Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas astotā (ārkārtas) sēde
2001.gada 6.jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi, kura ir sasaukta, balstoties uz 34 deputātu ierosinājumu. Sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts par valsts akciju sabiedrības Privatizācijas aģentūra likvidācijas termiņiem un kārtību.
Iesniedzēju vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunā frakcija).
Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, kāpēc bija nepieciešams sasaukt šo ārkārtas sēdi. Jāteic, ka šobrīd šis ir vienīgais veids, kā opozīcijas deputāti var aicināt pozīciju atklāti un skaidri izvērtēt un izdiskutēt Latvijas attīstībai svarīgus jautājumus, par kuriem lēmumi nereti tiek pieņemti aiz sabiedrībai slēgtām durvīm, kā arī tiek slēgtas apšaubāmas vienošanās. Šis ir veids, kā opozīcija var aicināt pozīciju apliecināt savu nostāju visiem Latvijas iedzīvotājiem svarīgos jautājumos. Apliecināt, ka arī šis konkrētais jautājums tiek risināts katra valsts iedzīvotāja interesēs, viņa izaugsmes iespēju labad. Ka privatizācijas procesa nobeigums nekļūs par punktu uz i kopumā neveiksmīgai privatizācijai, kāda ir veikta mūsu valstī.
Pirms divām nedēļām Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam tika nosūtītas Saeimas opozīcijas frakciju vadītāju parakstītas vēstules, kurās uzmanība tika vērsta uz lietu kārtību, kāda ir parlamentā izveidojusies valdošās koalīcijas pārsteidzīgo iniciatīvu un nepārdomātās darbības dēļ. Pamats uztraukumam bija un ir nepilnības valsts likumdošanā, kā arī izpildvaras īstenošanas gaita, kas norāda uz bīstamām nedemokrātiskām konsekvencēm. Kamēr daži demagogi runā par Saeimas pilnīgas kontroles iespējām pār izpildvaru, mūsu zemē pastāv patvaļīgi noteikti privatizācijas un citu nozīmīgu procesu atklātības jeb caurspīdīguma griesti. Tie ir tikai 63% no iespējamiem simts. Pagaidām ar atbildi opozīciju ir pagodinājis tikai Saeimas priekšsēdētājs, un pats Saeimas priekšsēdētājs savā vēstulē atzīst, ka nevar neminēt vājo politiskās kultūras un politiskās atbildības līmeni, kāds ir valstī. Kur tad ir problēma? Un kāpēc tiek abstraktā līmenī nemitīgi piesauktas šīs negācijas? Par tām runā gandrīz katra persona, kura tiek pie vārda, bet situācija nemainās. Kurš ar kuru manipulē un kas tēlo? Manuprāt, atbilde ir vienkārša - trūkst drosmes katru konkrētu lietu nosaukt īstajā vārdā un ir ērti atbildēt pēc burta, nevis pēc būtības. Par sliktu viena aktiera teātri regulāri izvēršas Ministru kabineta locekļu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem un pieprasījumiem. Tā diemžēl zaudē savu sākotnējo jēgu, proti, Saeimas deputātu iespēju kontrolēt administratīvo darbību. Ja aktieris savu lomu nespēlē patiesi, viņu izsvilpj, cita kritērija nav. Man tas šķiet naivi - iedomāties, ka valdības locekļu falšās atbildes nesaklausa Latvijas iedzīvotāji un ka vienas dienas politiķi var cerēt uz kaut kādu atbalstu vistuvākajā nākotnē. Ir jāatceras, ka dots devējam vienmēr atdodas. Es pieļauju iespēju, ka šīsdienas sēde var kļūt par konstruktīvu pagrieziena punktu pozīcijas un opozīcijas savstarpējās sadarbības praksē. Jo būtu īpaši jāpacenšas, lai iebilstu pret loģisko likumsakarību, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācija nav uzsākama, līdz Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests nav pabeidzis Latvijas Privatizācijas aģentūras darbības izvērtējumu. Es uzskatu, ka, runājot par jautājuma būtību, daudzi kritiski vārdi no šīs tribīnes šodien atskanēs ne jau pirmo reizi. Nobriedis cilvēks, ja viņu nepārtraukti kritizē, neturpinās skriet ar pieri sienā, bet apstāsies un izdarīs dažus secinājumus. Varbūt ir pēdējais laiks kaut ko mainīt savā attieksmē un rīcībā.
Tātad ir jautājums - kāda ir Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas stratēģija, un kāda ir tās patiesā nepieciešamība? Latvijas Privatizācijas aģentūra pašreiz nodarbojas ar valsts uzņēmumu tālāku privatizāciju, zemes privatizāciju un valsts kapitāla daļas pārvaldi tajos uzņēmumos, kur šāda kapitāla daļa ir palikusi pēc privatizācijas vai arī izveidojusies parādu kapitalizācijas ceļā. Kopējā valsts kapitāla daļas pārvaldāmā summa ir apmēram 192 miljoni latu. Kā paredz Ministru kabineta ieteiktā shēma, valsts kapitāla daļas pārvaldi un privatizāciju pārņems Latvijas Attīstības aģentūra. Savukārt maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmierināšanu pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas uzņemsies kāda (es uzsveru - kāda!) vēl nezināma Labklājības ministrijas institūcija. Administratora funkcijas pārņems Tieslietu ministrija, kas jau tagad ir uzsākusi jaunas valsts aģentūras veidošanu. Ekonomikas ministrija pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodarbosies ar īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajiem īpašniekiem un, iespējams (es uzsveru - iespējams!), veiks arī maksāšanas līdzekļu maiņu privatizējamos valsts uzņēmumos. Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas plānā ir paredzēta jaunas, kompaktākas institūcijas veidošana likvidējamās Latvijas Privatizācijas aģentūras vietā. Saskaņā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras Juridiskā departamenta vadītāja Šadinova kunga teikto, šādas institūcijas veidošanu iesaka Pasaules Banka. Jaunveidojums nodarbosies ar nepabeigtā privatizācijas procesa noslēgšanu. Jā, to atbalsta pagaidām vēl esošais Ministru kabinets, kurš jebkurā jautājumā darbojas absolūti bez savām domām un savas nostājas un kurš, kā tas ir pierādījies, izcili retos gadījumos domā par cilvēku un Latvijas valsts interešu aizstāvību. Interesanti būtu uzzināt, vai tiešām Ministru kabinets un Pasaules Banka uzskata, ka mēs dzīvojam un dzīvosim tiesiskā valstī, jo, pieņemot Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas koncepciju un tajā ietvertos tiesiskās pārmantojamības jautājumus, Ministru kabinets atbalstīja viedokli, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai nebūs neviena tiesību un saistību pārņēmēja. Tas ir pietiekami interesants jautājums, lai mēs par to padiskutētu. Tādēļ es ieteiktu visiem, kam ir vai ir paredzamas problēmas saistībā ar privatizāciju, jau rīt doties taisnā ceļā uz aģentūru, kamēr vēl ir kāds, kas atbild par pieļautajām kļūdām. Neviens gan nerunā par to, kas nodarbosies ar jau privatizēto uzņēmumu uzraudzību un kas notiks tajos gadījumos, ja uzņēmumi nespēs pildīt privatizācijas nosacījumus un valstij būs savā pārziņā jāpārņem šo uzņēmumu darbība. Bet vai tad mēs to varam? Domāju, tādu lozungu, kāds ir sociāldemokrātiem, - Mēs ticam, mums izdosies! - šī valdība nespēs realizēt (ja nu vienīgi virtuālā jeb iedomu ceļā), jo jāatzīst, ka budžets ir tukšs un pat avansa maksājumi, kas pašreiz ir izlūgti no uzņēmējiem, nespēs uzlabot situāciju.
Kā tad ir iespējams realizēt likvidācijas procesu? Un cik tad līdzekļu ir nepieciešams likvidācijas procesa nodrošināšanai? Ministru kabineta aptuvenais aprēķins rāda, ka ir nepieciešami 600 tūkstoši latu, un tā summa ir paredzēta tikai Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijai. Interesanti, kur gan šie līdzekļi tiks izlietoti? Latvijas Privatizācijas aģentūras vadītāji ierosina, ka nevajag atstāt Latvijas Privatizācijas aģentūras ēku, un tas ir arī saprotams, jo ēka tika remontēta un atjaunota vēl nesenā pagātnē. Tas, protams, tika veikts par privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Par šiem pašiem līdzekļiem tika iegādātas mēbeles un datori, tika veidots datortīkls - un tā tālāk, un tā tālāk. Kas gan dos mums atbildi? Būs nepieciešams nodot funkcijas citām institūcijām, bet vai tad arī tām finansu institūcijām nebūs vajadzīgs kāds finansējums? Vai varbūt viss notiks tāpat, kā tas notika ar pašvaldībām? Mēs tām uzlikām funkcijas, bet naudu nedodam. Ministri un Ministru kabinets kopumā uzņemas kaut kādu mistisku politisku atbildību. Domājams, ka vēl tikpat daudz līdzekļu būs nepieciešams funkciju pārņemšanai. Pie tam vēl ir jāņem vērā, ka Pasaules Banka ieteica, ka ir jāveido kaut kāds jauns kompakts veidojums, un tas kompaktais jaunais veidojums sēdēs turpat, kur tagad ir Privatizācijas aģentūra. Taču arī tur vajadzēs naudu. Jo tur ar vienu - ar politisko atbildību - diemžēl nepietiks. Ja mēs tā aptuveni aprēķinām, tad, es domāju, redzam, ka likvidācijas process nebūs nodrošināms bez kāda pusotra miljona latu. Protams, ļoti patīkami, ka tie nav 3 miljoni latu, jo, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un skaitļa 3 maģiskumu, kāds tam ir mūsu valstī, es domāju, ka tos tad ātri kaut kur pazaudētu. Taču, ja pieņemam to, ka budžets ir tukšs, rodas jautājums - vai tad ir vēl kādas nezināmas, tikai Ministru prezidentam un finansu ministram vien zināmas rezerves? Var būt, ka labāk tās varētu izlietot medmāsu, ārstu, skolotāju algu paaugstināšanai, pensiju indeksācijai un vietējo uzņēmēju atbalstam. Es gan gribētu lūgt, lai šis vietējo uzņēmumu atbalsts nebūtu garantiju veidā, jo man negribētos, lai tiktu noslepkavots vēl kāds cilvēks. Labāk tad šo atbalstu sniedziet reālās naudas vienībās!
Papildus tam visam mani vienmēr ir mulsinājis tāds jautājums - kāpēc mēs tik bezierunīgi pakļaujamies starptautiskajām finansu institūcijām? Mēs taču visi saprotam, ka tās nav labdarības iestādes. Tās strādā savās, savas uzņēmējdarbības interesēs un, aizdodot mums naudu, bieži vien atklāti lobē ārvalstu uzņēmumu intereses Latvijā, kā arī uzliek Latvijai tādus nosacījumus, kas būtībā traucē valstī attīstīties vidusslānim, tas ir, vietējai uzņēmējdarbībai.
Par ko gan mēs esam palikuši? Par pircējiem, kuriem nav naudas. Jo atkal tiek atvērts kārtējais lielveikals, kādi ir ik uz stūra, bet neviens neko neražo, un arī lauki pamazām izmirst. Jā, mēs klausījām šo institūciju un ārvalstu ekspertu padomus. Un kas notika? Zemes reforma, kas nesa iznīcību lauksaimniecībai. Jo tajā laikā, kad mēs pēc viņu ieteikuma veidojām sīksaimniecības, Rietumos tās apvienojās lielsaimniecībās! Naudas reforma, kas vienā naktī padarīja lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu par nabagiem. Pensiju reforma, kas to visu vēl pastiprināja. Un visbeidzot - privatizācija, kas faktiski iznīcināja ražošanu un vēl aizvien turpina to darīt.
Es brīnos un nespēju atrast ekonomisku likumsakarību mūsu lata stabilitātei un spēkam, it sevišķi attiecībā pret ASV dolāru. Jā. Bet, protams, brīnumi pasaulē notiek - un arī tāds, ka uz viena kooperatīva pamata izveidotu uzņēmumu var pārdot dārgāk nekā visu 50 gados sastrādāto īpašumu. Arī par to mums būtu jāpabrīnās, bet varbūt mūs visus muļķo tāpat kā Krājbankas darbiniekus? Jo pirmo reizi Latvijā privatizācijas procesa laikā tiek izvirzīti specifiski privatizācijas nosacījumi. Akciju kvota darbiniekiem un pensionāriem ir noteikta, pamatojoties uz algu lielumu, nevis tā, kā ir bijis vienmēr, - uz stāžu, tas ir, uz to, cik ilgi cilvēks ir strādājis konkrētajā uzņēmumā. Protams, pirms tam lielākā daļa iestādes veco darbinieku tika atlaisti un amatos tika salikti draugi, varbūt arī radinieki. Mēs varētu teikt: Uz priekšu, Francija! Šoreiz gan jāsaka: Uz priekšu, Krājbankas prezident un partneri! Domāju, ka arī daži cilvēki, kas sēž šajā zālē, to ļoti labi zina. Un to zina arī tie, kas apstiprināja Krājbankas iepriekšējās darbības un šādus noteikumus, kas ignorē darbinieku un pensionāru tiesības, kā arī samazina valsts kapitāla daļas apjomu. Viņi zina un saprot, kāpēc viņi to dara.
Tātad ir jautājums - kas notiks, ja tiks pieņemts Ministru kabineta piedāvātais Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas variants? Jūs visi noteikti atceraties, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra tika veidota kā vienīgā sabiedrība, kurai bija paredzēta politiska padome. Tas tika darīts ar nolūku, jo politiskās partijas vēlējās uzņemties kontroli un uzraudzību pār privatizācijas procesu. Tādēļ likumā Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju tika noteikts, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi veido Saeimas frakciju izvirzītie deputāti (vēlāk gan - vienkārši pārstāvji).
Pēc likvidācijas koncepcijas realizēšanas, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu, grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 25.marta noteikumos nr.110 paredz bezpeļņas organizācijas Valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra statūtos ļoti būtiskas izmaiņas.
Pirmkārt, tiek ievērojami sašaurināta Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes kompetence. Latvijas Privatizācijas aģentūras padome turpmāk darbosies tikai statūtos paredzētajos ietvaros un veiks aģentūras darbības pārraudzību tikai valsts īpašuma privatizācijas jautājumos.
Otrkārt, konkrētas Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas tiek reducētas līdz sūdzību izskatīšanai par likvidatoru pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz valsts īpašuma privatizāciju un ekspertu padomes locekļu apstiprināšanu.
Tiek izslēgtas tādas līdz šim statūtos paredzētas Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes funkcijas kā pastāvīga valdes darba kontrole, uzdevumu tāmes pārbaude un gada pārskatu pārbaude, pilnvarnieku un Ministru kabineta kompetencē ietilpstošo jautājumu iepriekšēja izskatīšana, tiesības pieprasīt no valdes pārskatu par aģentūras darbību kopumā, kā arī pārbaudīt aģentūras reģistrus, dokumentus un mantu. Tiek izslēgti visi tie jautājumi, kuros līdz šim valdei vajadzēja padomes piekrišanu, tas ir, līdzdalības iegūšana, palielināšana vai samazināšana uzņēmējsabiedrībās, iestāšanās sabiedriskās un starptautiskās organizācijas, nekustamās mantas pirkšana, pārdošana vai apgrūtināšana. Tiek noteikts, ka ar likvidatoru iecelšanu izbeidzas valdes pilnvaras. Vienlaikus tiek paredzēts, ka likvidatori pārstāv aģentūru tikai tajos jautājumos, kuros to nepārstāv pilnvarnieks un ģenerāldirektors. Tiek paplašinātas ģenerāldirektora tiesības. Tiek paredzēts, ka likvidatori nelemj jautājumus, kas ir ģenerāldirektora kompetencē. Tiek paredzēts arī tas, ka ģenerāldirektors vienpersoniski vada aģentūras darbu valsts īpašuma privatizācijas jautājumos, turklāt viņš var būt arī viens no likvidatoriem. Tiek noteikts, ka likvidators var būt fiziska persona, kurai ir augstākā izglītība un izpratne par privatizācijas procesu. Dabiski, ka ar šīm izmaiņām tiek noteiktas daudz lielākas pilnvaras Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram. Padome paliek par smieklīgu, nevajadzīgu veidojumu, un zūd jebkāda politiska kontrole pār privatizācijas procesa noslēgumu. Tas ir ļoti bīstami, ņemot vērā to, ka ir iespējama lielo uzņēmumu privatizācija.
Taču var būt, ka mums īstenībā nav par ko uztraukties, jo, kā to paredz izmaiņas likumdošanā un starptautisko institūciju ieteikumi, pirmkārt, Privatizācijas aģentūrai nebūs tiesību un saistību pārņēmēja. Tātad, ja kāds gribēs sūdzēties, lai sūdzas, kur grib!
Otrkārt, privatizācijas process turpmāk tiks dēvēts par valsts mantas atsavināšanu. Tātad, pavisam īsi sakot, šāda privatizācijas procesa mums vairs nebūs... it kā nebūs.
Lai Pasaules Bankas pētījumos par korupciju mūsu valsts kārtējo reizi neierindotos negoda pilnajās vietās, lūdzu atbalstīt šodienas plenārsēdē izvirzīto lēmuma projektu - pirms jebkuru Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas darbību uzsākšanas ļaut Valsts kontrolei un Valsts ieņēmumu dienestam veikt pārbaudes par šīs sabiedrības darbību, lai galu galā mēs uzzinātu reālo rezultātu, to, kāds tad ir reālais ienākums no privatizācijas procesa.
Es domāju, ka neviens nevarētu iebilst pret to. Un, ja lēmuma projekts netiks atbalstīts, tad, es domāju, tie, kas būs balsojuši pret vai atturējušies, tādējādi būs atbalstījuši necaurskatāmību un neatklātību Latvijas Privatizācijas aģentūras darbībā.
Tāpēc es vēlreiz visus aicinu: atbalstīsim atklātību un caurskatāmību, lai mums nebūtu jāaicina kāda sabiedriska organizācija, kas to apstiprinātu! Atbalstīsim to attiecībā gan uz Latvijas Privatizācijas aģentūru, gan arī uz tālāko privatizācijas procesu!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs vārds deputātam Arnim Kaniņam.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es atbalstu mūsu galvenās referentes tēzes, un es gribētu trijos punktos izteikt apsvērumus par Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas pamatotību vai nepamatotību no tīri organizatoriskā viedokļa.
Uzskatu, ka Latvijas Privatizācijas aģentūras funkciju sadalīšana un nodošana dažādām institūcijām varētu šobrīd negatīvi ietekmēt privatizācijas procesa racionālu, efektīvu nodrošināšanu, caurspīdīgumu, prognozējamību. Sadalot tās starp atsevišķām institūcijām, vienalga, objektīvi radīsies nepieciešamība veikt kaut kādu savstarpēju koordināciju, saskaņošanu, lai kompleksi risinātu atlikušos privatizācijas jautājumus. Pie tam šīs atsevišķās institūcijas, kurām būs nodotas šīs funkcijas, ir dažādu ministriju pakļautībā.
Nu, piemēram, ir šāds tīri praktisks jautājums. Būvju privatizācija, kā tas paredzēts, būs Latvijas Attīstības aģentūras kompetencē, kas ir Ekonomikas ministrijas pakļautībā, bet tās zemes privatizācija, kura atrodas zem šīm būvēm, būs Valsts nekustamā īpašuma aģentūras kompetencē, kas ir Finansu ministrijas pakļautībā. Tātad, vienalga, rodas papildu saskaņojumi un koordinācijas varianti.
Vienotās uzskaites sistēma, kāda ir šobrīd Latvijas Privatizācijas aģentūrā, ļauj izsekot katram parādniekam, līdz parādsaistību nokārtošanai neļauj tam pretendēt uz citu valsts īpašuma objektu vai tiem piekrītošo zemes gabalu privatizāciju. Tātad cits citam sekos līdzi, raudzīsies, vai parādu saistības ir nokārtotas un vai varētu spert nākamo soli - pretendēt uz tās zemes privatizāciju, kas ir zem šīm būvēm. Šeit parādīsies vēl arī jaunā, vēl neizveidotā maksātnespējas aģentūra ar savām funkcijām.
Tas ir pirmais un, man liekas, galvenais loģiskais apsvērums, kāpēc mūsu mazajā valstī nebūtu lietderīgi šīs funkcijas saskaldīt.
Otrkārt. Pārrāvums privatizācijas procesā. Ja tas tā notiks, tas tiešām novedīs pie zināma terminēta pārrāvuma, kas būs no dažiem mēnešiem līdz pat pusgadam un skars arī sertifikātu īpašnieku intereses. Vai tas mums vajadzīgs?
Un treškārt. Šo procedūru nodrošināšanai - Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidācijas nodrošināšanai - būtu jāiztērē zināmi papildu līdzekļi, kā jau cienījamā referente to raksturoja ar skaitļiem. Protams, ir arī problēmas ar kadru atlaišanu, kadru komplektāciju - atbilstošu profesionālu darbinieku komplektāciju Valsts nekustamā īpašuma aģentūras un Latvijas Attīstības aģentūras ietvaros.
Iemesli, kāpēc speram šādu soli. Protams, viens no iemesliem, kā jau mēs varam iedomāties, ir tas, ka valdības koalīcija domā, ka jāuzlabo kvalitatīvā puse Latvijas Privatizācijas aģentūras vadībā. Nu, es domāju, Latvijas Privatizācijas aģentūras vadība ir šo partiju pārziņā, un šie ir viņu cilvēki. Bez tam vairāk vai mazāk objektīvi ir izteikti ļoti plaši apsvērumi presē, tāpēc es negribētu šeit atkārtoties.
Tomēr es gribētu minēt vienu objektīvu argumentu, kuram mēs varam piekrist un kuru dažkārt arī ģenerāldirektors Nagļa kungs ir minējis, sacīdams, ka viņa institūcijas uzdevums ir realizēt likuma Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju 2.panta pirmo punktu. Tas skan šādi: Privatizācijas mērķis ir, mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā uzņēmēji.
Tātad šā mērķa labad Latvijas Privatizācijas aģentūra cenšas arī strādāt. Un pilnīgi pamatots no Privatizācijas aģentūras puses bija pārmetums, ka, pildot šo pienākumu, mums nav atsevišķu tautsaimniecības nozaru perspektīva redzējuma. Neatkarīgi no tā, kādā formā, bet tam ir jābūt nofiksētam vai nu Ministru kabineta līmenī, vai Saeimas līmenī. Tātad ir zināms vakuums attiecībā uz šīm koncepcijām, lai korekti, mērķtiecīgi varētu virzīt atsevišķu objektu privatizāciju kā tādu. Tātad mēs varam teikt, ka mums šobrīd vēl nav rūpniecības redzējuma perspektīvās koncepcijas, nav mums pat enerģētikas koncepcijas, mums tādas nav arī lauksaimniecībai kopā ar lauksaimniecības produktus pārstrādājošo rūpniecību, tādas nav arī tūrismam, kūrortoloģiskajai dziedniecībai un tā tālāk. Šīm koncepcijām bija jābūt blakus, lai mērķtiecīgi varētu virzīt šo privatizāciju un lai neizdarītu virkni kļūdu, kas diemžēl šajā procesā ir pieļautas.
Otrs iemesls. Steidzamība attiecībā uz šīs aģentūras likvidāciju ir tāda, ka privatizācijas un kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš mums ir noteikts līdz šā gada 31.decembrim, un tāpēc šajā ziņā jāsteidzas, jo šobrīd uz rokas, kā jūs zināt, vēl ir 16% privatizācjas sertifikātu. Mēs jau savā laikā teicām, ka šis termiņš - 31.decembris - ir par šerpu un ka objektīvi vajag vēl vismaz pusgadu pielikt. Tad nu redzēsim, kā tas notiks, bet liekas, ka mūsu priekšlikums un redzējums toreiz ir bijis pilnīgāks, ka šī sertifikātu atprečošana vilksies ilgāk.
Varētu rasties jautājums, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai nav vairs darāmā. Tātad īsa uzskaite, uzskaitīsim tikai lielos valsts objektus - Latvijas kuģniecībā - 100% valsts kapitāla, Latvijas Krājbankā - 32%, Ventspils naftā - 38%, Latvijas gāzē - 8 procenti. Nerunāsim vēl par Latvijas dzelzceļu, jo, cerams, tur tiks izstrādāta pamatota koncepcija, destrukturizācija un tā tālāk, tātad tiks izsvērts šis jautājums, ko privatizēt, kā privatizēt un vai atsevišķas struktūrvienības pēc restrukturizācijas vispār vajag privatizēt Latvijas dzelzceļā. Tā mēs varam minēt vēl dažus lielus tautsaimniecības objektus.
Otrais darāmais darbs tātad paliek uzraudzība pār visu šo procesu kā tādu.
Un visbeidzot, likvidēt šādu lielu institūciju, kas ir, kā saka, radīta ar veselu likumdošanas bāzi, būtu nekorekti, ja mēs nesagaidītu oficiālu, teiksim, skaitlisku, analītisku rezumējumu par šīs institūcijas darbu, kā tai ir veicies, kā ir veicies ar dažādām privatizācijas metodēm un tā tālāk, jo šeit mums ir gan pozitīvi piemēri, gan negatīvi piemēri, un tie mums ir labi zināmi.
Man liekas, šī pieeja vispār šobrīd no izpildvaras puses ir mazliet sasteigta arī tajā ziņā, ka jau pavīd viens jauns projekts - jauna ministrija reģionālajos jautājumos, lai gan šis jautājums vēl nav kapitāli izdiskutēts, un arī tie fragmentārie grozījumi likumos, kas ieceļoja no izpildvaras Saeimā, protams, ir tikai fragmentāri, bet ne konceptuāla rakstura. Lai pieņemtu šos fragmentāros grozījumus atsevišķos likumos, kas saistīti ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju, vispirms bija objektīvi jāizdiskutē koncepcija kā tāda par šīs Privatizācijas aģentūras likvidāciju vai nelikvidāciju, par tās vēl pašlaik darāmo un darāmo turpmāk, ir jānoskaidro, vai tas valstij būs lētāk un labāk, nekā tas ir šobrīd.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji!
Nevienu valsts iedzīvotāju nepārsteidz zibenīgi parādījušās uzņēmējfirmas, kuru darbība ir pat vienu dienu. Un nevienu arī nepārsteidz tas, ka šādi uzņēmumi nozūd vispār. Te tie bija, un te to nav. Tos neviens arī nemeklē no valsts iestāžu puses, un meklē vienīgi iedzīvotāji, kurus ir apkrāpušas šīs firmas. Tā nozuda firmas, kas bija savākušas no iedzīvotājiem naudu, pat bankas, kuras darbojās ar skaistiem nosaukumiem - Latvijas Tautas banka un citas tautas iestādes. Tāpat nevar atrast arī dažādu kredītu ņēmēju uzņēmumus, kuru parādus svēti atmaksāja par nodokļu maksātāju naudu. Šādu darījumu bija tūkstošiem, diemžēl valdība līdz pat šim laikam nav atradusi tādu instrumentu, kā cīnīties ar šo sērgu.
Neviens arī nenoliedz, ka šādu firmu veidošanā tika izmantota un apgūta Eiropas valstu un citu valstu kriminālo struktūru bagātā pieredze - izrīkoties un pēc tam nozust. Tāpēc jau, arī pievienojoties tai vai citai starptautiskajai konvencijai, Latvijas valdība veic attiecīgas izmaiņas uz starptautisko dokumentu pamata. Tātad tā uzreiz nepievienojas vai izmaina vienu vai otru jēdzienu dokumentos, un tā esot cīņa pret ēnu ekonomiku.
Ir tūkstošiem rakstu radīts par privātām firmām, bet šodien mēs izskatām valsts risinājumu par valsts organizācijas ātru likvidāciju. Un tā ir bezpeļņas organizācija - valsts akciju sabiedrība Latvijas Privatizācijas aģentūra. Šīs aģentūras rīcībā valdība nodeva Latvijas tautas īpašumu vairāk nekā 3 miljardu latu vērtībā. Tā bija mūsu valsts, mūsu iedzīvotāju iekrātā bagātība 80 gadu garumā. Cik daudz bija svētu solījumu no valdības un šīs Latvijas Privatizācijas aģentūras vadības puses: Latvijas iedzīvotāju labklājības celšana, kādi zelta kalni, palīdzība zemniekiem, pensionāriem, invalīdiem, Latvijas kultūrai un izglītībai, mazā un vidējā biznesa attīstībai. Tas viss tika piedāvāts un solīts no šīs organizācijas puses. Un cik daudz tika rakstīts: Ticiet Latvijas Privatizācijas aģentūrai! Ticiet! Protams, visi ticēja un lūdza, bet tā pievīla. Kur ir šie solītie labumi? Diemžēl mēs tos neredzam un arī neredzēsim.
Šodien mēs izskatām jautājumu, lai aģentūra netiktu nolikvidēta vai lai tā pašnelikvidētos. Kāpēc Latvijas Privatizācijas aģentūru grib likvidēt un tas notiek ārkārtīgā steigā? Daļēji pat pusslepeni, un tās vietā tiek organizēta jau jauna analoģiska organizācija. To, protams, zina varbūt tikai Ministru kabinets vai vēl kādi skaisti cilvēki, bet Latvijas Republikas iedzīvotāji nav apmierināti ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju un tās darbību, un tāpēc viņi arī uzdod jautājumu: Cik lielus naudas līdzekļus ir ieguvusi Latvijas Privatizācijas aģentūra no privatizācijas? Kā ir notikusi lielo, vidējo un arī mazo uzņēmumu privatizācija? Kur tika izlietoti privatizācijas laikā iegūtie naudas līdzekļi un cik? Cik liels darbinieku skaits bija Latvijas Privatizācijas aģentūrā? Cik liels bija algu fonds šiem darbiniekiem? Cik lieli līdzekļi tika tērēti šīs aģentūras uzturēšanai? Kādi ir parādi un saistības Latvijas Privatizācijas aģentūrai? Kādus jautājumus Latvijas Privatizācijas aģentūra nav nokārtojusi un kuri būs jānokārto? Jautājumu ir ļoti daudz, atbilžu diemžēl nav.
Kad Latvijas Privatizācijas aģentūru likvidēs, arhīvi kā vienmēr sadegs vai aizpeldēs Daugavā, un nebūs, protams, neviena, kas par šīs aģentūras darbību atbild.
Šī ir tāda pati situācija, kad pašlikvidējas vai nozūd arī privātās firmas. Kad likvidēs Latvijas Privatizācijas aģentūru, tiks norakstīti miljoni latu, darboņiem tiks izmaksātas gigantiskas algas vismaz 12 mēnešus uz priekšu un, protams, nebūs aizmirstas arī prēmijas un citas izmaksas. Palielināsies valsts parāds, jo tiks organizēta jauna aģentūra ar lielu štatu skaitu, un, tā kā budžetā lieku līdzekļu nav, tad, protams, tos palienēsim. Tātad, ja Latvijas Privatizācijas aģentūra nozūd, tad vismaz ir jāpaskatās, ko tad tā skaistu ir izdarījusi savas darbības rezultātā.
Latvijas kuģniecības privatizācija. Nu redzam, ka visas negācijas, kas bija saistītas ar šo uzņēmumu, ir tieši Latvijas Privatizācijas aģentūras neizdarība, un tās darbības rezultātā 44 miljoni aizgāja nezināšanā kopā ar Banku Baltija, un kur aizgāja 37 miljoni, par kuriem tika saņemta nafta un gāze? Kur tā tika realizēta, to neviens nezina.
Latvenergo novērtējums pirmajā gadījumā bija 90 miljoni latu. Tas ir tikpat daudz, cik bija ieplānots izlietot jaunās bibliotēkas celtniecībai, bet Latvijas ķešā tik vien ir ielikts kā 180 tūkstošu kubikmetru betona, un no šā betona varētu uzcelt vismaz 15 tādas bibliotēkas. Tātad te kārtējo reizi mēs atkal mānījām cilvēkus un arī tos ārvalstu pretendentus, kuri tiecās pie mums.
Vagonu rūpnīca. Ja Latvijas Privatizācijas aģentūra nevarēja vai gribēja šiem saviem cilvēkiem to privatizēt, tad to iznīcināja.
Kuldīgas Vulkāns. Kolektīvam šo uzņēmumu negribēja privatizēt, bet to privatizēja bankrotējošs uzņēmums. Pēc tam nodedzināja šo uzņēmumu. Divu gadu laikā Latvijas Privatizācijas aģentūra arī neatbalstīja vismaz 400 ģimenes, kuras palika bez iztikas.
Latvijas kūrorti. Pilnīgi iznīcināja šo struktūru par labu Turcijai, Kiprai, Maltai un pat mūsu kaimiņiem, toties Palangā gada laikā atbrauc vismaz miljons atpūtnieku. Un kādu naudu viņi pelna! Tajā pašā laikā mūsu kūrorti palika bez peļņas.
VEF. Latvijas Privatizācijas aģentūras kaunpilnā darbība. Tā tautas lepnumu pārvērta tirdzniecības bodē, toties tās produkciju, tās izgudrojumus tagad izgatavos ārvalstīs, un viņi saņems peļņu.
Alfa. Viena no lielākajām pusvadītāju rūpnīcām Eiropā. Protams, arī to izsaimnieko, un tagad būs gadatirgus.
Jelgavas autorūpnīca un Lauksaimniecības mašīnbūves uzņēmums. Lai Latvijas Privatizācijas aģentūras darbinieki un valsts pilnvarnieki varētu saņemt skaistas algas, to darbagaldus, preses un citu aprīkojumu pārdeva vismaz 200 reižu lētāk, nekā tie bija vērti.
Darbība ar Daugavpils mākslīgās šķiedras rūpnīcu. Taizemē vai citā valstī tika atrasts viltnieks, ar kura palīdzību sāka veidot kaut kādu struktūru, un tā rezultātā iedzīvotājiem atkal pienācās atmaksāt ar saviem nodokļiem parādus, ko bija radījusi Latvijas Privatizācijas aģentūra kopā ar šiem viltus privatizatoriem.
Analoģiski notika ar Ķemeru sanatoriju un vēl 19 urbumiem, jo patiesībā Latvijas Privatizācijas aģentūra pārdeva zemes dzīles, pārdodot par 30 000 latu visus 19 urbumus, kuru vērtība tikai vienam urbumam ir aptuveni 100 000 latu.
Zvejas flote. Latvijā sakarā ar novecošanos pēc pieciem, sešiem gadiem nebūs vairs zvejas kuģu, toties labie kuģi tika izpārdoti.
Pārtikas rūpniecības izsaimniekošana. Par to visi ļoti labi zina, it sevišķi zemnieki, kuriem tagad nav pat elevatoru, kur turēt savus graudus.
Un pie viena notika arī Latvijas prestiža graušana, jo diemžēl visu to darbību, kas notiek Latvijas Privatizācijas aģentūrā, ļoti labi apzināja ārzemju speciālisti un arī novērtēja. To atspoguļoja arī prese. Un arī tā darbība, kad lieli uzņēmi ar parādiem tika privatizēti par vienu latu. Pēc tam to parādus norakstīja, turpretī par mazajiem uzņēmumiem, kurus latvietis privatizēja, no viņa paņēma 80% naudā un atlikušo sertifikātos, tātad izspieda pēdējo, kā saka, sulu.
Tā nomainīja arī privatizācijas noteikumus, kad par labiem uzņēmumiem pienācās samaksāt 80% sertifikātos un tikai 20% naudā. Tātad, redziet, bija labie un sliktie privatizētāji.
Var vēl pavaicāt arī tādu lietu: Kur tad palika tā nauda - un kādā veidā Latvijas Valsts bibliotēkas celtniecības fonds saņēma ap 1 miljonu latu, kuru jūs neatradīsiet nevienā dokumentā, kas ir saņemts no Latvijas Privatizācijas aģentūras?
Redzot šos un vēl citus negatīvos, necaurspīdīgos darbus, kurus ir veikusi un veic Latvijas Privatizācijas aģentūra, to likvidēt nevar. Tas nav Latvijas valsts interesēs, tas nav iedzīvotāju interesēs. Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir jāsamazina darbinieku daudzums un vadības skaits. Lai tā pabeidz savu kaunpilno darbu, kā tā sāka! Paralēlu vai analoģisku organizāciju veidošana, kuras it kā aizstās Latvijas Privatizācijas aģentūru, neiekļaujas mūsu budžeta ietvaros, un mēs to darīt nevaram, tāpēc Latvijas Privatizācijas aģentūra ir jāsaglabā. Un ierosinājums ir jāatbalsta. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Kārli, kad tu runā ar mani, pagriezies ar muti šurp!
Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij Es gribētu, lai jūs tomēr nepārprastu situāciju. Latvijas sociāldemokrāti nu nekādā ziņā nav par to, ka būtu jāsaglabā Latvijas Privatizācijas aģentūra un Latvijas izprivatizēšanas politika, jo šodien redzamā shēma, kā tiek piedāvāts iznīcināt Latvijas Privatizācijas aģentūru, atgādina Odesas anekdoti par jūras grāmatvedību. Jūras grāmatvedība sadalās divās daļās: tas, kas ir vajadzīgs nodokļu inspekcijai, un viss pārējais, kam gali ūdenī. Tad nu mēs negribētu, lai Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidēšanas variācijā gali būtu ūdenī.
Tā vai citādi, bet Latvijā desmit gadus, cienījamie kolēģi, jūsu vadībā notika Latvijas tautsaimniecības iznīcināšanas process ar izprivatizēšanas metodi. Būtībā opozīcija pašlaik grib saņemt no jums - no atbildīgajiem, no valdošās koalīcijas pārstāvjiem - godīgu atskaiti, kas un kā, jūsu skatījumā, ir izdarīts šajā laikā. Ja to nespēj izdarīt valdība, ja to nav spējīga izdarīt Ekonomikas ministrija vai Latvijas Privatizācijas aģentūra, tad to varbūt varēs izdarīt Valsts kontrole vai prokuratūra, jo tā vai citādi šī atskaite ir nepieciešama. Būtībā te nav runa par raganu medībām, kaut, protams, mums ir jāsaprot, ka tieši šajā laikā, privatizācijas laikā, valsts tautsaimniecības iznīcināšanas laikā, parādījās tādi skaisti finansu grupējumi - konglomerāti kā Ave Lat un citi.
Runa ir par to, ka ir nepieciešams atskaites punkts, lai mūsu valsts tauta, vēlētāji tajā skaitā, zinātu oficiālo versiju, kur valdošā koalīcija šajos desmit gados ir novedusi valsti, lai pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidēšanas šie jautājumi atkal neuzpeldētu kā bubulis - kā tas bubulis, kas mums ir uzpeldējis par iepriekšējiem desmit gadiem, kad mēs laiku pa laikam raustām vaļā čekas maisus un biedējam sevi, citus, vēlētājus un tautu. Man negribētos, lai pēc tam, kad Latvijas Privatizācijas aģentūra būs likvidēta, atkal būtu jauni čekas maisi, teiksim, nosacīti Latvijas Privatizācijas aģentūras maisi, lai mēs, es domāju opozīciju, apzinātu jūsu kļūdas un varētu sākt tautsaimniecības atjaunošanu Latvijā. Un tāpēc es domāju, ka šā lēmuma atbalsts nāks par labu tieši pozīcijas partijām - būtībā tikai pozīcijas partijām, jo opozīcijai patiesībā tas uzkraus tikai jaunu atbildību, jaunus pienākumus tieši tālākajā tautsaimniecības attīstībā vai, pareizāk sakot, atjaunošanā. Es ceru, ka jūs atbalstīsiet šo lēmuma projektu, jo tas ir jūsu interesēs, cienījamie valdošās pozīcijas pārstāvji! Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Atvainojiet, debates ir slēgtas... Vai Ingrīda Ūdre kā atbildīgā referente vēlas runāt?
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Jūs kārtējo reizi parādījāt savu izpratni par demokrātiju un to, kā es jau iepriekš minēju savas runas sākumā, ka tas ir vienīgais veids, kā opozīcija šajā valstī var izteikt savu viedokli par dažādiem jautājumiem. Diemžēl ir skaidri redzams... Diemžēl ir skaidri redzams, ka valdošajai koalīcijai nav intereses par demokrātiskas valsts attīstību vispār un nav arī sapratnes par to, ko nozīmē demokrātija. Tieši tāpat tas notiek saistībā ar Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju, tādēļ es ceru, ka jūs atbalstīsiet caurskatāmību, kas ir svarīga gan ārvalstu investoriem, gan investoriem vispār, gan pasaules bankām un tā tālāk, un mūsu iesniegto lēmuma projektu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības Latvijas Privatizācijas aģentūra likvidācijas termiņiem un kārtību. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 22. Lēmuma projekts nav guvis atbalstu.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu pēc 15 minūtēm uz sēdi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien 59 gadu jubilejā sveicam mūsu kolēģi Tadeušu Ketleru! (Aplausi.)
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Linards Muciņš, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Silva Golde, Jēkabs Sproģis, Helēna Demakova, Arnis Razminovičs, Ingrīda Ūdre, Dzintars Rasnačs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 8. (ārkārtas) sēde
2001.gada 6.jūnijā
Lēmuma projekts Par bezpeļņas organizācijas VAS Privatizācija aģentūra likvidācijas termiņiem un kārtību (Nav pieņemts)(3233.dok.)
Ziņo - dep. I.Ūdre
Debates - dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs
- dep. I.Burvis
- dep. I.Ūdre
Paziņojums - dep. A.Seiksts
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs