Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas četrpadsmitā sēde
2001.gada 5.aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 5.aprīļa sēdi.
Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā.
Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz Saeimas 5.aprīļa sēdes darba kārtības sadaļā - Lēmumu projektu izskatīšana pirms darba kārtības 11.jautājuma iekļaut lēmumu projektus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.
Desmit Saeimas deputāti lūdz papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību un sadaļā - Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana iekļaut jautājumu par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu. Ir izvirzītas divas kandidatūras: Romualda Ražuka kandidatūra, kuru izvirza frakcija Latvijas ceļš, un Violas Lāzo kandidatūra, kuru izvirza Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Ir priekšlikums šo jautājumu iekļaut pēc darba kārtības 10.jautājuma. Iebildumu nav.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu Grozījumi Enerģētikas likumā un iekļaut šo likumprojektu Saeimas 26.aprīļa sēdes darba kārtībā. Deputāti piekrīt.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā. Vai ir iebildumi? Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.
Deputāts Jānis Jurkāns ir iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.aprīlī. Ierosinu šā iesnieguma izskatīšanu veikt tūlīt pēc sadaļas - Prezidija ziņojumi kā darba kārtības 5.jautājumu. Nav iebildumu.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Saeimas kārtības rullī paredzētajām iespējām ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu šā gada 4.aprīlī deputātam Jānim Lejam.
Izskatīsim sadaļu par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Spurdziņa un Muižnieces iesniegto likumprojektu Grozījums Izglītības likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāte Silva Golde.
S.Golde (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo Izglītības likumu no šā gada 1.septembra par pedagogiem skolās varēs strādāt tikai cilvēki ar augstāko pedagoģisko izglītību. Minētās prasības iekļaušana Izglītības likumā devusi patiešām pozitīvu impulsu, un skolotāji lielā skaitā ir iestājušies augstākajās izglītības iestādēs, lai apgūtu pedagoģiskās studiju programmas.
Bet kāda ir šābrīža statistika valstī? Vispārizglītojošajās skolās no visa pedagogu skaita augstākā pedagoģiskā izglītība ir tikai 77% pedagogu, savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs šāda izglītība ir tikai 35% pedagogu. Tā kā darba tirgū nav konkurences uz pedagogu amata vietām, tad šī augstākās pedagoģiskās izglītības prasība visiem pedagogiem no 1.septembra radītu problēmas, nokomplektējot skolas ar atbilstošas kvalifikācijas pedagogiem. Tāpēc mēs ierosinām grozīt Izglītības likuma pārejas noteikumus un šo prasību ieviest tikai no 2004.gada 1.septembra attiecībā uz jau strādājošiem pedagogiem ar augstāko, bet ne ar pedagoģisko izglītību, un uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par vidējo pedagoģisko izglītību vai atbilstošu vidējo profesionālo un pedagoģisko izglītību. Nākotnē uzskatot par objektīvu un obligātu prasību pedagogiem pēc augstākās pedagoģiskās izglītības un tomēr rēķinoties ar šābrīža situāciju valstī, mēs lūdzam atbalstīt šo grozījumu un šo prasību ieviest no 2004.gada 1.janvāra attiecībā uz tiem pedagogiem, kurus es minēju. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis par. Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Vītola, Estas, Lagzdiņa un Dalbiņa iesniegto likumprojektu Grozījums Saeimas kārtības rullī nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ir ļoti svarīgi, lai katrs sabiedrības loceklis iesaistītos mūsu atjaunotās valsts celtniecībā un tās sabiedrības dzīvē. Diemžēl daudziem ļoti spējīgiem un talantīgiem cilvēkiem tas ir liegts, un viņiem ir jāpārvar ļoti lielas grūtības, lai savas spējas liktu lietā. To lielā mērā var attiecināt uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Mēs diemžēl pārāk lēni revidējam savu domāšanu un attieksmi, kā arī lēni likvidējam padomju laika paliekas. Toreiz nevienu neinteresēja, kā cilvēks ar kustību traucējumiem var iekļūt valsts iestādē, veikalā, izkļūt no mājas, nokļūt darbā. Es ļoti ceru, ka mūsu jaunās kolēģes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšana liks mums, likumdevējiem, gan likumos, kā tas ir Tautas partijas deputātu iesniegtajā likumprojektā, kuru es aicinu atbalstīt, gan arī uzraugot valdības un pašvaldību darbu, rīkoties enerģiskāk. Latvija nav Ķīna, kur ir vairāk par miljardu iedzīvotāju. Mums, valstsvīriem, ir jādara viss iespējamais, lai ikvienam - es atkārtoju, ikvienam sabiedrības loceklim! - dotu iespējas un radītu apstākļus sevi izpaust, likt lietā savas spējas un strādāt Latvijas labā. Lūdzu balsot par.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Izskatīsim deputāta Jāņa Jurkāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 3. Iesniegums akceptēts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā. Vai ir iebildumi pret to, ka šis lēmuma projekts tiek izskatīts šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.
Izskatīsim lēmuma projektu Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā -
Nr.2-MC
deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi likumā noteiktajā kārtībā noformētus priekšlikumus par jaunu tiesnešu iecelšanu vai par tiesnešu iecelšanu jaunajās tiesnešu vietās citās tiesās.
Pirmais Juridiskajā komisijā tika saņemts lēmuma projekts "Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Juridiskā komisija atbalstīja šo lēmuma projektu un aicina arī jūs atbalstīt Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu Par Guntas Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Tātad mēs Juridiskajā komisijā izskatījām arī lēmuma projektu par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi un atbalstījām šo lēmuma projektu. Aicinu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu Par Elfas Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija tāpat pieņēma lēmumu par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Lēmums bija pozitīvs. Aicinu jūs atbalstīt arī šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par
lēmuma projektu Par Dinas Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas
tiesnesi! Lūdzu rezultātu!
Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - "Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja arī lēmuma projektu Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Lēmums bija pozitīvs. Aicinu arī jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu Par Ingunas Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu - Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juridiskā komisija izskatīja visus aspektus šajā jautājumā un nolēma atbalstīt lēmuma projektu par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu Par Riharda Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.
Nākamo izskatīsim jautājumu Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu.
Vārds steidzamam paziņojumam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais priekšsēdētāj, godājamā Saeima! Sakarā ar to, ka mana kandidatūra ir izvirzīta Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam, lūdzu atļaut šā gada 5.aprīļa Saeimas sēdē neveikt balsu skaitītāja pienākumus. Turpmāk esmu gatavs veikt šos pienākumus neatkarīgi no balsošanas rezultātiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsu skaitītājiem sagatavot biļetenus un informēt Saeimu par balsošanas procedūru.
Godātie kolēģi, kamēr tiek gatavoti biļeteni, deputāts Egils Baldzēns vēlas uzsākt debates par apspriežamo jautājumu. Lūdzu!
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, Saeimas priekšsēdētāj, Saeimas Prezidija locekļi! Sociāldemokrāti gribētu arī šoreiz pateikt dažus apsvērumus, kāpēc mēs, neskatoties uz valdības partiju izvirzīto kandidātu Romualdu Ražuku, kuru arī mēs nopietni cienām, izvirzām vēl arī savu kandidāti Violu Lāzo.
Es gribētu pateikt sekojošo. Pirmām kārtām sociāldemokrāti šeit Saeimas Prezidijā ir strādājuši no šīs Saeimas pirmās dienas, un mēs toreiz balsojumā arī atbalstījām Latvijas ceļa pārstāvi - tas bija Indulis Bērziņš. Vēlāk Indulis Bērziņš pats pēc savas gribas aizgāja strādāt uz Ārlietu ministriju, un mēs šeit Prezidijā ieraudzījām Rihardu Pīku, kas arī labi strādā un pārstāv Tautas partiju. Tā ka pie visām šīm pārgrozībām un pārvērtībām sociāldemokrāti nav bijuši klāt, un tas viss ir noticis savstarpējā dialogā starp Tautas partiju un Latvijas ceļu.
Tomēr es gribētu uzsvērt to, kāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka mums kā opozīcijas partijai, neapšaubāmi, ir nepieciešams savs pārstāvis Prezidijā. Atgādināšu to, ko tad Saeimas Prezidijs reāli dara. Pirmām kārtām tas vada Saeimas darbu, un es gribētu uzsvērt to, ka valdību veidojošajām partijām pastāv vēl daudzas citas iespējas, kā ietekmēt likumprojektu virzību, secību un izskatīšanas kārtību Saeimā, pārraudzīt Saeimas struktūrvienību darbu, virzīt tālāk Saeimā ienākošās Latvijas iedzīvotāju rakstītās vēstules un organizēt Saeimas sēžu darba kārtību. Pašreiz visas šīs lietas, ko sociāldemokrāti kā opozīcijas partija līdz šim brīdim varēja veikt, mums būs liegtas, turpretī valdības partijām ir iespējas šos jautājumus ļoti nopietni ietekmēt, jo tām ir gan Ministru kabinets, gan citas varas struktūras, kas ietekmē darba kārtību arī šeit, Saeimā.
Es gribētu uzsvērt arī to, ka laikā, kad Latvija sevi piesaka kā kandidātvalsti Eiropas Savienībā, tam tomēr būs zināmas negatīvas sekas, jo mēs godīgi informēsim arī savus kolēģus par to, ka pašreiz, ja netiks ievēlēta mūsu kandidatūra, vairs nebūs sociāldemokrātu pārstāvja Saeimas Prezidijā un ka visā tajā Saeimas darbā, ko veic Saeimas Prezidija locekļi, mēs diemžēl nevarēsim piedalīties.
Un tāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums ir pietiekami nopietns, jo sociāldemokrātu partijām, kā jūs zināt, ne tikai Eiropā, ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē ir zināma jā, arī Rīgā, Počas kundze, es zinu, ka arī Rīgā, un es saprotu, ka jūs par to priecājaties arī Rīgā sociāldemokrātiem ir sava ietekme, un tāpēc mēs uzskatām, ka šeit tomēr vajadzētu skatīties no valstisko interešu viedokļa un aicinām atbalstīt Sociāldemokrātu frakcijas izvirzīto kandidāti Violu Lāzo, balsojot par Saeimas priekšsēdētāja biedra kandidatūru.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties debatēs par kandidatūrām? Nevēlas.
Gaidīsim balsu skaitītāju informāciju.
Nr.3-7 SB
Sēdes vadītājs. Vārds balsu skaitītājam. Lūdzu!
A.Razminovičs. Labdien, cienītie kolēģi! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies balsošanas procedūrai. Katram deputātam tiks izsniegta apzīmogota aploksne un balsošanas zīme, kurā kandidātu vārdi ir izvietoti kandidatūru iesniegšanas secībā. Par derīgu tiks atzīta tāda balsošanas zīme, kurā būs izsvītrots vismaz viens kandidāts. Lūdzu visus gatavoties balsošanai!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Vārds balsu skaitītājam Arnim Razminovičam.
A.Razminovičs. Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.33 - Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Saeimas priekšsēdētāja biedru 2001.gada 5.aprīlī.
Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem tika izsniegtas 88 vēlēšanu zīmes. Sabojātas un nomainītas netika. Dzēstas atlikušās 22. No vēlēšanu kastes izņemtas 88 vēlēšanu zīmes. Par derīgām tika atzītas 87. Viena nederīga. Pret visiem kandidātiem tika balsots divās vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotās balsis: par Romualdu Ražuku - 56, par Violu Lāzo - 29. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.panta otro daļu par Saeimas priekšsēdētāja biedru ievēlēts Romualds Ražuks. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu Saeimas Prezidijā!
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegtu lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 12.punktu likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi?
Izskatīsim jautājumu par Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Tadeušam Ketleram, Gunāram Freimanim, Oskaram Spurdziņam un Žanetei Vasaraudzei.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.326. Pirms izskatām konkrētos lēmuma projektus, atgādināšu jums Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas 2.punkta noteikumus: deputāta pilnvaras izbeidzas brīdī, kad viņš paziņojis par mandāta nolikšanu un viņa vietā pilnvaras apstiprinātas citam deputātam. Tas tātad ir noteikts Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otrās daļas 2.punktā. Šodien mēs izlemsim tieši šādus jautājumus.
Ir saņemts deputātes Aijas Počas iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar ievēlēšanu par Rīgas Domes deputāti. Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais deputāta kandidāts no savienības Latvijas ceļš ir Tadeušs Ketlers. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija, iepazinusies ar iesniegtajiem materiāliem, sagatavoja lēmuma projektu un aicina apstiprināt Tadeušam Ketleram 7.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu par 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu Tadeušam Ketleram. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Deputāta pilnvaras apstiprinātas. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)
Lūdzu, tālāk!
V.Muižniece. Godātie kolēģi! Ir saņemts deputāta Gundara Bojāra iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu sakarā ar ievēlēšanu par Rīgas Domes deputātu. Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais deputāta kandidāts no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības ir Gunārs Freimanis. Gunārs Freimanis ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu: apstiprināt Gunāram Freimanim 7.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Šajā sakarā man ir jautājums: vai jums ir kaut cik nopietna attieksme pret Saeimu kā augstāko lēmējvaru valstī vai nav? Jūsu balsojums to skaidri
nr. 8 bs.
parādīs.
Manās rokās ir rakstiski materiāli par kādu Gunāru Freimani, kuru es personīgi nepazīstu. Par vienu Gunāru Freimani es esmu saņēmis pietiekami bagātīgu informāciju, bieži atrazdamies Valmieras rajonā un pilsētā un arī citās Latvijas vietās.
Daži teikumi: Valmieras rajona Kauguru pagasta Mūrmuižas paju sabiedrības Mūri paju īpašnieki uzskata, ka paju sabiedrības Mūri vadītājs Gunārs Freimanis ir sekmīgi izsaimniekojis paju sabiedrību Mūri, darbojoties vienpersoniski savās interesēs. Paju īpašnieki vēlas, lai tiktu pārbaudīta Freimaņa darbība un atbilstība amatam atbilstoši pastāvošajai likumdošanai.
Tālāk. Pret Gunāru Freimani 2001.gada 5.februārī ir ierosināta krimināllieta pēc 179.panta pirmās daļas noteikumiem.
Cilvēks, pret kura nelikumīgu darbību iestājas paju īpašnieki, jūtas tik varens, lai kandidētu pašvaldību vēlēšanās. Jā, viņš tiešām ir kandidējis. Gunārs Freimanis ir kandidējis Valmieras domes vēlēšanās. Es jums pateikšu, kādi ir rezultāti. Viņš ir kandidējis sociāldemokrātu sarakstā, sākumā būdams ar 3.numuru. Vēlēšanu rezultāts ir tas, ka Gunārs Freimanis ir ieguvis goda pilno pēdējo - 11.vietu. Tātad Valmieras domes vēlēšanās vēlētāji Gunāru Freimani nav atraduši par cienīgu un ielikuši viņu pēdējā vietā, lai gan viņš bija izmanījies pirms tam būt trešais.
Tagad šis cilvēks, kurš ir izkritis cauri pašvaldību vēlēšanās, kuru paša vēlētāji ir ierindojuši pēdējā vietā un pret kuru ir ierosināta krimināllieta, kandidē Saeimā. Nu, es nezinu, vai var kaut kas vēl jocīgāks būt? Aizbildināšanās, ka esot, lūk, tāds stāvoklis, ka neesot nekādu materiālu Mandātu un iesniegumu komisijā, ir smieklīga, jo tā bija jūsu problēma - interesēties par šiem faktiem. Tam nevajadzēja šeit atskanēt. Man ir skaidrs jautājums (es runāju par to jau agrāk) - kāpēc jūs jautājuma izskatīšanā neiesaistījāt Juridisko komisiju, kāpēc nevarēja šo jautājumu nopietni izskatīt? Kāpēc nevarēja iepazīties ar šo krimināllietu? Vai jums, kolēģi, nav atmiņā tas, kā mēs 6.Saeimas laikā mocījāmies ar Krisberga problēmu? Vai jūs esat to aizmirsuši? Vai mēs gribam darīt godu vai negodu Saeimai? Un pats riebīgākais ir tas, ka daži pozīcijas deputāti saka tā: Lai jau tas Freimanis nāk, mums būs lieliskas iespējas cūkot sociāldemokrātus! Lai vai kādi tie sociāldemokrāti būtu - es viņiem arī aizrādīšu par to, par ko atradīšu par vajadzīgu aizrādīt -, es ticu, ka viņu rindās ir godīgi cilvēki. Es tam ticu! Un, ja šādi cilvēki tur ir, tad jājautā - kā viņi varēja pieļaut šāda cilvēka izvirzīšanos savās rindās? Acīmredzot kādam sociāldemokrātu rindās ir ļoti vajadzīgs, lai tāds cilvēks šeit atrastos.
Ja mēs gribam godīgi risināt šo jautājumu, es ierosinu šodien vispār nebalsot, šo jautājumu atlikt, izņemt no darba kārtības, atdot atpakaļ izskatīšanai, nopietni iepazīties ar krimināllietu, izskatīšanā iesaistīt Juridisko komisiju. Neapšaubāmi, izskatīšanā jāiesaista Juridiskā komisija. Vajag pamatīgi izpētīt materiālus. Balsojums par mandātu ir nopietns balsojums. Tā nav joka lieta, tā nav formalitāte. Šī ir pati augstākā lēmējvara valstī.
Mans priekšlikums ir vispirms balsot par šā jautājuma atlikšanu.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, Gunārs Freimanis ir zemnieks. Pēc 1992.gada viņš vadījis zemkopības kopu, par ko bija pārtapis bijušais kolhozs. Tā nebija viegla lieta. Diemžēl tagad to zemkopības kopu ir palicis ļoti maz.
Protams, arī man ir vesels žūksnis dokumentu, kuri liecina par to, ka tik tiešām ir bijusi vēstule, jā, un ka ir bijuši kaut kādi apvainojumi. Taču man ir arī dokumenti par to, ka ir bijusi pārbaude un ka policija ir atzinusi, ka tās pajas, kas tur ir uzskaitītas, visas ir uz vietas un tās neviens nav nozadzis vai piesavinājies. Pajas tiem, kas stājās laukā no tās paju sabiedrības, ir atmaksātas. Un pensionāriem... vienīgi tiem pilnā apmērā visiem tās nav atmaksātas. Manā rīcībā ir arī dokuments, kas rāda, ka tiesā ir lieta - paju sabiedrībai par labu ietiesāt 5000 latu, lai varētu to naudiņu izmantot paju atmaksai tiem, kas nu grib izstāties laukā no tās. Nav iemesla teikt, ka viņš ir darījis kaut ko pretlikumīgu, jo līdz šim laikam - astoņu gadu laikā - nekas nav noticis un patiesībā nekādas tiesas prāvas nebija.
Ir jāpiemin vēl viena lieta. Pēc 1992.gada, kad kolhozi tika izformēti, tika radīts likums, kurā bija ierakstīts, ka bijušajiem partijas organizāciju sekretāriem, atbrīvotajiem, tiem, kas bija kolhozā viņiem varēja dot pajas un varēja nedot pajas. Un, tā kā bijušie kolhoznieki nobalsoja, lai nedod pajas, tās, protams, tam cilvēkam netika iedalītas. Tajā gadījumā visa to cilvēku negatīvā attieksme vērsās pret vadītāju un arī pret sēdes vadītāju, kurš bija Gunārs Freimanis.
Kas attiecas uz kauguriešu izveidoto lauksaimnieku sabiedrību, tā tik tiešām ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1999.gadā, un tajā ir iestājušies tie, kas ir gribējuši iestāties.
Kas attiecas uz paju sabiedrību Mūri, tā paju sabiedrība darbojas. Protams, darbojas ļoti smagos apstākļos. Jūs paši taču labi zināt, kā ir ar lauksaimnieku saražotās produkcijas realizāciju. To neviens negrib iepirkt, arī valsts ne. Protams, cilvēks par veikto darbu grib saņemt naudiņu, bet priekšsēdētājam diemžēl ir tikai graudi Viennozīmīgi pateikt, ka Freimaņa kungs ir kaut kā noziedzies? Mēs to nevaram, un neviens to nevar, jo izmeklēšana līdz šim laikam nav veikta. Tas viss, kas ir iesniegts policijā nu tas ir iesniegts. Kāds būs rezultāts? Rezultāts būs tikai pēc tam, kad tiks veikta pārbaude. Tāpēc nevar apvainot Freimaņa kungu. Un to, ka Saeimas vēlēšanās Vidzemē viņam bija labi rādītāji, zināja šā novada pilsoņi, kas balsoja par viņu.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.
J.Gailis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Mani ļoti pārsteidz tas, ka Leons Bojāra kungs, kas parasti šeit ir uzstājies prokurora lomā, šodien uzstājas advokāta lomā.
Bojāra kungs, jūs pārprotat Dobeļa kunga teikto! Šeit neviens neapvaino tieši, bet runā par to, lai atliktu jautājuma izskatīšanu, līdz tiks noskaidroti patiesie fakti par Freimaņa kunga darbību tajā vai citā paju sabiedrībā.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Te nav tiesnešu, prokuroru, advokātu vai citu šādu ar juridisko jomu saistītu personu, kuras ir apstiprinātas. Jautājumu izskatīja Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija. Tās darbību es nevaru pārskatīt un nevaru arī novērtēt. Viņi to labāk zina, un viņi to visu izpildīja tā, kā tas ir paredzēts likumā. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Es nevaru uz vēstules pamata apgalvot, ka ir kaut kas noticis. Ja mēs izskatīsim visas tās vēstules un, no šīs tribīnes runādami, uzreiz par noziedznieku pārvērtīsim jebkuru Latvijas iedzīvotāju,
Nr.9 IK
tas būs tik tiešām smieklīgi. Jūs taču zināt, kādā veidā tiek bīdītas lietas un visdažādākie apvainojumi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ne jau velti, uzstājoties Valmieras televīzijā, es saņēmu draudus, ka viss tiekot ierakstīts... un tā tālāk. Pie draudiem es esmu pieradis, parasti tie ir anonīmi. Es gribētu skaidri pateikt: neviens te netiek apvainots. Lūdzu, klausieties, par ko mēs runājam! Es aicinu neskatīties pavirši uz iespējamā mūsu kolēģa mandāta apstiprināšanu. Mums ir sesijas pēdējā sēde, mums tagad ir divas nedēļas laika. Kolēģi, mums ir divas nedēļas laika! Sēdes pa šo laiku nenotiks. Kāda nelaime būs, ja mēs tagad atliksim jautājumu, mierīgā garā izskatīsim iespējamās pretenzijas, sazināsimies ar šīs paju sabiedrības īstenajiem pārstāvjiem? Vai tiešām Saeimas darbs ir tik formāls, ka ir grūti iedziļināties šādā konkrētā problēmā? Vai tiešām tas ir tik grūti? Cik reižu jūs esat Kauguros bijuši? Cik bieži jūs esat interesējušies par to, kas tur notiek? Lūdzu, cieniet šos cilvēkus, cieniet šos cilvēku desmitus, kas ir pazaudējuši savu pēdējo naudu tur un kas vēl cer kaut kādā veidā kaut ko dabūt atpakaļ! Nekas mums nenotiks, ja mēs šo jautājumu atliksim. Nekas mums nenotiks! Uz divām nedēļām mēs mierīgi varam šo jautājumu atlikt. Un nevajag liekulīgi runāt: Tauta ir ievēlējusi! Tauta parādīja Valmieras domes vēlēšanās savu īsto attieksmi. Parādīja! Taču daži domā, ka cilvēks, kas nav ticis Valmieras domē, kas ir dabūjis pēdējo vietu turienes sarakstā, ir ļoti cienīgs sēdēt šeit. Paldies tiem, kas tā domā. Es joprojām aicinu atlikt jautājumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Patiešām jāsaka, ir ļoti žēl, ka sākušās šādas debates. Es vēlētos, lai būtu vienota izpratne par to, ka mandātu var apstiprināt pirmām kārtām saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par apstiprinātajiem deputātu kandidātiem, kuri ir šajā attiecīgajā sarakstā, kuri atbilst šim statusam un uz kuriem neattiecas tie ierobežojumi, kas neļauj kļūt par Saeimas deputātu.
Šobrīd ne Saeimas Prezidijs, ne Mandātu un iesniegumu komisija nav saņēmusi tādus dokumentus, uz kuru pamata varētu lemt par to, ka attiecīgais kandidāts nav atbilstošs, lai ieņemtu Saeimas deputāta amatu. Ja kādam ir zināmi šādi dokumenti un ja tiesībaizsardzības iestādes griezīsies Saeimas Prezidijā, tad visi dokumenti tiks izskatīti un tiks pieņemti lēmumi, kā tas ir visos gadījumos, kas ir paredzēti gan Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī. Tā un tikai tā, vienīgi tā ir jārīkojas Saeimas deputātiem, lemjot par šiem jautājumiem. Tādējādi šeit nebūtu vietā runāt par to, ka mēs domājam, ka ir tā vai kā citādi. Lūdzu visiem rīkoties atbilstoši tam, kā tas ir darāms tiesiskā valstī. Iesniedziet dokumentus, un mēs tos visus izskatīsim! Un tādēļ es aicinu jūs izteikt savu attieksmi pret sagatavoto lēmuma projektu un lemt par Gunāra Freimaņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms izskatīsim deputāta Dobeļa priekšlikumu - atlikt Gunāra Freimaņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu līdz nākamajai Saeimas kārtējai sēdei. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 21, atturas - 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Gunāra Freimaņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 14. Lēmums ir pieņemts.
Vispirms aicinu deputātu Gunāru Freimani ieņemt vietu sēžu zālē.
Es atvainojos! Dobeļa kungs, lūdzu, ieņemiet vietu sēžu zālē arī jūs! Turpināsim, lūdzu!
V.Muižniece. Godātie Saeimas deputāti! Ir saņemts deputāta Jura Dalbiņa iesniegums par deputāta mandāta nolikšanu, un nākamais kandidāts no attiecīgā Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Oskars Spurdziņš, kas jau ir iestājies Saeimas sastāvā uz laiku. Oskars Spurdziņš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pilnvaras.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Oskara Spurdziņa 7.Saeimas deputāta pilnvaras! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
V.Muižniece. Centrālā vēlēšanu komisija informē, ka nākamais deputāts Vidzemes vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu sarakstā ir Andrejs Ceļapīters... Tātad jautājums par nākamo deputāta kandidātu, kas varētu pildīt deputāta pienākumus uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, ir izskatāms arī šodien, un nākamais kandidāts ir Andrejs Ceļapīters, kas ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Attiecīgi nākamais kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Māris Kučinskis. Arī Māris Kučinskis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Guntars Velcis. Arī Guntars Velcis ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Valters Dambe. Arī Valters Dambe ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.
Varu vērst deputātu uzmanību uz to, ka visi iepriekš minētie deputātu kandidāti ir ievēlēti pašvaldībās, un līdz ar to jautājums par to, kādēļ viņi atteikušies, nebūtu šeit skatāms.
Nākamais kandidāts Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Igors Klapenkovs. Arī Igors Klapenkovs ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Jēkabs Blaus. Arī Jēkabs Blaus ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamais kandidāts attiecīgā vēlēšanu apgabala sarakstā ir Žanete Vasaraudze. Žanete Vasaraudze ir piekritusi pildīt 7.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Līdz ar to Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Žanetes Vasaraudzes 7.Saeimas deputātes pilnvaras.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - apstiprināt Žanetes Vasaraudzes 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Apsveicam kolēģi un aicinām ieņemt vietu sēžu zālē! (Aplausi.)
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Lūdzu doties uz komisijas telpām uz sēdi.
Nr.10-MC
Sēdes vadītājs. Dzintaram Kudumam.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Lūdzu Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļus pulcēties mūsu telpās - Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Tūlīt!
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretārei Silvijai Dreimanei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Aija Poča, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins un Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Pārtraukuma laiks ir beidzies.
Pirms sākam izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemti desmit deputātu parakstīti iesniegumi ar priekšlikumiem par papildinājumiem šīsdienas sēdes darba kārtībai.
Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā šādus lēmumu projektus: Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, Par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Revīzijas komisijā, Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas, Par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas, Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvā, Par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā, kā arī Par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā.
Vai ir iebildumi pret šo lēmumu projektu iekļaušanu darba kārtības beigās? Nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Saeimas kārtības rullī. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izskatīsim pirmajā lasījumā likumprojektu Grozījums Saeimas kārtības rullī (likumprojekta reģistra numurs 863, Saeimas dokuments nr.3007).
Saeimas Juridiskā komisija izskatīja deputātu Muižnieces, Vītola, Estas, Lagzdiņa un Dalbiņa iesniegto likumprojektu, ar kuru deputāti ierosināja izdarīt grozījumu Saeimas kārtības rullī un piedāvāja izteikt 69.panta pirmo daļu, kura šobrīd skan šādi: Runātāji runā no tribīnes, izteikt šādā redakcijā: Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumus, ja runātājs ir persona, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās.
Šis jautājums tika izskatīts Saeimas Juridiskajā komisijā. Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina to pieņemt pirmajā lasījumā, kā arī piešķirt tam steidzamību, jo tas ir saistīts ar mūsu jauno deputāti, kura tātad aizstāj deputātu, kas ir ievēlēts Rīgas Domē. Es domāju, ka mums visiem ir jāatbalsta šāds grozījums Saeimas kārtības rullī, jo tas nodrošinātu iespēju arī tādiem deputātiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pilnvērtīgi realizēt savas deputāta tiesības.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
L.Muciņš. Juridiskā komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 11.20.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - pulksten 11.20, izskatīšana - šīsdienas sēdē. Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Vanda Kezika.
V.Kezika (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti!
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mēs neesam izskatījuši vienu lēmuma projektu - "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2972. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pēteris Tabūns. Jums ir iespēja izdalītajos dokumentos iepazīties ar administratīvā protokola saturu.
Deputāts Tabūns bija uzaicināts uz komisijas sēdi, un viņš lūdza jautājumu izskatīt bez viņa klātbūtnes, kā arī apliecināja, ka protokolā minētie fakti atbilst īstenībai. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns vēlas atbalstīt lēmuma projektu.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Patiešām vēlos, lai jūs atbalstītu šo Mandātu un iesniegumu komisijas lēmumu, bet es tomēr gribu jums sniegt pavisam īsu paskaidrojumu.
Man zvana radi un paziņas no dažādām Latvijas malām un vaicā: Vai esi pie veselības?, jo masu informācijas līdzekļos izskanēja, ka ir noticis kaut kas diezgan briesmīgs, varbūt braucis ar ātrumu 150-200 kilometru stundā un tā tālāk. Es paskaidroju, ka es patiešām sastrēguma stundā no rīta devos pāri Vanšu tiltam, braukdams ar apmēram 3, 4 vai 5 kilometru ātrumu stundā. Es, kā arī paskaidroju Mandātu un iesniegumu komisijā, aizskatījos rīta zvaigznē un iebraucu priekšā braucošajai mašīnai aizmugurē. Notika sadursme, kurā neesam cietuši ne es, ne priekšējā mašīnā braucošais šoferis. Tomēr lūdzu sodīt mani par to.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par
lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Tabūna saukšanai pie
administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā
norādīto pārkāpumu! Lūdzu rezultātu!
Par - 62, pret - 2, atturas - 5. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu - Grozījumi likumā Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Vanda Kezika.
V.Kezika (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais Prezidij, cienījamie deputāti!
Strādāsim ar dokumentu
nr.2994 - likumprojektu Grozījumi likumā Iesniegumu, sūdzību un
priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās.
Cienījamie kolēģi! Izskatot pirmo - Juridiskā biroja priekšlikumu, komisija ņēma vērā, ka
Nr.11-SB
termins iestāde spēkā esošajā likumdošanā nav definēts, bet ka šā termina skaidrojums varētu tikt dots likumā Par publiskajām institūcijām, pie kura izskatīšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tuvākajā laikā atgriezīsies.
Lai novērstu iespēju subjektīvi interpretēt vārdu iestāde, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija noraidīja 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas paredz aizstāt likuma nosaukumā un visā likumā vārdu institūcija ar vārdu iestāde. Mūsu priekšlikums ir noraidīt 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
V.Kezika. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 3.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
V.Kezika. 4. - deputāta Sokolovska priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 23, atturas - 29. Priekšlikums noraidīts.
V.Kezika. 5. - deputāta Sokolovska priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 18, atturas - 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Kezika. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
V.Kezika. 7. - deputāta Sokolovska priekšlikums - ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāts neuztur spēkā balsojumu. Tālāk, lūdzu!
V.Kezika. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Kezika. Un 10. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir iestrādāts 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
V.Kezika. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt grozījumus likumā trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3004. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi arī papildmateriālu - dokumentu nr.3004-a, kas ir uz atsevišķas lapas. Šodien likumprojektu izskatīsim trešajā lasījumā.
1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Plinera. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.
V.Balodis. 2. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija arī to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vai Silva Golde vēlas debatēt? Nevēlas.
Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Es varbūt daļēji atkārtošu jau teikto.
Loģika tomēr ir neapgāžama. Mans priekšlikums ir tas, ka šajos izdevumos vajag iekļaut arī izdevumus, kas domāti robežapsardzei, ieskaitot robežbūvju celtniecību. Tās summas nav mazas. Jūs zināt, ka vairāki desmiti miljoni latu tuvākajos gados ir paredzēti šim nolūkam. Latvijai tomēr ir sava specifika, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Mums tiešām Austrumu robeža jāveido, un tam vajag naudu. Citām valstīm, tām, kas ir Eiropas vidienē, tādas vajadzības nav. Loģiski! Arī no tīri loģiskā viedokļa funkcijas, kas saistās ar robežapsardzību, noteikti ir tuvākas Aizsardzības ministrijas funkcijām nekā Iekšlietu ministrijas funkcijām. Kā zināms, šī struktūra atrodas Iekšlietu ministrijas sistēmā. Arī ar šo būvēšanu saistītās lietas ir tuvākas aizsardzībai, jo tur ir arī daudz citu objektu, kas jātaisa un jāsakārto. Tā ka no šā viedokļa, pēc loģikas, es palieku pie tā, ka šajās izmaksās būtu jāparedz arī izdevumi robežapsardzei, ieskaitot robežbūvju celtniecību. Es nerunāju par konkrētiem procentiem, bet vados pēc loģikas, raugos no plānošanas viedokļa, uzraudzības viedokļa. Mēs zinām, ka ne visur tas darbs rit veiksmīgi.
Otra lieta. Es ierosinu svītrot vārdus ārpolitikas un. Komisijas atbalstītajā redakcijā ir teikts, ka mūsu ieiešana Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritāte. Es piekrītu, ka tā noteikti ir drošības politikas prioritāte, bet vai var simtprocentīgi apgalvot, ka tā ir ārpolitikas prioritāte? Es to ļoti apšaubu, jo jebkuras valsts ārpolitika ir jāveido sabalansēti, kā stari. Pirmām kārtām - attiecīgās valsts iedzīvotāju ekonomisko interešu labad. Protams, arī drošības nolūkā. Man liekas, tur jau ir tā stratēģiskā kļūda Ārlietu ministrijas darbībā šajos desmit gados, ka tieši šis aspekts - ekonomiskais aspekts, tautsaimnieciskais aspekts - ir palicis novārtā. To es saku ne jau tāpēc, ka esmu tautsaimnieks. Faktiski tikai 7.Saeimas laikā Ārlietu ministrija ir sākusi iejūgties jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas izveidošanu iekšējā tirgus aizsardzībai, un tamlīdzīgos. Šobrīd, kā saka, šī funkcija atdzīvojas. Ja mēs novērojam citas valstis, tad redzam, kas ārpolitikā ir prioritāte. Jāpanāk, lai pie mums lietas, kas saistītas ar eksportu, muitu, tranzīta operācijām, būtu pēc iespējas vairāk sakārtotas nekā līdz šim. Mums ir atpalikusi tūrisma joma, prāmju satiksme, un tā tālāk. Tās ir milzīgas ārlietu funkcijas.
Teikt, ka Latvijas integrācija Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūras ir Latvijas ārpolitikas prioritāte, - tas ir kļūdaini. Iestrādāt likumā šo kļūdu nebūtu pieņemami.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Vents Balodis.
V.Balodis. Lūdzu deputātus balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 20, atturas - 35. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. 3. - deputāta Plinera priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.
V.Balodis. 4. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums, kuru komisija sākotnēji neatbalstīja, bet, ņemot vērā Finansu ministrijas un Ministru prezidenta viedokli, atsevišķā sēdē mainīja savas domas un to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Man ļoti žēl, ka tādējādi finansu ministrs un premjers ir negatīvi ietekmējuši mūsu virzību uz NATO. Salīdziniet to tekstu, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, ar to, kas ir tagad piedāvāts! Otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir skaidri iezīmēta mūsu virzība. Virzība tur ir iezīmēta pa gadiem. Vispirms ir minēts nākamais gads: 2002.gadā - 1,75% no iekšzemes kopprodukta. Un tālāk, protams, ir
nr. 12 bs.
runāts par 2003.gadu. Kas notiks, ja mēs pieņemsim piedāvāto priekšlikumu? Tad mums vispār pazūd 2002.gads. Mēs nekādi nevarēsim nevienam paskaidrot, kas notiek 2002.gadā. Nav argumentu. Turklāt 2002.gadā šī Saeima strādās pēdējo gadu, un acīmredzot pēdējais gads tas būs arī šai valdībai. Tātad ir iespējams, ka vismaz daļa to, kas šodien piedalās šajā sēdē un balso, pēc tam vairs nepiedalīsies šā jautājuma apspriešanā. Paliek karājoties gaisā vesels gads - maiņas Saeimā, maiņas valdībā. Gribu atgādināt, ka šā gada aprīļa beigās mūsu Valsts prezidente un aizsardzības ministrs apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis, runās par tieši šo jautājumu - par virzību uz NATO -, tiksies ar ASV senatoriem, kongresmeņiem, runās ar viņiem, meklēs viņu atbalstu. Lai dabūtu atbalstu, ir vajadzīgi argumenti. Mūsu atteikšanās likumā uzrādīt veselu gadu - tas ir ļoti bēdīgs arguments. Pareizāk sakot, tas ir pretarguments.
Es gribu atgādināt arī to, ka uz šejieni, uz Latviju, brauks augsta līmeņa speciālisti NATO jautājumos no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras, protams, ir galvenais mūsu atbalstītājs virzībā uz NATO. Viņi rūpīgi izvērtēs to, kas šeit, Latvijā, notiek, rūpīgi izskatīs mūsu lēmumus. Lūdzu, pasakiet, kā mūsu aizsardzības speciālisti viņiem skatīsies acīs, ja tagad, tieši pēdējā sēdē pirms Saeimas darba pārtraukuma, mēs būsim nobalsojuši par to, ka mēs vispār nerunāsim par 2002.gadu, kad ir pilnīgi iespējama pirmā sarunu kārta par iestāšanos NATO?!
Vai jūs nesatrauc tas, ka lietuvieši ir Maskavā panākuši diezgan interesantu vienošanos un ka ir pilnīgi iespējams, ka Baltijas valstis tiks, tā teikt, sadalītas - uzaicinātas iestāties NATO pa vienai? Vai mums ir vajadzīga šāda pieredze? Lūk, par ko ir jāuztraucas! Kāpēc mums ir jādod argumenti tiem, kas atbild par mūsu uzņemšanu NATO? Kāpēc mums tas ir jādara? Un kāpēc mēs to darām tagad, kad likumprojektu skatām trešajā lasījumā? Draugi mīļie, vai mēs nevarējām agrāk par to runāt un to skaidrot, pirms mēs vispār par to runājam? Kas tagad iznāk? Otrajā lasījumā mēs esam it kā pieņēmuši kaut cik apmierinošus skaitļus, tādus, kas nav ideāli, bet kas tomēr parāda mūsu gatavību, taču trešajā lasījumā atsakāmies no šiem skaitļiem, piedāvājam kaut ko miglainu. Gadiem ilgi mēs esam vazājuši dažādus ārzemju speciālistus aiz deguna. Jau kopš Augstākās padomes darbības laikiem šeit ir ieradušies cilvēki, kas ar cieņu izturējušies pret mums, cienījuši mūs par to, ka esam tikuši ārā no komunisma murga, un nākuši mums pretim kā draugi. Mēs viņus vazājam aiz deguna. Tā vietā, lai nopietni runātu par mūsu problēmu, mēs viņiem tagad piedāvājam kaut ko, aizbildinoties it kā ar naudas trūkumu!
Mums virzība uz NATO ir galvenais. Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK tas ir galvenais jautājums, domājot par Latviju kā par valsti, kā par neatkarīgu valsti.
Es tomēr ļoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Nesaprotu, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir tik jocīgi rīkojusies. Nav nekāds arguments tas, ka pēdējā brīdī kāds ir ieradies un mēģinājis komisiju pārliecināt. Es aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamie klātesošie deputāti! Jāsaka, ka es kā aizsardzības ministrs biju uzaicināts uz Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdi, kurā tika gandrīz vienprātīgi pieņemts no pozīcijas - varētu teikt, tiešām vienprātīgi tika pieņemts! - pavisam cits likuma 2.pants, citā redakcijā. Man ir diezgan liels pārsteigums, ka nedz finansu ministrs, nedz arī premjers nav personīgi ar mani kā aizsardzības ministru runājuši par šādām lietām, par to, ka notiek kaut kādas atkāpes no mērķa griestiem sakarā ar valsts aizsardzības finansējumu 2002.gadam.
Paskatīsimies, kāds tad ir šā likuma mērķis: ilglaicīgas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošanas nepieciešamība, valsts aizsardzības spēju mērķtiecīga paaugstināšana, NATO standartu ieviešana laika posmā līdz 2003.gadam (nevis pēc 2003.gada!), Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritāro mērķu sasniegšanas nodrošināšana. Ja mēs atsakāmies noteikt kaut kādus mērķa griestus attiecībā uz aizsardzības finansējumu 2002.gadam, tad, manuprāt, tas liecina par to, ka mūsu politisko aprindu nostāja ir apmēram tāda: Aizejiet tur, nezin kur, atnesiet dalību NATO! Naudu mēs jums šiem mērķiem nedosim! Tieši tā, nekā savādāk. Šis ir politiskās gribas demonstrējums. Konkrēti no katra šeit, šajā zālē, sēdošā ir atkarīgs, vai izpildīsim NATO prasības vai neizpildīsim. Tas ir ne tikai jautājums par politisko gribu. Tas ir arī jautājums par mūsu valsts spēju sevi parādīt atbilstoši, tā kā NATO to prasa no kandidātvalstīm: kāds ir plānošanas process, kā mēs izpildām savus plānus? Mēs varam arī šodien šeit parādīt, ka tādas gribas mūsu valstij nav, ka tāda griba neeksistē.
Pirms diviem gadiem, tad, kad man nācās uzņemties aizsardzības ministra pienākumus, vispār nebija nedz plānu par astoņos gados veicamo, nedz arī konkrētu mērķu, konkrētu ceļu, kā sasniegt šo politisko prioritāti. Interesanti zināt, kā Latvijai, ja Latvijas budžets ir mazāks par to, kāds ir Lietuvai un Igaunijai, pie tam jūtami mazāks, divas reizes mazāks par Lietuvas budžetu, ir bijis iespējams divu gadu laikā no atpalicējiem izvilkties priekšgalā? Tas ir paradokss, ka to ir izdevies izdarīt. Acīmredzot kāds to ir izdarījis, acīmredzot ir bijuši mērķtiecīgi pasākumi, ar kuriem ir izdevies pārliecināt NATO. Vienmēr NATO jautājums ir bijis tāds: Kā jūs to visu izpildīsiet, vai jums būs nepieciešamie resursi? Mēs esam teikuši: jā! Viens no garantiem ir šis likumprojekts. Saeima to pirmajā lasījumā akceptēja. Saeima to akceptēja arī otrajā lasījumā un tagad akceptēs arī trešajā lasījumā. Taču pēc visām šīm lietām beigu beigās ir Aizsardzības ministrijas darbs. Iespējams, ka, ja citās ministrijās strādātu ar tādu entuziasmu, tad arī Latvija jau būtu sasniegusi visu nepieciešamo un atbilstošo Eiropas Savienībai. Pie mums daudzi cilvēki neskaita stundas, strādā sestdienās, svētdienās, lai izpildītu konkrētus uzdevumus, sasniegtu noteiktus mērķus - pret konkrētu, atbilstošu finansējumu.
Jau trešo gadu pēc kārtas tiek noteikti mērķa griesti. Notiek aptuveni tā: viss tiek saplānots, bet pienāk pavasaris un tiek vienā dienā pateikts: Piedodiet, mums atkal kaut kā nesanāca, sāciet visu no sākuma! Un tad septembrī vai oktobrī, tā kā Finansu ministrijas ierēdņi ir iesnieguši kaut kādu mērķa griestu procentu, tas arī tiek apstiprināts šeit, Saeimā, un pēc tam, kad interpolācijas dēļ ir sagrautas visas programmas un sagrauts viss iepriekšējais plānošanas process, tad šeit deputāti uzdod jautājumus, kāpēc ir kaut kādi neprecīzi skaitļi vai kaut kādas nulles.
Šis ir izšķirošais NATO paplašināšanas gads. Šis ir izšķirošais brīdis. Vairāk tādu brīžu diemžēl nebūs.
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
Ģ.V.Kristovskis. Jā. Vai es varu lūgt vēl?... Vai man ir kaut kādas iespējas kā ministram lūgt... Jā, labi!
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Nr.13 IK
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija bija līdzatbildīgā komisija - arī mēs skatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Mūsu komisija to vienbalsīgi atbalstīja, un pēc tam mēs to nodevām tālāk - iesniedzām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Likumprojektā bija ļoti loģiski un precīzi pateikts, kas mūsu valstī ir jādara. Finansējuma apjoms bija precīzi sadalīts pa posmiem: 2002.gads, 2003.gads. Tātad bija precīzi parādīts, kāds finansējums ir nepieciešams aizsardzībai.
Mēs ļoti labi saprotam, ko nozīmē šis lēmums. Ja atbalstīsim Lagzdiņa kunga priekšlikumu, tad jārēķinās ar politiskajām sekām, ļoti nopietnām politiskajām sekām. Mani, godīgi sakot, ļoti pārsteidz šis priekšlikums. Nevar rīkoties tā kā mēs - vienā dienā darām vienu, bet otrā dienā darām otru. Mūsu komisijai un man personīgi ir bijušas ļoti daudzas tikšanās ar ārzemniekiem, ar ārzemju speciālistiem, NATO speciālistiem, un es esmu vienmēr paudis viedokli, ka mēs daudz darām un neatlaidīgi virzāmies uz NATO, un esmu stāstījis, kādus pasākumus mēs veicam. Mēs esam pieņēmuši Nacionālās drošības likumu pagājušajā gadā. Šobrīd Saeimā ir šis likums, kurā tiek precīzi noteikts finansējums, tiek noteikts, kā tiks finansēta mūsu aizsardzība. Vai tagad visam tam pāri strīpa? Muļķa lomā nostādīt ne tikai Aizsardzības komisiju, bet, es domāju, arī augstas amatpersonas, kas strādā ar ārpolitiku, - tā ir viena no rupjākajām kļūdām.
Es gribētu iebilst arī pret Arņa Kalniņa teikto. Šis ir arī ekonomisks lēmums. Paskatieties, kādas investīcijas, kāda stabilitāte, kāda drošība ir tām valstīm, kuras ir tikko uzņemtas, piemēram, Čehijai! Ir runa par tautsaimniecības stabilitāti. Šī ieguldītā nauda atnāks mums desmitkārtīgi atpakaļ, ticiet man!
Es lūdzu tomēr noraidīt - absolūti noraidīt! - Lagzdiņa kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamie klātesošie! 2001.gads ir izšķirošais NATO paplašināšanās gads. Šie mēneši - aprīlis, maijs un jūnijs - ir izšķirošie mēneši, kad tiks formulēta 2002.gada paplašināšanās kārta, un, ja kāds cer... ja mēs kaut ko runājam par 2003.gadu, tad vajag paskaitīt atpakaļ, jo paplašināšanās kārta būs notikusi jau pirms tam, un tas notiks Prāgas sammitā.
Pašreiz ir indikācijas, ka Latvija atrodas pirmajā trijniekā. Pirmajā trijniekā! Mēs esam ļoti tuvu, lai sasniegtu šo mērķi. Šā gada laikā notiks sekmīgākā šī paplašināšanās. Patlaban Rīgā ir ieradies NATO ģenerālsekretāra politiskais vietnieks Klaibers. Man pēc šīs sēdes ir jāiet ar viņu runāt.
Kā jūs domājat, ko lai es viņam pastāstu? Varbūt to pašu, ko pirms diviem gadiem es stāstīju, ka mēs sasniegsim šo dalību NATO saprātīgos termiņos un saprātīgā laikā, ka mēs izpildīsim kaut kādus plānus? To, ko mēs ielikām dalības NATO rīcības plānā 1999.gadā un 2000.gadā, bet ko jau divas reizes nepildījām, jo vienmēr bija kaut kas svarīgāks?
Pēc divām nedēļām man būs jāstājas deviņpadsmit NATO dalībvalstu pārstāvju priekšā un jāatbild uz šiem jautājumiem. Pēc divām nedēļām! Ko es atbildēšu tur? Varbūt teikšu tā, ka Saeima atkal man noņēma mērķgriestus un palaida mani tikai miglā darboties ar NATO?
Pēc Briseles es kopā ar Valsts prezidenti dodos uz Vašingtonu, lai tiktos ar senatoriem un kongresmeņiem. Ko lai es atbildu kongresmeņiem un senatoriem? Pēc divām nedēļām Rīgā ieradīsies Kivināra grupa, kura pirms trim gadiem noformulēja, kurā vietā atrodas katra no NATO kandidātvalstīm. Latvija toreiz atradās pēdējā vietā. Tagad, pēc divām nedēļām, veselu nedēļu strādās šie cilvēki, kuri skrupulozi skatīs cauri visus šos jautājumus. Man grūti noticēt, ka viņi par mūsu finansējumu un par mūsu politisko gribu varēs pateikt kaut ko pozitīvu.
Un visbeidzot par Baltijas vienotību. Mēs esam satraukušies, ka Lietuva viena pati grib iekļūt NATO un ka Lietuva ir egoistiska, jo nerunā par pārējām Baltijas valstīm. Piedodiet, ja es būtu lietuvietis un ja es būtu Lietuvas parlamentā, tad arī es rīkotos tieši tādā pašā veidā attiecībā uz valsti, kurai nav šīs politiskās gribas, kuras budžets ir aptuveni divas reizes mazāks nekā viņiem un kura mēģina pateikt, ka visiem ir jāiestājas kopā, bet ka, lūk, viņa par to savu solidāro maksu nemaksās. Es domāju, ka Lietuva noteikti šajā gadījumā realizē pilnīgi precīzu un pilnīgi pareizu politiku. Un rodas jautājums: kāpēc ASV senatoriem vai Vācijas Bundestāga deputātiem būtu jācīnās par mums, ja mūsu pašu parlaments un arī valdība negrib cīnīties par mums?
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ļoti principiāls ir šis jautājums! Un patiešām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums ir vairāk nekā jocīgs, pat nesaprotams.
Ko tad mēs īsti gribam? Mēs faktiski vienreiz jau atbildējām uz šo jautājumu: mēs gribam drošību, mēs gribam iestāties NATO struktūrā un tāpēc arī sākām izskatīt šo likumprojektu, atbalstījām to, bet tagad, kad esam nonākuši līdz trešajam lasījumam, mēs to gribam iemest miskastē. Jautājums taču ir: Būt vai nebūt? It īpaši šodien, kad mēs redzam, kas notiek Latvijā un ap Latviju, kas notiek pēc pašvaldību vēlēšanām. Un kas notiks vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem? Kādi draudi!
Es saprotu finansu ministru, kura uzdevums ir sēdēt pēc iespējas ciešāk uz naudas maciņa, uz portfeļa, bet komisijas, Saeimas izšķiršanās ir ļoti principiāla. Vai konceptuāli mēs esam mainījuši savu nostāju? Konceptuāli! Neesam mainījuši, es ceru. Un tāpēc mēs šodien nevaram piekrist šādam komisijas lēmumam. Tas nav normāli! Tas patiešām nav normāli! NATO ir mūsu prioritāte!
Jā, mēs ejam uz Eiropas Savienību, bet, ejot uz Eiropas Savienību, jūs jau zināt, kāda ir sabiedrības attieksme, un to, ka arī pašiem vienam otram rodas dažādas aizdomas. Paskatieties jaunākajās Eiroziņās, ko es saņēmu! Tur ir rakstīts, ka mūs grib ievilkt Krievija. Šie draudi pastāv. Paklausieties! Krievija faktiski Eiropas Savienībai ir izvirzījusi prasību, ka NATO paplašināšanās rezultātā Krievijas pilsoņiem, kuri dzīvo Kaļiņingradā, ir jāizsniedz bezmaksas vīzas iebraukšanai Lietuvā un Polijā, kas robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu, kā arī ieceļošanai Latvijā. Vai tas ir vienkārši?
Tālāk. Krievija vēlas saņemt garantijas, ka tā varēs caur Lietuvu, Latviju un Poliju izbūvēt gāzes un naftas cauruli, arī elektropārvades līnijas līdz Kaļiņingradai un tā tālāk, un tā joprojām. Lūk! Es jau nesaku, ka Eiropas Savienība noslēgs šādu līgumu, bet, ja to gribētu darīt, tad te atkal rodas savi draudi, tāpēc, kolēģi, būsim principiāli. Konceptuāli mēs esam izšķīrušies, tad nu izšķirsimies arī šodien šajā balsojumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Šī acīmredzot kārtējo reizi ir tāda
Nr.14-MC
situācija, ka viena koalīcijas partnera ietekmē tiek pārkāpti tie nosacījumi, ko koalīcijas partneri parakstījuši, veidojot valdības deklarāciju, un valdības deklarācijā jūs varat rūpīgi iepazīties gan ar termiņiem, gan ar skaitļiem. Valdības deklarācija ir paredzēta šīs valdības darbam, un, ja mēs prognozējam, ka šī valdība varētu labi darboties, tad tas varētu notikt vismaz līdz 2002.gada novembra pirmajai nedēļai.
Taču ko mēs redzam deputāta Lagzdiņa priekšlikumā? Mēs redzam kaut kādu mistisku skaitli - 2003.gadu, kas, spriežot loģiski, uz šo valdību vispār pat neattiecas, tāpēc es gribētu no Lagzdiņa kunga saņemt skaidrojumu, kāpēc ir iesniegts šāds priekšlikums un kāpēc ir atkāpe no valdības deklarācijā noteiktā. Vai tas nozīmē, ka jebkurš deputāts, jebkura partija var ignorēt valdības deklarācijā noteikto?
Otrs, ko es vēlētos, ir saņemt tieši no priekšlikuma iesniedzēja kā Korupcijas novēršanas likuma viena no galvenajiem autoriem šeit atbildi no tribīnes. Es vēlētos no viņa saņemt atbildi par to, vai Latvijas tas ir, dzirdēt viņa viedokli, vai Latvijas ātrāka integrācija NATO radīs labvēlīgāku vidi korupcijas ierobežošanai vai otrādi - nelabvēlīgāku. Un te es daļēji arī Lagzdiņa kungam varu pateikt priekšā: pietiek vien palūkoties uz Čehijas, Polijas un Ungārijas piemēru, lai redzētu, ka tur iekšā nāk milzīgs investīciju apjoms tieši pēc integrācijas NATO un ka līdz ar to ievērojami, protams, uzlabojas tautsaimniecības rādītāji. Tas nav tikai viens rādītājs - IKP, bet tādi ir pārsvarā visi rādītāji.
Līdz ar to es gribu saņemt atbildi uz jautājumu: kam ir izdevīgi šeit saglabāt šo pelēko zonu, kur nav godīgas konkurences un kur nav normālas biznesa darbības vides? Un kam ir izdevīgi naudas līdzekļus, konkrēti valsts finanses, pārdalīt citu prioritāšu virzienā, līdz ar to attālinot mūsu nospraustos mērķus?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā Jā, redziet, te Leiškalna kungs jo īpaši rūpējas par Latvijā iebraukušajiem, un viņš arī nevar palikt mierīgs, neizsakot replikas.
Es gribētu uzsvērt to, ka šeit ir redzama pilnīgi skaidra politiskā izšķiršanās, vai mēs gribam virzīties uz šo NATO vai ne, vai šis NATO mums reāli dos kaut kādu drošību vai nedos. Sociāldemokrāti savu politisko nostāju ir pauduši gan LSDSP programmā, gan šeit balsojumos, un mēs uzskatām, ka ir jāiedala šie līdzekļi un ka 2002.gadā ir jābūt šiem 1,75 %, lai arī cik smagi tas būtu, taču valdības partijas pašreiz ir sarīkojušas zināmu diskusiju. Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK stāv tādās pašās pozīcijās kā sociāldemokrāti, bet īstenībā šie priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Jānis Lagzdiņš, nedod mums garantijas, ka būs šie 1,75 procenti. Rezultātā rodas diezgan nopietns jautājums: vai tiks īstenota tā programma, ko mēs esam deklarējuši?
Mans viedoklis ir tāds, ka, iespējams, arī Lagzdiņa kungs šeit nav domājis neko sliktu, bet ir gribējis varbūt pat vairāk iedot, tomēr tādā gadījumā viņam vajadzēja precīzāk formulēt, lai nebūtu šo divdomību. Tātad, ja viņš grib piešķirt vairāk, tad lai iesniedz arī, teiksim, kvalitatīvāku šo priekšlikumu. Diemžēl tas ir trešais lasījums, bet uz ceturto lasījumu mums nekādu cerību nav. Tāpēc mēs uzskatām, ka otrajā lasījumā spēkā esošā redakcija, kas skaidri iezīmē nākamā gada budžeta minimālo līmeni, viennozīmīgi ir jāievēro, jo mums ir nepieciešama šī virzība uz NATO. Mēs paši to esam definējuši, arī aizsardzības ministrs ir definējis. Ja mums būs šī dalība, ja mums šinī virzienā veiksies, tad rezultātā būs arī investīciju plūsmas, pie tam pietiekami lielas investīciju plūsmas. Polijas piemērs to jau parāda.
Otrs, ko es gribētu pateikt. Būtu pilnīgi nekorekti, ja mēs pašreiz nākamajā gadā neietvertu šos 1,75 procentus, bet gan darītu to 2003.gadā, kad praktiski jau jaunajai Saeimai vajadzēs lemt. Tikai tad mēs paredzam kaut kādu milzīgu lēcienu. Es domāju, ka pašreiz valdību veidojošajām partijām vajadzētu ievērot šo pakāpenību, kas zināmā mērā ir fiksēta arī valdības deklarācijā, un īstenot to, nevis mēģināt visu smagumu novelt uz nākamās Saeimas pleciem. Sociāldemokrāti uzskata, ka šeit vajag pakāpeniski virzīties uz priekšu, lai sasniegtu mērķi, nevis atkāpties un rīkoties pēc principa: viens solis uz priekšu, divi atpakaļ. Tāda virzība uz NATO mums neder! Paldies.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man ir vēl tāda īsa piezīme, jo varbūt Kuduma kungs to nebija saklausījis. Es savā iepriekšējā uzrunā speciāli uzsvēru, ka mēs nerunājam par procentiem, bet ka mūsu viedoklis ir tāds, ka 2002.gadā šis skaitlis būtu vēlams jau 1,75 procenti, bet, protams, ja šajā skaitlī būtu ietvertas arī investīcijas, kas tiek novirzītas robežu apsardzei un robežu būvei.
Kāpēc es nācu vēlreiz tribīnē? Tāpēc, ka šeit patlaban virmo tāda tēze: līdzko būsim NATO, tad te ārvalstu investīcijas plūdīs joņiem! Sociāldemokrātu programmā nostāja pret NATO ir viennozīmīga, tur šaubu nav, tomēr es gribētu minēt praktiskus piemērus. Es esmu analizējis Ungāriju, kā tur 10, 15 vai 20 gadus ir gājis Tur ārvalstu investīcijas jau sen, sen ieplūda bez jebkādiem NATO. Vai paskatieties arī Krieviju! Tur naski plūst iekšā investīcijas. Paskatieties Kazahstānu, par kuru mums šeit ziņoja pārstāvis no Kazahstānas, jā, Kaspijas jūrā, Arāla jūrā Krievijai atliek tikai noskatīties, kā ārzemnieki no ASV iet iekšā ar investīcijām Kazahstānā. Un kāpēc viņi to dara? Iespējams, tāpēc, ka šīs gāzes atradnes Kazahstānā būs pirmajā vietā pasaulē. Tātad - bez NATO! Tāpēc vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, tā vai citādi spēlējoties ar argumentiem. Tas ir jāņem kompleksi!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamie kolēģi deputāti! Tas, ka šodien mēs runājam tik daudz par šo nelielo likumprojektu un vēl daudzi deputāti ir pieteikušies debatēs, apliecina vien to, ka parlaments ārkārtīgi nopietni izvērtē, manuprāt, pašu svarīgāko elementu mūsu valstiskajā drošībā, proti, mūsu uzņemšanu NATO, jo tas ir viens no trijiem, manuprāt, garantiem, lai nākotnē pastāvētu mūsu valsts. Manuprāt, nevis iestāšanās Eiropas Savienībā, bet gan tieši NATO nodrošinās mūsu valstisko neatkarību. Tas, ka aizsardzības ministrs un arī viņu pārstāvošais politiskais spēks - apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK tik daudz runā, liecina par to, ka mēs varam droši skatīties nākotnē un ka notiks nopietna virzība uz NATO.
Kādēļ deputāts Lagzdiņš ir iesniedzis šo priekšlikumu? Šo priekšlikumu es iesniedzu tādēļ, godātie kolēģi, ka tā redakcija, ko pieņēma parlaments iepriekšējos divos lasījumos, nedod iespēju mums elastīgi, ņemot vērā mūsu valsts saimniecisko attīstību, ātrāk virzīties uz NATO.
Palūkosimies, ko mēs esam pieņēmuši otrajā lasījumā! Mēs esam noteikuši to, ka 2002.gadā, tas ir, nākamajā gadā, aizsardzības budžeta projekts var būt ne lielāks un ne mazāks kā 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Godātie kolēģi! Ņemot vērā mūsu straujo kopprodukta pieaugumu, es domāju,
Nr.15-SB
ka būs iespējams, noteikt varbūt vēl lielāku šo procentu, taču varētu būt arī tāda situācija, ka ir par kādu procenta desmitdaļu mazāks šis aizsardzības budžets. Tādēļ, godātie kolēģi, šajā jautājumā, šajā ļoti, ļoti svarīgajā jautājumā, es pilnīgi pievienojos saviem kolēģiem no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, arī aizsardzības ministram. Un tas patiesi ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Kādēļ šo svarīgo jautājumu attiecībā uz nākamā gada budžetu mēs nevarētu izlemt jau šoruden, kad apspriedīsim to šeit, parlamentā?
Attiecībā uz 2003.gadu. Kolēģi, kādēļ mums vajadzētu noteikt to, ka 2003.gadā mūsu aizsardzības budžetam jābūt ne lielākam par 2% no iekšzemes kopprodukta? Kādēļ? Es uzskatu, ka tas varētu būt arī lielāks, un tāpēc deputāts Jānis Lagzdiņš piedāvā tādu redakciju, kas pieļauj 2003.gadā, valdībai izstrādājot budžeta projektu, noteikt vairāk naudas aizsardzībai, lai mēs straujāk varētu virzīties uz NATO, lai mūsu Nacionālie bruņotie spēki būtu labāk nodrošināti.
Godātie kolēģi! Vēlreiz rūpīgi izlasiet manis piedāvāto redakciju, un es ieteiktu to atbalstīt.
Vēl viena nianse abos variantos, kuri ir piedāvāti. Ko tad mēs esam pieņēmuši otrajā lasījumā, un kas ir lasāms visos priekšlikumos? Tas, ka Ministru kabinets, izstrādājot projektu... Tātad Ministru kabinets nāks klajā ar budžeta projektu, paredzot 2 vai 1,75 procentus, bet mēs šeit, parlamentā, varēsim tos grozīt. Faktiski nekas, godātie kolēģi, jau nemainās. Piedāvātā redakcija, kolēģi, ir tikai labas gribas izpausme, tādēļ, godātie kolēģi, būsim tālredzīgi un pieņemsim manis piedāvāto priekšlikumu, kas ir labvēlīgāks mūsu ceļam uz NATO. Paldies.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Prezidij! Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Visas šīs debates manī izraisīja nelielas pārdomas, un es gribētu pajautāt: kas jums tur valdībā notiek, valdošā koalīcija? Kā tad jūs tā nevarat vienoties? Kāpēc jūs ignorējat aizsardzības ministru valdībā? Kāpēc apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ministri neaizstāv savu ministru valdībā un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā? Baloža kungs, kas jums tur notiek?
Mēs esam deklarējuši prioritāti un skaidri pateikuši arī summu virzībai uz NATO. Es vēl varētu piekrist Lagzdiņa kungam, ja viņš būtu ierosinājis apmēram tā, ka ne mazāk kā 1,70 vai 1,75 procenti. Tad varētu būt! Taču es arī saprotu, ka Lagzdiņa kungs ir ļoti rūdīts politiķis, tāpēc viņš un viņa partija varbūt pieļauj un arī valdība pieļauj to, ka budžets varētu arī nepildīties, jo viņiem acīmredzot ir bažas, ka budžets varētu arī nepildīties. Un tad faktiski viņi izdara atkāpšanās manevru ar mūsu parlamenta rokām. Ja jūs, cienītā valdība, baidāties, ka budžets nepildīsies, tad nevajag iet pie valdības stūres! Un, ja jūs deklarējat... ja mēs deklarējam, ka NATO ir prioritāte, tad arī noteiksim 1,75% no iekšzemes kopprodukta. Tātad sociāldemokrāti neatbalsta Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dāmas! Kungi! Diskusija ir ārkārtīgi interesanta, un es, Burvja kungs, pilnīgi sapratu, ka beidzot jūs, sociāldemokrāti, atbalstāt ne tikai oficiālo baznīcu, bet atbalstāt arī bruņošanos un bruņošanās vajadzībām nepieciešamos līdzekļus, tāpēc ka valsts ir jāaizsargā, un, kopš jūsu partijas rindās ir Oskars Grīgs, ir pilnīgi skaidrs, ka militāriem mērķiem no budžeta vairs neprasīsi ar Leona Bojāra rokām noņemt kaut vienu santīmu nost. Tikai klāt, jo iepriekšējais budžets...
Bet ko es gribēju teikt? Šī diskusija ir ārkārtīgi interesanta no deklaratīvā viedokļa. Mēs apspriežam likumā normu, kurai jau nav īsta seguma, jo ir tikai divi likumi, ar kuriem var noteikt to apjomu, cik līdzekļu no valsts budžeta ir jānovirza militārajai aizsardzībai, bruņošanās vajadzībām vai NATO kā mērķa sasniegšanai.
Pirmais no tiem ir Satversme, un, ja mēs tur ierakstītu, ka, teiksim, trīs procenti ir jāveltī tam mērķim, tad tas mums būtu jādara katru gadu, pieņemot budžetu. Un otrs likums ir katra gada Budžeta likums, kurš ir speciālais likums un kuru pieņemot nekādā ziņā nebūs saistošs tas ieraksts, par kuru mēs gatavojamies balsot šodien. Īstenībā jau ir vienalga, vai mēs atbalstām komisijas viedokli, atbalstīdami Lagzdiņa priekšlikumu, vai likumā ierakstām skaitli 1,75. Ir vienalga, vai mēs tur minam 2003., 2004., 2005., 2008.gadu vai pat 2010.gadu. Būs 2003.gadā jau cits parlaments, kurš tad arī lems, cik tā gada budžeta līdzekļu iztērēt aizsardzības vajadzībām. Ieraksts, kas ir šajā likumā, nekādā ziņā nebūs saistošs tam parlamentam. Tā ka strīds ir deklaratīvs. Mēs tērējam daudz laika, lai apliecinātu savu mērķtieksmi uz Ziemeļatlantijas aliansi. Tā šī starptautiskā organizācija būtu jāsauc latviski, jo tas nosaukums NATO ir radies no angļu valodas - North Atlantic Treaty Organization. Jālieto jau arī latviešu valoda gan sociāldemokrātiem, gan tēvzemiešiem, gan arī Latvijas ceļa pārstāvjiem!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Lagzdiņa kungs lietoja vārdu elastīgums, varētu vēl pateikt tādus - lokanība, iztapšana, piemērošanās, līšana uz vēdera, uz muguras, kā nu kurš prot. Leiškalna kungs demonstrē praksē, ko nozīmē šie vārdi. Lūk, mēģināja mūsu uzmanību novērst no konkrētā jautājuma, kā viņš to bieži dara. Viņš tagad pieteicies runāt otrreiz un muldēs tikpat muļķīgi kā pirms tam. Tagad es vēlreiz atkārtošu, par ko mēs runājam. Sarunas par iestāšanos NATO notiek tagad, aprīlī šeit ierodas ASV pārstāvji. Šā gada aprīlī! Šā gada aprīlī Valsts prezidente un aizsardzības ministrs brauc uz ASV. Tagad tas notiek! Ko jūs te ākstāties!
Tālāk. Mēs vispār nerunājam par 2002.gadu. Lagzdiņa kungs, jūsu lokanība ir staigāšana pa citu cilvēku mugurām. Gribat uzgrūst nākamajai Saeimai kaut ko, neatstājot šīs Saeimas, šīs valdības pārziņā neko. Un visrupjākais, kas te izskan, ir runas par valdības vienošanās pārkāpšanu. Paskatieties, kas ir valdības deklarācijā rakstīts. Kāpēc jūs neviens nerunājat? Leiškaln, nāc šurp un parunā par to, kas ir rakstīts valdības deklarācijā, tā teikt, un nedzen te muļķi!
Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs! Es izsaku jums piezīmi par tādu vārdu lietošanu no Saeimas tribīnes, kuri ne sevišķi savienojami ar deputāta cieņu.
Dzintars Rasnačs - otro reizi.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Te daudz kas no tribīnes izskanēja, it sevišķi Leiškalna kunga teiktajā - varbūt viņš var tagad paklausīties? - izskanēja dažas frāzes, kuras grūti nenosaukt par demagoģiskām.
Droši vien jūs daudzi zināt, kā tas ir Latvijas likumu sistēmā: budžetu veido ne tikai Budžeta likums, bet arī vesela virkne citu likumu. Šajā sakarā es gribētu atgādināt Leiškalna kungam, ka ir Lauksaimniecības likums, kurš nosaka, ka 3% no valsts pamatbudžeta aiziet konkrētajām subsīdijām. Arī šeit ir konkrēts rādītājs, kurš ir apzīmēts ar procentiem, un, vadoties pēc šā rādītāja, visas pēdējās valdības ir plānojušas budžetu. Budžeta plānošana sākas jau martā, aprīlī. Es saprotu, ka Lagzdiņa kungs to varētu nezināt, jo viņš nekad nav strādājis valdībā. Es ceru, ka viņš nākotnē strādās par ministru un varēs ciešāk piestrādāt pie šā jautājuma. Budžeta plānošanu valdība sāk jau gada sākumā, un plānošana notiek, vadoties pēc vairākiem kritērijiem. Viens no kritērijiem ir arī likumos noteiktie izdevumi. Plānošanu veiks, vadoties arī pēc tiem 3%, kas ir paredzēti šīm subsīdijām, un vadoties arī pēc tā procentuālā daudzuma, kāds būs paredzēts mūsu aizsardzības sistēmai. Tā ka ir vajadzīgs šis precizēšanas, fiksēšanas moments. Bez tā mēs, visa Saeima un arī valdība, esam atkarīgi tikai no Finansu ministrijas klerkiem. Jūs paši, kolēģi, gan Lagzdiņš, gan Ābiķis, vairākkārt esat kritizējuši Finansu ministriju, tikai nez kāpēc tas ir bijis tad, kad to nav vadījusi Tautas partija. Tā ka, kolēģi, lemsim Saeimā un fiksēsim šos konkrētos procentus!
Paldies par uzmanību
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, paldies manam draugam Kārlim Leiškalnam par to, ka viņš
nr. 16 bs.
atgādināja man to, ka ir jāekonomē katrs santīms. Tā ir svēta lieta - republikas mērogā ekonomēt katru santīmu. Vai tad tas ir slikti? Pret to es neiebilstu, un viņam paldies.
Taču nupat es dzirdēju kādu briesmīgāku lietu. Aizsardzības ministrs Kristovskis pateica, ka astoņu gadu laikā Aizsardzības ministrijai nav bijis plānu. Man rodas jautājums: kā, kur un kas izlietoja tos naudas līdzekļus astoņu gadu laikā, ja tur nebija pat elementārās plānošanas? Kur tad ir tie uzkrājumi un kur ir tā ekonomika?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Neskatoties uz visu iepriekš teikto un to, ka bija neliela pauzīte, es neko neteikšu par Dobeļa kungu, ar kuru mēs kopā strādājam jau labu laiku. Mēs, protams, varam atrast viens otram tos labākos vārdus. Es domāju, ka Dobelis manis teikto nosauca par muļķību tādēļ, ka viņš grib aizstāvēt savu ministru un domā, ka es neaizstāvu viņa ministru vai Latvijas virzību uz NATO. Dobeļa kungs, es apliecinu, ka es aizstāvu. Vienīgais, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka šāds likums nevienā gadījumā nevar nevienam uzlikt pienākumus, kā tikai valdībai budžeta projekta izstrādāšanā. Un, ja valdība - un arī valdību pārstāvošās partijas - savā deklarācijā ir pateikusi, ka veltīs vismaz 2% vai 3% militārajam budžetam vai Aizsardzības ministrijas budžetam, tad vienīgais veids, kā to var realizēt, ir balsojums par budžetu kārtējam gadam. Dobeļa kungs, tas ir tas, ko es gribēju pateikt! Tas izriet no Latvijas Republikas Satversmes, un tā tas ir. Visi pārējie balsojumi... Tad Lagzdiņš ir vienīgais, kas, līdzīgi Lauksaimniecības likumam, uzliek valdībai par pienākumu iesniegt budžeta projektu, kurā ne mazāk kā 3%... Taču galīgais balsojums par budžetu ir atkarīgs no parlamenta deputātiem, un šis likums mums nav saistošs. Mums ir saistoša tikai un vienīgi Satversme. Tas ir tas, ko es gribēju pateikt, Godmaņa kungs... es atvainojos, Dobeļa kungs, jā. Tas ir tas, kas ir svarīgs, un tas ir tas, ko ārkārtīgi labi saprot tie analītiķi, kas ir NATO. Latvijas parlamentā kāds varbūt nesaprot Latvijas Satversmē ierakstītās normas, taču analītiķi tur to visu saprot pilnīgi precīzi un zina, ka šodien stundu mēs veltām jautājumam, kas ir deklaratīvs pēc būtības un kas zināmā mērā varētu palīdzēt Kristovska kungam sarunās. Norādot uz to, viņš teiks: Redziet, mūsu parlaments vēl vakar apņēmās dot jau 2%! Taču viņi sapratīs, ka tas ir deklaratīvs apgalvojums, nevis balsojums par likuma normām, kas ir saistošs nākamajiem parlamentiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gan negribētu piekrist Leiškalna kungam, ka šis ir deklaratīvs priekšlikums. Ja parlaments nobalso par attiecīgiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, tad diemžēl tādi līdzekļi būs arī jāpiešķir Aizsardzības ministrijai.
Tagad padomāsim, kas zem šiem skaitļiem slēpjas! Te ir teikts, ka finansējuma apjomam jābūt 1,75% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2002. gadā. Ja mēs prognozējam normālu budžeta pieaugumu, tie varētu būt vairāk nekā 80 miljoni. Un 2003.gadā - 2%. Tas jau ir pāri par 100 miljoniem. Es baidos, ka Aizsardzības ministrija... raugoties no praktiskā viedokļa, es pat šaubos, vai Aizsardzības ministrija varētu apgūt šos līdzekļus. Jāpadomā jau par apgūšanu. Es uzskatu, ka jau šogad Aizsardzības ministrijai radās nelielas problēmas ar esošās, parlamenta piešķirtās naudas apgūšanu. Padomāsim tālāk. Cik tad naudas paliks izglītībai, kultūrai un citām nozarēm mūsu valstī? Nē, es neesmu pret šiem skaitļiem, bet, ja mēs nobalsosim par šiem skaitļiem, tad mums būs jāatvēl budžetā šie līdzekļi. Taču es izsaku bažas, ka mēs varam arī neapgūt šos līdzekļus, it sevišķi Aizsardzības ministrijā.
Bet kas man šķiet pats dīvainākais un kas mani pārsteidz? Tas, ko es dzirdēju no ļoti augstām amatpersonām Latvijā, - ka NATO pārstāvjiem un arī lieliem, dižiem Eiropas politiķiem un Briseles birokrātiem ļoti patīk skaitļi. Ja viņi izdzird skaitļus, tiem ir kaut kāda mistiska iedarbība uz viņiem. Nu tad dosim viņiem skaitļus! Uz viņiem tie iedarbojas hipnotizējoši. Viņi tikai saka: Ja ir 2%, tad viss ir kārtībā. Jums ir viss kārtībā gan ar bruņotajiem spēkiem, gan ar visu citu! Tā viņi saka, nepadomājot, kas tur apakšā ir.
Un vēl es gribu atgādināt, ka mums ir pēdējais laiks veikt pareizu grāmatvedību šajā jomā un ieskaitīt daudzas citas naudas, teiksim, nozaru naudas, pie šiem iekšējā...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
O.Grīgs. ... pie šiem iekšējā kopprodukta procentiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Lūdzu, vēlreiz uzmanīgi izlasīsim, kopīgi izlasīsim manu priekšlikumu. Manā priekšlikumā, atšķirībā no tā teksta, kas ir pieņemts otrajā lasījumā, ir teikts, ka 2003.gadā aizsardzības budžetam nav jābūt tieši 2%, bet ka tas var būt arī lielāks par 2% no iekšzemes kopprodukta. Es iesniedzu savu priekšlikumu tādēļ, ka mani neapmierina tas, ka mēs ar likumu nosakām, ka nākamajā gadā aizsardzības budžets var būt tikai 1,75% no kopbudžeta. Mani tas neapmierina. Ļausim noteikt lielāku!
Otra lieta. Kādēļ šeit tiek runāts par Tautas partijas priekšlikumu? Skaidri un gaiši te ir rakstīts, ka tas ir deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. To ir atbalstījis Latvijas ceļa izvirzītais premjerministrs, to ir atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ko vada apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas vadītājs Vents Balodis. Tautas partija šo priekšlikumu nav iesniegusi. To ir iesniedzis deputāts Jānis Lagzdiņš. Es, kā jurists, uzskatu, ka tās normas, kas ir ierakstītas otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, ir nekorektas, neprecīzas un nedod mums iespēju veicināt aizsardzības finansēšanu.
Sēdes vadītājs. Māris Vītols.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Godātie kolēģi, kas šeit uzstājās debatēs un piedalījās šajā diskusijā! Es domāju, tas ir pilnīgi nepamatoti - izmantot apspriežamo jautājumu un apspriežamo priekšlikumu, lai sadalītu vai mēģinātu mākslīgi sadalīt Saeimas deputātus. Viena daļa būtu tie, kuri vairāk vai mazāk atbalsta mūsu politisko mērķi - iestāšanos NATO, iesaistot mūsu finansiālo prioritāti attiecībā uz visiem nākamajiem gadiem - pakāpenisku aizsardzības budžeta palielinājumu.
Esošais likums, tāds, kāds tas ir iesniegts, pilnībā saskan ar to, kas šīs valdības deklarācijā teikts par Ministru kabineta rīcību, - ka mums ir pakāpeniski jāpalielina aizsardzības finansējums līdz 2003.gadam, sasniedzot finansējuma mērķi - 2% no iekšzemes kopprodukta 2003.gadā. Tas ir precīzi atspoguļots šajā likumā. Manuprāt, šāds likums, ja tas šodien tiktu pieņemts Saeimā, pilnīgi skaidri parādītu Saeimas nostāju. Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšana būtu arī ļoti labs instruments gan aizsardzības ministra, gan mūsu valsts vadītāju - Ministru prezidenta un Valsts prezidentes - rokās, lai parādītu politiskās nostājas šajā jautājumā. Manuprāt, ir nepareizi izdarīt jebkādus politiskus secinājumus šobrīd, kad notiek šāda likuma pieņemšana. Politiskos secinājumus varēs izdarīt vienīgi pēc tam, kad šī valdība būs sagatavojusi likumu par valsts budžetu 2002.gadam, iesniegusi to Saeimā un Saeima būs par to nobalsojusi. Vienīgi pēc tam, kad būs jau pieņemts 2002.gada budžets, būs iespējams izdarīt jebkādus politiskus secinājumus šajā sakarā. Es uzskatu, ka valdība savu apņemšanos pilnībā pildīs - ka 2002.gada budžetā precīzs finansējuma palielinājums aizsardzībai tiks nodrošināts.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Kolēģi! Lūdzu piedošanu, ka nāku otrreiz. Lagzdiņa kungs, jūs esat patiešām gribējis labu, bet iznākusi ir tāda puspatiesība, saprotiet. Ja jūs būtu savā priekšlikumā rakstījis, ka 2002.gadā jābūt ne mazāk par 1,75%, bet 2003.gadā ne mazāk par 2%, tad viss būtu vislabākajā kārtībā. Taču jūs esat izsvītrojis 2002.gadu, un līdz ar to nākamajā, tas ir, 2002.gadā, var būt 1,5%, var būt
Nr.17 IK
pat viens procents. Saprotiet, tur jau ir tā bēda! Es ceru, ka jūs piekrītat, jūs pašlaik pat mājat ar galvu. Tur jau ir tā bēda, saprotiet, - jūs esat labu gribējis, bet ne līdz galam diemžēl.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.
J.Gailis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es negribu piekrist tam izteikumam, ka šis ir neliels likumprojekts. Šis ir ļoti būtiska likuma projekts, jo tas parāda mūsu kā lēmējinstitūcijas gribu virzīties kaut kādā virzienā. Mēs nedrīkstam izslēgt ārā 2002.gadu, jo tas gads eksistēs, tas gads būs un mums ir šodien jāparāda, kādu lielumu no sava iekšzemes kopprodukta mēs esam gatavi novirzīt tam, lai garantētu savas valsts drošību - garantētu ar virzību uz Ziemeļatlantijas aliansi.
Gribu piebilst vēl vienu lietu. Godājamais Leiškalna kungs, piekrītu, ka tad, kad tiks pieņemts Budžeta likums, šim likumam nebūs būtiskas nozīmes attiecībā uz 2002.gada budžetu. Taču, ja mēs šodien apstiprināsim to, ka 2002.gadā jābūt ne mazāk par... Šeit ir ierakstīts, ka jābūt - jā, es piekrītu - 1,75%, bet, ja būtu ierakstīts, ka ne mazāk par 1,75%, tad tas nozīmētu to pašu principu: atbalstam lauksaimniecībai - ne mazāk par tik un tik procentiem, aizsardzībai - ne mazāk par tik un tik procentiem. Budžeta izstrādes gaitā tas ir saistošs lielums. Tad mēs varēsim nobalsot arī par nākamā gada budžetu, ņemot vērā šo lielumu. Un kas ir pats būtiskākais? Aizvakar, vakar, šodien un rīt, visu laiku, tiek strādāts ministrijās, plānojot iespējamos naudas resursus nākamā gada pasākumiem virzībai uz NATO. Tātad, ja mēs konkrēti fiksējam šo lielumu un ir paredzams arī iekšzemes kopprodukta pieaugums, var rēķināties ar daudzmaz precīzu finansējumu šim mērķim. Taču, ja šodien mēs norādām, kā Lagzdiņa kungs ir piedāvājis, ka 2003.gadā jābūt ne mazāk par 2%, tas nozīmē, ka 2002.gadā var būt, teiksim, arī 1,42% vai 1,57 procenti. Un neviens no mūsu nobalsotajiem likumiem nebūs pārkāpts.
Godājamie kolēģi! Es uzskatu - un ne tikai es, es ceru, ka visi jūs uzskatāt -, ka katras valsts pastāvēšanas un attīstības pamatā ir šīs valsts drošība. Es uzskatu un ceru tāpat kā jūs visi, ka mūsu galvenā virzība, lai mēs varētu maksimāli attālināties no sava bijušā Austrumu kaimiņa, ir virzība uz Ziemeļatlantijas aliansi. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kas dod iespēju strādāt pie nākamā gada budžeta.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiešām apliecinot savu gribu, lai mūsu valsts būtu droša, mēs konkretizējam iepriekšējā - otrajā - lasījumā pieņemtos skaitļus, kurus mēs varam attiecināt uz budžetu, domājot par Aizsardzības ministriju. Es domāju, ka šī griba bija izteikta arī tad, kad pieņēmām par prioritāti tādu jēdzienu kā elementāra sapratne, to, ka tiek apzinātas saimnieciskās iespējas, tiek apzinātas finanses un tiek apzinātas arī citas problēmas. Pie parlamenta piketē medmāsas, ir nepietiekams finansējums medicīnas jomai, sociālajai jomai, samazinās ienākumi tiem cilvēkiem, kuri dzīvo novados. Un, ja šodien mēs pasakām, ka gribam būt vēl patriotiskāki un vēl spēcīgāk izteikt šo gribu, tad es gribētu pateikt: varbūt tas ir vairāk ārpus normāla saprāta un normālas sapratnes par to, kas notiek apkārt mums. Apgalvojums, ka, sākot jau ar 2003.gadu, mēs būsim spējīgi dot vairāk par 2% no iekšzemes kopprodukta, ir tikai populisms. Un, no šāda viedokļa raugoties, tāds piedāvājums, kāds ir saņemts no godātā Lagzdiņa kunga vadītās komisijas, nav pieņemams.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie Saeimas kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Pavisam īsi. Šodien ar šo balsojumu mums ir pilnīgi skaidri jāparāda, vai mēs esam par konkrētu, skaidru virzību uz NATO vai ne, kādi ir mūsu vārdi un darbi. Es domāju, ka šajā gadījumā viennozīmīgi ir jāparāda, ka mēs šo zemāko slieksni, šo 1,75% slieksni, NATO programmai izdalām, un tad mēs varēsim arī mierīgi to visu parādīt. Oskaram Grīgam ir taisnība, ka šiem skaitļiem, šiem cipariem ir ļoti hipnotizējoša ietekme uz NATO un uz Eiropas Savienības dažādiem valstsvīriem. Tādas tās lietas ir! Un, ja mēs to skaidri un gaiši nedefinēsim, tad šī neskaidrība ievilksies līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai. Šādu situāciju kategoriski nedrīkst pieļaut. Šāda situācija radīs pietiekami nopietnas bažas par to, kāda ir valdības oficiālā nostāja šajā jautājumā, kāda ir politika, kuru mēs gribam īstenot.
Es domāju, ka šeit nevajadzētu šaubīties, bet, ja, teiksim, Lagzdiņa kungam ir bijusi laba doma - iedot nedaudz vairāk, tad tas diemžēl redakcionāli ir izteikts tā, ka varētu būt arī mazāk, tāpēc es tomēr ieteiktu rīkoties šeit konsekventi un atbalstīt otrā lasījuma redakciju, par kuru ir balsojušas arī valdības partijas šeit pat, Saeimā. Tur nekāda grēka nav, un tāpēc, lai šie vārdi un darbi saskanētu, lai nebūtu divdomības, es domāju, mums vajadzētu vienkārši parādīt, ka mēs tik tiešām gribam virzīties uz NATO, ka mums neatkarība ir pietiekami dārga un ka mēs gribam to nodrošināt arī ar Saeimas lēmumiem.
Kolēģi, pietiek vārdu, ķersimies pie darbiem!
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs vēlas tomēr teikt kādu vardu.
A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ko piedāvā Lagzdiņa kungs? Lagzdiņa kungs piedāvā izņemt nākamajam gadam paredzēto ciparu, un ļoti labi dara, jo viņš saprot, ka viņa partija ir devusi ļoti daudz solījumu skolotājiem, medmāsām, ārstiem un citiem strādājošajiem par to, ka viņi garantē palielināt šiem cilvēkiem algu. Un viņš ļoti labi saprot arī to, ka mēs nevarēsim nākamajā gadā izdalīt šos 1,75 procentus šim mērķim. Viņš ļoti labi saprot arī to, ka 2002.gadā notiks vēlēšanas un ka 2003.gadam budžetu pieņems jau jaunā Saeima. Un jaunā Saeima, pieņemot budžetu, kopā ar šo budžetu pieņems arī likumprojektu paketi, un tajā paketē būs arī šis likums. Un tur šis cipars tiks noņemts. Tāpēc es gribētu vērsties pie apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas, it īpaši pie Dobeļa kunga, kā arī pie valdošās koalīcijas, lai tā padomā, jo mēs ar savu naudu, ar mūsu valsts naudu, aicinām, kā tas notika kādreiz, 1940.gadā, pie sevis citu karaspēku. Padomājiet par to!
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums. Otro reizi.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie kolēģi! Golubova kungs visu pateica absolūti precīzi. To skaidri un gaiši ir paudusi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija: NATO - nē! Šobrīd viņi ir ļoti apmierināti! Paskatieties! Ja gadījumā mēs pieņemsim šo Lagzdiņa kunga priekšlikumu...
Nr.18-MC
Lagzdiņa kungs ir piedāvājis šo priekšlikumu precīzi tādu, kādu vēlas šī frakcija. Tātad es tomēr lūdzu Lagzdiņa kungu atsaukt šo priekšlikumu. Es to ļoti lūdzu!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (no zāles kaut ko saka).
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, jūs par vēlu pieteicāties debatēs!
Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. 5. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
V.Balodis. 6. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Paldies Gaiļa kungam, ka viņš iecēla mani advokātu kārtā! Bet vai mēs līdz šim laikam nesaprotam mūsu ekonomiju? Un ekonomija ir jāievēro visās ministrijās neatkarīgi no tā, vai tā ir Zemkopības ministrija vai tā ir Labklājības ministrija, vai Aizsardzības ministrija. Diemžēl visi tie lielie štati un tā lielā padomnieku armija, kura saņem algas - piecas līdz desmit reizes lielākas nekā Saeimas deputāti -, noēd krietnu budžeta kumosu, bet mēs strīdējāmies pusotras stundas, cik tad mūsu Aizsardzības ministrijai iedalīt naudu.
Jūs nupat noraidījāt Arņa Kalniņa priekšlikumu, bet kāpēc robežbūve netika saskaņota ar Aizsardzības ministriju un ar Iekšlietu ministriju? Cienījamie kolēģi! Jūsu draugi un arī jūs braukājat pa Vāciju. Tad nu aizbrauciet uz robežām un papētiet, kā tur notiek robežbūvju izbūve! Būvēm ir jābūt obligāti pārdomātām, lai nebūtu jābūvē vēlreiz. Tā ir robežbūve! Un tai ir divas nozīmes. Viena ir tāda, ka tā kalpo kā robežu objekts, bet otra ir tāda, ka tas ir aizsardzības objekts. Kur ir uzkrājumi, kas desmit gadu laikā radās mūsu Aizsardzības ministrijā? Tādus uzkrājumus jūs neatradīsiet. Kur ir sīki jo sīki aprēķini? Arī tādu nav! Visi grib tikai naudu, bet kā ir ar uzkrājumiem un kur ir palikuši bezmaksas ziedojumi? Kāpēc tie vienu otru reizi ir izkomplektēti?
Nupat aizsardzības ministrs pateica, ka astoņu gadu laikā tādi netika plānoti. Vai tad Eiropas Savienības valstis nezina, kas notiek un kur noplūst mūsu nauda no Aizsardzības ministrijas budžeta? Kāpēc tā aiziet uz ofšoriem un kur paliek tā nauda? Rēķinot uz divīzijām, mēs esam devuši pietiekami lielus naudas līdzekļus, tā ka mans priekšlikums būtu tik tiešām uzskaitīt sīki katru santīmu, kas tiek Aizsardzības ministrijai nodots, kā viņa tos izlieto.
Vakar jūs noraidījāt priekšlikumu par kuģniecību, bet Rīgas tralerflotei bija trīs mīnu traleri, no tiem bija noņemts vienīgi bruņojums. Tad kāpēc atļāvāt tos pārdot? Kāpēc tie nenonāca mūsu Aizsardzības ministrijas rīcībā? Lūk, kur varētu ekonomēt to naudu, par kuru mēs te strīdamies!
Es jums pateikšu, ka ļoti daudzi saņēma ordeņus par to, ka strādā Aizsardzības ministrijas interesēs. Diemžēl viņu darbība ir bijusi ļoti, ļoti zemas kvalitātes, un tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas tikai pastiprinās uzskaiti mūsu Aizsardzības ministrijā, jo šīs uzskaites līdz šim laikam tur nav bijis.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. Tāpat komisija neatbalstīja arī 7. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Jautājums ir tāds: ja reiz esam sākuši rēķināt, tad ir jārēķina ļoti sīki. Kāpēc ceļu fondā netiek ieskaitīts arī Aizsardzības ministrijas izlietojums, jo arī tā taču izlieto šos ceļus? Kāpēc tā nepiedalās ceļu un tiltu uzturēšanā? Tā saņem no tautsaimniecības armijai karavīrus vai citus speciālistus, kurus ir sagatavojušas mūsu vidējās vai augstākās mācību iestādes, tad kāpēc tai nav jāmaksā par to? Arī tai par to visu ir jāmaksā un tas viss ir jāiekļauj. Un vēl. Ja deg, teiksim, Aizsardzības ministrijas noliktava - nedod, Dievs! - vai kāda cita celtne, kas tad to dzēsīs? Dzēsīs ugunsdzēsēji! Kāpēc Aizsardzības ministrija negrib piedalīties šinī pasākumā? Arī tad, ja zaldātus ārstē slimnīcā, par to kaut kas cits maksā. Arī Aizsardzības ministrijai par to būtu jāmaksā. Vai policistu, kurš ir potenciāls tēvijas sargs, karavīrs vai viņu sagatavojot netiek izlietoti līdzekļi? Un vai tas tad neaiziet aizsardzības sistēmai? Aiziet!
Es gribu jums pateikt, ka diemžēl iepriekšējo priekšlikumu jūs neatbalstījāt. Tātad jūs atbalstāt to, lai mūsu Aizsardzības ministrijā tāpat kā līdz šim būtu haoss ar naudu. Jūs paskatieties, kā tiek remontēti tie džipi! Katra džipa remonts izmaksā aptuveni divarpus tūkstošus latu, un divi remonti - tie jau ir 5 tūkstoši latu. Par tiem taču var nopirkt jaunu mašīnu!
Domājiet taču, par ko jūs balsojat un ko dara tās ofšoru zonās reģistrētās kompānijas, kuras darbojas mūsu Aizsardzības ministrijā, kas vispār nav pieļaujams!
Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
V.Balodis. Godātie deputāti! Nākamais ir 8. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 45, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.
V.Balodis. Arī 9.priekšlikums ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jūsu rīcībā ir 2 minūtes. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūs noraidījāt manus priekšlikumus. Tātad jūs gribat, lai Aizsardzības ministrija rīkojas tā, kā tā ir rīkojusies šos astoņus gadus, par ko jūs jau dzirdējāt, un lai šie naudas līdzekļi, kuri tiek novirzīti uz divīziju, simts miljonu latu apmērā arī izkūpētu, ka mēs nevaram atrast. Jo jums neinteresē arī tas, kā tiek veikti pasūtījumi, kas tos pasūta un kas tos izpilda, tad man rada izbrīnu tas, kā mēs spēsim sabalansēt to budžetu, kam katru gadu būs jānomaksā 55 miljoni tikai parādu apkalpošanas procenti vien? Un tad vēl mēs paņēmām 50 miljonus priekš armijas. Tie jau ir simts miljoni! Tad tagad jūs padomājiet, kas paliks citām ministrijām!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 17, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
V.Balodis. Paldies! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Valsts aizsardzības finansēšanas likums pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nr.19-SB
V.Balodis. Paldies par darbu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums. Vārds Antonam Seikstam.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Lūdzu ierasties uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību, kolēģi!
S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Pēteris Apinis, Ivars Godmanis, Silva Golde, Žanete Vasaraudze, Aleksandrs Kiršteins, Mārtiņš Emsiņš, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemti daži priekšlikumi par darba kārtības papildinājumiem. Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Revīzijas komisijā un Par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Vai ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā kā 22.jautājumu likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī izskatīšanu otrajā lasījumā. Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jēkabs Sproģis.
J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3005. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību. Attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Likumprojekts Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē. Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Otrais lasījums.
Kas ziņos? Ārlietu komisijas vārdā? Referenta nav.
Nākamais - likumprojekts Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā ziņos... Referenta nav zālē.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi likumā Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2891. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais, akceptētais likumprojekts Grozījumi likumā Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Grozījumi skar likuma 7., 10., 16. un 17.pantu, turklāt tiek lūgts izslēgt 18.pantu. Likuma grozījumi ir sagatavoti ārkārtīgi rūpīgi, un Tautsaimniecības komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Vai vispirms nebūtu jālemj par steidzamību?
K.Leiškalns. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs. Jā, komisija grib, lai likumprojektu izskatītu steidzamības kārtā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta steidzamību... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: Atvainojiet, ir iebildumi!) Atvainojiet. Jūs vēlaties runāt pret steidzamību? Lūdzu!
A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Mēs nupat likumu pārskatījām - arī ar Annu Seiles kundzi un ziņotāju. Ir divi jautājumi, par kuriem būtu jārunā. Jārunā tieši par kadriem, par naudas piesaisti un par to plānu izstrādi... Tur nav pilnībā atrunāta mežizstrādes saskaņošana, un tādēļ es personīgi un arī mani kolēģi iebilstam pret steidzamību. Lai tas tiek izskatīts parastajā kārtībā!
Sēdes vadītājs. Vai deputāte Anna Seile vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Šajā likumā nav ļoti būtisku grozījumu, ir faktiski tikai terminoloģiska rakstura sakārtojumi, jo, piemēram, nav taču vides valsts ministra pašlaik, un tāpēc tas amata nosaukums ir jāizņem no šā teksta.
Taču, ja runājam par 17.pantu, tad jāteic, ka tur tiešām varbūt ir vajadzīgi daži precizējumi, kurus mēs varam izdarīt, sagatavojot priekšlikumus otrajam lasījumam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt pietiekami garš, vismaz līdz Saeimas darba atsākšanai pēc pārtraukuma.
Tāpēc es atbalstu komisijas viedokli un uzturu to spēkā. Komisija ir nobalsojusi par šā likumprojekta steidzamību, lai atkal nesāktos ļoti ilgstošs process un nebūtu neziņa meža īpašniekiem tajās teritorijās. Lai likumprojekts iet savu gaitu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 7, atturas - 30. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 23.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar tabulu, kura ir dokumentā nr.2980.
1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. 2. un 3. - precizēti Juridiskā biroja priekšlikumi, un komisija tos ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus nobalsot un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi likumā Par vērtspapīriem. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimas dokumentu nr.2981.
nr. 20 bs.
Ir saņemts tikai viens priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par vērtspapīriem pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 10. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
Nākamais likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2982. Ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi ir no Juridiskā biroja, un komisija visus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. (Starpsauciens: Piekrīt!) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 11. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 23.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
V.Balodis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu Grozījums Saeimas kārtības rullī. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu Grozījums Saeimas kārtības rullī. Otrajam lasījumam neviens priekšlikums noteiktajā laikā netika iesniegts. Līdz ar to likumprojekts bez izmaiņām skatāms otrajā lasījumā. Aicinu to atbalstīt un pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Saeimas kārtības rullī pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts Grozījums likumā Par zinātnisko darbību. Otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta profesora Jāņa Stradiņa un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētāja profesora Jura Jansona pateicību mūsu komisijai, un tajā rakstīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome ar gandarījumu ir uzņēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izpratni un atbalstu jautājumā par grozījumiem likumā Par zinātnisko darbību. Mēs ceram, ka šī veiksmīgā sadarbība vairos zinātnieku uzticēšanos likumdevējam un, neapšaubāmi, veicinās zinātniskajai darbībai labvēlīgu likuma grozījumu pieņemšanu. Komisijas vārdā es izsaku atzinību visai Saeimai, visam parlamentam, par to, ka jūs atbalstījāt šo likumprojektu, un aicinu arī turpmāk ieklausīties mūsu zinātnes autoritāšu viedoklī.
Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, jo nav saņemts neviens priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par zinātnisko darbību pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu.
Lūdzu par termiņu noteikt 27.aprīli.
Sēdes vadītājs. 27.aprīlis. Paldies.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2984 (un vēl arī burts a ir klāt). Tas ir piecu deputātu iesniegtais un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodotais likumprojekts Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. Likumprojekta nepieciešamību izraisījusi pretruna starp Kooperatīvo sabiedrību likumu un likumu Par dzīvokļu īpašumu- dažādie reglamenti šobrīd ļauj neapzinīgām personām krāpt dzīvokļu īpašniekus un apgrūtina finansu ieguldījumus dzīvokļu tirgū šajā valstī. Lai novērstu šīs nebūšanas, es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šīsdienas darbs un balsojumi skaidri ir parādījuši, ka bieži vien Saeimas deputātu rīcība ir ļoti savdabīga, ja tā varētu izteikties. Vienādi balsojumi ir bieži vien neprognozējami. Un tāpēc es aicinu dažus kolēģus par kaut ko padomāt.
Piemēram, vakar Latvijas televīzijā Kristiāna Lībane ļoti skaisti kritizēja mūsu partijas rīcību Rīgas domē, runājot par kaut kādu viņai šķietamu, iedomātu mūsu sadarbību ar PCTVL, kas galīgi neatbilst patiesībai. Ko šī jaunkundze dara šodien? Balsojot par priekšlikumu, kas skaidri apgrūtina Latvijas virzību uz NATO, vienādi balsoja šādas personas (es trīs nosaukšu): Miroslavs Mitrofanovs, mūsu paziņa Aleksandrs Golubovs un Kristiāna Lībane.
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Dobeļa kungs, mēs izskatām likumprojektu Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā.
J.Dobelis. Tālāk es runāšu par šo likumu. Man bija vajadzīgs ... (Zālē smiekli.) Man bija vajadzīgs emocionāls ievads, lai radioklausītāji dzird, kā vārdi atšķiras no darbiem.
Tagad runāšu konkrēti par šo likumu. Kāpēc es nācu runāt? Tāpēc, ka esmu saņēmis ļoti daudzas sūdzības no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām. Ļoti daudz sūdzību, ticiet man! Gan no tām, kas ir Rīgā, gan arī no tām, kas ir citās Latvijas pilsētās. Kāda ir sūdzību būtība? Faktiski ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki kooperatīvajās sabiedrībās ir nostādīti beztiesiskā stāvoklī. Es ļoti aicinu kolēģus domāt par valsti kopumā, nevis par to, kura partija ar kuru kurā vietā satiekas.
Redziet, kur tas beztiesiskums izpaužas. Es varu nosaukt kaut vai divus Rīgā esošus kooperatīvus: Mežciems un Bāka - 2. Ir arī citi. Sākumam pietiks ar šiem diviem. Kas tur notiek? Iedzīvotāju vietā visa lemšana tiek atdota dažu cilvēku rokās. Ļoti bieži tie, protams, ir vecie kooperatīvu priekšsēdētāji. Aicinu paskatīties, kuri tie ir. Tur ir ļoti interesantas personas. Viņi ir sev izveidojuši uzticamu valdi, grāmatvedību un pilnvarotos.
Esošā likuma - Kooperatīvo sabiedrību likuma - 37.panta otrajā sadaļā ir teikts - diemžēl! - ka statūtos var paredzēt, ka kopsapulci var aizvietot ar pilnvaroto sapulci. Un parasti to arī praktizē. Diemžēl bieži vien lielais vairums iedzīvotāju nekā nezina, kas notiek, jo visu izlemj šie pilnvarnieki, kuri, protams, ir īpaši atlasīti.
Ir pat tā, ka, beidzoties valsts pilnvaru termiņam, pilnvarniekus nepārvēlē un viņi turpina strādāt nākamajā termiņā. Un, lūk, priekšsēdētāji ļoti centīgi atlasa šos pilnvarniekus, viņi pilnvarniekos iesaista parādniekus, atlaižot tiem kaut kādā īpašā veidā viņu parādus. Un šādi pilnvarnieki, protams, ļoti pakalpīgi nodrošina visu
Nr.21 IK
šo augstāko amatpersonu ievēlēšanu. Tā ir ļoti pretīga situācija. Cilvēki tiek novesti līdz izmisumam. Tagad, lūk, šie pilnvarnieki, visa tā virsotnīte, netraucēti rīkojas ar visu kooperatīvo sabiedrību īpašnieku naudu, veic visādas pārbūves, starp citu, diezgan interesantas, tādas, kurās reizēm nākas iejaukties pat ugunsdzēsējiem. Tur tiešām būtu vērts iedziļināties. Ļoti nepatīkami ir tas, ka ierēdņi bieži vien kratās vaļā no šīs iedziļināšanās, savu rīcību attaisnodami ar to, ka, lūk, likumā tā ir paredzēts. Likumā ir paredzēta viena iespēja, un likumā ir paredzēta arī otra iespēja. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces nenotiek vispār, līdz ar to viņi nesaņem nekādu atskaiti par attiecīgās sabiedrības finansiālo darbību. Man liekas, šeit nevajadzētu runāt ne par vienas partijas, ne par otras partijas interesēm, tas būtu, jāsaka, ļoti muļķīgi. Es gribētu runāt par to cilvēku interesēm, kuri tomēr ir vairākumā, - tie ir šie dzīvokļu īpašnieki. Šodien, kad likumprojektu izskatām pirmajā lasījumā, protams, es varu tikai izteikties par savu viedokli, taču attiecībā uz otro lasījumu es ierosināšu ļoti skaidru kārtību - stingru valdes priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas un arī pilnvaroto personu ievēlēšanas kārtību. Tam visam jānotiek kopsapulcē. Ievēlēšanas laiks - ne ilgāks par trim gadiem. Jā, mēs varam pieļaut, ka starplaikā darbojas pilnvaroto sapulce. Tad, kad beidzas valdes pilnvaru termiņš, valdei vajadzētu organizēt pilnvarnieku izvirzīšanu iedzīvotāju sapulcēs, vadoties pēc kvotām, kuras ļoti stingri noteiktas statūtos.
Kolēģi, jūsu vidū ir vairāki pieredzējuši juristi. Esmu šobrīd varbūt nedaudz emocionālāks, nekā vajadzētu. Es iesniegšu priekšlikumus, un tad tos nedaudz slīpēsim juridiskā ziņā. Es domāju, ka skaidri pateicu savu uztraukumu, jo tas, kā dara pāri daudziem mūsu cilvēkiem, izmantojot šīs nepilnības vai neprecizitātes, kādas ir likumā, - tas ir vienkārši nožēlojami. Tā kā tas bija mans priekšlikums - padomāt par šīm problēmām -, teksts varbūt varētu būt nedaudz citādāks, bet skaidri ir jāpasaka viens - nost ar monopolu! Nost ar to monopolu, ka dažu cilvēku rokās, pie tam tādu cilvēku rokās, kas ir sasmērējušies no veciem laikiem, nonāk simtiem cilvēku personīgie līdzekļi, ar kuriem šie daži rīkojas, pilnīgi nerēķinoties ar pārējiem! Tā ka ķersimies pie darba, gatavojot likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā! Es aicinu jau padomāt arī par priekšlikumiem, varbūt jūs esat spējīgi pielikt kaut ko klāt. Vairāk vai mazāk un sakārtosim, kaut cik sakārtosim šīs sabiedrības! Tas ir mūsu spēkos, un to mēs varam izdarīt, izmantojot šo likumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Ļoti cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es pilnīgi atbalstu Dobeļa kungu. Viņam ir simtprocentīga taisnība. Nolikti uz izmisuma robežas ir ne tikai kooperatīvo dzīvokļu iedzīvotāji, bet arī Rīgas elitāro māju iedzīvotāji. Kas notiek? Šobrīd es nerunāšu sīkāk par visām tām krāpšanām, kas notiek attiecībā uz maksājumiem par apkuri, karsto ūdeni un uz visiem citiem maksājumiem. Cilvēki tos nomaksā, un pēc tam tā nauda tiek nozagta vai kaut kur citur izlietota, bet lielo, skaisto māju iedzīvotājus pārvieto, tā teikt, izsūta trimdā. Par trimdas vietu izvēlas, teiksim, Latgales pilsētas, vistuvākā ir Jēkabpils. Ko dara, ja cilvēks nav samaksājis par dzīvokli vai ja viņš ir bezdarbnieks? Jēkabpilī par summu, kas ir no 200 latiem līdz 400 latiem, nopērk dzīvokli un tam cilvēciņam pasaka: Vai nu tu Rīgā dzīvosi uz ielas, jo tu būsi izmests laukā, vai brauc uz Jēkabpili dzīvot! Protams, cilvēkam nekas cits neatliek kā pārcelties dzīvot uz Jēkabpili, tur ir totāls bezdarbs un vietējai pašvaldībai liekas galvas, liekas rūpes. Kas notiek tālāk? Šie darboņi iegūst dzīvokli Rīgā, ļoti labā mājā, to izremontē un tad pārdod. Nu vismaz kādus 30-40 tūkstošus (atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas un lieluma) viņi nopelna. Šī bezjēdzība ir jāizbeidz! Es domāju, ka arī Rīgas Domei ir jāstrādā pie tā jautājuma. Visa tā tirdzniecība, kas velkas jau desmit gadu garumā, ir jāpārtrauc. Mēs cilvēkus nevaram atstāt tādā situācijā. Rīgā ir izveidojusies rinda uz izlikšanu no dzīvokļiem, tas skars līdz 9000 ģimeņu. Tie bērni taču būs nākamie, kas nonāks uz ielas un varbūt būs totāli noziedznieki, un, protams, arī vecākiem nebūs labāka dzīve. Tāpēc es aicinu visus strādāt pie šā jautājuma, un, to risinot, protams, mums nevajag dalīties: pozīcija, nav pozīcija. Cilvēkiem ir jābūt jumtam virs galvas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Pirmkārt, es gribētu vērst godātā kolēģa Leona Bojāra uzmanību uz to, ka minētais likumprojekts attiecas ne vien uz dzīvokļu kooperatīviem, bet uz visa veida kooperatīviem. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Mūsu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bija otrā atbildīgā komisija, kas izskatīja šo likumprojektu. Arī mūsu komisija uzskata, ka atbildīgajai komisijai Kārļa Leiškalna vadībā nepieciešams izdarīt visaptverošus precizējumus Kooperatīvo sabiedrību likumā, jo tās problēmas, par kurām runāja deputāts Dobelis, eksistē un tās ir daudz smagākas un arī daudz dažādākas, nekā tās skaidroja Dobeļa kungs.
Runājot par Leona Bojāra teikto, ka, lūk, cilvēki tiek izlikti uz ielas vai tiek pārvietoti uz dzīvokļiem, kuri atrodas ārpus Rīgas, es gribu teikt, ka pirmajā lasījumā pieņemtais likums par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā nosaka to, ka, ja izliek uz ielas trūcīgu ģimeni, ģimeni ar bērniem, tad dzīvokli piešķir pašvaldība attiecīgās pašvaldības teritorijā. Proti, tā tas ir Rīgā, Rīgas pilsētas teritorijā, nevis Jelgavā vai kādā citā teritorijā.
Es aicinu atbalstīt valdības piedāvāto projektu un precizēt to, gatavojot otro un trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Es skatos, ka, balsojums, protams, ir būtiska lieta, it sevišķi tad, ja tas ir jāpaziņo visai Latvijai un ja min uzvārdus, kā to darīja Dobeļa kungs. Arī es atļaušos pateikt dažus teikumus... Hallo! Jā!
Priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Es visnotaļ atbalstu šo likumu tik tiešām ar tādu mērķi, ka valdes ir nepieciešamas, bet ir precīzi jādeklarē šo valžu funkcijas, lai tās nevarētu kooperatīva biedru vārdā ņemt kredītus, ieķīlāt mantas un darīt visas tās lietas, kas apgrūtina tiesības saistībā ar šīm lietām.
Par balsojumu attiecībā uz aizsardzību man ir šāds sakāmais. Jūs nerunājāt par tematu! Man ir pasakāms tas, ka Latvijas ceļš konsekventi nobalsoja par Lagzdiņa kunga priekšlikumu, aizstāvot finansu iespēju tempu Latvijas Republikā un paredzot, ka, panākot vairāk nekā 6% pieaugumu, pēc gada būs iespējams realizēt Lagzdiņa priekšlikumu. Mēs nevaram vienmēr izturēt šo tempu un godīgi par to arī balsojām. Mūsu motivācija šajā gadījumā vairāk ir finansu taupības motivācija, atšķirībā varbūt no citiem. Ņemsim vērā arī tos sociālos jautājumus, kuru nerisināšana... es domāju, ka mēs to pietiekami labi redzējām vēlēšanu rezultātos. Tātad mēs konsekventi aizstāvam šo pozīciju no finansu puses. (No zāles deputāts J.Dobelis: Bet tas jau nav par tematu...) Jūs to, Dobeļa kungs, runājāt... (No zāles deputāts J.Dobelis: Man aizrādīja!)
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Godmaņa kungs, mēs pašreiz debatējam par likumprojektu Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā. Paldies.
Leons Bojārs. Otro reizi.
Nr.22-MC
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Jūs tagad dīvaini aizstāvat tās problēmas, kuras rada mūsu veiklie ierēdņi. Vai tad jūs nezināt, kas notiek ar mūsu dzīvokļiem Latvijā - Rīgā un citās Latvijas pilsētās? Visas tās spekulācijas un visas tās pirkšanas un pārdošanas, kurās iesaistās ne tikai šie brokeri, bet arī bankas, kas uzpērk dzīvokļus? Jūs paskatieties, kur ir aizgājuši mūsu dzīvokļi un tās elitārās piecsimt mājas Rīgā! Nav svarīgi, kur dzīvo cilvēks un kam pieder tā māja, bet mūsu iedzīvotājam ir jābūt dzīvojamajai platībai. Viņam ir jābūt jumtam virs galvas! Atcerēsimies to, ko Saeimas vēlēšanās solījām mūsu iedzīvotājiem! Un viens no solījumiem, ko sludināja visas partijas, bija tas, ka cilvēkiem ir jābūt dzīvojamajai platībai. Kādas te vēl var būt divdomības?
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams? Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Cienītie deputāti! Konceptuāli runājot par grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā - un šobrīd ir pirmais tā lasījums -, mēs nerunāsim ne par jumtu virs galvas, ne par tiesībām uz to. Tās vajag ierakstīt no sociāldemokrātu puses Satversmē.
Ja mēs runājam par šo konkrēto likumu, kas, neapšaubāmi, ir izstrādāts kļūdaini, tad komisijai droši vien vajadzētu strādāt pie alternatīva likuma, taču komisija nolēma, ka šis likums būtu labojams pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Un jāteic, ka šim likumprojektam nav ne mazākā sakara ar priekšvēlēšanu kampaņu, kura sāksies tieši pēc gada, nevis šobrīd.
Bez tam es sapratu, ka neviens no runātājiem nevērsās pret šā likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā, un arī Bojāra kungs aicināja steidzīgi ar šā likuma palīdzību uzcelt jumtu virs galvas. Arī Dobeļa kungs, neapšaubāmi, aicina apvienību Tēvzemei un Brīvībai/LNNK nebiedroties ar politisko organizāciju apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā jeb, kā tagad mēdz žargonā saukt, ar pčolām.
Taču es jūs, visus deputātus, komisijas vārdā aicinu kopīgi atbalstīt šo likumprojektu, Godmaņa kungs, pirmajā es atvainojos, arī Dobeļa kungs, pirmajā lasījumā, un komisija ir ar mieru noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai atrisinātu tās problēmas, kas šobrīd nāk par sliktu ikvienam iepretim kaut kādām izvēlētām organizācijām.
Komisija aicina aizstāvēt kooperatīvo, nevis pašvaldību dzīvokļu īpašnieku tiesības iepretim vēlētu valžu tiesībām, un šo piecu deputātu, iesniedzēju, starp kuriem ir Poča, kas jau ir Rīgas Domē, Vanda Kezika, Leiškalns un Dambergs, nolūks nav bijis radīt priekšlikumus, kas ir saistāmi ar priekšvēlēšanām, bet gan normālu, labu grozījumu Kooperatīvo sabiedrību likumā.
Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Tā kā jūs visi esat gatavi strādāt, tad priekšlikumus es aicinu iesniegt līdz darbaļaužu svētkiem - 1.maijam. Es lūdzu to komisijas vārdā.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.maijs Otrais piedāvātais priekšlikums - 25.maijs.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 25.maijs! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 16, atturas - 15. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 25.maijs.
Izskatīsim likumprojektu - Grozījums likumā Ministriju iekārtas likums. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2925. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz likumprojektu Grozījums likumā Ministriju iekārtu likums pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
P.Salkazanovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 24.aprīlis. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Autopārvadājumu likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2988 un otrajā lasījumā izskatīsim četrus priekšlikumus.
1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, ir redakcionālas dabas, un mēs piedāvājam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
V.Lauskis. Līdzīgs ir arī otrs Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Arī tas būtu atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
V.Lauskis. 3.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Arī šis ir redakcionālas dabas priekšlikums, un mēs to piedāvājam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
V.Lauskis. Pēdējo - 4. priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, un tas ir papildinājums pārejas noteikumiem. Tur ir piedāvājums esošajiem četriem pielikt klāt vēl 5., 6. un 7.punktu. Pēc mūsu izpratnes, šis priekšlikums ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Autopārvadājumu likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Priekšlikumu pieņemšanas termiņš trešajam lasījumam?
V.Lauskis. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā piedāvāju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 23.aprīli.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek nodots kārtējais likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (likumprojekta numurs 832, Saeimas dokumenta numurs 2996).
Šis likumprojekts pamatā skar jautājumus, kas saistīti ar kravu autopārvadājumiem. Mēs esam saņēmuši un izskatījuši vairākus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
3.priekšlikums 5.lappusē.
L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums precizē naudas sodus, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē soda summas. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir daļēji atbalstīts Juridiskās komisijas 17.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.
L.Muciņš. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 19. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
20. priekšlikums 21. lappusē.
Nr.23-SB
L.Muciņš. 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. Un 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
L.Muciņš. 23.aprīlis.
Sēdes vadītājs. 23.aprīlis. Paldies.
Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"". Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka šis ir ārkārtīgi precīzi saprotams likums, kas prasa varbūt maz paskaidrojumu. Un būtība ir tāda, ka mēs pagājušā gada budžetā iedevām Latvijas Republikas kompetentajām, kā Krievijā mēdz teikt, iestādēm naudu priekš aparatūras, ar kuru var noklausīties, es gribētu teikt, nevis pilsoņu, bet aizdomās turamo noziedznieku vai iespējamo noziedznieku sarunas, tāpēc šobrīd mums ir jāmaina Telekomunikāciju likumā tās normas, kas uzliek par pienākumu pašām šīm organizācijām finansēt un tehniski sagatavot šo noklausīšanos.
Likums ir vajadzīgs viena iemesla dēļ - tāpēc, ka ir aizkavējies regulārais jaunais likums par telekomunikācijām, kurā šīs normas jau ir iestrādātas no paša sākuma. Taču, ņemot vērā tiesas procesu starp "Lattelekom" dibinātājiem, kas ir Latvijas valsts, no vienas puses, un "TILTS Communication", no otras puses, mēs esam aizkavējuši jauno likumu, tāpēc šodien - tieši šodien - steidzamības kārtā es aicinu pieņemt šo likumprojektu, kas ļauj mūsu valsts operatīvajām iestādēm veikt konkrētas funkcijas, kuras mēs uzliekam, realizējot pienākumus, licences saņēmušajiem telekomunikāciju operatoriem. Tā ka aicinu deputātus atbalstīt gan steidzamību, gan pirmo lasījumu un pēc tam arī otro lasījumu.
Sēdes vadītājs. "Par" vai "pret" steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 8. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?
K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Es aicinu nobalsot par šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, pie tam tūlīt pat uz vietas.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par telekomunikācijām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 9. Likums pieņemts.
Nākamo izskatīsim likumprojektu "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu". Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis projekts, es domāju, pārāk izvērstus komentārus neprasa. Īsi pārstāstot šā dokumenta ideju, ir jāteic, ka tas palīdzēs mums veidot juridiskās palīdzības mehānismus ar tām valstīm, kas ir parakstījušas Hāgas konvenciju un Eiropas līgumu, un tādu no visām Hāgas konvenciju konvenciju parakstījušajām valstīm šobrīd ir 23. Tas mums tātad palīdzēs arī kopumā veicināt Hāgas konvencijas ieviešanas procesu. Aicinu izskatīt likumprojektu kā steidzamu, jo nedomāju, ka būs priekšlikumi attiecībā uz otro lasījumu, tāpēc ka dokuments tiešām ir tehniskas dabas.
Sēdes vadītājs. Deputāti nevēlas runāt "par" vai "pret" steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Krasts. Ja nav iebildumu, lūdzu izskatīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
G.Krasts. Un, ja iebildumi nav radušies arī trešo reizi, tad lūdzu to izskatīt otrajā, galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas līgumu par juridiskās palīdzības pieprasījumu nosūtīšanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību ar lēmuma projektiem par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Saeimas Pieprasījumu komisijā. Vai ir iebildumi pret to, ka lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās? Iebildumu nav.
Izskatīsim lēmuma projektu "Par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Aivara Bernāna apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli".
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Aivars Tiesnesis.
A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pamatojoties uz likuma par zemes komisijām 4.panta pirmo daļu, kurā ir noteikts šīs komisijas sastāvs, konkrētajā brīdī komisijai nebija pilns sastāvs - nebija ministrijas pārstāvja. Šinī sakarā ministrija izvirzījusi savu pārstāvi Aivaru Bernānu, par ko arī lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Ekonomikas ministrijas pārstāvi Aivaru Bernānu par Centrālās zemes komisijas locekli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā".
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš").
Priekšsēdētāja kungs! Kolēģiem jau es noteikti šodien esmu apnicis.
Strādāsim ar dokumentu nr.2985. Tas ir Saeimas lēmuma projekts par attiecīga zemes gabala, kurš šobrīd ir valsts īpašumā, nodošanu Mazsalacas pilsētas domes īpašumā. Lēmuma projekts ir sagatavots, balstoties uz Meža likuma 44.panta piekto daļu. Risinājums - un mūs gaida šobrīd vismaz 60 daudz sarežģītāki risinājumi - ir ārkārtīgi vienkāršs. Mēs esam izdalījuši visus dokumentus. Valsts zemes turētājs - Zemkopības ministrija - neiebilst pret šā meža zemes gabala nodošanu no valsts pašvaldībai, un aicinu visus deputātus atbalstīt šo visnotaļ vienkāršāko precedentu attiecībā uz jautājumiem, kuri mums būs jārisina, turklāt bieži vien ļoti sarežģītā gaisotnē.
Komisijas vārdā aicinu balsot "par".
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu.
Nr.24 IK
Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputātes Žanetes Vasaraudzes ievēlēšanu Revīzijas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Ārlietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Aleksandra Kiršteina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Mārtiņa Emsiņa ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Revīzijas komisijā. Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pet un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Tadeuša Ketlera ievēlēšanu Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 4, atturas - 14. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais - lēmuma projekts par deputāta Gunāra Freimaņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 9, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.
Nākamo izskatīsim likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi". Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā nr.2830! Tagad ir otrais lasījums. Varu jūs informēt, ka attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Tāpēc aicinu to pieņemt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais - likumprojekts "Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu". Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts. Gauži līdzīga ir situācija arī ar šo dokumentu. Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jakovs Pliners, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Jānis Leja, Helēna Soldatjonoka, Jānis Bunkšs, Pēteris Apinis, Tadeušs Ketlers, Jāzeps Šņepsts, Aleksandrs Kiršteins, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Novēlot visiem priecīgas Lieldienas, ziemas sesijas pēdējo kārtējo sēdi pasludinu par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 14. sēde
2001.gada 5.aprīlī
Par darba kārtību
Informācija par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Lejam
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu(2967. un 2967-a dok., reģ. nr.859)
Par likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā(2995. un 2995-a dok., reģ. nr.861)
Par likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā(3003. un 3003-a dok., reģ. nr.862)
Priekšlikums - dep. S.Golde
Par likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī(3007. un 3007-a dok., reģ. nr.863)
Priekšlikums - dep. Dz.Ābiķis
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam J.Jurkānam
Par lēmuma projektu Par valsts meža zemes gabala nodošanu Mazsalacas pilsētas pašvaldības īpašumā(2985. dok.)
Lēmuma projekts Par G.Čepules iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi(2974. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par E.Aizpurves apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi(2975. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par D.Bondares apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi(2976. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par I.Radzevičas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi(2977. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par R.Hlevicka apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi(2978. dok.)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par Saeimas priekšsēdētāja biedra ievēlēšanu
Paziņojums - dep. R.Ražuks
Debates - dep. E.Baldzēns
Par balsošanas procedūru
Ziņo - dep. A.Razminovičs
Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokols nr.33
Nolasa - dep. A.Razminovičs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts Par T.Ketlera Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (A.Počas vietā)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Lēmuma projekts Par G.Freimaņa Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (G.Bojāra vietā)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. J.Dobelis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Gailis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis
Lēmuma projekts Par O.Spurdziņa Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (J.Dalbiņa vietā)
Lēmuma projekts Par Ž.Vasaraudzes Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus (G.Bērziņa vietā)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Paziņojumi - dep. R.Ražuks
- dep. Dz.Kudums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījums Saeimas kārtības rullī (1.lasījums) (Steidzams)(3007. un 3007-a dok., reģ. nr.863)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Lēmuma projekts Par piekrišanu Saeimas deputāta P.Tabūna saukšanai pie administratīvās atbildības(2972. dok.)
Ziņo - dep. V.Muižniece
Debates - dep. P.Tabūns
Likumprojekts Grozījumi likumā Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās (3.lasījums)(2994. dok., reģ. nr.662)
Ziņo - dep. V.Kezika
Likumprojekts Valsts aizsardzības finansēšanas likums (3.lasījums)(3004. dok., reģ. nr.678)
Ziņo - dep. V.Balodis
Debates - dep. A.Kalniņš
- dep. J.Dobelis
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. Dz.Kudums
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- dep. P.Tabūns
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Kalniņš
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. O.Grīgs
- dep. K.Leiškalns
- dep. J.Dobelis
- dep. Dz.Rasnačs
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. O.Grīgs
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. M.Vītols
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Gailis
- dep. V.Lauskis
- dep. E.Baldzēns
- dep. A.Golubovs
- dep. Dz.Kudums
- dep. L.Bojārs
Paziņojums - dep. A.Seiksts
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Par darba kārtību
Likumprojekts Grozījumi likumā Par mērījumu vienotību (3.lasījums)(3005. dok., reģ. nr.808)
Ziņo - dep. J.Sproģis
Likumprojekts Grozījumi likumā Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (1.lasījums)(2891. un 2973. dok., reģ. nr.845)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Priekšlikums - dep. A.Seile