Latvijas Republikas 7.Saeimas ārkārtas sesijas trešā sēde
2001.gada 27.jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms mēs sākam šīsdienas ārkārtas sesiju, es informēju jūs par šīsdienas iespējamo darba kārtību.
Prezidijs ierosina likumprojektu izskatīšanu turpināt līdz pulksten 16.30, kad sēdē tiks izsludināts pārtraukums. Kā jūs zināt, pārtraukuma laikā uzrunu parlamentam teiks Viņa Ekselence Francijas prezidents Žaks Širaks. Pēc tam būs iespēja uzdot viņam jautājumus un notiks arī izstādes atklāšana parlamenta ēkā. Tātad būtu priekšlikums atsākt darbu pie likumprojektiem pulksten 17.30. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu priekšlikums ar lūgumu mainīt ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību - pārcelt likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām izskatīšanu un skatīt to kā pirmo jautājumu darba kārtības trešajā sadaļā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Izskatīsim sadaļu Prezidija ziņojumi.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par Valsts ieņēmumu dienestu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Patvēruma likums nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par vērtspapīriem nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums Robežsardzes likumā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par policiju nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Repatriācijas likums nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Ieguldītāju aizsardzības likums nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Izskatīsim lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam Grozījumi likumā Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem (reģ. nr.160) līdz 2001.gada 15.septembrim.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, Saeima nesen pieņēma un Valsts prezidente izsludināja Dzīvojamo telpu īres likumu. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto likumu un zināmu laiku jau atrodas Juridiskajā komisijā, taču Juridiskā komisija šo likumprojektu var izskatīt tikai pēc Dzīvojamo telpu īres likuma spēkā stāšanās, un tāpēc mēs piedāvājam atjaunot priekšlikumu iesniegšanas termiņu un noteikt to līdz 15.septembrim, lai mēs varētu aktualizēt šo likumprojektu saistībā ar Dzīvojamo telpu īres likumu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam Grozījumi likumā Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā (reģ. nr.159) līdz 2001.gada 15.septembrim.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir analogs, jo ir saistīts ar Dzīvojamo telpu īres likumu, kas šobrīd stājas spēkā. Lai varētu izskatīt līdz galam šo likumprojektu, mēs piedāvājam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tad mēs varētu tos savstarpēji saskaņot un piedāvāt otrajam lasījumam. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, nosakot 15.septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam Grozījumi likumā Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Barča. Lūdzu!
A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja valdības iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām un nolēma likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi likumā Par valsts pensijām pašreizējā momentā ir ļoti būtiski. Un kādēļ? Tādēļ, ka, pirmkārt, ir vairāki mūsu valdības doti solījumi Latvijas pensionāriem un iedzīvotājiem par to, ka 1999.gadā vairākas šajā likumā nobalsotās normas tiks mainītas.
Otrkārt, ir doti solījumi strādājošiem pensionāriem, un deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību 2001.gadā ir teikts, ka atceļami visi ierobežojumi un aizliegumi strādājošiem pensionāriem strādāt un saņemt pilnu pensiju. Valstī no 2001.gada 1.jūlija ir stājies spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredz iespēju otrā līmeņa pensiju shēmā uzkrāto fondēto pensiju kapitālu pievienot pirmajam līmenim. Un, lūk, arī šīs normas likumā Par valsts pensijām, kas ir saistītas ar likumu par fondēto pensiju, nav salāgotas. Ir daudz vēl citu dažādu sīkumu un arī ļoti nopietnu lietu šajā likumprojektā Grozījumi likumā Par valsts pensijām, kuras ir nepieciešams izskatīt un šīs normas sakārtot.
Ar 2002.gada aprīli ir paredzēts atcelt priekšlaicīgās pensionēšanas tiesības, tā stāv rakstīts Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā. Valdība tā ir lēmusi, un man ir jāziņo, ka komisijas sēdē, izrunājoties arī ar Labklājības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, mēs konstatējām, ka šīs lietas ir ļoti nopietnas. Viena no pašām nopietnākajām lietām ir tā, ka šie likuma normatīvi nav salāgoti arī ar vienu no lielākajām mūsu valsts nevalstiskajām organizācijām, tas ir, ar Latvijas Pensionāru federāciju. Domāju, ka, gatavojot likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, gan pozīcijas un opozīcijas partiju deputātiem, gan arī nevalstiskajām organizācijām Latvijā būs daudz ko teikt, un tāpēc Sociālo un darba lietu komisija lūdz kolēģus šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Ja Saeima likumprojektu akceptē, tad vajadzētu noteikt arī iespējami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, teiksim, septembri, un es aicinu visus nopietni un radoši strādāt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Barča. 7.septembris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.septembris. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 20.jautājuma. Iebildumu nav.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs. Lūdzu!
R.Jurdžs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti izskatīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo šādu lūgumu izteica masu mediju pārstāvji sakarā ar normām, kas saistītas ar sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Šis jautājums tātad skar tos darba ņēmējus, kuriem ir darba līgums ar darba devēju un kuriem ir iespēja saņemt autoratlīdzību. Tas var skart arī mūs, deputātus, tāpat kā jebkuru citu personu.
Jāatgādina, ka Saeima jau 1999.gada beigās tika pieņēmusi grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kuri noteica, ka no 2001.gada 1.janvāra arī autoratlīdzības tiek apliktas ar sociālo nodokli, taču darba grupa, kurā strādāja izdevēju pārstāvji, Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas pārstāvji, konstatēja, ka dažas normas ir grūti administrēt un ka autoratlīdzības saņēmējiem tās nav iespējams pilnībā realizēt. Pēc vairākām tikšanās reizēm ar darba grupu, kā arī pēc tikšanās ar Valsts prezidentes kundzi un ar masu mediju un ministriju pārstāvjiem, Sociālo un darba lietu komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka attiecībā uz šogadu vajadzētu iestrādāt normu, ka 2001.gadā tie, kuri ir darba ņēmēji un kuri ir darba līgumiskās attiecībās, var brīvi izvēlēties, maksāt no autoratlīdzības sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nemaksāt.
Pirms likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā Sociālo un darba lietu komisija lūdz noteikt šim jautājumam steidzamību, un komisijas locekļiem ir vienprātīgs viedoklis, ka būtu ļoti labi, ja mēs šo likumprojektu pieņemtu šodien arī galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Vai ir iebildumi pret to, ka mēs balsotu par šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
R.Jurdžs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Darba dokuments, kas mums šodien jāizskata, ir ar nr.3393. Es gribētu teikt, ka tabula ir sarežģīta un ka pat manā praksē es pirmo reizi vadu tādu dokumentu, jo likumprojektā uz trešo lasījumu deputāti ir paredzējuši dažādus ceļus, kādi mums būtu ejami, un, ja deputātu atbalstu gūs 1. - Leiškalna priekšlikums - vai otrais - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, tādā gadījumā tālākajā tekstā tas arī iekaviņās ir rakstīts, - būtībā mums būtu jābalso pret komisijas iepriekš lemto. Tātad tekstā ir paredzēts, ka tad, ja tiek atbalstīts pirmais vai otrais priekšlikums, arī visi nākamie balsojumi ir jāizdara saskaņā ar tiem.
Pirmais ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem ar šo likumprojektu paketi saistītiem jautājumiem. Darbs pie šo likumprojektu izstrādes tika sākts jau 1998.gadā, kad galvenais mērķis grozījumu veikšanai bija tāds, lai brīvostu un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) likumos tiktu iestrādātas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem, tas ir, lai netiktu piemēroti nodokļu atvieglojumi atkarībā no uzņēmumu eksporta produkcijas īpatsvara.
Likumprojektu pakete tika sagatavota un valdībā akceptēta, lai atrisinātu gan eksporta subsīdiju jautājumu, gan arī, lai unificētu nodokļu piemērošanu brīvostās un nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās, apkopojot visas ar nodokļu piemērošanu saistītās normas atsevišķā likumā.
Izvērtējot pašreiz izveidojušos situāciju un deputātu viedokļus, nav izslēgta arī iespēja, ka tiek atbalstīti atsevišķu deputātu priekšlikumi, kas paredz ieviest tiešo nodokļu - uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus arī brīvostās, bet tas, manuprāt, nebūtu atbalstāms vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, ir jāatceras brīvostu un SEZ veidošanas mērķis. Ventspilī un Rīgā tas bija viens - attīstīt ostas ar to specifisko darbību un atvieglot tranzīta procedūras, savukārt SEZ - attīstīt atpalikušās teritorijas, piemēram, Liepājā - bijušo kara ostu un padomju armijas pamesto teritoriju, Rēzeknē - Latgales reģionu vispār, tajās piesaistot investīcijas, veicinot uzņēmējdarbību un radot jaunas darba vietas. Tas izpaužas attiecīgajām teritorijām dotajos nosaukumos, kas šobrīd arī starptautiski tiek izprasti adekvāti.
Nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus visattīstītākajām mūsu valsts teritorijām, zem brīvostas nosaukuma tiks slēpts cits saturs, un tādējādi vēl vairāk palielināsies plaisa starp dzīves līmeni Rīgā vai Ventspilī un pārējā valsts teritorijā, tiks izkropļoti konkurences apstākļi Latvijas uzņēmējsabiedrību vidū, netiks ievērotas Eiropas kopienas prasības attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem, piemērojot valsts atbalsta pasākumus ar maksimālu intensitāti visattīstītākajās valsts teritorijās un nenosakot tiem termiņa ierobežojumus. Līdz ar to joprojām netiks slēgta sarunu sadaļa Konkurences politika, kas ir atvērta jau kopš pagājušā gada marta, netiks veicināti konkurences apstākļi arī starptautiskajā aspektā, paredzot pretpasākumus no Eiropas Savienības puses par konkurences politikas nosacījumu neievērošanu, netiks ievērotas Latvijas pieņemtās starptautiskās saistības attiecībā uz nodokļu piemērošanu, lai gan sarunu sadaļu Nodokļu politika ir paredzēts slēgt līdz šā gada beigām. Netiks sasniegts mērķis piesaistīt papildu līdzekļus un radīt jaunas darba vietas, jo iespējamie investori, it īpaši Eiropas Savienības likumdošanas normas pārzinošie, neriskēs ieguldīt līdzekļus tikai atvieglota nodokļu režīma piemērošanas dēļ, apzinoties šāda režīma nestabilitāti un iespējamos pretpasākumus. Samazināsies arī budžeta ieņēmumi par 12 miljoniem latu, salīdzinot ar 1990.gadā veiktajiem maksājumiem budžetā. Tiks veicināta esošo Latvijas uzņēmēju vēlme pārvietot savu darbību uz vietām, kur ir labvēlīgāki nodokļu apstākļi, tādējādi tiks panākta konkurences izkropļošana un budžeta ieņēmumu tālāka samazināšanās.
Nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus brīvostās, sagatavotie priekšlikumi nenodrošina vienveidīgu atvieglojumu piemērošanu visās četrās teritorijās, jo piedāvātie grozījumi paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu nepiemērošanu šobrīd Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām, atšķirīgus nosacījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu noteikšanai Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām, kritērijus un kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas, tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanu tikai speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm, termiņa ierobežojumus nodokļu atvieglojumu piemērošanai tikai speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām.
Tāpēc lūdzu jūs atbildīgi izvērtēt jauno tiešo nodokļu atvieglojumu ieviešanas sekas brīvostās, gaidāmos ieguvumus un zaudējumus gan iekšpolitiskajā, gan starptautiskajā aspektā un neatbalstīt likumprojekta par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās 1. un 2.priekšlikumu, kā arī citus ar tiem saistītos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu runāt par katru konkrēto punktu atsevišķi, jo tas, ko mēs nupat dzirdējām, varētu izskanēt, skatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad, kad mēs runājam par konceptuālu attieksmi, nevis trešajā lasījumā, kad mēs runājam jau par konkrētiem punktiem.
Es piekrītu domai - neatbalstīt 1.punktu, un arī komisija to nav atbalstījusi. Komisija neatbalsta to tāpēc, ka tas sašaurina nodokļu atvieglojumu piemērošanas iespējas, bet tad, kad mēs būsim tikuši līdz 2.punktam, tad arī, lūdzu, runāsim par 2.punktu, nevis, skatot katru punktu, runāsim par visiem punktiem reizē. Es tomēr aicinu ļoti konkrēti runāt par katru punktu atsevišķi.
Atkārtoju vēl reizi: protams, 1.punktu varētu arī neatbalstīt, bet, ja neviens neprasīs balsošanu, tad tas jau tik un tā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Ārkārtīgi pārliecinoša bija uzruna no Finansu ministrijas pārstāvja puses. Spurdziņa kungs, es saprotu, ka jūs runājāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs un reizē arī kā deputāts, kuram ir ārkārtīgi grūti, jo investīciju klimats un nodokļu atlaides vien Es personīgi, iesniedzot šos priekšlikumus, uzskatīju, ka tad, ja mēs radām investīcijas piesaistošas nodokļu atlaižu zonas, visām šīm zonām šajā valstī ir jābūt pilnīgi vienādi definētām. Visām jābūt pilnīgi vienādām!
Ja mēs runājam par kādiem konkurenci izkropļojošiem gadījumiem, tad man vēl atmiņā stāv pavisam nesena situācija, kad mēs balsojām par valsts garantiju piešķiršanu konkrētam šīs valsts uzņēmumam. Tas nozīmē: ja mēs negribam izkropļot konkurenci, tad mums katram uzņēmumam, kas nāk uz parlamentu un budžetā prasa iekļaut garantijas savai uzņēmējdarbībai, tās būtu jādod, taču mēs atrodam vienus par labiem, otrus - par sliktiem.
Tāpat šajā likumā mēs gribam noteikt zonas, kurās mēs piemērosim nodokļu atlaides, un zonas, kurās mēs nepiemērosim. Vai nu mums būtu jāatsakās no šādiem nodokļu atvieglojumiem vispār un jāizpilda visas Eiropas prasības, pirms vēl mēs esam pašā Eiropā, vai arī, neatsakoties no tiem, būtu jāmēģina radīt savi instrumenti (līdzīgi Īrijai un Ungārijai) un jāpiesaista investīcijas šai valstij.
Bez tam, runājot par jūsu iebildumiem pret 1.priekšlikumu, es jums par prieku to atsaucu un pieņemu, ka parlaments varētu balsot par 2.priekšlikumu, kas tāpat nav atbalstīts no atbildīgās komisijas puses, bet ko nedaudz labākā redakcijā ir sagatavojis mans kolēģis Pēteris Apinis.
Sēdes vadītājs. Paldies. 1.priekšlikums tiek atsaukts.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pēteris Apinis, un komisija to nav atbalstījusi, bet deputātiem savs viedoklis ir jāizsaka balsojumā. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 20, atturas - 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. Paldies. Atbilstoši šim priekšlikumam, kas tika atbalstīts, mums vairākās vietās būs jāizdara balsojumi citādāk, nekā to ir lēmusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Saskaņā ar atbalstīto 2.priekšlikumu nav izskatāms 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 4. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns neiebilst. Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 5. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Atvainojiet, Pēteris Apinis apdomājās un atsauca savu priekšlikumu. Balsojums nav nepieciešams, bet lūdzu savlaicīgi to darīt turpmāk!
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 6. - deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 6, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. 7. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir ņēmusi par pamatu un izstrādājusi komisijas 11.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
V.Balodis. Tāpat nav atbalstīts arī 8. - deputātu Jāņa Gaiļa un Gunta Damberga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. Komisijas atbalstu nav guvis arī deputāta Pētera Apiņa iesniegtais 9.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī deputāta Kārļa Leiškalna iesniegto 10.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu nav balsojams 11.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 12. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu - mēs esam atbalstījuši Pētera Apiņa priekšlikumu - būtu jāatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 12.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 17, atturas - 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 13. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts komisijas sagatavotajā 15.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. Bet, tā kā ir atbalstīts 2. - Pētera Apiņa priekšlikums -, mums vajadzētu, lai būtu šie priekšlikumi saskaņā, balsot un atbalstīt 16.priekšlikumu un noraidīt 15.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 27, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. Lūdzu balsot par 16. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 18, atturas - 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu mums vajadzētu atbalstīt arī 17. - deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa iesniegto priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi. Taču saskaņā ar iepriekšējo balsojumu vajadzētu to atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - 16. Priekšlikums atbalstīts.
V.Balodis. 18. - deputāta Kārļa Leiškalna un deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu mums vajadzētu izteikt atbalstu 20.priekšlikumam un noraidīt 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 37, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Balodis. Lūdzu atbalstīt 20.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 3, atturas - 31. Priekšlikums atbalstīts.
V.Balodis. 21. - deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - tagad nebūtu jāatbalsta (saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem). Būtu tagad jāatbalsta 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 34. Priekšlikums atbalstīts.
V.Balodis. 24. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - nav balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 25. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 26. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. 27. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - nav atbalstīts, bet ir iekļauts 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 29. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - nav atbalstīts un ir iestrādāts komisijas sagatavotajā 30.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. Mēs atbalstījām...
Sēdes vadītājs. 28.priekšlikums ir atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. Mēs izteicām atbalstu arī 30.priekšlikumam.
31. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 32. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - komisijā nav atbalstīts, bet saskaņā ar iepriekšējo balsojumu vajadzētu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Es aicinu atbalstīt 32. - deputāta Apiņa priekšlikumu, jo 34. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums - pilnībā neatrisina jautājumus, kas ir saistīti gan ar brīvostu, gan ar speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām un to tiesībām gan sniegt, gan saņemt pakalpojumus, piemērojot nodokļa nulles procentu likmi likumā Par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā. Tāpēc no redakcionālā viedokļa visprecīzākais ir 32.priekšlikums, kas ļauj gan saņemt, gan sniegt šos pakalpojumus, piemērojot nulles procentu likmi.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?
V.Balodis. Lūdzu deputātus atbalstīt 32. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā jūs nevarat to lūgt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams Māra Vītola priekšlikums un finansu ministra iesniegtais 34.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 35. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 36. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. 37. - abu deputātu parakstīts priekšlikums. Arī tas nav komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 38. - deputātu Māra Vītola, Aijas Barčas, Jāņa Gaiļa un Gunta Damberga parakstīts priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums atbalstīts.
V.Balodis. 39. - deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Es aicinu deputātus atbalstīt deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga iesniegto priekšlikumu, tāpēc ka šeit ir runa par tādu jautājumu kā par būvniecības pakalpojumiem un to aplikšanu ar noteikto nodokļa likmi - pievienotās vērtības nodokļa likmi, sniedzot būvniecības pakalpojumus.
Jau šobrīd gan Rīgas, gan Ventspils brīvostas teritorijā ir tiesības sniegt būvniecības pakalpojumus, piemērojot nodokļa nulles procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Liepājā turklāt bez brīvostas teritorijas ir arī pārējās speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļa, kur, neatbalstot šo priekšlikumu, nebūtu tiesību sniegt būvniecības pakalpojumus, piemērojot nulles procentu likmi. Šādas tiesības nosaka jau šobrīd spēkā esošais likums. Un tāpēc, lai būtu vienādi konkurences apstākļi un vienādi nosacījumi gan Liepājas, gan Rīgas, gan Ventspils ostai, gan attiecīgajai speciālajai ekonomiskajai zonai, es aicinu atbalstīt 39.priekšlikumu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.
J.Gailis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Vītola kungam, bet gribu tikai vēl precizēt dažas lietas. Visas uzņēmējsabiedrības, kas veic būvniecību speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, varēs saņemt atpakaļ šo nodokli, kad viņas būs sākušas ražošanu un būs realizējušas preci par desmit tūkstošiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka principā valsts no tā ne iegūs, ne zaudēs. Taču zaudētājas ir uzņēmējsabiedrības, kuras noteiktu periodu, visu būvniecības laiku, ir spiestas maksāt liekus 18%, kurus tik un tā pēc tam saņems atpakaļ, jo tādas tiesības viņām dod likums Par pievienotās vērtības nodokli. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas, pirmkārt, līdzsvarotu brīvostas ar speciālajām ekonomiskajām zonām un, otrkārt, dotu iespēju investoriem veikt ar vieglākiem nosacījumiem šo būvniecību.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušies nav vairāk.
Komisijas vārdā, lūdzu!
V.Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. - deputātu priekšlikumu! Atkārtoju - balsosim par 39.priekšlikumu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīma signālu! Es atvainojos, lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 16, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi komisijas sagatavotajā 41.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 41.priekšlikums. Es ceru, ka deputāti piekrīt arī tam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet skaļāk! Ļoti slikti jūs var dzirdēt.
V.Balodis. 42. - deputāta Kārļa Leiškalna un deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 43. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir jāatbalsta pēc loģikas, jo tika atbalstīts 2.priekšlikums. Lūdzu deputātus balsot. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 2, atturas - 34. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 44. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi 45.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. 46. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. 47. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet... (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 24. Priekšlikums atbalstīts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 48.priekšlikums.
49. - deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem būtu jābalso par to. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 50.priekšlikums.
51. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet... (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. Līdz ar to 52.priekšlikums nav balsojams.
53. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav.
53.priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 54. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. Nav balsojams arī 55. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 56. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. - deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 57. un 58. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 59. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, sāksim debates!
Debatēs Māris Vītols.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Tā kā Saeima ir atbalstījusi 53. - deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikumu, kā arī 56. - deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikumu, ir atbalstāms pēc būtības 59.priekšlikums, kurš nosaka kārtību, kādā zonas pārvaldes un brīvostas pārvaldes nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Jo šie jautājumi nav iekļauti iepriekšējos divos atbalstītajos priekšlikumos. Tā ka šis priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Leiškalna kungs, vai jūs vēlaties debatēt? (No zāles deputāts K.Leiškalns: Tā kā Vītols atbalstīja, es vairs nerunāju!)
Lūdzu, komisijas vārdā!
V.Balodis. Aicinu deputātus savu attieksmi izteikt balsojot. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60.priekšlikumu... piedodiet, par 59.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav.
59.priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 60. - deputāta Māra Vītola priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 61. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. 62. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. 63. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. 64. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Neatbalsta komisija. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 19, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.
V.Balodis. 65. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 66. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts komisijas iesniegtajā 67.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Balodis. Jā, bet mums būtu tagad jābalso par 67.priekšlikumu. Es ierosinu... Jāatbalsta ir 68.priekšlikums, ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Bet komisija ir atbalstījusi. Jūs komisijas vārdā runājat. Deputāti pieprasa balsojumu par 67.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 24, atturas - 34.
67.priekšlikums nav pieņemts.
V.Balodis. 68. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 1, atturas - 38. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. 69. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 15, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Jā, līdz ar to mēs nevaram balsot deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu nr.70.
Sēdes vadītājs. Un arī komisija to nav atbalstījusi.
V.Balodis. 71. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 2, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.
V.Balodis. Lūdzu atbalstīt 72. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 12, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 73. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zonas un licencētas uzņēmējsabiedrības, kura ir saņēmusi Finansu un kapitāla tirgus licenci, tiesībām taksācijas periodā piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 74. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 75. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet kurš vairs nav loģisks atbilstoši mūsu iepriekšējiem balsojumiem. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa... Es atvainojos! Atklājam debates. Nē... Vītola kungs, vai vēlaties uzstāties? Ir runa par 75.priekšlikumu. Atklājam debates. Lūdzu - Māris Vītols!
V.Balodis. 76. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nosaka vienādu valsts atbalsta intensitātes līmeni 50% apmērā no veiktajām investīcijām attiecībā pret...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, mēs pašreiz runājam par 75.priekšlikumu.
V.Balodis. Tad es aicinu neatbalstīt 75., bet atbalstīt 76.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vairāk debatēs pieteikušies nav. Lūdzu, Baloža kungs!
V.Balodis. Jā, es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 31, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 76. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem tas būtu atbalstāms. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - 16. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 77. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 78. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 79. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. Tāpat nav atbalstīts 80. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 20, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.
V.Balodis. 81. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 81. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 21. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 82.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 83. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 84. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. 85. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Balodis. Arī 86.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
V.Balodis. 87. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
V.Balodis. 88. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. 89. - deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 90. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurā rodas pretruna... (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 91. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 20. 91.priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 92. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: Piekrīt!)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 93. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 94. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 95. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Līdz ar to nav balsojams 96.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 97. - deputāta Leiškalna priekšlikums... (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. 98. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Arī deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.
V.Balodis. 99. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. 100. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 101. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
V.Balodis. 102. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi 104.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. 103. - deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet iestrādājusi 104.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. 104. - ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko jūs atbalstiet.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
V.Balodis. 105. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsojumu par 105. - deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav.
Godājamie kolēģi! Atbilstoši mūsu noteiktajai darba kārtībai mēs tagad izsludināsim pārtraukumu, bet lūdzu neatstāt zāli, jo tūlīt zālē ieradīsies Francijas prezidents Širaks. Sēdē mēs izsludinām pārtraukumu līdz 17.30.
Lūdzu, palieciet savās vietās!
Godājamie kolēģi, es atgādinu, lai man tas nebūtu jāsaka: lūdzu, izslēdziet savus mobilos telefonus!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Saeimas sēžu zālē ierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Viņa Ekselence Francijas prezidents Žaks Širaks.
Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienījamā prezidentes kundze, kolēģi, ekselences, dāmas un kungi! Man ir tas gods dot vārdu Francijas prezidentam Viņa Ekselencei Žakam Širakam.
Lūdzu, Prezidenta kungs!
Ž.Širaks (Francijas Republikas prezidents).
Latvijas Valsts prezidentes kundze, priekšsēdētāja kungs, deputātu kundzes, deputātu kungi, dāmas un kungi!
Vispirms es vēlētos pateikties jums, priekšsēdētāja kungs, par jūsu uzņemšanu un to, ka dodat man iespēju šodien tikties ar Latvijas tautas priekšstāvjiem te, šajā zālē, kur tagad tiek pausti nacionālie centieni un demokrātiskās vēlmes, kas vēstures gaitā tik ilgu laiku un tik rupji tika noniecinātas.
Es priecājos, ka varu ar jums apmainīties domām, kā, es domāju, mūs uz to nupat aicināja priekšsēdētājs Straumes kungs, bet vispirms es, ja jūs to atļausiet, vēlētos īsumā paust, kādu jēgu es gribēju piešķirt savai vizītei jūsu valstī; runāt par to, ar ko, manuprāt, ir saistīta Eiropas paplašināšanās un jūsu gaidāmā iestāšanās mūsu Savienībā; par to, kādu ieguldījumu jūs varat dot, turpinot kopējo Eiropas piedzīvojumu šeit, Baltijas valstīs.
Un pilnībā tas attiecināms uz Latviju, kur izpaužas Eiropas Savienības paplašināšanās vēsturiskā dimensija. Francija un Vācija, uzsākot Eiropas celtniecību, vispirms vēlējās ļaut iesakņoties mieram pēc briesmīgajām kaujām, kuru dēļ sēroja un cieta daudzas eiropiešu paaudzes. Mums nācās pārvarēt pretrunas, kam bija dziļas saknes katrā no mūsu tautām. Bija nepieciešams skaidrs prāts un drosme, lai uzsāktu šādu tuvināšanos un runātu saprāta valodā ar vīriem un sievām, kuri bija tik daudz cīnījušies un tik daudz cietuši.
Taču darbs vēl netika pabeigts. Mūsu kontinenta austrumos bija Eiropas daļa, kura bija šķirta no mums, kurai bija liegta iespēja mums pievienoties, kura cieta no svešzemju represijām un kundzības, un tā bija nozīmīga Eiropas ģimenes daļa.
No šā viedokļa triju Baltijas nāciju iestāšanās Eiropas Savienībā neatgriezeniski pāršķir Otrā pasaules kara lappusi ar traģiskām epizodēm vēl pirms kara ar nežēlīgo un cietsirdīgo Eiropas sadalīšanu, kas tika apstiprināta Jaltā. Ne vien jūsu valsts atgriežas Eiropā, bet arī Eiropa atkal atrod savējos. Tāda vienmēr ir bijusi mana visdziļākā pārliecība, un kopš Berlīnes mūra krišanas es to allaž esmu apliecinājis, un tāpēc Francijai būs tik liels prieks par jūsu uzņemšanu Savienībā. Es vēlos, lai tā notiktu pēc iespējas drīzāk. Mūsu mērķis, kas tika apliecināts Gēteborgā, ir tāds, lai kandidātvalstis, kas būs gatavas, varētu pabeigt sarunas līdz 2002.gada beigām un lai tās līdz ar to varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004.gadā.
Latvijas iedzīvotāji - un es to protu novērtēt - būs pielikuši nozīmīgas pūles un pat nesuši upurus, lai sasniegtu šo mērķi, lai pēc iespējas ātrāk noietu ceļu, kas viņus šķir no Rietumu partneriem. Viņi būs paveikuši ļoti smagu darbu.
Tad Latvijas iedzīvotāji redzēs, ko var dot Savienība, runājot par ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, labklājību viņiem pašiem un viņu bērniem, - te es domāju veselības aizsardzību, izglītību, vides aizsardzību, drošību -, runājot arī par garantijām katram indivīdam, lai ikviens pilnā apjomā varētu īstenot savas tiesības, respektējot vērtības, kas ir Eiropas celtniecības centrā. Jo Eiropa, kas tiek veidota, pirmām kārtām ir plaša brīvības, tolerances un demokrātijas telpa. Ceļot Savienību, mēs esam sasnieguši šajā jomā neatgriezeniskuma punktu. Ar efektīvām institūcijām, kas tiek cienītas - un arī man ir prieks to šeit atzīmēt -, un arī tādēļ, ka Latvija tiecas pakāpeniski integrēt dažādas savas sabiedrības daļas, Latvija tiek ar prieku gaidīta.
Eiropa - tas ir arī sociālais modelis, ko mēs vēlamies aizstāvēt un attīstīt. Ekonomiskajam uzplaukumam jāiet kopsolī ar ētikas prasībām. Gūt labumu ne tikai no tirgus potenciāla un tirgus likumiem, bet nepazaudēt galveno mērķi - lai šie tirgus ekonomikas augļi nestu labumu visiem.
Starp Eiropas vērtībām ir arī cieņa pret katru identitāti un kultūru. Savienībā katram ir vieta ar viņa tradīcijām, ar viņa valodu, un šī daudzveidība ir viena no Eiropas projekta bagātībām. Jūs, latvieši, esat lepni un pamatoti pieķērušies savai valodai, savai kultūrai, to vitalitātei. Jūs cīnījāties, smagi cīnījāties par to, lai šīs vērtības tiktu atzītas, lai jums būtu tiesības beidzot pašiem lemt savu likteni. Jūsu tautiešiem es gribētu teikt: nebaidieties no Eiropas! Pievienojieties tai bez kompleksiem, bez aizspriedumiem, bez bažām! Eiropa būs tāda, kādu jūs to veidosiet kopā ar saviem partneriem. Jums ir cerības, kas saistītas ar Eiropu un jūsu valsti Eiropā. Nāciet un debatējiet ar mums, ietekmējiet notikumu gaitu!
Visbeidzot. Eiropa balstās uz kardinālu vērtību - mieru. Tas ir brīvības un attīstības nosacījums. Nevar pastāvēt stipra un dzīvotspējīga demokrātija, patiess ekonomiskais un sociālais uzplaukums, nav iespējams investēt ekonomiskā izaugsmē tikmēr, kamēr jūtami draudi. Nevar pastāvēt atvērti tirdzniecības sakari un starptautiskā sadarbība, kamēr nav atrisināti strīdi, kamēr nav radīti uzticami instrumenti dialogam un drošībai. Tas ir tas, kas dod jēgu Eiropas celtniecībai. Un tas ir arī tas, ko latvieši, es tā domāju, gaida no Savienības. Mēs esam gatavi dot atbildi kopā ar jums, tāpat kā mēs esam gatavi arī izskatīt kopā ar jums perspektīvas jūsu uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē.
Tāda, lūk, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir paplašināšanās vīzija, kuru es gribēju ieskicēt kopā ar jums pirms mūsu viedokļu apmaiņas.
Tagad es ar lielāko prieku uzklausīšu jūs un atbildēšu uz jautājumiem, ko jūs man uzdosiet.
Es jums pateicos! (Aplausi.)
J.Straume (Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs).
Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienījamā prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi! Kolēģi! Latvijas parlamenta vārdā es pateicos jums, prezidenta kungs, par iedvesmojošajiem vārdiem, par Latvijas un Francijas sadarbību mūsu kopējās nākotnes veidošanā. Esmu gandarīts, ka jūsu vizīte Latvijā notiek ļoti nozīmīgā laikā - laikā, kad atzīmējam 80.gadadienu kopš Latvijas de iure atzīšanas un Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību nodibināšanas, kā arī 10.gadadienu kopš mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas.
Vēlos atzīmēt, ka ļoti labajām Latvijas un Francijas attiecībām ir droša perspektīva, jo nākotnē mūsu valstis būs partneres Eiropas Savienībā un Transatlantiskajā aliansē.
Prezidenta kungs! Franču nācijas ieguldījums Eiropas demokrātisko ideālu veidošanā ir cieši saistīts ar pazīstamajiem jēdzieniem brīvība, vienlīdzība un brālība, kuri kopš Lielās franču revolūcijas laikiem kalpojuši par vadmotīvu citām nācijām. Tie iedvesmoja arī Latvijas brīvības cīnītājus un neatkarīgās valsts veidotājus, tie stiprināja Latvijas tautu, tai atjaunojot savu valstiskumu. Tikpat nozīmīgi šie vārdi ir arī šodien, kad mēs kopīgi veidojam drošu un stabilu Eiropu.
Latvijas tauta atguva brīvību pirms 10 gadiem un sekmīgi ievieš dzīvē savas ieceres un sapņus. Mēs esam izdarījuši brīvu izvēli - sekmēt savu drošību un labklājību, integrējoties Eiropas Savienībā un Transatlantiskajā aliansē. Latvija veiksmīgi turpina sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt Latvijas parlaments ir apņēmības pilns strādāt, lai Latvija pabeigtu iestāšanās sarunas līdz 2002.gada beigām un būtu starp nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs ticam, ka brīvības vārds ir attiecināms arī uz mūsu drošības jomu. NATO ir deklarējusi atvērto durvju politiku un paziņojusi, ka nākamgad tā uzņems jaunas dalībvalstis. Iestādamās NATO, Latvija īstenos savu brīvo izvēli, kas nāks par labu ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas stabilitātei un drošībai.
Otrs Lielās franču revolūcijas lozungs ir vienlīdzība, kura ir neatņemams demokrātiskas sabiedrības balsts. Eiropas Savienības izveide nebūtu iespējama bez šī postulāta ievērošanas. Būtiskas ir vienlīdzīgas tiesības uz izvēli. Dalība Transatlantiskajā aliansē, kā jūs, prezidenta kungs, minējāt, ir katras valsts brīva izvēle, un kā tāda tā ir respektējama.
Un visbeidzot atļaujiet pievērsties tam, cik nozīmīga loma ir brālībai mūsdienu Eiropā. Globalizācija, ciešā ekonomiskā un politiskā sadarbība ir izdzēsusi tradicionālo izpratni par valsts izolāciju starptautiskajā arēnā. Pēc aukstā kara beigām virkne Eiropas valstu ir deklarējušas savu apņemšanos pievienoties demokrātisko un ekonomiski attīstīto valstu saimei. Kopīga Eiropas nākotnes vīzija ir paveikusi šķietami neiespējamo - tā ir ne tikai ļāvusi izveidot Eiropas Savienību, bet arī vieno valstis no Adrijas līdz pat Baltijas jūras krastiem.
Prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Mums ir unikāla iespēja lūgt prezidenta kungu dalīties savās domās par mūsu tautām un visai Eiropai būtiskiem jautājumiem. Esmu pārliecināts, ka šī brīvā viedokļu apmaiņa dos jaunas ierosmes mūsu kopējiem centieniem nākotnes Eiropas veidošanā.
Un tagad ar laipnu prezidenta piekrišanu es lūdzu kolēģus uzdot jautājumus.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Silvai Goldei. Lūdzu!
S.Golde (Tautas partijas frakcija).
Prezidenta kungs! Ņemot vērā to, ka jau kādu laiku tiek pārrunāti vairāki Eiropas nākotnes modeļi, sakiet, lūdzu, kāds ir Francijas un jūsu personiskais Eiropas nākotnes redzējums, lai gan jūs nedaudz jau arī tam pieskārāties.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, prezidenta kungs!
Ž.Širaks (Francijas Republikas prezidents).
Deputātes kundze! Es gribētu teikt, ka Eiropa nedrīkst kļūt par tehnokrātisku veidojumu, pat ja sākumā tas tā būtu bijis. Šodien mums ir jāņem vērā tautu piekrišana. Lai gūtu tautas piekrišanu, ir nepieciešams to uzklausīt. Tāpēc Nicas sammitā mēs esam nolēmuši atklāt piecpadsmit dalībvalstu vidū plašas debates ar kandidātvalstu piedalīšanos, lai mēģinātu labāk saprast, kādai jābūt rītdienas Eiropai, lai tā atbilstu tautu vēlmēm. Šādas debates mēs šogad esam uzsākuši vairākās valstīs, un arī es aicinu kandidātvalstis piedalīties tajās. Beļģijas prezidentūras laikā decembrī mēs runāsim par globāliem priekšnosacījumiem ar visām valstīm kopumā - ar piecpadsmit dalībvalstīm un arī ar kandidātvalstīm. Tad, 2004.gadā, mēs varēsim definēt Eiropas redzējumu, kas būs konkretizēts ar jauno līgumu. Katram ir jādod savs ieguldījums.
Un tagad par to, kādu Francija redz Eiropas nākotni. Francijai ir zināma viedokļu kopība ar Latviju. Tāpat kā jūs, arī francūži ir cieši saistīti ar savu civilizāciju, savu kultūru, savu valodu, savu identitāti. Un tieši tāpēc mēs aizstāvam principu, ka jāpastāv kultūru daudzveidībai. Katra kultūra var kaut ko dot kopīgajā lietā, un tas ir jāsaglabā un jārespektē. Tas, ko es runāju par mūsu kultūru, attiecas arī uz citām kultūrām. Mēs apzināmies, ka mums ir jāapvienojas, ja mēs gribam progresēt - ja mēs vēlamies attīstīt Eiropu, ja mēs gribam, lai rītdienas pasaulē mūsu bērni būtu pirmajās rindās. Taču tas nenozīmē, ka mēs akceptējam suverenitātes zaudēšanu. Daļu savas suverenitātes mēs nododam visam Eiropas kopumam, lai šī daļa būtu noderīga - lai tā varētu būt efektīvāka un ļautu atrisināt šīsdienas un rītdienas pasaules problēmas. Tas ir tas, ko es pirms kāda laika minēju savā runā Vācijas parlamentā Berlīnē, runājot par nāciju federāciju. Mēs brīvi varēsim nodot Eiropai zināmu daļu savas suverenitātes, lai tā būtu efektīvāka. Lai būtu nāciju valsts. Lai pasvītrotu, ka mēs gribam celt Eiropu, kur katrai nācijai, katrai tautai būs izteiksmes iespējas; ka tās saglabās savu identitāti.
Lūk, tāda ir Francijas ideja par Eiropas rītdienu. Katrs, dodams savu daļu Savienības perspektīvā, Savienības attīstībā, varēs dalīties ar saviem partneriem neatkarīgi no tā, vai ir runa par pašreizējām Savienības loceklēm vai arī par nākamajām dalībvalstīm. Ir nepieciešama tautu iesaistīšanās diskusijā, uz kuru es aicinu arī jūs.
Sēdes vadītājs. Paldies, prezidenta kungs!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Prezidenta kungs! Paldies par jūsu izteikto augsto novērtējumu mūsu potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā.
Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija cer nākamajā gadā NATO galotņu konferencē Prāgā saņemt uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Var minēt daudzus ieguvumus, ko šāds uzaicinājums sniegtu Baltijas valstīm un Eiropai, - ne tikai mūsu atbildību un piedalīšanos miera uzturēšanas operācijās, kā tas bija Bosnijā un Kosovā, bet arī drošības pieaugumu Ziemeļeiropas reģionā, pārliecību par ārvalstu investīciju drošību, reformu neatgriezeniskumu, kā arī to - un tas ir pats galvenais -, ka šāds uzaicinājums nostiprinātu sabiedrības integrācijas procesu. Bet ir arī pretēji viedokļi. Mans jautājums jums, prezidenta kungs, ir šāds: vai jūs redzat Eiropai kādus konkrētus ieguvumus no tā, ja 2002.gadā tiktu vēl uz vairākiem gadiem atlikta Baltijas valstu uzaicināšana dalībai NATO?
Ž.Širaks. Vai varētu nedaudz precizēt pēdējo frāzi? Kam ir jātiek atliktam uz dažiem gadiem?
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Ja Baltijas valstu uzaicināšana NATO tiks atlikta vēl uz vairākiem gadiem, vai Eiropa no tā ko iegūs?
Ž.Širaks. Es domāju, ka ir divas dažādas problēmas, deputāta kungs. Jūs minējāt investīciju drošību un reformu neatgriezeniskumu. Protams, tas ir būtiski tādai mūsdienīgai valstij kā Latvija, bet es domāju, ka investīciju drošība un reformu neatgriezeniskums nāks līdz ar piederību Eiropas Savienībai, nevis ar piederību NATO.
NATO - tā ir drošība kā tāda, tas ir drošības jautājums. Valstis, kas vēlas iestāties NATO, grib drošību. Ziemeļatlantijas alianse ir iesaistījusies paplašināšanās procesā, kas atbilst mūsu kontinenta evolūcijai. NATO paplašināšanās procesam jāturpinās, un visas trīs Baltijas valstis ir brīvi izvēlējušās iesaistīties šajā procesā, integrēties NATO. Tā ir viņu izvēle, tā ir viņu griba. Francija to saprot un labvēlīgi izturas pret šo izvēli. Es neredzu, ka šajā jautājumā varētu būt Francijai cita pozīcija, jo katrai valstij ir jādod iespējas suverēni lemt, kādās apvienībās tā vēlas iesaistīties. Tās ir suverēnas tiesības, kādas ir katrai valstij pasaulē, to skaitā arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. No brīža, kad jūs izdarījāt savu izvēli, es neredzu, kā to varētu apstrīdēt. Tas ir starptautisko tiesību princips. Es esmu, pats par sevi saprotams, labvēlīgi noskaņots pret šo izvēli. NATO paplašināšanai nav jārada jaunas lūzuma līnijas rītdienas Eiropā, un ne jau nu šādā aspektā Latvija izvēlējās savu ceļu. Jāpanāk, lai neviens nejustos apdraudēts no triju Baltijas valstu brīvās izvēles iestāties NATO, un es neredzu, ka kāds varētu apstrīdēt viņu vēlmi. NATO paplašināšanās ir NATO lēmums, un es neredzu, kas varētu stāties pretī šādam lēmumam.
Tāda ir Francijas pozīcija.
Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Ūdrei.
I.Ūdre (Jaunā frakcija).
Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs!
Cienījamais prezidenta kungs! Viena no lielākajām Latvijas kaimiņvalstīm ir Krievija. Pēdējos gados Rietumvalstis dažādos veidos ir sniegušas palīdzību Krievijai - gan materiālu palīdzību, gan arī piedāvājušas īpašus veidus sadarbībai ar Eiropas Savienību un NATO. Man ir šāds jautājums: vai šīs aktivitātes ir ietekmējušas Krievijas attieksmi pret Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesu un vai, jūsuprāt, tas ir devis Krievijai pamatu reālistiski izvērtēt savu lomu šodienas pasaulē, kas varētu objektīvi atšķirties no PSRS lomas aukstā kara laikā?
Ž.Širaks. Vispirms jāteic, ka ir tiesa, ka starptautiskā sabiedrība, Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzību Krievijai, tā tas bija arī finansu krīzes laikā 1998.gadā. Par laimi, šodien lietas virzās uz priekšu labāk.
Ir tiesa arī tas, ka Eiropas Savienība vēlas uzturēt ar Krieviju pēc iespējas labas attiecības. Es tiešām domāju, ka pasaule savā attīstībā virzās uz multipolāru situāciju, kur visi attīstīsies vienoti, - es ceru, ka roku rokā. Un jāuzsver tas svarīgums, tā nozīme, ko mēs piešķiram Eiropas celtniecībai, lai šajā jaunajā pasaulē Eiropa būtu starp pirmajiem gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā.
Runājot par NATO, jāteic, ka tā ir aizsardzības alianse, tā nav uzbrukuma alianse, un, protams, arī NATO vēlas uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Šajā ziņā Francijas iniciatīva bija radīt partnerattiecības starp Krieviju un NATO. Un, no šā viedokļa, lietas, es teiktu, virzās uz priekšu, pat ja tās varētu attīstīties arī labāk.
Ir jautājums, vai Krievija ir evolucionējusi savās attiecībās ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi. Es domāju, ka, runājot par integrāciju Eiropas Savienībā, var teikt, ka Krievija ir lieliski sapratusi tās nozīmi un Krievijai tā vairs nav problēma. Vecais hegemoniskais komplekss, kas nāk no padomju sistēmas laikiem, manuprāt, par laimi, pieder pagātnei. Protams, runājot par Ziemeļatlantijas aliansi jeb NATO, vienmēr ir jautājumi, kas rodas Krievijai. Šodien ir dialogs, kas nebūtu bijis iespējams pirms dažiem gadiem. Par laimi, dialogs ir atklāts un veiksmīgi virzās uz priekšu - uz savstarpēju sapratni, un tas ir būtiski. Ja no šā viedokļa aplūkojam attiecības ar Krievijas vadītājiem, tad es neesmu uztraukts par Krieviju.
Sēdes vadītājs. Paldies, prezidenta kungs!
Nākamajam lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais prezidenta kungs! Franciju un Latviju vieno arī zināma militāra sadarbība pagātnē. 1919.gadā, kad Latvijā iebruka agresori, Francija pieņēma lēmumu par militāras palīdzības sniegšanu mūsu valstij. Rīgā šo palīdzību sniedza sabiedroto karakuģu eskadra, ko komandēja admirālis Brisons. Latvijā to atceras arī šodien. Vai gadījumā, ja Latvijas neatkarību kāds atkal nopietni apdraudētu, Francija varētu rīkoties līdzīgi?
Ž.Širaks. Es domāju, ka vēsture ir attīstījusies, ka metodes vairs nav tās pašas, bet rezultāts būtu identisks. Ar to es gribu teikt, ka starptautiskā sabiedrība gan ANO līmenī, gan Eiropas Savienības līmenī iejaucas, kad viņai šķiet, ka cilvēktiesības vai nāciju tiesības ir apdraudētas. Mēs nesen to darījām Bosnijā, pēc tam mēs to darījām pret Miloševiča režīmu, kas neapšaubāmi apdraudēja cilvēktiesības reģionā; šodien mēs to darām Maķedonijā. Ja Latvija, brīva, neatkarīga un demokrātiska valsts, tiktu apdraudēta, tad ne tikai Francija, bet visa starptautiskā sabiedrība, sākot ar Eiropas Savienību, nostātos Latvijas pusē. Tas ir pats par sevi saprotams. Tā ir starptautiskā solidaritāte. Bet es ceru, ka jums nekad nebūs jāsaskaras ar šādu situāciju. Nekad vairs.
(Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Paldies, prezidenta kungs!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Prezidenta kungs! Mēs jūs esam nokausējuši ar saviem jautājumiem, tomēr negribētos paiet garām vienam no ļoti būtiskiem jautājumiem, ko jūs pieminējāt jau savā uzrunā. Proti, jūs runājāt par sociālu Eiropu. Jūs pat iedomāties nevarat, cik lielu vērību Latvijas iedzīvotāji pievērš sociālajiem jautājumiem. Šodien Saeimā mēs izskatījām Pensiju likuma grozījumus, un tas nenoliedzami rada rezonansi sabiedrībā. Savukārt viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir konkurētspējas paaugstināšana globālajā jeb pasaules tirgū. Proti, Eiropas Savienība arī grib kļūt par pasaules tirgus līderi. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā sociālajiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un arī jūsu personiskais ieguldījums, prezidenta kungs, šajā jomā ir bijis milzīgs.
Mans jautājums. Kas, jūsuprāt, ir galvenais dzīves kvalitātes kritērijs? Kā, jūsuprāt, ir savienojamas šīs divas lietas - konkurence pasaules tirgū un sociālo jautājumu risināšana?
Ž.Širaks. Paldies, deputātes kundze!
Es neesmu noguris no jūsu jautājumiem. Man ir ļoti interesanti zināt, ko demokrātiski ievēlēti tautas priekšstāvji mums draudzīgā valstī, kas būs Eiropas Savienības dalībvalsts, domā, par ko viņi raizējas. Eiropa - pirmām kārtām tas ir dialogs. Ir nepieciešams, lai mēs cits citu aizvien labāk iepazītu, un tam ir nepieciešams dialogs.
Es uzskatu, ka nav nekādas pretrunas starp konkurētspēju un sociālo aspektu. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka sociālā progresa izdevumi samazina konkurētspēju. No šāda viedokļa raugoties, varētu teikt, ka jābūt atturīgākiem, mērenākiem sociālajā jomā, bet, no otras puses, pieredze rāda, ka, lai būtu konkurētspēja ekonomiskajā ziņā, ir nepieciešams, lai strādājošajiem būtu zināma sociālā drošība. Pats par sevi saprotams, nevajag pārspīlēt ne vienā, ne otrā virzienā. Sociālā drošība ir ekonomiskās konkurētspējas elements.
Tas ir viens no globālajiem mērķiem, viens no Eiropas Savienības mērķiem.
Mēs redzam, ka zināms skaits cilvēku Eiropā baidās par nākotni. To mēs redzējām arī nesenajā G-8 sammitā - bija manifestācijas. Cilvēki baidās par savu nākotni, baidās, ka viņu valstīm vairs nebūs iespējas savaldīt evolūciju un ka tas nāks viņiem par sliktu. Pastāv risks. Globalizācijai ir nozīmīgas priekšrocības - tā attīsta tirdzniecības sakarus un vairo bagātības -, bet tai var būt arī negatīvas sekas, un ir jāsavalda šīs negatīvās sekas. Globalizācija nav reducējama tikai uz tehnisko attīstību. Neviena valsts - nedz Latvija, nedz Francija, nedz jebkura cita valsts - vienatnē nav spējīga savaldīt perversos antisociālos aspektus, ko var izraisīt globalizācija.
Eiropas Savienība ir organizācija, kas kopumā var strādājošajiem pilsoņiem Eiropā garantēt zināmu sociālo modeli, jo visi kopā mēs esam pietiekami stipri, lai savaldītu, padarītu humānāku globalizāciju un ieviestu starptautiskajā plāksnē tādus spēles noteikumus, kas neļauj izpausties globalizācijas negatīvajām sekām. Es domāju, ka Eiropas Savienība ir vienīgais līdzeklis, kas var garantēt, ka sociālie, kultūras un humānie aspekti tiek respektēti. Tas ir humānais Eiropas modelis. Vieni paši mēs to nevaram aizstāvēt. Visi kopā mēs varam cilvēcei, visai pasaulei likt to respektēt. Pats par sevi saprotams, Eiropas Savienībai tā nevar būt vienkārša ambīcija - aizstāvēties, tas nav tās vienīgais aicinājums. Tās aicinājums ir arī attīstīties gan ekonomiskajā, gan kultūras, gan humānajā sfērā. Kopumā mūsu kultūru daudzveidība, mūsu inteliģence, mūsu vēsture, mūsu tehnika mums ļauj iet kopsolī ar vismodernāko progresu, pastāvīgi iet kopsolī ar to.
Tātad Eiropas Savienībai ir dubults aicinājums - no vienas puses, tai jābūt par modeli pasaulē, un, no otras puses, tai ir jāaizstāv eiropieši tur, kur tas ir nepieciešams, tai viņu sociālās un kultūras tiesības ir jāaizstāv, jāpasargā no globalizācijas negatīvajām sekām.
Sēdes vadītājs. Paldies, prezidenta kungs, par izsmeļošajām atbildēm. Paldies kolēģiem par uzdotajiem jautājumiem.
Tagad es aicinu godājamo prezidenta kungu un cienījamo prezidentes kundzi uz izstādes atklāšanu mūsu parlamenta bibliotēkas lasītavā. Paldies.
(Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums ir vēl desmit minūtes laika. Mēs arī dodamies piedalīties izstādes atklāšanā.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs
Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām apspriest likumprojektu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus.
Leiškalna kungs, vai jūs varētu nedaudz klusāk jo, es domāju, neviens nevar dzirdēt, ko es šeit saku caur mikrofonu.
Pirmais ir divpadsmit deputātu iesniegums, un tas ir šāds: Lūdzam pārbalsot likumprojekta Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās priekšlikumus nr.12 un nr.16. Šo priekšlikumu balsošanas brīdī nedarbojās vairāku deputātu balsošanas iekārtas. Tātad, godājamie kolēģi, mums ir par šo 12 deputātu priekšlikumu jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par šo 12 deputātu priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 16. Ierosinājums pārbalsot 12. un 16.priekšlikumu ir pieņemts.
Ir vēl viens priekšlikums - desmit deputātu priekšlikums: Lūdzam pārbalsot 39.priekšlikumu, izskatot likumprojektu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās trešajā lasījumā, jo balsošanā piedalījās zālē klātneesoši deputāti.
Lūdzu... Vienalga, godājamie kolēģi... Vadoties pēc Kārtības ruļļa, desmit deputāti ir šo ierosinājumu parakstījuši, un mums ir par šo ierosinājumu jābalso.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - lūgumu pārbalsot 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 29. Arī šis ierosinājums pārbalsot ir pieņemts.
Godājamie kolēģi! Lūdzu, atgriezīsimies pie 12.priekšlikuma un vēlreiz balsosim par 12.priekšlikumu! Pirms ieslēdzam balsošanas režīmu, lūdzu vēlreiz apskatīties, kāds tas ir, lai visiem būtu skaidrs un lai nebūtu kļūdu.
Vispirms mēs pārbalsosim12.priekšlikumu. Vai tas ir skaidrs visām frakcijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 24. Priekšlikums nr.12 ir pieņemts.
Tagad mums ir jāpārbalso, kā mēs nolēmām, 16.priekšlikums. Lūdzu, iepazīstieties ar to, lai nebūtu atkārtotu domstarpību!
Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 25. Priekšlikums pieņemts.
Un tagad, lūdzu, jāpārbalso 39.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 39.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.
Komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu, turpināsim apspriest likumprojektu! Mēs palikām pie 106.priekšlikuma.
V.Balodis. 106. - deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga parakstīts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Vai jūs prasāt balsojumu? Deputāti prasa balsojumu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 3, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. 107. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!") Vai jūs pieprasāt balsojumu, jā?
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 107. - finansu ministra Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 34. Priekšlikums pieņemts.
V.Balodis. Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Ko jūs vēlējāties Vītola kungs? (Kaut ko saka no vietas.) Piedodiet...
Lūdzu, Vītola kungs! Par balsošanas procedūru. Par to, kā lieta jāvada tālāk.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Gribēju informēt deputātus par to, ka, atbalstot 12.priekšlikumu, Saeima ir nolēmusi, ka Rīgas brīvostas uzņēmumiem tiks piemērota uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide un tiks aprēķinātas uzkrātās ieguldījumu summas, ņemot vērā nevis šā likuma spēkā stāšanās brīdi, bet gan to brīdi, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar brīvostas pārvaldi. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš ieguldījis līdzekļus, investējis līdzekļus pirms vairākiem gadiem, varēs tad, kad būs noslēgts līgums ar brīvostas pārvaldi, šīs investīcijas uzskaitīt un - atbilstoši jaunajiem principiem - ar atpakaļejošu datumu piemērot par šīm investīcijām...
Sēdes vadītājs. Vītola kungs, jūs nerunājat par procedūru, par to, kā vadāms tālāk likumprojekts.
M.Vītols. ...piemērot par šīm investīcijām nodokļu atlaidi. Es līdz ar to uzskatu, ka šis likums būtu precizējams, lai jaunas nodokļu atlaides netiktu attiecinātas uz iepriekš izdarītiem ieguldījumiem. Tas nododams atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēlreizējai caurlūkošanai.
Sēdes vadītājs. Vītola kungs, tas neattiecas uz balsošanas procedūru. Šo priekšlikumu jūs varat rakstiski ierosināt un iesniegt.
Lūdzu, komisijas vārdā, Baloža kungs!
V.Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi un balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - 2. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Baloža kungs.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar tabulu, kura ir dokumentā nr.3354 un kurā ir apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam.
1.priekšlikumu ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. 2. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Tas ir iestrādāts komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.3.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 4. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Tas ir iestrādāts komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.5.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 6. - deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 7. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.8.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.
V.Balodis. 9.priekšlikums nav guvis atbalstu. To ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
V.Balodis. 10. - Māra Vītola priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.11.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.
V.Balodis. 12. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputātes Barčas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 1, atturas - 57. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Arī 13. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Balodis. 14. - deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
V.Balodis. 15. - deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādātajā priekšlikumā nr.16.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.
V.Balodis. 17. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - ir uzlabots un iestrādāts komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.18.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 17. un 18.priekšlikumu.
V.Balodis. 19. - deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.20.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.
V.Balodis. 21. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.22.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.
V.Balodis. 23. - deputātes Barčas kundzes priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 24. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir izteikusi ka savu - 25.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24. un 25.priekšlikumu.
V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likums galīgajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamais likumprojekts Grozījumi Rīgas brīvostas likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Baloža kungs. Lūdzu!
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3355.
1.priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
V.Balodis. 2.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā - 3.priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - ministra Krūmiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 10, atturas - 75. Priekšlikums nav pieņemts.
V.Balodis. Lūdzu tad balsot arī par 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 11, atturas - 26. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu, turpiniet!
V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu Grozījumi Rīgas brīvostas likumā trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 4. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Baloža kungs.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3356.
1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. Arī 2. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
V.Balodis. Nav atbalstīts arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa 3.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
V.Balodis. Nav atbalstīts arī 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.
V.Balodis. 5. - finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.
V.Balodis. 7. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Balodis. Paldies. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi un nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pieņemts.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Ventspils brīvostas likumā. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3357.
1.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Gundara Bērziņa, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Balodis. 2. ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izteikusi kā 3.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.
Jānis Gailis.
J.Gailis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Paldies, godājamie kolēģi! Runājot par pirmo likumu, tātad par nodokļu atvieglojumiem, mēs runājam par to, ka ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem visās šajās brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, bet tajā pašā laikā gan šajā likumprojektā, ko mēs skatām tagad, gan arī likumprojektā par Rīgas brīvostu, kuru mēs nobalsojām, tā 3.priekšlikumā mēs tādā gadījumā iestrādājām galīgu nonsenu. Tas ir, iestrādājām to, ka divās vietās Rīgā un varbūt tagad arī Ventspilī varēs būt šīs ofšoru bankas. Godājamie kolēģi, padomājiet, ko mēs darām! Ja mēs runājam par vienādiem spēles noteikumiem, tad tiem jābūt vienādiem! Un vispār, ja pieiet šim jautājumam korekti, tad mans viedoklis ir tāds, ka šāda tipa pakalpojumi nav vajadzīgi ne speciālajā zonā, ne arī brīvostā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Vents Balodis.
V.Balodis. Es lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: "Balsot!")
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Gailis uztur spēkā balsojumu par 2.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 9, atturas - 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Vai ir nepieciešams balsot par 3.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 9, atturas - 26. Priekšlikums atbalstīts.
V.Balodis. Godātie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Ventspils brīvostas likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 5. Likums pieņemts.
V.Balodis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim paziņojumu. Šodien mūsu kolēģei Monikai Zīlei mēs svinam 60 gadu jubileju! (Aplausi.)
Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Tadeušs Ketlers, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis un Valdis Birkavs.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam.
E.Inkēns (frakcija Latvijas ceļš).
Bēdīga ziņa Eiropas lietu komisijas locekļiem. Mums šodien jāsanāk uz īsu sēdi sakarā ar to, ka sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā vienu pozīciju varbūt varēsim slēgt. Mums ir jāmaina daži sīkumi, tā ka lūdzu uz Ārlietu komisijas zāli.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ārkārtas sesijas 3.sēde
2001.gada 27.jūlijā
Par darba kārtību
Par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu(3372., 3372-a, 3372-b dok., reģ. nr.957)
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi(3373., 3373-a dok., reģ. nr.958)
Par likumprojektu Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā(3374., 3374-a dok., reģ. nr.959)
Par likumprojektu Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām(3375., 3375-a dok., reģ. nr.960)
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par Valsts ieņēmumu dienestu(3376., 3376-a dok., reģ. nr.961)
Par likumprojektu Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu(3380., 3380-a dok., reģ. nr.962)
Par likumprojektu Patvēruma likums(3382., 3382-a dok., reģ. nr.963)
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par vērtspapīriem(3383., 3383-a dok., reģ. nr.964)
Par likumprojektu Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā(3384., 3384-a dok., reģ. nr.965)
Par likumprojektu Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā(3385., 3385-a dok., reģ. nr.966)
Par likumprojektu Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos(3386., 3386-a dok., reģ. nr.967)
Par likumprojektu Grozījums likumā Par bāriņtiesām un pagasttiesām(3387., 3387-a dok., reģ. nr.968)
Par likumprojektu Grozījums Robežsardzes likumā(3388., 3388-a dok., reģ. nr.969)
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā(3389., 3389-a dok., reģ. nr.970)
Par likumprojektu Grozījums likumā Par policiju(3390., 3390-a dok., reģ. nr.971)
Par likumprojektu Repatriācijas likums(3391., 3391-a dok., reģ. nr.972)
Par likumprojektu Ieguldītāju aizsardzības likums(3392., 3392-a dok., reģ. nr.973)
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījumi likumā Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem otrajam lasījumam(3378. dok., reģ. nr.160)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Grozījumi likumā Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā otrajam lasījumam(3378. dok., reģ. nr.159)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts pensijām (1.lasījums)(3345., 3377. dok., reģ. nr.948)
Ziņo - dep. A.Barča
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu (1.lasījums) (3372., 3372-a, 3372-b dok., reģ. nr.957)
Ziņo - dep. R.Jurdžs
Likumprojekts Grozījums likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu (2.lasījums) (Steidzams)(3372., 3372-a, 3372-b dok., reģ. nr.957)
Likumprojekts Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (3.lasījums)(3393. dok., reģ. nr.777)
Ziņo - dep. V.Balodis
Debates - dep. O.Spurdziņš
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Vītols
- dep. J.Gailis
- dep. M.Vītols
Francijas Republikas prezidenta V.E. Žaka širaka uzruna
Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes uzruna
Jautājumi - dep. S.Golde (Tautas partijas frakcija)
- dep. A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija)
- dep. I.Ūdre (Jaunā frakcija)
- dep. J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija)
- dep. V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija)
Deputātu iesniegums par likumprojekta Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās 12., 16. un 39. priekšlikuma pārbalsošanu
Par balsošanas procedūru - dep. M.Vītols
Likumprojekts Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā (3.lasījums)(3354. dok., reģ. nr.776)
Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (3.lasījums)(3355. dok., reģ. nr.775)
Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā (3.lasījums)(3356. dok., reģ. nr.773)
Ziņo - dep. V.Balodis
Likumprojekts Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (3.lasījums)(3357. dok., reģ. nr.774)
Ziņo - dep. V.Balodis
Debates - dep. J.Gailis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Paziņojums - dep. E.Inkēns