Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas desmitā sēde

2001.gada 15.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, paziņoju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Ministru prezidents saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izslēgt no Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Par telekomunikācijām” un iekļaut šo likumprojektu šā gada 15.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Sešpadsmit deputāti lūdz izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - kā pēdējo sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” iekļaut likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā”.

Runāt “pret” vēlas deputāts Dzintars Rasnačs. Nevēlas?

Sešpadsmit deputāti vēlas iekļaut sadaļā “Par saņemtajiem likumprojektiem” likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā”.

Runāt “pret” vēlas deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Šis priekšlikums varētu skart arī valsts budžetu, un šis priekšlikums nav saskaņots Koalīcijas padomē, tā ka es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Tas nav gluži tā, kā teica Rasnača kungs. Jūs visi noteikti zināt, esat ar to iepazinušies... No Tautsaimniecības padomes un no Ārvalstu investoru padomes visi... visu partiju deputāti ir saņēmuši priekšlikumu par iespēju mainīt šo likumu pirms tā stāšanās spēkā. Tāpēc es Tautas partijas frakcijas vārdā ierosinu atbalstīt Komerclikuma atvēršanu un sākt runāt par problēmām, kas ir ietvertas Komerclikumā, pirms tās problēmas ir reāli radušās dzīvē.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par sešpadsmit deputātu ierosinājumu - iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 13, atturas - 38. Priekšlikums noraidīts.

Pieci Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par Ineses Birznieces iesniegumu par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu 15.martā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Jautājums iekļauts darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā divus lēmumu projektus - "Par Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” un "Par Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Iebildumu nav. Lēmumu projekti iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatīsim sadaļu “Par saņemtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūdzu nodot šo projektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Nav iebildumu pret to, ka atbildīgā ir Ārlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gan tā kā negribētu runāt “pret”. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums jau no paša sākuma, no šā likuma eksistēšanas brīža, bija ļoti slikti izstrādāts. Likuma parādīšanās mūsu valstī saistīta ar privātā biznesa attīstību. Vai tika veikti aprēķini? Vai tika ievērota lojalitāte pret iedzīvotājiem apdrošināšanas summas noteikšanā? Tāda summa nebija noteikta un nebija aprēķināta. Tika darīts apmēram tā: 60-70 lati - pats augstākais līmenis, 18-25 lati - pats zemākais līmenis, un tad ņēma summu, kas ir kaut kur pa vidu, - 40 lati. Kāpēc šī apdrošināšana nav valsts institūcijas ziņā? Kāpēc šie ļoti lielie līdzekļi iet garām Valsts kasei? Protams, bija īpašs, ar biznesa interesēm saistīts pasūtījums. Valstij, protams, tādi līdzekļi nav vajadzīgi, un valsts, kā vienmēr, paliek atstumta malā. Jocīgi, ka valsts saņēma no šīs reālās summas, kuru ik gadu iekasē apdrošinātāji, tikai 0,6%, tas ir, no 1 miljona - 6000 latu. Jocīga summa. Un, ja mēs analizējam arī citus izdevumus, tad redzam, ka no viena miljona var atskaitīt 10%. Tie tiek izlietoti zaudējumu segšanai, dokumentiem un citiem izdevumiem. Tātad patiesībā no katra miljona apdrošinātāji savās kabatās mierīgi ieliek 894 000 latu. Ļoti skaista summa. Veikliem cilvēkiem, protams, labi strādāt. Pēc trīs gadiem esam attapušies. Tagad likuma izpildē būtu jāņem vērā: ja transportlīdzeklis nav cietis avārijā, tam katru gadu būtu jāsamazina apdrošināšanas likme. Diemžēl tas netiek darīts. Vai šī apdrošināšanas polise ir derīga Eiropas Savienības valstīs? Tā nav derīga. Vai tā ir derīga NVS valstīs un vai ir saskaņota tās izmantošana? Arī tas nav veikts. Vai par sabojāto tehniku tiek atmaksāts pilnīgi? Netiek atmaksāts. Tas ir Golgātas ceļš jebkuram cilvēkam, kas iekļuvis nelaimē. Kā lai nokārto visus dokumentus? Ļoti lielas problēmas ir tad, ja ir cietis cilvēks, - vajadzīga nauda ārstēšanai, zālēm un pārējiem izdevumiem. Arī tas jautājums nav sakārtots. Tātad šī apdrošināšanas sistēma darbojas ļoti nepilnīgi. Tagad, veikuši attiecīgas izmaiņas - 3.punktā ieskatieties! -, sāksim no cietušajiem iekasēt par to vienu izziņas lapiņu vēl papildu maksu. Cienījamā pozīcija! Es domāju, ka jūsu ierēdņiem vajag saprast, ka ir jārūpējas par Latvijas iedzīvotājiem un ka tas, ko piedāvā, nav pieņemams. Likuma izmaiņas ir virzītas Saeimas komisijās. Un, protams, ir jāpārskata tās summas likme, ko valsts budžetā ieskaita apdrošinātāji. Tā nevar būt mazāka par 12 procentiem, jo ik gadu apdrošinātāji saņem apmēram 24,9 miljonus peļņas.

Es domāju, ka tas ir briesmīgi.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Baldzēna, Zvejsalnieka, Labanovska, Lauska, Čevera un citu deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāte Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidija priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Mans uzdevums šodien ir jūs aicināt pieņemt lēmumu un nodot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” komisijām. Un kādēļ es to saku? Tādēļ, ka ar katru dienu arvien skaidrāk kļūst redzams, ka mūsu pensionāri Latvijā kļūst arvien maznodrošinātāki. To es varu jums teikt tāpēc, ka, analizējot 2000.gadā piešķirtās pensijas, vairāk nekā 38% pensionāru tās ir 30 latu apmērā, bet, ja cilvēks ir priekšlaicīgi pensionējies, tad izmaksāti tiek tikai 24 lati. Tāpēc, lūk, deputāti, kuri parakstījuši šo likumprojektu, izvirza šādu prasību: pensijas nepieciešams indeksēt divas reizes gadā - martā un oktobrī.

Jautājums par to, kāpēc pensijas pašreiz ir tik mazas, ir saistīts ar faktu, ka, izdarot iepriekšējos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, tika izņemta norma ar iespēju cilvēkiem, kuri nostrādājuši algotā darbā 30 un vairāk gadu, rēķināt pensiju pēc tautsaimniecībā vidējās noteiktās algas. Tagad šī norma no 2000.gada 1.janvāra vairs nedarbojas, un, aprēķinot pensiju, tiek ņemtas vērā tikai faktiskās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tāpēc mums vajadzētu šodien apzināties, ka ne jau paši cilvēki, kuri strādā mūsu valstī ar minimālo algu, ir vainojami, ka, rēķinot pēc viņu faktiskajām iemaksām, viņu pensijas apmērs ir tik ļoti zems.

Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību un citēt jums Ministru kabineta sēdes protokolā ierakstīto lēmumu, kas, manuprāt, atkal ir atklāti vērsts pret valstī noteikto sociālās apdrošināšanas budžetu - konkrēti pret pensiju budžetu. Un šajā protokola lēmumā stāv rakstīts, ka Labklājības ministrijai vajag sagatavot grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka, sākot ar 2002.gada 1.janvāri, obligātās sociālās apdrošināšanas likmē - 33% no iemaksu objekta - darba ņēmējs iemaksā 9%, bet darba devējs iemaksā 24 procentus.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka 2002.gadā darba devējs maksās par 2% mazāk nekā šogad. Un visiem ir pilnīgi skaidrs, ka sociālās apdrošināšanas speciālais budžets būs mīnus 2%, salīdzinot ar 2000.gadu. Tādā veidā, kolēģi, strādājot arī turpmāk, var prognozēt, ka pēc pieciem vai septiņiem gadiem vairāk nekā 50% no Latvijā pensiju saņēmējiem saņems 30 latus vai vēl mazāk. Manuprāt, tas radīs lielu slodzi pašvaldību budžetiem, jo ne jau velti mēs saņēmām Saeimā grozījumus likumā “Par sociālo palīdzību”, kur Ministru kabinets Labklājības ministrijas izstrādāto projektu bija uzlabojis tik tālu, ka mēs vairs nediskutējām par minimālo nodrošinājumu un par šiem pašiem 21 lata saņēmējiem - cilvēkiem, kuriem nav vairs pat šīs iztikas, lai viņi varētu vismaz bioloģiski eksistēt.

Cienījamie deputāti! Es redzu, ka jūsu ieinteresētība sociālajos jautājumos ir ļoti augsta, tāpēc es aicinu gan Tautas partiju, kurai divi nopietni deputāti Valdis Ģīlis un Andris Šķēle darbojas Sociālo un darba lietu komisijā, gan apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuras parlamentārais sekretārs Roberts Jurdžs strādā komisijā, uzticēt mums kā atbildīgajai komisijai šo likumprojektu un atļaut, kaut soli pa solītim, sakārtot sociālās lietas mūsu mīļotajā Latvijā.

Cienījamie kolēģi! Es ceru uz jūsu godaprātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 57. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Pēteris Salkazanovs. Jūs runāsiet “par” vai “pret”? “Pret”. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Labrīt, Prezidij! Ir pagājušas pašvaldību vēlēšanas, ir ievēlēti deputāti, un katrā ziņā deputāti cer, ka viņi izdarīs daudz labu darbu, kas ir ierakstīti viņu programmās.

Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts, manā skatījumā, ir jāizvērtē kontekstā ar tiem procesiem, kuri notiek Ministru kabinetā un par kuriem priekšvēlēšanu laikā, pēdējās dienās vai pēdējās nedēļās, jau ir parādījusies informācija gan premjera, gan īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās izteikumos. Tas ir jautājums par administratīvi teritoriālo reformu un par 102 pašvaldībām, kas ir valdības iecere, pareizāk sakot, premjera iecere, - izveidot šādu skaitu pašvaldību Latvijā.

Katrā ziņā pēc tās informācijas, kas ir mūsu rīcībā, tuvākajā laikā bez šā likumprojekta parādīsies vēl arī cits likumprojekts, kas ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Esošā reformu likuma darbība tiks apturēta, un Ministru kabinets tiks pilnvarots veikt šīs reformas. Izlasot 6.panta grozījumu, redzam, ka rajonu, pilsētu vai pagastu administratīvās teritorijas izveido un likvidē, kā arī groza to robežas Ministru kabinets. Ja atmet teikuma otro daļu, kas varētu būt otrajā un trešajā lasījumā, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem, tad tādā gadījumā administratīvi teritoriālā reforma Latvijā administratīvā kārtā notiek ar Ministru kabineta pilnvarojumu, ko mēs, šeit sēdošie, Ministru kabinetam deleģējam.

Katrā ziņā, es domāju, ka valdībai bija jābūt godīgai pirms vēlēšanām, jo, ja šāda administratīvi teritoriālā reforma ir iecerēta un ja valdošās koalīcijas partijas par šādu reformu ir vienojušās, tad tādā gadījumā par to bija jāpaziņo tiem cilvēkiem, kuri iet uz vēlēšanām, un pirmām kārtām tas bija jāzina pašai valdošajai koalīcijai, saviem partijas biedriem, kuri šodien jau ir ievēlēti. Pretējā gadījumā viņi pat vēl šodien nevar īsti saprast, vai viņi ir ievēlēti uz diviem gadiem vai uz četriem gadiem. Katrā ziņā mēs balsosim “pret” šā likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “par”? Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Cienījamās jaunievēlētās deputātes un deputāti! Es jūs sveicu ar to, ka jūs sāksiet pildīt visdažādākās funkcijas pašvaldībās, un jūs gaida, protams, arī daudzi pārsteigumi. Analizējot dokumentu, nevar īsti saprast, ko grib darīt mūsu Ministru kabinets ar šīm reformām. Pēdējā laikā Latvijā ir izdoti nesakarīgi rīkojumi un lēmumi. Galvenās, protams, ir rūpes par to, pie kādiem rezultātiem novedīs šī slavenā teritoriālā reforma. Es jums nolasīšu ļoti interesantu dokumentu:

"Latvijas Pilsētu savienības valdes lēmums par rajonu padomju funkciju un līdzekļu nodošanu vietējām pašvaldībām. 2001.gada 9.februārī Ogrē.

Pamatojoties uz Latvijas Pilsētu savienības 20.10.2000.gada rezolūciju par rajonu pašvaldību funkcijām, kuru veikšanu uzņēmās vietējās pašvaldības, to finansēšanas kārtību, 2000.gada rezolūciju par rajonu padomju funkcijām un līdzekļiem, kā arī Latgales Pilsētu savienības rezolūciju par pilsētu un novadu pašvaldību funkciju paplašināšanu un ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru prezidenta rezolūciju un īpašo uzdevumu ministra valsts reformu lietās rīkojumu pašlaik notiek tiesību aktu grozījumu sagatavošana jautājumā par rajonu pašvaldību funkcijām, Latvijas Pilsētu savienības padome ierosina:

1) nodot vietējām pašvaldībām izpildīšanai visas rajonu pašvaldību funkcijas;

2) rajonu padomju finansiālos līdzekļus sadalīt proporcionāli vietējo pašvaldību iedzīvotāju skaitam.

Pēc 2001.gada 11.marta pašvaldību vēlēšanām rajona padomes neveidot. Vietējām pašvaldībām, kas vēlas rajona funkcijas veikt kopīgi tāpat kā līdz šim, ieteikt izveidot sadarbības padomes, kurām tās deleģēs finansu līdzekļus un funkcijas.”

Parakstījis ir Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs Teikmanis.

Cienījamie kolēģi! Vai te nav skaidri redzama aplamība? Jūs man pasakiet, kurš no rajonu pagastiem uzņemsies aprūpēt policiju? Kurš uzņemsies aprūpēt slimnīcu? Ja izveidosies tādas pagastu apvienības, tad cik mums būs to tagadējo rajonu vienā rajonā? Un nav arī saprotams, uz kurieni tad ved mūs Ministru kabinets ar šiem dažādajiem rīkojumiem.

Interesanti ir arī tas, kas tā ir par Latvijas Pilsētu savienības valdi. Kāpēc tai tiek deleģētas Saeimas pilnvaras un kas ir šo vienību izveidojis? Kāds ir tās štats, un cik tā izlieto iedzīvotāju nodokļu līdzekļu?

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tātad tiek apzināti veikta reforma, kura patiesībā nonāks pie valsts pārvaldes sabrukuma. Bet tas taču ir briesmīgi! Padomājiet, uz kurieni mēs ejam!

Un vēl daži vārdi par anotāciju dokumentam nr.2894. Es jums pateikšu tā: “Jūs paskatieties! Reformas it kā pārnāk, tur nevajag nekādus naudas līdzekļus, arī uz tautsaimniecību tās nekādu ietekmi neatstāj.” Diemžēl tā tas nav. Tur ir pilnīgi otrādi.

Cienījamie kolēģi! Kuri vēlas, var balsot “par”, lai tik tiešām mēs nonāktu kārtējā izmisuma stāvoklī savā republikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 12, atturas - 4. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada
18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam”.

Oskars Grīgs. Lūdzu!

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, priekšsēdētāja kungs, Prezidij, cienījamie kolēģi! Daudz patīkamāk būtu runāt par uzticības izteikšanu iekšlietu ministram šajā smagajā ministrijā, sarežģītajā ministrijā, šajā sarežģītajā stāvoklī, kāds pašlaik valstī valda noziedzības jomā. Dabiski, daudz patīkamāk būtu runāt par uzticības izteikšanu.

Bet diemžēl ir jāteic, ka man šodien jārunā par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Var tikai piekrist tam, ka noziedzības pieaugumu vai kritumu nosaka ne tikai ekonomiskie, sociālie un tiesiskie procesi valsts iekšienē, bet ka to lielā mērā ietekmē arī visā pasaulē pieaugošā vardarbības izpausme. Mūsu valstī noziedzības līmeni lielā mērā ietekmē arī Baltijas reģionā un Krievijā pastāvošās noziedzības tendences. Bet, no otras puses, tā vienkārši runājot, - kāda mums bēda par citu valstu problēmām noziedzības jomā? Mums pašiem, tautas ievēlētiem priekšstāvjiem, kuriem uzticēts strādāt lēmējvarā un izpildvarā, ir jāstrādā, un jāstrādā it sevišķi tiem, kam jāgādā par iekšējo drošību un kārtību. Ir jāstrādā ar pilnu atdevi, lai visa veida noziedzība valstī samazinātos. Ir jācīnās ar cēloņiem, lai nebūtu jāizlieto liela enerģija un lieli līdzekļi cīņai ar sekām. Bet vai tas tā ir noticis šajos desmit gados, kopš esam atguvuši savu neatkarību? Droši varu atbildēt, ka lielā mērā ne. Varam jau piesaukt statistikas skaitļus, salīdzināt reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaitu ar to, kāds bija iepriekšējos gados. Varam jau salīdzināt statistikas datus noziedzības jomā - Latviju salīdzināt ar Lietuvu un Igauniju. Varam būt gandarīti, ka pie mums noziegumu atklāšanas procenti ir lielāki nekā tajās valstīs. Taču tas diemžēl ir vājš mierinājums. Noziegumu skaits pieaug - un it sevišķi pieaug smago skaits. Pieaug to smago noziegumu skaits, kas izdarīti narkotisko vielu iespaidā.

Es negribu uzskaitīt visas noziedzības izpausmes un piebārstīt savu runu ar statistikas skaitļiem. Skaitļi ātri aizmirstas, bet sabiedrībā paliek liels jautājums - kāpēc notiek noziegumi? Kāpēc to skaits netiek samazināts? Kur ir vaina? Kāpēc politiķi neko nedara? Kāpēc iekšlietu ministrs pietiekami nestrādā? Un tā tālāk. Ir vēl arī citi tamlīdzīgi jautājumi. Tomēr vienu lietu es varu droši teikt: Iekšlietu ministrijas struktūrās esošie strādā savu iespēju robežās! Ļoti daudzi darbinieki strādā godprātīgi, neskatoties uz ļoti zemo atalgojumu un nepiemērotajiem darba apstākļiem, un bieži vien viņi nav sociāli aizsargāti. Bieži vien notiek, ka Iekšlietu ministrijas darbinieki, dienestu pildot, iet bojā. Sociālā ziņā viņi netiek pietiekami aizsargāti un nodrošināti. Ne viņi, ne viņu piederīgie.

Es domāju, ka šajā ziņā atbildība ir lielā mērā jāuzņemas iekšlietu ministram. Taču es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka parlamentārais sekretārs nav pietiekami strādājis šajā jomā. Manuprāt, iekšlietu ministrs nav bijis pietiekami prasīgs un stingrs, kad tika apspriests budžets. Viņš pietiekami stingri neprasīja naudas līdzekļus Iekšlietu ministrijai. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es varētu sacīt, ka iekšlietu ministra samērā nepārdomātā kadru maiņa Iekšlietu ministrijā izraisīja nervozitāti… Iespējams, ka iekšlietu ministrs Segliņš tajā laikā, kad premjerministrs bija Andris Šķēle, ietekmējās no savas partijas līdera. Var būt, ka tas tā bija, bet pie laba tas nenoved, un noziedzības līkne mūsu valstī pieaug attiecībā uz smagajiem noziegumiem. Un tas sabiedrībā rada ārkārtīgi lielu satraukumu.

Runājot par kadru maiņu, es gribētu atgādināt nepārdomāto Drošības policijas vadības nomaiņu, Bekeša kunga ātro aiziešanu un priekšnieka Plauža aiziešanu no viņa ieņemamā amata. Viņš bija ļoti labs darbinieks. Un vēl daudzi citi. It sevišķi es gribētu pieminēt kriminālpolicijas priekšnieka nomaiņu. Lai gan Blonska kungs bija pensijas vecumā un bija godam nopelnījis savu pensiju, viņš vēl varēja strādāt. Jaunais kriminālpolicijas priekšnieks, kas ir tagad šajā amatā, es domāju, ir radījis nervozitāti kriminālpolicijas darbinieku vidū, un tas nenes labumu noziegumu atklāšanas jomā.

Taču pie reizes es gribu piebilst, ka, neskatoties uz ministra Mareka Segliņa jaunību, viņa darbībā iekšlietu ministra postenī ir parādījušās daudzas pozitīvas pazīmes. Acīmredzot ministrs ir sācis skaidri izprast, cik svarīga valstij ir iekšējā drošība un kārtība, un ir pilnīgi iespējams, ka viņš vairs neļaujas ietekmēties no savas partijas vadības. Neskatoties uz šīsdienas Balsojumu - es domāju, ka šodien Balsojums būs -, ministram Segliņam ir jāturpina darbs. Es viņam gribētu novēlēt, lai jaunā budžeta apspriešanā viņš stingri un konsekventi iestātos par prioritāti - par iekšējo kārtību un drošību. Es viņam gribētu novēlēt, lai viņš stingri iestātos par to, lai tā Iekšlietu ministrijas ēka, Valsts policijas ēka, tiktu atdota vai pret atlīdzību atdota Rīgas pašvaldībai un tiktu nekavējoties būvēta jauna ēka. Jo tas, ko es redzēju pirms dažām dienām, kad apmeklēju Valsts policijas ēku, man vienkārši izraisīja izbrīnu. Tur nav tālu līdz nelaimei. Kas atbildēs par to, ja uzgāzīsies kāds balkons kādam garāmgājējam uz galvas? Atbildēs tikai iekšlietu ministrs vai Valsts policijas priekšnieks.

Tāpēc es gribētu cerēt, ka iekšlietu ministrs, ja šodien viņam izteiks uzticību vairākums, turpinās strādāt, vairāk sadarbosies ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, kas varētu būt lielā mērā palīgs Iekšlietu ministrijai darbā, kas saistās ar iekšējo drošību un kārtību valstī.

Paldies par uzmanību! Lūdzu jūs balsot vai izteikties par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Iekšējās drošības jautājumi ir tikpat svarīgi kā ārējās drošības jautājumi. Es domāju, to mēs visi esam sapratuši. Analizējot statistikas datus, mēs redzam, ka kopējais noziegumu skaits valstī 2000.gadā ir sasniedzis 50 199. No tiem Rīgā - 21 115. Tie ir 42% no visiem noziegumiem. Mēs zinām, ka Rīgā nedzīvo 42% valsts iedzīvotāju. Tas ir diezgan interesants rādītājs. Valstī ir atklāti 42,9% noziegumu, bet Rīgā - 24,8%. Tas ir ļoti zems rādītājs. Galvenais rādītājs, pēc kā var spriest par policijas darba efektivitāti, ir smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana. Sevišķi smagi noziegumi valstī ir bijuši 5809, atklāti ir 42,7%. Rīgā - 3697, no tiem atklāti 33,2%. Smagi noziegumi valstī ir
20 199, no tiem atklāti 39,7%. Rīgā - 8524, atklāts 21,1%. Tas ir vēl par 6,3% mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Kāpēc tik slikti rādītāji ir Rīgā? Viens no iemesliem varētu būt reforma. Mainās sistēma, mainās kadri. Objektīvi ir vienmēr tā, ka, veicot reformu, iepriekšējais līmenis, protams, nesaglabājas, veidojas tāda kā bedre. Taču pēc tam vajadzētu pieaugt atklāto noziegumu skaitam un vajadzētu policijas darbam stabilizēties kaut kādā līmenī. Bet vai šī “bedre” šobrīd nav par dziļu? Mēs runājam par Rīgā veikto reformu. Laiks tomēr ir pagājis… Reformu veic tāpēc, lai darbs uzlabotos un naudas resursi tiktu taupīgi izlietoti, nevis lai vietās saliktu vēlamus cilvēkus un atbrīvotos no nevēlamajiem. To var izdarīt arī savādāk. Par Rīgā notiekošo reformu jāveic nopietna analīze un jāizlabo tās kļūdas, kas ir izdarītas.

Īpašu uzmanību gribētu pievērst ekonomiskajiem noziegumiem un to apkarošanai. Kontrabandas gadījumi: 2000.gadā ir fiksēti 52 (tas ir par 52 mazāk nekā iepriekšējā gadā), un atklāti no tiem 20. Rīgā ir 14 (tas ir par 9 mazāk nekā iepriekšējā gadā), atklāti 4. Spriežot pēc šiem rādītājiem, varētu teikt, ka mēs esam sasnieguši labus rezultātus un varētu aicināt citas valstis iepazīties ar mūsu pieredzi, bet mēs labi zinām, ka aina ir pavisam cita. Nauda valstī tiek atmazgāta uz nebēdu, arī kontrabanda rada milzīgus zaudējumus Valsts kasei. Atgūto līdzekļu valstī ir apmēram 5 miljoni. Tas ir smieklīgi maz.

Ko darīt šinī situācijā valstī? Pirmām kārtām ir jāpaaugstina policijas darbinieku algas. Tas ir pirmais darbs, kas ir jāizdara.

Otrais. Investīciju programmas nauda ir jāpalielina, lai varētu investēt Iekšlietu ministrijai.

Ko vēl varētu darīt valsts? Tie līdzekļi, kurus atgūst no noziedzīgiem grupējumiem, jānovirza atkal cīņai ar šo organizēto noziedzību (tas ir vienīgais ceļš, kā to var izdarīt!), nevis jāieskaita Finansu ministrijas kasē un pēc tam jāsadala kaut kādos pavisam nezināmos virzienos (tas nav efektīvi!). Tas stimulētu policijas darbu, jo viņi tad redzētu, ka valsts šinī jautājumā iet viņiem pretim.

Ļoti veiksmīgi šo problēmu ir risinājis Maršala fonds Amerikas Savienotajās Valstīs. Mums derētu iepazīties ar šo pieredzi un varbūt ieviest šādu modeli arī mūsu valstī. Taču ir jautājums: cik efektīvi tiek izlietota nauda, ko valsts šobrīd jau piešķir Iekšlietu ministrijai?

Daži skaitļi no 2000.gada - iepriekšējā gada - budžeta. Valsts apsardzes dienestam ir piešķirti 2 miljoni 347 tūkstoši 198 lati. Ko tad mēs sargājam par šādu milzīgu naudu? Mēs reizēm sargājam objektus, kuros iekšā ir privātstruktūras. Iekšlietu ministrijai ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, kā precīzāk šo naudu lietot.

Pagājušajā gadā vēl tika finansētas divas pirmsskolas iestādes, kas ir Rīgā. Kāpēc netika finansētas tās, kas ir Liepājā vai kaut kur citur? Ja mēs runājam par kaut kādām sociālajām garantijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, tad jāteic, ka tur tika izlietoti 116 674 lati. Ļoti patīkami, ka šogad ir beidzot šis jautājums atrisināts un Rīgai ir nodotas šīs iestādes.

Policijas akadēmijai - 1 miljons 857 tūkstoši 132 lati. Godīgi sakot, tas ir kā caurā maisā. Mēs ražojam policistus, gatavojam kadrus, bet cik tad jauno kadru ienāk Iekšlietu ministrijas struktūrās? Viņi algas dēļ vienkārši aiziet prom. Nezinu, vai tas ir efektīvi - ieguldīt tādus milzīgus līdzekļus.

Bija tāds arguments: redziet, šie cilvēki aiziet strādāt citās valstiskās struktūrās, valstij jau nekur tā nauda nezūd. Taču ir jautājums: vai tas ir jāfinansē policijai? Šis jautājums ir jārisina. Tā ir kadru politika. Jauni cilvēki ienāk policijā. Taču ir vēl kāds cits jautājums. Ja ir jauni kadri, kāpēc joprojām Iekšlietu ministrijas struktūrās strādā Valsts drošības komitejas darbinieki? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Iekšlietu ministrijai jāpievērš liela uzmanība arī tam jautājumam.

Vēl ir Iekšlietu ministrijas struktūrās funkciju dublēšanās un pārsegšanās, un tas ir mazefektīvi.

Tas viss ir nopietni jāizvērtē iekšlietu ministram un kārtīgi jārīkojas. Vēlu sekmes un aicinu uz sadarbību jūsu grūtajā darbā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies par mūsu kolēģu novēlējumu man turēties un teiktajiem atzinīgajiem vārdiem. Paldies, Dobeļa kungs!

Ko es gribētu šeit uzsvērt šinī gadījumā? Godājamie kolēģi! Mums ir ļoti nopietna situācija tieši drošības un kārtības lietās, un, lai to uzlabotu, es pilnīgi piekrītu arī Kuduma kungam, ka ir jārisina arī šis materiālā nodrošinājuma jautājums policistiem.

Kāda tad pašreiz ir situācija? Situācija praktiski ir sekojoša: policisti, kuri patrulē uz ielām, - valsts policisti saņem 70-90 latus mēnesī. Tas nozīmē, ka viņiem ir jāiet un jāpiepelnās. Un tas nozīmē arī to, ka viņi pēc sava darba dara vēl citu darbu, bet pēc tam, īsti neatpūtušies, cenšas atkal darīt šo valsts darbu. Tāds stāvoklis ir ļoti nepateicīgs, un tas rada situāciju, ka, kā mēs redzam, valdība, protams, var tikai deklarēt šos savus uzdevumus, bet nevar tos izpildīt.

Es gribētu uzsvērt to, ka mums, Saeimai, no valdības ir visiem stingri jāpieprasa, lai valdība pildītu arī Ministru kabineta noteikumus, kas pieprasa paaugstināt policistiem darba algu, lai risinātu šos jautājumus, un, kā mēs redzam arī no sarunām, valdība atzīst, ka ir zināmi finansējumi, ir iespējas, bet diemžēl tie netiek piešķirti Valsts policijai.

Un tad nu ir jautājums par to, ko mēs uzskatām par prioritātēm. Vai viena no prioritātēm nav cilvēku drošība, vai viena no prioritātēm nav uzņēmējdarbības drošība? Vai tas mūsu valstī ir tā? Man diemžēl ir jāatzīst, ka tik tiešām šie iekšlietu jautājumi nav mūsu valdībai prioritāte.

Kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vēl sekojošo. Es tāpat kā jūs visi katrā ziņā atceros arī mūsu iekšlietu ministra Mareka Segliņa kunga uzstāšanos televīzijā, kur viņš skaidri un gaiši pateica to, ka tirgotājus Rīgas Centrāltirgū ar šīm kontrabandas precēm mēs, pareizāk sakot, valdība, tomēr izspiedīsim ārā. Diemžēl arī šis jautājums nav atrisināts. Jebkurš cilvēks, kas aiziet uz Centrāltirgu, redz, ka tur arī šī problēma pastāv.

Tātad jautājums ir par to, vai mūsu valsts vara, vai mūsu valdība ir spējīga tikt galā ar šo kontrabandas “melno” tirgu. Mēs secinām, ka tā nav spējīga. Vai valdībai ir kaut kādi priekšlikumi, kas dotu iespēju mums šo jautājumu atrisināt? Atkal mēs redzam, ka pat tad, ja priekšlikumi ir, tie netiek pildīti.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Ja valsts budžeta pieņemšanas brīdī atkal valdīs tā pati valdības partiju koalīcijas solidaritāte, kad nauda tiek atņemta medicīnai, kad tā tiek atņemta attiecīgi bērnudārziem, bet izglītībai tikai daļēji tiek dota, kad netiek pārdalītas visas šīs valsts budžeta pozīcijas, rūpīgi izanalizējot katru pozīciju un skatoties, kur var naudu ietaupīt, tad nebūs naudas arī Valsts policijai. Un tā ir viennozīmīga un skaidra nostāja.

Mums ir jāmaina divas lietas - valsts budžeta veidošanas politika un arī tas, kā mēs nodrošinām prioritātes. Ja prioritātei tiek atvēlēts tikai iekšzemes kopprodukts, tad tas viennozīmīgi ir par maz. Ir jāstrādā pie tā, lai būtu nopietna pieeja valsts budžeta veidošanā. Tas nozīmē, ka reiz apstiprināti izdevumi nevar katru gadu tikt apstiprināti vēlreiz no jauna ar inflācijas koeficientu. Tas ir viens.

Kolēģi! Es, protams, atgādināšu arī to, ka mūsu iekšlietu ministrs, tātad šīs valdības iekšlietu ministrs, Mareks Segliņš teica, ka tad, ja viņš netikšot galā ar kontrabandas tirgotājiem Rīgas Centrāltirgū, viņš demisionēšot. Mēs šo jautājumu šodien uzdodam, lai ministra kungs arī šeit no tribīnes pasaka, kad Centrāltirgū šī kārtība reāli būs. Es domāju, ka valdības rīcībā ir visi resursi, visas iespējas, lai šo kārtību tur ieviestu.

Šeit sadarbība var notikt arī ar Rīgas pašvaldības policiju. Diemžēl iepriekšējās Rīgas Domes sasaukuma laikā tika izdarīta liela politiska kļūda, ko tagad atzīst arī “Latvijas ceļa” cilvēki; piemēram “Latvijas ceļa” preses sekretāre Dace Gulbe ir atzinusi, ka Rīgas Domes Pilsētas drošības un kārtības komitejas likvidēšana bija “Latvijas ceļa” kļūda, ko partija pēc ievēlēšanas Rīgas Domē raudzīšot novērst. Es pilnīgi piekrītu, ka arī Rīgas Domē vajadzēs atjaunot Pilsētas drošības un kārtības komiteju un jau sadarbībā ar valsts policiju šos jautājumus risināt. Jo nevar būt tāda situācija, - un nav svarīgi, kādas partijas mērs būs Rīgas pilsētā -, ka mērs ir vienīgais cilvēks, kas, neraugoties uz visu savu noslogojumu, atbild par drošības un kārtības jautājumiem arī no municipālās policijas viedokļa. Šāda situācija turpmāk nav pieļaujama. Mērs vienmēr būs pārslogots neatkarīgi no tā, kādas ir viņa darbaspējas vai kādas politiskas partijas pārstāvis viņš ir. Tāpēc es domāju, ka tās kļūdas, kuras mēs varam šodien labot un kuras ir apzinājušās arī valdības partijas, ir jālabo. Un ir jābūt arī nopietnai sadarbībai starp valsts policiju un pašvaldības policiju.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām ir jādomā ne tikai par patruļdienestiem. Sociāldemokrātu nostāja ir bijusi pavisam vienkārša - patruļdienests zināmā mērā ir seku apkarošana, bet ir nepieciešams apkarot arī cēloņus. Un tādējādi es gribētu teikt sekojošo - to, ka mums ir ļoti nopietni jāstrādā pie interešu izglītības jomas, pie tā, lai bērnus varētu normāli sūtīt uz skolu, lai viņi būtu nodarbināti arī ārpusskolas aktivitātēs, lai viņi nepulcētos vienkārši bāros vai spēļu automātu zālēs, kā tas bieži vien notiek, ja viņiem zināmā mērā nedod iespēju kārtot savas lietas un izkopt spējas, kuras viņiem ir sportā vai kultūrā. Tas ir viens no jautājumiem. Mums ir jāiestājas par pozitīvu konstruktīvu aktivitāti. Un tad arī iekšlietu ministram, arī pašvaldību policijai būs mazāk darba un būs iespējas lietas vieglāk sakārtot.

Tomēr es gribētu uzsvērt vienu lietu. Tātad Valsts policijā strādā aptuveni 10 tūkstoši policistu. Katru gadu no darba aiziet 500 policistu. Tāda ir aptuveni šī kadru mainība. Ja mēs kaut ko gribam mainīt, tad tik tiešām ir jādomā par to, lai šo kadru mainību samazinātu, jo tajā brīdī, kad mēs apmācām jaunos policistus, mēs gada laikā iztērējam vidēji aptuveni 2 miljonus latu. Šo naudiņu varētu izlietot daudz lietderīgāk, pie reizes paaugstinot darba algu valsts policistiem un samazinot kadru mainību. Es domāju, šeit ir jāmeklē arī šīs iekšējās rezerves ar nopietnu valsts politikas maiņu valsts un drošības lietās.

Es gribētu uzsvērt, ka mums katrā ziņā ir jādomā arī par to, lai nebūtu tādas situācijas, kāda bija ar benzīna trūkumu, ar pieredzes trūkumu, ar datoru trūkumu, ar raidstaciju trūkumu, jo bez šā nepieciešamā tehniskā aprīkojuma Valsts policija nevarēs konkurēt ar organizēto noziedzību.

Ja mēs paskatīsimies uz šo situāciju arī no tāda viedokļa, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, tad redzam, ka Eiropas Savienībā iekšlietās un tieslietās katrā ziņā ir savas prioritātes, un divas no tām ir tīri iekšlietu prioritātes. Tās ir korupcijas novēršanas programma un cīņa ar organizēto noziedzību. Kā mēs bez raidstacijām, bez datoriem, bez mobilajiem telefoniem - ar šīm šaurajām Valsts policijas iespējām varam cīnīties pret organizēto noziedzību? Varbūt mēs protam tikai utopiskus mērķus izvirzīt? Vai mēs protam domāt par to, lai kaut ko reāli sakārtotu šajā valstī?

Es domāju, ka būtu jāstrādā vairākos virzienos. Kā es minēju, gan pie profilakses, gan pie valsts policijas nostiprināšanas, tajā skaitā pie sadarbības arī ar pašvaldību policiju. Ja mēs paskatāmies vidējo algu policijas darbiniekiem, tad redzam, ka tā ir aptuveni 146 lati, taču realitātē tas ir rēķināts kopā ar policijas vadību, tāpēc, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka tie policisti, kas darbojas patruļdienestos, tiešām saņem šos 70-90 latus, un tas nu nekādā ziņā nav nopietni.

Es vēlreiz atkārtoju: ja nu reiz Ministru kabinets ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz šo algu paaugstināšanu valsts policijai, tātad tie ir arī jāīsteno. Valdībai beidzot ir nopietni jāskatās uz valsts budžeta veidošanu un tomēr būtu jāizdara kādi secinājumi par tām rezervēm, kas citās ministrijās vienkārši tiek “apēstas” bez lielas vajadzības, un tādas ir praktiski visās ministrijās. Jāskatās, kā šo valsts budžeta politiku sakārtot un iekšzemes kopprodukta pieaugumu sadalīt prioritātēm. Ja mēs to nedarām, tad mēs, protams, vairāk domājam par to, kā mēs solidāri rīkojamies, kā viena valdības partija rīkojas ar otru - neviena nekāpj nevienai citai uz kājas, visiem viss ir labi. Tikai, es atvainojos, tautai nav labi! Šī politika ir jāpārtrauc. Katrā ziņā ir jāsaprot, ka mums ir vajadzīga stipra un gudra policija. Policistam nevar maksāt to pašu ko sētniekam, jo viņam ir citi uzdevumi un citi pienākumi, viņam ir jāriskē ar savu veselību, pat ar savu dzīvību. Ja mēs mēģinām viņam maksāt tikpat cik sētniekam, tas, kolēģi, nav nopietni. Es gribu uzsvērt sekojošo: ja tā situācija turpināsies, tad kadru mainība būs, mēs nepārtraukti apmācīsim par valsts naudu jaunus policistus, bet viņi pēc tam, pēc mācībām un pieredzes gūšanas, ies uz privātstruktūrām pelnīt nopietnu naudu, un pārejas posms būs tas, ka viņi strādās gan Valsts policijā, gan privātajās struktūrās piepelnīsies. Šis nav jautājuma risinājums, tas ir trauks ar cauru dibenu, tajā var liet finanses iekšā, cik grib. Tāpēc jautājums par Valsts policijas materiālo nodrošinājumu būs jārisina valdībai, vienalga, kuri tajā valdībā būs. Tā kā pašreiz valdībā ir Tautas partija, “Latvijas ceļš” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, mēs aicinām jūs īstenot šos Ministru kabineta noteikumus un rast iespēju veikt šo līdzekļu pārdali tajās vietās, kur reāli rezerves ir. Tas ir viens uzdevums.

Kolēģi! Mazliet parunāšu arī par šīm reformām. Reformu mērķis nevar būt līdzekļu ietaupīšana. Ja tas ir reformu mērķis, tad tā ir nabadzības apliecība. Tiešām šāda situācija pašreiz ir transporta policijā un citur. Mēs gribam uzsvērt to, ka veikt tādas reformas - tas nav nopietni. Mums ir jāsaprot: ja transporta policijā veiktās reorganizācijas uzdevums, kā apliecina Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, ir ietaupīt 180 tūkstošus latu un pie reizes veidot situāciju, ka transporta policisti zināmā mērā atbildēs tikai par konkrētu rajonu, tad rezultāts būs situācija, kurā tām kravu plūsmām, kurās peld šī kontrabanda, policists sekos tikai sava rajona teritorijā. Viņš rīkosies pēc tādas analoģijas: ja noziegums notiks otrā ielas pusē, tad es tur praktiski vairs neiejaukšos. Tas neder! Mums ir jābūt skaidrībai, ka transporta policijai ir jābūt pietiekamiem līdzekļiem, lai šie policisti varētu strādāt, neskatoties uz kaut kādu teritoriālu iedalījumu - mans rajons, svešs rajons. Kolēģi, tas neder! Ir jāstrādā gan pie kravu, gan pie pasažieru drošības uzraudzīšanas, gan pie kārtības uzturēšanas uz autoceļiem, dzelzceļiem - un tamlīdzīgi. Vienkārši taupot līdzekļus, neko mēs neatrisināsim. Neko! Un tāpēc nevar būt reorganizācija, kura ir nabadzības apliecības rezultāts. Par to jautājumu ir jādomā, un pie tā risināšanas ir jāstrādā.

Es novēlu arī valdības partijām izdarīt secinājumus un zināmā mērā pierādīt savu brieduma pakāpi, parādīt, ka ir spējīgas kaut ko valstī mainīt šajā drošības un kārtības jautājumā. Neatrodot naudu, neatrodot iespējas šo kadru rezervju saglabāšanai, netiks šis jautājums atrisināts. Tāpēc es uzsveru vienu - politiskā atbildība, atbildība tautas priekšā, arī morālā, ir valdības partijām. Es aicinu jūs rīkoties.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partija).

Cienītie kolēģi! Vispirms sniegšu dažas vispārizglītojošas izziņas Baldzēna kungam par Pilsētas drošības un kārtības komiteju, kura bija Rīgas Domē. Baldzēna kungs, jūsu priekšā atrodas šīs komitejas dibinātājs un pirmais tās priekšsēdētājs. Manā pakļautībā 1994.gadā šajā komitejā strādāja tādi pazīstami cilvēki kā Ziedonis Čevers, Valdis Krisbergs un vēl daži citi, tātad komitejas sastāvs bija interesants. Es domāju, ka tā ir vajadzīga. Nevar piekrist tam, ka šī Rīgas Dome šo komiteju likvidēja. Tā bija kļūda. Taču ne par šo komiteju bija tagad jārunā, un nebija jārunā arī par pašvaldības policiju. Gribētu atgādināt, ka pašvaldības policija, kuru mēs 1994.gadā izveidojām kā apvienoto Rīgas policiju, ir tieši pakļauta Rīgas Domes priekšsēdētājam. Tā nav pakļauta nevienam citam, un tā iztiek no Rīgas pilsētas budžeta. Tātad, Baldzēna kungs, redziet... tagad jūs neklausāties, bet tad, kad jūs runājat, jūs gribat, lai jūsos klausās. Klausieties tālāk, kamēr jums Grīga kungs netraucē. Pašvaldības policija iztiek tikai no pilsētas budžeta, un pašvaldības policija var ar iekšlietu ministru tikai sadarboties, arī ar Valsts policiju var tikai sadarboties. Šeit šodien runāt par pašvaldības policiju - tas it kā nebūtu pareizi. Es, protams, varu novēlēt mūsu galvaspilsētas pašvaldības policijai strādāt labāk (es arī jaunajai domei to novēlu) un vēl sekmīgāk sadarboties ar Iekšlietu ministriju, jo - es gribētu atgādināt arī to! - savulaik Iekšlietu ministrija vēlējās likvidēt pašvaldības policiju, vēlējās to apvienot ar Valsts policiju. Šeit, zālē, sēž deputāti, kas toreiz ļoti agresīvi gribēja to izdarīt, šodien viņi ir klusi, vairs par to nerunā, tāpēc ka ir nokaunējušies. Es saprotu, ka ir vienkārši nokaunējušies.

Tagad nedaudz parunāšu par to, kas notiek Iekšlietu ministrijā un kam tur būtu jānotiek. Piekrītu, ka tur stāvoklis ir ārkārtīgi smags. Varu minēt vēl vienu piemēru, kas mani personīgi ļoti satrauc. Vairākās Latvijas pilsētās izolatori ir vai nu unikāli sliktā stāvoklī, vai vispār nedarbojas un ir aiztaisīti ciet un aizturētie ir jāved uz citām pilsētām. Ļoti raksturīgs piemērs ir Dobele, un es pat nezinu, kad izolators tur sāks darboties. Tāpēc, izskatot šodien iekšlietu ministra darbu, gribētos, protams, dzirdēt viņu šeit, tribīnē. Lai viņš tiešām pastāsta, kas viņam traucē strādāt un kā varētu šo darbu uzlabot! Skaidrs ir viens - nevienā valsts ministrijā, nevienā valsts iestādē līmenis nedrīkst nokrist zem pieļaujamā, tad tiešām vairs tālāk nav kur iet. Diemžēl jāatzīst, ka Iekšlietu ministrijā līmenis tuvojas jau pašam, pašam zemākajam, un es domāju, ka tas vairs nav tikai iekšlietu ministram risināms jautājums, tas tiešām ir jārisina arī tiem viņa kolēģiem, kas ir valdībā. Protams, tas ir jautājums par naudas līdzekļiem. Un, ja ir runa par naudas līdzekļiem, es, vienkārši pieskaroties šim jautājumam vispār, gribētu izteikt savu satraukumu un draudzīgu atgādinājumu par to niecīgo summu, kāda ir palikusi valdības rīcībā, - tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Līdz ar to diemžēl rodas diezgan tāda jocīga situācija, ka, lai kaut ko uzlabotu Iekšlietu ministrijā, līdzekļi, neapšaubāmi, būs vajadzīgi, bet tā būs naudas svaidīšana no vienas pozīcijas uz otru, un gribētos to vairāk vai mazāk nākotnē novērst. Līdz budžeta grozījumiem mums diemžēl ir jāgaida vēl vairāki mēneši, tūlīt nekas notikt tur nevarēs, bet Iekšlietu ministrija savu stāvokli grib uzlabot tūlīt, un tas viņai būtu jādara.

Tā ka, Segliņa kungs, būtu ļoti vēlams dzirdēt no jums pamatīgu konstruktīvu izklāstu par to, ko jūs redzat šodien Iekšlietu ministrijā un ko jūs tur gribat redzēt tuvākajos mēnešos.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nomierināšu daudzus, kuri ir uztraukušies par noziedzību Latvijā. Rīgā tagad drošības būs daudz, daudz vairāk, jo vēlētāji ir ieklausījušies un ievēlējuši Rīgas Domē tādus drošības dūžus kā Blonska kungu un mūsu cienījamo Dalbiņa kungu. Tā ka, Segliņa kungs, jums turpmāk patiešām būs daudz, daudz vieglāk strādāt, jo Rīgā drošību palīdzēs nodrošināt šie vīri.

Bet tagad pavisam nopietni. Pavisam nopietni! (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tas nebija nopietni?”) Jā, tas bija tā drusciņ ar nelielu smaidu, lai gan es ticu šiem vīriem, tāpat kā viņiem uzticējās vēlētāji. Noziedzības tēma ir ļoti, ļoti nopietna, tāpēc neuztraucieties, ka mēs šurp nākam tribīnē un runājam, un es domāju, ka runās vēl. Es domāju, ka šai tēmai būtu jāveltī ārkārtas sēde. Šī problēma Latvijā ir tik ārkārtīgi samilzusi, kompleksi samilzusi, ka tā kompleksi būtu arī risināma. Tā nav tikai Iekšlietu ministrijas vaina, tā ir daudzu ministriju vaina. Tā ir ne tikai policijas, bet ir arī prokuratūras, tiesu un vēl un vēl citu vaina. Lūk, tam mums beidzot 7.Saeimā nāktos ārkārtīgi nopietni ķerties klāt un risināt šīs problēmas.

Un nākamais jautājums ir par šo pieprasījumu, kuru mēs izskatījām vakar Pieprasījumu komisijā. Žēl, ka pieprasītāji ir vēlējušies iegūt faktiski tikai informāciju, jo tas patiešām ir, kā jau es teicu, ne tikai īsa pieprasījuma, bet arī ārkārtas sēdes vērts.

Paskatieties, kas notiek! Sabiedrība no tiesas ir uztraukusies. Mēs visi no tiesas esam uztraukušies, taču labāk nekļūst. Mēs varam uzcelt vēl desmit cietumus, ja tur vispār tiesneši liks iekšā šos noziedzniekus, jo situācija ir izvērtusies dramatiska. Jau vakar iekšlietu ministrs komisijas sēdē attiecībā uz narkobiznesu teica, ka narkobiznesmeņi, tie, kuri tirgojas ar narkotikām, kad policija viņus godprātīgi saņem ciet, ietupina un viņiem tur vajadzētu ilgi atrasties, tikt notiesātiem, skaidri un gaiši policistam acīs pasaka… viņi tur lieto citu žargonu: “Vecīt, stāvi pie ratiem, es ar tevi nerunāšu, es runāšu ar tiesnesi.” Bet kā runā tiesnesis - to mēs tikko redzējām. Jūs skatījāties televīzijā, ka ir saņemts ciet narkotiku tirgotājs, tablešu sabērts pilns galds, bet, redziet, tiesnese viņu ir atbrīvojusi, jo viņam mājās esot bērniņš. Vienīgais apgādnieks… Šis narkotiku tirgotājs ne tikai nobendēs… Viņš droši vien iemācīs lietot narkotikas arī savu bērniņu, kad viņš paaugsies vēl dažus gadus, bet šodien viņš bendē, ir nobendējis jau desmitiem un simtiem jauniešu un bērnu, un turpina indēt. Un arī turpmāk indēs, ja ir šāda attieksme. Šādu piemēru var minēt ļoti daudz. Ministrs un Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki varētu pastāstīt ārkārtīgi, ārkārtīgi daudz ļoti spilgtu piemēru. Piedodiet, ja šāda attieksme valda attiecīgajās institūcijās, kurām visstingrāk būtu jātiesā šādi cilvēki, tad kur mēs varam nonākt?

Šī lieta, kolēģi, patiešām ir jārisina kompleksi. Te jau Baldzēna kungs pieminēja interešu izglītību. Tā nav mazsvarīga lieta, bet valstī tā tiek padarīta par mazsvarīgu. Ne velti tie, kuri grib dziedāt koros, jau piketē Doma laukumā, un varbūt piketēs ne tikai viņi, jo apdraudēta ir interešu izglītība. Tur bērni atrod savu interešu apmierinājumu, un tāpēc bērni neies vārtu rūmēs, neklaiņos pa ielām, bet apgūs normālas, dzīvei vajadzīgas lietas… Viena no šīm nodarbēm ir sports, kura pietrūkst pašlaik, un nezin kāpēc tiek degradēti šie pedagogi, kuri nodarbojas ar bērniem. Viņu alga netiek paaugstināta. Citi pedagogi saņems šo papildu samaksu, šie - ne. Kāpēc? Jo tieši tādā veidā - aiz dīkdienības jaunieši un bērni nonāk līdz narkomānijai, noklīst neceļos.

Tā ka, ja mēs nerunāsim par to ļoti atklāti un kompleksi nerisināsim šīs lietas, tad mēs varam dot benzīnu Iekšlietu ministrijai desmitiem un simtiem papildu tonnu, mēs varam dot daudz lielāku budžetu, ekipējumu, jaunas mašīnas un tā tālāk, un tā joprojām, tomēr noziedzība pieaugs un Iekšlietu ministrija ar savām struktūrām ar to netiks galā. Netiks galā! Lūk, problēma!

Es minēšu vēl vienu faktu, kuram ne tikai Iekšlietu ministrijai vajadzētu ķerties klāt. Es ceru, ka jau pašlaik šis darbs notiek, un es ļoti ceru, ka Segliņa kungs nāks šeit tribīnē un pastāstīs arī par šo lietu. Es jau vienreiz šeit pieminēju to tūkstoti cilvēku, faktiski noziedznieku, kuri dažādos gados - tas faktiski neattiecas, Segliņa kungs, uz jūsu laiku - ir nelikumīgi sabraukuši Latvijā, saņēmuši pases, ieguvuši pat dzīvokļus un lielākoties nodarbojas ar noziedzību. Noziegums jau ir tas vien, ka viņi nelikumīgi ir ieguvuši pasi. Tātad jūs zināt, ka Zemgales priekšpilsētā laikam ir skaidri un gaiši zināms, ka tur ir šie vainīgie cilvēki, bet ne tikai tur. Arī citās Iekšlietu ministrijas struktūrās, kā es saprotu, tādi ir, tāpēc vajag ļoti steidzīgi visu noskaidrot. Ja ir vajadzīga nauda, tad, es domāju, Segliņa kungs kopā ar savu partijas biedru finansu ministru Bērziņa kungu atradīs papildu naudu. Nevajag dot varbūt naudu tādām lietām, kur var vēl paciesties, kaut vai tam pašam “Dambim”, kam iedeva 400 000 latu. Vajag iedot tur, kur šī nauda ir nepieciešama, lai izmestu no valsts šo tūkstoti noziedznieku. Es domāju, ka ir ne tikai 1000 šādu noziedznieku, kas saradušies Latvijā. Tā ir tikai neliela daļa, kuru prese ir uzodusi un izvirzījusi kā problēmu. Lūk, lietas, kuras ir jārisina!

Tāpēc, kolēģi, es patiešām aicinu jūs visus padomāt par šīm lietām un nesteidzoties gatavot vienu ļoti nopietnu sarunu par tām šeit ārkārtas sēdē. Es domāju, jūs man piekrītat, un daudzi pat šobrīd māj ar galvu, ka šī problēma ir jārisina, pie tam jārisina nekavējoties, un tā nav tikai Segliņa kunga lieta. Tā ir mūsu visu lieta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Paldies arī par atsevišķām kritiskām piezīmēm, jo arī Saeimas deputāti reizēm kļūdās. Paldies, Dobeļa kungs! Šeit es gribētu uzsvērt to, kas vēl ir ārkārtīgi svarīgi un nopietni, ja mēs par to visu runājam. Nav jau tā, ka gluži nevajadzētu veidot nopietnu sadarbību starp Rīgas pašvaldības policiju - un arī Dobeļa kungs atzina, ka vajag šo sadarbību, - un Valsts policiju. Es gribētu pateikt, ka arī ļoti daudzas partijas to ir uzsvērušas, to skaitā “Latvijas ceļš”. Piemēram, šis pats mūsu profesionālis Aloizs Blonskis ir teicis, ka varētu izveidot patruļu grupas no pašvaldības policistiem, kuri ir mazāk pieredzējuši, un no Valsts policijas darbiniekiem, tādējādi divkāršojot patruļu skaitu. Varbūt paskatīsimies šinī gadījumā to darbu, kas šobrīd nav izdarīts, un to atzina arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis Aigars Ķimenis, kas ir frakcijas vadītājs Rīgas Domē. Viņš teica, ka beidzot būtu jāsakārto drošības struktūru darbs Rīgā un ka nākamās Rīgas Domes sasaukuma laikā, kas tagad ir ievēlēta, būtu jāapzina noziedzības līmenis katrā galvaspilsētas mikrorajonā, lai tam pārkārtotu pašvaldības policijas izvietojumu.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām arī Dobeļa kunga nopelns bija tas, ka Rīgas Domē tika izveidota Pilsētas drošības un kārtības komiteja. Diemžēl iepriekšējā sasaukuma Rīgas Dome, kurai pašreiz vēl ir pilnvaras, Rīgas Domes Pilsētas drošības un kārtības komiteju likvidēja pēc toreizējā Rīgas Domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa priekšlikuma. Tā bija kļūda, kā jau es teicu, “Latvijas ceļš” to jau ir godīgi atzinis, skaidri pateicis, ka tas tomēr nav bijis pareizi. Atcerēsimies arī 1998.gada 3.marta notikumus! Toreiz tie pensionāri, kas pārsvarā bija no krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju daļas, Rīgā protestēja pret jaunajiem siltumenerģijas tarifiem. Tiešām bija diezgan nepatīkama situācija, ka visu to stīvēšanos un grūstīšanos, un pat, varētu teikt, sadursmes starp demonstrantiem un attiecīgajiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem… ka to visu fiksēja. Un principā par to un zināmā mērā arī par municipālo policiju atbildēja tieši mērs. Tas ir galīgi nepareizi, ka vienam pašam mēram ir jāatbild par visiem šiem jautājumiem. Tas nav stratēģiskā ziņā pareizi. Deputāti var zināmā mērā uzņemties savu daļu atbildības un sniegt arī savu padomu. Tas būtu viens aspekts, ko mēs gribētu ārkārtīgi uzsvērt. Jo pretējā gadījumā iznāk absurda situācija, ka vienīgais, kas atbild par visu Rīgas drošības sistēmu, ir pats Rīgas mērs. Un ir pilnīgi vienalga, kāda politiskā partija tā būtu… Katrā ziņā es gribētu uzsvērt vienu: ja mēs runājam par Valsts policiju un par iekšlietu sistēmas sakārtošanu, mums ir jāsaprot, ka to nevar izdarīt bez zināma darba, bez nopietnas pārkārtošanas, bez zināmu papildu līdzekļu piesaistīšanas gan atalgojumam, gan tehniskajam nodrošinājumam. Un tāpēc es aicinu valdības partijas un arī Mareku Segliņu katrā ziņā pārskatīt savu nostāju un ieņemt stingra mugurkaula pozīciju jautājumos, kas skar Valsts policijas materiālo nodrošinājumu - gan algas, gan tehnisko aprīkojumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tika runāts par Rīgas pašvaldības policiju. Darbs, protams, ir neapmierinošs. Jūs tos policistus naktī neredzēsiet uz ielām, bet pēc vieniem diviem naktī viņi sāk patrulēt un visdažādākajā veidā, rupji sakot, piesieties autovadītājiem vai kontrolē Čaka ielu. Pilsētā, kuras budžets ir 2,2 miljoni gadā, šiem 800 vīriem (viņu ir varbūt pat vēl vairāk) darba nav! Savulaik Rīgas mērs Bērziņa kungs iecēla vadītājus, vienu un otru. Nu kā var iecelt tādos amatos cilvēkus, kuri neprot pat formas tērpam siksnu aizsprādzēt, kā vajag?! Tas ir viens jautājums. Otrs. Viņiem nebija, ne vienam, ne otram, juridisko zināšanu, un viņu izglītības līmenis bija apmēram vidusskolas apjomā. Taču viņiem atļāva vadīt 800 bruņotus cilvēkus! Tas taču ir neprāts un nepārdomāts solis.

Iekšlietu ministrijai nav degvielas. Cienījamie deputāti, man tad ir jautājums: kur paliek konfiscētā degviela, tūkstošiem tonnu? Un konfiscētais spirts, kuru var arī pie degvielas pieliet? Kāpēc konfiscētā degviela netiek nodota Iekšlietu ministrijas vajadzībām, ātrās palīdzības vajadzībām, Aizsardzības ministrijai, prokuratūrai un tiesai? Kas ir par iemeslu, ka tiek slēpts, kur nozūd šī degviela? Un vispār kur nozūd konfiscētās mantas?

Kad notika valsts budžeta pieņemšana 2001.gadam, Segliņa kungs nepateica no šīs tribīnes nevienu vārdu, ka ir vajadzīga tur un tur nauda. Kāpēc vajadzēja klusēt? Ja cieni savu ministriju, tad to vajag aizstāvēt! Vienīgais, kas aizstāvēja savas ministrijas intereses, bija Kristovska kungs.

Par jauniešiem. Kas kontrolē to, kas notiek tajos klubos, kuros savācas jaunieši? Neviens. Ne municipālā policija, ne valsts policija. Kas vada tos klubus un kas tur ietekmē viņu darbību? Neviens to nezina, un neviens to nekontrolē. Kāpēc tika likvidētas jauniešu iespējas nodarboties visdažādākajos klubos? Bija lidotāju, planieristu, sportistu klubi… Nu šādas nodarbības vairs nenotiek. Rīgā jau desmit gadus notiek ķīvēšanās par vienu sporta namu tāpēc, ka to grib privatizēt. Privatizējam sporta celtnes, un tagad jauniešiem nav kur nodarboties. Protams, viņi iziet ielās.

Otrkārt, kur paliek tie jaunieši, kas tiek kopā ar ģimenēm izmesti laukā no dzīvokļiem tāpēc, ka viņu vecākiem nav darba un viņi nevar samaksāt īri par dzīvokļiem? Arī tie nonāk uz ielām. Tātad mēs nerisinām jautājumu par jauniešu nodrošināšanu ar interešu nodarbībām. Ne to dara valsts, ne to dara Rīgas Dome, un arī pilsētu domes to nedara.

Policijai nav telpu. Cienījamā pozīcija! Rīgas Domei 1997.gadā tika atsavināti 500 elitāri lieli nami. Vai to izdarīja ar Ministru kabineta lēmumu? Vai kāds no šiem namiem tika nodots Valsts bibliotēkas īpašumā? Nē, netika nodots. Vai kāds tika iedots tiesu iestādēm? Netika iedots. Tiesu iestādēm iedeva tās vecās kazarmas, ko vispirms gribēja pārdot. Pārdot tās neizdevās un tad tās atdeva. Vai bija paredzēts iedot policijai kādus no tiem atsavinātajiem namiem? Arī policijai nekas netika iedots. Kur palika tie 500 nami? Tie ir izpārdoti. Tie ir iztirgoti. Tā mēs saimniekojam.

Attiecībā uz telpām rajonos notika analoģiski. Un tagad mēs vainojam diezin ko. Varbūt pašu policiju? Patiesībā policijai ir jāmeklē, kur ir palikuši tie nami. Ir ar ko nodarboties.

Vai Iekšlietu ministrija kontrolē stāvokli Latvijā? Es jums pateikšu: nosacīti. Viena tāda negodīga lieta ir robežbūve. Tai ir korupcijas un noziedzības pazīmes. Tā ir viena lieta. Un otra ir tā, ka arī Iekšlietu ministrija ir apaugusi ar visdažādākajām organizācijām, kuras rada sliktu imidžu šai nopietnajai institūcijai. Tagad no Iekšlietu ministrijas sistēmas, tā teikt, aizgāja cietumi, bet, kad tie vēl tur bija, tad tur bija vēl vairāk brīnumu. Iekšlietu ministrija ar visām savām reorganizācijām panāca to, ka destabilizēja stāvokli vadošo speciālistu rindās. Savukārt noziedzība, noziedznieki sakarā ar to guva sev punktus.

Es nevaru saprast, kādam āzim bija ienākusi galvā doma, ka narkomāniju apkaros bērnu vecāki. Tādu joku nevar nekad neviens iedomāties. Nu izsludina, ka vecāki tagad ar to nodarbosies un ka narkomānija tādējādi tiks apkarota. Tas taču ir joks, un es nezinu, kā vēl citādi varētu to nosaukt!

No Latvijas Republikas iedzīvotājiem maksimāli iekasē nodokļus. Maksimāli! Un kādi tik maksājumi vēl nav papildus jāmaksā! Taču netiek nodrošināta drošība. Paskatieties, - visās Rīgas skolās un visur tur, kur sanāk jaunieši, narkodīleru grupas strādā. Strādā visbezkaunīgākajā veidā! Kas viņus apkaro? Municipālā policija? Nē! Valsts policija? Nē! Kas tad ar to nodarbosies? Skolotāji? Bet skolotājus taču par to nogalinās.

Ja Iekšlietu ministrijas darbība notiks tādā pašā ritmā, kādā tā notiek tagad, mēs tālāk neko labāku nevaram gaidīt, mēs nonāksim nožēlojamā lomā. Jūs jau zināt, kā mēs esam starptautiski novērtēti - esam kādā 70.vietā starp pasaules valstīm noziedzības apkarošanā un tās izplatībā. Un diemžēl mums jau vēl ir slēptā noziedzība. Ne vienmēr tas, kas ir noticis, tiek parādīts. Jo tur notiek vēl arī fiziska vai cita veida iedarbība. Par to jau neviens nerunā. Visi kautrējas.

Un mans pēdējais lūgums. Cienījamie kolēģi! Mums ir par Iekšlietu ministrijas budžetu jāpadomā. Ir jāpadomā, kur paliek konfiscētā degviela, tūkstošiem tonnu degvielas, lai tās mašīnas varētu apgādāt visu gadu.

Un vēl. Iekšlietu ministram ir jādomā par to, ko viņš ir darījis, un par to, kas nav izdarīts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Mareks Segliņš - iekšlietu ministrs.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Godājamie Saeimas deputāti! Vakar zināju, ka šodien man ir jānāk uz Saeimas sēdi, un, dabīgi, vienu, divas, trīs stundas pasēdēju, visu pārdomāju un pēc tam vienu vai divas stundas rakstīju runu, jo uzskatīju - ja reiz man ir dota šī iespēja runāt no Saeimas tribīnes, būtu lietas, kuras būtu jāpasaka visiem deputātiem. Tās ir lietas, kuras visvairāk sāp policijai un kuru sakarā policijas pārstāvji ir vairākkārt nākuši pie manis un savukārt es esmu gājis gan pie valdības vadītāja, gan pie finansu ministra. Tās principā ir visas tās lietas, kas skar finansējumu un noziedzības apkarošanu. Taču šodien, šeit klausoties Saeimas deputātu runas, esmu patīkami pārsteigts, jo biju sagatavojies uz ļoti nekonstruktīviem, bļaustīgiem uzbrukumiem, tik tiešām biju tam gatavs. Izņēmums varbūt viena runātāja teiktais, kas bija diezgan izplūdis, taču pārējās runas, gan opozīcijas deputātu Baldzēna un Grīga runas, gan pozīcijas deputātu runas, manuprāt, bija konstruktīvas un tajās tika skartas tās problēmas, kas sastāda arī manas runas lielāko daļu.

Es dzīvē pats personīgi nekad nevienam neesmu bijis parādā. Diemžēl, nokļuvis iekšlietu ministra postenī, es esmu nokļuvis tādas institūcijas vadībā, kurai jau bija parādi, un diemžēl nepietiekamā finansējuma dēļ šie parādi ir turpinājuši augt. Mēs šajā mēnesī esam nokārtojuši saistības ar “Lukoil”, kuras bija izaugušas līdz 127 000 latu. Esam tās nokārtojuši. Atkal, jau kārtējo reizi, to nācās darīt uz iekšējo rezervju rēķina, pārbīdot naudu no vienas programmas uz otru. Tādēļ, ka nekad, kā jau es teicu, man nav bijuši personīgie parādi, man šajā ziņā iet vēl smagāk. Un skaidrot, kā ir radies šis parāds un ka mēs esam pie tā vainīgi, un ka tam ir objektīvi iemesli... Mēs visi zinām, cik maksāja benzīns 1998.gadā un cik tas maksā tagad. Taču finansējums ir palicis tas pats. Un noziegumu skaits pieaug. Tik tiešām zādzības ir tās, kas sastāda 72% no visiem noziegumiem. Zādzības ir tieši tās, kas ir radījušas noziedzības pieaugumu. Uz katras zādzības vietu tātad ir jāaizbrauc. Un, ja policijai ir jāveic 6000 braucienu vai pat vēl vairāk, tad, loģiski, rodas šie parādi par benzīnu, jo cena ir augusi, bet finansējums ir palicis tas pats. Taču mani priecēja viss šodien dzirdētais. Mani priecēja arī tas, kas tika pausts reklāmas kampaņās: gan pašreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis teica: “Izmēzīsim narkotikas!”, gan arī mūsu partijai tā ir viena no prioritātēm. Arī Andrejs Panteļējevs man ir apsolījis nākamā gada budžetā rast līdzekļus un pievērst vairāk uzmanības šai problēmai. Esmu guvis arī Kuduma kunga atbalstu. Mēs esam vairākkārt pārrunājuši šīs problēmas, un vienmēr esmu saņēmis atbalstu. Un, kā redzu, mani atbalstīs arī opozīcija. Lai gan citreiz opozīcijai rūp, kā tikai ieriebt pozīcijai, šoreiz jūtu, ka būs atbalsts. Tā ka acīmredzot finansējuma ziņā šis ir pēdējais grūtais gads policijai. Jo lielākā daļa politiķu ir to visu sapratuši un man pat nebūs jākliedz un jāsit dūre galdā. Tā problēma ir izprasta, un tas mani, bez šaubām, priecē.

Daudz tika runāts un pārmests par kadru pārmaiņām. Aloizs Blonskis ir visādi cienījams un ļoti profesionāls darbinieks, bet, ja man tiek pārmests, ka viņš 67 gadu vecumā dodas pensijā un ka tie ir kaut kādi Tautas partijas pasūtījumi, es nepiekrītu šai kritikai. Dailis Lūks atnāk pie manis un saka: “Man piedāvā Tieslietu ministrijā darbu - par 150 latiem labāk apmaksātu darbu. Ministr, es pāriešu tur strādāt. Neko darīt! Darbs šeit man patīk, bet es iešu uz turieni.” Nu ko tad man darīt? Arī Ķipēna kungam ir izteikts daudz labāks darba piedāvājums, un viņš grib iet uz turieni, bet pēc personīgas sarunas ar mani, pēc mana personīga lūguma, jo es negribu, ka aiziet visi labākie, viņš apsolīja strādāt vismaz līdz nākamā gada rudenim. Taču viņš ir saņēmis labāku, daudz labāku darba piedāvājumu!

Tas, ko nupat teicu, bija par vadošajiem kadriem. Taču ir viena lielāka problēma - pie mums nepaliek strādāt jaunie kadri. No 100 cilvēkiem, kas 1998.gadā no Policijas akadēmijas atnāca strādāt uz kriminālpoliciju, ir palikuši pieci. Šie jaunie puiši saka tā: “Mēs nejūtamies nolemti šādai dzīvei - strādāt šeit nakts stundas, strādāt pa vakariem, strādāt bīstamu darbu un par to saņemt 130-140 latus. Mēs nejūtamies nolemti šādam darbam - par šo atalgojumu strādāt šādos apstākļos.” Tā saka juristi ar augstāko izglītību! Mani vairāk satrauc šī problēma. Taču tas viss tik tiešām attiecas uz finansējumu un izpratni. Es saprotu, ka gan valdības koalīcijas partneriem, gan opozīcijai izpratne par šīm problēmām ir un ka būs palīdzība policijai šo problēmu risinājumā.

Mazliet par noziedzību. Kad stāsta, ka pie mums tiek sists un kārts, tad jāteic: nu nav tik traki! Smago noziegumu skaits nepieaug. No visiem noziegumiem 72% ir zādzības. No noziedzniekiem 65% ir tādu, kas nestrādā un nemācās. Un no nepilngadīgajiem 76% ir tādu, kas nestrādā un nemācās. Ja, teiksim, Anna vai Mārtiņš nestrādā un nemācās, bet izvēlas zagt, tad pēc tam, kad viņi iznāk no cietuma ārā, nav atrasts finansējums probācijas dienestam, nav atrasts, kur viņiem dzīvot, un viņi atkal zog un nokļūst cietumā. Šī ir problēma, kas ir jārisina...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs! Ja jūs vēlaties turpināt savu runu, tad tas jums būs jādara pēc pārtraukuma.

M.Segliņš. Labi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Atvainojiet, uzklausīsim dažus paziņojumus! Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu pulcēties komisijas telpās uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus un deputātes aicinu sanākt pēc 5 minūtēm Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi par Ostu likumu. Ārkārtīgi svarīgi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inese Birzniece, Jēkabs Sproģis, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis un Dzintars Kudums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukuma laiks ir beidzies. Turpināsim debates! Lūdzu, ministra kungs!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Vēl daži skaitļi par manis jau iepriekš teikto, ko es kā iekšlietu ministrs, kurš ir nostrādājis nu jau 20 mēnešus, gribētu pateikt par policiju. Pirmām kārtām es gribētu pateikt policijai paldies par to darbu, ko tā šajos apstākļos, ko valsts tai ir nodrošinājusi, ir paveikusi. 1995.gadā tika izmeklēts un uz prokuratūru nosūtīts 13 tūkstoši lietu, turpretī pagājušajā gadā, saglabājot to pašu finansējumu un to pašu cilvēku sastāvu, ir izmeklēts un prokuratūrai nosūtīts 21 tūkstotis krimināllietu. Tātad ar to pašu naudu un tas pats cilvēku daudzums ir padarījis gandrīz uz pusi lielāku daudzumu labu darbu, turklāt apstākļos, kas šajos gados policistiem ir kļuvuši vēl sliktāki. Tādēļ no šīs tribīnes es gribētu uzslavēt policijas darbu un kā politiķis viņiem pateikt paldies.

Un nu par algām. Šeit bija runa par algām, ka tās būtu jāpaceļ. Ir viena daudz vienkāršāka lieta, kas būtu jāizpilda, - ir Ministru kabineta 340.noteikumi, kas reglamentē piemaksas policistiem, jo viņu algas nav lielas, bet ir paredzētas piemaksas, ar ko cilvēki, nākot uz policiju strādāt, rēķinās. Tā ir piemaksa par darbu nakts stundās, tā ir piemaksa kriminālpolicistiem par cīņu ar organizēto noziedzību, un šī nauda sastāda vairākus desmitus latu, kas tomēr pie 120-130 latu algas ir ļoti liels atspaids. Valdība šobrīd šos Ministru kabineta noteikumus nepilda, un finansējums šīm piemaksām ne vienmēr tiek rasts. Šeit jau nav runa par algas palielināšanu, bet gan par Ministru kabineta 340.noteikumu pildīšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību iekšlietu ministram Marekam Segliņam.” Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 5. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputāta Jāņa Ādamsona, Pētera Salkazanova, Imanta Burvja, Jāņa Čevera, Egila Baldzēna, Leona Bojāra, Arņa Kalniņa, Valda Lauska, Violas Lāzo un Osvalda Zvejsalnieka pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam sniegt informāciju par noziedzības līmeni Latvijas valstī un ar to saistītajiem jautājumiem.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Geige.

I.Geige (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis Balsojums jau pirms Pieprasījumu komisijas rezultātu paziņošanas bija loģisks. Vakar Pieprasījumu komisijā tika skatīts Ādamsona un pārējo deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Segliņa kungam. Iekšlietu ministrs sniedza informāciju par pieprasījumā izvirzītajiem jautājumiem, detalizēti viss tika pārrunāts, un Pieprasījumu komisija nolēma, ka pieprasījums ir noraidāms, un, vadoties pēc Kārtības ruļļa 126.panta piektās daļas, šis pieprasījums tika pārveidots par jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamo ministr! Katrā ziņā opozīcijai, es domāju, ir izdevies pats svarīgākais - ir pievērsta sabiedrības un valdošās koalīcijas uzmanība problēmām, kas ir saistītas ar drošību, jo priekšvēlēšanu kampaņas laikā ļoti daudzas partijas pašvaldību vēlētājiem solīja, ka drošība un kompetence... citādā veidā - drošība ir tā prioritāte, kura tiks realizēta katrā pašvaldībā un valstī kopumā. Tajā pašā laikā reālā situācija, par kuru jau iepriekš šeit tika diskutēts, ir mazliet citādāka, jo noziedzības līmenis turpina augt, parādās jaunas lietas, kas ļoti strauji attīstās, piemēram, narkomānija, prostitūcija. It kā adekvāti šim noziedzības pieaugumam būtu jāpieaug arī policijas finansējumam. Es domāju, ka Pieprasījumu komisijā arī ministrs atzina to, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi risināt šīs problēmas, un arī no šīs pašas tribīnes viņš teica, ka ir bijuši vairāki mēģinājumi kopā ar premjeru un ar finansu ministru risināt šos jautājumus, bet vairākkārt tas nav izdevies, jo mums bieži vien prioritāte ir ārpolitikas jautājumi, nevis valsts iekšējā drošība.

Jāteic, ka atbilstoši Kārtības rullim tiešām šis Pieprasījumu komisijas viedoklis un Balsojums bija pareizs, jo atbilstoši Kārtības rullim šis pieprasījums vairāk skan kā jautājums, izņemot vienu lietu. Mūsu brīvvalsts laikā likumdošana ir mainījusies, arī kompetenču sadale ir mainījusies un līdz pat šā gada sākumam ministrija veica funkcijas, kuras saskaņā ar likumu nav Iekšlietu ministrijas kompetences jautājums, jo Policijas likums to nenosaka, un tātad pēc būtības bija pretlikumīga ministra, Ministru kabineta un arī Saeimas rīcība, Balsojot budžeta pieņemšanas laikā par 125 tūkstošiem bērnudārziem, kas pēc būtības saskaņā ar Izglītības likumu ir vietējo pašvaldību kompetences jautājums, nevis Iekšlietu ministrijas jautājums. Jau sen gan valdība, gan arī likumdevējs ir izdarījis izšķiršanos par to, kā kompetencē ir bērnudārzi.

Tad, kad šā gada budžeta apspriešanas procedūrā tika ierosināts mans priekšlikums par šīs naudas summas izņemšanu no Iekšlietu ministrijas budžeta sadaļā par bērnudārziem, valdošā koalīcija šo pretlikumīgo darbību akceptēja. Pašlaik jāsaka paldies ministram, ka šī pretlikumīgā darbība šodien jau ir likvidēta. Bērnudārzi ir nodoti Rīgas Domes pārziņā, un tādējādi varētu atzīt, ka pieprasījums atbilstoši Kārtības rullim tiešām ir pārveidojams par jautājumu.

Šeit ļoti interesanta diskusija bija par to, ka viss ir darīts, ka visu ir mēģināts darīt, bet galarezultātā, kad mēs, deputāti, tiekamies ar iedzīvotājiem, tiekamies ar policijas darbiniekiem, mēs redzam, ka ne iedzīvotāji, ne arī paši policijas darbinieki nav apmierināti ar to, kas šodien notiek policijā, - jau gada sākumā pietrūkst degvielas, lai gan budžets ir tikko kā apstiprināts, policijas darbiniekiem ir jāstrādā ne pārāk patīkamā vidē, bet viņu darba samaksa ir ļoti zema, policijā ir ļoti liela kadru mainība un vēl vesela rinda citu problēmu.

Taču šinī brīdī es gribu runāt par to, ka mēs mēģinājām šo problēmu izvirzīt šeit, un es domāju, ka arī valdošajai koalīcijai nāksies ieklausīties, jo pirmām kārtām valdošā koalīcija ir atbildīga par to, kas notiek drošības sfērā. Nenoliedzami, arī iekšlietu ministrs ir politiska figūra, un, lai arī kā viņš ir centies veikt pasākumus, lai uzlabotu situāciju, iedzīvotāju priekšā un tautas priekšā viņš ir atbildīgs, jo viņš ir ministrs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Vai pieprasījuma iesniedzējiem ir iebildumi pret Pieprasījumu komisijas atzinumu? Iebildumu nav. Pieprasījums tiek pārveidots par jautājumu un iesniegts iekšlietu ministram.

Izskatīsim likumprojektu "Par piesārņojumu”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.2904 - likumprojekts “Par piesārņojumu”.

1.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, un viņš tajā vienkārši precizē, uz kādām dabas daļām attiecas piesārņojošā darbība. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 2.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Tas ir daļēji atbalstīts, un komisija to ir iestrādājusi savā 3.priekšlikumā, precizējot piesārņojuma definīciju. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 4.priekšlikumu, kas daļēji ir redakcionāls, ir iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 5.priekšlikumu ir iesniedzis Jirgena kungs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 7.priekšlikumu - papildināt 8.pantu ar jaunu daļu - ir izstrādājis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 8.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta. Tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 9.priekšlikumā ir neliels papildinājums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile.10. un arī 11.priekšlikumu aicinu atbalstīt. 10.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji un izteikusi to savā redakcijā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir 12.priekšlikumā, ko izstrādājusi atbildīgā komisija par īpaši jutīgām teritorijām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 13.priekšlikumu ierosinājusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 14.priekšlikumā ir precizēts Ministru kabineta noteikumu saturs. To iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Jirgena kungs sakarā ar precizējumu civilās aizsardzības pasākumu plānā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 16.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 17.priekšlikums. Iesniedzis Jirgena kungs. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 18.priekšlikums. Arī tas ir Jirgena sagatavots. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 19.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Arī tas ir Jirgena priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikums. Iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un 23.priekšlikums. Arī to iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 24.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Nākamo - 25.priekšlikumu iesniedzis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 26.priekšlikumu iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija ļoti vienprātīgi to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 27.priekšlikums. Jirgens ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu par Piesārņojošo vielu reģistru. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 28.priekšlikumā Jirgena kungs precizē sadaļas tekstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 29.priekšlikums. Iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Un tāpat komisija atbalsta arī 30. - Jirgena kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 31.priekšlikums. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Komisija ir sagatavojusi 32.priekšlikumu un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 33.priekšlikums, ko iesniedzis Jirgens, daļēji ir atbalstīts un izteikts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 35.priekšlikums. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Tālāk seko pielikums, un pielikumā ir tikai viens labojums - 36.priekšlikums, ko ir sagatavojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Tas ir par iekārtām bīstamo atkritumu apglabāšanai, par šo iekārtu statusu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par piesārņojumu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis dokuments, ko izskatām, ir guvis atbalstu arī otrajā lasījumā Ārlietu komisijā, un aicinu jūs atbalstīt to arī šodien šeit.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, aicinu jūs ieskatīties šā dokumenta tabulā, kurā ir priekšlikumi, kas ir saņemti otrajam lasījumam!

1.priekšlikums ir par 3.pantu. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un atbildīgā komisija to ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums par 4.pantu - atbalstu Ārlietu komisijā neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Krasts. Par 5.pantu ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par 5.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Par 6.pantu ir 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu”. (Reģistrācijas numurs 660.) Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atvērsim tabulu un skatīsim priekšlikumus!

3.pants. Ir Juridiskā biroja priekšlikums - redakcionāls precizējums. Ārlietu komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 2.priekšlikums ir par 4.pantu. Arī tas ir no Juridiskā biroja. Ārlietu komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Krasts. Par 5.pantu ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums par šo pašu pantu. Tas ir divās, faktiski trijās daļās.

Juridiskais birojs iesaka panta sākumdaļu izteikt šādā redakcijā: “Saskaņā ar Līguma 7.panta pirmo daļu Latvijas Republikā Līgums un tā protokols attiecas uz...” Šī daļa ir atbalstīta Ārlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Ierosina mainīt pantu numerāciju no “a”, “b”, “c” uz “1”, “2”, “3”. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Bet priekšlikumu papildināt pantu ar paskaidrojumu par to, kuras shēmas ir un kuras nav atkarīgas no iemaksām, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts. 6.pants. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Krasts. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu piedāvātajā, šobrīd jau izskatītajā, redakcijā.

Sēdes vadītājs. Balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un
atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” ir viens no to likumprojektu paketes, kas saistīti ar Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesa uzsākšanu. Līdzīgi ir arī nākamie divi likumprojekti. Faktiski vienīgās izmaiņas, kas šajos likumprojektos ir paredzētas, ir saistītas ar Privatizācijas aģentūras kā institūcijas aizvietošanu ar citu institūciju, kurai būs uzticētas attiecīgās funkcijas, kas ir saistītas ar šā konkrētā likuma darbību. Visas darbības, kas saistītas ar vērtspapīriem, ar vērtspapīru emisiju, turpmāk Ministru kabinets deleģēs valsts īpašuma atsavināšanu veicošajai institūcijai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo, kaut arī varētu būt diskusijas par to, kāds būtu precīzs Privatizācijas aģentūras likvidācijas modelis, mums parlamentā šī diskusija šobrīd ir jāuzsāk.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš”).

Kā jau es minēju, arī šis ir likumprojekts, kurā pēc būtības ietverti šie tīri tehniskie grozījumi - Privatizācijas aģentūras vietā ir paredzēta cita institūcija, kurai Ministru kabinets deleģēs funkcijas, kas saistītas ar uzņēmumu maksātnespējas procedūru. Šīs darbības līdz šim veica Privatizācijas aģentūra.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 14. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija "Latvijas ceļš”).

Šis likumprojekts ir saistīts tieši ar tām pašām problēmām, ar kurām bija saistīti divi iepriekšējie. Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2801. Arī šis likumprojekts ir tapis sakarā ar to, ka ir pieņemta koncepcija par to, ka jālikvidē Privatizācijas aģentūra. Prasīti, protams, ir daži labojumi, kas būs jāsaskaņo ar visiem tiem labojumiem, kuri tiks pieņemti visos tajos likumos, it sevišķi likumā par valsti un pašvaldībām. Un, ja tajos likumos tiks pieņemti labojumi, tad arī šajā likumā būs jāpieņem attiecīgi labojumi, kad likumprojektu skatīsim otrajā lasījumā. Taču pirmajā lasījumā šis likumprojekts ir pieņemams, un komisija tādu lēmumu tāpēc pieņēma.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!
Par - 69, pret - 1, atturas - 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es jums piedāvāju izskatīšanai divus likumprojektus: vienu, ko iesniedzis Ministru kabinets (reģistrācijas numurs 837), un otru, ko iesniegusi atbildīgā komisija, - alternatīvo likumprojektu (reģistrācijas numurs 847).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā darbā vienmēr ir vadījusies pēc principa, ka ir jāuzklausa speciālisti, visas ieinteresētās personas. Šajā gadījumā mēs uz komisijas sēdi uzaicinājām Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi - tās priekšsēdētāju profesoru Juri Jansonu. Mēs uzklausījām arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Jāņa Stradiņa viedokli. Uzklausījām, starp citu, arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta viedokli. Secinājums bija tāds, ka principā šie speciālisti, kas ar šo lietu ir visciešāk saistīti, neiebilst pret tām nostādnēm, kas ir Ministru kabinetā, un pret to, ka var valdība izvērtēt šīs prioritātes, bet iebilst pret termiņu. Valdība piedāvāja termiņu - vienu gadu. Savukārt zinātnieki uzskata, ka ir jābūt vismaz četru gadu termiņam, jo, pieļaujot biežu akcentu maiņu starp zinātnes nozarēm, tiktu radīta nedrošības un nenoteiktības gaisotne un valsts neiegūtu gaidīto rezultātu. Turklāt 4-5 gadu ciklu ievēro arī Eiropas Komisija, nosakot prioritātes Eiropas ietvaros realizējamām programmām. Jāņem vērā, ka augsti kvalificētu zinātnieku, zinātņu doktoru, sagatavošana parasti ilgst 4-5 gadus pēc maģistrantūras beigšanas.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka komisija ļoti rūpīgi uzklausīja speciālistu viedokļus un ka komisijā pilnīgi visu partiju - gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju - pārstāvji atbalstīja alternatīvo likumprojektu, es aicinu to darīt arī jūs, cienījamā Saeima.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēt neviens nevēlas. Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” (reģistrācijas numurs 837) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 5, atturas - 79. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 23.martam.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Darba aizsardzības likums”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Strādāsim ar Darba aizsardzības likumu. Atbildīgā komisija - Sociālo un darba lietu komisija.

1.priekšlikums - atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 2.priekšlikums - atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 3.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 4.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 5.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 6.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 7.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 8.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 9.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 10.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 11.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 12.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 13.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 14.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 15.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 16.priekšlikums - atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa Balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Urbanoviča, Bekasova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Klementjevs. Arī nākamais priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 18.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 19.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 20.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 21.priekšlikums - atbildīgā komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Urbanoviča, Bekasova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 11, atturas - 54. Priekšlikums noraidīts.

A.Klementjevs. 22.priekšlikums - arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 23.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 24.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 25.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 26.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 27.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 28.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 29.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 30.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 31.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 32.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 33.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 34.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 35.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 36.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 37.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 38.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 39.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 40.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 41.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 42.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 43.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 44.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 45.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 46.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 47.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 48.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 49.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 50.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 51.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 52.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 53.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 54.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 55.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 56.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 57.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 58.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 59.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 60.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 61.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 62.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 63.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 64.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 65.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 66.priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 67.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 68.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 69.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 70.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 71.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 72.priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 73.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 74.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 75.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 76.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 77.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 78.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 79.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 80.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 81.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 82.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 83.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 84.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Klementjevs. 85.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 86.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 87.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes... Atvainojiet, vai jūs vēlaties, Cileviča kungs, par 87.? Lūdzu! Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā “ frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību šim priekšlikumam, jo komisijā atbalstītais variants runā vienīgi par iespēju ierosināt vienošanās noslēgšanu starp darba devēju un nodarbināto. Faktiski te nav nekādas runas par tiesībām pieprasīt šādu vienošanos, un tas darba devējam neuzliek pienākumu noslēgt šādu vienošanos.

Mēs uzskatām, ka tas būtiski samazina arodbiedrību tiesības. Un mēs arī uzskatām, ka gadījumā, ja nodarbinātā arodbiedrība patiešām pieprasa noslēgt šādu vienošanos, tad darba devējam būtu tam jāpiekrīt. Likumā to noteikt... tātad tā ir diezgan nopietna lieta, un es nedomāju, ka arodbiedrība vienmēr to pieprasīs, bet daudzos gadījumos, kad tas patiešām ir nepieciešams, kad darbs ir saistīts ar bīstamiem apstākļiem, arodbiedrībām tomēr būtu jānodrošina šādas darba ņēmēja tiesības, jo citādi arodbiedrība nevarēs efektīvi aizstāvēt nodarbināto tiesības un veselību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Klementjevs. Nē. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputātu Urbanoviča, Bekasova un Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Klementjevs. 88.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 89.priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 90.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 91.priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 92.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 93.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 94.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 95.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 96.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 97.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 98.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 99.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 100.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 101.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 102.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 103.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 104.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 105.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu

A.Klementjevs. 106.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 107.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 108.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 109.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 110.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 111.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 112.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 113.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 114.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 115.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 116.priekšlikums atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 117.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 118.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 119.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 120.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 121.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 122.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 123.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 124.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 125.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 126.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 127.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 128.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 129.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 130.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 131.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 132.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 133.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 134.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 135.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 136.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 137.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Klementjevs. 138.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 139.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Klementjevs. 140.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 141.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 142.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 143.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 144.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 145.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 146.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 147.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 148.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 149.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 150.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 151.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 152.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 153.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 154.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 155.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 156.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Klementjevs. 157.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 158.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 159.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 160.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 161.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Klementjevs. 162.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 163.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 164.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 165.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 166.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 167.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 168.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 169.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 170.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 171.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 172.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Klementjevs. 173.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 174.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Klementjevs. 175.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Darba aizsardzības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Klementjevs. 5.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 5.aprīlis. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Palmiras Lāces iesniegumu, kurā viņa informē, ka kļūdījusies Balsojumā par 16.priekšlikumu likumprojektā “Darba aizsardzības likums”. Viņa ir vēlējusies balsot “pret”.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar darba dokumentu nr.2898 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.

Uz otro lasījumu priekšlikumi šim likumprojektam nav saņemti. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts ir atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr.2899. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus, un šeit būtībā ir viens labojums: “4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā.” Runa ir par Jūras spēkiem. Miera laika apstākļos šī funkcija, manuprāt, ir ļoti saprātīga, un šādā veidā Jūras spēki arī būtu jāizmanto. Komisijā bija debates vienīgi par to, kā rīkoties tādā gadījumā, ja, teiksim, Būtiņģē notiek kāda nopietna avārija, un kā pēc tam segt šos avārijas likvidācijas izdevumus.

Taču komisija konceptuāli atbalsta šo Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz. Kudums. 20.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 20.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts "Par Eiropas Padomes 1996.gada konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G. Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas dažādos normatīvajos aktos ir diezgan precīzi noteiktas procesuālās tiesības dažādu ar bērniem saistīto konfliktu izskatīšanai, bet vēl aizvien pietrūkst regulācijas… šo normatīvo aktu piemērošanas kārtības. Šī konvencija paver šādas iespējas, tāpēc es, tāpat kā visa atbildīgā - Ārlietu komisija, aicinu šo dokumentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad šis dokuments vienlaikus ar lauku attīstības plānu ir obligāts dokuments. Pamatojoties uz to, Latvija var saņemt finansējumu no Eiropas Savienības laika periodā no 2000. līdz 2006.gadam. Šis dokuments nosaka tehniskos, juridiskos, administratīvos un finansu vadības principus un procedūras, kas jāievēro lauku attīstības programmas realizācijas gaitā. Tātad tas ir ļoti būtisks jautājums.

Atbildīgā komisija pēc attiecīga Finansu ministrijas lūguma atzina šo dokumentu par izskatāmu steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Ja iebildumi nav radušies, tad lūdzu pieņemt arī otrajā, galīgajā…

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likumprojekts vajadzīgs tādēļ, lai pievienotos Eiropas Padomes konvencijai par personas datu aizsardzību. Tātad tas ir samērā formāls, bet faktiski arī būtisks dokuments, kas vajadzīgs, lai mēs savu likumu sistēmu varētu saskaņot ar Eiropas Savienības likumdošanu.

Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 23.marts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā tūlīt pēc 24.darba kārtības jautājuma lēmuma projektu "Par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Lēmuma projekta būtība ir šāda - noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju šim likumprojektam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Noteikt Sociālo un darba lietu komisiju par atbildīgo komisiju likumprojektam “Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, 1 - atturas. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim deputātes Ineses Birznieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai atvaļinājumu šā gada 15.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 2, neviens neatturas. Iesniegums akceptēts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Venta Baloža atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - "Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dāmas un kungus lūdzu uzreiz pēc sēdes pulcēties Sarkanajā zālē… ir atrasts risinājums… Sēde ilgs burtiski 5 minūtes. Paldies.

Sēdes vadītājs. … Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. … Violai Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Saeimas darba grupa, kas izveidota sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas problēmu izpētei, nesanāks vis šodien pulksten 15.00, bet otrdien, 20. martā, pulksten 15.00. Tātad ir mainīts laiks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Informēju jūs, ka ministru atbildes uz deputātu jautājumiem šodien netiks sniegtas sakarā ar to, ka ekonomikas ministrs atrodas komandējumā.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Inese Birzniece, Vanda Kezika, Pēteris Apinis, Anta Rugāte, Silva Golde, Mārtiņš Emsiņš, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Valdis Lauskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 10.sēde
2001.gada 15.martā

Par darba kārtību
Priekšlikumi - dep. Dz.Rasnačs
- dep. A.Razminovičs


Par likumprojektu “Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu”(2885. un 2885-a dok., reģ. nr.843)

Priekšlikums - dep. A.Seiksts


Par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”(2890. un 2890-a dok., reģ. nr.844)

Priekšlikums - dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””(2891. un 2891-a dok., reģ. nr.845)


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nav pieņemts)(2892. un 2892-a dok., reģ. nr.846)

Priekšlikums - dep. A.Barča


Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu””(2894. un 2894-a dok., reģ. nr.849)

Priekšlikumi - dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs


Par likumprojektu “Par 1999.gada 26.jūnija Protokolu par grozījumiem 1973.gada 18.maija Kioto starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu”(2895. un 2895-a dok., reģ. nr.850)



Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram M.Segliņam” (Nav pieņemts)(2882. dok.)

Debates - dep. O.Grīgs
- dep. Dz.Kudums
- dep. E.Baldzēns
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Tabūns
- dep. E.Baldzēns
- dep. L.Bojārs
- iekšlietu ministrs M.Segliņš


Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. L.Muciņš
- dep. K.Leiškalns


Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Debašu turpinājums - iekšlietu ministrs M.Segliņš


Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu iekšlietu ministram M.Segliņam sniegt informāciju par noziedzības līmeni Latvijas valstī un ar to saistītiem jautājumiem (Pieprasījums ir noraidīts, pārveidots par jautājumu)(2856. un 2856-a dok.)

Ziņo - dep. I.Geige

Debates - dep. P.Salkazanovs


Likumprojekts “Par piesārņojumu” (3.lasījums)(2904. dok., reģ. nr.619)

Ziņo - dep. A.Seile


Likumprojekts “Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālai struktūrai” (2.lasījums)(2639. un 2900. dok., reģ. nr.781)

Ziņo - dep. G.Krasts

Likumprojekts “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu” (2.lasījums)(2200. un 2905. dok., reģ. nr.659)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu” (2.lasījums)(2201. un 2906. dok., reģ. nr.660)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” (1.lasījums)(2802. un 2886. dok., reģ. nr.826)

Ziņo - dep. A.Poča


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (1.lasījums)(2806. un 2887. dok., reģ. nr.830)

Ziņo - dep. A.Poča


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (1.lasījums) (2800. un 2888. dok., reģ. nr.824)

Ziņo - dep. A.Poča





Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” (1.lasījums)(2801. un 2889. dok., reģ. nr.825)

Ziņo - dep. J.Stalidzāne


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” (1.lasījums) (Nav pieņemts)(2843. dok., reģ. nr.837)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” (1.lasījums)(2893. dok., reģ. nr.847)

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis


Likumprojekts “Darba aizsardzības likums” (2.lasījums)(2150. un 2896. dok., reģ. nr.624)

Ziņo - dep. A.Klementjevs

Debates - dep. B.Cilevičs


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (2.lasījums)(2742. un 2898. dok., reģ. nr.808)

Ziņo - dep. J.Sproģis

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (1.lasījums)(2822. un 2899. dok., reģ. nr.833)

Ziņo - dep. Dz.Kudums


Likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” (1.lasījums)(2829. un 2901. dok., reģ. nr.834)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” (1.lasījums) (Steidzams)(2756. un 2902. dok., reģ. nr.810)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Daudzgadējo finansu līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā” (2.lasījums) (2756. un 2902. dok., reģ. nr.810)

Ziņo - dep. G.Krasts


Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi” (1.lasījums)(2830. un 2903. dok., reģ. nr.835)

Ziņo - dep. G.Krasts


Par darba kārtību



Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam “Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Birzniecei”


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”(2911. dok.)


Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”


Paziņojumi - dep. K.Leiškalns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. V.Lāzo


Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā
Datums: 15.03.2001. 9:11:04 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2890 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"
Datums: 15.03.2001. 9:17:12 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2892 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par LR administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu"
Datums: 15.03.2001. 9:25:40 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2894 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Marekam Segliņam"
Datums: 15.03.2001. 11:04:26 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 2882

Par piesārņojumu (3. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:17:44 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2904 pieņemšanu 3. lasījumā

Par Jumta līgumu starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu nodibināšanas organizacionālai struktūrai ( 2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:19:02 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2900 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālo drošību, izņemot shēmas, kas attiecas uz vecumu, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:20:44 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2905 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecumu, invaliditātes un apgādnieka zaudēj. gadījumiem, un tā protokolu (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:22:56 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2906 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem" (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:24:46 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2802 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:25:48 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2806 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:26:30 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2800 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:28:12 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2801 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību" (reģ.nr. 837) (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:31:46 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2843 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums likumā "Par zinātnisko darbību" (reģ.nr. 847) (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:32:12 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2893 pieņemšanu 1. lasījumā

Darba aizsardzības likums (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:34:26 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Darba aizsardzības likums (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:35:12 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 21. priekšlikumu

Darba aizsardzības likums (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:41:20 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 87. priekšlikumu

Darba aizsardzības likums (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:47:02 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2896 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" ( 2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:49:12 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2898 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:51:04 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2822 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:52:34 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2829 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Daudzgadējo finansu līgumu starp LR un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:53:54 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2756 steidzamību

Par Daudzgadējo finansu līgumu starp LR un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:54:14 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2756 pieņemšanu 1. lasījumā

Par Daudzgadējo finansu līgumu starp LR un Eiropas Komisiju Eiropas Kopienas vārdā (2. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:54:40 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2756 pieņemšanu 2. lasījumā

Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (1. lasījums)
Datums: 15.03.2001. 11:55:32 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2830 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par atbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Par darbinieka aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā""
Datums: 15.03.2001. 11:56:42 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei I.Birzniecei"
Datums: 15.03.2001. 11:57:14 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.2914

Lēmuma projekts "Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā"
Datums: 15.03.2001. 11:58:06 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr.2912