Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas devītā (ārkārtas) sēde
2002.gada 6.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi, kura sasaukta sakarā ar Saeimas 35 deputātu ierosinājumu. Sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti".
Kā referentam vārds deputātam Egilam Baldzēnam.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamais Ministru prezident! Ministri! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien mēs gribam risināt ļoti nopietnu jautājumu, kas saistīts ar "Lattelekom" nākotni, ar telekomunikāciju nozares nākotni. Un es īpaši gribētu uzsvērt to, ka Saeimas opozīcijas partijas ir iesniegušas Saeimas lēmuma projektu, pret kuru, mūsuprāt un arī neatkarīgo ekspertuprāt, būtu ļoti grūti atrast nopietnus argumentus. Un arī noraidīt šo pozīciju būtu ļoti grūti. Par to mēs šodien šajā ārkārtas sēdē arī runāsim, spriedīsim un lemsim, taču katrā ziņā mēs nepretendējam uz patiesību pēdējā - augstākajā instancē.
Mēs piedāvājam šinī gadījumā to, ka mēs šo lēmuma projektu iesakām nodot tālāk - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tad attiecīgi Tautsaimniecības komisija varbūt varētu arī veikt kādu redakcionālas dabas labojumu. Mūsuprāt, tas būtu vajadzīgs tādēļ, lai valdības partiju deputātiem nerastos sajūta, ka šeit viss ir izdarīts pilnīgi bez viņiem un ka te viņiem vairs nav nekādu iespēju pielikt klāt roku un plecu pie kopīgā darba.
Kolēģi! Es gribētu teikt, ka ļoti daudz esmu klausījies un lasījis šīs ārkārtas sēdes un šā lēmuma projekta pretinieku, oponentu, iebildumus, bet es ļoti vēlētos, lai godājamie oponenti vispirms izlasa šo lēmuma projektu. Es saprotu, ka viņi uztraucas apmēram par to, ka mēs prasām publicēt pilnīgi visu informāciju par šo šķīrējtiesu un par arbitrāžas tiesu.
Godājamie kolēģi! Izlasiet šo lēmuma projektu! Tad jūs redzēsiet, ka tas neatbilst patiesībai, un parasti nav nepieciešams cīnīties ar ienaidnieku, kura nav. Ja nu vienīgi kādam ir īpaša vēlme kritizēt opozīciju, piesaucot opozīcijas neesošas pozīcijas un mēģinot argumentēti tās atspēkot.
Protams, katram politiķim ir izvēles tiesības, ko viņš vēlas darīt zināmu sabiedrībai, bet būsim arī lietišķi, būsim arī objektīvi un mēģināsim skatīties šo telekomunikācijas nozares nākotnes jautājumu, kas saistīts ar šo lēmuma projektu par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti, no nacionālajām interesēm, no valstiskām interesēm, no šīs nozares interesēm, jo nevienam nav noslēpums, ka enerģētika un informācijas pieejamība, telekomunikācijas, praktiski ir pats svarīgākais no tiem biznesa veidiem, no tiem uzņēmējdarbības veidiem, kuri ir visai ietekmīgi un nozīmīgi. Es gribētu uzsvērt to, ka informācijas tehnoloģijām ir milzu nākotne, un, ja mēs šajā jomā pieļausim liktenīgu kļūdu, kādu jau reiz pieļāvām, parakstot "jumta" līgumu, tad mēs, neapšaubāmi, pieļausim rupju kļūdu, par kuru būs jāatbild vēl mūsu bērniem.
Kolēģi! Tātad es vēlreiz iepazīstināšu ar to, ko tad mēs prasām no Ministru kabineta un, kā jau es teicu, nododot šo lēmuma projektu vēl redakcionāliem papildinājumiem un labojumiem, arī no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Mēs prasām publicēt informāciju un dokumentus par mierizlīguma procesa norisi starp Latvijas valsti un Tilts Communications īpašnieku "Sonera". Tas ir viens.
Otrs. Mēs prasām publicēt informāciju par tiesvedības izmaksām tajā iesaistītajiem speciālistiem un amatpersonām. Tas ir otrkārt.
Trešais. Pirms mierizlīguma noslēgšanas nodot šo informāciju sabiedrības publiskai apspriešanai, tajā skaitā Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ekspertu izvērtēšanai.
Ceturtais. Mierizlīgumu noslēgt tikai uz abām pusēm vienlīdz izdevīgiem nosacījumiem, ņemot vērā, ka Tilts Communications nav izpildījis "jumta" līguma saistības un tādējādi nodarījis Latvijas valstij zaudējumus.
Piektais. Latvijas valstij saglabāt kontroli pār "Lattelekom" kā valstij stratēģiski svarīgu uzņēmumu neatkarīgi no akciju pārdošanas apjoma "Sonerai".
Un sestais - pieprasīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas atzinumu par "Lattelekom" rīcību, patvarīgi nosakot vairākus pamatpakalpojumu tarifus. Tie ir ienākošie starptautiskie zvani, interneta iezvanpieejas 900.numuri un citi.
Tātad, kolēģi, ir pilnīgi skaidrs šis lēmuma projekts, un es tad nu ķeršos pie šīs problēmas mazliet tiešāk klāt.
Es domāju, mēs visi ļoti labi zinām, ka mums šī "Lattelekom" epopeja, kas nebūt nav "Lattelekom" darbinieku un tā vadības bēdu stāsts, ir mūsu pašu, politiķu, auklēta. Visa šī problēma sākās jau tālajā 1992.gadā, un tagad mēs turpinām šīs problēmas risināšanu. Un es gribētu uzsvērt arī to, ka, sākot ar "jumta" līgumu, ar tā diezgan neveiksmīgo raksturu, kuru varam saukt arī par noziedzīgu raksturu, un beidzot ar šo šķīrējtiesu, ar mierizlīguma piedāvājumu, mēs redzam, ka šis jautājums vienmēr ir skāris privatizāciju. Šinī gadījumā šī pati mierizlīguma tēma atkal nav vienkārša mierizlīguma tēma, tā ir slēpta privatizācija, konfidenciāla privatizācija, kas šinī gadījumā attiecas uz "Lattelekom" un "Latvijas Mobilo telefonu". Mums jau vienreiz bija šāds precedents, kad mēs "Latvijas kuģniecību" gribējām privatizēt pilnīgi konfidenciāli, pilnīgi slepeni. Ar ko tas beidzās - to mēs redzējām. Augstas valsts amatpersonas uzņēmās personālu politisku, morālu un jebkuru citu atbildību, taču tagad, protams, par šo atbildību un tās īstenošanu visi klusē. Tas tā ir!
Un mums šinī gadījumā ir ļoti līdzīga situācija. Tāpēc, lai mēs, risinot šo "Lattelekom" jautājumu, nenonāktu tajā pašā situācijā, kādā mēs jau kādreiz bijām, es domāju, ka mums būtu jāatceras, ka latviešu tautai ir laba dziesma, kuras vārdi skan: "Viss nāk un aiziet tālumā, un sākas viss no gala." Es ceru, ka mēs šajā sākumā un galā nesapīsimies.
Vai mēs mācāmies no pieļautajām kļūdām? Es domāju, ka ne. Un mums ir jāatceras viens - tas, ka arī "jumta" līgums bija superslepens, konfidenciāls. Tāpat ir arī pašreiz ar šo šķīrējtiesu, tāpat ir arī ar šo mierizlīgumu. Taču kam ir labums no šīs slepenības? Es domāju, ka praktiski nevienam, kas ir Latvijas patriots.
Es atļaušos citēt augstu amatpersonu teikto brīvai presei, šinī gadījumā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei". Parasti zem augstām amatpersonām slēpjas ministri vai kādas citas ļoti augstas amatpersonas.
Tātad, ko saka "Neatkarīgā Rīta Avīze"? ""Lattelekom" lietā ir liels ieinteresēto personu loks un milzīga krāpniecība, tāpēc tajā iesaistītie, izmantojot konfidencialitātes statusu, manipulē ar informāciju."
Tātad, no vienas puses, ir liels informācijas trūkums, absolūts dokumentu vakuums un vesela "baumu paradīze", kuru presei kā tādu kaulu vēlīgi pamet atsevišķi ministri. Savulaik tāda pati situācija bija ar "jumta" līgumu, un tā beidzās ar Ģenerālprokuratūras un parlamentāro izmeklēšanas komisiju atzinumiem par augstu amatpersonu nekompetenci, bezatbildību un nolaidību. Tie ir prokuratūras atzinumi. Es domāju, kolēģi, ka mums nevajadzētu nonākt šādā situācijā, bet vajadzētu no savām kļūdām mācīties.
Es gribētu šeit citēt arī satiksmes ministru Anatoliju Gorbunovu, kurš saka sekojošo: "Mierizlīguma pašreizējā projektā ir iekļautas lietas, par kurām valdība nevar uzņemties atbildību. "Mierizlīguma nosacījumi" nav izdevīgi Latvijai". "Nav pietiekami izdevīgi Latvijai" - šāds ir secinājums.
Tomēr es gribētu mazliet paanalizēt arī jautājumu par šo konfidencialitāti attiecībā arī uz šķīrējtiesu. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tādā gadījumā ir pilnīgi viennozīmīgi skaidrs, ka nav juridiski korekti pamatota un argumentēta šī konfidencialitāte.
Tātad Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta sēdē, kā redzams no sēdes protokola lēmuma nr.59, tiešām ir skatīts jautājums par Tilts Communications prasību Starptautiskajā arbitrāžas tiesā, ir pieņemta zināšanai informācija par minēto prasību un izveidota konfidenciāla darba grupa Ministru prezidenta vadībā, ir pieņemti trīs konfidenciāli jautājumi. Taču lēmums par to, ka minētā informācija ir atzīta par konfidenciālu un uz kāda pamata, šeit nav pieņemts! Tas ir viennozīmīgi! Un nav arī dokumentos fiksēts. Tātad - kā mēs varam runāt par konfidencialitāti, kurai nav šīs dokumentālās bāzes?
Tālāk uzmanīgi paskatīsimies ekonomikas ministra Kalvīša kunga atbildi Saeimas deputātiem uz jautājumu par šo konfidencialitāti. Kalvīša kungs atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu nr.226 pirmās daļas 6.punktu. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kā tad skan šis punkts, tad redzam, ka šis punkts skan sekojoši (kas tad arī ir it kā šīs slepenības pamats): "Atsevišķi valsts ārpolitiskās darbības virzieni un stratēģiski nozīmīgi ārējie ekonomiskie sakari, militārā sadarbība ar ārvalstīm un starptautiskām organizācijām." Tad ir jautājums: vai šī šķīrējtiesa... šis jautājums ir attiecināms uz kādu ārpolitiskās darbības virzienu valstī? Vai tie ir ārējie ekonomiskie sakari? Vai tā ir militāra sadarbība ar ārvalstīm? Vai arī te ir kāds cits formulējums? Praktiski mēs redzam, ka atsauce uz konkrētajiem Ministru kabineta noteikumiem nav atbilstoša un ka šie šķīrējtiesas jautājumi neattiecas uz esošo punktu, ar kuru tiek pamatota šā jautājuma konfidencialitāte. Es domāju, ka praktiski tas nozīmē, ka ekonomikas ministra kungs ir uzņēmies personālu atbildību par šīs savas rīcības sekām, gluži tāpat kā savulaik bija ar "Latvijas kuģniecību".
Es gribētu atgādināt, ka mēs devām pilnīgu iespēju iepazīties ar šiem materiāliem tiem advokātiem, kuri savulaik nopelnīja šos 15 miljonus ASV dolāru lielo honorāru, kas bija nesamērīgi augsta cena "Lattelekom" "jumta" līguma slēgšanas brīdī. Tajā pašā laikā mēs nepieļaujam, ka šai informācijai piekļūst neatkarīgie eksperti, Saeimas deputāti un speciālisti, juristi. Es domāju, ka tā ir aplama politika.
Es šeit gribētu varbūt arī pacitēt ekspertu viedokli, kas apliecinās to, ka opozīcijas nostājai ir pietiekams pamats. Paņemsim Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektora Jāņa Leļa viedokli. Viņš saka skaidri un gaiši: "Tiesas process nav izdevīgs ne Latvijas valstij, ne "Sonerai"." Pilnīgi pareizi! Bet tas norāda uz to, ka mums nevajag vienpusēji piekāpties tai un ka mums ir jāņem vērā arī tas, ka "Sonerai" pašreiz ir pietiekami lielas finansiālās grūtības, parādu saistības aptuveni 6,5 miljardi eiro. Tas ir pietiekami nopietns jautājums, un mums ir jādomā par to. Ja mēs gribam runāt par mierizlīgumu, tad ir jādomā par to, kādi ir šā mierizlīguma nosacījumi - vai tie ir izdevīgi Latvijas valstij vai arī tie ir kapitulantiski.
Kolēģi, es gribu citēt arī Tautas partijai tuvu konsultantu Mārci Bendiku, kas saka sekojošo: "Piekrist mierizlīgumam ar "Soneru" var tikai tādā gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka uzvarēt tiesas procesu ir praktiski neiespējami." Lūk, kāds ir eksperta viedoklis! "Ja Latvijas valsts pārdos "Lattelekom" 5 procentus "Latvijas Mobilā telefona" akciju," saka šis eksperts, "tad šāds solis ir novērtējams kā ārprātīga tirgus kropļošana, un tādus noteikumus var izdomāt tikai bezatbildīgi cilvēki!"
Tātad, kolēģi, mēs šeit redzam, ka labēji noskaņoti eksperti šādu rīcību vērtē kā bezatbildību. Un tie nav opozīcijas deputāti vien! Tāpēc es domāju, ka Aigaram Kalvītim būtu ļoti uzmanīgi (kā tas notika šodien Latvijas Radio), jārunā par opozīcijas bezatbildību, ja Tautas partijai tuvi eksperti saka, ka šāda rīcība ir bezatbildīga, un ja mēs šādu mierizlīgumu uzskatām par labvēlīgu un izdevīgu Latvijas valstij.
Kolēģi! Politiķis Grigorijs Krupņikovs saka sekojošo, ka "piekāpšanās cena no Latvijas puses varētu būt, piemēram, 5% no "Latvijas Mobilā telefona" akciju pārdošanas "Lattelekom" par zemu cenu. Tas varētu būt valstij pieņemams risinājums." Uz to es gribētu teikt, ka tas ir viens no viedokļiem, pret kuru atkal iebilst citi eksperti, arī jau pieminētais Mārcis Bendiks, kas saka: "Pārdot "Lattelekom" konkurējoša uzņēmuma "Latvijas Mobilais telefons" akcijas ir noziedzīgi." Tā ka, redziet, te ir ļoti nopietns jautājumu loks un dažādi viedokļi, tajā skaitā labējo ekspertu vidū.
Es gribētu uzsvērt to, ka tas prasa zināmu diskusiju publikā, tātad sabiedrībā, bet es šeit gribētu pateikt arī Telekomunikāciju asociācijas viceprezidenta Jāņa Siliņa viedokli, kas saka tā: jā, mierizlīgums varētu būt, un tas būtu pat nenovēršams, ja mums izdotos aizstāvēt Latvijas intereses, bet aizstāvēt tās nevis kapitulantiski, bet ņemot vērā šos dažādos zemūdens akmeņus, kuri tur ir un ar kuriem ir jārēķinās valstij, nevis tie jāignorē un jāvada šis Latvijas valsts kuģis gluži kā bez kāda loča un bez kāda kursa.
Šeit jautājums ir arī par to, ka mēs varam dažādi skatīties uz to, kā risināt šo mierizlīguma tēmu ar GSM licenci, bet, ja mēs skatāmies uz šo GSM licenci Latvijas teritorijā, kas būtu pilnīgi pietiekams pamats mierizlīgumam ar "Soneru", tad katrā ziņā tā būtu pirmām kārtām jāizsniedz, to tikai pārdodot. Un, otrkārt, tas būtu jādara uz vienlīdzīgiem pamatiem.
Par citiem. Arī citiem ir jābūt tiesībām saņemt tādu pašu licenci. Un tad es domāju arī par savu atbildību, ņemot vērā tos jautājumus, kuri saistīti ar šo universālo pakalpojumu pieejamību tajās Latvijas vietās, kuras vēl aizvien nav modernizētas, uzņemoties dalītu atbildību, ne tikai dalītas tiesības.
Kolēģi! Tā ka šeit mēs varam risināt dažādas domas un teorētiskas diskusijas, kā izkļūt no šīs krīzes, kuru radījušas valdības partijas, kas ir piedalījušās šā "jumta" līguma noslēgšanā un tālākajā Telekomunikāciju likuma atbildīgās redakcijas pieņemšanā, kura radījusi šo problēmu un tālāk arī sarežģījumus līguma slēgšanā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, visā šajā pretrunu ņudzeklī, kā to visu risināt.
Taču es vēlreiz gribu atgādināt to, ka runa nav par tiesvedību vien. Runa ir par to, ka pakāpeniski šīs tiesvedības ēnā tiek gatavota privatizācija - privatizācija, kas attiecas uz diviem telekomunikāciju nozares uzņēmumiem; runa ir par šo uzņēmumu kontrolpaketes akcijām, par to, kas nosedz šo kontrolpaketi. Un šo uzņēmumu vērtība ir apmēram no 2 miljardiem līdz 2,5 miljardiem latu apmērā. Tas principā ir Latvijas Republikas telekomunikāciju nozares kodols.
Kolēģi! Es domāju, ka no kļūdām mums katrā ziņā ir jāmācās. Es gribētu atgādināt pavisam nesenu vēsturi: 1992.gadā tika slēgts līgums par investoru piesaisti ar bēdīgi slaveno "Carroll, Burdick&McDonough" advokātu biroju. 1993.gada decembrī tika izdarīta šī investora izvēle. 1994.gada janvārī stājās spēkā "jumta" līgums. Taču šeit ir viena interesanta sadaļa, par kuru mums jārunā un kura, kā mēs redzam, tiek analizēta arī presē. Un tā praktiski ir 2000.gada 9.septembrī "Dienā" analizētā informācija, kur ir runa par šo ar "jumta" līguma saistīto korupciju.
Tātad es atkal gribu uzsvērt to, ka to nav publicējusi kreisā prese jeb opozīcija. Tā ir labējā prese, un tā saka sekojošo, ka, slēdzot šo "jumta" līgumu, šis bēdīgi slavenais honorārs tika sadalīts četrās daļās un pēdējā - šī 25% lielā daļa tika izmaksāta 1997.gada sākumā, kad vairs nevarēja izdarīt nevienu korekciju "jumta" līgumā. Es domāju, tas ir zīmīgi, ka šādi tiek sadalīts šis attiecīgais honorārs, un, kā mēs varam spriest pēc informācijas un arī pēc šā raksta, tiek runāts par to, ka šis honorārs ir it kā saistīts ar projekta attīstību, ka sākotnēji, 1992.gada jūnijā, tas bija noteikts tikai 3 miljoni ASV dolāru apmērā, bet 1994.gada augustā tas jau tiek pieņemts praktiski 15 miljonu latu augstā līmenī. Es gribētu uzsvērt, ka tas ir nepiedodami augsts līmenis, jo šie 3 miljoni jau bija augstākā cena, ko varēja noteikt. Tāda ir, kolēģi, situācija!
Es jau nemaz šeit neatgādināšu arī to, ka Leiškalna kungs no Saeimas tribīnes ir apgalvojis - un pilnīgi pamatoti apgalvojis - , ka viņš šeit redz (es viņu citēju): "Atklātu kukuļņemšanas gadījumu no politiskajām partijām "Lattelekom" "jumta" līguma lietā", ka līdzīgi ir izteicies arī Ojārs Kehris "Dienai", ka tas nav vienīgais ziedojums, šie 100 000 dolāru, ko partijas ir saņēmušas, ka ir bijuši arī citi ziedojumi. Tā ka mēs saprotam šo situāciju un nemēģinām to slēpt. Taču ne mūsu uzdevums pašreiz ir nepārtraukti cilāt šīs "ēnas" puses.
Mūsu uzdevums ir atrisināt šo problēmu, lai mums turpmāk nebūtu šādu zaudējumu. Lai nebūtu šīs konfidencialitātes, kura bija šā "jumta" līguma tapšanas laikā un kura radīja nosacījumus un apstākļus šāda lēmuma pieņemšanai. Tas praktiski netika atrisināts ne tās parlamentārās izmeklēšanas komisijas laikā, kuru vadīja Pēteris Tabūns, ne tās komisijas laikā, kuru vadīja Ingrīda Ūdre un es - Egils Baldzēns. Tā ka šeit ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir problēma, kura mums jārisina.
Kolēģi! Mēs redzam, ka "Soneras" prasība pret Latvijas valsti ir 380 miljonu dolāru, un praktiski tā tiek veidota ļoti vienkāršā veidā: gada vidējā peļņa tiek sareizināta ar 10 gadu ilgu periodu. Tā ir nepamatota prognoze! Ļoti optimistiska prognoze par to, kā rīkoties. Es vēlreiz gribētu uzsvērt to, ka šajā jautājumā "Soneras" puse, protams, nav ņēmusi vērā tehnoloģiju straujo attīstību, alternatīvas datu pārraides iespējas un veselu virkni vēl citu jautājumu. Un mums ir jāņem vērā arī tas, ka tieši "Latvijas Mobilais telefons", kura 23% akciju pašreiz pieder "Lattelekom", ir viens no viņu peļņas augstajiem rādītājiem un nesējiem. Tas dod vidēji aptuveni gadā piecus sešus miljonu latu. Tātad arī "Latvijas Mobilā telefona" devums ir ietverts šajā peļņa.
Es gribētu uzsvērt to, ka informāciju par tiesvedības izmaksām un tajā iesaistītajiem speciālistiem tik tiešām ir nepieciešams publicēt, un mēs varam redzēt, ka tas arī tiek darīts.
Es šeit gribētu īpaši uzsvērt to, ka pārmetumi, kas izskanēja opozīcijai gan no Aigara Kalvīša, gan no Ministru prezidenta Andra Bērziņa puses, kuri kategoriski iebilst pret šādas informācijas publicēšanu, it īpaši attiecībā uz britu advokātiem... ka īstenībā šī informācija jau sen ir publicēta "Dienā" un citur. Es varbūt citēšu šo 2000.gada 31.augusta numuru, kur parādās ziņa, ka "Clifford Chance", britu advokātu birojam, ir noteikta sekojoša likme... Un to, protams, kārtējo reizi ir sniegusi viena no augstajām amatpersonām - kā redzam, ministrs. Sākotnēji, 2000.gadā, tika noteikti 337 lati stundā, bet 2001.gada maijā tika noteikti jau 360 lati stundā.
Tā ka jūs redzat, ka visi iebildumi pret to, ka, lūk, šāda informācija nav publicējama, ka to neoficiāli pauž Ministru kabineta locekļi, uztverama un vērtējama vienkārši mazliet ironiski. Mēs varam šeit turpināt šo honorāru uzskaiti, arī analīzi. Amerikas Savienotajās Valstīs pats dārgākais advokāts praktiski maksā 378 latus. Šeit nekādi zaudējumi Latvijas valstij nevarētu būt, ja mēs šo informāciju vēlreiz publicētu. Tad mums nevajadzētu domāt, ka "Soneras" puse ir tik neprātīga, ka tā ar saviem ekspertiem un speciālistiem nemaz nelasa Latvijas presi, neiepazīstas ar to informāciju, kas tur tiek sniegta. Mums nevajadzētu novērtēt mūsu oponentus šajā tiesvedības procesā par zemu un uzskatīt, ka viņi ir pienapuikas.
Kolēģi! Taču tajā pašā laikā mums ir gan viena lieta, par kuru arī mūsu kolēģis Ministru prezidents Andris Bērziņš neminēja ne vārda, lai gan uztraucās par šiem britu advokātiem. Runa ir par Latvijas advokātiem, par kuriem gan nekāda informācija nav publicēta. Un tie ir tie paši advokāti, kuri savulaik slēdza šo bēdīgi slaveno "jumta" līgumu. Es domāju, ka tas atkal ir zīmīgi, un tieši tāpēc mums būtu nepieciešams attiecīgi gūt šo informāciju. Es neredzu arī nekādu starptautisku kaitējumu, ja šinī gadījumā par šiem otrās, teiksim, nozīmības pakāpes advokātiem, kas nodrošina šiem britu advokātiem zināmu informāciju par Latvijas likumdošanu un situāciju, kāda ir izveidojusies, tiktu sniegta informācija par viņu honorāru lielumu.
Es gribētu vēlreiz citēt, kāds ir šī paša juridiskā biroja "Lejiņš, Edžiņš, Torgāns un Vonsovičs" atzinums par "jumta" līgumu, kura izstrādāšanā viņi paši ir piedalījušies un to arī praktiski veikuši. Tātad šeit ir ļoti skaidri pateikts arī viņu darba vērtējums pie šā "jumta" līguma. Es citēšu: "Vairums "jumta" līguma pārkāpumu, iespējams, ir pieļauti modernizācijas plāna izpildē. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka "jumta" līgums faktiski neparedz Latvijas Republikai efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus pret šiem pārkāpumiem." Un to saka cilvēki, kuri ir šā "jumta" līguma autori! Paši par savu darbu!
Paldies par paškritiku! Taču es domāju, ka mums ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē viņu darbs, un tāpēc, es domāju, attiecībā gan uz ārzemju, gan uz Latvijas advokātiem būtu pilnīgi pieļaujama starptautiska audita veikšana, jo mums ir jāzina tas, kā tiek tērēta valsts nodokļu maksātāju budžeta nauda. Un lai man šeit nestāsta Ministru prezidents vai kāds cits ministrs to, ka šajā jautājumā nedrīkst būt starptautisks audits. Drīkst būt un vajag būt, ja mēs rūpējamies par valsts interesēm! Taču, ja mēs valsts intereses liekam trešajā vai ceturtajā vietā pēc citām prioritātēm, tad, protams, šāds audits ir lieks un nevajadzīgs.
Kolēģi! Es šeit gribētu vēlreiz citēt mūsu Ministru prezidentu, kurš 4.martā "Rīgas Balsī" ir izteicies sekojoši, un es domāju, ka arī tas ir zīmīgi: "Valdība esot apsolījusi saviem ārzemju advokātiem saglabāt slepenību, un tāpēc tā negrasoties pildīt parlamenta lēmumu par slepenības atcelšanu, ja šāds lēmums tiktu pieņemts." Es ceru, ka tā ir kļūda, ka žurnālisti ir kļūdījušies, jo pretējā gadījumā es vairs nesaprotu, vai Latvijā Satversme nosaka parlamentāru republiku vai Ministru kabineta valsti. Es domāju, ka mums ir parlamentāra valsts un ka šinī situācijā nevajadzētu mētāties ar šiem solījumiem, bet zināmā mērā vajadzētu ņemt vērā situāciju, ka šī informācija jau sen ir publicēta un ka jautājums varētu būt vienīgi par to, kādas izmaiņas un korekcijas ir notikušas pēc tam, kad tika atcelts Nagļa kungs, kurš tika vainots šajos augstajos honorāros, un par cik procentiem ir pazemināti šie augstie honorāri, jo, cik es saprotu, tas bija principiāls jautājums, kāpēc viņš tika atcelts no amata. Ja ir bijuši citi iemesli Nagļa kunga atcelšanai, tad, protams, tos var minēt, man nav nekādu iebildumu, bet tie bija viens no argumentiem, kāpēc tika izvirzīts arī Nagļa kunga demisijas jautājums.
Kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt arī to, ka Aigars Kalvītis ir teicis tā: "Ja mierlizlīgums tiks noslēgts, tad sabiedrība par to tiks informēta nekavējoties un pilnībā. Tiks atcelta arī konfidencialitāte."
Es šeit redzu pussoli uz priekšu salīdzinājumā ar "jumta" līgumu. Vēl vairākus gadus pēc tam, kad tas tika noslēgts, netika dota informācija par situāciju, un, teiksim, kaut kādus labojumus un vērtējumus prokuratūra varēja dot tikai tad, kad Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments attiecīgi bija devis atzinumu, ka ir iestājies jau noilguma termiņš par krimināltiesisko atbildību.
Tieši tā ir rakstīts Ģenerālprokuratūras atzinumā. Es domāju, ka ne jau par to ir runa - par šo noilgumu, tāpēc gribētu uzsvērt pavisam kaut ko citu - to, ka mēs nevaram pieļaut, ka neatkarīgi eksperti, kaut vai Latvijas Telekomunikāciju asociācijas speciālisti, nevar dot vērtējumu šim līgumam, šai tiesvedībai, kas skar 380 miljonus ASV dolārus, kā to apgalvojuši mūsu Ministru kabineta locekļi.
Es neredzu pamatu tam, kāpēc nevar būt šī neatkarīgā ekspertīze, bet kāpēc drīkst būt vienīgi tādi eksperti un speciālisti, kuri ir ministriju pārstāvji un ir atbildīgi savu politisko vadītāju priekšā, kuri var sniegt tikai to informāciju, kas attiecīgi ir saskaņota ar ministriem; to var darīt tikai tie cilvēki no Sabiedrisko pakalpojumu regulatora, kuri attiecīgi ir politisko partiju vēlēti. Es neapstrīdu viņu kompetenci, bet es saprotu arī to, ka mums ir vajadzīga objektivitāte. Ar kompetenci vien ir par maz. Ir vajadzīgs, lai būtu objektivitāte, kas nodrošinātu valsts interešu ievērošanu.
Kolēģi, es šeit nenoliedzu zināmu, kā jau teicu, progresu, bet es gribētu citēt arī divus Ministru kabineta locekļus, kuru viedoklis ir atšķirīgs. Roberts Zīle, kurš ir no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un kurš ir īpašo uzdevumu ministrs, saka tā: "Informācijas par mierizlīguma nosacījumiem publiskošana ir atbalstāma." Tātad es varu secināt vienīgi to, ka Roberts Zīle šajā gadījumā pilnīgi pievienojas opozīcijas prasībai. Un nav nekāda pamata iebilst, ja mēs to nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un var vajadzības gadījumā izdarīt papildinājumus vai kādus labojumus, ja tādi būtu nepieciešami.
Es gribētu atgādināt arī satiksmes ministra Anatolija Gorbunova teikto. Viņš ir vairākkārt presē uzsvēris, ka ir jādara zināmi izlīguma plusi un mīnusi. Tie ir jādara zināmi, nevis jādzird no šīs neoficiālās informācijas. Jo jebkurā brīdī var ekonomikas ministrs atkal pateikt, ka galu galā viņš līdz galam neko nav pateicis un ir pateicis tikai kaut ko, un vēl tur var būt daudz kas nepateikts. Tā nevar neko izvērtēt! Tā nevar neko auditēt! Nevar, pastāvot šādiem nosacījumiem! Ir jāsaka vai nu viss, vai nekas. Ja ir pateikts kaut kas, tad ir jāpasaka arī viss līdz galam. Šādai drosmei ir jābūt!
Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns šonedēļ intervijā Latvijas Radio ir atzinis, ka visas ar "Lattelekom" saistītās lietas ir jādara zināmas gan opozīcijas, gan pozīcijas deputātiem. Bet tas netiek darīts!
Kolēģi, es aicinu to darīt! Es domāju, ka šajā ziņā mūsu domas sakrīt, bet ir jābūt vienīgi politiskai gribai, kas dara iespējamas pareizās atziņas. Nevaram kā strausi slēpties aiz savas neizdarības, jo, atcerēsimies, arī bezdarbība vai pretdarbība var būt noziedzība pret valsts interesēm!
Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka viens no argumentiem, kāpēc mums ir nepieciešama steiga ar šo mierizlīgumu, ir šie augstie slepenie honorāri un visu to izmaksu lielums, kas ir saistītas ar šo tiesvedību. Bet to jau atkal mēs paši nosakām. Zināmā mērā mēs paši nosakām šo steigu, un ir pamats arī izvērtēt, cik pareizi un cik objektīvi tas tiek darīts.
Kolēģi! Pavisam nesen valdības sēdē pēc ekonomikas ministra Aigara Kalvīša ierosinājuma lēma par (es tagad citēšu laikrakstu "Diena") "konfidencialitātes statusa atcelšanu valsts tēriņiem, kas bijuši saistīti ar Latvijas interešu aizstāvību "Lattelekom" prāvā". Es varu jūs vienīgi apsveikt, Kalvīša kungs! Pilnīgi pareizi, tā arī vajadzēja rīkoties, tagad arī opozīcija to prasa. Un tāpēc es gribētu teikt, ka man līdz galam nav izprotams, kāpēc šobrīd par 180 grādiem ir mainījusies Kalvīša pozīcija, vismaz publiski teiktā un vērtētā, jo tie ir viņa paša vārdi, kas ir publicēti presē, un es nedomāju, ka tie būtu jāatsauc. Tā ir pamatota, argumentēta pozīcija. Es neuzskatu, ka tā ir domāts vienīgi tajā brīdī, kad Tautas partija un citi ministri no "Tēvzemei un Brīvībai" devās karagājienā pēc Jāņa Nagļa skalpa. Ja tas viss domāts tikai šim acumirklim, tad, protams, tā ir cita pozīcija. Ja tas ir domāts kā pozīcija, ko izsaka politiski atbildīgas personas, tad tas nozīmē to, ka mums ir šis mierizlīguma process, neapšaubāmi, jānodod izvērtēšanai sabiedrībai un, neapšaubāmi, jānodod izvērtēšanai arī neatkarīgiem ekspertiem. Un tad neatkārtosies tāda situācija, kāda bija "jumta" līgumā, un tad nebūs "jumta" līguma-2 un nevajadzēs Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei un daudziem citiem gadiem ilgi pētīt šīs mūsu dokumentu annāles.
Es aicinu: rīkosimies atbildīgi, nevis bezatbildīgi!
Kolēģi, kādi ir pašreiz Ministru kabineta darba grupā pieņemtie mierizlīguma nosacījumi (protams, no šā neoficiālā viedokļa, kas izskan no Ministru kabineta locekļiem, ministriem, un, protams, brīvi ir lasāms mūsu presē)? Iespējams, ka tie ir daļēji slepeni un pie reizes skaitās arī pilnīgi slepeni - tas ir absurds -, bet es tos tomēr minēšu. Ir runa par to, ka pašreiz tiek piedāvāta Latvijas Republikas telekomunikāciju tirgus "finlandizācija". Mēs pašreiz savu telekomunikāciju uzņēmumu gribam padarīt par citas valsts uzņēmuma privātīpašumu! Tā nav privatizācija. Tā ir citas valsts uzņēmuma - Latvijas valsts uzņēmuma - kontrolpaketes pārņemšana. Tā tas arī ir jāsauc, un to citādi nosaukt nav iespējams, jo "Sonerā", šajā akciju sabiedrībā, 52,5% pamatkapitāla pieder Somijas valstij.
Mēs redzam, ka Somijas valsts, neapšaubāmi, strādā pie savām nacionālajām interesēm. Tas ir skaidrs. Taču arī mums ir jāstrādā pie savas valsts interesēm, un to mēs varam darīt vienīgi kopīgi un vienīgi tad, ja mums ir politiskā griba.
Tātad - kāds ir pirmais nosacījums? Tie ir 5% "Lattelekom" akciju. Otrs nosacījums tātad ir 5% "Latvijas Mobilā Telefona" akciju. Tas dod "Sonerai" kontrolpaketes iespējas gan "Lattelekomā", gan "Latvijas Mobilajā Telefonā", tas ir, uzņēmumos, kuru tirgus vērtība, pēc tirgus ekspertu vērtējumiem, ir no 2 - 2,5 miljardiem latu. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietni. Ja mēs vērtējam arī to peļņu, kāda ir bijusi - 49 miljoni nepilna gada laikā - šiem diviem uzņēmumiem, tad mums ir jāsaprot, ka mēs par 42 miljoniem dolāru gribam atdot diezgan ievērojamu Latvijas valsts īpašumu.
Tālāk. "Soneras" puse arī sola, ka viņi kaut ko darīs modernizācijas jomā. Ciparu modernizācija nav veikta līdz 2002.gada 1.janvārim, kā mēs zinām. Tā ir veikta tikai par 69%. Un šajā sakarā atkal jāņem vērā, ka visiem tiem solījumiem, ko mums investori ir devuši nākotnes formā, ir jābūt perfekti iestrādātiem, lai mēs būtu pārliecināti, ka tie tik tiešām ir saistoši. Un - ne jau ar tādiem advokātiem, kas izstrādāja "jumta" līgumu. Pilnīgi nepieņemami! Pilnīgi nepieņemami un politiski riskanti. Nav pamata domāt, ka tie, kas vienreiz ir savu darbību veikuši, kā viņi paši atzīst, pretēji valsts interesēm vai nekompetenti, būs tagad apguvuši šīs politiskās, šīs juridiskās mākslas pamatus un spēs tagad to visu izdarīt ļoti precīzi.
Es gribētu vēl uzsvērt to, ka ir arī jautājums par tiem 15% - 20% "Lattelekom" akciju, ko tad varētu dot par sertifikātiem. Ir arī jautājums par šo licenci un tā tālāk. Taču mēs nedrīkstētu iet ar šo tirgus liberalizācijas lozungu un veidot daudz stiprāku monopolu, nekā līdz šim tas ir bijis Latvijas tirgū. Ar to mēs neizpildīsim nedz Pasaules tirdzniecības organizācijas, nedz Eiropas Savienības direktīvas un prasības, nedz arī līguma nosacījumus. Un nevarēsim stāstīt, ka "Latvenergo", lūk, ir savs nelielais telekomunikāciju tīkls, ka arī "Latvijas dzelzceļam" tāds ir un ka no 2003.gada viņi sastādīs šim daudz stiprākajam uzņēmumam kaut kādu īpašu konkurenci. Un mūs neglābs arī Telekomunikāciju likumā izdarītie nelielie grozījumi un labojumi, kas paredz to, ka būs iespējas arī citiem izmantot šo infrastruktūru un šos telekomunikāciju tīklus. Šie uzņēmumi, arī "TELE-2", nespēs normāli konkurēt, un arī tas mums ir jāņem vērā. Tāpēc šāds mierizlīguma variants ir kategoriski noraidāms - kaut vai no tā viedokļa, ka mūsu telekomunikāciju nozares attīstības mērķis, kā to nosaka Ministru kabinetā pieņemtā sektoru politika, ir patērētāju intereses. Patērētāju intereses, nekas cits! Un šī liberalizācija nozīmē tikai vienu - ka uzņēmējdarbībai ir jābūt efektīvākai un pie reizes jānodrošina godīgas konkurences nosacījumi. Vai mēs pildīsim Ministru kabinetā akceptētās un vēl aizvien negrozītās sektorpolitikas nosacījumus, kas ir augstākās pakāpes dokuments attiecībā pret visiem mierizlīgumiem, visiem telekomunikāciju likumiem, kas mums ir jāpilda? Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietns jautājums, kas mums ir šeit jāizvērtē, pirms mēs sasteigtā formā un veidā mēģinām risināt šos šķīrējtiesas jautājumus.
Kolēģi! Es gribu uzsvērt arī to, ka ļoti daudzi, to skaitā arī finansu ministrs, ir uzsvēruši to, ka šī šķīrējtiesa nebūs īsa, ja tā būs. Trīs gadi būs minimums.
Tālāk. Tiesvedībā nebūs uzvarētāju, bet - es atgādināšu finansu ministra teikto - būs kaujiniecisks "neizšķirts"! Mums nav jāieņem padošanās jeb kapitulācijas pozīcija. Mums ir jāapzinās šī situācija, un nav pamata steigai. Tajā pašā laikā mēs varam iet uz mierizlīgumu, ja tiek respektētas mūsu valsts - Latvijas Republikas - intereses. Taču tas prasa neatkarīgu ekspertīzi, pārliecību par šāda lēmuma pieņemšanas pamatotību un atklātumu. Sekojot opozīcijas ierosinājumiem, tagad šādu viedokli izsaka, kā jau es teicu, arī vesela virkne Ministru kabineta locekļu. Es domāju, ka šeit nevajadzētu iespītēties kaut kādās pozīcijas un opozīcijas deputātu nostājās. Mums ir jādomā no Latvijas interešu prioritātes viedokļa un nevajadzētu aizvainoti reaģēt uz atsevišķiem skarbākiem citējumiem, jo tie jau mūsu pašu vārdi vien ir. Es domāju, ka mums nevajag no šīs situācijas norobežoties, bet to risināt, neatkāpjoties no Latvijas interešu prioritātes principa.
Ko es jums vēl gribētu teikt? Gribētu teikt arī to, ka mierizlīgums, protams, ir iespējams un ka ir arī izredzes uzvarēt šajā tiesvedības procesā; to ir teikusi arī vesela virkne Ministru kabineta locekļu. Tā ka varbūt vajadzētu man, opozīcijas pārstāvim, jūs aicināt ieklausīties Latvijas Telekomunikāciju asociācijas paziņojumā sabiedrībai. Es citēšu, lai nebūtu tā, ka es tās interpretēju, divas rindkopas: telekomunikāciju monopola rezultāti jau ir - nepietiekama sakaru kvalitāte, dilstošs fiksētā tīkla abonentu skaits, sakāpināti tarifi, zemi digitalizācijas tempi, sevišķi laukos, kā arī ir vērojams "Lattelekom" diktāts pār interneta, kabeļtelevīzijas, interneta telefonijas un citu mūsdienīgu konkurētspējīgu pakalpojumu sniedzējiem. Latvijas Telekomunikāciju asociācija saka, ka patlaban ir pamats uzskatīt, ka mierizlīguma darba grupa netiek galā ar savu uzdevumu; valdībai trūkst resursu, lai varētu šo darbu veikt optimāli un pilnvērtīgi; ir svarīgi novērst iespēju, ka mierizlīgumā tiek lobētas, saglabātas vai pastiprinātas monopolista "Lattelekom" privilēģijas; mierizlīgumu ar šādām saistībām Latvijas valdība nedrīkst parakstīt, jo tad sakaru nozares tirgus situācija varētu tikt kropļota pat tad, kad nozare tiks liberalizēta. Līdzās Latvijas Telekomunikāciju asociācijas ekspertiem, kā uzsver Latvijas Telekomunikācijas asociācija, mierizlīguma nosacījumu izvērtēšanā varētu piedalīties arī citas Latvijas telekomunikāciju nozares uzņēmumu un speciālistu asociācijas.
Kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, un es gribu vēlreiz uzsvērt to. Klausoties gan radio, gan televīzijā augstu amatpersonu runas par to, kādi argumenti tika vērsti pret tieši šo lēmuma projektu, es sapratu - es uzsveru to! - , ka argumentiem nebija adresāta. Bija pārmetumi, bija argumenti, bet tie neattiecās uz šo Saeimas lēmuma projektu. Mēs gribam publicēt informāciju par mierizlīguma procesu, kuram, pēc dokumentiem, vispār nav noteikta nekāda konfidencialitāte. Gribam publicēt informāciju par šīs tiesvedības izmaksām, kā to savulaik jau prasīja Kalvīša kungs, kā arī par mierizlīguma procesā iesaistītajiem speciālistiem un amatpersonām. Gribam, lai neatkarīgie eksperti tur būtu. Gribam, lai abām pusēm būtu vienlīdz izdevīgi nosacījumi.
Tā ka, es domāju, šeit ir iespēja nopietni strādāt Latvijas valsts interesēs. Un būtu nepieciešams šeit neveikt tādus politiskus "gājienus", ko mēs varētu uzskatīt par opozīcijas un pozīcijas savstarpējiem karagājieniem vai paukošanās sacensībām. Mums nav iebildumu pret to, bet es tomēr aicinu uz valstisku pieeju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Atklāju debates.
Pirmajam vārds Ministru prezidentam Andrim Bērziņam. Lūdzu!
A.Bērziņš (Ministru prezidents).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vispirms es gribētu pateikt ļoti lielu paldies Egilam Baldzēnam par to milzīgo darbu, ko viņš ir izdarījis, gatavojot savu runu.
Viņš tiešām ir pārlasījis visas avīzes daudzu mēnešu garumā, izrakstījis visus citātus, savācis visu nepieciešamo iespējamo sev pieejamo informāciju un mēģināja mūsos visos viest zināmu skaidrību par to, kāda, viņa izpratnē, ir "Lattelekom" lieta.
Taču man liekas, ka tieši skaidrības vietā, minot ļoti daudzus un dažādus faktus, citējumus, viņš ir novedis gan deputātus, gan lielu daļu radioklausītāju, kuri ar aizrautību un lielu uzmanību viņu ir klausījušies, pilnīgā apjukumā, jo nu vairs nav skaidrs, kas, no kurienes un kāpēc ir sācies un kā tas viss varētu beigties. Tāpēc, atvainojiet, godājamie deputāti, ka es pavisam nedaudz atgādināšu. Tas nav nekāds noslēpums, ka savulaik, privatizējot "Lattelekom", tika noteikts 20 gadu ilgs monopola termiņš šim uzņēmumam. Tas notika 1994. gadā, taču jau 1997.gadā kļuva skaidrs, ka ar tik lielu monopola termiņu mēs dzīvot nevarēsim. Un tā pēc garām un plašām diskusijām Guntara Krasta valdība 1998.gadā Ministru kabinetā pieņēma telekomunikāciju sektora politiku, kur tika paredzēts monopola termiņu saīsināt par 10 gadiem.
Vēl pēc gada - 1999.gada janvārī - šī pati Saeima, godājamie deputāti, šī pati Saeima un Ministru kabinets Ministru prezidenta Viļa Krištopana vadībā, kurā, starp citu, bija arī daļa sociāldemokrātu kā ministru, pieņēma šeit Saeimā (Starpsauciens: "Daļa?!") lēmumu par to, ka "Lattelekom" mopols no 20 gadiem ir saīsināms uz 10 gadiem, un tika uzdots Vilim Krištopanam parakstīt līgumu par Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Tātad ne šī valdība, ne arī iepriekšējās, un ne viss pārējais, kas ar citējumiem tika attiecināts uz ļoti daudziem un dažādiem ministriem, ir par pamatu tam, ka mēs šodien esam šķīrējtiesā. Rezultātā tiešām 2000.gadā "Sonera" iesūdzēja Latvijas valsti tiesā. Par ko? Par to, ka mēs "Lattelekom" esam par desmit gadiem samazinājuši monopoldarbības termiņu.
Ko darīja valdība? Lai aizstāvētu valsts intereses un nodrošinātu to, ka valsts nezaudē, ka valstij ir pienācīga aizstāvība, mēs izveidojām valdības komisiju, kurā darbojās 5 ministri, atbildīgi ministri, kas pārstāv gan attiecīgās nozares, gan ekonomiku, gan visas tās lietas, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar šiem jautājumiem, piemēram, tieslietas. Mēs pieaicinājām šajā komisijā gan Latvijas Bankas pārstāvjus, gan neatkarīgā Sabiedrisko pakalpojumu regulatora pārstāvjus, gan ekspertus, gan atbildīgos cilvēkus par šā jautājuma sektorpolitiku Latvijā.
Ejam uz priekšu! Komisija pieņēma lēmumus, un katrreiz pēc komisijas lēmuma šos jautājumus mēs skatījām Ministru kabinetā. Mēs izsludinājām konkursu un pieaicinājām advokātus. Mēs tiešām esam izvēlējušies salīdzinoši dārgu advokātu firmu, bet ļoti labu. Ja var tā droši teikt, tad tā pagājušajā gadā starptautisko advokātu kompāniju reitingā bija pirmajā trijniekā.
Kāpēc tas bija jādara? Nu vienkārši tādēļ, ka no "Soneras" puses līdzīgas kvalitātes advokātu kompānija mums bija pretī, kura savukārt uzturēja spēkā "Soneras" intereses.
Ko piedāvā Baldzēna kungs un pārējie, kas parakstījuši šo dokumentu? Viņi piedāvā šodien nedaudz mazāk kā divus mēnešus pirms šķīrējtiesas noteiktā laika atklāt Latvijas pusei visas savas kārtis un aiziet uz tiesu praktiski neapbruņotiem. Es gribu teikt tā, ka ekonomiskā informācija dažkārt ir daudz, daudz dārgāka nekā jebkura cita izlūkinformācija. Tad, lūk, pēc manām domām, šis ir tieši tas gadījums! Taču es nekādā ziņā nevēlos teikt, ka sociāldemokrāti jeb opozīcija kopumā apzināti vēlas šo informāciju vienkārši tāpat par velti darīt zināmu otrai pusei šķīrējtiesā, lai tai būtu vieglāk aizstāvēties pret visiem mūsu argumentiem, kuru, starp citu, mums ir ļoti daudz.
Ir, protams, tikai viens gadījums, kad varētu šodien aicināt jūs balsot "par" šo jautājumu, un tas būtu tad, ja pilnīgi sinhroni Somijas parlamentā noritētu tieši šāda pati sēde, kur Somijas parlaments nobalsotu par konfidencialitātes noņemšanu šķīrējtiesā ar Latvijas Republiku, jo tiešām taisnība ir Baldzēna kungam, ka gandrīz 53 procenti "Soneras" pamatkapitāla pieder Somijas valstij. Tad to varētu darīt!
Varbūt mēs šodien varētu vienkārši pārtraukt sēdi, un, teiksim, varbūt, kā tas bija līdzīgi ar kuģi no Stokholmas, piezvanīt uz Somiju, lai somi sasauc šādu sēdi, un tad pēc tam mēs varētu runāt par balsošanu. Taču pašlaik, es domāju, ka, ja kāds vēlas izdarīt tīšu kaitējumu Latvijas valstij, tās interesēm, tad par šādu lēmuma projektu varētu balsot. Es aicinu jūs nebalsot atturoties. Paldies.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais prezidija priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru kabineta priekšsēdētāj! Ministri! Kolēģi! Būtu jau gandrīz ļoti interesanti sasaukt kopsēdi - Somijas un Latvijas parlamentu kopsēdi un izlemt, jo vienai valstij, Latvijai, ir 51 procents akciju, bet, otrai, Somijai, - 53 procenti, un tad būtu ļoti labs iznākums. Tas tā!
Tomēr mūsu doma ir tāda, ka, ņemot vērā drusku kļūdaino vēsturi attiecībā uz telekomunikāciju attīstību Latvijā, dažādos noslēgtos līgumus un briestošos divus notikumus - šķīrējtiesu un mierizlīgumu, attiecībā uz otro variantu - mierizlīguma risinājumu, atbalstāms ir variants, ka šeit būtu vajadzīga lielāka atklātība. Šķīrējtiesa izlems - kā būs, tā būs, tur neko nevaram ietekmēt, bet, runājot par to, uz kādiem kompromisiem mēs ejam mierizlīgumā, tas būtu ļoti interesanti.
Tomēr es gribu apskatīt vēl arī trešo variantu - to, vai ir iespējams atjaunot šīs ekskluzīvās tiesības, kas kādreiz tika piešķirtas "Lattelekom", lai tas nostrādātu līdz galam, un, ja tas būtu noticis, tad, manuprāt, būtu krietni ieguvumi - tātad nebūtu tiesvedības izdevumu... tur jau esam iztērējušies, un, kā te min, tiem mēnesī tiek tērēts no pusmiljona līdz vienam miljonam ASV dolāru.
Otrkārt, ja būs nelabvēlīgs šķīrējtiesas spriedums, tad šie 380 miljoni ASV dolāru var būt kā papildmaksājumi no Latvijas valsts budžeta.
Treškārt, acīmredzot izdevumi būs arī par mierizlīguma iespējamo sagatavošanu un noslēgšanu.
Un ceturtais. Galu galā valsts kapitāla daļas pārdošana "Lattelekom", šis 51 procents, var notikt jau tuvākajā laikā, bet var notikt arī pēc 2013.gada, un rēķini rāda, ka tad šis 51 procents sastādīs apmēram 700 miljonus latu. Tātad varētu būt tāds ieguvums Latvijai. Taču līdz tam brīdim, līdz 2013.gadam, mēs varētu ietekmēt šo tarifu līmeni ar savām 51 procentu lielajām īpašuma tiesībām, lai gan šis darbs ar ietekmi uz tarifiem, it sevišķi līdz šim, nav bijis sekmīgs, un arī dažāda ranga eksperti ne vienreiz vien ir izteikušies par telekomunikāciju augsto tarifu līmeni, kas negatīvi ietekmē gan mūsu mājsaimniecību, gan uzņēmējdarbību, gan tūrismu un ārvalstu investorus.
Tātad mēs varētu prasīt šajā laikā arī korektu šā "jumta" līguma izpildi, it sevišķi attiecībā uz telekomunikāciju modernizāciju lauku apvidos. Un es arī domāju, ka absolūti nebūtu ko baidīties no šo ekskluzīvo tiesību saglabāšanas līdz finišam - 2013.gadam, jo praktiski konkurence jau veidojas. Mēs zinām šos mobilos sakarus, mēs zinām, ka mobilo sakaru pārklājums Latvijas teritorijā jau ir 70 procentu, ka mobilos sakarus izmanto apmēram 560 000 Latvijas iedzīvotāju, bet "Lattelekom" abonentu skaits šobrīd nedaudz pārsniedz 700 tūkstošus! 700 000. Tā ka šis ir tīri tehnisks ekonomiskais aprēķins, kāds būtu ieguvums, ja mēs būtu rīkojušies tā, kā aprakstīts.
Tādēļ es gribu piebilst pāris aspektu pie šīs vēstures izklāsta, lai parādītu, kāpēc tik nelabvēlīgi ir izveidojies stāvoklis, ka mums ir šie divi varianti, kas šobrīd ir finiša taisnē, un ka mums laikam draud sliktums gan vienā, gan otrā.
Savulaik valdība bez saskaņošanas ar otru līgumslēdzēju pusi sāka uzņemties attiecībā pret atsevišķām starptautiskajām organizācijām saistības - "Lattelekom" monopolstāvokli pārtraukt, sākot ar 2003.gada 1.janvāri. Sakarā ar mūsu valsts iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā Ārlietu ministrija 1997.gada 5.martā informēja, ka 1997.gada 24. un 25.februārī Ženēvā notika Latvijas delegācijas sarunas ar ASV un Šveici par tirgus pieejamību telekomunikāciju pakalpojumiem un ka tad ASV izvirzīja prasību izbeigt "Lattelekom" monopoltiesības, sākot ar 2003.gada 1.janvāri.
Un, lūk, es gribētu pieminēt vienu mazu tālaika saraksti, kas liecina par šīm procedūrām. Toreizējais ārlietu ministrs Valdis Birkavs (viņš, protams, bija stiprāks par satiksmes ministru), nosūtīja satiksmes ministram Krištopana kungam 1997.gada 5.martā vēstuli ar nosaukumu "Par Latvijas saistībām telekomunikāciju jomā sakarā ar iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā". Saturs ir šāds: "Informēju, ka šā gada 24. un 25.februārī Ženēvā notika Latvijas delegācijas sarunas ar ASV un Šveici par tirgus pieejamību pakalpojumiem, tajā skaitā telekomunikāciju pakalpojumiem. Sarunu gaitā ASV puse izvirzīja prasību iekļaut Latvijas saistību grafikā noteiktu datumu, kurā tiks izbeigtas "Lattelekom" monopoltiesības, kā pieņemamu datumu minot, vēlākais, 2003.gada 1.janvāri. Šveice izteica prasību būtiski samazināt "Lattelekom" monopoltiesību termiņu, neminot konkrētu datumu. Lai saskaņā ar Valdības deklarāciju pabeigtu Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997.gadā, nepieciešams tuvākajā laikā parakstīt divpusējos sarunu protokolus ar ieinteresētajām PTO dalībvalstīm. ASV un Šveice ir gatavas parakstīt minētos protokolus tikai ar nosacījumu, ja tajos fiksēts konkrēts "Lattelekom" monopoltiesību izbeigšanās termiņš. Ņemot vērā iepriekšminēto situāciju iestāšanās sarunās, un lai neaizkavētu Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā, līdz šā gada marta beigām sarunās starp Latvijas Republikas valdību un stratēģisko investoru "Tilts" nepieciešams pieņemt lēmumu par "Lattelekom" monopoltiesību termiņa samazināšanu līdz 2003.gada 1.janvārim." Tā raksta ārlietu ministrs. Un satiksmes ministrs 1997.gada 27.martā atbild:
"Atbildot uz jūsu šo 5.marta pieprasījumu un sniegto informāciju un lai neaizkavētu Latvijas iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā 1997.gadā, iesniedzam pārskatītu Latvijas piedāvājumu telekomunikācijās, kur ietverts "Lattelekom" monopoltiesību izbeigšanās termiņš - 2003.gada 1.janvāris."
Taču, dodot šādus apsolījumus un ministru kompetences līmenī risinot šos jautājumus, visādā ziņā vajadzēja apzināties iespējamās finansiālās sekas jeb, vienkārši sakot, kāda būs soda nauda par noslēgtā līguma laušanu, kaut arī noslēgtajā līgumā, protams, kā mēs zinām, bija nopietni trūkumi. Un faktiski galu galā neviena cita valsts, ne starptautiskā organizācija nevar piespiest mainīt noslēgtos līgumus. Noslēgtos! Tā tas ir arī Eiropas Savienībā: runājusi ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, Eiropas Savienība saglabā eksporta subsīdijas, piemēram, lauksaimniecības produktiem, jo līgumi ar Eiropas Savienības valstīm ir bijuši noslēgti pirms iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Sekas būtu vajadzējis apzināties vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijas Republikas Augstākā padome 1993.gada 4.maijā pieņēma likumu "Par telekomunikācijām", kura 5.panta ceturtā daļa skan: "Telekomunikāciju organizācijas ekskluzīvās tiesības, kas noteiktas šajā likumā, var tikt pārtrauktas ne ātrāk kā pēc 20 gadiem. Pārtraucot ekskluzīvās tiesības pēc 20 gadiem, telekomunikāciju organizācijai kompensācija netiek izmaksāta." Kā jau minēja premjers, no šādas kļūdas neizvairījās arī Saeima - 1998.gada 17.decembrī tā ratificēja Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, un vienā protokolā, kas pievienots līgumam, 1146.lappusē ir apņemšanās, ka ekskluzīvās tiesības attiecībā uz SIA "Lattelekom" tiks ierobežotas, sākot ar 2003.gada 1.janvāri. Un nākamā kļūda bija tā, ka pagājušā gada 16.novembrī mēs pieņēmām likumu "Par telekomunikācijām" un arī tajā saīsinājām šo tiesību termiņu. Manuprāt, Latvija nepastāvēja uz savām interesēm, uz jau noslēgtajiem saimnieciskajiem līgumiem, kā tas ir pieņemts starptautiskajā praksē, bet ļoti ātrā tempā vienpusīgi pieņēma to variantu, ka lauzīsim līgumu ar "Lattelekom". Nedomāja par finansiālajām sekām, kurās esam iekļuvuši šobrīd.
Tātad nepārprotami tika pieļautas divas kļūdas. Pēc pirmās kļūdas, kas tika izdarīta, noslēdzot nepietiekami pamatotu līgumu 1994.gadā, taktikai bija jābūt tādai - ļaut, lai "Lattelekom" dzīvo ar savu monopolstāvokli līdz galam, prasīt no tā korektu solītā izpildi, nodrošinot kvalitatīvu bijušās Telekomunikāciju tarifu padomes un esošās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbu. Monopols pats par sevi nav slikts, ja vien to efektīvi regulē. Un vienlaikus jārūpējas arī par mobilo sakaru attīstību.
Otrā kļūda tika izdarīta, saīsinot monopoldarbības termiņus - no 2013. gada tos atbīdot atpakaļ uz 2003.gada sākumu - un nedomājot par sekām, par zaudējumiem un ieguvumiem.
Ja novirzīsim lēmuma projektu, kas šeit tiek izskatīts šodien, uz kādu no komisijām, varētu būt arī tā, ka Ārlietu ministrija varētu izvērtēt arī mūsu piedāvāto variantu. Un, ja tas jautājums tiktu tā atrisināts - jo tā bija tomēr specifiska situācija, ka bija noslēgts līgums par 20 gadus ilgām ekskluzīvām tiesībām -, tad mēs būtu mierīgi un mūsu valsts augstākās amatpersonas varētu daudz produktīvāk izlietot savu laiku citu svarīgāku tautsaimniecības jautājumu risināšanai.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns kā referents. Ārpus kārtas.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Godājamie kolēģi! Mēs dzirdējām arī nopietnu Ministru prezidenta uzstāšanos, un katrā ziņā es gribētu teikt, ka laikam šeit ir noticis kāds pārpratums, jo nav tāda situācija, ka mēs skaidrības vietā radioklausītājos, deputātos un ministros radītu kādu apjukumu. Tik tiešām mēs nemēģinājām visu detalizēti un smalki skatīties, no kurienes kas ir sācies, un savulaik tieši "Latvijas ceļš" mūs aicināja neiestigt nepārtrauktā pagātnē - šajā "jumta" līguma slēgšanā, kur tik tiešām arī "Latvijas ceļa" atsevišķiem politiķiem nav tāda situācija, ka viņi nevarētu teikt, ka viņi ir pie tā atbildīgi. Viņi tieši par to ir atbildīgi, bet šoreiz, es domāju, mūs interesē ne tik daudz šī pagātne, bet nākotne.
Vēl es gribētu uzsvērt to, kas ir ārkārtīgi svarīgi,- mums ir jāpateicas šīm avīzēm, par kurām arī premjers teica, ka ir labi, ka mēs informāciju gūstam no avīzēm, laikrakstiem. Pat to arī mums ir patiess prieks, taču, ja preses pārstāvji nebūtu šo informāciju tomēr izdabūjuši, tad Saeimas deputātiem vispār šīs informācijas nebūtu. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, un paldies presei!
Tomēr kas šeit ir ārkārtīgi svarīgi? Manuprāt, pirmām kārtām vajag uzsvērt to, ka sektoru politika, kuru šeit jau minēja Ministru prezidents un kura tika pieņemta 1998.gadā Guntara Krasta valdībā, ir kvalitatīva un, manuprāt, jebkuru ekspertu var apmierināt. Mēs par to esam pamatā guvuši šādu secinājumu arī no Latvijas telekomunikāciju asociācijas.
Kas attiecas uz šīs pašas Saeimas "grēkiem", tad šajā ziņā jau mans kolēģis Arnis Kalniņš pateica veselu virkni lietu, kur, teiksim, ir kaut kas, ratificējot šos līgumus, 1998.gadā palaists garām. Tā tas ir noticis, un tur arī mums ir sava daļa atbildības jāuzņemas, bet, neapšaubāmi, problēma ir pavisam cita. Šī problēma ir saistīta ar to, ka atbildība jāuzņemas pirmām kārtām tiem, kuri šo līgumu parakstīja. Viņiem un, protams, pēc tam arī Saeimai.
Tas ir viens.
Kas attiecas uz Viļa Krištopana valdību, tad gribu teikt, ka katrā ziņā sociāldemokrāti no tās neatsakās un savu atbildību katrā ziņā uzņemas pilnā apjomā, tomēr es gribētu pateikt, ka jautājumā par Telekomunikāciju likumu un monopola termiņa saīsināšanu gan es pats, gan arī, atminos, Arnis Kalniņš un pārējie kolēģi ir balsojuši pret šā termiņa saīsināšanu.
To var paskatīties un redzēt pēc šīm izdrukām, tā ka mums nevajadzētu lietot šo argumentu, ka, lūk, šī pati Saeima ir iegrūdusi postā mūsu Ministru kabinetu, ka tāpēc šīs sarunas ir nonākušas tādā nelabā strupceļā, ka tāpēc Ministru kabinets ir spiests pacelt "balto karogu" šajā tiesvedības procesā un mierizlīgumā iet uz tādu nopietnu un stingru piekāpšanos "Soneras" pusei. Es tā nedomāju!
Tas ir viens, kas bija obligāti jāpasaka. Kolēģi! Ir arī vēl viens pārpratums, kuru es gribētu uzsvērt. Ministru prezidents, manuprāt, nebija iepazīstināts ar šo lēmuma projektu, kaut arī es to divreiz speciāli citēju: mēs prasām publicēt informāciju - es tagad to saīsināšu - un dokumentus par mierizlīguma procesa norisi. Par mierizlīgumu, un mierizlīgums nav tas pats kas šķīrējtiesa. Es ceru, ka Ministru prezidents to turpmāk ievēros, ja debatēs, vai arī Es domāju, ka arī Ministru prezidenta Kancelejas darbiniekiem tomēr vajadzētu dot iespēju laicīgi iepazīties ar dokumentiem, kuri tiek apspriesti.
Vēl par vienu jautājumu, kas šeit ir. Tas ir tāds, ka praktiski šeit nav runa par šo šķīrējtiesu, bet runa ir vienīgi par tiesvedības izmaksām un tajā iesaistītajiem speciālistiem un amatpersonām. Es jau teicu, ka šo jautājumu Ministru kabinetā tika izvirzījis arī Kalvīša kungs, bet tas ar balsu vairākumu tika noraidīts. Es te neredzu nekādu kriminālu darbību, ka opozīcija prasa to pašu. Es uzskatu, ka tas ir pareizi un pamatoti, jo tā ir budžeta nauda, un šeit ziņas par to ir publicētas presē. Es, protams, vēlreiz varu šeit citēt "Dienu", kā jau es teicu... Tātad, lai būtu pavisam skaidrs, lūk, saskaņā ar valdības darba grupas pērn, 2001.gada 31.augustā, apstiprināto darba uzdevumu britu advokātu birojam pakalpojumu likme tika noteikta 375 angļu mārciņas jeb 337 lati stundā, bet maijā šā biroja partneru darba stundas likme tika palielināta līdz 400 mārciņām jeb 360 latiem. Un tad var runāt arī par visiem pārējiem, kas šeit kaut ko saņem. Tātad bija samaksa ne tikai britiem, bet arī advokātu birojam "Lejiņš, Edžiņš, Torgāns un Vonsovičs" par pakalpojumiem.
Tālāk tika maksāts arī vērtētāju birojam "Rotshild&Sons", zviedru advokātam konsultantam Noblam un daudziem citiem.
Tā kā šī informācija ir publicēta un "Sonera" to uzzināja no preses pirms gada, tad arī tagad, uzzinot to vēl vienu reizi, varbūt uzzinot arī par advokātu biroja "Lejiņš, Edžiņš, Torgāns un Vonsovičs" likmēm, tā nav guvusi nevienu argumentu tiesvedībā un šķīrējtiesā pret Latvijas valsti, kas varētu dot tai kaut mazāko punktiņu, lai gūtu panākumus šajā tiesvedības procesā. Es domāju, ka tas ir absurds un ka mums šis absurds ir jānoraida kā nepamatots pārpratums.
Ko es vēl gribētu pateikt? To, ka šeit mums tas, neapšaubāmi, ir jāņem vērā. Mums vajadzētu katrā ziņā ķerties klāt un uzmanīgi paskatīties, jo tad mēs redzētu, ka šajā lēmuma projektā nav ne vārda runāts par argumentiem, kurus kāds varētu izmantot pret Latvijas valsti šajā šķīrējtiesā.
Lūdzu, pirms runājat, izlasiet lēmuma projektu!
Otrkārt, mēs nebūt neuzspiežam tieši šo redakciju, jo, kā jau es teicu, mēs esam gatavi nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tā papildināšanai, izvērtēšanai un labošanai.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - Latvijas Republikas satiksmes ministrs.
A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).
Godātais prezidij! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kā es sapratu no cienījamā referenta deputāta Baldzēna kunga izteiktā viedokļa referātā, tad valdībai tika izteiktas pretenzijas par to, ka tai nav pietiekamas veiklības sarunās ar mūsu partneriem, ar kuriem mēs esam arī tiesvedībā. Un es domāju, ka īpaši pret to iebilst šeit nevar, jo koalīcijas valdībām patiešām varbūt nekad nav piemitusi īpaša veiklība, bet toties šādās lietās koalīcijas valdības parasti arī nav steigušās un pieņēmušas pārsteidzīgus lēmumus.
Otrs. Nevar iebilst Baldzēna kungam arī par to, ka viņš izvirza domu, ka valdībai šis mierizlīgums ir jānoslēdz pēc iespējas izdevīgāks. Arī šeit es neko iebilst nevaru.
Tomēr man šajā plašajā referātā nav pieņemams tas, ka ļoti daudzi apgalvojumi vai spriedumi ir izteikti, vadoties pēc principa: "kā būtu, ja būtu". Diemžēl valdībai ir jāstrādā reālā situācijā, un šeit arī cienījamie runātāji minēja šo reālo situāciju, kādā valdībai ir jāstrādā.
Ja mēs atsaucamies kaut vai uz to pašu 1994.gada līgumu, tad, protams, var uzdot jautājumu: "Vai Latvijai bija iespējams noslēgt izdevīgu šo "jumta" līgumu 1994.gadā?" Opozīcijas deputāti un eksperti apgalvo, ka, jā, tas simtprocentīgi bija iespējams. Tiesa, man jāatzīstas, ka arī es pirms pāris gadiem tā domāju, turklāt savu labticīgo naivumu neesmu pavisam zaudējis arī šobrīd, tomēr pēdējos divos gados, būdams iesaistīts starptautiskos tiesas procesos sagrieztā kuģa un "Lattelekom" lietā, esmu nonācis pie skaudriem un diezgan nepatīkamiem secinājumiem.
Pirmkārt, neviens investors neslēgs līgumu, kas izdevīgāks Latvijas valstij nekā viņam pašam.
Otrkārt, lielo ārzemju kompāniju vadītāji un juristi jūtas kā līdakas dīķī starptautiskās arbitrāžas tiesu lietās, jo tālredzīgi līgumus gatavo ne tikai ikdienas darbam, bet arī iespējamiem starptautiskiem tiesu procesiem. Savukārt Latvijas ministriem, ierēdņiem, juristiem un deputātiem toreiz, protams, tādu zināšanu un pieredzes nebija vai arī tās bija ļoti iluzoras.
Un kāds ir secinājums? Piemēram, ja liktenis, godātais Baldzēna kungs, mums abiem tajā laikā būtu lēmis parakstīt to līgumu, tad es nevaru apgalvot, ka mēs kopā ar jums būtu parakstījuši tādu līgumu, par ko šodien mēs nevarētu diskutēt. Tomēr pats galvenais jautājums, manuprāt, ir tāds: vai var atkārtoties 1994.gadā parakstītā līguma trūkumi arī tagad, slēdzot mierizlīgumu ar Tilts Communications? Un šā Tilts Communications īpašnieks, kā jūs zināt, tagad ir "Sonera", somu uzņēmums. Es domāju - nevar. Kāpēc? Tāpēc, ka, akceptējot 1994.gada līgumu, spriežot pēc intervijām, daži ministri pat nebija iepazinušies ar līguma detaļām, jo tas tiešām bija ļoti apjomīgs, un paļāvās tikai uz advokātiem.
Tagad situācija ir pavisam citādāka. Šobrīd valdības sēdēs, kā arī darba grupā Ministru prezidenta vadībā desmitām reižu ir vērtētas atsevišķās mierizlīguma detaļas, kā arī kopaina. Kalvīša kungs un viņa eksperti nepaguruši skaidro un skaidro katru niansi valdības sēdēs. Jāatzīmē, ka dažreiz, protams, mēs pagurstam un ka pagurst arī Kalvīša kungs, un tad viņš lūdz atbrīvot viņu no sarunu vedēja pienākumiem un piedāvā to uzņemties citam ministram.
Taču, ja mēs gribam raksturot pašu šo "strīdus ābolu", to, par ko mēs vispār runājam un ko mēs gribam panākt, tad, protams, ir jārunā par "Lattelekom" šodien un jārunā arī par telekomunikācijām šodien, un man kā satiksmes ministram, kura vadītās Satiksmes ministrijas atbildībā ir telekomunikācijas, protams, par to ir jāizsaka savs viedoklis.
Kā lai precīzāk raksturo "Lattelekom" šodien, turklāt ļoti īsi? Ja, piemēram, "Lattelekom" šodien nebūtu monopoluzņēmums un ja "Lattelekom" un līdz ar to viņa otrs īpašnieks šodien nebūtu tiesas prāvā pret Latvijas valsti, kā tad mēs raksturotu "Lattelekom"? Es baidos, ka mēs to raksturotu kā modernu Eiropas uzņēmumu, kas patiešām pēc visiem saviem standartiem atbilst šim līmenim, jo "Lattelekom" ir ļoti daudzi un jauni pakalpojumi šodien, un tie ir kvalitatīvi.
Es saprotu, ka, dzirdot to, kāds radioklausītājs rakstīs man rīt vēstuli un pateiks: "Tā nav tiesa! Man ir problēmas ar kvalitāti!" Taču es esmu sekojis līdzi jau trīs gadu garumā "Lattelekom" kvalitātes lietām, un sūdzību un iesniegumu ziņā, kuri saistīti ar kvalitāti, uzlabojums ir nenoliedzams. Šeit, protams, liela nozīme bijusi arī Saeimas kritikai, kura tika izteikta tieši par šiem kvalitātes jautājumiem.
Visā Latvijas teritorijā pašreiz darbojas tā sauktais modernizētais analogais tīkls, un iekšzemes un starptautiskie abonenti bez operatora var sazināties.
Es, protams, varētu runāt arī par tagad jau 68% ciparizēto līniju, kas Latvijā ir, it sevišķi par to pieaugumu pēdējos gados, un tas ir devis kvalitatīvu rezultātu. Un tomēr ir arī negatīvais, jo sekmīga biznesa motivācija "Lattelekom" bija pirmajā vietā, bet otrajā vietā - Latvijas lauki. Tas būtu normāls princips konkurences apstākļos jebkuram uzņēmumam, taču "Lattelekom" darbojās kā monopolists, un tad šāda pieeja ir nepieņemama.
Un tagad par to, cik svarīgi vai nesvarīgi ir tas, lai "Lattelekom" darbotos vai nedarbotos konkurences apstākļos, tas ir, lai tirgus būtu atvērts konkurencei. Šeit, no vienas puses, izskanēja, kā es jau teicu, princips: kā būtu, ja būtu tā, bet no otras puses tas atkal ir citādi. Es teikšu viennozīmīgi, ka Latvijas telekomunikāciju tirgus dalībnieki patiesi gaida, kad šis tirgus būs atvērts konkurencei, un tajā ir ieinteresēti, manuprāt, visi. Tās ir valsts intereses, tās ir uzņēmēju intereses. Tomēr pats galvenais ir tas, ka tās galarezultātā ir arī telekomunikāciju lietotāju intereses.
Publisko fiksēto telekomunikāciju tirgū sevi pieteikt varētu ļoti daudz jaunu dalībnieku, un uzskaitīt tos šeit varbūt nebūtu arī vajadzības, bet tomēr dažus minēšu: "LATNET", "TELE-2", "TELIA", "Delfi Internet", "Baltcom TV" un daudzi citi uzņēmumi. Savukārt savus telekomunikāciju tīklus firmām, kas nobriedušas darboties fiksēto telekomunikāciju un datu pārraides tirgū, varētu pieteikt, kā jau šeit teica, "Latvijas dzelzceļš" un "Latvenergo". Tas, protams, vairotu "Lattelekom" konkurentu skaitu un ļautu tirgum piedāvāt zemākus starptautisko tālsarunu tarifus ar populārām valstīm, kā arī lētāku interneta izmantošanu. Un tieši starptautisko tālsarunu nodrošināšanā tirgus dalībnieki saredz monopoltiesību atcelšanu kā galveno jauno biznesa lauku. Kā liecina aplēses, jau tagad Latvijā darbojas ap 10 dažādu tā sauktās internettelefonijas firmas, kas līdz ar "Lattelekom" monopolstāvokļa beigām klientiem sola krietni zemākus starptautisko sarunu tarifus. Tātad atvērt tirgu konkurencei nozīmē pazemināt tarifus un celt pakalpojuma kvalitāti.
Ko es kā ministrs vēlētos pirmā kārtām sasniegt ar šo mierizlīgumu? Noslēdzot mierizlīgumu, raugoties no telekomunikāciju attīstības viedokļa, ļoti svarīga ir lauku modernizācija jeb ciparu līniju ierīkošanas pabeigšana laukos, kas šodien ir 68% apmērā. Lai pabeigtu lauku modernizāciju šādā izpratnē, ir vajadzīgi 156 miljoni. Sakiet, lūdzu, kurš vai kuri ir gatavi šodien iedot lauku modernizācijai 156 miljonus? Valdība - nē! Es domāju, arī neviens cits investors to nedarīs. To var izdarīt tikai "Lattelekom" saistībā ar "jumta" līgumu. Protams, mēs jau varam nosaukt jebkurus termiņus, bet reāls optimāls termiņš, lai to pabeigtu, būtu 2004.gads.
Otrs jautājums. "Lattelekom" licencei jābūt izsniegtai saskaņā ar Telekomunikāciju likumu, ko ir pieņēmusi Saeima. Es diemžēl tā nevaru spriedelēt, ka Saeima tur ir izdarījusi tādas kļūdas vai šitādas kļūdas. Ir pieņemts Telekomunikāciju likums, uz kura pamata attīstās telekomunikācijas. Tātad uz Telekomunikāciju likuma pamata jāizsniedz licence - bez jebkādām ekskluzivitātēm. Bet šeit varbūt arī viss varētu saskanēt... Galvenais jautājums ir saistīts ar to, ko varētu atļauties zaudēt, bet par to, es domāju, arī neviens no valdības nevar spriest publiski ne no šīs tribīnes, ne arī presē un to arī nedarīs. Jo teikt to atklāti - tas nozīmētu atklāt to, ko mierizlīgumā vēlas panākt mūsu sarunu partneri, mūsu sarunu partneri, un to, ko vēlas panākt valdība. Ja mēs to darām, tad šīs sarunas tiek pārtrauktas, jo konfidencialitāte tiek atcelta, un tad atliek tikai tiesas process. Citu iespēju tad vairs nav. Ja mēs tikai to gribam, tad, protams, to var darīt. Es personīgi esmu pret to.
Šobrīd mēs tuvojamies mierizlīguma finišam, kad varēsim arī vispusīgi izvērtēt šā mierizlīguma rezultātus - ieguvumus un zaudējumus. Parakstīt mierizlīgumu tā, lai būtu tikai ieguvumi, - to, protams, var panākt tikai opozīcija. Parakstīt mierizlīgumu tā, lai būtu tikai ieguvumi, - arī tas nav iespējams. Tiesas procesā uzvarēt tā, lai būtu tikai ieguvumi, arī tas nav iespējams. To, iespējams, var izdarīt tikai opozīcija. Valdībai to nav iespējams izdarīt!
Visu to noklausoties, šķiet, ka iznāk, ka visvienkāršākais ceļš būtu turpināt tiesāšanos līdz jaunās valdības izveidošanai, kura, nepārprotami, būs zinošāka, mērķtiecīgāka, bez jebkādiem vecās valdības trūkumiem un sērgām. Var jau būt, ka tā arī būs. Tomēr godīgi būtu, ja Andra Bērziņa vadītā valdība darītu visu, lai pieliktu punktu gan "Lattelekom" monopolam, gan tiesas procesam pret Latvijas valsti. Protams, ir jācenšas to izdarīt tā, lai pēc iespējas mazāki būtu zaudējumi Latvijas valstij. Bez zaudējumiem nav iespējams to izdarīt!
Vai kāds šajā - mūsu - valdībā ir gatavs tik nepopulārai rīcībai? Subjektīvi spriežot (vismaz es subjektīvi tā spriežu), tam ir gatavi divi ministri - ekonomikas ministrs Kalvīša kungs un arī es - satiksmes ministrs. Manuprāt, Aigars Kalvītis šādu rīcību varētu atļauties savas jaunības dēļ. Jo jaunībā saņemts puns ir laba svētība turpmākai dzīvei. Savukārt manā vecumā puni vairs neskādē. Domāju, man ir pienācis tas vecums, kad var atļauties pieņemt nepopulārus, bet valstij vajadzīgus lēmumus.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Tabūns izmantos piecas minūtes? Lūdzu! Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ja reiz šī problēma atkal ir uzpeldējusi Saeimā, tad arī es gribu izteikt savu viedokli, jo esmu piedalījies divās izmeklēšanas komisijās, kuras tika organizētas un nodibinātas Saeimā, un esmu ne reizi vien runājis par šo tēmu.
Pašā sākumā es gribu pateikt, lūk, ko. Ka šis piemērs ar "Lattelekom" ir viena fantastiska mācību stunda, kā nevajag rīkoties. Kā nevajag rīkoties, ja gribam aizstāvēt valsts intereses. Ir pilnīgi un absolūti noskaidrots - un to nenoliedz pat tie, kuri ir noslēguši šo līgumu -, ka noslēgtais līgums ir slikts jeb, citiem vārdiem sakot, valsti pat apkaunojošs un pazemojošs. To mēs konstatējām abās izmeklēšanas komisijās, un tāds ir arī mans viedoklis, un neviens mani nekad nevarēs pārliecināt par pretējo. Ne ar kādiem argumentiem, jo mēs šajās komisijās ieguvām pietiekami daudz argumentu.
Attiecībā uz to, vai noslēgt mierizlīgumu vai ne un uz kādiem noteikumiem, es, protams, uzskatu, ka vajadzētu noslēgt. Taču es ne sevišķi piekrītu Gorbunova kungam, kurš teica, ka bez zaudējumiem nevarot noslēgt mierizlīgumu. Var tādā veidā noslēgt mierizlīgumu! Var, un tur jau ir tā māka, ka tā tas arī būtu jāizdara, pierādot otrai pusei, ko tā ir izdarījusi jeb, pareizāk sakot, ko tā nav izdarījusi un kas tai būtu jādara. Vajag likt galdā visus tos aprēķinus! Tās summas būtu simtiem miljonu! Tādi bija izmeklēšanas komisijas aprēķini.
Bet nu es gribētu uz šo jautājumu paraudzīties no cita viedokļa. Es nezinu, kāpēc valdība nemeklē izeju, raugoties no cita rakursa. Varbūt būtu nevis jāmeklē mierizlīgums, ja reiz tas tagad mums draud ar ļoti lieliem zaudējumiem, kas mērāmi simtos miljonu, bet vajadzētu atgriezties pie tā paša līguma - lai tad tas arī turpinās līdz 2013.gadam! Nekas ārkārtīgs valstij nenotiktu. Es domāju, ka Eiropas Savienība, cik ir noprotams no informācijas, nemaz nepieprasa to termiņa maiņu, bet Pasaules tirdzniecības organizācija gan. Tās prasībām mēs ļoti pakalpīgi, ļoti paklausīgi sekojām un tāpēc mainījām šo mopolstāvokli - noteicām to par desmit gadiem mazāku. Lūk, varam tagad iesniegt šajā tiesā dokumentu, kurā mēs skaidri un gaiši pateiktu, ka atsakāmies no šīm monopolstāvokļa izmaiņām. Tas nozīmētu, ka "Sonerai" vairs nebūtu nekāda pamata, tā sakot, uzturēt šo tiesvedību, un viss! Un pēc tam, kad šis process būtu pabeigts, varētu, tā teikt, piesūtīt "Lattelekom", "Sonerai" rēķinu - lai par līguma nepildīšanu samaksā apmēram simt vai divsimt miljonus latu, to var precīzi izrēķināt. Un lai maksā ragā! Un tad mūsu valsts nebūs nekāda zaudētāja.
Šobrīd situācija patiešām izskatās tāda, kādu to attēlojusi avīze "Dienas Bizness" aktuālajā karikatūrā, kura nesen bija publicēta. Jūs ļoti labi atceraties to: tur "Sonera" ir redzama guļam gandrīz uz nāves gultas, ļoti slima, bet "Lattelekom" ir kā dzīvinošais eliksīrs, kas vēl dod kaut kādu, tā sakot, dzīvības elpu. Un teksts zem karikatūras ir šāds: "Mana pēdējā vēlēšanās - lai Latvijas valsts noslēdz mierizlīgumu." Es domāju, ka "Dienas Bizness" ir lietas kursā par šo lietu, ir šim procesam sekojis līdzi un zina, ka, lūk, tā tas ir zīmējams.
Tūlīt laikam beigsies man atvēlētās piecas minūtes, bet es varētu vēl daudz stāstīt par šīm lietām. Es nepiekrītu Baldzēna kungam un šim pieprasījumam, kurā ir pieprasīta slepenības noņemšana...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Tabūna kungs! Jūs varēsiet turpināt runāt, bet vispirms ir jālemj par 10 deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildes? (Starpsaucieni: "Nav! Pareizi!") Nav. Lūdzu, turpiniet!
P.Tabūns. Paldies! Lūk, diez vai šī slepenības noņemšana patiešām ir vajadzīga, ja mēs paliekam pie mierizlīguma, un es iesaku valdībai padomāt. Laiks mums vēl ir - divi mēneši, kā es saprotu, tāpēc vajadzētu atgriezties pie šā jautājuma un pārliecināt Pasaules tirdzniecības organizāciju. Liekas, ka Eiropas Savienība nav jāpārliecina, un, ja arī tā ir jāpārliecina, tad varētu pārliecināt, ka nabaga valsts cietīs - tā cietīs ļoti, cietīs milzīgu finansiālu, tā sakot, zaudējumu. Es domāju, ka arī pārliecināšanas rezultātā jau daudz ko var panākt, un tad šo lietu šādā veidā var virzīt.
Skaidrs, es vēlreiz atkārtoju, ka notikums ar šo "Lattelekom" ir kauna traips Latvijai, tur ir "pasildījuši" rokas vai iebāzuši rokas valsts kabatā ļoti, ļoti daudzi. Es saku skaidri un gaiši: sākot ar tiem, kuriem tika maksāti 10 vai 15, vai vēl vairāk miljonu par juridiskiem pakalpojumiem. Tad nu, es atvainojos, Gorbunova kungs, kā varēja noslēgt tik neizdevīgu līgumu Latvijas valstij, ja bija tik kolosāli pasaules līmeņa advokāti, kuri palīdzēja un ieteica slēgt šo līgumu? Kā tas varēja notikt? Es saprotu toreiz šo naivo valsti, naivos ministrus, ministru prezidentus un tā tālāk, kuriem likās, ka šis piedāvājums ieviest Latvijā modernu "Lattelekom" sistēmu ir ļoti kārdinošs. Bet tur taču bija padomdevēji! Tie nebija naivi puišeļi, naivi, jauni un nepieredzējuši ministri un ministru prezidenti! Tāpēc tas nav attaisnojums! Tas nav attaisnojums toreiz noslēgtajam līgumam!
Toreiz noslēgtais līgums ir valsti apkaunojošs. Tas ir jāatzīst, tas ir sen pierādīts, un tā tas ir! Un tagad, tā sakot, vismaz sausām kājām, bez zaudējumiem valstij ir jātiek ārā. Un tāpēc es uzskatu, ka vajadzētu pamēģināt izmantot to variantu, kuru es jums ieteicu un kuru pieminēja arī Kalniņa kungs. Varētu pamēģināt šo variantu, var būt, ka tas "iet cauri", var būt, ka iet! Un tad nebūs šo milzīgo zaudējumu mūsu valstij. Paldies.
Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs.
A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ministru kungi! Cienījamie deputāti!
Šodien kārtējo reizi Saeima ir sapulcējusies, lai spriestu par "Lattelekom". Kas tad patiesībā ir šis strīds "Lattelekom" lietā? To deputātiem vajadzētu pamatā saprast. Šis ir komercstrīds, kur valsts kā 51 procenta akciju turētāja piedalās tiesā kā uzņēmums, kā akciju turētāja. Šeit tiesā nav jālemj par to, vai ir jāatceļ kāds valdības vai Saeimas pieņemtais likumprojekts vai normatīvais dokuments. Šeit klasiskā izteiksmē ir strīds starp diviem īpašniekiem par savu komercinterešu aizstāvību, un šeit nav nekādas atšķirības starp valsti un uzņēmumu.
Un, kā deputāti droši vien zina, it īpaši tie, kuri ir nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, šādi komercstrīdi tiek risināti šķīrējtiesās, tāpēc es atļaušos jums nocitēt Latvijas Civilprocesa likuma 512.pantu par šķīrējtiesas procesa konfidencialitāti, un, kā zināms, mierizlīgums arī ir šīs šķīrējtiesas sastāvdaļa: "Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu. Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu neizsniedz trešajām personām un nepublicē." Pat pieņemtos lēmumus šķīrējtiesa nepublicē, tā tikai informē otru pusi. Un šinī gadījumā arī mierizlīgums ir šīs šķīrējtiesas sastāvdaļa. Tā ka mēs nevaram izpaust nekādu informāciju, kuru nākotnē tiesā varētu izmantot pret mums vai mums par labu, jo tas ir pārāk liels risks Latvijas valstij.
Leiškalna kungs! Jūs kā atzīts zolītes spēlētājs to darāt katru piektdienas vakaru un dažreiz vēl biežāk. Kad jūs spēlējat kārtis uz naudu, jūs taču savus trumpjus nerādāt saviem pretiniekiem. (No zāles dep. K.Leiškalns: "Dažreiz!") Nu varbūt Jirgenam... Bet tad jūs parasti zaudējat. Jūs zaudējat šo spēli! (Starpsauciens: "Tā ir!") Un tādā gadījumā kurš var uzņemties atbildību šodien un pateikt oponentiem savus argumentus publiskā veidā neatkarīgi no tā, vai tas ir saistībā ar mierizlīguma sarunām, kur arī mēs turam savas intereses ļoti augstu, vai arī tas ir saistībā ar šķīrējprocesu? (No zāles dep. K.Leiškalns: "Tā ir!")
Cienījamais Baldzēna kungs! Vai jūs uzņemsieties atbildību par tiem simtiem miljonu ASV dolāru, kuri būs jāmaksā, kad jūsu bezatbildības dēļ mēs šo tiesu zaudēsim? Es domāju, ka tad jūsu tuvumā nebūs.
Tā ka es domāju, šinī gadījumā Saeima nekādā ziņā nevar lemt par šā procesa atslepenošanu, jo tad mēs apzināti virzāmies uz šā procesa zaudēšanu. Un nav svarīgi, kādā formā.
Runājot nedaudz par to vēsturi, kurai vairāki deputāti šodien pieskārās. Es kā ekonomikas ministrs, raugoties ar šodienas acīm, varu viennozīmīgi teikt, ka "jumta" līgums Latvijas valstij nebija izdevīgs. Vēl vairāk! Es gribētu teikt, ka, neskatoties uz to, ka advokātiem tika maksāti milzīgi honorāri, šodien mums nav iespēju ar līguma saistībām vai sankcijām iegūt jelkādus līdzekļus kā kompensāciju par "Tilts Communications" neizdarībām.
Vēlāk mēs iestājāmies Pasaules tirdzniecības organizācijā, un, kā jūs paši dzirdējāt, šī pati Saeima nobalsoja par monopoltiesību termiņa samazināšanu. Šīs visas konsekvences ir pieņemtas iepriekšējo valdību laikā, un šai valdībai tās ir jārisina, tā ka es gribētu teikt, ka šī situācija mums ir pavisam neizdevīga. Un Latvijas valdība pašreizējā sastāvā dara visu iespējamo, lai Latvijas pozīcijas uzlabotu un tās kļūtu labākas. Un mēs darīsim visu iespējamo arī turpmāk.
Šobrīd es varu informēt, ka valdība nav izšķīrusies ne par mierizlīgumu, ne par tiesas turpināšanu. Mēs darām to darbu, kas ir mūsu kompetences ietvaros, un mēs to arī realizēsim pēc labākās sirdsapziņas un panāksim labāku situāciju Latvijas valstij, neskatoties uz to, ka atsevišķi Saeimas deputāti grib šo procesu padarīt par pilnīgi bezatbildīgu un riskantu Latvijas nākotnei.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms dodu vārdu referentam ārpus kārtas, ir saņemts 20 deputātu iesniegums: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 65.pantu ierosinām izbeigt debates 6.marta Saeimas ārkārtas sēdē."
Viens var runāt "par", viens - "pret" šo priekšlikumu. Runāt neviens nevēlas... Atvainojiet! Jūs vēlaties runāt "pret"?
"Pret" runās deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti uzmanīgi klausījos gan premjerministru, gan Gorbunova kungu, gan arī Kalvīša kungu, un mani dziļi aizskāra šis patētisms. Katrs māk skaisti runāt par to, ka šī Saeima... Bet, cienījamie valdošā vairākuma pārstāvji! Jūs nesat tiešu atbildību! Jūsu ministri ielika šo normu par vienošanos ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Līdz ar to es kategoriski uzskatu: mums vienreiz ir normāli jādiskutē! Arī cienījamais Kalvīša kungs ļoti skaisti aizmirsa pateikt par šo nespēju ne panākt mierizlīgumu, ne arī vinnēt tiesā.
Cik dienā izmaksā advokātu pakalpojumi un cik tie izmaksās vēl turpmāk? Un to, kurš atradīsies politiskajā mēslainē, - Baldzēna kungs vai Ministru kabinets -, to rādīs vēlētāju balsojumi, bet šinī brīdī aizbāzt muti... nu var jau to darīt, bet nekur no tā visa prom netiksim. Būs jādiskutē, būs jāskatās! Un negribas jau atstāt no šīs Saeimas vēl vienu kauna traipu, vēl vienu maksājumu Latvijas tautai, kā to ir atstājuši pastāvīgie Latvijas valsts politiskās elites vecbiedri "Latvijas ceļš", kuru labākais un lielākais sasniegums ir šis kaunpilnais līgums starp Tilts Communications un Latvijas valsti.
Es aicinu neatbalstīt šo iniciatīvu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis "pret". Runāt "par" neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par divdesmit deputātu ierosinājumu - izbeigt debates šīsdienas ārkārtas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 26, neviens neatturas. Debates beidzam. (Aplausi.)
Vārds referentam Egilam Baldzēnam.
E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).
Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi (No zāles dep. J.Dobelis: "Iedzīvotāji!") un arī iedzīvotāji! Jā, vēršos arī pie iedzīvotājiem. Dobeļa kungs, jūs viņus nepazīstat, bet nu gan jau reiz arī nepilsoņi būs jums draugi!
Ko es gribētu šobrīd pateikt? Kas ir pats svarīgākais? Manuprāt, ļoti nopietns bija Gorbunova kunga arguments: "Baldzēna kungs, ko jūs būtu darījis tad, ja jūs būtu izlasījis "jumta" līgumu?" Es varu pateikt to, ka es, protams, būtu izdarījis vienu lietu - pirms es šo līgumu būtu parakstījis, es to būtu izlasījis. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, kurā man bija tas gods būt tobrīd priekšsēdētājam, man bija arī tas gods jautāt par to Kehra kungam, un viņš teica, ka vēl pašā pēdējā brīdī, praktiski jau liftā esot, tikuši iedoti pēdējie grozījumi, kurus, protams, viņš neesot paguvis izlasīt, jo tie bija diezgan apjomīgi. Kā var parakstīt līgumu, kurā ir pēdējā brīdī izdarīti grozījumi, kas turklāt ir diezgan apjomīgi! Protams, no juridiskās puses, viņam ir dots rīkojums to darīt. Bet, kolēģi, ir arī valstisko interešu puse, kas pastāv vienlaikus ar šo valsts amatpersonas elementārās disciplīnas jautājumu! Jo vairāk mēs ievērosim tikai formālo disciplīnu un jo vairāk runāsim tikai patētiskus vārdus, bet neskatīsimies no valsts interešu viedokļa, jo vairāk mēs... esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs nenonāksim pie laba gala. Tā ka es domāju, ka tik tiešām laikam jau politiķim līgums ir jāizlasa, vēlams kopā ar ekspertiem, jo arī politiķis ir cilvēks un var kļūdīties. Tas attiecas uz jebkuru no mums.
Kolēģi! Tālāk mums bija runa par to, kā tad būs ar šo mierizlīgumu, ar šo tiesvedību? Vai tiešām ir tā, ka, lūk, opozīcija nonāk pie teikšanas valdībā un ka automātiski viss kļūst saulains un rožains, kā teica Anatolijs Gorbunovs? Vismaz viņš tādu iespēju izteica, sakot "varbūt", ka arī kaut ko atrisinās.
Tomēr es šeit gribētu vēlreiz uzsvērt, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija strādāja pie šā jautājuma, un praktiski visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, izņemot Kalvīša kungu, izņemot Segliņa kungu, apliecināja ar saviem parakstiem, ka saistībā ar šo jautājumu, kas skar Latvijas valsti, pat pēc mums zināmās nepilnīgās informācijas, zaudējumi ir 300 miljonu ASV dolāru. Un to pārskaitīja un apliecināja ar savu parakstu arī Ģenerālprokuratūra. Un tieši tas bija par pamatu, ka tika sagatavotas arī zināmas pozīcijas šai pretprasībai Stokholmas arbitrāžas tiesā.
Protams, mēs no valdības partijām saņēmām ne mazāk kaismīgus pārmetumus, ka mēs "apcilājam" un kritizējam "Soneru" - svēto investoru. Taču pagāja pāris mēnešu, un šis svētais investors iesniedza savu prasību šķīrējtiesā, un tajā brīdī arī Kalvīša kungs mainīja savu pozīciju par 180 grādiem un sāka runāt tāpat kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu vairākums.
Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums nevajag sekot šai konjunktūrai, ka mums nevajadzētu mainīt savu pozīciju atkarībā no situācijas. Noteiksim šo savu pozīciju atkarībā no valsts interesēm, nevis no savām varas vai citām pozīcijām, ko esam ieņēmuši! Ja mēs gribam apliecināt šo savu statusu, tad, protams, tas ir pavisam kas cits. To var darīt, bet ne jau tas būs tas labākais, ko mēs varam darīt savā valstī.
Kolēģi! Es vēlreiz uzsveru, ka man arī Saeimas deputāti ir nākuši klāt un teikuši, ka arī šo lēmuma projektu varētu nodot Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu privatizācijas objektu sakarā, kas ir izveidota šeit, Saeimā. Arī man nav nekādu iebildumu pret to, ka šo lēmuma projektu nodotu šai komisijai. Es pilnībā atbalstīšu šo kolēģu ierosinājumu, jo tad mums nevajadzētu strīdēties par to, kurš tad īsti šo jautājumu lemj.
Ko es vēl gribēju uzsvērt? Kalvīša kungs teica: "Mierizlīgums ir šķīrējtiesas sastāvdaļa." Var būt. Var būt Bet ir viena pavisam elementāra lieta. Tādā gadījumā, Kalvīša kungs, visa jūsu bardzība par Baldzēna kunga nekompetenci ir jāvērš ne tikai pret deputātu Egilu Baldzēnu un kāršu spēlētāju Kārli Leiškalnu, bet arī pret saviem kolēģiem Robertu Zīli un Anatoliju Gorbunovu. Kāpēc tad jūs viņus aizmirsāt?
Es domāju, ka Kalvīša kungam vajadzētu saprast, ka nav tā, ka Ministru kabinetā viņš viens ir tas gudrais. Es domāju, ka viena galva ir gudra, divas - vēl labāk tās ir gudrākas par vienu.
Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka šis mierizlīgums Šinī gadījumā tas, ka šī informācija nonāktu presē ar atzīmi "neoficiāla", tātad būtu atslepenota neoficiāli, bet oficiāli būtu slepena - tas jau vien ir liekulības kalngals, ja mēs runājam par to, kas ir atļauts un kas ir neatļauts.
Un neviens nevar man pateikt sekojošu lietu, arī Kalvīša kungs ne, ka tad, ja Latvijas telekomunikāciju asociācijas eksperti, saņemot kaut vai šo slepenības pielaidi, attiecīgi iepazītos ar šo jautājumu, kas skar mierizlīgumu, un to izvērtētu ka tad notiktu pasakaina tautas un valsts interešu nodevība.
Es domāju, ka tas ir vienkārši absurds, un mums vajadzētu vērtēt cilvēkus, kuri pārstāv, teiksim, mūsu uzņēmējus, augstskolu pasniedzējus, ekspertus un noteiktas nozares pārzinātājus, mazliet augstāk par grifu "nodevības cienīgi" vai, teiksim, "Somijas valsts aģenti" un tamlīdzīgi.
Es domāju, ka tas nav īstais ceļš
Ko es vēl gribētu ārkārtīgi pateikt? Kalvīša kungs teica, ka deputāti no opozīcijas ir bezatbildīgi, ka mēs nezin ko savulaik tur esam sadarījuši un ka tā lielā mērā it kā gandrīz vai ir sociāldemokrātu vaina. Es gribētu pateikt pavisam vienkārši, ka Kalvīša kungs varēs atbildēt uz jautājumu šeit no tribīnes, ko es uzdošu no sērijas "Uzmini nu!": "Kas bija Ministru prezidents 1996.gadā, kad tam visam vēl varēja mēģināt veikt korekcijas, un kādas partijas - un tur tobrīd nebija Tautas partijas - bija pie varas Saeimā?"
Kalvīša kungs, nāciet viņš nenāks Es vajadzības gadījumā vēlreiz to pateikšu
Tā ka šeit mums nevajadzētu strīdēties un domāt par to, kā ir bijis pagātnē. Es gribētu uzsvērt to, ko mēs darīsim nākotnē.
Un, ja Kalvīša kungs domā, ka viņš varēs šo mierizlīgumu pieņemt bez neatkarīgu objektīvu ekspertu klātbūtnes, tad viņš ļoti rūgti maldās, domājot par savu un savas partijas politisko nākotni.
To es gribētu uzsvērt. Aicinu būt objektīviem un mazliet arī apskaidrotiem lēmuma pieņemšanā.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis trīs deputātu grupu iesniegumus, no kuriem divi ir identiski. Priekšlikumus nolasīšu to iesniegšanas secībā.
Pirmais priekšlikums: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.pantu lūdzam nodot lēmuma projektu "Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti" izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Savukārt otrs iesniegums ir šāds: "Ierosinām šo lēmuma projektu nodot Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā kā atbildīgajai komisijai."
Par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan komisiju statuss ir pilnīgi vienāds, mums tomēr jāmēģina izlasīt Satversmi ja ne ar savām acīm, tad vismaz ar viena šīs Satversmes līdzautora Kārļa Dišlera acīm.
Komisija, kas strādā ar likumiem, sagatavo likumus, nozīmē atbildīgo referentu. Es runāju par Satversmes 25.pantā minēto komisiju, bet komisija gan 26.panta izpratnē, gan arī 27.panta izpratnē ir parlamentārās izmeklēšanas jeb parlamentārās kontroles sistēma jeb veids.
Dārgie draugi, mēs taču nevaram tagad pieņemt Lai gan deputāti ir tiesīgi uz visu un Saeima var pieņemt jebkuru lēmumu, kā mēs to daudzkārt šeit esam dzirdējuši, mēs nevaram, teiksim, sākt balsot par ierosinājumu nodot parlamentārās izmeklēšanas komisijai kā atbildīgajai šo Saeimas lēmuma projektu. Nu, jūs varat mēģināt veikt šādu balsojumu un iesniegt Kā Kusiņa kungs saka, iesniegt jau var visu. Mēs varam balsot par tā sauktajām likumdošanas komisijām Jo, šādā veidā aizbalsojoties, mēs dosim Balsu skaitīšanas komisijai, teiksim, izskatīt Satversmes labojumus un nosauksim to par atbildīgo komisiju.
Man nav nekādas greizsirdības, es negribu strādāt ar šiem lēmuma projektiem kā deputāts. Ja komisijai nodos, tā ir cita lieta, tad man ir jāstrādā...
Sēdes vadītājs. Laiks!
K.Leiškalns. Bet es aicinu nepārvērst to par farsu. Ir komisijas, kurām var nodot likumprojektus, lēmumu projektus, - tām arī nodosim. Gribat - Juridiskajai...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Leiškalna kungs!
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man pietiek.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam. Par to, kā lieta tālāk virzāma.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).
Es tomēr gribēju runāt no tribīnes, tāpat kā Leiškalna kungs.
Sēdes vadītājs. Viena minūte jūsu rīcībā, vienalga. Lūdzu!
M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Es personīgi... un arī mūsu izmeklēšanas komisija to jautājumu analizēja un uzskata, ka šī lieta ir piekritīga mūsu izmeklēšanas komisijai, it sevišķi tādēļ, ka arī no šiem līgumiem seko tālāka "Lattelekom" privatizācijas gaita. Arī izmeklēšanas komisijas ir gatavojušas Saeimai lēmuma projektus. Es šinī brīdī nerunāju, ka te ir nepieciešams likumprojekts, kā to Leiškalna kungs norādīja. Tāpēc šo piekritību diez vai vajadzētu apstrīdēt, un, ja arī būs nepieciešama likumdošanas iniciatīva, tad izmeklēšanas komisija to darīs zināmu Saeimai.
Plus vēl viens aspekts, kāpēc tas bija nepieciešams, - tāpēc, ka lielākā daļa komisijas locekļu var strādāt ar konfidenciāliem un slepeniem dokumentiem. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tāds ir mazākums. Paldies!
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!
A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Pirmdien notika parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, kura nodarbojas ar šo stratēģiski svarīgo objektu jautājumu izmeklēšanu, un komisija vienprātīgi pieņēma lēmumu - lūgt nodot šo lēmuma projektu Saeimas izmeklēšanas komisijai, jo mums jau ir iestrādes. Kalvīša kungs vairākas reizes ir bijis komisijā un ziņojis par šo problēmu. Konsultējušies ar Juridiskā biroja vadītāju, mēs saņēmām izziņu, ka šeit neveidojas pretruna ar Satversmi.
Tāpēc lūdzu atbalstīt izmeklēšanas komisijas priekšlikumu nodot šo lietu tieši šai izmeklēšanas komisijai, jo tā tiešām ir īpaša lieta, nevis likumdošanas jautājums.
Sēdes vadītājs. Paldies! Priekšlikumus jeb lēmuma projektus izskatīsim to iesniegšanas secībā.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nodot lēmuma projektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 28. Ir atbalstīts šis priekšlikums.
Lūdzu reģistrācijas režīmu!...
Deputāts Lujāns ierosina balsot arī par otru lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijai "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā kā atbildīgajai komisijai.
Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 14, atturas - 25. Lēmums pieņemts.
Tātad lēmuma projekts ir nodots abām komisijām, par atbildīgo nosakot parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Lūdzu reģistrācijas režīmu!... Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Jānis Ādamsons, Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Leons Bojārs, Aija Barča, Jānis Leja, Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Oskars Spurdziņš, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Ingrīda Ūdre, Dzintars Kudums, Roberts Jurdžs, Jānis Gailis, Palmira Lāce un Dainis Stalts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 9.(ārkārtas) sēde
2002.gada 6.martā
Lēmuma projekts Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti(4193. dok.)
Ziņo - dep. E.Baldzēns
Debates - Ministru prezidents A.Bērziņš
- dep. A.Kalniņš
- dep. E.Baldzēns
- satiksmes ministrs A.Gorbunovs
- dep. P.Tabūns
- ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Priekšlikums - dep. M.Lujāns
Galavārds - dep. E.Baldzēns
Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs