2001.gada 26.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 26.jūnija ārkārtas sesijas sēdi! Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Lujāna, Deņisova, Sokolovska, Golubova, Mitrofanova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 7, atturas - 38. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas vadītāj! Prezidij! Deputāti! Dzīves realitāte rāda, ka faktiski jau tagad ir noskaidrota cilvēka genoma struktūra, strauji papildinās informācija par slimībām, arvien biežāk praksē tiek izmantota gēnu ārstniecības metode, un jau vistuvākajā nākotnē arī DNS analīze kļūs par ierastu parādību pacientu izmeklēšanas procesā.

Tajā pašā laikā Latvijā mēs vēlreiz un vēlreiz pārliecināmies, ka veselības aprūpei atvēlētie valsts līdzekļi ir nepietiekami visai būtiski, lai šis brīnums tiešām notiktu, tomēr mēs ticam, ka tas notiks. Notiks kaut kur citur - iespējams, tādā labklājības un bagātības zemē kā Amerikas Savienotās Valstis vai Lielbritānija. Iespējams pat, ka tepat netālu - ambiciozajā un salīdzinoši veiksmīgajā Igaunijā. Tāpēc nevar nepiekrist genoma idejas īstenošanas garīgajam tēvam Latvijā - Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Ilmāram Grēnam, kas brīdina, ka, atsakoties no genoma datu bāzes izveidošanas vai atliekot tās izveidi uz vēlāku laiku, veselības aprūpe Latvijā neglābjami atpaliks no pasaules līmeņa standartiem.

Ko mēs varam prognozēt? Agri vai vēlu Latvijā ienāks ārvalstu speciālisti un firmas, kas veiks ģenētiskos pētījumus un sniegs atbilstošus pakalpojumus, piemēram, no jau pieminētās Igaunijas, kur publiskas diskusijas par genoma bāzes lietderīgumu izvērsās jau 1999.gadā, bet šogad spēkā ir stājies attiecīgs likums. Igauņi ir izsludinājuši visai ambiciozu genomu datu bāzes programmu, paredzot tajā iekļaut viena miljona Igaunijas iedzīvotāju genoma datus. Šo darbu mūsu kaimiņi cer paveikt jau tuvākajā laikā ar ģimenes ārstu institūta palīdzību.

Uzskatu, ka konkurēt ar ārzemju speciālistiem var vienīgi mūsu pašu mediķu augstā kvalifikācija, jo to, cik lielā mērā ārvalstu firmu interese saskanēs ar Latvijas nacionālajām interesēm, parādīs nākotne, taču esmu cieši pārliecināts, ka pie genoma izpētes likumprojekta ir jāķeras jau vistuvākajā laikā. Tas neļautu savtīgiem mērķiem izmantot jau spēkā esošo tiesību aktu nepilnības vai iespējamos trūkumus. Šā projekta realizācijas uzsākšana privātā biznesa līmenī Latvijā var radīt neatgriezeniskas sekas.

Kādi būtu likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” galvenie uzdevumi? Pirmkārt un galvenokārt, nodrošināt donora brīvprātīgu piekrišanu genoma izpētei. Otrkārt, garantēt datu uzglabāšanas drošību un donora pilnīgu anonimitāti. Tāpēc ir nepieciešams likums un valsts institūcija, kas būtu centrālais mehānisms šīs programmas koordinēšanas un aizsardzības nodrošināšanai. Tas pasargātu donoru no ģenētiskās informācijas prettiesiskas izmantošanas.

Un pēdējais, ne mazāk svarīgais uzdevums ir reglamentēt iedzīvotāju ģenētiskās informācijas savākšanas un glabāšanas kārtību, kā arī nodrošināt valsts pārraudzību pār to.

Pilnībā piekrītu to daudzo publikāciju autoriem, kuri uzsver, ka genoma izpēte prasa ētikas ievērošanu, tāpēc būs nepieciešama speciāla komisija, kas pievērsīsies ētikas jautājumiem tieši šajā jomā. Tās darbības centrālā problēma būs izslēgt jebkādu nelikumīgi iegūtu datu izmantošanu. Taisnības labad jāatzīst, ka jau tagad Latvijā ir pasaules līmenim atbilstošas pētniecības programmas, kas balstās uz molekulārās ģenētikas pētījumu pamatiem. Jau šodien reāli tiek palīdzēts slimniekiem, ārstējot vēzi, diabētu, hemofiliju, fenilketonūriju un pat miokarda infarktu. Sniedzot šo ar DNS saistīto un tagad jau vairāk vai mazāk ārstējamo slimību uzskaitījumu, es centos Latvijas iedzīvotāju genoma programmas pretiniekiem un skeptiķiem lieku reizi atgādināt minēto pētījumu un to praktiskās izmantošanas nozīmi. Latvijas iedzīvotāji jau šodien var vērsties medicīnas iestādēs un saņemt viņiem tik nepieciešamo palīdzību.

Projekta īstenošana nebūs iespējama bez sabiedrības, bet it īpaši bez to cilvēku informēšanas, kuriem...

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Ražuks. Vienu minūti!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu!

R.Ražuks. ...Projekta īstenošana nebūs iespējama bez sabiedrības, bet it īpaši bez to cilvēku informēšanas, kuriem pirmajiem būs saskare ar genoma projektu.

Pamatprincipam ir jābūt vienam - informācijai, kas atspoguļo gēnu funkcionēšanas un uzglabāšanas aspektus, jābūt pieejamai visiem, bet gēnu datu bāzes un gēnu izpētes rezultātiem, kā arī personiskās informācijas datiem ir jābūt stingri konfidenciāliem. Šīs normas būtu jāiekļauj gan Informācijas atklātības likumā, gan Ministru kabineta noteikumos.

Protams, līdz ar šā likumprojekta nodošanu komisijām būs paveikta tikai pirmā, visvieglākā, genoma izpētes projekta puse. Te netiek runāts par lieliem naudas līdzekļiem, kuri ir nepieciešami Latvijas genoma izpētei, taču līdz ar šā likumprojekta pieņemšanu būtu panākts kāds ļoti būtisks fakts... ka mums jau tagad ir likumprojekts, kas Latvijas iedzīvotājus varētu pasargāt no centieniem izmantot gēnu zinātnes sasniegumus pretēji cilvēka interesēm.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Nevēlas. Vai ir iebildumi? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijai.

Nākamo izskatīsim deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas nr.922). Būtība ir tāda, ka 110.pantā ir runa par elektrozveju. Mēs ļoti labi zinām, kādus milzīgus zaudējumus gan tautsaimniecībai, gan arī ar lauku tūrismam un daudzām citām jomām nodara cilvēki, kas veic šādas pretlikumīgas darbības. Neatgriezeniski tiek postīta daba, bet pienācīgu sodu šie cilvēki nesaņem. Tādēļ tagad ir ierosināts uzlikt par šādu pretlikumīgu rīcību bargākus sodus, proti, piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai arī alternatīvu sodu - naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu.

Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas atzinumu, kurā ir vērsta uzmanība uz visām šīm lietām un izteiktas bažas. Mēs, protams, ņemsim vērā Juridiskās komisijas ieteikumus un saskaņosim šos aspektus arī ar ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. Komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Es mēģināšu ilgi nekavēt jūsu laiku, jo komisijas priekšsēdētājs būtību pateica. Es pamatošu, kāpēc šis likumprojekts tiek iesniegts kā atsevišķs likumprojekts, nevis ir pievienots kādam no jau iesniegtajiem likumprojektiem, kuru dēļ Krimināllikums jau ir atvērts. Šis priekšlikums ir pamats tam, lai mēs gan Aizsardzības un iekšlietu komisijā, gan arī Juridiskajā komisijā rūpīgi pārskatītu tos Krimināllikuma pantus, kuri skar maluzvejniecību. Šis pants - 110.pants - skar sabiedrībai ļoti bīstamu noziedzīgu nodarījumu, ar kuru tiek apdraudētas ne tikai zivis, bet arī dažādi dzīvnieki, kā arī paši cilvēki. Elektrozvejnieki, manā skatījumā, ir potenciāli slepkavas. Bieži vien elektrozvejas dēļ aiziet bojā nevainīgi cilvēki. Presē ir bijis pārāk maz rakstīts par šādiem gadījumiem, ir bijis pārāk maz šādas informācijas. Palielinot sankcijas un nosakot, ka obligāta mantas konfiskācija ir arī elektrozvejniekiem, mēs aicinām jūs uz nopietnāku diskusiju par šo jautājumu.

Ir vēl viens akcents, kuru acīmredzot tad, kad gatavosim likumprojekta otro lasījumu, mēģināsim fiksēt. Mazāka sabiedriska bīstamība ir tādiem maluzvejniecības veidiem kā, teiksim, nelegāla zveja ar tīkliem. Šajā sakarā būtu jāievieš tādi alternatīvi soda veidi kā piespiedu darbs, jo bieži vien šādi maluzvejnieki paliek nesodīti.

Savukārt šim nozieguma sastāvam mēs sankciju palielinām, tāpēc ka nedrīkst šādi noziedznieki palikt bez konkrēta barga soda. Tas ir vienīgais līdzeklis, kas viņus varētu atturēt.

Analizējot un salīdzinot iepriekšējā gada attiecīgo periodu ar šiem Jāņiem, ko mēs nupat nosvinējām, un veicot pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc, paldies Dievam, šoreiz tik mazs ir bojā gājušo skaits, mēs redzam, ka ļoti daudzus ir no braukšanas dzērumā atturējis tas, ka ir bijuši ceļu policisti uz ceļiem. Atturējis ir nevis tas, ka televīzijā ir bijis reklāmveidīgs aicinājums izglābt draugu, neļaujot tam sēsties pie stūres iereibušam, bet tieši tas, ka uz ceļiem ir bijuši ceļu policisti! Tāpēc es aicinu nākotnē veikt nopietnu diskusiju arī par to inspektoru skaita palielināšanu, kuri sargā Latvijas dabu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

Dz.Kudums. Paldies Dzintaram Rasnačam par precīzo skaidrojumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 13.augusts... Es atvainojos, 20.augusts.

Sēdes vadītājs. 20.augusts. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas ierosinājumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā, pēc darba kārtības 12.jautājuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Komerclikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja izveidojušos situāciju sakarā ar Komerclikumu, jautājumu par spēkā stāšanās likumu un nolēma aicināt izdarīt grozījumus spēkā esošajā Komerclikumā, nosakot, ka tam spēkā jāstājas 2002.gada 1.janvārī. Komisija aicina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

L.Muciņš. Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 10.00.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš līdz pulksten 10.00. Iebildumu nav. Izskatīšana šīsdienas sēdē.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3324.

1.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 2.priekšlikums arī ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to ir daļēji atbalstījusi savā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Razminovičs. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. Savukārt 10. - deputāta Māra Sprindžuka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 12. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 13. - komisijas priekšlikums, un komisija to, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. 14. - deputāta Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 15. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisija, protams, ir atbalstījusi pati savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 16. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot savā - 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Razminovičs. 18. - komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. 19. - deputāta Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Razminovičs. 20. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Razminovičs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Razminovičs. 10.augusts.

Sēdes vadītājs. 10.augusts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Lūdzu jūs pirmajā lasījumā akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””.

Likumprojekta pamatdoma ir tā, ka nepieciešams Latvijas Republikā pieņemt vienotus noteikumus, kādi darbinieki var veikt sociālā darbinieka funkcijas. Tātad ir runa par sociālo darbinieku sertifikāciju un par sociālās palīdzības institūciju vadītāju atestāciju. Runa ir arī par sociālās palīdzības fondu, jo ir izveidojusies tāda situācija, ka sociālās palīdzības fonds pašreiz veic funkcijas, kādas tam likums nav deleģējis. Līdz pat šim brīdim ir jāizlīdzas ar labklājības ministra norādījumiem. Tādēļ, kolēģi, lūdzu jūs iedziļināties šajā jautājumā un rast iespēju akceptēt šīs likuma normas.

Ļoti nopietni padomāt es aicinu arī Labklājības ministriju un arīdzan Ministru kabinetu. Ņemot vērā, ka likums ir atvērts un šodien tiek izskatīts pirmajā lasījumā, būtu nepieciešams gan mums visiem kopā, gan atsevišķi Labklājības ministrijai, gan kopumā visam Ministru kabinetam padomāt par bērnu pabalstiem. Par tiem tika mums solīts: ja ne martā, tad maijā obligāti… Ir jādomā arī par sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmējiem, tas ir, bērniem invalīdiem.

Aicinu domāt vēl par vienu ļoti, ļoti nopietnu lietu. Kaut gan mūsu valsts jau ir definējusi, ka 13.sadaļa sarunās par iestāju Eiropas Savienībā ir it kā pabeigta un oficiāli tai ir pielikts punkts, tomēr ir dots solījums, ka Latvija izpildīs tos normatīvos aktus un pieņems tādus likumdošanas aktus, kādus ir solījusi Eiropas Savienībai. Proti, šajā likumprojektā, kuru ir izstrādājusi Labklājības ministrija un Saeimā iesniedzis Ministru kabinets, nav neviena vārda par garantēto minimālo iztiku, tātad par tā saucamo GMI. Ja nevarēsim sagaidīt no Ministru kabineta un Labklājības ministrijas šo labo gribu, tad acīmredzot nāksies mums, kolēģi, visiem kopā šo darbiņu darīt, likumprojektu gatavojot otrajam un trešajam lasījumam, jo, lūk, tādu solījumu mūsu valdība ir devusi Eiropas Savienībai.

Lūdzu akceptēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Barča. Lūdzu noteikt 7.septembri.

Sēdes vadītājs. 7.septembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumprojektā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3327.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam, tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu darba dokuments nr.3328. Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tātad lūdzu…

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ir priekšlikums par likuma spēkā stāšanos.

V.Balodis. Man jāatvainojas, godātie kolēģi! Šis bija pašas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, jo mēs vienkārši sapratām, ka līdz 1.jūlijam šo likumu nevarēs izsludināt, tāpēc lūdzam, lai likums stājas spēkā šā gada 1.augustā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Darba dokuments nr.3329.

1.priekšlikums ir teksta priekšlikums, un tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 2.priekšlikumu iesniedzis deputāts Vents Balodis.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Balodis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Un arī 4. ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tagad mēs sāksim strādāt ar 2.tabulu, un tie ir priekšlikumi par izmaiņām budžeta ieņēmumu prognozēs.

5.priekšlikums, kuru ir parakstījuši Māris Vītols, Jānis Gaigals un Pēteris Tabūns, paredz dotāciju Latvijas Hokeja federācijai izdevumu segšanai 487 000 latu apmērā. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iesniegts alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz 30 000 Kultūras ministrijai Valsts akadēmiska kora telpu rekonstrukcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

7.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 8. ir deputātes Vinetas Muižnieces priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

V.Balodis. 9. ir deputātu Pētera Apiņa un Jāņa Lāčplēša priekšlikums. Komisija to ir pārveidojusi un izteikusi kā 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

11.priekšlikums ir atsaukts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Tālāk mēs pārejam jau pie 3.tabulas. Tie ir priekšlikumi par līdzekļu pārdali.

12.priekšlikums ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru komisija jau ir izteikusi. Un es atsaucu to.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 13. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz finansējumu Valsts prezidentes atalgojumam. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 14. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets visu laiku aicina mūs izmantot saudzīgi budžeta līdzekļus, bet arī pašam Ministru kabinetam tie būtu saudzīgi jālieto. Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka 1999.gadā Ministru kabinets ir izlietojis 3,9 miljonus latu, 2000.gadā - 3,2 miljonus, bet šogad - 3,6 miljonus. 2000.gadā par šiem līdzekļiem paspēja uzcelt vēl arī pirti, tāpēc gribu teikt, ka 2000 latu, kuri ir vajadzīgi kultūras nama remontam Preiļos, nav liela summa, vispār, kā saka, par to pat nevajadzētu runāt, un tā ir jāatbalsta. Ja reiz 2000.gadā Ministru kabinets varēja iekļauties savos izdevumos - 3,2 miljonos, uzceļot arī pirti, tad 2000 latu tam nekādu skādi neizdarīs, jo šogad tā budžeta izlietošana ir sasniegusi 3,6 miljonus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo Ministru kabinets vēl ir papildus pieprasījis 11 000 latu. Tā ka tās prēmijas, algas vai vēl kādas citas izmaksas varētu tikt arī samazinātas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi Balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Arī 15.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 2, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 16. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti, rūpīgi iepazinušies arī ar Ārstu kongresa atzinumiem, nonāca pie skaidras atziņas, ka nepieciešams papildu atbalsts speciālajam veselības aprūpes budžetam. Šinī gadījumā sociāldemokrāti piedāvā piešķirt tam 100 000 latu. Es domāju, ka arī valdību veidojošajām partijām ir pilnīga skaidrība par to, ka medicīnai pietrūkst naudas, tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas varētu būt arī ieguldījums medmāsu atalgojuma palielināšanā, kurām, kā mēs zinām, vēl joprojām būs pietiekami zemas algas arī pēc visu valdības izstrādāto priekšlikumu īstenošanas.

Es domāju, ka valdības partijas varētu atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu - 100 000 latu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 2, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. Arī 17.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šinī gadījumā mēs aicinām atbalstīt Valsts policiju tieši autotransporta darbības nodrošināšanai. Un tie ir 200 000 latu, kas ir vajadzīgi lauku rajonu un mazo pilsētu policijai. Praktiski situācija ir tāda: lielajās pilsētās tika palielināts nodrošinājums ar benzīna resursiem, turpretī lauku rajonos un mazajās pilsētās policijai praktiski šā palielinājuma nav, un tāpēc mēs uzskatām, ka ir jārisina policijas nodrošinājuma problēma, it īpaši attiecībā uz benzīnu un autotransportu, jo bez tā visa nav iedomājama organizētās un arī neorganizētās noziedzības apkarošana. Ir nepieciešami šie 200 000 latu, lai tomēr varētu nodrošināt policijas operatīvu rīcību arī mazpilsētās un lauku rajonos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 1, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 18. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Ministru kabinets 2000.gadā pieļāva rupju kļūdu. Kopā ar Latvijas Republikas iedzīvotāju skaitīšanu varēja veikt arī lauksaimniecības skaitīšanu. Vajadzēja tikai nodrukāt tās 3-4 lapas, pielikt klāt, un pie viena arī to izdarīt. Tas nenotika! Un tagad mēs izlietosim 1,3 miljonus latu lauksaimniecības skaitīšanai. Šī summa ir liela, un patiesībā par to, ka Ministru kabinets tika pieļāvis kļūdu, to vajadzētu izdarīt uz viņu rēķina.

Tātad 20 000 Okupācijas muzeja ēkas uzturēšanai varētu iedalīt no šīs naudas summas, jo tā ir ļoti liela. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 10, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 19. ir deputāta Venta Baloža priekšlikums, kuru viņš atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

V.Balodis. 20. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Runāt debatēs vēlas Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lauku skolas kā vienmēr ir noliktas uz pašvaldību pleciem. No valsts budžeta tām netiek ziedots pat tas mazums, kas skolām būtu vajadzīgs. Un arī Talsu rajona Sabiles vidusskola ir aizmirsta, tāpēc tie 5000 latu, kas tai ir vajadzīgi, lai sakārtotu darbmācības kabinetu un iegādātos pāris datoru, kuri ir vajadzīgi arī lauku iedzīvotājiem un skolēniem, lai viņus apmācītu, kā strādāt ar jauno tehnoloģiju, ir jāatbalsta. Un lauksaimniecības skaitīšana no tā daudz necietīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 21. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 23. - deputāta Geiges kunga iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo ir alternatīvs Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. 24. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums skar ļoti nopietnu jautājumu - dotācijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Ir jāatzīmē arī tas, ka valdības partijas ir atzinušas to, ka dotācijas pasažieru pārvadājumiem ir nepieciešamas. Tas viss ir stingri fiksēts Dzelzceļa likumā, kas nosaka valdības politiku, kura paredz divas lietas - pirmkārt, dzelzceļa infrastruktūras, tātad sliežu ceļu, uzturēšanu par valsts budžeta līdzekļiem un, otrkārt, pasažieru pārvadājumu dotācijas. Vēl aizvien šis likums netiek pildīts, tikai 300 000 latu tiek novirzīti dzelzceļa pārvadājumu dotācijai, no tiem 100 000 latu ir iedalīti Alūksnes - Gulbenes šaursliežu dzelzceļam. Es gribētu uzsvērt arī to, ka šādā situācijā ir ļoti grūti veikt visus sociāli nepieciešamos dzelzceļa pasažieru pārvadājumus. Tas lielā mērā traucē normālu satiksmi. Traucē arī tas, ka mēs nevaram nodrošināt Latvijas valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Dzelzceļš” normālus apstākļus, lai varētu konkurēt ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas dzelzceļiem, kuriem, neapšaubāmi, nepārtraukti ir valsts atbalsts gan dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, gan arī pasažieru pārvadājumu dotācijas. Tāpēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija aicina papildus atbalstīt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus ar valsts dotāciju 400 000 latu apmērā. Es gribētu uzsvērt to, ka šis jautājums, kas ir fiksēts Dzelzceļa likumā, ir jārisina. Pretējā gadījumā mēs nonāksim pie situācijas, ka vienīgais veids, kā var risināt problēmas mūsu valstī, ir brīdinājuma streiki, draudi ar streikiem un tamlīdzīgas lietas.

Es gribētu uzsvērt to, ka šī problēma ir sena, politiķiem lieliski zināma, jo kādreizējie premjeri, gan Vilis Krištopans, gan Andris Šķēle, ir tikušies ar dzelzceļnieku pārstāvjiem un lieliski pārzina visu šo lietu. Arī satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs ir nepārtraukti pieprasījis šo summu un pamatojis tās nepieciešamību. Es domāju, mums vajadzētu nevis mēģināt iznīcināt šo dzelzceļu un iznīcināt arī šos sociāli nepieciešamos pārvadājumus - pasažieru pārvadājumus - , bet zināmā mērā tomēr censties atbalstīt pamatotās, likumīgās prasības un ievērot arī likumu, kāds tas ir Latvijas valstī. Tāpēc es aicinu atbalstīt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu un iedalīt šos 400 000 latu valsts dotācijai dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 25. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir par ieguldījumiem Kurzemes novada rehabilitācijas centra “Tērvete” attīstībā. Mēs esam iepazinušies ar ieguldījumu programmu šīs ēkas, bijušās sanatorijas, atveseļošanai. Pirmais solis uz to ir jaunas katlumājas izbūve (katlumāja darbosies uz vietējā kurināmā bāzes - koksnes atkritumiem), un nākamais solis būs jumta remonts, un tā tālāk.

Es gribētu akcentēt to, ka šis objekts ir ar lielām tradīcijām, izvietots labā apvidū, kurā ir labs mikroklimats, attiecīgie specifiskie apstākļi, kādi slimniekiem nepieciešami atveseļošanās periodā. Šis objekts ir ļoti svētīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem. Man negribētos, lai sanatoriju “Tērvete” piemeklētu tāds pats liktenis, kāds ir piemeklējis Baldones sanatoriju. Kā var pieļaut tādu nacionālo vērtību sagraušanu, kāda notika Baldonē! Negribētos, lai sanatoriju “Tērvete” piemeklētu tuvākajos gados tāds pats liktenis. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk!

V.Balodis. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 27. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lauksaimniecības attīstībai palīdzība ir ļoti vajadzīga. Valdību veidojošās partijas pirms pašvaldību vēlēšanām solīja ļoti daudz palīdzēt mazā biznesa attīstībai laukos, un tādu pašu palīdzību solīja arī deputāti, kuri atrodas šeit, zālē. Tāpēc ir jāatbalsta īpaši atbalstāmie reģioni, un arī tas fonds, kas nodarbojas ar šo reģionu attīstību, ir jāatbalsta un ir jāpanāk, lai finansējums nebūtu mazāks par 1 miljonus latu. Tā nav liela summa. Un otrs aspekts ir tas, ka apmēram pēc pusotra gada tā summa nodokļu veidā atgriežas valsts budžetā. Tātad tā būs reāla palīdzība, kura ir jāsniedz. Ja jau jūsu deputāti pašvaldību vēlēšanās solīja, ka viņi atbalstīs mazo biznesu laukos, tātad tas ir jāatbalsta. Un tāpēc mans priekšlikums ir paskatīties arī uz tiem jautājumiem, kuri attiecas uz sporta sasniegumiem. Jo pēdējā laikā pozīcijas partiju deputāti ļoti atbalsta sporta attīstību. Tie 5 tūkstoši, kas tik tiešām ir vajadzīgi šīs skolas sporta zāles remontam, var tikt paņemti no tās inspekcijas, kurai ir ļoti lieli līdzekļi. Tas, ka no tās līdzekļiem tiks paņemti prom 5 tūkstoši, tai nekādu skādi nedarīs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 28.priekšlikumu ir iesniegusi Jaunā frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šodien budžeta grozījumus mēs izskatām, pamatojoties uz pieņēmumu un uz prognozēm, ka līdz gada beigām iekšzemes kopprodukts pieaugs. Tāpēc neizmainās budžeta deficīts, kaut gan palielinās dažādi izdevumi, ko piedāvā gan Ministru kabinets, gan pozīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Jo, protams, palielinot iekšzemes kopproduktu no 4,3 miljardiem uz 4,7 miljardiem, 1,8% no 4,7 miljardiem ir faktiskās vērtības ziņā lielāks nekā 1,7% no 4,3 miljardiem. Kā jau es teicu, nepalielinot deficītu, it kā atbrīvojas līdzekļi. Taču es gribētu pieminēt arī to, ko teica premjerministrs Bērziņa kungs tajā brīdī, kad viņš aizstāvēja valsts budžetu 2001.gadam. Viņš teica, ka viņa kategoriska prasība ir nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi, jo šādai rīcībai nav nekādu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms. Tādēļ, manā uztverē, tomēr visefektīvāk līdzekļus var izmantot, skatoties un analizējot, kur tie netiek pietiekami efektīvi izmantoti, un iekšējā pārdale būtu viens no veidiem, kā to varētu darīt. Un tādēļ vairāki mūsu priekšlikumi ir balstīti uz tieši šo pieņēmumu. Minētais Jaunās frakcijas iesniegtais priekšlikums paredz piešķirt papildu līdzekļus Latvijas Neredzīgo biedrībai, kas ir valstī vienīgā sabiedriskā organizācija, kuras uzdevums ir nodrošināt nepieciešamās palīdzības sniegšanu vairāk nekā 8000 cilvēku, kam ir daļējs vai pilnīgs redzes zudums. Šo uzdevumu biedrība veic, apzinot visus šādus cilvēkus Latvijas teritorijā un nodrošinot tiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pēc valsts pasūtījuma, un apgādājot tos ar tiflotehnikas palīglīdzekļiem, un uzturot un nodrošinot darba vietas redzes invalīdiem.

Pēc 2001.gada datiem, Latvijas Neredzīgo biedrībā ir reģistrēti 4015 cilvēki, no kuriem 1505 cilvēki ir jaunāki par 60 gadiem un viņi visi vēlas strādāt. Biedrības ražošanas uzņēmumos ir nodarbināti 180 strādājošo. Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība ir dažādu nodokļu veidā valstij samaksājusi gadu no gada vismaz 280 tūkstošus latu vai pat vēl vairāk, tā pārsniedzot kopējo valsts saņemto dotāciju summu par 691 tūkstoti, un tāpēc šie līdzekļi, kurus mēs pašreiz iedalītu Latvijas Neredzīgo biedrībai, nebūtu uzskatāmi par vienreizēju un neatmaksājamu dotāciju. Šie līdzekļi būtu aizdevums uz zināmu laiku, pēc kura varētu valsts budžets diezgan daudz nopelnīt. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo un arī turpmākos mūsu priekšlikumus, kā arī 33. un 34.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 29. - Jaunās frakcijas iesniegts priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 1, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 30. - Jaunās frakcijas iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - Jaunās frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - nav, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 31. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es personīgi ļoti vēlētos atbalstīt priekšlikumu, un paskaidrošu, kādu apsvērumu dēļ. Fakti ir tādi, ka Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pašreiz veic apmēram 750 asinsrites operāciju gadā. Spriežot pēc starptautiskajiem standartiem un pēc starptautisko ekspertu veiktā mūsu valsts iedzīvotāju medicīniskā stāvokļa, tas ir, saslimstības, novērtējuma, šāda nepieciešamība ir apmēram 1000 cilvēkiem no 1 miljona iedzīvotāju. Citiem vārdiem sakot, šī slimnīcas kapacitāte jāpalielina līdz 2000-2500 operācijām gadā. Jauna digitālā angiogrāfa iegāde ir ļoti vēlama, pat nepieciešama, kvalitatīvai operāciju izpildei.

Otrkārt, ne viens vien var apliecināt, ka šajā slimnīcā strādā tiešām augsti sava amata meistari - ārsti un medicīniskais personāls, kas sekmīgi ir apguvuši labāko, tā teikt, tehnoloģiju slimību ārstēšanā un sarežģītu operāciju veikšanā.

Treškārt, tā ir tāda rakstura slimnīca, kuras pakalpojumus izmanto visi Latvijas iedzīvotāji. Pie tam raksturīgi ir tas, ka to apmeklē, lai savestu kārtībā savu veselību, ļoti liels cilvēku skaits, kuriem ir visai pieticīgs materiālās labklājības līmenis.

Tālāk mēs redzam Ražuka kunga priekšlikumu, un tas ir kaut kādā ziņā līdzīgs priekšlikums, tātad arī no “Latvijas ceļa” puses atsevišķi deputāti virzās uz šā priekšlikuma pozitīvu atbalstīšanu. Es gribētu aicināt tos mediķus, kuri ir gan “Latvijas ceļa”, gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā, šajā gadījumā atbalstīt šo priekšlikumu.

Bez tam es gribētu pateikt faktu, ka nevienā no šiem priekšlikumiem, kas šobrīd ir budžeta labojumos, medicīniskās sfēras atbalsta faktiski nav. Ļoti daudz te ir priekšlikumu par sportu, par hokeju, par Policijas olimpiskā centra izbūvi, par kredītu garantiju sniegšanu un tā tālāk. Tas viss ir labi, un arī es personīgi to atbalstu, bet tomēr ir jābūt kaut kādai sabalansētībai, līdzsvaram. Ar hokeju vien neizdzīvosim, mums ir jādod cilvēkiem arī iespējas par normālu samaksu savest kārtībā savu veselību, un, kā jūs zināt, mirstība no sirds un asinsvadu darbības traucējumiem ir vislielākā mūsu valstī, arī starptautiskajā līmenī. Tāpēc es šajā gadījumā ierosinu mainīt valdības nolēmumu un neatbalstīt šo, bet deputātiem vienā priekšlikumā saņemties un nobalsot “par”. Tas būs vismaz viens nopietns priekšlikums, kas tiks pieņemts šajā medicīnas sfērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sakot paldies akadēmiķim Kalniņa kungam par atbalstu šim priekšlikumam, kuru iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, es, kolēģi, vēlētos vēl papildus piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija 7.Saeimas laikā ik pa brītiņam uzklausa problēmas, kādas ir mūsu veselības aprūpē Latvijā. Un, lūk, vienā no mūsu lielākajām pamatslimnīcām, tas ir, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, uz kuru brauc ārstēties cilvēki no visas Latvijas un kur veselību atgūst arī mūsu kolēģi - ne viens vien no zālē sēdošajiem -, pie tam izmantojot pašreizējo digitālo angiogrāfu, es gribētu lūgt jūs nolikt malā pārējās lietas un paskatīties arī uz šo avotu, jo ne velti Sociālo un darba lietu komisija ir norādījusi valsts parāda apkalpošanu.

Gatavojot šo priekšlikumu, es vērsos Finansu ministrijā, un es esmu pārliecināta, ka jebkuram no mums jebkurā ministrijā ir savi paziņas un cilvēki, kuriem mēs vēl varam kaut ko paprasīt. Un, lūk, atbildīgi darbinieki neformālā sarunā man teica tā: “Var rakstīt valsts parāda apkalpošanu, tāda ir, un varbūt tā ir pat vienīgā iespēja, ir tikai vajadzīga pozīcijas labā griba, protams, arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labā griba un Ministru kabineta atbalsts."

Šodien, skatoties šajā tabulā 31. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, es skaidri un gaiši redzu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas labās gribas un atbalsta nav, arī Ministru kabineta labās gribas un atbalsta nav. Ir palikusi tikai Sociālo un darba lietu komisijas labā griba un vēlēšanās sakārtot situāciju medicīnā. Nu tad, kolēģi, varbūt sāksim un spersim pirmo soli šajā virzienā - atbalstīsim jauna digitālā angiogrāfa iegādi Stradiņa slimnīcā.

Varbūt tieši šajā brīdī beigsim reiz dalīties labējās, kreisajās un vēl labējākās partijās un padomāsim par tiem cilvēkiem, kuri brauc uz Stradiņa slimnīcu ārstēties! Varbūt padomāsim arī par mūsu cienījamajiem un godājamajiem vīriešiem, kuri, protams, tur nokļūst biežāk un ātrāk nekā sievietes! Varbūt beidzot mēs varam saspringt, par kaut ko vienoties un kopā nobalsot? Nebūs jau liela nelaime!

Gundars Bērziņa kungs droši vien teiks, ka sevišķi saprātīga jau nav tā Sociālo un darba lietu komisija, bet varbūt mēs tomēr varētu saspringt un nobalsot, jo šie 250 000 jau netiek aizlaisti kaut kur nebūtībā, tie tiek izlietoti mūsu Latvijas cilvēku vajadzībām, un, nedod Dievs, bet var būt brīdis, kad arī kādam no mums būs nepieciešama šī palīdzība, taču, no otras puses, parasti jau notiek tā, ka tikai tad, kad pašus skar kāda nopietna nelaime, mēs sākam saprast, kā tas patiesībā ir.

Es pateicos, kolēģi, ka jūs mani uzklausījāt, un es kaut nedaudz ceru uz jūsu sapratni un atbalstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, godātie deputāti! Kāpēc valdības priekšlikums saistībā ar medicīnu neparādās otrajā lasījumā? Jūs zināt, ka valdībā bija ļoti grūtas debates un ka ir atrasti būtiski finansu palielinājumi medicīnai, lai atrisinātu pašas aktuālākās problēmas, un es uzskatu, ka tās šobrīd iespēju robežās ir atrisinātas.

Tas, ka ir nepieciešama šāda iekārta, šaubas nerada, tāpēc es gribētu nevis kritizēt šo priekšlikumu, bet nosaukt to par bezatbildīgu. Bezatbildīgu tāpēc, ka izvēlētais avots - valsts parāda apkalpošanas izdevumu samazināšana par ievērojamu summu - var novest pie tādām sekām, ka valsts gada beigās var nespēt maksāt savu parādu. To šobrīd ir atļāvusies tikai Krievija. No avota izvēles viedokļa tas ir pilnīgi bezatbildīgs priekšlikums, un es aicinu to neatbalstīt.

Es tikai tādēļ kāpu tribīnē, lai aicinātu arī opozīciju, izvēloties avotus, tos izvēlēties korekti un balstīties uz aprēķiniem. Piemēram, šobrīd parāda apkalpošanai ir iztērēta vairāk nekā puse no gadā paredzētās summas. Protams, procentu maksājumu grafiks nav lineārs, šinī summā mēs iekļausimies, kaut arī kopumā deficīts diemžēl tiek palielināts, jo mēs risinām gan interešu izglītības pedagogu algu palielinājuma jautājumu, gan kultūras iestāžu pedagogu atalgojuma jautājumu, gan veselu virkni citu jautājumu.

Tā ka es aicinu šo neatbalstīt, jo priekšlikums ir bezatbildīgs no avota izvēles viedokļa.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Sākumā es vēlos tiešām pateikties Sociālo un darba lietu komisijai par precīzi definētu problēmu, kas Latvijā ir ļoti aktuāla un Latvijā būs ļoti aktuāla, jo mēs, pēc visiem Pasaules veselības organizācijas datiem, tieši sirds asinsvadu slimību ziņā joprojām esam stabili pirmajā vietā Eiropā, un tā ir negatīva tendence, ka mēs visvairāk mirstam no sirds un asinsvadu slimībām. Tā ir Latvijas specifika!

Tātad jebkurā gadījumā mums būs jārisina ne tikai profilakses jautājums, tas ir, sporta attīstība, bet arī diagnostikas un ārstēšanas jautājumi. Šinī gadījumā ir lieliski izvēlēta virzība, tā ir iespēja sirdi ārstēt bez operācijas, tas nozīmē, darīt to invazīvā veidā, ievadot tajā kontrastvielas, lai varētu precīzi diagnosticēt vai vēlāk no iekšpuses paplašināt sirds asinsvadus, lai tur ieliktu attiecīgus stentus, kas ļautu asinīm plūst bez aizķeršanās ap pangām.

Tātad es katrā ziņā gribu teikt, ka šis uzdevums mums ir jārisina, un par to, ka mums būs nepieciešams agri vai vēlu iegādāties vēl vienu šādu iekārtu, - tieši tādu, uz kādu šobrīd norāda Latvijas vadošie kardioķirurgi -, par to mums šaubu nav. Mūsu problēma ir tā, ka mums joprojām un pirmām kārtām nav stabila avota, no kā paņemt līdzekļus, bet otrām kārtām mēs nekādā gadījumā tos nevaram ņemt no ārējo parādu apkalpošanas naudas. Šā iemesla dēļ man ar skumjām ir jāsaka, ka šajā gadījumā mēs nekādā ziņā nevaram balsot par šo lielisko priekšlikumu.

Vēlreiz atkārtoju: es izsaku Aijai Barčas kundzei lielu atzinību par viņas vēlmi risināt Latvijas veselības aizsardzības problēmas, bet to nevar risināt uz visas valsts rēķina.

Es katrā ziņā domāju, ka mēs, skatot nākamā gada budžetu, rūpīgi skatīsim tieši šīs prioritārās tehnikas iegādi nākamajā gadā. Es domāju, ka arī visi pārējie kolēģi, agri vai vēlu, sēžot kārtīgi un cieti dažādos amatos gan šobrīd, gan nākotnē, iegūs pastāvīgas sirds un asinsvadu izmaiņas, viņi agri vai vēlu nonāks līdz stenokardijai vai infarktam, un viņiem, protams, ir mazliet palielināts svars… Viņi, protams, saprot, ka viņiem agri vai vēlu būs vajadzīga tieši šāda ārstēšana, un tieši šā iemesla dēļ viņi nākamā gada budžetā atbalstīs koronārās angiogrāfijas digitālā angiogrāfa iegādi kā prioritāru tehnoloģiju Latvijā.

Šoreiz es aicinu neatbalstīt vienkārši tādēļ, ka ir neveiksmīgi izvēlēts avots, no kura ņemt naudu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Stradiņa slimnīca - tā ir pēdējā cerība ļoti daudziem Latvijas Republikas iedzīvotājiem dzīvības saglabāšanai. Man rada izbrīnu tas, ka valdības locekļi to nesaprot. Varētu domāt, ka viņi dzīvos mūžīgi. Tā nebija, nav un nebūs! Stradiņa slimnīca ir jāatbalsta! Izskatot 2001.gada budžetu, jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, noraidījāt priekšlikumus par līdzekļu piešķiršanu Stradiņa slimnīcai, tajā skaitā aparatūrai, kas nepieciešama sirds operācijām. Vai tad tas ir cilvēcīgi?

Ja mēs šinī gadā palielinājām, kā valdība paredzēja, valsts parādu par 120 miljoniem latu, tad kur aiziet šī nauda? Un vai tad tiešām nevar atrast tos 250 tūkstošus no 120 miljoniem? Var atrast! Runājot par kopējo parādu, mūsu valdība paziņoja, ka tas būs 720 miljonu. Paies vēl 3 gadi, un mums parāds būs budžeta apmērā. Vai tad mēs nevaram atbalstīt vienīgo klīnisko slimnīcu, kura tik tiešām strādā Latvijas iedzīvotāju labā un nekad neatsaka palīdzību, kā to izdarīja 1.slimnīca un pēc tam 7.slimnīca?

Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas ir cilvēcīgs, un mums ir jādomā par mūsu valsts iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mani patiesi pārsteidza finansu ministra uzruna, ka šis priekšlikums ir bezatbildīgs, jo es redzu šeit arī “Latvijas ceļa” deputātus, kuri tādus pašus priekšlikumus piedāvā, un es nedomāju, ka finansu ministrs Bērziņa kungs atzīs, ka arīdzan “Latvijas ceļā” ir bezatbildīgi deputāti. Es te redzu arī visnotaļ nopietnus Jaunās frakcijas deputātus, kuri arī no šā paša avota ir meklējuši līdzekļus. Manuprāt, šeit vajadzētu domāt par to, kā šos valsts parādus mazākus pataisīt, bet valdība arī saistībā ar šiem priekšlikumiem nepārtraukti palielina budžeta deficītu un taisa jaunus parādus, un šādā situācijā, protams, ir neizbēgami tas, ka šai valsts parāda apkalpošanai zināmi nodokļi ir jāmaksā, tātad jāmaksā nodevas.

Ko es šeit gribētu uzsvērt? Pats galvenais, kolēģi, ja mēs paskatāmies, kā tad ir ar šo medicīnas budžetu un no kurienes, teiksim, mūsu medmāsām ir sameklēta alga, tad kaut vai likumprojekta 72.priekšlikumā, ko iesniedzis Ministru kabinets, mēs skaidri redzam, ka medicīnai, arī medmāsām līdzekļi tiek meklēti pašas Labklājības ministrijas ietvaros, un tā rezultātā kaut vai, piemēram, Valsts higiēniskajai un epidemioloģiskajai uzraudzībai tiek paņemti nost 116 855 lati. Tātad mēs arī te redzam to pašu principu, ka mēs bezatbildīgi samazinām to finansējumu, kas jau tāpat ir nepietiekams medicīnai, un zināmā mērā mēģinām uzkrāt tādu naudiņu, ar ko varētu atkal attiecīgi uzlabot medmāsu atalgojumu. Medmāsām algu jau nevar maksāt tiešā veidā uz medicīnas rēķina, un tas jau īstenībā vairs nav nopietni.

Es gribētu pateikt arī to, ka šeit tomēr vajadzēja atrast kaut kādus citus finansu avotus arī Ministru kabinetā, un tas būtu bijis daudz labāk.

Taču pats galvenais, ko vajadzētu atcerēties, ir tas, ka sirds un asinsvadu slimības ir vienas no bīstamākajām un izplatītākajām, tāpēc mums vajadzētu katrā ziņā atbalstīt Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu attiecībā uz šā digitālā angiogrāfa iegādi, jo mums ir jāapzinās, ka privātajās klīnikās šādu aparatūru droši vien Latvijā var atrast, bet ne jau katram ir pieejama šī privātā klīnika. Mums tomēr vajadzētu rūpēties arī par to, lai šādi nopietni pakalpojumi būtu pieejami caurmēra Latvijas Republikas pacientam, jo tas varētu būt izšķiroši arī viņa veselībai un varbūt pat dzīvībai.

Es domāju, ka tie, kuri taupa uz veselības aprūpes rēķina, katrā ziņā taupa uz Latvijas tautas dzīvā spēka rēķina un galu galā bieži vien taupīs uz dzīvības vai nāves rēķina.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V. Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es tikai vēlētos pievienoties Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātiem un citiem kolēģiem, kuri aicināja atbalstīt un Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Balsoja par šā priekšlikuma atbalstu.

Kādēļ? Tādēļ, ka Latvijā jau ir precedents, proti, tas ir Latvijas Onkoloģijas centrs, Onkoloģiskā slimnīca, kura vairākkārtīgi mēģināja no valsts budžeta lūgt naudu absolūti nepieciešamas tehnoloģijas iegādei. Diemžēl ir bēdīga pieredze - tas neizdevās. Un tad talkā nāca privātpersona - Austrālijā dzīvojoša latviete, kas no tiem namīpašumiem, kas viņai denacionalizācijas ceļā pienācās Latvijā, lielāko tiesu pārdeva un 1 miljonu amerikāņu dolāru ziedoja šīs aparatūras iegādei. Līdz ar to jau pasaules priekšā mēs kļūstam par valsti, kas no valsts līdzekļiem nevar apmaksāt savu iedzīvotāju kvalitatīvu ārstēšanu. Mēs kļūstam par valsti, kas nespēj citādā veidā, kaut vai Baltijas sadarbības ietvaros, rast kādu citu risinājumu, lai mūsu valsts iedzīvotāji varētu vismaz perspektīvā - un šajā gadījumā P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pieprasījums ir šāda perspektīva - iegūt to aprūpi, kāda šodien ir normāla parādība daudzās Eiropas valstīs.

Es aicinu neatkārtot precedentu un neatteikt vienai slimnīcai to, ko tā lūdz un gadiem ilgi pieprasa. Šajā gadījumā mēs nevaram cerēt uz starptautisku fondu finansējumu, mēs nevaram cerēt, kā tas bija Onkoloģijas slimnīcas gadījumā, uz privātpersonu labo gribu. Tādēļ šis būtu viens no tiem gadījumiem, kad valdībai (šajā gadījumā - Finansu ministrijai) vajadzētu norādīt avotu, no kura varētu segt šādus absolūti nepieciešamus izdevumus. Ja nav iespējams īstenot Sociālo un daba lietu komisijas norādīto variantu, tad ir jāmeklē cits risinājums. Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

32. - atsaukts.

V.Balodis. 33. - deputātu Raimonda Paula un Ingrīdas Ūdres priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputātu Paula un Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 34. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Raimonds Pauls un Ingrīda Ūdre. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Paula un deputātes Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 35. - Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Jaunās frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 36. - Jaunās frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 37. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tas ir otrs priekšlikums, kas saistās ar valsts dotāciju dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Sociāldemokrāti ierosina 600 000 latus novirzīt šai valsts dotācijai. Es gribētu uzsvērt to, ka jautājums tik tiešām ir nopietns un ka mums būtu pienācis laiks pildīt Dzelzceļa likumu, kurš īstenībā ir pamats valdības politikai, bet kurš nepārtraukti gan valdības līmenī, gan Saeimas vairākuma līmenī tiek ignorēts. Praktiski tas nosaka to, ka “Latvijas dzelzceļā” notiek restrukturizācija, ka valdība un valsts uzņemas atbildību par dzelzceļa infrastruktūru, sliežu uzturēšanu un nodala kravas pārvadājumus no pasažieru pārvadājumiem.

Es gribētu uzsvērt to, ka “Latvijas dzelzceļš” katru gadu pasažieru pārvadājumiem dod šķērssubsīdijas. Tas ir pilnīgi nenopietni, jo kropļo uzņēmējdarbības pamatprincipus kopš dzelzceļa restrukturizācijas uzsākšanas un traucē “Latvijas dzelzceļam” konkurēt starptautiskajā kravu pārvadājumu tirgū. Rezultāts ir tas, ka valsts zaudē ļoti lielus ienākumus, to skaitā arī ienākumus no peļņas nodokļa un sociālā nodokļa. Nav dzelzceļniekiem pilnībā iespējams izmaksāt tās algas, ko viņi ar savu darbu ir pelnījuši.

Gribu uzsvērt to, ka mums vajadzētu rēķināties ar šo situāciju. Uzmanīgi paskatīsimies, kā ir mainījusies kaut vai pēdējo četru gadu laikā šī šķērssubsīdija pasažieru pārvadājumiem! Tātad: 1997.gadā tā bija 18,8 miljoni latu, 1998.gadā - 17, 5 miljoni latu 1999.gadā - 8,1 miljons latu, un 2000.gadā tā bija vairs tikai 3,9 miljoni latu. Samazinājies ir arī pārvadāto pasažieru skaits - no 33 miljoniem līdz 18 miljoniem.

Liela daļa no dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir sociāli nepieciešami, taču mēs bieži vien esam spiesti valstiski samazināt šo pārvadājumu skaitu. Tas rada zināmas problēmas, un priekšdienās varbūt būs vēl lielākas problēmas.

Es gribu uzsvērt to, ka dzelzceļš ir ekoloģiski vistīrākais un ekonomiski visizdevīgākais transports. To pierāda Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze. Mūsu ziņā ir domāt par to, kā nākotnē veidosies transporta attīstība - vai būs sastrēgumi pilsētas ielās, vai tomēr būs tādas nopietnas alternatīvas kā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi.

Pats galvenais būtu ar valdības politiku neveidot tādu situāciju, ka satiksmes ministrs nepārtraukti aicinātu risināt šo jautājumu Ministru kabinetā, bet... Pat Saeimā, pat “Latvijas ceļa” frakcijā, cik es jūtu, Ministru kabineta pārstāvja, tātad šinī gadījumā Anatolija Gorbunova, vārdi nerod atbalstu. Tas ir diezgan bēdīgi. Es gribētu uzsvērt to, ka tā ir nenopietna attieksme un ka tas nav valstiski. Katrā ziņā šī situācija ir jālabo. Ja mēs negribēsim labot šo situāciju, tad tik tiešām rudenī būs brīdinājuma streiki. Laikam jau no medmāsu piemēra ir jāmācās arī dzelzceļniekiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 41. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 42. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 57. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56. un 57.priekšlikums - tie visi ir Ministru kabineta iesniegti priekšlikumi. Komisija tos ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt par kādu no šiem priekšlikumiem? Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis ir ļoti nopietns jautājums - pedagogu darba samaksas reformai tiek samazināta izdevumu daļa. Mēs, protams, saprotam, ka vārds “reforma” nenozīmē pedagogu darba samaksu. Diemžēl valdība to tieši tā ir noformējusi, lai varētu gan administrācijas izdevumus, gan citus izdevumus ielikt šajā sadaļā, un ne visa nauda, kas tiek parādīta kā pedagogu darba samaksa, tiek fiksēta kā tieši šī samaksa. Tam visam ir pretī likti arī labi mērķi - sanatorijas tipa internātskolai finansējums tiek ņemts no pedagogu darba samaksas reformai paredzētajiem līdzekļiem. Praktiski iznāk tā, ka mēs bāžam roku kaut kādā maisā, pat nezinādami, kas tur ir, kāpēc un kā. Taču mēs nedrīkstam samazināt pedagogu darba samaksu. To mēs, sociāldemokrāti, ļoti labi saprotam, tāpēc mēs balsojumos par vairākiem priekšlikumiem esam spiesti atturēties. Atgādināšu arī to, ka valdības partiju vidū bija tādas partijas, kuras teica, ka skolotājiem ir obligāti jābūt trim minimālajām algām. Tā ka, es domāju, pašreiz pedagogu vidējā izpeļņa ir 110 lati. Vidējā, nevis zemākā! Jautājums būtu ļoti rūpīgi jāizskata un jāpadomā, kā mēs varētu rīkoties. Sociāldemokrāti šā iemesla dēļ nav gatavi šos priekšlikumus atbalstīt, neatkarīgi no tā, ka tie ir virzīti uz daudziem labiem mērķiem. Bet, tā kā ir domāts to darīt uz pedagogu darba samaksas rēķina vai arī tiek pielikts klāt vārds “reforma”... Valdības partijas vairākkārt ir skaidrojušas, ka šī reforma ir tikai samaksa. Mēs gan tam nepiekrītam, tomēr uzskatām, ka to naudiņu nedrīkst samazināt tieši uz skolotāju un pedagogu rēķina.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Baldzēna kungs! Man ir jāsaka skaidri un gaiši - jūs nerunājāt taisnību, vai, atklāti sakot, melojāt. Valdība nav ne par vienu santīmu samazinājusi līdzekļus pedagogu algu samaksai. Šī summa, kas bija ielikta vienā skaitlī, ir precīzi sadalīta tām iestādēm, kuras ir vienā vienotā pedagoģiskās likmes sistēmā. Neviens santīms, Baldzēna kungs, nav atņemts! Pedagogiem algas palielinājums 1.septembrī būs. Balsojiet vai nebalsojiet “pret”, bet pieaugums būs!

Pie reizes es varu informēt arī par nākamajiem priekšlikumiem, par tiem, kas būs tālāk. Protams, ar tādu deficīta palielināšanu... 115.priekšlikums - par 250 tūkstošiem palielināt arī interešu izglītības finansējumu. Arī tur 1.septembrī būs algu pielikums. Un 116.priekšlikums - kultūras iestādēm, mūzikas skolām un citām šādām iestādēm piešķirt 165 797 latus. Visi šie priekšlikumi, Baldzēna kungs, ir vērsti uz skolotāju algu palielināšanu! Visās tanīs vietās, kuras ir šeit minētas, ir pedagoģiskās likmes, ir pedagogi.

Aicinu jūs nebalsot pret skolotāju interesēm! No sociāldemokrātiem es to tomēr nebiju gaidījis.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ja jau šeit būtu precīzi formulēti priekšlikumi, proti, ja būtu pateikts, ka tas ir tieši pedagogu darba samaksai, tad jau mēs to varētu darīt. Diemžēl mēs šeit redzam pilnīgi pretēju variantu. Bet valdībai jau bieži vien der šis skaidrojums: “Tā var būt.” Pedagogu darba samaksas reformai paredzētie līdzekļi tiek novadīti kādai konkrētai internātskolai... pedagogu darba samaksas reformai atvēlētā nauda tiek atņemta, tā tiek nodota nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas, audzināšanas problēmām. Tas ir kaut kas pavisam cits. Pretēji finansu ministram mēs uzskatām, ka pedagogu darba samaksas reforma vēl aizvien īstenībā ir nepieciešama un skolotājiem būs vajadzīga nauda papildus. Tā ka es gribētu uzsvērt šo vienu lietu: jā, varbūt arī tiek virzīta kaut kāda nauda šīm pašām pedagogu darba samaksas lietām, taču nav nekādas pārliecības, ka tikai tam mērķim.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Baldzēna kungs, esiet drošs, ka tikai un vienīgi tam! Kāpēc parādās vairāki ieraksti? Tāpēc, ka budžeta klasifikācijā ir pašvaldību iestādes un tāds sadalījums ir ievērots attiecībā uz grozījumiem. Ir līdzekļu sadalījums pašvaldību mācību iestādēm, ir sadalījums interešu izglītībai (mērķdotāciju veidā), ir sadalījums kultūras iestādēm. Taču ir iestādes, kas budžetā ir iekļautas kā patstāvīgi finansētas izglītības iestādes. Atsevišķi finansētas, nevis pašvaldību finansētas. Un visās ir pedagoģiskās likmes. Tas ir izdarīts atbilstoši vienotai sistēmai. Es to varu apliecināt jums, Baldzēna kungs. Budžeta klasifikācija ir ļoti precīza. Algu pielikums būs 1.septembrī. Ir precīzs sadalījums budžeta klasifikācijā. Budžeta iestādēm ir precīza... Pašvaldību iestādēm, skolu valdēm līdzekļi ir piešķirti mērķdotāciju veidā. Tā ka es varu apliecināt, ka jūsu bažas ir liekas, un aicinu jūs tomēr nebalsot pret skolotāju algu palielināšanu.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad sekos daži paziņojumi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus. Pirmajam vārds Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus lūdzu uz komisijas sēdi, kas notiks desmit minūtes pēc plenārsēdes beigām. Lūdzu sanākt uz šo sēdi, jo runāsim par likumprojektu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu, dodieties uz komisijas telpām uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Guntaram Krastam.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ārlietu komisija, tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām pulcēsimies uz ārkārtas sēdi!

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Administratīvā procesa likuma projekta apakškomisija sapulcēsies pulksten 10.35 Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates par 43.priekšlikumu.

Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Nupat pirms pārtraukuma izskanējušās bažas, ka konkrētie grozījumi budžetā samazinās skolotājiem algas, ir pilnīgi nepamatotas un, es teiktu, pat absurdas, jo, kā jau nupat finansu ministrs paskaidroja, tā ir summa, kuru, pieņemot budžetu, rezervēja uz šā gada otro pusi, arī uz nākamā mācību gada pirmo pusi, lai varētu pēc tam sadalīt atbilstoši reālajai nepieciešamībai, reālajām vajadzībām un situācijai, kāda būs nākamajā mācību gadā.

Līdz ar to es vēlreiz gribu atkārtot visiem, ka šie tehniskie grozījumi budžetā nekādā ziņā nevar ietekmēt skolotāju darba samaksu. Vēl vairāk - atbilstoši paredzētajam, tā tiks vēl palielināta. Bažas ir citas. Un arī Finansu ministrijas pārstāvji Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nevarēja precīzi atbildēt uz jautājumiem, kā mainīsies šā finansējuma konkrētā sadalīšanas kārtība, jo, kā mēs atceramies, no 1.septembra stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz vienotu finansēšanas kārtību atbilstoši vienam audzēknim attiecīgajā programmā, atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam minimumam uz vienu audzēkni neatkarīgi no tā, kādā mācību iestādē viņš mācās. Vienīgais kritērijs - ja audzēknis mācās akreditētā programmā, vispārizglītojošā programmā valsts valodā.

Šajā gadījumā tas varbūt tieši nav saistīts ar šiem budžeta grozījumiem, bet es patiesi gribētu tam pievērst uzmanību, jo Ministru kabinetam ir jāizstrādā jauni noteikumi, kā sadala, piešķir finansējumu privātajām mācību iestādēm un jānosaka šis normatīvs uz vienu izglītojamo, jo, kā mēs toreiz jau secinājām, pētot, cik tad naudas tiek piešķirts privātajām mācību iestādēm, to skaitā arī kristīgajām skolām, uz vienu audzēkni, tad, spriežot pēc šiem cipariem, kārtības tur nebija nekādas - cipari bija no nulles līdz maksimumam. Un līdz ar to, toreiz pieņemot šo jauno normu un izmaiņas Izglītības likumā, mēs cerējām, ka tiks ieviesta kārtība visu mācību iestāžu finansējumā, vienota kārtība, un es gribu ticēt, ka no 1.septembra, neatkarīgi no tā, kur mācīsies mūsu bērni, ja viņi mācīsies akreditētu programmu valsts valodā, viņi varēs saņemt atbilstošu finansējumu, un tad nebūs svarīgi, vai viņi mācās pašvaldības skolā, Ādažu skolā, Valdorfa skolā, Rīgas Katoļu ģimnāzijā vai Talsu Kristīgajā skolā. Būs vienots princips, vienots finansu sadalījums. Līdz ar to šajā vasarā būs vēl stipri jāpapūlas, lai izstrādātu šos Ministru kabineta noteikumus un lai 1.septembrī šīs summas varētu tikt sadalītas atbilstoši tiem principiem, kas ir iestrādāti Izglītības likuma grozījumos. Tas bija arī viss. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man gribētos runāt ar jums un varbūt vēlreiz pievērsties tai tēzei, kuru šodien izteica finansu ministrs Gundars Bērziņš, runādams par atbildību un bezatbildību. Ja mēs tagad uzmanīgi paskatāmies Finansu ministrijas sagatavotajos grozījumos, tad redzam, ka būtībā medmāsām alga tiek pielikta uz veselības sistēmas finansējuma rēķina, pensionāriem, kā jau mēs sapratām, - uz pensionāru rēķina, skolotājiem - uz izglītības sistēmas attīstības rēķina, un tādā gadījumā rodas šis jautājums par atbildību un bezatbildību. Pie tam izskatās, ka šobrīd bezatbildību izrāda Finansu ministrija, jo tā vai citādi, ja jūs pievērsīsiet uzmanību šim sadalījumam, tad redzēsiet, ka tur, kur ir jāpieliek pie kopējās sistēmas, palielinot arī darba samaksu, līdzekļi vienkārši tiek pārbīdīti sistēmas iekšienē, un tādā gadījumā ir grūti runāt par to, ka tas ir kompromiss kaut vai starp tām pašām medmāsām un Finansu ministriju, starp skolotājiem un Finansu ministriju un tā tālāk. Tas nav kompromiss, tā ir kompromisa māksla uz paša cietēja rēķina.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Balodis. 44. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot! Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 47. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 49. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 50. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu tas, ka uz pedagogu darba algas samaksas rēķina tiek atbalstīta Zemkopības ministrija. Vai tad Zemkopības ministrija šodien ir kļuvusi nabadzīgāka, ka tā ir jāatbalsta uz Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes? Tas izskatās diezgan jocīgi. Un arī šajā priekšlikumā; ja paskatāmies tad redzam, ka mūsu Zemkopības ministrija, it sevišķi pēdējos gados, izstrādā visdažādākos projektus, rada jaunas visdažādākās aģentūras, tām izlieto zināmus naudas līdzekļus, arī tam slavenajam celulozes kombinātam, taču tajā pašā laikā liekas, ka tai nepietiek naudas, un tad tā ķeras pie Izglītības un zinātnes ministrijas, tāpēc tāda Ministru kabineta rīcība ir nosodāma.

Ja mēs esam nobalsojuši par naudas līdzekļiem, kas ir iedalīti Izglītības un zinātnes ministrijai, tad tai naudiņai tur ir arī jāpaliek, it sevišķi tas attiecas uz algām, bet, ja mēs nobalsosim par līdzekļu piešķiršanu Zemkopības ministrijai un viņiem iedalīsim attiecīgos līdzekļus, tad tai ir jārīkojas taupīgi, lai gada laikā šo līdzekļu pietiktu. Ja viņi kaut ko dala citādi, tad lai samazina savus štatus vai aizsūta kādu bezalgas atvaļinājumā.

Runājot arī par pedagogu algu samazināšanu - un tā tik tiešām notiek -, jūs to nevarat novērot Rīgā, jo Rīgā pedagogiem ir vēl citas piemaksas, bet jūs paskatieties, kas notiek laukos! Savā laikā pozīcija atbalstīja minimumu, tas ir, minimālu skolēnu skaitu klasē, un uz tā pamata pedagogi lauku skolās saņēma ļoti mazas algas, tāpēc tika veiktas visdažādākās pārbīdes.

Attiecībā uz pedagogu algām arī šis priekšlikums nav atbalstāmas.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Arī Bojāra kungs! Es vienreiz jau paskaidroju, ka šīs summas, lai nodrošinātu pedagogu algu pieaugumu no 1.septembra, sadala atbilstoši likmēm, kas šobrīd noteiktas dažādās iestādēs, mācību iestādēs, arī resoros vai sistēmās.

Jūs jau zināt, ka izglītības iestādes atrodas septiņu ministriju pārziņā, un diemžēl tā tas ir, taču Saeima jau tuvākajā laikā, es saprotu, varēs lemt par to, lai izglītības jautājumi būtu vienas ministrijas pārraudzībā.

Tātad 51.priekšlikums ir vērsts uz pedagogu algu palielināšanu vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kas ir Zemkopības ministrijas pārziņā, tāpēc es aicinu nebalsot pret pedagogu algu paaugstinājumu profesionālajās un vidējās izglītības iestādēs, kas ir tieši saistītas ar lauksaimniecību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. 52. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 53. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 54. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 55. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 56. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 58. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lībieši tāpat kā latgaļi ir Latvijas pamatnācija, un mums tā ir jāciena. Ir jāciena tās vēsture un tie pilsoņi, kuri vēl joprojām nēsā šo statusu... patiesībā šo statusu nēsā nedaudzi Latvijas pilsoņi. Un Kolkas ciematā tik tiešām ir izveidots Lībiešu muzejs, to ir izveidojuši entuziasti par saviem līdzekļiem, un šie 3000 latu mums ir jāiedala šim muzejam, jo pat kolonizētajās valstīs tiek veidoti pamatiedzīvotāju muzeji, bet mēs Latvijā to nekādi negribam atzīt.

Jūs jau reizi nobalsojāt “pret”, kad 2001.gadā bija jāiedala 3000 latu, un arī tagad jūs to neatbalstāt. Tas ir necilvēciski, negodīgi un, es jums teikšu, arī valstiski tas nav pieņemams. Latvijas Republikā ir radīts desmitiem visdažādāko projektu, notikušas visdažādākās reformas, kur izlieto miljoniem latu, pie tam šie projekti neko nav devuši un arī nedos, bet tagad mēs vienam mazam muzejam žēlojam 3000 latu. Žēlojam! Tāpēc desmit gadu laikā nekas nav izdarīts, lai kaut kādā veidā attīstītu to muzeju, tā novada dzīvi, lai paradītu, kas ir lībieši. Mēs atrodam labus muzejus par viņiem Igaunijā, Somijā un pat Zviedrijā, bet Latvijā par viņiem nerūpējas. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums ir jāatbalsta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šis un nākamie Leona Bojāra priekšlikumi būtībā ir mēģinājums “aizlāpīt” tos caurumus, kurus vairāku gadu garumā nav bijusi spējīga “aizlāpīt” Finansu ministrija. (Starpsauciens: "Leon, tevi par finansu ministru!")

Mēs pašlaik ļoti daudz spēka veltām tādam jautājumam kā reģionālā reforma, un visas šīs reformas rezultātā vienmēr ir vērojama cenšanās visus naudas līdzekļus savilkt uz augšu Finansu ministrijas rokās ar cēlu mērķi: “Mēs tur, augšā, ļoti labi, ļoti pareizi visu izlemsim un darīsim!” Taču, ja jūs pievēršat tam visam uzmanību, tad redzat, ka būtībā neatkarīgi no tā, kurā līmenī ir lemšana, lēmuma izpilde tomēr ir atkarīga tikai un vienīgi no finansējuma šim lēmumam. Tā vai citādi, bet paši labākie lēmumi bez naudas paliek neizpildīti.

Un arī šoreiz Leons Bojārs ir mēģinājis aizpildīt šo Finansu ministrijas nespēju, atraujot līdzekļus no centralizētajiem dienestiem… Jā, Leons Bojārs būtībā varētu būt normāls finansu ministrs, un tas būtu ļoti labi, Kārli! Tev taisnība! Un tādā gadījumā viņš piedāvā rast līdzekļus tieši no šiem centralizētajiem līdzekļiem, kuri ir savākti valsts līmenī, bet kuri nav spējīgi nostiprināt infrastruktūras mazajās pašvaldībās. Tātad šos nelielos līdzekļus vajadzētu iedalīt tieši mazajām pašvaldībām kā mērķdotācijas, un, manā skatījumā, šie priekšlikumi būtu jāatbalsta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Par dažām lietām saistībā ar programmu “Lībieši Latvijā”. Valdība ir atbalstījusi 107.priekšlikumu, tātad līdzekļu apjomu, kas ir divreiz lielāks nekā tas, ko piedāvā Bojāra kungs. Tātad šī problēma kopumā nav ignorēta.

Par to, ko teica Burvja kungs. Man vienkārši negribas, lai no tribīnes izskan meli. Kāds cilvēks ir teicis, ka miljonus māk skaitīt pat tie, kas ar grūtībām skaita pirmā simta ietvaros. Es jums izstāstīšu dažas lietas, ko jūs neesat spējis izlasīt likumprojektā par budžetu. Latvijā drīzāk ir pretēja problēma, jo pamatbudžets veido tikai nedaudz vairāk par trešdaļu no valsts konsolidētā budžeta. Konsolidētais budžets šim gadam ir 1 miljards 840 miljonu, turpretim pamatbudžets ir tikai 800 miljoni, tātad nedaudz lielāks par trešdaļu no konsolidētā budžeta. Latvijā drīzāk ir problēma ar līdzekļu pārāk lielu decentralizāciju, jo lēmumi par speciālajiem budžetiem varbūt tiek pieņemti citur, ne Saeimā… tik precīzu mērķdotāciju veidā… Lūk, šī ir problēma, nevis tā, ko jūs minējāt. Jāņem vērā arī tas, ka, piemēram, pašvaldību kopējais budžets mērķdotācijām ir samērojams ar valsts centrālā budžeta lielumu. Tāpēc es vienkārši gribēju precizēt jūsu teikto, Burvja kungs. Likumprojekta tekstā un tam pievienotajos paskaidrojumos tas ir redzams. Lūdzu, lūdzu, izlasiet, pirms nākat runāt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs! Diemžēl šoreiz jūs esat apvainojis Burvja kungu, nosaucot viņu par meli. 107.priekšlikumā ir ierosināts Kolkas pagasta Kolkas pamatskolai uzlikt jumtu. Tur ir divstāvu māja, kurai ir notecējis jumts. Otrā stāva klasēs… tur ir tā notecējusi visa tā siena… Jānomaina ir jumts. Un tur nav nekāda sakara ar to muzeju… Tie pat vienā mājā nav. Tā ka, Bērziņa kungs, šoreiz jūs ļoti rupji kļūdījāties!

Sēdes vadītājs. Paldies. Kolēģi, vairs nemelojiet!

Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Cienītais Prezidij! Straumes kunga ieteikumu - vairs nemelot - nevarēsim nekad izmantot, jo tas būtībā ir deputātu darbs. Nupat ministra kungs cītīgi meloja par naudas trūkumu. Un Leons Bojārs… manā skatījumā, viņš kļūdījās. Gundars Bojārs… ai, kā viņi man sajukuši, tie Bojāri, Bērziņi, viņi jūk tomēr… Gundars Bērziņš tomēr par meli jau nu mani nenosauca, bet es gribēju pievērst Bērziņa kunga uzmanību tam, ka visi šie priekšlikumi atkārtojas no gada uz gadu. Visām tām skolām sporta zāles ir vajadzīgas, jumti ir vajadzīgi, un, ja valsts nav spējīga to visu savest kārtībā, tad tieši tas arī pierāda, jau kuro gadu, Finansu ministrijas nespēju strādāt normāli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Komisijas atbalstu nav guvis arī 59. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār ir interesanti tas, ka, man esot tajā vai citā skolā, tajā vai citā novadā, vietējie iedzīvotāji parāda tās vietas, kuras tik tiešām ir jāsakārto - jāsakārto ar valsts budžeta palīdzību, jo vietējām pašvaldībām līdzekļu nav.

Gaujienas vidusskolā, kura atrodas ļoti skaistā vietā un kurā ļoti labi strādā skolotāju kolektīvs un skolēniem ir godalgotas vietas republikas un citās sacensībās, nevar desmit gadu laikā izveidot nelielu sporta zāli, lai skolēniem arī ziemā būtu kur nodarboties - un ne tikai skolēniem, bet arī citiem vietējiem iedzīvotājiem. Tagad jau otro reizi atkārtojas tas, ka tai projektēšanai tos 3000 latus nevar atrast pa visu Latviju. Es jums teikšu, ka tā ir kauna lieta! Protams, jūs varat visdažādākajā veidā ņirgāties par mani, bet neaizmirstiet to, ka jūs ņirgājaties par latviešiem un ņirgājaties arī paši par sevi, jo tā sporta zāle ne jau man ir vajadzīga, tā ir vajadzīga Latvijas iedzīvotājiem! Ļoti daudzi ir balsojuši par pozīcijas partiju deputātiem, un tā tie iekļuva gan pašvaldībās, gan arī Saeimā. Tāpēc atcerieties tos svētos solījumus, kurus, metot krustu baznīcās, jūs devāt, ka jūs visādi palīdzēsiet latviešiem! Diemžēl es tādu palīdzību neredzu, jo naudas līdzekļi tiek izlietoti pavisam citām vajadzībām. Vai mums ir bijusi tāda programma - pārskatīt, kā mēs izlietojam valsts budžetu? Nav tādas programmas. Taču, ja riktīgi pārskatītu valsts budžetu, tad redzētu, ka vismaz 14 miljoni aiziet vai nu pa labi, vai pa kreisi, vai izkūp nezin kur. Tāpēc ir jāmācās no Amerikas Savienotajām Valstīm: kad viņiem bija kritisks moments, tad uz diviem trim mēnešiem visi valdības darbinieki aizgāja bezmaksas atvaļinājumā un tādā veidā sedza “caurumus” budžetā. Viņi nedarīja tā, kā mēs darām, - visu laiku palielinām valsts parādu. Un, ja tas ir sasniedzis 720 miljonus, tad ir jāprasa - kur ir palikusi tā nauda? Un kur ir palikusi tā nauda, tie 320 miljoni, kurus uzdāvināja Latvijai 6-7 gadu laikā? Un paskatieties, kādos veikalos tiek izpārdoti tie humānās palīdzības sūtījumi, kurus mums atsūta un kuri ir domāti kā dāvanas Latvijas tautai!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Atbalstu komisijā neguva arī 60. - Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz jautājums ir par Latgali un par latgaļu kultūras saglabāšanu. Diemžēl arī šinī gadījumā jums ir žēl naudas - žēl 1200 latu. Vai to var iedomāties - jums, pozīcijas partijai, 1200 latu ir žēl! Jā… Bet paskatīsimies, cik tagad ieņem visi šie ierēdņi, kurus jūs uzbarojat! Pēdējos mēnešos jau parādās palielinātas algas ministrijās un dažādās aģentūrās, un valsts institūcijās, un arī citur naudas izlietojuma līmeņi palielinās. Paskatieties arī izmaiņas šajā budžetā! Vēlreiz es uzdodu jautājumu: kur paliek tie 120 miljoni, par kuriem mēs palielinām valsts parādu šinī gadā? Un, ja pat no tiem 120 miljoniem nevar atrast 1200 latu, tad pasakiet, vai jūs neesat smieklīgi?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 61. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 62. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 63. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, viens otrs deputāts varbūt kādreiz ir bijis Rudzētu vidusskolā, lai sadabūtu balsis, un tāpēc zina to divstāvu ēku, kura patiesībā pēdējos 15 gados nav remontēta vai kurai daļēji veikts tikai kaut kāds kosmētiskais remonts... Un tagad ir vajadzīga siltināšana, ir vajadzīga logu sakārtošana. Un vajadzīgs arī jumta pārklājums. Un tie 5000 lati, kuri ir jāiedala, šai skolai ir ļoti vajadzīgi. Un tie netiek iztērēti tā, kā naudu tērē mūsu ierēdņi Latvijā, braucot visdažādākajos komandējumos vai veicot visdažādākās citās darbībās.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 64. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 65. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens: "Leon, pietiek!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nesen jūs bijāt Doma baznīcā, un varbūt viens otrs no jums aizstaigā uz turieni katru sestdienu vai svētdienu. Doma baznīcas jumtam ir vismaz 350 gadu, un tas ir jāremontē. Diemžēl tas ir kritiskā stāvoklī. Visos prospektos ir ielikta Doma baznīca, un visi lepojas ar šo vēsturisko objektu bet par tās remontu diemžēl neviens nedomā. Konfesija nevar to izremontēt, jo konfesijai nav tādu līdzekļu.

Turklāt valdību veidojošās partijas palielina nodokļus baznīcām, tā ka tām naudiņas nu ir palicis vēl mazāk. Un tādēļ no valsts līdzekļiem, kurus iekasēs no baznīcām, ir tomēr jāiedala šim mērķim tie 40 000 latu - šajā priekšlikumā ir prasīti 20 000 latu, citā vietā - vēl 20 000 latu -, lai varētu vismaz daļēji sakārtot to jumtu.

Vācija atrada iespēju par labu Latvijai noziedot 200 000 vācu marku, bet mēs, Latvijas patrioti, neatrodam par vajadzīgu pat pārdesmit tūkstošus latu noziedot kristīgajai baznīcai - turklāt tai baznīcai, kur mēs ejam uz tiem oficiālajiem dievkalpojumiem. Un, atcerieties, no turienes mēs pēdējā ceļā pavadījām arī mūsu kolēģi Sinkas kungu! Tas, ka mēs nevaram atbalstīt šo priekšlikumu, man rada izbrīnu. Ko mēs vispār varam izdarīt valsts labā?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 66. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, Baldonē savulaik iznīcināja skaistu sanatoriju, Radioastrofizikas observatorijai nogrieza pusi antenas, lai tur nevarētu zinātnieki strādāt. (Starpsaucieni: “Tikai to nē! Leon, tikai ne to!”) Baldones vidusskola savulaik tika uzbūvēta 250 skolēniem, tagad tur mācās pāri par 600 skolēniem. Protams, telpu nepietiek. Skola ir jāpārbūvē, un tam ir vajadzīgs apmēram 100 000 latu. Un tāpēc tie 60 - 70 tūkstoši mums ir jāatrod un jāiedala šīs skolas paplašināšanai.

Nav jau brīnums... Tā kā jūs nobalsojāt pret Rīgas Doma baznīcas jumta remontu, šā balsojuma rezultātu es aiznesīšu un atdošu mācītājam, lai to uz tās tāfeles uzlīmē un skatās, cik mēs esam patriotiski un kā atbalstām mūsu valsts vēsturisko objektu saglabāšanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 1, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 67. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 1, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

68., 69. un 70. priekšlikums tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 71. - Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisijas atbalstu ir guvis arī 72. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 73. - Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. 74. priekšlikums ir atsaukts.

V.Balodis. 75. - deputāta Leona Bojāra iesniegtais priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 76. - deputāta Daiņa Stalta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi citā - savā priekšlikumā, mainot finansēšanas avotu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. 77. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 78. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 55. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 79. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegtais priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 80. - deputāta Leona Bojāra iesniegtais priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija laiks, kad jūs nobalsojāt, lai lībiešu kultūras nams atgrieztos to īpašumā, kuriem tas piederēja, tas ir, lībiešu īpašumā. Tagad ir runa par šā kultūras nama remontu. Arī tam ir ļoti slikts jumts, jo tas tika remontēts pirms kādiem 15 vai 20 gadiem. Un bez tam, tur nedarbojas tualetes. Kā vienmēr būs lībiešu svētki, un šinī gadā atbrauks arī premjerministrs, kā solījās, būs viesi no Somijas. Nu tad sakiet, kā izskatīsies tie latviešu gudrinieki, kuri iepazīstinās ar šo māju? Droši vien, arī gribot vai negribot, pienāksies aizbraukt mūsu valdības vīriem, un, ja nedarbojas tualetes, ko tad darīs tie viesi? Tie meži ir diezgan patālu tur, un arī krūmu nav... Jā, un tagad, ziniet, ir tā jocīgi, ka mēs arī šos 9 tūkstošus latu žēlojam, tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kārtējo reizi nenokļūtu nepatīkamā situācijā. Paldies. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - nav, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 81. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 82. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis. Tālāk ir 4.tabula - “Priekšlikumi par deficīta palielināšanu un bez norādīta līdzekļu avota”.

83. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 84. ir deputāta Burvja kunga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man būtībā ir liels prieks, ka vismaz ir iekļauts šis priekšlikums, jo varēja jau arī to neiekļaut, bet, ziniet, ir tāda savāda aina: Latvijā vēl ir cilvēki, kuri tic Ministru kabinetam un Saeimai. Maz tādu ir palicis, bet ir! Un viena šīs ticības izpausme ir tieši tēze par netradicionālo lauksaimniecību. Tā vai citādi, bet latviešu zemnieki šodien ir sākuši audzēt briežus, stirnas, mežakuiļus, un tas, protams, dod iespēju arī visādiem ciemiņiem, svarīgām personām turp braukt viņus arī apšaut. Tas pats par sevi ir sports, un priekš tā... Taču, ja mēs padomājam, tad redzam, ka pašlaik Eiropā vienīgā neaizpildītā lauksaimniecības niša ir meža zvēru gaļas piegāde, tāpēc Latvijas zemnieki, noticot gan Saeimai, gan Ministru kabinetam, gan Zemkopības ministrijai, ir sākuši attīstīt šo nozari, un tad man liekas, ka būtu vērts atrast šos 26 tūkstošus un viņiem iedot, tad vairāki simti zemnieku saimniecību sāktu attīstīties. Tās attīstītos, radītu jaunu nozari un aizpildītu to nišu, kas Eiropā šodien nav aizņemta, un tā vai citādi, bet tas būtu kaut kas reāls - Saeimas atbalsts Latvijas zemkopībai nevis vārdos, bet darbos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 85. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 86. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 86.priekšlikumu. Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es biju iesniedzis 23.priekšlikumu, kurā bija paredzēts realizēt mērķprogrammu “Lībieši Latvijā”, bet Ministru kabinets ir izstrādājis alternatīvu priekšlikumu - 86.priekšlikumu. Tomēr mani tas galīgi neapmierina, jo šeit tiek norādīts, ka šie 7,5 tūkstoši tiek piešķirti nacionālajām kultūras biedrībām. Es neticu un nespēju noticēt tam, ka šie līdzekļi tiks novirzīti lībiešu mērķprogrammas realizācijai. Tāpēc es tomēr gribētu, lai šinī priekšlikumā tiktu minēts, ka šie 7,5 tūkstoši tiek novirzīti mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” realizācijai, kas ar Ministru kabineta lēmumu tika noteikta jau pirms diviem gadiem. Kāpēc tāda pozīcija nevar parādīties budžetā?

Es jau pagājušajā gadā, kad apstiprināja šāgada budžetu, par to runāju un izstāstīju visus argumentus, kādi bija: ka valdība ir nolēmusi, ka mērķprogramma tomēr ir jārealizē... Es ļoti gribētu... es gan nezinu, kā to tagad iespējams izdarīt, taču nacionālo kultūras biedrību vietā vajadzētu ierakstīt “mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” realizācijai”. Es ļoti aicinu atbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikuma saturu mainīt nav iespējams. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - Ministru kabineta iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. 87. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 88. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu, bet ir pārveidots un iestrādāts komisijas priekšlikumā ar 89.numuru.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 88. un 89.priekšlikumu.

V.Balodis. 90. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 91. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 92. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Tūliņ 2001.gada budžeta grozījumos sekos vesela rinda Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā atbalstītu priekšlikumu, kas skar sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas finansējumu; proti, viens no šiem priekšlikumiem ir jūsu priekšā, un tas paredz Latvijas Radio 1.programmas apmierinošas uztveršanas nodrošināšanu divās vietās - Auces un Vitrupes apkārtnē. Diemžēl no šiem diviem priekšlikumiem, kas tika iesniegti radio un televīzijas budžeta finansējuma sakarā, ir atbalstīts tikai viens - šis pirmais. Acīmredzot tādēļ, ka šis priekšlikums bija par pamatu, apspriežot grozījumus Radio un televīzijas likumā un runājot par ekskluzīvajām tiesībām apraidīt ekskluzīvus pasākumus, proti, Olimpiskās spēles, Dziesmusvētkus un tamlīdzīgus raidījumus, Latvijas teritorijā. Tad šo priekšlikumu atbalstīja arī viena no pozīcijas partijām, ne tikai opozīcijas partijas. Acīmredzot arī tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas balsojums ir bijis labvēlīgs Auces un Vitrupes raidītājiem. Ministru kabinetā arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad, runājot par šo priekšlikumu, es, protams, aicinu to atbalstīt, jo mēs zinām, ka Latvijas Radio 1.programmas droša un stabila uztveršana visas valsts teritorijā ir sabiedrisko raidītāju prioritāte, šajā gadījumā - sabiedriskā radio prioritāte. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 93. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nākamais priekšlikums skar radio darbību, proti, šajā priekšlikumā attiecībā uz neatliekamo pamatlīdzekļu iegādi ir divas pozīcijas: pirmā ir radio releja līnija un otrā - ētera studiju raidījumu pultis. Protams, abas šīs nepieciešamās pozīcijas nav vienīgās, kas nodrošina Latvijas Radio programmu apraidi, taču tās ir vienas no absolūti vissvarīgākajām un visnepieciešamākajām.

Mēs zinām, ka radio releja līnijas ir novecojušas, ir notikuši daudzi un dažādi ārkārtas gadījumi, piemēram, 2000.gada 30.oktobrī barošanas bloka defekta dēļ visas valsts teritorijā visas mūsu programmas vairāk nekā divas stundas skanēja mono režīmā, bet atsevišķos raidītājos pauze ēterā sasniedza sešas minūtes, kas ir absolūti neatbilstoši ne tikai starptautiskajiem, bet arī Latvijā noteiktajiem standartiem.

Runājot par ētera raidījumu pultīm, jāteic, ka Latvijas radiostudijas tehniskā aprīkojuma stāvoklis pašlaik pilnīgi neatbilst tam, kāds būtu nepieciešams. Līdz ar to tās ir pašas nepieciešamākās radiopārraižu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas iespējas, tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 93. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 94 - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Atbalstot šajā priekšlikumā esošo summu, mēs atbalstīsim divu bērnu raidlugu iestudēšanu Latvijas Radio. Es vēlētos deputātiem paskaidrot, ka sarežģītās finansu situācijas dēļ Latvijas Radio pēdējo piecu gadu laikā nav iestudēta itin neviena oriģinālliteratūras raidluga bērniem. Tā tad ir vislabākā iespēja piesaistīt Latvijas Radio programmām visjaunāko auditoriju, izņēmums ir Sorosa fonda finansētā tautas pasaku virkne, kas tomēr, kā jūs zināt, nebija valsts finansēts pasākums. Šajā situācijā Latvijas Radio turpina zaudēt vēlāk neatgūstamo gados visjaunāko auditoriju, kuras izglītošana augstā morāli ētiskajā līmenī, mūsuprāt, ir viens no Latvijas Radio pamatuzdevumiem.

Kā jūs redzat, šī summa nav liela, tā ir tikai 6270 latu liela, tāpēc es aicinātu Saeimas deputātus atbalstīt šo pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 95. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šis priekšlikums, godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes, aicina atbalstīt televīzijas pastāvīgā korespondentpunkta izveidi Briselē. Šīs Saeimas zālē vairākkārt ir skanējuši aicinājumi integrēties Eiropas Savienībā, darīt visu, lai Latvija kā kandidātvalsts pēc iespējas ātrāk iestātos Eiropas Savienībā un tamlīdzīgi. Šī summa, kas minēta priekšlikumā, ir 25 378 lati, un tā ir tikai papildfinansējums tiem izdevumiem, ko Latvijas Televīzija apņemas segt pati, lai Briselē tiktu nodrošināts viena korespondenta darbs, pie tam tas samazinātu izmaksas, jo tad nebūtu jāīrē tehniķis, kā tas notiek pašlaik, un tad palielinātos korespondenta darba efektivitāte, jo korespondents pats varētu būt operators un samontēt sižetus. Līdz ar to jebkura informācija par jaunākajiem notikumiem Eiropas Savienībā Latvijas iedzīvotājus sasniegtu ātrāk un, iespējams, ļautu izprast gan tos plusus, gan tos mīnusus, kas Latviju sagaida, iestājoties Eiropas Savienībā. Tāpēc es aicinu godājamos deputātus tomēr atbalstīt līdz šim ne Ministru kabinetā, ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neatbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - nav, atturas - 63. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 96. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās deputātes un godājamie deputāti diemžēl neatbalstīja pastāvīgā televīzijas korespondentpunkta finansējumu Briselē, tādēļ es aicinu atbalstīt nākamo - proti, tas ir mobilais televīzijas korespondentpunkts Baltijas jūras valstīs. Kā jūs zināt, Baltijas reģiona sadarbība ir sens Latvijas sapnis, un iespējams, ka tieši šis gadsimts varēs dot savu artavu šajā jau no 20.gadu sākuma nepiepildītajā sapnī - izveidot tā saukto Baltijas ūniju jeb Baltijas aliansi. Un tādēļ ar katru gadu pieaug nepieciešamība pēc mobilā televīzijas korespondentpunkta Baltijas jūras valstīs, ne tikai Lietuvā un Igaunijā (es to uzsveru!). Tas novērstu to situāciju, ka informāciju par kaimiņvalstīs notiekošo mēs esam spiesti saņemt ar tālu atrodošos ziņu aģentūru starpniecību. Tādēļ es aicinu atbalstīt šīs summas piešķiršanu, kas ir absolūti nepieciešama mobilā Baltijas jūras valstu korespondentpunkta izveidei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 1, atturas - 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 97. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Atkal!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es joprojām aicinu atbalstīt ne tikai vienu, bet vēl kaut vai vienu no sabiedriskajam radio un sabiedriskajai televīzijai nepieciešamajām budžeta grozījumu pozīcijām. Proti, šajā grozījumā ir runa par autoratlīdzību blakustiesību īpašniekiem. Latvijā pašlaik ir ļoti aktualizējies jautājums par blakustiesībām, par izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesībām. Proti, tās ir institūcijas, kam pieder šīs blakustiesības. Likums par autortiesībām nosaka, ka atlīdzība par izpildīto darbu jāmaksā gan izpildītājiem, gan fonogrammu producentiem, gan filmu producentiem un tā tālāk. Priekšlikums ir iesniegts tikai tādēļ, lai nodrošinātu likuma normu izpildi. Pēc nosacīti veiktiem aprēķiniem, šāgada budžeta grozījumos būtu šim mērķim jāpiešķir aptuveni 100 tūkstoši latu. Tas būtu absolūti nepieciešams pienākums, kas raidorganizācijām jāveic attiecībā pret blakustiesību īpašniekiem. Tātad, godājamie kolēģi, es aicinu atbalstīt arī šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 99. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 98.priekšlikums...

V.Balodis. Es atvainojos, 98. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godājamās deputātes! Šis ir ļoti svarīgs grozījums, proti, ir runa par autoratlīdzību pašiem autoriem. Izstāstīšu, kāda situācija ir izveidojusies. Proti, 2001.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi par valsts sociālo apdrošināšanu, un, lai saglabātu iepriekšējo atlīdzības līmeni autoriem, Latvijas Televīzijas izdevumi palielinās par konkrētu summu - 109 087 latiem. Pašreizējā valsts budžetā, tas ir, 2001.gada budžetā, nav paredzēti līdzekļi šo izdevumu segšanai. Izmaiņas attiecas galvenokārt uz tiem darbiniekiem, ar kuriem Latvijas Televīzija ir noslēgusi autoratlīdzības līgumu, jo no 2001.gada 1.janvāra persona, kura saņem autoratlīdzību, ir obligāti pakļauta sociālajai apdrošināšanai. Jāņem vērā arī tas fakts, ka norādījumi par izmaiņām tika publicēti tikai 2001.gada 9.janvārī, bet producenti šos līgumus slēdza jau 2000.gada rudenī, gatavojot pieprasījumus nākamajam gadam. Tātad mēs skaidri redzam, ka producenti, slēdzot šos līgumus, nevarēja paredzēt autoratlīdzības izmaksu pieaugumu. Autoratlīdzība galvenokārt skar raidījumu veidošanas izdevumus, un, protams, Latvijas Televīzijai cits nekas neatlika kā samazināt to raidījumu skaitu, kuri aiziet ēterā, vai arī samazināt atlīdzību autoriem jau noslēgto līgumu ietvaros, un tas, protams, ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Es aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 98. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - nav, atturas - 64. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 99. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Pirms pavisam neilga laika vairums no Latvijā iznākošajiem preses izdevumiem (gan krievu, gan latviešu valodā), kā arī elektroniskie mediji izvērsa plašu diskusiju par autordarbu publicēšanu vai publisku demonstrēšanu sabiedriskajās raidorganizācijās, to skaitā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā. Kā mēs zinām, Autortiesību likums nosaka, ka darba izmantotājam ir jāprasa autoriem vai to pārstāvošai organizācijai atļauja par darba izmantošanu, tātad šajā gadījumā - par tā izmantošanu Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijas programmās. Tas ir neapstrīdams fakts, ka autoriem ir jāsaņem atlīdzība par savu darbu. Tātad, lai nodrošinātu šā likuma izpildi, ir jāņem vērā par autordarbu izmantošanu maksājamo summu pieaugums. Nepieciešamā summa ir jūsu acu priekšā, un aicinu atbalstīt šo summu, lai Latvijas un ārvalstu autori saņemtu par savu darbu to, kas viņiem pienākas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 99.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - nav, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 100. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Olimpiskās spēles Soltleiksitijā un Atlantā jau ir pie durvīm. Kā redzat, Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, lai nodrošinātu Olimpisko spēļu pārraides, prasa šeit nosaukto summu. Kā jūs zināt, par Olimpisko spēļu pārraižu skatītāju trūkumu nekad nevar sūdzēties. Piemēram, Sidnejas Olimpiskās spēles vēroja vidēji 57 000 skatītāju, bet Olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju - vidēji 212 000 skatītāju. Tā kā Olimpiskās spēles tiek rīkotas ik pēc diviem gadiem, Latvijas Televīzijai un arī Latvijas Radio ir pastāvīgi jārisina finansiālās problēmas, kas saistītas ar šo pārraižu nodrošināšanu. Jārēķinās arī ar to, ka ar katru gadu jūtami pieaug starptautisko pārraižu tehniskās izmaksas. Izmaksas ir atkarīgas gan no dalībnieku skaita, gan no pārraides veida, gan no inflācijas, gan arī no dažādiem citiem faktoriem.

Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, ir jāsecina, ka tās summas, kas tiek piešķirtas budžeta dotācijas veidā, vienmēr ir par mazām. Sakarā ar to Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio ir pamatotas bažas, ka, ja finansējums tomēr netiks piešķirts, tas ir, ja netiks Saeimā nobalsots un arī par šo pozīciju, tad Olimpisko spēļu pārraidīšana sabiedriskajos raidītājos nebūs iespējama pilnā apjomā.

Tādēļ aicinu Olimpisko spēļu entuziastus - un ne tikai viņus - atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 100.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - nav, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 101. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir par pievienotās vērtības nodokli. Kā zināms, Ministru kabineta noteikumi nr.187, kuri ir par likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtību un kuri ir izdoti 1999.gada 21.septembrī, nosaka, ka Latvijas Televīzijai izņēmuma kārtā ir noteikta metode, kā aprēķināms atskaitāmais PVN priekšnodoklis. Rezultāts ir tas, ka uzņēmumam katru mēnesi izdevumi palielinās vidēji par vairāk nekā 20 000 latiem. Gadā šie izdevumi sastāda aptuveni 250 000 latu. Nosakot valsts finansējumu 2001.gadam, par bāzi tika ņemts 1999.gada budžets. Līdz ar to ir saprotams, ka izdevumi, kas radīsies pievienotās vērtības nodokļa nomaksai, nav tikuši ņemti vērā. Latvijas Televīzijai pašlaik nav iespēju kompensēt šīs summas.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 101. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 102. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - nav, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 103. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdātāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! 103.priekšlikumā ir runa par ugunsdrošības signalizācijas sistēmas rekonstrukciju Latvijas Televīzijā. Kā atceraties, nemaz ne tik sen Latvijas Televīzijā notika avārija. Jaungada raidījuma ieraksta laikā Latvijas Televīzijā sabojājās ugunsdrošības signalizācija un Jaungada pasākuma viesi no galvas līdz kājām tika nolieti ar sistēmās esošo ūdeni, kas sabojāja visas balles kleitas un nodarīja arī citus zaudējumus. Tas bija pirmais ļoti nopietnais signāls, ka ugunsdrošības signalizācijas sistēma ir jāpārveido, proti, jāveic tās rekonstrukcija. Latvijas Televīzija vairākkārt ir vērsusies pie dažnedažādām valsts institūcijām ar lūgumiem piešķirt papildu finansējumu šim mērķim. Minēšu tikai divus - 1999.gadā tika iesniegts projekts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības fondā, un 2000.gadā tika iesniegts projekta pieteikums Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Valsts investīciju projektā. Šai sistēmai, kura kalpo jau kopš 1986.gada un kuras amortizācijas periods ir 10 gadi, ir vajadzīgs ārkārtīgi steidzams remonts. To ir sapratusi arī Iekšlietu ministrija, kas ir pērnā gada augustā iesniegusi priekšrakstu Latvijas Televīzijai un pieprasījusi nekavējoties veikt šīs sistēmas rekonstrukciju. Latvijas Televīzijai var vistuvākajā laikā rasties nopietnas problēmas pat tad, ja nenotiktu nekāda vērā liekama avārija.

Tādēļ es aicinu deputātus atbalstīt vismaz šo no komisijas neatbalstītajiem un radio un televīzijas finansējuma sakarā iesniegtajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu?

Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 103.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 1, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 104. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Sakarā ar to, ka, izņemot Auces un Vitrupes raidītāja finansēšanu, nav atbalstīts praktiski neviens priekšlikums, neviena no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai prasītajām budžeta izdevumu pozīcijām, es aicinu: izlasiet Radio un televīzijas likumu, kura 1.nodaļas 5.pants nosaka, ka finansējums nedrīkst būt mazāks nekā iepriekšējā gadā! Lai pildītu likuma prasības, ir papildus nepieciešama norādītā summa - 473 410 latu -, ar kuras palīdzību kaut daļēji varētu atrisināt visas manis iepriekš minētās problēmas - un, protams, ne tikai tās. Tās varētu tikt atrisinātas, ja deputāti atbalstītu šo priekšlikumu. Sirsnīgi aicinu ievērot Radio un televīzijas likumā noteiktās normas! Pateicos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - nav, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 105. ir deputātu Jāņa Bunkša un Gunta Damberga iesniegtais priekšlikums. Kā alternatīvs tika iesniegts Ministru kabineta priekšlikums nr. 106, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu tas, ka jūs, it sevišķi pozīcijas deputāti, neatbalstījāt to naudiņu, kuru varēja iegūt, pārdalot budžetu, toties jūs atbalstījāt priekšlikumu - Ministru kabinets pat ir ierosinājis palienēt naudu, - lai īpašu uzdevumu ministra valsts reformas lietās sekretariātam iedalītu algām naudu. Šī “ministrija” 2001.gada budžetā ir saņēmusi 2,5 miljonus latu. Vai tad tai nepietiek šīs naudas? Un ko tad tā, šī slavenā īpašu uzdevumu “ministrija” dod tautsaimniecībai? Es varu saprast, ka īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās var būt ļoti lielās valstīs, bet ka tiek izveidota institūcija, kura patiesībā neko nedara... Tā notriec 2,5 miljonus latu, un tagad Ministru kabinets tai ziedo vēl gandrīz 6,5 tūkstošus latu. Kāpēc? Kāpēc ir jālienē nauda, lai uzturētu ierēdņu baru, kuri patiesībā neko nedara?

Paldies. Šo priekšlikumu nevar atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Balodis. Es lūdzu deputātus atbalstīt 106. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 7, atturas - 11. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. 107. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt naudu Talsu rajona Kolkas pagasta Kolkas pagastskolas remontam. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 108. - deputāta Jāņa Bunkša...

Sēdes vadītājs. 108., 109. un 110.priekšlikums tiek noņemts.

V.Balodis. Paldies. 111. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Ketlera kungs, Zīle un Seiksts, ir izteikts kā 112. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, bet gan ar mazliet samazinātu summu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. 113. un 114.priekšlikums ir noņemts.

V.Balodis. 115. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts ir arī 116. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār izbrīnu rada gan 115., gan 116. priekšlikums, ka mēs nevaram atrast valsts budžetā līdzekļus, lai samaksātu algas pedagogiem, un tagad aizņemamies. Tātad ārvalstis ar saviem līdzekļiem, turklāt Latvijai vēl maksājot procentus par uz parāda saņemto naudiņu, uzturēs mūsu pedagogus? Tā ir ļoti interesanta lieta, ka tos 400 000 mēs tagad palienēsim, bet pēc tam maksāsim parādu procentus.

Vēl jau labi būtu, ja mēs varbūt arī savus pensionārus un invalīdus tādā pašā veidā uzturētu... Izlietojot naudu pavisam citām vajadzībām no budžeta, mēs būsim spiesti lienēt, lai kaut kādā veidā atpirktos un samaksātu sociālo nodokli un šo pedagogu algu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Protams, šie priekšlikumi valdībā tapa kompromisa rezultātā. Protams, finansu ministrs tādus nevarēja atbalstīt, bet, tā kā politika ir kompromisa lieta un mums ir aktuālas problēmas, kas ir risināmas, tad šīs lietas ir atrisinātas. Tātad mērķis ir izglītība - arī šīs mākslas un citas skolas, kuru skolotāju algas tiks paaugstinātas ar 1. septembri.

Par pensijām. Bojāra kungs, ja jums ir pārsteigums, gribu pateikt, ka šā gada beigās deficīts pensiju sistēmā diemžēl sasniegs 100 miljonus latu. Kāpēc bija vajadzīgi grūti grozījumi? Kāpēc notika sociāldemokrātu rīkots referendums? Tāpēc, ka sistēmā tiešām bija ļoti liels deficīts, un tiešām daļa pensijas maksājumu notiek uz deficīta rēķina. Šobrīd deficīts ir diezgan būtiski samazināts, kas ir ļoti pozitīvi. Optimistiskākais variants šogad varētu būt tāds, ka deficīts ir apmēram 23,6 miljoni latu. Tas ir ievērojami mazāk nekā iepriekš. Un drīz vien Saeimā būs grūtas debates par Pensiju likumu, kad atkal, pastāvot tādai situācijai, ka mēs vēl neesam izlīdzsvarojuši ieņēmumus ar izdevumiem, mēs vēlēsimies palielināt izdevumus. Un tad, Bojāra kungs, lūdzu, uzstājieties tikpat aktīvi, kā tas ir šobrīd. Tas, ko jūs minējāt, šoreiz ir taisnība, ka tiek maksāti parādu rēķini, bet šīs te ir problēmas, kuras ir samilzušas un kurām ir vajadzīgs risinājums. Un, protams, tās ir neatliekami risināmas. Tā ka šoreiz jums, Bojāra kungs, taisnība, bet vai tāpēc jūs balsosiet pret skolotājiem?

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi. (Starpsauciens: "Ne nevajag!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Bērziņa kungs, tas ir patīkami, ka valdība atzīst arī savus grēkus, kuri ir izdarīti. Mēs neprotam sastādīt budžetu tā, kā tas būtu jāsastāda. Kāpēc vajag aizņemties naudu? Vajag to akurāti sadalīt. Un es jums teicu, ka ir jābūt programmai, kurā pārskatāmi redzama visa budžeta izlietošana. Vismaz 14 miljonus mēs varam ieekonomēt, ja rūpīgi sastādītu 2002.gada budžetu, lai nevajadzētu staigāt ar izstieptu roku pa visu Eiropu un pa visu pasauli un lienēt naudu no visiem, kas tik to dod: Japāna, Taivāna, Amerikas Savienotās Valstis vai vēl varbūt Arābu Emirāti un tā tālāk. Es jums teikšu tā: ja mēs pedagogu algām lienējam naudu, tad tā ir kauna lieta!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Par šāgada ieņēmumiem. Šogad ieņēmumi nodokļu veidā ir par 120 miljoniem latu vairāk nekā pagājušajā gadā. 120 miljoni latu viena gada laikā! Protams, pārejot no vienas sistēmas uz otru, mums vajadzības varbūt aug straujāk. Mums ir daudzi bāzes izdevumi, kuri mums ir jāfinansē. Mums ir pietiekami liela sociālā sfēra, kas, salīdzinājumā ar kopproduktu, sastāda 14,3 procentus. Igaunijā sociālā sfēra sastāda 9,9% no kopprodukta. Un visas šīs lietas ir jāfinansē.

Daudzas lietas mēs ieviešam no jauna, jo tās ir nepieciešamas, tās ir saistītas ar to, ka mēs esam Eiropā, civilizētā pasaulē, un tāpēc tās ir jāievieš.

Tad paanalizēsim mūsu šābrīža iekšzemes kopproduktu, kas vidēji ir apmēram 1/3 no Eiropas Savienības kopprodukta. Daudzas Eiropas Savienības valstis var atļauties līdz pat 50% kopprodukta pārdalīt caur budžetu, un tad mēs redzam, ka Eiropas Savienības valstu kapacitāte, finansējot kādu no posteņiem, ir sešas līdz desmit reizes lielāka, nekā tas ir Latvijā. Un tur ir tā galvenā problēma! Mēs gribam nodrošināt sociālās garantijas vismaz minimālā līmenī, gribam panākt attīstību, gribam daudzas citas jaunas lietas, un tad arī rodas šīs problēmas saistībā ar ieņēmumiem un izdevumiem.

Piemēram, Labklājības ministrijas budžets 1997.gadā bija 470 miljoni latu saistībā ar pamatbudžetu un speciālo budžetu, turpretī šogad Labklājības ministrijas budžets kopā ar speciālajiem budžetiem ir 774 miljoni latu. Šis budžets četru gadu laikā ir palielinājies gandrīz divas reizes.

Kur šī nauda paliek? Protams, tās ir saistības, kuras esam uzņēmušies pret pensionāriem, tās ir saistības, kuras esam uzņēmušies pret skolotājiem, un skolotāju algas būs jāpaaugstina. Mēs šogad ieņemsim 120 miljonu latu vairāk nekā pagājušajā gadā, turklāt pastāvot samazinātiem nodokļiem. Manuprāt, tas ir ļoti labs rādītājs.

Un, protams, galvenais ceļš, kā sabalansēt, ir ierobežot izdevumus. Ja Leonam Bojāram ir kaut viens nopietns priekšlikums, es esmu gatavs to izskatīt un ņemt vērā, ja vien tas būs pamatots. Mēs šobrīd apmēram 80 programmas realizējam tā sauktajā nulles variantā, paralēli tam, ka ir bāzes izdevumi. Mēs skatām katru izdevumu, pie kam pieaicinot neatkarīgus ekspertus, darba devējus un citus, kuri nav saistīti ar budžetu, ar finansējumu, lai viņi parāda, kur ir šīs vietas. Mēs arī esam atraduši vairākas vietas, kur nav racionāli iztērēts.

Valsts kontroles ieteikumi vienmēr ir bijuši vērsti uz samazināšanu. Jūs minējāt arī Valsts kanceleju, kontroli pār šā kompleksa izbūvi. Šī nauda tika uzreiz noņemta pēc atzinuma, un ir vēl vesela virkne tamlīdzīgu gadījumu. Arī šobrīd, caurskatot programmas, mēs atrodam papildu resursus, bet daudzi no tiem tik un tā ir vajadzīgi citu akūtu problēmu risināšanai. Lūk, tur ir tā galvenā problēma, ka mūsu vēlmes nesakrīt ar mūsu iespējām, tomēr šeit līdzsvars ir atrodams. Tāpēc šobrīd es esmu priecīgs, ka valdošā koalīcija ir atradusi tādu līdzsvaru, kas - es redzu to pēc sejām - neapmierina nevienu, tāpat kā šāgada budžets, jo tāds budžets Latvijā, kas apmierinātu visus, nav iespējams. Ja būs apmierināts kāds atsevišķs, teiksim, finansu ministrs, kam būs izdevies deficītu nodzīt līdz nullei, tad visi pārējie šajā zālē, varu diezgan droši to teikt, būs neapmierināti.

Šis ir kompromisa budžets, līdzsvara budžets, un pašreiz šī kompromisa, saprāta robeža starp iespējām un vēlmēm, manuprāt, vēl nav pārkāpta, bet mēs no tās arī neesam pārāk tālu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums guvis atbalstu.

V.Balodis. Godātie deputāti! 117. ir Ministru kabineta priekšlikums, un tam ir pievienota tabula ar mērķdotāciju sadalījumu rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pamata un vispārējo izglītības iestāžu pedagogu darba algu samaksai. Komisijā tas ir atbalstīts, un es lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Arī 118. - Ministru kabineta priekšlikums - un tam pievienotā tabula ar mērķdotācijām rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai ir guvuši komisijas atbalstu, un es lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. 119. - Ministru kabineta priekšlikums - un tam pievienotā tabula ar mērķdotācijām pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagogu daļējai darba samaksai ir guvuši komisijas atbalstu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 120. - Ministru kabineta priekšlikums - un tam pievienotā tabula ar mērķdotācijām rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba algu samaksai ir guvuši komisijas atbalstu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tāpat arī 121. - Ministru kabineta priekšlikums - un tam pievienotā tabula komisijā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 122. - Ministru kabineta priekšlikums - un tam pievienotā tabula ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Tālāk mēs esam nonākuši pie 6.tabulas un tie ir priekšlikumi par valsts izsniedzamajiem galvojumiem 2001.gadā.

123. ir Māra Vītola iesniegtais priekšlikums - paredzēt garantiju valsts sabiedriskajai organizācijai “Latvijas Olimpiskā komiteja” Policijas Olimpiskā sporta centra projekta realizēšanai 8 miljonu 445 tūkstošu apmērā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Tālāk, lūdzu!

Vai ir iebildumi pret 123.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 123. - deputāta Vītola priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 10. Priekšlikums guvis atbalstu.

124.priekšlikums ir atsaukts.

V.Balodis. 125. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par garantijas izsniegšanu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jaunpagasts Plus” (kompleksā graudu pārstrāde degvielas un pārtikas etilspirtā).

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es principā atbalstu šā galvojuma piešķiršanu, tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz dažām lietām, jo tas ir ļoti nopietns jautājums. Kā zināms, ja mēs skatām šo pamatojumu, tad garantijas tiek izsniegtas uz 12 gadiem. Un pirmā piezīme varētu būt tā, ka pašu līdzekļu īpatsvars, protams, ir visai neliels. Kopējās projekta izmaksas ir 17,9 miljoni latu, bet šī garantija - 14,3 miljonu latu liela, tātad starpība būtu it kā līdzekļos.

Otra piezīme. Aprēķinos lietotā procentu likme ir 10% gadā. Un tā izsauc šaubas. Vai tad var dot garantiju par tik augstu procentu, ja mēs rēķinām izmaksas? Tas īsti nav saprotams, jo Latvijā ir lielas kompānijas, kas bez valsts garantijām saņem kredītus par 5 vai 6 procentiem. Šie 10%, kas ielikti aprēķinos, šajā gadījumā liecina par to, ka acīmredzot iespējama ir kredītinstitūcijas izvēle un tā tālāk. Šis jautājums ir neskaidrs, un tur acīmredzot var notikt kaut kādas tirgošanās.

Trešā piezīme ir šāda. No pamatojuma tomēr īsti neizriet šā produkta - etanola - konkurētspēja. Pamatojumā ir teikts, ka tas būs konkurētspējīgs arī eksportējot, bet neviens skaitlis nav minēts, cik tas izmaksās un par kādām cenām tiek pārdots šis produkts tajās valstīs, kur šādas rūpnīcas jau funkcionē.

Ceturtā piezīme. Kā mēs zinām, ir divi produkti. Viens ir saistīts ar bioetanola ražošanu, bet otrs - ar pārtikas spirtu, tātad ar spirtu dzērienu gatavošanai. Un šā otrā produkta galvenais noņēmējs līdz šim bija “Latvijas balzams”. Latvijas uzņēmēji neprata “Latvijas balzamu” apsaimniekot, un tas tagad ir pārdots - pārdots citu valstu investoram. Tā ka šajā situācijā būtu ļoti vēlams, lai sabiedrības “Jaunpagasts Plus” ražotajam pārtikas spirtam būtu garantēts noiets tā, kā tas bijis līdz šim, sadarbojoties ar “Latvijas balzamu”. Tātad ir jāatceras, ka jaunais īpašnieks var izvēlēties dažādus avotus, iepērkot ļoti kvalitatīvu izejmateriālu gan Ukrainā, gan citur un tā tālāk. Tā ka šeit ir jābūt ilgstošām saistībām attiecībā uz šīs daļas produkcijas noietu.

Piektkārt, es gribētu izteikt vēl tādu piezīmi, ka būtu ļoti intensīvi, realizējot šo projektu, paralēli jāstrādā pie likumdošanas tālākās izvēršanas šā projekta nodrošināšanai. Tagad ir tikai viens likumdošanas akts - tātad akcīzes nodokļa atlaide ar bioetanola piedevu apskābekļotam benzīnam - 1 santīms par litru. Taču šeit vēl daudzi jautājumi būtu risināmi arī par reglamentu, ka parastam benzīnam piejauc klāt šos 7,5%, un vēl citiem parametriem. Ne velti Lietuvā jau vairāk nekā pirms gada pieņēma speciālu likumu par biodegvielu jeb biokurināmo, kurā ir konkrēti norādīts tas vai cits resors, institūcija, kas ir atbildīga par šo jautājumu no viena gala līdz otram galam, jo daudzi tehniskie jautājumi ir jāizstrādā un jāsakārto.

Es visbeidzot gribētu piebilst vēl tādu lietu. Tad, kad mums vēl bija pārrunas ar Daini Peimani, tas ir, vairāk nekā pirms gada, tad bija tāda savstarpējā vienošanās, ka, dodot garantiju, būtu vajadzīgs, lai Finansu ministrija veidotu šo kompāniju jeb uzņēmumu, tātad radītu kaut kādu juridisku dokumentu, kur būtu redzama valsts klātbūtne, kā šī garantija tiek realizēta, sastādot, teiksim, zināmu grafiku pa ceturkšņiem, pa gadiem un tā tālāk. Lai nav tā, ka ir tikai viens juridisks akts, ka iedod garantiju, un sveiki. Šajā gadījumā valsts klātbūtne ir ļoti nepieciešama. Es saprotu, ka likumā “Par budžetu un finansu vadību” ir teikts, ka garantijas var izsniegt. Bet ir jāzina šī procedūra, šis mehānisms, jāzina, kāda būtu valsts klātbūtne šo divpadsmit gadu laikā... Kā es saprotu, finansu ministrs piekrīt, ka tādam dokumentam ir jābūt. Tas būtu bijis ļoti vēlams. Tā ka es visnotaļ atbalstu šo projektu. Graudaugu sējumi pieaug, labība briest, raža šogad būs laba, ja nebūs dabas katastrofu. Tādā ziņā es priekšlikumu atbalstu, bet ir jāņem vērā šīs piezīmes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret 125. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 125.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 1, atturas - 15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. Paldies, deputāti, par darbu! Lūdzu atbalstīt kopumā budžeta grozījumu projektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam”“ pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 25. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas ierosinājumu iekļaut pēc pēdējā darba kārtības jautājuma likumprojektu “Grozījums Komerclikumā”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Lūdzu! Vārds Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Linardam Muciņam.

Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”, otrais lasījums.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.3337-b. Juridiskā komisija noteiktajā laikā saņēma vienu priekšlikumu. Aicinu izskatīt piedāvāto priekšlikumu.

Deputāti Rasnačs, Grīnblats un Krasts ir iesnieguši priekšlikumu izteikt pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2002.gada 1.oktobrī.” Komisija, piedāvāto grozījumu neatbalstīja, jo komisijā par to nobalsoja šādi: 4 balsis - par, 4 - pret.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Var saprast Juridiskās komisijas nostāju un to pirmo lēmumu, ka it kā vajadzētu pagarināt spēkā stāšanās termiņu. Pastāvēja arī tāds viedoklis, ka šis vienkāršais grozījumu projekts mums nav jāatbalsta. Saskaņā ar informāciju, kas tika saņemta no Uzņēmumu reģistra un Tieslietu ministrijas, reāli sāks darboties jaunā datu bāze. Darbosies jaunreģistrētie uzņēmumi... jaunreģistrētās komercsabiedrības. Komercsabiedrības tiek reģistrētas. Taču vienlaikus var piekrist arī tiem argumentiem, ka pastāv atsevišķas pretrunas, kas ir radušās likumprojekta pieņemšanas novilcināšanas dēļ. Tāpēc radās šis priekšlikums - aizstāt nākamā gada 1.janvāri ar 1.oktobri. Viens no galvenajiem pamatojumiem, ko es minēju arī Juridiskajā komisijā, ir tas, ka jaunais Komerclikums aizstāv tā saucamo mazākumakcionāru intereses, mazākumdaļu īpašnieku intereses. Jūs droši vien esat ievērojuši, ka drudžainā steigā notiek dažādu lielu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pārdošana, drudžainā steigā notiek to reorganizācija. Viss jau būtu labi, ja būtu aizstāvēts mazākumakcionārs, un nevienam jau neskauž, ka kāds šīs reorganizācijas vai pārdošanas rezultātā gūst sev labumu. Problēma slēpjas citā apstāklī - tajā, ka, gūstot sev labumu, liela daļa labuma tiek atņemta mazākumakcionāram. Es pamēģināju apkopot informāciju, cik daudz mūsu valstī ir mazākumakcionāru un cik daudz ir tā saucamo vairākumakcionāru. Vairākumakcionāru skaits ir 5-10% uz visu pārējo akcionāru fona. Tātad, ja mēs atbalstām tik vēlu Komerclikuma spēkā stāšanos, mēs līdz ar to atbalstām to tālākpārdošanas procesu un reorganizācijas procesu, kurā lielākā daļa, 90-95%, ir mazākumakcionāru, kas arī ir mūsu vēlētāji, un kurā šo akcionāru lielākās daļas intereses tiek aizskartas.

Godātie kolēģi! It īpaši vēršos pie jums, sociāldemokrāti! Ja jūs tā aizstāvat mazo un vidējo slāni, tad es jūs tomēr aicinu 1.janvāri neatbalstīt. Es atgādinu, ka mazākumakcionāru ir 90-95%.

Tas īsumā būtu viss par šo jautājumu. Es aicinu tomēr padomāt, kas mūsu sabiedrībai svarīgāks - dažu kontrolpakešu turētāju intereses vai arī mazā un vidējā slāņa veidošanās, tātad tas, lai cilvēki droši ieguldītu savu naudu akciju sabiedrību kapitālā un aktīvi iesaistītos biznesā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, ka šī problēma nav tik dramatiska, kā mums varbūt šķiet, jo, man liekas, mēs visus šos likumprojektus neskatām kontekstā... Šeit, parlamentā, bija gan iepriekš, gan arī tagad izraisās viena otra nevajadzīga diskusija, kas būtu novērsta, ja mēs būtu uzmanīgi izstudējuši visu likumprojektu paketi kopumā. Attiecībā uz mazākumakcionāriem jaunā Komerclikuma noteikumi var iedarboties tikai tad, ja komercsabiedrība reģistrējas jaunajā Komercreģistrā. Kamēr viņa to neizdara (viņai dots ir diezgan ilgs laiks - pāri par diviem gadiem - to tur izdarīt), mēs varam šeit runāt un aicināt viņus aizstāvēt, bet tas mehānisms attiecībā uz viņiem nedarbojas, viņa strādā pēc vecajiem uzņēmējdarbības noteikumiem. Un arī šeit darbojas ne visai slikti noteikumi... Nu, protams, tie varētu būt labāki, tādi, kādi ir jaunajā Komerclikumā. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts ir mūsu integrācija Eiropas Savienībā. Es konsultējos ar speciālistiem, kuri nodarbojas ar sarunu veikšanu, un viņi uzsvēra, ka attiecībā uz šiem un, protams, arī citiem jautājumiem Eiropas Savienība ir visvairāk satraukta nevis par to, ka mēs nosakām ātrāku vai vēlāku kāda likuma spēkā stāšanos, bet par to, ka mēs nosakām papriekš šā gada janvāri, pēc tam šā gada jūliju un tagad nu noteiksim oktobri... (Starpsauciens: "Laiks!")

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Muciņa kungs! Ir pienācis laiks pārtraukumam, un vajadzētu izskatīt desmit deputātu priekšlikumu turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu, turpiniet.

L.Muciņš. Tātad kopumā es gribu teikt, ka tādiem lieliem likumiem vajadzētu arī pietiekami apaļu spēkā stāšanos, un aicinu ņemt vērā visus manis iepriekš minētos argumentus. Komisija neatbalstīja deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Rasnača, Grīnblata un Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 25, atturas - 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 13. Likums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, dodu vārdu Antonam Seikstam. Paziņojums.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju aicinu uz komisijas sēdi, kurā skatīsim jautājumu par sabiedrības integrācijas fonda likumu. Tos, kuri vēlas tajā piedalīties, kā arī priekšlikumu iesniedzējus deputātus, aicinām uz šo sēdi komisijas darba telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Pēteris Salkazanovs, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Romualds Ražuks, Ivars Godmanis, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ārkārtas sesija ir slēgta.

Informēju jūs, ka 2.jūlijā Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas sasaukšanu 5.jūlijā. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ārkārtas sesijas 1.sēde
2001.gada 26.jūnijā

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nav pieņemts)(3321. un 3321-a dok., reģ. nr.938)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””(3330. un 3330-a dok., reģ. nr.939)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””(3331. un 3331-a dok., reģ. nr.940)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””(3332. un 3332-a dok., reģ. nr.941)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””(3333. un 3333-a dok., reģ. nr.942)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””(3334. un 3334-a dok., reģ. nr.943)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””(3335. un 3335-a dok., reģ. nr.944)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””(3336. un 3336-a dok., reģ. nr.945)

Par likumprojektu “Grozījums Komerclikumā”(3337. un 3337-a dok., reģ. nr.946)


Par likumprojektu “Cilvēka genoma izpētes likums”(3338. un 3338-a dok., reģ. nr.946)

Priekšlikums - dep. R.Ražuks


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam P.Salkazanovam”(3339. dok.)


Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(3243. un 3323. dok., reģ. nr.922)

Ziņo - dep. Dz.Kudums

Debates - dep. Dz.Rasnačs


Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3337. un 3337-a dok., reģ. nr.946)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (2.lasījums)(3105. un 3324. dok., reģ. nr.898)

Ziņo - dep. A.Razminovičs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” (1.lasījums)(2550. un 3326. dok., reģ. nr.745)

Ziņo - dep. A.Barča



Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (2.lasījums) (Steidzams)(3327. dok., reģ. nr.929)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3328. dok., reģ. nr.930)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam”” (2.lasījums) (Steidzams)(3329. dok., reģ. nr.928)

Ziņo - dep. V.Balodis

2.tabula. Priekšlikumi par izmaiņām budžeta ieņēmumu prognozēs

3.tabula. Priekšlikumi par līdzekļu pārdali

Debates - dep. L.Bojārs (14.priekšl.)
- dep. E.Baldzēns (16.priekšl.)
- dep. E.Baldzēns (17.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (18.priekšl.)
- dep. J.Bojārs (20.priekšl.)
- dep. E.Baldzēns (24.priekšl.)
- dep. A.Kalniņš (25.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (27.priekšl.)
- dep. I.Ūdre (28.priekšl.)
- dep. A.Kalniņš (31.priekšl.)
- dep. A.Barča
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lāzo
- dep. E.Baldzēns (37.priekšl.)
- dep. E.Baldzēns (43.priekšl.)
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. E.Baldzēns
- finansu ministrs G.Bērziņš
Paziņojumi - dep. K.Leiškalns
- dep. L.Muciņš
- dep. R.Ražuks
- dep. G.Krasts
- dep. Dz.Rasnačs


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. J.Gaigals
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. L.Bojārs (58.priekšl.)
- dep. I.Burvis
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs (59.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (60.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (63.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (65.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (66.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (80.priekšl.)

4.tabula. Priekšlikumi par deficīta palielināšanu un bez norādīta līdzekļu avota
- dep. I.Burvis (84.priekšl.)
- dep. I.Geige (86.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (92.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (93.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (94.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (95.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (96.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (97.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (98.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (99.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (100.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (101.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (103.priekšl.)
- dep. V.Lāzo (104.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (106.priekšl.)
- dep. L.Bojārs (116.priekšl.)
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. L.Bojārs
- finansu ministrs G.Bērziņš

5.tabula. Priekšlikumi par mērķdotāciju sadalījumu pa pašvaldībām — pedagogu darba samaksai valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

- dep. A.Kalniņš (125.priekšl.)


Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” (2.lasījums) (Steidzams)(3337-b dok., reģ. nr.946)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. Dz.Rasnačs

Paziņojums - dep. A.Seiksts


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījums Komerclikumā"
Datums: 26.06.2001. 9:05:30 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3337 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Pēterim Salkazanovam"
Datums: 26.06.2001. 9:13:24 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr. 3339

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" (1. lasījums)
Datums: 26.06.2001. 9:18:54 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3243 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Komerclikumā" (1. lasījums)
Datums: 26.06.2001. 9:20:18 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3337 steidzamību

Likumprojekts "Grozījums Komerclikumā" (1. lasījums)
Datums: 26.06.2001. 9:20:46 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3337 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Zvejniecības likumā" (2. lasījums)
Datums: 26.06.2001. 9:23:54 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3324 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" (1. lasījums)
Datums: 26.06.2001. 9:27:48 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2550 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:28:48 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3327 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:30:08 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3328 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:34:54 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 14. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2.lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:35:18 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:36:46 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:38:18 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:39:42 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:41:08 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 20. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:41:32 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:41:54 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:45:28 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:47:48 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 25. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:50:06 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 27. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:53:52 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 28. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:54:16 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 9:54:38 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:14:54 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 31. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:15:22 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 33. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:15:46 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:16:06 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 35. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:16:28 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 36. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:20:38 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 37. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 10:21:24 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 42. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:06:34 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 43. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:10:56 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 51. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:19:14 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 58. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:22:14 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 59. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:23:56 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 60. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:24:26 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 62. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:25:48 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 63. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:26:10 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 64. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:28:18 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 65. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:29:58 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 66. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:30:22 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 67. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:31:14 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 75. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:31:48 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 77. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:32:12 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 78. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:32:38 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 79. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:34:24 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 80. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:34:46 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 81. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:37:16 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 84. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:39:24 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 86. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:42:18 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 92. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:44:22 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 93. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:46:00 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 94. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:47:56 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 95. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:49:38 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 96. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:51:26 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 97. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:53:54 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 98. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:55:40 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 99. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:57:56 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 100. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:59:32 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 101. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 11:59:54 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 102. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:02:28 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 103. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:04:00 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 104. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:06:02 bal064 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 106. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:15:24 bal065 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 116. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:18:08 bal066 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 123. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:24:48 bal067 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 125. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2001.gadam"" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:25:22 bal068 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3329 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums Komerclikumā" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:32:46 bal069 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījums Komerclikumā" (2. lasījums) (Steidzams)
Datums: 26.06.2001. 12:33:14 bal070 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3337B pieņemšanu 2. lasījumā