Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas devītā sēde

2001.gada 1.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Ir saņemts priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izskatīt pirmajā lasījumā 2002.gada valsts budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kas sastāv no darba kārtības jautājumiem, sākot no 28. līdz 37.punktam, pirms darba kārtības ceturtās sadaļas 11.punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Freimaņa, Arņa Kalniņa un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es saprotu šā priekšlikuma autoru labos nodomus, un šinī ziņā es atbalstu vēlēšanos uzlabot valstī kaut ko tādu, kas skar nodokļu iekasēšanu, tomēr jūs varbūt kāds varētu atnākt un pastāstīt par to mehānismu, kādu jūs to redzat pēc šā priekšlikuma pieņemšanas, jo faktiski tas ir tikai deklaratīvs teikums, kurā runāts par likumdošanu un par paredzēto nodokļu politiku. Tas praktiski nepiedāvā nekādu risinājumu, un līdz ar to labā griba pagaist kopā ar vēlēšanos pašiem būt labiem, bet pats mehānisms, kā tas viss tiek realizēts, galīgi nav redzams. Es pilnīgi piekrītu, ka visā šajā darbībā, kas ir saistīta gan ar nodokļu administrēšanu, gan iekasēšanu, ir aktīvāk jāiesaista Valsts ieņēmumu dienests un tā ir mūsu valsts problēma, bet tādā gadījumā es labprāt sadarbotos ar tiem, kuri piedāvā patiesu darbības mehānismu. Tā ka, lūdzu, godātie iesniedzēji, nāciet un pamatojiet savu domu! Pagaidām es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns runās “par”.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka tūlīt, tūlīt arī Jurim Dobelim nebūs vairs īpaši principiālu iebildumu, bet, ja viņš gribēs vēl kaut ko pieslīpēt šajā mehānismā, tad viņš to varēs darīt jau pēc tam, kad šis likumprojekts būs nodots komisijām.

Es paskaidrošu galveno būtību, kas šeit pašreiz ir ietverta... Tātad Valsts ieņēmumu dienesta pienākums ir nodokļu administrēšana - tas ir šā dienesta galvenais pienākums, bet tajā pašā laikā mēs gribētu, lai likumdošanā būtu noteikts ne tikai tas, bet arī tas, ka šim dienestam šos pienākumus vajadzētu pildīt, ņemot vērā to, ka ir nepieciešams mūsu valstī veicināt arī uzņēmējsabiedrību attīstību.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ne vienmēr būtu jāuzliek maksimālais soda apmērs, ja kāds uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība kaut ko nav paguvusi veikt laikā. Tas atgādina to pašu situāciju, ko mēs, daudzi cilvēki, redzam, ka Ceļu policija vienmēr uzliek nevis kaut kādu iespējamo sodu, bet gan maksimālo sodu, nevis soda kaut kādā diapazonā, tāpēc, lai to varētu zināmā mērā ietekmēt, mēs gribam arī likumdošanā radīt bāzi, kas uzliktu par pienākumu ņemt vērā ne tikai šo fiskālo aspektu nodokļu iekasēšanā, bet arī to, ka, pieņemot lēmumus, ir jāņem vērā arī otra lieta, - ir jāmēģina skatīties arī no uzņēmējdarbības veicināšanas viedokļa, jo ne vienmēr maksimālais sods ir pats labākais sods. Atsevišķos gadījumos neuzliekot maksimālo soda apmēru, mēs varbūt spējam nodrošināt to, ka Valsts kasē pēc kāda laika ienāks daudz vairāk šo nodokļu.

Es domāju, ka tas ir ļoti normāls priekšlikums, taču, ja kādam gribas vēl papildus slīpēt šo mehānismu un to pielabot ne tikai juridiski, bet arī piedāvāt kādu citu, teiksim, institucionālu mehānismu, tad, lūdzu, piedāvājiet. Es domāju, ka arī Dobeļa kungam šeit būs visas likumdošanas iniciatīvas tiesības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 44. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu" nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl es domāju runāt “par”, jo tā ir ļoti nozīmīga lieta. Var tikai brīnīties par mūsu Labklājības ministrijas bezatbildību, ka desmit gadu laikā tā nav izdarījusi to, kas bija jādara, un, ja šī ministrija anotācijā var ierakstīt tādu teikumu, ka Latvijas Republikā nav normatīva akta, kas regulē medikamentu kvalitātes izvērtēšanas gaitu, reģistrācijas procedūras jautājumus starptautisko tiesību jomā, tad rodas šāds jautājums. Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Ja reiz tāda akta nav, tad uz kāda likuma bāzes tiek iepirkti un Latvijā izplatīti medikamenti par kopējo summu ap 120 miljoniem latu? Tātad Latvijā var ievest jebkuru medikamentu un to pārdot, jo diemžēl neviens neregulē tā kvalitāti. Visā pasaulē farmakopeja ir galvenais, noteicošais dokuments farmācijā, bet mums, izrādās, tā nav bijis, tas nav bijis atzīts. Nu, paldies Dievam, mēs pievienojamies Eiropas Savienībai, tad vismaz kaut ko izdarīsim.

Un es gribu atgādināt vēl vienu faktu. Nesen mēs pieņēmām Farmācijas likumu un mūsu kolēģi ar zināmu nepacietību un uzstājību nobalsoja par šo likumu, bet kas tad notika pēc tam? Pēc tam virkne aptieku pārgāja ārvalstu firmu rokās, un šīs firmas, kas Latvijā strādā, trīs vai četras, pilnīgi pārvalda mūsu zāļu tirgu. Tātad Latvijā notiek tas, kas notiek. Mums vairs nav lētu zāļu, ir tikai dārgas un tikai noteiktas zāles. Un tāpēc jau arī ir nodrukātas speciālas receptes, kuras izplata šīs zāļu firmas, kur atliek ierakstīt tikai pacienta vārdu un ārstam parakstīties. Un par to, protams, kāds saņem honorāru.

Tātad sakarā ar to, ka Labklājības ministrija tik tiešām netiek galā ar jautājumiem, kas skar veselības aizsardzību, es ierosinu pārskatīt šo jautājumu, jo 856 miljonus lielais valsts budžets, kas uzticēts Labklājības ministrijai, nevar būt atstāts vienas ministrijas rokās. Veselības aizsardzības nolūkiem tiek novirzīti 150 miljoni, tāpēc ar veselības aizsardzību saistītie departamenti ir jāatdala kā ministrija no Labklājības ministrijas. Varbūt tad mums Latvijā būs kāda kārtība medikamentu apritē, ārstniecības un citos jautājumos, kuri ir pārāk komercializēti.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. “Pret” runāt neviens nevēlas. Iebildumu pret likumprojekta nodošanu komisijām nav.

Izskatīsim deputāta Oļega Deņisova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti!… Mikrofons nestrādā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Tieslietu ministre Ingrīda Labucka ir saņēmusi Bauskas rajona tiesas tiesneša Ojāra Cimermaņa iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pienākumu pildīšanas pēc paša lūguma. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu un vienprātīgi atbalstīja Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Ojāru Cimermani no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts "Par Ritas Skabes atbrīvošanu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNKK frakcija).

Tieslietu ministrija ir saņēmusi Preiļu rajona tiesas tiesneses Ritas Skabes iesniegumu, kas ir parakstīts šā gada 9.oktobrī. Iesniegumā tiesnese lūdz viņu atbrīvot no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Ritu Skabi no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā locekļu ievēlēšanu”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs kopīgi ar Saeimas Frakciju padomi ir ierosinājis parlamentam noteikt šīs komisijas skaitlisko sastāvu - 13 komisijas locekļus. Šodien Saeimas Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu noteikt lielāku skaitlisko sastāvu - 16 komisijas locekļus. Kā zināms, Saeimas frakcijas ir izvirzījušas tieši 16 kandidātus uz šo komisiju.

Vispirms balsosim par lielāko skaitlisko piedāvājumu, tātad par to, lai noteiktu šādu skaitlisko sastāvu - 16 komisijas locekļus. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, atturas - 1. Lēmums par skaitlisko sastāvu ir pieņemts.

Ierosinu balsot par Saeimas lēmuma projektu: “Ievēlēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā šādus deputātus: Modri Lujānu, Andreju Klešmentjevu, Romānu Mežecki, Silviju Dreimani, Ingrīdu Ūdri, Ventu Balodi, Guntaru Krastu, Dzintaru Kudumu, Valdi Lauski, Pēteri Salkazanovu, Valdi Birkavu, Kārli Leiškalnu, Linardu Muciņu, Jāni Lagzdiņu, Andri Šķēli un Māri Vītolu.”

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.3705. Saskaņā ar Meža likuma 44.pantu valsts meža zemi var atsavināt par labu kādai trešai personai tikai un vienīgi parlaments. Atbildīgā komisija ir saņēmusi 70 šādus priekšlikumus, bet šiem priekšlikumiem ir izstrādājusi savus kritērijus.

Šobrīd mēs lemjam par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei. Komisija priekšlikumu atbalsta, un arī valsts meža zemes turētājs lēmuma projektu atbalsta, un es aicinu arī jūs nobalsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei”. Lūdzu rezultātu. Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Šoreiz darba dokumenta numurs ir 3706, un šajā gadījumā valsts meža zeme tiek nodota Tukuma rajona Sēmes pagastam. Situācija ir tāda, ka, iegūstot īpašumā ēkas ar attiecīgo kadastra numuru, meža zeme tika nodota Finansu ministrijas valdījumā. Komisija ir izskatījusi jautājumu un sagatavojusi minēto lēmuma projektu, un attiecīgie meža zemes turētāji ir piekrituši šādai maiņai - valsts meža zemes nodošanai pašvaldības īpašumā. Aicinu deputātus atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saņemot izskatīšanai Saeimā dokumentus, bieži sastopamies ar nolikumiem, kuri ir diezgan apšaubāmi. Arī jautājums par tiem 15,8 hektāriem meža zemes, kas atrodas Tukuma rajona Sēmes pagastā, ir diezgan interesants. Ja paskatāmies tajā pagasta atsūtītajā pieprasījumā, tad redzam, ka tā zeme, tas mežs it kā esot vajadzīgs, lai apmierinātu zemnieku vajadzības pēc zemes, lai viņi varētu paplašināt piemājas zemi; lai palīdzētu zemniekiem, kuriem nav saimniecības un dzīvojamo māju; lai pensionāriem nodrošinātu malku... Tur ir pieminēts arī kapitālais remonts, bezdarbs... Kas tikai tur nav sarakstīts iekšā! Bet vai tie 15 hektāri palīdzēs atrisināt visus tos jautājumus? Protams, ne. Un diez vai tanī pagastā ir apstrādāta visa tā zeme, kura tur ir, diez vai tas viss apkopts tā, kā vajag. Tā ka tur ir cita lieta.

Taču jautājums ir par kaut ko pavisam citu. Tiek atraisīts maiss - sākta Latvijas valsts mežu privatizācija. Tas jau ir tas galvenais. Šeit nav ierakstīts, ka pagasts, ja tas saņem šos mežus, nevar tos ne pārdot, ne privatizēt. Tas var tos nodot apsaimniekošanā. Un diemžēl uz to visu ir jāskatās mums, un labi, ka savulaik iestrādājām likumā pantu, kas neļauj to visu izsaimniekot tā, kā to veic akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Ja mēs paskatāmies uz šīs organizācijas darbību, tad redzam, ka pēc 5-10 gadiem no Latvijas kuplajiem mežiem nepaliks nekas, ja nu vienīgi tikai krūmi un kādas sīkaudzes. Un pats galvenais - mēs šo dokumentu paketē neredzam slēdzienu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Meža dienesta un virsmežziņa. Tātad patiesībā par to, kas ir lēmis par šo... Par šīs platības nodalīšanu galvenokārt ir lēmusi Ekonomikas ministrija un nezin kāpēc Finansu ministrija, bet ar mežiem, cik es zinu, nodarbojas Zemkopības ministrija.

Un nākamais. Ja jau mēs pieskaramies jautājumam par to, ko dara valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, tad ir jāpaskatās arī uz tiem darbiem, kas notiek mežos. Tad varbūt viņa sāks kaut ko uzlabot. Ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Silva”, un, ja paskatāmies darbību, kas ir uz šīs sabiedrības rēķina, tad redzam, ka 1999.gadā viņiem bija izstrādāšanai nodoti 125 000 kubikmetru labāko mežu, bet 2000.gadā šis skaitlis pacēlās līdz
5 000 000 kubikmetriem. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ieviesa moratoriju. Diemžēl mežu izmantošanas moratorijs tika attiecināts tikai uz tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri ir mazi. Tos visdažādākajā veidā nīcināja laukā, viņiem atņēma tiesības, pārtrauca līgumus par mežu izmantošanu, bet “Silvai” tika dotas visas tiesības. “Silva”, protams, ir nopirkta. Ārvalstu kompānijas pašreiz te izstrādā apmēram 600 000 kubikmetru meža, turklāt tām tiek atdoti elitārie meži. Tātad, ja mēs paskatāmies, kas notiek ar Latvijas mežiem, tad redzam, ka ir bēdīga situācija. Nu, un ja vēl sāks risināt jautājumu par celulozes kombinātu un par 500 000 hektāru nodošanu šā kombināta vajadzībām - patiesībā ārzemnieku vajadzībām - , tad mūsu mežu kopējiem, mūsu mežu izmantotājiem darba nebūs.

Un pēdējais. Paskatīsimies vēl vienu lietu! Visi mazie Latvijas mežu izmantotāji izkopj ceļus, izcērt visus grāvjus. Arī “Silva” ir to skaitā. Tā ārvalstu kompānija, kas to pārpirka, neko nedara. Viņi “nogriež” mežu, ceļi tiek izdangāti, grāvji netiek iztīrīti, izcirsti, un mežs kļūst turpmāk neizmantojams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad Leonam es drusku piekrītu. Piekrītu attiecībā uz pirmo daļu, bet nu par to pēdējo... to es nekomentēšu. To katrs pats saprot. Tiešām tas nav pareizi, un tas vēlreiz pierāda to, ka Saeimai nevajadzētu nodarboties ar šo administratīvo procedūru - dalīt zemes gabalus vienam vai otram. Es atbalstīju gan zemes piešķiršanu Baibai Martinsonei, gan arī atbalstīšu zemes piešķiršanu Sēmes pagastam, jo attiecīgie dienesti ir visu izskatījuši un tur nav problēmu. Tas viss ir pareizi. Taču nav pareizi tas, ka mēs, Saeima, tātad valsts augstākais likumdevējs, nodarbojamies ar šādiem administratīviem aktiem un būtībā piešķiram zemi, balstoties uz kaut kādu ekspertīzi, ko veic citas institūcijas. Šo darbu tikpat labi varētu veikt valdības institūcijas, un tas būtu daudz pareizāk, jo šī kārtība tomēr būtu apstrīdama tiesiskajā sistēmā, kāda valstī pastāv, kamēr Saeimas noteiktā kārtība ir ar likuma spēku. Tas nozīmē, ka šis akts ir ar, tā teikt, visaugstāko hierarhisko nozīmi. Es domāju, tas nav pareizi. Mums vajadzētu agri vai vēlu labot šo normu likumā, Meža zemju likumā, un nenodarboties ar šādām lietām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl iepriekšējam runātajam es nevaru piekrist. Latvijas meži ir Latvijas valsts bagātība. (No zāles dep. M.Sprindžuks: “Es jau tā teicu!”) Ja mēs tos nodosim tādiem cilvēkiem, kas rīkojas tā, kā to tagad dara valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, tad visi tie meži būs privatizēti un valstij nekas nepaliks. Ja Saeima dod atļauju, ne tik daudz mežu tiks privatizēts, nodots tai vai citai pašvaldībai. Tas ir pareizi, un to likumu grozīt nevar. Es tagad saprotu, kādas jums ir vēlmes. Ja liegs Saeimai akcepta tiesības, tad varēs darīt visu, ko vien vēlas. Tā nevar!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Cienījamais Bojāra kungs! Es jums palūgtu ieskatīties rūpīgi kalendārā, un jūs tur ieraudzīsiet, ka šodien ir sācies pilnmēness. Mēs varam debatēt par visu - par aizaugušiem grāvjiem, par Saeimas spēju vai nespēju lemt par valsts mežu atsavināšanu un tamlīdzīgi. Attiecībā uz Sēmes pagastu ir runa par vienota nekustamā īpašuma atkalapvienošanu. Šis īpašums ir 90.gadu sākumā ārkārtīgi neprecīzi pārdalīts. Šobrīd mēs nododam pašvaldībai meža zemes gabalu, kura valdītājs šobrīd ir Nekustamā īpašuma aģentūra vai Finansu ministrija. Es iesaku jums, Bojāra kungs, tomēr izlasīt to visu līdz galam. Šeit visi ir piekrituši. Šā lēmuma pieņemšana absolūti nenozīmē to, ka visas Latvijas valsts meži - nacionālā bagātība - tiks privatizēti un nekas nepaliks valstij. Tomēr es šajā sakarā gribētu uzdot jums jautājumu - kas tad ir valsts? Ja jūs man nākamajās debatēs precīzi atbildēsiet uz to, tad es jums piekritīšu. Taču tagad aicinu deputātus nobalsot par sagatavoto lēmuma projektu, kas vienā veselā apvieno neveiksmīgi sadalītu nekustamo īpašumu, kuram ir viens un tas pats reģistrs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketi un lēmuma projektu "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3652.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ir atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Tā kā grozījumi ir jāpieņem ātrāk, nekā mēs izskatīsim Budžeta likumu - jo izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” varētu mainīt budžetā ieņēmumus -, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību būs jābalso pēc tam, kad būs notikušas debates par katru likumprojektu atsevišķi.

Godātie kolēģi, es atgādinu, ka debates notiks par visu valsts budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana - par katru likumprojektu atsevišķi.

Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūs vienmēr aicina steigties ar budžeta apstiprināšanu, ar budžeta izskatīšanu un visu pārējo, kas saistīts ar to likumu paketi, kuri tiek skatīti, bet kāpēc tad valdība nesteidzās šo Budžeta likumprojektu nodot ātrāk Saeimā, lai mums būtu vairāk laika? Diemžēl es saprotu valdības steigu, un tas ir tādēļ, lai deputāti mazāk varētu iedziļināties, kas tad ir ielikts tajā budžetā, kas tur notiek un kādas tiek veiktas izmaiņas vai papildinājumi, bet pats galvenais - kur tiek izlietoti naudas līdzekļi.

Ja mēs paskatāmies dokumentu nr.3657, tad redzam, ka tas attiecas uz transportlīdzekļu nodevu.

Cienījamie kolēģi, ir jābūt bezkaunīgiem līdz pēdējam, lai mēs cilvēkiem uzliktu vēl papildu maksājumus. Jūs tagad redzat, kā notiek advokātu darba apmaksāšana, kas notiek ar Latvijas Privatizācijas aģentūru, kas notiek vispār. Teiksim, pagājušajā, aizpagājušajā gadā “Latvenergo” peļņa bija 50 miljoni, bet šogad… Patiesībā 1999.gadā šī peļņa bija 50 miljoni, bet tagad nezin kāpēc viņi ir nonākuši līdz 24-25 miljoniem, un tā tālāk. Tāpat ir ar kontrabandu un ēnu ekonomiku. Tur mēs neko nedarām, nodokļus neievācam, bet, lai aizlāpītu “caurumus” budžeta maisā, mēs sākam meklēt, kā no cilvēkiem, no Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem naudas līdzekļu jau tā ir maz, var izspiest, ko nu vien var, un tagad tiek grozīta transportlīdzekļu nodeva.

Vēl ir jāpaskatās uz vienādību. Vai tad visus likums par nodokļiem skar vienādi? Diemžēl ne! Ja paskatāmies vieglās mašīnas, kas bija pusotras tonnas svarā, tām nodeva bija 7,5 lati, bet tagad būs 12 lati. Tām, kas sver pusotras tonnas un vairāk, bija 16 lati, būs 24 lati. Un attiecīgi tālāk tiks pacelts apmēram līdz 40 procentiem.

Par smagajām mašīnām. Arī smagajām mašīnām, kuras vairāk lieto Latvijas iedzīvotāji, tas ir, visi lauksaimnieki, arī tām ir pielikts klāt, tiesa, ne pārāk daudz, bet tomēr. Taču, ja paskatāmies tās mašīnas, ko Latvijā izmanto firmas, kuras strādā patiesībā ar ārvalstu mašīnām un pārstāv ārvalstu kompānijas, tām mēs šo nodevas palielinājumu neredzam, un arī visur citur, tāpēc, izskatot vēl arī citus likumus, mums rodas tāds jautājums: vai tik tiešām mēs nesaprotam, ka nodokļiem ir jābūt sabalansētiem? Ir jāsaprot, cik tad mūsu valsts iedzīvotājs, kura iztikas minimums ir ļoti mazs - un patiesībā laukos aptuveni 80% cilvēku dzīvo nabadzībā -, spēj maksāt Kāpēc mēs no viņiem gribam saņemt papildu līdzekļus? Kāpēc? Nu nav viņi nekādi bagātnieki! Viņiem tie 5 vai 7, vai 10 lati ir ļoti liela nauda, jo to vajag nopelnīt. Diemžēl lauksaimniekiem mēs neko nepalīdzam. Mēs nevaram noorganizēt iekšējā tirgus aizsardzību, no cilvēkiem piens tiek pieņemts par ļoti zemu cenu. Arī ar graudu nodošanu un pārdošanu valstij ir lielas problēmas, un tas pats ir ar cukurbietēm. Un, ja paskatāmies, tad redzam, ka viss tiek darīts, lai iztaptu ārzemniekiem. Mēs mierīgi aizklapējām ciet Jēkabpils cukurfabriku, un tur līdz ar to zuda 400 darba vietas. Bezdarbnieku līmenis Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā ir palielinājies.

Es nemaz nerunāju par to, ka neviens nepainteresējas, kāda tad dzīve būs tiem zemniekiem, kuri ir nonākuši bankrota priekšā, jo viņi bija cerējuši nodot šīs cukurbietes un nopelnīt naudu. Un ir arī citi jautājumi, kuri netiek izskatīti tā, kā būtu vajadzīgs.

Ja mēs paskatāmies arī budžeta izdevumu daļu, tad redzam, ka tā ir ļoti liela - 1,6 miljardi. To mēs ielikām ar vieglu roku, bet kā tad mēs savāksim to naudiņu, kura būs vajadzīga, lai šos izdevumus segtu? Diemžēl tas notiks uz parādu pamata. Tātad mēs palielināsim valsts kopējo parādu pāri par 800 miljoniem, bet ministriju ierēdņi dzīvos uz nebēdu.

Ja iedziļināmies arī citos budžeta ciparos, tad gribas zināt, kam tad ir pielikti šie naudas līdzekļi. Tie ir dažādi fondi un aģentūras, kas dzīvos ļoti labi, un arī dažas ministrijas, to skaitā divas īpašu uzdevumu ministrijas. Tam visam 1999.gadā pietika ar 600 000 latu, bet tagad tie savus izdevumus jau ir palielinājuši pāri par 2,7 miljoniem. Tad kāda gan var būt runa par medicīnas aprūpi, par pensionāru aprūpi un par citiem jautājumiem, kam naudas nepietiek!

Teiksim, īpaši atbalstāmos reģionos tiek veidotas jaunas darba vietas, kam no valsts budžeta lūdza izdalīt 1,5 miljonus latu, lai varētu atbalstīt mazos jeb sīkos uzņēmējus, viņu darbību ceļa sākumā. Un kas tad notiek? Mēs 1,5 miljona latu valsts budžetā nevaram atrast. Mēs knapi, knapi varējām savākt tikai aptuveni 800 tūkstošus. Un vai tad tas apmierina šos cilvēkus, kuri gaida, lai būtu kāda valsts palīdzība, lai veidotu jaunas darbavietas? Vai kas kādu apmierina? Nē, diemžēl neapmierina! Taču valdība to negrib darīt.

Ja mēs paskatāmies valsts budžetu, tad redzam, ka tas diemžēl vairāk ir politizēts un politisks, nevis ekonomisks, tāpēc tā atbalstīšana nevar būt, jo budžets ir jāpārskata, bet, ja mēs to neizdarīsim, tad 2002.gadā būs diezgan lielas problēmas, lai gan tās risinās ļoti vienkārši - būs budžeta pārskatīšana, un tad noņems to naudiņu. Tā ka šos likumprojektus, kas ir iestrādāti paketē, pieņemt steidzamības kārtā nevar. Tie ir jāizskata normālā ritmā, turklāt jāizskata ļoti rūpīgi, jo tie diemžēl nenāks par labu ne Latvijas mazajiem uzņēmumiem, ne arī Latvijas iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šodien Saeima sāk izskatīt 2002.gada budžeta projektu, kura faktiski ir valdības izstrādātā versija par to, kā sabalansēt iedzīvotāju vajadzības ar valsts iespējām. Kāds nezināms autors, vērojot iedzīvotāju attiecības ar varu, ir izteicis vienkāršu, taču, pēc manām domām, ļoti vērtīgu atziņu, kura turklāt atbilst patiesībai; proti, labs pilsonis pieprasa, lai valstij būtu vairāk labu ceļu, būtu vairāk labu skolu, vairāk labu slimnīcu un mazāk nodokļu. Labs pilsonis patiešām grib redzēt konkrētas lietas, taču ne vienmēr zina, kā šīs labās lietas rodas. Viņš ne vienmēr izprot to, ka budžeta izdevumu daļa, kas nosaka finansējuma iespējas ceļiem, skolām, slimnīcām, ir atkarīga no budžeta ieņēmumiem, kurus pamatā veido nodokļi, un no valsts spējas šos nodokļus iekasēt. Visbiežāk viņš pat saprot, ka ir ieņēmumi un ka ir izdevumi, taču neaplūko tos kopsakarībās. Viņam šķiet, ka valdība vienkārši nesaprot, cik svarīgi ir piešķirt līdzekļus vienai, otrai vai trešajai sfērai. Viņš kategoriski pieprasa: “Dodiet naudu!”, bet tajā pašā laikā uztraucas: “Kāpēc pastāv budžeta deficīts, kāpēc valdība šo budžeta deficītu ir pieļāvusi?”

Situācija, par kuru es runāju, nav unikāla. Es pat teiktu, ka tā ir normāla situācija, ar kuru politiķiem nākas rēķināties ikvienā demokrātiskā valstī, taču pašiem politiķiem ir jāprot saskatīt kopsakarības.

Būdams dažādu ministru amatos, es valdībā pēdējo desmit gadu laikā esmu piedalījies septiņu budžeta projektu sastādīšanā, taču tik sarežģītu budžeta sastādīšanas procesu, kāds tas bija šogad, es neatceros. Mums nācās meklēt un atrast līdzekļus gan Saeimas pieņemto likumu, gan vēl aizvien augošo valsts vajadzību, gan starptautisko saistību izpildei. Bez tam savu zīmogu uzlika arī vēlēšanu tuvums, tāpēc ir gandarījums, ka valdība šīm grūtībām ir tikusi pāri un ka šobrīd budžets ir jūsu - deputātu rokās.

Godājamie deputāti! Pie 2002.gada budžeta projekta valdība strādāja jau kopš 2001.gada sākuma. Pirmo reizi tas tika veidots kā nulles budžets. Es izveidoju darba grupu, kurā kopā ar mana biroja darbiniekiem strādāja Finansu ministrijas darbinieki, neatkarīgie eksperti no Latvijas Darba devēju konfederācijas, no Latvijas Bankas un no Valsts kontroles. Viņi pārskatīja virkni budžeta programmu, lai ierobežotu neracionālus izdevumus. Tādējādi nodokļu maksātājiem pirmo reizi tika dota iespēja pašiem pārbaudīt viņu samaksātās naudas izlietojuma pamatotību. Eksperti, it sevišķi no Latvijas Darba devēju konfederācijas, norādīja arī tās jomas, kurās, budžeta programmas optimizējot, ir iespējama līdzekļu ekonomēšana, tomēr pārsvarā gadījumu nekādi neracionāli izdevumi netika konstatēti. Tieši pretēji - Latvijas Darba devēju konfederācija konstatēja, ka noteikto funkciju veikšanai iestādēm tiek piešķirts pārāk maz līdzekļu.

Rūpīgi tika izvērtētas un pārvērtētas ieņēmumu prognozes, izskatot ikvienu iespēju uzlabot nodokļu iekasēšanu. Uz šādu rūpīgu un vairākkārtīgu izvērtēšanu mūs mudināja arī tas apstāklis, ka pat tādas konservatīvas organizācijas kā Starptautiskais valūtas fonds sagatavotajās prognozēs bija optimistiskāks nekā mūsu Finansu ministrija. Darba gaitā prognozes nu ir precizētas, taču mēs negājām to ceļu, kuru reizēm tika izvēlējušies citi; proti, mēs mākslīgi nepaaugstinājām prognozes, lai it kā formāli noziņotu, ka budžets ir sabalansēts, ka viss ir kārtībā un ka mēs varam par to ziņot visām starptautiskajām institūcijām. Mūsu prognozes, kuras šobrīd iekļautas budžetā, ir reāli izpildāmas, taču tās ir arī pietiekami saspringtas un liks Valsts ieņēmumu dienestam krietni uzlabot savu darbu.

Neraugoties uz nepieciešamību atrast līdzekļus veselai virknei izdevumu pozīciju, valdība izdarīja to, kas sākumā šķita pat neiespējami. Vēlos atgādināt, ka 2002.gads būs jau otrais gads, kad valdība nav paaugstinājusi nodokļus; vēl vairāk - tas būs arī otrais gads, kad nodokļi tiek samazināti. Saeimā ir iesniegts likumprojekts par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas paredz pazemināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi par 3 procentiem. Tādā pašā tempā šī nodokļu samazināšana turpināsies arī nākamajos gados. Kā Ministru prezidentam, man, protams, ir nedaudz žēl to aptuveni 11 miljonu latu, kurus zaudēs budžeta ieņēmumu daļa, taču jāsaka, man nekad nav bijušas šaubas par to, ka nodokļu samazināšana bija jāsāk, lai Latvijā varētu turpināt veidoties uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un lai mūsu valsts iegūtu priekšrocības sacensībā par ārvalstu investīcijām.

Apspriežot 2001.gada budžetu, es runāju par to, ka valsts iziet no ekonomiskās krīzes, un prognozēju strauju attīstību. Toreiz man daudzi neticēja, taču iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā ir palielinājies par 6,6%, bet šāgada pirmajā pusē - par 8,2 procentiem. Tagad mēs visi zinām, ka ekonomiskās attīstības tempi Latvijā ir visaugstākie starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Tas mums ļauj palielināt arī izdevumus. Valdība ir konsekventi ievērojusi deklarētās prioritātes šāgada budžeta projekta sastādīšanā. Līdzekļi izglītībai ir palielināti par 10%, aizsardzība saņems likumā noteiktos 1,75% no iekšzemes kopprodukta, apmēram 6 miljonus saņems sfēras, kas ir saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atgādināšu, ka nākamgad izšķiras Latvijas “būt” vai “nebūt” NATO un Eiropas Savienībā, tāpēc līdzekļu piešķiršana šīm prioritātēm, pēc manām domām, ir pašsaprotama.

Tāpat iespēju robežās līdzekļi ir palielināti arī citām nozarēm, bet, piemēram, veselības aizsardzības izdevumiem budžetā papildus ir piešķirti pāri par 20 miljoniem latu, un faktiski tas ir viens no ievērojamākajiem pieaugumiem budžetā. Tagad labklājības ministra pienākums ir sakārtot sistēmu, lai nauda tiktu izmantota iespējami efektīvi un lai dažādu ierēdņu neizdarības dēļ neciestu pacienti.

Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka ikvienu sfēru var nodēvēt par prioritāru pie nosacījuma, ka šai sfērai ir nepieciešami papildu līdzekļi, taču nav iespējams budžeta iespējas sakoncentrēt tā, lai būtiski palielinātu finansējumu sešās, septiņās vai pat vēl vairākās lietās. Ja mēs mēģināsim rīkoties tā, tad prioritātes formāli būs visas, bet faktiski - neviena.

Protams, šāgada budžeta visdiskutablākais jautājums ir budžeta deficīta lielums, kas iesniegtajā budžeta projektā ir 2,46 procenti. Nevēlos apgalvot, ka tas mani apmierina, taču šobrīd deficītu var samazināt vai nu vēl vairāk ierobežojot izdevumus, vai arī, - tieši pretēji - palielinot ieņēmumus. Ja jūs, godājamie deputāti, redzat kādas iespējas, tad es būšu tikai pateicīgs par priekšlikumiem. Taču, ņemot vērā vajadzības, es zinu, ka būs grūti atrast ko lieku vai nenovērtētu. Domāju, ka būs godīgāk, ja apstiprināsim šādu deficītu, nevis mākslīgi uzpūtīsim ieņēmumu prognozi.

Latvijā arī nākamajā gadā tiek plānots viens no zemākajiem deficītiem Austrumeiropas valstu vidū. Nepieciešams apzināties, ka, pirmkārt, mums ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, kuri paredz izveidot Eiropas standartiem atbilstošu drošības sistēmu; otrkārt, budžetam ir jāatbilst Māstrihtas kritērijiem, kas reglamentē makroekonomisko vidi Eiropas Savienības valstīs, un, treškārt, mums ir saistības ar Starptautisko valūtas fondu. Budžets ļaus izpildīt gan Māstrihtas kritērijus, gan iekļausies Kopenhāgenas kritēriju realizēšanā. Sarežģītāk būs izpildīt mūsu saistības ar Starptautisko valūtas fondu, taču pat Starptautiskais valūtas fonds nav teicis, ka nākamā gada budžeta projekts apdraud Latvijas makroekonomisko un monetāro stabilitāti.

Es aicinu jūs, augsti godātie deputāti, būt konstruktīviem - analizēt budžeta projektu, sniegt priekšlikumus, precizēt detaļas, taču nemainīt prioritātes un nepalielināt izdevumus.

Es jūs aicinu būt tikpat konstruktīviem kā pagājušajā gadā, pieņemot pagājušā gada budžetu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie pozīcijas deputāti! Godājamā opozīcija! Iepriekšējām valdībām bieži tika pārmests, ka tās, sastādot budžetu, vienmēr ir deklarējušas dažādas prioritātes, bet reāli dabā nekādas prioritātes nav bijušas sajūtamas. Tā lielā mērā ir taisnība, taču tam ir divi iemesli.

Pirmais. Līdz šim lielākoties mūsu rīcībā ir bijis tik maz naudas, ka gandrīz visi iepriekšējie budžeti vistīrākajā veidā ir bijuši izdzīvošanas budžeti, bet reālās attīstības stratēģijas tajos bija maz. Nebija naudas, un prioritātes lielā mērā bija tikai lozungi. Prioritātes bija tiesības uz izdzīvošanu, jo nekam citam vienkārši nebija naudas.

Otrais iemesls bija biežās valdības maiņas, kas finansu politikai neļāva attīstīties. Gads ir pārāk mazs nogrieznis, lai kāda finansu politika sāktu nest tos augļus, kurus sabiedrība gaida. Var panākt pirmos uzlabojumus, bet iedzīvotāju kabatās tie, protams, neparādās.

Šis budžets atšķiras no citiem, un par to mums ir jāpateicas tam ekonomiskajam brīnumam, es nebaidos lietot šo vārdu, kas šogad vērojams Latvijā. Nesen Latviju apmeklēja viens no ietekmīgākajiem Eiropas finansistiem - Vācijas finansu ministrs Hans Eihels. Mūsu sarunā viņš prasīja: “Kas notiek Latvijā? Kas notiek Latvijā?”, jo Vācijā attīstība otrajā ceturksnī bija nulle, Amerikā prognozēts 1%, un arī nākamajam gadam prognoze nav iepriecinošāka. Eiropas Savienības kopprodukta pieauguma prognoze šobrīd ir tāda: 1,4% - šogad, 1,5% - nākamgad. Ir valstis, kurās ir vērojams ekonomiskais kritums. Globālajā ekonomikā 2001.gads būs viens no sliktākajiem vai pats sliktākais pēdējo 19 gadu laikā - kopš 1982.gada. Latvijai šis būs labākais attīstības gads mūsu īsajā 10 gadu vēsturē.

Kā mēs to panācām, un ko mēs šā budžeta sakarā esam izdarījuši, lai to turpinātu? Mēs to panācām ar finansu politiku, kas balstās uz trim principiem: nodokļu samazināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana un kontrabandas un nelegālā biznesa apkarošana. Šo darbību rezultātā iegūtā nauda tiek mērķtiecīgi novirzīta valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai un galveno sociālo problēmu risināšanai - izglītībai, veselībai, drošībai. Pēdējā gadā pašas lielākās izmaiņas ir skārušas tieši kontrabandas un nelegālā biznesa apkarošanu. Es gribu šajā sakarā uzsvērt vienu lietu - kontrabandas nav kļuvis vairāk! Tieši otrādi, tās ir kļuvis mazāk. Un tam ir redzams fiskālais efekts. Kardināla, aktīvāka ir kļuvusi cīņa pret kontrabandu. Esam sākuši ķert kontrabandistus, sākuši meklēt piesedzējus, sākuši runāt par to. Mums ir izdevies izkustināt šo skudru pūzni. Protams, aina, kas ir pavērusies mūsu acīm, ir skumja. Tas nozīmē milzīgu darba lauku. Tas nozīmē arī problēmas. Mēs redzam, ka milzīgā nauda, kas tiek iegūta noziedzīgā ceļā, dara savu - parādās visādi aizstāvji, izgaismojas piesedzēji, un cīņa nav viegla. Taču kopumā tās ir ļoti pozitīvas izmaiņas. Kopumā tās ir grūtības, kurām mums būs jāiziet cauri.

Lai runā daži skaitļi! Šogad saistībā, piemēram, tikai ar vienu kontrabandas veidu - gaļas kontrabandu - ir veiktas 1275 fiziskās pārbaudes. Ir ierosinātas 5 krimināllietas, ir papildus iekasēti 377 120 lati un 40 santīmi, un ir iekasētas soda naudas - 20 751 lats un 71 santīms. Iekasēti papildu nodokļi - 304 852 lati un 24 santīmi, sastādīti 318 administratīvie protokoli. Salīdzināsim ar pagājušo gadu! Pagājušajā gadā tika šinī periodā sastādīti 32 administratīvie protokoli. Es paredzu ne vienu vien pārsteigumu šajā cīņā un ne vienu vien mēģinājumu kompromitēt un iebaidīt tos, kas šo darbu dara. Taču jūtu šobrīd pietiekami daudz spēka sevī un arī mūsu ministrijā, lai droši turpinātu iesākto cīņu un panāktu rezultātu.

Budžets, kas ir mūsu priekšā šodien, iezīmē, manuprāt, divas tendences, kas ir ārkārtīgi pozitīvas.

Pirmā. Šis budžets iezīmē kontinuitāti mūsu valsts finansu politikā. Ar šo budžetu tiek konsekventi turpināta tā finansu politika, kas ir vērsta uz nodokļu samazināšanu un uzņēmējdarbības vides veicināšanu un kas tika iesākta iepriekšējos gados. Šai politikai jau tagad, kā mēs redzam, ir rezultāti. Esmu pārliecināts, ka tādi būs arī turpmāk.

Otrā. Šis budžets ir kļuvis par vienu no svarīgiem politikas instrumentiem, jo ar budžeta palīdzību mēs varam sākt jau reāli lemt par to, ko un cik attīstīt. Mēs varēsim noteikt reālas prioritātes, atdot šim vārdam jēgu. Šajā budžetā mēs esam atraduši reālu papildu finansējumu, lai rastu risinājumu pašām sasāpējušākajām mūsu valsts problēmām - veselības aprūpes sistēmai, izglītībai un policijai. Tā jau ir reāla nauda, kas ļauj kaut nedaudz attīstīties, ne tikai izdzīvot. Tas ir būtiski. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāju dzīve kaut nedaudz uzlabosies, jo šo mērķi var sasniegt, nenonākot pretrunā ar valsts ilgtermiņa attīstības plāniem. Tas nozīmē, ka mēs esam strādājuši labi. Es nevaru neatzīmēt, ka tas ir sasniegts, pastāvot tai sadarbībai, kāda šajā valdībā ir izveidojusies starp “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šā budžeta filozofija ir rūpēties par uzņēmēju un šo iegūto naudu novirzīt izglītībai, veselībai un drošībai. Taču es nevaru noklusēt pašu galveno - proti, šis ir budžets, kurš balso par NATO, un šis ir arī budžets, kas balso par Eiropas Savienību. Mums tas bija ārkārtīgi svarīgi - lai cik liels būtu kārdinājums apmierināt kādas steidzīgākas vajadzības, šie stratēģiskie un ilgtermiņa mērķi mums bija nepārprotami jāatspoguļo mūsu budžetā. Tas nav viegli, jo šie stratēģiskie mērķi, kas iezīmē vēsturiskas un neatgriezeniskas pārmaiņas un būs uzskatāmi par pašiem lielākajiem mūsu valsts attīstības panākumiem, kopš mūsu valsts pastāv, - šie mērķi sava lieluma, nozīmīguma un vēsturiskā mēroga dēļ ir arī ļoti ietilpīgi finansiālā ziņā. Tie prasa laiku, darbu un daudz naudas, kā jau visas lielas lietas. Tas nav lēti, un mēs tērējam tam milzīgus līdzekļus. Šos tēriņus sabiedrība šodien nejūt, bet mēs tos uzņemamies, jo to rezultātus jutīs daudzas paaudzes pēc tam, kad mums būs izdevies sasniegt šos Latvijai stratēģiskos mērķus - iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.

Šim budžetam ir vēl viena būtiska iezīme. Šim budžetam ir sastādīti trīs attīstības scenāriji - pesimistiskais, bāzes un optimistiskais. Piedāvātais variants ir bāzes scenārijs, un tas, ka budžeta deficīts ir 2,4% ir varbūt pats lielākais šā budžeta trūkums. Protams, man nepatīk, ka iesniegtajā budžeta projektā mēs plānojam tik augstu budžeta deficītu. Tomēr galvenais, manuprāt, ir panākt, lai budžets būtu reāli izpildāms. Un tāds tas ir. Budžeta deficītu var samazināt labvēlīga tautsaimniecības attīstība un mūsu pašu taupīgums un apdomība. Šis budžets nodrošinās arī nākamgad Latvijai attīstības ziņā līdera lomu Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. Ceru uz jūsu atbalstu šim budžetam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Cienījamais premjer! Protams, tikai Leons Bojārs varbūt ļoti vientiesīgi cer un tic, ka parlamentārās debates var mainīt jau pieņemto, jūsu akceptēto budžeta projektu. Un tāpēc būtu ļoti prātīgi, ietaupot laiku, atbalstīt Venta Baloža priekšlikumu par steidzamību. Valdība jau būtībā ir pierādījusi, ka nav spējīga ievērot likumu un savlaicīgi iesniegt budžeta projektu. Jūs, valdošā koalīcija, tā vai savādāk jau esat savā starpā saskaņojuši un pieņēmuši šo budžetu, un tāpēc nav jēgas, principā nav jēgas, imitēt parlamentārās debates vai tēlot tautas mīlestību. Būtībā mēs ar šo budžeta projektu sarežģīsim mīļās tautas finansiālo stāvokli, sarežģīsim apzināti. Kā jau teica Andris Bērziņš šodien savā runā, mēs ar valsts budžeta palīdzību atrisināsim dažu Latvijas pilsoņu finansiālās problēmas. Un tāpēc, atbalstot Ventu Balodi, es ierosinu nobalsot uzreiz par to, lai mēs pieņemtu šo budžetu bez apspriešanas un izlikšanās, pieņemtu to ļoti steidzamā kārtā. Varbūt varam to izdarīt pat vienā balsojumā.

Taču, ja nopietni runājam par steidzamības nepieciešamību, tad jāteic, ka Ministru kabinets ievilcināja šo darbu. Ministru kabinets! Vai tā bija nespēja, vai tas bija laika trūkums - negribas pašlaik par to runāt. Manā skatījumā, parlamentam būtu jādod normālas iespējas izdiskutēt valsts budžetu. Jāņem vērā kaut vai tas apstāklis, ka Saeimas deputātiem nav ierēdņu aparāta, kurš analizēs budžetu. Tādā gadījumā runāt par steidzamību var tikai tad, ja vadāmies pēc tādas iespējas: lai deputāti neiepazīstas ar budžeta projektu, nesagatavo savus priekšlikumus, nemēģina ietekmēt budžeta veidošanu saskaņā ar vēlētāju vajadzībām! Vai tas būs tas konstruktīvisms, uz kuru mūs aicināja premjers? Drīzāk tas jau izskatās pēc… nu, es nezinu, kā to nosaukt. Teiksim, ļoti skaista bija šodien finansu ministra pašslavināšanās - mūsu valsts taisot finansiālus brīnumus, ekonomiskus brīnumus. Žēl, ka šie brīnumi, protams, tiem cilvēkiem, kas uz ielas, ne sevišķi patīk. Taču šī priekšvēlēšanu runa bija finansu ministram izdevusies ļoti jauka.

Tikai nav skaidrs, kāpēc līdz šim nav izveidotas Iekšlietu ministrijā tās struktūras, kuras bija paredzētas Valdības deklarācijā, kad valdība stājās pie darba, un runa ir par tieši tādām struktūrām kā terorisma apkarošanas struktūras. Par šīs problēmas aktualitāti liecina kaut vai tiesneša Laukrozes slepkavība. Es atceros iekšlietu ministra solījumus par Tikumības policijas izveidošanu, kurus viņš šeit izteica pirms gada. Solījumi bija skaisti, jauki: naudas pietiks! Naudas varbūt pietika, bet šīs policijas nav, solījumu izpildes nav. Un laikam tieši tāpēc, kā solīja Gundars Bērziņš, daudzas paaudzes vēl izjutīs šā budžeta pieņemšanas sekas. Un laikam tieši tāpēc jūs gribat tā steigties uz deputātu rēķina, jo Ministru kabinets nebija spējīgs savlaicīgi strādāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj, godātais Ministru prezident, godātā Saeima! Es, kā deputāts Burvis teica, arī neesmu naivs un, tāpat kā visi klātesošie, zinu balsojuma rezultātus. Varam šaubīties tikai par atsevišķiem skaitļiem.

Tā kā šis jautājums skar ne tikai tos, kas ir sacerējuši gan šo likumu paketi, gan arī tā saucamo budžeta grāmatu, es gribētu piedāvāt, labvēlīgi piedāvāt, dažus priekšlikumus, kas, manuprāt, šo grāmatu un šo paketi varētu uzlabot.

Vispirms es gribētu, Ministru prezidenta kungs, jums palīdzēt, lai jūs tiešām uz otro lasījumu panāktu gan valsts budžeta likumprojektu paketē, gan arī pašā budžetā, kā jūs teicāt, iedzīvotāju vajadzību sabalansējumu ar valsts iespējām. Šodien gan var pierādīt - un es mēģināšu to darīt ar piemēriem -, ka šodien ir valsts vajadzību apmierināšana, ignorējot iedzīvotāju iespējas. Un attiecībā uz finansu ministra tēzi, ka, lūk, šis gads, kas visā pasaulē ir pats sliktākais gads pēdējo 19 gadu laikā, mums esot pats labākais, teikšu tā: Bērziņa kungs, varbūt salīdzināsim ar 1919.gadu, un tad mums būs vēl divtik lielāka izaugsme!

Diemžēl tagad mums ir debates par visiem šiem likumprojektiem kopumā. Manuprāt, vajadzētu tomēr nākamreiz mainīt šo kārtību par atsevišķiem likumprojektiem. Mēs esam daudz strīdējušies, kamēr pieņēmām… Šodien mēs ļoti emocionālā gaisotnē visu saberam vienā maisā, un, kā parasti, likumu izstrādātāji valdībā nemaz šo stenogrammu nelasīs. Es tomēr ceru, ka atsevišķas nianses ņems vērā.

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Redziet, automobiļiem, kuriem ir līdz pusotrai tonnai… tiem šī ikgadējā nodeva ir pacelta pusotras reizes… precīzāk sakot, 1,6 reizes. Šī nodeva Valsts ieņēmumu dienestam nav jāadministrē, jo to vienkārši nevar cilvēks nemaksāt, jo viņu policisti “štopē” un viņam prasa ne tikai to, kur ir tas ugunsdzēšamais aparāts, bet arī to, kur ir tā uzlīme par nodevas samaksāšanu. Manuprāt, tas nebūtu taisnīgi, jo mēs neko neesam darījuši, nedz lai uzlabotu ceļus, nedz arī cilvēku, it sevišķi perifērijās dzīvojošo, iespējas pelnīt, lai varētu maksāt vairāk. Tā ir tāda, ziniet, diktatoriska attieksme… faktiski nekaunīga laupīšana.

Tagad par muitas nodokli un tarifiem. Varētu šajā sakarā debatēt par dažādām lietām, arī par kontrabandu, pret kuru nupat sāk kārtējo reizi cīnīties. Bet kas notiek? Reālā ieņēmumu papildināšana ir uz to cilvēku, mūsu bezdarbnieku rēķina, kuriem mēs neesam radījuši darba vietas. Neko neesam viņu labā darījuši un nemaz negatavojamies darīt. Proti, cilvēki brauc uz Viļņas tirgu... Latgalē tā ir viena industrija, cilvēki dzīvo no tā. Brauc un regulāri ved preces un savā tirgū, Daugavpilī vai Rēzeknē, pārdod, un no tā iztiek veselas ģimenes. Mēs viņu labā neko nedarām. Un tagad viņiem divas reizes palielinām... teiksim, samazinām to preču skaitu, kuras viņi varētu ievest. Tajā pašā laikā veidojam korupcijas iespējas muitniekiem. Proti, 30 dienu laikā viens cilvēks vienu reizi varēs braukt. Kādā veidā jūs to administrēsiet? Jūs netiekat galā ar gaļas un naftas kontrabandu, un tagad jūs “atspēlēsities” attiecībā uz šiem nabaga cilvēkiem, kuri ne jau no laba prāta uz turieni brauc.

Aizbrauciet, ministru kungi, uz turieni, uz to tirgu, atvediet caur šo mūsu ņirdzīgo robežu šīs preces un pārdodiet, un dabūjiet dažus santīmus! Redzēsiet, kā tas būs. Tā ir liela traģēdija. Es aicinu jūs: uz otro lasījumu svītrojiet ārā šīs muļķības un šīs būtībā provocējošās lietas!

Par pievienotās vērtības nodokli. Apspriežot pagājušā gada budžetu, kā jūs atceraties, pašas lielākās debates bija par bērnu pabalstiem. Tika runāts, ka, lūk, mēs nākamreiz visu tur sakārtosim. Ne tikai tas nav izpildīts, bet ir arī izdarītas vēl lielākas nekrietnības. Par 9% ir aplikti ar nodokli, teiksim, tie pakalpojumi un tās preces, kuras agrāk nevienam neienāca prātā aplikt, proti, medikamenti, zīdaiņu specializētā pārtika un grāmatas.

Tiem, kas šodien ir šeit zālē, tas nemaz neinteresē. Jo tiešām ir vienalga, vai tur 100 lati ir uz vienu pusi vai otru. Taču cilvēkiem, uz kuriem tas reāli attiecas, tas ir ļoti sāpīgs trieciens. Es aicinu to kārtību mainīt.

Tālāk. Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Budžeta deficīts aug, bet mēs tagad ņemsim un samazināsim nodokli, jo tām firmām, kuras atbalsta deputātu frakcijas, tas būtu izdevīgi un arī makroekonomiskā un visādā citādā ziņā tas būtu smuki. Nu nevar tā darīt! Tās ir dzīres mēra laikā. Ja jau mums ir tik briesmīgs budžeta deficīts un trūkst naudas daudzām programmām, kāpēc tad mēs šodien samazinām nodokļus?

Tālāk. Par ieņēmumiem. Kopprodukts, kā jau mums te stāstīja ministrs, nākamgad augs par 9,1%. Taču ieņēmumu mēs dabūsim uz pusi mazāk - 4,3%. Tātad Valsts ieņēmumu dienests strādās sliktāk, bet mēs viņiem vēl par veseliem 6 miljoniem... 4,2 miljoniem dosim vairāk naudas, un plus vēl sešarpus miljonus mēs dosim viņiem dažādu programmu īstenošanai, lai sakārtotu savu darbību. Lai nopirktu varbūt jaunas... es nezinu, ko. Arī tā ir tāda galīgi nesaprotama lieta, kāpēc tas tiek darīts.

Tagad vēl par pašu budžetu. Pirmkārt, valdība nav pateikusi, kurš ir sodīts par to, ka tā nav izpildījusi savu solījumu - līdz 1.oktobrim iesniegusi mums budžeta projektu, lai mēs varētu ar to sākt kārtīgi strādāt un dot savus priekšlikumus. Tas ir darīts vai nu tīši, vai netīši, bet mēs, ne opozīcija, ne pozīcija, nevarējām sākt strādāt pie šā budžeta projekta, jo mums vienkārši tāda iespēja tika liegta.

Otrkārt, nekādu novitāšu, budžetu sastādot, nav bijis pēdējos gados. Nekas te nav izdarīts, finansu ministra kungs, nekas jauns! Jauns ir tikai tas, ka atšifrējumu ir vēl mazāk, faktiski to vispār nav. Nevar, teiksim, saprast, kur konkrēti aiziet tie daudzie miljoni. Satiksmes ministrijai ir, piemēram, Autoceļu apakšprogrammā paredzēti 58, 8 miljoni. Kur, kādiem ceļiem? Droši vien tepat Rīgā un ap Rīgu, kur mēs ar jums staigājam un braukājam. Un kā būs Latgalē un Kurzemē? Tas finansējums noteikti tur neaizies. Jo, ja ir iespēja subjektīvi rīkoties, tad rīdzinieki tos arī subjektīvi sadalīs.

Labklājības ministrijai, kā stāsta, dos 19 miljonus klāt: nu tik būs, nu tik strādās! Redziet, ja iedotu vēl 100 miljonus Labklājības ministrijai, tad tā nelaime labklājības lietās būs vēl lielāka, jo problēma jau ir tā, ka strukturāli labklājības sistēma mums ir, nu, savstarpēji karojošu elementu savārstījums. Tā nemaz nav sistēma, jo - kas ir šīs slimokases? Tās būtībā nav slimokases, pārsvarā tur ir veikli ierēdņi no bijušajiem ārstiem vai finansistiem, tas ir tāds finansu pārdalīšanas, korupcijas, teiksim, slānis, kas nevis, kā tas būtu vajadzīgs, veido veselības aprūpes apdrošināšanu, bet gan kārtējo reizi subjektīvi pārdala valsts budžeta līdzekļus. Budžets nekādā ziņā nav nulles budžets, un tāds tas arī nekad nebūs, ja Saeimas valdošā pozīcija vai Ministru kabinets mēģinās mānīt visus deputātus. Patiesībā jūs, nedodot mums pilnu informāciju, kaitējat ne tikai, kā saka, visai sabiedrībai un opozīcijai, bet pirmām kārtām sev. Jo, ja mēs dabūtu sīkāku informāciju par jūsu iecerēm, kur tērēt šos līdzekļus, mēs varētu jums palīdzēt racionālāk izlietot šo naudu. Es ļoti ceru, ka, gatavojot likumprojektu uz otro lasījumu, šie priekšlikumi tiks ņemti vērā un ka jūs vismaz mēģināsiet izskatīties kaut vai vēlēšanu gadā, nu vismaz uz āru, kaut cik godīgāki.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Finansu ministr! Es gribētu sākumā pateikt dažus vārdus par mūsu bāzi, kur mēs esam. Visiem labi zināms, ka mūsu iekšzemes kopprodukts ir 29% no Eiropas Savienības valstu vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Nu budžeta deficīts, šis skaitlis “2,46”, ir ļoti pietuvojies tai kritiskajai robežai -
3% -, kas noteikta Māstrihtas līgumā.

Tālāk. Diemžēl imports arvien vairāk pārsniedz eksportu. Šā gada pirmajā pusgadā pārsniegums bija 65,2%, bet pagājušajā gadā tajā pašā laika periodā - 62,1%. Galarezultāts ir tas, ka mūsu iedzīvotāju dzīves standarts ir visai pieticīgs un liela ir sabiedrības noslāņošanās. Mēs esam, protams, priecīgi par to, ka pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 8,8%. Nu, te jāņem tomēr vērā, kāda mums ir bāze, no kuras mēs rēķinām šo pieaugumu. Un varbūt vēl lielāks pluss būtu tas, ja mēs vēl prasmīgāk izmantotu to vietu, kur mēs esam, tātad gan Rietumu tirgu, gan Austrumu tirgu. Jūs taču saprotat, - pirmajā pusgadā eksports uz NVS valstīm pieauga par 30%, un tas ievērojami nodrošināja šo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 8,8%. Taču būsim arī drusku reālisti! Kā veidojas iekšzemes kopprodukts mūsu valstī? Diemžēl tas pārsvarā veidojas no pakalpojumiem - vairāk nekā 70%. Ja mēs analizējam pirmo pusgadu, tad redzam, ka pats lielākais pieaugums iekšzemes kopproduktam ir bijis tieši transporta, noliktavu pakalpojumu un sakaru jomā - 14%. Šī sfēra, protams, jāizmanto, vadoties no Latvijas apstākļiem. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka tas ir ļoti mainīgs lielums, kas nav atkarīgs no mūsu pašu apņēmības, gribas un tā tālāk. Tas ir atkarīgs no pasaules tirgus cenām naftas produktiem, kā arī no dažādiem, tā teikt, politiskiem plusiem vai mīnusiem.

Otra joma, kurā mums ir pats lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums, ir komercpakalpojumi - 13,1% . Kā jūs zināt, tur apakšā ir, nu, arī tādas paslidenas lietas - darījumi ar nekustamo īpašumu, juridiskie pakalpojumi un tā tālāk. Tā nav reāla prece, reāla mašīna, jauna tehnoloģija, jauns materiāls un tā tālāk.

Trešais lielākais pieaugums šajā gadā ir bijis pirmajā pusgadā, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tirdzniecībā tas ir 11,2 procenti.

Nu un tikai ceturtajā vietā ir apstrādes rūpniecība ar 10,6% lielu pieaugumu, kur, protams, pamatā ir trīs lietas: tā ir kokapstrāde, tekstilrūpniecība un metālapstrāde. Tā ka iedziļināsimies arī šā iekšzemes kopprodukta iekšējā struktūrā, kas mums atsedz to, kādā virzienā mums turpmāk būtu jādomā, pārkārtojot uzņēmējdarbības un tautsaimniecības struktūru.

Es gribētu vēl tikai pāris piezīmju pateikt par izdevumu un ieņēmumu daļu, jo diemžēl, kā te jau norādīja, tiek apspriesta visa šo likumprojektu pakete kopumā. Un attiecībā uz izdevumu daļu es gribētu mazu akcentu likt uz to vietu izdevumu daļā, kas attiecas uz valsts parāda apkalpošanu. Valsts parāds mums pagājušā gada beigās veidoja 570 miljonus latu. Šogad tas sasniegs aptuveni 720 miljonus latu, bet 2006.gadā tas būs 940 miljoni latu. Šis valsts parāds, protams, salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu nav liels - 13-15 procenti, bet mums tomēr būtu jāievēro tas, ka pirms 10 gadiem mēs sākām no nulles. Valsts parāda nebija, jo valsts parādu, kas bija iekrājies padomijas laikā, uzņēmās Krievija. Taču tik un tā tas mūs nevar apmierināt, neskatoties uz to, ka Rietumvalstīs valsts parāds ir no 40 līdz 60 vai pat vairāk procentu no iekšzemes kopprodukta.

Mēs tik un tā valsts parāda apkalpošanai procentu veidā izlietojam 45-50 miljonus latu gadā. Tā ir ļoti nopietna summa.

Un vēl kāda piezīme par to, kā šo posteni samazināt. Es it kā apšaubu to variantu, ka aizņemties vajadzētu ar aizņemšanās īpatsvara palielināšanu iekšējā kapitāla tirgū. Aizņemties valsts iekšējā kapitāla tirgū ir dārgāk nekā ārējā kapitāla tirgū! Tas sadārdzina apkalpošanas izmaksas un, otrkārt, sašaurina kredītresursu bāzi kredītiestādēm. Tā ka šī pieeja diezin vai ir pareiza. Tas neveicinās arī kredītprocentu sarukumu Latvijā esošajās kredītiestādēs. Var runāt arī par dažiem citiem izdevumu posteņiem, kuri varbūt ir nopietni diskutējami.

Par ieņēmumu daļu. Tiešām būtu vērts pārdomāt to lietu, ja runājam par akcīzes nodokli, kas mums klibo, - par iekasēšanu. Vai mēs pareizā vietā to iekasējam Latvijā? Vai mēs esam pareizi izveidojuši visas šīs muitas noliktavas un tā tālāk šajā mazajā valstī? Un vai viss te ir kārtībā? Varbūt ir arī racionālākas sistēmas, jo acīmredzot mūsu sadrumstalotības dēļ daudz kas, šie 30-40%, kas tiek nosaukti, šis akcīzes nodoklis par naftas produktiem, neminot citas lietas, netiek iekasēts valsts budžetā. Iespējams, ka šajā sfērā ir nepieciešama kardināla izpēte un arī dažas kardinālas izmaiņas.

Otra lieta. Sociāldemokrāti vairākkārt ir izvirzījuši jautājumu par iedzīvotāju diferencēto jeb progresīvo ienākuma nodokli, taču tas nav "izgājis cauri”, un te viens no pēdējiem argumentiem, kas izskanēja no pozīcijas puses, kur sparīgi uzstājās arī Tautas partija, bija tāds, ka to būs ļoti grūti administrēt. Bet var taču vienkārši paskatīties finansu instrukcijas, kādas bija pirmajā Latvijā, kā toreiz tika aprēķināts šis diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pie tam bez datoriem un bez aritmometriem. Tur nav problēmu! Pasaulē var būt dažādi varianti, kā šo procesu administrē, un tas nav arguments.

Trešais. Sociāldemokrāti, lai papildinātu budžeta ieņēmumu daļu, kādreiz izvirzīja arī tā saucamo Iedzīvotāju ienākuma nodokļa amnestijas likumu, kura projekti tika iesniegti arī Saeimā. Tā būtība bija šāda: tas būtu pamats, lai sagatavotos fizisko personu ienākumu un izdevumu vispārējās ikgadējās deklarācijas ieviešanai. Tas aizvietotu arī nulles deklarāciju. Būtība ir tāda, ka zināmā laika periodā - vai nu pusgadā, vai ilgāk, kad mēs būsim pasludinājuši šo datumu, varētu nomaksāt šo ienākuma nodokli esošās likmes - 25% apmērā un legalizēt savus iepriekš nedeklarētos apliekamos ienākumus.

Kā zināms, šobrīd valdībā tiek izskatīts pirmais projekts par nulles deklarācijām, bet tur tiks noteikts atskaites punkts, un tas, kas ir bijis pirms šā pieņemtā datuma, teiksim, ja tur ir bijuši nedeklarēti ienākumi, tas viss tiks arī it kā norakstīts. Turpretī minētajā Amnestijas likumā šis jautājums tiktu uzsvērts.

Un šeit es gribu vēl piebilst, ka acīmredzot problēma nav administrēšanā, jo te ir paredzēts, valdībā apspriežot šo projektu, ka šādas nulles deklarācijas būs jāsastāda apmēram 1,18 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Arī pēdējais moments, kas vedina domāt par šo amnestijas momentu, ir grozījumi, kas paredzēti likumā par nodokļiem un nodevām un pamatā skar parādu piedziņu. Tāpēc, ja kāds nomaksās pamatparādu, tad no šīm soda sankcijām viņu varētu atbrīvot. Protams, mūsu terminoloģijā nav šāda nodokļu amnestijas termina, taču tas ir būtiski un to būtu vēlams izmantot.

Un visbeidzot es gribētu teikt, ka, lai budžets būtu pilnasinīgāks un bagātāks, neapšaubāmi ir jāveicina uzņēmējdarbība, jārada jaunas darba vietas un tā tālāk. Un šeit, mūsu skatījumā, pamatā ir četri mezgla punkti. Tātad tā ir atlaide uzņēmumu ienākuma nodoklī par ieguldītajām investīcijām, nevis vienkārši samazinot šo lielumu no 25 uz 22 procentiem, par ko mēs jau runājām vairākkārt iepriekšējās sēdēs, tāpēc es neatkārtošos.

Otra lieta - kredītu pieejamība uzņēmējiem. Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka kredītu apjoms, lai gan bankas un Latvijas Banku asociācija ļoti prezentē savus sasniegumus, Latvijā šobrīd uzņēmējiem, iedzīvotājiem, fiziskām un juridiskām personām ir tikai 25% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Rietumvalstīs tas ir 130% no iekšzemes kopprodukta. Tā ka te daudzi soļi būtu sperami pretī uzņēmējiem, nemaz nerunājot par kredīta procentiem, kas kontrastē ar zemo inflācijas procentu, kas ir līdz 3%, un neviens ekonomists to nesaprot, kāpēc kredīta procents ir tāds, kāpēc inflācijas procents ir tāds, kāpēc tiek uzturēti tik augsti kredīta procenti Latvijā.

Trešais moments uzņēmējdarbībā ir valsts atbalsts, kas būtībā ir vienīgais reālais instruments, kas darbojas. Šobrīd valsts atbalsts uzņēmējdarbībai tiek realizēts ar reģionālo attīstības fondu īpaši atbalstāmajiem reģioniem, no kura daļēji vai pilnīgi kompensē kredīta procentus par labiem projektiem, kas īstenojas bez problēmām.

Šeit es gribētu minēt vēl ceturto momentu - normālu infrastruktūru. Tātad uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem ir svarīgi, par kādu cenu viņi saņem elektrību, gāzi un tā tālāk. Taču kā var šos jautājumus nostabilizēt, iekonservēt, ja atsevišķas valdības pilnīgi spontāni izdod veselu buķeti licenču, teiksim, vēja elektrostaciju iekārtošanai, no kurām iepirktā elektroenerģija ir sešas vai četras reizes dārgāka nekā tā, ko ražo Daugavas kaskāde vai ko mēs varam importēt. Tā ka tie ir diezgan bezatbildīgi risinājumi, lai šos infrastruktūras elementus, šos tarifus uzņēmējiem un visiem iedzīvotājiem saglabātu pieņemamā līmenī. Un, paldies Dievam, ka likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” mēs atgriezīsimies pie vecās kārtības. Mēs toreiz, 1999.gadā, protestējām, kad atcēla šā akcīzes nodokļa sadalījumu starp valsts autoceļu fondu un valsts budžetu. 60% līdzekļu nonāca Autoceļu fondā, bet ar 1999.gada 1.septembri to atcēla un mainīja šo proporciju. Tagad mēs pie tā atgriežamies.

Arī pagājušā gada ārkārtas sēdē par lauku attīstību mēs lēmuma projektā iniciējām šo jautājumu, lai atgrieztos pie šīs sistēmas, jo mēs visi zinām, cik liela nozīme ir labiem ceļiem, it sevišķi laukos, un ko tas nozīmē uzņēmējam vai uzņēmēja partneriem, kuri piegādā izejmateriālus un saņem gatavo preci. Tāpēc es beigās gribētu pateikt, ka šie četri minētie mezgla punkti, kas veicina uzņēmējdarbību un jaunu darba vietu rašanos, loģiski, dzīs dziļas saknes nākotnē, lai budžeta ieņēmumu daļa kļūtu kuplāka. Un tad mēs varētu reāli runāt, lai tiešām iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā būtu 8, varbūt 9 vai 10 procenti, un tikai tajā gadījumā mēs 15-20 gadu laikā varēsim pietuvoties iekšzemes kopprodukta rādītājam uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis izmantos septiņas minūtes? (No zāles dep. V.Lauskis: “Jā!”)

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Valdībai patiešām, manuprāt, bija grūti sastādīt attiecīgo budžetu, jo pasaules kopējais karš pret terorismu kā tāds savās izpausmēs nav prognozējams, un arī tā ārējā ietekme uz Latvijas ekonomiku šodien vēl nav prognozējama. Līdz ar to, protams, budžetā ir jāatstāj vieta manevrēšanai, un tas ir izdarīts, un es tomēr ceru, ka Latvijas attīstībai būs vislabvēlīgākie apstākļi.

Taču ir arī iekšējie apstākļi, par kuriem ir jārunā un kuri ir jānovērš. Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka budžetu daudz uzlabotu tas, ja mēs atrastu veidu, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Šodien tika izskatīts jautājums par attiecīgas komisijas izveidi saistībā ar kontrabandu, un tas apliecina, ka daudzu gadu garumā, varbūt pat apzināti, tam netika pievērsta uzmanība. Jau pirms mēneša, kad klajā nāca skandāls saistībā ar kontrabandas gaļu, un arī šā mēneša laikā krasi ir samazinājies šīs gaļas piedāvājums tirgos, tātad tika ļoti konkrēti noreaģēts.

Un pēdējā mēneša laikā arī parādījās, ka ir simtiem neeksistējošu firmu, kuras transportē un importē gaļu, ir simtiem “zicpriekšsēdētāju”, kas ar to nodarbojas. Diemžēl arī policija operatīvo izmeklēšanu veic tik noslēpumainā gaisotnē, ka pat iekšlietu ministrs par atsevišķām lietām uzzina tikai no preses. Diemžēl šis jautājums eksistē. Un, ja mēs samazinātu šīs ēnu ekonomikas apjomu vismaz līdz 30%, tad tā jau būtu ļoti kolosāla daļa un mēs varētu runāt arī par izdevumu daļu budžetā, bet, protams, šis jautājums pagaidām netika pieminēts.

Toties no finansu ministra puses tika pieminēts, ka ļoti nopietna prioritāte tiek piešķirta uzņēmējiem, un, piešķirot šo prioritāti uzņēmējiem, es tomēr gribētu teikt, ka, lai gan tas ir pirmais un pareizākais solītis, pamatformula ir uzņēmēji plus valsts attīstība, jo, ja mēs samazinām ienākuma nodokli uzņēmējiem, tad tas risina uzņēmēju jautājumus, bet tas nerisina visas valsts vienmērīgas attīstības iespējas. Un sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši un arī tagad iestājas par to.

Ja mēs runājam par atbalstu uzņēmējiem, tad mēs pasakām nevis vienkārši, ka jāņem vērā, tā būtu vienkāršota pieeja, bet ir jāvērtē piedāvātās investīcijas attiecīgajā uzņēmumā un ieguldījumi. Bez tam ir jāsaprot arī tādi jautājumi: jo tālāk uzņēmējs atrodas no Rīgas centra, jo šie ieņēmumi un nodokļi ir mazāki. Tā mēs saprotam šā uzņēmumu ienākuma nodokļa diferenciāciju, taču tas nav piedāvāts.

Protams, arī uzņēmēji un iedzīvotāji par to nebūtu apbēdināti, jo tas attiecas ne tikai uz uzņēmumu ienākuma nodokli, bet arī uz pievienotās vērtības nodokli.

Jā, finansu ministrs pateica, ka attiecīgajā laika posmā ir pieaudzis eksporta apjoms. Diemžēl viņš nepateica, ka vēl vairāk ir pieaudzis importa apjoms, un tā tas turpinās gadu no gada, un vienmēr tiek runāts, sak, ziniet, tur tomēr ir darbagaldi un iekārtas, tiek ievestas tehnoloģijas, un tad viss ir kārtībā. Diemžēl tā nav! Diemžēl labākajā gadījumā tikai 20-30% no importa ir šie darbagaldi un tehnoloģijas, viss pārējais - 70-80% ir patēriņa preces, to skaitā pārtika un subsidētā lauksaimniecības produkcija, un, raugoties no tāda viedokļa, es, protams, neredzu šeit ļoti konkrētu uzlabojumu importa un eksporta proporcijās. Aizvadītajā gadā deficīts pieauga jau līdz 800 miljoniem latu, kas ir ļoti nopietns rādītājs.

Es gribētu vēl pateikt tā: jā, šī ir nevienmērīga attīstība, jā, parādās šis Džinī koeficients, jā, parādās noslāņošanās sabiedrībā gadu no gada. Protams, mēs varam teikt, ka Latīņamerikas valstīs šī noslāņošanās ir vēl lielāka, tā ir arī Eiropas valstīs, bet es domāju, ka mēs varētu paņemt par paraugu arī Skandināvijas valstis un paskatīties, ko mēs varētu darīt, lai nākamgad šī noslāņošanās nepalielinātos vēl vairāk. Konkrētu mehānismu, kā to izdarīt, es nesaredzu. Labi, mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO, un ar savu ienākšanu tur mēs aktivizēsim investīciju jautājumu, mēs palielināsim cilvēku labklājības līmeni, bet ko mēs darīsim līdz tam laikam, kamēr neesam Eiropas Savienībā un NATO?

Parādās arī jautājums par šo kontrabandu. Protams, mēs šodien aktualizēti runājam par gaļu, bet ir taču vēl arī naftas produkti, ir spirta produkti, ir cigaretes.

Viens no atsevišķajiem likumprojektiem ir saistīts ar mūsu problēmām transporta jomā, un mēs gribam palielināt divas reizes ikgadējo transporta nodevu. Es domāju, ka tā ir ļoti vienkāršota pieeja, kā palielināt ieņēmumu daļu. Varat man ticēt, bet tas absolūti nerisina pašu jautājumu pēc būtības. Tad, kad tika novērsta kļūda un cilvēkiem patiešām tika dota iespēja iegādāties daudz vairāk arī lietotās automašīnas, automašīnu skaits patiešām gadu no gada pieaug. Arī patērētā benzīna daudzums patiešām pieaug, tad kāpēc akcīze nepildās tā, kā mēs to gribam? Tā nav, ka tas notiek tāpēc, ka mēs kļūdījāmies prognozē. Tas tikai liecina, ka arī šie jautājumi par kontrabandas ierobežošanas līdzekļiem ir ļoti nopietni jautājumi. Ja mēs attiecīgi pievērsīsimies šiem jautājumiem, tad es ceru, ka nākamgad mēs ieraudzīsim daudz labāku šo piedāvāto likumprojektu un budžets izskatīsies daudz labāk, līdz ar to mums būs arī daudz optimistiskāks noskaņojums. Tāpēc es gribētu, lai, izvērtējot šāgada budžetu, mēs neorientētos tikai uz to pozitīvo, ko finansu ministrs piedāvā, bet vienlaicīgi arī pateiktu: jā, mums ir arī ļoti daudz kā neizdarīta, un tikai tādēļ mūsu budžets šodien nav tāds, kādu mēs to gribētu redzēt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim vairākus paziņojumus.

Silvija Dreimane.

S.Dreimane (Jaunā frakcija).

Cienījamie kolēģi! Deputātus, kuri tika ievēlēti Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā, lūdzu uz pirmo sēdi garajā pārtraukumā pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Šajā pārtraukumā komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs tūlīt uz sēdi, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Martijanu Bekasovu 52 gadu jubilejā! (Aplausi, svilpieni.)

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Rišards Labanovskis, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim debates.

Nākamajam vārds debatēs ir deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man raksturot pirmajā lasījumā budžetu, apskatot pamatā makroekonomikas lietas.

Es gribētu sākt ar to, ar ko mēs atšķiramies no Igaunijas. Iepriekšējos gados Igaunijā kopprodukta pieaugums bija ļoti straujš, ja nemaldos, pirms kādiem diviem gadiem tas bija divreiz augstāks nekā mums. Pašreiz situācija ir tāda, ka mēs esam apsteiguši Igauniju kopprodukta pieauguma ziņā, taču viņiem ir trīsreiz lielāka inflācija, vairāk nekā 7 procenti. Protams, ir jautājums: kā mēs varētu izvairīties no šīs lietas? Jo, redziet, tā problēma ir šāda. Pastāvot augstiem attīstības tempiem, ja fiskālā politika nav pietiekami stingra (savukārt kapacitāte mūsu tautsaimniecības sektorā ir piesātināta), tas nozīmē, ka viss tiek izmantots un ka papildu naudas pieplūšana sektorā nevis dod iespēju izmantot papildu kapacitāti, bet vienkārši pieaug attiecīgo produktu cenas, un, ja pieaug produktu cenas, mēs varam nonākt pie inflācijas spirāles.

Un pirmais, uz ko es gribētu varbūt vērst valdības uzmanību, ir tas, ka ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku ir ļoti rūpīgi jāskatās uz 3 rādītājiem: uz pozitīvu rādītāju kopprodukta pieaugumā... jā, bet tajā pašā laikā ir jautājums arī par inflācijas līmeni. Patlaban inflācijas līmenis ir drusku pakāpies - no divarpus uz trīsarpus procentiem. Ir svarīgi, lai šī inflācija tālāk vairs nepaaugstinātos.

Otrs. Neapšaubāmi, man vēl ir jāpasaka par tādu lietu, kas praktiski ir ļoti svarīga valdības darbā ar budžetu. Kur mēs patlaban atrodamies? Patlaban šāgada rādītāji budžetā ir ļoti pozitīvi, finansu deficīts ir daudz, daudz mazāks, nekā pat bija plānots. Taču ir jāņem vērā, ka faktiskie ienākumi mums nav izpildījušies aptuveni 3% apjomā, bet izdevumi ir ietaupīti apmēram 5% apmērā. Tas nozīmē, ka faktiski finansējums 5% apmērā ir proporcionāli ietaupīts. Parasti finansu gadā neizpilda visu izdevumu daļu, un, ja šī prakse būs arī nākamgad, tad tik tiešām, kā saka finansu ministrs, veidojas rezerve arī finansu deficītam. Šis finansu deficīts var būt mazāks.

Nākamā tēze. Mēs visi runājam par krīzi, taču es gribu pasvītrot, ko pasaules skatījumā pašreiz nozīmē krīze. Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka tur nav vārda “krīze”, bet ir vārds “recesija”. Parasti mēs uzticamies tikai, tā teikt, starptautiskiem informācijas avotiem. Man rokā ir pēdējais žurnāla “Economist” numurs. Lai mēs saprastu, ko nozīmē pasaules recesija, un zinātu, kāda ir pasaules recesijas definīcija... Tad, ja kopprodukta pieaugums ir mazāks par 2%... Tiek plānots, ka nākamgad pasaulē kopējais pieaugums, ja mēs te ierēķinām attīstītās valstis, būs pusotra procenta vidēji. Saprotiet, tur nav vārda “krīze”, bet ir vārds “recesija”! Ir runa par to, ka ir mazāk par 2%... Vai tas ir daudz vai maz? Tas ir pats zemākais rādītājs pēdējos 30 gados.

Nākamā tēze. Visas iepriekšējās recesijas un krīzes atnāk līdz mums. Protams, rodas jautājums, cik ātrā laikā tās atnāk. Iepriekšējā krīze sākās Tālajos Austrumos, tad tā atnāca uz Krieviju, bet no Krievijas atnāca līdz mums. Es ļoti gribu aicināt valdību, lai viņa pievērstu uzmanību arī tā saucamajam negatīvajam scenārijam jeb krīzes scenārijam. Ja skatāmies uz budžeta datiem, tad ir skaidri redzams, ka, ja pieaugums apstājas pie trīsarpus procentiem un tātad ir trīsreiz lielāks nekā vidējais pieaugums Rietumos, tad, protams, budžeta deficīts pāriet stipri pāri Māstrihtas kritērijiem. Ir jābūt rezerves variantam, kā iedarbināt papildu sviras, ja krīzes elementi tomēr atnāktu līdz mūsu valstij. Samērā naivi ir cerēt, ka to naudu, ko tagad pietaupa Rietumos, speciāli atnesīs uz šejieni. Ja naudu pietaupa recesijas apstākļos, tad to pietaupa visā pasaulē. Un, protams, ir jābūt, lūk, šādam taupības scenārijam.

Nākamā tēze, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir jautājums par to lietu, ko pieminēja Kalniņa kungs. Es Kalniņa kungam ļoti daudzos jautājumos nepiekrītu. Mēs kopā strādājām 90.gadu sākumā. Arī es, no emocionālā viedokļa raugoties, ļoti gribētu, lai smagā rūpniecība un vieglā vai vidējā rūpniecība varētu attīstīties. Problēma mūsu valstī ir tā, ka atšķirībā no Latvijas PSR mums nepietiek savas enerģētikas, mums izejvielu bāze ir 1000 kilometru attālumā. Lai kā mēs emocionālā ziņā gribētu, mums ir ļoti grūti izmainīt šo kopprodukta struktūru. Es neticu, ka mēs to varētu izdarīt. Taču es varētu piekrist, ka ir problēma attiecībā uz kredīta procentu likmēm. Paskatieties, kas notiek! Mums ir zema inflācija, tiesa gan, nedaudz pieaugoša, un mums ir labs kopprodukts. Kāpēc starpbanku likmes, dienas nauda, kad viena banka aizdod otrai naudu, mēneša beigās sasniedz gandrīz 8-9%? Kāpēc tomēr kredīta procenti uzņēmējiem vēl arvien ir ļoti augsti? Kāpēc šie rādītāji nepas kopā ar to pozitīvo ainu, kāda ir kopumā tautsaimniecībā? Tas, protams, ir ļoti sarežģīts jautājums. Man nav laika savu viedokli pateikt līdz galam, taču es gribu uzsvērt divas lietas.

Ļoti svarīgi būtu, lai arī valdība - kaut gan tas ir pārsvarā Latvijas Bankas uzdevums - pievērstu uzmanību tam, kā mainās iekšējie uzkrājumi mūsu valstī. Problēma ir tāda, ka mūsu valstī iekšējie uzkrājumi ir vieni no mazākajiem. Tas nozīmē, ka cilvēki vai nu neuzticas bankām, vai viņiem vienkārši nav šādu uzkrājumu. Ja mēs paskatīsimies, kādas ir banku rezerves, tad ieraudzīsim, ka noguldījumi lielākoties ir diemžēl nerezidentu noguldījumi, kas bieži vien ir karstā nauda, kas ienāk un var arī ātri aiziet prom. Tas acīmredzot ir viens no iemesliem, kāpēc bankas neriskē un tomēr tur augstu kredīta procentu likmi, bet augstā kredīta procentu likme, protams, ir pati lielākā problēma mūsu uzņēmumiem, jo pašu kapitāla līmenis ir samērā mazs.

Tāpēc man šķiet, ka Latvijas valdībai attiecībās ar Latvijas Banku, izskatot visus jautājumus par līdzekļu izlietošanu mēneša beigās, par lombardu kredītiem un tā tālāk, šim kontraktam ir jābūt pietiekami augstā līmenī. Jo iznāk tā, ka faktiski tomēr valdība un Latvijas Banka it kā realizē ne pārāk koordinētu politiku. Kaut gan es nevaru teikt, ka būtu ļoti slikta šī sadarbība, tomēr tā varētu būt labāka.

Tālāk. Viena ļoti būtiska lieta. Ir tāda ļoti slikta prakse mūsu valstī - mēs pieņemam budžetu un pēc tam to obligāti grozām. Es aicinu deputātus un arī valdību šoreiz tā nerīkoties. Ņemot vērā, ka ieņēmumu prognoze bija pietiekami konservatīva, pat konservatīvāka nekā Starptautiskā valūtas fonda prognoze, aicinu vienreiz izturēt situāciju un negrozīt budžetu gada vidū. Jo - ko nozīmē budžeta grozījumi, kas veikti gada vidū? It kā tie ir nepieciešami, jo parādās papildu izdevumi. Taču budžetu grozot, pazūd iespēja gūt atskaiti, cik patiesi es esmu plānojis ieņēmumus, cik patiesi es esmu izstrādājis finansēšanas plānu un plānojis izdevumus. Kad gada beigās vai gada vidū budžetu ātri izgroza, tad, pienākot nākamajam gadam un strādājot pie nākamā gada budžeta, pazūd visa sajēga, jo bija viens budžets, bet pēc tam to grozīja, un tad vairs nav skaidrs, ko tad mēs galu galā plānojām. Mums vēl arvien ir lielas problēmas ar ieņēmumu prognozēšanu. Mums praktiski nekad nav izdevies prognozēt, nu, piemēram, ar 1%, 2%, 3% atšķirību... Nav tas izdevies mūsu valstī! Mums prognozēšanas institūcijas nav tik spēcīgas.

Tieši tāpēc es aicinu nevis kārtējo reizi nākt ar priekšlikumiem par grozījumiem budžetā, bet izturēt šo budžetu līdz galam, sevišķi šogad, ja jau budžets pildās ļoti labi. Un tad varēs zināt, vai tā prognoze ir pareiza vai nav un kur tā ir nepareiza. Es zinu, ka nāks ar tādiem priekšlikumiem, iespējams, šogad un, protams, arī nākamgad, bet es aicinu valdību un arī deputātus neiet šo saldo ceļu, jo, patiesību sakot, tas nedod iespējas normāli prognozēt vairākiem gadiem valsts fiskālo attīstību.

Es gribētu pievērsties vēl diviem lietas aspektiem. Ja jūs pētāt budžeta izpildi, tad ir ļoti svarīgi, ka mēs tūlīt strādāsim ar vienu likumdošanas paketi, kuras izskatīšana sekos tūlīt pēc budžeta apspriešanas. Tie ir Pensiju likuma grozījumi. Paskatieties, kāds ir deficīts tagad sociālās apdrošināšanas budžetā! Pensijas sadaļā tas ir stipri samazinājies. Es pat teiktu, ka tas ir gandrīz divreiz mazāks, nekā bija plānots. Jau ir runa par skaitli, kas ir zem 10 miljoniem. Es zinu, ka ir priekšvēlēšanu gads un ir iespējams, ka pensiju likumdošanas sakarā būs ļoti smagas sarunas, bet es tomēr aicinātu tos deputātus, kas ir ar lielāku pieredzi, nesekot 1998.gada pieredzei, jo toreiz faktiski ar vienu lēmumu pilnīgi sabeidza šo sistēmu fiskālā ziņā. Ar milzīgām grūtībām tā ir izlabota. Es aicinu deputātus ļoti rūpīgi pievērsties šai likumprojektu paketei. Jo, redziet, tās izskatīšana sekos pēc budžeta apspriešanas, un, ja tur veic lielas izmaiņas, tad budžets pēc tam ir sabeigts un tas ir jākoriģē.

Un pēdējais jautājums. Ja valdībai ir jābūt arī savam negatīvajam scenārijam un savam rezerves variantam, tad es vienkārši kā tādu sīku piemēru pateikšu vienu lietu, kas ir varbūt drusku provocējoša.

Attiecībā uz likumu par akcīzi naftas produktiem, es jums pateikšu vienu lietu: visi dārgie benzīni, sākot no 92.markas līdz 98.markai, ir ar desmitreiz lielāku akcīzi nekā lētie benzīni, kas ir no 66.markas līdz 76.markai. Vienmēr man ir teikuši, jau tad, kad es biju finansu ministrs, ka šie lētie benzīni ir ļoti vajadzīgi, jo ar tiem brauc laukos un ar tiem strādā mežā. Ja paskatīsieties precīzi struktūru, jūs ieraudzīsiet, ka tas tā nav. Ja jūs tagad ievedat lēto benzīnu, piejaucat tam klāt piedevu un pārdodat to kā dārgo benzīnu, jūs vinnējat - iegūstat gandrīz desmitreiz lielāku akcīzi. Es saprotu, ka, protams, ja nu tik tiešām ir tā, ka ir veselas ražotāju grupas, kas intensīvi izmanto šo lēto benzīnu... Bet viņiem tas ir jāpierāda. Tad, ja īstenojas “melnais” variants un ja depresijas pazīmes parādās mūsu ekonomikā, tad, es domāju, Valsts ieņēmumu dienests varētu būt pats pirmais, kas varētu nākt ar tādu pavisam vienkārši administrējamu priekšlikumu, ka ir viena tipa benzīns un visam benzīnam ir viena akcīze, nevis dažādas. Man saka, ka, lētam benzīnam jaucot klāt piedevu, var panākt labāku akcīzi šai piedevai, uzlikt desmitkārt lielāku akcīzi, bet tās ir absolūtas muļķības, jo piedeva, kuru jūs liekat klāt lētajam benzīnam, ir
1:10 000. Viens piliens uz spaini!

Es šos jautājumus uzdevu tad, kad es biju finansu ministrs. Man nav skaidrs, kāpēc visus šos gadus, arī krīzes gadus, Valsts ieņēmumu dienests nav nācis ar šādu priekšlikumu valdībā.

Ir it kā tā: ja jūs gribat strādāt, jums ir dīzeļdegviela, kam ir zemāka akcīze, bet, kad jūs braucat ar benzīnu, tad braucat ar benzīnu, kas ir ar vienādu akcīzes nodokli. Taču jautājums, protams, ir valdības ziņā.

Noslēgumā es gribu pateikt, ka budžets ir sabalansēts, pastāvot pie nosacījuma, ka būs attīstība tik strauja, kāda ir paredzēta. Es tomēr ceru, ka deficīts būs mazāks. Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka es ceru, ka valdībai, kā es dzirdēju finansu ministra runā, ir arī tā saucamie krīzes varianti, un aicinu deputātus izturēties pret šo budžetu kā pret galējiem izdevumiem, kas ir iespējami šajā valstī nākamajā gadā. Un jebkurš priekšlikums par izdevumu palielināšanu ir jāsaista ar līdzekļu atrašanu nevis uz budžeta deficīta rēķina, bet citā ieņēmumu sfērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! No ļoti daudzajiem jautājumiem, kurus mēs izskatām Saeimas komisijās, kā arī sēdēs, gada budžeta pieņemšana ir visnozīmīgākā. Pavirši saplānojot esošos līdzekļus, var iegūt daudz mazāku pozitīvo efektu nekā tad, ja to izlietojumu rūpīgi plāno.

Diemžēl desmit neatkarības gados vēl neviena valdība nav varējusi teikt, ka naudas līdzekļu pietiek. Katra budžeta sagatavošana sākas ar vārdiem: “Naudas nav!” Diemžēl desmit gados neviena valdība nav arī varējusi tikt galā ar slikto nodokļu iekasēšanu, ar kontrabandu, ar naudas aizplūšanu garām Valsts kasei. Tas, protams, nav viegli, vēl jo vairāk šajā pārejas periodā. Taču nepadarāmu darbu nav. Tikai par katru cenu ir jānovērš iemesli un jāsoda šā procesa atbalstītāji, un, spriežot pēc visa, kas šobrīd notiek Latvijā, arī tāds process ir laikam sācies.

Arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšana vēl nav vajadzīgajā līmenī. Tā, piemēram, Reģionālajā fondā ir nepieciešami 2 miljoni latu esošo saistību segšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem katrā lauku teritorijā, bet iedalīti ir tikai 0,992 miljoni latu. Tātad ar šo līdzekļu daudzumu nevar segt esošās saistības, bet rindā stāv daudz jaunu projektu. Neiedalot pietiekami daudz līdzekļu, mēs graujam lauku ļaužu aktivitāti, kuru nebija nemaz tik viegli atmodināt.

Pēdējās nedēļās visvairāk “griež ausīs” informācija par Starptautiskā valūtas fonda iebildumiem pret 2,4% lielo budžeta deficītu. Mēs tiekam bārti, mums tiek aizrādīts, mums tiek pat draudēts. Taču ir jautājums par to, kur šī nauda tiks ieguldīta. Ja šī nauda tiks ieguldīta attīstībā, tad būs arī atdeve, jo tā ir vecu vecā patiesība, ka santīms pelna santīmu. Un cik gan tomēr ļoti daudz neizdevīgu aizņēmumu mums savulaik Starptautiskais valūtas fonds ir uzspiedis! Tiem sekojuši arī politiskie nosacījumi. Jāpiemin kaut vai tas aizdevums no Starptautiskā valūtas fonda, ko mums uzspieda Ķeguma atjaunošanai. Ķeguma reorganizācija bija jāveic. Aizņēmumu tajā laikā kompānija varēja dabūt uz daudz izdevīgākiem noteikumiem un bez politiskiem nosacījumiem. Un tad nebūtu arī norādītas izpildošās firmas, un acīmredzot būtu iegādāti arī daudz ekonomiskāki agregāti. Starptautiskais valūtas fonds nu vēlas, lai mēs paņemtu vēl 100 miljonus hidrobūvju nostiprināšanai, kaut arī aprēķini tika veikti pēc viņu pasūtījuma... Varētu minēt ļoti daudz tādu piemēru.

Es gan tik sīki pie šā jautājuma nepakavēšos kā Godmaņa kungs, bet gribu minēt vienu tādu piemēru: ja es aizņemos no kāda 1000 latu, tad šim aizdevējam nebūt nav tiesību nākt manā mājā un komandēt, kādā valodā man runāt, ko pirkt, ko ēst un kā ģērbties. Viņam ir tikai tiesības paņemt no manis aizdevuma procentus, ne vairāk.

Un tāpēc es šodien aicinu atbalstīt valdības sagatavoto Budžeta likuma projektu un to pavadošos likumprojektus, jo likumprojekts tiešām ir tapis ilgu laiku, gatavots, ilgi un smagi debatējot un meklējot kompromisus. Budžeta pieņemšanas novilcināšana tikai kavēs normālu saimnieciskā gada uzsākšanu nākamajā periodā. Un katrs haoss rada nākamo haosu. Tāpēc aicinu šodien atbalstīt iesniegto budžeta projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Atļaujiet piedalīties debatēs un izteikt savas domas par situāciju veselības aprūpē, jomā, kas šā gada laikā pārvērtās līdz nepazīšanai, ļaužu izpratnē kļūstot no samērā mazsvarīgas tēmas par aktualitāti numur viens. Tas rāda, ka pašreizējā situācija, kas ir veselības aprūpē, uztrauc visu sabiedrību un gada laikā ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu. Kāds tad ir stāvoklis budžetā? 160 miljoni latu atvēlēti veselības aprūpei, no tiem 88 miljoni nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kā piesaistītā daļa ir šie 28,4%... Un 70 miljoni ir kā valsts dotācija, 3 miljoni - kā maksas pakalpojumi. Nepilnus 20 miljonus valdība ir pielikusi klāt, un uzreiz pateikšu, ka Sabiedrības veselības apakškomisijas, kura ir strādājusi pie šiem jautājumiem, un arī manā izpratnē tas bija vienīgais pareizais solis. Bet vai tā ir uzvara? Vai tas ir panākums? Es domāju, ka lepoties nav par ko. Vienīgais, ko valdība ir izdarījusi, ir tas, ka tā ir vienīgo pareizo soli spērusi - dzēsusi ugunsgrēku. Tātad izbraukusi uz notikuma vietu - veselības aprūpi Latvijā - , dzēsusi ugunsgrēku un novērsusi tās neatgriezeniskās sekas, kuras varēja iestāties, ja šis solis netiktu sperts. Un nav nekādu garantiju, ka tieši pēc gada nebūs tieši šajā zālē jāatgriežas pie šīs pašas diskusijas, jo arī tajā mājā, kur šis ugunsgrēks bija iesācies, daudz kas ir jāpārkārto. Es esmu tālu no tā, lai šūpotu mūsu koalīciju vai uzveltu visu vainu Labklājības ministrijai vai ministram. Nē! Kā es jau teicu, gada laikā šī problēma no nozares problēmas ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu. Veselības aprūpes jomā ir nobriedusi revolucionāra situācija, kuru raksturo klasiskas, vēl no skolas laikiem labi zināmas iezīmes: augšas vairs nevar valdīt ar vecām metodēm, bet apakšas nav ar mieru... Šī situācija neapmierina nedz medicīnas darbiniekus, nedz arī mūs visus, pacientus, jo veselības aprūpe ar katru gadu kļūst mazāk droša un arvien mazāk apmierina sabiedrības intereses.

Šeit ir pie kā strādāt. Kaut vai tā pati naudas plūsma… Kaut gan mēs esam pasludinājuši apdrošināšanu, šeit ir iestrādātas ārkārtīgi daudzas un lielas pretrunas. Jāpiemin kaut vai tā pati finansu plūsma. Katra gada sākumā Labklājības ministrija sagatavo vēl 1998.gadā pieņemtu Ministru kabineta noteikumu - tie ir par veselības aprūpes finansēšanu - labojumus, tur tiek izstrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, kaut vai tādu un tādu zāļu lietošana un izrakstīšana. Labklājības ministrijas ierēdņi tādējādi cenšas panākt labāku finansēšanu, izmantot šos noteikumus kā sviru. Tad gada beigās tiek pieņemts budžets, kas ietver arī veselības aprūpei veltītu sadaļu, kura nosaka to reālo, iespējamo finansējumu, to reālo bāzi. Noteikumi un reālā situācija, kas tiek apzināta budžetā, atšķiras, turklāt atšķiras diezgan lielā mērā. Ģimenes ārsti izraksta zāles, vadoties pēc šiem noteikumiem, bet izskatās, ka tāda apjoma palīdzībai naudas budžetā nav, un tad ar slimokasu ierēdņu mehānismu cenšas šo situāciju kaut kādā veidā sabalansēt, iekļaut paredzētajos rāmjos. Sāk iekasēt naudu, atskaitīt no ģimenes ārstu atalgojuma, un sākas visādas tiesu lietas. Ģimenes ārsti pārliecinoši uzvar, vēršoties tiesā un attiesājot no slimokasēm šo nepareizi ieturēto naudu.

Tagad jautājums numur viens ir tas, ka veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem ir jāatbilst budžeta iespējām. Tikko kā tiek pieņemts budžets, ir jāsaved adekvātā kārtībā arī veselības aprūpes finansēšanas noteikumi, lai tie būtu pilnīgi atbilstoši un nebūtu šādu pretrunu. Šīs “šķēres” ir nekavējoties jālikvidē.

Divreiz Sabiedrības veselības apakškomisija bija ķērusies pie Veselības aprūpes organizēšanas pamatprincipu likuma vai likuma par veselības aprūpes finansēšanas principiem izskatīšanas. Abas reizes šis process netika novests līdz galam. Gan viens, gan otrs Labklājības ministrijas sagatavotais variants izrādījās nespējīgs dzīvot. Pēdējais tika atsaukts, Labklājības ministrija to atsauca, tika solīts jauns, taču šis likums līdz šim vēl nav sagatavots un pieņemts. Es domāju, ka vēl šajā Saeimā, atlikušos 11 mēnešos, mēs varētu pieņemt šādu likumu, kurš beigu beigās visas šīs problēmas paceltu likuma līmenī, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, likvidētu ierēdņu patvaļu un noteiktu skaidrus “spēles noteikumus” attiecībā uz veselības aprūpes finansēšanu.

Vēl viens aplams un, manuprāt, noteikti labojams faktors pašreiz ir zemais medicīnas darbinieku atalgojums. Cenšoties atrisināt šo problēmu, mēs esam aizgājuši tik tālu, ka dažādos līmeņos, pat līdz ministra līmenim, atzīstam, ka ārstam ir tiesības saņemt no pacienta pateicību naudas izteiksmē. Jā, es esmu par maksas pakalpojumiem, tiem ir jābūt, tiem ir jāpaplašinās. Ir jāmāk no maksātspējīgajiem paņemt naudu, bet šajā sakarā ir viens “bet” - par šiem pakalpojumiem jau vienreiz ir samaksājusi valsts. Samaksājusi diezgan zemā, varbūt nepietiekamā līmenī, bet jau ir samaksājusi. Šī pretruna ir jānovērš. Maksas pakalpojumiem ir jābūt, šādai naudas iekasēšanai ir jānotiek, bet tā ir jāveic normālā, civilizētā veidā, lai tiešām varētu bagātināt veselības aprūpes budžetu.

Ļoti sāpīga lieta ir veselības aprūpē esošās situācijas apzināšana, jauno tehnisko iespēju un tehnoloģiju pareiza izmantošana.

Godājamie kolēģi! Mums Latvijā nav Bermudu trijstūra, tas ir citā pasaules vietā. Taču mums ir Biķernieku trijstūris vai četrstūris, kur dažu minūšu brauciena attālumā ir četri kompjūtertomogrāfijas aparāti un viens kodolmagnētiskās rezonanses aparāts. Neapšaubāms ir visu šo cienījamo ārstniecības iestāžu vadītāju zvērests nodrošināt šo iestāžu veiksmīgu darbu. Taču mēs esam pliki un nabagi. Un droši vien kādam ir jākoordinē šis darbs - jāizvēlas, ko pirkt un ko nepirkt, kur ko izvietot. Jūs nupat dzirdējāt pēdējo skandālu - vakardien saplīsa Latvijā vienīgais datorangiogrāfs, kas atradās Stradiņa slimnīcā. Igaunijā tādu ir 11, Lietuvā - 4. Tā ir absolūti nepieciešama lieta 21.gadsimtā, jo sirds un asinsvadu slimības pašreiz ir nāves iemesls nr.1. Attiecīgos akūtos un hroniskos slimniekus izmeklēt bez datorangiogrāfa nav iespējams. Mums ir nepieciešami vismaz divi šādi aparāti, lai, vienam nedarbojoties, varētu lietot otru. Tas ir absolūti nepieciešams! Taču mums ir tikai viens nolietojies, savus resursus izsmēlis, pusdzīvs datorangiogrāfs. Visas šīs lietas ir jākoordinē. Tas nav nekas neiespējams.

Protams, nākamā lieta, par ko mēs ļoti bieži runājam, ir obligātā veselības apdrošināšana. Vai tā ir panaceja, izeja no situācijas? Sabiedrība ir nonākusi savā izpratnē tik tālu, ka ir gatava runāt un diskutēt par šīm lietām. Jo pat tādās ārkārtīgi bagātās valstīs, kuras lieto tādu pašu veselības aprūpes finansēšanas modeli kā Latvijā - es varu nosaukt Lielbritāniju un Zviedriju -, ik pa desmit gadiem uzvirmo milzīgas kaislības sakarā ar šiem sabiedrības procesiem - māsu streikiem, slimnīcu gultu skaita krasu samazināšanu. Tajās iesaistās pasaules mēroga politiķi - tādi kā Karls Bilts un Margarita Tečere -, kas ar visu savu ietekmi un milzīgo spēku un finansēm ik pa desmit gadiem šo sociālistisko veselības aprūpes finansēšanas modeli kaut kādā veidā krasi sakārto, samazinot izdevumus, slimnīcu skaitu, gultu skaitu, “nogriežot” visu to, ar ko, ekstensīvi attīstoties, šī sistēma desmit gadu laikā apaug.

Es domāju, ka mums ir jāiet drusku cits ceļš - jāizvēlas Nīderlandes tipa modelis, kur valsts finansējumam līdzās ir obligātā apdrošināšana, kur ir arī maksas pakalpojumi, un no šiem trim avotiem veidojas stabili prognozējama finansētā veselības aprūpe. Taču tad mums ir nepieciešams šis likums par veselības aprūpes organizēšanu, tas mums ir jāizdiskutē arī sabiedrībā, un gandrīz vai referenduma ceļā jāizšķiras par to, ka strādājošie (protams, pastāvot arī pārējo nodokļu pakāpeniskas samazināšanas tendencei) tiek apdrošināti, un tur piedalās gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Citas izejas mums vienkārši nav, jo šos 160 miljonus mēs nekad nedubultosim. Nekad! Un tas viss ir nepieciešams, lai mums būtu droša, attīstīta veselības aprūpes sistēma, ar kuru būtu apmierināti visi - gan tie, kuri tur strādā, gan mēs visi, kuri sēž šajā zālē vai kuri klausās pie radioaparātiem, kuri mums uzticas un no kuriem mēs visi esam atkarīgi.

Godājamie kolēģi! Es atbalstu esošo priekšlikumu. Ir ļoti labi, ka šie nedaudz mazāk kā 20 miljoni tika piešķirti, taču, neizvērtējot esošo situāciju un nesākot pašas sistēmas pārkārtošanu, es nedomāju, ka mums izdosies izkļūt no šīm grūtībām un problēmām un līdz galam pārvarēt krīzi veselības aprūpē.

Šī situācija ir pietiekami aktuāla, un es domāju, ka mums nav jābaidās no tās apzināšanas un risināšanas arī pirmsvēlēšanu gadā. Tas nebūt nav šķērslis, jo sabiedrība gaida pārmaiņas šajā jomā. Mēs esam novērsuši ugunsgrēku, taču tagad mums ir jāsāk risināt pamatproblēmas.

Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par izglītības budžetu, par izglītības budžetu 2002.gadā. Savā runā finansu ministrs jau atzīmēja to, ka īstenībā šī ir pirmā valdība, kura ir ne tikai formāli noteikusi prioritātes, bet šīs prioritātes ir nodrošinājusi ar reāliem un nopietniem finansu papildu līdzekļiem. Ja izlasām paskaidrojumus, tad skaidri redzam, ka prioritāte nr.2 ir uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana, un tas nozīmē, ka budžeta prioritāte ir izglītība un tās atbilstība darba tirgum. Līdz ar to, papētot tālāk konkrētos palielinājumus, mēs redzam, ka šis budžets tiešām ir vērtējams pozitīvi, pie tam pozitīvi ar lielo plus zīmi, jo daudzās pozīcijās ir ļoti nopietns finansu papildinājums, un, protams, pirmām kārtām var minēt skolotāju algas, kuras tiek paredzēts paaugstināt atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajai shēmai. Vienmēr var vēlēties vairāk, bet tas katrā ziņā vieš uzticību, ka valdība ir spējīga konsekventi realizēt kādas reformas, šinī gadījumā tā ir skolotāju darba samaksas reforma. Tāpat papildus 1 miljons ir paredzēts skolu informatizācijai, kas ir par 30% vairāk, nekā bija līdzšinējos gados, un kopumā nākamgad šim mērķim skolām tiks atvēlēti trīsarpus miljoni latu. Tas ir ļoti būtiski, lai mācību iestādes varētu mācīt bērnus atbilstoši tām metodēm, kādas pašlaik ir nepieciešamas.

Studiju kreditēšana - plus 1,3 miljoni. Tā ir miljonu vērta pozīcija vēl papildus. Ir arī citas pozīcijas, kur varbūt nav tik lielu skaitļu, bet tās ir ļoti nozīmīgas, piemēram, mācību grāmatas latviešu valodā mazākumtautību skolām un tā tālāk.

Vēl viena miljonu vērta pozīcija ir piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana skolai, un jāteic, ka tas ir absolūti apsveicami. Vienīgi ir nedaudz žēl, jo tieši šo pašu ideju varēja realizēt, jau sākot ar 2000.gadu. Tagad tā tiks realizēta tikai ar 2002.gadu. Un beidzot var teikt, ka tas ir pietiekams izpratnes līmenis par šo problēmu, jo tie paši politiķi, kuri pirms pāris gadiem mainīja likumdošanu un izslēdza no Izglītības likuma šo punktu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai, tagad ir gatavi, nedaudz palielinot budžeta deficītu, atrisināt šo problēmu. Budžeta situācija ir tieši tāda pati, taču beidzot 27 000 bērnu sagatavošana skolai (tieši tik daudz bērnu parasti sāk mācību gaitas 1.klasē) ir svarīgāka nekā viena simtā daļa no budžeta deficīta jeb 0,02% no budžeta kopumā. Tātad tās ir lietas, kur īstenībā ir vajadzīga tikai griba, un tagad šo gribu valdība ir parādījusi.

Protams, būtu godīgi minēt arī to, kā diemžēl budžetā nav, piemēram, investīciju apjoms infrastruktūrai ir palicis iepriekšējā gada līmenī, - plus vai mīnus nulle. Ir problēmas, kuras būs jācenšas risināt un atrisināt uz otro lasījumu, piemēram, kā tādu es varētu minēt permanento problēmu, kā realizēt principu, lai nauda sekotu līdzi bērnam. Izpratne par šo nepieciešamību ir radusies jau sen, taču mehānisma, kā to realizēt, nav vēl līdz šim brīdim, un visasāk, es domāju, nākamgad to jutīs tās skolas, kuras nav dibinājusi ne valsts, ne pašvaldība, tātad - privātās skolas un arī baznīcu mācību iestādes, jo pavasarī mainītais likums paredz pilnīgi vienādus nosacījumus visiem bērniem, neskatoties uz to, kurā mācību iestādē viņi mācīsies, nodrošinot Ministru kabineta noteikto minimālo finansējumu. Šīs izmaiņas tika izdarītas pavasarī. Ministru kabineta noteikumi par līdzekļu minimumu uz vienu izglītojamo attiecīgajā programmā ir izstrādāti, bet mehānisma, kā šo principu ieviest, joprojām nav.

Protams, nevar teikt, ka nebūtu uzlabojumu arī attiecībā uz privātskolu finansējumu, jo tur finansējums ir pusotras reizes lielāks, taču tas būs absolūti nepietiekams, lai finansētu atbilstoši likuma prasībām... Ir stipri diskutējams šis vecais princips, ka privātskolām ir atsevišķa budžeta pozīcija, jo, kaut gan katram bērnam it kā ir paredzēts finansējums no kopējā izglītībai paredzētā finansējuma un katram bērnam pienākas viena maza daļiņa, šī atsevišķā budžeta pozīcija nedod iespēju elastīgi plānot un realizēt šo budžetu. Un tad var arī jautāt: ko darīt tādā situācijā, piemēram, nākamā gada 1.septembrī, kad viens bērns no Aglonas internātģimnāzijas iedomāsies pāriet uz Aglonas katoļu ģimnāziju? Vai tāpēc nāksies mainīt budžetu? Bet tur ir paredzēta ļoti precīza prognozētā summa, un tas atsevišķām budžeta pozīcijām nedod iespēju elastīgi lietot šo finansējumu.

Es domāju, ka šis jautājums ir jārisina daudz plašāk, jo finansējums katram bērnam vai arī princips “nauda seko bērnam” ir jārisina kopā ar pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, kura, kā tas ir paredzēts valdības deklarācijā, jau sen bija jāvienkāršo. Bez tam tas ir jārisina kopā ar reģionālo reformu, jo atstāt katram pagastam atbildību par savu skolu - tas nozīmētu rajona līmenī bremzēt skolu tīkla optimizāciju un citus tamlīdzīgus jautājumus. Tā ka šī ir kompleksa problēma.

Taču, ja mēs runājam par problēmām jau nākamajā līmenī, tad, es domāju, ir jāatzīst, ka izglītība Latvijā attīstās ekstensīvi. Ko nozīmē -ekstensīvi? Šinī gadījumā tas nozīmē, ka ir daudzas atsevišķas un pārsvarā gadījumu pozitīvi vērtējamas aktivitātes, kuras tomēr nav savstarpēji koordinētas, nav savstarpēji pēctecīgas, tās nepapildina cita citu.

Daudzkārt mēs sākam kaut ko pētīt un sākam daudzus procesus no nulles. Piemēram, tagad ir aktivizējušās arī nevalstiskās organizācijas, un nupat Sorosa fonds prezentēja savu, kā viņi lielījās, pirmo, visaptverošo pētījumu izglītībā. Tas nekas, ka ir aizmirsts pirms diviem gadiem veiktais OECD pētījums par izglītības politiku Latvijā un ka tas bija pilnīgi strukturēti par visiem izglītības veidiem un pakāpēm veikts pētījums. Iespējams, ka Sorosa fonda aktivitātes ir pamatotas, jo šis iepriekš veiktais pētījums ir nedaudz piemirsies, bet nākamais solis - izglītības attīstības programma, kas bija jāizstrādā uz šā pētījuma pamata, pagaidām netiek sperts...

Visas lietas ir savstarpēji saistītas, un skolotāju algu reforma vien nedos gaidāmo rezultātu. Ja mēs sakām, ka ir plus 10% budžetā, tad mums ir tiesības pajautāt, vai mums būs arī plus 10% kvalitāte pēc šīs nākamās algu reformas realizācijas. Es varētu teikt, ka droši vien ne. Diemžēl! Jo izglītības kvalitāte ir atkarīga nevis no algas, bet tieši no mācību pasniedzēja un pasniegšanas kvalitātes, bet tas savukārt ir saistīts ar tālākās izglītības sistēmu, ar darba novērtēšanas principiem, tātad no šīs trīsvienības. Var teikt, darba samaksai ir jābūt saistītai ar divām iepriekš minētajām sistēmām, tikai tad tā darbosies un dos pozitīvu rezultātu.

Tālākajai izglītībai ir paredzēti tikai plus 100 tūkstoši, tātad kopumā būs 400 tūkstoši nākamajā gadā. Vai tas ir pietiekami vai ne? Tie ir 8 lati katram skolotājam. Tiesnešiem mēs šajā pašā budžetā paredzēsim 20 reižu lielāku summu, tātad viena tiesneša kvalifikācijas celšanai un tās nodrošināšanai. Es nesaku, ka tiesnešiem nevajag celt kvalifikāciju. Es runāju par to, ka šie jautājumi ir jārisina un jāskata kompleksi. Un es ļoti, ļoti gribētu cerēt, ka attiecībā uz izglītību šī Saeima tomēr izpildīs savu pienākumu un to, kas paredzēts Izglītības likumā, - apstiprinās izglītības attīstības programmu ilgākam laikam, kas dotu iespēju intensīvi attīstīt izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka aktivitātes būtu koordinētas, pasākumi būtu koordinēti un pēctecīgi, un tad mums daudzkārt nebūtu jāsāk no nulles, tad šāda sistēma, šāda attīstības programma dotu iespēju papildu finansējumu, lielo papildu finansējumu, plus 11 miljonus izmantot daudz, daudz efektīvāk.

Tā ka kopumā vēlreiz gribu uzsvērt absolūti pozitīvo viedokli un attieksmi par šāgada budžetu, kurš dos iespēju atrisināt ļoti daudzas problēmas izglītībā un arī citur, kā arī ļaus domāt par ilgtermiņa attīstības principiem, kas dos iespējas šo finansējumu izmantot daudz efektīvāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es no šīs tribīnes gribētu izteikt savu atzinību budžeta sastādītājiem par to, ka viņi konsekventi ir ievērojuši savas ideoloģiskās nostādnes un ka budžets ir absolūti liberāls. Tas, protams, nenozīmē, ka budžets man patīk.

Es šodien nerunāšu par skaitļiem, tāpēc ka, manuprāt, skaitļi, kas redzami budžeta apspriešanā… tur daži desmiti, simti vai tūkstoši latu nav būtiski, jo mēs pieļaujam savā valstī tādu situāciju, ka miljoniem latu valsts naudas bez Saeimas akcepta var tikt iztērēti, un neviens par to neatbild. Konkrēti šeit es to gribu teikt par Latvijas Banku un 15 miljoniem, kuri tika ieguldīti privātuzņēmumā - Pirmajā komercbankā, atpakaļ saņemot tikai 2 miljonus, un, ja valdošajai koalīcijai tas šķiet normāli, tad par skaitļiem, kā saka, nav ko runāt.

Es runāšu par principiem. Un man ir viens lūgums valdošajai koalīcijai - būt atklātiem un pateikt katra likuma grozījuma faktiskos mērķus. Ja mēs runājam - un to var redzēt pēc nodokļu sistēmas pārbīdes akcenta -, ka ienākuma nodokļa atlaides, kas paredzētas 3% apmērā, ir domātas uzņēmējdarbības attīstībai, tad vajadzētu atklāti pateikt, ka šī atlaide tādā veidā ir domāta tiem uzņēmumiem un iestādēm, kurām ir liela peļņa, ka tā ir paredzēta viņu ienākumu palielināšanai, nebūt nesaistot šā ienākuma pieauguma līmeni ar ieguldījumiem ražošanā.

Jau no pieredzes, no pagātnes mēs to redzam. Pavisam nesen, kad samazināja akcīzes nodokli par 3 santīmiem, Bērziņa kungs uzstājās ar spožiem aprēķiniem, cik ļoti tas veicināšot ražošanu, cik ļoti ražotājiem pieaugšot peļņa, un nu mēs praksē redzam, ka benzīna un citas degvielas cena ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga, un vienīgie ieguvēji no šā pasākuma bija benzīna tirgotāji.

Ja man būtu jāsaka moto šim budžetam, tad es to formulētu tā: “Lai bagātie kļūst bagātāki!” Protams, tas nav slikti, un arī mēs neesam pret to, ka Latvijā būtu bagāti cilvēki. Tikai nelaime ir tā, ka situācijā, kad netiek gādāts par ražošanas attīstību, viena slāņa bagātība var pieaugt tikai uz lielākās daļas nabadzības pieauguma rēķina. Un mēs esam pret to.

Lai pamatotu šo savu tēzi, paskatīsimies piedāvāto nodokļu pieaugumu. Nav jau tikai samazināti nodokļi, nodokļi tiek arī palielināti, kaut vai, teiksim, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva. Protams, ceļi ir slikti, naudas nepietiek, bet es jums gribu teikt, ka ceļi ir slikti ne tikai tāpēc, ka trūkst naudas šiem ceļiem, bet arī tāpēc, ka ceļi tiek nesaprātīgi ekspluatēti. Ja mēs paskatāmies ceļus ar normālu asfalta segumu, kas tagad sāk atgādināt kartupeļu vagas, tad, neapšaubāmi, secinājums ir tāds, ka šeit ceļus ekspluatē ar kravām, kuras nav piemērotas šim segumam. Un bieži vien lauku ceļiem vienas cirsmas kokmateriālu izvešana nodara lielākus zaudējumus, nekā ir visu kokmateriālu vērtība, kas tiek iegūta, taču, skatoties uz nodokli, kas tiek piedāvāts, tieši šo pieaugumu, redzam, ka tas visvairāk ietekmēs ceļu slikto stāvokli… nodokļa pieaugums ir samazināts… tas mazāk skars tos cilvēkus, kuri izbrauc ar vieglo mašīnu, un bieži vien nabadzīgie cilvēki izbrauc tikai pāris mēnešu vasaras laikā, bet šiem cilvēkiem nav paredzēta iespēja šo nodokli maksāt tikai par periodu, kurā viņi ceļus izmanto. Tas, mūsu skatījumā, ir netaisnīgi.

Ja mēs paskatāmies pārējo nodokļu pieaugumu, tātad pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu, kuru paredzēts tagad ieviest gan komunālajiem maksājumiem, gan grāmatām, gan medikamentiem…. Nu var jau, protams, teikt, ka visi vienādi maksās šos nodokļus - gan bagātie, gan nabagie... Taču, ja mēs relatīvi skatāmies, tad viens lats no desmit latiem, kas paliek trūcīgas ģimenes rīcībā, jau ir desmit procenti, bet viens lats no tūkstoš latiem ir tikai 0,1 procents. Tātad relatīvi šis nodokļu slogs atkal tiek palielināts tieši mazturīgajiem.

Es gribētu teikt, ka faktiski pašreizējā valdošā koalīcija, turoties pie saviem principiem - es vēlreiz saku, ka man ir cieņa pret to, ka viņi turas pie principiem -, labāku budžetu sastādīt nevarēja, bet, neskatoties uz visu to, es nevarēšu atbalstīt šo budžetu tieši savu principu dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs pirmajā lasījumā izskatām vienu no svarīgākajiem likumprojektiem - likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam, kā arī to pavadošos likumprojektus. Juridiskā komisija vairākas dienas savās sēdēs ļoti rūpīgi analizēja šo likumu paketi, un varu teikt, ka Budžeta likuma izskatīšanā un šīs paketes izskatīšanā Juridiskajai komisijai ir izveidojusies zināma sistēma.

Tātad šajā likumprojektu paketes izskatīšanā mēs faktiski to sadalām divās daļās. Izskatot šo likumprojektu paketi, mēs vienmēr aicinām padomdevējus uz savām sēdēm, un šīs sēdes tiešām tiek apmeklētas, ja tā var teikt, no valsts augstāko konstitucionālo institūciju vadītāju puses. Tajās piedalās Satversmes tiesa tās priekšsēdētāja personā, Augstākā tiesa tās priekšsēdētāja personā, Valsts kontrole valsts kontroliera personā, piedalās arī Valsts prezidentes Kancelejas direktors un ģenerālprokurors.

Bez tam (apmēram otrajā daļā) mēs izskatām jautājumus, kas saistīti ar Tieslietu ministrijas budžetu, ar apgabaltiesu un rajonu tiesu budžetu. Un ko tad mēs esam varējuši konstatēt katrā budžeta izskatīšanas reizē jau no 1998.gada? Mēs konstatējam to, ka šīs augstākās institūcijas nerod dialoga iespēju ar Finansu ministrijas attiecīgajiem ierēdņiem, ka šīm augstākajām institūcijām arī nevar būt nekāda politiska atbalsta Ministru kabineta sēdēs. Tātad mēs konstatējam, ka šīs augstākās institūcijas to vadītāju personā ne visas var piedalīties Ministru kabineta sēdēs un aizstāvēt savu budžetu, jo ne visām tām likums paredz šādas klātbūtnes iespēju.

Man negribētos šeit vilkt kaut kādas paralēles un apgalvot, ka tas fakts, ka ģenerālprokurors un valsts kontrolieris saskaņā ar likumu ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdēs vai, ka teiksim, šīs institūcijas veic zināmas kontroles izpildvarā, būtu par iemeslu, kāpēc šīs institūcijas ir apmierinātas ar savu budžeta pieprasījumu, ar to dialogu, kas vismaz veidojas, un ar tiem pamatprasījumiem, kas viņiem ir ietverti budžeta jautājumos.

Savukārt to nevar teikt nedz par Satversmes tiesu, nedz par Augstāko tiesu, nedz par Valsts prezidenta institūciju, un tāpēc Juridiskā komisija jau vairākus gadus ir sniegusi grozījumus likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību”, vēlreiz pasvītrojot - un arī tagad tāds ir Juridiskās komisijas
viedoklis -, ka attiecībā uz šīm institūcijām budžeta formēšanas kārtība būtu jāgroza.

Es neesmu pārliecināts, ka mums, teiksim, derētu tādas metodes, ka tiesas un valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni iesniedz savus budžetus pa tiešo parlamentā, apejot Finansu ministriju vai apejot Ministru kabinetu. Es domāju, ka diez vai šis pats radikālākais piedāvājums, kas izskan no šo amatpersonu mutes un izskan arī presē, būtu pats labākais variants, taču es šeit citēšu viena šīs sanāksmes Juridiskās komisijas dalībnieka vārdus, kurš sacīja, ka, pastāvot esošajai kārtībai, šīm institūcijām nav iespējams aizstāvēt sava budžeta pozīcijas politiskā līmenī.

Tātad, ja nav iespējams aizstāvēt šīs budžeta pozīcijas politiskā līmenī, tad mums ir jāveido likumdošanā tādi mehānismi, lai tās varas institūcijas, līdzīgi kā tas ir ar likumdevējas varas institūcijām... lai šo pozīciju nepolitiska aizstāvība tiktu nodrošināta likumā noteiktā kārtībā, tā, kā to dara citās civilizētās Eiropas valstīs, kuru pulkā mēs traucamies iekļūt. Tur tik tiešām šiem valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem ir sava, savādāka budžeta formēšanas kārtība, savādāki budžeta formēšanas noteikumi. Mēs nevaram runāt par Valsts prezidentes neatkarību, nevaram runāt par Satversmes tiesas neatkarību, nevaram runāt par Augstākās tiesas un citu valsts varas augstāko konstitucionālo orgānu, to skaitā arī Ministru kabineta, neatkarību no parlamenta, ja budžeta formēšanas gaitā netiek likumdošanā iestrādāta specifiska kārtība, kādā tiek nodrošināta šo institūciju finansiālā un tātad arī praktiskā neatkarība. Mēs to iestrādājām likumā “Par budžetu un finansu vadību”... Pēc tam, kad bija mēģinājumi šos pantus izslēgt, vēlreiz nostiprinājām principus, ka parlamentam šī budžeta formēšana ir nedaudz savādāka un ka arī šo pieprasījumu ceļš caur Finansu ministriju ir nedaudz savādāks. Mēs pasvītrojām arī zināmu Ministru kabineta autonomiju no parlamenta, kas panākama ar dažādiem rezerves fondiem un citiem mehānismiem. Mums šobrīd ir jāsper nākamie soļi, jāveic tālāka sakārtošana - jānodrošina arī pārējo augstāko valsts varas konstitucionālo orgānu finansiālā neatkarība un tiesu varas budžeta neatkarība.

Kāds ir šo institūciju budžeta stāvoklis, ko mēs Juridiskajā komisijā konstatējām? Augstākajai tiesai ne par vienu latu budžets nav mainījies. Nu, varbūt jāpriecājas, ka nav samazinājies. Taču Augstākās tiesas pārstāvji uzsver, ka nav paredzēti kādi 55 000 latu tiesnešu sociālajām garantijām, 26 000 latu -tiesvedības nodrošināšanai, 23 tūkstoši latu - materiāli tehniskajai bāzei. Savukārt Valsts kontrolei ir noticis līdzekļu palielinājums, un diezgan labi ir, kā jau es teicu, apmierinātas Valsts kontroles prasības: 50 tūkstoši ir piešķirti sakarā ar funkciju paplašināšanos, 132 tūkstoši - saskaņā ar grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Protams, valdībai ir vēl jādomā par Valsts kontroles ēkas stāvokli.

Par Satversmes tiesu jāteic, ka tai nav noticis līdzekļu palielinājums, bet ir noticis to samazinājums. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija un parlaments nupat izdarīja grozījumus likumā “Par Satversmes tiesu”, dodot mūsu valsts iedzīvotājiem iespēju ar 1.jūliju vērsties tiešā veidā Satversmes tiesā, lietu skaits tur pieauga... Kaut arī samazinājums ir neliels - par 30 tūkstošiem - , tas Juridiskajai komisijai absolūti nav saprotams. Arī pati Satversmes tiesa pasvītro, ka nav šāda dialoga...

Arī Valsts prezidentes Kancelejai ir nelieli neapmierināti pieprasījumi. Tas neļauj visā pilnībā nodrošināt Valsts prezidentes ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas. Šeit, protams, ir politiski apsvērumi: cik daudz mēs Valsts prezidentes Kanceleju finansējam caur ministriju budžetu - Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas budžetu - , un cik daudz mēs to finansējam, tieši un skaidri budžetā nodalot Valsts prezidentes institūcijas. Jo tādā veidā var izveidoties ne tikai finansiāla atkarība, bet arī rasties zināmas politiskas konsekvences.

Par Tieslietu ministrijas un prokuratūras budžetiem. Prokuratūrai ir diezgan liels līdzekļu palielinājums noticis. Tas acīmredzot ir labi, un tas ir saistīts ar darba algu palielināšanu. Bez tam, protams, tas ir saistīts ar tulku ieviešanu daudzās jomās, kur tas nepieciešams, jo likums to prasa, un ar papildu štata vietām. Tas, protams, liecina, ka valdība pastiprina cīņu pret noziedzību, un tas vērtējams pozitīvi.

Arī Tieslietu ministrijai ir notikuši vairāki lielāki budžeta palielinājumi, kuri ir atbalstāmi un pozitīvi vērtējami, taču Juridiskā komisija definēja vēl vairākas nelielas problēmas un vairākas nelielas summas, kuras nav grandiozas, bet par kurām vajadzētu domāt, tālāk attīstot mūsu tieslietu sistēmu. Viens virziens, protams, ir likumdošana, jo, protams, likumdošana mūs uztrauc visvairāk. Diemžēl nevar uzskatīt, ka likumdošanai būtu piešķirts pietiekams līdzekļu daudzums, ja mēs prasām, lai Tieslietu ministrija izstrādātu likumprojektus vai vismaz koordinētu un pasūtītu tos. Šajā sakarā ir runa par nelielu summu - par 30 tūkstošiem latu.

Ieslodzījuma vietas tika no Iekšlietu ministrijas pakļautības nodotas Tieslietu ministrijas pakļautībā. Protams, tas fakts ir radījis daudzas problēmas - faktiski ne tik daudz radījis, cik ir pārcēlis tās no Iekšlietu ministrijas uz Tieslietu ministrijas jau tā, var teikt, vājāko budžetu. Nākotnē būtu jārunā par probācijas dienestu un par pabalstiem personām, kuras atbrīvojas no soda izciešanas, jo likums šādus pabalstus paredz. Ja mēs nevaram izmaksāt tik lielus pabalstus, tad varbūt jāgroza noteikumi un jāizmaksā mazāki pabalsti, bet kaut kas šeit ir jādara šo cilvēku labā.

Taču tas, par ko komisija satraucās galvenokārt un pārrunāja galvenokārt, bija tiesnešu sociālā un - šobrīd diemžēl jārunā arī par to! - arī fiziskā aizsargātība.

Tiesnešu sociālā un fiziskā drošība. Dažādi maksājumi saistās ar darbu brīvdienās. Ja reiz mēs kratīšanas sankcijas un aresta sankcijas ar vieglu roku pārcēlām no prokuratūras uz tiesām, no tādas slēgtas, ierēdnieciskas lietu izskatīšanas metodes pārgājām uz lietu atklātu izskatīšanu, uz publisku un caurspīdīgu procesu, tad mums jādomā arī par to, ka arī sestdienās un svētdienās cilvēki ir jāarestē, ir jādod aresta sankcijas un to tātad veic dežūrejošie tiesneši un tiesu darbinieki. To, kā maksā par darbu sestdienās un svētdienās, mēs zinām. Darba likumdošana nosaka attiecīgas piemaksas par darbu sestdienās un svētdienās, taču šādas piemaksas, šādas nelielas summas netiek budžetā paredzētas. Nevaram līdz galam atrisināt arī to jautājumu, kas katram ierēdnim ir saprotams pats par sevi, - dodoties atvaļinājumā, pienākas piemaksa vienas mēnešalgas apmērā. Arī šis jautājums gaida atrisinājumu. Juristi jau sen ir vienojušies par to, ka varbūt ne visai precīzais likumā ietvertais regulējums tomēr skaidri un gaiši nosaka, ka tiesnešiem, tāpat kā ierēdņiem, šāda piemaksa ir jāsaņem. Taču šīs summas varbūt nebūtu tas galvenais jautājums. Es domāju, ka viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem ir tiesnešu veselības un dzīvības aizsardzība. Juridiskā komisija šodien savā sēdē vienojās - es ceru, ka mēs pēc budžeta apspriešanas tūlīt varēsim izskatīt to jautājumu, - iesniegt steidzīgu grozījumu likumā “Par tiesu varu”, lai noteiktu tiesnešu veselības un dzīvības obligātu apdrošināšanu. Es domāju, ka ne tikai tiesnešiem ir jābūt drošiem par savu dzīvību un sociālo stāvokli, bet ka likumi un starptautiskās konvencijas prasa, lai arī mums tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesības uz taisnīgu tiesu mums var nodrošināt tikai tiesas pieejamība un arī izglītoti tiesneši. Attiecībā uz tiesnešu izglītību es uzskatu, ka mums ir nepieciešams veikt likumā norādes par kompensācijām tiesnešu izglītībai, kvalifikācijas celšanai, grāmatu iegādei, piekļūšanai internetam, savas personas uzturēšanai. Tiesnešiem, es domāju, nav jāsaņem mazākas kompensācijas nekā tās, ko saņem Saeimas deputāti. Ar ko tiesnešu korpuss ir sliktāks šajā jautājumā?

Šīs ir visas tās piezīmes, ko Juridiskā komisija gribēja darīt zināmas cienījamajiem deputātiem, cienījamajam Ministru prezidentam, finansu ministram un visai sabiedrībai. Juridiskā komisija atbalstīja likumu par valsts budžetu nākamajam gadam.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Opozīcija, sākot budžeta projekta kritiku, Leona Bojāra personā pārmeta valdībai, ka tā esot par mēnesi aizkavējusies ar budžeta projekta iesniegšanu Saeimai. Bojāra kungs, ja jūs meklējat vainīgo, tad jums ir jāzina, ka vainīgie ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija un no šīs apvienības nākušie ministri. Tūlīt es paskaidrošu, un jums vairs mute nevērsies, lai jūs izteiktu pārmetumus. Kāpēc? Tāpēc, ka valdībā - es
uzsveru! - budžeta apspriešana bija ļoti, ļoti nopietna. Tika rūpīgi spriests par jebkuru pozīciju. To, protams, vislabāk varētu pastāstīt no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nākušie ministri, bet arī es, tāpat kā jebkurš no mūsu deputātiem, esmu lietas kursā, jo par to mēs ļoti daudz debatējām frakcijā. Ja jūs gribat meklēt vainīgos, tad jums jāzina, ka no mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nākušie ministri un mūsu frakcija iestājās par to, ka veselības aizsardzībai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Ir nepieciešams nopietns budžeta palielinājums, kas sākotnēji diemžēl nebija paredzēts. Valdībā notika ļoti nopietnas diskusijas, kurās piedalījās mūsu ministri, īpaši Požarnova kungs, un pierādīja šo nepieciešamību. Te jau arī Ražuka kungs uzsvēra visai kritisko situāciju veselības aizsardzībā. Tā tas ir, to mēs ļoti labi zinām.

Un tāpēc notika, lūk, šī aizkavēšanās, kas tautai, sabiedrībai deva finansu ministra pieminēto līdzekļu palielinājumu - pāri par 20 miljoniem - veselības aizsardzībai. Es domāju, ka tas ir visas valdības, visu koalīcijas partneru panākums. Viņiem ir sapratne, ka patiešām veselības aizsardzībai ir ierādāma ļoti nopietna vieta. Faktiski tā neskaitās prioritāte, bet tai vajadzētu būt vienai no prioritātēm, ņemot vērā to, ka ārkārtīgi daudzi cilvēki atrodas ļoti kritiskā materiālajā stāvoklī un to veselības stāvoklis ir šajos gados jūtami pasliktinājies. Tādēļ veselības aizsardzībai ir pievēršama īpaša uzmanība. Un, lūk, šie vairāk nekā 20 miljoni tiks likti lietā, un, lūk, tālab bija šī aizkavēšanās, kuru jūs, Bojāra kungs, nepareizi traktējāt, nezinot īstos lietas apstākļus - apspriešanos un diskusijas, un debates, kādas bija valdībā. (No zāles dep. L.Bojārs: “Vajag paskaidrot!”)

Es gribētu izsacīt valdībai pārmetumu, ka valdībā diemžēl nav laikam atrastas īstās sviras, lai budžetā palielinātu ieņēmumus. Tiek iets pa tā saucamo vieglākās pretestības ceļu. Piemēram, tiek palielināta ar nākamo gadu transporta nodeva. Ļoti vienkārši! To jau var palielināt divas, trīs un četras reizes, un nekas cits neatliks kā maksāt. Tas ir ļoti vienkārši. Arī šajā jautājumā mūsu frakcija ir apspriedusies un droši vien iesniegs savus priekšlikumus šajā sakarībā. Te ir vēlreiz jādiskutē par šīm lietām.

Taču ieņēmumi varēja būt daudz lielāki. Jūs taču atceraties šīs diskusijas par sertifikātiem, par sertifikātu izmantošanu, par to izmantošanas laika pagarināšanu. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, kā atceraties, bija sertifikātus izmantot neprivatizēto dzīvokļu un zemes izpirkšanai, bet nevis lielo uzņēmumu privatizēšanai, kurai sakrāta ir ļoti liela nauda, ļoti liels skaits sertifikātu. Ja šo uzņēmumu privatizēšana notiktu par naudu, tad budžetā būtu ļoti ievērojama summa - desmitiem miljonu latu. Diemžēl apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums neguva atbalstu. Taču tam vajadzēja gūt atbalstu!

Protams, runa ir par nenormālo situāciju kontrabandas apkarošanā, un to visi ļoti labi apzinās. Tā ir ārkārtīgi milzīga. To jūs ļoti labi zināt. Ne velti tagad tika izveidota izmeklēšanas komisija. Redzēsim, kādi būs tās darba rezultāti, bet īsta cīņa diemžēl izvērsta nav. Diemžēl nav atrasti iedarbīgi līdzekļi, lai cīnītos pret šo sērgu. Kontrabandas, ēnu ekonomikas apkarošana dotu valsts budžetā nevis vairs tikai miljonus vai desmitiem miljonus, bet simtiem miljonu. Lūk, tas būtu pavērsiens! Diemžēl gadu gaitā, ne jau tikai šajā gadā, neesam spējuši tikt galā.

Ne Iekšlietu ministrija, policija, ne prokuratūra, ne tiesas, kaut gan vajadzētu sakļauties visām šīm institūcijām kopā un tikt beidzot ar to visu galā, nav atradušas to sviru, ar kādu iedarbināt šīs cīņas mehānismu.

Par nodokļiem. Gan lieliem uzņēmumiem, gan vidējiem un maziem nodokļu atlaides ir patiešām ļoti laba, apsveicama lieta.

Taču es šodien vēlreiz varu - un tā nav vienīgā reize, kad es esmu to teicis, budžetu apspriežot, no šīs tribīnes -, ka vajadzēja valdībai padomāt par nodokļu atlaidēm Latgalei. Vajadzēja padomāt! Jo bez tām diez vai Latgalē būs iespējams kaut kāds pavērsiens pozitīvā virzienā. Viens no veidiem, kā Latgalē izvērst ekonomisko aktivitāti, ir Reģionālais fonds, taču tam tiek piešķirti diezgan niecīgi līdzekļi. Pērn bija miljons, bet šogad ir par 200 tūkstošiem mazāk. Tiesa, attiecībā uz nākamo gadu ir pielikums - 192 tūkstoši, bet tas ir par maz. Jo ir pierādījies, ka šis fonds ir ļoti labs instruments, ar kādu atdzīvināt uzņēmējdarbību Latgalē. Par to, protams, nāksies valdībai domāt, jo Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijā par to jau daudzkārt ir runāts. Un arī iepriekšējās Saeimās - gan piektajā, gan sestajā - esam nonākuši pie secinājumiem, ka vajadzēs reizi par visām reizēm izšķirties par to.

Lūk, tās ir tās lietas, kas būtu vēl ņemamas vērā, turpmāk budžetu apspriežot, un, lūk, tad tas ekonomiskais brīnums, kuru jūs, Bērziņa kungs, pieminējāt, būtu dubults, ja ne trīskāršs. Un tad mēs panāktu to, ko tauta gaida no mums - no valdības un Saeimas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies cienījamajam Tabūna kungam. Jūs atbalstāt visu to, ko es teicu.

Attiecībā par Latgali es neko nepateicu, bet tā būs privatizēta. Ko jūs uztraucaties? Tur jau tā tagad ir saimniecības ar pusotru tūkstoti hektāru un jauni muižnieki. Tā ka neuztraucieties!

To, kas notiek Ministru kabinetā un valdībā, mēs nezinām, to nezina arī Latvijas iedzīvotāji.

Es gribētu parunāt par ko citu - par Latvijas valsts iekšējo drošību. Cienījamie kolēģi! Jūs taču redzat, kas tagad notiek pasaulē. Nu mēs tā kā mierīgi sēžam: “Mēs esam Latvijā, mēs esam Baltijā, tas viss ir tālu, un mums viss būs kārtībā!” Tā tas nav. Nē, tā gulēt nevar!

Paskatīsimies, kas pie mums notiek! Zādzības, slepkavības, visāda veida krāpšana, it sevišķi valsts nodokļu nemaksāšana. Kontrabanda, narkotikas, nelegālais alkohols, terorisms, cilvēku tirdzniecība - tas viss mums ir. Taču paskatīsimies - cik tad naudas līdzekļu mēs iedodam, teiksim, prokuratūrai? Īpašu uzdevumu ministrijas izmanto savām vajadzībām mazāk par pusi piešķirto līdzekļu. Tās ir divas, un katrai ir piešķirti gandrīz 3 miljoni. Prokuratūrai ir vairāk par sešiem... Valsts kontrole arī nav vajadzīga. Ēnu ekonomika taču nav jāatklāj, viņa pati atklāsies!

Iekšlietu ministrija. Paskatīsimies, kāds Iekšlietu ministrijai ir autotransports: 31% ir 10-20 gadus vecas mašīnas, 3% - vairāk nekā 20 gadus vecas, un 50% ir 5-10 gadus vecas. Cienījamie kolēģi, ar kādām mašīnām brauc mūsu policijas darbinieki? Kristovska kungs iepirka 340 ļoti dārgus džipus, bet viņš neaprēķināja to, ka tie džipi ir ļoti dārgi arī remonta ziņā, un tagad tie stāv, un Iekšlietu ministrija nezina, vai tos remontēt un iztērēt lielas naudas summas vai pirkt jaunas mašīnas.

Tagad paskatīsimies, kā ir ar ēkām! Pāri par 100 ēkām Iekšlietu ministrijai ir kritiskā stāvoklī, pēdējais remonts ir bijis 70.gados. Es aicinu jūs apskatīt policijas aizņemtās telpas un tās salīdzināt ar mūsu ministriju apartamentiem, ar tām pirtīm, ar sporta zālēm un ar visu pārējo. It sevišķi tas attiecas uz datoriem, kopēšanas aparātiem, kafijas automātiem, ledusskapjiem un visu pārējo. Iekšlietu ministrijai, it sevišķi lauku rajonos esošajiem policijas iecirkņiem, nekā tāda nav.

Skatīsimies tālāk! Kas notiek ar iedzīvotāju aizsardzību, teiksim, Rīgas rajonā - dārziņos? Dārziņu, to saimniecību, ir ļoti daudz apkārt Rīgai. Nav policistu, kas tos apkalpotu, un tur notiek zādzības, slepkavības un visādas citādas lietas. Nav kas veic to darbību, lai to visu apkarotu.

Un tagad vēl parunāsim par Labklājības ministriju! Ražuka kungs ļoti rožainās krāsās tēloja, cik laba mums esot medicīna. Diemžēl es jums pateikšu, ka tas Lielbritānijas piemērs parāda to, ka veselības aizsardzībai ir jābūt pilnīgā valsts pārraudzībā. Nevar to privatizēt vai komercializēt.

Paskatīsimies, kā Latvijā iedzīvojas uz zāļu tirdzniecības rēķina! Manā priekšā ir dokuments, kuru ir sagatavojis Labklājības ministrijas pārraudzībā esošais Nacionālais vides veselības centrs. Viņš iesaka veikt bērniem profilaktiskās potes pret B hepatītu un norāda, ka ir jāizdara 3 potes. Līdz 15 gadu vecumam būs jāmaksā par katru poti 6,50 lati, bet pēc 16 gadu vecuma - 8 lati. Cienījamie kolēģi, tas ir divās valodās sagatavots dokuments, un to izplata vecākiem. Tagad gatavojiet tikai naudu, lai veiktu tās potes! Tāpat kā ar ērču encefalītu. Tagad jau noteica, ka ir jānosver tas cilvēks un atkarībā no svara būs jāmaksā par potēm. Tad es ieteiktu Labklājības ministrijai ieviest arī gājēja nodokli: jo smagāks cilvēks, jo vairāk jāmaksā. Un tad mēs kaut kā aizlāpīsim budžetu.

Tagad paskatīsimies, kas notiek mūsu slimnīcās! Ziniet, tā ir kauna lieta, ka uz operāciju Stradiņa slimnīcas Kardioloģiskajā centrā kopā ar ķirurgiem iet arī meistari ar lodāmuriem un instrumentiem, lai tad, ja tas vienīgais aparāts izies no ierindas, var to fiksi saremontēt. Mums neatrodas 4,7 miljoni, lai nomaksātu par tiem aparātiem, kurus iegādājušās slimnīcas. Protams, mums nav pusotra miljona…

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. …ko samaksāt par sirds operācijām nepieciešamo divu aparātu iegādei.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Laiks!

Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Jāteic, ka šodien piedāvātā budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu apspriešanā ir bijis daudz debatētāju gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses, un jāsaka, ka ir bijis gan daudz garu runu, gan, kā jūs redzat, arī ļoti daudz emociju. Tomēr es domāju, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem grūti nepamanīt, ka mums piedāvātais valsts budžeta projekts ir veidots tā, lai tas nodrošinātu jau sasniegto un visai atzīstamo valsts attīstības tempu saglabāšanu. Te gan daži no debatējošajiem deputātiem teica, ka viņi nevēlas runāt par skaitļiem, bet apgalvo, ka budžets viņiem tomēr nepatīk, tāpēc es gribētu runāt gan par skaitļiem, gan par principiem.

Un mēs visi, kas esam veltījuši laiku, lai iepazītos ar šo budžeta projektu, varam konstatēt, ka šeit atspoguļojumu ir radušas vairākas ļoti nopietnas prioritātes, un tās ir svarīgas, es domāju, mums absolūti visiem neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas. Ja gribam tās minēt, tad tāda ir izglītība, tāda ir veselības aizsardzība, tāda ir sabiedrības drošība un valsts aizsardzība. Arī runājot par skaitļiem, mēs varam redzēt, ka piedāvātā attīstība veicinās gan šo konkrēto nozaru attīstību, gan arī sociālo stabilitāti.

Kādi skaitļi par to liecina? Ja runājam par izglītību, tad šeit mēs varam redzēt 10% pieaugumu jeb skaitļos tie ir 10 miljoni latu. Runājot par veselības aizsardzību… jā, šeit izskan domas, ka tas par maz, bet tie ir 11,9% jeb 19 miljoni latu. Ja runājam par sabiedrības drošību un tiesību aizsardzību, kas ir ļoti svarīgs jautājums, tad redzam, ka šeit ir 10,2% jeb 11 miljoni latu. Valsts aizsardzībai - 20 miljoni latu. Jā, šīs summas patiesībā nav mazas, lai gan mēs saprotam, ka gribētu visu ātrāk un straujāk…

Šo plānoto pieaugumu virkni varētu turpināt arī vēl vairākās citās nozarēs, bet, es domāju, ka jums pašiem ir bijusi iespēja to redzēt, tāpēc es šajā ziņā nevēlos šeit īpaši kavēt jūsu laiku. Tomēr es vēlos paust gandarījumu par to, ka Tautas partijas frakcijai ir izdevies rast sapratni ar koalīcijas partneriem, iestājoties pret uzpūstajām nodokļu ieņēmumu prognozēm, un, kā redzams projektā, tad prognozes tiešām ir izsvērtas, ņemot vērā arī notikumus un ekonomisko situāciju pasaulē. Paldies opozīcijas deputātam Lauskim, kurš arī ir atzinīgi novērtējis šādu izsvērtu pieeju, kas dod iespēju saglabāt arī kādu manevru nepieciešamības gadījumā. Jūs varat būt pārliecināti arī par to, ka, neskatoties uz daudziem aicinājumiem un debatēs izteiktajiem mājieniem par lielo vēlmi papildināt izdevumu daļu, mēs tomēr centīsimies budžetā saglabāt zināmu līdzsvaru un neatbalstīt tās aktivitātes, kuras varētu būt saistītas vienīgi ar priekšvēlēšanu noskaņojumu vai dažām citām emocionālām lietām.

Un nav nekādu šaubu par to, ka valsts budžeta projekts ir atbalstāms, jo tas ir veidots, lai sekmētu ilgtermiņa attīstību, un šajā ziņā tā ir vienīgā daļa, par kuru runājot, es varu piekrist deputātam Burvim: jā, šis budžets var atstāt ietekmi uz ļoti ilgu laiku, bet ne tādā negatīvā nozīmē, kā jūs to minējāt.

Manuprāt, šis budžets arī ievērojami ietekmēs labklājības pieaugumu valstī, un, ja deputāti ar tādu pašu dedzību, kā viņi debatēja, arī strādās pie konstruktīviem priekšlikumiem, tad mums otrajā lasījumā šo projektu izdosies arī pilnveidot.

Un tāpēc es aicinu jūs debatēt konstruktīvi un atbalstīt piedāvāto valsts budžeta projektu, kā arī visus tam pievienotos likumus, kas attiecas uz nodokļiem.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vēl dažas piezīmes par likumprojektu paketi attiecībā uz atvieglojumiem uzņēmējiem.

Protams, visnotaļ atbalstīdams to ieceri, ko mums piedāvā likumprojektu paketes izstrādātāji - tātad spert soli pretim uzņēmējiem un dot uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumus, es tomēr aicinu vērst likumprojekta izstrādātāju uzmanību uz to, ka ne visi uzņēmumi, ne visi uzņēmēji piemēro šo nodokļu likumu, tātad ne visi uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Liela daļa uzņēmēju, kuriem pieder uzņēmumi, savas attiecības ar valsti nodokļu veidā kārto saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēs citus gadus esam bijuši tik sparīgi, ka Fizisko personu ienākuma nodokļa likumu attiecībā uz šiem uzņēmējiem un jautājumā par pamatlīdzekļiem esam sasaistījuši ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, neļaujot uzņēmējiem, kuri maksā fizisko personu ienākuma nodokli, uzreiz pamatlīdzekļus norakstīt izdevumos, bet gan viņiem ievērot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kuras paredz normatīvus un normas, kādā veidā pamatlīdzekļus vairāku gadu garumā noraksta izdevumos.

Tad, ja mēs reiz dodam uzņēmējiem un uzņēmumiem nodokļu atlaides, tad vajadzētu dot tādu pašu atsauci arī uz šo likumu, uz šīm atlaidēm un uz šiem procentiem, ielabojot to arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo gan Valdības deklarācijā, gan savos politiskajos aicinājumos mēs esam ierakstījuši par mazo un vidējo uzņēmumu stimulēšanu. Šie labie nodomi ir jārealizē konkrētos likumos, un nevar runāt par mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu, ja mēs otrajā lasījumā neizdarām šādu abu likumu sasaisti.

Mēs, protams, vēl varam debatēt par to, vai tas ir jāievieš jau ar nākamo gadu, varbūt mēs varam ieviest citu termiņu, jo ir grūti prognozēt, kādas ir šīs atlaides, cik liela daļa tā ir no Fizisko personu ienākuma nodokļa. Ir uzņēmēji, kas to jau maksā, bet tajā pašā laikā varbūt ir vajadzīgi arī kādi kritēriji, tas viss ir jāsasaista ar kādiem kritērijiem par algotiem darbiniekiem, nevis tikai ar to, ka viens šis cilvēks maksā šo ienākuma nodokli, ka viņš ir viens šajā savā uzņēmumā. Es domāju, ka tas kaut kā likumprojektu paketes izstrādātājiem ir paslīdējis garām, tāpēc aicinu par to padomāt! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Paldies, godājamais priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos komisijas vārdā lūgt balsojumu par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 29, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, atturas - 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 29, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 13, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 30, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 32, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003.gadā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 29, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 2, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 31, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 32, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 29, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 31, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par valsts budžetu 2002.gadam" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 30, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Godātie kolēģi, es ierosinu līdz pārtraukumam izskatīt arī lēmuma projektu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Debatēt par lēmuma projektu neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”!

Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 30, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Baloža kungs, lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu visiem atbalstītajiem likumprojektiem!

V.Balodis. Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam Budžeta likumu pavadošajiem nodokļu likumiem līdz 7.novembrim, ieskaitot, un izskatīt tos otrajā lasījumā 22.novembra Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!... Ā, lūdzu, vēl par budžetu!

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus budžeta likumprojektam otrajam lasījumam līdz 9.novembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti balsošanas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus lūdzu pēc piecām minūtēm būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdīti sakarā ar “Latvijas gāzes” privatizācijas jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju, ka ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu Juridiskās komisijas izstrādātā likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai iekļaut tūlīt pēc budžeta likumprojektu paketes pieņemšanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatīsim Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu... (No zāles dep. A.Golubocs: “Balsot!”) Jūs šoreiz nokavējāt, Golubova kungs! Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrreizēja caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu nr.3699. Pēc Valsts prezidentes ierosinājuma tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un tika saņemti vairāki priekšlikumi, un šodien notiek šā likumprojekta otrreizēja caurlūkošana.

Par 18.panta vienpadsmitās daļas redakciju, pret kuru tika iebildusi Valsts prezidente, ir saņemts tikai viens priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Freimanis un Salkazanovs par papildinājumu pārejas noteikumos, kur tiek noteikts precīzs laiks, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāapstiprina to uzņēmumu saraksts, kuri tiks piedāvāti privatizācijai.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un iemesls, kāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ir ļoti vienkāršs - tāpēc, ka spēkā esošie likumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju jau nosaka šo procedūru un tās kārtību. Ministru kabinetam ikreiz ir jāpieņem lēmums par konkrētā uzņēmuma privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Nebūtu ko iebilst pret Seiles kundzes izteikto argumentu, ka Ministru kabinetam tas ir jādara. Taču prakse un dzīve ir pierādījusi, ka privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarinājumi seko viens otram un Ministru kabinets neveic šo pienākumu. Faktiski šeit nevajadzētu būt nekādai problēmai, jo Privatizācijas aģentūrai jau sen vajadzēja pa šiem gadiem būt skaidrībā par to, kas tiks privatizēts. Ja nepublicē šādu sarakstu, tad cilvēkiem vienkārši nav priekšstata, kādas būs iespējas izmantot privatizācijas sertifikātus. Tas ir jautājums par atklātību, ko mēs visi vienmēr un nepārtraukti šeit pieminam.

Ja mēs šādu sarakstu un turpmāko termiņu tagad nepieņemsim, tad var gandrīz droši teikt, ka nākamajā gadā mēs atkal atgriezīsimies pie privatizācijas sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

A.Seile. Aicinu jautājumu izšķirt balsojot. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Arņa Kalniņa, Freimaņa un Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 25, atturas - 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni". Trešais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 995. Varu jūs informēt, ka attiecībā uz trešo lasījumu Pilsonības likuma izpildes komisija saņēma divus priekšlikumus.

1.priekšlikums nav atbalstīts, to iesniedza deputāts Lauskis.

2.priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Mēs pagājušoreiz saskārāmies ar vienu no priekšlikumiem, kādi, protams, arī turpmāk var daudzreiz atkārtoties, - ka konkrētiem sportistiem, kuri ir sasnieguši nopietnus rezultātus savā jomā un kuri var būt noderīgi Latvijas valstij un iekļaujami Latvijas valsts izlasē, ir jābūt Latvijas pilsoņiem, neskatoties uz to, ka, spriežot pēc mūsu iepriekšējās pieredzes, viņiem ne vienmēr ir ļoti labas attiecības ar latviešu valodu. Taču viņiem, vai nu hokejistiem, vai basketbolistiem, vismaz bija izcili panākumi savā konkrētajā sporta veidā. Tāpēc mēs atbalstījām, iepriekš zinot to visu. Taču domāju, ka parādīsies daudzi jautājumi arī turpmāk, un viens no tādiem jautājumiem ir saistīts ar Bruno Valdi Pētersonu. Protams, ir parādījies jautājums, ka šim cilvēkam ir jātiek uzņemtam Latvijas pilsonībā saistībā ar viņa izcilajiem nopelniem Latvijas labā. Tas bija teikts mūsu likumprojektā pirmajos divos tā lasījumos.

Es domāju, ka mums, pirmām kārtām cienot pašiem sevi, jēdziens “izcili nopelni Latvijas labā” nav jāattiecina uz Bruno Valdi Pētersonu, jo savā sporta veidā viņš, būdams Amerikas latvietis, savos jaunajos gados ir vairāk specializējies tādā ampluā kā spēlēšana aizsardzībā, nedomādams par to, ka kādreiz vajadzētu arī gūt punktus. Līdz ar to tas, protams, arī sportā ir vēl absolūti zaļš materiāls, kurš tikai turpmāk varētu varbūt pilnveidoties un nest labumu Latvijai.

Līdz ar to viņš, atšķirībā no visiem iepriekšējiem sportistiem, savā sporta veidā neizceļas ar izciliem sasniegumiem.

Mums bija jautājums par to, kāpēc mēs nolēmām viņam šo pilsonību piešķirt. Mums frakcijā bija izsludināts arī neliels konkursiņš savā vidū, un mēs šo jautājumu skatījām ar pietiekami nopietnu attieksmi, kurai klāt tomēr bija arī humora dzirksts. Mums bija vismaz divi citi piedāvājumi.

Viens bija šāds. Mēs varējām te ierakstīt, ka viņam Latvijas valsts pilsonību piešķiram tāpēc, ka viņa augums ir 2,15 metrus garš. Cits, vēl asprātīgāks piedāvājums būtu tāds, ka mēs viņam piešķirtu pilsonību tādēļ, ka pēc aizvadītā pasaules čempionāta ir diezgan nopietni sadusmojušies lietuvieši un viņiem tomēr ir garš “centrs” - Sabonis.

Gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs patiešām tikai tādā veidā pieejam šim jautājumam un ka bez smaida šo jautājumu izskatīt vispār nevar. Līdz ar to mans piedāvājums būtu tāds: ja jau mēs runājam par šo cilvēku, tad vajag izskatīt viņa iespējamo ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā. Iespējamo, un ne vairāk! Taču, es domāju, atbildīgā komisija piedāvā pietiekami nopietnu risinājumu - vienkārši atzīt Bruno Valdi Pētersonu par Latvijas pilsoni, bez mazākajām atsaucēm uz “izciliem nopelniem”. No tāda viedokļa, es domāju, var tam piekrist. Piekrītu šim priekšlikumam, bet ar vienu nosacījumu: ja kārtīgi latvieši, vienalga, vai viņi ir Amerikā vai jebkurā citā valstī, savu nopietno attieksmi pret mūsu valsti pieteiks caur dažādām izpausmēm, tad, es domāju, turpmāk mēs daudzreiz tajā ieklausīsimies. Varbūt būs arī atsevišķi likumi par to, lai mēs varētu daudz vienkāršāk šo procedūru izdarīt latviešiem, kas ir ārzemēs, lai viņi varētu apliecināt savu saistību ar etnisko dzimteni. Tikai no tāda viedokļa raugoties, manuprāt, Bruno Valdis Pētersons šodien ir uzņemams pilsonībā. Tikai no tāda viedokļa raugoties, es piekrītu atbildīgās komisijas ieteiktajai redakcijai un savējo esmu gatavs atsaukt. (Starpsauciens: "Noņem!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte. Paldies Lauska kungam. Komisijas viedokli es vēl varētu nedaudz izskaidrot attiecībā uz dažiem tādiem diskutējamiem jautājumiem, par ko runāja Lauska kungs.

Pirmkārt. Komisija uzklausīja tos, kuri šo kandidatūru ieteica pilsonības saņemšanai. Viņu viedokli saņēma valdība un Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā pieņēma šādus noteikumus, kuri ir atsūtīti uz Saeimu un kurus mēs šobrīd skatām trešajā lasījumā.

Otrkārt. Mēs tikāmies arī ar pašu pretendentu, un arī viņš bija komisijas sēdē klāt. Es gribētu apliecināt kādu no viņa biogrāfijas faktiem. Dokumenti liecina, ka māte Bruno Valdim Pētersonam ir mirusi viņa dzimšanas gadā. Atbilstoši likuma prasībām jautājums par piederību Latvijas pilsonībai bija jāizlemj līdz 1995.gadam. Viņš vēl nebija sasniedzis pilngadību, lai pats izlemtu savu turpmāko piederību Latvijas pilsonībai. Arī tas ir objektīvs fakts.

Treškārt. Arī viņa tēvs, tāpat kā viņa māte, ir Latvijas pilsonis, kurš ir emigrējis un šobrīd tātad dzīvo ārpus Latvijas. Arī visi pārējie radinieki - gan mātes, gan tēva līnijā - ir Latvijas pilsoņi. Šajā ziņā mums nebija nekādu pretrunu komisijā, viss bija atbilstoši likuma garam. Tāpēc mēs pieņēmām šādu lēmumu, jo likums nosaka procedūru pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem. Komisija uzskatīja, ka šī redakcija, kurā ir runa par atzīšanu par Latvijas pilsoni, ir pats labākais veids, kādā mēs varam nokārtot šo gadījumu, kurš ir īpašs, tik tiešām izņēmums. Šis risinājums ir pietiekami korekts un nekādā ziņā nenonāk pretrunā ar pamatlikumu - ar likumu par pilsonību.

2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vispirms izskatīsim pirmo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lauska priekšlikumu!

A.Rugāte. Viņš atsauca savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs atsaucat priekšlikumu. Paldies. Turpināsim!

A.Rugāte. 2.priekšlikums ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts. Motivācija ir apmēram tāda pati, kādu iepriekš es jums klāstīju, godātie kolēģi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija izveidoja šo redakciju, kuru jūs šeit redzat, atbalstīja to un lūdz arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darbam ir jāizmanto dokuments nr.3704 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. Ne deputāti, ne arī kāda cita persona, kam ir priekšlikumu iesniegšanas tiesības, nav iesniegusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu, tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu - lūgumu iekļaut pirms šīsdienas sēdes darba kārtības 16.punkta likumprojektu "Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kurš ir sagatavots izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns... Atvainojiet, ziņos deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi, jāskata dokuments nr.3709.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Freimanis. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pagājušajā sēdē pēc komisijas vadītāja lūguma likumprojekta izskatīšana tika pārtraukta, un mēs apstājāmies pie 4.priekšlikuma. Atbildīgā komisija pa šo laiku ir sagatavojusi jaunu redakciju -4.priekšlikumā faktiski ir ietvērusi 5., 6., 7., 8.priekšlikumu... līdz pat 12.priekšlikumam. Atbildīgā komisija tādējādi ir daļēji šos priekšlikumus atbalstījusi, izveidojusi savu redakciju, lai tiesas varētu lemt šos jautājumus par bijušo īpašnieku un mantinieku zemēm. Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tātad nav vairs balsojami visi priekšlikumi līdz pat 12.priekšlikumam, jo tie jau ir daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

A.Seile. Nākamo priekšlikumu ar kārtas numuru “13” ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

A.Seile. Arī 14.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 15.priekšlikumu tāpat ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, un tas ir par zemes nomāšanas laiku. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, varbūt jums izraisa prieku tas, ka Latvijas zeme tiek pārdota ārzemniekiem. Nu, uz šodienu 74 000 hektāru jau ir aizgājuši. Tukuma rajonā žēlojās, ka viņiem ir par maz zemes, taču diemžēl viņi arī ir izpārdevuši 3141 hektāru. Nu, un vislabāk izpārdod zemi Valmieras rajonā - tur ir izpārdots 8361 hektārs. Uztrauc arī tas, ka Bauskas rajons ir pārdevis četrarpus tūkstošus un Tukuma... nē, Dobeles rajons - 3900 hektāru. Pārdot jau to visu var, bet ir jautājums - kas to atpirks atpakaļ? Kas notiks ar to zemīti? Vai tad latvieši strādās kalpu vietā uz tās zemes, kuru ir kādreiz pārdevis kāds neapdomīgs cilvēks? Mans ierosinājums bija, ka pašvaldība vai valsts atpērk to zemi, kuru kāds pārdod, un pēc tam iznomā ārzemniekiem, ja viņi tā grib apstrādāt Latvijas zemi. Bet ne pārdot! Taču pārdod diemžēl par ļoti smieklīgu cenu. Salīdziniet, kāda ir zemes cena Latvijā un Vācijā! Tās ir vienlīdzīgas pēc kadastrālās vērtības. Kā Latvijā pārdod zemi, un kā pārdod Vācijā? Vācijā ir tā atšķirība, ka tā zeme maksā vismaz 20 reizes vairāk nekā Latvijā. Zemi varam tikai iznomāt ārzemniekiem, un tādā veidā mēs vismaz kaut ko atstāsim savām nākamajām paaudzēm. Ja mēs tā visu iztirgosim, tad nonāksim pie tā, ka būsim kalpi paši savā zemē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? (No zāles dep. A.Seile: “Nē!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 5, atturas - 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 16.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Krasts un Jurdžs. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Krasta un Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Arī nākamo - 17.priekšlikumu ir iesnieguši deputāts Guntars Krasts un deputāts Roberts Jurdžs par zemes privatizācijas kārtību. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 18, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 18.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Pārejas noteikumus ar 19.priekšlikumu papildina Guntars Krasts un Roberts Jurdžs, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Krasta un deputāta Jurdža priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 23, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 20. priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile, tātad es, bet man šis priekšlikums diemžēl ir jāatsauc, jo tas ir saistīts ar citu redakciju, kura netika atbalstīta, un tāpēc šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jau apspriežot likumprojektu paketi par budžetu, es vērsu jūsu uzmanību uz to, ka Juridiskā komisija izskatīja ar tiesu varu saistīto institūciju budžetus un atzīmēja, ka mums nedz budžetā, nedz likumdošanā nav paredzēta tāda kārtība, kura noteiktu, ka tiesnešu dzīvība un veselība ir apdrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Šāda kārtība, ka attiecīgās amatpersonas dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta, mums ir noteikta ugunsdzēsējiem, policistiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, bet attiecībā uz tiesu varu šāda kārtība ir noteikta, ka arī prokuroru dzīvību apdrošina no valsts budžeta.

Diemžēl pēc traģiskā gadījuma - tiesneša Laukrozes slepkavības mēs nākamajā rītā sasaucām Juridiskās komisijas ārkārtas sēdi un, tā sacīt, apspriedām šo traģisko gadījumu. Protams, ir lietas, kuras jārisina organizatoriskā kārtībā, bet bija arī tādi jautājumi, attiecībā uz kuriem mēs tomēr konstatējām nepieciešamību precizēt un labot likumdošanu. Un šis bija viens no tiem jautājumiem, kas varētu pastiprināt aizsardzību un nodrošināt tiesnešu drošību. Protams, žēl, ka mēs kā likumdevēji to darām tikai tad, kad jau ir noticis kāds traģisks negadījums, taču tajā pašā laikā mēs uzskatām - un Juridiskā komisija atbalstīja šo likumu -, ka tas ir jādara labāk vēlāk nekā nemaz.

Būs nepieciešami arī grozījumi likumā par valsts budžetu, jo šādām vajadzībām būs nepieciešami 45 000 latu no valsts budžeta.

Mēs uzskatām, ka šis jautājums vairs nav atliekams, un tas ir risināms kopā ar valsts budžetu. Līdz otrajam lasījumam mums šis likumprojekts ir jāatzīst par steidzamu un šajā laikā jāsaņem nepieciešamie saskaņojumi, kas ir paredzēti, lai šis likuma grozījums būtu pamatots arī ar finansu resursiem.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, savukārt Juridiskā komisija likumā noteiktajā kārtībā risinās attiecīgos budžeta grozījumu jautājumus.

Juridiskā komisija aicina šo likumprojektu atzīt arī par steidzamu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

L.Muciņš. Izskatīšana - 8.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par telekomunikācijām". Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jā, ģimene…. Grīga kungs, asprātis jūs esat nelabojams!… Strādāsim ar darba dokumentu nr.3714. Tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Par telekomunikācijām”.

Sākot izskatīt šo likumprojektu, es nevaru nepieminēt, ka likumprojekts mums ir jāizskata diezgan ātri, jebšu valdība ir gatava vēl šobrīd slēgt sadaļu par telekomunikācijām sarunās ar Eiropas Savienību. Es nevaru nepateikties saviem komisijas locekļiem, kuri strādāja garas stundas un ilgi. Es nevaru neizteikt pateicību Rudakas kundzei un Capāna kungam, kas ir komisijas konsultants. Tāpat arī Gundaram Jansonam, Aivaram Kreilim, Saeimas redaktoriem, kas strādā diezgan smagos apstākļos, kā arī Saeimas juristiem. Varbūt tas tā nav pierasts, bet runājot par šo likumu, es nevaru šo pateicību neizteikt, taču tagad sāksim lasīt likumprojektu trešajā lasījumā pa pantiem.

Un 1.priekšlikums ir ģimenisks, jo saņemts no deputāta Leiškalna. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. 1.pants ir terminu skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Atkal iesniedzis deputāts Leiškalns, un komisija atkal to atbalsta, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 3. un 4.punktā komisija ir veikusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Trīs lietas ir labas… Tas atkal ir Leiškalna priekšlikums. Komisija Leiškalnu atbalsta.

Turpretī šajā pašā 1.panta 5.punktā komisija neatbalsta Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Bet komisija vienprātīgi atbalsta Ministru kabinetu 5.priekšlikumā par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat arī 6.priekšlikumā, redakcionāli precizējot Ministru kabineta piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumā komisija savukārt atbalsta deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir papildinājums 1.pantā, ko piedāvā pati atbildīgā komisija. Un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par punktu vietas maiņu likumprojekta 1.panta tekstā. Piedāvā atbildīgā komisija, kas redakcionāli ir precizējusi šo pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ministru kabinets savā 10.priekšlikumā ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. 12.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 13. - vēl joprojām par 1.pantu - ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums par 1.panta 12.punktu ir saņemts no Ministru kabineta un deputāta Leiškalna. Priekšlikumi bija identiski, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15. ir Ministru kabineta priekšlikums par 1.panta 13. punktu. Aicinu atbalstīt. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 15., 16. un 17. ir deputāta Leiškalna priekšlikumi, kas ir daļēji atbalstīti, iestrādājot komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 18. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15.punktā ir veikts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ministru kabinets nav atbalstīts priekšlikumā nr.19 par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 21. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru es komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts komisijā un ietverts 23. - Leiškalna priekšlikumā. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 24. ir vienprātīgi atbalstītais Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25.priekšlikumā par 1.panta 21.punktu komisija atkal atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija otrā lasījuma 23. un 24.punktu redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es jau minēju iepriekš. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 27. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Domāju, ka deputāti to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 28. - atkal iesniegusi atbildīgā komisija par 1.panta 27.punktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ar 29.priekšlikumu mēs pārejam pie 2.panta - “Likuma mērķis”. Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu nr.29, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 30.priekšlikumā, ko piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Te, protams, ir uzrakstīts, ka priekšlikums atbalstīts daļēji, bet te ir nozudis 3.punkts - ļoti labs priekšlikums no Ministru kabineta puses, tas ir, apmierināt telekomunikāciju pakalpojumu sabiedrisko pieprasījumu. Šim punktam ir ļoti liela nozīme, bet diemžēl 30.priekšlikumā atbildīgā komisija to nav ieslēgusi, tāpēc es aicinu balsot atsevišķi par 3.apakšpunktu. Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētaja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairs nav.

Lūdzu, turpiniet par 30.priekšlikumu!

Leiškalna kungs! Saeimas komisijas vārdā būtu jāizsaka priekšlikums, kā balsot, jo deputāts ierosina ...

K.Leiškalns. Es, neapšaubāmi, aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kur viss tas, pret ko šeit iebilda vai ko centās aizstāvēt Bojāra kungs, ir iekšā, tas tikai pateikts nedaudz citiem vārdiem. Turklāt pašlaik mēs runājam par likuma mērķiem, nevis par atsevišķu grupu aizsardzību. Pants ir ārkārtīgi deklaratīvs, un man atliek tikai un vienīgi aicināt jūs atbalstīt 30. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura trešā daļa vairāk vai mazāk ir ietverta atbildīgās komisijas priekšlikuma piektajā daļā. Bojāra kungs, ja jūs rūpīgi visu izlasītu, jūs to redzētu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Bojāra kungs, vai jūs joprojām pieprasāt 29.priekšlikuma balsošanu pa daļām?

Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu - balsot pa daļām 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 31.priekšlikums. Mēs skatām jau 3.pantu, un tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, pie kam atbildīgā komisija šo pantu ir arī redakcionāli precizējusi. Aicinu atbalstīt. Jā, es atvainojos, mums ir...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, lūdzu vispirms par 30.priekšlikumu, tā kā iepriekš bija runa par 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. Es par to jau runāju, tā kā abi priekšlikumi bija par vienu un to pašu pantu. Es jau esmu izteicies un komisijas vārdā esmu aicinājis atbalstīt 30.priekšlikumu, kura 5.punktā Bojāra kunga minētās lietas ir norādītas diezgan precīzi.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, vai jūs prasāt balsojumu par 30.priekšlikumu? Jūs piekrītat komisijai? Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Lūdzu, turpiniet!

K.Leiškalns. Paldies. Pārejam pie 4.panta. 35. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un, kā jau es teicu, visus pantus atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Vai tas ir 31.priekšlikums?

K.Leiškalns. 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums par 4.pantu ir saņemts no Ministru kabineta, un tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 33. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 34. ir Ministru kabineta priekšlikums par 5.pantu. To komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija piedāvā papildināt 5.panta otro daļu un redakcionāli precizēt visa panta tekstu. Aicinu atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 36.priekšlikums aicina papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu. To piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 37. ir Ministru kabineta priekšlikums par 6.panta 1.punktu. To komisija ir atbalstījusi daļēji un piedāvā jums pati savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par komisijas redakciju.

K.Leiškalns. Paldies. 39.priekšlikums. Šis Ministru kabineta izslēgums 6.pantā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40. ir finansu ministra G.Bērziņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 41. ir Ministru kabineta priekšlikums par 6.panta 4.punktu. Komisija to atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šā 6.panta 5.punktu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk komisija ir precizējusi 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 43. ir Ministru kabineta priekšlikums par papildinājumu 8.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izslēgums 8.pantā ir piedāvāts 44.priekšlikumā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī 45.priekšlikumā tiek piedāvāts izslēgums 8.pantā. Komisija to neatbalsta, bet redakcionāli precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tālāk ir deputāta Leiškalna 46.priekšlikums par 8.pantu. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums nr.47. To komisija atbalsta, iestrādājot 49. - pati savā priekšlikumā.

Līdzīgi notiek ar 48.priekšlikumu un komisijas redakciju, kuru jūs redzat priekšlikumā nr.49.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 47., 48. un 49.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

50.priekšlikums par aizstājumu 8.pantā ir saņemts no Ministru kabineta, un tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas 6.punkts ir daļēji atbalstīts deputāta Leiškalna piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Taču komisija piedāvā pati savu 8.panta pirmās daļas redakciju, kuru aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 53.priekšlikumā ir piedāvāts aizstājums 8.pantā, ko ierosina Ministru kabinets, un tas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas redakcija, ko piedāvā deputāts Leiškalns, ir atbalstīta, bet komisija ir precizējusi panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 55. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 57.priekšlikumā. Par šo pašu 8.panta daļu ir deputāta Leiškalna piedāvājums, ko komisija daļēji atbalsta, bet 57.priekšlikumā ir pašas atbildīgās komisijas redakcija, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 55., 56. un 57.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam!

Pārejam pie 58.priekšlikuma, ko iesniedzis Ministru kabinets. Komisija Ministru kabinetu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 59.priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un tā precizēto tekstu jūs redziet 60.priekšlikumā, kuru atbalsta atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 59. un 60.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 61.priekšlikumā deputāts Leiškalns nav guvis komisijas atbalstu, bet komisija savā 62.priekšlikumā aicina atbalstīt labojumus šā paša 8.panta pirmās daļas 11.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim un šim labojumam.

K.Leiškalns. Paldies.

63. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta pirmo daļu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums ir Ministru kabineta papildinājums 8.pantā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu par šā panta 12.punktu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 66.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums. Aizstājumu 8.pantā piedāvā Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 68.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija prasa izslēgumu 8.panta pirmajā daļā. Komisija to atbalsta, attiecīgi mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 70.priekšlikumā nav atbalstīts deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71.priekšlikumā nav atbalstīts arī Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 72.priekšlikumu par 8.pantu ir iesniedzis Ministru kabinets, bet tas nav atbalstīts. Komisija redakcionāli precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 73.priekšlikumā Ministru kabinets nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 74. un 75.priekšlikums ir par vienu un to pašu pantu, tā vienu un to pašu daļu. Ministru kabinets ir atbalstīts daļēji, izsakot tā priekšlikumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Redakcionāli ir precizēts 9.pants.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu piedāvāto 9.panta 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

76. ir Ministru kabineta priekšlikums par 9.panta 3.punktu, un tas ir daļēji atbalstīts.

77. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par to pašu, un tas ir daļēji atbalstīts, bet komisija piedāvā savu redakciju, kuru es komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76., 77. un 78.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Pilnīgi pamatoti komisija ir noraidījusi deputāta Leiškalna 79.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 80.priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts. Tā ir Ministru kabineta piedāvātā redakcija 9.panta 4.punktam, un atbildīgā komisija piedāvā to jums atbalstam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums. Atkal to iesniedzis Leiškalns, un atkal viņš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 83. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.panta 5.punktu, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 84. ir iesniedzis Ministru kabinets un guvis daļēju atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un 85.priekšlikumu par 10.panta pirmo daļu komisija piedāvā jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 86. un 87.priekšlikums par 10.panta pirmo un otro daļu ir daļēji atbalstīts. Tātad deputāts Leiškalns un Ministru kabinets ir daļēji atbalstīts, bet atbildīgās komisijas priekšlikumu par 10.panta otro daļu es aicinu jūs atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86., 87. un 88.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam!

89. ir saņemts no Ministru kabineta, tas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā ir atbildīgās komisijas teksts šā panta trešajai daļai. Es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 91.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas par 10.panta ceturto daļu. Es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 13., 14. un 15.pantā ir izdarīti komisijas trīs redakcionāli precizējumi. Aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16.pantā ir komisijas redakcionāli precizējumi. Aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 92. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu. Aicinu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 93. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta pirmo daļu komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 94. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta otro daļu ir atbalstīts komisijā, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums, kas saņemts no deputāta Leiškalna, ir guvis komisijas atbalstu, bet komisija redakcionāli ir precizējusi panta daļas.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Lūdzu deputātus pievērst uzmanību komisijas redakcionālajiem precizējumiem 18.pantā, kas ietverts ceturtajā nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

96. - Ministru kabineta priekšlikums - ir guvis komisijas atbalstu. Mēs skatām 18.pantu, un komisija Ministru kabineta piedāvāto redakciju ir vēl precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K. Leiškalns. Paldies. 97. ir Ministru kabineta priekšlikums par izslēgumu 18.pantā. Komisija to neatbalsta, bet pantu tomēr redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums. 98. ir Ministru kabineta priekšlikums - papildinājums 18.pantā, un tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 99. ir atbildīgās komisijas redakcija 18.panta ceturtajai daļai. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 100.priekšlikumā Ministru kabinets ir atbalstīts. Aicinu arī jūs atbalstīt komisijas viedokli un tās redakcionālo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 101., 102.priekšlikumu par 18.panta 6.punktu ir iesniedzis deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta un iestrādā savā 102. priekšlikumā. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 101. un 102.priekšlikumu.

K. Leiškalns. Paldies. 103.priekšlikums ir par 18.pantu. Iesniedzis Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 104.priekšlikums. Iesniedzis Ministru kabinets par 18.panta 7.punktu. Komisija to atbalsta, bet iestrādā savā redakcijā, kas jūsu tabulās ir 105.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies. 106. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 18.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums nr.107 ir guvis tikai daļēju komisijas atbalstu. Komisija to ir iestrādājusi 108. - Ministru kabineta priekšlikumā vai redz to tur iestrādātu, bet tomēr pati arī šo redakciju vēl ir precizējusi. Pareizā redakcija ir lasāma jūsu tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 107. un 108.priekšlikumu.

K. Leiškalns. 109. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 110.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets, un mēs to esam atbalstījuši, jau pieņemot 102.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies. 111. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts, izsakot to precizētā redakcijā kā 10.punktu šajā pašā pantā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 19.panta sākumā jeb nosaukumā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K Leiškalns. 112. ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir 2.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 113. ir ietverti divi vienādi priekšlikumi, kurus iesnieguši Ministru kabinets un deputāts Leiškalns, un deputāts Leiškalns aicina tos atbalstīt, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums ir saņemts no Ministru kabineta. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta, bet izsaka 19. pantu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K. Leiškalns. 116.priekšlikumā par 19.panta 6.punktu Ministru kabinets nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 20.pantā komisija izdara redakcionālu preizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. 117. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, bet izteikts kā Ministru kabineta priekšlikums nr.118, kuru savukārt ir precizējusi pati komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies. 119.priekšlikums paredz 20.panta 2.punkta izslēgumu, ko piedāvā Ministru kabinets, tas nav atbalstīts, bet...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta...

K. Leiškalns. ... komisija redakcionāli ir precizējusi panta daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Redakcionāls precizējums 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 21.panta 4.punkta redakciju iesaka atbildīgā komisija. Es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 121.priekšlikums par izslēgumu 21.pantā ir saņemts no atbildīgās komisijas. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 121.priekšlikumu.

K. Leiškalns. 2. un 3.punktā ir divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 122. ir Ministru kabineta priekšlikums par 21.panta 4.punktu. Tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 22.pantā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 23.panta 3. un 4.punktā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 23.pantu ar 123.priekšlikumu labo deputāts Leiškalns. Komisija deputāta centību atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. Redakcionāls precizējums izdarīts šā paša panta 7.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Par 23.panta ceturtās daļas 8.punktu ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 125.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jo šis priekšlikums ir izteikts deputāta Leiškalna 123.priekšlikumā, kuru mēs jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies. Ministru kabinets iesaka papildinājumu 23.pantā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 127.priekšlikums paredz papildinājumu 23.pantā. Komisija to daļēji atbalsta, ietverot 124.priekšlikumā, kuru mēs esam jau atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 127. ...Nē, tas jau bija. Paldies!

128. ir Ministru kabineta priekšlikums par izslēgumu 24.pantā. Komisija šo nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 129. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 24.panta ceturtās daļas redakciju ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 130.priekšlikums ir par šo pašu pantu. Ministru kabineta priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Piekrītam.

K.Leiškalns. 131. - Ministru kabineta priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un tā redakcija izteikta atbildīgās komisijas 132.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 131. un 132.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 133. un 134.priekšlikums ir par 25.panta pirmo daļu. Komisija pirmām kārtām redakcionāli precizējusi nosaukumu. Pēc tam tā daļēji atbalsta Ministru kabinetu, izsakot Ministru kabineta piedāvāto domu atbildīgās komisijas redakcijā, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam, paldies deputātiem! 135. priekšlikums paredz izslēgumu 25.pantā. To iesniedzis deputāts Leiškalns. Nav atbalstīts no komisijas puses.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 136. ir Ministru kabineta priekšlikums par 25.pantu. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šiem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns lūdz papildināt 25.pantu ar jaunu daļu par regulatoru būšanām. Komisija to daļēji atbalsta un iestrādā 139. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 138. un 139.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Ministru kabineta 140.priekšlikums par 25.pantu ir atbalstīts komisijas redakcijā, precizēts un izteikts kā jauna piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 141.priekšlikums par šo pašu pantu saņemts no Ministru kabineta, tas tāpat ir atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā kā sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ministru kabineta piedāvājums ietverts 142.priekšlikumā - papildināt 25.pantu ar jaunu sesto daļu. Tas ir atbalstīts, izsakot to kā septīto daļu. Bez tam komisija precizējusi teksta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 142.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 143. un 144.priekšlikums. Tātad 143. - saņemts no Ministru kabineta, tas ir daļēji atbalstīts, un 144.priekšlikumā ir redakcija, kuru piedāvā atbildīgā komisija 25.panta astotajai daļai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas...

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. ...viedoklim par 143. un 144.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 26.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 145.pants ir saņemts no atbildīgās komisijas. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K.Leiškalns. Izslēgumu 26.pantā piedāvā Ministru kabinets. Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir 26.panta 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 147.priekšlikums par 27.panta pirmo daļu ir saņemts no Ministru kabineta. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 148. - deputāta Leiškalna priekšlikums par šā panta pirmo daļu ir atbalstīts, izsakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 149. un 150.priekšlikums. Tātad Ministru kabinets un deputāts Leiškalns. Tie ir daļēji atbalstīti, bet komisija 151.priekšlikumā ir izstrādājusi pati savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 149., 150. un 151.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. 152. ir Ministru kabineta priekšlikums, bet 153. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim

K.Leiškalns. Tālāk ir izdarīts redakcionāls precizējums šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 154. ir Ministru kabineta priekšlikums, bet 155. - deputāta Leiškalna priekšlikums, tie abi ir daļēji atbalstīti, izsakot tos komisijas redakcijā 156.priekšlikumā. Es jums lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 154., 155. un 156.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 157. - Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts. Bez tam komisija redakcionāli precizējusi šā panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī septītajā daļā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Daļēji redakcionāli precizējumi ir izdarīti arī astotajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nosaukums redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 158. un 159.priekšlikums par 28.panta pirmo daļu ir daļēji atbalstīts. Ministru kabineta priekšlikums. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt Ministru kabinetu, bet atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. 160., 161. un 162.priekšlikums par 28.panta pirmās daļas otro teikumu. Ir daļēji atbalstīts Leiškalns, daļēji atbalstīts Ministru kabinets, bet atbildīgā komisija deputātiem piedāvā savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. Paldies.

Ministru kabinets lūdz izteikt 28.panta trešo teikumu kā trešo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 164. - Ministru kabineta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 165. - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Komisija atbalsta.

K.Leiškalns. Ministru kabinets piedāvā mainīt 28.panta pirmo daļu. Komisija to atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju un redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tad ir 167. - deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 168. - Ministru kabineta priekšlikums par 29.pantu - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi izdarīti otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 169. - Ministru kabineta papildinājums 30.pantā ir daļēji atbalstīts un ietverts 170.priekšlikumā - atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 171. - deputāta Leiškalna priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 171.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 172.priekšlikumā ir papildinājums 30.pantā. To komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 173. - Ministru kabineta priekšlikums par 30.pantu - ir atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Ministru kabineta piedāvātais izslēgums 30.pantā komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 174.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 175. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 176., 177. un 178. - deputāta Leiškalna priekšlikumi - ir atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas 180.priekšlikumā.

Pie tam komisija ir atbalstījusi arī 179. - deputāta Leiškalna priekšlikumu par izslēgumu šajā pantā. Panta teksts ir atbildīgās komisijas redakcijā 180.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Es atvainojos! Debatēs ir pieteicies Gaiļa kungs. Par kuru? Jā, mēs runājam par 180., jo 176., 177. un 178.priekšlikums ir ietverts komisijas galīgajā redakcijā 180.priekšlikumā.

Atklājam debates. Deputāts Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies, sēdes vadītāja kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz ļoti īpatnēju lietu. Mēs ilgi strādājām pie likuma par regulatoru un ilgi strādājām arī pie 19.panta, kas noteica tarifu noteikšanas kārtību. Daudz bija diskusiju, daudz bija debašu, un termiņi, kādos tiek izskatīts pakalpojumu sniedzēja piedāvājums, termiņi, kādos tiek pieņemts lēmums, tika rūpīgi izvērtēti un pamatoti tika ar to, lai tie nebūtu sasteigti, lai lēmumu varētu pieņemt pietiekami izsvērti, pie tam pietiekami sarežģītās jomās, ja tas ir vajadzīgs, pieaicinot ekspertus, un tā tālāk.

Tajā pašā laikā mēs skatāmies un lasām, ka 180.priekšlikuma atbildīgās komisijas redakcija ir atbalstīta. Un šeit veidojas nonsenss. Kāpēc mums ir vajadzīgs likums par regulatoru, ja attiecībā uz vienu no publisko pakalpojumu sniedzējiem, tas ir, telekomunikācijām, mēs pieņemam speciālu kārtību, nosakot citus termiņus, nekā ir noteikts vispārējā Regulatoru likumā? Es varu jums nocitēt Regulatoru likuma 19.panta otro daļu: “Komisija izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos un noteiktā kārtībā aprēķinātos tarifu projektus 90 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas.” Citēju piedāvāto Telekomunikāciju likuma attiecīgo sadaļu. Telekomunikāciju pakalpojumu tarifu projektus telekomunikāciju uzņēmumi iesniedz regulatoram. “Regulators trīsdesmit dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas izvērtē aprēķināto telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atbilstību apstiprinātajai metodikai.”

Nerunāsim par metodiku! Sakiet, lūdzu, kāpēc ir šādi atšķirīgi termiņi? Kāpēc tad mēs uzreiz Regulatoru likumā neiekļāvām normu, ka šis likums attiecas uz visiem, izņemot telekomunikācijas? Paskaidrojiet man, lūdzu!

Ko es šeit saskatu? Es te saskatu, godājamie kolēģi sociāldemokrāti… Jūs vienmēr ļoti aizstāvat patērētāju tiesības, patērētāju intereses. Es lūdzu jūs šinī gadījumā iedziļināties šinī jautājumā. Es varu pateikt, ka tieši patērētāju intereses te ir apdraudētas tāpēc, ka tarifi tiks pieņemti sasteigti, tie nebūs izvērtēti, un līdz ar to tie var arī nebūt objektīvi, jo šis likums, kas ir speciālais likums, tātad stāvēs virs Regulatoru likuma un liegs regulatoram vispārējā kārtībā izvērtēt un pieņemt šos lēmumus.

Es ļoti lūdzu jūs rūpīgi to izvērtēt pirms balsojuma. Es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais debatēs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs vērīgi ieskatīties šajos priekšlikumos, it īpaši apkopojošajā 180.priekšlikumā, un salīdzināt. Jūs droši vien atceraties likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kur visām nozarēm ļoti precīzi jau ir noteikta šī regulēšanas kārtība, un, kā mans kolēģis Gaiļa kungs teica, kāpēc taisni šai nozarei - telekomunikāciju nozarei - ir jābūt izņēmumam? Kāpēc? Kāpēc te ir jāparedz īpaši uzņēmumi? Tātad likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ceturtajā nodaļā “Tarifu noteikšana” tas ir skaidri un gaiši noteikts, un 19.pants to sīki reglamentē.

Es gribu dzirdēt šīs komisijas vadītāja Leiškalna kunga paskaidrojumu, kā tas komisijā ir lemts, kāpēc tā ir lemts, jo man rodas ļoti pamatotas aizdomas par šīs nozares īpašu lobēšanu. Un man ir pilnīgs pamats to sacīt, jo es, šķiet, vienīgais no šeit sēdošajiem deputātiem esmu piedalījies divās notikušajās izmeklēšanas komisijas “Lattelekom” lietā sēdēs. Un jāteic, ka, vērtējot izmeklēšanas komisiju darbības rezultātus un vērtējot visu, kas saistībā ar to ir noticis šajos gados, man nav saprotams, kāpēc mēs netiekam galā ar šo goliātu. Tas ir kaut kāds izņēmuma veids, kuram atļauts ir viss. Reiz noslēdza līgumu, kurā valsts uzņēmās tādas saistības, kas ir vienkārši nekorektas, par sliktu valstij. Mēs nonācām pie secinājuma - un ne tikai mēs komisijā -, ka ar šo līgumu tika aizskartas pat Latvijas suverenitātes tiesības, un visā šajā laikā faktiski valsts, kura deleģējusi tur savus pārstāvjus - pilnvarniekus… mūsu valsts intereses absolūti netiek aizstāvētas. Tiek aizstāvētas tikai ārvalstu investoru intereses. Tas ir izmeklēšanas komisiju materiālos rakstīts melns uz balta. Atkārtoti!

Un, redziet, mēs šajās dienās atkal piedzīvojam jaunus pārsteidzošus notikumus, kad figurē šie 11 miljoni, kas iztērēti advokātu pakalpojumiem, lai Latvija nemaksātu faktiski bagātajai Somijai 300 miljonus. Izmeklēšanas komisija savā laikā, mudinādama gan ministrus, gan Privatizācijas aģentūras vadītājus, skaidri un gaiši teica: “Aprēķiniet un iesniedziet rēķinu “Lattelekom”!” Un šis rēķins būtu vismaz 100-200 miljonu par labu mūsu valstij, jo līgums netika pildīts un netiek pildīts. It īpaši tas attiecas uz laukiem, uz lauku telefonizāciju, kur cilvēki, neiegūstot to, kas viņiem tika solīts un bija paredzēts līgumā, ir zaudējuši milzīgas summas, tā saucamos neiegūtos labumus - juristi laikam tā to sauc. Taču tagad, lūk, mēs maksāsim 11 miljonus neizdarības dēļ, lai prāvā kaut ko vinnētu, lai šī maksājamā summa būtu mazāka. Faktiski vajadzētu būt otrādi! Šos miljonus vajadzētu maksāt “Lattelekom”. Un tagad šajā priekšlikumā mēs atkal paredzam viņiem piešķirto izņēmuma stāvokli.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, paldies, jūs esat izmantojis savu debašu laiku!

P.Tabūns. Ko tas viss nozīmē? Es gribu dzirdēt tuvākus paskaidrojumus. Paldies. Žēl, ka man vairs nav laika, man vēl daudz kas būtu sakāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamā debatēs Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Manuprāt, šī ceturtā daļa Telekomunikāciju likumā ir lieka. Es pilnīgi saprotu, ka telekomunikācijas Latvijas valstī ir ārkārtīgi svarīga nozare, bet te nevarētu būt atšķirīga tarifu apstiprināšanas kārtība. Un šī tarifu apstiprināšanas kārtība ir noteikta likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Ja mēs pieņemam Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, tad rodas vairāki būtiski trūkumi. Tad, nosakot tarifus, nevar tikt pieprasīta papildu informācija, kā tas ir noteikts likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tad nav jāpieaicina arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, ja tas ir nepieciešams, un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav vairs spēkā prasība iesniegt tarifus veidojošo izmaksu pamatojumus. No šā viedokļa skatoties, stingrākas prasības, lielāka atbildība tarifu noteikšanā un arī lielāka sabiedrības kontrole ir noteikta likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, tāpēc es aicinu rūpīgi iedziļināties šajā jautājumā un neatbalstīt šo Leiškalna kunga priekšlikumu. Ja mēs to neatbalstīsim, tad visi šie noteikumi paliks spēkā saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, nedodot kādai vienai nozarei papildtiesības. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu nav jau brīnums par to, kas notiek ar “Lattelekom”. 15 miljonus latu samaksāja par slaveno līgumu. Kāds tad ir rezultāts? Tagad vēl būs jāmaksā 500 miljonu dolāru nezin kam un nezin par ko. Patiesībā jau zina, kam un par ko, bet ko no tā iegūst Latvijas Republika? Diemžēl neko! Tikai papildu izdevumus. Starp citu, to vajag iestrādāt budžetā, jo Latvija jau nekad tiesvedībā negūst panākumus, tāpēc ka mums ir ļoti slaveni juristi. Tāpēc mēs pieaicinām visdārgākos advokātus no citām valstīm.

Un tagad par peļņu. Pagājušajā gadā “Lattelekom” peļņa bija 24 miljoni. Kāpēc viņiem ir tāda tieksme vēl paaugstināt tarifus gan par sarunām, gan par abonēšanu? Vai tad tik tiešām viņiem nepietiek to 24 miljonu? Alkatība!

Un tagad par tiem valsts pilnvarniekiem, kas no Latvijas Republikas piedalās “Lattelekom” vadībā. Ko dara šie cilvēki? Kāpēc Latvijas valdība par pieteikumu tiesā, ko iesniedzis “TILTS Communication”, uzzina no preses, nevis no pilnvarniekiem? Tad kāpēc viņi saņem algu Valsts prezidenta algas apmērā un gūst arī pārējos labumus? Kāpēc no “Lattelekom” peļņas nekas netiek ieskaitīts valsts budžetā, ja Latvijai pieder 51% procents akciju? Kāpēc mēs esam spiesti lasīt pa 10 vai 20 tūkstošiem kādai skolai, lai nopirktu mēbeles vai uzliktu jumtu, bet tajā pašā laikā šī organizācija vienā mierā noslēpj savus ienākumus? Un vēl attiecībā uz to regulatoru un visu pārējo, kas ir ietverts 180. - atbildīgās komisijas iestrādātajā priekšlikumā... To nevar atbalstīt! Nevar atbalstīt! Mēs nevaram dejot pēc “Lattelekom” vadības svilpītes!

Un vēl pēdējais, ko es gribēju pateikt. Ir jābeidz taču reiz būt smieklīgiem Eiropas valstu priekšā, jo mēs vienmēr maksājam citām valstīm par saviem īpašumiem. Tas taču jau vispār ir kļuvis par ieņēmumu avotu visdažādākajiem ārvalstu blēžiem, kuri tādā veidā Latvijā iedzīvojas ļoti solīdās summās. Paskatieties, kas notiks vēl ar kuģniecību, ar Gdaņskas kuģu rūpnīcas pieprasījumu par 5 miljoniem! Un slaveno “Windows” par 8,2 miljoniem! Paldies.

Tā ka nevar atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav.

Vai komisijas vārdā, Leiškalna kungs, vēlaties ko teikt?

K.Leiškalns. Neapšaubāmi, es vēlos izteikties arī komisijas vārdā. Ja mēs uzmanīgi pavērojam un tagad sākam runāt, tad 175., 176., 177., 178. un 179. - šie Leiškalna priekšlikumi nevis maina 30 dienas, kas ir noteiktas otrā lasījuma redakcijā, bet tikai precizē. Ja mēs te runājam par kādiem jautājumiem, tad mēs šobrīd pieņemam 180.priekšlikumu, kas pasaka, ka telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, kurus regulē regulators, nosaka šādā kārtībā. Te ir vienkārši paskaidrota tarifu noteikšanas kārtība, un te ir runa par tarifu projektiem, kurus aprēķina uzņēmumi pēc regulatora izstrādātās metodikas, un tas pats ir ietverts arī otrā lasījuma redakcijā. Tātad, ja regulators uzskata, ka nav ievērots kāds no metodikas nosacījumiem, tad tas 30 dienu laikā nosūta visu atpakaļ uzņēmumiem, un dancis sākas no jauna.

Ko es vēl gribētu pateikt par redakciju? (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Par pilnvarniekiem pasaki!”) Par pilnvarniekiem, Ābiķa kungs, man nav jārunā! Elpojiet dziļi un netraucējiet strādāt! 180.priekšlikumā ir tikai precizēta tā redakcija, kas parlamentā jau ir pieņemta otrajā lasījumā.

Vēl es gribētu piebilst, ka, izskatot šo likumprojektu, katrs šā likumprojekta priekšlikums un pants ir saskaņots ar vairākām institūcijām, to skaitā ar Latvijas Republikas Ministru kabinetu, un neviens no šiem pantiem nav iekļauts tabulā bez Ministru kabineta akcepta. Neviens pats! Neviens no šiem pantiem nav izticis bez diskusijas starp regulatora pārstāvjiem, kuri komisijas sēdē piedalījās vismaz četri. Un tā tas bija katrā sēdē, kad skatīja Telekomunikāciju likumu. Šīs citu piedāvātās redakcijas un atbildīgās komisijas redakcijas ir saskaņotas ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadītāju un pieaicinātajiem ekspertiem Rudakas kundzes personā, un katrs šajā likumā ietvertais un apstiprinātais pants ir saskaņots ar Latvijas Republikas advokātiem tiesas procesā, pie tam nevis starp Latviju un “Lattelekom”, kā daži te vēl joprojām domā, bet starp Latviju, Latvijas valsti, un “TILTS Communication”, kas kopēji, divatā, ir izveidojuši uzņēmumu “Lattelekom”, kur vienai pusei pieder 51%, otrai - 49% akciju. Tādas ir tās lietas!

Un es nezinu, kas tagad notiks, acīmredzot jāprasa juristiem padoms, ja mēs sāksim balsot. Ja komisija man atļauj, es esmu ar mieru atsaukt visus savus priekšlikumus: 175., 176., 177., 178. un 179., jo man šajā likumā, Tabūna kungs, nav nekādu personīgu interešu, neskatoties uz to, ka mana sieva tur strādā. Jūs tur stāstījāt kaut ko par lobēšanu, lietojāt svešvārdus, par kuriem jums ir ārkārtīgi maz nojēgas. Jūs stāstījāt par pilnvarniekiem un par procesiem tāpat kā Bojāra kungs...

Es aicinu balsot par 180.priekšlikumu, taču, ja mēs neatbalstīsim 180.priekšlikumu un piekritīsim, ka deputāts Leiškalns atsauc savus piecus priekšlikumus, kurus es tikko minēju, tad mēs nonāksim pie 2.panta redakcijas, jo es neticu Seiles kundzei, ka šajā gadījumā spēkā paliktu 173.priekšlikums. Mēs ar to nevaram norakstīt visas šīs daļas! Ja tā iznāk, tad es esmu ar mieru... es šeit negribu strīdēties ne par vienu burtu. Te ir pietiekami daudz cilvēku, kuri pietiekami īsā laikā, lai mēs nonāktu Eiropā, ir dienām un naktīm sēdējuši, gatavodami šo likumprojektu trešajam lasījumam, ir strādājuši redaktoru istabiņā, kur neviens oponents nekad nav ienācis un mēģinājis kaut ko uzklausīt, sadzirdēt, paklausīt…

Te ir tās problēmas! Jūs varat darīt ar to likumu, ko gribat. Lāpiet, jauciet ārā, mēģiniet to skatīt fragmentāri, mēģiniet saskatīt, ka šajā likumā kaut kam speciāli ar Leiškalna vai ar kāda cita gādību ir noteiktas kādas priekšrocības! Tā ir jūsu darīšana! Jebkuru lietu var samaitāt. Es varu pateikt, ka šā likuma katrs pieņemtais pants ir saskaņots gan ar Ministru kabinetu, gan arī ar “Clifford&Chance”. Un katru reizi, kad “Clifford&Chance” kādā punktā ir iebildis, es esmu šos priekšlikumus sūtījis uz Ministru kabinetu, aicinājis Ministru kabinetu izteikt savu viedokli, un vēl pēc likumprojekta nodošanas redaktoriem atbildīgās komisijas redakcijā šajā likumā to iestrādāja. Ja jūs gribat, paši nestrādājot, tikai iebilst pret kādām detaļām, tad, lūdzu, - uz priekšu! Es savus priekšlikumus, ja drīkstu, atsaucu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Vai tas nozīmē, ka jūs savus priekšlikumus - 175., 176., 177., 178. - atsaucat?

K.Leiškalns. Es atsaucu, ja to drīkst.

Sēdes vadītājs. Jā, to drīkst!

Paldies. Tādā gadījumā, pirms mēs balsojam par nākamajiem priekšlikumiem - par 179. un 180., par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds Annai Seilei. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ja likuma radīšanas gaitā rodas grūtības, tad tās ir jālikvidē. Un es gribu ieteikt vienu variantu, kā mēs to varētu izdarīt. Tik tiešām var gadīties problēmas, jo mums šajā likumā veidojas divas trešās daļas, jo mēs jau esam nobalsojuši par 173.priekšlikumu, kur ir trešā daļa, un vēl būs viena jauna trešā daļa, un tad Prezidente dos likumu atpakaļ, tāpēc, Leiškalna kungs un visi pārējie, es lūdzu jūsu uzmanību! Mans priekšlikums ir šāds: balsosim par 174.priekšlikumu, par kuru mēs nebalsojām, bet aizgājām tam garām nebalsodami! Es ierosinu sēdes vadītājam noteikt balsojumu par 174.priekšlikumu. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, kas aicina izslēgt 30.panta trešo daļu. Vai mēs neatbalstīsim savu Ministru kabinetu? Mums vajag nobalsot par šo 174.priekšlikumu, un tad mēs šo trešo daļu būsim izslēguši. Neatbalstīsim Leiškalnu, un tad viss likumprojekts aizies savā normālajā gaitā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Taču mēs savu lēmumu par 174.priekšlikumu jau izteicām, mēs atbalstījām komisijas viedokli. Tātad mēs šo priekšlikumu jau esam… jo nebija lūguma balsot par to. Mēs esam akceptējuši komisijas viedokli par 174.priekšlikumu. Tātad, ja Leiškalna kungs atsauc savu 175., 176., 177., 178. un 179.priekšlikumu, tad tādā gadījumā mēs balsosim par 180. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 180. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 41, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 181. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas aicina nosaukumā aizstāt vārdu “apmērs” ar vārdu “atlaides”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 182. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Žēl, ka es nevaru atsaukt 183.priekšlikumu, ko komisija
ir … nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, vai jūs to atsaucat?

K.Leiškalns. Es nevaru atsaukt.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Jā… 184. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 185. ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 186. ir Leiškalna priekšlikums par 32.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 187.priekšlikumu iesniedzis Leiškalns. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 188. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 188. un 189.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 190.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta un izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 191. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 192. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalsta, iestrādājot 193.priekšlikumā - pati savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 192. un 193.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 194. - deputāta Leiškalna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 196. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi ir ar 195. - Ministru kabineta priekšlikumu, kas ir atbalstīts, iestrādājot 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 194., 195. un 196.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 197. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 198. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un ietverts 199.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 198. un 199.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 199. - Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 200. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 35.panta trešo daļu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēta arī šā panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 201. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šim 201.priekšlikumam jau nu galīgi nevajadzēja parādīties tabulā kā atbildīgās komisijas priekšlikumam, jo tieši par tādu pašu priekšlikumu, kurš bija ierakstīts kā Kārļa Leiškalna priekšlikums, mēs jau balsojām, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā. Toreiz Saeimas balsojums bija pilnīgi vienprātīgs - noraidīt. Un arī pats priekšlikuma autors Kārlis Leiškalns atturējās, bija “pret” savu priekšlikumu. Atļausim taču mazturīgākiem cilvēkiem - studentiem, skolēniem un pensionāriem iegādāties šos lētākos telefonus, ko subsidē telefonu kompānijas! Kāpēc mēs to negribam? Es lūdzu neatbalstīt 201.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vēl pieteicies Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit būtība ir ļoti vienkārša: kompānija var izvēlēties arī pretimnākšanu saviem klientiem, subsidējot telefonus. Tāda prakse ir pasaulē un arī Eiropā. Arī Lietuvā, kā mēs zinām, kaut vai par latu vai litu var saņemt mobilo telefonu, gan tikai noteiktā gadījumā. Protams, tad ir arī zināmas saistības pret šo telekomunikāciju kompāniju, kas ir devusi tādu priekšrocību. Taču arī jebkura cita kompānija var nākt klajā ar vēl zemākiem tarifiem un ar vēl lielāku pretimnākšanu saviem jau esošajiem un topošajiem klientiem. Un tas katrā ziņā ir patērētāju interesēs, it īpaši mazturīgo cilvēku interesēs, kuriem nav daudz naudas, lai iegādātos šādu mobilo telefona aparātu, it īpaši tas tā ir lauku iedzīvotāju vidū. Es domāju, ka šis priekšlikums noteikti ir jānoraida, jo tas ierobežo uzņēmējdarbības konkurenci un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs pieteikušos vairs nav. Debates slēdzu.

Vai vēlējāties ko teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Jā, tik tiešām, Baloža kungam ir pilnīga taisnība, ka otrajā lasījumā Saeimas deputāti, to skaitā arī es pats, noraidīja deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas bija ārkārtīgi līdzīgs šim atbildīgās komisijas priekšlikumam un atšķīrās tikai ar vienu vārdiņu “vai”. Un tomēr komisija saņēma Latvijas Mobilā telefona vēstuli, kurā tās autori lūdza uzaicināt viņus uz sēdi un ieteica mums šādu redakciju... Nē, ne viss! Mēs klausāmies tālāk. Kad Latvijas Mobilais telefons atnāca, es teicu, ka komisijas sēdē šis priekšlikums ir izskatīts otrajā lasījumā, vienbalsīgi noraidīts, un īstenībā visā komisijā vienīgais, kas neatbalstīja šīs atbildīgās komisijas redakcijas iekļaušanu tabulā, biju es pats, lai arī cik dīvaini tas būtu. Var aplaudēt, var neaplaudēt... Un kāpēc deputāti toreiz to atbalstīja, tajā skaitā Anna Seile, visi Tautas partijas deputāti, visi sociāldemokrāti - gan Kalniņa kungs, gan Salkazanova kungs, gan Freimaņa kungs... (No zāles dep. L.Bojārs: “Neatbalstīju…!”) Tu nebiji! Tāpēc, ka paskaidrojums, ko mums sniedza attiecīgie eksperti, bija tāds: ir jāuzsver, ka minētā likumprojekta 36.panta otrās daļas galvenais mērķis ir nevis cīnīties pret subsīdijām, jo katra kompānija var izvēlēties subsidēt un pārdot saviem klientiem ārkārtīgi lētus telefonus, var dāvināt tos arī par velti. Taču kompānijas nedrīkst aizliegt lietot mobilo telefonu citos tīklos. Visi šie subsidētie telefoni tiek pārdoti ar kartiņu, kas aizliedz tos izmantot. Līdz ar to tiek liegta brīva piekļuve. Tāda bija motivācija, kāpēc atbildīgā komisija, man balsojot “pret”, iekļāva to. Bet, dāmas un kungi, es negatavojos ar jums strīdēties! Šo viedokli aizstāvēja arī advokāti, kas bija klāt Latvijas komisijā. Viņi teica, ka mēs, šādā veidā atļaujot subsidēt galaiekārtas, aizliedzam patērētājam brīvi piekļūt citiem pakalpojumu piedāvājumiem. Tāpēc komisija izšķīrās par šādas redakcijas ielikšanu likumā. Formāli likums nav pārkāpts, jo tur viens vārdiņš tiešām ir izmainīts. Arī tie deputāti, kas komisijā atbalstīja manus priekšlikumus, šobrīd var tos neatbalstīt, bet komisijas vārdā man jāaicina atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 201. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - nav neviena, pret - 29, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

K.Leiškalns. 202. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 38.pantu. Atbildīgā komisija deputāta Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 203. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 38.pantu - ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums par 38.panta otro daļu ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna iesniegtais 205.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu. Teksts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 206. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 207. - Ministru kabineta priekšlikums par 39. panta pirmo daļu - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 208. - priekšlikums par 39.panta pirmo daļu. Tas ir no deputāta Leiškalna un ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 212.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Precizēta ir otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 209. - ir deputāta Leiškalna un Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 210.priekšlikums... Nu visu to mēs redzēsim komisijas sagatavotajā redakcijā, kas ir ar numuru 212.

210.priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets un deputāts Leiškalns, un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Precizējums trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 211. - Ministru kabineta priekšlikums - nav atbalstīts. Mēs nu pāriesim pie 212.priekšlikuma, kas ir nākamais. Tā ir atbildīgās komisijas sagatavotā redakcija, tā ir par visu pantu. Ir runa par nacionālo radio frekvenču plānu apstiprināšanu un izstrādi, kas ir nodota Satiksmes ministrijas ziņā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 212. priekšlikumu, kas apkopo 39.panta tekstu.

K.Leiškalns. 213.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40.pants. Vispārējās atļaujas un tā tālāk... Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai tas ir 214.priekšlikums?

K.Leiškalns. Nē, nē, redakcionāls labojums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet...

K.Leiškalns. Gribu vērst jūsu uzmanību...

Sēdes vadītājs.Jā, bet...

K.Leiškalns. Jā, 214. - deputāta Leiškalna priekšlikums - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 215. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 216. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 217. - atbildīgās komisijas priekšlikums par 40.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Ministru kabineta iesniegtais 218.priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna piedāvātais izslēgums 40.panta trešajā daļā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 220. - Ministru kabineta priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 221. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 41.panta pirmo daļu - ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums panta daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 222. - Ministru kabineta priekšlikums par 42.pantu - ir daļēji atbalstīts, jo tas ir precīzāk izteikts deputāta Leiškalna iesniegtajā redakcijā - priekšlikumā nr.223. Komisija vēl arī deputāta Leiškalna priekšlikumu redakcionāli precizēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 222. un 223. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 224. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 225. - Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 226.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverts 227. - deputāta Leiškalna priekšlikumā. Komisija vēl arī šo priekšlikumu redakcionāli precizēs. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 226. un 227. priekšlikumu.

K.Leiškalns Daļēji ir atbalstīts deputāta Leiškalna iesniegtais 228. priekšlikums un Ministru kabineta iesniegtais 229.priekšlikums. Komisijas redakcija ir priekšlikums nr. 230. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai - 230.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 231. - Ministru kabineta priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 45.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 232. - Ministru kabineta un finansu ministra Bērziņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ministru kabineta un finansu ministra Bērziņa priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 234. - komisijas priekšlikumā, kas ir par 46.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 233. un 234.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgums, ko ierosina Ministru kabinets, nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 236. - Ministru kabineta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 238.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts ir arī deputāta Leiškalna iesniegtais priekšlikums nr.237. Mēs visi redzam atbildīgās komisijas redakciju, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 236., 237. un 238.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Deputāts Leiškalns ir iesniedzis priekšlikumu par izslēgumu 47.panta otrajā daļā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ir ietverts tālākajā priekšlikumā par šo daļu.

240. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 239. un 240.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 241. - Ministru kabineta priekšlikums par 47.pantu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta arī deputāti.

K.Leiškalns. 242.priekšlikums, kas ir no Ministru kabineta, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 243.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Leiškalna kungs! Darīsim tā: vēlreiz atkārtojiet pēdējo priekšlikumu, ko jūs minējāt!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs palikām pie tā, ka atbalstījām 242. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 241.priekšlikumu...

K.Leiškalns. 241.priekšlikumu - izslēgumu 47.pantā - arī atbalstījām, jā.

Sēdes vadītājs. Jā.

Godātais Leiškalna kungs, mums pienākas, vadoties pēc Kārtības ruļļa, pārtraukums. Likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

K.Leiškalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts deputātes Annas Seiles paziņojums.

"Ar šo paziņoju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, apspriežot priekšlikumu par 36.panta otrās daļas redakciju, nav bijis balsojums par 201.priekšlikuma tekstu likumā “Par telekomunikācijām”, tāpēc iebilstu pret Leiškalna komentāru par mana balsojuma būtību. Paziņojumu pamatoju ar komisijas sēdes protokola pārbaudi.” Paldies. Iekļaujam stenogrammā.

Turpinām izskatīt likumprojektu! Par 242.priekšlikumu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Es palūgšu priekšsēdētāju pārbaudīt kvorumu zālē!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Ar kartītēm, lūdzu! Lūdzu rezultātu!

Tā, kolēģi, vēlreiz, lūdzu, atkārtosim! Tātad pēc poga. Lūdzu vēlreiz šo režīmu! Lūdzu signālu!

Es atsaucu signālu, jo pārliecinoši redzu, ka zālē ir kvorums. Lūdzu, turpināsim darbu!

242.priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

242. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 243.priekšlikums par to pašu 47.pantu ir saņemts no Ministru kabineta, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 244. - iesniedzis Ministru kabinets. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 245.priekšlikums ir atbildīgās komisijas izslēgums 47.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 246.priekšlikums. To iesniedzis Ministru kabinets par 47.pantu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 247. - iesniedzis Ministru kabinets. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 248. - iesniedzis Ministru kabinets. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 48.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 249. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 250. ir Ministru kabineta priekšlikums, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 251. un 252.priekšlikums ir par 49.panta otro daļu. Leiškalns ir atbalstīts daļēji, un komisija visu šo piedāvājumu izsaka savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 253. un 254.priekšlikums. Deputāts Leiškalns piedāvā redakciju, kuru komisija pārstrādā un aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 255.priekšlikumu Ministru kabinets iesniedzis kopā ar deputātu Leiškalnu. Tas ir atbalstīts, mainot tālāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 256.priekšlikumā deputāts Leiškalns nav atbalstīts, bet tekstā ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 257.priekšlikumu iesniedzis Ministru kabinets un finansu ministrs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 258.priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Bērziņš. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 259. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 261.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 259., 260. un 261.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

262. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir iestrādāts 263. - deputāta Leiškalna priekšlikumā. Komisija ir redakcionāli precizējusi visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Deputāta Leiškalna 264.priekšlikums par 53.pantu ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā 265.priekšlikumā. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 266. - deputāta Lujāna priekšlikums par monopoltermiņu komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 266.priekšlikumu.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Kaut arī ir mūsu darba dienas nogale, sociāldemokrāti aicina jūs uz diskusiju.

Šajā sakarā es uzreiz gribu pateikt paldies Kārlim Leiškalnam par to, ka viņš akcentēja jautājumu par kvorumu zālē, lai visi mēģinātu piedalīties šajā diskusijā, jo lēmumus mēs piedāvājam izskatīt ļoti nopietni.

Tātad mēs apstājāmies pie pārejas perioda, un šajā pārejas periodā Modris Lujāns ir piedāvājis samazināt “Lattelekom” darbības monopolstāvokli nevis uz desmit gadiem, bet tikai uz pieciem gadiem. Mūsuprāt, gan vienā, gan otrā gadījumā nekā laba nav, jo abi priekšlikumi nav atbalstāmi, tā kā abos gadījumos pieeja ir vienpusēja: valdība savulaik, vienpusējā kārtā izvērtējot jautājumu, samazināja šo laiku uz desmit gadiem, bet Modris Lujāns, vēlot to labāko un domājot, ka varbūt tādā veidā Latvijas valdībai būtu mazāk zaudējumu, nolēma šo termiņu samazināt uz pieciem gadiem.

Un Latvijas valdība, atkal vienpusēji domājot, ka varbūt “TILTS Communication” (vai tagad tā saistību pārmantotājs - zviedru uzņēmums “Sonora”) izturēsies pret šo vienpusējo kārtību kaut kā saprotamāk šajā pārejas periodā, mums ejot uz Eiropas Savienību, iestrādāja nosacījumus, ka līdz noteiktam laikam “Lattelekom” strādās monopolstāvoklī, bet pēc tam vairs ne. Tādā veidā tiek aizsargāts tirgus pret daudzu citu firmu ienākšanu, pret tirgus liberalizāciju. Mūsuprāt, šī pieeja nav laba, un mēs arī saskārāmies ar faktu, ka būtībā šis likums tiek izstrādāts, izvērtējot sekas. Mēs, izrādās, tomēr nevarējām pie attiecīgā likumprojekta nestrādāt, un pret visu to, kas attiecas uz darbību līdz pārejas periodam, mums nav iebildumu. Tur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir strādājusi ļoti nopietni un atbildīgi.

Runājot par pašu likumu, mēs uzskatām, ka mums nevajadzētu nepārtraukti cīnīties ar sekām. Un tādā gadījumā jājautā: kur ir šis cēlonis? Un mēs arī konkretizējām šo cēloni, kas ir saistīts ar mūsu līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Mēs atkal esam pieņēmuši ļoti konkrētu paketi ar saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju un tās noslēdzošo Marakešas līgumu.

Pirms runājam tālāk, es domāju, ka mums vajadzētu patiešām atgriezties tagad pie šā jautājuma, pie šīm sekām, pie šā cēloņa, pie šā Marakešas līguma. Konkretizēsim apstākļus, kādā veidā 1998.gada 17.decembrī šis līgums parlamenta sēdē tika apstiprināts. Balsojums bija pārliecinošs, un ar ziņojumu par to, ka Latvijas valstij ir jāpievienojas Pasaules tirdzniecības organizācijai, pirmām kārtām uzstājās Ārlietu komisijas ziņotājs Guntars Krasts. Sēdē tika piedāvāts šis kopējais vispārīgais līgums, un nekas papildus netika minēts par pielikumiem, kas eksistē, to skaitā arī par šo pielikumu, kas attiecas uz monopolstāvokļa samazinājumu uz 10 gadiem. Krasta kunga izteikums bija šāds: “Ja Latvija būs ratificējusi šo līgumu, Latvijai būs iespēja tur piedalīties ar savām interesēm, definēt savas intereses.” Ļoti konkrēts piedāvājums, un, balstoties uz to, parlaments ar savu balsojumu arī deva tam atbalstu. Izskanēja tikai divu sociāldemokrātu bažas. Rišards Labanovskis sacīja, ka viņš nekādā gadījumā nav “pret”, bet viņš teica: “Mēs neesam izdarījuši visu, kas būtu jādara iekšējā tirgus nodrošināšanai. Mums nav izstrādāti atsevišķi likumi, kas palīdz sargāt savu valsti.” Papildus arī Arnis Kalniņš sacīja: “Mums nekas nav pretī, taču šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka esam iesteigušies šajā organizācijā, bet pēdējā pusgada laikā praktiski neesam domājuši par to, kā mēs aizsargāsim savu iekšējo tirgu.” Šo divu cilvēku bažas tika izteiktas, un tad sekoja Kārļa Leiškalna komentārs. Kārlis Leiškalns pateica sekojošo: “Es gribu vienkārši pateikties sociāldemokrātiem, no kuriem tiešām varēja šeit sagaidīt iebildes, jo valdība tiešām nav sagatavojusi trīs likumprojektus, kurus paredz tieši šis ar Pasaules tirdzniecības organizāciju noslēgtais līgums. Tieši šis līgums paredz civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību, bet, Labanovska kungs, šie līgumi būs iespējami ātrā laikā izstrādāti, bet ne pārsteidzīgi.”

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Likums ir vajadzīgs tagad! Un tālāk sekoja balsojums par kopējo, bet papildus ir atsevišķais, un par šo atsevišķo, par kuru sēdē netika spriests, bet kurš tika pielikts klāt, es atļaušos pateikt tikai šo vienu teikumu. Tas ir pievienotais apraksta dokuments par regulējošiem principiem, kā inkorporēt Latvijas Republikas papildu saistības. Latvija pati apņēmās papildus... (Starpsaucieni: "Laiks! Laiks!")

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ja jūs vēlaties turpināt debatēt, tad vajadzētu paprasīt atļauju Saeimai!

V.Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs tagad esam tādā situācijā, ka ne Lujāna kunga priekšlikums, ne arī otrajā lasījumā pieņemtais priekšlikums neatrisina problēmu. Un problēma ir tā, kā Lauska kungs jau teica, ka mēs esam īstā stūrī iedzīti. Un šajā stūrī esam iedzīti, pateicoties Ministru kabineta diviem lēmumiem vai darbībām - tātad noslēdzot līgumu par telekomunikācijām un pēc tam vienpusēji apsolot šo līgumu lauzt. Mēs tagad esam interesantā situācijā, mēs esam ieciklējušies tikai uz vienu variantu - cīņu ar “TILTS Communication” pārņēmējiem tiesas ceļā, bet, protams, valstij vairs nav laba risinājuma. Valstij ir tikai divi slikti risinājumi, un mums ir jāizšķiras, kurš no sliktajiem ir labāks. Mēs nemaz neesam izskatījuši jautājumu par to, ka varam kaut ko labot arī šajā pielikumā.

Tātad kā Lauska kungs teica, Saeima balsoja par Marakešas līgumu, un es uzskatu, ka Krasta kungs šajā gadījumā izturējās negodprātīgi, faktiski pat maldināja Saeimu, nedodot visu informāciju, jo šis Ministru kabineta apsolījums par vienpusēju līguma laušanu ar “Lattelekom” un par monopolstāvokļa samazināšanu uz 2003.gadu ir ietverts nevis lēmumā, nevis protokolā, bet gan pielikumos, kuriem ir vairāk kā 1000 lappuses. Un konkrētā frāze ir ietverta 1146.lappusē. Tā ka, protams, ja par to neinformē, neviens no deputātiem šos pielikumus nepārzina, jo deputāti nebija visu izlasījuši un iepazinušies.

Tā kā šodien, ja mēs balsosim par “Lattelekom” monopolstāvokļa termiņa samazināšanu, mēs pirmo reizi apzināti balsosim par to, ka turpināsies tiesas process.

Kāds tad ir pamatojums šīm mūsu cerībām un kā mēs varam vinnēt? Manuprāt, secinājums ir ļoti skeptisks, jo Latvija vēl nevienā tiesas procesā nav vinnējusi. Tas, ka mēs daudz maksājam advokātiem, nebūt nenozīmē, ka viņi strādās Latvijas labā. Par to mēs pārliecinājāmies, slēdzot šo līgumu par telekomunikācijām, kad viņi saņēma 16 miljonus, tiesa gan, daļu pēc tam atdeva atpakaļ tām partijām, kuras bija veicinājušas šā līguma parakstīšanu, bet Latvija no tā tikai zaudēja.

Un tāpēc interesanti ir arī tas, ka “TILTS Communication” vai tā pilnvaru pārņēmējs šodien tiesā neizvirza prasību par šā līguma termiņa atstāšanu spēkā līdz 2013.gadam, bet gan prasa tikai naudu. Un tas ir tāpēc, ka neizpildītā daļa ir ļoti neizdevīga, lai to izpildītu. Tā prasītu ļoti lielus ieguldījumus. Savukārt Latvijai būtu daudz izdevīgāk, ja no mums neko neprasītu, bet mēs varētu paprasīt no “TILTS Communication”, lai viņi izpilda visus šos solītos darbus. Un tāpēc es redzu tikai vienu iespēju un piedāvājumu - šodien šo likumprojektu atdot atpakaļ otrajā lasījumā un pēc tam noskaidrot, kādus tad zaudējumus dotu izstāšanās no šiem pielikumiem Marakešas līgumā, jo protokols paredz tādu iespēju, ka valstij ir brīva iespēja izstāties vai nu no visa līguma, vai tikai no kādas tā daļas, un tad, salīdzinot, kurš no šiem variantiem Latvijai dod vismazākos zaudējumus, arī iet pa šo ceļu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis otro reizi.

V.Lauskis. Godātie deputāti! Esmu jums noraksturojis situāciju, kādā veidā parlamentā iepriekšējā reizē šis līgums tika ratificēts, un tas patiešām saistās... Mēs atkal runājam par cēloņiem, bet mums ir darbs ar Marakešas līgumu. Ja Latvijas valstij ir iespējas tādā veidā, iesaistoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, sakārtot savu tirgu - un priekš tam arī ir gan šī attiecīgā organizācija, gan līgums, - , tad tādā gadījumā paskatīsimies, vai Latvijas valsts konkrēti šo līgumu ir pētījusi un vai ir strādājusi ar to šīs Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, lai mums nebūtu jāsaskaras ar termiņa samazinājumu. Es jums nocitēšu vismaz atsevišķas sadaļas no Pasaules tirdzniecības organizācijas dokumenta. 4.panta 7.punkta: “Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai.” Tas ir viens punkts, ar kuru Latvijas valsts varēja strādāt Pasaules tirdzniecības organizācijā. Otrais ir 9.panta 3.punkts: “Izņēmuma gadījumos Ministru konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts dalībvalstij saskaņā ar šo līgumu vai jebkuriem citiem daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kur papildus tālāk Ministru konferences lēmumā par īpašā uzņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma vai izņēmuma pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmuma stāvoklis ir jābeidz.” Tālāk ir 10.panta 1.punkts: “Jebkura Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts var ierosināt labojumus šā līguma vai 1.pielikuma daudzpusējā tirdzniecības līguma pantos, iesniedzot šādus priekšlikumus Ministru konferencē...”

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Tātad es pasaku, ka var arī nestāties ārā no Pasaules tirdzniecības organizācijas, bet, strādājot Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, sakārtot Latvijas intereses.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu vilkt mazas paralēles ar to, ka, ratificējot vienu vai otru lietu, mēs dažreiz pieļaujam neprecizitāti. Mūsu vienīgais arguments, lai šodien likumprojektu pieņemtu trešajā lasījumā, ir tas, ka sarunās ar Eiropas Savienību ir nākamā gada pirmajā pusē jāslēdz attiecīgās sarunu sadaļas un tajās ir jārunā arī par telekomunikācijām.

Minēšu vienu piemēru. Latvija sarunu sadaļu par brīvu kapitāla kustību slēdza, būtībā nekonsultējoties ar ieinteresētiem sabiedrības slāņiem par zemes pirkšanas iespēju došanu Eiropas Savienības pilsoņiem un neprasot nekādu pārejas periodu. Citas valstis to iespēju izmanto, bet mēs ne.

Tāds pats moments bija, kad mēs sākām darbu 7.Saeimā. Toreiz ātrā tempā tika atcelta izvedmuita resnajiem zāģbaļķiem. Ir vesela virkne valstu, kas vispār neļauj izvest šādas lietas. Ārlietu ministrija to bija kādreiz iestrādājusi attiecīgajās likumdošanas normās, bet uz Briseli kautrējās braukt un runāt, lai gan tādas iespējas bija. Mēs šādus ekonomikas instrumentus neizmantojam, lai mūsu saimnieciskā dzīve būtu pilnasinīgāka.

Šajā konkrētajā gadījumā var būt tā vai citādi. Mūsu priekšlikums ir tāds: kamēr nav starptautiskā tiesa notikusi šajā lietā, mēs nezinām, kāds var būt rezultāts skaitliskā izteiksmē, bet, kad skaitliskā izteiksme būtu izvērtēta, tad varētu arī šo monopolstāvokli ierobežot vai arī ļaut, lai notiek viss tā, kā tas ir bijis noslēgts “jumta” līgumā līdz 2013.gadam. Būtībā jau ir šis mīnuss, ka var briest Latvijas valstī... kaut gan šie jautājumi ir konfidenciāli, tas var briest līdz 260 miljoniem latu... Protams, mēs esam līdzīpašnieki - mums ir 51%. Mēs šo naudiņu varam dalīt divās daļās, un 49% ir citam. Tā ka zaudējums ir tāds.

Tālāk. Tomēr pašā sākumā, 1993./94.gadā, kad mēs slēdzām šo “jumta” līgumu, neizdevīgo jumta līgumu, mēs juristiem samaksājām kādus 15 miljonus dolāru. Līgums bija neizdevīgs, pret to tika oficiāli protestēts. Tagad mēs juristiem atkal maksājam apmēram šādu summu, lai šo lietu “izdzītu cauri”. Nu ir tikai minējumi, nezinām, kāds būs rezultāts. Tā ka būtu jāizsver šis fiskālais moments. Tas var uzvelt zināmu smagumu valsts budžetam nākamajā gadā. Nestandarta veidā... Pat 2003.gadā tiesvedība var būt gara. Man liekas, ka ir iespējas Eiropas Savienībā tīri reāli, objektīvi pārrunāt šo jautājumu, ka pie mums Latvijā ir šāda specifiska lieta, un, lai mēs neiekultos lielās finansiālās nepatikšanās, rast šā jautājuma risinājumu mierizlīguma ceļā.

Aicinu tomēr šobrīd atturēties no šā likuma pieņemšanas kopumā, vēl drusku pagaidīt, līdz zināsim kaut ko konkrētāk.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies cienījamajiem kolēģiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas! Lauska kungs ir patiešām pareizi sapratis manu domu. Tas ir it kā savā veidā nepopulāri... “Lattelekom” monopols ir nomocījis kā dēle Latvijas iedzīvotāju lielāko daļu, it sevišķi trūcīgo, un tādēļ, protams, labi būtu, ja 2003.gadā šī monopoldarbība izbeigtos. Taču pirmām kārtām mums labi jāsaprot, ka, ja likumā it kā nosakām to, ka monopoldarbība beigsies, īstenībā tā nopietni vēl nemaz īsti nebeigsies. “Lattelekom” rokās būs šie tīkli, un iespējamajiem pretendentiem - “Latvenergo” un “Latvijas dzelzceļam” - vēl paies diezgan ilgs laiks, jo būs nepieciešamas milzu investīcijas šīs sfēras demonopolizācijā. Patiešām, - kas notiktu Latvijas valstī, ja tiktu atbalstīts mans priekšlikums? Latvijas valsts diez vai ātrāk par 2005.gadu… 2008.gadu tiks iekšā Eiropas Savienībā. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā mēs arī demonopolizāciju veiksim - nu, vismaz likumdošanas veidā. Es domāju, ja būtu attiecīgs Saeimas mandāts, varētu veikt pārrunas ar PTO, jo arī šo normu par monopolsituācijas likvidāciju mēs tad varētu skaidrot. Arī likumā ir noteikti termiņi, un, es domāju, arī šis jautājums ir atrisināms.

Kur ir mana priekšlikuma sāls? Kāda ir galvenā doma? Mēs visi labi zinām, ka tagad Stokholmā notiek tiesa. Kārtējo reizi advokatūra saņems labu atalgojumu, un nav zināms tiesas rezultāts. Iespējamā prasība, ko pret Latvijas valsti kārtējo reizi vērš “Sonera” un pārējās kompānijas, kas ietilpst “TILTS Communications”, varētu būt aptuveni 400 miljoni latu. Tātad pirmām kārtām ir jautājums - kas notiks, ja Latvija paspēlēs šo tiesas prāvu? No kurienes Latvija ņems šo milzu summu, lai maksātu? Protams, var būt tā, ka Latvija vairākkārt pārsūdzēs tiesas spriedumu, vilks laiku, kā tas tiek darīts arī “Latvijas kuģniecības” lietā. Protams, tas nav jautājuma atrisinājums.

Ja šinī brīdī mēs pasakām, ka tikai piecus gadus… ja par pieciem gadiem samazinām šo laiku, tad prasījuma summa noteikti varētu samazināties. Es negribu teikt, ka tā samazinātos uz pusi, bet nu aptuveni tā tas varētu būt. Pie reizes vēl piecus gadus Latvijas valsts varētu uzmanīgi spiest “TILTS Communications” un “Lattelekom” pildīt savas saistības. Tā kā viņi nav pildījuši savas saistības līdz pat šai dienai, es neticu, ka viņi arī tuvākajā nākotnē būtu spējīgi savas saistības izpildīt. Līdz ar to atkal Latvijas puses prasījums pret šo kompāniju varētu palielināties. Latvija tad varētu skatīt šo jautājumu kompleksi un vēl piedevām tiesas ceļā lauzt līgumu, ja paveiksies.

Tādēļ es personīgi atbalstīšu savu priekšlikumu. Es zinu, ka tas nav populārs. Varu norādīt, ka lielā mērā “Lattelekom” monopols šodien jau ir salauzts, jo parādās jaunas struktūras, attīstās tie paši mobilie telefoni, attīstās internets un citas sfēras, kuras patiešām nav minētas “Lattelekom” līgumā… tas ir, “TILTS Communications” un Latvijas valsts noslēgtajā “jumta” līgumā.

Pareizi norādīja arī Gorbunova kungs... Viņš, starp citu, ir satiksmes ministrs un ir no “Latvijas ceļa”, un viņš aktīvi iestājas pret to, ka būtu jāmaina šīs normas. Aktīvi iestājas! Jā, protams, noteikta spiediena ietekmē viņš piekrita. Taču viņš runā par to, ka monopoldarbība lēnām pati no sevis izzūd… Tehnoloģijas attīstās.

Cita lieta ir tā, ka ar šo soli Latvijas valsts pati mākslīgi sponsorēs, nomaksās “TILTS Communications” iespējamo peļņas zudumu. Es nezinu... Tas ir tāds ļoti interesants gadījums.

Es aicinu atbalstīt, bet tas, kā Saeima lems, ir jūsu rokās, kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Runājot par 206.priekšlikumu, man tomēr ir jāpaskatās, kāda ir šā likumprojekta izskatīšanas gaita. Pavasarī, to pieņemot otrajā lasījumā, noteicām vismaz divus mēnešus ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 10.augustu. Jau 12.augustā komisija bija sagatavojusi tabulu, visi priekšlikumi tur bija… Personīgi es par saviem priekšlikumiem biju iesniedzis tabulu, kura bija trijās krāsās. Katram priekšlikumam pretī bija motivācija - attiecīgā Eiropas Savienības direktīva un citas tamlīdzīgas lietas.

Katrs varēja ar to visu iepazīties, katrs varēja piedalīties komisijas sēdēs, katrs varēja šīs komisijas izstrādātās redakcijas vēl mainīt, ja bija būtiski priekšlikumi. Taču īstenībā neviens to nedarīja, nevienam tas neinteresēja, nevienam to negribējās zināt. Taču tagad, sēdes laikā, parādās dažnedažādi traktējumi, un rezultāts ir tas, ka mēs nonākam pie ārkārtīgi sliktas redakcijas, neatbalstot 180.priekšlikumu. Būtībā nonākam pie otrā lasījuma redakcijas. Un otra lieta, pie kā mēs nonākam: pēc Annas Seiles paziņojuma es sapratu, ka šī tabula ir viltota un 201.priekšlikums ir ielikts iekšā. Nu mēs šo pārpratumu noskaidrosim. Un nav tik traki - tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Par deputāta Lujāna priekšlikumu. Īstenībā, Lujāna kungs, tas sen jau vairs nav svarīgi, jo process sākās par monopoldarbības termiņa samazinājumu pēc tam, kad Latvija ar likumu pievienojās Marakešas līgumam. Saprotiet, starptautiskiem līgumiem mēs pievienojamies ar likumu! Ar likumu samazināja monopoldarbības termiņu par veseliem 10 gadiem. Un pēc tam sekoja prasība starptautiskajā tiesā, jo nespēja vienoties par kompensācijām par šiem 10 gadiem. Tā kā šis ir Telekomunikāciju likums, mēs pēc advokātu firmas “Clifford&Chance” priekšlikuma nostiprinām vai atgādinām šo termiņa saīsinājumu arī šajā likumā, jo tas ir noticis fakts. Latvijā ir attiecīga likumdošana, kas starptautiskos līgumus paceļ konstitūcijas līmenī un padara stiprākus par iekšējo likumdošanu.

Sakārtojām veselu virkni lietu, to skaitā arī 2.2.punktu un vairākas citas redakcijas, kas precīzi nosaka, uz ko tagad, pēc 10 gadiem, kad tehnoloģijas ir ārkārtīgi attīstījušās, nu, ne īsti pēc 10, pēc 7 gadiem, - uz ko tagad attiecas “Lattelekom” monopolstāvoklis Latvijā? Tas ir ārkārtīgi šaurs, un tas ir pēc starptautiskās advokātu firmas priekšlikuma... Ja jūs, Lujāna kungs, gribat samaitāt šo... vai panākt, lai atbalsta jūsu priekšlikumu, tad mums ir jāpārskata visi pārejas noteikumi. Taču visu pārejas noteikumu pārskatīšana, Lujāna kungs, pēc savas būtības nozīmē ārkārtīgi sliktu pozīciju Latvijas valstij starptautiskajā šķīrējtiesā. Gribu vēlreiz atkārtot, ka starptautiskajā šķīrējtiesā nestrīdas nekāds “Lattelekom”, kas ir mums pašiem, vismaz pa pusei, piederošs uzņēmums, bet strīdas konsorcijs “TILTS Communication”, kurš noslēdza šo līgumu ar Latvijas valdību un kura īpašnieks, kas bija angļu izcelsmes, ir mainījies, proti, šobrīd ir somu izcelsmes. Te ir tā problēma, tāpēc arī komisija nolēma neatbalstīt jūsu priekšlikumu. Arī komisijas sēdēs mēs, tā teikt, izgājām visiem šiem argumentiem cauri, šeit nebija nekāda rupja pozīcijas nobalsojuma pret opozīcijas priekšlikumu. Šeit mēs ārkārtīgi toleranti visu izskatījām, noklausījāmies visus viedokļus, noklausījāmies arī juristu viedokļus un ņēmām vērā arī starptautiskā advokātu biroja viedokli, neraugoties uz to, vai tas kādam patīk vai nepatīk. Ņēmām vērā arī šo viedokli un to pārstrādājām, ietvērām atbildīgās komisijas sagatavotajā redakcijā. Lai šis viedoklis būtu stiprāks, es pirms tam atsaucu trīs savus priekšlikumus, kas bija, no “Clifford&Chance” viedokļa, diezgan apšaubāmi, teiksim tā. Nu esam nonākuši pie pārejas noteikumiem, kuri šobrīd Latvijas valstij ir, manuprāt un komisijasprāt, visizdevīgākie un ļauj cerēt uz normālu šīs tiesas pabeigšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 266. - Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 40, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem, paldies priekšsēdētājam!

267. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 1.1. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 268. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija atbalsta. Teksts vēlāk ir vēl redakcionāli precizēts ar komisijas akceptu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums pārejas noteikumu 1.4.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāta Lujāna priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams. Ja deputāts neuzstāj, ka jābalso, varam pāriet pie nākamā.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Lujāna priekšlikums, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 273.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija lūdz atbalstīt. Paldies.

Redakcionāls precizējums 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāta Lujāna priekšlikums, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums nr.275 ir guvis atbildīgās komisijas atbalstu un ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 276. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 6.punkts arī ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir Ministru kabineta iesniegtais 278.priekšlikums un deputāta Leiškalna iesniegtais 279.priekšlikums. Tie ir iestrādāti atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 280, kuram atbalstu komisija gaida arī no deputātiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Mēs esam absolūti pietuvojušies likumprojekta izskatīšanas noslēgumam. Gribu pateikt, ka šis balsojums, kādu iesaka sociāldemokrāti, ir šāds: likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā neatbalstīt, atgriezties pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas un iestrādāt 2013.gadu, nevienu citu. Šajā sakarā parādās jautājumi. Pirmām kārtām pretruna ir mūsu attiecībās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, un to ir iespējams novērst.

Pirmais jautājums. Mēs varam patiešām izmantot šo līgumu par pamatu un tā arī rakstīt. 5.panta 1.punkts. Jebkura dalībvalsts var izstāties no šā līguma. Izstāšanās attiecas gan uz šo līgumu, gan uz daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no brīža, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Tas ir viens jautājums. Tas ir tādēļ, lai saskaņotu termiņus.

Mēs ierosinām neiet šo ceļu. Iesakām izmantot citus ceļus, lai to visu sakārtotu. Ierosinām šeit ierakstīt 2013.gadu un sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizācijas vadību panākt, lai arī no viņu puses būtu ļoti uzmanīga attieksme pret Latvijas valsti. Tādā veidā mēs pirmām kārtām izvairītos no tiesvedības. Es domāju, jūs katrs saprotat, ko nozīmē tiesvedība. No paaudzes uz paaudzi mums tiek nodota gudrība, ka tiesāties nav gudri, neviens cilvēks, kas nonāk tiesā, nevinnē. Vinnē tikai advokāti. Un šodien mēs advokātiem patiešām labi maksājam - katru dienu pa 10 000 latiem. Apskatot šodienas budžetu, es domāju, varam redzēt, ka katra skola varētu saņemt katru dienu pa 10 000 latiem un sist plaukstas: “Kāds labs parlaments!” Mēs šo iespēju attiecībā uz tiesāšanos šodien izsmeļam.

Un otrais jautājums. Jā, mēs atrisinājām jautājumu par Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet mums priekšā vēl ir jautājums par Eiropas Savienību. Es domāju, ja mēs pārejam uz normālām divpusējām sarunām ne ar “TILTS Communications” un pat ne ar “Soneru”, bet ar Somijas valsti, kura ir progresīva Eiropas valsts saistībā ar telekomunikācijām, mēs varam panākt, ka Eiropas Savienība sapratīs mūs. Un sakarā ar Somijas aktivitātēm mēs varbūt vispār pazaudēsim šo domu par 2013.gadu, jo patiešām monopolstāvoklis... vairs nedarbojas nekas. Vienkārši “Sonera” izmanto iespēju, ka mums ir vēlme šo monopolstāvokli samazināt. Lūk, ir šis ceļš! Mūsu, sociāldemokrātu, ierosinājums ir tāds: no sākuma balsot “pret”, atgriezties pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas, no turienes atgriezties pie jautājuma par 2013.gadu, izbeigt lietvedību, ekonomēt naudu un sakārtot visus jautājumus gan ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, gan ar Eiropas Savienību. Tas ir absolūti iespējams.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Tātad, kā es saprotu, nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 278., 279. un 280.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

Pēdējais priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un tas ir par pārejas noteikumu 9.3. punktu. Aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aicinu, neskatoties uz Lauska kunga visnotaļ motivēto priekšlikumu, atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā, jo likumprojekta neatbalstīšana mūs novedīs pie diezgan apšaubāmām sekām gan iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā, gan arī jautājumā par starptautisko tiesvedību. Jāteic, visu vasaru esmu pavadījis ar advokātu firmas “Clifford&Chance” pārstāvjiem, rūpīgi visu analizējot, un tieši šie advokāti man ir teikuši, ka šā likuma pieņemšana šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir iespējami labākais solis uz pieņemamu rezultātu Latvijas valstij. Pieņemamu! Es nesaku - pozitīvu. Tātad es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā, kā to lūdza atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, informēju, ka ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: "Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, ierosinām pārbalsot likumprojektā “Par telekomunikācijām" 174. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, jo nebija skaidri saprotama šā balsojuma sakarība ar tālāk sekojošajiem priekšlikumiem.”

Mums viens var izteikties "par", viens - "pret" šo priekšlikumu.

Vai Kuduma kungs vēlas runāt? Leiškalna kungs, lūdzu! Jūs “par” vai “pret”? Lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es varbūt mēģināšu motivēt, kāpēc runāšu “par”. Protams, Kārtības rullis un tajā noteiktais laiks mums atļauj pārbalsot, bet, balsojot par 180.priekšlikumu, mēs patiesībā balsojām par redakcionāliem labojumiem, kā tas ir pieņemts trešajā lasījumā. Tur priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Leiškalns un savā redakcijā pieņēmusi atbildīgā komisija. Turpretī diskusija, neapšaubāmi, notika par termiņiem, un, runājot par termiņu “3 mēneši”, kā Seiles kundze šobrīd atzīmēja un kā to redz visi deputāti, kas skatās likumprojektā, ir pilnīgi skaidri saredzams, ka šie trīs mēneši likumprojektā paliek iekšā, jo nekādas 90 dienas mēs neesam iestrādājuši. Līdz ar to likumprojekta redakcija ir kļuvusi nevis labāka, kas bija atbildīgās komisijas uzdevums, bet likumprojekta redakcija ir kļuvusi tikai un vienīgi sliktāka.

Es nezinu, kas tas bija par apjukumu, kas tas bija par regulatoru uzdevumu, kāpēc mēs vispār uzsākām šo diskusiju, neskatoties tabulas kreisajā ailē ierakstītos priekšlikumus vai esošu otrā lasījuma redakciju, bet mēģinājām runāt par sievām, sievasmātēm, lobēšanām un vēl kaut ko tamlīdzīgu.

Tagad, kad apstākļi ir noskaidrojušies un Regulatoru likums to atļauj - es pieņemu, ka Regulatoru likums šobrīd regulatoram atļauj pieņemt telekomunikāciju tarifus - , tad mēs varētu atbalstīt Seiles piedāvāto... Es aizmirsu, tieši kuru numuru, bet, manuprāt, tas bija 176.priekšlikums, tātad tā atbalstīšanu... pārbalsošanu, un tad iznāktu, ka ar šo likumu mēs vairs neregulējam regulatoru funkcijas telekomunikāciju jomā, apstiprinot tarifus. Man ātrumā ir grūti pateikt, vai tas ir labi, vai slikti, jo es no galvas nezinu Regulatoru likumu, kaut gan zinu tajā ļoti daudz. Tā ka aicinu deputātus balsot pārdomāti.

Šobrīd mums ir slikta redakcija, bet mums var rasties normatīvi neregulēta joma, kas būtu vēl sliktāk.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par” šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu ierosinājumu - pārbalsot likumprojektā “Par telekomunikācijām” 174.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 15.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 174. - Ministru kabineta priekšlikumu - izslēgt 30.panta trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 14. 174.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par telekomunikācijām” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 13, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu". Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā es aicinu jūs otrajā lasījumā nobalsot par šo likumprojektu, lai mēs varētu pievienoties minētajai konvencijai un turpmāk darboties saskaņā ar starptautisko praksi, nosakot pasažieru un bagāžas jūras pārvadātāju atbildību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - "Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.3681 un izskatīt likumprojektu pa pantiem.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls labojums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 2.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 4. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 17, atturas - 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Ābiķis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums….

Sēdes vadītājs. 5. - nav…

Dz.Ābiķis. Es atvainojos… Jā, arī 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais prezidij, cienījamie kolēģi! Esmu spiesta nākt un skaidrot situāciju. Tātad 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - aicina izteikt 3.pantu attiecīgajā redakcijā.

Atbalstot komisijas priekšlikumu tikai daļēji un atbalstot 7.priekšlikumu, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, cienījamie kolēģi, mēs veicam kādu ļoti interesantu darbu, jo 6.priekšlikumā, kas ir 3.lapas augšpusītē, ir skaidri un gaiši rakstīts: “Kārtību, kādā ārstniecības iestādes pieprasa un saņem ziņas no Iedzīvotāju reģistra par personas ķermeņa izmantošanas pēc nāves atļauju vai aizliegumu, nosaka Ministru kabinets.” Izlaižot šo ļoti nopietno teikumu un nedodot Ministru kabinetam šādu uzdevumu, tas ir, neizstrādājot Ministru kabineta noteikumus, šis likuma pants faktiski paliek pieņemts likumā un tā tālākā darbība ir apdraudēta, taču šī kārtība ir nepieciešama un šī kārtība ir jānosaka. Tātad, ja likums to nav definējis, kādā veidā šī kārtība būs noteikta, tad tādā gadījumā, Sociālo un darba lietu komisijasprāt, šī situācija valstī būs ļoti apšaubāma.

Tādējādi es aicinu kolēģus ielūkoties 6.priekšlikumā un turpat līdzās arī 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurā nav šā deleģējuma Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, kāpēc atbildīgās komisijas redakcija nedaudz atšķiras. Komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo likumprojektu, un uz komisijas sēdi tika uzaicināti Labklājības ministrijas pārstāvji, Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Citkovska kungs, tika uzaicināti Juridiskā biroja pārstāvji, un, diskutējot mūsu komisijā, gan Juridiskā biroja juristi, gan Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes juristi pierādīja, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas jau šobrīd ir spēkā, tomēr ļauj regulēt šīs lietas, un tāpēc jaunu noteikumu izstrādāšana nav nepieciešama.

Šis nav konceptuālas dabas jautājums, bet juristi uzskatīja, ka jauni noteikumi nav nepieciešami, un, starp citu, arī Labklājības ministrijas speciālisti komisijā piekrita šim viedoklim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 47. 6.priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 7.priekšlikumu? Iebildumu nav.

Ir iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par
7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 13. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 14. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 17. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti specifisks likums, un man rada izbrīnu tas, ka ar to nodarbojas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. To vajadzēja darīt Sociālo un darba lietu komisijai un Sabiedrības veselības apakškomisijai.

Un tagad par uzraudzību šā likuma ievērošanā Latvijas Republikā. Protams, ka tas jādara prokuratūrai. Kā to var pārraudzīt Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija? Šī institūcija nevar to darīt! Ja viena un tā pati ministrija izdod visdažādākos nolikumus, kas attiecas uz transplantāciju, izmantojot miruša cilvēka orgānus, tad šī iestāde pati to kontrolēt nevar. Tas nav pieļaujams!

Mums ir jāatceras traģiskie notikumi, kas bija Turcijā pēc zemestrīces, kad atrada cietušos, kuriem mediķi baltos halātos, patiesībā noziedznieki, nebija snieguši medicīnisko palīdzību, bet bija izņēmuši attiecīgos orgānus. Un mēs jau zinām, ka šī lieta vispār pasaulē ir ļoti netīra, ka notiek visdažādākie komerciālie darījumi. Tāpēc ir jāatstāj tā, kā tas bija ierakstīts 21.pantā: “Uzraudzību pār šā likuma ievērošanu veic Latvijas Republikas prokuratūra”, un nevis kaut kāda inspekcija. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Pēc būtības Leonam Bojāram it kā būtu taisnība, bet, ņemot vērā to, ka tanī laikā, kad tika pieņemts šis likums, vēl nebija izstrādāts un pieņemts likums par prokuratūru, tad likumā bija nepieciešama šāda norma. Šobrīd ir pieņemts likums par prokuratūru, kas jau ilgstoši ir spēkā, un tur šīs lietas ir atrisinātas. Tā ka tieši šā iemesla dēļ, juridiska iemesla dēļ, tas tika izņemts ārā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 8, atturas - 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, pēc būtības - pilnībā, jo atšķiras no komisijas priekšlikuma tikai panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Tātad es aicinu atbalstīt arī 20. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti jau piekrita. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus maksimāli īsā termiņā, tas ir, līdz 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir likumprojekts - “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo grozījumu ir sagatavojusi Saeimas atbalstam otrajā lasījumā.

Priekšlikumi netika iesniegti, tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

V.Lāzo. Pateicos, godājamā Saeima! Priekšsēdētāja kungs! Es aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 14.novembri, bet jo īpaši es aicinu Saeimas Juridisko komisiju padomāt par grozījumiem to pavadošajos likumos, proti, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā un, iespējams, arī Civillikumā. Pateicos, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Minētie grozījumi ir saistīti ar Patvēruma likumu. Līdzšinējā kārtība neparedzēja, ka policija nodarbosies ar patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanu. Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. 22.novembris.

Sēdes vadītājs. 22.novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - "Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Arī grozījums Robežsardzes likumā ir saistīts ar nākamo likumprojektu, kuru mēs izskatīsim, - likumprojektu par patvērumu, kas paredz, ka patvēruma piešķiršanas procesā ar šo dokumentu kārtošanu nodarbojas robežapsardze robežpārejas punktos.

Arī šo grozījumu lūdzu atbalstīt, jo tas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. 8.novembris.

Sēdes vadītājs. 8.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Patvēruma likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es apsolos būt lakonisks, taču ļoti gribētu, lai jūs uzklausītu divas, trīs minūtes ilgu konceptuālu ziņojumu pirms pirmā lasījuma.

Šis iekšpolitiski un ārpolitiski ārkārtīgi nozīmīgais likumprojekts principā paver jaunu konceptuālu pieeju virknei ļoti svarīgu jautājumu. Pirmkārt, tas precīzāk sašķiro pretendentus, kuri var pretendēt un kuri nevar pretendēt uz patvēruma meklētāja statusu Latvijas valstī.

Otrkārt, ir paredzēta ātrāka procedūra tajos gadījumos, kad pretendents apzināti nepamatoti pretendē uz patvēruma meklētāja statusu Latvijā.

Treškārt, patvēruma pretendenta statusu var izskatīt jau uz robežas, neielaižot viņu valstī.

Un, ceturtkārt, - tas ir īpaši svarīgi - projekts paredz, pareizāk sakot, liedz pretendentam iespēju ierasties Latvijas valstī ar visu ģimeni. Tikai tie, kuri uz patvēruma statusu pretendē saskaņā ar konvenciju, Latvijas valstī var ierasties individuāli un pretendēt uz to. Tas ir iekšpolitiski ļoti svarīgi, īpaši šajā politiski sarežģītajā situācijā pasaulē; tas ir ārkārtīgi svarīgi arī ārpolitiski, jo vienas no sadaļām slēgšana sarunās ar Eiropas Savienību ir tieši atkarīga no šā projekta konsekventas virzības Latvijas Republikas parlamentā.

Gribu uzreiz teikt, ka vienā no līdzatbildīgām komisijām varbūt neadekvātas informācijas dēļ bija radusies tāda nostāja, ka šis projekts neesot īsti atbilstošs pašreizējai politiskajai situācijai pasaulē. Atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas pilnvarotajām personām, varu apgalvot, ka pilnā informācija ir gluži pretēja. Šis likums, kādā kārtībā Latvijas valstī var ierasties šie pretendenti, to regulē, gluži otrādi, daudz striktāk, daudz precīzāk, un tāpēc es ļoti gribētu, ka Saeima atbalsta šo projektu.

Pie viena. Šodien jau ir nācis modē teikt paldies, un arī es ar visu atbildības sajūtu gribu teikt paldies Iekšlietu ministrijai, it īpaši Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldei tās vadītāja Bičevska kunga personā, kura šo projektu ir ļoti pilnīgi, ļoti labi saskaņojusi ar visām ministrijām Latvijas valstī, kā arī ar Eiropas Padomes un Eiropas Savienības visām institūcijām, tāpēc es to nododu jūsu vērtējumam kā pilnīgu konsensusa produktu pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 10. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. 14.novembris.

Sēdes vadītājs. 14.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies deputātiem, kas atgādināja man pienākumu, jo biju aizrāvies ar citiem darbiem.

Mēs strādāsim ar darba dokumentu nr.3565.

Šoreiz tie būs nevis labojumi esošajā likumā, bet gan jauns likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas ir aicināts aizstāt divus jau spēkā esošus un šo jomu reglamentējošus likumus. Katram deputātam motivācija ir rokā, un ir arī tādi deputāti, kuri ir strādājuši komisijā un visam sekojuši līdzi, tāpēc es nemēģināšu šeit aicināt nobalsot motivēti.

Es vienkārši aicināšu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Ņemot vērā milzīgo juridisko slodzi, ko uzliek šis likums, es aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 21.novembrim vēl šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3631 - likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Tas ir saistīts ar nepieciešamību vairākas normas saskaņot ar Eiropas Savienības normām, kā arī mainīt attiecības ar krājaizdevu sabiedrībām.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī deputātus balsot “par” pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. Lūdzu deputātiem iesniegt savus priekšlikumus līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr.3352 (likumprojekta reģistra numurs 941) - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Ministru kabinets piedāvā no šā likuma 11.panta svītrot vārdus “Centrālā zemes komisija”, kā arī ierosina, ka šis likums varētu stāties spēkā 2002.gada 1.novembrī, tātad ļoti savlaicīgi.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā, taču tajā pašā laikā, cik man zināms no darba citās komisijās, šis jautājums vēl tiek debatēts attiecībā uz to, kādi šie termiņi te būtu liekami un cik tad liels vēl ir tas darbs, kas šai komisijai būtu darāms.

Taču tajā pašā laikā mūsu komisija izskatīja šo likumprojektu un diezgan vienoti to atbalstīja.

Es tātad piedāvāju noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu šo jautājumu vēlreiz pārvērtēt un izvērtēt, apsvērt termiņus un tad dot mums attiecīgu ziņu.

Es aicinu šobrīd atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ir vesela pakete likumprojektu, kurus ir iesniegusi Tieslietu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets. Visi šie likumprojekti ir nonākuši Saeimā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi arī visus pārējos likumprojektus. Šis likumprojekts par Centrālās zemes komisijas likvidāciju vienīgais no šīs paketes ir nonācis Juridiskajā komisijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma uzaicināt tieslietu ministri izskatīt šo problēmu, jo vēl ir ļoti, ļoti daudz zemes strīdu, kurus Centrālā zemes komisija Aivara Tiesneša vadībā pašreiz sekmīgi risina, lai lietas netiktu iesniegtas tiesā, jo mūsu tiesas ir pārslogotas, un tāpēc nav saprotams, kāpēc Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šādu likumprojektu, ja Centrālā zemes komisija tai palīdz tikt galā ar šiem strīdiem. Protams, izskatot šo likumprojektu, tālākajā gaitā ir iespējams šīs normas pat pilnīgi svītrot no likuma un iestrādāt kādas jaunas normas, veidot kādu jaunu variantu, bet, manuprāt, šī problēma parlamentam būtu ļoti rūpīgi izvērtējama. Tāpēc es domāju, ka mēs esam diezgan pārsteidzīgi pirmajā lasījumā aizlaiduši šo likumprojektu, izraujot to no kopējās paketes.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Jā, es domāju, ka likumprojektu varētu izskatīt un nekas arī nenotiktu, ja mēs to izskatītu šeit pa daļām. Es gribētu sīkāk paskaidrot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pozīciju.

Izskatot likumprojektu, neviens no Ministru kabineta, neviens no atbildīgajām institūcijām, neviens no Tieslietu ministrijas vispār nebija klāt komisijas sēdēs un nemēģināja paskaidrot deputātiem ne šīs likumprojektu paketes nepieciešamību, ne arī Centrālās zemes komisijas izmaksas, kuras ir diezgan zemas un kuras budžetā sastāda, manuprāt, 50 000 latu, bet atrisina problēmas vairāku miljonu latu vērtībā.

Protams, mēs varam atbalstīt šo likumu, un es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīs arī pārējo likumprojektu paketi, bet Centrālās zemes komisijas darbības termiņš, manuprāt, nākotnē, ja mēs atbalstām šo likumprojektu, būtu jāpagarina par kādiem diviem gadiem, jo tā sociālā un zināmā mērā arī tiesiskā funkcija, ko Centrālā zemes komisija šobrīd veic, ir uzteicama. Tā tikai un vienīgi atslogo tieslietu sistēmu, kas valstī jau tā ir pārslogota.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo, bet vēlāk, izskatot likumprojektu visos lasījumos, mēs nonāksim pie visiem deputātiem un sabiedrībai pieņemamiem risinājumiem. Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsot! Laiks taču iet!")

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, Muciņa kungs, vai vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es šeit vēlētos akcentēt tos vārdus, kurus teica Leiškalna kungs. Tātad pati iecere toreiz, dibinot Centrālo zemes komisiju un uzdodot attiecīgus uzdevumus pagastu un rajonu zemes komisijām, bija atslogot tiesu sistēmu un panākt, lai visi šie strīdi momentā bez filtriem nenokļūtu tiesu sistēmā.

Ja Centrālās zemes komisijas rīcībā ir pietiekami fakti un argumenti, es aicinu tos iesniegt mūsu komisijai un informēt par pārējās likumprojektu paketes virzību, un arī lemt par to, kādas funkcijas varbūt būtu deleģējamas šai zemes komisijai, kādas - atstājamas, bet tik tiešām šeit būtu jādiskutē par to, cik ilgs termiņš - vai tas būtu gads, ko mums šobrīd piedāvā valdība, vai varbūt drusku vairāk, lai jaunā Saeima jau iestrādājas, un tad pēc mēneša, pēc diviem vai trim to varētu likvidēt, vai, teiksim, tas varētu būt 1.janvāris, kad beidz finansu gadu.

Es tātad kopumā pieņemu visus šos deputātu Seiles un Leiškalna kunga aizrādījumus un aicinu šobrīd atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, attiecīgi nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 1.decembris.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts nr.3465, tā reģistra nr. 1008. Tas ir likumprojekts, ko valdība iesniegusi kā likumdošanas iniciatīvu, un tas ir saistīts ar jautājumiem par pasu lietu sakārtošanu. Šis likumprojekts ir iesniegts kopā ar grozījumu veselā rindā likumu, kas saistīti ar dažādu zīmogu vai atzīmju izdarīšanu pasē. Šis likumprojekts tātad precizē šā likuma tekstu un nosaka, kādā veidā... ka laulības šķiršana tiek reģistrēta nevis pasē, bet attiecīgi piedāvātajā kārtībā - Laulības šķiršanas reģistrā, kad, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izdarīts ieraksts. Laulības šķiršanas pierādījums ir izziņa no Laulības šķiršanas reģistra.

Faktiski šis likums sastāv no šiem diviem teikumiem. Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta dokuments nr.3464, likumprojekta reģistrs nr.1007. Arī šis likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” ir saņemts no valdības likumdošanas iniciatīvas kārtībā. Tātad tas ir viens no likumprojektu paketes dokumentiem par grozījumiem, kas izdarāmi likumdošanā saistībā ar pasu lietu sakārtošanu. Un šie grozījumi esošajā likumā “Par civilstāvokļa aktiem” paredz precizēt 20.pantu, grozot tā saturu, un nosaka, ka pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību, tātad vairs netiek izdarīta atzīme pasē. Faktiski tas arī ir šā likumprojekta saturs. Aicinu to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pirmajam lasījumam un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 7.novembris.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli"". Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3711.

1.priekšlikums ir saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa. Komisija to ir atbalstījusi, bet iestrādājusi komisijas priekšlikumā nr.3.

Komisija savā 3.priekšlikumā ir iestrādājusi 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.

V.Balodis. 4. ir Jāņa Gaiļa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 6. ir Jāņa Gaiļa iesniegts priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 10. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 11. - Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 12. - Jāņa Gaiļa priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 16. un 17. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 19. - Jāņa Gaiļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 20. - Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Un seko 21. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa priekšlikums, kas arī ir saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Arī 22. - Jāņa Gaiļa priekšlikums - komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Savukārt 23. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums, kas paredz noteikt papildu maksājumu - nodokli avīžu papīram ruļļos un loksnēs, nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 24. ir Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Arnis Razminovičs, Vents Balodis.

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta, bet vārds... Nav paziņojumu. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, T.Villerte

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz deputātu Burvja, Salkazanova, Baldzēna, Lāzo un Labanovska jautājumu "Par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) sastāvu un attīstību”.

Lūdzu, ministra kungs!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Godājamie deputāti! Pēc jūsu jautājuma saņemšanas es lūdzu arī Valsts policiju izvērtēt šo jautājumu, un mums šajā sakarā bija kopēja apspriede. Pēc šīm pārrunām ar Valsts policiju mēs esam sagatavojuši atbildi uz jūsu jautājumu. Tūlīt arī nolasīšu šo atbildi.

Jautājums par Pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļas izveidošanas nepieciešamību tik tiešām tika aktualizēts pēc Daiņa Peimaņa slepkavības. Šādas nodaļas izveidošana, mūsuprāt, ļautu koncentrēt minēto kategoriju krimināllietu izmeklēšanu vienā vietā, kā arī piesaistīt šim darbam augsti kvalificētus Kriminālpolicijas darbiniekus. Taču papildu finansiālie līdzekļi šim mērķim diemžēl netika Valsts policijas budžetā paredzēti.

Neskatoties uz to, saskaņā ar Valsts policijas plānu 2001.gada novembrī ir paredzēta Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes reorganizācija, kuras gaitā tiek plānots uz iekšējo rezervju pamata izveidot Pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļu, kas būs Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja sastāvā, kā arī novērst funkciju dublēšanos starp esošajiem Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes dienestiem.

Par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja sastāvā esošo darbinieku skaitu. Skaits ir 120 cilvēku.

Par speciālajām grupām, kas tiek izveidotas, lai izmeklētu konkrētus noziegumus. Pēc tiesneša Laukrozes slepkavības tika ar Valsts policijas priekšnieka pavēli izveidota izmeklēšanas grupa. Šādas speciālas grupas izveidošana ļauj pilnīgāk un vispusīgāk izmeklēt krimināllietu, vākt un pārbaudīt liela apjoma informāciju un strādāt vienlaicīgi visos virzienos saskaņā ar ieplānotajām versijām. Speciālu izmeklēšanas grupu izveidošana lielo krimināllietu izmeklēšanai ir arī jau agrāk devusi konkrētus rezultātus sevišķi smagu noziegumu atklāšanā, tādēļ uzskatām, ka šādu grupu izveidošana ir nepieciešama.

Šobrīd Valsts policijā netiek plānota atsevišķas speciālās vienības izveide, jo nosacīti varam uzskatīt, ka šāda ātrās reaģēšanas vienība jau ir Drošības policijas sastāvā - tā ir “Omega”, ko ir iespējams izmantot nepieciešamības gadījumos. Tādēļ neuzskatām par nepieciešamu veidot atsevišķu šādu vienību.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs! Tā kā ir sniegta rakstiska atbilde, jums tiek dotas divas minūtes mutiskai atbildei.

Ministrs nupat atbildēja uz jautājumu “Par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) sastāvu un attīstību”. Taču ir papildjautājums.

Lūdzu, Burvja kungs! Papildjautājums.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais ministra kungs, paldies par rakstisko atbildi! Taču man palika neskaidrs... Pirms gada bija līdzīgs jautājums…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet skaļāk!

I.Burvis. Pirms gada bija līdzīgs jautājums sakarā ar Tikumības policiju. Arī toreiz tika teikts, ka no iekšējām rezervēm tiks veidota Tikumības policija. Šobrīd, gatavojot Budžeta likumu, mēs neredzējām, ka šādas finanses būtu pieprasītas šādu struktūru izveidošanai. Ņemot vērā to, ka mums - es domāju parlamenta deputātus - absolūti nav vēlēšanās kritizēt Rekšņas kunga vai Pumpura kunga darbību, jo mēs redzam, ka mēs paši to nenodrošinām finansiāli, es gribētu saprast, kāpēc Iekšlietu ministrija nav pieprasījusi, lai valdība paredzētu budžetā līdzekļus šādu struktūru izveidošanai.

M.Segliņš. Burvja kungs! Kad iepazīsieties ar nākamā gada budžetu un apskatīsiet arī citas pozīcijas, tad redzēsiet, ka policijai ir papildu finansējums gandrīz 2 miljonu latu apmērā, kas paredzēts tieši atalgojumam. Es domāju, ka tā ir pietiekama summa. Mēs esam apmierināti ar šo budžeta palielinājumu. Tāpat esam apmierināti ar to līdzekļu pieaugumu, kas budžetā paredzēts benzīnam. Tādas problēmas kā benzīna problēma nākamajā gadā nevar būt. Nebūs arī problēmu ar atalgojumu nākamajā gadā. Cita lieta, ka to vienmēr var gribēt lielāku, jā. Taču katrā ziņā līdzekļi tam ir paredzēti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 142, ir sniegta.

Vai ir kādi iebildumi pret iekšlietu ministra Mareka Segliņa rakstisko atbildi uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 136? Tas ir deputātu Bojāra, Lejas, Lauska, Baldzēna un Burvja jautājums "Par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās”.

M.Segliņš. Jā, rakstiska atbilde ir.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atbilde arī uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 136, ir sniegta.

Pārējo ministru atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: M.Ceļmalniece

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 9.sēde
2001.gada 1.novembrī

Par darba kārtību - 1.lpp.
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikanas un nodokļu nemaksāanas novēranu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”(3680. un 3680-a dok., reģs uzlikšanas un nodokļu

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nav pieņemts)(3696. un 3696-a dok., reģ. nr.1057) - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 2.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 2.lpp.


Par likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināanas ietaiu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”(3700. un 3700-a dok., reģšanas ietaišu, speciālo līdzekļu


Par likumprojektu “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”(3701. un 3701-a dok., reģ. nr.1059) - 3.lpp.

Prieklikums - dep. L.Bojāra Priekšlikums - dep.


Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma pieķiranu deputātam O.Deņisovam”(3717. dok.)

Lēmuma projekts “Par O.Cimermaņa atbrīvošanu no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”(3697. dok.) - 5.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 5.lpp.
Lēmuma projekts “Par R.Skabes atbrīvoanu no Preiļvošanu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”(3698. dok.)

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 6.lpp.


Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā locekļu ievēlēšanas komisijas jautājumā par


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodoanu īpaumā a zemes gabala nodošanu īpašumā

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 7.lpp.


Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodoanu īpaumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pavaldīa zemes gabalu nodošanu

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 8.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 8.lpp.
- dep. M.Sprindžuks - 10.lpp.
- dep. L.Bojārs - 10.lpp.

Budžeta likumprojektu pakete 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (1.lasījums)(3652. un 3707. dok., reģ. nr.1045) - 11.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (1.lasījums)(3653. un 3707. dok., reģ. nr.1046) - 11.lpp.



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpauma nodokli”” (1.lasījums)(3654. un 3707. dok., reģpašuma nodokli”” (1.lasījums)(3654. un


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums)(3655. un 3707. dok., reģ. nr.1048) - 11.lpp.


Likumprojekts “Par nekustamā īpauma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā” (1.lasījums)(3656. un 3707. dok., reģpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām


Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” (1.lasījums)(3657. un 3707. dok., reģ. nr.1050) - 11.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums)(3658. un 3707. dok., reģ. nr.1051) - 11.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1.lasījums)(3658. un 3707. dok., reģ. nr.1052) - 11.lpp.


Likumprojekts “Par valsts budžetu 2002.gadam” (1.lasījums)(3651. un 3707. dok., reģ. nr.1044) - 11.lpp.


Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami prieklikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījami priekšlikumi 2002.gada valsts

Ziņo - dep. V.Balodis - 12.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 12.lpp.
- Ministru prezidents A.Bērziņš -
- finansu ministrs G.Bērziņš -
- dep. I.Burvis - 22.lpp.
- dep. J.Urbanovičs - 23.lpp.
- dep. A.Kalniņ ņ -
- dep. V.Lauskis - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. S.Dreimane - 35.lpp.
- dep. R.Ražuks - 35.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 35.lpp.
- dep. L.Muciņš -

Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaevičres biedrs A.Bartaevičres


Debau turpināDebau turpināDebašu turpinājums - dep. I.Godmanis
- dep. J.Stalidzāne - 41.lpp.
- dep. R.Ražuks - 43.lpp.
- dep. J.Gaigals - 47.lpp.
- dep. G.Freimanis - 51.lpp.
- dep. L.Muciņ ņ ņ
- dep. P.Tabūns - 58.lpp.
- dep. L.Bojārs - 61.lpp.
- dep. V.Muižniece - 63.lpp.
- dep. L.Muciņ ņ ņ
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)(3652. un 3707. dok., reģ. nr.1045) - 66.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(3653. un 3707. dok., reģ. nr.1046) - 66.lpp.



Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpauma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(3654. un 3707. dok., reģpauma nodokli”” (1.lasīpašuma nodokli””


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(3655. un 3707. dok., reģ. nr.1048) - 67.lpp.


Likumprojekts “Par nekustamā īpauma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—2003.gadā” (1.lasījums) (Steidzams)(3656. un 3707. dok., reģpauma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajāpašuma


Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” (1.lasījums) (Steidzams)(3657. un 3707. dok., reģ. nr.1050) - 67.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” (1.lasījums) (Steidzams)(3658. un 3707. dok., reģ. nr.1051) - 68.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(3658. un 3707. dok., reģ. nr.1052) - 68.lpp.


Likumprojekts “Par valsts budžetu 2002.gadam” (1.lasījums) (3651. un 3707. dok., reģ. nr.1044) - 68.lpp.


Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami prieklikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījami priekšlikumi 2002.gada valsts

Paziņojumi - dep. I.Burvis - 69.lpp.

Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaevičres biedrs A.Bartaevičres

Par darba kārtību - 70.lpp.


Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu””(3735. dok., reģ. nr.1067) - 70.lpp.


Likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” otrreizējā caurlūkoana(3699. dok., reģkoana(3699. dok., reģkošana(3699. dok.,

Ziņo - dep. A.Seile - 70.lpp.

Debates - dep. G.Freimanis - 71.lpp.


Likumprojekts “Par Bruno Valda Pētersona atzīanu par Latvijas pilsoni” (3.lasījums)(3695. dok., reģšanu par Latvijas pilsoni”

Ziņo - dep. A.Rugāte - 72.lpp.

Debates - dep. V.Lauskis - 72.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi”” (3.lasījums)(3704. dok., reģ. nr.958) - 76.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 76.lpp.

Par darba kārtību - 76.lpp.

Likumprojekts “Mēsloanas līdzekļu aprites likums” (3.lasījums)(3709. dok., reģsloanas līdzekļslošanas līdzekļu aprites

Ziņo - dep. G.Freimanis - 76.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” (3.lasījums)(3713. dok., reģ. nr.818) - 77.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 77.lpp.
Debates - dep. L.Bojārs - 78.lpp.


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (1.lasījums) (Steidzams)(3735. dok., reģ. nr.1067) - 80.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņ ņ ņ


Likumprojekts “Par telekomunikācijām” (3.lasījums)(3714. dok., reģ. nr.500) - 82.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 82.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 88.lpp.
- dep. J.Gailis - 114.lpp.
- dep. P.Tabūns - 115.lpp.
- dep. A.Seile - 117.lpp.
- dep. L.Bojārs - 118.lpp.
- dep. A.Seile - 121.lpp.
- dep. V.Balodis - 125.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 126.lpp.
Deputātes A.Seiles paziņojums par balsojumu - 135.lpp.
Debau turpināDebau turpināDebašu turpinājums - dep. V.Lauskis
- 142.lpp.
- dep. G.Freimanis - 142.lpp.
- dep. V.Lauskis - 144.lpp.
- dep. A.Kalniņ ņ ņ
- dep. M.Lujāns - 146.lpp.
- dep. V.Lauskis - 152.lpp.

Par 174.punkta pārbalsošanu - 154.lpp.

Priekšlikums - dep. K.Leiškalns - 154.lpp.


Likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu” (2.lasījums)(3350. un 3712. dok., reģ. nr.953) - 156.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 156.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mirua cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantoanu medicīnā”” (2.lasījums)(3468. un 3681. dok., reģ “Par mirua cilvēka ķermeņ “Par

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 156.lpp.

Debates - dep. A.Barča - 158.lpp.
- dep. L.Bojārs - 161.lpp.


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (2.lasījums)(3513. un 3687. dok., reģ. nr.1021) - 162.lpp.

Ziņo - dep. V.Lāzo - 162.lpp.


Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (1.lasījums)(3390. un 3483. dok., reģ. nr.971) - 163.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 163.lpp.


Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (1.lasījums)(3388. un 3484. dok., reģ. nr.969) - 164.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 164.lpp.


Likumprojekts “Patvēruma likums” (1.lasījums)(3382. un 3688. dok., reģ. nr.963) - 164.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 165.lpp.


Likumprojekts “Par valsts un pavaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” (1.lasījums)3565. un 3689. dok., reģLikumprojekts “Par valsts un

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 166.lpp.



Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (1.lasījums)(3631. un 3691. dok., reģ. nr.1039) - 167.lpp.

Ziņo - dep. V.Balodis - 167.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pavaldību zemes īpauma tiesībām un to nostiprināanu zemesgrāmatās”” (1.lasījums)(3332. un 3692. dok., reģ “Par valsts un pavaldī “Par

Ziņo - dep. L.Muciņš-

Debates - dep. A.Seile - 169.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 169.lpp.


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāanās laiku un kārtību”” (1.lasījums)(3465. un 3693. dok., reģšanās laiku un kārtību””

Ziņo - dep. L.Muciņ ņš -


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” (1.lasījums)(3464. un 3694. dok., reģ. nr.1007) - 172.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņ ņš -


Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēranu”” (1.lasījums)(3632. un 3710. dok., reģršanu”” (1.lasījums)(3632. un 3710.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 173.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” (2.lasījums)(3442. un 3711. dok., reģ. nr.1000) - 173.lpp.

Ziņo - dep. V.Balodis - 173.lpp.
Reģistrācijas rezultāti 

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaevičres biedrs A.Bartaševičs

Balsojumi

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam O.Deņisovam"
Datums: 01.11.2001. 9:11:12 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3717

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā" locekļu ievēlēšanu
Datums: 01.11.2001. 9:14:34 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par komisijas skaitlisko sastāvu - 16

Lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā" locekļu ievēlēšanu
Datums: 01.11.2001. 9:15:36 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3718

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei"
Datums: 01.11.2001. 9:16:56 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3705

Lēmuma projekts "Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai"
Datums: 01.11.2001. 9:26:40 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3706

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:24:16 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3652 steidzamību

Grozījumi likumā "Pak akcīzes nodokli naftas produktiem" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:24:38 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3652 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:25:10 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3653 steidzamību

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:25:28 bal012 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3653 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:25:56 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3654 steidzamību

Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:26:16 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3654 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"(1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:26:44 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3654 steidzamību

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:27:06 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3653 pieņemšanu 1. lasījumā

Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003.gadā (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:27:34 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3656 steidzamību

"Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003.gadā" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:27:54 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3656 pieņemšanu 1.lasījumā

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:28:16 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3657 steidzamību

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:28:40 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3657 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:29:00 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3658 steidzamību

Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:29:22 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3658 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:29:46 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3659 steidzamību

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:30:08 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3659 pieņemšanu 1. lasījumā

Par valsts budžetu 2002.gadam (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 12:30:34 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3651 pieņemšanu 1. lasījumā

Lēmuma projekts "Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam"
Datums: 01.11.2001. 12:31:16 bal026 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok.nr. 3708

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.11.2001. 13:34:24 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" (otrreizēja caurlūkošana)
Datums: 01.11.2001. 13:34:50 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likuma ar dok.nr.3699 otrreizējo caurlūkošanu

Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:42:58 bal029 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3695 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:44:12 bal030 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3704 pieņemšanu 3. lasījumā

Mēslošanas līdzekļu aprites likums (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:45:38 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3709 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:49:34 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 15. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:50:04 bal033 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 16. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:50:40 bal034 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 17. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:51:02 bal035 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:51:26 bal036 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:52:08 bal037 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3713 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījums likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:55:22 bal038 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3735B steidzamību

Grozījums likumā "Par tiesu varu" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 13:55:42 bal039 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3735B pieņemšanu 1. lasījumā

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 14:03:02 bal040 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 29. priekšlikumu balsot pa daļām

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 14:46:44 bal041 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 180. priekšlikumu

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 14:54:04 bal042 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 201. priekšlikumu

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:01:00 bal044 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 266. priekšlikumu

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:09:54 bal045 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 174. priekšlikuma pārbalsošanu

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:10:22 bal046 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 174. priekšlikumu

Par telekomunikācijām (3.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:10:50 bal047 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3714 pieņemšanu 3. lasījumā

Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:12:00 bal048 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3712 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:13:20 bal049 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:17:08 bal050 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:17:32 bal051 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:21:04 bal052 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 18. priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:21:46 bal053 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3681 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:23:00 bal054 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3687 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījums likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:24:16 bal055 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3390 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:25:14 bal056 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3388 pieņemšanu 1. lasījumā

Patvēruma likums (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:28:32 bal057 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3382 pieņemšanu 1. lasījumā

Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:29:58 bal058 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3565 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:31:06 bal059 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3631 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:37:34 bal060 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3332 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:39:16 bal061 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3465 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:40:48 bal062 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3464 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:42:26 bal063 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3632 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par dabas resursu nodokli" (2.lasījums)
Datums: 01.11.2001. 16:45:44 bal064 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.3711 pieņemšanu 2. lasījumā