Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Turpināsim šorīt 22.maija Saeimas sēdi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”.

Vārds debatēs par 13.priekšlikumu deputātam Pēterim Tabūnam. Lūdzu, Tabūna kungs!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, kolēģi! Tātad pašreizējā redakcijā, kā jūs zināt, tautības ieraksts dokumentos ir svītrots. Manuprāt, tas nav pieļaujams, un tāpēc mans priekšlikums ir šāds. Es to nolasīšu precīzi: “Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām personas apliecībās un pilsoņa vai nepilsoņa pasēs ieraksta ziņas par šo dokumentu turētāju tautību.” Es domāju, ka mums tas obligāti ir jādara, bet, ja mēs to neesam sapratuši, tad tas ir ļoti bēdīgi.

“Vai latvietis kaunas no savas tautības?” - tad ir jājautā. Un par to mēs diskusijās dažādās komisijās esam runājuši ne reizi vien. Nē! Tikai retais latvietis kaunas no savas tautības. Ja mēs aptaujātu latviešus, tad, esmu pārliecināts, vismaz 90% un vairāk pateiktu, ka dokumentos šādam ierakstam ir jābūt, jo latvietis patiešām tur godā to, ka viņš ir latvietis.

Kas kaunas no savas tautības un kas ir tie, kuri ir panākuši, ka tautības ieraksta dokumentos vairs nebūs? Es saprotu, ka Latvijā ir ārkārtīgi daudz tādu cilvēku, kuriem vairs nav ne dzimtenes, ne tautības, nedz arī valodas. Viņi ir kļuvuši krievvalodīgie, un tāpēc viņiem tas ir absolūti vienaldzīgi.

Un, ja paraugās no dažādiem aspektiem un ja saka, ka pasaulē ir tā, tad man tā nav mēraukla. Tad, kad mēs dzīvosim tā, kā dzīvo pasaule, tad arī mēs padomāsim. Tad, kad latvieši Latvijā būs apmēram tādā skaitliskajā sastāvā, kā tas ir Lietuvā, kā ir Vācijā, Francijā un daudzās citās valstīs, tad arī mēs padomāsim par šo ierakstu. Un varbūt padomāsim ne tikai mēs, politiķi un deputāti, bet pajautāsim arī tautai, latviešiem, kā viņi domā.

Un vēl. Es domāju, ka uzņēmējs, iestādes vadītājs un citi, pieņemot kādu darbā, gribēs zināt, kādas tautības cilvēks pie viņa nāk. Ne jau tāpēc, ka viņš gribētu kaut kādā veidā šo amata kandidātu diskriminēt, bet vienkārši viņš gribēs zināt. Un ne velti mēs sakām “identifikācijas karte”. Te ir atšķirības - tā ir personas atšķirības pazīme. Tātad šī pazīme man ir jāzina.

Es gribētu pateikt vēl vairāk. Drīz, pēc dažiem gadiem, varbūt ilgi nemaz nebūs jāgaida, jūs redzēsiet, ka Eiropa un arī Amerika pārvērtēs to, ko ir izdarījusi, un ceļošanas dokumentos prasīs ierakstīt tautību, jo viņi gribēs zināt, kādas tautības ir bin Ladens vai kaut kas tamlīdzīgs, jo 11.septembra notikumi Amerikai un visai pasaulei ir likuši par daudz ko padomāt. Un, ja šobrīd vēl nav šīs reakcijas, tad, es esmu pilnīgi pārliecināts, drīz būs šāda reakcija, kad arī citas valstis pieprasīs, lai ceļošanas dokumentos, kuros, kā jūs sakāt, nav vajadzīgs šis ieraksts, būtu šis ieraksts.

Sēdes vadītājs. Laiks, Tabūna kungs!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Godājamais prezidij! Vajadzētu vienreiz beigt runāt un kult tukšus salmus, bet padomāt par tiem ierēdņiem, kuriem ir jāpilda mūsu muļķīgie lēmumi. Es cienu gan Tabūna kungu, gan Vidiņa kungu, bet, Atmodas ideāliem paejot, es gribētu atgādināt, ka šis ir pilnīgi cits dokuments. Šis ir ceļošanas dokuments. Tā nav personības apliecība! Personības apliecībā mēs ierakstām visus datus: mēs ierakstām tautību, mēs ierakstām visu pārējo, turpretī jaunajos ceļošanas dokumentos, kas ir starptautiski, - es vēlreiz atzīmēju, tie ir starptautiskie ceļošanas dokumenti -, mēs nerakstām vairs ne savu ģimenes stāvokli, ka mēs esam šķīrušies, ne arī visus pārējos datus, kurus mēs agrāk rakstījām vecajās krievu tipa pasēs.

Es nebūt neapstrīdu… es domāju, ka daudz ko šeit pareizi teica gan Tabūna kungs, gan Vidiņa kungs, bet, goda vārds, godājamie kungi, jūs šoreiz drusciņ sajaucāt, jo, pēc jūsu loģikas… Ja jūs ceļojat, jums, piemēram, avio biļete ir jāuzrāda trīs reizes: jums tā ir jāuzrāda robežsardzei, jums tā ir jāuzrāda pie ieejas, un jums avio biļete ir jāuzrāda, iekāpjot lidmašīnā. Tāpēc tiem, kuri visu laiku šeit putrojas un jauc dokumentus, gribu teikt, ka mēs tieši tāpēc ieviešam personas apliecību, lai jūs tur varētu vēl šo visu ierakstīt. Es šiem cilvēkiem iesaku gan uz kredītkartēm rakstīt tautību, gan arī uz avio biļetēm, jo šos dokumentus jūs taču lietojat daudz vairāk. Nejauciet cilvēkiem galvu! Viņi nevar izpildīt šo prasību, tāpēc ka Eiropas Savienības standartiem atbilstošajās pasēs nav tādas lapas.

Tagad vēl par otru lietu. Tabūna kungs! Ja jūsu dokumentā ir ierakstīts, ka jums ir Latvijas pilsonība (Latvian nationality), tad tas ir tas pats kas tautība, un to visi saprot. Vai tiešām robežsargs, izlasīdams, ka Tabūna kungs ir Latvijas pilsonis, domās, ka jūs esat eskimoss? Vai jums starptautiskajā ceļošanas dokumentā ir vēlreiz jāieraksta kādā lapaspusē, ka jūs esat “Latvian”? Nu ko jūs runājat muļķības.

Es saprotu, ka kāds eskimoss, kurus es arī ļoti cienu, būtu ārkārtīgi sašutis, ka viņam pasē ir ierakstīts, ka viņš ir latvietis. Pasē ir minēta plus vēl dzimšanas vieta - Latvija. Nu labi! Lai jau trešo reizi būtu šiem cilvēkiem tas minēts, bet ņemiet vērā, Tabūna kungs un Vidiņa kungs, un neapvainojieties, ja jums iesitīs ar violetu krāsu zīmogu, jo starptautiskajās pasēs nav paredzētas šādas lapaspuses.

Tā ka negudrosim atkal kaut kādu jaunu, izcilu ceļošanas dokumentu, jo to vienkārši nevar tādā veidā izdarīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Kiršteina kungs! Personas apliecība un pase nav tikai ceļošanas dokuments. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Pareizi!”) Personas apliecība nav ceļošanas dokuments! Pase - jā! Lūdzu! Bet pasē, kā es jums jau vakar teicu, tas ir speciāli paredzēts. Ja mēs pieņemsim lēmumu, ka tautība ir jāraksta, tad tur tai būs speciāla vieta, kas nebūs nolasāma elektroniskajā skaitītājā jeb identifikatorā. Tā ka jūs nemaldiniet, lūdzu, sabiedrību!

Otrkārt. Kolēģi, ja mēs tiešām kaunamies vai nekaunamies… Ja jums tas varbūt šķiet maznozīmīgi, vai tas tur ir ierakstīts vai nav, nu tad paliksim galu galā par “latvijci”… Kāda tur problēma? “Latvijci” būsim, un viss kārtībā!

Tabūns jau pareizi teica, ka Rietumu valstis, jūs paši redzēsiet, pēc pāris gadiem atgriezīsies pie šā ieraksta pasēs, jo katrai tautai… Ja ir uzrādīta tautība, parasti mēs varam uzreiz domāt par to, kādas ticības šis cilvēks ir. Krievs būs pareizticīgais, arābs būs musulmanis. Kas lielākoties izdara terora aktus? Musulmaņu ticīgie! Tā ka tā būs kaut kāds orientieris.

Tomēr, kolēģi, es domāju tā: nu kāpēc mums būtu jākaunas? Atcerieties padomju laiku, kad mūsu “vecākais brālis” sita sev pie krūtīm un visur afišēja, kādas tautības viņš ir, ka viņš ir atnesis mums savu kultūru, ka mēs te vispār esam kaut kādi “gansi” un viss pārējais, ka tieši viņi ir tie kultūras nesēji. Kāpēc viņi uzreiz ir sākuši kaunēties no savas tautības? Vai tad viņi atsakās no Tolstoja? Vai viņi atsakās no Dostojevska? Nu tad esiet tik laipni un arī tagad sitiet pie krūtīm!

Un es domāju vēl arī par ebrejiem. Tāda tauta, kas ir radījusi tik daudz ģeniālu cilvēku: Einšteinu, Freidu, Šustinu... Šustins taču arī bija - ak, Dievs! - ebreju tautības! Ko jūs kaunaties, mīļie mani! Jūs vispār... Amerikā, Braitonbīčā lielākā daļa ir izceļotāji no Krievijas, un viņi ir ebreji, taču tur viņi nezin kāpēc ir kļuvuši par krieviem. (Starpsauciens: “Pasē rakstīts, ka viņi ir amerikāņi!”)

Kolēģi, es uzskatu, ka tad, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu par tautības ierakstu, jūs ierobežojat manas tiesības! Es lepojos ar to, ka esmu latvietis! Un, lai gan es arī zinu latviešu mīnusus un latviešu plusus, tā tomēr ir mana ģimene, un es gribu būt piederīgs šai ģimenei. Es gribu to apliecināt arī ar savu pasi vai ar savu personas apliecību. Es negribu būt “latvijecs”, es gribu būt latvietis!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Es tāpat kā Juris Vidiņš lepojos un lepošos ar savu tautību. Un tiem cilvēkiem, tiem latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, kuri lepojas ar savu tautību un vēlas, lai tā tiktu atspoguļota vai nu pasē, vai identifikācijas kartē, šādas tiesības ir dotas ar otrajā lasījumā pieņemto attiecīgo pantu.

Kāpēc mūsu valstī tomēr vajadzētu dot iespēju daļai cilvēku, ja viņi to vēlas, pasē un identifikācijas kartē - Vidiņa kungs, lūdzu, klausieties! - neierakstīt obligāti viņu tautību? Tas, Vidiņa kungs, ir tāpēc, ka mūsu valstī ir 85 tūkstoši tādu lietuviešu, igauņu, ukraiņu un baltkrievu, kuru faktiskā tautība vairs nav vis igauņu, lietuviešu, ukraiņu vai baltkrievu tautība - viņu mātes un tēva tautība, bet viņi šajos neatkarības gados ir pilnībā pārlatviskojušies, faktiski viņi ir latvieši, un, ja mēs pieņemsim jūsu priekšlikumu, tad arī šiem cilvēkiem, kuri juridiski pēc tēva un mātes nav latvieši, bet faktiski viņi varbūt ir pat latviskāki par mums ar jums, Juri, tad arī viņiem mēs spiedīsim obligāti pasē ierakstīt, ka viņi ir, teiksim, igauņi, poļi vai krievi. Dosim viņiem iespēju izvēlēties - pasvītrot pasē, ka viņi ir, sacīsim, krievi vai latvieši, bet dosim viņiem arī iespēju kādos atsevišķos gadījumos neierakstīt tautību, ja tas varētu radīt viņiem zināmas problēmas, jo viņi pilnībā jūtas kā latvieši. Tāpēc nespiedīsim viņus pasē ierakstīt, ka viņi ir, teiksim, krievi, poļi vai lietuvieši! Un tieši šajā ziņā otrā lasījuma variants ir ļoti labs. Un tieši tādēļ apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK mērķu sasniegšanas vārdā ir jāpieņem šāda taktika, par kuru es šeit tikko runāju. Būsim gudri, Vidiņa kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debates slēdzu. Debatēs par šo priekšlikumu deputāti nav pieteikušies.

Lūdzu, turpiniet, Damberga kungs!

G.Dambergs. Cienījamie klātesošie! Pirms turpinām izskatīt tālāk, es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu niansi, kuru šeit sākotnēji minēja Tabūna kungs. Jūs teicāt: “Šādu normu noliedz tie, kuri kautrējas no tautības ieraksta pasē.” Es gribu aicināt jūs atcerēties to, ko otrajā lasījumā, redzot šo redakciju, iepriekšējā sēdē, apspriežot šo jautājumu, piedāvāja pateikt kolēģis Ilmārs Geige, - lībietis pēc tautības, kurš no savas tautības nu nebūt nekaunas. Tā ka nemaldināsim paši sevi un sabiedrību!

Vēlreiz atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, apspriežot šo priekšlikumu, izvēlējās demokrātisku, mūsu valsts iekārtai, Saeimas iekārtai un demokrātiskai domāšanai atbilstošu otrā lasījuma priekšlikumu un iestājās par šo priekšlikumu, noraidīdama 13. - Tabūna kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - Pētera Tabūna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 21, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Komisija neatbalstīja 14. - Mitrofanova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi dara!”)

G.Dambergs. Atbalstīts tika 15. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta... (Starpsauciens: “Balsot!”) Piedodiet! Vai jūs prasāt balsojumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 25. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs. 16. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa kunga priekšlikums - netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 17. un 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumi - tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Savukārt tika atbalstīts 19. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Daļēji tika atbalstīts ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 21. - atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 20. un 21. priekšlikumu.

G.Dambergs. Tika atbalstīts 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs Un daļēji tika atbalstīts 23. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Līdzīgi tika atbalstīts 24. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums, iekļaujot to atbildīgās komisijas 25.priekšlikuma sagatavotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24. un 25. priekšlikumu.

G.Dambergs. Komisija atbalstīja 26. un 27. - Segliņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Arī 28. - Segliņa kunga priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

G.Dambergs. Tāpat arī 29. - Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Diemžēl komisija noraidīja 30. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. ...piedāvājot 31. - atbildīgās komisijas redakciju, kura guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 32. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Arī 34.priekšlikumā atbildīgā komisija pauda savu versiju un guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 34.priekšlikumu.

G.Dambergs. Atbalstīts tika 35. - ārlietu ministra Induļa Bērziņa kunga priekšlikums, iekļaujot to 36. - atbildīgās komisijas sagatavotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 35. un 36. priekšlikumu.

G.Dambergs. Līdzīgi 37. - ārlietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums - tika iekļauts atbildīgās komisijas 38.priekšlikumā un guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 37. un 38.priekšlikumu.

G.Dambergs. Atbalstu guva arī 39. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Arī 40. - Segliņa kunga priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Savukārt Juridiskā biroja 41.priekšlikums tika atbalstīts redakcionāli precizētā veidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts tika 42. - iekšlietu ministra Segliņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 43. - Segliņa kunga priekšlikumu - komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. - iekšlietu ministra Mareka Segliņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 5, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Dambergs. Noslēdzošais priekšlikums ir nr.44., kuru iesniedzis iekšlietu ministrs Segliņa kungs. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Es aicinu kolēģus balsot par likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies, Damberga kungs!

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.4534 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, izskatīsim to trešajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam ir apkopojusi un izteikusi savu attieksmi pret šādiem priekšlikumiem.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 5. - finansu ministra G.Bērziņa priekšlikums par 15.panta pirmās daļas 10.punkta redakciju - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, labrīt! Diemžēl mūsu Finansu ministrijai piemīt tāda nelāga īpašība, ka tā savu neizdarību mēģina uzvelt uz citu pleciem, un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies šo priekšlikumu, tad redzam, ka darījuma partnerim ir jāpārliecinās, vai otrais partneris, ar kuru viņam ir darījums, ir reģistrēts vai nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs. Ja ir organizēta firma vai uzņēmums - un tādu ir diezgan daudz - , tad kādā veidā darījuma partneris par to var pārliecināties? Protams, ja viņš ir reģistrēts, tad viņam ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, bet pati Finansu ministrija atzīst, ka viltus firmu ir vairāk nekā desmiti tūkstoši. Notiek vislielākie viltus darījumi, un tāpēc tagad katram partnerim ir jāpārliecinās, vai tā ir viltus firma vai nav. Diemžēl ne Finansu ministrijā, ne Valsts ieņēmumu dienestā, ne arī finansu policijā nav tāda reģistra. Tikai pēdējā laikā kaut ko ir sākuši vākt, cik tad ir šo firmu, taču arī tās, protams, neguļ un negaida, kad parādīsies finansu policija uz sliekšņa. Tad tās ātri noreaģē, un rodas jaunas firmas. Un, tā kā neviens no nodokļu partneriem nevar neko pārbaudīt, tad mēs nevaram to ierakstīt. Ja to nevar pārbaudīt Finansu ministrija, ja to nevar pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienests un konstatēt, finansu policija… tagad būs vēl tas “knābis”, tad kādā veidā jebkurš uzņēmējs, to skaitā varbūt arī jūs, jūsu ģimenes locekļi, pazīstamie vai draugi, pārbaudīs, vai kāda firma ir reģistrēta vai nav reģistrēta, vai tā ir īstā firma vai nav īstā firma.

Un vēl otrs jautājums. Tas ir tāds, ka Finansu ministrija sīkos, mazos vai vidējos uzņēmējus pārskaita, pārskata desmitiem reižu un piedzen visu, ko vien var piedzīt, toties lielos uzņēmējus, superlielos uzņēmējus, kas ir, tos viņa nepārbauda. Par to liecina fakts, ka 2001.gadā akcīzes nodoklis netika iekasēts pāri par 20 miljoniem dolāru. Un vai tad katra firma, kura ir iegādājusies kādu produkciju no šiem lieliem uzņēmējiem, nesīs atbildību, ka tie nav maksājuši pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli kādu citu nodokli? Un arī šodien vismaz 9 miljoni akcīzes nodokļa nav samaksāti Finansu ministrijā. Kas par to nes atbildību? Vai tad atbildību nesīs tie uzņēmēji, kuri no viņiem ir saņēmuši to vai citu produkciju? Nevar viņi nest šo atbildību! Tātad tā ir Finansu ministrijas atbildība. Un, ja reiz tā strikti pieejam šā likuma izpildei, tad jājautā: uz kāda pamata pirms kādas nedēļas 2,8 miljoni tika mierīgi norakstīti vienai no Olaines farmaceitiskajām rūpnīcām? Tur tika norakstīti parādi, tur tika norakstīti nodokļi - tur visu norakstīja.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, trešajā lasījumā ir jārunā par konkrēto priekšlikumu!

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Diemžēl šo priekšlikumu nevar atbalstīt, jo arī Finansu ministrijai vajag būt saprātam, ka tas ir jādara viņiem, bet, ja viņi to nedara, tad neviens cits viņu vietā to nedarīs.

Un tāpēc es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, jo viltus firmu atklāšana ir jāveic finansu policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, pašai Finansu ministrijai un visām tām iestādēm, kam tas ir jādara, bet nevis kādam no darījuma partneriem. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Vītola kungs, vai gribat par šo priekšlikumu vēl ko teikt?

M.Vītols. Es gribēju tikai pateikt, ka 15.panta pirmajā daļā ir runa par nodokļu maksātāju pienākumiem, bet 10.punktā ir runāts par to, kuros gadījumos darījumu partnerim ir nepieciešams pārliecināties, vai viņa partneris ir reģistrējies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona.

Lūdzu balsot un izteikt savu attieksmi balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 22, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 6. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, un tas ir atbalstīts 7. un 8. - Juridiskā biroja priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 9. un 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī 11. un 12. - finansu ministra priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 13.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums un 16. - deputāta Baloža priekšlikums ir iestrādāti 17. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15., 16. un 17.priekšlikumu.

M.Vītols. 18. - Baloža priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 19. un 20. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts ir 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 22.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 23. - Juridiskā biroja priekšlikumu un 24. - Juridiskā biroja priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 25. un 26. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 27.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 28. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 29. un 30. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 31.priekšlikums nav atbalstīts, bet ir iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

M.Vītols. 33. un 34.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 35. un 36. ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 37. un 38.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir iestrādāti 39. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 37., 38. un 39.priekšlikumu.

M.Vītols. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī 44. un 45. - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 47. - deputāta Baloža priekšlikums - ir iestrādāts 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 49. - finansu ministra G.Bērziņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 50. - finansu ministra G.Bērziņa priekšlikums - ir iestrādāts 51. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 52. un 53. - Juridiskā biroja priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 54. - deputāta Krasta priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Apinis. Lūdzu.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību kādam interesantam faktam nodokļu un nodevu iekasēšanas mehānismā Latvijā.

Tātad mēs šodien runājam ne tikai par pašu nodokļu un nodevu iekasēšanu, bet arī par stingrās uzskaites pavadzīmēm - rēķiniem, kurus līdz šim - kopš 1993.gada - noteica Ministru kabineta noteikumi, bet otrajā lasījumā mēs šajā likumā iestrādājām... Diemžēl tam visam līdzi nāk zināma daļa lietu, par kurām ir jārunā no šīs tribīnes, un tās jārisina. Proti, šīm stingrās uzskaites pavadzīmēm tika rīkots jauns konkurss, un šajā konkursā vinnēja firma ar ne pārāk lielu apgrozījumu - apmēram 100 tūkstoši gadā. Tātad šī firma vinnēja valsts pasūtījumu visām stingrās uzskaites pavadzīmēm - rēķiniem. Un tagad šīs stingrās uzskaites pavadzīme - rēķins maksās apmēram 9 santīmi plus pievienotās vērtības nodoklis, kas savā dziļākajā būtībā nozīmē to, ka katrs darījums Latvijā tiek aplikts ar netiešu nodevu; proti, katram darījumam, kas Latvijā notiek, ir uzlikts papildu nodoklis 10 santīmu apmērā. Reāli tas nozīmē, ka mazais uzņēmējs, kas, piemēram, naktī pārvadā no viena veikala uz otru savas preces un atstāj tur, teiksim, jogurtu, pienu vai maizi, katrā veikalā tikai dažus iepakojumus, viņš katrā reizē būs spiests atstāt papildus 10 santīmus. Reāli mazajam uzņēmējam tas nozīmē, ka viņš ir aplikts vismaz ar 1-2% lielu papildu nodokli, un tas nav maz.

Protams, es nemēģinu noliegt to, ka Latvijā ir jāsakārto nodokļu un nodevu iekasēšana un ka visiem tiem darījumiem, kuri ir lieli, tur, kur notiek naftas tranzīts, kur notiek kokmateriālu tirgošana uz ārzemēm, ir nepieciešama ļoti stingra pavadzīmju uzskaite, ļoti stingri viltošanas iespēju pretpasākumi, un šajā ziņā mums nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Šaubas mums rodas jautājumā par to, ka mēs netīšām apliekam ar papildu nodokli mazo uzņēmēju. Mēs patiesībā nemīlam mazo uzņēmēju, jo laiku pa laikam Saeimā rodas tāda situācija, ka Saeima kategoriski vēršas pret mazo uzņēmēju.

Mēs mēģinājām lūgt dažādas ārvalstu vēstniecības atbildēt uz jautājumu, kurās valstīs tad ir šādas stingrās uzskaites pavadzīmes, un tad atklājās, ka Eiropā tādas ir tikai Itālijā un Lietuvā. Taču arī tas vēl nebūtu nekas ļauns. Runa ir par to, kā tad šajās valstīs rīkojas. Tur šo stingrās uzskaites pavadzīmi lielākoties aizstāj dokuments, kurš ir izdrukāts ar datoru un kurā ir precīzi formulēts viss tas, kas ir vajadzīgs - kas izraksta pavadzīmi un kam, pavadzīmes izrakstīšanas datums, rēķina numurs, kuru varētu kontrolēt Valsts ieņēmumu dienests, produkta vai pakalpojuma apraksts, kur jāiemaksā un no kāda konta, kā arī atsauces uz speciāliem maksāšanas noteikumiem. Un, ja visi šie rādītāji ir skaidri pateikti, tad pasaulē, Eiropā - nevienā citā valstī tik stingra uzskaite ar stingrās uzskaites pavadzīmēm - rēķiniem nenotiek.

Runa ir par to, ka mēs dažreiz gribam būt ticīgāki par Jēzu Kristu un nodokļu iekasēšanas procesā paziņot, ka esam paši labākie. Iepriekšējo pavadzīmju - rēķinu pieredze diemžēl liecina, ka ir bijis ļoti daudz viltojumu, tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka viltotas tiks arī šīs ļoti dārgās pavadzīmes. Tātad arī šīs pavadzīmes, kuras ļoti dārgi izmaksās vienkāršajam uzņēmējam.

Es pieļauju, spriežot pēc diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ka Guntara Krasta priekšlikumā m inētā darījumu minimālā summa - 1000 lati, līdz kurai nevajadzētu lietot šīs ļoti perfektās, ļoti stingrās un ļoti aizsargātās pavadzīmes, ir varbūt par augstu, bet tas, ka šai Saeimai ir jārisina jautājumi par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests pasūtīs vienam vai otram sev vairāk vai mazāk pazīstamam uzņēmējam pavadzīmes...

Sēdes vadītājs. Laiks, Apiņa kungs!

P.Apinis. Paldies! Es aicinu atbalstīt Krasta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais - Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija bieži ir saskārusies ar šo viltoto pavadzīmju lietām, un tā rezultātā ārkārtīgi lieli nodokļi ir gājuši garām mūsu Valsts kasei.

Protams, viena lieta ir skaidra - ierēdņiem ir jāveic stingra kontrole. Piemēram, reģistrējot uzņēmumu, nedrīkst izsniegt, teiksim, 12 000 vai nezin cik pavadzīmju, jo nedrīkst ļaut viņiem izņemt tās un pēc tam pārdot brīvajā tirgū, tās pat nemaz neizmantojot. Tā ir sistēmas iekšējā lieta, kura faktiski ir jāsakārto.

Taču šeit ir viena cita lieta. Kā mēs zinām, jau ir pasūtītas šīs stingrās uzskaites pavadzīmes, kurām ir jābūt ar zināmām drošības garantijām, tomēr, kā Apiņa kungs jau minēja, to cena ir ārkārtīgi augsta. Nu nevar būt šāda cena, mīļie draugi! Tad kam mēs esam tās pasūtījuši un kāpēc tas tādā formā tika darīts? Tas ir pirmais, kam jāpaseko līdzi! Tas nevar būt, ka 10 vai 11 santīmu maksā viena šāda pavadzīme! Tas nav normāli, un tā nav tā cena, cik šāda pavadzīme pēc idejas maksā! Tas ir viens.

Otra lieta. Guntara Krasta priekšlikumā, manuprāt, ir ļoti precīzi pateikts, kas ir pavadzīmēs jāraksta un kādā formā. Tomēr pats galvenais ir tas, ka tās nav nepieciešamas darījumos, kura vērtība nepārsniedz 1000 latu. Ja mēs būsim atrisinājuši šīs pavadzīmes cenas vērtību, teiksim, tā maksās vienu vai divus santīmus, un tāda varētu būt arī tās reālā cena. Tātad šeit mēs nevaram runāt par to, ka, redzat, šie kaut kādi 11 santīmi - tā tomēr ir nauda par pavadzīmi, tāpēc šinī gadījumā šīs lietas būs jāskatās kompleksi, jo 2 santīmi jau nu nebūtu tā summa, par kuru mēs varētu strīdēties, vai šis mazais uzņēmējs nevarēs samaksāt.

Es lūdzu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, ka ministrijas vai citi valsts uzņēmumi vienai vai otrai firmai rada papildu ieņēmumus un tās lobē, nav nekas jauns. Labklājības ministrija ieviesa vienotas recepšu blankas, vienādas recepšu blankas nodrukāja, un kas tad notika? Tur bija peļņa šim uzņēmumam - pāri par 200 tūkstošiem latu, bet receptes tika nodrukātas ar kļūdām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka labklājības ministram tas bija izdevīgi.

Tagad par Finansu ministriju. “Ēnu” ekonomika. Jā, tā ir! Kāds ir tās apjoms? Ļoti liels. Un tagad ieviesīs šīs stingrās uzskaites pavadzīmes. Līdz šim laikam arī bija tāds uzskats, ka tās it kā izskaudīs “ēnu” ekonomiku. Cienījamie kolēģi! Tās neizskaudīs ēnu ekonomiku! “Ēnu” ekonomiku var izskaust tikai Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta darbība, kurai jābūt stingrai un nelokāmai.

Jūs tikai paskatieties, kas notiek, teiksim, ar Valsts ieņēmumu dienestu! Tā darbību negatīvi novērtē 57% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šis dienests strādā ļoti slikti.

Par jaunajām pavadzīmēm. Jā, visi tie, kuri līdz šim laikam tirgo, kuri veic darījumus - šie mazie un vidējie uzņēmumi -, to visu pildīja kārtīgi un arī pildīs, bet “ēnu” ekonomikā darbojas pavisam citas firmas. Un arī tās izmantos šīs pavadzīmes, un tur viss būs kārtībā. Diemžēl tikai daļai varbūt atklās šīs nelikumības, lielākā to daļa netiks atklāta, un rezultāts būs viens un tas pats.

Taču galvenais ir kas cits - te ir atrasts uzņēmums, kas ļoti labi nopelnīs. Jūs paši varat parēķināt: ja gadā vajag apmēram 20 miljonu pavadzīmju, tad sareiziniet tās ar 10 santīmiem! Iznāks ļoti skaista summa, kuru nopelnīs šis uzņēmums. Vai tas ir specpasūtījums, kas, kā saka, tiek atbalstīts no Finansu ministrijas puses? Protams! Protams, šī firma pelnīs!

Un par mūsu kolēģa Krasta priekšlikumu. Tas ir korekts un normāls! Un, ja cilvēki kārtīgi ir izpildījuši savus pienākumus, tad viņi tos arī turpinās kārtīgi pildīt, neatkarīgi no tā, vai tā būs ļoti speciālā un stingrā pavadzīme vai normāla pavadzīme, kurā būs viss nepieciešamais uzrādīts. Tik tiešām, tagad par 10 santīmiem vajadzēs aizpildīt tās pavadzīmes, pret kurām vajadzēs nodot kādus piecus kukuļus maizes kādā kioskā vai kafejnīcā. Nu tad parēķiniet, cik tas maksās tam mazajam uzņēmumam! Viņam tas izmaksās diezgan dārgi. Diemžēl tas nevienu neinteresē. Finansu ministrija kārtējo reizi atbalsta kaut ko.

Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Krasta priekšlikumu. Tas ir korekts, normāls un atbilst visiem tiem kritērijiem, kurus līdz pat šim laikam izpilda kārtīgi uzņēmēji. Tie, kas krāpjas, krāpsies arī turpmāk. Kā viņi to darīja, tā viņi to darīs arī turpmāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Labrīt, augsti godātais prezidij! Labrīt, cienījamie deputāti! Klausoties šo diskusiju par 54.priekšlikumu, vienkārši nevarēju vairs nosēdēt uz vietas, dzirdot tās muļķības, kas no šīs tribīnes tiek runātas.

Stingrās uzskaites pavadzīmju ieviešana ļāva budžeta ieņēmumus palielināt par apmēram 30%. Tas tā bija pirms laba laika. Tagad mēs runājam, ka stingrās uzskaites pavadzīmes nevajagot. Kādas muļķības! Ir jābūt šīm stingrās uzskaites pavadzīmēm! Var piekrist Apiņa kungam, ka tā ir kaut kāda sociālisma palieka, ko mēs pašlaik ieviešam. Taču elektroniskās sistēmas pašlaik nestrādā, un trešo personu galvojumi bankām tiek pašlaik izmantoti ļoti maz. Būtu varbūt pamazām jāpārliek uzsvars no šīs vecās metodes uz galvojumiem, kurus komercstruktūrām sniedz trešās personas. Tādējādi varētu samazināt visu šo birokrātisko mehānismu, bet pagaidām šāds mehānisms ir vajadzīgs, lai cīnītos ar tām lietām, tām nepilnībām, par kurām mēs bieži vien runājam no šīs tribīnes, - kontrabandu, korupciju un citām lietām. Pagaidām nekādu citu risinājumu valdība nav piedāvājusi, un šis risinājums nav pats sliktākais. To parādīja pieredze, kas bija līdz šim. To varēja redzēt tajā brīdī, kad ieviesa šīs stingrās uzskaites pavadzīmes. Un nebūtu jēgas diferencēt nodokļu maksātājus lielos un mazos šinī lietā, kur ir vajadzīga uzskaite. Apiņa kungs šeit no tribīnes runā, ka bieži vien netiek atbalstīti mazie un vidējie uzņēmēji. Taču konkrēts piemērs, Apiņa kungs, bija vakar - tad, kad jūs neatbalstījāt uzņēmuma ienākuma nodokļa diferencēto maksājumu maziem un vidējiem uzņēmējiem. Jūs neatbalstījāt to, ko mēs piedāvājām, un tā nav pirmā reize. Es piekrītu, ka Saeimā vajadzētu diferencētu pieeju maziem un vidējiem uzņēmējiem - vajadzētu varbūt dažādu nodokļu politiku, bet vienādu uzskaiti gan vieniem, gan otriem. Jo tie ir mūsu valsts ieņēmumi. Tas skar pensijas, veselības aprūpi, tās vajadzības, kas mums ir jānodrošina mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te jārunā pietiekami skaidra valoda. Gan Krasta kungs, gan Apiņa kungs atbalsta blēžus. Mūsu partijas ministrs Gundars Bērziņš grib ieviest stingru kārtību (un tas viņam, es domāju, daļēji jau ir izdevies) un cenšas panākt, lai tiešām būtu finansu jomā disciplīna valstī, lai mēs iekasētu nodokļus, lai mēs varētu no nodokļiem maksāt skolotājiem, medmāsām un ārstiem kārtīgas algas, taču Krasta kunga priekšlikums atbalsta blēdības, un, Apiņa kungs, arī jūs lobējat blēžus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Starpība ir tāda diezgan dīvaina: naudaszīme “5 lati” izmaksā Latvijas Bankai nepilnus 2 santīmus, naudaszīme “500 latu” Latvijas Bankai izmaksā 2,1 santīmu, turpretim stingrās uzskaites pavadzīme ir tik kārtīgi aizsargāta, ka tā izmaksā 10 santīmus!

Jautājums - kāpēc Latvijas valsts izvēlējās tik sarežģītas šo pavadzīmju aizsardzības sistēmas, kas, spriežot pēc visa, sarežģītības ziņā piecas reizes pārsniedz naudaszīmju aizsardzības sistēmu? Ja mēs būtu bijuši pilnīgi godīgi un būtu drukājuši pavadzīmes tik lēti un tik efektīvi, lai tīri fiskāli neiespaidotu mūsu uzņēmējus, es pilnīgi piekristu. Šajā gadījumā rodas aizdomas, ka konkursā ir radušies kādi pārpratumi, pavadzīmēm izvēloties tik ļoti dārgu ražotāju.

Taču es katrā ziņā vēlos uzsvērt, ka problēma nav tanī jautājumā, ka nevajag pavadzīmes. Es domāju, ka pavadzīmes nevajag mazajam uzņēmējam mazajiem darījumiem. Tur vajag pāriet uz elektronisko sistēmu maksimāli ātri.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Oskars Spurdziņš. Lūdzu!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es varētu ieviest skaidrību. Mēs runājam, ka šīs pavadzīmes ir ļoti dārgas, taču faktiski tikai 25% ir cenas pieaugums attiecībā pret apritē jau esošo pavadzīmju cenu, un tas nebūt nav daudz.

Kā mūs informēja Sončika kungs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē, faktiski arī mazie un vidējie uzņēmēji, tie, kas godīgi maksā nodokļus, ir tieši par šo pavadzīmju ieviešanu, jo pretstatā tiem, kas nodokļus nemaksā, viņi uzskata, ka kārtībai ir jābūt vismaz pagaidām, šajā periodā, pēc iespējas stingrākai.

Visbeidzot es gribētu teikt to, ka mani izbrīna Kuduma kunga uzstāšanās, kurš aicināja balsot par Krasta kunga priekšlikumu. Manuprāt, viņam kā komisijas vadītājam pēc šīs uzrunas vairs nav morālu tiesību sēdēt blakus Valsts prezidentei un aicināt cīnīties pret kontrabandu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, nevajag zaimot citam citu!

Ir tāds vienkāršs jautājums - kāpēc nav speciālas tipogrāfijas, kura būtu valsts uzņēmums, kas atrastos Finansu ministrijas uzraudzībā un izgatavotu šīs pavadzīmes, drukātu markas un citus valsts nozīmes dokumentus? Kāpēc mēs vienmēr atrodam privātfirmas, kuras labi pelna, un tās atbalstām? Kāpēc 20. un 30.gados bija tipogrāfija, kas izpildīja valsts pasūtījumus attiecībā uz visiem speciālajiem drukāšanas darbiem? Tagad mēs dodam iespēju pelnīt saviem draugiem. Tas ir tas galvenais jautājums.

Attiecībā uz viltošanu un visu pārējo es jums nolasīšu datus: “Uzņēmēju kukuļdošana valsts un pašvaldību iestādēs”. Nu ir veikta tāda aptauja, to ir veikuši starptautiskie eksperti. (Starpsauciens: “Nevajag!”) Valsts ieņēmumu dienests. Desmit procenti apjautāto ir apgalvojuši, ka viņi ir devuši kukuļus, un četri procenti no viņiem ir norādījuši, kādu summu. Summa ir no pieciem līdz tūkstoš latiem. Redzat, kur ir visa tā lieta! Un jūs varat drukāt pavadzīmes, kādas vien gribat, bet ēnu ekonomika kā bija, tā būs.

Muita. Astoņi procenti aptaujāto ir atbildējuši, ka kukuļdošana ir, un četri procenti ir norādījuši summas: no 1 lata līdz 300 latiem.

Pašvaldības. Divpadsmit procenti aptaujāto atzinušies, ka ir devuši kukuļus, un septiņi procenti ir norādījuši summas: no 5 latiem līdz 300 latiem.

Tātad pirmo vietu ieņem Valsts ieņēmumu dienests. Cienījamie kolēģi, tātad nav tur kārtības, neskatoties uz to, ka mēs katru gadu tā modernizācijai izlietojam no 10 līdz 12 miljoniem latu. Cik tad ilgi mēs to modernizēsim, lai mums būtu svari uz robežām…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. … un lai būtu nokārtoti citi jautājumi?

Sēde vadītājs. Paldies.

Nākamais - Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi!

Ābiķa un Spurdziņa kungs! Šķiet, ka jūs tomēr aizgājāt par tālu savās runās! Vienreiz jau Tautas partijas pārstāve Helēna Demakova teica, ka Ģirtam Valdim Kristovskim esot jāizstājas no mūsu partijas. Šodien man te jāklausās, kur Kuduma kungs drīkst sēdēt un kur viņš nedrīkst sēdēt. Tātad acīmredzot kaut kāda rakstiska atļauja ir jāsaņem. Ābiķa kungs, kā jau Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs, neko gudrāku vairs nevarēja pateikt, kā vien to: “Jūs atbalstāt blēžus!”

Redzat, kolēģi, nav jau liela gudrība vajadzīga, lai otru cilvēku vienkārši nosauktu par muļķi, pateiktu, ka viņš ir blēdis vai blēžu atbalstītājs. Tur vispār neko nevajag - ņem un pasaki, un ar to ir viss cauri! Ja mēs te sāksim šādi... Redzat, viens jau uz paģirām ir kļuvis nervozs... Tas ir Ābiķis, protams... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par lietu runā!”)

Ja mēs te sāksim jautājumos iedziļināties šādā veidā, nekas labs mums nesanāks.

Lūdzu, apskatiet uzmanīgi tomēr Krasta kunga priekšlikumu! Es domāju, ka tā vai citādi tas ir solis pretī mazajiem uzņēmējiem. Vērtējiet, kā jums patīk! Tas nav solis pretī lielajiem uzņēmējiem! Tas ir vairāk nekā skaidrs. Satraukties par kaut kādām blēdībām... Atvainojiet, lūdzu, - diemžēl visu laiku nākas konstatēt vienu: tur, kur Latvijā parādās kaut kādi lielāki darījumi - vienalga, vai tie ir dokumentu izstrādē, lielu projektu realizēšanā vai dažādu celtņu būvē, - kur vien parādās kaut kādi darījumi, parādās arī garnadži. Nu, tie varbūt ir tādi kulturāli blēži, kas tiek klāt pie attiecīgo dokumentu izgatavošanas, un tas varbūt ir daudz ļaunāk nekā vienkārša blēdība. Labi, nāciet un pierādiet, ka šīs pavadzīmes, šīs dārgās, nenormāli dārgās pavadzīmes, ir ārkārtīgi vajadzīgas visiem! Mēs par to arī balsosim, bet nevajag runāt šeit to, ko arī jūs paši nedomājat! Jo noviltot var gan dārgu, gan lētu pavadzīmi. Šodienas tehnika to pilnā mērā ļauj izdarīt. Par to nav ko uztraukties!

Taču šeit ir mēģinājums veicināt mazo uzņēmēju tālāko darbību, nekas cits. Un ar šādu nolūku arī Krasta kungs šo priekšlikumu ir iesniedzis.

Lūk, tāpēc es vienkārši koleģiāli aicinu... Pārāk bieži es te sāku dzirdēt pamācības, kas nu mūsu kolēģiem būtu jādara un kā būtu jādara. Ja mēs sāksim analizēt notikumus un visu saistīt ar to, ka, lūk, tās un tās partijas biedrs tur un tur ir tā un tā izrīkojies, mēs nekur tālu neaiziesim un mums tas nekādu godu nedarīs. Es domāju, ka katrā partijā ir diezgan dažādi cilvēki, kas dažādi domā un dažādi rīkojas.

Tā ka es vienkārši aicinu kolēģus, tos, kas vismaz grib sevi nosaukt par kolēģiem, nesākt šādu izrunāšanos, bet runāt par lietu, neaiztikt te vienu vai otru, nerunāt - blēdis vai neblēdis. Jo, ja mēs sāksim skatīties, kurš dienests kādā veidā kad ir rīkojies, kurš dienests vajadzīgajā laikā atklāj kontrabandu un kurš vajadzīgajā laikā neko nedara, tad mums būs drusciņ citi pētīšanas rezultāti.

Tā ka es aicinu tos, kas uzskata, ka šis priekšlikums kaut cik atbalsta mazos uzņēmējus, viņu tālāko attīstību, - tos cilvēkus es aicinu balsot “par”.

Cilvēkus, kuru sirdij tuvāki ir lieluzņēmēji, lielsaimnieki, lielveikali un tamlīdzīgas lietas, protams, nevarēs pārliecināt, un tie balsos “pret”.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Dzintars Kudums, otro reizi. Kuduma kungs, jūs runāsiet?

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, Spurdziņa kungs, par jūsu uzstāšanos! Es šeit runāju par dokumentu, par konkrēto 54.priekšlikumu. Manuprāt, tas ir saprātīgs un normāls. Vienīgi ir runa par pavadzīmes cenu, mīļie draugi! Apiņa kungs teica, ka 2,1 santīmu maksā 500 latu banknote. Piedodiet, - ko tad maksā tā štrunta pavadzīme ar dažām atšķirīgām lietām, lai nevarētu to viltot? Piedodiet, paskatieties, kas notiek pie pavadzīmju ražotājiem!

Tagad par kontrabandu. Augsti godātie kolēģi, tikai viena daļa kontrabandas ceļo ar kaut kādām pavadzīmēm, gan viltotām, gan neviltotām! Par kontrabandas apkarošanu atbild Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšlietu ministrija un tā tālāk. Ļoti daudz struktūru tur ir, bet rezultāts ir ļoti, ļoti vājš. (No zāles dep. V.Muižniece: “Nav taisnība!”) Varētu pat teikt, ka vispār rezultāta nav. Labi, pēdējā brīdī tika atklāts, gods kam gods, 500 tonnu gaļas. Vēl tika atklāta arī tabakas ražotne. Cepuri nost! Bet vai tiks uz apsūdzēto sola nolikti tie cilvēki? Tikai tādā veidā var sagraut shēmu. Atņemt naudu ir viena lieta. Arī tas ir pozitīvi. Tas ir pozitīvi! Bet otra lieta ir sagraut shēmu un nosēdināt tos cilvēkus uz apsūdzēto sola. Tikai tādā veidā mēs varam iedvest zināmas bailes šiem kontrabandistiem, kuri faktiski nekā nebaidās.

Otra lieta, ko šeit minēja no tribīnes. Valsts ieņēmumu dienests stingri seko uzņēmējiem, legālajiem uzņēmējiem, un tas ir jādara. Tas ir pareizi. Bet reizēm, manuprāt, šīs pilnvaras tomēr tiek pārkāptas diezgan nopietni. Mazais uzņēmējs...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Kuduma kungs!

Dz.Kudums. ... tiek zināmā veidā pārbaudīts kādas 10 - 20 reizes gadā, bet blakus esošā kokzāģētava, kurai vispār nekādu dokumentu nav, vispār netiek pārbaudīta. Lūk, tā, kungi!

Tā ka cīņa pret kontrabandu ir komplekss uzdevums. Šis ir tikai viens solis, kas atvieglotu mazā uzņēmēja darbību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi no Tautas partijas! Mēs kārtējo reizi esam nonākuši situācijā, ka deputāts uzkāpj tribīnē un, kaut kādu emociju pārņemts, izsakās pārgalvīgi un citus aizskaroši, un rezultāts ir tas, ka mēs izraisām savstarpēju apvainojumu lavīnu. Protams, mēs esam spiesti cits citam atbildēt ar šādām “laipnībām”. Cik tās ir subjektīvas vai objektīvas - par to lai spriež mūsu vēlētāji! Un lai par to spriež arī žurnālisti! Strīds mums ir pārsvarā par vienu lietu: vai mēs aizstāvam mazo un vidējo uzņēmēju? Vai varbūt darbojamies citādi? Kā dara Tautas partija? Es domāju, viņu pašu cilvēki var atnākt uz tribīni un pateikt, kas ir uzvarējis konkursā par valsts pasūtījumu attiecībā uz pavadzīmju izgatavošanu. Kas rīkoja šo konkursu, kas bija šā konkursa komisijā un kas ir uzvarētājs šajā konkursā. Un tad mēs atradīsim šo saikni. Kāpēc ir tik izmisīga cīņa? Tāpēc, ka likums vēl nav pieņemts, bet konkurss jau ir noticis.

Kolēģi, es jūs aicinu tomēr nepārmest citiem savus grēkus, jo pagaidām Saeimā ir tikai viena partija, kuras ziedotāji tiek apsūdzēti kontrabandā! (No zāles dep. V.Muižniece: “Nevajag!”)

Sēdes vadītājs. Nākamais - Guntars Krasts. Lūdzu!

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts ieņēmumu dienestam patiešām pēdējos gados nav veicies ar nodokļu iekasēšanu. Ikviens var, paskatoties statistikas krājumos, konstatēt, ka nodokļu iekasējums attiecībā pret valsts kopproduktu, nodokļu līmenim mazliet pat pieaugot šajā laikā, pēc 1998.gada, kad iekasējuma līmenis attiecībā pret kopproduktu bijis visaugstākais Latvijas vēsturē, ir pastāvīgi krities katru gadu. Un, ja pagājušajā gadā - 2001.gadā - būtu saglabājies attiecībā pret valsts kopproduktu tas pats iekasēšanas līmenis, kāds tas ir bijis 1998.gadā, valsts budžets būtu papildus saņēmis 272 miljonus latu - 272 miljonus latu! -, kuri būtu devuši ievērojamu budžeta pārpalikumu. Nebūtu vis budžeta iztrūkuma, kā tas ir šobrīd. Šī nauda, 272 miljoni latu, kā mēs varam diezgan droši spriest, ir aizgājusi melnajā biznesā. Tāpēc finansu ministra pārstāvētā partija var saņemt ziedojumus no anonīmām firmām, no dzīvokļiem, pie tam milzu summās.

Kolēģi! Par šo manis piedāvāto priekšlikumu jāteic, ka nav runa par mazo un vidējo uzņēmumu. Runa ir par šīs pavadzīmes cenu. Runa ir par šīs pavadzīmes cenu - 11 santīmi. Kā šeit mums skaidroja Apiņa kungs, kopā ar PVN tā ir 11 santīmi. 500 latu banknote maksā piecas reizes mazāk. Piecas reizes lētāka ir 500 latu banknote. Kolēģi, par ko šeit ir runa? Mans priekšlikums - pieņemot, ka ir iespēja atteikties no šā “izdevīgā” (pēdiņās) piedāvājuma, kuru ir apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests un kurš ir no SIA “Banknote” (ja nemaldos, tā sauc to firmu), - faktiski dod iespēju mazajam uzņēmumam nemaksāt sīkajās operācijās šo papildu nodokli. Par to šeit ir runa! Aicinu izdarīt pareizo izvēli.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Valdis Lauskis. Lūdzu!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Faktiski šajā likumprojektā mēs saskaramies ar divām lietām - vienu, ko mēs varam izlasīt, un otru, ko mēs paturam prātā.

Par to, ko mēs izlasām, mēs arī balsosim. Vieni balsos par to, lai stingrās uzskaites kartes būtu absolūti visiem uzņēmējiem. Otri balsos par to, lai mazajiem uzņēmējiem, tiem, kuriem ir saskare ar darījumiem līdz 1000 latiem, stingrās uzskaites kartes nebūtu jāpielieto. Jā, tā ir konkrēta izšķiršanās. Tā ir katra deputāta atsevišķa pieeja un notiekošā izvērtējums.

Otrais jautājums, tas, kuru mēs paturam prātā un kurš te nav ierakstīts, un kuru minēja arī Apiņa kungs, ir tas, ka šo uzskaites karšu, stingrās uzskaites pavadzīmju, iespiešana patiešām ir piecas reizes dārgāka nekā naudaszīmju. To mēs paturam prātā.

Un, par šo otro runājot, es gribētu novēlēt sekojošo. Protams, opozīcija var par attiecīgo problēmu uzdot jautājumus un interesēties, vērsties pie attiecīgajām iestādēm, taču daudz sakarīgāka un saturīgāka saruna mums būtu tad, ja šo jautājumu mierīgi izvērtētu un izskatītu valdību veidojošās partijas pašas. Ja jūs pašas meklēsiet un atradīsiet atbildi uz šo jautājumu, mēs visi daudz vienkāršāk atradīsim atbildi uz pirmo jautājumu - uz jautājumu par lielo un mazo uzņēmēju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Aivars Tiesnesis. Lūdzu!

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Domāju, te ir jārunā drusku savādāk. Manuprāt, izskanēja pārāk daudz emociju un bija maz praktiskās piegaršas visās debatēs.

Lieta tāda, ka šobrīd tomēr jāņem vērā saimniecību, it īpaši vidējo uzņēmumu, meklējumi attiecībā uz specializāciju. Vairāku profilu saimniecības veido īpaši laukos, tur ir kādu četru piecu profilu saimniecības. Tās nodarbojas ar mežizstrādi, ar pārstrādi, ar ražošanu, ar tirdzniecību, lai izdzīvotu. Un, loģiski, jautājums par šīm pavadzīmēm ir ļoti svarīgs arī šiem uzņēmējiem.

Kādēļ nevar atbalstīt Krasta kunga priekšlikumu? Manuprāt, pats galvenais moments ir viens: tādēļ, ka šinī priekšlikumā ir ietverta liela sarežģītība. Ir minēti trīs pavadzīmju veidi tātad veidojas jaunas pavadzīmju formas. Sanāk, ka mēs tagad ieviesīsim vienas pavadzīmes, kuras ir domātas tieši ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm un kokmateriāliem. Tā ir viena preču grupa. Nākamā preču grupa, kas ir paredzēta, ir preces, kuru vērtība ir virs 1000 latiem, un tai seko nākamā preču grupa, kura ir paredzēta - preces, kuru vērtība ir zem 1000 latiem, - un kurai ir paredzēta vesela virkne tā saucamo atlaižu. Tas nozīmē, ka mēs ļoti sarežģīsim tieši vidējiem un maziem uzņēmējiem šo darbību, respektīvi, uzskaiti un grāmatvedību. Viņiem reāli sanāks paralēli veikt trīs, pat četru veidu pavadzīmju uzskaiti. Tā ir nodokļu summēšana, tā ir atskaišu sistēma, tā ir bilances sakārtošana.

Varētu padomāt par to, kā šī sistēma darbojas šobrīd. Reāli mums ir noteikta stingrās uzskaites pavadzīme, pie kuras uzņēmēji ir pieraduši, viņi zina šīs pavadzīmes darbības formu, un viņi ar to rēķinās. Kādēļ mums nākt iekšā ar šīm jaunajām formām?

Tālāk. Ir vēl divi lieli mīnusi. Pirmais reālais mīnuss ir tāds. Ja pastāv šīs formas, tad, ja preces vērtība ir zem tūkstoš latiem, tas nozīmē, ka tiešām, kā to jau minēja kolēģi, mēs paveram ļoti plašas iespējas nelegālai darbībai. Īpaši jāpiemin vidējā tirdzniecība, mazā tirdzniecība. Nevienā preču grupā nesanāk vairāk par tūkstoš latiem… Pa preču grupām: tātad ir piens un gaļa, dārzeņi, saimniecības preces. Tur ir šī nodalīšana… Tas nozīmē, ka mēs varam visus šos veikalus lēnām pielikt pilnus tā - atsevišķi pa tūkstotim, bez šīs uzskaites formas.

Tas nozīmē, ka mēs paveram ļoti plašas iespējas manipulācijām.

Taču pats galvenais, kas arī mani neapmierina, ir šo pavadzīmju cena. Šī cena, šie 11 santīmi, tomēr ir augsta. Arī esošā ir par lielu. Varam parēķināt: nelielam, vidējam pārstrādes uzņēmumam, teiksim, kādam konservu vai desu ceham, kam dienā ir apmēram 100 klienti, sanāk izsūtīt attiecīgu skaitu pavadzīmju. Tas nozīmē, ka viņš dienā… no 200 līdz 500 latiem mēnesī viņam aiziet, lai par šīm pavadzīmēm samaksātu un tas ir gadā no 2 līdz 5 tūkstošiem latu. Par šo jautājumu gan būs jāpadomā. Šī cena ir par lielu. Tā ir par lielu!

Taču te, teiksim, mainīt šo formu nevar. Tā ka es domāju, ka šoreiz cienījamā Krasta kunga priekšlikums nav atbalstāms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā - Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir nedaudz savādāks viedoklis nekā iepriekšējam runātājam. Es uzskatu, ka Krasta kunga priekšlikums ir atbalstāms un nav šādu trīs veidu pavadzīmju. Ir tikai divi veidi šīm pavadzīmēm. Un vēl viens šā priekšlikuma pozitīvais moments ir tas: “Darījumos ar akcīzes nodokli apliekamām precēm, kā arī kokmateriāliem izmantojamas speciālas pavadzīmju-rēķinu veidlapas.” Tas uzlabos uzskaiti gan akcizētajām precēm, gan arī kokmateriāliem.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums tomēr atbalstīs mazos un vidējos uzņēmējus, kā arī atvieglos viņu darbību, uzskaiti, grāmatvedību, un tiem nebūs papildus jāizlieto līdzekļi pavadzīmju iegādei. Tas noteikti būs vieglāk.

Turklāt mazie un vidējie uzņēmēji nav nekādi kontrabandisti… nav tie lielākie kontrabandisti. Kā rāda pieredze izmeklēšanas komisijā, kontrabandisti parasti ir tie, kuri savas firmas reģistrē uz neeksistējošām adresēm, dzīvokļiem, vai kuru īpašniekus vispār nevar atrast.

Tādēļ es uzskatu, ka šis priekšlikums tomēr būtu atbalstāms.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nenoliedzami, varētu piekrist idejai, kas šeit bieži vien tiek minēta attiecībā uz šo pavadzīmju cenu, un vajadzētu izmeklēt šo darījumu, lai noskaidrotu, kāpēc tās ir tik dārgas, dārgākas pat par 500 latu naudaszīmēm.

Jāteic, ka reāli tagad iznāk tā: mēs ar parlamentārām metodēm cīnāmies pret iespējamu korumpētu darījumu - izveidojam jaunu priekšlikumu, lai vajadzētu pasūtīt par nodokļu maksātāju naudu vēl cita veida pavadzīmes - preču stingrās uzskaites pavadzīmes -, nevis atrisinām problēmu pašā tās saknē. Kāpēc tik dārgas pavadzīmes tika pasūtītas?

Pēc būtības deputāta Krasta priekšlikums runā par cita veida stingrās uzskaites pavadzīmju ieviešanu Latvijā. Tātad būs jauns konkurss, nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta par jaunu pavadzīmju izgatavošanu, jo kokmateriāliem un akcizētām precēm būs cita veida pavadzīmes. Tātad būs jauns konkurss, jauna cena, jauns maksājums - iespējams, daudz lētāks nekā šis. Nenoliedzami, tas varētu tā būt.

Mēs parlamentāri cīnāmies ar tām lietām, kas ir notikušas izpildvarā, un tādējādi mēģinām atrisināt šo problēmu, nevis mēģinām atrast vainīgo un iegūt atbildi uz jautājumu, kāpēc tika pasūtītas tik dārgas pavadzīmes.

Es tomēr gribētu, lai šos jautājumus valdošā koalīcija risinātu pirmām kārtām pati. Ja ne, tad opozīcijai ir jāiet palīgā, izmeklējot šo lietu, tāpēc pavadzīmes ir tik dārgas. Taču katrā ziņā pavadzīmes šodien ir spēkā. Tās bija spēkā un paliks spēkā, vienalga, kāds būs balsojums šodien...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt, Salkazanova kungs!

P.Salkazanovs. Tāpēc neredzu iemesla atbalstīt 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nākamais - Jānis Ādamsons. Lūdzu.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu interesi noklausījos visas šīs debates, arī visu to, kas skar cīņu ar kontrabandu, un par visiem iespējamiem veidiem... Taču no Guntara Krasta iesniegtā priekšlikuma neizriet tas, ka arī šis pants būtu veltīts cīņai ar kontrabandu. Drīzāk es varētu piekrist Tiesneša kungam, ka tas ir vairāk saistīts ar nelegālo uzņēmējdarbību. Taču tieši šajā kontekstā man rodas jautājums: kāpēc Valsts ieņēmumu dienests necīnās ar nelegālo uzņēmējdarbību? Ja Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks Sončika kungs var atzīt, ka līdz 40 procentiem uzņēmumu Latvijā nemaksā nodokļus, rodas loģisks jautājums: cik krimināllietu pēdējo gadu laikā ir ierosināts tieši par nodokļu nemaksāšanu? Divas? Septiņas? Taču, ja vadāmies no šā skaitļa - 40 procenti -, tātad sanāk, ka vismaz 40-45 tūkstoši uzņēmumu nemaksā nodokļus!

Par kontrabandu. Kas tad tracē Valsts ieņēmumu dienestam cīnīties ar kontrabandu? Kāpēc simtiem miljonu vērtas kravas kontrabandas veidā šķērso mūsu robežu? Varbūt vajadzētu paskatīties, kā tas var notikt, ka Terehovas kontrolpunktā nopērk vienu autopacēlāju, kura cena ir 200 006 dolāri. Šos dokumentus iesniedza Valsts ieņēmumu dienests.

Kur ir problēma? Kas traucē cīnīties? Kur ir problēma, kas traucē pieņemt Guntara Krasta priekšlikumu? Ja mēs gribam aizsargāt pavadzīmes no viltošanas, nu tad varbūt mācīsimies kaut vai no mūsu kolēģiem lietuviešiem! Tur jau ir pieņemts lēmums, starptautiska firma ir uzvarējusi starptautiskā konkursā un starptautiski eksperti ir atzinuši, ka, ieviešot šo aizsardzību, viltot tās nav iespējams. Vienai pavadzīmei tas izmaksātu pusotru vai divus santīmus, tas ir maksimums. Kāpēc ir vajadzīga šī dārgā aizsardzība? Turklāt nav runa par hologrammām, bet par ļoti specifisku aizsa rdzību. Kāpēc Ministru prezidents, kad viņam Valsts policija, Drošības policija piedāvāja īstenot šos projektus, “neklapēja ne ar ausi”? (Es atvainojos par izteicienu.)

Es aicinu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu un nedebatēt par problēmām, kuras nav skartas šajā priekšlikumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais - Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs ļoti bieži runājam par to, ka tur un tur trūkst naudas, tur un tur trūkst līdzekļu. Un tad man ir vienmēr jautājums: cik procentu Latvijas pilsoņu šodien zina kaut ko par akcīzes nodokļa vai PVN iekasēšanu 2001.gadā? Cik procentu no paredzētā tika iekasēts? Kaut kā to jautājumu vienmēr pastumj nost un it kā nerunā par to. Protams, šogad būs sekmīgāka nodokļu iekasēšana, un, tuvojoties 5.oktobrim, tā kļūs pavisam sekmīga. Šogad jau ir sākuši ģeniāli strādāt - atraduši ir alkoholu, kas septiņus gadus ir gulējis un ko ir tirgojuši vietējā kafejnīcā, un kas beidzot ir sācis vienkārši traucēt un ir aizņēmis vietu noliktavā. Tad, protams, atklāj, ka tas tur ir. Atklās vēl kaut kādus sapuvušas gaļas gabalus vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, un tas būs lielisks attiecīgā dienesta darbs! Un šinī konkrētajā gadījumā - skaisti! Konkurss ir noticis, vajadzīgā nauda ir uz vajadzīgo pusi “aizslīdējusi”, un tagad ir ar nagiem un zobiem jāaizstāv, slēpjoties aiz visādiem skaistiem saukļiem, ir jāaizstāv šā radītā dokumenta iedzīvināšana, ieviešana dzīvē. Lūk, tas jau ir tas nožēlojamākais! Tas man atgādina tos “brīnišķīgos” projektus. Drīz jau atkal runāsim par Nacionālo bibliotēku un citām celtnēm. Atkārtoju vēlreiz: tur, kur parādās lieli miljoni, uzreiz parādās milzīgs garnadžu bars. Diemžēl! Un tad sākas skaisti vārdi, un ar šo vārdu palīdzību mēģina tos garos nagus ieslidināt valsts kabatā. Un tādēļ es uzskatu: kas balsos pret Krasta priekšlikumu, tas atbalsta šos garnadžus.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - otro reizi. Lūdzu!

I.Ūdre (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu vēlreiz atgādināt, ka darbs mazajos veikalos ir vienai ļoti lielai sabiedrības daļai iztikas līdzekļu pelnīšana. Viņu darījumu apgrozījums mēneša laikā nav lielāks par 400 līdz 2000 latu. Un tagad mēs ar šā priekšlikuma atbalstīšanu dotu iespēju tādiem maziem uzņēmumiem, kuru darījumu vērtība nepārsniedz 1000 latu... Viņi arī brīvā formā ar grāmatvedības programmu varētu veidot savas uzskaites pavadzīmes-rēķinus. Es domāju, tas būtu tiešs atvieglojums mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, jo galu galā tā ir viņiem iztikas pelnīšanas iespēja. Es domāju, ka jūs ļoti labi zināt, ka nemaz tik daudz viņi nespēj nopelnīt. Tādēļ es vēlreiz lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka tas palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ka tas nekādā ziņā tas nav vērsts uz kontrabandas atbalstīšanu, kā te izskanēja dažās runās.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Debatēs pieteikušies vairāk nav.

Godājamie kolēģi! Pirms turpinām šā likumprojekta izskatīšanu, mums jāizskata desmit deputātu iesniegums. (Zālē troksnis.) Piedodiet! Ļaujiet man pateikt, kāds ir iesniegums! Iesniegums ir no desmit deputātiem. Viņi lūdz pārtraukt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu trešajā lasījumā un to atdot atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu šis priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietas būtību. Tātad mums jāizlemj šis priekšlikums, pirms mēs balsojam par 54.priekšlikumu.

Kolēģi, lūdzu mazu uzmanību! Ir arī desmit deputātu iesniegums ar lūgumu atkārtot balsojumu par 5.priekšlikumu. Tātad, ja mēs tagad nobalsosim par to, lai atdotu likumprojektu atpakaļ komisijai, tad mēs par šo desmit deputātu priekšlikumu, tas ir, par 5. priekšlikuma pārbalsošanu, balsosim nākamreiz. Ja mēs turpināsim, tādā gadījumā mēs pēc šā priekšlikuma izskatīšanas balsosim par 5. priekšlikumu.

Godājamie kolēģi! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - pārtraukt likumprojekta izskatīšanu un likumprojektu nodot atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 14, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Tādā gadījumā, kolēģi, mums ir jābalso par 54. - deputāta Guntara Krasta priekšlikumu.

Vai vēlaties komisijas vārdā kaut ko piebilst? Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. Cienījamie kolēģi! Šeit jau izskanēja daudzi un dažādi argumenti. Diemžēl tad, kad komisijā tika šis priekšlikums izskatīts un tika uzaicinātas atbildīgās amatpersonas, to skaitā arī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, un komisija precīzi diskutēja par šo tēmu, nepiedalījās šajā diskusijā nedz priekšlikuma autors Krasta kungs, nedz arī kaut kādā veidā savādāk tika šie jautājumi nopietni izdiskutēti. Diemžēl jāatzīst tas. Komisija konstatēja, ka šāds priekšlikums nekādā ziņā neveicinātu mazo un vidējo uzņēmēju darbību. Tieši otrādi, tas kaitētu tiem, kas nodokļus maksā, un pavērtu iespējas, plašas iespējas, negodīgai uzņēmējdarbībai, apejot nodokļu maksāšanu. Komisijā gan tika arī, jāatzīst, izskatīts Baloža kunga priekšlikums, kurā minētās summas bija daudz zemākas nekā šis 1000 latu “slieksnis” darījumiem. Es nekādā ziņā nevaru piekrist Krasta kungam, ka 1000 latu ir sīka summa un ka 1000 latu darījums ir sīks darījums. Šāda apjoma darījumi veido ļoti lielu īpatsvaru kopējā darījumu apjomā. Lielākas vērtības kravu sadalīt vairākās mazākās un katru no tām noformēt par summu, kas ir zem 1000 latiem, - šodien to izdarīt nav nekādu problēmu. Tā ka nevajag uzskatīt, ka 1000 latu darījumus veic tikai mazie un vidējie uzņēmēji! Šodien, pastāvot modernām tehnoloģijām un iespējām, to var veikt jebkurš uzņēmējs un tādējādi veicināt šo faktiski negodīgo rīcību - nodokļu apiešanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu kategoriski noraida, jo uzskata, ka tas ir pretvalstisks un kaitīgs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 54. - deputāta Guntara Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 28. Priekšlikums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, mums ir jābalso par desmit deputātu priekšlikumu. Sakarā ar to, ka balsojuma izdrukā redzams, ka par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” 5.priekšlikumu balsojuši deputāti, kas neatradās zālē, desmit deputāti lūdz veikt atkārtotu balsojumu par šo priekšlikumu. Tātad mums ir, vadoties pēc Kārtības ruļļa 142.panta, jābalso par šo desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 26, atturas - 14. Desmit deputātu priekšlikums veikt atkārtotu balsojumu par 5.priekšlikumu ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mēs nupat nobalsojām un pieņēmām priekšlikumu, ka ir jāveic atkārtots balsojums par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoti balsojam par 5.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 56. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 57. - finansu ministra priekšlikums par 37.panta otrās daļas 3.punkta redakciju - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 58. - deputāta Baloža priekšlikumu - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. (Starpsauciens: “Balsot!”) Piedodiet, deputāti prasa balsojumu? Atvainojos… (No zāles dep. V.Balodis: “Noņemu!”) deputāti prasa balsojumu par 58.priekšlikumu. Es atvainojos. Deputāts Balodis savu priekšlikumu atsauc.

Lūdzu, turpiniet, Vītola kungs!

M.Vītols. 59. - deputāta Baloža priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 59.priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu par 59.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 59. - deputāta Baloža priekšlikumu. (No zāles dep. V.Balodis: “Noņemu!”)

Es atvainojos… Lūdzu atlikt balsošanas režīmu! Deputāts Balodis savu priekšlikumu atsauc.

Baloža kungs, lūdzu, ātrāk sakiet, ja jūs vēl kaut ko atsaucat!

M.Vītols. 60. - deputāta Baloža priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts ir 61. - finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 63. - deputātes Ūdres priekšlikums. Tas atbalstīts daļēji un iestrādāts 64. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 63. un 64.priekšlikumu.

M.Vītols. 65.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. 66. - deputāta Lāčplēša priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 67. - deputātes Ūdres priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 67. - deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 28. atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. 68.priekšlikums, ko ir iesniedzis Lāčplēša kungs, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. 69. - deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 69. - deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 16, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. 70.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts ir 71. - deputāta Baloža priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 72. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 73. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir iestrādāts 74. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Jālemj par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 12. Likumprojekts trešajā lasījumā nav pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš atkārtotai izskatīšanai. Lūdzu!

M.Vītols. 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atkārtotai
izskatīšanai - 3.jūnijs… 1.jūnijs, piedodiet.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs beidzam šodienas sēdi, paziņoju, ka ir saņemts deputātu pieprasījums:

“1994.gada 29.septembrī Saeimā pieņemtā likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kurš stājās spēkā ar 1994.gada 1.decembri, pārejas noteikumu 2.pants paredz, ka Ministru kabinets līdz 1994.gada 1.decembrim izstrādā noteikumus, kas paredzētu lauksaimniecības un pārtikas preču muitas vērtības noteikšanā izmantot cenas, kas nav zemākas par Eiropas Savienības valstīs preču muitas vērtības aprēķinam izmantojamām cenām.

Un tātad jautājums: kādēļ netiek pildīts likums “Par muitas nodokli (tarifiem)”? Kurš vainojams likuma nepildīšanā? Kāda ir bijusi uz robežas deklarēto lauksaimniecības un pārtikas preču vērtības starpība ar Eiropas Savienības valstīs preču muitas vērtības aprēķinam izmantojamām cenām? Kādi ir zaudējumi no neiegūtā muitas nodokļa pa gadiem? Kad tiks izstrādāti minētie noteikumi?”

Par pieprasījuma motivāciju vēlas runāt deputāts Gunārs Freimanis. Vadoties pēc Kārtības ruļļa, jums pienākas trīs minūtes. Lūdzu!

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi, vēl mirkli uzmanības pirms došanās ceļā uz Lietuvu!

Vakar mēs visi redzējām, ka Saeimas vairākums ar savu balsojumu nepieļāva normu, ka spirta ražošanai tiks izmantoti tikai Latvijā ražoti graudi, aizbildinādamies ar to, ka to neļaujot Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums.

Šis likums ir pieņemts pirms mūsu iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, un uz to neattiecas nekādi ierobežojumi. Mēs varam vienīgi brīnīties, kāpēc šīs daudz pieminētās iespējas citos veidos aizsargāt vietējo tirgu netiek izmantotas. Un, jāsaka, tas nav vienkārši. Ir pagājuši daudzi gadi, un, tā kā mēs redzam, ka lauksaimniecības produkcijas negatīvā tirdzniecības bilance pa šiem gadiem jau tuvojas miljardam latu (tā ir apmēram tā summa, kas vajadzīga, lai visu lauksaimniecību aizvestu līdz Eiropas līmenim), šis jautājums ir ļoti nopietns. Ceru, ka Ministru prezidents vai viņa pilnvarota persona sagatavos un uz Pieprasījumu komisiju atsūtīs visus nepieciešamos un prasītos dokumentus un pamatojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Deputātu iesniegto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Kolēģi, mums ir pienācis laiks beigt šodienas sēdi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartēm!

Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Inese Birzniece, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Jānis Škapars, Anta Rugāte, Silva Golde, Māris Sprindžuks, Ņina Savčenko, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Helmuts Čibulis, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Andrejs Požarnovs, Oskars Grīgs un Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Paldies! Šodienas sēde ir beigusies.