Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas divpadsmitā sēde
2001.gada 29.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Sabiedrības integrācijas fonda likums otrajam lasījumam. Ir sagatavots lēmuma projekts. Ierosinu šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtības sadaļā Lēmumprojekta izskatīšana, tas ir, pēc darba kārtības 14.punkta. Vai ir iebildumi? Paldies.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Ja iebildumu nav, tad ierosinu iekļaut atzinumu par šo likumprojektu sadaļā Prezidija ziņojumi kā darba kārtības 5.punktu. Iebildumu nav.
Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Rišarda Labanovska ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā, kā arī lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Lejas ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi pret to, ka šos lēmuma projektus iekļaujam sadaļā Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, tas ir, pēc darba kārtības 6.punkta? Nav iebildumu. Paldies.
Vakar es saņēmu Valsts prezidentes motivētu iesniegumu - lūgumu otrreiz caurlūkot 22.martā Saeimā pieņemto likumu "Par zvērinātiem revidentiem. Ierosinu izskatīt šo Valsts prezidentes iesniegumu pēc sadaļas Prezidija ziņojumi. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.
Deputāts Jānis Jurkāns ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā. Priekšlikums ir šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā kā 8.punktu. Nav iebildumu.
Izskatīsim darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par izcelsmes produkcijas jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Standartizācijas likumā nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muciņa, Kezikas, Bunkša, Damberga un Leiškalna iesniegto likumprojektu "Grozījums Komerclikumā nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Šis ierosinājums ir tādēļ, lai mežsaimnieki, Valsts meža dienesta viszemākā līmeņa darbinieki varētu turpināt darbu, neiestājoties augstskolās, ja viņiem ir profesionālā izglītība. Kāpēc Tautsaimniecības komisija sagatavoja šo likumprojektu un iesniedza Saeimas Prezidijam izskatīšanai tieši šodien? Ja civildienesta likumu mēs atvērsim parastajā kārtībā un ilgi gatavosim tam priekšlikumus, manuprāt, tas nebūs lietderīgs process. Ja tā komisija, kura ir iesniegusi likumprojektu, ar Saeimas novēlējumu saņem šo likumprojektu kā atbildīgā komisija, viņa var arī lūgt izskatīt šo likumprojektu šodienas sēdē. To nevar darīt tādā gadījumā, ja tā ir cita komisija. Mūsu nodoms bija runāt ar visām frakcijām, lai novērstu šo nelielo pārpratumu, kas ir radies Civildienesta likuma sakarā, un ātri to visu sakārtot, negrozot citas likumprojekta normas. Tāpēc es lūdzu arī Tautas partijas frakciju, kura ir konceptuāli atbalstījusi šo likumprojektu, neiebilst pret to, ka to nodod Tautsaimniecības komisijai kā vienīgajai un atbildīgajai un ka mēs to izskatām šodien arī pirmajā lasījumā, jo Tautsaimniecības komisija ir lūgusi noteikt tā steidzamību. Ierosinājums ir ļoti vienkāršs - izmainīt pārejas noteikumus. Tur ir tikai viens teikums. Mums nevajadzētu, tā teikt, taisīt lielas spēles, bet vajadzētu pieņemt likumu, kuru lūdz Meža darbinieku arodbiedrība, Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārstāvji, to skaitā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors. Mēs tādējādi varētu izdarīt ļoti labu, vienkāršu darbu pirms Saeimas brīvdienām. Lūdzu nodot likumprojektu Tautsaimniecības komisijai. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Šajā likumā minēto problēmu trijās komisijas sēdēs, savulaik gatavojot jauno Civildienesta likumu, ir izvērtējusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Problēma ir vispārzināma. Mēs esam par šo problēmu runājuši arī ar Zemkopības ministrijas speciālistiem, un visi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi zina, par ko ir runa, tāpēc es gribētu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā teikt sekojošo: ja gadījumā šis likumprojekts tiks nodots Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai, kas visus piecus gadus kopš šā likuma tapšanas bijusi atbildīgā komisija, tad mēs šodien pirmajā pārtraukumā sasauksim komisijas sēdi un nodosim šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā, lai likums varētu tikt pieņemts steidzamības kārtā divos lasījumos. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tātad ir izskanējuši divi priekšlikumi: pirmais priekšlikums - nenodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 20. Likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Izskatīsim Valsts prezidentes iesniegumu ar lūgumu otrreiz caurlūkot 22.martā Saeimā pieņemto likumu "Par zvērinātiem revidentiem. Saskaņā ar Satversmi un Saeimas kārtības rulli Saeimai bez debatēm jānodod šis likums atbildīgajai komisijai, kura šajā gadījumā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma Par zvērinātiem revidentiem nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums komisijai ir nodots.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un likuma otrreizējās caurlūkošanas datumu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai!
A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš).
Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz otrdienai, 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Un izskatīt 5.aprīlī?
A.Poča. Jā.
Sēdes vadītājs. Izskatīšanas datums - 5.aprīlis. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatīsim lēmuma projektu "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Rišarda Labanovska ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Jāņa Lejas ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas delegācijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Kā nākamo izskatīsim deputāta Guntara Krasta iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.
Nākamais ir deputāta Jāņa Jurkāna iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 29.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.
Izskatīsim lēmuma projektu par Jāņa Šaušas iecelšanu par Daugavpils tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu - iecelt Jāni Šaušu par Daugavpils tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu un aicina balsot par.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Jāņa Šaušas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par Dmitrija Zamjatina iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka iecelt Dmitriju Zamjatinu par Balvu rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Iecelt Dmitriju Zamjatinu par Balvu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par Dainas Glinkas iecelšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi". Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka iecelt Dainu Glinku par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija arī šo ieteikumu atbalstīja vienbalsīgi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: Iecelt Dainu Glinku par Limbažu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par Ritas Skabes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka iecelt Ritu Skabi par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja arī šo kandidatūru un vienprātīgi nolēma to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Par Ritas Skabes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par Ēvalda Kokina iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka iecelt Ēvaldu Kokinu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija slēgtā Balsojumā vienprātīgi atbalstīja Ēvalda Kokina kandidatūru.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par Ēvalda Kokina iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts "Par Māra Vīganta iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Un visbeidzot - Māra Vīganta kandidatūra uz Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amatu. Arī šo tieslietu ministres ieteikumu komisija vienprātīgi atbalstīja.
Jāatgādina arī tas, ka visi minētie tiesneši pēc iecelšanas amatā un trīs gadu darba var pretendēt uz apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Kā jau minēju, arī Māra Vīganta kandidatūra ir atbalstīta vienprātīgi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Māra Vīganta iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisija iesniegtu lūgumu izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā grozījumu - iekļaut aiz darba kārtības 15.punkta likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu. Iebildumu nav.
Izskatīsim lēmuma projektu "Par piekrišanu 7.Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2934. Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Ivars Godmanis. Jums ir iespēja pievienotajos dokumentos iepazīties ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Tur ir norādīts, ka ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā par 1999.gadu deputāts Godmanis nav norādījis pilnīgas ziņas, nav pilnā apmērā uzrādījis gūtos atalgojumus un ienākumus. Protokolā ir norādīts uz trim šādām nepilnībām. Deputāts Godmanis atzina, ka tiešām ir kļūdījies, sastādot deklarāciju, un Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projekta Par 7.Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanu pie administratīvās atbildības virzību Saeimā.
Lūdzu izteikt savu attieksmi Balsojot!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par komisijas lēmumu, taču es gribu paskaidrot lietas būtību, lai nerastos dažādas diskusijas, ņemot vērā to, ka komisijas priekšsēdētāja varbūt neprecīzi pateica, kāda ir problēma. Ejot prom no finansu ministra amata, tiek izmaksātas valdības locekļiem kompensācijas. Kaut kāda iemesla dēļ šīs kompensācijas neparādījās manu ienākumu summā, ko es saņēmu no VID. Un tāda pati kompensācija pienākas tiem valdes locekļiem, kas atstāja amatu Latvijas valsts akciju sabiedrībā Latvijas kuģniecība amatu sakarā ar pāriešanu ministra amatā. Tā ka tie nav nekādi slepeni ienākumi, kurus es būtu kaut kur noslēpis. Par tiem visiem sen ir samaksāti nodokļi. Taču, kā jau es protokolā teicu, es atzīstu, ka es kļūdījos un nepareizā gadā ierakstīju šos ienākumus, jo es tos saņēmu vēlāk. Lūdzu jūs atbalstīt komisijas lēmumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu:
piekrist 7.Saeimas deputāta Ivara Godmaņa saukšanai pie administratīvās
atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu
rezultātu!
Par - 63, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu: līdz 2001.gada 1.maijam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu attiecībā uz otro lasījumu likumprojektam Sabiedrības integrācijas fonda likums.
Antons Seiksts. Lūdzu!
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es jums izklāstīšu ne tikai vienprātīgo viedokli, kāds ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kas ir atbildīgā komisija, bet arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja lūgumu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Kādi ir šie argumenti? Pirmkārt, vēl nav izsludināts Aģentūru likums. Mēs negribētu strādāt pie nopietna likumprojekta, kamēr nav iespējams visu šo lietu saskaņot ar izsludinātu oficiālu dokumentu.
Otrkārt, mums ir nopietni jāapkopo pieredze, ko esam guvuši nesenā braucienā uz Igauniju. Es gribu teikt paldies Prezidijam par šo iespēju komisijai rūpīgi iepazīties ar kaimiņvalsts pieredzi.
Un pats galvenais. Godātie kolēģi, atcerieties, kādas bija debates! Vairākas stundas debatēja, bet uz šo dienu, kas ir pēdējā diena, nav neviena priekšlikuma. Atbildīgā komisija negrib, nevēlas un nav tiesīga uzņemties viena pati visas Saeimas darbu. Es ļoti ceru un visa komisija cer, ka tik gari un asi debatēts un diskutēts jautājums nebūs tikai debašu vai, piedodiet, politiskās deklarēšanās jautājums.
Komisijas vārdā lūdzu pagarināt līdz 1.maijam priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai arī deputāts Valdis Ģīlis vēlas runāt debatēs? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu -
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu
likumprojektam Sabiedrības integrācijas fonda likums līdz šā gada
1.maijam. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1,
neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par civilstāvokļa aktiem. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likumprojekts uz trešo lasījumu nav saņēmis nevienu priekšlikumu vai papildinājumu, tāpēc tādu, kāds tas tika pieņemts otrajā lasījumā, bez izmaiņām aicinu Komisija to atbalstīja un aicina arī jūs pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par civilstāvokļa aktiem pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja savā šodienas sēdē likumprojektu Grozījumi Komerclikumā, kas nosaka, ka Komerclikums stājas spēkā nevis ar 1.aprīli, kā mēs to bijām nolēmuši, bet ar 1.jūliju. Juridiskā komisija atbalstīja pirmajam lasījumam šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību, kā arī aicina jūs vienbalsīgi atbalstīt šādu komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Komerclikumā atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu, tālāk, Muciņa kungs!
L.Muciņš. Aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
L.Muciņš. Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam līdz šodienai - pulksten 10.00.
Sēdes vadītājs. Un kad notiks izskatīšana otrajā lasījumā?
L.Muciņš. Šodien šodienas sēdē.
Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šodien līdz pulksten 10.00 un izskatīšana - šīsdienas sēdē. Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Dokuments nr.2941.
Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus likumā Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, un komisija ir izdarījusi vienu grozījumu, kas atspoguļots pirmajā priekšlikumā. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Līdz ar to ir lūgums atbalstīt arī trešajā lasījumā visus šos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 7, atturas - 5. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā. Mēs esam saņēmuši no Aizsardzības ministrijas priekšlikumus.
Tātad 1.priekšlikums ir saņemts no Aizsardzības ministrijas. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Dz.Kudums. 2.priekšlikums arī ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Arī 3.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Komisija ir precizējusi konkrēto laiku un tas ir nevis 1.septembris, bet 1.jūlijs, lai ātrāk stātos spēkā šie noteikumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūgums atbalstīt arī visu likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - "Grozījumi Muitas likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Trešajam lasījumam sagatavotie priekšlikumi jums ir ietverti dokumentā nr. 2943.
Un 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 2. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 3. - deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums - ir iestrādāts komisijas 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Poča. 4. un 5. - Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 6. - deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums - ir daļēji iestrādāts nākamajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 8.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 9.priekšlikums ir iestrādāts 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 11.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 12. - deputātu Bojāra un Ūdres priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Līdzīgi arī 13. - deputātu... 14.priekšlikumu lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 15. un 16.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 17.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 18.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 19.priekšlikumu. Tur kļūdas dēļ nav ierakstīta komisijas attieksme.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
A.Poča. Jā. 20.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 21.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 22.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Poča. 23.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 24.priekšlikums ir iestrādāts 28.priekšlikumā par šo pašu pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 25.priekšlikumu līdz ar to mēs neatbalstām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 26. un 27.priekšlikums ietverts jaunajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Tātad 28.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 29.priekšlikums netiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 31.priekšlikumu...
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 32.priekšlikums nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Poča. 33.priekšlikums arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Poča. Toties ir atbalstīts 34.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 35.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Poča. 36.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A. Poča. 37.priekšlikums netiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Ir atbalstīts 38.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 39., 40. un 41.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 43.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu neatbalstīt 44.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 45.priekšlikums atbalstīts daļēji un ir izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstu 46.priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 47.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 48.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 49.priekšlikums iestrādāts nākamajā - 50.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 51. un 52.priekšlikums ir pārveidots un izveidota Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt 53.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 54.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Ir atbalstīts 55.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 56.priekšlikums un 57.priekšlikums ir pārveidots. Lūdzu atbalstīt 58.priekšlikuma redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 59.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Ir atbalstīts 60.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Ir atbalstīts 61., 62., 63., 64. un 65.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.
A.Poča. Arī 66.priekšlikums ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Līdzīgi 67., 68., 69. un 70.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
A.Poča. 71. un 72. - šie Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
A.Poča. Ir atbalstīts arī šā paša biroja iesniegtais 73. un 74.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. ... kā arī 75. un 76.priekšlikums. Un arī 77.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Poča. Arī 78. un 79.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
A.Poča. 80. - finansu ministra priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 82. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 83.priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotajā redakcijā. Lūdzu atbalstīt 84.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 85.priekšlikums arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 86.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 87.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, veidojot jaunas redakcijas. Līdzīgi arī 88.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 89. un 90.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 91.priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Savukārt 92.priekšlikums ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 93.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Muitas likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - "Krājaizdevu sabiedrību likums. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš).
Nākamais dokuments nr.2961. Pirmais ir saņemts finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 2. - arī šis finansu ministra priekšlikums tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Tiek atbalstīts 4.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 5.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Tabūns un Seile. Faktiski šeit ir pieskaitāms arī deputāta Kalniņa priekšlikums, kurā runāts par vienu un to pašu problēmu. Tomēr es atļaušos nedaudz paskaidrot, kāpēc komisija nav atbalstījusi ne deputātu Tabūna un Seiles, ne arī deputāta Kalniņa priekšlikumu, ne arī priekšlikumus, ko mums komisijā bija iesniegusi Latvijas Pašvaldību savienība un arī atsevišķas krājaizdevu sabiedrības. Proti, runa ir par to, vai pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10 000, var veidot krājaizdevu sabiedrības pēc teritoriālā principa un vai visi pašvaldībā dzīvojošie iedzīvotāji, ja viņi to vēlas, var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedriem.
Mēs ilgi diskutējām par šo jautājumu, un faktiski 10 000 ir diezgan strikti noteikts skaits, taču varētu būt arī pašvaldības, kurās ir, piemērām, 11 000 iedzīvotāju vai 12 000 iedzīvotāju, vai vēl kāds cits skaits, un tās īstenībā nav lielas pašvaldības. Tajā pašā laikā, ja mums nav tāda strikta kritērija, pēc kura vērtēt šīs pašvaldības, kuras drīkst pēc teritoriālā principa veidot krājaizdevu sabiedrības, veidot vai sadalīt, tad faktiski nav arī argumentu, lai diskutētu par atsevišķiem citiem skaita lielumiem, jo šobrīd mēs vadījāmies faktiski pēc pašvaldību iedzīvotāju skaita, kuri izveidojuši esošās krājaizdevu sabiedrības. Jāteic, ka galvenā motivācija, kāpēc tika ierosināts nepalielināt šo iedzīvotāju skaitu, bija tieši tā, ka kļūst arvien grūtāk uzraudzīt šādas krājaizdevu sabiedrības. Un šīs bažas izskanēja no Finansu un kapitāla tirgus komisijas puses, ka līdz ar to Rīgā varētu sākt veidoties tādas krājaizdevu sabiedrības, kurās būtu ļoti grūti ievērot to pamatprincipu, ka biedri viens otru pazīst, ka tur tiek ievērotas arī vēl citas šo darbu regulējošas funkcijas. Līdz ar to, uzskatot, ka šajās teritorijās ir iespējams veidot krājaizdevu sabiedrības pēc diviem citiem principiem - pēc nodarbinātības principa vai pēc interešu kopības principa, komisija tomēr neatbalstīja deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Počas kundzes sacītais faktiski ir arī tas galvenais arguments tagad, kas apliecina, ka Seiles kundzes un mans priekšlikums ir pilnīgi pamatots.
Ilgi diskutējot, diemžēl jūs komisijā esat izlēmuši nevis pareizi, bet kļūdaini. Arguments, ka grūtāk kļūstot uzraudzīt, ir ļoti vājš arguments. Pirmām kārtām krājaizdevu sabiedrības kontrolē pašas sevi. Un, ja rodas kādas kļūdas, tad attiecīgā uzraudzības komisija to dara. Absolūti nav loģiski... Ja pašvaldībā ir 9 990 iedzīvotāju, iespēja veidot ir liegta... Es domāju, ka priekšlikums izņemt šo teikuma daļu ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju ir pilnīgi loģisks. Un ne velti jūs komisijā esat ilgi strīdējušies un atraduši diezgan vāju argumentu, lai priekšlikumu nepieņemtu.
Lūdzu deputātus piekrist mūsu priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
A.Poča. Es vēlreiz lūdzu deputātus būt saprātīgiem. Priekšlikumu mēs ļoti nopietni izvērtējām komisijas sēdē. Tur piedalījās Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, krājaizdevu sabiedrību pārstāvji, Pašvaldību savienības pārstāvji. Būsim uzmanīgi! Iesim soli pa solim. Ja būs nepieciešamība, likumu var grozīt. Es vēlreiz saku, šobrīd tas absolūti neierobežo to pašvaldību tiesības veidot krājaizdevu sabiedrības, kuras jau ir izrādījušas zināmu iniciatīvu. Ja radīsies kāda nepieciešamība, var veidot. Paskatieties, šeit ir arī tāda interesanta norma: blakus esošās pašvaldības var apvienoties. Tātad, ja izveidojas vienā pagastā vai pilsētiņā, kur ir 10 000 iedzīvotāju, jūs varat pievienot... Tad šī norma vairs nedarbojas. Tas attiecas tikai uz dibināšanu. Lūdzu priekšlikumu neatbalstīt un ņemt vērā komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Tabūna un deputātes Seiles iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 5, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 6. - deputātes Seiles priekšlikums. Komisija to neatbalstīja viena iemesla dēļ. Vārdi blakus esošās... Tas nosaka, ka, teiksim, mazi pagasti vai arī pilsētiņas ar klāt esošiem pagastiem jeb, kā tos tagad sauc, novadi var veidot krājaizdevu sabiedrības. Taču, manuprāt, būtu pilnīgi nepieņemami, ja notiktu, teiksim, šādu pašvaldību krājaizdevu sabiedrību apvienošanās. Tā teikt, krusteniski apvienotos, piemēram, Daugavpils ar Ventspili vai varbūt Rucava ar Gulbeni... Tas bija tieši tas iemesls, kura dēļ mēs priekšlikumu neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Nevienā gadījumā sadarbības līgumu nav noslēgusi Daugavpils ar Ventspili vai Daugavpils ar Dundagu. Taču ir mazās pašvaldības, kuras slēdz sadarbības līgumus. Var būt, ka nākotnē tās vispār kļūs par vienu pašvaldību. Taču ne vienmēr to robežas saskaras. Tā, piemēram, Valdgales pagastā esošā krājaizdevu sabiedrība nerobežojas ne ar Tiņģeri, ne ar Anci. Un tāpēc ir ierosinājums izslēgt šos divus vārdus - blakus esošās. Tas ir ārkārtīgi izdevīgi, jo parasti šādās krājaizdevu sabiedrību kompānijās apvienojas mazās pašvaldības. Sadarbība ir arī daudzos citos līmeņos, kaut vai ceļu būvē vai kādu kompleksu projektu izstrādāšanā.
Tāpēc es ierosinu uzmanīgi izvērtēt šo priekšlikumu un to atbalstīt - izsvītrot vārdus blakus esošās. Jo ne vienmēr tām ir jāatrodas blakus, bet tām vienmēr ir jānoslēdz attiecīgi sadarbības līgumi.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Redziet, šis jautājums ir jāvērtē arī no pragmatisma viedokļa. Es varētu piekrist: jā, var būt, ka robežas tieši nesaskaras. Taču viens no principiem, kura dēļ vispār krājaizdevu sabiedrības tiek veidotas, ir gan pakalpojuma, gan resursu pieejamības princips. Un tas ir arī tas princips, ka paši biedri ir tie, kas to krājaizdevu sabiedrību faktiski apkalpo, tātad veic arī grāmatvežu funkcijas, operatoru funkcijas un tamlīdzīgas. Es nezinu, vai tādu pašvaldību iedzīvotājiem, kuru robežas pat nesaskaras un kurās ir, iespējams, problēmas ar pārvietošanos, būs izdevīgi, ka krājaizdevu sabiedrība atradīsies, teiksim, vienā pagastā. Viņiem būs diezgan sarežģīti tur nokļūt, lai, teiksim, iemaksātu savu paju vai paņemtu kredītu. Un tas ir arī tas princips, kas ir saistīts ar jautājumu par to, vai ir iespējams tos cilvēkus tik labi pazīt. Ja tie ir blakus esoši pagasti, kur bieži grūti novilkt robežas starp viena pagasta iedzīvotājiem un citiem, tad to, protams, varētu atbalstīt. Jo tālāk ir sadarbības partneris, jo grūtāk ir realizēt vienu no galvenajiem principiem - uzticēšanās un caurskatāmības principu.
Tieši šo iemeslu dēļ mēs lūdzam tomēr neizsvītrot šo normu, šos divus vārdus blakus esošās - blakus esošās pašvaldības.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 2, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Jā, līdzīga iemesla dēļ mēs neatbalstījām arī deputāta Kalniņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Vai deputāts Kalniņš pieprasa Balsojumu? Atvainojiet. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 1, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča. 8. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 56.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildes.
A.Poča. 9. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Tas ir lūgums tekstu papildināt ar vārdiem reliģiskā organizācija. Mēs uzskatījām, ka šeit nebūtu īpaši jāizceļ reliģiskās organizācijas, jo 4.pantā ir minēta trešā pazīme, pēc kuras var veidot krājaizdevu sabiedrības: pēc interešu kopības principa. Faktiski ir tā, ka reliģiskās organizācijas draudze var veidot krājaizdevu sabiedrību. Taču, būsim atklāti, mūs mazliet mulsināja uzsvars uz reliģiskām organizācijām. Mūsuprāt, tieši tāpēc, ka šobrīd veidojas diezgan daudzas netradicionālas reliģiskas grupas, šo akcentu nevajadzēja likt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 1, atturas - 43. Priekšlikums netiek atbalstīts.
A.Poča. Līdzīga bija motivācija, kāpēc mēs neatbalstījām arī deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu. Mūsuprāt, otrajā lasījumā pieņemtā redakcija jau bija pietiekami izsmeļoša.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl tā redakcija nav izsmeļoša. Tieši otrādi - tā ir ļoti sašaurināta. Šādi ierobežojumi nav loģiski. Kāpēc vērtējam tikai pēc trim pazīmēm - profesionālās sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības un sporta sabiedriskās organizācijas? Bet kur ir citas sabiedriskās organizācijas, kuras mēs savā priekšlikumā esam iekļāvuši? Piemēram, meža īpašnieku apvienība, kas ir ļoti liela, plaša. Kāpēc tā tiek izslēgta? Un vēl desmitiem līdzīgu. Es domāju, ka šādi ierobežojumi nu nekādi neiztur kritiku.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
A.Poča. Par meža īpašniekiem jāteic, ka to var saukt, teiksim, par profesionālo biedrību... Faktiski tā varētu būt profesionāla biedrība, īstenībā tā jau šeit ir ietverta. Taču es vēlreiz atgādinu, ka 4.pants nosaka, ka jāievēro interešu kopības princips. Lūdzu, dibiniet!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Poča. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 12.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 13. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 14. - finansu ministra priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Diemžēl neguva atbalstu deputāta Lujāna priekšlikums. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča. Jāsaka, ka es vairs nedrīkstu par šo priekšlikumu izteikties, bet tas bija ārkārtīgi bīstams, jo tas paredzēja, ka krājaizdevu sabiedrībām nav jāsaņem licence. Process varētu būt absolūti nekontrolējams.
16. - finansu ministra priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 17.priekšlikumā... es atvainojos, 18.priekšlikumā. Un līdzīgi arī Juridiskā biroja... Līdz ar to lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 19. - deputāta Lujāna priekšlikums - neguva atbalstu, jo arī tas ir saistīts ar licencēšanas kārtību.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Poča. 20. - deputātu Tabūna un Seiles priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.
A.Poča. Tiek atsaukts. Paldies.
21.priekšlikums - svītrot 11.pantu. Arī tas komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Manuprāt, var iedibināt ļoti lielus priekšnoteikumus korupcijai, ja Finansu un kapitāla tirgus komisija pirms atļaujas došanas un reģistrācijas ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistrā liek informēt par izmaiņām - par valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai revīzijas komisijas priekšsēdētāja maiņas gadījumiem. Manuprāt, tā tomēr ir pašas krājaizdevu sabiedrības prerogatīva un nevarētu būt tā, ka šī komisija nosaka, kam būt par revīzijas komisijas priekšsēdētāju, kam par krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētāju vai tā vietnieku.
Šo ierosinājumu ir iesnieguši paši krājaizdevu sabiedrību locekļi.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Redziet, pēc būtības Finansu un kapitāla tirgus komisija kontrolē kredītiestādes. Arī krājaizdevu sabiedrības kļūs par kredītiestādēm tādā nozīmē, ka viņas pieņems no saviem biedriem depozītus un izsniegs saviem biedriem kredītus, kā arī sniegs citus 1.pantā minētos finansu pakalpojumus. Mēs ļoti labi zinām, cik stingri tiek vērtētas amatpersonas, kuras var saņemt vai nesaņemt atļauju kļūt par bankas amatpersonām. Arī tām personām, kuras varētu kļūt par šīs kredītiestādes amatpersonām, ir jābūt pienācīgai izglītībai un arī izpratnei par finansu procesiem. Pašreizējā kārtība ir tieši tāda, kāda tā ir.
Lūdzu neatbalstīt deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu, bet atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 13, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 24. - ministra priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā redakcijā, tas ir, 25.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 26.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 27.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 28.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 29.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 30., 31. un 32. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Komisijas viedoklis tiek atbalstīts.
A.Poča. 33. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - netika atbalstīts. Tiesa, mēs atbalstījām tādu iespējamo redakciju, ka var saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Taču priekšlikumā bija tik plaši teikts, ka var būt darbība ar dažādiem finansu un atbalsta fondiem! Mēs uzskatījām, ka tas šobrīd ir pāragri. Jo, ja, teiksim, ir jau kredītlīnijas no komercbankām, kuras arī tiek pietiekami labi uzraudzītas... tas, mūsuprāt, bija iespējams. Tātad, ja ir arī aizdevumi no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem, kur varētu pašvaldība līdzdarboties un nostiprināt krājaizdevu sabiedrības... Jāteic, ka 35. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - faktiski bija alternatīvs 33. - deputāta Kalniņa priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 33.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamo priekšsēdētāj! Es gribētu uzturēt spēkā savu priekšlikumu un sniegt mazu komentāru. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tātad uzskata, ka krājaizdevu sabiedrība var saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem. Tātad šeit jau vairs nav garš ceļš, tūliņ sašaurināsies un likvidēsies šāda iespēja... Vajadzētu atstāt tomēr mūsu priekšlikumu, jo, kā mēs visi labi zinām, katra kredītiestāde, katra filiāle tiek atvērta vai likvidēta, vadoties no peļņas iegūšanas iespējām. Mēs zinām, ka viena otra komercbanka, kas Latvijā ir ar ļoti izvērstu tīklu, šādos attālos Latvijas punktos savas filiāles pamazām likvidē. To var zināmā mērā aizstāt krājaizdevu sabiedrības. Un šie dažādie finansu un atbalsta fondi... Ja viņiem izdotos iegūt papildu resursus kredītiem, tas, es domāju, būtu visnotaļ apsveicami. Būtu saimnieciskā rosība tajās tālajās vietās, kur būs un funkcionēs krājaizdevu sabiedrības, varēs vēl sekmīgāk strādāt, jo būs šie līdzekļi blakus pašu savāktiem resursiem.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 5, atturas - 46. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Tātad lūdzu atbalstīt 34. un 35.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 36. - Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 37.priekšlikums iestrādāts 38. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu abalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Deputāta Kalniņa iesniegtais 39.priekšlikums ir iestrādāts finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumā, jo faktiski tie sakrīt. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 40.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 41.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 42.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 43.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 44.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 45.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 46. un 47.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 48.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 49.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 50. - deputātu Tabūna un Seiles priekšlikums - netika atbalstīts. Mēs komisijā ļoti nopietni diskutējām par šo priekšlikumu, un jāteic, ka tas bija nevis jautājums pēc būtības, bet vairāk gan likuma teksta jeb likuma precīzas redakcijas jautājums. Ko faktiski nozīmētu tas, ka mēs tekstu šeit papildinātu ar vārdiem prasījumi, kuri līdz likvidatora iecelšanai? Tātad ir runa par tiem prasījumiem, kas atrodas tiesvedībā, vai tiem prasījumiem, kas rodas tajā mirklī, kad tiek iecelts likvidators, proti, iestājas maksātnespējas process. Šajā jautājumā mums palīdzēja Juridiskais birojs... Ja mēs pasakām vārdu līdz, tad faktiski tiek izjaukta tā kārtība, kas paredzēta likumā par maksātnespēju un bankrotu. Tātad prasības, kas ir bijušas tiesvedībā, uzstājas kā līdzīgas tām prasībām, kuras izveidojušās mirklī, kad tiek iecelts likvidators. Un tur jau ir, kā jūs zināt, cita prasījumu apmierināšanas kārtība. Šī kārtība ir balstīta uz civiltiesiskām prasībām, tur jau parādās pirmās kārtas prasības, tur ir sociālie maksājumi un visi pārējie - hipotekārie un tamlīdzīgi. Un tādēļ mēs pēc ilgām diskusijām tomēr 50.priekšlikumu neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Manuprāt, šeit ir kaut kāds pārpratums, jo priekšlikums būtībā ir redakcionāls. Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu un kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, - tāda ir spēkā esošā redakcija. Taču mūsu priekšlikums ir šāds: kuri līdz likvidatora iecelšanai Cik tad īss vai garš var būt likvidatora iecelšanas brīdis? Manuprāt, šis termins precīzi neatbilst tiem nosacījumiem, kādi ir šajā pantā.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Nē, tur ir citas lietas Mēs tiešām varam strīdēties. Man ļoti žēl, ka šeit nav klāt juristu. Tieši Juridiskais birojs bija tas, kas mūs konsultēja un teica, ka, šādi ierakstot, mēs, patiesību sakot, radīsim problēmas, jo tiesvedībā ir arī tiesas nolēmums - var uzsākt piedziņas procesu. Pēc būtības tas nozīmē, ka tiek tikai izpildīts tiesas nolēmums. Un tur faktiski vairs likvidatoram nav ko darīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputātu Tabūna un Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 3, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Poča. 51. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 52. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 53., 54.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 55., 56.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 57.priekšlikums iestrādāts 58.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 59.priekšlikums iestrādāts 60. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 61.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Poča. Komisija neatbalstīja arī 62. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Neatbalstīja viena iemesla dēļ. Mēs visi, protams, gribētu, lai šis likums stātos spēkā ātrāk, bet diemžēl mums ir jāizdara grozījumi atsevišķos nodokļu likumos un vēl dažos citos likumos. Iespējams, arī Kooperatīvo sabiedrību likumā dažas normas ir jāprecizē. Un it īpaši tas ir jādara attiecībā uz nodokļu likumiem. Mums jādomā, kā ar nodokļu aplikšanu vai neaplikšanu mēs varētu stimulēt krājaizdevu sabiedrību darbu. Un tāpēc lūdzu atbalstīt to, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 20, atturas - 53. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Krājaizdevu sabiedrību likums pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās. Trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.
A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojektu šodien izskatīsim trešajā lasījumā.
1.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas ir atbalstīts, līdz ar to mainot likuma nosaukumu. Tātad turpmāk tas būs likums Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 2.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 3.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 4. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikumu - atbildīgā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Barča. 5. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādājot to komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 6.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs.Tālāk, lūdzu!
A.Barča. 7.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 8.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 9.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 10.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 11.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 12. un 13.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.
A.Barča. 14. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 16.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 17.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 18.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 19.priekšlikums - daļēji atbalstīts un izteikts kā 1.panta 5.punkts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 20.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. Ir precizēta arī 7.panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Barča. 21.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 22. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.26.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 23. - labklājības ministra A.Požarnova priekšlikums - ir atbalstīts, iestrādājot to atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.26.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 24.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 25.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 26.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Barča. 27.priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.28.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 28.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Barča. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 30.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 31.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 32.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 33.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.34.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 34.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Barča. 35.priekšlikums - atbalstīts, ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 36.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.38.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 37.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 38.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 39.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 40.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 41.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
A.Barča. 42.priekšlikums - atbalstīts, ir precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies. Tālāk!
A.Barča. 25.pantam precizēts nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 43.priekšlikums atbalstīts, ir precizēta panta redakcija.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. 44.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 45.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. 46.priekšlikums - daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.45, kuru tikko atbalstījām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 47.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Barča. Ir precizēts ceturtās nodaļas nosaukums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Barča. 48.priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Barča. Un arī 49.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem darbinieku informēšanu un konsultēšanos pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lībanes un Panteļējeva iesniegumu, kurā viņi informē, ka kļūdījušies Balsojumā par 15.priekšlikumu likumprojektā Krājaizdevu sabiedrību likums. Balsojums par uzskatāms par kļūdainu. Viņi ir vēlējušies balsot pret. Pieņemam zināšanai.
Vairāki deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lēmuma projektu ar lūgumu noteikt likuma "Par zvērinātiem revidentiem atkārtotu izskatīšanu šā gada 26.aprīļa sēdē. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtības beigās? Iebildumu nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Kas šajā likumprojektā un šajos grozījumos tiek piedāvāts? Lemšanai tiek piedāvāti divi jautājumi.
Viens jautājums, kas iekļauts likumprojekta 2.punktā, ir ekonomisks, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi, tas ir, ka 46.panta otrajā daļā tiek aizstāts skaitlis 0,6 ar skaitli 2. Kas tad ir šie skaitļi? Šie skaitļi ir rādītāji, attiecīgi rādītāji, kādu procentu no apdrošināšanas prēmijām apdrošinātāji ieskaita Satiksmes birojā katru ceturksni. Tātad šī summa tiek veltīta satiksmes negadījumu profilaksei. Sakarā ar to, ka apdrošinātāju rādītāji attiecībā uz obligāto apdrošināšanu ir diezgan labi, bet satiksmes drošība mums ir ļoti slikta, valdība piedāvā palielināt šo summu, šo atskaitījuma procentu, no 0,6% uz 2 procentiem, tādā veidā pastiprināti pievēršot uzmanību ceļu satiksmes negadījumu profilaksei. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Bez tam tiek piedāvāti grozījumi likumprojekta 1. un 3.pantā - tātad sakārtot jautājumus attiecībā uz to, kādā veidā un kam, par kādu samaksu - kas bez maksas un kas par maksu... tātad kādā veidā un kādi dokumenti ir nododami attiecīgi šim Satiksmes birojam, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, jo tie nav pietiekami sakārtoti.
Tātad grozījumu 1.pantā tiek piedāvāts precizēt likuma 43.panta otrās daļas 7.punktu, to, kādus dokumentus var pieprasīt un saņemt bez maksas. Tātad no Ceļu policijas var saņemt bez maksas izziņu par ceļu satiksmes negadījumu, bet no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām Satiksmes birojs būtu tiesīgs saņemt darbam nepieciešamo informāciju. Arī šis priekšlikums Juridiskajā komisijā tika atbalstīts.
Savukārt ar grozījumu 3.pantā tiek piedāvāts, ka Iekšlietu ministrija saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātu cenrādi izsniedz tātad par kādu ceļu satiksmes negadījumu sastādīto dokumentu kopijas. Protams, par šo jautājumu izvērsās diskusija, un līdz ar to mums otrajā lasījumā šis jautājums ir jāsakārto, jo, ja tās ir apdrošināšanas sabiedrības vai tās ir privātpersonas, tad, bez šaubām, viņu pienākums būtu maksāt par šīm kopijām, bet, ja tās pieprasa un saņem šis Satiksmes birojs, kas ir valsts institūcija, tad nebūtu nekāda pamata prasīt par šīm kopijām nezin kādas summas.
Taču tajā pašā laikā no administratīvā un valsts pārvaldes viedokļa tika debatēts par to, vai šeit nebūtu tomēr jānosaka kancelejas vai valsts nodeva šajā jautājumā, jo tādus maksājumus faktiski vajadzētu noteikt vispār centralizēti visā valstī, un tiem vajadzētu būt apmēram vienādiem, nevis tā, ka vienā ministrijā, teiksim, kopija maksā 1 latu gabalā, bet citur maksā 10 santīmus.
Aicinu jūs atbalstīt šo valdības iesniegto likumprojektu, jo to ir atbalstījusi arī Juridiskā komisija, un attiecīgi strādāt pie priekšlikumiem uz likumprojekta otro lasījumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
L.Muciņš. 10.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 10.aprīlis. Paldies.
Nākamo izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski mēs pārejam pie vienotas likumprojektu paketes, kas ir saistīta ar Privatizācijas aģentūras reorganizāciju, un visi tālākie šodienas darba kārtībā ietvertie likumprojekti ir saistīti ar šo jautājumu, to skaitā Juridiskajai komisijai nodotais likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās. (Reģistrs nr. 817, dokuments nr. 2939).
Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu otrajam lasījumam. Otrajam lasījumam mēs saņēmām vienu priekšlikumu, kas ir redzams 5.lappusē, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tātad tas tika akceptēts un tajā tiek noteikts, ka ieraksti zemesgrāmatās, ar kuriem īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības Latvijas privatizācijas aģentūra personā, grozāmi atbilstoši likuma Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās prasībām, tas ir, likuma, kurā mēs izdarām šobrīd grozījumus, 8.panta sestās daļas prasībām. Un šī sestā daļa nosaka, ka valstij piederošā vai piekrītošā zeme, kas nav minēta šā panta pirmajā - piektajā daļā, zemesgrāmatās ierakstāma uz valsts vārda Finansu ministrijas personā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu un aicina arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
L.Muciņš. 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15. aprīlis. Iebildumu nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Šajā likumprojektā nr.2945 ir apvienoti divi likumprojekti, kurus abus ir iesniedzis Ministru kabinets (viena reģistrācijas numurs ir 807, bet otra - 819). Šis otrais likumprojekts ir iekļauts kā atsevišķs Ministru kabineta sagatavots priekšlikums saistībā ar plānoto Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju.
Un tagad pāriesim pie konkrētajiem priekšlikumiem.
1.priekšlikumu šajā likumprojektā iesniegusi deputāte Anna Seile, tas ir, es, un tā būtība ir atbalstīta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Man atkal ir jārunā pret komisijas atzinumu. Komisijas atzinums ir bijis atbalstīt. Es tomēr jūs aicināšu neatbalstīt priekšlikumu nr.1, ko iesniegusi Anna Seile par 52.panta otro daļu, jo, manuprāt, šeit tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Ja reiz mēs 6.Saeimas laikā noteicām, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra ir tiesīga mainīt pēc zināmu nosacījumu izpildes maksāšanas līdzekļus, tad mums šī norma ir jāsaglabā līdz visa procesa beigām. Un jāteic, ka tad, ja mēs šo normu atcelsim, tas vissāpīgāk skars tieši tos cilvēkus, kuri ir paņēmuši bieži vien nerentablus vai bieži vien grūti sakārtojamus uzņēmumus un jau ir izpildījuši visas šīs prasības, varbūt pat jau ir iesnieguši prasību mainīt viņiem šo maksāšanas līdzekli. Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai mēs atceltu šo normu, kas, manuprāt, ir sekmīgi darbojusies. Un, ja kāds saskata šīs normas piemērošanā blēdības, tad ne jau blēžu dēļ mums ir jāatceļ labvēlīgi nosacījumi uzņēmējiem, kuri ir uzsākuši savu darbību bieži vien ārkārtīgi grūtos apstākļos, tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile. Godātie deputāti! Šis ir ārkārtīgi būtisks priekšlikums, un es joprojām individuāli uzturu spēkā šo prasību kā deputāte, kā apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas pārstāve, ka ir nepieciešams svītrot šo normu, jo Latvijas Privatizācijas aģentūra savā mirstošā gulbja periodā, kad tā var tikt pārveidota par kādu citu mazu privatizācijas aģentūriņu vai organizāciju, vai iestādi, kā par to presē ir jau izteicies arī šīs Latvijas Privatizācijas aģentūras juridiskais direktors Šadinova kungs, vēl var pieņemt atsevišķus lēmumus - ja privatizācijas subjekts ir samaksājis vairāk par pusi no privatizācijas noteikumos paredzētās summas un vēl ievērojis dažus citus noteikumus, par viņa atlikušās izpirkuma maksas daļu, maksāšanas līdzekli nosakot, piemērot privatizācijas sertifikātus.
Kas tad vairs ir atlicis, ko privatizēt? Pirmais lielais privatizācijas objekts ir Latvijas kuģniecība. Ir tikai daži lielie stratēģiskie objekti. Manuprāt, lēmums šādos gadījumos būtu jāpieņem Ministru kabinetam. Neskaitāmas reizes šis jautājums ir skatīts arī izmeklēšanas komisijā, kur izskata jautājumus, kas saistīti ar Latvijas kuģniecību un citiem stratēģiskiem objektiem, un ir atzīts, ka, jā, varbūt pašvaldībām vajadzētu dot šādas tiesības, bet tikai Ministru kabinets varētu izlemt jautājumu par turpmāko maksāšanas līdzekļu maiņu.
Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt komisijas vairākuma viedokli un nobalsot par šo priekšlikumu, kas ir tik tiešām būtisks visā turpmākajā privatizācijas procesā. Jo var gadīties, ka pat nauda par Latvijas kuģniecību pēc tam tiek samaksāta sertifikātos.
Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. (No zāles deputāts J.Dobelis: Kur ir Jurkāns?)
J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Augsti godātā Saeima! Godātais Prezidij! Mēs vienmēr esam bijuši pret šīs normas ielikšanu. Proti, ir runa par spēles noteikumu maiņu privatizācijas procesā. Tie, kas šodien ierosina (konkrēti, Seiles kundze) šo normu svītrot ārā, ir līdzatbildīgi par šīs normas eksistenci. Lai cik tas būtu dīvaini, šis priekšlikums izskatās gan labs, gan godīgs, bet ir gan slikts, gan negodīgs. Kāpēc? Vispirms jāteic, ka visi lielie objekti sen ir privatizēti. Ir jau bijuši maiņas līdzekļi, maksāšanas līdzekļi... Maiņa ir notikusi. Un tas skar tikai tos nabaga uzņēmējus no provinces, kuri, ieraugot šo normu, ir cerējuši uz to, ka viņiem izdosies iegūt savā īpašumā kādu pussagrautu uzņēmumu, un visādi pūlējušies izpildīt tos nosacījumus, kuri bieži vien ir netaisnīgi attiecībā uz provinces uzņēmēju vidi un kurus mēs esam likumā ieBalsojuši 5. un 6.Saeimas laikā. Viņi tad nu ir sadūšojušies, izpildījuši visus nosacījumus, un tagad viņi ir gatavi... Viņu kaimiņi arī, tā teikt, sēž ar sertifikātiem... Nezina, ko darīt ar nopirktajiem sertifikātiem - vai iet un privatizēt linu fabriku, brūzi vai kādu gateri. Taču šeit mēs viņiem sakām: Ziniet, mums gar jums nav nekādas daļas! Visi lielie mūsu sponsori, naftas, tranzīta, jebkuri citi uzņēmumi... viss ir beidzies. Ar Latvijas kuģniecību lieta ir sakārtota. Latvenergo... Mēs neredzam, ka tas tā drīz būs. Tāpēc mēs par jums negribam neko zināt. Tagad mums vajag ļoti labi izskatīties savu vēlētāju priekšā. Tāpēc ar ļoti taisnīgu patosu mēs par šo pēc būtības netaisno normu veiksim Balsojumu un izslēgsim to ārā. Tas nav godīgi. Nedrīkst mainīt spēles noteikumus procesa laikā. Ja jau ir tāda norma un ja kāds, kaut vai viens, uzņēmējs uz to ir cerējis, mēs nedrīkstam viņam likt vilties mūsos. Tāpēc katrā ziņā šis deputātes Seiles priekšlikums ir kategoriski jānoraida un ir mierīgi jāpabeidz šis privatizācijas vai prihvatizācijas process.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Kolēģi! Es gribu piebilst, ka šā likuma 52.pants nekādā ziņā nav attiecināms uz Latvijas kuģniecības privatizāciju. Ir Ministru kabineta izdoti privatizācijas noteikumi. Šis pants nav attiecināms un nevarēs tikt attiecināts uz Latvijas kuģniecību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Anna Seile.
A.Seile. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt komisijas atbalstīto viedokli, tas ir, manu priekšlikumu, un gribu paskaidrot, ka komisijā bija ilgas debates par šo jautājumu. Taču ir iespējams privatizācijas noteikumos iestrādāt arī šo atmaksāšanas procedūru. Pašvaldība, atsevišķus lielos uzņēmumus privatizējot, var noteikt, vai ir vai nav šī daļa pēc tam atmaksājama sertifikātos. Tas būtu tikai godīgi attiecībā pret visiem pretendentiem, kuri piesakās uz privatizāciju. Jo tagad iznāk tā, ka Privatizācijas aģentūra ir tā, kas lemj, vai šo daļu atmaksās sertifikātos vai ne.
Par Leiškalna kunga izteikto priekšlikumu jāteic, ka tas nekādi neattiecas uz Latvijas kuģniecību. Varu pateikt, ka Nagļa kungs izmeklēšanas komisijā gan apgalvoja pretējo.
Tātad komisijas vārdā aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets. Tas ir priekšlikums, kurš ir iesniegts atsevišķā likumprojektā un saistās ar Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Pagājušā gada 28.februārī valdība uzdeva ekonomikas ministram sagatavot likumdošanā grozījumus attiecībā uz Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Ministrs Vladimirs Makarovs, kurš ir no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, ķērās pie šā jautājuma risināšanas un būtu to arī sekmīgi pabeidzis. Diemžēl tieši divus mēnešus vēlāk toreizējais ministru prezidents Andris Šķēle viņu atbrīvoja no amata. Atbrīvoja pavisam vienkārša iemesla dēļ. Valdības līderim ne pārāk patika Makarova kunga stingrā attieksme jautājumā par to, vai Jānis Naglis var vai nevar turpināt darbu kā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors. Nekavēsimies pie šā jautājuma juridiskajiem aspektiem, jo bija gari strīdi par un pret. No tā brīža, kad par ekonomikas ministru kļuva Aigars Kalvītis no Tautas partijas, astoņu mēnešu laikā neviens projekts valdībā netika iesniegts. Beidzot janvāra beigās šie projekti parādījās. Mūsu ministru vērtējumā, Roberta Zīles un Vladimira Makarova vērtējumā, projekti ir ļoti formāli. Principā mūsu partija, pilnībā atbalstot Privatizācijas aģentūras likvidāciju, vienlaikus uzskata, ka ir svarīgi šo likvidāciju ne tikai sākt, bet arī sekmīgi pabeigt juridiski skaidrā formā, lai nebūtu tādu brīnumu, kādi notiek ar Rīgas Aviācijas universitāti. (Tās likvidators nezina, uz kāda pamata viņš darbojas, tiek slēgti jauni darījumi, kas valstij sagādā zaudējumus, un juridiskā bāze ir neskaidra.) Konceptuāli atbalstot Privatizācijas aģentūras likvidāciju, mūsu ministri izmantoja valdībā iespēju balsot pret šo priekšlikumu, ko es arī Saeimai daru zināmu. Mūsu ministri uzskata, ka šeit ir vajadzīga daudz nopietnāka reglamentācija, kura arī tiktu iesniegta. Diemžēl, tā kā komisija valdības sagatavoto projektu pievienoja pie jau iepriekš iesniegta projekta, kas izskatāms otrajā lasījumā, lasījumu veikšanai paredzētais laiks ir saīsinājies - triju lasījumu vietā faktiski ir tikai divi lasījumi. Mūsu frakcija tāpēc šos grozījumus neatbalsta un, nekavējot likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, iesaka Saeimai vismaz atturēties un pagaidīt trešo lasījumu, lai nopietnāk izspriestu, kādā veidā šī likvidācija var notikt. Mūsu frakcija šādus attiecīgus priekšlikumus arī iesniegs.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi.
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, lūdzu jūs ierasties Sarkanajā zālē! Tēma - spēkā esošā Telekomunikāciju likuma labojumi.
Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Frakcijas "Latvijas ceļš deputāti! Atnāciet, lūdzu, uz frakcijas telpām uz īsu apspriedi.
Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.
R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš).
Pārtraukumā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates.
Debatēs vārds deputātei Annai Seilei.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Tātad turpinām debates par 3.priekšlikumu. Arī mans viedoklis ir tāds, kādu jau izteica Māris Grīnblats un arī mūsu partijas atbalstītie ministri, kas strādā Ministru kabinetā. No savas puses es gribu pateikt, ka ļoti bīstami būtu, ja likvidatoru vidū varētu strādāt arī pašreizējās Privatizācijas aģentūras valdes locekļi. Tas likumā atrunāts nav.
Otra, manuprāt, bīstamā lieta, kuras dēļ šos grozījumus nevar atbalstīt, ir tā, ka nav precīzi noteikta tā atbildība... tā kārtība, kādā varētu risināt jautājumu, ja tiek tiesā iesniegtas dažādas pārsūdzības attiecībā uz Privatizācijas aģentūru. Trīs mēnešu ilgais laiks, kas ir paredzēts, lai protestētāji varētu pieteikties, varbūt ir pārāk īss. Sadalot nākamās funkcijas dažādām iestādēm, praktiski zūd atbildētāji. Un tāpēc es nevaru atbalstīt šos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
A.Seile. Komisija ir atbalstījusi šo redakciju, redakcionālā ziņā nedaudz precizējusi dažus teikumus. Lūdzu jautājumu izšķirt Balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 25. Priekšlikums ir pieņemts.
A.Seile. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, un lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Dokuments nr.2946 ir likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās.
1.priekšlikumu ir iesniegusi deputātu grupa - Jānis Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs, Bartaševičs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Ļoti grūti saprast, kāpēc komisija nav atbalstījusi mūsu priekšlikumu, kas ir ļoti labi izstrādāts un apsvērts. Jau ir pagājuši, man liekas, tie laiki, kad mēs par katru cenu gribējām saglabāt mūsu valsti kā rezervātu, kur visa zeme pieder tikai vietējiem. Latvija skaidri iezīmēja savu ārpolitisko un arī iekšpolitisko mērķi - Eiropas Savienību. Neticu, ka mūsu galvenais uzdevums tiks mainīts. Ja ne, tad mums būs jāpilda Eiropas Savienības prasība liberalizēt zemes tirgu. Un ir vairāk nekā skaidrs, ka šīs prasības nepildīšana neļaus mums slēgt sarunās ar Eiropas Savienību to sadaļu, kurā ir runa par brīvību kapitāla kustībā, jo tur skaidri teikts, ka Latvijai jāliberalizē zemes tirgus. Ko tīri praktiskā veidā dos šī lēmuma pieņemšana un ko dos tas, ka mēs atļausim nepilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem iegādāties zemi savā īpašumā? Pirmkārt, palielināsies zemes cena, un tas nav mazsvarīgi. Jo lielāks pircēju skaits, jo lielāka zemes cena. Un tas novedīs pie tā, ka vietējie īpašnieki varēs saņemt lielākus kredītus, ieķīlājot savu zemi, un saņemt lielāku naudu, pārdodot šo zemi.
Otrkārt. Liberalizējot zemes tirgu, Latvijā būtiski uzlabosies investīciju klimats. Mēs bieži sūdzamies, ka Igaunija un Lietuva saņem investīciju veidā vairāk naudas nekā Latvija. Mūsu frakcija piedāvā lielisku iespēju mainīt investoru attieksmi pret Latviju un palielināt investīciju plūsmu valstī.
Treškārt. Nav noslēpums, ka, neskatoties uz šiem ierobežojumiem, reālajā dzīvē zeme tiek pirkta un pārdota visiem, kas to vēlas iegūt īpašumā. Un šajā ziņā ļoti veiksmīgi izmanto apgrūtinājuma un ieķīlāšanas tiesības. Secināt var to, ka likums faktiski nestrādā. Šie ierobežojumi nestrādā. Tie, kas balsos pret mūsu priekšlikumu, var teikt, ka Ministru kabinets gatavo jaunu likumu par darījumiem ar zemi un šajā likumā jeb, pareizāk sakot, likumprojektā paredzēta pilna zemes tirgus liberalizācija. Taču es uzskatu, ka var iztikt arī ar pastāvošo likumdošanu, jo pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar likumu mūžīgu saskaņošanu savā starpā. Turklāt ierobežojumi zemes tirgū ir ārkārtīgi netaisnīgi pret Latvijas nepilsoņiem, kuri tāpat kā Latvijas pilsoņi maksā šeit nodokļus un var rēķināties ar to, ka valsts attieksies pret viņiem tāpat kā pret pilsoņiem.
Tieši šo apsvērumu dēļ es lūdzu deputātus atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un balsot par to.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tātad sagribējies Latvijas zemi? Jurkāns - Latvijas Republikas okupācijas noliedzējs, Golubovs un vēl daži citi grib mūsu senču kopto un aizstāvēto zemi. Kam tad viņi grib to atdot?
Savā laikā Latvijas Republikā brīvības cīnītāji saņēma zemi - saņēma to par brīvu un saņēma par saviem nopelniem. Var jau būt, ka vajag jaunas brīvības cīņas... Var būt, ka arī es kādreiz neiebildīšu pret tādām, bet uz kāda pamata šodien šādas tiesības tiek dotas nepilsoņiem? Par kādiem viņu nopelniem? Nodokļus maksā? Neviens jūs nespiež šeit atrasties Latvijā un maksāt nodokļus, jūs varat brīvprātīgi izceļot un maksāt nodokļus, kam jūs gribat.
Kolēģi, vai tad jums vairs nemaz nav mēra sajūtas? Rīgas Domē sēž deputāti, kuri neprot runāt latviešu valodā. Latvijas galvaspilsētā tādi sēž! Kurš par to interesējas? Vai tu, Egil Baldzēn, esi par to interesējies? Vai tevi tas satrauc vai ne? (Starpsauciens: Nesatrauc!)
Izlasiet uzmanīgi, kas te ir sarakstīts! Lielie latviešu valodas korifeji no šīs frakcijas jau vairs nerunā par īpašuma tiesībām... Izlasiet, lūdzu! Viņi runā par īpašām tiesībām. Kas tad tās ir par īpašām tiesībām un ko jūs gribat? Interesanti!
Un tagad man interesē, ko domā tie kolēģi, kuri ar tādiem līdz šim ir bijuši spējīgi sastrādāties. Kur ir jūsu goda un kauna jūtas? Viens miljards Rīgas Domē, protams, ir aptumšojis jūsu prātus. To vēl varētu saprast. Bet tālāk jums ir jābūt spējīgiem redzēt, uz kurieni tas viss ved. Jūs Rīgas Domē Balsojāt kopā ar cilvēkiem, kuri savā laikā aktīvi darbojās, lai Latvija neatjaunotu savu neatkarību. Tur sēž unikāli eksemplāri. Katrs no tiem ir apbrīnas vērts. Gandrīz vai muzeja vērtība.
Tā kā mūsu apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK tomēr cenšas sekot Krišjāņa Valdemāra vārdiem un sniegt brāļiem un māsām tumsībā roku, lai izvilktu viņus no turienes ārā un lai viņi ieraudzītu saules gaismu, tad es vismaz gribētu redzēt, ka jūs, sociāldemokrāti, šādu murgainu priekšlikumu neatbalstīsiet. Es ļoti ceru. Latvijas un latviešu vārdā es jūs uz to aicinu. Un nepakļaujieties šim te iespaidam! Jūs jau esat kļuvuši sārti, nepalieciet pavisam sarkani.
Arī jūsu rindās nav vienprātības. 1920.gadā Latvijas Satversmes sapulces vēlēšanās sociāldemokrāti izvirzīja Jāni Raini pret Jāni Čaksti. Diemžēl paši sociāldemokrāti visi nenoBalsoja par Jāni Raini. Mācieties no vēsturiskās pieredzes, esiet vienoti Latvijas vārdā! Nost ar visādām nepilsoņu īpašu tiesību un subjektu tiesībām! Baldzēna kungs, atjēdzieties! Jums tiek dots pēdējais laiks un gandrīz vai pēdējais vārds.
Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt!
Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs šodien tomēr runājam par likumu, kas skar tiesības privatizēt zemi, nevis par Rīgas Domi, tāpēc es gribu aicināt jūs runāt par jautājumu.
Gribētu atgādināt, ka līdz šim brīdim saglabājas apmēram 60 atšķirības starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. (Starpsauciens: Par maz!) Daļa no šīm atšķirībām, patīk mums tas vai nepatīk, balstās uz loģiskiem apsvērumiem, tomēr lielākajai to daļai ir tikai emocionāls pamats.
Atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem zemes privatizācijas jomā ir spilgts piemērs nepamatotam nepilsoņu tiesību ierobežojumam. Nepilsoņu izslēgšana no zemes īpašuma tiesību subjektu loka ir anahronisms, ar kuru šodien Saeima varētu tikt galā, noBalsojot par mūsu frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā priekšlikumu.
Protams, es skaidri apzinos, ka pastāv ārējie pretargumenti mūsu priekšlikumam. Minēšu tikai divus. Esmu dzirdējis, ka nepilsoņu izslēgšana no zemes privatizācijas procesa tiek pamatota ar vēsturiskā taisnīguma apsvērumiem. Zeme ir jāsaglabā zeme ir jāsadala starp Latvijas pilsoņiem, kuru senči savā laikā tika izveidojuši neatkarīgu valsti. Tas skan ļoti loģiski un taisnīgi. Taču diemžēl apstākļos, kad mūsdienu Latvijā pastāv tik liela sociālā nevienlīdzība, princips, kas ir balstīts uz vēsturisko taisnīgumu, nedarbojas. Jebkurš bagāts ārzemnieks var ļoti viegli apiet visus ierobežojumus zemes privatizācijas procesā, noformējot zemi uz trešo personu vārdu, un nav nekādas, pat teorētiskas, iespējas aizliegt Latvijas pilsoņiem un juristiem palīdzēt ārzemniekiem privatizēt zemi.
Esmu dzirdējis arī otru argumentu, ka aizliegums nepilsoņiem privatizēt zemi varot stimulēt nepilsoņus iegūt pilsonību, un tāpēc tas esot jāsaglabā.
Es neesmu redzējis nevienu cilvēku, kas tikai tādēļ vien, lai privatizētu zemi, ir nolēmis pieņemt Latvijas pilsonību. Ar to es gribu aicināt tomēr tikt galā ar tādu anahronismu kā nepilsoņu izslēgšana no zemes privatizācijas procesiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Es tikai varu izteikt atzinību Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ka tā nav atbalstījusi deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva un Bartaševiča priekšlikumu. Varu izteikt tikai atzinību! Un arī es personīgi lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu dažu iemeslu pēc.
Es domāju, ka cienījamie kolēģi no jūsu frakcijas, no kreisās frakcijas, vienkārši nav korekti attiecībā uz to, ko jūs šeit piedāvājat. Nu, teiksim, kaut vai šāds zemes iegādāšanās moments, ko jūs piedāvājat, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi Vienkāršā tautas valodā varētu pateikt tā: Nu nesteidzies batjkam pa priekšu ellē! Nu nav taču bijis referendums! Kāpēc jūs gribat atdot zemi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem? Tas nav korekti pret Latvijas pilsoņiem! Mēs taču neesam Eiropas Savienības valsts. Ja būsim, tad varbūt arī lemsim. Nu nav taču tas solīdi, nav korekti, vienkārši nav godīgi!
Kas attiecas uz nepilsoņiem. Tā diemžēl šeit labajā pusē ir Krasta valdības laikā arī pilsonības logs ir pavēries diezgan plaši vaļā. Jums pastāv iespējas iegūt pilsonību un iegādāties zemi, tā ka nekādu problēmu nav! Un tas būs godīgi.
Un tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt arī tādu pašu vai līdzīgu priekšlikumu, kas ir ietverts darba kārtības 28.punktā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Būsim vienreiz taču tādi caurmērā godīgi un korekti!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā brīdī varētu likties, ka šis priekšlikums ir smieklīgs un absurds. Un tā tam arī vajadzētu būt, tā to vajadzētu mums uztvert. Pasmieties par to un teikt: Stāviet pie ratiem! Taču diemžēl patiesība ir daudz nopietnāka. Tā jau ir sistēma! Tā jau ir virzība! Tā jau ir noteikta valsts virzība pa pavisam citu ceļu - tā saucamo Maskavas ceļu. Skaidri un gaiši šodien jau presē par to ir teikts, vēlreiz ir rakstīts Lauku Avīzē. Es saprotu Bartaševiča kungu, Mitrofanova kungu. Tā ir viņu politika. It īpaši tagad, kad viņi ir iekoduši pīrāgā, ir pacēluši jau sarkano karogu virs Daugavpils, daļēji virs Rēzeknes Rīgā arī sarkanais karogs jau ir pacelts virs Rīgas Domes ar sociāldemokrātu un Grīga kunga palīdzību (Starpsauciens: Kurā vietā!), taču par to mēs vēl runāsim atsevišķi.
Par zemi. Jā, Dobeļa kungs pareizi teica! Kādreiz Latvijas zemi ar ne visai lielu hektāru skaitu deva brīvības cīnītājiem. Arī mans tēvs saņēma 14 ha zemes par krievu padzīšanu no Latvijas zemes. Tagad šo zemi grib iegādāties par santīmiem 700 000 nepilsoņu. Maskava viņiem iedos naudu, kaut arī tā ir nabaga. Tā aizņemsies no pasaules bagātākajām valstīm un iedos šiem nepilsoņiem, lai viņi izpirktu Latvijas zemi. Tas vispār ir absurds, mīļie cilvēki!
Es saprotu, ka komisija, protams, noraidīja, un citādāk arī nemaz nevarēja būt, bet, redziet, šodien mums ir jāatver acis. Simts deputāti, ne jau nu visi, izņemot šo kreiso flangu, jau sen ir sapratuši pavisam kaut ko citu, bet pārējiem latviešiem šodien ir jāapjauš, kas notiek mūsu valstī, kādā pīrāgā mēs esam ļāvuši iekosties Bartaševičam, Mitrofanovam un viņam līdzīgiem. Rubiks jau vicina sarkano karogu! Sasēduši kopā ar Grīga kungu (Zālē smiekli un ovācijas.), vicina un vicinās. Un, Grīga kungs, jūs sevišķi vairs neplātieties, jo tādā veidā braucot - vienos ratos ar Rubiku, jūs drīz vien iebrauksiet kolhozos! (Zālē troksnis.) Iebrauksiet kolhozos! Arī jūsu saimniecība, kuru jūs tagad apsaimniekojat un par kuru esat priecīgs un tā tālāk, arī iebrauks kolhozā. Tik tālu jūs esat aizgājuši!
Bet nu par pavisam nopietnu lietu. Kolēģi, šodien es jums varu pateikt skaidri un gaiši, ka tas, par ko ir cīnījusies apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, agrāk atsevišķi būdama, bet tagad kopīgi... nu ir pierādījies, ka mums ir bijusi tūkstošreiz taisnība. Mēs 5.Saeimā... Panteļējeva kungs, jūs to atceraties, iesniedzām veselu likumu paketi saistībā ar pilsonības lietām, ar bezvalstniekiem, ar ārvalstniekiem un tā tālāk, un tā joprojām, taču toreiz jūs cīnījāties pret to. Tagad jūs plūcat šos rezultātus, neatbalstot mūs. Tagad jūs plūcat šos rezultātus Rīgas Domē! Jūs redzat, kas notiek!
Sēdes vadītājs. Laiks...
P.Tabūns. Paldies. (Troksnis, izsaucieni no vietām.)
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Es šeit gribētu pateikt vienkāršus vārdus un arī citēt priekšlikumu, par kuru pavisam nesen noBalsoja 14 sociāldemokrāti, un kāda tā būtība bija. Runa ir par zemes īpašumiem. Un toreiz diemžēl tikai 14 sociāldemokrāti noBalsoja par. Pēteri Tabūn, jūs jau atturējāties!
Tātad šis priekšlikums bija tāds, ka Latvijā zemi reāli ārzemnieki var iegūt tikai tādos gadījumos, ja ir attiecīgi noslēgti starpvalstu līgumi. Tas ir viens. Un tikai tad, ja uz tās ir ēkas vai ražošanas objekti, nevis lauksaimniecības zeme un tamlīdzīgi, ja tiek celts kaut kas uz šīs zemes. Līdz ar to tas bija domāts zināmā mērā dzīvojamās mājas uzturēšanai, tūrismam, atpūtas un ražošanas objektu uzbūvēšanai un ekspluatācijai, piemēram, skaidu plātņu ražošanai, dažādu ražošanas tīklu ierīkošanai, skuju ekstrakta vai kurināmo brikešu ražošanai. Tas ir viens. Taču tas aizliegums, kolēģi, aizliedza reāli jebkuru spekulantu darbību, kuri uzpērk mūsu zemi acīm redzamu nolūkā - iedzīvoties zemes cenas pieauguma rezultātā. Trīs uzņēmīgi zviedri Dundagas pagastā jau ir nopirkuši pāri par 600 hektāriem zemes un turpina vēl pirkt. Vidējā zemes cena pie mums ir 70 latu par 1 hektāru.
Diemžēl toreiz šis sociāldemokrātu priekšlikums neguva nevienas valdības partijas atbalstu. Šeit mēs skaidri to redzam. Un tagad es vienkārši brīnos, Tabūna kungs, ka jūs kāpjat tribīnē un runājat par kaut kādu sarkano karogu, bet tajā pašā laikā esat aizmirsis pats savu Balsojumu. Jūs šeit esat 31.deputāts, kurš ir atturējies par šo jautājumu balsot, un es aizvien brīnos, kāpēc tā.
Kolēģi, es domāju, ka mums ir jāsaprot. Savulaik arī apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iestājās par to, ka ārzemniekiem nevar lauku zemi un arī pilsētas zemi pārdot. Bet šeit deputāti ir Balsojuši sekojoši... tātad nav Balsojuši tikai trīs tēvzemnieki: Guntars Krasts, Palmira Lāce un Anna Seile. Kolēģi, tie ir trīs, kuri neBalsoja, bet pārējie visi Balsoja par šo priekšlikumu. To nevar tā, kolēģi, darīt! Es domāju, ka, ja jūs gribat nepārtrauktu šo strīdu šeit, Saeimas tribīnē, tad arī mēs nepārtraukti sauksim, jo mēs jau pārbaudījām... Varbūt kāds no kolēģiem deputātiem ir kļūdījies... Gadās arī tā. Arī man tā gadās (No zāles deputāts J.Dobelis: Tev bieži gadās!), taču nav šā dokumenta, kas būtu iesniegts Saeimas Prezidijā vai Saeimas priekšsēdētājam, bet par citiem Balsojumiem, gadās, ir. Tā ka tas ir viens... Paldies, paldies! Bet es vismaz tādā gadījumā palaboju un parādu pareizi īkšķi. Tāda ir, Dobeļa kungs, tā atšķirība! (No zāles deputāts J.Dobelis: Protams!)
Tālāk, es gribētu šeit vēl pateikt sekojošo. Tā kā mēs attiecībā uz šiem jautājumiem, protams, ieturēsim to pašu pozīciju, ko atbalstām visas šīs Saeimas laikā, tad, kolēģi, es gribētu pateikt arī par to, par ko Tabūna kungs varbūt zināmā mērā aizmirsa. Dobeļa kungs uztraucās par Valsts valodas likumu... Es gribētu pateikt, ka tajā brīdī, kad bija par Valsts valodas likumu šeit jābalso, jūs, Dobeļa kungs, neBalsojāt, un vēl vesela virkne tēvzemnieku neBalsoja par to tajā izšķirošajā Balsojumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tā bija valdības solidaritāte, valdības partiju solidaritāte. Sociāldemokrāti visi kā viens Balsoja pret to, lai Tautas frontes laikā pieņemtais Valsts valodas likums netiktu apcirpts un iegrožots. Taču tajā pašā laikā mēs ļoti cerējām uz jūsu atbalstu, bet Koalīcijas padomē pieņemtie lēmumi diemžēl spieda jūs iet uz šo situāciju un jūs nepiedalījāties Balsojumā. Jums ir vienkārši jāpaskatās... es jau varu šeit nosaukt citu... Es domāju, ka nevajag mums šos karus šeit, Saeimā. Tas ir viens. (No zāles deputāts J.Dobelis: Vajag!) Ja vajag, tad būs, protams.
Es gribētu pateikt vēl vienu lietu. Šī pati valdības partiju solidaritāte, kolēģi tēvzemnieki, neļāva jums noslēgt ar mums reālu vienošanos, lai sociāldemokrāti un apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK veidotu Rīgas Domē koalīcijas kodolu. Tādēļ mēs nonācām šādās smagās pretrunās. (No zāles deputāts J.Dobelis: Apkampienos...) Tajos apkampienos nenonāca, teiksim, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, viņi nonāca Valsts valodas likuma sakarā citos apkampienos.
Es gribētu pavisam īsi pateikt, ko tad arī toreiz vajadzēja nepieļaut. Lai līdztekus valsts valodai informāciju lietotu arī svešvalodā, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas un satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Tātad latviešu valodai jūs saglabājāt tikai tādu pašu līmeni - ne šaurāku, ne platāku - kā svešvalodai.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Ir negaidīta un ārkārtīgi karsta diskusija par tēmu, vai Rīga ir sarkana, un Baldzēna kungs spoži pierādīja, ka sociāldemokrāti ir Rīgas sarkanumā tā baltā svītra, kas cīnīsies par visu un visur. Un pie tam piedāvāja cīņu arī ar mums. To visi labprāt pieņēma, jo parlaments bez cīņas nav nekāds parlaments. Tad tā ir viena vienīga pozīcija, kā saka Ārgaļa kungs.
Ja runājam par 1.priekšlikumu, tad jāteic, ka 1.priekšlikums jau ir realizēts pavisam sen. Tas, ko mēģina, tā teikt, atšifrēt citas personas, deputātu grupa, savā iesniegumā, ir nepilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai tamlīdzīgi. Mēs esam jau sen, vismaz pirms kādiem četriem gadiem, atbrīvojuši zemes tirgu gan Rīgas pilsētā, gan arī citur. Jautājums ir par kaut ko citu. Ir daudz birokrātisku ierobežojumu, kas ir noteikti citos likumos, kas neļauj varbūt nepilsoņiem tieši tādā pašā kārtībā kā pilsoņiem piekļūt pie šiem īpašumiem. Taču jūsu priekšlikums jau šobrīd ir likumā iekšā un skan tā: zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts, ārvalstu... un tā tālāk, un tā tālāk... pašvaldības, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī citas personas. Jums ir jācīnās citos likumos, un es nezinu, vai parlaments būs gatavs jūs atbalstīt jautājumā, vai visiem ir pilnīgi vienāda pieeja zemes īpašuma tiesību realizācijai. Taču šīs tiesības ir. Tāpēc nav vērts šeit skaldīt matus, runājot par problēmu, kas ir atrisināta jau pirms kāda laika.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (Starpsauciens: Kāda tev šlipse!)
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā faktiski ir zaimošana, kas Saeimā notiek no šīs tribīnes. Visa lieta ir tā, ka mēs jau nerunājam par to nabadzību, kas ir Latvijā. Lūk, par to vajag parunāt!
Kas tagad notiek ar zemes izpārdošanu ārzemniekiem? Paldies manam draugam Leiškalna kungam, kurš jums pateica, ka tā tas notiek jau piecus gadus. Rīgā drīz latviešiem vispār vairs nekas nepiederēs. Paskatieties, kas notika pēdējās dienās Saeimā un ko Rīgas Dome darīja! Nu paskatieties taču, kādā veidā Ķīpsala tiek pārdota un kādā veidā citi zemes gabali tika izpārdoti! Un paskatieties, kas tagad notiek ar Zemgales labākajām zemēm! Vai nav ārzemniekiem pārdotas arī tās zemes? Kas tās pārdeva? Mūsu valdība! Taču tas notika tādā nu, pelēkā veidā. Aiztumšoti. Paskatieties uz tiem muižniekiem, kuri ir Latgalē! Tagad jau ir 1000 hektāru un vairāk... Kur aiziet tā zeme, tie meži? Un kā piesaista Eiropas līdzekļus, lai tos varētu attīstīt? Ja jau jūs sākāt melot, tad vajag melot līdz galam. Nu izstāstiet, kā tad tas notiek! Kas notiek Kurzemē, Dundagas apkaimē? Tik tiešām tiek izpārdota tā zeme. To nopērk zviedri un pasaka: Pēc 40 gadiem maniem mazbērniem te būs meži! Un ko tad mēs runājam? Zemniekus nodzen no zemes Vidzemē. Zemniekam ir parāds tāpēc, ka viņam nav kur realizēt viņa saražoto produkciju. No viņa neviens to neiepērk, jo valdība par to nerūpējas. Sakrājas parāds. Atnāk skaisti vīri un saka: Zini, tev tie 50 vai 60 hektāri nav vajadzīgi, atstāj sev 15, pārējos mēs no tevis nopirksim un nokārtosim visus nodokļus. Tādā veidā latvietis tiek nodzīts no zemes nost. Paskatieties taču uz to! Kāpēc tad Ministru kabinets pieņēma tās slavenās izmaiņas, kuras papildina mūsu likumdošanu? Vai tad tas ir Latvijas labā? Diemžēl nav. Un es jums pateikšu, kas notiks tālāk ar zemes izpārdošanu. Visi tie, kā saka, krustām šķērsām sarakstītie līgumi Jebkurš ārzemnieks pie mums var iegādāties zemi, mēs paliksim par kalpiem uz savas tēvu zemes, un tad jūs varēsiet smieties, jūs varēsiet pacelt jebkurus karogus un runāt, ko gribat. Un, ja ir runa par karogu pacelšanu, tad es jums pateikšu, ka tur ir diezgan dažādas dīvainības. Tie, kas slavē un bučo Aglonas dievmātes tēlu, tajā pašā laikā izpārdod Latvijas nacionālās intereses un arī zemi. Un paskatīsimies uz mūsu slavenās Privatizācijas aģentūras darbu! Kāpēc tad viņa piecu sešu gadu laikā vienmēr reitingā ir ar mīnusa zīmi - mīnus 60.-70. vietā? Un kāpēc tagad jūs, valdošās partijas, gribat viņu ātri nolikvidēt? Tāpēc, ka pēc tam tie arhīvi sadegs vai kaut kur noklīdīs, tiks izslidināti Kultūras ministrijas kopējo arhīvu juceklī, un tad neviens neatbildēs par visām tām saistībām, kuras ir bijušas Privatizācijas aģentūrai. Tāpēc man ir ierosinājums samazināt Privatizācijas aģentūrai štatus un tos pilnīgi nomainīt, un viņu atstāt, lai viņa turpina to darbu un lai ir organizācija, kura atbildēs par nejēdzībām, kas tur ir sastrādātas. Tā ka nevajag stāstīt tos brīnumus. Es izturos ar visu cieņu pret Juri Dobeli, bet, redziet, mans draugs, tik tiešām, kā saka, kļūdas ir arī jūsu partijas biedriem, kuri... jā, kuri parakstās tik tiešām ne tā, kā vajag. Paldies par uzmanību. (No zāles deputāts J.Dobelis: Kļūdu nav...)
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es gribētu atgādināt kolēģiem Manās rokās ir dokuments nr.2255. LSDSP frakcija 2000.gada 21.septembrī iesniedza grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Balsojuma rezultāti skaidri parāda, ka sociāldemokrātu 14 deputāti noBalsoja par to. Faktiski jau ir šeit iekšā tāda norma, ka nepārdod zemi ārzemniekiem un nepilsoņiem. Diemžēl apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāti tā neizdarīja, viņi Balsojumā atturējās, tātad faktiski deva zaļo gaismu šai izpārdošanai. Lai to dzird arī radioklausītāji!
Daži vārdi attiecībā uz manu cienījamo kolēģi Tabūna kungu. Ziniet, var būt, ka es tajā laikā nebiju izaudzis līdz tam līmenim. Mani neuzņēma ne pionieros, ne komjauniešos - un kur nu vēl Komunistiskajā partijā, kurā jūs bijāt kopā ar Rubika kungu! Tajā karsti mīļotajā partijā būdams, jūs ar putām uz lūpām pa Latviju braukājāt un ideoloģiju mēģinājāt ietamborēt cilvēku smadzenēs. Man ir ļoti dīvaini tagad to visu dzirdēt no šā supernacionāļa. To es gribēju pateikt, lai radioklausītāji beidzot to dzird un lai no šā viltus nacionāļa izvairās.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es, protams, neatbalstīšu šo priekšlikumu, taču es katru reizi kāpšu tribīnē, kad politisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ tiks aizskartas tautas un tautības. Es noliecu galvu, Pēter, tavu senču priekšā, tomēr uzskatu, ka vajadzēja teikt citādi: nevis krievus padzina, bet latvieši, krievu vecticībnieki, poļi un ebreji padzina latviešu boļševikus. Es kāpšu tribīnē katru reizi, kad tiks aizskarta tautība. Es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Es atbalstu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu, bet uzskatu, ka diskusija, kas šeit izvērsās, novirzījās kaut kur drusku sāņus. Tā kā tas ir principiāls diezgan jautājums, es gribētu izteikt savu viedokli. Es gribētu tomēr teikt, ka visas tās partijas un valdības, kas bijušas līdz šim, nav izstrādājušas pareizu stratēģiju pakāpeniskam zemes tirgus atvērumam (es domāju par lauksaimniecības zemi, mežsaimniecības zemi). Tātad pirmā un lielākā kļūda ir tā, ka atvērām zemes tirgu un ka mūsu zemnieks, kas gribētu papildināt savu fermu ar papildu zemes platībām, ir pavisam citos apstākļos, konkurences apstākļos, salīdzinājumā ar to zemes pircēju, kas nāk no ārvalstīm. Nupat bija unikāls fakts, ka Pasaules Banka sākumā lauku kredīta līnijas ietvaros nedeva līdzekļus, neatļāva dot kredītus zemniekiem zemes piepirkšanai tieši šim nolūkam. Tajā pašā laikā ārzemnieks var saņemt kredītu par četriem, pieciem procentiem un pirkt zem SIA zemes lielās platībās Latvijā.
Tā ir elementāra stratēģiska kļūda, ko pieļāva tie, kas bija pie varas, - atvērt zemes tirgu un nenodrošināt līdzīgus nosacījumus zemes piepirkšanai, kādi ir ārvalstniekiem. Nav nekādas loģikas! Šobrīd es lūgtu tiem, kas ir pie varas, noskaidrot faktisko stāvokli, to, kāds Latvijā ir zemes īpašnieku sastāvs, struktūra attiecībā gan uz lauksaimniecības zemēm, gan mežsaimniecības zemēm. Jo cilvēki, sabiedrība lejā, vēlētāji, prasa, kāds ir stāvoklis šobrīd. Cik ir tādu, kam ir vairāki tūkstoši hektāru zemes iepirkts? To jau mēs vairs neatgūsim. Kas ir nopirkts, tas ir nopirkts. Mēs varam konstatēt faktu, cik no tiem ir Latvijas pilsoņi, cik no tiem ir ārvalstnieki un kuros apvidos un tā tālāk. Šādas informācijas šobrīd nav. Mēs ļoti karsti runājam, bet jums nav informācijas par to, kāds šobrīd vispār ir stāvoklis. Un ir šī stratēģiskā kļūda, kas ir pieļauta pirms kādiem pieciem, sešiem gadiem, kad sāka atvērt brīvo zemes tirgu. Tas viss ir pareizi, uz to tirgu ir jāiet, bet jābūt vienādiem konkurences apstākļiem. Protams, mēs neesam konkurētspējīgi. Zemnieks maksā 15-20% par aizdevumu, kas saņemts uz dažiem gadiem, nevis uz 20 vai 30 gadiem, kā tas bija pirmajā Latvijas brīvvalstī. Pirmajā Latvijas brīvvalstī bija normāli zemes iegūšanas jeb zemes platību papildināšanas apstākļi. Šobrīd tas tā nav!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Lielais satraukums un sarkanie plankumi uz vaigiem rāda, ka es esmu runājis pilnīgi skaidru patiesību. Par patiesību nav jākaunas, Baldzēna kungs! Jādomā, kā laboties! Un nevajag vilkt te visādus Balsojumus, par kuriem nav iespēju šodien izteikties, jo šodien ir jārunā konkrēti par šo priekšlikumu, par kuru jūs, protams, nerunājāt, kā jau tas bieži gadās. Jūs jau atzināt, ka bieži kļūdāties. Lūk, tātad skaidri jāpasaka - nedot iespējas nepilsoņiem kļūt par zemes īpašuma tiesību subjektiem! Par to ir jārunā! Runāt par vai pret var tieši par šo jautājumu, ne par ko citu. Runājot par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, jūs parādījāt savu vājumu Rīgā, tāpēc es arī par to atgādināju. Tiem, kas saka, ka jau šodien var ļoti brīvi iepirkt zemi, es gribētu tomēr atgādināt, ka nemaz jau tik brīvi jūs šodien nevarat to iepirkt, jo, lai jūs dabūtu zemi savā īpašumā, ir jārēķinās ar vietējās pašvaldības lēmumu. Bez pašvaldības lēmuma jūs nekādu zemi nopirkt nevarat. Ar to varbūt arī ir zināmā mērā izskaidrojama šī briesmīgā cīņa par iekļūšanu pašvaldībās, un tas jau ir pavisam cits jautājums. Jā, tiešām, ja mēs atdosim pašvaldības tādiem elementiem, kam ir vienalga, kas te, Latvijā, notiek, tad gan būs briesmas ar zemi, nevis šodien. Un tāpēc, kamēr nav par vēlu, Baldzēna kungs, apdomājiet savas kļūdas. Padomājiet, kā jūs strādāsiet Rīgas Domē, netaisiet ziepes! Jo tas sastāvs, kas tur bija ieradies uz priekšsēdētāja vēlēšanām, bija riktīgs interfrontiešu bars, kas tur bija sanācis kopā. Pusei no tiem cietumā būtu bijis jāsēž, bet viņi visi aizgāja uz Rīgas Domi skatīties, kas tur notiks.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Īstenībā laikam gribas pacīnīties un parunāt. Es jau vienreiz teicu, ka nepilsoņi šobrīd ir zemes īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikā, viņiem ir tādas tiesības. Dobeļa kungs pilnīgi pareizi pateica, ka šobrīd ir birokrātiskas barjeras... tas ļauj zemi iegūt īpašumā... Ir birokrātiskas barjeras, un es deputātu grupas jeb kreiso frakciju vārdā būtu cīnījies ar šīm barjerām, nevis... pilnīgi nevietā un nelaikā ielikuši priekšlikumu, kas izraisa tik kaismīgas debates. Acīmredzot gribējās drusciņ debatēt, jo bieži vien mēs jau pulksten pusdesmitos vai pusvienpadsmitos beidzam Saeimas sēdes un skatītāji tad ir neapmierināti, jo aktieri nav nospēlējuši lomas, un visi ir nelaimīgi. Tagad būsim laimīgi.
Tālāk. Es gribu oponēt Kalniņa kungam. Mēs tomēr esam radījuši priekšnoteikumus, lai Latvijas zemnieki var ārpus konkurences iegādāties zemi. Manuprāt, vēl kopā ar jums mēs pieņēmām lēmumu, ka tās zemes, kas vēl nav pakļautas privatizācijai un ir piekritīgas valstij vai pašvaldībai, var par sertifikātiem lauksaimnieki iegūt savā īpašumā. Šīs priekšrocības ir. Ja mēs runājam par zviedriem, kas it kā uzpērk šo zemi, tad jāteic, ka es neesmu redzējis vēl nevienu zviedru kuģi, kas šo zemi vestu prom, jo zviedru sociāldemokrāti to vienkārši neatļausies - aizvest Latvijas zemi prom no Latvijas, atstājot te caurumus. Šīs zemes lielākā daļa laukos tiek apmežota. Turpretī latviešu mežstrādnieki vai latviešu mežīpašnieki, vai tie, kas ir ieguvuši uz īsu laiku savā īpašumā vai valdījumā mežus, bieži vien tos izzāģē un tā arī atstāj, un Valsts meža dienests ar grūtībām cīnās pret viņiem, jo katra izzāģēšana prasa arī apzaļumošanu. Tā kā zviedri veic ilgtermiņa investīcijas Latvijas zemē, kuras diemžēl mums nav pa spēkam, es neredzu problēmas. Es deputātu grupas vārdā jau sen būtu atsaucis šo priekšlikumu, kas ir nevietā un nelaikā. Vajadzētu cīnīties citās vietās, un, manuprāt, komisija jau ir jūsu viedokli atbalstījusi kādā citā likumā, kur ir runa par mantiniekiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vispār šis priekšlikums bija labs, tas atvēra mums acis uz to, kas notiek, jo visi bija aizmirsuši, kas ar zemi notiek. Jā, cienījamo Kārli, tik tiešām tā ir zeme, pa kuru mēs staigājam. Jā. Es nezinu, kā to var kuģos vest prom. Lai gan ir noticis arī tā, ka zemi ved kuģos tie, kam tā ir vajadzīga. Nākamais jau ir jautājums par mežiem. Jūs neredzat arī to, kas ar tiem notiek un notiks. Ar tiem slepenajiem līgumiem, kas tika noslēgti ar zviedriem un somiem... Un cik tad desmitiem tūkstošu hektāru tur aizies? Un kā tad strādās mūsu mazie kokapstrādātāji, ko viņi zāģēs? Noklausījies muldīgos ierosinājumus, es tomēr ierosinu: šinī un citos likumos Latvijas zemi nepārdot ārzemniekiem! (No zāles deputāts K.Leiškalns: Tādu priekšlikumu nav!) Kategoriski aicinu to nepārdot - būs tādi priekšlikumi - un liegt visus starpnieciskos darbus, kas vērsti uz spekulāciju ar zemi Latvijā. Šāda spekulācija ir ieviesusies, strādā desmitiem firmu, kuras uzpērk to zemi, vienalga, vai tie ir purvi vai purvu pļavas, vai laba zeme, un pēc tam viņi gaidīs izdevīgu momentu, kad viņi varēs to pārdot un labi nopelnīt uz tā rēķina. Mēs nevaram atļaut tādiem elementiem darboties, lai mūsu tēvu zeme tiktu iztirgota!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Mani, protams, mazliet pārsteidz tas, ka mūsu kolēģis Juris Dobelis runāja par to, ka es godīgi pateicu, ka jebkuram normālam cilvēkam var gadīties kļūdas. Taču savas kļūdas viņš neatzina, tas laikam arī liecina, ka viņš ir normāls politiķis. Taču, ja viņš neatzīst šo kļūdu, ko es minēju, tādā gadījumā, kā es saprotu, attiecībā uz Valsts valodas likumu tā nebija kļūda, tā bija apzināta rīcība. Tā ir viena lieta, ko es gribēju pateikt.
Otra. Pavisam godīgi jāteic, ka tas nozīmē, ka valsts valodai tiek zināmā mērā atstātas tikai tādas tiesības, ka teksts izkārtnēs, afišās nevar būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā. Tas nebija pieņemams. Un arī tas, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos, citos ziņojumos reāli ieliek saturu svešvalodās un to nosaka Ministru kabinets, kur arī apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK diemžēl ir mazākums. Ir mazākums.
Ir vēl kas, ko es gribētu šajā sakarā uzsvērt, kolēģi. Ja mēs uzmanīgi runājam par šo zemes jautājumu, tad man vajadzētu pateikt arī to, ka ir bijis strīds arī starp Tēvzemei un Brīvībai un Šķēles kungu, kad viņš bija premjers. Viņš toreiz teica, ka cīnās par ierobežojumiem tirdzniecībā ar zemi vienīgi komunisti, kas tādi ir savā domāšanā, un tas nu toreiz, manuprāt, nebija no Šķēles kunga pareizi, jo šajā sakarā mēs varam citēt gan pagaidu valdības 1919.gada 9.septembra, gan Saeimas 1922.gada 5.janvāra un 1927.gada 2.jūlija lēmumus, kur skaidri rakstīts: ārvalstu pilsoņiem aizliegts iegūt zemes īpašumu uz laukiem, pierobežas joslā - arī pilsētās un miestos. Mēs nevaram teikt, ka 1919.gadā, 1922.gadā un 1927.gadā Saeimā un pagaidu valdībā būtu bijuši komunisti pie varas. Tāpēc es, kolēģi, uzsveru to, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns un nevajadzētu to pārvērst par kaut kādu savstarpēju rēķinu kārtošanu.
Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Otro reizi.
M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt - it īpaši Dobeļa kungam -, ka laika posmā, kad vara atradās pareizo elementu rokās, bija privatizētas divas trešdaļas no visas zemes un ka viena piektdaļa pieder tagad ārzemniekiem. Tagad runāt par visu ierobežojumu saglabāšanu - tā ir tīrā liekulība. Es aicinu atcelt ierobežojumus.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runājot šeit debatēs, tieši Dobeļa kungs ļoti labi saprata mūsu priekšlikuma būtību. Būtība ir tāda: Latvijas subjektiem, tas ir, tiem cilvēkiem, kuri saņēmuši Latvijas Republikas pasi (No zāles deputāts J.Dobelis: Bet nepilsoņu pasi!) (kaut gan tā ir nepilsoņa pase, tā tomēr ir Latvijas Republikas pase, un viņi ir to saņēmuši), dot iespēju būt par zemes īpašniekiem. Šajā gadījumā tas nozīmē atcelt vēl vienu ierobežojumu viņiem. Un, tā kā valdību veidojošās frakcijas grib iet uz Eiropas Savienību, viens no nosacījumiem tomēr būs dot arī Eiropas Savienības pilsoņiem iespēju šeit, Latvijā, būt par zemes īpašniekiem. Ja nu jūs kādreiz dosiet iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem būt par zemes īpašniekiem Latvijā (kaut gan arī pašreiz viņi to jau pērk un ir nopirkuši jau daudz zemes Latvijā), kāpēc tad Latvijas Republikas nepilsoņiem, kuriem ir Latvijas pase, nedot to pašu iespēju? Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.
A.Seile. Godātie deputāti, debates tiešām bija ļoti garas un smagas, bet ne jau par tematu. Es gribu atgādināt, ka šis 9.pants attiecas uz Pilsētu zemes likumu. Te nav runa ne par Daugavpili, ne par Dundagu, kā minēja Baldzēna kungs. Tātad tā ir pilsētu zeme, un šajā pantā tiek runāts par privatizācijas subjektiem, kas bija pieteikušies zemes privatizācijas procesa sākumā - līdz 1994.gada 20. jūnijam. Un par to visu, par ko runāja debatēs šeit lielākā daļa deputātu, it sevišķi aizstāvot šīs deputātu grupas iesniegto priekšlikumu, būtu jārunā šā likuma 20.pantā. Komisija rūpīgi izvērtēja esošo redakciju, un tajā ir pateikts, ka īpašuma tiesības var atjaunot tātad visiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī citām personām saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Jūs taču būsiet pamanījuši, ka pilsētās gan poļi, gan vācieši, gan ebreji, gan krievi, kuriem zemes īpašumi piederēja līdz 1940.gada 21.jūlijam, var atjaunot īpašuma tiesības, bet viņi nevar privatizācijas procesā pēkšņi sākt uz kaut ko jaunu pretendēt. Tā ka te šīs Mitrofanova prasības par senču tiesībām ir ievērotas, bet ne jau attiecībā uz tiem senčiem un viņu mantiniekiem, kuri pēc 1940.gada ienāca Latvijā.
Un vēl viena būtiska kļūda, kura varbūt radusies valodas neprecīzas zināšanas dēļ, ir tā, ka likuma pantā ir runāts par zemes īpašuma tiesību subjektiem, bet deputāti ierosina zemes īpašas tiesības dot nepilsoņiem. Tāda juridiska jēdziena nav.
Aicinu komisijas vārdā priekšlikumu neatbalstīt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 63, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 2.priekšlikums, ko iesniegusi šī pati deputātu grupa ar Jāni Jurkānu priekšgalā, manuprāt, nav Balsojams, jo tas bija saistīts ar pirmo iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. Nākamo priekšlikumu bija iesniegusi deputāte Anna Seile, un Anna Seile ir informējusi referenti Annu Seili un pateikusi, ka viņa šo priekšlikumu atsauc. Un kāpēc? Tāpēc, ka Likumā par ostām nav iestrādāts nekāds pozitīvs atrisinājums attiecībā uz bijušajiem zemes īpašniekiem ostu teritorijā, un tāpēc man vienkārši ir jāatsauc šā likumprojekta teksts, lai saglabātos vismaz tā kārtība, kāda ir bijusi līdz šim, ka viņiem ir tiesības saņemt zemi kompensācijas veidā citā vietā.
Sēdes vadītājs. Paldies. 3.priekšlikums ir atsaukts.
A.Seile. 4.priekšlikums. Iesniegusi deputātu grupa - Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un tā tālāk, taču komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 58, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.
A.Seile. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Anna Seile, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka tad, ja īpašnieki ir nokavējuši prasības iesniegšanu tiesā - līdzšinējā likumā bija paredzēts iesniegt prasību tiesā līdz 1999.gada 1.jūnijam -, viņi zaudē visas tiesības uz zemi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Es šo priekšlikumu iesniedzu tāpēc, ka Rīgas pilsētas teritorijā vien ir apmēram 30 īpašnieki, kuru iesniegumi ar lūgumu atjaunot īpašuma tiesības atrodas Centrālajā zemes komisijā un šī zeme nav atdota nevienam citam. Tā ir valstij vai pašvaldībai piekrītošs īpašums. Šādos gadījumos, ja zeme nav nodota kādai privātpersonai, kurai tur ir uzbūvēta māja vai kādas citas ēkas, tik tiešām īpašuma tiesības varētu atjaunot. Vairāki no šiem īpašumiem atrodas, gribētu teikt, rajonos, kas ir ļoti tuvu centram, un man ir žēl, ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo mans priekšlikums aizstāv cilvēktiesības, jo, ja zeme līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim vēl nav reģistrēta zemesgrāmatā uz citas personas vārda, tad kāpēc gan pilsētas zemes komisija varbūt lai neatbalstītu viņu prasības un tiesa nelemtu, ir vai nav pamatota iemesla dēļ nokavēts šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Vēl es cienījamos deputātus lūdzu apdomāt šo manu priekšlikumu un sniegt tam atbalstu arī tāpēc, ka tad, ja uz šīs zemes ir gan namīpašums, gan arī zeme un ja cilvēks varbūt slimības dēļ nav paspējis iesniegt savu pieteikumu tiesā līdz 1999.gada 1.jūnijam ka šādā gadījumā tiesa neizskata arī namīpašumu atdošanas jautājumus, motivējot ar to, ka vispirms ir jāizlemj zemes jautājums. Taču mēs, lūk, esam nogriezuši kā ar nazi, ka šiem cilvēkiem zūd viņu īpašums - gan nams, gan zeme. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Šis ir priekšlikums, kurā ir vērts ieklausīties, un tas ir priekšlikums, attiecībā uz kuru patiesībā nevajadzētu pieņemt kā dogmu komisijas Balsojumu. Es pat nezinu, uz ko jūs aicināt Te drusciņ ir neprecizitāte, bet, ja mēs otrajā lasījumā konceptuāli atbalstām šādu priekšlikumu, tad mums trešajā lasījumā ir jāpasaka, ka par šo personu nevar uzskatīt ne valsti, ne arī pašvaldību, jo līdz ar to, ja šī zeme nav nodota kāda cita privātīpašumā, rodas problēmas. Tad mēs saskaramies gan vēstuļu, gan arī atklātas diskusijas formā ar cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav spējuši pieteikties noteiktajā laikā. Iemesls ir bijusi vai nu slimība, vai prombūtne, vai kādas citas problēmas. Pieteikšanās laiks gan bija izsludināts diezgan garš, bet es domāju, ka šajā valstī, šajā sabiedrībā ikviens ir svarīgs, tāpēc es pat aicinātu atbalstīt Annu, ņemot vērā to, ka mēs uz trešo lasījumu šo priekšlikumu varētu nedaudz modificēti pārstrādāt un piemērot, jo šīs ir ārkārtīgi sarežģītas lietas. Ir jau ārkārtīgi vienkārši kādai grupai, kas ir mazākumā, vienkārši atmest ar roku - sak, ja nepaspēja, tad nepaspēja, nu ko var darīt Gulēji slimnīcā? Pats vainīgs, ka slimo, un tamlīdzīgi Es domāju, ka ar šādām frāzēm vai ar šādu domāšanu mēs nevaram vērsties pret katru vienu. Tā ka šis ir ārkārtīgi apsverams un ārkārtīgi būtisks priekšlikums. Protams, haoss būs, un arī darba pēc šāda priekšlikuma pieņemšanas ierēdniecībai un pašvaldībām tiešām būs vairāk, bet katrs cilvēks ir tā vērts, lai sabiedrība kopumā vai organizācija, ko sauc par valsti, par viņu parūpētos. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
A.Seile. Man nav ko teikt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 3, atturas - 37. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
A.Seile. 6.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs un Bartaševičs. Šeit 20.pantā ir runa par to, kas var būt darījuma subjekti tad, kad zeme jau ir privatizēta un kad īpašnieks grib zemi pārdot. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Egil Baldzēn! Tu te plāties ar vecām izdrukām, bet manās rokās ir svaiga izdruka, šīsdienas Balsojums, kuru es tomēr nolasīšu. Par pirmo priekšlikumu, ko jūs tik kvēli it kā atbalstīšot, neBalsoja pieci sociāldemokrāti. Viņu skaitā nebalsotājs ar pirmo numuru bija Egils Baldzēns. Fui, Baldzēn! Tā!
Tagad tālāk par šo te priekšlikumu. Kolēģi, šis arguments par Eiropas Savienību.. Atvainojiet, lūdzu, nekļūsim akli Eiropas Savienības prasību pildītāji! Man liekas, jums visiem ir skaidrs, ka katrai prasībai ir iespējams ir iespējams izstrādāt atrunas. Atrunas ir iespējams izstrādāt! Un tas attiecas arī uz darījumiem ar zemi. Ir vairākas Eiropas valstis, kuru likumos ir atrunas attiecībā uz darījumiem ar zemi. Es domāju, ka to nu gan visiem šeit vajadzētu zināt, un tāpēc nevar teikt, ka mums ir obligāti un akli jānobalso par šiem priekšlikumiem, lai mēs tiktu Eiropas Savienībā.
Eiropas Savienība nav tik vienkāršs mehānisms. Eiropas Savienībā valstis katra cīnās par savām interesēm. Dažādās konvencijās un dažādos līgumos ir iespējamas visvisādas atrunas, un tāpēc tieši tas ir Latvijas parlamenta uzdevums - kvalitatīvi sagatavoties tālākajai virzībai gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību. Kvalitatīvi izstrādāt visus dokumentus un vienmēr ievērot savas valsts tiesības. Lūk, tā! Piebildīšu - arī latviešu valodas tiesības un latviešu tautas tiesības.
Viens vienīgs atgādinājums par valodu. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām bija tautas nobalsošana. Vienā dienā ar vēlēšanām. Šajā dienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atrazdamies vēlēšanu iecirknī, publiski aģitēja pret mūsu priekšlikumu. Diemžēl! Un mūsu partija bija vienīgā no lielajām partijām, kas toreiz Balsoja par to, lai logi netiktu atvērti. Mūs atbalstīja, gods kam gods, daži sociāldemokrāti. Taisnība ir! Partijas lēmuma jums toreiz nebija, Baldzēna kungs! Nebija! Lūk, tā!
Šeit tagad mēs esam nonākuši tiešām līdz pamatpantam, un visai galvenajai diskusijai vajadzēja notikt tieši par šo 20.pantu - par darījumu subjektiem. Un te tad arī parādās tās bīstamās normas, bīstamās iestrādes, pret kurām mums ir kategoriski šodien jāvēršas. Lai neatkārtotos un lai tomēr saudzētu veselību, jāatzīst, ka tomēr cilvēciskas jūtas man ir. Lai dažiem opozicionāriem pasaudzētu veselību, es gari par to tālāk nerunāšu, bet uzskatu, ka argumenti, par kuriem es runāju, izskatot 1.priekšlikumu, paliek tādi paši.
Aicinu šo 6.priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Juri, saudzēšanas laiks ir beidzies! Pietiek! Arī es šajā Saeimā diezgan reti esmu kāpis tribīnē, bet klusēt vairs nevar! Es laika trūkuma dēļ nepabeidzu savu sakāmo, runādams par 1.priekšlikumu, un tāpēc es turpināšu to. Ja mēs būtu bijuši nesaudzīgi, tad mēs nebūtu nonākuši šajā absurdajā situācijā, ka Saeimā mums jāizskata šādi priekšlikumi. Tas ir absurds, bet esam nonākuši! Un esam nonākuši tās politikas dēļ, kura ir turpinājusies visus šos desmit neatkarības gadus. Es turpināšu par šo Pilsonības likumu, kādu mēs esam izveidojuši. Un tagad ir sākusies totāla naturalizācija. Zinot 60 vārdus latviešu valodā, var iegūt pilsonību. Protams, pilsonību var iegūt arī absolūti bez latviešu valodas zināšanām. Un tā tagad gadā jau naturalizējas 15 tūkstoši. Tad parēķiniet! Ļoti elementāra matemātika. Kas notiks pēc pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem, ja jau šodien manis nosaukto sarkano karogu paceļ virs Rīgas? Kas notiks? Kas notiks Saeimā? Kāda būs Saeima? Kāda būs Latvija, cilvēki mīļie!
Tagad pierādās - es jums atkārtoju vēlreiz -, ka apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bija tūkstošreiz taisnība, kad mēs brīdinājām. Mēs cīnījāmies par to, lai nenonāktu līdz tam. Mēs cīnījāmies, veltījām visus spēkus pirms 7.Saeimas vēlēšanām referenduma sakarā, bet totālas pretpropagandas no citu partiju puses rezultātā latvieši kļūdījās. Kļūdījās tik šausmīgi, ka tagad ir ārprātīga situācija, no kuras grūti paredzēt izeju. Gandrīz vai nav izejas! Šī totālā naturalizācija, kas ir sākusies, veļas pāri mums kā buldozers un velsies. Un es jūs brīdinu: Atmosties! Vajag beigt saudzēšanas laiku, citādi mēs nonāksim tiktāl, ka latvietim šajā zemē vairs nebūs vietas, nemaz nerunājot par zemi.
Ja runājam par nepilsoņiem, tad zemi nepilsoņi jau sen pērk. Sen pērk! Protams, ar citu personu starpniecību. Pērk Jūrmalā, pērk Rīgā, pērk visur Latvijā. Lūk, tur jau ir tā lieta! Un pērk arī noziedzīgie grupējumi. Mājas un zemi. Un nekas... Lūk, cik tālu mēs esam nonākuši!
Un tagad es atbildēšu dažiem kolēģiem, kas aizskāra mani. Oskar, tu esi viens kārtīgs latviešu puika, bet tu maldies trijās priedēs. Tur jau ir visa tā nelaime. Tu esi kārtīgs zemnieks, bet, ja maldies trijās priedēs (No zāles deputāts O.Grīgs: Pēter, beidz!), tad tur jau ir visa bēda.
Man jāatbild arī Leiškalna kungam par Latvijas zemes apmežošanu. Leiškalna kungs, tas taču ir stulbums! Tas taču ir, tā teikt, stulbums desmitajā pakāpē - apmežot Latvijas zemi! Tēvu tēvi plēsa līdumus, rāva celmus ar rokām un zirgiem un vēršiem, bet tagad jūs gribat to apmežot, tāpēc ka valsts ir nonākusi tik tālu, ka vairs zeme nav vajadzīga. Tas ir absurds! Es saprotu, ka ir cilvēki, kas šādā veidā mēģina iestāstīt zemniekam, ka nu, tā sakot, nekas cits vairs neatliek: naudiņas nav, zemi apstrādāt nevar, tehniku nopirkt nevar, vajag mežu tur stādīt, un tad varbūt paaudžu paaudzēs kaut kas tur iznāks. Es atvainojos, tas taču ir absurds! Tā, lūk!
Jādomā globāli par visām šīm lietām, kas notiek Latvijā. Šīs pašvaldību vēlēšanas parādīja, kas ir kas un kas te notiek. Un ja mēs to neapjautīsim...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!
P.Tabūns. ...tad beigas būs ļoti, ļoti bēdīgas.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Man ir patiess prieks dzirdēt paškritiskus vārdus arī no mana kolēģa Jura Dobeļa puses, un es gribētu uzsvērt, ka arī viņš ir kļūdījies. Pirms Pilsonības likuma sakarā rīkotā referenduma mūsu partijas centrālā vadība, tas ir, šinī gadījumā visa reģionālā vadība (es nerunāju par Bojāra kungu, es runāju par LSDSP), pieņēma šādu lēmumu, un mēs, LSDSP deputāti, godīgi to aizstāvējām un arī īstenojām. Tā ka teikt, ka sociāldemokrātiem nebija centrālās vadības un visa reģiona centrālās vadības atbalsta šai lietai, nozīmētu maldināt sabiedrību. Ka tikai atsevišķi sociāldemokrātu deputātu kandidāti par to ir runājuši... Tas ir izlasāms gan Dienā, gan Neatkarīgajā Rīta Avīzē, gan arī citos preses izdevumos.
Otrkārt. Protams, to brīdi, kad man neizdevās pagūt uz žurnālistu jautājumiem... man neizdevās atgriezties šeit pietiekami laicīgi, un es nokavēja tās divas sekundes... To visu jau Dobeļa kungs pats redzēja un ar smaidu fiksēja un nāca tribīnē. Tā ka paldies! Taču tie atsevišķie Balsojumi, kas it kā nav tik svarīgi, īstenībā ir svarīgi, jo tie ir par Valsts valodas likumu, un tie nav ne veci, ne jauni, tie ir mūžīgi Balsojumi. Dobeļa kungs, jūs to ļoti labi saprotat.
Tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā mēs, neapšaubāmi, uzskatām, ka ir jau notikusi, teiksim, zināma atkāpšanās no tās stingrās normas. Pašreiz šī valdības partiju piedāvātā redakcija dod arī fiziskām personām no citām valstīm iespēju pirkt zemi, ja ir attiecīgie starptautiskie līgumi. Šeit nav nekādu konkrētu ierobežojumu attiecībā uz to, kādai tad īstenībā ir jābūt šai lietai, vienalga, vai runa būtu, teiksim, par dzīvojamās mājas celtniecību vai kādu ražojošu objektu. Šeit ir vienkārši teikts: fiziskām personām no valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi... Un arī Latvijas pilsoņi var to darīt. Tā ka, es domāju, ja mēs uzmanīgi paskatāmies kaut vai uz Dundagas pusi, tad redzam, ka tur pašreiz ļoti plaši iepērk zemi ārzemnieki, tieši fiziskas personas. Tas tā notiek, un es domāju, ka katrā ziņā arī Tēvzemei un Brīvībai būtu par to jādomā nopietnāk, to visu šeit analizējot, un tad, es domāju, būtu kaut kāds panākums gūstams šeit, Saeimā. Diemžēl liekas, ka tā valdības koalīcija ir tik stingra un ka tas varbūt arī prasa, lai Tēvzemei un Brīvībai šo to nepamanītu tajos tekstos, kas šeit mums ir priekšā likti. Un varbūt arī tāpēc šī konsekvence nav bijusi līdz galam, bet es nu katrā ziņā novēlētu, lai šī konsekvence būtu līdz galam - un arī tajos jautājumos, kuru sakarā jūs, tāpat kā mūs savulaik, sauca par komunistiem, tas ir, jautājums par lauku apvidu zemes pārdošanu ārzemniekiem. Ka to nevar pieļaut.
Kolēģi! Tāpēc es gribētu uzsvērt arī to, ka arīdzan šo jautājumu, 6.priekšlikumu, mēs, protams, noraidām, jo tāda ir mūsu partijas programma. Tas tur ir ierakstīts, melns uz balta.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es redzu... Nomierinieties, jā... Un paldies Dobeļa kungam, ka viņš to pateica. Tik tiešām, - visu, ko prasa no mums Eiropas Savienība vai viņas sabiedrotie, mēs nevaram akli izpildīt. Līdz šim mēs to esam darījuši nedomājot. Un, kad dara nedomājot, tad aizmirst par patriotismu. Un tas ir ļoti slikti. Eiropas Savienības valstis nevar veikt nekādu diktātu Latvijā. Diemžēl tas notiek. Jebkurš, pat ar pašu zemāko izglītību, atbraucis no Eiropas Savienības, var mierīgi stāstīt mums, kā kas jādara, un mūsu ierēdņi kā akli kaķēni skrien uz priekšu. Tāpēc mums ir haoss. Haoss ir visdažādākais. Medicīnas sistēmas pārveide tagad nonākusi līdz tam, ka nezinām, ko darīt. Tā tas ir arī lauksaimniecībā un rūpniecībā. Paskatieties, kas notika ar Slokas kombinātu. Kā visu laiku to lamāja! Izrādās, ka attīrīšanas iekārtas ir bijušas Eiropas standarta līmenī, bet mēs to visu iznīcinājām. Jā, firmām ir jāiznomā zeme, bet viņām tā zeme nav jāpārdod un nav jāiznomā tā, kā Rīgas Dome to veica... 45, 50, 70, 99 gadi... Vai tā firma būs tik ilgi, vai viņa veic kaut ko, vai viņa tikai aizņem to zemi, lai pēc tam varētu to izpārdot? Tā tas bija ar projektu Zaķusalā. Arī Bērziņa kungs atbalstīja, ka vajag to visu atdot kaut kādu atrakciju ierīkošanai, bet tai firmai nebija pat naudas, ar ko to veikt. Paskatieties, kas notiek ar jūrmalas zemēm, tepat Jūrmalā, Kurzemes krastā, mazāk Vidzemes krastā! Tagad līvus atdzen no jūras. Vietējās pašvaldības pieņem lēmumu aplikt ar lielāku nodokli tās mājas, to zemi, kas pieder tam cilvēkam... Tā ka viņam nav naudas, ko samaksāt, viņam ir jāpārceļas dzīvot tuvāk mežam. To zemi, kas paliks starp ceļu un jūru, viņi izpārdos. Tas diemžēl ir plānots, un tas notiek.
Ķemeri. Urbumi uz minerālūdeni. Tam vajag būt tik tiešām stulbam cilvēkam, kurš 19 urbumus pārdeva par 30 tūkstošiem, kad katra urbuma cena ir 100 tūkstoši latu. Kas to ir veicis? Jūs nezināt? Nu tad aizejiet uz Privatizācijas aģentūru un paprasiet. Atbrauca cilvēks, kuram nav ne dzimtenes, ne valsts, kurā viņš ir dzīvojis, bet mēs akli skrējām viņam pretī. Un kas tagad notiek ar Ķemeriem? Aizbrauciet taču un paskatieties! Vai tur ir kāda saimnieciskā darbība? Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzcēla šo objektu, bet ko izdarīja mūsu ierēdņi? Un tagad mēs te runājam.
Ārlietu ministrijas darbība. Dāvina 540 kvadrātkilometrus jūras un pasaka - Latvijai jūras ir daudz, mēs jau to varam atdot. Uz kāda pamata? Vai tad mūsu konstitūcijā nav ierakstīts, ka noteicēja par savu zemi tomēr ir Latvijas tauta?
Tagad tiek runāts par aramzemes apmežošanu. Tas ir atkal galīgs stulbums. Gāzes pietiks apmēram 30 gadiem, un naftas - 40 gadiem. Un liniem, tiem zilajiem liniem būs vērtība, ja tiem tagad paceļas vērtība. Kāpēc tad mēs neatbalstām mūsu zemniekus, lai viņi audzē linus, no kuriem ir šķiedra, kura ir ļoti pieprasīta Eiropā un pasaulē, un ļoti vērtīga eļļa? Mēs sēžam un gudrojam, mēģinām izgudrot jaunu riteni.
Man rada vienmēr izbrīnu tas, ka mūsu Zemkopības ministrija staigā tā kā mazs kaķēns pakaļ saimniekam - cer, ka tas iedos Latvijai naudu un ka tad mēs pacelsim savu zemkopību. Ja mēs paši to nepacelsim, nekas nepalīdzēs to pacelt. Jo konkurence ir nežēlīga, un tur, kur ir konkurence, tur Latvija, protams, vienmēr atradīsies ārpus konkurences. Un tāpēc mums pašiem ir jādomā par Latvijas atdzimšanu, par mūsu zemkopju saglabāšanu. Un nevar būt nekādas apmežošanas! Tā ir kārtējā muļķība, lai...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!
L.Bojārs. ... lai konkurenti mūs izdzen no sava tirgus.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Runāšu par 6.priekšlikumu. Jau iepriekš pasaku, ka es to neatbalstu. Un tagad uzrunāšu Pēteri. Pēter, vai zini, kāpēc tevi es cienu? Tāpēc, ka tev vienmēr piemīt tas, ko tu man pārmet epizodiski. Tu esi konsekvents šajā ziņā, un par to es tevi vienmēr esmu cienījis. Ne jau par to, ka tu nevari atrast, teiksim, starp trijām priedēm savu draugu Oskaru, kas ir krietns zemnieks, un par tamlīdzīgām lietām. Taču par konsekvenci es cienu jebkuru cilvēku, un tu, Pēter, šajā ziņā esi viens no pirmajiem.
Tagad runāšu par to, ko teicu jau iepriekš, bet kas skar šo jautājumu. Par apmežošanu. Nav runa... Es runāju par lauku zemēm. Runa nav tiešām... Nav runa, Tabūna kungs... to jūs kā radio žurnālists atkal esat... Ko jūsu tipa cilvēkiem bērnībā iemāca, tas ir līdz mūža galam. Es gribētu teikt tā: nav runa par lauku zemēm jūsu izpratnē. Jūs sapratāt, ka es runāju par tīrumiem... nē, es nerunāju par tīrumiem, es nerunāju par aramzemi, Bojāra kungs, bet es runāju par to meža zemi, kura atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuru ir izzāģējuši bāliņi ar Dobeļa kunga palīdzību un atstājuši ne zemi, ne nezemi. Ne mežs, ne pļava! Ja jūs gribat līst līdumus, sāciet darīt to šobrīd. Es jums parādīšu tās vietas, kur ar jūsu atbalstu zviedri šobrīd ir ieguvuši savā īpašumā zemes, pamestās meža zemes, tās apmežojuši. Negaidiet, ka tās priedes izbrauks līdzi. Brauciet jau rīt un ravējiet tās ārā! Tā jūs būsiet pielīdzināti sentēviem. Tie cīnījās ar pieaugušiem kokiem, jūs cīnīsieties ar jaunaudzēm.
Jautājums par to, vai to drīkst vai nedrīkst... Tā kā sociāldemokrāti, 14 cilvēki, parakstīja likumprojektu un to iesniedza, es pret likumprojektu Balsoju apzināti. Taču, jūs, Tabūna kungs, šodien un arī tad runājāt pret, bet Balsojāt par. Lūk, šajā ziņā, es skatos, jums konsekvences sāk pietrūkt. Balsot gribas tā, kā liek atrašanās pīrāga dalīšanas pozīcijas rindās, bet runājat jūs kā opozīcija. Nu dariet taču reiz arī visu pārējo konsekventi!
Sēdes vadītājs. Silva Golde. Nevēlas runāt.
Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie deputāti! Pēc visas runas noklausīšanās man rodas tāds iespaids, ka cienījamā valdošā koalīcija nezina, kas vispār notiek valdībā. Valdība, par kuru jūs visi Balsojāt, apsolīja (es citēšu): Ir izstrādāts kalendārs plānotiem pasākumiem zemes tirgū pilnas liberalizācijas jomā, un jaunu likumu par darījumiem ar zemi paredzēts izstrādāt līdz 2001.gadam un pieņemt Saeimā līdz gada beigām. Ja pēc tādas solīšanas valdība... ja Tēvzemei un Brīvībai, pieņemsim, piedāvās valdības atlaišanu, mēs to atbalstīsim, bet, protams, citu iemeslu dēļ, nevis tirgus liberalizācijas dēļ. Leiškalna kungs aicināja, ieteica mums ķerties pie šīs birokrātiskās procedūras, nevis tieši rakstīt likumā, ka mēs atļaujam nepilsoņiem iegādāties zemi. Tieši to mēs arī piedāvājam, bet tie priekšlikumi ir mazliet zemāk. Nākamajos mūsu priekšlikumos ir piedāvājums atcelt šo birokrātisko procedūru un ļaut pilsoņiem tādā pašā veidā kā nepilsoņiem, tādā pašā veidā kā ārzemniekiem, ar kuriem mums ir noslēgti līgumi, iegādāties zemi. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nākamos priekšlikumus, kas ir zemāk. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man, klausoties šajās debatēs, ir radies iespaids, ka lielākā daļa deputātu, kuri ir iesnieguši šos priekšlikumus, nav lasījuši pašu likumu un nav ņēmuši to par pamatu. Un otra deputātu daļa, kura piedalās debatēs, debatē par visu ko, tikai ne par šā likuma būtību. Es izmantoju savas tiesības uzstāties no Saeimas tribīnes un gribu aicināt sēdes vadītāju ievērot Kārtības ruļļa 70.pantu, kurš nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata, un 74.pantu. Sāksim beidzot diskusijas pēc būtības! Paldies Dievam, ka mēs vēl neesam sākuši diskutēt ne par kosmosu, ne par ginekoloģiju. Nu kādas tēmas tad mēs vēl apspriedīsim? Es tomēr aicinu Saeimas Prezidiju strikti ievērot Kārtības ruļļa normas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pēteris Tabūns. Otro reizi. (Starpsauciens: Izprovocēja!)
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Pavisam īsi runāšu šoreiz. Leiškalna kungs, paldies par komplimentu! Es patiešām esmu konsekvents savos vārdos un rīcībā. Redziet, kur ir tā nelaime: ja jūs būtu runājis par izcirsto mežu apmežošanu, tad būtu pavisam cita lieta, bet jūs runājāt par zemes apmežošanu. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir izplatīta šī propaganda - stādīt mežus tīrumos, pļavās, vārdu sakot, normālās apstrādājamās zemēs -, tas man saasināja uzmanību un, lūk, tāpēc es jums to aizrādīju. Ja jūs ieskatīsities stenogrammā, tad redzēsiet, ka esat runājis par zemes, nevis cirsmu apmežošanu. Paga, paga, paga, nemēģini izlīst no maisa ārā tur, kur nevar. Tā ka, lūk, es tikai to gribēju piebilst šajā sakarībā. Taču par normālas apstrādājamas zemes apmežošanu ir sākusies patiešām plaša aģitācija un jau ir atsaucīgi cilvēki, kas to dara. Tā ir vienkārši muļķība un noziedzība.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Nu mēs tik tiešām sākam darīt to, ko mums nav atļauts darīt. Es jums nolasīšu Satversmes 2.pantu, kur ir rakstīts: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tā kā zeme ir Latvijas tautas nacionālā bagātība, visas tās muļķības, kuras te ir darītas to desmit gadu laikā, ir jāpārtrauc. Un, jo agrāk tas būs, jo labāk.
Un vēl viens jautājums. Mums ir jāpāriet uz Latvijas pašapgādi. Jūs redzat, kas Eiropā notiek ar liellopiem un citiem dzīvniekiem. Protams, nedod Dievs, ka tā sērga pārmestos uz Latviju! Tātad pašapgāde - tā būs mūsu tautas veselība.
Un pēdējais. Cienījamais Leiškalna kungs un Tabūna kungs, jūs taču esat veci čomi. Kāpēc jūs tā lamājaties un strīdaties? Nevajag to darīt!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Es vēl saprotu, ka mani nesaprata Tabūna kungs, bet Bojārs nesaprot vispār neko, toties runā par visiem, un to man ir vēl grūtāk saprast, lai gan mēs esam arī veci čomi un es neuzskatu šos vārdus par lamāšanos.
Tabūna kungs, mēs nevaram izskatīt likumprojektus, rakstīt likumus, ja mums nepiemīt cilvēkiem tik raksturīga īpašība kā abstraktā domāšana. Ja es runāju par zemi, tad šajā kontekstā es runāju par pilsētas zemi, nevis par zemeslodi vispār, un arī ne par tīrumiem. Es runāju par zemi, kas ietverta šo abu likumu nosaukumos, - par pilsētu un par lauku zemi, un es, runājot par apmežošanu šobrīd, ar to sapratu tieši bijušās vai izzāģētās meža zemes apmežošanu, kuru zviedri labprāt nopērk no bāleliņiem un kuri to ir izdarījuši. Viņi saliek tur iekšā priedītes, eglītes - kas nu kuram patīk.
Taču, ja mēs runājam par lauku zemi, tad tā tiek apmežota tā sauktajā dabīgajā kārtā, ja jūsu protežē neko uz šīs zemes nedara, jo dabai piemīt tāda tendence jeb instinkts, ka dabā viss vairojas, un tad tas vējš sanes tās sēkliņas un mūsu skaistās pļaviņas, kur agrāk ganījās mūsu brūnaļas, kuras tik ļoti iecienījis Bojāra kungs, vienkārši aizaug - sākumā ar krūmiem, vēlāk jau ar veselu mežu. Tad iesim un pret to cīnīsimies!
Man ir 90 hektāru piekrītošas zemes, kur es šo kārtību cenšos uzturēt. Pļavas es notīru, neļauju ieaugt tur alkšņiem, bet mežu, tā teikt, sanitāri izzāģē, saņemot par to reizēm arī ne sliktu naudu, piemēram, pagājušajā reizē 5 tūkstošus latu. Te ir tā lieta, Bojāra kungs! Es rīkojos ar zemi, kas ir reģistrēta uz manas ģimenes vārda, kā saimnieks, un man nav sava zeme jāatdod zviedriem. Zviedri paņem tikai to zemi, kuru viņiem pārdod latviešu īpašnieks pēc tad, kad viņš ir veicis zināmus, man jāteic, šajā gadījumā postījumus - izzāģējis pilnīgi visu un atstājis pārpalikumu pūšanai vai smecernieku un dažādu citādu kukaiņu vairošanai. Es visu laiku runāju par 6.priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Anna Seile.
A.Seile. Godātie deputāti! Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu un arī vairākums debatētāju acīmredzot priekšlikumu neatbalsta, bet, kā jau brāļi Kaudzītes ir teikuši, runasvīriem ir spēks rokās. Cik nu tur tā darba! Uz nākamo lasījumu iesniedziet priekšlikumus par apmežošanu. Šajā likumā tādu nav, un tad mēs varēsim apmežot gan Doma laukumu, gan Ventspili.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 61, atturas - 15. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Seile. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs un Klementjevs, un šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka nevajag publicēt informāciju par noslēgtajiem darījumiem ar zemi - tātad par zemes pirkšanu un pārdošanu ārzemju kompānijām un nepilsoņiem. Pie tam es gribu paskaidrot, ka ļoti daudzi pieprasīja šo informāciju, lai gan šī informācija regulāri tiek publicēta Latvijas Vēstnesī, kuru katrs var saņemt kā bezmaksas izdevumu šeit, Saeimā. Bez tam šie dokumenti tiek ļoti rūpīgi analizēti arī Latvijas Vēstneša pielikumā, runājot par zemes reformu. Es aicinu neatbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par šo priekšlikumu sāksim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Antonam Seikstam.
A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš).
Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju ne tagad, bet tūdaļ pēc sēdes beigām doties uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Imants Stirāns, Juris Sinka.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim sēdi!
Atklājam debates par 7. - deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Klementjeva un Bartaševiča priekšlikumu. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Varētu jau domāt, ka priekšlikumi, kurus iesniedz šādas personas, ir automātiski tādi, kurus varētu vienkārši neatbalstīt un balsot pret. Diemžēl šad un tad mēs esam tā darījuši - Balsojuši, neatsedzot šo priekšlikumu būtību vispār. Automātiski noBalsojām, un viss. Taču man liekas, ka šis izskaidrošanas darbs ir jāpilnveido, un tagad viņi paši ir devuši mums iespēju parādīt Latvijas Republikas pilsoņiem, kas viņi tādi vispār ir un kāda ir tā politika, kura viņiem ir vistuvākā, kā arī audzināt mūsu naivos, pasārtos latviešus, lai viņi tomēr saprot, ar ko viņi taisās iet kopā.
Redziet, šim te priekšlikumam atkal ir pavisam cita piegarša. Pirmajos priekšlikumos bija runa it kā par plašāku loku, kam varētu dot šo īpašuma tiesību subjekta lomu, turpretī šeit ir taisni otrādi - šeit ir runa par to, ka nevajadzētu publicēt informāciju par noslēgtajiem darījumiem.
Jā, es ļoti labi saprotu, ka nevajag publicēt šo informāciju, jo dažiem tā ir ļoti neveselīga. Ne jau velti Juris Bojārs ar lielu patosu Latvijas televīzijā iesaucās: Vai jūs domājat, ka mēs atteiksimies no viena miljarda? Mēs esam tikuši pie varas! Lūk!
Tātad, ja tagad mēs runājam par tik nopietnu lietu kā darījumiem ar zemi, par kuru nopietnību runāja arī kolēģi, sociāldemokrāti, un tā tiešām ir nopietna lieta -, tad pasakiet, lūdzu, kur ir loģika - nepublicēt darījumus, kas ir noslēgti? Kur ir loģika - nesniegt par šiem darījumiem informāciju? Tas jau nu ir vairāk nekā acīm redzams. Šī āža kāja ir pavisam spalvaina. Nu, protams, autori ir atbilstošie - tie ir mums visiem labi pazīstami, kuri vispār ar šo likumprojektu ir strādājuši īpaši cītīgi. Tā ka neņemiet, lūdzu, ļaunā! Var būt, ka, paldies Dievam, mums pārāk garš laiks debatēm nav dots, bet mēs tomēr pacentīsimies pievērst uzmanību tam dažādajam jautājumu lokam, tiem dažādajiem priekšlikumiem, kas no visām pusēm kaut kādā veidā mēģina vai nu traucēt tālāko notikumu attīstību, kas skar darījumus ar zemi Latvijā, vai arī ieslidināt kaut ko pavisam nelāgu tur iekšā.
Redziet, mums tomēr ir jāprot atrast šo te skaidro līdzsvaru. Neapšaubāmi, Latvijas zeme ir dārga manta, tas ir mūsu mantojums no senčiem, un rīkoties ar to vajag uzmanīgi un godīgi. Nekādā gadījumā nevar pieļaut kaut kādus lētus darījumus par labu tiem cilvēkiem, kuriem Latvija kā valsts neko nenozīmē.
Tā ka, protams, es pilnīgi piekrītu komisijas priekšlikumam - neatbalstīt šo 7.priekšlikumu, bet tajā pašā laikā ir vēl 8. un 9., un tiem atkal ir cita piegarša. Diemžēl šodien laiks ir nedaudz vairāk jāpatērē, bet lietas, kas skar zemi gan pilsētā, gan laukos, ir pārāk svarīgas, lai par tām nerunātu.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Anna Seile.
A.Seile. Godātie deputāti! Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 52, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs un Bartaševičs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Tomēr es gribu paskaidrot situāciju. Ja gadījumā priekšlikuma iesniedzēji šo priekšlikumu neatsauc un ja gadās tā, ka sēdes vairākums par to pozitīvi nobalso, tad mēs esam izņēmuši no likumprojekta visu kārtību, kādā veidā nepilsoņiem tiek atdoti zemes īpašumi, ja tie ir iegūti mantošanas ceļā. Un tā kārtība ir ļoti vienkārša - ir jāiesniedz pieteikums pašvaldībai, un pašvaldība par to lemj. Un tā pozitīvi nelemj tikai tajos gadījumos, ja ir kaut kādas kriminālas darīšanas vai kaut kas tāds.
Nu, protams, sēdē tas ir jāizlemj, bet, ja gadījumā šis priekšlikums tiktu atbalstīts - izslēgt 24.pantu, tad arī šiem nepilsoņiem tās zemes vairs nebūs.
Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji uztur spēkā Balsojumu? Neuztur. Paldies.
Tālāk, lūdzu!
A.Seile. 9.priekšlikums. Motivācija - līdzīga. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Sokolovskis, Golubovs, Klementjevs un Bartaševičs. Arī te ir skarti zemes piešķiršanas kārtības jautājumi. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
A.Seile. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.
Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā izskatīšanai otrajā lasījumā. Saeimas Prezidijs ierosina izskatīt tūlīt šo likumprojektu. Vai ir iebildumi? Nav.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija mūsu noteiktajā laikā ir saņēmusi trīs priekšlikumus, kuri jūsu tabulās ir redzami, un tie visi attiecas uz termiņu, kādā varētu stāties spēkā Komerclikums.
Juridiskā komisija izskatīja visus šos priekšlikumus un līdz ar to pieņēma savu lēmumu, piedāvājot atstāt spēkā, kā tas bija pirmajā lasījumā, ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.
1. ir deputāta Burvja priekšlikums, ka likums stājas spēkā 1.maijā, bet tas tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš. 2. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī. Arī tas tika noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa Balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 22, atturas - 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
L.Muciņš. 3. ir deputātu Šņepsta, Tiesneša un Lejas priekšlikums, kas arī netika atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 19, atturas - 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
L.Muciņš. Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Komerclikumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 12. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas darba kārtībā likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā izskatīšanai pirmajā lasījumā. Ierosinu iekļaut šo likumprojektu darba kārtības beigās. Iebildumu nav.
Tāpat ir saņemti divi desmit deputātu parakstīti iesniegumi - lēmuma projekti "Par deputāta Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas un "Par deputāta Pētera Salkazanova iekļaušanu Eiropas lietu komisijā. Ierosinu šos lēmuma ojektus iekļaut darba kārtības beigās. Iebildumu nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās
politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2947. Ir saņemts viens priekšlikums par likuma izmaiņu, un tas pēc būtības atstāj Latvijas Privatizācijas aģentūru tādā pašā statusā, kādā tā bija līdz šim. Komisija neatbalstīja iesniegto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunā frakcija).
Paldies, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, es gribu apgalvot, ka neatbalstu valdības pieņemto lēmumu - likvidēt Latvijas Privatizācijas aģentūru, jo, pirms šāds lēmums tika pieņemts, Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas sekas netika izanalizētas. Es domāju, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra varētu sašaurināt savu darbību, samazināt cilvēku skaitu, jo tas ir nenoliedzami, ka privatizējamo uzņēmumu skaitliskais apjoms samazināsies. Taču jāņem vērā, ka vēl joprojām nav privatizētas valsts kapitāla daļas vairāk nekā 100 uzņēmumos. Tāpat rodas vēl arī jaunas valsts kapitāla daļas, kapitalizējot valsts parādus atsevišķos uzņēmumos.
Mani neapmierina arī tas, ka pati valde nodarbosies ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju, jo Valsts kontrole jau izteica šaubas par to, vai būs atbilstoši saglabāti uzņēmuma arhīvi.
Mani uztrauc arī tas, ka nav skaidrs jautājums par tiesību un saistību pārņemšanu, ja būs likvidēta šī organizācija.
Pie tam mani izbrīna vēl arī valdības nostāja, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijai jāparedz 700 tūkstoši latu, lai gan budžeta problēma, man liekas, jau ir. Budžeta problēmas jau ir pietiekoši lielas, jo nepietiek līdzekļu ne māsiņu algām, ne skolotājiem, ne daudz kam citam. Taču papildus tam vēl tiek radīta viena jauna institūcija, kas darīs tieši to pašu darbu, kas būtu jāveic Latvijas Privatizācijas aģentūrai. Es domāju, ka arī šīs institūcijas radīšanai būs nepieciešami līdzekļi, tāpēc kopējā summa varētu sastādīt apmēram miljonu, un tādēļ ir radušies visi priekšlikumi arī nākamajos likumos, kas saistīti ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Tātad mani priekšlikumi ir tieši saistīti ar šiem argumentiem, kurus es jums pašreiz pateicu.
Protams, jūs balsosiet, kā vairākums ir lēmis, kā ir lēmusi Koalīcijas padome, taču es uzskatu, ka tā ir ļoti nepareiza darbība šajā brīdī - likvidēt Latvijas Privatizācijas aģentūru. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
A.Razminovičs. Jāatzīst, ka par tiem argumentiem, kurus minēja Ūdres kundze, principā Koalīcijas padome nav lēmusi, bet jūsu priekšlikumu nav atbalstījusi arī visa komisija. Tā ka komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Razminovičs. Vairāk priekšlikumu nav.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Razminovičs. 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais - likumprojekts "Grozījums likumā Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli"". Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot dokumentu nr.2948, mēs saskaramies ar trijiem finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumiem, kas ir piedāvāti, lai likumprojektu sakārtotu.
1.priekšlikums ir saistībā ar to, ka, domājot par valsts atbalstu reģionālajai attīstībai, tomēr īpaša uzmanība ir jāveltī lielajām investīcijām. Un sakarā ar to ir paredzēts papildus 8.pantam ieviest 8.1.pantu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzskata priekšlikumu par atbalstāmu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Lauskis. 2.priekšlikums ir domāts, lai sakārtotu valsts atbalstu atsevišķiem sektoriem, neizdalot atsevišķi valsts atbalstu kuģniecībai. Un sakarā ar to piedāvā izslēgt 15.pantu, kur tieši šis atbalsts ir domāts.
Tautsaimniecības komisija aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Lauskis. Un pēdējais - 3.priekšlikums. Ierosina papildināt likumu ar nodaļu par atbalstu atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem, un šajā atsevišķajā nodaļā jau būs iekļauts atbalsts gan kuģniecībai, gan tērauda rūpniecībai, gan transporta sektoram, un tā tālāk.
Tautsaimniecības komisija uzskata par pareizu arī atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
V.Lauskis. Mēs aicinām priekšlikumus iesniegt līdz 15.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā Par valsts uzņēmumu. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jēkabs Sproģis.
J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2949. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts uzņēmumu. Attiecībā uz likumprojekta otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, bet Tautsaimniecības komisija ir izdarījusi nelielu redakcionālu precizējumu 15.panta otrajā daļā un to ir pati arī atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Sproģis. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts uzņēmumu pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 12. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Sproģis. 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies.
Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka šis likumprojekts uzreiz izraisa tādu dzīvību zālē. Pirmais bija par pilsētu zemes privatizāciju, taču debatēs, kā es dzirdēju, liela uzmanība tika veltīta tieši šim likumprojektam, nevis likumprojektam par pilsētu zemes privatizāciju. Tā kā debatēs tika izteikti ļoti daudzi varianti, dažos teikumos pateikšu, kur bija to debašu kļūda.
Pirmā kļūda, cienījamie kolēģi, bija šāda. Ņemot vērā zemes privatizāciju Latvijas valstī, ir divas likumu pakāpes - speciālie likumi un civilie likumi. Speciālie likumi ir augstāk stāvoši par civilajiem likumiem. Diemžēl šinī zālē daudzi mani cienījamie kolēģi to jauc, un uz šā fona veidojas nevajadzīga putrošanās.
Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums. Kolēģiem informācijas labad pateikšu, ka šobrīd valstī jautājums par zemes privatizāciju ir sakārtots attiecībā gan uz pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Respektīvi, ir noteikta kārtība, kādā iegūst lauku zemi pilsoņi, un ir noteikta kārtība, kādā zemi iegūst nepilsoņi. Šī reforma iet lieliem soļiem uz priekšu, un es domāju, ka ieviest kaut kādas korekcijas šinī brīdī vienkārši nebūtu nekādas vajadzības, jo zemes iegāde ir ļoti iespējama visiem.
Vēl viens jautājumu bloks. Pie reizes informēšu par ārzemniekiem. Šobrīd ārzemnieki nemaz tik brīvi neiegūst zemi. Zemi var gan pārpirkt no Latvijas pilsoņiem, kas to ir reģistrējuši zemesgrāmatā, bet brīva zemes tirgus nav ārzemniekiem. Ja, kā minēja šeit kolēģis Leiškalns, kāds tiešām pārvērš to profesijā latvietis un tirgo savu zemi, tas ir cits jautājums, bet likumdošana to neatļauj.
Pāriesim pie priekšlikumiem.
1.- deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Tas ir tieši par šīs zemes nodošanu nepilsoņiem, un komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu par zemes reformu pilsētās, komisija bija visus tos interfrontiešu priekšlikumus noraidījusi. Es domāju, ka arī deputāti (izņemot pieminētos) noraidīs tos, bet izrādījās, ka ne. Izrādījās, ka manis un manu kolēģu teiktais, it īpaši Dobeļa kunga sacītais, nav bez pamata. Lūk, kāds bija Balsojums par likumprojektu par zemes reformu pilsētās, par tā pieņemšanu galīgajā lasījumā. Protams, par rubikiešu un jurkāniešu Balsojumu šaubu nevar būt, bet sociāldemokrātu Balsojums, kuriem mēs arī pārmetām par viņu krāsas maiņu, bija šāds: pieci, tiesa, bija noBalsojuši par šo likumprojektu, bet seši bija noBalsojuši pret un atturas, kas ir viens un tas pats. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka seši no sociāldemokrātiem ir piekrituši, ka zeme Latvijā pilsētās ir jāpārdod nepilsoņiem. Lūk! Tā ka mūsu sacītais nav bez pamata, debates nav bijušas nejaušas. Par to, ka tās nav bijušas nejaušas, liecina arī tas, ka jau tūlīt pēc pašvaldību vēlēšanām prese, par kuru nevarētu teikt, ka tā būtu sevišķi nacionāli noskaņota, sāka celt trauksmi. Un patiesi ceļ trauksmi. Šā gada 22.martā, kad bija skaidri vēlēšanu rezultāti, Krustiņa kungs Lauku Avīzē skaidri un gaiši to pateica savā komentārā ar nosaukumu Tas ir Maskavas ceļš, runājot par vēstuli, ko atsūtījusi kāda kundze no Rēzeknes, kura uztraucas, ka ir Rēzeknes ceļš, jo tur ļoti daudzi noBalsoja par Rubika un Jurkāna partiju, un jautā, vai būšot arī Latvijas ceļš. Un arī pats Krustiņa kungs pamatoti uztraucas. Viņš saka: vismaz labi, ka galvaspilsētā Maskavas ceļš nav ticis pie teikšanas. Bet, redziet, pagāja tikai dažas dienas un Maskavas ceļš tika pie teikšanas Rīgas Domē - ar jūsu, sociāldemokrātu, palīdzību, aicinājumu un pierunāšanu. Tā ka šīs nav tikai mūsu, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, bažas, trauksmes signāls, kuru mēs šodien skandinām - un skandināsim ne tikai šodien. Skandināsim, kamēr mēs, deputāti, apjautīsim un arī tauta apjautīs, ka ejam pa Maskavas ceļu. Viss tas, kas notiek un par ko es jau debatēs runāju, liecina, ka mēs diemžēl ejam pa Maskavas ceļu. Un, lūk, paskatieties, - viena cita avīze Vakara Ziņas, kura nav sevišķi nacionāli noskaņota, raksta, lūk, kā...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, es tomēr aicinu runāt konkrētāk par tēmu.
P.Tabūns. Es runāju pavisam konkrēti. Es lūdzu neatbalstīt šādus priekšlikumus ne šodien, ne rīt, ne visu atlikušo Saeimas laiku, bet rīkoties - skaidri un gaiši pateikt nē Maskavas ceļam, pateikt nē Jurkānam un Rubikam un viņu sabiedrotajiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Protams, jūs skaisti runājat. Diemžēl nedz 5., nedz 6.Saeimas sastāvā sociāldemokrātu nebija. Un Leiškalna kungs jau jums pateica, ka jautājums par zemes iegādi ārzemniekiem jau tika atrisināts pirms četriem gadiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: Pareizi, Leon!) Tā ka nevajag par visu vainot sociāldemokrātus. Tā kā godājamais Kārlis visu zina, es domāju, ka viņš zina arī to, ka Ministru prezidents Bērziņa kungs ir akceptējis jaunu likumu par zemi un tās izpārdošanu. Es domāju, ka Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā drīz Saeimā parādīsies jauns dokuments. Protams, pozīcija to atbalstīs. Varēs Latvijā nopirkt zemi eskimoss no Grenlandes vai kāds čianuks no Andu kalniem, vai etiops no Āfrikas. Mums būs pilnīgi atvērts zemes tirgus, visu varēs pārdot un izpārdot. Un nav jau nekāds brīnums. Paskatieties, kas notika Rīgā! Kas tad pārdeva zemi visām tām naftas uzpildes stacijām, visiem tiem lielveikaliem, visiem tiem, kas maksāja skaistu naudu? Es nezinu, kā tā tika sadalīta, bet, protams, 10% bija attiecīgi iedalīti...
Dobeļa kungs! Tā kā jūs esat tik tiešām kārtīgs tautietis, ir jāieteic ierēdņiem, lai viņi būtu tomēr Latvijas zemi mīloši. Šādu totālu zemes izpārdošanu, kāda notiek, Latvijas vēsture vēl nezina. Mūsu priekšteči nebija paredzējuši, ka tas notiks, jo tā ir nodevība. Diemžēl. Praktiski visās Eiropas un pasaules valstīs, kuru iedzīvotāji ir savu zemi mīloši, liekā zeme tiek iepirkta. To iepērk vai nu valsts, vai pašvaldība, un pēc tam iznomā, bet nepārdod. Iznomā, jo valsts gūst no tā vairāk līdzekļu, nekā to pārdodot. Ja zeme ir pārdota, tad tu esi kalps uz tās zemes. Protams, var, cienījamie pozīcijas deputāti, te smaidīt un atmest ar roku, bet pienāks laiks, kad varbūt vajadzēs vienam otram mazgāt tualetes svešzemniekiem. Mūsu valstī diemžēl viss iet kūleniski vai ačgārni. Nav brīnums, ka savulaik Rīgas Domes jokupēteri parakstīja vekseli par 500 miljoniem dolāru. Nesen tas bija, pirms kādiem četriem gadiem. Un kas ar to zemīti notiek? Jūs zināt, jūs redzat, kā tika izcirsti koki 200 metru no šejienes. Kāpēc tad jūs negājāt, neteicāt neko? Kas to dara, kas to ir atļāvis? Izrādās, neviens nav atļāvis. Ārzemnieks mierīgi dara to, kas viņam patīk.
Tāpēc, cienījamie kolēģi, tie priekšlikumi, kuri šodien tika noraidīti, ātri no Ministru kabineta atnāks uz Saeimu, un tad es skatīšos, kā jūs balsosiet.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mūsu pirmajā priekšlikumā mēs ierosinām dot ne tikai pilsoņiem, bet arī nepilsoņiem iespēju privatizēt zemi. Pirms tam, apspriežot likumprojektu par zemes reformu pilsētās, valdošās koalīcijas pārstāvji apgalvoja, ka nepilsoņiem nav liegta iespēja privatizēt zemi. Tagad Dobeļa kungs apgalvo, ka ir liegta, un mēs ierosinām dot tādu iespēju mūsu nepilsoņiem, Latvijas Republikas subjektiem. (No zāles deputāts J.Dobelis: Nedabūs. Es nepiekritīšu!)
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par šiem ar zemi saistītajiem Balsojumiem, jāteic, ka, es domāju, nevienam nav šaubu, ka sociāldemokrāti balso atbilstoši programmai. Programmā ir ierakstīts, ka zeme pieder tikai pilsoņiem.
Kas attiecas uz aizrādījumu, ka atsevišķi mūsu deputāti atturējās, kad bija kopējais Balsojums par likumprojektu, es gribu paskaidrot, ka šis likumprojekts ietilpst to likumprojektu paketē, kuri attiecas uz Privatizācijas aģentūras likvidāciju, un ka mums nav viennozīmīgas attieksmes jautājumā par to, vai Privatizācijas aģentūra ir jālikvidē tādā veidā, kādā ir paredzēts to veikt.
Ūdres kundze piedāvāja veidu, kā sakārtot šo privatizācijas procesu. Mēs gribam rīkoties ļoti uzmanīgi un gribam vēl atgriezties pie šā jautājuma, un tādēļ tāds ir mūsu Balsojums attiecībā uz likumprojektu kopumā.
Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Par trauksmes signālu saistībā ar šīm politiskajām kaislībām. Es domāju, ka šīs pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka cilvēki Rīgā noBalsoja pret korupciju un pret valsts nozagšanu. Ja politiķi šo trauksmes signālu sadzird, tas ir ļoti labi. Man vienīgi ir ļoti žēl, ka partija Tēvzemei un Brīvībai joprojām paliek turpat, kur tā ir.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi Atvainojiet, pirmo reizi! Man izrādījās Jūs laikam diezgan bieži šodien runājat, tāpēc es
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Jā, cienītie kolēģi, es cenšos šodien runāt diezgan bieži, jo lietas, par kurām es taisos runāt, ir satraucošas.
Jā, varētu piekrist, ka, runājot par grozījumiem likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, konceptuāli ir tas pats, par ko mēs runājām līdzīgā likumprojektā. Jā, tā ir taisnība! Taču pirmām kārtām interesanti ir tas, ka nu ir parādījušies citi autori. Nezin kāpēc ir pazudis Jānis Jurkāns, kurš vispār ir pazudis kaut kur šodien. Tad, kad spriež par tik svarīgu likumprojektu, kur viņš ir galvenais priekšlikumu autors, viņš vienkārši ir aizšmaucis prom. Nu tā ir viņa personīgās sirdsapziņas darīšana. Tas tikai parāda, cik ļoti viņam interesē nepilsoņi. Tad, kad vajag, tad viņš par tiem runā, bet, kad nevajag, tad viņš tos ir aizmirsis.
Taču te uzreiz izskan bažas par Ministru kabineta rīcību, kas varētu Satversmes 81.panta kārtībā kaut ko pieņemt. Diemžēl par kaut ko tādu nācās dzirdēt pat piemiņas brīdī Lestenes brāļu kapos, kur tā vietā, lai runātu par latviešu leģionāriem, man nācās dzirdēt par kaut kādu šausmīgu likumprojektu.
Kolēģi, vispirms, man liekas, mums, Saeimas deputātiem, ir jābūt skaidram vienam - šeit ir Saeima, un neatkarīgi no tā, kas nāks no Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā, par to visu šeit, Saeimā, spriedīsim mēs. Šeit mēs esam kolēģi. Lūdzu to neaizmirst! Es vēlos kaut vai tos piecus sociāldemokrātus, varbūt vēl kādu redzēt šeit blakus mums tad, kad mēs runājam par latviešu tautai svarīgām lietām, to skaitā par zemes privatizāciju gan pilsētās, gan laukos. Tā ka, lūdzu, spriedīsim tālāk, kā un ko darīt, neapšaubāmi, ievērojot Latvijas īpašo stāvokli un mūsu valsts intereses, virzoties uz tām struktūrām, par kurām mēs tomēr domājam.
Protams, šeit praktiski ir apmēram tas pats, kas ir ietverts visos šajos priekšlikumos, un līdz ar to, neapšaubāmi, lai vairs nevajadzētu īpaši kaut ko izcelt, jo te faktiski nav ko izcelt, es aicinu neatbalstīt nevienu šāda tipa priekšlikumu, un jūs, kolēģi, kas tā rūpējas par nepilsoņiem, būtu gan vairāk kauninājuši savus kolēģus pilsoņus, kuri neprot mūsu latviešu valodu. Paldies Dievam, jūs te, kas nākat tribīnē, protat uzstāties, arī Golubova kungs, lai kā jūs man politiski nepatīkat, bet latviski jūs vismaz protat runāt, taču jūsu kolēģi Rīgas Domē gan to neprot, un tas atkal ir jūsu darbs.
Tā ka es aicinu neatbalstīt ne pirmo, ne nākamos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr pateikšu dažus skaidrojumus. Pirmkārt, nepilsoņi nē, nē, lai cilvēki saprastu tas ir īsti svarīgs jautājums nepilsoņi, jūsu zināšanai, zemi iegūt var. Viņi iegūst zemi ēku uzturēšanai, ražošanas objektu uzturēšanai.
Tālāk. Ja zeme ir bijusi mantojumā, arī tad viņi iegūst šo zemi.
Tālāk. Nepilsoņi zemi var arī pirkt, arī par sertifikātiem, tikai vienīgi - un tas ir reāli - lauku zemi tieši ražošanai. Tā ka reāli nevajag te, teiksim, cilvēkus mulsināt. Un komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 62, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs, Rastopirkins. Arī to pašu variantu par nepilsoņu zemi un Eiropas pilsoņiem. Jā, tēma ir līdzīga, un komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 61, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 3.priekšlikumu iesnieguši tie paši mūsu kolēģi - Klementjevs, Sololovskis, Golubovs, Rastopirkins. Arī temats ir līdzīgs - par zemes īpašuma tiesībām, par nepilsoņiem, par Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Arī pēc šīm debatēm komisija tos neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 4.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins. Arī šoreiz ideja līdzīga - par zemes piešķiršanu pret samaksu. Tāds pats priekšlikums ir arī par nepilsoņiem. Kā es pirmīt teicu, reāli šī kārtība valstī jau pastāv, un tā jau tīri normāli darbojas. Komisija šo neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 60, atturas - 11. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Tiesnesis. Arī 5. ir šo pašu mūsu kolēģu priekšlikums. Doma tā pati, tikai te jau vairāk ir domāts par šo meliorācijas sistēmu nodošanu īpašumā. Ja mēs neesam atbalstījuši jau iepriekš zemes iegādi, tad arī šis priekšlikums nebūtu jāatbalsta. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - 9. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 6.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins. Tas arī skatāms kontekstā ar iepriekš balsoto. Arī šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašvaldībās jāpieņem šie dokumenti par zemes noformēšanu arī no nepilsoņiem, bet, tā kā mēs neesam iepriekš atbalstījuši šo zemes iegādi, tad arī šis nebūtu atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Vai deputāte Viola Lāzo vēlas debatēt? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 68, atturas - 7. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 7.priekšlikums man pašam ir ļoti mīļš, tāds īpašs priekšlikums. Arī to iesnieguši deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins. Lietas būtība ir tāda, ka var piešķirt tikai vienu zemnieku saimniecības zemes gabalu. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 64, atturas - 9. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Tiesnesis. Arī 8. ir šo pašu mūsu kolēģu: Klemetjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums, un tas skar, kā jau es teicu sākumā, šo divu likumu būtību. Runa ir par speciālajiem un civillikumiem. Arī šinī priekšlikumā ir uzskaitīti darījumu subjekti, un pamatā atkal ir minēts šo nepilsoņu variants. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 64, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. Arī 9. ir ļoti jauks priekšlikums. Deputāti Klementjevs, Sokolovskis, Golubovs un Rastopirkins aicina pat izslēgt 31.pantu. Tas nozīmē, ka viņi vēršas pret šo publicēšanu - pret informēšanu presē par šiem darījumiem. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 66, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.
A.Tiesnesis. 10. ir deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums izslēgt 32.pantu, kurā ir runa par īpašuma pārmantošanu mantošanas ceļā. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. (No zāles deputāts J.Dobelis: Kārli, ko tu gribi?")
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Es jau saprotu, ka mani var nosaukt tagad par "Maskavas ceļu, un zināms pamats tam rodas, bet šajā gadījumā man tomēr ir jāaicina atbalstīt deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu, jo es nedomāju, ka pagasts var uzlikt priekšsēdētājam, pagasta padomes priekšsēdētājam, kādas funkcijas. Tās nav viņam piekrītošas! Tad viņš veiks, es nezinu, vai nu Ministru kabineta, vai tiesu funkcijas, kādam atļaujot vai neatļaujot saņemt mantojumu. Ja jūs gribat, tad izslēdziet šīs mantošanas tiesības, bet to nevar nodot padomes priekšsēdētāja subjektīvam vērtējumam, jo šie subjektīvie vērtējumi vienmēr noved pie subjektīvas iedarbes uz objektu, kas pieņem lēmumu. Tā ka es tomēr aicinu vai nu pārstrādāt un aizliegt nepilsoņiem saņemt zemi mantojumā, vai izslēgt šādu pantu, kas deleģē pagasta priekšsēdētājam vai pilsētas domes priekšsēdētājam funkcijas, kas tam nav piekrītošas. Ņemot vērā tādu lietu, Dobeļa kungs, es saprotu, ka esmu ieguvis jūsu neuzticību vai arī nostiprinājis šo neuzticību, bet es tomēr gribētu aicināt deputātus atbalstīt racionālus priekšlikumus pat tad, ja jums nepatīk šo priekšlikumu iesniedzēji. Šis 32.pants, kas ilgi ir bijis spēkā, nav loģisks pēc savas uzbūves, jo tā nav pagasta priekšsēdētāja darīšana, kādam ļaut mēneša laikā saņemt mantojumu vai neļaut. Nu ticiet man! Vēl jo vairāk tāpēc, ka mantotājs var būt cilvēks, kas nemaz Latvijā nedzīvo, un, saņemot 3 hektārus vai, es nezinu, pushektāru, vai desmit sotkas, kā agrāk teica, vai sešas pēdas... Nu labi, jums dos 9 pēdas dziļumā (smejas), lai nenāk ārā... Taču es domāju, ka mums ir jāatbalsta šis deputātu grupas priekšlikums, un tas ir tāds labs žests, ka to, kurš ir loģisks, mēs taču varam atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Ir radies neliels pārpratums. Šajā likumprojekta pamata daļā nav runāts par to, ka pašvaldība atjauno īpašuma tiesības. Pašvaldība to nevar izdarīt! To izdara tiesas, kā jau tas Latvijas Republikas likumos ir noteikts, bet šo zemi īpašumā nepilsonis var saglabāt tikai tad, ja šo lēmumu ir parakstījis pašvaldības priekšsēdētājs. Sagatavojot pirms dažiem gadiem šo priekšlikumu, arī toreiz šīs pašas debates bija ļoti ilgstošas. Ja būtu ierakstīts, ka šādu atļauju dod pašvaldības padome vai pilsētas dome (pilsētu gadījumā), tad varbūt būtu jāparedz, ka par to ir jāparakstās visiem deputātiem, kas tajā ir, jo priekšsēdētājs ir tikai persona, kura izpilda padomes lēmumus. Padome pieņem lēmumu - dot vai nedot, tā izvērtē visus argumentus, bet priekšsēdētājs tikai paraksta. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Te jau, mīļā Anna, tas suns ir apraksts. Tiesa nospriež, ka Leiškalns, Rastopirkins vai Bojārs ir mantojis zemes gabaliņu, bet pagasta priekšsēdētājs atceļ šo tiesas spriedumu un paziņo, ka šī zeme ir jāatsavina pat tajā gadījumā, ja neviens šo zemes gabaliņu negrib pirkt. Kāpēc mums likumos būtu vajadzīgs šāds subjektīvisms attiecībā uz likumīgajiem mantiniekiem, kurus mēs nupat, pirms divām stundām, tik cītīgi kopā aizstāvējām? Kāpēc? Es neredzu iemeslu. Es neredzu nevienu iemeslu! Ja kāds ir mantojis savu zemīti un tieši šīs mantojuma tiesības nostiprinājis, tad kas, izņemot šo pantu, dod pagasta priekšsēdētājam tādas tiesības sacīt: Es nepiekrītu tiesai. Šim tipam tāpēc, ka, redziet, viņš ir pateicis, ka no 14 gadu vecuma bijis komjaunatnē, es neatjaunošu, bet tas, kas vakar pie manis atnāca ar sviesta cibiņu, olām un nokautu zosi, tam es apstiprināšu. Labāk nest dzīvu zosi, jo tā vēl dēs olas. Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, pirmo reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi un Leiškalna kungs! Runājot par olām, varu teikt tā: jūs tomēr izlasiet 32.panta saturu! Jūs runājāt, ka, lūk, Leiškalns tur ir nopircis gabaliņu zemes - 9 pēdas, ka viņš mantos 9 pēdas, un tad pagasta priekšsēdētājs par viņu lems. Jūs izlasiet, lūdzu, kas ir teikts 32.pantā! Šis pants runā par fiziskajām personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet kuri ir ieguvuši šo zemi, nevis par jums. Ja jūs vēlaties atteikties no Latvijas Republikas pilsonības... un jūsu uzstāšanās liecina, ka jūs uz to pusi ejat. Ne velti jūs sēdējāt ilgi un dikti pie sociāldemokrātiem. Mēs visi to redzējām. Lūk, un tāpēc šinī sakarā es jums saku: Leiškalna kungs, lasiet uzmanīgi to tekstu, par kuru jūs nākat runāt!
Mēs esam kategoriski pret to, ka nepilsoņiem dod tādas pašas tiesības rīkoties ar zemi kā pilsoņiem, un 32.pantā... Uzvedieties, Leiškalna kungs, pieklājīgi zālē! ...Tur ir teikts par fiziskajām personām, kas nav pilsoņi.
Tālāk. Jūs runājāt arī par sevi, un, kā jūs saprotat, ne jau pagasta padomes priekšsēdētājs viens pats pieņem kaut kādus lēmumus, par ko jūs šeit arī dzirdējāt. Tā ka ir jābūt konsekventiem!
Ja mēs šajos abos likumos runājam par savu attieksmi, konceptuālo attieksmi, pret nepilsoņiem kā tādiem, tad, lūk, nevajag šo attieksmi mainīt! Tad šo attieksmi mēs saglabāsim arī šeit.
Ja mēs runājam par kādu juridisku neprecizitāti, tad to labošanai ir domāti citi lasījumi un cits darbs pie šādiem likumprojektiem.
Tāpēc tāpat kā visi iepriekšējie runātāji, es aicinu neatbalstīt šo 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš... Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Ir jāievieš tomēr skaidrība! Un, kaut arī Leiškalna kungs mani sauc par mīļo Annu, es viņam nevaru piekrist, jo visiem, kuriem īpašuma tiesības bija līdz 1940.gada 21.jūlijam, neskatoties uz to, vai viņi ir pilsoņi, nepilsoņi vai ārvalstnieki, ir tiesības saņemt īpašumā savu zemi un viņu mantiniekiem arīdzan. Taču šajā pantā ir runa par tiem gadījumiem, kad šis nepilsonis ir saņēmis zemi tāpēc, ka viņam tur ir bijusi uzbūvēta māja vai arī bijis kāds cits objektīvs iemesls, kas likumā ir norādīts. Taču var būt arī tā, ka pilsonis uzraksta testamentu kādai citai personai, kura varbūt tur nemaz nedzīvo - un tādu strīdīgu gadījumu ir bijis ļoti daudz - un kura varbūt grib pārdot šo zemes gabalu tālāk. Tādos gadījumos bijušais īpašnieks, kurš arī ir pieteicies uz šo zemi, pie tam savlaicīgi, nevar šo gabalu atgūt. Lūk, izskatot šādas lietas, ka ir iedotas tikai šīs zemes lietošanas tiesības un tās tiek mantotas... Šādā gadījumā, manuprāt, tik tiešām pagasta pašvaldībai ir rūpīgi jāizvērtē, kuram cilvēkam tad par sertifikātiem nopirktā zeme tiks nodota tālāk.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Diemžēl Leiškalns bija patvaļīgi nosēdies sociāldemokrātu rindās un vicināja sarkanu karogu. Mēs viņu nebijām aicinājuši to darīt, un tā ir viņa, kā saka, patvaļīga darbība, bet mēs, protams, protestējam pret to.
Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienītā Saeima! Ko es gribu teikt? Vispirms es gribu vērsties pie Tiesneša kunga. Lūdzu, sekojiet, ja reiz ziņojat par šo likumu, visam tam, par ko jūs informējat.
Kāpēc? Redziet, šis pants nav Balsojams principā (Starpsauciens: Ir, Jāni!), jo tas bija Balsojams tikai saistībā ar iepriekšējiem, ja tie būtu pieņemti. Un mēs jau no paša sākuma neuzstājām par šā panta balsošanu. Visi, kuri te nāca un plātījās, un meloja... viņu teiktajam nav nekāda sakara ar iesniedzēju iniciatīvu. Iniciatīva bija tikai tajā kontekstā, kas sākas ar pirmo iesniegumu.
Redziet, ir arī Kārtības rullis, ko jums vajadzētu atcerēties. Kad debates ir sākuši, tad jau noteikti balsošana būs. Visdīvainākais var iznākt tad, kolēģi, ka jūs pēc aizrunāšanās balsosiet, bet vienīgie, kas balsos pret, būsim mēs. Saprotiet!
Bet visbeidzot. Kāpēc jūs te gan šā likuma sakarā, gan arī runājot par pilsētu zemi, runājat par kaut kādu pirkšanu? Šie likumi taču ir par privatizāciju, un nevienā - ne iepriekšējā, ne arī šajā - likumprojektā nepilsoņiem nav tiesību privatizēt zemi. Un par to jau arī bija visa runa, nevis par... Jā, bet tās atkal ir citā likumā debatējama tēma, tāpēc mēs šoreiz aicinātu jūs sekot līdzi... Ir jau pagājis pieklājības laiks, kā Leiškalns teica, jau ir pustrīs. ... Ir pietiekami ilgi strādāts, tāpēc nevajadzētu vairs sacensties runāšanā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vai es pareizi sapratu, ka iesniedzēji atsauc priekšlikumu? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: (Tieši tā!) Paldies.
Tālāk, lūdzu!
A.Tiesnesis. Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, ir jāatsauc arī 11. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Tiesnesis. Citu iebildumu vairāk nav.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Tiesnesis. 10.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 10.aprīlis vai 15.aprīlis?
A.Tiesnesis. Vienalga.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies.
Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Man ir prieks, ka šajā likumprojektā neviens nepilsonis nav paslēpies. Mēs strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2951. Tas ir likums Grozījumi likumā Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas atrodas likumprojekta stadijā. Minētā likumprojekta sakarā neviens deputāts nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, un komisija nav izdarījusi tajā nevienu redakcionālu labojumu, un tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija iesaka iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 15.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis? Paldies.
Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2952. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās. Ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir no Ingrīdas Ūdres. Ierosina neizdarīt grozījumus 33.panta sestajā daļā. Citiem vārdiem sakot, jautājums ir par Privatizācijas aģentūru. Ingrīda Ūdre jau šodien oponēja, runāja par tās nelikvidēšanu šobrīd. Tātad viņas priekšlikums izriet no tā. Komisija neatbalstīja viņas priekšlikumu un vārdus Privatizācijas aģentūra aizvietoja ar vārdu likvidators.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 23. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Kalniņš. Nākamais Ingrīdas Ūdres priekšlikums ir 5.lappusē. Tas ir 2. - līdzīga rakstura priekšlikums neizdarīt grozījumus. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Kalniņš. Priekšlikumi izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 2, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
A.Kalniņš. Komisija ierosina 15.aprīli.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Tolmačovs.
O.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekta Grozījumi likumā Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem otrajam lasījumam iesniegts viens priekšlikums. Tas ir deputātes Ūdres priekšlikums nemainīt 21.panta sesto daļu. Komisija priekšlikumu noraidīja, jo tas ir pretrunā ar grozījumu būtību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 9, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
O.Tolmačovs. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 16. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
O.Tolmačovs. 15.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 15.aprīlis. Paldies.
Izskatīsim lēmuma projektu "Par likuma "Par zvērinātiem revidentiem" atkārtotu izskatīšanu 2001.gada 26.aprīlī.
Runāt vēlas deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunā frakcija).
Priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt jūs atbalstīt šo lēmuma projektu. Mani lūdza runāt Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja.
Atbildīgais ziņotājs, kas esmu es, būs komandējumā tajā datumā - 5.aprīlī, tādēļ lūdzu atbalstīt lēmuma projektu, lai likums tiktu izskatīts 26.aprīlī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš paliek 3.aprīlis.
Sēdes vadītājs. Runāt neviens cits nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par likuma Par zvērinātiem revidentiem atkārtotu izskatīšanu 2001.gada 26.aprīlī. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - nav, atturas - 35. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījums Valsts civildienesta likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija ir atsaukusies uz mežu darbinieku ierosinājumu un arī uz Valsts meža dienesta ģenerāldirektora iesniegto vēstuli komisijai, kurā ir lūgums izmainīt pārejas noteikumus Valsts civildienesta likumā, jo Valsts civildienesta likums ir stājies spēkā 2000.gada 1.janvārī un tagad nu iznāk tā, ka lielai daļai meža darbinieku, it sevišķi mežsargiem, kuriem nav augstākās izglītības, ir šis amats jāatstāj vai arī jāstājas augstākajās mācību iestādēs, neskatoties uz to, ka viņi jau ir ieguvuši savai darbības jomai atbilstošu profesionālo izglītību. Tāpēc, lai meža darbinieku aprindās neradītu satraukumu tieši pirms ugunsnedrošā perioda, komisija lūdz atbalstīt šā likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Seile. Izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekta teksts ir ārkārtīgi īss. Saturs ir šāds: līdz 2010.gada 1.janvārim Valsts meža dienesta ierēdņa amatu var ieņemt arī persona, kurai ir amata prasībām atbilstoša profesionālā vidējā izglītība. Tas, protams, nenozīmē to, ka, ja kāds meža darbinieks ar augstāko izglītību pretendēs uz tādu pašu amatu, viņam tiks dots atteikums un tiks saglabāts amatā cilvēks ar zemāku izglītību. Ir jādod iespējas tiem profesionāļiem, kuri tik tiešām ir labi sagatavoti. Ja Ogres tehnikumu vai, pareizāk sakot, to vietu, kur iegūst attiecīgo profesionālo vidējo izglītību, varētu pārveidot par koledžu, tas būtu visiem labs risinājums, bet šie procesi diemžēl nerisinās tik ātri. Un tāpēc es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Uzreiz es gribu teikt, ka es atbalstu šo grozījumu, bet es gribētu paskaidrot, kāda situācija ir radusies. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām jauno likumu par valsts civildienestu. Atšķirībā no tā likuma, kas bija spēkā līdz pagājušajam gadam, jaunais likums nosaka, ka visiem civildienesta ierēdņiem un ierēdņu kandidātiem jābūt ar augstāko izglītību. Taču atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija -, izvērtējot šo priekšlikumu, kuru, starp citu, iesniedza deputāts Salkazanovs, šaubījās par to, vai īsā laikā šo normu varētu ieviest mūsu valstī. Mēs izprasījām informāciju no visām ministrijām par to, cik daudz ir tādu civildienesta ierēdņu, kuri ir amatos un kuriem nav augstākās izglītības. Tik tiešām pats lielākais skaits bija Zemkopības ministrijā un jau pieminētajā Valsts meža dienestā. Lai neradītu sarežģījumus šiem cilvēkiem, neliegtu viņiem strādāt un saņemt attiecīgo atalgojumu, likuma pārejas noteikumos tika iekļauts īpašs punkts, kurš noteica, ka Ministru kabinets nosaka kārtību (un arī termiņus), kā attiecībā uz personām, kurām nav augstākās izglītības, ir piemērojama šī norma, kas uzliek par pienākumu šo izglītību iegūt. Zemkopības ministrs Atis Slakteris, kad valdībā izskatīja šos Ministru kabineta noteikumus, ierosināja noteikt citu termiņu attiecībā uz Valsts meža dienesta darbiniekiem. Diemžēl valdības vairākums neatbalstīja no Tautas partijas nākušā ministra priekšlikumu, un tādēļ mums, godātie kolēģi, steidzamības kārtā šodien ir šis likums jāgroza, es gribētu teikt, juridiski diezgan nekorektā veidā, jāuzņemas tās funkcijas, kuras bija jāveic Ministru kabinetam, un tādējādi šeit lieki jāgroza likums par valsts civildienestu. Taču, neskatoties uz to, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas tātad izlabos Ministru kabineta neizdarību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts J.Dobelis: Kas tev lika?)
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu, jo meža darbinieki tomēr nav tipiski ierēdņi, kas kabinetos sēž ar baltām aprocītēm un pletkreklos. Tā ir specifiska ierēdņu kategorija, un, ņemot vērā to, ka gan Aizupes tehnikumā, gan arī Ogres tehnikumā ir tiešām ļoti augsts zināšanu pasniegšanas līmenis, es varu droši apgalvot, ka šie darbinieki ir pietiekami kvalificēti, lai varētu turpināt darbu kā ierēdņi atbilstoši viņu kvalifikācijai. Un es pilnībā piekrītu Seiles kundzei, ka acīmredzot Ogres tehnikumam ir jākļūst par koledžu, tātad par mācību iestādi, kurā tiks iegūta profesionālā augstākā izglītība.
Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Anna Seile.
A.Seile. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Seile. Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Tā kā Balsojums ir bijis tik vienprātīgs, es aicinu likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā, ja nevienam nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par Pētera Salkazanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Kopīgā Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē 26.martā tika nolemts ierosināt Saeimai lemt par to, ka šā gada ziemas sesija tiks slēgta 9.aprīlī un pavasara sesija sākta 23.aprīlī. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kolēģi! Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Dzintars Kudums vēlas sniegt paziņojumu.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Es gribu atgādināt Aizsardzības un iekšlietu komisijai, ka pulksten 15.00 mums ir tikšanās ar Nīderlandes pārstāvi. Ļoti lūdzu mūsu komisijas locekļus ierasties.
S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Guntars Krasts, Pēteris Apinis, Aleksandrs Kiršteins, Helmuts Čibulis, Imants Stirāns, Juris Sinka.
Sēdes vadītājs. Viss. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas
sesijas divpadsmitās sēdes
2001.gada 29.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Pirmo uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Burvja, Lauska, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa jautājumu "Par valsts īpašuma izpārdošanu Rīgas brīvostā. Deputāti ir saņēmuši rakstisku atbildi. Mutisku atbildi Ministru prezidenta vārdā sniegs satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs.
A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).
Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Jautājuma būtība bija tāda: vai ir ievērotas Korupcijas novēršanas likuma prasības? Un līdz ar to vajadzēja izvērtēt, vai Rīgas brīvostas valdes locekļa Edmunda Krastiņa rīcība atbilst Korupcijas novēršanas likuma prasībām. Un otrs jautājums - cik lēti vai dārgi ir pārdoti šajā ostā krāni?
Uz pirmo jautājumu mēs esam iesnieguši rakstisku atbildi. Es diemžēl varu pateikt tikai to, ka izvērtēt Edmunda Krastiņa rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likuma prasībām satiksmes ministrs nevar, jo saskaņā ar tiesību aktiem šādu kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests. Ar interešu konfliktiem saistīto kontroli veic Valsts ieņēmumu dienests. Es varu tikai informēt (saskaņā ar Rīgas ostas pārvaldnieka sniegto informāciju), ka Rīgas brīvostas valdes sēdē, kurā tika skatīts jautājums par ostas tehnikas pārdošanu, Edmunds Krastiņš Balsojumā nepiedalījās un ka par to ir izdarīts attiecīgs ieraksts.
Par otru jautājumu, par šo ostas krānu pārdošanu, jāteic, ka, mūsuprāt, pārdošanas procedūra bija organizēta atbilstoši tiesību aktu prasībām un saskaņā ar Likumu par ostām. Pirms lēmuma pieņemšanas Rīgas brīvostas valdē bija iesūtīti divu dažādu auditorfirmu sagatavoti pārdodamās tehnikas novērtējumi, un brīvostas valde izvēlējās pašu augstāko cenu, kādu bija noteikušas auditorfirmas, un par šo cenu arī ir to pārdevusi. Par Satiksmes ministrijas veikto pārraudzību jāteic, ka saskaņā ar Likumu par ostām ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgā pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Satiksmes ministrija var Likuma par ostām ietvaros pārraudzīt ostas pārvaldes funkcijas, kuras tā veic kā publisko tiesības subjekts (Likuma par ostām 7.panta otrā daļa). Ostas pārvaldes funkcijas, kuras tā veic kā privāto tiesību subjekts (Likuma par ostām 7.panta trešā daļa), pārraudzīt var tikai iestādes izveidotājs, tātad Rīgas Dome. Tātad, ja mēs gribam turpināt izskatīt jautājumu no šā viedokļa, tad, manuprāt, turpmāk šī pārraudzība vai izvērtēšana būtu jāveic Rīgas Domei. Uz jautājumu, vai krāni ir pārdoti dārgi vai lēti, atbildi var gūt, vērojot ostas darbību pēdējā laikā - pēdējā gadā un tagad. Jāteic sekojošais: ja ostā neatjaunosies rosība ar konteineru pārvadājumiem vai konteineru pārkraušanu, tad, protams, šie krāni ir pārdoti pat ļoti dārgi, bet, ja ostā atjaunosies rosība ar konteineriem (kādos apjomos tas būs, man grūti paredzēt), tad, protams, var vērtēt arī citādāk. Taču problēma ir tā, ka īsti var izvērtēt tikai tirgū, tas ir, pārdodot izsolēs tādas vai citādas mantas vai iekārtas. Tikai tirgus var noteikt īsto tirgus cenu. Tā kā šos krānus nekur citur aizvest nevar un tos var izmantot tikai šajā terminālā, tos, protams, pārdod ostas pārvalde un pērk termināls. Praktiski nav citas iespējas kā aicināt auditorfirmas, kuras nosaka šo cenu, un tāpēc vienai auditorfirmai ir viens izvērtējums, bet citai ir cits, un apgalvot, ka tā ir tirgus cena, ir visai grūti.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Pirmais papildjautājums. Vārds Leonam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man ir jautājums: kāpēc tos krānus pirka Latvijas Republikas finansu ministrs un kāpēc tiek grauts Rīgas brīvostas prestižs, ja ar tādu darbību, kāda tur notiek, un sakarā ar visiem tiem krāniem samazinās konteineru pārvadāšana caur Rīgas brīvostu?
Sēdes vadīājs. Lūdzu, ministra kungs.
A.Gorbunovs. Es nesapratu jautājumu. Kādā veidā finansu ministrs pirka?
(No zāles deputāts L.Bojārs: Krastiņa kungs taču bija finansu ministrs...")
A.Gorbunovs. Šos krānus pirka SIA Baltik konteineru termināls, tos nepirka finansu ministrs. Katrā firmā ir izpilddirektors, kurš nodarbojas ar šīm lietām. Ja Edmunds Krastiņš ir attiecīga amatpersona padomē vai citur, tad viņš pārrauga. Es tā sapratu to pirkšanas un pārdošanas procesu, bet jautājuma otru daļu es īsti nesapratu. Varbūt jūs to atkārtotu man.
(No zāles deputāts L.Bojārs: Kāpēc tiek grauts Rīgas ostas prestižs?)
A.Gorbunovs. Par prestižu runājot, jāteic, ka man, ministram, pirmais ostas prestiža rādītājs ir ostas darbība, pārkrauto kravu kopējais apjoms. Tas ir viens no prestiža rādītājiem. Šis apjoms Rīgas ostā, tagadējā brīvostā, ir pieaudzis.
Nākamais jautājums ir saistīts ar investīcijām, ar attīstības projektiem. Arī tādi Rīgas brīvostai ir. Saeima ir pieņēmusi, piemēram, likumu attiecībā uz vienoto teritoriju un vienotiem noteikumiem visā Rīgas brīvostā, tas nekādā veidā prestižu negrauj, bet tikai palielina. Būdams tagad Maskavā attiecīgajā konferencē, es to zināmā mērā varēju just. Man ir grūti komentēt, teiksim, jūsu apsvērumus, arī tiem droši vien ir pamats.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Otrais papildjautājums. Vārds deputātam Imantam Burvim.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais ministra kungs! Neviena likuma pildīšana nav pašmērķis. Korupcijas novēršanas likums un arī normatīvi, kuri regulē valsts mantas pārdošanu, ir tādēļ, lai valsts gūtu maksimālu labumu, maksimālo iespējamo labumu, kurš var būt, protams, gan reālā naudā pārdošanas brīdī, gan arī pārdotās mantas turpmākā izmantošanā. Piemēru ir daudz. Tāds ir, teiksim, jautājums par Latvijas kuģniecību. Taču šoreiz jautājums būtībā ir tieši par ostas aprīkojumu. Vai ministrija bija spējusi izvērtēt tieši šos aspektus, lai noteiktu, vai tas patiešām bija šobrīd maksimālais iespējamais labums, ko valsts varēja iegūt no šīs operācijas?
A.Gorbunovs. Vispirms saskaņā ar Saeimas pieņemto likumu bija jāreorganizē Rīgas tirdzniecības osta, un bija noteikti uzdevumi. Ministru kabinets to arī izdarīja. Īsi runājot, jāteic, ka kapitāldaļas, Rīgas tirdzniecības ostas kapitāldaļu turētājs, manuprāt, jau no novembra ir Rīgas brīvostas pārvalde un Rīgas brīvostas valde, kuru vada Rīgas Domes priekšsēdētājs. Tātad Rīgas brīvostas pārvalde, manuprāt, loģiski bija ieinteresēta gūt pēc iespējas lielākus ienākumus. Un tā, manuprāt, iespēju robežās to arī darīja. Tika noteiktas divas auditorfirmas, bija divi atšķirīgi, teiksim, vērtējumi, un par augstāko cenu īpašums tika pārdots. Šī iegūtā nauda jau neaizgāja valsts budžetā, tā palika Rīgas brīvostā un tālāk tiek izmantota brīvostas attīstībai. Tā ka, manā izpratnē, gan Rīgas Domes priekšsēdētājam kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam, gan Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājam, gan valdes locekļiem, es domāju, ir vienas intereses - iegūt lielāku summu un šo summu tālāk ieguldīt Rīgas brīvostas attīstībā gan kuģu ceļu kanāla padziļināšanā, gan citās lietās, lai pārkrautie kravu apjomi Rīgas brīvostā pieaugtu. Es tā saprotu lietu loģiku.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.
Nākamo uzklausīsim iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz deputātu grupas jautājumu "Par noziedzības līmeni Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā. Deputāti ir saņēmuši izsmeļošu rakstisku atbildi. Jūsu rīcībā ir divas minūtes mutiskai atbildei.
M.Segliņš (iekšlietu ministrs).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputātu kungi! Esmu saņēmis desmit deputātu jautājumu. Ir pavisam deviņi jautājumi, un es īsi uz visiem sniegšu atbildes divu minūšu laikā.
Kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā ir audzis? Noziedzības līmeņa augšanai, manuprāt, ir trīs iemesli. Pirmām kārtām tas ir iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, jo mēs redzam, ka auguši ir divi noziegumu veidi: tās ir zādzības un laupīšanas, un visvairāk šie noziegumu veidi ir auguši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir 26 procenti. Mēs redzam, ka šo noziegumu veids Kurzemē nav audzis praktiski nemaz.
Analizējot noziedznieku sastāvu, mēs vēl redzam, ka 65% no pieaugušajiem ir liekami zem atzīmes nestrādā, nemācās, bet no nepilngadīgajiem 75% ir zem atzīmes nestrādā, nemācās. Tātad pilnīgi droši var vilkt paralēles ar to, ja cilvēks nestrādā vai nemācās, viņš izvēlas iet noziedzīgu ceļu.
Otrām kārtām Latvija nav atrauta valsts, Latvija ir blakus Igaunijai un Lietuvai, tāpat arī blakus Krievijai, un, analizējot situāciju Igaunijā un Lietuvā, mēs redzam, ka tur situācija ir vēl sliktāka, bet Igaunijā to varētu saukt pat par kritisku. Ja mēs salīdzinām, tad uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā ir 211 noziegumi, bet Igaunijā - 419, tātad tur gandrīz divas reizes lielāks ir noziedzības līmenis. Ko es ar to gribu teikt? To, ka Latvija nav atrauta valsts, robežas mums ir vaļā, un visā šajā reģionā tik tiešām noziedzība ir augusi.
Un trešais iemesls ir likumdošanas izmaiņas, kas notika 1999.gada 1.aprīlī, kad tika pieņemts jaunais Latvijas Krimināllikums. Ar Latvijas Krimināllikumu tika aizstāts Kriminālkodekss, un visi juristi zina, ka ir mainījusies kvalifikācija tieši attiecībā uz zādzībām un uz laupīšanām. Tātad no 1.aprīļa ir jāreģistrē par noziegumiem arī tie noziedzīgie nodarījumi, kurus agrāk varēja nereģistrēt nozieguma mazsvarīguma dēļ.
Sēdes vadītājs. Paldies.
M.Segliņš. Tas ir pirmais.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds papildjautājumam Leonam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Runājot par noziedzīgo nodarījumu atklāšanas procentu Baltijas valstīs, Latvijā datu no 1998.gada nav, Igaunijā un Lietuvā ir. Šinī 6.lapā, kur ir redzami atklāto noziegumu procenti, Lietuvai un Igaunijai šie dati ir, bet mums no 1998.gada nav. Vai jums datoru nav? Kas tur ir par nelaimi, ka nevar trīs gadus saskaitīt?
M.Segliņš. Augsti godātais Leon Bojāra kungs! Acīmredzot jūs neprecīzi esat iepazinies ar datiem, jo Latvijā un Lietuvā joprojām tiek fiksēts atklāto noziegumu skaits. Tas ir redzams arī tajos dokumentos, kas jums ir priekšā. No 1998.gada atklāto noziegumu skaitu un procentus nefiksē Igaunijā. Latvijā nekas nav mainījies. Mēs joprojām fiksējam, un, saskaņā ar datiem, Latvijā arī noziegumu atklāšanas procents ir pats augstākais.
Sēdes vadītājs. Paldies.
L.Bojārs. Un otrs. Sakiet, kā jums ir ar to degvielas apgādi? Vai šis jautājums ir atrisināts vai arī turpmāk atkal būs tādi pat lēcieni, ka mašīnām nebūs degvielas, ar ko izbraukt uz izsaukuma vietām?
M.Segliņš. Augsti godājamais deputāta kungs! Jāteic, ka man kā iekšlietu ministram tik tiešām bija jāpieliek ļoti lielas pūles, lai atrisinātu šo jautājumu, un šobrīd tas ir atrisināts, taču benzīnam naudas ir tieši tik daudz, cik deputāti 2001.gada budžetā to ir apstiprinājuši. Naudu Iekšlietu ministrija cītīgi meklēja, un divu nedēļu laikā tika atrisināta šī problēma, bet jāatzīst, ka, tā kā Saeimā netika iebalsots vairāk naudas benzīnam, tad šī problēma atkārtosies. Ministrijai kopumā vēl joprojām naudas nav tik daudz, cik tās būtu nepieciešams. Naudas ir gandrīz tikpat daudz, cik tās bija 1998.gadā, taču mēs visi zinām, kādas cenas benzīnam bija 1998.gadā un kādas tās ir 2001.gadā.
Praktiski visas frakcijas ir izpratušas šo situāciju, un man ir pilnīga pārliecība, ka šis ir pēdējais grūtais gads policijai un ka, sākot ar nākamo gadu, policijai būs labāka situācija, jo man visas frakcijas ir izrādījušas izpratni par šo situācija, tāpat arī komisiju priekšsēdētāji. Es sapratu tā, ka nākamā gada budžetā naudas būs vairāk, tāpēc nebūs vairs jāatgriežas pie šīs problēmas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 12.sēde
2001.gada 29.martā
Par darba kārtību
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm(2930. un 2930-a dok., reģ. nr.855)
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par izcelsmes produkcijas jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm(2931. un 2931-a dok., reģ. nr.856)
Par likumprojektu Grozījums Standartizācijas likumā(2937. un 2937-a dok., reģ. nr.857)
Par likumprojektu Grozījums Komerclikumā(2944. un 2944-a dok., reģ. nr.858)
Par likumprojektu Grozījums Valsts Civildienesta likumā
Priekšlikumi - dep. A.Seile
- dep. J.Lagzdiņš
Par likuma Par zvērinātiem revidentiem otrreizējo caurlūkošanu
Lēmuma projekts Par deputāta G.Bojāra atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva(2962. dok.)
Lēmuma projekts Par deputāta G.Bojāra atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva(2963. dok.)
Lēmuma projekts Par deputāta R.Labanovska ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā(2965. dok.)
Lēmuma projekts Par deputāta J.Lejas ievēlēšanu Eiropas Savienības un Latvijas Apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāvā
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam G.Krastam(2966. dok.)
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Jurkānam
Lēmuma projekts Par J.Šaušas iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi(2954. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par D.Zamjatina iecelšanu par Balvu rajona tiesas tiesnesi(2955. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par D.Glinkas iecelšanu par Limbažu rajona tiesas tiesnesi(2956. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par R.Skabes iecelšanu par Preiļu rajona tiesas tiesnesi(2957. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par Ē.Kokina iecelšanu par Ludzas rajona tiesas tiesnesi(2958. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts Par M.Vīganta iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi(2959. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts Par piekrišanu Saeimas deputāta I.Godmaņa saukšanai pie administratīvās atbildības(2934. dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. I.Godmanis
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Sabiedrības integrācijas fonda likums otrajam lasījumam(2979. dok.)
Debates - dep. A.Seiksts
Likumprojekts Grozījumi likumā Par civilstāvokļa aktiem (3.lasījums)(2938. dok., reģ. nr.803)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi Komerclikumā (1.lasījums) (Steidzams)(2944. un 2944-a dok., reģ. nr.858)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi likumā Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (3.lasījums)(2941. dok., reģ. nr.771)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)(2942. dok., reģ. nr.779)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts Grozījumi Muitas likumā (3.lasījums)(2943. dok., reģ. nr.611)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts Krājaizdevu sabiedrību likums (3.lasījums)(2961. dok., reģ. nr.593)
Ziņo - dep. A.Poča
Debates - dep. P.Tabūns
- dep. A.Seile
- dep. P.Tabūns
- dep. A.Seile
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Seile
Likumprojekts Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās (3.lasījums)(2960. dok., reģ. nr.649)
Ziņo - dep. A.Barča
Deputātu K.Lībanes un A.Panteļējeva iesniegums par kļūdīšanos balsojumā
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (1.lasījums)(2890. un 2935. dok., reģ. nr.844)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās (2.lasījums)(2793. un 2939. dok., reģ. nr.817)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju (2.lasījums)(2795. un 2945. dok., reģ. nr.819)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. K.Leiškalns
- dep. A.Seile
- dep. J.Urbanovičs
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Grīnblats
Paziņojumi - dep. K.Leiškalns
- dep. K.Lībane
- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. A.Seile
Likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās (2.lasījums)(2794. un 2946. dok., reģ. nr.818)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. A.Bartaševičs
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Tabūns
- dep. E.Baldzēns
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. O.Grīgs
- dep. A.Seiksts
- dep. A.Kalniņš
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Mitrofanovs
- dep. A.Golubovs
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Bartaševičs
- dep. J.Ādamsons
- dep. P.Tabūns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
Paziņojums - dep. A.Seiksts
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. J.Dobelis
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījumi Komerclikumā (2.lasījums) (Steidzams)(2944. dok., reģ. nr.858)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām (2.lasījums)(2796. un 2947. dok., reģ. nr.820)
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Debates - dep. I.Ūdre
Likumprojekts Grozījums likumā Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli (2.lasījums)(2797. un 2948. dok., reģ. nr.821)
Ziņo - dep. V.Lauskis
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts uzņēmumu (2.lasījums)(2798. un 2949. dok., reģ. nr.822)
Ziņo - dep. J.Sproģis
Likumprojekts Grozījumi likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos (2.lasījums)(2799. un 2950. dok., reģ. nr.823)
Ziņo - dep. A.Tiesnesis
Debates - dep. P.Tabūns
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Golubovs
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Urbanovičs
Likumprojekts Grozījumi likumā Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (2.lasījums)(2803. un 2951. dok., reģ. nr.827)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās (2.lasījums)(2805. un 2952. dok., reģ. nr.829)
Ziņo - dep. A.Kalniņš
Likumprojekts Grozījumi likumā Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem (2.lasījums)(2807. un 2953. dok., reģ. nr.831)
Ziņo - dep. O.Tolmačovs
Lēmuma projekts Par likuma Par zvērinātiem revidentiem otrreizējo caurlūkošanu
Priekšlikums - dep. I.Ūdre
Likumprojekts Grozījums Valsts civildienesta likumā (1.lasījums) (Steidzams)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. J.Lagzdiņš
- dep. Dz.Ābiķis
Likumprojekts Grozījums Valsts civildienesta likumā (2.lasījums)
Ziņo - dep. A.Seile
Lēmuma projekts Par deputāta G.Bojāra atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas sastāva
Lēmuma projekts Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā
Lēmuma projekts Par ziemas sesijas slēgšanu un darba atsākšanu pavasara sesijā
Paziņojums - dep. Dz.Kudums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
divpadsmitās sēdes
Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu Par valsts īpašuma izpārdošanu Rīgas brīvostā
Atbilde - satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Papildjautājums - dep. L.Bojārs
Atbilde - satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Papildjautājums - dep. I.Burvis
Atbilde - satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Iekšlietu ministra M.Segliņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu Par noziedzības līmeni Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā
Papildjautājums - dep. L.Bojārs
Atbilde - iekšlietu ministrs M.Segliņš
2001.gada 29.martā