Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas piektā sēde

2001.gada 17.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 17.maija sēdi. Vispirms izskatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Lauska, Grīga, Ādamsona, Lāzo, Soldatjonokas, Salkazanova, Zvejsalnieka, Freimaņa un Arņa Kalniņa iesniegto likumprojektu par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” - privatizācijas pārtraukšanu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Egils Baldzēns vēlas runāt “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi, Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Sociāldemokrāti ir iesnieguši likumprojektu par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta - privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” - privatizācijas pārtraukšanu, un likumprojekta 1.pants nosaka, ka jāpārtrauc privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācija un ka privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” manta nav sadalāma un nav privatizējama pa daļām. Un 2.pants: privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība” nodot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ko visi jau ļoti labi zina, - trīs privatizācijas kārtas ir jau notikušas un visas ir bijušas neveiksmīgas. “Latvijas kuģniecība”, gan no amatpersonu, gan no ekspertu viedokļa, ir spēcīgs uzņēmums, kuram ir liela peļņa un kurš var attīstīties pilnīgi bez jebkāda stratēģiskā investora piesaistes. To apliecina “Latvijas kuģniecības” prezidents, un to apliecina arī eksperti. Es uzskatu, ka mums vajadzētu nevis sekot atsevišķām partiju ideoloģiskajām nostādnēm šajā svarīgajā jautājumā, bet domāt par to, kā sakārtot “Latvijas kuģniecības” vadību, lai tā būtu efektīva un nebūtu sarežģīta. Lai nebūtu tā, ko arī valdības partijas atzīst par politisko komisāru institūciju samezglojumu, un lai nevajadzētu ar diezgan lielām, nopietnām grūtībām, ar sarežģītu vadības struktūru vadīt tik lielu uzņēmumu. Ja mēs šo darbu sakārtosim, tad varēsim garantēt arī to, ka valsts budžetā pakāpeniski ieplūdīs ievērojami līdzekļi. Mums katrā ziņā tas ir jādara paralēli ar kuģošanas jaunās politikas apstiprināšanu. Tas ir ārkārtīgi nepieciešams, pastāvot šiem pašiem “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nosacījumiem un noteikumiem, ja jau valdības partijas gribēs to darīt. Kamēr mēs neesam spēruši šādus soļus, runāt par “Latvijas kuģniecības” nākotni, par jaunas kuģošanas politikas pieņemšanu šeit, Saeimā, un vispār par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju ir vienkārši absurdi. Tādā gadījumā privatizācija ir pašmērķis, privatizācija notiek privatizācijas pēc.

Kolēģi, es domāju, ka mums šogad ir nopietni jāizvērtē arī tas viss un ka nevajadzētu sasteigti pieņemt jaunus privatizācijas nosacījumus un noteikumus bez minēto apstākļu izvērtēšanas un lietu sakārtošanas arī jautājumā par jauno kuģošanas politiku un bez attiecīgiem likuma grozījumiem, kurus Satiksmes ministrija jau sen ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā. Ja valdības partijas tomēr grib par katru cenu privatizēt “Latvijas kuģniecību”, tad tas tomēr būtu jādara tā, lai būtu paplašināts pretendentu loks, tā, lai būtu kapitālieguldījums “Latvijas kuģniecībā”, nevis vienkārši ūtrupe. Tā, lai process noritētu atklāti un godīgi, tā, kā to jau šobrīd pieprasa sabiedrība par atklātumu “Delna”, kas saka, ka atklātība ir absolūti nepieciešama, lai tautai nebūtu ne mazāko šaubu par to, ka šeit ir izslēgta jebkāda korupcijas iespēja.

Es vēlreiz uzsveru, ka sociāldemokrāti ir pret “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, jo lietpratēji, eksperti un arī Latvijas Jūrniecības savienība apliecina to, ka bez šīs privatizācijas vispār var lieliski iztikt. Mēs uzsveram, ka eksperti norāda, ka nav izvēlēts pats labvēlīgākais laiks “Latvijas kuģniecības” privatizācijai. Tagad nav īstais laiks! Tagad nav izdevīgi to pārdot, privatizēt, veikt šādus kapitālieguldījumus, jo pašreiz pasaulē nav šādas konjunktūras. Tāds ir Ulda Oša secinājums. Otrkārt, mums tomēr jebkurā gadījumā ir jāraugās no ilglaicīgas perspektīvas viedokļa, lai varētu būt tā, ka “Latvijas kuģniecības” nākotne tiktu saistīta ar to, ka Latvija paliktu jūras lielvalsts. Lai saglabātos tās pozīcijas, ko gadu desmitos iekarojuši jūrniecības speciālisti. Lai viss, ko jūrniecības vadība ir veikusi, netiktu zaudēts. Lai nebūtu tā, ka šeit vēl trīs gadus noritētu kaut kāda ar kuģniecību saistīta darbība un pēc tam šis kustamais īpašums - “Latvijas kuģniecības” kuģi - tiktu pārvietots pavisam citos ūdeņos un tas viss būtu ar citu pieskaņu. Es domāju, ka mums nevajadzētu veidot tādu situāciju, ka tikai “Latvijas kuģniecības” mītne, šeit esošais ofiss, sekretāre un prezidents būtu, tā teikt, tas vienīgais avots, no kā būtu maksājumi valsts budžetā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 19. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts darba inspekcijas likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Sākam izskatīt likumprojektus! Likumprojekts "Grozījums Standartizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamie komisiju priekšsēdētāji! Strādāsim ar dokumentu nr.2937-b - likumprojektu “Grozījums Standartizācijas likumā”. Pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atsaukt minētajam likumprojektam steidzamību un skatīt šo likumprojektu parastajā kārtībā - trīs lasījumos, jo ir nepieciešams Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un nozaru ekspertu viedoklis, kā arī likuma caurlūkošana kontekstā ar pārējiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Mums vispirms ir jābalso par steidzamības atsaukšanu likumprojektam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atsaukšanu likumprojektam “Grozījums Standartizācijas likumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 12, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu!

J.Sproģis. Skatīsim likumprojektu otrajā lasījumā! Komisija ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka iesniegto priekšlikumu, kur runāts par standartizācijas uzdevumiem, tātad papildināt 4.pantu ar 6.apakšpunktu: “6) nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. 2.priekšlikumu - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Sproģis. Arī 3.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Sproģis. Arī 4.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Standartizācijas likumā”“ pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs, izskatīšana - 14.jūnijā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam par šo likumprojektu ir saņemti kopumā trīs priekšlikumi, un divi no tiem attiecas uz 3.pantu. Tie abi pēc būtības ir identiski. Leona Bojāra un Jāņa Ādamsona priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 3.pantu. To atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Arī es, kad izskatījām šo likumprojektu Ārlietu komisijā, atbalstīju šā 3.panta izslēgšanu, bet, iepazīstoties tuvāk ar šo pantu, es noskaidroju, ka tomēr, neatkarīgi no tā, kāda pašreiz ir Latvijas likumdošana, to nevar izslēgt, tāpēc ka saskaņā ar šo konvenciju, ja jūs iepazīsieties ar to, jūs redzēsiet, ka dalībvalstij ir jāinformē Apvienotās Nācijas, konkrēti to ģenerālsekretārs, par to, kāda ir situācija pašreiz. Un, ja mēs arī mainām, teiksim, šo 3.pantu, ja mēs mainām to principu, ka arī vienošanās par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir noziegums, tad mums tik un tā atkal ir jāinformē ANO ģenerālsekretārs par to, ka Latvija šo likumdošanu ir mainījusi. Respektīvi, iznāk tā, ka mums tas ir jādara divas reizes - gan tajā brīdī, kad mums šī likumdošanas norma neatbilst, gan arī tajā brīdī, kad mēs to mainām. Tāpēc es domāju, ka to tomēr nevajadzētu svītrot un atbalstīt šo priekšlikumu pašreizējā brīdī, jo šī svītrošana neko nemaina. Mums ir jāinformē gan vienā gadījumā, gan arī pēc tam jāpieskaņo Latvijas likumdošana un pēc tam atkal jāpaziņo par to. Es vienkārši to nezināju, bet man izskaidroja tagad juristi... Tā ka, es domāju, to nebūtu nozīmes pašreiz svītrot. Faktiski būtu jāatstāj tādā redakcijā, kāda bija pašā sākumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daļēji varētu piekrist kolēģa Kiršteina teiktajam, bet tikai vienā daļā - par to, kas būs jādara, ja mēs svītrotu vai nesvītrotu attiecīgā likumprojekta 3.pantu. Svītrojot likumprojekta 3.pantu, mēs panākam sekojošo - to, ka Latvija konceptuāli paziņo, ka mums ir jāpieņem lēmums pirmām kārtām par smagiem noziegumiem. Vai par smagu noziegumu uzskatāms tāds, par kuru brīvības atņemšana paredzēta kā pašreiz - sākot no 5 gadiem, vai tāds, kāds ir pieņemts civilizētā pasaulē, - no 4 gadiem; vai krimināllieta tiek ierosināta pēc vienošanās fakta, respektīvi, šeit sāk darboties tā saucamais RIKO likums, kas ļoti sekmīgi ir palīdzējis gan ASV Federālajam izmeklēšanas birojam, gan arī Itālijas tiesībaizsardzības sistēmas dalībniekiem aktīvi cīnīties pret organizēto noziedzību un mafiju.

Ja netiek atbalstīts šis mans priekšlikums par panta svītrošanu, tas nozīmē, ka Latvijas teritorijā nedarbosies konvencijas 5.panta otrā daļa, un es atļaušos to arī citēt: “Tādas personas rīcība, kas, apzinoties kādas organizētās noziedzīgas grupas mērķi un vispārējo noziedzīgo darbību vai arī tās nolūku izdarīt attiecīgos noziegumus, aktīvi piedalās: a) organizētās noziedzīgās grupas noziedzīgajās darbībās; b) citās organizētās noziedzīgās grupas darbībās, apzinoties, ka tās dalība veicinās augšminētā noziedzīgā mērķa sasniegšanu; tāda smaga nozieguma organizēšana, vadīšana, atbalstīšana, palīdzība, veicināšana vai padomu sniegšana, kurā ir iesaistīta kāda organizēta noziedzīga grupa.” Respektīvi, mēs negribam, ka šī sadaļa Latvijā tiek vismaz konceptuālā līmenī akceptēta.

Par otro sadaļu, kāpēc Tieslietu ministrija negrib aktīvi rīkoties, lai konvencija darbotos pilnā apjomā, acīmredzot ir jārunā citā auditorijā. Es vienkārši atgādināšu, ka savā laikā, pagājušā gada beigās, Ministru prezidents Andris Bērziņš iesniedza parlamentam ratifikācijai Eiropas Savienības Pretkorupcijas konvenciju, bet tajā pašā laikā tas mēģināja panākt un svītrot no šīs konvencijas lielu sadaļu par kukuļdošanu un korupcijas jautājumiem, pret kuriem it kā aktīvi šī valdība cīnās. Pēc tam šie paši ierēdņi Aizsardzības un iekšlietu komisijā un arī Ārlietu komisijā mēģināja skaidrot, ka, redziet, te ir radusies tehniska kļūda.

Runājot par to, ir jānoskaidro, kas ir labāk: svītrot šo likumprojekta pantu vai panākt to, lai Tieslietu ministrija, valdība beidzot iesniedz parlamentā attiecīgos grozījumus Kriminālprocesā un Krimināllikumā. Un pēdējais acīmredzot ir daudz labāks variants, tāpēc ka agri vai vēlu mums konvencija būs jāpieņem pilnā apjomā. Vislabāk to būtu izdarīt tieši tagad. Un es esmu gandarīts, ka Ārlietu komisija ir uzklausījusi visus argumentus “par” un “pret” un ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas pievienošanās Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību ir par nožēlu vēla. Tai vajadzēja pievienoties vismaz pirms pieciem gadiem, bet tomēr labāk ir to darīt vēlāk nekā nekad. Un mani kārtējo reizi uztrauc tas, ka, pieņemot to vai citu starptautisku dokumentu, mūsu valstī atrodas cilvēki, kuri mēģina to pārveidot tā, lai tomēr būtu “piesegta” kāda negatīvā darbība, kas notiek Latvijā. Vai tad Latvija ir iekļauta kādu transnacionālu noziedzīgu organizāciju apritē? Protams, ir, jo valsts ir jauna, tās struktūras - nesakārtotas, likumi - nepilnīgi, citi - īpaši izstrādāti, un, sevišķi, ja runājam par korupciju, tad, protams, neviens šajā zālē neapstrīdēs, ka tās Latvijā nav, turklāt visaugstākajā līmenī. Ir tikai runas par tās iznīcināšanu, ir tikai runas par dažādu sistēmu izveidošanu korupcijas apkarošanai, bet diemžēl tālāk par runāšanu Latvijā nekas nav nonācis. Uz to jau norādām ar pirkstu ne tikai mēs paši, bet arī ārvalstu speciālisti.

Vakar jūs redzējāt unikālus kadrus par Iekšlietu ministrijas dienestu aprīkojumu, to, kādā stāvoklī atrodas telpas, kur strādā darbinieki, kāds ir tehniskais aprīkojums un viss pārējais. Kauns! Vairāk neko citu par visu redzēto nevar pateikt. Un kauns ir arī mums. Kad sociāldemokrāti ierosināja piešķirt papildu asignējumu no valsts budžeta Iekšlietu ministrijai un prokuratūrai, cienījamie pozīcijas deputāti, jūs to noraidījāt. Tātad - kā var vērtēt jūsu rīcību? Es domāju, jums pašiem par to ir jāpadomā.

Mēs iedalām ļoti lielus līdzekļus Aizsardzības ministrijai. Diemžēl tie tiek izlietoti ne gluži tā, kā vajadzētu. Nosit jaunus zēnus, viņus sakropļo - tā nav Aizsardzības ministrijas cienīga darbība, bez kādas kārtības tā izlieto naudas līdzekļus. Kaut vai pagājušajā gadā 430 000 latu bija iedalīti kartogrāfijai, bet tie netika izlietoti, taču Iekšlietu ministrija tos nenodeva, un tāpēc rodas iebildumi pret to.

Ir jāveic kaut kādas izmaiņas šinī starptautiskajā dokumentā… Mēs nevaram veikt šīs izmaiņas, un dokuments ir jāpieņem tāds, kāds tas ir. Ja to atzīst un tam pievienojas visās attīstītajās valstīs pasaulē, tad kāpēc mēs sākam kaut ko jaunu domāt - izslēgt to vai citu pantu? Tas nav korekti attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās apakšstruktūrām. Tas ir no vienas puses. No otras puses, cienījamie ierosinātāji, kuri grib to izslēgt, vai tad noziedzība pie mums lai attīstās tā, kā tā attīstās? Tad ziniet: tā nu nav korekta darbība, kuru jūs ierosināt veikt! Paldies.

Ir jāatbalsta šis dokuments.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Es aicinu paskatīties 38.pantu, kur ir teikts, ka šī konvencija stājas spēkā 90.dienā pēc 40.dokumenta par ratifikāciju iesniegšanas. Tas nozīmē, ka tad, kad to būs ratificējušas 40 valstis, šī konvencija stāsies spēkā. Šobrīd, pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas, šo konvenciju ir ratificējušas tikai 6 valstis. Tas nozīmē, ka šī konvencija vēl nav stājusies spēkā un ka tā stāsies spēkā, ātrākais, pēc kādiem diviem gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu nacionālajā likumu sistēmā šī norma būs jau iekšā. Mēs šobrīd varam bez īpašiem satraukumiem šo 3.pantā paredzēto izņēmumu svītrot, un tāpēc atbildīgā komisija arī atbalsta šo priekšlikumu.

Aicinu balsot "par".

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 1, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

G.Krasts. 3.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums -papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo, kā jau es tikko minēju, 38.pants paredz, ka, lai šī konvencija stātos spēkā, ir nepieciešamas 40 valstis, kas šo konvenciju ir atbalstījušas. Šobrīd, kā jau es teicu, ratifikācijas dokumentus ir iesniegušas tikai sešas valstis. Līdz ar to šiem pārejas noteikumiem nav būtiskas nozīmes, un arī laika ziņā jau ir notikusi nobīde, kas šo priekšlikumu faktiski padara nerealizējamu.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi, paldies par balsojumu! Tagad būs vieglāk skatīties acīs kolēģiem, jo zināsim, kurš un ko atbalsta šajā valstī un cik aktīvi un reāli katrs no deputātiem grib cīnīties pret šo organizēto noziedzību. Agri vai vēlu šī norma tiks mainīta.

Runājot par šo manu priekšlikumu, ir jāsaka sekojošais, ka diemžēl šā dokumenta izskatīšana notika februārī, un tam vismaz aprīlī jau bija jāiziet cauri parlamentam un tas jāpieņem galīgajā lasījumā. Kāpēc tik strikti tika ierakstīts, ka Ministru kabinetam līdz 1.maijam ir jāiesniedz attiecīgie priekšlikumi par grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā? Ļoti elementāru apsvērumu dēļ. Diemžēl jāatzīmē, ka valdība, it sevišķi Tieslietu ministrija, nepilda valdības deklarācijā minētos solījumus, ne arī pilda to, ko pieprasa, pieņemsim, kaut vai Aizsardzības un iekšlietu komisija. Tieslietu ministrijai no gada sākuma līdz pagājušā gada beigām vajadzēja iesniegt parlamentā grozījumus Krimināllikumā. Tas netika izdarīts. Ministru prezidents Andris Bērziņš publiski solīja līdz pagājušā gada novembra beigām iesniegt nepieciešamos grozījumus Krimināllikumā, tos, kuri skar cīņu ar narkotikām. Tas nav izdarīts. Ministru prezidents publiski pauž, ka tiks darīts viss un ka vistuvākajā laikā tiks iesniegts likumprojekts par tā saucamajām nulles deklarācijām. Nu jau ir garām trīs termiņi, bet mēs nekādi nevaram šo nulles deklarācijas likumprojektu sagaidīt.

Vai man ir ticība, ka Tieslietu ministrija beidzot izstrādās nepieciešamos grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā? Es varu viennozīmīgi pateikt: “Noteikti nē!” Ja viņi to nav darījuši līdz šim, acīmredzot viņi to nedarīs arī turpmāk.

Diemžēl es esmu spiests atsaukt savu priekšlikumu, tāpēc ka par to balsot nebūtu nekādas jēgas, jo 1.maijs ir pagājis. Taču es aicinu kolēģus tomēr domāt par to un pēc kāda laika atgriezties pie jautājuma, vai mums ir nepieciešams, lai šī konvencija stājas spēkā pilnā apjomā, vai mēs tikai tēlosim cīņu pret organizēto noziedzību, vai arī reāli kaut kas tiks darīts šajā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums ir atsaukts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Komerclikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3121 (likumprojekta reģistra numurs 901) - likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”.

Juridiskā komisija sagatavoja un iesniedza šo grozījumu Komerclikumā kā alternatīvu likumprojektu, kurš, kā jūs atceraties, tika izstrādāts un iesniegts no Tautas partijas frakcijas puses.

Kas ir šā likumprojekta pamatā? Šā likumprojekta pamatā būtībā ir Tautas partijas frakcijas izstrādātais likumprojekts, kuru mēs Juridiskajā komisijā papildinājām vēl ar veselu rindu normu, jo valdības izveidotā darba grupa, kas strādā ar šiem jautājumiem, to izskatīja un uzskatīja, ka šāds grozījums Komerclikumā ir nepieciešams, bet to vajag precizēt.

Kādi ir šā likumprojekta mērķi? Šā likumprojekta mērķi ir precizēt vēl arī citas atsevišķas Komerclikuma normas, lai padarītu Komerclikumu vieglāk uztveramu un realizējamu, jo, kā jūs saprotat, jebkuru likumu vienmēr ir iespējams uzlabot un precizēt.

Tajā pašā laikā, balstoties uz Ārvalstu akcionāru padomes priekšlikumiem, Tautas partija izstrādāja un savā likumprojektā iesniedza veselu rindu normu, kas precizē un paplašina mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Tātad mēs atbalstījām arī veselu rindu šādu normu un iekļāvām tās šajā likumprojektā, kā arī veselu rindu normu papildinājām ar šiem momentiem.

Un vēl tāds moments, kas bija par pamatu šim likumprojektam. Tātad tika precizēta terminoloģija, un tā tika pieskaņota grāmatvedībā izmantotajiem terminiem.

Līdz ar to es vērsīšu jūsu uzmanību uz dažām priekšlikumu grupām, jo šeit liela daļa izdarīto grozījumu ir tīri tehniska rakstura, kas pēc tam saskaņo šos grozījumus ar dažādām Komerclikuma vietām.

Pirmā grupa, ko piedāvāja arī Tautas partijas frakcija un ko darba grupa atbalstīja un iekļāva šajā alternatīvajā likumprojektā, tātad precizē
terminus - valodnieciskus terminus, no kuriem daļu, protams, nevarēja atbalstīt, jo Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija deva attiecīgu slēdzienu, bet 1., 5. un 6.punkts ir iekļauts no Tautas partijas frakcijas priekšlikumiem. Izspriedām, ka vārds “komandīts” tomēr jāraksta ar garo “ī”, “delkrēdere” - ar garo “ē”. Taču tie ir tikai tehniska, valodnieciska rakstura precizējumi terminos.

Svarīgākas, protams, ir juridiskās normas. Grozījumi skar jautājumus, kas saistīti ar akcionāru pirmpirkuma tiesībām attiecībā uz akcijām. Šīs pirmpirkuma tiesības, kas ir noteiktas spēkā esošajā Komerclikumā, tika vēl precizētas un konkretizētas, un tas tika darīts pēc Tautas partijas frakcijas un Ārvalstu investoru padomes priekšlikuma. Proti, mēs šo normu vēl precizējām - noteicām, ka akcionāru pirmtiesības nedrīkst atcelt vai ierobežot dibināšanas līgumā, statūtos vai ar akcionāru sapulces lēmumu. Tātad šī juridiskā norma tagad ir vēl striktāka un precīzāka.

Otra grozījumu grupa ir saistīta ar personāla akcijām. Šeit tiek precizēts, kādas tiesības ir un kādu tiesību savukārt nav attiecībā uz personāla akcijām. Kā mēs zinām, tās šobrīd ir diezgan plaši izplatītas. Reorganizējot ir noteikts zināms ierobežojums attiecībā uz personāla akcijām, jo personāla akcijas ir domātas, lai piesaistītu un labāk stimulētu attiecīgos darbiniekus akciju sabiedrībās. Proti, 255.pants ir precizēts, nosakot, ka personālās akcijas nevar atsavināt, nevar apmainīt jeb konvertēt pret citām tās pašas sabiedrības akcijām un tās nepāriet mantojumā. Tātad arī šis Ārvalstu investoru padomes un Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir atbalstīts un precizēts darba grupā.

Daži momenti, protams, netika iekļauti likumprojektā. Mums bija liela diskusija par elektronisko balsošanu akciju sabiedrībās. Šāda balsošana šobrīd it kā ir atļauta likumdošanā, bet mēs tomēr nonācām pie secinājuma, ka vēlme, protams, ir viena lieta, bet praktiskā dzīve rāda, ka, kamēr nebūs ieviests elektroniskais paraksts, mēs nevarēsim identificēt personu, kura, teiksim, elektroniskā veidā balsos par dažādiem jautājumiem akcionāru sapulcēs. Lai gan mēs šo normu gluži vis neizslēdzām, mēs to precizējām, norādot, ka šādu normatīvu varēs ieviest tad, kad tiks attiecīgi atrisināts jautājums par elektronisko parakstu. Mēs pārejas noteikumos dosim valdībai uzdevumu risināt šo jautājumu.

Nu pamatvilcienos ir izklāstīti visi iemesli, kuru dēļ ir nepieciešami šādi grozījumi Komerclikumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Es varu paust gandarījumu par to, ka ir beidzot panākta pietiekama izpratne attiecībā uz to domu, kuru jau ilgstoši ir paudusi Tautas partija. Jau pieņemot Komerclikumu galīgajā lasījumā, bija runa par tā pilnveidošanas nepieciešamību, turklāt par neatliekamu tā pilnveidošanas nepieciešamību, pirms tas ir sācis darboties jeb ir stājies spēkā.

Šobrīd šāds darbs norit, un mēs varētu būt ļoti apmierināti ar to, ka daļa no tā, ko ir ierosinājusi Tautas partijas frakcija, ir likumprojektā iekļauta, arī ar to, ka ir saklausīts Ārvalstu investoru padomes priekšlikums un ka ir uzklausīta Darba devēju asociācija, tomēr nevaram teikt, ka esam pilnībā apmierināti, jo daļa no mūsu priekšlikumiem šeit vēl nav iekļauta. Tomēr ir sperts pats galvenais pozitīvais solis - ir panākta izpratne par nepieciešamību pilnveidot likumu -, un tas ir ļoti labi.

Es ne gluži varu pilnā mērā piekrist tam, kas pausts likumprojekta anotācijā, - ka likums tiešā veidā neskars tautsaimniecību. Tā tas varētu būt formāli, bet patiesībā ir tā, ka likums lielā mērā skars gan tiesību sistēmu, gan arī tautsaimniecību, jo tas ietekmēs visu uzņēmējdarbības vidi, situāciju, kāda veidojas, - to veicinās, lai rastos jaunas darba vietas, lai darba devēji varētu netraucēti rūpēties par visu mūsu valsts iedzīvotāju nodarbinātību. Šajā ziņā es aicinu visus deputātus, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, konsultēties ar lietpratējiem un uzklausīt viņu viedokli, lai mēs visā pilnībā izmantotu šo iespēju pilnveidot likumu, pirms tas ir stājies spēkā.

Ir jākonstatē, ka diemžēl arī tad, kad izskatījām pašu pamatvariantu jeb sākotnējo Komerclikumu, priekšlikumu no deputātiem un no frakcijām nebija daudz.

Aicinu jūs aktīvi iesaistīties šajā darbā, un aicinu arī uzņēmējus, tos cilvēkus, uz kuriem tiešā veidā attieksies šis likums, rūpīgi iepazīties ar likumu un analizēt tā normas, lai nāktu talkā likumdevējam un palīdzētu to pilnveidot.

Tautas partija turpinās darbu pie priekšlikumu sagatavošanas otrajam lasījumam, kā arī rūpīgi izvērtēs, kādu apsvērumu dēļ daži no mūsu priekšlikumiem šobrīd nav iekļauti likumprojektā. Aicinu jūs visus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, pienācīgi novērtēt tā nozīmi un ietekmi uz visu turpmāko mūsu valsts attīstību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst, Muciņa kungs? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Ķemeru Nacionālā parka likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.3044. Pirmais lasījums. Pirms pirmā lasījuma veikšanas vairāki deputāti ir ierosinājuši likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Attiecībā uz steidzamību neviens nevēlas runāt “par” vai “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ķemeru nacionālā parka likums” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Seile. Tagad izskatīsim likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir sagatavots tādēļ, lai pilnveidotu aizsargājamo dabas objektu sistēmu un lai vienkāršotu un sistematizētu attiecīgo likumdošanu, kā arī tādēļ, lai noteiktā laikā tiktu izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka individuālos apsaimniekošanas režīmus Ķemeru nacionālajam parkam. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kuru izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, es atbalstu Seiles kundzes teikto. Šā likuma izstrāde bija vajadzīga. Diemžēl arī šajā ziņā mēs esam atpalikuši par kādiem sešiem gadiem, ja ne vēl vairāk. Latvijā līdz šim nedomā par parkiem, dabas liegumiem un par ainavu saglabāšanu. Kas paliks mūsu mazbērniem? Par to diemžēl ne vienmēr padomā, izcērt veselas bērzu un ozolu birzis.

Ķemeru nacionālais parks ir unikāla vieta. Diemžēl nu ir visa tā jezga ar eksotisko sanatorijas “Ķemeri” īpašnieku al Handija kungu. Kur mūsu slavenā Privatizācijas aģentūra atrod šos “dārgumus”? Viens ir al Handija kungs. Otrs brīnums bija saistīts ar Taizemi - kad Daugavpilī darbojās nezināmi darboņi. Trešais ir “Latvijas kuģniecībā” - Apvienoto Arābu Emirātu iedzīvotāji. Latvijai vairs vispār nekas nepaliks.

Cienījamie kolēģi no valdību veidojošajām partijām! Vai Latvijas iedzīvotāji nav pelnījuši ārstēties Ķemeru sanatorijā? Latvijas pirmās brīvvalsts laikā sanatorija kalpoja Latvijas iedzīvotāju vajadzībām. Ja jau mēs nevaram paturēt šo sanatoriju un tās apsaimniekošanai, vadīšanai izmantot to Labklājības ministrijas darbinieku daudzumu, kuri vispār neko nedara un nodarbojas ar personīgo biznesu, tad vismaz saglabāsim šo unikālo parku, apsaimniekosim to! Protams, būs diezgan smagi, jo vietējo pašvaldību tur ir gandrīz desmit un ir vajadzīgi diezgan lieli naudas līdzekļi. Taču es domāju, ka sākumam vismaz 3 miljonus var atrast un pārējo summu ik gadu, kā saka, pielikt, lai to parku izveidotu. Latvijas iedzīvotāji, ja viņi nevarēs ārstēties Ķemeru sanatorijā, varēs vismaz atnākt uz to parku un paelpot svaigu gaisu. Likumprojekts ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Tieši tāpēc, ka tā ir unikāla vieta, ir izstrādāts šis likumprojekts, lai unikālo vietu aizsargātu. Tik tiešām, Bojāra kungs pareizi teica, ka Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši Ķemeru nacionālā parka un tā zonu sakārtošanu. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

A.Seile. Tā kā likumprojekts tika atzīts par steidzamu, es ierosinu izskatīt likumprojektu 30.maijā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 25.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs, izskatīšanas datums - 30.maijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3046. Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kiršteins vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, lai saskaņotu mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, un es aicinu jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es nebūt netaisos apšaubīt šo ļoti vajadzīgo un lielisko likumprojektu. Es gribēju tikai norādīt uz to, ka Eiropas Savienībā nav zināmas dažas totalitārās valstīs dzīvojošu pilsoņu domāšanas īpatnības. Mēs zinām, ka totalitārās valstīs bija modē lozungi: “Pārveidosim un uzlabosim dabu!”, “Cilvēks ir dabas pavēlnieks, viņš nevis gaida dāvanas no dabas, bet tās paņem.” Bija vēl tādi lozungi: “Darbs mērkaķi pārvērš par cilvēku!” vai “Pagriezīsim ziemeļu upes uz dienvidiem!” Faktiski bijušie komunisti realizēja tikai vienu lozungu. Viņiem bija tāds lozungs, ka izzudīs atšķirības starp tuksnesi un dārzu, un Latvijā tiešām kādreiz padomju varas laikos starp dažiem dārziem un tuksnešiem šīs atšķirības izzuda.

Bet kas tad notika tālāk? Tādās posttotalitārās valstīs kā Uzbekija vai, teiksim, tādās pilsētās kā Maskava miljoni tiek tērēti mākoņu pārstumšanai. Mēs varētu jautāt: “Kāds sakars tam ar Latviju?” Faktiski sakars ir vistiešākais. Jau dažu labu šo komunistu pēcteču galvās ir radusies doma: “Kāpēc Latvijā nevarētu būt tāpat kā Uzbekijā vai Maskavā?” Mēs zinām, ka Rīgas Domē pie varas ir nākuši sociāldemokrāti ar saviem koalīcijas partneriem, un tad, loģiski, šis domāšanas veids ir atdzimis. Līdz ar to ir parādījušās grandiozas idejas: “Skaidras debesis virs Latvijas!” vai “Pārstumsim mākoņus!” Mēs zinām, ka, lai realizētu šo ideju, ir jākaisa ļoti lielā daudzumā cietā ogļskābe un jodsudrabs.

Zinot to un nemaz nešauboties, ka tas tiks īstenots, es domāju, ka šinī likumā būtu jābūt novērtējumam attiecībā uz vidi, jo mēs rakstām... Ja mēs gribam saglabāt starptautiskus mitrājus, starptautiskas nozīmes mitrājus, retos putnus un citas dzīvās radības, tad mēs taču nevaram teikt: “Ardievu starptautiskie mitrāji un retie putni!”

Un tāpēc man būtu priekšlikums: kaut arī šis likums ir steidzams, uz nākamo lasījumu vajadzētu iestrādāt nepieciešamo devu, ar kādu ir jāapber homo soveticus ar jodsudrabu, lai īstenotos sapnis, ka mērkaķis pārvēršas par cilvēku, kā arī jādod novērtējums attiecīgi videi šeit, Rīgā, un Rīgas apkārtnes purvos.

Es domāju, ka sociāldemokrāti un Leons Bojārs, kurš tik ļoti uztraucas par Ķemeru nacionālo parku, nāks un atbalstīs mani. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai deputātam Lujānam ir vēl kas piebilstams?

M.Lujāns. Pāris vārdu. Cienījamie kolēģi! Cik es vismaz presē izlasīju, tad Rīgas Dome plāno to darīt par 30 tūkstošiem latu. Cik es atceros, minūte Saeimas darba maksā 3 tūkstošus latu. Tā kā jūs aptuveni 5 minūtes runājāt, tad iztērējāt jau 15 tūkstošus. Ja vēl viens no Tautas partijas uzstātos... (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Saeimas darbs maksā. Vairāk nerunā, Lujān!”) Jā, paldies! Un tādēļ es aicinu šinī brīdī atbalstīt, citādi mēs drīzumā sasniegsim šo summu, ko var iztērēt...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi un Kiršteina kungs! Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam, bet 30.maija sēdē mēs izskatīsim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistra numurs ir 884. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi grozījumus Hipotekāro ķīlu zīmju likumā. Lūdzu tos atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ventam Balodim! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam...

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”“. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3129. Šie grozījumi ir sagatavoti Zemkopības ministrijā, un arī Zemkopības ministrija lūdz komisijai ierosināt šiem grozījumiem steidzamību. Lūdzu arī jūs atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Balodis. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 23.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Izskatīšanas datums - 30.maijs. Paldies.

V.Balodis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Grozījumi izskatāmajā likumprojektā ir apkopoti dokumentā nr.3130.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls precizējums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 2.priekšlikumu atbildīgā komisija sagatavoja atbilstoši 1.grozījuma redakcijai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Un komisija atbalstīja arī 3.priekšlikumu, kuru sagatavoja Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”“ pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Bunkšs. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3047. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu Saeimu noteikt steidzamības statusu šiem grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Tātad komisija ir atbalstījusi piedāvātos grozījumus pirmajā lasījumā. Grozījumu būtība ir šāda. Tātad Lauku atbalsta dienesta likumā ir labotas divas tehniskas normas. Viena ir saistīta ar akreditācijas kārtības noteikšanu, tā līdz šim jau ir atrunāta Eiropas attiecīgajā līgumā, tāpēc to nav nepieciešams dublēt likumā. Un otra norma ir saistīta ar izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur Lauku atbalsta dienestam šobrīd ir dota iespēja pašiem uzlikt sodus par pārkāpumiem attiecībā uz meliorācijas sistēmām. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.

M.Sprindžuks. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 21.maiju un par likumprojekta izskatīšanas termiņu - 24.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums. Juridiskas komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Dokuments nr.3141, likumprojekta reģistra numurs 861, kurā iekļauts arī grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā saskaņā ar likumprojektu, kura reģistra numurs ir 886.

Juridiskā komisija izskatīja visus priekšlikumus, un 1.priekšlikums ir tas, kuru es jau minēju. Tātad Ministru kabinets bija iesniedzis precizējošu likumprojektu, kur bija precizēts nosaukums - Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde. Pirmais un otrais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - samazināt likumprojekta pantos maksimālo soda naudas apmēru. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums - apvienot 201.49 un 201.50.pantu, un tie ir izteikti kā viens pants attiecīgajā redakcijā. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 5. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Tātad tas ir par šo pantu apvienošanu, bet nav atbalstīta šī sankcija - brīdinājums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 6. - deputāta Bojāra priekšlikums - ir pretējs iepriekš minētajam deputātu priekšlikumam, tādēļ arī mēs izšķīrāmies nemainīt valdības iesniegto soda apmēru. Tātad tas ir pilnīgi pretējs. Deputāts Bojārs 6.priekšlikumā piedāvāja palielināt sodus, bet komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visu laiku mēs runājam, ka mēs nevaram neko izdarīt tiem noziedzniekiem, kas Latvijā nodarbojas ar korupciju, ko mēs nevaram apkarot, ar visām tās negatīvajām parādībām, kuras mēs ikdienā redzam un dzirdam, par kurām raksta un par kurām atnāk un žēlojas mūsu iedzīvotāji. Nu tad galu galā ir jāsāk darboties, ja jau to nedara vietējās varas iestādes, ja to nedara mūsu tiesa, prokuratūra, Iekšlietu ministrija. Tad varbūt mēs viņiem palīdzēsim, jo tik tiešām to cilvēku darbībai, kuri tīšuprāt pārkāpj likumus, vāc no bērniem naudu un pēc tam braukā pa ārvalstīm ekskursijās, varbūt vajag pielikt punktu.

Ja mums deviņu klašu izglītība un vidējā izglītība ir bez maksas, tad kāpēc bērnu vecākiem pieprasa maksāt naudu? Agrāk to tādā bezkaunīgā veidā prasīja direkcija, klašu vecākie vai klašu audzinātāji, turpretī tagad tas ir pārveidots par brīvprātīgiem ziedojumiem, lai gan šis brīvprātīgais ziedojums arī ir īpašs, un it sevišķi šī sērga ir izplatījusies Latvijā. Ja šo “ziedojumu” neveic brīvprātīgi, tad priekšā taču ir eksāmeni, ir visdažādākās ieskaites, tātad bērni tiek iespaidoti. Varbūt mēs pieliksim punktu šai nejēdzībai, lai Rīgā tā tiktu izskausta? Lauku rajonos diemžēl tas nenotiek.

Es jau nemaz nerunāju par to, ka simtiem latu tiek savākts skolu remontam. Tad kur paliek tā nauda, ko mēs iedalām? Kur paliek tā nauda, kas pienāk no dažādām starptautiskām palīdzībām? Un arī tie kredīti, kuri tur aiziet un kurus pēc tam mēs atmaksājam? Kas tos noēd, kur tos izlieto? Un kāpēc vecākiem ir jāremontē par saviem līdzekļiem skola, ja tā pieder valstij? Pie tam vecāki jau maksā attiecīgu nodokli.

Tāpēc tik tiešām sodi ir jāpalielina, lai katrs vadītājs zina, kas viņu gaida, ja viņš nodarbosies ar šīm darbībām, kuras neatbilst Latvijas valsts likumdošanai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kā jūs redzat dažādos piedāvājumos, vieni deputāti uztur spēkā prasību samazināt sodu, turpretī citi deputāti - uztur spēkā prasību palielināt sodu. Komisija uzskatīja, ka ir jāpaliek pie tiem sodiem, kuri ir izsvērti. Mēs uzaicinājām komisijas sēdēs piedalīties arī atbildīgās personas - Izglītības inspekcijas amatpersonas, šīs inspekcijas vadītāja vietnieku, arī reģiona vadītāju, tāpat tika pieaicināti dažādu izglītības iestāžu vadītāju asociāciju pārstāvji - gan Profesionāli tehniskās izglītības vadītāju asociācijas, gan Vispārējo skolu direktoru asociācijas amatpersonas un tā tālāk.

Es domāju, ka deputāta Bojāra prasībai pastiprināt sodus nav nekāda - nedz juridiska, nedz finansiāla - pamata, jo šiem sodiem ir jābūt sabalansētiem gan savā starpā, gan ar pārējiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sodiem. Bez tam ir jāņem vērā arī mūsu izglītības iestāžu darbinieku algu līmenis, ko diemžēl Bojāra kungs neņem vērā, tādēļ komisija neatbalstīja 6. un 7. - deputāta Bojāra kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 21, atturas - 42. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš. 7. - arī neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 22, atturas - 43. Priekšlikums ir noraidīts.

L.Muciņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek abalstīts.

L.Muciņš. 9. un 10. - deputāta Bojāra priekšlikumi - ir analogi 6. un 7.priekšlikumam, kas tika noraidīti. Tātad arī šis piedāvājums palielināt sodus netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 18, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 17, atturas - 50. Priekšlikums noraidīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

L.Muciņš. 11. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - izslēgt 201.51.pantu. Netika atbalstīts, bet, tā kā pants tika strukturizēts un ir atbalstīts Juridiskās komisijas 12. un 13.priekšlikums, tad es domāju, ka tas šobrīd ir sabalansēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 15. - deputāta Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - netika atbalstīts. Mēs rūpīgi salīdzinājām šo argumentāciju un secinājām, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 12-a nodaļa, kurā runāts par licencēšanas noteikumu pārkāpšanu uzņēmējdarbībā, tomēr neattiecas uz šo jomu, jo šeit ir runa par licencēšanu un sertificēšanu ar kvalitātes kontroles iezīmēm, kurai nav uzņēmējdarbības rakstura.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Nākamais - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 18. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 19. - deputātu Plinera, Urbanoviča, Bartaševiča un Deņisova priekšlikums - tāpat kā iepriekšējie nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - Juridiskās komisijas tehniskas dabas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 12, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3142. Izskatīsim likumprojektu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” otrajā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

1. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Lai gan mani 46 priekšlikumi pēc savas būtības ir rakstīti un iesniegti tādēļ, lai visās brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās būtu apmēram vienādi darbības nosacījumi... nevis apmēram vienādi, bet vienādi nosacījumi, komisija diemžēl tos nav atbalstījusi, tāpēc, negribēdams uzsākt šobrīd karu par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi, ar šo paziņoju, ka es atsaucu savus priekšlikumus par 1., 2., 4., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.pantu - kopskaitā 43 priekšlikumus par šo likumu, izņemot 63., 67., 70.priekšlikumu, kurus komisija ir vai nu iestrādājusi, vai atbalstījusi pilnībā.

Līdz ar to es paturu sev tiesības iesniegt vēlreiz minētos priekšlikumus un uzsākt par tiem diskusiju trešajā lasījumā.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies

Turpināsim! 3.priekšlikums.

M.Vītols. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 5. ir finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera kunga iesniegtais priekšlikums, kas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to līdz 9.priekšlikumam citi ir atsaukti.

9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 10. un 11. … ir atsaukti.

Sēdes vadītājs. 12.priekšlikums.

M.Vītols. 12. ir finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera iesniegtais priekšlikums par 11.punkta redakciju. Tas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - finansu ministra vietā zemkopības ministra Slaktera kunga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 14, atturas - 14. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M.Vītols. Tālāk ir 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 16.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 17. ir Slaktera iesniegtais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - zemkopības ministra Ata Slaktera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 13, atturas - 23. Priekšlikums atbalstīts.

M.Vītols. 19. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas jau ir iestrādāts atbalstītajā 17. - Slaktera priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saņēmis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 35. - arī tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 42.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 47.priekšlikums, ko finansu ministra vietā ir iesniedzis zemkopības ministrs Atis Slakteris un ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas sagatavotajā 60.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 63. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Analoģisks ir 64.priekšlikums, ko ir iesniedzis zemkopības ministrs Atis Slakteris.

65. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Visi šie priekšlikumi ir iestrādāti 74. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - un ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par 62.priekšlikumu.

M.Vītols. 62. - deputātu Ģīļa, Sprindžuka, Šķēles, Gaiļa un Damberga priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju. Ierosina noteikt, ka likumam spēkā jāstājas brīdī, kad Latvijas Republika būs kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Pret 63., 64. un 65.priekšlikumu nav iebildumu.

M.Vītols. 67. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas iesniegtajā 69.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Līdzīgi arī Juridiskā biroja iesniegtais 68.priekšlikums ir iestrādāts 69.priekšlikumā un citos atbildīgās komisijas atbalstītajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 70. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 71. - zemkopības ministra Slaktera priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī savu priekšlikumu - 72.priekšlikumu - izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M.Vītols. Ir atbalstīts arī 74.priekšlikums, kas ir par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus atbildīgajai komisijai līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3143. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas ir sagatavots otrajam lasījumam. Ir viens priekšlikums - atbildīgās komisijas, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku -, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Vairāk priekšlikumu otrajā lasījumā nav. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols. 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3144.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā pirmo ir saņēmusi deputāta A.Šlesera priekšlikumu par likumprojekta 2.pantu. Tas ir par likuma 17.panta atsevišķu daļu izslēgšanu. Tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir jau izskatījusi un atbalstījusi atsevišķu likumu - likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” -, kurā ir apkopota visa nodokļu piemērošanas kārtība, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta 17.panta izslēgšanu un tādēļ nav atbalstījusi deputāta ierosināto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

M.Vītols. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols. 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3145. Atbildīgā komisija ir iestrādājusi otrajam lasījumam vienu priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu lemt par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3146. Atbildīgā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam vienu priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu lemt par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Paldies.

M.Vītols. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Konvencija faktiski dod tiesības Latvijai ieviest pasaulē pieņemto praksi naftas piesārņojuma un cita veida piesārņojuma gadījumos visai radikālās formās reaģēt uz šādu piesārņojumu. Atbildīgā komisija aicina izskatīt likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Izskatīsim pirmajā lasījumā, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja neviens neiebilst, izskatīsim arī otrajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

A.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, kā jau būsiet pamanījuši, sakarā ar to, ka Eiropas Komisija ir no 2001.gada 1.janvāra mainījusi preču izcelsmes noteikumus, mēs esam grozījuši jau samērā daudzus dažādus tiesību aktus, kas ir saistīti ar šiem Eiropas Komisijas veiktajiem grozījumiem. Faktiski dokuments ir visai tehnisks, un atbildīgā komisija tāpēc aicina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Izskatīsim pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt arī otrajā lasījumā, ja deputāti neceļ iebildumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pievienošanās šai konvencijai pavērs Latvijai iespēju vienkāršot muitas procedūras un efektīvāk izmantot Pasaules muitas organizācijas piedāvātās sadarbības iespējas. Konvencija paredz arī muitas procedūru harmonizēšanu un muitas administrācijas funkciju sabalansēšanu. Tā palīdzēs nokārtot arī daudzus citus būtiskus starptautiski risināmus jautājumus. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 27.maijs.

Sēdes vadītājs. 27.maijs. Paldies.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 117. Dokuments nr.3151. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru””, kura iesniedzējs bija Ministru kabinets, tika pieņemts pirmajā lasījumā. Noteiktajā laikā nekādi priekšlikumi netika iesniegti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”“. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 789. Dokuments nr.3152. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru””, ko Ministru kabinets iesniedza saistībā ar likumu “Par koncesijām”, tika pieņemts pirmajā lasījumā. Noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas laikā neviens priekšlikums nav saņemts. Aicinu jūs pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”“ pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 22.maijs.

Sēdes vadītājs. 22.maijs.

Pirms pārtraukuma ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Pirmajam vārds Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pārtraukuma sākumā sapulcēties darba telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim... Pēterim Apinim... Vispirms -Pēterim Apinim. Pēteris Apinis runās vispirms, un pēc tam jūs.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi, kas ir jau parakstījušies vai vēl taisās parakstīties par Tibetas atbalsta grupas dibināšanu! Es jūs lūdzu, aicinu Sarkanajā zālē uz šīs atbalsta grupas dibināšanu. Viņa augstība Dalailama būs Latvijā 21., 22. un 23.jūnijā. Viņš ir laipni piekritis tikties ar Tibetas atbalsta grupu šeit, mūsu Saeimas namā. Es ceru, ka būs liels un plašs atbalsts. Paldies jums.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz sēdi komisijas telpās tūlīt, starpbrīdī.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ... Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu uz pāris minūtēm pēc sēdes beigām savākties Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās parlamentārās izmeklēšanas komisiju kuģniecības un pārējo stratēģisko uzņēmumu privatizācijas jautājumā.

Sēdes vadītājs. ... Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme notiks tagad Sarkanajā zālē. Uzreiz pēc grupas dibināšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Martijans Bekasovs, Viola Lāzo, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Dzintars Kudums, Valdis Birkavs, Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Lūdzu, ieņemiet vietas! Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - ziņojumu par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. Vārds Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Ekselences! Vēstnieki! Dāmas un kungi! Tieši pirms pusotra gada jūs, cienījamie Saeimas deputāti, apstiprinājāt Latvijas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Jūsu priekšgājēji savukārt bija pieņēmuši Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005.gadam, nosakot, ka integrācija Eiropas Savienībā, transatlantiskajās un citās starptautiskajās institūcijās ir un paliek pats nozīmīgākais valsts ārpolitikas instruments galvenā mērķa - Latvijas drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Latvijas valdība uz šo mērķi iet roku rokā ar parlamentu. Visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ne tikai ir izteikušas atbalstu iestājai Eiropas Savienībā, bet arī aktīvi darbojas likumdošanas procesā. Tas ir ļoti sarežģīts darbs, un paldies jums par to! Tieši jūs bijāt tie, kuri izlēma, ka valdībai ir pienākums divas reizes gadā iesniegt Saeimā šādu ziņojumu. Šī nav tikai atskaite par valdības paveikto pēdējā pusgada laikā, tas ir apskats par mūsu kopīgi veikto darbu. Lai šo darbu mēs spētu paveikt, ļoti nozīmīga ir ikdienas saikne starp Saeimu un valdību. Domāju, jūs piekritīsiet, ka Latvijā šī sadarbība veidojas veiksmīgi. Notiek dažādu stratēģisku jautājumu izskatīšana un sarunu pozīciju izskatīšana, arī citi jautājumi regulāri tiek diskutēti valdības un Saeimas kopīgajā darbā, tāpēc es gribu izteikt pateicību it īpaši Eiropas lietu komisijai, Ārlietu komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Juridiskās komisijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī citu komisiju deputātiem par izpratni, par priekšlikumiem, par ieteikumiem un par jūsu darbu, godājamie deputāti!

Taču Eiropas integrācijas procesu nav iespējams nodrošināt tikai ar valdības un parlamenta spēkiem. Tieši šobrīd, kad pavisam drīz būsim slēguši vairāk nekā pusi iestāšanās sarunu sadaļu, īpaši nepieciešama ir sabiedrības izpratne un sabiedrības atbalsts. Arī mana šīsdienas ziņojuma uzdevums ir veicināt dialogu ar sabiedrību un veidot izpratni par valsts interesēm un mērķiem, par sasniegumiem un darāmo.

Pirmais solis ceļā uz cilvēku izpratni un atbalstu ir informācijas nodrošināšana, tās pieejamība un sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām. Mums visiem - valdībai, Saeimai un politiskajām partijām - augstie valsts attīstības mērķi ir vairāk jāskaidro vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Protams, uz jebkuru jautājumu vienkāršāk ir atbildēt: “Tas, lūk, ir jādara tāpēc, ka Eiropa to prasa!” Gribu teikt, ka patiesībā Eiropa no mums neprasa neko. Gluži vienkārši pastāv zināmi standarti, kas visiem, kuri paši grib pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāatzīst un jāpieņem. Tie ir standarti, kas veidojušies vairāku gadu desmitu laikā un garantē ikvienas dalībvalsts drošību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Mūsu pašu, nevis kāda cita interesēs ir šos standartus pieņemt.

Galvenais, ko gūstam no Eiropas Savienības jau tagad un ko nākotnē saņemsim vēl vairāk, ir plašās iespējas. Tās ir iespējas pieejai modernajām tehnoloģijām un ražošanas procesiem, iespējas tirdzniecībā, iespējas izglītībā, lauksaimniecībā un daudzās citās nozarēs. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka pieeja šīm iespējām kaut kādā veidā apdraud mūsu tautas nacionālo identitāti. Tieši Eiropas Savienība ir apliecinājusi, ka neatkarīgi no valsts lieluma katrai no tām ir nodrošinātas attīstības iespējas. Tas, vai mēs saglabāsim savu nacionālo identitāti, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, cik stipri mēs būsim.

Latvijas sarunas ar Eiropas Savienību ir divu līdzīgu partneru dialogs. Labi saprotot, kādi ir šie standarti, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, mēs, runājot par saviem konkrētajiem iestāšanās noteikumiem, stingri aizstāvam savas nacionālās intereses. Tas attiecas, piemēram, uz tādiem sarunu tematiem kā vides aizsardzība, zvejošana Rīgas līcī, lauksaimniecība. Protams, šajos jautājumos sarunas rit sarežģītāk un ilgāk, nekā mums to gribētos. Latvija jau ir slēgusi sarunu 11 sadaļas, šodien paredzēts slēgt sadaļas par brīvu kapitāla kustību un uzņēmējdarbības likumdošanu. Jūnijā tiks slēgtas vēl divas sarunu sadaļas, un ir plānots, ka šodien tiks atvērtas vēl divas Latvijas sarunu sadaļas par nodokļiem un finansu kontroli.

Vērtējot paveikto, es gribētu uzsvērt, ka šobrīd noteicošais nav tikai slēgto sarunu sadaļu skaits, jo jāsaka, ka mēs tās neslēdzam par katru cenu. Šajās sarunās mūsu galvenais uzdevums ir un paliek savu nacionālo interešu aizstāvēšana. Mūs ļoti interesē tas rezultāts, par kuru būs jābalso Latvijas tautai. Galvenais ir, lai process virzās tā, ka mēs spējam šīs sarunas pabeigt līdz brīdim, kad notiks nākamā paplašināšanās kārta. Turklāt mums tās jāpabeidz ar iespējami labākiem rezultātiem.

Mēs esam pret jebkuru vienotās Eiropas dalījumu valstīs, kurām ir vairāk tiesību, un valstīs, kuru tiesības atsevišķos jautājumos ir ierobežotas. Šāda diskusija, piemēram, ir jautājumā par brīvo darbaspēka kustību Eiropas Savienības telpā. Šajā jautājumā mums ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, un es par to pārliecinājos arī ļoti lietderīgajās pagājušās nedēļas sarunās ar Austrijas kancleru Šīselu un Slovākijā ar deviņu tā sauktās Viļņas valstu grupas premjeriem. Mums vēl ir jāpārliecina citas valstis, ka Latvija nerada Eiropai nekādas būtiskas problēmas un ka, risinot jautājumu par brīvu darbaspēka kustību, ir jābūt elastīgiem. Par šiem jautājumiem es turpināšu sarunas ar Eiropas Savienības komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu maija beigās Briselē.

Runāšu ne tikai par tām lietām, kuras interesē Eiropu, bet arī par tiem jautājumiem, kurus Latvija ir izvirzījusi Briselei. Mūsu pienākums ir valsts attīstību un sasniegumus nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Atskatoties vēsturē, redzam, ka mūsu tautai vēl nekad nav izdevies sevis radīto mierīgi nodot nākamai paaudzei, lai tā varētu turpināt vecāku iesākto. Tik īss ir bijis mūsu tautas neatkarības laiks vēsturē, taču tagad mēs dzīvojam citā laikā. Politiskā situācija ir mainījusies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Tas, ko darām šodien, katras dienas darbs ir nozīmīgs mūsu tautas, mūsu bērnu, reģiona un visas Eiropas nākotnei.

Cienījamie deputāti! Šajā sesijā ir atlikušas tikai sešas sēdes, savukārt līdz 7.Saeimas darba beigām ir atlikušas tikai četras sesijas, un mūsu kopīgais uzdevums ir pabeigt savus iesāktos darbus. Darba kārtībā ir 2002.gada budžeta projekts. Nākamais gads mums būs izšķirošs, tas savā veidā parādīs pārējiem un pašiem sev, kur mēs gribam būt - Eiropas Savienībā vai tā sauktajā pelēkajā zonā, vai vēl kur citur. Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Es ceru, ka mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas Molotova-Ribentropa pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā, tas ir, kad mēs tiksim uzņemti Eiropas Savienībā. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos. Vai mikrofons tagad darbojas? Lūdzu!

A.Bērziņš. Viens, divi! Viens... divi, viens, viens, viens...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpiniet!

A.Bērziņš. Es atvainojos! Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova-Ribentropa pakta rezultātā. Es ceru, ka mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas Molotova-Ribentropa pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā, tas ir, kad mēs kļūsim par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai.

Tagad mums ir jāprot pierādīt, ka spējam iesaistīties organizācijā, kas apvieno lielāko daļu Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu. Gribu teikt, ka latvieši nekad nav baidījušies no grūta un smaga darba. Darba tikums var būt tā īpašība, ar kuru spēsim izcīnīt savu vietu vienotajā Eiropā.

Kā jūs saprotat, es te nedomāju bezjēdzīgu mākoņu stumdīšanu, bet virkni ļoti konkrētu uzdevumu, kas ir jāveic valdībai un Saeimai. Piemēram, valdība ir apstiprinājusi korupcijas novēršanas un sabiedrības integrācijas programmas. Saeima ir pieņēmusi virkni likumu iekšlietu un tieslietu sakārtošanai, sabiedrības integrācijas procesa virzīšanai, bet tagad ir jāveic ļoti konkrēti pasākumi, lai tos ieviestu. Te ir nepieciešams nopietns finansu atbalsts. Piemēram, tikai situācijas sakārtošana Latvijas tiesās var veicināt sabiedrības uzticību un pārliecību par tiesiskas valsts principu ievērošanu valstī kopumā. Ir nepieciešams virzīties uz priekšu arī sadaļā “Telekomunikācijas”, pieņemot Eiropas standartiem atbilstošu Telekomunikāciju likumu.

Ir nepieciešams spert vēl veselu virkni daudzu un dažādu citu ļoti konkrētu soļu. Eiroskeptiķi ļoti bieži apgalvo, ka Eiropas Savienība pārvērtīšot Latviju par atkritumu izgāztuvi. Droši varu apgalvot, ka tas tā nebūs, ja mēs pieņemsim Eiropas Savienības normas vides aizsardzībā. Vides aizsardzība ir tēma, par kuru runā jau no nacionālās apziņas atmodas sākumiem. Progress sadaļā “Vide” ir atkarīgs arī, protams, no mūsu mājas darbiem. Tam ir nepieciešami ievērojami ministrijas pūliņi, jo mums ir arī jāpamato savas intereses šajā jomā.

Sarunu delegācijai ir vajadzīgs arī parlamenta atbalsts. Saistībām, kuras uzņemamies sarunās, ir jāatspoguļojas arī budžeta skaitļos. Mums ir arī problēmas ar administratīvās spējas lielumu Eiropas Savienības kontekstā. Tieši tā demonstrē mūsu varēšanu darboties kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Pašlaik tā ir vairāk nekā nepietiekama reģionālās politikas jomā: pirmkārt, kavējas nacionālās attīstības plāna izstrāde, otrkārt, nav izveidots likumdošanas ietvars un struktūra, kas nākotnē būs atbildīga par Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem un, treškārt, ir ārkārtīgi nokavēta teritoriālā dalījuma maiņa Latvijas valstī.

Šobrīd mēs strādājam ar pirmsstrukturālajiem fondiem - tādiem kā Phare, ISPA, SAPARD, un tas vislabāk parāda, kā paralēli likumdošanas procesam mēs protam apgūt arī līdzekļus, kuri mums investīciju veidā ir pieejami no Eiropas Savienības. Pagaidām paveiktais darbs mani neapmierina. Mani neapmierina ne pieteikto projektu kvalitāte, ne projektu izstrādei piesaistīto speciālistu sagatavotība. Tā ir joma, kurai turpmāk tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Acīmredzot drīzumā Saeima saņems arī likumprojektus par reģionālo attīstību un par teritoriālo plānošanu.

Es aicinu jūs visus, cienījamās deputātes un godājamie deputāti, ministri, ierēdņi un valsts iedzīvotāji, īpašu uzmanību pievērst Eiropas Savienības jautājumiem, pievērst to valsts attīstības un tautas labklājības vārdā.

Atcerēsimies, ka nākošais gads var izrādīties Latvijas valstij izšķirošs. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Indulim Bērziņam - Latvijas Republikas ārlietu ministram.

I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Aizpagājušajā svētdienā man bija iespēja piedalīties diskusijā par Eiropas nākotni. Pirmajā lielajā diskusijā, kur piedalījās praktiski visu dalībvalstu, to skaitā lielāko valstu - Vācijas, Francijas, Lielbritānijas un tā tālāk - ārlietu ministri un visu kandidātvalstu ārlietu ministri. Pagaidām priekšstats par to, kādā Eiropā mēs nākotnē dzīvosim, nav pilnīgi skaidrs, un varētu pat teikt, ka dažādu valstu politiķiem, pārstāvjiem tas ir dažāds - ne pilnīgi sakrītošs.

Taču mums, Latvijai, kā kandidātvalstij svarīgi ir tas, ka mēs no pirmās dienas tiekam iesaistīti nopietnā diskusijā. Jā, šobrīd runas par Eiropas nākotni nav vis kaut kāda mākoņu stumdīšana. Šobrīd runas par Eiropas nākotni ir runas par to, kur mēs visi kopā dzīvosim, un tāpēc svarīga, pirmkārt, ir mūsu kā valsts līdzdalība visā šinī diskusijā, un gadījumā, ja mēs esam veiksmīgi un Eiropas Savienība tam ir gatava, es vienmēr atgādinu arī šo frāzi, ka mēs iestājamies Eiropas Savienībā, lai mums jau ir tiesības balsot “par” vai, ja tas nepieciešams, - arī “pret” par šo Eiropas nākotnes modeli.

Otrkārt. Tikpat svarīgas diskusijas kā starpvalstu ārlietu ministriem, premjeriem, prezidentiem un parlamentu pārstāvjiem ir diskusijas sabiedrībā, un tieši tādēļ Latvijas Ārlietu ministrija aktīvi aicina sabiedrību uz šo diskusiju gan “Delfos”, ņemot vērā visas, teiksim, interneta tehnoloģiju īpatnības un arī cilvēkus, kas sniedz savas atziņas, savas domas un priekšstatus šinī lappusē, gan lielākajā laikrakstā “Diena”, gan pārējos laikrakstos. To daru arī es, personīgi uzstājoties augstskolās gan Valmierā, gan Jelgavā, gan šinī piektdienā arī Ventspilī. Es aicināšu studentus piedalīties šinī diskusijā. Mums ir svarīgs sabiedrības viedoklis, jo bez šā sabiedrības viedokļa būs grūti formulēt nacionālās intereses.

Nākamais - Saeimas loma eirointegrācijā. Integrācijai Eiropas Savienībā tiešām ir trīs galvenie pīlāri: iestāšanās sarunas, likumdošanas saskaņošana un administratīvā spēja ieviest šo likumdošanu. Starp citu, šis pēdējais ir pats svarīgākais punkts, par ko bieži vien visvairāk uztraucas Eiropas Savienības valstis, un to uztraukumam ir pamats, jo ir svarīgi, lai paplašināšanās rezultātā Eiropas Savienība kļūtu vēl kvalitatīvāka, tas ir, konkurētspējīgāka valstu savienība.

Attiecībā uz pirmo sadaļu - iestāšanās sarunām gribu pateikt paldies maniem kolēģiem ministriem, kuri šobrīd ir ieradušies šeit, jo patiesi Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika. Tā ir iekšpolitika! Un par konkrētām lietām atbild konkrētas ministrijas, atbild konkrēti cilvēki.

Tas ir tāpat kā ar līgumu, kura sakarā pašlaik mūsu zvejnieki cenšas vienoties ar Lietuvu. Konkrēti Zemkopības ministrija vada šīs sarunas. Tāpat arī iestāšanās sarunās konkrētas ministrijas dod materiālus, un tālāk jau galvenais sarunu vadītājs - Ķestera kungs - vai arī es kā delegācijas vadītājs varu aizstāvēt tikai to pozīciju, par kuru kopumā ir vienojusies valdība. Nav šajā gadījumā Ārlietu ministrijas vai arī valdības atsevišķas ārpolitikas, jo - un to es gribu sevišķi uzsvērt - ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Eiropas lietu komisiju, un neviena šī sadaļa mūsu pozīcijā neparādās Briselē, pirms tā nav apspriesta Eiropas lietu komisijā.

Šeit es gribu gan uzsvērt vēl to, ka darba kārtībā šobrīd ir 56 likumi, to skaitā Valsts pārvaldes iekārtas likums, Darba likums un Administratīvā procesa likums. Ar to mums visiem ir jātiek galā, un es esmu pārliecināts, ka mēs tiksim galā.

Iestāšanās sarunas. Jā, mēs esam uz apdzīšanas joslas. Jā, ir ļoti svarīgi slēgt pēc iespējas vairāk sarunu sadaļu, jo vienkārši paskaidrot, ka tu esi labs, ir pavisam viegli tad, ja tu vari pateikt, ka tik un tik sarunu sadaļas ir slēgtas, tomēr es pilnībā piekrītu arī premjerministram, ka mēs neslēdzam šīs sarunu sadaļas tikai slēgšanas dēļ. Runa ir par mūsu nacionālajām interesēm, runa ir par to, kā mēs saskaņojam savu gatavību un spēju darboties vienotā Eiropā.

Un šajā gadījumā pats tipiskākais piemērs ir zivsaimniecība. Mēs vēlamies saglabāt resursu saudzēšanas politiku un zvejošanas tradīcijas Rīgas līcī. Tas nav mēģinājums ierobežot kādu, runa šeit daudz vairāk ir par ekoloģiju, bet mēs nevaram slēgt šo sadaļu, jo tāda ir mūsu pozīcija. Šī ir apstiprināta pozīcija, un delegācijas uzdevums ir aizstāvēt šo pozīciju.

Ir jautājumi, kuros mums tiešām ir jāvirzās uz priekšu. Piemēram, Latvijas valsts atbalsta politika ir vērtējama kā viena no labākajām. Mēs varētu slēgt arī sadaļu “Konkurence”, ja Saeima pieņemtu likumu par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Es saprotu, ka šodien ir sperts nopietns solis uz priekšu, un mēs ceram, ka tuvākajā laikā šis darbs tiks izdarīts. Likums tiks pieņemts, un mēs varēsim slēgt sadaļu.

Latvijai dažās sadaļās ir īpaši apstākļi, piemēram, telekomunikācijās, bet šie īpašie apstākļi nevar būt par šķērsli, lai iestātos Eiropas Savienībā. Ir nepieciešams virzīties uz priekšu un pieņemt Eiropas standartiem atbilstošu telekomunikāciju likumu.

Un nākamais - ziņojums par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. Dokuments, kas ir jūsu rīcībā, ir tapis, praktiski apkopojot visu resoru, ministriju un nozaru priekšstatus par to, kas ir izdarīts un kas vēl jādara. Par to, kas vēl jādara, starp citu, ļoti nopietni runāja premjerministrs, un arī es uzsvēru tuvākos un svarīgākos darbus.

Beigās gribu pateikt tikai vienu - Latvija ir vienīgā starp trīspadsmit kandidātvalstīm, kurai ir ne tikai valsts parlamentā apstiprināta valsts stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā, bet arī kuras valdība regulāri divas reizes gadā gatavo progresa ziņojumu nevis Briseles ierēdņiem, kā bieži vien Latvijā tiek uztverta Eiropas Savienība un kam īstenībā nav nekāda reāla pamata… tātad tā gatavo šo ziņojumu nevis Eiropas Savienības valstīm, Briselei, bet gan valsts parlamentam un attiecīgi arī sabiedrībai. Es esmu tiešām pateicīgs par to, ka šobrīd ir iespējamas šādas debates.

Un mēs, Ārlietu ministrija, aicinām Saeimu, valdību un sabiedrību piedalīties gan lielajā diskusijā par Eiropas nākotni, gan arī katrā konkrētajā diskusijā šeit, kad mēs runājam par savām nacionālajām interesēm, un man liekas, ka mūsu nacionālo interešu pamats un mūsu visīstākās nacionālās intereses ir pēc iespējas ātrāk iestāties gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Sēdes vadītājs. Paldies. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, ekselences! Es runāšu tikai par parlamentāro aspektu, jo galu galā mēs esam parlamenta mājā, šīs ir parlamentāras debates, un es gribētu mazlietiņ būt igaunis un palielīt mūs pašus, jo mums tiešām ir, ar ko lepoties, - ar to, kādā veidā un formā mēs sadarbojamies ar valdību un paši risinām Eiropas integrācijas jautājumus.

Es nesen runāju ar kādas dalībvalsts kolēģi, kurš ar lielu pacilātību un lepnumu teica, ka pie viņiem parlamentā tūlīt notiks eirodebates. Un tad, kad es viņam teicu, ka pie mums, valstī, kura vēl nav iestājusies Eiropas Savienībā un droši vien arī tuvākajos pāris gados nebūs iestājusies, arī notiek šādas debates, viņš bija visai pārsteigts.

Mūsu parlamentam, pateicoties procedūrai, kādu mēs esam pieņēmuši, ir īpaša loma un nozīme Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Mēs, visas šeit sēdošās partijas, esam teikušas, ka piekrītam šai integrācijai un, man jāteic, godīgi arī šo savu solījumu pildām.

Taču pie reizes es gribu teikt, ka mēs ne tikai esam izveidojuši interesantu sistēmu, bet arī esam ļoti labi. Es pat pieskaitītu mūs pie teicamniekiem, kaut gan tajās sarunu sadaļās, kas ir jau slēgtas, igauņi formālā ziņā ir bijuši labāki par mums. Ja mēs paskatāmies, cik ir to lielo likumu, kas vēl ir jāpieņem, lai līdz galam noformētu Eiropas likumdošanas bāzes pārņemšanu, tad redzam, ka mums ir vajadzīgi vēl apmēram 50 likumi. Igauņiem - vairāk nekā 100. Arī tas nozīmē, ka mēs varam uzsist sev uz pleca: parlaments strādā raiti, labi un aizkavēšanās mums nav. Mēs esam izveidojuši parlamentā sistēmu, kādas nekur citur nav. Mēs esam paņēmuši labākos paraugus no dāņiem un zviedriem un pielikuši savu latvisko lokalizējumu. Līdz ar to mūsu sistēma ir unikāla. Nekur citur pasaulē tādas nav, un es varu droši teikt, ka pēdējā laikā par to interesējas vesela rinda kandidātvalstu, mēģinot pārņemt mūsu pieredzi. Pat vēl vairāk - tādas divas valstis kā Gruzija un Ukraina, kas, protams, ir ļoti tālu no integrācijas Eiropas Savienībā, grib pārņemt Latvijas modeli, kā parlaments strādā kopā ar valdību.

Mēs jau tagad Kārtības rullī esam iestrādājuši procedūru, kas tiks lietota pēc tam, kad mēs būsim Eiropas Savienības dalībvalsts. Parlaments savu lomu ir atradis un nostiprinājis, un tā tas būs arī pēc tam, kad būsim Eiropas Savienībā.

Mūsu sistēma ir par iemeslu daudziem komplimentiem, ko es pēdējā laikā dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Kas ir pats būtiskākais, ko mēs esam ielikuši savā sistēmā? Mēs gribējām izveidot to tādu, lai Eiropas jautājumi nekad nekļūtu par krīzes pamatu mūsu valdībai. Jūs taču zināt, kā mēs mīlam mainīt valdības. Tad, lūk, mēs esam radījuši sistēmu, kas nodrošina, ka Eiropas lietas nekļūs par krīzes pamatu.

Mēs esam sadalījuši atbildību. Neviens no jums nevar teikt, ka jūs kaut ko nezinājāt, jo parlamentā ir pilna informācija par sarunu gaitu, par mūsu pozīcijām. Pagaidām par to atbild tikai Eiropas lietu komisija. Taču jau tagad atbildīgās komisijas saņem visus papīrus. Aicinu atbildīgās komisijas arvien vairāk un arvien aktīvāk piedalīties diskusijās par Latvijas nacionālajām interesēm - tām interesēm, ko apstiprinās parlaments un ko vēlāk valdība prezentēs Briselē.

Šajā sakarībā es gribētu pievērst jūsu uzmanību vēl kādam aspektam. Eiropas lietu komisijā strādā profesionāli darbinieki. Lielākā daļa no viņiem, lai varētu strādāt parlamentā, ir izturējuši konkursus, kas ir lielāki nekā universitātē. Manuprāt, ņemot vērā, cik ļoti latvieši mīl mainīt parlamenta sastāvu, mums turpmākajos gados jāliek liels uzsvars uz to, lai darbinieki tiktu apmācīti, lai komisijās šādu darbinieku būtu vairāk un lai viņi varētu būt parlamenta profesionalitātes kodols.

Šajā sakarībā jāsaka, ka Eiropas Savienība mūs atbalsta. Mūs atbalsta ar Phare naudu. Mūs atbalsta vēstnieki, un mūs atbalsta arī Veisa kungs.

Mums ir mūsu parlamentārā republika un mūsu Satversme, kas nosaka ļoti sabalansētas attiecības starp visiem varas zariem. Es varu tikai noliekt galvu to cilvēku priekšā, kuri radīja mūsu Satversmi. Protams, parlamentāra republika ir vissarežģītākais valsts pārvaldes veids. Es nevaru noliegt, ka tas ir arī visdemokrātiskākais valsts pārvaldes veids. Tas ir iemesls, kāpēc mēs varam lepoties ar Satversmi, kāda tā ir. Mēs, mēģinot tagad integrēt jaunajā Eiropā mūsu parlamentu un mūsu valsti, esam saglabājuši tos līdzsvarus, ko mūsu Satversmē ir ietvēruši tās radītāji. Tāpēc es, protams, ar diezgan lielu skepsi skatos uz visiem tiem mēģinājumiem panākt augstāku varas koncentrāciju atsevišķu amatpersonu rokās. Tas, protams, samazina demokrātijas pakāpi valstī.

Tagad pieminēšu dažas praktiskas lietas. Es nerunāšu par valdību, par sarunām par šīm lietām, jo valdība savu pozīciju prezentē.

Administratīvā kapacitāte. Tas ir atslēgvārds, ar ko mēs saskaramies savās sarunās ar Eiropas Savienību, un šim atslēgvārdam ir, tā teikt, divas puses. Pirmā ir pašas Eiropas Savienības administratīvā kapacitāte. Situācija sarunās pašreiz ir diezgan dīvaina. Mēs esam atbildējuši uz visiem jautājumiem. Pie sarunu galda mūsu puse visus uzdevumus ir izpildījusi. Mēs visu esam izpildījuši tajā sarakstē, no mūsu puses galds ir notīrīts, visi jautājumi ir atbildēti. Pašreiz mēs gaidām, ka Eiropas Savienība ar savu kapacitāti atvērs vairākas citas sarunu sadaļas, jo mēs esam gatavi turpināt sarunas, esam gatavi slēgt vēl daudz vairāk sarunu sadaļu.

Kur ir tā vaina Eiropas Savienībai? Nevēlēšanās. Sadalīšana pa grupām. Vai tiešām tā ir tikai administratīvā kapacitāte? To rādīs laiks.

Un tagad paskatīsimies paši uz sevi! Mums pārmeta administratīvās kapacitātes trūkumu. Kur ir tā sāls? Tā sāls, tā būtība ir pavisam vienkārša. Es tagad runāju nevis par šodienas situāciju, bet par to situāciju, kas iestāsies pēc trim četriem gadiem. Tad, kad saņemsim naudu no Eiropas Savienības lielajiem fondiem. Eiropas Savienība nav pārliecināta, ka mūsu cilvēki spēs kvalitatīvi un efektīvi izmantot Eiropas Savienības nodokļu maksātāju naudu. Un ar to saistīts ir galvenais uzdevums, kas mūsu valdībai ir jāveic tuvākajā laikā, nostiprinot, pa īstam nostiprinot Zīles kunga resoru.

Es domāju, šobrīd īsti vietā būs dažus vārdus pateikt par eiroskeptiķiem. Eiroskepticismam ir ļoti daudz dažādu iemeslu. Es tagad neanalizēšu tos, jo tā būtu gara saruna, bet, vulgarizējot visu šo situāciju, varu teikt, ka kopsaucējs ir latvieša dabiskais aizdomīgums: “Kāpēc tā Eiropa taisās pār mums savu naudu kaisīt, kāpēc viņa ir tik laba? Noteikti viņiem tur, Briselē, kaut kas ir aiz ādas.” Tā ir normāla reakcija, un nebūtu īsti ko pārmest. Jo par skaistām acīm jau it kā nekas nenotiek.

Es negrasos pretargumentēt un uzsvērt, kāpēc tas notiek, bet gribu teikt, ka mēs, politiķi, gan valdības, gan parlamenta pusē, esam vieni no galvenajiem eiroskepticisma veicinātājiem. Tad, kad mums ir jāpieņem grūti lēmumi, mēs visi šeit korī dziedam... Saeima, kā jūs zināt, ir Latvijā vislabāk apmaksātais koris, kam repertuārā ir viena dziesma... un tad mēs dziedam vēl arī otru dziesmu: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs!” To mēs darījām jau daudz agrāk, nekā ansamblis “Labvēlīgais tips” nāca klajā ar šādu dziesmu. Savus grūtos lēmumus mēs vienmēr pamatojam tikai ar Eiropu.

Jā, tiešām arī Eiropa mūs nesapratīs. Labāko Eiropas likumu pārņemšana mūs spiež rūpēties par mūsu apkārtējo vidi, par darba drošību, par pārtikas drošību, par nekorumpētu vidi, par sociālo drošību, un Eiropa mūs tiešām nesapratīs, ja mēs paši to negribēsim. Tā nav, ka mēs to negribam. Mēs to gribam, un mēs to katru dienu pierādām likumdošanā. Taču tā lieta ir ļoti dārga. Kā jau katrs kvalitatīvs process, kvalitatīva dzīve, protams, ir dārga. Tā ir viena no galvenajām problēmām, kas, manuprāt, mums ir jāpārvar. Jo mums nav tik daudz naudas, lai mēs varētu pieņemt Eiropas likumus, cik gribētos. Un vajadzētu arī dot naudu māsiņām, skolotājiem un mūsu vecākiem - pensionāriem. Taču, ja mums nav naudas, ko dot, tad mēs varam neņemt zināmu naudu.

Kolēģi, es vēršos pie jums, maniem kolēģiem parlamentāriešiem un kolēģiem valdībā. Tas, ko es teikšu, nav saskaņots nedz ar manu partiju, nedz ar frakciju. Mēs nevaram skatīties uz Eiropas Savienību tikai vienpusēji. Mums ir jādara gan vieglās, gan grūtās lietas, arī tās, kas ir vajadzīgas patērētājiem. Visā Eiropas Savienībā - izņēmums ir divas valstis - pievienotās vērtības nodoklis pārtikai ir zemāks. Mēs esam baltais zvirbulis, kas to nedara. Mūsu valsts ir pietiekami nostiprinājusies, lai mēs tagad šo izšķirošo soli spertu. Tādā veidā mēs skaidri un gaiši parādīsim sabiedrībai, ka integrācija Eiropas Savienībā - tās ir arī patīkamas lietas: ne tikai ceļošana bez vīzām, bet arī zināmi ekonomiskie ieguvumi.

Ja samazināsim pievienotās vērtības nodokli pārtikas pirmproduktiem, tas ir kartupeļiem, zivīm, graudiem, gaļai, galvenie ieguvēji būs Latvijas mazturīgie iedzīvotāji, un turklāt tas būs netiešs atbalsts mūsu lauksaimniekiem.

Es, protams, zinu, kādas būs Finansu ministrijas iebildes. Es paredzu, ka finansu ministrs nebūs priecīgs par to, ko es saku. Paldies Dievam, ka viņš šobrīd nedzird... Mums ir jābūt godīgiem pret sabiedrību un jāskatās uz to Eiropas procesu kopumā, nevis jāņem tikai vienas sadaļas... Tā ka es ierosinu, lai mēs tomēr sāktu par šo lietu diskutēt, lai mēs pieņemtu tādu politisku lēmumu. Jo aprēķini, ko līdz šim ir veikusi Finansu ministrija, ir vienpusēji, tie savā būtībā neņem vērā naudas aprites ātrumu, kas palielinās sabiedrībā, un to, kā naudas daudzums, tā teikt, pa preču grupām mainās... Zaudējumi, kā tas ir pilnīgi droši zināms, nebūs 71 miljons, kā mums apgalvo.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka Eiropā, Vakareiropā, galvenais sauklis ir: “Eiropa ir cilvēkiem!” Pašreiz mūsu sabiedrībai liekas, ka Eiropa ir mums. Nē, Eiropa ir cilvēkiem! Un šāds solis skaidri un gaiši parādītu, ka mēs, politiķi, to apzināmies.

Un visbeidzot. Es tiešām ceru, ka mēs savā intelektā un fantāzijā izaugsim tik tālu, ka nākamajās debatēs par Eiropu mēs diskutēsim par to, kāda turpmāk izskatīsies Eiropas Savienība, kuras dalībvalsts mēs būsim nākotnē; ka mēs jau tagad sāksim domāt, kāda šī organizācija tad izskatīsies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Saeimas Prezidij! Ekselences! Kolēģi! Mana dziļa pārliecība ir tā, ka Latvijai ir jākļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, jo tās ir mūsu vēsturiskās tiesības, ko nolaupīja PSRS okupācija, bez kuras Latvija būtu bijusi viena no Eiropas Savienības pamatlicējām. Un ne tikai. Globalizētajā tautsaimniecības pasaulē mēs varēsim vairot savu ietekmi un labklājību tikai tad, ja būsim plašas un stabilas alianses dalībvalsts. Tā ir iespēja sakārtot valsti. Taču mums ir ļoti kritiski jāskatās uz visu, kas saistīts ar Eiropas Savienības attīstību un mūsu vietu tajā. Tā nav eiroskepse, bet gan reālās situācijas vērtējums, kas mazinās vilšanos un vairos uzticību Latvijas integrācijas procesiem. Šobrīd es redzu divus nopietnus šķēršļus Latvijas centieniem tuvāko gadu laikā kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Vienu no tiem kontrolējam mēs, otru - pati Eiropas Savienība. Abos gadījumos tas ir politiskās gribas un atbildības trūkums. Godprātīga valsts politiskā pārvalde arvien biežāk tiek minēta kā galvenais kritērijs uzņemšanai Eiropas Savienībā un NATO, kā arī priekšnoteikums ekonomiskās palīdzības saņemšanai un valsts tālākai attīstībai. Tuvākajā laikā Latvijai jāveic aizkavējusies tiesu reforma, jāpabeidz privatizācija un nopietni jāsāk korupcijas apkarošana. Tikai tā mēs varam apliecināt savu politisko gribu izveidot Eiropas tiesību sistēmai atbilstošu valsts politisko pārvaldi. Jāatceras, ka šodien pieņemtie bezatbildīgie vai puslikumīgie lēmumi nelabvēlīgi ietekmēs rītdienas Eiropas Savienības atzinumus. Latvijā bieži vien dominē īstermiņa politiski aprēķini, taču Eiropas Savienībā pastāv ilgtermiņa politiskā atmiņa. Arī Eiropas Savienībai pašai ir raksturīgs politiskās gribas un atbildības trūkums. Galvenokārt tas izpaužas, neveicinot solīto Eiropas Savienības paplašināšanos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu virzienā, baidoties riskēt. Eiropas Savienības komisārs Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens atklāti brīdinājis, ka ir apdraudēts jaunu dalībvalstu uzņemšanas grafiks, jo atsevišķas pašreizējās dalībvalstis uzskata kandidātvalstis par apgrūtinošiem lūdzējiem, kuru uzņemšana izmaksās daudz naudas. Lielās un bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis baidās, ka mazās un nabadzīgās kandidātvalstis izjauks pastāvošo ekonomisko iekārtu un politisko līdzsvaru. Esmu dzirdējusi bažas, ka kandidātvalstīm ir svarīga piederība Rietumeiropai, ne tik daudz Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības attīstība atrodas strupceļā, jo trūkst vienotības un skaidrības par jaunās paplašinātās Eiropas jēgu un uzdevumu. Šo situāciju izraisījuši vairāki apstākļi.

Pirmkārt. PSRS sabrukums un tā sekas, to skaitā jauni draudi Eiropas drošībai un stabilitātei.

Otrkārt. Strauja globalizācija un Eiropas Savienības konkurētspēja tās sakarā. Eiropas Savienības pamatlicēju vīzija bija miers un stabilitāte Eiropā, taču šobrīd vīzija ir Eiropas Savienības ietekme pasaulē.

Treškārt. Eiropas Savienības kā institūcijas mazspēja nodrošināt efektīvu, “caurspīdīgu” un demokrātiski atbildīgu rīcību. Pilsoņu atsvešināšanās no varas ir galvenais Eiropas Savienības demokrātijas deficīta rezultāts, kas apdraud šīs varas leģitimitāti.

Un visbeidzot ceturtkārt. Eiropas Savienības idejiskie krusttēvi bija konservatīvo partiju ideologi, bet tās pārveidošanas iniciatori ir sociāldemokrāti. Kādas vērtības dominēs jaunajā konstitūcijā? Divu atšķirīgu vērtību sadursmju dēļ visas problēmas tiek politizētas, un tas nodara to apspriešanai lielu ļaunumu. Situāciju šobrīd varētu raksturot kā uzticības krīzi Eiropas Savienības iekšienē un attiecībās ar kandidātvalstīm. Tādēļ ir vajadzīgi uzticību veidojoši pasākumi, kuru rezultāts būtu tas, ka tiktu atrisināti gan ideoloģiska rakstura, gan gluži tehniski jautājumi un Eiropas Savienības paplašināšana turpinātos vienprātībā, kuras šodien tik ļoti trūkst.

Es uzskatu, ka šādu iespēju sniedz diskusija par konstitucionālā līguma izstrādes nepieciešamību, kas Eiropas Savienības nacionālajās valstīs, iestādēs un politiskajās aprindās kļūst aizvien skaļāka. Vismaz Eiropas Tautas partiju līmenī tiek debatēs iesaistītas arī kandidātvalstis. Šodien eirodebatēs mēs izvērtējām Latvijas kā šīs politiskās idejas patērētājas virzību uz Eiropas Savienību. Eiropas Savienības dalībvalstis ir definējušas, kādu Latviju tās vēlētos redzēt Eiropas Savienībā, un mums atliek izpildīt prasības. Taču reizē ar diskusiju par Eiropas Savienības konstitūciju aktualizējas arī mūsu iespēja pateikt, kādu Eiropas Savienību vēlas redzēt Latvija. Proti, Latvija vēlas būt pilntiesīga līdzdalībniece mums izšķirošu lēmumu pieņemšanā. Dalībvalstīm un kandidātvalstīm visām kopā un katrai atsevišķi ir jāatbild uz jautājumu - kāpēc mums ir vajadzīga Eiropas Savienība? Izvirzot kritērijus, pēc kuriem izstrādāt jauno Eiropas Savienības konstitūciju, jādomā par tās spēju pielāgoties arvien strauji mainīgajiem apstākļiem, kalpot kopējam labumam, kā arī nodrošināt mazo un nabadzīgāko dalībvalstu tiesības iepretī lielo un bagāto valstu gribai. Konstitucionālo debašu mērķis ir veicināt Eiropas Savienības ātrāku paplašināšanu, nevis radīt tai jaunus šķēršļus. Tāpat kā esošajām dalībvalstīm, arī kandidātvalstīm ir jāieņem noteikta pozīcija attiecībā uz pamatprincipiem. Vai vajadzīgs pilnīgi jauns konstitucionālais līgums vai arī jāpārveido esošie? Kā sadalīt kompetenci starp Eiropas Savienības un nacionālajām valstīm? Kā sadalīt kompetenci Eiropas Savienības institūciju starpā? Vai Eiropas Savienībai būtu jāatdarina klasiskais parlamentārās sistēmas modelis vai arī jāsaglabā līdzšinējā sistēma, kas balstās uz varas līdzsvarošanas principu? Vai Pamattiesību harta būtu iekļaujama konstitūcijā? Kāda būs nacionālo valstu nākotne un Eiropas Savienības eventuālās robežas? Atbildot uz šiem jautājumiem, radīsies konkrēti priekšstati par to, vai Eiropas Savienība būs tikai milzu brīvā tirgus reģions vai federatīva lielvalsts ar konstitūciju, kura realizē ideoloģiskus mērķus, vienlaicīgi sabalansējot varu. Konkurence politisko “uzstādījumu” starpā solās būt veselīgi satraucoša. Eiropas Parlamenta Konstitucionālā komiteja jau ir izstrādājusi vairākus darba dokumentus, kas sniedz konkrētus priekšlikumus par minētajiem pamatprincipiem. Viens no tiem asi kritizē Nicas līgumu, taču precīzi neiesaka nacionālajiem parlamentiem, vai ratificēt to vai ne.

Jaunas konstitūcijas tapšana, šķiet, ir neizbēgama. Ja Latvija vēlas nopietni iesaistīties debatēs par Eiropas Savienības konstitūcijas nepieciešamību, tad jau tagad tai jāizveido darba grupa. Manuprāt, tā varētu darboties Saeimas Eiropas lietu komisijas paspārnē un nākt klajā ar priekšlikumiem par Latvijai izdevīgākām pozīcijām. Latvijas viedoklis par Eiropas Savienības konstitūcijas pamatprincipiem nedrīkst izskanēt tikai politiskajās aprindās, debatēm ir jānotiek nacionālā mērogā. Piedaloties jaunas konstitūcijas izstrādē, varam pārliecināt dalībvalstis, ka no mums nav jābaidās. Mēs izprotam Eiropas Savienības būtību un esam gatavi iekļauties tajā. Uzņemšana Eiropas Savienībā nedrīkst kļūt par valsts pašmērķi. Mums nevajadzētu tik daudz uzsvērt iestāšanās sarunu tempus un rezultātu, cik steidzināt progresu valstī. Mūsu valsts mērķis ir nevis pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas Savienībā, bet pēc iespējas ātrāk būt gatavai iestāties. Debatējot par Eiropas Savienības konstitūciju, veidosim skaidru, saprotamu un sabiedrībā plaši atbalstītu priekšstatu par to, kāda Latvija izskatīsies un kā rīkosies, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds Mārim Sprindžukam.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie Saeimas deputāti! “Ziņojums par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” ir to daudzo darbu uzskaitījums, ko Latvijas valdība, administrācija un likumdevējs ir veikuši pēdējos gados, lai valsts sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Es teiktu, ka ar šo ziņojumu mēs paši sevi paslavējam par padarīto un iegūstam apziņu, ka esam pavirzījušies solīti tuvāk Eiropas Savienībai, un tas nav slikti, jo darīts ir daudz. Es tomēr gribētu, lai mēs neieslīgtu pašapmierinātībā, jo patiesībā esam izdarījuši vieglāko darba daļu - uzrakstījuši tik un tik likumu, izveidojuši tādas un tādas institūcijas, harmonizējuši tik un tik procentus direktīvu, slēguši tik un tik sarunu sadaļu. Bet vai esam spējuši sagatavot savas valsts sabiedrību pārmaiņām, kuras neizbēgami ietekmēs katru Latvijas pilsoni un iedzīvotāju? Reiz vienā auditorijā kāds radošās profesijas pārstāvis teica, ka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā atgādina vilciena sastāvu: lokomotīve ar lielu sparu raujas uz priekšu, bet vagoni vēl knapi izkustējušies no vietas. Rodas jautājums - vai sakabes izturēs rāvienu un vai sastāvs neaizbrauks uz Eiropu tikai ar priekšējiem vagoniem? Vai tante Bauskā un tēvocis Leons arī tiks līdzi? Kāpēc tik liela sabiedrības daļa ir skeptiska attiecībā uz Latvijas iestāju Eiropas Savienībā? Ne vienmēr tās ir pamatotas bažas par kaut kādu konkrētu apdraudējumu, tās drīzāk ir bailes no globalizācijas, kas neapturami ienāk Latvijā - kā Rīgā, tā lauku sētā. Mani uztrauc tas, ka Eiropas Savienības integrācija lielā mērā ir kļuvusi par tehnokrātisku aktivitāti - ierēdņi kaut ko plāno, kvotē, harmonizē un integrē, bet sabiedrība dzīvo savu dzīvi, kaut ko saprotot un kaut ko nesaprotot. Mani uztrauc tas, ka noslīkstam detaļās, bet nedomājam par lielām lietām - kāda būs Latvijas loma jaunajā Eiropā, kādiem jābūt mūsu uzņēmumiem, lai konkurētu globālā tirgū, kā jāskolo mūsu bērni, lai viņi izmantotu vienoto Eiropu kā iespēju izaugsmei un attīstībai, nevis brauktu uz to kā lētais darbaspēks; kādai jābūt mūsu valsts pārvaldei un pašvaldībām, lai tās spētu sekmīgi darboties jaunajos apstākļos un efektīvi kalpotu Latvijas sabiedrībai. Tā, piemēram, stratēģijas sadaļā, kurā ir aplūkota reģionālā politika, nevis definējam nacionālo attīstības plānu, reģionu intereses un attīstības scenārijus, bet demonstrējam savu neizlēmību jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu. Demonstrējam eksperimentus ar īpaši atbalstāmiem reģioniem un dažādām koncepcijām. Kamēr mēs te kaut ko definējam, laucinieks par visu jau ir nobalsojis - nobalsojis ar kājām, aizbraucot no Ludzas uz īru lauku sētu, kur viņa darbs vēl kādam ir vajadzīgs. Jo ilgāk skaldīsim matus par to, kādus novadus un reģionus veidosim, jo mazāk tie kādam būs vajadzīgi. Domāju, ka pienācis pēdējais laiks domāt par lielām lietām - par tautsaimniecības attīstību, par reģionu un pašvaldību spēju pildīt tiem uzticētās funkcijas, par izglītības konkurētspēju, par tiesiskumu valstī, par plašas sabiedrības iesaisti Eiropas Savienības integrācijas procesā. Domāju, ka Saeimas uzdevums ir nevis sekot ierēdņu pavadā un akli akceptēt sarunu sadaļas, bet spēt saredzēt Latvijas attīstību ietekmējošos būtiskos jautājumus, izgaismot tos un kalpot sabiedrībai par bākuguni un advokātu tās interešu aizsardzībā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! “Ziņojums par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” diemžēl nesatur objektīvu faktiskā stāvokļa analīzi, bet atgādina propagandas materiālu, kurā uzsvērti tikai pozitīvi momenti, turklāt daudzi no šiem momentiem parādīti tendenciozi, pārspīlēti, tajā pašā laikā noklusējot visas negatīvās parādības tautsaimniecības un sociālajā jomā.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas ekonomika tuvojas spējai izturēt Eiropas Savienības tirgus spēku konkurences spiedienu. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā rūpniecības stratēģijā ir minēts uzdevums mainīt rūpniecības struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības ražošanai. Uzdevums, protams, ir pareizs, tikai nav redzams, kas pēdējos gados būtu reāli darīts šā uzdevuma izpildei. Neveiksmīgas ekonomiskās politikas un galvenokārt Privatizācijas aģentūras pilnīgi neveiksmīgas darbības dēļ Latvijas tautsaimniecības struktūra nevis tuvinās Eiropas Savienībai, bet gan arvien vairāk sāk līdzināties trešās pasaules valstu struktūrai. Latvijas eksportā dominē izejvielas un pusfabrikāti. Koksnes un tās izstrādājumu eksporta īpatsvars kopējā Latvijas eksportā pagājušā gadā sasniedza 39%, bet eksportā uz Eiropas Savienības valstīm - pat 52%. Tajā pašā laikā mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas deva tikai 5,5% no kopējā eksporta un 2% no eksporta uz Eiropas Savienību. Salīdzinājumam var minēt, ka Igaunijas kopējā eksportā mašīnas un mehānismi dod 25%, bet koksne un tās izstrādājumi - tikai 7% no kopējā eksporta. Šāda eksporta struktūra nebūt neliecina par to, ka uzlabojusies Latvijas tautsaimniecības struktūra un konkurētspēja, tāpēc nevar izmantot šo tēzi, lai pamatotu mūsu gatavību iestāties Eiropas Savienībā.

Ziņojuma trešajā nodaļā “Labklājības celšana” ir minēti daži pozitīvi makroekonomiskie rādītāji: 2000.gadā ir bijis iekšzemes kopprodukta pieaugums par 6,6% un samērā neliels patēriņa cenu pieaugums - 2,6%. Minēti arī daži ekonomiskās likumdošanas akti. Taču nekur nav parādīts, kā tas ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni. Tāpēc ir nepieciešams atgādināt, ka pašlaik iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, sasniedzis tikai divas trešdaļas no 1990.gada līmeņa. Ievērojama daļa valsts iedzīvotāju faktiski cieš trūkumu. Apmēram 80% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kur vidējais ienākums uz vienu ģimenes locekli ir mazāks par oficiāli apstiprināto iztikas minimumu - 83 lati mēnesī -, bet 20% iedzīvotāju dzīvo ģimenēs, kas, vērtējot pēc starptautiski atzītas metodoloģijas, atrodas zem galējā nabadzības sliekšņa, jo šajās ģimenēs ienākums, rēķinot uz katru ģimenes locekli, nepārsniedz 25% no iztikas minimuma. Visgrūtākais materiālais stāvoklis ir ģimenēm, kas audzina bērnus. Materiālās labklājības līmeņa krasa pasliktināšanās ir izraisījusi valstī demogrāfisku katastrofu. Astoņdesmito gadu otrajā pusē vidēji ik gadu piedzima 40 tūkstoši bērnu, taču pagājušajā gadā - vairs tikai 20 tūkstoši. Mirušo iedzīvotāju skaits kopš 1992.gada ievērojami pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu. Tikai iedzīvotāju dabiskās kustības negatīva saldo dēļ valsts iedzīvotāju skaits ir pēdējos četros gados samazinājies par vairāk nekā
68 000 cilvēkiem. Valdība faktiski neko nedara, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju. Gluži pretēji! Tā no gada uz gadu atliek likumā paredzēto pabalstu palielināšanu ģimenēm, kas audzina bērnus.

Ziņojuma autori pilnīgi aizmirsuši pieminēt bezdarba problēmu. Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits šā gada aprīļa sākumā pārsniedza 99 000 cilvēku jeb vairāk nekā 8% no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Sakarā ar to, ka daudzi ilgstoši bezdarbnieki, kam vairs nepienākas bezdarbnieka pabalsts, ir pārtraukuši reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā, faktiskais bezdarbnieku skaits ir daudz lielāks. Varu minēt tādu skaitli: 165 000 cilvēku jeb 15% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Un, ja salīdzinām, pieņemsim, 1998.gadu ar iepriekšējo gadu, tad redzam, ka faktiski nodarbināto cilvēku skaits ir samazinājies no 1 043 000 līdz 1 038 000, tātad faktiski nodarbināto cilvēku skaits ir samazinājies gadu no gada.

Bez tam nedrīkst aizmirst, ka par bezdarba problēmām nevar spriest, vadoties tikai pēc valsts vidējiem skaitļiem. Daudzos rajonos, īpaši Latgalē, stāvoklis ir patiesi traģisks. Reģistrēto bezdarbnieku skaits Rēzeknes rajonā ir 27%, Krāslavas rajonā - 21%, Balvu rajonā - 21% un tā tālāk. Šiem rajoniem ir piešķirts īpaši atbalstāmo reģionu statuss. Atbalsta sniegšanai ir izveidots Reģionālais fonds un Reģionālās attīstības padome, kurai jāgatavo priekšlikumi valdībai un jāuzrāda fonda līdzekļu izmantošana. Tomēr šo institūciju darbs ir mazefektīvs, jo īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai piešķir gadu no gada arvien mazāk un mazāk budžeta līdzekļu.

Lai uzlabotu stāvokli depresīvajos reģionos, nepieciešams pastiprināts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, būtu jāveicina investīcijas šajos uzņēmumos un jāpiemēro tiem labvēlīga nodokļu politika.

Diemžēl pēdējie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz nodokļu atlaides tikai lielajiem uzņēmumiem, kas trīs gadu laikā investīcijas būs izlietojuši 10 miljonu latu apmērā.

Ziņojuma paragrāfā nr.3.2, runājot par lauksaimniecību, ir pareizi norādīts, ka valdība ir veikusi zināmus pasākumus šīs nozares atbalstam. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šie atbalsta pasākumi ievērojami atpaliek no tā atbalsta, kuru saņem lauksaimnieki Eiropas Savienības valstīs, tāpēc šie atbalsta pasākumi ir nepietiekami un nevar nodrošināt mūsu lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības produkcijas konkurētspēju ar Eiropas Padomes valstu subsidēto produkciju.

Latvijas lauksaimniecībā ir nodarbināti 50% no strādājošo kopskaita, bet šī nozare dod tikai 2,2% no iekšzemes kopprodukta, un tāda proporcija ir izveidojusies galvenokārt tāpēc, ka lauksaimniecības produkcijas apjoms ir samazinājies daudz straujāk nekā nodarbināto skaits.

Iestājoties Eiropas Savienībā, lauksaimniecības produkcijas ražošanai Latvijā tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs tika noteiktas kvotas. Šīs kvotas jaunuzņemtajām valstīm nekādā ziņā nebūs lielākas par faktiski sasniegto ražošanas apjomu. Ja mēs tuvākajos gados nespēsim ražošanu palielināt, tad, iestājoties ES, saņemsim arī mazas kvotas.

Latvija ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības valstīm arī veselības aprūpes jomā. Latvijā 2001.gada budžetā paredzētais finansējums veselības aprūpei ir tikai 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma. Šis rādītājs ir viens no viszemākajiem Eiropā. Turpretī Igaunija šiem mērķiem izmanto 6,2%, Lietuva - 4,8, Polija - 4,6 un tā tālāk. Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vidēji no 7 līdz 9 procentiem. Nepietiekamā finansējuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir nonākusi strupceļā. Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji ir paziņojuši, ka tagad viņi slimniekus uz plānveida operācijām pieraksta jau uz augustu, bet, nesaņemot papildfinansējumu, šo pierakstīšanu tuvākajā laikā vispār pārtrauks. Bez papildfinansējuma novembrī un decembrī būs apdraudēta pat neatliekamās palīdzības sniegšana.

Izglītību par prioritāti ir nosaukušas visas Latvijas valdības, kas darbojas kopš 1993.gada, tomēr šī prioritāte vienmēr ir palikusi tikai uz papīra. Gluži pretēji! Vairākas reizes tika atlikta Izglītības likumā savulaik paredzētā skolotāju algu palielināšana līdz divu minimālo algu līmenim. Tagad esot paredzēts, ka ar 2001.gada 1.septembri skolotāju algas palielinās tikai par 2 latiem.

Nav arī skaidrs, kas notiks ar mazajām lauku skolām, ja tiks realizēta iecerētā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz 102 novadu izveidošanu, par kuru centriem pārsvarā gadījumu kļūs pilsētas.

Jāteic, ka administratīvi teritoriālā reforma ir slikti sagatavota - nav paredzēti pasākumi lauku ceļu uzlabošanai, sakaru un satiksmes reorganizācija. Reformas autoru apgalvojumi, ka reformu rezultātā pašvaldības kļūs finansiāli patstāvīgākas, neatbilst patiesībai, jo budžetā un nodokļu likumdošanā nav paredzētas nekādas izmaiņas. Tas nozīmē, ka pēc reformas valsts budžeta un pašvaldību budžeta izlīdzināšanas fonda dotējums, kuru līdz šim saņēma pagasti, nonāks novadu centrā. Ļoti maz ticams, ka no šīm dotācijām daudz ko saņems jauno novadu nomales.

Nobeigumā - secinājums. Mēs atrodamies visai tālu no Eiropas Savienības līmeņa. Pārrēķinot iekšzemes kopproduktu pat pēc pirktspējas paritātes, Latvijā ir tikai 98% no Eiropas Savienības līmeņa. Pat pie nosacījuma, ka Latvijā iekšzemes kopprodukts ik gadu pieaugs par 5%, lai sasniegtu Eiropas Savienības pašreizējo līmeni, mums būs vajadzīgi 27 gadi. Jārēķinās, ka šajos gados var būt arī ciklisku krīžu periodi, tāpēc faktiski šis periods var būt vēl garāks.

Ziņojuma sākumā tika īpaši atzīmēts, ka Latvija neatpaliek no līdervalstīm iestāšanās sarunu procesā, un tas tiek pasniegts kā pašpietiekošs sasniegums. Tomēr, analizējot iepriekšminēto, rodas iespaids, ka valdība pārāk aizraujas ar procesu, aizmirstot par mērķiem - nacionālo interešu aizstāvēšanu. Mēs ejam uz Eiropas Savienību, bet uz noteikumiem, kurus mums diktē, nevis kā līdzīgi partneri, un par to nopietni ir jādomā valdībai un arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Aigars Kalvītis - ekonomikas ministrs.

A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).

Godātais Ministru prezidenta kungs, Saeimas priekšsēdētāj, deputāti, cienījamais Bartaševiča kungs!

Es sākumā gribētu uzdot Bartaševiča kungam vairākus jautājumus, un tie būs saistīti ar faktu, ka, liekas, atmiņa mums kaut kādā veidā ir palikusi ļoti īsa. Mēs esam aizmirsuši, kāda Latvija izskatījās 1991.gadā, 1992.gadā un 1993.gadā. Vēl vairāk! Es gribētu pajautāt Bartaševiča kungam, vai viņš zina, kāda izskatās Krievijas ekonomika, Baltkrievijas ekonomika un Ukrainas ekonomika, un, vai nosaucot sausus statistikas skaitļus, mēs varam kaut kādā ziņā apgalvot, ka Latvija ir viens no visatpalikušākajiem Eiropas nostūriem. Droši vien to var apgalvot tikai tad, ja ir mākoņains laiks un ja ir jādomā, kā šos mākoņus izdzenāt, ko ļoti labi acīmredzot grib iemācīties darīt daži no darboņiem.

Es gribētu arī atgādināt, ka 1992.gadā Latvijā nebija tirgus ekonomikas. Mums nebija nekādas sasaistes ar Eiropas Savienības valstīm. Mēs nemācējām ražot produktus. Vēl vairāk! Mēs nemācējām tos pārdot. Inflācijas līmenis sasniedza gandrīz 600% gadā. Vai tādēļ mēs varam skatīties šodien ar pesimistisku skatu, ja visi makroekonomiskie rādītāji mūsu valstī nemitīgi aug?

Mums ir viena no zemākajām inflācijām Eiropā. Mums ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Austrumeiropas valstīs. Es vēl gribētu teikt, ka pēdējā gadā tas bija pats augstākais. Mūsu ekonomika kļūst konkurētspējīga, jo vairāk nekā 60% eksporta iet uz Eiropas Savienības valstu tirgiem, un mēs varam ar pilnīgu apziņu atzīt, ka Latvijā funkcionē tirgus ekonomika. To visu, protams, var neredzēt un redzēt vien to, kas notiek austrumos no mums.

Tomēr es gribu vēlreiz apstiprināt, ka desmit gadu laikā Latvijas ekonomika ir izgājusi cauri lielām pārmaiņām un ir spējusi palielināt savu konkurētspēju, un man nav ne mazāko šaubu, ka, integrējoties lielākās tirgus struktūrās, nokļūstot Eiropas Savienībā, mēs spēsim eksistēt un vēl dinamiskāk attīstīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītie kolēģi! Es tomēr gribētu saprast, ko mēs šodien apskatām, - vai mēs apskatām konkrētu dokumentu, kas ir mūsu darba kārtībā un saucas “Ziņojums par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”, vai mēs runājam par visu ko?

Man kaut kā gribētos vairāk runāt par konkrēto dokumentu un pateikt varbūt savus novēlējumus un ieteikumus.

Protams, Bartaševiča kungs varētu strādāt pie romāna “Drūmupe” turpinājumiem, un es domāju, ka tā varētu būt viena no viņa sūtībām. Tas reizēm nav nemaz tik slikti.

Gribētos vairāk runāt par ieteikumiem draudzīga aicinājuma formā ar tiem, kuri šo dokumentu ir izveidojuši, jo tomēr, atkal un atkal lasot šo dokumentu, man rodas jautājums: vai mēs esam spējīgi šodien nodrošināt sava darba kvalitāti un tiešām virzīties uz augšu? Arī attieksmē pret jautājumiem, nepārvēršot tos par vispārīgām frāzēm, bet runājot par to, kas ir izdarīts, vai ir izdarīts pietiekami daudz un kā vēl trūkst.

Diemžēl, ja mēs skatāmies šo ziņojumu, tas galvenokārt ir vienkārša atskaite - dokuments, kas fiksē kaut ko kā atskaite. Un tas, šķiet, tomēr ir šā dokumenta trūkums, jo ir tikai atskaite, ka izdarīts ir tas un tas, it īpaši, ja runā par likumiem, ko mēs šeit, Saeimā, esam pieņēmuši. Mēs zinām, kādus likumus mēs esam pieņēmuši. Taču es domāju, ka ir jābūt problēmai, tās vērtējumam, it īpaši problēmu klasifikācijai pēc to svarīguma, bet analītiskas izvērtēšanas šajā darbā, teikšu tā maigi, ir par maz.

Pieņemsim, ka mēs esam pieņēmuši likumus vienā, otrā vai trešā nozarē (šeit bija runa arī par nozarēm), un tad rodas jautājums: vai ar šiem likumiem pietiek? Vai tie ir pati pilnība? Varbūt ir nepieciešami būtiskāki un mazāk būtiski likumi?

Daži piemēri. 24.lapaspuse. Par intelektuālo īpašumu it kā ir rakstīts: “Likumdošana pamatā atbilst Eiropas Savienības standartiem.” Ko tas nozīmē “pamatā atbilst”? Kā tad tur vēl trūkst un kāpēc?

Tālāk. Jā, ir pateikta neliela kritika par izpildvaras darbību un ir uzskaitīts, cik ir krimināllietu, cik protokolu ir sastādīts, cik lielas naudas summas ir iekasētas. Bet pasakiet man, vai 28 krimināllietas ir daudz vai maz? Varbūt vajadzēja 280 krimināllietu? Kurš vērtēs to? Un diemžēl es esmu spiests šeit atgādināt, ka Latvijā pirātiskā produkcija plaukst un zeļ. Lūk! Tātad ar šiem padarītajiem darbiem varbūt ir stingri par maz.

Bieži vien sarunās ar izpildītājiem izskan: “Nepilnības likumos!” Tad man ir jāprasa: kādas nepilnības viņiem traucē tur strādāt un vai tas šeit ir redzams? Šeit tā nav!

Tagad par diezgan amizanto. Godīgi sakot, diezgan amizanti 25.lapaspusē ir lasīt par korupcijas apkarošanu. Es lasu šādu teikumu: “Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Latvijas nodaļa “Delna” ir atzinusi, ka Latvijā sabiedrības bažas par korupciju ir lielākas nekā tās reālā izplatība.” Ļoti svarīgs, ārkārtīgi nozīmīgs teikums! Bet ko tad tas patiesībā nozīmē? Vai šī nodaļa ir pilnvarota runāt valstiski? Vai kāds viņu ir pilnvarojis to darīt? Vai tad nav citu starptautisku vērtētāju, kuru vērtējums ir pavisam citāds?

Mēs atceramies, teiksim tā, bēdīgi slaveno “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, kurai ir bijuši dažādi vērtētāji un arī dažādi vērtējumi. Līdz ar to gribas jautāt: vai varam tik pārsteidzīgi ielikt vienu teikumu un uzsvērt vienas organizācijas vērtējumu, pie tam, redzot, ka šis vērtējums ir tikai tāds vispārīgs: “Bažas ir... lielākas”? Ko nozīmē “lielākas”? Ko nozīmē “mazākas”? Tā ka, šķiet, tas ir drusciņ par daudz deklaratīvs teikums, un atskaitēs par padarīto darbu no deklaratīviem teikumiem vajadzētu izvairīties.

Mēs zinām, ka mēs lielākoties vēl tikai veidojam šo ceļu uz Eiropas Savienību, un tas ir mūsu darbs, bet, ja runa ir par ceļa veidošanu, tad katrā posmā ir jāpasaka skaidri un gaiši, kas ir izdarīts un kas nav izdarīts. Nevar atskaitē rakstīt vispārīgas frāzes!

Jo, redziet, kas par lietu! Ja mēs taisīsim tādas atskaites, tad mēs varam radīt zināmu neuzticību turpmākajos vērtējumos par mums. Es tomēr saprotu, ka mūs vērtē kvalitatīvi vērtētāji - cilvēki ar pamatīgu pieredzi, kuri prot atšķirt “ūdens gabalus” no lietišķās puses.

Tālāk parunāsim par dažām konceptuālām lietām, kas, liekas, šeit nav vajadzīgas. Vai tad šī reforma, kas skar administratīvo pusi, ir obligāts nosacījums pirms iestāšanās Eiropas Savienībā? Nu nav taču! Kāpēc notiek tik plaša un gara izrunāšanās par lietu, kas sabiedrībā faktiski nav apspriesta? Par lietu, kas šeit, Saeimā, ir bērna autiņos. Mēs ieliekam to šajā ziņojumā kā nezin kādu unikāli padarītu darbu. Es esmu lasījis šo atskaiti un varu jums pateikt, ka, runājot par saimniecisko pusi, tur nav nekā iekšā. Izmantot kādu vienas pašvaldības pieredzi un vispārināt to uz kopīgajiem aprēķiniem ir vienkārši, nu kā lai es jums saku, tā drusku panaivi. Tad, kad mēs nonākam līdz skaitļiem, ir jābūt nopietnākiem!

Tā ka, šķiet, šī sadaļa, šī minēšana neko jaunu nedod. Neviens mums neprasīja to ielikt tur iekšā. Mēs varētu runāt par to... jā, protams, virzībai ir jābūt, protams, reforma ir vēlama. Protams! Bet tad nav jārunā, ka nezin kas jau ir gandrīz vai noticis.

Tagad par tādu, var teikt, diezgan spēcīgu iebildi jeb, teiksim, par draudzīgā aicinājuma asāko daļu. Paskatieties, lūdzu, šo ziņojumu un parādiet šajā ziņojumā pamatproblēmas, kas mums turpmāk ir sagaidāmas. Salieciet tās pa plauktiem un parādiet, kurām no tām mums būs vajadzīgi īpaši finansu papildresursi. Lūdzu, esiet tik laipni! Ko mūsu valstij vajadzēs darīt finansiālajā jomā jau tuvākajā laikā, izskatot šīs sadaļas, - kurā jomā un cik lielas summas (vismaz aptuveni) mums būs nepieciešamas? To gan vajadzētu katrā apskatāmajā jomā ielikt iekšā skaidri un gaiši.

Es atceros bēdīgo pieredzi, kas man šeit bija jāpiedzīvo tad, kad mēs balsojām par aizsardzības finansējumu nākamajā gadā. Mums te bija gudreļi, kas negribēja neko tur ielikt iekšā. Un tas notika tieši pirms mūsu Valsts prezidentes brauciena uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti jauki! Mēs braucām runāt par virzību uz NATO un nevarējām pateikt, ko mēs 2002.gadā darīsim ar savām finansēm - ko no tām mēs dosim un ko mēs nedosim aizsardzībai. Tas bija vienkārši vairāk nekā smieklīgi! Labi, ka daži pozīcijas deputāti nāca pie prāta, ka daži viņu atbalstītāji - žurnālisti te sasvīduši kā kukainīši skraidīja riņķī un viņus pārliecināja, un balsojums beigu beigās bija pozitīvs. Paldies Dievam! (No zāles deputāts E.Baldzēns: “Opozīcija balsoja!”) Bet šoreiz tas notika tikai tāpēc... kā šeit skaļi ir sašutis Baldzēna kungs par viņa nepieminēšanu... tas notika tikai tāpēc, ka sociāldemokrāti balsoja par šo finansējumu. Lūk, tā ka tādas lietas gan ir nopietni jāapskatās. Un es saku vēl vienu reizi: par to, kādus likumus mēs esam pieņēmuši, nevajag te tik briesmīgi gari un plaši stāstīt, bet par to, kā trūkst, pirmkārt, otrkārt un treškārt, gan gribētu dzirdēt.

Un pēdējais, uz ko es gribētu aicināt. Es visu laiku te jūs draudzīgi aicinu un ceru, ka vismaz kaut kas tiks ievērots. Sakiet, lūdzu, vai nebūtu vērtīgi ziņojumā ielikt Latvijas salīdzinājumu ar citām kandidātvalstīm skaitļos? Kā mums veicas vienā, otrā vai trešā jomā tieši skaitliskajā izteiksmē, cik tālu mēs esam, kā mums trūkst, un varbūt, ka mēs kaut kur esam arī priekšā, jo galu galā mēs taču zināmā mērā sacenšamies. Mēs te runājām par vienu, par otru, par trešo valsti, tāpēc mums vajadzētu kaut kādas sacensības. Lūk, par šādiem labiem rezultātiem mēs tad arī varētu priecāties tāpat kā par citiem mūsu valsts pārstāvju sasniegumiem dažādās nozarēs. Tā ka, kolēģi, galvenais, ko es gribu teikt, ir tas, ka, protams, darbs ir padarīts, ka, protams, virzība ir, bet mēs visi, es ceru, gribam sasniegt šīs virzības galamērķi ar kaut kādu gandarījuma izjūtu. Un kvalitatīvi strādājot, nevis tulkojot... piedošanu, reizēm rodas bažas, vai tikai šis un tas nav pagrābts no kaut kādiem citiem dokumentiem, tulkots no angļu valodas un ielikts te iekšā. Nu ja tas tā nav, tad ir ļoti labi. Lūk, tad ir ļoti labi. Bet reizēm rodas tāds iespaids, ka šis un tas tur varētu līdzīgs būt.

Lūk, es jums vienkārši novēlu sekmes un mēs šeit, Saeimā, esam tādēļ, lai draudzīgi vērtētu padarīto, dotu pilnvaras tālākai strādāšanai un sadarbotos ar tiem, kuri vēlas kaut ko mainīt attiecīgo likumu jomā - vienu vai otru, vai arī novērst nepilnības, jo labāk ir vairīties šeit no vispārīgām frāzēm, no kaut kādiem vēsturiskiem mantojumiem un tamlīdzīgām lietām. Šim nolūkam ir citas tēmas, citas lekcijas, bet šeit ir runa par konkrētu analītisku dokumentu, kuram būtu nepieciešams arī analītisks vērtējums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms turpinām debates, informēju jūs, ka mums ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums - turpināt darbu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Tā kā deputāti ceļ iebildumus, lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 16, atturas - 16. Turpināsim debates.

Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” frakcija).

Ministru prezidenta kungs! Ministru kungi! Ekselences! Kolēģi! Mūsu politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija vienmēr ir iestājusies par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Kāpēc? Tāpēc, ka, mūsuprāt, Eiropas Savienība ir vienīgā reālā institūcija, kas garantē Latvijas ekonomisku un politisku attīstību, kas garantē demokrātiju mūsu valstī. Tāpēc mēs ar lielu uzmanību vienmēr lasām tos ziņojumus, kuri nāk no Briseles, un arī citus dokumentus, bet visrūpīgāk mēs lasām progresa ziņojumus par attīstību valstī. Un, protams, mēs lasām ne tikai tās sadaļas, kurās mēs esam slavēti un cildināti, bet rūpīgi lasām arī tās sadaļas, kur runa ir par mūsu problēmām, tāpēc šodien, nākot uz šo sanāksmi, es cerēju, ka šeit būs ļoti lietišķa saruna. Es cerēju, ka valdības vadītājs un ministri ir nākuši uz Saeimu ar domu... Labi, visiem ir skaidrs, ko labu mēs esam izdarījuši, bet mums taču tik daudz kas ir neizdarīts, un es jūs lūdzu, deputātu kungi...

Te jau Dobeļa kungs pareizi runāja par to secību, kādas ir tās prioritātes, uz kurām mums Saeimā būtu jāvērš uzmanība, lai mūsu progress integrācijas procesā būtu daudz ātrāks. Diemžēl neko tamlīdzīgu es nedzirdēju, bija tāda sišana sev uz pleca, ka viss ir kārtībā un tā tālāk. Es nedomāju, ka tas bija lietišķi un ka tas bija pareizi.

Neviens runātājs līdz šim nav izteicies par vienu no vislielākajām problēmām, ar kuru jātiek galā valstij, un tā ir sabiedrības integrācija. Kas būtu jāizdara šai valstij, lai šis process virzītos uz priekšu. Nu neba jau ar kādu vienas programmas uzrakstīšanu, konferences sarīkošanu un būtībā ķeksīša atzīmēšanu. Tā taču tas nedarbosies.

Es ceru, valdība saprot, ka mūsu frakcija varētu ļoti daudz darīt tieši šajā laukā - palīdzēt sabiedrības to daļu, kuru mēs pārstāvam, pēc iespējas ātrāk tuvināt, teiksim, šai valstij un mēģināt palīdzēt šiem cilvēkiem integrēties. Ja jūs man prasītu, cik reižu premjers vai valdība ar mums ir runājuši šo gadu laikā, es teiktu: “Nevienu!” Mums nav reāla dialoga ar valdību. Kā tad jūs, godātie kungi, domājat šo sabiedrību integrēt, ja nav dialoga? Kaut vai ar tiem cilvēkiem, ar tām politiskajām partijām, kas pārstāv šos cilvēkus. Es nedomāju, ka mēs kur tālu tiksim šinī laukā, ja tāda dialoga nebūs.

Ir vesela rinda visādu konvenciju, kas šeit ar steigu būtu jāpieņem, lai mēs varētu parādīt sabiedrībai Eiropā, ka mēs esam reāli gatavi integrācijai Eiropas Savienībā un ka mēs tur varētu iestāties, kad pienāks tas laiks. Mēs to nedarām!

Katrs liels, augsts ciemiņš, kas atbrauc uz šejieni, runā ar mums par konvencijām, kuras būtu jāratificē, kuras sen jau bija jāratificē, bet mēs par to šeit nemaz nerunājam. Neviens mūs te nemudināja - godātie deputāti, tas ir svarīgi! - sak, es esmu atbraucis no turienes un turienes, un man tur vienā valstī visi iesaka, ka tas jums ir jādara! Nekā tāda nav! Principā lai tikai kāds te nepaliek dusmīgs, lai tik kādu nepataisa kreņķīgu. Es nedomāju, ka tas bija lietišķi, Ministru prezidenta kungs, tāpēc es aicinu uz lietišķumu šā ļoti svarīgā jautājuma apspriešanā un aicinu uz ļoti nopietnu dialogu arī ar opozīciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamais premjerministr! Ministri! Kolēģi! Tiešām ir simpātiski turpināt tādā garā, kā runāja Dobeļa kungs, pievēršoties tieši konkrētiem jautājumiem, kas būtu sevišķi akcentējami un darāmi, sperot nākamos soļus un gatavojoties iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā.

Es šajā sakarā gribētu vispirms parunāt par dažiem kopējiem makroekonomikas un monetārās politikas jautājumiem, to aktualizācijas dažādiem aspektiem. Protams, mēs it kā esam sajūsmā par iekšzemes kopprodukta pieaugumu, kas pagājušajā gadā bija 6,6% apmērā, taču ir arī drusku jāpaskatās, kāda ir iekšējā struktūra šim iekšzemes kopproduktam. Rūpniecības pieaugums bija zem šiem procentiem - tikai 4,3% -, bet, protams, to apsteidzošs, tāpat kā visos iepriekšējos gados, bija pieaugums komercpakalpojumos, finansu pakalpojumos (piemēram, tirdzniecībā - par 9,6%, nekustamā īpašuma izmantošanā, nomā - par 13,6% un tā tālāk). Tātad lielāks pieaugums ir bijis nozarēs, kas nav saistītas ar pamatražošanu jeb, ja tā var teikt, pamatienākumu bāzi pašvaldību un valsts budžetā.

Tālāk. Salīdzinot tomēr jāņem vērā, kāda ir bijusi bāze. Diemžēl redzam, ka pagājušajā gadā sasniegtais rūpniecības apjoms vēl nesasniedza 1998.gada līmeni - gada pirms Krievijas krīzes. Protams, mīnuss pie šā vispārējā skaitļa ir tas, ka diemžēl imports mums apsteidz eksportu. Arī pēdējā mēnesī... Martā imports pieauga par vairāk nekā 10%, eksports - tikai par 2%. Tā ka mēs vēl netiekam vaļā no šīs nelabvēlīgās disproporcijas. Turklāt es gribētu vērst jūsu uzmanību uz sekojošo. Mums iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir apmēram 3000 ASV dolāru. Eiropas Savienībā diskutē par to, kā Eiropas Savienībā uzņems jaunas dalībvalstis. It kā ir noteikti kaut kādi normatīvi. Ja valsts iekšzemes kopprodukts sasniegs uz vienu iedzīvotāju kādus 70 vai 75% no tā iekšzemes kopprodukta, kāds ir Eiropas Savienībā, tad arī varēs būt runa... Tā ka jautājums par iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem ir ļoti nopietns.

Tālāk. Lai mēs to sekmīgāk darītu, tātad ir jāatbild uz vienkāršu jautājumu: kādi mums ir uzņēmējdarbības nosacījumi no makroekonomiskā viedokļa? Vēlreiz atgriežos pie jautājuma par kredītu pieejamību uzņēmējiem. Pozitīvi, protams, ir tas, ka pieaug to kredītu apjomi, ko izsniedz mūsu komercbankas, kā arī tas, ka gadu gaitā pakāpeniski samazinās kredītprocenti, taču kredītprocentu likmes paliek vēl relatīvi augstas. Šā gada martā īstermiņa kredītiem latos tās bija 13,1%, bet valūtās - 11,1%. Ilgtermiņa kredītiem abos gadījumos, abās valūtās, tās bija robežās no 9,5% līdz 10%. Taču atklāti jāsaka, ka diez vai šie statistikas dati ir pavisam korekti, jo reti dzirdēts no vidējiem vai mazajiem uzņēmējiem, kas ņēmuši kredītus dažādās komercbankās, ka viņiem būtu izdevies ilgtermiņa kredītus paņemt par likmēm, kas zemākas par 10%. Tiek teikts, ka parasti tās ir 12%, 13% vai 14% līmenī. Tātad, no šā viedokļa, it kā joprojām pastāv šī disproporcija, ar kuru mēs lepojamies, - ka inflācija mums ir tikai 2% vai 3% gadā, bet tajā pašā laikā kredītlikmes saglabājas augstas. Neskatoties uz to, ka mūsu komercbanku īpašnieki - 70% vai vairāk - faktiski ir ārvalstnieki... Tā ka mēs gaidām labvēlīgu mājienu par kredītprocentu likmju turpmāku samazināšanos. Jāņem vērā vēl arī tas, ka komercbankas, kuras ir ārvalstu īpašnieku rokās, visus šos gadus būtībā nemaksāja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Es gribu pieminēt vēl kādu normu, kas pastāv Eiropas Savienībā. Lai pārietu uz vienotu valūtu (eiro), Māstrihtas līgumā ir norma par kredītprocentu likmēm. Ilgtermiņa kredītu procentu likmei nav jābūt augstākai par 2%... augstākai par trīs valstu viszemākajām šādu kredītu procentu likmēm... Piemēram, 1998.gadā Eiropas Savienības valstīs vidējās ilgtermiņa kredītu likmes bija 5-6% gadā. Tā ka tas ir ļoti būtisks jautājums, kas mums jāņem vērā, sperot nākamos soļus.

Vēl viena piezīme diskusijai, analīzei. Uzņēmējdarbības kreditēšanu varbūt ierobežo arī tas, ka kredītresursi ir nepietiekami. Tātad valstī šobrīd ir taktika veidot parādu (tas tagad ir apmēram 570 miljonu latu) tā, ka lielāks tā īpatsvars attiecas uz iekšzemes resursiem. No uzņēmējdarbības viedokļa, no tautsaimniecības viedokļa, būtu lietderīgi, ja mums paliktu vairāk šo resursu izsniegšanai kredītu veidā uzņēmējiem un valsts mēģinātu aizņemties objektīvi nepieciešamos līdzekļus kaut kur ārvalstu kapitāla tirgū. Šobrīd šā iekšējā parāda īpatsvars ir 39% no kopējā parāda summas.

Vēl viens diskutabls jautājums. Kā mēs zinām, Latvijas Banka glabā visas savas rezerves pārsvarā ārvalstu bankās. Tādēļ es domāju, ka vajag ļoti nopietni padomāt par iespējamiem instrumentiem, lai Latvijas Banka savas rezerves daļēji (es pasvītroju, - daļēji!) noguldītu tepat Latvijā vai arī zināma veida garantētos vērtspapīros vai emitētu hipotekārās ķīlu zīmes, tādā veidā radot kredītresursus uzņēmējdarbībai izsniedzamiem aizdevumiem. Jo nekur jau neizbēgsim no tā, ka nauda, ko Latvijas Banka gulda ārzemēs, varbūt nāk mums atpakaļ ar pieskaitījumu... Pasaules Bankas kredītu veidā nāk atpakaļ uz Latviju. Var būt, ka mēs varam daļēji iztikt bez starpniekiem šajā ziņā, un tad arī Latvijas Banka ciešāk ieslēgtos šādu jautājumu risināšanā tautsaimniecības interesēs, ne tikai rūpētos par valūtas stabilitāti kā tādu.

Vēl viens nopietns jautājums, kas, iespējams, ir saistīts ar kredītresursu salētināšanu, ir jautājums par lata iespējamo piesaisti SDR valūtu grozam vai, pareizāk sakot, lata atsaisti no SDR valūtu groza, pārejot uz lata piesaisti eiro. Šobrīd ir, kā jūs zināt, tāds stāvoklis, ka SDR valūtu grozu veido dolārs (45% apmērā), Japānas jēna (15% apmērā), eiro (29% apmērā) un Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11% apmērā). Latvijas Banka pauž viedokli, ka tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiks skatīts jautājums par lata iespējamo pārsaisti attiecībā pret eiro. Es uzskatu, ka par to ir jāsāk domāt ātrāk, jo skaitļi liecina, kā mūsu uzņēmēji pārdod savas preces: 66% no visa eksportētā ieiet Eiropas valstu tirgos. Veseli 66%! Tāpēc šis jautājums ir mūsu vājā vieta. Tas ir visnotaļ diskutējams, lai mēs domātu par lata piesaisti eiro ātrāk nekā pēc 6 vai 8 gadiem. Atcerēsimies vēl arī to faktu, ka Igaunijas krona jau šobrīd ir pēc būtības piesaistīta eiro! Līdz šim tā bija piesaistīta vācu markai. Arī Lietuva šogad jau pieņēma attiecīgas likumdošanas normas, lai nākamajā gadā litu piesaistītu eiro. Ir daudz plusu šajā ziņā. Protams, tādi plusi var būt, un to skaitā ir arī, kā jūs zināt, šāds: ja kredītus saņems eiro, ir jāmaksā mazāki procenti nekā tad, ja kredītus saņem citās valūtās. Tā ka arī šī ir ļoti nopietna lieta, kas diemžēl šajā ziņojumā nav aizskarta. Un šajā ziņā izpalīgos, es domāju, būtu vērtīgi uzaicināt Latvijas Banku.

Ir vēl viens ceļš, kā sekmēt iekšzemes kopprodukta pieaugumu jeb tā tuvināšanu Eiropas Savienības valstu līmenim. Tā ir nodokļu politika. Es negribētu teikt daudz komentāru šajā sakarā, bet vēlētos tikai atgādināt, ka mūsu veiktā analīze un diskusijas sociāldemokrātu grupu iekšienē rāda, ka mums ir jārīkojas trijos virzienos: pirmkārt, jāpiešķir uzņēmējiem nodokļu atlaides par ieguldījumiem jeb investīcijām (vienalga, vai tas ir 50% apmērā vai kādā citādā apjomā); otrkārt, jāveic pakāpeniska tā sociālā nodokļa samazināšana, kas ir jāmaksā darba devējam, un, treškārt, jādomā par nodokļiem attiecībā uz finansu pakalpojumiem, kā tas ir jebkurā valstī, lai finansu pakalpojumi nebūtu privileģētā stāvoklī.

Šobrīd, es domāju, vairākumam ir skaidrs, ka diemžēl mums ir ne visai pamatota nodokļu atlaižu “mozaīka” attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli. Pirmkārt, tika pieņemtas nodokļa atlaides par tādām investīcijām, kas ir virs 10 miljoniem, un tas, kā mēs uzskatām, principā ir nekorekti. Otrkārt, pie mums ir 30% atlaides tiem, kas ražo augstas tehnoloģijas izstrādājumus. Treškārt, pie mums ir uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides - līdz 80% - tiem, kas strādā brīvajās ekonomiskajās zonās. Ceturtkārt, pie mums ir nodokļu atlaides - līdz 20% - maziem un vidējiem uzņēmējiem. Tā ka mums ir vesela atlaižu gamma, raiba gamma, kas liecina, ka mums nodokļu ziņā nav noteiktas politikas, kā atbalstīt uzņēmējdarbību.

Un visbeidzot. Par mazo un vidējo uzņēmēju darbības atbalsta formām. Ziņojumā ierakstīts, ka veidos atkal jaunu programmu - programmu 2002. -2006.gadam. Ir bijušas jau iepriekš programmas, taču, analizējot tās, mēs nonākam pie secinājuma, ka šie dokumenti varbūt tiešām ir labi, izsvērti, bet nav praktiskās realizācijas. Var teikt, ka praktiskā realizācija - tas būtu, teiksim, reģionālais fonds, no kura tiek daļēji kompensēti kredītprocenti izsniegtajiem aizdevumiem atbalstāmos reģionos. Šajā sakarībā es gribētu pieminēt Latvijas Bankas viedokli. Atļaušos citēt, teiksim, to, ko saka viens no Latvijas Bankas departamentu vadītājiem. Ancāna kungs saka, ka mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam vajadzētu koncentrēties uz apmācību un informācijas nodrošināšanu, kā arī neatmaksājamas palīdzības piešķīrumiem konkrētu mērķu sasniegšanai, nevis tādu instrumentu izmantošanu kā kredītprocentu likmju starpību kompensācija. Es domāju, ka tā ir diezgan būtiska neizpratne par to, kā valstis realizē šādu atbalstu. Modernās valstīs mazo un vidējo uzņēmumu attīstību realizē un atbalsta ar kredītprocentu daļēju kompensāciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Paldies jums, Kalniņa kungs.

Ārpus kārtas runāt vēlas ministrs. Lūdzu! Vārds finansu ministram Gundaram Bojāram… Gundaram Bērziņam. (Zālē skaļi izsaucieni.)

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Es domāju, ka lielāku diskreditāciju jūs man nevarējāt teikt un piedēvēt, kā šobrīd mēģinājāt to darīt.

Es runāšu īsi. Vienkārši tādēļ, lai tās lietas, kas ir nepatiesas vai neatbilst īstenībai, vai nav izskatītas sistēmā, neizskanētu bez atbildes.

Gribu pateikt, ka valdībai ir ļoti skaidra pozīcija, kādā veidā attīstīt valsti, un tam labākais pierādījums ir kopprodukta pieaugums iepriekšējā gadā. Kalvīša kungs teica, ka tie, iespējams, ir labākie rezultāti Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū. Es varu to droši pateikt. Nupat biju kandidātvalstu finansu ministru sanāksmē, kur visas kandidātvalstis iesniedza savus oficiālos rādītājus. Latvijai ir bijis vislabākais kopprodukta pieaugums iepriekšējā gadā, un Igaunija ir otrajā vietā - tās kopprodukts ir pieaudzis par 6,4%. Uz ko tas balstās? Uz ko balstās tas, ka valsts ir sākusi attīstību pēc depresijas un ka attīstības tempi ir pietiekami augsti? Protams, ir jāņem vērā ārējie faktori, globālās ekonomikas likumsakarības, tirgus konjunktūra, pieprasījums un piedāvājums. Protams, ja kopumā pasaulē valda ļoti dziļa krīze vai depresija, atsevišķam reģionam ir grūti uzturēt ļoti augstus attīstības tempus.

Kāpēc pagājušajā gadā mums ir izdevies gūt vislabākos rezultātus, ja mūs salīdzina ar kaimiņvalstīm? Tāpēc, ka ir ļoti skaidra nodokļu politika, kas ir virzīta uz nodokļu samazināšanu. Šajā sakarā jāpiemin trīs aspekti nodokļu politikā, kuri jāskata savstarpējā mijiedarbībā. Pirmais ir atsevišķu komponentu izmaksu kopējais nodokļu slogs. Tātad - kopprodukta daļa, kas tiek pārdalīta caur budžetu. Jāatzīst, ka Latvija iepriekšējos gados jau bija nonākusi līdz vidēju nodokļu aplikšanas zonai. Kopprodukts tika pārdalīts izdevumu daļā - apmēram no 40% līdz 42%. Protams, Eiropas Savienības valstis atļaujas pārdalīt vairāk. Kopējā pārdale, kopprodukta pārdale caur budžetu Eiropas Savienības valstīs ir no 44% līdz 54%. Tā ir šā līmeņa uzturēšana… Taču jūs varat labi redzēt arī to, ka Eiropas Savienība ir reģions, kas globālās konkurences apstākļos ir pēdējo desmit gadu laikā attīstījies vislēnāk. Šī augstā nodokļu pārdale ir tā, kas neļauj uzturēt augstu dinamismu. Diemžēl ir pilnīgi skaidrs, ka Eiropas Savienībā augsti kopprodukta pieaugumi nav iespējami, pastāvot šādai sistēmai, bet, protams, tas kopprodukta līmenis, kas ir sasniegts, ļauj garantēt dažādu problēmu stabilu risināšanu.

Tā ir viena lieta. Lai palielinātu savu kopproduktu, Latvijai ir jākonkurē nevis ar Eiropas Savienību, bet ar daudz dinamiskākām valstīm - ar zemākiem nodokļu slogiem. Veidojas diezgan liela pretruna starp finansu resursu nepieciešamību un iespējām, kādas ir. Latvija ir samazinājusi nodokļu pārdali caur kopproduktu, un nākamā gada budžetā tā daļa jau būs mazāka par 30%. Tas rāda, ka šāda attīstība ir iespējama.

Pirmā lieta - darbaspēka nodokļi. Sociālā nodokļa samazināšana, kā jūs zināt, ir bijusi noteikta likumā un ir vairākus gadus konsekventi realizēta. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka darbaspēka nodokļu ziņā Latvija ir izlīdzinājusi savu konkurētspēju Baltijas tirgus ietvaros. Pirms dažiem gadiem sociālais nodoklis Latvijā bija 38%, Lietuvā un Igaunijā 30%-31%. Šobrīd Latvijā ir 35%, abās kaimiņvalstīs - attiecīgi 33% un 34%. Darbaspēka nodoklis, otrais, kas veido kopsummu, ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tad, kad mēs runājam par iedzīvotāju ienākumu nodokli, mēs aizmirstam pateikt, ka no visām Eiropas Savienības valstīm un kandidātvalstīm Latvijai ir praktiski viszemākais iedzīvotāju ienākumu nodoklis - 25%. Krievija šobrīd iet uz 13% nodokli, jo nav nodokļa bāzes. Igaunijā šis nodoklis ir 26%, Lietuvā - 29%. Tātad darbaspēka izmaksu ziņā praktiski ir izpildīts stratēģiskais uzdevums palielināt valsts konkurētspēju Baltijas tirgus apstākļos, sevišķi darbaspēka izmaksu ziņā. Jautājums - kā tālāk palielināt šo konkurētspēju?

Investīcijas. Mēs runājam par tām lietām, kas ir kaimiņos. Tie, kas nevēlas saskatīt vai nesaskata neko labu šinī valstī, slavē to, kas notiek citur. Arī Saeimā ir garas runas par to, kas notiek Igaunijā. Nu ir jauns ienākumu nodoklis, nu būs brīnumi, un kur nu mēs paliksim… Nu kur nu mēs palikām? Nodoklis darbojās veselu gadu. Taču pieauguma tempi Latvijai bija augstāki, investīciju apjomi Latvijā bija lielāki. Kāpēc? Tāpēc, ka ir citi faktori, kas darbojas kā vienots kopums attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, nodokļiem, visiem maksājumiem. Lai izlemtu, kur veidot projektu, tiek izvērtēts katrs no projektiem, ja tiek nolemts, ka tas tiks veidots Baltijas valstīs - tiek izrēķināts, kāds būtu katram atsevišķam projektam nodokļu slogs Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Esmu priecīgs, ja tiekos ar uzņēmējiem, kas saka: “Mēs taisīsim centru Latvijā, jo izrēķinājām, ka Latvijā maksāsim par 100 000 latu mazāk nekā Igaunijā.”

Izstāstīšu, kāpēc. Lai veicinātu investīcijas, mēs esam aizmirsuši vēl dažas lietas, kas ir pieņemtas iepriekš. Pie mums ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaide, kas ir 20%. Gadā tas ir 6 miljonos latu mērams atbalsts vidējam un mazajam biznesam. Mums vienīgajiem (es vēlreiz uzsveru: vienīgajiem!) Eiropas Savienības kandidātvalstu un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir spēkā tāda norma kā paātrinātās amortizācijas iespēja investīcijām. Dubultā amortizācija pirmajos gados - tāda norma nav spēkā nevienā no šīm valstīm. Tas ir atbalsta instruments, ko atsevišķas valstis lieto kā atbalstu atsevišķiem sektoriem. Teiksim, Zviedrijā dubultās amortizācijas piemērošana tiek uzskatīta par lielu atbalstu mežrūpniecības nozarei, lai tā varētu modernizēties. Mums šī norma darbojas vispārējā kārtībā. Pagājušogad atsevišķās kompānijās amortizācijas atskaitījumi pieauga trīskārt. Tātad - tiem, kas ir investējuši līdzekļus un amortizējuši daļu no šīm investīcijām... Tā ir būtiska lieta, ko ņem vērā auditori. Pārrunās viņi saka: “Kāpēc jūs to nesakāt? Jums ir vislabākā situācija!” Un tāpēc kapitāls šeit nāks.

Pagājušogad investīcijas Latvijā bija 246 miljoni latu - otrās lielākās pēdējo desmit gadu laikā. Tas ir 5,6% no kopprodukta.

Varētu ļoti daudz runāt arī par šo sadaļu.

Trešais, uz ko aicināt jūs, sociāldemokrāti, un kas būtu nāvējošs Latvijas ekonomikai šajā brīdī, ir kapitāla aplikšana ar nodokli. Kur ir Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar Igauniju? Ja jums, Kalniņa kungs, būtu 10 miljoni latu un jūs domātu, ko darīt, un gribētu būvēt rūpnīcas, vai jūs to naudu ieguldītu tāpēc, lai uzbūvētu sienas un lai tā ēka stāvētu? Jūs to ieguldītu tāpēc, lai jūsu kapitāls pieaugtu, pieaugtu mājas vai uzņēmuma vērtība, un tad, kad uzņēmums būtu kaut ko sapelnījis, jūs to peļņu varētu izņemt un virzīt citur.

Igaunijā peļņas nodoklis, izņemot peļņu vai kapitālu, ir 35% no šīs peļņas, un tāpēc kapitāls meklē iespējas, kā varētu ienākt Latvijā, kam pēc piecdesmit gadu pārtraukuma uzkrājuma līmenis veidojas pakāpeniski. Ārvalstu investīciju ienākšana ir vitāli svarīgs jautājums, jo ārvalstu investīciju plūsmas apstāšanās būtu bremzes, un ekonomikas pieaugums beigtos. Un es kategoriski uzskatu, ka esmu paudis savu viedokli, es esmu atcēlis arī vērtspapīru darījumu aplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Un es kategoriski uzskatu, ka to tuvākajos trijos vai piecos gados nedrīkst darīt. Latvijā tiks aplikts ar nodokli kapitāls, tiks aplikti darījumi ar vērtspapīriem tanī brīdī, kad Latvija būs sasniegusi kādu noteiktu attīstības pakāpi. Šobrīd tas būtu noziedzīgi. Ir noziedzīgi to darīt! Te slēpjas Latvijas panākumu atslēga kapitāla piesaistei. Tās ir tikai dažas lietas, Kalniņa kungs, par kurām es gribēju runāt, bet šīs debates varētu būt arī garākas. Latvijā ir pietiekami labas šīs iespējas, tomēr nedrīkst aizmirst trīs būtiskas lietas, kur ir jāatrod līdzsvars.

Tas, ko jūs redzat kā problēmas, veidojot budžetu, ir trīs lietas. Pirmā ir makroekonomiskā stabilitāte. Lai arī kādi būtu mūsu izdevumi, tad, ja mums ir vajadzīgi aizņēmumi un ja arī deficīts varbūt šobrīd nav nulles līmenī, tomēr ir jābūt rāmjiem, no kuriem mēs nedrīkstam iziet. Inflācijas līmenim, aizņemšanās un deficīta līmeņiem ir jābūt noteiktos rāmjos, jo tas ir pamats valsts attīstībai. Ja pamats ieplaisās, nebūs arī nekā cita.

Otrā problēma ir labvēlīga vide un nosacījumi uzņēmējdarbības attīstībai. Nav mums iespēju bez attīstības atrisināt nevienu problēmu. Jūs zināt, ka sarunās ar Eiropas Savienību, apspriežot visas problēmas, pēdējā laikā visvairāk tiek uzsvērta dzīves līmeņu izlīdzināšanās perspektīva kandidātvalstīs un Eiropas Savienībā. Ja notiktu dzīves līmeņu tuvināšanās un starpība būtu mazāka, vai tad būtu radies jautājums par brīvu darbaspēka kustību? Nebūtu! Tāpēc attīstība ir vienīgā iespēja, kā mēs varētu nodrošināt savu cilvēku labklājību, sociālo problēmu risinājumus, valsts attīstību un arī iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc ir jāsamazina nodokļi, lai valsts varētu attīstīties tālāk.

Taču trešā problēma ir visnepatīkamākā, jo visām šīm trim lietām ir jāatrodas mijiedarbībā, līdzsvarā. Mums ir nopietni jādomā, kā nodrošināt arvien pieaugošās prasības pēc izdevumiem. Latvijas kapacitāte finansēt kādu no pasākumiem no Eiropas Savienības dalībvalstīm atšķiras par veselu pakāpi, jo kopproduktam ir trīs reizes lielāka nodokļu pārdale budžetā... Kopprodukta pārdale caur budžetu ir pusotras reizes lielāka, un tātad kopumā gandrīz desmit reizes ir lielāka arī iespēja finansēt. Taču mēs gribam ļoti daudzas lietas. Nespēdami nodrošināt cilvēka cienīgas pensijas, mēs jau runājam par Eiropas Savienības bezdarbnieku vai bankrota sistēmas ieviešanu un par citām lietām. Manuprāt, to darīt nedrīkst, tas viss ir jādara pakāpeniski. Mēs nevaram pacelt to, ko šobrīd spēj pacelt Eiropas Savienība. Mēs to izdarīsim, bet tikai pakāpeniski!

Vai arī integrācija NATO. Es uzskatu, ka tā ir ļoti svarīga, jo, no finansu viedokļa raugoties, es varu pateikt tā: ja mērķis iestāties NATO tiktu sasniegts, ekonomikai būtu visizdevīgākās investīcijas, jo ārvalstu investīciju apjoms pieaugtu divākāršā, trīskāršā apjomā, kā tas bija Ungārijas, Polijas vai Čehijas gadījumā, un tāpēc ir jāatrod līdzsvars starp valsts attīstību, starp izdevumiem - gan sociālajā sfērā, gan attīstības sfērā - un makroekonomisko stabilitāti. Taču, lai to nodrošinātu, protams, ir nepieciešami kompromisi. Neviens no šiem faktoriem nedrīkst būt dominējošs, tiem visiem ir jābūt līdzsvarā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies finansu ministram! Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Sociāldemokrāti atbalsta ceļu uz Eiropas Savienību un ir gatavi skatīt ar šo integrāciju saistītos konstitucionālos lēmumus, kas piedāvāti šajā programmā.

Taču, pirms runājam par šo programmu, es gribētu pateikt nelielu repliku saistībā ar radikālā demagoga - finansu ministra uzstāšanos par to, ka sociāldemokrātu programmā ir ierakstīts: “Kapitāla aplikšana ar nodokli”. Es domāju ir demagoģiski piedēvēt kādam politiskajam spēkam kādu netikumu un pēc tam cītīgi iztirzāt, cik tas ir slikti. Šis nodoklis te tika vairākkārt minēts, kad par to iestājās un runāja mūsu akadēmiķis Arnis Kalniņš. Akadēmiķa kungs arī precīzāk izskaidros, kādā veidā sociāldemokrātu programma paredz aplikšanu ar šo nodokli un tautsaimniecības attīstību saistībā ar progresīvā nodokļa sistēmu.

Tātad ko es gribēju pateikt jums pēc būtības? Prezentējot šo programmu, politiķi minēja nacionālo interešu statusu. Ko es saprotu ar šīm nacionālajām interesēm vismaz divos veidos?

Pirmais veids. Protams, es gribētu, lai mēs gan sabiedrībai, gan paši sev atbildētu uz vienu jautājumu, ka globalizācijas procesos mēs neļausim starpnacionālajiem koncerniem mūsu valdības vietā pieņemt lēmumus, kuri attiecas uz visu valsti. Es domāju, ka šis jautājums mums ir jāuzdod pietiekami nopietni, izejot no tā, ka Latvijas Banka ir iezīmējusi tādu jēdzienu kā valsts nozagšana.

Runājot par nacionālajām interesēm, es gribētu pateikt, ka šajā programmā es atradu sadaļu par reģionu attīstību. Šī sadaļa ir ļoti nopietna, bet tā nav izstrādāta. Un es gribētu pateikt, ka, lai gan mūsu valstī ir pozitīvi makroekonomiskie rādītāji un kopumā ir vērojams bruto algas palielinājums, tas viss attiecas galvenokārt uz lielajām pilsētām, it sevišķi uz galvaspilsētu, bet blakus tam astoņu gadu laikā bezdarba līmenis Latgales visos rajonos ir virs 20 procentiem, un, pastāvot lielajam bruto algas pieaugumam valstī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latgalē šī alga nevis palika iepriekšējā līmenī, bet pat samazinājās.

Runājot par Eiropas Savienību un aģitējot par to, mēs, protams, varam balstīties uz kosmopolitisko Rīgu, bet es domāju, ka mums ir jābalstās arī uz to, ka balsojumā par to - būt vai nebūt Latvijai Eiropas Savienībā, piedalīsies arī reģioni. Un, raugoties no šāda viedokļa, ejot uz Eiropas Savienību, mums reģioniem ir jāgarantē, ka mēs saglabāsim savu valsti, ka mēs saglabāsim un attīstīsim nāciju, ka mēs saglabāsim un attīstīsim savu valodu.

Runājot no tautsaimniecības viedokļa, jāteic, ka reģionos, protams, joprojām īpaši spoža nekā nav. Ja varam atzīmēt, ka labā līmenī ir piensaimniecība, tad turpat ir jāpasaka piebilde, ka tikai 2% piensaimnieku saimniecību ir rentablas. Ja mēs sakām, ka mums tautsaimniecībā, zemkopībā, cūkkopībā viss rit normāli, tad jāpiebilst, ka tikai 90% ir tādu zemnieku, kuriem ir vairāk par 5 cūkām. Turklāt ir pateikts, ka faktiski neviens no gaļas pārstrādes uzņēmumiem neatbilst Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām. Neviena no lopkautuvēm nav sertificēta atbilstoši prasībām. Pastāvot šādām nostādnēm un valsts attieksmei pret reģioniem, mēs pašreiz joprojām saskaramies tikai ar to, ka no reģioniem cilvēki brauc uz Eiropas Savienības valstīm pagaidu vai pastāvīgā darbā. Tam varbūt ir arī zināms pluss, ka viņi aizbrauc uz Eiropas Savienību, jo viņi redz, kā cilvēki dzīvo, un, raugoties no tāda viedokļa, arī viņi gribēs labāk dzīvot.

Taču programmatiski šajā sadaļā mums tiek piedāvātas tikai divas lietas. Pirmā lieta - ir reģionālās attīstības fonds, tiek konstatēts, ka tas dod reālas pastāvīgā darba vietas, dod reālas pagaidu darba vietas, bet mēs paši ar savu balsojumu, ar 7.parlamenta balsojumu un ar to valdību atbildību, kuras mēs esam izveidojuši šeit, šo reģionālās attīstības fondu paši esam vēl samazinājuši.

Otrs, ko es šeit redzu. Attiecīgā programma saistībā ar reģionālo attīstību piedāvā... Tā faktiski ir viena no administratīvās reformas sadaļām. Tātad reforma vietējo pašvaldību līmenī piedāvā nostiprināt vietējās pašvaldības, apvienojot tās, ar domu, ka tādā veidā varētu attīstīt šis teritorijas, šos novadus, taču, tā kā blakus šai vietējai reformai tiek īstenota arī ceļu programma, infrastruktūras attīstības programma, pašvaldību informatizēšanas programma, investīciju programma no valsts budžeta un investīciju programma no Eiropas Savienības līdzekļiem, tad šī reforma ir nolemta neveiksmei šodien. Runājot par šo vietējo reformu, mani pārsteidz vienīgi tas, ka īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās ir atstāts viens pats ar savu reformu, un valdību veidojošās partijas šo izrāvienu vienā no virzieniem arī apstādinās, jo, protams, tas ir izrauts no konteksta.

Ja mēs runājam par pašvaldību nostiprināšanu, tad es domāju, ka pašvaldību nostiprināšana arī bez citām attiecīgām reformām tomēr dos iespēju reģionus attīstīt, un tādā gadījumā būsim konsekventi līdz galam. Eiropas Pašvaldību hartā ir pierakstīts, ka pašvaldības ir spēcīgas savos divos līmeņos. Kāpēc mēs aizmirstam par otro - vēlēto līmeni, par reģionu līmeni? Līdz ar to saistībā ar šādu jautājuma nostādni es gribētu pateikt, ka 7.Saeima attiecībā uz reģionu līmeni neko jaunu valstij nav devusi. Mēs nepildām savu attiecīgo uzdevumu, lai līdzsvarotu valsts attīstību, kas ir deklaratīvi ierakstīts, jo nekādu mehānismu, kas varētu palīdzēt to izdarīt, programmā nav.

Es gribētu pateikt, ka turpmāk - atlikušajā gadā mums varbūt izdosies šiem cilvēkiem izkliedēt mākoņus un ka viņi caur mūsu darbu ieraudzīs, ka Eiropas Savienība kā tāda Latvijas valstij var būt arī labu nesoša, it sevišķi novados dzīvojošajiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Bet tagad vārds Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņa kungam.

I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).

Cienījamie kolēģi deputāti! Jau tagad gribu pateikt paldies par tiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, kas līdz šim ir izskanējuši, jo šī tiešām valdībai ir ļoti vajadzīga kritika, bet es nācu tribīnē tādēļ, lai pateiktu dažus vārdus par tādu lietu kā globalizācija un Latvijas nacionālās intereses, jo tas izskanēja jau iepriekšējā runātāja teiktajā.

Redziet, ar ko atšķiras mazi bērni no pieaugušiem un atbildīgiem cilvēkiem? Ja mazam bērnam piedāvā: “Ko tu gribi ēst?” un viņam ir izvēle, viņš grib ēst visu, jo acis parasti ir lielākas nekā bērna vēders. Pieaugušais, ja viņam ir izvēle - es pasvītroju vēlreiz, ja viņam ir izvēle - izvēlas to, kas ir enerģētiski vērtīgs un arī veselībai vērtīgs. Protams, ja viņš ir pietiekami gudrs.

Tāpat arī mums, vērtējot Latvijas nākotnes plānus, centienus un cerības, ir jāskatās tas piedāvājums, kas Latvijai ir. Un šis piedāvājums veidojas no mūsu nacionālajām interesēm, kā arī no kopējās situācijas, kāda tā veidojas globalizācijas rezultātā Eiropā un pasaulē. Es te gribu pateikt, ka, manā uztverē, Eiropas Savienība ir mēģinājums, pie tam ļoti veiksmīgs mēģinājums, globalizācijas apstākļos Eiropas tautām un Eiropas valstīm aizsargāt sevi no globalizācijas negatīvajām sekām un izmantot to, ko globalizācija dod pozitīvu, tieši nepārvēršot Eiropu par tādu kā pārkausēšanas katlu. Tās valstis, kas šobrīd ir Eiropas Savienībā - un te var minēt ļoti dažādas un daudzas - Īriju, Dāniju, Portugāli un tā tālāk (es nerunāju par lielākajām un stiprākajām valstīm), - ir pierādījušas, kā var izmantot Eiropas Savienību, lai saglabātu attīstītu kultūru, lai pārstāvētu un aizstāvētu savas nacionālās intereses. Un man tiešām liekas, ka, raugoties no nacionālo interešu viedokļa, šī iestāšanās mums nākotnē ir vienīgais variants. Tomēr es īstenībā esmu ļoti priecīgs, ka notiek šī diskusija par konkrētām lietām, pieņemsim, par pašvaldībām, kas tagad izskanēja iepriekšējā runātāja teiktajā, jo tiešām Ārlietu ministrijas cilvēki ir šeit, un mēs uzmanīgi pierakstām visas šīs tēzes, lai pēc tam, kur vajadzēs, jums atbildētu un skaidrotu situāciju, lai mēs varētu kaut ko darīt, jo šī kritika un šīs idejas, kas izskan, tiešām ir patiesi vērtīgas.

Es vēlreiz gribu teikt, ka tā bija pareiza izvēle - divreiz gadā rīkot šīs diskusijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies ārlietu ministram! Nākamais debatēs ir pieteicies Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, paldies, Kārli! Tikai diemžēl cik te no jums ir palicis - kādi astoņi laikam. Pārējiem jau nav interesanti runāt par šo dokumentu.

Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Ekselences! Viesi! Šodien izskatām ļoti nopietnu dokumentu - ziņojumu par Latvijas Republikas stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Šis dokuments ir sagatavots visaptveroši, bet, neskatoties uz to, ir iebildumi un nopietni priekšlikumi. Bet kā to risināsim? Dokumentāri ir lietoti daži terminoloģiski izteikumi, teiksim “nacionālās intereses”. Kā tiks risināts šis Latvijas tautai ārkārtīgi nozīmīgais izdzīvošanas jautājums?

Tagad mums uz trim aizgājušajiem viņpasaulē vienā otrā vietā ir tikai viens jaunpiedzimušais. Mūsu valsts politika, ekonomiskā neatkarība vai, teiksim, Latvijā veikto reformu mērķtiecīgs turpinājums... Astoņu gadu laikā ir bijis ārkārtīgi daudz reformu - naudas reforma, izglītības reforma, veselības reforma, lauksaimniecības reforma, rūpnīcu reforma... Diemžēl rezultāti ir slikti attiecībā uz mūsu iedzīvotājiem, toties cik naudiņas tam ir norakstīts... Kas par to atbildēs un kā mēs turpināsim?

Grozījumi Satversmē. Jā, grozījumus valdība tik tiešām izskata, bet tie ir virzīti tikai uz to, lai iestātos Eiropas Savienībā.

Risinājumu meklēšana, kā Latvija varētu kļūt konkurētspējīga. Es jums pateikšu tā: no astoņu gadu laikā paveiktā, ja mēs tā paskatāmies, tad redzam, ka varbūt 10% gadījumu ir radīts kaut kas konkurētspējīgs, bet toties mēs neprotam aizstāvēt savu iekšējo tirgu. Un tagad paskatīsimies! Ja lauksaimniecības produkciju mēs saražojam tikai 40% apmērā, tad kas būs ar pārējiem 60 procentiem? Ko mūsu valsts domā, kā tad mēs attīstīsim mūsu laukus?

Veidot atvērtu, izglītotu un atbildīgu sabiedrību. Šis jautājums vēl ir bērna autiņos.

Izglītība. Vai tad tā ir sakārtota? Kā tad tie maznodrošināto ģimeņu bērni mācīsies augstākajās mācību iestādēs?

Atvērta sabiedrība. Kur jūs to redzat?

Un atbildīga sabiedrība. Kā gan var būt atbildīga sabiedrība, ja ierēdņi neatbild par saviem darbiem?

Demokrātija, likumu vara, cilvēktiesību ievērošana. Jūs tikko, cienījamie kolēģi, nobalsojāt par Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kas palīdzēs Latvijai apkarot organizēto noziedzību, bet Kiršteina kungs personīgi nobalsoja “pret”, lai dokumentu pieņemtu tādu, kādu ir izstrādājusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Tātad viņš ir pret to, lai apkarotu organizēto noziedzību. Un arī “Latvijas ceļa” 14 deputāti atturējās, bet Tautas partijā - 21 deputāts. Cienījamie kolēģi, tas nedara mums godu!

Cilvēktiesību ievērošana. Viens tiek apcietināts un turēts cietumā trīs vai četrus gadus par nenozīmīgu noziegumu, toties citi sabrauc cilvēkus, tos nosit, bet viņiem piespriež kādus 2-3 gadus. Kas tad tā ir par cilvēktiesību ievērošanu? Vai tad mēs neesam kļuvuši smieklīgi Eiropas priekšā? Esam, protams!

Tāpat demokrātija. Tas ir brīnums, kas notiek ar šo pieminekli represētajiem! Vai kāds uzprasīja represētajiem, kādam tad šim piemineklim ir jābūt un kur to uzstādīt? Es jau nemaz nerunāju par to akmeņu kaudzi, ko noliks dārziņos pie Torņakalna, bet tur būs izlietoti savi 100 tūkstoši latu. Vai par to jums būs vienmēr pateicīgi Latvijas represētie un tie, kuri arī bija cietuši citādā veidā?

Izturēt Eiropas Savienības tirgus spēka un konkurences spiedienu. Par kādu izturību mēs varam runāt, ja mums ir atvērtas visas robežas legālai un nelegālai preču piegādei Latvijā? Un valsts nerūpējas par to, lai mūsu preces būtu konkurētspējīgas. Ko var izdarīt mūsu ražotāji, to viņi arī dara ar saviem spēkiem.

Padziļināt un uzlabot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem. Diemžēl līdz šim valsts iet savu ceļu, ierēdņi un iedzīvotāji - savu ceļu. Iedzīvotāji tikai maksā nodokļus, uztur ierēdņus, bet ierēdņiem šie mūsu Latvijas iedzīvotāji absolūti nav vajadzīgi. Jūs paskatieties tās sūdzības, kas nāk uz Saeimu, kas nāk uz citām instancēm! Vai tad tur šie ierēdņi ievēro iedzīvotāju vēlmes? Vai viņi palīdz kaut kādā veidā risināt cilvēkiem šos jautājumus? Protams, nepalīdz!

Garantēt minimālos ienākumus. Es jums teikšu tā: uzrakstiet tādu teicienu un paskatieties uz to! Ja pensionārs saņem 21 latu, bet viņam jāsamaksā kādi 30-40 lati tikai par dzīvokli vien, tad kā viņš var iztikt? Kāpēc tas minimālais ienākums nav ierakstīts un kā to sasaistīt kopā ar šo patēriņa grozu? Par patēriņa grozu mēs vispār neko nerakstām.

Atbalsta stratēģija personām ar īpašām vajadzībām. Kas rūpējas Latvijā par 140 tūkstošiem invalīdu? Invalīdi ir novesti jau līdz tam, ka viņiem nav kur protēzes izgatavot. Viņiem nopērk kaut kādus par nieka naudu Eiropā ratiņus, atved un tad mēģina viņiem to iedot. Toties šie darbinieki, kas strādā Labklājības ministrijā, no valsts budžeta saņem ļoti lielas summas, un tie invalīdi viņus absolūti neinteresē.

Rīcības plāns nabadzības novēršanai, 2001.-2003.gads. Kur tad jūs redzat šo rīcības plānu 2001.gadā? Vai mēs esam to izstrādājuši, kur tas ir akceptēts un kad tas ir parādījies Saeimā? Tāda nav! Un es domāju, ka tas nav pat izstrādāts.

Patēriņa cenas. Nevienam taču nav pārsteigums, ka viss, kas tiek realizēts Latvijā, ir dārgāks par to, kas ir Igaunijā, ar kuru mūs vienmēr salīdzina, un arī Lietuvā. Arī Eiropas Savienības valstīs. Pie mums tas viss ir dārgāks, un tad mēs vēl runājam, ka mums ir tās zemās cenas. Tagad arī gāzei tiks pacelta cena, ar mūsu valdības gādību arī elektrībai tiks pacelta cena, un kas tad notiks ar mūsu precēm, ko mēs te ražosim? Tas ir viens. Vai iedzīvotājiem tad nenāksies izņemt no kabatas lieku grasi, pēdējo, kas ir atlicis, lai varētu samaksāt par elektrību, jo citādi būs jāsēž tumsā, un par gāzi, ja vajadzēs uzsildīt kaut ko, lai varētu paēst?

Nodokļu politika. Tikko kungi te apsprieda šo jautājumu, tāpēc es pie tā vairs nepakavēšos, bet tikai pateikšu, ka arī mazais un vidējais ražotājs nav ieinteresēts šos nodokļus samaksāt, jo tad, ja viņš samaksā visus šos nodokļus, tad viņš nonāk bankrotā, un valsts nemaz necenšas mazo un vidējo biznesmeni vai rūpnieku, lai kas viņš arī būtu, atbalstīt. Nav tāda! Valsts vienmēr cenšas izspiest visu to, ko var, un pie tam vēl uzliek sodu, ja viņš nav paspējis samaksāt tikai tāpēc, ka viņam nav atnācis kāds maksājums vai nu no Latvijas pircēja, kas kaut ko ir nopircis, vai arī no citas valsts.

Bezdarba līmenis. Cienījamie kolēģi, cik tad mēs esam risinājuši jautājumu, lai samazinātu bezdarbu? Kur tad ir tās rūpnīcas, kuras ir uzceltas un kuras samazina bezdarbu? Var redzēt vienīgi tirdzniecības centrus, bet rūpniecības uzņēmumu nav.

Eksports un imports. Eksports ir katastrofāli zems priekš Latvijas salīdzinājumā ar importu. Šis imports pārsniedz gandrīz divas reizes eksportu. Tā ka, redziet, mums nav tāda sabalansējuma, kāds būtu vajadzīgs.

Mazie un vidējie uzņēmumi. Tie taču sastāda 99% no uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā, bet kas tad tos atbalsta? Jau pirmajā dienā pēc reģistrācijas nodokļu inspekcija stāv klāt, lai tikai maksā nodokli, taču, ja mēs paskatāmies, kādā veidā mēs tos atbalstām, tad redzam, ka to dara vienīgi atbalsta fonds zemu attīstītiem rajoniem, kur mēs kaut kā savilkām tos 800 tūkstošus latu.

Privatizācija esot pabeigta. Jā, tik tiešām Latvijā viss ir izpārdots, nupat vēl tikai kaut kā ir jātiek galā ar tiem kuģiem, pārdot nezināmām kompānijām par grašiem... Es domāju, ka ar “Latvenergo” sistēmu arī tiks galā, bet cita nekā jau vairs nav. Vēl izpārdosim zemi un tad brīnīsimies, kas tad tajā Latvijā notiek.

Sabiedrības veselības politika. Es atvainojos ikvienam, bet izveidot sistēmu, ka, cilvēkam stāvot rindā uz stacionāru ārstēšanos, ir jāsagaida nāve... To Eiropā neviens nesapratīs un neviens arī nepieņems. Jūs taču visi to ļoti labi zināt, ka slimokase Rīgā tagad “riktēs” tās rindas, kad cilvēks varēs stacionārā uz ārstēšanos tikt. Un tad nu vienam otram tā rinda jau ir divu gadu garumā. Tātad, ja mēs paskatāmies mūsu medicīnas aprūpi, tad redzam, ka katram, kas stāv tajā rindā, patiesībā draud nāve, ja viņš nedabūs naudu, ar ko var samaksāt, bet, tā kā šīs naudas viņam nav un sadabūt to nekur nevar, tad, ziniet, viņam ir, kā saka, bēdīgs stāvoklis, bet tajā pašā laikā mediķiem veidojas bezdarbs, viņiem ir ļoti zema alga salīdzinājumā ar mūsu ierēdņiem, bet darba apjoms samazinās, jo slimnieku slimnīcās nebūs. Ko tad ārsti darīs?

Un vēl viens no jautājumiem, kas nav izskatīts. Latvijas Republikā naudas līdzekļi, kas ir atvēlēti Latvijas iedzīvotāju medicīniskajai apkalpošanai, bez starpniekiem ir jānovada slimnīcām, nevis jāveido visdažādākie fondi un aģentūras, kas savām vajadzībām izlieto ļoti lielus naudas līdzekļus.

Un tā mūsu slavenā VVOAA? Es jums pateikšu tikai dažus ciparus, kā tad aiziet mūsu naudiņa. Vadošie ārstniecības darbinieki vairāk nekā gada laikā 9 cilvēki aizbrauca 83 komandējumos, Labklājības ministrijas 3 darbinieki aizbrauca 55 komandējumos, farmācijas sfēras 3 ierēdņi bija 41 braucienā un viens - 35 braucienos. Tātad gada un pāris mēnešu laikā notika 214 visdažādākās vizītes. Kas tās apmaksāja? Tās apmaksāja mūsu iedzīvotāji un zāļu firmas, kas izplata medikamentus Latvijā, tādā veidā panākot to, ka aptiekās vairs nav palicis lētu zāļu, ir tikai dārgās.

Nākamais. Ieviesa to recepšu sistēmu. Protams, tā it kā būtu vajadzīga, bet Labklājības ministrija nodrukāja kļūdainas recepšu veidlapas, un tās tagad par naudu pārdod ārstiem, un, tā kā uz vienas receptes var uzrakstīt tikai vienas zāles, tad paskatieties, kādu naudiņu saņems tās firmas, kas apgādā ar veidlapām mūsu ārstus.

Cienījamie kolēģi, runājot par visu to, kas ir ielikts šajā dokumentā, mēs, protams, redzam, ka tur ir arī nopietnas lietas, bet diemžēl risinājumi ir ļoti, ļoti nepilnīgi. Mēs nevaram lielīties. Lai izstrādātu dokumentu un lai tas būtu darboties spējīgs, tam ir jābūt objektīvam. Mēs visu to ielikām iekšā, tas tur ir, bet tagad pasakiet: kur ir Latvijas attīstības plāns, teiksim, pieciem gadiem, trijiem vai sešiem? Tā nav! Tad kādā veidā mēs varam savu attīstību saistīt ar konkrētiem nolikumiem? Jūs taču ļoti labi saprotat un zināt, ka Eiropas Savienībā ir piecgadu plāns, viņiem bija sešu gadu, bet tagad pārgāja uz piecu gadu plānu. Tātad viņi plāno. Diemžēl mēs to nedarām.

Jūs paskatieties arī citus jautājumus, kuri ir ietverti šinī nopietnajā dokumentā! Diemžēl tie ir nepilnīgi, tie nav izanalizēti, bet - pats galvenais! - tie neatbilst mūsu valsts esošajam stāvoklim. Es jums teikšu, ka es neredzu šinī dokumentā latvieti…

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Laiks, Bojāra kungs!

L.Bojārs. …vai latgalieti, vai līvu, nemaz nerunājot par pārējiem iedzīvotājiem. Viņi taču dzīvo! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs.

V.Makarovs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamie deputāti! Kāds no Latvijas politiķiem pēc smagām un ļoti sarežģītām diskusijām valdībā par vienu no aktuālajiem jautājumiem izteica frāzi, kuru, piedodiet, es gribētu attiecināt arī uz šodienu. Es atvainojos dāmām par zināmu rupjību. Un tā frāze ir ļoti vienkārša: “Mēs mīnu lauku šķērsojām, bet mēslu čupā iekāpām.” Un arī man šobrīd liekas, ka viens otrs kritizē valdību par padarīto un darāmo un brīnās, ka atskaitē par stratēģijas izpildi viņš neredz nākotnes redzējumu, bet gan atskaiti tiešām par padarīto. Es tad nu gribētu, lai kolēģi atgriežas pie šā stratēģiskā dokumenta un iepazīstas ar to pēc būtības.

Taču, ja mēs runājam par valdības darbu, tad es, pirmkārt, gribētu pateikt paldies Saeimas deputātiem, kuri aktīvi strādā pie likumdošanas un, manuprāt, ļoti pragmatiski rīkojas tādos gadījumos, kas skar Eiropas integrācijas jautājumus.

Vides aizsardzības un dabas aizsardzības jomā mēs esam pieņēmuši virkni smagu, bet Latvijas tautsaimniecībai ārkārtīgi būtisku likumu. Pirmkārt, likums par piesārņojumu. Otrkārt, atkritumu apsaimniekošanas likums. Treškārt, likums par kodoldrošību. Manuprāt, tieši šajos likumos Saeima pierādīja pragmatiskus centienus, kas vērsti Eiropas Savienības virzienā. Jā, vides aizsardzības jomā izvirzīto prasību izpilde nosacīti maksā ļoti dārgi. Šobrīd ir veiktas kalkulācijas, kas rāda, ka, lai izpildītu Eiropas Savienības izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, ir nepieciešamas investīcijas 850 miljonu latu apmērā. It kā milzīgs skaitlis. Bet paskatīsimies, kas notiktu, ja nebūtu Eiropas Savienības izvirzīto vides aizsardzības prasību! Mēs, valsts, parlaments, valdība, vēlamies nodrošināt saviem iedzīvotājiem dzeramo ūdeni augstā kvalitātē, kā arī atkritumu apsaimniekošanu. Mēs nevēlamies, lai mūsu automašīnas brauktu pa ielām, kas pilnas ar notekūdeņiem. Izrādās, ka, nepildot Eiropas Savienības prasības, izmaksas ir 650 miljoni latu. Taču ir viena atšķirība: nepildot Eiropas Savienības prasības, šie 650 miljoni latu būs jāatrod tepat - Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju kabatās. Realizējot un ieviešot Eiropas Savienības direktīvu prasības, mums ir milzīgas iespējas iegūt dāvinājumus no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem un strukturālajiem fondiem. ISPA gatava finansēt līdz 75% no projektu vērtības, un LIFE ir gatava realizēt līdz 75% no dabas aizsardzības projektu izmaksām. Tad nu saliksim visu pa plauktiņiem - kas mums ir izdevīgāk? Nepildot Eiropas Savienības prasības, radīt saviem iedzīvotājiem normālus sadzīves apstākļus - tas mums izmaksās 650 miljonus, bet tas būs jādara tikai ar mūsu līdzekļiem. Pildot šīs prasības, izmaksas būs 850 miljoni, bet tad jau to varēs darīt, piesaistot milzīgus resursus no Eiropas Savienības.

Kādi ir valdības turpmākie uzdevumi? Turpināt likumdošanas saskaņošanu un pamācīties kaut vai no Norvēģijas - valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet godprātīgi pārņem visu Eiropas Savienības likumdošanu. Bagātā Norvēģija faktiski visās dzīves jomās arvien aktīvāk ievieš Eiropas Savienības direktīvu prasības. Kāpēc? Tāpēc, ka to diktē tirgus noteikumi. Ja jūs vēlaties pārdot savu preci, tai ir jābūt saražotai noteiktos apstākļos. Ilgtspējīgas attīstības ideoloģija pārņem ne tikai “zaļās” kustības piekritējus, bet arvien lielāku un lielāku sabiedrības daļu.

Tādēļ es aicinātu parlamentu turpināt pragmatisko darbu Eiropas Savienības likumdošanas harmonizācijā, atbalstīt valdību tās tendencē un tieksmē sasniegt rezultātu, lai 2003.gadā mēs tiktu uzaicināti iestāties Eiropas Savienībā un maksimāli ātri kļūtu Eiropas Savienības dalībvalsts.

Pašā nobeigumā es gribētu pateikt paldies tiem parlamenta deputātiem, kas, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas domām, ir visgodprātīgāk strādājuši un virzījuši Latvijas likumdošanu Eiropas Savienības virzienā. Tie ir Modris Lujāns (Starpsauciens: "Paldies!" Aplausi.), Anna Seile, Razminoviča kungs, Lauska kungs un Leiškalna kungs. Paldies jums, deputāti, par godprātīgu darbu!

Sēdes vadītājs. Paldies. (Aplausi.) Andrejs Požarnovs - labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Man tiešām liels prieks, ka par šo dokumentu ir izvērsušās konstruktīvas debates. Taču atsevišķās runās ir paņemti daži skaitļi no konteksta, un man radās iespaids, ka dokuments nav izlasīts no sākuma līdz beigām.

Bartaševiča kunga runā tiešām parādījās ļoti precīzi skaitļi attiecībā uz bezdarbu un citām sociālām problēmām (kur, kādā rajonā tas ir) un attiecībā uz nabadzību un citiem jautājumiem. Taču vajadzētu ne tikai lasīt šos konkrēto faktu konstatējumus, kādi ir šodien, bet runāt par to, kādas ir perspektīvas, kāda ir dinamika, kādi ir arī visi tie darbi, kas tiek veikti, un kas ir paredzēts mūsu projektos.

Kā jau Paegles kundze pieminēja, mums ļoti svarīgi ir ne tikai būt savlaicīgi Eiropas Savienībā, bet arī būt gataviem integrācijai Eiropas Savienībā. Tādēļ vajadzētu pavērot, kādas ir tendences attiecībā uz konkrētajiem punktiem.

Mēs pieminam bezdarbu. Jā, pie mums tiešām savulaik bija bezdarbs virs 10 procentiem, taču šobrīd ir samazinājums no 7 līdz 8 procentiem. Tas fakts, ka šobrīd bezdarbs ir tādā līmenī, norāda uz pozitīvām tendencēm.

Mēs ieguldām diezgan lielus naudas līdzekļus cilvēku pārkvalifikācijā, tādēļ ka notiek reformas un cilvēki meklē jaunas darbavietas. Jau 66% no tiem cilvēkiem, kuri ar Nodarbinātības valsts dienesta palīdzību ir ieguvuši jaunas profesijas, ir atraduši darbu un iestājušies darbā.

Pašreiz mums diezgan aktuāls ir jautājums par nodarbinātības jomā veicamiem pasākumiem. Pašvaldību savienība skatīs šo jautājumu, un es ļoti ceru, ka tad, kad nākamā gada budžets būs iesniegts Saeimā, Saeima ne tikai kritizēs, bet arī atbalstīs to, lai nodarbinātību veicinošiem pasākumiem nākamajā gadā būtu pietiekami daudz līdzekļu.

Bez tam, ja mēs runājam par nabadzību, tad jāteic, ka tiešām nabadzības ziņā situācija ir dažāda, kā to redzam, kad izvērtējam Rīgu un atsevišķus reģionus. Taču, ja cītīgāk ieskatāmies šajā dokumentā, tad redzam, ka ir notikušas konstruktīvas sarunas ar Pašvaldību savienību. Pašreiz mēs strādājam pie garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas koncepcijas, un es ļoti ceru, ka Saeima atbalstīs tās ieviešanu un ka vai nu šā gada beigās, vai nākamajā gadā tas sāks darboties.

Gribētu nedaudz pieminēt to, ko Jurkāna kungs pieminēja savā runā. Attiecībā uz sabiedrības integrāciju ir noticis ļoti nopietns darbs. Ir izstrādāta sabiedrības integrācijas stratēģija, bija nacionālā konference, ko organizēja Tieslietu ministrija. Taču es gribētu teikt, ka nav pareizi, ka viena frakcija nepārtraukti uzsver, ka sabiedrības integrācija skar tikai mazākumtautību integrāciju latviešu sabiedrībā. Sabiedrības integrācija ietver sevī ļoti daudz pasākumu. Tā ir arī reģionālā integrācija un sociālā integrācija. Cilvēki ir atstumti no sabiedriskiem procesiem bieži vien tad, ja viņi dažādu slimību vai fizisku defektu dēļ nevar baudīt visu to, ko bauda veselie cilvēki, un tādēļ sabiedrības integrācijas stratēģijā ir likts ļoti nopietns uzsvars uz šiem jautājumiem. Bez tam arī nabadzības jautājumi ir svarīgi, jo tad, ja cilvēkam nav pietiekamu naudas līdzekļu, viņš nevar piedalīties visos procesos, nevar iegūt informāciju. Un tādēļ mums ir ļoti nopietni jārunā par bezdarba līmeņiem, ienākumu līmeņiem, par reģionālo griezumu. Tas viss ir integrācijas programmā ietverts, un es ļoti ceru, ka šis turpmākās rīcības plāns un attiecīgā darbība tiešām sekmēs visu cilvēku integrāciju sabiedrībā. Tādēļ es gribētu, lai deputāti vienmēr uzsvērtu, ka sabiedrības integrācija nav tikai divu vai vairāku tautību integrācija, ka tā ietver ne tikai izglītības jautājumu, ne tikai pilsonības piešķiršanas jautājumu, bet arī citus jautājumus.

Par Bojāra kunga izteikumiem. Man ir ļoti grūti komentēt visu to, ko Bojāra kungs pieminēja, bet vienu gan es gribu teikt, un tas attiecas uz farmāciju. Farmācijas likums nosaka, ka recepšu medikamentus var saņemt tikai pret recepti. To ir pieņēmusi Saeima. Un tas, ko skatīja Ministru kabinets, ir konkrētais realizācijas mehānisms - kā nodrošināt, lai likums tiktu pildīts. Sabiedriskajos informācijas līdzekļos parādās viltus informācija, ka it kā varēs šeit bez receptes iegādāties tikai dārgos medikamentus un ka it kā te notiekot kaut kāds lobisms. Ziniet, tā nevajadzētu runāt no Saeimas tribīnes, jo, ja runājam par integrāciju Eiropas Savienībā, tad mums jāņem vērā, ka tā tas ir visās civilizētās valstīs, un Saeima to ir pieņēmusi, akceptējusi, un Ministru kabinets ir noteicis konkrēto realizācijas mehānismu.

Paldies par konstruktīvajām debatēm. Es ļoti ceru, ka turpmākā integrācija Eiropas Savienībā mums būs veiksmīga.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs runājam par Latvijas progresu, bet nav atrisināts, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums: kādi ir progresa kritēriji? Vai makroekonomiskie rādītāji un tirgus ekonomikas pastāvēšana ir nepārprotams pierādījums, ka viss pie mums notiek pareizi? Esmu spiests izdarīt secinājumu, ka nē. Protams, nē!

Gribu tikai atgādināt kādu faktu. Nesen publicēti socioloģiskās aptaujas dati, kuri liecina, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju nav apmierināti ar notikumu attīstību mūsu valstī pēdējo desmit gadu laikā. Tas ir tas drūmais fakts, par kuru mēs nedrīkstam aizmirst, kad runājam par progresu, par sasniegumiem un par nākotnes plāniem.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tai ziņojuma sadaļai, kuras nosaukums ir “Sabiedrības integrācija”. Analizējot šīs sadaļas saturu, ir viegli pamanīt divas lielas problēmas. Viena problēma ir dokumentu kvalitāte un neskaidrais mērķis. Otra problēma - sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumi, kuri kaitē jebkuram dokumentam, kas balstās uz šo koncepciju.

Izlasot sadaļu “Sabiedrības integrācija” un visu dokumentu, nav skaidrs, kādiem mērķiem dokuments ir paredzēts. Ja tas ir domāts reklāmas mērķiem un izplatīšanai ārpus Latvijas, tad rodas jautājums - kāpēc mēs šeit tērējam laiku, apspriežot tā saturu? Diez vai tas ir Saeimas pienākums - izstrādāt reklāmas materiālus Latvijas tēla uzlabošanai.

Ja apspriežamais dokuments ir tomēr paredzēts iekšējai lietošanai un tā uzdevums ir veicināt godīgu un auglīgu diskusiju, lai novērstu trūkumus, tad nav skaidrs, kāpēc ārlietu ministra sagatavotais ziņojums ir tik vienpusīgi pozitīvs un tur nav atklāti pateikts par vairākām problēmām.

Ko mēs gribam panākt ar tādu pieeju? Piemānīt un nomierināt paši sevi? Sadaļā “Sabiedrības integrācija” ir minēti sasniegumi, septiņas teorētiskās koncepcijas un programmas, kuru realizācija, protams, ir plānota nākotnē. Sadaļā ir minēti arī apmēram desmit likumprojekti, par kuru realizēšanu mēs neko nevaram pateikt, jo tas ir nākotnes jautājums. Tur, kur nav bijis iespējams runāt par kādu likumprojektu, paziņojuma autori ir minējuši labas gribas izpausmi. Piemēram, tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka nepilngadīgi bērni pārāk ilgi atrodas cietumos pirmstiesas izmeklēšanas laikā un ka par to mēs esam saņēmuši starptautisko organizāciju pārmetumus, ziņojumā ir teikts, ka Valsts prezidente ir ierosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā. Tā ir labas vēlmes demonstrēšana. Likums nav grozīts, reālu izmaiņu nav, bet arī problēmas it kā nav.

Pie tam ļoti jocīgi bija lasīt tālāk, ka bērnu tiesību aizsardzības jomā vienīgā pastāvošā problēma ir masu mediju nepareizā rīcība, kas saistīta ar bērnu uzvārdu publicēšanu.

Sadaļā “Sabiedrības integrācija” ir minēti arī reāli likumi, kuri ir vai nu pieņemti, vai tuvi pieņemšanai. Taču likumu izvēle atstāj dīvainu sajūtu. Teiksim, ir saprotams, ka Publisko aģentūru likums ir svarīgs valsts pārvaldes jomā, bet diez vai tam varētu būt liela nozīme sabiedrības integrācijas jomā. Mākslīgi ir pievilkts klāt arī Valsts civildienesta likums un minējums par ierēdņu algu sistēmu. Problēmu noklusēšanas tendence atspoguļojas arī faktu izvēlē. Par lielu sasniegumu ziņojuma autori uzskata, piemēram, faktu, ka ir izveidota konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos, bet nekas nav teikts par to, ka mazākumtautību organizāciju pārstāvji šīs padomes darbā nepiedalās.

Runājot par socioloģiskās aptaujas “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību” jaunajiem rezultātiem, ir atzīmēts, ka sabiedrības integrācijas process turpina attīstīties un ka uzlabojušās latviešu valodas zināšanas, it īpaši jauniešu vidū. Protams, tas atbilst patiesībai, un par tieši tādiem panākumiem ir jāraksta šajā sadaļā. Taču, lai veicinātu godīgu diskusiju, būtu lietderīgi šeit pieminēt arī procesa otro - negatīvo - pusi. Pēdējo gadu laikā krietni palielinājies to jauno cilvēku skaits, kuri līdz ar valsts valodas apguvi izmainījuši savu attieksmi pret valsti un tagad jūtas mazāk piederoši šai valstij. Tautas kopējā atsvešinātība no valsts palielinās.

Kādus secinājumus mēs varētu izdarīt pēc sabiedrības veltītās sadaļas īsas analīzes? Dokuments nav piemērots ārpolitikas vajadzībām, jo sadaļā pārāk daudz ir runāts par nākotni, par nākotnē vērstiem konceptiem, bet maz par konkrētiem rezultātiem. Taču šī sadaļa nevar arī kalpot par pamatu iekšējai, godīgai un vispusīgai problēmu apspriešanai, jo dokuments nesatur panākumu un problēmu līdzsvarotu konstatāciju.

Runājot par sabiedrības integrācijas koncepcijas trūkumiem, es neko negribu pārmest Ārlietu ministrijas speciālistiem, kuri ir sagatavojuši šodienas ziņojumu. Galvenā kļūda tika pieļauta tad, kad tika izstrādāta un pieņemta pati integrācijas koncepcija. Tad vienā čupā tika savāktas dažāda rakstura un līmeņa problēmas, sākot ar iedzīvotāju nabadzību un dzimumu līdztiesību un beidzot ar nepilsoņu naturalizāciju. Tāda apvienošana nav dabiska un nav lietderīga, jo, piemēram, sabiedrības taisnīguma problēmas būs vienmēr aktuālas un ne ar kādu integrācijas koncepciju mēs tās neatrisināsim, bet valodas un pilsonības problēmām ir konkrēti pastāvēšanas termiņi un risinājumi. Protams, sīkāk par sabiedrības integrācijas trūkumiem mums būs jārunā, apspriežot Sabiedrības integrācijas fonda likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - ārlietu ministrs.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es centīšos runāt ļoti īsi. Pirmkārt, jā, Eiropas ideja ir tā, kas vieno dažādas sociālās un arī vecuma grupas Latvijā. Tikai tā var panākt integrāciju, ja mums ir ne tikai atšķirības domās par to, kas bijis iepriekš, bet arī kaut kas kopējs priekšā. No šā viedokļa ir ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijas sabiedrībā kopumā vienmērīgi sadalās šo piekritēju un arī, es gribētu teikt, pesimistu, nesaucot viņus par pretiniekiem, skaits.

Latvijas sabiedrībā ir cilvēki, kam ir pilnīgs pamats būt kritiskiem pret situāciju valstī, jo viņu pašu stāvoklis, viņu ģimeņu izdzīvošanas līmenis, bezdarbs un daudz kas pārējais ietekmē viņu attieksmi pret pašreizējo situāciju. To ietekmē arī nevienlīdzība dažādu reģionu un pilsētu vidū. Es tam pilnīgi piekrītu. Taču es gribu teikt, ka, vērojot tās trīs pašreiz neatkarīgās valstis, kas kādreiz piespiedu kārtā kļuva padomju republikas, Igauniju, Latviju un Lietuvu - , redzam, ka tieši Igaunija ir sasniegusi visvairāk - pirmām kārtām tādēļ, ka tai jau no paša sākuma bija skaidri ārpolitiskie mērķi un viens no tiem bija Eiropas Savienība.

Un tagad par kritērijiem. Runājot par kritērijiem, jāteic, ka tie ir drusku abstrakti, jo jautājums tika, protams, uzdots, runājot par tautas labklājību, par pašreizējo situāciju. Taču es tomēr gribu pateikt, ka tas ir būtisks jautājums. Šobrīd kritērijs, it sevišķi tā saucamās otrās jeb Helsinku grupas valstīm, ir atvērto sadaļu skaits. Katra atvērta sarunu sadaļa dod iespēju Latvijai runāt, tātad Latvija tiek novērtēta kā partnere. Es runāju par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tieši šī iestāšanās dos iespēju arī katram cilvēkam, katram indivīdam pēc tam kaut ko iegūt. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Tas nav abstrakti. Es saprotu, ka cilvēkam Latgalē, Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā varbūt ir vienalga, cik sadaļu ir atvērts. Taču tas reāli ietekmēs viņa dzīvi. Visas tās sadaļas būs atvērtas Zviedrijas prezidentūras laikā. Tā kā sarunas nav skriešanās sacensības, ir svarīgi, lai visas sarunu sadaļas būtu beigās slēgtas. Šobrīd jādiskutē katra sadaļa, ņemot vērā mūsu nacionālās intereses.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, klausītāji un arī radioklausītāji, nekreņķējieties! Neuztraucieties! Esiet mierīgi! Gan tie, kuri ir par iestāšanos Eiropas Savienībā, gan tie, kuri ir pret, - mēs visi būsim Eiropas Savienībā. Kaut vai tādēļ vien, ka mums ir tik fantastiski mākoņu šķūrētāji, kas izgādās ne tikai vienu saulainu dienu, lai Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinības notiktu zem skaidrām debesīm, bet visu cauru gadu arī. Vajag tikai drusciņ vairāk naudiņas iedalīt no Rīgas budžeta un arī no valsts budžeta, un tad virs Latvijas spīdēs saule cauru gadu, novāksim vismaz divas trīs ražas gadā, un Eiropas Savienība mūs vilktin ievilks savā saimē. Tāpēc nevajag uztraukties. Viss būs kārtībā.

Par šo tēmu. Tēma ir ārkārtīgi svarīga, jo sabiedrībā diemžēl ir ļoti dažādi viedokļi. Ļoti dažādi. Dažādi viedokļi ir tādēļ, ka ir maz informācijas. Tā ir ļoti vispusīga... virspusīga informācija, nevis vispusīga. Tur jau ir tā bēda. Un vajadzētu nolaisties uz šīs grēcīgās zemes un ļoti precīzi, nevis formāli paskatīties, kā ir teikts šajā ziņojumā, kas ir visai formāls no dažādiem viedokļiem. Mums vajadzētu paskatīties un paskaidrot, pārliecināt sabiedrību, kāpēc mēs gribam būt Eiropas Savienībā, lai gan ģeogrāfiski mēs tur jau esam. Kāpēc Eiropas Savienība mūs grib? Jo izrādās, ka grib, ja reiz risina visas šīs sarunas. Lūk, problēmu loks, ar ko mums vajadzētu vērsties pie sabiedrības un runāt visos iespējamos līmeņos un veidos. Jo nav nemaz tik vienkārši. Šis ceļš ir ārkārtīgi grumbuļains, bedrains, ar peļķēm, nevis gluds, kā to bieži vien attēlo tie, kuri ir par virzību uz Eiropas Savienību.

Ministru prezidents Bērziņa kungs šodien teica, ka mēs stingri aizstāvam savas intereses. Es saprotu, tās ir mūsu valsts nacionālās intereses. Tā tam vajadzētu būt. Tam vajadzētu būt par galveno vadmotīvu visā šajā procesā. Diemžēl man ir jākonstatē, ka tā tas nav. Tā tas nav, jo mēs esam jau pieļāvuši... un, godīgi sakot, izrakuši šajā ceļā diezgan lielas bedres, pilnas ar ūdeni. Eiropas Savienības, Eiropas valstu un ne tikai Eiropas valstu spiediena dēļ mēs esam pieņēmuši nepieņemamu Pilsonības likumu. Neaizmirsīsim to! Pilsonības likums, kas šobrīd darbojas, ir ārkārtīgi bīstams, un to jau parāda pēdējo mēnešu notikumi - pašvaldību vēlēšanas. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Vajag labāk strādāt!”)

Nākamais. Valoda un Valodas likums. Pie mums braukāja van der Stūls un viņam līdzīgi, un viņu spiediena rezultātā mūsu Valodas likums ir pieņemts ārkārtīgi mīksts, mīkstčaulīgs, tāpēc pašlaik divvalodība Latvijā darbojas pilnā spēkā. Divvalodība - krievu valoda faktiski praksē ieņem tādu pašu, varbūt pat nozīmīgāku vietu nekā latviešu valoda, kura ir valsts valoda... kā tas rakstīts Satversmē. Diemžēl tas noticis Eiropas valstu un pasaules valstu spiediena rezultātā. To mēs esam aizmirsuši, tātad mēs neesam vadījušies pēc mūsu nacionālajām interesēm. Es to saku ar pilnu atbildības sajūtu.

Un tagad mums no Eiropas puses atkal it kā draud kārtējie spiedieni. Redziet, jūs pieņēmāt viņu spiedienu rezultātā labu Pilsonības likumu, bet jūs pārāk lēni naturalizējat šos nepilsoņus. Pārāk lēni! Es atvainojos, ja mēs vienā gadā naturalizējam tagad 15 tūkstošus nepilsoņu, vai tas ir par lēnu? Tad cik? Vai 150 tūkstošus gadā vajag, lai jau nākamajās un aiznākamajās Saeimas vēlēšanās interfrontiešu šeit sēdētu 51 procents? Lūk, vai tās ir valsts intereses? Nav valsts intereses! Un par to ir jārunā!

Es nesaprotu, kāpēc sarunās ar gudriem cilvēkiem Eiropā mēs nerunājam skaidru un gaišu, atklātu valodu. Šī valoda ir jārunā, ir jārāda, ka 50 okupācijas gadi ir radījuši Latvijā tādus apstākļus, kuri ir īpaši jārisina. Īpaši! Un nevar pieņemt vispārējas demokrātisko valstu formas, aplūkojot, teiksim, dažādas citas nozares.

Es pakavēšos nedaudz pie lauksaimniecības, un, lūk, kāpēc! Un it īpaši pie lauksaimniecības Latgalē, kur lauksaimniecības vairs nav un laikam tuvākajos gados, tuvākajā nākotnē arī nebūs, ja mēs piekopsim šādu politiku. Latgalē tika iznīcināta lauksaimniecības zinātne. Faktiski tika iznīcināta! Un tikai pateicoties vienam cilvēkam lauksaimniecības zinātņu doktores Stramkales personā, pateicoties viņas fanātiskajai neatlaidībai un entuziasmam, tur vēl kaut kas tiek darīts.

Vai jūs atminaties, Ministru prezidenta kungs, ka es jums rakstīju vēstuli, kurā lūdzu pievērst īpašu uzmanību Latgales lauksaimniecības zinātnei un reizē ar to arī visai attīstībai Latgalē. Es saprotu, ka ne jau jūs personīgi risināt šīs lietas un ka jūs aizsūtījāt manu vēstuli ar attiecīgu pavadrakstu zemkopības ministram, kurš arī diemžēl laikam pats, cik es zinu, attiecīgajā sanāksmē nepiedalījās, bet uzticēja šo ārkārtīgi svarīgo problēmu izskatīt ierēdņiem, kuri šajā sakarībā jau bija sataisījuši šmuci, bija pielikuši savu roku lauksaimniecības zinātnes iznīcināšanā Latgalē. Bija pielikuši roku! Un tagad viņi izlēma, ka nekāda valsts atbalsta lauksaimniecībai Latgalē nebūs, turpretī minētā zinātniece Stramkales kundze izlēma citādi. Lai neiznīktu pavisam šī viņas sirdij tuvā lieta, viņa nodibināja Latgales Lauksaimniecības zinātnes centru, pie tam privātu. Kas cits viņai atlika? Tātad lauksaimniecības zinātne Latgalē tagad ir privāta lieta. Nu, draugi mīļie, šādi risinot lietas... Ja, ieejot Eiropā, mēs arī saņemsim ārkārtīgi daudz naudas un veltīsim daudz naudas arī Latgalei, tad kā tur varēs attīstīties lauksaimniecība, ja tur būs pārsvītrota lauksaimniecības zinātne? Kā mēs audzēsim tur linus, graudaugus vai lopiņus?

Šādā veidā risinot lietas, mēs nepanāksim savas valsts nacionālās intereses, to aizstāvību. Lūk, tāpēc es gribēju pievērst uzmanību tikai dažiem aspektiem šajā ļoti negatavajā, bet gludajā, ne visai konstruktīvajā dokumentā, par kuru Dobeļa kungs te jau ļoti precīzi runāja un aicināja, turpmāk risinot šīs lietas gan pašu mājās, gan Eiropā, ņemt to visu vērā.

Nav nemaz tik vienkāršas šīs lietas, jo jāskatās, kā Makarova kungs teica, no nākotnes redzējuma. No nākotnes redzējuma ir jāvērtē Latvijas perspektīvas Eiropā. Par to, ka mums ir jāiet uz Eiropu un ka mēs tur būsim, šaubu nav, bet tas viss ir jādara ar skaidru galvu, ar gudru galvu, nevis skrienot pa kaklu pa galvu un izpildot visas Eiropas prasības... ka, lūk, visas šīs sadaļas pēc iespējas ātrāk izpildīsim un tad mūs pieņems. Tā nav gudra rīcība!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas Savienības līguma 126. un 127.punkts skaidri nosaka, ka Eiropas Komisija pilnībā respektē dalībvalsts atbildību par mācīšanas saturu un par izglītības un profesionālās apmācības sistēmām, tāpēc gatavošanās iestājai Eiropas Savienībā nebūt nenozīmē, ka Latvijai būtu steidzami jāpieņem kāda speciāla Eiropas Savienības likumdošana. Mums ir nepieciešams nekavējoties stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju un Latvijas darbaspēka darba spējas.

1990.gadā Eiropas Savienības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas centrs sadarbībai ar kandidātvalstīm, Izglītības, nodarbinātības, darba un sociālo lietu departaments un Izglītības komisija veica Latvijas izglītības politikas analīzi un norādīja uz vairākām nepilnībām gan likumdošanā, gan tās īstenošanā. Likumdošanā tika norādīts uz nepilnībām Augstākās izglītības likumā, kas lielā mērā disonēja ar likumdošanu Eiropas Savienībā. 2000.gadā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības padome ilgi un pamatīgi strādāja, lai šos trūkumus novērstu. Šobrīd Augstskolu likumā ir izdarīti grozījumi saistībā ar Boloņas deklarāciju par starptautiski saprotamas grādu sistēmas izveidošanu, kas ietver jaunu grādu struktūru. Profesionālais bakalaurs - 4 gadu studijas, profesionālais maģistrs - 5 vai 6 gadu studijas. Tāpat šīs jaunās likuma normas tuvina akadēmiskās un profesionālās studijas, tuvina studijas darba tirgum, ļauj nodrošināt mācīšanās nepārtrauktību un kopumā nodrošina elastīgāku augstākās izglītības sistēmu. Izdarītie likuma grozījumi, īpaši jaunā grādu struktūra, mūs šobrīd ierindo vislabākajās pozīcijās pat to valstu vidū, kuras ir izdarījušas visvairāk, piemēram, Itālija, Francija, Vācija un Nīderlande. Tātad vienu mājas darbu, es domāju, mēs sekmīgi esam paveikuši.

Tāpat tika aizrādīts, ka sarežgītā iestājeksāmenu sistēma nav ne caurspīdīga, ne taisnīga. Šobrīd Augstākās izglītības likumā ir ieviesta norma, ka tie, kuri uzsāks mācības vidusskolā šogad, 2004.gadā varēs apvienot centralizētos vidusskolas beigšanas eksāmenus ar augstskolu iestājeksāmeniem. Tas neizbēgami izskaudīs nepieciešamību pēc atsevišķiem iestājeksāmeniem dažādās mācību iestādēs un atbrīvos reflektantus no spriedzes un neskaidrības.

Valdībai un Saeimai šobrīd ir jāatrod līdzekļi, lai nostiprinātu centralizēto eksāmenu sistēmu; piemēram, absolvējot 9.klasi, valsts valodas centralizēto eksāmenu mazākumtautību skolēni varētu kārtot jau nākamajā, nevis aiznākamajā gadā, kā šobrīd tas ir iecerēts. Tas ir ļoti būtiski, jo tas arī noteikti stiprinātu valsts valodas pozīcijas.

Nepārprotami, cienījamie kolēģi, jau tuvākajā laikā mums būs nepieciešams atgriezties pie obligātās pirmsskolas izglītības. Uz to vērsa uzmanību arī Eiropas Savienības eksperti, un tāds, protams, ir arī sabiedrības, pirmām kārtām jau izglītības darbinieku, viedoklis. Tai ir jākļūst par obligātās izglītības pirmo pakāpi. Savā laikā Saeima bija spiesta atteikties likumā no šīs normas finansu trūkuma dēļ, bet šobrīd šīs normas atgriešana likumā, ja tā varētu teikt, ir ļoti svarīga arī no sabiedrības integrācijas viedokļa, jo, kā rāda pēdējie sabiedriskās domas pētījumi, aptuveni 80% cittautiešu vēlētos sūtīt savus bērnus bērnudārzos ar apmācību latviešu valodā. Un šobrīd ir diezgan nožēlojami tas, ka pašvaldības, kuru rīcībā ir pietiekami materiālie resursi, to ignorē. Pirmām kārtām, tā ir Rīga, kur rindā uz latviešu mācību valodas bērnudārziem šodien stāv turpat 1700 bērnu. Tas ir iepriekšējo Rīgas domju un to vadītāju valstiski bezatbildīgās rīcības rezultāts, tāpēc viens no pirmajiem uzdevumiem sabiedrības integrācijas politikā galvaspilsētā būtu šo kliedzošo netaisnību novēršana.

Diemžēl pirmie Rīgas Domes vadības darbi liek mums būt uzmanīgiem, jo prēmiju piešķiršana par citu padarīto darbu un utopiskās ieceres mākoņu pārbīdīšanas sakarā neliecina, ka izglītība būtu prioritāte, bet es tomēr ļoti ceru, ka jaunā Rīgas Dome šo netaisnību tuvākajā laikā novērsīs.

Ieilgusī pašvaldību reforma izglītības jomā ir radījusi nopietnu neatbilstību kompetences un atbildības sadalījumā. Tā būtiski negatīvi ietekmē gan vispārizglītojošo skolu, bet jo īpaši reģionālo profesionālās izglītības un apmācības koordināciju, gan Latvijas iespējas izpildīt to, ko no tās sagaida cilvēku resursu attīstības politika. Protams, šobrīd reforma ir jāsaista ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām, jo pretējā gadījumā mēs varam panākt ļoti lielu pretestību no vietējo pašvaldību puses un līdz ar to pārāk lielu “šūpošanos” sabiedrībā. Taču 2004.gadā tam nu gan vienreiz ir jāpieliek punkts un 2005.gadā ir jāievēlē spēcīgas, Eiropas Savienības mērogā konkurētspējīgas vietējās un reģionālās pašvaldības.

Nobeigumā es gribu teikt, ka mums ir jāizveido vai, pareizāk sakot, jāturpina pilnveidot mūsu izglītības sistēmu, radot tādu izglītības sistēmu, kura dotu iespēju mūsu mācību iestāžu absolventiem ne vien sekmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības valstu mācību iestāžu absolventiem -, un lielā mērā mūsējie jau šodien to spēj -, bet lai mūsu skolu un augstskolu absolventi vienotajā Eiropas darba tirgū būtu pat pārāki. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi…(No zāles dep. J.Dobelis: “Iedzīvotāji!”) iedzīvotāji, Dobeļa kungs, jā, un arī, protams, ministri, kas tomēr ir atgriezušies pēc sātīgām pusdienām.

Es gribētu uzsvērt, ka ziņojuma gars ir tāds visnotaļ pozitīvs un optimistisks, un, kad es lasu šo dokumentu “Ziņojumu par Latvijas Republikas stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi” -, man pat brīžiem liekas, ka es lasu kādu romānu vai, teiksim, kādu eposu, vai, teiksim, poēmu “Uz saulaino tāli”, vai kādu tamlīdzīgu garadarbu.

Taču pie reizes es gribētu pateikt to, ko jau teica atsevišķi valdības partiju deputāti, to skaitā Dobeļa kungs, - ka te daudz kā ļoti nopietna trūkst. Kā tad te trūkst? Īstenībā trūkst situācijas padziļinātas analīzes, detalizēta risināmo problēmu apskata un iespējamo risināšanas variantu. Tas būtu tas, kas būtu nepieciešams šādā ziņojumā. Katrā ziņā nākotnē tomēr vajag zināmā mērā parādīt to, ko mēs gribam darīt un kā mēs gribam darīt, nevis runāt tikai par to, kas it kā būtu paveikts ar plusa zīmi.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka optimistiskais pamattonis, protams, ir jāuztur, bet tas nenozīmē, ka mums šeit Latvijā vairs nav nevienas nopietnas politiskas vai sociālas, vai ekonomiskas problēmas. No tām nav jāvairās arī šādos dokumentos. Tās ir jāanalizē skaudri un patiesi. Es domāju, ka tas dos arī zināmu ieguvumu.

Es gribētu uzsvērt to, ka nevajadzētu izvairīties no situācijas vispusīgas, objektīvas, reālistiskas analīzes. Es gribētu uzsvērt arī to, ka būtu nepieciešams arī zināmā mērā strādāt pie tā, lai šādā ziņojumā parādītos arī prognoze par to, ko tad pozitīvu un negatīvu mums, Latvijas Republikai, dos šī iestāšanās, kādas ir valdības prognozes. Kādas ir valdības partiju prognozes par šiem jautājumiem? Kā tas ietekmēs atsevišķas nozares tautsaimniecībā?

Es domāju, ka mums vajag saturiski bagātāku ziņojumu. Es saprotu, ka tas, protams, dotu iespēju to padarīt zināmā mērā polemiskāku vai, teiksim, vieglāk pakļaujamu diskusijām, bet katrā ziņā tas no formāla dokumenta pārvērstos par saturā pilnvērtīgāku un bagātāku. Jo pašreizējā situācija atgādina, teiksim, tādu stāvokli: mēs virzāmies pa ceļu un mums ir ceļa rādītājs pareizā virzienā, bet ceļazīmju šā ceļa malās nav, un mēs nezinām, kur ir līkums, kur ir slidens ceļš. Es domāju, ka tas ir viens no tiem momentiem, kuri mums noteikti ir jāņem vērā.

Nākamais, kas būtu jāsaka. Mums ir izveidotas ļoti daudzas komisijas, darba grupas, un mēs esam strādājuši pie likumdošanas normu izstrādes, kas ir ļoti vērtīgs un vajadzīgs darbs. Es gribētu uzsvērt to, ka mēs šeit runājam par iekšzemes kopproduktu, dzīves līmeņa it kā straujo kāpumu, programmu sagatavošanu, jaunu institūciju un fondu veidošanu un tamlīdzīgām lietām, bet mums vajadzētu runāt arī par to, kāda ir efektivitāte visām šīm lietām, ko mēs esam darījuši, kā mēs vērtējam šo efektivitāti. Jāparāda, kāda efektivitāte ir visām šīm darba grupām un institūcijām, un jāveic likumdošanas normu darbības efektivitātes novērtēšana. Jaunu institūciju veidošana regulāri prasa un arī prasīs arvien vairāk līdzekļu no valsts budžeta, un tāpēc mums, neapšaubāmi, būtu svarīgi zināt to visu.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Šeit arī finansu ministrs ļoti daudz runāja un stāstīja, ko viņš dara un darīs lietas labā, lai mēs straujāk virzītos uz Eiropas Savienību, bet es nedzirdēju to iepriecinošo vēsti, ka būtu jau zināmā mērā izstrādāts arī valsts budžeta projekts un ka būtu sākta nopietna tā izskatīšana Ministru kabinetā. Ja tas diemžēl nav tā, tad es neredzu to situāciju, par ko gadu no gada mēs runājam, - ka vajadzētu tomēr izvērtēt visas budžeta pozīcijas, katrā ministrijā ik pozīciju. Vai pamatots ir lēmums aizvien saglabāt esošo finansējuma līmeni un vēl daudzos gadījumos likt šos iekšzemes kopprodukta procentiņus klāt? Vai varbūt tomēr ir vietas, kur varētu ekonomēt un līdzekļus virzīt uz tām vietām, kur katastrofāli trūkst šīs naudas? Ja mēs šos procesus nevērtēsim un neskatīsim arī no valsts budžeta veidošanas stratēģijas viedokļa, tad mēs nekādā ziņā neatrisināsim daudzus jautājumus. Es ceru un esmu pārliecināts, ka valdībai laika ir pietiekami. Valdība pati rādīs to, vai viņa spēj tomēr pieņemt tādu budžetu, par kādu runāja jau Viļa Krištopana valdībā un pirms Viļa Krištopana valdības un par kādu runāja arī Šķēles kunga valdībā, un par kādu ir arī ieminējušās daudzas amatpersonas arī Andra Bērziņa valdībā. Tagad vajadzētu no tiem vārdiem, no solījumiem pāriet pie darbiem, un tad mēs daudzas problēmas atrisinātu.

Es gribētu pieminēt vēl kādu lietu. Ja mēs skatāmies no šā ziņojuma viedokļa, tad daudzas problēmas mēs it kā esam apgājuši. Bet tās ir reālas. Ir šis smagnējais pārvaldes aparāts. Un tā nav tikai tāda atsevišķa lieta, ko mēs redzam konkrēti “Latvijas kuģniecības” privatizācijā un ko atzīst lietpratēji, eksperti. Tas attiecas uz visu valsts pārvaldes aparātu, ne tikai uz valsts akciju sabiedrībām. Tas attiecas arī uz to, ka mums vēl aizvien nav nopietna darba pie tā, lai būtu objektīvi izvērtētas visas iespējas, kā valstī cīnīties ar korupciju un organizēto noziedzību.

Kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka šodien bija ļoti nopietns balsojums - mēs runājām par likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību”. Sociāldemokrāti, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, Jaunā frakcija... opozīcija un arī virkne valdības partiju deputātu... Nu minēsim viņus! Piemēram, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji Grīnblats un Kudums, “Latvijas ceļa” pārstāvis Panteļējevs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas pārstāvji Vidiņš un Rasnačs atbalstīja nostāju, ko piedāvāja Ārlietu komisija, - ka mums nevajag sašaurinātu skaidrojumu un definējumu jautājumā par to, kas ir saistība ar transnacionālo organizēto noziedzību, - ka arī līdzdalība un noziedzīgas darbības veicināšana ir vērtējama kā noziedzīga darbība, sodāma darbība. Diemžēl mēs šo formulējumu, kurā bija runa par līdzdalību un noziedzīgas darbības veicināšanu, izslēdzām. Tādas tradīcijas mums ir bijušas vairākkārt, un tas fakts rāda, ka mums diemžēl nav visi jautājumi sakārtoti tā, kā mēs to vēlētos. Un vajadzētu tomēr ieklausīties vienbalsīgā balsojumā Ārlietu komisijā, ne tikai sasteigti lemt valdības frakcijās atbilstoši Koalīcijas padomes lēmumiem. Koalīcijas padomes lēmumiem vajadzētu būt vismaz kompetentiem. Tas ir viens jautājums.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mums, protams, ir arī citas problēmas un ka arī tās vajadzētu šeit zināmā mērā ieskicēt. Taču, ja mēs šajā ziņojumā apskatām konkrētas tēzes, tad, piemēram, 23.lappusē redzam, kādas jaunas nodaļas tiks veidotas policijā. Tas ir labs un vajadzīgs darbs. Taču nekas tur nav teikts par to, ka esošo policijas nodaļu darbinieku apgādi vajadzētu nodrošināt elementārā, nepieciešamā līmenī, tomēr sagādāt kaut vai tehnisko, speciālo aprīkojumu un benzīnu. Nekas tur nav teikts par to. Es uzskatu, ka tas, ka mums ir jārada perspektīva, nenozīmē to, ka mums vajadzētu atrauties no realitātes. Mums vajadzētu atzīt arī to, ka mums ir pašiem savā darbā vēl kas jāuzlabo, un tad šis dokuments būtu pilnasinīgāks un labāks.

Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka mums, protams, ir jāsaprot, ka jebkura jauna struktūra prasīs arī jaunus līdzekļus. Arī uz šiem jautājumiem tā vai citādi būs mums jāatbild šeit, Saeimā, un arī Ministru kabinetā.

Es gribētu vēl pateikt vienu lietu. Ja mēs uzmanīgi ieskatāmies ziņojumā, tad redzam, ka rodas tāda situācija, ka tā Latvijas Republikas ārlietu stratēģija mums zināmā mērā veidojas tikai līdz brīdim, kad mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Mums pašreiz, līdz šim brīdim, teiksim, ir zināmas stratēģijas, ceļi, risinājumi, piedāvājumi, bet attiecībā uz laiku, kas būs pēc tam, mēs praktiski vairs neko nopietnu neieskicējam. Es domāju, ka tas ir viens no trūkumiem, ko mēs varētu izlabot. Arī pēc tam, kad Latvija būs iestājusies Eiropas Savienībā, mums būs sava ārpolitiskā stratēģija, savas ārpolitiskās intereses un pamatnostādnes, un, mūsuprāt, mums tomēr vajadzētu to fiksēt tādos dokumentos.

Tas attiecas arī uz daudzām citām sabiedriskās dzīves sfērām - uz tautsaimniecību, izglītību, veselību, uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, viņu interesēm. Mazais un vidējais bizness būtu, neapšaubāmi, jāpārstāv nopietnāk.

Es šeit vēl gribētu pieminēt finansu ministra paustās nāves bailes - viņš teica, ka sociāldemokrāti gribot uzlikt kapitālieguldījumiem kaut kādus nodokļus. Es aicinu mūsu finansu ministru būt vērīgākam un neklausīties tik pavirši arī akadēmiķa Arņa Kalniņa runu. Viņš ļoti precīzi pateica, ko viņš ar to domāja, - ka mēs uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides dotu tiem, kuri šeit ieguldītu kapitālu. Vai tas ir līdz 40% vai līdz 50%, vai līdz 60%, - par to var diskutēt. Tā ka nevajadzētu baidīt ar tādām neesošām lietām ne Saeimas kolēģus, nedz arī Latvijas Republikas pilsoņus! Mēs visi varam vienoties par to, ka investīcijas ir nepieciešamas.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo. Kolēģi, mums ir jābūt arī pietiekami skaidrai izpratnei par to, kā īstenosies nodokļu iekasēšanas politika, ne tikai fiksēt to, ka mēs to gribam labāku. Jāparāda arī rezultāti - vai ir kaut kas mainījies, vai mums ir tikai šī labā griba kaut ko mainīt.

Es varu pateikt arī to, ka pasaules praksē valsts budžeta fiskālais deficīts nav obligāti nelaime. Ir valstis, kas to diezgan veiksmīgi izmanto, un no tā gūst labumu to tautsaimniecība. Par to var diskutēt un strīdēties, bet tas vēl nenozīmē, ka šāds deficīts ir katastrofa vai nelaime.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka katrā ziņā mums vajadzētu būt savās patiesībās konkrētākiem. Protams, būtu arī jāsamazina nodokļu slogs, to skaitā darba devējam sociālā nodokļa slogs, tad, kad tādas iespējas pastāv, un Ministru prezidents vēl pavisam nesen, martā, mūs informēja, ka tādas iespējas reāli pastāv. Latvijas sabiedrību viņš par to informēja ar ziņu aģentūru palīdzību!

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Ja mēs samazinām darba devējiem sociālo nodokli, tad kategoriski nedrīkst palielināt sociālo nodokli darba ņēmējiem. Vieniem atņemot, otriem iedot - tas nav tas ceļš, pa kuru mums būtu jāvirzās nodokļu samazināšanas virzienā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Mums ir jāizskata vairāk nekā 20 deputātu ierosinājums - izskatāmajā jautājumā izbeigt debates.

Par šo ierosinājumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Debates tiek slēgtas.

Nobeigumā vārds ārlietu ministram Indulim Bērziņam - Ministru kabineta pārstāvim izskatāmajā lietā.

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Paldies. Baldzēna kungam paveicās divreiz. Viņš runāja pēdējais, un man vēl ir iespēja viņam atbildēt savā galavārdā.

Baldzēna kungs! Jums, varētu teikt, opozīcijas līderim, opozīcijas partijas līderim, es gribētu sacīt tā. Ziniet, vienas tautas pārstāvji, savas tradicionālās uzrunas beidzot, kuras parasti tiek teiktas pie galda, saka: “Lai mūsu vēlmes sakrīt ar mūsu iespējām!” Baldzēna kungs, es gribētu aicināt, lai jūsu vēlmes sakrīt ar jūsu iespējām! Jo valdība, sagatavojot šo dokumentu, ir precīzi vadījusies no Saeimas vēlmēm un no Saeimas kārtības ruļļa. Mēs vairāk neko nevarējām tur iekļaut. Mēs nevarējām tur iekļaut, piemēram, tādu debatējamu lietu kā jautājumu par Eiropas Savienības nākotni. Es gan savā runā, Baldzēna kungs, kā jūs atceraties, par to runāju un aicināju visus deputātus iesaistīties diskusijā, kas attiecas uz šo ziņojumu.

Nākamais ziņojums būs pēc pusgada - rudenī. Tad atkal pēc pusgada - jau pavasarī. Tā ka mēs, valdība, regulāri sniegsim šādus ziņojumus, un deputātiem būs iespēja izteikt savas domas.

Kas attiecas uz visu jūsu paustajām domām, es tiešām esmu pateicīgs. Ārlietu ministrija uzmanīgi uzklausīja visas jūsu idejas, gan kritiskās piezīmes, gan arī pozitīvos vērtējumus. To visu mēs tiešām izmantosim. Izmantosim, nevis lai sagatavotu nākamo dokumentu - jo sāls un būtība nav tikai dokumentā - , bet lai paši sevi un Latviju labāk sagatavotu Eiropas Savienībai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jautājums izskatīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas desmit deputātu jautājumu zemkopības ministram Atim Slakterim par graudkopības attīstības veicināšanu. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram.

Tagad sekos paziņojumi. Pirmajai vārds Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu Latvijas un Lielbritānijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus uz īsu tikšanos Sarkanajā zālē tūlīt pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Vārds Annai Seilei.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēde notiks Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē un sāksies 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām. Ļoti lūdzu ierasties, jo jāskata svarīgs jautājums par mežiem.

Sēdes vadītājs. Vārds Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti! Aicinu jūs uz sēdi tūliņ pēc sēdes beigām. Sēde notiks komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ņemot vērā lielo sabiedrības interesi par nesenajiem vēsturiskajiem notikumiem, kas saistīti ar pirmajiem soļiem pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, 34 Saeimas deputāti saskaņā ar Satversmes 26.pantu un Saeimas kārtības ruļļa 150.pantu ierosina izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus un apstākļus, kas saistīti ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija īpaši pilnvarotā deputāta Pētera Simsona un PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvja 1991.gada 29.augustā parakstīto protokolu, kā arī izvērtētu tā nozīmi. Šie paraksti tiks iesniegti Saeimas Prezidijā.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Martijans Bekasovs, Viola Lāzo, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Rihards Pīks un Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Pulksten 17.00 tiks sniegtas ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uz deputātu Leona Bojāra, Burvja, Freimaņa, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību” atbildi sniegs zemkopības ministrs Atis Slakteris.

Rakstiska atbilde jau ir, tātad jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Ko es pie rakstītā varētu vēl piebilst situācijas pilnīgai skaidrībai? Nav noliedzams, ka tad, kad Latvija būs Eiropas Savienībā atbilstoši tām prasībām, kādas pašlaik ir Eiropas Savienībai, Latvijai būs nepieciešama tāda dedzinātava, un ir ļoti iespējams, ka nākotnē tā būs nepieciešama tā vai citādi, pat tad, ja nebūsim Eiropas Savienības valsts. Taču nav noliedzams, ka tāda dedzinātava maksātu diezgan dārgi. Savulaik, 1997.gadā, šādas dedzinātavas projekta izstrāde tika iekļauta Latvijas un Dānijas starpvalstu sadarbības prioritāšu sarakstā, un pie projekta ir strādāts. Tomēr jāteic, ka kopš tā laika daudz kas ir mainījies. No vienas puses, ir skaidrs, cik tas projekts varētu maksāt. Tas maksātu apmēram 10 miljonus dolāru. Ir izskatīts arī tāds variants, ka tas varētu būt tiešām Baltijas mēroga uzņēmums. Savukārt man kā ministram pilnīgi nepieņemama liekas tāda situācija, ka mēs Latvijā savāktu visus atkritumus, kas radušies kaut kādā vienā nozarē, un tos dedzinātu. Tāds stāvoklis varētu būt grūti pieņemams Latvijas sabiedrībai. No otras puses, saprotams, ka teorētiski tāda iespēja pastāv, ja savukārt līdzīgus projektus attiecībā uz kaut kādiem cita tipa atkritumiem uzņemtos, piemēram, mūsu partneri Lietuvā un Igaunijā un ja tādējādi mēs sadalītu tos riskus, pie reizes padarot šos projektus lētākus. Jāsaka gan, ka kopš 1997.gada tiešām daudz kas ir mainījies. Eiropā parādījās tā liellopu mutes un nagu sērga, aktualizējās arī tā sūkļveida encefalopātijas lieta. Tas viss faktiski padara grūtāk iedomājamus kaut kādus tādus projektus, ka dzīvnieku atkritumus patiešām varētu ievest no citām valstīm, jo tādējādi paaugstināsies risks arī mūsu valstī.

Galvenais, ko es gribu teikt, ir tas, ka pagaidām nekur nav lemts par to, kad un vai tieši tāds projekts tiks realizēts. Es pieļauju iespēju, ka tas lēmums būs jāpieņem tajā brīdī, kad mēs tiešām būsim vistuvāk Eiropas Savienībai. Ir pilnīgi normāli tas, ka eksperti vērtē šādas iespējas, jo par to ir jādomā. Taču nav nekāda pamata tām runām, ka kaut kur jau tas ir ieplānots un ka budžeta nauda tiks tam tērēta. Tajā brīdī, kad tiešām tiks attiecīgā līmenī spriests par iespējamo finansējumu, sabiedrība tiks informēta - un deputāti jau nu vispirmām kārtām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sekos papildjautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās stradnieku partijas frakcija).

Jā, paldies.

Man ir tāds jautājums. Kāpēc visā Eiropas Savienībā tādas dedzinātavas nav? Lopus, kā mēs to redzējām televīzijā, tur dedzināja atklātās tranšejās.

A.Slakteris. Eiropas Savienībā šādas dedzinātavas ir, bet tur tiek dedzināti tie atlikumi, kas rodas, lopus pārstrādājot. Dabīgi, tādā krīzes situācijā, kad ir nagu sērga un ir jālikvidē slimie lopi, dedzināšana ir jāveic lielos apjomos. Dabīgi, tāda apjoma dedzinātavu nav, un problēma ir saasinājusies. Šis projekts, kas savulaik tika izstrādāts, mazliet ir zaudējis aktualitāti, jo tajā laikā, kad projektu gatavoja, vēl izmantoja kaulu miltus, piemēram, lopbarībā. Tas viss bija atļauts, un visi uzskatīja, ka tas ir ļoti normāli. Šodien situācija ir pilnīgi cita. Sakarā ar sūkļveida encefalopātiju arī kaulu milti vairs nav izmantojami lopbarībai. Tā ka speciālistiem ir patiešām nopietni jāstrādā pie šā jautājuma. Kā jau teicu, piedāvātais projekts, iespējams, kaut kādā ziņā ir novecojis. Tas gan nenozīmē, ka par to nebūs jādomā. Taču šobrīd nekādu galīgu lēmumu nav, un arī tuvākajā laikā tādi nav paredzami.

Sēdes vadītājs. Vēl viens papildu jautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram. Lūdzu!

L.Bojārs. Jā. Nezin kāpēc Latvijā vienmēr izveidojas kaut kas īpašs. Liela krātuve bīstamiem atkritumiem - Latvijā. Radioaktīvie atkritumi - Latvijā. Lopu dedzinātava - Latvijā. Tādas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, un viņi arī nebija izvirzījuši tādu jautājumu, neviens nepiedāvā viņiem to celt. Kāpēc tas vienmēr notiek Latvijā?

A.Slakteris. Es negribētu atbildēt uz tiem jautājumiem, kas neattiecas uz manu ministriju, bet man tas ir jādara. Esmu ticies ar Baltijas valstu ministriem. Konkrēti, tikko kā Viļņā bija lauksaimniecības un pārtikas produktu starptautiskā izstāde “Agrobalt”, kurā tikos ar Lietuvas un Igaunijas ministriem. No igauņu puses, piemēram, bija piedāvājums attiecībā uz suliņu pārstrādi - ka varētu veidot Baltijas mēroga uzņēmumu. Tas dotu iespēju lētāk veikt visas nepieciešamās apstrādes un pārstrādes, kā arī kaitīgo pārpalikumu likvidāciju. Tā ka tādas idejas apspriestas tiek. No ekonomiskā viedokļa ir tā: jo lielāks mērogs, jo lētāk tas iznāk. Taču es pilnīgi piekrītu jums, Bojāra kungs, ka var pieņemt tādu lēmumu tikai tādā gadījumā, ja visi ir iesaistīti - ja vienu projektu, kas līdzīgs no bīstamības viedokļa, realizē vienā valstī, piemēram, Igaunijā, otru Lietuvā un trešo Latvijā. Nevar būt tā, ka Latvijā būtu viss. Tas arī man pašam personīgi būtu pilnīgi nepieņemami. Man gan ir neoficiāla informācija, ka lietuvieši jau arī ir izšķīrusies par to, ka viņi būvēs savu dedzinātavu, viņi jau esot izvēlējušies arī vietu, kur tas notiks.

Tā ka, es domāju, pašreizējo slimību kontekstā ir tiešām grūti iedomāties, ka varētu būt kaut kāds kopējs Baltijas projekts, un tāda versija faktiski arī netiek nopietni apspriesta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Atbildi uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu pārceļam uz 24.maiju pulksten 17.00.

Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde
2001.gada 17.maijā

Par likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu” (Nav pieņemts)(3135. un 3135-a dok., reģ. nr.904)

Priekšlikums - dep. E.Baldzēns

Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”(3136. un 3136-a dok., reģ. nr.905)


Par likumprojektu “Valsts darba inspekcijas likums”(3137. un 3137-a dok., reģ. nr.906)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””(3139. un 3139-a dok., reģ. nr.907)


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””(3140. un 3140-a dok., reģ. nr.908)


Likumprojekts “Grozījums Standartizācijas likumā” (2.lasījums) (Steidzams)(2937. un 2937-b dok., reģ. nr.857)

Ziņo - dep. J.Sproģis


Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību” (2.lasījums)(2670. un 3147.dok., reģ. nr.791)

Ziņo - dep. G.Krasts


Debates - dep. A.Kiršteins
- dep. J.Ādamsons
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Ādamsons


Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (1.lasījums)(3121.dok., reģ. nr.901)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. V.Muižniece


Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums” (1.lasījums) (Steidzams)(3044. un 3126.dok., reģ. nr.877)

Ziņo - dep. A.Seile

Debates - dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (1.lasījums) (Steidzams)(3046. un 3127.dok., reģ. nr.879)

Ziņo - dep. M.Lujāns

Debates - dep. A.Kiršteins
- dep. M.Lujāns


Likumprojekts “Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā” (1.lasījums)(3053. un 3128.dok., reģ. nr.884)

Ziņo - dep. V.Balodis







Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” (1.lasījums) (Steidzams)(3059. un 3129.dok., reģ. nr.888)

Ziņo - dep. V.Balodis



Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums”” (2.lasījums)(2925. un 3130.dok., reģ. nr.854)

Ziņo - dep. J.Bunkšs


Likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” (1.lasījums) (Steidzams)(3047. un 3133.dok., reģ. nr.880)

Ziņo - dep. M.Sprindžuks


Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (2.lasījums)(2995. un 3141.dok., reģ. nr.861)

Ziņo - dep. L.Muciņš

Debates - dep. L.Bojārs


Likumprojekts “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (2.lasījums)(2634. un 3142.dok., reģ. nr.777)

Ziņo - dep. M.Vītols

Debates - dep. K.Leiškalns


Likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (2.lasījums)(2630. un 3143.dok., reģ. nr.773)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (2.lasījums)(2632. un 3144.dok., reģ. nr.775)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (2.lasījums)(2633. un 3145.dok., reģ. nr.776)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (2.lasījums)(2631. un 3146.dok., reģ. nr.774)

Ziņo - dep. M.Vītols


Likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu” (1.lasījums) (Steidzams)(3062. un 3148.dok., reģ. nr.889)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu” (2.lasījums) (Steidzams)(3062. un 3148.dok., reģ. nr.889)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” (1.lasījums) (Steidzams)(3045. un 3149.dok., reģ. nr.878)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Eiropas Savienības — Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu nr.1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā” (2.lasījums) (Steidzams)(3045. un 3149.dok., reģ. nr.878)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu” (1.lasījums)(2895. un 3150.dok., reģ. nr.850)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums)(232. un 3151.dok., reģ. nr.117)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (2.lasījums)(2661. un 3152.dok., reģ. nr.789)

Ziņo - dep. L.Muciņš


Paziņojumi - dep. A.Seiksts
- dep. P.Apinis
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. L.Muciņš
- dep. I.Burvis
- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Ziņojums par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi(3153.dok.)

Ziņojumi - Latvijas Republikas Ministru prezidents A.Bērziņš
- ārlietu ministrs I.Bērziņš

Debates - dep. E.Inkēns
- dep. V.Paegle
- dep. M.Sprindžuks
- dep. A.Bartaševičs
- ekonomikas ministrs A.Kalvītis
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Jurkāns
- dep. A.Kalniņš
- finansu ministrs G.Bērziņš
- dep. V.Lauskis
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- dep. L.Bojārs
- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
- labklājības ministrs A.Požarnovs
- dep. M.Mitrofanovs
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. E.Baldzēns
- ārlietu ministrs I.Bērziņš


Par Saeimas deputātu jautājumu zemkopības ministram A.Slakterim par graudkopības attīstības veicināšanu


Paziņojumi - dep. V.Paegle
- dep. A.Seile
- dep. A.Rugāte
- dep. J.Dobelis


Reģistrācijas rezultāti

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas
piektās sēdes
2001.gada 17.maijā

Zemkopības ministra A.Slaktera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par augstas temperatūras dedzinātavas celtniecību”

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - zemkopības ministrs A.Slakteris

Papildjautājums - dep. L.Bojārs

Atbilde - zemkopības ministrs A.Slakteris


Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu “Par LNB projektu” (Pārcelta)

Balsojumi

Likumprojekts "Grozījums Standartizācijas likumā" (2. lasījums. Steidzams)
Datums: 17.05.2001. 9:09:42 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par steidzamības atsaukšanu likumprojektam ar dok. nr. 2937B

Likumprojekts "Grozījums Standartizācijas likumā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:10:48 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 2937B pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:22:20 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Likumprojekts "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:26:30 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3147 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:35:42 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3121 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Ķemeru nacionalā parka likums" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:36:44 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 steidzamību

Likumprojekts "Ķemeru nacionālā parka likums" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:40:42 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3044 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:41:52 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:45:42 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3046 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:46:56 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3053 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:48:14 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3059 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm"" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:48:34 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3059 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījums likumā "Ministriju iekārtas likums"" (2.lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:49:52 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3130 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:50:52 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047 steidzamību

Likumprojekts "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:51:54 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3047 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:53:44 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 3. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:58:54 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:59:14 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 9:59:48 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 9. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:00:12 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:02:30 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3141 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:05:20 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 12. priekšlikumu

Likumprojekts "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:05:58 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Likumprojekts "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:09:24 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3142 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:10:26 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3143 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:11:56 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3144 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:12:50 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3145 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:13:40 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3146 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:15:06 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3062 steidzamību

Likumprojekts "Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1973.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:15:26 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3062 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par 1969.gada Starptautisko konvenciju par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā naftas piesārņojuma gadījumā un tās Pielikumu un 1073.gada Protokolu par iejaukšanās tiesībām atklātā jūrā citu vielu, kas nav nafta, izraisīta piesārņojuma gadījumā un tā Pielikumu" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:15:50 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3062 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr. 1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3. protokolā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:16:54 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3045 steidzamību

Likumprojekts "Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr. 1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3.protokolā" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:17:10 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3045 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Par Eiropas Savienības - Latvijas Republikas Asociācijas padomes lēmumu Nr. 1/2001 par grozījumiem Eiropas Līguma 3. protokolā" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:17:32 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3045 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu" (1. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:18:42 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.2895 pieņemšanu 1. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:20:02 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3151 pieņemšanu 2. lasījumā

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (2. lasījums)
Datums: 17.05.2001. 10:21:08 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3152 pieņemšanu 2. lasījumā

Datums: 17.05.2001. 12:19:00 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 17.05.2001. 14:13:40 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par debašu slēgšanu