Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas septītā sēde

2001.gada 30.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam šīsdienas sēdi.

Vispirms šāda informācija. Mums ir neliela tehniska kļūme. Šobrīd nedarbojas kompjūteri, un tādēļ Saeimas Prezidijs ierosina izmainīt darba kārtību - sākt ar lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”, jo ir divi kandidāti un tas ir jādara ar vēlēšanu zīmēm. Vai godājamiem kolēģiem ir iebildumi pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Nav iebildumu. Labi.

Balsu skaitītāju vārdā Ražuka kungs pastāstīs par balsošanas procedūru. Lūdzu!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Saeimas deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Ir izgatavoti biļeteni ar abu divu kandidātu uzvārdiem, un pēc neilga laika balsu skaitītāji aicinās Saeimas deputātus piedalīties balsošanas procedūrā. Balsošana notiks ierastā kārtībā: iegājuši balsošanas zālē, deputāti izdarīs atzīmes balsošanas biļetenos. Uz balsošanas procedūru deputāti tiks aicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, gaidām uzaicinājumu balsot.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.34 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

2001.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 84 vēlēšanu zīmes.

Neviena nav sabojāta, un neviena nav nomainīta.

Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 84 vēlēšanu zīmes. Visas atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem nobalsots 19 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis: par Edgaru Jaunupu - 31 balss, par Rimantu Ziedoni - 34 balsis. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu un 31.panta astoto daļu neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis nepieciešamo balsu vairākumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu ir par abām izvirzītajām kandidatūrām jābalso vēlreiz.

Uz balsošanas procedūru tiksiet aicināti ar zvanu, un parastajā kārtībā atkārtosim balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ražuka kungs! Tātad pēc uzaicinājuma atkārtosim balsošanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitītāju vārdā, lūdzu, Ražuka kungs, paziņojiet balsošanas rezultātus!

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.35 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

2001.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes.

Deputātiem izsniegtas 84 vēlēšanu zīmes.

Sabojātu un nomainītu nebija.

Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes.

No vēlēšanu kastes izņemtas 84 vēlēšanu zīmes. Visas tika atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem nobalsots 19 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis: par Edgaru Jaunupu - 33 balsis, par Rimantu Ziedoni - 32 balsis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu un 31.panta astoto daļu neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot kandidātu, kurš ir saņēmis mazāko balsu skaitu. Vēlēšanas turpinās, balsošanas zīmē atstājot Edgaru Jaunupu. Vēlēšanu zīmes drīz tiks izgatavotas, un uz vēlēšanu procedūru tiksiet aicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ražuka kungs. Gaidām aicinājumu uz balsojumu.

Godājamie kolēģi! Kamēr gaidām aicinājumu uz balsojumu, paziņoju, ka mūsu godājamam kolēģim Imantam Kalniņam ir jubileja. Sveicam Imantu Kalniņu! (Aplausi.)

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies jums visiem, mani mīļie, tiešām paldies!

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Ražuka kungam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti un cienījamās deputātes! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.36 - par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli.

2001.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 85, sabojātu un nomainītu nebija, dzēstas atlikušās 25. No vēlēšanu kastes tika izņemtas 85, visas tika atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem (tātad šajā gadījumā - pret izvirzīto vienu) balsots 56 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātu Edgaru Jaunupu nodotas 29 balsis.

Saeimas kārtības ruļļa 26.panta piektā daļa: ja vēlēšanu pēdējā kārtā izvirzītais kandidāts neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, jārīko jaunas vēlēšanas 26.pantā - no pirmās līdz ceturtajai daļai - noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godājamie kolēģi! Pirms turpinām mūsu sēdes darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Māra Grīnblata, Annas Seiles, Aidas Prēdeles, Jura Dobeļa un Jura Vidiņa - iesniegumu: “Lūdzam izsludināt 30 minūšu ilgu sēdes pārtraukumu pēc balsošanas par kandidātiem.”

Kolēģi, vai mēs visi piekrītam? Es domāju, ir jābalso. Jābalso, jo viens lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 2. Tātad izsludinām pārtraukumu uz 30 minūtēm.

Pirms pārtraukuma - paziņojumi. Pirmais vēlas vārdu Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (Jaunā frakcija).

Lūdzu Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju sanākt uz komisijas sēdi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās uz 15-20 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus lūdzu pulcēties Sarkanajā zālē uz 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, neejiet ārā! Mums ir nepieciešama reģistrācija. Labi, kolēģi, tad reģistrēsimies pirms sēdes.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpināsim mūsu šīsdienas sēdi! Pirms sākam izskatīt darba kārtību, vispirms par priekšlikumiem, kas saistīti ar izmaiņām darba kārtībā.

Desmit Saeimas deputāti: Grīnblats, Seile, Dobelis un citi ierosina iekļaut darba kārtībā pirms trešās sadaļas lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”””. Vai deputātiem nav iebildumu? Tad iekļaujam šo priekšlikumu darba kārtībā pēc darba kārtības 6.punkta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu”. Vai deputāti piekrīt iekļaut to darba kārtībā? Balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā darba kārtības punkta iekļaušanu! Tātad priekšlikums ir iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu”. Balsosim par šo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 34, atturas - 14. Šis priekšlikums darba kārtībā nav iekļauts.

Desmit deputāti: Vidiņš, Dobelis, Tabūns, Jurdžs un citi ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Detektīvdarbības likums””. Vai deputāti neiebilst? Jūs vēlaties izteikties? (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsosim! Lūdzu, balsosim par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā! Es atvainojos, kolēģi! Kuduma kungs, man šeit parādījās tikai tagad... Labi! Lūdzu! Kuduma kungs vēlas izteikties “par”. Atceļam balsošanas režīmu. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, Pīka kungs! Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, šobrīd nebūtu lietderīgi tūlīt atbalstīt to, ko atbalstīja komisija, - virzīt trešajam lasījumam uz Saeimu šo Detektīvdarbības likumu, jo tur 6.pantā ir viena ļoti slikta norma iekšā. Tur ir tāda norma, ka detektīvdarbības sertifikātu varēs saņemt valsts drošības iestāžu cilvēki, kuri kādreiz strādāja valsts drošības iestādēs, omonieši un daudzas un dažādas citas kategorijas, kam absolūti tur nevajadzētu būt.

Līdz ar to es ļoti lūgtu šobrīd pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai trešajā lasījumā šis likumprojekts nebūtu jānoraida. Lūdzu, esiet tik labi un atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Jūs vēlaties runāt “pret”? Lūdzu!

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nekādu problēmu nebūtu, ja šis likumprojekts tiktu virzīts tādā kārtībā, kādā tam ir jānotiek, jo komisija nobalsoja, ka likumprojekts tiek nodots lasījumam, un tad parlamenta deputāti varētu lemt par šīs šaubīgās normas pozitīvo vai negatīvo pusi, ko šeit piedāvāja Kuduma kungs. Un pastāv taču iespēja izlabot šo normu otrajā un trešajā lasījumā... (No zāles deputāts Dz.Kudums: “Ir jau 3.lasījums!) Ā, tad es atvainojos! Tad uz trešo lasījumu. Taču saskaņā ar Kārtības rulli pastāv arī otrreizēja caurlūkošana. Piemēram, es šajā priekšlikumā, ko minēja Kuduma kungs, juridiski nesaskatu, ka tur būtu atļauts par privātdetektīviem strādāt bijušajiem omoniešiem vai it sevišķi VDK darbiniekiem.

Tā ka varētu atstāt darba kārtībā, lai parlaments lemj par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 4. Šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā””.

Kuduma kungs, vai vēlaties uzstāties “par”? Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Šis ierosinājums ir tapis tāpēc, ka šie grozījumi Kriminālprocesā ir saistīti ar Zvērināto tiesu izpildītāju likumu. Mēs lūgtu līdz 15.augustam pagarināt šo termiņu, ņemot vērā, ka Kūtra kungs ir skaidri un gaiši pateicis, ka viņi varētu līdz tam brīdim izstrādāt veselu paketi likumprojektu par starptautisko sadarbību, mēs to varētu iekļaut iekšā un līdz ar to straujāk virzīties uz priekšu attiecībā uz Kriminālprocesa kodeksu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties “pret”? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir iekļauts darba kārtības beigās.

Godājamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Vispirms Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Barčas, Baldzēna, Lāzo, Bojāra un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties par šo priekšlikumu vēlas Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kārtējo reizi mans uzdevums ir aicināt jūs nodot komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, jo pašreizējā situācija, kolēģi, ir ļoti nopietna. No 2000.gada 1.janvāra līdz šim brīdim no jauna aprēķinātās pensijas pensionāriem 40% gadījumu ir 30 latu lielas, un tās saskaņā ar pašreizējo likumu nebūs iespējams palielināt ne ar kādu indeksāciju. Tātad tā jau ir ļoti satraucoša situācija Latvijā.

Kolēģi! Pirms nedēļas es jūs aicināju un teicu, protams, saprotot, ka arī šodien jūs pārliecināt būs bezgala grūti... man gribētos teikt, ka šajā pavasarī, maijā, jums kā koalīcijas partneriem, kā valdošajām partijām derētu atcerēties vēl vienu lietu. Bija brīdis, kad zālē Ministru prezidents Andris Bērziņa kungs teica: “Pensiju un pabalstu lietas Ministru kabinets sakārtos martā, vēlākais - maijā.” Rītdien, kolēģi, ir maija pēdējā diena, un varu jums pavēstīt, ka Labklājības ministrijas atkārtoti iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” Ministru kabinetā šonedēļ atkal nav ieraudzījuši saules gaismu un darba kārtībā nav iekļauti.

Bez tam, kolēģi, es šodien vēlos atgādināt jums un pateikt nopietnus vārdus par to, ka Pasaules Banka galaziņojumā jau pagājušajā gadā Latviju nopietni saukusi pie labām pārdomām Pensiju likuma sakarā, bet, nemainot Pensiju likumu, kā jūs paši zināt, ir apdraudēta turpmākā kreditēšana no Pasaules Bankas līdzekļiem.

Es domāju, ka Latvijā pensionāri un arī tie cilvēki, kuri gatavojas kļūt par pensionāriem - un tāds liktenis, kolēģi, mūs sagaida visus - citu - ātrāk, citu - nedaudz vēlāk -, ir pelnījuši, lai visi simts Saeimā strādājošie politiķi šim jautājumam pievērstu ļoti nopietnu uzmanību.

Sarežģīti ir šodien runāt un jūs aicināt, zinot jūsu koalīcijas līgumu, bet man tomēr gribētos aicināt jūs pievērsties vēl vienai lietai. Pēdējā laikā presē stāv rakstīts, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pildās te pēkšņi ar plus trim miljoniem, te pēkšņi ar mīnus sešiem miljoniem… Man šodien ir pamatotas aizdomas, ka acīmredzot vienā otrā ministrijā vai vienā otrā ļoti nopietnā valsts institūcijā ne sevišķi labi veicas ar skaitīšanu pat miljonos. Vai nu tehnika ir novecojusi, vai ir kādas jaunas programmas radušās, vai darbinieki ir pavisam jauni vai arī jau kļuvuši daudz profesionālāki vai - tieši pretēji - neprofesionāli. Tādas starpības, runājot par iemaksām, grūti saprast, jo bāze nav mainījusies.

Kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, nododot to komisijām.

Var būt, ka mēs varam tagad, pavasarī, tā kopīgi sasparoties un nobalsot, un atļaut Saeimai strādāt pie šiem likuma grozījumiem, jo, manuprāt, pašreiz Ministru kabinets strādā acīm redzami palēninātā gaitā vai nu tādēļ, ka gaida mūsu vasaras brīvdienas, lai ķertos pie likumprojektu sagatavošanas Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā, vai arī tādēļ, ka tur ir kādi citi manam prātam nesaprotami jautājumi.

Kolēģi! Es jūs aicinu nopietni padomāt par tiem Latvijas cilvēkiem, kuri jau saņem pensijas - un tādu ir vairāk nekā 600 tūkstoši -, un šodien rast sevī spēku un atļaut likumprojektu nodot komisijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai kāds vēlas izteikties “pret”? Neviens nevēlas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - nav, atturas - 40. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Neviens deputāts nevēlas izteikties nedz “par”, nedz “pret”. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties neviens nevēlas. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Ir lūgums gan darba kārtības 4.punktu (“Grozījums Krimināllikumā”), gan 5.punktu (likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”) šodien izskatīt arī pirmajā lasījumā, jo komisija lūdz steidzamību attiecībā uz šo jautājumu. Šie likumu grozījumi ir saistībā ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvu.

Lūdzu izskatīt šodien arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, vai vēlaties runāt “pret”? Lūdzu!

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es nevēlos runāt “pret”, bet gribu ievērot procedūru un aicinu par atbildīgo noteikt tikai Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Un aicinu par līdzatbildīgo nenoteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, ir priekšlikums izslēgt Juridisko komisiju.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Tātad priekšlikums ir likumprojektu nenodot Juridiskajai komisijai, tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 3, atturas - nav. Ir pieņemts 17.priekšlikums - likumprojektu nenodot Juridiskajai komisijai.

Godājamie kolēģi! Tātad mēs nobalsojām par likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Vai kādam ir iebildumi?

Dobeļa kungs, vai jūs prasāt balsojumu? (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nē! Tieši otrādi!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst. Nododam Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens nevēlas izteikties. Deputāti neiebilst. Likumprojektu nododam Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

Godājamie kolēģi! Pirms turpinām darba kārtības izskatīšanu, vēl ir daži priekšlikumi par darba kārtības izmaiņām un grozījumiem.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atzīt par steidzamiem likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” un likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un virzīt abus minētos likumprojektus uz izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai kāds vēlas izteikties?

Godājamie kolēģi! Tā kā vienam no šiem likumprojektiem ir noteiktas divas komisijas, mēs varam lemt par to, ka šodienas darba kārtībā ir iekļaujams izskatīšanai pirmajā lasījumā tikai viens likumprojekts - “Grozījums Krimināllikumā”.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neprasa neko iekļaut. Tā vienkārši atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisijas jau iepriekš pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kuduma kungs, vai jūs vēlaties izteikties? (No zāles deputāts Dz.Kudums: “Par vēlu!”)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Tā kā mēs nolēmām jau pirms tam, kādas komisijas izskatīs un kādām tiek nodots likumprojekts, tad šobrīd mēs varam izskatīt tikai likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” iekļaušanu pirmajā lasījumā darba kārtības beigās.

Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu - iekļaut darba kārtības beigās likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Turpināsim izskatīt darba kārtību! Lēmuma projekts “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” līdz šā gada 15.jūnijam”.

Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts mums ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, lūdzu, kurš ziņos? Muciņa kungs? Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu dot piekrišanu saukt pie administratīvās atbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu 2001.gada 30.aprīlī Rēzeknes rajona Viļānos Saeimas deputātu Pāvelu Maksimovu.

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, uzklausīja deputātu Maksimovu un konstatēja, ka automašīna, ko vadīja deputāts, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, nepalaida garām braucošo automašīnu, kuras vadītājs bija iereibis un brauca, pārsniedzot pilsētā atļauto ātrumu, bet, tā kā arī deputāts Maksimovs bija vainīgs, nepalaižot garām šo mašīnu, deputāts neiebilda pret viņa saukšanu pie administratīvās atbildības, tāpēc atbildīgā komisija nolēma rekomendēt Saeimai dot piekrišanu Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības. Jaukta vaina! Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 10. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Sāksim likumprojektu izskatīšanu! Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums”, otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tātad otrais lasījums. Likumprojekts bija steidzams. Dokuments nr.3044.

Pirmo redakcionālo precizējumu komisija ir izdarījusi 4.pantā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 6.pantā ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.pantā atbildīgā komisija ir nedaudz palabojusi terminoloģiju. Lūdzu atbalstīt! 1.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Redakcionāls precizējums izdarīts 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.panta labojumu - 2.priekšlikumu - iesniegusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 10.pantā atbildīgā komisija iesniegusi precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 4.priekšlikums. Pārejas noteikumos komisija ir precizējusi datumu, līdz kuram jāapstiprina individuālie noteikumi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. 2.pielikumā ir lasāms priekšlikums - precizēt tīri no valodas viedokļa, tātad redakcionāli precizēt šo 2.pielikumu. Tas ir arī pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Ķemeru nacionālā parka likums” pieņemšanu otrajā lasījumā, bet, tā kā likumprojekts bija steidzams, tad arī galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Lujāna kungs.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Strādāsim ar dokumentu nr.3046-b, un tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Tātad 1. ir redakcionāls priekšlikums 1.lappusē par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lujāns. Tālāk arī 3.lappusē ir redakcionāls precizējums. Un ceturtajā arī...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk 5.lappusē par 11.pantu ir piedāvāts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Un 6.lappusē - par 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk arī 7.lappusē ir redakcionāls precizējums, bet 8.lappusē ir redakcionāli precizēts 20.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat 9.lappusē ir redakcionāls precizējums... pat divi redakcionāli precizējumi, un arī 10.lappusē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 11.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Un 12.lappusē ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk redakcionāls precizējums ir piedāvāts 15.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk redakcionāls precizējums ir 17.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vītola kungs.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu lemt par šā likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 9. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Muciņa kungs.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” (likumprojekta reģistra numurs 567, Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.3185).

Juridiskā komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt no likuma vārdu “novadu”, kas netika atbalstīts, tātad Juridiskā komisija palika pie likumprojekta sākotnējās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst, piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā komisija sagatavoja un atbalstīja priekšlikumu par to, ka adoptētāju personiska piedalīšanās bāriņtiesas vai pagasttiesas sēdē adopcijas jautājumos ir obligāta. Līdz ar to adoptētājs nevar šeit izmantot savu pārstāvi, bet viņam tur ir jāpiedalās personiski. Šī prasība ir saistīta ar to, ka šādām juridiskām darbībām ir personisks raksturs, jo arī tiesai ir jāvērtē adoptētāja personība. Komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. Un 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar attiecīgu punktu, kas uzdod bāriņtiesu un pagasttiesu metodisko vadību veikt Tieslietu ministrijai, kur būtu izveidojama attiecīga struktūrvienība. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt konkrētus priekšlikumus, es gribētu informēt jūs par vienu lietu. Tātad laika periodā, kad atbildīgā komisija gatavoja izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti pirms trijiem mēnešiem iesniedza grozījumus, kurus mēs nodevām izskatīšanai komisijām; tāpat arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti iesniedza atsevišķus grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, ko mēs arī nodevām izskatīšanai atbildīgajām komisijām. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vadoties pēc attiecīgā Kārtības ruļļa panta, gan “Latvijas ceļa” iesniegto likumprojektu, gan arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegto likumprojektu kā priekšlikumus iekļāva jums piedāvātajā priekšlikumu tabulā uz trešo lasījumu.

Otrām kārtām es gribētu informēt, ka sakarā ar to, ka publiski tiek pausta pilnīgi melīga un nepatiesa informācija par to, kādi priekšlikumi un kādas normas ir iekļautas šajā likumā, atšķirībā no citām reizēm, atbildīgais referents būs spiests plašāk informēt par atsevišķām normām, tādējādi komentāri būs garāki.

Tātad 1.priekšlikums ir par 1.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.panta pirmo daļu pēc vārdiem “dzīvojamo telpu” ar vārdiem iekavās “turpmāk - arī dzīvoklis”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu otro daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Vienlaikus piedāvājam uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Šīs frakcijas deputāti ierosina papildināt likuma 5.panta pirmo daļu ar piedāvāto tekstu, proti: “Ja dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības starp pusēm turpinās ilgāk par trim mēnešiem un ja izīrētājs atsakās rakstveidā noslēgt īres līgumu, tiesa pēc īrnieka prasības var atzīt īres līgumu par spēkā esošu un uzlikt izīrētājam pienākumu noslēgt īres līgumu rakstveidā.” Izvērtējot šo priekšlikumu, mēs uzaicinājām uz komisijas sēdi Rīgas Domes atbildīgas amatpersonas un konstatējām, ka šobrīd Rīgā vairāk nekā 400 pašvaldību dzīvokļi ir aizņemti patvarīgi. Ja mēs šo normu pieņemtu, tad pašvaldības būtu spiestas noslēgt īres līgumu ar šīm personām, kuras šobrīd patvarīgi ir aizņēmušas pašvaldību dzīvokļus. Ņemot vērā to, ka šāds slogs pašvaldībām un Rīgas pilsētai nav panesams, atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais debatēs Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Protams, es piekrītu tai argumentācijai, ko minēja Lagzdiņa kungs, kurš teica, ka patvarīgi nedrīkst ieņemt dzīvokļus un pēc tam attiecīgi pieprasīt tiesības īrēt šīs telpas. Tas ir pavisam cits variants! Taču es gribētu uzsvērt to domu, kāpēc sociāldemokrātu frakcija pieprasīja, lai tomēr tajā gadījumā, ja vismaz trīs mēnešus ir bijušas šīs reālās īres attiecības, īrniekam būtu tiesības pieprasīt īres līgumu, protams, ja viņš ir likumīgi - likumīgi, nevis vardarbīgā ceļā - ieguvis šīs telpas īrēšanas nosacījumus.

Protams, te nav runa par šo lietu. Galvenais jautājums ir par to, vai īrniekiem tiks nodrošināta dzīvojamās telpas aizsardzība ar Īres likumu vai ne. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tad, ja šāds līgums rakstiskā veidā ar īrnieku netiek noslēgts arī pēc tam, kad vismaz trīs mēnešus ar namīpašnieka piekrišanu šis īrnieks attiecīgi ir dzīvojis šajās telpās... ka tādā gadījumā veidojas situācija, ka likums īrnieku nekādā gadījumā neskar. Tajā pašā laikā Latvijas Civillikuma 1483.panta 4.punkts pieprasa rakstisku darījuma formu kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata. Tātad, ja īres līgumam ir rakstiska forma, tad patvaļīgi izdzītais īrnieks var iesniegt prasību tiesā, lai viņu ieliek atpakaļ dzīvoklī, bet, ja rakstveida līguma nav, tad viņam šāda tiesība ir liegta.

Lai garantētu īrnieka tiesību aizsardzību, īrniekam ir jānodrošina tiesības pieprasīt šāda rakstveida līguma noslēgšanu. Tas ir pilnīgi dabiski un normāli. Taču, ja izīrētājs ir negodprātīgs, ja viņš negrib slēgt rakstisku īres līgumu un parasti šādā veidā cenšas izvairīties no ienākuma un pievienotās vērtības nodokļa samaksas valstij, tad viņš neslēdz īres līgumu, lai nedotu iespēju pierādīt, cik lielus ienākumus viņš reāli iegūst no savām īres attiecībām. Šis jautājums skar kā valsts, tā arī pašvaldību budžetu. Par īres līguma neslēgšanu izīrētājam pašreiz nedraud nekāda atbildība - ne administratīvā, ne kāda bargāka, un tāds stāvoklis, ka īrniekam nav dotas tiesības prasīt šāda līguma noslēgšanu, ka viņam likumā šādas tiesības nav paredzētas, mūsuprāt, nav pieļaujams.

Es gribētu pateikt varbūt citu piemēru, pretstatā Lagzdiņa kunga sacītajam, ka mēs tikpat labi varam iedomāties arī ģimeni ar bērniem, kura dzīvoklī ir nodzīvojusi kaut vai, teiksim, piecus gadus un godprātīgi maksā īri. Namīpašnieks ar apsardzes palīdzību viņu var izlikt no dzīvokļa, kuru iekārojusi kāda cita - īpašniekam tīkamāka persona. Es domāju, ka šādu situāciju mēs nedrīkstam pieļaut.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais runās Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es pirmām kārtām gribētu uzdot jautājumu - ko tādā gadījumā nozīmē jēdziens “tiesiskas attiecības”? Uz kāda pamata var veidoties tiesiskas attiecības? Šā likuma 5.pantā ir ļoti precīzi noteikts, ka īres līgums tiek slēgts rakstveidā. Tātad katrs īrnieks, ja viņu vispār interesē viņa tiesības, prasīs no īpašnieka šā līguma slēgšanu rakstveidā. Tas dod viņam arī visas pārējās garantijas. Tādā gadījumā nevaram runāt par tiesiskām attiecībām, kas ir veidojušās uz kaut kāda tāda nosacījuma pamata, ka viņš, teiksim, trīs mēnešus ir dzīvojis tajās telpās. Rīgā, kā jau teica, ir vairāk nekā 400 patvarīgi aizņemtu dzīvokļu, bet tie dati ir tikai par tā saucamo pašvaldības bloku. Šādi dzīvokļi ir arī denacionalizētās mājās un privātām fiziskām vai juridiskām personām piederošās ēkās. Vai tātad visi šie patvarīgi aizņemtie dzīvokļi būs jālegalizē?

Godājamie kolēģi, padomājiet par sekām, kādas no tā var celties!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nupat Gaiļa kungs jau pateica visu pareizi. Taču ir viena lietiņa, ko, man liekas, Lagzdiņa kungs varēja akcentēt un uz to vērst uzmanību. Runa ir par tiesiskām attiecībām, bet, ja cilvēks ir patvaļīgi aizņēmis dzīvokli bez dzīvokļa īpašnieka ziņas, tad tās ir prettiesiskas attiecības, un, manā skatījumā, būtu vērts tomēr padomāt par to, ka šīs divas lietas nav jājauc kopā. Tādā gadījumā dzīvokļa patvaļīga aizņemšana nedos iespējas legalizēt dzīvokļa patvaļīgu aizņemšanu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Nepārprotami, ir taisnība atbildīgajai komisijai. Jo, ja sociāldemokrātu frakcija ir vēlējusies sasniegt to mērķi, ko Baldzēna kungs un Burvja kungs izklāsta no šīs tribīnes, tad šim priekšlikumam bija jābūt pavisam citādāk formulētam. Atsauce uz tiesiskām attiecībām šeit nederēs pareizai jūsu domas izpratnei, jo tiesiskas attiecības saskaņā ar citiem šā likuma pantiem - un tādi tie vienmēr Īres likumā ir bijuši - nozīmē to, ka īres līgums tiek slēgts tikai rakstveidā. Līdz ar to viss, kas nav rakstveidā, ir prettiesisks un nevar uz to atsaukties kā uz tiesisku. Tā ir patvarība, un pret to ir jāvēršas. Un, ja jūs gribējāt runāt par kādiem ļaunprātīgiem māju ieguvējiem, kas varbūt negrib turēt, kā saka, svētus iepriekšējo īpašnieku noslēgtos līgumus, tad to tā arī vajadzēja formulēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Balsosim... Piedodiet! Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es varu tikai precizēt to, ko es teicu pirms brīža. Likumprojektu gatavojot trešajam lasījumam, mēs uzaicinājām uz atbildīgās komisijas sēdi Pašvaldību savienības ekspertus, Rīgas pilsētas un citu lielāko pilsētu attiecīgās amatpersonas. Eksperti iepazinās ar jūsu piedāvāto ideju. Īpaši ar to iepazinās Jānis Karpovičs, kurš iepriekš, pirms šīm vēlēšanām, bija Dzīvokļu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs, un arī Andris Kravalis, kurš Rīgas Domē ir sociāldemokrātu frakcijas deputāts un tagadējais Dzīvokļu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs. Kad eksperti iepazinās ar jūsu pašu piedāvāto ideju, kuru mēs arī vakar apspriedām, izskatot likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, tad Kravaļa kungs izteica sašutumu par to, ka varētu mēģināt legalizēt to personu tiesības, kuras ir patvarīgi ielauzušās pašvaldību īpašumā esošos dzīvokļos. Godātie kolēģi, kādēļ pirms pusgada bija viena pozīcija, bet tagad ir cita? Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 5.priekšlikums. Finansu ministrs ierosina papildināt 5.panta otro daļu ar noteikumu, kuru jūs šeit redzat un kuru atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. To ir ierosinājusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Proti, kolēģi ierosina papildināt likuma 5.panta otro daļu ar šādu normu: “Aizliegts pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos.” Atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja, jo šī problēma, uz kuru kolēģi pamatoti norāda, tiek risināta likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Tajā likumā īres tiesību pārdošana nav atļauta. Minētais jautājums nebūtu reglamentējams šajā likumā, tādēļ atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs runāt pirmais ir pieteicies Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es īsti nevarētu piekrist Lagzdiņa kunga teiktajam, ka jautājums par īres tiesību pārdošanu valsts un pašvaldību namos nav reglamentējams šajā likumā. Reāli ir tā, ka 11.1.pantā ir paredzēta īres tiesību izsole pēc būtības - pārdošana. Katrā ziņā sociāldemokrātu priekšlikums ir vērsts uz to, lai šādas īres tiesības netiktu pārdotas tālāk, jo viens no korupcijas veidiem ir saistīts ar to, ka šīs īres tiesības pārdod.

Attiecībā uz nelikumīgi iemitinātajiem pieminēšu vēl kādu mūsu frakcijas priekšlikumu. Kā jau Lagzdiņa kungs teica, tajā priekšlikumā (tas gan bija mazliet atpakaļ, tas ir 4.priekšlikums) nav runa par nelikumīgi iemitinājušamies cilvēkiem, bet ir runa par likumīgi iemitinātiem, ar kuriem namīpašnieks neslēdz īres līgumu. Reāli ir tā, ka šādam cilvēkam neiestājas nekāda sociālā aizsardzība, kas ir paredzēta šajā likumā. Viņam visa sociālā aizsardzība ir tāda, kādu īpašnieks uzskata par vajadzīgu. Principā cilvēks, kuru iemitina bez līguma, paliek bez juridiskās aizsardzības un īpašnieks var ar viņu rīkoties kā vien vēlas. Šādi gadījumi ir ļoti izplatīti, taču nedz Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nedz arī Kriminālkodeksā nav paredzēta nekāda atbildība namīpašniekam par to, ka viņš neslēdz līgumu, nedara tā, kā to prasa likums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Desmit gadu laikā, kā jūs to labi zināt, pašvaldības, bet it sevišķi namu pārvaldes, ar dzīvokļiem ir veikušas varbūt vairāk nelikumīgu darbību nekā likumīgu. Šinī laikā Rīgā atbrīvojās desmitiem tūkstošu dzīvokļu - un te es runāju galvenokārt par Rīgu - , jo daļa iedzīvotāju aizbrauca projām, citi nomira vai kaut kādā veidā zaudēja… tātad atbrīvojās dzīvokļi. Un kur tad ir palikuši šie dzīvokļi?

Mēs tagad runājam, ka mums nav kur izvietot cilvēkus. Dzīvokļus iztirgoja! Un ierēdņiem bija ziedu laiki. Kas tikai netirgoja šos dzīvokļus! Visi, kam vien nebija kauns ķerties pie tādas darbības. Un tajā pašā laikā ļoti daudzi dzīvokļi bija atstāti tukši, un namu pārvaldes to ļoti labi zināja, bet tad rodas arī jautājums: “Kas tad maksāja īres un apkures maksu par šiem tukšajiem dzīvokļiem, kuri speciāli tika turēti?” Protams, tās mājas īpašnieki! Un tā veikliem cilvēkiem izdevās sadabūt divus, trīs vai pat vairākus dzīvokļus, kurus viņi noturēja 5-6 gadus, un pēc tam atkal gūt sev ienākumus. Tātad Latvijā, it īpaši Rīgā, notika likumīgā nelikumība.

Un man, arī maniem kolēģiem, nav saprotams, kāpēc mēs negribam ieslēgt 5.panta otrajā daļā vārdus: “Aizliegts pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos.” Tas tik tiešām notiek! Un notiek slēptā veidā! Tāpēc šis papildinājums ir jāatstāj un par to ir jānobalso “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Man aizvien ir mazliet tāda pārliecība… Sociāldemokrātu 4.priekšlikumā, piemēram, bija piedāvāts, ka, ja dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības… es uzsveru - tiesiskās attiecības starp pusēm… turpinās ilgāk par trim mēnešiem, tad prettiesiskas attiecības tās jau nu nebija, kā, teiksim, Lagzdiņa kungs domāja. Tiesiskajām attiecībām tomēr ir cits raksturs nekā prettiesiskajām, tā ka nevajadzētu jaukt šīs tiesiskās attiecības ar procesuālajām attiecībām.

Un tagad par šīm tiesībām pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos. Kolēģi, mums ir jāapzinās situācija, kāda ir Rīgā. Tātad valdību veidojošās partijas ļoti ilgstoši strādāja pie tā, lai atbilstoši visiem likumdošanas aktiem viss dzīvokļu fonds - pašvaldību un valsts dzīvokļu fonds - tiktu privatizēts. Tas ir viens.

Tagad esam nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešama jaunu namu celtniecība. Desmit gadu laikā ir rekonstruētas, nevis jaunas uzceltas, tikai 8 sociālās mājas. Dzīvokļu rindās ir dažādi cilvēki, piemēram, Rīgas pilsētā vien 5905 cilvēki pašreiz gaida dzīvokļu rindā, vairāk nekā 1300 cilvēku ir neatliekamās palīdzības dzīvokļu rindā. Tāda ir reālā situācija, pastāvot pašreizējai politikai. Tātad, ja mēs, izmantojot naudas maka biezumu kā reālo kritēriju, turpināsim dot iespēju saņemt šīs īres tiesības nevis tiem, kuriem saskaņā ar likumdošanas aktiem, vadoties pēc citiem reālajiem kritērijiem vai pēc neatliekamās palīdzības vajadzības pienākas šīs īres tiesības, tad, protams, veidosies tādas situācijas, ka dzīvokli, kura vērtība ir kādi 15-20 tūkstoši, var iegādāties par 3-5 tūkstošiem latu, kā mēs aizvien varam lasīt “Latvijas Vēstnesī”.

Es domāju, ka mums ir jānostājas pret šo praksi, un tad tik tiešām, ja mēs paši esam konstatējuši, ka jaunu namu celtniecība ir neizbēgama, ka ir vajadzīgs risināt šo jautājumu tādējādi, ka tiem īrniekiem, kuri jau ir reāli izlikti no dzīvokļiem, vajag ierādīt telpas, tad tādā gadījumā to vajag arī izdarīt, nevis vienkārši tirgot šīs īres tiesības valsts un pašvaldību namos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Baldzēna kungs, es jūs apsveicu! Jums ir visas iespējas Rīgā šobrīd būvēt jaunas mājas! Jūsu partijas pārstāvis ir Rīgas mērs, un jums ir visas iespējas novadīt līdzekļus, lai būvētu jaunas mājas. Taču ne jau par to ir runa.

Šā likuma izpratnē, varētu rast zināmu saistību starp 11.1.pantu un īres tiesību pārdošanu, bet tajā pašā laikā ir priekšlikums noraidīt šīs pašvaldību dzīvokļu izsoles. Līdz ar to nevienā likuma pantā pašvaldībām neparādās tiesības pārdot īres tiesības savā dzīvojamajā fondā. Jāatceras, ka pašvaldības ir publisko tiesību subjekts un ka tās drīkst darīt tikai to, ko tām atļauj darīt likums. Ja tās būtu privāto tiesību subjekts, tad tās varētu darīt visu, ko neaizliedz. Ja šis likums nenorāda, ka tās drīkst pārdot šīs īres tiesības, tātad tās nedrīkst to darīt, un šīs īres tiesības arī netiks pārdotas.

Gribētu vienkārši pateikt to, ko Bojāra kungs te jau minēja. Likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir iekļauti visi šie jautājumi, ko jūs, Bojāra kungs, jau teicāt. Mēs pašlaik skatām šo likumu, un arī jūs varat piedalīties tā skatīšanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es pateicos arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvim Jānim Gailim, kas atzīmēja, ka sociāldemokrātiem ir visas šīs iespējas. Mēs nenoliedzami kopā ar apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā koalīcijas partneri to varēsim risināt Rīgas Domē.

Tālāk es gribētu uzsvērt to, ka Jānis Gailis noteikti kā rīcības cilvēks mums palīdzēs un apzināsies to, ka visas šīs tiesības... Mums pašreiz ir tāda situācija: budžets pašreiz jau ir sadalīts, un gada vidū to pārdalīt, kad jau daudz kas ir aizgājis dažādos virzienos, ir ļoti grūti, taču, lai atrisinātu pat pašas minimālākās problēmas ar tiem cilvēkiem, kuri jau stāv dzīvokļu rindā, mums tūlīt praktiski ir vajadzīgi 103 miljoni, bet gada budžets Rīgas pilsētai ir tikai 160 miljoni.

Tā ka, kolēģi, es aicinu izvērtēt visas šīs rīcības reālās iespējas, nevis tikai domāt utopiski. Tāpēc es tomēr ieteiktu atteikties no iespējas tirgot šīs īres tiesības par puscenu vai daļu no cenas, lai tikai iegūtu kaut kādus papildu līdzekļus, bet risināt dzīvokļa telpu problēmu tiem cilvēkiem, kuri jau stāv šajās dzīvokļu rindās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es, protams, pateicos arī Jānim Gailim par to, ka viņš tomēr uzticas, lai sociāldemokrāti Rīgā saceļ jaunas mājas. Un es arī atgādināšu, kas bija pie varas tad, kad esošais pašvaldību fonds tika iztirgots, un tie tomēr nebija sociāldemokrāti. Tādā gadījumā man būs jāapbēdina Egils Baldzēns.

Arī šoreiz ar to celšanu palīdzības nebūs. Šie koalīcijas partneri palīdzēs privatizēt. Un es arī atgādināšu, no kurienes parādījās šī iespēja iztirgot īres tiesības.

1989.gadā, Tautas frontes cilvēkiem pārņemot varu pašvaldībās, izrādījās, ka mēs ne sevišķi labi mākam saimniekot, un tas bija normāli, jo lielākā daļa cilvēku ar apsaimniekošanu dzīvē saskārās pirmo reizi. Iepriekšējā sistēma to neparedzēja, ka pamatnācijai uz vietas ir šīs tiesības - pārvaldīt savu saimniecisko dzīvi.

Tad, kad sāka trūkt naudas, mēs pamatojāmies uz to, ka centrā ir prestiži dzīvokļi, ka tagad nu visi, tie bagātākie, kuri varēs, noteikti skries, un nezin kāpēc mēs domājām, ka tie būs tautieši, un tādā gadījumā, lai nomainītu šo korupciju, kas plauka un zēla dzīvokļu nodaļās, kur tirgojās pat ne tikai ar īres tiesībām, bet arī ar tiesībām pārvietoties rindā, teiksim, no 5000.vietas uz 500. vai uz 5.vietu... Tur toreiz tāda tirdzniecība notika, un tādā gadījumā tur bija kaut kāda loģika - varbūt abstrakta, nepareiza, bet tomēr bija sava loģika, kas brēca pēc sociālās taisnības tieši attiecībā uz tiem pamatnācijas iedzīvotājiem, kuri nekad nevarēja piekļūt pie jauniem dzīvokļiem. Un tad tika radīta šī iespēja - pārdot īres tiesības pašvaldībām.

Tagad, kad mēs esam it kā jau norunājuši... mēs norunājām pretējo, jo sociāldemokrāti nekad par to nebija iestājušies, ka viss dzīvojamais fonds ir jāiztirgo... Bet, ja jau jūs paši esat pienākuši pie tā, ka dzīvokļu fonds ir iztirgots, ka tagad viens no galvenajiem pašvaldību uzdevumiem dzīvokļu politikā ir nodrošināt, lai nebūtu sociālās spriedzes, lai cilvēki ar zemām algām vai cilvēki, kuri, pateicoties esošās valdošās koalīcijas pūlēm, ir palikuši bez darba, nemētātos uz ielām, bet būtu spējīgi dzīvot normālos, cilvēcīgos apstākļos, tad šobrīd paturēt šīs iespējas tirgot īres tiesības ir nemorāli.

Tādā gadījumā man patiešām gribētos, lai jūs, raugoties no jūsu liberālās domāšanas viedokļa, atbalstītu šo sociāldemokrātu piedāvājumu un aizliegtu iztirgot īres tiesības. Tomēr tik un tā es esmu pateicīgs par to, ka sociāldemokrātiem tiek uzticēta iespēja celt Rīgu, jo tad jau liberāļiem būs, ko iztirgot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tiešām bija prieks no Jāņa Gaiļa dzirdēt, ka viņš pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu, taču viņš mazliet kļūdījās. Šajā likumā pastāv 11.1.panta trešā daļa par īres tiesību izsoli. Pagaidām tas vēl pastāv pēc atbildīgās komisijas piedāvājuma, kas tiek likts šodien uz balsošanu. Tāpēc ir šis sociāldemokrātu priekšlikums, kuru Jānis atbalsta. Un tas ir patīkami.

Šeit gan ir jāsaka, ka šī norma ir mazliet plašāka nekā 11.1. panta norma, bet arī tā ir attiecināma uz nodaļu “Apakšīre”, jo valsts un pašvaldību dzīvokļos bieži vien notiek šāda veida manipulācijas ar īres tiesību pārdošanu caur apakšīres līgumu. Labāk gan būtu, ka šāda īres tiesību pārdošana vispār likumā nebūtu paredzēta, ka tā būtu attiecināma uz privātīpašumu, bet pagaidām mēs aprobežojamies ar savu piedāvājumu - šādas apakšīres tiesības vai, pareizāk sakot, īres tiesību pārdošanu, tajā skaitā caur apakšīres līgumiem, valsts un pašvaldību mājās neparedzēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir pienācis laiks pusdienu pārtraukumam. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Paldies.

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas delegācijas deputātus uz īsu tikšanos Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, Bartaševiča kungs, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Viola Lāzo, Jānis Leja, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Vents Balodis, Jānis Straume, Vineta Muižniece. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Apspriežam 6.priekšlikumu.

Nākamais debatēs runās Modris Lujāns. Lūdzu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Modri, tikai žēlo komisiju!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar likumu par dzīvokļu īri un šobrīd runājam par 5.panta otro daļu. Es vienkārši gribu to atgādināt visiem tiem, kas ir aizmirsuši, par ko mēs runājām pirms pusdienām.

Cienījamie kolēģi! Patiešām, ir patīkami, ka valdošais vairākums šodien nolēmis aktīvi padiskutēt par īres problēmām. Es nevaru piekrist tām domām - tādas ir virmojušas no šīs Saeimas tribīnes! - , ka Latvijā neesot iespējams celt dzīvojamo fondu, ka tas esot anahronisms. Mēs varam tā mānīt sabiedrību. Normālā pasaulē gan ir municipālais dzīvojamais fonds, kas ļoti normāli funkcionē. Cita lieta ir tā, ka mēs negribam un nemākam - pat desmitajā atgūtās neatkarības gadā nemākam! - to apsaimniekot. Šeit mēs, man liekas, visu laiku konfliktējam ar to situāciju, ka nevaram atteikties no pieraksta sistēmas. Patiesību sakot, līdz šim ir bijis tā, ka pašvaldības pārdod pierakstu. (Starpsauciens: “Mēs neko nerunājām!”) Nekādas īres tiesības viņas nepārdod. Viņas pārdod - pretīgā vīzē pārdod - iedzīvotājiem pierakstu. Tas pat likumā nekur nav normativizēts... Jūs nopērkat no pašvaldības to pierakstu. Jūs pēc tam nevarat zināt, vai jums būs problēmas kaut vai ar tās dzīvojamās platības privatizēšanu. Tā kā šodien šis likums nenosaka to, vai privatizācijas process - kaut vai privatizācija par sertifikātiem - šinī gadā beigsies, es aicinu tomēr šinī brīdī aizliegt pašvaldībām un valstij pārdot īres tiesības. Jo šeit veidojas patiešām ļoti labvēlīga augsne korupcijai. Un šeit jārunā, teiksim, ne tikai par bijušo vai esošo Rīgas Domi, te var parunāt arī par Latvijas pašvaldībām, kurās lielā apjomā ir pie varas gan Tautas partija, gan “Latvijas ceļš”. Mazajās pašvaldībās notiek tādi pietiekami anekdotiski gadījumi, ka pašvaldība pārdod tā saucamās... Nē, nu mēs, Ābiķa kungs, salīdzinoši... attiecībā pret jums... Mēs esam ar mieru mēģināt Rīgā celt municipālo fondu, taču no jūsu partijas puses es neesmu dzirdējis, ka jums būtu programma dzīvokļu celtniecībai Latvijā. Varbūt jums ir programma, kā izandelēt visu to dzīvojamo fondu, kas Latvijā vēl kaut kur ir palicis. Par to mēs varam atsevišķi padiskutēt, bet ne no Saeimas tribīnes. Rubika laikā, starp citu, cēla mājas. Jūsu laikā, koalīcijas partneru laikā, mājas ir nolaistas līdz kliņķim. Tā ka redziet nu! Un daudzi kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saka, ka Rubika piegājiens bijis ļoti pareizs, jā? Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu šinī brīdī noteikti atbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Jo valdošajam vairākumam nav jābaidās - šeit ir arī privātīpašnieku tiesības pārdot tos mistiskos pierakstus... Arī Lagzdiņš... ja godīgi runā, tad viņš varētu pastāstīt par tiem mistiskajiem pierakstiem. Viens dzīvoklis tiek pārdots desmitiem cilvēku. Vienā dzīvoklī dzīvo desmitiem dažādu ģimeņu, jo namsaimnieki ir vienkārši pārdevuši pieraksta tiesības... To, kas notiek arī pašvaldībās, mēs visi zinām. Es patiešām domāju, ka arī valdošajam vairākumam jau vajadzētu nevis tā spirināties pretī, bet atbalstīt mūsu iniciatīvu, lai visi cienījamie pārstāvji Rīgas Domē nevarētu tur andelēt šīs tiesības. Tagad iznāk, ka jūs iestājaties par to, lai to varētu veikt. Aloģisms! Tādēļ es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, šinī brīdī atbalstīt mūsu sociāldemokrātu kungu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Gailis. Otro reizi. (Starpsaucieni: “Turies, Leon! Nežēlo nevienu!”)

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Runāšu ļoti īsi. Man šobrīd ir rokā dokuments - Ministru kabineta tās sēdes protokols, kurā tika nolemts izslēgt 11.1.panta trešo daļu. Kā jau iepriekš minēju, vienīgi šī daļa, ja tā paliktu likumā, norādītu uz iespēju pašvaldībām pārdot - slēpti pārdot - īres tiesības. Neviens cits pants to nenorāda. Pateicos sociāldemokrātiem par komplimentiem mūsu partijai, taču varu uzreiz pateikt, ka mūsu partijas izstrādātajā mājokļu koncepcijā, kuras izstrādē arī es esmu piedalījies, ir iekļauta tieši dzīvokļu, dzīvojamo māju celtniecība. Pie reizes es atļaušos Lujāna kungam uzdot jautājumu: kādēļ tad lielākā daļa iedzīvotāju cenšas no šīm Rubika laikā celtajām mājām pārvākties uz labām mājām? Kādā stāvoklī tās ir, un cik ilgi to vēl pietiks?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Nu pārdod taču īres tiesības, tirgo tās! Nevajag aizvērt acis un stāstīt brīnumus, un teikt, ka tas nenotiek! Ir tāda tirgošanās, un labu naudu mūsu ierēdņi pelna. Sociāldemokrāti 20. un 30.gados panāca, ka dzīvojamās mājas Latvijā cēla. Cēla visā Latvijā, un cēla arī Rīgā. Taču pēdējo desmit gadu laikā šīs mājas diemžēl tika iztirgotas. Gaiļa kungs, ir ļoti labi un patīkami, ka jūs atbalstāt namu celtniecību Rīgā. Es domāju, ka tā tas būs arī visā pārējā Latvijā. Galvenais ir tas, lai būtu arī jūsu partijas vēlme. Es no jūsu teiktā sapratu, ka, veicot 2001.gada budžeta korekciju, būs atrasti naudas līdzekļi, kurus varēs novirzīt dzīvojamo namu celtniecībai Rīgā un Latvijā. Patīkami bija arī tas, ka vienā no televīzijas intervijām šo jautājumu atbalstīja arī mūsu kolēģe Lībanes kundze. Tā ka celsim mājas kopā! Skumdina vienīgi tas, ka pēdējo četru gadu laikā Rīgas Domei tika atņemtas 500 mājas - ļoti labas mājas, ar ļoti lielu daudzumu dzīvokļu. To paveica Ministru kabinets ar saviem rīkojumiem. Un vēl jau ir arī tā slavenā organizācija, kura saucas “Nekustamā īpašuma aģentūra”. Tā iztirgoja ne tikai īres tiesības un dzīvokļus, bet veselas mājas. Un ar ko tagad nodarbojas prokuratūra? Jūs to ļoti labi zināt. Pat Saeimai neatradās mājas, lai būtu viesnīca mums. Turklāt no tām 500 mājām neatradās neviena māja, kurā izvietot Latvijas nacionālo bibliotēku!

Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta. Ja to neatbalstīsim, tad visi darīs, ko gribēs.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Burvja kungs, vai jūs vēlējāties debatēt? Jā, lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nu, Kārli, tikai atceroties tevi... Cienījamie kolēģi! Nē, tas ir Kārlis Leiškalns, tas nav Kārlis Ulmanis...

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es atceros to, kas bieži skan šinī zālē: ir atļauts absolūti viss, kas nav aizliegts ar likumu. Tādā gadījumā rēķinieties ar to, ko jūs tagad pieņemsiet! Un, ja jūs pasakāt, ka tas ir atļauts, tad tā arī būs. Jo tie, kas pašlaik ir pie šīs sadales, atceras, ka jāpārdod viss. Tas ir tas, ko darīt mēs desmit gadus mācījām tautu, mācījām pašvaldību vadītājus, tas ir: pārdot, pārdot un pārdot. Nevis ražot.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ieviest šajā problēmā skaidrību no juridiskā viedokļa, ja tā varētu teikt. Jau kopš 1993.gada ir spēkā Augstākās padomes pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Likuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības un valsts sev piederošos dzīvokļus izīrē šajā likumā, tas ir, šajā palīdzības likumā, noteiktajā kārtībā. Likuma nākamie panti nosaka to, ka dzīvokļus izīrēt var tikai un vienīgi likumā noteiktām iedzīvotāju kategorijām, kuras atbilst prasībām, kas šajā likumā ir fiksētas, un kuras ir reģistrētas palīdzības saņemšanai. Tas nozīmē, ka likums nepieļauj pašvaldībām un valstij dzīvokļu izīrēšanu veikt citādā kārtībā, kā tikai rindas secībā, kādā maznodrošinātas un mazaizsargātas personas ir reģistrētas attiecīgajā pašvaldībā. Visas tās darbības, par kurām šeit pamatoti runāja sociāldemokrāti un kuras faktiski ir notikušas Rīgā un citās pašvaldībās (proti, no īrniekiem, no personām, kuras stāv rindā un ir reģistrētas vai nav reģistrētas rindā, tiek prasīts, lai tās samaksātu iepriekšējā īrnieka parādus, vai arī šie cilvēki tiek spiesti piedalīties izsolēs un tajās iegādāties jūsu nosauktās, tik pamatoti kritizētās mistiskās īres tiesības), - visas tās darbības ir atzītas par nelikumīgām. Tās ir nelikumīgas kaut vai tādēļ vien, ka 1999.gada pavasarī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt Rīgas Domes Dzīvokļu izīrēšanas komisijas šādas darbības likumību, jo trīs gadus Rīgas pašvaldības Dzīvokļu izīrēšanas komisija bija apmēram 3000 cilvēkiem šādā veidā nelikumīgi piešķīrusi īres tiesības. Ģenerālprokuratūra pārbaudīja mūsu iesniegumu, Lujāna kungs, pārbaudīja un konstatēja, ka šāda izīrēšanas kārtība ir nelikumīga, un uzlika par pienākumu Rīgas pašvaldībai atcelt trīs normatīvos aktus, kas reglamentēja šādu nelikumīgu kārtību, un šī kārtība tika atcelta. Diemžēl tā turpinās, godājamo Pēteri Salkazanov. Arī pilsētā, kurā jūs dzīvojat. Tā joprojām turpinās Jelgavas pilsētā. Tā turpinās arī citās pilsētās, un tā ir pārtraucama. Es aicinu kritizētājus deputātus rūpēties, lai viņu pilsētās netiktu turpināti šādi likuma pārkāpumi.

Debatēs tika minēta tā problēma, ka dzīvokļi tiek izīrēti personām, kuras nav reģistrētas rindā. Šeit ir oficiālā informācija - Latvijas Republikas Statistikas komitejas statistiskā informācija - par to, kurām personām, kurām personu kategorijām tiek izīrēti dzīvokļi lielākajās pilsētās. Es minēšu pēdējos skaitļus, kas ir datēti uz šā gada 21.februāri. Rīgas pilsētā pagājušajā gadā, 2000.gadā, pavisam ir izīrēts 1191 pašvaldības dzīvoklis. No šiem dzīvokļiem 104 ir izīrēti tādām personām, kuras ir reģistrētas tā saucamajā pirmkārtas rindā, savukārt kopējā rindā stāvošiem ir izīrēti 273 dzīvokļi. Tātad Rīgā divas trešdaļas no visiem dzīvokļiem ir izīrētas - joprojām tiek izīrētas! - personām, kuras nav reģistrētas palīdzības saņemšanai. Godātie kolēģi! Tieši tādēļ, ka Rīgas pilsētā un dažās citās pašvaldībās, kuru vadītāji tagad protestē pret šo likumu un arī pret palīdzības likumu, kurš būs daudz stingrāks nekā vecais, pašvaldības dzīvokļi joprojām tiek nelikumīgi izīrēti, - tieši tādēļ lielajās pašvaldībās ir dzīvokļu rindas. Taču tas ir viens no iemesliem, ne vienīgais.

Godātie kolēģi! Tagad runāšu par konkrēto priekšlikumu. Kā jau es iepriekš teicu, jau septiņus gadus likums aizliedz pārdot īres tiesības un veikt citas likumā neparedzētas darbības ar dzīvokļiem. Nav jēgas likumā ierakstīt vienas nelikumīgas darbības aizliegumu, ja pašvaldības var veikt citas nelikumīgas darbības. Tādēļ jūsu ierosinātā norma ir lieka, bet pēc būtības tā ir jau iekļauta citā likumā - spēkā esošā likumā - un tiks nostiprināta likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, kura grozījumus mēs gatavojam trešajam lasījumam.

Šo iemeslu dēļ aicinu noraidīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais - 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 5.panta otrās daļas pirmo teikumu citādā redakcijā. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns. Tātad kolēģis ierosina izslēgt likuma 5.panta trešajā daļā vārdus “pēc īpašnieka ieskata”. Komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lieks, ka tas neko nerisina, un tādēļ to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt komisijas viedoklim? Nepiekrīt. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! “Pēc īpašnieka ieskata” - tā ir tāda frāze, kas vispār neko nenozīmē. Ko nozīmē “īpašnieka ieskats”? Laikam, ja tu patīc, ja tu esi simpātisks, tad tev tas dzīvoklis būs, tātad atteiks vai neatteiks, bet, ja nu kāds nepatīk, tad viņš var... Tāpēc es domāju, ka šī frāze ir lieka un tik tiešām deputāta Jurkāna priekšlikums nav jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamie kolēģi! Izsakot visnotaļ lielu cieņu Jurkāna kungam, es absolūti neizprotu to, kas šeit ir gribēts. Šeit ir skaidri rakstīts: “Fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās...” Tad rodas jautājums: kurš tad būs lēmējs, kura būs šī institūcija, kam būs tiesības lemt par to, vai Baldzēna kunga mājā viņš gribēs izīrēt man dzīvokli vai ne? Kurš būs tas lēmējs? Vai mēs ar Saeimas lēmumu radīsim kādu institūciju? Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs deputāti pieteikušies nav, bet Burvja kungs vēlējās izteikties par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu, jūs varat to izdarīt no vietas.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribēju tikai izteikt vienu piezīmi sēdes vadītājam, jo, ja Lagzdiņa kungs sāk uzstāties kā deputāts, kas aizstāv savu viedokli, nevis pārstāv komisijas viedokli... Es, protams, saprotu, ka sēdē visiem ir jāuzzina, ka Jelgavā dzīvo Salkazanova kungs, bet tad jau varētu arī nosaukt, kur dzīvo pārējie. Tas viss būtu labi, bet tas jau vairs nav darbs!

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs! Lagzdiņa kungs tomēr pauda komisijas viedokli, un tas bija komisijas ierosinājums. Paldies.

Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu, balsosim par 8. - deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Kā var piekrist tādām muļķībām?”)

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! 9., 10., 11. un 12.priekšlikums attiecas uz vienu problēmu, proti, uz to, kādā veidā tiek izīrētas dzīvojamās telpas, kuras atbrīvojas komunālajā jeb, kā likumā tagad teikts, kopējā dzīvoklī, un kādas tiesības uz tām ir attiecīgā dzīvokļa īrniekiem, tātad citu dzīvojamo telpu īrniekiem.

Ņemot vērā bijušā finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu, atbildīgā komisija ir izstrādājusi vienotu variantu, kā būtu reglamentējama šī kārtība, proti, ar 5.panta piektās un sestās daļas redakciju ir noteikta tāda sistēma, ka gadījumā, ja valsts un pašvaldību komunālajā jeb kopējā dzīvoklī atbrīvojas kāda istaba, tad uz to var pretendēt tie īrnieki, kuri dzīvo šajā dzīvojamajā telpā. Šobrīd šādu tiesību šīm personām nav, un te ir brīva pašvaldības izlemšana. Pieņemot šo normu, mēs tātad uzliksim par pienākumu pašvaldībām izīrēt šīm personām atbrīvojušās telpas.

Tātad atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi bijušā finansu ministra E.Krastiņa 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsojam par 9. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. Es atvainojos… Es atvainojos, godāto sēdes vadītāj!

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Ir atbalstīts precizētā redakcijā. Tātad atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bet mums tik un tā ir jābalso pēc kārtas. Jūs ierosināt atbalstīt 12., bet bez tam ir vēl arī 10. un 11.priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Man nav zināms, ka Edmunds Krastiņš uzturētu spēkā savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, komisija tātad neatbalsta 9.priekšlikumu, bet tas ir iestrādāts 12.priekšlikumā. Vai kāds pieprasa balsojumu par 9.priekšlikumu? Nē. Paldies.

Lūdzu, tālāk par 10.priekšlikumu!

J.Lagzdiņš. Tātad deputāts Jānis Jurkāns ir ierosinājis citus kritērijus, pēc kuriem pašvaldībām būtu jāvadās, piešķirot komunālajā dzīvoklī atbrīvojušos dzīvojamo telpu, proti, nosakot par galveno kritēriju to, ka šī telpa vispirms tiek piedāvāta tam īrniekam, kurš dzīvo ilgāku laiku šajā dzīvoklī. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo uzskata, ka priekšrocības būtu dodamas tām personām, kurām ir mazāka dzīvojamā platība šajā komunālajā dzīvoklī. Tas ir iestrādāts Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas redakcijā.

Es aicinātu deputāta Jurkāna priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti uztur spēkā prasību balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Jurkāna 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. 11.priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā un iestrādājusi 12.priekšlikumā. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti uztur spēkā balsojumu par 11.priekšlikumu? Nē. Paldies.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 13., 14., 15. …

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Lagzdiņa kungs, bet mums tad ir jānobalso par 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Nav iebildumu? Paldies.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Tātad, godātie kolēģi, 13., 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikums attiecas uz Īres likuma 6.pantu, kas reglamentē ļoti aktuālu problēmu, proti, kāda ir tiesiskā reglamentācija terminētajiem īres līgumiem. Kā jūs atceraties, pirms pašvaldību vēlēšanām par šo pantu tika iesniegti vairāki priekšlikumi.

17.priekšlikums savulaik tika saņemts no Aijas Počas, Kristiānas Lībanes un vēl citu deputātu grupas par to, ka denacionalizēto namu īrnieki, kuri pēc nama atdošanas ir noslēguši terminēto īres līgumu, ar šā likuma normu tiek uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, tātad ir bez termiņa.

Tātad, runājot par pirmo priekšlikumu, proti, par 13.priekšlikumu par 6.pantu, atbildīgā komisija nav atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Pēterkopa priekšlikumu - izteikt 6.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Šis priekšlikums ir pretējs tam, ko savulaik iesniedza frakcija “Latvijas ceļš”. Šis priekšlikums nosaka to, ka visi beztermiņa īres līgumi, kas ir noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiek uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz 5 gadiem. Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko savulaik ierosināja “Latvijas ceļš”, tas ir, terminētos līgumus uzskatīt par beztermiņa līgumiem. Mēs savukārt uzskatījām, ka šāda iejaukšanās ar likumu īres attiecībās nav pieļaujama, un tādēļ Normunda Pēterkopa priekšlikumu nepieņēmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 13.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 14.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Jānis Gailis, kolēģis acīmredzot atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. 14.priekšlikums ir atsaukts.

J.Lagzdiņš. 15. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - ir par to, ka 6.panta otrajā daļā vārdus “atjaunot līgumu” vajadzētu aizstāt ar vārdiem “uz līguma pagarināšanu”. Šis priekšlikums ir atbalstīts gan šajā pantā, gan arī tālākajā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta otro un trešo daļu kā otro daļu precizētā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17.priekšlikums ir tas, par kuru es runāju jau pirms brīža, proti, tas ir atsevišķs likumprojekts, ko savulaik iesniedza frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti, kuri aicināja noteikt, ka terminētie īres līgumi, ko denacionalizēto namu īpašnieki ir noslēguši ar īrniekiem, ir uzskatāmi par beztermiņa līgumiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāties vēlas Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gan nospiedu podziņu, jo gribēju runāt par 16.priekšlikumu, kas vienbalsīgi jeb, nevienam neiebilstot, tika pieņemts. Runājot par 16.priekšlikumu, es tomēr gribēju, lai balsojums būtu pa daļām - par 1., 2. un 3.apakšpunktu, jo 2.apakšpunkta norma, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņu ģimenes locekļu personīgajai lietošanai, mūsu, sociāldemokrātu, skatījumā, ir ļoti, ļoti īrnieku neaizsargājoša, jo īpašnieks jebkurā brīdī var pateikt, ka viņa ģimenes loceklim šī konkrētā dzīvojamā telpa ir vajadzīga personīgai lietošanai, un tad īrniekam šī telpa būs vienkārši jāatstāj.

Tādēļ es gan gribētu aizrādīt sēdes vadītājam, ka to pogu es tomēr biju nospiedis pirms šā jautājuma izlemšanas, bet man vienkārši netika dots vārds.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka debates par 16.priekšlikumu diemžēl tika pāragri pārtrauktas. Debates īstenībā nemaz nesākās.

Es gribētu pateikt, ka tas priekšlikums tik tiešām ir ļoti nopietns, jo skar sekojošu jautājumu. Ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, tad, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu. Vienīgi tad, ja līgumā ir ietvertas saistības, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, tas tiek pagarināts. Taču namīpašniekam vai izīrētājam (arī valstij un pašvaldībai) ir tiesības atteikt īres līgumu, piemēram, tad, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai. Tātad šeit ir ļoti ietilpīgs formulējums, bez jebkādām robežām un bez jebkādiem konkrētiem nosacījumiem. Mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi bīstami, jo tikpat labi namīpašnieks var būt arī negodprātīgs un rēķināties ar šā likuma ļoti plašo ietilpību, kāda tā ir šajā punktā, un paziņot, ka praktiski visos namos, kas viņam pieder, kaut vai desmit namos, viņam ir nepieciešamas visas dzīvojamās telpas, un, beidzoties attiecīgajiem īres līgumiem, izlikt šos cilvēkus ārā un tad pēc saviem ieskatiem rīkoties jau ar jaunajiem īrniekiem, varbūt slēgt citus līgumus. Tā ka šāda iespēja pastāv, un zināmā mērā mums ir par to jāuztraucas un jāpanāk, lai tas netiktu īstenots. Mēs nedrīkstam atstāt šādas “šaurās spraugas” tik nopietnā likumā, kāds ir Īres likums.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas šeit parādās visā savā kailumā. Jā, ja ir kapitālais remonts, tad mēs varam to darīt. Bet kāda ir reālā īrnieku tiesību aizsardzība šinī gadījumā? Situācija ir ļoti vienkārša. Piemēram, Latvijā caurmērā ir šāda norma - 21 lats uz vienu dvēseli ģimenē. Ja ģimenes līdzekļi ir pārsnieguši šo normu - 21 latu -, tad atbilstoši šā likuma redakcijai palīdzība no pašvaldības praktiski vairs netiek sniegta. Rīgā šī norma ir augstāka. Rīgas Dome pieņēmusi par normu 26 latus. Veidojas situācija, ka ļoti daudzi īrnieki var tikt izlikti no dzīvokļiem, nedodot viņiem nekādas garantijas, taču viņi nesaņem arī pašvaldības palīdzību. Lai šādu situāciju neveidotu, mums katrā ziņā vajadzētu ļoti uzmanīgi izskatīt šo priekšlikumu un vajadzētu arī attiecīgi balsot, lai nebūtu šādas situācijas.

Es gribētu uzsvērt, ka likumā, kuru mēs šodien izskatām, vispār ir paredzētas iespējas pašvaldībām pašām noteikt to, kāda būs tā naudas summa - vai 21 lats, kā tas ir caurmērā jeb vidēji Latvijā, vai 26 lati, kā tas ir Rīgas pilsētā, vai vispār kāda cita, kaut vai mazāka norma, kaut 3 vai 5, vai 10 lati -, uz kuru pamatojoties, tiktu lemts, vai būtu jāpiešķir kāda palīdzība kādam konkrētam maznodrošinātam īrniekam.

Ja mēs dodam iespēju tik brīvi tulkot šo likumu, nosakot šīs likuma normas, tad, neapšaubāmi, veidojas situācija, ka īrnieku tiesības var tikt ļoti nepamatoti apcirptas.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Visi šie jautājumi ir pietiekami nopietni, jo jau pašreiz Rīgas pilsētā ir 5905 ģimenes (vai personas), kuras stāv dzīvokļu rindā. Lai tām apmierinātu šīs elementārās vajadzības, ir vajadzīgi 295 250 kvadrātmetru. Lai šādā apjomā veiktu dzīvojamo telpu celtniecību, ir vajadzīgi, kā jau es minēju, 103 miljoni latu. Ja mēs gribam šo ģimeņu skaitu vēl mākslīgi palielināt, tad, es domāju, šī summa tuvosies vairākiem simtiem miljonu latu, un tad pavisam grūti būs tādiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama neatliekama palīdzība dzīvokļa iegūšanā. Tādi ir, piemēram, cilvēki, kas ir izlikti no avārijas mājām vai kuru mājas ir cietušas ugunsgrēkā, bāreņi, repatrianti un citi.

Kolēģi! Lai atrisinātu šīs problēmas, protams, vajadzēs investēt. Pats par sevi saprotams, ka šī naudiņa būs jāiegulda, bet mums vajadzētu tomēr rēķināties ar reālajām iespējām, taču reālās iespējas pat tad, ja ķeras pie radikālas rīcības, nevar būt pārmērīgi lielas. Lai apmierinātu pat pašas mazākās neatliekamās vajadzības Rīgas pilsētā (tādi ir 1325 cilvēki), ir vajadzīgi vairāk nekā 18 miljoni latu. Atcerēsimies, ka valdības partijas ļoti ilgi nav valsts budžetā atradušas 5 tūkstošus, 20 tūkstošus latu lielas naudas summas, kas, kā mēs esam minējuši, ir nepieciešamas ļoti neatliekamām vajadzībām! Esmu pārliecināts, ka pašvaldības varēs atrast lielākas summas, taču tās summas nebūs bezgalīgi lielas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamā runās Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Cienījamais Baldzēna kungs! Ar visu to cieņu, ko es jūtu pret jums, man tomēr jāatzīst, ka jūsu teiktais, runājot debatēs par konkrēto priekšlikumu, liecina par to, ka sociāldemokrātu frakcija atkal kaut ko ir pārpratusi. Tās iedzīvotāju kategorijas, kuras, spriežot pēc jūsu teiktā, jūs vēlaties aizstāvēt, ar mūsu priekšlikumu gluži aptvertas nav.

Es gribētu ar pilnu atbildības sajūtu arī paskaidrot, ka mazturīgo iedzīvotāju statusam šā likuma izpratnē, tas ir, tāda veida likuma izpratnē, kāds tas būs pēc šo grozījumu pieņemšanas, nav nekāda tieša sakara ne ar 21 latu, ne ar 26 latiem. Pašvaldībām būs visas tiesības ņemt vērā niansētu kritēriju kopumu, to skaitā mazgadīgu bērnu esamību ģimenē, vēl kādus citus kritērijus, arī ienākumus, protams, un noteikt mazturīgo statusu pēc sava prāta un saprašanas. Tāpēc nerunāsim par 21 latu vai 26 latiem kā par aksiomu!

Tagad atpakaļ pie konkrētā priekšlikuma. Šis likumprojekts tika skatīts un gatavots mēnešiem un pat gadiem ilgi. “Latvijas ceļš” priekšlikums tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts. Tajā brīdī, kad mēs to iesniedzām, mēs nevarējām zināt, ka šajā likumprojektā būs pāri par 300 citu priekšlikumu. Mēs nevarējām zināt, kādā sistēmā izkārtosies mazturīgo un vieglāk ievainojamo iedzīvotāju aizsardzība.

Tagad “Latvijas ceļš” ir vairāk nekā trijās frakcijas sēdēs izskatījis šo likumprojektu un pārliecinājies par to, ka mazturīgie, denacionalizētajās - arī denacionalizētajās! - mājās dzīvojošie cilvēki ir aptverti ar citām aizsardzības normām, kuras ir šajā likumā un kuras mēs skatīsim pēc īsa brīža. Cerot - pamatoti cerot!-, ka pašvaldības turēs godā un labticīgi ievēros visus tos pienākumus, kurus viņām uzliks šis likums, frakcija “Latvijas ceļš” atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs...

Cienījamie kolēģi, kas ir pieteikušies debatēs! Tā kā priekšlikumu frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā atsauca frakcijas vadītāja, jūs vairs neuzstājat, ka jādebatē, ja? Paldies.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpiniet!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir ar numuru 17. Tagad mēs debatējam par priekšlikumu nr.16, par kuru kolēģis Pēteris Salkazanovs ierosināja balsot pa daļām.

Tātad vispirms runāsim par to. Tagad, cik es saprotu, man tiek dots vārds debatēs, kurās es pieteicos?

Sēdes vadītājs. Mēs pašreiz debatējam par 17.priekšlikumu. Par 16. priekšlikumu mēs nobalsojām. Mēs tagad debatējam par 17.priekšlikumu, kuru frakcijas vārdā atsauca frakcijas vadītāja. Par 17.priekšlikumu.

Tā. Jā, es atvainojos! Lūdzu, turpināsim debatēt par 16.priekšlikumu! Tādā gadījumā, Lagzdiņa kungs, es atvainojos!

Leon Bojār, vai jūs vēlējāties vēl runāt par 16.priekšlikumu? Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums vēlētāji nav devuši tiesības ignorēt viņu prasības. Tik tiešām ir jāredz tas, kas notiek ar dzīvokļiem, un tas, kas cilvēkus gaida pēc šā likuma pieņemšanas. Būs ļoti daudz nepatikšanu.

Ko nozīmē atteikt īres līgumu? Te ir 3. un 4.punkts ielikts iekšā, iestrādāts un pirmajā un otrajā lasījumā pieņemts. Bet ko tad darīs pašvaldības?

Cienījamā pozīcija! Kad bija sociāldemokrātu priekšlikums atstāt pašvaldību un valsts īpašumā vismaz vienu trešo vai vienu ceturto daļu dzīvojamo telpu, tad jūs, kā saka, smīnējāt, un visi mūsu priekšlikumi tad tika noraidīti. Tagad mēs esam nonākuši pie tā nepatīkamā fakta, ka namīpašnieki grib izlikt laukā savus īrniekus. Kur pašvaldības viņus izmitinās? Pašvaldībai dzīvojamo telpu nav. Kur dzīvot cilvēkam, kuru namīpašnieki izliek laukā? Ko mēs, teiksim, Rīgā darām? Rīgā stāv desmitiem nepabeigtu namu. Mēs saperinām visdažādākos parādus gan Rīgai, gan arī valstij, bet šie nami nav pabeigti un neviens nedomā, kā varētu risināt šo problēmu. Diemžēl risinājuma nav!

Paskatīsimies arī uz tādu lietu kā privatizācija un visi tie līdzekļi, kas Latvijā tika gūti no privatizācijas! Būtu vajadzējis arī tos daļēji novirzīt dzīvojamo telpu problēmas risināšanai gan Rīgā, gan visā valstī. Arī tas netika veikts. Nauda tika izšķiesta.

Bez tam Latvija taču saņēma pāri par 300 miljoniem latu lielu dāvinājumu. Arī to mēs nelietderīgi izmantojām. (Tagad, kā liekas, ir 620 miljonu liels parāds.) Neatradām arī par vajadzīgu daļu šo naudas līdzekļu novirzīt dzīvokļu problēmas risināšanai.

Tā ka, cienījamie kolēģi, 16.priekšlikums ir balsojams pa punktiem. Mums ir jāraugās, lai mēs pašvaldības nenoliktu uz nerisināmu problēmu robežas. Mums ir jāizslēdz šāda iespēja!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, Jānis Lagzdiņš debatēs runās kā deputāts. Viņš ir pieteicies runāt kā deputāts.

Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi Burvja kungs! Es tiešām atvainojos, ka es kā referents varbūt nepaudu tādu pilnīgi bezkaislīgu komisijas viedokli kā iepriekšējā reizē.

Runāšu par šo normu. Salīdzināsim to ar redakciju, kas ir spēkā šobrīd! Tā ir jums, kolēģi, redzama tabulas kreisajā pusē! Tajā redakcijā ir atspoguļota spēkā esošā situācija. Redzam, kādas tiesības ir izīrētājam, ja noslēgtā terminētā īres līguma termiņš izbeidzas, atteikt īres līguma pagarināšanu. Viens no momentiem, cienījamo kolēģi Salkazanov, ir tieši jūsu kritizētais; proti, iztekot īres līguma termiņam, izīrētājam saskaņā ar jauno redakciju, kuru mēs pieņēmām, atbalstot Jurkāna priekšlikumu, ir tiesības atteikt līguma pagarināšanu gadījumā, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskajai lietošanai. Analoģisku normu mēs ierosinām saglabāt arī jaunajā likumā, jo šīs normas realizācija, kā mēs to noskaidrojām sarunās ar pašvaldību darbiniekiem, nekādus sarežģījumus nerada un nekādus papildu pienākumus, godātie kolēģi, pašvaldībām neuzliek, jo, izbeidzoties līguma termiņam, gluži normāli ir tas, ka īrnieks pats meklē sev citu dzīvojamo telpu. Tā ka, godātie kolēģi, šeit nav runa par tām sociālajām lietām, ko no sagatavotās runas šeit nolasīja cienījamais kolēģis Baldzēna kungs. Par tām problēmām būtu jārunā tālāk, skatot attiecīgās normas.

Es aicinātu tomēr atbalstīt šo atbildīgās komisijas izsvērto pozīciju, proti, 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, godājamie kolēģi! Es, pirmkārt, gribētu teikt, Bojāra kungs, ka saskaņā ar šo likumu īrniekam ir dotas ļoti, ļoti, ļoti lielas garantijas. Tā ka nerunāsim par to, ka viņš paliek bez jebkādām tiesībām uz ielas un tā tālāk. Šis likums pēc savas būtības ir ļoti sociāls - īrnieku aizsargājošs likums.

Otrkārt. Ja mēs runājam par 16.priekšlikumu, jūs iebilstat pret šā likuma 6.panta 2.punktu: “...ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai”. Pirmām kārtām jāteic, ka katrs īrnieks slēdz līgumu - tātad šajā līgumā būs minēts noteikts termiņš ar tālāku piebildi, ka pēc līguma termiņa beigām viņam ir tiesības to pagarināt. Bez tam, slēdzot šo līgumu, viņš būs iepazinies ar šo likumu un zinās, kādos gadījumos īpašnieks var atteikt viņam līguma pagarināšanu. Līdz ar to īrnieks centīsies, pirmkārt, ievērot, lai viņš nepārkāptu kādas normas un lai viņam nevarētu atteikt. Un otrkārt. Protams, īrnieks jau savlaicīgi interesēsies par to, vai īpašniekam telpas būs vajadzīgas vai nebūs vajadzīgas. Savukārt īpašniekam tiek uzlikts pienākums savlaicīgi paziņot par to.

Bez tam es gribu piezīmēt, ja jūs neesat skatījušies ceturto daļu, ka tā nosaka, ka izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā. Un tad, kad pie mums bija Augstākās tiesas senators, viņš atzina, ka šāda norma ir ļoti normāla un ka tā ļaus tiesai objektīvi izvērtēt situāciju, vai īpašniekam šīs telpas ir tiešām vajadzīgas vai nav.

Tātad vēlreiz atkārtoju: šis likums ir īrnieku ļoti aizsargājošs!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es pateicos visiem par kritiskām piezīmēm, bet vienlaicīgi gribētu uzsvērt sekojošo, lai mums šeit nepārtraukti nepārmestu neizpratni par lietas būtību. Es labprāt citēšu cilvēku, kas Rīgas Domē nepārstāv sociāldemokrātu partiju, bet pārstāv apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un tas ir Jānis Karpovičs, kura kompetenci neviens šeit īpaši neapstrīdēs. (No zāles deputāts J.Gailis: “Es apstrīdu!”) Protams, es gribētu uzsvērt to, ka attiecībā uz šīm normām viņš apgalvo, ka Rīgas Dome nespēs pildīt šā likuma prasības, un, pēc viņa pārliecības, lai nodrošinātu denacionalizēto māju dzīvokļu īrniekus ar dzīvojamo platību, ja īpašnieks viņus izliks no dzīvokļiem, Domei būs nepieciešami 100 miljoni latu gadā. Viņš ir aprēķinājis, ka būs jānodrošina aptuveni 5000 dzīvokļu īrnieki. Viņš arī uzskata, ka grozījumi Īres likumā ir namīpašnieku interešu lobēšana. Tā ka es šeit nemaz nemēģināšu citēt Karpoviča kungu tālāk, bet viņš tātad apgalvo, ka Dome nespēs pildīt šo likumu, un tādā gadījumā to varēs sūdzēt tiesā un piedzīt visas, teiksim, šīs prasības.

Kolēģi, es nenoliedzu, ka atsevišķos jautājumos īrniekiem šīs tiesības ir dotas un ir arī garantijas, bet likumā ir arī vesela virkne “šauro vietu”, “spraugu”, kas šīs garantijas padara niecīgas, un šeit ir viena no tām. Ja te būtu norādītas kaut kādas robežas, ka šī dzīvojamā telpa, kas ir nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai, ir viena māja, piecas mājas, septiņas mājas vai viens dzīvoklis, trīs dzīvokļi... Es saprotu, ka to ir ļoti grūti izdarīt, tomēr šādai robežai ir jābūt, jo mums ir jārēķinās ar realitāti, ka visi namīpašnieki nav tik godprātīgi kā dažs labs Saeimas deputāts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu pateikt saviem paziņām un radiem, ka es nedzīvoju Jelgavā, bet dzīvoju Emburgā.

Otrkārt, attiecībā uz likumu ir jāsaka, ka šeit ir runa nevis vienkārši par līgumiem, kuri jebkurā gadījumā ir prioritāri, bet gan par līgumos paredzētajām saistībām, kuras abas puses ir uzņēmušās, parakstot līgumu, par to, ka, līguma termiņam beidzoties, līgums tiks pagarināts, visos citos gadījumos... Jā, Gaiļa kungs, līgums beidzas, un risinājums ir jāpanāk, abām pusēm vienojoties. To likums pasaka.

Taču šinī gadījumā runa ir par to, ka abas puses jau ir vienojušās, ka pēc termiņa beigām līgums tiks pagarināts. Nevar iebilst arī pret to, ka gadījumā, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas ir paredzēti īres līgumā, šīs saistības tiek anulētas, pie tam ļoti elementāri - griežoties tiesā, kā pēdējā daļa to paredz, un tad ir iespējams objektīvi izvērtēt, vai šos līgumā paredzētos pienākumus īrnieks ir pildījis vai nav.

Turpretī otrajā daļā ir norma par to, ka īpašniekam un viņa ģimenes locekļiem, kuru skaits ir varbūt liels, ir vajadzīgas telpas dzīvošanai, un šādā gadījumā objektīvs izvērtējums tiesā būs ļoti sarežģīts. Un tāpēc es tomēr uzstāju uz to, ka šie divi vai trīs apakšpunkti būtu jāliek uz balsošanu pa daļām, jo mēs nevaram atbalstīt sociāldemokrātu piedāvāto 2.apakšpunktu par ģimenes locekļu un īpašnieka vajadzībām, jo tas ir grūti izvērtējams jautājums tiesā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Gaiļa kungs! Jūs nepiekritāt 5.panta otrās daļas pieņemšanai, kur bija redzams, kas, kā ir un kā kas notiek, un tagad jūs gribat iestrādāt to, ko praktiskajā dzīvē, pēc jūsu izteikuma, jūs risināt ar īrnieku. Bet, redziet, jūs iestrādājat slēptu viltību, jo jebkurā tiesā 2. un 3.daļa 6.pantā būs galvenā, un tad katru īrnieku varēs izlikt no dzīvokļa, un tur nekādu pārrunu, kā jūs te gribat mūs pārliecināt, nebūs. Mūsu tiesu praksi jūs ļoti labi zināt, un, lai tiesneši ātri varētu risināt šo jautājumu, tur viss ir ierakstīts, tā ka piecās minūtēs jautājums tiks atrisināts. Tāpēc ir jāizņem ārā otrā un trešā daļa, un tad pārējais, kas tur ir iestrādāts iekšā, atbildīs gan izīrētāju, gan īrnieku vēlmēm, tāpēc nevajag strīdēties.

Es, protams, saprotu, kā mūsu likumdošanā tiek iestrādāti tie “zemūdens akmeņi”, kuriem vienu otru reizi arī valdības kuģis uzbrauc virsū un brauks vēl arī turpmāk virsū, tāpēc es aicinu, cienījamie kolēģi, 2. un 3.daļu svītrot, un tad šis būs labs pants. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man patiešām ļoti patika Gaiļa kunga uzstāšanās par to, ka viņš uzskata šo likumu par normu kopumu, kas aizsargās tieši īrnieku tiesības. Viss jau ir skaisti, taču Gaiļa kungs pašās beigās, runājot par īrnieka tiesību aizsardzību pieminēja arī tādu necilu lietu kā līgumi, un es jums atļaušos atgādināt to, ka necik sen - pirms dažām stundām - šajā pašā zālē, balsojot par 4.priekšlikumu, jūs paši noraidījāt šā līguma absolūti obligāto nepieciešamību. Tātad būtībā tā vai citādi varēs būt situācijas, kad cilvēki dzīvokļos dzīvos bez šā līguma, un tādā gadījumā šādā formā, kā pašlaik tiek piedāvāts šis pants un šis risinājums, ja tiek saglabātas īpašnieka tiesības cilvēku izraidīt no dzīvokļa, mēs uzskatīsim, ka šīs garantijas ir iluzoras, tāpēc, Gaiļa kungs, tas neatbilst tam, ko jūs teicāt. (No zāles deputāts J.Gailis: “Lielu starpību tas nerada!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie sociāldemokrāti! Es saprotu, ka jūs varbūt atbalstāt tās bijušās krievu militārpersonas, kas palika šeit, Latvijā, un mēs par šiem gadījumiem pēdējā laikā esam lasījuši avīzēs, ka dzīvokļa vai mājas bijušais likumīgais īpašnieks netiek vairs atpakaļ savā īpašumā, jo tur dzīvo Latvijā palikušās militārpersonas pēctecis. (No zāles deputāts J.Gailis: “Un Rubiks arī...”) Vai jūs saprotat šo situāciju, kādā, starp citu, ir nonākušas daudzas mūsu tautas represētās personas? Viņas atgūst savu māju, bet dzīvokļi ir aizņemti, beidzas īres līgums, bet viņš, cilvēks, kas savā laikā tika izsūtīts uz Sibīriju, netiek atpakaļ kaut vienā dzīvoklī savā mājā, kas varbūt gadsimtiem ilgi ir bijusi viņa dzimtas īpašumā. Tāda ir jūsu nostāja, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav... Bojāra kungs, jūs jau divreiz esat runājis, un pēc Kārtības ruļļa... Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es pirmām kārtām gribētu ieviest skaidrību jautājumā par to, par ko runā likuma 6.pants un piedāvātie grozījumi. Likuma 6.pants un grozījumi nerunā par to, ka gadījumā, ja ir noslēgts beztermiņa īres līgums vai terminētais īres līgums, īres līguma spēkā esamības laikā namīpašnieks var pēc savas iniciatīvas izbeigt īres līgumu, tādēļ ka viņam vai viņa ģimenes locekļiem ir nepieciešama dzīvojamā telpa. Šeit ir runa, godātie kolēģi, par pavisam citu situāciju, un šī situācija ir tāda, ka namīpašnieks un īrnieks uz noteiktu termiņu ir noslēguši līgumu. Tātad šis pants reglamentē, kādas tiesības ir namīpašniekam un īrniekam pēc īres līguma termiņa izbeigšanās. Un mēs ar jauno normu precizētā redakcijā pasakām, ka īpašniekam saglabājas tās tiesības, kas jau septiņus gadus ir noteiktas likumā, ka viņš var atteikt īres līguma pagarināšanu, ja dzīvoklis ir nepieciešams viņa ģimenes vai viņa ģimenes locekļu vajadzībām.

Es minēšu šādu situāciju. Namīpašnieks kaut kādu apstākļu, kaut vai darba vajadzību dēļ, bija spiests pārcelties uz citu pilsētu, viņš izīrēja dzīvokli uz noteiktu termiņu kādai ģimenei, nu viņš atgriežas pilsētā, kur atrodas viņa māja, un grib iemitināties dzīvoklī, kurā viņš dzīvoja, pirms bija noslēdzis terminēto īres līgumu. Vai tiešām mēs šim cilvēkam nedosim tādas tiesības?

Starp citu, šī norma attieksies arī uz tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ savus privatizētos dzīvokļus izīrēs citām personām. Un kas notiks tad, ja privatizētā dzīvokļa īpašnieks gribēs atgriezties savā dzīvoklī, kas viņam varbūt ir vienīgais? Viņš varbūt atradās ārzemēs, bija komandējumā uz trijiem gadiem un šo dzīvokli bija izīrējis uz trim gadiem kādai personai. Nu viņš atgriežas no ārzemēm, no komandējuma un grib atkal dzīvot savā dzīvoklī. Īres līgums ir beidzies, vai jūs tagad gribat sacīt, ka viņam nav tiesību iemitināties savā dzīvoklī?

Šī norma tieši skar 65% no mūsu valsts iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir dzīvokļi. Tātad - vai viņam, šim cilvēkam, būs jātur šis dzīvoklis tukšs? Viņš nevarēs to izīrēt uz noteiktu termiņu citām personām, baidoties, ka jūsu dēļ, ja mēs izbalsosim šo normu, viņš nevarēs vairs tikt savā dzīvoklī atpakaļ. Vai to jūs gribat?

Es tātad aicinu noraidīt Pētera Salkazanova priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto 6.panta otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Salkazanova kungs, vai jūs uzturat spēkā priekšlikumu balsot pa daļām? Tātad, godājamie kolēģi, vispirms balsosim par ierosinājumu balsot pa daļām par 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - 11. Salkazanova kunga priekšlikums - balsot pa daļām - nav pieņemts.

Vai jums ir kas piebilstams, Lagzdiņa kungs? Lūdzu!

Balsojam par 16. - atbildīgās komisijas priekšlikumu - kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta līdzšinējo ceturto daļu kā trešo daļu. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, vai jūs vēlaties debatēt? Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Man šajā sakarā tomēr ir jāpasaka daži vārdi, jo mēs dzirdējām no Tautas partijas deputāta Dzintara Ābiķa briesmīgus vārdus... Viņš ļoti centās aizstāvēt politiski represētos. Es gribētu atgādināt Ābiķa kungam tikai vienu - to, ka vajadzēja par labu politiski represētajiem balsot tad, kad tika piedāvāts balsot par to, ka vajag kompensācijas sertifikātus izmaksāt naudā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Runā par tēmu!”) Tu arī nerunāji par tēmu! Tajā brīdī jūs - tu un Tautas partija - diemžēl bijāt pret. Arī tad, kad vajadzēja kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai” balsot par Lestenes brāļu kapu memoriālu, jūs bijāt pret.

Ja tu vēl rupji izturēsies, es palūgšu Rihardu Pīku izraidīt tevi no zāles. Tā ka, lūdzu, Rihard, - jūs jau dzirdat, kas te notiek.

Tātad viena lieta, ko es gribētu teikt, - vajag mazlietiņ arī kaunu! Rupjības ir nevietā, kolēģi Dzintar Ābiķi! Es saprotu, ka varbūt ir kādam cilvēkam tomēr vairāk raksturīgas, citam mazāk raksturīgas...

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, lūdzu, runājiet par tēmu!

E.Baldzēns. Es tomēr gribētu runāt par šo lietu. Tātad, ja mēs runājam par tādiem jautājumiem kā politiski represētie, kurus šeit pieminēja Dzintars Ābiķis, es gribētu uzsvērt sekojošo. Mēs ne pret viņiem, ne pret namīpašniekiem nevēršamies, bet, ja mēs gribam šīs namīpašnieku un īrnieku lietas sakārtot, tad nevaram to darīt uz vienu rēķina - šajā gadījumā, neapšaubāmi, uz īrnieku rēķina. Jo, ja mēs neliekam nekādas robežas, kā tas ir pašreiz likumprojektā, tad praktiski ir iespējams šo likuma normu izmantot tā, ka visos manos namos visas telpas, kurās pašreiz ir īrnieki, es varu pēc kāda laika izmantot savām, tas ir, īpašnieka, un savu ģimenes locekļu personiskajām vajadzībām. Tad, protams, ir problēma... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Demagoģija!”)

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūs nerunājat par priekšlikumu.

E.Baldzēns. Es runāju par to pantu, kurā ir ietverts šis jautājums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runāšu tikai un vienīgi par tēmu, ko ierosināja Dzintars Ābiķis. Mēs, protams, neatbalstām... Lai paliek tā, kā ir. Taču man ir ļoti patīkami apzināties to, cik superinternacionāls šobrīd ir kļuvis Dzintars Ābiķis, jo es atceros, kā viņš kāvās ar interfrontieti Aleksejeva kungu, kurš tagad ir namīpašnieks un kura tiesības un iespējas izmitināt krievu virsniekus pašlaik apspriež Dzintars Ābiķis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs par 18.priekšlikumu pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Šī norma, par ko debatēja iepriekšējie runātāji, ir ļoti būtiska. Jautājums ir par to, ka tādā gadījumā, ja pēc īres līguma termiņa izbeigšanās rodas kāds strīds starp izīrētāju un īrnieku, ir jādod tiesības strīdu risināt tiesas ceļā. Tiesas ceļš, godātie kolēģi, ir nepieciešams tieši tādēļ, lai nebūtu tādu pārpratumu un tādu problēmu, par kādām runāja mans godājamais kolēģis Baldzēna kungs. Proti, ja kāds izīrētājs vai namīpašnieks vēlētos sakarā ar to, ka viņam ir nepieciešams dzīvošanai kāds dzīvoklis, izlikt no dzīvokļiem vairākas personas, tas ir, prasīt, lai tiktu atbrīvots vairāk nekā viens dzīvoklis, tad strīds ir jārisina tiesas ceļā. Kā to neapšaubāmi liecina iepriekšējā, septiņus gadus ilgā tiesu prakse, tiesa nekādā gadījumā nerīkojas tā, kā tas tiek pēdējās dienās propagandēts masu informācijas līdzekļos, kritizējot šo normu, ka izīrētājs var pieprasīt savai lietošanai visus dzīvokļus un tātad izlikt no dzīvokļiem visus īrniekus, kas dzīvo attiecīgajā mājā. Tiesu prakse, godātie kolēģi, ir tāda, ka šādos gadījumos tiek tiesas ceļā izlikts tikai tas īrnieks, kura dzīvoklī iemitinās namīpašnieks un viņa ģimenes locekļi. Tātad - tikai no viena dzīvokļa! Godātie kolēģi, tāda ir patiesā situācija. Tāda ir tiesu prakse, kas jau ir ilgusi septiņus gadus. Un šeit turklāt ir runa par terminētiem īres līgumiem.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas iesniegto 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi pieprasa balsojumu? Jā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. 19.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 7.panta otro daļu un izteikt 7.pantu tās piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā trešās nodaļas nosaukumu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21.priekšlikums. Ņemot vērā likuma trešās nodaļas uzbūvi, atbildīgā komisija ierosina samainīt vietām 10. un 9.pantu, proti, izteikt līdzšinējo 10.pantu kā 9.pantu un līdzšinējo 9.pantu kā 10.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 22.priekšlikums. Deputāte Kristiāna Lībane ierosina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 9.panta tātad trešo daļu. Priekšlikums ir atbalstīts. Kolēģi, tas ir ietverts 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 23. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Deputāte Kristiāna Lībane ierosina izteikt likuma 9.panta trešo daļu citādā redakcijā. Piedāvātā redakcija šeit ir redzama. Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 10.panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25.priekšlikums. Arī tas ir kolēģes Kristiānas Lībanes priekšlikums. Kolēģe aicina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 10.panta piekto daļu. Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tātad atbildīgā komisija ar 26.priekšlikumu ierosina izteikt līdzšinējā 10.panta pirmo un otro daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli. (Starpsauciens: “Viennozīmīgi!”)

J.Lagzdiņš. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par to, lai papildinātu līdzšinējo 10.pantu ar jaunu trešo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28. iesniegusi atbildīgā komisija, kas ierosina līdzšinējā 10.panta ceturto daļu izteikt kā 9.panta ceturto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Es, godātie kolēģi, tomēr gribētu šo priekšlikumu pakomentēt (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nevajag komentēt, mēs atbalstām!”), jo tas ir saistīts ar debatēm, kas tika izskanējušas pirms brīža; proti, atbildīgā komisija ierosina iekļaut likumā jaunu ļoti būtisku normu, ka gadījumā, ja īrnieks savā dzīvoklī iemitina šajā likumā noteiktajā kārtībā savus ģimenes locekļus vai kādas citas personas ar atļauju vai bez izīrētāja atļaujas, tad šis likums nosaka, ka tādā gadījumā šo personu vārds, uzvārds un personas kods trīs dienu laikā ir ierakstāms attiecīgajā īres līgumā. Un šeit, kolēģi, šī norma atrisinās tās problēmas, par kurām opozīcija, varbūt neizlasot šo piedāvāto jauninājumu, runāja iepriekš un kritizēja šo likumu. (Starpsauciens: “Paldies tev!”)

Es aicinu atbalstīt 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs. Lūdzu! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Nu tā! Ielaidies debatēs!”)

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tā kā Lagzdiņa kungs tiešām komentēja 31.priekšlikumu un šis komentārs bija adresēts sociāldemokrātiem, tad arī man ir jānokomentē sociāldemokrātu viedoklis attiecībā uz tām lietām, par kurām mēs iestājāmies likuma sākumā. Runa ir par to, ka neviens normatīvais akts - ne Krimināllikums, ne Administratīvo pārkāpumu kodekss - nenosaka, ka tam namīpašniekam, kas šo līgumu rakstveidā neslēdz, kā likums to nosaka, ir jāsaņem sods. Tātad pret to mēs iebilstam, ne jau pret šo procedūru, kas ir ierakstīta 31.priekšlikumā. Par to mēs komisijā vienojāmies un balsojām “par”.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lagzdiņa kungs, vai jūs vēlaties ko bilst komisijas vārdā par 31.priekšlikumu?

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Īres likums ir tāds likums, kas neietver sevī soda normas. Jūs visi ļoti labi to zināt, ka soda normas ir iekļaujamas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un citos speciālajos likumos, kas paredz sankcijas par kādas normas vai kādu noteikumu neizpildi, tā ka prasība, lai šajā likumā būtu ietvertas arī soda normas, neatbilst mūsu likumdošanas sistēmai un nav realizējama, tāpēc par to šajā gadījumā ir lieki runāt. Es tātad aicinu atbalstīt 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Salkazanova kungs, vai jūs prasāt balsojumu? (No zāles deputāts P.Salkazanovs: “Nē!”) Paldies. Deputāti atbalsta 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 32. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir par 10.panta nosaukumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 32. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - papildināt likuma 10.pantu ar trešo daļu par to, kurš dod piekrišanu īrnieka dzīvoklī dzīvot tā saucamajām citām personām, kas nav ģimenes locekļi. Atbildīgā komisija, neapšaubāmi, to noraidīja, jo uzskatīja, ka īrnieks bez izīrētāja piekrišanas īrējamajā dzīvoklī var iemitināt savus ģimenes locekļus, tas ir, laulāto, bērnus, brāļus un māsas, kuriem nav ģimenes; vārdu sakot, mēs atbalstījām to sistēmu, kāda ir šobrīd spēkā esošajā likumā jau 7 gadus, tāpēc mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Lagzdiņa kungs, šeit ir divi priekšlikumi ar vienu - 32.numuru. Deputāti jau atbalstīja deputātes Lībanes 32.priekšlikumu, un arī šis - LSDSP frakcijas priekšlikums - ir atzīmēts ar 32.numuru, kuru komisija neatbalsta. Vai jūs prasāt balsojumu? Tātad balsojumu par… Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Lai stenogrammā viss būtu precīzi, man ir jāatvainojas komisijas vārdā. Šeit ir tehniska kļūda - divi priekšlikumi ar 32.numuru. Tātad pašlaik runa ir par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu - papildināt likuma 10.panta trešo daļu ar šādu tekstu: “Izīrētāja atteikumu dot piekrišanu šo personu iemitināšanai dzīvojamā telpā var pārsūdzēt tiesā prasības kārtībā.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 29, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu arī kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts tātad 10.1.pantā, kas ir nākamais pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 38. ir deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums - izteikt 10.panta sesto daļu citā redakcijā. Tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 39. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 40. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts un iekļauts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 42. - deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 44. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts jau iepriekš pieņemtajā 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamie priekšlikumi, godātie kolēģi, ir par citu pantu, proti, par 10.1.pantu. Tas ir jauns pants, kāda nav šobrīd spēkā esošajā likumā, un tajā ir apkopotas visas tās normas, kas reglamentē, kādā veidā īrnieku ģimenes locekļi var prasīt to personu, kas dzīvo šajā dzīvoklī, izlikšanu. Šobrīd spēkā esošajā likumā šīs normas ir izsvaidītas pa dažādiem pantiem. Tagad tās ir precizētas, sistematizētas un apkopotas vienā pantā. Un šādu ideju atbildīgajai komisijai ierosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējais parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops. Tas ir viņa - šis 45.priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai atbildīgās komisijas precizētā redakcija ir 46.priekšlikumā?

J.Lagzdiņš. Tieši tā, tieši tā! Es aicinu atbalstīt tātad 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamā ir ceturtā nodaļa. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt šīs nodaļas, tātad ceturtās nodaļas, nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 48. priekšlikums, kolēģi, ir saņemts no Sociāldemokrātu frakcijas, kas ierosina izslēgt tātad spēkā esošā likuma 11.panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kāpēc sociāldemokrāti piedāvā izslēgt šo panta daļu? Būtībā reālajā dzīvē tanī momentā, kad pašvaldības sakarā ar liberālu domāšanu būs privatizējušas absolūti visus dzīvokļus, šī doma varbūt arī nebūs vajadzīga un šis pants automātiski kļūs lieks, bet pašlaik tomēr varbūt padomāsim, kāpēc daudzās pasaules valstīs, kur arī ir liberāla domāšana - tātad ne tikai Latvijā, bet, teiksim, arī Zviedrijā -, ir ļoti liels pašvaldību dzīvojamais fonds. Tas tiek veidots tieši tādēļ, lai mazturīgie cilvēki, kuri sakarā ar straujo liberālās domāšanas uzplaukumu ir palikuši bez darba, nekļūtu par bomžiem, bet lai viņiem būtu lētas īres iespējas.

Atgādināšu kaut vai to, ka, protams, mēs šodien jau diskutējām par to, cik veiksmīgi var privatizēt dzīvojamo fondu, taču pirmās brīvvalsts laikā, Rīgas Dome, atzīmēšu, sociāldemokrātu vadībā izveidoja pietiekoši daudz lēto īres namu masīvu, teiksim, Grīziņkalnā... arī pie Vidzemes tirgus to slaveno māju, kuru jaunatgūtajā neatkarīgajā Latvijā liberālās domāšanas pārstāvji ļoti veiksmīgi privatizēja, nevis atgrieza to vecajiem īpašniekiem, tātad privatizēja to, ko brīvvalsts laikā bija uzcēlusi valsts un pašvaldība. Un tādā gadījumā visi šie nami tika celti ar domu nevis lai gūtu peļņu no šiem namiem, bet lai nodrošinātu tādu stāvokli, ka Rīgā nav sociālās spriedzes. Būtībā tas ir tas, par ko vienmēr ir cīnījušies sociāldemokrāti.

Es šajā sakarā atļaušos visus apsveikt tieši ar to, ka šodien paiet 103 gadi, kopš Dāvids Bundža Bostonā izveidoja Latviešu sociāldemokrātu savienību. Un tādā gadījumā vēsturē šāda situācija jau ir bijusi, ka liberālās domāšanas pārstāvji privatizē un pēc tam pārdod - izpārdod pašvaldības īpašumus, kurus izveidojuši sociāldemokrāti. Un tāpēc mēs, apzinādamies šo situāciju, piedāvājam tomēr izslēgt šo normu, ka noteikti jābūt peļņas gūšanas mērķim.

Mēs nenoraidām to normu, ka jebkurš namīpašnieks namu var izīrēt. Dzīvokļus var izīrēt ne tikai tādēļ, lai uzturētu šo namu, bet arī tādēļ, lai būtu kaut kāda peļņa. Tā ir godīga un normāla parādība, taču tanī pašā laikā valstij un pašvaldībai būtu vērts padomāt par to, ka ne jau nu peļņas iegūšana ir valsts galvenais uzdevums. Valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt savu tautu, savus vēlētājus ar normāliem dzīves apstākļiem, un tāpēc mēs piedāvājam šo normu izslēgt no likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos deputātu vairs nav. Beidzam debates.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Šī norma, par kuru runāja kolēģis Burvis, ir ļoti būtiska, jo pirmo reizi Īres likumā mēs ieliekam normu, kas nepārprotami dod tiesības likumīgi gūt peļņu no dzīvojamo māju izīrēšanas. Vienlaikus, kā jūs, kolēģi, to varbūt jau ievērojāt, ar nākamajām normām mēs nosakām to, ka pašvaldībām, veicot savas sociālās funkcijas, nav tiesību - viņas ir šajā ierobežotas! - pelnīt uz maznodrošināto, aizsargājamo cilvēku rēķina. Mēs esam faktiski aizlieguši pašvaldībām gūt peļņu no tiem dzīvokļiem, kuri tiek izīrēti likuma noteiktām un reizē arī pašvaldību noteiktām sociāli aizsargājamo kategorijām.

Taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis bija gandrīz vienots tajā ziņā, ka, lai valstī sakārtotu dzīvojamo fondu, privātpersonām ir jādod iespēja izīrēt dzīvokļus. Ka bez jebkādiem birokrātiskiem ierobežojumiem jādod tiesības privatizēta dzīvokļa īrniekam, kuram uz kādu laiku nav nepieciešams viņa privatizētais dzīvoklis, šo dzīvokli izīrēt par tādu cenu, kādu maksā šis cilvēks, kam šis dzīvoklis ir nepieciešams.

Ir jādod iespēja arī denacionalizēto namu īpašniekiem, ievērojot šā likuma nosacījumus un ierobežojumus un to pakāpeniskumu, kāds paredzēts pārejas noteikumos, brīvi noteikt īres maksu. Tikai tā mēs, kolēģi, varēsim sakārtot mūsu valstī dzīvokļu saimniecību.

Es uzsveru: vienlaikus ar šīs normas ieviešanu šis likums nodrošinās sociālās garantijas un aizsardzību noteiktām īrnieku kategorijām.

Aicinu atbalstīt šo normu, kas sakārto un padara, tā teikt, modernu mūsu īres likumdošanu. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt sociāldemokrātu priekšlikumu, proti, priekšlikumu nr. 48.

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat, ka vajag veikt balsojumu, Burvja kungs? (No zāles deputāts I.Burvis: “Protams!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 49. priekšlikums. Arī tas ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pirmais runās Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par iepriekšējo grozījumu, kuru jūs neatbalstījāt, Lagzdiņa kungs skaidri un gaiši pateica: “Mēs ieviešam normu, kuru pēc tam bremzēsim ar citām šā paša likuma normām.” Tādā gadījumā patiešām iznāk, ka viena no pasaulē vecākajām profesijām ir un paliek jurista profesija. Jo, ja Dievs ir radījis pasauli no haosa, tad juristi šo haosu ir speciāli radījuši, lai Dievam būtu darbs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nezinu, vai Lagzdiņš pats tic visam tam, ko viņš te mums mēģina iestāstīt. Reālajā dzīvē tas tā nav un arī nebūs. Valdību veidojošās frakcijas deputāti ļoti labi atceras... Jūs atceraties, kā jūs izrīkojāties ar Pensiju likumu. Tad visi grēki tika novelti uz pensionāriem. Tika sacīts, ka viņi “noēdot” visus līdzekļus un ka Latvijai ejot tik slikti tautsaimniecībā tāpēc, ka esot ļoti daudz pensionāru.

Tagad tiek skatīts mūsu priekšlikums: “Īres maksu nosaka, pusēm vienojoties un ievērojot šā likuma noteikumus.” Kas te ir slikts, un kāpēc jums tas nepatīk? Lagzdiņa kungs un arī Gailis visu laiku saka: mēs vienosimies, mēs vienojamies, pie mums valda saticība starp īrniekiem un izīrētājiem! Taču tagad negrib ierakstīt likumā tādu parastu skaistu frāzi. Kāpēc? Kas ar jums ir noticis? Jūs taču atceraties tos solījumus, kurus jūs devāt saviem vēlētājiem, - ka jūs svēti aizstāvēsiet viņu tiesības un viņiem palīdzēsiet. Taču tagad jūs vienā mierā noraidāt to, kam patiesībā, kā tas saprotams no Lagzdiņa teiktā, nav nekādas lielās nozīmes. Tas viss ir likumā ierakstīts, noregulēts, un puses vienojas. Tā ka tas priekšlikums tomēr ir jāatbalsta. Esiet taču godīgi pret saviem vēlētājiem!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit jau izskanēja arī patiesība. Mēs dzirdējām patiesību, un tā ir ļoti vienkārša. Lagzdiņa kungs godīgi pateica, ka šinī likumprojektā ir paredzēts, ka namīpašnieks varēs brīvi noteikt īres maksu. Mēs saprotam, ka namīpašniekam vajag peļņu un ka namīpašnieks nav filantrops, atšķirībā no pašvaldības un valsts, kurai būtu zināmi pienākumi savu pilsoņu priekšā. Taču, ja mums saka, ka šis ir tas reālais mērķis, uz ko mēs virzāmies, tad mums ir ļoti grūti runāt par īrnieku aizstāvību. Protams, mēs varēsim atkal norādīt uz virkni formulējumu, kuros parādīsies īrnieku aizstāvība. Mēs redzēsim, ka būs atsevišķas īpaši mazas, nelielas īrnieku grupas, kuras būs sociāli aizsargātas. Maznodrošinātās, kurām Latvijā kopumā iznāk 21 lats uz katru ģimenē esošo personu (Rīgā - 26 lati), būs drusciņ labāk aizsargātas. Taču pārsvarā, kā mēs redzam, viss šeit būs diezgan smagos noteikumos iepīts. Tāpēc mēs uzskatām, ka vienošanās būtu labāka par šādu diktātu no namīpašnieku un viņu interešu pārstāvju puses. Vajadzētu tomēr panākt to, ka īres maksa būtu jānosaka, pusēm vienojoties un ievērojot šā likuma noteikumus. Es domāju, ka pasaulē nav vēl izdomāts nekas labāks par sociālo dialogu. Kad kāds grib kādam kaut ko uzspiest, tad viņš vienmēr dabū pretī atsitienu. Ja nu mums ir nepieciešams šāds atsitiens īrnieku un namīpašnieku attiecībās, tad mēs varam sociāldemokrātu priekšlikumu noraidīt. Esmu pārliecināts, ka arī valdības partijas varētu apzināties, ka problēma ir pietiekami nopietna.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Baldzēna kungs! Es atļaušos piebilst, ka lasīt, es ceru, mēs visi protam un varam palasīt arī mazliet uz priekšu. Skatieties, lūdzu, tālāk! Tieši 11.pants nosaka to. Šeit ir skaidri rakstīts: slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Nosaka nevis vienkārši vienojoties, bet rakstveidā vienojoties! Un tālāk seko visi nosacījumi, kas veido īres maksu. Ja jūs esat lasījis tālāk, tad jūs man piekritīsiet, ka šeit ir paredzēti visi gadījumi: līdz kādai summai, kādam apjomam var palielināt, kādā apjomā var noteikt un kādā vajag noteikt šo maksu... Es gribu piebilst arī to, ka pašvaldībām, šā likuma izpratnē, ir dotas ļoti lielas tiesības attiecībā uz viņu īpašumā vai valdījumā esošo namīpašumu apsaimniekošanu un dzīvokļu izīrēšanu par lētākām cenām. Tātad, protams, tiek palīdzēts tiem, kuri saskaņā ar šā likuma 36.1.pantu ir sociāli mazaizsargātas personas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Neapšaubāmi, pateicos Gaiļa kungam par aizrādījumu, bet es gribētu teikt, ka tādā gadījumā jau nu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvjiem katrā ziņā būtu vajadzējis komisijā kaut vai daļēji atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu, bet es nezinu, kāpēc tas nav noticis. Laikam jūsu nebija klāt, Gaiļa kungs!

Ko es vēl gribētu teikt? Šobrīd ir runa par šā likuma mērķi, kuru nupat definēja Lagzdiņa kungs. Mēs varam redzēt, ka brīvi noteiks īres maksu. Protams, mēs zinām, kādi ir paredzētie īres “griesti”: 24 santīmi par kvadrātmetru - 2002.gadā, 36 santīmi par kvadrātmetru - 2003.gadā, 48 santīmi par kvadrātmetru - 2004.gadā. Un pēc tam varēs noteikt pavisam brīvi - līdz latam vai līdz pat septiņiem latiem, cik nu vajadzēs.

Es gribētu teikt, ka likuma mērķi definēja ļoti precīzi un šis mērķis ir praktiski diktēts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribu būt orākuls, tomēr es pateikšu to, ka mēs tuvākā mēneša laikā vai pēc nedaudz ilgāka laika, varbūt arī rudenī, atgriezīsimies pie šā likumprojekta. To es ar simtprocentīgu pārliecību varu pateikt jums, valdošajam vairākumam. Un tādēļ arī gribu vērst komisijas priekšsēdētāja uzmanību uz vienu jautājumu. Es esmu namsaimnieks. Tagad šis likums stāsies spēkā ar tādām normām, kādas tiek proponētas. (Nerunāšu par to normu, kuru jau sācis veidot Juridiskais birojs. Parādās ļoti īpatnēja norma par apdrošināšanu, un, protams, ir labi, ka atbildīgās komisijas priekšlikumā tā ir izņemta ārā). Es esmu namsaimnieks, un, piedodiet, es tomēr laikam varētu izlemt, kā es līgstu, par kādu maksu, ar to iespējamo, potenciālo īrētāju. Likumā parādās jau pavisam citādi noteikumi. Tur ir diezgan strikti norādīts, kādi pakalpojumi man jāsniedz. Ne tikai par pašvaldībām ir runa. Redziet, ir jāņem vērā cits apstāklis - ir brīvais tirgus, kurā arī es kā īpašnieks varu iesaistīties. Jā, es patiešām varu pieļaut mājas nolietošanos, bet, ja man tā māja būs diezgan sliktā stāvoklī, es neievilināšu nevienu klientu, ja es viņam nepiedāvāšu, tā sacīt, zemākus noteikumus. Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt cienījamo kolēģu sociāldemokrātu priekšlikumu, jo tas ir pietiekami loģisks. Taču, es domāju, jebkurā gadījumā, lai kādi tagad būtu balsojumi, mēs pie visu šo likuma pantu apspriešanas atgriezīsimies tuvākajā nākotnē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs vēl ir pieteikušies... Salkazanova kungs, vai jūs vēlaties debatēt? Cienījamie kolēģi, tādā gadījumā izsludināsim tagad sēdes pārtraukumu, jo ir pienācis laiks pārtraukumam, un debates turpināsim pēc pārtraukuma!

Pirms pārtraukuma, lūdzu, reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, ir jānoklausās paziņojums. Vārds Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Latvijas un Polijas parlamentu sadarbības grupas dalībnieki! Grupā ir 24 deputāti. Uz iepriekšējo aicinājumu atsaucās trīs, mani ieskaitot. Parlamentu sadarbības biroja vārdā aicinu jūs atkārtoti ierasties Sarkanajā zālē. Uz piecām minūtēm. Esiet tik laipni!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums ilgs 30 minūtes. Piedodiet, vēl jānoklausās reģistrācijas rezultāti, un tad varēsim doties pārtraukumā.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Vents Balodis, Jānis Straume un Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, 49.priekšlikumu.

Vārds debatēs Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrā ziņā, runājot par 11.pantu un par dzīvojamās telpas īres maksu, jāsaka, ka šis pants ir diezgan būtisks radikāls pagrieziens īres maksas noteikšanā, jo pēc būtības no valsts puses privātīpašumā esošajos namos, īres namos, tiek atcelta regulācija un notiek īres maksas liberalizācija. Tas neattiecas uz valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām, īres namiem, bet attiecas uz privātiem namiem. Jāsaka, ka liberalizācija, nenoliedzami, ir normāla un vajadzīga lieta, tāpēc ne velti valdošā koalīcija, pamatā liberālās partijas, nevar teikt, ka šī liberalizācija nav vajadzīga arī sociāldemokrātiem.

Tajā pašā laikā tas viss jau ļoti skaisti izklausās, bet tā ir tikai tad, ja šī liberalizācija iet roku rokā ar sociālo aizsardzību. Un 28.pantā vesela rinda normu prim pantos arī paredz šo sociālo aizsardzību, taču šai sociālajai aizsardzībai ir nepieciešamas divas lietas, lai varētu pildīt šo likumu, - tās ir finanses pašvaldībām vai arī dzīvojamais fonds. Attiecībā uz finansēm šis likums nekādus grozījumus neizdara, un valdība nav iecerējusi nekādus grozījumus arī attiecībā uz dzīvokļiem.

Valdība pirmām kārtām un likumdevējs ir noteicis, ka viss dzīvojamais fonds, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā, ir jānodod privatizācijai. Un tas arī notiek. Vakar, tiekoties ar Jelgavas domes deputātiem un Dzīvokļu nodaļas vadītāju, uzzinājām, ka pašlaik ir privatizēti 78% dzīvojamā fonda, bet līdz gada beigām būs privatizēts jau vairāk nekā 80% dzīvojamā fonda. Šie 80% dzīvojamā fonda pāriet privātās rokās un tikai kādi 20% paliek pašvaldības rokās.

Kādi tad ir resursi, lai izpildītu to, ko Lagzdiņa kungs teica? No vienas puses, jāliberalizē īres maksa, bet, no otras puses, jāaizsargā iedzīvotāji pret tām problēmām, kādas radīsies, ja viņus liks ārā no dzīvokļa par to, ka viņi nebūs spējīgi samaksāt, jo ekonomiski iedzīvotāju maksātspēja būtiski pēc šā likuma pieņemšanas principā taču neuzlabosies.

Nākamais. Šajā likuma pantā ir interesants jēdziens - “peļņa”. Es domāju, ne velti Edmunds Krastiņš, būdams finansu ministrs, mūsu komisijai uzdeva jautājumu: “Ko jūs saprotat ar vārdiņu “peļņa”? Vai tā ir pirmsnodokļa nomaksa vai pēcnodokļa nomaksa, vai tas uzņēmuma ienākums, kas tiek aplikts ar nodokļiem? Kas tas tāds ir?”

Civillikumā bieži vien ir runāts par saprātīgu peļņu, ir runa par augļu gūšanu. Šajā gadījumā šis jēdziens netiek atspoguļots Ministru kabineta noteikumos, jo Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, kādā veidā aprēķināmi apsaimniekošanas izdevumi, bet attiecībā uz jēdzienu “peļņa” ne šis likums, ne tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi reālu skaidrojumu nedod.

Katrā ziņā vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs esam par liberalizāciju, bet arī par sociālo aizsardzību, kurai pretī ir nolikti vai nu finansiālie resursi, vai arī dzīvojamais fonds.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Gailis. Otro reizi.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Godājamie kolēģi! Godājamais Salkazanova kungs, gribu piezīmēt, ka jums nav taisnība. Šī liberalizācija tieši tikpat lielā mērā attiecas arī uz pašvaldību un valsts dzīvojamo fondu, kā to nosaka likuma tālākās daļas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par privatizēto dzīvokļu īpašnieku maksājumiem. Jau šodien šie dzīvokļu īpašnieki, kuri maksā saskaņā ar likumu, apsaimniekošanas izdevumus ļoti daudzos gadījumos namu pārvaldei maksā īres maksas apjomā, bet tiklīdz parādās jebkuri, kaut paši mazākie, remonti, viņiem tie ir jāsedz papildus, jo namu pārvaldei tam vienkārši nav līdzekļu.

Nākamais. Par peļņu. Jebkurā gadījumā esmu pilnīgi pārliecināts, ka brīvais tirgus visus šos lielumus noliks savā vietā. To jau ir pierādījusi daudzu citu pilsētu pieredze, kur ir nosacīts, bet tomēr brīvais tirgus. Nekāps taču šīs cenas bezgalīgi! Tās būs ļoti diferencētas un jebkurā gadījumā būs tādas, lai tiešām segtu ēkas uzturēšanas reālos izdevumus.

Un pēdējais. Mums visiem ir jāsaprot viena lieta: ja mēs nemaksāsim par dzīvojamām telpām, par mājām, par to lietošanu tik, cik tās prasa, tad atgādināšu, ka nauda no debesīm nekrīt, tai no kaut kurienes ir jārodas, un mēs diemžēl dzīvojam uz tās paralēles, uz kuras mēs esam, nevis uz kaut kādas tropu paralēles. Mums būs jādzīvo šajās mājās, bet, ja mēs tajās neliksim iekšā nekādus līdzekļus, voluntāri nosakot īres maksas, tad agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad šīs mājas būs tādā stāvoklī, ka tās diemžēl atjaunot vairs nebūs iespējams. Šobrīd, manuprāt, ir pēdējais brīdis, lai visu noliktu normālās vietās, lai noteiktu normālu maksu, kura, Salkazanova kungs, kā jūs zināt, ir izrēķināta, tā nav debesīs kaut kur augšā pieņemta, lai sāktu normāli apsaimniekot mūsu dzīvojamo fondu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Es jums jau teicu: redziet, teorētiski viss ir skaisti, kā jūs te izstāstījāt... taisni brīnums, kā tas notiek, bet dzīvē diemžēl tā nenotiek, tur notiek pavisam citādāk. Attiecībā uz namu pārvaldēm gribu jautāt: kura no namu pārvaldēm normāli aprēķina apkures maksu? Neviena! Kura normāli aprēķina, cik maksā siltais ūdens, cik maksā aukstais ūdens, un, ja to saliek... Tās paņēma tādu naudiņu par to karsto vai auksto ūdeni, kamēr vēl nebija skaitītāju, ka tur būtu varējušas, es nezinu, pat veselas brigādes nomazgāties...

Un pēdējais, ko es jums gribu pateikt. Arī ar privatizētajiem dzīvokļiem namu pārvaldes strādā diemžēl ļoti slikti, tāpēc jau cilvēki, kuri ir aktīvi, veido apsaimniekošanas biedrības, jo viņi netic namu pārvaldēm, un jūs atradīsiet ļoti maz tādu cilvēku, kuri tām tic. Namu pārvaldes mums strādā tā, kā tās visu laiku ir strādājušas, - tās savāca naudu, kas nozuda, tad tās apzaga, tad vēl kaut kādi citi brīnumi tur bija, un tāpēc mums ir jādomā, kādā veidā uzturēt šos namus.

Tomēr es jums pateikšu vienu: bez pašvaldību piedalīšanās, bez valsts piedalīšanās mums tik un tā būs dzīvojamās platības deficīts, gribat to jūs vai negribat. Un arī naudas līdzekļus no budžeta vajadzēs iedalīt, jo tie īpašnieki nespēs tās mājas uzturēt, bet, ja jūs domājat, ka jūs no iedzīvotājiem savāksiet tik daudz naudas, ka jūs varēsiet tur superremontus veikt... Nebūs tā! (Starpsauciens: “Būs tilts uz Eiropas Savienību!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā, lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas 49.priekšlikums, ar kuru kolēģi ierosina likumu papildināt, manuprāt, ar saprātīgu normu… faktiski šī ideja, ko sociāldemokrāti ierosina un kas ir katras valsts civiltiesisko attiecību pamatā, ir iekļauta, godātie kolēģi, atbildīgās komisijas izstrādātajā 11.panta pirmās daļas redakcijā, kas skan šādi: “Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties…” tātad tieši tāpat, kā to ierosina sociāldemokrāti,
“… izņemot šā likuma 11.1. un 11.2.pantā noteiktos gadījumus”. Un šie gadījumi ir tādi, ka īres līgums tiek slēgts starp pašvaldību vai valsti, no vienas puses, un, no otras puses, to personu, kurai saskaņā ar likumu ir jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājuma risināšanā. Lūk, tāds faktiski ir šis risinājums, ko ierosina atbildīgā komisija.

Sociāldemokrātu priekšlikumu mēs neesam pieņēmuši tikai tāpēc, ka tas ir nevis par otrajā lasījumā piedāvāto labojumu redakciju, bet gan par spēkā esošā likuma redakciju, un tāpēc mēs to nevaram atbalstīt, jo tas principā nesaskan ar šā likuma uzbūvi.

Tāpēc es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt piedāvāto 49.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par LSDSP frakcijas 49.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 50. ir sociāldemokrātu priekšlikums - papildināt 11.panta 3.daļu ar vārdiem “un Latvijas Republikas likumdošanas prasības”, taču to pašu argumentu dēļ, kurus es minēju jau pirms brīža, mēs nevaram papildināt attiecīgo normu ar šādu atsauci, jo šā panta uzbūve ir citādāka - tāda, kāda tā ir atbildīgās komisijas piedāvātajā redakcijā. Tādēļ mēs to arī noraidījām. Un likuma būtība jau ir tāda, ka, slēdzot šo īres līgumu, tik tiešām ir jāievēro Latvijas Republikas likumu prasības, tas ir, šā likuma un Civillikuma normas. Tas ir noteikts Īres likuma sākuma daļā - 2.pantā.

Es aicinu tomēr no sistēmas viedokļa neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums. Tātad Juridiskais birojs ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts, un Juridiskā biroja ierosinātās normas ir iekļautas tātad šajā 11.1. un 11.2.pantā, kur runāts par specifiskiem gadījumiem, kad īres līgums tiek slēgts par pašvaldībai vai valstij piederošiem dzīvokļiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 51.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11.pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Paldies.

53.priekšlikums. Atbildīgā komisija tātad, atšķirībā no spēkā esošā likuma, ierosina šo Īres likumu papildināt ar atsevišķiem pantiem, kas reglamentē tos specifiskos noteikumus, kas jāievēro, slēdzot īres līgumu gadījumos, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai, kā arī gadījumos, ja dzīvoklis pieder valstij. Tātad šis piedāvātais 11.1.pants reglamentē īpašos noteikumus, kas jāievēro, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai.

Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina noteikt - es tagad runāju par šīs normas pirmo daļu -, ka pašvaldībām piederošo dzīvokļu īres maksu arī turpmāk, tāpat kā līdz šim, noteiks, ievērojot šā panta otrās un trešās daļas noteikumus, attiecīgās pašvaldības dome (padome), tas ir, augstākā lēmējinstitūcija. Otrajā daļā ir teikts, ka tad, ja dzīvoklis tiek izīrēts personai, kurai sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir pašvaldības pienākums (pašvaldība sniedz šīm personām šādu palīdzību saskaņā ar likumiem un saviem lēmumiem, un pārsvarā tās ir aizsargājamas iedzīvotāju kategorijas), tad pašvaldības dome (padome) var noteikt zemāku īres maksu, samazinot dzīvojamās telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot izīrējamā dzīvokļa īres maksā peļņu. Tas ir cilvēcīgi, saprotami, un tādējādi mēs nākam pretī pašvaldībām un arī šādiem trūcīgiem cilvēkiem. Cik liels būs samazinājums, kādā apmērā, - to noteiktu katras pašvaldības dome (padome). Es domāju, ka tā ir saprātīga un demokrātiska norma, kas katrai pašvaldībai dotu tiesības šo smago problēmu, dzīvokļu problēmu, risināt demokrātiski, ievērojot vietējo specifiku jeb ņemot vērā vietējos apstākļus - naudas līdzekļu daudzumu, trūcīgo cilvēku īpatsvaru un citus.

Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto 11.1.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Aicinu balsot pa daļām par 53. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Proti, aicinu balsot par katru daļu atsevišķi. Izskatījusi likumprojektu un šo priekšlikumu, valdība atbalstīja panta pirmo daļu, proti, to, ka pašvaldības dome (padome) nosaka īres maksu sev piederošajā dzīvojamā fondā. Valdība atbalstīja arī panta otro daļu, kurā ir teikts, ka, izīrējot dzīvokļus tām personām, kurām pašvaldības pienākums ir sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldības dome (padome) īres maksu nevar noteikt augstāku par apsaimniekošanas izdevumiem, bet savukārt neatbalstīja panta trešo daļu, proti, to, ka pašvaldības pienākums ir visiem pārējiem dzīvokļiem īres maksu noteikt tikai un vienīgi atklātā izsolē. Jo valdība šeit saskatīja zināmas pretrunas likumos. Proti, ja attiecīgais pašvaldības dzīvoklis nav nepieciešams pašvaldības funkciju realizēšanai, tādā gadījumā tas būtu nododams privatizācijai.

Turklāt jāteic, ka likumprojekts vienlaikus piedāvā konceptuālā ziņā samērā pretrunīgus risinājumus attiecībā uz pašvaldību dzīvojamo fondu. No vienas puses, 36.1.pantā tiek dotas iespējas un tiesības neierobežoti paplašināt to personu loku, kurām ir sniedzama palīdzība. No otras puses, 11.1.panta trešā daļa nosaka, ka attiecībā uz citām personām īres maksu var noteikt tikai atklātā izsolē, un tas nozīmē visos gadījumos izīrēt šos dzīvokļus tikai par iespējami visaugstāko cenu.

Līdz ar to tātad vēlreiz atkārtoju savu aicinājumu balsot pa daļām par šo priekšlikumu un neatbalstīt trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis pants - 11.1.pants - katrā ziņā ir tas pants, kas ļauj pašvaldībām tāpat kā līdz šim noteikt īres maksu, ļauj pašvaldībām tāpat kā līdz šim noteikt samazināto īres maksu, un es tomēr negribētu piekrist Gaiļa kunga viedoklim, ka pašvaldībās esot notikusi īres maksas liberalizācija.

Pašvaldības tāpat kā līdz šim veiks šo funkciju. Būtisku izmaiņu nav.

Attiecībā uz trešo daļu jāteic, ka šis nu ir tas retais gadījums, kad valdošajai koalīcijai un opozīcijai viedokļi saskan.

Arī es aicinu balsot pa daļām un neatbalstīt trešo daļu.

Taču es gribētu atgādināt kolēģiem no koalīcijas, ka nākamais pants - 11.2.pants - ir par valsts un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu. Šā panta - 11.2.panta - pirmajā daļā ir paredzēta izsoles iespēja attiecībā uz valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo fondu. Es domāju, ka nostāja gan pozīcijai, gan opozīcijai būs identiska - ka šādu izsoli izņems ārā ne tikai no pašvaldību funkcijām, bet arī no valsts institūciju funkcijām, lai tādējādi nebūtu diskriminācijas starp divējādām publiskās pārvaldes institūcijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Gaiļa kungs, vai jūs atsaucat savu pieteikumu uzstāties debatēs? Paldies.

Debates beidzam.

Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti, jābalso! Jābalso tā, kā ierosināja Pēteris Salkazanovs, tātad pa daļām.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vispirms balsosim par deputāta Salkazanova priekšlikumu balsot pa daļām. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Nē, piedodiet, Kārtības rullī ir teikts, ka jebkurš deputāts var ierosināt balsot pa daļām. Kārtības rullī nekas nav teikts par parlamentāro sekretāru.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai par 53.priekšlikumu balsosim pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 6, atturas - 12. Ir pieņemts priekšlikums balsot pa daļām.

Lūdzu, tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Tātad mums tas ir jādara - jābalso pa daļām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Godājamie kolēģi, balsosim par 53. - atbildīgās komisijas priekšlikuma - pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikuma pirmā daļa ir pieņemta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikuma otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikuma otrā daļa ir pieņemta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikuma trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 45, atturas - 16. Priekšlikuma trešā daļa nav atbalstīta.

J.Lagzdiņš. Nākamais ...(Zālē troksnis.) Godātie kolēģi! Nākamais ir 54.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 11.2. pantu. Piedāvāto redakciju jūs redzat. Šis pants reglamentētu kārtību, kādā veidā tiek izīrēts valstij piederošais dzīvojamais fonds. Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā ir bijuši dažādi likumpārkāpumi valsts dzīvojamā fonda izīrēšanā un ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem valstij nav jārealizē sociālās funkcijas, tātad jāsniedz palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, un ka praktiski valstij šobrīd vairs nav dzīvojamā fonda, bet ir tikai atsevišķas ēkas, varbūt laiku pa laikam atbrīvojas atsevišķi dzīvokļi, atbildīgā komisija ierosina noteikt tādu kārtību, ka valstij piederošais dzīvojamais fonds, arī dzīvokļi, tiktu izīrēti atklātā izsolē, proti, tiktu izsolīta īres maksa, nevis īres tiesības: īres tiesības iegūtu tas, kurš nosolītu visaugstāko īres maksu. Izsoles kārtību reglamentētu Ministru kabineta noteikumi.

Godātie kolēģi! Ja mēs pieņemtu šādu normu, tad nebūtu tādu likumpārkāpumu, kādi varbūt ir bijuši dažkārt iepriekš. Aicinu pieņemt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Es nezinu, kam jūs ticat, bet paskatieties, kā notiek tās mūsu izsoles! Kā notiek mežu izsoles? Ir runa par liela apjoma darbu izpildi. Kā notiek tās izsoles, un kas tajās uzvar? Tikai noteiktas firmas. Tagad šāda spekulācija notiek arī attiecībā uz celulozes ražošanu, un noteikti mūs kārtējo reizi apvedīs ap stūri.

Dzīvokļu izsoles. Ja aizies uz izsoli vecāks cilvēks, pensionārs vai invalīds, vai tam cilvēkam būs tāda “maza” naudas summiņa, kuru viņš varēs maksāt? Nu kā tad viņš saņems tajā izsolē to dzīvokli? Nu beidziet taču jokot ar cilvēkiem! Nu vai tad var salīdzināt pensionāru, kuram ir 57 lati mēnesī, un uzņēmēju, kuram ir 300 vai 400 vai varbūt, ja viņš pilda, teiksim, 15 amatus, kādi 15 000 latu mēnesī? Nu kurš tad uzvarēs tajā izsolē? Protams, tas parastais cilvēks jau tas nebūs.

Tāpēc nevaram likumā iestrādāt iekšā tādu normu, jau iepriekš zinādami, ka viss notiks absolūti citādi un ka tur nekādas taisnības nebūs. Nevaram taču tā darīt! Kā var pensionārs piedalīties jebkura dzīvokļa izsolē? Ja būs šādas izsoles, tad vienīgais, kas viņam atliek, ir cerētā Rīgas dzīvokļa vietā saņemt dzīvokli kaut kur citur, teiksim, Jēkabpilī.

Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi.

Pirmkārt. Valsts funkcija nav sniegt palīdzību dzīvokļa jautājumos. Tas ir pirmkārt. (Starpsauciens: “Melo!”)

Otrkārt. Valsts rīcībā ir ļoti neliels dzīvojamais fonds.

Treškārt. Es gribu pievērsties tieši trešajam faktoram, kurš ir būtisks un kura dēļ aicinu saglabāt šinī punktā īres maksas izsoles iespējamību.

Trešais faktors ir šāds. Valsts īpašumā vai valdījumā esošu dzīvokli šobrīd par 14,6 santīmiem var izīrēt ļoti turīgam cilvēkam, un viņš maksās 14,6 santīmus. Es nerunāšu par to, ka tas vai cits ierēdnis Valsts nekustamā īpašuma aģentūrā vai kādā citā institūcijā par to saņem savā labajā vai kreisajā kabatā biezāku vai plānāku aploksni. Īres maksas izsoles ieviešana attiecībā uz valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo fondu ir mēģinājums reducēt līdz minimumam šādu iespējamību. Respektīvi, tiktu noteikta reāla maksa, iekļaujot tajā arī peļņu, un tā persona, kura izīrēs dzīvokli, būs spiesta maksāt pietiekami lielu summu, lai gan viņas interesēs būtu ļoti maz maksāt - tikai kaut kādu kukuli par to, lai viņa to dzīvokli varētu izīrēt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist maldinošajai Gaiļa kunga sniegtajai informācijai. Protams, tas nav Māris Gailis, bet “tēvzemiešu” Gailis. Es nekādi nevaru piekrist šai informācijai, ka valstij nav cilvēkiem jāpalīdz, it sevišķi dzīvojamo māju celtniecībā vai dzīvokļa jautājumos. Tā, protams, ir galēji labējās politikas apoloģētika, bet, es domāju, agri vai vēlu valsts atgriezīsies pie šo jautājumu risināšanas un mierīgi risinās tos, kā tas ir arī starptautiskajā praksē.

Taču šinī brīdī vienkārši padomāsim paši pie sevis! Kā jūs iedomājaties, kā notiks šāda izsole? Ieradīsies Lagzdiņa kungs, un ieradīsies Bojāra kungs. Lagzdiņa kungs teiks: “Es solu par šo dzīvokli, pieņemsim, 10 latu īres maksu mēnesī.” Bojāra kungs teiks, ka viņam ir 11 latu. Cik es saprotu, šī shēma darbosies. Tādēļ ir jautājums: kāpēc tas viss tā ir jāpārvērš? Ja jau ir, kā mēs te lasām, valsts organizācija, valsts uzņēmējsabiedrība, kurai pieder visas šīs lietas, tad viņa, teiksim, arī attiecīgi izrēķina, viņa vadās pēc tirgus dinamikas. Jeb varbūt jūs visu laiku gribat teikt to, ka visi, kuri ir valsts uzņēmējdarbībā, ir zagļi un blēži? Šinī gadījumā jau arī tāds pants nedod garantijas, nav iespējams tik un tā... Mēs jau esam to redzējuši Privatizācijas aģentūrā... Izrādās, ka viens no Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem dabūjis kaut ko kabatā vai nezin kur un pēc tam tiek aizturēts. Bet tie jau bija jūsu partijas biedri, jā? Privatizācijas aģentūra arī ir gandrīz tāda pati uzņēmējsabiedrība, jā?... Nē. Tādēļ es saku, ka šis pants neko neatrisinās. Man tas viss vienkārši liekas smieklīgi. Es iedomājos, kā tas būs. Attiecībā uz dzīvokli būs izsole, uz kuru varēs sapulcēties, pieņemsim, 1000 cilvēku, un katrs pa santīmam solīs klāt. Man liekas, šis pants ir diezgan absurds.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jāteic, ka komisijā arī es par šo priekšlikumu balsoju “par”. Taču pirms dažām dienām Jelgavā tika izsolīts viens dzīvoklis. Tas tika nodots privatizācijai, un tika izsludināta izsole. Pieteicās trīs, bet uz izsoli atnāca viens un par to pašu minimālo cenu paņēma to dzīvokli. Vai tur bija korupcija? Domāju, ka jā. Pierādīt nevaru.

Kuģniecība. Pieteicās vesela rinda uz “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet beigās nepalika neviens. Vai tur bija korupcija? Domāju, ka jā. Pierādīt nevaru.

Par izsoles būtību. Tā doma, ko komisija šeit ietvēra, tiešām bija tāda, ka tā būtu cīņa ar korupciju. Korupcijas lietas ir līdz šim bijušas ļoti izplatītas. Teiksim, dzīvokļu piešķiršana. Nekustamā īpašuma aģentūras personā valsts tirgoja vai, pareizāk sakot, dalīja dzīvokļus pa labi un pa kreisi. Komisija uzskatīja, ka izsole varētu būt tas labais faktors, kas samazinātu šādu situāciju iespējamību, taču gadījums ar “Latvijas kuģniecību” un Jelgavas dzīvokli pierāda, ka tā tas laikam nav. Vislabāk jau būtu tad, ja, vadoties pēc likumdošanas, sev neraksturīgas funkcijas neveiktu neviena valsts ministrija, ja tās nolikumā šādu funkciju nav. Vienkārši valsts pārtrauktu savu nelikumīgo darbību, jo tas nav valsts pienākums - iedzīvotājus nodrošināt ar dzīvojamo fondu jeb dzīvokļiem. Tas nav valsts pienākums! Tām aģentūrām, kas mums ir sadibinātas pavisam citām vajadzībām, ir jāizbeidz veikt sev neraksturīgas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Ja nu reiz kāds manā vietā ir nospiedis to pogu, tad arī man šeit ir ko piebilst. Es šinī gadījumā pilnībā piekrītu Pēterim Salkazanovam, ka valstij neuzdod, tās funkcijas nav jāizbeidz, bet visi valsts īpašumā esošie dzīvokļi šobrīd ir jānodod pašvaldībām, lai tās varētu realizēt savas ar likumu noteiktās funkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates slēdzam.

Atbildīgās komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Var tikai piekrist tam vērtējumam, ko izteica kolēģi Kārlis Leiškalns un Peteris Salkazanovs. Tik tiešām, gatavojot grozījumus Dzīvojamo māju privatizācijas likumā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo problēmu ir apspriedusi, un savulaik šā likuma grozījumos jau bija ietverta norma, kas uzlika par pienākumu noteiktajā termiņā neprivatizētos valsts dzīvokļus nodot attiecīgajām pašvaldībām, vienlaikus atrisinot arī īres maksas un komunālo maksājumu problēmas šajā dzīvojamajā fondā. Vienīgais šķērslis ir tas, ka mēs vēl joprojām neesam vienojušies par to, kādiem nosacījumiem un kādiem priekšnoteikumiem pastāvot, valstij piederošais neprivatizētais dzīvojamais fonds būtu jānodod pašvaldībām.

Konceptuāli, kolēģi, nostāja ir ļoti precīza un ļoti pareiza, taču, kamēr šis valsts dzīvojamais fonds pastāv, tad tajos atsevišķajos gadījumos, kad parādās kāds brīvs dzīvoklis, mūsuprāt, būtu lietderīgi tomēr ieviest šo sistēmu, kas būtiski samazina korupciju, vienlaikus arī atļaujot valsts uzņēmējsabiedrībām pašām brīvi noteikt īres maksu un izīrēt par to cenu, kādu nosaka īpašnieks. Par to, Lujāna kungs, runāts atbildīgās komisijas piedāvātajā panta otrajā daļā.

Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrajā lasījumā pieņemto 11.1.pantu kā 11.3.pantu, izsakot panta nosaukumu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Finansu ministrs ierosina izslēgt 11.1.pantā (tagad 11.3.pantā) vārdus “un citiem pakalpojumiem”. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 57. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 11.1.panta pirmo daļu. To tiek ierosināts izteikt precizētā redakcijā. Šī norma ir atbalstīta un iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 11.1.panta pirmo daļu kā 11.3.panta pirmo daļu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 59.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otrajā lasījumā pieņemto 11.1.pantu ar jaunu otro daļu piedāvātajā redakcijā. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 59.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt otrajā lasījumā pieņemto 11.1.panta otro daļu par 11.3.panta trešo daļu un izteikt trešās daļas 2.punktu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 61.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otrajā lasījumā pieņemto 11.1.pantu ar jaunu ceturto daļu un izteikt kā 11.1.panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 62.priekšlikums. Deputāts Jānis Jurkāns ierosina aizstāt 11.1.panta trešajā daļā vārdus “palielināta maksa” ar vārdiem “palielināti tarifi”. Godātie kolēģi! Visā likuma tekstā, arī spēkā esošajā likumā, mēs runājam nevis par “tarifiem”, bet par komunālo maksājumu “maksu”. Es aicinu neatbalstīt šo redakcionālo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 63. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš. 64. - toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums - ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums par 11.1.panta trešo daļu ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 66. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 11.1.panta trešo daļu - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 67. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Aicinu to darīt arī kolēģiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.3.panta septītajā un astotajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 69. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsosim par 69. - LSDSP frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, kolēģi! Vēl neesam balsojuši. Es atvainojos...

Lūdzu, Burvja kungs! Taču man ir lūgums: Burvja kungs, ja jūs redzat priekšlikumu...

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu neprotestēt. Pat Kārlis Leiškalns aizstāv manas tiesības, esiet tikpat toleranti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atsauciet balsošanas režīmu!

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad būtībā mēs tomēr gribētu, lai jūs viennozīmīgi izšķirtos par to, vai var ar līgumu mēģināt pārkāpt likuma normas, jo es šodien no šīs tribīnes dzirdēju sakām vārdus par to, ka šis likums ir kā radīts tikai priekš tam, lai aizstāvētu īrnieku tiesības. Jūs paši zināt, kādi šodien ir dzīves apstākļi, cik grūti ir šos īres līgumus izspiest no izīrētājiem, cik grūti tomēr ir panākt, lai šajos līgumos būtu tās normas, kas ir vajadzīgas tiem, kuri kā īrnieks, nevis kā izīrētājs, paraksta šos līgumus, un tādā gadījumā jau pašlaik var paredzēt, ka, pretēji likumā noteiktajām aizsardzības normām, līgumā var parādīties normas, kas samazina šīs aizsardzības shēmas. Manā skatījumā, tas ir nepareizi, un es ceru, ka arī jūs domājat tieši tāpat: aizsargātībai ir jābūt pilnai, nevis daļējai!

Sēdes vadītājs. Paldies. Par šo priekšlikumu debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu, ieslēgsim balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 70. - sociāldemokrātu priekšlikums - ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 71. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 72. - kolēģa Jāņa Jurkāna priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. - deputāta Jurkāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 37, atturas - 18. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 73. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir par to, lai izteiktu otrajā lasījumā pieņemtā 11.1.panta ceturto, piekto un sesto daļu kā 11.3.panta septīto un astoto daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Nenoliedzami šis pants sadala pakalpojumus pamatpakalpojumos un papildpakalpojumos, tādējādi mēs komisijā mēģinājām sadalīt lietas tādās, kuras var atslēgt un iedzīvotājs var turpināt dzīvot, un tādās lietās, kuras nevar atslēgt, teiksim, apkuri, ūdeni, kanalizāciju un atkritumu izvešanu, taču te mazliet ir radusies viena juridiskas dabas problēma. Katrā ziņā ir žēl, ka, runājot par šo pašu pantu, esošais 74. - Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums - atrodas pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma. Es domāju, ka tas tā ir diezgan apzināti, jo problēma ir saistīta ar elektrību. Elektrību var atslēgt, jo tas ir papildpakalpojums, bet, ja mēs paskatāmies pantu, kas nosaka to, kas ir dzīvojamā un dzīvošanai derīga telpa, tad redzam, ka tā ir apgaismota telpa, un, ja cilvēka dzīvoklim atslēdz elektrību, tad, šā likuma izpratnē, telpa vai dzīvojamā telpa vairs nav derīga dzīvošanai, un līdz ar to rodas juridiskas dabas problēmas. Var jau būt, ka te ir domāts tā, ka pa dienu apgaismojums ir dabīgais, bet vakara stundās tā nav, taču katrā ziņā, ja šādā ģimenē, kam atslēgta elektrība, ir bērni un ja šiem bērniem jāmācās un jāsagatavo mājas darbi skolai, tad noteikti radīsies ne tikai juridiskas dabas problēma, bet arī praktiskas dabas problēma. Es saprotu, ka “Latvenergo”, par nožēlu, pagaidām vēl ir valsts uzņēmējsabiedrība un ka Ministru kabineta noteikumi regulē “Latvenergo” pieslēgšanas vai atslēgšanas kārtību. Tātad šo kārtību regulē Ministru kabinets, bet tomēr jāsaka, ka attiecībā uz pamatpakalpojumiem būtu lietderīgi, lai tajos tomēr būtu ietverta arī elektrība, tādējādi nerastos juridiskas dabas problēmas, ka šī telpa pēc elektroenerģijas atslēgšanas ir dzīvošanai derīga, kā tas likumā ir traktēts, un nerastos problēmas tiem bērniem, kuriem nākamajā dienā ir jāiet uz skolu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais vadītāj un godājamie kolēģi! Var būt neliels sajukums, jo mēs esam it kā atgriezušies pie cita priekšlikuma. Šajā sakarībā es gribu sniegt dažus paskaidrojumus. Pamatpakalpojumi ir tādu pakalpojumu spektrs, kurus nesniedzot, pasliktinās ēkas kopējais stāvoklis un bez kuru saņemšanas īrnieks nevar dzīvot. No to trūkuma cieš visi šīs ēkas iedzīvotāji. Iedomājieties šādu situāciju: ja vienā dzīvoklī tiks pārtraukta aukstā ūdens padeve, tad nedarbosies arī kanalizācija. To, kas notiks tālāk, es negribu prognozēt. Nevar pārtraukt vienam dzīvoklim siltuma padevi. Tas noteikums ir iekļauts tādēļ, lai turpmāk nebūtu tādas situācijas, ka Rīgā, Liepājā un citās, it īpaši lielajās, pilsētās, sākoties rudens apkures sezonai, daudzas mājas netiek pieslēgtas siltumam tādēļ, ka nomaksu līmenis ir apmēram 75%, bet “Rīgas siltums” un “Liepājas siltums” prasa 85% vai 90% nomaksu. Protams, es lieliski varu to saprast. Taču mūsu iestrādātie noteikumi jeb nosacījumi pastiprina iedzīvotāju aizsardzību: tie, kas ir maksājuši, neciestu to dēļ, kuri nemaksā.

Savukārt par elektroenerģijas padevi jāteic, ka katram dzīvoklim atsevišķi var atslēgt elektrību un no tā necieš neviens cits dzīvoklis.

Un daži vārdi par juridiskām finesēm. Par to normu, ka dzīvojamā telpa ir apsildāma, apgaismojama. Ko nozīmē jēdziens “apgaismojums”? Es atļaušos par šo tēmu diskutēt. Dzīvojamā telpa ir tikpat labi apgaismojama ar sveci vai petrolejas lampu. Nekur nav noteikts, ka elektriskais apgaismojums ir vienīgais apgaismojuma veids un citu nav.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Gaiļa kungs, jūs ļoti skaisti uzzīmējāt, kā tas viss ir teorētiski. Bet tagad paskatīsimies, kā ir praktiskajā dzīvē, kādas vēstules pienāk Saeimas deputātiem, Saeimas priekšsēdētājam un Valsts prezidentei un ko tikai iedzīvotāji neraksta par visām tām namīpašnieku izdarībām! Namīpašnieki ziemā atslēdz apkuri, viņi atslēdz ūdeni, viņi apgriež elektriskos kabeļus... Dara visu, lai tikai tos cilvēkus “izdzīvotu” laukā. Turklāt tādus cilvēkus, kuri maksā visus maksājumus. Jūs te stāstāt: ziniet, lūk, šitas, lūk, tā ir. Vajag skatīties uz reālo dzīvi. Kas notika Baznīcas ielā? Un vēl tur ir pāris... kādas trīs četras mājas... Ko tur darīja tie namīpašnieki? Ziniet, vajag uz reālo dzīvi skatīties, bet nevajag zīmēt mums te skaistas ainas, kurās mēs jau desmit gadus veramies, tikai visu laiku tās paliek tītas miglā!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jānis Gailis - otro reizi.

J.Gailis. Paldies. Es ļoti atvainojos! Bojāra kungs, visnotaļ cienot jūs, es tomēr nespēju izprast, kā jūs nesaprotat, ka tieši šī norma (es pasvītroju - tieši šī norma!) ir mēģinājums reducēt līdz minimumam tiem pašiem namsaimniekiem, par kuriem jūs nupat runājāt, iespēju izdarīt tādus atslēgumus. Pie reizes es atļaušos piebilst par vēstulēm. Jūs teicāt, ka jums ir vēstules. Vēstules ir arī man, un es iepriekšējā rudenī šajā pašā Saeimas ēkā... būs viens otrs liecinieks, kuru es vārdā nesaukšu... Viņiem es palīdzēju atrisināt jautājumus, kad novembra beigās un decembra sākumā viņu mājas nebija apkurei pieslēgtas tikai tādēļ, ka bija, lūk, šie nenomaksātie procenti. Man izdevās atrisināt šo jautājumu, bet šī likuma norma jau pašā sākumā iznīcina iespējamību neizdarīt pieslēgumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Gaiļa kungs! Salkazanova kungs jau precīzi atzīmēja, ka nav runa par to, ka mēs gribētu uzspiest namīpašniekam pienākumu sniegt kaut kādus obligātus pakalpojumus īrniekam, it sevišķi, nedod Dievs, tādam īrniekam, kurš negrib vai nevar maksāt īri un ir parādnieks. Runa ir par likumā noteiktajām dzīvojamās telpas definīcijām. Un tas pakalpojumu kopums ietver sevī gan ūdens padevi, gan kanalizāciju, gan atkritumu izvešanu, gan arī apkuri un apgaismošanu. Es pilnīgi piekrītu, ka teorētiski tas tā ir: ja namīpašnieks piekritīs, tad apgaismot elektrības vietā varēs ar petrolejas lampiņām. Kaut vai tāpēc, ka tumsā cilvēks vienkārši var kaklu nolauzt. Un tas nav pakalpojums, tā ir viņa dzīvības nodrošināšana.

Varētu runāt par siltā ūdens padevi kā par papildu pakalpojumu, bet visi pārējie… Telefons - tas ir papildu pakalpojums. Taču, ja likumā ir definēts, kas ir dzīvojamā telpa, tad šobrīd ir jābūt likumā skaidri un nepārprotami pateiktam arī tam, kādus pakalpojumus mēs varam un kādus nevaram ļaut nesniegt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs ne tikai kaut kad nākotnē atgriezīsimies pie šā likumprojekta apspriešanas, bet jau arī nākamajā Saeimas sēdē turpināsim strādāt ar šo likumprojektu, mēs varam nesatraukties, nesaspringt un mierīgi to pētīt. Un, jo vairāk es to pētu, jo interesantāks tas man šķiet.

Es tagad runāšu par 73.priekšlikumu. Mēs vēl runāsim arī par 74.priekšlikumu, jo laikam patiešām vajadzēja sākt ar radikālo
74.priekšlikumu - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu - un tikai tad ķerties pie komisijas priekšlikuma.

Lagzdiņa kungs! Man ir radies viens jautājums, par ko es visu laiku, likumprojektu lasot, domāju. Viss ir ļoti labi un skaisti. Taču es esmu tas namsaimnieks, un man ir noslēgta vienošanās, uz kuru pamatojoties es iekasēju no sava nama iedzīvotājiem, kas īrē manus dzīvokļus (pieņemsim, no Burvja, no jums un no pārējiem) (Starpsauciens: “Nē!”), teiksim, naudu par apkuri. Es šo naudiņu par apkuri no viņiem paņemu, bet tad es iztaisu vienu fokusu - es viņu naudiņu paņemu un aizeju uz kazino un to nospēlēju, nevis aiznesu uz “Rīgas siltumu”. Un tad “Rīgas siltums”, lai gan to naudiņu es no viņiem visiem esmu iekasējis, ņem un atslēdz visiem šiem kungiem siltumu. Šeit jau jūs nerunājat par namīpašniekiem, jūs runājat tikai par īrniekiem… Bet ko darīt tādā gadījumā, ja “Rīgas siltumam” būs, tā teikt, jāapkurina visa šī cienījamā kompānija, ja es to naudu būšu notērējis? Nu nebūs tas jādara, un viņi sēdēs aukstumā, lai kā jūs te mēģinātu… Jo jūs šādu situāciju nemaz neizskatāt. Jūs izskatāt tikai to situāciju, ka viena trešā daļa manu klientu nav nomaksājuši par siltumu. Ka tad nepieslēdz apkuri.

Taču tāda situācija pēdējā laikā Rīgā ir ļoti bieži - namsaimnieki iekasē visus maksājumus, bet to naudu kaut kur iztērē vai noslēpj un visi tie cilvēki cieš - gan sēž dzīvokļos bez kanalizācijas, gan bieži vien varbūt arī… nē, par elektroenerģiju nomaksā atsevišķi, bet par siltumu… Tādēļ es uzskatu, ka šinī brīdī diez vai var atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu, ka arī saules gaisma un mēness gaisma ir savā ziņā apgaismes ķermenis un ir noderīga zināmās situācijās, bet es tomēr gribu uzsvērt to, ka, ja reiz mēs esam definējuši, ka arī tāds pakalpojums kā elektriskais apgaismojums ir zināmā mērā nosacījums, lai dzīvojamā telpa būtu dzīvošanai derīga, tad nevajadzētu to aizstāt ne ar petrolejas lampas, ne ar skalu gaismu, ne ar, teiksim, atspīdumu no krāsnī gailošām oglītēm, ne ar kādiem citiem apgaismes veidiem, bet tomēr to ietvert likumā kā nepieciešamu priekšnoteikumu, lai telpa būtu dzīvošanai derīga. Un, ja kaut kas nav īsti kārtībā šajās lietās, tad ir nevis jāatslēdz elektrība, bet jārisina jautājums, vai vispār šī telpa ir kādam izīrējama. Es domāju, ka tā tas ir jārisina.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Mēs esam uz ļoti bīstama ceļa. Ja mēs pieņemsim to, ko ierosina opozīcija, tad būs ārkārtīgi smagas sekas tām personām, kurām ir šo ļoti svarīgo maksājumu - komunālo maksājumu - parādi. Godātie kritizētāji, paskatieties, kāda ir šī norma, ko ierosina atbildīgā komisija! Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt, tas ir, neuzsākt sniegt vai pārtraukt sniegt šajā likumā noteiktos pamatpakalpojumus (tie ir apkure, kanalizācija, ūdensapgāde un gružu izvešana) arī tad, ja ir šo pakalpojumu apmaksas parādi. Gaiļa kungs jau ļoti pamatoti norādīja, ka šo pakalpojumu nesniegšana nodara kaitējumu mājai, rada bīstamību īrnieka dzīvībai, apdraud attiecīgā dzīvokļa kaimiņus. Balsodami pret šo priekšlikumu, mēs balsosim pret šo īrnieku interesēm, pret to, lai varētu mājas sekmīgi uzturēt, apsaimniekot.

Aicinu pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Par to problēmu, par ko runāja Pēteris Salkazanovs, jāteic, ka tā tiešām komisijā tika izdebatēta, bet mēs uzskatījām, ka elektriskā apgaismošana ir tāds pakalpojums, kuru īrnieki saņem, būdami tiešās līgumattiecībās ar attiecīgā pakalpojuma ražotāju, proti, “Latvenergo”.

Tādēļ aicinu tomēr pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un bezatbildīgi neizturēties pret šo ļoti būtisko priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 9. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 74. - priekšlikumu, kuru iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, - ir atbildīgā komisija daļēji pieņēmusi un iestrādājusi iepriekš nobalsotajā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais - Māris Sprindžuks… Es atvainojos, Sprindžuka kungs, jums bija nospiesta tā podziņa…

Turpinām debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tā jau tas ir pie mums pieņemts, ka, ja sociāldemokrāti kaut ko ierosina, tad, vienalga, tas tā kā nebūtu pareizi. Taču avīzēs un vēstulēs, dažādās mūsu vēlētāju sūdzībās ir izklāstītas tās nejēdzības, kas notiek ar mūsu īrniekiem. Tik tiešām! Attiecībā uz namu pārvaldēm jāteic, ka tur bieži vien ir tā, ka tur savāc to naudu, bet pēc tam tā nauda nozūd un nav samaksāta un tādēļ sākas vēl kaut kādi papildu maksājumi. Rīgā tas tā bija.

Par maksu par apkuri un par citiem komunālajiem maksājumiem jāteic, ka tie tik tiešām neatbilst tiem izcenojumiem… Taču mēs ierosinājām, ka aizliegts atstāt dzīvojamo telpu bez apkures, bez aukstā ūdens apgādes, bez kanalizācijas un elektriskā apgaismojuma. Tie ir galvenie pakalpojumi.

Tagad tas priekšlikums, kā saka, daļēji it kā ir atbalstīts, bet komisija atkal mēģināja rast kaut kādu ieganstu, lai tomēr tā tas nebūtu. Lai pēc tam var pateikt: bet likumā jau tā nav rakstīts!

Cienījamie kolēģi! Tā ir tāda parasta lieta. Kāpēc tad jūs to negribat atbalstīt? Tas ir vajadzīgs cilvēkiem, un galu galā cilvēki ir to nopelnījuši. Jo tās materiālās vērtības, ar kurām vēl līdz šim laikam spekulē un kuras pārdod, ir radījuši tie iedzīvotāji, kas dzīvo tajos dzīvokļos. Un tos dzīvokļus viņi saņēma pēc ļoti smaga darba. Vajadzēja desmitiem gadu nostrādāt rūpniecībā vai celtniecībā, vai kaut kur citur, lai saņemtu to dzīvojamo platību. Ja cilvēkam tā dzīvojamā platība tika ierādīta nacionalizētā mājā, tas cilvēks taču nebija pie tā vainīgs. Taču mēs tagad ar šiem cilvēkiem visdažādākajā veidā izrīkojamies. Un namīpašnieki ļoti nežēlīgi izrīkojas ar viņiem. Neviens neprasa, vai tur ir slims, vai tur ir vecs, vai viņš ir samaksājis un vai var samaksāt, un kādu summu viņš var samaksāt no tiem grašiem, kurus viņš saņem, būdams pensionārs vai invalīds, vai cilvēks, kuram nav darba. Un turklāt tas cilvēks pats nav vainīgs pie tā, ka ir nonācis šādā situācijā.

Mēs skatāmies, kas notiks tālāk. “Latvijas gāze”… Mēs tā viegli pārdevām… Bet kas notiks ar tiem tarifiem? Nav vēl neviens izrēķinājis, kas būs pēc gada un pēc vai pēc diviem gadiem, un tas viss ir tāpēc, ka jūs ierosināt, ka to nevajag atstāt likumā, ka to vajag pārrakstīt. Ziniet, tas nav solīdi! Un tomēr šo priekšlikumu vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es vienkārši gribētu informēt, jo Lagzdiņa kungs teica, ka mēs it kā esam pret atbildīgās komisijas redakciju. Nekādā gadījumā! Mēs balsojām “par”, jo tā tiešām ir iedzīvotājus aizsargājoša redakcija, tāpēc ka, ja iedzīvotājiem ir parādi, nevar atslēgt apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju. Atkritumu izvešana notiks tik un tā, jo ne jau šie atkritumi mētāsies koridorā, pagrabā vai kaut kur pie mājas.

Runājot par to, ko mans kolēģis Jānis Gailis komisijā teica, ka šie pakalpojumi ir tie, kuri skar mājas. Varu teikt, ka sociāldemokrātus interesē ne tikai tie pakalpojumi, kuri skar mājas, bet arī tie pakalpojumi, kuri skar iedzīvotājus, un mēs uzskatām, ka šiem pakalpojumiem būtu jāliek klāt arī elektrība, kas vistiešākajā veidā skar iedzīvotājus. Kā es jau teicu, ja ģimenē ir bērni, kas iet skolā, viņiem ar to svecīti vai ar to petrolejas lampu, vai ar to mēness gaismu būtu tā kā mazliet par maz, pie tam pašlaik “Latvenergo” vēl ir valsts uzņēmums, un Ministru kabinets ar saviem noteikumiem regulē pieslēgšanas vai atslēgšanas kārtību šim uzņēmumam. Tādējādi nekādas būtiskas problēmas nerastos, ja, pamatojoties uz šo likumu, tiktu mainīti Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas pieslēgšanas un atslēgšanas kārtību, bet attiecībā uz tiem nemaksātājiem, kas reāli ir un būs, “Latvenergo” varētu griezties tiesā par zaudējumu piedziņu, par parādu piedziņu, un tas neradītu problēmas. Ja tiktu saglabāts šis pakalpojums, kamēr norit tiesa un visas pārējās šīs procedūras, bērni normāli varētu dzīvot šajās telpās, kur būtu gaišs un būtu pieejami arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar veļas mazgāšanu un citām sadzīviskām lietām. Tas šiem cilvēkiem nebūt netraucēs. Tāpēc nevar domāt tikai par namīpašuma aizsardzību, lai tas neietu bojā, ir jādomā arī mazliet par cilvēkiem!

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Pēteri Salkazanova kungs! Jūs nepareizi izpratāt! Varam paskatīties stenogrammu! Iepriekšējā uzstāšanās reizē es teicu, ka no tā, ka bojājas ēka, cieš arī citi šīs ēkas iedzīvotāji. Es akcentēju tieši to, ka cieš arī citi šīs ēkas iedzīvotāji.

Attiecībā uz elektroenerģijas padevi. Es lieliski zinu šos energoregulēšanas noteikumus, kādi ir “Latvenergo” rīcībā, un kā tas notiek. Ir divi varianti: pirmais variants ir tā saucamais robežapkalpes līgums, kad ēkas īpašnieks ir noslēdzis robežapkalpes līgumu ar “Latvenergo” un kad par visiem īrnieku nemaksājumiem summas tiek piedzītas no viņa.

Tajā pašā laikā “Latvenergo” šobrīd notiek pāreja uz jaunu uzskaites sistēmu, tas ir, uz ārējiem skapjiem, kur katrs skaitītājs ir pieejams “Latvenergo” kontrolierim. “Latvenergo” izsūta rēķinus, nevis vairs maksā pēc grāmatiņām, un viņi šo pārbaudi veic reizi mēnesī. Tātad, ja desmit dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nav veikts maksājums, viņi automātiski atslēdz elektroenerģijas padevi. Tā ka šā pakalpojuma saņemšana vairs nav atkarīga no ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais - Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Mēs redzējām to, kāpēc šis elektriskais apgaismojums nav obligāts kā derīgs dzīvojamās telpas nosacījums - komisija godīgi ir uzskatījusi, ka tās tomēr ir līgumattiecības starp divām pusēm un ka līdz ar to tās nebūtu tādā veidā jāregulē. Es saprotu arī to, ka līgumattiecības starp divām pusēm būs arī šie kanalizācijas pakalpojumi. Varbūt ne tieši, bet tomēr. Mēs no godājamajiem kolēģiem, no valdības partijām, dzirdējām arī to, ka ar izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamo telpu īres līgumus īrnieks var pārsūdzēt tiesā, ka tiesas ļoti veiksmīgi strādā un ka tieši tāpat, mūsuprāt, varētu rīkoties arī šinī gadījumā.

Diemžēl šinī gadījumā šāds risinājums nav paredzēts. Vienkārši ir paredzēts tāds risinājums, ka šo dzīvojamo telpu uzskata par derīgu arī tad, ja tai ir atslēgts elektriskais apgaismojums. Tam mēs nepiekrītam. Mēs uzskatām, ka arī Ministru kabinets varētu noteikt kārtību, kā atslēgt un pieslēgt dzīvojamajai telpai šo elektrību un kārtot jautājumus ar tiesas starpniecību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Birznieces kundze, vai jūs vēlaties uzstāties debatēs par šo priekšlikumu? Tad nākamais - Jānis Gailis, otro reizi.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies. Es gribu vienīgi piebilst dažus vārdus. Baldzēna kungs, jūs pareizi sakāt, ka dzīvošanai derīga telpa ir apgaismojama, apsildāma un tā tālāk, bet tajā pašā laikā šajos vispārējos noteikumos par ūdeni un kanalizāciju diemžēl nekas nav pateikts, jo te var būt dažādi veidi, kā tas tiek nodrošināts.

Tajā pašā laikā es gribu piebilst, ka cilvēks, saņemot šo telpu, saņem to gan apgaismojamu ar elektroenerģiju, gan tā vai citādi apsildāmu, taču šī norma ir reducēta vienīgi uz to, ka tad, ja cilvēks lietošanas gaitā nemaksā par šo elektroenerģiju, tad tas ir tāds pakalpojuma veids, kuru bez īpašnieka ziņas pakalpojuma sniedzējs tiešā veidā atslēdz. Tam nav nekādas saistības ar to, ka viņš varētu saņemt telpu bez elektrības. Tā tas nav domāts. Un jūs to lieliski zināt, ka tā tas nav domāts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates beidzam. Vai vēlaties, Lagzdiņa kungs, ko bilst par šo priekšlikumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 74. - LSDSP frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Nākamais ir 75. - ārkārtīgi svarīgs Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 11.2.pantu piedāvātajā redakcijā. Tātad sociāldemokrātu ierosinājums sastāv no divām daļām. Sociāldemokrāti ierosina, ka īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieku un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem, ja īrētā telpa nav lielāka par 20 kvadrātmetriem vienam cilvēkam, bet, ja tā aizņem vienistabas dzīvokli - par 36 kvadrātmetriem. Šajā daļā atbildīgā komisija sociāldemokrātu priekšlikumu noraidīja kā nereālu un neizpildāmu. Kāpēc? Tāpēc, ka, piemēram, Rīgā šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā no Rīgas pašvaldības budžeta gadā papildus būs nepieciešami 54 miljoni latu, lai kompensētu īres un komunālo maksājumu starpību. To rāda aprēķini. Rīgas pilsētā ir 750 tūkstoši cilvēku, un uz šo sociāldemokrātu piedāvāto kompensāciju varētu pretendēt visi rīdzinieki neatkarīgi no trūcīguma vai turīguma pakāpes. Pēc mūsu rīcībā esošajiem aprēķiniem, viena ģimene vidēji varētu pretendēt mēnesī uz 15 latu lielu kompensāciju, kas mēnesī sastādītu 5,4 miljonus, bet gadā tie būtu 54 miljoni latu no Rīgas pašvaldības budžeta. Apzinoties Rīgas pašvaldības iespējas, šādu sociāldemokrātu priekšlikumu, kas tika iesniegts astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, atbildīgā komisija nevarēja atbalstīt.

Attiecībā uz priekšlikuma otro daļu, ka kārtību, kādā valsts vai pašvaldības kompensē izīrētājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem iztrūkstošās īres un komunālo pakalpojumu maksas summas, nosaka Ministru kabinets. Šajā daļā atbildīgā komisija priekšlikumu pieņēma un iestrādāja to pārejas noteikumu 10.punkta pirmās daļas 3.apakšpunktā, par ko mēs tālākajā sēdes gaitā droši vien balsosim.

Tādējādi es aicinātu šo 75. - sociāldemokrātu priekšlikumu - nepieņemt kā nereālu un faktiski neizpildāmu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šis 75.priekšlikums pēc savas būtības ir saistīts ar sociālās aizsardzības trūkumu šajā likumā.

Es par to jau runāju. Tā tas ir vai nu finansiālajā, vai dzīvokļa izteiksmē. Jā, komisijā mēs šo priekšlikumu izskatījām. Te ir ļoti daudzas ne pārāk veikli formulētas lietas, ko sociāldemokrāti ir piedāvājuši un kas tika kritizētas, bet tajā pašā laikā no valdošās koalīcijas puses sociālās aizsardzības modelis netiek reāli piedāvāts.

Kas tad īsti notiek mums kaimiņos - Lietuvā un Igaunijā? Paskatīsimies konkrēti Igaunijas situāciju, kāds tur ir šis aizsardzības mehānisms. Katram ģimenes loceklim, kas dzīvo īrētā dzīvoklī, pēc komunālo maksājumu nokārtošanas pirmajam ģimenes loceklim uz rokas ir jāpaliek 30 dolāriem, nākamajam ģimenes loceklim - pieņemsim, sievai vai bērniem - 20 dolāriem katram. Tā ir mēneša iztikas norma, lai viņi varētu paēst - uzturēt sevi šo mēnesi. Ja viņu ieņēmumi pilnā apmērā nekompensē īres maksu, tad šī trūkstošā daļa tiek kompensēta. Tāds ir sociālās aizsardzības mehānisms Igaunijā.

Šajā 75.priekšlikumā tiek mēģināts kaut ko no Lietuvas “ievilkt” iekšā. Neveiksmīgi? Jā, neveiksmīgi! Latvijā būtu jābūt kaut kādam citam modelim. Pašlaik, izņemot ārā 75.priekšlikumu, te tiešām rodas ne tikai redakcionālas, bet arī problēmas pēc būtības, jo šī summa - 54 miljoni tikai Rīgai vien, ir milzīga nasta, un šis piemērs liecina par to, ka pēc būtības ar šā likuma grozījumiem mēs iejaucamies pašvaldību kompetencē bez finansiālā seguma, kā to nosaka likums par pašvaldībām. Vai tie būs 54 miljoni tikai Rīgai vien, vai arī tā būs cita summa, tomēr katrā ziņā sociālo aizsardzību bez resursiem - vai nu tie ir finansu resursi, vai kādi citi resursi - ar šo likumu reāli nevarēs nodrošināt, ja nebūs attiecīgo resursu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Faktiski šis priekšlikums ir viens no vissvarīgākajiem šajā likumprojektā trešajā lasījumā, jo tā pieņemšanas gadījumā Latvijas pašvaldībām tik tiešām tiks uzlikts nepanesams slogs, neizpildāms slogs.

Kādu koncepciju atbildīgā komisija ir centusies iestrādāt šajā likumprojektā? To, ka pašvaldībām ir obligāts pienākums sniegt minimālo palīdzību, nodrošinot ar dzīvokļiem, ar pabalstiem tās personas, kuras nav darbspējīgas un kuru ienākumi nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto iztikas minimumu. Šis priekšlikums, godātie kolēģi, uzliek pienākumu maksāt īres un komunālo maksājumu kompensāciju visiem, visiem iedzīvotājiem, un jo iedzīvotājs, īrnieks dzīvo prestižākā dzīvoklī, jo dzīvoklis ir labāks, jo dzīvoklis ir dārgāks, jo lielāka attiecīgi ir arī kompensācija. Tādējādi, godātie kolēģi, lielākā naudas daļa tiks izlietota tieši to īrnieku dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri jau tā dzīvo ļoti labos apstākļos. Turklāt šī norma pieļaus krāpšanos, jo mākslīgi tiks slēgti īres līgumi par lielu maksu, pašvaldībām tiks iesniegti rēķini un prasītas ļoti lielas kompensācijas summas. Tāda veidā, kolēģi, šo jautājumu risināt nevar!

Kāpēc es pieteicos debatēs? Tāpēc, ka es patiešām saistībā ar šo priekšlikumu gribu parādīt, ka sociāldemokrātiem ir vismaz divas, ja ne trīs sejas. Šis priekšlikums tika iesniegts astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, kad jūs, kolēģi sociāldemokrāti, nezinājāt un nevarējāt prognozēt, ka jūs Rīgā uzvarēsiet. Jūs iesniedzāt šo priekšlikumu, kurš ir absolūti nereāls, utopisks. Kādēļ jūs neesat iepazīstinājuši ar šo priekšlikumu savu pārstāvi - Rīgas pilsētas galvu Gundaru Bojāru? Visi atbildīgās komisijas priekšlikumi kopā prasa varbūt vienu desmito daļu no tās naudas, ko prasa šis jūsu priekšlikums. Taču tagad, kad ir notikušas pašvaldību vēlēšanas un jūs esat uzvarējuši Rīgā un citās pašvaldībās, jūs protestējat pret to, ka pašvaldībām tiek uzlikts pienākums nodrošināt īrniekiem vismaz minimālu aizsardzību. Godātie kolēģi, šis priekšlikums liecina par sociāldemokrātu apbrīnojamo divkosību. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais debatēs runās Leons Bojārs. Lūdzu!

l.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi, tagad jau atgriežamies pie vēlēšanām! Bet kas tad bija tie, kas solīja to milzīgo mīlestību iedzīvotājiem?

Tik tiešām esam nonākuši pie paša nopietnākā jautājuma. Sociāldemokrāti ierosina: “Īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieka un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem...”

Cienījamie kolēģi, nevajag to ignorēt! Drusciņ pamodelējiet savā galvā un paskaitiet: ja cilvēks saņem 57 latus un viņam par dzīvokli ir jāsamaksā 47 lati, pāri paliek 10 lati. Cik tad santīmu tas cilvēks var atļauties izlietot vienā dienā uzturam? (Tikai uzturam! Es šoreiz nerunāšu par apģērbu, jo to vēl kaut kur var dabūt, jo atved no ārzemēm kaut kādas lupatas, lai par kādiem santīmiem tās šeit pārdotu.) Diemžēl valdības astoņu, desmit gadu laikā nav risinājušas šo jautājumu, un tas ir bijis aizmirsts. Tas ir ļoti slikti, jo visās tajās pasaules valstīs, kuru saimē mēs tā tiecamies būt, tas ir atrisināts. To ir vairāk vai mazāk atrisinājušas arī mūsu kaimiņvalstis, ar kurām mēs visu laiku sevi salīdzinām, - Igaunija un Lietuva. Taču mēs nekādu risinājumu neatrodam. Patiesībā ir tā, ka nevis nespējam atrast risinājumu, bet negribam risināt. Un ļoti viegli var norādīt uz pašvaldībām. Tagad visi grib novelt uz pašvaldībām visu - izglītības problēmas, medicīnisko aprūpi un visu pārējo. Taču mēs aizmirstam pašvaldībām iedalīt papildu līdzekļus. Mēs tagad taisām to “ķīseli” ar to teritoriālo reformu, tikai neviens vēl nezina, kas būs beigās pēc tās reformas un kas pēc tam izstrēbs visu to putru, kas būs savārīta. Kurš no jums te ir no šīs tribīnes runājis par to, kā izdzīvot cilvēkiem? Ja invalīdam ir tikai 30 lati, tikai tā pensija vai pabalsts, un viņam ir tas viss jāsamaksā par dzīvokli, tad kā viņam izdzīvot? Varbūt jūs nezināt arī to, ka Latvijā ir cilvēki, kas no bada ir nomiruši savos dzīvokļos? Latgalē ir tādi atgadījumi. Vienīgi mūsu statistika par to klusē.

Es jums pateikšu vēl vienu lietu. Visi jūs mācījāties augstākajās mācību iestādēs, lai, kā viens no maniem draugiem pateica, iegūtu akmens laikmeta diplomu. Bet vai jūs zināt, kā tie mūsu bijušie pasniedzēji un zinātnieki dzīvo? Dāvanas, kuras jūs vai nu beidzot augstāko mācību iestādi, vai uz kādu jubileju viņiem uzdāvinājāt, viņi ir spiesti pārdot, lai samaksātu par dzīvokli vai uzturam izlietotu to naudiņu. Mēs tagad ar šo problēmu spēlējamies. Mēs tagad mierīgi smejamies par to. Ir, ziniet, tāda, nu, ļoti nepatīkama attieksme pret šo ļoti nopietno problēmu, kuru patiesībā ne valdība, ne arī jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, negribētu risināt.

Gribot negribot vajadzēs atgriezties pie tā jautājuma. Es jūs aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Imants Burvis. (Starpsauciens: “Sadod viņiem!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es, protams, ar prieku klausos, kā Tautas partijas pārstāvis visu laiku, nemitīgi priecājas - es ceru, ka tas nav kaut kā divdomīgi, bet ka viņš no sirds priecājas, - par sociāldemokrātu uzvaru Rīgā. Es, protams, saprotu, ka Tautas partija jau ir sagatavojusies sociāldemokrātu uzvarai arī visā Latvijā. Šodien situācija ir tāda: ja mēs runājam par divām sejām, tad jāteic, ka sociāldemokrāti atkārto tos pašus priekšlikumus, ko viņi bija sagatavojuši un iesnieguši jau tad, kad viņi pat vēl nedomāja par uzvaru, viņi tikai gāja uz šīm vēlēšanām. Es atceros tos jūsu kvēlos lozungus par kompetenci, par drošību un stabilitāti, kādi bija tad, kad mēs gājām uz vēlēšanām.

Es tagad mēģināšu jums atgādināt to, ko jūs laikā nepamanījāt, Lagzdiņa kungs. Ko nozīmē atbalstīt daļēji? Sociāldemokrātu piedāvātā priekšlikuma pieņemšana nodrošinātu Latvijas cilvēkiem cilvēka cienīgu dzīvi. Daļēji atbalstīt tādu priekšlikumu nozīmē apzināti atbalstīt knapu izdzīvošanu, kā tas visu laiku ir bijis. Sociāldemokrāti ierosina šo jautājumu risināt ar Ministru kabineta palīdzību. Kārtību šajos kompensācijas mehānismos nosaka Ministru kabinets. Kāpēc? Tāpēc, ka, ņemot vērā jūsu kompetenci un to, ka, teiksim, Tautas partijas rokās ir tādas ministrijas kā Ekonomikas ministrija un Finansu ministrija, Iekšlietu ministrija, jūsu rokās ir arī iespēja cīnīties ar korupciju, ar kontrabandu. Tas nozīmē naudas pieplūdumu valsts kasē, un tas savukārt nozīmē, ka valdošā koalīcija var ļoti nopietni runāt par minimālās algas paaugstināšanu. Jo lielāka būs minimālā alga, jo, Lagzdiņa kungs, mazāka būs nepieciešamība pēc kaut kādām kompensācijām. Jo, ja jau būs tā, ka jūs patiešām mīlēsiet Latvijas sabiedrību un, kompetenti rīkojoties, pacelsiet minimālo algu pietiekamā lielumā, nu kas tad tur būs tie nieka 30%? Tad jau nekādas kompensācijas nebūs vajadzīgas. Tā ka vēlu jums veiksmi saglabāt vienu seju, cienījamie Tautas partijas pārstāvji!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - Ivars Godmanis. Lūdzu!

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka, šo jautājumu apspriežot, mēs esam nonākuši konceptuālajā plāksnē, un tāpēc acīmredzot ir jāizsakās, jo mūs dzird ne tikai zālē sēdošie, bet arī visā Latvijā dzīvojošie. Es gribēju pieskarties septiņām lietām.

Pirmā lieta. Šeit pieminēja Igauniju un Lietuvu... Vispār, ja, klausoties šīs debates, it sevišķi šajā jautājumā, mēs sāksim analizēt vēlēšanas, mēs izdarīsim vissliktāko lietu - mēs aiziesim no lietas būtības prom. Klausoties, kā likumprojekts tiek apspriests, es iedomājos: ja Latvijas demokrātiskā atjaunošana būtu uzreiz sākusies ar daudzpartiju sistēmu, mēs nevienu reformu vispār nebūtu veikuši. Paldies Dievam, pirmos divarpus gadus bija Interfronte un Tautas fronte, un 90% reformu tika veikti tad. Tomēr Igaunija un Lietuva aizgāja mums priekšā. Redziet, mēs izlaidām sertifikātus, pret kuriem es cīnījos, kurus varēja izmantot arī visur citur, taču Igaunijā un Lietuvā darīja ļoti konkrēti - izdalīja vaučerus, kurus nekur citur nedrīkstēja lietot, kā tikai dzīvokļu privatizācijā, un pāri par 90% dzīvokļu tur tika noprivatizēti divu, divarpus gadu laikā.

Kāpēc privatizācija ir svarīga? Tāpēc, ka jebkuram īrniekam šķiet, ka īres cenā ir ierēķināts kaut kas vēl papildus tiem izdevumiem, kas ir saistīti ar mājas uzturēšanu. Ja jūs pats esat īpašnieks, tad esiet nu tik laipns un pats skatieties, kā jums tā māja jāuztur!

Mums aizgāja priekšā. Es domāju - kāpēc? Tāpēc ka nav runa par lietas būtību, bet, kā tas tagad te ir debatēs dzirdams, ir runa par to, kurš kuru ir apspēlējis vēlēšanās.

Tas ir pirmais jautājums.

Otrais. Otrais jautājums ir saistīts ar visādām tā saucamajām surogātmetodēm. Mēs arī to izmēģinājām. Igauņi apmēram divarpusgadus vai trīs gadus sala, jo viņi izdomāja tādu lietu, ka drīkst maksāt pa komunālajiem maksājumiem - nevis par īri, bet par komunālajiem maksājumiem! - ne vairāk kā 30% no neto ienākumiem. Dabiski, ka pirmos gadus šie ienākumi bija par mazu. Tas maz ir atspoguļots presē, bet esmu runājis ar tā laika vadītājiem. Bija ļoti kritiska situācija. Mēs domājām iet citu ceļu, bet neizdomājām nekā labāka. Mēs izdomājām pensionāru talonus, tomēr pārejas periodā tas variants nemaz nebija tik slikts, kaut gan tas noveda pie ļoti lielām grāmatvedības problēmām, kā arī pie problēmām starp pašvaldību un valdību.

Trešā lieta. Es vienkārši gribu pateikt, kāpēc, teiksim, “Latvijas ceļš” šo likumprojektu aizstāvēs tādu, kādu komisija to pieņēma. Tāpēc, ka tas ir kompromisa rezultāts. Paskaidrošu. Nav vērts ne par ko šeit runāt ne sociāldemokrātiem, ne “Latvijas ceļa” deputātiem, ne Tautas partijai, ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ja mūsu runu rezultāts būs tas, ka pats objekts pazudīs. Kurš šeit ir objekts? Objekts ir mājoklis, kurā ir dzīvoklis. Tātad, ja mēs šeit uzkonstruējam tādu situāciju, ka pats objekts sagrūst, sabrūk un beidz eksistēt, tad vienkārši nav kur dzīvot. Tas ir primārais apsvērums, no kā ir jāvadās, jo var jau izdomāt īres cenu, pielietojot visādas metodes - vienu, otru, trešo -, bet, ja pats mājoklis nobrūk, tad nav kur dzīvot. Iedomāsimies, ka nebūtu pašvaldību vēlēšanas notikušas vai ka to rezultāti būtu pavisam pretēji! Vai vispār šo likumu aiztiktu vai neaiztiktu? Var jau vispār likumu neaiztikt, bet Gaiļa kungs, kurš ir speciālists šajās lietās, kurš ir savu pieredzi guvis Liepājā, un arī ne viens vien cits jums pateiks, kāda situācija būs tad. Jūs varat likumā neko neaiztikt, bet tad jūs riskējat ar situāciju, kāda jau ir Pulkveža Brieža ielā un citur, - ka faktiski mājas sāks grūt.

Ko darīt? Šajā likumā ir ieliktas iekšā pretrunas. Ir pretrunas, tomēr tas ir kompromiss. Ja jūs, pirmoreiz ieskatoties likumā, redzat, ka tur ir “trepe”, tas, protams, atbaida, jo pirmajā brīdī šķiet: kāpēc tajā pašvaldību fondā “trepes” nav, bet attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem “trepe” ir? Jūs nevarat īpašniekam māju atņemt. Nevarat! Nedrīkstam arī ļaut viņam pilnīgi brīvi cenu noteikt, jo mums ir bailes, ka viņš visus īrniekus izmetīs ārā. Jo mēs neviens jau tālāk nepadomājam: ja viņš visus izmetīs ārā, tad kas tur pie viņa dzīvos? Vai tad viņš pats visos dzīvokļos dzīvos? No kurienes viņš ņems to naudu? Mēs neticam cilvēkiem. Mēs, tā teikt, ielikām “trepi”. Pirmā doma ir tā: “trepe” ir kaut kas šausmīgs. Bet, kad paskatāmies uz šīs “trepes” izmēriem, tad izrādās, ka tā ir vidēji tāda, kāda ir noteikta pašvaldībām (vismaz Rīgā) pirmajā gadā. Tātad nav matemātiskas starpības. Labi, nepatīk... Jo ir asimetriska situācija. Cilvēki, kas dzīvo bijušo īpašnieku mājās nevar privatizēt dzīvokļus. Nevar. Alternatīva ir tāda - vai nu dot tam cilvēkam iespēju dzīvot citur, vai atpirkt no īpašnieka māju. Bet ja viņš to negrib darīt?

Nākamais moments. Es gribu teikt, ka tas, ka pašvaldībai vairs nav īres “griestu”, rada tādu sajūtu: bet kas nu būs? Būs atsevišķas pašvaldības, kas uztaisīs milzīgas cenas? Tādu nekad nebūs, jo ir politiskas struktūras... Ko tad mēs darām? Mēs rīkojamies politiski, ļaujam pašvaldībām pašām noteikt daudzas lietas - īri (vienojoties), maznodrošinātā statusu - un pašām rūpēties par tiem cilvēkiem, kurus liek ārā no dzīvokļiem. Rodas jautājums: ko darīs valdība? Vai varbūt pareizi ir tā, ka pašvaldība nedara neko un ļauj, lai visu to dara valdība, proti, lai valdība nosaka līmeni, no budžeta iedala naudu un veido valsts programmu?

Sēdes vadītājs. Godmaņa kungs, jūs savu laiku esat izmantojis.

I.Godmanis. Man ir lūgums piešķirt man vēl divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Godmaņa kungs prasa vēl divas minūtes. Balsosim par to, vai dosim Godmaņa kungam vēl divas minūtes... Visi piekrīt.

Lūdzu, vēl divas minūtes.

I.Godmanis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Kāpēc šis likums tomēr ir kompromiss? Es vēlreiz gribu teikt: tāpēc, ka jautājums nav “uzkarināts gaisā”. Ja mēs vispār neko neaiztiksim un aizvērsim acis, tad nonāksim vēl sliktākā situācijā.

Tālāk. Es pabeigšu to, ko es teicu pirms brīža. Jautājums ir par valdības un pašvaldību attiecībām. Šim likumam ir viena “vājā” vieta. Tad, kad mēs to lasām, šķiet, ka nākamajā rītā pēc likuma pieņemšanas pašvaldībām tiks uzveltas visas problēmas. Tie simts miljoni, par kuriem es šeit dzirdu… 50 miljoni, 60 miljoni un tā tālāk… Bet paskatīsimies uz šo lietu no cita viedokļa! Vai to var izdarīt valdība? Mēs nevaram likumā noteikt, ka valdībai ir jābūt attiecībās ar īrnieku “pa tiešo”. Nekādā gadījumā! Tāpēc, ka Latvija ir dažāda. Ir Rīga, Liepāja, Rēzekne un tā tālāk. Valdība nevar unificēti aplūkot situāciju. Tāpēc šī metode neder. Te nevar tikt iesaistīts valsts budžets, un valdība nevar noteikt šo līmeni. To var izdarīt pašvaldības.

Tālāk. Šo likumu apspriežot, es gribētu attīstīt to domu, ka tomēr, ja būtu šāda valsts programma, tad valdība, pamatojoties uz izlīdzināšanas fondu un šo programmu, varētu palīdzēt pašvaldībām. Jo šeit ir asimetriska situācija - Rīga ir savādāka nekā provinces. Būs ļoti slikti, ja mēs politiskā ziņā aizvērsim acis un teiksim: no šā likuma pieņemšanas brīža mēs aizmirstam par pašvaldību problēmām!

Taču ir otrs aspekts. Es piekrītu, ka varēja necelt daudzus objektus, pat ļoti skaistus un jaukus (es šobrīd nenosaukšu nevienu konkrēti), un to vietā pabeigt celt Pļavnieku masīvu. Jā. Bet, ja mēs šo likumu vispār nepieņemsim, kur tad būs tas stimuls? Vienalga, kas tā būs par pašvaldību - sociāldemokrātu, Tautas partijas vai “Latvijas ceļa”… Vai vispār jautājumu risinās? Stimula tad taču nebūs!

Tāpēc es personīgi domāju, ka šis likums ir kompromisa rezultāts. Darbs ir bijis smags. Tagad, kad mums ir palikušas vēl daudzas svarīgas normas, ko apspriest, lūdzu, nesāksim analizēt, kurš ir uzvarējis vēlēšanās! Redziet, vēlēšanas taču notiek regulāri, un var tik tiešām gadīties, ka nākamajās vēlēšanās tie, kas tagad uzvarēja, zaudēs.

Viena pozitīva lieta ir. Es sāku dzirdēt no kreisā bloka ne tikai prasības pēc naudas. Vajag nākt un teikt: tik daudz naudas nav, dārgie draugi, un mums jāmēģina atrast kaut kādas reālas iespējas.

Paldies par uzmanību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Godmaņa kungs.

Godājamie kolēģi! Mēs šodienas sēdei paredzēto laiku esam izmantojuši. Debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” turpināsim nākamajā Saeimas sēdē.

Lūdzu, reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Viola Lāzo, Aija Barča, Jānis Leja, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Jānis Straume, Vineta Muižniece un Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde beigusies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas septītās sēdes

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Deputātu jautājums Ministru prezidentam “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu”. Pirmais vēstules parakstītājs ir Bojāra kungs. Vai jūs saņēmāt rakstisku atbildi? Vai esat ar to apmierināts? Paldies. Šodien ministrs, kuram uzdots sniegt atbildi, nevar ierasties.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde
2001.gada 30.maijā

Par darba kārtību



Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu”(3190.dok.)

Ziņo - dep. R.Ražuks
(Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.34)
(Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.35)
(Balsu skaitītāju sēdes protokols nr.36)

Par deputātu iesniegumu par procedūru

Paziņojumi - dep. A.Bērziņš
- dep. L.Muciņš
- dep. R.Labanovskis


Par darba kārtību

Priekšlikumi - dep. Dz.Kudums
- dep. O.Grīgs
- dep. Dz.Kudums






Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””(3184. un 3184-a dok., reģ. nr.912)

Motivācija - dep. A.Barča





Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”(3191. un 3191-a dok., reģ. nr.913)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””(3192. un 3192-a dok., reģ. nr.914)


Par likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”(3203. un 3203-a dok., reģ. nr.916)

Priekšlikumi - dep. Dz.Kudums
- dep. J.Ādamsons


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”(3204. un 3204-a dok., reģ. nr.917)


Par darba kārtību 

Priekšlikums - dep. A.Seiksts


Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” līdz šā gada 15.jūnijam”


Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”(3180.dok.)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums” (2.lasījums) (Steidzams)(3044. un 3044-b dok., reģ. nr.877)

Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (2.lasījums) (Steidzams)(3046. un 3046-b dok., reģ. nr.879)

Ziņo - dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” (2.lasījums) (Steidzams)(3059. un 3196.dok., reģ. nr.888)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” (3.lasījums)(3185.dok., reģ. nr.567)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (3.lasījums) (Izskatīšana pārtraukta)(3175.dok., reģ. nr.265)

Ziņo - dep. J.Lagzdiņš

Debates (par 4.priekšlikumu)
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Gailis
- dep. I.Burvis
- dep. K.Lībane
(par 6.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Gailis
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Burvis
- dep. P.Salkazanovs



Paziņojums - dep. V.Paegle


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums (par 6.priekšlikumu)
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Gailis
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
(par 7.priekšlikumu)
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Gailis
- dep. I.Burvis
(par 16.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
- dep. E.Baldzēns
- dep. K.Lībane
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Gailis
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. E.Baldzēns
- dep. I.Burvis
(par 31.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
(par 48.priekšlikumu
- dep. I.Burvis
(par 49.priekšlikumu)
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Gailis
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Lujāns

Paziņojums - dep. R.Labanovskis
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums (par 49.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Gailis
- dep. L.Bojārs
(par 53.priekšlikumu)
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Jirgens
- dep. P.Salkazanovs
(par 54.priekšlikumu)
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Gailis
- dep. M.Lujāns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. K.Leiškalns
(par 69.priekšlikumu)
- dep. I.Burvis
(par 73.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Gailis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Gailis
- dep. I.Burvis
- dep. M.Lujāns
- dep. E.Baldzēns
(par 74.priekšlikumu)
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Gailis
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Gailis
(par 75.priekšlikumu)
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. I.Godmanis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartasevičs

 Balsojumi

Par lēmuma projektu "Par Valsts Civiltiesību biroja direktora iecelšanu" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 30.05.2001. 11:31:02 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu isniegšanas termiņu likumprojektam "Detektīvdarbības likums"" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 30.05.2001. 11:34:24 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā"" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 30.05.2001. 11:36:12 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām""
Datums: 30.05.2001. 11:42:38 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3184 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā"
Datums: 30.05.2001. 11:46:00 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 3203 nodošanu komisijām

Par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā
Datums: 30.05.2001. 11:50:12 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"""
Datums: 30.05.2001. 11:51:44 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3214

Lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova sauksanai pie administratīvās atbildības"
Datums: 30.05.2001. 11:54:06 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3180

Likumprojekts "Ķemeru nacionālā parka likums"
Datums: 30.05.2001. 11:56:24 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3044B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 30.05.2001. 11:58:28 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3046B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 30.05.2001. 11:59:28 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3196 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām""
Datums: 30.05.2001. 12:01:44 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3185 pieņemšanu 3. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 12:13:32 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 13:47:56 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 13:51:30 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 13:54:38 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 14:28:10 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu balsot pa daļām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 14:28:44 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 14:34:18 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 14:42:14 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 14:51:30 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 48. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 15:42:54 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 49. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 15:51:48 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 53. priekšlikumu balsot pa daļām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 15:52:32 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 53.1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 15:53:00 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 53.2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 15:53:24 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 53.3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 16:06:12 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 54. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 16:11:48 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 69. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 16:12:32 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 72. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 16:27:50 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 73. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"" (3. lasījums)
Datums: 30.05.2001. 16:39:02 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 74. priekšlikumu