Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
astotā sēde
2001.gada 1.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas
priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim šīsdienas sēdi. Šajās dienās Latvijā ir ieradusies Horvātijas Republikas parlamenta oficiālā delegācija Zlatko Tomčiča kunga vadībā. Šodien viņš uzrunās mūsu parlamentu. (Aplausi.)
V.E. Zlatko Tomčičs (Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas un godātie kungi! Deputāti! Dārgie draugi!
Jūtos ļoti pagodināts, un man ir liels prieks uzrunāt cienījamo likumdevēju - Latvijas Saeimu. Tā kā parlaments ir tautas un pilsoņu pārstāvības institūcija, esmu pilnīgi pārliecināts, ka šobrīd uzrunāju draudzīgo Latvijas tautu un visus pilsoņus.
Šeit, galvaspilsētā Rīgā, kur pēc daudzus gadsimtus ilgajām cīņām par pašnoteikšanos 1918.gada 18.novembrī jūs beidzot varējāt svinēt savu neatkarību, jūtams jūsu tautas nesalaužamais gars, un es nevaru neatzīmēt to, ka Latvijas un Horvātijas ceļš uz neatkarību ir daudzējādā ziņā līdzīgs. Atšķirīgie ģeogrāfiskie parametri bieži vien neietekmē tautu likteņus. Patiešām, mazas tautas, tādas kā Latvijas un Horvātijas tauta, bieži kļūst par ķīlniecēm lielvalstu spēlēs. Un, lai gan, kā saka paruna, taisnības rats griežas lēnām, taisnīgums ir sasniedzams, un šis jaunais gadu tūkstotis, kurā esam iesoļojuši, dod mums iespēju piepildīt savus sapņus.
Ņemot vērā šā sasaukuma Saeimas pieredzi, jums ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar pašreizējo Horvātijas parlamentu, jo jūs strādājat jau trešo gadu, bet Horvātijas parlaments uzsāk tikai savu otro darba gadu. Tomēr esmu pārliecināts, ka gan jūs, gan mēs šajā jaunajā gadu tūkstotī strādājam nākotnes labā.
Jūsu tautai, kas šajā teritorijā iesakņojusies jau 2.gadu tūkstotī pirms Kristus, ceļš uz neatkarību patiesi bijis ērkšķains. Lai gan neatkarība tika iegūta 1918.gadā un šo pagājušajā gadsimtā sasniegto triumfu aptumšoja fakts, ka neatkarības laiks bija tik īss, tomēr jūs guvāt vismaz formālu gandarījumu, jo pasaule atzina jūsu neatkarības kontinuitāti, neraugoties uz okupāciju, kurai jūs bijāt pakļauti līdz 1991.gada 21.augustam.
Galvenā līdzība starp mūsu valstīm ir tāda, ka abas valstis agrāk bija lielu pārnacionālu veidojumu - PSRS un Dienvidslāvijas - sastāvdaļas. Šajos gandrīz 50 gados, kad abām mūsu valstīm bija liegtas to suverēnās tiesības (līdz 90.gadu sākumam), demokrātiskie procesi, kurus bija veicinājušas stabilās Rietumeiropas valstis, arī tika apturēti.
Tā kā mūsu vēsturiskajā pieredzē ir tik daudz līdzību, mūsu valstīm ir daudz vieglāk saprasties.
90.gadu sākumā Horvātija diemžēl tika pakļauta agresijai, ko īstenoja tās partneri bijušajā Dienvidslāvijā, un to, ka jūs 1991.gada 14.decembrī atzināt mūsu neatkarību, mēs uztvērām kā lielu atbalstu. Horvātijas vārdā paldies jums par to.
Es ticu, ka šis mūsu vēstures smagais posms pieder pagātnei un nākotnē mūs gaida jauni uzdevumi. Tomēr esmu pārliecināts, ka mūsu valstu suverenitāte un neatkarība, kas iegūta par tik dārgu cenu, tiks saglabāta un nosargāta uz demokrātisku attiecību pamata. Demokrātijas princips ir jāattiecina gan uz iekšpolitiku, gan ārpolitiku.
Mums pilnībā jāapzinās, ka mēs esam Eiropas daļa un ka arī Eiropas Savienības ietvaros mēs varam strādāt gan atsevišķas valsts, gan visa kontinenta labklājības vārdā. Rietumeiropas valstīm, kuras apvienojušās Eiropas Savienībā, bija laiks un iespējas izstrādāt demokrātijas modeļus, kuri vienlīdzīgi un taisnīgi kalpo visu šo tautu labklājības celšanai. Es ticu, ka jūs man piekrītat. Jaunais laikmets mudina mūs uz jaunu saskaņu, un vecās domstarpības Eiropā jālikvidē.
Horvātija, tāpat kā Latvija, tiecas kļūt par pilntiesīgu dalībvalsti Eiroatlantiskajās struktūrās, saskatot tajās saliedētas Eiropas nākotni.
Diemžēl Horvātija šīm organizācijām sevi pieteica diezgan vēlu, bet nebūtu par to vainojama, jo ilgus gadus tā visus savus spēkus bija spiesta veltīt karam, lai aizstāvētu savu valstiskumu.
Taču Horvātija ir pārliecināta, ka spēs ātri mācīties un tādējādi kompensēt zaudēto un tai atņemto laiku. Runājot par laiku, jāteic, ka Horvātija savu teritoriālo vienotību atguva tikai 1995.gadā.
Tajā pašā gadā Latvija ar Eiropas Savienību jau parakstīja sadarbības līgumu, līdzīgu tam līgumam, par kuru šobrīd Horvātija risina sarunas. Līdz tam Horvātija gandrīz piecus gadus bija pakļauta tās austrumu kaimiņu agresijai, ko izraisīja fakts, ka Horvātijas tauta tiecās pēc neatkarības, vienlaikus atzīstot tādas pašas tiesības visām pārējām bijušās Dienvidslāvijas tautām.
Horvātija nevarēja iekļauties demokrātiskajos procesos, jo tai nācās cīnīties pret valsts graušanu, iedzīvotāju slepkavošanu un nacionālās bagātības postīšanu. Valstij bija pietiekami daudz gribas un spēka, lai aprūpētu simtiem tūkstošus pa visu valsti izkaisīto bēgļu un pārvietoto personu, kā arī uzņemtu tos, kuri nāca no kaimiņvalsts Bosnijas un Hercegovinas.
Vēlos pateikties Latvijai par to, ka tā nosūtījusi 140 karavīrus miera uzturēšanas spēku vienībām, kuras izvietotas Bosnijā un Hercegovinā, Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā un Maķedonijā un sniedz palīdzību visam reģionam, pie kura daļēji pieder arī Horvātija.
Kara sekas Horvātijā vēl arvien ir jūtamas, jo tai arī tagad jārūpējas par lielu skaitu bēgļu un izraidīto personu. Arī, karam sākoties, Horvātijas ekonomikas attīstības tempi bija gausi.
Es ticu, ka mans optimisms attiecībā uz mūsu valstu ekonomisko sadarbību attaisnosies, un gaidu Horvātijas ekonomikas sasniegumu prezentāciju Rīgā. Kas attiecas uz Latvijas ekonomikas sasniegumu prezentāciju Zagrebā, pats par sevi saprotams, mēs esam gatavi jūs uzņemt.
Es uzskatu, ka sadarbība, par ko vienojās Eiropas integrācijas ministrija Horvātijā un Eiropas integrācijas birojs Latvijā, ir ļoti vērtīga un sekmēs Latvijas pieredzes pārņemšanu, un es jau iepriekš pateicos visiem mūsu draugiem Latvijā, kas atbalsta Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
2000.gada sākumā kārtējo parlamenta vēlēšanu rezultātā valstī ir izveidotas jaunas varas iestādes, kas vēlas panākt, lai Horvātija būtu atvērta un demokrātiska valsts, valsts ar stabilām demokrātiskām vērtībām, kura ir gatava uzturēt labas attiecības ar kaimiņvalstīm, balstoties uz savstarpēju cieņu.
Dārgie draugi!
Gan Latvija, gan Horvātija atrodas pie jūras - Baltijas jūras un Adrijas jūras. Visas jūras kaut kur ir savienotas un kopā veido lielus okeānus, kas netieši skar arī mūs.
Ir dabiski, ka ikviena tauta un valsts ievēro savas intereses, aizstāv tās un cenšas īstenot. Tas, ka draugi viens otram palīdz, ir dabiski un pat nepieciešami. Šādā sadarbībā izkristalizējas vērtības, kas daudzējādā ziņā ir noderīgas abām pusēm. Strādāt šādi - tas nozīmē retāk kļūdīties.
Būdama Centrāleiropas un Vidusjūras valsts, Horvātija ievēro šo principu, ir cieši pārliecināta par sava ceļa pareizību un uzskata, ka tāda ir arī Latvijas politika.
Kādā pasākumā viens no jūsu ievērojamiem politiķiem sacīja, ka būt mazai valstij - tā Eiropas integrācijas sakarā bieži vien ir priekšrocība, jo mazā valstī pārkārtojumus veikt ir vieglāk nekā lielā valstī. Es gribētu piebilst, ka atklātums vienmēr ir veicinošs faktors. Kad mēs viens otru atbalstām mūsu mērķu īstenošanā, mēs atbalstām ne tikai vispārējo attīstību, par ko cīnās demokrātiskie spēki visā pasaulē, bet arī paši savu attīstību.
Trešajam gadu tūkstotim sākoties, pasaule ir pārāk maza, lai ļautos egoismam, taču pietiekami liela, lai respektētu katras tautas un valsts radītās bagātības. To pašu es sacīju arī Viļņā, un, man šķiet, laiku pa laikam to derētu atcerēties. Es personiski tam ļoti ticu.
Patiesi cerot, ka šajā ziņā jūs esat ar mani vienisprātis, atļaujiet man, dārgie draugi, izmantot izdevību, ka esmu šajā augstajā namā - Latvijas parlamentā, un nodot sveicienus un vislabākos vēlējumus Latvijai, tās tautai un visiem tās pilsoņiem Horvātijas tautas, visu Horvātijas iedzīvotāju, Horvātijas parlamenta, manis vadītās delegācijas vārdā, kā arī personiski savā vārdā. Es pateicos jums arī par ielūgumu apmeklēt jūsu brīnišķīgo zemi.
Es aizbraukšu, būdams cieši pārliecināts, ka mūsu Latvijas kolēģi, tāpat kā mēs, ievēro ētiskos un morālos principus, veicot savus pienākumus, ko mums uzticējuši mūsu vēlētāji.
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Deputāti! Dārgie kolēģi! Pateicos jums vēlreiz! (Aplausi.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja
biedrs Rihards Pīks.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Vispirms lemsim par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par zinātnisko darbību nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Jurkāna kungs, vai jūs vēlaties izteikties? Parādījās un tūlīt pazuda... Deputāti piekrīt.
Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1.marta sēdes darba kārtībā, darba kārtības 10.punktu - likumprojektu Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli - izskatot kā pirmo sadaļā Likumprojektu izskatīšana. Vai Jurkāna kungs vēlas izteikties? Atkal Jurkāna kunga nav, es atvainojos. Vai deputāti neiebilst pret šo komisijas priekšlikumu? Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa iesniegumu: Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.martā. Deputāti piekrīt... Es atvainojos. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 1.martā deputātam Valdim Ģīlim! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Bezalgas atvaļinājums Valdim Ģīlim piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Aināra Šlesera iesniegumu: Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu 1.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Bezalgas atvaļinājums 1.martā deputātam Šleseram piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Vītola iesniegumu: Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Ādamsona, Salkazanova, Burvja, Čevera, Baldzēna, Bojāra, Kalniņa, Lauska, Lāzo un Zvejsalnieka - pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Iesniegumā ir lūgts vārds motivācijas sniegšanai. Vispirms tiks sniegta motivācija, un pēc tam mēs balsosim. Kurš no pieprasījuma iesniedzējiem lūdz vārdu motivācijas sniegšanai?
Vārds Ādamsona kungam. Trīs minūtes.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātie deputāti! Kad man būs iespēja runāt par steidzamību, es pamatošu, kāpēc pieprasījums ir steidzams. Runājot par pieprasījuma būtību, ir jāuzsver sekojošais. Attiecībā uz to, kas notiek Iekšlietu ministrijā tagad, varu atgādināt to diskusiju, kura mums iepriekšējā sēdē bija par to, kādā veidā un kas mūsu valstī privatizē valsts uzņēmumus. Turpinot šo tēmu, varētu uzsvērt, ka tā shēma, pēc kādas tiek privatizēti uzņēmumi mūsu valstī, ir ļoti vienkārša, elementāra. No sākuma valsts uzņēmumu noved līdz mākslīgam bankrotam, pasludina uzņēmuma maksātnespēju un pēc tam par smiekla naudu to privatizē. Diemžēl attiecībā uz Iekšlietu ministriju, it sevišķi Valsts policiju, jāuzsver, ka situācija ir ļoti līdzīga. Vai tas nav paradoksāli, ka pirmajos divos mēnešos, kopš ir sācies jaunais finansu gads, Valsts policijai nav degvielas, lai varētu aizbraukt uz notikuma vietu? Kā tas var būt, ka vairākus gadus pēc kārtas nevar atrast finansējumu, lai Dobelē sāktu īslaicīgās aizturēšanas izolatora celtniecību? Tur cilvēki ir neciešamos apstākļos.
Ir arī ļoti daudz jautājumu, kuri saistīti ar noziedzību kā tādu.
Diemžēl neviena no komisijām, uz kurām ir bijis uzaicināts iekšlietu ministrs Segliņš, - ne Aizsardzības un iekšlietu komisija, ne Nacionālās drošības komisija - nav saņēmusi atbildes pēc būtības. Tāpēc ir sagatavots šis pieprasījums, un es aicinu to atbalstīt kā steidzamu, un, ņemot vērā, ka būs arī ilgāks laiks debatēm, es arī pamatošu, kāpēc tam ir jābūt steidzamam.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Tā kā iesniedzēji ir prasījuši atzīt pieprasījumu par steidzamu, mums par šo prasību ir jābalso, bet pirms tam viens deputāts var izteikties par, viens - pret. Ādamsona kungs, vai vēlaties izteikties? Lūdzu!
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šā pieprasījuma būtība ir ļoti vienkārša, un arī tie jautājumi, uz kuriem mēs pieprasām skaidras un gaišas atbildes, ir pietiekami elementāri.
1995.gadā, kad es aizgāju prom no iekšlietu ministra amata, valstī tika reģistrēts mazliet vairāk par 38 000 noziegumu. Pagājušajā gadā noziegumu skaits ir pārsniedzis 50 000. Faktiski nepilnu piecu gadu laikā noziegumi ir pieauguši par vienu trešdaļu. Kāpēc tas notiek un kāpēc it sevišķi pēdējo divu gadu laikā ir tik krasi pieaudzis noziedzības līmenis - tāda ir šā pieprasījuma būtība. Un mēs uzdodam jautājumu: Kāpēc noziedzības līmenis Latvijas valstī pēdējo divu gadu laikā, kad jūs ieņemat iekšlietu ministra amatu, kopumā ir pieaudzis par 14,2%, salīdzinot ar 2000.gadā valstī reģistrētajiem noziegumiem un ar 1999.gadā valstī reģistrētajiem noziegumiem? Kāpēc smago noziegumu skaits ir pieaudzis par 1,9%, tajā skaitā pieaudzis arī noziegumu skaits pret īpašumu? Ir pieaudzis to noziegumu skaits, kuri izdarīti sabiedriskās vietās. Mēnesī reģistrēto noziegumu skaits salīdzinoši ir pieaudzis par 519 noziegumiem. Tātad jāatzīmē, ka vidēji katru dienu Latvijā noziegumu skaits ir pieaudzis no 15 līdz 20 dažāda veida noziegumiem. Kāpēc reālais finansējums Valsts policijai konsekventi samazinās pēdējo gadu laikā? Kāpēc Valsts policijai pēdējo divu gadu laikā netiek investīcijās izdalīti nekādi līdzekļi? Pie tam jāatzīmē, ka, apspriežot valsts budžetu, iekšlietu ministrs pat nemēģināja aizstāvēt ne Iekšlietu ministrijas, ne Valsts policijas intereses. Vēl vairāk - tika noraidīta vesela virkne deputātu priekšlikumu, kādā veidā varētu palīdzēt attīstīties Valsts policijai.
Pagājušajā gadā jūs, būdams iekšlietu ministrs, uzstājāties Saeimas sēdē un apsolījāt atrast līdzekļus no iekšlietu struktūru iekšējām rezervēm Tikumības policijas darbības atjaunošanai. Kāpēc reāli nav notikusi Tikumības policijas nodaļas atjaunošana un nav uzsākta efektīva šīs nodaļas darbība?
Kāpēc un kādā veidā tika pieļauta masu saziņas līdzekļos publiska diskusija par tā saucamajiem melnajiem sarakstiem un Mihailova iebraukšanas iespējamību Latvijā? Tas vispār ir absurds, tāpēc ka katra valsts aizstāv savas intereses, sastādot tā saucamo nevēlamo personu sarakstu. Un nekad šīs diskusijas nenotiek publiski.
Vai arī Solncevas noziedzīgais grupējums, kura pārstāvji realizēja īpašuma iegādi Latvijā. Šeit arī ir redzama dīvaina Iekšlietu ministrijas attieksme - neviens negrib pārbaudīt, no kurienes rodas nauda, kas un kādā veidā iegādājas īpašumus Latvijā. Mēs daudz diskutējam par to, ka vajadzētu panākt, lai Latvija nekļūtu par vietu, kurā atmazgā negodīgā ceļā iegūtus naudas līdzekļus, taču diemžēl nekas šajā jomā nenotiek. Vēl vairāk - arī parlaments neatbalsta atsevišķu likumprojektu pieņemšanu.
Nekavējoši aicinām izskaidrot un pamatot situāciju, kāda bija 2001.gada pirmajos šā gada pirmajos divos mēnešos, kad Valsts policijai pietrūka līdzekļu, lai nodrošinātu policijas transportu ar degvielu. Šeit vispār ir unikāla situācija, kas, es uzskatu, ir absolūti nepieļaujama, ka Valsts policiju aktīvi izmanto pirmsvēlēšanu laikā ka uz tās rēķina, ka Valsts policijai netiek piešķirta degviela, divi Tautas partijas ministri - iekšlietu ministrs un finansu ministrs - sarīko šovu, paziņodami neilgi pirms vēlēšanām, ka degvielas krīze Iekšlietu ministrijā ir atrisināta. Jautājums - uz kā rēķina? Šī degvielas krīze ir atrisināta uz bērnudārzu rēķina, jo ir pieņemts lēmums nodot tos no Iekšlietu ministrijas bilances pašvaldībai. Vai tiešām valdība nav spējīga rast citus risinājumus? Un cik ilgi šo naudas līdzekļu tad pietiks?
Kāpēc jūs izplatījāt informāciju par to, ka Saeimas deputāti traucē kriminālpolicijas darbību, tajā skaitā iespējamās reformas, kuru rezultātā tiktu izveidota Pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļa, ja pēc tam pats noliedzāt šo informāciju? Kāpēc jūs pagājušā gada beigās sniedzāt informāciju, ka Peimaņa slepkavība ir atklāta, ja nevienam no nozieguma izdarītājiem nav uzrādīta apsūdzība?
Tieši šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka
Sēdes vadītājs. Laiks!
J.Ādamsons. ka pieprasījums būtu atzīstams par steidzamu. Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pret vēlas runāt Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Kā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram man ir jākāpj šoreiz tribīnē un jāsaka sekojošais.
Ja mēs runājam par noziegumu skaita pieaugšanu, tad atcerēsimies to, Ādamsona kungs, ka šinī laikā ir būtiski mainījusies attieksme pret to, kādā veidā jūsu laikā (salīdzinājumā ar šo laiku) tika reģistrēti noziegumi. Un arī mēs paši to konkrēti kā deputāti dzirdējām no Iekšlietu ministrijas vadošajām amatpersonām. Mēs arī konstatējām un atzinām to, ka šis skaits ir pieaudzis tieši šinī ziņā, ka visi noziegumi jebkurš iesniegums tiek reģistrēts un netiek noglabāts mapītē.
Kas attiecas uz jautājumu par to, kādā veidā tiek izskatītas personas, kuru iebraukšana Latvijā nav vēlama, un notiek to apspriešana, tad man ir jāatgādina tas, ka par šo jautājumu iestājās jūsu partijas cilvēki un ka šī diskusija presē nonāca tieši pēc tās sēdes, kurā jūsu cilvēki šo jautājumu ierosināja. Tā ka ne jau Iekšlietu ministrija ierosināja šo diskusiju presē.
Un vēl es gribētu teikt, ka atbildes, kuras tika sniegtas komisijās, arī man pašam klātesot, es nevarētu uzskatīt par tādām, kuras nav bijušas pēc būtības. Ja šos jautājumus kāds nesaprot tā, tad vēlreiz varbūt ir jāpajautā un jānoskaidro to būtība. Es aicinātu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par
pieprasījumu, viens - pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par pieprasījuma
atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu!
Par - 29, pret - 49, atturas - 12. Pieprasījums par steidzamu nav atzīts. Tas
tiek nodots Pieprasījumu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli"". Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika iniciēti viena iemesla dēļ.
Pieņemot pagājušajā gadā grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli un nosakot, ka turpmāk līzinga darījumos par šo pakalpojumu arī ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, komisija viennozīmīgi saprata, ka likuma normas stāsies spēkā no 2001.gada 1.janvāra un attieksies tikai un vienīgi uz darījumiem, kuri tiek slēgti jau šajā gadā. Tomēr šī norma netika viennozīmīgi traktēta vai arī netika viennozīmīgi izprasta, tāpēc uz daļu darījumu, kuri bija noslēgti jau iepriekšējā periodā, arī tika attiecināts šis papildu maksājums 18% apmērā.
Mūsuprāt, likuma normas, kas pasliktina nodokļu maksātāja - šinī gadījumā tas ir līzinga ņēmēja - situāciju, nevar piemērot ar atpakaļejošu datumu, tātad tās var tikt piemērotas tikai no tā mirkļa, kad likums stājas spēkā.
Mēs izdarījām grozījumus likumā un ierosinājām noteikt, ka tad, ja nomas izpirkuma jeb līzinga līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un ja līgumā ir atsevišķi izdalīti kredītprocenti, kas līdz pagājušā gada decembra beigām netika aplikti ar šo nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām; respektīvi, vecā līguma nosacījumi ir attiecināmi arī uz šo periodu.
Tiesa, tas, protams, nostāda nevienlīdzīgā situācijā dažādos periodos noslēgto līzinga attiecību subjektus, bet tomēr tas vismaz ir taisnīgi no civiltiesisko darījumu piemērošanas viedokļa.
Jāsaka, ka mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā diezgan nopietni diskutējām arī par to, kādā veidā pārmaksātās summas tiks atmaksātas gan nodokļa maksātājam, un konkrēti līzinga devējam, gan arī līzinga iemaksātājam valsts budžetā - līzinga devējam, gan arī reālajam maksātājam - līzinga ņēmējam.
Attiecībā uz juridiskajām personām tas ir ļoti vienkārši izdarāms, jo Valsts ieņēmumu dienests pārmaksātās summas var ieskaitīt nākamo maksājumu periodos.
Attiecībā uz līzinga ņēmējiem šeit rodas jautājums, kas vairāk ir saistīts ar pašu līzinga devēju, bet es jebkurā gadījumā domāju, ka arī šīs kompānijas būs pietiekami ieinteresētas piemērot korektu rīcību pret saviem klientiem, jo jebkurā gadījumā no tā būs atkarīga arī viņu turpmākā biznesa aktivitāte.
Par otro papildinājumu. Šeit ir izdarīti ļoti nelieli precizējumi attiecībā uz transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem, bet tie ir, varētu teikt, gandrīz vai tehniski grozījumi.
Līdz ar to es lūdzu jūs visus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Es atvainojos... noteikt likumprojektam vispirms steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Vents Balodis vēlas runāt par steidzamību? Par steidzamību? Lūdzu!
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labrīt, augsti godātie Prezidija locekļi! Deputāti! Es gribētu no tribīnes izteikt lielu pateicību koalīcijas partneriem, arī finansu ministram Gundaram Bērziņam, par to, ka jūs ļoti labi sapratāt šo grozījumu būtību un atbalstījāt tēvzemiešu iesniegto priekšlikumu arī Koalīcijas padomē. Es ceru, ka mēs to atbalstīsim šodien ļoti strauji divos lasījumos arī Saeimā, jo ļoti daudzi cilvēki, vairāki simti tūkstošu, Latvijā bija ļoti pārsteigti, ieraugot savās pastkastītēs paziņojumu ar vēstuli no līzinga devēju kompānijām, kuru saturs bija tāds, ka Saeima ir pieņēmusi likumu, kas no 2001.gada 1.janvāra ir stājies spēkā, un ka turpmāk jums tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli ne tikai preces vērtība, bet arī jūsu procentu maksājumi. Un līdz ar to atkarībā no jūsu līzinga ņemtās summas jums pieaugs jūsu ikmēneša maksājumi no - 5 līdz 15 latiem. Cilvēki bija ļoti sašutuši, bet savu sašutumu viņi izpauda nevis pret Saeimu, bet pret līzinga devējkompānijām, jo uztvēra, ka būtībā tās ir atbildīgas par šo situāciju.
Es ceru, ka šodien mēs visi šo kļūdu izlabosim un vienbalsīgi atbalstīsim šo grozījumu steidzamību, pieņemot divos lasījumos šo likumprojektu sakarā ar Saeimas pieļauto kļūdu. Paldies jums vēlreiz!
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu!
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā ir patīkami, ka tēvzemieši ir mēģinājuši labot šo kļūdu, bet šo priekšlikumu iesniedza valdība, jo valdība ir kļūdījusies.
Es tikai nezinu, kāpēc valdība nelabo arī otru kļūdu, jo otra kļūda ir saistīta ar iedzīvotāju maksājumiem par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem, jo arī šie maksājumi tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, ja dzīvokļa īpašnieka dzīvojamā māja ir privatizēta, ja dzīvoklis ir privatizēts vai ja dzīvojamā māja ir privatizēta. Tātad līdz privatizācijai nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, bet pēc privatizācijas šis nodoklis ir jāmaksā. Katrā ziņā būtu lietderīgi labot arī šo otru kļūdu, ko valdība ir pieļāvusi, iesniedzot 2001.gada Budžeta likumprojektu - šim Budžeta likumprojektam pievienotos likuma grozījumus, un šī nav vienīgā kļūda, ko valdība ir ielikusi šajā likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Poča. Lūdzu nobalsot par to arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Poča. Ņemot vērā to, ka šis, mūsuprāt, ir pietiekami izsmeļošs likumprojekts un arī tā redakcija ir ļoti precīza, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 13. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam darbu, es jūs lūdzu pievērst uzmanību darbā izmantojamajam dokumentam. Mums ir jāpaņem tabuliņa nr.2648-c, kas aizvieto iepriekšējā Saeimas sēdē izplatīto dokumentu nr.2648-b, tātad ir jāpaņem c dokuments.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopoja saņemtos priekšlikumus.
1. - deputāta Lauska priekšlikums izslēgt 6.panta otrās daļas 4.punktu, respektīvi, atteikties no akcīzes nodokļa par degvieleļļu jeb, kā mēs sakām, mazutu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Iepriekšējā lasījumā mums valdība piedāvāja izskatīt to jautājumu, ka, viņuprāt, netiek pildīts akcīzes nodoklis, netiek gūti paredzētie ieņēmumi no akcīzes nodokļa. Pašreiz pastāvošo akcīzi krāsns kurināmajiem pielīdzina tai akcīzei, kas ir dīzeļdegvielai. Manuprāt, tas ir nepareizi. No finansu viedokļa tā pieeja ir ļoti vienkāršota, bet no tautsaimniecības viedokļa tā nav īpaši gudra. Ja es vispār neskatītos uz realitāti, bet lasītu tikai dokumentus, nu, piemēram, tādu dokumentu, kādu mums piedāvā finansu ministrs Gundars Bērziņš... Kad tika skatīti grozījumi 2000.gada budžetā, viņš par akcīzes nodokli teica, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi no naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bijuši mazāki par 2,2% un ka tam pamatā ir augstais naftas produktu cenu pieaugums. Un, turpinot šo pašu domu, viņš teica, ka šis cenu pieaugums izraisījis pieprasījumu samazināšanos pēc šiem produktiem un ka tādēļ ir arī ievērojams importa samazinājums. Turklāt ir jāuzsver, ka ir samazinājies apjoms naftas produktu importam no Krievijas, kas ir viens no vecākajiem naftas produktu tirdzniecības partneriem. Tātad izrādās, ka mums netiek pildīts akcīzes nodoklis nevis tā apstākļa dēļ, ka mums ir varbūt kaut kāda kontrabanda, kaut kādi naftas produkti nav novērtēti, izvērtēti, bet tikai tādēļ, ka naftas produktiem akcīze ir ļoti liela... Tas, protams, ir absolūtā pretrunā... Apgrozījums tām mašīnām, kas nepārtraukti tiek lietotas, katru gadu pieaug par 5-6%. Mums finansu ministrs apgalvo, ka vienkārši tiek samazināts naftas produktu patēriņš.
Ko mēs varētu teikt, vadoties no tautsaimniecības viedokļa? Kur krāšņu kurināmais tiek lietots šodien? Tas kalpo divām lietām. Pirmām kārtām - siltuma ražošanai. Attiecībā uz siltuma ražošanu varētu būt šāda argumentācija: šodien Latvijas iedzīvotāji komunālajiem maksājumiem patērē apmēram 30-60% no saviem ieņēmumiem, bet Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji - 7-10%. Tādēļ šodien nevaram teikt, ka mūsu iedzīvotāji tiek lutināti un ka mums obligāti, izskatot jautājumu par finansu iekasēšanu, ir jāpārliek šis slogs uz iedzīvotāju pleciem.
Otrā lieta. Krāšņu kurināmā patēriņš attiecas arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mazie un vidējie uzņēmēji ražo kaut kādu ļoti konkrētu produkciju. Mums šodien nav ar ko īpaši palielīties, mēs nevaram teikt, ka mūsu uzņēmēji dzīvo labāk nekā uzņēmēji ārpus mūsu republikas. Vai mums šodien ir jāpieņem šis labojums un ir jāatmet viss darbs, kas bija līdz šim, un jāpārliek slogs uz šo cilvēku pleciem? Es domāju, ka tas ir apšaubāms ceļš.
Ja Latvijas valsts ir izdarījusi to darbu un ir spējīga jau uz robežas konstatēt, kāda dīzeļdegviela, kādi naftas produkti ienāk valstī (tas ir, ja ir izveidotas laboratorijas, ir cilvēki, kas veic analīzes), tad var nošķirt šos naftas produktus. Tad tālāk mums paliek otrs ceļš - vai mēs varam uz vietas sašķirot šos naftas produktus, lai varētu atšķirt to pielietojumu? Ja mēs būsim spējīgi to izdarīt, iet šo otro ceļu, tad mēs atrisināsim šo tautsaimnieciski nozīmīgo jautājumu. Es domāju, ka mūsu speciālisti ir pietiekami gudri, lai varētu piedāvāt alternatīvas, kā šo jautājumu risināt. Protams, ir viens ļoti konkrēts piedāvājums - šo krāšņu kurināmo varētu iekrāsot un tādējādi neļaut to izmantot kā degvielu...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
V.Lauskis. ... bet ir, protams, arī citi jautājumi. Līdz ar to es piedāvāju iet gudrāko, nevis vienkāršāko ceļu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 32, atturas - 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Poča. Nākamie priekšlikumi ir saņemti par 8.pantā noteiktajiem atvieglojumiem pretēji pirmajā lasījumā nobalsotajai redakcijai, kur ir piedāvāts no 80 litriem pāriet uz 100 litriem dīzeļdegvielas, par kuriem ir iespējams saņemt akcīzes nodokļa atmaksu. Deputāts Bojārs piedāvā šo skaitli palielināt līdz 120 litriem, deputāts Grīgs līdz 115 litriem, bet deputāts Kalniņš līdz 110 litriem.
Jāteic, ka komisija, protams, izprot šo vēlmi, un iespējams, ka labākos laikos, es gribēju teikt, finansiāli labākos laikos, varbūt mēs šādu soli arī varētu spert, bet šobrīd es domāju, ka ir jau pietiekami un korekti pildīts no valdības puses solījums zemniekiem, ka šī atmaksājamā norma tiks palielināta līdz 100 litriem. Līdz ar to es gribētu lūgt tātad šajā sadaļā atbalstīt valdības un arī jau pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas zemkopji! Radioklausītāji! Kad Latvijas Republikas valdība mūsu valsts zemkopjus sāks cienīt, celt godā, apbalvot un - galvenais - materiāli atbalstīt, kā tas bija pagājušā gadsimta 30.gados? Šodien mums visiem ir saprotama pozīcijas deputātu atgriezeniskā mīlestība pret Latvijas zemkopjiem - ir pienākušas pašvaldību vēlēšanas! Tātad ir jāceļ valdību veidojošo partiju - Latvijas ceļa un Tautas partijas imidžs.
Paskatīsimies 7.Saeimas darbību netālajā vēsturē. Saeimas 25.novembra dokuments nr.1305, kur ir rakstīts: Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Lūdzam pieņemt Saeimas 25.novembra sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījumi likumprojektā Par akcīzes nodokli naftas produktiem. Tātad šis ierosinājums bija nācis klajā, lai no 120 litriem atmaksātās akcīzes nodokļa zemniekiem to samazinātu līdz 80 litriem. Un to ir parakstījuši Jānis Lagzdiņš, Gundars Bērziņš, Kristiāna Lībane, Anatolijs Panteļējevs (No zāles: Andrejs!), Roberts Zīle un Vladimirs Makarovs.
Un, protams, tika arī skaisti nobalsots par tiem 80 litriem, lai gan bija 120 litri. Un balsojums bija šāds. Par - 51 balss: Tautas partija - 22, Latvijas ceļš- 21, Tēvzemei un Brīvībai - 8. Pret - 35, atturējās - 4 un 8 bija aizbēguši. Tāda bija vēsturiskā realitāte.
Arī spārnotā tēze savā laikā tika izteikta, ka Latvijā nav vajadzīgi septiņi vārgi zemnieki, bet esot vajadzīgi trīs bagātie. Diemžēl Zemkopības ministrija līdz šim neko nav risinājusi, ko tad darīt ar tiem četriem.
Un kas tad būtu steidzīgi jārisina? Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi. Šī problēma zemkopībā jārisina tagad, turklāt steidzīgi, lai Latvijas Republika pārietu uz pašapgādi. Mums pietrūkst 60% zemkopības produkcijas. Sakarā ar traģisko stāvokli, kas vērojams Eiropā, it sevišķi attiecībā uz liellopiem un citiem, mums tas ir jādara un no budžeta zemkopjiem turpmāk ir jānovirza nevis 3%, bet 6 vai 7% jau 2002.gadā. Tā mēs varēsim palīdzēt mūsu zemkopjiem, un tas būs reāls atbalsts viņiem, nevis celt algas izplūdušajiem štatiem Zemkopības ministrijā, tās ierēdņiem, dibināt jaunus fondus, ministrijas, visdažādākās aģentūras un izšķiest naudu tur, kur tā nav vajadzīga.
Vēl viens jautājums, pie kura mums, protams, ir jāatgriežas un kurš ir jārisina. Runa ir par atbalstu mūsu zemniekiem, lai mēs varētu reāli saņemt to produkciju, ko var ražot mūsu zemkopji, un tāpēc 120 litri atmaksājamās dīzeļdegvielas uz 1 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav nekāds fantastiski liels cipars. Zemkopības ministrija var atrast šos līdzekļus savā ministrijā, jo 1999.gadā tā varēja maksāt un atrast līdzekļus, arī 2001.gadā Zemkopības ministrijai budžets ir palielinājies. Tāpēc tas ir reāls cipars, kuru vajag atmaksāt. Zemkopji gaida palīdzību no valsts, gaida palīdzību no Saeimas, un tāpēc ir jāpagriežas, cienījamie pozīcijas deputāti, jums ar seju pret mūsu zemkopjiem un ir jāatbalsta šis priekšlikums. Tad jūs saņemsiet to pateicību, kuru jūs gaidāt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs šodien sākām savu sēdi ar tādu patīkamu apziņu, ka mēs labojam valdības kārtējo kļūdu, un patiešām apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK arī ir sapratusi savu kļūdu, jo vismaz līzinga procentu jautājumu mēs esam atrisinājuši.
Tagad es ieteiktu varbūt apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atkal atnākt un atbalstīt vienreiz to lietu, ko savā laikā izdarīja Tā arī ir kļūda, tāpēc vajag atjaunot tos 120 litrus atmaksājamās dīzeļdegvielas zemniekiem.
Es tagad uzmanīgi klausos jūsu kandidātu solījumus, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, tāpat es klausos Tautas partijas un Latvijas ceļa pārstāvjus, kuri braukā pa mazpilsētām un stāsta ar putām uz lūpām vai vakaros televīzijā kopā ar cienījamo Rīgas mēra kandidāti Počas kundzi stāsta, kā viņa palīdzēs mūsu Latvijas zemniekiem, latviešu tautai.
Un bieži vien rodas arī tāds jautājums: Kā jūs palīdzēsiet mums uz vietas? Tad nu, cienījamie kungi - nākamie mēri, pusmēri vai vēl kādi citi kandidāti, jūs varat šodien reāli ar savu balsojumu atbalstīt tos Latvijas zemniekus, kurus visi tik ļoti mīl. Divtik šodien gribas uzrunāt arī visus cienījamos zemnieku saimniecību īpašniekus, kuri sēž šajā zālē un kuri paši pēc tam to dīzeļdegvielu ielies savā traktorā un varēs domāt: sak, redziet, cik labi, ka es esmu pieņēmis tādu loģisku un pareizu lēmumu!
Es aicinātu šodien atbalstīt... Jā, Bojāra kungs ir ļoti emocionāls reizēm, un reizēm viņš varbūt arī labi nesaprot valsts politiku, bet šajā brīdī es aicinātu atbalstīt viņa iniciatīvu un patiešām vajadzētu to darīt, jo citādi es nezinu, kā apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK tuvākajās dienās varēs runāt laukos, it sevišķi latviešu laukos, par to, kā jūs mīlat tos latviešu zemniekus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu uzsvērt to, ka pagājušajā gadā opozīcijas partijas pēc sociāldemokrātu ierosinājuma sasauca Saeimas ārkārtas sēdi, kura bija veltīta tieši lauksaimniecībai, un viens no šiem jautājumiem bija tieši par šo dīzeļdegvielas kompensāciju zemniekiem, un arī tur mēs bijām ierosinājuši šo jautājumu risināt tā, lai atgrieztos pie 120 litru normas, ar ko hektāru apstrādāt. Tā tas bija vēl šīs Saeimas sākumā līdz tam brīdim, kamēr valdības partijas šos 120 litrus uz hektāru neatcēla.
Es gribētu atgādināt arī to, ka praktiski no opozīcijas puses šeit nav nekādas demagoģijas, jo arī tikšanās reizē ar Lauku Avīzi, piedaloties pašreizējam mūsu finansu ministram Gundaram Bērziņam, un ar zemniekiem, kuri atbalstīja ne tikai sociāldemokrātus, bet tur bija arī Tautas partijas piekritēji, visi atzina to, ka šie 120 litri ir reāli nepieciešami un vajadzīgi, ka bez tā nevar būt reāla runa par dīzeļdegvielu un par tās zināmu kompensāciju, jo mums ir jāņem vērā viens - tas, ka zemnieks praktiski par vienu dīzeļdegvielas litru maksā tik daudz naudas, cik viņš saņem par trim litriem piena, un tas vairs nav nopietni, ja mēs šobrīd neņemam vērā to situāciju, kāda ir izveidojusies ar šo dīzeļdegvielas cenas kompensāciju zemniekiem.
Vēl es gribētu uzsvērt arī to, kolēģi, ka tad, ja mēs te gribam visu ko mainīt, ir jāsaprot arī tas, ka pašreiz Ministru kabinetā notiek karstas debates par to, kā tad būs ar šo kompensāciju - vai tā ir lietderīga vai nav lietderīga. Pasaules banka ir izteikusi zināmā mērā savas šaubas un tas rada nepieciešamību, mūsuprāt, tieši šeit Saeimā teikt savu vārdu, pie tam tagad un šodien, ka šīs kompensācijas ir lietderīgas un vajadzīgas un ka tās arī tiks izmaksātas zemniekiem, turklāt pienācīgā apjomā, nevis tikai daļēji kompensējot.
Es šeit gribētu uzsvērt arī to, ka, ņemot vērā zināmās nepilnības, kuras ir šā akcīzes nodokļa atmaksā un kuras ir konstatējusi arī Valsts kontrole, mūsu Ministru prezidents ir piedāvājis izskatīt jautājumu par iespēju šīs kompensācijas atmaksas nomainīt ar subsīdijām, taču tad mums rodas ļoti nopietns jautājums: kas notiks tad, ja gadījumā Ministru kabinetā un, iespējams, arī Saeimā, kad notiks lemšana par šīm subsīdijām, nebūs arī šo kompensāciju, ja netiks zemniekiem palielinātas šīs subsīdijas kā tādas? Turklāt var tikt atceltas arī šis akcīzes nodokļa atmaksas kā kompensācija par šo izlietoto dīzeļdegvielu.
Tā ka es gribētu uzsvērt to, ka te rodas ļoti daudzi nopietni jautājumi, un pašreiz nevajadzētu mēģināt atvirzīties no šā jautājuma konsekventa risinājuma. Mums ir jākompensē zaudējumi zemniekiem, bet mēs mēģinām tos kompensēt tikai daļēji, un tas nav nopietni. Tāpēc es aicinātu Saeimas deputātus atcerēties savus priekšvēlēšanu solījumus un to, ka nevienai partijai tās priekšvēlēšanu programmās, ejot uz šīs Saeimas vēlēšanām, nebija programmatiskas tēzes par šīs kompensācijas samazināšanu. Jums nav zemnieku mandāta! Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (finansu ministrs).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Man bija laiks paklausīties sociāldemokrātu uzstāšanos, un man atmiņā nāca sena jaunība un viens no ideoloģijas ziņā varbūt jums tuviem klasiķu darbiem Kas tie tādi -tautas draugi un kā ar viņiem cīnīties.
Bet nu runāsim par lietu. Kāpēc toreiz tas daudzums tika mainīts no 120 uz 80 litriem? Galvenā problēma, sociāldemokrātu kungi, bija tā, ka pēc jūsu Zemkopības ministrijas vadīšanas bija palikuši parādi zemniekiem par šo nodokli - 2,7 miljoni latu. Tie sasniedza trešdaļu to maksājumu, kas ir jāmaksā gada laikā. Mēs negribējām tālāk mānīt zemniekus, ka it kā tiek maksāts, uzkrāts... un ka valsts nespēj to samaksāt... Bija diemžēl jāiziet, tā teikt, uz reālo skaitli, lai jūsu darbības sekas likvidētu. Tagad ir pagājis zināms laiks un mums ir izdevies, veiksmīgi iekasējot un veiksmīgi strādājot, situāciju izlabot. Mēs reāli spēsim un jau šobrīd spējam samaksāt par 100 litriem dīzeļdegvielas par hektāru, un tāpēc šis grozījums ir iesniegts. Jūs teicāt, ka nav nekāda mandāta šo jautājumu skatīt. Valdība, zemkopības ministrs sarunās ar lauksaimnieku organizācijām pirms Jaunā gada panāca vienošanos, turklāt tādam risinājumam piekrita praktiski visas lauksaimnieku organizācijas. Samaksa par 100 litriem - tā ir reāla summa. To es saku, lai jūs saprastu, kāda daļa no kopējās par dīzeļdegvielu iekasētā akcīzes nodokļa summas tā ir. Iepriekšējā gadā atmaksa zemniekiem bija apmēram 30% no iekasētās summas par dīzeļdegvielu. Jūs zināt, cik sasāpējis ir šobrīd arī jautājums par ceļiem. Daudzās valstīs, kā jūs labi zināt, tiek atmaksāta daļa no akcīzes nodokļa. Latvijā tiek atmaksāts viss. Jūs zināt, ka valdība, rūpēdamās ne tikai par lauksaimniekiem, bet arī par visu tautsaimniecību, pagājušajā gadā pieņēma lēmumu par radikālu akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai - samazināšanu par 27,6%. Tas kopumā attiecās uz visu tautsaimniecību.
Tāpēc es aicinu balsot par reālām lietām, tādām, kuras ir iespējamas, un gribu sociāldemokrātiem apliecināt: ja šī valdība un šī koalīcija turpinās strādāt, tikpat veiksmīgi kā šobrīd, pēc gada būsim visas problēmas atrisinājuši. Pēc gada varēsim ķerties arī pie lielāka jautājuma, jo tas caurums, ko bijāt atstājuši jūs, sociāldemokrātu kungi, bija tomēr ļoti liels - 2,7 miljoni latu. Tā ir ļoti liela nauda.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Izvērtējušiem visus tos priekšlikumus, to skaitā visus no 2.priekslikuma līdz 6.priekšlikumam, jāsaka, ka pašreiz tik tiešām reāls un arī zemnieku viedoklim atbilstošs ir 6.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Man ir prieks, ka arī finansu ministrs ir sapratis, ka zemnieki tomēr ir jāņem vērā, un nav uzturējis spēkā savu priekšlikumu par 80 litru dīzeļdegvielas atmaksāšanu par katru īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantotas zemes hektāru. Bet, manuprāt, tomēr nevar laist gar ausīm dažus procedūras pārkāpumus. Es gribu izteikt aizrādījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura ir izlabojusi finansu ministra priekšlikumā skaitli - skaitļa 80 vietā ierakstījusi skaitli 100. Manuprāt, varēja tikai atsaukt šo priekšlikumu, ja finansu ministrs ir, kā saka, mainījis viedokli un viņa domas ir kļuvušas pozitīvākas. Pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām labojumus tajos vairs nevar izdarīt, tos var izdarīt vienīgi pati komisija savos priekšlikumos. Lai turpmāk šajā un arī citās komisijās tādi procedūras pārkāpumi neatkārtotos, es biju spiesta izteikt šo aizrādījumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.
G.Bērziņš (finansu ministrs).
Es gribētu paust savu viedokli. Finansu ministrs atbalsta to, ka jāatmaksā 100 litri par hektāru, un šajā ziņā nav nekādu šaubu. Te bija runa arī par to, ka šis it kā ir priekšvēlēšanu laikā pieņemts... Valdība pieņēma to jau iepriekšējā gadā Šis priekšlikums radās vienkārši tāpēc, ka šis likums stājas spēkā 1.aprīlī, bet, protams, iesniegt dokumentus un zemniekiem aprēķināt summu var tikai un vienīgi par gadu.
Tāpēc es to priekšlikumu atsaucu un tāda priekšlikuma, Seiles kundze, nav. Finansu ministrs ir kopīgi ar valdību iesniedzis Saeimā priekšlikumu: 100 litri par hektāru. Un tāds tas priekšlikums arī paliek.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociādemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamo finansu ministr! Es saprotu, kāpēc jūs esat šodien tribīnē. Jūs esat finansu ministrs, un jūs esat tas, kurš atbild par šīs naudas administrēšanu. Un arī par tiem parādiem vienmēr ir atbildējis finansu ministrs, jo tā ir valdības politika, cik procentus vai cik litrus kompensēt zemniekiem. Es šaubos, vai kādreiz tā ir bijusi zemkopības ministra kompetence - taisīt vai netaisīt parādus. Tikpat labi varētu pieminēt 1927.gadu, kad pēdējo reizi sociāldemokrāti bija pie varas Latvijā un izglītības ministrs bija Rainis. Par zemkopības lietām var pārmest arī Rainim, bet neaizmirstiet, ka tajā gadā, kad es biju zemkopības ministrs, par finansu jautājumiem atbildēja finansu ministrs no Latvijas ceļa un premjers no Latvijas ceļa. Es nezinu, kāpēc jums, divām koalīciju veidojošām partijām, šie pārmetumi ir kā futbola bumba savstarpēji jāmet vienam pret otru. Kā nu bija, tā bija. Šodien ir jālabo kļūdas, kuras valdība pieļāva tad, kad šo kompensāciju samazināja. Vienu kļūdu mēs nupat labojām, to kļūdu pieļāvāt jūs kā finansu ministrs, iesniedzot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par līzinga darījumu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Otru kļūdu jūs vēl neesat izlabojis: jūs iesniedzāt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokļa uzlikšanu dzīvokļiem, kas ir privatizēti, par pakalpojumiem, ko šie dzīvokļi saņem īres un apsaimniekošanas pakalpojumu veidā. Un trešais labojums ir tas, ko tagad izskata parlaments. Nevajag spēlēt futbola bumbu un noņemt atbildību pašam no sevis.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā pozīcija! Jūs gribētu, lai Latvijas Republikas zemkopjiem nolaižas rokas. Tā nevajag darīt. Tā ir ļoti slikta prakse. Tā nav mīlestība pret Latvijas zemi, pret Latvijas zemkopjiem. Mūsu zemkopība jāpārvērš tā, lai darbs ritētu tādā režīmā: pilnīga Latvijas pašapgāde ar lauksaimniecības produkciju. Ir pēdējais laiks un arī izdevīgais laiks tā darīt. Tā būs svēta palīdzība. Un 120 litri par vienu hektāru - tā nav nekāda fantastiska cena. Valdība desmit gadu laikā nodeva degvielas tirgu ārzemniekiem. Pilnīgs neprāts tas bija un ir, un būs vēl kādu laiku. Viņiem samazināja akcīzes nodokli, toties viņi pacēla cenu degvielai. Viņi tirgo surogātus. Jūs redzējāt, kas notika ziemā. Viņi paceļ cenas un ļoti skaisti pelna Latvijā, taču tā nauda diemžēl ieiet nevis Latvijas budžetā, bet citu valstu budžetos.
Zemnieki ziemā strādā mežā, viņi izmanto motorzāģus, motorzāģos lieto benzīnu. Kas atmaksā viņiem akcīzes nodokli? Vai tad motorzāģis pa ceļiem brauc?
Cienījamā pozīcija, jūs esat aizmirsuši sīkos zemkopjus! Viņu ir vairums Latvijā, un viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi. Kā jūs esat palīdzējuši viņiem? Nekā. Jūs uzliekat tikai lielāku nodokļu un nodevu slogu.
Un tagad par tiem parādiem. Mūsu valstij 3,2 miljonus dolāru izmaksās tas sapuvušais zviedru kuģis. To te neatveda sociāldemokrāti! Un 30 vai 50 miljonus nāksies samaksāt Polijas kuģubūves rūpnīcai. Arī tas nav sociāldemokrātu parāds. Un tie 600 tūkstoši, par kuriem pēdējās dienās runā saistībā ar Privatizācijas aģentūru, - arī tas nav sociāldemokrātu parāds. Un arī tie 24 miljoni dolāru, kurus piespiež maksāt
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
L.Bojārs Vācijas firmai Siemens. Arī tas nav sociāldemokrātu parāds. Tā ka nevajag melot.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Šodien, protams, mums bija patīkami dzirdēt finansu ministru no tribīnes, un es domāju, ka tā reize nebūs vienīgā. Gribu uzsvērt to, ka būtu nevis jāmeklē koalīcijas partneros tās neveiksmes, kas ir bijušas agrāk un arī šobrīd gadās valdībai, bet jādomā par to, kā risināt šīs problēmas, kas ir samilzušas it īpaši zemniekiem. Es ļoti labprāt dzirdētu atbildi, kā tad būs ar šīm subsīdijām zemniekiem. Ministru prezidents Andris Bērziņš pašreiz ir ierosinājis uzdot Zemkopības ministrijai līdz 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā normatīvo aktu grozījumu paketi, kas paredz līdzšinējās akcīzes nodokļa atmaksas vietā turpmāk zemniekiem, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, izmaksāt subsīdijas. Un kas tad notiks ar šīm subsīdijām? Pašreiz, kā mēs zinām, tās, spriežot pēc aptuveniem aprēķiniem, varētu būt 20 miljoni latu. Strādājot pie šā subsīdiju nolikuma, jau redzams, ka pašreiz praktiski nevarēs visu lauksaimnieku tādas prasības apmierināt. Vai valdība lems tomēr arī par to, lai šīs subsīdijas tiktu palielinātas, lai tās nepaliktu 20 miljonu latu apmērā?
Tas ir tas galvenais jautājums, uz kuru noteikti būtu bijis jāatbild, nevis jāmēģina šeit skatīties, kurš ir vairāk vainīgs - iepriekšējais finansu ministrs vai vēl viens finansu ministrs, kurš bija pirms tam, vai tagadējais finansu ministrs. Es domāju, ka problēmas ir jārisina, vadoties no valstisko interešu viedokļa.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - finansu ministrs.
G.Bērziņš (finansu ministrs).
Atbildot uz Baldzēna kunga repliku. Ministru prezidents ir nosūtījis izvērtēšanai Valsts kontroles atzinumu par šo lietu. Manuprāt, raugoties pēc finansu klasifikācijas, nodokļu atmaksa nekādā veidā nav pielīdzināma subsīdijām vai dotācijām, un valdība par to vēl lems.
Es varu pateikt vienīgi savu viedokli. Domāju, ka paliks līdzšinējā kārtība. Tā kā šeit ir tikai Valsts kontroles viedoklis, tad, raugoties pēc finansu klasifikācijas, tas nekādā veidā nevar tikt attiecināts, un es esmu diezgan pārliecināts, ka valdība saglabās esošo kārtību, tā ka ar tām lietām, kas varbūt nav notikušas, nevajadzētu manipulēt. Tad, kad valdība būs pieņēmusi lēmumu, tad tas arī būs. Esmu pārliecināts, ka paliks līdzšinējā kārtība, protams, sakārtojot šo lietu un ieviešot stingrāku uzskaiti bezskaidras naudas pārskaitījumos un degvielas iepirkuma sistēmā, kā tas būs turpmāk. Tā ka esiet drošs, Baldzēna kungs, viss būs labi.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. Otro reizi.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie rīcības cilvēki! Es uzrunāju rīcības cilvēkus, nevis tos, kuri karājas uz tilta pie stabiem vai stāv pielīmēti šoseju malās, bet atrodas šajā zālē.
Rīcības cilvēki! Jūsu rokās ir tās pogas, lai atbalstītu zemniekus. Nu tad izdariet šo soli vienreiz! Labāk ir nekarāties pie stabiem, bet balsot šeit!
Otrs jautājums ir tāds. Tāpat es uzrunāju nākošo rīcības cilvēku grupu, kura katru dienu runā, ka Rīgas Domē notiek desmitiem miljonu latu izšķērdēšana. Es ceru, ka finansu ministrs tos piedzīs no Rīgas Domes un risinās šo nenopietno situāciju, ja reiz ir notikusi šī desmitiem miljonu latu lielā izšķērdēšana. Tad nu, lūk, šeit ir tās daudzās vietas, kur rodami papildu asignējumi tiem pašiem mīļotajiem latviešu zemniekiem.
Tādēļ, cienījamie kungi Kur tad jūs melojat? Vai nu jūs neesat rīcības cilvēki, vai arī šiem otrajiem nav izšķērdēšanas it sevišķi nav izšķērdēšanas no koalīcijas partneru puses. Un jums tā koalīcija ir tāda draudzīga
Tādēļ es aicinātu šinī brīdī atbalstīt, jo kārtējo reizi arī draugi no Eiropas SAPARD līdzekļus laikam šogad latviešu zemniekam atkal neiedos... Un tad nu mēs vasaras vidū kliegsim un teiksim: Vai, ko nu mēs darīsim, kā atbalstīsim zemniekus?"
Tā kā es esmu naivs cilvēks, tad es ļoti ceru, ka jau tuvākajā laikā - apmēram maija vidū - mēs saņemsim daudzus simtus miljonu latu par Latvijas kuģniecību, un tad nu varētu, Bērziņa kungs, patiešām atrast kādus pāris miljonu latu arī Latvijas zemniekiem, ko jūs arī pats personīgi kā zemnieks mīlat. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs, otro reizi.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šī diskusija varbūt ir arī mazliet politiska rakstura, bet tas šeit ir neizbēgami, jo atcerēsimies to, kā mēs nonācām līdz šiem 80 litriem. Ne jau šī valdība samazināja zemniekiem šo dīzeļdegvielas kompensācijas apjomu akcīzes nodoklim, un šajā brīdī mēs mēģinām šo apjomu atkal palielināt. Pie tam tā samazināšanas brīdī sociāldemokrāti nebija pie varas, jo vai gan var runāt par būšanu pie varas viena ministra klātbūtnē...
Attiecībā uz šiem piedāvājumiem. Līdz šim ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pagājušajā ceturtdienā izdalītais variants, kurā finansu ministra 20.priekšlikums liecina par to, ka pat šos 100 litrus finansu ministrs nav gribējis kompensēt, bet gan tikai 95... Par to Baldzēna kungs jau teica. Laikam finansu ministrs nav iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā ir teikts, ka izmaksātā summa 11 miljoni 400 tūkstoši latu pēc būtības nav akcīzes nodokļa atmaksa, bet gan subsīdijas par iegādāto un zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu. Tas ir vienkārši Valsts kontroles viedoklis. Katrā ziņā ...
Sēdes vadītājs. Laiks!
P.Salkazanovs. ...šo piedāvāto redakciju par kompensācijas apjomu es tomēr aicinu deputātus atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: Pasaki pareizi!)
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tieši tā, Lujāna kungs, es lielākoties jūsu sacītā sakarā gribu ieviest skaidrību! Tomēr vispirms es gribu sacīt tā: Lai dzīvo vēlēšanu laiks! Gan pašvaldību, gan Saeimas priekšvēlēšanu laiks, jo tad ir vērojamas ļoti interesantas lietas. Fantastiskas lietas! Visi pārvēršas, kļūst baltāki par baltākiem - par eņģeļiem un tā tālāk, aizmirstot patiesību... Arī Lujāna kungs ir aizmirsis tādu patiesību, ka priekšlikuma par 120 litru dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa kompensāciju zemniekiem par katru apstrādājamo zemes hektāru viens no autoriem jau sen, kad tas tika pieņemts un kad jau sāka darboties, bija jūsu pazemīgais kalps Pēteris Tabūns... (Zālē troksnis. Starpsauciens: Pēteri, balso pareizi!) un arī apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Tad, lūk, tāda ir patiesība, un tad mēs to arī panācām, Lujāna kungs, ka šie 120 litri tika piešķirti. Mēs - tēvzemieši un arī es personīgi - pretojāmies, iebildām pret to, ka šie 120 litri tika samazināti uz 80 litriem. Varat paskatīties balsojumus un manas runas stenogrammu šeit no tribīnes.
Un arī tagad mēs iestājamies par to. Seiles kundze to dara savā komisijā, lai pašlaik šos 80 litrus paaugstinātu vismaz līdz 100 litriem, kam faktiski piekrīt un ir priecīgi šobrīd arī zemnieki jeb zemniecības pārstāvji, ņemot vērā to, ka šobrīd esošajā situācijā nav iespēju šo daudzumu paaugstināt līdz šiem 120 litriem, lai gan vajadzētu. Es domāju, ka tuvākajos gados, varbūt jau nākamajā gadā, būs iespēja paaugstināt šo skaitli līdz 120 litriem. Tāda, Lujāna kungs, ir patiesība, un nevajag pārmest tiem, kuri par to visvairāk ir iestājušies. Paldies. (No zāles deputāts M.Lujāns: Pēteri, tu neesi īsts...)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izšķirties balsojot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 5, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Tātad deputāta Grīga priekšlikums pēc būtības un pēc satura ir līdzīgs, tikai tur ir minēts cits šis skaitliskais apjoms. Arī to komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Kad es skatos šo tabulu, mani pārņem neērtības sajūta, man rodas tādas izjūtas, it kā es piedalītos kaut kādā izsolē vai utenī, tamdēļ es negribētu nolaisties līdz finansu ministra līmenim un savu priekšlikumu atsaucu. Es netaisos šeit tirgoties par litriem!
Mani pārsteidz tas, ka iepriekšējā dokumentā finansu ministrs Bērziņš ierosinājis 95 litrus. Es uzskatu, ka tā ir tāda zemiska tirgošanās. Tagad viņš aizstāv 100 litrus, tad jājautā: kāpēc ne 99, kāpēc ne 96 litrus? Un tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu, jo man vienkārši ir neērti zemnieku priekšā... ziniet, šādā netīrā utenī piedalīties.
Es varbūt padomāšu par to lielo daudzmiljonu projektu, kas tagad jau parādās pie mūsu Latvijas finansu debesīm par trako govju dedzināšanu Latvijā. Es gan domāju, ka drīz jau vairs nebūs ko dedzināt, jo jūs, valdošā koalīcija, jau noraidījāt arī Alkohola aprites likumu jautājumā par to, ka vajadzētu aizstāvēt zemniekus un vietējo graudu audzēšanu. (Zālē troksnis.) Taču te viens deputāts no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK uzkāpa tribīnē un mums visiem te bezmaz vai piedēvēja tumsonības kalngalus tāpēc, ka mēs nedrīkstam no ārzemēm pārstrādei ievest izejvielas Latvijā. Es ieteiktu šim deputātam lietot šos steikus un bifštekus no trakām govīm un no slimām aitām. Un tad varbūt nevajadzēs šos lopiņus dedzināt un mēs varbūt varēsim lietot šīs vietējās izejvielas, tie, kuri šo domu aizstāvēja.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums ir atsaukts.
Tālāk, lūdzu! Par 4.priekšlikumu debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 7, atturas - 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
A.Poča. Nākamais ir 5. - finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kas noteica kritērijus un ierobežojumus, kādi ir jāpilda lauksaimniekiem, lai saņemtu atpakaļ akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu. Jāteic, ka tās bija vienas no vissmagākajām debatēm, jo mēs ļoti rūpīgi vērtējām to, raudzījāmies, lai netiktu sašaurināts atmaksas saņēmēju loks. Taču vienlaikus ņēmām vērā, ka ir diezgan lielas problēmas ar korektu dokumentu iesniegšanu un ka bieži vien ir tā, ka par dīzeļdegvielu nomaksāto akcīzes nodokli saņem atpakaļ personas, kas patiesībā šo degvielu nav iegādājušās lauksaimniecības vajadzībām. Tādēļ šeit parādījās jauni ierobežojumi, kas nosaka, ka pārsvarā ir jābūt bezskaidras naudas norēķiniem. Ir arī ierosināts precizēt normas, kas ir saistītas ar vairumtirdzniecību, jo līdz šim bija noteikts, ka, lai saņemtu atpakaļ šo akcīzes nodokli, zemnieki nedrīkst dīzeļdegvielu iegādāties vairumtirdzniecībā. Mēs esam ierosinājuši precizēt Ministru kabineta noteikumus un noteikt, ka, ja tiek veikti bezskaidras naudas norēķini, tad dīzeļdegvielu var iegādāties arī vairumtirdzniecības bāzēs, un tamlīdzīgi.
Vislielākās debates bija par to, vai šiem lauksaimniekiem ir jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Uzskatot, ka šobrīd tas tomēr būtu ļoti smagi un ļoti sarežģīti, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo redakciju neatbalstīja. Tādēļ mēs lūdzam atbalstīt nevis finansu ministra Bērziņa piedāvāto redakciju, bet gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto redakciju - priekšlikumu nr.6.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt par 5.priekšlikumu?
Atklājam debates. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Es šajā sakarā gribētu uzsvērt, ka tā procedūra, ko mums piedāvā finansu ministrs, ir diezgan sarežģīta un smaga zemniekiem. It īpaši tas sakāms par bezskaidras naudas norēķinu sistēmu. Latvijas lauku rajonos esošajās degvielas uzpildes stacijās var arī nebūt bezskaidras naudas norēķinu veikšanas iespējas. Un tāpēc šinī gadījumā mēs zināmā mērā atbalstām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Es vēl gribētu uzsvērt to, ko jau teica Pēteris Salkazanovs. Mums bija diskusija ar finansu ministru. Valsts kontroles atzinumā ir skaidri un gaiši teikts, ka viņi uzskata, ka pēc būtības šī ir nevis akcīzes nodokļa atmaksa, bet gan subsīdija par iegādāto un zemes apstrādei izlietoto dīzeļdegvielu. Un tas nozīmē, ka tik tiešām pastāv draudi, ka būs cita situācija pēc 1.aprīļa, ja tiks realizēta Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegtā iniciatīva, ka vajag izdarīt normatīvajos aktos grozījumus, lai situācija būtu tāda, ka nebūtu vairs akcīzes nodokļa atmaksas, bet būtu subsīdijas. Ja tās būs subsīdijas, tad mums jāatzīst, ka pastāv reāli draudi, ka lauksaimnieki saņems uz pusi mazāk nekā līdz šim, ja valdība šo subsīdiju lielumu speciāli nepalielinās par to summu, par kādu tika samazināta šī dīzeļdegvielas kompensācija. Mēs ceram, ka tas tā nebūs, bet attiecībā uz šo jautājumu mēs vēl aizvien neesam dzirdējuši no finansu ministra viņa prognozes un viņa pārliecību, neesam viņa nostāju dzirdējuši. Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka Valsts kontroles atzinums ir tāds un ka ar to arī finansu ministram derētu iepazīties. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie zemkopji! Mans draugs finansu ministrs Gundars Bērziņš ir tomēr nejauks! Ar vienu - trīcošu! - roku kaut ko dod, bet ar otru to zibenīgi atņem. Cienījamais Gundar Bērziņa kungs, nevar tā darīt! Visu laiku zemkopjus pazemo, paziņojot, ka viņi valsti apkrāpj, nepamatoti saņem akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu. Zemnieki tā nezog, kā to dara citās aprindās. Viņi nerada valstij tādus zaudējumus, kādus rada citas aprindas, kurām ar zemkopjiem nav nekāda sakara. Toties viņus, zemkopjus, vienmēr apzog. No zemkopjiem iepērk pienu, maksājot par 1 litru mazāk, nekā maksā 1 litrs ūdens. Un arī tos pašus grašus nozog, nošmauc vai nomaksā pēc gada, kad zemniekam jau ir varbūt bankrots. Zemnieks nodod graudus, bet gadiem ilgi gaida maksu. Turklāt tie graudu uzpircēji visdažādākajā veidā mēģina nosist to cenu, lai pēc iespējas lētāk tos nopirktu no tā zemkopja. Nu ar gaļu ir drusciņ labāk, jo tās jau ir palicis ļoti maz. Cukurbietes Tas ir fantastiski, kas notiek, nododot cukurbietes! Nu vienmēr produkcijai tā kvalitāte ir viszemākā tad, kad tā tiek iepirkta no zemniekiem, toties no šīs iepirktās šo zemkopju sliktās ražas vai produkcijas tiek ražoti augstākā labuma produkti - sviests, siers, piens, gaļas produkti. Par maizi, kādu cepam, visi ārzemnieki ir sajūsmā. Un kāds ļoti labs cukurs! Ievārījums no tā nebojājas un arī bites paliek dzīvas. Pārstrādātāji, protams, gūst fantastisku peļņu, bet kas to saņem? Zemkopis nevar viņam vajadzīgos 20-30 litrus dīzeļdegvielas nopirkt, benzīntankā saņemt čeku, kurā būtu pilna rekvizītu uzskaite. Tajā pašā laikā valdības mašīnas skaisti braukā pa Latviju un benzīntankos tiek uzpildītas. Un tos čekus nodod grāmatvedībā, un grāmatvedība vienā mierā noraksta valsts budžeta līdzekļus. Atkal jau tiek ieviesta kaut kāda atšķirība starp zemniekiem un valsti. Un kāpēc? Ja jau ir tāda neuzticība attiecībā pret zemniekiem, kāpēc tad uzpildes stacijas vai noliktavas nevar katra mēneša beigās nodrukāt sarakstu, kurā būtu redzams, cik tad ir to zemnieku, kas ir pirkuši to degvielu, un to sarakstu nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam? Tas ir ļoti viegli izdarāms, jo tagad taču ir datortehnika. Mans ierosinājums ir jāpievieno šim nosacījumam, kuru ir izstrādājis finansu ministrs. Nevajag zemnieku dzīvi apgrūtināt ar visdažādākajiem noteikumiem. Labāk tādus noteikumus ieviesīsim attiecībā uz mūsu valsts pilnvarniekiem un citiem ierēdņiem, kuri dzīvo uz zemnieku rēķina un viņus pazemo! Zemnieki jau tā ir nospiesti uz ceļiem.
Sēdes vadītājs. Atis Slakteris - zemkopības ministrs.
A.Slakteris (zemkopības ministrs).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Deputātu kungi! Cienījamie kolēģi! Zemkopības ministram ir bijušas lielas diskusijas, un ir bijis jāveic saskaņošanas darbs ar lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi. Patiesībā Saeima ļoti labi virzās tajā virzienā, ko nosprauduši Latvijas lauksaimnieki kopā ar Zemkopības ministriju. Tuvojamies tam variantam, par ko ir sabiedrībā plaši debatēts, un, kā es saprotu, attiecīgi arī nobalsosim. Jāsaprot, ka lauksaimniecības atbalsta politika nav tikai jautājums par šiem 100 litriem. Pagājušajā gadā tika ieviesti tiešie maksājumi par pārraudzībā esošu govi. Pagājušajā gadā tie bija 45 lati, šogad tie ir 55 lati par govi. Ir ieviesti arī tiešie maksājumi par hektāru. Zemkopības ministrija kopā ar Sadarbības padomi ir izdomājusi plānu, kā rīkoties. Zemnieki kompensācijas maksājumus nopietnā apjomā saņems jau tagad - martā -, lai, tuvojoties pavasara sējai, visiem būtu nauda. Protams, akcīzes kompensācija par 100 litriem ir ļoti nepieciešama. Par to ir patiešām nopietni diskutēts un nebūtu vairs vērts runāt.
Cienījamie kolēģi! Es vēlētos vēl piebilst, ka arī es, zemkopības ministrs, esmu saņēmis dokumentu par iespējamām izmaiņām akcīzes nodokļa atmaksas kārtībā. Tas ir balstīts uz Valsts kontroles slēdzieniem. Dabīgi, ka valdība un Zemkopības ministrija nopietni izturas pret Valsts kontroli, bet es esmu pilnīgi pārliecināts, ka pareiza ir pašreizējā kārtība, ka akcīzes nodokli administrē Finansu ministrijas pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests, un domāju, ka valdība tā arī lems.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam.
Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
A.Poča. Es vēlreiz lūdzu atbalstīt 6. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Vispirms jābalso par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 28, atturas - 61. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums. Vārds paziņojumam deputātam Linardam Muciņam.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Pāvels Maksimovs, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Māris Vītols, Valdis Ģīlis, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Valdis Lauskis.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu! 7.priekšlikums. Lūdzu!
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Kā jau es minēju, diezgan lielus iebildumus un diskusijas izraisīja valdības sagatavotā likumprojekta normas, kuras noteica, ka akcīzes nodokli, kas samaksāts par dīzeļdegvielu, atmaksās tikai tiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri ir reģistrējušies kā personas, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātājas. Jāteic, ka ir domstarpības jautājumā par to, vai šobrīd visi mūsu lauksaimnieki tiešām veic darījumus tādos apjomos, kas viņiem uzliek par pienākumu reģistrēties kā personām, kas ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli. Un no otras puses: kas notiek ar tām personām, kuras veic vienkāršoto grāmatvedības uzskaiti? Jo, ja tu esi reģistrējies kā persona, kas apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, tad grāmatvedība ir jāveic dubulto vērtību sistēmā.
Un jāteic, bija ļoti patīkami, ka Finansu ministrija izturējās ar izpratni pret komisijas un arī pret deputātu viedokli, un līdz ar to šobrīd šī prasība no likumprojekta ir svītrota, bet vienlaicīgi Ministru kabinetam tiek noteikts uzdevums - ļoti precīzi izstrādāt kārtību, kādā nodoklis būtu atmaksājams, nosakot gan dokumentu saturu un iesniegšanas termiņus, gan arī to, kuras iestādes var veikt zemes izmantošanas pārbaudi un tamlīdzīgi. Līdz ar to man būtu priekšlikums bez ilgām debatēm neatbalstīt 7., 8., 9., 10. un 11.priekšlikumu, ņemt vērā Juridiskā biroja 12.priekšlikumu un atbalstīt finansu ministra Bērziņa 13.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Atvainojiet! Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es sapratu tā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja ierosināja no 7. līdz 13.priekšlikumam izskatīt kopīgi, un šajā sakarībā var saskatīt zināmu kopsakaru, kas šajos pēdējos mēnešos ir izpaudies saistībā ar šo akcīzes nodokļa atmaksu. Sākumā valdība un Finansu ministrija startēja ar domu, ka šo atmaksu jeb kompensāciju saņems tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, taču jau šodien ir redzams, ka no šā viedokļa valdība un Finansu ministrija beidzot ir atkāpusies. Viens punkts par labu valdībai.
Otrs. Kā zināms, valdība un Finansu ministrija zināmu laiku startēja un 100 litru vietā piedāvāja 95 litrus. Arī no tā valdība tagad ir atteikusies. Tātad plus divi par labu valdībai. Tas liecina, ka nevalstiskās organizācijas neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tās ir juridiski vai tiesiski nostiprinātas, ar savu ietekmi un strādājot kopā ar deputātiem te opozīcijā var tomēr kaut ko panākt. Taču sava veida neizpratni izraisa tas, kā var rasties priekšlikumi, faktiski neloģiski priekšlikumi, kas kavē laiku deputātiem un nevalstiskajām organizācijām, lai valdību pārliecinātu un viss ievirzītos daudzmaz pareizā, loģiskā gultnē. Tas liecina arī par to, ka valstī šajā gadījumā attiecībā uz lauksaimniecību nav stratēģijas, ja arī Valsts kontroles komisija ierosina šo kompensāciju segt pat no subsīdiju naudas, kas, kā saka, ir ekstrā ideja...
Mēs šodien redzam, ka arī rūpniecības stratēģija valstī vēl nav nostiprināta, un, kaut arī jūrniecībā bija kaut kāda stratēģija, līdz finišam tā vēl nav nonākusi. Un tieši šīs stratēģijas trūkums neļāva arī lauksaimniecībā pareizi rīkoties un efektīvi, ejot pa īsākiem ceļiem, darboties, lai mēs šeit atrastu pareizāko risinājumu.
Es vēlreiz gribu atkārtot, ka esošā administrēšanas kārtība pilnīgi apmierināja gan zemniekus, gan Valsts ieņēmumu dienestu attiecīgās nodaļas reģionos, rajonos un teritorijās, tāpēc nebija vajadzības te neko jaunu radīt, un nevar tā teikt, kā te šodien dzirdējām, ka zemnieki bieži mānās. Tieši otrādi! Valsts ieņēmumu dienests teica - un es atkārtoju šo faktu -, ka tikai 4% gadījumu ir bijušas novirzes no vispārpieņemtās kārtības šā akcīzes nodokļa kompensācijā zemniekiem.
Un visbeidzot es gribu piebilst, ka speciālu analīzi tomēr prasa jautājums, kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas, ja šeit turklāt vēl ir ārvalstu kompānijas, kurām ir ienākuma nodokļa atlaides, teiksim, Aldarim tagad beidzās šī atlaide un tā tālāk. Ja vēl pastāv šādi daļēji siltumnīcas apstākļi, tad kāpēc Latvijā tiek uzturētas tik augstas degvielas cenas salīdzinājumā ar visām apkārtējām valstīm? Kas tie ir par faktoriem? Kāpēc tas notiek? Kādi ekonomiskie instrumenti vai ietekmēšanas līdzekļi mūsu valstī vēl darbojas? Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ir ļoti nepatīkami, ka deputāti no valdību sastādošajām partijām negrib atzīt un saprast Latvijas Republikas zemkopju smago dzīvi un viņu stāvokli. Kāpēc? Nu jūs taču visu laiku mīlat šo zemi, šos zemniekus un visu šo tehniku, tad kāpēc jūs negribat atbalstīt? Es nezinu, vai jūs esat par Latvijas neatkarīgu zemkopību vai arī gribat to pārdot ārzemniekiem, kā jau viss cits tika izpārdots: šie benzīntanki, tās gāzes uzpildes stacijas... Tur visur saimnieko ārzemnieki, latviešiem te nekas nav vajadzīgs.
Man arī rada izbrīnu tas, ka zemkopības ministrs neaizstāv Latvijas zemniekus. Tas vispār ir fantastiski! Un tāpēc jau arī Latvijas iedzīvotāju vērtējums par Zemkopības ministriju ir viens no zemākajiem - mīnus 47,5, zemāks ir tikai Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai. Vai mēs Latvijā kādreiz būsim saimnieki - saimnieki uz savas zemes - vai būsim tikai kalpi? Man tas nav saprotams. Es nevaru jūs saprast, arī skatoties uz jūsu balsojumiem, kad jūs maināt visdažādākos likumus un iestrādājat visdažādākos noteikumus, kuri pēc tam apaug ar Ministru kabineta noteikumiem, arī zemkopības ministrs izdod visdažādākos rīkojumus un nosaka izmaiņas. Tad jau zemniekam nav laika stāvēt pie arkla, jo ir jāpilda papīri.
Mans priekšlikums: dīzeļdegvielas (gāzeļļas) iepirkumu lauksaimniecības produkcijas ražotāji var apliecināt ar čeku, kurā ir uzrādīts maksātājs un viņa rekvizīti. Naftas uzpildes stacija vai kāda cita degvielas realizācijas organizācija katru mēnesi nosūta attiecīgā rajonu Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai sarakstus ar zemnieku uzvārdiem, kur ir norādīts, cik viņi ir iepirkuši dīzeļdegvielu. Nu tad ieviesīsim taču šo papīru un beigsim ālēties, apgalvodami, ka zemnieki ir kaut kādi krāpnieki un ka viņi uzrādot to, ko viņi samaksājuši par dīzeļdegvielu! Tos talonus, ko neviens neparko negrib atzīt.
Es jums jau teicu: tad kāpēc mēs atzīstam čekus visās citās Latvijas ministrijās, aģentūrās, fondos un visur citur, kur ir iepirkta degviela? Tad arī ar šiem kaut ko darīsim tādā veidā!
Kāpēc mēs zemniekus noliekam ārpus kārtas? Un es jums pateikšu: pateicoties mūsu zemniekiem, pateicoties latviešiem, mēs pagājušajā tūkstošgadē esam saglabājuši latviskumu, pateicoties arī mūsu zemniekiem, pagājušajā tūkstošgadē Latvija tika iekrāsota politiskajā kartē un tāda tā ir palikusi arī šajā tūkstošgadē. Vajag taču cienīt savus cilvēkus un nevajag viņus vienmēr pielīdzināt krāpniekiem!
Paldies!
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai ir kolēģiem iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 7., 8. un 9. priekšlikumu? (Starpsauciens: Balsot!) Pieprasa balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 24, atturas - 29. 7., 8. un 9. priekšlikums netiek atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 24, atturas - 31. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Vai deputātu grupa uztur spēkā 11. priekšlikumu? Neuztur.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 14. - deputātes Seiles priekšlikuma. Es gribētu mazliet precizēt komisijas attieksmi. Jāsaka, ka šobrīd mēs nevaram teikt, ka mēs neatbalstām deputātes Seiles kundzes priekšlikumu, jo pēc būtības viņas priekšlikums ir ņemts vērā tādējādi, ka likumā vispār vairs nav tādu normu, kas nosaka, ka akcīzes nodokļa kompensācijas saņēmējam vienlaicīgi ir jāreģistrējas arī kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam.
Sēdes vadītājs. 14. un 15.priekšlikums - tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Es saprotu, ka līdz ar to tiek atsaukti un nav vairs balsojami arī deputāta A.Kalniņa un deputāta Grīga priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Arī 18. - deputātu grupas priekšlikums
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Komisijas 22.priekšlikumā ir iestrādāts 19. - deputāta Lauska priekšlikums un arī 20. - Juridiskā biroja priekšlikums.
21. - Juridiskā biroja priekšlikums - netika atbalstīts, un līdz ar to es lūdzu visus atbalstīt 22.priekšlikumu, kur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi pārejas noteikumu redakciju jau saskaņā ar balsojumiem likuma tekstā, nosakot kārtību, kādā veidā ir atmaksājama šī akcīzes nodokļa summa par to degvielu, kas ir iegādāta līdz 2001.gada 1.aprīlim, tas ir, līdz brīdim, kad ir paredzēta šā likuma stāšanās spēkā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19. priekšlikumu. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Paldies atbildīgajai komisijai, ka viņa uzskatīja par iespējamu iekļaut šo manu 19.priekšlikumu savā izstrādātajā komisijas variantā, tomēr man šeit ir maza iebilde.
Es piekrītu, ka ir radusies problēma, atmaksājot zemniekiem naudu par iztērēto degvielu. Mehānisms nedarbojas, un tiek piedāvāts izmantot bezskaidras naudas norēķinus. Jā, es arī to saprotu un uzskatu, ka tādā veidā to varētu darīt. Taču man ir maza iebilde, ka to normu, ka naudu par dīzeļdegvielu vajag atmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri ir reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, vēl nevajadzētu pielietot, jo pārejas periods ir līdz 2002.gada 1.janvārim. Atlikuši nu ir 10 mēneši. Tas laiks ir nepietiekams, lai 100 000 zemnieku saimniecības pārreģistrētos. No tāda viedokļa, mums vajadzēja vai nu noteikt ilgāku pārejas posmu, vai arī šodien sakārtot šo tirgu, pārejot uz bezskaidras naudas norēķiniem. Taču pie pārreģistrācijas tomēr mums nevajadzētu atgriezties. No tāda viedokļa, mans priekšlikums būtiski atšķiras no komisijas atbalstītās redakcijas, un es lūdzu par to tomēr balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs runāt deputāti pieteikušies vairāk nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?
A.Poča. Jā, es gribētu precizēt.
Lauska kunga piedāvātā redakcija nosaka, ka par šajā gadā iegādāto un izlietoto dīzeļdegvielu kompensācija pienākas tikai tiem, kas ir izmantojuši bezskaidras naudas norēķinus. Es gribu precizēt: Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā ir paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks kārtību un Valsts ieņēmumu dienests izstrādās instrukciju, kādā veidā varēs saņemt kompensāciju tie zemnieki, kuri būs degvielu par skaidru naudu iegādājušies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, tas ir, līdz 1.aprīlim. Tādējādi mēs, patiesību sakot, nu vienkāršojam šo kārtību un speram soli pretī tiem zemniekiem, kas šādas darbības būs jau veikuši.
Tā ka lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteikto redakciju - 22.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
20., 21., 22. un 23.priekšlikums. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.
A.Poča. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 11, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu "Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labdien, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu attiecībā uz trešo lasījumu. Līdz ar to komisija akceptē likumprojektu tādā redakcijā, kādā tas ir akceptēts otrajā lasījumā, un aicina Saeimu atbalstīt šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai". Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Arī attiecībā uz šā likumprojekta trešo lasījumu Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to ir akceptējama šī redakcija: nodot bez atlīdzības Polijas Republikai īpašumā zemes gabalu un divstāvu dzīvojamo ēku Jūrmalā, Majoros, Jūras ielā 54.
Komisija aicina atbalstīt šādu likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Antidempinga likumā. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un
reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2768 ir likumprojekts Grozījums Antidempinga likumā.
Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir to vispirms atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Balodis vēlas debatēt par steidzamību? Nevēlas.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Antidempinga likumā atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 10. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
A.Kalniņš. Priekšlikums ir likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā. Būtība ir pavisam vienkārša. Tie, kas grib pretendēt, izmantojot Antidempinga likuma iespējas, varbūt nevar iesniegumā uzrādīt visu to, kas būtu jāuzrāda, jo informācija varbūt nav viņiem pieejama saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas likumdošanu. Šie likuma grozījumi dos iespēju Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam šādā gadījumā, vienkārši sakot, palīdzēt pretendentam, lai nenoraidītu šo iesniegumu. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs strādātu un meklētu papildus nepieciešamo informāciju, lai lieta virzītos uz priekšu. Tāpēc ir ar otro daļu papildināts 6.pants. Tādi ir šie grozījumi Antidempinga likumā. Lūdzam likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Kalniņš. Mums ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Antidempinga likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts "Konkurences likums". Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2720. Tas ir Ekonomikas ministrijas izstrādātais un Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts Konkurences likums, kas ir sagatavots pirmajam lasījumam.
Neskatoties uz to, ka šobrīd ir spēkā Konkurences likums, Ministru kabinets ir izšķīries par jauna likuma iesniegšanu, nevis par labojumiem esošajā likumā. Ir ņemta vērā gan divu gadu pieredze, gan Eiropas Savienības atzinumi. Ir ņemts vērā arī tas, ka ir nepilnības likuma ceturtajā nodaļā, kas reglamentē uzņēmumu apvienošanos. Ir iestrādātas sabiedrībai un uzņēmējiem labāk saprotamas definīcijas, skaidrojumi, kā arī ir precizēts Konkurences padomes statuss. Ministru kabinets piedāvā precizēt arī naudas sodu piemērošanas procedūru par Konkurences likuma pārkāpumiem. Likumprojektā ir piecas nodaļas, 23 panti un ārkārtīgi izvērsti pārejas noteikumi. Jāņem vērā, ka šāds likums un no tā izrietoši zemāk pakārtoti normatīvie akti Latvijas teritorijā ir spēkā jau divus gadus. Tāpēc es aicinu jūs, dāmas un kungi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Konkurences likums pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina jūs, dāmas un kungi, priekšlikumus par likumprojektu iesniegt līdz šā gada 11.martam.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr.2844. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus un nolēma virzīt tos otrajam lasījumam un jūsu akceptēšanai.
Tātad ir saņemti divi priekšlikumi, un tie ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi. 1.priekšlikums paredz izslēgt no likuma šādu normu -Personas prasība par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Zināmā mērā tas, mūsuprāt, būtu loģisks solis, jo šis morālais kaitējums ir ne tikai stiepjams, bet reizēm arī nesaprotams jēdziens. Lūgtu atbalstīt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt arī 2.priekšlikumu, kas sakārto likuma pantus.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 11, atturas - 11. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Kudums. 11.marts.
Sēdes vadītājs. 11.marts. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tātad dokuments nr.2845. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja un nolēma virzīt šo likumprojektu otrajam lasījumam Saeimā.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Arī 2.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. 3.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Mūsuprāt, tas ir ļoti labs un vērtīgs priekšlikums par to, ka traumas vai slimības gadījumā, kura iegūta, karavīram dienot armijā, viņš saņem lielāku kompensāciju, un tā šobrīd ir 150 latu, kā arī saņem pēc tām ārstēšanos. Šeit uz trešo lasījumu mums būtu vienīgi jāprecizē, ka ārpus tām medicīnas iestādēm, kuras nav Nacionālo bruņoto spēku rīcībā, piemēram, rehabilitācija kādā no centriem, kas ir citur, izdevumus nesedz vis Labklājības ministrija, bet tos sedz Aizsardzības ministrija. Uz nākamo lasījumu Aizsardzības ministrijas pārstāvji solīja visu sakārtot, lai nebūtu nekādu pārkāpumu. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Kudums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī 4.priekšlikumu - likumu sakārtojošu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Kudums. 11.marts.
Sēdes vadītājs. 11.marts. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Strādāsim, lūdzu, ar dokumentu, kuru sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tā tabulas numurs ir 2847.
1.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un tas no pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas atšķiras ar to, ka mēs būtībā izņemam 1.apakšpunktu par 2001.gada budžetu, kuru mēs jau esam pieņēmuši Saeimā, tāpēc mēs uzskatām, ka būtībā ir lieki to parādīt arī šajā likumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.
Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs izskatām šodien otrajā lasījumā likumprojektu Valsts aizsardzības finansēšanas likums. Likuma mērķis ir noteikt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai, lai pietuvinātos NATO standartiem. Šis mērķis ir Latvijas ārpolitikas un drošības politikas prioritāte. Šo prioritāti noteica valdošā koalīcija, neinformējot tautu, cik šis prieks maksās nodokļu maksātājiem, un neorganizējot par šo jautājumu tautas referendumu. (Zālē troksnis.) Cik man ir zināms, tādu arī neplāno rīkot.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums paredz izslēgt 2.panta 1.punktu, kas 2001.gadā paredz valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO piešķirt finansējumu 1,31% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Kāpēc bija vajadzīgs šis priekšlikums? Manuprāt, tādēļ, lai kārtējo reizi attaisnotu likuma nepildīšanu. Aizsardzībai un integrācijai NATO 2001.gadā no valsts budžeta tiks piešķirti 48 424 727 lati. Manuprāt, tas ir daudz, taču mazāk par 1,31% no iekšzemes produkta.
Diemžēl tas nav pirmais likums, kuru mēs nepildām. Piemēram, 1998.gada 29.oktobrī Saeima pieņēma Izglītības likumu, kas stājās spēkā ar 1999.gada 1.septembri. Likuma 53.panta otrā daļa paredz, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām - tie ir 100 lati šodien un faktiski 120 lati rīt.
Ieskatīsimies algu paaugstināšanas valdības grafikā! Tur šiem nabaga pedagogiem arī 2003.gada 1.septembrī ir plānoti tie paši pazemojošie 50 lati par likmi. Kā es šeit stāvu, mēs neizpildīsim arī to prasību, ka ar 2001.gada 1.septembri Latvijas mācību iestādēs drīkst strādāt tikai skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību. Diemžēl šodien 52% pirmsskolas skolotāju un 26% vispārizglītojošo skolu skolotājiem šīs augstākās izglītības nav un uz 1.septembri arī nebūs.
Pareizi, kļūdas ir jāatzīst un likumu un apakšlikumu akti jālabo! Bet kas tad šinī likumā paliks? Valsts aizsardzībai un integrācijai NATO 2002.gadā 1,75% no iekšzemes kopprodukta un 2003.gadā - 2 procenti. Šī summa sastādīs apmēram 100 miljonus latu, un tas jau ir, manuprāt, amorāli; amorāli tāpēc, ka mūsu tautas labklājība diemžēl katastrofāli atpaliek no labklājības tajās valstīs, kuras integrējas NATO. Amorāli tāpēc, ka Latvijas medmāsas saņem gandrīz minimālo algu, bet ķirurgs - vienu santīmu par operācijas minūti. Vai mums pēc pāris gadiem būs veseli jaunieši, kurus varēs iesaukt armijā, - tas, manuprāt, ir retorisks jautājums.
Starp citu, armijā tās pārvaldei izlieto apmēram 3 miljonus latu gadā, bet zaldātu veselībai - tikai 600 000 latu. Vai tas nav amorāli, ja trūkst līdzekļu cilvēka cienīgai dzīvei, nodrošinājuma mediķiem, skolotājiem un pensionāriem?
Šogad no budžeta izglītībai un zinātnei jūs atvēlējāt apmēram 80 miljonus latu. Latvijas skolās mācās apmēram 300 000 skolēnu, strādā vairāk nekā 30 tūkstoši skolotāju, plus vēl aptuveni 25 000 studentu, profesori, docenti, pirmsskolnieki... Cik Latvijā ir zaldātu un virsnieku - šo noslēpumu es jums neatklāšu, to jūs zināt paši.
Pāris vārdu par zinātni. Eiropas Savienības valstīs vidēji zinātnei tērē 100 latus uz katru iedzīvotāju.
Sēdes vadītājs. Laiks! (Starpsauciens: Paldies Dievam!)
J.Pliners. Piedošanu, vēl 30 sekundes! Igaunijā - 10,5 latus. Latvijā - tikai 2,6 latus. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet nobalsot pret šo likumu kopumā. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamie deputāti! Es vēlējos nākt jūsu priekšā pēc deputāta Plinera uzstāšanās, jo šeit tomēr tiek runāts par tādām lietām kā morāle, tiek piesaukta zinātne un citas lietas. Parunāsim varbūt par lietu savstarpējo saistību - par aizsardzības saistību ar valsts ekonomiku un citām valsts nozarēm.
Es gribētu teikt tā: jā, jūs pareizi minējāt to, ka valsts aizsardzībai, sasniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta, aptuveni būtu jātērē 100 miljoni. Bet kas tad ar šiem 100 miljoniem reāli notiek? Kur šī nauda reāli tiek apgrozīta un kur tā tiek tērēta?
Pirmkārt. Aizsardzības sistēmā kopumā ir aptuveni 10 000 vienlaicīgi nodarbinātu cilvēku, ja mēs pieskaitām klāt obligāto dienestu. Tātad šie 10 000 cilvēku ir nodarbināti, cilvēki saņem atalgojumu, tiek uzturētas viņu ģimenes, un aptuveni 50% - šobrīd pat vairāk - no aizsardzības finansējuma tiek tērēts šo Latvijas cilvēku nodarbināšanai.
Otrkārt. Aizsardzības sistēma ir pakalpojumu ņēmēja. Aizsardzības sistēmas vienības jau tiek attīstītas un tiks attīstītas Latgalē, Vidzemē un Kurzemes novadā, kur ir nepieciešama kaut kāda cilvēku nodarbinātība. Tātad mēs faktiski veicam arī reģionālo attīstību.
Pie mums brauc ļoti daudz dažādu ārvalstu speciālistu, kuri piedalās mūsu valsts aizsardzības sistēmas veidošanā. Tātad līdz ar viņiem šeit ierodas līdzekļi, tie tiek piesaistīti un ieguldīti mūsu valsts aizsardzības sistēmā.
Jūs minējāt zinātni. Mēs pašreiz gatavojam līgumu ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, lai, tiešām pieaugot valsts aizsardzības finansējumam, mēs varētu izstrādāt jaunu tehnoloģiju piesaisti jeb varētu aktīvi iesaistīties tā saucamajā zinātnes inovācijā. Tātad arī šādiem mērķiem tiks daļa no budžeta pieauguma izmantota.
Beigu beigās ir viens - pats svarīgākais - jautājums. Ja mēs valsts aizsardzībai izlietosim 100 miljonus latu un, iekļūstot NATO, iegūsim nepieciešamo drošību un stabilitāti ne tikai sev, bet arī ārvalstu investoriem, tad - es jums to garantēju! - mūsu tautsaimniecībā no Rietumiem ieplūdīs simtiem miljonu latu. Ne tikai viens, bet vairāki simti miljonu latu! Summu mēs pat šodien nevaram pateikt. Par to mēs varam spriest tikai uz tās pieredzes bāzes, kāda ir jaunajām NATO valstīm. Līdz ar to mēs varam teikt, ka, ejot šo ceļu, investējot valsts aizsardzībā, mūsu valstij jau tuvāko trīs četru gadu perspektīvā būs daudz lielāks ekonomisks ieguvums. Tās ir debatējamas lietas, bet tās ir jāpatur prātā.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es faktiski gribētu tikai izteikt pateicību. Mana pateicība būs Plinera kungam par to, ka viņš tik lielas rūpes veltīja NATO paplašināšanai. Es, Latvijas delegācijas vadītājs NATO Parlamentārajā Asamblejā, tiešām esmu norūpējies par to, ka mums ir diezgan grūti ievērot šīs saistības un noteiktos procentus valsts aizsardzībai iedalīt no valsts budžeta. Vēlreiz par to paldies Plinera kungam.
Kas attiecas uz pārējo tās runas daļu, tas, ko jūs, Plinera kungs, teicāt, ir tīrā demagoģija. Kā jau norādīja aizsardzības ministrs, bez dalības NATO šeit nekādas drošības nebūs - un nebūs arī nopietnu investīciju. Es domāju, ka ne tikai nebūs nopietnu investīciju, bet... Ja mēs netiksim nākamgad Prāgā rīkotajā galotņu konferencē uzaicināti piedalīties nākamajā NATO paplašināšanas kārtā, tad mēs - ar Plinera kunga atbalstu! - sagaidīsim no Krievijas ne tikai 7 likumus paketē, bet 27, varbūt pat 70 jaunus priekšlikumus par to, kas mums ir jāizpilda, kādas saistības jāuzņemas. Ja jūs, godājamais Plinera kungs, esat tik ļoti norūpējies par Latvijas medmāsām, kāpēc tad jūs absolūti neuztrauc, teiksim, Krievijas priekšlikums jeb prasība maksāt pensijas visiem tiem, kas pensijas ir sastrādājuši Krievijā? Es domāju, ka ir tieši otrādi. Ja Latvija būs NATO valsts, mums būs daudz vieglāk noslēgt visus šos līgumus ar Krieviju un mums nebūs nekādu problēmu, kas traucētu panākt dažādu līgumu, teiksim, robežlīguma, ratifikāciju. Mums nebūs arī absolūti nekādu problēmu, kas traucētu, piemēram, panākt, lai Krievija beidzot sāktu veikt pensiju izmaksas tiem cilvēkiem, kas, būdami izsūtījumā, ir strādājuši Noriļskas metalurģiskā kombināta celtniecībā. Mums acīmredzot nebūs arī problēmu, kas traucētu panākt, lai Latvijā cilvēki saņemtu pensijas par tiem gadiem, ko viņi ir nostrādājuši Krasnojarskas alumīnija kombināta celtniecībā. Un tā tālāk. Mēs taču zinām, ka visi šie uzņēmumi tagad ir privatizēti. Zinām, ka, piemēram, Vācijas uzņēmumi maksā visiem tajos strādājušajiem gan kompensācijas, gan pensijas. Es domāju, ka jūs, Plinera kungs, ļoti labi zināt: kamēr Latvija nebūs uzņemta NATO, tas ir pilnīgi bezcerīgi - prasīt no Krievijas puses kaut kādā mērā ievērot kaut kādus elementārus, starpvalstu praksē pieņemtus principus un panākt kaut kādus maksājumus tiem cilvēkiem, kas tur ir desmitiem gadu strādājuši. Jūs to ļoti labi zināt. Tāpēc vēlreiz paldies par pūlēm.
Nelolosim ilūzijas, nobalsosim par šo likumu! Kamēr šie jautājumi nebūs atrisināti un kamēr nebūsim iekļuvuši NATO paplašināšanas nākamajā kārtā, mēs nevaram cerēt ne uz ekonomikas uzlabošanos, ne uz ekonomiskās vides ilgtermiņa stabilizāciju, ne uz drošību. Tikai pēc tam mēs varēsim risināt pārējos jautājumus. Sapratīsim to!
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners. Otro reizi.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie deputāti! Es pateikšu, ka Kiršteina kungs runā demagoģiski, bet viņš pateiks, ka es runāju demagoģiski. Tas nav strīda arguments. Kiršteina kungs, kā viens pirksts man ir šie večuki, un kā otrs pirksts man ir medmāsas. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam piešķirt tik lielus līdzekļus integrācijai NATO, ja nevaram pienācīgi subsidēt mūsu zemniekus, nodrošināt policiju ar benzīnu. Vai mēs drīkstam 100 miljonus latu atvēlēt integrācijai NATO, ja Latvijas kultūrai, tas ir, teātriem, bibliotēkām, muzejiem un tā tālāk, šogad no budžeta ir atvēlēti tikai 22 miljoni latu? Es esmu pārliecināts, ka vislabākā Latvijas aizsardzības politika ir tautas veselība un labklājība, izglītības un zinātnes attīstība, turīgs zemnieks, ekonomiskie sakari gan ar Rietumiem, gan arī ar Austrumiem, iestāšanās Eiropas Savienībā un īsta mūsu sabiedrības integrācija. Vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet balsot pret likumu kopumā.
Sēdes vadītājs. Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Plinera kunga argumentācijai ir pavisam nepareiza pamatne, jo viņa frakcija ir pret Latvijas iestāšanos NATO. Es gribētu tikai papildināt to, ko Kristovska kungs nupat nesen teica, - ka iestāšanās NATO pastiprinās, uzlabos investīciju gaisotni šeit. Nesen Ārlietu komisijas tikšanās ar Čehijas parlamenta Ārlietu komisiju deva mums interesantu informāciju, ka viena gada laikā, kopš Čehija uzņemta NATO, pie viņiem ir ienācis tikpat daudz ārzemju investīciju kā iepriekšējos desmit gados. Ja tā nav mums laba mācība, kas tad tā ir? Tā ka, es nedomāju, ka mums būtu jāuztraucas par to, ka Plinera kungs te runā, lietojot pavisam nepareizu platformu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Kudums. Godātie kolēģi! Priekšlikums nr.2 ir deputāta Leona Bojāra rūpīgi sagatavotais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja, komisijas sēdē pat neuzsāka debates par to.
Sēdes vadītājs. Sāksim debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Vai kādreiz mūsu valdība sāks uzskaitīt katru no valsts budžeta izlietoto santīmu, kā tas bija pirmajā Latvijas brīvvalstī? Šinī laikā, kad pastāv kompjuterizācija, mūsu budžeta līdzekļu izlietojums nav caurredzams. Vai tas ir sarežģīti - veikt šādu uzskaiti? Nē, tas nav sarežģīti, bet to negrib veikt. Protams, visas ministrijas, visi resori grib saņemt ar katru gadu arvien vairāk naudas, bet no kurienes to ņemt? Aizsardzības ministrija nav nekāds izņēmums, arī viņa grib ļoti daudz naudas. Taču arī armija, tas ir, 6-7 tūkstoši zaldātu, un arī kādi 19 vai 20 tūkstoši zemessargu ir jāpierēķina klāt. Mēs 2002.gadā izlietosim 80 miljonus latu, tas ir gandrīz tikpat, cik viss medicīniskās aprūpes budžets, kas paredzēts 2,6 miljoniem Latvijas Republikas iedzīvotāju. Es nekādi nevaru saprast, kāpēc Aizsardzības ministrija negrib aprēķināt līdzekļus, kuri tiek izlietoti Latvijā autoceļu pilnveidošanai, uzturēšanai vai būvniecībai, dzelzceļu sistēmas uzturēšanai, tiltu un citu hidrotehnisko būvju uzturēšanai vai pilnveidošanai. Jāņem vērā arī telekomunikācijas, televīzija, civilo būvju iesaistīšana valsts aizsardzības sistēmā, Latvijas jūras ostu - Rīgas, Ventspils, Liepājas - izmantošana aizsardzības sistēmā, to pilnveidošana, uzturēšana, Latvijas mazo ostu sistēmu uzturēšana, Latvijas lidlauku uzturēšana, Latvijas gaisa satiksmes vadības sistēmas uzturēšana, inženiertehnisko darbinieku divpusīga sagatavošana un izmantošana, autotransporta un sanitārā transporta izmantošana krīzes situācijās, rūpniecisko uzņēmumu pārorientēšana nepieciešamības gadījumā, Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu, karaspēka daļu un darbinieku apmācība, jauniešu apmācības sistēmas izveidošana, vidējo un augstāko mācību iestāžu studentu sagatavošana, jaunatnes fiziskā sagatavošana, Latvijas hidrometeoroloģiskā dienesta sistēmu izmantošana un funkciju pilnveidošana, valsts rezerves (pārtika, apģērbi, medikamenti, degviela). Apkopotajā dokumentā ir jāiekļauj arī likuma Par valsts budžetu 2001.gadam 18.priekšlikums.
Mani galvenokārt interesē Aizsardzības ministrijas pasūtījumi vai projekti, kas pārsniedz 5 tūkstošus. Tie tiek apstiprināti Nacionālās drošības padomē. Kopējo Aizsardzības ministrijas līdzekļu ikgadējo izlietojumu kontrolē Valsts kontrole un Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kas te ir slikts? Toties man rodas citi jautājumi. Kāpēc bez Saeimas akcepta Kauņā tika nopirkta celtne? Kāpēc tika piedāvāts atjaunot Tukumā lidlauku uz budžeta rēķina un pēc tam tas tiks iznomāts privātai personai - firmai Jurofond? Kas notiek ar Tehnoloģisko centru, kas ik gadus rada 120 tūkstošus lielus zaudējumus valsts budžetā? Ko dara ārzonu kompānijas Collect LL, Autoarsenāls, Ozolkalni un citas ofšoru kompānijas, ofšoros reģistrētās kompānijas, kas ir piesaistījušās pie Aizsardzības ministrijas? Jautājumus izraisa arī incidents starp Latvijas un Igaunijas karakuģiem, kuri sadūrās pie Klaipēdas, un kuģa noslīcināšana pie Zviedrijas krastiem. Un arī veco ieroču iepirkšana, kuru skaitā bija arī zenītlielgabali, kas tika lietoti Otrajā pasaules karā. Naudas līdzekļi ir jāizlieto tiešajām vajadzībām, un to izlietošanai ir jābūt caurredzamai. Nevajadzēja pirkt visādus hlamus, kuri tika iepirkti un par kuru iegādi neviens neatskaitījās. Aizsardzības ministrija tagad ir pārvērtusies par kaut kādu tirgu, kuru apkalpo privātpersonas.
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribētu uzrunāt Bojāra kungu.
Bojāra kungs! Jūs tiešām esat ļoti rūpīgi pastrādājis - jūsu priekšlikumā punktu ir ļoti daudz, un tie ir ļoti būtiski -, bet es gribētu parunāt par redakcijas būtību, par formulējumiem.
1.punkta formulējums: Aizsardzības ministrijā esošo celtņu, būvju, objektu... Un tā tālāk, un tā tālāk Varbūt te ir domāts, ka tas viss ir Aizsardzības ministrijas pārziņā? Aizsardzības ministrija ir tikai viena ēka.
Tālāk. No 2. līdz 12.punktam lasām: autoceļi, dzelzceļi, tilti, telekomunikācijas, televīzija, civilās būves, Latvijas jūras ostas, lidlauki... Nu ziniet ko, ja viss šis finansējums pārietu uz Aizsardzības ministriju, tad Satiksmes ministrija droši vien būtu jālikvidē, tas ir pilnīgi skaidrs! Es nezinu, varbūt jums ir kāds zobs uz Gorbunova kungu, vismaz tā izskatās.
13.punktā lasām: Inženiertehnisko darbinieku divpusīga sagatavošana un izmantošana... Divpusīga Es atceros, ko leitnants Lukašs teica Šveikam. Viņš teica tā: Šveik, tu mani pazīsti no vienas puses, bet drīz tu iepazīsi arī no otras puses jā, no sliktās puses. Tieši tā. Tur varētu runāt par pusēm, bet, ja runājam par izglītību, tad jāteic, ka izglītība ir daudzpusēja. Varbūt vajadzētu kaut kā savādāk to punktu formulēt, ja ir militārā un civilā... Vajadzētu tā nopietnāk pie tā pastrādāt.
Vai tad ar jūsu priekšlikuma 15.punktu mēs valsts robežbūvju celtniecību, uzturēšanu, ekspluatāciju atkal pārliksim atpakaļ - no Iekšlietu ministrijas atpakaļ uz šo? Nu atkal te tas viss ir pārlikts no viena resora uz otru. Cik ilgi mēs tā ballēsimies? Nu tā nu gluži nevar!
17.punkts: Iekšlietu ministrijas mācību iestāžu, karaspēka daļu un darbinieku apmācība. Tātad iznāk, ka vispirms jāapmāca kaut kādas mistiskas mācību iestādes, karaspēka daļas un pēc tam vēl arī darbinieki. Tur vajadzētu precizēt, precīzi pateikt, kā tam jābūt.
19.punkts. Te runa ir par to, kā vajadzētu izglītot jaunos speciālistus. Te ir pieminēts ritošais sastāvs Ja runā par ritošo sastāvu, vai tad nav jārunā arī par slīdošo sastāvu? Kā es saprotu, ritošais sastāvs varētu būt tanki, bet slīdošais sastāvs varētu būt lidmašīnas un jūras kuģi. Vajadzētu padomāt arī par šo formulējumu.
19.punktā piemin arī radio un televīzijas speciālistus. Es nezinu, vai vajadzētu Aizsardzības ministrijai nodarboties ar šādām lietām.
22.punkts ir vispār Tas skan tā: Astronomijas sistēmu uzturēšana, funkciju pilnveidošana. Ja tādu pieņemsim un ja tādu izlasīs jebkuras citas valsts pārstāvis, ne mūsu valsts pārstāvis, tad... Tas velk uz zvaigžņu kariem. Nu kaut kas līdzīgs. Te vajadzētu precīzāk, izvērstāk pateikt, kas tās par iekārtām, kā tas ir domāts.
Racionāls, manuprāt, ir priekšlikuma trešajā daļā teiktais, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu zināmā mērā kontrolēt šo līdzekļu izlietojumu. Mēs arī šobrīd to darām. Mēs arī šobrīd to darām, lai gan tas likumā nav noteikts. Bet varbūt to arī vajadzētu darīt... Taču es esmu pret to, ka Nacionālās drošības padome lemtu par katriem 3-5 tūkstošiem latu. Ja šai padomei vajadzētu skatīt kaut kādus projektus, tai neatliktu laika nodarboties ar ko nopietnu.
Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet Bojāra kungam iesaku ļoti nopietni pastrādāt pie tā gan redakcionāli, gan saturiski.
Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es visā pilnībā gribētu atbalstīt Dzintara Kuduma kunga novērojumus. Viņš ir ļoti precīzi formulējis šo domu, ko Leons Bojārs patiešām gribēja jums ar šo labojumu piedāvāt.
Paskatieties paši, kas pašlaik notiek Latvijā! Izglītības un zinātnes ministrija būtībā netiek galā ar savām funkcijām, bet tanī pašā laikā Latvijas attīstībai un virzībai uz NATO ir nepieciešami attīstīti, gudri, kompetenti un izglītoti speciālisti. Tāpēc ir tapis šis pareizais piedāvājums gan par zinātnes, gan par izglītības sistēmas šo funkciju nodošanu Aizsardzības ministrijai. Kāpēc? Mēs patiešām ticam, ka tur ir rīcības cilvēki un ka viņi šo naudu pareizi izmantos. Un tad parādīsies šie kompetentie, spēcīgie un profesionāli sagatavotie speciālisti.
Mēs pilnīgi saprotam šodienas valdību, un mēs kā opozīcijas frakcija redzam, ka valdošā koalīcija pati atkāpties nevarēs, bet mums pietrūks balsu, lai to nogāztu. Bet ir vajadzīgs arī kāds pozitīvs rezultāts Latvijai, un tāpēc, ja mēs redzam, kādā veidā tiek tērēta nauda Satiksmes ministrijas ietvaros, kur nogriež gada budžetu, bet ceļi paliek arvien sliktāki, tilti nolietojas, tad, dabīgi, vienīgais, ko mēs varam piedāvāt, ir pareizā virzienā nodot naudu - tātad atkal Aizsardzības ministrijai, un tad Aizsardzības ministrija tādā veidā nodrošinās Latvijas ceļu tīkla attīstību, jo mēs ticam šiem rīcības cilvēkiem. Un Kuduma kungam šajā ziņā ir taisnība.
Nākamais, varbūt ne mazāk būtisks moments. Lai kā tas arī nebūtu, bet, ja šī nauda netiek nodota Aizsardzības ministrijai saistībā, teiksim, ar robežbūvēm... Pieņemot Budžeta likumu, šeit mums stāvēja iekšlietu ministrs un teica: Man nekāda papildu nauda nav vajadzīga. Viss būs kārtībā gan ar robežbūvi, gan ar Tikumības policiju. Viss būs pilnīgā kārtībā, arī noziedzība tiks izskausta. Paskatieties, kas notiek! Ja mēs skatāmies tikai oficiālo statistiku, tad redzam, ka noziedzība pieaug, narkomānija pieaug, robežbūve neveicas... Arī šo naudu tad būtu nepieciešamas nodot Aizsardzības ministrijai, kur šie īstie rīcības cilvēki patiešām rīkotos tā, kā vajag. Tāpēc mēs visā pilnībā to atbalstām.
Un tāpēc es arī ļoti ceru, ka apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK kā viena no valdošās koalīcijas pārstāvēm atbalstīs šo opozīcijas piedāvājumu un patiešām no visas sirds pareizi novērtēs to, ko mēs jums no tīras sirds konstruktīvi piedāvājam darīt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Ne jau pirmo reizi šeit sēdē ir jādzird dažādu mīlētāju izrunāšanās.
Šodien, protams, daudzi atkal ļoti mīlē zemniekus... aptuveni no 80.gadiem turpina mīlēt, tikai diezgan nesekmīgi. Vienreiz kāds mīl skolotājus, citreiz kāds mīl ārstus. Šodien viens sāka runāt par mīlestību pret steikiem no liellopu gaļas... Arī tāda sava veida mīlestība varētu būt. Kam nu tie garšo, kam negaršo.
Tomēr šajā mīlestībā arī jāievēro kaut kādas prioritātes, un mūsu valsts, Latvija, ir izvēlējusies divas prioritātes: tā ir aizsardzība un tā ir izglītība. Senlatvietis prata reizē turēt vienā rokā arklu un otrā - zobenu un lietot tos pēc vajadzības. Šodien, nedaudz pārveidojot šo attieksmi, zobenu varētu atstāt malā un apmainīt to pret efektīgāku ieroci, bet arklu varētu arī atstāt, nedaudz tehniski to uzlabojot.
Un līdz ar to, ja mēs esam nonākuši pie vienas no šādām prioritātēm, tad radīsim šai prioritātei atbilstošu finansēšanas likumu. Tad vajadzētu arī skaidri un profesionāli par to izteikties un salikt šeit visu tā, kā vajag.
Tātad pirmais, ko mēs varam konstatēt pēdējos gados. Beidzot Latvija vairāk vai mazāk iet skaidru ceļu uz NATO pusi. Tieši pateicoties aizsardzības ministra pēdējo gadu darbībai, kas būtiski atšķiras no visu iepriekšējo ministru darbības, Latvija ir pietiekami skaidri iezīmējusi sev šo attīstības ceļu.
Kas šajā ceļā ir galvenais un kas būtu jāievēro? Pats galvenais - kaut kur rupji nekļūdīties. Visrupjākā kļūda būtu bārstīt tukšus solījumus, piedāvāt tukšus skaitļus, kurus pēc tam neviens neievēro. Un tieši par to Latvija visvairāk varētu ciest. Tāpēc es saprotu, ka šāds piedāvājums, kur vajadzētu izlietot līdzekļus, kas varētu palīdzēt pilnveidot aizsardzības sistēmu, ir vienkārši, es teikšu tā, jāuzskata par palīglīdzekli, jo šķiet, ka šeit vēl 25 problēmas varētu pielikt klāt ... varbūt pat 50. Mēs nekad neiekļausim visu, jo vienmēr mēs varēsim atrast kaut kādas darbības zināmu sasaisti ar valsts aizsardzību, tāpēc šķiet, ka šeit ir jārunā par pamatbūtību.
Par skaitļiem esam vairāk vai mazāk vienojušies un pie tiem vajadzētu arī pieturēties. Strādājot pie budžeta 2002.gadam, kas jau ir jāsāk - šis darbs jau ir jāsāk... Es ļoti ceru, ka valdība un ministri - gan aizsardzības, gan iekšlietu, gan arī citi ministri - jau ir sākuši strādāt pie šīs lietas. Lūk, tur tad arī parādītos konkrētās ministrijas prasības, konkrētās ministrijas ieguldījums, jo, protams, par valsts aizsardzību nav jārūpējas tikai Aizsardzības ministrijai, bet sava daļa darba ir jāuzņemas arī citām ministrijām, tāpēc es tomēr, būdams mūsu ministra atbalstītājs, uzticos tiem ekspertiem, kuri strādā pie valsts aizsardzības sistēmas pilnveidošanas un tālākas attīstības, ieskaitot visus finansiālos aprēķinus un visas finansiālās nepieciešamības.
Par to, ko te runāja viens deputāts un teica, ka mums neko nevajag, ka mums vajag tikai veseliem būt un izglītotiem, un vēl nezin kādiem. Atvainojiet, mēs bijām ļoti veseli un ļoti izglītoti - gandrīz vai visizglītotākie Eiropā mēs bijām 30.gados, bet pie kā tas noveda - to jūs labi zināt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.
P.Lāce (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Es negribētu atbildēt Leonam Bojāram, jo man šķiet, ka ļoti bieži viņš nesaprot, ko runā. Es negribu atbildēt arī Burvja kungam, jo viņš vienmēr jokojas, bet es gribētu atbildēt Plinera kungam.
Es esmu pārliecināta, ka, ja nebūs valstī sakārtota aizsardzība, tad nekam citam vairs nebūs jēgas. Protams, klaidoņiem ir vienalga, kur dzīvot, ka tik lielāks kumoss. Latviešiem ir svarīgi saglabāt savu valsti brīvu, jo mums nav citas zemes, kur dzīvot, tāpēc jau mūsu tauta pacietīgi gaida, kad lietas vērsīsies uz labo pusi. Visu to zinot, ir svarīgi panākt... jo ātrāk mūsu valsts iestāsies NATO, jo drošāki mēs būsim. Ja gādāsim par savas valsts aizsardzību, tad drīz arī Krievijai nekas cits neatliks kā vien izturēties pret mums ar cieņu. Tad Krievija meklēs sadarbību ar Latviju, kā kaimiņiem tas pienākas. Taču tad Maskavai nebūs vajadzīgi prasti ziņu pienesēji, kādi ir jurkānieši. Viņi gan tādēļ zaudēs dotācijas, bet tā būs viņu problēma, jo Krievijai viņi nebūs vajadzīgi, bet tēvzemē viņi ir izpelnījušies tikai nicinājumu. Bet tā, es atkārtoju, ir viņu problēma.
Aicinu atbalstīt finansējumu aizsardzībai, un tad mēs dzīvosim drošībā un labklājībā. Un tad mēs būsim brīvi arī no tādiem, kāda ir šī Jurkāna frakcija. Tas būs liels ieguvums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Palmiras kundze! Jūs zināt, ka 1998. gadā, kad atnāca 7.Saeima, mūsu valstī nebija mobilizācijas plāna, mums nebija kaujas plāna. Mums nebija kaujas reglamenta. Nebija valsts pārkārtošanas plāna īpašam gadījumam, trauksmes signāla padošanas... Par to taču bija laikam jāpadomā astoņu gadu laikā!
Kuduma kungs, astronomijas sistēma - tā ir ģeogrāfisko koordināšu noteikšana. Diemžēl armijai un Bruņotajiem spēkiem šī sistēma ir vajadzīga, un tā katru gadu tiek pārbaudīta. Paskatieties, kā tie repera punkti tiek pārbaudīti, un tagad tas notiek ar kosmisko sistēmu palīdzību, tā ka ģeodēzijai ir ļoti liela nozīme aizsardzības sistēmā.
Ritošais sastāvs. Tie ir vagoni, tās ir platformas, uz kurām pārved tehniku. Arī to tā kā vajadzētu zināt.
Un tagad par valsts saimniecību. Mums tik tiešām ir jāaprēķina tā nauda, kuru ieliekot tajā vai citā nozarē, mēs pilnveidojam šo sistēmu, lai šī sistēma kalpotu Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Tā nauda jau ir ielikta šajās ministrijās - Satiksmes ministrijā vai kādā citā ministrijā, tāpēc to vajag aprēķināt, cik tad tur ir ielikts līdzekļu. Piemērs ir Veimāras republika. Jūs ļoti rūpīgi paskatieties vēsturi!
Kas attiecas uz robežsardzes nodošanu no Iekšlietu ministrijas Aizsardzības ministrijas rīcībā, man liekas, jau notika kaut kādas pārrunas, jo nekādi vienu helikopteru nevarēja sakārtot...
Un pēdējais, ko es gribēju teikt. Es jūs vēlreiz aicinu: mums naudas līdzekļu izšķiešanai nav! Tie ir jāizlieto saimnieciski un izplānoti. Un tāpēc es jums teicu: ja gatavo inženieri - celtnieku, tad pie viena viņš ir izmantojams arī armijā kā inženieris.
Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks.
L.Bojārs. Armijai arī ir vajadzīgi celtnieki. Paldies.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Patīkami bija klausīties grīnblatiskās frakcijas pārstāvju aktīvās uzstāšanās, un es nezinu, kurš reizēm ir biežāk Maskavā, - vai, teiksim, mūsu frakcijas pārstāvji vai daļa arī jūsējo. Tas tā - starp citu. Tāpat arī jūsu vadošie uzņēmēji ir ļoti labās biznesa attiecībās ar Krievijas uzņēmējiem, un tas Latvijā patiešām nevienam nav noslēpums. Bet tomēr paliek jautājums: kas kura intereses pārstāv un kas kura naudu saņem? Es domāju, ka vismaz daļu jūsu priekšvēlēšanu fondu naudas, ko mēs redzam tagad Rīgas ielās, ir finansējuši tie uzņēmēji, kuri ļoti aktīvi sadarbojas ar Krievijas firmām. Tā ka mēs varam parunāt par to morāli.
Tālāk ir cits jautājums: kādai ir jābūt Latvijai? Kāds ceļš tai ir jāiet un kādiem ir jābūt Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem? Tās ir patstāvīgas diskusijas. Jā, mums ir savs viedoklis. Mēs uzskatām, ka tik mazai valstij tās bruņotajos spēkos, tāds bardaks, piedodiet, kāds ir Latvijas armijā... Tad nu, cienījamie vanagi, pastāstiet par dizentēriju, par difteriju, par visām pārējām slimībām, kuras ir sastopamas Latvijas armijā!
Jā, Dobeļa kungs, mēs esam melojuši un melosim kopā ar jums vienmēr Latvijas tautai. Tāpat kā jūs, valdošā koalīcija, melojat zemniekiem par 3% atbalstu, par perspektīvo Latvijas iedzīvotāju attīstību, par pensionāru pensijām, kuras jūs esat iebalsojuši iepriekšējā Saeimā pirms vēlēšanām. Tās ir jūsu izdarības!
Tāpat arī šis tā saucamais Latvijas aizsardzības budžets ir kārtējie meli, tāpat arī tas deklaratīvais likums. Mēs ejam uz NATO, tikai pastāv viens jautājums: vai NATO kādam mēs esam vajadzīgi? Taču tēlot jau var, jo vienmēr aizsardzības budžets ir tā saucamā melnā bedre, kurā var iztērēt naudu.
Kauns ir par Aizsardzības ministrijas nolaistajiem objektiem, kurus tā ir sagrābusi, bet kurus nespēj apsaimniekot. Tā ir patiešām nopietna problēma. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu atzīmēt, ka, neapšaubāmi šāds likumprojekts ir nepieciešams, un tā ir noticis pirmo reizi mūsu valsts vēsturē, ka parlaments parāda savu politisko gribu. Ir ļoti žēl, ka, ja mēs runājam par citām sfērām, kādā veidā mums tiek veidots budžets kā tāds, tad redzam, ka tur nenoskan šīs prioritātes, bet visu nosaka atsevišķi Finansu ministrijas klerki.
Es gribētu atzīmēt, ka mūsu partija, neapšaubāmi, atbalsta gan virzību uz NATO, gan arī iestāšanos Eiropas Savienībā. Te domstarpību nevar būt. Kāpēc Leonam Bojāram ir tādi priekšlikumi? Acīmredzot viņš tiešām vairāk uzticas aizsardzības ministram nekā finansu un arī izglītības un zinātnes ministram, nemaz nerunājot par iekšlietu ministru.
Kur ir tā problēma? Šīs problēmas būtība ir ļoti vienkārša. Izglītības un zinātnes ministrija nevar atrast naudu, lai palielinātu pedagogiem algas, kā rezultātā izglītības līmenis slīd uz leju. Tātad, ja nevar atrast līdzekļus, lai finansētu interešu izglītību, bet meklē līdzekļus tikai datorspeciālistiem, tad acīmredzot mēs nevaram runāt par izglītotu tautu. Ja finansējumu nevar atrast Iekšlietu ministrijai, bet starptautiskās organizētās noziedzības pārstāvji ieplūdina milzīgus līdzekļus mūsu valstī, ko tad mēs varam sagaidīt nākotnē? Acīmredzot mēs sagaidīsim to, ka bandīti šeit jutīsies ļoti droši un staigās ar automātiem pa mūsu ielām.
Un te jau rodas tīri pragmatiski apsvērumi, ka tādā gadījumā, acīmredzot lai pasargātu mūs no starptautiskas izolācijas, lielu palīdzību cīņā ar organizēto noziedzību mums varētu sniegt tieši NATO karaspēks. Citu iemeslu es vairs nevaru saskatīt, tāpēc ka to virzību, kāda tā pašreiz ir mūsu valdībai, kas ignorē gan iekšējo, gan ārējo drošību, piedodiet man, citādi, kā vien par absurdu, nevar nosaukt. Taču es noteikti aicinu neatbalstīt šos Leona Bojāra priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.
O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Man būtu tāds priekšlikums - nepārvērst šo sēdi par ģenerālmēģinājumu raidījumam Savādi gan. Dzintars Kudums būtībā jau pareizi visu formulēja. Šajos Leona priekšlikumos tik tiešām var atrast priekšlikumus, kuri ir tieši saistīti ar valsts aizsardzību, un viņš jau pareizi teica, ka tie uz nākamo lasījumu būtu jāprecizē, jāsakārto un tad jāiesniedz. Es neredzu, par ko mēs te cits citu priecējam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu nomierināt Palmiru Lāci. Es patiešām nejokojos. Es vienkārši piedāvāju pragmatiski izmantot esošo situāciju. Leons Bojārs jau pieminēja to, ka Veimāras republika bija, tā teikt, saslēgta ar starptautiskiem līgumiem un nevarēja paaugstināt savu militāro potenciālu. Un visas tautas vēlētais kanclers, tajā gadījumā izmantojot Tautsaimniecības ministrijas budžetu, tautsaimniecības budžetu, panāca Vācijas militārā potenciāla pieaugumu. Tā tas bija, tā ir vēsture. Ja mēs šobrīd esam ielikti tādos rāmīšos, ka, gribam vai negribam, mums tiek no ārpuses diktēts, ka mums ir jāpalielina Aizsardzības ministrijas budžets, kāpēc mēs patiešām tīri pragmatiski nevaram izmantot Aizsardzības ministriju, Aizsardzības ministrijas budžetu, tās budžeta pieaugumu, lai valsts tautsaimniecības labā tā varētu veikt tās funkcijas, ar kurām šodien netiek galā Izglītības un zinātnes ministrija, Iekšlietu ministrija un brīžiem arī Satiksmes ministrija? Mēs patiešām ticam, ka aizsardzības ministrs, pārstāvot to komandu, kas ir rīcības cilvēku komanda, to izdarīs. Jo pārējie to nevar.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es no savas puses pateicos ikvienam, kurš vēlas ar saviem priekšlikumiem stiprināt mūsu valsts aizsardzību un drošību. Ikviens priekšlikums ir vērā ņemams, ikviens debatēs izteiktais viedoklis ir uzklausāms. Un ne tikai šeit, šajā zālē, bet arī valdībā. Un arī tiem cilvēkiem, kuri pārstāv mūsu valsti un kuri domā par šiem jautājumiem... Un tas paņem man, aizsardzības ministram, diezgan daudz no ikdienas darba un laika, lai visus šos aspektus izvērtētu, visus viedokļus uzklausītu, uz visiem jautājumiem atbildētu un paskatītos, kā tas viss izskatās vienā vienotā veselumā, vienā vienotā kontekstā. Protams, visu šo piedāvājumu priekšā man ir svarīgi redzēt kopējo ainu, lietu pareizo secību un savstarpējo kārtību. Un ir arī jādomā, kā to kārtību izmainīt vai ietekmēt ar piedāvājumiem, kā noteikt jaunas prioritātes. Es gribētu teikt, ka šis likums mums ir ļoti vajadzīgs, arī šie divi panti un arī tās izmaiņas, kas jau bija iepriekš veiktas, ir ļoti svarīgas, un varētu pat teikt, ka tās izmaiņas jau ietver diezgan daudz no tā, ko cienījamais deputāts Leons Bojārs ir ielicis savā priekšlikumā. Es domāju, diezgan daudz no tā jau tajās ir. Par to runāja arī cienījamais deputāts Pliners, kurš teica, ka 1,31% ir fiksētā summa programmai, bet valsts aizsardzība reāli saņem mazāk. Taču tā kopumā nesaņem mazāk, tāpēc ka šajā programmā ir ietverts jau daudz kas no tā, ko ierosina Leons Bojārs. Šajā programmā valdība ir iekļāvusi citu ministriju saistītos līdzekļus, integrētos līdzekļus un tamlīdzīgas lietas. Tā ka būtībā šeit nav pretruna. Varētu pat teikt, ka opozīcija nāk ar saviem priekšlikumiem, ko pozīcija jau faktiski ir ņēmusi vērā un iestrādājusi un, arī audzējot budžetu, ņems vērā. Es gribu teikt, ka Aizsardzības ministrija un ministrs personīgi apzinās šo nepieciešamību ne tikai paņemt naudu un iztērēt tikai tāpēc, lai sasniegtu 2%, bet arī tieši investēt valsts aizsardzībā un ar valsts aizsardzību saistītajos projektos, arī tautsaimnieciskajos projektos. Projektos, kuri dod darba vietas, un projektos, kuru pasūtītājs ir valsts - Aizsardzības ministrija. Tā ka es ceru, ka Bojāra kungs, ja vēlēsies, uz trešo lasījumu vai nu atradīs piemērotāku likumu nekā šo, vai arī savus priekšlikumus neapkopos vienā, kurā ir vairāk nekā 20, laikam 24 apakšpunkti, bet nodalīs katru atsevišķi. Tad mēs par katru atsevišķi varēsim arī diskutēt.
Šim likumam ir arī no plānošanas aspekta viena ļoti svarīga iezīme - tas dod Aizsardzības ministrijai iespēju vairākus gadus uz priekšu paredzēt aptuvenu mērķi, "griestus", līdz kuriem tad Aizsardzības ministrija var plānot, nopietni un efektīvi plānot, līdzekļus attiecībā uz programmu sastādīšanu valsts aizsardzībai, valsts aizsardzības attīstībai, lai panāktu šo līdzekļu efektīvu izmantošanu. Es domāju, ka tas dod mums iespēju demonstrēt arī to, ka jauna valstiska plānošanas, programmēšanas un budžeta izmantošanas kontroles sistēma ir ienākusi mūsu valsts valdības līmenī, tātad arī aizsardzības sektorā. Tas dod mums iespēju demonstrēt, ka mēs izmantojam NATO pieredzi. Tur jau ir ilgstoši, gadu desmitiem ilgi, attīstījusies konkrēta plānošana ilgam un vidējam termiņam. Tātad šis likums mums dod pirmo iespēju izmēģināt to visu, un šādā ziņā ļoti svarīgs ir deputātu atbalsts.
Es domāju, ka tas dod mums iespēju šodien teikt, ka mēs savu uzmanību vēršam ne tikai uz līdzekļu iztērēšanu, bet arī uz tās efektivitāti. Mums ir jārunā par efektivitāti, un ne par ko citu nevar būt runa. Šeit viens no deputātiem jau aicināja, ka ir pašreiz jāstrādā. Tā kā es pats personīgi tagad piedalos 2002.gada budžeta gatavošanā, es gribu teikt, ka tas process jau notiek. Bruņotajos spēkos tas sākās jau pagājušajā gadā. Nākamnedēļ mēs ministrijā skatīsim šīs programmas. Virzīsim tikai tās programmas, kuras Bruņotie spēki būs spējuši precīzi pamatot, izvērtējuši visus faktorus, lai būtu caurskatāma šo līdzekļu plūsma, lai būtu šo līdzekļu efektīva izmantošana. Tas viss ir jāņem vērā, raugoties no problēmas praktiskās puses, no finansu plūsmas un plānošanas puses. Taču es gribu teikt, ka šim likumam ir arī ievērojama politiska nozīme - un ne tikai iekšpolitiska nozīme. Jūs piedalāties šajās debatēs, un būtu dīvaini, ja šīs debates nenotiktu...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
Ģ.V.Kristovskis. Es lūgtu vēl...
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret to, ka piešķirsim runātājam vēl vienu minūti? Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu vēl vienu minūti runātājam.
Ģ.V.Kristovskis. Trīs minūtes es lūdzu!
Sēdes vadītājs. Trīs minūtes. Balsosim par trim minūtēm.
Ģ.V.Kristovskis. Labi, vienu minūti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 1, atturas - 11. Lūdzu, turpiniet!
Ģ.V.Kristovskis. Tātad vienā minūtē man acīmredzot ir jāpasaka tas, ko jūs varbūt šodien izlasījāt laikrakstā "Diena" un kas arī citās ziņās ir izskanējis. Lujāna kungs uzdeva retorisku jautājumu: vai mēs NATO esam vajadzīgi? Ja mēs paši neuzskatīsim, ka mums ir jāiekļūst NATO, tad, protams, mēs nebūsim vajadzīgi. Taču ASV Senāta Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka jautājumam par visām Baltijas valstīm ir jābūt 2002.gadā iekļautam darba kārtībā attiecībā uz NATO paplašināšanu, un tas liecina par to, ka mēs esam vajadzīgi. Tas liecina par to, ka ir mainījusies starptautiskā situācija. Pēc Otrā pasaules kara mēs tikām anektēti un ar vardarbību inkorporēti Padomju Savienības sastāvā, un mēs vēl šodien visai pasaulei pārmetam: kāpēc demokrātiskā pasaule toreiz neveica pasākumus, lai mūs atbrīvotu? Taču nu mēs varētu teikt tā: šodien demokrātiskā pasaule cīnās par mums. Un mūsu pienākums ir arī pašiem kaut ko darīt, uzņemties saistības un atbildību šajā procesā. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 45, atturas - 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aizsardzības finansēšanas likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 13, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Kudums. Godātie deputāti! Bojāra kungs! Strādāsim ražīgi un iesniegsim savus priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 7.martam!
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 7.marts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu: turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Deputāts Ādamsons pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu turpināt sēdi bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - nav.
Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā". Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Oļegs Deņisovs.
O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2850. Tas ir likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā.
1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 2.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Iestrādāts komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ģīlis. Komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 4.priekšlikums. Komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu un to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Deņisovs. 5.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 6.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ģīlis. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 7.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
O.Deņisovs. 8.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 9.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Jurdžs. Komisija ir izstrādājusi savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Laikraksta "Lauku Avīze" lasītāji 7.Saeimas laikā tiek regulāri informēti vai dezinformēti par Saeimas deputātu algām. Nu jūs redzējāt tos aprakstus, tur bija sazīmēti naudas maisi, kurus deputāti stiepj mājās, gandrīz vai dabūdami bruku. Taču ir pienācis laiks īsti pārskatīt algas Latvijas Republikas personām, kuru vārdus un amatus - vai pat vairākus amatus! - rūpīgi slēpj un arī turpina slēpt. Liels valsts noslēpums tas ir bijis šajos desmit gados.
Kolēģis Jurdžs ierosina labklājības ministru iecelt par Valsts zāļu aģentūras priekšsēdētāju, un vēl viņš būs valsts pilnvarotais, tātad viņa amati būs šādi: labklājības ministrs, valsts padomes priekšsēdētājs... padomes priekšsēdētājs aģentūrā, valsts pilnvarnieks. Cik vēl viņam būs amatu? Atalgojums ministram ir 400 lati, tās padomes priekšsēdētājam - kādi 600 lati, un valsts pilnvarniekam - no 3000 latiem, kā tas ir pieņemts. Bet tagad paskatīsimies - Valsts prezidente saņem 1000 latus, Saeimas priekšsēdētājs 600 latus, Ministru prezidents - 500 latus, Saeimas deputāti - 400 latus.
Cienījamie kolēģi! Pasakiet, lūdzu, kāpēc pie mums ir tāda nekārtība ar algām, kuras ir īpašām personām? Neviens neredz, nezina un negrib apjēgt, kas tad īsti tur notiek. Saeima 2000.gadā korekti izveidoja 9.pantu attiecīgajā likumā. Daudziem no Labklājības ministrijas tas nepatīk. Šai ministrijai ir ļoti plašā apmērā jāveic medicīniskā aprūpe, invalīdu aprūpe, pensiju izmaksa un jārisina arī citi jautājumi. Bet kas tad tur notiek? Cik korekti strādā Labklājības ministrija? Diemžēl desmit gadu laikā kārtības tajā nebija un arī tagad nav. Caurredzības tur kā nav, tā nav. Tāpēc arī Latvijas iedzīvotāji aptaujās to vērtē ar mīnusa zīmi. Tā to vērtē 50,3% no visiem aptaujātajiem. Šai ministrijai diemžēl rūp tikai administrācijas algu lielums un ierēdņu daudzums. Viņi paši vairs nezina, ko viņi dara. Paskatieties - līdzekļi, ko Finansu ministrija iedalīja 2000.gadā medicīniskajai aprūpei, bija 150 miljoni latu. VOVAA, tā aģentūra, kas nodarbojas ar šo līdzekļu izlietošanu, ir iztērējusi savai administrācijai apmēram 10 miljonus latu. Taču tur vēl ir jāpieskaita arī slimokasu... astoņu slimokasu līdzekļu izlietošana savām vajadzībām, tā summa ir 7-8 miljonu latu apmērā. Tātad 18 miljoni ir iztērēti tikai administrēšanai un algām. Paskatīsimies, kas vēl tur notiek! Telpu remonti, šikas mašīnas, mobilie telefoni, ārzemju komandējumi visiem... Aprēķināts, ka tā ir tikuši izlietoti 5 miljoni. Tātad 23 miljoni aiziet garām mūsu valsts iedzīvotāju medicīniskajai aprūpei. Un, teiksim, invalīdi ir Labklājības ministrijai kaut kas svešs. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nesen meklēja 600 tūkstošus, kurus nevarēja Labklājības ministrija atrast, un pēc tam, kad pārskatīja visu, izrādījās, ka viņas kontā atradās tā nauda. Tā strādā šī ministrija.
Un tāpēc, cienījamie kolēģi, teikšu tā: lai ministrs izpilda vienu amatu, bet lai dara to kārtīgi un pilnā apjomā! Nedosim viņam vēl divus papildu amatus! Es nezinu, ko viņš tad darīs, ja netiek galā ar vienu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.
R.Jurdžs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad, kā jūs paši saprotat, cienījamie deputāti, klausītāji, veselības aprūpes organizatori un Labklājības ministrijas pārstāvji, Bojāra kungs vairākos punktos ir pārspīlējis simts un tūkstoš reizes, tāpēc šie skaitļi, ko Bojāra kungs minēja, galīgi neatbilst īstenībai. Pie tam Bojāra kungs, aktīvi darbodamies Sabiedrības veselības apakškomisijā, neprot nolasīt skaitļus un nesaprot to jēdzienisko būtību.
Par šiem skaitļiem informācija ir bijusi arī masu medijos, par to ir rakstījusi aģentūra, un es tātad gribētu izkliedēt bažas, ka Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra tērē visai lielus līdzekļus. Tā nav! Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra, tās administrācija tērē 1,9 procentus.
Attiecībā uz pilnvarniekiem. Arī šajā ziņā ir klaji pārspīlējumi, jo pilnvarnieks un padomes priekšsēdētājs, kā arī agrāk ir bijis, saņem 200 latu bez nodokļu atvilkšanas. Šis 9.priekšlikums principā ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un Sociālo un darba lietu komisija piedāvā, ka labklājības ministrs ir arī valsts pilnvarnieks aģentūrā, bet padomes priekšsēdētāju ievēlē pēc pilnvarnieka priekšlikuma. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai veiktu šo reformu un lai ministrs kā pilnvarnieks uzraudzītu reformas gaitu.
Jūs jau dzirdējāt, ka pašreiz Latvijā notiek starptautisks seminārs par kompensējamiem medikamentiem, taču, lai šī sistēma attīstītos straujāk, ir nepieciešams, ka tieši ministrs ir pilnvarnieks, ka tieši pats ministrs seko reformai, lai šie līdzekļi tiktu tērēti racionāli un lai šie līdzekļi un šie medikamenti nonāktu pie katra mūsu Latvijas iedzīvotāja.
Tā ka es lūdzu 9.priekšlikumu neatbalstīt, bet 10.priekšlikumu atbalstīt. Un neticiet Bojāra kungam!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Jurdža kungs, es neesmu apvainojis jūs personīgi, tāpēc jūs neapvainojiet mani! Jūs sakāt, ka es neprotu lasīt, taču jūs pats palasiet avīzē par šiem "astoņkājiem", kas ir medicīnā! To rakstu nevis es, bet to raksta medicīnas darbinieki. Tas ir pirmais.
Otrais. Es nolasīšu jūsu ministra dokumentu, kuru viņš atsūtīja kā atbildi uz deputātu pieprasījumu.
"Veselības aprūpē strādājošām māsām tiek noteikta fiksēta darba samaksa ar mēneša algu 110 latu apmērā un papildus vēl valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas."
Sakiet, lūdzu, kura medmāsa un kurā slimnīcā saņem šādu algu? Un tad nu mācieties lasīt!
Un vēl. Ja sākam runāt par zālēm, tad jums droši vien ir zināms, ka 16 medicīnas zāļu ražotāju uzņēmumi Latvijā pārdod zāles tikai 6-7% apmērā. 93% jūsu Labklājības ministrija ir atdevusi ārzemju piegādātājiem. Tātad mūsu darbiniekiem un strādniekiem, kuri strādā šajā sfērā, un zinātniekiem, kuri izgudro un izgatavo kvalitatīvas zāles, nevajag tās pārdot Latvijā. Tās jāpārdod kaut kur citur. Bet citi to var darīt šeit. Jūs paskatieties cenas un salīdziniet vienu un to pašu zāļu cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā! Aizbrauciet, papētiet un tad jūs redzēsiet! Protams, šis zāļu tirgus, kas uz 2000.gadu sastādīja ap 200 000 dolāru patiesībā latu, ir ļoti liels, un man nav saprotams, ko dara tā aģentūra, kura neregulē.
Un kā tad jūs novērtējat to, ka gada sākumā mūsu infekcijas slimnīcās slimniekiem nebija zāļu, ka slimnīcas administrācijai nebija zāļu un līdzekļu, ar ko ārstēt slimos. Tad kāda ir bijusi darbība mūsu labklājības ministram? Es jau nesaku par tām
Sēdes vadītājs. Laiks!
L.Bojārs. infekcijas slimībām, kuras izplatās Latvijā un kuras vēl mūs gaida. Un kas notiek ar vakcināciju? To jūs nejēdzat apkopot un nepratāt desmit gadu laikā sakārtot. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
O.Deņisovs. Komisijas vārdā mēs piedāvājam atbalstīt 10.priekšlikumu - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāt Bojār, vai es jūs pareizi sapratu, ka jūs vēlaties balsot par 9. un par 10. priekšlikumu? Nevēlaties? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
O.Deņisovs. 11. priekšlikums. Sociālā un darba lietu komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates par 11. priekšlikumu. Nevēlaties debatēt? Tiek atbalstīts.
O.Deņisovs. 12. priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
O.Deņisovs. 13. priekšlikums. Deputātu Jurdžu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Deņisovs. 14.priekšlikums. Deputātu Leonu Bojāru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 15.priekšlikums. Deputātu Bojāru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jūs zināt, ka mūsu speciālisti ārzemēs, protams, tiek labi novērtēti, bet tas ir ne pārāk plaši atvērts tirgus ārzemēs mūsu, Latvijas, speciālistiem. Mēs savu darba tirgu esam atvēruši, turklāt ar ļoti augstām apmaksām, piemēram, kaut vai Jūras administrācijā un arī citās vietās. Un vēl strādā arī tie, kuri, kā saka, ir nelegāli ievesti. Tāpēc mans 15.priekšlikums bija par to, kur vajadzēja ieslēgt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus un viņus pārnest uz citu vietu - zemāk. Runa ir par tiem visiem pilsoņiem, kurus mēs gribam ielaist savā darba tirgū, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Protams, šo jautājumu vajadzēs atrisināt, tāpēc tas ir jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 35, atturas - 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
O.Deņisovs. 16. priekšlikums. Deputātu Bojāru komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
O.Deņisovs. 17.priekšlikums saņemts no Sociālo un darba lietu komisijas. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
O.Deņisovs. 18.priekšlikums. Deputātu Jurdžu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
O.Deņisovs. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā ir priekšlikums otrajā lasījumā atbalstīt šā likuma grozījumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
O.Deņisovs. 12. marts.
Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu?
O.Deņisovs. 12. marts.
Sēdes vadītājs. 12. marts. Paldies.
Izskatīsim deputāta Imanta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1. martā.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt.
Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka šodien jautājumu un atbilžu sēde nenotiks, jo jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar ministru rakstiskajām atbildēm.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pāvels Maksimovs, Gundars Bojārs, Andrejs Panteļējevs, Romualds Ražuks, Jānis Škapars, Jēkabs Sproģis, Māris Vītols, Dzintars Ābiķis, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Arnis Razminovičs, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ainars Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Valdis Lauskis.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece,
I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 8.sēde
2001.gada 1.martā
Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Zlatko
Tomčiča uzruna - 1.lpp.
Par likumprojektu Grozījums likumā Par zinātnisko
darbību(2843. un 2843-a dok., reģ. nr.837) - 5.lpp.
Par darba kārtību - 5.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma pieķiranu
deputātam V.Ģīlim(2853. dok.)
- 6.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma pieķiranu
deputātam A.Šleseram
- 6.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma pieķiranu
deputātam M.Vītolam
- 6.lpp.
Par Saeimas deputātu pieprasījumu ieklietu ministram
M.Segliņam(2856. dok.)
- 6.lpp.
Motivācija
- dep. J.Ādamsons
- 6.lpp.
Priekšlikumi
- dep. J.Ādamsons
- 7.lpp.
- dep. J.Dalbiņš
- 10.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības
nodokli (1.lasījums) (Steidzams)(2841. un 2846. dok., reģ. nr.836)
- 10.lpp.
Ziņo -
dep. A.Poča - 11.lpp.
Priekšlikumi
- dep. V.Balodis
- 12.lpp.
- dep. P.Salkazanovs
- 13.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības
nodokli (2.lasījums) (2841. un 2846. dok., reģ. nr.836)
- 14.lpp.
Ziņo -
dep. A.Poča - 14.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli
naftas produktiem (2.lasījums) (Steidzams)(2648. un 2648-b dok., reģ.
nr.788) - 14.lpp.
Ziņo -
dep. A.Poča - 14.lpp.
Debates
- dep. V.Lauskis
- 15.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 17.lpp.
- dep. M.Lujāns
- 19.lpp.
- dep. E.Baldzēns
- 20.lpp.
- finansu ministrs G.Bērziņš
- 21.lpp.
- dep. A.Seile - 22.lpp.
- finansu ministrs G.Bērziņš
- 23.lpp.
- dep. P.Salkazanovs
- 24.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 24.lpp.
- dep. E.Baldzēns
- 26.lpp.
- finansu ministrs G.Bērziņš
- 26.lpp.
- dep. M.Lujāns
- 27.lpp.
- dep. P.Salkazanovs
- 28.lpp.
- dep. P.Tabūns
- 29.lpp.
- dep. O.Grīgs
- 30.lpp.
- dep. E.Baldzēns
- 32.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 33.lpp.
- zemkopības ministrs A.Slakteris
- 34.lpp.
Paziņojums
- dep. L.Muciņš
- 35.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs
- 35.lpp.
Debašu turpinājums -
dep. A.Kalniņš
- 37.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 38.lpp.
- dep. V.Lauskis
- 41.lpp.
Likumprojekts Par zemes gabala nodošanu Latviešu
virsnieku apvienībai (3.lasījums)(2848. dok., reģ. nr.707)
- 42.lpp.
Ziņo -
dep. Dz.Rasnačs
- 43.lpp.
Likumprojekts Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas
Republikai (3.lasījums)(2849. dok., reģ. nr.770)
- 43.lpp.
Ziņo -
dep. Dz.Rasnačs
- 43.lpp.
Likumprojekts Grozījums Antidempinga likumā (1.lasījums)
(Steidzams)(2768. un 2838. dok., reģ. nr.812) -
43.lpp.
Ziņo -
dep. A.Kalniņš
- 44.lpp.
Likumprojekts Grozījums Antidempinga likumā (2.lasījums)
(2768. un 2838. dok., reģ. nr.812)
- 45.lpp.
Ziņo -
dep. A.Kalniņš
- 45.lpp.
Likumprojekts Konkurences likums (1.lasījums)(2720. un
2839. dok., reģ. nr.804) - 45.lpp.
Ziņo -
dep. K.Leiškalns
- 45.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par izziņas iestādes,
prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu (2.lasījums)(2621. un 2844. dok.,
reģ. nr.771) - 46.lpp.
Ziņo -
dep. Dz.Kudums
- 46.lpp.
Likumprojekts Grozījumi obligātā militārā dienesta
likumā (2.lasījums)(2637. un 2845. dok., reģ. nr.779)
- 47.lpp.
Ziņo -
dep. Dz.Kudums
- 47.lpp.
Likumprojekts Valsts aizsardzības finansēšanas
likums (2.lasījums)(2270. un 2847. dok., reģ. nr.678)
- 48.lpp.
Ziņo -
dep. V.Balodis
- 49.lpp.
Debates
- dep. J.Pliners
- 49.lpp.
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- 51.lpp.
- dep. A.Kiršteins
- 52.lpp.
- dep. J.Pliners
- 54.lpp.
- dep. J.Sinka - 54.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 55.lpp.
- dep. Dz.Kudums
- 57.lpp.
- dep. I.Burvis
- 59.lpp.
- dep. J.Dobelis
- 60.lpp.
- dep. P.Lāce - 62.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 62.lpp.
- dep. M.Lujāns
- 63.lpp.
- dep. J.Ādamsons
- 64.lpp.
- dep. O.Zvejsalnieks
- 66.lpp.
- dep. I.Burvis
- 66.lpp.
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
- 67.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Farmācijas likumā (2.lasījums)(2588.
un 2850. dok., reģ. nr.752) - 70.lpp.
Ziņo -
dep. O.Deņisovs
- 70.lpp.
Debates
- dep. L.Bojārs
- 72.lpp.
- dep. R.Jurdžs
- 74.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 75.lpp.
- 77.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu
deputātam I.Stirānam
- 78.lpp.
Paziņojums
- dep. J.Lagzdiņš
- 78.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 79.lpp.
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam V.Ģīlim"
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam A.Šleseram"
Datums: 01.03.2001. 9:16:44 bal002 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam M.Vītolam"
Datums: 01.03.2001. 9:17:28 bal003 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu dep M. Vītolam
Saeimas deputātu pieprasījums iekšlietu ministram M.Segliņam
Datums: 01.03.2001. 9:28:36 bal004 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par pieprasījuma ar dok.nr. 2856
steidzamību
Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 9:36:16 bal005 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2846
steidzamību
Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (1.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 9:36:40 bal006 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2846
pieņemšanu 1. lasījumā
Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 9:37:16 bal007 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2846
pieņemšanu 2. lasījumā
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 9:44:08 bal008 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
(Datums: 01.03.2001. 10:17:02 bal009 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu)
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
(Datums: 01.03.2001. 10:19:28 bal010 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu)
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 10:29:52 bal011 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 11:12:18 bal013 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 7. priekšlikumu
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 11:12:44 bal014 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 10. priekšlikumu
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 11:17:44 bal015 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 19. priekšlikumu
Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" (2.lasījums.
Steidzams)
Datums: 01.03.2001. 11:18:22 bal016 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2648C
pieņemšanu 2. lasījumā
"Par zemes gabala nodošanu Latviešu virsnieku apvienībai" (3.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:19:22 bal017 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2848
pieņemšanu 3. lasījumā
"Par nekustamā īpašuma nodošanu Polijas Republikai" (3.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:20:20 bal018 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2849
pieņemšanu 3. lasījumā
Grozījums Antidempinga likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:21:10 bal019 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr.2838
steidzamību
Grozījums Antidempinga likumā (1.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:22:28 bal020 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2838
pieņemšanu 1. lasījumā
Grozījums Antidempinga likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:22:56 bal021 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2838
pieņemšanu 2. lasījumā
Konkurences likums (1.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:24:48 bal022 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2720
pieņemšanu 1. lasījumā
Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesu
nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"
Datums: 01.03.2001. 11:26:36 bal023 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2844
pieņemšanu 2. lasījumā
Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:28:50 bal024 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2845
pieņemšanu 2. lasījumā
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 11:45:52 bal025 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2.lasījums)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2.lasīj.)
Datums: 01.03.2001. 12:22:32
Datums: 01.03.2001. 12:22:32 bal027 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par 2. priekšlikumu
Valsts aizsardzības finansēšanas likums (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 12:22:56 bal028 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2847
pieņemšanu 2. lasījumā
Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma
Grozījumi Farmācijas likumā (2.lasījums)Grozījumi Farmācijas likumā (2.lasījums)
Datums: 01.03.2001. 12:38:10 bal031 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok.nr. 2850
pieņemšanu 2. lasījumā
Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam
I.Stirānam"
Datums: 01.03.2001. 12:38:52 bal032 Lapa 1
Balsošanas motīvs: Par atvaļinājuma piešķiršanu