2002.gada 5.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim rudens sesijas pirmo sēdi!

Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības”. Iebildumu nav.

Pieci deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai ir iebildumi? Nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Nav iebildumu.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” kā nākamo aiz lēmuma projekta “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu” lēmuma projektus “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva” un “Par deputāta Andra Škēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lejas, Salkazanova, Labanovska un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labdien, augsti godātais prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Vasaras brīvlaikā - ja tā var teikt, ka tas bija brīvlaiks - , apbraukājot dažādas teritorijas, Latvijas nomales, katrā ziņā rodas jautājums: “Kāda šajā valstī ir reģionālā politika attiecībā uz Latviju?” Mēs zinām, kāda ir reģionālā politika attiecībā uz Rīgu, kāda ir reģionālā politika attiecībā uz Ventspili, bet, nenoliedzami, reģionālā politika attiecībā uz pārējo Latvijas teritoriju ir diezgan nosacīta.

Civilizētās demokrātiskās valstīs instruments, ar kuru tiek regulēta šī politika, parasti ir saistīts ar nodokļiem. Nodokļi veido labvēlīgu situāciju vienā vai otrā virzienā, un šinī gadījumā piedāvātajā redakcijā tiek runāts par uzņēmumu ienākuma nodokļa diferenciāciju dažādās teritorijās. Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli kā nodokli, valdošā koalīcija ir paziņojusi, ka tas jāsamazina. Arī mūsu viedoklis ir tāds, ka to varētu samazināt, taču nebūtu jārunā par to, ka Latvija ir viens reģions un ka šim samazinājumam visā Latvijā būtu jābūt vienādam. Katrā ziņā lietderīgāk būtu šo uzņēmumu ienākuma nodokli samazināt nevis visā Latvijā, bet tikai atsevišķās teritorijās - depresīvajās teritorijās, kur uzņēmumu darbība ir vāja un kur šodien ir ļoti maz darba vietu, kur ir liels bezdarbs, tādēļ arī šī piedāvātā redakcija dod iespēju samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli šajās depresīvajās teritorijās mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uz 10%, bet uzņēmumiem, kuri pēc likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir pielīdzināmi lielajiem uzņēmumiem, samazināt šo uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 12 procentiem. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība šajās depresīvajās teritorijās un tiktu radītas iespējas uzņēmējam nākt uz šīm teritorijām. Viņam būtu izdevīgi nākt uz šīm teritorijām un attīstīt savu uzņēmējdarbību, jo nodokļi to veicinātu.

Nenoliedzami rastos arī tāda situācija, ka sociālās problēmas, kas ir šajās teritorijās, tur samazinātos. Tā tas būtu jautājumā par bezdarbu, tā tas būtu jautājumā par mazo skolu slēgšanu laukos. Visas šīs lietas katrā ziņā valstī izveidotu tādu reģionālo politiku, ka attīstītos ne tikai Rīga vai citas lielās pilsētas, bet attīstītos arī Latvija kopumā, un šis ir viens no tādiem instrumentiem.

Jā, var diskutēt par to, kāda šeit ir metodika, bet šinī gadījumā šā piedāvājuma pamatvērtība ir princips pēc būtības. Ja valdošā koalīcija piekristu, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāsamazina, tad tādā gadījumā to vajadzētu samazināt nevis visā Latvijā, bet tas būtu atbilstoši jāsamazina tajās teritorijās, kuras ir šīs depresīvās teritorijas.

Tādējādi mēs samazinātu sociālo spriedzi laukos un atrisinātu problēmas, kas ir saistītas varbūt ar skolu slēgšanu un visām citām lietām.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? (No zāles dep. V.Balodis: “Jābalso!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 18, atturas - 30. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Komercdarbības atbalsta kontroles likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Koncesiju likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu Eiropas līgumam par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1988.gada 10.marta Konvenciju par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu un tās 1988.gada 10.marta Protokolu par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši Āfrikā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par sadarbību ārkārtēju situāciju novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Papildprotokolu, kas paredz kārtību tirdzniecībai ar noteiktām zivīm un zvejas produktiem, Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti!

Iesniegtais likumprojekts ir par Eiropas līgumu, par zivju un zivju produktu eksportu uz Eiropas Savienību. Šis starptautiskais līgums tika izskatīts Ministru kabinetā 30.aprīlī, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē tas jau ir apspriests 1999. un 2000.gadā. Jāteic, ka Zemkopības ministrijas ierēdņu neizdarības dēļ šis līgums nav ratificēts parlamentā, un nenoliedzami ir radušās sekas. Sekas ir radušās zivju apstrādes 10 uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Eiropas Savienības valstīm, un šīs sekas katrā ziņā ir ļoti smagas. Līgums paredz, ka par vienu trešdaļu samazinātie muitas tarifi dod iespēju mūsu uzņēmējiem eksportēt mūsu zivju produkciju uz Eiropas Savienības valstīm. Līgumam jau bija jābūt ratificētam Saeimā pirms brīvlaika. Bija cerība, ka KNAB jautājumā mēs sasauksim ārkārtas sēdi... Iespējams, šinī brīdī būs iespēja šo līgumu ratificēt, tādējādi mūsu zivju pārstrādes 10 uzņēmumiem būs iespēja palielināt eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Zivju produkcijas ražošana ir kopumā viena no retajām Latvijas nozarēm, kurā 90% produkcijas tiek eksportēti ārpus Latvijas. Mēs ražojam daudzreiz vairāk, nekā paši patērējam. Jā, lielākā daļa šīs produkcijas tiek sūtīta uz NVS valstīm un tikai apmēram 4% aiziet uz Eiropas Savienības valstīm. Taču pēdējā gada laikā šā eksporta apjoms uz Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 50%, un šis līgums būtu tas, kas veicinātu vēl lielāku eksporta apjomu uz Eiropas Savienības valstīm, jo tad muitas tarifu politika būtu Eiropas valstīm daudz izdevīgāka.

Un šajā sakarā gribētos aicināt atbildīgās komisijas šo līgumu ratificēt parlamentā steidzamības kārtībā, ja tas ir iespējams, - kaut vai vienā dienā -, jo zivju pārstrādes uzņēmumi, šie 10, šo dokumentu gaida jau gandrīz pusgadu. Atceros to dienu, kad mēs ar Leiškalnu Kārli bijām Salacgrīvā un tikāmies ar zivju pārstrādes uzņēmumu vadītājiem. Mēs, Kārli, vienojāmies, ka šis dokuments parlamentā tiks pideņemts steidzamības kārtībā, lai zivju pārstrādes uzņēmumi varētu pēc iespējas ātrāk eksportēt produkciju ar atvieglotiem noteikumiem uz Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc aicinu atbildīgās komisijas to pēc iespējas ātri pieņemt. Mēs esam nokavējuši. Jā, tā nav parlamenta vaina, tā ir Zemkopības ministrijas ierēdņu nolaidība, ka šis dokuments nav iesniegts parlamentā savlaicīgi, bet vismaz no parlamenta puses darīsim visu iespējamo, lai zivju pārstrādātājiem būtu iespējams pēc iespējas ātrāk piemērot šos atvieglotos noteikumus eksportam uz Eiropas Savienības valstīm.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “par”. Runāt “pret” neviens nevēlas. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tā kā šajā un nākamajā likumprojektā apskatāmā problēma ir tiešā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kompetencē, lūdzam šo un arī nākamo likumprojektu nodot arī mūsu komisijai. Mūsu komisijai nav iebildumu pret atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs vēlas runāt. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, prezidij! Apsveicu jūs ar veiksmīgu atpūtu un novēlu labus panākumus rudens sesijā!

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi Saeimā ir iesniegts dokuments, kurš ir pilnīgi nesagatavots. Ministru kabinets ierosina ieviest Krimināllikumā par pārkāpumiem radio un televīzijas programmu raidīšanā visdažādākos sodus turklāt nopietnus - mantas konfiskāciju, arestu līdz gadam, naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Rodas jautājums: kāpēc un uz kāda pamata ir radušās šīs izmaiņas, un kas ir autors šim dokumentam? Kur ir analīze par šādiem pārkāpumiem? Saeimā nav nekādu dokumentu, ka ir veikta analīze par to, kas notiek radio un televīzijas pārraidēs? Un kāpēc ir šis dokuments jāizskata? Un nav arī saprotams, kāpēc šis dokuments ir nonācis uzreiz sēdē, bet nav izskatīts Saeimā strādājošajās komisijās, kur to vajadzēja izanalizēt, kur vajadzēja būt speciālistiem, kas pierādītu, ka tādas izmaiņas ir vajadzīgas, un ka tas viss nav izdomāts Ministru kabinetā vai kādā citā institūcijā, kura droši vien vēlas nobīdīt no darbības savus konkurentus. Un, tā kā dokuments nav pilnīgi sagatavots un ir tik tiešām domāts konkurentu izspiešanai no darbības sfēras, pirmajā lasījumā pieņemt mēs to nevaram. Es aicinu jūs balsot “pret”. Lai Ministru kabinets to nosūta parastā kārtībā! Izskatīsim to komisijās, un tad to arī varēsim pieņemt! Ar šo dokumentu nav ko steigties, un Saeima nav tā institūcija kuru var izmantot konkurentu cīņā.

Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs pa vasaru esat aizmirsis dokumentu aprites kārtību.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl arī šis dokuments ir parādījies Saeimā, un man nav saprotams, kāpēc to ir atsūtījuši tādā steidzamības kārtībā. Jūs paskatieties 146.panta izmaiņu! Vārdu “pārdošana” varētu aizstāt ar vārdu “realizācija” - to varētu atbalstīt, bet otrajā daļā ir nomainīts tehniski pareizais nosaukums “elektromagnētisko lauku izstarojošās iekārtas”. Tie ir radioraidītāji. Toties ierosina papildināt ar vārdiem “un ar administratīvo pārkāpumu izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus”. Ko radio raidīšanā vai televīzijas raidīšanā nozīmē “rīks”? Tas varētu būt kāds urbis vai kafijas dzirnaviņas, vai vēl kaut kas cits un tas ir diezgan nenopietns priekšlikums, kurā ir norāde, ka tas ir jāizmaina.

Un nākamais ir atkal par naudas sodu uzlikšanu un par visu pārējo. Diemžēl Saeimā nav dokumentu, arī anotācijā mēs neredzam nekādus paskaidrojumus. Tas ir tikai kārtējais dokuments, kas domāts pavisam citām vajadzībām, bet diemžēl nevis mūsu televīzijas raidījumu vai radioraidījumu uzlabošanai. Tāpēc ar šo likumprojektu nevajadzētu steigties. Es arī domāju, ka Ministru kabinetam būtu nopietnāk jāsagatavo dokumenti, kurus tas grib nosūtīt Saeimai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2001 “Grozījumi B protokolā”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Dobeļa, Jurdža un Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Domājot par represētajiem Latvijas Republikas pilsoņiem, vienmēr prātā nāk viss tas ārprāts, ko mūsu latviešu tauta ir pārdzīvojusi, visi tie ciešanu ceļi, kurus izstaigājuši latviešu leģionāri un nacionālie partizāni. Domas kavējas pie nobendētajiem un nomocītajiem komunistu slimīgajās smadzenēs izperinātajās koncentrācijas nometnēs. Vai Latvijas sabiedrība līdz šim ir spējusi godīgi novērtēt visu notikušo? Diez vai.

Un ko mēs, politiķi vai tie, kas par tādiem tiekam uzskatīti, esam darījuši, lai kaut cik atlīdzinātu nodarītās pārestības? Jā, 14.jūnijā un 25.martā tagad dažāda līmeņa amatpersonām ir pieņemts grozīties un gozēties tur, kur tas vislabāk sanāk. Vēl jau var kaut ko kvēli asarainu pateikt, tāpēc ka tā vajag attiecīgajā laikā un vietā, taču jau pati attieksme pret pagātnē notikušo ir klaji liekulīga, jo, piemēram, 16.martā, kad visvairāk būtu ar cieņu un godu jāatceras represētie latviešu leģionāri, ir jūtams pamatīgs vēsums no citkārt asaraino amatpersonu puses vai arī dzirdam apnicīgo Maskavas pakalpiņu un trulo šovinistu iztapīgo muldēšanu par kaut kādiem tur leģionāru pastrādātajiem briesmu darbiem. Bieži vien šādi runātāji arī paši ir tieši vai netieši saistīti ar noziegumiem pret latviešu tautu.

Atšķirībā no šiem un daudziem citiem apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienmēr ir centusies cīnīties par leģionāru, nacionālo partizānu un citu politiski represēto Latvijas Republikas pilsoņu interesēm. Ne vienmēr mūsu priekšlikumi ir guvuši atbalstu diemžēl arī šeit, Saeimā. Protams, attieksme pret tiem mainās atkarībā no attiecīgajiem gadiem un mēnešiem pēc aprēķina - ir vērts vai nav vērts.

Apspriežot šos mūsu piedāvātos priekšlikumus, jau dzirdami pārgudri izteicieni: “Nu ko jūs! Tuvojas taču vēlēšanas!” Jā, šodien ir atlicis tieši viens mēnesis līdz 8.Saeimas vēlēšanām. Nu un tad? Vai tāpēc 7.Saeimai vairs nav jāstrādā? Vai tad tāpēc nav jāmēģina vēl kādam palīdzēt? Un vai koncentrācijas nometnes un izsūtījumu no savas tēvzemes, Latvijas, izcietušie nav pelnījuši arī 7.Saeimas deputātu atbalstu? Vai varbūt vienam otram pietiek tikai ar dižošanos ar alus pudelēm Latvijas nacionālo partizānu saietā?

Mūsu priekšlikumi ir vienkārši un skaidri saprotami. Protams, tiem, kuri vēlas saprast vai ir spējīgi saprast. Dosim represētajiem pilsoņiem iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas, neliksim viņiem stāvēt vienā rindā ar tiem, kuri vai nu paši ir piedalījušies represijās, vai tās atbalstījuši.

Dosim viņiem arī iespēju risināt mantiska rakstura jautājumus, dzēšot kompensācijas sertifikātus. Tā būs mūsu labā griba, kaut neliela iespēja atvieglot šo daudzcietušo cilvēku pašreizējo ne sevišķi vieglo ikdienu.

Šobrīd mēs ierosinām sākt mūsu piedāvāto priekšlikumu izskatīšanu. Aicinu šo mūsu piedāvājumu atbalstīt un ceru, ka tie, kuri savās reklāmās plātās ar savu lielo nacionālismu, šoreiz padomās, jo kārtīgs nacionālis represētos atbalsta vienmēr un visur.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir iebildumi? Nav. (No zāles dep. A.Šķēle: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, šādu Ministru kabineta priekšlikumu - likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” Ministru prezidentam Bērziņa kungam parakstīt bija neērti; protams, ir labāk, ka to paraksta kāds cits.

Ir priekšlikums Valsts policijai un Drošības policijai pirkt dzīvokļus, atsevišķas mājas vai celt mājas, tiek noteikta kompensācija par dzīvojamo telpu īri un par komunālajiem maksājumiem.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Šinī zālē jūs esat balsojuši par dzīvokļu un māju nodošanu visdažādākajām iestādēm, par simtprocentīgu privatizāciju, par pārdošanu un visu pārējo.

Kad Andris Bērziņa kungs bija Rīgas Domes vadītājs, viņš deva svētību pašvaldības īpašuma privatizācijai un izpārdošanai. Īpaši tas attiecas uz mājām, jo tās tika pārdotas par smieklīgi mazām cenām - par 20 000 un 50 000; tika izpārdotas kopmītnes, dzīvojamās mājas, to skaitā arī dienesta dzīvojamās mājās. Un tā nu ir uzkāpts uz grābekļa.

Tagad visu to atkal nāksies atpirkt vai celt, bet nu diemžēl tas maksās 5 vai 6 reizes dārgāk. Tātad katru gadu radīsies papildu izdevumi valsts budžetā 400-500 tūkstošu latu apmērā.

Un tagad, ja paskatāmies un salīdzinām šo summu, tad redzam, ka par šo summu tika izpārdotas 5-6 mājas. Jā, un kur tad bija loģika, kad realizēja šīs mājas, bet valstiski nerisināja jautājumu par dzīvojamo fondu, it sevišķi par dzīvojamajām telpām, kas bija paredzētas dienesta dzīvokļiem? Notika izpārdošana vai privatizācija! Tas bija neprāts! Un arī loģikas tur nebija. Jau tagad studentiem pietrūkst kopmītņu… Pārdeva Zemkopības ministrijas ēku un pat Ministru kabineta autobāzi. Tātad, lūk, arī autobāzi... Šī totālā privatizācija mūs jau ir novedusi strupceļā, jo diemžēl plaši reklamētā privatizācija... Tagad mēs redzam vēl tikai tos maziņos asniņus, bet pēc 3 vai 5 gadiem parādīsies arī ziedi, un tie norādīs uz to “ēnu” ekonomikas sastāvdaļu, kuru mēs tagad ar lepnumu saucam par privatizāciju.

Cienījamie kolēģi, diemžēl šinī piedāvātajā risinājumā nekas nav pateikts, kā tad ir ar dzīvojamo fondu Rīgā un citās pilsētās. Diemžēl nav pārvaldes! Centrālā dzīvokļu privatizācijas komisija un Latvijas Privatizācijas aģentūra slēpj dzīvokļus, visdažādākajā veidā tiek slēptas arī brīvās mājas, kuras varētu izmantot dienesta dzīvokļu vajadzībām. Tāpēc šis dokuments Ministru kabinetā ir jāizskata vēlreiz un jānodod Saeimā ar visiem secinājumiem. Nevis tā, ka tikai ieraksta iekšā, ka kārtējo reizi no budžeta ir vajadzīgi līdzekļi, kurus patiesībā, ja Ministru kabinets būtu rīkojies pareizi, vispār nevajadzētu izspiest.

Protams, Drošības policijas un Valsts policijas darbiniekiem ir vajadzīga dzīvojamā platība, ir vajadzīga atmaksa, bet arī valstij ir jādomā par to, ka naudas līdzekļi ir jāizlieto ekonomiski. Tāpēc es ierosinu, lai Ministru kabinets tomēr detalizēti izskata šo jautājumu, kādā pilsētā un kas ir vajadzīgs, nevis tā, ka Saeimas deputātiem kārtējo reizi atsūta nesagatavotu dokumentu, kur tikai ierakstīts, ka ir vajadzīga naudiņa. Naudiņa ir vajadzīga visiem! Taču diemžēl pirms tam vēl ir jāpastrādā arī ar cipariem. Un it sevišķi ir jāpastrādā Ekonomikas ministrijai, kura nodarbojas ar visām šīm privatizācijām, jo galu galā arī tā bija vainīga, ka mēs zaudējām dzīvojamo fondu. Es jau nemaz nerunāju par to, ka aizgāja armija un Rīgā palika tukši desmitiem tūkstošu dzīvokļu, bet tomēr Rīgā dzīvokļu rinda nav sarukusi. Tad kur ir palikuši šie dzīvokļi?

Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums runās “par”.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi!

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nopietni pētījusi jautājumus, kas saistīti ar noziedzības apkarošanu, ar tādiem ekonomiskiem noziegumiem, kas skar, teiksim, dažādas iestādes, un domājuši, kā pret šiem noziegumiem cīnīties.

Viens no veidiem, kā cīnīties, ir panākt rotāciju - augstu amatpersonu rotāciju dažādās atbildīgās institūcijās. Tā ir Robežsardze, tie ir Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, tie ir policijas darbinieki. Un šādā veidā mēs tad neļautu veidoties tādai videi, kur varētu plaukt noziedzība, ja tā var tēlaini izteikties. Tāpēc būtu ļoti nepieciešams veidot šo dzīvojamo fondu, un tas ir jāveic neatliekamā kārtībā. Par līdzekļiem, protams, šeit atbilstoši ir jādomā gan valstij, gan attiecīgajām ministrijām. Ir jādomā arī par to, kā veidot šo sistēmu. Taču es domāju, ka tas nav nekas sarežģīts, tas viss jau ir bijis, tāpēc to ir iespējams izdarīt arī tagad.

Tā ka, es uzskatu, šis likumprojekts noteikti jāvirza tālāk un jāskata komisijās. Manuprāt, tas maksimāli ātri ir jāatbalsta, lai varam sākt darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Šis likumprojekts ir analoģisks likumprojektam par policiju, un, protams, tas pats attiecas arī uz ugunsdzēsējiem, armiju, uz tiesu un uz citu valsts iestāžu darbiniekiem, kuri ir jāapgādā ar dzīvokļiem, ja viņi tiek pārvietoti strādāt uz citu pilsētu. Diemžēl mēs atkal runājam par to pašu “grābekli”. Visi dzīvojamie fondi, kas bija, visas speciālās dienesta mājas tika izsaimniekotas, bet tagad mēs meklējam, kādā veidā un kur izvietot šos cilvēkus, kuriem ir jāstrādā un kuriem attiecīgi ir arī jādzīvo.

Var atgriezties vēl arī pie Saeimas vēstures. Savā laikā Augstākajai padomei bija uzceltas mājas, bija citas dzīvojamās telpas, kurām bija noteikts statuss, ka tās ir izlietojamas tikai tajā laikā, kamēr deputāti pilda savas funkcijas, bet arī tas viss ir aizgājis zudumā. Un tagad Saeimas deputāti ir spiesti staigāt un meklēt dzīvokļus, lai varētu savā darba laikā Rīgā kaut kur iemitināties. Tā bija rupja kļūda, tā bija apzināta kļūda, un diemžēl republikas mērogā tā ir ļoti nopietna kļūda!

Un arī šo dokumentu Ministru kabinets ir nometis Saeimai, lai to risinātu Saeima, tajā pašā laikā Ministru kabinets ir atgājis nost no tā risināšanas. Dodiet tikai naudu! Un, tā kā tas attiecas uz prokuratūru, tad jāteic, ka prokuratūrā ir desmitiem lietu par visdažādākajām mahinācijām, kas notikušas ar dzīvojamām mājām, kas notikušas ar kopmītnēm, kas notikušas ar dienesta dzīvokļiem, tāpēc es domāju, ka prokuratūras darbinieki varētu mums piegādāt ļoti labu materiālu, lai, attiecīgi izskatot šādu jautājumu, mēs varētu Ministru kabinetam, Ekonomikas ministrijai un vēl citiem valsts resoriem likt drusku pastrādāt, lai viņi atceras, kur ir palikušas tās dzīvojamās telpas, kuras bija domātas dienesta izmantošanai. Tas ir pirmais.

Otrais. Cienījamie kolēģi, kāpēc kārtējo reizi uz Saeimu tiek atsūtīts nesagatavots dokuments? Mēs absolūti neesam informēti par šo stāvokli, par to, cik tad dzīvokļu ir vajadzīgs, kādām vajadzībām un kādā veidā tas viss ir jāsagādā, tāpēc šis dokuments ir nesagatavots no Ministru kabineta puses, un tas ir jāaizsūta viņiem atpakaļ.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tā kā prokuratūra ir tiesu varas sastāvdaļa, lūdzu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret to, ka šo likumprojektu nodod arī Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Prokuratūras likumā” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanas līgumu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mitrofanova, Cileviča, Solovjova, Lujāna un Maksimova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs. (No zāles: “Jāpieliek, Jāni, punkts!”)

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais prezidij! Godātā Saeima! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Anotācijā ir rakstītas atbildes uz iespējamiem “blefīgiem” jautājumiem. Pēc vēlēšanām divus mēnešus, proti, līdz decembrim, būs garas runas par to, kādos amatos kuram no veiksmīgākajiem PR kampaņas veidotājiem “iekrist”. Decembrī šis likums tiks pieņemts, ja ne tāds, ka uz beztermiņa laiku sertifikātus... kas, manā skatījumā, būtu daudz pareizāk. Taču, ja mēs šajā mēnesī, kas ir atlicis līdz vēlēšanām, trijos lasījumos vai steidzamības kārtā pieņemtu šo normu, šo grozījumu - mēs to reāli varam izdarīt - , tad mēs atvieglotu tiem vēlēšanu kampaņas oratoriem taisnošanos vēlētāju priekšā - kāpēc kārtējo reizi Saeima un valdība lobē biržas spekulantus, kuri, pamatojoties uz to risku, ka var būt un var nebūt gadu mijā šis pagarinājums, sertifikātu cenu svārsta sev izdevīgā virzienā, proti, personīgajā kabatā. Tas nekādā ziņā nedod nekādu labumu nedz valstij, nedz budžetam un kaitē mūsu valsts imidžam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 5, atturas - 51. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lauska, Ādamsona, Grīga, Barčas un Lāzo iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Valdis Lauskis vēlas runāt “par”.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Mēs saskārāmies ar jautājumu, ka atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām un normatīviem ir varbūt jāpārskata pievienotās vērtības nodoklis atsevišķām nozarēm, atsevišķiem pakalpojumiem, un pagājušā gada 22.novembrī parlaments arī reaģēja uz šo piedāvājumu. Taču, mūsuprāt, parlaments reaģēja diezgan vienkāršoti un daudzām patiešām ļoti jutīgām nozarēm automātiski piemēroja 9% vai 18% lielu pievienotās vērtības nodokļa likmi, un tādā veidā varējām kā valsts atskaitīties Eiropas Savienībai: “Redzat, mēs esam uz pareizā ceļa, ejam pareizā virzienā! Kārtējā sarunu sadaļa ir aizvērta, un Latvija arī šajā jomā atbilst visiem tiem nosacījumiem, kas ir Eiropas Savienībā.”

Es gribētu pateikt, ka tā ir patiešām diezgan vienkāršota pieeja. Mums, ejot uz Eiropas Savienību, ir jāsaskaras ar to situāciju, kāda ir pašā Eiropas Savienībā. Tad, kad tiek izskatīts jautājums par pievienotās vērtības nodokli, mēs saskaramies ar nulles likmi, ar 1% likmi, ar 2% likmi, ar 3% likmi, ar 4% likmi. Daudzās vietās tas tā ir, to var pieminēt. Tiesa, procentu jomā tas tā ir. Jā, uz to visu varam skatīties. Kāpēc mēs automātiski noteicām tikai 9% un tikai 18%? Mēs ierosinām jums, 7.Saeimai, to izvērtēt. 7.Saeimai beidzot darbu, aicinām uzņemties atbildību vismaz par šo jomu vēl pašiem, nepārlikt šo atbildību uz 8.Saeimu. Lai 8.Saeima pati izlemj, kā tā sakārtos šo jautājumu saistībā ar Eiropas Savienību, kā sagatavos referendumu, kurā cilvēkiem būs sava izvēle jāizpauž balsojumā! 8.Saeima piedāvās risinājumu visiem šiem jautājumiem, lai likumdošana arī šajā jomā būtu sakārtota, un nolems, kurai nozarei, kuram pakalpojumam pielikt pievienotās vērtības nodokli un kādu procentu likmi nolikt. Lai to dara 8.Saeima! Mūsu uzdevums, manuprāt, ir pašreiz izdarīt to, ko mēs varam paši, un dot cilvēkiem ļoti precīzas un skaidras atbildes. Un līdz ar to ir jārunā gan par medicīniskajiem pakalpojumiem, medikamentiem, kas ir apstiprināti pēc Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas saskaņota saraksta, gan par veterinārajiem medikamentiem, kuri ir saskaņoti ar Zemkopības ministriju un Finansu ministriju, gan par silto un auksto ūdeni, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu, gan par specializētajiem produktiem, kuri paredzēti zīdaiņiem un kurus apstiprinājusi Labklājības ministrija un Finansu ministrija, gan arī par mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūru, par pirmizdevumiem latviešu valodā. Šie ir ļoti nopietni jautājumi. Šīs lietas nav tās, kuras būtu apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli. Mūsuprāt, šajās jomās pašreiz valstij nevajag pelnīt. Pašreiz daudziem cilvēkiem tās ir pirmās nepieciešamības preces, un jau tagad pie šīm pirmās nepieciešamības precēm ļoti daudzi cilvēki tiek ar grūtībām.

Mēs aicinām 7.Saeimu beidzot pateikt, ka šajās jomās likme pievienotās vērtības nodoklim joprojām ir nulle procentu. 8.Saeimai būs laiks - varat ticēt, būs pietiekami daudz laika! -, lai ļoti izsvērti izanalizētu, tieši kāda pievienotās vērtības nodokļa likme pielietojama katrā no šīm jomām.

Ja mēs, 7.Saeima, to gribam darīt, tad mēs esam spējīgi vēl šā mēneša laikā pieņemt arī visus galīgos lēmumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 6, atturas - 47. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir jāsakārto. Taču no paskaidrojuma var saprast, ka valdība vēlas Robežsardzi pārvērst par pašfinansēšanās uzņēmumu, izmantojot naudas sodus. Robežsardzes priekšnieks var sodīt ar naudas sodu 10 000 latu apmērā. Pēc šā likumprojekta var secināt, ka tiesa Latvijas Republikā nemaz nebūs vajadzīga - tiesu pilnīgi nomainīs priekšnieki, zemāka ranga ierēdņi. Latvijā, tiesiskā valstī, par ko tik ļoti mīl runāt augstākā ranga mūsu amatpersonas, tiesu sistēma tiek nomainīta ar ierēdņu pilnvarām, kuras tie varēs saņemt ar mūsu, Saeimas, palīdzību. Diemžēl nevaru tam piekrist, zinot Latvijas ierēdņu niķus. Zema kvalifikācija, augstas ambīcijas, neizpratne vai analīzes trūkums noved pie kļūdām. Kurš atbildēs par priekšnieku kļūdām? Šajā likumprojektā jeb šajās likuma izmaiņās mēs to neredzam. Kam varēs žēloties par soda nepareizību - to te mēs neredzam. Kā notiks naudas atdošana cietušajam, kurš nepareizi bijis sodīts, - arī to mēs te neredzam. Kura instance ātri izskatīs šo soda uzlikšanas pamatotību? Ja tā būs tiesa, tad tas process vilksies trīs četrus gadus, un tad tam cilvēkam, protams, apniks šādi meklēt taisnību.

Visu šo pozīciju diemžēl šinī dokumentā nav. Dokuments ir sagatavots pavirši.

187.pantā ir runāts par pasēm - ka sods ir līdz 100 latiem… Pilnīgs absurds! Kurš cilvēks tīši bojās savu pasi! Tas ir izslēgts. Nu, ja cilvēks pasaka, ka iekritis, teiksim, ūdenī vai nejauši izmazgājis savu drēbes gabalu kopā ar pasi, kā viņš to pierādīs? Kādā veidā tiks veikta šī analīze? Un ko nozīmē “nolaidīga pases glabāšana”? Ja “kabatas speciālisti” jeb kabatzagļi izvelk cilvēkam šo dokumentu no kabatas (es domāju, ka varbūt arī starp mums ir šādi cietušie), vai tad tā ir pavirša pases glabāšana? Turklāt tagad ļoti izplatīta ir arī dzīvokļu apzagšana - tajos nozog arī dokumentus. Vai tagad arī šādos gadījumos mēs noteiksim sodu par paviršu pases glabāšanu?

Tātad valdība steigā ir izveidojusi šādu dokumentu, lai no cilvēkiem varētu iekasēt pēc iespējas vairāk naudiņas. Diemžēl nepadomāja par to, kādas būs tam sekas. Es domāju, ka mēs nevaram uz nākamo Saeimu pārlikt mūsu neizdarību, patiesībā Ministru kabineta neizdarību, to, ka ir tik pavirši sagatavots dokuments. Un it sevišķi tas attiecas uz Robežsardzi. Sodi no 50 līdz 10 000 latiem - tie ir ļoti lieli sodi, un diemžēl tad ir jāiet caur tiesu. Mēs tiesu sistēmu nevaram ignorēt un nevaram pieļaut, ka mūsu ierēdņi pārvērtīsies par tiesnešiem vai viņus aizvietos.

Tāpēc es aicinu nosūtīt šo dokumentu atpakaļ Ministru kabinetam, kurš pat ir aizmirsis to, ka iesniegtajā dokumentā ir jāuzrāda, ka šis dokuments ir uz Saeimu atsūtīts Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā. Diemžēl jūs šodien to nevarat nevienā dokumentā izlasīt… Tas ir uztaisīts speciāli, lai mūs maldinātu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 10. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi!

Gribētu uzsvērt, ka Sociāldemokrātu savienība visu šo vasaru, sākot no 26.jūlija, Latvijā ir veikusi plašu akciju jautājumā par šā pievienotās vērtības nodokļa nepiemērošanu vai samazinātu piemērošanu, jo mēs uzskatām, ka tas tik tiešām ir ļoti nopietns jautājums, un, ja valdības partijas nepārprotami ir izšķīrušās iet uz Eiropas Savienību, tad mums ir jāizmanto visas iespējas, kā aizstāvēt un aizsargāt mūsu sabiedrības mazturīgākās daļas, kura ir sabiedrības absolūtais vairākums, intereses. Un tāpēc mēs šeit piedāvājam tādu lietu, ko vairākkārt ir atbalstījusi arī Latvijas Pašvaldību savienība, - ka sabiedriskā transporta pakalpojumiem - tas ietver autobusus, trolejbusus, tramvajus, elektrovilcienus, dīzeļvilcienus - būtu nepieciešams pievienotās vērtības nodokļa samazinājums no maksimālās likmes, kas ir 18%, uz 9%. Tas attiecas arī uz ikdienā veicamiem autoceļu uzturēšanas darbiem. Jo ar vienu roku mēs dāsni dalām naudiņu - akcīzes nodokļa veidā gūtos ienākumus palielinājām tieši Valsts autoceļu fondam -, bet, no otras puses, maz domājam par tiem, kas reāli brauc pa šiem ceļiem. Es gribētu uzsvērt to, ka šis sabiedriskais elektrotransports ir praktisks, ekonomisks un videi draudzīgs pārvietošanās līdzeklis un ka to izmanto cilvēki, kuru pamatienākumi ir nelieli - alga vai pensija. Un principā tas ir pirmās nepieciešamības pakalpojums, un vairumā Eiropas valstu tas saņem valsts atbalstu. Praktiski ir tā, ka reti kurā valstī ir 18% likme; ir 9% vai 5% likmes. Un es domāju, ka mūsu sabiedrība nav tik turīga, lai tik dāsni maksātu šo nodokli. Un būtu nepieciešams domāt arī par tehniskā parka atjaunošanu attiecībā uz autobusiem, tramvajiem, trolejbusiem un, protams, arī elektrovilcieniem un dīzeļvilcieniem. Mūsuprāt, tas ir ļoti nopietns jautājums, un mēs esam tā risinājumus piedāvājuši arī novembrī - Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputāts Pēteris Salkazanovs to piedāvāja, bet valdības partijas to diemžēl noraidīja.

Es gribētu parādīt to, ka, balstoties uz šādu diezgan augstu pievienotās vērtības nodokli, samazinās pasažieru skaits - ir diezgan liels tā kritums gan pilsētas autobusos, gan tramvajos un trolejbusos, gan dzelzceļā, gan arī tālsatiksmes autobusos. Tas fakts norāda uz vienu elementāru tendenci: šie sociāli nozīmīgie pasažieru pārvadājumi ir cilvēkiem nepieciešami, bet viņi tos bieži vien nevar atļauties. Un, no otras puses, pārvadātājiem ir nepieciešams atjaunot savu tehnisko parku, jo, piemēram, ļoti liela daļa autobusu parku autobusu ir vecāki par 11 gadiem. Salīdzināsim: 2000.gadā tādu bija 58,6%, bet trīs gadus agrāk - tikai 32,3 procenti. Mēs redzam, ka par vairāk nekā 25% ir pasliktināšanās - tāda ir tendence tieši autobusu parkā. Un, ja mēs šo situāciju tādā veidā turpināsim, tad tik tiešām izveidosies katastrofāla situācija, it īpaši lauku un mazpilsētu teritorijās, kur šie pakalpojumi ir ārkārtīgi vajadzīgi un ļaudīm bieži vien nav nekādas alternatīvas iespējas, kā pārvietoties no vienas vietas uz otru - uz pašvaldību, uz poliklīniku, pie attiecīga ārsta vai uz ambulanci.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo. Paskatīsimies, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze! Un ir uzreiz jāatzīst, ka tā ir pilnīgi pretēja tai pieredzei, ko mēs šeit, Latvijā, īstenojam. Paņemsim pavisam konkrētus skaitļus. Latvijā šiem pasažieru pārvadājumiem mēs prasām 18%, turpretim Austrijā un Itālijā ir 10%, Somijā - 8%, Beļģijā - 6%, Portugālē - 5%, Luksemburgā - 3%, Anglijā - 10%.

Paskatīsimies uz kandidātvalstīm! Čehijā ir 5%, un arī Lietuvā - 5%. Jā, mēs rīkotos diezgan gudri, ja mēs mēģinātu pārņemt vismaz savas kaimiņvalsts - Lietuvas uzņēmumu pieredzi un valstsvīru pieredzi un spētu pievienotās vērtības nodoklim noteikt samazinājumu. Tas nozīmētu ne tikai to, ka būtu lētāki un vairāk pieejami šie pasažieru pārvadājumi, bet dotu arī iespēju novērst šajā pakalpojumu jomā - pasažieru pārvadājumu jomā - to situāciju, ka tehniskais parks nepārtraukti ir novecojis.

Mēs aicinām valdības partijas, kā arī opozīcijas partijas atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 47. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu savienība ir sagatavojusi veselu likumprojektu bloku jeb grozījumu bloku, kas skar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”. Mūsuprāt, jautājums, kas skar komunālos maksājumus un apkuri, ir ārkārtīgi nozīmīgs, un mēs jau maijā aicinājām to risināt. Diemžēl valdības partijas toreiz neuzskatīja par iespējamu atbalstīt Sociāldemokrātu savienības priekšlikumu. Es domāju, ka tagad būtu laiks šo viedokli mainīt un uzmanīgi paskatīties, ko varam darīt lietas labā. Pašreiz mums jāapzinās, ka līdz 2003.gada 1.janvārim ir palicis maz laika un ka tieši regulatoram laika minimums, kas ir vajadzīgs, lai jaunos tarifus pieteiktu, ir trīs mēneši. Un ir vēl arī jāpamato šo tarifu izstrāde un konkrētās summas. Tāpēc tagad ir tas brīdis! Šajā mēnesī mēs varam šo jautājumu steidzamības kārtībā atrisināt.

Ko tas nozīmē? Mēs pašreiz gribam aicināt šā nodokļa likmi samazināt uz 9% un piemērot 9% likmi tikai no 2006.gada 1.janvāra, nevis no 2003.gada 1.janvāra. Mums šeit jāsaprot vienkārša lieta, ka mums ir tādas iespējas, jo Eiropas Savienības dalībvalsts mēs neesam. Un arī tad, ja mēs būtu, mēs varētu panākt sev pārejas periodu. Un ir jāņem vērā mūsu valsts iedzīvotāju maksātspēja. Vairāk nekā 80% ģimeņu Latvijā nesaņem iztikas minimumu uz vienu iedzīvotāju un šāds krass komunālo pakalpojumu vērtības pieaugums, kas skars pārsvarā mazpilsētas un laukus, it īpaši apkures ziņā, būs ļoti nopietns sitiens pa sabiedrības mazāk turīgo daļu.

Šeit es gribētu pieminēt kaut vai, teiksim, Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas rīcībā esošos faktus un datus: apkures tarifu kāpumi, piemēram, Talsos nozīmē 7,8%, Cēsīs - 8%, Grobiņā - 8,9%, Jelgavā - 5,2%, Jūrmalā -3,8%, Limbažos - 8,6%, Kuldīgā - 8,4%, Saldū - 7%, Rīgā - 3,8%. Redzam, ka Rīga mazāk cietīs, bet vairāk cietīs mazpilsētas un lauku apvidi. Reāli šis tarifs ir 7-10% ietvaros. Tā ka šīm ģimenēm zaudējumi par apkuri vien būs apmēram 10 miljonu latu. Tā ir diezgan ievērojama summa!

Es gribētu uzsvērt, ka mūsu priekšlikums skar ne tikai apkuri, ne tikai šos komunālos maksājumus. Tas skar arī maksu par karsto ūdeni; tas skar arī kanalizāciju un atkritumsaimniecību, tas skar arī medicīnas pakalpojumus, veterinārās medicīnas pakalpojumus, zāles, veterinārās zāles; tas skar arī mācību grāmatas, grāmatas; tas skar arī preses izdevumu piegādi; tas skar arī viesu mājas un tamlīdzīgi. Visos šajos gadījumos mēs piedāvājam šo samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi - 9% -, bet ierosinām to piemērot no 2006.gada 1.janvāra, nevis no 2003.gada 1.janvāra.

Es gribētu atgādināt vēl arī to, ka Latvijas Pašvaldību savienības kongresā skaidri un gaiši norādīja, ka šīs lietas - apkure un karstais ūdens - ļoti daudzās vietās Latvijā praktiski nav nodalāmas. Praktiski nav nodalāmas! Siltumapgādes uzņēmumiem tas nav iespējams. Un, ja valdības partijas pašreiz ir pieļāvušas to, ka apkurei būtu 18% un siltajam ūdenim tātad būtu 9%, tas fakts prasa panākt, ka jāievieš, jāuzstāda vesela jūra jaunu skaitītāju. Es domāju, ka arī tas ir viens no jautājumiem, kas neapšaubāmi parāda, cik sasteigti un cik nesagatavoti šis lēmums tika pieņemts.

Mēs gribētu uzsvērt, ka Sociāldemokrātu savienība ir savākusi jau vairāk nekā 11 000 parakstu par to, ka šis nodoklis tik tiešām būtu jāpārskata un jāsamēro ar mūsu iedzīvotāju maksātspēju, un mēs šo akciju turpināsim līdz 15.septembrim. Un mēs ceram uz valdības partiju un arī citu opozīcijas partiju gribu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo uzskatām, ka bez šā priekšlikuma īstenošanas mēs no 2003.gada 1.janvāra krasi pasliktināsim mūsu iedzīvotāju maksātspēju, kura jau tā ir nepiedodami zema. Es domāju, ka tagad, pirmsvēlēšanu laikā, vajadzētu tomēr izvērtēt šo jautājumu pietiekami atbildīgi un rīkoties valstiski.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām es gribu valdošās koalīcijas partijām pateikt paldies par izpratni. Liels paldies, jo situācija tiešām ir ļoti sarežģīta, un šis ir pēdējais brīdis, kad kaut ko vēl var paspēt izdarīt, jo regulators un visas pārējās procedūras prasa trīs mēnešus iepriekš brīdināt iedzīvotājus par tarifu maiņu.

Attiecībā uz nākamo pievienotās vērtības nodokļa grozījumu, kas skar lauksaimniecības preces, pārtikas preces gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gribas teikt, ka šā nodokļa grozījumu būtība, šā priekšlikuma būtība skar vienlīdzīgas konkurences noteikumus Latvijas lauksaimniekiem un Eiropas Savienības kandidātvalstu, kā arī dalībvalstu zemniekiem, jo šāda diferencēta pievienotās vērtības nodokļa likme ir redzama arī Eiropas Savienības direktīvā. Nekas aizliegts no Eiropas Savienības puses šeit netiek. Vienkārši mums ir jāizmanto šīs direktīvas. Tā ir 6.direktīva un “h” pielikums, kas paredz, ka drīkst lietot samazinātu pievienotās vērtības likmi.

Šinī gadījumā mēs esam par daudzām pozīcijām jau vienojušies, ka tie ir 9%, bet dažām pozīcijām varētu būt arī samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, kas būtu ne mazāka par 5%, kā to nosaka direktīva. Šinī gadījumā tieši pārtikai un lauksaimniecības produkcijai mēs esam piemērojuši vismazāko pieļaujamo likmi, kādu ir noteikusi Eiropas Savienības direktīva, un tā ir 5 procenti.

Kādu apsvērumu dēļ esam tā rīkojušies? Pirmām kārtām tas ir saistīts ar faktu, ka jau šodien vesela rinda Eiropas Savienības dalībvalstu jau lieto šo samazināto likmi pirmās nepieciešamības pārtikas precēm. Un dažkārt tā ir pat zemāka nekā viņu pašu noteiktā Eiropas Savienības direktīva: 2,2% - Francijā, 2,5% - Apvienotajā Karalistē, 3,3% - Īrijā. Tā ir pat zemāka, nekā to no mums prasa šī Eiropas Savienības direktīva. Eiropas Savienības dalībvalstis var atļauties sev piemērot zemāku šo likmi, nekā pašas to noteikušas pārējiem.

Kas tad notiek kandidātvalstīs? Arī kandidātvalstīs reāli ir sperts solis uz priekšu, lai lauksaimnieki būtu konkurētspējīgi gan kandidātvalstu starpā, gan arī Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Bulgārijā pievienotās vērtības nodokļa likme pārtikas produktiem ir 5%, Polijā - 7%, Rumānijā - 9%, Slovākijā - 6%, Ungārijā - 12%, bet Latvijā tāpat kā visam citām - 18 procenti. Pie tam mēs skaidri zinām arī to, ka Eiropas Savienība subsīdijās un cita veida atbalstos mums piedāvā diskriminējošu normu - tikai 25% no tā subsīdiju apjoma, ko Eiropas Savienība paredz saviem zemniekiem, tā piedāvā Latvijas zemniekiem. Šī diskriminējošā norma mūsu pašu valsts iekšienē ar mūsu pašu gribu tiek padarīta vēl diskriminējošāka, uzliekot zemniekiem maksāt 18% lielu nodokli. Kāpēc mēs radām mūsu zemniekiem daudz sliktākus konkurences nosacījumus, nekā ir radījušas gandrīz visas kandidātvalstis saviem zemniekiem caur pievienotās vērtības nodokļa samazinātu likmi un kā to ir izdarījusi Eiropas Savienība, visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pārtikai un lauksaimniecības produkcijai nosakot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi?

Ja arī šoreiz šis balsojums kārtējo reizi “neizies cauri”, tad es garantēju, cienījamie kolēģi, ka jau nākamajā Saeimā mums vēlreiz būs jāatgriežas pie šā jautājuma, jo nevienlīdzīgi konkurences noteikumi nevar būt no divām pusēm. No vienas puses, ir tikai 25% liels atbalsts, salīdzinot ar Eiropas Savienības zemniekiem, bet, no otras puses, 18% paaugstinātā pievienotās vērtības nodokļa…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks!

P.Salkazanovs. … likme, lai gan Eiropas Savienībā tā ir samazināta.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi, godātie deputāti! Šī runa gan vairāk izskanēja kā priekšvēlēšanu runa, tā kā reālu labumu šie 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes zemniekiem nedos, jo zemnieki, tāpat kā visi uzņēmēji, pērkot izejvielas, pērkot gan degvielu, gan tehniku, gan rezerves daļas, gan minerālmēslus un sēklu, samaksā tirgotājiem 18% lielu pievienotās vērtības nodokli. Nododot grāmatvedības atskaiti, viņi saņem to kā priekšnodokļa atskaitījumu. Ja zemnieki maksās 5% lielu nodokli, tad grāmatvedības rezultātā viņi būs tikai zaudētāji. Salkazanova kungs, jūs to labi zināt, jo lauksaimniecība ir tā nozare, kas strādā ar mazu peļņu.

Otra lieta. Visi tirgotāji un mazie uzņēmēji būs spiesti veidot atkal jaunas uzskaites sistēmas, pārprogrammēt kases aparātus un ievadīt vēl trešo likmi - bez 18 un 9% vēl arī 5% likmi, kas radīs lielas grūtības Valsts ieņēmumu dienestam ar šā nodokļa administrēšanu.

Tālāk. Ja vairāk kā 60% pārtikas produktu tiek importēti no Eiropas Savienības valstīm, tad kāpēc mēs dotēsim šīs valstis? Kāpēc mēs tās dotēsim? Un tad tās maksās nevis šos 18%, bet tikai 5 procentus Latvijas valsts budžetā.

Es ierosinu neatbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens - pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1992.gada 24.marta Atvērto debesu līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Dalībvalstu nolīgumu par tiesvedības nodošanu krimināllietās” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamo prezidij! Godātie kolēģi!

Apstiprinot Ministru kabineta piedāvātos grozījumus Radio un televīzijas likumā, mēs pieļaujam lielu kļūdu. Es mēģināšu pamatot savu un mūsu apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pozīciju.

Pirmkārt, soda maksimālais apmērs, ko saskaņā ar šo likumu varēs patstāvīgi uzlikt Radio un televīzijas padome, ir 10 000 latu. Tātad padome vienlaicīgi varēs gan sastādīt administratīvo protokolu, gan arī izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu un uzlikt sodu. Manā skatījumā, 10 000 ir pārāk liela summa, lai vienai struktūrai uzticētu tik bargi sodīt bez tiesas iejaukšanās. Grūti saprast, kur ir loģika. Policistam ar juridisko izglītību uz ceļa pārkāpuma vietā mēs ļaujam ņemt tikai 5 latus, turpretī šeit cilvēki, kuri stāv tālu no jurisprudences, manipulēs ar tūkstošiem latu.

Otrkārt, mēs ieliekam Radio un televīzijas padomes rokās diezgan spēcīgu ieroci. Ar šo “pātagu” padomei būs ļoti viegli bez vilcināšanās izrēķināties ar politiskajiem konkurentiem. Es domāju, ka neviens nestrīdēsies par to, ka šīs padomes sastāvs ir apstiprināts Saeimā pēc politiskās piederības un ka opozīcijai tur nav vietas. Sekas ir politiskā cenzūra. Piederošajiem ir brīva pieeja auditorijai un rādīšanai, turpretī citiem likumīgā veidā (protams, pēdiņās) - aizliegta.

Tādas rīcības piemēri ir bijuši. Nesen tika atņemta licence veiksmīgi strādājošai radiostacijai “Bizness un Baltija”, padome vilcinās arī ar atļaujas piešķiršanu daudzām raidorganizācijām, it īpaši Latgales reģionā, kas pēc definīcijas ir “sarkans”. Ja parlaments tomēr nāks pie prāta un mēs uzticēsim raidorganizāciju sodīšanu veikt tiesai un nemainīsim pastāvošo kārtību, tad tas ļaus daudzmaz izvairīties no neobjektivitātes, un mēs varēsim cerēt, ka tiesneši, kam ir lielāka pieredze, piemēros ne tikai Latvijas likumdošanu, bet arī Latvijai saistošos starptautiskos aktus, piemēram, Eiropas cilvēktiesību konvenciju, kas daudzviet nesaskan ar Latvijas likumdošanu.

Šajā gadījumā es nevaru pieņemt tādus argumentus - un tādi argumenti ir -, ka tiesas ir pārpildītas un ka tāpēc ir jāuztic citām organizācijām sodīt un uzlikt administratīvos sodus, lai gan faktiski padome ļoti reti piemēro soda naudas uzlikšanu organizācijām, un tas nekādā veidā neietekmēs kopīgo tiesu sistēmas darbu.

Es piedāvāju neatbalstīt un nevirzīt uz komisijām šo likumprojektu, kā arī nākamo likumprojektu - Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus - nevirzīt uz komisijām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 16, atturas - 12. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lāčplēša, Kezikas, Zīles, Lībanes un Bunkša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Muižnieces, Tiesneša, Goldes, Ābiķa, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Ar šo iesniegto projektu Tautas partijas frakcijas deputāti ir atsaukušies uz iekšlietu ministra aicinājumu un sagatavojuši likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Ir jāsecina, ka šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie sodi par gājēju pārejas šķērsošanas noteikumu pārkāpšanu un par transporta līdzekļu vadīšanu alkoholisko dzērienu iespaidā ir izrādījušies neefektīvi. To pierāda satriecošie statistikas dati par ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu skaitu. Un liela daļa minētajos negadījumos cietušo ir gājēji.

Ko tad rāda statistika? Statistika rāda, ka 2002.gada pirmajos septiņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumu rezultātā traumas ir guvuši 215 gājēji, bet seši gājēji ir gājuši bojā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu ievērojami ir pieaudzis uz ceļiem cietušo bērnu skaits, un šī problēma ir ārkārtīgi saasinājusies, sākoties jaunajam mācību gadam. Es domāju, ka nevienu nevar atstāt vienaldzīgu fakts, ka 2002.gada 2.septembrī ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši septiņi bērni vecumā līdz 14 gadiem, no kuriem trīs traumas ir guvuši tieši uz gājēju pārejām. Situācija prasa nekavējošu risinājumu.

Turklāt, kā liecina statistika, viens no galvenajiem ceļu satiksmes negadījumu cēloņiem ir arī transporta līdzekļa vadīšana alkoholisko dzērienu ietekmē, bet pie stūres alkohola ietekmē virs 0,5 promilēm šā gada septiņos mēnešos ir aizturēti 8126 autovadītāji. Domāju, ka atšķirībā no tiem priekšlikumiem, kādus šajā sakarā Tautas partija ir iesniegusi jau agrāk, šis būs tas gadījums, kad mēs sastapsim kolēģu pietiekamu izpratni un nekavēsimies visi kopā - ne tikai Tautas partijas deputāti - šo problēmu risināt.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt, nodot to Juridiskajai komisijai un aicinu arī komisiju šā projekta virzību tālu neatlikt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis runās “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man liekas, neviens nešaubās, ka mums ir jācīnās par to, lai autovadītāji nelietotu alkoholu, un tieši tāpēc man ir liels brīnums, ka mēs vispār vienmēr runājam kaut kā ļoti īpatnēji, kad pieskaramies kaut kādam tur promiļu procentam. Vai nu to alkoholu lieto, vai nelieto, un, ja nu tu to alkoholu esi lietojis, tad tev ne pie kādām promilēm nav tiesību sēsties automašīnā pie stūres! Vai tiešām tas nav skaidrs? Vai tiešām vēl tik muļķīgi ir jārunā, ka no tik līdz tik promilēm drīkst braukt, bet virs tik promilēm nedrīkst braukt. Šo liekulību izbeidziet vienreiz!

Es saprotu, ka šinī brīdī ārkārtīgi skaisti politiski ir runāt par šādu jautājumu, ārkārtīgi skaisti politiski reklāmās ir bļaustīties par nacionālismu. Jūsu balsojums, cienītie kolēģi, visu jūsu balsojums, ka jums bija žēl represētajiem dot iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ārpus rindas, jau parāda jūsu īsto seju! Tur nebija politikas! Tur bija jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuru ar katru gadu kļūst arvien mazāk. Par to jūs neuztraucāties. Tagad jūs politiski bāžat iekšā šādu priekšlikumu.

Jā, protams, mēs neprotestēsim pret principu. Nav par to runa, bet izbeidziet šo liekulību un pasakiet skaidri un gaiši! Ja cilvēks ir lietojis alkoholu, viņam vispār nav tiesību sēsties pie stūres, un nav svarīgi, cik viņam promiles, milimiles vai vēl kaut kas tur cits ir iekšā. Un līdz ar to izbeigsim šeit liekulību. Nāciet šeit ar saviem konstruktīviem priekšlikumiem, nevis ar politisko pasūtījumu!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts komisijām nodots.

Informēju jūs, ka pārtraukuma laikā starp sesijām Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu 27.jūnijā deputātam Ventam Balodim un deputātam Imantam Stirānam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.septembrī deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4852. Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Edvīns Inkēns. Jums izdalītajos dokumentos jūs saņēmāt arī administratīvā pārkāpuma protokola kopiju, kurā jūs varat redzēt pārkāpuma raksturu, proti, tā ir ātruma pārsniegšana.

Kā vienmēr Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot šādus jautājumus, uz komisijas sēdi aicina arī attiecīgo deputātu. Deputāts Inkēns informēja komisiju, ka piekrīt protokolā norādītajam un lūdz izskatīt jautājumu bez viņa klātbūtnes, ko komisija arī ņēma vērā. Tā iepazinās ar dokumentiem, un, novērtējot to, ka deputāts nav cēlis iebildumus pret protokolā teikto, vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu, kas ir nodots jūsu vērtēšanai, un es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu - piekrist deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības.

Lūdzu jūs izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Edvīna Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Informēju jūs, ka ir saņemts piecu deputātu jautājums Latvijas Republikas zemkopības ministram Slaktera kungam par lauksaimniecības gada ziņojumu. Jautājumu nododam ministram.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat doties uz mūsu darba telpām.

Sēdes vadītājs. …Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka mums ir tikšanās šajā pārtraukumā komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, šodien mēs sveicam apaļā jubilejā mūsu kolēģus Vairu Paegli, Silviju Dreimani un Valdi Birkavu!

(Aplausi.)

R.Pīks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Godājamie kolēģi! Mēs šodien sveicam arī Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi apaļā jubilejā!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums deputātam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Tadeušs Ketlers, Ņina Savčenko, Helēna Demakova, Raimonds Pauls, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Sāksim izskatīt lēmuma projektu “Par Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa ievēlēšanu”.

Vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas.

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Ir izgatavoti visi balsošanas procedūrai nepieciešamie biļeteni. Pēc īsa brīža parastajā kārtībā jūs tiksiet uzaicināti uz balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Balsošanas procedūra tuvojas noslēgumam, tāpēc lūdzu visus nobalsot.

(Pārtraukums)

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes!

Atļaujiet iepazīstināt jūs ar Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokolu nr.39 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 2002.gada 5.septembrī Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme nr.38.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, izsniegta 81 zīme. Sabojātu un nomainītu zīmju nebija. Dzēstas atlikušās 29. No vēlēšanu kastes izņemta 81 zīme, par derīgām atzītas 80, par nederīgu - viena. Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis:

par Andri Zariņu - 19,

par Aiju Freivaldi - 3,

par Maiju Kalnkaziņu - 28,

par Sniedzi Sproģi - 16.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu: tā kā pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem jābalso otrreiz.

Balsu skaitītāju paraksts.

Tūlīt tiks sagatavoti atkārtotai balsošanai nepieciešamie biļeteni, un jūs parastā kārtā ar zvanu tiksiet aicināti uz balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Ražuks. Lūdzu visus deputātus izpildīt savu pienākumu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes!

Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr.40 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 2002.gada 5.septembrī Rīgā, Saeimas namā. Vēlēšanu zīme nr.39.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas 80, sabojātu un nomainītu nav, dzēstas atlikušās 30. No vēlēšanu kastes izņemtas 80, kuras visas arī atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis:

par Andri Zariņu - 23,

par Aiju Freivaldi - 1 balss,

par Maiju Kalnkaziņu - 25,

par Sniedzi Sproģi - 17.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu: ja arī pēc otrreizējas balsošanas neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas jāturpina, izslēdzot Aiju Freivaldi - kandidāti, kura iepriekšējā vēlēšanu kārtā ieguvusi vismazāk balsu.

Balsu skaitītāji.

Tūlīt tiks sagatavots jauns biļetens, izslēdzot Aiju Freivaldi - vismazāk balsu ieguvušo kandidāti -, un ar zvanu tiksiet aicināti uz nākamo balsošanas kārtu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Ražuks. Aicinu izpildīt savu pienākumu tos, kas to vēl nav izdarījuši!

R.Ražuks. Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti, cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr.41 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 2002.gada 5.septembrī. Vēlēšanu zīme nr.40.

Izgatavotas 110 zīmes, izsniegtas 82, dzēstas 28. No vēlēšanu kastes izņemtas 82, kuras visas atzītas par derīgām. Pret visiem kandidātiem balsots 14 vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis:

par Andri Zariņu - 23;

par Maiju Kalnkaziņu - 28;

par Sniedzi Sproģi - 17.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot turpmākajā vēlēšanu kārtā Sniedzi Sproģi - kandidāti, kas šajā kārtā ieguvusi vismazāk balsu.

Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Bet, kamēr tie tiek sagatavoti, vārds deputātam Edvīnam Inkēnam. Paziņojums.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisija sapulcēsies tepat, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Bartaševiča kungs!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Ilmārs Geige, Tadeušs Ketlers, Helēna Demakova un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas!

Vārds Balsu skaitīšanas komisijas vadītājam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Balsu skaitītāji gatavojas kārtējai balsu skaitīšanai. Uz šo procedūru jūs tiksiet aicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

R.Ražuks. Balsošanas procedūra tuvojas nobeigumam. Lūdzu veikt šo pienākumu tos, kas to vēl nav veikuši!

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr. 42 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 5.septembrī, Rīgā. Vēlēšanu zīme nr.41.

Izgatavotas 110 zīmes, deputātiem izsniegtas 70. Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas 40. No vēlēšanu kastes izņemtas 70, kuras visas bija derīgas. Pret visiem kandidātiem balsoja 22 deputāti. Par kandidātiem nodotas balsis:

par Andri Zariņu - 20 balsis;

par Maiju Kalnkaziņu - 28 balsis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot šajā vēlēšanu kārtā vismazāk balsu ieguvušo kandidātu Andri Zariņu. Balsu skaitītāji.

Tūlīt pat vēlēšanas turpināsim. Var zvanīt, mēs esam sagatavojušies. Lūdzu veikt balsošanu tos, kas to vēl nav paguvuši izdarīt!

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Saeimas Balsu skaitīšanas sēdes protokols nr.43 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. 5.septembrī. Vēlēšanu zīme nr.42.

Kopumā izgatavotas 110 zīmes.

Deputātiem izsniegtas 78 zīmes.

Sabojātu un nomainītu nav. Dzēstas atlikušās 32.

No vēlēšanu kastes izņemtas 78. Visas derīgas.

Pret visiem kandidātiem balsots 49 vēlēšanu zīmēs.

Par Maiju Kalnkaziņu nodotas 29 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta otro daļu Maija Kalnkaziņa nav ieguvusi nepieciešamo balsu skaitu, lai kļūtu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta piekto daļu jārīko jaunas vēlēšanas. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pulksten 15.00, kad būs pārtraukums, es aicinu Prezidija locekļus un frakciju pārstāvjus ierasties Sarkanajā zālē, lai kopīgi lemtu par tālāko procedūru, kā izvirzīt kandidatūras uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amatu.

Taču tagad pārejam pie nākamā jautājuma. Lēmuma projekts “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 13. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 10, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Tadeuša Ketlera atsaukšanu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāva”. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Ivara Godmaņa atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 2, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā -tūlīt pēc darba kārtības 46.punkta - lēmuma projektu “Par Arkādija Liepiņa atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Iebildumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē mēs izskatījām minētā tiesneša iesniegumu un arī tieslietu ministres iesniegumu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstījām viņa lūgumu atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Arkādija Liepiņa atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Autortiesību likumā””.

Ir priekšlikums noteikt, ka atbildīgā par likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” ir Juridiskā komisija.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegtu pieprasījumu zemkopības ministram Slaktera kungam par likuma “Lauksaimniecības likums” izpildi.

Vārds deputātam Gunāram Freimanim, lai sniegtu pieprasījuma motivāciju. Jūsu rīcībā trīs minūtes.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šis pieprasījums tapa sakarā ar to, ka mums šķiet, ka zemkopības ministrs nedaudz aizrāvies ar savu labo darbu apjūsmošanu un novērsis uzmanību no tā, kas notiek lauksaimniecībā.

Kaut gan šogad pirmo reizi ir saņemts minimālais finansējums subsīdijām - 3% no valsts budžeta -, tomēr tā izlietojums rada šaubas. Piemēram, piena lopkopībā šādu subsīdiju saņem tikai 3% zemnieku saimniecību, kuru īpašumā ir tikai 30% slaucamo govju. Pārējie nekādu atbalstu nesaņem. Tas novedīs pie tā, ka liellopu skaits, tieši slaucamo govju skaits, turpinās samazināties. Un jau šobrīd Latvijai ir vismazākais govju skaits uz 100 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, salīdzinot ar visām Eiropas kandidātvalstīm. Mums ir 8,4 govis, bet, piemēram, Slovēnijai - 44.

Tālāk. Lauksaimniecības likums nosaka, ka ir jāpanāk ienākumu izlīdzināšanās starp lauksaimniecībā nodarbinātajiem un citās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātajiem. Diemžēl šī starpība palielinās. Vidējā alga ir 159 lati, bet lauksaimniecībā tā ir tikai 66 lati.

Tas pats sakāms par ienākumiem lauksaimniecībā. Šā intervences mehānisma galvenais uzdevums ir panākt cenu stabilitāti iekšējā tirgū, bet mēs redzam gluži pretējo - graudu cenas pēdējos gados ir kritušās no 15 santīmiem kilogramā uz 5 santīmiem. Griķu cenas, piemēram, šajā gadā ir no 125 latiem par tonnu uzreiz kritušās uz 50 latiem par tonnu.

Netiek noslēgts Lauksaimniecības likumā paredzētais līgums starp ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Tas noved pie tā, ka tirgotāji terorizē pārstrādātājus un savukārt pārstrādātāji to dara attiecībā uz zemniekiem.

Redzam, ka lauksaimniecībā kopumā ienākumi samazinās. Salīdzinājumā ar 1995.gadu ražošana 2001.gadā samazinājās par 25% un ienākumi samazinājās par 50%.

Tas viss mums rada zināmas bažas par to, kas var notikt ar lauksaimniecību tuvākajā nākotnē, un tādēļ gribam, lai šos jautājumus precizē Pieprasījumu komisijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Aicinu strādāt ar dokumentu nr.4842. Sociālo un darba lietu komisija apkopoja iesniegtos priekšlikumus un ļoti cerēja, ka tos iesniegs arī tie deputāti, kuri šā gada 20.jūnijā atteicās izskatīt šo lēmuma projektu otrajā lasījumā, solīdami iesniegt priekšlikumus. Izmantoja šo iespēju tikai viens - tas ir Arnis Kalniņš, kas to izdarīja. Pārējais teksts ir palicis gluži tāds pats, kāds tas bija 20.jūnijā.

1.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija aicina nedaudz mainīt lēmuma projekta nosaukumu un, būdama atbildīgā komisija, ir atbalstījusi savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 2.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Aija Barča. Priekšlikums ir atbalstīts komisijas sēdē, un ir mainīta turpmāko punktu numerācija. Taču vēlos lūgt atļauju piedalīties debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Diezgan savādi ir lasīt šādu lēmuma projektu, kurš tomēr ir paredzēts kaut kā uzlabošanai, - lēmuma projektu, kurā ir nopietni runāts gan par likumprojektu izstrādi, gan par detalizētu situācijas analīzi (tālāk gan ir vairāki profesionāla rakstura punkti, kurus tiešām ir vērts izskatīt un par kuriem ir tiešām vērts runāt, lai tos precizētu)! Mēs sākam lēmuma projekta izskatīšanu ar “ģeniālu” (pēdiņās) priekšlikumu: “Saeima nolemj: 1. Labklājības ministrijas darbību ārstniecības uzraudzībā atzīt par nepietiekamu.” Pat skolas bērnam ir labi zināms, ka vispirms ir jautājuma analīze, vispirms ir jebkuras problēmas izskatīšana ar visiem “par” un “pret”, ar visiem secinājumiem un ka tikai pēc tam var runāt par vērtējumu. Tāpēc vairāk nekā savādi ir te redzēt šādu priekšlikumu! Šāda galīgi ačgārna pieeja ir izskaidrojama vairāk ar kaut kādu politikānisku noskaņu, nevis ar patiesu vēlēšanos kaut ko izanalizēt un uzlabot. Katrā ziņā par Labklājības ministrijas darbības vērtēšanu būtu vajadzējis runāt tad, kad būtu izskatīts viss pārējais, un tad mēs varētu spriest. Tad būtu kaut kādi pierādījumi, tad būtu kaut kāda analīze - “par” un “pret”.

Tā ka es, cienītie kolēģi, nevaru atbalstīt šādu priekšlikumu un aicinu par šādu priekšlikumu nebalsot un to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izmantoju iespēju, kas man dota Saeimas kārtības rullī, un izsaku savu attieksmi pret savu priekšlikumu.

Nepavisam nav tā! Saeimas kārtības rullis un Latvijas Republikas Satversme nosaka tādas tiesības un atļauj Saeimai izteikt vērtējumu. Un, ja kādam ir šaubas, tad, lūdzu, pārbaudiet, vai mēs to drīkstam darīt vai nedrīkstam! Šajā gadījumā Saeima saskaņā ar Satversmi nav iejaukusies izpildvaras funkciju izpildē. Ja mēs norādītu no Saeimas tribīnes, ka, lūk, Labklājības ministrijai jāizdara tas un tas, tad mēs rīkotos nepareizi. Pašreiz gan juridiski, gan arī, es domāju, no mūsu darbības puses tas nav peļami. Jo, redzat, šodien bezmaz visas partijas gaužas par situāciju veselības aprūpes jomā (nedaudz klusāk to dara tikai apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras biedru rokās atrodas un kuriem ir uzticēta tautas veselības aprūpe jau kopš 1995.gada beigām), visi gaužas par sagrauto veselības aprūpes sistēmu, par mazām algām ārstiem, par medicīniskā personāla zemajām algām, par Saeimas nevēlēšanos iedalīt šai jomai vairāk budžeta līdzekļu, un tā tālāk. Bet, kolēģi, briesmīga, manuprāt, ir tā lieta, ka šodien veselības aprūpē dominē tikai šie naudas jautājumi, algas jautājumi mediķiem. Labklājības ministrija ir satraukusies par to, ka ārstiem tiek maksāts aploksnēs, tās ir tās lielākās šausmas, bet aizmirsta jau ir pati pamatproblēma, tas ir, kā uzlabot tautas veselības aprūpi. Un man ir žēl, ka tas ir tā.

Šodien, gatavojoties sēdei, es ielūkojos Valdības deklarācijā, un es vēlos it sevišķi varas partijām, koalīcijai atgādināt, kas tad galu galā ir rakstīts Valdības deklarācijā. Tur 10.3.1.punktā stāv rakstīts: “nodrošināsim pieejamu, taisnīgu un solidāru veselības aprūpes sistēmu, kuras būtiskas sastāvdaļas ir veselības veicināšana, slimību profilakse, ārstēšana, rehabilitācija...” Un tā tālāk.

Nākamais. Es vēlos šodien jūsu uzmanību vērst uz to, ka Labklājības ministrija nav pildījusi to, ko ir apņēmusies un kas ir noteikts Valdības deklarācijā. Nu kaut vai 10.3.2.punkts: “harmonizēsim veselības aprūpes un sociālās drošības likumdošanu, izstrādāsim un iesniegsim Saeimā Veselības aprūpes organizācijas likumu...” Un tā, lūk, Sociālo un darba lietu komisija vaicā Labklājības ministrijai: “Kad un kādi likumprojekti tiks iesniegti?” Un tas nepavisam nav tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas, bet tādēļ, ka mūsu komisija par to interesējas, un arīdzan es, deputāte, interesējos par to. Jau 2000.gada oktobrī mēs saņēmām ļoti interesantu vēstuli, kurā ir rakstīts par to, ka tik tiešām tiks iesniegts Ārstniecības likuma projekts (tātad principu likums jeb pamatlikums) un ar to saistītie likumprojekti - Valsts obligātās veselības apdrošināšanas likuma projekts, Pacienta riska apdrošināšanas likuma projekts, Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas likuma projekts un Pacienta veselībai nodarīto kaitējumu novērtēšanas un atlīdzības likuma projekts.

Godātie kolēģi! Ja visa šo likumprojektu pakete būtu Saeimā iesniegta, tie būtu izskatīti un pieņemti. Esmu pārliecināta, ka tādā gadījumā nebūtu šo daudzo tieslietu, nebūtu mums savstarpēji jāstrīdas. Un tādēļ vēlreiz atgādinu, ka tas notika jau 2000.gada oktobra sākumā. Un šodien es jums varu vēstīt, ka esam saņēmuši jau 8181 pacienta apliecinātu parakstu - viņi ir ļoti satraukušies par to, kas notiek mūsu valstī, jo par cilvēku, par pacientu netiek domāts. Un šeit redzam, ka veselības aprūpei ir pavisam citi kritēriji, pēc kuriem mums vajadzētu vadīties.

Kolēģi! Es aicinu arī Saeimu atbalstīt 2.priekšlikumu un ar balsojumu tik tiešām nolemt: “Labklājības ministrijas darbību ārstniecības uzraudzībā atzīt par nepietiekamu.”

Sēdes vadītājs. Viktors Jaksons - labklājības ministrs.

V.Jaksons (labklājības ministrs).

Augsti godājamais prezidij! Augsti godājamie deputāti! Eiropas valstīs ir pieņemts uzskatīt, ka par labklājības sfēru, tas ir, sociālo drošību, veselības aprūpi, atbild ne tikai viena ministrija, bet visa valdība un valdības vadītājs. Tā tas ir pilnīgi saprotamu iemeslu dēļ: grūti ir iedomāties, ka valstī, kurā, pastāvot nabadzībai, lielai sociālajai nevienlīdzībai reģionālām atšķirībām, bieži vien traucējošai ceļu infrastruktūrai, un tā joprojām, - ka šādā valstī var sasniegt izcilu izolētu sociālo drošību, augstu līmeni iedzīvotāju veselībā, nerisinot visus jautājumus kompleksi, kā tas notiek visā pasaulē. Var būt, ka Labklājības ministrija nekad nav interesējusies par to, ka šai labklājībai un veselības aprūpei ir jābūt prioritārai. Pagājušā gada maijā, gribu tikai atgādināt, Labklājības ministrija ar Eiropas Savienības speciālistu, Pasaules veselības organizācijas speciālistu un -paldies! - arī ar Saeimas spīkera vietnieka un Ministru prezidenta līdzdalību organizēja sabiedrības veselības jautājumiem veltītu forumu, kurā vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija - atzīt sabiedrības veselību un veselības aprūpi par prioritāti. Līdz šim nekas tāds noticis nav. Taču, kā jūs zināt, atbilstoši prioritātēm arī notiek valdībā darbības, gan veidojot budžetu, gan arī veicot investīcijas. Un es gribu atgādināt, ka investīcijas veselības aprūpei (pat absolūtos skaitļos) ir ar katru gadu samazinājušās. Ir pieauguši kredīti, kurus ņem veselības aprūpes iestādes.

Gan daudzas politiskās partijas, gan arī finansu ministrs ir atzinis, ka veselības aprūpei līdzekļi ir nepietiekami. Daudzi uzskata, ka tie ir jādubulto. Es gribu atgādināt, ka, stājoties pie savu amata pienākumu pildīšanas, bijušais labklājības ministrs Požarnovs Ministru kabinetu ļoti plaši informēja ar materiālu par to, ka veselības aprūpei 2002.gadā nepieciešamais minimums ir 46 miljoni latu papildus. Mēs saņēmām 20 miljonus. Paldies! Arī tas tiešām bija ļoti ievērojams pieaugums, bet, ja mēs runājam par to, kas ir nepieciešams, tad cipari ir pretēji…

1999.gadā beidzot tika parakstīts veselības aprūpes reformas projekts ar Pasaules Bankas līdzdalību. Pasaules Bankas eksperti, pirmkārt, norādīja, ka reforma pati par sevi prasa papildu līdzekļus, un, otrkārt, viņi kopā ar Labklājības ministriju norādīja arī to, kādam ir jābūt līdzekļu ikgadējam pieaugumam, kādam ir jābūt pieaugumam investīcijās. Šādus līdzekļus attīstībai mēs neesam saņēmuši.

Ja mēs tomēr runājam par to, kur tad palika nauda, tad, es domāju, tabulas par to ir, un, kas ir gribējis painteresēties par to, ir redzējis tās pat masu medijos. Es gribu tikai ļoti uzskatāmi nosaukt dažus ciparus. 1996.gadā tā saucamā vidējā gultas dienas cena bija 6 lati, turpretī šogad vidējā nosacītā gultas dienas cena ir aptuveni 15 latu. Tātad vairāk nekā divkāršojies ir tas, ko valsts maksā pakalpojuma sniedzējam par sniegto pakalpojumu. Tās ir ļoti lielas summas!

Par tām pašām, es gribētu teikt, nelaimīgajām algām. Es ceru, ka daudzi šeit sēdošie vēl atceras, kādas algas māsiņām bija 1995. un 1996.gadā - nedaudz pāri 50 latiem. Šodien tās ir pāri par 80 latiem, vidēji aptuveni 84 lati. Un, protams, ir arī vietas, kur tās ir ievērojami augstākas. Es nesaku, ka tās ir pietiekami lielas. Es runāju par to, kur aizgājusi nauda.

Ja mēs runājam par to, kas tad noticis ar aprūpes līmeni un tās kvalitāti, tad, protams, kurš to negrib redzēt, tas arī neredz. Taču paskatieties, kādas ārstniecības metodes tiek lietotas! Tikai 1995.gadā praktiski, kā saka, lielos apmēros tika uzsāktas invazīvās kardioloģiskās ārstēšanas metodes, kuras maksā milzu summas - pāri par 2000 latiem katra. Katra šāda procedūra! Arī tā saucamo cilmes šūnu pārstādīšana leikēmijas gadījumos. Jūs atceraties arī šos strīdus presē, ka vajadzētu vēl naudu piešķirt daudzām procedūrām.

Beigu beigās vēl arī bezmaksas jeb tā saucamie kompensējamie medikamenti, kuru piešķiršanu sāka tikai 1995.gadā. Līdz tam tādu vispār nebija, un šogad tiem tiek tērēti 17 miljoni. Es gribu arī pateikt, ka sakarā ar to, ka atrada iespēju palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem, pēdējā pusgadā nav dzirdēti nopietni iebildumi vai sūdzības par problēmām ar kompensējamiem medikamentiem. Šis ļoti jutīgais jautājums ir sakārtots. Starp citu, rīt šeit ierodas Igaunijas un Lietuvas ministri, lai iepazītos tieši ar mūsu pieredzi, kuru augstu novērtējusi Pasaules veselības organizācija.

Un visbeidzot. Šajā gadā ir panākta vienošanās gandrīz ar visām pašvaldībām par to, kādi ir struktūru plāni, kādas slimnīcas tiks izvietotas valstī, kādos līmeņos un kādās vietās.

Par to visu, protams, varētu runāt daudz, bet es negribu velti tērēt jūsu laiku un uzmanību, tikai vēlos pateikt, ko tad arī ministrs ir izdarījis šajos mēnešos… Ne jau viņš personīgi, bet laikā, kurā viņš ir vadījis šo ministriju.

Tātad, ja jūs atceraties, bija solīts darboties jautājumā par pieejamību ģimenes ārstiem. Notika ļoti nopietna akcija, kurā Rīgā tika izvērtēta pieejamība ģimenes ārstiem, tika apzināti iedzīvotāji, tika strādāts ar Ģimenes ārstu profesionālo asociāciju. Pēc mana vērtējuma, tika atklāts pietiekami daudz darba organizācijas nepilnību, bet nu tās lielā mērā ir novērstas, un šodien mēs vairs nesastopamies vai arī tikai reti sastopamies ar nopietniem šādas pieejamības pārkāpumiem pie ģimenes ārstiem.

Vēl tika runāts par to, ka tiks virzīti nepieciešamie normatīvie dokumenti. Un te es vēršos pie Barčas kundzes, apgalvojot, ka Ārstniecības finansēšanas likuma koncepcija aizvakar Ministru kabinetā ir apstiprināta.

Arī Veselības aizsardzības likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Psihiatrijas likums ir pieņemts Ministru kabinetā. Tur tie arī ir. Tie ir pieņemti.

Un vēl es gribu pateikt, ka, ja ieskatās tajos plānos, kuri ir akceptēti Ministru kabinetā, tad redzam, ka visus šos likumus bija paredzēts izstrādāt un iesniegt Saeimā laika periodā, kas tur ir norādīts, 2002.-2003.gadā. Tā ka nokavēts nav nekas, un šie dokumenti ir sagatavoti. Tie ir izgājuši cauri Ministru kabinetam atbilstoši koncepcijai par šo dokumentu sagatavošanas kārtību.

Šajā periodā ir izdarīta nopietna restrukturizācija Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūrā, kurā ir atsevišķi izveidota valde ar priekšsēdētāju, un tā ir nodalīta no izpilddirektora. Mūsuprāt, šī struktūra strādā pietiekami veiksmīgi.

Es gribu arī vērsties pie šeit klātesošajiem un pateikt, ka Labklājības ministrija pašreiz vēl nav uzsākusi cīņu ar “konvertiem” un tamlīdzīgām lietām. Ar to ir uzsākuši cīņu… es gan nezinu, politiķi, demagogi vai kāds cits. Jau pirmajā paziņojumā es pateicu, ka es netaisos šajā brīdī cīnīties ar pateicībām. Es taisos cīnīties ar izspiešanu un ar ārstu bezdarbību vai darbībām, kuras var novest pie pacienta smaga, dzīvībai bīstama apdraudējuma vai pat nāves. Tas viss, es gribu uzsvērt, ir tīši samaisīts. Un pašreiz Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā nekas netiek darīts, lai kaut vai vadība painteresētos par to, kas ir noticis, ko domā piederīgie ar daudzajām sūdzībām par šādiem pārkāpumiem slimnīcā, ka nekas netiek darīts… Tieši otrādi! Tiek protestēts pret to, ka ministrija normāli prasa, lai izstrādātu rīcības plānu trūkumu novēršanai, un šajā brīdī būtībā tiek apturēta ministra darbība, kas vērsta uz to, lai panāktu strukturālas izmaiņas, ar kuru palīdzību varētu sākt pacientu interešu aizsardzību Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tāda ir situācija.

Šodien no rīta es tikos ar Pasaules bankas projekta vadītāju Latvijā, kurš apliecināja, ka šajās nedēļās Vašingtonā ir bijusi augsta līmeņa bankas vadības sanāksme, kura ir pieņēmusi atzinumu, ka ir izpildīti pirmās jeb sagatavošanās fāzes - sistēmas radīšanas - indikatori un ka banka no savas puses atbalsta šī projekta otrās fāzes strauju virzību uz priekšu, ja to atbalstīs arī Latvijas puse. Tādas ir tās lietas, kas ir izdarītas šajā laikā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi deputāti!

Es gribētu nedaudz precizēt, kādas juridiskās sekas varētu būt šim te konkrētajam punktam, jo katrs pie sevis jau var secināt, ko grib, un katram var būt tāds vai citāds viedoklis par kādu konkrētu ministriju, taču, ja gadījumā Saeima to akceptēs, kas izriet no šā punkta?

Tātad šeit vajadzētu skaidri un gaiši ieviest skaidrību jautājumā, atzīt vai neatzīt ministra vai ministrijas darbu par nepietiekamu. Šajā punktā ir rakstīts: “Atzīt ministrijas darbu...” Savukārt Civildienesta likuma 6.panta otrā daļa nosaka sekojošo (citēju): “Šā likuma izpratnē ministrijas valsts sekretārs ir uzskatāms par iestādes vadītāju.” Tātad viņš ir ministrijas kā iestādes vadītājs.

Ja mēs runājam par ministriju un par to ierēdniecību, kura tur strādā, tad es lielā mērā gribētu piekrist Barčas kundzei, ka tur ir ļoti daudz problēmu. Man bija iespēja divus gadus pastrādāt šajā ministrijā, un es šo posmu gribu sadalīt divās daļās.

Pirmais gads ir laiks, kad var iepazīties ar darbavietu ne tikai no oficiālās puses, bet arī no neoficiālās puses, proti, kam un kādi ir radinieki, kas, kur un kā strādā, kādā veidā tiek virzītas dažādas prioritātes un tā tālāk.

Un otrais gads sākās ar līguma laušanu ar Rīgas novada slimokasi, un šis gads manā atmiņā drīzāk asociējas ar murgiem vai lēkāšanu pa tramplīniem, jo pamatbūtība ir šāda: ierēdņi Latvijā nerotē! Ar gadiem viņi nodibina draudzīgas ekonomiskās saites ar pakļautībā un pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem, aģentūrām un citām struktūrām, kas dala naudu. Bez tam viņi nonāk jau zināmā atkarībā, un tad, protams, tā uzraudzība ir diezgan grūti realizējama.

Kad Rīgas novada slimokase vairākkārt pretlikumīgi bija pārtērējusi naudas līdzekļus un izlietojusi tos ne tur, kur vajag, tika pieņemts lēmums pārtraukt līgumu. Un šis lēmums apmēram atgādināja situāciju, kad ar koku izjauc skudru pūzni. Tad vecās taciņas, vecās aliņas tiek sajauktas un viss ir jātaisa no jauna. Un tad sākās vienkārši sabotāža un pretdarbība.

Pie mums darbojas Civildienesta likumā noteiktā kārtība, kādā veidā šī uzraudzība un kontrole tiek noteikta. Valsts civildienesta pārvaldei ir tiesības izskatīt visus šos jautājumus un raudzīties, kā notiek ierēdņu rotācija, taču tas, ko es pieredzēju savā laikā, liecināja, ka faktiski šī iestāde nodarbojas nevis ar kvalifikācijas celšanu, ar uzraudzību, bet drīzāk veic piesegšanu, jo trīs dienesta izmeklēšanas tā arī beidzās bez rezultāta.

Jāsaka tā, ka Labklājības ministrija nav vienīgā, kur ir atsevišķas problēmas. Tādas ir arī Zemkopības ministrijā. Šodien no rīta mēs dzirdējām, ko Salkazanova kungs ziņoja sakarā ar to, ka ierēdņi savlaicīgi nav virzījuši ratifikācijai šo starptautisko līgumu, kā rezultātā mūsu uzņēmējiem patlaban ir ierobežojumi, viņi nevar pārdot uz ārzemēm tik daudz zivju, cik ir nepieciešams.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir tieši tas pats. Makarova kungs jau ziņoja, ka kāds ierēdnis ir izdevis pārāk daudz pretlikumīgu ciršanas licenču, valstij nodarīdams zaudējumus par vairākiem tūkstošiem latu, bet pēc tam izrādījās, ka viņu nevar atlaist, ka viņš visur tiek attaisnots.

Valsts pārvaldes sistēma Latvijā ir sapuvusi, stagnātiska, galīgi satrunējusi, un atsevišķi ierēdņi savos amatos ir aizsēdējušies pārāk ilgi, Bet tā sistēma nav Labklājības ministrijas kompetencē, par to ir atbildīgs īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Krūmiņš un Ministru prezidents kā pirmā persona, kas atbild par valsts pārvaldi. Premjers Bērziņa kungs ļoti, ļoti negribēja, ka es atbrīvoju no darba valsts sekretāri, bet, ja mēs ņemam vērā Civildienesta likuma 6.panta otro daļu, ka valsts sekretārs ir iestādes vadītājs, kā arī ņemot vērā to, kā kādā veidā ir noformulēts šis balsojums, es gribētu arī “Latvijas ceļam” teikt, ka, ja tiks atbalstīts šis lēmuma projekts, tad tas nozīmēs, ka tiek izteikta neuzticība valsts sekretārei, un tad ir jādomā, ko darīt ar Ministru prezidenta protežē.

Tomēr katrā ziņā šajā ministrijā ne viss ir slikts. Jaksona kungs un Ziedonis Mauliņa kungs kā parlamentārais sekretārs darbojas ļoti profesionāli. Ko es gribu teikt par Jaksona kungu? Viņš tiek starptautiski atzīts par vienu no labākajiem veselības aprūpes ekspertiem, it īpaši no Pasaules veselības organizācijas puses, tā ka ministrijā darbojas arī labi cilvēki, tāpēc es pilnībā nevaru atbalstīt Barčas kundzi un atturēšos šajā balsojumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! No šīs tribīnes diemžēl ļoti daudz tiek runāts par medicīnas aprūpi Latvijā, kura šobrīd atrodas strupceļā. Jā, Eiropas Savienības valstīs par visu tik tiešām atbild valdība - atbild Ministru kabinets un Ministru prezidents, bet Latvijā tas jau nav pieņemts. Latvijā ir pieņemts, ka neviens negrib par kaut ko atbildēt.

Attiecībā uz līdzekļiem medicīnas aprūpei. Cienījamie kolēģi! Ir nepareizi, ka no gada uz gadu tie samazinās. Diemžēl tie palielinās, toties samazinās gultu skaits un slimnīcu skaits. Tātad patiesībā uz vienu gultu jeb uz vienu slimo paliek vairāk naudiņas, bet kas notiek ar šo naudiņu ceļā no valsts slimokases līdz tam slimajam? Un tas ir pats smagākais ceļš, kur diemžēl naudiņa aiztek kā ūdens smiltīs.

Redzat, ja mēs paskatāmies, kā notiek tā medicīniskā aprūpe, tad redzam, ka likvidē bērnu ārstu institūciju. Kas tad tagad ārstēs tos bērnus? It kā ģimenes ārsti. Taču, ja par ģimenes ārstu strādā kāds bijušais acu ārsts vai kāds cits, tad viņam būs diezgan smagi ar to bērnu kaut ko izdarīt.

Likvidējām slimību profilakses jomu. Ko tas deva? Tas diemžēl radīja to, ka lipīgās slimības izplatās un palielinās arī citu slimību skaits, kuru, ja būtu veikta profilakse, varēja nebūt.

Pārtikas aprite. Pārtikas aprites uzraudzību Labklājības ministrija mierīgā garā atdeva veterinārārstu rīcībā, bet visā pasaulē par to pavisam citādi runā un citādi rīkojas. Diemžēl tagad veterinārārsti rūpēsies par mūsu cilvēku veselību, lai gan viņi netiek galā ar saviem dzīvniekiem.

Rindas uz operācijām aug ar katru dienu, un tagad jau uz to vai citu operāciju slimajam ir jāgaida divi, trīs vai pat vairāk gadu, un diez vai viņš to maz sagaidīs.

Paskatīsimies uz invalīdu inventāra jautājumu. Tika radītas visdažādākās firmas, kuru rīcībā nodeva naudas līdzekļus. Diemžēl šīs firmas invalīdiem iepērk inventāru, kas ātri iziet no ierindas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas nav konkrētajam invalīdam pielāgots inventārs.

Treškārt, divus, trīs gadus ilgi nosaka, ka invalīdam vajag nēsāt speciālos apavus. Nu tā ir ņirgāšanās par Latvijas cilvēkiem!

Ja mēs paskatāmies vecos cilvēkus, tad redzam, ka ar viņiem vispār neviens negrib runāt. Ģimenes ārstiem viņi neinteresē. Ja šie vecie cilvēki ir laukos, tad viņi vispār ir aizmirsti.

Un tagad paskatīsimies, kā cilvēki, ja no mājas izsauc ātro palīdzību, tiek nogādāti uz medicīnisko iestādi, to, kādi brīnumi tur notiek. Ģimenes ārstu darbība diemžēl ir zem katras kritikas. Vai varat iedomāties situāciju: ārstam ir 2000 cilvēku, un, ja starp viņiem ir kādi 60 procenti vecākās paaudzes cilvēku, tad kā tas ģimenes ārsts var ar visu tikt galā? Viņš nevar tikt galā!

Otrkārt, visi jautājumi, kas bija saistīti ar naudas līdzekļiem. Arī tur bija zili brīnumi. Ģimenes ārsti nesaņēma to naudu, ko viņiem vajadzēja saņemt.

Apgāde ar medikamentiem. Par tiem no šīs tribīnes ir runāts un vispār arī presē ir rakstīts ļoti daudz. Tos nodeva divu vai triju ārvalstu firmu rīcībā, un nu Latvija ir pārvērsta par valsti, kur ir vieni no pašiem dārgākajiem medikamentiem ne tikai Eiropā, bet varbūt pat pasaulē, bet šie lētākie medikamenti, kuri bija, tie vispār tika izspiesti no aptiekām, un diemžēl aptiekas farmaceitiem, kuri tās bija iegādājušies varbūt kā personīgo uzņēmumu, jau visdažādākajā veidā tiek atņemtas.

Ārstu algas. Bet kas tad nosaka ārstu algas? Un kāpēc Labklājības ministrija par to nerūpējas? Tā patiesībā ārstus ir nolikusi izdzīvošanas situācijā, ka viņiem ir jādomā, ko darīt tālāk, - strādāt medicīnā vai nestrādāt. Ķirurgam par tiem grašiem ir jāstāv pa 3-4 stundām pie operācijas galda un jāatbild par pacientu, tad nu tik tiešām iznāk smieklīgi... Tāpēc jau sākās visas tās nejēdzības, par kurām Jaksona kungs runā. Taču vēl vairāk par to runā cilvēki, kad sastopas ikdienā, un ļoti nepatīkami par to lasīt presē.

Medicīnas māsas vispār ir aizmirstas. Tās vispār ir aizmirstas!

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Medicīniskā aprūpe Latvijā tik tiešām ir nožēlojamā stāvoklī, lai gan mans kolēģis Dobelis mēģina aizstāvēt, ka tur ir labi... Diemžēl tā nav! Un tāpēc…

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. … mums ir jādara viss, lai mēs to noliktu tādā līmenī, kādā tā ir Eiropas valstīs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Žēl, ka šodien šīs ļoti nopietnās lietas tiek apgrieztas ar kājām gaisā un mums nemaz nav gribas tās nolikt uz kājām. Nolikt uz kājām patiesību, kāda tā ir šodien.

Barčas kundze! Jums, iesniedzot šo priekšlikumu, jau nu vajadzēja zināt, kāda ir patiesība. Vajadzēja zināt! Un pavisam cita lieta būtu, ja jūs vai kāds cits šā priekšlikuma vietā būtu iesniedzis apmēram šādu tekstu: “Atzīt, ka Saeima un valdības nav atzinušas par prioritāti medicīnu, medicīnisko aprūpi un nav nodrošinājušas tās pietiekamu finansēšanu.” Lūk, tāds atzinums būtu bijis pareizs! Turpretī šāds atzinums, kā jūs rakstāt, patiešām ir vienkārši priekšvēlēšanu kampaņa.

Ļoti vienkārši! Ko jūs domājat? Vai jūs gribējāt, lai šajos gados medicīnā notiktu brīnums? Brīnumi šādās lietās nenotiek! Medicīnu vajadzēja atzīt par prioritāti. Ne velti pat jauniem cilvēkiem, nemaz nerunājot par vecākiem ļaudīm, dzimšanas dienā vai kādā citā jubilejā parasti visupirms vēl veselību. Un tikai pēc tam nāk labklājība visos veidos, izglītība un tā tālāk un tā joprojām. Veselību!

Bet kā var radīt šo brīnumu - veselību, ja nav naudas, es atvainojos! Jaksona kungs jau teica, un no šīs tribīnes mēs ne reizi vien esam teikuši - arī budžetu pieņemot -, ka, lai medicīnas aprūpi kaut drusciņ saglabātu, lai cilvēkiem varētu sniegt kaut kādu palīdzību, šogad medicīnai vajadzēja piešķirt plus 46 miljonus. Plus 46 miljonus! Un “tēvzemiešiem”, iestājoties par to un aizkavējot budžeta pieņemšanu par veselu mēnesi, izdevās panākt 21 miljona piešķiršanu medicīnai. Un tagad nu atrodas gudrinieki, kuri pat savās priekšvēlēšanu reklāmās saka: “Redziet, mēs iedevām milzīgu naudu Labklājības ministrijai!” Bet medicīnas aprūpe? Vai tad jūs gribējāt, lai rastos brīnums par 21 miljonu, ja medicīnai šodien vajag plus apmēram 150-200 miljonus? Tā ir patiesība! Tā ir vis šķīstākā patiesība! Un man neļaus samelot ne Požarnova kungs, bijušais labklājības ministrs, ne arī šobrīd esošais ministrs Jaksona kungs. Taču jūs prasāt no viņiem brīnumu. Brīnumu varējāt radīt jūs - Saeima, valdības, finansu ministrs, kurš bija ārkārtīgi nelaimīgs, ka mēs, “tēvzemieši”, piespiedām viņu plus 21 miljonu novirzīt medicīnai. Taču šodien šīs lietas tiek pagrieztas ar kājām gaisā. Un galu galā nav jau svarīgi - mediķis, skolotājs vai ārsts, viņiem tik un tā ir jāstrādā cilvēka labā.

Taču tagad, kad Jaksona kungs te sāka cīnīties pret šiem kukuļiem, pret izspiešanu mediķu vidū, sacēlās troksnis. Jebkuram ir jāstrādā bez šādas izspiešanas! Jo šodien nav nekāds pārsteigums tas, ka laukos tantiņa, lai glābtu savu, tā sakot, tuvāko cilvēku, pārdod pēdējo gotiņu, lai varētu samaksāt dakterim. Ir tā? Ir! Jūs to zināt? Zināt! Nu tad ko darīsim?

Tagad jūs mēģināt, tā sakot, no veselās uz slimo - vai otrādi - galvu nogāzt šīs vainas un priekšvēlēšanu kampaņā taisāt jokus. Jaksons neradīja brīnumu mēneša laikā. Vai ne? Ak, tu ārprāts! Kā tad jūs tā, Jaksona kungs, neradījāt brīnumu un nesameklējāt 200 miljonus no kāda laba onkuļa ārzemēs?

Lūk, tā, draugi mīļie! Tikai tad, kad mēs medicīnu pasludināsim par prioritāti no Saeimas tribīnes un iedosim tai naudu pusotra simta vai divsimt miljonu apmērā, varēsim gaidīt šos rezultātus. Tad nevajadzēs rakstīt šādas muļķības.

Tāda ir patiesība, un patiesībai ir jāskatās acīs, nevis jānodarbojas ar šādām priekšvēlēšanu kampaņām.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Prezidija locekļus un frakciju pārstāvjus aicinu uz īsu apspriedi Sarkanajā zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim debates par 2. - deputātes Barčas priekšlikumu!

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Ja jūs man gribētu nosaukt vienu valsti, kur iedzīvotāji un arī Labklājības ministrijas darboņi ir apmierināti ar finansējumu, tad, es domāju, jūs ar tīru sirdsapziņu teiktu, ka tādas valsts nav. Visur labklājības jomā finansējums ir par mazu.

Es gribētu jautāt: kāpēc mums it kā radusies tāda krīzes situācija? Ziniet, mēs bijām izsaukuši uz frakcijas sēdi finansu ministru un Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku Sončika kungu. Un mēs viņiem jautājām: “Kāpēc akcīzes nodokļa iekasēšana degvielai ir zemāka nekā 1998.gadā?” Un tad viņi mums mēģināja paskaidrot, ka iedzīvotāji, jā, mašīnas pērkot, bet turot tās garāžā, ar tām nebraukājot vai arī esot pārgājuši uz gāzes apkuri, no kuras akcīzes nodokli neiekasē. Taču, ja mēs ņemam kopējo kopprodukta pieaugumu, tad pa šiem gadiem mēs ik gadu nodokļu neiekasēšanas dēļ esam zaudējuši 300 miljonus latu. Tas principā ir divi veselības aizsardzības budžeti. Tie ir aizplūduši tā saucamajā ēnu ekonomikā. Un, ja Šķēles kungs mums pārmet, ka mēs esam nekompetenti šīs nozares vadītāji, tad es gribētu atgādināt Jaksona kunga vārdus, ka par labklājības sfēru nav atbildīgs tikai labklājības ministrs, bet ir atbildīgi pirmām kārtām valdības vadītājs un finansu ministrs. Ja Šķēles kungs saka un domā, ka novembrī, ejot koalīcijā ar PCTVL un “Jauno laiku”, šo kompetenci varēs uzlabot un ka Repše sola dot 350 miljonus latu, tad mums arī nebūs nekādu problēmu.

Pēc visas šīs ažiotāžas un masu psihozes par labklājības tā saucamo krīzi, “Dienā” parādījās Pļaviņa raksts, kurā viņš vispirms nogāna visu Labklājības ministrijas jomā, vispār labklājībā sasniegto, bet pēc tam sāk plātīties ar to, ka trīs gadu laikā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Tad, atklāti runājot, jāprasa: no kurienes šie līdzekļi ir nākuši? Vai no tām honorāru naudām, ko viņam deva aploksnēs? Taču par to viņš neraksta. Viņš raksta, ka to izlietojot tikai ceļojumiem un bibliotēkām... Un pēc tam vēl mums pārmeta, ka tā esot priekšvēlēšanu ažiotāža! Un arī Barčas kundze teica, ka tas ir viens no mūsu priekšvēlēšanu trumpjiem - šī aplokšņu problēma... Mums tā nav, Barčas kundze! Atcerēsimies Krauzes ceļojumus pa ārzemēm tanī laikā, kad viņš it kā gulēja stacionārā, atcerēsimies Laventa neizārstējamās slimības, kurš visu laiku atrodas Linezerā apcietinājuma laikā... Visinteresantākais bija tas, kad Birziņš piketēja par to, lai ārstiem nepaaugstina algu. “SM Segodņa”... ir tāds laikraksts Latvijā, kā jūs zināt, - rakstīja, ka tā ir kampaņa pret vienīgo krievu ārstu Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. “Diena” savukārt atzīmēja to, ka mēs izmantojam Rubika vēlētājus savās interesēs. Vispār tas viss aiziet līdz kaut kādam absurdam!

Kolēģi, es esmu pārmetis un arī tagad pārmetu gan Požarnovam un Makarovam, gan arī Jaksonam, ka viņi nav pietiekami cīnījušies pret šo naudas izspiešanu. Es vēl saprotu, ka profesors Lazovskis Dombura raidījumā atzinās, ka, jā, viņš esot saņēmis konvertus... Taču es tādiem dakteriem kā Strodam, Lazovskim, Skujam vai Raibartei pēc sekmīgas ārstēšanas bez teikšanas pats no tīras sirds iedotu naudu, tā saucamo aploksni, bet, ja ārsts nodarbojas ar izspiešanu, tad tas jau ir kriminālnoziegums, un to vajag sodīt, nevis taisīt kaut kādu ažiotāžu.

Ir vēl viens - citādāks izspiešanas veids, un to mēs arī laikam visi labi zinām. Ārsts vispār neiet pie slimnieka klāt, kamēr neiedod kaut ko. Un to taču mēs visi zinām! Taču tagad par to visi kaut kā klusē. Jā, tā vis neesot, tā esot kaut kāda vēlēšanu kampaņa un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.G.Vidiņš. Laiks? Es cienītos deputātus tomēr aicinu neatbalstīt Barčas kundzes priekšlikumu - vai nu atturēties, vai balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs saskārāmies ar lēmuma projektu, kurš tapis tad, kad bija radusies objektīva nepieciešamība izvērtēt situāciju saistībā ar ārstniecības nodrošinājumu. Tā rezultātā tika veikta analīze un arī izdarīti secinājumi. Un, manuprāt, šodien paustā atziņa, ka Labklājības ministrijas darbs ir bijis nepietiekams, ir ļoti saprotams. Šis darbs ir bijis nepietiekams vakar un aizvakar, un šis darbs ir nepietiekams arī šodien. Kāpēc mēs brīnāmies, ka rakstiskā veidā tiek konstatēts tas, kas dabā un dzīvē patiesi eksistē? Vienkārši ir jāpasaka, tieši kurš vairāk ir līdzatbildīgs par notiekošo un tieši no kura vairāk vajag prasīt, lai situāciju mainītu. Nevajag šodien skaldīt matus un mēģināt mazgāt spalvas, bet vajag konkretizēt, tieši kādā veidā un kur ir valsts sekretāra atbildība, kur ir ministra atbildība, kur ir premjerministra atbildība, kāda ir Valdības deklarācijā ierakstītā attieksme pret labklājību, pret ārstniecības nodrošinājumu un atbildību. Kur ir cēloņi un kur ir sekas?

Ja viena partija daudzu gadu garumā skatās, kādā veidā sakārtot šo nozari, bet visus šos gadus valdības deklarācijā nekādā ziņā šai nozarei nebija prioritātes statuss, tad vajadzēja padomāt, vai, pastāvot tādiem nosacījumiem, šī partija ir gatava piedalīties valdībā. Ja tik daudzus gadus vada ministriju un nevar sakārtot, lai valsts sekretārs darītu to, ko ministrs uzskata par pareizu, tad par to ir jādomā!

Attiecīgais lēmuma projekts tika sagatavots tad, kad ministriju vadīja viens ministrs, un nu to trīs mēnešus vada otrs. Vai šis ministrs, kas pašreiz to vada, bija spējīgs trijos mēnešos sakārtot sistēmu? Vai viņš var pateikt, ka lēmums par to, ka ministrijas darbs ir nepietiekams, attiecas arī uz viņu vai tikai uz iepriekšējo vadītāju? Es domāju, ir jāatbild uz šo jautājumu.

Manuprāt, varētu pateikt tā: ja tik daudz laika ir pavadīts šajā ministrijā, tad, protams, pasakot, ka finansējums ir divkārt mazāks nekā blakus esošajās valstīs un ka par to atbild Ministru kabinets un premjerministrs, ir jāpasaka arī tas, ka šeit bija speciālisti, vai tomēr ir arī tādi jautājumi, kurus speciālisti paši neatrisināja. Vai arī tāds jautājums: ja cilvēks ir nabadzīgs, tad viņam tomēr mutei ir jābūt nomazgātai, bet mājas priekšai ir jābūt noslaucītai. Runa ir par to, vai pat šis darbs ir izdarīts, pastāvot attiecīgajam finansējumam.

Jābūt skaidrībā vismaz par diviem jēdzieniem. Pašreiz vēlreiz tika izdarīta ģimenes ārstu darba analīze. Jautājums: vai viens un tas pats pacientu skaits ir pareizs, kas ir pierakstīts ģimenes ārstam, kurš strādā laukos vai lielpilsētā? Vai tas joprojām paliek spēkā? Vai joprojām paliek spēkā arī ģimenes ārstu subjektīvais moments, ka ģimenes ārsts bēg no sava pacienta? Un tas viss vēl nav novērsts tik ilgā laikā, vai bija vajadzīgs finansējums priekš tā? Vai ir atrisināts jautājums, kāpēc rodas šīs rindas uz operācijām, uz pakalpojumiem ārstniecības iestādēs? Tā ir ministrijas atbildība, tā ir ministra atbildība.

Bet, protams, es gribētu pakavēties pie tā, ko pagājušajā reizē Požarnova kungs pateica. Viņš apgalvoja, ka premjers viņam neļāva strādāt ar attiecīgajiem valsts sekretāriem, ko viņš uzskatīja par pareizu. Un arī tur parādās premjerministra atbildība. Atbildība parādās tad, kad mēs jau pēc ārkārtas sēdes saskārāmies ar ārstu pieteiktajiem piketiem un kad premjers pateica: “Mēs nodrošināsim jums algu pielikumu, bet ar nosacījumu, ka jūs vairs nepiketēsiet, nestreikosiet!” Tā arī ir premjerministra atbildība.

Es domāju, ka šodien var runāt par kopējo atbildību. Es domāju, ka apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nevajag apvainoties, ka tikai viņus šoreiz skar šis jautājums. Manuprāt, šodien ir mierīgi jāpasaka: jā, ministrijas darbs ir bijis nepietiekams! Lēmums ir jāpieņem, bet rīt un parīt pamēģināsim kopā paanalizēt, kurš vairāk ir atbildīgs par to un kuram vairāk uzdevumu ir jāuzdod - valsts sekretāram, ministram vai premjerministram. Un uz šo jautājumu mēs gribam dzirdēt atbildi rīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, šodien neviens nevar pateikt, kāpēc sociālā sfēra un visa tā aprūpe tika savienota kopā ar medicīnu. Tas bija pilnīgs neprāts, un par to, protams, vienam no Ministru kabinetiem būtu jānes atbildība, bet tie jau ir aizgājuši projām, un neviens vairs neatceras. Viens ministrs uz diviem krēsliem sēdēt nevar! Tā medicīniskās aprūpes ministrija nebija lieka ministrija, bet tur bija citi iemesli. Un iemesli bija tādi, ka vienas ministrijas rokās tika nodots 800 miljonu latu. Budžets gadam. Tā ir briesmīgi liela naudas summa, un diemžēl viena ministrija ar to netiek galā.

Jau 1999.gadā, redzot to absurdu, es šinī zālē ierosināju, ka medicīniskā aprūpe ir jāatdala no šīs Labklājības ministrijas un jāpanāk, lai tā strādātu ar savu budžetu, un tad tur būs kāda kārtība. Diemžēl tad jūs smējāties, bet tagad jūs redzat ziedus, taču būs vēl arī augļi. Tie gan būs drusciņ vēlāk - pēc diviem, trijiem gadiem.

Otrkārt. Protams, medicīnas nozare ir jāsakārto, lai medicīnas iestādes būtu valstiskas iestādes, nevis iestādes, kur izrīkojas tā, ka sava personīgā biznesa jautājumus kārto.

Un vēl viena lieta. Atgriežos pie jautājuma par slimajiem. Kas par viņiem rūpējas Latvijā? Neviens nerūpējas! Un nevajag te stāstīt brīnumus, ka par slimajiem kāds rūpējas? Kas domā par pensionāru medicīnisko aprūpi? Neviens nedomā! Bet šie cilvēki, šie 600 tūkstoši cilvēku, taču saražoja tās materiālās vērtības, kuras nu jau 10 gadus citi mūsu valstī zog un privatizē un nevar vien sadalīt! Un tad tur notiek visi tie brīnumi. Invalīdi vispār ir aizmirsti. Ir aizmirsts, ka ir 120 vai 130 tūkstoši invalīdu, un netiek runāts par to, kā viņi dzīvo, kāda ir viņu medicīniskā aprūpe. Tas ir izslēgts! Nedz Ministru kabineta, nedz ministriju acīs viņi diemžēl neeksistē.

Attiecībā uz lauku cilvēkiem jāteic, ka arī tie ir aizmirsti. Pēdējos medicīniskos punktus, kuros feldšeri strādā, - arī tos aizver! Izdomā visdažādākos sertifikātus…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. Vienu minūti!

Jāiepērk aparatūra, kuru viņi nevar iepirkt. Tās pagastu valdes nevar to iepirkt!

Tāpēc, cienījamie kolēģi, šī nozare ir jāsakārto mums, 7.Saeimai, lai 8.Saeimai mēs neatstātu tās nejēdzības, kādas notikušas!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu redziet nu, kā sanāk! Visi jūs, daudzie runātāji gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, tikai nostiprinājāt manu pārliecību par to, ka lēmuma projektā vispirms bija jābūt rūpīgai izskatāmā jautājuma analīzei, lai dotu vērtējumu. Tas, kas tagad ir noticis, ir tikai viens nožēlojams fakts. Ja būtu rūpīgs analītisks vērtējums, tad tas būtu liecinājis par to, ka ir nopietna vēlēšanās kaut kam palīdzēt. Bet, ja lēmuma projektu grib sākt ar negāciju, pateikt, ka tas un tas ir slikts cilvēks vai ka tā un tā iestāde ir slikta, par ko tas liecina? Tas liecina par vāju domāšanu. Tas liecina par pliku politikānismu. Žēl! Žēl, ka lēmuma projekta iesniedzēji vai iesniedzējas, viņi vai viņas, - ka šie pieci vai desmit cilvēki šeit galīgi nav domājuši ne par ārstniecības jautājumu, ne par tiem cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams. Viņi vēlējušies sevi parādīt žilbinošās pāva krāsās. Ļoti žēl, ka ar tādiem paņēmieniem mēs te nākam tribīnē un cenšamies kaut ko darīt, precīzāk sakot - tēlot, ka mēs kaut ko darām!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Par ko ir diskusija? Diskusija ir par to, vai Labklājības ministrijas uzraudzība pār ārstniecību ir pietiekama.

Es domāju, ka mums ir pilnīgi skaidrs, ka šī pārraudzība nav pietiekama, jo pretējā gadījumā no šiem 20 miljoniem latu, kas tika iedalīti un bija paredzēti arī medicīnas māsu algām… nauda visa būtu aizgājusi medicīnas māsu algām.

Te nav runa par vainīgo meklēšanu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK “dārziņā” vai “Latvijas ceļa” izvirzītā premjera “dārziņā” vai kāda cita “dārziņā”, bet ir pilnīgi skaidrs, ka šī pārraudzība ir nepietiekama un, neapšaubāmi, arī neapmierinoša. Un mums ir jāizdara šis secinājums. Šeit nav mēģinājuma nomelnot vienu politisko partiju. Ir sistēmas krīze, un, es domāju, pats svarīgākais ir tas, ka mēs to apzināmies. Mums pašreiz nevajag spriest par visām tām lietām, kas izriet pirmām kārtām no tā, ka nepietiek naudas veselības aprūpei. Mēs varam redzēt, ka uz plānotajām operācijām ir garas rindas, jo pašreiz ir šāds nepietiekams finansējums. Bet, neatkarīgi no finansējuma trūkuma, pašā sistēmā ir ļoti nopietni trūkumi, un par tiem mums ir jārunā.

Sociāldemokrātu savienība uzskata, ka šis finansējums - 3,4% no iekšzemes kopprodukta - ir nepiedodami zems. Igaunijā tas ir 6,2%, Lietuvā - 4,8%. Tā ir taisnība. Un šajā jautājumā mums ir jārod skaidrība. Būtu laiks reiz valdībām atzīt, ka sociālajai politikai un veselības aprūpei ir jābūt valdības līmeņa prioritātei! Diemžēl šādu situāciju nav panākusi neviena valdība, neviena valdības partija. Tas arī ir pats lielākais grēks, jo tieši tas nosaka mūsu atpalicību. Mēs varam paskatīties uz citām valstīm, mūsu kaimiņvalstīm, un mēs redzam, ka viņiem ir daudz augstāks veselības aprūpes finansējums. Taču man nav nekādas pārliecības, ka tad, ja šādā sistēmā, kāda pašreiz ir, veidos lielāku finansējumu, šī nauda aizies līdz savam mērķim. Un tā ir tā problēma, par kuru mēs tagad runājam. Un tā ir jākonstatē. Šeit nav jārīko nekādas izrēķināšanās izrādes. Par visiem tiem trūkumiem, kādi ir kurai politiskajai partijai, izteiksies vēlētāji Saeimas vēlēšanās. Lai viņu balsojums arī būtu šāds vērtējums! Subjektīvs vai objektīvs - tas ir otršķirīgs jautājums. Bet mums pašreiz vajadzētu konstatēt, kāds ir bijis to politiķu un valstsvīru darbs. Jā, šis ir ar nepietiekamu pārraudzību saistīts jautājums, jā, šis darbs īstenībā ir pat neapmierinošs, jo pat algām iedalītā nauda neaiziet līdz savam adresātam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - otro reizi. Nevēlaties?

Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča. Godājamie kolēģi! Komisijas vārdā varu jums arīdzan vēstīt, ka, izskatot 2.priekšlikumu, komisija ļoti nopietni par to diskutēja, un komisijas vārdā saku jums, ka nekādā ziņā es nevaru atbalstīt Dobeļa kunga teiktos vārdus un tiem piekrist. Tad jau nu gan būtu interesanti! Jo līdz pat šim brītiņam mani neviens nebija nosaucis par vāji domājošu, un arī visus komisijas locekļus, kuri ir balsojuši par 2.priekšlikumu, neviens līdz šim nebija tā nosaucis. Bet ko nu teikt? Varbūt jāvēršas pie mediķiem un jānoskaidro, kā ir ar to vājo domāšanu. Paldies, Dobeļa kungs, ļoti jauki.

Es vēlos komisijas vārdā jums vēstīt vēl vienu lietu, kas liecina par Labklājības ministrijas uzraudzību ārstniecības jautājumos. Nupat starpbrīdī mēs komisijā saņēmām tādu interesantu vēstuli no Rīgas pilsētas Dzemdību nama, kura mums vēstī, ka uz šā gada 3.septembri parāds, no slimokases neapmaksāts parāds, Dzemdību namam ir 223 883 lati 63 santīmi. Kā to vēl nosaukt, ja ne par Labklājības ministrijas intensīvu pārraudzību vai Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras tādu īstu pārraudzību savā jomā? Jo, lūk, gan Ārstniecības likumā, gan Ministru kabineta noteikumos nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” ir skaidri un gaiši norādīts, ka dzemdību palīdzība ir neatliekama palīdzība un, lai to saņemtu, nu gan nekādā rindā uz apmaksu nevajadzētu stāvēt, un šī palīdzība nevar tikt atteikta nevienai pacientei, jaunajai māmiņai, kurai tā ir nepieciešama.

Tādēļ es aicinu, kolēģi, vēlreiz ļoti uzmanīgi ielūkoties Sociālo un darba lietu komisijas atbalstītajā 2.priekšlikumā, kas pašos pamatos sniedz atbalstu labklājības ministram, lai viņš, balstoties arī uz Saeimas lēmumu, tiešām varētu ātrāk ieviest stingrāku kārtību savā saimniecībā.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Aijas Barčas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Barča. Paldies.

3.priekšlikumu ir izstrādājusi Sociālo un darba lietu komisija, kas ir atbildīgā komisija, un šo savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 5. - deputātes Aijas Barčas priekšlikums. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 7. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi!

7.priekšlikums - mūsu frakcijas priekšlikums - tika iesniegts tāpēc, ka Ministru kabinetam ir jāpievēršas medicīnas un veselības aprūpēšanas finansēšanai. Ministru kabinets diemžēl nerūpējas par medicīnisko aprūpi, kas ir viena no galvenajām prioritātēm valstī. Valsts iedzīvotāju veselībai ir jābūt labai, un tātad ir jābūt labam finansējumam, taču, kā jau kolēģi teica, tik tiešām starp Baltijas valstīm Latvija ir tā, kurā ir viszemākais medicīniskās aprūpes finansējums. Tāpēc 7.priekšlikums ir vērsts uz to, lai mēs uzlabotu medicīnas aprūpi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mēs nevaram aizmirst ārstu, medicīnas māsu un citu darbinieku algas, kuras diemžēl ir nožēlojamas. Mēs nezin kāpēc vienmēr atrodam finansējumu visdažādāko resoru jaunveidošanai, ierēdņu korpusa palielināšanai un ļoti lielām viņu algām (un arī šodien tiks izskatīts jautājums par to, ka visi tie ģenerāldirektori nezin kāpēc saņem algas, kas ir pāri par tūkstoš latiem mēnesī), bet ārsts - tas ir nolikts sētnieka lomā.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Barča. Es aicinu deputātus izteikt savu viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 4, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 4, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča 9. - deputāte Aijas Barčas priekšlikums. Tas daļēji atbalstīts, iestrādāts 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādāts Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātajā 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 11.priekšlikumu.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis ir varbūt tāds neliels jautājums, bet motīvs, kura dēļ tagad nācu uzstāties, ir tas, ka tad, kad kādā no iepriekšējām sēdēm bija runāts par šo jautājumu, Ģimenes ārstu asociācijas vadība nāca klajā ar kaut kādu paziņojumu, kaut kādu informāciju, ka nemaz tik svarīga nav šāda lieta ar to pienu krāmēties. Šajā nolūkā es lūdzu Latvijas Pārtikas centru dot savu autoritatīvu atzinumu par šo lietu, un Latvijas Pārtikas centrs, kas ir Labklājības ministrijas sistēmā, mums raksta, ka tā saucamās “skolas piena” programmas realizācija nodrošinās sekojošo:

1) veidos, uzturēs un nostiprinās veselīgas ēšanas ieradumus, daļēji aizstājot saldināto dzērienu lietošanu;

2) 200 miligramu piena vai citu piena produktu nodrošinās vienu ceturto daļu no nepieciešamās kalcija un fosfora dienas devas;

3) samazinās kariesa veidošanās risku.

Es gribu vēl piebilst dažas lietas, raugoties no tīri ekonomiskā viedokļa. Jūs visi redzat, kā tiek reklamēti saldināti dzērieni, no vienas puses, un kā tiek reklamēta zobu kopšanas tehnoloģija no otras puses. Taču mēs nepietiekamu uzmanību pievēršam tam, ka visi varētu izvairīties no šo zobārstniecības procedūru pielietošanas, ja būtu veselīgāks uzturs (tas ietver arī piena produktus). Ir veikti atsevišķi pētījumi. Latvijas Pārtikas centrs raksta, ka daudzu pētījumu rezultātu kopsavilkums norāda uz to, ka piens neitralizē skābi, kas bojā zobus, un aizkavē kariesa veidošanos - pretstatā atspirdzinošajiem saldinātajiem dzērieniem.

Es saprotu, ka šādas reklāmas ir ļoti izdevīgas tiem, kas ražo šos dzērienus, un tiem, kas ražo zobu kopšanas līdzekļus, un, protams, arī zobārsti ir ieinteresēti, lai būtu šeit šīm precēm noiets. Taču tā nav pati pareizākā pieeja. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Mēs, liekas, šo problēmu, ja jūs piekristu tādam risinājumam un pozitīvi nobalsotu, varētu risināt vēl kvalitatīvāk, piedāvājot ne vien termiski apstrādāta piena lietošanu uzturā (šajā gadījumā ir runa par bērniem), bet arī neapstrādāta piena. Dažkārt, bieži vien, arī speciālisti no Zemkopības ministrijas saka, ka šis produkts ir lietojams tikai pasterizēts, termiski apstrādāts, jo tad ir vismazākais risks. Bet, lūk, ko mums raksta Pārtikas un veterinārais dienests: “Eiropas Savienības likumdošana paredz neapstrādāta piena un no šāda piena ražotu piena produktu realizācijas iespējas, nosakot stingrākas prasības pienam kā izejvielai un arī gatavajam produktam. Attiecībā uz neapstrādātu pienu un no šāda piena ražotu piena produktu ražošanu, realizāciju un kontroli Eiropas Savienības direktīva pieļauj dalībvalstīm papildus izstrādāt savas prasības, pamatojoties uz Eiropas Savienības noteiktajām minimālajām prasībām un piena iegūšanas higiēnas apstākļiem piena kvalitātes rādītājiem konkrētas valsts mērogā.” Es domāju, ka šis ceļš ir ejams Zemkopības ministrijas attiecīgajiem dienestiem, lai konkrētā veidā paplašinātu Veterinārmedicīnas likumā šo tehnoloģiju, lai līdz patērētājiem (to skaitā arī līdz skolēniem) nokļūtu, pastāvot stingrai uzraudzībai, arī termiski neapstrādāts piens, kas ir bioloģiski vērtīgāks.

Un visbeidzot es gribu piebilst par tīri finansiālo pusi. Igaunijā, kur “skolas piens” tiek izsniegts kopš pagājušā gada 1.janvāra un kur to saņem 1., 2. un 3.klases skolēni, gadā izlietoja šim atbalstam 320 000 latu. Tas nozīmē, ka mūsu valstij vajadzētu pirmajā gadā aptuveni nepilnu miljonu latu, lai realizētu šo programmu.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

A.Kalniņš. Tātad rezumēšu: pieņemot šo lietu, mēs veicinātu skolēnu veselību un attīstību, un tā būtu arī sociālā palīdzība nabadzīgajām ģimenēm. Komisijas slēdzienā ir ierakstīts, ka skolēni tiks tādējādi nodrošināti pret kaut kādām bērnu slimībām. Tas liekas mīksti teikts, bet lai nu tas tā paliek! Galvenais, lai būtu sperts pirmais solis “skolas piena” programmas īstenošanā. Tā tas notiek daudzās pasaules valstīs, tajā skaitā arī Amerikā.

Sēdes vadītājs. Laiks!

A.Kalniņš. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es esmu spiests atkārtot tos vārdus, ko es nesen teicu. Rīcība, kas patlaban ir redzama, tos pilnībā apstiprina.

Es gribētu uzsvērt, ka, izstrādājot šo lēmuma projektu, komisijas attieksme ir bijusi vairāk nekā jocīga. Es saku - vairāk nekā jocīga! Lūk, paskatieties, - kā tad jūs, mīļie draugi, balsojāt par 8.priekšlikumu? Sākot ar komisiju. Sākot ar komisiju! Jūs gribat pieņemt lēmuma projektu, gribat runāt par to, bet, kad ir priekšlikums, kurā ir runāts par finansējuma nodrošināšanu, tad nezin kāpēc ir bēdīga raudāšana un balsojums “pret”. Nedz izslavētā komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi, nedz arī plenārsēde to atbalstīja. Vienalga, no kurienes ir šis priekšlikums - no pozīcijas vai no opozīcijas, tas bija saprātīgs. Jo tas piedāvāja noteiktu risinājumu attiecībā uz finansējuma nodrošināšanu. Tātad man ir jāsecina - visi tie, kas balsoja par 2.priekšlikumu, rīkojās liekulīgi. Rīkojās kā politikāņi! Tagad ir tas pats. Paskatieties, kas ir noticis ar 11.priekšlikumu! Šausmīgi gudrs risinājums. Nu es teikšu tā - nu ar to gudrību tā nu ir bijis, kā bijis. Ko tad jūs piedāvājāt 12.priekšlikumā? Jūs piedāvājāt ģeniālu, apmēram no Staļina laikiem aizgūtu domu: “līdz 2003.gada 1.janvārim izvērtēt iespēju nodrošināt skolēnus...” Un ja nu šīs iespējas nebūs? Tas nozīmēs, ka skolēni nebūs jānodrošina ar šiem piena produktiem. Būs pagājis laiks, būs bijusi kārtējā izākstīšanās, būs uzstājušies kārtējie bērnu mīlētāji, un dažādi citi aizstāvji un mīlētāji... Kāpēc gan jūsu komisija nevarēja vienkārši pieņemt deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu, kurā ir skaidri pateikts - “paredzēt finansējumu”, nevis “izvērtēt iespēju”? Šī iespēju izvērtēšana ir jau ilgusi daudzus gadus! Tā ka nekā nevar darīt. Dzīve pierāda, kādas ir attiecīgās komisijas spējas izstrādāt kaut ko nopietnu. Jā, šodien mēs te diemžēl tērējam laiku, rotaļādamies ar visādiem skaistiem solījumiem un vārdiem, bet galu galā pieņemsim pliekanu dokumentu, kas vajadzīgs viena otra vajadzību apmierināšanai, nevis tādēļ, ka būtu nopietna vēlēšanās kādam palīdzēt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Aija Barča.

A.Barča. Godātais prezidija priekšsēdētāj! Prezidija locekļi un arīdzan kolēģi! Ņemot vērā, ka Dobeļa kungs savā runā atļāvās atgriezties pie 8.priekšlikuma, man nepieciešams komisijas vārdā sniegt jums paskaidrojumu.

8.priekšlikums, par kuru jūs, Dobeļa kungs, tomēr nerunājāt, bet tūdaļ atkal atgriezāties pie 11.priekšlikuma, ir par finansējuma nodrošināšanu likumprojekta izstrādei. Kā atbildīgas amatpersonas no Labklājības ministrijas mums komisijas sēdē pavēstīja, piecu pantu izstrādei paredzēts un pieprasīts 21 000 latu. Tā ka, ļoti godātie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji, drusku tā kā par daudz! (No zāles dep. J.Dobelis: “Tā nav!”) Un, lūk, tādēļ komisija nolēma neatbalstīt to priekšlikumu.

Par 11. un 12.priekšlikumu. Ja jau mēs lasām, kolēģi Dobeli, visu, tad izlasīsim līdz galam! Tur ir runāts par “iespēju nodrošināt skolēnus ar bērnu slimību profilaksei nepieciešamajiem piena produktiem”. Sociālo un darba lietu komisija ņēma vērā gan mediķu, gan arīdzan iedzīvotāju - bērnu vecāku - ierosinājumu, ka ne jau visi bērniņi pie mums Latvijā vēlētos dzert pienu. Daudzi izvēlētos arī biezpienu, krējumu un tā tālāk, Dobeļa kungs. Tā ka esiet tik laipns un izlasiet līdz galam!

Un vēl. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā man ir jums jāpavēsta, ka komisija, strādājot ar šo lēmuma projektu, konsultējās ar Saeimas Juridisko biroju. Un kādēļ šeit ir vārds “izvērtēt”, nevis “piešķirt”? Dobeļa kungs, jūsu zināšanai: tas ir saistīts ar to, lai mēs, rakstot lēmuma projektu, nepārkāptu Satversmi un ieklausītos Juridiskajā birojā un viņu rūgtajā pieredzē, Saeimas intereses aizstāvot Satversmes tiesas sēdēs.

Tā kā šeit nu gan nav nekāda nekārtība! Tas ir uzrakstīts atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai… Labprāt, Dobeļa kungs, bet diskutēsim varbūt tad divatā…

Es aicinu Saeimas priekšsēdētāju… Ņemot vērā, ka komisija ir atbalstījusi šo deputāta Arņa Kalniņa domu un to iestrādājusi paplašinātajā, komisijas iesniegtajā 12.priekšlikumā, aicinu balsot par 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms balsosim par 11.priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 1, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir nepieciešams balsot par 12.priekšlikumu? Nav. Tālāk, lūdzu! Tātad tas tiek atbalstīts.

A.Barča. 13.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 14.priekšlikums. Tas izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 15.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 16.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbildīgajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Bet viņš jau nav balsojams?”)

A.Barča. Ir balsojams…

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 17.priekšlikums. Šis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, iestrādājot to 3.priekšlikumā, par kuru Saeima jau ir lēmusi pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 18. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 3.priekšlikumā, par kuru Saeima ir lēmusi pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotais lēmuma projekts otrajā lasījumā ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 14. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā”.

Ministru kabineta vārdā neviens runāt nevēlas. Arī debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir konstatēts, ka nav noticis balsojums par lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu izskatīt tūlīt. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie deputāti!

Strādāsim ar dokumentu nr.4795 - likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” trešā lasījuma redakciju.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi šādus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl nezin kāpēc nav ievērots tas, ka dzeramais ūdens, dzērieni un košļājamā gumija tik tiešām... it sevišķi dzeramais ūdens patiesībā ir jebkurā produktā, kuru izgatavo. Un arī visā speciālajā literatūrā dzeramais ūdens vienmēr ir uzskatīts par pārtiku. Nezin kāpēc mēs to negribam darīt. Tas varbūt ir tāpēc, ka kāds nevēlas, lai atbalstīts būtu mans priekšlikums. Taču, no otras puses, tā ir nepieļaujama kļūda, jo visā speciālajā literatūrā - vai tas ir Latvijā, vai tas ir Eiropas Savienības valstīs, vai tas ir citās valstīs - dzeramais ūdens vienmēr tiek uzskatīts par pārtikas sastāvdaļu.

Kas attiecas uz dzērieniem, arī tiem ir ļoti liela nozīme, jo visi tie dzeramie, kas tiek izgatavoti vai ir iegūti kaut kādā citā veidā no mūsu zemes dzīlēm, teiksim, minerālūdeņi, arī ir pārtikas produkti, un tie ir jāuzskaita. Un arī košļājamā gumija, tā kā tā ir pārtikas apritē kā jauns tehnoloģiskais produkts, ir jāuzskaita. Un es jums varu atgādināt to, ka savā laikā pie pārtikas produktiem, lai arī cik jocīgi tas būtu, tika pieskaitīti visdažādākie pīpmaņu lietojamie tabakas izstrādājumi - papirosi, cigaretes, pīpējamā tabaka un vēl kādi citi.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, lai būtu pilnīgi skaidrs un lai pēc tam nesāktos spekulācija ar ūdeni, viss ir jāatstāj tā, kā ir ierakstīts šinī manā priekšlikumā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Sproģis. Cienījamais Bojāra kungs! Tā nav taisnība, ka komisija jūsu priekšlikumus nav atbalstījusi. Turpmākajos priekšlikumos ir redzams, ka arī komisija ir atbalstījusi jūsu priekšlikumus.

Lūdzu deputātu balsojumu par šo!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 7, atturas - 42. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Nākamo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par noteikumu stingru ievērošanu un kārtību, kas attiecas uz pārtikas piedevām. Pārtikas piedevas - tās ir visdažādākās aromatizētās sintētiskās izstrādātās vielas, tie ir saldinātāji un daudzi citi produkti, kuri diemžēl Latvijā ienāk visdažādākajā veidā, un tos neviens neuzskaita un nereģistrē. Un pats galvenais - tos neviens arī nepārbauda, cik kaitīgu vai nekaitīgu darbību tie veic mūsu organismā. Tāpēc ir jābūt stingrai un noteiktai kārtībai, kādā būtu lietojamas visas šīs pārtikas piedevas, jo tās nav viennozīmīgi nekaitīgas, un neviens arī nezina izcelsmi ļoti daudzām vielām. Tāpat neviens nezina, vai tās var lietot vai ne. Jūs paskatieties uz tiem visdažādākajiem saldajiem dzērieniem plastmasas pudelēs, kuri var nostāvēt saulē pat divus, trīs mēnešus un ar tiem nekas nenotiek. Vai varat iedomāties, kādi koagulanti vai citi preparāti ir lietoti, lai tur nenotiktu kaut kāds rūgšanas vai cits process? Tas ir viens.

Otrs. Vai kāds zina, kādā daudzumā tiek lietotas šīs pārtikas piedevas? Arī tas nav reglamentēts un noteikts mūsu dokumentos! Tāpēc šim priekšlikumam ir ārkārtīgi liela nozīme, un, lai neciestu mēs paši, mūsu bērni un Latvijas Republikas iedzīvotāji, šī izmaiņa ir jāizdara. Ja kāds to visu negrib redzēt, tad tas nozīmē, ka mēs atbalstām šo nelegālo ražošanu, kas Latvijā notiek, un nav svarīgi, vai tie ir gaļas produkti vai tie ir maizes produkti, vai kādi citi produkti, kurus izplata pat skolās. Vai jūs esat redzējuši, ka skolēni lieto konfektes, bet pēc tam viņu seja ir notriepta visdažādākajās krāsās, kura ir grūti nomazgājama? Tās nav augu valsts krāsvielas! Tās ir ķīmiskās krāsvielas, un to kaitīgums ir ļoti liels. Tāpēc nav brīnums, ka skolēni no tā cieš un parādās ļoti daudz saslimšanu ar kuņģa vai ar kādu citu kaiti.

Cienījamie kolēģi, te ir stingri noteikta kārtība un daudzums, un tas katrā ziņā ir jāietver šinī likumprojektā, jo tam ir ārkārtīgi liela nozīme.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 8, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 3. - deputāta Bojāra priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 4.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 5.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 6.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 7.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 8.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī pārtikas bagātinātāji ir vielas, kas tiek ievestas Latvijā. Tās te neražo. Diemžēl tie nav farmakoloģiskie produkti, nav arī pārtikas produkti. Kas tos kontrolē? Tie ir absolūti izgājuši ārpus mūsu kontroles, tos nekontrolē ne Pārtikas un veterinārais dienests, ne arī Labklājības ministrija, un tātad mūsu uzturam un mūsu visdažādākajiem konditorejas izstrādājumiem tiek pievienoti produkti, kuru izcelsmi mēs nezinām, un mēs nezinām arī to, kas notiek, kad tie nonāk cilvēka organismā. Diemžēl cilvēka organisms nav kaut kāds parasts mehānisms, tāpēc, cienījamie kolēģi, tas ir ļoti nopietns jautājums.

Es par šo jautājumu konsultējos ar sanitārajiem ārstiem un arī viņiem uzdevu jautājumu, kā viņi skatās uz šo parādību. Viņi pateica, ka Labklājības ministrijā tas netiek izskatīts. Tur par šo jautājumu ir bijušas viena vai divas sanāksmes, un ar to viss beidzies. Tāpēc, cienījamie kolēģi, šis labojums mums ir jāieliek šajā likumprojektā, jo pretējā gadījumā mums tā vai citādi 8.Saeimai pie šā jautājuma nāksies atgriezties, bet diemžēl kaitējums iedzīvotāju veselībai jau būs nodarīts ļoti liels.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 13, atturas - 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk!

J.Sproģis. 10.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts…

Sēdes vadītājs. … 9.priekšlikums!

J.Sproģis. 9.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs, protams, varat būt jautri un skatīties nenopietni uz to... Diemžēl Ministru kabinetā Bērziņa kungs uzdeva jautājumu: “Kas ir jaunā pārtika?” Kurš uz to varēja ko atbildēt? Labklājības ministrija neatbildēja, un arī nevienam nebija ko atbildēt.

Un tagad mēs pret šo jautājumu izturamies kā pret spēli, lai gan notiek visdažādāko sēklu introdukcija, tas ir, apstrādāšana, izmantojot rentgena starus un rentgena aparatūru, tātad tā ir pārvēršana, kad produkti iegūst pavisam citādas īpašības. Diemžēl arī tas organismam ne vienmēr ir pieņemams, un tāpēc Eiropas Savienībā un citās attīstītās pasaules valstīs pret jauno pārtiku izturas ļoti, ļoti piesardzīgi, bet mēs te mierīgi smejamies un jokojam. Joku nekādu nav, jo šo jauno pārtiku saņemsiet arī jūs, cienījamie kolēģi! Arī jūsu bērni un jūsu tuvākie radinieki saņems, tāpēc vismaz padomājiet par viņu veselību un tikai pēc tam jokojiet.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 5, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 10.priekšlikumu iesniedzis deputāts Gunārs Freimanis. Komisija to ir atbalstījusi nedaudz redakcionāli precizētā veidā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 11.priekšlikumu iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 12.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Sproģis. 13.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. Arī 14.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 15.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 16.priekšlikumu iesnieguši deputāti Razminovičs, Sproģis un Salkazanovs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītajā redakcijā

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 17.priekšlikumā redzama šī redakcija, kuru atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. 18.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 19.priekšlikumu iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņa kungs. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19.priekšlikumu. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tātad, kolēģi, kāda ir šā priekšlikuma būtība? Otrajā lasījumā mums kaut kā tīši vai netīši no likuma tika izņemts ārā jēdziens par uzņēmuma novērtēšanu, bet tomēr vajag izdarīt atzīšanu, jo tas uzņēmums tādi vai šādi ir jānovērtē. Un tagad ir izveidojusies tāda situācija, ka Pārtikas un veterinārais dienests veiks it kā slēptu šo uzņēmumu novērtēšanu, taču to veiks cilvēki, kuri nav attiecīgi sertificēti. Es negribu teikt neko sliktu par Pārtikas un veterināro dienestu, tur ir centīgi un strādāt ļoti griboši cilvēki, bet viņu varēšana šobrīd ir mazāka nekā viņu gribēšana. To mēs redzam kaut vai pēc tā, ka Ministru kabineta noteikumi par pārtikas uzņēmumu novērtēšanu, atzīšanu un reģistrēšanu bija jāsagatavo līdz 31.martam, bet tie nav sagatavoti vēl šobrīd, turklāt nav arī atjaunota iepriekšējo noteikumu darbība. Tā ka faktiski šajā gadā Pārtikas un veterinārais dienests šos pienākumus nemaz nevarēja likumīgi veikt, un tāpēc mums pienācās uz gadu pārcelt šo pasākumu.

Taču jau ir izveidotas citas institūcijas, kuras ir sertificētas, lai varētu novērtēt pārtikas uzņēmumus. Un šā priekšlikuma būtība ir tāda: kamēr Pārtikas un veterinārais dienests savus darbiniekus apmāca un sertificē, tikmēr šis uzņēmums varētu darboties, bet turpmāk būtu arī konkurence, kas, protams, ir ļoti veselīga.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Šajā likumprojektā mēs saskārāmies ar ļoti nopietnu problēmu, saskārāmies arī ar daudzām institūcijām, kas šajā jomā strādā. Un mēs nonācām pie secinājuma, ka iepriekšējā lasījumā tika pielaista kļūda. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra piedāvājums šo kļūdu labo. Un arī mēs piedāvājam šo priekšlikumu, lai parlaments, neskatoties uz to, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija neatbalstīja šos priekšlikumus, tomēr Saeimas sēdē tas tiktu atbalstīts.

Kur ir šī problēma? Ir tāda doma: ja attiecīgajā pārtikas ražošanas procesā tiek noņemta realizācija un novērtēšana, bet tiek atzīti tikai divi jēdzieni - atzīšana un uzraudzība, tad ir pietiekami, ka visu šo darbu veic viens dienests. Arī kādreiz senāk šajā jomā speciālistus gatavoja dažādi institūti. Tās ir ļoti nopietnas jomas. Un šīs dažādās institūcijas arī bija atbildīgas par katru no šiem procesiem, bet nekādā gadījumā nevar būt tā, kā šoreiz iznāk mums, ka viens dienests faktiski veiks gan uzņēmumu novērtēšanu, gan to atzīšanu, gan arī uzraudzību.

Un kā bija iepriekšējā sistēmā? Bija speciālas firmas, kuras bija izgājušas šo sertificēšanas procesu, tās pierādīja Ekonomikas ministrijai, ka šie speciālisti ir spējīgi novērtēt uzņēmumus, un Ekonomikas ministrijas dotā atļauja deva iespēju uzņēmumiem sākt ražošanu.

Ja mēs šodien šiem speciālistiem pasakām: “Paldies, jūs esat brīvi!”, bet visu nododam Pārtikas un veterinārajam dienestam un pasakām, ka viņu cilvēkiem, lai gan viņu prasmes tiek pārbaudītas un izglītības līmenis attiecīgajā jomā tiek novērtēts, mēs dodam iespēju to visu darīt, tad tā, protams, mūsuprāt, ir liela kļūda.

Faktiski mēs uzskatām, ka novērtēšana un atzīšana ir sinonīmi, vārdi - sinonīmi, un tas, ka mēs pasakām, ka novērtēšanas vairs nav, bet ir tikai atzīšana, tad tas neko nenozīmē. Jebkurā gadījumā, ja Pārtikas un veterinārais dienests veic atzīšanu, tas nevar vienkārši balstīties tikai uz dokumentiem, tam tik un tā viss ir jāsaskaņo, kas ir nepieciešams uzņēmuma atvēršanai.

Mēs šodien piedāvājam nesajaukt to sistēmu, kura jau eksistē, un atbalstīt atbilstošo parlamentārā sekretāra piedāvājumu, jo domāju, ka ar parlamenta balsojumu šī joma arī tālāk var strādāt. Un tad arī Pārtikas un veterinārā dienesta visiem speciālistiem būs iespēja iziet to posmu, lai arī viņi varētu pasaulē būt atzīti un sertificēti un pierādīt, ka arī viņu profesionālais līmenis atbilst prasībām un ir saskaņots ar nepieciešamo izglītības līmeni.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie deputāti! Pirms pusgada mēs atvērām šo likumu ar vienu mērķi, jo saskaņā ar iepriekšējā likuma redakciju, par kuru šeit jau runāja, novērtēšana, atzīšana un reģistrācija bija jāveic visiem pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, to skaitā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, arī visiem veikaliem, un tā lika vairākiem desmitiem tūkstošu uzņēmumu iziet šāda veida procedūru, bet tas bija kaut kas nenormāls. Tirgotāju un ražotāju asociācija vērsās pret, to darīja arī uzņēmēju asociācijas - gaļas, piena un zivju pārstrādātāji vērsās pret to, jo viena zivju pārstrādes vai gaļas pārstrādes, vai piena pārstrādes uzņēmuma novērtēšanas procedūra maksā no 800 līdz 1200 latiem.

Eiropas Savienības direktīva neprasa šādu procedūru, kādu tika mēģināts ieviest likumā. Eiropas Savienības sertificētie uzņēmumi - tie iziet novērtēšanu jeb atzīšanu (vienalga, kā šo procedūru sauc) un iegūst sertifikātu no Pārtikas un veterinārā dienesta, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam ir līgums ar Eiropas Savienības attiecīgo institūciju, lai iedotu sertifikātu, kas ļautu eksportēt produkciju uz Eiropas Savienību.

Par to produkciju, kas ir jāeksportē uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu vai uz kādu citu valsti, teiksim, uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Katra no šīm valstīm atrod Latvijā pilnvarotu institūciju, kas sniedz novērtējumu jeb atzinumu (vienalga, kā to nosauc), izdod dokumentu, kas konkrētajam uzņēmumam ļauj eksportēt produkciju uz attiecīgo valsti. Amerikāņi brauc šurp paši un paši veic šo procedūru. NVS valstis bieži vien pilnvaro “Latsertu”, “Baltsertu” vai Pārtikas un veterināro dienestu veikt šo procedūru. Šāda novērtēšanas procedūra pilnīgi kategoriski nav nepieciešama nevienam veikalam. Tāda bija ietverta likuma iepriekšējā redakcijā, un principā arī tāpēc šis likums tika atvērts. Tagad, trešajā lasījumā, pie tā atgriezties un izkropļot visa likuma ideju... Kāpēc šo likumu atvēra un tagad groza? Lai vienkāršotu uzņēmējiem viņu uzņēmējdarbību Latvijā, izslēgtu no šīm nevajadzīgajām procedūrām veselu rindu uzņēmējdarbības formu, kur nenotiek nekas cits kā saņemtā pārtikas produkta tirdzniecība ar sertifikātu. Tas produkts ir iznācis no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma, kas saražojis to pārtikas preci. Ne tur to fasē, ne tur to apstrādā. Tur nekāda papildu procedūra nav vajadzīga. Nevajag apgrūtināt ar valsts reketu mūsu valsts uzņēmējus! Tāpēc šie grozījumi tika veikti.

Es kategoriski iebilstu pret 19.priekšlikuma akceptēšanu, jo visas tās procedūras, kas saistītas ar līdzšinējo “Latserta” un “Baltserta”, un visādu citādu “pušmucānu” un citādi veidotu institūciju darbību, ir saistītas tikai ar vienu: viņiem ir pilnvarojums no kādas citas valsts, uz kuru eksportē šo produkciju. Arī šodien turpinās šo uzņēmumu piesaistīšana tiem uzņēmumiem, kas eksportē produkciju uz Krieviju - Sanktpēterburgu vai Maskavu - vai uz kādu citu NVS valsti. Bet, ja ir jāeksportē uz Eiropas Savienību, tad atzīšana un viss pārējais ir saistīts tikai ar vienu - Pārtikas un veterināro dienestu. Ja eksports ir uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad viņu pašu eksperti brauc šurp un novērtē šo uzņēmumu. Un nevajag apgrūtināt mūsu uzņēmējiem darbību Latvijā!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Es arī esmu par to, ka nedrīkst atbalstīt 19. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Mauliņa priekšlikumu, jo viņš tomēr maina to koncepciju, par kuru bija panākta vienošanās gan Zemkopības ministrijā, gan arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Līdzšinējā pozīcija tomēr ir tā, ka tātad šo atzīšanu veic vienotā sistēmā - Pārtikas un veterinārajā dienestā. Lai nodrošinātu labāku kontroli un lai to veiktu valsts finansētā sistēmā un nesadārdzinātu, ja to veiktu privātās institūcijas, mēs saglabājam šādu pieeju. Nebūtu pareizi, ja mēs ik pēc kaut kāda laika lēkātu uz vienu vai uz otru modeli. Faktiski šā vienotā dienesta izveidošanas mērķis bija visu uzraudzību, ieskaitot arī reģistrāciju, atzīšanu, novērtēšanu, visus šos procesus, veikt vienotas sistēmas ietvaros, lai nebūtu iespējams šīs normas, teiksim, kaut kādā veidā neievērot vai dažādi interpretēt.

Šis ir ļoti svarīgs likums, un šī ir ļoti svarīga norma. Un nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis - otro reizi.

J.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sprindžuka kungs, es brīnos, mums laikam dažādi likumprojekti ir. Šeit nekur nav rakstīts, ka Pārtikas un veterinārais dienests nevarētu būt tas, kurš veiks šo novērtēšanu. Šeit ir teikts, ka tai jābūt organizācijai, kura ir akreditēta un kuru ir atzinis Ministru kabinets. Tas var būt gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan “pušmucānes” un visas pārējās kompānijas.

Otrkārt. Es pilnīgi saprotu Salkazanova kungu, viņš ir, tā teikt, ļoti tālu no pārtikas, bet varbūt kādreiz viņam ir gadījies Latvijas iekšienē ēst zivju konservus, kuri vienkārši nav lietojami. Par Krieviju mēs zināsim, viņi par sevi gādās un parūpēsies, bet kurš par Latvijas iedzīvotājiem parūpēsies un gādās? Un nevajag šeit saukt, ka primārais ir ražotājs, kuram vajag ērtības un peļņu, un ka patērētājs un viņa veselība ir pēdējā vietā! Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai Latvijā pārtika būtu kvalitatīva un lietojama.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šajā sakarā arī es gribētu pateikt vismaz divas lietas.

Pirmā lieta. Jocīga padarīšana! Krievija, zinādama, ka no kāda Latvijas uzņēmuma nāk produkcija uz turieni, pieprasa novērtēt Latvijas uzņēmumu un grib redzēt apstākļus, kādos produkcija tiek ražota. Amerika rīkojas līdzīgi. Ja kāda produkcija nāk no Latvijas uzņēmuma, Amerika pieprasa uzrādīt ražošanas apstākļus, grib redzēt, kādos apstākļos tiek šī produkcija ražota. Latvija saka: “Latvijas iedzīvotājiem nav būtiski, kādos apstākļos produkts tiek ražots, un līdz ar to novērtēšana nav vajadzīga.”

Otrā lieta. Mani absolūti neinteresē, kurš novērtē, vai tā ir uzņēmējstruktūra, kura ir saņēmusi sertifikātu, vai jebkura cita institūcija, valsts institūcija, kura arī ir sertificēta un kuras speciālisti ir sagatavoti šim darbam. Drusku nepatīkamāk ir vienīgi tādēļ, ka nav šīs novērtēšanas, un arī pārējais viss šis process Latvijas teritorijā tiek atstāts vienas valsts institūcijas rokās. Tā ir pretruna!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi. (Starpsauciens: “Pēteri, mēs esam tavā pusē!”)

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nenoliedzami, līdz šim pats svarīgākais valsts un valsts institūciju uzdevums svarīgākais ir bijis nodrošināt kvalitatīvu pārtiku. Neviens cits līdz šim nav atbildējis par to, neviena privāta struktūra nav atbildējusi valsts vietā par to, kādu pārtiku mēs lietojam. Neatkarīgi no tā, vai tas ir skandāls sakarā ar salmonelozi vai skandāls sakarā ar “Tukuma pienu” vai kādu citu nekvalitatīvas produkcijas veidu, kas ienāk tirgū, vienmēr par šīm lietām ir atbildējusi valsts. Un arī visā Eiropā par šīm lietām atbild valsts - katra attiecīgā valsts.

Par novērtēšanu. Nevajag jaukt divus dažādus jēdzienus! Novērtēšanas procedūru veic attiecīgas institūcijas. Lai notiktu produkcijas eksports ārpus Latvijas, ir attiecīgi starpvaldību līgumi. Tās valsts valdība, kas saņem produkciju, vai nu uzticas Pārtikas un veterinārajam dienestam, vai pati novērtē konkrēto uzņēmumu, vai, kā tas ir dažos gadījumos, slēdz līgumu ar neatkarīgajiem vērtētājiem, kas šādu vērtējumu izdara. Atzīšanas procedūra notiek jebkuram uzņēmumam, tā nekādi neatšķiras.

Un līdz šim - varbūt Freimaņa kungs to nezina - Pārtikas un veterinārais dienests ir vērtējis visus pārtikas uzņēmumus, izņemot tos uzņēmumus, kas pienāca klāt pēc reformas. Toreiz no Labklājības ministrijas pienāca klāt vēl vesela rinda citu uzņēmumu. Zivju pārstrādes uzņēmumus, gaļas pārstrādes uzņēmumus, piena pārstrādes uzņēmumus līdz šim vērtēja Pārtikas un veterinārais dienests. Speciālisti tur ir. Ja kādu trūkst (varētu būt runa par spirtu vai par kādām citām pārtikas nozarēm), tos pieņems klāt. Taču katrā ziņā pats svarīgākais ir tas: nevis privātpersonai, bet valstij ir jānodrošina pārtikas kontrole, kvalitatīva pārtika iedzīvotājiem. Atbildība šeit nekādā ziņā nav trešajai personai, bet valstij.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks - otro reizi.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Es gribu runāt tiešu valodu. Godīgi sakot, te ir runa par naudu. Par to, kurš iekasēs naudu par šo uzņēmumu novērtēšanu. Un pats dīvainākais ir tas, ka Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija šoreiz ir labējāka nekā labējās partijas, jo piedāvā ļoti labēju modeli - atdot šo funkciju privātajam sektoram. Turpretim mēs iestājamies par valsts veiktu vienotu uzraudzību. Nu kā to saprast? Vai tas ir ideoloģiski zīmēts, vai arī kāds vienkārši to tā ir sakārtojis, jo tur tiešām spīd nauda? Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nupat tika pateikts, ka sociāldemokrāti atbalstot visdažādāko valsts iestāžu nodošanu privātās rokās. Diemžēl jūs, valdību veidojošās partijas, to darāt visu laiku. Tik tiešām - privātpersonu rokās jūs nododat kontroli pār ļoti nopietniem objektiem un ļoti nopietniem procesiem. Tā tas notiek gan ar farmāciju, gan ar veselības aprūpi, gan ar kontroli pār pārtikas produktiem. To jūs esat izdarījuši! Tā naudaskāre, ar kādu tās jūsu firmas strādā, ir fantastiska. Paskatieties, kā notiek sertificēšana augstāko mācību iestāžu programmām, kā no skolām plēš to naudu! Un tagad jūs sākat runāt, ka to darot sociāldemokrāti. Nevajag melot! Nevajag cilvēkus ievest, nu, tādā nezināšanā par to, ko jūs darāt!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis. Lūdzu deputātus balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Sproģis. 20.priekšlikums, ko iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņš, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 21.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Gunārs Freimanis, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šā priekšlikuma būtība ir līdzsvarot attiecības - to, kā ārzemnieki izturas pret mums, ja mūsu pārtikas rūpniecības uzņēmumi ir kļūdījušies, un to, kā mēs izturamies, ja pie mums tiek ievesta cilvēkiem nederīga pārtika no ārzemēm. Pašreiz situācija ir tāda, ka Sprindžuka kunga dikti aizstāvētajam Pārtikas un veterinārajam dienestam ir dotas tiesības sodīt vai nesodīt - tas var neko nedarīt, bet var arī atņemt sertifikātu. Taču nav noteikts minimālais sods, kaut gan ārzemēs mums to faktiski piemēro: minimālais sods ir novērst trūkumus - un sešus mēnešus tur neparādies! Šajā priekšlikumā es esmu piedāvājis divus variantus un ierosinu balsot par to pa daļām. Pirmais variants - aizliegums uz sešiem mēnešiem. Tātad tā būtu tāda pati attieksme, kāda ārzemniekiem ir pret mums. Otrs variants ir, ka vismaz uz diviem mēnešiem tiek aizliegts nederīgas pārtikas imports. Tātad otrajā variantā šāds būtu minimālais sods, ja ārzemnieki te ieved apritei nederīgu pārtiku. Maksimālais sods - licences atņemšana, sertifikāta atņemšana.

Tātad pirmajā variantā - seši mēneši, otrajā - divi. Lūdzu izšķirties!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Freimaņa kunga doma nav slikta, un mums nevajadzētu tai pretoties. Taču es gribētu pateikt, ka tomēr nevar atbalstīt šo priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka jau šobrīd Pārtikas un veterinārā dienesta rīcība varētu būt stingrāka. Tātad, ja uzņēmējs importē tādu pārtiku, kas neatbilst nekaitīguma prasībām, tad vispār šādu darījumu neatļauj un uzņēmumam var atņemt importa licenci. Tā ka rīcība var būt pat stingrāka nekā darbības aizliegšana uz diviem vai sešiem mēnešiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Sprindžuka kungs, jūs runājat pilnīgu nepatiesību! Kā var Latvijā ievest tūkstošiem tonnu gaļas! Kas to pārzina? Kādā veidā tā nokļūst te? Kas to kontrolē? Un kur tā pēc tam nozūd? Par to jums vajag runāt, nevis te stāstīt kaut kādus brīnumus!

Kā Latvijā ieved tūkstošiem tonnu gaļas? Tad ir veseli divi kuģi vajadzīgi. Paskatieties, cik ir automašīnu! Bet cik tādas gaļas ir ievests desmit gados? Jūs par to klusējat. Tā kontrabanda un visa tā ēnu ekonomika, tā teikt, iet caur Zemkopības ministriju. Jūs pat savos dokumentos norādāt, ka ir nezināmas izcelsmes piens, nezināmas izcelsmes olas, nezināmas izcelsmes cukurs… (Starpsauciens: “Kas par olām?”) Kāpēc jūs nerunājat par ievesto spirtu, ar kuru nodzirda Latviju? Freimaņa kunga priekšlikums ir absolūti pareizs, un tas bija jāatbalsta. Bet jūs negribat pieskarties ēnu ekonomikai, un tāpēc jūs šo priekšlikumu neatbalstāt. Freimaņa kunga priekšlikums ir jāatbalsta, lai mēs tiktu vaļā no tās sērgas - no tiem draņķiem, ar ko mēģina barot mūsu cilvēkus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis - otro reizi.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribu teikt Sprindžuka kungam: nu nezin kāpēc jūs precīzi neizlasāt priekšlikumu? It kā tagad būtu ierobežots maksimālais sods… Maksimālais sods nav ierobežots. Ir ierobežota iespēja nesodīt, šajā gadījumā tā tiek ierobežota.

Un tos, kas visu laiku runā un aģitē par korupcijas ierobežošanu, visus tos Korupcijas apkarošanas likuma “tēvus” un “mātes”, un “krustmātes”, visus es aicinu ņemt vērā, ka šī ir reāla norma korupcijas ierobežošanai. Ja Pārtikas un veterinārajam dienestam ir iespēja nederīgas pārtikas importētājam neatņemt licenci un viņu nesodīt, tad tā ir patiesi laba augsne korupcijai.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vispirms mums jālemj par to, vai balsosim pa daļām par 21. - deputāta Freimaņa priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu balsot par 21.priekšlikumu pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 10, atturas - 43. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

J.Sproģis. Nākamais ir priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Komisija ir uzlabojusi un sakārtojusi esošā priekšlikuma redakciju un to iekļāvusi 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 24.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 25.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Freimaņa kungs, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 26.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 26., 27. un 28.priekšlikumu.

J.Sproģis. 29.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 30.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, komisija ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 32.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojārs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Sproģis. 33.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šo priekšlikumu. Te ir ierosināts: “Izslēgt 9.panta otro daļu.” Par ko tad šajā panta daļā ir runāts? Panta otrajā daļā esošā redakcija: “Ražotājiem ir jāgādā, lai tiktu ievērota laba ražošanas prakse - dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām.”

Sprindžuka kungs ierosina izslēgt šo panta daļu. Tātad pie mums var ražot visu, kā mēs vēlamies, kā vēlas ražotājs, un viņam nav nekas jādokumentē. Diemžēl tā nav laba ražošanas prakse. Tā ir slikta ražošanas prakse, un ar to ražo brāķi! Ja mēs paskatāmies uz citu valstu ražotājiem, tad redzam, ka absolūti vienmēr viņu dokumentos, kontroles dokumentos, ir ietverta šī prasība - laba ražošanas prakse un dokumentēts tehnoloģiskais process. Mēs tagad to izslēdzam. Uz kāda pamata? Tas nozīmē atbalstīt mūsu nolaidīgos ražotājus, tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, tas nozīmē uz to, ka mēs degradējam mūsu ražošanu. To nevar pieļaut. Un tāpēc šis priekšlikums absolūti nav pieņemams. Teksts ir jāatstāj esošajā redakcijā, jo tad tas atbildīs tām prasībām, kuras mums izvirza Eiropas Savienība, - prasībām par kvalitatīvu pārtikas produktu ražošanu. Diemžēl šinī dokumentā ir iestrādātas ļoti lielas kļūdas, par kurām nāksies nākamajai Saeimai runāt, un šo likumu nāksies pārstrādāt, jo to pieprasīs ne jau mūsu valsts iedzīvotāji, jo mēs jau iedzīvotāju prasības neņemam vērā; mēs ņemam vērā tās prasības, kuras izvirza viena vai otra firma, vai arī vēl kādam citam mēģinām izdabāt. Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Mēs nevēlamies ieklausīties speciālistu domās. Diemžēl arī šis likumprojekts netika testēts, netika apspriests ar speciālistiem sanitārijas un higiēnas jautājumos, netika pārrunāts ar speciālistiem, kas atbild par pārtikas ražošanu Latvijā un kas ir ar to saistīti. Arī šo priekšlikumu ir izdomājusi Zemkopības ministrija, kura ne vienmēr ir sagatavojusi attiecīgus dokumentus, bet kurā toties ir saražojuši brāķi vairāk nekā vajag.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo tas neatbilst šā likuma prasībām, un panta tekstu atstāt esošajā redakcijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Dārgais Leon! Vajag jau lasīt visu likumu, nevis tikai to vienu pantu! 30.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Sprindžuks, skan tā: “Pārtikas uzņēmumiem ir jāgādā, lai tiktu ievērota laba higiēnas prakse un laba ražošanas prakse - dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina higiēnas un ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām.” Vai ar to tev nepietiek? Vēl vairāk! Mēs esam iestrādājuši normu, ka ar pārtiku saistīto uzņēmumu atbildīgajos posteņos ir jāstrādā cilvēkiem ar attiecīgu izglītību. Tas ir daudz nopietnāk, nekā mētāties ar šādiem vārdiem: noraidīts priekšlikums, atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tie, kas bija strādājuši pie šā likuma iepriekš, bija tur ierakstījuši absolūti konkrēti normu, kā to pieprasa tehnoloģija. “Dokumentēts pasākumu komplekss” - tas nozīmē ne tikai paņemt un nosvērt vai veikt kaut kādu analīzi. Tas ir tehnoloģiskais process tās vai citas produkcijas ražošanā. Procesam ir obligāti jābūt aprakstītam, un tāda ir ne tikai mūsu, bet arī Eiropas Savienības prasība. Tas viss, ko jūs te esat ierakstījuši, ir paviršs un neatbilst tām prasībām, kurām ir jābūt. Tur bija labi ierakstīts: “dokumentēts pasākumu komplekss, kurš nodrošina ražošanas atbilstību ražotāja noteiktajām kvalitātes prasībām”. Jo kvalitātes prasības izvirza ne tikai ražotājs; tās ir arī prasības, kuras izvirza tā vai cita valsts institūcija - izvirza higiēnas prasības vai vēl kādas citas prasības.

Tā ka panta otrā daļa bija ļoti laba. Es nezinu, kāpēc to vajag izslēgt. Izslēgt to vajag varbūt tāpēc, lai būtu sliktāka kontrole. Un tad būtu tā kā Tukumā, kad tur bija slikts piens un bija saslimušie!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 2, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

J.Sproģis. 34.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Bojāra kungs, komisija nav atbalstījusi.

35.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Debates par 34.priekšlikumu turpināsim nākamceturtdien.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Imants Burvis, Aija Barča, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Helēna Demakova, Rihards Pīks un Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 9.(ārkārtas) sēde
2002.gada 6.martā

Lēmuma projekts “Par Latvijas valsts interešu aizsardzību Tilts Communications tiesvedības procesā pret Latvijas valsti”(4193. dok.)

Ziņo - dep. E.Baldzēns

Debates - Ministru prezidents A.Bērziņš
- dep. A.Kalniņš 
- dep. E.Baldzēns
- satiksmes ministrs A.Gorbunovs
- dep. P.Tabūns
- ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Priekšlikums - dep. M.Lujāns

Galavārds - dep. E.Baldzēns

Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Seile


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā"
Datums: 05.09.2002. 09:21:36 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4811 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1346)
Datums: 05.09.2002. 09:23:50 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4812 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"
Datums: 05.09.2002. 09:29:44 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4814 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par policiju"
Datums: 05.09.2002. 09:36:46 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4816 nodošanu komisijām

Grozījums Prokuratūras likumā
Datums: 05.09.2002. 09:40:28 bal006
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4817 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"
Datums: 05.09.2002. 09:43:24 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4822 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.1355)
Datums: 05.09.2002. 09:48:18 bal008
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4824 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1356)
Datums: 05.09.2002. 09:52:40 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4826 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.1361)
Datums: 05.09.2002. 09:59:40 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4836 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.1362)
Datums: 05.09.2002. 10:05:34 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4837 nodošanu komisijām

Grozījums likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (reģ. nr.1363)
Datums: 05.09.2002. 10:13:04 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4838 nodošanu komisijām

Grozījumi Radio un televīzijas likumā
Datums: 05.09.2002. 10:18:20 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4845 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1368)
Datums: 05.09.2002. 10:18:58 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4846 nodošanu komisijām

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ. nr.1372)
Datums: 05.09.2002. 10:24:32 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.4854 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam"
Datums: 05.09.2002. 10:25:18 bal016
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4840

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta E.Inkēna saukšanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 05.09.2002. 10:27:20 bal017
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4852

Lēmuma projekts "Par deputāta A.Šķēles ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā"
Datums: 05.09.2002. 14:14:30 bal019
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4857

Lēmuma projekts "Par deputāta I.Godmaņa ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā"
Datums: 05.09.2002. 14:16:34 bal022
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4831

Lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam "Grozījumi Autortiesību likumā""
Datums: 05.09.2002. 14:19:18 bal024
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4800

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (2.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 15:54:28 bal025
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (2.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 15:57:16 bal026
Balsošanas motīvs: Par 7.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (2.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 15:57:42 bal027
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (2.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:10:30 bal028
Balsošanas motīvs: Par 11.priekšlikumu

Lēmuma projekts "Par iedzīvotāju ārstniecības nodrošinājumu valstī" (2.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:12:10 bal029
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.4842 pieņemšanu 2.lasījumā

Lēmuma projekts "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā"
Datums: 05.09.2002. 16:12:54 bal030
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.4843

Lēmuma projekts "Par deputāta T.Ketlera ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā"
Datums: 05.09.2002. 16:13:38 bal031
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok .nr.4829

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:17:12 bal032
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:20:18 bal033
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:22:54 bal034
Balsošanas motīvs: Par 8.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:24:58 bal035
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:45:36 bal036
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:50:48 bal037
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu balsot pa daļām

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:51:06 bal038
Balsošanas motīvs: Par 21.priekšlikumu

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (3.lasījums)
Datums: 05.09.2002. 16:58:32 bal039
Balsošanas motīvs: Par 33.priekšlikumu