2001.gada 22.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
 Atbildes uz deputātu jautājumiem
 Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā. Ārlietu komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā trīs likumprojektus - likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs”, likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu” un likumprojektu “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļā, kurā tiks izskatīti Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem, likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām. Iebildumu nav.

Pieci deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz pārcelt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” izskatīšanu uz Saeimas 1.marta sēdi. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Protams, Latvijas Republikā pats pēdējais un pats dārgākais valsts īpašums, kas ir palicis, ir zeme. Tas nedod mieru ļoti daudzām personām no Filipīnām, no Āfrikas, kā arī no citām eksotiskām zemēm un salām. Privatizācijas aģentūra, cik redzams, aiziet vēsturē. Ar mīnus 64% - ar šādu negatīvu vērtējumu. Taču likumu vajag izmainīt tā, lai latviešiem nepaliek arī zeme. Uzmanīgi izlasiet anotāciju, kāda ir šim priekšlikumam! Latviešiem vairs nav, protams, to lielo uzņēmumu, jo arī tie jau ir visdažādākajā veidā noplūdināti vai iznīcināti, un, cik redzams, jautājumu par tālāko Latvijas neatkarību, gan ekonomisko, gan teritoriālo, risinās Valsts nekustamā īpašuma aģentūra. Jaunais vecais monstrs.

Cienījamie pozīcijas deputāti, vismaz pirms vēlēšanām neveiciet šo slikto darbu! Vajag taču vēl būt kaut kam jums svētam. Zeme - tā ir nacionālā bagātība latviešiem, un tas ir attiecīgi norādīts Satversmes 3.pantā. Protams, ekonomikas ministram Kalvīša kungam un mūsu premjerministram turpmākā Latvijas Republikas nākotne interesē vismazāk. Galvenais - atdot, privatizēt, pārdot, uzdāvināt. Mēs taču dāvinājām veselus uzņēmumus par vienu latu. Citās pasaules valstīs, arī Luksemburgā, rīkojas pretēji - neatdod, iepērk. Nav saprotams, kas tas ir - privatizācija. Daudzi to nosauc par murgu. Visi, kam ir svēta tēvu zeme Latvija, balsojiet “pret” vai vismaz atturieties, balsojot par šo un pārējiem četrpadsmit priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”“ nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”“ nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”“ nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti... Vai jūs uzturat spēkā balsojumu par visiem, Leon Bojāra kungs? Neuzturat. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašumtiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”“ nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Intas Korotjajevas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma Tieslietu ministrijas ieteikumu - apstiprināt Intu Korotjajevu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi. Vienlaikus Juridiskā komisija izskatīja pievienotos dokumentus un konstatēja, ka minētā tiesnese pirms desmit gadiem ir ievēlēta par attiecīgā rajona tiesas tiesnesi un ka viņai 12.martā beidzas pilnvaru termiņš. Komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Intu Korotjajevu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī tiesnesei Lidijai Pličai 11.martā beigsies pilnvaru termiņš, un šajā gadījumā Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres ieteikumu, tam pievienotos dokumentus un vienprātīgi atbalstīja Lidijas Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Lidiju Pliču par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim”. Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Mēs, Sociāldemokrātu frakcijas deputāti, jau reiz pieprasījuma izskatīšanas laikā sniedzām ļoti izsmeļošu un argumentētu juridisko analīzi. Tagad mēs gribētu pakavēties ne tikai pie juridiskās analīzes, bet arī pie ekonomiskās, arī pie politiskās, jo, protams, “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaita un rezultāti ir svarīgi visai Latvijas valstij un tautai. Es šeit gribētu, protams, pakavēties pie daudzu partiju, arī pie bezpartejisko ekspertu, viedokļiem, lai tomēr sasummētu to, kas, manuprāt, pašreiz ir būtisks.

Protams, par to var diskutēt un arī strīdēties, bet kas tad principā ir “Latvijas kuģniecības” privatizācija? Un šeit es atļaušos citēt “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu, Tautas partijas biedrus. Viņi saka skaidri un gaiši: ““Latvijas kuģniecības” privatizācija - tas ir, ka pēc būtības tiek privatizēts bizness, ievērojama niša, vieta starptautiskajā kuģošanas biznesā.”

Kas pašreiz ir “Latvijas kuģniecība”? Tie ir aptuveni 50 kuģi, simtiem kuģu fraktētāju, tūkstošiem biznesa partneru un vērtīgi nekustamie īpašumi, kaut vai šī pati viesnīca “Karavela”. Es citēšu atkal šos pašus Tautas partijas biedrus - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus, kuri saka, ka naudas izteiksmē “Latvijas kuģniecība” ir 200 miljonu latu vērta. “Latvijas kuģniecības” kontos ir 50 vai arī, kā viņi paši saka, varbūt pat 52 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi. Šis ir bizness, kurā var labi pelnīt.

Kolēģi, tātad mēs redzam šo situāciju, kas tiek “Latvijas kuģniecības” gadījumā privatizēts. Tā nav tikai manta, tā ir arī vieta pasaules tirgū, tas ir vērienīgs bizness, kurā var labi pelnīt. Es atgādināšu, ka “Latvijas kuģniecība” kravas pārvadājumu ziņā ir pirmajā vietā Ziemeļeiropā, kā to atzīst eksperti, un piektajā vietā Ziemeļamerikā. Un šeit es atļaušos citēt mūsu finansu ministru Gundaru Bērziņu, kura atzinums ir šāds: “Kompānijas normālas pārdošanas gadījumā iegūsim no 80 līdz 120 miljoniem latu par 68% akciju.” Tātad mēs redzam, ka vidēji varētu būt aptuveni 100 miljoni. Kā teica Tautas partijas biedri - “Latvijas kuģniecības” padomes locekļi, šeit ir summa 200 miljonu latu, ko vērta ir kuģniecība. Protams, 68% nav simts procenti.

Bet es gribētu vēlreiz uzsvērt to, kas ir pats svarīgākais, - runa ir par tirgus daļu, par nišu, kas ir daudz vērtīgāka par inventāru, par nekustamo un kustamo īpašumu.

Otrs jautājums, kurš vairākkārt ir skatīts un par kuru tika runāts: “Vai “Latvijas kuģniecībai” ir nepieciešams stratēģiskais investors?” Vai tas ir nepieciešams? Un atkal ir divi pietiekami kompetenti viedokļi, kuri ir parādījuši un par kuriem ir izteikušies. Viens viedoklis ir tāds - nav nepieciešams! Citēsim kaut vai “Latvijas kuģniecības” prezidentu, kas teica: “Nē, “Latvijas kuģniecība” pati var investēt.” Tātad “Latvijas kuģniecības” prezidents saka: “Nav obligāti!” Taču, ja nu mēs ar politiskiem lēmumiem, ar savām partiju ideoloģijām to gribam darīt un rīkoties, sekojot kaut kādai politiskai pārliecībai, nevis saimnieciskam aprēķinam, tad, protams, to var darīt.

Sociāldemokrāti - un to es uzreiz gribu piebilst - vienmēr ir bijuši pret šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. To mēs neslēpjam. Mēs to godīgi atzīstam no tribīnes, bet tajā pašā laikā, ja valstī tiek pieņemts lēmums par šo “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, mēs gribam vērīgi sekot likuma burtam, likuma garam un šai privatizācijas gaitai.

Kolēģi! Es vēlreiz gribētu atgriezties un citēt tātad “Latvijas kuģniecības” padomes locekļus Andri Paulu-Pāvulu un Jāni Maršānu no Tautas partijas, kuri vēlreiz ir izteikušies par šo pašu stratēģiskā investora nepieciešamību. Viņi saka tā: “Nē, nav vajadzīgs stratēģiskais investors, jo “Latvijas kuģniecībai” ir 50 miljoni ASV dolāru brīvie līdzekļi un iespējas attīstīties. Ar “Latvijas kuģniecības” rīcībā esošajiem resursiem ir iespēja piesaistīt kreditētājus un 5 gadu laikā atjaunot floti.” Lūk, kādas ir iespējas! Un šie paši padomes locekļi arī saka, ka var pateikt, pie kāda nosacījuma tas var realizēties. Un es arī to citēšu: “Tas var notikt pie nosacījuma, ja kompānijai ļauj normāli strādāt, to atbrīvojot no “poļitrukiem”.” Tāda ir šo “Latvijas kuģniecības” padomes locekļu pārliecība.

Un tagad es pateikšu, kur viņi saskata šos “poļitrukus”. Tā ir smagnējā vadība, kas zināmā mērā traucē konkurēt ar privātām kompānijām un arī ar citu valstu kompānijām kuģniecības pārvadājumu jomā, tātad tā ir smagnējā vadība… Tā ir “Latvijas kuģniecības” padome, “Latvijas kuģniecības” valsts pilnvarnieki, un šiem valsts pilnvarniekiem uzdevumus dod Latvijas Privatizācijas aģentūra. Privatizācijas aģentūra tātad... Es šeit, kolēģi, gribētu vēlreiz teikt tā, pat citēt šos pašus padomes locekļus: “Lēmumus pieņem valsts pilnvarnieki, kuriem ir uzdevums lemt, kā to uzdod Privatizācijas aģentūra.” Tātad es saprotu tā: ka padomes uzdevums ir pārraudzīt, kontrolēt, bet pilnvarnieku uzdevums ir īstenot Privatizācijas aģentūras uzdotos lēmumus, veikt pienākumus, un tad nu ir skaidrs, kas tad ir šis “poļitruku” institūts, kas neļauj normāli strādāt. No mana viedokļa raugoties, šeit rodas nepārprotams secinājums - tā ir Latvijas Privatizācijas aģentūra.

Nu ko es varu teikt? Varu vienīgi teikt to, ka arī šie paši padomes locekļi iesaka no šā “poļitruku” institūta, kas neļauj normāli strādāt, steidzami atbrīvoties, un šodien laikam kaut kādi pirmie lēmumi arī no Ministru kabineta puses, no valdības puses, kaut nekonsekventi un novēloti, bet tomēr ir. To mēs redzam šodienas darba kārtībā.

Kolēģi, es gribētu vēlreiz atgādināt to, ka arī Latvijas Privatizācijas aģentūra nelemj pati pēc sava prāta. Viņa nav Dievs Tas kungs virs zemes un virs Latvijas debesīm. Viņa lemj tā, kā spriež Ministru kabinets. Tātad sava daļa vainas tiešākā vai netiešākā veidā ir jāuzņemas arī Ministru kabinetam. Mēs nevaram teikt, ka vienīgi Latvijas Privatizācijas aģentūra ir vainīga un ka Ministru kabinets neko nekad nav veidojis un nav noteicis politiku Privatizācijas aģentūrai. Kolēģi, tāda ir situācija pašreiz!

Es gribētu arī mazliet atgādināt to, kā šī situācija veidojās. 90.gadu sākumā, kā liecina Valsts kontroles atzinums, “Latvijas kuģniecībai” bija 87 kuģi, tagad mēs redzam, ka tai ir 50 kuģi. Un atbilstoši šim Valsts kontroles atzinumam, kopš 90. gadu sākuma un, es uzsveru, pretēji Latvijas Republikas likumdošanai “Latvijas kuģniecībā” notika sekojošas lietas. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Paklau! Simts kuģu esot...”)

Pirmkārt… Paldies, paldies, es domāju, ka jūs ar Bojāru kuluāros varēsiet par to vienoties… Kas ir pats galvenais šeit? Valsts kontroles atzinums varbūt būs spēcīgāks par mana kolēģa deputāta Leona Bojāra domām. Es gribētu šeit pateikt precīzi... Ir dokuments... “Latvijas kuģniecība” nepiedodami brīvi rīkojas ar īpašumu - viens atzinums. Beznodokļu zonās reģistrē “Latvijas kuģniecības” meitas uzņēmumus - otrs pārkāpums. Un to dara pretēji Latvijas Republikas likumdošanai. Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai ieķīlā pamatlīdzekļus! Pretēji Latvijas Republikas likumdošanai grāmatvedības gada pārskatus sastāda! Un tāpēc “Latvijas kuģniecība” no rentabla, augsti rentabla, uzņēmuma pārvēršas uz ilgu laiku par zaudējumus nesošu uzņēmumu.

Godājamie kolēģi! Protams, šeit ir atkal jāskatās, kam būtu galvenā vaina. Ne jau vainīgo meklēšana un sodīšana, bet... atbildības pakāpe tomēr ir jāmeklē. Manuprāt, tā atbildība tobrīd bija “Latvijas kuģniecības” prezidentam Pēterim Avotiņam. Taču, kā mēs redzam, vadoties pēc kompetentiem atzinumiem, atbildība par visu notikušo ir jāuzņemas vispirmām kārtām Privatizācijas aģentūrai, arī “Latvijas kuģniecības” padomei un valsts pilnvarniekiem. Neapšaubāma stratēģiskā un politiskā atbildība bija tobrīd pie varas esošajiem daudzajiem Ministru kabinetiem.

Kolēģi! Pavisam nesen Latvijas Radio diskusijā mēs diskutējām ar Tautas partijas priekšsēdētāju Andri Šķēli, un viņš norādīja, ka līdz ar Kalvīša kunga ienākšanu Ekonomikas ministrijā visas šīs nebūšanas “Latvijas kuģniecībā” ir pārvarētas. Iespējams, ka tas ir tā. Es nestrīdos. Tātad Latvijas Valsts kontrole vēl neko nav teikusi par to, vai tur ir vai nav tādi pārkāpumi bijuši, kā šeit es nupat minēju, ļoti nopietnos saimnieciskos jautājumos. Taču es gribētu pateikt, ka diez vai mēs varam arī aizmirst to jautājumu - vai arī mūsu kolēģim Tautas partijas līderim Andrim Šķēlem, kas savulaik, līdz 1996.gada janvārim, ieņēma arī “Latvijas kuģniecības” padomes priekšsēdētāja posteni, nav jāuzņemas kaut neliela daļa atbildības par to, kas un kā ir noticis “Latvijas kuģniecībā”? Un, protams, vai nebūtu jāuzņemas atbildība arī kā vēlākajam Ministru prezidentam? Tas ir viens jautājums, uz ko es gribētu norādīt. Tas ir attiecībā uz laiku, kas ir jau pēc 1996.gada janvāra. Tāda ir vēsture.

Tagad palūkosimies, kādas ir nopietnu ekspertu prognozes un atzinumi. Godājamie kolēģi! Es ne reizi vien to esmu teicis... un, es domāju, arī mūsu sabiedrība augstu vērtē tādu ekspertu un “Latvijas ceļa” partijas biedru kā Uldis Osis. Es atļaušos viņu citēt, jo šie atzinumi ir ļoti pamatoti, ļoti izsvērti un rūpīgi un šeit nevar nekādas politiskas kaislības vai simpātijas sociāldemokrātiem vai opozīcijai piedēvēt. Tātad: “Kuģniecības privatizācijā mūsu valstij ir pietrūcis stratēģijas.” Tāds ir ekspertu galvenais atzinums. Tātad pietrūka horizonta, perspektīvas redzējuma. Mēs esam aizmirsuši, ka pasaulē notiek globalizācija. Uldis Osis atgādina, ka veidojas globāls loģistikas, kravu un informācijas plūsmu tīkls, multimodālie koridori, kas krustām šķērsām iet pa visu pasauli un kur tiek apvienots gan autotransports, gan dzelzceļš, servisa kompānijas, ostu termināli, distribūcijas centri, kravu laukumi un tā joprojām. Viss tiek menedžēts, veidots vienā tīklā, kur ir ļoti daudz spēlētāju. Es šeit citēju Uldi Osi.

Es gribētu pateikt viņa galveno secinājumu. Viņš pārmet arī Ministru kabinetam un dara to publiski: kuģniecības privatizācijas stratēģijai vajadzēja rasties krietni agrāk, nekā sākās pati privatizācija. Diemžēl mēs vienmēr velkamies nopakaļ ekspertu nopietniem atzinumiem, un, protams, mūsu vezumnieku darbs veidojas tā, ka nevis zirgs velk vezumu, bet vezums mēģina vilkt zirgu. Tas, protams, ir aplami, to jums pateiks zemnieks, katrs cilvēks ar minimālu pieredzi.

Es vēl gribētu šajā sakarā uzsvērt Ulda Oša viedokli. Kādai bija jābūt šai stratēģijai, lai mēs ievērotu Latvijas valsts intereses? Lai privatizētu “Latvijas kuģniecību”, būtu bijis jādomā par to, kā Latvijas bizness varētu integrēties šajā globālajā vai vismaz Ziemeļeiropas reģionālajā tīklā, kravu pārvadājumu un informācijas tīklā. Diemžēl par to nav bijusi pat diskusija.

Es gribētu vēlreiz atgādināt Ulda Oša viedokli, ka izstrādāt šo stratēģiju ir valdības uzdevums. Konsultanti, kā pareizi norāda Uldis Osis, konsultēja par tiem jautājumiem, kas viņiem tika uzdoti, un viņiem būtībā bija jāpilda brokeru funkcijas. Es varu atklāti teikt, ka Uldim Osim, manuprāt, ir pilnīga taisnība. Valdība nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu, nav izstrādājusi “Latvijas kuģniecības” privatizācijas stratēģiju atbilstoši Latvijas Republikas valsts interesēm. Valdības partijas šajā gadījumā ir sekojušas savu partiju ideoloģijai un šīs ideoloģijas uzspiestiem secinājumiem.

Es gribētu vēlreiz atgādināt kādu citu argumentu, kurš arī ir visnotaļ nopietns un kuru piedāvā mums Uldis Osis no “Latvijas ceļa”. Tātad: vērojot pasaules ekonomisko konjunktūru, kas nevienam ekonomistam nedz Latvijā, nedz ārpus tās nav noslēpums, ir redzams, ka Amerikas un Ziemeļvalstu ekonomika strauji bremzējas. Rietumeiropas ekonomika nekad nav strauji attīstījusies. Nav arī skaidrs, kur virzīsies Dienvidaustrumāzijas, Austrumāzijas ekonomika. Japāna jau krīt iekšā otrā smagajā krīzē. Frakta tirgus šogad un nākamgad varētu kristies. Kuģu būves pasūtījumi krītas uz pusi. Un šādā situācijā secinājums ir viens... (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Citē Osi!”) Jā, es citēšu, citēšu, Kiršteina kungs! Uldi Osi, jūs neuztraucieties, būs šis citējums. Uldis Osis saka tā: nebūtu īsti saprātīgi privatizēt kuģniecību tieši šobrīd vai tuvākajā gadā, vai divos gados, varbūt pat trijos tuvākajos gados. Tātad “Latvijas kuģniecība” tiek privatizēta ekonomiski visneizdevīgākajā laikā, pretēji ekspertu domām. Kā es saprotu, tas tiek darīts pēc zināma politiska vai ideoloģiska pasūtījuma. Un Ministru kabinetam būs par to jāuzņemas politiska atbildība valsts un tautas priekšā. Skaidri apzināmies šo situāciju. Un ne jau tikai mēs, bet arī virkne cilvēku valdības partijās ir par šo lietu izteikušies pietiekami atklāti. Un otršķirīgs ir jautājums, vai cilvēku atzinumu šodien balsojumā izteiks ar “par” vai “pret”, vai “atturas”, vai “nepiedalās balsojumā”. Jautājums ir par to, ka šī patiesība ir izskanējusi ne tikai no opozīcijas puses.

Es gribētu uzsvērt Māra Grīnblata atzinumu: apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neuzņemas solidāru atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju. (“Diena” šā gada 13.janvārī.) Guntars Krasts aģentūrai LETA atzīst (citēju): “Ministru prezidents Andris Bērziņš un ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis ir paziņojuši, ka uzņemas politisku atbildību par “Latvijas kuģniecības” privatizācijas norisi un nekas viņus nevar atbrīvot no šīs atbildības.” Nu ko es varu teikt? Es piekrītu šim atzinumam.

Es gribētu norādīt vēl arī uz to, ka savulaik arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija un valdības ministri oficiāli paziņoja presei, ka neatbalsta Privatizācijas aģentūras padomes apstiprinātos privatizācijas noteikumus, jo tie nepamatoti sašaurina pretendentu loku un rada bažas par privatizācijas procesa atklātību.

Tātad mēs redzam, kāda ir situācija. Vai koalīcijas līgums, kurš ir tikai vienošanās starp politiskajām partijām un kuram nav likuma spēka, nav Ministru kabineta noteikumu spēka un nav pat ceļu satiksmes noteikumu spēka, šodien būs augstāks par Latvijas valsts un tautas interesēm? Tāds ir jautājums. Katram ir jāizšķiras. Ir labi, ka patiesība ir izskanējusi.

Kolēģi, es gribētu pateikt arī to, ka Saeimā un Ministru kabinetā ir publiski, atklāti teikti diezgan smagi vārdi arī par to, ka “Latvijas kuģniecības” gaitu saista ar noteiktiem kukuļiem. Es gribētu pateikt to, ka tas saistās ne tikai ar Inesi Voiku no sabiedrības par atklātību “Delna”, ne tikai ar Eiženu Cepurnieku. Uzpeld šīs informācijas par miljonu lielu kukuli un lielākiem.

Es šeit atļaušos mazliet citēt. Tādi nopietni izteikumi un brīdinājumi ir bijuši no daudziem visnotaļ nopietniem politiķiem. Sāksim šo uzskaitījumu! Par to, ka ir kādam vēlme saņemt zināmu naudas summu, atgādina Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle (“Diena” pagājušā gada 18.novembrī), Druvis Skulte no partijas “Latvijas ceļš” (“Diena” 14.oktobrī), Vladimirs Makarovs no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Iespējams, ka esot 10 miljonu kukuļi (“Neatkarīgā Rīta Avīze”). “Latvijas kuģniecības” juridiskais direktors Elmārs Vītoliņš runā par tādām pašām lietām (tajā pašā avīzē). Arī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis piemin no 12 līdz 20 miljoniem lielu kukuļu iespējamību. Es domāju, ka visas šīs runas ir pietiekami nopietnas, lai apsvērtu šo amatpersonu izteikumus un lieki nesteidzinātu privatizācijas procesa gaitu, bet apsvērtu, cik nopietni ir šo politiķu un amatpersonu izteikumi. Es domāju, ka nevar būt tā, ka ir tik daudz dūmu, bet uguns nemaz, nemaz nav. Tādas situācijas nemēdz būt... (Starpsauciens: “Uguns deg sarkanajos karogos.”) Paldies, paldies, jūs laikam domājat Latvijas karogu, cik es noprotu, to ar balto strīpu. Paldies, Leiškalna kungs!

Ko vēl es gribētu šeit pateikt? Mēs, sociāldemokrāti, uzsveram arī to, ka Privatizācijas aģentūras nosacījumi, mūsuprāt, neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, Latvijas Republikas likumiem. Un to atzīstam ne tikai mēs. Nav tā, ka opozīcija šajā ziņā ir vientuļa. Arī Guntars Krasts uzskata tādu viedokli par pamatotu.

Līdzīgu viedokli presei atklāti ir izteicis Dzintars Rasnačs. Mana kolēģe no “Latvijas ceļa” Aija Poča ir teikusi aģentūrai “LETA”, ka viņa uzskata šos likuma pārkāpumus par nebūtiskiem. Inese Voika un Raita Karnīte tātad no sabiedrības par atklātību “Delna” ir teikušas, ka likuma pārkāpumi nav būtiski, kas ir ļoti tuvi Počas kundzes izteikumiem.

Kolēģi, mēs jau varam dalīt šos likuma pārkāpumus būtiskos un nebūtiskos. Mēs varam tos dalīt formālos un neformālos. Mēs varam tos dalīt tādos, par kuriem iestājas kriminālatbildība, un tādos, par kuriem nebūs kriminālatbildības. Tomēr likuma pārkāpums ir likuma pārkāpums. Un šeit es gribētu atgādināt vienu senu patiesību, kas latviešu tautā jau kļuvusi par folkloru, un tā ir tāda, ka vai nu ir grūtniecība, vai grūtniecības nav. Nevar būt nebūtiska grūtniecība vai būtiska grūtniecība.

Kolēģi, nežonglēsim ar šiem terminiem! Tā ir realitāte, ko mēs visi labi redzam. Es gribētu atgādināt arī to, ka mums ir pietiekami daudz samezglojumu. Atcerēsimies šo nepatīkamo tiesas prāvu Lielbritānijā sakarā ar “Latvijas kuģniecības” Gdaņskas lietu par kuģubūves pasūtījumu, ko vēlāk atteica. Kolēģi, pieprasījums no poļu puses ir 30 miljoni ASV dolāru. Es gribētu uzsvērt to, ka 30 miljoni dolāru - tā ir liela nauda. Nagļa kungs mūs ir mierinājis, ka tik daudz nebūs jāmaksā, un, ja maksāsim, tad maksāsim aptuveni 4,5 miljonus. Var arī būt, ka tā. Var būt, ka šī summa būs daudz mazāka, bet arī četrarpus miljoni ir tā vērti, lai šo problēmu nopietni analizētu un runātu šeit no Saeimas tribīnes. Un ne tikai opozīcijas pārstāvji. Un lai darītu to visu steidzami, lai šo lietu labotu un aizstāvētu Latvijas valsts intereses. Lai nebūtu tā, kā ir ar šiem 3 miljoniem par citu - jau ne “Latvijas kuģniecības” sazāģētu kuģi. Es gribētu arī atgādināt, ka visa šī situācija, kuru no ziņu aģentūrām ir analizējusi arī Valsts prezidente... Vaira Vīķe-Freiberga ir atzinusi šo situāciju par vieglprātīgu un ir teikusi, ka politiķi un valsts amatpersonas rīkojas bezatbildīgi un vieglprātīgi. Tā ir realitāte, patīk mums tā vai nepatīk.

Es gribētu pateikt vēl to, ka, analizējot “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gaitu, mēs varam redzēt visai savdabīgu situāciju, ka Ministru kabineta nosacījumus par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju Ministru prezidenta Andra Bērziņa vietā paraksta ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Es šeit nesaskatu neko nelikumīgu, bet es runāju par būtību.

Nākamais. Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumus, kuriem jāatbilst šiem Ministru kabineta nosacījumiem, Privatizācijas aģentūras padomes sēdē kā padomes priekšsēdētājs atkal apstiprina ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Tātad mēs redzam, ka Ministru kabinets tātad attiecīgi ir arī Privatizācijas aģentūra. Tālāk visa šā procesa likumību un publiskumu, iespējamo publiskumu kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā atkal uzrauga mūsu kolēģis Aigars Kalvītis. Nu ko es varu teikt? Kalvīša kungs visu var darīt, un es tikai nesaprotu, kāpēc uz viņa pleciem visu nogrūž. Es to īstenībā uzskatu par neattaisnojamu Ministru kabineta šādu rīcību.

Otrs, ko es gribēju pateikt. Uz Saeimas deputātu pieprasījumu, uz vēstuli Ministru prezidentam par to, kā ir rīkojies Kalvīša kungs kā valsts pilnvarnieks Privatizācijas aģentūrā, kā ekonomikas ministrs, kā Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs, vai tur ir bijuši pārkāpumi vai ne, atkal ir spiests atbildēt Aigars Kalvītis. Kolēģi! Varbūt aizstāsim Ministru kabinetu ar Aigaru Kalvīti? Varbūt ar Aigaru Kalvīti pietiek? Nevajag mums tik dārgu Ministru kabinetu! Es šeit neņirgājos ne par Ministru kabinetu, ne par Kalvīša kungu, bet es gribu uzsvērt to, ka Ministru kabinetā vismaz darba organizācija ir zem katras kritikas un neatbilst nekādiem demokrātiskiem principiem, jo Baldzēna kungs nevar darīt darbu, pats sevi pārbaudīt, pats par savu pārbaudi dot atzinumu un tamlīdzīgi rīkoties. Kolēģi, tāda ir reālā situācija!

Es gribētu uzsvērt to, ka mēs tagad vairāk pievēršamies šai juridiskajai pusei, kura, kā es saprotu, jums, godājamie kolēģi, ir ne mazāk svarīga, kā politiskā vai tautsaimnieciskā puse. Es gribētu uzsvērt vienu - to, ka šeit ir bijuši daudzi likumpārkāpumi. Nosauksim kaut vienu - ļoti nopietnu. Likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 23.panta pirmajā punktā ir noteikts, ka privatizācijas noteikumos ir jābūt skaidri definētai objekta nosacītajai cenai, taču, kā mēs to redzam pēc Privatizācijas aģentūras izstrādātajiem noteikumiem, šis moments nav noteikts, un mēs varam teikt, ko gribam. Jautājums ir tikai viens: “Vai mēs gribam ievērot likumus, ko mēs šeit, Saeimā, pieņemam?” Ko mēs darām? Mēs uzskatām, ka Ministru kabinetā un Latvijas Privatizācijas aģentūrā var neievērot Latvijas Republikas likumus.

Es domāju, ka tas nav nopietni. Es gribētu uzsvērt, kolēģi, vēl vienu lietu. Kādi tad ir likuma pārkāpumi? Es tos uzskaitīšu un pēc tam attiecīgi pievērsīšos atsevišķiem svarīgākajiem pārkāpumiem, jo, ja mēs tos visus šeit analizēsim un par visiem diskutēsim, tad jau, protams, mēs šodien nebeigsim šo sēdi agrāk par pusnakti. Tātad Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumos ir pārkāpts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4., 5., 6., 18., 20., 22., 23. un 53.pants. Tas ir viens.

Otrs. Ir pārkāpts likuma “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību” 2., 3. un 4.pants. Tālāk. Ir pārkāpts arī likuma “Par valsts akciju sabiedrībām” 7.pants, pārkāpts Informācijas atklātuma likuma 1.pants. Ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr.110 jeb Privatizācijas aģentūras statūtu 78., 79., 93. un 163.punkts. Ir pārkāpta Ministru kabineta “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nosacījumu kuģniecības politikas koncepcija un, protams, Latvijas tautsaimniecības intereses.

Un tagad, protams, kolēģi, es runāšu mazliet konkrētāk, lai nekļūtu deklaratīvs. Tāpat kā visā iepriekšējā runā, arī tagad mēs runājām tieši par konkrētām lietām, jo patiesība, kā jūs zināt, ir konkrēta. Tā nav ne abstrakta, ne ideāla. Es gribētu uzsvērt to, kas jau ir izdarīts šo Privatizācijas aģentūras noteikumu pieņemšanas pašā procedūrā, - uzsvērt to, ka, iepazīstoties arī ar ekonomikas ministra atbildi uz mūsu deputātu pieprasījumu, mēs varam pārliecināties, ka arī šajā atbildē ir atzīts, ka nav bijis šā ekspertu padomes atzinuma, bet ir bijis atsevišķu ekspertu viedoklis vai vērtējums, sauciet to, kā gribat. Un to, ka tas ir nepieciešams, nosaka Privatizācijas aģentūras statūtu, Ministru kabineta noteikumu 110. ... 93.punkts. Kolēģi, tas ir viens ļoti nopietns moments, un es atgādināšu jums, ka privatizācija bez ekspertu padomes atzinuma jau reiz mums ir notikusi. Tā bija šī bēdīgi slavenā “Lattelekom” lieta, sakarā ar kuru tagad Ministru kabinets ir spiests tiesāties un arī lielā mērā cīnīties, lai atgūtu kaut daļu no zaudētā. Tāda ir situācija! Un es gribētu uzsvērt vēl to, ka arī šobrīd mums būtu bijis vajadzīgs ekspertu padoms vai viedoklis, kā to nosaka šie Ministru kabineta noteikumi. Jā, Šadinova kungs saka: “Lūk, nolikumā ir citādāka kārtība!” Jā, tā mēs arī varam pēc šā nolikuma rīkoties, taču jūs saprotiet, ka Ministru kabineta noteikumi nevar atsvērt ekspertu padomes nolikuma prasības, tās var papildināt, bet nevar atspēkot. Ja ir ekspertu padome, tad ir ekspertu padome, un tai ir jādod atzinums, nevis tas jādara atsevišķiem ekspertiem. Un, ja jau reiz šis nolikums ir nelikumīgs, tad ir arī vēl citas nelikumības, kā to varam automātiski secināt. Tāda ir situācija, kolēģi!

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ja mēs uzmanīgi skatāmies, kas sasauca Privatizācijas aģentūras padomes sēdi. Kaut arī tas ir procedūras jautājums, es tomēr gribētu uzsvērt, ka tas ir pietiekami nozīmīgs jautājums, un nozīmīgs tas ir tieši tāpēc, ka šī sēde tiek sasaukta ar milzīgu steigu. Tas ir būtiski!

Tātad Latvijas Privatizācijas padomes sēdi sasauca šīs Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, nevis padomes priekšsēdētājs, un informācija, kas dota Ministru kabinetā, ka vajadzētu sasaukt sēdi līdz 23.datumam vai līdz kādam citam, tā ir cita informācija, tā nav sēdes sasaukšana. Kā mēs zinām, arī Ministru kabinetā nesēž Privatizācijas aģentūras padomes locekļi, valdes locekļi un tamlīdzīgi. Tas ir viens, ko es gribēju uzreiz uzsvērt. Tātad arī ar šo ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu nr.110. 78. un 79.punkts.

Kolēģi, varbūt vēl par kaut ko citu un ne tikai par šo procedūru, kuru visnotaļ ir svarīgi ievērot un vajag to darīt. Es gribētu pateikt arī par saturu ko vairāk - tātad par Privatizācijas aģentūras noteikumu 9.13.punktu. Arī par to mums ir bijusi diskusija un ļoti nopietna diskusija, pie tam arī publiska, bet es gribētu uzsvērt to, kāda ir mūsu nostāja. Tātad šis punkts nosaka tā: “Sabiedrības akcionāri trīs gadus nav tiesīgi pieņemt lēmumus un slēgt darījumus vai uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar šiem noteikumiem, tātad ar Latvijas Privatizācijas aģentūras noteikumiem, un būtu neatbilstoši Ministru kabineta nosacījumiem.”

Kolēģi, neviens godprātīgs jurists šo punktu nevar iztulkot nekā citādi kā vien tā, ka Ministru kabineta nosacījumiem Privatizācijas aģentūras noteikumi ir ierobežojums maksimāli uz šiem trim gadiem. Trīs gadus sabiedrības akcionāri pēc šīs privatizācijas nav tiesīgi pieņemt lēmumus, slēgt darījumus un uzņemties saistības, kas būtu pretrunā ar Ministru kabineta nosacījumiem un Privatizācijas aģentūras noteikumiem. Tas ir viennozīmīgi! Tas, ka nākamajā rindkopā mēs redzam papildinājumu, ka šajā laikā, šo triju gadu laikā nebūs spēkā visas šīs lietas, kas tā būs kārtotas, ja būs pretrunā... Nu tas ir pats par sevi saprotams, tas papildina un neizslēdz manis iepriekš minētos noteikumus.

Un kas šeit ir svarīgi? Šeit, kolēģi, ir svarīgs sekojošais. Ir svarīgs tas, ka šajos trijos gados mēs esam ietvēruši arī to, ko Ministru kabinets savos Privatizācijas aģentūras nosacījumos nav paredzējis. Trīs gadu termiņš līdz ar šo juridiski saistošo lēmumu - ar Privatizācijas aģentūras noteikumiem attiecas arī uz tādām svarīgām lietām kā “Latvijas kuģniecības” darbības profila un flotes saglabāšana, līdzekļu investēšana, flotes atjaunošana, darba vietu saglabāšana, un tas ir pietiekami nopietni. Tas attiecas arī uz to, kur būs “Latvijas kuģniecības” vadība - vai tā būs Latvijā un vai zināmi nodokļi nāks uz valsts budžetu vai ne.

Kolēģi, tas nav sīkums! Es saprotu, ka var dažādi vērtēt, bet visas iespējas mēs esam devuši jau pirms tam Ministru kabinetam, Kalvīša kungam un Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu labot. Tāda ir būtība! Diemžēl mēs esam saņēmuši vienīgi noraidījumu - viss ir kārtībā un viss ir likumīgi! Es saprotu, ka šajā gadījumā ir zināma nu tāda kutelīga lieta, ka pavisam nesen vēl bija aizrādījums arī no opozīcijas puses tajā brīdī, kad Privatizācijas aģentūra, valsts pilnvarnieks ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis neatbilstoši likumam, neatbilstoši likumā paredzētajai procedūrai atbrīvoja Privatizācijas aģentūras valdes locekli Didzi Azandu. Bija šī lieta, Kalvīša kungs to televīzijā pats personīgi atzina un pēc tam bija spiests atkāpties, cik es noprotu, pēc kolēģu spiediena. Šajā gadījumā mēs tiešām gājām tikai deputātu pieprasījuma ceļu, mēs tālāk ne ar kādiem Kalvīša kunga demisijas pieprasījumiem netikām gājuši. Šoreiz ir pirmā reize, un man nekādi neizdodas saskaitīt tās četras reizes, kad sociāldemokrāti būtu gājuši klajā ar demisijas pieprasījumu. Nevajag jaukt deputātu pieprasījumu ar demisijas pieprasījumu! Tas arī ir viens aspekts. Un tāpēc es saprotu tā: ja reiz arī tika izteikts brīdinājums no Ministru prezidenta Andra Bērziņa puses Aigaram Kalvītim, ka tā nedrīkst būt, par šādiem publiskiem izteikumiem, tad arī, protams, tagad nav ne mazākās vēlēšanās atzīt šo lietu, ja arī kaut kur kaut kas nav paveicies tā, kā ir gribēts, jo Kalvīša kunga atbildība jau ir akceptēt to... viņš jau šos Privatizācijas aģentūras noteikumus pats personīgi neizstrādā, viņš tos pārrauga, izskata un atbild par to galīgo redakciju.

Kolēģi, tas ir skaidrs, un es gribētu uzsvērt, ka mēs nevaram runāt par to, ka šāds trīs gadu termiņš nesaistās ar Latvijas tautsaimniecības interesēm, ar “Latvijas kuģniecības” politikas koncepciju, ka nav svarīgi, kāda būs kuģniecības darbildzība, profils, vai tā, teiksim, nodarbosies ar kaut kādu vairumtirdzniecību, piemēram, ar pārtikas produktu, vai kaut ko citu; kā būs ar darbavietām, kā būs ar flotes saglabāšanu, kā būs ar to atbalsta politiku, ko “Latvijas kuģniecība” dod jūrniecības izglītības sistēmai. Tie ir nopietni jautājumi, uz kuriem jāatbild ir tagad, nevis pēc trim gadiem, kad mēs nonāksim šajā nepatīkamajā situācijā. Mums jau pietiek šo novilcināto lēmumu, šīs neizlēmības, kad nav izdarīts savlaicīgi tas, kas bija jāizdara. Man jau te nav jāuzskaita ne “Lattelekom” lieta, ne trīs miljonu lieta, tagad būs arī Gdaņskas un “Latvijas kuģniecības” lieta. Tā, lūk, kolēģi! Tāda ir situācija.

Es vēlreiz gribētu pateikt vienu. Mūsuprāt, ir pārkāpts Ministru kabineta privatizācijas nosacījumu 2.punkts, kas paredz, ka Rīgas Fondu biržā realizē tikai sabiedrības darbinieku un pensionāru rezervētās akcijas, nepārdotās akcijas no šīm akcijām un privatizācijas rezerves akcijas.

Kolēģi, nu Privatizācijas aģentūrai ir jārespektē Ministru kabineta griba; ja tā dod kādu ierosinājumu, kā uzlabot Ministru kabineta darbu jautājumos, kas neskar stratēģisko investoru, tad, protams, varētu izdarīt labojumus un nevienam nebūtu problēmas, bet ir tā, ka ir noteikts precīzi Ministru kabinetā, kādas akcijas var virzīt uz šo Rīgas Fondu biržu un kādas nedrīkst virzīt, un tur nav pateikts, ka tās drīkst virzīt. Un nevaram mēs tulkot sekojoši, ka to, ko Ministru kabinets ir atļāvis... ka mēs varam paši no sevis šo sarakstu papildināt, ar kādām mēs gribam akcijām. Tāda patvaļa nav pieļaujama!

Kolēģi, paredzot Privatizācijas aģentūras noteikumos Rīgas Fondu biržā pārdot arī nenopirktās un publiskajā piedāvājumā pārdodamās akcijas un pārvēršot tās - iespējams, pat neierobežotā daudzumā - līdz 15% kvotai par bāreņu akcijām, Privatizācijas aģentūra izņem šīs publiskā piedāvājuma akcijas no Ministru kabineta nosacījumos publiskajam piedāvājumam noteiktās realizācijas kārtības, pārdodot tās pašas Privatizācijas aģentūras nu jau valdes noteiktajā kārtībā.

Kolēģi, šeit nevar runāt par nebūtisku pārkāpumu. Šeit, kolēģi, neapšaubāmi, ir būtisks pārkāpums, un šeit bija vajadzīga Ministru kabineta rīcība, Ministru prezidenta rīcība, un ne jau velti mēs rakstījām šīs vēstules Ministru prezidentam, Valsts prezidentei, ekonomikas ministram. Ne jau velti mēs virzījām uz šo deputātu pieprasījumu, lai aicinātu un rosinātu labot tās kļūdas, kuras apzināti vai neapzināti ir gadījušās. Tas ir svarīgi!

Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka mums, sociāldemokrātiem, nav iebildumu, ja arī kaut kas no “Latvijas kuģniecības” privatizācijas gadījumā nonāktu bāreņu rokās, bet Ministru kabinets šajos Ministru kabineta noteikumos to nav paredzējis. Agrāk tāda kārtība bija, bet tas bija agrāk, tāpēc atsaukties uz to, ka agrāk tāda kārtība ir bijusi... ka Ministru kabineta nosacījumos tas nav noteikts, bet mēs varam paši labot Ministru kabineta gribu Privatizācijas aģentūrā, es tam kategoriski nepiekrītu! Kategoriski nepiekrītu! Tāda kārtība nedrīkst būt valstī!

Kolēģi! Es gribētu pateikt to, ka, balstoties uz šo manis minēto pārkāpumu, kas ir rupjš Ministru kabineta nosacījumu pārkāpums, ir iespēja, vismaz teorētiska, šos 30 miljonus publiskā piedāvājuma akciju izņemt no publiskā piedāvājuma realizācijas kārtības, nepiemērojot tām publiskā piedāvājuma pretendentu atlases noteikumus un realizējot pašas Privatizācijas aģentūras noteiktajā kārtībā caur Rīgas Fondu biržu.

Un es gribētu atgādināt, deputāti, ka Pieprasījumu komisijā Šadinova kungs pats atzina, ka teorētiski šāda iespēja pastāv, ka šajā jautājumā varētu notikt kaut kas tā, kā Ministru kabineta nosacījumos nav noteikts. Es domāju, kolēģi, ka tas ir atzinums, ko dzirdēja visi, kas bija atnākuši un kam bija jāatnāk uz Saeimas Pieprasījumu komisiju. Es saprotu, ka mēs varam teikt: “Tas atkal ir nebūtiski, tas atkal ir formāli, mums, teiksim, atkal ir jau kaut kāds Valdību veidojošo frakciju koalīcijas padomes lēmums, mēs skatīsimies pēc šā koalīcijas padomes lēmuma…” Tomēr, kolēģi, partiju vai starppartiju vienošanās nevar būt augstākas ne par Satversmi, ne par Latvijas Republikas likumiem, ne par Ministru kabineta noteikumiem.

Es šeit gribētu atgādināt arī vēl to, ka šajos privatizācijas noteikumos attiecībā uz šo jautājumu un uz šīm bāreņu akcijām tika noteikts arī interesants saskaņošanas veids. Ar ko gan mēs saskaņosim tad, kad Privatizācijas aģentūras valde risinās šo tā dēvēto bāreņu akciju jautājumu? Tātad saskaņos ar Privatizācijas aģentūru (“Latvijas ceļa” pārstāvniecība), ar Izglītības un zinātnes ministriju (Tautas partijas pārstāvniecība) un ar Labklājības ministriju (“Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvniecība). Es domāju, ka tas ir tāds diezgan interesants veidojums. Katrā ziņā visas trīs valdības partijas tur ir pārstāvētas. Bet kāpēc tur nav, piemēram, divi no “Tēvzemei un Brīvībai” un viens no Tautas partijas? Kāpēc nav, piemēram, trīs no “Tēvzemei un Brīvībai”? Nav tas tā. Tas rada zināmas bažas par to, vai tur tomēr nevarētu būt kaut kas nopietnāks, nekā no ārpuses mums visiem izliekas.

Kolēģi, es gribētu, lai mēs uzmanīgi paskatītos uz Privatizācijas aģentūras nākamo darbību. Viņi ir sākotnējos piedāvājumos iekļauto informāciju un BDO konsorcija komentārus pasludinājuši par konfidenciāliem. Tas ir absolūti aplami. Viņiem nav nekāda likumīga pamatojuma to darīt, tā ir pretlikumīga darbība.

Kāpēc? Būtība ir tāda, ka tiek uzsvērts, ka konfidenciālas ir šīs lietas - piedāvājums un komentāri no konsultantiem. Tie ir noformējami, kā viņi uzsver, saskaņā ar valsts noslēpumu aizsardzības noteikumiem. Uzsver, ka to jau nosaka likums par valsts noslēpumu. Informācija, kolēģi, ir valsts noslēpums tad, ja tā ir iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā. To nosaka likums par valsts noslēpumu. Taču Privatizācijas aģentūras uzrādītā informācija nav iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā.

Kolēģi, viņiem nav tiesību to darīt. Es saprotu, ka pašreiz daudzi smaida, daudziem liekas, ka tas viss ir nebūtiski. Taču ir jāievēro likumība. Te ir tiesiska valsts, un arī valdībai, arī Privatizācijas aģentūrai ir jāievēro tie “spēles noteikumi”, tie likumi, ko ir noteikusi Saeima.

Kolēģi! Daudzos normatīvos aktos ir uzsvērts tieši tas, ka informācijai ir jābūt pieejamai, atklāti pieejamai, ka Privatizācijas aģentūrai ir jānodrošina privatizācijas procesa un privatizācijas darbības atklātums un publiskums un ka informāciju var atzīt par konfidenciālu tikai tad, ja tas ir noteikts likumā, ne citādi. Tātad likuma par akciju sabiedrībām 7.pants, Privatizācijas likuma 6. un 20.pants ir ignorēts. Un arī Informācijas atklātības likuma 1.pants, Ministru kabineta noteikumos nr.110 ietvertais 163.punkts. Visi šie normatīvie akti ir pārkāpti.

Taču arī tad, ja šī informācija būtu ietverta Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā, vajadzēja noteikt atļaujas pie šā valsts noslēpuma piekļūt arī Jānim Naglim un arī BDO konsorcija konsultantam. Šīs atļaujas nav noteiktas, un arī Kalvīša kunga atbildē tas nav minēts. Un, ja arī ir noteiktas, tad varbūt pēdējā brīdī. Mums ir pilnīga pārliecība, ka Kalvīša kungs ir pietiekami kompetents, lai uz šiem jautājumiem atbildētu jau savā rakstiskajā atbildē.

Kolēģi! Es gribētu pateikt arī to, kā ir ar šo termiņu, kādas bija iespējas pretendentiem iepazīties ar privatizācijas noteikumiem un iesniegt nepieciešamos dokumentus. Privatizācijas aģentūra noteikumos ir iestrādājusi skaidru termiņu - 1 mēnesis, ieskaitot Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas. Šinī laikā jebkuram pretendentam bija jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti. Uzskaitīšu kaut vai galvenos: “A” klases bankas izziņa par finansu resursu pieejamību, auditēts gada pārskats, noteiktā kārtībā legalizēti, notariāli apliecināti statūti, reģistrācijas apliecība, Latvijā notariāli apliecināts statūtu tulkojums, dažādas notariāli apstiprinātas izziņas. Visiem dokumentiem bija jābūt to personu parakstītiem, kuras ir pilnvarotas to darīt. Ir ļoti grūti mēneša laikā iepazīties ar tik sarežģītas sabiedrības kā “Latvijas kuģniecība” finansiālo stāvokli, ar privatizācijas noteikumiem, nosacījumiem, pielikumiem, kuri ir 140 lappušu gari, pieņemt lēmumu par piedalīšanos privatizācijā, iesniegt visus noteikumos nosauktos dokumentus. Uzņēmējsabiedrībai, kura pieslēdzas šim procesam pēc paziņojuma par noteikumu izstrādāšanu un publicēšanu, tas ir praktiski gandrīz neiespējami.

Kolēģi! “Tēvzemei un Brīvībai” ir protestējusi pret šo punktu. Mēs redzam, ka valdības koalīcijas partnerim “Tēvzemei un Brīvībai” ir lielā mērā bijusi taisnība. Mēs to atzīstam. Un es gribētu šeit citēt Jāni Nagli, kas jau analizēja, kā tad ir veicies šiem pretendentiem. Viņš saka, ka no šiem sešiem pretendentiem lielākā daļa atbilst prasībām un ka atsevišķi pretendenti diemžēl nav spējuši iesniegt visu nepieciešamo informāciju, un ka ir bijuši pat tādi gadījumi, ka uz vienas lapiņas saņem no šā pretendenta… Tātad nevar tīri fiziski pagūt. Priekšrocības tiek dotas tiem pretendentiem, kuri ir bijuši jau iepriekšējos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas nesekmīgajos mēģinājumos. Un līdz ar to mēs reāli dodam priekšrocības konkrētiem privatizācijas pretendentiem. Citu tiesības iepazīties ar šo informāciju un sagatavoties tam procesam mēs ar šādu īsu termiņu apzināti sašaurinām. Tātad mēs sašaurinām arī pretendentu loku. Tas ir neapgāžami, un tas ir nepārprotami.

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka privatizācijas subjektu loka sašaurināšana ir nopietna lieta. Noteikumos paredz arī to, ka par pretendentu var būt tikai tāds privatizācijas subjekts, kura pamatdarbība ir vai nu kuģniecības nozare, vai naftas ieguves un pārstrādes nozare, vai transporta un noliktavu pakalpojumu nozare un kuram neto apgrozījuma rādītājs par pēdējo finansu gadu nav mazāks par 191 miljonu ASV dolāru.

Par privatizācijas subjektu saskaņā ar Privatizācijas likuma 4.pantu var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kuras pamatkapitālā privātais kapitāls nepārsniedz 25% (izņēmums, protams, ir Latvijas valsts vai pašvaldību uzņēmumi). Tātad mēs atkal redzam pārkāpumu - jau likuma 4.panta pārkāpumu. Mēs saprotam, ka nevaram teikt, ka tas ir nebūtiski, tas ir formāli, tas ir nenozīmīgi. Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka privatizācijas subjektu loks ir mākslīgi sašaurināts, pārkāpjot likumus un likumdošanas normas. Kolēģi, ir bijuši daudzi minējumi, kāpēc tā tas notiek. Tiek runāts par to, ka šodien jau ir skaidrs arī tas, kāds būs koalīcijas balsojums. Es nešaubos par šo balsojumu, bet es gribētu norādīt uz vienu lietu: likumi ir jāievēro! Likumi ir jārespektē! Ministru kabineta noteikumi ir jāievēro, tie ir jārespektē.

Mēs esam pieprasījuši ekonomikas ministra Aigara Kalvīša demisiju. Kolēģi, ja jūs ar šo balsojumu neatbalstīsiet mūsu iesniegto demisijas pieprasījumu, jūs tādējādi stādīsiet starppartiju vienošanos augstāk par tiesiskas valsts principiem, par Satversmi, arī par likumiem un, neapšaubāmi, arī par Ministru kabineta noteikumiem. Mums ir jāizšķiras. Es nedomāju, ka ir tā, ka trīs partijas ir vienojušās par Rīgas Domi, par “Latvijas kuģniecību”, par premjeru. Tā nav mana pārliecība! Taču jums ir jābūt, teiksim, tiktāl racionāliem, ka ir jāsaprot: kļūdas ir jālabo, kamēr tās var labot, nevis tajā brīdī, kad var vienīgi izgāzt ūdeni - un nevis uz grīdas, bet uz blakus stāvošās dāmas pusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies, cienījamo Kārli! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs šodien bijām liecinieki tam, ka Ekonomikas ministrija, ko vada Kalvīša kungs, un Ministru kabinets akceptēja ierosinājumu par izmaiņām vairākos likumos, kuri skars un turpmāk visnegatīvāk ietekmēs Latvijas iedzīvotājus. Nav pamata dusmoties uz Ekonomikas ministrijas darbiniekiem un viņu veiktajiem darbiem. Ko norāda vadošo partiju ģenerālā līnija - to viņi arī izpilda. Ekonomikas ministrija ar tai padoto Privatizācijas aģentūru paveica Latvijas Republikā to, ko nevarēja veikt kari un ko nevarēja veikt gadu simtos svešo pātagu sitieni. Cik daudz Latvijas Republikas iedzīvotāju īpašumu, Latvijas valsts īpašumu aizgāja neziņā? Ļoti, ļoti daudz! Vai Ekonomikas ministrija desmit gadu laikā ir izstrādājusi valsts attīstības plānu un to īstenojusi, rūpniecības attīstības plānu, citus plānus? To, kā nav bijis, tā arī nebūs.

Bezdarbs. Vai tas nav šīs ministrijas “rūpju bērns”? Ir, bet aizmirsts.

Valdība sūdzas ar asarām acīs, ka nav pietiekami līdzekļu budžetā. Pie tādas saimniekošanas to nebija un arī nebūs pietiekami. Tā ir vislielākā vaina Ekonomikas ministrijai un ministram. Ekonomika - tā māksla vadīt tautsaimniecību. Kā Latvijas Republikas tautsaimniecību vada ekonomikas ministrs, lai gan viņa rīcībā ir visi šie iedarbības rokturi? Slikti! Privatizācijas aģentūrā tā darbojas, pie tam darbojas nekontrolēti. Un galvenie “sanitāri” no Privatizācijas aģentūras likvidēja 200 valsts uzņēmumus - likvidēja Rīgas vagonu rūpnīcu, VEF, Radio rūpnīcas, RAF, Slokas papīra kombinātu, Rīgas stikla rūpnīcu un citus uzņēmumus. Tālāk valdību sastādošās pozīcijas partijas atteicās no rūpniecības un rūpniecības attīstības Latvijā. Tas bija pilnīgs neprāts! Augstā rangā tika pacelta zagšana. Jau 1995.gadā tika konstatēti valsts uzņēmumu neizdevīgi noslēgti līgumi un speciāli valsts mantas neefektīva izmantošana, vēl citas lielas un mazas blēdības un muļķības. Valsts kontrole 1997.gadā pārkāpumus neatrada tikai Valsts prezidenta Kancelejā, Valsts kasē, Mūzikas akadēmijā. Vai tas nav brīnums! Grāba, vilka, veda, slēpa visu, ko vien varēja! Tas taču bija Latvijas Republikas īpašums! Naudas vagoni, zvejas flote, “Latvijas kuģniecības” kuģi, upju flote... Darba ierēdņiem bija ļoti daudz, ļoti centīgi palīdzēja ārzemju partneri. Līgumi, pseidobankas, ofšora firmas, kompānijas, naudas savācēji... Kas tik nenotika mūsu mazajā zemītē! Tomēr tas arī turpinās. Tie nebija kādi ārzemju algotņi, tie bija augsta ranga darbinieki: pārvaldnieki, prezidenti, direktori un likvidatori. Tā bija vadītāju morālā krišana un Latvijas vēstures melnās lappuses.

Valsts monopolu alkoholam no pirmās Latvijas brīvvalsts nepārņēmām, toties pārrakstījām likumus advokātu gaumē. Rezultātus mēs redzam! Kontrabanda sasniedz 30% - 35% apmēru no budžeta. Kaut kropļotu, bet tomēr Latvijas Republikas likumu ignorēšana un pilnīga ignorēšana.

1996.gadā Valsts kontrole veica 25 revīzijas un 5 lietas nodeva Ģenerālprokuratūrā. 1997.gadā - 38 revīzijas, 11 lietas nodotas prokuratūrā. Tās arī tagad, putekļiem klātas, paliek Kultūras ministrijas arhīvos. Kur palika Rīgas zvejniecība 2 miljonu vērtībā, kā to bija novērtējušas mūsu slavenās vērtēšanas firmas? Pārdeva par 1 latu. Tātad 2 miljoni nezin kāpēc tika pielīdzināti 1 latam? Vispār bija liela mode dāvināt valsts īpašumus par 1 latu.

“Latvijas gāze”. Citas valstis, vai nu lielas, vai mazas, vienmēr grib to paturēt savā īpašumā. Latvija to pārdeva!

“Latvijas nafta”. Pasaulē valstis vienmēr cenšas paturēt naftas uzņēmumus savās rokās un savā pārraudzībā. Latvijai to nevajadzēja!

Daugavpils uzņēmums “Dauteks”. Jā, Nagļa kungs atrada privatizētāju no Austrumāzijas. Rezultātā 5000 cilvēku palika bez darba. Uzņēmums, kas aizņēma vairāk nekā 50 hektārus, tika apgrūtināts ar 12 miljonu dolāru parādu, un to pēc tam pārdeva frančiem. Vai pēdējais pircējs nenolikvidēs konkurentu? Nu lai arī kā, mēs to redzēsim. Un kāpēc šis uzņēmums nebija pārdots “Stalkeram” - Latvijas Republikas uzņēmumam, kura prezidentu arī gribēja nošaut.

Ķemeri. Nu tā ir vismuļķīgākā privatizācija, kur atkal atrada ārzemnieku, nezināmu cilvēku, kurš Latvijas Republikā palika miljonārs. Rezultātā šī vēsturiskā celtne, kuru uzcēla pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, tagad tiek iznīcināta. Arī 12 minerālūdens urbumus pārdeva par 30 tūkstošiem latu, lai gan viens urbums maksā apmēram 85-90 tūkstošus latu.

Kas notika ar uzņēmumu “Vulkāns” Kuldīgā? Nodedzināja! Bet ko nozīmē kāda Privatizācijas aģentūras darbinieka izteiciens “Vulkāna” vinnējušajam privatizētājam: “Tagad tu esi apmierināts?” Tātad redziet, kā strādāja šī Ekonomikas ministrijai padotā organizācija!

Izdarības ar slavenajiem sertifikātiem. Kur ir 28 lati par vienu sertifikātu Latvijas iedzīvotājiem? To viņiem nav! Latvijas iedzīvotāji tika apmuļķoti ar īpašu cinismu. Pa kluso 160 uzņēmumi tika ar vislielāko priekšnieku ziņu privatizēti par sertifikātiem 2 gadu laikā. Latvijas budžetā bija iegriezts robs 7,1 miljona latu apmērā. Tie nenonāca mūsu budžetā. Vēl turpinājās tas uzvaras gājiens, kurā 49 uzņēmumi arī tika privatizēti, un atkal kārtējais mīnuss valsts budžetā - 571 tūkstotis latu.

Sakramentālākā kļūda mūsu Ekonomikas ministrijai un ministram ir investīciju izmantošana. Varētu izlasīt 10 gadu laikā pāri par tūkstoti visdažādāko rakstu par investīcijām, ka mēs atvērām ceļu Latvijas Republikas zemes izpārdošanai, uzņēmumu izpārdošanai, devām 40% nodokļu atlaides ārzemniekiem, arī dažādus citus labumus un priekšrokas, kādas mēs neradām Latvijas Republikas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, tādu priekšroku vispār nav Latvijas zemniekiem.

Investīcijas, paskatieties! To, kā viss noritēja. 1995.gads - 94 miljoni, 1997. - 303, 1998. - 203 un 1999. - 202 miljoni - Rīgai, Liepājai, Ventspilij... Latgali kā vienmēr pievīla, un Latgale saņēma trīs pirkstu kombināciju. Bet pie šiem rādītājiem ir vēl viens ļoti interesants salīdzinājums. Ekonomika krītas, rūpniecība iznīkst un zemkopība izput. Un piemērs - investīcijas uz vienu cilvēku 1991.-1996.gadā Lietuvā - 65 dolāri, Latvijā - 269. IKP uz vienu iedzīvotāju tajā pašā laikā (dolāros) Lietuvā - 2120, Latvijā - 2017. Un tagad lai to vērtē vēsturnieki. Jocīgi, bet prātā ministri nav pieņēmušies.

Un kur tad paliek šīs slavenās un ļoti gaidītās investīcijas? Tās iegulst tranzītā, benzīntankos, lielveikalos, tirdzniecībā, viesnīcās, bankās, telekomunikācijās. Un tagad - Latvijas mežos.

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Tā naudiņa no Latvijas Republikas aizplūst projām citu valstu labklājībai. Latvijas Republikas iekšējais tirgus ir izkropļots, un tas nav aizsargāts. Imports gandrīz divas reizes pārsniedz eksportu. Ražošana neattīstās. Lai kaut kā glābtos, ņemam kredītus. Tagad mūsu parāds ir 600 miljonu. Un cik ir ieplānojusi valdība un slavenā Ekonomikas ministrija? Tad līdz gada beigām palielināsies vēl par 120 miljoniem. Tas ir Dienvidamerikas valstu ceļš. Galvenais eksports 1999.gadā bija kokmateriāli - 37% no visa apjoma. Vēl pa dullo mēs turpinām pārdot apaļkokus un baļķus. Ja analizējam mūsu ražojošos uzņēmumus, tad redzam, ka ārzemnieki tos nemīl. Viņiem nepatīk Latvijā attīstīt ražošanu. Jūs paskatieties, kas notika ar Bolderājas koksnes kombinātu, “Laumu”, “Latvijas metalurgu”!

Un tagad mēs skatāmies, ko tad ir veikusi Ekonomikas ministrija un ko viņa veic tādā jautājumā kā Latvijas Republikas pašapgāde. Tagad priekš sevis tikai lauksaimniecības produkcijas ražotāji vien mums piegādā no 35-40% savas produkcijas. Tātad mums ir ļoti liela attīstība lauksaimniecībai. Tāpēc ir jāattīsta Latvijas Republikas pašapgāde ne tikai ar lauksaimniecības saražoto produkciju, bet arī ar citu produkciju. Diemžēl tas netiek darīts un mēs to neredzam.

Desmit gadu laikā netika nekas darīts, lai aprēķinātu ierēdņu algas. Šī problēma nerisinās, pie tam nerisinās apzināti. Tiek radītas jaunas institūcijas, aģentūras, fondi un ministrijas. Un ļoti interesants ir tā saucamais “draugu kapitāls”. Ja mēs paskatāmies, no kurienes nāk investīcijas, tad redzam, ka tā ir Panama, Īrija, Dānija, Libērija, tagad - arī Islande. Ļoti interesanti, bet, ja paanalizējam, vai tā nav Latvijas atgriezeniski investētā nauda? Tā aizgāja, un nu tā atgriežas atpakaļ. Protams, to nepateiks, bet gadu gaitā to tik un tā konstatēs. Vismaz vēsturnieki.

Jūs tagad redzat to “spoku kuģa” lietu, kas notiek, bet vai tad arī tur nav redzama mūsu ierēdņu darbība un viņu negatīvā attieksme pret šīs problēmas risināšanu? Diemžēl nekas netika risināts. Latvijas intereses ļoti daudziem ierēdņiem, arī Latvijas ministriem, ir otrajā vietā. Diemžēl. Tāpat kā...

Sēdes vadītājs. Diemžēl laiks!

L.Bojārs. Un tāpēc es ierosinu ekonomikas ministram ar vieglu sirdi atteikties no šā moku pilnā amata. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas sēžu telpās.

Sēdes vadītājs. ...Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 35 gadu jubilejā deputātu Oļegu Deņisovu. (Aplausi.)

Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Andrejs Panteļējevs, Ērika Zommere, Jevgenija Stalidzāne un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates.

Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Eiropas eksperti 1994.-1995.gadā veica Latvijā pētījumus par jautājumiem, kuri saistīti ar iespējamo Latvijas ekonomikas atdzīvināšanu. Galarezultāts bija tas, ka tika izstrādātas divpadsmit rekomendācijas par to, kas ir jādara, lai ekonomisko situāciju mūsu valstī uzlabotu. Viena no pirmajām rekomendācijām bija ļoti elementāra: ja valsts uzņēmums strādā slikti, ir jānomaina šā uzņēmuma vadītājs. Tālāk sekoja: ja valsts uzņēmums turpina strādāt slikti, ir jāmaina šā uzņēmuma menedžments. Un divpadsmitais, pats pēdējais, punkts bija šāds: ja valsts uzņēmums, pastāvot visiem iepriekš izdarītajiem secinājumiem, turpina strādāt slikti, tas ir jāprivatizē. Nav jābrīnās, ka “Latvijas kuģniecību” mēģina privatizēt jau pietiekami sen - pirmsākumi ir jāmeklē vēl 1994.gadā. Viens no veidiem, kurš mūsu valstī tiek aktīvi proponēts, lai veiksmīgi varētu privatizēt vienu vai otru valsts uzņēmumu, ir novest šo uzņēmumu - mākslīgi novest! - līdz bankrotam. Es domāju, ka mums ir diezgan laba pieredze lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu privatizācijā. Redzam, kā tie, tā teikt, par sviestmaizi tika iegādāti un kā tie šodien tiek par lielu naudu pārdoti.

Par to, kas skar “Latvijas kuģniecību”, es negribētu daudz diskutēt, vienkārši gribētu atgādināt vienu lietu. “Latvijas kuģniecība” tonnāžas ziņā ieņem trešo vietu pasaulē. Nez kāpēc mēs esam izdomājuši, ka peļņu nesošs uzņēmums ir jāprivatizē. Attiecībā uz privatizācijas pirmsākumiem man ir vairāki jautājumi, uz kuriem es neesmu gada laikā saņēmis atbildes. 1995.gadā tika ierosinātas vairākas krimināllietas, kopumā 35, par dažādām afērām banku sektorā, to skaitā par dažādām afērām Depozītu bankā un Centra bankā, kur toreiz aktīvu lomu spēlēja tādi “uzņēmēji” (pēdiņās) kā Bendika kungs, kurš vēlāk bija Šķēles kunga padomnieks, un arī Muzikanta kungs. Tajā laikā, starp citu, Andris Šķēle bija viens no tiem cilvēkiem, kuri noteica “Latvijas kuģniecības” politiku. Bija dīvaini tas, ka 1994.gada... 1995.gada sākumā “Latvijas kuģniecība” pārskaitīja 5 miljonus ASV dolāru uz Depozītu banku it kā ar svētu mērķi - lai šo banku glābtu. Diemžēl man vēl līdz pat šai dienai nav zināms, vai “Latvijas kuģniecībai” ir izdevies atgūt šos 5 miljonus ASV dolāru. Izmeklēšana attiecībā uz dažādām nelikumībām, kuras ir saistītas ar “Latvijas kuģniecību”, Iekšlietu ministrijā tika iesākta 1994., 1995.gadā. Aizgāja pat tik tālu, ka sāka nopratināt arī Pēteri Avotiņu, toreizējo “Latvijas kuģniecības” prezidentu. Vienā no pratināšanas reizēm viņš tā bija nokaitinājis prokuroru, ka, aizcērtot durvis, prokurors nejauši Avotiņam salauza pirkstu. Diemžēl arī šodien nav zināmi izmeklēšanas rezultāti. Nav zināms, kur ir palikusi šī krimināllieta. Un atkal būtu jautājumi Ģenerālprokuratūrai. Ir jautājums - kur ir Pēteris Avotiņš un vai slēptā veidā, caur dažādām ofšora firmām, arī viņš nepiedalās “Latvijas kuģniecības” privatizācijā? Tad īstenotos tā tēze, ka no sākuma valsts uzņēmums ir jānoved līdz bankrotam un tad par sviestmaizi tas jāprivatizē. Man būtu interesanti uzzināt arī tā bijušā Ministru prezidenta uzvārdu, kurš ar Pēteri Avotiņu ir ticies kādā pirtiņā un runājis par iespējamo naudas summu - 5 miljonu ASV dolāru apmērā -, kura pienāktos, lai varētu veiksmīgi, uz izdevīgiem noteikumiem, privatizēt “Latvijas kuģniecību”. Ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Šodien mēs varam daudz ko pārmest Kalvīša kungam, jo viņš šobrīd ir ekonomikas ministrs. Šobrīd Kalvīša kungs kopīgi ar Šķēles kungu paziņo, ka valsts uzņēmumos jāatsakās no tā saucamajiem politiskajiem komisāriem - no padomes locekļiem, valsts pilnvarniekiem un tamlīdzīgiem. Varētu jau tam absolūti piekrist, tikai ir viens jautājums: kāpēc tad Šķēles kungs, kad bija Ministru prezidents, 1996.gadā neatbalstīja manu un deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu? Mūsu priekšlikumu būtība bija vienkārša - jau 1996.gadā atteikties no valsts pilnvarniekiem un padomēm. Valsts būtu ietaupījusi pietiekami lielus budžeta līdzekļus. Taču acīmredzot ir tā: kāds ir skolotājs, tādi ir arī skolnieki. Iemesli jau būtu jāmeklē partijas vadībā un tajā darbības stilā, kurš pašreiz piemīt mūsu valdībai. Es gribētu atgādināt, ka pagājušā gada beigās valdība nesekmīgi - paldies Dievam! - mēģināja dabūt cauri parlamentam Eiropas Savienības Pretkorupcijas konvenciju, no kuras mēģināja izņemt ārā sekojošas sadaļas: ietekmes pārdošana, kukuļdošana, kukuļņemšana privātajā sektorā, kukuļdošana nacionālo valstu amatpersonām, kukuļdošana citu valstu, starptautisko asambleju delegācijām, kā arī starptautisko tiesu tiesnešiem. Iespējams, ka tā bija tehniska kļūda, bet man īstas ticības tam nav.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Tikai taisnību, vairāk neko. Zemniekiem es jau atvainojos.

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lietas būtību sakarā ar kuģniecību jau mani kolēģi šeit izklāstīja, bet, ja mēs runājam drusku plašāk par šo jautājumu, es gribētu paraksturot mūsu cienījamo ekonomikas ministru no ministrijas funkciju viedokļa. Deputāti saskaņā ar Satversmi, ar Saeimas kārtības rulli ir tiesīgi laiku pa laikam uzdot ministriem jautājumus. Formāli atbildēšana ir notikusi, bet atbildes mēs tā arī neesam saņēmuši. Drusku paraksturošu.

Sakarā ar uzņēmuma “Liepājas metalurgs” problēmām tika uzdots ekonomikas ministram jautājums: ko dara Ekonomikas ministrija, lai palīdzētu Latvijai, lai palīdzētu “Liepājas metalurgam”, lai Latvijas uzņēmums varētu strādāt ārzemju tirgū? Saņēmām no ekonomikas ministra atbildi - Latvijai neesot tiesību... Es neprasīju, kas Latvijai ir vai nav, es prasīju, ko dara Ekonomikas ministrija. Izrādās - neko, jo neesot tiesību. Tātad - formāla atbilde, kas ir atbildēšana, nevis atbilde.

Tika uzdots ekonomikas ministram jautājums par valdības lomu investīciju piesaistē, jautājums bija par BMW koncerna rīkoto konkursu, kurā bija ļoti nopietnas iespējas - ļoti nopietnas iespējas! - piesaistīt šīs investīcijas Latvijai. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Nekādu iespēju!”) Nu, Kiršteinam labāk zināms... Ja nevajag, tad nebūs šo iespēju. Ministrijai tika uzdots jautājums: ko ministrija dara nodokļu likumdošanas laukā, tātad valsts politikā, lai šīs iespējas palielinātu un nodrošinātu? No ministrijas atnāca atbilde, kurā tika sīki uzskaitīts viss, ko cienījamie klerki ir izdarījuši esošās likumdošanas ietvaros. Par to, kas būtu ministrijai jādara, lai attīstītu nodokļu likumdošanu, nebija nevienas zilbes. Acīmredzot ministrija nedara šo darbu. Jau saistībā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.304 bija uzdots Ekonomikas ministrijai jautājums: kādas ir Ekonomikas ministrijas funkcijas? Ministru kabineta noteikumi nr.304 paredz, ka Ekonomikas ministrijas galvenā funkcija ir privatizācijas politikas izstrāde un tās īstenošanas metodoloģiskā vadība. Saņēmām atbildi, ka ministrija arī par šo funkciju neatbild, par to atbildot Ministru kabinets. Tātad būtībā ar to tiek atzīts, ka Latvijas Ekonomikas ministrija savu darbu nu nekādi nesaista ar Latvijas privatizācijas politiku. Vai kāds šeit, zālē, sēdošais vai kāds no radioklausītājiem pašlaik varētu teikt, ka Latvijā ir veiksmīga privatizācija? Es to apšaubītu.

Tika uzdots ekonomikas ministram jautājums par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizētajos valsts uzņēmumos. Šis jautājums tika uzdots 31.janvārī. Atbilde, ko saņēmām, bija tikai informācija, ka 13.februāra sēdē Ministru kabinets šo jautājumu izskatīs. Vai nu mums ir ļoti slinks ekonomikas ministrs ar visiem saviem klerkiem, vai arī Ministru kabineta sēde vēl nav beigusies kopš 13.februāra.

Tika uzdots jautājums par ekonomikas ministra palīga Karnīša atrašanos faktiskā interešu konflikta situācijā. Ņemot vērā to, ka likumu par korupcijas novēršanu ir izstrādājis viens no Tautas partijas atzītajiem juristiem, man bija pārsteigums saņemt ekonomikas ministra atbildi, ka, likuma izpratnē, viņa palīgs nav amatpersona. Tātad atkal runa ir nevis par to, kā ekonomikas ministrs centīsies palīdzēt Latvijas ekonomikas attīstībai, bet tikai par to, ka mēs likumu formāli ievērojam vai neievērojam.

Es atgādināšu kaut vai to, ka jau vienā līdzīgā gadījumā ekonomikas ministrs mierīgi presei pateica: “Lietas labā es šo likumu neievēroju.” Lietas labā! Skaisti skan. Būtībā tas nozīmē to, ka ministri sacenšas ar deputātiem. Starpība ir tikai tāda, ka deputāti savu vēlētāju interesēs vēlas saņemt atbildi pēc būtības, lai vismaz varētu plānot! Ja ne šogad, ja ne šīs Saeimas laikā, tad varbūt nākamās Saeimas laikā būs kaut kāda Latvijas attīstības plānošana. Mēs gribam vienkārši zināt, kad Ekonomikas ministrija sāks strādāt valstij, ne tās iztirgošanai ūtrupē. Bet ministrs vairāk vai mazāk eleganti cenšas pierādīt, ka ministrijai nav jāstrādā un, galvenais, nekādā gadījumā nav jāatbild par darba rezultātiem.

Ņemot vērā ekonomikas ministra attieksmi pret likumiem - tos var pildīt, var pildīt daļēji, var neņemt vērā -, jāsecina, ka tā ir ļoti normāla loģika. Ļoti normāla loģika, ja ekonomikas ministrs vada kādu noziedzīgu struktūru korumpētā valstī. Bet agrāk it kā nebija pieņemts par to sludināt presē.

Mēs bijām iesnieguši deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram. Tas būtībā bija pieprasījums dot atbildi, kāpēc tiek pārkāpti Latvijas likumi, Ministru kabineta noteikumi, Latvijas Privatizācijas aģentūras statūti, Ministru kabineta apstiprinātie privatizācijas nosacījumi. Kāpēc tas viss tiek pārkāpts? Būtībā, ja nebūtu šo pārkāpumu, varētu runāt par “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, bet ar šādiem normatīvo aktu pārkāpumiem mēs esam “Latvijas kuģniecību” noveduši pie likvidācijas. Jo tie nosacījumi, ka trīs gadus kādam kaut kas būs jādara tā, kā nosaka ministrija, tikai atvieglo “Latvijas kuģniecības” likvidācijas procesu. Diemžēl mēs nesaņēmām pat atbildi. Mēs saņēmām balsojumu - noraidīt pieprasījumu. Vai tiešām šeit, zālē, sēdošie nesaprot, ka runa ir par ļoti sāpīgu lietu? Runa ir par to, ka Latvija brīvprātīgi pamet iekaroto pasaules tirgus “nišu” un ka tādēļ bezdarbs apdraud apmēram 5000 jūrniekus. Par jūrniekiem, godīgi sakot, var arī daudz neuztraukties. Viņi darbu atradīs uz citiem kuģiem, tādiem, kas peld zem citu valstu karogiem un kas nesīs peļņu citu valstu budžetā. Bet ko mēs darīsim ar valstī esošo krasta infrastruktūru, kurā strādā 20-30 tūkstoši cilvēku? Daļa no tiem šodien pat nenojauš, ka viņu darbs daļēji ir saistīts ar kuģniecības veiksmīgu darbu. Būtībā tie arī ir potenciālie bezdarbnieki.

Es saprotu, ka, pēc ekonomikas ministra loģikas, arī par to ekonomikas ministrs neatbild. Tādā gadījumā varbūt padomāsim, cienījamie kolēģi! Ja jau tā ministrija ir tik laba, ka viņa ne par ko neatbild un viņas darba rezultāti nu ne pārāk pozitīvi izpaužas valsts attīstības labā, varbūt vērsim šo ministriju ciet? Tad varbūt gan pasaulei, gan Latvijas tautai būs skaidrs, ka labējā valdība nemaz netaisās plānot Latvijas nākotni. Kad pašreizējā ekonomikas ministra partijas biedrs bija Ministru prezidents, Latvijā modē bija runāt par nākotnes vīzijām. Tas nebija tik sen - pirms pāris gadiem. Es uzskatu, ka no ministriem varētu gaidīt drusku vairāk. Atklāti runājot, pasakas jau nu labāk stāsta vecmāmiņas saviem mazdēliem, liekot viņus gulēt. Uz kādu guļu mūsu ministri, to skaitā arī ekonomikas ministrs, gatavo Latvijas valsti un tautu? Uz nāves guļu, vai? Manā skatījumā, varētu būt drusku raitāks šis darbs.

Nesen notika Latvijas juristu kongress. Juristi nezin kāpēc vēl ir pārliecināti, ka mums, arī Saeimā strādājošajiem, ir nepieciešama tiesiska valsts. Un pat Kārlis Leiškalns tic, ka tā tas notiks. Taču tiesiskas valsts pamatā ir viens - valsts pārvalde ļoti precīzi ievēro likumus, pat ja kaut kas nepatīk. Ja nepatīk likums, tad ierosina to grozīt un likumdevējam iesniedz iespējamos tā grozījumus. Ja ministrija un Ministru kabinets nav spējīgi sagatavot tādus likumus, kas apmierinātu gan strādājošos ministrus, gan veicinātu Latvijas valsts attīstības procesu, un ja nav spējīgi pat pateikt, kāpēc igauņi un leiši aiziet uz priekšu, bet mēs mīņājamies uz vietas - un kuģošanas biznesā tas ir ļoti labi redzams -, tad varbūt patiešām ir vērts padomāt, vai mums ir vajadzīgs tāds ekonomikas ministrs.

Tāpēc es ceru, ka šodien, priekšvēlēšanu laikā, runājot par atbildību, kompetenci un profesionālismu, “Latvijas ceļš”, Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai” vienbalsīgi nobalsos par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram, ja viņi grib, lai Latvijas tauta tic tiem lozungiem, ko viņi sludina šodien, priekšvēlēšanu laikā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai jūs, Egil Baldzēn, vēlaties kā atbildīgais referents vēl ko teikt? (No zāles deputāts E.Baldzēns: “Nē!) Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: izteikt neuzticību ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 54, atturas - 8. Lēmuma projekts noraidīts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Turpināsim darbu pie Lauksaimniecības likuma. Dokuments nr.2824.

Likumprojektā tiešām tika ieguldīts ļoti liels darbs un ilgs darbs. Sākumā tika veiktas ļoti plašas pārrunas apakškomisijā, ko vada deputāte Seile, un tika pieaicināti arī lauku pārstāvji un ministrijas pārstāvji. Pēc tam šis jautājums tika izskatīts arī komisijā. Vairākas reizes tas tika atlikts un izskatīts, un tika panākts sava veida kompromiss. Šā kompromisa meklēšanā piedalījās arī Sadarbības padome, kā arī Zemnieku federācija, ražotāju asociāciju pārstāvji. Tā ka, lūdzu, sāksim likumprojekta izskatīšanu.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuka kungs. Komisija to atbalstīja, varētu teikt, daļēji, un tas ir iestrādāts turpmākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta teksta precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 3. - deputātes Seiles priekšlikums. Par šo priekšlikumu bija ļoti daudz debašu un pārrunu, un beigās mēs panācām zināma veida kompromisu, kas tiks vēlāk daļēji iestrādāts, bet principā šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst…

A.Tiesnesis. Vai nevajag balsojumu? (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 23, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

A.Tiesnesis. 4. ir Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja. Tur bija daži precizējumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 4, atturas - 66. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 5. - deputāta Bojāra priekšlikums. Arī par šo priekšlikumu tika veiktas plašas pārrunas un diskusijas, tomēr beigās komisija pēc lieliem strīdiem to neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 46, atturas - 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikumā tika apkopotas visas iepriekš ieteiktās domas un uzstādījumi, un tas ir komisijas variants - sava veida kompromiss. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 7. - Sprindžuka kunga priekšlikums, kurā ieteikti precizējumi. Tie daļēji tekstā ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 8. - šis komisijas priekšlikums rezumē punktus. Komisija pati to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 9. - Sprindžuka kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 10.priekšlikums ir līdzīgs. Tur, tā teikt, ir notikusi sakārtošana, ko arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 11. - šis komisijas priekšlikums izslēdz vienu punktu, tātad ir noticis teksta precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 12. - deputāta Bojāra priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 13. - komisijas priekšlikums. Tas paredz punktu sakārtošanu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 14. - deputāta Salkazanova priekšlikums. Šoreiz komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tā ir redakcijas sakārtošana.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 16.priekšlikums - tas pats. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums par teksta precizēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 18. - Sprindžuka kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 19. - komisijas priekšlikums, kurā tika apkopots iepriekš teiktais un rezumēti visi iepriekš minētie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 20. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 20.priekšlikumu.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kāpēc mēs te esam piedāvājuši valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju? Tas tika darīts sakarā ar tālāk sekojošo 4.1.pantu, kur paredzēta sadarbība ar lauksaimniecības organizācijām, un tāpēc būtu jāzina, ar kādām lauksaimniecības organizācijām Zemkopības ministrijai būtu lietderīgi konsultēties. Tas pirmkārt. Savukārt lauksaimniekiem vēl svarīgāk būtu zināt, kādas lauku saimniecību organizācijas sarunās ar Zemkopības ministriju, būtībā ar valdību, pārstāv viņu ekonomiskās un citas intereses. Tātad, lai viss notiktu kvalificēti, godīgi un, es teiktu, arī juridiski pareizi, uzskatām, ka ir jādod definīcija, kas tad būtu atzīstamas par tādām valsts mēroga lauksaimnieku organizācijām, kuras būtu pilnvarotas un tiesīgas runāt ar Zemkopības ministriju un kurām lauku saimniecības varētu uzticēties.

Mēs izvēlējāmies vienkāršu un viegli saprotamu matemātisku kritēriju, ka šīs funkcijas var pildīt tās lauksaimnieku organizācijas, kuru biedri pārstāv vairāk nekā 50% no attiecīgo teritoriālo, šajā gadījumā - rajonu lauku saimniecību apvienībām un vairāk nekā 50% no attiecīgā nozares produkcijas veida ražotājiem visā valstī.

Šeit būtu it kā divi zari. Pirmais zars - valsts mēroga lauksaimnieku organizācija, kuru veidotu vismaz 14 rajonu lauksaimniecības produktu ražotāju daudznozaru organizācijas, tas ir, vairāk nekā 50% no 26 valsts rajoniem. Tie nebūtu pirmās pakāpes pārstrādes produktu ražotāji. Turpretī otrs zars veidotos kā valsts mēroga nozaru lauksaimnieku organizācijas, kuras pārstāvētu vairāk nekā 50% ražotāju. Piemēram, dzērveņu kultivēšanas nozarē šobrīd darbojas Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācija ar 36 biedriem, kas ir krietni vairāk nekā puse no visiem aktīvajiem dzērveņu audzētājiem valstī. Tātad šī asociācija varētu paust šīs nozares kopējās intereses sarunās ar Zemkopības ministriju.

Šāda pieeja tika piedāvāta dažādos lauksaimniecības pašpārvaldes likumprojektos jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd Latvijas likumdošanā jau ir arī reāls precedents. 1999. gada 29.aprīlī Saeima pieņēma un 19.maijā Valsts prezidents apstiprināja Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, un šis likums atrisināja trīs lietas, nosakot mērķi, kādam nolūkam šāda darba devēju organizācija tiek radīta, tās tiesisko statusu un sistēmu.

Otrkārt, tas perfekti paredzēja, kādi ir šo darba devēju organizāciju apvienību veidi. Tātad tā ir Latvijas Darba devēju “jumta” organizāciju apvienība.

Treškārt, nozares darba devēju organizāciju apvienības, kā tas varēja būt analoģiski par lauksaimniecības atsevišķiem produktiem.

Un trešā ir teritoriālā darba devēju organizāciju apvienība. Tātad trīs sastāvdaļas. Loģiskas.

Ceturtkārt, bija pateikts vienkāršs kritērijs, ka Latvijas darba devēju organizāciju apvienība var būt tā, kurā ir apvienojušies darba devēji, kas nodarbina visvairāk no valstī strādājošajiem, tātad vairāk nekā 50%. Tādējādi šī 50% norma tika iestrādāta šajos visos trijos veidos - gan Latvijas darba devēju organizāciju “jumta” apvienības veidošanas procesā, gan nozares darba devēju organizācijās, gan arī teritoriālajās organizācijās. Un tikai šīs organizācijas būtu tiesiskas veikt pārrunas ar valdību.

Un otrs piemērs, ko es gribētu piebilst sakarā ar SAPARD. Tur ir tāds termins, ka pretendentiem jābūt arī ražotāju asociatīvo struktūru locekļiem jeb asociāciju biedriem. Un kritēriji, ko izvirza SAPARD, tātad arī Brisele, ir vienkārši - tātad mani atzīst par pilnvērtīgu locekli, ja es esmu tur biedrs, ja šī asociatīvā organizācija pārstāv 2/3 biedru no uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas. Tātad, ja tu pārstāvi 66% no attiecīgajiem Latvijas ražotājiem tajā vai citā nozarē, tu būsi tiesisks, tu esi pilnvarots šajā organizācijā būt un tevi tur uzskatīs par pilnvērtīgu. Šo normu lietderīgi būtu saglabāt, arī veidojot šīs izmaiņas Lauksaimniecības likumā, lai zinātu, ar ko valdība runās, un arī lauksaimnieki lai zinātu, kas viņu intereses pārstāv.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Kalniņa kunga priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka tad jau sanāk, ka šobrīd neviena no pašreiz reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām nevarētu vispār pārstāvēt zemniekus, jo nevienā no tām jau nav 50% biedru vai vairāk. Līdz ar to tas būtu, es teiktu, varbūt ideālā situācijā, tāpēc pareizi būtu uzskatīt, ka katrai organizācijai ir jāpārstāv lielākā daļa ražotāju, jo reāli tik jaunā valstī un tik jaunā demokrātijā tas vienkārši nav iespējams. Līdz ar to mums būtu jāizmanto tie spēki, kuri šobrīd valstī ir, un nevajag viņus atstumt, un no šā priekšlikuma tas tā arī izriet.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie deputāti! Varētu piekrist, ka šis priekšlikums nav īstajā vietā, tam vajadzētu būt 4.1.pantā, lai gan pati tā būtība katrā ziņā nevarētu būt apstrīdama, jo attiecībā uz jebkuru sabiedrisko organizāciju likums nosaka, ka šādu organizāciju var dibināt vairākas fiziskās vai juridiskās personas.

Ko tas nozīmē? Tātad divi cilvēki nodibina sabiedrisku organizāciju, un tādējādi tās pārstāvībai nav nekādu - ne kvalitatīvu, ne arī kvantitatīvu ierobežojumu, ja mēs attiecīgi lasām 4.1.pantu - “Latvijā reģistrētas lauksaimniecības sabiedriskās organizācijas”. Tā nevar būt, ka likumdevējs nereglamentē sabiedrisko organizāciju, kuras ir tiesīgas pārstāvēt nozari. Mums jau šodien likumdošanā ir precedents, ko Eiropas Savienība ir pieprasījusi Latvijai, un tas ir 1999.gadā pieņemtais likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”, kurā ir noteikts, ka šai nozares iekšējā tirgus aizsardzību pārstāvošajai sabiedriskajai organizācijai ir jābūt pārstāvētai vismaz 50% apmērā. Ja mēs atceramies “cūku karu”, tad zinām, ka Latvijas cūku audzētāju asociācija tapa ļoti strauji un ka tai bija jāpierāda, ka tā pārstāv 50% no Latvijā ražotās cūkgaļas. Eiropas Savienībā šāda prakse ir.

Jā, var teikt, ka Latvijā mēs vēl neesam izauguši līdz tam, bet jebkurā gadījumā, ja mēs gribam runāt par nopietnu sadarbību starp sociālajiem partneriem un valsti, tad tomēr ar jebkuru sabiedrisko organizāciju šāds dialogs nevarētu būt. Mēs jau zinām, kāda ir Latvijā Lauksaimniecības kamera. Vai tad arī ar šo organizāciju mums ir jāveido dialogs un jāiekļauj tā Sadarbības padomē? Katrā ziņā jau šodien Uzņēmumu reģistra likumdošana jeb valsts likumdošana aizsargā vārdu “Latvija”, tā ka jebkura sabiedriskā organizācija nevar sev pielikt priekšā “Latvijas cūku audzētāju”, “Latvijas dārzeņu...”, “Latvijas zivju...” vai “Latvijas gaļas...” vai vēl kaut kā citādāk, jo šim vārdiņam “Latvijas” ir jābūt saistītam ar to, ka šī nozares sabiedriskā organizācija pārstāv vairāk nekā 50% no nozarē ražotās produkcijas.

Katrā ziņā pašlaik 4.1.pants neatrisina šo jautājumu. Jā, var teikt, ka ministram likumdevējs ir devis subjektīvas tiesības izvērtēt, kuru organizāciju iekļaut Sadarbības padomē un kuru - ne. Tā vienkārši ir ne pārāk korekta rīcība no likumdevēju puses, un Kalniņa priekšlikums katrā ziņā mēģina definēt šos kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus šīm sabiedriskajām organizācijām, kurām ir tiesības pārstāvēt Latviju.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - otro reizi.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es domāju, ka mēs visi saprotam centienus labāk virzīt mūsu saimnieciskās lietas. Es gribētu oponēt Sprindžuka kunga teiktajam, ka Latvijā nav nevienas tādas organizācijas. Es domāju, ka mēs varam sākt startēt, mums ir vismaz divas tādas. Zemnieku federācija ir, kā es saprotu, vairāk nekā 14 rajonos - vairāk nekā 14 Latvijas rajonos! - pārstāvēta ar savām rajonu organizācijām. Mēs neizvirzām prasību, lai katra attiecīgā rajona ietvaros jau būtu vairāk nekā 50 procentos pagastu izveidotas šādas teritoriālas pagastu organizācijas. Es nekādā ziņā negribu noniecināt arī Zemnieku saeimu, kas pārstāv, teiksim, lielākus lauksaimniecības preču ražotājus. Arī viņi varētu tā startēt. Atsevišķās valstīs, piemēram, Dānijā, sīkajiem fermeriem, teiksim sīkfermeriem, ir pašiem sava organizācija valstiskā līmenī.

Tā ka varētu tas tā būt un varētu startēt. Tā ka šeit nav pretrunas. Šīs kopīgās intereses ļautu mums virzīties sekmīgākiem soļiem tālāk uz priekšu.

Es vēlreiz atgādinu, ka likumā par darba devējiem šādi precedenti - kvantitatīvie, skaitliskie - ir jau nosaukti, tātad tas princips darbojas. Tas darbojas arī citās valstīs, un tas nekādā ziņā nebūtu par ļaunu, mums nebūtu no tā ko baidīties.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Valstī pastāv likumi, kas atļauj dibināt profesionālas organizācijas, nozaru organizācijas un visas pārējās un darboties. Šinī sakarā te ir runa par ko citu. Te ir runa, teiksim, par to, kāds būs valsts izpildvarai kontakts ar tiešo ražotāju. Mūsuprāt, šobrīd ir panākts optimāls kompromisa variants, abas puses ir apmierinātas, un ir jau baudāmi pirmie šā darba rezultāti - ir Sadarbības padome, kura pārstāv ražotāju intereses, un otra puse šajās sarunās ir ministrijas darbinieki.

Tā ka komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 21. - parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums. Viņš ierosina izslēgt likumprojekta 2.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 23. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums par 2.panta 8.punkta redakcijas maiņu. Komisija nepiekrita, neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visā 7.Saeimas laikā likumos, kuri tiek izstrādāti vai kuri tiek pārstrādāti, cenšas tā vai citādi ieviest tādas izmaiņas, lai ierēdņi neuzņemtos nekādu atbildību. Tātad, ja ierēdnis izpilda kādu darbu, viņš neuzņemas nekādu atbildību. Ir bankrots - neatbild. Kaut kas tiek nozagts - neatbild. Kaut kas, tā teikt, aiziet pa gaisu - neatbild. Kuģi, redziet, sagrieza - neatbild. Tā nu mums to vainīgo nav. Un kas ir atbildīgs par pārtikas programmas izpildi un realizāciju Latvijā? Neviens līdz šim nenesa, nenes un arī turpmāk negrib nest atbildību, un tāpēc jau tiek likumā iestrādātas šīs izmaiņas. Zemnieki nav nevienam vajadzīgi, viņi ir vajadzīgi tikai tādēļ, lai viņi maksātu nodokļus. Tikai tādēļ, lai maksātu nodokļus! Uz to norāda arī tas, ka jūs šodien izņēmāt no darba kārtības likumprojektu par akcīzes nodokli. Zemniekiem atņēma uzņēmumus, viņus veiksmīgi nodzen no zemes, viņus nīdē un visādā kārtā diskriminē. To mēs redzam, ja viņu stāvokli salīdzinām, teiksim, ar to, kāds ir Eiropas Savienības valstu zemniekiem. Un neviens nenes atbildību. Ja kāds ir vainīgs, tad vainīgs ir zemnieks. Lauku zemi apmežo. Meliorācijas sistēmu, kuras vērtība ir pāri par 2 miljardiem latu, pakāpeniski noved līdz sabrukšanai. Un tāpēc es jums, cienījamie kolēģi no pozīcijas, atgādinu, ka jūs nobalsojāt un speciāli veicāt tādu izmaiņu, lai pat Latvijas Republikas finansu ministrs par savu darbību nestu tikai politisku atbildību.

Priekšlikums ir jāatbalsta, un atbildība ir jānes. Lai tomēr ierēdņi, kas saņem labas algas, par kurām vienmēr klusē, un papildus veic vēl visdažādākās darbības, piecus vai sešus darbus, par kuriem arī saņem algas, - lai viņi tomēr atbild par savu darbu, vismaz par to pamatdarbu! Par tiem pārējiem darbiem jau viņi regulāri parakstās.

Es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Dārgais Bojāra kungs! Kad es biju jauns un gāju skolā, tad bija tāda pārtikas programma. Programma bija, bet pārtikas veikalā nebija.

Man ir sajūta, ka mēs dzīvojam dažādās laika dimensijās. Es domāju, ka ir beigušies tie laiki, kad kāds kaut ko plānoja un uzņēmās atbildību par to, cik kurš saražos. Valsts nosaka politiku, un uzņēmēji pēc šīs politikas orientējas. Ja šī politika ir pareiza, tad arī uzņēmēji zina, kā attīstīties. Tā ka, es domāju, iesim vien civilizētas valsts ceļu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Šajā punktā bija runa par citu tematu. Te vienkārši bija runa par to, vai mums tā organizācija būs visvarena vai profesionāla. Komisija paliek pie profesionālas un neatbalsta deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 37, atturas - 30. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Tiesnesis. 24. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 25. - Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 26. - deputātes Seiles priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Manis iesniegtais priekšlikums pēc būtības varbūt arī nemaz nav atbalstāms un nav balsojams, jo tāds formulējums, kādā es to esmu iesniegusi, nozīmē papildināt 4.pantu ar jaunu daļu, nevis izveidot jaunu punktu - 4.¹ pantu. Mans priekšlikums īstenībā pabalsta valdības iesniegto variantu, kurš mums pirmajā lasījumā tika piedāvāts un kuru bija izstrādājusi valdība un Zemkopības ministrija. Kāda ir šī atšķirība starp visiem priekšlikumiem? Es nevaru piekrist komisijas atbalstītajam deputāta Leiškalna iesniegtajam priekšlikumam, ka Zemkopības ministrija, pieņemot lēmumus, tikai konsultējas ar Sadarbības padomi. Jā, protams, Sadarbības padome ir izveidota no sabiedriskām organizācijām, bet tai nebūs nekāda svara. Ja šeit būtu vismaz tas variants, ko iepriekš valdība piedāvāja, - ka Zemkopības ministrija sadarbojas ar Sadarbības padomi un ka valdība sadarbojas ar Sadarbības padomi -, tad varbūt būtu kādas tiesības iebilst vai noraidīt lēmumus. Un, tā kā no 26.priekšlikuma visa rinda līdz 30.priekšlikumam faktiski attiecas uz veidu, kādā Zemkopības ministrija rīkosies - vai nu konsultēsies, vai sadarbosies, vai tikai uzklausīs viedokļus -, es iesaku neatbalstīt nevienu no šiem priekšlikumiem, lai paliktu spēkā valdības piedāvātā redakcija, ka, izstrādājot un realizējot lauksaimniecības politiku, Zemkopības ministrija sadarbojas ar Sadarbības padomi. Un tālāk tiktu precizēts, kas tā Sadarbības padome tāda ir.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, mana ideja bija ārkārtīgi līdzīga Kalniņa kunga idejai. Protams, nesaucot tās par valsts mēroga lauksaimnieku organizācijām, jo tas ir tāds likumiem neatbilstošs nosaukums, vajadzētu mēģināt šajā likumā iestrādāt normas, kas ir ārkārtīgi līdzīgas tām, kuras ir likumā par pašvaldībām, - ka valdības sarunu partneris ir pašvaldību organizācijas, kuras pārstāv ne mazāk kā 51% no visām pašvaldībām. Tāds, lūk, šobrīd ir tas modelis. Taču komisijai, izstrādājot likumprojektu, nācās runāt ar pašiem Sadarbības padomes pārstāvjiem, ar lielu daļu no organizācijām, kas šobrīd ir uzsākušas, diezgan sekmīgi uzsākušas, konsultācijas ar valdību galvenokārt subsīdiju sadales jomā. Tieši šie paši zemnieki lūdza nelikt viņiem veidot smagu, juridiskā ziņā smagu, monstru. Es gan savulaik brīdināju attiecīgos cilvēkus, ka var rasties pārstāvniecības, kas nodibinās juridisku organizāciju, kas sauksies par Lauksaimniecības sadarbības padomi, un tā nu būs tiešām tā, ar kuru nāksies konsultēties valdībai. Šobrīd lauksaimnieku pārstāvjus ārkārtīgi apmierina esošā situācija, un atšķirībā no Seiles kundzes mēs nevaram runāt par sadarbošanos. Es nezinu, kāda ir sabiedrisko organizāciju un valdības iespēja sadarboties. Protams, valdība uzklausa viedokļus, tajos iedziļinās un tos apspriež, konsultējas ar lauksaimnieku pārstāvjiem, pieņemot vienu vai otru, vai trešo lēmumu. Turklāt, veikusi attiecīgās konsultācijas, valdība sava lēmuma pieņemšanā ir pilnīgi brīva, viņa, protams, pieņem zināšanai to, ko lauksaimnieki domā par minēto lēmumu, bet neviena no šīm konsultācijām neuzliek valdībai pienākumus. Abas puses, gan Sadarbības padome, gan valdība, var palikt katra pie savām domām, un, protams, tiks ņemts vērā likuma spēks vai noteikumu spēks, un subsīdijas tiks sadalītas tā, kā gribēs valdība. Bet, protams, šādas konsultācijas ir nepieciešamas, un, kā mēs redzējām, šogad šī iespēja konsultēties ar Sadarbības padomi ir devusi zināmu labumu, ir izmainījusi valsts piešķirto subsīdiju sadali un ir bijusi par iemeslu zināmam sociālam mieram, ir veikusi zināmu sociālas samierināšanas funkciju šajā valstī. Tā ka es aicinu tomēr atbalstīt 27.priekšlikumu - manu priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai deputāte Seile prasa balsojumu par 26.priekšlikumu? Neuztur spēkā šo priekšlikumu un neprasa balsojumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. Deputāta Leiškalna priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 27.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies 4.1.pantu, ko tad tas reglamentē, tad redzam, ka tas reglamentē to, ka Sadarbības padome, kura pati sevi izveido un apstiprina savu nolikumu, veic konsultācijas ar Zemkopības ministriju. Likumdevējs nereglamentē, kādā veidā šīs “entās” sabiedriskās organizācijas sanāk kopā un izveido šo Sadarbības padomi, kas nav juridiska persona, bet ir kaut kāda institūcija, kas tiešām, jāsaka, pašlaik darbojas ļoti labi. Un tiešām ir jāpiekrīt Kārlim, ka šī sociālā spriedze ir mazinājusies, ka dialogs ar sociālajiem partneriem ir uzlabojies. Tam visam var piekrist.

Taču jautājums ir no likumdevēja viedokļa: ko likumdevējs ir izdarījis, lai juridiski atrisinātu problēmu? Rodas jautājums: kas ir Sadarbības padome un no kā tā sastāv, jo šeit ir rakstīts, ka tā sastāv no sabiedriskajām organizācijām, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Tāda ir arī Lauksaimniecības kamera, un šai kamerai līdzīgu piemēru varētu nosaukt veselu rindu. Kāpēc likumdevējs nav reglamentējis institūcijas vai sabiedriskās organizācijas, kuras ietilpst Sadarbības padomē? Patlaban Sadarbības padomē likumdevējs ir paredzējis arī divu cilvēku izveidotu sabiedrisko organizāciju, ka arī viņi ir šīs Sadarbības padomes biedri, un neviens viņiem to nevar liegt. Sadarbības padome pati apstiprina savu nolikumu, bet tā nav juridiskā persona. Kas tad tā ir? Likumdevējas atbildi uz šo jautājumu nav devis. Situācija vienkārši ir nedaudz mistiska.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Diskusijas par to, vai Sadarbības padome ir jāreģistrē kā oficiāla organizācija vai nav, ir ļoti plaši izskanējušas, un vairākums zemnieku organizāciju tomēr ir atzinis, ka Sadarbības padomi kā juridisko personu nevajag reģistrēt, jo kur tad tādā gadījumā paliks visas tās organizācijas, kuras nupat gatavojas veidoties lauku rajonos un kurām praktiski būs apgrūtināta iestāšanās šajā Sadarbības padomē, ja Sadarbības padome būs juridiskā persona, tāpēc, manuprāt, šī norma, kas ir gan valdības piedāvātajā redakcijā, gan Leiškalna piedāvātajā redakcijā, ir pareiza, jo paredz ka šī Sadarbības padome var pārstāvēt visas organizācijas, kuras legāli ir reģistrējušās, tajā skaitā Bauskas dumpīgos zemniekus, ja viņi oficiāli reģistrējas kā sabiedriskā organizācija, kura ļoti plaši pārstāv savu rajonu un ir guvusi atbalstu daudzos citos rajonos.

Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt 4.1.pantu valdības piedāvātajā redakcijā, jo es domāju, ka labāk ir sadarboties, nevis tikai konsultēties šai Sadarbības padomei. Pie tam kopējie principi Leiškalna priekšlikumā un valdības priekšlikumā ir vienādi un nebūtu maināmi.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kura ir atbildīgā par Sabiedrisko organizāciju likumu, ir nācies šo problēmu izskatīt. Kopā ar kolēģi deputātu Jāni Leju savulaik ir izstrādāts pat īpašs likumprojekts, lai izveidotu šo lauksaimnieku sabiedriskās pašpārvaldes institucionālo sistēmu. Diemžēl tas nav pieņemts.

Tomēr kādēļ es nācu tribīnē un ko gribētu teikt? Leiškalna kunga piedāvātais variants faktiski piedāvā abus risinājumus: šo Sadarbības padomi var izveidot kā juridisko personu, to reģistrējot likumā par sabiedriskām organizācijām noteiktajā kārtībā Uzņēmumu reģistrā, un kā sabiedrisko organizāciju apvienību. Šis Leiškalna piedāvātais variants pieļauj arī to ceļu, par kuru runāja kolēģe Anna Seile, tātad veidot to kā nereģistrētu, ja tā varētu teikt, neformālu institūciju, ar kuru sadarbojas valdība, un, ja tātad lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas būs tiktāl vienojušās, ka varēs veidot jau kā juridisko personu - tātad jau atsevišķu apvienību, tad tādā gadījumā šo ceļu pieļauj Leiškalna piedāvātais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Problēma jau nav vārdos “konsultējas” vai “sadarbojas”, tie neuzliek konkrētus pienākumus, un tos var tulkot kā vienādi, tā otrādi. Varētu arī rakstīt: veic garākas pārrunas par lauksaimniecību vai risina aktuālas problēmas… Manā priekšlikumā, atšķirībā no valdības priekšlikuma, ir viena būtiska izmaiņa, un tā ir tāda, ka šeit mēs runājam tikai un vienīgi par sabiedriskajām organizācijām, nevis par kooperatīvajām sabiedrībām, kas Latvijā saskaņā ar likumdošanu ir uzņēmējdarbības forma. Te ir tā milzīgā atšķirība! Jebšu, ja mēs gribam paturēt šāda veida ierakstu, tad mums ir jāuzskaita visas pārējās lauksaimniecības uzņēmējdarbības formas. Te ir tā būtiskā atšķirība! Šiem vārdiem “konsultējas”, “pārrunā” vai “sadarbojas” nav būtiskas nozīmes. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es katrā ziņā gribētu paskaidrot, ka 27. - Kārļa priekšlikumam - es piekrītu, jo tas ir labāks par iepriekšējā lasījumā pieņemto. Nenoliedzami!

Taču es vēlreiz atgādinu, ka likumdevējs nekādā ziņā nereglamentē sabiedriskās organizācijas, kuras būs šajā Sadarbības padomē. Un tagad juridiski tur ir arī Maltas Lauksaimniecības kamera, tur ir vesela rinda līdzīgu institūciju, kuras principā ir pāris cilvēku izveidotas sabiedriskās organizācijas, un juridiski tās ir Sadarbības padomes biedres.

Jā, var pieņemt nolikumu, var mainīties situācija, kad vairākumu līdzīgu institūciju uzņems šajā Sadarbības padomē, pamainīs nolikumu… Katrā ziņā, vismaz manā skatījumā, nav lietderīgi nereglamentēt pēc kvantitatīvā un kvalitatīvā rādītāja, kuras būs tās sabiedriskās organizācijas, kas drīkstēs piedalīties Sadarbības padomē. Tas nav labi - ierobežot, bet, kā jau es teicu, likumdošanā jau ir šādi precedenti, ka valsts nerunā ar kuru katru, bet valsts runā ar to, kurš nopietni pārstāv nozari.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Lai gan šajā brīdī šis likums realitātē jau darbojas, lauku cilvēki ir aizgājuši tālāk par likuma devējiem, un šī sadarbība notiek - notiek arī šīs konsultācijas un notiek arī šīs pārrunas, un, kā jau minēja iepriekšējais runātājs, lauku ļaudis jau tiešām ir ņēmuši aktīvu līdzdalību pie jaunā nolikuma izstrādes, kurš skar tieši lauku ražotājus. Tā ir viena puse. Otra puse. Jūsu zināšanai: šobrīd neviens un nekur nav rekomendējis vai ieteicis, kā un kur veidot šīs apvienību savienības. Sadarbības padome apvieno sevī juridiskās personas. Jebkura profesionālu cilvēku kopa veido savu asociāciju un, ja uzskata par nepieciešamu, iestājas Sadarbības padomē un ņem līdzdalību valsts procesos.

Komisija atbalstīja deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 27. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. Jā, cienījamie kolēģi! Nākamie trīs punkti, kā jau mums šeit uzsvēra kolēģe Seile, ir kontekstā ar šo pašu, tāpēc vienkārši ir jānobalso. Mēs principā Seilei piekrītam. 28.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Kalniņš. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es sapratu, ka Sadarbības padomes izveidošanas principi jau ir nobalsoti. Tur mūsu priekšlikuma par valsts mēroga lauksaimnieku organizāciju vairs nav, taču mūsu 28.priekšlikumā vēl ir 4.punkts, kas saglabājies faktiski no iepriekšējās redakcijas, ka Sadarbības padome kopā ar Zemkopības ministriju funktierē arī tādas lietas kā pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvalžu organizāciju izveidošana. Kā jūs tālāk redzēsiet, šī iedaļa tiek “amputēta”, un tā vairs galīgajā redakcijā nepaliek.

Es vispirms gribētu pateikt īsu komentāru. Tiešām būs grūtības izveidot Sadarbības padomi, jo Lauksaimniecības kameras vietā var parādīties Maltas varianti, kad mēs trīs sametamies kopā, ātri piereģistrējamies un ierodamies pie zemkopības ministra, bet pārējie no tā kabineta būs spiesti atstāt šo vietu, un mēs veiksim šīs sarunas.

Tātad būs juridiski reģistrēta organizācija ar nosaukumu “Sadarbības padome”. Tāpēc jau bija domāti šie kritēriji! Tomēr neskaidrs paliek galvenais jautājums: kāda varētu būt Sadarbības padomes iekšējā struktūra? Kāda vieta tur paliks lauku saimniecībām - pirmražotājām, kuras velk smagāko ķēdes posmu lauksaimniecības produktu ražošanā? Varbūt viņu loma būs nenozīmīga?

Tomēr es vēlreiz gribētu pateikt par pagastu un rajonu lauksaimniecības pašpārvaldes organizāciju veidošanu. Stratēģiski tālredzīgi būtu, ja mēs censtos, cik nu plaši tas izdotos, ātri veidot šīs pašpārvaldes organizācijas arī pagastu līmenī. Process būtu pakāpenisks, bet tas būtu ļoti auglīgs, un tas nav nekas jauns citu valstu praksē. Nu, protams, mēs esam gājuši vieglāko ceļu - izvēlējušies Sadarbības padomes variantu. Daudzas valstis jau lieto šo likumu par šādām sabiedriskajām organizācijām vai par lauksaimniecības pašpārvaldi un tā tālāk. Līdzīgi mums ir arī likums par amatniecību, kas tika pieņemts jau 1993.gada 9.februārī. Tas ir likums par amatniecību, kur vairāk vai mazāk perfekti ir pateikts, kādas ir tiesības un kādas funkcijas tā veic.

Vēl es gribētu piebilst, ka šī problēma pastāv ne tikai lauksaimniecības sfērā. Arī Ekonomikas ministrija domā, ar kuru mums īsti ir jārunā un kurš pārstāv rūpniekus, jo šajā vidē ir gandrīz simts sabiedrisko organizāciju, kas pārstāv uzņēmējus, tranzīta biznesa organizācijas, tirgotājus un tā tālāk.

Tā ka arī tur briest šī doma, ka ir jāveido kaut kāds “jumts”, ar kuru varētu koncentrēti runāt. Vispār Rietumos jau pastāv noteikta aksioma, ka uzņēmējs, kas nav iesaistījies asociācijā, riskē radīt par sevi ne sevišķi spējīga vai arī ne īpaši godīga uzņēmēja iespaidu. Tāpēc man imponē, protams, atstāt otrā lasījuma redakciju, kur ir saglabāta doma par pagasta līmeņa pašpārvaldes posmu, un, lai dažiem lauku saimniekiem nerastos priekšstats, ka, lūk, Sadarbības padome veidos varbūt kaut kādas organizācijas, tā teikt, ar “bruģi”, piedevu, kuras īsti varbūt nepārstāv šo piramīdu, sākot no pagasta līmeņa, sarunās ar valdību...

Vienkārši runājot, mums ir kļuvis populārs tāds termins - “Bauskas dumpīgie zemnieki”. Es domāju, ka tas ir nekorekti. Paldies viņiem, ka ir uzpeldējis viens otrs būtisks jautājums, teiksim, par akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, par tā normām, par subsīdiju sadali un tā tālāk... arī par visādiem 16%, kuri ir nelietderīgi, bet kuri lauksaimniecībā eksistē un pastāv, un tā tālāk.

Es domāju tā: ja vairāk būtu šādu strāvojumu Latvijā, sekmīgāks būtu arī mūsu kopējais darbs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nobalsojot par 27.priekšlikumu, panta redakcija ir akceptēta. Turpināsim darbu! Pārējie priekšlikumi, kas attiecas uz šo pantu, nav balsojami.

A.Tiesnesis. Varbūt nedaudz par 4.punktiņu. Jā, par 4., kuru minēja Kalniņa kungs. Šis te nebūtu balsojams tāpēc, ka, manuprāt, tas laiks ir pagājis, un mēs, likumdevēji, nevaram no augšas ar likumu kādam uzspiest veidot organizācijas. Likumdevēju funkcija un uzdevums ir veidot šos spēles nosacījumus, lai cilvēkiem būtu interese tās veidot, nevis ar likumu uzspiest veidot kaut kādas organizācijas. Tādu praksi mēs esam pārdzīvojuši.

31. sanāk, jā?

Sēdes vadītājs. Jā. Lūdzu, tālāk! Tiek atsaukts... Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 32. - deputātes Seiles priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, precizēts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru attiecīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. Par kuru balsosim? (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 34.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

A.Tiesnesis. 35. - deputāta Salkazanova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Apspriežot otrajā lasījumā šo pašu likumprojektu, mums bija diezgan asas diskusijas: kas tad īsti būtu no kā jāatdala? Vai lauksaimniecības produkcijas izejvielu ražošana jāatdala no pirmapstrādes, no pārstrādes? Ja tagad palasa skaidrojumu, kas ir likuma pirmajā daļā, tad, godīgi sakot, ir ļoti grūti saprast, kas ir kas. Jo tur ir parādījies jauns jēdziens - produkti -, par kuru vienojās komisija. Nav slikta tā vienošanās, bet mazliet sajukuma esam radījuši pašā likumā. Jo likumdevējiem pašlaik nekādi nav izdevies atdalīt izejvielu ražošanu no pirmapstrādes un pārstrādes, viss ir, varētu teikt, vienā katlā. Kā nu būs, tā būs ar to subsīdiju sadali.

Par 35.priekšlikumu. Paskatīsimies 4.1.pantā, Sadarbības padome ar Zemkopības ministriju runā gan par SAPARD lietām, gan par subsīdiju lietām. Mēs jau Mežsaimniecības un lauksaimniecības apakškomisijā saskārāmies ar to problēmu, ka otrā galda galā sēž Lauksaimniecības sadarbības padome un spriež, vai zivsaimniekiem 400 tūkstoši ir par daudz vai par maz. Līdzīga situācija radīsies, kad spriedīsim par mežsaimniecību un lemsim jautājumus par apmežošanu, ko daļēji finansēs SAPARD. Sēdēs pretī Sadarbības padome, jo likumdevējs tā ir likumā ierakstījis, un šī Sadarbības padome spriedīs, ka apmežošanai mums nevajag tik daudz naudas no SAPARD, varētu tās būt mazāk, jo mums ir ļoti smagas problēmas - un tiešām tās tādas arī ir! - ar lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu gatavību Eiropas sertifikācijai vai arī mistiskajam 2003.gadam. Lai šāda situācija nerastos, ir piedāvāts 35.priekšlikums, kas ir šāds: izskatot Sadarbības padomē jautājumus, kas saistīti ar mežsaimniecību un zivsaimniecību, uz paritātes principa pamata šajās sarunās piedalās Mežsaimniecības konsultatīvā padome vai Zivsaimniecības konsultatīvā padome. Jo Zemkopības ministrija nav tikai lauksaimniecības ministrija, viņa pārstāv gan lauksaimniecību, gan zivsaimniecību, gan mežsaimniecību un drīzumā atbildēs arī par visu pārtiku. Tādēļ nevar būt tā, ka jautājumos, kas skar mežsaimniecību vai zivsaimniecību, tiek vienkārši ignorētas šīs institūcijas, kas jau ilgus gadus darbojas Zemkopības ministrijā, un ka Sadarbības padome ir tā vienīgā institūcija, kas pārstāv gan mežu jautājumus, gan zivju nozvejas un pārstrādes jautājumus, ka šīs konsultatīvās padomes vienkārši it kā nebūtu vajadzīgas. Jo, jāsaka godīgi, šīs konsultatīvās padomes ne Zvejniecības likumā, ne Mežsaimniecības likumā nav pieminētas. Ja tās būtu tur pieminētas, tad būtu mazliet savādāk. Bet Lauksaimniecības likumā ir pieminēts sabiedriskais dialogs ar sociālajiem partneriem, un nevar no šā dialoga izslēgt pārējos sociālos partnerus, kas ilglaicīgi darbojas Zemkopības ministrijā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Patiesībā komisijā jau nebija radikālas opozīcijas šim Pētera Salkazanova priekšlikumam, un es pat aicinu ļoti liberāli skatīties uz šā priekšlikuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu. Komisija noraidīja šo priekšlikumu dēļ tā viena iemesla, ka šobrīd Zemkopības ministrijā jau notiek konsultācijas ar abām Salkazanova kunga pieminētajām padomēm. Bet dubults neplīst, un varbūt tiešām likumam nekas nenotiks, ja mēs atbalstīsim šo Salkazanova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Arī komisijā mēs pārrunājām šo jautājumu. Patiešām šobrīd jau notiek konsultācijas ar Mežsaimniecības konsultatīvo padomi un Zivsaimniecības padomi. Tā ka nav pārāk būtisks un principiāls šis jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 7, atturas - 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 36. - deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāpēc zemkopis nevar saņemt ziedojumus? Vai tie nav vajadzīgi tiem zemniekiem, kuriem ir tikai divas rokas - nu, varbūt ir arī četras, ja kopā ar sievu strādā, - un sīka tehnika un tā ir vecu vecā? Ziedojumu ir ļoti maz. Tie neienāk Latvijā. Neienāk Latvijā tāpēc, ka savulaik ar tiem spekulēja. Bet kāpēc tad citas organizācijas Latvijas Republikā var saņemt ziedojumus, turklāt lielos apmēros, varbūt pat miljonos, bet zemnieks nevar tos saņemt? Zemniekam mēs negribam dot.

Atceramies, ka laikā no 1994.gada līdz 1999.gadam Latvijas Republikā ienāca ziedojumi 320 miljonu apmērā. Bet kas tad no tiem tika mūsu zemniekiem? Nekas! Mēs neredzam tos ziedojumus, neredzam to rezultātus, un arī zemnieks neko no tā neredz. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Mans draugs, Leon Bojāra kungs! Patiesībā jums jau nu vajadzētu šo priekšlikumu, kas pilnīgi nav priekšlikums, atsaukt, atrast kādu lauksaimnieku Latvijas Republikā un nosūtīt viņam pusi, desmito daļu vai trešo daļu no sava deputāta atalgojuma, tādā veidā parādot, ka ziedojumi valstī nav aizliegti. Sūtiet tos kādam! Es pat varu pateikt vienu adresi, kur cilvēks mokās. Viņš būtu ārkārtīgi priecīgs saņemt daļu no jūsu atalgojuma kā ziedojumu. Es jums ieteiktu pat nelikt uz balsošanu šo priekšlikumu, kas ir, atvainojiet, Bojāra kungs, man jāteic, smieklīgs.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. Atvainojiet, debatēs var runāt tikai no tribīnes. Jūs runāsiet vai ne? Otro reizi. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Leiškalna kungs! Jūs izteicāt labu ierosinājumu, bet jums ir jārāda piemērs, tāpēc ka, spriežot pēc tās jūsu deklarācijas, varbūt jūs esat viens no bagātākajiem deputātiem. Tādēļ es domāju, ka, tā kā jūs zināt to cietēju, viņam ir jāpalīdz no jūsu puses. Jūs esat rīkojies neētiski, jo neesat viņu atbalstījis, bet aicināt to darīt citus. Man ir ko atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs! Es neesmu redzējis pārējo deputātu deklarācijas, bet jāteic, ka es kā komisijas priekšsēdētājs esmu tieši divreiz nabagāks nekā tad, kad es biju parlamentārais sekretārs. Tad mani gada bruto ienākumi bija 13 tūkstoši, bet tagad ir tikai sešarpus tūkstoši.

Kas attiecas uz ziedojumiem, jūs varat paskatīties manā algas kartiņā, kas man ir kabatā vienmēr. Es varu iedot jums to izlasīt. Es katru mēnesi, sākot no Saeimā saņemtās pirmās algas, veicu regulārus ziedojumus, atšķirībā no jums, Bojāra kungs, kas runājat par labo. Es labo cenšos darīt, kaut nelielā apjomā darīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu turēties pie likuma apspriešanas, jo likums ir nopietns un laukos cilvēki ir nopietni. Viņiem jūsu humoru reizēm neizprast.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 45, atturas - 31. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 37. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisijas slēdziens - neatbalstīt. Motivēšu, kādēļ. Pašlaik mūsu valstī pastāv prakse, ka katru gadu Ministru kabinets apstiprina gada skatījumu, pēc tam ir trīs gadu skatījums. Tā prakse nebūtu jāmaina.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 38. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 39. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tur tik tiešām varbūt pāris vārdu pietrūkst, jo - ko tad viņi pēta un kad viņi pēta? Vai tas pētījums ir par 3 vai par 6, vai par 10, vai par 15 gadiem? Un, ja jau Zemkopības ministrijā ir tik ļoti kupls ierēdņu skaits, tad katru gadu viņiem ir tas jādara. Tāpēc lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Tiesnesis. Paldies. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 47, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Tiesnesis. 40. - deputāta Bojāra priekšlikums. Slēdziens - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 41. - Sprindžuka kunga priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 42.priekšlikums - komisijas izstrādātais variants. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 43. - Sprindžuka kungs priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 44. - deputāta Bojāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Tiesnesis. 45. - deputāta Salkazanova priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 46. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 47.priekšlikums - komisijas izstrādātais variants.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 47.priekšlikumu.

Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Protams, šeit it kā vairs neko nevar izdarīt, jo uz trešo lasījumu būtiski mainījās arī terminu skaidrojums - kas ir lauksaimniecības produkti, lauksaimniecība vispār un tā tālāk. Šajā sakarībā, nobalsojot par 47.priekšlikumu, kurš ir par 16.pantu, mums jārēķinās ar realitāti, kāda būs turpmāk, salīdzinot ar realitāti, kāda bija līdz šim.

Šie 3% ir dotācijas jeb atbalsts, kas šobrīd aptver vairākas pozīcijas.

Pirmkārt, šīm trīsprocentīgajām dotācijām būs jāsedz lauksaimniecības produkcijas pamatražošana, tātad, vadoties pēc esošās, jau pieņemtās klasifikācijas, tās novirzāmas pie zemkopības, lopkopības un zvejas produktu ražotājiem. Tāda redakcija bija līdz šim.

Otrkārt, no šīm trīsprocentīgajām dotācijām jāatbalsta pirmās pakāpes pārstrādes produkcijas ražotāji - piena, gaļas, graudu, cukura, linu. Izņēmums ir otrās pakāpes ražotāji, nu, piemēram, saldējuma ražotāji. Lai gan tas ir arī drusku neloģiski. Rūjienas piensaimnieku savienība, protams, ražo atzīstamus sierus, bet ļoti sekmīgi - saldējumu. Tas nozīmē, ka uz daļu ražojumu es varēšu pretendēt, bet uz saldējumu, kas ir ļoti interesants produkts un konkurējošs Rūjienā, nebūs iespējams pretendēt.

Tālāk. Trešā pozīcija, ko sedz no šiem 3% - SAPARD līdzfinansējums. Tātad - starptautisko programmu līdzfinansējumi.

Un, ceturtkārt - intervences pasākumi attiecībā uz graudiem (šobrīd praktiski tas notiek) un cukurbietēm. Var nākotnē būt šajā sakarā runa par vēl kādiem citiem produktiem.

Tātad to pozīciju spektrs, kuras jāsedz ar šiem atbalstam piešķirtajiem 3%, ar šo kvotu, no valsts budžeta, ir krietni plašāks, nekā līdz šim bija Lauksaimniecības likumā. Pareizāk, protams, būtu, ja šajā redakcijā būtu teikts - salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju - , ka šīs dotācijas veltītas zemkopības, lopkopības un zvejas produktu ražošanai. Tad būtu zināma salīdzināmība. Turpmāk jārēķinās ar to, ka tieši pirmražotājam, lauksaimniekam, šī atbalsta absolūtā summa noteikti būs mazāka nekā, piemēram, tā, ko saņēma 1990.gadā, kad šiem atbalsta līdzekļiem bija normāla aprite viena kalendārā gada ietvaros.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs esam nonākuši pie tā panta, kurš ir faktiski visa likuma sāls. Tātad ir jautājums - kam tiks dalītas subsīdijas lauksaimniecībā? Jau otrajā lasījumā skatot šo likumprojektu, noraidīja visus priekšlikumus, par kuriem nupat runāja Kalniņa kungs, - ka subsīdijas tāpat kā līdz šim varētu tikt dalītas zemkopībai, augkopībai, lopkopībai, nevis pirmās pakāpes pārstrādes produktu ieguvei. Diemžēl likumprojekta uzbūve pašlaik ir tāda, ka mēs esam definējuši, kas ir lauksaimniecība, un esam jau nobalsojuši par šo definīciju. Lauksaimniecība ir lauksaimniecības produktu ražošana, tā te ir teikts. Kas ir lauksaimniecības produkti? Tie ir zemkopības, lopkopības, zvejas un visi pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kurus apstiprinājis Ministru kabinets atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam. Tātad gan desu ražošana, gan piena ražošana kombinātos varēs saņemt subsīdijas. Pēc vairākkārtējām pārrunām ar Zemkopības ministriju es esmu saņēmusi mutisku solījumu, ka ne Sadarbības padome, ne Zemkopības ministrija nebūs tik neprātīgas, ka šīs subsīdijas sāks dalīt pārstrādes uzņēmumiem, jo viņiem jau tik un tā tiks šīs SAPARD programmas nauda un daudzi citi līdzekļi, tomēr likumā mēs esam atstājuši ļoti sliktu “spraugu”. Un šajā lasījumā te neko vairs nevar izlabot, formāli likums ripo savu gaitu, un tāpēc man jāizsaka arī Latvijas sabiedrībai tāds pārmetums, ka Sadarbības padome pret šādu subsīdiju dalīšanas iespējamību nav iebildusi, bet ko nu vairāk... Es domāju, ka gadījumā, ja tādi neparedzēti precedenti tomēr tiks pieļauti un ja desu ražotāji saņems lielākas subsīdijas nekā gaļas lopu audzētāji, ka arī tad varbūt šī Sadarbības padome reaģēs, un mums likums būs vēlreiz jāver vaļā, bet diemžēl, kā jau es saku, te nav izejas. Mums nav tādu priekšlikumu, kurus varētu atbalstīt un izglābties no šīm subsīdijām, kuras teorētiski var tikt iedotas pārstrādātājiem, turklāt pat vairāk nekā produkcijas audzētājiem.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris - zemkopības ministrs.

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēdējā gada laikā, es domāju, lauksaimniecības politikas veidošanā ir sperts liels solis. Plaša lauksaimnieku sabiedrība ir iesaistīta visu lielāko un beigu beigās arī ne tik lielo lēmumu pieņemšanā, un to ir veikusi lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padome.

Ja runājam par konkrēto priekšlikumu un par tām konkrētajām bažām, ko pieminēja Seiles kundze, tad es gribētu atbildēt ar konkrētu piemēru. 2000.gadā pirmo reizi pēc ilgāka laika lauksaimnieki naudu par produkciju saņēma ļoti laicīgi. Un kā tas tika panākts? Tika iedarbinātas konkrētas tirgus sviras, un pārstrādes uzņēmumiem, tiem, kuri laikā samaksāja zemniekiem, tika daļēji dzēsti kredītu procenti, un tā rezultātā zemnieki savā kontā, savā kabatā reāli saņēma naudu. Faktiski, ja zemkopības ministram atņemtu iespējas šādi rīkoties, tad bieži vien zemnieki joprojām naudu nebūtu saņēmuši.

Tas ir tikai viens konkrēts piemērs, tomēr galvenais, ko es gribu teikt, ir tas, ka grūti ir iedomāties, ka nākotnē, tuvākā vai tālākā, un arī tagad, kad lauksaimnieku organizācijas ir tik labi organizējušās, ka kāds ministrs, un nav svarīgi, vai tas ir Atis Slakteris vai kāds cits, varētu atļauties pieņemt tendenciozus, kaut kā šauri orientētus, lēmumus. To ir grūti iedomāties, jo sabiedrība to redz, un tādam ministram dienas būtu skaitītas lēmuma pieņemšanas dienā. Tā ka es gribu pateikt vēlreiz paldies deputātiem par konstruktīvajām debatēm. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiešām 16.pants ir pietiekami būtisks visam šim likumprojektam, un mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija ļoti nopietna šā jautājuma izskatīšana. Jautājums būtībā šeit parādās šādā faktā. Patiešām atbilstoši tam, ka mums sava likumdošana ir jāpielīdzina Eiropas Savienības likumdošanai, mēs Tautsaimniecības komisijā uzskatījām par iespējamu nonākt pie secinājuma un ierakstīt tādu apzīmējumu, ka lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kurā tiek patiešām ražoti lauksaimniecības produkti, bet, ja mēs attiecīgo ierakstu esam izdarījuši, tad nākamais solis ir pateikt, ka Eiropas Savienībā šie lauksaimniecības produkti tiek subsidēti divās daļās: gan ražotāji, gan arī tie cilvēki, kuri nodarbojas ar pirmās pakāpes apstrādi. Vēl tālāk tika izveidots arī klasifikators, ko nozīmē pirmās pakāpes apstrāde un kādi produkti pieskaitāmi pie otrās pakāpes pārstrādes, kuri tālāk jau netiek subsidēti. Tātad, radot šādu attīstības modeli, izveidojot šo vertikāli, mums faktiski nebija iespējams pieņemt citu redakciju kā tikai to, kura bija Pētera Salkazanova piedāvātā redakcija, kāda bija Leiškalna un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas izveidotā redakcija. Citas nebija.

Ja subsīdijas atbilstoši likumam ir paredzētas gan pirmās pakāpes pārstrādātājiem, gan ražotājiem, tad mēs likumā nevaram ierakstīt, ka dosim tikai ražotājiem, bet pārstrādātājiem nedosim vai ka dosim ražotājiem 80% vai 90%, bet pirmās pakāpes pārstrādātājiem atstāsim tikai 10% vai 20 procentu. Mēs paliekam pie tā, ka mums katru gadu mierīgi ir jāatgriežas pie konkrētas sarunas un katru gadu jāpieņem politisks lēmums, kādā veidā mēs šīs subsīdijas dalīsim. Tātad, izejot no tās pieredzes, kas mums ir izveidojusies, ka Sadarbības padome ir gatava konkrētam dialogam ar Zemkopības ministriju un Zemkopības ministrija ir gatava konkrētam dialogam ar Sadarbības padomi, mēs ar šo attiecīgo ierakstu varam nodrošināt, ka mēs ļoti uzmanīgi un profesionāli katru gadu izskatīsim šo Lauksaimniecības likumu. Līdz ar to es domāju, ka arī 45. un 46.priekšlikums, kas bija iepriekš, ir nevis neatbalstīti, bet tie ir daļēji atbalstīti un iestrādāti šeit tautsaimniecības kopējā koncepcijā, jo tie pēc būtības neatšķiras, bet šis priekšlikums vienkārši ir labāk noformulēts. Piedāvāju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates par 47.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Andrejs Panteļējevs, Juris Dalbiņš, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Gailis, Imants Kalniņš un Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 47. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Neizskatās pēc kvoruma, priekšsēdētāja kungs, un tāpēc es varbūt dažas minūtes... Diemžēl es vairs nevaru runāt par 46.priekšlikumu, kura balsojumu neviens neuzturēja spēkā un kuru komisija neatbalstīja jau tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas vairs neatbilst likuma loģiskajai konstrukcijai, kā to jau teica, manuprāt, Salkazanova kungs un arī Kalniņa kungs minēja.

Tātad mēs esam nedaudz mainījuši šā termina skaidrojumu, un mana pozīcija šajā gadījumā vairs nav vērā ņemama, kaut gan, manuprāt, tā bija drusciņ labāka nekā tā, kuru mēs iebalsojām šobrīd, un man ir jāpiekrīt Atim Slaktera kungam, ka neviena politiska valdība, neviena ministrija neuzdrošināsies paņemt subsīdijas no lauksaimniecības produktu ražotājiem un atdot tās desu gaņģiem. Tam es tiešām šeit piekritīšu, ka diez vai kāds to uzdrošināsies.

Otrs moments, kas, manuprāt, ir drusciņ nekorekts un kas var vest maldināšanā lauksaimniekus vai jau ved maldināšanā, ir tas, kādā veidā mēs runājam par budžetu. Es domāju, ka 46.priekšlikumā, kas ir mans priekšlikums, bija pareizāk teikts, ka deputāti var uzlikt par pienākumu valdībai iesniegt budžeta projektu, kur nav mazāk par 3% no gada pamatbudžeta kopējās izdevumu daļas. Ja mēs rakstām iekšā, ka no pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām un no vispārējiem ieņēmumiem, tad mums šāda norma ir jāieraksta arī Satversmē, jo šobrīd likuma 47.pantā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstītajā priekšlikumā šī norma nav īsti korekta, jo to var apstrīdēt ar budžetu kā ar speciālo likumu un ar budžetu kā vēlāk pieņemtu likumu. Šobrīd tas nozīmē, ka deputātiem ir tiesības visus 20 miljonus, cik nu ir budžeta projektā, ielikt lauksaimniekiem dotācijās vai subsīdijās un paredzētās naudas summas izmantot, teiksim, Rīgas pils atjaunošanai vai tamlīdzīgi. Taču man neatliek nekas cits, kā vien aicināt šobrīd atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas atbalstīto priekšlikumu, jo cita jau nav, kas izrietētu no sākotnēji iebalsotajām normām šajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Cienījamie kolēģi! Es gribēju debatēs pateikt dažus teikumus. Mani reizēm pārsteidz, cik ātri tomēr mēs mainām savus uzskatus un savus viedokļus. No savas darba prakses es atceros, ka pavisam nesen, pirms kādiem pāris desmit gadiem vai pat mazāk, bija tādi lēmumi, ka mēs dibinājām agrokompleksus un agrokombinātus, un ļoti daudzi mūsu cienījami cilvēki šinī zālē toreiz šo procesu valstī vadīja. Pēc viņu kategoriskā formā izteiktās pavēles mēs ņēmām un šķūrējām nost viensētas, dzinām cilvēkus lielajos daudzstāvu blokos iekšā, apvienojām visu ražošanu, kur primārā bija pārstrāde. Arī cienījamais sociāldemokrātu pārstāvis toreiz bija šīs idejas autors. Vēl nav pagājis ilgs laiks, bet mēs to visu esam piemirsuši un tagad esam lielie aizstāvji… Tas ir viens.

Otrs moments. Otrs moments ir tāds, ka tomēr būtu jāņem vērā, ka ir pārvarēta šī krīze laukos, tas antagonisms, ka ir “jūsējie” un “mūsējie”. Un šodienas nosacījums laukos ir viens - tas ir preču ražotājs, bet, ja mēs mēģināsim nodalīt atsevišķi, teiksim, preču ražotāju no pārstrādes, ja viņi tiks pretī nostādīti, tad mēs panāksim to, ka nonāksim pie naturālās saimniecības, jo ir jāatceras viens: ir pagājis laiks, kad mēs ražojām, lai pārdotu, bet tagad ir pienācis laiks laukos, kad zemniekiem ir jāpārdod, lai ražotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš. Otro reizi.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man būtībā sakāma maza replika, un, ja zemkopības ministrs klausītos, tad būtu ļoti labi... Zemkopības ministrs teica, ka šobrīd viss esot kārtībā, ka ar pārstrādātājiem esot veikti norēķini, un arī ar lauku saimniecībām par piegādāto produkciju pagājušajā gadā viss esot kārtībā. Es gribu teikt, ka diemžēl visos gadījumos tas tā nav. Un ne tikai vienā nozarē, bet vairākās nozarēs. Tāpēc es lūgtu, lai zemkopības ministrs ik nedēļu par veikto… Es saprotu, ka… Es nenosaukšu arī tos pārstrādes uzņēmumus, kuri ir parādā šobrīd lauku saimniecībām par piegādāto produkciju vēl pagājušajā gadā, jo uzņēmējdarbība paliek uzņēmējdarbība, un tai ir ļoti rūpīgi jāpieiet, jo arī viņiem, pārstrādātājiem, ir problēmas, jo arī viņus tirgotāji spiež. Mēs jau to redzam, ka zemniekiem uzspiež zemākas izejvielu cenas, bet prece veikalā ir tādā pašā cenā un tur nesamazinās… Tā ka arī viņiem ir iekšējas problēmas, tāpēc es negribu pārmest viņiem, bet visādā ziņā zemnieki ir ausīgi, un šobrīd norēķini vēl diemžēl simtprocentīgi nav izdarīti.

Protams, es vienmēr esmu bijis par to, ka jāstrādā ir kopā ar pārstrādātājiem, kaut arī tie ir citi īpašnieki, lauku saimniecībām ir jādarbojas kopā ar pārstrādātājiem, un es ceru, ka, uzlabojot pašpārvaldes organizatorisko struktūru un tiesisko sistēmu, šis kopsakars varētu kļūt labāks. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pirmkārt, jau par šā priekšlikuma otro daļu, kas otrajā lasījumā tika nobalsota iepriekš. Līdz šim bija paredzēti 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, tagad ir nākusi klāt vēl viena daļa, tas ir, kas tiek segta no dotācijas un no vispārējiem ieņēmumiem. Tādējādi subsīdiju apjoms ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo redakciju.

Runājot par teikuma pirmo daļu, ka lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Jā, subsīdiju nolikumā ir runāts par to, ka subsīdijas ir paredzētas lauksaimniecības zemēm lopkopības attīstībai, augkopības attīstībai, zemnieku izglītošanai, Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansēšanai, zivsaimniecībai, lauksaimnieciskās ražošanas tehniskajai modernizācijai un tā tālāk. Taču šis komisijas piedāvātais variants neatrisina vienu problēmu - subsīdijas tiek izdalītas arī SAPARD programmām vairāk nekā 4 miljonu latu apmērā. No šiem 4 miljoniem latu ne viss aiziet lauksaimniecībai.

Es domāju, ka klātesošie to zina. Tie aiziet arī lauku attīstībai. Un kā tad ir ar šo te formulēto redakciju: “Lauksaimniecības konkurētspējas attīstībai sniedz atbalstu subsīdiju veidā.” Iznāk, ka tā daļa, kas ir paredzēta lauku attīstībai, vairs nevar tikt finansēta no subsīdiju naudas, jo neatbilst likuma garam.

Ir arī pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā redakcija, kas bija šajā likumā, nebija visaptveroša, jo runa bija par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, ciltsdarbu, šķirnes sēklkopību, kultūrvides aizsardzību un reģionālo atšķirību izlīdzināšanu. Arī šī redakcija nebija visaptveroša. Taču arī komisijas piedāvātā redakcija neaptver visu, ko šodien aptver subsīdiju nolikums, tāpēc es ceru, ka rīt vai parīt arī subsīdiju nolikumā būs šādas pašas normas.

Tā ka, godīgi sakot, no likuma gara viedokļa šāda redakcija arī nav pieņemama.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 47. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 9. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 48. iesniedzis deputāts Bojārs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Satiekoties ar zemniekiem, viņi izteica neizpratni, kāpēc tika likvidēta tāda vienība kā lauksaimniecības konsultants, kas bija katrā pagastā. Protams, mūsu Zemkopības ministrija domā, ka atbalstu Latvijas Republikas zemniekiem nekādā veidā nevajag dot. Gan tiks galā paši! Latvijas zemnieki ir sīksti, un tāpēc viņi visu paveiks.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Kura persona pagastos sniedz konsultācijas zemniekiem? Tagad neviena. Ar Latvijas gudrākās galvas rīcību konsultanta vienību likvidēja. Viņi bija visos pagastos, un viņiem bija ļoti liela darba slodze. Tāpēc, ka viņi bija ne tikai konsultanti jautājumos par zemkopību, bet nodarbojās arī ar lopkopības un grāmatvedības jautājumiem. Alga jau nebija liela - 50 lati mēnesī. Protams, Zemkopības ministrija šinī ziņā ieekonomēja kādus 400 000 latus un varēja palielināt Zemkopības ministrijas darbinieku algu fondu. Arī pagājušajā gadā Zemkopības ministrija nosūtīja uz pagastiem visdažādākos pieprasījumus par zemkopības jautājumiem un zemes mērīšanu. Kā tikai tur nebija! Un kas to visu var izpildīt? Protams, tas viss bija jāizpilda pagasta priekšsēdētājam, jo viņam vairāk cilvēku nav un viņam laikam mazāk ir darba. Tā kā konsultantus pagastos negribat atjaunot, es ierosinu, ka starp Zemkopības ministrijas darbiniekiem jāsadala Latvijas Republikas pagasti - būs katram pa vienam pagastam, varēs izpildīt šīs funkcijas, un pie viena būs prakse un reāls redzējums attiecībā uz to, kas notiek laukos.

Vēršos arī pie Sprindžuka kunga. Jūs teicāt, ka Latvijā ir daudz produktu. Jā, tā tas ir, bet tie ir importa. Pārtikas produktu imports pārsniedz 60%. Mēs maksājam citu valstu zemniekiem. Latvijas Republikā produktus ieved legāli un nelegāli. Ej nu sazini, kā iznāk vairāk? Tas ir cukurs, graudi, gaļa, gaļas izstrādājumi, spirts, olas. Tikai tādēļ vien tika likvidēta Jēkabpils cukurfabrika un cukurbietes ar jūsu ministra rīkojumu ieara zemē. Tīrais neprāts tas bija! Latvijas zemnieku ražoto produkciju iepērk, bet - tikai daļēji un ar lielām mokām, un ļoti lēti. Zemnieki iet Golgātas ceļu, kamēr viņi saņem šos knapos santīmus par piena vai graudu nodošanu.

Kas attiecas uz konsultantiem pagastos, tas ir nopietns jautājums. Šī vienība ir jāapstiprina. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Tiesnesis. Deputāta Bojāra priekšlikums komisijā diskusijas neizraisīja un netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 49. - deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pesticīdi ir ļoti indīgi, to jūs visi ļoti labi zināt. Jā, Kārļa kungs, es to visu zinu. To uzglabāšana un lietošana obligāti ir jāpiemin likumā. To uzglabāšana un lietošana nevar būt pavirša. Jūs taču zināt, ka pesticīdi ir daļa no tiem krājumiem, kuri ir noglabāti Gardenē. Pesticīdi - tie tik tiešām nav zāģu skaidas vai izdedži! Tāpēc likuma 20.1.pantā tie jāieraksta, pants ir tādējādi jāpapildina.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, Leon, ellīgi kaitīgs tas viss ir - tie pesticīdi un viss pārējais. Pasauli vajag no tā visa pasargāt, un tāpēc Latvijas Republika šīs lietas reglamentē nevis ar Ministru kabineta noteikumiem, kas ir minēti Lauksaimniecības likumā, bet ar Ķīmisko vielu likumu, kurā ir precīzi noteikts, kas un kā, un ar ko ir jādara. Un pēc tam uzdod Ministru kabinetam izstrādāt par šīm vielām attiecīgus noteikumus. Tā ka nejauksim kopā, es nezinu, ko ar ko, bet, Leon, nevajag.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Pants saucas “Mēslošanas līdzekļu glabāšana un lietošana”. Man liekas, katram ir skaidrs, ka pesticīds ir nevis mēslošanas līdzeklis, bet augu aizsardzības līdzeklis, un tāpēc nav atbalstāms deputāta Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi. (Zālē troksnis. Izsaucieni.)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kārli! Mēs visu laiku atsaucamies, no viena likuma uz otru. Diemžēl ne katrs var tos desmit likumus izlasīt un zināt, kurā vietā kas ir norādīts. Minerālmēsli, protams, ir indīgi, taču pesticīdi ir desmit reizes indīgāki. Nevajag ietiepties un teikt, ka tas tā nav.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Protams, vesela virkne lietu šajā pasaulē ir jāatrisina. Jūs varat ar šo likumu iedot Kabinetam izstrādāt noteikumus, teiksim, par čekistu darbības ierobežojumu Latvijas Republikā un tā tālāk, un tā tālāk.

Bojāra kungs! Šīs lietas jau ir reglamentētas. Tās ir ierakstītas vairākos likumos. Ir izdota vesela virkne Ministru kabineta noteikumu. Kāpēc jūs mēģināt sajaukt mēslus ar indi? Tas nav vajadzīgs! Tas viss jau ir nošķirts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst, Tiesneša kungs?

A.Tiesnesis. Nav ko piebilst. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Pesticīdu likteni izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu priekšlikumu. Lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 47, atturas - 21. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Tiesnesis. 50. - analogs deputāta Bojāra priekšlikums. Komisijas slēdziens tas pats.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 51. - Sprindžuka kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. Paldies. Tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 24. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Dokuments nr. 2825. Likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē to izskatīja. Attiecībā uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti, un mēs lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dokuments nr. 2826. Mūsu komisija likumprojektu izskatīja. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Izveidot vēl lidlauku sarakstu. Līdz ar to vietas, kurās varētu piezemēties lidaparāti, būtu fiksētas konkrētā sarakstā. Komisija šobrīd uzskata to par neracionālu. Mēs atvainojamies, Lujāna kungs! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. 2 - iekšlietu ministra priekšlikums, ka robežkontroles punktu režīmu nosaka Ministru kabinets. To jau šodien dara. Tā ka lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums “Likumā par ostām”“. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2791. Komisija ir attiecībā uz otro lasījumu saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums mainīt, nedaudz grozīt nosaukumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 2. - cienījamā Tiesneša kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 3.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Tiesnesis, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 4. - priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Tiesnesis un kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 5. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 6. - deputāta Tiesneša priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Ir arī atbildīgās komisijas iesniegtais 7. priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 8. - Tiesneša kunga priekšlikums, kuru šoreiz komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

M.Lujāns. 9.priekšlikums - atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 10. - aizsardzības ministra Valda Kristovska priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Saistībā ar valsts prestižu, protams, mums nav ne mazāko iebildumu pret to, ka oficiālās vizītēs ielūgtie karakuģi, atrodoties Latvijas teritorijā, varētu par brīvu piestāt jebkurā piestātnē, to skaitā arī privātpiestātnēs, un, ja tie saņemtu papildus kaut kādus pakalpojumus, tad par pakalpojumiem tiktu samaksāts. Taču mēs iebilstam pret to, ka vēl joprojām nav konkretizēts maksātājs un var izveidoties līdzīga situācija kā ar karavīru vēstulēm. Obligātajā karadienestā esošajiem karavīriem ir dotas pilnas tiesības sūtīt vēstules saviem mājiniekiem, un tas ir ļoti normāli, bet šos visus pakalpojumus apmaksā pasts, nevis Aizsardzības ministrija, kā tas būtu normāli. Līdzīgi ir arī šajā gadījumā. Ja jebkurā piestātnē, teiksim, privātpiestātnē, pēc Latvijas valsts ielūguma piestāj ārvalstu karakuģis, tad ir skaidrs, ka šai privātpiestātnei jāsamaksā par to, ka tajā laikā tur nevar piestāt kāds cits kuģis, tāds, kurš nodarbojas ar kādu komercpārvadājumu, un ka tādējādi piestātne cieš konkrētus zaudējumus. Tātad šeit nevar būt kaut kāds mistisks ieraksts, ka tas viss notiek par brīvu. Vienmēr kāds par kaut ko maksā. Un šajā sakarā ir tāds jautājums. Mēs iestājamies par to, ka mūsu aizsardzības budžetam atvēlētajiem līdzekļiem ir jābūt 2% no kopprodukta. Ļoti konkrēti. Jā, mēs piekrītam, bet nesaprotam, kāpēc mēs šo savu budžetu apzināti samazinām. Ja mums ir ļoti konkrēti, reāli izdevumi, tos nevajag slēpt. Vajag to te ierakstīt, un tad viss būs kārtībā.

Attiecībā uz trešo lasījumu mēs gribētu, lai šeit figurētu Aizsardzības ministrija un tiktu norādīti konkrētie iedalītie līdzekļi un tie izdevumi, kādi tai būtu, nodrošinot šo oficiālo vizīšu laikā karakuģu klātbūtni.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Komisija diezgan ilgi debatēja par šo jautājumu un tomēr vienojās, ka tas, kas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, ir saistošs Latvijas valstij un ka Aizsardzības ministrija nav vienīgā, kas par to atbild. Vēl es gribu atgādināt, ka nupat mēs vienprātīgi nobalsojām par Tiesneša kunga ierosinājumu, ka piestātnes lielajās ostās - Rīgā, Ventspilī un Liepājā - pieder valstij un nevar tikt privatizētas... Es ceru, ka karakuģi neiebrauks ne Mērsragā, ne kādā citā mazajā ostā.

Tāpēc šis ir pilnīgi likumsakarīgs labojums. Komisija atbalstīja aizsardzības ministra priekšlikumu saglabāt ārvalstu karakuģiem šīs garantijas, ka valsts noslēgtajos līgumos paredzētajos gadījumos (jo bez šādiem līgumiem te iebraukt tie vispār nevar) tiek tiem saglabātas tiesības uz bezmaksas stāvēšanu ostā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Deputāti neiebilst pret 10.priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Es gribētu komisijas vārdā pateikt to, ka, protams, komisijā bija diskusija, bet nolēma, ka, gatavojot trešo lasījumu, noteikti te būtu jāpiestrādā, jo diez vai tai valsts budžeta pozīcijai, kurai ir otrā vieta, būtu kārtējo reizi jāslēpjas aiz šādiem soļiem, lai ekonomētu, teiksim, budžetu. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija varētu atrast līdzekļus, lai samaksātu, un līdz ar to šie braucieni būtu pietiekami normāli un saprotami, un tad arī ministrija tos varbūt nākotnē vairāk kontrolētu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga un deputāta Aivara Tiesneša priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. 13. ir cienījamā Tiesneša kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 14. - Pūķa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. - Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 16.priekšlikums, kas saņemts no Pūķa kunga. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un tāpat arī 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums “Likumā par ostām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Lujāns. Līdz 28.februārim.

Sēdes vadītājs. 28.februāris. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andreja Panteļējeva iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.februārī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma akceptēšanu Andrejam Panteļējevam šā gada 22.februārī! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatīsim likumprojektu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribētu, priekšsēdētāja kungs, lūgt jums atļauju ziņot par visiem likumprojektiem - no 28. līdz 32.darba kārtības punktam, jo tie visi ir vienas paketes likumprojekti, jo faktiski normas, kas ir izslēgtas no atsevišķiem speciālajiem likumiem, šobrīd ir iekļautas jaunajā valdības sagatavotajā likumprojektā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Kāpēc vispār šī likumprojektu pakete ir sagatavota? Mums, kā visiem zināms, ir jāpabeidz mūsu sarunas Eiropas Savienībā iestāšanās sakarā, un tieši tādēļ, lai mēs varētu aizvērt konkurences sadaļu, viens no pārmetumiem ir tāds, ka brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās šobrīd mūsu tiešo nodokļu atlaides neatbilst Eiropas Savienībā noteiktajiem tiešo atlaižu piemērošanas kritērijiem saistībā ar investīciju apjomiem. Vienkāršākā valodā mēs varētu izteikties, ka tas nozīmē, ka šeit nav precīzi... var teikt, neatbilstoši ir noteikts pieļaujamais valsts atbalsta līmenis šajās zonās vai šajos sektoros.

Mēs pilnīgi skaidri saprotam to, ka šīs normas mums būs jāharmonizē, tātad būs jāmēģina tās sagatavot tādas, ar kādām būtu iespējams noslēgt šo konkurences sadaļu. Tajā pašā laikā, izskatot šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, uz dažiem jautājumiem mēs šobrīd vēl nesaņēmām pilnīgu atbildi. Un jāsaka, ka tie ne tik daudz vispār runā par šo pieļaujamo valsts atbalstu, bet tie netiešā veidā skar arī atsevišķus mūsu ražošanas sektorus; piemēram, Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā tas ir īpašais jautājums par “Liepājas metalurgu” un faktiski par konkurences cīņu metāla tirgū. Ir arī citas piezīmes, kurus jautājumus mums vajadzētu mazliet precizēt.

Pēc ilgām diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ņemot vērā to, ka arī ostu pārvalžu pārstāvji piedalījās komisijas sēdē, nolēma šobrīd atbalstīt šo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā, lai parādītu, ka mēs esam gatavi diskutēt par šiem jautājumiem. Vienlaicīgi mēs ierosināsim noteikt arī samērā ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai vēlreiz konsultētos gan ar šo zonu pārstāvjiem, gan ar Finansu ministriju, gan arī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un izdiskutētu visus iespējamos variantus. Ir pat tāda doma, ka mēs varbūt šo to varētu precizēt arī likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, tādējādi varbūt pārnesot atsevišķas atbalsta formas no šiem jutīgajiem likumos ietvertajiem atbalsta veidiem uz citiem likumiem, tomēr jebkurā gadījumā ir nepieciešama šī diskusija, un tāpēc es lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā visus šos likumprojektus, kurus es jau minēju, sākot savu ziņojumu.

Sēdes vadītājs. Debates par likumprojektu paketi kopumā ir iespējamas tikai attiecībā uz likumprojektiem, kas ir budžetu pavadošie projekti, tā ka šajā gadījumā izskatīsim katru likumprojektu atsevišķi.

Atklājam debates. Gundars Bojārs.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien mēs pieņemsim likumprojektu paketi, kas ir saistīta ar speciālajām zonām un brīvostām Latvijā. Kā mēs zinām, šo sadaļu sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijai ir paredzēts slēgt rudenī, tātad Saeimā šī likumprojektu pakete būtu jāpieņem vēlākais līdz jūnijam.

Par šo tēmu ir notikušas plašas diskusijas gan sabiedrībā, gan sarunās ar speciālajām ekonomiskajām zonām un brīvostām, ir notikušas arī apspriedes Ostu padomē, un, visbeidzot, ir notikusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apvienotā sēde, kurā piedalījās Eiropas Savienības eksperti likumdošanas jautājumos. Bez tam 7.februārī arī Briselē notika sēde, piedaloties Eiropas Komisijas ekspertiem konkurences un valsts atbalsta jomā, Saeimas deputātiem, kā arī Rēzeknes, Liepājas un Ventspils speciālo zonu un brīvostu pārstāvjiem. Kādi tad varētu būt secinājumi?

Secinājumi ir tādi, ka būtībā ar šiem speciālajiem likumiem Eiropas Savienības likumdošanas normas nav pārkāptas. Tātad būtībā tās nav pārkāptas un pieļaujamā valsts atbalsta intensitāte nav pārsniegta esošajās zonās. SEZ tā ir apmēram 10%, bet pieļaujamā intensitāte Eiropā ir 50%, pie tam mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā - 65 procentu apmērā.

Ir arī daži trūkumi, uz ko mums norādīja. Pirmkārt, ir jānovērš valsts atbalsta piesaiste eksportam. Pret to neiebilst arī speciālo ekonomisko zonu pārstāvji. Ir jāidentificē jutīgie sektori, jo tiem valsts atbalsts ir pieļaujams tikai atsevišķos gadījumos, un viens no šiem gadījumiem ir uzņēmumu slēgšana. Otrs gadījums ir zinātne un izpēte, bet trešais gadījums ir vides sakārtošana.

Kā mums norādīja šajā neoficiālajā sarunā Eiropas Komisijas eksperti, tad “Liepājas metalurga” gadījums varētu būt īpašs, tā varētu būt īpaša saruna starp valdību un Eiropas Komisiju.

Kādas tad ir bažas no speciālo ekonomisko zonu un brīvostu administrāciju puses? Bažas ir šādas. Jau pašreiz visā Igaunijā esošā nodokļu likumdošana ir labāka nekā mūsu eksistējošajās speciālajās ekonomiskajās zonās. Nākamās bažas ir tādas, ka nedrīkst pieļaut krasu esošo likumu izmaiņu, tāpēc Počas kundzes minētais variants, ka vajadzētu pārnest visas šīs regulējošās normas uz citiem likumiem... Mēs jau zinām, cik bieži tiek atvērti likumi, teiksim, kaut vai tas pats likums par nodokļiem un nodevām, un tas izraisa vēl lielāku neuzticību jau esošo investoru starpā.

Vēl būtu jāizpēta arī iespēja esošajiem investoriem saglabāt vai vismaz nepasliktināt investīciju situāciju, jo šobrīd, piemēram, Liepājas SEZ ir parakstīti 28 līgumi ar esošajiem investoriem, un man personīgi ir bail, ka Latviju varētu sagaidīt divdesmit astoņas “zviedru kuģa” lietas.

Un vēl pēdējais, ko gribētos atzīmēt. Valdības piedāvātajā variantā nav pieļauts maksimāli iespējamais valsts atbalsts, ko pieļauj Eiropas Savienība, un tā ir 65% atbalsta intensitāte mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es tomēr uzskatu, ka šīs izmaiņas acīmredzot būs jāpieņem tādā vai citādā veidā.

Es arī gribētu aicināt kolēģus deputātus esošajos likumos izdarīt pēc iespējas vizuāli kosmētiskākus labojumus, jo uzskatu, ka nebija nepieciešams tik smagnēju slogu uzlikt šim “jumta” likumam. Tajā vajadzēja noteikt tikai pamatprincipus, kādā veidā tad šis valsts atbalsts ir iespējams. Tāpēc es personīgi šodien atturēšos balsojumā par šo likumu un aicinu deputātus strādāt ļoti intensīvi, it sevišķi ņemot vērā speciālo ekonomisko zonu un brīvostu pārvalžu viedokļus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Diemžēl arī mūsu frakcija nevarēs šodien atbalstīt visu šo paketi, jo mēs bieži vien aizmirstam to, ka šīs speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas esam savā laikā izveidojuši tādēļ, lai veicinātu šo pilsētu vai šo reģionu ekonomisko attīstību. Un diez vai šodien Rēzeknes pilsēta un arī Liepājā gandrīz visa tās teritorija, kur ir arī bijusī kara pilsētiņa, ir tik attīstīta, lai varētu sākt nopietni domāt par to, ka ir jāatceļ speciālie nodokļu sistēmas atvieglojumi. Un arī tajās diskusijās, kurās piedalījās tā dēvētie Eiropas eksperti, komisijā viņi nevarēja loģiski pierādīt šo izmaiņu nepieciešamību. Kad komisijā, ja es nekļūdos, Godmaņa kungs uzdeva jautājumu: “Bet kā tad ir ar jūsu brīvajām ekonomiskajām zonām Eiropas Savienības teritorijā, tas ir, Īrijā un vēl daudzās vairākās citās valstis?”, tad šie eksperti paziņoja ļoti vienkāršu loģiku: “Tās mums jau eksistē divdesmit gadus, bet jums tās ir nesen, un tāpēc mēs gribam, lai jūs tās pārveidotu.” Tādas bija šīs aptuvenās atbildes, vismaz tās, ko es dzirdēju komisijā. Es nezinu, bet varbūt Bojāra kungs Briselē vai kaut kur citur ir dzirdējis ko vairāk, arī kādu loģiskāku atbildi, bet šajā brīdī noteikti var piekrist Počas kundzei, ka šim termiņam ir jābūt ļoti garam. Mums ir jāsauc šie cienījamie eksperti, kuriem tā patīk atbraukt uz Latviju, un tad lai viņi stāsta un skaidro.

Arī pašiem mums nevajadzētu... varbūt arī Ārlietu ministrijai vajadzētu mazāk lokanu muguru, kāda tai ir attiecībā uz Eiropas Savienību. Diemžēl tādas viņai nav uz citām pusēm... Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tautas partija ļoti rūpīgi izskatīja šo Saeimā iesniegto nodokļu likumdošanas paketi, kas attiecas uz brīvostu un uz speciālo ekonomisko zonu likumu grozījumiem. Mēs piekrītam Ministru kabineta priekšlikumiem, ka pašreiz spēkā esošie likumi tiešām ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības valstīs pastāvošo reglamentējošo kārtību, kā arī noteikti būtu jāmazina tas, ka pašreiz likumos ir ļoti daudz dublētu tiesību aktu. Turklāt šajos likumos, speciālo ekonomisko zonu likumā un brīvostu likumos nav precīzi noteikts tas, ka pastāv ļoti dažāda, atšķirīgi lietota izpratne, dažāda terminoloģija.

Tomēr gribētu vērst jūsu, kolēģi, uzmanību arī uz to, ka turpmāk, strādājot pie šīs paketes, mēs katrā ziņā nedrīkstam pasliktināt esošo situāciju. Mūsuprāt, pašreiz spēkā esošie likumi, neraugoties uz to trūkumiem, tomēr darbojas normāli, un mums ir jāstrādā ļoti rūpīgi un uzmanīgi, gan iesniedzot priekšlikumus, gan izvērtējot pašreiz saņemtos, lai mēs nepasliktinātu uzņēmējdarbības vidi un nesagrautu investoru uzticību gan brīvostām, gan speciālajām ekonomiskajām zonām.

Tāpēc mūsu frakcija atbalsta šo likumprojektu tālāko virzību Saeimā. Mēs arī aicinām uz rūpīgu, smalku turpmāko darbu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Mani iepriecina, ka lielākā daļa debatētāju atzīst to, ka šo likumprojektu izskatīšana ir jāuzsāk. Es gribētu varbūt nedaudz vērst Lujāna kunga uzmanību uz to, nav jau tā, kā tas izskanēja jūsu uzstāšanās runā. Ja es varbūt arī pārpratu, tad es atvainojos, jo nav jau tā, ka Rēzeknes speciālā zona faktiski tiek likvidēta. Tās normas, kas ir speciālajā likumā un regulē nodokļu piemērošanas kārtību, tiek pārnestas uz šo speciālo likumu.

Jāteic, ka attiecībā uz speciālajām zonām problēmas ir mazākas, ja neskaita tiešām šo “Liepājas metalurga” gadījumu, bet kā tas ir ar brīvostām un brīvostu teritorijām? Tieši attiecībā uz tām jau ir šī vēlme līdz detaļām, līdz niansēm izvērtēt likuma normas, lai mēs varētu piemērot tās saviem uzņēmumiem, kas darbojas šajās speciālajās teritorijās - brīvajās zonās vai brīvajās ostās, nodrošinot maksimāli pieļaujamo valsts atbalstu. Mēs vispār šo likumprojektu sākam šobrīd skatīt tādēļ, lai varētu izmantot visas valsts iespējamās atbalsta formas un sasniegt maksimālu valsts atbalsta intensitāti.

Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd Baltijas valstu starpā, Eiropas valstu starpā notiek nežēlīga konkurence gan par investīciju piesaistīšanu, gan arī par šo investīciju attīstīšanu, bet, kā to izdarīt, cik gudri un cik, es gribētu teikt, pārdomāti, lai tās darbotos ilglaicīgi, - tas ir visu mūsu kopējais uzdevums.

Un tāpēc es šobrīd tiešām visus lūgtu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, un tad mēs varēsim strādāt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 29. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.martam.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šis ir ar iepriekšējo saistīts likumprojekts, un tas ir saskaņots ar tā saucamo “jumta” likumu, kuru mēs tikko kā pieņēmām pirmajā lasījumā. Lūdzu arī šo atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 24. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Līdzīgi kā iepriekšējam - 30.marts.

Sēdes vadītājs. 30.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Arī šis likumprojekts, līdzīgi kā iepriekšējie, ir savstarpēji saistīts, un tāpēc lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 25. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. 30.marts, lūdzu!

Sēdes vadītājs. 30.marts būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, arī šis likumprojekts, kā jau minēju, ir saistīts ar visu šo paketi. Vienīgi varu pieminēt to, ka šajā likumprojektā, salīdzinot ar zonu likumiem, ar speciālo zonu likumiem, varbūt ir nedaudz vairāk diskutējamu normu, tomēr vēlreiz atgādinu: ir jāuzsāk šī diskusija! Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Arī šoreiz lūdzu 30.martu.

Sēdes vadītājs. 30.marts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 26. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. 30.marts, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Dokuments nr.2741. Likumprojektu ir sagatavojusi Finansu ministrija un iesniedzis Ministru kabinets.

Tagad, kad tuvojas privatizācijas procesa beigas un Privatizācijas aģentūra velk savus pēdējos elpas vilcienus, likumā ir vēl jāizdara daži būtiski labojumi. Likumprojektā ir paredzēts, ka privatizējamā objekta pircējs var būt arī valsts vai pašvaldība, valsts vai pašvaldības uzņēmums. Manuprāt, šādai normai būtu vajadzējis pastāvēt jau pašā sākumā, tad varbūt nebūtu notikušas tādas nelikumības, kādas tika konstatētas Rīgas Aviācijas universitātes privatizācijas procesā. Kad tika noslēgti nomas līgumi - to izdarīja likvidators -, varbūt uzreiz jau vajadzēja pieņemt lēmumu… Tad daudzas no šīm, tā teikt, detaļām, kuras tiek privatizētas sakarā ar Rīgas Aviācijas universitātes likvidāciju, būtu nonākušas valsts īpašumā un nebūtu radušās šīs lietas, kuras tagad ļoti rūpīgi var tikt izmeklētas.

Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā - deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2742. Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, iesniedzis Ministru kabinets.

Likums darbojas jau kopš 1997.gada, bet arī šo likumu ir nepieciešams sagatavot Eiropas Savienības direktīvu prasībām. Likumprojektā ir runa par metroloģijas normatīvu ieviešanu Latvijas likumdošanā.

Esošajā likumā nav nepieciešams izdarīt būtiskas izmaiņas, bet ir jāizstrādā jauni Ministru kabineta noteikumi. Likumprojekta izpildei nav nepieciešams dibināt jaunas valsts institūcijas, bet šā likumprojekta izpildi nodrošinās esošā Valsts metroloģiskā inspekcija.

Likumprojekts ir izskatīts Tautsaimniecības komisijas sēdē un atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš…

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.februāris.

Sēdes vadītājs. 27.februāris. Iebildumu nav.

Nākamais - likumprojekts “Sabiedrības integrācijas fonda likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Jums izskatīšanai tiek nodots dokuments nr.2513 - likumprojekts “Sabiedrības integrācijas fonda likums”.

Tas ir valdības izstrādāts projekts. Šā likuma mērķis ir valsts un pārsvarā donoru līdzekļus piesaistīt sabiedrības integrāciju veicinošu projektu finansēšanai. Komisijas vārdā runājot, es gribētu pievērst jūsu uzmanību šādam aspektam: ja jūs, godātie kolēģi, likumprojektu šodien akceptēsiet, tad šodien tiks akceptēta ideja, nevis projekts, tāds, kāds tas ir pēc burta un gara.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas ir par šo likumprojektu atbildīgā komisija, saņēma līdzīgu likumprojekta vērtējumu arī no līdzatbildīgajām komisijām - no Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas -, taču trūkumu šajā projektā ir ārkārtīgi daudz.

Pirmkārt. Projektā ir tikai deklarēts, bet nav redzams fonda darbības un līdzekļu caurskatāmības princips.

Otrkārt. Šādā redakcijā pieņemts likums nespēs piesaistīt donoru līdzekļus. Varu jums teikt, ka donori ir gatavi naudu dot nopietniem projektiem, taču ne valsts institūcijai, kā šodien šajā projektā redzams.

Treškārt. Deputātus, kolēģus no visām frakcijām, to skaitā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju neapmierina fonda administrēšanas princips. Vēl vienu pilnvarnieku institūciju radīt, es domāju, Saeima vienkārši neļaus.

Jā, starp citu, šeit ir deklarēts, ka šis likums darbosies saskaņā ar Komerclikumu, taču likumprojektā šī saskaņa nav vēl pietiekami labi redzama.

Un visbeidzot. Ja jūs, kolēģi, likumprojektu akceptēsiet, tas prasīs ļoti nopietnu darbu, lai šis likums darbotos ciešā saskaņā ar Aģentūru likumu. Jo, kā mani informēja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Lagzdiņa kungs, tuvākajā laikā Aģentūru likums parādīsies Saeimā un mūsu komisijai kopā ar citām komisijām būs stingri jāraugās, lai tas likums ne tikai nenonāktu pretrunās ar šo likumu, bet darbotos saskaņā ar šo likumu.

Tādi ir galvenie trūkumi šajā projektā.

Kāpēc tad atbildīgā komisija šo valdības izstrādāto projektu šodien nodod jūsu vērtējumam? Teikšu atklāti, tas šobrīd ir ne tik daudz iekšpolitisks, cik ārpolitisks žests. Un, ja jūs likumprojektu akceptēsiet, tad darbs būs ārkārtīgi nopietns. Turklāt tas būs ne vienas, ne divu, bet vairāku nedēļu darbs kopā ne tikai ar nosauktajām, Prezidija un jūsu nozīmētajām komisijām. Es domāju, ka darbam pieslēgsies arī Pilsonības likuma izpildes komisija, kas arī ir ieinteresēta šā likuma kvalitatīvā formā.

Godātie kolēģi! Es apņemos komisijas vārdā jums šeit deklarēt, ka uz otro lasījumu faktiski tas būs jau pavisam cits likums. Komisijas vārdā lūdzu to akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tikko Seiksta kunga uzstāšanās apliecināja to, ka Ministru kabinets kārtējo reizi ir Saeimai iesniedzis ļoti vāji izstrādātu likumprojektu. Manā uztverē tas liecina par valdības neprofesionalitāti un mazspēju izstrādāt ko nopietnu. Neskatoties uz to, ka Seiksta kungs teica, ka tiks izstrādāts kaut kas cits, tomēr es gribētu analizēt mums piedāvāto likumprojektu un vispirms gribētu runāt par naudu un pēc tam par morāli.

Kā jau tika minēts, likumprojektā paredzēts, ka Sabiedrības integrācijas fondu vadīs tiesas pilnvarnieki. Kā jūs zināt, vakar Ministru kabinets lēma par to, ka pilnvarnieku alga nevar būt lielāka par 1300 latiem. Ja viņi ir pieci, tad mēnesī mēs patērēsim 6500 latus, gadā - 78 000 latus (plus vēl sociālās iemaksas). Varam izrēķināt, ka gada laikā pilnvarnieku algām un sociālajām iemaksām būs patērēti 99 000 latu. Cik tad Sociālās integrācijas fondam paliek kaut kam citam - kaut vai padomes algu nosegšanai, “galvas” algu nosegšanai, apakškomiteju algu nosegšanai? Tikai 20 160 latu, jo saskaņā ar likumprojektu tiek pieprasīti 120 000 latu sākotnējai darbībai, tajā skaitā arī ieguldījumam pamatkapitālā. Man liekas, ka tur ir pamaz naudas un kaut kas ir nepareizi aprēķināts. Varbūt mums vajadzētu padomāt par to, ka tomēr vajadzētu vairāk līdzekļu paredzēt Sabiedrības integrācijas fondam.

Nākamais jautājums. Ja jau mēs radām šādu papildu deficītu ar tik nelielu Sabiedrības integrācijas fondu - runa ir tikai par algām vien! -, kā tad valdība noturēs plānoto deficītu budžetā? Vai tikai neradīsies problēmas finansu ministram un viņam nebūs jādomā par savu atkāpšanos?

Tagad - par morāli. Vai nebūtu labāk, ja paredzētos līdzekļus novirzītu uz programmām, kas jau nodarbojas ar sabiedrības integrāciju, - izglītībai, it sevišķi pirmsskolas izglītībai, kultūrai, sportam (piemēram, Sporta akadēmijai, kurā mēs nesen viesojāmies), sporta skolām, sporta būvēm, invalīdu sportam? Varbūt vajadzētu iestādes un sabiedrisko transportu aprīkot ar attiecīgām iekārtām, lai radītu iespējas invalīdiem pašiem tur iekļūt? Tas arī ir jautājums, par ko mums vajadzētu lemt un domāt. Cienījamie kolēģi, izlasiet paši savas priekšvēlēšanu programmas! Visas partijas solīja vēlētājiem nevis radīt kaut kādu mistisku un nezināmu fondu... Turklāt fondu ir paredzēts veidot kā komercstruktūru, kurā uzkrāsies visplašākā informācija, ko šis fonds saņems par brīvu. Tātad fondam būs iespējas brīvi manipulēt ar šo informāciju. Es domāju, arī šajā ziņā ir jābūt ļoti uzmanīgiem.

Vēl kas. Fonda līdzekļus, kuru starpā būs daudzi donoru maksājumi, paredzēts veidot arī no valsts budžeta līdzekļiem. Arī šajā sakarā rodas jautājums. Es atgādināšu likumprojekta anotācijā teikto: 2002. gadā, kad fonds būs izvērsis savu darbību, 49% fonda akciju varēs atsavināt vai, pareizāk sakot, privatizēt. Vai budžets arī tad turpinās finansēt šo iestādi? Pagaidām likums paredz, ka jā. Domāju, ka, radot šādas komercstruktūras, kuras ir paredzēts tuvākajā laikā privatizēt, nebūtu prātīgi likvidēt Privatizācijas aģentūru. Jo - kas tad tālāk nodarbosies ar privatizāciju? Kaut gan ir jau paredzēts pusmiljons Privatizācijas aģentūras likvidācijai, ir arī paredzēts, ka tiks veidota jauna iestāde, kurai acīmredzot būs vajadzīgs atkal pusmiljons, lai pabeigtu to, ko nepabeidza Privatizācijas aģentūra.

Domāju, ka, veidojot šādu komercstruktūru - Sabiedrības integrācijas fondu -, mēs nepanāksim sabiedrības integrāciju, bet gan atkal iztērēsim vairākus miljonus no valsts budžeta. Varbūt atkal tie būs 3 miljoni - atkal šis maģiskais skaitlis. Un faktiski mēs, nodokļu maksātāji, kurus valdība vēlas kaut kur integrēt, kārtējo reizi varbūt saņemsim nodokļu palielinājumu. Neskatoties uz to, ka varbūt kādas sabiedriskas organizācijas speciālisti atkal uzraudzīs šo procesu un pateiks, ka būtisku likuma pārkāpumu nav.

Es uzskatu, ka šādas institūcijas veidošana, kas tiek aizsegta ar Ministru kabineta pieņemto integrācijas programmu, ir kārtējais sabiedrības apmāns jeb vīzija. Vīzija faktiski ir kaut kas tāds, kas nekad nepiepildās. Taču vīzijas un bezatbildība jau mūsu valstī ir diezgan populāras. Bet varbūt Ministru prezidents un arī ekonomikas ministrs jau ir uzņēmušies pilnu politisko atbildību par sekām? Vai varbūt ir uzņēmies ekonomikas ministrs viens pats? Taču jājautā - ko nozīmē politiskā atbildība? Neviens ne par ko pašreiz mūsu valstī nav atbildīgs... Tādēļ es nevaru atbalstīt šādu likumprojektu. Iesaku valdībai strādāt cītīgāk, lai Saeima saņemtu profesionālus likumprojektus, par kuriem tiešām varētu diskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu būs Sabiedrības integrācijas fonds. Kur tad mēs integrēsimies? Vai tad vēl būs kaut kāda integrācija? Es apsveicu ar jaunu fondu un ar valsts kases naudas līdzekļu pārpumpēšanu veiklām personām! Paskatieties, kas rakstīts tajā anotācijā! Uzreiz 25 000 ir jāpaņem no valsts, jā? Mēs nevarējām naudu skolu jumtiem atrast. Taču tagad jau ir sadalīti amati. Sociālās apdrošināšanas maksājumiem - gandrīz 50 000 latu. Darba apstākļu nodrošināšanai - trīsarpus tūkstoši latu. Telpu nomai (jau atrastas ir arī telpas) - 45 000 latu. Darba vietu iekārtošanai, tātad mēbelēm un visam citam, - 1,5 tūkstoši. Biroju tehnikai (3 datori un programmas) - 4,5 tūkstoši. Telpu remontam - 7000 latu. No kurienes ņemsim naudiņu? Te visi raud, ka naudas nav nevienai programmai. Mēs nevaram atrast naudu slimnīcām, mums nav naudas zālēm, policijai nav naudas benzīnam, toties izveidosim jaunu fondu! Taču visas tās funkcijas, kas te ir ierakstītas iekšā, ir jāizpilda Ekonomikas ministrijai, Labklājības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai. Kāpēc tad šīs ministrijas nedara to, kas tām ir jādara? Paskatieties, kas notiek Labklājības ministrijā, it sevišķi veselības aprūpes jomā! Lūk, tur vajag integrēt... Šinī likumprojektā nekāda atbildība nav paredzēta tiem kungiem, kas tajā fondā sēdēs. Viņi ne par ko neatbildēs, toties saņems skaistu naudiņu. Un ko tas fonds dos Latvijas iedzīvotājam? Neko! Ministru prezidents kārtējo reizi ir parakstījis dokumenta surogātu, neiedziļinoties tajā, ko viņš paraksta. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Šoreiz ir vienīgā reize, kad viņam ir taisnība!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot par Sabiedrības integrācijas fondu, vispirms būtu jārunā par integrācijas programmu, taču par to mēs Saeimā diemžēl neesam diskutējuši. Izņēmums varbūt ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kurā mēs šaurā lokā diskutējām par šo programmu. Pats pamats taču ir programma, un fonds ir tikai pakārtota lieta. Mums vajadzētu to saprast. Katram deputātam vajadzētu iedziļināties šajā integrācijas programmā, jo no tās izriet arī tas viss, ko mēs deleģēsim šim fondam. Kāds ir primārais jautājums? Primārais jautājums ir, iedomājieties, šie 700 tūkstoši nepilsoņu. Šie nepilsoņi, bijušie PSRS pilsoņi, - lūk, šī ir problēma, kas mums palika pēc neatkarības atjaunošanas! Tātad palika risināms tāds jautājums kā deokupācijas un dekolonizācijas programma. Lūk, ar to vajadzēja sākt! Un tad vajadzēja izveidot tai pakārtotu integrācijas programmu, un tā nebūt nav vienīgā, kas vēl jāveido. Kāpēc, es atvainojos, nav īstas repatriācijas programmas? Apmēram 50 vai 60 tūkstoši cilvēku, šo nepilsoņu, grib aizbraukt no šejienes. Viņi nejūtas iederīgi šeit, šajā vidē, šajā neatkarīgajā valstī, un neintegrēsies. Neintegrēsies! Kāpēc nav tāda paralēla fonda? Tieši ar to vajadzēja sākt. Ar to vispirms vajadzēja sākt un tad integrēt tos, kuri ir integrējami, kuri grib integrēties.

Mēs pašlaik gribam integrēt visus šos 700 tūkstošus kā vienu veselu, bet viņi taču ir ļoti dažādi. Ļoti dažādi! Pirmām kārtām vajadzētu izprast, kas ir integrācija. Mēs arī par to neesam tā īsti diskutējuši. Tagad integrācijas programmā salikts kopā viss iespējamais - sociālā integrācija, reģionālā integrācija... Dievs vien zina, ko vēl varētu salikt tur kopā! Mēs, latvieši, atkal gribam būt visgudrākie. Pasaule jau izgājusi dažādus etapus gan integrācijā, gan attieksmē pret cittautiešiem. Paklausieties, es citēšu teikumu no Vācijas Kristīgo demokrātu savienības programmas. Viņiem nevarētu pārmest kaut kādu, nu, tā sakot, sliktu attieksmi pret cittautiešiem. Viņi programmā raksta šādi: “Ar integrāciju mēs saprotam to, ka citu tautību cilvēki pakļaujas mūsu sabiedrībā noteiktajiem kopdzīvošanas un darba nosacījumiem.” Es saprotu, ka daudzi saraujas, dzirdot vārdu “pakļaujas”. Parasti esam ļoti pielaidīgi. Protams, varam runāt par cieņu un tā tālāk, varam lietot citādus vārdus, bet būtība taču paliek.

Tagad parunāsim par šo integrāciju. Vai visi šie 700 tūkstoši, kurus mēs pakļaujam šai integrācijas programmai, grib integrēties? Es vēlreiz jums saku: nē! Nē! Arī tie, kuri jau saņēmuši pilsonību (pēc jaunajiem Pilsonības likuma grozījumiem pilsonību saņēmuši jau 40 tūkstoši), - arī tie visi neintegrēsies, kaut gan viņi ir atzīti par pilsoņiem. Problēma ir daudz sarežģītāka. Un, lūk, tāpēc diemžēl šī lieta... Kaut gan divu gadu garumā ilgusi integrācijas programmas apspriešana, programma ir pavāji izstrādāta. Mēs uzreiz ķeramies pie šāda integrācijas fonda veidošanas, ieguldīsim tanī tūlīt 100 tūkstošus latu, bet nerisinām lietas, uz ko cilvēki cer. Cer tie paši 50-60 tūkstoši cilvēku, kurus es nupat minēju. Tas būtu svētīgs darbs, un to mums būtu vajadzējis darīt jau visus šos gadus - palīdzēt izveidot šo fondu, piesaistīt pasaules naudu, varbūt pat Krievijas vai Ukrainas, vai Baltkrievijas naudu, un palīdzēt šiem cilvēkiem aizbraukt, nevis tagad tērēt naudu, lai mēģinātu viņus integrēt. Varbūt pēc vairākiem gadiem atjēgsimies: nē, viņi nav integrējami, viņi negrib integrēties, viņi grib aizbraukt. Es nemaz nerunāšu par tiem tūkstošiem cilvēku, kuri šeit atrodas ar pavisam citu nolūku - izmantot šo valsti blēdībām, zagšanai un tā tālāk, un tā joprojām. Mums nevajadzētu arī uz viņiem skatīties kā uz integrējamiem, bet gan pavisam savādāk. Lūk, tā vajadzētu mums rīkoties un tā šo integrācijas programmu vajadzētu apspriest Saeimā. Tā ir pārāk svarīga. Tā ir pārāk svarīga! Tas ir tas, ko mēs neesam izdarījuši. Dekolonizācijas programmu neesam izstrādājuši, neesam pieņēmuši un neesam realizējuši, bet ķeramies pie kaut kādas mistiskas integrācijas. Es lūdzu, kolēģi, iedziļināties arī šajā jautājumā. Es mazāk runāju par šo integrācijas fondu, par ko nupat runāja mani kolēģi no citām frakcijām. Arī tas ir ļoti dīvains. Te ir ietvertas apakškomitejas: Sociālās integrācijas apakškomiteja, Reģionālās integrācijas apakškomiteja - un tā tālāk, un tā joprojām. Vai ir vajadzīgs radīt šādas apakškomitejas šajā fondā? Ir jau Reģionālais fonds, kas nodarbojas ar reģionālajām lietām. Tur ir attiecīgi līdzekļi, kuri tiek dalīti no valsts budžeta un palīdz integrācijas procesā. Reģionos un rajonos ir attiecīgas struktūras, kuras nodarbojas ar šīm lietām. Ko un kādā veidā tad atņemsim viņiem? Vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tagad kaut ko atņemsim un uzticēsim šim fondam? Vai varbūt arī Labklājības ministrijai, kas risina sociālās problēmas, atņemsim kaut ko un uzticēsim šim fondam, šiem mistiskajiem pilnvarniekiem, kuri saņems atkal naudu? Un tā tālāk, un tā joprojām. Lūdzu jūs, kolēģi, padomāt par visām šīm lietām. Tas nav tik vienkārši.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie latviešu deputāti! Es sākšu savu uzrunu tā. Būsim gudri! Rietumu visdažādākās nevalstiskās struktūras un valstiskās organizācijas ir gatavas dot Latvijai naudu. Vienīgais nosacījums, ko izvirza tie, kas gribētu dot šo naudu, lai mēs veiktu mūsu valstij vajadzīgo integrācijas procesu, ir šāds: jāizveido institūcija, kura atbilstu vairākiem nosacījumiem.

Pirmais nosacījums. Tā nedrīkst būt izteikti valstiska institūcija.

Otrais nosacījums. Šai institūcijai jābūt tādai, kas naudu izmantotu tā, lai sabiedrība un naudas devēji varētu gūt pārskatu par to, kā nauda tiek izmantota, un lai pēc iespējas mazāk naudas tiktu izmantots administrēšanai.

Es iebilstu pret to deputātu uzskatiem, kuri saka, ka vispār nav jāveido šāda institūcija. Jūs, godājamie iepriekšējie runātāji, iebilstat pret šādas institūcijas veidošanu, uzskatāt, ka mēs esam tik bagāti, ka mums nav vajadzīga šī nauda. Mūs lūgšus lūdzas, lai mēs to paņemtu un veiktu mūsu valstij, valsts drošībai un latviešu tautai vajadzīgo procesu. Es jūs nesaprotu.

Tagad runāšu par otru lietu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja to, kā Tieslietu ministrija ir skaidrojusi šo projektu. (Ūdres kundze, tā ir nevis Ekonomikas ministrija vai Finansu ministrija, bet Tieslietu ministrija, kas ir sagatavojusi šo projektu!) Mēs uzskatījām, ka šis projekts, kā jau jūs savā kritiskajā runā teicāt, ir sagatavots ļoti neveiksmīgi, patiešām ļoti neveiksmīgi, bet ka tad, kad tiks pieņemts likums par aģentūrām (tāds likums tiks pieņemts tuvāko divu triju nedēļu laikā), atbildīgā komisija Antona Seiksta vadībā varēs šo likumprojektu pārstrādāt. Tiesa, Antona Seiksta vadīto komisiju gaida ļoti grūts darbs, jo likumprojekts būs jāpārstrādā no pirmā līdz pat pēdējam pantam. Ceru, ka atbildīgā komisija to izdarīs ar mūsu kopīgiem spēkiem.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jau tajā brīdī, kad likumprojekts parādījās Saeimā un tika nodots komisijām, mēs ar Ingrīdu Ūdri to kritizējām. Ja nemaldos, arī Muciņa kungs kritizēja šā likumprojekta juridisko pusi. Jāpiekrīt Seiksta kungam, ka likums ir jātaisa no jauna. Bet cik ir pēdējā laikā bijis tādu likumu, kuri ir parlamentā ienākuši no Ministru kabineta un kurus pēc tam mēs taisām no jauna? Godīgi sakot, šādu likumu ir vesela kaudze. Dzīvojamo telpu īres likums principā tika taisīts no jauna. Valsts aģentūru likums tika taisīts no jauna. Valsts pārvaldes iekārtas likums tika taisīts no jauna. Tagad arī šis likums, Sabiedrības integrācijas fonda likums, ir jātaisa no jauna. Rodas jautājums: vai Ministru kabinets ar ministriju aparātu nav spējīgs strādāt? Un ko pēc tam saņemam mēs? Mēs, Saeimas deputāti, saņemam pārmetumus no premjera. Pārmet, ka Saeimas deputāti nevar laikā atrisināt vienu vai otru problēmu, kad Eiropas Savienība to prasa. Un ka tad, kad Saeimas deputāti nevar kaut ko atrisināt, tie likumā ieraksta mistiskos vārdiņus “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”. Tie mums bija publiski pārmetumi par tiem likumiem, pie kuriem mēs strādājam. Taču principā mēs tos pārstrādājam, jo to kvalitāte ir vienkārši nenormāla.

Par šo dokumentu. Tajā ir teikts, ka šis fonds ir valsts akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un Komerclikumu. Sagatavojusi šādu dokumentu ir Tieslietu ministrija, kas laikam nav lasījusi Komerclikumu. Šāds fonds nav radīts peļņas gūšanas nolūkos. Komerclikums nosaka, ka jebkura komercdarbība ir saistīta ar peļņas gūšanu. Kā var Tieslietu ministrija atsaukties uz Komerclikumu, un kāda var būt peļņas gūšana šim fondam?! Pilnīgi pareizi Lagzdiņa kungs teica - tā ir vai nu aģentūra, vai sabiedriska organizācija. Manā skatījumā, kauns Ministru kabinetam, ka nevar sagatavot likumus! Taču par to Saeimas deputāti saņem pārmetumus no premjera.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Sabiedrības integrācija, protams, ir ļoti pateicīga tēma diskusijām, un var piekrist tiem, kuri saka, ka diskusijas ir vajadzīgas. Tas, protams, tā ir. Šīsdienas diskusijas tēma ir konkrēts likumprojekts - Sabiedrības integrācijas fonda likuma projekts. Šodien mūsu uzdevums ir izšķirties pirmajā lasījumā, tātad konceptuāli izšķirties, par to, vai tāds likums vispār ir vajadzīgs vai nav, tātad izšķirties par to, vai tas fonds ir vajadzīgs vai nav. Protams, tas ļoti lielā mērā nozīmē arī izšķiršanos par to, vai vispār Latvijā realizēt sabiedrības integrācijas programmu kā tādu. Jo fonds jau nav programma kā tāda, fonds ir instruments, lai šo programmu īstenotu. Fondu ir paredzēts principā veidot nevis pie kādas ministrijas, bet kā atsevišķu institūciju tikai tāpēc, lai varētu piesaistīt ārvalstu finansu līdzekļus un ar tiem rīkoties. Protams, var būt bažas par to, ka kaut kad kaut kādas kļūdas varētu būt, vienmēr šādas bažas var būt, bet mums jau ir arī pozitīvi piemēri, cik ļoti veiksmīgi ārvalstu finansējums tiek izmantots. Tāds piemērs ir latviešu valodas apguves valsts programma. Mēs zinām, ka četros gados tā ir izmantojusi vairāk nekā četrus miljonus dolāru. Mēs zinām, kāda bija sākumā attieksme pret valsts valodas apguves valsts programmu. Tagad mēs redzam, cik pozitīvi to vērtē tie cilvēki, kas ir iesaistīti šīs programmas projektos, cik pozitīvas ir viņu atsauksmes par tieši šo programmu. Es gribu būt optimists un cerēt, ka šis fonds, kurš realizēs sabiedrības integrācijas programmu, būs tikpat veiksmīgs. Kāpēc lai mēs tam neticētu un neveidotu to tieši tā? Pēc uzbūves šis likums, kā man teica juristi, ne ar ko neatšķiras no Kultūras fonda likuma. Šo fondu pārvaldes struktūras neatšķiras. Protams, mēs to visu varam vēl precizēt. Valsts aģentūru likums tuvākajā laikā būs. Taču tas ir ar turpmākajiem lasījumiem - otro un trešo lasījumu - saistīts darbs, ko mēs noteikti veiksim.

Kas attiecas uz pilnvarnieku algām, es domāju, ka tas ir absolūts pārspīlējums, jo tās pilnvarnieku algas, kas ir 1300 latu, ir paredzētas tikai diviem īpaši lieliem uzņēmumiem. Mēs zinām to skalu. Tā sākas no 50 latiem. Un arī pats pilnvarnieku esamības jautājums ir diskutējams. To mēs paspēsim izdarīt. Taču mūsu vilcināšanos, ja mēs tagad konceptuāli neatbalstīsim šo likumprojektu, kā ļoti sliktu zīmi uztvers potenciālie ārvalstu donori, kas jau ir paredzējuši finansējumu tieši šiem mērķiem. Viņi regulāri apmeklē Tieslietu ministriju un politiķus un diskutējot jautā, kad beidzot būs kaut kāda virzība. Šodien ir iespējams spert nākamo soli.

Gribētos dot nedaudz informācijas un mūsu valsti salīdzināt tieši ar Igauniju, kaut gan pieminēt salīdzinājuma labad igauņus - tas pēdējā laikā sāk jau palikt nedaudz kaitinoši vai gandrīz tiek uzskatīts par slikto toni. Tomēr Igaunija, es domāju, ir daudz piemērotāks salīdzinājuma priekšmets nekā Vācija vai citas zemes, jo Igaunijas apstākļi ir ļoti tuvi Latvijas apstākļiem. Igauņi, lai arī kā tas nebūtu, fakts paliek fakts, bez aizspriedumiem un ļoti profesionāli un konsekventi realizē valsts līmenī šādu programmu kopš 1999.gada. Pat vēl agrāk - 1997.gadā - Igaunijas valdībā tika izveidots speciāls etnisko jautājumu ministra postenis. Igaunijā 1998.gadā tika nodibināts tāds pats fonds, kādu mēs gatavojamies dibināt tagad. Starp citu, tā fonda padomē ir 12 locekļi, un no tiem četri ir dažādu ministriju ministri - ārlietu, tieslietu, iekšlietu un izglītības ministrs. Ar tā fonda palīdzību arī tika izstrādāta un precizēta pati programma, kuru pieņēma 1999.gadā. Programma ir paredzēta laika posmam no 2000.gada līdz 2007.gadam. Tā strādā igauņi. Pagājušajā gadā viņi ir piesaistījuši 1,8 miljonus dolāru, un no Igaunijas budžeta, pārrēķinot latos, ir līdzfinansējums 150 tūkstošu latu apjomā.

Es tiešām aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Kā jau teica atbildīgā komisija, kura to konceptuāli atbalstīja, tā ir gatava strādāt ar šiem pārvaldes modeļiem. Jautājums par tiem ir, protams, diskutējams, jo īstenībā jau princips ir gluži pretējs tieši pārvaldes pašu cilvēku skaits šā fonda administrācijā būs ļoti maziņš, bet pārējie cilvēki tiks piesaistīti uz līguma attiecībām atsevišķu konkrētu projektu realizācijai.

Tā ka vēlreiz lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir diezgan grūti ko piebilst šeit no tribīnes izskanējušajam, jo praktiski visiem runātājiem bija liela daļa taisnības, ka projekta kvalitāte ir diezgan bēdīga.

Paša Integrācijas fonda pārvaldes struktūra ir ļoti smagnēja un, manuprāt, pārāk sadrumstalota, es pat gribētu teikt, izšķērdīga, bet tanī pašā laikā, kā jau te Lagzdiņa kungs teica, ārvalstu palīdzību piesaistīt valsts institūcijām - valdībai un ministrijām - ir gandrīz neiespējami. Daudz labāk līdzekļi tiek ziedoti kādam fondam. Mūsu valstī ir pietiekami daudz labu piemēru, un tie jau šeit tika no tribīnes nosaukti. Un kāpēc gan naudu, ko mums dod, mums vienkārši neņemt vai nosviest zemē?

Es pilnīgi piekrītu, ka pati svarīgākā lieta, ar ko būs jānodarbojas šim fondam, raugoties no visiem sabiedrības saliedēšanas aspektiem, ir, kā tagad moderni sakām, integrācija; es gan labāk šo fondu nosauktu par sabiedrības saliedēšanas fondu, bet, ja jau mēs tik ļoti gribam būt moderni, lai jau paliek integrācija.

Pati būtiskākā, protams, ir cittautiešu iekļaušanās latviskajā kultūrvidē, un ir vairāk nekā skaidrs, ka… Te liela daļa taisnības ir arī Tabūna kungam, ka tie, kuri ir veca gadagājuma cilvēki… ar viņiem strādāt un viņos ieguldīt naudu praktiski ir šo naudu nomest zemē, jo šie cilvēki dzīvo pagātnē, pagātnes ilūzijās par to, tāpēc faktiski savu dzīvi un savas domas viņi saista vēl arvien ar jau pagātnē aizgājušo valsti.

Tanī pašā laikā jaunā paaudze ir tā sabiedrības daļa, kas sevi saista, kas sevi identificē ar šo jauno, ar atjaunoto Latvijas valsti, un viņi nesaista sevi ar kaut kādu pagātnes rēgu. Tāpēc nepārprotami šajā Integrācijas fonda darbībā vissvarīgākā katrā ziņā būs tā daļa, kas ir saistīta ar jaunatni, kas ir saistīta ar izglītības sistēmu, kas ir saistīta ar dažādiem projektiem mūsu sabiedrības jaunākajā daļā, jo tur šie līdzekļi, manuprāt, var tikt ieguldīti visefektīgāk un visefektīvāk ar skatu, kas vērsts uz nākotni.

Es tiešām saku, ka es ar grūtu sirdi balsošu par šo likumu, jo likums patiesi ir ļoti sliktas kvalitātes, tomēr tanī pašā laikā es domāju, ka Tieslietu ministrija, kas šo likumprojektu ir sagatavojusi, nav bijusi uzdevuma augstumos. Taču, lai paņemtu to naudu, kuru mums ir iespējams dabūt un kuru mums ir iespējams izmantot sabiedrības saliedēšanas nolūkos, mēs ar grūtu sirdi balsosim “par” un darīsim visu iespējamo, lai likumprojekts taptu kvalitatīvāks un lai šī nauda sāktu darboties mūsu tautas labā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kolēģim Lagzdiņam bija svēta taisnība - būsim gudri! Tik tiešām jābūt gudriem. Kas dāvinās mūsu valstij naudu? To gaidīsim tā, kā gaidām SAPARD programmas naudu jau trīs vai četrus gadus. G-24 kredītu Eiropas Savienības valstis atcerēsies vēl gadus divdesmit. Ārzemju solījumi paliek tikai solījumu līmenī. Savus Latvijas Republikas līdzekļus vajadzēs izlietot neatgriezeniski un veidot šo jauno monstru. Pie tam šinī projektā es patiesībā saskatu jaunu ministriju - tikai “ēnu”. Atbalstīt tādu likumprojektu nevar, jo tas ir bezjēdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par likumprojektu “Sabiedrības integrācijas fonda likums”!

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Parunāsim atkal par integrāciju. Redziet, lai nopietni skatītos uz integrāciju, ir arī jāpaskatās uz skaitļiem. Nodarboties ar vairāku simtu tūkstošu cilvēku integrāciju ir nenopietni. Līdz ar to ir jāpadomā, kuriem no viņiem ir vieta Latvijā un kuriem nav.

Savā laikā arī es centos aktīvi piedalīties integrācijas kaut kāda pirmsākuma veidošanā. Kopā ar Andreju Ruču 1994.gada janvārī mēs aizturējām divus krievu ģenerāļus (viņi gan bija trīs, bet trešo mēs palaidām vaļā), uzlikām viņiem rokudzelžus un pieklājīgi mēģinājām izvest ārā no Latvijas. Solīdi - mikroautobusā un ar pavadīšanu.

Mierīgā gaitā autobuss ripoja uz Krievzemes pusi. Bet vai mums to ļāva izdarīt? Kāda tad toreiz bija 5.Saeimas reakcija? Kāda bija valdības reakcija? Un kāda bija Valsts prezidenta reakcija? Sākās kaut kāda histērija, kaut kāds haoss, lielie uztraukumi, ka tūlīt būšot nezin no kurienes desanti un divīzijas, un vēl nezin kas. Vai tad tā ir izprotoša attieksme?

Kāda bija saziņas līdzekļu reakcija? Pilnīgi negatīva! Mana lieliskā iniciatīva tika slāpēta. Es pat tiku izsaukts uz prokuratūru, un mani vēl par to sāka pratināt. Es vedu ārā no Latvijas okupantus, bet mani par to sauca uz prokuratūru.

Kas notika tālāk? Tālāk bija šis apkaunojošais līgums ar Krieviju. Es jums atgādināšu 1994.gada pavasari. Acīmredzot atceroties lielu vadoņu dzimšanas mēnesi (aprīlī ir vairāki pazīstami cilvēki dzimuši), tika slēgts līgums starp Latviju un Krieviju, kura rezultātā Latvijā palika oficiāli uz mūžīgiem laikiem vairāki desmiti tūkstoši krievu militāristu - dažādu pakāpju krievu militāristu. Kam tas bija vajadzīgs? Kam tas bija izdevīgi?

Un tagad mēs no jauna ķeramies pie kaut kādas integrācijas. Sakiet, lūdzu, ja manas iniciatīvas tika slāpētas pirms 7 gadiem, kāds iemesls man būtu šodien šīs iniciatīvas no jauna atdzīvināt? Un tā šie nelaimīgie daži desmiti tūkstoši cilvēku šeit blandās pa Latviju, lāgā nesaprazdami, uz kuru pusi doties. Tiesa, Krievijas prezidents Putins esot aicinājis braukt atpakaļ uz dzimteni tos, kuriem šī dzimtene vēl kaut ko nozīmē. Tomēr kaut kādu īpašu sajūsmu par šādu aicinājumu es neesmu izjutis. Parādījās kaut kādas dzirkstelītes un nodzisa.

Nu tad tagad padomāsim, kur mēs viņus visus liksim? Vai tad ar šāda fonda dibināšanu kaut kas tur tiks līdzēts?

Jā, es saprotu, ka naudas jautājums ir svarīgs jautājums, jo jebkurš fonds... jebkurš fonds ir saistīts ar naudas caurlaišanu. Kas notiek fondos ar naudu - tas nu ir atsevišķs jautājums. Tad būtu jārunā par atsevišķiem fondiem.

Tagad visi šeit runā: slikts likums, bet nauda ir vajadzīga! Vai tad mēs esam gatavi pieņemt sliktu likumu tikai tāpēc, lai dabūtu naudu? Tas ir mans jautājums. Šeit jau bija runa par Aģentūru likumu, varētu runāt arī par kādiem citiem likumiem, bet mēs tagad radām speciāli vienam fondam speciālu likumu, un tagad uzreiz runā par alternatīvu likumu. Tad varbūt uzreiz vajag sākt ar kaut ko jēdzīgu, lai nav jātaisa alternatīvi likumi, lai nav jātaisa simts un viens bezjēdzīgs labojums, lai lieta notiek lietas pēc.

Es tomēr gribētu atgādināt tiem cilvēkiem, kuri savā laikā piekrita, ka šeit ir tāds šausmīgs militārpensionāru bars, padomāt, kādas būs šādas rīcības sekas un par ko tas viss sāk pakāpeniski, lēnām un mierīgi izvērsties. Ar ko jūs gribat beigt šādu procesu? Nu nevajag taču lolot cerības par kaut kādas tur ārzemju naudas iepumpēšanu un vairāku desmitu tūkstošu militāristu, daudzi no kuriem ir vismaz pieklājīgā vecumā, audzināšanu! Kāda tur vairs var būt audzināšana? Viņi attiecīgā laika garā jau sen ir izaudzināti. Tāpēc es, teiksim, kā cilvēks, kas ir mēģinājis kādreiz kaut ko integrēt, varu teikt: nesanāca, kā bija iecerēts, tāpēc es esmu spiests gremdēties rūgtās pārdomās par visu to, kas notiek šobrīd un kas notiek ap šo, godīgi sakot, tā saucamo dokumentu. Ar šādām rūgtām pārdomām es atstāšu šo runas vietu. Un tomēr es ieteiktu tiem, kuri te tālāk grib nopietni par šādiem jautājumiem runāt, mazāk liekuļot, jo tiešām var redzēt, ar ko tad mēs gribam šādu procesu pabeigt. Vai vismaz to, uz kuru pusi mēs šo procesu gribam virzīt.

Es gribu atgādināt vēl vienu diezgan dumju balsojumu 1995.gadā, kad nobalsoja, vai, pareizāk sakot, pieņēma šo te īpatnējo konvenciju, kuru mums tagad no visām pusēm mēģina kaut kādā veidā iesmērēt. Paskatieties šo konvenciju, paanalizējiet to, tad redzēsiet, ka minoritāte ir jēdziens, kas daudzās valstīs ir galīgi neizpētīts, nesaprotams. Atcerieties to, ka Latvijas Republikā kādreiz minoritāte bija Latvijas Republikas pilsonis ar citu tautību. Tad nu es gribu atgādināt, ka atgriešanās pie šādas īpatnējas konvencijas šodien ir vajadzīga tiem cilvēkiem, visvairāk tiem cilvēkiem, kuriem ir iespējas uz šādas konvencijas rēķina iedzīvoties. Es negribētu, lai būtu kāds, kas iedzīvojas uz konvenciju, integrāciju un dažādu citu “āciju” un “īciju” rēķina, kas iedzīvojas uz dažādu fondu rēķina.

Es gribētu atgādināt vienu savdabīgu sarunu savā laikā Bonnā ar Vācijas valdības pārstāvjiem, ar ministriem, kas sūdzējās mūsu delegācijai, kura toreiz tur bija no Augstākās padomes, par to, ka viņi esot iedevuši krievu armijas vadības pārstāvjiem vairākus desmitus miljonu marku dzīvokļu celtniecībai un mājiņu celtniecībai, bet, aizbraukuši tur, viņi konstatējuši, ka ne tikai nekas nav uzcelts, bet vispār tur nekas nav darīts. Lūk, nācās mums skaidrot, ko nozīmē naudas iedošana krievu militāristam un ko nozīmē šī militāristu attieksme pret pēkšņi iegūtu lielu naudas summu.

Tā ka, lūk, nav viss tik vienkārši, ka mēs te kaut ko pieņemsim vai veidosim. Ja mēs gribam nopietni uz šādu problēmu skatīties, uz visām tām integrācijām un dažādām citām lietām - asimilācijām un disimilācijām, tad es domāju, ka vispirms ir vajadzīga analītiska pieeja šim jautājumam. Un ar šādām pārdomām es aicinu kaut vai nedaudz aizrauties arī citus savus kolēģus Saeimā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ar lielu uzmanību un patiku klausījos cienījamajā draugā Dobeļa kungā un viņa labajās domās. It sevišķi mani dziļi iepriecināja viņa domas par internēšanu un integrēšanu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi, Modri!”) Es piedāvāju to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK otrajā lasījumā varētu mainīt šā likuma nosaukumu, kas skanētu šādi: “Sabiedrības internēšanas fonda likums”. Nu redzi, Juri, tu jau uzreiz sāc piekrist! Pareizi, ir jāatbalsta pirmajā lasījumā, lai uz otro lasījumu jūs varētu veikt šīs darbības, jā?

Tālāk. Es uzmanīgi klausījos Dobeļa kunga runu arī par to, ka Krievijas militārpersonas Bonnā paņēma naudu desmitos miljonu, kaut kur to iztērēja un neko neuztaisīja. Tad nu es īsti labi nesapratu. Vai šinī gadījumā Dobeļa kungs domā, ka Latvijas valsts ierēdņi tāpat paņems no ārzemēm naudu un neko nedarīs, ja es pareizi sapratu šos mājienus. Taču tad vajadzētu precizēt, ko jūs tieši domājāt. Vai šā jaunā Integrācijas fonda vadību vai Aldermani, vai Pilsonības un imigrācijas dienestu, vai kādu no citām struktūrām jūs uzskatāt par tādu, kura saņem naudu un to nelietderīgi izlieto? Un tad mēs varētu kopā pārdomāt šo jautājumu par tā lietderību Latvijas valstī.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es šinī brīdī aicinātu visas frakcijas atbalstīt šo likumu un tad jau uz nākamo lasījumu vai nu internēt, vai integrēt, vai asimilēt vai vēl ko citu katrs varēs ielikt iekšā, un tad padomāsim. Paldies, liels! Jā, konceptuāli tas ir svarīgs jautājums. Par to mēs lemsim otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es šeit, zālē, gribētu ne tik daudz runāt par fonda uzdevumiem un mērķiem, bet gan par 2.pantu un fonda vadīšanas mehānismu. Es uzskatu, ka 7.Saeimas laikā valdība ir centusies neradīt jaunus fondus, bet samazināt jau esošo fondu skaitu, tāpēc uzskatu, ka nekādā gadījumā šis fonds nebūtu jāveido kā jauna valsts akciju sabiedrība. Tāpēc es ceru, ka mums visiem uz otro lasījumu izdosies mainīt šo likumu un veidot fondu kā valsts aģentūru, jo es domāju, ka tiks pieņemts arī Valsts aģentūru likums.

Protams, runājot par fonda lietderību, Lujāna kungs man kaut ko atgādināja. Kādreiz bija tāds Krievijas Militārpersonu repatriācijas fonds, kurš neveiksmīgi Rīgas Komercbankā pazaudēja Zviedrijas dāvinātos 11 miljonus Zviedrijas kronu un kurš palīdzēja Krievijas militārpersonām sakravāt čemodānus un doties uz savu etnisko dzimteni. Protams, no lietderības viedokļa, Lujāna kungs, valdībai būtu vērtīgāk naudu ieguldīt jau esošā fonda darbībā un palīdzēt tam atsākt šo vērtīgo darbu, ko tas darīja pirms tam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums nevajag, lai Latvija izveidotos par īstu divkopienu valsti. Integrāciju es saprotu kā pirmo soli pirms otrā. Jā, bez šaubām, man kā minoritāšu pārstāvim vajadzētu labāk zināt latviešu valodu, literatūru, paražas, tradīcijas un tā tālāk, un tā joprojām, bet es nešaubos, ka arī latviešiem netraucētu, ja viņi labāk zinātu Latvijas minoritāšu valodas, literatūru, paražas, tradīcijas un tā tālāk.

Bez šaubām, kā jums ir zināms, Eiropas Savienība atbalsta integrāciju, bet, piedošanu, man ausis svīst, kad mūsu gudrākie deputāti šodien aģitē pret Integrācijas fondu, tātad pret integrāciju, bet mēs visi it kā esam par Eiropas Savienību. Tas, piedošanu, manuprāt, ir aplami, un es, bez šaubām, aģitēju, aicinu jūs nobalsot par šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es jums svēti apsolu nerunāt par krievu ģenerāļu ķeršanu, jo likumprojektā par to nav ne vārda. Tiem, kuri runāja par būtību, es gribētu paskaidrot.

Ūdres kundze! Budžeta līdzdalība, budžeta nauda tur ir tikai līdzdalība. Jūs taču esat finansiste un zināt fondu darbības principu. Ja jūs runājat par invalīdiem, tad Integrācijas fonda darbības rezultātā arī šādas koncepcijas, šādas programmas var tikt īstenotas un atbalstītas, pie kam par donoru naudu.

Komisijas vārdā es varētu piekrist Tabūna kungam, ka šādu koncepciju varētu apspriest arī Saeimā. Mēs 6.Saeimas laikā jau esam apstiprinājuši ārpolitikas koncepciju, esam apstiprinājuši kultūras koncepciju. Kāpēc par to nevarētu parunāt? Taču es nevaru piekrist savam cienījamajam kolēģim komisijā Pēterim Tabūna kungam, ka mēs esam visgudrākie un esam izdomājuši divriteni. Igauņiem šī programma darbojas, turklāt darbojas ļoti veiksmīgi, un es gribu kolēģiem sociāldemokrātiem pateikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā jūsu kolēģe cienījamā Viola Lāzo pēc kaimiņu valsts apciemošanas mūsu komisiju pārliecināja par šāda fonda nepieciešamību, minot konkrētas darbības piemērus. Viņa bija apceļojusi Igaunijas teritoriju.

Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau ir ievirzījusi konkrētus sadarbības variantus ar igauņu kolēģiem, lai pārņemtu viņu pieredzi.

Un visbeidzot. Ja būs pozitīvs balsojums, tad es komisijas vārdā lūgšu diezgan garu, vismaz mēnesi ilgu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Sabiedrības integrācijas fonda likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 5, atturas - 15. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Komisijas vārdā lūdzu 29.martu.

Sēdes vadītājs. 29.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Ārstniecības likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2590. Grozījums Ārstniecības likumā ir saistīts ar mūsu likumu saskaņošanu ar Eiropas Savienības prasībām, un tas skar ārvalstu izglītības dokumenta atzīšanas kārtību Latvijas Republikā. Pirmajā grozījumu lasījumā bija paredzēts, ka šo dokumentu atzīšanu nosaka Augstskolu likums, bet diemžēl Augstskolu likums nosaka tikai akadēmisko grādu atzīšanas kārtību, tāpēc uz otro lasījumu ir sagatavots mūsu komisijas priekšlikums, kas no likuma paredz izslēgt konkrētu likumu nosaukumus, atstājot lemšanu atkarībā no tā, kāda veida diplomi būs jāatzīst. Tātad profesionālās izglītības diplomu noteikti reglamentētu profesiju likums, bet akadēmisko grādu atzīšanu noteiktu Augstskolu likums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt konkrēto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Ģīlis. 23.marts.

Sēdes vadītājs. 23.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu - “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums". Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.2827 - likumprojektu “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” (reģistra numurs 733) otrajā lasījumā.

Cienījamie deputāti! Jāteic, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšana deva dažas vērtīgas ierosmes likuma uzlabošanai. Arī apakškomisija aktīvi darbojās un gandrīz uz konsensusa principa pamata izlēma visus priekšlikumus. Bija arī iespēja apakškomisijā redzēt daudzus deputātus, kuri tur sen nebija iegriezušies. Mans draugs Lagzdiņš gandrīz jau bija iecerējis kādu izslēgt no šīs apakškomisijas, bet neradās nepieciešamība.

1.priekšlikums, ko iesniedza Tautas partijas frakcija, ir atbalstīts daļēji un pēc būtības atspoguļots 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2.- Juridiskā biroja priekšlikums - redakcionāli atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums - tika attiecīgi atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - faktiski tika atbalstīts un ir ievietots pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt 4.pantu attiecīgajā redakcijā - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 18. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji Juridiskās komisijas redakcijā attiecīgi 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Jevgenija Stalidzāne vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 22. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 25. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.

Un attiecīgi 29.priekšlikums ir Juridiskās komisijas redakcija, kura apkopo visus šos priekšlikumus. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 30. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 32. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot to 33. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

L.Muciņš. 34. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 35. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 39. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 41. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 43. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 44. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

L.Muciņš. 46. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 49. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Un attiecīgi atbalstīts ir 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 51. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 54. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 57. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 59. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 60. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šoreiz nav iebildumu.

L.Muciņš. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 62. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 63. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 64. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 65. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 67. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 68. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 69. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts Juridiskās komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 69.priekšlikumu un 70.priekšlikumu.

L.Muciņš. 71. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 72. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 73. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 74. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 76. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 77.priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 78. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 79. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 80. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Attiecīgi jānomaina lapa. Šeit mainās tikai pantu numerācija.

81. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 82. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 83. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 84. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - ir daļēji atbalstīts, iestrādājot to 85. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 86. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 87. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā iestrādāts Tautas partijas frakcijas priekšlikums, - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 88. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

L.Muciņš. 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, vēl mirklīti pacietības! Ieskatīsimies dokumentā nr.2832. Šis likumprojekts mums ir vajadzīgs, lai veidotu kopējo izglītības telpu, faktiski, lai pabeigtu veidot kopējo izglītības telpu Baltijas valstīs. Mēs, kā zināms, esam to likumiskā veidā apstiprinājuši attiecībā uz vidējo un profesionālo izglītību. Likumprojekts ir par augstākās izglītības vienoto telpu. Ārlietu komisija, kas ir atbildīgā komisija, saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.panta pirmo daļu aicina izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Paldies. Izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Nu, ja šobrīd iebildumi nerodas... (No zāles deputāts A.Tiesnesis: “Ir iebildumi!”) Ir iebildumi? Jā.

Sēdes vadītājs. Tā kā ir iebildumi, lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

G.Krasts. 2.marts. Ja nav iebildumu, tad 2.marts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Un otrais lasījums? Tas jāveic 8.martā, jā.

G.Krasts. 8.martā.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts, izskatīšanas datums - 8.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis dokuments ieved mūsu valsts vides aizsardzības institūcijas Eiropas Savienības kopējā informācijas apritē. Dokuments ir svarīgs, un atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 2.marts.

Sēdes vadītājs. 2.marts. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi, ar šo Protokolu mēs pievienojamies tiem Vīnes konvencijā paredzētajiem papildu pasākumiem, kas nodrošina to, ka ir taisnīga zaudējumu kompensācija gadījumos, ja kodoliekārtu lietotājs nav pareizi rīkojies ar šīm bīstamajām iekārtām. Pievienošanās Protokolam, es domāju, Latvijai ir nozīmīga. Atbildīgā komisija aicina izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 2.marts.

Sēdes vadītājs. 2.marts. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās paziņojums.

Vārds Inesei Birzniecei.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Gribu paziņot, ka Sarkanajā zālē tūliņ pēc sēdes veidosies Latvijas un Horvātijas sadarbības grupa. Attiecības Horvātijas un Latvijas starpā kļūst ļoti aktīvas, notiek strauja iekļaušanās Eiropas Savienības kandidātvalstu līmenī.

Aicinu atnākt visus, kas ir ieinteresēti.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespējas uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Miroslavs Mitrofanovs, Viola Lāzo, Leons Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Andrejs Panteļējevs, Helmuts Čibulis, Jevgenija Stalidzāne, Romāns Mežeckis, Imants Kalniņš, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pavaldības zemes īpauma tiesībām un to nostiprināanu zemesgrāmatās””(2793. un 2793-a dok., reģ “Par valsts
Priekšlikums - dep. L.Bojārs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””(2794. un 2794-a dok., reģ. nr.818)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pavaldību īpauma objektu privatizāciju””(2795. un 2795-a dok., reģ “Par valsts
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””(2796. un 2796-a dok., reģ. nr.820)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pavaldību atbalsta kontroli””(2797. un 2797-a dok., reģ valsts un
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””(2798. un 2798-a dok., reģ. nr.822)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””(2799. un 2799-a dok., reģ. nr.823)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””(2800. un 2800-a dok., reģ. nr.824)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pavaldību finansu līdzekļu un mantas izķērdēanas novēranu””(2801. un 2801-a dok., reģ “Par valsts
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””(2802. un 2802-a dok., reģ. nr.826)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””(2803. un 2803-a dok., reģ. nr.827)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa pieķiranu””((2804. un 2804-a dok., reģšķiršanu””((2804. un
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pavaldību uzņēmumu pārveidoanu statūtsabiedrībās””(2805. un 2805-a dok., reģ “Par valsts
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””(2806. un 2806-a dok., reģ. nr.830)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpauma tiesību atjaunoanu uz uzņēmumiem un citiem īpauma objektiem””(2807. un 2807-a dok., reģpašuma tiesību
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(2821. un 2821-a dok., reģ. nr.832)
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”(2822. un 2822-a dok., reģ. nr.833)
Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes 1996.gada Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu”(2829. un 2829-a dok., reģrošanu”(2829. un
Par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”(2830. un 2830-a dok., reģ. nr.835)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””(2841. dok., reģ. nr.836)
Lēmuma projekts “Par I.Korotjajevas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”(2789. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par L.Pličas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”(2790. dok.)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram A.Kalvītim” (Noraidīts)(2828. dok.)
Ziņo - dep. E.Baldzēns
Debates - dep. L.Bojārs
Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis
- dep. L.Muciņš
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Debašu turpinājums - dep. J.Ādamsons
- dep. I.Burvis
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības likumā” (3.lasījums)(2824. dok., reģ. nr.727)
Ziņo - dep. A.Tiesnesis
Debates - dep. A.Kalniņš
- dep. M.Sprindžuks
- dep. P.Salkazanovs
- dep. A.Kalniņš
- dep. L.Bojārs
- dep. M.Sprindžuks
- dep. A.Seile
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. A.Seile
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. K.Leiškalns
- dep. P.Salkazanovs
- dep. A.Kalniņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Seile
- zemkopības ministrs A.Slakteris
- dep. V.Lauskis
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane
Debašu turpinājums - dep. K.Leiškalns
- dep. A.Tiesnesis
- dep. A.Kalniņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. L.Bojārs
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
- dep. A.Seile
- dep. L.Bojārs
- dep. K.Leiškalns
Likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (3.lasījums)(2825. dok., reģ. nr.731)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (3.lasījums)(2826. dok., reģ. nr.709)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījums “Likumā par ostām”” (2.lasījums)(2368. un 2791. dok., reģ. nr.714)
Ziņo - dep. M.Lujāns
Debates - dep. V.Lauskis
- dep. A.Seile
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam”
Likumprojekts “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (1.lasījums)(2634. un 2808. dok., reģ. nr.777)
Ziņo - dep. A.Poča
Debates - dep. G.Bojārs
- dep. M.Lujāns
- dep. O.Spurdziņš
Likumprojekts “Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā” (1.lasījums)(2630. un 2809. dok., reģ. nr.773)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (1.lasījums)(2631. un 2810. dok., reģ. nr.774)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (1.lasījums)(2632. un 2811. dok., reģ. nr.775)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” (1.lasījums)(2633. un 2812. dok., reģ. nr.776)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (1.lasījums)(2741. un 2813. dok., reģ. nr.807)
Ziņo - dep. A.Seile
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (1.lasījums)(2742. un 2814. dok., reģ. nr.808)
Ziņo - dep. J.Sproģis
Likumprojekts “Sabiedrības integrācijas fonda likums” (1.lasījums)(2513. un 2820. dok., reģ. nr.740)
Ziņo - dep. A.Seiksts
Debates - dep. I.Ūdre
- dep. L.Bojārs
- dep. P.Tabūns
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. P.Salkazanovs
- dep. J.Gaigals
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
- dep. V.Balodis
- dep. J.Pliners
Likumprojekts “Grozījums Ārstniecības likumā” (2.lasījums)(2590. un 2823. dok., reģ. nr.754)
Ziņo - dep. V.Ģīlis
Likumprojekts “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums” (2.lasījums)(2452., 2827. un 2827-a dok., reģ. nr.733)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs” (1.lasījums) (Steidzams)(2694. un 2832. dok., reģ. nr.798)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Kopienas līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Vides aģentūrā un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā un sarunu nobeiguma protokolu” (1.lasījums)(2643. un 2832. dok., reģ. nr.785)
Ziņo - dep. G.Krasts
Likumprojekts “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem” (1.lasījums)(2640. un 2832. dok., reģ. nr.782)
Ziņo - dep. G.Krasts
Paziņojums - dep. I.Birzniece
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane


Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas septītās sēdes
2001.gada 22.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie klātesošie! Pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt Ministru prezidenta un ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vispirms uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Burvja, Lauska, Čevera, Salkazanova un Zvejsalnieka jautājumu “Par Andra Bērziņa interviju Latvijas Radio”.

Lūdzu, Ministru prezidenta kungs!

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais deputāt Burvi! Ļoti cienītā deputāte Ūdre! Uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 93, es esmu sniedzis rakstisku atbildi, un nekādu komentāru man pašlaik vairs nav.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vai deputātiem ir papildjautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Vairākas reizes mēs esam runājuši par konstruktīvu sadarbību Latvijas labā, sadarbību starp pozīciju un opozīciju. Ar tām burvju nūjiņām kā nu ir, tā ir... Vai jūs neuzskatāt, ka tādā veidā komentējot sadarbības iespējas starp pozīciju un opozīciju, jūs jau būtībā noraidāt šīs iespējas un mēģināt opozīciju pārvērst par nekonstruktīvu?

A.Bērziņš. Augsti godātais Burvja kungs! Man ir ļoti patīkami, ka arī jūs, jautājuma iesniedzējs, atzīstat, ka jūsu rokās nav šādas burvju nūjiņas, ar ko visus padarīt laimīgus vienā brīdī.

Kas attiecas uz opozīcijas un pozīcijas savstarpējām attiecībām, es gribu teikt, ka savas atbildes beigās esmu par to rakstījis. Kas attiecas uz opozīciju, visā pasaulē tā mēdz būt konstruktīva un nekonstruktīva. Ja jums ir kādi konkrēti konstruktīvi priekšlikumi, tad es apsolu, ka šīs idejas tik tiešām tiks ņemtas vērā. Taču es gribētu teikt, ka šādam konstruktīvismam vai vismaz absolūti pozitīvai attieksmei pret valstī risināmiem ļoti nopietniem jautājumiem būtu jābūt no abām pusēm. Es nezinu, vai tas tiešām atbilst īstenībai vai ne, bet, ja var ticēt avīzēs rakstītajam, tad jāsaka, ka arī jūs pēdējā laikā nedaudz grēkojat, nosaucot dažādos - pēc manām domām, nepiedienīgos - vārdos tādu Latvijas svētumu kā konstitūciju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Uzklausīsim Ministru prezidenta atbildi uz deputātu Raimonda Paula, Ūdres, Andra Bērziņa, Lauska un Barčas jautājumu “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”“ un “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”“ izmaksām valsts budžetā”.

Atbildi sniegs Ministru prezidents. Lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš (Latvijas Republikas Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Augsti godātais Burvja kungs! Ļoti cienītā Ūdres kundze!

Atbildot uz jūsu jautājumu (reģistrācijas numurs 104), kurā man ir lūgts arī skaitliski pamatot savus apgalvojumus, es sākšu ar skaitlisko pamatojumu. Pēc ekspertu aprēķiniem, Pensijas likuma pārejas noteikumu 26.punkta izmaksas ir robežās no 11,2 līdz 12 miljoniem. Pārejas noteikumu 13.punkta aptuvenas izmaksas jūsu iesniegtā likumprojekta pieņemšanas gadījumā varētu būt šādas: plus 0,6 miljoni. Savukārt jūsu piedāvātie likuma 26.panta grozījumi kopumā varētu izmaksāt apmēram 7 miljonus. Bez tam jūsu ierosinātie grozījumi Nekustamā īpašuma nodokļa likumā varētu maksāt no 0,4 līdz 0,46 miljoniem. Tātad divu likumprojektu izmaksu kopsumma ir apmēram 20 miljoni, par ko es arī runāju savā runā.

Kas attiecas uz jautājuma teorētisko daļu jeb teorētisko pamatojumu, es gribētu teikt, ka mani ļoti izbrīna tas, ka burtiski pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas sociāldemokrāti ir trīs reizes ierosinājuši grozījumus Pensiju likumā. Es tik tiešām uzskatu, ka sociālajai sistēmai jeb sociālās drošības sistēmai ir jābūt vienai no stabilākajām valstī un to nedrīkst katru mēnesi vai ik pa diviem mēnešiem grozīt vai tā vai citādāk mēģināt to adaptēt tiem vai citiem apstākļiem. Ja šajos likumos vēlas izdarīt kādus grozījumus, precizējumus vai labojumus, tad ir jāsagatavo precīzi aprēķini. Šie aprēķini jāiesniedz un jāizskata, un tad jāpieņem lēmumi. Jāsaka, ka attiecībā uz likumprojektiem, par kuriem jūs esat uzdevuši man jautājumu, un trijos iepriekšējos likumprojektos, kuros ir skarti līdzīgi jautājumi, šādu aprēķinu nav bijis, anotācija likumprojektiem nav bijusi klāt. Un tāpēc es domāju, ka tā pozīcija, ka šādus aprēķinus nevar pieņemt Saeima un ka par šādiem jautājumiem nevar ātri lemt Saeimas sēdē, ir absolūti pamatota. Es uzskatu, ka es arī varu jums teikt, ka izmantošu visas savas iespējas apkarot jebkurus bezatbildīgus, nepārdomātus priekšlikumus, kas varētu negatīvi ietekmēt sociālās apdrošināšanas sistēmu mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ūdrei - papildjautājuma uzdošanai.

I.Ūdre (Jaunā frakcija).

(Mikrofons nav ieslēgts, nekas nav dzirdams.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Bērziņš. Jāsaka gan, ka bija trīs jautājumi.

Ļoti cienījamā Ūdres kundze! Es gribu teikt, ka Saeimas kārtības rullis ļauj man atbildēt uz rakstiskiem jautājumiem arī mutiskā formā un sniegt visus nepieciešamos skaidrojumus.

Kas attiecas uz to, kuri eksperti rēķināja, es varu pateikt, ka tie bija Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas eksperti. Es precīzi atbildēju uz jūsu uzdoto jautājumu. Par jautājuma būtību jāteic, ka jūsu jautājumā nav neviena teikuma, kurš beigtos ar jautājuma zīmi, tā, kā latviešu valodā parasti formulē jautājumus. Vienīgais teikums, kurā varētu saskatīt jautājuma formu, ir šāds: “Lūdzam pamatot arī skaitliski jūsu apgalvojumu...”

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir iespēja uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu!

I.Ūdre. (Mikrofons vēl joprojām nav ieslēgts. Neko nevar dzirdēt!)

A.Bērziņš. Ļoti cienījamā Ūdres kundze! Latvijas valstī ir tāds likums - likums par budžetu un finansu vadību -, kurš nosaka, ka nevienu likumprojektu, ja tam nav klāt pievienoti aprēķini, pamatojums, anotācija, faktiski Saeima nav tiesīga skatīt, ja tas skar budžetu. Šajā konkrētajā gadījumā sagatavotajiem, gan ne jūsu frakcijas sagatavotajiem, likumprojektiem ne anotācijas, ne aprēķinu klāt nebija, un tāpēc es atbilstoši likumam uzskatu, ka šādi projekti nav jāpieņem izskatīšanai.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Man ir jautājums Ministru prezidenta kungam: vai jūs vēl uz kādu jautājumu atbildēsiet personīgi vai tie ir pāradresēti ministriem?

A.Bērziņš. Pārējos jautājumus esmu pāradresējis ministriem, vadoties pēc jautājumu piekritības. Gribu uzsvērt, Saeimas priekšsēdētāja kungs, ka jūs redzat, cik ļoti nopietni mēs izturamies pret Saeimas deputātu sagatavotiem jautājumiem. Praktiski puse valdības šodien ir šeit, Saeimas sēžu zālē, lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Uzklausīsim atbildi uz deputātu Lujāna, Bekasova, Sokolovska, Urbanoviča un Plinera jautājumu “Par izglītības ministra Kārļa Greiškalna kunga attieksmi pret Latvijas Republikas likumiem". Atbildi sniegs izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns.

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamais deputāta kungs! Es gribētu informēt par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi. Ir izstrādāts un 2000.gada 22.augustā Ministru kabinetā akceptēts (sēdes protokols nr.39, paragrāfs nr.30) pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Tas paredz pedagogu darba samaksas pakāpenisku paaugstināšanu un to, ka pedagogam, kam ir augstākā profesionālā izglītība un darba stāžs līdz pieciem gadiem, mēneša amatalga par vienu slodzi nav zemāka par valsts civildienesta referenta zemāko mēnešalgu. Jēdziens “zemākā profesionālā kvalifikācija” tiek lietots pārejas periodā, līdz brīdim, kad notiks likuma prasības stāšanās spēkā. To nosaka Izglītības likuma 48. un 49.pants. Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi nr.347 (par prasībām attiecībā uz pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju) ir veidoti atbilstoši likumam, kas stāsies spēkā 2001.gada 1.septembrī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Uzklausīsim Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz jautājumu “Par medicīnas māsu atalgojumu Latvijā”, ko uzdevuši deputāti Bojārs, Čevers, Salkazanovs, Zvejsalnieks un Burvis.

Atbildi sniegs labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Arī Labklājības ministrija ir saņēmusi no medicīnas māsu sabiedriskajām organizācijām jautājumus par atalgojumu. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Labklājības ministrija jau pagājušajā gadā izdarīja aprēķinus, lai redzētu, kādi naudas līdzekļi papildus nepieciešami valsts budžetā, lai atrisinātu visus jautājumus, kas saistīti ar aparatūras amortizāciju, investīcijām, darba algām, un citus jautājumus. Jautājums par medicīnas māsu atalgojumu ir viens no prioritārajiem. Mums ir notikušas šīs nedēļas laikā tikšanās ar medicīnas māsu sabiedriskajām organizācijām, un pašreiz tiek izskatīti priekšlikumi, kādā veidā atrisināt jautājumu par medicīnas māsu algām. Jāuzsver, ka arī Eiropas Savienības progresa ziņojumā ir pieminēts, ka mums ļoti svarīgs ir divpusējais dialogs - divpusējais sociālais dialogs. Tas nozīmē, ka, ja reiz šobrīd ārstniecības iestāžu finansēšana notiek atbilstoši padarītajam darbam un tās tiek finansētas kā uzņēmumi un ja ārstniecības iestāžu kopējos ieņēmumos ir naudas līdzekļi visiem izdevumiem, to skaitā arī algām, ir ļoti svarīgi, lai starp medicīnas māsu arodbiedrībām un galvenajiem ārstiem būtu kolektīvie līgumi par to, ka finansējums tiks nodrošināts nepieciešamajā līmenī.

Otrs jautājums ir par pašu finansējuma apjomu kā tādu. Protams, ir nepieciešams, lai ārstniecības iestādē būtu šī nauda, tādēļ pašreiz Labklājības ministrija gatavo konceptuālu ziņojumu valdībai par to, kādā veidā risināt šos jautājumus. Jāņem vērā, ka pastāv vielas nezūdamības likums un ka to naudu vienkārši nevar nodrukāt. Līdz ar to mums ir jārisina jautājums, no kā šo naudu iegūt. Ir vairāki iespējamie risinājumi. Viens iespējamais risinājums ir veidot slimnieku rindas. Otrs iespējamais risinājums ir dalīt vairākos līmeņos medicīnas tehnoloģiju pieejamību. Trešais iespējamais risinājums ir ierobežot, optimizēt ārstniecības iestāžu skaitu, lai iegūtu naudas līdzekļus. Protams, ir risināms arī jautājums par papildu naudas līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei, lai varētu nepieciešamajā līmenī izmaksāt māsām darba algas. Taču bez divpusējiem līgumiem starp māsu arodbiedrībām un darba devējiem jautājums tik un tā netiks atrisināts - nauda tiks novirzīta jaunas tehnoloģijas iegādei, bet algām neaizies. Tāpēc mēs risinām šo komplekso jautājumu, gatavojam ziņojumu valdībai un vienlaicīgi runājam ar māsu sabiedriskajām organizācijām. Ceru, ka šo jautājumu mēs atrisināsim.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildjautājumi? Papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta.

Man ir jautājums deputātam Burvim. Vai iesniedzēji ir apmierināti ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Bērziņa rakstisko atbildi uz jautājumu, kura reģistrācijas numurs ir 105 un kurš ir par antidempinga pasākumiem? Tātad atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu.

Uzklausīsim izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna atbildi uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Baldzēna un Lauska jautājumu "Par bērnu tiesību pārkāpumiem Latvijas skolās".

Lūdzu, ministra kungs!

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais Burvja kungs! Tātad Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā ir veikta visu 77 speciālo un vispārizglītojošo internātskolu apsekošana. Tās mērķis bija konstatēt reālo situāciju bērnu tiesību aizsardzībā. Par bērnu tiesību aizsardzības pārkāpumiem informēti attiecīgo pašvaldību vadītāji, ierosinātas krimināllietas prokuratūrā. Vairāku izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi ir disciplināri sodīti un atbrīvoti no amata. Jautājumi par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli ir izskatīti starpministriju un Bērnu tiesību aizsardzības komitejas sēdēs 10. un 31.janvārī, kā arī 7.februārī šajā gadā, bet nākamā sēde būs 7.martā. Bez tam ministrija gatavo grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kas ļaus optimāli risināt bērnu tiesību aizsardzības jautājumus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildjautājumi? Nav. Atbilde ir sniegta.

Tālāk uzklausīsim finansu ministra atbildi uz jautājumu, ko deputāti Burvis, Salkazanovs, Baldzēns, Zvejsalnieks un Čevers adresējuši finansu ministram Gundaram Bērziņam par Finansu ministrijas amatpersonu algām. Lūdzu!

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Saeimas priekšsēdētāja kungs! Burvja kungs! Esmu sniedzis rakstisku atbildi, ja ir vēl kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir papildjautājumi? Rakstiska atbilde ir sniegta. Varbūt dažos vārdos.

G.Bērziņš. Atbilde ir iesniegta 14.februārī (dokuments nr.417-a) Saeimas Kancelejā. Atbilde ir garāka, tāpēc man būs grūti to pārlasīt, bet tajā ir analizēts darbinieku atalgojums dažādos sektoros atkarībā no darbinieku kvalifikācijas, ir analizētas arī atšķirības starp sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojumu un privātajā sektorā strādājošo. Jāsaka, ka jautājumā, kas bija saistīts ar tām algām, kas ir virs 1000 latiem Finansu ministrijā, un kāpēc darbinieki neiet uz privāto sektoru, ir jāatzīst, ka diemžēl darbinieki iet uz privāto sektoru. Finansu ministrijā kadru mainība ir otra lielākā no ministrijām - 28% pagājušajā gadā. Un tās algas, kas ir lielākas par 1000 latiem, ir tikai atsevišķiem cilvēkiem. Tas ir jau izskanējušais Valsts kases vadītājs, kam uz papīra ir 1500 latu, bet es gribu pateikt vēl to, ka finansu aprite, kura iziet cauri Valsts kasei un par kuru atbild vadītājs, ir apmēram 2 miljardi latu gadā, un šinī sektorā, es arī to zinu, jau šobrīd ir bijuši citi darba piedāvājumi šiem vadošajiem cilvēkiem, un tur diemžēl viņu atalgojums vairākkārt pārsniegtu to, ko mēs maksājam šobrīd. Tātad diemžēl šī tendence - aizplūšana uz privāto sektoru - ir raksturīga šobrīd.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir jautājumi? Papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Paldies.

Tālāk uzklausīsim zemkopības ministra Ata Slaktera atbildi uz deputātu Burvja, Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera un Lejas jautājumiem "Par akciju sabiedrības "Tukuma piens" slēgšanu".

Lūdzu, ministra kungs!

A.Slakteris (zemkopības ministrs).

Labdien, priekšsēdētāja kungs! Labdien, Bojāra kungs! Jāsaka tā, ka atbilde ir sniegta rakstiski. Bez tam tieši šāds pats jautājums mums tika uzdots Saeimas iepriekšējās sēdes beigās, kad Burvja kungs tiešām ar lielu interesi noklausījās manu atbildi, kurā es arī visu plaši paskaidroju. Ja Burvja kungs vēlas, es, protams, varētu pastāstīt visu to vēlreiz, bet, cienot jūsu laiku, domāju, ka jums varbūt pietiek ar šo rakstisko atbildi, jo tiešām es neuzdrošinos to visu stāstīt vēlreiz, bet, ja jūs vēlaties, es ar lielāko prieku to darīšu. Man tiešām ir ko teikt.

(Kāds runā no zāles bez mikrofona.)

Tātad arī par to mēs runājām iepriekšējā reizē, kas tiek darīts, lai, pirmkārt, paredzētu un spētu ātri rīkoties tādās situācijās kā šoreiz, varbūt pat vēl ātrāk. Valdība pašlaik strādā pie vienota pārtikas dienesta izveidošanas koncepcijas, par to mums ļoti konstruktīvas sarunas notiek arī ar Labklājības ministriju, šādas apspriedes mums ir bijušas arī kopā ar premjeru. Es ceru, ka tuvākajā laikā šis vienotais dienests tiks izveidots.

Jāsaka gan, ka arī esošās institūcijas spēj pieņemt lēmumus, un to pierāda arī konkrētais gadījums ar "Tukuma pienu", bet, protams, pēc tādas konkrētas krīzes situācijas kontroles pasākumi... dažādas kontroles faktiski tiek pastiprinātas. Tomēr es gribu teikt, tāpat kā es teicu jau iepriekšējā reizē, ka, runājot konkrēti par piena sektoru - un šajā gadījumā tieši par "Tukuma pienu" -, gribu uzsvērt, ka tas ir uzņēmums, kas tiek regulāri kontrolēts no valsts institūciju puses. Tiek kontrolēti visi uzņēmumi, bet "Tukuma piens" it īpaši, jo tas ir viens no tiem daudzajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kas eksportē savu produkciju uz Eiropas Savienību. Un faktiski tā, protams, ir liela neveiksme uzņēmumam, ka ar to ir saistīts šis skandāls, bet kontroles sistēma ir nopietna, tāpēc faktiski nav pamata domāt, ka tas ir kaut kādas bezkontroles rezultāts. Un tas varētu būt kā tāds likumdošanas ierosinājums, ka faktiski nākotnē vajadzētu aizliegt tirgot veikalos un arī tirgos nefasētus piena produktus, kas tādējādi pasargātu no tāda riska, ka cilvēki, kas piedalās transportēšanā vai tirgošanā... lai viņi nespētu kaut kādā veidā inficēt šos produktus, jo, dabīgi, nefasētie produkti ir paaugstināta riska objekti, un tās drīzāk būtu likumdošanas lietas, bet arī to es jums, Burvja kungs, jau pagājušajā reizē stāstīju.

Sēdes vadītājs. Vairāk papildjautājumu nav. Atbilde ir sniegta.

Kā pēdējo uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu Golubova, Sokolovska, Plinera, Maksimova un Mitrofanova jautājumu par finansiālo stāvokli Rīgas vadošajās slimnīcās. Lūdzu, ministra kungs!

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti, kuri ir uzdevuši šo jautājumu, nav ieradušies, tādēļ es informēšu Burvja kungu par šo atbildi.

Tātad par situāciju Rīgas vadošajās slimnīcās. Šis jautājums ir uzdots, pamatojoties uz Rīgas 1. un 7.slimnīcas galveno ārstu ziņojumiem gan deputātiem, gan ministrijai. Tātad šajā rakstiskajā atbildē, ko šodien es iesniedzu deputātiem, ir parādīts finansējums šīm abām ārstniecības iestādēm, kas katru gadu ir bijis pieaugošs.

Cita lieta ir tā, ka attiecīgi šo ārstniecības iestāžu kvotas starp Rīgas ārstniecības iestādēm sadala Rīgas novada slimokase, un šajā gadījumā tā, protams, ir Rīgas novada slimokases atbildība.

Ko Labklājības ministrija dara? Mēs varam šo jautājumu tikai kontrolēt. Tātad Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra kontrolē novadu slimokases un, ja redz kādus pārkāpumus, tādā gadījumā tā var griezties pašvaldībā vai arī lemt jautājumu par līgumu neslēgšanu ar konkrētā novada slimokasi.

Šajā gadījumā ir veikta Valsts kontroles revīzija, kas ir atklājusi to, ka Rīgas novada slimokasē pārāk daudz ir pretlīgumu… pārāk daudz naudas līdzekļu ir izmantots administratīvām vajadzībām, kas nebija paredzēts līgumā starp aģentūru un slimokasi, un tādēļ aģentūra ir griezusies Rīgas Domē, lai tā izlemtu jautājumu, ko darīt tālāk, lai sakārtotu šīs novada slimokases darbību.

Kopumā jāsaka, ka ārstniecības iestāžu finansējumam problēmas rada tas, ka nepārtraukti papildus nāk klāt visdažādākās jaunās tehnoloģijas, un man šajā dokumentā no Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras ir informācija par visām tām tehnoloģijām, kuras desmit gadu laikā ir nākušas klāt. Šis ziņojums ir apmēram uz kādām 15 lapaspusēm. Tas ir uzskaitījums, par ko mēs maksājam.

Ja gadījumā deputātiem ir interese, es varu šo informāciju pavairot, tomēr jāsaka, ka jebkurā gadījumā mēs maksājam arvien vairāk un ka šī bāzes programma arvien vairāk pieaug, un līdz ar to daudzi izdevumi tiek novirzīti tieši šīm pozīcijām. Bet katrā ziņā tas, vai notiek godīgi un kā tiek sadalīti naudas līdzekļi Rīgas Domes ietvaros... vai tieši 1.slimnīca ir tā, kurai ir nepieciešami papildnaudas līdzekļi, vai varbūt to vajadzētu novirzīt citām ārstniecības iestādēm - tas ir Rīgas Domes un Rīgas novada slimokases jautājums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde ir sniegta.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone