Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde

2001.gada 27.septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi.

Ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Iepakojuma likums" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Iebildumu nav. Tiek iekļauts sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc darba kārtības 8.jautājuma.

Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā”” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gaigala, Damberga, Apiņa, Lāčplēša, Muciņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Par" vēlas runāt deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija "Latvijas ceļš”).

Pavisam īsi, cienījamie kolēģi! Daži vārdi vienkārši par pašu ideju un to, kā tā dzima. Šā gada 1.septembrī, tiekoties izglītības ministriem, visi bija vienisprātis, ka 1.septembris un nepieciešamība piešķirt tam svētku dienas statusu ir it kā pati par sevi saprotama lieta, tikai nez kāpēc tas vēl nav izdarīts. Turklāt, zinot mūsu bēdīgo kalendāru, ka mums visā gadā ir tikai sešas svētku dienas un piecpadsmit atceres dienas, kas pārsvarā gadījumu ir jāatzīmē ar karogiem un sēru lentēm, tad vienai no īstajām svētku dienām šā svētku dienas statusa piešķiršana būtu tikai loģisks solis. Katrā ziņā 1.septembri kā svētku dienu uztver un atzīmē, protams, visi tie, kuri ir saistīti ar skolām un skološanu, bet tajā pašā laikā visiem vecākiem ir vienkārši jāizlūdzas dažas stundas, lai aizietu no darba un dažreiz vispār pat uz pirmo skolas dienu aizvestu savus bērnus, un tas rada virkni problēmu vecākiem.

Es domāju, ka absolūti neviens neciestu no tā, ka 1.septembris būtu svētku diena. Arī mūsu Latvijas Ekonomistu apvienības 2010. pētījums liecina, ka svētku dienu ir nedaudz par maz. Arī visas citas tehniskās problēmas būtu atrisināmas pēc tam likumprojekta izskatīšanas gaitā. Es lūgtu un aicinātu atbalstīt šo ideju, jo mūsu izglītotāji vienkārši ir pelnījuši, lai viņu diena būtu svētku diena.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, labrīt! Es sapratu, ka arī jūs pamodāties...

Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Es šobrīd jūtos krietni vecāks par Gaigala kungu, jo tad, kad viņš sāka stāstīt, kā dzimusi šī ideja, es atcerējos 1984.gadu un cienījamo Konstantīnu Čerņenko - PSKP ģenerālsekretāru, kurš sava darba vesela gada laikā vienīgais, ko viņš izdarīja, bija tas, ka ieviesa šādu Zinību dienu.

Tas, protams, ir liels prieks, ka mēs atceramies savu skolu, atceramies pagājušos vadītājus, un valdītājus, un, protams, kā ideju varētu atbalstīt arī Čerņeko un Gaigala kopējo ideju par šādu svētku dienu, un pret to nekas nebūtu iebilstams.

Tomēr es gribu atgādināt, ka jau šā sasaukuma laikā Saeima šinī zālē, rūpējoties par skolām un rūpējoties par skolotājiem, ir pieņēmusi tādu svarīgu lēmumu, ka mēs piespiedām, lai pie katras skolas noteikti būtu karogi, bet pirmajā redakcijā gribējām panākt, lai skola pat bezvēja laikā nodrošinātu, ka šie karogi plīvo. Tā tas bija ierakstīts likumā, tātad bija runa arī par ventilatoriem, taču mēs aizmirsām šīm skolām iedot naudiņu šo karogu iegādei...

Es domāju, ka varbūt šī Saeima varētu neņirgāties par skolotājiem, pirmām kārtām, bet padomāt par to, lai skolotājiem 1.septembrī būtu svētku noskaņa; varbūt tā varētu izdomāt kādu vienreizēju pabalstu, bet, ja rīkotos vēl godīgāk, tad varbūt arī pie algas pieliktu, un tad arī varētu padomāt par atsevišķu svētku dienu skolotājiem.

Šobrīd mēs rīkojamies tā kā rīkojās boļševiki Krievijā (Starpsauciens: "Ej nu ej!"): "Bet šai bļaustīgajai dāmai iedosim goda rakstu, jo naudas jau prēmijai nav!” Un tāpēc arī mēs pašlaik skolotājiem piedāvāsim svētku dienu, bet naudiņu nedosim... Varbūt nevajag par skolotājiem ņirgāties? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Elektronisko dokumentu likums" nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jāteic, ka mēs pēdējo mēnešu laikā bieži saskaramies ar valdības iesniegtajiem likumprojektiem, kuri neskar vis šo valdību, bet skars nākamās valdības. Šādi likumprojekti šeit ir akceptēti jau vairākkārt, bet šis un nākamais katrā ziņā skars 2004.gadu. Es novēlētu, lai nākamās Saeimas pirmo valdību vēl vadītu Godmaņa kungs, jo viņam kā finansu ministram bija jāsaskaras ar tām lietām, kuras populistiski bija iebalsojusi iepriekšējā Saeimā.

Tuvākajā laikā mēs atkal izskatīsim jautājumu par bērnu pabalstiem, kas, pēc visa spriežot, atkal skars nākamo valdību. Tāpat mēs jau esam izskatījuši algu pielikuma jautājumu skolotājiem un veselu rindu vēl citu lietu, kas šeit jau ir akceptētas, bet kas neskars šo valdību. Šoreiz atkal parādās šāds dokuments, par kuru bijušas garas diskusijas arī ar Pašvaldību savienību. Pašvaldību savienība iebilst pret šā likuma grozījumu pieņemšanu, un iebildums ir pārsvarā saistīts ar to, ka ir nepieciešami papildus 15 līdz 18 miljoni latu pašvaldību budžetā, lai pašvaldības saviem iedzīvotājiem garantētu iztikas minimumu 21 lata apmērā, kā to noteikusi valdība. Jāsaka, ka vēl ir viena problēma, kas saistīta ar Sociālās palīdzības likuma 32.pantu. Trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts, dzīvokļa pabalsts, pabalsts aprūpei un apbedīšanas pabalsts, - šie pabalsta veidi tiek apvienoti vienā garantētajā iztikas minimumā attiecībā pret pensionāriem un invalīdiem. Tie, kas līdz šim saņēma minētos četrus pašvaldību pabalstus, kādu no tiem vairs nesaņems, ja viņiem pensija ir lielāka par 21 latu uz vienu pensionāru. Tātad pēc šā likuma spēkā stāšanās 2004.gadā vientuļie pensionāri, protestējot atkal stāvēs, tāpat kā šodien, pie Saeimas ēkas, bet tā Saeima jau nebūs vainīga, būs vainīga iepriekšējā Saeima, tas ir, šī Saeima, kas ir pieņēmusi šādus grozījumus likumā. Katrā ziņā palīdzības, sociālās aizsardzības palielināšana ir nepieciešama. Bet ieskatieties tajā anotācijā, kas jums visiem ir izdalīta! Paskatieties, kas tur ir teikts attiecībā uz budžetu! Nekādu iespaidu uz budžetu šie grozījumi neatstās. Es vienkārši brīnos par Ministru kabinetu un par šā dokumenta iesniedzējiem, kas anotācijā var uzrādīt šādas lietas! Tajā pašā laikā Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumos ir skaidri un gaiši parādīts: ja šī summa ir 21 lats, tad budžetā ir papildus vajadzīgi 15 miljoni, bet, ja šī summa ir lielāka par 21 latu, tad ir vajadzīgas vēl lielākas summas - līdz pat 194 miljoniem latu ir vajadzīgs, ja garantētais iztikas minimums ir 55 lati.

Katrā ziņā vajadzētu atvērt likumu un darīt labas lietas, taču pretī ir jābūt finansējumam, bet valdība bieži vien šo lietu ir aizmirsusi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Kā es jau iepriekš minēju, arī šis likums ir saistīts ar Ministru kabineta populismu, jo arī par šā likuma spēkā stāšanās datumu ir noteikts 2004.gada 1.janvāris. Garantētais iztikas minimums katrā ziņā stāsies spēkā šajā datumā. Taču interesanti ir tas, ka anotācijā ir teikts, ka konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas, nekāda apspriešana ar sociālajiem partneriem nav bijusi, valdība vienkārši šādu dokumentu ir pieņēmusi. Un šeit ir pielikumā tabuliņa, kur var redzēt tās summas, kuras es minēju, - budžetā papildus ir nepieciešamās naudas summas, kas ir vismaz 15 125 000 latu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Inkēna, Lāzo, Sprindžuka, Salkazanova, Ražuka un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījums diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Ineses Bules atcelšanu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskajā komisijā tika saņemts iesniegums no Tiesnešu disciplinārkolēģijas, kas saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu ierosināja piemērot Ludzas rajona tiesas tiesnesei Inesei Bulei pašu smagāko disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata.

Juridiskā komisija uzklausīja gan tiesnesi, gan arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas pārstāvjus un aizklāti balsojot nolēma atbalstīt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu. Juridiskā komisija uzskata, ka kolēģijas lēmums šajā gadījumā ir primārs, nekādu faktoloģisku un juridisku iebildumu pret tiesneses atcelšanu no amata Juridiskajai komisijai nebija. Aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atcelt no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata Inesi Buli. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3446-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kuram ir steidzamības raksturs un kurš tātad jāizskata otrajā, galīgajā, lasījumā.

1. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis. Priekšlikums ir redakcionāls pēc būtības, un komisija neuzskata, ka Sokolovska kunga piedāvātā redakcija būtu labāka par spēkā esošo.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

2.priekšlikums ir no deputātes Seiles un Jurdža, un tas korelē, manuprāt, ar 4.priekšlikumu. Komisija nav atbalstījusi 2. priekšlikumu, jo nav atbalstījusi arī 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies.

3.priekšlikums ir no deputāta Sokolovska. Tas ir par 2.panta trešās daļas 3.punktu, un tas, manuprāt, nav atbalstāms, jo mēs neatbalstījām arī 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pastāvošā redakcija paredz, ka valsts regulators regulē siltumapgādi, kur ražošanas procesā tiek izstrādāta elektroenerģija, un ka to nedrīkst darīt pašvaldības regulators. Siltumapgāde iekļauj sevī šādas stadijas: pirmā - siltuma ražošana, otrā - tā piegāde un realizācija. Ir pilnīgi pamatoti, ka tā siltumenerģijas daļa, kura tiek izstrādāta koģenerācijas režīmā, jāregulē un tarifi ražošanai jānosaka kompleksi, saistībā ar elektroenerģiju, un tas jādara valsts regulatoram. Šo siltumenerģijas ražošanas tarifu pašvaldība iekļauj kopā ar siltumenerģiju, kura saražota katlumājās, siltuma ražošanas tarifā. Un kopā ar piegādes un realizācijas tarifiem veido kopējo siltumenerģijas tarifu. Piemēram, Rīgas pilsētā arī līdz šim ražošanas tarifus siltumenerģijai, kas saražota koģenerācijas režīmā TEC-1 un TEC-2, noteica Energoapgādes regulēšanas padome. Un tagad šī funkcija pāriet valsts regulatora kompetencē, bet kopējā siltumapgādes tarifu noteikšana pāriet pašvaldības regulatora kompetencē. Mūsuprāt, piedāvātais formulējums precizē divu regulatoru funkciju sadalīšanu un novērš neskaidrības tarifu noteikšanā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es varu pateikt tikai to, ka, sadalot šos vienā ražošanas procesā iegūtos divus enerģijas veidus un nosakot dažādas to regulēšanas pakāpes, mēs varam uz enerģētikas tarifu rēķina samazināt, pie tam bieži vien politiski samazināt, siltumenerģētikas tarifu vērtību. Līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums ir bīstams un ka šī viena ražotāja radītā enerģija nav sadalāma divās daļās. Tā uzskata komisija, un es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 14, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies. 4.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Seiles un Jurdža, kurā bez jau minētajiem regulējamajiem veidiem tiek noteikti arī pašvaldību autostāvvietu pakalpojumi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo uzskata, ka autostāvvietu pakalpojumu tirgū šobrīd ir pietiekama konkurence un ka tā nebūtu regulējama nozare.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. 5.priekšlikums ir deputāta Sokolovska papildinājums 2.panta trešajai daļai. Komisija šo papildinājumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 9, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 4.pantā komisija ir atbalstījusi deputāta Sokolovska priekšlikumu, kas uzlabo spēkā esošo redakciju, un komisijai pret šo papildinājumu nebija ne mazāko iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 6.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt to ar trešo daļu, kas būtībā palielina regulatora neatkarību. Kā jūs atceraties, mēs regulatoru padarījām par Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu iestādi, bet ar šo priekšlikumu mēs neattiecinām uz regulatoru Valsts civildienesta likuma normas, un tas regulatora darbību padara daudz neatkarīgāku, nekā tas varētu būt, interpretējot šo likumu citādā veidā. Komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Deputāts Lujāns lūdz grozīt 8.panta pirmās daļas redakciju par pašvaldībām, nosakot, ka pašvaldībām jāveido regulators tikai tajā situācijā, ja tajās dzīvo vairāk nekā 30 000 cilvēku. Komisija šo priekšlikumu rūpīgi izskatīja, bet nonāca pie slēdziena, ka spēkā esošais likums, kas ļauj pašvaldībām līgumiski veidot apvienības, neskatoties uz iedzīvotāju skaitu, bet skatoties tikai pēc pakalpojumu nozaru daudzuma to teritorijās, ļauj pašvaldībām brīvāk, liberālāk izmantot savus resursus un daudz brīvāk bez likumā noteiktajiem ierobežojumiem veidot šos pakalpojumu neatkarīgos regulatorus. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām komisijā mēs ilgstoši šo jautājumu diskutējām, un es aicinātu to visu pārdomāt arī cienījamo kolēģi Lauska kungu, kurš ir ļoti aktīvs pašvaldību apvienošanās procesa atbalstītājs. Viņš apelē pie tā, ka, lūk, šo regulatoru izveidos vairākas pašvaldības kopā, taču, kamēr nav beidzies pašu pašvaldību apvienošanās process, tā runāt ir diezgan nenopietni, jo var veidoties paradoksāla situācija, ka pašvaldības ietilps vienā reģionālajā apvienībā, bet regulatori ietilps atsevišķi citās apvienībās, tāpēc, protams, tagad ir šis Leiškalna kunga priekšlikums, ka būs šis lielais regulators, taču tas var tikai daļēji veikt šīs funkcijas, un tātad tas neatrisina šīs problēmas. Es arī iedomājos, ka tās pašvaldības, kurās ekonomiski būs ļoti neizdevīgi kaut ko regulēt, neviena cita pašvaldība sadarbībai negribēs pieņemt, it sevišķi sīkos pagastus. Tāpēc vajadzētu atstāt vismaz tādu priekšlikumu, kādu es piedāvāju, tas ir, pagastos līdz 30 000 cilvēku nevajadzētu šādus veidojumus radīt, bet virs 30 000 iedzīvotāju tie būtu jāveido. Tie ir jau lielāki pagasti, kuriem patiešām ir daudz vairāk regulējamu sfēru.

Mēs esam spiesti jau spert pat nākamo soli, kā jūs to redzēsiet nākamajos pantos, tas ir, palielināt līdz 0,4% šo pašvaldību regulatoru uzturēšanas ieņēmumus, jo tie ieņēmumi, kuri bija plānoti, tas ir, 0,2%, nedod iespēju šiem regulatoriem funkcionēt.

Un tādēļ es cienījamo kolēģi šodien aicinātu normāli padiskutēt, jo citādi valsts kontrolieris atkal būs spiests uztraukties, kādēļ mūsu sēdes ilgst 15-45 minūtes un vai nav jāpārbauda, teiksim, mūsu finansējuma likumība. Arī presei būtu mazāk jautājumu. Tā ka es aicinātu gan Lauska kungu kā pašvaldību reformu un apvienošanās profesionāli, gan arī Leiškalna kungu un pārējos kolēģus padiskutēt, lai Saeima strādātu pilnvērtīgu dienu un arī žurnālistiem būtu kāda maizīte. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ja paskatāmies Modra Lujāna ieteikto priekšlikumu, tad, manuprāt, konceptuāli šis priekšlikums būtu atbalstāms. Šādu pašu priekšlikumu mēs izskatījām arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kopā ar pašvaldību pārstāvjiem, taču Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neiesniedza līdzīgu priekšlikumu, jo, kā jau Lujāna kungs teica, šis priekšlikums vēl ir diskutējams, bet mums diemžēl šajā likumprojektā šobrīd, kā tas ir nolemts, steidzamības kārtā ir jāatrisina jautājums par pašvaldību regulatora ieviešanas atlikšanu vēl vismaz šajā ziemas sezonā vai gaidāmajā ziemas sezonā.

Kādēļ es uzskatu, ka konceptuāli būtu atbalstāms šis priekšlikums, lai gan šeit ir arī dažas tādas detaļas, pie kurām acīmredzot mums nāksies atgriezties un par kurām nāksies vēl arī padiskutēt, ņemot vērā to pieredzi, kā pašvaldību regulatori varētu veidoties. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs kā piemēru paanalizējām Dobeles pilsētu, kurā trīs pašvaldību regulējamo nozaru neto apgrozījums gadā sastāda apmēram 1 miljonu (nedaudz noapaļojot uz augšu). Pilsētā ir 11 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka šī pilsēta no nodevām regulatoram atbilstoši likumam šobrīd var ziedot 2000 latu gadā, bet atbilstoši tiem grozījumiem, kurus piedāvā komisija un kurus acīmredzot Saeima atbalstīs, gadā būtu 4000 latu vai nedaudz mazāk kā 400 latu vienā mēnesī. Ir pilnīgi skaidrs, ka atbilstoši šā likuma mērķim ne Dobeles pilsēta un, es domāju, ne arī citas rajonu centru pilsētas neatkarīgu regulatoru ar šādiem līdzekļiem nevarēs izveidot. Var būt, ka šajās pilsētās, rajonu centru pilsētās, ir iespējama zināma apvienošanās un ka tur varētu izmantot likuma dotās iespējas, vairākām pašvaldībām veidojot vienotu regulatoru. Tāpēc viena no problēmām parādās arī Lujāna kunga priekšlikumā, un tas ir tieši jautājums par to, kādam apjomam, cik lielam pašvaldību mērogam ir jābūt, lai, teiksim, pašvaldība reāli varētu izveidot šādu te neatkarīgu regulatoru. Un šobrīd pateikt, ka tas ir iespējams pilsētās, kur ir vairāk par 30 000 cilvēku, gluži vienkārši nav iespējams. Tas būtu tikpat pārsteidzīgi, ja mēs likumā ierakstītu, ka, teiksim, pašvaldību regulējamajās nozarēs nodeva ir 0,2% no neto apgrozījuma. Nākamais jautājums. Es gribētu uzsvērt vēl to, ka bieži vien, diskutējot par šo te regulatoru, rodas sajūta, ka mēs ar šo likumu ķersimies pie pašvaldību sniegto pakalpojumu regulēšanas klāt tikai tad, kad būs stājies spēkā šis likums. Taču tā nav. Atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” pašvaldības jau šobrīd nodarbojas ar regulēšanu visās trijās nozarēs, un tādēļ būtu ļoti rūpīgi apsverama nepieciešamība - to mēs, likumprojekta autori, pašvaldībām piedāvājam - veidot regulatorus arī mazajās pašvaldībās. Es domāju, tas neattaisnojas. Mēs jau tā ar šā likuma grozījumiem ierosinām sadārdzināt pašvaldību pakalpojumus, salīdzinot ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Pieeja, ko Lujāna kungs piedāvā,- ka vajadzētu Saeimā ar likumu noteikt sniegto pakalpojumu apjomu, lai, pastāvot noteiktam pašvaldību lielumam, stātos spēkā šie regulēšanas noteikumi. Šāda pieeja atbilst tai pieejai, ko lielā mērā realizē Eiropas Savienības valstis. Jo, ja mēs paskatām tās daudzās direktīvas, kas attiecas uz regulējamām nozarēm, tad arī tur redzam, ka acīmredzot lietderības un ekonomisku apsvērumu dēļ regulēšana sākas tikai tad, ja regulējamais apjoms ir pietiekami liels.

Tā ka šajā mirklī, protams, mēs, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir steidzams un ka jautājumi, ko Lujāna kungs ierosina, ir konceptuāli un diskutējami, atbalstīt šo priekšlikumu nevaram. Taču, man šķiet, mēs būsim spiesti vēlāk atgriezties pie šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar 8.priekšlikumu mēs faktiski sākām diskutēt, kāpēc nav izveidoti pašvaldībās regulatori valsts teritorijas lielākajā daļā. Kāpēc pašvaldības neizpildīja likumu? Mēs katrs atbilstoši savai sapratnei mēģinājām dot atbildi uz šo jautājumu. Bija arī jautājums, ka varbūt ir nepietiekama valsts nodeva - ka 0,2% ir par maz, un tālāk likumprojektā jūs redzēsiet arī mūsu komisijas piedāvājumu - 0,4%. Tātad ierosinām to palielināt. Kā iziet no šīs situācijas? Vai pašvaldības lielums ir par mazu? Šeit ir kolēģa Lujāna kunga priekšlikums pamēģināt konkretizēt, kādam tad ir jābūt tam lielumam, lai varētu apvienoties.

Bija arī tāds piedāvājums - tālāk jūs to redzēsiet -, kā iziet no šīs situācijas: tur, kur nav izveidoti pašvaldībās regulatori, attiecīgās pašvaldības varētu slēgt līgumu ar lielo regulatoru un tādējādi atrisināt jautājumu. Tā ka šis ir tikai pirmais priekšlikums šajā diskusijā.

Mans viedoklis ir tas, ka Latvijas valsts nenovēršami iet uz administratīvi teritoriālo reformu, kuras gaitā tiks izveidots otrais vēlētu pašvaldību līmenis. Protams, otrais vēlētu pašvaldību līmenis būs saistīts vai nu ar pašreizējo rajonu robežām, vai ar iespējamo apriņķu robežām, vai arī - tas ir optimāls viedoklis - ar zemju robežām. Ejot uz šo nopietno mērķi un dodot iespēju pašvaldībām pašām skatīties, kā tām labāk veidot kopējus regulatorus, mēs dodam tām arī iespēju vienlaicīgi padomāt par tām aprisēm, par to, kā pēc trim vai pieciem gadiem tās izskatīsies saistībā ar pašvaldību otro līmeni. Tur ir tas jautājums, kāpēc.

Es uzskatu, ka šodien paņemt “no gaisa” jebkuru normu - 10, 20, 30 vai 40 tūkstoši - un pateikt: “Tikai sākot no tās, jūs varat spēt veikt apvienošanu un veidot regulatorus, līdz tam neveidojiet!” - tas nav pareizi. Šeit nav nekāda ekonomiska aprēķina. Dodam iespēju to izdarīt mierīgi, gada laikā, - pagarinām termiņu, kurā pašvaldībām ir jāizveido savi regulatori, līdz 2002.gada
1. jūnijam. Viņas savā starpā mierīgi izdomās, kā rīkoties. Ja kāda pilsēta to nespēj un negrib, tad lai viņa pievienojas pie tā regulatora, kas ir blakus! Ja Jūrmalas pilsēta negrib vai nevar šodien 0,2 procentos iekļauties, tad tai jāatceras, ka blakus, 30 kilometru attālumā, atrodas Rīgas izveidotais lielais regulators!

Ja Daugavpils pilsēta pati tiek ar to galā, ļoti labi. Lai viņi atrisina jautājumus! Ja Rēzeknes pilsēta šodien netiek ar to galā, tad lai viņi mierīgi apvieno visas pārējās Latgales pašvaldības! Turpat ir arī Ludza, Līvāni, Krāslava, Dagda. Visi ir ar mieru strādāt. Gada laikā var visu izdiskutēt, un, no tāda viedokļa raugoties, ļausim mierīgi strādāt! Tas jautājums ir pašvaldību kompetencē.

Tālāk. Protams, es gribu pateikt, ka es neatbalstu arī nākamo priekšlikumu. Ja pašvaldībām šodien kaut kādu apstākļu dēļ, tikai kādu subjektīvu iemeslu dēļ, neveicas sarunas ar saviem kolēģiem, tad absolūti nav vajadzīgs, lai tas jautājums būtu izrauts no konteksta un viņas slēgtu līgumu ar lielo regulatoru. Manuprāt, viņām ir jāiemācās mierīgi atrisināt visus jautājumus, kuri ir to kompetencē. Tie ir jāatrisina savas kompetences līmenī.

Līdz ar to mans priekšlikums ir Lujāna kunga priekšlikumu neatbalstīt, kaut gan tas nebūtu nekas traģisks, ja arī te būtu ierakstīts. Es domāju, ka pati dzīve šo jautājumu atrisinās un parādīs pašvaldībām, kā viņām labāk apvienoties. Īpašus ierobežojumus šeit nevajag.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs iesniedzām priekšlikumu, un iepriekšējā sēdē Saeima to atbalstīja. Mēs domājam, ka ir jārīkojas steidzami, jo 1.septembris jau ir garām. Līdz tam brīdim pašvaldībām bija jāizveido šāds regulators. Pirmām kārtām finansiālu apsvērumu dēļ lielākā daļa pašvaldību to nevarēja izdarīt. Doma bija ļoti vienkārša - steidzamības kārtā pagarināt termiņu - noteikt nākamā gada 1.jūniju, un līdz tam datumam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija risinātu jautājumus ne tikai saistībā ar naudu... Likmes palielināšana gulstas uz tiem, kas saņem šos pakalpojumus. Vai tas risinājums ir tas pareizākais? Grūti pateikt. Komisijā mēs apspriedām variantu, ka varētu būt diferencēta pieeja pašvaldībām, vadoties gan pēc to lieluma, gan pēc apgrozījuma, kāds ir pakalpojumu sniedzējiem, un arī citādi apsvērumi varētu būt. Noteikti vajadzētu izmainīt to lietu, ka pašvaldības izveido kopēju regulatoru nevis tādā formā, kāda tagad ir noteikta likumā... Pieņemsim, Jelgavas rajonā ir 27 pašvaldības. Šīs 27 pašvaldības pieņem domes (padomes) lēmumu par kopēja regulatora izveidošanu, un pēc tam šīs 27 pašvaldības pieņem lēmumu par regulatora nolikuma apstiprināšanu. Tas viss katrā ziņā atgādina ne pārāk veiksmīgo slimokasu modeli, kas rada diezgan lielas birokrātiskas problēmas.

Es domāju, ka šinī brīdī pietiktu ar 21. priekšlikumu un ka visas tās lietas, kas saistītas ar detaļām, būtu jārisina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai lēnām, uzmanīgi, izvērtējot situāciju, kāda ir šodien tajās vietās, kur šāds regulators darbojas, un arī tajās pašvaldībās, kurās tāds nedarbojas.

Es neteiktu, ka deputāta Lujāna priekšlikums nav pilnīgi pieņemams. Tas noteikti ir apspriežams, jo varētu diferencēt pašvaldības pēc lieluma. Jo diez vai mazam pagastiņam šodien ir lietderīgi vispār šādu institūciju veidot. Likumdevējam būtu jāparedz, ka tad, ja pašvaldībai ir vajadzība regulēt šo nozari, viņa var vērsties jau pie izveidota regulatora, vienalga, pie kura, - vienalga, vai tas ir Rīgā vai kādā citā rajona centra pilsētā, teiksim, Daugavpilī vai Liepājā. Ja pašvaldība grib tādu pakalpojumu, viņa šo pakalpojumu var saņemt no tiem regulatoriem, kas jau ir izveidoti. Var arī vispār neveidot mazā pagastiņā šādu institūciju, jo Eiropas Savienības direktīvās nav runas par to, ka katrā mazā pagastiņā katra maza katlumāja būtu jāregulē regulatoram, jo ir arī katlumājas, kas darbojas pie dzīvojamās ēkas, kur paši iedzīvotāji ekspluatē šo daudzdzīvokļu ēkas katlumāju. Tagad nu iznāk tā, ka arī šeit tas ir jāregulē regulatoram, taču tas nav īsti loģiski. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi noklausījos pārējo kolēģu it kā kritiku, tāpēc gribu pateikt pāris vārdu.

Mums pirmām kārtām viss ir nopietni jāpārdomā. Tātad nākamā gada vidū, vasarā, iestāsies tāds moments, ka pašvaldības, to liela daļa, atkal de facto nokļūs pie tā, ka mums nav šo pašvaldību regulatoru. Tātad tas būs vasaras vidū. Cienījamie kolēģi, vai tad vasarā mums būs ārkārtas sesija? Vai arī, teiksim, septembrī, īsi pirms 8.Saeimas vēlēšanām, mēs šo jautājumu risināsim? Pēc būtības Lauska kungs un atsevišķi kolēģi, sociāldemokrāti, un deputāti no labējā vairākuma aicina kārtējo reizi ievilināt pašvaldības sava veida lamatās, lai pēc tam varētu skraidīt un teikt: “Nu, kā ir, veči? Mēs atkal varam jums palīdzēt.” Tāpēc aicinu: vai nu vienreiz ieliksim jau noteiktus šos pamatprincipus, vai arī neliksim tos nemaz! Nevajadzētu turēt pašvaldības ar šiem pašvaldību regulatoriem kā kaut kādus ķīlniekus it sevišķi, jāsaka, politiķu rokās, pie tam pirmsvēlēšanu periodā. Tā ir viena nianse.

Otra nianse. Vai jūs nedzirdējāt to, ka arī bijušais īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Bunkša kungs norādīja, ka eksistē problēmas. Un viņš arī norādīja, ka mans priekšlikums patiešām ir pat kvalitatīvs. Vienīgi varbūt kārtējo reizi Saeimā, kad redzēs, ka šādu priekšlikumu, kas ir pozitīvs un pareizs, ir parakstījis Jurkāna kungs, Urbanoviča kungs, Lujāna kungs vai Mitrofanova kungs, precīzāk sakot, apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, pārējie politiskie spēki vienkārši skaudībā nolems šādu priekšlikumu "nogriezt".

Patiešām rodas īpatnējs jautājums: kādēļ tad Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā gan Lauska kungs, gan Salkazanova kungs nav kārtīgi šos jautājumus izdiskutējuši? Varbūt tad vajadzēja šo jautājumu izdiskutēt? It sevišķi tad, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija iniciatore šā likuma atvēršanai.

Cienījamie kolēģi! Nevajag šinī brīdī to novelt uz kāda pleciem. Vajadzēja rīkot četras sēdes vienā nedēļā, ja tas bija nepieciešams, un vienreiz darbu pabeigt, nevis turēt kā akmeni azotē. Tāpēc es gribētu vēlreiz atgādināt Valsts aizsardzības koncepciju, kuru mēs pieņēmām pagājušajā reizē. Mēs pastāvīgi krītam vienā bedrē. Opozīcija iebilst, valdošais vairākums paceļ pirkstu uz augšu un...

Sēdes vadītājs. Laiks!

M.Lujans. ... atrisina jautājumu. Diemžēl tā nedara! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es nevaru saprast, kāpēc visās pašvaldībās ir vajadzīgs regulators. Ja kāda pašvaldība vēlas, lai tad izveido šo regulatoru, bet, ja viņa nevēlas, tad var arī to neizveidot. Un vienai otrai pašvaldībai tas droši vien arī nav vajadzīgs.

Priekšlikums ir ļoti interesants, bet mēs to varētu sadalīt divās daļās. Tur, kur beidzas pirmais teikums, - tā varētu būt pirmā daļa, bet otrais teikums tad būtu otrā daļa, un arī balsot vajadzētu par katru daļu atsevišķi. Un tas, es domāju, tad atrisinātu tos jautājumus, par kuriem mēs strīdamies. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs tagad strādājam ar deputāta Lujāna 8.priekšlikumu, un 8.priekšlikums nozīmē, ka likumam pret dažādiem šā likuma piemērošanas objektiem un subjektiem ir dažāda attieksme.

Tātad - ko nozīmē 30 tūkstoši iedzīvotāju kādā pašvaldībā? Šodien ir 29 999, bet rīt, piedzimstot dvīņiem, ir 30 001 iedzīvotājs. Lujāna kungs, kurš būs tas, kas uzraudzīs šo sistēmu? Ja mēs paskatāmies šobrīd spēkā esošo likumu vai atgriežamies nedaudz atpakaļ, tad redzam, ka šajā likumā vispār pašvaldības netiek reglamentētas, un tad Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un pašvaldību pārstāvji teica: “Rakstīsim iekšā! Arī mēs gribam sev neatkarīgus regulatorus!” Komisija, protams, paklausīja, un mēs skatījām trīs lasījumos. Taču, tā kā Latvija šobrīd atrodas pašvaldību reformas gaidās, tad mēs pārejas noteikumos varējām pateikt, ka pašvaldības regulatorus sāk veidot tikai pēc šīs reformas, kas pašvaldības apvienos lielākos veidojumos.

Atbildīgā komisija, domājot par pašvaldību spēju vai nespēju izveidot šos regulatorus, ir devusi vairākus nosacījumus. Viens no tiem, Lujāna kungs, pašvaldībām ļauj izveidot savu regulatoru uz līguma pamata, un neviens neaizliedz vienotu regulatoru izveidot arī visam Kurzemes reģionam, visam Latgales reģionam, vai, ja gribat, arī Vidzemes reģionam bez Rīgas, arī - Zemgalei. Neviens to neaizliedz! Tieši otrādi! Likums to atļauj, lai mēģinātu pašvaldības padarīt vēl brīvākas.

Kā jūs te runājāt, mazajām pašvaldībām, kam nav naudas un kam ienākumi ir tikai 0,2%, 0,4% vai 0,6%, tas neļauj izveidot šo regulatoru. Es kā diezgan ātru ideju esmu iesniedzis priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi, ka pašvaldības var ne tikai neveidot regulatoru, bet pat noslēgt līgumu ar lielo regulatoru un lielajam regulatoram pēc savas būtības, ņemot vērā likuma kontekstu, tas ir obligāti jāpieņem, un tas tad arī nosaka tarifus šīs pašvaldības regulēšanā, izņemot, varbūt vienīgi katlumājas. Mēs mēģinām atrast šādus kritērijus, tātad pieiet... un tādi mums ir. Pasi mūsu valstī izsniedz pilngadīgajiem - no 18 gadiem un tamlīdzīgi. Es domāju, ka jūsu pieeja ir absolūti nepareiza. Komisija ir atbalstījusi vēl vienu pašvaldību izvēli jeb brīvību, un es domāju, ka pašvaldības sava regulatora izveidē šobrīd ir neatkarīgas.

Un vēl es gribētu pateikt, ka, kā jūs labi zināt, ar šādām lietām nevajag spekulēt. Komisijā neviens un nekad nevērtē priekšlikumus, raugoties pēc deputāta politiskās piederības, pēc iesniedzēja uzvārda vai pēc tamlīdzīgiem principiem. Komisija meklē sev atbalstāmus - pašus racionālākos priekšlikumus, un vienmēr tādus arī izvēlas, bet bieži vien, par pamatu ņemot jūsu idejas, veido savas redakcijas.

Tā ka es aicinu neatbalstīt Lujāna priekšlikumu, bet atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jāizskata deputāta Leona Bojāra priekšlikums - izskatīt deputāta Lujāna priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai 8. - deputāta Lujāna priekšlikumu - izskatītu pa daļām! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 9, atturas - 42. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 6, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Nākamais par 8.pantu ir jau manis minētais deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi, ietverot savā redakcijā, kas ir priekšlikums nr.10 un papildinājums 8.pantam. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. Paldies. Par 8.panta otro daļu ir attiecīgs deputāta Lujāna priekšlikums, taču es nezinu, vai deputāts Lujāns uzstāj par balsojumu. Viņš neuzstāj.

Sēdes vadītājs. Neuzstāj. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Izslēgums 10.panta piektajā daļā, ko piedāvā Sokolovska kungs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāta Sokolovska 13.priekšlikums par 20.pantu ir atbalstīts daļēji, un tas ir ietverts 14.priekšlikumā, kuru izveidojusi pati atbildīgā komisija. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tātad 15., 16. un 17.priekšlikums ir par 27.panta otro daļu, par to, ka regulējamie uzņēmumi no savas peļņas var sponsorēt organizācijas. Leiškalna priekšlikumā patiesībā nav ierobežojumu šo organizāciju sponsorēšanā. Deputāts Vītols un deputāts Gaigals ierobežo šīs organizācijas ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.panta otrajā daļā minētajām organizācijām. Atbildīgā komisija šeit ir izveidojusi savu redakciju. Patiesībā jebkuru no šīm redakcijām mēs varētu atbalstīt. Es nezinu, vai kāds uzstāj... Es iestājos par atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo tāds ir mans pienākums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirms kāda laiciņa, pieņemot šo likumu, mēs vadījāmies pēc principa, ka regulējamo nozari regulē, lai panāktu tās rentablu darbību. Ministru kabinets ir noteicis šo rentabilitātes līmeni katrai nozarei neatkarīgi no tā, vai tā ir atkritumu pārstrāde, vai tas ir siltums, vai tā ir kāda cita nozare, un parasti ir 5-7 % liela rentabilitāte katram pakalpojumu sniegšanas veidam. Šī rentabilitāte katrā gadījumā dod iespēju uzņēmumam attīstīties un arī iedzīvotāju maciņā katrā ziņā nerada pārāk lielu robu. Tāpēc arī nebija runa par to, ka to, ko no iedzīvotāju maciņa ņem ārā, nedrīkstētu izmantot sponsorēšanai, ziedojumiem vai labdarībai. Turpretī citus ieņēmumus, ko saņem šie regulējamie uzņēmumi par sniegajiem pakalpojumiem, gūstot peļņu, šo ienākumu daļu uzņēmumi drīkst izmantot ziedojumiem, sponsorēšanai un labdarībai.

Es saprotu, ka pašvaldībām un valsts iestādēm ir vēlme no šīm valsts un pašvaldību iestādēm, kas sniedz regulējamos pakalpojumus, arī turpmāk sūknēt ārā naudu dažādām citām vajadzībām, un bieži vien valsts un pašvaldības to dara ar savu politisko pārstāvību, kā tas līdz šim ir bijis. Tā mēs pamazām esam izzaguši valsti un gribam turpināt šo procedūru.

Es tomēr aicinu kolēģus, pirms mēs balsojam, izprast to, ka no iedzīvotāju maciņa paņemtā nauda ir domāta uzņēmējdarbībai šajos regulējamajos pakalpojumos, lai šo pakalpojumu tarifi neceltos pasakaini augstu. Taču tagad mēs mēģinām no šā paša iedzīvotāju maciņa paņemt naudu dažādām, bieži vien ar politiku saistītām sponsorēšanām, ziedojumiem un labdarībām. Uzņēmuma peļņa jeb rentabilitāte, kas ir 5-7% liela, - tas nav daudz, un apmēram tāda pati peļņa jeb rentabilitāte ir lielākajā daļā Eiropas valstu un arī pasaules valstu. Tik liela peļņa, kāda bija līdz šim, nebūtu lietderīga, jo tā gulstas uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri saņem šos pakalpojumus. Ja šī peļņa tagad tiek samazināta, tad tas notiek tikai ar vienu mērķi - lai mēs par pakalpojumiem maksātu pēc iespējas mazāk.

Attiecībā uz tiem piedāvājumiem, kas šeit ir minēti kā uzņēmuma ienākuma nodokļa noteiktās atlaides tiem, kuri ziedo. Šīs atlaides darbosies attiecībā uz citiem pakalpojumu veidiem, kuras nav tieši saistītas ar tarifiem šajos uzņēmumos. Padomāsim par tiem nabadzīgajiem maciņiem, kādi ir mūsu iedzīvotājiem! Taču mēs atkal gribam no viņu maciņiem izņemt naudu, kā līdz šim to esam darījuši.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es nevēlos šobrīd runāt saistībā ar to, ko šeit minēja Salkazanova kungs, bet gan vienīgi salīdzināt divus būtībā līdzīgus variantus - 16. un 17.priekšlikumu. 16.priekšlikums ir juridiski precīzāks tajā ziņā, ka uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmumi faktiski maksā avansā, nevis pēc fakta, nākamajā gadā samazinot avansā maksājamo uzņēmuma ienākuma daļu par tām summām, kuras ir ziedotas pagājušajā gadā un attiecībā uz kurām ir piemērotas šīs nodokļa atlaides. Tāpēc šeit ir jārunā par to summu, kuru ir iespējams ziedot tādā apmērā, kas dod tiesības piemērot atlaidi, nevis par pašu nodokļu atlaidi. Tāpēc mūsu priekšlikums, tas ir, 16., ir precīzāks, tas ir vienkārši formulēts un ir arī saskaņots ar Juridiskā biroja un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas konsultantiem.

Lūdzu atbalstīt 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Skaidrs, ka saistībā ar peļņas nodokļa atlaidi un pārskaitījumiem attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām dažādiem labdarīgiem mērķiem valstī kopumā ir bijusi negatīva pieredze. Līdz ar to Pētera Salkazanova teiktais absolūti atbilst tam, ka bažas ir pamatotas. Tomēr, skatot komisijā vairākus priekšlikumus, kas ir attiecināmi uz visiem tiem sabiedriskajiem veidojumiem, kuri nepārtraukti caur saviem “kanāliem” dažādā veidā ir spējīgi piekļūt pie uzņēmumu peļņas atskaitījumiem, mēs, vairākums, nonācām pie tāda viedokļa, ka trīs organizācijas varētu būt tās, kuras, attiecīgi strādājot kopīgi ar Finansu ministriju, valstī turpinātu svarīgu lietu risināšanu, kaut gan pēc savas būtības tās ir sabiedriskās organizācijas, bet tikai veic valstisku funkciju, - tas ir Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Kultūras fonds un Latvijas Olimpiskā komiteja. Jāteic, tās ir pietiekami nopietnas institūcijas, kuras ir parādījušas, ka strādā nopietni.

Runājot par peļņas nodokli, es gribu pateikt, ka arī tas skar tarifus, taču tad šie tarifi pēc būtības īpaši nemainās. Vienīgais jautājums ir par to, vai šo naudu sabiedriskās organizācijas saņem caur savu veidojumu vai saņem budžets. Un šeit parādās finansu ministra atbildība, bet finansu ministra atbildība, viņa rīcībā esošie subjektīvie vai objektīvie ietekmēšanas veidi nedrīkstētu būt par iemeslu tam, ka trim jau pārbaudītām organizācijām, kuras pietiekami nopietni strādā, mēs apšaubītu to darbību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ir vērts pievērst uzmanību divām lietām. Tad, kad mēs minam vienkārši kāda likuma 20.pantu un tā otro daļu un tā tālāk, tad droši vien ne visiem ir skaidrs, par ko mēs īsti runājam. Mēs runājam par to, lai būtu iespējams sponsorēt nevis kam un kā grib, un par jebkuru summu, bet šajā likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir minētas tikai trīs organizācijas, uz kurām attieksies šī norma. Un tās ir: Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Kultūras fonds un Latvijas Bērnu fonds. Tā ka mūsu nodokļu maksātāju nauda neaizplūst vienkārši kaut kam un kaut kādai sponsorēšanai, bet gan to problēmu risināšanai, kuras mums tik un tā par nodokļu naudu ir jārisina. Es nezinu, vai kādam, ja vēlreiz nosauc šīs organizācijas - Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Kultūras fonds un Latvijas Bērnu fonds -, tiešām liksies, ka šīs organizācijas finansiāli nav jāatbalsta un ka nav jāatbalsta tie uzdevumi, ko šīs organizācijas risina.

Un otrkārt. Lai novērstu kaut kādas bažas, ir jāizlasa arī mūsu priekšlikuma, 16.priekšlikuma, pēdējā daļa, ka šāda ziedojuma apmērs nedrīkst pārsniegt summu, uz ko ir tiesības saņemt nodokļu atlaides. Tur ļoti precīzi viss ir uzrakstīts. Tā ka, ja mēs runājam šeit par šiem četriem priekšlikumiem, tad es lūgšu atbalstīt un pievērst uzmanību tieši 16.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu tas, ka šinīs izmaiņās tiek iestrādātas normas, kuras veicina korupciju. Kādi ziedojumi var būt regulatoram? Tam ir jābūt neitrālai organizācijai bez kādiem ziedojumiem! Tas, kurš ziedo naudu, viņš zina, kāpēc viņš ziedo. Un, ja kāds pieņem šo naudu, tad arī viņš zina par ko viņš ir pieņēmis.

Un tagad par atlaidēm, kas attiecas uz nodokļiem. Kādēļ tad mēs neiestrādājam likumos nodokļu atlaides uzņēmējiem, zemniekiem, vēl citiem? Tiem mēs plēšam, ko vien varam. Redziet, regulators būs tas svētais, kuram mēs samazināsim nodokļus, visdažādākajā veidā to sponsorēsim! Tad tam taču būs vairāk naudas, tas maksās mazākus nodokļus, un tad, protams, tas būs ietekmējams un vienā otrā jautājumā darīs to, ko tam nevajadzētu darīt. Tāpēc tādi priekšlikumi nav iestrādājami. Mēs taču padarām šo organizāciju par “kabatas” organizāciju noteiktām aprindām, kuras to izmantos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Neaizmirsīsim, par ko šeit ir runa! Runa nav vienkārši par labdarības ziedojumiem un sponsorēšanu, bet gan par to, ka attiecībā uz regulējamām iestādēm, kas sniedz valsts un pašvaldību regulētus pakalpojumus iedzīvotājiem, mēs attiecinām normu, ka tās nedrīkst no tarifa šo 5-7% lielo rentabilitātes summu izmantot sponsorēšanai, ziedošanai, labdarībai.

Līdz šim bija citādi. Tāda prakse bija iesakņojusies un bija ļoti populāra. “Latvijas kuģniecība” - no peļņas, “Latvenergo” - no peļņas, “Latvijas gāze” - no peļņas, “Latvijas nafta” - no peļņas, un visiem gandrīz zaudējumi. Arī “Ventspils Nafta” un citi uzņēmumi no peļņas dalīja objektīvām un subjektīvām lietām, kā viņi uzskatīja par vajadzīgu. Pa labi un pa kreisi! Mēs nevaram piekrist tam. Ja regulējamajās nozarēs būs minēta šī 5-7% lielā peļņas daļa, kas nedrīkstēs būt lielāka, jo regulators tā būs noteicis, un ja tā tiks dalīta vēl pa labi un pa kreisi, tad beigās uzņēmums nonāks līdz bankrotam, un tas būs steidzīgi jāprivatizē. Pietiek jau ar to, ka mēs valsts un pašvaldību uzņēmumus esam “aplipinājuši ar dēlēm”, kas sūc no šiem uzņēmumiem ārā visu, ko vien var paņemt, lai pēc tam tos par santīmiem privatizētu. Šī norma tiek attiecināta arī uz pasažieru pārvadājumiem, kas Latvijā lielākoties ir nerentabli.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. Un valsts dotē šo sfēru no sava budžeta. Pasažieru pārvadājumiem aizplūstot apmēram 4 miljoni latu, kas tagad tiks tērēti sponsorēšanai.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals. Otro reizi.

J.Gaigals (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tomēr laikam jāprecizē dažas lietas, tas, ko nupat kolēģis Leons Bojārs teica. Runāja par kaut kādu mistisku regulatoru, kuram kāds dos naudu un kurš pēc tam kādam dos naudu… Var būt, ka ir vērts, ka savukārt Pēteris Salkazanovs pastāstītu savam kolēģim par lietas būtību. Runa ir ne jau par mistiskiem regulatoriem, bet par tiem uzņēmumiem, kuru produkcija pēc būtības tiek pārdota par cenām, kuras tiek regulētas. Tie ir tādi paši uzņēmumi kā jebkuri citi uzņēmumi, un viņu iespējamie ziedojumi šiem fondiem ir tieši tādi paši kā visos citos gadījumos. Tā ka es domāju, ka arī par visādiem mistiskiem bankrotiem un visām pārējām lietām absolūti nav pamata runāt. Īstenībā arī līdz tam visi šie uzņēmumi jau ziedoja naudu visiem šiem mērķiem un sponsorēja... Ieviešot šīs likuma normas, vienkārši nebija ievērota, teiksim, visa ietekme uz konkrēti šādu sponsorēšanas veidu, un mēs pēc būtības labojām to kļūdu jeb precizējām šīs normas, lai iesāktās tradīcijas varētu turpināt un lai šīs organizācijas varētu vispār saņemt finansējumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Škapars.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Jā, es tiešām piekrītu tam, ka šeit nav darīšana ar regulatoru, bet ka ir runa par tiem uzņēmumiem, kuri ir pakļauti šai regulācijai. Ir tomēr vesela virkne lielo uzņēmumu, kuru peļņas tiesa, teiksim, naudas apjomā varētu būt ievērojama.

16. un 17. priekšlikums ir ļoti sarežģīts citādā ziņā. Proti, šeit ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli, un 20. panta otrā daļa būtībā dod iespējas trim organizācijām, tas, ir, Bērnu fondam, Kultūras fondam un Olimpiskajai komitejai, saņemt šādus ziedojumus no šiem lielajiem uzņēmumiem. No visas nevalstiskās sfēras tiek izraudzītas trīs organizācijas, trīs fondi. Patiesībā šiem trim fondiem jau atvieglinājumi bija doti uzņēmumu ienākumu nodokļa ziņā. Par to ir runa likuma 20.pantā. Tagad nāk klāt jauna pozīcija, un patiesībā lielo uzņēmumu peļņa tiks novirzīta tikai trīs organizācijām.

Jautājuma būtība ir tā, ka vajadzētu izšķirties par to: ja nu gribam dot nevalstiskajai sfērai iespēju iegūt no šiem ienākumiem, tad patiesībā nevajadzētu taisīt šeit tādu diskrimināciju, ka šie līdzekļi tiek tikai trim fondiem, ņemot vērā visu pārējo nevalstisko sfēru. Es zinu, kāda situācija ir nevalstiskajā sfērā, un es domāju, ka tā mums attīstās ar ļoti lielām grūtībām. Tāpēc es domāju, ka šie abi divi labojumi ir pašreizējā situācijā visai apstrīdami.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka, diskutējot par šiem trim punktiem, mēs faktiski pārejam uz diskusiju par to, vai mēs ticam vai neticam pašreiz esošajai sistēmai. Un, vadoties no tā jautājuma, mēs izsakām savu viedokli.

Es domāju, ka kopumā šī pieeja nav konstruktīva, jo mums nevajadzētu balstīties uz to, vai mums patīk Olimpiskās komitejas vadītājs vai Kultūras fonda vadītājs, vai finansu ministrs… Mums, likumdevējiem, ir jākonstatē... un jāizveido sistēma, un tajā sistēmā tie cilvēki, kas tur ir šodien, būs nomainīti ar citiem cilvēkiem rīt, un tai sistēmai kopumā ir jāstrādā. Jādomā par to, kāda tā sistēma būs. Šodien mēs savā diskusijā saglabājam sistēmu, arī šo jēdzienu “ticu vai neticu”, tomēr atbildīgā komisija ierosina nedot iespēju visām iespējamām sabiedriskajām organizācijām strādāt ar šiem līdzekļiem, bet dot tādu iespēju tikai trijām. Ir ņemts vērā gan konstruktīvais “piegājiens” sistēmas izveidošanai un saglabāšanai, gan arī šis subjektīvais aspekts - “ticu - neticu”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pirmām kārtām es gribētu iebilst Gaigala kungam attiecībā uz to, ka šeit esot saskatāma kāda komisijas vai likumdevēja kļūda. Nē, tas, ka regulējamie uzņēmumi nedrīkst sponsorēt, ir apzināts parlamenta lēmums. Tāds priekšlikums parādījās otrajā lasījumā, un to vienbalsīgi atbalstīja visi klātesošie deputāti. Šībrīža situācija rāda, ka patiesībā šis ieraksts tiek apiets, jo visiem regulējamajiem uzņēmumiem ir iespēja noslēgt, teiksim, mistiskus līgumus kaut vai par reklamēšanu un dalīt šo naudu tāpat. Uzņēmumi šobrīd jau var dot naudu no tām nozarēm... viņi ienākumus saņem no neregulējamām sfērām. Jautājums šajā sakarā ir par 15. un 16.priekšlikumu, jo, kā es saprotu, komisijas redakcija atkrīt, jo tā ir radusies… es nevaru tā teikt, bet man tomēr ir jāpasaka, ka tā ir radusies varbūt juristu savstarpējās neizpratnes dēļ un ka tieši juristi pateica komisijai priekšā tādu 27.panta otrās daļas redakciju, kādu jūs šeit redzat.

Deputāts Leiškalns savā priekšlikumā iesaka, ka katra organizācija varētu doties pie regulējamā uzņēmuma un ka tad šis uzņēmums izlemtu, vai Uzņēmumu ienākumu nodokļa likuma noteiktajā kārtībā viņš veiks sponsorēšanu, ziedos līdzekļus šiem prasītājiem vai ne.

Deputātu Vītola un Gaigala priekšlikumā ir teikts, ka šādi “hodoki” jeb gājēji varētu būt tikai trīs organizācijas, kas tika jau pieminētas, - Olimpiskā komiteja, Kultūras fonds un Bērnu fonds. Tas ļautu šīm it kā ar attiecīgo nozari saistītajām “jumta” organizācijām prasīt naudu un novirzīt to tām nepieciešamībām, kas ir visaktuālākās. Ja būtu, teiksim, hokeja čempionāts, tad naudu varētu caur Olimpisko komiteju novirzīt uz hokeju. Ja būs basketbola čempionāts, tad, protams, Kehra kungs atkal varēs braukt un stāvēt, tā teikt, Latvijas basketbola priekšgalā. Protams, daļu naudas viņš atsūtīs atkal jaunu partiju dibināšanai.

Un tā tālāk, un tā joprojām.

Man, protams, ir jāatbalsta komisijas priekšlikums. Taču, lai nebūtu jāizvēlas starp diviem variantiem, es savu priekšlikumu - 15. priekšlikumu - vienkārši atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputātu Vītola un Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 3, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Sports uzplauks, kultūra attīstīsies, un bērni būs laimīgi!

Pārejam pie 18.priekšlikuma, kuru ir iesniedzis deputāts Leiškalns un kurš ir par 31.pantu un ir atbalstīts daļēji. Priekšlikums izriet no šādas varbūtējas situācijas: teiksim, Jūrmalas dome pasaka, ka ar pieļautajiem iekasējuma “griestiem”, kas ir 0,2% no regulējamā uzņēmuma neto apgrozījuma, Jūrmalas domei sanāk tikai 11 tūkstoši. Protams, Jūrmala negrib veidot kopēju regulatoru, teiksim, ar Tukumu, bet par šiem 11 tūkstošiem nav iespējams izveidot neatkarīgu regulatoru ar visiem darbiniekiem. Bija pilnīgi skaidrs, ka noteiktie “griesti” - 0,2, kas tika attiecināti uz valsts regulatoru, uz lielo regulatoru, - ir pietiekami, bet pašvaldībām apgrozījums ir jāpalielina. Protams, šie skaitļi nav balstīti uz metodisku pētījumu. Mums tam vienkārši nebija laika. Manis ierosinātais skaitlis - 0,6% - ir pagrābts, tā teikt, no griestiem. Komisija uzskatīja, ka tas ir nedaudz par lielu, un tāpēc aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas noteiktos finansējuma “griestus”, kas ir 0,4% no regulējamo nozaru uzņēmumu neto apgrozījuma.

Tā kā 18. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, aicinu jūs atbalstīt 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies tiem 57 deputātiem, kas dēles pielika arī pie iedzīvotāju maciņiem! Jo - atšķirībā no tā, ko Leiškalna kungs teica, - regulējamām iestādēm ir atdalīta šī grāmatvedība: par tām lietām, kas ir regulējamas, ir atsevišķa grāmatvedības uzskaite.

Attiecībā uz šo atbildīgās komisijas priekšlikumu es tomēr saglabāju to viedokli, kas mums bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ātri ir jāizdara tas, kas saistīts ar 1.septembri, jo var būt juridiskas dabas problēmas, ja sakarā ar pašvaldības noteiktu tarifu cilvēks vēršas tiesā. Tas jautājums ir steidzīgi jāatrisina.

Un vai tā norma ir 30 000 iedzīvotāju, kā Lujāna kungs piedāvā, vai arī ir kāda cita regulējoša norma? Vai ir 0,2% vai 0,4%? Leiškalna kungs pats teica, ka šie 0,4% radās, tā teikt, ekspromta veidā, jebkādiem aprēķiniem. Bet vai ar to pietiks vai nepietiks? Šodien neviens to nezina. Ir laiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai līdz 1.jūnijam izstrādāt nopietnus grozījumus, nevis grābstīties pa gaisu, kā tas notiek līdz šim. Jo tie 0,4% ir atkal no iedzīvotāju maciņiem paņemti: viņi pašvaldībās saņem pakalpojumus - ūdensapgādi, kanalizāciju, apkuri, pasažieru pārvadājumus -, un viņi maksās šo pieaugumu, ko atbildīgā komisija piedāvā.

Interesanti ir arī tas, ka valstij pietiek ar 0,2%, jo valsts budžetā tika pēc šā likuma pieņemšanas iestrādāta nauda, lai izveidotu šādu regulatoru. Pašvaldībām atkal kārtējo reizi tika jauna funkcija uzticēta bez naudas resursiem. Šai valdībai tāda rīcība jau veidojas par parastu praksi.

Attiecībā uz regulatora funkcijām jāteic tā: ja vadās pēc apjoma, tad lielais regulators regulēs apmēram 10 - 20 uzņēmumus, bet pašvaldību regulatori regulēs apmēram 1000 uzņēmumu darbību. Tāpēc veidojas tā problēma, ka šis milzīgais darba apjoms, kāds ir pašvaldībām, šodien buksē, jo valsts nepiešķir attiecīgus naudas līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika vēl un vēlreiz, un vēlreiz diskutēts par to, vai tas skaitlis - 0,2% no neto apgrozījuma - ir pietiekams vai ir jāpalielina.

Diskusiju par šo skaitli es gribētu sākt ar vienu konkrētu faktu. Laikam tomēr 0,2% ir vienīgais ekonomiski pamatotais skaitlis, kurš bija norādīts jau visā likuma sagatavošanas gaitā. Tad, kad mēs pieņēmām likumu, nedz no valsts puses, nedz no pašvaldību puses nekad šis skaitlis netika apstrīdēts. Šo skaitli sagatavoja un nosauca likuma iesniedzēji. Tagad mēs saskaramies ar jautājumu: ja pašvaldības nav izveidojušas savus regulatorus, ko tad darīt? Bija arī tāds jautājums - varbūt viņām bija drusku par maz naudas? Leiškalna kungs, labs cilvēks būdams, saka: “Nu tad mēs dosim jums 0,6 procentus! Vai jums pietiks?” Tikai tāda ir pieeja saistībā ar šiem skaitļiem. Un tad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā paskatījāmies: “Starp 0,6% un 0,2% vidējais aritmētiskais ir 0,4%, varbūt tas derēs!” Tādā veidā ir tapis šis piedāvātais skaitlis, par kuru jums vajadzētu veikt balsojumu.

Es domāju, ka tomēr pati lielākā problēma ir saistīta nevis ar šiem 0,2%, bet ar tam uzdevumam atvēlēto laiku. No marta, kad pašvaldības tika ievēlētas, līdz septembrim viņām vajadzēja izveidot regulatorus. Šie mēneši tām nebija pietiekami, lai tās savā starpā tiktos un mierīgi ietu uz vēlēto pašvaldību otro līmeni, kur viņas būs spiestas mierīgi strādāt kopā un risināt šos savus jautājumus.

Es domāju, ka, īstenojot normālu sadarbību, gada laikā viņas var mierīgi izveidot nosacīti optimāla lieluma regulatoru, kuram, protams, 0,2% ir absolūti pietiekami. Pie mums komisijā bija pašvaldību regulatoru pārstāvji, šiem cilvēkiem, protams, arī 0,6% nebūs par daudz. Taču, ja mēs runājam par kaut kādu ar pašvaldībām saistītu konkrētu procesu, tad 0,2% varētu būt labi. Tad tas skaitlis varētu būt un palikt. Mēs varētu arī nobalsot pret abiem priekšlikumiem, un tad spēkā paliktu pirmā redakcija, un arī tas būtu pietiekami.

Es jums gribētu vēl pateikt, ka manī vieš optimismu vienīgi tas, ka likumprojektā mēs tomēr iestrādājām iespēju, ka pašvaldības var slēgt ar lielo regulatoru līgumu par pakalpojumu. Taču šajā sakarā parādās jautājums. Ja pašvaldība ir tiesīga noslēgt ar lielo regulatoru līgumu un ja valsts regulējamās nozarēs ir paredzēti tikai 0,2% no neto apgrozījuma, tad, protams, pašvaldības iedzīvotāji var būt nesaprašanā, kāpēc pašvaldībai ir jāveido savi regulatori, uz kuriem attiecinātā norma ir 0,8 vai 0,6%. Ir vienīgi jāņem vērā šāds objektīvs skatījums: tādā gadījumā arī pašvaldībām nedos iespēju veidot regulatorus, uz kuriem būtu attiecināmi vairāk nekā šie 0,2%, ko piedāvā lielais regulators.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, paldies Leiškalna kungam par tām skaistajām replikām. Regulators, kā mēs saprotam, ir jauna ierēdņu ligzda. Viņiem ir bagāti jādzīvo, vajag jaunas automašīnas, skaistus ofisus, ārzemju braucienus, un viņu algas, protams, nebūs mazākas par 1000 latiem mēnesī.

Pirmajā lasījumā tika pieņemti 0,2%, un pie tiem arī ir jāpaliek. Nē, pašvaldībām ir jāuzliek trīsreiz vairāk - 0,6%. Nu tad apžēlojās Leiškalna kungs... Leiškalna kungs neapžēlojās, toties apžēlojās komisija - noteica 0,4%. Bet kāpēc ne 0,2%? Nu kāpēc vajag visus maksājumus visu laiku palielināt pašvaldībām? Jūs tikko kā nobalsojāt par diviem likumprojektiem, kuri tiks izskatīti un kuri pašvaldībām atkal uzliks lielu slodzi. Toties tām lielāku ieņēmumu nav un arī nebūs tuvākajā laikā. Tuvākajos 5 - 7 gados pašvaldību ieņēmumu pieaugums nav paredzams, taču tagad mēs atkal pašvaldībām uzliekam lielāku maksājamu summu.

Nevar saprast, kādēļ visas šīs izveidotās jaunās organizācijas, visdažādākās instances, kuras tagad parādās (es domāju, ka šinī Saeimā pamēģinās vēl kaut ko šajā sakarā pieņemt), visu laiku palielina maksājumus gan cilvēkiem, gan arī pašvaldībām. Nu pie kā mēs nonākam tādā gadījumā? Mēs nonākam pie tā, ka tas nodokļu maksātājs nav spējīgs tos samaksāt, un tāpēc jau rodas visdažādākie strīdi un visdažādākā neapmierinātība. Tādēļ nevar atbalstīt šo priekšlikumu - “0,4%”... Pirmajā lasījumā bija pieņemts skaitlis “0,2%”, un pie tā arī ir jāpaliek!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tad, kad mēs strādājām šo likumprojektu, visiem likās, ka skaitlis “0,2%” ir ļoti pieņemama norma sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. Tagad, kad ir jau izveidoti atsevišķu pašvaldību regulatori, ir atklājies, ka regulatoram šādi ieskaitījumi - 0,2% no sniegto pakalpojumu neto apgrozījuma - ir pilnīgi nepietiekami. Jo pašvaldībām, pat ne sociāldemokrātiskajai Rīgai, nedz arī Jūrmalai, nav tādu lielu uzņēmumu, kuri spētu iemaksāt šos 0,2% un segt pakalpojumu izdevumus. Un tad nu var izveidoties tāda situācija, ka divi skolotāji un viens bibliotekārs, kas pārstāvēs pašvaldības regulatoru, nespēs saņemt kompetentu slēdzienu no ekspertiem. Pat Rīgā, kur jau ir izveidots pašvaldības regulators, šie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu normālu šo ekspertu darbu. Un, tieši no šāda viedokļa skatoties, manuprāt, komisija ir lēmusi pareizi, atbalstot likmi “0,4%”, jo pat tad, ja apvienojas vairākas pašvaldības, kurām nav ne “Latvenergo”, kas dod šos līdzekļus, ne “Lattelekom”, bet var būt tikai savs vietējais Dundagas, Talsu vai kādas citas pilsētas siltums, tām nav šādu līdzekļu. Tāpēc komisija, rūpīgi izvērtējusi visus variantus, noraidīja tādu pārāk lielu likmi, kādu ieteica Leiškalna kungs, domādams par Jūrmalu. Komisija domāja, ka Jūrmalas regulators var apvienoties ar Rīgas regulatoru un tad viņiem visiem kopā ar 0,4% lielu likmi pietiks. Tāpēc aicinu atbalstīt 19. - komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies mūsu kolēģei Seiles kundzei, ka viņa atklāja tādu ļoti “patīkamu” lietu. Izrādās, ka Saeimā tiek iesniegti likumprojekti, kas ir surogāts. Citādi to nevar nosaukt. Vai tas, kas izstrādāja šo likumprojektu, nevarēja aprēķināt, cik lieliem tiem procentiem ir jābūt? Tātad likumprojekts nebija sagatavots - netika veikti aprēķini, nebija ekonomiskās ekspertīzes. Un tad iedod tādu likumprojektu Saeimas deputātiem, un viņiem tagad ir jāstrādā, tas viss jāaprēķina. Ko dara Statistikas pārvalde? Ko dara Ekonomikas ministrija? Ko dara Finansu ministrija? Ko dara visi tie pārējie departamenti, kuru ir desmitiem katrā ministrijā, kuras nestrādā? Ja viņi ir pieļāvuši kļūdu, lai tad viņi to kļūdu arī likvidē! Es nekad neatbalstīšu - un es domāju, ka kolēģi man pievienosies, - visus tos surogātus, ko mums vienmēr te noliek priekšā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - otro reizi.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ja Leons Bojārs uzskata Rīgas Domi par surogātu un tās izveidoto regulatoru par surogātu, tad es nesaprotu, kāpēc viņi vērsās nevis pie Leona Bojāra, bet pie mūsu komisijas ar prasību pēc šādas likmes - 0,4%.

Tas viss ir domāts tikai un vienīgi iedzīvotāju aizsardzībai. Jo regulators aizstāv iedzīvotāju intereses, regulējot tarifu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Salkazanova kungs, vispirms atgriezīšos pie iepriekš teiktā. Es tieši to arī teicu - to, ka ir nodalīti budžeti un jau šobrīd lielie regulējamie uzņēmumi var sponsorēt organizācijas no tās naudas, kas tiek iegūta par neregulējamām nozarēm. Tieši to es arī teicu, bet varbūt izteicos neprecīzi, jo gribēju taupīt laiku.

Leonam Bojāra kungam teikšu tā: mēs uz pasauli varam skatīties dažādi. Daži domā, ka Saeimā kā surogāts ir ievēlēts Leiškalns, bet daži domā, ka Bojārs. Un nevienam nav īsti taisnības.

Mēs runājam par 0,6% vai 0,4%, vai 0,2%. Ja šī būtu konstanta summa un ja šis būtu vienīgais mērījums, un ja šī būtu vienīgā iespēja pašvaldībām nodibināt regulatorus, tad tas skaitlis būtu tiešām no gaisa grābts. Taču mēs runājam par procentu “griestiem” - līdz 0,6% vai līdz 0,4%, vai līdz 0,2%. Turklāt mēs par to runājam situācijā, kurā pašvaldībām ir izvēle, pirmkārt, izveidot kopēju regulatoru vai, otrkārt, kā jau šodien mēs to pieņēmām likumā, deleģēt šo funkciju, samaksājot tos 0,2% vai 0,4%, vai 0,6%, tik, cik ir nepieciešams, lielajam regulatoram un saņemt savu uzņēmumu regulāciju. Un nākamā funkcija ir pamatot izdevumus un ne vienmēr izmantot pilnus “griestus” (vienalga, vai tie būtu 0,6%, 0,4% vai 0,2%), bet tieši tik, cik ir nepieciešams. Jūrmalas Domei nav 0,6%, jo Jūrmalas Dome teica, ka viņiem pietiek ar 22 tūkstošiem. Taču ar šābrīža “griestiem” - 11 tūkstošiem - viņiem nepietiek. Ticiet man, Bojāra kungs, - tikai tādēļ, ka bija saruna ar Domes priekšsēdētājiem, kas ir sociāldemokrāti, es to iesniedzu, jo man šajā lietā nav nekādas intereses. Es gribu, lai mēs pašvaldībām neuzspiestu obligātu apvienošanos, kad, teiksim, ir nesaderība. Ja viens priekšsēdis ir, teiksim, no Tautas partijas vai no “Latvijas ceļa”, bet otrs ir stingrs sociāldemokrāts, tad saka: “Es ar tādiem kopā neko neveidošu!” Mums gan nākas te kopā strādāt no šīs tribīnes un tamlīdzīgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju un Parlamentā debates nepārvērst par debašu surogātu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns pieprasa veikt balsojumu par 18.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Nekādā ziņā, jo mans priekšlikums ir ietverts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās paziņojums. Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam jubilejā mūsu kolēģi Annu Seili! (Aplausi.)

Imants Burvis vēlas sniegt paziņojumu.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Es jums atgādinu, ka pulksten 12.35 notiks komisijas sēde, uz kuru ir uzaicināts ekonomikas ministrs Kalvītis. Tā ka esiet tik laipni un atnāciet, izrādiet cieņu ministram!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Ja plenārsēdē būs lielais pārtraukums, tad komisijas sēde būs lielajā pārtraukumā. Ja plenārsēde beigsies agrāk, tad uzreiz pēc plenārsēdes būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija uz īsu brīdi pulcējas Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju es aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Vents Balodis, Aida Prēdele, Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš).

Dāmas un kungi! Manuprāt, mēs palikām pie 20.priekšlikuma, kuru par 32.panta pirmo daļu ir iesniedzis deputāts Sokolovskis.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

K.Leiškalns. Paldies, arī juristi teica, ka tas noteikti nav atbalstāms. Tālāk ir 21.priekšlikums un 22.priekšlikums par pārejas noteikumiem. Vienu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, bet otru - deputāts Lujāns. Komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu, bet es kā deputāts tomēr lūdzu šo priekšlikumu balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz 21. - atbalstīto Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Arī es lūgtu to balsot pa daļām. Un arī to daļu, ka līdz 2002.gada 1.jūnijam pašvaldību iestādi vai tās struktūrvienību, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu lietotājiem, pašvaldība pārveido par uzņēmējsabiedrību vai kapitālsabiedrību. Šī daļa tiešām radīs diezgan būtiskas problēmas, un es aicinu deputātus šo daļu, balsojot pa daļām, neatbalstīt, jo veselā rindā mazo pagastiņu šodien vienkārši ekonomisku apsvērumu dēļ ir šādas iestādes, komunālie dienesti, un šīs iestādes principā tikai ekonomisku apsvērumu dēļ pašvaldības līdz šim nav pārveidojušas par uzņēmējsabiedrībām, taču, ja šie ekonomiskie apsvērumi mainītos, tad tādā gadījumā tiešām varētu būt runa, ka šīs iestādes tiek pārveidotas par uzņēmējsabiedrībām. It kā zināma loģika jau ir pašā priekšlikumā, taču reālā situācija mazajos pagastiņos pagaidām neliecina par labu šā priekšlikuma otrajai daļai, un tāpēc es aicinu to neatbalstīt. Pakāpeniski šis process notiks kontekstā ar visiem pārējiem procesiem, kas valstī notiek, bet noteiktu datumu šeit nevajadzētu minēt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Kā jau es teicu, arī es, apspriedies ar pārējiem komisijas locekļiem, sapratu, ka šis priekšlikums, lai gan tas ir racionāls, varētu kļūt par kārtējo neizpildāmo pantu, tāpēc labāk būtu likt punktu aiz vārda “dome (padome)”. Es aicinu deputātus atbalstīt Salkazanova kungu, šajā gadījumā daļēji atbalstot arī atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, vai ir iebildumi, ka mēs balsojam par 21. - deputāta Leiškalna priekšlikumu - pa daļām? Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Pirmā daļa tiek atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma otro daļu! Pēdējo teikumu... Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 19, atturas - 49. Otrā daļa netiek atbalstīta.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 22.priekšlikumu?

K.Leiškalns. Es domāju, ka tas vairs nav balsojams, priekšsēdētāja kungs! Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Otrais lasījums. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr. 375, un tie ir lasāmi jūsu dokumentā, kuram ir 995. reģistrācijas numurs. Komisija nav izteikusi nevienu priekšlikumu par to, kā uz otro lasījumu šis iesniegtais likumprojekts būtu kaut kādā veidā papildināms vai grozāms. Saeima ar likumu var dažādi piešķirt šo pilsoņa statusu - ar jebkuru motivāciju vai varbūt arī pat bez motivācijas, vai arī atzīt par pilsoni jebkuru, kurš ir izteicis tādu gribu... Par to, ka atzīs šādā kārtā, kā tas ir formulēts saņemtajā dokumentā, ir lēmis Ministru kabinets. Pret to mums nevienam iebilžu nebija, un tāpēc likumprojekts tiek virzīts uz otro lasījumu.

Debatēs un diskusijās deputāti tomēr izteica savus apsvērumus, kuri ir pietiekami motivēti un tāpēc būtu ņemami vērā uz trešo lasījumu. Proti, šajā likumprojektā būtu nepieciešams redakcionāli izdarīt vēl dažas citas korekcijas - un tas mums ir iespējams -, tāpēc es lūdzu pārējos deputātus piedalīties šajā jaunrades darbā, jo tas nav mazsvarīgi, nav mazbūtiski. Patiesībā attiecībā uz īpašajiem nopelniem, kas šeit ir atrunāti, pagaidām neviens īsti adekvātu motivāciju mums nevar dot, taču tā ir perspektīva, tā ir cilvēka gatavība, un tas ir viss tas, kas Latvijas prestižam būtu nepieciešams. It īpaši tiem, kuri uzskata, ka Latvijas sportam un Latvijas prestižam caur sportu pasaulē tas ir nepieciešams. Un tas ir nepieciešams arī paša cilvēka izvēles atbalstam - viņš ir latviešu ģimenē dzimis jauneklis, bet tajā brīdī, kad Latvijā ritēja process attiecībā uz šīs pilsonības iegūšanu pārmantojamības kārtā, viņš to pats personīgi izdarīt nevarēja, tāpēc varbūt redakcija, kurā ir pausts viedoklis, ka šī ir pilsonības iegūšana kādā īpašā kārtā vai kādā sevišķā veidā, nav pretrunā nedz ar Pilsonības likuma pamatprincipiem, nedz arī ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, taču par atsevišķām šādām redakcionālām korekcijām arī komisijā bija diskusijas. Tās mēs nolēmām izdarīt uz trešo lasījumu, lai šobrīd nekavētu laiku, virzot šo likumprojektu uz priekšu. Tā ka lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kārlis Leiškalns vēlas debatēt? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Tieši tā!”) Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Es tomēr, dāmas un kungi, gribētu ieteikt valdībai Satversmes 81. panta kārtībā šāda veida likumus vai noteikumus ar likuma spēku nepieņemt, jo, ja, teiksim, minētā persona pilsonību saņem jūnijā un arī pasi pēc tam, tad kādā veidā mēs, ja neatbalstīsim valdības iesniegto likumprojektu, varēsim šo pasi septembrī atņemt. Tas man rada jautājumus, un es domāju, ka šāda veida likumprojektus nevajadzētu izskatīt Satversmes 81.panta noteikumu kārtībā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Vienā ziņā es negribētu Antai piekrist, kad viņa runā par šiem principiem. Mēs kārtējo reizi akceptēsim principu, ka ir labi latvieši, kuriem ir viena Latvijas pilsonība, ka ir vēl labāki latvieši, kuriem ir vairākas pilsonības, bet mēs visu laiku izvairāmies no jautājuma par to, ka mums atrodas arī slikti latvieši, kuriem vispār uz pilsonību nav tiesības, es ar to domāju Austrumu latviešus. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Bet kas notiks, ja mēs neatbalstām?”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Rugāte. Es gribētu kolēģiem komisijas vārdā piebilst par komisijas viedokli, kuru es pirmīt paudu referējumā, un tāpēc es gribētu precizēt, ka patiešām, lai atzītu Bruno Valdi Pētersonu par Latvijas pilsoni, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā, šī redakcija varbūt arī nav tā veiksmīgākā, kādu mums piedāvā Satversmes 81.panta kārtībā valdības iesniegtie noteikumi, taču šis jau ir ievadīts process, kuru mēs nevaram šobrīd apstrīdēt kaut vai tādēļ vien, ka Juridiskais birojs juridiskajā ekspertīzē ir atzinis to par pilnīgi likumīgu - iespēju šo jautājumu lemt šādā veidā, jo tas ir īpašs likums, ko Saeima šobrīd pieņem. Un tādējādi, pieņemot šo īpašo likumu, varētu būt arī kāda cita redakcija ar citu motivāciju, kas nemaina lietas būtību. Tas ir tas, ko es jau iepriekš klāstīju un ko es vēlreiz vēlos teikt Leiškalna kungam un arī Burvja kungam, kuriem bija nedaudz atšķirīgs viedoklis no komisijas paustā viedokļa. Tāpēc es, kolēģi, aicinu jūs uz radošu pieeju. Būsim atbildīgi un dosim to redakciju, kas visprecīzāk atspoguļo šo situāciju, lai likums attiecīgi tiktu pieņemts vislabākajā veidā, kādā tas ir iespējams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Rugāte. Godātie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu vēlams 4.oktobris. Paldies.

Sēdes vadītājs. 4. oktobris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3442. Ministru kabinets ir izstrādājis, akceptējis un iesniedzis Saeimā grozījumus likumā “Par dabas resursu nodokli”, kuri saskaņo šā likumprojekta normas ar Iepakojuma likuma prasībām un arī precizē vairākas citas lietas, kas ir saistītas ar dabas resursu nodokļa apliekamo objektu.

Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, es aicinu to atbalstīt un pieņemt Saeimā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. 4. oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jums tiek piedāvāti valdības iesniegtie grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja pirmajam lasījumam.

Kāda ir likumprojekta būtība?

Pirmām kārtām es atļaušos atgādināt, ka likumprojekts ir vienotā paketē ar šodienas darba kārtības nākamo - 14.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”), 18.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”) un 19.jautājumu (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””).

Godātie deputāti! Šie grozījumi it kā ir tikai tehniski, bet savā būtībā tie paredz reformu robežsardzē un policijā. Tiek novērsta funkciju dublēšanās. Cīņa pret nelegālo imigrāciju tiek koncentrēta robežsardzes rokās. Gan Dāboliņa kungs, kas piedalījās mūsu komisijas sēdē, uzsvēra, gan arī likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka cīņu pret nelegālo imigrāciju nepieciešams koncentrēt vienas iestādes - robežsardzes - rokās, nevis turpināt to tā, kā tagad, kad tā notiek dalīti: daļu jautājumu risina robežsardze, bet daļu jautājumu - Imigrācijas policija. Taču tajā pašā laikā komisijai bija arī šaubas, un tādēļ mēs aicinām robežsardzi strādāt tālāk pie šā jautājuma, lai atrisinātu problēmas. Jādomā par to, kādā veidā cīņa pret nelegālo imigrāciju notiks tajās pilsētās un tajos reģionos, kuri nav pierobežas reģioni, un tajās pilsētās, kurās visvairāk notiek šādu ārvalstnieku un nelegālo imigrantu nelegāls darbs vai nelegāla uzturēšanās. Būtu jāpārdomā jautājumi par struktūrvienībām un funkcijām, par to, kādā veidā to visu risināt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Muciņa kungs jau, runājot par iepriekšējo likumprojektu, minēja, ka likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” ir viena no šīs likumprojektu paketes sastāvdaļām. Būtība ir tā, ka tiešām ir funkciju dublēšanās. Ir Valsts policija, kurā ietilpst šobrīd Imigrācijas departaments, kas pārrauga visas šīs lietas, un Valsts robežsardze. Reizēm to funkcijas ļoti lielā mērā pārklājas, un tad nav racionālu risinājumu. Šī ir faktiski reorganizācija, kuru paredz arī 2001.gada 13.martā Ministru kabineta akceptētā Valsts robežsardzes attīstības koncepcija 2001.-2005.gadam. Tātad būtu nopietni jāstrādā pie šīs lietas, un es lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mūsu komisija vienprātīgi atbalstīja šādu risinājuma variantu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tā nebija, ka komisija vienprātīgi atbalstīja šo likumprojektu. Sakarā ar šo likumprojektu bija pārāk daudz jautājumu, bet atbilžu faktiski nav.

Ko nozīmē piedāvātie grozījumi šajā likumā? Būtība ir ļoti vienkārša - tagad ar bēgļu jautājumiem nodarbosies tikai robežsargi. Tas it kā būtu apsveicami, bet tajā pašā laikā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu. Pirms virzīt likumprojektu uz Saeimu un to pieņemt pirmajā lasījumā, bija nepieciešams uzklausīt speciālistus gan no Imigrācijas policijas, gan arī no Valsts policijas. Man personīgi nav skaidrs, kā robežsargi ķerstīs bēgļus, teiksim, Madonā vai Kuldīgā, vai Saldū. No turienes līdz robežai ir diezgan liels attālums.

Vai šie likuma grozījumi uzlabos situāciju? Manuprāt, tie pasliktinās situāciju. Es aicinu šodien nepieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, rūpīgi to izvērtēt komisijā un tikai pēc tam virzīt tālāk uz parlamenta sēdi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

Dz.Kudums. Komisijas sēdē tiešām tika apspriests šāds jautājums, ka būtu jāuzaicina pārstāvji no šīm atbildīgajām institūcijām, jāiegūst dati un nopietnāk jāstrādā pie likumprojekta. Taču, lai nekavētu likumprojekta virzību, mēs nolēmām to visu izdarīt, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam. Tā ka mūsu komisija to arī izdarīs.

Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3411 - likumprojektu “Grozījums ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Likuma izmaiņas ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Likums šobrīd reglamentē darbības ar ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, bet neregulē ķīmisko vielu un ķīmisko produktu atkritumu apsaimniekošanu. Tā kā mums ir jau pieņemts Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurš prasa izdarīt tehniskus grozījumus šā likuma 3.panta otrās daļas 1.punktā, un piedāvātās izmaiņas ir tehniska rakstura un ir saistītas ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma normu saskaņošanu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.Sproģis. Lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Mums jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris.

Sēdes vadītājs. Un kad būs likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā?

J.Sproģis. Man nav kalendāra... Tas varētu būt 11.oktobrī.

Sēdes vadītājs. 11.oktobris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3348. Likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Es domāju, ka daudzi dzīvniekmīļi būs iepriecināti. Aicinu pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt. Protams, attiecībā uz otro un trešo lasījumu būs vēl diezgan nopietni pie tā jāpiestrādā, jo tur atkal ir daudzas diskutablas normas. Taču šinī brīdī es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Lujāns. Tas ir 14.oktobris. Lūdzu visus dzīvniekmīļus līdz tam laikam iesniegt priekšlikumus, lai varētu labāk izstrādāt šo likumu.

Sēdes vadītājs. 14.oktobris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Gribēju referēt par dzīvnieku tiesību aizsardzību, bet nākas referēt par patērētāju tiesībām.

Likuma grozījumi ir izstrādāti viena iemesla dēļ. Latvijas Republikas parlaments likumu pieņēma 1999. gada 18.martā, bet 1999.gada 25.maijā Eiropas Parlaments un Eiropas Padome pieņēma direktīvu, kura jau drusciņ citādi reglamentē šīs attiecības - precizē garantiju noteikumus, preču un pakalpojumu pārdošanas nosacījumus un attiecības starp pārdevēju un pircēju. Direktīva ir radījusi nepieciešamību izdarīt izmaiņas minētajā likumā. Likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, un es aicinu deputātus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 4.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā. Skatot šos grozījumus, saņēmām arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinumu, kuru ir parakstījis Seiksta kungs un kurš ir pozitīvs - likumprojektu virzīt pirmajam lasījumam. Saņēmām arī Juridiskās komisijas atzinumu, kuru ir parakstījis Muciņa kungs un kurš ir tāds pats.

Lūdzam nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Nav iebildumu.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 19.septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un pieņēma lēmumu virzīt to pirmajam lasījumam Saeimā. Šis likumprojekts ir tajā pašā blokā, ko iepriekš minēja Muciņa kungs. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 10.oktobris.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par Daugavpils Universitātes Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Sakarā ar to, ka atbilstoši likumam mēs Satversmi varam vai nu pieņemt, vai noraidīt pilnībā, bet nevaram tajā izdarīt grozījumus, mēs varam izdarīt grozījumus tikai šajā mazajā, īsajā likumprojektiņā, kas ir pievienots Satversmei. Turklāt Satversmi ir atbalstījis gan Ministru kabinets, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Mēs pilnībā atbalstām Satversmes redakciju, un tāpēc es aicinu kolēģus izskatīt šo Daugavpils Universitātes Satversmi steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Daugavpils Pedagoģiskā universitāte ir izveidojusies par spēcīgu valsts augstskolu, kam ir liela nozīme ne vien Latgales reģionā, jo tur mācās studenti arī no pārējiem Latvijas novadiem, un šī augstskola, protams, ir prestiža, jo mācību procesa kvalitāte, neapšaubāmi, ir augsta. Arī tas, ka Daugavpils Pedagoģiskā universitāte atbilstoši iesniegtajai Satversmei turpmāk grib saukties par Daugavpils Universitāti, ir loģiski, jo augstskola šobrīd īsteno ļoti daudzas studiju programmas, kas nav tieši saistītas ar pedagoģiju. Augstskola gatavo, piemēram, dažādu valodu bakalaurus un doktorantus filoloģijā, dažādu sociālo zinātņu bakalaurus, doktorantus un doktorus, ekonomistus, datoru dizainerus un tā tālāk. Turklāt gandrīz visas augstskolas studiju programmas, kuru kopskaitā ir ļoti daudz - 60, ir akreditētas. Šobrīd akreditētas ir 53 no 60 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes programmām. Arī pārējās 7 programmas ir sagatavotas visai drīzai akreditācijai.

Kā jau teicu, komisija un ministrija ir rūpīgi iepazinusies ar Satversmi. Tā ir rūpīgi izstrādāta, un es tāpēc aicinu arī Saeimu Satversmi atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 28.septembrim, tas ir, līdz šīs nedēļas piektdienai, un par izskatīšanas termiņu noteikt 4.oktobri.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris - izskatīšana. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Vairāki politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumus par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un labklājības ministram Andrejam Požarnovam. Jautājumi tiek nodoti adresātiem.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šī Konvencija faktiski ir būtisks solis tajā virzienā, lai šķīrējtiesu un pastāvīgo šķīrējtiesu institūciju darbību Latvijā padarītu starptautiski atzītu un nostiprinātu šo institūciju, tātad ad hoc institūciju darbību Latvijā saimniecisko strīdu, komercstrīdu izšķiršanas gadījumos. Šajā Konvencijā diskusiju objekts, es pieļauju, varētu būt pastāvīgas šķīrējinstitūcijas izvēle, kura institūcija būtu tā, kas uzņemtos šīs šķīrējinstitūcijas funkcijas.

Kopumā Ārlietu komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta tālāko virzību, tātad ir atbalstījusi to pirmajā lasījumā, tomēr lūdzu noteikt samērā garu priekšlikumu sagatavošanas termiņu. Ierosinājums priekšlikumus iesniegt līdz 1.decembrim, lai varētu vienoties par tās šķīrējinstitūcijas izvēli, kas Latvijā būtu visatbilstošākā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.decembris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai Latvija varētu pievienoties likumprojekta nosaukumā minētajai konvencijai par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu atbildības ierobežošanas apmēriem. Šī ir starptautiska prakse, kas tagad varētu tikt ieviesta Latvijā, ja mēs pievienosimies šai konvencijai.

Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo konvenciju un šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 7.novembris.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - "Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Problēmas būtība ir tāda, ka šobrīd Latvijas likumdošanā ir iestrādātas 1952.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu arestu tiesības un normas. Tā kā 1999.gadā tika pieņemta cita konvencija ar nedaudz grozītām normām, tad šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvija savā nacionālajā likumdošanā varētu iestrādāt šīs 1999.gada Starptautiskās konvencijas normas un tātad pievienoties šai konvencijai, kad tas būs iespējams. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 7.oktobris.

Sēdes vadītājs. 7.oktobris.

G.Krasts. Ja es drīkstētu koriģēt priekšlikumu iesniegšanas datumu arī iepriekšējam likumprojektam, tātad Atēnu konvencijai par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumiem, tad arī tas būtu 7.oktobris. Es pārteicos par 7.novembri.

Sēdes vadītājs. Tātad abiem šiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 7.oktobris. Iebildumu nav.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu - "Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāte - Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tātad Prezidijam tika iesniegts desmit deputātu priekšlikums grozījumam likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Šis grozījums skar informācijas avota noslēpuma jomu.

Mēs zinām, ka Preses likums ir ļoti sens likums. Tas Saeimā ir pieņemts 90.gadu pašā sākumā, un vēl līdz šim šā likuma 22.pantā ir spēkā šāda norma: “Masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu tajā gadījumā, ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī.” Šī prasība redakcijai ir saistoša, taču pastāv arī izņēmuma gadījumi. Ja informācijas avotu uzrādīt prasa tiesa vai prokuratūra pēc sava pieprasījuma, tad redakcijai šis informācijas avots ir jāuzrāda. Taču mēs zinām, ka gan Latvijas Žurnālistu savienības, gan atsevišķu preses izdevumu arhīvos, gan Preses un izdevēju asociācijas rīcībā ir informācija par daudziem un dažādiem gadījumiem, kad informācijas avota uzrādīšana pēc prokuratūras pieprasījuma, neizskatot šo prasību tiesā, daudzos gadījumos ir ierobežojusi žurnālista iespējas nākotnē sniegt sabiedrībai nepieciešamu informāciju.

Tātad - ko es vēlos uzsvērt? Desmit iesniedzēju priekšlikumā īstenībā tiek runāts ne tikai par žurnālista aizsardzību, bet arī par sabiedrības interesi un vajadzību saņemt atbilstošu informāciju tai nepieciešamajā apjomā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma šo priekšlikumu un izstrādāja savu alternatīvu redakciju. Protams, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jau no sākta gala tika uzskatīts, ka šis grozījums ir nepieciešams, pirmkārt, lai tiktu nodrošinātas Satversmes 100.pantā noteiktās cilvēktiesības uz vārda brīvību, un vārda brīvība šajā gadījumā ietver arī žurnālista tiesības neizpaust informācijas avotu.

Īsi paskaidrošu, kādēļ tad tika izveidots likuma alternatīvais variants. Proti, komisija, uzklausījusi gan Tieslietu ministrijas, gan Valsts cilvēktiesību biroja, gan Ģenerālprokuratūras, gan Augstākās tiesas, gan Latvijas Žurnālistu savienības un Nacionālās radio un televīzijas padomes viedokli, nonāca pie secinājuma, ka tiesai ir nepieciešams motivēts pamats, lai izvērtētu, vai žurnālista tiesības neizpaust informāciju atsver sabiedrības tiesības uzzināt šo informāciju.

Vēl es gribētu piebilst, ka šo principu atbalsta arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants, kas ir ārkārtīgi būtiski. Es gribētu minēt arī kādu citu dokumentu, kas ir ļoti garš, un es varētu citēt to ilgi, bet es to nedarīšu, proti, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija par žurnālistu tiesībām neatklāt informācijas avotu. Šai rekomendācijai ir pat īpašs pielikums, kas atspoguļo principus attiecībā uz žurnālista tiesībām neizpaust informācijas avotu.

Tātad komisija ir iepazinusies ar visiem šiem dokumentiem un pēc būtības ir atbalstījusi desmit deputātu iesniegto priekšlikumu, bet tikai ir izveidojusi savu redakciju.

Priekšsēdētāja kungs, mums būtu jābalso likumprojektu iesniegšanas secībā, tātad vispirms būtu jāizsaka Saeimas attieksme pret alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates.

Dzintars Rasnačs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Es gribētu paust savu viedokli uzreiz par abiem diviem likumprojektiem. Iepriekšējais tika iesniegts pirms gada - 2000.gada 21.septembrī - , un es pateicos visiem deputātiem, kuri iestājās par minētā likumprojekta iesniegšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Taču jāpasaka arī daži kritiski vārdi pašam sava izstrādātā projekta sakarā, jo pirmajā projektā, kas tika iesniegts pirms gada, nebija norādīti tiesai tie virzieni, kuros būtu jāizskata konkrētais jautājums, tātad netika norādīts, ka avots ir izpaužams, lai aizsargātu sabiedrības vai personas būtiskas intereses. Manuprāt, alternatīvajā projektā tas ir precīzāk minēts. Saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību normatīviem, kā arī ar citiem starptautiskajiem dokumentiem sabiedrības intereses ir plašs jēdziens, kurš sevī iekļauj gan valsts drošību, gan arī, piemēram, informāciju par terora aktu draudiem vai par kādu epidēmiju draudiem, vai tamlīdzīgu. Tātad ar šo universālo formulu no starptautisko tiesību normatīviem un dokumentiem mēs esam aizpildījuši to robu, kas bija šajā likumā. Vienlaikus arī jāsaka, ka noteikti būs jāgroza Kriminālprocesa kodeksa likums, lai būtu pieejams tiesas sastāvs, konkrēts tiesnesis konkrētu sankciju došanai, kā tas ir šobrīd, izvēloties drošības līdzekli vai pārbaudot kādas bankas kontus, vai tamlīdzīgi.

Tā ka es vēlreiz pateicos visiem, kas atbalstīja sākotnējo redakciju, tomēr uzskatu, ka alternatīvais likumprojekts ir labāks, un aicinu balsot par komisijas izstrādāto alternatīvo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu tas, ka jau ilgāk nekā gadu mūsu kolēģu parakstītais likumprojekts ir nogulējis attiecīgās komisijas atvilktnē. No vienas puses tas vispār rada izbrīnu par komisijas darbu. No otras puses - ko tad viņi gada garumā ir veikuši? Izmainījuši vienu vārdu. Es nevaru saprast, vai tā ir bezkaunība, varbūt tas ir rupji, bet tik tiešām tāda ir attieksme pret mūsu pašu kolēģiem. Vai tad tik tiešām gada laikā nevarēja likumprojektu izskatīt un vajadzēja to atvilktnē turēt gadu? Taču es redzu te arī ko citu - tātad tomēr ir cilvēki, kuriem nepatīk tas, ka presē parādās tā vai cita informācija. Un, ja nav tāda likuma, kas var iedarboties uz tiem avotiem, kas dod to informāciju, tad tik tiešām tiek ierobežota mūsu prese un masu saziņas līdzekļi. Protams, ir jāpieņem tas likumprojekts, kas bija iesniegts 2000.gada 21.septembrī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo. Godātie kolēģi! Es pateicos Rasnača kungam par vietā esošo piebildi, ka, protams, ja Saeima šodien atbalstīs kādu no šā likuma grozījumu variantiem, tad noteikti būs nepieciešami grozījumi arī Krimināllikumā; iespējams, ka tad būs jāizdara grozījumi arī Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa kodeksā. Par to, protams, būs jādomā, bet šodien ir faktiski ļoti svarīgi uzzināt, vai Saeima principā atbalsta šo normu, šo grozījumu tieši Preses likumā.

Mums jābalso likumprojektu iesniegšanas secībā. Pirmais, protams, būs desmit deputātu iesniegtais likumprojekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par divpadsmit deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 3, atturas - 61. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta, ko sagatavojusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

V.Lāzo. Pateicos, godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam motivācija ir tāda pati, par kādu mēs jau balsojām, izdarot grozījumus gan Robežsardzes likumā, gan Policijas likumā, gan Iedzīvotāju reģistra likumā, gan arī likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Proti, jautājumi, kuri līdz šim bija Imigrācijas policijas kompetencē, tagad tiek nodoti robežsardzes ziņā.

Atbildīgā komisija diskutēs par tiem jautājumiem un tiem motīviem, par ko runāja kolēģi Muciņa kungs un Kuduma kungs, bet lūdzam akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.oktobri.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.3512. Tagad ir likumprojekta otrais lasījums. Ja par kaut ko nevarēsim vienoties, nesatrauksimies, jo būs vēl arī trešais lasījums! Taču lieta, protams, ir ļoti nopietna.

1.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tas ir redakcionāls. Tā ir tā piebilde pie likumprojekta virsraksta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu otrajā lasījumā konceptuāli atbalstīt manu - un ne tikai manu, bet arī daudzu speciālistu viedokli -, ka mums būtu beidzot godīgi jāatzīst, ka sertifikāti funkcionēs ne tikai nākamgad vai aiznākamgad, bet līdz privatizācijas procesa beigām. Šodien mēs jau sākam dzirdēt to, ka daļa no tā saucamās lielās paketes uzņēmumiem tiks nodoti privatizācijai, iespējams, tikai nākamā gada beigās. Tas ir kaut vai “Lattelekom”, ja tiesvedība veiksmīgi noritēs... Tātad, kā mēs varam saprast, ir pilnīgi reāli, ka arī nākamā gada beigās “Lattelekom” netiks nodots privatizācijai. Kārtējo reizi valdība būs mānījusi tos iedzīvotājus, kuri gribēs privatizēt par saviem sertifikātiem kaut vai to pašu “Lattelekom”. Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Šis priekšlikums sasaucas arī ar cienījamā Nagļa kunga un Šadinova kunga viedokļiem. Viņi, kas ir lieli speciālisti privatizācijas sfērā, ir norādījuši, ka, sertifikātu derīgumam nosakot kaut kādus termiņus, mēs vienkārši mānīsim paši sevi, mānīsim sabiedrību.

Tādēļ es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja viena iemesla dēļ. Tāpēc, ka tādā gadījumā visi sertifikāti kļūs mūžīgi un par tiem varēs privatizēt visu valsts un pašvaldību īpašumu - dzīvokļus, zemi, gan lielos uzņēmumus, gan mazos uzņēmumus - un valsts budžets nepildīsies, jo visas tās naudas daudzums, kura varētu tikt samaksāta par privatizējamiem uzņēmumiem, samazināsies tādēļ, ka tiks darbā laisti sertifikāti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 10, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Freimanis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tagad bieži izskan jautājums, vai privatizācijas sertifikātu ieviešanas ideja vispār nebija nepamatota. Mūsu komisijai ir pat viens kungs atrakstījis vēstuli, ka Godmani vajagot sēdināt cietumā. Es saku, kas vēstulē ir rakstīts, es neesmu ne “par”, ne “pret". (Starpsauciens no zāles: “Godmanis jau bija “pret”!”)

Jāteic, ka šāds jautājums rodas tādēļ, ka privatizācijas sertifikātu pielietošanas gaitā šī ideja ir mainīta - faktiski izkropļota. Savulaik privatizācijas sertifikātu ieviešana bija pilnīgi pamatota, jo tajā laikā mēs visi bijām vienoti, bijām varbūt ideālisti, domājām, ka būsim taisnīgi - ka spēcīgākie palīdzēs vājākajiem. Tajā laikā mums pat ļaunākajos murgos nevarēja ienākt prātā, ka pēc 10 gadiem 70% iedzīvotāju dzīvos zem iztikas minimuma, bet 4% nezinās, kur naudu likt un kādas orģijas sarīkot.

Sertifikāti tika ieviesti kā valsts piedāvājums attiecībā uz to valsts īpašuma daļu, kas bija mantojums no iepriekšējās sistēmas. Tā ideja tika izkropļota tajā brīdī, kad sertifikāti tika padarīti par preci. Tas notika tad, kad šaurs iedzīvotāju loks bija vairāk vai mazāk likumīgi pievācis finansu resursus un redzēja, ka par grašiem var pievākt arī lielāku kopīpašuma daļu. Tagad sāk propagandēt ideju, ka valstij ir jāgarantē šī iespēja, un šodien visskaļāk runā sertifikātu uzpircēji un viņu “rupori”. Tiek laisti darbā argumenti, ka, lūk, valsts mēģinot kādu apkrāpt, kādu “apskaitīt” un negarantējot visas solītās tiesības. Taču jāteic, ka sertifikātu pirkšana un pārdošana ir normāls bizness, tāpat kā visi biznesi, un tas, tāpat kā jebkurš normāls bizness, ir ar zināmu riska pakāpi, turklāt šī riska pakāpe ir proporcionāla kārotajai peļņai. Valsts negarantē nevienā biznesā, nevienā pasākumā peļņu. Arī šajā gadījumā nav nekāda pamata prasīt, lai valsts garantētu 2000 procentu peļņu vai pat vēl lielāku. Turklāt sertifikātu uzpircējiem nebija nekāda pamata uzskatīt, ka sertifikātu pielietošana būs mūžīga, jo šā paša likuma 18. panta 11. punktā jau bija noteikts lietošanas termiņš un 18. panta 10. punktā ir noteikts, ka sertifikāti ir obligāti pieņemami kā maksāšanas līdzeklis par valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļiem un zemi, ka privatizācijas sertifikātus var izmantot kā maksāšanas līdzekli par valstij un pašvaldībām piederošiem uzņēmumiem, ja konkrētā uzņēmuma privatizācijas noteikumos nav paredzēts citādi. Tātad jau tajā laikā likumdevējs bija paredzējis, ka ne visi valsts uzņēmumi tiks pārdoti par sertifikātiem. Arī šodien iedzīvotāju lielākā daļa ir ieinteresēta, lai peļņu nesošie valsts uzņēmumi, ja tie vispār tiek pārdoti, tiktu pārdoti par naudu un tiktu pārdoti par to īsteno vērtību.

Mēs tagad bieži runājam par to, ka valstī valda tiesiskais nihilisms, bet nepadomājam, ka šo tiesisko nihilismu mēs radām paši, mainot “spēles noteikumus” likuma realizācijas gaitā. Tā tas bija ar kompensāciju par zemēm, un tagad mēs to darām jautājumā par sertifikātiem, un ir paredzēts, ka darīsim to arī attiecībā uz ostu zemēm.

Tādā veidā mēs mēģinām likumpaklausīgos pilsoņus padarīt par muļķiem un nostādīt neizdevīgākā situācijā nekā tos, kuri uzskata, ka likumu nav jāsteidzas pildīt, jo var sagaidīt kaut ko labāku.

Pirmais sertifikātu pielietošanas termiņš beidzās, tuvojas beigām arī pagarinātais sertifikātu lietošanas termiņš. Runāt par to, ka nebūtu bijis kur izmantot sertifikātus….

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

G.Freimanis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Seile. Godātie deputāti! Komisija, izvērtējusi Freimaņa kunga priekšlikumu, atzina, ka princips varbūt būtu bijis pareizs, ja tas būtu ticis ieviests sertifikātu izmantošanas sākumā. Taču, ja šajā brīdī mēs nobalsotu par Freimaņa kunga priekšlikumu, tad tie, kas vēl nav paspējuši privatizēt dzīvokļus, vairs nevarēs tos privatizēt tikai par sertifikātiem, daļu vajadzēs piemaksāt naudā, ja kāds jau ir nopircis kāda uzņēmuma akcijas un tā izlietojis savus sertifikātus. Brīvo zemi, brīvo valsts zemi, nevarēs iegādāties Latvijas zemnieki, ja viņiem vairs nebūs atlikuši sertifikāti, un tā tiks pārdota ārzemniekiem par dārgu naudu. Tāpēc šis priekšlikums, manuprāt un arī komisijasprāt, nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 10, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 4. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Arī to komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns. (Starpsauciens no zāles: “Kārli...”)

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Jā, parlaments jau nu ir tā vieta, kur visiem jāatnāk, jāpaklusē, ātri jānospiež balsošanas pogas un jāskrien prom… Mums saka: “Kārli, beidz, Leon, beidz!” Mēs, tie runātāji, esam tie sliktie, bet tas klusējošais vairākums vienmēr ir tie labie.

Man tomēr ir jāpasaka daži apsvērumi. Te jau norādīja (patiesībā, analizējot reālo situāciju, mēs visi to redzam un visi klusībā tam piekrītam): ja mēs tagad nenoteiksim par sertifikātu derīguma termiņu divus gadus, tad mēs to pagarināsim jau pēc nākamā parlamenta ievēlēšanas. Nosakot par sertifikātu derīguma termiņu vienu gadu, mēs, tas ir, šī pašreiz ievēlētā Saeima, patiesībā uzņemamies ekskluzīvu rīcību ar sertifikātiem, monopolizējam to paši.

Talāk. Varbūt sociāldemokrāti šobrīd grozīs galvas, bet jāteic, ka arī “Latvenergo” vienmēr ir bijis to objektu sarakstā, kurus to privatizācijas gadījumā sabiedrība varētu dabūt par saviem tai veiksmīgi vai neveiksmīgi izsniegtajiem “papīrīšiem”.

Vēl vairāk! Šiem privatizācijas sertifikātiem vai privatizācijas procesiem nekad nav bijis mērķis budžeta papildināšana. Tieši otrādi! Tas ir stabils vidusšķiras radīšanas mehānisms, un, ja nu mēs to reiz, manuprāt, 1992.gadā palaidām, tad mums tagad veiksmīgi no šā procesa jātiek ārā. Es uzskatu, ka jau pēc nākamajām vēlēšanām šī Saeima noteikti vairs nevarēs mēģināt spriest par “Latvenergo” privatizēšanu vai neprivatizēšanu, bet reālā dzīve agri vai vēlu pierādīs, ka “Latvenergo” tāpat kā citi lielie valsts objekti ir privatizējami, jebšu pretējā gadījumā kļūs nekonkurētspējīgi pasaules enerģētikas tirgū, kurā mēs arvien dziļāk iespiežamies nevis kā nacionālā ekonomika, bet kā globālās ekonomikas sastāvdaļa. Tad nu es gribētu, lai šiem sertifikātiem jau šobrīd tiktu noteikts to izmantošanas termiņa pagarinājums uz diviem gadiem un lai mēs šā parlamenta darbības laikā pie šīs tēmas vairs neatgrieztos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs. (Starpsauciens no zāles: “Sadod, sadod!... Nav par ko!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, Leiškalna kungs teica patiesību, bet attiecībā uz sertifikātiem priekš iedzīvotājiem tā nav patiesība. Tie sertifikāti tika izveidoti kā māneklis. Ko tad mūsu iedzīvotāji ir ieguvuši ar sertifikātu palīdzību? Ar lielām mokām privatizēja dzīvokļus, kur vēl vajadzēja vismaz 200 latu, ja ne vairāk, piemaksāt, un vēl paņēma zemi. Bet kas notiek ar zemes jautājumu - to jūs jau zināt. Ko tad mūsu zemnieki var izaudzēt, ja valdība no viņiem neko negrib pirkt, ne arī atbalstīt viņu darbu?

Un tagad par sertifikātiem. Tie tik tiešām bija instruments veiklu cilvēku rokās, jo tos uzpirka par 30 vai 50 santīmiem, līdz latam, un pēc tam privatizēja uzņēmumus. Es atceros un arī jūs atceraties visas tās reklāmas, kas sludināja: “Nu jūs varat piedalīties tā vai cita uzņēmuma privatizācijā!” Un ko tad tas, kurš piedalījās privatizācijā, tur saņēma? Neko nesaņēma! Nesen es vienam paziņam uzprasīju, viņam tie sertifikāti tika nodoti, ja nemaldos, rūpnīcas “Rīgas balzams” privatizācijā. Es teicu: “Ko tad jūs esat saņēmuši?” Par kādiem 300 sertifikātiem gadā saņemti 47 santīmi.

Un tālāk. Ko tagad var darīt? Jā, vēl palika “Latvenergo”, tik tiešām gards kumoss. Uz to jau zobus trin ne tikai Latvijas veiklie cilvēki, bet no visas Eiropas, arī no citām valstīm atskrēja. Un tagad rindā jau ir nolikts arī “Lattelekom”. Tikai vispirms, kā saka, valdībai par to piespiedīs samaksāt 350 miljonus latu, jo tiesas procesu, es domāju, Latvija zaudēs. Nevienu tiesu Latvija nav vinnējusi. Un pēc tam, protams, to privatizēs. Un kas tad paliks Latvijas iedzīvotājiem? Ar katru gadu arvien pieaugošie tarifi un visi tie dārgie pakalpojumi, kurus sniedz “Lattelekom”. Un ko tad “Lattelekom” no tās privatizācijas ir ieguvis, nododot 49 procentus akciju? Neko! Visa tā peļņa 24 miljonu latu apmērā diemžēl aiziet citu valstu kabatā! Un Latvija paliek bešā!

Un arī pati šī privatizācija? Ja nemaldos, tad pāri par 3 miljardiem bija tās vērtība. Un kas tad privatizācijas rezultātā ir ienācis Latvijas budžetā? Pāri par 300 miljoniem.. Nu tagad paskatieties, kas tad notiks pie tiesu lēmumu izpildīšanas! Visas tās kuģu lietas, visas tās sakaru lietas, tas pats “Lattelekom”, arī vēl par banku “Baltija” pietiesās, tā ka no tās privatizācijas ceļā iegūtās naudas Latvija neko nesaņems. Un tagad mani grib pārliecināt par to, ka privatizācija ir bijusi tik tiešām taisnīga un ka no tās kaut ko ir ieguvis Latvijas statistiskais iedzīvotājs vai latvietis... Viņš neko nav ieguvis un arī neiegūs!.

Tāpēc tik tiešām tie privatizācijas sertifikāti ir jāatstāj dzīvokļu un zemes privatizācijai bet visiem pārējiem, kuri grib iegādāties kaut ko, ja mēs reiz gribam pārdot, ir jāpārdod par naudu. Un tāpēc būtu atbalstāma tā redakcija, kas tika pieņemta iepriekšējā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Protams, mums priekšā vēl ir 6.priekšlikuma balsojums, ko izstrādājusi atbildīgā komisija. Atbildīgajā komisijā vairākums bija par šo, bet tas bija kompromisa priekšlikums. Un šajā priekšlikumā bija ierosinājums kompensācijas sertifikātiem pagarināt izlietojuma termiņu uz vienu gadu, bet visiem pārējiem - uz diviem gadiem. Tas ir labs termiņš un arī pēdējais formulējums, pēdējais teikums, ka pēc tam sertifikāti tiek anulēti. Jā, tāda ir mūsu pārliecība!

Bet kādēļ Leiškalna priekšlikums ir drusku radikālāks? Tur ir piedāvājums uz diviem gadiem pagarināt visu sertifikātu izmantošanas termiņu. Un, tā kā tas ir radikāls, tad es uzskatīju, ka arī šis ir jānodod jums balsošanai. Es gribu arī pamatot - kāpēc.

Manuprāt, šis priekšlikums - divi gadi - tur ir labāks. Labāks kaut vai tāpēc, ka vismaz kļūs skaidrs, kādi veidi tautsaimniecībā turpinās attīstīties, kur cilvēki joprojām varētu pielietot sertifikātus. Tātad cilvēki saņems kompensācijas sertifikātus par to zemi, kuru viņi neapsaimnieko. Šis process vēl turpinās. Un, ja vēl tagad turpinās kompensācijas sertifikātu saņemšana, tad ir skaidrs, ka vēl būs noteikts laiks, kad tos varēs izmantot.

Un otrs. Pašvaldības patiešām joprojām nodod savu dzīvojamo fondu cilvēkiem privatizācijai. Vēl nodod... turpina nodot, bet cilvēki vēl nav saņēmuši tiesības šos sertifikātus šādā veidā izmantot.

Iepriekšējā reizē, kad mēs to apstiprinājām, patiešām bija ļoti optimistiska prognoze, taču šī optimistiskā prognoze bija absolūti nereāla. Tas apstiprinājās. Tāpēc mums tagad nevajag meklēt sev piedzīvojumus, nevajag skatīties, vai mēs gada laikā vai divu gadu laikā... Mierīgi pasludināsim šo termiņu uz diviem gadiem! Un šajā laikā, es uzskatu, izpildinstitūcijas veiks savu darbu un varēs nonākt pie loģiska slēdziena, bet jaunais parlaments jau izdarīs pēdējo analīzi un varbūt arī varēs pabeigt šo procesu. Šajā laikā varētu nosaukt arī visus tos tautsaimniecības objektus, kurus vēl tiek plānots nodot privatizēšanai, un tādā veidā cilvēki varētu visu izvērtēt. Ja noteiks vienu gadu, atkal būs drudžaina domāšana, atkal būs drudžaina steiga, kas, manuprāt, absolūti nav vajadzīga.

Līdz ar to es piedāvāju Kārļa Leiškalna priekšlikumu tomēr ņemt par pamatu un uz trešo lasījumu papildināt ar to priekšlikumu, kurš nāca kā pēdējais teikums atbildīgās komisijas variantā par sertifikātu anulēšanu. Un tas, protams, būtu loģiski.

Tomēr vienu mazu kritisku piezīmi es gribētu Leiškalna kungam pateikt. Viņš pārāk nekonkrēti nodefinēja attiecībā uz tiem valsts uzņēmumiem, kuri - nu kaut vai tas pats “Latvenergo” - paliek valsts īpašumā un var kļūt konkurētnespējīgi. Es domāju, ka tad, ja Latvijas valsts ļoti uzmanīgi izturētos pret savu īpašumu, ja Latvijas valsts kontrolētu tās izpildinstitūcijas, kuras apsaimnieko šo īpašumu, mums nekad vairs nebūtu jārunā par konkurētnespēju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamais Kārli! Pašlaik apspriež tavu priekšlikumu, un, jāsaka, man rada mazliet izbrīnu tas, kāpēc tik asa diskusija bija komisijā un ir arī iesniedzējiem par termiņiem - vai būs viens termiņš vai būs otrais termiņš, vai būs trešais termiņš? Šo termiņu pagarināšana pati par sevi liecina tikai par vienu - par valdību neizdarībām attiecībā uz privatizācijas termiņa beigām, taču neviens - ne Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ne arī kāds no priekšlikumu iesniedzējiem - nerunā par to, par ko mēs iepriekšējā Saeimā esam nobalsojuši... iepriekšējā sēdē. Tas ir “tēvzemiešu” priekšlikums par to, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību dzīvokļu īpašumu un no valsts un pašvaldībām atpirkto zemi tiek dzēsti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Mēs iepriekš nobalsojām nevis par termiņiem, bet par to, kas tad ir jāprivatizē, - valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds un zeme. Loģiski būtu bijis pielikt klāt termiņu, ja valdošajai koalīcijai bija tāda vajadzība. Loģiski būtu bijis pielikt klāt arī Ministru kabineta piedāvāto privatizējamo objektu sarakstu. Un tad varētu pielikt punktu šim procesam, nevis cīnīties par datumiem, kā tas darīts lielākajā daļā priekšlikumu... principā visos priekšlikumos runāts tikai par datumiem, bet nevienā nav runāts par Saeimā iepriekš nobalsoto būtību - ko privatizēt.

Es uzskatu, ka ļoti loģisks bija “tēvzemiešu” iepriekšējais priekšlikums par to, ko varētu privatizēt, jo pēc būtības, - paskatīsimies kaut vai Kalvīša kunga iesniegto lielo uzņēmumu sarakstu, kuri ietverti publiskajā piedāvājumā -, ja privatizē “Latvijas kuģniecību”, “Lattelekom”, “Latvijas krājbanku”, “Latvijas gāzi”, “Ventspils naftu”, tad tā daļa, kas aiziet publiskajā piedāvājumā... Viņš raksta šādi: “No piedāvāto akciju nominālvērtības redzams, ka šajā variantā tiek izmantoti visi sertifikāti - gan privatizācijas, gan arī īpašuma kompensācijas.” Privatizācijā esošo mazo uzņēmumu īpatsvars sertifikātu atprečošanu būtiski neiespaido. Tātad pie dzīvokļiem un zemes varam pielikt klāt sarakstu, ja vajag, arī datumu un pieliekt punktu šim procesam, jo tad ir skaidrs, ko var privatizēt.

Runājot par to, ko varēs privatizēt, tas, manā skatījumā, bija pats svarīgākais - iepriekšējais Saeimas balsojums, jo, ja šodien visas piedāvātās redakcijas pie iepriekš nobalsotā pieliek klāt visus pārējos, pirmām kārtām pašvaldību īpašumus, tad tas manā skatījumā, nav loģiski. Kas tad pašvaldībās vēl nav privatizēts? Bērnudārzi? Vai arī tie tagad ir jāprivatizē?

Ja reiz lielo objektu privatizācija sedz visu sertifikātu vērtību, tad pieliksim pie dzīvokļiem un zemes klāt lielos objektus, un viss. Es tā sapratu “tēvzemiešu” iepriekš piedāvāto un Saeimā nobalsoto redakciju. Turpretī Leiškalna kungs to saprot citādāk, - ka citi pašvaldību īpašuma objekti vēl ir jāvirza uz privatizāciju. Kādēļ? Kāds ir ekonomiskais pamatojums - šinī gadījumā pašvaldību īpašuma - izzagšanai? Vai nepietiek ar to, ka mēs jau tā esam visu izzaguši?

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis. (Starpsauciens no zāles: “Cietumā!”)

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka lielākoties runas ir domātas ne jau mums, bet radioklausītājiem. Arī es atļaušos pateikt pāris vārdu šajā jautājumā.

Es klausos šodien un atceros laiku pirms 11 gadiem. Situāciju pirms desmit gadiem, kad lielākā daļa deputātu runāja pilnīgi otrādi. Tie, kuri ir deputāti ar stāžu, tie atceras, cik kaismīgi tagad sertifikāti lielākoties tiek raksturoti kā nederīgi, turpretī tajā laikā deputāti tos visiem spēkiem aizstāvēja, ka šie dokumenti... šie papīri ir vajadzīgi.

Jā, tik tiešām, es nevarēju toreiz atrast objektīvu izskaidrojumu, taču man bija pretestība šim procesam. Jūs varat paskatīties Saeimas stenogrammās, cik reižu es esmu uzstājies pret šo sertifikātu ieviešanu šajā valstī. Taču kas ir izdarīts, tas ir izdarīts! Likumdevējs ir lēmis! Un mana pozīcija šajā gadījumā ir šāda.

Pirmām kārtām ir ļoti svarīgi mums pateikt, ka par sertifikātiem -privatizācijas sertifikātiem un kompensācijas sertifikātiem - nekad netiks maksāti 28 lati; un, proti, ir svarīgi, lai mēs visi vienotos šajā jautājumā, jo jebkurā gadījumā, ja kāds no tribīnes - deputāts vai kāds cits - paudīs domu, ka kaut kādā variantā un kaut kad cilvēki saņems šos 28 latus, tad viņš, kas to teiks, praktiski būs ar mieru nolemt šo valsti finansu bankrotam. Elementāri - 18 miljoni sertifikātu ir uz rokām fiziskām personām vien, un pareizinot tos ar 28, kas zina matemātiku, sapratīs, ka tie ir gandrīz 400 miljoni latu, bet mūsu budžetā tā ir gandrīz trešdaļa mūsu ieņēmumu. Tas ir pirmais.

Otrais. Es domāju, ka šī ir tā problēma, kāpēc cilvēkiem ir tāda negācija pret sertifikātiem, un tāpēc ir ļoti svarīgi neturpināt šo politiku, kas ar to ir saistīta. Tad, kad šos sertifikātus ar parlamenta akceptu ieviesa... to saku jaunajiem deputātiem izglītībai, arī tiem, kuri grib mani ielikt cietumā... 28 lati parādījās, 5 600 Latvijas rubļus pārtaisot 1: 200. Šie 5 600 Latvijas rubļi bija viena 119.sērijas kvadrātmetra izmaksa.

Cienījamie deputāti! No šejienes izriet, ka tajā brīdī, kad sertifikātus ieviesa, pat pušplests vārds netika minēts, ka vispār varēs pirkt kaut kādas akcijas. Runa bija par to, ka vidusmēra ģimene - četri cilvēki: tēvs, māte un divi bērni bez papildu naudas, bez kapeikas vai santīma, varēs privatizēt savu dzīvokli. Un tad, protams, parādījās arī problēma, kāpēc šos sertifikātus nevarētu izdot tikai dzīvokļu privatizācijai, kā to izdarīja igauņi, un neļaut tos izmantot nekur citur. Ja mēs būtu gājuši šo ceļu, mums nebūtu šeit problēmu ar akcijām.

Taču tad mums parādījās jautājumi saistībā ar lauku cilvēkiem, kuriem nav šo īrēto dzīvokļu un kuri dzīvo savās mājās. Mums parādījās jautājumi saistībā ar tiem, kuriem ir kooperatīvie dzīvokļi un kuri ir privātmājās dzīvojošie, - tiem, kuriem vienkārši nav šādu privatizējamu objektu.

Toreiz mēs teicām, ka šie cilvēki var privatizēt piemājas zemi, var privatizēt, piemēram, zemi, kas ir, teiksim, gar Vidzemes jūrmalu vasarnīcās, tātad šos mazos objektus, un to cilvēki arī izdarīja. Es domāju, ka viņi gan nekad nav bijuši sertifikātu pretinieki.

Tā lielākā problēma, kā es saprotu šo lietu, ir vienā citā apstāklī. 1994.gadā, kad es jau sen vairs nebiju valdībā, pieņēma lēmumu - palaist sertifikātus brīvā tirgū. Faktiski šis solis bija liberāls un neierobežoja cilvēka brīvību, jo nevienam jau nespieda pārdot sertifikātus. Nebija obligāts nosacījums, ka tev savi sertifikāti ir jāpārdod, taču cilvēkam bija radīta iespēja - viņš varēja pārdot vai paturēt šos sertifikātus. Daudzi cilvēki šos sertifikātus pārdeva. Un diemžēl arī šis likuma grozījums šodien parāda, ka mēs mēģinām ar sertifikātu derīguma termiņu stimulēt privatizāciju, bet ir jābūt otrādi. Un arī tajā brīdī bija otrādi, jo objekti nebija gatavi privatizācijai. Cilvēki gaidīja ar tiem sertifikātiem, kad viņi varēs par tiem kaut ko iegūt.

Jā, tajā brīdī nebija skaidrs, cik šīs akcijas būs vērtas. Šie objekti nebija sagatavoti privatizācijai, bet sertifikāti bija uz rokām, un tad diemžēl šīs kļūdas dēļ... Es esmu pārliecināts, ka nevajadzēja varbūt šos sertifikātus laist brīvā tirgū, bet es toreiz nebiju pie teikšanas. Faktiski cilvēkiem radās tāda situācija, ka viņi nekad nevarēs tos izmantot, un tāpēc viņi tos sāka pārdot. Tie, kuri sertifikātus ir pārdevuši, lai iegūtu naudu, un nevar tos tagad izmantot, lai privatizētu savu dzīvokli vai ...

Sēdes vadītājs. Laiks, Godmaņa kungs!

I.Godmanis. Vienu minūti, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Lūdzu!

I.Godmanis. Problēma ir tajā apstāklī, ka, viņi, protams, ir negatīvi noskaņoti pret šo procesu, un tas ir jāsaprot. Līdzīgi ir ar kolhozu pajām. Bijušie kolhozu priekšsēdētāji, kas mani tagad grib likt cietumā, pietiekami labi atceras šo epopeju. Viss bija kārtībā līdz brīdim, kamēr atļāva par pajām atsavināt daļu.

Tagad mēs esam nonākuši situācijā, kad mums ir jāpieņem lēmums. Mana personīgā nostāja šajā jautājumā ir ļoti konsekventa. Šis lēmums, kā saka Leiškalns, ir tikai kompromiss. Es uzskatu, ka tad, ja mēs kaut vienu brīdi pieļausim tādu situāciju, ka radīsim vēl vienu ilūziju cilvēkiem, ka viņi varēs saņemt 28 latus, mēs izdarīsim finansiālu noziegumu.

Otrs. Ja mēs kaut vienu brīdi ierobežosim sertifikātu izmantošanas laiku, kad privatizācija ir it kā pasludināta un kad cilvēki tic, ka varēs tos izmantot... Tur ir dokumenti, kur ir teikts, ka varēs sertifikātus izmantot... bet mēs sertifikātu izmantošanas laiku “nogriezīsim” šiem cilvēkiem, liedzot tos izmantot, arī tiem, kuri tos ir uzpirkuši, jo likums atļāva uzpirkt... Mēs nevaram vienā dienā pieņemt lēmumu, ka drīkst, bet otrā dienā, ka nedrīkst. Tā parlaments nerīkojas... Tad mēs panāksim sūdzības ne tikai Satversmes tiesā vien, bet panāksim sūdzības no ļoti daudziem cilvēkiem, un tāpēc es uzskatu, ka jebkura tendence...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

I.Godmanis. ... laika ziņā ierobežot sertifikātu darbību - tas ir nepareizi. Ka jādod cilvēkiem iespēja tos izmantot. Un tad, kad vairs nav kur tos izmantot, sertifikāti nav vairs derīgi laika ziņā.

Tas ir viss, ko es varēju šajā sakarā pateikt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Bojāra kungs! Es neesmu zadzis, bet esmu izmantojis vairākus tūkstošus sertifikātu, kurus esmu pircis - turklāt bieži vien par dārgu naudu. Es neesmu zadzis, jo valsts un likums ir devis man devis tiesības rīkoties ar sertifikātiem. Es esmu privatizējis 90 hektāru zemes, esmu privatizējis dzīvokli, ko pēc tam esmu pārdevis. Tā ir bijusi mana brīva rīcība, tā nav zādzība.

Tālāk. Par sertifikātu vēsturi Godmaņa kungs jau ļoti labi izstāstīja. Tagad - par pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu, Salkazanova kungs! Pirmajā lasījumā komisija pieņēma “tēvzemiešu” iesniegto likumprojektu. Kā jau es to teicu, pagājušajā reizē mēs to nodevām izskatīšanai dēļ viena iemesla: tuvojas 1.oktobris, un likumdevējam ir pilnīgi skaidri jāpasaka - pagarināsim vai nepagarināsim. Tieši dzīvokļu īpašnieki patiesībā ir vienīgie, kam neviens nav licis šķēršļus sertifikātu realizēšanai. Turpretim tiem cilvēkiem, kas, kā Godmaņa kungs minēja, likumīgā kārtā ir iegādājušies sertifikātus, lai privatizētu valsts uzņēmumus, lai kļūtu par akciju turētājiem, lai kļūtu par vidusšķiru, lai kļūtu par sīkburžujiem, lielburžujiem vai ko tamlīdzīgu, - viņiem šāda iespēja nav dota tikai tāpēc, ka politiķi nav spējuši vienoties par mehānismiem, kā tas ir darāms (un, kā mēs redzējām, attiecībā uz “Latvijas kuģniecību” nespēja vienoties jau ceturto reizi pēc kārtas). Tātad šie cilvēki, kas ir kļuvuši par investoriem, uzpērkot vērtspapīrus, kuri brīvi kotējās Latvijas tirgū, varētu vērsties pret Latvijas valsti saskaņā ar likumu “Par investīciju aizsardzību”. Tā ka pirmajā lasījumā mēs likumprojektu pieņēmām. Komisija virzīja likumprojektu ar vienu nolūku - pateikt sabiedrībai “jā” vai “nē”, pagarināsim vai nepagarināsim termiņu. Ja mēs esam pateikuši “jā”, tad mēģinām sadalīt... To dzīvokli, ko kāds slinkodams nav privatizējis, mēs it kā ar varu spiežam privatizēt, bet tiem, kas ir pirkuši kompensācijas sertifikātus vai parastos sertifikātus “Lattelekom”, “Latvijas kuģniecības”, “Latvijas krājbankas” kapitāla daļu 15-25% iegādei vai kā cita privatizācijai, - tiem mēs it kā pasakām: jūs esat muļķi, ka pirkāt!

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

K.Leiškalns. Es esmu pret šādu attieksmi un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs, es jūs neesmu apvainojis zādzībā, tā ka jūs man “nepierakstiet” tādus izteikumus! Taču, redziet, lielie sertifikātu uzpircēji, protams, ir panikā. Nauda ir izlietota sertifikātu uzpirkšanai, īpašumu palicis maz, toties pretendentu ir ļoti daudz, tie nāk arī ar naudu, un nāk arī ārvalstnieki, jo palikuši gardākie kumosi no Latvijas ekonomikas. Sociāldemokrāti vairākas reizes ierosināja, lai tiem, kas ir uzpirkuši privatizācijas sertifikātus, tos, tā teikt, atprečo par tirgus cenu, kāda ir tajā dienā. Un ko tad jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, izdarījāt? Vismaz četras reizes jūs šo priekšlikumu noraidījāt. Tātad tagad jūs gribat piespiest iedzīvotājus, lai viņi pārdod atlikušos sertifikātus vispār par santīmiem. Un, kas attiecas uz to slaveno dzīvokļu privatizāciju, iedzīvotāji ir zaudētāji šajā privatizācijā, un arī to jūs ļoti labi zināt.

Kā tad ir notikusi tā privatizācija? Es jums pateikšu, ka, veicot privatizāciju ar sertifikātiem, labus uzņēmumus paņēma par vienu ceturto vai vienu piekto daļu no uzņēmuma vai īpašuma vērtības. Nu, piemēram, vienu autocentru, kurš maksā pāri par 200 tūkstošiem, nopirka par 40 tūkstošiem. Kā piemēru var minēt, teiksim, Jūras medicīnas centru, kura cena bija miljons, bet 90% no tās tika samaksāti privatizācijas sertifikātos. Kur tad ir taisnība? Ja nopirka tos katru par 50 santīmiem, tad nu sarēķiniet, ko tad saņēma valsts no tā? Neko nesaņēma! Leiškalna kungs, es jūs nepārtraucu, kad jūs runājāt.

Un pēdējais. Tik tiešām ir te jāatstāj apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kurš attiecas uz dzīvokļiem un zemi. Un spekulanti lai nu atpūšas!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Leiškalna kungs! Varētu jau atbalstīt jūsu priekšlikumu, bet jūsu pašu partijas biedrs pateica, ka termiņš šeit nav galvenais. Es viņam piekrītu un vēlreiz atgādinu, ka par termiņu nav jāstrīdas. Jāstrīdas ir par to, cik ir sertifikātu un ko tiem likt pretī, un “tēvzemieši” ierosina likt pretī zemi un dzīvokļus. Jūs, valdošā koalīcija, varētu piedāvāt vēl sarakstu ar objektiem, kurus likt pretī. Šāds saraksts ir izstrādāts, Ministru kabinetā par to bija runa. Ja sertifikātiem pretī ir likti konkrēti objekti, tad cilvēki zina: vienalga, cik ilgs tas termiņš tiem sertifikātiem ir, pretī var saņemt zemi, dzīvokli vai akcijas. Un, ja viņš to nepaņem, tad tā jau ir viņa paša vaina. Tāda iespēja cilvēkam ir jādod. Taču lielākā daļa priekšlikumu, principā visi, runā tikai par datumiem, nevis par īpašumiem.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 4, atturas - 5. Priekšlikums tiek atbalstīts.

Debatēs nākamajam vārds Modrim Lujānam. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Modris arī neizturēja.”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs atbalstījām šo iniciatīvu - strādāt bez pusdienas pārtraukuma -, bet neaizmirstiet to, ka prese katrā ziņā novērtēs to, ka mēs atkal esam strādājuši ļoti maz, neražīgi un neracionāli, un uzdos varbūt Valsts kontrolei pārbaudīt, kā mēs strādājam.

Cienījamie kolēģi! Es atklāti izsaku dziļu nožēlu - žēl, ka “Tēvzemei un Brīvībai” neatbalstīja manu priekšlikumu. Pēc būtības mans priekšlikums ir daļēji “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums attiecībā uz pirmo lasījumu, jo jūs gribat, lai zemes tirgus būtu pēc būtības mūžīgs. Vienīgā atšķirība ir tā, ka mans priekšlikums ir papildināts ar to, ka varētu par privatizācijas sertifikātiem privatizēt arī cita veida īpašumus. Kur ir pretruna? Cik es saprotu, arī daļa no “tēvzemiešiem” un sociāldemokrātiem ir “pret”, jo Leiškalna kungs ierosina, ka vēl divus gadus varētu par sertifikātiem privatizēt gan zemi, gan īpašumus. Protams, pazīstot “Latvijas ceļa” divkosīgo dabu, visiem rodas lielas aizdomas, ka, ja mēs atbalstīsim cienījamā Leiškalna kunga iniciatīvu, tad “Latvijas ceļš” piemānīs Latvijas sabiedrību - ne jau pirmo reizi un ne pēdējo reizi - ar tā dēvētajiem objektiem: šajā brīdī, līdz trešajam lasījumam varbūt nesīs vienu sarakstu un teiks, ka būs privatizējami tādi un tādi objekti, bet beigās tas izrādīsies kārtējo reizi čiks. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Kad es tevi esmu piemānījis?!”) Leiškalna kungs, tu esi tikai viens no "Latvijas ceļa” biedriem un esi ar mazākuma tiesībām!

Cienījamie kolēģi! Es frakcijā runāju par to, lai atbalstītu cienījamo kolēģi Leiškalna kungu, lai viņš arī pietuvinātos privatizācijas sertifikātu “tēva” statusam. Varbūt patiešām attiecībā uz šo lasījumu vajadzētu atbalstīt Leiškalna kungu. Vēl ir priekšā trešais lasījums, un, tad, protams, ja “Latvijas ceļš” atnesīs šādu sarakstu... tu neesi viss “Latvijas ceļš”... Leiškalnam jau lielummānija sākusies... cienījamie kolēģi, tad varēs redzēt, kādi ir objekti, kādas ir garantijas. Vismaz tās garantijas, kuras tiek dotas par iespējamo “Lattelekom” privatizāciju, man izraisa ļoti lielas šaubas. Kā būs ar pārējiem objektiem, to mēs redzēsim. Taču šajā brīdī varbūt vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu un pēc tam attiecībā uz trešo lasījumu, iespējams, “Tēvzemei un Brīvībai” iedos atkal savus priekšlikumus, un tad varēs labi pastrādāt.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Nupat Modris te izrunāja šausmīgu vārdu - garantijas. Es saprotu, ka jums nebija vērts pārāk uzmanīgi klausīties visu, bet, saliekot kopā to, ko pateica Ivars, un to, ko pateica Leons, un vēl to, ko tagad Modris pateica par garantijām, es domāju, tie, kas klausījās radio, saprata, ka ir tikai viena garantija - Latvijā ir un būs cilvēki, kuriem būs iespējas par sertifikātiem nopirkt visu, ko viņi gribēs. Taču lielākajai daļai būs tiesības ar šiem sertifikātiem sevi izklaidēt - spēlēt ar tiem kāršu vietā un klausīties, kā varas partijas sola viņiem dot laimi pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām. Nav un nebūs garantijas, jo saraksts būs kādreiz - pēc tam... Sarakstam tik tiešām bija jābūt jau tad, kad sāka runāt par privatizāciju. Tad doma bija viena - katram ir tiesības uz jebkuru objektu visā privatizācijas procesa laikā. Šodien jūs paši te strīdaties gan par termiņiem, gan par to, ko tad īsti dotu... Nu tad pasakiet atklāti: cienījamā tauta, mēs jūs krāpsim tāpat, kā krāpām līdz šim ar tiem sertifikātiem!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns... (No zāles deputāte A.Seile: “Blēdība atkal...”) Es atvainojos, Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Nemaz nav iespējams izanalizēt visas izskanējušās debates par 4.priekšlikumu, jo daudz kas no tajās teiktā nebija pēc būtības, nebija par priekšlikuma saturu. Komisija neatbalstīja sava priekšsēdētāja Leiškalna priekšlikumu galvenokārt tāpēc, ka tas atšķīrās no Ministru kabineta viedokļa. Ministru kabinets bija uzticējis Ekonomikas ministrijai izstrādāt priekšlikumus. Leiškalna priekšlikums paredz visiem sertifikātiem termiņu pagarināt līdz 2003.gada pēdējai dienai. Savukārt valdība paredz noteikt divus termiņus (viņa to oficiāli gan nav apstiprinājusi, bet priekšlikumu izstrādāšanu ir uzticējusi iesniegt Ekonomikas ministrijai): īpašuma kompensācijas sertifikātus varētu izmantot līdz 2003.gada beigām, bet parastos sertifikātus tikai līdz 2002.gada beigām. Kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka dzīvokļu privatizācija ir jau pie beigām. Un neviens nepirks dārgos īpašuma kompensācijas sertifikātus, kuri maksā jau vairāk nekā 6 latus, lai par tiem pirktu dzīvokli. Dzīvokļu privatizācija, kā informē Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija, gada laikā varētu tikt pilnīgi pabeigta. Tātad parasto sertifikātu pielietošana vairs nebūtu tik aktuāla.

Tāpēc komisija nenobalsoja par Leiškalna priekšlikumu. Komisijas vārdā aicinu arī Saeimu to nedarīt. (Starpsauciens no zāles: “Nedarīsim!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu... Es atvainojos, balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 3, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Godātie deputāti! 5.priekšlikumu ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Tiesnesis. Komisija savā sēdē šo priekšlikumu neatbalstīja, bet pēc tam sarīkoja vēl otru sēdi. Komisijas locekļu vairākums par Tiesneša kunga iesniegto priekšlikumu nevarēja vienoties tāpēc, ka tam ir tāda pēdējā rindkopa, kura nosaka ka īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā kā maksāšanas līdzekli nevar izmantot pēdējos pārējos privatizācijas sertifikātus. Šāda norma, no juridiskā viedokļa, vienkārši ir neprecīza un nevajadzīga. Tāpēc komisija nedaudz, tikai redakcionāli, uzlaboja Tiesneša kunga priekšlikumu un izstrādāja pati savu priekšlikumu - 6.priekšlikumu. Komisija aicina atbalstīt plenārsēdē tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai Tiesneša kungs pieprasa veikt balsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 1, atturas - 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. Nākamais ir komisijas izstrādātais priekšlikums, kurā pēc būtības ir ietverts Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tāda: līdz 2003.gada beigām pagarināt kompensācijas sertifikātu termiņu, bet līdz 2002.gada 31.decembrim - visu pārējo sertifikātu termiņu. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

A.Seile. Likumprojektu tūlīt būsim izskatījuši, ir atlicis vairs tikai viens priekšlikums - 7.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Gunārs Freimanis. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi, jo faktiski šāda norma jau ir likumprojekta iepriekšējos pantos.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Pieteicies ir deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Vispirms man jāsaka: žēl, ka šodien mēs ar tautas interešu karogu tā… Mūsu roku tomēr vada vairākuma roka - finansu grupējumu intereses.

Īsi pastāstīšu par šo priekšlikumu. Likums ir spēkā kopš 1995.gada 18.aprīļa, un ar likuma 18.panta desmito daļu ir Ministru kabinetam uzdots izstrādāt nolikumu par privatizācijā neizmantoto sertifikātu anulēšanu. Iepazīstoties ar likumu, man radās doma: pie varas ir bijuši vismaz pieci Ministru kabineti, bet kādēļ neviens nav uzskatījis par vajadzīgu pildīt šo likuma prasību? Tādēļ es piedāvāju konkrētu termiņu, lai šis Ministru kabinets, kas pašreiz ir pie varas, tomēr šo likuma normu izpildītu, ja viņš noturēsies tik ilgi.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Balsosim par 7. - deputāta Freimaņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 7, atturas - 43. Priekšlikums atbalstu nav guvis.

A.Seile. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Būs iespēja iesniegt uz nākamo - trešo - lasījumu vēl kādus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir guvis atbalstu.

Kāds būs piekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Komisija, apsvērusi to, ka 1.oktobrī beidzas iespējas sertifikātus pieņemt par maksāšanas līdzekli, grib ātrāk atrisināt šo jautājumu. Lai trešais lasījums būtu pēc iespējas ātrāk, iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2.oktobri.

Sēdes vadītājs. 2.oktobris. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.oktobris.

Nākamais šodien izskatāmais likumprojekts - "Iepakojuma likums". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Iepakojuma likums”. Dokuments jums visiem ir izdalīts. Likumprojekts ir pēc būtības vienā paketē ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, kas jau ir izskatīts pirmajā lasījumā šodien. Protams, tajā ir diezgan daudz normu, par kurām būs jādiskutē komisijā, tādēļ es lūgšu divas nedēļas ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai un aicināšu arī kolēģus dot priekšlikumus, lai likumprojektu labāk sakārtotu.

Es tātad aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Balsosim par likumprojekta “Iepakojuma likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts.

M.Lujāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 10. oktobrim.

Sēdes vadītājs. 10.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Iebildumu nav? Paldies.

Nākamais šodien izskatāmais likumprojekts - "Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, kura būtība ir piešķirt Saeimai tiesības nozīmēt pārstāvi pie Eiropas Komisijas.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, balsosim par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par steidzamību… Es atvainojos! Nobalsosim, Krasta kungs, lai likumprojektu izskatītu kā steidzamu.

G.Krasts. Nē, tas nebūtu vajadzīgs, to mēs varētu darīt arī nākamajā sēdē, jo būs vajadzīgs vēl viens tehnisks labojums. Tāpēc mēs varētu, ja nebūs iebildumu, par steidzamību balsot nākamajā sēdē. Ja šoreiz mēs pieņemam likumprojektu šajā redakcijā, tad jau uz nākamo lasījumu būs iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Iesniegumā šim likumprojektam ir pieteikta steidzamība. Mums ir jāizšķiras par šo jautājumu balsojot. Godājamie kolēģi, balsosim par to, lai noteiktu steidzamību šim likumprojektam! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim, lai noteiktu steidzamību likumprojektam “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu!

G.Krasts. Ļoti labi. Tātad priekšlikumus lūdzu iesniegt… Jā, bet kā tur ir ar tiem laikiem?

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā, Krasta kungs!

G.Krasts. Jā, par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu vēlams ļoti īss - līdz nākamajai trešdienai. Jā, bet tas laikam tehniski nav iespējams.

Sēdes vadītājs. 3. ...

G.Krasts. 3.oktobris iznāk. Jā!

Sēdes vadītājs. Un izskatīt. 3.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un izskatīšanas datums?

G.Krasts. Nākamajā sēde.

Sēdes vadītājs. 4.oktobris.

G.Krasts. 4.oktobris. Paldies. Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to visus šodien paredzētos likumprojektus esam izskatījuši.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu, kam ir nepieciešami paziņojumi! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu sagatavot izdruku!

Vārds paziņojumam deputātam Kiršteina kungam.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Pulksten 15.00 Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde Sarkanajā zālē. Tikšanās ar Lielbritānijas Karaliskās aizsardzības studijas koledžas delegāciju. Tie, kuri ir ieinteresēti, it sevišķi no Ārlietu komisijas un no Eiropas lietu komisijas, tiek aicināti piedalīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vēlreiz atgādinu par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ministrs mūs jau gaida, tā ka esiet mīļi un dodieties uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpām!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Vides apakškomisijas deputātiem atgādinu, ka rīt pulksten 10.00 pie Rīgas Domes notiks pulcēšanās, lai apmeklētu Getliņu izgāztuvi. Paldies.

G.Dambergs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Kuveitas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupas locekļi! Aicinu uz īsu sanāksmi Sarkanajā zālē!

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. ...Es atvainojos! Bartaševiča kungs nolasīs izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Normunds Rudevičs, Aivars Tiesnesis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Aida Prēdele, Jānis Straume, Juris Dobelis, Palmīra Lāce. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makarova un iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz jautājumu "Par ūdenskrātuvju kaskādēm Latvijas upēs”.

Deputāti ir saņēmuši rakstisku vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atbildi.

Makarova kungam vārds mutiskai atbildei. Jūsu rīcībā divas minūtes.

V.Makarovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ņemot vērā, ka ministrija savas kompetences ietvaros, manuprāt, ir izsmeļoši atbildējusi, es varu saņemt papildu jautājumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem papildu jautājumu nav. Līdz ar to atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Ekonomikas ministrs ir informējis Saeimas Prezidiju, ka šajā laikā viņam notiek nopietnas pārrunas ar Ministru prezidentu, tādēļ atbildes uz

jautājumiem, kas iesniegti ekonomikas ministram, tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies. Sēde ir slēgta

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 4.sēde
2001.gada 27.septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””(3487. un 3487-a dok., reģ. nr.1013)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””(3498. un 3498-a dok., reģ. nr.1014)
Priekšlikumi - dep. J.Gaigals
- dep. I.Burvis
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3504. un 3504-a dok., reģ. nr.1015)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””(3505. un 3505-a dok., reģ. nr.1016)
Par likumprojektu “Elektronisko dokumentu likums”(3506. un 3506-a dok., reģ. nr.1017)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku””(3507. un 3507-a dok., reģ. nr.1018)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””(3508. un 3508-a dok., reģ. nr.1019)
Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”(3509. un 3509-a dok., reģ. nr.1020)
Priekšlikums - dep. P.Salkazanovs
Par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”(3523. dok., reģ. nr.1023)
Lēmuma projekts “Par I.Bules atcelšanu no Ludzas rajona tiesas tiesneša amata”(3511. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (2.lasījums) (Steidzams)(3446. un 3446-b dok., reģ. nr.1004)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Debates - dep. J.Sokolovskis
- dep. M.Lujāns
- dep. J.Bunkšs
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Vītols
- dep. V.Lauskis
- dep. J.Gaigals
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Gaigals
- dep. J.Škapars
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Seile

Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. I.Burvis
- dep. A.Seiksts
- dep. L.Muciņš
- dep. G.Krasts
- dep. Dz.Ābiķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. P.Salkazanovs
Likumprojekts “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” (2.lasījums)(3427. un 3499. dok., reģ. nr.995)
Ziņo - dep. A.Rugāte
Debates - dep. K.Leiškalns
- dep. I.Burvis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” (1.lasījums)(3442. un 3482. dok., reģ. nr.1000)
Ziņo - dep. M.Vītols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” (1.lasījums)(3420. un 3485. dok., reģ. nr.991)

Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā” (1.lasījums)(3419. un 3486. dok., reģ. nr.990)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3411. un 3492. dok., reģ. nr.983)
Ziņo - dep. J.Sproģis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (1.lasījums)(3348. un 3493. dok., reģ. nr.951)
Ziņo - dep. M.Lujāns
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (1.lasījums)(3413. un 3494. dok., reģ. nr.984)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (1.lasījums)(3374. un 3495. dok., reģ. nr.959)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (1.lasījums)(3418. un 3496. dok., reģ. nr.989)
Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Par Daugavpils Universitātes Satversmi” (1.lasījums) (Steidzams)(3414. un 3500. dok., reģ. nr.985)
Ziņo - dep. Dz.Ābiķis
Par darba kārtību 
Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam A.Bērziņam un labklājības ministram A.Požarnovam par stāvokli iedzīvotāju veselības aprūpē
Likumprojekts “Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu” (1.lasījums)(3380. un 3501. nr., reģ. nr.962)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu” (1.lasījums)(3350. un 3502. dok., reģ. nr.953)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu” (1.lasījums)(3227. un 3503. dok., reģ. nr.920)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (1.lasījums) (Noraidīts)(2252. dok., reģ. nr.669)
Alternatīvais likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (1.lasījums)(3513. dok., reģ. nr.1020)
Ziņo - dep. V.Lāzo
Debates - dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Bojārs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” (1.lasījums)(3417. un 3510. dok., reģ. nr.988)
Ziņo - dep. A.Seiksts
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (2.lasījums)(3301. un 3512. dok., reģ. nr.937)
Ziņo - dep. A.Seile
Debates - dep. M.Lujāns
- dep. G.Freimanis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. V.Lauskis
- dep. P.Salkazanovs
- dep. I.Godmanis
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. I.Burvis
- dep. G.Freimanis
Likumprojekts “Iepakojuma likums” (1.lasījums)(3441. un 3441-a dok., reģ. nr.999)
Ziņo - dep. M.Lujāns
Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3523. dok., reģ. nr. 1023)
Ziņo - dep. G.Krasts

Paziņojumi - dep. A.Kiršteins
- dep. I.Burvis
- dep. M.Lujāns

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas
ceturtās sēdes
2001.gada 27.septembrī

Vides un reģionālās attīstības ministra V.Makarova un iekšlietu ministra M.Segliņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par ūdenskrātuvju kaskādēm Latvijas upēs”

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību""
Datums: 27.09.2001. 9:13:38 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3508 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā"
Datums: 27.09.2001. 9:15:30 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3509 nodošanu komisijām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 9:18:46 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 9:22:06 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 9:23:00 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 9:47:58 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par balsošanu pa daļām

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 9:48:16 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 10:11:20 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 10:28:16 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 11:04:28 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. (1) priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 11:04:50 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. (2) priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 27.09.2001. 11:05:22 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3446B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni"
Datums: 27.09.2001. 11:11:42 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3499 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par dabas resursu nodokli"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:12:56 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3442 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:15:48 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3420 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:19:43 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3419 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:21:04 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3411 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:21:24 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3411 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:22:44 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3348 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:24:06 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3413 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:25:32 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3374 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:26:32 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3418 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Daugavpils Universitātes Satversmi" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:27:48 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3414 steidzamību

Likumprojekts "Par Daugavpils Universitātes Satversmi" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:29:40 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3414 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par starptautisko komercšķīrējtiesu" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:32:26 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3380 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:33:34 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3350 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1999.gada Starptautisko konvenciju par kuģu arestu" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:34:40 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3227 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:45:34 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2252 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:45:58 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3513 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par patvērumu meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā"" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:47:16 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3417 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:50:40 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 11:57:28 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Datums: 27.09.2001. 12:25:26 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:32:04 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:33:32 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:34:22 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:36:06 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" (2. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:36:36 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3512 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Iepakojuma likums" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:38:18 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3441 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:40:32 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3529 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" (1. lasījums)
Datums: 27.09.2001. 12:41:14 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3529 pieņemšanu 1. lasījumā