Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas trīspadsmitā sēde

2001.gada 22.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi!

Pirms izskatām sagatavoto šīsdienas sēdes darba kārtību, jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pēc darba kārtības 14.punkta - likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Ir saņemts deputāta Daiņa Stalta iesniegums - lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.novembrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt pēc darba kārtības 5.punkta. Iebildumu nav.

Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - Saeimas Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Ābiķa, Rugātes, Kiršteina, Zommeres un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Ordeņu un godazīmju likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krasta, Grīnblata, Rasnača, Apiņa, Geiges un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts nodots komisijām.

Izskatīsim deputāta Daiņa Stalta iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3652-b.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Oskars Spurdziņš, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 2. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis. 3.priekšlikums arī ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru mēs esam iestrādājuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.4.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis. 5. - Oskara Spurdziņa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis. 6. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 1, atturas - 12. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3653-b.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Oskars Spurdziņš, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 2. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 4. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 5. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Atvainojos, atklājam debates… Pret 5. priekšlikumu tātad iebildumu nav. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

Lūdzu, tālāk!

V.Balodis. 6., 7. un 8. - tie visi ir priekšlikumi par 9.pantu. Par 6.priekšlikumu, kuru iesniedzis Kārlis Leiškalns, tabulā ir rakstīts, ka tas nav atbalstīts, lai gan pēc satura ir tāds pats kā deputātu Māra Vītola, Apiņa un Krasta priekšlikumus, tā ka mēs varam uzskatīt, ka visi priekšlikumi ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, paldies priekšsēdētāja kungam! Īstenībā ir pilnīgi pareizi, ka komisija raksta, ka manējais nav atbalstīts, jo es, iesniedzot šo priekšlikumu, esmu par vienu vārdu kļūdījies - es esmu izsvītrojis vārdiņu “pārdošanas”. Tāpēc man savs priekšlikums ir jāatsauc un jāaicina atbalstīt deputātu Vītola, Apiņa un Krasta priekšlikumus, kuri ir analoģiski, ārkārtīgi precīzi un vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies… (No zāles dep.K.Lībane: “Jābalso!”) Tiek pieprasīts balsojums par 6., bet deputāts Leiškalns ir atsaucis šo priekšlikumu… Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 24, atturas - 6. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis. Par 8.priekšlikumu tātad nav jābalso, jo tas ir identisks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

V.Balodis. 9. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 10. ir deputātu Māra Vītola, Antona Seiksta un Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

V.Balodis. 10. ir iestrādāts 12. …

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 10.priekšlikumu? Nav nepieciešams. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 13. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī Oskara Spurdziņa priekšlikums nr.14.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Arī 15. ir Oskara Spurdziņa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 16. - Oskara Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Paldies. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 18. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3654-b.

1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, kur runāts par… lūdz izslēgt 1.panta otrās daļas 4.punktā vārdus “kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā”. Runa ir par reliģisko organizāciju īpašumu. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Jā, protams, ne vienmēr ir patīkami runāt. Tas, kurš uzstājas un ierosina izmaiņas likumā, ir nepopulārs.

Tagad ir pagājis gads, kopš jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, nolēmāt, ka reliģisko organizāciju nekustamais īpašums ir jāapliek ar nodokli, lai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā. Ka to var veikt ar baznīcu nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli. Mēs neesam redzējuši Finansu ministrijas aprēķinus, cik tad no baznīcām vai no reliģiskām organizācijām ir iekasēts naudas un - pats galvenais! - cik naudas ir izlietots šā nodokļa administrēšanai. Tātad mēs rīkojamies kā vienmēr - kā iegribas, tā arī izdarām!

Cienījamie pozīcijas deputāti! Kad jūs esat baznīcās, tur lūdzat Dievu, metat krustu un klusuma brīžus pavadāt, jums vienu otru reizi vajag arī paskatīties, kāda ir dievnamu sakārtotība! Jūs nekad neesat interesējušies, cik naudiņas ir jāiegulda, lai tās celtnes varētu uzturēt, apsildīt, remontēt. Visi dievnami ir diemžēl ļoti veci - ir pagājuši 100, 200 un pat vēl vairāk gadu, kopš tie ir uzcelti. To uzturēšanai un remontam ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi, bet valsts diemžēl neko nedod ne remontam, ne uzturēšanai.

Tagad mēs salīdzināsim: cik naudas izlieto ministriju skaisto kabinetu remontiem katru gadu? Cik līdzekļu šinī gadā tur iztērēts kancelejas piederumiem un telpu remontiem? Tur tiek izlietoti miljoni! Tas viss tiek tām celtnēm, kurām ir 20, 30 vai 50 gadu. Diemžēl mēs neredzam, ka nauda ir vajadzīga tiem namiem, kuriem ir pusotra simta gadu.

Jāņem vērā arī tas, ka visi dievnami ir vēstures pieminekļi. Jā, tad, kad atbrauc ārvalstu viesi, visi ar lepnumu rādām, kādi mums ir dievnami, cik tie ir skaisti, cik tie ir uzkopti, un lielāmies, bet neviens ārzemju viesis taču nezina, ka valdība nepiešķir nevienu latu, lai tos uzturētu. Visrupjākā kļūda ir tā, ka 2000.gadā aplikām reliģiskās organizācijas ar nekustamā īpašuma nodokli, kas bija nepatiess, nepamatoti aprēķināts.

Un pats galvenais ir tas, ka neviens pat nepainteresējās, kā tad tālāk dzīvos reliģiskās organizācijas. Tās nevar saņemt nekādus papildlīdzekļus no iedzīvotājiem. Ziedojumi ir ļoti niecīgi, bet dievnami ir jāuztur.

Es jums parādīšu vēl vienu piemēru, kā mūsu valsts iedzīvojas uz iedzīvotāju rēķina. Medniekiem ir tas nodoklis - apmedījuma nodoklis. Gadā tādējādi savāc 500 tūkstošus latu: 240 tūkstoši aiziet valsts budžetā, un 260 tūkstoši paliek Latvijas valsts mežu īpašumā. Taču gandrīz puse mežu pieder īpašniekiem. Tātad Latvijas valsts meži nozog īpašniekiem naudu, savāc un ieliek savā kabatā. Tā mēs izrīkojamies ar īpašumiem, kas nepieder ne valstij, ne Latvijas valsts mežiem, un tā mēs izrīkojamies ar īpašumiem, kas pieder baznīcai.

Cienījamie deputāti no “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un “Tēvzemei un Brīvībai”! Es jūs tāpēc aicinu veikt tās izmaiņas, kas ir ierosinātas šajā likumprojektā, lai mēs atbrīvotu baznīcas no nekustamā īpašuma nodokļa, jo visa tā nauda aiziet dievnamu uzturēšanai, to remontam un turpmāk vajadzēs vēl lielākus līdzekļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji, kurus Leons Bojārs maldināja! Leon, nemaldini turpmāk radioklausītājus! Šis nodoklis ir paredzēts pašvaldībām. Finansu ministrija neuzskaita nekustamā īpašuma nodokli, to dara pašvaldības. Kā zināms, no tā nekustamā īpašuma, kas pieder reliģiskajām draudzēm, 80% atrodas Rīgas pilsētas teritorijā, tā ka vērsies, lūdzu, pie sava partijas biedra, sava uzvārdabrāļa vai attāla radinieka - es nezinu, kas viņš jums ir, - Gundara Bojāra, un viņš precīzi izskaidros, cik daudz kur ir samaksāts - vai ir vai nav samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis par baznīcu īpašumu. Viņam ir visas tiesības... Atkārtoju - šis likums dod visas tiesības jebkurai pašvaldībai dot atlaides, ja, teiksim, vienu reizi ir nepieciešams kādai reliģiskajai draudzei palīdzēt. Šis ir kompromiss, risinājuma variants, kas visu laiku ir bijis, un tu, Leon, sajaukdams kopā medības ar baznīcu, kā tu te darīji kādas reizes četras - medības, baznīca, medības, meži, baznīca -, vienkārši mēģini maldināt klausītājus. Cienījamie klausītāji, šis Leona Bojāra priekšlikums patiesībā ir kaitīgs, tas ir vērsts pret jums!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Es nezināju, ka Pēteris Apinis ir bezdievis. Nu, bet tā ir viņa lieta - iet vai neiet uz baznīcu.

Tas, ko es teicu par medību laukiem, ir taisnība - tādu netaisnību mūsu valsts nodara iedzīvotājiem, kuriem ir meža īpašumi. Tā ir viena no netaisnībām. Paskatieties, ko ar mūsu rokām dara viens otrs no darboņiem, kuri, kā saka, grib iedzīvoties uz valsts un iedzīvotāju rēķina! Un attiecībā uz baznīcu jāteic, ka Ziemassvētkos arī jūs vai jūsu radinieki ies uz baznīcu. Ar kādām acīm jūs skatīsieties garīdzniekiem acīs, kad būsiet balsojuši par to, lai baznīcu nekustamo īpašumu apliktu ar nodokli? Tas ir nepatiess nodoklis, jo tiešām baznīcām ir ļoti lieli izdevumi. Paskatieties: blakus Saeimai ir Jēkaba katedrāle. Ko valsts ir noziedojusi katedrāles remontam? Neko! Kādā stāvoklī ir Doma baznīcas jumts? Mēs paši to saremontēt nevaram. Tagad jau Vācija palīdz remontēt mūsu Doma baznīcas jumtu!

Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta. Cienījamais Apiņa kungs, jūs esat tas, kurš maldina cilvēkus!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātais premjerministra kungs! Finansu ministra kungs un cienījamie deputāti!

Šis jau nav pirmais gads, kad mēs strīdamies par nekustamā īpašuma nodokli taisni šajā vietā, runājot par to, vai reliģisko organizāciju nekustamais īpašums ir jāapliek ar nodokli vai nav jāapliek. Pagājušajā gadā pēc Finansu ministrijas piedāvājuma parādījās ieraksts, ka ar nodokli neapliek tikai to reliģisko organizāciju īpašumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā, taču jau vairākus gadus pēc kārtas pastāv arī likumprojekts, par kuru mēs runāsim turpmāk - “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem”. Tātad sabiedriskās organizācijas, kas ir iekļautas sarakstā, - līdz šim tādas bija kādas 17 - varēja veidot uzņēmumus, un šie uzņēmumi netika aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli. Tie tika izņemti ārā arī no pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina, un pašvaldības neko neieguva, bet neko arī nezaudēja, jo reāli šie uzņēmumi netika aplikti ar nodokli, un pašvaldību izlīdzināšanu tas neiespaidoja.

Jau vairākus gadus šeit, parlamentā, mēs strīdamies par to, lai arī reliģisko organizāciju uzņēmējdarbība tāpat kā sabiedrisko organizāciju uzņēmējdarbība tiktu atbrīvota no nekustamā īpašuma nodokļa, jo kāda gan ir atšķirība, teiksim, starp dažām nosauktajām sabiedriskajām organizācijām, pieņemsim, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Bērnu fondu, Latvijas Invalīdu biedrību un Latvijas Kinematogrāfistu savienību, kurām vispār nepieder nekādi īpašumi, vai, piemēram, Latvijas Kultūras fondu, Latvijas Mākslinieku savienību, Latvijas Nedzirdīgo savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību, Latvijas Komponistu savienību, organizāciju “Glābiet bērnus!”, Latvijas Ārstu biedrību, Rēriha biedrību un Latvijas Rakstnieku savienību, kam arī nepieder nekādi īpašumi, Latvijas Sarkano Krustu, Latvijas sporta biedrību “Daugava”, kam nav nekādu īpašumu, Latvijas sporta biedrību “Vārpa”, kam arī nav nekādu īpašumu? Tās visas ir šajā sarakstā un ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa, turklāt ne tikai pašas šīs sabiedriskās organizācijas, bet arī to veidotie uzņēmumi. Kāpēc jau vairākus gadus ir vērojama šāda diskriminācija no valsts puses, šinī gadījumā no valdošās koalīcijas puses vairākus gadus pret reliģisko organizāciju veidotajiem uzņēmumiem, kuriem ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, lai gan tie tāpat kā sabiedriskās organizācijas tiek finansēti nevis no valsts budžeta, bet gan no ziedojumiem un no tāda vai citāda veida labdarības maksājumiem? Turklāt vēl nosauktā sabiedrisko organizāciju daļa šajā sarakstā, par kurām es runāju, vismaz viena daļa no šīm organizācijām saņem finansējumu pa tiešo no valsts budžeta. Ar vienu roku tām iedod valsts budžets naudu, bet ar otru roku vēl iedod atvieglojumus. Tādējādi veidojas situācija, ka sabiedrisko organizāciju izveidotie uzņēmumi atrodas nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Taču jūs esat labējās partijas, kas cīnās par to, lai visiem būtu vienādi konkurences apstākļi.

Es aicinu atbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti un radioklausītāji! 1.panta redakcija paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek to reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Bojāra kungs, nepieminiet šeit baznīcas! Baznīcas ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek.

Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā garīgā personāla apmācības iestāžu darbība. Nav apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli skolas, garīgie semināri, palīdzības virtuves. Ar nekustamā īpašuma nodokli ir aplikts tikai tas īpašums, kuru baznīcas izmanto. Daudzās Latvijas pilsētās reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi ir lieli, uz tiem atrodas daudzdzīvokļu nami, citas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas, par kurām maksā nekustamā īpašuma nodokli, un mēs esam daudz diskutējuši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā par to.

Es lūdzu neatbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 3, atturas - 54. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 3. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Tā ir atbalstījusi arī 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 7. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 36, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat nav atbalstīts 8. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums, kur arī runāts par reliģiskajām organizācijām pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamo prezidij! Cienījamie deputāti! Komisijas vadītājs iepriekš minēja to, ka reliģiskajām organizācijām nekustamie īpašumi jau tā netiek aplikti, ka izņēmums ir tikai tie, kuri nodarbojas ar saimniecisko darbību. Un 8.priekšlikumā tiešām ir runāts par to, ko komisijas vadītājs Baloža kungs jau teica, - par ēkām un būvēm, bet tajā nav runāts par zemi, jo sabiedriskajām organizācijām tiešām šie atvieglojumi pastāv. Pastāv jau vairākus gadus, par ko es arī runāju. Un šā nodokļa atvieglojumi ir paredzēti attiecībā uz ēkām un būvēm. Tātad, ja parlaments, Saeima, negribēja atbalstīt priekšlikumu par zemi un radīt mazliet labākus apstākļus reliģiskajām organizācijām salīdzinājumā ar sabiedriskajām organizācijām, tad tagad 8.priekšlikumā ir runa par tādām pašām ēkām un būvēm, kuras izmanto saimnieciskajā darbībā gan reliģiskās organizācijas, gan arī sabiedriskās organizācijas. Tātad vajadzētu novienādot, likvidēt šo diskriminējošo normu starp divu veidu organizācijām, kas veic apmēram vienādas funkcijas mūsu iedzīvotāju labā. Tāpēc es aicinu atbalstīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinetā ir, es gan pats neesmu lasījis, bet vienmēr to parāda televīzijā, svēts izteiciens: “Viens likums, viena taisnība visiem.” Bet vai tad Latvijā tik tiešām tā ir? Tā nav! Tie ir svēti vārdi, bet kā tas notiek Latvijā? Jūs paskatieties! Finansu ministrija mierīgi noraksta parādus, tā esot kapitalizācija… tāds vārds nācis modē, ar kura palīdzību noraksta uzņēmumiem parādus par nodokļiem, un tāpēc jau nav brīnums, ka Labklājības ministrijā neienāk ļoti lielas naudas summas.

Tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā parādījās uzņēmuma “Olainfarm” kārtējais iesniegums, ka jānoraksta tā parādi, un gadu no gada šis uzņēmums saņem šo norakstīšanu. Nu jau aiziet līdz tādai bezkaunībai, ka palūdz norakstīt pat aizņēmuma parādu. Bet vai tad ar citiem uzņēmumiem Latvijā arī tāpat notiek? Nē! Tie tiek novesti līdz bankrotam, iznīcināti un arī nodokļi netiek norakstīti, lai gan tos vajadzēja norakstīt jeb kapitalizēt, kā saka.

Un tagad par baznīcām. Baloža kungs, jūs ļoti interesanti pateicāt: tur baznīcas un visu... Jā, laukos baznīcai ir 20 hektāru zemes, bet ko tad tā iegūst no tās zemes? Ja mēs neaizstāvam savu iekšējo tirgu, apgādi ar lauksaimniecības produktiem, ja mēs nevirzām valsti uz pašapgādi, tad ko no šīs zemes tā lauku baznīca var iegūt? Neko! Kā pārējie lauki ir aizauguši ar usnēm, tā arī šī zeme ir aizaugusi. Un, ja arī ir nodibināts kāds uzņēmums, kas izgatavo sveces vai zīmē tās svētbildītes, tad tur nav tie briesmīgie ieņēmumi, no kuriem valsts varētu saņemt lielas bagātības vai varētu noplicināt valsts budžetu.

Valsts budžetu noplicina ēnu ekonomika, ar kuru netiek galā ne Finansu ministrija, ne Iekšlietu ministrija, ne arī visas citas valsts struktūras. Varu minēt tādu vienkāršu piemēru. Pie mums pat nevar sakārtot vienu muitas robežpārejas punktu, lai tur darbotos video iekārtas. Tas ir smieklīgi, ka tas notiek 2001.gadā! Vai tad tik tiešām Latvijā ir tādi analfabēti, kuri nevar savest kārtībā elektronisko sistēmu, lai darbotos tā novērošanas sistēma? Nezin kāpēc pie iestādēm tādas sistēmas darbojas gadiem ilgi un nelūst, lūst tikai muitas robežpārejas punktos.

Tāpēc es vēlreiz aicinu: neaiztieciet nekustamos īpašumus un neaplieciet baznīcai visu, kas tai pieder, ar nodokļiem. Tas ir grēks! Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Salkazanova kungs! Es vēlētos sacīt, ka principā jau tas, ko jūs gribējāt teikt, ir pareizi, tikai šis formulējums nekādā ziņā neatbilst šā likuma pantam un garam. Ja jūs būtu rakstījis, ka izmanto veselības aizsardzības, sporta, izglītības, kultūras un arī reliģiskās darbības vajadzībām, tad es principā piekristu. Taču šinī gadījumā tas atkārto jau cita - iepriekšējā panta redakciju. Un tad rodas sajūta, ka jūs gribat pastiprināt to, kas jau ir pateikts, ar pilnīgi vienāda veida formulējumu. Es domāju, ka šis ir pilnīgi lieks. Tas ir mēģinājums padarīt sevi par lielāku kristieti, nekā jūs varbūt esat. Es principā neapstrīdu jūsu kristietību.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā patiesība ir tāda, ka mums ir daudz un dažādu reliģisko organizāciju.

Mums ir arī tādas reliģiskās organizācijas, kuras savus dievkalpojumus notur dzīvokļos. Attiecībā uz šīm organizācijām, Pēter, viss ir kārtībā, bet mums ir arī tradicionālās baznīcas, kas uztur kārtībā dievnamus, kuri ir mūsu valsts un tautas bagātība, un attiecībā uz šīm organizācijām šie mūsu likumi nav nedz valstiski gudri, nedz arī godīgi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Apiņa kungs! Runājot par manu personīgo nostāju, es domāju, ka tā ir tāda pati kā jūsējā un ne ar ko neatšķiras.

Problēmas būtība nav reliģiskajā piederībā tai vai citai grupai. Problēma ir saistīta ar uzņēmējdarbību diskriminējošu normu, kas ir ietverta šajā likumā, jo sabiedriskās organizācijas par savu uzņēmējdarbību nemaksā nekustamā īpašuma nodokli jau vairākus gadus, kā valdošā koalīcija to ir lēmusi. Un ir izveidots atsevišķs saraksts no šīm sabiedriskajām organizācijām. Valdība pie šīm 24 šajā gadā jau atbrīvotajām sabiedriskajām organizācijām piedāvāja pielikt klāt tikai vienu - Vides aizsardzības klubu, turpretī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, kur mēs kopā strādājam, izstrīpoja no šā saraksta veselu rindu organizāciju, kuras tradicionāli gan ir šajā sarakstā, bet kurām, pirmkārt, nemaz nav īpašumu vai, otrkārt, nav tām nekādu uzņēmumu un tās nenodarbojas ar uzņēmējdarbību. Tās vienkārši liecina, ka no Finansu ministrijas puses šis saraksts netiek kontrolēts kā tāds.

Attiecībā uz reliģisko organizāciju uzņēmumiem - šie uzņēmumi tiek aplikti, ēkas un būves, un tikai ēkas un būves tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli, tādējādi diskriminējot šīs divu veidu organizācijas, kuru misija šajā valstī ir apmēram vienāda. Tas nav normāli! Un tas nav normāli ne tikai no ticīgo cilvēku viedokļa, bet arī no neticīgo cilvēku viedokļa un piedevām vēl arī no liberālo partiju viedokļa.

Apiņa kungs, jūs esat šādā partijā. Nediskriminējiet uzņēmējdarbību...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. Nediskriminējiet tos uzņēmumus, kas ir reliģiskajām organizācijām, attiecībā pret tiem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskajām!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, Apiņa izteikums, ka te kāds vairāk tic baznīcai vai Dievam, ir zaimošana. Personīgi tā ir apvainošana. Neviens nevar nevienam norādīt, cik bieži ir jāiet uz baznīcu, ir jāiet vai nav jāiet.

Tas, ka jūs uzstājaties pret baznīcu, nav jau nekāds brīnums. Taču man nekādi nav saprotams tas, ka jūs aizmirstat runāt par fondiem, kuri izlieto miljoniem līdzekļu. Parādiet man, kur ir budžetā norādīts, no kāda ieņēmumu avota tiek finansēts tā saucamais Nacionālās bibliotēkas skiču projekts! Tam ir izlietots vairāk par miljonu latu. No kurienes ir paņemta tā nauda? Par to jūs, Apiņa kungs, nezin kāpēc klusējat. Jo arī jūs braucat komandējumos, tāpat kā visi jūsu draugi no “Latvijas ceļa”.

Otrām kārtām jāteic, ka baznīcas reitings ir plus 74% un tāda reitinga nav ne Saeimai, ne Ministru kabinetam. Labāks reitings ir vienīgi Latvijas radio. Arī to vajag zināt! Un vajag zināt arī to, ka baznīca nodarbojas ar jaunatnes audzināšanu un ka uz baznīcu nāk arī tie cilvēki, kuri kaut kādā veidā ir savā dzīvē, kā saka, paslīdējuši uz negatīvo pusi un gūst baznīcā kaut kādu mierinājumu. Bet ko valsts dod? Kur ir tie tautas nami? Tie ir pārvērsti par spēļu industrijas perēkļiem, pārvērsti par naktsklubiem! Runājiet arī par to! Cilvēka dvēselei ir kaut kur jāatrod mierīga vieta, kur viņš var pavadīt kādu laiku.

Un nevajag piesieties tam, ko jūs nesaprotat vai negribat saprast! Ja jūs esat noskaņots pret reliģiju, nu tad tā ir jūsu pārliecība, bet es aicinu atbalstīt deputāta Salkazanova priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs, ko tik jūs nelietojāt par salīdzinājumu, lai aizstāvētu viedokli, kaut gan jums viedokļa nav! Jo jūs principā nebijāt izlasījis... nebijāt skaidrībā, par kuru punktu jūs vēlējāties kaut ko paust! Patiesībā jūs to paudāt nevis šeit sēdošajiem deputātiem, bet Latvijas tautai, kas neredz šo dokumentu, kurš šobrīd mums visiem ir priekšā un kurā ir runa par pilnīgi citu jautājumu. Jūs mēģināt vēlreiz izlikties par vislielāko baznīcas aizstāvi, nezinādams, par ko jūs patiesībā runājat! Atšķirībā no tā Salkazanova kungs vismaz ļoti precīzi manipulēja ar diviem likumiem, kuri ir skatāmi viens aiz otra, un mēs ļoti labi zinām, ka tādas problēmas tur tiešām pastāv. Lai gan tas ir cits likums, kurš nāk aiz šā... To mēs visi skatīsim. Leons Bojārs, protams, sajauc visu vienā putrā. Es atgādināšu: jūs esat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un jums ir tiesības ieskatīties tanī biezajā grāmatā - tā dēvētajā valsts budžeta grāmatā, kas mums ir iedota. Tā kā jūs esat Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis, jūs varat ne tikai nākt uz sēdēm un nodarboties ar demagoģiju, bet arī iepazīties ar budžetu un redzēt, kur kas Latvijas budžetā atrodas. Arī jautājumā par Nacionālo bibliotēku. Jūs esat attiecīgās apakškomisijas loceklis, un es būšu priecīgs apakškomisijā ar jums runāt par Nacionālo bibliotēku.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Runājot par to tēmu un problēmu, kuru aizskāra Pēteris Salkazanovs, es gribu jūs informēt, ka pirms pusgada tieslietu ministre izveidoja darba grupu, kura ir izstrādājusi likumu paketi, kas reglamentē jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijām, tātad arī par sabiedriskām un reliģiskām organizācijām. Ir runa par to, kādi būs nodokļu atvieglojumi šīm sabiedriskā labuma organizācijām. Ir izstrādāta vienota nodokļu atvieglojumu sistēma, un Pēteris Salkazanovs, bijušais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, ir iepazinies ar šo likumu paketi. Šī likumu pakete, ja tā tiks pieņemta, paredzēs vienotus nodokļa atvieglojumus gan sabiedriskajām, gan arī reliģiskajām organizācijām, kuras atbilst sabiedriskā labuma likumā noteiktajiem kritērijiem. Un tādējādi šī problēma tiks atrisināta.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie deputāti un radioklausītāji! Man jāteic, ka deputāti Leons Bojārs un Pēteris Salkazanovs maldās, domājot laikam par medību laukiem, un maldina arī jūs. Pirmajā pantā ir runa par to, ka baznīcas ir atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa vispār, taču šeit jūs gribat ierobežot, ka tikai uz diviem gadiem. Pārejas noteikumos ir teikts, ka līdz 2003.gada 31.janvārim tiks no nodokļa atbrīvotas tikai reliģiskās organizācijas un to uzņēmumi.

Tādēļ nav atbalstāms deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 8, atturas - 46. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 13, atturas - 19. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.3655-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumam.

1.priekšlikums ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 4. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... (Starpsauciens: "Balsot!") Atvainojiet, lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu Klementjeva, Plinera un Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 39, atturas - 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. Komisija neatbalstīja arī 5. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 39, atturas - 25. Nav atbalstīts.

M.Vītols. 6. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 8. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Klementjeva, Plinera un Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 16, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija neatbalstīja arī 9. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 31, atturas - 29. Nav pieņemts.

M.Vītols. Arī 10. - deputāta Baloža kunga priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 11. - deputāta Salkazanova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es zinu, ka šis 11.priekšlikums par to, ka sabiedriskais transports vai pasažieru pārvadājumi netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli 18% apmērā, bet gan ar pievienotās vērtības diferencēto nodokli 9% apmērā, tika ļoti intensīvi apspriests valdībā. Valdībā viedokļi dalījās. Zinu to, ka Pasažieru pārvadātāju asociācija, kā arī vesela rinda citu sabiedrisko organizāciju, arī Satiksmes ministrija uzskata, ka šāds diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pasažieru pārvadājumiem ir vajadzīgs. Un kāpēc? Pirmkārt, jau tāpēc, ka pasažieru pārvadājumu pakalpojumus autobusos un pa dzelzceļu lielākoties neizmanto šeit zālē sēdošie, bet lielākoties izmanto tie cilvēki, kuru ienākumu līmenis ir zems. Viņi nebrauc ar savām personīgajām automašīnām, taču arī viņiem ir jādodas uz darbu. No Jelgavas rajona un pilsētas katru dienu 15 tūkstoši cilvēku dodas uz šejieni - uz Rīgu, tāpat arī no citām pilsētām uz Rīgu dodas ļoti daudz cilvēku. Šo pārbraucienu dēļ viņi no savas darba algas ļoti lielu daļu atstāj pārvadātāja, šā pakalpojuma sniedzēja rīcībā. Ja viņš šeit Rīgā nopelna 120 latu, tad jelgavniekam apmēram 70-80 latu ir jāatstāj pārbraucienos, un reāli šo naudu viņš neatved mājās.

Dabīgi, valsts ir domājusi, kādā veidā pasažieru pārvadājumus padarīt rentablākus, un valsts budžetā katru gadu tiek izdalīti naudas līdzekļi pasažieru pārvadājumu dotēšanai. Šie dotāciju apjomi ar katru gadu pieaug, bet arī tā summa, ko iedzīvotājs atstāj pārvadātājam par pakalpojumu, ar katru gadu aug.

Piedāvātā redakcija ir saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem tiek diferencēts pievienotās vērtības nodoklis. Šāda prakse pastāv. Tā varētu pastāvēt ne tikai Latvijā, bet jau pastāv ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs. Diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pastāv Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Luksemburgā un Nīderlandē - principā gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Pie tam Eiropas valstīs diferencētais pievienotās vērtības nodoklis pastāv arī citiem pakalpojumu veidiem, ne tikai pasažieru pārvadājumiem. Tur, ļoti, ļoti daudzās Eiropas Savienības valstīs un arī kandidātvalstīs, pievienotās vērtības diferencētais maksājums ir arī pārtikai. Pērkot pirmās nepieciešamības pārtikas preces, iedzīvotājs samaksā mazāka pievienotās vērtības nodokļa diferencēto maksu, nekā tā ir noteikta valsts iekšienē pārējiem pakalpojumu veidiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo reāli tas dos iespēju palielināt iedzīvotāju mobilitāti. Pastāvot esošajām sociālajām problēmām, kas šodien ir iedzīvotājiem, lai nopelnītu darba algu vai iztiku, šāda pieeja būtu ļoti pozitīva, jo, no vienas puses, valsts nekādi nespēj pilnā apjomā dotēt pārvadātājus, lai viņu uzņēmējdarbība būtu pietiekami rentabla, tā kā valstij trūkst naudas. Pakalpojumu sniedzēji nevar celt cenas par pakalpojumiem, jo iedzīvotāju maksātspēja ir zema, bet tajā pašā laikā valsts varētu nākt pretī gan pakalpojumu saņēmējiem, jo viņi maksā par pakalpojumu, gan arī pārvadātājiem, samazinot šo pievienotās vērtības nodokli, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī cienījamais Apiņa kungs! Arī jūs iedziļinieties kaut vai šajā jautājumā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodoklis ir jāsamazina līdz 9 procentiem. Kāpēc? Tāpēc, ka iedzīvotājiem ir ļoti zems atalgojums un viņi ne vienmēr var nopirkt tās biļetes, kad viņiem ir jālieto transportlīdzekļi. Tas ir viens.

Ja tagad mēs paskatāmies arī uz transportlīdzekļiem, tad redzam, ka visi autobusi un cits ritošais sastāvs ir ļoti veci. Tie ir jāremontē vai jāpērk jauni. Tātad uzņēmumiem ir jāņem kredīti, bet tie ir jāatmaksā. Un kādā veidā? Vai tad valsts tīri dotē tos? Ļoti maz! Un viens no dotēšanas veidiem būtu šā nodokļa samazināšana. Valsts tik un tā neko nezaudēs, tā tikai iegūs, jo transportlīdzekļi būs jaunāki, gaisa piesārņojums - mazāks, turklāt mazināsies arī spriedze, jo, teiksim, bērni, veci cilvēki vai pensionāri, kuri nevar pārvietoties tāpēc, ka viņiem nav naudas, tad varēs izmantot transportlīdzekļus.

Ir jāatzīmē arī tas, ka ar katru gadu palielinās degvielas iegādes maksājumi. Degviela paliek dārgāka. Diemžēl Latvijā kvalitātes ziņā tā kļuvusi sliktāka, jo tās rūpnīcas, kuras ražo Latvijā degvielu, taču izmanto surogātdegvielu, kuru pārvērš it kā par kvalitatīvu preci, bet, es atvainojos, no slikta nevar uztaisīt neko labu, ja tas nav rūpnieciski pārstrādāts.

Un tagad paskatīsimies arī uz to, kā tad notiek pilsētās transportlīdzekļu iegāde, to izmantošana un viss pārējais, kas saistīts ar cilvēku apkalpošanu. Pilsētu pašvaldībām ir ļoti smags finansiālais stāvoklis, jo valdība uz pašvaldībām novirza lielus maksājumus, lielu daudzumu visdažādāko citu apkalpošanas sfēru, kur ir samazināts finansējums, un tādējādi mums ir jādara kaut kas arī no valdības puses, lai mēs varētu palīdzēt uzturēt transportlīdzekļus tādā stāvoklī, ka cilvēki tik tiešām var pārvietoties. Ir jāraugās, lai netiktu sadārdzinātas biļešu cenas, un viens no šādiem līdzekļiem, lai to panāktu, ir Salkazanova ierosinātais priekšlikums - samazināt transportlīdzekļu pakalpojumu sniegšanas nodokli līdz 9 procentiem. Tas būtu ļoti labs atbalsts mūsu pārvadātājiem. Un arī iedzīvotāji jums būs pateicīgi. Neaizmirstiet arī to, ka pēc 11 mēnešiem būs vēlēšanas, tātad jūs varēsiet palielīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribu uzsvērt to, ka jautājums par diferencētu pievienotās vērtības nodokļa likmi kļūst ļoti nopietns tajos gadījumos, kad mums tik tiešām ir jādomā, vai ir nepieciešams nākt pretim patērētājam. Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem, vienalga, vai tie būtu jūras pasažieru, tātad pa jūru ceļojošu pasažieru, pārvadājumi, autobusu vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, neapšaubāmi, mēs būtu pretimnākoši, un mēs varētu zināmā mērā īpaši nākt pretim autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem, jo viņu pakalpojumus izmanto pati mazturīgākā pilsoņu daļa. Mēs tādā gadījumā radītu tādu situāciju, kas veicinātu to, ka mums nevajadzētu ar tik lielām valsts dotācijām nākt pretim pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem. Mēs nostiprinātu arī pašas pašvaldības, kas bieži vien ir spiestas dotēt šos uzņēmumus, un līdz ar to mēs uzlabotu arī pašu pasažieru pārvadājumu politiku Latvijā. Es domāju, ka nedrīkst būt tāda situācija, ka maizei ir 18% PVN un ka no nulles procentiem paceļam uzreiz 9 procentu līmenī likmi zīdaiņiem paredzēto speciālo produktu piegādēm, un tā tālāk. Šis jautājums tomēr ir jāskata Eiropas Savienības dalībvalstu garā, ņemot vērā šo diferenciāciju, un vajadzētu panākt, lai jaunu nodokļu nebūtu un, ja nodokļi tiek mainīti, lai tad tie tiek samazināti, ņemot vērā valsts politiku un sabiedrības vairākuma intereses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gribu, lai mums nepārmestu, ka nav pamatojuma šim darījumam, - tā, kā to darīja komisijas vadītājs.

Pārvadātāji visi kopā gada laikā, tas ir, iepriekšējā gadā, samaksāja pievienotās vērtības nodokļa veidā 9 miljonus latu un saņēma apmēram 5 miljonus latu lielu dotāciju nerentablajiem reisiem. Tā ir bilance attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, kad bija, ja pārvadātāji maksāja 18% pievienotās vērtības nodokli. Šis grozījums, pāriešana uz 9% , neko būtisku valsts budžetam nenodarīs, jo starpība, reālais samazinājums no 9 miljoniem, ir 4,2 miljoni latu. Valsts tāpat iegūst pievienotās vērtības nodokļa veidā 4,8 miljonus latu. Samazinājums tātad nav būtisks valstij, bet ļoti būtisks tiem iedzīvotājiem, kas brauc un meklē sev iztikas avotu - darbavietu - ārpus savas dzīvesvietas. Šis priekšlikums katrā ziņā dod iespēju palielināt iedzīvotāju mobilitāti, dod iespēju iedzīvotājam nevis sakrāmēt čemodānu, kā tas notiek Latgalē - inteliģence vienkārši sakrāmē čemodānus un brauc projām... Varbūt vēl var no Aizkraukles izbraukāt uz darbu šeit, Rīgā, bet, ja jābrauc kaut kur tālāk, tad transporta pakalpojumu cena ir tik liela, ka cilvēks vairs nevar to izdarīt - no rīta aizbraukt un vakarā atbraukt. Šajās lauku apdzīvotajās vietās var izveidoties situācija, ka pēc vairākiem gadiem tur būs neskartā zeme, ja valsts politika nemainīsies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

Deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Godātie deputāti! Komisija šo priekšlikumu izskatīja un arī izdiskutēja. Mēs redzam, ka komisijas attieksme sakrīt ar Ministru kabineta viedokli par šo jautājumu. Tas nav atbalstījis šo priekšlikumu. Un, godīgi sakot, ir jāvērš deputātu uzmanība uz šeit jau izteiktajiem viedokļiem. Arī tie, kas šobrīd klausās šo pārraidi, lielā mērā tiek maldināti ar izteiktajiem viedokļiem. Jo aprēķini, modelējot konkrētu uzņēmumu - transporta uzņēmumu - situāciju, ir parādījuši, ka, piemērojot samazinātu PVN likmi transporta pakalpojumiem, ne vienmēr rezultāts būs tas, ka biļešu cenas samazināsies. Faktiski ietekme uz biļešu cenām, transporta pārvadājumiem būs ļoti minimāla, faktiski samazināsies budžeta ieņēmumi. Ieņēmumi, kas ir saistīti ar pašiem uzņēmumiem, nekādā veidā netiks ietekmēti, tāpēc ka jau šobrīd transporta pakalpojumu sniedzējiem ir jānomaksā faktiski šis priekšnodoklis. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tas ir aptuveni 12% no visu sniegto pakalpojumu apjoma. Piemērojot 9% likmi, uzņēmuma līdzekļi tiktu iesaldēti, un transporta pakalpojumu sniedzējiem līdz ar to veidotos pastāvīgas PVN pārmaksas. Tādā gadījumā šis priekšlikums, lai gan labi iecerēts, nedotu gaidīto efektu un būtiski neuzlabotu situāciju saistībā ar transporta pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 12, atturas - 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 13. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts tika arī 14. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 15. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikumu - komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 16. - deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 17. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Tas ir iestrādāts 18. - Ministru kabineta priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 19. - deputātu grupas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. Atbalstīts ir 22.priekšlikums un...

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. ...23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 6. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003.gadā””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Tagad izskatīsim priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir saistīts ar to, ka tika veikta aptauja par šādām organizācijām un no saraksta ir izslēgtas tās sabiedriskās organizācijas, kuru rīcībā nav nekustamā īpašuma un kuras varētu pretendēt uz šīm atlaidēm.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdzīgs ir otrais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Un komisija ir atbalstījusi arī 5.- Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Tā atbalsta arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 7. - deputāta Stalta priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 8.priekšlikumā, ko tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Un 10. - deputāta Bojāra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 12.priekšlikumu - papildināt šo sarakstu ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu. Par - 66, pret - 2, atturas - 17. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Komisija atbalstījusi arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 4. un 5. - abi Juridiskā biroja priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Vītols. Arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 7. - deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vienmēr var dzirdēt, ka valdība ļoti atbalsta pašvaldības, un tāpēc arī radās mans ierosinājums - veikt izmaiņas šinī likumprojektā. Kāpēc? Tāpēc, ka 30% no tā, ko iekasē ar nodokļiem par transportlīdzekļiem, pašvaldībām ir daudz par maz. Ir jāiedod vismaz 40 procenti. Patiesībā vēl vairāk ir jāiedod.

Kas ir par lietu? Lieta ir tāda, ka ielas, ceļi, it sevišķi maģistrālie ceļi, kas iet cauri pašvaldību teritorijām, vai nu tā ir pilsēta, vai apdzīvotā vieta, ir jāuztur kārtībā. Kā to var izdarīt kāds pagasts, ja tam šo līdzekļu ir ļoti maz? Un tie 30%, kas pašvaldībai tiek ieskaitīti, tā ir ļoti maza summa.

Mēs varam paskatīties, kāda ir situācija, teiksim, Krāslavā. Tur ir maģistrālā trase, kas ved uz Baltkrieviju, bet pēc mēnešiem diviem tilts Krāslavā būs slēgts, un tranzīta transportam vajadzēs papildus mērot vairāk par 100 kilometriem, izmantojot apbraucamo ceļu, jo pār šo tiltu nevarēs pa pilsētu braukt pāri. Un tas ir tāpēc, ka mēs neatbalstām pašvaldības šinī jautājumā, lai tās varētu sakārtot savus ceļus, sakārtot savas ielas, lai arī tur būtu laba kārtība. Tas, protams, neattiecas uz Rīgu, jo Rīgai ir ļoti lieli ieņēmumi.

Ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka tā nauda netiek pārdalīta par labu pašvaldībām. Tā atkal paliek valsts rīcībā, un tā ir tāda netaisnība, kura turpinās no gada uz gadu. Diemžēl neviens to negrib labot. Tāpēc man ir ierosinājums - spriest par labu pašvaldībām, lai būtu 40 procenti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Māris Vītols. Vītola kungs, lūdzu!

M.Vītols. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9. - deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Iepriekšējā likumā mēs tikko sabiedriskajam transportam paaugstinājām nodokli. Tagad mēs gribam 1,5-2 reizes palielināt ikgadējo transporta nodevu personīgo transportlīdzekļu īpašniekiem. Sanāk tā, ka mēs, no vienas puses, iznīcinām sabiedrisko transportu - autobusus laukos, bet ar otru roku tagad palielinām nodokli cilvēkiem. Tā fiskālais efekts būs 2,2 miljoni. Taču, ja cilvēki tagad laukos un cituviet pārdos savus transportlīdzekļus vai vienkārši ar tiem nebrauks, tad šis spiediens uz budžetu būs daudz lielāks, jo nāksies veidot dotācijas, kas būs desmit vai varbūt 100 reizes lielākas. Manuprāt, tas nebūtu racionāli, un, raugoties no taupības viedokļa, es tomēr aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas nemaz, kā saka, nav kaitīgs budžetam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamo ceturtdien mēs skatīsim budžetu, ar kuru šis mūsu priekšlikums ir saistīts. Tas lielā mērā atrisina šo fiskālo problēmu.

Mūsu priekšlikums ir saglabāt esošo ikgadējo transportlīdzekļu nodevu, jo nekāds ekonomiskais uzplaukums laukos pa šo laiku nav noticis, lai arī kā mums to gribētos, un tāpēc cilvēkiem, kuri mēģina strādāt, kuri mēģina izdzīvot šajos ne visai labajos apstākļos, kādus mēs kopīgi esam viņiem radījuši, nevajadzētu vēl vairāk sarežģīt dzīvi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 6, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija neatbalsta arī 10. - deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav... (Starpsauciens: "Balsot!") Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Diemžēl 7.Saeimas darbības laikā jūs, valdību veidojošās partijas - “Latvijas ceļš”, Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK -, tikai palielināt nodokļus un visdažādākos maksājumus. Jūs nedomājat par to, kā cilvēki varēs šos maksājumus veikt. Lielākā daļa parasto iedzīvotāju tomēr nomaksā visus nodokļus, taču to nedara mūsu lielie uzņēmēji un visdažādākie veiklie cilvēki, kas nodarbojas ar kontrabandu un pelēko ekonomiku. Nevienu reizi jūs neesat samazinājuši nodokli. Nu vajadzētu taču reiz kaut ko izdarīt!

Tagad paskatīsim šo ierosinājumu! Tātad vieglajām automašīnām nodoklis tiek palielināts no 50 līdz 60, 70 procentiem. Tas ir necilvēcīgi! Tā nav cieņa pret Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Lielākā daļa automašīnu, ko lieto mūsu iedzīvotāji, ir 10 vai 15 gadus vecas. Ar tām jaunākajām mašīnām brauc tikai turīgie, kuri to var. Protams, viņiem tie 10 vai 15 lati neko lielu nenozīmē. Viņi tos var samaksāt. Diemžēl parastajam lauku cilvēkam, kurš ir nopircis mašīnu tikai tāpēc, ka viņam ir liegti citi transportlīdzekļi, kuros varētu pārvietoties viņš un viņa ģimene, - viņam tas būs apgrūtinājums - papildus samaksāt 10 vai 15, vai pat vēl vairāk latus. Nu, vienu otru reizi viņš to transportlīdzekli izlieto arī tāpēc, lai varētu aizvest savu saražoto produkciju un pārdot tirgū.

Tātad Finansu ministrija ir aprēķinājusi, ka nu valsts budžetā papildus ienāks 2,2 miljoni latu. Jā… Nu, ja jau Finansu ministrija ir tik taupīga, tad jāuzprasa, kur ir palicis līdzfinansējums, kas bija Zemkopības ministrijai. Tiem finansējuma naudas līdzekļiem vajadzēja atnākt no Eiropas Savienības. Neviens nezina un nevienā dokumentā jūs neatradīsiet, kur palika tie 4,4 miljoni. Puse no tās summas mierīgi nosegtu visus šos izdevumus. Tātad nebija nekādas jēgas pacelt šo nodokli iedzīvotājiem. Tādā veidā jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, kā vienmēr, nobalsojot ar savu balsošanas mašīnu, pasniegsiet jaunu Ziemassvētku “dāvanu” mūsu iedzīvotājiem - apliksiet viņus ar papildu maksājumiem.

Un paskatīsim arī citus jautājumus! Tā kā mašīnas ir vecas, cilvēkiem tās ir jāremontē un rodas visādi citādi maksājumi. Turklāt ir tā “kvalitatīvā” (pēdiņās!) degviela, kuru pārdod mūsu benzīntankos! Degvielas tirgotāji nopērk, teiksim, krāšņu kurināmo, sajauc to ar dīzeļdegvielu un pārdod to kā dīzeļdegvielu, un tad pasaka, ka mums Latvijā nav laboratorijas, kas var kontrolēt kvalitāti degvielai. Tādējādi tiek vēl gandēti to automašīnu dzinēji, kuras ir iedzīvotāju rīcībā, un tā ir valdības nolaidība. Valdība nedara to, kas tai ir jādara. Viņa neaizstāv mūsu iedzīvotājus, neko nedara, lai viņu tehnika būtu labā stāvoklī un lai gaisa tīrība būtu labāka, bet dara tikai vienu - nodokļus palielina un palielina. Tagad jau rokas trin arī apdrošināšanas aģentūras, lai pēc Jaunā gada varētu saņemt papildu maksājumus par civiltiesisko apdrošināšanu. Tātad vēl viens maksājums būs palielināts.

Cienījamie kolēģi, mēs nevaram atbalstīt šo palielinājumu! Tāpēc es aicinu jūs atstāt spēkā to redakciju, kas bija pirms izmaiņām, kuras veica Finansu ministrija kopā ar Ministru kabinetu.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu vai patiesībā atstāt bez izmaiņām to nodokļa likmi, kura bija līdz šim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tajā brīdī, kad notika šā priekšlikuma apspriešana, ne tikai pie manis, bet, es domāju, pie daudziem vērsās tie, kuri brauc ar automašīnām un kuru ienākumu avots ir pensija. Tieši šie pensionāri saka: “Ko jūs darāt! Es to mašīnu lietoju tik maz, varbūt vienreiz, divreiz gadā, lai aizbrauktu uz kapusvētkiem, bet man maksājums tiek palielināts.”

Nav jau šīs kategorijas iedzīvotāji vienīgie, kas uz kapusvētkiem brauc, daudzi ir neapmierināti ar šādu politiku. Šī politika veidojas ļoti interesanti. No vienas puses, transportlīdzekļu skaits ļoti strauji pieaug, akcīzes nodokļa iekasējamība ļoti strauji sarūk vai pieaug neproporcionāli transportlīdzekļu skaita pieaugumam.

Mēs runājam par dažādiem pārkāpumiem, tiek sodīta viena, otra, trešā amatpersona, bet valstī turpinās šīs tendences, ienāk kontrabanda, arī degvielas ziņā. Tādējādi netiek iekasēts akcīzes nodoklis, jau vairākus gadus netiek nodrošināts ceļu fonda finansējums plānotā apjomā. Tagad iznāk tā: valsts par savu mazspēju iekasēt akcīzes nodokli liek ciest iedzīvotājiem, arī tiem pensionāriem, kas divreiz gadā aizbrauc uz kapusvētkiem un svecīšu vakaru. Šāda ir tā nepopulārā politika, kas tagad veidojas: kad valsts kaut ko nespēj izdarīt, tad to daļu, ko nevar izdarīt, pārkrāmē uz iedzīvotāju pleciem. Proti, neiekasēto akcīzes nodokli iekasē no tā, no kā var iekasēt, - tas ir transportlīdzekļa īpašnieks. Var jau vispār likvidēt akcīzes nodokli naftas produktiem un pārlikt visus šos maksājumus uz transportlīdzekļu īpašnieku pleciem, un tādējādi iekasējamība tiks nodrošināta. Bet vai no tā būs labāk mūsu valsts iedzīvotājiem? Es domāju, ka viņiem noteikti būs sliktāk, jo brauks tikai retais. Transportlīdzekļu skaits samazināsies, degvielas patēriņš samazināsies.

Aicinu atbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 1, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 12. - deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 13.priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Patiešām, mēs šodien atkal saskaramies ar paradoksālo faktu, ka nespēj iekasēt akcīzes nodokli. Mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta jautājumu par kontrabandu, ļoti nopietni izskatīja arī to jautājumu. Mašīnu skaitam palielinoties, mēs gūstam aizvien mazāk ieņēmumu! Un tagad Finansu ministrija no savas slimās galvas noveļ to jautājumu uz iedzīvotājiem, autovadītājiem. Jo patiešām šis nodoklis netiek labi iekasēts. Finansu ministrija nespēj atrisināt jautājumu, kas ir saistīts ar lielajiem degvielas ievedējiem Latvijas valstī, taču tās nesakārtoto jautājumu mēs uzveļam parastiem autovadītājiem, lai viņi maksātu aizvien vairāk un vairāk. Šo soli varētu atbalstīt tad, ja būtu runa par vides sakopšanu, vides tīrību. Jā, varbūt tad mēs varētu ieviest lielāku maksu tādēļ, lai cilvēki pārietu uz jaunākām mašīnām. Taču šoreiz ir ļoti uzmanīgi jāskatās. Pagājušās... šīs Saeimas laikā mēs jau vienreiz bijām spiesti labot kļūdas: kad mēs palielinājām to maksu, tad visas automašīnas pēkšņi kļuva par Lietuvas mašīnām. Tagad mēs atkal kārtējo reizi esam spiesti risināt šos jautājumus. Mēs vienreiz jau sajaucām visu automašīnu tirgu, atdevām milzu peļņu tai pašai Lietuvai, un pēc tam bija diezgan sarežģīti to visu transformēt, lai mašīnas nāktu atpakaļ, lai tās nelietotu ar pilnvarām.

Es aicinu patiešām atbalstīt Bojāra kunga priekšlikumu. Es vēlreiz saku: ir nopietns, kardināls jautājums - kāpēc Latvijā netiek normāli iekasēta akcīze par naftas produktiem? Kad tiks beidzot izveidoti vienoti standarti naftas produktiem? Tas nav izdarīts. Latvija baidās uzņemties to atbildību, ka jautājumā par naftas produktu standartiem būs jārealizē pasākumi attiecībā pret Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Savienību. Un tas būs 2003.gads... Tās problēmas ir reiz nopietni jāatrisina. Kamēr nav šo problēmu atrisinājuma, ir tikai lāpīšanās, vienkārši mēģinām aizvilkt ciet kādu budžeta caurumu, bet tāda rīcība nav problēmas atrisinājums.

Aicinu atbalstīt cienījamā deputāta Bojāra priekšlikumu. Žēl, ka netika atbalstīts mūsu iesniegtais 12.priekšlikums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - nav, atturas - 59. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 15.- deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 5, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 16. - deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Būtībā šeit ir tāda pati lieta, kāda bija ar vieglajiem automobiļiem. Tātad es atbalstu Leona Bojāra priekšlikumu -samazināt nodokli no 102 latiem uz 50 latiem automobiļiem ar kravnesību līdz 12 000 kilogramu. Un kāpēc? Šeit atkal parādās tā pati problēma ar nelielām vai vidējām lauku saimniecībām, kas ar savu smago automobili intensīvi brauc varbūt pāris nedēļu gadā. Tas notiek graudu vai cukurbiešu novākšanas laikā, bet pārējā gada laikā tur praktiski ļoti maz, visai reti šo automobili izmanto. Tāpēc lauku ļaudīm šāda nodeva būtu ļoti, ļoti apgrūtinoša. Citiem vārdiem sakot, būtībā ir vajadzīgs tāds mehānisms, kāds pastāv civiltiesiskajā apdrošināšanā, ka tad, kad es braucu to nedēļu vai mēnesi, es attiecīgi arī proporcionāli maksāju samazinātu šo nodevu, teiksim, atbilstoši dienu skaitam, ko es no gada kopuma izmantoju braukšanai.

Paliek vēl otrs variants, ko komisija ir atbalstījusi, - par tiem automobiļiem, kas vecāki par 20 gadiem, skaitot no to izgatavošanas gada, ir jāmaksā 9 lati. Tātad es saprotu, ka daudzi šo nelielo smago automobiļu īpašnieki kārtos dokumentus, lai noformētu savu automobili, ka tas ir vecāks par 20 gadiem, lai viņi varētu šo nodevu ierobežot ar 9 latiem 102 latu vietā.

Es domāju, ka tas nav īsti nopietni - uzlikt visiem vienus šos grožus, arī tiem, kuri šo automobili intensīvi izmanto tikai ražas novākšanas laikā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Iedzīvotāji ir sašutuši par šā nodokļa likmju izmaiņu. Un es nedzirdu arī kolēģa Apiņa iebildumus, ka es atkal kaut ko esmu pateicis ne tā, vai mans ierosinājums ir ne visai veiksmīgs. Varētu jau kaut ko pateikt. Taču visa problēma ir tā, ka šīs mašīnas, kuras apliek ar papildu nodokli, lielākoties ir zemkopībā izmantojamās mašīnas. Tās zemkopji tik tiešām izlieto ļoti maz, varbūt vēl vienam otram uzņēmējam tādas ir, jo ir ļoti dārga degviela, un tad tie ekspluatācijas izdevumi ir ļoti lieli, tātad tās izmanto tikai pavasarī un rudenī.

Un kas notiks tā rezultātā? Vai jūs domājat, ka valdība saņems to baigo naudu, kuru tā ir ieplānojusi? Nesaņems to! Kāpēc? Tāpēc, ka iedzīvotāji nomainīs šīs mašīnas. Un tas notiks tāpat, kā notika 2000.gadā, kad mēs gribējām iegrābt baigos ieņēmumus no lietoto mašīnu ievešanas Latvijā, kad palielinājām tām muitas nodokli. Kas notika? Automobiļu tirgus Lietuvā palielinājās divas reizes, bet Latvijā tas samazinājās. Tātad šā priekšlikuma ierosinātāji patiesībā izpildīja Lietuvas autotirgotāju pasūtījumu. Redziet, kā tas iznāk!

Un arī šinī gadījumā ir jāuzdod jautājums: kā tad izrīkojas “Silva”, kura, strādājot “Latvijas valsts mežu” paspārnē, izmanto ļoti smagas mašīnas, gandē ceļus ne tikai mežos, bet arī asfalta ceļus, jo tā izstrādā ap 700 000 kubikmetru baļķu, ko galu galā ar helikopteriem vai dirižabļiem nepārvieto. Tos pārvieto pa mūsu ceļiem. Kādus nodokļus tā maksā? Paskatieties taču, kas notiek ar baļķu vedējiem un ko tie dara ar mūsu ceļiem! Tur mēs to neredzam, jo, redziet, tad mēs uzkāpsim uz varžacīm saviem “čomiem”, saviem cilvēkiem, kurus mēs atbalstām, lai viņi strādā citu valstu interesēs, jo diemžēl tā “Silva” jau ir pārdota ārvalstīm.

Un tāpēc atbalstīt priekšlikumu, kas paceļ nodokli šīm vidējām kravas mašīnām līdz 102 latiem, ir nejēdzība un netaisnība pret mūsu iedzīvotājiem, it sevišķi zemniekiem. Tātad es aicinu jūs atstāt iepriekšējo redakciju, kāda tā bija līdz šim, vai arī atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 3, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 17. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti ir atbalstījuši. Paldies.

M.Vītols. 18.priekšlikums ir saistīts ar to, ka Satiksmes ministrija bija piedāvājusi ieviest nodevu par traktortehniku - 6 latus gadā un noteikt kārtību, kādā veidā šī nodeva par traktortehniku būtu jāmaksā. Mūsu komisija izpētīja situāciju un noskaidroja, ka šobrīd šī nodeva par traktortehniku netiek maksāta. Faktiski tas būtu jauns nodoklis, un tāpēc mēs nevarējām atbalstīt šādas jaunas nodevas ieviešanu. Tāpēc komisija piedāvāja svītrot šo priekšlikumu un neaplikt traktortehniku ar šo nodevu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 19. ir deputātu grupas priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 6, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi arī 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Taču komisija ir atbalstījusi 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 22. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Arī 23. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 24. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 25. - deputātu grupas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 26.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi arī 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 29. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija nav atbalstījusi 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu valstī lauku iedzīvotāji, tie, kas nodarbojas ar zemkopību, degvielas dārdzības dēļ ļoti maz izmanto smagās automašīnas. Nu, protams, ar smago automašīnu taču nebrauks, teiksim, uz baznīcu! Izmanto vieglo automašīnu, ja tāda ir, vai sabiedrisko transportu. Smagās automašīnas, kuras ir viņu rīcībā, viņi tikai nedaudz izmanto sējas laikā, lai pievestu graudus vai minerālmēslojumu, bet lielākoties izmanto tās rudenī. Tad viņi tās izmanto kādu 20-30 dienu garumā, lai realizētu vai pārvietotu tās dabas dāvanas, ko viņi ir saņēmuši no savas zemītes.

Patiesībā mašīna tiek intensīvi izmantota tikai kādas 10-15 dienas, bet pārējā laikā tā stāv nolikta pie mājas vai sētā.

Tāpēc nodoklis ir jāsamazina līdz 30%, lai atbalstītu zemniekus. Jo Latvijā zemniekus jau valdība neatbalsta, it sevišķi ir aizmirsti tie, kas ir mazie zemnieki. Kā savulaik izteicās zemkopības ministrs, septiņi vārguļi Latvijā nav vajadzīgi, ir jāatstāj tikai trīs bagātākie. Taču arī par tiem četriem ir jārūpējas!

Tātad ir jārūpējas par to, lai nodokli samazinātu no 50% uz 30%. Tas būs kristīgi un pareizi, tā būs Ziemassvētku dāvana mūsu zemniekiem, un viņi būs jums pateicīgi, kad jūs atbrauksiet pie viņiem ciemos. Tā ir viena lieta.

Otra. Jūs varbūt domājat, ka saņemsiet pārāk daudz maksājumu budžetā, ja būs tie 50%. Ja paliks 50%, tad budžets neko nesaņems! Es jums jau teicu, ka mašīnu skaits tad samazināsies un valsts budžetā neienāks nekas.

Un vēl viena lieta. Veicot visas šīs izmaiņas, Finansu ministrija diemžēl ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, ne mums, pārējiem Saeimas deputātiem, neiesniedza aprēķinus. Nezinām, cik ir iekasēts naudas un kā izskatās visi tie aprēķini. Aprēķinu nav nekādu! Iedomājās tikai, no kurienes paņemt naudu: nu tad, kā vienmēr, palielināsim nodokli Latvijas iedzīvotājiem, it īpaši zemniekiem!

Tāpēc aicinu atbalstīt 30.priekšlikumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, jānoklausās daži paziņojumi.

Deputātes Silvija Dreimane un Ingrīda Ūdre informē prezidiju, ka, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, balsojumā par 7.priekšlikumu ir kļūdījušās, jo vēlējušās balsot “par”.

Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Vides apakškomisijas locekļi! Pulksten trijos Sarkanajā zālē notiks tikšanās ar Eiropas komisāru.

Un vēl viens atgādinājums. Otrdien pulksten 14.30 būs Vides apakškomisijas sēde, kurā mēs izskatīsim Iepakojuma likumu un, iespējams, uzklausīsim arī Zemkopības ministrijas pārstāvi Riekstiņa kungu sakarā ar to upju sarakstu, kurās nevar celt HES.

Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad, šajā pārtraukumā, notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Izraēlas vēstnieku notiks otrdien, 27.novembrī, pulksten 12.00 Viesu zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Inesei Birzniecei.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Eiropas lietu komisijas darba grupa jautājumā par Eiropas Savienības nākotni tiksies šajā pārtraukumā Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Guntis Dambergs, Tadeušs Ketlers, Andris Bērziņš, Anna Seile, Valdis Birkavs, Valdis Lauskis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēdi turpināsim pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. 30.priekšlikums.

Debatēs otro reizi ir pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, tas, ko jūs izdarījāt, neatbalstot deputātu iesniegtos priekšlikumus par transportlīdzekļu nodokļa palielināšanu, vēl vairāk pasliktinās paša nabadzīgākā Latvijas Republikas iedzīvotāju slāņa maksātspēju. Viņi ir apmēram 80% no visiem valsts iedzīvotājiem. Naudiņas viņiem paliks vēl mazāk.

Diemžēl nedz Finansu ministrijai, nedz valdībai kopumā nerūp tā “statistiskā” latvieša vai Latvijas iedzīvotāja izdzīvošanas spēja. Protams, budžets ir jāpilda, bet kāpēc zeļ gaļas kontrabanda? Tūkstošiem tonnu gaļas tiek ievests, bet nevar atrast, kādā veidā tā ir ievesta Latvijā. Tagad visās avīzēs raksta: “Mēs izmeklējam, mēs meklējam!”, taču galu tam visam nekādi nevar atrast. It kā tā gaļa būtu nokritusi no gaisa! Ir apkrāpta valsts, nav maksāti nodokļi. Zemkopības ministrijas pakļautībā esošā Valsts veterinārā dienesta izziņā par 2000.gadā ievesto saldēto liellopu gaļu tika uzrādīts, ka gaļa ir no Lielbritānijas ievesta 3000 tonnu apmērā. Atnāk otra vēstule: nē, gaļa neesot no turienes ievesta. No kurienes tad tā tika ievesta? Redziet, kā māna Saeimas deputātus, nemaz jau nerunājot par citiem cilvēkiem!

Paskatīsimies, ko Valsts ieņēmumu dienests dara! Piecu gadu laikā tas ir izmantojis savai modernizācijai pāri par 14 miljoniem latu, bet līdz pat šim laikam kārtības kā nav, tā nav. Kontrabanda zeļ, attīstās ēnu ekonomika. Un nav jau arī brīnums, ka Finansu ministrija vienā mierā šim dienestam...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

L.Bojārs. ... atvēl 400 000 latu mēbeļu iegādei.

Un vēl viens interesants jautājums.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Atliek viena minūte. Kur paliek desmitiem tūkstošu litru konfiscētās degvielas, kura netiek bez maksas nodota Iekšlietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai vai ātrajai palīdzībai? Šis priekšlikums tomēr ir jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 6, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 33.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 34.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 34.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kopumā, runājot par transportlīdzekļa ikgadējo nodevu, palielinājums šai nodevai ir apmēram 50 procenti. No vienas puses, tas ir ļoti labi, ka ir kaut kādas atlaides juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Šis nodevas palielinājums neskar viņus, lai gan pēc būtības neskars tikai vienu kategoriju, tas ir, kravas automobiļus.

Uzņēmējdarbība laukos ir saistīta ne tikai ar kravas automobiļiem, it sevišķi lauksaimniekiem, bet arī ar vieglajiem automobiļiem un ar mazajiem mikroautobusiņiem, ar kuriem tiek pārvadāta produkcija gan uz tirgu, gan uz citām noieta vietām vai uz veikaliem.

Runājot par šo 34.priekšlikumu, jāteic, ka tas ir viens no sociālās aizsardzības veidiem pirmām kārtām jau daudzbērnu ģimenēm. Un, ja mēs demogrāfiskā ziņā paskatāmies, kur tad šīs ģimenes atrodas, tad redzam, ka lielākoties tās tomēr atrodamas ne jau pilsētās, bet gan laukos. Tāpēc arī ir iesniegts šis priekšlikums, lai sociāli aizsargātu tās ģimenes, kurās ir trīs un vairāki nepilngadīgi bērni. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, arī viņiem būtu jādod 50% atlaides gan attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, gan uz mikroautobusiem. Tādējādi šī iedzīvotāju kategorija no šādas nodokļa pacelšanas tiktu aizsargāta.

Es ceru, ka šo sociālās aizsardzības mehānismu, ko ir piedāvājuši sociāldemokrāti, atbalstīs arī tā partija, uz kuras nozīmītes ir šie trīs bērni. Un es arī ceru, ka šis sociālās aizsardzības mehānisms šodien tiks akceptēts tām ģimenēm, kur ir liels bērnu skaits. Katrā ziņā arī tas būtu zināms pienesums mūsu iepriekš nobalsotajam par kravas automobiļiem, kurus izmanto lauksaimniecībā.

Ja jāsaka godīgi, tad es ceru, ka arī frakcija “Latvijas ceļš” šo priekšlikumu atbalstīs, jo tā iesniedzējs ir Kārļa brālis - Pēteris Leiškalns. Tāpēc es ceru, ka vismaz divas valdošās koalīcijas partijas - viena, uz kuras nozīmītes ir 3 bērni, un otra, kuras deputāta brālis ir sociāldemokrāts, - atbalstīs šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Pētera Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 27, pret - nav, atturas - 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts

M.Vītols. Atbalstīts arī 36. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 3. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols. Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 3658. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi 2. lasījumam šādus priekšlikumus.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Nav atbalstīts 2. - deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Atvainojiet, atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcijas priekšlikums piedāvā atgriezties pie panta iepriekšējās redakcijas. Lasot Ministru kabineta priekšlikumu, rodas iespaids, ka Ministru kabinetu, pirmkārt, ne īpaši uztrauc tas, kas notiek ārpus tā sienām, un, otrkārt, ka Ministru kabinets pieņem lēmumus neadekvāti situācijai.

Kurš tad reāli var izmantot atvieglojumus un ievest pāri robežai preci ar vērtību, kas mazāka par 300 latiem? Tie pārsvarā ir cilvēki, kuri vēlas ietaupīt pāris latu, tāpēc iepērkas kaimiņzemēs Lietuvā vai Krievijā, izmantojot šo valstu ekonomisko politiku, kuras mērķis ir palīdzēt vietējiem uzņēmējiem kļūt konkurētspējīgiem Baltijas tirgū.

Nevienam nav noslēpums, ka Lietuvā, pieņemsim, nodokļu slogs ir divreiz mazāks nekā Latvijā. Mūsu valdība šinī situācijā nebūt nepiedāvā samazināt nodokļus, bet rīkojas tieši pretēji, tāpēc nodokļi aug. Protams, mēs varam atrisināt šo situāciju ar administratīvām metodēm - aizliegt ievest preci, bet, raugoties no citas puses, mazliet varētu apstādināt tā saucamos kontrabandistus, lai gan tie klasiskā nozīmē nav kontrabandisti, jo viņi faktiski maksā nodokļus, PVN un citus nodokļus, tajā zemē, kur viņi iepērkas, kur iepērk to preci. Faktiski mēs gribam divreiz paņemt nodokļus no tām fiziskajām personām. Vai uzvarēs šajā gadījumā, ja mēs pieņemsim to lēmumu, valsts budžets? Nebūt ne, jo... un tam pamats būs mūsu ierēdņi un mūsu muitas darbinieki, cilvēki, kas strādā Latvijas muitā. Skandāls ar putnu gaļu ir tā kukuļdošanas un kukuļņemšanas aisberga augšdaļa. Tūkstoš reižu katru dienu ņem naudu mūsu valsts interešu sargi. Pa piecītim un vairāk. Tikai tāpēc, lai nemocītu cilvēkus, kas būtībā nepārkāpj likumu un vienkārši iepērkas savām vajadzībām. Samazinot pāri robežai pārvietojamās preces muitas vērtību, par kuru nav jāmaksā muitas nodoklis, no 300 uz 150 latiem, mēs dosim muitai lieku iespēju ņemt kukuļus. Un es iesaku tiem likumprojekta autoriem, kas faktiski piedalās šo grozījumu rakstīšanā, aizbraukt, pieņemsim, uz Krievijas robežu un parunāt ar tiem cilvēkiem, kas tur stāv rindā. Un atklāsies interesanti gadījumi, un šis ierēdnis uzzinās, cik un kurā vietā jāliek naudas, lai tiktu pāri robežai un nebūtu pārbaudes. Principā mēs neko nedabūsim budžetā papildus, ja pieņemsim šādu lēmumu.

Starp citu, viens no paņēmieniem, kā apkarot kukuļdošanu, ir novērst kukuļdošanas iemeslu. Ja tiks atbalstīts mūsu priekšlikums, netiks nodarīts pāri budžetam un daudzi cilvēki būs mums pateicīgi. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te mēs kārtējo reizi redzam mūsu lielo veikalu ieinteresētību savu ienākumu palielināšanā. Kādā veidā? Uz visām viņu precēm ir uzlikts ļoti liels uzcenojums, un visas preces, protams, Latvijā ir gandrīz divreiz dārgākas nekā citās valstīs. Viena un tā pati prece! Tāpēc jau cilvēki brauc iepirkties vai nu uz Lietuvu, vai Poliju, vai vēl kaut kur citur. Tagad cilvēks nevarēs nopirkt un atvest, teiksim, kostīmu un mēteli. Par to mēteli būs jāmaksā muitas nodoklis. Viss šis dokuments, kas ir sagatavots... Es prasu jums - cik liels kritums Latvijas budžeta ienākumos būs no tā, ka mēs samazinām muitu citas produkcijas ievešanai? Vajag taču būt kādam kauna samēram cilvēkam! Vai tad visi tie iedzīvotāji, kuri pārbrauc pāri robežai, nodarbojas ar kontrabandu? Muļķības! Ar kontrabandu nodarbojas firmas. Vai ir mūsu Finansu ministrijā reģistrs tām viltus firmām, kuras ieved gaļu, spirtu, tabakas izstrādājumus? Nav tāda reģistra. Viņi nav desmit gadu laikā vēlējušies tādu izveidot un panākt, lai tas būtu zināms visām iestādēm. Nav tāda reģistra nedz Valsts ieņēmumu dienestā, nedz Finansu ministrijā, nedz arī kādā citā vietā. Tagad mēs sāksim pārbaudīt katru cilvēku: cik nu viņš ved - vai tikai 150 latu apmērā vai 200 latu apmērā? Ja 200 latu apmērā, tad ir jāmaksā. Tā ir nejēdzība! 300 lati - kas tad tā ir par summu! Bet kur tad paliek desmitiem tūkstošu tonnu kontrabandas benzīna un dīzeļdegvielas, ko konfiscē mūsu muita? Kāpēc tas viss netiek atdots Iekšlietu ministrijai, Ātrās palīdzības dienestam? Kāpēc tas viss netiek nodots Aizsardzības ministrijai bez maksas? Tās taču ir miljoniem lielas vērtības, kuras ietaupīs budžeta līdzekļus! Mēs tagad atkal gribam uz iedzīvotāju rēķina saņemt kaut kādus papildu ieņēmumus. Nebūs to! Mēs tikai kārtējo reizi palielināsim mūsu muitas darbinieku un pārējo, kas nu stāv uz robežas, kabatas ieņēmumus. Un tāpēc tā ir kauna lieta - noteikt šādu ierobežojumu. Vajadzēja jau vispār atstāt likumā 100 latus. Tas būtu pārāk labi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šī norma tiek mainīta pirmām kārtām tāpēc, ka abās pārējās Baltijas valstīs tā ir 150 lati vai nedaudz mazāka (pārrēķinot to mūsu naudas vienībās - 140 lati). Tā tiek mainīta, lai vienādotu šīs normas Baltijas tirgū, kas ir principā ļoti atvērts. Šī norma tagad būs absolūti atbilstoša abās kaimiņvalstīs pastāvošajai.

Otra lieta. Šinī priekšlikumā notiek arī vēršanās pret tādu parādību kā degvielas ievešana pāri robežai, ko veic privātpersonas. Ir konstatēts rekords, ka vienā dienā 17 reizes mašīna šķērso robežu. Tā praktiski tiek ievesta šī degviela. Šobrīd iespējas to procesu bremzēt vai aplikt ar nodokļiem nav. Tas daudzums, kas tiek ievests šādā veidā, ir graujošs. Tā ir Degvielas tirgotāju asociācijas prasība - šo lietu sakārtot.

Tāpēc, nenoliedzot to, ka vēl ir daudz darāmā robežas un muitas sakārtošanā, es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu un sakārtot ievedamo preču daudzumus, lai varētu sakārtot arī iekšējo tirgu, iekasēt vairāk nodokļu un sakārtot konkurenci iekšējā tirgū.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi. (Starpsauciens: "Nepadodies!")

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu no Bērziņa kunga dzirdēt, cik tad ir to personu, kuras ieved to degvielu bākās, un cik ir to personu, kuras to ieved cisternās, dzelzceļa vagonos, un kāda ir starpība. Un vai tad nevar ierobežot to cilvēku braukšanu, kuri 17 reizes dienā šķērso robežu? Ja jau ir zināms precīzs viņu braucienu skaits, tātad viņi ir uzskaitīti. Kāpēc tad nepieņem, tā teikt, pret šiem cilvēkiem nekādus mērus, bet pieņem mērus pret visiem? Tā ir viena lieta.

Tagad jūs piekāpāties degvielas tirgotāju priekšā. Bet kāpēc tad degvielas tirgotāji Latvijā tirgo nekvalitatīvu degvielu? Līdz pat šim laikam jūs neesat izveidojuši laboratoriju, lai var pārbaudīt, kāda kvalitāte ir degvielai, jo degvielas tirgotāji Latvijā tirgo ļoti sliktas kvalitātes degvielu. Pirmkārt, viņi tādējādi sabeidz dzinējus iedzīvotājiem. (Zālē jautrība.) Nu, es gribēju teikt, ka sabeidz automobiļiem… Otrkārt, viņi pasliktina tehniskās pārbaudes veikšanu automobiļiem. Jo, ja ir slikta degviela, tad, protams, tajā CO₂ daudzums ir lielāks. Ceļu satiksmes drošības dienests ir spiests domāt, ka autovadītāja nolaidība ir vainojama pie tā, ka slikti strādā dzinējs, bet patiesībā vainīga ir degviela. Diemžēl tagad jūs pierādāt, ka jūs atbalstāt Latvijā degvielas tirgotājus, nevis iedzīvotājus. Tā ir tieša šo monstru lobēšana.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Cienījamais Leona Bojāra kungs! Neskatoties uz visām tām daudzajām kļūdām, ko jūs pieļāvāt, es tomēr esmu spiests jums norādīt uz vienu: dzinēji pārsvarā ir mašīnām, nevis cilvēkiem. Un varbūt arī tas pārējais, ko jūs teicāt, bija tikpat kļūdains kā šis apgalvojums.

Lai varētu šīs problēmas risināt, ir vajadzīga likumdošanas norma. Ja tas nav nekādā veidā ierobežots likumdošanā, tad, vadoties tikai pēc savas revolucionārās pārliecības, ne robežsardze, ne muita šādas problēmas nevar risināt. Šinī pantā ir normas, kas ļaus šo problēmu risināt.

Par to preču tirdzniecības apjomiem, kas tiek ievestas, teiksim, no Viļņas tirgus vai varbūt no citām valstīm. Apjomi ir mērāmi vienā mēnesī desmitiem miljonos latu. Tas ir tāds preču daudzums, ko nepārdod vietējie uzņēmēji vai vietējie veikali. Vienā reizē, ar autobusu šķērsojot robežu, legāli var ievest, teiksim, 30 cilvēki preces par 10 tūkstošiem latu, taču, padziļinātas pārbaudes veicot, ir konstatēts - arī nesen bija aprakstīts tāds gadījums -, ka preču daudzums ir varbūt vēl lielāks.

Šinī gadījumā šī norma ir vienkārši tādēļ, lai risinātu tās problēmas, pret kurām arī jūs vēršaties. Ir vajadzīga šīs normas akceptēšana. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt priekšlikumu un svītrot šo normu.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais finansu ministra kungs! Jūs maldināt klātesošos ar to, ka tas attiecoties uz naftas produktiem. Naftas produktu ievešanu jebkurā apjomā regulē citi likumi, citi panti. Šeit par to nav runa. Ja jūs uzmanīgi lasītu to, par ko jūs mēģināt tik kaismīgi stāstīt, jūs to zinātu.

Otra lieta. Ja jūs līdz galam izlasītu mūsu priekšlikumu, tad redzētu, ka tur ir rakstīts par Lietuvas un Igaunijas ievedmuitu sinhronizāciju. Tur arī tas ir ietverts. Ja jūs aiztaupītu laiku tādām maldināšanām un vienkārši tiktos ar saviem kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, un noslēgtu šos starptautiskos līgumus, jautājums būtu atrisināts un nebūtu par ko te daudz runāt. Tā ir vienkārši neizdarība, nespēja cīnīties, vai arī ir taisni otrādi - imitē šādu cīņu pret korupciju, piesedz īstās, lielās korupcijas lietas, kuras ir tagad attiecībā uz gaļu un kuras diez vai tiks izpētītas līdz šīs Saeimas darbības beigām. Spirts, alkohols, naftas produkti, kuru te ir krietni vairāk, nekā legāli ievests... Tie cilvēki pielāgojas jūsu metodēm. Cienītie valdošie, viņi mēģina atdarināt jūs un paši ievest uz savu roku tik, cik viņi var, un to tirgot!

Nu, ja mēs, Rīgas kungi, šeit krāpjamies, tad rodas jautājums - kāpēc mēs gribam liegt cilvēkiem mēģināt izdzīvot tādā pašā veidā? Jo nekādu labāku piemēru mēs viņiem nedodam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst augsti godātā finansu ministra uzmanību diviem vārdiem šajā priekšlikumā: “nekomerciāliem nolūkiem”. Jūs runājāt par to, ka preces tiek ievestas, lai pēc tam tās te pārdotu. Bet kā faktiski pārbaudīt, vai prece tiek ievesta pašu patēriņam vai pārdošanai? Tas jau ir jūsu uzdevums. Es domāju, ka to principā var noteikt, jo var būt diezgan labas pārbaudes procedūras. Principā... faktiski mēs taču ierosinām nevis ļaut ievest preces pārdošanai, bet tieši pašu patēriņam, jo tiešām jādomā par tiem nabaga cilvēkiem. Jo tas nav noslēpums, ka Latvijā cenas ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd negribu spriest, vai tas ir pareizi vai ne, vai tas ir slikti vai ne, bet tā tas ir. Daudziem maznodrošinātajiem tā ir iespēja nodrošināt sev nu vismaz drusciņ augstāku dzīves līmeni, un tieši viņiem mēs to neļausim līdz ar šīs normas ieviešanu.

Tāpēc es vēlreiz uzsveru: nav runa par sīkiem uzņēmējiem, nav runa par kontrabandu, bet ir runa par tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties pirkt Latvijas preci, bet var atļauties ievest šādu pašu preci no Viļņas. Un 300 lati - nu, manā skatījumā, tas nav pārāk daudz, un diez vai tas būtiski ietekmēs valsts budžetu. Tomēr lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 6, atturas - 47. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 4.priekšlikums. Finansu ministra vietā to ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle. Zīles kunga priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 5. - deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija atbalstīja 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 9.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais priekšlikums ir 71.lappusē. Tas ir ministra Zīles priekšlikums par 1.pielikuma redakciju. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu lemt par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 12. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3659-b.

1. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums, kurš ir ņemts vērā un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.3.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.

V.Balodis. Arī 4. - Oskara Spurdziņa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Saeimas Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums nr.5 ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 5., 6. un 7.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi tiek atbalstīti.

V.Balodis. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāli precizēts un izteikts kā 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir ņemts vērā 12. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 13. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Balodis. Komisijas atbalstu nav guvis arī 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi 17. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 18. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts arī 19. - Oskara Spurdziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 20. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī 21. - Oskara Spurdziņa priekšlikums - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi 22. - Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Un komisija ir atbalstījusi arī 23. - Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.25, kuru komisija ir atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 26. ir Oskara Spurdziņa priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi arī 27. un 28. - Oskara Spurdziņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 29. ir LSDSP frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Runāšu par 29.priekšlikumu. Ko tad tas paredz? Tātad jauni mazie uzņēmumi ir pilnībā atbrīvoti no uzņēmuma nodokļu maksas trīs gadu laikā, sākot no savas saimnieciskās darbības uzsākšanas brīža. Mēs jau vairākkārt, katru gadu apspriežot budžetu, esam pieskārušies grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Šajā likumā ir vesela rinda atvieglojumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Veselu rindu priekšlikumu mēs iesniedzām aizpagājušajā gadā, pagājušajā gadā, un šis ir kārtējais gads, kad sociāldemokrāti atkal nāk klajā ar priekšlikumiem, lai samazinātu mazo un vidējo uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus.

Mūsu iepriekšējie priekšlikumi bija saistīti ar to, ka investīcijas nav jāapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli, bet tagad ir cits piedāvājums - tas gan valdošo koalīciju neapmierināja: neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli šos mazos un vidējos uzņēmējus, kuri strādā pirmos trīs gadus.

Var teikt: jā, būs arī blēži, kas pārkāps likumu, viņi dibinās ik pēc trim gadiem jaunus uzņēmumus, bet es domāju, ka lielākā daļa uzņēmēju tomēr nav blēži, viņi vienkārši grib strādāt normālos konkurences apstākļos, vienlīdzīgas konkurences apstākļos, nevis izkropļotā tirgū, kāds tas šodien ir Latvijā.

Šis piedāvājums pamatā ir vērsts uz to, lai pirmos trīs gadus uzņēmēji, kuri investējuši uzņēmējdarbībā savus naudas līdzekļus, nemaksātu uzņēmumu ienākuma nodokli. Ja arī viņiem būs radušies kaut kādi ienākumi, tad pirmos trīs gadus nebūtu lietderīgi šos uzņēmuma ienākumus izņemt ārā valsts budžeta vajadzībām, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, jo arī pašlaik nevar teikt, ka mums šis vidusslānis būtu pārāk spēcīgs.

Tādējādi ar šo priekšlikumu šis vidusslānis uzņēmējdarbībā tiktu nostiprināts, un vismaz pirmos trīs gadus no valsts puses viņiem tiktu radīti labvēlīgāki apstākļi nekā citiem uzņēmējiem.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - LSDSP frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 4, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 30. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 7, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 31. ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 32. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 9, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 33. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 32, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 34. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 33. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 35. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 36. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 10, atturas - 50. Nav atbalstīts.

V.Balodis. 37. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 38. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka jums nav patīkami, ka sociāldemokrāti vai opozīcija ierosina ievērojamas izmaiņas, kuras atbalsta sīkos, mazos vai vidējos uzņēmējus, jo jūs atbalstāt tikai lielos uzņēmējus, kuriem jau tā visa ir pietiekami, jo jūs viņiem norakstāt arī parādus.

Tagad parunāsim par ko citu. Protams, tas ir pareizi, ka mēs notiesātos cilvēkus gribam iesaistīt darba tirgū, bet kāpēc mēs negribam tādas pašas atlaides dot arī tiem uzņēmējiem, kuri savā darba tirgū iesaista invalīdus? Latvijā ir 140 000 invalīdu, un, kaut arī tā ir neliela daļa, viņi tomēr vēlas strādāt. Diemžēl tiem uzņēmējiem, kuri viņus nodarbina savā uzņēmējdarbībā, mēs negribam dot atvieglojumus. Kāpēc? Kāpēc ir tāda nostāja? Vai tad jūs necienāt mūsu invalīdus? Vai viņi nav mūsu valsts pilsoņi? Viņi ir! Un arī to invaliditāti viens otrs ir ieguvis tikai tāpēc, lai tagad kāds varētu iztirgot viņu saražotās materiālās vērtības. Taču mēs negribam viņus atbalstīt. Tā ir necilvēcība, cienījamie kolēģi!

Man nekad nav bijusi saprotama jūsu, pozīcijas deputātu, nostāja, jo jūs nekad neredzat Latvijas Republikas iedzīvotājus. Nekad! Un tā attieksme izpaudās arī iepriekšējos pieņemtajos likumos, kur jūs pasliktinājāt mūsu iedzīvotāju dzīvotspēju. Jūs viņiem uzlikāt papildu maksājumus, lai gan tajā pašā laikā jūs dodat atvieglojumus vai nu ārzemniekiem, vai tiem lielajiem uzņēmējiem, kuri atbalstās uz valsts, saņemot tās atbalstu, jo tie ir lieli. Mazos jūs nekad neredzat un negribat redzēt! Viņi, jūsuprāt, ir jāiznīcina, kā tas ir noticis līdz šim un kā tas notiek tagad. Jūs paskatieties, kas ir aizgājis bankrotā!

Un tāpēc tika iesniegts šis ierosinājums. Ja jūs neatbalstīsiet, tad būs necilvēciski. Tas ir jāatbalsta! Invalīdi ir tādi paši mūsu valsts pilsoņi, un uzņēmējiem, kuri pieņem viņus darbā, tas ir gods, un tāpēc šie uzņēmēji ir jāatbalsta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām šinī gadījumā Bojāra kungs emocionāli tika pieskāries ļoti nopietnam jautājumam. No vienas puses, tas noteikti būtu jāatbalsta, lai arī invalīdi varētu dzīvot aktīvāk un lai uzņēmēji būtu ieinteresēti invalīdu iesaistīšanā. Bez tam veidosies arī tāds moments, ka tas samazinās slodzi uz sociālo budžetu, jo šis cilvēks, kas saņem invaliditātes pensiju, tomēr būs iesaistīts arī kaut kādā aktīvā darbībā. Tad patiešām tiem pašiem epilepsijas un daudzu citu slimību slimniekiem nevajadzēs piketēt pie Ministru kabineta, jo viņiem tomēr būs kaut kāda iespēja nopelnīt. Viņiem nebūs jāubago no valsts tie santīmi, lai varētu nopirkt vai saņemt zāles.

Mēs patiešām esam radījuši nedaudz paradoksālu situāciju. Es saprotu, ka šis atvieglojums ir domāts cietumu uzņēmējdarbībai, jo mēs runājam tikai par notiesātajiem. Tātad, ja uzņēmējs pieņems darbā to, kurš ir atbrīvojies no cietuma, šis cietumnieks jau vairs nav notiesātais, jo viņš jau ir nosēdējis savu termiņu, līdz ar to šis uzņēmums atvieglojumu nesaņems. Tātad mēs neatrisinām to problēmu, kas šodien valstī ir samilzusi, jo tos, kuri ir izcietuši ieslodzījumu, neviens uzņēmējs negrib ņemt darbā.

Taču šinī brīdī es aicinu atbalstīt priekšlikumu par invalīdiem, jo mums lēnām ir jāveido normāla, civilizēta sistēma, it sevišķi tagad, kad mēs gribam iet uz Eiropu. Tādā ceļā, ka mēs atsevišķos lielveikalos vai arī Saeimā ierīkosim eskalatorus, mēs neatrisināsim šo jautājumu, jo tas vēl nenozīmē, ka mēs esam sākuši rūpēties par invalīdiem un ka Latvijas Saeima ir sākusi par viņiem domāt.

Protams, es ticu, ka nākamgad liela daļa kolēģu kārtējo reizi brauks uz Juglu pie neredzīgajiem, ka liela daļa kolēģu braukalēs pa tām vietām, kur kompakti dzīvo un strādā invalīdi, bet tad būs ļoti grūti viņiem izskaidrot, kāpēc mēs šiem uzņēmumiem neesam snieguši atbalstu.

Tā ir ļoti neglīta rīcība, un nevajag pēc tam runāt par kristīgo morāli, par tautas mīlestību vai nacionālajām rūpēm. Tas ir cinisms, divkāršs cinisms! Un reizi vajag sākt šo problēmu risināt, citādi Eiropa mūs nesapratīs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc netiek veidoti invalīdu uzņēmumi? Visās pasaules valstīs tādi ir, un tie tiek atbalstīti no valsts puses, bet pie mums tādi netiek veidoti. Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienests un visas tās uzraudzības iestādes, kuras pat 60 reizes gadā pārbauda mazos un vidējos uzņēmumus, neļauj viņiem strādāt. Tā nodokļu slodze, kas tiek uzlikta invalīdu uzņēmumiem, ir ļoti liela, un tāpēc arī šādu uzņēmumu nav.

Jūs paskatieties! Bija Rīgas ortopēdijas un protēžu rūpnīca un tās centrs. To taču likvidēja! To likvidēja! Kāpēc? Tāpēc, lai viena SIA varētu paņemt valsts līdzekļus un iepirkt nekvalitatīvus invalīdu piederumus - ratiņus un visu pārējo un pēc tam tos izdalīt. Tāpat ir ar apaviem. Tātad mēs iznīcinājām savu rūpnīcu, savas darba vietas, kur strādāja arī daudz invalīdu, toties atbalstām kādu sevišķu cilvēku grupējumu, kuri izmanto valsts līdzekļus.

Man rada izbrīnu arī Apiņa kungs, kurš neiet aizstāvēt invalīdus. Viņš tā dedzīgi uzstājas par to, ka baznīcas ir jāapliek... ka nekustamais īpašums ir jāapliek ar nodokļiem, toties par invalīdiem viņam nav nekādas daļas. Viņam ir gan daļa, jo viņš ir ārsts un zina tās problēmas, kādas ir mūsu Latvijas invalīdiem. Tad kāpēc mēs nevarētu atbalstīt tādu priekšlikumu?

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir jāatbalsta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs! Jūsu priekšlikums tiešām būtu izskatīšanas un atbalstīšanas vērts, ja jūs būtu pacenties priekšlikumu uzrakstīt korekti. Šobrīd jūs esat piedāvājis aiz vārda “darbaspēku” ierakstīt vēl invalīdus un notiesātos. Tātad runa ir par uzņēmumiem, kuros nodarbina notiesātos un invalīdus. Tā kā notiesātos var izmantot tikai cietuma uzņēmumos, vai jūs arī šos invalīdus gribat ielikt cietuma uzņēmumos? Ja jūs būtu gribējis atbalstīt invalīdus, tad jūs būtu rakstījis “invalīdus vai notiesātos”, un tad mēs varētu runāt par divām uzņēmumu kategorijām. Šobrīd jūs vienkārši piedāvājat arī invalīdus nodarbināt cietumu uzņēmumos. Tā tas šeit ir rakstīts, un jūs nevarat to apstrīdēt, ka tieši tā tas arī ir.

Līdz ar to šis jautājums pēc būtības vairs nav diskutējams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka 1998.gada 30.jūnijā Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptēja koncepciju: “Vienādas iespējas visiem!” Un šī koncepcija paredz pasākumus, lai nodrošinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, tajā skaitā arī invalīdu tiesības uz darbu un vienlīdzīgām iespējām uz produktīvu un labu atalgotu vietu darba tirgū.

Taču, neskatoties uz to, ka ar invalīdu nodarbinātību saistītos pasākumus tika paredzēts veikt, sākot ar 2000.gadu, vēl līdz šim laikam šāda sistēma nav izstrādāta, kas ieinteresētu darba devējus pieņemt darbā invalīdus. Tātad šis būtu viens no tādiem priekšlikumiem, kas ieinteresētu darba devējus pieņemt darbā invalīdus.

Ir jāņem vērā tas, ka ir ļoti daudz cilvēku ar sevišķi smagām invaliditātēm, ka ir neredzīgi vai nedzirdīgi cilvēki, kas nodarbināti uzņēmumos, kuri maksā šai valstij nodokļus. Tāpēc es lūdzu atbalstīt Bojāra priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Baloža kungs man piekritīs, ka šis likumprojekts būtu jāatliek uz vienu sēdi. Es domāju, nekas Latvijas valstij nenotiks, ja to izskatīsim nākamajā sēdē.

Žēl, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šim jautājumam ir piegājusi ciniski, neuzmanīgi un vienkāršoti, jo patiešām es zinu, ka arī cienījamais Leiškalna kungs mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatot priekšlikumus, ja kāds deputāts ir pieļāvis kļūdu, vienmēr uzmanīgi visu izanalizē. Mēs šādos gadījumos dodam atbildīgās komisijas redakciju. Šinī reizē es varu runāt vai nu par rupju kļūdu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses, vai arī par apzināti cinisku pozīciju.

Es aicinu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju šinī brīdī pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, paņemt to uz komisiju un izlabot Bojāra kunga priekšlikumu, jo šis jautājums ir jārisina. Beidzot invalīdi ir jāsāk integrēt Latvijas darba tirgū, ir jārosina uzņēmēji viņus pieņemt darbā.

Tā ir ļoti normāla politika, un es nedomāju, ka šinī brīdī ar šo jautājumu nerisināšanu mēs saglābsim Latvijas valsts budžetu vai ka mums būs milzīga ekonomija. Mums ir jārosina uzņēmēji un jārisina šī problēma. Tādēļ es aicinu pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, atlikt to uz nedēļu un noteikt kaut vai vienu dienu ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Komisija labo Bojāra kunga priekšlikumu. It sevišķi jāuzsver, ka arī cienījamais Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Leiškalna kungs un arī Ūdres kundze atzīst, ka Latvijas valsts ir uzņēmusies šīs saistības. Ir beidzot jāsāk tās realizēt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Vents Balodis katrā ziņā būs gatavs šodien atsaukt šo likumprojektu. Praktiski mēs varētu tomēr paiet pretim invalīdiem un vienreiz pieņemt to, ko opozīcija daudzkārt ir piedāvājusi, lai būtu uzņēmumam ienākuma nodokļa atlaide tad, ja invalīdus iesaista konkrētajā uzņēmumā kā speciālistus, kā strādniekus. Es domāju, tas ir ļoti nopietni.

Leiškalna kungs šeit ironizēja par to, kas notiek tad, ja, teiksim, kā darbaspēku izmanto nevis recidīvistus, bet arī kādu māmiņu, kura ir notiesāta par kaut ko, un būtu blakus invalīds. Ne jau obligāti vienmēr tur būtu konfliktsituācija. Un par to jau lemtu uzņēmuma vadība. Es domāju, ka Leiškalna kungam nebūtu iebildumu, ja par to lemtu tieši uzņēmuma vadība. Tā ka arī šajā gadījumā nekas traģisks nenotiktu. Taču neatbalstīt Leona Bojāra priekšlikumu, es domāju, nozīmē to pašu, ko nostāties skaidrā pozīcijā: mēs nevēlamies integrēt invalīdus šajā sabiedrībā! Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Cik ilgi mēs varam Latvijā runāt par Eiropas Savienības standartiem un kritērijiem, bet tajā pašā laikā mukt no šiem standartiem un kritērijiem kā velns no krusta? Es domāju - pietiek! Ir jādara kaut kas lietas labā.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Godājamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi!

Runāšu par divām lietām. Pirmā. Saeimā mēs esam saņēmuši neskaitāmus dažādu invalīdu grupu ierosinājumus un aicinājumus izskatīt šo problēmu. Invalīdi ir neskaitāmas reizes devuši mums ziņu par savām problēmām. Sociāldemokrāti ir vairākkārt iesnieguši līdzīgus priekšlikumus un piedāvā ne jau pirmo reizi arī šo priekšlikumu. Es uzskatu, ka šis priekšlikums, proti, priekšlikums par šādiem nodokļa atvieglojumiem, radās tieši tādēļ, ka Saeimas komisijā ieradās Zahara kungs ar aicinājumu rīkoties atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tas tika uzklausīts un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīts. Taču invalīdu biedrību un atsevišķu invalīdu, viņu vecāku, it sevišķi bērnu invalīdu, it sevišķi tādu invalīdu, kuri var un grib strādāt un kuru sociālā rehabilitācija ir absolūti nepieciešama, sāpes un rūgtums uzklausīts nav.

Un tagad par pašu tekstu. Es esmu latviešu valodas filoloģe un gribu atgādināt godātajiem deputātiem, ka šajā gadījumā saiklis “un” nozīmē to, ka te nav runa par to, ka vienā uzņēmumā būtu jānodarbina notiesātie un invalīdi. Te ir runa par dažādiem uzņēmumiem, pat ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu tādā redakcijā, kādā to piedāvā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti. Es ļoti aicinu nepiesieties šai filoloģiskajai niansei un balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns. Baldzēna kungs, es neironizēju ne par invalīdiem, ne par cietumniekiem, ne par vieniem, ne par otriem! Ne no ubaga tarbas, ne no cietuma kameras es atteikties nevaru, jo tad es nonākšu pie viena un pie otra reizē. Es neironizēju pat par nespēju uzrakstīt korektus priekšlikumus un par nespēju šos priekšlikumus salasīt kopā. Es neironizēju pat par to, ka mēs aizstāvam, nesaprotot, ko aizstāvam. Notiesātie var strādāt tikai cietumā, jo notiesātie atrodas tādā situācijā, ka viņi ir notiesāti, nevis jau sodu izcietuši. Tā ir pilnīgi cita kategorija. Izlasot šo priekšlikumu ar saikli “un”, Bojāra kungs, ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par cietuma uzņēmumiem. Zahara kungs tieši par to runāja un aicināja noteikt šādas nodokļu atlaides cietuma uzņēmumiem, lai varētu nodarbināt ieslodzītos, lai ieslodzītajiem nebūtu, tā teikt, pārāk daudz brīvā laika un lai brīvā laika dēļ viņiem nenāktu muļķības prātā. Lasot Bojāra kunga priekšlikumu, redzam, ka tajā ir pilnīgi skaidri rakstīts, ka invalīdi jānodarbina cietuma uzņēmumos. Tā nav pareiza pieeja likumdošanai. Ja jau kāds grib ārkārtīgi aizstāvēt invalīdus, tad tas ir jāizdara mierīgi, precīzi un ir jākonsultējas. Bojāra kungs, pieaiciniet konsultantus! Šeit ir kļūda.

Cits jautājums, ja komisija atsauc… Un tas, ko saka Lujāna kungs… mēģina nodalīt vienu uzņēmumu no otra un tik tiešām pēc būtības runā par invalīdu nodarbinātības problēmām. Ja gribam dot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides tiem uzņēmumiem, kas nodarbina invalīdus, tad ir jānosaka, cik invalīdu ir jābūt katrā uzņēmumā. Mēs jau nevaram uzņēmumā pieņemt, teiksim, vienu naktssargu, III grupas invalīdu, un uzreiz dot uzņēmumam ienākuma nodokļa atlaidi - 20%. Tātad šeit ir jābūt kaut kādiem nodarbinātības kritērijiem, nevar vienkārši ar vārdiņu “un” pielikt klāt cietuma uzņēmumiem invalīdus un iedot uzņēmumam ienākuma nodokļa atlaidi - 20%.

Tā nav pareiza pieeja. Pieejai jābūt nevis populistiskai, bet labi izstrādātai!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es arī gribētu runāt par pieeju, tāpat kā Kārlis, jo pieeja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija ļoti vienkārša. Par būtību. Nevis tā, kā šeit Kārlis runāja, par saturu un juridisko precizitāti, bet par būtību. Balsoja “pret” “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai” - balsoja pret būtību, nevis par saturu! Un tāpēc arī redakcionāli šis priekšlikums netika tālāk attīstīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija divas balsis “par”. Tā tas attiecībā uz šo likumu atkārtojas ne pirmo gadu. Un pats interesantākais ir tas, ka priekšlikums par invalīdiem nebija vienīgais šāds priekšlikums no sociāldemokrātiem. Pagājušajā gadā, es atceros, tika iesniegts priekšlikums par uzņēmumiem, kas sadarbojas ar profesionālās izglītības iestādēm. Arī šādiem uzņēmumiem ir piešķirami uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumi. Arī šādu priekšlikumu pagājušajā gadā tās pašas partijas noraidīja, lai gan ar Gaigala kungu bijām vienojušies, ka šāds priekšlikums ir jāatbalsta, jo profesionālajā izglītībā darba devējs un darba ņēmējs ir jātuvina un mūsu izglītības iestādēm ir jāražo tāda izglītība, kāda darba tirgū ir vajadzīga. Kam tad ir nodokļi domāti? Tam, lai valsts budžetā nodrošinātu līdzekļus nepieciešamām lietām vai lai veicinātu procesus valstī. Procesus valstī var veicināt ar nodokļiem, un tādam nolūkam tie ir domāti. Nodokļu atvieglojumi uzņēmējiem ir tādēļ, lai viņi palīdzētu profesionālās izglītības programmām, kuras ir vajadzīgas darba tirgū, un nāktu ar savu finansiālo atbalstu un līdzdalību. Tādam nolūkam viņiem ir vajadzīga nodokļu atlaide. Ja invalīdi tiek iesaistīti darba tirgū, tad tiem uzņēmējiem, kas to dara, visā Eiropā ir nodokļu atlaides. Taču pret pašu būtību nobalsoja trīs koalīcijas partijas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un tagad mēs strīdamies par saturu. Bet būtība ir noraidīta jau kuro gadu! Es taisni brīnos, kā koalīcijas partijas var tik nicinoši izturēties pret šā priekšlikuma būtību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Kārtējo reizi mēs šeit matus skaldām, un kārtējo reizi dzirdam no valdības partijām kaut kādus, teiksim, iebildumus, ka tur varētu maķenīt labāk, tur varētu maķenīt citādāk. Taču mēs neredzam tos viņu priekšlikumus. Arī komisijā, kā atzīmēja Lujāns un atzina arī Leiškalna kungs, neviena šajā sakarā iesniegta precizējuma nebija. Taču ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, tāpat kā virkne citu opozīcijas frakciju, vairākkārt ir ierosinājusi uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi tajā gadījumā, ja uzņēmumā kā darbaspēku, kā strādniekus, speciālistus, strādājošos, iesaista arī invalīdus. Un valdības partijas arī tad, ja nebija vajadzīgi nekādi redakcionāli precizējumi, vienmēr šos mūsu priekšlikumus noraidīja. Es domāju, ka tagad ir pienācis tas brīdis, kad valdības partijas varētu nolemt izņemt šā likumprojekta izskatīšanu no Saeimas darba kārtības un iedot savu, daudz labāku, precīzāku redakciju, ko tik labi prastu uzrakstīt gan Kārlis Leiškalns, gan citi valdības partiju deputāti. Un tad mēs šo problēmu atrisinātu. Nemēģināsim matus skaldīt, strādāsim tautas labā!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Cienījamie sociāldemokrāti, tas, ka Rīgā notiek tik lielas neveiksmes, nav nejaušība! Jo katra lieta ir jādara profesionāli. Diemžēl šis priekšlikums parāda, ka izpratnes par to, kādai jābūt likumdošanai, lai atrisinātu kādu problēmu, jums nav.

Pirmā lieta, lai atbalstītu invalīdus - un tā tas šobrīd ir likumdošanā - , ir tā, ka ir jābūt atbalstam attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - iedzīvotāju ienākuma nodokli, kur tas tā šobrīd ir, un sociālo nodokli, kuram ir mazāka likme. Un jāpiešķir tiešs atbalsts invalīdu organizācijām, par ko jūs balsosiet nākamceturtdien, un atlaides organizācijām par dažādām lietām un nodarbinātības programmām, starp kurām būs arī speciālas programmas invalīdu nodarbinātībai.

Ko nozīmē jūsu priekšlikums? Es to nolasīšu. Pirmkārt, es tiešām piekrītu Leiškalna kungam, un tā nav ņirgāšanās. Varbūt šāda priekšlikuma iesniegšana ir ņirgāšanās. Jo šobrīd, spriežot pēc šā priekšlikuma, iznāk, ka visiem invalīdiem būs jāstrādā cietumā. Tā tas iznāk, un tas nav literārs jautājums, tas ir juridisks. Saikļa “un” vai “vai” lietošana ir ļoti precīza, un ir ļoti skaidrs, kurā vietā to saikli liek.

Taču ir vēl viena lieta. Jautājumā par notiesātajiem ir pilnīgi skaidrs, ka uz šādu uzņēmumu attiecas 20% atlaide un netiek regulēts, vai tur strādā viens notiesātais vai vairāki, jo visi notiesātie strādā cietumā vai kādā citā vietā, kur tiek ierobežota brīvība. Konkrētais uzņēmums darbojas šeit, un tāpēc nav noteikts - viens, divi vai trīs... Es vēlreiz uzsveru, ka invalīdu problēmas nav jārisina ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tās jārisina ar citiem nodokļiem, un tās jau ir risinātas.

Pēc jūsu formulas iznāk tā, ka, piemēram, “Latvenergo” monopolam vai jebkuram citam pienākas 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide, ja kaut vai viens invalīds tur strādā. Vai jūs domājat, ka tajā 5000 cilvēku lielajā “Latvenergo” kolektīvā nav neviena invalīda? (Starpsauciens: "Ir!") Atlaide - 20%! Jūs gribat, lai miljoniem lieli ieņēmumi tiek laupīti budžetam. Laupot budžetam šos miljonus, jūs liedzat iespējas izmaksāt skolotājiem algas, atbalstīt tos pašus invalīdus tādā formā. Mīļie sociāldemokrāti, es saprotu jūsu cēlo mērķi, bet, mācieties beidzot strādāt profesionāli! Neveiksmes Rīgā, ja tās turpināsies, var diezgan dārgi jums maksāt. Politika prasa ne tikai revolucionāro pārliecību, bet kaut vai elementāru profesionalitāti jebkāda jautājuma risināšanā.

Sociāldemokrāti, esiet profesionāli politiķi!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Mans priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai ir tomēr izņemt šā likuma galīgo izskatīšanu no šodienas sēdes darba kārtības un vēlreiz atgriezties pie tā izskatīšanas.

Vispirms jau jāmin tas apsvērums, kas šodien tika izteikts attiecībā uz šiem invalīdiem.

Otrs. Mēs jau esam vairākkārt teikuši, ka princips par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm nav pats labākais. Es nesaprotu, kāpēc valdošā koalīcija, finansu ministrs un Ministru kabinets nāk ar tādu priekšlikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm, ko neatbalsta neviena asociācija. Nu kāpēc vajag uzspiest lietas, kuras sabiedrība negrib! Kāpēc tas ir vajadzīgs? Jautājums ir par to, lai atlaides būtu saistītas ar ieguldītajām investīcijām. Kāpēc mēs to negribam darīt?

Nu paskatieties vakardienas laikrakstā “Dienas Bizness”! Nu gandrīz katrā avīzē par to raksta. Kāpēc mēs to negribam saprast un rīkojamies pretēji loģikai? Es atbalstu Modra Lujāna priekšlikumu, ka komisijā vajag atgriezties pie šā jautājuma un mēģināt to visu precizēt. Esmu pārliecināts, ka komisijā ir gudras galvas, kas var to lietu sakārtot labāk, tā, kā tas Latvijas tautsaimniecībai ir vajadzīgs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu iepriekš teiktajam. Ja jau tik daudz gudru galvu ir valdībā, tad jāatgriežas pie šā jautājuma otrreizējas izskatīšanas, un Finansu ministrija juridiski precizēs ideju, lai tā būtu tāda, kādai tai jāizskatās, un ar to jautājums būtu atrisināts. Taču šaubos, finansu ministra kungs, ka tā tas būs. Kāpēc šaubos? šaubas rada tas, ko jūs teicāt. Jūs teicāt, ka jau tagad ir ienākuma nodokļa, sociālā nodokļa atlaides invalīdiem. Jā, it sevišķi ienākuma nodokļa atlaides. Kas tad ienākuma nodokli maksā - darba devējs vai darba ņēmējs? Es, algas saņēmējs, saņemu “uz papīra” algu tāpat kā katrs no jums un no šīs algas samaksāju ienākuma nodokli. Es, darba ņēmējs, to maksāju no savas algas. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis ir vienīgais... gandrīz vienīgais nodoklis, ko maksā darba devējs. Taču ir jābūt abpusējai ieinteresētībai, lai šie invalīdi strādātu, lai tiktu veidoti Eiropai raksturīgi invalīdu uzņēmumi, nevis lai būtu tā, ka tikai viens šāds cilvēks strādā, teiksim, “Latvenergo”. Eiropā ir tādi uzņēmumi, un to uzņēmumu īpašniekiem ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides, un tajos uzņēmumos tiek nodarbināti vairāk nekā 80% invalīdi. Tāda ir Eiropas prakse.

Lūdzu, atgriezīsimies atpakaļ pie šā jautājuma, izklāstīsim uz papīra šādu Eiropas praksi, pilnveidosim šo priekšlikumu! Ir vajadzīga tikai gribēšana. Gribēšana ir vajadzīga, lai...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

P.Salkazanovs. ... lai ieinteresēts būtu gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Abām pusēm ir jābūt ieinteresētām, lai kaut kas notiktu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Modris Lujāns vēlas runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. (No zāles dep.M.Lujāns: “Vispirms Balodis un tad es!”) (No zāles dep.V.Balodis: “Es nevēlos runāt jūsu vietā!”)

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausījies arī finansu ministra Bērziņa kunga teikto, saprotu to, ka patiešām šis jautājums vēl būtu jāizdiskutē atbildīgajā komisijā. Es pat neuzstāju, lai tiktu papildus noteikts laiks jaunu priekšlikumu iesniegšanai, bet lūdzu Saeimu nobalsot par to, lai jautājums tiktu uz nedēļu atlikts. Nedēļas laikā komisijā gan “Latvijas ceļa” profesionāļi, gan Tautas partijas profesionāļi, piesaistot lielo profesionāli un invalīdu mīlētāju Gundaru Bērziņu un arī “Tēvzemei un Brīvībai” aktīvistus, šo jautājumu izdiskutētu, ieliktu pareizos punktus. Leiškalna kungs, paņēmis stenogrammu, varēs iepazīties ar to, cik procentiem invalīdu vajag būt uzņēmumā un kādam ir jābūt pareizajam saiklim, lai nebūtu tā, ka tur obligāti jābūt invalīdiem un ieslodzītajiem. Šis jautājums varētu komisijā tikt kvalitatīvi izstrādāts. Tas ir komisijas tiešs pienākums. Un nākamreiz jau ar komisijas priekšlikumu tas parādītos Saeimā, un tad mēs varētu nobalsot. Šinī balsojumā mēs redzēsim, kurš Latvijā patiešām mīl un atbalsta invalīdus un grib risināt šos jautājumus atbilstoši Eiropas normām un kuram savukārt ir tāda stratēģija kā cienījamam finansu ministram, kurš, tā vietā, lai dotu kvalitatīvu, Eiropas noteikumiem atbilstošu priekšlikumu, var tikai paņirgāties, ka, lūk, kāds kolēģis, kas ir mēģinājis rosināt šo iniciatīvu, nav varbūt pareizi to lietu atrisinājis.

Tādēļ es aicinu šinī brīdī pārtraukt likumprojekta izskatīšanu, uz nedēļu to atlikt, un jau nākamnedēļ komisija dos kvalitatīvu priekšlikumu, un tad mēs pabeigsim likumprojekta izskatīšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Es savukārt aicinu deputātu Modri Lujānu iepazīties ar Saeimas kārtības rulli, kā šādas lietas ir risināmas.

Tātad mēs balsosim par 38. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 39. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais finansu ministr! Šis dokuments pēc priekšlikuma iesniegšanas tika izskatīts valdībā. Diemžēl arī jūs nelasāt likumus un priekšlikumus. Tātad tā ir pirmā jūsu vaina. Tas ir viens.

Tagad, ja mēs paskatāmies 19.priekšlikumu, mēs redzam, ka ir ierakstīts, ka darbaspēks tiek izmantots cietumu rūpnīcās. Tādu rūpnīcu, jūsu zināšanai, cienījamais finansu ministr, vairs nav, jo rūpnīcu iekārtas tika izzagtas, izsaimniekotas, un tikai tagad tās sāk atjaunot. Lai jūs to zinātu!

Un tagad par notiesātajiem. Vai tad tie, kas ir notiesāti bez soda izciešanas cietumos, netiek iesaistīti darba tirgū? Tiek iesaistīti. Un, tā kā jūs šo priekšlikumu bijāt ierosinājuši, es to arī turpināju. Un tur nav visu to muļķību, kas te izskanēja no jums, ka sociāldemokrāti nepiekrīt. Tur ir pateikts mierīgi: darbaspēku, invalīdus un notiesātos. Tur neskan, ka invalīds un invalīds notiesātais. “Un notiesātos” - tā ir sacīts. Tātad iesaista kā vienus, tā otrus. Un, tā kā jūs nebijāt uzrādījuši, ka rūpnīcas ir cietuma teritorijā, tad arī jums ir kļūda, cienījamais finansu ministr, šinī lietā!

Tagad vēl par to, kas attiecas uz visiem šiem pārmetumiem. Jā, visā Eiropā ir uzņēmumi, kur nodarbina invalīdus, un jums ir arī jāciena savi cilvēki, arī no jūsu partijas, kur ir arī invalīdi. Kādēļ tad jūs nedomājat par šiem cilvēkiem, cienījamie pozīcijas deputāti no “Latvijas ceļa”, no Tautas partijas un no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Domājiet taču par saviem cilvēkiem, kā viņus nodarbināt! Lai atrastu ieganstu, kāpēc sociāldemokrātu vai opozīcijas ierosinājumu nevar atbalstīt, jums taču ir bijuši 3 gadi laika. Jūs mūs neatbalstāt. Un ko jūs esat panākuši? Esat panākuši to, ka pēc gada ir jāatgriežas un jālabo kļūdas. Tā jums ir bijis ne jau vienu reizi vien un būs arī turpmāk.

Šodien mēs gribam pieņemt likumu arī par azartspēlēm, bet nākamajā gadā jūs atkāpsieties, jo tur ir trīs firmas, kuras ieies Latvijā un iznīcinās mūsu uzņēmējus. Lūk, kā jūs strādājat! Un tagad padomājiet, ko jūs darāt. Diemžēl jūs nestrādājat Latvijas labā, bet pūlaties nezin kā labā...

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (“Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātie sociāldemokrāti! Mēs ar cieņu izturamies pret jūsu priekšlikumiem, un mani tiešām mazliet satrauc tas, ka Salkazanova kungs neatcerējās, ka es nobalsoju kopā ar jums par invalīdiem, bet tas nu ir cits stāsts.

Es tiešām saprotu, ka kādā reizē šī problēma ir jārisina. Es tikai nezinu, vai tas ir jādara šādā veidā, torpedējot budžeta pieņemšanu, jo mēs taču ļoti labi saprotam, ka šie ir pavadlikumi budžeta pieņemšanai un ka nevar atlikt šādas lietas.

Mums valstī ir vajadzīgs tāds budžets, kas tomēr nosaka mūsu valsts ekonomikas attīstību, kas tomēr nosaka visu to, kādā veidā mēs strādāsim nākamajā gadā. Uzņēmumiem, valsts iestādēm un visiem pārējiem ir jābūt gataviem, lai varētu strādāt... Šim likumam ir jābūt pieņemtam.

Nākamajā nedēļā mēs balsosim tieši par budžetu, tāpēc nevajadzētu iesniegt šādus priekšlikumus - sasteigtus, ātrus un nekorektus, savienojot kopā vienā frāzē, ka, teiksim, ir jānodrošina darbs invalīdiem, cietumniekiem un visiem pārējiem. Tas nav īsti korekti! To visu varētu izdarīt lēnā garā... tādā kārtībā, kādā to vajadzētu darīt.

Es, ar cieņu izturoties pret jūsu priekšlikumiem, aicinu to visu iesniegt nākamajā gadā, izskatīt trijos lasījumos, strādāt kopā, un mēs šo problēmu noteikti nākamgad atrisināsim.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man atkal liekas, ka mēs aiz parādības pazaudējam būtību, aiz kokiem neredzam mežu, un tieši tāpēc, es domāju, Pēteris Apinis šobrīd pārgāja jau uz partiju apvainošanu, ka, lūk, notiesātie, invalīdi un sociāldemokrāti… kaut kādi nepilnvērtīgi cilvēki. Nav tā, Pēteri Apini, nav tā, Pēteri Apini!

Šeit vajadzētu skaidri un gaiši saprast, ka valsts budžeta pieņemšanas gadījumā, ja valdības partijas par to varbūt arī beigu beigās nobalsos, neskatoties uz iekšējām domstarpībām, būs iespēja kaut ko izlabot arī tad, ja mēs pieņemsim Modra Lujāna ļoti korekti piedāvāto priekšlikumu - noņemt no izskatīšanas šo priekšlikumu un pastrādāt, lai invalīdiem radītu kaut kādas priekšrocības, lai darba devējs tomēr varētu ar interesi izskatīt viņu priekšlikumus un zinātu, ka viņam no tā būs arī kāds ieguvums, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Es domāju, Pēteris Apinis saprot to, ka šeit runa nav tikai par Nacionālās bibliotēkas topošo projektu, kam valdības pārstāvji vairs neatrada naudiņu un iespējas to atbalstīt.

Nu ko es varu teikt? Te vajadzētu pavisam skaidri un godīgi pateikt tikai vienu: vai ir politiskā griba kaut ko darīt lietas labā, vai ir politiskā griba kaut ko uzlabot, labot un piedāvāt precīzāku redakciju vai nav šīs politiskās gribas. Ja nav šīs politiskās gribas, tad nevajag šeit apvārdot citus deputātus, Latvijas Republikas pilsoņus, iedzīvotājus ar to, ka, lūk, saikļa “un” vietā vajagot “vai” vai arī “vai” vietā vajagot “un”, vai ka vajagot komatu likt un tamlīdzīgi. Šī ir vienīgi matu skaldīšana un “Latvijas ceļa” deputāta Pētera Apiņa karatē principu cienīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man jāatvainojas savam draugam Pēterim. Viņš tiešām reizēm balsoja tāpat kā sociāldemokrāti. Laikam tāpēc, ka runa ir par to, ka atvieglojumi būs notiesātajiem, invalīdiem un sociāldemokrātiem, bet “Latvijas ceļam” tur nebūs vietas, tas paliek vai nu pie notiesātajiem, vai kur citur…

Attiecībā uz šo te priekšlikumu pēc būtības ir jāsaka tā: Pēteris it kā pauda viedokli, ka ir vēlme kaut ko darīt, ka ir jāatrod ceļi, bet ir jāsteidzas, jo ir jāpieņem budžets. Pēteri, es atceros pagājušo gadu, kad Poča vadīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kā mēs tad steidzāmies, un daudzi no Budžeta komisijas locekļiem to atceras. Mēs strādājām pirmdien, otrdien, trešdien, piektdien, arī ceturtdien… Kā šajā gadā mēs steidzamies? Mēs strādājam trešdien, otrdien…trešdien, un viss. Cik ir bijušas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes, kurās ir apspriests budžets, uz kurām tika aicināti ministriju cilvēki, lai nopietni izdiskutētu tās problēmas, par kurām mēs šodien runājam? Cik bija tādu sēžu, Pēteri? Es domāju, ka tu atceries, kā bija pagājušajā gadā. Tā bija nopietna budžeta apspriešana.

Šajā gadā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nenotika nopietna budžeta apspriešana, jo valdošajai koalīcijai tas nebija vajadzīgs. Koalīcijas padomes sēdēs viss tika atrisināts. Arī jautājums par invalīdiem. Ja būtu bijusi tāda vēlme, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājs šodien pateiktu: “Viss! Ņemam nost šo likumprojektu no apspriešanas, atgriežamies Budžeta komisijā un mēģinām apspriest vēlreiz šo priekšlikumu!” Taču valdošajai koalīcijai tāda vienošanās nav bijusi, un tu vari no tribīnes šeit skaisti runāt. Tikai darbību nav! Arī tavs pagājušais balsojums ir vērsts pret invalīdiem, pret šo priekšlikumu. Jā, tu teiksi, ka pēc būtības, jā… Nevis pēc būtības, bet pēc satura ir nepareizi noformulēts, tāpēc ir pret… Un jebkurai no šīs tribīnes paustai vēlmei ir jāatspoguļojas arī darbībā, taču darbības nav.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām ir nepatīkami saskarties ar likumprojektu, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir sasteigti, nekvalitatīvi un neprofesionāli sagatavots. Protams, man bija patīkami dzirdēt cienījamo kolēģi Apini, ko es augstu vērtēju kā kolēģi, tomēr es gribu norādīt, ka “Latvijas ceļš” jau desmit gadus ir risinājis gan invalīdu problēmas, gan pensionāru problēmas, gan Latvijas labklājības problēmas. Es ceru, ka “Latvijas ceļam” nākamgad vairs nevajadzēs satraukties par aiznākamā gada budžeta problēmu risināšanu. Es ceru, ka iedzīvotāju veselā loģika, kas viņos vēl būs saglabājusies, to iedzīvotāju loģika, kuri būs izdzīvojuši, dos iespēju šos jautājumus risināt jau citām politiskajām partijām, un “Latvijas ceļam” nevajadzēs pūlēties. “Latvijas ceļa” pārstāvji varēs rakstīt memuārus, kā viņi desmit gadus ir risinājuši Latvijas tautas labklājības jautājumus.

Un tālāk. Te daži profesionāļi no Finansu ministrijas puses un profesionāļi no komisijas puses atļāvās izteikties par cienījamiem kolēģiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas, bet, ja mēs beidzot uzmanīgi izlasām to tekstu, ko mums piedāvā, tad es gribu norādīt uz to, ka šis priekšlikums vispār ir ļoti nekvalitatīvs, raugoties no visām pusēm.

Uzmanīgi noklausieties šo priekšlikumu: “Nodokļu atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20% no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.”

Cienījamais jurist Lagzdiņa kungs! Ja es esmu notiesāts nosacīti, es esmu notiesātais. Teorētiski es esmu notiesātais un praktiski arī. Līdz ar to, ja Latvijas Saeima kā uzņēmums kaut vai par sētnieku nolīgs vienu notiesāto, tad saskaņā ar šo pantu, ko mēs tagad akceptēsim un ko par kvalitatīvu ir atzinis arī cienījamais finansu ministrs un, piedodiet, Vents Balodis kā komisijas priekšsēdētājs, arī Saeimai varēs būt 20% ieņēmuma nodokļa atvieglojums. Vai es pareizi es sapratu? Saeima ir tāds pats juridisks uzņēmums kā visas citas valsts iestādes. Tātad mēs ar šo nekvalitatīvo priekšlikumu tūlīt iebalsosim to, ka, pieņemot darbā jebkuru nosacīti ieslodzīto... nu notiesāto... Ne tikai tos, kuri sēž cietumos... Tā mēs, Leiškalna kungs, iedosim 20% atvieglojumu visiem uzņēmumiem. Tā ir tā būtība! Mēs varam savārīt ziepes, steidzīgi risinot un politiski neapdomīgi pieņemot šādus lēmumus. Un pēc tam diez vai neiznāks tā, ka Valsts prezidente atsūtīs likumu atpakaļ, un mums tas būs jālabo. Piedodiet, varbūt es kļūdos, bet šāds rezultāts mums var iznākt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vairākas reizes no šīs tribīnes lūdzu nenicināt cilvēkus! Apiņa kungs, jūs pielīdzināt sociāldemokrātus cietumniekiem, bet cietumniekus pielīdzināt invalīdiem? Un tad sajaucat visu to kopā... Jūs esat ārsts, bet, ja jūs nicināt cilvēkus, tad, es atvainojos, kas jūs esat?

Un tagad vēl par vienu parādību. Kāpēc budžeta izskatīšanai un sagatavošanai deputātiem tika iedots tikai mēnesis laika, nevis divi mēneši? Kāpēc tāda steiga? Steiga ir tāpēc, ka jūs vēlaties tempā “izdzīt” visu cauri, visas tās iestrādātās diezgan apšaubāmās pozīcijas, kur armijai jūs iedalāt 700 tūkstošus kancelejas piederumiem. 700 tūkstošus uz 6000 cilvēkiem. Vai jūs domājat, ko jūs darāt!

Un tagad nākamais jautājums: kāpēc budžetu pavadošie likumprojekti netiek izskatīti trijos lasījumos? Kāpēc? Tāpēc arī tiek tādas kļūdas iestrādātas.

Cienījamais Bērziņa kungs, jūs nelasījāt, un arī jūsu darbinieki nelasīja, kas tiek iestrādāts šajā likumā. Ja kas ir nācis no opozīcijas, tam mehāniski pāriet pāri.

Un pēdējais. Jūs paskatieties, kāds būs naudas sadalījums, kad mēs pilnīgi pieņemsim budžetu! Tā ir kauna lieta un ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl! Tas, kā jūs tagad darāt ar mūsu invalīdiem. Jūs viņus neuzskatāt par mūsu iedzīvotājiem, par mūsu pilsoņiem! Jūs neatbalstāt arī tos uzņēmējus, kuri tik tiešām varētu iesaistīt viņus darba tirgū. Bet kur ir norādīts, ka tas uzņēmums, kuru jūs te iestrādājāt iekšā, ir cietumā? Nav tas ierakstīts! Tātad jebkurā uzņēmumā, kur strādā ieslodzītie. Tā ir jūsu nepilnība! Un, tā kā tā ir jūsu nepilnība...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... uz tās balstās arī tas iestrādājums, kuru es ierosināju, tāpēc ir jāatbalsta mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Apinis - otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nebūs rupjību, nebūs rupjību, Baldzēna kungs! Es vienkārši gribētu teikt, ka jūsu partijai tas ir ļoti tipiski, ka cilvēki izstrādā tādus dokumentus kā, piemēram, jauno Satversmi vai šādus priekšlikumus dažādos nodokļu likumos. Viņiem viens mēnesis, protams, ir par īsu laiks. Viņi grib strādāt ar budžetu pavadošajiem likumprojektiem bezgala garu laiku. Tas, ka viņi tiešām atnāk uz sēdēm varbūt vienu reizi trešdienās vai ceturtdienās, to viņi sev rāda kā attaisnojumu. Jums tā partijas sistēma draudzīgi kopā ar visiem bojāriem... Baldzēna kungs, jūs kaut kā esat orientējušies uz to Satversmi, un visa tā darbības metode jums ir tāda salaista kopā... Satversme ir kopā ar budžeta likumiem, un tiešām ar vienu šķirkli invalīdi ir kopā ar cietumniekiem. Es nesaprotu, kāpēc jūs tā darāt! Es tiešām ar cieņu izturos gan pret vienu, gan pret otru no šīm ļaužu grupām. Un it īpaši pret jums, sociāldemokrāti! Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs katrā ziņā dzirdējām, ka Pēteris Apinis invalīdus pieminēja pēdējā teikumā, un tas norādīja uz to, kā viņš runāja par tēmu. Tāpat arī par šiem nelaimīgajiem notiesātajiem. Arī viņus viņš pieminēja pēdējā teikumā. Toties viņš ļoti daudz runāja par Satversmes grozījumiem un to nepieciešamību. Tas tik tiešām tā bija. It īpaši atceroties vēl to, ka pašas valdības izveidotā darba grupa strādā pie analoģiskiem grozījumiem Satversmē, kas ir nepieciešami Latvijas Republikai. Tā ka es gribētu uzsvērt to, ka nav nemaz tik bēdīgi ar tiem Satversmes grozījumiem. Protams, tiem ir jābūt kvalitatīviem, šajā ziņā es Pēterim Apinim piekrītu, un arī sociāldemokrāti... piemēram, te daudzi mūsu kolēģi Saeimā ir uzstājušies un runājuši par to, ka tiem ir jābūt kvalitatīviem.

Mēs esam izteikuši paškritiskas piezīmes, bet diemžēl no Pētera Apiņa nevienu paškritisku vārdu mēs nedzirdējām, un tāpēc es aicinu vēlreiz, Apiņa kungs: ja reiz jūs un jūsu lielie lietpratēji tāpat kā finansu ministrs Gundars Bērziņš ar saviem lielajiem lietpratējiem jūtat to, ka šeit varētu būt kaut kas labāks, tad tomēr vajadzētu strādāt tā, lai invalīdi kā darba ņēmēji uzņēmumos rastu atbalstu arī no darba devējiem, lai šiem darba devējiem būtu zināma ieinteresētība viņus integrēt; lai būtu tā, kā ir Eiropas Savienības valstīs, kur līdz 80% invalīdu ir integrēti normālā dzīvē, bet normāla dzīve nozīmē dzīvot nevis no šā pabalsta, kas saucas pensija, kā jūs pats to zināt, bet no līdzekļiem, ko tu pats ar savām smadzenēm un rokām vari nopelnīt. Lūk, tā es domāju, Pēteri Apini! Tas būtu daudz labāk.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie kolēģi! Radioklausītāji! Bojāra kungs! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav tā institūcija, kas jūs mācīs un kas labos jūsu kļūdas. Pēc jūsu priekšlikuma es negribu te diskutēt par cietumiem un par invalīdiem, taču pēc jūsu redakcijas sanāk tā, ka visi uzņēmumi, kuri pieņems darbā kaut vienu invalīdu, vairs nemaksās nodokli. (Starpsauciens: "Melo!") Arī tie trīs uzņēmumi, kurus jūs minējāt, ka tie ienākšot Latvijā un izputināšot Latvijas ekonomiku. (Starpsauciens: "Melo!") Arī tie, pieņemot darbā kaut vienu invalīdu, iegūs šīs nodokļu atlaides. Tāpēc es piekrītu Modra Lujāna vārdiem, ka sasteigta un nepamatota ir nevis sagatavotā tabula, bet gan sociāldemokrātu iesniegtais priekšlikums. Es lūdzu jūs, Baldzēna kungs un Salkazanova kungs, apskatieties pirms iesniegšanas to, ko jūsu kolēģis Leons Bojārs ir sagatavojis. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39.- deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 10, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 40. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt?

V.Balodis. Arī tas pēc būtības nav balsojams, jo priekšlikums...

Sēdes vadītājs. 40. un 41.priekšlikums nav balsojami. Vai piekrītat, kolēģi?

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 42. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man tomēr tas ir jāsaka šinī gadījumā, lai kā es cienu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas vadītāju Ventu Balodi. Es tomēr uzskatu, ka viņš latviešu valodu pārvalda visaugstākajā pakāpē. Ja viņš nespēj atšķirt vienskaitli no daudzskaitļa - šeit rakstīts “invalīdus” - un saka vienu...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Baldzēna kungs...

E.Baldzēns. ...tās rupjības...

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 42.priekšlikumu...

E.Baldzēns. Jā, jā, bet pašreiz šeit apspriež komisijas viedokli, un gribu pateikt skaidri un gaiši, ka ir jābūt korektiem un godīgiem arī pret sociāldemokrātiem. Vent, jūs to nespējāt!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret 42.priekšlikumu iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 43. - Oskara Spurdziņa priekšlikums - ir iestrādāts komisijas sagatavotajā priekšlikumā nr.45.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 43., 44. un 45.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 46. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 47. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Balodis. 48. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles dep.L.Bojārs: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 29. priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. 49. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Oskara Spurdziņa priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.50.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 50.priekšlikums ...

Sēdes vadītājs. 51.priekšlikums.

V.Balodis. 51. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Tāpat arī 52.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 18, atturas - 11. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojumi.

Vārds deputātam Vidiņam.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti un Latvijas iedzīvotāji! Deputātu grupa, kas atbalsta sveštautiešu repatriāciju, ir organizējusi to, ka, sākot ar nākamo nedēļu, Latvijas Neatkarīgajā televīzijā darbosies maksas tālruņa līnija līdzekļu vākšanai, lai palīdzētu mazturīgiem sveštautiešiem viņu brīvprātīgā repatriācijā uz savām tēvu zemēm. Nauda paredzēta galvenokārt ceļa izdevumiem. Lūdzu deputātus un Latvijas pilsoņus, kuriem rūp Latvijas drošība, aktīvi iesaistīties mūsu organizētajā kampaņā, jo to, kuri vēlas izceļot, ir tūkstošiem un viņi to nevar izdarīt līdzekļu trūkuma dēļ. Sevišķi lūdzu komunistus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vārds Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija) .

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi, pārtraukumā sapulcēsimies uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Freimanis, Jānis Gaigals, Andris Bērziņš, Valdis Lauskis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim darbu!

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija)

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3726-b. Pirmie pieci priekšlikumi visi ir par 2.panta redakciju. Pirmais ir deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka ir jāiegrožo azartspēles, palielinot nodokļus, bet, ja mēs speram vienu soli, būtu jāsper arī otrs. Visi mūsu priekšlikumi, arī turpmākie priekšlikumi, attiecas tieši uz nodokļu palielinājumu. Ņemot vērā, ka Baloža kungs jau ir minējis to, ka pieaug spēļu automātu skaits un kopējais apgrozījums no azartspēlēm, es gribu teikt, ka pieaug arī spēļu galdu skaits un ka arī ienākumi no šiem spēļu galdiem procentuāli pieaug - gada laikā par 27,3%. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā kopējais apgrozījums no azartspēlēm, no spēļu automātiem. Un tieši tādēļ mūsu priekšlikums ir palielināt gan pirmās iemaksas, gan arī turpmākajā laikā veicamās iemaksas par katru ruletes galdu un kāršu un kauliņu spēļu galdu. Šādā veidā mēs varētu budžetā iegūt vēl papildus vismaz 1,3 miljonus latu, kurus varētu novirzīt dažādām lietām - gan to sociālo darbinieku finansējumam, kuri strādā ar tā dēvēto riska grupu bērniem, gan arī narkomānu sociālajai rehabilitācijai un tā tālāk.

Tādēļ es lūdzu tomēr atbalstīt šo un arī turpmākos mūsu priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksme pret šo priekšlikumu nav negatīva. Kā jūs redzat tālāk, 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir līdzīgs, tikai ir papildināts vēl ar citām lietām - ar Vītola kunga priekšlikumu par totalizatora un derību organizēšanu, veiksmes spēles pa tālruni organizēšanu, kā arī ar priekšlikumu par bingo. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 9, atturas - 76. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Arī 2. - deputāta Apiņa priekšlikums - ir līdzīgs, un komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 7, atturas - 75. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. 3. - deputātes Vasaraudzes priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 4, atturas - 84. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 4. - deputāta Vītola priekšlikums, kurš arī ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk!

V.Balodis. 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas sevī ietver iepriekšējos un ir atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Balodis. 6. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums palielināt par katru ruletes galdu nodokli, lai tas būtu 24 000 latu apmērā. Par šo pašu pantu ir priekšlikumus iesnieguši arī deputāti Lāčplēsis un Vītols. Mēs tos visus esam ņēmuši vērā un esam tos iestrādājuši 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, nosakot, ka par katru spēļu galdu likme ir
16 500 latu.

6.priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli pret 6.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 8, atturas - 72. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts arī deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums, bet tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

V.Balodis. Arī 8. - deputāta Vītola priekšlikums - ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, bet nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsojums par 8.priekšlikumu? Nav.

V.Balodis. 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai par 9.priekšlikumu ir nepieciešams balsojums? (Starpsaucieni: “Jā! Pret!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis. 10. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Balodis. Komisija nav atbalstījusi arī deputāta Lāčplēša iesniegto priekšlikumu nr.11.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu, kurš nosaka nodokļa pieaugumu par 1000 latiem par katru kāršu un kauliņu spēles galdu nākamajā gadā. Tas ir 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

V.Balodis. 13. - deputāta Lāčplēša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 14. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Balodis. 15. - deputāta Lāčplēša kunga priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Nav atbalstīts 16. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 17. - deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 18. - deputātu Ūdres, Stirāna, Bērziņa un Grīga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 19. - deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Nav atbalstīts 20. - deputāta Lāčplēša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Balodis. Arī 21.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Lāčplēsis, nav... (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Jāņa Lāčplēša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 1, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis. 22. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka videospēles un mehāniskie automāti, katra automātu spēles vieta nākamgad tiks aplikta ar 600 latu nodokli.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju runāt par deputāta Lāčplēša priekšlikumu, diemžēl nenostrādāja tas automāts, kas to parāda.

Protams, mēs vienmēr gribam saņemt vairāk ieņēmumu, bet, lai to izdarītu, ir jāveic detalizēts matemātisks aprēķins par to, kas, kad un kā. Ir jāsalīdzina arī ar mūsu kaimiņvalstīm, kas notiek Lietuvā un kas notiek Igaunijā. Taču ir jāsalīdzina arī ar tām valstīm, kur šīs spēļu elles ir bijušas desmitiem un simtiem gadu garumā, teiksim, Austrijā un Vācijā. Paskatīsimies, kas tad notiek Šveicē vai Zviedrijā. Diemžēl šo aprēķinu nav. Un tie aprēķini, kurus Finansu ministrijas speciālisti sniedza, arī norādīja, ka, pārlecot no 420 latiem uz 600 latiem, pārāk lielu ienākumu nebūs un ka diez vai tie nesamazināsies.

Tas matemātiskais modelis, kas ir izveidots, jau norāda, ka mēs saņemsim mazāk, nekā gribētu, un tāpēc nav runa par to, ka es aizstāvu spēļu elli. Ne es to noorganizēju, ne arī sociāldemokrāti. Ja reiz bijušais Valsts prezidents iestājās par to, ka šī spēļu industrija Latvijā ir jāattīsta, tad mums ir jādomā, vai tāds lēciens nav par labu citām organizācijām vai firmām, kuras grib ieiet Latvijas tirgū, tādā veidā izspiežot tos mazos Latvijas uzņēmējus, kam ir 10 vai varbūt 20 automātu. Tas ir jāpaskatās!

Diemžēl analīze nav veikta, bet to parādīs 2002.gads. 2002.gads! Un tad varbūt būs tāpat kā ar automobiļiem, ka mēs, sastādot 2003.gada budžetu, sāksim atkāpties, jo tad atkal vajadzēs lobēt kādu firmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Runājot par šo konkrēto 22.priekšlikumu un par šo maksas paaugstinājumu līdz 600 latiem, gribu sacīt, ka tas izpratnes ziņā ir cieši jāsaista ar vairākiem nākamajiem priekšlikumiem, kas attiecas uz azartspēļu nodokļa nomaksu jeb izlīdzināšanu simt procentu apmērā visā Latvijas teritorijā, atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad šī summa ir diferencēta. Mēs varam, protams, ilgi un dikti runāt par to, ka azartspēles tāpat kā narkotikas, tāpat kā alkohols, tāpat kā tabaka cilvēkam ir absolūti kaitīgas lietas, bet mēs arī zinām, ka šīs azartspēles tāpat kā alkohola vai tabakas tirdzniecība ir legāls bizness. Un šis likums, ko mēs pašlaik skatām, ir likums par nodokļiem un nodevām, nevis likums par izlozēm un azartspēlēm. Un līdz ar to mums ir jāskatās tīri fiskālais efekts un arī tās izmaiņas, ko ienesīs mūsu iespējamie likuma grozījumi šajā te biznesā, šajā te ekonomikas sektorā. Un šajā aspektā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Finansu ministrijas slēdzienu, ka kopumā azartspēļu un izložu biznesa sektorā ir rezerves un ka līdz ar to nodokļus varētu kāpināt. Palielināt. Jautājums ir vienīgi par to, kā šos nodokļus kāpināt un palielināt.

Ir divi principi. Viens princips paredz palielināt atsevišķām pozīcijām šo maksu. Otrs princips, kas tieši ar to ir saistīts, piedāvā tā saucamo trepi, kas pašreiz darbojas reģionos, un tur tiks piedāvāts izlīdzināt - maksājumu iekasēt 100% apmērā. Jautājums: kādu ietekmi tas atstās?

Ja mēs palielinām šo nodevu līdz 600 latiem, tad šajā sektorā nodokļi palielināsies apmēram par 40 procentiem. Ja tiks pieņemts arī nākamais priekšlikums un notiks šī izlīdzināšana, netiks piemērota šī reģionālā “trepe”, tad nodokļi palielināsies par 80 procentiem. Jautājums: kādas sekas tam būs tieši šajā biznesā, ja nodokļi tiks palielināti tik lielā mērā?

Mūsu pārstāvji konsekventi un jau no paša sākuma piedāvāja: ja reiz šis mums ne visai tīkamais bizness jeb azartspēļu lauciņš ir spējīgs dot valsts kasei valsts nodokļos vairāk naudas, tad maksājums ir jāpalielina proporcionāli visiem izložu un azartspēļu veidiem. Nodokļi ir jāpalielina proporcionāli, lai tādējādi neizmainītu situāciju šajā biznesa sektorā. Pašlaik tiek piedāvāts šo maksājumu izmainīt tikai un vienīgi atsevišķiem šiem elementiem - konkrēti spēļu galdiem. Tiešām rodas pamatots jautājums: kam tas būs izdevīgi, ja reģionos izspiedīs spēļu automātus un ja palielinās nodokļus? Tātad izdevīgāka situācija būs tiem, kuriem ir lielas spēļu zāles Rīgā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka reģionos spēļu automātu skaits samazināsies. Līdz ar to es aicinu nopietni padomāt, vai mēs varam atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir viens. Taču, ja gadījumā mēs šo priekšlikumu atbalstām, tad katrā ziņā nekādā gadījumā nevaram atbalstīt šīs te tā saucamās trepes jeb reģionālās diferenciācijas nonivelēšanu līdz vienam principam - līdz maksājumam 100 procentu apmērā, kaut gan īstenībā tas būtu daudz pareizāk.

Tādējādi pareizāk būtu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet gan atbalstīt nākamo, tas ir, 26.priekšlikumu, un nonivelēt visus nodokļu maksājumus visā Latvijā, padarot tos vienādus. Līdz ar to arī nodokļu administrēšana būtu vieglāka.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tiešām nezinu, kādas izskatās šīs spēles, jo vienkārši neesmu tās spēlējis. (Starpsauciens: "Zini, zini!") To dara mani bērni, un, tāpat kā Apiņu Pēteris, arī es uzskatu, ka šis bizness ir kaitīgs Latvijā tāpat kā alkohols un tabaka, taču šis ir legālais bizness. Pēdējo reizi nelegālajā biznesā es piedalījos tad, kad studēju augstskolā, spēlējot kārtis uz naudu. Taču es negribētu runāt par šo biznesu no tā viedokļa, ka tā ir azartiska un kaitīga spēle, bet gan no uzņēmējdarbības viedokļa, par kuru runāja arī Jānis Gaigals.

Katrā ziņā šie grozījumi likumā paredz paaugstināt šo nodokli, un vesela rinda balsojumu jau ir bijuši par to, ka šie nodokļi, kas tiks iekasēti, tiks pacelti. Viena daļa paliks pašvaldībām, bet pārējā daļa tiks novirzīta attiecīgi Kultūrkapitāla fondam un Latvijas Olimpiskajai komitejai.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mums katrā ziņā bija ļoti grūti spriest par šiem jautājumiem, jo reāli šis pacēlums ir paredzēts gan šeit par 40%, gan arī 4.pantā, par kuru mums tuvākajā laikā būs jābalso. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ar balsu vairākumu atbalstīja pacēlumu abos šajos pantos. Man tas liekas ne pārāk labi, jo vienīgā Finansu ministrijas argumentācija par labu grozījumiem 4.pantā - izslēgt šo diferencēto nodokli, ko arī Budžeta komisija atbalstīja, bija Finansu ministrijas atzinums, ka to būs grūti administrēt.

Jā, tik tiešām nebūs viegli administrēt, ja spēļu automāti ceļo no Rīgas uz perifēriju, uz tām vietām, kur ir zemāks šis nodoklis, un katrā ziņā vismaz dažos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļos izveidojās tāds viedoklis, ka ir jārīkojas tādējādi, ka, ja šo 4.pantu labo, tad tādā gadījumā šis grozījums, ko piedāvā Lāčplēša kungs, būtu atbalstāms. Vai arī otrādi: ir atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 22.priekšlikums, bet nav atbalstāma Budžeta komisijas piedāvātā 4.panta izslēgšana no likuma, jo jāatceras ir tas, ko arī Gaigala kungs teica, ka tad nodoklis ceļas par 40%, bet tad, ja 4.pantu izslēdz, Rīgā tas tiešām ceļas tikai par 40%, bet pārējā Latvijas teritorijā šis pacēlums ir 80%. Līdz šim šo nodokli maksāja diferencēti: Rīgā tas bija 100% apmērā, Jūrmalā, Liepājā, Ventspilī - 90%, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē - 80%, pārējās Latvijas pilsētās - 70% no nodokļa, pārējā Latvijas teritorijā - 60 procenti. No 60% līdz 100% atstarpe ir 40%, un 40% plus 40% kopā ir 80 procenti. No uzņēmējdarbības viedokļa raugoties, šāds radikāls nodokļa pacēlums par 80%, pēc visa spriežot, varētu radīt ļoti būtiskas problēmas šā nodokļa prognozes izpildē, jo uzņēmēji vienkārši aizslēgs ciet šos spēļu automātus, izņems tos ārā no šīm teritorijām, un tā rezultātā Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Olimpiskā komiteja un pašvaldības reāli iegūs tikai čiku.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles dep.M.Lujāns: “Pēter, tu visu pasaki!”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidza manu kolēģu bažas, es pat teikšu, rūpes par azartspēļu organizētājiem. Un it īpaši pārsteidza Leona Bojāra kunga bažas. Es nezinu, Bojāra kungs, kas jūs mudina uz šīm bažām un rūpēm. Varbūt jūs bankrotējušajā Kolkas rūpnīcā gribat vai esat iekārtojis spēļu automātus. Tad es to varētu saprast, bet tagad es domāju, ka jūs vienkārši, tāpat kā Gaigala kungs, maldāties. Ja kāds domā, ka šie azartspēļu organizētāji bankrotēs un pārdos savus automātus, tad jūs vairāk nekā desmitkārt maldāties. (No zāles dep.L.Bojārs: “Kad es esmu tā teicis?”) Visur, kā zināms, visā pasaulē, arī tepat kaimiņos - Igaunijā un Lietuvā - šī nodeva ir 2-3 reizes lielāka. Vai jūs domājat, ka šie cilvēki strādā sava prieka pēc? Sava prieka pēc? Nē! Viņiem ienākumu ir atliku likām! Austrijā 90% no viņu ienākumiem, no peļņas, paņem valsts, taču viņi tik un tā strādā, jo viņiem pietiek ne tikai vienkāršai iztikšanai, bet arī atliek diezgan labai iztikšanai. Tā ka jūsu bažas par to un pēkšņā rūpēšanās ir veltīga.

Mēs tūdaļ spriedīsim par pensijām, kur patiešām ir vajadzīgs atbalsts, lai cilvēki varētu priekšlaicīgi pensionēties. Pāris miljonu tieši no šīm lietām un tāpat no daudzām citām lietām varētu iegūt. Tur jūs tā ļoti piesardzīgi skatāties, bet tagad pēkšņi aizstāvat šos faktiski ar mīnus zīmi, ar negatīvu tendenci raksturojošus uzņēmumus. Ir skaidrs, ka tie ne ar ko patīkamu nenodarbojas. Azartspēle ir un paliek azartspēle, tur mazi puikas un meitenes iet un saslimst ar šo azartspēli, viņi zog, nes no mājām mantas, sēž uz ielas stūriem, lai lūgtu dāvaniņas un naudu, bet pēc tam aiziet un visu nospēlē. Atkarīgi kļūst arī lieli, pieauguši cilvēki, kas nospēlē visu savu biznesu.

Labi, ja mēs to esam pieļāvuši, tad paņemsim no viņiem pietiekami daudz, lai no tā būtu labums arī kultūrai, sportam, kuriem mēs lielā mērā novirzām šos līdzekļus. Arī pašvaldībām. Tāpēc, kolēģi, nu nebūsim tik tuvredzīgi! Ir ļoti labi zināms, ka 1-2 mēnešos šis automāts tiek atpelnīts. 1-2 mēnešos! Vai tad jūs domājat un uztraucaties, Leon Bojār, ka viņi bankrotēs? Es nezinu... Jūs parasti tik daudz skaitļu un faktu savācat par dažādām lietām un operējat ar tiem gan vietā, gan nevietā, bet šeit jūs nez kāpēc neesat iedziļinājies. Paldies par uzmanību!

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Tiešām tā ir ļoti būtiska lieta. Ir runa par azartspēlēm. Šeit izskanēja iebildumi, ko minēja atsevišķi deputāti, ka, redziet, “nobruks” bizness, ka mums valstī tas it kā esot ļoti, ļoti svarīgs, pat svarīgāks nekā tūrisma bizness... Jūs ļoti labi atceraties par tiem tīkliem, par tām lietām, par kurām mēs cīnījāmies, lai neļautu sestdienās un svētdienās zvejot ar tīkliem, lai attīstītos tūrisms, šis bizness. Redziet, tas nebija svarīgs! Svarīgas ir azartspēles, svarīgas ir atlaides, lai tās aizsniegtos, teiksim, tālāk no Rīgas, lai tām būtu lielāka izplatība. Kam tas ir vajadzīgs? (Starpsauciens: "Pareizi! Nevienam nevajag!") Vai jūs gribat pārklāt ar tām visu Latvijas teritoriju? Katrā benzīna uzpildes stacijā tās šobrīd jau ir... lai katrā veikaliņā tās parādās... Vai to jūs gribat panākt?

Visnormālākā situācija būtu, ja tām ierādītu kādu vietu Latvijā un lai viņi tur veido savu biznesu. Es nezinu - tā varētu būt saliņa vai kaut kur citur kāda teritorija... Tad pasakiet, mīļie draugi, ja jūs tur strādājat, un viss. Vajag iztīrīt visas pilsētas no šiem te “vienročiem”! Un šeit runas par kaut kādu Kultūrkapitāla fondu vai vēl par kaut ko citu, es atvainojos, ir vienkārši neētiskas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals, otro reizi.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pavisam vienkārši: nerunāsim par augstām, svētām lietām, īstenībā aģitējot pavisam par kaut ko citu! Mēs iestājamies par proporcionālu nodokļa paaugstināšanu šajā te sektorā, nevis par to, lai tiktu pārdalīts tirgus, un, ja mēs paaugstinām nodokļus vieniem vairāk, bet citiem mazāk, tad tā ir tikai un vienīgi atsevišķu cilvēku interešu atbalstīšana pret kāda cita interesēm. Tas tā apmēram būtu, runājot par rūpēm par azartspēļu organizētājiem. Tas būtu apmēram tas pats, ka mēs nolemtu cīnīties pret alkoholu. Cīnīties pret alkoholu, kā mēs zinām, var visādi: to var izdzert, to var aizliegt, tam var paaugstināt akcīzes nodokli vai tamlīdzīgi. Taču, ja mēs, piemēram, rīt paaugstinātu cenu alkoholam un, ieejot veikalā, ieraudzītu, ka “Metaxa” ir divreiz dārgāka, bet “LB” šņabis ir palicis tādā pašā cenā, vai tiešām mēs būtu tik naivi un domātu, ka tas ir tāpēc, lai cīnītos pret alkoholu?

Es vēlreiz gribu atkārtot: mēs esam par to, lai nodokļus šajā biznesā palielinātu proporcionāli un lai mēs ieņēmumos saņemtu tieši to pašu, nevis strādātu kaut kādas šauras grupas interesēs, kad vieniem nodokļus paaugstina desmit reizes vairāk nekā otriem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Piekto reizi jums atkārtoju: es neesmu Kolkas zivju pārstrādes kombināta īpašnieks! (Zālē smiekli.) Tas ir pirmais.

Un otrais. Aizbrauciet uz Kolku un paskatieties, kā strādā uzņēmums.

Tagad par spēļu elli. Kāpēc jūs pirms sešiem gadiem necīnījāties, lai šīs spēles netiktu izvērstas Latvijā? Kāpēc jūs necīnījāties pret to, ka kultūras nami un kinoteātri tika atdoti šo spēļu zāļu ierīkošanai? Kur tad jūs bijāt? Jūs bijāt te un Saeimā sēdējāt. Tad nu jūs atbildiet paši uz savu jautājumu.

Tālāk. Jūs sakāt, ka pensionāri... Ko jūs darījāt 1999.gadā, kad tika veiktas pensiju izmaiņas, pie tam par sliktu pensionāriem? Jūs nobalsojāt, lai būtu par sliktu pensionāriem. Tā turpiniet arī tālāk, tikai nesakiet, ka es esmu iejūtīgs.

Kuduma kungs, es zinu, ka neviens no sociāldemokrātiem nav teicis, ka spēļu bizness ir reti svarīgs. Tas nav svarīgs! Tikai jūs paši to izvietojāt pa visu Latviju. Jūs devāt tam Dieva svētību. Jā, jo pat bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis bijušais pielika savu roku pie visas tās lietas, bet tagad jūs sākat kaut ko kritizēt...

Runa ir par ko citu. Par to, lai saglabātu noteiktus, nopietnus un matemātiski izrēķinātus nodokļus, nevis tā, ka jūs pagrābjat kaut ko no gaisa, kā to vienmēr esat darījuši, kaut ko ieviešat, bet pēc gada sakāt: “Jā, mēs kļūdījāmies!” Kļūdīties nevar, sastādot likumus! Diemžēl tas notiek ļoti bieži. Un tāpēc padomājiet, ko jūs darāt, un pēc tam runājiet!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es tomēr lūgtu būt godīgiem. Un Tabūna kungs šoreiz laikam aiz nezināšanas kļūdījās. Es ceru, ka viņš nemeloja, runādams par Leonu Bojāru. Viņš jau zina, ka valdības partiju pārstāvji Kolkas zivju pārstrādes rūpnīcā jau sen ir pastrādājuši, un tā tik tiešām ir nonākusi līdz bankrotam.

Un tagad par to, kas šeit ir svarīgs. Svarīgs šeit ir sekojošais. Mums ir ļoti uzmanīgi jāpaskatās, kas šeit notiek. Līdzīga situācija bija ar grozījumiem Farmācijas likumā, ko preses pārstāvji ļoti precīzi sasummēja, ka tas ir politiķu rekets. Tagad, manuprāt, ir līdzīga situācija, un mēs atkal varēsim presē palasīt par to, kas un kā ir noticis. Mums nevajadzētu tā rīkoties.

Nodokļa likmes kāpums līdz 80% vēl nenozīmē, ka mums arī attiecīgi valsts budžetā kāps šie ieņēmumi. Un nav ko te stāstīt, kas ir svarīgi. Sociāldemokrātiem svarīgi ir reālie ienākumi, ieņēmumi valsts budžetā, nevis budžeta nodokļa likme. Es domāju, ka šeit Vents Balodis jau vienreiz samelojās. Un samelosies vēlreiz.

Ko es vēl gribētu pateikt? Kolēģi, ir ārkārtīgi svarīgi ņemt vērā kaut vai to, ka arī vakardien “Panorāmā” finansu ministrs tika ļoti skaidri apgalvojis, ka te nav ne tikai šo aprēķinu seguma, bet ka, pastāvot šādai likmei, kādu jūs, Vent, piedāvājat, nebūs arī lielāku ieņēmumu valsts budžetā. Un to jau teica nevis Egils Baldzēns un sociāldemokrāti, bet gan jūsu valdības pārstāvis.

Kad mēs paklausāmies, ko saka tie cilvēki, kuri reāli strādā šajā nozarē, kuri pārbauda, pārrauga, tad arī viņi prasa pacelt šo nodokli, bet ne par tādu procentu likmi, kā jūs to prasāt. Arī azartspēļu un izložu inspekcijas darbiniece Signe Birne to pašu saka. Taču izrādās, ka Tabūna kungs, kas īsti nepārzina situāciju šajā jomā un nekad nav bijis azartspēļu speciālists, visu zina labāk. Lieliski, ka viņš visu zina labāk!

Tagad paskatīsimies, kā tad ir ar Lietuvu un Igauniju! Tātad, ja mēs paņemam, teiksim, 10 automātus kādā firmā Igaunijā un saņemam licenci, kāda tur ir, tad Igaunijā šie 10 automāti plus licence gadā izmaksā 13 541 latu. Precīzs skaitlis. Pierakstiet, Tabūna kungs! Bet, ja jūs tos automātus paņemat Latvijā, tad licence viena pati maksā 50 tūkstošus, un pieskaitiet pašreizējo nodokļa likmi par vienu automātu - 420 latu! Tātad 10 automāti jau maksātu 54 200 latu. Jā, ja, tev, Vent, varbūt ir viens automāts, es piekrītu. Taču var būt arī 100. Jā. Tā ka tā ir viena lieta. Lietuvā par licenci vispār nav jāmaksā, un tur vienkārši tas viss maksā 11 160 latu. Un, ja mēs paskatāmies, tā teikt, šādā elementārā griezumā, tad redzam, ka atšķirībā no Igaunijas pie mums firmai ir nodokļa likme par šādiem 10 automātiem četrreiz augstāka. Pie mums tā ir četrreiz augstāka nekā Igaunijā un 4,85 reizes augstāka nekā Lietuvā. Protams, mēs varam rīkoties, kā jūs, kolēģi, iesakāt, un cerēt, ka būs šie ieņēmumi. Bet, ja to nebūs, tad jums būs vēlreiz jāieklausās Tautas partijas izvirzītā finansu ministra atzinumā, jo viņš skaidri un gaiši pateica, ka ieņēmumi lielāki nebūs. Tad jums būs jāuzņemas politiskā atbildība par visu šo lietu. Un, galvenais, ir jāsaprot viens - nevar aizliegt spēlēt kārtis, nevar aizliegt lietot alkoholu, nevar aizliegt tabaku smēķēt, cigaretes smēķēt. Var jau to darīt, arī mūsu vidū bija ideālisti, kas tāpat kā Rainis cerēja, ka alkoholu vairs netirgos, bet, kolēģi, ar šādiem aizliegumiem mēs tikai veicinām organizētās noziedzības iespējas to visu darīt nelegāli, kontrabandas ceļā, slepenā veidā un tā tālāk! Vai tas ir mums vajadzīgs? Vai mēs gribam to visu iedzīt pagrīdē, kā tas bija Lietuvā līdz tam brīdim, kamēr kolēģi saprata, ka tas viss tomēr ir jāatbrīvo no visiem šiem žņaugiem? Es domāju, ka jums, kolēģi, vajadzētu mazlietiņ padomāt par to, ko un kā jūs kurā brīdī darāt. Jo ar labiem nodomiem, kā mēs zinām, bieži vien ir bruģēts ceļš uz elli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es tiešām aicinu šo sarunu neizvērst par emocionālu tirgu, par savstarpējiem apvainojumiem un reāli paskatīties uz skaitļiem. Ja nodoklis būtu 1 lats un kāds piedāvātu šo nodokli palielināt līdz 3 latiem, tad sociāldemokrāti nāktu šeit un teiktu, ka tas ir ārprāts, jo nodoklis tiek palielināts par 200 procentiem. Šī manipulēšana ar procentiem, runas par to, ka nodoklis tiek palielināts par 80, 70 vai 60 procentiem, ir izdevīga sociāldemokrātiem, tāpēc ka jūs šeit, no šīs tribīnes, nepasakāt, cik zems šis nodoklis šobrīd ir latu izteiksmē. Es jums to varu pateikt: par vienu automātu, pēc esošās likmes, kas ir 420 latu, ir jāmaksā tikai 35 latu nodoklis mēnesī. Tā tas ir Rīgā. Vēl ir arī teritoriālā atlaide, kas ir 80%, un tāda ir Daugavpilī, Liepājā, šajās lielajās pilsētās, un 60% atlaide, kas ir visās pārējās pilsētās. Tas nozīmē, ka par vienu automātu, kas darbojas, piemēram, Daugavpilī, ir jāmaksā nodoklis, kas nav pat 35 lati, bet ir tikai 28 lati mēnesī. Un par automātu, kas darbojas Dundagā, Ikšķilē vai vēl kādā citā pagastā, vispār ir jāmaksā tikai 21 lats mēnesī. Un mēs vēl brīnāmies, ka katru gadu spēļu automātu skaits Latvijā pieaug par 1000 automātiem! Tā tas ir tāpēc, ka ir tik zems nodoklis šobrīd, un tas tā arī turpināsies, ja nodokļa likme paliks tik zema. Jo ir izdevīgi vest iekšā par dolāriem, pārdesmit dolāriem, šos automātus un turēt tos visos pagastos, katrā veikalā, katrā kioskā, uz katra stūra - visur, kur vien var. Šodien mēs redzam, pie kā ir novedis tas, ka nodokļa likme ir tik zema, ka šie automāti ir visur. Kur vien tu sper soli, tur tie ir! Un tādēļ ir normāli tas, ka ar nodokļu palīdzību, proti, palielinot šos nodokļus, mēs ierobežojam spēļu automātu izplatību valstī un ieviešam kārtību šajā jomā. Ja tiks atbalstīts šis priekšlikums, tad esošo 35 latu vietā par vienu automātu būs jāmaksā 50 lati mēnesī. Spriediet paši, vai tas ir daudz vai maz! Ceturkšņa beigās mēs varēsim paskatīties, kādi būs reālie ieņēmumi. Personīgi es esmu pārliecināts, ka tie palielināsies. Tāds ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, un tāpēc mēs aicinām atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie sociāldemokrāti! Es tiešām jūtos stipri pārsteigts par jūsu liberālo attieksmi pret lietām, kurām visā pasaulē tomēr ir noteikta stingra valsts regulācija. Es, protams, piekrītu tam viedoklim, ka arī pats likums, kas reglamentē šīs darbības, savulaik bija jāveido citāds. Par to acīmredzot būtu jāpārmet 6.Saeimai. Savulaik, kad tika sagāzts Skrundas lokators, man šķita, ka vispiemērotākā vieta šādai Latvijas Lasvegasai būtu bijusi tieši Skrundas pilsētiņa. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā, manuprāt, pareizāk būtu bijis vispār aizliegt spēļu automātus. Redzot, kādā spēļu automātu atkarībā nokļūst mūsu jaunā paaudze, man pat šķiet, ka šī atkarība ir pat bīstamāka par vēl dažām citām lietām.

Tāpēc es tomēr aicinu sociāldemokrātus nevis akli pakļauties tam, ko viņiem varbūt ir ieteicis kāds sponsors, bet reāli izvērtēt šīs lietas un parunāt ar cilvēkiem, kuri analizē šo atkarības faktoru. Jūs, kolēģi, varat pavērot, kas notiek pie skolām, kad bērni iziet ārā starpbrīdī vai arī pēc stundām: viņi dodas nevis uz mājām, bet tiešā ceļā uz netālo veikalu, kur ir spēļu automāts, un tur pavada laiku stundām ilgi!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! No vienas puses, protams, valstij ļoti svarīgi ir iekasēt nodokļus, lai valsts it kā kļūtu bagātāka. No vienas puses, šeit izskanēja tāds, manuprāt, absolūts viedoklis, ka, ja īstenosim saukli “Spēļu automātus katrā skolā un katrā bērnudārzā, katrā iespējamā vietā!”, tad būs to nodokļu maksimums, kāds nu vien iespējams. Tikai neaizmirsīsim, ka mums par šiem nodokļiem būs pēc tam jāpalīdz izputējušām ģimenēm, jāuztur atkarībā nonākušie, noziegumus izdarījušie un tā tālāk!

No otras puses, var būt arī tāds radikāls uzskats: ja vispār aizliegsim šo nodarbi, tad tādā veidā novērsīsim Latvijā ģimeņu izputēšanu un jauniešu atkarību no azartspēlēm un jauniešus varēs iesaistīt lietderīgākās nodarbēs. Taču būtu jāatceras viena patiesība, ka tādā gadījumā spēļu bizness diemžēl noies pagrīdē un atkal būs tikai zaudējumi.

Es domāju, ka tas risinājums, ko piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ir kompromiss, tas ir pa vidu starp šīm abām galējībām, un tāpēc aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (No zāles dep.K.Leiškalns: “Tikai nesaki, ka Bojārs ir vainīgs!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Leiškalns un Bojārs vienmēr ir pie visa vainīgi, un Latvijas valsts uz to stāv un stāvēs. Viss ir kārtībā!

Tā vai savādāk, kaut kur Bībelē esot teikts, ka liekulība esot nāves grēks. Klausoties savu patiešām cienījamo kolēģu vārdos: reāli izvērtēsim,
aizliegsim! -, es pašlaik domāju, ko es dzirdu - vai nu katoļu mācītājus, vai kompartijas ģenerālsekretārus. Es tā arī īsti nesapratu. Kompartijas laikā aizliegts bija viss - prostitūcija bija aizliegta, azartspēles bija aizliegtas. Un lai nu tagad kāds no mums pamēģina teikt, ka tā tas toreiz nebija! Bija!

Leiškalns un Rasnačs pašlaik aicina: ierīkosim Latvijas Lasvegasu Skrundā! Interesanti, cik Latvijas budžets ir gatavs piemaksāt Latgalē tiem, kuri, ja šodien pieņemsim šādu lēmumu, zaudēs darba vietas? Es domāju tās reālās darba vietas, tos mazos uzņēmējus. Ja mēs esam gatavi no budžeta iedalīt līdzekļus, lai Skrund ā varētu veidot jaunu Lasvegasu, varbūt pie mums brauks arī no Apvienotajiem Arābu Emirātiem un no īstās Lasvegasas?

Es uzskatu, ka šo likumprojektu, ko šobrīd skatām otrajā lasījumā, vajadzētu atdot atpakaļ komisijai, lai drusku pastrādā un padomā ne tikai par moralizēšanu un liekulību, bet drusku vairāk arī par darbu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Katrā ziņā es biju ļoti patīkami pārsteigts par Māra Vītola runu, tur bija arī daudz nopietnu motīvu. Tomēr es nekādi nesaprotu, kāpēc viņš apstrīd Gundara Bērziņa izteikumus. Publiski un skaidri un gaiši taču tika pateikts, ka ieņēmumi lielāki nebūs, pastāvot šādai likmei! Var jau būt, ka Māris Vītols ir spēcīgāks finansists - arī viņš ir finansu jomā strādājis -, bet es nekādā ziņā neredzu iemeslu Tautas partijai apstrīdēt Gundara Bērziņa viedokli. Ja tas ir tā, tad vismaz šajā jautājumā Māris Vītols ir izteicis viņam neuzticību.

Ko es vēl gribu pateikt skaidri un gaiši? Māris Vītols tūlīt pēc manas runas uzstājās, laikam viņam nebija laika koriģēt savu runu, un tāpēc viņš neieklausījās šajos skaitļos. Bija runa par latiem, nevis procentiem! Es vēlreiz atkārtošu šos skaitļus, lai Mārim Vītolam būtu pilnīga pārliecība, ka šeit nav procentu, bet ir lati. Tātad paskatīsimies, kā ir Igaunijā! Ja mēs tur paņemam 10 automātus un licenci, tad samaksājam 13 541 latu lielu nodokli gadā. Latvijā mēs par to pašu - 10 automātiem un licenci - samaksājam 54 200 latus. Tas ir četrreiz vairāk nekā Igaunijā pašreiz. Tālāk. Lietuvā par licenci vispār nav jāmaksā, bet, protams, par automātiem ir jāmaksā dārgāk, un šādi 10 automāti tur maksā 11 160 latus (nevis procentus!). Pie mums tas ir 4,85 reizes dārgāk nekā Lietuvā. Protams, kolēģi, es piekrītu Mārim Vītolam, ka mēs varam vadīties pēc kļūdu un labojumu metodes. Taču ir daudz labākas metodes. Vispirms Finansu ministrijai vajag veikt aprēķinu, un tikai tad var šeit virzīt un pieņemt likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns. Kolēģi, jānāk tribīnē gribot negribot, jo manis sacītais ir izraisījis veselu vētru - sociāldemokrātu reakcijas vētru. Es gribu pateikt jums, Baldzēna kungs, un jūsu kolēģiem, ka nu gan jūs šaujat pār strīpu! Es, protams, esmu ar mieru ierasties tanī azartspēļu zālē, kuru jūs droši vien atklāsiet, un drusciņ apgūt to lielo azartspēļu speciālista māku un zināšanas, bet to mēs nokārtosim pēc sēdes. Šobrīd es gribu sacīt: piedod, Dievs, tam, kurš, darot sliktu, nezina, ko dara, bet sodi to, kurš sliktu dara tīšuprāt! Diemžēl šoreiz jūs to darāt tīšuprāt. Jūsu atrunāšanās ir vienkārši... nu, vairāk nekā neizprotama! Jo jūs mēģināt rast naudu tur, kur to nevar atrast. Taču tad, kad tiek izvirzīti priekšlikumi, kuros ir runa par reālu naudu, jūs tos noliedzat! Mēs nākamnedēļ apspriedīsim budžeta projektu, un jūs esat iesnieguši priekšlikumus par apmēram 200 miljoniem latu, kuru valstij nav un nebūs. Taču jūs aizsmakušās balsīs runāsiet un pierādīsiet, un aizstāvēsiet tautas intereses, un tā tālāk. Faktiski tas būs pa tukšo, draugi mīļie! Atbalstiet tos priekšlikumus, ar kuriem to īsto, reālo naudu var dabūt, nevis vienkārši trīs gadu garumā, es atvainojos, vāvuļojiet!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Burvja kungs, vēršos tieši pie jums! Es par šo likumu neesmu iesniedzis nevienu priekšlikumu, neesmu pateicis nevienu vārdu. Jūs teicāt, ka prostitūcija neiznīka, kaut gan tika aicināts to iznīdēt. Bija daži jums līdzīgie, kas neļāva prostitūcijai iznīkt arī drūmajos komunisma kalpības gados. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu teikt - gan vairs neiedziļinoties, cik, kur, kas, par ko maksā -, ka šīs “spēļu kastītes” gan izposta daudzu latgaliešu bērnu dzīvi, bet nevienam latgaliešu tēvam darbu nedod. Tās ir vienkārši veikalos pie sienas pieliktas kastes, kurās cilvēki iemet iekšā naudiņu, un tādējādi tiek “kāsti” tie latgalieši. Jūs sakāt, ka no tā esot briesmīgi nodokļi, ko samaksā valdībai. Pilnīgi nieki! Īstenībā tā ir nauda, kas tiek iztērēta pa tukšo. Ja tā tiktu iztērēta, lai kaut vai zelētu košļājamo gumiju, tad valsts saņemtu tos 18 procentus un tā naudiņa nekur nepazustu. Tas spēļu bizness nerada neko klāt, tur nav nekādas pievienotās vērtības, tas tikai akumulē naudu, kura acīmredzot tiek izvesta no valsts vai izlietota nelegālas prostitūcijas uzturēšanai. Taču es šiem likumiem neskaros klāt, es negribu šeit uzstāties ar farizejiskām runām, es negribu aizstāvēt ne mazo spēļu asociāciju, ne lielo spēļu biznesu, neko tamlīdzīgu. Es nelienu šajās lietās!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Divas frakcijas uzcītīgi apspriež spēļu biznesu, tādēļ vajadzētu kādu vārdu tomēr pateikt arī man. Es atceros, ka savulaik vakaros, kad nebija partiju reklāmas, televīzijā bija ļoti laba cita reklāma, kas saucās “bāru spēles”: viens kungs aicināja ielikt kafejnīcā vienu spēļu aparātu, un pēc īsa brīža šīs kafejnīcas īpašnieks jau braukāja labā mašīnā - mersedesā vai vēl kādā citā. Tāda reklāma savulaik tika raidīta pastāvīgi.

Un, ja mēs godīgi runājam, tad jāatzīst, ka šodienas saruna ir par pavisam citu lietu. Ne jau par veikalnieku, kura veikalā atrodas spēļu automāts. Parasti nodarbojas kāda starpniekfirma, kura piegādā... Parasti tie noteikumi bija, cik es esmu dzirdējis, ļoti vienkārši. Aparātu piešķir par brīvu, un tad procenti aiziet veikalam vai arī attiecīgi tiek veikalam maksāta noma par spēļu aparāta vietu. Visa peļņa no spēļu aparāta atgriežas tai firmai, kas ir piegādājusi tur to aparātu. Tātad tās ir pietiekami lielas summas. Ja jau kāds var kaut ko pateikt... es domāju, ka var Saeimā pateikt... Ir daudz brīvas vietas... Mums derētu salikt tur daudzus spēļu aparātus par brīvu, un tad gan tur varētu vinnēt - gan daudz, gan maz! Taču galvenais ir panākt, lai varētu iemest daudz naudas iekšā. Es domāju, ka mums būtu jāatbalsta tā iniciatīva un būtu jāapliek ar nodokļiem tās spēles, jo es neesmu dzirdējis, ka Latvijā būtu kādi samazinājuši savu spēļu automātu skaitu, aizvākuši tos “vienročus bandītus” un citas videospēles.

Man liekas, arī cienījamie kolēģi sociāldemokrāti bieži vien redz, nākot uz darbu, ka mazi puisīši stāv uz ielas un prasa: “Nu iedodiet 20 vai 30 santīmus!” Un parasti viņi prasa ne jau maizei. Viņi pēc tam ar šo naudu aiziet uz tuvāko spēļu ellīti, kur to nospēlē vai nu videospēlēs, vai citur. Protams, es saprotu, ka kolēģim Burvim vai kādam citam kolēģim patīk noglāstīt bērna galvu, iedot viņam 20 santīmus un nopriecāties, kā aug jaunā maiņa, tomēr tas jau nav labākais risinājums.

Un šinī brīdī es aicinu atbalstīt. Ja jāsaka godīgi, varu apgalvot, ka es neesmu bijis Austrijā. Man ir grūti spriest, kā tur ar tiem vienrokas bandītiem ir, Lasvegasā arī. Es savā dzīvē esmu divas reizes uz Bingo centru aizgājis. Starp citu, atmiņas man ir labas. Nopirku par 80 santīmiem kartiņu un vinnēju piecus latus, tā ka tā ir normāla atpūta. Taču, ja cilvēki tur vienkārši iet meklēt peļņu, tad tas ir riskanti un tad mēs runājam par spēļu atkarību, taču šinī brīdī aplikt ar nodokļiem peļņu...? Ja nu patiešām pēkšņi Latvijā iestāsies tāds moments, ka visi vienrokas bandīti sāks pazust, tad patiesi būs jārunā, bet es domāju, ka tā nebūs nekāda katastrofāla nelaime. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es šajā gadījumā gribu uzdot tikai vienu jautājumu opozīcijas partneriem - sociāldemokrātiem: kā jums liekas, kas ir svarīgāks - cilvēks vai nauda? Jā, atbildes nav.

Katrā ziņā, manā uztverē, svarīgāks ir cilvēks, un šajā gadījumā, aizstāvot to, ka nav jāpalielina nodokļa maksa šīm azartspēlēm, ir jāpadomā par to, vai mums ir līdzekļi, lai mēs azartspēļu atkarīgos cilvēkus varētu ārstēt, un kur pēc tam atradīsim līdzekļus viņu rehabilitācijai. Šādu līdzekļu budžetā nav! Un tāpēc mēs varam ierobežot šo parādību tikai tādā veidā, ka mēs palielinām azartspēļu nodokli. Un tas ir pareizi. Es uzskatu, ka mums nebūtu jāatbalsta azartspēļu bizness, bet tomēr būtu jāatbalsta tie zemnieki, mazie un vidējie uzņēmēji, kas kaut ko ražo un tiešām rada jaunas darba vietas. Tāpēc lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Imants Burvis vēlas precizēt savu viedokli apspriežamajā lietā.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Kas tad ir svarīgāks: budžets vai nauda? Oi! Nauda vai cilvēki? Acīmredzot pie mums valsts budžets sastāv tikai un vienīgi no cilvēkiem. Nekādas naudas! Un tādā gadījumā atgriezīsimies pie tā, ko teica Kārlis Leiškalns. Paldies kolēģim! Liekulības tirgus! Liekulības tirgus, un nekas vairāk, kas pašlaik te redzams.

Jāuzsver būtu viena ļoti vienkārša lieta. Jūs negribat aizliegt azartu, jūs gribat azartu nodot vienās rokās kā monopoliespējas kāst naudu. Un tā ir visa jūsu grozījumu priekšlikuma būtība. Tāpat bija ar Farmācijas likumu, kur pēc tam saskaņā ar šiem grozījumiem varēja reketēt ne jau nu visus, bet tikai tos sīkos uzņēmumus.

Jā, protams, es varu piekrist, ka nav jau vienkārša darba vieta, bet ir kases aparāts, taču kases aparāts stāv tur, kur ir darba vieta, kur cilvēki nāk un kaut ko nopelna. Un kaut ko izdara ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo apkārt. Un viņi neprasa no pašvaldībām un no valsts palīdzību. Viņi mēģina risināt savas problēmas paši.

Šobrīd ar šiem grozījumiem mēs piedāvājam Latgalē slēgt šīs iespējas. Un tādā gadījumā runa būs pilnīgi cita: nevis nauda vai cilvēki, bet tas, vai mēs atbalstām monopoliespēju kāst naudu vai mēs atbalstām sociāli atbildīgu un liberālu tirgu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis. Godātie kolēģi un radioklausītāji! Dzirdot šīs debates, es tiešām esmu pārsteigts par Latvijas sociāldemokrātu, mūsu strādnieku un pensionāru aizstāvju, runām šodienas sēdē. Sociāldemokrāti vienmēr mūs ir iepriecinājuši ar savu priekšlikumu par iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, paredzot bagātākajiem cilvēkiem maksāt vairāk, bet - maznodrošinātajiem - mazāk.

Šoreiz jāsaka, Baldzēna kungs, ka jūs varbūt ne tikai neprecīzi stāstāt mums, bet varbūt arī pūšat deputātiem migliņu acīs. Jūs pareizi pieminējāt šos skaitļus - 1 150 un 1 200, šo nodokli, kāds ir Igaunijā un Lietuvā par vienu azartspēļu automātu, bet nepareizs bija jūsu aprēķins par licenci un desmit azartspēļu automātiem. Latvijā nav nevienas tādas kompānijas, kas izņemtu licenci un darbinātu desmit azartspēļu automātus. Vēl atšķirīgāks jūsu aprēķins būtu tad, ja jūs izņemtu licenci un darbinātu tikai vienu azartspēļu automātu. Tas būtu desmit reižu lielāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Mēs redzam šo līkni, tas ir azartspēļu automātu skaits. 1999.gada sākumā mēs pacēlām šo nodokli no 350 latiem uz 420 latiem. Bija tieši tādas pašas runas, ka azartspēļu bizness apstāsies, ka automāti tiks noņemti, ka cilvēki paliks bez darba. Burvja kungam gan man jāsaka, ka tajā automātā iekšā nesēž neviens mazais uzņēmējs, tā ir programma, kas ir tendēta aplaupīt cilvēkus, kuri nav atkarīgi no mazā biznesa.

Ko mēs redzam? Paceļot šo nodokli, toreiz nākamajā mēnesī automātu skaits no 10 092 samazinājās par 28 automātiem, bet jau nākamajos trīs mēnešos šis automātu skaits palielinājās par 440 automātiem. Nekas nenotiks arī šobrīd, palielinot azartspēļu nodokli. Latviešu brāļi igauņi ir gudrāki par mums. Nodoklis pie viņiem šobrīd ir divreiz lielāks, viņi pie tam lemj savā parlamentā par to, ka šo nodokli vēl vajadzētu dubultot, un tad tas būs četras reizes lielāks nekā Latvijā.

Kolēģi, slikta ir atkarība no azartspēlēm, bet vēl sliktāka ir lielu cilvēku atkarība no azartspēļu rīkotājiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienījamie kolēģi! Jāsaka tā, ka tas nav vienots frakcijas viedoklis, lai gan ir uzstājušies atsevišķi mūsu kolēģi. Tie, kuri atbalsta šo priekšlikumu, viņi diemžēl nav nākuši šajā tribīnē.

Baloža kungs, es jums absolūti piekrītu tajā ziņā, ka, jo lielāks būs nodoklis, jo būs labāk. Jo mazāk būs šo spēļu automātu mūsu valstī, jo vairāk es to atbalstīšu.

Runājot par atkarību no šiem spēļu automātiem... Jā, tā pastāv, un ir jādomā arī par to, kā šos cilvēkus ārstēt, jo bieži vien šī atkarība ir pat lielāka, nekā lietojot narkotikas. Arī par to mums ir jādomā.

Es pilnībā atbalstītu vēl radikālāku soli, Baloža kungs, ja jūs to iestrādātu likumā; ja mēs ņemtu paraugu no Vācijas, kā tas ir Bādenbādenē, kur ir “mazā Lasvegasa” Eiropā, bet tur vietējās pašvaldības ir gājušas tālāk. Tās neatļauj nevienam vietējam iedzīvotājam spēlēt azartspēles. Tur var ierasties tikai no citām pilsētām, un, tikai uzrādot pasi, ka viņš dzīvo citā pilsētā, viņš var spēlēt azartspēles. Es domāju, ka arī mums būtu jāsper līdzīgs solis un jāizvēlas kāda pilsēta, kur mēs varētu sakoncentrēt visas šīs azartspēles.

Mana personīgā pieeja ir ļoti vienkārša: jo augstāks būs nodoklis, jo mazāk būs šo vietu, kur spēlē azartspēles uz naudu, - un bieži vien šīs azartspēles tiek uzlūkotas tikai kā vienīgais peļņas avots - , jo labāka būs situācija, jo mazāk mums būs atkarīgo un zemāks būs noziedzības līmenis, tāpēc ka pusaudži bieži vien, spēlējot azartspēles, lai iegūtu šo naudu, ko varētu nospēlēt tajā vai citā kazino, arī pieaugušie, izdara noziegumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Baloža kungs, man ir gandarījums, ka jūs uzstājāties debatēs kā suverēns deputāts, nevis kā komisijas vadītājs, jo mēs zinām, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šā likumprojekta grozījumu sakarā tika izteikti ļoti dažādi viedokļi. Tā ka pateicos par atklātību, ka jūs to sacījāt kā deputāts.

Raksturojot jūsu minētos skaitļus un pieminot Lietuvu, neaizmirsīsim, ka par Latvijā samaksāto licences summu Lietuvā par šīs licences naudu, kā to rāda īsi aprēķini, var darbināt 41 spēļu automātu. Tā būtu neliela korekcija jums.

Otrām kārtām. Jūs te pieminējāt sociāldemokrātus un atsevišķas partijas. Es gribētu aicināt jūs tagad pirms vēlēšanām neizmantot jebkuru likumprojektu, jebkuru lietu partiju iekšējo savstarpējo attiecību kārtošanai. Šā likumprojekta sakarā mēs mēģinām integrēties Eiropas Savienībā, un to savās programmās ir definējušas visas partijas, to skaitā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Mēs runājam par konkurences politiku, mēs runājam par tirgus liberalizāciju, un iepriekš runājušie sociāldemokrāti šeit norādīja uz tām nepilnībām, kuras rastos, ja mēs šādā veidā akceptētu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus, kā tas ir bijis līdz šim, un runātu tādā gaismā, kā jūs to darījāt, Baloža kungs.

Tātad es aicinu ievērot arī šos principus un, runājot par iekasēto nodevu apjomu, domāt par to, kā pēc tam šīs summas tiks izlietotas, gan Latvijas Olimpiskās komitejas sakarā, kuras budžets būtu jāpadara pēc iespējas caurspīdīgāks, lai mēs zinātu, kur un kā nauda tiek izmantota, gan arī Kultūrkapitāla fonda sakarā. Tas ir jautājums, kas pastarpināti ir saistīts ar šo priekšlikumu.

Un visbeidzot. Runājot par konkurences politiku, nevajadzētu mēģināt lobēt kādu citu personu intereses, kuras varētu potenciāli ienākt Latvijā un strādāt ar citām metodēm, kad mēs būsim apstiprinājuši šos grozījumus tādā redakcijā, kādu aizstāvat jūs. Es pateicos jums, godājamie deputāti!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Ādamsona kungs! Mēs šodien skatām citu likumu! Mēs patiesībā skatāmies likumu par nodokļiem un nodevām, nevis par azartspēlēm. Es ļoti atbalstu jūsu viedokli jautājumā par to, ka mums ir stipri jādomā, kā mēs ārstēsim šos atkarīgos cilvēkus no azartspēlēm. Azartspēles jebkurā gadījumā ir trešā nozīmīgākā atkarība pēc narkotikām un pēc alkohola. Tā ir nozīmīga arī kā budžeta jautājums un kā tautas traģēdijas jautājums. Eiropā pašlaik aizvien vairāk aktualizējas princips, ka azartspēļu rīkotājiem ir jāapdrošina viss savs bizness, un šis apdrošināšanas bizness ieplūst tanī finansējumā, kas ir paredzēts, lai ārstētu šos cilvēkus, kuri ir saslimuši ar azartspēļu atkarību. Es domāju, ka, tiklīdz mēs jaunajā gadā tiksim pie normāla darba ritma, mums tomēr būs jāver vaļā Azartspēļu likums un jāmēģina nodrošināt, lai šī azartspēļu darbība būtu apdrošināta un lai mēs varētu maksāt par to cilvēku ārstēšanu, kuri ir saslimuši ar šo atkarību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Žēl, ka Burvja kunga nav šeit, jo es gribēju vispirms uzrunāt tieši viņu. Runājot par to, ko no visām šīm izmaiņām kāds iegūst, tā droši vien ir taisnība, un par to šeit neviens nešaubās.

Tomēr es domāju, ka šeit ir jārunā arī par principu, kādā veidā un pēc kāda principa šis bizness tiek sakārtots, un, kā es saprotu, tad šeit princips ir tāds: labāk mazāk, bet lai tas ir ekskluzīvs! Skaidrs, ka no tā kāds iegūs, taču kopumā iegūs visa valsts.

Ja mēs paskatāmies šo lielo valsti - Amerikas Savienotās Valstis, tad sociāldemokrātu zināšanai gribu sacīt tā: tur ir liberāla tirgus saimniecība, bet tas nenozīmē to, ka Amerikā ir tikai viena vieta, kur var nodarboties ar azartspēlēm, un tas ir Nevadas štats, un tā ir Lasvegasa. Un tāpēc Amerika kā lielvalsts ekonomiski nav sabrukusi, bet tie amerikāņi, kuri var to atļauties, brauc un spēlē, un vinnē vai zaudē. Tas nav svarīgi. Es domāju, ka arī mums pakāpeniski ir jāvirzās uz to, ka viss tas, kas ir saistīts ar azartspēlēm, tiek sašaurināts tādā mērā, ka tur ierodas tikai tie cilvēki, kuri tiešām to var atļauties un kuru zaudējumi nenes nelaimes ģimenēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 20. Priekšlikums ir guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies! 23. ir deputātes Žanetes Vasaraudzes priekšlikums, kas arī ir ņemts vērā un jau tika iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 22. priekšlikumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāte pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu! Deputāte atsauc savu priekšlikumu. Paldies. Atsaucu balsošanas režīmu. Turpināsim izskatīt likumprojektu!

V.Balodis. 24. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kur ierosināts likumu papildināt ar 3.1. pantu, ka arī veiksmes spēlē pa tālruni azartspēļu nodoklis ir 10% no veiksmes spēles pa tālruni organizēšanas ieņēmumiem. Līdz šim veiksmes spēles pa tālruni netika apliktas ar nodokli. Komisija to ir iestrādājusi savā 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 26. - Žanetes Vasaraudzes priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 26. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti apmierināts par to, ka jūs, pozīcijas partijas, tagad beidzot sākāt domāt, cik kaitīgs ir spēļu bizness, kuru jūs jau pirms 5, 6 vai 7 gadiem atļāvāt izplatīt. Paldies par atzīšanos, ka jūs esat pieļāvuši ārkārtīgi lielu kļūdu!

Kas attiecas uz cilvēku, es, protams, gribu teikt, ka viņš ir galvenā valsts vērtība, bet kā Latvijas valdība vērtē mūsu cilvēku? Tikai kā nodokļu maksātāju, un viss! Un tagad paskatīsimies skaitļus, lai jūs nevarētu pārmest sociāldemokrātiem. Tabula rāda, ka 1998.gada 1.ceturksnī Latvijā jau ir bijušas 7 517 spēļu iekārtas. Tad nu rodas jautājums: vai arī tad sociāldemokrāti atļāva izplatīt visu šo lietu? Kāpēc jūs atļāvāt ekskluzīvas telpas atdot šim spēļu biznesam?

Vents Baloža kungs saka, ka notiek cilvēku aplaupīšana. Jā, bet vai bankas un firmas cilvēkus neaplaupīja? Un kā notika pāreja uz latu? Atcerēsimies to, kā aptīrīja cilvēkus!

Tagad par Tabūna kunga teikto, ka mēs šaujam pāri strīpai. Tabūna kungs, jūs jau 1993., 1994.gadā un 1995.gadā pāršāvāt pāri svītrai, kad atļāvāt izplatīt spēļu biznesu Latvijā. Jā, protams, tagad mēs pārejam uzdiferencētā nodokļa iekasēšanu simts procentu apmērā. Taču, kā jau tas Latvijā ir parasts, daļa to spēļu automātu no mazajām pilsētām pāries uz Rīgu, bet daļa pāries pagrīdē. Pagrīdē tagad notiek arī kaujas suņu sacensības, jā, un ir cilvēki, kas tos suņus piegādā. Notiek arī citi darījumi. Un tas pats notiks ar spēļu automātiem.

Par administrāciju. Kāpēc jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, pirms pieciem gadiem neieviesāt striktu uzraudzību pār spēļu biznesu? Kāpēc mums ir maz inspektoru? Kāpēc nodokļu inspektori staigā pa kafejnīcām, mazajiem veikaliem, kur iekasē naudu un pat 50 reizes gadā atnāk? Kāpēc viņi neatnāk uz spēļu zālēm? Kāpēc nekontrolē, kādi cilvēki tur spēlē un kas tur notiek? Kas jums to ir liedzis? Neviens nav liedzis!

Cienījamie kolēģi! Jūs savulaik atbalstījāt šīs elles izveidošanu, jūs to izveidojāt. Paldies, ka jūs to atzināt! Esmu gandarīts, ka pēc mūsu uzstāšanās jūs atzināt savu kļūdu. Un, jo vairāk jūs atzīsiet kļūdas, ko esat radījuši šo desmit gadu laikā, jo ātrāk mēs tiksim vaļā no visām tām nelaimēm, kurās ir ievesta Latvija.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Vasaraudzes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis. Paldies.

27.priekšlikums tātad vairs nav balsojams.

28. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotajā 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 30. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 31. - deputāta Māra Vītola priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 32. - deputāta Māra Vītola priekšlikums. Tas ir iestrādāts
33. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 34. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus balsot un pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Dokumenta reģistrācijas numurs ir 948.

Sākot ziņot par otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu, vēlos vispirms atvainoties par dažām tehniskām kļūdām. Prezentējot likumprojektu, centīšos ļoti uzmanīgi lasīt, lai visiem būtu skaidrs un lai tas viss parādītos ļoti precīzi stenogrammā.

Vispirms man jāatvainojas Jaunās kristīgās partijas deputātu grupai un Jevgenijai Stalidzānei, kura arī ir iesniegusi priekšlikumu nr.45, nr.52 un nr.55.

1. - deputāta Urbanoviča, Mitrofanova, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par 1. - deputātu Urbanoviča, Mitrofanova un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 18, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu, tālāk!

A.Barča. 3. - labklājības ministra Andreja Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 4. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 5. - deputātu Klementjeva un Bartaševiča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Strādājot pie likumprojekta par valsts pensijām, secinājām, ka mēs labojam kļūdas, kuras tika pieļautas iepriekšējās valdības laikā vairāk nekā pirms gada, to, ka šis likums nebūs realizējams dzīvē, gribējām jau pateikt ar referendumu. Toreiz mēs iesniedzām priekšlikumus, kuri arī tika atstāti bez ievērības. Šodien valdošā koalīcija beidzot tajos ir ieskatījusies un varbūt sākusi labot savas likumā iestrādātās nepilnības. Interesanti, vai tā varēs noturēt šo savu pozīciju līdz galam un atbalstīs visus Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumus?

Attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kuri nav atbalstīti, es gribu runāt par 5.priekšlikumu. Es domāju, ka šodien nedrīkst pieļaut pensijas vecuma palielināšanu līdz 62 gadiem un vajadzētu atgriezties pie 60 gadiem. Es saprotu, ka valdošās koalīcijas deputāti zina, kas notiks pēc gada, tāpēc to vajag izdarīt jau šodien. Ja mēs šodien šo kļūdu izlabosim, tad nākotnē cilvēki būs laimīgi, ne tikai nākot uz vēlēšanām, bet būs laimīgi visu gadu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Barča. Nē, nevēlos. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Klementjeva un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 5, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 6. - deputātu Egila Baldzēna un Helēnas Soldatjonokas priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts pārejas noteikumu 29.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 7.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgajā komisijā tas daļēji ir atbalstīts un ir atspoguļots pārejas noteikumu 29.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 8.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs un Bartaševičs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 9.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 10.priekšlikums. Lūdzu, kolēģi, esiet uzmanīgi! Iesniedzis deputāts Roberts Jurdžs. Te ir tehniska kļūda. Komisijas sēdē tika atbalstīts deputāta Roberta Jurdža priekšlikums, bet iekavās ierakstītais, ka tas ir iestrādāts 57.priekšlikumā, ir saistīts ar 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 11.priekšlikums Sociālo un darba lietu komisijā ir atbalstīts. Tas ir redakcionāls labojums, kas saistīts ar pamatlikuma 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 12.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Egils Baldzēns. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā nr.55.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 14.priekšlikumu iesniedzis deputāts Roberts Jurdžs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 15.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi. (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Aijas Barčas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 23, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 16.priekšlikumu iesniedzis deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Egila Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 8, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 17.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 18.priekšlikumu iesniedzis deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 9, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 19.priekšlikumu iesniegusi deputāte Helēna Soldatjonoka. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Barča. 20.priekšlikumu iesnieguši deputāti Roberts Jurdžs, Vaira Paegle, Jānis Leja, Juris Vidiņš, Palmīra Lāce. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Barča. 21.priekšlikumu iesnieguši deputāti Jurdžs un Baldzēns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Barča. 22.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Urbanoviča un Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 18, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. Tālāk ir redakcionāls precizējums un komisijas piedāvājums - mainīt pantu numerāciju un izteikt no 15. līdz 26. pantam kā 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 23. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurdžs, Vidiņš, Tabūns, Seile un Prēdele. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 24. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Seile un Vidiņš. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šis priekšlikums tikai precizē tās normas, kuras ir paredzētas likumā par politiski represētās personas statusu. Kā man tika teikts, tad šis priekšlikums nav atbalstīts tāpēc, ka neviens nevar īsti pateikt, kuram un cik ilgs laiks ir pavadīts bēguļošanā no izsūtījuma vietām. Šis slēpšanās periods, kā es esmu to precīzi noskaidrojusi, ir nosakāms ar tiesas palīdzību vai pamatojoties uz Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas lēmumu. Tātad tie ir daži cilvēki, kuri ir bijuši spiesti izvairīties no represijām parasti līdz savai otrreizējai apcietināšanai. Un tas būtu tikai taisnīgi, ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts.

Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča. Varu vēstīt, ka arī komisijas sēdē šīs diskusijas bija diezgan nopietnas. Uz aicinājumu ierasties gan deputāti iesniedzēji neatsaucās un neieradās, tad varbūt mums komisijā būtu cits viedoklis... (No zāles dep. A.Seile: “Nebija aicināti!”) Tā nav taisnība, jūs aicināti bijāt! Un komisijas viedoklis tātad bija neatbalstīt. Aicinu savu viedokli izteikt balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 2, atturas - 62. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 25.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 14, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 26.priekšlikums. Kolēģi, es lūdzu uzmanību! Arī šeit ir tehniska kļūda. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 27.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 28.priekšlikums. Iesniedzis labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi 29.priekšlikumu. Ir atbalstīts. (No zāles dep. K.Lībane: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 20, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 30.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Egils Baldzēns un Helēna Soldatjonoka. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 11, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 31.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Helēna Soldatjonoka. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 9, atturas - 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 32.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 30, pret - 10, atturas - 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 33.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 34.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Aija Barča. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji un iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr. 39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 35.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs un Bartaševičs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr.39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 36. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Helēna Soldatjonoka. Priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 39.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 37.priekšlikumu iesniedzis labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Komisija to atbalstījusi daļēji, iestrādājot savā priekšlikumā nr.39. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - labklājības ministra Požarnova priekšlikumu.

A.Barča. Nē, atturamies....

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 13. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Barča. Līdz ar to vairs nav balsojams 38. - deputāta Roberta Jurdža priekšlikums un 39. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 40.priekšlikumu iesniedzis labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 41.priekšlikumu iesniedzis deputāts Freimanis. Atbildīgā komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 42.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Klementjevs un Bartaševičs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 43.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 44.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Egils Baldzēns, Helēna Soldatjonoka, Jānis Urbanovičs un Miroslavs Mitrofanovs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 45.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Barča, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vārdā deputāti Tabūns un Jurdžs, Tautas partijas frakcijas vārdā deputāti Muižniece un Vītols, savienības “Latvijas ceļš” frakcijas vārdā deputāti Ražuks un Lībane, Jaunās kristīgās partijas deputātu grupas vārdā deputāte Stalidzāne. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Protams, šis formulējums un daudzu deputātu ierosinājums izskatās ļoti spēcīgs, tomēr es gribu teikt, ka pirmajā lasījumā, kas nāca no izpildvaras, bija cits variants - tātad vispār šo pārejas punktu kā tādu izslēgt. Jāsaka tā, ka es tomēr gribētu vēlreiz izteikt komentāru par to, kas noticis šajos 2 gados, kopš šī sistēma darbojas. Strādājošie pensionāri nevarēja saņemt pilnu pensiju. Nu šie paši argumenti paliek spēkā, bet neviens nav pierādījis, ka tas bija pats labākais variants.

Šodien mēs atgriežamies pie tā, ko paši noliedzām, tātad mūsu eksperiments, ja tā var teikt, nav bijis tīri pamatots un korekts. Tātad, pirmkārt, gribu sacīt, ka neapšaubāmi mūsu tautsaimniecībā plaši pastāv slēptās nodarbinātības prakse - algas saņemšana aploksnē. Tātad tiek slēptas darba attiecības ar strādājošajiem pensionāriem. Tas neapšaubāmi veicina ēnu ekonomikas attīstību, un vispār nav labi mūsu sabiedrībai, tās audzināšanai.

Otrkārt. Neapšaubāmi līdz ar to samazinās arī ienākuma nodoklis, samazinās apdrošināšanas iemaksas.

Treškārt. Rodas papildu vajadzība pašvaldībām pēc līdzekļiem maznodrošinātajiem sakarā ar strādājošā pensionāra viena ienākuma avota zaudēšanu.

Un pieaug, protams, administrēšanas izmaksas saistībā ar šā apdrošināšanas izmaksu likuma realizāciju. Šie ir tādi it kā netverami skaitļi, bet loģiski tas ir netiešs ieguvums.

Ja runājam par līdzekļu avotiem, ko vienmēr izvirza kā argumentu, tad diemžēl mēs neesam sadūšojušies pa šiem diviem gadiem, lai, piemēram, tiktu pārskatīts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošais nelikvīdais akciju portfelis, kas radies sakarā ar uzņēmumu privatizāciju un kas izveidojies apmēram septiņu, astoņu vai deviņu miljonu latu vērtībā. Tātad tas stāv kaut kur nekustināts, īsti tā tirgus vērtību neviens nezina, un ne reizi vien ir bijuši priekšlikumi šo kapitālu pārvērst naudā. Tātad tas varētu būt viens no avotiem, lai šo normu īstenotu.

Galu galā šis fonds, kas ir izveidojies, varēja būt arī lielāks, uz to šiem cilvēkiem ir tiesības, jo viņi taču ir cēluši tos namus, tiltus, ceļus un citas būves, tā ka viņiem ir tiesības pretendēt uz to, kas viņiem netika uzkrāts līdz 1990.gadam vai vēlāk attiecīgajos pensiju fondos.

Vēl otrs moments. Joprojām sociālās apdrošināšanas maksas nemaksā virkne iedzīvotāju grupu, kurām tiek atļauts to nemaksāt saskaņā ar likumu par valsts sociālo apdrošināšanu. Joprojām šie lielo algu saņēmēji nemaksā šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Un tā es varētu minēt vēl virkni citu avotu, kuri varētu kalpot sabiedrībai, lai būtu korekta šī lieta. Jo galu galā, ja mēs ņemam palīgā arī Satversmes 91.pantu, tad tur ir teikts, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Barča. Nē, paldies, es nevēlos neko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pulksten 15.30.

Pārtraukums.

Vārds paziņojumam deputātam Ventam Balodim.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu jūs pulcēties uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. … Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas un Vides apakškomisijas dalībnieki! Tagad lūdzu uz Sarkano zāli uz tikšanos ar Eiropas komisāru.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

46.priekšlikums.

A.Barča. 46.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Roberts Jurdžs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Barča. 47.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurdžs, Paegle, Leja, Vidiņš un Lāce. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Barča. 48. - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 49.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs un Mitrofanovs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. Turpmāk lūdzu precizēt sākumdaļu, tātad papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Barča. 50.priekšlikumu iesniedzis deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 51.priekšlikumu iesniegusi deputāte Soldatjonoka. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 52. ir koalīcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 53.priekšlikumu iesniedzis labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot to 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 54. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Barča. 56.priekšlikumu iesniedzis deputāts Jurdžs.

Sēdes vadītājs. 55.priekšlikums ir atbalstīts.

A.Barča. Es atvainojos! 55. ir koalīcijas deputātu priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. Tātad 56.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Jurdžs. Atbildīgā komisija to atbalstījusi daļēji, iestrādājot 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 56.priekšlikumu. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais prezidij! Godājamie kolēģi! Paldies, ka jūs atbalstījāt 10.priekšlikumu. Līdz ar šā priekšlikuma atbalstīšanu mēs esam ieviesuši valstī minimālās valsts vecuma pensijas jēdzienu. Šis pārejas noteikumu punkts ir radīts tāpēc, lai regulētu šo pensiju līdz 2006.gadam.

Tātad varu teikt, ka es iesniedzu šo priekšlikumu, ne īpaši uzticoties valdībai, kurā noteicu konkrētu skaidrojumu, ka minimālā valsts pensija ir 40 latu. Taču, izvērtējot visus “par” un “pret”, kā arī izvērtējot to, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, šis priekšlikums nav loģisks, un tāpēc es to atsaucu un ierosinu neatbalstīt arī 57.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. 56.priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

A.Barča. 57.priekšlikumā ir Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātā redakcija. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. ... Atvainojiet, tiek atsaukts balsošanas režīms! Atklājam debates par 57.priekšlikumu. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Neapšaubāmi, viena no lielākajām problēmām, kas ir saistīta ar valsts vecuma pensiju piešķiršanu un šo pensiju apmēru, ir tā, ka katru gadu, kā tas īpaši labi bija redzams šā gada pirmajā pusē, palielinās to pensionāru skaits, kuriem pensionējoties aprēķina ļoti nelielas, faktiski netaisnīgi zemas pensijas. Nereti šīs pensijas tikai par dažiem latiem pārsniedz 30 latu robežu. Kā vakardien uzzinājām, no visiem tiem cilvēkiem, kas pagājušajā gadā aizgāja pensijā, puse (puse!) saņēma pensiju, kas ir tikai 30 latu apmērā, taču šā gada pirmajos deviņos mēnešos šādu cilvēku skaits ir pieaudzis: pensiju apmērs jau 68 procentiem to cilvēku, kas aizgāja pensijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos, ir noteikts tikai 30 latu apmērā. Ko tas nozīmē? Mēs reāli virzāmies uz tādu situāciju, ka vidējais vecuma pensiju apmērs šogad valstī samazināsies. Samazināsies uz tā rēķina, ka, teiksim, 68 procentiem to cilvēku, kam no jauna tiek piešķirtas pensijas, tās tiek piešķirtas tikai 30 latu apmērā. Manuprāt, šāda situācija, ka vidējais pensiju apmērs valstī samazinās uz tā rēķina, ka tiem, kam no jauna tiek piešķirtas pensijas, tās ir ļoti zemas, faktiski tikai 30 latu apmērā, nav pieļaujama, un likumprojektā trešajā lasījumā noteikti būs jārisina jautājums par minimālās vecuma pensijas noteikšanu. Tautas partija šādu attiecīgu priekšlikumu trešajam lasījumam sagatavos, jo uzskatām, ka nav normāli tas, ka cilvēks, kurš ir nostrādājis visu mūžu - kuram ir vairāk nekā 30 gadus ilgs darba stāžs -, saņem tik mazu pensiju. Iznāk, ka viss nostrādātais mūžs ir novērtēts tā, ka viņš saņem mazāk nekā latu par vienu nostrādāto darba mūža gadu! Tāpēc ir jānosaka minimālais vecuma pensijas līmenis, 40 vai 45 latu apmērā, kā to ierosina Sociālo un darba lietu komisija, lai atrisinātu tiešām ar šīm mazajām pensijām saistīto problēmu, kas šobrīd ir visaktuālākā. Tautas partija šādu priekšlikumu trešajam lasījumam arī iesniegs un aicinās pārējās partijas to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu, protams, var būt dažādas diskusijas nākotnē: kādēļ tas ir tā, ka vairākas frakcijas atbalsta minimālo pensiju paaugstināšanu, bet tajā pašā laikā noraida šo priekšlikumu?

Situācija ir sekojoša. Likuma pamattekstā ir teikts, ka valsts pensijas iekļauj sevī gan vecuma, gan invaliditātes, gan apgādnieka zaudējuma pensiju.

Attiecībā uz invaliditātes pensijām šobrīd pamattekstā jau ir rakstīts, ka trešajai grupai tā nevar būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Otrajai grupai tā nevar būt mazāka par sociālā nodrošinājuma pabalstu ar koeficientu 1,4.

Un pirmajai grupai - ar koeficientu 1,6.

Ja pārejas noteikumos iestrādā šādu priekšlikumu, tad iznāk tā, ka daļa no pensiju tiks šādā veidā paaugstināta, bet daļa pirmās un otrās grupas invaliditātes pensiju var tikt pazeminātas. Tādēļ šinī brīdī šādu priekšlikumu atbalstīt nevar.

Taču es pilnīgi piekrītu Vītola kungam, ka jautājums ir jārisina. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas izvirzītie ministri, tas ir, frakcijas deleģētie pārstāvji valdībā, jau ir izskatījuši šo jautājumu un ar savu paziņojumu informē par to, ka mēs atbalstām šādu risinājumu - paaugstināt minimālās pensijas. Uz trešo lasījumu ir jāsagatavo korekts priekšlikums attiecībā uz vecuma pensijām, pareiza redakcija. Tāpēc es aicinu šobrīd šo priekšlikumu noraidīt un uz trešo lasījumu sagatavot priekšlikumu par minimālo pensiju paaugstināšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ivars Godmanis...

Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es vēlos šodien runāt arī kā ierindas deputāte, ne tikai kā komisijas priekšsēdētāja. Man ir nepatīkami un sāpīgi klausīties debates par 57.priekšlikumu. Nepietiek ar to, ka koalīcijas vienotības dēļ mēs esam izbalsojuši normas par iespēju invalīdiem, kas strādājuši un pēc tam aizgājuši no darba, izdarīt pensiju pārrēķinu. Mēs it kā ļoti perfekti ievērojam uz filozofiju, kas ir ietverta likumā “Par valsts pensijām”, bet komisijas sēdēs, kurās ikreiz piedalījās gan Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji, diemžēl nevienu reizi nepiedalījās mūsu labklājības ministrs - godājamais Andrejs Požarnova kungs, toties piedalījās Labklājības ministrijas atbildīgās amatpersonas. Tā nav taisnība, ka komisijas sēdēs netika skaitļots, netika rēķināts, netika šīs normas pārdomātas un apspriestas. Tā nav taisnība, kolēģi!

Es aicinu jūs, koalīciju, beidzot saņemties un kaut vai trešajā lasījumā izlabot ne tikvien normas par minimālajām pensijām, bet arīdzan atrisināt jautājumu par pensiju indeksāciju. Arī tas ir saistīts ar šo problēmu. Pašreiz tiek indeksētas tās pensijas, kuru lielums ir līdz 180 latiem, taču koalīcija vienotā frontē nobalsoja par to, ka indeksācija ar nākamo gadu attieksies uz tām pensijām, kuru lielums ir līdz 150 latiem. Man gribētos gan zināt, kā jūs to skaidrosiet Latvijas iedzīvotājiem! Šajā gadījumā man, sociāldemokrātei, nebūs problēmu, jo ne jau mans uzdevums ir cīnīties par to, lai arī lielās pensijas Latvijā tiktu cilvēcīgi indeksētas. Mans uzdevums ir pavisam cits - domāt par to, ko pieminēja arī Vītola kungs, proti, par to ārkārtējo situāciju, ka pie mums Latvijā cilvēks ar 30 un pat 42 gadu darba stāžu, ja viņš ir strādājis par minimālo darba algu, saņem tikai šos nožēlojamos 30 latus. Es domāju, ja šodien mēs būtu kopīgi pārdomājuši visu to, ko ierosina Sociālo un darba lietu komisija, tādā gadījumā mēs varētu jau rītdien teikt cilvēkiem, ka esam izdarījuši Pensiju likumā tādas izmaiņas, ka ar nākamo gadu viņiem nebūs vairs jātērē šis nožēlojamais latiņš dienā, no kura vēl ir jāsamaksā komunālie maksājumi. Ko lai dara, situācija ir tāda, kāda tā ir! Taču man gribētos atgādināt, ka ikviens no mums, gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāts, savulaik var saslimt un ka savulaik - tas ir neizbēgami - kļūsim veci. Un, nedod Dievs, kā tad mēs skatīsimies acīs saviem līdzcilvēkiem?

Es vēlētos vēl runāt gan kā deputāte, gan arī kā komisijas priekšsēdētāja. Kad likumprojekts tika gatavots otrajam lasījumam, diez kāpēc Ministru kabinets šo jautājumu izskatīja bez absolūtas informācijas sniegšanas komisijai? Ministru kabinets pieņem lēmumus, bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo informāciju nesaņem! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija interesējās, kur tad ir šis dokuments. Es gan saņēmu personīgu sveicienu Saeimas lielajā mājā, šajā mājā, no Ministru prezidenta: “Mēs izskatījām, un mēs jums aizsūtīsim!” Acīmredzot tas notiks pēc mēneša, kaut kad ap Ziemassvētkiem.

Es tomēr aicinu, kolēģi!... Ir iespējas trešajā lasījumā vēl precizēt šo tekstu, bet es tomēr aicinu šodien saņemties un nobalsot par 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamās valdības partijas! Šeit ir jārisina ļoti vienkāršs jautājums. Gan tikšanās reizēs ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem tas ir ticis uzsvērts, gan arī Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs ir ļoti atbildīgi valdības partiju pārstāvji teikuši to: darīsim galu šīm mazajām, nepelnīti mazajām pensijām! Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tie valdības partiju deputāti, kuriem ir sirdsapziņa, atbalstīs šo priekšlikumu, kas ir tapis ar vienbalsīgu Sociālo un darba lietu komisijas deputātu, gan valdības, gan arī opozīcijas, piekrišanu. Noteiksim to “slieksni”, to, kādai ir jābūt minimālajai pensijai, ja darba stāžs ir 30 gadi vai pat vēl ilgāks! Tas nemaz nav daudz - 45 lati. Noteiksim arī to, ka pensijai, ja vien darba stāžs ir 11, 27, 28 vai 29 gadi, ir tomēr jāatšķiras no sociālā pabalsta, ko saņem, piemēram, cietumnieks, kas nav nostrādājis pat 7 gadus! Un tad tiem cilvēkiem būtu vismaz tie 33 lati. Nenovedīsim situāciju tiktāl, ka cietumnieka pabalsts un minimālā pensija ir vienā līmenī! Ieviesīsim šo diferenci! Tas ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien te ļoti daudz runāja... un pārmeta visu sociāldemokrātiem. Tagad mēs esam piegājuši pie tās “svītras”, kā teica Tabūna kungs. Kā tad novērtē latvieti, Latvijas iedzīvotāju, mūsu valdība? Viņš, tas cilvēks, ir vajadzīgs tikmēr, kamēr viņš pelna naudu un maksā valdībai nodokli. Tiklīdz kā viņš aiziet pensijā, tā viņš vairs nav vajadzīgs. No kā tad cilvēkam dzīvot, ja viņš saņem 30 latus mēnesī? Par vienistabas dzīvokli jāmaksā 17-20 latu. Un, kad par dzīvokli ir samaksāts, tad uz 30 dienām iztikai un apģērbam paliek 10 lati. Minimālajai pensijai ir jābūt vismaz 45 latus lielai. Kur paliek tā nauda? Šodien Vītola kungs vienā mierā iesniedza priekšlikumu, ka 3,7 miljonu parādu uzņēmumam vajag norakstīt… vai kapitalizēt. Tātad mūsu nodokļu maksātājs atmaksās šo parādu. Turklāt šim uzņēmumam jau ir norakstīti citi parādi, un to apmērs ir rēķināms miljonos. Un tas nav vienīgais tāds uzņēmums, diemžēl tādu privileģētu uzņēmumu Latvijā ir ļoti daudz! Tur mēs atrodam naudu, tur ir līdzekļi, un tur pa klusām visu noraksta. Kā tikai pienāk laiks pensijas pacelt un cilvēkiem izmaksāt to, ko viņi ir nopelnījuši par 40-50 darba gadiem, tā mums līdzekļu nav. Tad mēs esam skopi līdz pēdējam, izrēķinām katru santīmu un sakām, ka tie cilvēki mums Latvijā esot it kā lieki. Jā, protams, būtu labi, ja atrastos Eiropas Savienībā vai kāda valsts pasaulē, kas apgādātu mūsu pensionārus. Tad mūsu valdībai būtu ļoti laba dzīve - braukātu komandējumos, pirktu jaunas mēbeles, veiktu superlabus remontus, iegādātos kancelejas piederumus par simtiem tūkstošu latu, ņemtu parādus. Man ir jautājums - kur paliks tie parādi, kuri šogad pieaugs par 140 miljoniem latu? Kur paliek mūsu slavenās Privatizācijas aģentūras iekasētā nauda? Kāpēc pensiju fondā netiek ieskaitīts neviens lats? Tā nauda tiek izlietota pavisam citām vajadzībām, un jūs neatradīsiet, kādām. Tāpat kā neatradīsiet, kur Zemkopības ministrijā aizgāja šogad 4,4 miljoni latu, kuri bija līdzfinansējums. Kur ir dokumentos parādīts, kur tie ir aizgājuši? Kur pagājušajā gadā aizgāja kartogrāfijas darbiem paredzētie līdzekļi - 420 000 latu? Neviens neko nezina. Viss ir klusu. Un arī šajos dokumentos, kurus ir sagādājusi Finansu ministrija, strādājot veselu gadu, tas nekur neparādās. Kāpēc muļķo ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī mūs, deputātus?

Un, ja vēl apšauba 57.priekšlikumu un saka, ka to nevarot atbalstīt, tad, es jums teikšu, tas ir necilvēciski - tā izturēties pret mūsu vecajiem cilvēkiem! Un tai pensijai ir jābūt nevis 40 latiem, kā Jurdža kungs ir ierosinājis, bet vismaz 45 latiem, lai tas cilvēks varētu kaut kā to dzīvi dzīvot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais prezidij, godātie deputāti! Es gribētu sniegt nelielu precizējumu, jo izskanēja informācija par Labklājības ministrijas darbību. Jāteic, ka tiešām visi aprēķini tika iesniegti komisijai. Tiesa gan, es savukārt aicinu komisiju sūtīt uz ministriju pēdējos dokumentus, pēdējās redakcijas, lai mēs varētu veikt aprēķinus. Jo pretējā gadījumā ir tā, ka mēs saņemam likumprojektu vēl pirms tā galīgās apstiprināšanas un sagatavojam vienu aprēķinu, bet beigās izrādās, ka deputāti sagatavojuši citādākus priekšlikumus. Es tiešām redzu, ka ir nepieciešams atbildīgajiem ministrijas darbiniekiem nākt uz komisiju, cītīgi strādāt, jo tik nekvalitatīvs dokuments kā šis sen nav bijis no Sociālo un darba lietu komisijas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie klausītāji! Leona Bojāra kungs, lūdzu, izlasiet priekšlikumu! Priekšlikums, kuru jūs gribējāt ar putām uz lūpām atbalstīt, nosaka nevis 45 latus, bet 33 latus: 1,1 x 30 = 33 lati. Tā jūsu cīņa par milzīgo atbalstu pensionāriem šeit neizpaužas. Ja jūs pensionāram piešķirat vairāk par 3 latiem, tas nebūt nenozīmē, ka būs mazāk tādu pārkāpumu, par kuriem jūs runājāt.

Tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu. Mans priekšlikums gan bija labāks, jo tas noteica 40 latus lielu minimālo pensiju, bet - es to vēlreiz uzsveru! - 40 latus ierakstīt likumā nav prātīgi.

Es pievienojos labklājības ministra Požarnova kunga viedoklim, ka 57.priekšlikums nav pamatīgi izstrādāts un nerisina tās problēmas, par ko runā deputāti, kuri atbalsta 57.priekšlikumu.

Patiešām šie priekšlikumi necilvēcīgi, kā teica Bojāra kungs, samazinās invaliditātes pensijas - 42 un 48 latu vietā būs 33 lati. Vai tad par to jūs uzstājaties, Bojāra kungs un pārējie atbalstītāji? Tā ka lūdzu visus strādāt, gatavojot trešo lasījumu, un 57.priekšlikumu neatbalstu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es vēlreiz uzsvēršu šā jautājuma būtību. Jautājuma būtība ir tāda: vai cilvēkiem ar 30 gadu darba stāžu vai vēl ilgāku darba stāžu ir jāsaņem (pastāvot zināmiem nosacījumiem, kas likumdevēja vainas dēļ ir izveidoti mūsu sociālajā likumdošanā) 30 latu? Mēs, sociāldemokrāti, esam absolūti pārliecināti, ka tā tas nav. Ka jāsaņem ir vairāk. Mēs piedāvājam šeit, Jurdža kungs, to pašu formulu, par kuru mēs ar jums debatējām un kuru jūs arī atbalstījāt komisijas sēdē, - ka cilvēkiem ar 30 gadu darba stāžu varētu būt vismaz 45 lati. Un, ja ir zemāks nostrādāto gadu skaits, tad varētu būt skaitlis “1,1”. Vairāk nekā pašreiz, vairāk nekā, teiksim, tiem cilvēkiem, kuriem varbūt vispār nav darba stāža... Es domāju, ka jautājums ir ļoti politisks un katrai valdības partijai, kura ir daudz runājusi ar Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem un Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem, ir jāizšķiras - jāpierāda, vai jūsu darbi saskan ar to, ko jūs runājāt. Es jūs aicinu rīkoties saskaņā ar to, ko jūs esat teikuši gan Latvijas Pensionāru federācijai, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, gan darba devējiem, un nemānīt arī tautu. Jo par šo normu mēs vienoti nobalsojām Sociālo un darba lietu komisijā, un es uzskatu, ka ir jābūt risinājumam, kas dod iespēju tieši šo mazo pensiju jautājumu risināt kā prioritāru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Barča, otro reizi.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ir nepieciešams nedaudz precizēt. Uzmanīgi noklausoties labklājības ministru Andreju Požarnovu, man tagad radās tāds priekšstats, ka tie atbildīgie ministrijas darbinieki, kuri ierodas uz komisijas sēdēm, it īpaši Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Mauliņa kungs, acīmredzot ministra kungu absolūti neinformē par to, kas notiek komisijā. Un, ja jau tas ir tā, tad acīmredzot ārpus visiem kārtības ruļļiem, kuri ir spēkā Saeimā, Sociālo un darba lietu komisijai vajadzēs būt tik laipnai un izstrādāt... es nezinu, varbūt sadarbības līgumu vai ko citu ar Labklājības ministriju, kurā tā pazemīgi lūgtu šos atbildīgos darbiniekus ikreiz pēc komisijas sēdes informēt par to ministra kungu. Tie nu gan šodien ir gandrīz vai tādi kā 1.aprīļa joki... Un tomēr es lūgtu kolēģus, ņemot vērā nepieciešamību sakārtot šo jomu, balsot par 57.priekšlikumu jau šodien, izdarot nelielas korekcijas šajā priekšlikumā, kad tiks gatavots trešais lasījums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Savā darbā pie Pensiju likuma grozījumiem mēs esam ievērojuši visu gan negatīvo, gan pozitīvo pieredzi, kas mums ir uzkrājusies triju gadu laikā, bet daudziem - arī vēl garākā laikā, tātad tiem deputātiem, kuriem ir bijis tas gods strādāt gan 6., gan arī 7.Saeimā.

Mēs ļoti labi atceramies šo situāciju, pat labo gribu, kad tiešām, atsaucoties uz tautas vēlmi un pensionāru prasībām, 6.Saeima tās darba izskaņā pieņēma daudzus ļoti vajadzīgus, lietderīgus, pozitīvus un visnotaļ atbalstāmus lēmumus, kuriem diemžēl nebija ekonomiskā pamatojuma. Un mēs ļoti labi atceramies arī to, kas notika 7.Saeimas darbības sākumā, cik liela mums, šeit, zālē sēdošajiem, bija sāpe un nepatika pret to, taču, lai glābtu sociālā budžeta pensiju daļu, mums nācās atcelt šos lēmumus.

Vēl vairāk. Iepriekš bija izdarīts tāds kaitējums sociālā budžeta pensiju daļai, ka mums nācās ieviest vēl citus nebijušus ierobežojumus, kaut vai, teiksim, ierobežot strādājošo pensionāru pensijas apmēru. Tas viss notika mūsu visu dēļ, bet mums nācās strādāt tālāk, un, protams, no tā cieta arī pensionāri, taču toreiz citas izejas nebija. Tagad šī situācija ir uzlabojusies un mēs varam atļauties atgriezties pie tām normām, pie tām tiesībām un nodrošinājuma, kāds ir iespējams. Bet tikai pie tā, kas ir iespējams! Un šeit valdības partiju koalīcijas darba grupa un visas frakcijas vienojās jau par daudzām ļoti pozitīvām lietām, par daudzām izmaiņām.

Es varu minēt kaut vai pensijas ierobežojumu atcelšanu strādājošajiem pensionāriem, priekšlaicīgas pensionēšanas saglabāšanu, neskatoties uz to, ka mūsu oponenti no Pasaules bankas un no citām institūcijām bija pret to, bet tāda ir Latvijas realitāte, un uz to mēs iesim. To visu atbalstīja arī Sociālo un darba lietu komisija.

Arī runājot par šīm mazajām pensijām, mēs esam vienojušies un spēruši zināmus soļus, lai vispār novērstu šo mazo pensiju rašanos, pensiju aprēķināšanas formulā atgriežoties no minimālās algas pie vidējās apdrošināšanas iemaksas valstī, aprēķinot to atpakaļ par pusotru gadu, tik ilgi, cik ilgi šī prakse bija veikta.

Jā, cienījamie kolēģi, tas viss ir tas, ko šodien uz otro lasījumu mēs esam izdarījuši, kas būs un kas vairs nav novēršams, jo gan Sociālo un darba lietu komisija, gan arī valdība un Labklājības ministrija to ir pamatojusi ar rūpīgiem aprēķiniem, un tas vairs negrauj mūsu sociālo budžetu.

Protams, ir un joprojām saglabājas šis mazo pensiju jautājums, šī problēma, ka cilvēki dzīvo stipri zem iztikas minimuma un ka šie līdzekļi ir nepietiekami. Taču pašreizējā brīdī pēc Sociālo un darba lietu komisijas lūguma - es pats šo lūgumu esmu parakstījis un lūdzis valdību - valdība ir izskatījusi šos priekšlikumus, un jūs jau dzirdējāt valdības labklājības ministra viedokli par tiem. Šobrīd, šajā posmā, izskatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, es aicinu jūs respektēt šo viedokli, jo mums ir jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nesagrautu to, kas pašreiz ir sasniegts, to stāvokli, kāds pašlaik ir sociālajā budžetā.

Mums priekšā vēl ir trešais lasījums, un diskusija par mazajām pensijām un izšķiršanās par to, kādai ir jābūt minimālajai valsts vecuma pensijai, vēl stāv priekšā. Šī diskusija stāv vēl priekšā arī Sociālo un darba lietu komisijā, šis jautājums noteikti ir jāskata valdības koalīcijā, darba grupās un, protams, par to šeit ir jābūt valdības viedoklim un izvērtējumam.

Es aicinu atbalstīt labklājības ministra Požarnova viedokli un pārcelt šo diskusiju un nākamo - trešo lasījumu gan Saeimā, gan Sociālo un darba lietu komisijā, gan valdībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamie kolēģi! Te Ražuka kungs jau daudz ko pateica no tā, ko es gribēju teikt. Tomēr es gribu sacīt, ka mēs 10.priekšlikumā esam iebalsojuši normu, ka Ministru kabinets nosaka minimālo vecuma pensiju, taču, ja mēs nezinām šīs pensijas lielumu, ko mums izsaka skaitļi 1,1 vai 1,5? Tāpēc es domāju, ka patiešām šis jautājums ir jāatliek uz trešo lasījumu. Šis jautājums ir kārtīgi jāizdebatē atbilstoši iespējām, un tad, kad mēs zināsim, kāds ir šis minimālās pensijas lielums, tad arī varēsim ļoti droši balsot par 1,5 vai par 1,2, jo ir ļoti liela starpība, vai 1,1 ir no 20 latiem vai 1,1 no 40 latiem, vai arī 1,5 no 40 latiem. Tā ka, es domāju, mēs šobrīd vēl neesam gatavi lemt par šo punktu līdz galam un droši nobalsot. Šis jautājums būtu jāatliek uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti. Mēs skatām Pensiju likumu otrajā lasījumā. Valdība šo otrdien pauda savu viedokli un deva savu atzinumu par otrajam lasījumam sagatavoto Sociālo un darba lietu komisijas redakciju. Man ir jāizsaka nožēla. Man ir jāizsaka nožēla, ka neesam spējuši vienas dienas laikā starp otrdienu un ceturtdienu pārliecināt mūsu koalīcijas partnerus atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas viedokli. Es domāju, ka šodien manas individuālās pārrunas ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, tāpat arī mans viedoklis, kas tika pausts otram koalīcijas partnerim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” vadītājam Mārim Grīnblatam, rosinās abus koalīcijas partnerus ieklausīties mūsos, un uz trešo lasījumu, kad būs iesniegti atsevišķi Tautas partijas priekšlikumi, es ceru, mēs spēsim izveidot tādu redakciju, kas atļaus mums izpildīt tos solījumus, kurus mēs esam devuši saviem vēlētājiem.

Tautas partijai attiecībā uz pensijām tādi bija tikai divi. Pirmais nodoms bija tikt galā ar bedri sociālajā budžetā, faktiski ar kaut kādu laupīšanas politiku, kura tika iestrādāta likumā pirms 7.Saeimas vēlēšanām un kuras dēļ mums nācās rīkot pat referendumu, kas nekādā ziņā droši vien Tautas partijai nebija politiski izdevīgi. Šobrīd visi, pat visskaudrākie kritiķi, atzīst, ka Tautas partijas un toreiz arī valdības koalīcijas kopumā atbalstītais viedoklis, ejot uz referendumu, ir attaisnojies. Sociālais budžets vai, pareizāk sakot, deficīts sociālajā budžetā divu gadu laikā būs samazinājies vairāk nekā 4 reizes.

Otrais solījums, ko Tautas partija deva, ejot uz 7.Saeimas vēlēšanām, bija solījums par to, ka mēs tiksim galā ar šo nožēlojami mazo pensiju jautājumu. Man jūs jāinformē, jo šobrīd varbūt kāds neieklausījās deputāta Vītola teiktajā, ka šobrīd situācija ir tāda, ka 68% no visām piešķirtajām pensijām ir tikai 30 latu lielas. Es nevaru teikt, ka tā ir normāla situācija. Mums vēl ir daudz ko darīt, lai šo situāciju labotu, un es esmu pārliecināts, ka mēs spēsim, netraumējot nekādā veidā sociālo budžetu, izpildīt savus solījumus. Starp citu, lai vienkārši būtu skaidrs, ka mēs nerunājam tukšu, Ražuka kungs, ka mēs nerunājam bez aprēķiniem, varu pateikt, ka labklājības ministrs koalīcijas padomes sēdē iesniedza aprēķinus, un visi šie aprēķini liecināja, ka sociālajā budžetā papildu deficīts nerodas. Es ceru, ka trešais lasījums vienreiz pieliks punktu šīm nevajadzīgajām spītēšanās pozīcijām, kādās šobrīd ir nostājušies diemžēl mūsu koalīcijas partneri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šķēles kungs, jūs izaicinājāt uguni uz sevi! Tad nu tagad paklausieties. Paklausieties un pārdomājiet. Joki ir visai mazi.

Jūs teicāt, ka 6.Saeimas deputāti piekopa laupīšanas politiku un izveidoja tādu likumu, kas radīja bēdīgas sekas. Es atzīmēšu, ka 6.Saeimas deputāti šim jautājumam piegāja ar ļoti lielu nopietnību un Pensiju likumu izstrādāja tādu, lai cilvēki tomēr beidzot varētu sākt elpot, šie nabagie cilvēki - gan strādājošie pensionāri, gan tie, kuri gribēja priekšlaicīgi pensionēties, gan tie, kuri ir sasnieguši 80 gadu vecumu un kuriem katru gadu tika piešķirts pensijas palielinājums 10% apmērā. Un vēl un vēl. Taču tad, kad jūs nācāt pie varas 1999.gadā, jūs visu šo likumu sasvītrojāt krustu šķērsu. Tikai pateicoties apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK cīņām uz barikādēm, tieši tā es arī pateikšu, un opozīcijas deputātu atbalstam, kaut kas vēl palika pāri.

Strādājošie pensionāri vēl līdz šai dienai saņem 60 latu lielu pensiju. Jūs gribējāt to absolūti izsvītrot, lai viņi nesaņemtu nevienu latu. Jūs iznīcinājāt pensijas pielikumu veciem, ļoti veciem cilvēkiem, kuri ir virs 80 gadiem, un viņi nesaņem šo 10% pielikumu.

Jūs gribējāt izsvītrot, es atkārtoju, arī priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, kuru mums izdevās aizstāvēt un kuru izdodas aizstāvēt vēl šobaltdien, tā ka pagaidām paliks šī priekšlaicīgā pensionēšanās iespēja. Jūs gribējāt, Šķēles kungs, lai gan sievietes, gan vīrieši ietu pensijā 65 gadu vecumā. Tikai ar milzīgām cīņām mums izdevās panākt 62 gadus. Tas bija kompromiss. Jūs stāvējāt kā lauva, un nekādi nevarēja jūs pārliecināt, taču tagad jūs uzdodaties... Es atvainojos, es runāju absolūti skaidru valodu, un neviens mani nevarēs pārliecināt par pretējo, jo tie ir fakti. Un tagad jūs pēkšņi uzdodaties par pensionāru draugu, jo tuvojas 8.Saeimas vēlēšanas. Nu tas taču ir fantastiski!

Mēs patlaban patiešām esam iesnieguši šo priekšlikumu par 40 latiem, kas būtu minimālā pensija, un tā tālāk, un tā joprojām. Mēs domājam par to, taču nevajag nepatiesību runāt. Un jūs turklāt apvainojāt 6.Saeimas 100 deputātus, kuri esot rīkojušies kā laupītāji. Nu tas taču nav normāli!

Tā ka, lūk, debatēsim vēl uz trešo lasījumu, Šķēles kungs un jūsu partija, un parunāsim, izejot no šīm pozīcijām, ka jau 3 gadus (no 1999.gada) gan strādājošie pensionāri katru gadu kopsummā zaudē 11 miljonus, gan vecie cilvēki nesaņem šīs papildu pensijas, un tā tālāk, un tā joprojām. Es nebūtu runājis, ja jūs nebūtu izaicinājis uz sevi uguni, un tagad nu saņemiet to. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis... Es atvainojos, Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Tabūna kungs! Es no jūsu runas sapratu, ka mūsu partijas priekšsēdētājs ēd ne tikai mazus bērnus, bet ēd arī pensionārus vakariņās. Es tikai gribu atgādināt vienu: tad, kad tika izveidota pēdējā Šķēles valdība, pirms tam bija valdība, kuru vadīja Krištopans un kurā piedalījās arī jūsu pārstāvētā partija “Tēvzemei un Brīvībai”, bet pirms tam bija Krasta valdība. Un tās valdības tad arī bija novedušas šo sociālo budžetu līdz tādam stāvoklim, ka vispār vairs nebija ko maksāt pensionāriem. (Aplausi.) Un tāpēc diemžēl Šķēles kunga valdībai bija jāpieņem tie nepopulārie lēmumi, jo pretējā gadījumā arī mūsu pensionāri stāvētu tāpat kā Krievijā un daudzus mēnešus gaidītu, lai vispār saņemtu kādu kapeiciņu.

Tagad, protams, kad gan Šķēles valdība, gan tagadējā valdība situāciju ir saglābusi, kad sociālais budžets ir nostabilizējies, kad ir iespējas atkal spert jau diezgan platu soli pretim pensionāriem, tagad mēs to arī darīsim, bet neatgriezieties pagātnē, kur bija pavisam greiza situācija.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Man, protams, šodien ļoti bieži bija jāiziet ārā no zāles, lai noslaucītu asaras. Vispirms daudzi no jums mīlēja invalīdus, daži no jums mīlēja cietumniekus, citi no jums mīlēja cietumniekus un invalīdus kopā un bija pat gatavi viņus vienā mājā ielikt iekšā, lai viņi tur kopīgi strādātu. Tagad es dzirdu jaunus mīlestības paveidus. Nu jūs tagad visi sākat mīlēt pensionārus. Man liekas, to mīlestību vajadzēja vairāk darbos parādīt tad, kad bija strādāšana pie šā likuma, nevis šodien, pieņemot otro lasījumu, kad esam nonākuši līdz Pensiju likuma pašām beigām, - nevis nākt un šeit runāt.

Godīgi sakot, Šķēles kungs, jūs šinī brīdī rīkojaties kā nodevējs pret valdību, jo valdības partneri bija sprieduši par konkrētu rīcību. Šeit jūs gribat uz citu partneru pleciem uzkraut atbildību un izbraukt sveikā cauri. Šķēles kungs, tā nedara! Tā nedara vīrieša cilvēks! Lūk! Un to jums vajadzētu atcerēties. Ja jūs nākat šeit runāt, tad pastāstiet to slikto, ko jūs esat izdarījis…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Dobeļa kungs… Arī nākamajiem runātājiem es atgādinu, ka mēs apspriežam 57.priekšlikumu.

J.Dobelis. Pilnīgi pareizi! 57.priekšlikums pilnīgi atbilst manai runai, jo man vienkārši liekas, ka jums vajadzētu pakaunēties, tiem, kuri te nāk un runā vienreiz vienu, bet otrreiz - otru, un tas, ka jūs tur atsevišķi izstrādāsiet atsevišķu priekšlikumu… Jūs esat valdības partneris, šoreiz es jums to saku. Interesanti, kā būs tad, kad mēs runāsim par jūsu ministriem un par jūsu ministru ieguldījumu likumdošanā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi. (Starpsauciens: “Leon, mīli šo valsti!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār šinī sēdē notiek ļoti patīkamas lietas. Ir ļoti patīkami dzirdēt Ražuka kunga atzinumu, ka tik tiešām netaisnīgi zemas pensijas ir mūsu pensionāriem. Tas ir ļoti labi.

Es pateicos arī Tautas partijai, kura atzina, ka referendums par pensijām bija pamatots. Tas tik tiešām tā bija, un paldies par novērtējumu.

Tātad tā sociāldemokrātu lamāšana, ka mēs esam iztērējuši lieku naudu, rīkojot referendumu par pensijām, tiek, kā saka, norakstīta. Tātad mēs esam rīkojušies pareizi.

Patiesībā ir patīkami arī tas, ka pozīcija atzina, ka strādājošiem pensionāriem atņemt pensijas, kuras viņi bija nopelnījuši, ir bijis noziegums. Tas tik tiešām tā ir! Un Finansu ministrija vēl līdz šim laikam nav aprēķinājusi, cik lielus zaudējumus nesa tautsaimniecība, jo profesoram, kurš varēja vēl strādāt, atņēma šo pensiju, viņš aizgāja projām no darba, un ļoti daudzus augstas kvalifikācijas speciālistus zaudēja ne tikai zinātne, bet arī tautsaimniecība, to skaitā ministrijas. Tā ka redziet, cienījamie kolēģi, ir patīkami, ka mēs atzīstam savas kļūdas. To tik tiešām vajag darīt arī turpmāk. Paldies.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos pateikties kolēģiem par šo lielisko izrādi. Es domāju, ka tagad visiem patiešām kļuva skaidrs, kas ir vainīgs tajā faktā, ka pensionāriem tika ierobežotas pensijas. Es arī domāju, ka gandrīz visiem runātājiem patiešām bija taisnība: visas valdošās koalīcijas partijas ir vainīgas pie tā!

Tomēr es ļoti stingri iebilstu pret to, ka tagad visi saka: “Nu drīz, drīz mēs to labosim un paaugstināsim pensijas!” un jau tagad dala laurus, kurš būs tas labākais pensionāru aizstāvis. Varbūt tomēr vispirms nobalsosim par to, pieņemsim un tad arī dalīsim, kura ieguldījums bija lielāks, jo tagad es, godīgi sakot, ļoti neomulīgi jūtos. Man šķiet, ka šajās starppartiju debatēs mēs patiešām nemaz nedomājam par šiem nabagiem pensionāriem, lai gan būtībā mums kā deputātiem tieši par šiem cilvēkiem būtu visupirms jādomā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamajam vārds Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Taisnība šodien ir laikam vienīgi Jurim Dobelim. Šinī zālē šodien valda tikai un vienīgi mīlestība. Daži mīl valsti, daži mīl tautu, daži - saldējumu vai Valsts prezidenti. Katrs izvēlas to mīlestību atkarībā no savām iespējām.

Padomāsim par lietas būtību! Par ko pašlaik mēs strīdamies? Tas strīds ir būtībā starp valdības viedokli un komisijas viedokli. Kāda ir starpība starp šiem viedokļiem? Nemaz tik liela šī starpība nav. Valdības viedoklis ir tas, ka nedrīkst nodarīt kaitējumu sociālajam budžetam. Sociālais budžets - tas ir administratīvs mehānisms. Tātad nedrīkst kaitēt ierēdņiem. Ierēdņus arī vajag mīlēt, it sevišķi, ja ierēdnes ir jaunas un skaistas. Viss ir pareizi, bez jebkādām problēmām. Bet ko piedāvā komisija? Būtībā arī komisija nepiedāvā to, kas ir pensionāriem vajadzīgs. Es saprastu šīs karstās debates, ja komisija piedāvātu pensionāriem piešķirt pensiju, kas nebūtu mazāka par iztikas minimumu. Tie būtu apmēram 90 lati. Komisija jau būtībā arī mīl šo valsti, tās budžetu, Finansu ministriju, sociālo budžetu un tā tālāk un piedāvā 45 latus. Paskatieties, paskaitiet, - kas ir 45 lati? 45 lati - tie ir ar mokām nomaksāti komunālie maksājumi un varbūt iespējas nopirkt jaunas zeķbikses, lai ietaupītu uz striķi un ziepēm un pakārtos zeķbiksēs. Vairāk jau neko komisija nepiedāvā!

Cienījamie tautas un pensionāru, un saldējuma, un Valsts prezidentes mīlētāji, varbūt pietiks strīdu! Atbalstīsim šoreiz komisiju, lai nākamajā reizē, trešajā lasījumā, jūs varētu atbalstīt pensionārus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - otro reizi.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kolēģi Tabūna kungs un pārējie! Acīmredzot ir tā: ja vīriem pietrūkst argumentu, tad sāk vai nu lamāties, vai kauties. Es gribētu tomēr atgādināt tos skaitļus, kuri rāda, kāda situācija, Tabūna kungs, bija 7.Saeimai, sākot savu darbu.

Pensionāriem pensijas maksāja, divus mēnešus valstij pilnībā aizņemoties naudu ārpusē. Pensionāri tika uzturēti uz valsts aizņemšanās rēķina. Tikai desmit mēnešiem - desmit mēnešiem! - pietika iekasējuma. Situācija pēc labojumiem, par ko pirms 7.Saeimas vēlēšanām balsojāt arī jūs, Tabūna kungs, bija tāda, kas ļāva... toreiz ministrs Makarovs debatēs ir par to runājis, viņš toreiz aizstāvēja pareizu pozīciju... ļāva dažam iemaksāt sociālajā budžetā 460 latus mēnesī un tajā pašā mēnesī paņemt ārā 960 latus. Ja tā nav laupīšana, tad varbūt mums ir stipri atšķirīgi viedokļi, Tabūna kungs!

Es vēlreiz aicinu: nerāsimies, nestrīdēsimies, būs vēl arī trešais lasījums! Es tikai pieteicu precīzi un skaidri Tautas partijas viedokli. Mums ir iespēja un ir laiks, un ir šobrīd varbūt arī tāda unikāla iespēja, nesapostot sociālo budžetu, vienreiz atrisināt šo netaisnību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc kaislīgām debatēm es vēlreiz gribētu precizēt šo likuma pantu, tādēļ ka man rodas iespaids, ka visi deputāti savās runās aizstāv to, ka ir nepieciešams paaugstināt... Situācija ir sekojoša. Valsts pensijas ir triju veidu: vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma. Šis pants attiecas uz visām trijām. Uz visām trijām!

Invaliditātes pensijas I un II grupai šobrīd ir lielākas. Ja pieņems šo pantu, tad līdz 2006.gadam minimālā pensija I un II grupai pazemināsies. Šis priekšlikums varētu tikt pieņemts tad, ja šeit būtu ierakstīts - “valsts vecuma pensija”.

Šādā redakcijā pants ir antisociāls un kaitīgs. Un tāpēc ir tā, ka visi gribētu to it kā aizstāvēt, bet ir nepieciešams cits priekšlikums. Es aicinu to noraidīt un nedebatēt par šo jautājumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates.

Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns. Šķēles kungs, vienalga, kāda bija situācija (es atkārtoju
vēlreiz - vienalga, kāda bija situācija!), nedrīkstēja valsts budžeta problēmas risināt uz nabaga pensionāru rēķina! Jūs to izdarījāt. Sapratāt? Tā nedrīkstēja darīt. Trīs gadus jūs badinājāt pensionārus. Badinājāt! Un jūsu ierosinājums faktiski ir arī turpināt to. Mūsu priekšlikums ir tāds - pašlaik strādājošajiem pensionāriem no nākamā gada maksāt pilnu pensiju. To pieprasa arī Pasaules Banka. Visu laiku pieprasa! Tur jūs neieklausāties. Un ir, lūk, jūsu priekšlikums par 30 latiem... tomēr piemest klāt kā nabaga dāvanu... Tā nedrīkst rīkoties! Tā nav godīgi. Jūs sakāt - situācija bija tāda. Vienalga, kāda situācija ir, bet, ja cilvēki ir uz badošanās robežas, faktiski badojas, tad nedrīkst risināt problēmas uz šo cilvēku rēķina. Nekādā gadījumā! Es nepiekritīšu, vienalga, kādus skaitļus jūs man piesauktu. Nekad! Kamēr vien man būs iespēja runāt par to.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis. Tā kā te daži vēlas kādus faktus un skaitļus, es varētu dažus atgādināt.

Guntars Krasts sāka vadīt valdību 1997.gada vidū, vasarā. Guntara Krasta valdības valdīšanas beigās sociālajā budžetā bija 20 miljonu latu. Es domāju, ka jūs to zināt gan. Un vajadzētu arī atcerēties, paņemt stenogrammas un paskatīties, kurā brīdī sākās šī krīze sociālajā budžetā. Tā sākās krietni
vēlāk - 1998.gadā, apmēram oktobrī. Tā sākās ar visiem šiem nenormālajiem priekšlikumiem, ar visu šo prognozes it kā ievērošanu, lai pielabinātos, es nezinu, kādā veidā... Lūk, tā! Tā ka neviltosim šeit vēsturi! Guntara Krasta valdības laikā bija arī kārtīga pensiju indeksācija. Tas tā, starp citu.

Tā ka pirms trešā lasījuma atcerieties arī drusku vēsturi un pastudējiet stenogrammas!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi, godātais prezidij! Tā nu laikam sanāk, ka no mīlestības pret visu mēs nonākam pie mīlestības pret vēsturi. Pašlaik kā arhivāri uzskaitām, kura valdība ko ir darījusi. Es lūdzu jūs atgriezties pie šodienas un atbalstīt komisiju, nevis valdību, jo bijušās kļūdas ir sapratuši pat abi bijušie premjeri. Gan Guntars Krasts, gan Andris Šķēle šodien mēģina mūs pārliecināt, ka viņa valdība ir izdarījusi kļūdas un tās ir jālabo. Sociālo un darba lietu komisija piedāvā, ko rīt darīt bijušajiem, nākamajiem un aiznākamajiem premjeriem. Tādēļ nemocīsim Aiju Barču, kura gaida, kad nu beigsies muldēšana un sāksies balsošana!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča. Lūdzu izteikt viedokli balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 3, atturas - 58. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Barča. 58.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Egils Baldzēns. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

A.Barča. Tomēr, jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Barča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Vienīgā iespēja - 30.novembris, lai spētu galīgajā lasījumā izskatīt 20.decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatījušies dokumentā nr.3799, mēs redzam, ka trešajam lasījumam priekšlikumi par likumprojektu nav saņemti. Aicinu atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darbam ir jāizmanto dokuments nr.3805 - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Paldies Dievam, patērētāji nav jāmīl, tie ir jāaizsargā, un tāpēc 1.priekšlikums atrodas tikai 21.lappusē. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kam ir redakcionāla daba. Komisija to atbalsta. Aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums arī ir redakcionāls. Tas ir par 14.panta trešo daļu, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Nākamais ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par 16.panta pēdējo teikumu. Redakcija jums ir redzama, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir 29.lappusē un ir par 18.panta trešo daļu. Redakcionāls labojums, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija nedaudz maina panta daļu numerāciju. Aicinu jūs atbalstīt tās priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Arī par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu...

Sēdes vadītājs. Ir jau atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija vēl ir redakcionāli precizējusi tekstu - 21.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 21.1.panta piektajā daļā ir izslēgums, ko ierosina Juridiskais birojs. Aicinu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēža kungs.

8.priekšlikums ir 38.lappusē, un tas ir par 25.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir 25.panta astotās daļas labojums, ko iesaka Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums par 25.pantu. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi, redakcionāli precizējot panta daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25.panta devītajā daļā izmaiņas piedāvā Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums par 26.panta pirmo daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums par 26.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi!

Jau 48.lappuse.

14.priekšlikums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Ierosina redakcionāli labot 28.pantu. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu un redakcionāli precizējusi tekstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par 28.panta trešās daļas 1.punktu. Izslēgums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs ierosina aizstājumu 28.pantā. Piedāvātais priekšlikums ir redakcionālas dabas. Komisija to ir atbalstījusi, precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par šā paša panta ceturto daļu. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Nākamais priekšlikums ir 56.lappusē, un tas ir par 29.pantu. Redakcionālas izmaiņas iesaka Juridiskais birojs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 29.pantu ir 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Šā paša panta trešās daļas 2.punktu redakcionāli grozīt liek Juridiskais birojs. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek pilnībā atbalstīts.

K.Leiškalns. 21.priekšlikums - aizstājums 29.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. 31.pants. Atkal ir redakcionāls precizējums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums likumprojekta (nevis likuma!) 19.pantā. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

24. - Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Varu jums ziņot, ka par šo likumprojektu priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā! Varu teikt, ka arī par šo likumprojektu priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tātad tas ir tipveida nolīgums un ļoti analogs iepriekšējam, tikai šoreiz valsts ir cita, tā ir Kazahstāna. Bez tam šajā tipveida līgumā ir runāts arī par kapitāla nodokļiem, par to dubulto neaplikšanu, un šāda prasība bija Kazahstānas puses vēlme. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, kā to ir darījusi arī atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. Varētu būt 28.novembris.

Sēdes vadītājs. 28.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Tātad šī konvencija ir tiesību akts, kas regulē dažādu medikamentu kvalitātes izvērtēšanu, to reģistrēšanas gaitu un citas starptautiskās procedūras Latvijai, kurai starptautisko tiesību jomā nav izstrādāti konkrēti principi šajos jautājumos attiecībā uz medikamentu kvalitātes izvērtēšanu un to reģistrāciju, faktiski, pievienojoties šai konvencijai, veidojas starptautisko tiesību bāze, ko mēs varētu izmantot savā darbībā. Tas veicinātu gan šo medikamentu reģistrāciju šeit, Latvijā, gan arī Latvijas medikamentu ražotāju iespējas eksporta jomā.

Atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 28.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā nr.2". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Latvijas un Eiropas Savienības pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecība notiek, balstoties uz Eiropas līguma Protokolu nr.2 "Par pārstrādāto lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienību".

Šis sagatavotais līgums, kas papildina protokolu, paredz pārstrādāto lauksaimniecības produktu eksportu no Latvijas uz Eiropas Savienību, pašreiz esošo ierobežojošo augsto tarifu pazemināšanu un kvotu palielināšanu abām pusēm.

Runājot konkrēti, Latvijas ražotāji iegūs vairākas priekšrocības līdz ar šā lēmuma stāšanos spēkā. Tātad, kā es jau minēju, tiks palielinātas kvotas konkrēti cukura konditorejas, kakao un miltu konditorejas izstrādājumiem, kā arī saldējuma eksportam uz Eiropas Savienību. No jauna tiks piešķirtas kvotas jauktu pārtikas produktu, piemēram, "Jungle Pop" saldējuma un cigarešu, eksportam.

Otrkārt. Eksportējot jau minētos produkcijas veidus šo kvotu ietvaros, tie tiks atbrīvoti no ievedmuitas nodokļa, kā arī netiks aprēķināta lauksaimniecības komponente, izņemot cigaretes, kuru importam Eiropas Savienībā tiks piemērota ievedmuita 15% apmērā no augstākās labvēlības tarifa.

Un, treškārt, ko iegūs Latvijas puse. Tai pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem ārpus kvotu ietvariem ievedmuitas tarifa likme tiks samazināta par 10 procentiem.

Tātad no Latvijas puses pārtikas produktu pārstrādātājiem paveras nesamērojami labākas iespējas produkcijas eksportam uz Eiropas Savienību.

Es varu minēt vēl atsevišķus kvotu palielinājumus, piemēram, šokolādes produktiem ar kakao piedevu pašreizējā kvota ir 700 tonnas, tagad tā tiks palielināta līdz 2000 tonnām, konditorejas izstrādājumiem no cukura - konfektēm, karamelēm, īrisiem - no 350 tonnām uz 1000 tonnām, minētajam "Jungle Pop" saldējumam pašreizējās nulles kvotas vietā būs 1600 tonnu, cigaretēm - nulles kvotas vietā būs 1000… Tātad tāds ir Latvijas puses ieguvumu uzskaitījums.

Otrais pielikums paredz tirdzniecības atvieglojumus, kas piemērojami Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, to importam Latvijā. Konkrēti tiek palielinātas kvotas jogurtam, sausajiem pektīniem, margarīnam, maizei, miltu konditorejas, gatavo zupu un džina importam Latvijā, respektīvi, eksportam no Eiropas Savienības uz Latviju.

Otrais punkts, ko iegūs Eiropas Savienība. Pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem ārpus kvotas ietvariem ievedmuitas tarifa likme līdz 2004.gadam kopumā tiks samazināta vidēji par 25 procentiem. Un šeit es varu minēt, ka Eiropas Savienība iegūs papildu kvotas: margarīnam pašreizējā kvota tiek palielināta no 2000 tonnām uz 4000, miltu konditorejai - no 20 tonnām uz 800, gatavajām zupām un buljoniem - no 20 tonnām uz 300 tonnām, džinam - no 20 uz 90 tonnām.

Tātad balsojumam tiek piedāvāts šāds lēmums. Atbildīgajā komisijā, balsīm daloties, tika atbalstīta šā likumprojekta paātrināta virzība. Tātad atbildīgā komisija - Ārlietu komisija aicina izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā ar mērķi, lai šis lēmums varētu stāties spēkā līdz 1.decembrim, kā tas ir panākts, sagatavojot šo vienošanos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par steidzamību?

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu pret steidzamību. Tas ir ļoti nopietns dokuments, un tas, ko mūsu cienījamais kolēģis izstāstīja, diemžēl nav tik vienkārši, kā mēs iepriekš pieņēmām tos 3 likumus, kuri bija tīri protokolu likumi. Šis ir ļoti nopietns likumprojekts, tāpēc es kategoriski esmu pret steidzamību.

Sēdes vadītājs Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu. Par - 70, pret - 16, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Godājamie kolēģi, aicinu to izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jūs, cienījamie kolēģi, vienu otru reizi balsojat, tik tiešām nedomādami, kas notiks pēc tam. Tā, piemēram, 1997.gadā steigā parakstītie līgumi tagad jau parāda savus rezultātus. Šā gada 2.oktobrī Briselē parakstīja šo dokumentu 7/2001, kas paredz jaunu abpusēju kvotu piešķiršanu un esošo kvotu palielināšanu, ievedmuitas tarifu likmes samazināšanu ārpus kvotu ietvariem.

Tātad Zemkopības ministrijas ierēdņi kārtējo reizi ir veikuši tādu darbību, kuras rezultātā Latvijas tirgus piepildīsies ar Eiropā un citās valstīs ražotām precēm. Tas radīs tādu situāciju, ka lielveikali ievedīs sev preces, bet Latvijā saražotās preces un arī lauksaimnieku saražotā produkcija tiks izspiesta no vietējā tirgus, tātad šie ražošanas uzņēmumi - lieli vai mazi, kuri strādā Latvijā, tiks virzīti uz bankrota pusi. Tas ir pirmais.

Otrais. 1999.gadā Tautas partija neatbalstīja kvotu palielināšanu margarīnam, jūs balsojāt pret, un jūs to darījāt pareizi. Bet kāpēc tad tagad jūs to tik aktīvi atbalstāt?

Un kas tad tiks ievests? Es visu nemaz nenosaukšu, jo tur ir vairāk nekā par 300 pozīciju, kurās minētas preces, kas tiks ievestas Latvijā. No Latvijas, kā es saskaitīju un kā mūsu kolēģis pateica, tādas ir aptuveni 5 pozīcijas.

Tātad tiks ievesti graudaugi, milti, nedenaturētais spirts, stiprie alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, piena produkti, piens, protams, cukurs, iebiezinātais piens (tāpēc jau nolikvidēja Rēzeknes piena kombinātu), dārzeņi, dzīvnieku tauki un margarīns, tabletes pret klepu un kakla iekaisumu. Nevaru saprast, kāds Zemkopības ministrijai ir sakars ar šīm tabletēm? Vai tad tā nodarbojas arī ar medicīnas jautājumiem? Un tas nozīmē, ka tas viss tiek darīts par sliktu mūsu zemniekiem, jo pilnīgi tiks atbalstīti ārvalstu zemnieki un viņu rūpnieki.

Tagad jau arī anotācijā tiek norādīts, ka Latvijas budžets zaudēs 800... 285 000 latu, bet diemžēl šis cipars nav pilnīgs, jo tur zaudējumi būs vismaz 3 reizes lielāki. Un, ja mēs paskatāmies arī citus jautājumus, tad redzam, ka eksports no Latvijas uz ārzemēm nepalielināsies, lai gan tas jau tā ir mazs, jo uz katru izvesto preču latu Latvijā ieved preces vismaz par diviem vai pat trim latiem. Es nemaz te neskaitu kontrabandu un ēnu ekonomikas darbību.

Tomēr galvenais ir tas, ka mēs, Saeimas deputāti, tik mierīgi, automātiski nobalsojam un neaizsargājam savu iekšējo tirgu un nevēlamies neko darīt, lai Latvijā būtu pašapgāde ar pašu saražotām lauksaimniecības precēm. To dara visas valstis, tādā veidā ietaupot savus naudas līdzekļus. Diemžēl mēs to nevēlamies darīt, un mūsu ierēdņi rīkojas citādi. Ja mēs tagad paskatāmies situāciju lauksaimniecībā, tad redzam, ka, lai Latvijas iedzīvotājus apgādātu ar lauksaimniecības precēm, vajag apmēram 600 miljonus latu. Cik šodien saražo Latvijas lauksaimnieki? Latvijas zemnieki saražo produkciju tikai 200 miljonu latu vērtībā, bet mēs ievedam produkciju par 400 miljoniem latu. Tas ir briesmīgs cipars, kuru diemžēl neviens negrib redzēt un zināt, jo mēs atbalstām tikai to, ko mums liek priekšā ārzemnieki.

Un tagad paanalizēsim arī Zemkopības ministrijas iedarbību uz kvalitāti. Kādas tad kvalitātes preces ienāk Latvijas tirgū? Un ko mēs redzam mūsu tirgū vai veikalos? Diemžēl zemas kvalitātes produkciju, un tur neviens neveic pārbaudes, kāda ir kvalitāte šai precei, kāds ir tās derīguma termiņš un kādā veidā tā ir ievesta Latvijā. Visu pārdod, izpērk, un tādā veidā, kā saka, mēs piepildām savu tirgu ar nekvalitatīvu preci.

Bet ir jau arī vēl viena lieta. Tur anotācijā ir ierakstīts, ka mūsu sociālo seku novērtējums likumprojektā šo jomu neskar. Diemžēl tas skars - jo vairāk mēs ievedīsim produkcijas, jo mazāk mēs ražosim paši uz vietas. Tātad darba vietu skaits saruks, un tas ieraksts, ko ir veikuši mūsu ierēdņi, nav pareizs.

Cienījamie kolēģi! Šādu mūsu zemniekiem, vietējiem ražotājiem kaitīgu likumprojektu steigā atbalstīt nevar. Un man nav saprotams, kāpēc šis likumprojekts tika atlikts uz novembri, ja ar to saistītos jautājumus vajadzēja risināt jau jūnijā vai jūlijā. Tātad tas tiek darīts par labu ārzemju ražotājiem un ārzemju importētājiem.

Likumprojekts ir jāskata bez steigas, tas ir jādara trijos lasījumos, turklāt kopā ar aprēķiniem, kurus mēs diemžēl līdz pat šim laikam vēl neesam redzējuši un arī neredzēsim, kā tas bijis vienmēr. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Mūsu piezīme ir šāda. Izskatāmais jautājums tomēr nedod īstu kopainu par abām pusēm. Kas ir ieguvēji: Latvijas puse? Eiropas Savienības puse?

Paanalizēsim šo konkrēto piemēru. Piemēram, margarīnam kvota šobrīd ir 2000 tonnu ievešanai Latvijā ar 0,5% tarifa likmi. Paredzētā kvota ir 4000 tonnu ar 0% likmi. Mēs zinām, ka margarīna pamatā ir augu eļļas, rapša eļļa un tā tālāk.

Taču ir vēl arī otrs instruments, kuru Rietumeiropas valstīs lieto savu ražotāju atbalstīšanai. Tās ir eksporta subsīdijas. Diemžēl līdz ar mūsu valsts iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā 1999.gada februārī mums kā jaunai dalībvalstij tika norādīts, ka mēs eksporta subsīdijas nedrīkstam izmantot. Rietumeiropas valstīs sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju atteikšanās no eksporta subsīdijām notiek ļoti pakāpeniski. Tas ir viens no papildstimuliem paralēli jau esošajiem muitas tarifiem - ievedmuitas vai izvedmuitas tarifiem - , kas nodrošina labāku konkurētspēju salīdzinājumā ar mūsu ražotājiem. Līdzīgi ir bijis ar jogurtu - bija 5% tarifa likme, tagad būs 0% tarifa likme. Tāpēc šis kopainas trūkums, kad ņem tikai kopā visus ekonomiskos instrumentus lauksaimniecības produkcijas importa un eksporta operācijās starp Latviju un Eiropas Savienības valstīm, mums neļauj spriest, kā mums īsti klājas šajā tautsaimniecības nozarē.

Un tagad es varu minēt rezultatīvo rādītāju, kā mums ir gājis, un te zināma nozīme ir bijusi arī šiem muitas tarifiem. Piena un piena produktu eksports no 1996.gada līdz 2000.gadam mums vērtības izteiksmē ir samazinājies no 14,5 miljoniem uz 12,3 miljoniem jeb par 15 procentiem, bet imports tajā pašā laikā ir audzis no 1,4 miljoniem latu līdz 7,2 miljoniem latu, tātad piecas reizes. Līdzīgi es varu sacīt arī par gaļas eksportu un importu, nemaz nerunājot par Lietuvu un Igauniju, salīdzinājumā ar kurām mums vispār ir katastrofiski pieaugoša negatīva eksporta un importa bilance attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

Tāpēc mēs te pieņemam labus lēmumus un iestājamies vienā un otrā organizācijā. Šajās organizācijās ir jāstājas, jāunificē tirdzniecības nosacījumi, jāvienkāršo tirdzniecība, taču ir jābūt arī noteiktiem pārejas periodiem, kas padarītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus gan mūsu valsts eksportētājiem, gan arī eksportētājiem no citām valstīm. To mēs šobrīd gribam izdarīt.

Tāpēc mums likās dīvaini, ka tad, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsprieda šo jautājumu, neviens pat neturēja par vajadzīgu pamatot, paskaidrot šo jautājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Es pat nezinu, kāpēc Ārlietu komisija šeit ir galvenā lēmēja šajā ziņā, jo izšķiroša ietekme tam visam ir tieši uz tautsaimniecību. Tātad arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai būs savs nopietns vārds sakāms šajā lietā. Tā kā kopainas nav, man ir ļoti, ļoti grūti balsot pozitīvi. Es lūgtu vairāk iedziļināties šajā jautājumu blokā un ņemt vērā visu to ekonomisko instrumentu kopu, kas skar mūsu attiecības ar Eiropas Savienību. Tad, kad būsim Eiropas Savienībā, mums tas būs ļoti izdevīgi. Jo tur, piemēram, ievieš tarifus attiecībā uz kviešiem... Mums tagad ir 40%, bet Eiropas Savienības valstīm ir 155%. Iedomājieties, kāda starpība! Kādi viņiem ir saimniekošanas un eksportēšanas apstākļi salīdzinājumā ar mūsu kviešu ražotājiem!

Tā ka man ir tāda piezīme: turpmāk, kad šādus jautājumus pasniedz, tos vajag apspriest komisijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu
priekšlikums - ierosinājums turpināt sēdi līdz darba kārtības 25. jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma. (Zālē troksnis.)

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 22, atturas - 20. Turpinām sēdi.

Debatēs nākamajam vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es gribēju nedaudz paskaidrot par šo jautājumu. Cienījamie sociāldemokrāti, patiesībā problēma nav tik liela, kā jūs to mēģinājāt rādīt! Lielākais palielinājums ir importa ziņā tieši margarīnam. Pašlaik margarīna ievedmuita ir tikai 0,5%. Noņemot šos 0,5% šai kvotai, nekas būtiski nemainās.

Bez tam, analizējot importa struktūru tieši margarīnam, redzam, ka apmēram puse importa ir tieši Polijas margarīns. Zemkopības ministrijas aprēķini rāda, ka faktiski nebūs nekādas īpaši būtiskas ietekmes uz šo sektoru.

Taču es gribētu akcentēt kādu citu, no kura raugoties, mums šis līgums ir ļoti vajadzīgs.

Latvijas problēma nav tā, ka mums ir milzīgs imports tieši pārtikas ziņā. Es salīdzināju - Igaunijā un Lietuvā tas ir ļoti līdzīgs mūsējam. Latvijas problēma ir tieši tajā apstāklī, ka mūsu eksports ir ļoti niecīgs! Tātad pārtikas sektorā visbūtiskākais uzdevums mūsu uzņēmējiem ir tikt iekšā Eiropas tirgū, pavērt mazu durvju šķirbu, lai mēs tur tiktu iekšā. Sastādītais līguma projekts faktiski dod tādiem uzņēmumiem kā "Laima", "Rīgas piensaimnieks", "Rīgas piena kombināts", kā arī "House of Prince" iespējas tikt Eiropas tirgū. Ja mēs šobrīd kavēsim šā projekta pieņemšanu, mēs patiesībā vienkārši neizpildīsim mums izvirzītās prasības un ar 1.decembri vienlaicīgi ar Eiropu neieviesīsim šīs normas.

Man tas liekas muļķīgi - nepildīt savas saistības! Patiesībā ar dažu nedēļu vai pat mēnešu nokavēšanos mēs tik un tā pieņemsim šo sarakstu, jo eksperti to ir apstiprinājuši kā mums izdevīgu. Kāpēc galu galā neļaut mūsu uzņēmējiem tikt Eiropā? Protams, kaut kas ir jādod pretī. Eksperti šīs jutīgās pozīcijas ir izanalizējuši. Es neredzu iemesla tam pretoties.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sprindžuka kungs pareizi pateica, ka problēmas nav lielas… Protams, ārzemniekiem problēma nav liela, bet Latvijai tā ir ļoti liela problēma.

Jūs teicāt, ka "kaut kas" esot jādara. Ziniet, tie ir pilnīgi neko neizsakoši vārdi, kādus valsts ierēdnis nevar teikt. Ir jādara, bet ne kaut kā jādara! Kaut kā mēs visu laiku kaut ko darām, un tā nu mēs esam nonākuši kaut kādā vietā - nenoteiktā vietā!

Jūs pieminējāt Lietuvu un Igauniju… Diemžēl gan Lietuva, gan arī Igaunija ceļ un atver Latvijā arvien jaunus veikalus, bet Latvija kā sēdēja iedzīta bedrē, tā arī sēž! Paskatieties, kas notiek tirdzniecības tīklos! Jūs neesat bijuši veikalos. Paskatieties, kā jūs esat sastādījuši šo tabulu! Ko no tās var saprast? Kādus dokumentus jūs sagatavojat Saeimas deputātiem!? Tā ir kauna lieta!

Par kvotu instrumentu. Kvotu instrumentu mēs neizmantojam. Mēs neizmantojam kvotu instrumentu, tāpēc Latvijas zemnieki, Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji, ir vienmēr nospiesti uz ceļgaliem, spiesti pie durvīm klauvēt… Jūs tā lielāties, ka Eiropā tā gaidot mūsu preci! To tur negaida. Ja viņi atļaus mums tur ievest 2000-3000 tonnas, tad savukārt Latvijā viņi ievedīs 20 000 - 30 000 tonnas. Paskatieties analīzi par sviestu, sieru, sauso pienu un paskatieties, cik daudz gaļas, gaļas izstrādājumu un pārējās produkcijas te ieved iekšā! Arī tos faktus jūsu ministrija gudri pasniedza, teica, ka tas neesot nekas. Diemžēl tas ir kaut kas!

Tādā veidā mēs iznīcinājām savu vistkopību, cūkkopība arī ir tuvu iznīcībai, un tas pats ir ar graudu ražošanu.

Nevajag kratīt galvu un teikt, ka tas tā nav! Tas tā ir, jo jūs neesat arī konsultējušies ar zemniekiem. Jums ir, kā saka, daži cilvēki, kurus dažādā veidā atbalsta, un viņi tad, protams, nobalso.

Kur te ir norādīts, ar kādām nevalstiskajām organizācijām tika veiktas konsultācijas? Te ir teikts: darba grupas dalībnieki atbalstīja likumprojektu. Ko tas nozīmē - darba grupa? Kas ir darba grupa, un kas to veido? Kāpēc zemnieki par to neko nezina. Uzzina tikai pēdējā momentā - no Saeimas sēdes. Ja viņi to klausās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir jāizskata saņemtais desmit deputātu priekšlikums - ierosinājums slēgt sēdi pēc šobrīd izskatāmā likumprojekta izskatīšanas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 17. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Turpinām debates. Nākamajai vārds deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā dokumenta pirmajam un otrajam pielikumam, kas nosaka gan tirdzniecības atvieglojumus, kādi piemērojami Latvijas izcelsmes pārstrādāto lauksaimniecības preču importam Eiropas Savienībā, gan arī Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādāto lauksaimniecības preču importam Latvijā. Ko tad nosaka attiecīgie pielikumi? To, ka Latvijas precēm, ārpus kvotas ietvariem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, ievedmuitas tarifa likme tiks samazināta par 10%. Savukārt Eiropas Savienības izcelsmes pārstrādāto lauksaimniecības preču, ārpus kvotas ietvariem pārstrādāto lauksaimniecības produktu, importam Latvijā ievedmuitas tarifa likme līdz 2004.gadam kopumā tiks samazināta vidēji par 25%.

Diemžēl man nespēj neviens paskaidrot, kā tas Latvijā ietekmēs šo fasēto lauksaimniecības produktu tirgu.

Otrs jautājums, uz kuru es nespēju atrast atbildi, - vai mūsu preces tiešām spēs pārdot ārvalstīs? Vai tās ir pietiekami konkurētspējīgas gan kvalitātes, gan cenas ziņā?

Turklāt jāsaprot būtu arī tas: ja mūsu tirgu pieplūdinās ar Eiropas precēm, tad, pērkot lētāku ārvalstu preci, mēs taču atbalstīsim ārvalstu ražotājus, ne jau savējos. Viņi jau tā tiek tieši vai netieši subsidēti savās valstīs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" frakcija).

Godātie kolēģi! Balsīm daloties, Ārlietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 12, atturas - 6. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 27.novembris.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

G.Krasts. Izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad 29.novembrī. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņoju, ka ministru aizņemtības dēļ šodien nebūs iespējas uzklausīt viņu atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Gunārs Freimanis, Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Mārtiņš Emsiņš, Jānis Lagzdiņš, Andris Bērziņš, Roberts Jurdžs, Oskars Grīgs, Juris Galerijs Vidiņš, Valdis Lauskis un Dainis Stalts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, T.Villerte

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 13.sēde
2001.gada 22.novembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”(3800. un 3800-a dok., reģ. nr.1078)


Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(3801. un 3801-a dok., reģ. nr.1079)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””(3802. un 3802-a dok., reģ. nr.1080)


Par likumprojektu “Ordeņu un goda zīmju likums”(3803. un 3803-a dok., reģ. nr.1081)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””(3815. un 3815-a dok., reģ. nr.1082)


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam D.Staltam”


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (2.lasījums) (Steidzams)(3652. un 3652-b dok., reģ. nr.1045)

Ziņo - dep. V.Balodis


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3653. un 3653-b dok., reģ. nr.1046)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3654. un 3654-b dok., reģ. nr.1047)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs

- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. O.Zvejsalnieks
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. J.Lagzdiņš


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3655. un 3655-b dok., reģ. nr.1048)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Salkazanovs
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.–2003.gadā” (2.lasījums) (Steidzams)(3656. un 3656-b dok., reģ. nr.1049)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” (2.lasījums) (Steidzams)(3657. un 3657-b dok., reģ. nr.1050)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. J.Urbanovičs
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs

Paziņojumi - Par kļūdīšanos balsojumā
(dep. S.Dreimane, I.Ūdre)
- dep. M.Lujāns
- dep. R.Ražuks
- dep. B.Cilevičs
- dep. I.Birzniece

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs
- dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (2.lasījums) (Steidzams)(3658. un 3658-b dok., reģ. nr.1051)

Ziņo - dep. M.Vītols
Debates - dep. A.Bartaševičs
- dep. L.Bojārs
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. L.Bojārs
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. J.Urbanovičs
- dep. B.Cilevičs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3659. un 3659-b dok., reģ. nr.1052)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. I.Ūdre
- dep. M.Lujāns
- dep. E.Baldzēns
- dep. V.Lāzo
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. E.Baldzēns
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. A.Kalniņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. M.Lujāns
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Apinis
- dep. E.Baldzēns


Paziņojumi - dep. J.G.Vidiņš
- dep. V.Balodis

Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)(3726. un 3726-b dok., reģ. nr.1061)

Ziņo - dep. V.Balodis

Debates - dep. I.Ūdre
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Gaigals
- dep. P.Salkazanovs
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.Gaigals
- dep. L.Bojārs
- dep. E.Baldzēns
- dep. M.Vītols
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. I.Burvis
- dep. E.Baldzēns
- dep. P.Tabūns
- dep. K.Leiškalns
- dep. M.Lujāns
- dep. I.Ūdre
- dep. I.Burvis
- dep. V.Balodis
- dep. J.Ādamsons
- dep. V.Lāzo
- dep. P.Apinis
- dep. J.Jurkāns
- dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (2.lasījums)(3345. un 3814. dok., reģ. nr.948)

Ziņo - dep. A.Barča

Debates - dep. A.Klementjevs
- dep. A.Seile
- dep. A.Kalniņš

Paziņojumi - dep. V.Balodis
- dep. E.Inkēns

Debašu turpinājums - dep. R.Jurdžs
- dep. M.Vītols
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. A.Barča
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. R.Jurdžs
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Barča
- dep. R.Ražuks
- dep. J.Stalidzāne
- dep. A.Šķēle
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. B.Cilevičs
- dep. I.Burvis
- dep. A.Šķēle
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Dobelis
- dep. I.Burvis


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem”” (3.lasījums)(3799. dok., reģ. nr.952)

Ziņo - dep. G.Krasts




Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (3.lasījums)(3805. dok., reģ. nr.984)

Ziņo - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā”” (2.lasījums)(3487. un 3797. dok., reģ. nr.1013)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” (2.lasījums)(3397. un 3798. dok., reģ. nr.974)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (1.lasījums)(3680. un 3794. dok., reģ. nr.1056)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu” (1.lasījums)(3701. un 3795. dok., reģ. nr.1059)

Ziņo - dep. G.Krasts

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2” (1.lasījums) (Steidzams)(3737. un 3796. dok., reģ. nr.1068)

Ziņo - dep. G.Krasts

Priekšlikums - dep. L.Bojārs

Debates - dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš
- dep. M.Sprindžuks
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Ūdre


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam D.Staltam"
Datums: 22.11.2001. 9:04:22 bal002
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep. D.Staltam

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:06:00 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3652B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:08:24 bal004
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:09:48 bal005
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3653B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:23:34 bal006
Balsošanas motīvs: Par 1.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:24:22 bal007
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:39:22 bal008
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:39:52 bal009
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3654B pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:41:02 bal010
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:41:24 bal011
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības modokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:41:58 bal012
Balsošanas motīvs: Par 8. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:42:22 bal013
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:57:12 bal014
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības modokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 9:58:36 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok .nr.3655B pieņemšanu 2. lasījumā

"Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:00:24 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3656B pieņemšanu 2. lasījumā

Par transporlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:03:40 bal017
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:06:14 bal018
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Par transporlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:14:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Par transporlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:14:56 bal020
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:17:58 bal021
Balsošanas motīvs: Par 13. priekšlikumu

Par transporlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:18:22 bal022
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Par transporlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:23:40 bal023
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 10:24:46 bal024
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:03:46 bal025
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:07:52 bal026
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:08:32 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3657B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:24:50 bal028
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:26:08 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3658B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:28:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:32:26 bal031
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:32:48 bal032
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:33:12 bal033
Balsošanas motīvs: Par 31. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:33:32 bal034
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:33:54 bal035
Balsošanas motīvs: Par 33. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:34:16 bal036
Balsošanas motīvs: Par 34. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:34:40 bal037
Balsošanas motīvs: Par 35. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:35:02 bal038
Balsošanas motīvs: Par 36. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 11:35:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par 37. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 12:06:16 bal040
Balsošanas motīvs: Par 38. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 12:25:46 bal041
Balsošanas motīvs: Par 39. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasīums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 12:27:50 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 48. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 12:28:38 bal043 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3659B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:33:50 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:34:12 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:34:36 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:35:08 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:36:12 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001. 13:36:50 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001.13:38:44 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" 2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001.14:34:02 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Grozījums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001.14:38:42 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 26. priekšlikumu

Grozījums likumā "Par izložu un azarstpēļu nodevu un nodokli" (2.lasījums, steidzams)
Datums: 22.11.2001.14:39:56 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3726B pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:42:02 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:44:08 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:46:04 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:46:28 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:47:02 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:47:56 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 22. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:50:16 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 24. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:50:44 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 25. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:51:36 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:52:00 bal064 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 30. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:52:26 bal065 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 31. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:52:50 bal066 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 32. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:54:08 bal067 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 37. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.14:55:22 bal068 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 44. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.15:01:00 bal069 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 45. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:25:04 bal070 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 57. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:25:40 bal071 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3814 pieņemšanu 2.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Eiropas konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai [azemojošas rīcības vai soda novēršanu un tās protokoliem" (3.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:26:58 bal072 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3799 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi Patērētāju tiesībuaizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:31:18 bal073 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3805 pieņemšanu 3.lasījumā

Par LR un Slovākijas Rep. brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2001 "Par grozījumiem LR un Slovākijas Rep. brīvās tirdzniecības līguma 2.protokolā" (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:32:10 bal074 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3797 pieņemšanu 2.lasījumā

Par LR un Portugāles Rep. konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu maksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:32:50 bal075 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3798 pieņemšanu 2.lasījumā

Par LR un Kazahstānas Rep. konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (2.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:33:48 bal076 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3794 pieņemšanu 2.lasījumā

Par 1964.g. 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmokopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.g. 16.novembra protokolu" (1.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:35:24 bal077 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3701 pieņemšanu 1.lasījumā

Par LR un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr. 7/2001. par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu l/s produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2 (1.lasījums)
Datums: 22.11.2001.16:41:02 bal078 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3737 steidzamību

Datums: 22.11.2001.16:53:06 bal079 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu līdz 25.darba kārtības punkta izskatīšanai

Datums: 22.11.2001.16:58:54 bal080 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes slēgšanu pēc tekošā darba kārtības punkta izskatīšanas

Par LR un Eiropas Savienības Asociācijas Padomes lēmumu nr. 7/2001. par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimn. produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2 (1.lasījums)
Datums: 22.11.2001.17:01:18 bal081 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3737 pieņemšanu 1.lasījumā