Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas ceturtā sēde

2001.gada 1.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim Saeimas 1.februāra sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas sastāvā Starpparlamentu Savienībā” un lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas sastāvā Starpparlamentu Savienībā”. Vai ir iebildumi? Lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Iebildumu nav.

Ir saņemts deputāta Māra Vītola iesniegums - lūgums piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.februārī. Ierosinu iekļaut šo iesniegumu darba kārtības beigās. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt Ministru kabineta vārdā? Neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru”” nodošanu komisijām un vienlaicīgi - par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu, Muciņa kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Urbanoviča, Tolmačova, Golubova, Sokolovska un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “pret”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kāpēc vienu minūti? Ā! Cienītie kolēģi! Šeit ir jāmin divas lietas. Pirmā. Tas, protams, ir kārtējais lētais mēģinājums tieši pirms pašvaldību vēlēšanām kaut cik sakārtot savas krietni pašķobījušās rindas, un par to nebūtu ko brīnīties. Kā jau parasti, tas ir lēts piedāvājums, rēķinoties ar kādām gadījuma balsīm.

Otrs ir stipri nopietnāks jautājums. Tā ir attieksme pret to Latviju, par kuru domā tiešām Latviju cienoši un atbalstoši pilsoņi. Par to Latviju, kura prata ieņemt sev pienācīgu vietu Eiropas valstu kopā, un tajā Latvijā nenotika nekāda 8.marta svinēšana. Tajā Latvijā pirmām kārtām cienīja sievieti - māti un bija Mātes diena. Ienākot varmācīgi citai kultūrai, šeit, protams, vārdu “māte” lieto gan, lieto katra vārda galā, bet tikai nu jau ar pavisam citu - ar visai “savdabīgu” nokrāsu, ar īpatnēju nozīmi. Un tāpēc nav ko brīnīties, ka, ienākot šādiem klaidoņiem, Mātes diena viņiem vairs neko nenozīmē. Viņiem ir vajadzīgs vācu komunistenes Klāras Cetkinas ieteiktais 8.marts. Tas, protams, ir pieņemami tādiem, kuriem Latvija ir caurstaigājama vieta, kuri mūsu valsti izmanto savtīgi, jo baidās braukt uz savu etnisko dzimteni, tāpēc ka tur viņi nevienam nav vajadzīgi. Šeit viņi var mutes plātīt un ākstīties, lēkāt kā gailīši un ķiķināt pa stūriem. Viņu etniskajā dzimtenē citi ir pie stūres, un šitādi tur nevienam nav vajadzīgi.

8.marta atzīmēšana vai neatzīmēšana mājas apstākļos vai kaut kādos tur privātos uzņēmumos tiešām ir katra personīga darīšana, ko viņš tur stiepj - sarkanu neļķi, sarkanu tulpi, puslitru Latvijā tecinātas kandžas vai ārzemēs iepirktu alkoholu. Tā ir katra personīgā darīšana. Latvijas valstij par šo jautājumu nevar būt nekādas daļas. Tie nevar būt Latvijas valsts svētki un kaut kāda svinamā diena. Tā nevar būt valsts līdzekļu šķērdēšana no valsts budžeta, jo šāda mākslīgi svinama diena arī kaut ko izmaksā, un tāpēc nevajag apmierināt “sarkano” un to lēto pakalpiņu iegribas

un balstīt viņu kārtējo ākstīšanos pirms šīm pašvaldību vēlēšanām, jo savā starpā viņi vairs nevar sadalīt Rīgas mēra krēslu, uz kuru viņu rindās jau rodas arvien vairāk un vairāk jaunu pretendentu. Tā ka es nevaru saprast, kā kaut ko tādu var atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns runās “par”.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šajā brīdī par 8.martu nerunāšu, jo Dobeļa kungs jau aizrautīgi parādīja viņu politisko būtību. Es gribu atgriezties arī pie otras daļas, ko mēs arī piedāvājam, bet ko Dobeļa kungs varbūt nav izlasījis, ieraugot 8.martu, jo ir ieciklējies šajā jautājumā. Šis jautājums ir par to, kā rīkoties, ja svētku diena sakrīt ar svētdienu. Izņemot Lieldienas, tādā gadījumā brīvdiena tiek pārcelta no svētdienas uz pirmdienu. Tas ir jautājums, kuru šajā brīdī ir diezgan aktualizējis arī Ekonomistu klubs - 2001. Tas arī daudzās ministrijās jau ir izdiskutēts, un tuvākajā laikā, kā esmu dzirdējis, ir plānots pat Ministru kabinetā šo jautājumu izskatīt.

Protams, mēs varam paildzināt šā jautājuma risināšanu, gaidot, ka Ministru kabinets atsūtīs uz Saeimu savus grozījumus, bet es tomēr aicinu pirmām kārtām nesatraukties par to. Es iedomājos, ka Dobeļa kungs varēs ar lielu prieku pēc tam, kad komisijā būs šis jautājums izskatīts, pirmajā lasījumā izsvītrot šo 8.martu, un tad, iedomājieties, visi “tēvzemieši” varētu ilgstoši un dikti runāt par 8.marta kaitīgo ietekmi. Tas būtu daudz riebīgāk pret mums, nekā tagad vienkārši noraidīt. Nav jau loģikas daudz... Un arī vēlētājiem daudz labāk patiks gan jūsu, gan mūsu šī diskusija.

Cienījamie kolēģi, es aicinu iedziļināties mūsu priekšlikumā. Šodien Latvijā patiešām ir maz pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, vajag radīt jaunus produktus un sava veida nodokļu maksātājus. Līdz ar to daudz racionālāk būtu patiešām palielināt brīvdienu skaitu, jo šajā gadījumā taisni tanī 8.martā arī Dobeļa kungs aizies uz daudzām ministrijām un pašvaldību iestādēm. Tur darbs nenotiek, tāpat kā tas nenotiek pirmssvētku dienās vai svētku dienās, kuras iekrīt darbadienā. Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu projekta nosūtīšanu komisijām, tur to izdiskutētu, un pēc tam, ja vajadzēs, teiksim, “tēvzemieši” varēs aicināt noraidīt šos nevēlamos svētkus, it sevišķi tad, ja viņu pārstāvji kādreiz ir lietojuši alkoholiskos dzērienus vai arī sprauduši puķes, kas viņiem ir atstājušas ļoti nepatīkamas vēsturiskas atmiņas.

Es aicinu nosūtīt likumprojektu uz komisijām, bet tālāk jau diskutēsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 13, atturas - 49. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Čevera, Ādamsona, Leona Bojāra un Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs ļoti daudz esam runājuši par lietām, kas varētu dot valsts budžetā naudu. Arī šajā gadījumā ir tieši šī reize. Man ir Valsts kontroles atzinums, kas ir arī parlamentārajai izmeklēšanai komisijai “Latvijas kuģniecības” jautājumā, visiem tās deputātiem, un te nu mēs skaidri redzam to, ka tad, ja mēs neļaujam pēc privatizācijas līguma noslēgšanas mainīt maksāšanas līdzekļu termiņus, mēs varam iegūt pietiekami ievērojamus papildlīdzekļus. Es varbūt minēšu to, kādi šie papildlīdzekļi būtu bijuši līdz 1997.gada 1.jūlijam, kad Latvijas Privatizācijas aģentūrai atļāva veikt šādas lietas, summas, ko būtu ieguvusi Latvijas valsts. Tātad tie būtu 11 729 701 lats. Protams, pretī mēs esam saņēmuši 12 miljonus vai mazliet vairāk sertifikātu un mazliet neesam saņēmuši arī investīcijas kā maksāšanas līdzekli, kas bija paredzētas šajā privatizācijas līgumā gandrīz vesela miljona ietvaros.

Ko es šeit gribētu uzsvērt?

Kolēģi, tātad, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad arī līdz 1997.gada 1.jūlijam 153 valsts īpašuma objektos Latvijas Privatizācijas aģentūra bez kāda tiesiskā pamata mainīja šos maksāšanas līdzekļus, mainīja termiņus, un līdz ar to bieži vien tika mainīta arī proporcija starp sertifikātiem un latiem, kas, protams, radīja zaudējumus. 41 objektā tas notika pat vairākkārtīgi. Bez tam mums jāņem vērā, ka tajā laikā viena sertifikāta vērtība, minimālā cena bija pat 73 santīmi. Ja mēs 73 santīmus varam apmainīt pret 28 latiem, tad tā ir vienkārši vienreizēji izdevīga privatizācija.

Un tāpēc es gribētu uzsvērt, ka mums, domājot par valsts budžetu, turpmāk šādas lietas nebūtu jāpieļauj, jo tās nepārtraukti rada arī negodīgu konkurenci starp tiem, kuri ir piedalījušies privatizācijas konkursos un izsolēs, ja pēc jau notikušās privatizācijas līgumu slēgšanas tiek mainīti nosacījumi, ja cilvēks, kas privatizējis, iemaksājot pusi no vajadzīgās summas latos, pārējo var maksāt sertifikātos.

Es vēlreiz gribētu ārkārtīgi uzsvērt to, ka šādas normas jūs neatradīsiet nevienā no Eiropas Savienības valstīm, nevienā no Austrumeiropas valstīm, jūs tādas neatradīsiet ne Krievijā, ne arī NVS valstīs.

Tā ka, kolēģi, ja mēs gribam būt ļoti korumpēta valsts, tad katrā ziņā šos likuma grozījumus, ko iesniedza sociāldemokrāti, nevajadzētu virzīt uz komisijām, bet, ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts nav jānozog, tad, protams, šajā situācijā ir jādomā valstiski un jāatbalsta Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. To apliecina arī Valsts kontroles atzinums.

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 7, atturas - 58. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Ādamsons vēlas runāt “pret”.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības man nav principiālu jeb konceptuālu iebildumu pret iesniegto likumprojektu, bet, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā arvien aktuālāks ir jautājums par budžeta finansējumu - mūsu valsts institūcijām pietrūkst naudas, un to skaitā ir arī Valsts policija, kam no gada uz gadu tiek samazināts finansēšanas apjoms -, es ierosinu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam likvidēt tādu institūciju kā parlamentārie sekretāri, tāpēc, ka tādā gadījumā ekonomija būtu vismaz 100 tūkstošu latu apmērā, jo parlamentāro sekretāru darbu, it sevišķi divu pēdējo valdību laikā, es neesmu pamanījis. Absolūti nepieņemama ir tā situācija, ka katrā sēdē mēs saņemam arvien jaunus un jaunus priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vai tiešām nav vienkāršāk šos grozījumus iesniegt tieši Juridiskajai komisijai? Juridiskajā komisijā pašreiz ir iesniegti astoņi likumprojekti par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ir elementāra darba organizācija, un, ja kāds nevar pildīt savas funkcijas jeb pienākumus, nu tad, lūdzu, atbrīvosimies no parlamentārajiem sekretāriem!

Šodien mēs izskatīsim arī likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Nu, atvainojiet, nesen, decembrī, mēs pieņēmām kārtējos grozījumus. Tagad ir atkal jautājumi, kas saistīti ar tīri tehniskām lietām, ar faktiski redakcionāliem precizējumiem. Vai tiešām Ministru kabinets,

attiecīgie ministri nav spējīgi elementāri padomāt trīs soļus uz priekšu? Taču tā vietā visu laiku imitē aktīvu darbību.

Un, raugoties no tieši šā viedokļa, man tas nav pieņemams, un arī turpmāk es vienmēr aicināšu balsot pret tiem iesniegtajiem likumprojektiem, kuri jau tiek izskatīti parlamentā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Dobelis vēlas runāt “par”.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Pirmkārt, savus iebildumus katrs var pievienot tad, kad mēs tālāk skatīsim šo projektu.

Otrkārt, es negribu, ka mēs vēršamies pret kādu ieņemamo amatu, bet nerunājam par konkrēta cilvēka darbu šinī amatā. Šoreiz es izmantošu iespēju un pateikšu uzvārdu. Pateikšu, ka vienu parlamentāro sekretāru sauc Aigars Jirgens. Es domāju, ka viņš ir krietni aktīvāks par lielu daļu šīs Saeimas deputātu. Viņa piedāvātie priekšlikumi ir daudz sakarīgāki un nopietnāki nekā tās muļķības, kas te man šad un tad jādzird no šīs tribīnes.

Tā ka nevajadzētu vērsties pret parlamentārajiem sekretāriem vispār, bet vajadzētu visus slaistus un stulbeņus no turienes patriekt, un tas ir kaut kas pavisam cits.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Konkurences likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Gaiļa, Lāces, Rasnača un Baloža iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Māris Grīnblats vēlas runāt “par”.

M.Grīnblats (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Šo pašu jautājumu te skatīja jau pagājušā gada decembrī. Toreiz tika izskatīti ļoti plaši grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, un toreiz šis priekšlikums saņēma zināmas deputātu daļas atbalstu. Bija vienīgi piebilde, ka formulējums ir mazliet neskaidrs. Runa ir par tām ēkām - tādas ir galvenokārt Rīgā -, kas ir valsts vai pašvaldības un privātpersonu (vai privātpersonu grupas) kopīpašumā. Šādās mājās dzīvokļu īrniekiem ir iespējas netraucēti izlietot savus sertifikātus vienīgi tādā gadījumā, ja ir panākta vienošanās par ēkas sadali reālās daļās. Kā informēja Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Briča kungs, attiecībā uz VNĪA un privātpersonu kopīpašumiem - daudzdzīvokļu ēkām - apmēram 50 procentos gadījumu šāda vienošanās tiek panākta. Tomēr
50 procentos gadījumu, it sevišķi tur, kur privātīpašnieks vairs nav agrākais īpašnieks vai tā mantinieks, bet tā ir kaut kāda juridiska persona vai fiziska persona, kas šo īpašumu ieguvusi tikai 90.gados, šī privātpersona nav ieinteresēta vienoties, tā ir ieinteresēta šo privātīpašumu pārpirkt. Savukārt pašreizējā likuma teksts ļauj dzīvokļu īrniekiem piedalīties izsolē par sertifikātiem vienīgi tajā gadījumā, ja šo īrnieku īrēto telpu kopējā platība ir vienlīdzīga ar to daļu, kas ir valstij vai pašvaldībām. Atsevišķos gadījumos tā tas nav vienkārši tāpēc, ka dzīvokļi vairs nav izīrēti vai atsevišķi dzīvokļi ir jau pārpirkti no ēkas privātīpašnieka. No tās daļas īpašnieku puses… Šis grozījums ļautu piedalīties izsolē par sertifikātiem - bet, protams, tikai līdz robežai, kas netiek pārsolīta, - arī tai īrnieku grupai, kuras īrēto telpu kopējā platība ir mazāka par to daļu, kas ir valstij vai pašvaldībām. Taču ir būtisks precizējums, ka viens īrnieks var būt tikai vienā šādā dzīvokļu īrnieku grupā un nevar izmantot savas tiesības divas, trīs vai vairāk reižu.

Tāds ir šis precizējums, kuru, es domāju, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varētu tālāk izpētīt un atbalstīt vai nu tādu variantu, kādu ir piedāvājuši iesniedzēji, vai varbūt mazliet atšķirīgu formulējumu, lai arī šiem īrniekiem dotu iespēju, vismaz formālu iespēju, piedalīties izsolē par sertifikātiem.

Diemžēl izsolē varētu būt lielākas iespējas tam ēkas daļas īpašniekam, kas ir privātīpašnieks. Protams, tā ir sacensība, tomēr vajadzētu dot ar likuma palīdzību vismaz formālu iespēju arī šiem īrniekiem.

Aicinu nodot likumprojektu komisijām.

Sēdes vadītājs. Neviens nevēlas runāt “pret”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais ir deputāta Oļega Deņisova iesniegums - lūgums piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Iesniegums akceptēts.

Pirms sākam izskatīt likumprojektus, paziņoju, ka ir saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegums - lūgums iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu attiecībā uz otro lasījumu likumprojektiem “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” un “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2585-b - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””.

Izskatot likumprojektu otrā lasījuma redakcijā, komisija ņēma vērā visus tos priekšlikumus, kuri tika iestrādāti jau šā likumprojekta pirmajā redakcijā, un ar zināmu gandarījumu varu teikt, ka komisija operatīvi un ar pienācīgu izpratni reaģēja arī uz tiem priekšlikumiem, kurus faktiski tika iesniegusi Latvijas sabiedrība. Tabulās, ar kurām šodien mums ir iespēja strādāt, visi šie priekšlikumi ir iekļauti un arī izvērtēti. Sākam skatīt likumprojekta redakciju.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 2. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums - nav guvis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā “Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad parunāsim par Dobeļa kunga iemīļoto tēmu - 8.martu. Nu labi, mēs neiedevām brīvdienu, taču vismaz nelielu pieklājības žestu mēs varam izdarīt. Kā Dobeļa kungs saka, ļoti neapzinīgas sievietes un neapzinīgi vīrieši reizēm svin to dienu. Lielākā daļa Latvijas tomēr svin 8.martu. Tad taisni pāraudzināšanas nolūkā mēs varētu izkārt valsts karogu, lai visi šie ļaunie cilvēki redzētu, ka ir Latvijas valsts, ka nav vairs Padomju Savienības, un varbūt sarkano neļķu vietā nopirktu kādu citu glītāku ziedu.

Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Tas būtu mazs solis, lai mēs parādītu sabiedrībai, ka mēs to visu redzam un nemēģinām sevi mānīt, runājot par to, ka sabiedrība šo dienu neatzīmē. Es vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, aicinu kaut vai apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakciju, kurai nepatīk šis datums, šinī dienā aiziet un apsveikt kaut vai savā pakļautībā esošās ministrijas un paskatīties, kas tur notiek, vai tur staigā sievietes ar konfekšu kārbām, vai viņām ir ziedi, un, teiksim, varētu kaut vai direktīvā kārtībā izdot pavēli, lai tanī dienā nebūtu vairāk par vienu ziedu katrai sievietei, un varbūt smaržas vajadzētu konfiscēt. Nelielu pieklājību jau vajadzētu. Es domāju, ka šis priekšlikums ir normāls un loģisks. Aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Karogs tomēr ir tāda lieta, ko mēs esam iestrādājuši savos likumos; tas ir mūsu valsts simbols, un tam ir jābūt noteikti saistītam ar mūsu valsti kā tādu. Ja Lujāna kungs šeit runāja par mazu soli no mūsu puses, tad es saprotu, par kādu soli viņš runāja. Tas būtu neliels, mazs solītis uz Krievijas pusi, un jūsu balsojums jau iepriekš… Godātie kolēģi, beidzot ir izkristalizējies tas kodols mūsu Saeimā, kas uz to pusi skatās. Visi tie balsotāji, tā izdruka, kura ir saņemta un kur ir informācija par visiem bijušajiem nacionāli domājošajiem un par bijušajiem internacionāli domājošajiem un par esošajiem… Tagad viņi visi ir internacionāli domājoši. Jūs sevi parādījāt ar šo balsojumu. Tur vairs nav ko runāt! Maskas ir nokritušas! Divi draugi bija nupat Maskavā, runāja ar Seļezņovu. Tad, kad tur bija Latvijas Saeimas delegācija, tad pret viņu Krievija izturējās nicīgi, nepieklājīgi, neizrādot galīgi nekādu cieņu. Tie bija mūsu parlamentārieši, kurus izvirzīja mūsu Saeima. Tad, kad aizbrauca divi pa kluso, tad viņi esot visu ar Seļezņovu sarunājuši. Nu redziet, dārgie “sarkanie”! Es ceru… es ceru, ka arī Krievijā ir tik ļoti iepatikusies nauda, ka arī tur vairs “sarkanie” pie varas netiks. Tā ka nekādi mazi solīši uz Krievijas pusi netiks sperti.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Lujāna kungs! Ja jūs labi izlasītu likumu par valsts karogu, jūs tajā atrastu tādu ierakstu, ka jums ir tiesības, ja jūs gribat, izkārt šo karogu ģimenes svētku dienās. Ja šī diena jums patiesi ir ģimenes svētki, tad, lūdzu, izkariet karogu! Un mēs priecāsimies, ja Latvijas valstī būs daudzas tādas ģimenes, kas gribēs izkārt karogu sakarā ar to, ka ir 8.marts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dambergs.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Pēc šīm emocionālajām un saturīgajām diskusijām es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 21, atturas - 44. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, pirms mēs izskatām nākamo - atbildīgās komisijas piedāvāto 3.priekšlikumu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem satura elementiem, kuri ir iestrādāti šajā priekšlikumā. Kā jūs visi labi zināt, tad faktiski sabiedrība ir pieņēmusi to, ka katru gadu - un nu jau vairākus gadus - valsts ir atzīmējusi tādu notikumu kā Ebreju genocīda piemiņas dienu Latvijā, kad tiek pacelts Latvijas valsts karogs sēru noformējumā. Un to esam pamanījuši mēs visi - ne tikai Saeimas deputāti, bet arī plašas sabiedrības masas. Un tieši tāpēc ir pamanīts arī tas, ka faktiski likumā “Par svētku un atceres dienām” ir pieminēta arī Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena. Pagājušā gada nogalē sabiedrībā ir parādījušies faktiski vairāki viedokļi, kas ir akcentējuši to, ka faktiski tikai vienā Latvijas pašvaldībā, proti, Rīgas pilsētā, ar speciālu Rīgas Domes rīkojumu šajā dienā valsts karogi ir paceļami obligāti un sēru noformējumā.

Piemēram, Latvijas Republikas pilsonis Leopolds Ābeltiņš pamatoti jautā, kāpēc Saeima nav bijusi tik izlēmīga un principiāla, lai arī šo dienu noteiktu par atceres dienu, kad valsts karogs būtu paceļams sēru noformējumā.

Komisija iepazinās ar šo priekšlikumu, izdiskutēja šo priekšlikumu un, vadoties pēc pragmatiskas un racionālas attieksmes, nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šīs dienas pasludināšanu par atceres dienu, kad Latvijas valsts karogs ir paceļams sēru noformējumā. Tas ir iestrādāts arī atbildīgās komisijas redakcijā. Tā ir katra gada decembra pirmā svētdiena. Es aicinu atbalstīt šo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Esta vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Jānis Esta. Mēs pašlaik apspriežam 3.priekšlikumu. Tātad pret 3.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu ar ierosinājumu - papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu, pēc skaita 11.punktu tādā redakcijā, kādu jūs to redzat tabulās; proti, tajā ir ietverta doma, ka valsts karogs pastāvīgi paceļams pie valsts un pašvaldību izglītības iestādēm. Katrā ziņā ministra kungs savu priekšlikumu argumentēja ar to, ka šāda rīcība ne tikai iezīmētu Latvijas Republikas izglītības iestādes visas valsts teritorijā - pasvītroju: visas valsts teritorijā! - bet arī veicinātu jaunatnes pilsoniskās apziņas pilnveidošanos, pozitīvi ietekmētu jaunatnes patriotisko audzināšanu. Tā mēs ne tikai respektētu Latvijas Republikas tradīcijas starpkaru periodā, kad pie atsevišķām izglītības iestādēm karogs tika pacelts pastāvīgā kārtībā, bet arī pārņemtu pasaules valstu pozitīvo pieredzi, kas ir saistīta ar karoga pacelšanu ne tikai pie valsts izglītības iestādēm, bet arī pie citām institūcijām. Neskatoties uz to, ka jau pašlaik pastāv Ministru kabineta izstrādātie noteikumi par valsts karoga lietošanas kārtību, pašvaldībām tiek dota pilnīga brīvība šāda jautājuma risināšanā. Izglītības un zinātnes ministrija gribēja akceptēt šā priekšlikuma valstisko nozīmi, to, ka šis likums principiāli un stingri darbosies visas valsts teritorijā.

Diskutējot par šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā pretargumenti tika minēti arī tādi aspekti, ka karoga pastāvīga pacelšana zināmā mērā nonivelēs šā valstiskā simbola nozīmi. Bez tam bažas varētu radīt arī karoga drošība un netraucēta plīvošana. Katrā ziņā, balsojot komisijā par šo priekšlikumu, ar nelielu balsu pārsvaru tika akceptēts viedoklis, ka izglītības un zinātnes ministra Greiškalna kunga priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Es aicinu atbalstīt ministra priekšlikumu. Debatēs, kuras izskanēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, pārsvarā tomēr dominēja tīri materiālas dabas jautājumi, kā mēs šo karogu izkārsim, kur mēs to izkārsim un galu galā - cik tas maksās.

Tad būtu jārunā arī par šo otro pusi - par audzinošo pusi, tātad par morālas dabas jautājumiem, par valstiskuma izpratnes audzināšanu, galu galā arī par demokrātijas izpratnes audzināšanu, par attieksmi pret valsts simboliem, jo par to tika runāts mazāk.

Pavērosim, kā ASV jeb Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi uzvedas laikā, kad skan valsts himna, kāda ir viņu attieksme pret šo karogu, kā šie pilsoņi

neatkarīgi no sejas krāsas vai savas nacionālās piederības lepojas ar savu karogu. Tā ir audzināšana! Un Amerikas Savienotajās Valstīs pie mācību iestādēm karogu paceļ katru dienu. Tas ir rituāls. Šis jaunais censonis, kas dodas uz savu skolu, tas ir, jaunietis, skolēns vai pirmklasnieks, redzot šo valsts karogu pie savas skolas, saprot, ka viņš dodas pildīt valstiski atbildīgu misiju - viņš dodas mācīties.

Protams, karogs pie skolas neatrisinās mūsu problēmas. Mums tas var patikt vai ne, var minēt vārdus “patriotiskā audzināšana”, bet, protams, tas ir solis uz priekšu, tāpēc es aicinu Saeimas deputātus spert šo soli un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti atbalstīja šo Tautas partijas priekšlikumu, bet es gribētu atgādināt, ka ar karoga pastāvīgu uzvilkšanu pie mūsu skolām vēl viss nebūs izdarīts, ka mums vēl ir ļoti daudz lietu, kas saistītas ar bērnudārzu audzinātāju un pedagogu algām, un, ja mēs domājam, ka šis moments un šī lielā morālā lieta... ka, paceļot Latvijas valsts karogu, tiks atrisinātas visas šīs problēmas, tad es domāju, ka tas tā nebūs.

Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka nupat, vēl nesen, šajā pašā sēdē visas valdības partijas tā draudzīgi nobalsoja par to, ka Latvijas Privatizācijas aģentūrai aizvien vēl ir tiesības mainīt pēc privatizācijas līguma noslēgšanas maksāšanas līdzekļus - latus pret sertifikātiem. Termiņš - šogad, bet pēc trim gadiem arī var maksāt. Šīs lietas mūs nesatrauc. Te varēja domāt ne tikai par to, ka mēs pie katras izglītības iestādes karogu pacelsim, bet arī par to, lai naudiņu varētu sameklēt izglītībai. Diemžēl ir tikai šis karogs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es skolā, būdams direktors, esmu nostrādājis 10 gadus, tāpēc zinu, kā notiek patriotiskā audzināšana skolās, kā tas bija manā skolā, kur es strādāju, un arī citās skolās. Manuprāt, Estas kungs ļoti pareizi pateica, ka pie skolām karogam ir jābūt pastāvīgi. Tie ir izdevumi - jā, es to saprotu. Var būt arī zināma veida problēmas, ka šo karogu kāds vandālis varbūt noplēsīs vai kaut ko citu izdarīs, bet var jau atrast karogam skaistu vietu, lai šie vandāļi netiek klāt. Tās visas ir risināmas problēmas, kolēģi!

Vēl viena lieta. Es gribētu Kārlim Greiškalnam lūgt, lai skolas ietu vēl tālāk. Vajag arī klasēs novietot karogus. Vajag audzināt, vajag cienīt šo karogu, un tad būs aizvien mazāk šo vandāļu. Tā ka es lūgtu Izglītības un zinātnes ministriju un arī mūs, visus deputātus... Mūsu frakcija atbalstīs šo priekšlikumu, un lūdzu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Apriori es gribu pateikt tādiem deputātiem, kāds ir Dobeļa kungs, ka mēs, bez šaubām, cienām valsti, cienām valsts atribūtiku, bet vai tikai ar to var izaudzināt, ieaudzināt to patriotismu? Kā jūs zināt, Dievu nevar pieminēt bieži vai katru dienu, un varbūt ar lielāku cieņu būtu jāizturas pret valsts karogu.

No vienas puses, tas ir it kā labs priekšlikums, bet, no otras puses, vai skola, pedagogu kolektīvs, vecāki, bērni, pašvaldība ir nobrieduši, lai katru dienu plīvotu baltsarkanais karogs pie skolas? Arī šodien tas nav aizliegts. Es domāju, ka vairākums no jums atceras, ka padomju laikos, aptuveni septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, katrā skolā bija Komunisma cēlāju morāles kodekss. Bērni tam skraidīja garām, un neviens par to neko nezināja. Es baidos, ka tas pats būs ar karogu.

Vēl viens jautājums. Vai mēs domājam par to karogu drošību? No rīta tie būs jāizkarina, un vakarā tie būs jānoņem. Speciāla cilvēka šā uzdevuma veikšanai nav, laikam to darīs skolas sargs. Lauku skolās, starp citu, arī sargu nav. Tad speciāli jānorīko kāds cilvēks. Vai skola var nodrošināt karoga drošību? Vai nebūs kaut kādi nevēlami ekscesi? To laikam šodien neviens garantēt nevar. Vai nebūs vajadzīgi divi trīs karogi gadā katrai skoliņai? Šodien laikam arī to neviens nevar izrēķināt. Ar visu cieņu pret karogu es domāju, ka to vajadzētu skolām darīt brīvprātīgi.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Plinera kunga uzstāšanās atvieglo manu uzdevumu, jo viņš teica “baltsarkanais karogs”, lai gan Latvijas karogs ir sarkanbaltsarkans. Tas fakts tikai apliecina to, ka karogs ir jāpaceļ pie skolām. Mani nedaudz izbrīnīja atbildīgās komisijas ziņotāja teiktais, ka komisija noraidījusi šo priekšlikumu tāpēc, ka, es citēju, “bažas rada karoga netraucēta plīvošana”. Es pieļauju, ka šeit ir acīmredzot kaut kāda pārskatīšanās, jo bažas par karoga netraucētu plīvošanu mēs redzējām Latvijā piecdesmit gadus - okupācijas laikā. Es jums izstāstīšu vienu interesantu gadījumu, kas pat nav anekdote. 80.gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs viesojās PSRS arhitektu delegācija, kurā bija iekļauti arī daži Latvijas arhitekti, un šo delegāciju, kā jau tas pienācās, pavadīja attiecīgie PSKP kuratori, kuri uzdevās par konkrēto profesiju pārstāvjiem. Pie viena no Ņujorkā esošajiem kultūras centriem, kā jūs zināt, plīvoja visu to valstu karogi, ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm bija diplomātiskās attiecības. Tātad PSRS laikos tur plīvoja arī neatkarīgās Latvijas karogs. Tad, kad tā “latviete” (pēdiņās), kas bija kuratore, ieraudzīja šo Latvijas karogu, viņa kļuva sarkana un teica: “Vajadzēja ar’ mums te nākt! Tik labi sākās diena, nu viss ir vējā!” Es to vienkārši gribu atgādināt un jums, godājamie kolēģi, teikt tā: kur tad citur lai mēs paceļam šo karogu, ja ne pie Latvijas skolām? Es domāju, ka Plinera kungs piekritīs - kā gan citādi jaunie integrētie Latvijas pilsoņi izjutīs prieku par šo valsti, par šo iespēju integrēties Latvijas sabiedrībā un par šo sarkanbaltsarkano karogu, kurš nav baltsarkans - to es te vēlreiz atgādinu! - un kurš tiešām plīvos pie šīm skolām? Viņiem būs iespēja uz šiem karogiem skatīties. Vai kādam radīs nepatiku šis karogs? Vai tas var izraisīt emocijas, teiksim, arī tajos cilvēkos, kuri nav pilsoņi vai negribēs būs šādi pilsoņi, jo Latvijas demokrātiskā likumdošana šo iespēju piešķir? Es domāju, ka nē.

Godājamie deputāti! Atzīšos, ka es pats veicu šādu nelielu eksperimentu: 1994.gadā Latvijas karogs pastāvīgi tika novietots Saeimas Ārlietu komisijā, un, kā es ievēroju, pat opozīcijas pārstāvjiem tas neradīja nekādas problēmas, jo tieši šī komisija izceļas ar ļoti izsvērtiem spriedumiem un, es domāju, ar ļoti lielu savstarpēju iecietību un ļoti normālu darbību. Tā ka, ja jau no 1994.gada šis karogs varēja stāvēt Ārlietu komisijā, tad, es domāju, tas nevienam nevarētu traucēt arī tad, ja būtu izkārts pie skolām.

Un pēdējais, ko es gribu teikt, godājamie kolēģi. Tik tiešām nav šim karogam labākas vietas par skolām, jo 50 gadus šis karogs bija Latvijas neatkarības simbols. Jūs taču to visu atceraties. Es pats toreiz biju students. Mēs toreiz zīlējām, vai atkal 18.novembrī šis karogs parādīsies vai neparādīsies, jo, kā jau es uzsvēru, tas tiešām radīja bažas ļoti daudzos VDK

darbiniekos un atbildīgajos cilvēkos, kuriem bija jārūpējas par to, lai šis karogs neparādītos. Taču katru gadu 18.novembrī Latvijā šis karogs parādījās gan rūpnīcu dūmeņu galos, gan, kā mēs atceramies, pašās augstākajās Jūrmalas priedēs. Vislielākais kuriozs bija tas, ka 80.gados sarkanbaltsarkanais karogs tika uzvilkts Rīgas pilsētas izpildkomitejas ēkā - par lielu izbrīnu un vieglām triekas lēkmēm dažiem pārliecinātiem komunistiem.

Tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es domāju, ka vismaz daļa no deputātiem nezina dažas vēsturiskas lietas, un sniegšu viņiem nelielu informāciju. Arī tumsoņus vajag izglītot.

Latvijas valsts karogs ir viena no mūsu valsts vēsturiskajām vērtībām. Mūsu karoga krāsas ir minētas Atskaņu hronikā jau 13.gadu simtenī. Plinera kungs, tas ir nevis baltsarkans karogs, bet sarkanbaltsarkans karogs!

Tālāk. Tagad parunāsim atkal par tiem soļiem. Te jau bija runa par dažiem solīšiem uz Austrumu pusi. Es domāju, ka karoga izkāršana pie skolām ir, paldies Dievam, solis uz pretējo pusi - tālāk no Austrumiem. Bez tam karogs cilvēkus papildus iedvesmo un audzina. Ne jau velti Krievijā šodien dažāda veida tumsoņi dedzina un plēš mūsu karogus gan pie mūsu vēstniecības, gan konsulāta ēkām. Acīmredzot tas viņus tur kaitina. Ja viņi neko citu nevar izdomāt, tad vismaz uzbrūk mūsu karogam. Un ir arī tas piemērs, ko nupat jūs dzirdējāt no 7.Saeimas deputāta Plinera kunga mutes, kurš esot izglītots cilvēks, sarakstījis kaut kādas tur grāmatas un kaut kādus grādus dabūjis. Lūk, šāds cilvēks nav līdz pat šai dienai, līdz pat šai minūtei bijis spējīgs atšifrēt Latvijas karoga krāsas. Plinera kungs, izejiet ārā, pastaigājiet tepat pa Vecrīgu, atsvaidziniet savu atmiņu un paskatieties, kādā krāsā tad īsti ir Latvijas valsts karogs. Sarkanbaltsarkans, Plinera kungs! Atļaušos lietot svešvalodu, lai raksturotu šo krāsu - “Latvian red”. Latvijas karogs ir nevis sarkanajā komunistu krāsā, bet ķiršu krāsā - “Latvian red” krāsā. Un svītru platuma attiecība ir 2:1:2. Tā ka, Plinera kungs, ja jūs iesiet gar Austrijas vēstniecību, lūdzu, nesajauciet Latvijas karogu ar Austrijas karogu, jo Austrijas karogs arī ir sarkanbaltsarkans, taču tur gan ir komunistu sarkanā krāsa, pret ko Haiders tagad acīmredzot grib cīnīties. Tur svītru platuma attiecība ir 1:1:1, visi trīs platumi ir vienādi.

Tā ka, redziet, es domāju, ka arī mūsu Saeima ir zināmā mērā jāpārvērš par audzināšanas iestādi. Skolas ir audzinošas iestādes. Kāpēc Saeima nevarētu audzināt tos deputātus, kas, skolā mācīdamies, nav ieguvuši vajadzīgās zināšanas un atnākuši uz šejieni ar vājām zināšanām? Es domāju, būsim cilvēki un sniegsim palīdzīgu roku Plineram un viņam līdzīgajiem - beidzot iepazīstināsim ar Latvijas vēsturi un ar Latvijas valsts pašām dārgākajām relikvijām!

Sēdes vadītājs. Palmira Lāce.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es patiesībā nāku tagad runāt tikai tāpēc, ka deputāts Pliners runāja. Nacionāli noskaņoto deputātu runu jau pietiek tāpat, bez manējās.

Ir skolotāji un vecāki, kas nekad nenobriedīs tiktāl, lai cienītu šo valsti un tās karogu, un tāpēc paldies izglītības un zinātnes ministram par šo ideju, jo tas būs pats sākums un mēs viņiem palīdzēsim cienīt šo karogu un šo valsti.

Un vēl. Katrai skolai būs iespēja karogu ne tikai cienīt, bet arī sargāt. Viņiem būs tas jāsargā, lai kāds kaut ko nenodara.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jāatgādina mūsu valdībai, ka jāpanāk, lai Latvijas karogs tiktu pacelts arī uz 103 Latvijas kuģiem.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu pateikt Dobeļa kungam, ka mūsu karogs ir sarkanbaltsarkans. Nevis ķiršu krāsā, bet asins krāsā! Ja jūs nezināt vēsturi, tad, lūdzu, mācieties. Tas - pirmkārt.

Otrkārt. Ko ierosina pašreiz izglītības un zinātnes ministrs? Pacelt karogu pie visām skolām. Vai, liekot pacelt karogu pie skolām, kur skolotāji saņem nabadzīgo algu, ar to neparāda, ka neciena skolotājus, bet grib ieaudzināt patriotismu skolēnos?

Un vēl viena lieta. Šeit 2.panta 10.punktā ir pateikts, ka Ministru kabinets un pašvaldības var pieņemt lēmumu pacelt karogu pie jebkuras savas iestādes. Lūdzu, dariet to ar Ministru kabineta vai pašvaldību lēmumiem!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Estas kungam ir pilnīga taisnība - amerikāņiem patiešām visur ir karogi, bet ne jau tāpēc, ka likums to uzdod. Tur tas tā ir vienkārši tāpēc, ka tie cilvēki mīl savu valsti, viņi redz, ka tā valsts nodrošina viņu labklājību un drošību un dod viņiem iespēju izrādīt savu iniciatīvu.

Manuprāt, Kiršteina kungs ļoti spīdoši savā runā parādīja, ka ne jau par velti viņu iekļāva padomju arhitektu delegācijas sastāvā PSKP vadoņu vadībā, jo viņš patiešām ļoti labi apguva padomju propagandas stilu. Vai jūs patiešām domājat, ka te ir tieši proporcionāla atkarība - jo vairāk karogu, jo lielāks patriotisms? Cilvēki būs patrioti tad, kad viņi redzēs, ka viņu valsts patiešām rūpējas par viņiem un ciena viņus. Es domāju, ka ar šādu likumu pieņemšanu mēs diez vai palīdzēsim ieaudzināt patriotismu. Un nejauksim, lūdzu, audzināšanu ar propagandu!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Golubova kungs te runāja par asinīm. Ārsts būdams, demonstrēja savu nezināšanu, ka asinis mēdz būt dažādā krāsā. Taču jūsu asinis, Golubova kungs, noteikti ir ideāli sarkanas, vienmēr un visur tās ir spilgti sarkanas, kā jau īstam okupācijas noliedzējam un komunistiskās doktrīnas piekritējam. Tā ka par jūsu asinīm nav jautājumu. Es aicinu paskatīties uz karoga krāsu, atnākt šeit pat, iegriezt sev rokā vai kaut kur citur, patecināt asinis un paskatīties, salīdzināt tās krāsas.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es tiešām gribētu vērsties pie mūsu pirmā neatkarīgās Latvijas - pēckara neatkarīgās Latvijas - ārlietu ministra Jāņa Jurkāna kunga. Par ko mēs te strīdamies? Padomājiet, strīdamies jau pusstundu! Tas taču ir skaidrāks par skaidru, ka skola - tas jebkurā apdzīvotā vietā ir gan politiskais, gan sadzīviskais, gan garīgais centrs, gan arī valstiskuma centrs. Man tagad pat jābrīnās, kāpēc mēs līdz šim nebijām iedomājušies par tādu elementāru lietu kā karoga izkāršana pie skolas. Un man ļoti

žēl, ka tā partija, kuru pārstāv arī mūsu 4.maija republikas pirmais ārlietu ministrs, tik kategoriski nostājas pret to. Es vienkārši nevaru sev to izskaidrot. Man liekas, tas priekšlikums ir elementārāks par elementārāku.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir prieks, ka mēs esam tik lieli speciālisti patriotiskajā audzināšanā, nacionālo jūtu savandīšanā un tā tālāk, it sevišķi pirms pašvaldību vēlēšanām. Man ir žēl, ka visa šī nacionālā mīlestība un patriotisma audzināšana jums pazuda tad, kad budžetā bija jādala nauda izglītībai, tad, kad bija jādomā par pensijām un tā tālāk. Bet karogu, protams, vajadzētu pacelt, tur nav ko runāt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, pirmkārt, nevajag ņirgāties par karogu. Diezgan daudz mēs runājam, bet no tā visa ir vairāk tukšuma nekā labuma.

Latvijas Republikas budžetā ir jāparedz naudas līdzekļi karogu iegādei. Tā nav nieka lieta, jo karogi ir ļoti dārgi un skolām, kurām budžets ir ļoti mazs, būs problēma tos iegādāties, jo tie taču nonēsājas un skrandainu karogu mēs nevaram atstāt karājamies mastā.

Un otra lieta. Karogu ražošana ir jānodod valsts iestādei, lai veikli cilvēki uz tā rēķina nepelnītu lielus naudas līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Guntis Dambergs.

G.Dambergs Cienījamie kolēģi! Latviešiem ir labs sakāmvārds: “Runas ir garas, darbs ir īss.” Manuprāt, šeit izskanēja ļoti daudz pamatotas un arī nepamatotas argumentācijas “par” un diemžēl arī “pret”. Es aicinu balsot, jo, manuprāt, tas ir izteikts katra personīgās attieksmes jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi!

Nākamais ir 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas akcentē aspektu, ka faktiski joprojām mūsu valstī ne vienmēr ir sakārtots jautājums par to personu atbildību, kuras ir saistītas ar valsts karoga pacelšanu.

Gribu izmantot gadījumu un izteikt pateicību Juridiskajai komisijai, kas operatīvi un profesionāli reaģēja uz mūsu valsts amatpersonas - Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža kunga norādnēm uz šo jautājumu un tagad piedāvā jūsu izvērtēšanai, manuprāt, ļoti korektu un saturīgu redakciju, kas vēlreiz aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu precizēt Ministru kabineta noteikumus arī attiecībā par personām, kuras nes tiešu atbildību par karoga pacelšanas kārtību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Paldies.

Un pēdējais. 6.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar likuma spēkā stāšanās termiņu. Lūdzu atcerēties, ka šā likumprojekta izskatīšana tiek saistīta ar mūsu kopējo Baltijas valstu solidaritātes apliecināšanu attiecībā uz Lietuvu un Igauniju. Runa ir par šo abu valstu neatkarības dienu atzīmēšanu, un, tā kā tuvojas 16.februāris, kas ir Lietuvas Republikas Neatkarības diena, atbildīgā komisija aicina šā likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2001.gada 10.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Dambergs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu parakstīts pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par pieļautajiem pārkāpumiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā.

3 minūtes vārds motivācijai Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Godājamie kolēģi! Šeit gribētu uzsvērt sekojošo: mēs esam iesnieguši šo deputātu pieprasījumu, lai saņemtu no ekonomikas ministra argumentētu atbildi, jo esam konstatējuši veselu virkni likumu pārkāpumu kuģniecības privatizācijas nosacījumu īstenošanā un attiecīgi arī izstrādē, un līdz ar to mums ir vesela virkne jautājumu par to, kā tad ir ar ministra atbildību, kā tad ir ar likumu ievērošanu.

Es gribētu uzsvērt, ka vairākās vietās ir diezgan rupji pārkāpts likums par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju: ir pārkāpti Latvijas Privatizācijas aģentūras statūti, kas ir Ministru kabineta noteikumi, vesela virkne Ministru kabineta noteikumu.

Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir ārkārtīgi svarīgi izvērtēt šo politisko atbildību un apzināties, kāda tā ir. Protams, arī ministram ir tiesības visus šos jautājumus paskaidrot, kā viņš tos ir sapratis un domājis.

Es vēl gribētu īpaši uzsvērt to, ka mūsu valstī pašreiz Ministru prezidents ir rādījis vairākus piemērus, kā viņš ļoti asi reaģē uz koalīcijas līguma formāliem pārkāpumiem. Es domāju, ka viņš, neapšaubāmi, Latvijas valsts likumus vērtē daudz augstāk un ka arī Ministru kabineta izstrādātos “Latvijas kuģniecības” privatizācijas noteikumus un to ievērošanu viņš vērtē ļoti augstu, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka šis jautājums ir jāizvērtē.

Vēl es gribētu uzsvērt to, ka šinī gadījumā, manuprāt, ir noticis ļoti rupjš pārkāpums, jo Latvijas Privatizācijas aģentūra maina Ministru kabineta izstrādātos privatizācijas nosacījumus par 15% akciju, kuras nebija paredzēts pārdot publiskajā piedāvājumā, bet Latvijas Privatizācijas aģentūra ietver tās pavisam citos variantos, nekā to bija paredzējis Ministru kabinets. Tā ka šeit ir ļoti daudz nopietnu pārkāpumu, tajā skaitā ir aizskartas arī Ministru kabineta tiesības. Es domāju, ka tas prasa ļoti rūpīgu deputātu iedziļināšanos un analīzi un paredz attiecīgu politisko atbildību.

Tāpēc arī sociāldemokrāti piedāvā šo priekšlikumu Saeimas Pieprasījumu komisijai izvērtēšanai. Kad būsim noklausījušies šīs argumentētās atbildes, mēs zināsim, kā rīkoties turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu “Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamā Saeima! Ārlietu komisija ierosina akceptēt otrajā, galīgajā, lasījumā Tieslietu ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta apstiprināto 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisko strīdu miermīlīgu izšķiršanu.

Kaut arī šī Konvencija nav novērsusi divus pasaules karus un simtiem citu konfliktu, starptautiskā diplomātija, paļaujoties uz cilvēces veselo saprātu, aicina arī mūs likt savu parakstu zem šīs Konvencijas. Līdzdalība šajā Konvencijā Latvijai izmaksā 490 dolārus gadā.

Pagājušā gadsimta sākumā šo Konvenciju parakstīja tādas prominentas personas kā Vācijas ķeizars, Prūsijas karalis, Ķīnas un Japānas imperatori, Amerikas Savienoto Valstu prezidents, tā ka trūkst tikai Latvijas prezidenta paraksta šajā zvaigznājā.

Aicinu jūs atbalstīt un akceptēt šo Konvenciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87,

pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ārlietu komisija aicina pieņemt otrajā lasījumā šos grozījumus likumā, tādējādi atceļot dažus ierobežojumus, kas attiecas uz ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību līdzdalību starptautiskajās operācijās. Tā kā mēs esam viena no NATO kandidātvalstīm, mums šīs militārās spējas ir jāattīsta un šie ierobežojumi jāatceļ, tāpēc Ārlietu komisija izskatīja šos grozījumus un aicina apstiprināt tos otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es atvainojos! Es gribu vērst klātesošo uzmanību uz kādu apstākli. Diemžēl man nav sagatavots šis priekšlikums, bet, man liekas, Iekšlietu un aizsardzības komisijā šis priekšlikums tomēr izskanēja, un mums tas ir jānoformulē uz trešo lasījumu. Te nav runa tikai par mūsu kareivju piedalīšanos kaut kur, bet arī par ārzemju kontingenta uzturēšanos Latvijā. Un runa ir par to, ka 500 vīru liela ārzemju kontingenta uzturēšanos Latvijā var akceptēt faktiski tikai aizsardzības ministrs.

Es gribētu teikt, ka Latvijas apstākļos 500 ļoti labi apbruņoti - labi ekipēti un ar labu tehniku apgādāti karavīri var nozīmēt ļoti daudz, tāpēc es tomēr pieturētos pie domas, ka tik būtisks jautājums par šādu 500 karavīru izvietošanu Latvijā būtu jālemj Ministru kabinetam. Protams, aizsardzības ministram ir jābūt šā jautājuma izskatīšanas iniciatoram, bet gala lēmums, man liekas, būtu jāpieņem Ministru kabinetam. Es ierosināšu Aizsardzības un iekšlietu komisiju uz trešo lasījumu šādu priekšlikumu katrā ziņā sagatavot.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Labanovskis. Nē, nav! Tātad paredzēts ir trešais lasījums. Ierosinu to izskatīt 12.februāri.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Vai priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.februāris? 12.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta dokumenta numurs 2615, reģistra numurs 765. Iesniedzēji deputāti piedāvā izdarīt grozījumus divos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos - 176.1. pantā precizēt sankcijas par nelikumīgu sabiedrisko organizāciju darbību un rīcību saistībā ar sapulcēm un demonstrācijām, tātad papildināt šeit sodu arī ar administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.

Un 176.2. pantā noteikt jaunu normu par neatļautas simbolikas lietošanu - par bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacionālsociālistiskās Vācijas karoga, ģerboņa un to raksturojošu elementu un citas simbolikas publisku lietošanu, paredzot par to naudas sodu vai administratīvo arestu. Šie priekšlikumi ir daļēji iniciēti pēc valsts pārvaldes dažādu iestāžu priekšlikumiem, ņemot vērā dažādus notikumus mūsu sabiedriskajā dzīvē.

Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus un principā tos atbalstīja, taču, veicot nākamos lasījumus, šeit būtu nepieciešams izdarīt nelielus precizējumus, to skaitā arī precizējumus attiecībā uz administratīvā aresta ilgumu. Otrajā gadījumā diez vai tam arestam būtu jābūt ilgākam par 15 diennaktīm.

Juridiskā komisija likumprojektu atbalstīja. Aicinām jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 12, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.februāris.

Sēdes vadītājs. 10.februāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2708 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma otrajam lasījumam desmit priekšlikumus. Izskatot šos priekšlikumus, komisijas pamatideja bija šāda: valsts un pašvaldību institūciju galvenais uzdevums ir iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, maksimāli ievērojot, protams, iedzīvotāju intereses. Likumprojekts, kuru mēs šodien izskatīsim, dod iedzīvotājiem plašākas iespējas vērsties pie iestādēm un ar minimālu laika patēriņu saņemt nepieciešamo informāciju vai pakalpojumu. Protams, komisija respektēja viedokli, ka dažās institūcijās un iestādēs būs jāpiestrādā pie darba organizācijas jautājumiem. Tomēr komisija pieņēma lēmumu saglabāt likumprojektā iestrādāto normu, kura dod tiesības visiem iedzīvotājiem vērsties pie valsts vai pašvaldību institūcijām ne tikai ar rakstveida, bet arī ar mutvārdu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un, protams, saņemt atbildi atbilstoši noteiktajai procedūrai. Analoģiska norma ir iestrādāta Administratīvā procesa likumā, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Un tāpēc komisija noraidīja 1. - deputāta Dobeļa priekšlikumu, ka tikai tām fiziskajām personām, kurām vecuma, slimības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, ir jādod tiesības to izteikt mutvārdos. Komisija 1. - deputāta Dobeļa priekšlikumu - noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es ar savu priekšlikumu gribēju tomēr pievērst jūsu uzmanību ne tikai tam jautājumam, par kuru nupat jūs dzirdējāt. Es gribētu atgādināt arī tādu jēdzienu kā valsts un pašvaldību uzņēmumi. To jau tūlīt vairs nebūs. Komerclikums tādus neparedz. Un ja mēs iestrādāsim likumā šo normu, minot šos uzņēmumus... Es domāju, ka daudz prātīgāk būtu bijis vienkārši lietot uzreiz vārdu “institūcijas”, un tādā gadījumā jūs būtu izvairījušies no liekvārdības. Jo tā kā tā tas būs jāmaina pēc Komerclikuma stāšanās spēkā. Kāpēc tad to neizdarīt uzreiz?

Kas attiecas uz otru jautājumu, godīgi sakot, labāks man liktos otrais priekšlikums, par kuru jūs tūlīt runāsiet. Tā kā mans priekšlikums faktiski ietver to, tad es vienkārši savu pirmo priekšlikumu atsaucu, bet jebkurā gadījumā tā kā tā vajadzēs pie tā atgriezties. Un, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc jūs te atstājāt šo jēdzienu “valsts un pašvaldību uzņēmumi”. Vai tikai tāpēc, ka tie pašlaik ir? Vai tad vienkāršāk nebija lietot uzreiz vārdu “institūcijas”? Tad jums vēlāk šis likums nebūtu jālabo.

Sēdes vadītājs. Paldies. 1.priekšlikums tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

V.Kezika. 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzmanīgi izlasām 1.pantu, tad redzam, ka tur jau ir ierakstīts tas, ka, ja pilsonis nāk ar mutvārdu iesniegumu, institūcijai jāizskata tas jautājums pēc būtības. Un tādēļ man šķiet, ka tas priekšlikums, ka mutvārdu

iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta, - ka tas vienkārši ir, kā saka, tāds birokrātijas vairošanas faktors un ka vajadzētu to normu izņemt ārā no likumprojekta. Es aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu tādēļ, ka ļoti daudzos gadījumos mēs vēršamies pie valsts un pašvaldību iestādēm... Visi valsts iedzīvotāji vēršas pie tām, lai saņemtu kādu konkrētu palīdzību; lai attiecīgā valsts vai pašvaldības iestāde pieņemtu konkrētu lēmumu jeb, kā mēs juristi sakām, administratīvo aktu. Faktiski ar iesnieguma iesniegšanas jeb fiksēšanas brīdi sākas administratīvais process, tam ir tiesiskas sekas daudzos gadījumos, un tādēļ tas nebūtu pamatoti - izslēgt normu, kas uzliek par pienākumu mutvārdu iesniegumu fiksēt rakstiski. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 2.priekšlikums nav noraidāms. Kāpēc? Pirms neilga laika man bija darīšanas vienā no mūsu Iekšlietu ministrijas dežūrdaļām. Tur mutvārdu iesniegumu vai sūdzību nemaz nedomāja izskatīt. Atnāca piedzēries kapteinis: “Nu ko jūs gribat?” Nu, un tad, kad nācās man tomēr uzrādīt deputāta apliecību, viņš norija siekalas un nozuda ar visu savu kaklasaiti, kura netika nēsāta tā, kā vīrieši to nēsā. Viņa kaklasaite karājās... Tāpēc tas priekšlikums ir jāatstāj. Jāatstāj, lai lietas kārto mūsu varas iestādes, pie kurām vēršas cilvēki, starp kuriem tik tiešām ir arī vecāka gadagājuma ļaudis, kas varbūt nevar iesniegumu uzrakstīt, vai arī tādi, kuri to nespēj rakstiski iesniegt citu problēmu dēļ. Tas priekšlikums ir jāatstāj, lai lietas tiktu izskatītas un nokārtotas. Jo nejēdzību no mūsu ierēdņiem ir ļoti daudz. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atstāt.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs? Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Vanda Kezika.

V.Kezika. Komisijas priekšlikums - noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 46, atturas - 32. Priekšlikums noraidīts.

V.Kezika. 3. - deputāta Dobeļa priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Manā priekšlikumā ir vārdi: “ievērojot Valsts valodas likuma prasības”. Es uzskatu, ka attiecībā uz to darbību, kas skar iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, ir jāatceras, ka mums ir Valsts valodas likums. Atsauce uz to, ka citā likumā, tātad Valsts valodas likumā, jau ir tas viss uzskaitīts, šeit neder. Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts valodas likums jau tāpat ir krietni sarežģīts. Daudzu mūsu kolēģu gļēvulības dēļ tas tāds kļuva. Mēs visu slodzi pārlikām uz Ministru kabineta pleciem, un Ministru kabineta izstrādātie noteikumi atkal ir pretrunīgi vairākās vietās, un līdz ar to veiklam “vecītim” ir ļoti viegli orientēties šādā likumā un to izmantot tur, kur tas ir viņam nepieciešams. Tāpēc es atradu par vajadzīgu šeit atgādināt par Valsts valodas likuma prasībām. Es gribētu atgādināt, ka Latvijā ir krietns skaits juristu, kas dzīvo zaļi, lieliski dzīvo. Uz kā rēķina viņi dzīvo? Viņi dzīvo uz tā rēķina, ka viņi sniedz tā sauktajiem uzņēmējiem ārkārtīgi vērtīgas konsultācijas, kā apiet mūsu valsts likumus, lai nemaksātu nodokļus. Diemžēl. Šī prakse ir ļoti bēdīga, un Latvija ar to izceļas. Tas tikai lieku reizi pierāda, cik sarežģīti reizēm ir mūsu valsts likumos orientēties tiem cilvēkiem, kas tā īsti neprot tajos iedziļināties. Un šinī gadījumā mēs runājam par savu valodu. Tieši tāpēc ir nepieciešams lieku reizi to aizstāvēt. Ar ko tad jums traucē šī norma? Kas tai vainas? Var jau būt, ka kāds ir tik lielisks likumu pazinējs, ka viņam šī norma šeit nav vajadzīga, viņš pilnībā orientējas Valsts valodas likumā un to izprot. Tas ir labi. Taču tādu cilvēku nebūt nav vairākums. Kāpēc ir jābaidās par to, ka mēs vienā likumā vēl pieminam savu Valsts valodas likumu, kurš mums tapa ar tādām milzīgām grūtībām? Likumā jau nevar ielikt visu. Tā ir pavisam cita lieta. Mūsu valstī ir pamatlikumi un pakārtoti likumi. Valsts valodas likums ir viens no mūsu galvenajiem pamatlikumiem. Tam tādam vismaz vajadzētu būt. Valsts valoda ir latviešu valoda, kā tas ir noteikts Satversmes 4.pantā. Pagājušās Saeimas darbības laikā mēs to normu tur ielikām. Kāpēc tad ir tādas bailes pieminēt Valsts valodas likuma prasības? Ne Eiropa, ne Antarktīda, ne Marss, ne Venēra, es ceru, šajā sakarā nevarētu iebilst.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

V.Kezika. Komisija savu lēmumu motivēja ar to, ka jebkurai amatpersonai, pieņemot lēmumu un dodot atbildi, jāņem vērā ne tikai Valsts valodas likuma, bet arī visu citu saistošo likumu prasības. Tāpēc komisija noraidīja deputāta Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 21, atturas - 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma, bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Linardam Muciņam...

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tagad komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. ... Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi, kas piedalās Latvijas un Eiropas Savienības Apvienotās parlamentārās komitejas darbā! Pēc 5 minūtēm Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zālē notiks mūsu kopējā sēde.

Sēdes vadītājs. ... Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļus aicinu pēc desmit minūtēm uz Tautsaimniecības komisijas sēžu zāli, kur turpināsim izskatīt grozījumus Autoceļu likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Gundars Bojārs, Guntars Krasts, Māris Vītols, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas

kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”. 4.priekšlikums. Lūdzu, Kezikas kundze!

V.Kezika. Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Rastopirkins, Golubovs un Sokolovskis iesniedza priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša: pēc iesniedzēju lūguma valsts vai pašvaldību amatpersona var dot mutisku atbildi iesniedzējam arī citās valodās, ja attiecīgā amatpersona tās pārvalda. Komisija, ņemot vērā to, ka šo normu regulē Valsts valodas likums, šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, atklāsim debates! Aleksandrs Golubovs. Lūdzu jūs savlaicīgi pieteikties debatēs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tieši sakarā ar to, ka visu valodas lietošanu reglamentē Valsts valodas likums, mēs arī piedāvājam šo iespēju, ka, ja amatpersona pārvalda citu valodu, kā Valsts valodas likumā ierakstīts - svešvalodu, tad šai amatpersonai mēs piedāvājam dot iespēju pilnveidot savu svešvalodu un dot iespēju atbildi iesniedzējam dot arī citā valodā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka jebkura amatpersona, ja tā pārvaldīs angļu, krievu, poļu vai kādu citu svešvalodu, es domāju, bez jebkādas likuma normas mutiski sazināsies ar attiecīgās iestādes apmeklētāju, tāpēc īpaši to akcentēt likumā, manuprāt, nav nekādas vajadzības. Tas jau praksē tā notiek.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šī norma tiek piedāvāta ar vienu vienīgo nolūku - radīt lielāku haosu, lielāku jūkli, lai pēc tam, rādot ar pirkstu uz šo normu, varētu sūdzēties visur, kur pagadās. Tā ka, dabiski, tie cilvēki, kuri prot sazināties dažādās valodās, jebkurā vietā to var darīt, un ne jau par to šeit ir runa. Cita runa ir tad, ja to ieraksta likumā un ja pēc tam veikli blēži cenšas šo likuma normu izmantot. Tā ka tomēr ceļš blēžiem uz šādu likumu nevarētu būt vaļā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Kezika. Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska 5.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Kezika. Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska 6.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 45, atturas - 12. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Kezika. 7. - deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums ir noraidīts. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pagarināt termiņu un ka atbilde jāsagatavo likumā noteikto 30 dienu laikā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Kezika. 8. - deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Kezika. 9. - deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūs nepieņēmāt mūsu iepriekšējo priekšlikumu, ka pēc savas iniciatīvas amatpersona var lietot jebkuru citu valodu. Tagad mēs piedāvājam tādu redzējumu, ka pēc apmeklētāja priekšlikuma amatpersonai ir dota iespēja lietot arī citu, nevis tikai valsts valodu, ja viņa to pārvalda. Ja jūs negribējāt dot iniciatīvu amatpersonai, ierēdnim, tad dosim iniciatīvu apmeklētājam, un, ja amatpersona to gribēs, tad viņa atbildēs arī citā valodā. Lūdzu pieņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Kezika. Es uzskatu, ka, ja līdzīgs - 4.priekšlikums - ir noraidīts, tad noraidāms ir arī 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 47, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Kezika. 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

V.Kezika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Kezika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir iesniegusi valdība. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu un, kaut arī bija debates, to ir atbalstījusi. Likumprojekta pamatdoma ir šāda: likumprojekts ir nepieciešams, lai pensiju reformā varētu ieviest otro līmeni - tā saucamās valsts obligātās fondētās pensijas. Šīs normas ir saistītas ar noteiktu datumu - tas ir 2001.gada 1.jūlijs. Diskusijas bija arī par tām normām, kas saistītas ar pensiju aprēķināšanu, jo Labklājības ministrija piedāvā variantu, ka no 1.jūlija personām pensijas tiks aprēķinātas pēc noteiktās iemaksu algas un tā daļa, ko darba devējs nav iemaksājis, tiks piedzīta caur valsts institūcijām. Līdz šim darbojās norma, ka pensiju aprēķina no faktiski veiktajām iemaksām. Bieži ir bijuši tādi gadījumi, kad ir iemaksāta maza summa no darba devēja puses un pensija tika aprēķināta proporcionāli, summu sadalot starp visiem pensionāriem. Mēs ierosinām šīs normas darbību pārtraukt no 1.jūlija un dot iespēju Valsts ieņēmumu dienestam strādāt un piedzīt nodokļus, turklāt mēs ļautu cilvēkam neciest no tā, ka kāds nav izpildījis savus pienākumus. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurdžam! Jālemj par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. Termiņš - 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” satur divu veidu priekšlikumus. Pirmais un, manuprāt, pats būtiskākais ir priekšlikums palielināt zemniekiem akcīzes nodokļa

atmaksu par dīzeļdegvielu, paceļot normu no 80 litriem par hektāru uz 100 litriem par hektāru.

Turklāt, lai nodrošinātu godīgu šīs normas izmantošanu, likumprojektā ir iestrādāta norma, ka atmaksa tiks veikta tikai tajos gadījumos, kad degviela būs iegādāta no degvielas tirgotājiem bezskaidras naudas norēķina ceļā, tātad vai nu ar pārskaitījumu, vai izmantojot maksājumu kartes vai kādu citu bezskaidras naudas norēķina veidu.

Tādējādi pastiprinot kontroli pār degvielas iegādi un vienlaicīgi arī pār nodokļa atmaksu, ir paredzēts nodrošināt budžetā attiecīgus līdzekļus, lai realizētu šo atmaksu. Tas ir tādēļ, lai nebūtu jāpalielina izdevumu postenis šai atmaksai.

Otrs priekšlikums ir saistīts ar to, ka naftas produkti, atsevišķas naftas produktu grupas, var tikt izmantoti gan kā kurināmais, gan arī citos ražošanas veidos kā vienkārši komponenti. Lai precīzi atšķirtu, kāds ir mērķis šo produktu izlietošanai, ir nolemts precizēt likumam pievienotajā pielikumā muitas klasifikatoru, pēc kura tad arī noteiks, kādiem mērķiem šī degviela tiek lietota.

Bez tam šeit ir vēl papildu norma, kas paredz, ka atmaksa par dīzeļdegvielu tiks piemērota atsevišķām lauksaimniecības produktu ražotāju grupām - tiem, kuri būs reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Arī tas pastiprinās kontroli.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalsta to pirmajā lasījumā un ierosina arī noteikt tam steidzamību, jo, lai šis likums varētu reāli stāties spēkā no 1. aprīļa jeb no otrā ceturkšņa, vēl ir nepieciešams izstrādāt arī grozījumus Ministru kabineta dažādos noteikumos.

Lūdzu jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā un to atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “pret” steidzamību? “Pret” steidzamību jārunā no tribīnes. Lūdzu! Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Šie grozījumi nav tik nevainīgi, kā tie izklausās no Aijas Počas mutes, un nav tik labi izstrādāti, kā tos prezentē Finansu ministrija un Ministru kabinets. Arī viņa pati to nupat pierādīja, sakot, ka pastāv varbūtēja rīcība… tika izmantots vārds “vai”. Vai nu tiks pievienotās vērtības nodokļu maksātāju rindas paplašinātas tādā voluntārā un piespiedu kārtā - tas ļoti daudziem, kādiem 3 tūkstošiem zemnieku, būtībā nav iespējams -, vai arī būs kredītkartes. Tas jau būtu daudz vieglāks ceļš, bet arī tas lēmums nav pieņemts. Lai to izdarītu, vajadzīgs ir laiks, un vajag to visu arī izdomāt. Pirmām kārtām tas jādara tiem, kas to iesniedz un kas to arī, tā teikt, menedžē. Acīmredzot to vajadzētu darīt iesniedzējam, Ministru kabinetam. Domājot tikai pozitīvi un cerot, ka valdība domā par zemniekiem un grib viņu labā izdarīt vairāk, nevis tikai “slaukt” zemniecību caur dažādiem nodokļiem un dažādiem pseidouzlabojumiem, nekādā ziņā nedrīkst steigties ar steidzamību, jo šis projekts tāds, kāds tas ir tagad, ir pilns pretrunu un absolūti neko nerisina, tikai pasaka, ka, lūk, visi tagad būs pievienotās vērtības nodokļa maksātāji.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret” steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 28, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Par šo likumprojektu es gribu teikt, ka tas patiešām ir pietiekami diskutabls, kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas guva atbalstu. Ņemot vērā, ka likumprojekts zināmā mērā skar tautsaimniecību, tas tika skatīts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tur šis skatījums nebija tik viennozīmīgs. No mūsu cilvēkiem, kas bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, seši nobalsoja par to, ka likumprojekts varētu tikt skatīts pirmajā lasījumā, bet ka tas ir ļoti rūpīgi skatāms arī turpmāk, nemaz nerunājot par steidzamību. Pieci cilvēki piedāvāja, kā tas jautājums varētu tikt skatīts un risināts. Izskanēja viedoklis, ka izstrādājams jauns - alternatīvs - likumprojekts. Divi cilvēki tajā balsojumā vispār nepiedalījās.

Kāpēc mums šis likumprojekts likās tik diskutabls? Pirmām kārtām - pēc analoģijas ar padomju laikiem. Es domāju, jūs atceraties to periodu: kad tirdzniecībā tika piedāvāta viena kvalitatīva prece, tad, drošs paliek nedrošs, vienmēr tai bija klāt pieliktas divas nekvalitatīvas. Tādējādi deva iespēju cilvēkiem iegādāties vienu preci, bet tai deva klāt tādas, kas cilvēkiem nebija īpaši vajadzīgas. Šoreiz ir līdzīga pieeja - atšķirība ir tikai tā, ka nu izmanto politisko tirgu. Jautājums par tiem atmaksājamiem dīzeļdegvielas litriem ir zemniekiem būtisks. No sākuma bija pietiekami normāla norma, ka 120 litru par hektāru ir atmaksājami. Automātiski to normu samazināja līdz 80 litriem, tādā veidā drusku paspīdzināja zemniekus, un nu pēc kāda laika iesaka no šiem 80 litriem pāriet uz 100 litriem, tātad piedāvā pietiekami labu normu - 100 ir labāk nekā 80. Bet, protams, tie nav 120 litri. Pieliek klāt vēl divus priekšlikumus - un šie divi varbūt ir daudzējādā ziņā daudz sliktāki -, lai, balsojot par to vienu labo, varētu likumprojektu pieņemt kopumā.

Par ko es runāju? Es runāju par vēl divām lietām, kuras šeit ir ļoti konkrēti iepītas un kuras nekādā ziņā nav populāras. Pirmā šeit piedāvātā norma ir tā, ka dīzeļdegviela tiks atmaksāta tiem zemniekiem, kuri ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Šajā sakarā varu pateikt, ka šodien zemnieku saimniecību, kuras ir reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, ir tikai trīsarpus tūkstošu. Visas pārējās - simts tūkstoši saimniecību - nemaz nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Šeit ir ļoti konkrēta pretenzija, ka varēs šo dīzeļdegvielas atmaksu saņemt tikai pietiekami nopietnas, lielas saimniecības.

Uz šo normu kā tādu, kas cilvēkiem ir nepieņemama, savā ziņā norādīja aizvadītās nedēļas nogalē arī Bauskas zemnieki. Bauskas zemnieki pateica, ka viņus ļoti satrauc Andra Šķēles izstrādātā Latvijas lauku nākotnes vīzija. “Lauku Avīzes” 16. janvāra numurā bija publicēts viņa teiktais, ka cilvēkiem nav jābūt īpašām ilūzijām un ir jāsaprot, ka tuvāko 10 gadu laikā 150 000 zemniekiem vairs nebūs vietas ražošanā.

Zemgales lielie zemnieki nav apmierināti ar tādu tautsaimniecības politiku attiecībā uz zemkopību. Es esmu pārliecināts, ka pārējās 100 000 zemnieku saimniecības, kuras ir izvietotas citos reģionos un kuras ir, protams, sīkas,

nekādā gadījumā nebūs tās, kuras iestājas par to, lai tāda norma šajā likumprojektā tiktu iestrādāta. Varētu, protams, pateikt, ka ir pārejas periods, ka zemnieku saimniecībām ir iespēja reģistrēties.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

V.Lauskis. Paldies, es drusku vēlāk turpināšu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Zemnieki! Ir pagājis nepilns gads un nu kārtējo reizi mainām likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Gadu iepriekš valdība cerēja uz Latvijas Republikas zemnieku rēķina atrisināt valsts budžeta un citas ar naudas līdzekļiem saistītas problēmas, kādas ir Latvijā. Gribēja, bet diemžēl nekas neiznāca! Valsts parāds palielinājās līdz 600 miljoniem latu. Kolēģi, jūs labi atceraties, kā valdība panāca, lai tiktu samazināts naftas produktu akcīzes nodoklis degvielas tirgoņiem. To ļoti skaisti nostrādāja, bet no šīs tribīnes es lūdzu vērot, lai naftas tirgoņi nepaceļ cenas naftas produktiem. Un kas tad iznāca? Iznāca tā, ka pēc dažiem mēnešiem naftas produktu cenas pacēlās, pacēlās arī dīzeļdegvielai. Un, lai gan citās valstīs, arī kaimiņos, tās kritās, pie mums tās paliek augstas. Tātad valdība atbalstīja naftas produktu tirgoņu ienākumu palielināšanu, kuri jau tā ir lieli. Mēs taču redzam, ka Latvijā veikli tirgo naftas surogātus zem Eiropas standarta izkārtnes. Valdība līdz pat šim laikam nekādi nevar panākt, lai tiktu kontrolēta kvalitāte naftas produktiem. Neviens nezina, ko lej sava automobiļa vai traktora bākā iekšā. Nu, protams, “čomiem” sariebt nevar, un tāpēc jums, cienījamie zemnieki, atmaksā akcīzes nodokli - līdz pagājušajam gadam atmaksāja 120 litrus par 1 hektāru, un tad to normu samazināja līdz 80 litriem. Ko ar to panāca mūsu valdība? Mūsu valdība panāca to, ka zemnieki palika vēl nabadzīgāki un viņiem palielinājās problēmas. Tagad, pirms vēlēšanām, vēlas normu pacelt uz 100 litriem par vienu hektāru. Vai tā ir palīdzība zemniekiem? Diemžēl es nekādu palīdzību neredzu. Tā visa ir kārtējā viltība - viltība pirms vēlēšanām.

Vajag atgriezties pie 120 litriem par 1 hektāru, un nevajag veidot tās barjeras, kuras nosaka, kādā veidā noformēt šo degvielu. Degvielu zemnieki pērk. Pērk par savu naudiņu. Tagad, lai atbalstītu vēl banku darbību un viņas gūtu papildu ienākumus, ieviešam prasību, ka zemniekiem jāveic bezskaidras naudas norēķini, pārskaitījumi, un tas taču sarežģīs zemniekiem degvielas iegādi.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Desmit gadu laikā zemkopība Latvijas Republikā ir novesta gandrīz 1920.gada līmenī. Ir laiks rūpēties par Latvijas zemkopību ar darbiem, nevis ar saldiem pīrādziņiem, kurus mēģinām pasolīt mūsu zemniekiem. Likumprojekta steidzamību atbalstīt nevar, jo diemžēl tās izmaiņas ir surogāta līmenī. Samaksa bez skaidras naudas zemniekiem būs ļoti sarežģīta un novedīs pie tā, ka zemnieki atkal cietīs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Pēdējā gada laikā ir iznācis vairākkārt runāt par šo jautājumu. Es gribētu precizēt Aijas Počas teikto. Pagājušā gada 19.jūnijā mums bija ārkārtas sēde par lauku lietām, un tad tika ierosināts atgriezties pie 120 litriem - pie tādas normas, kāda bija pirms pāris gadiem. Arī 28.septembra sēdē tika iesniegts sociāldemokrātu frakcijas deputātu iesniegums - atgriezties pie 120 litriem. To atbalstīja arī neatkarīgais deputāts Oskars Grīgs. Šī litrāža tātad ir kādreiz bijusi, un šobrīd tā ir nepilnīga atgriešanās pie vecām normām.

Varu atgādināt, ka, ņemot vērā tehnoloģiskos aprēķinus atsevišķu kultūru audzēšanā, kā arī mājlopu turēšanā, objektīvā vajadzība ir 115 - 120 litru. Tas ir minimums. Tā ka šis normatīvs ir pamatots. Taču mēs gribam to noteikt zemāku.

Es gribu atgādināt vēl to, ka pagājušā gada 28.jūnijā mēs samazinājām akcīzes nodokli degvielai, bet praktiski dīzeļdegvielas cena nesamazinājās. Kompensācija samazinājās no 13 santīmiem uz 10 santīmiem par 1 litru. Pašu degvielas cenu tirgotāji nesamazināja. Jūs jau zināt šo skaisto attiecību, ka, lai nopirktu 1 litru dīzeļdegvielas, zemniekam ir jāpārdod 3 litri piena. Laikam būs grūti atrast pasaulē tādu valsti, kurā pastāv šāda cenu attiecība.

Par norēķināšanas kārtību. Tātad jau šajā gadā kompensēs tikai tiem, kuriem būs bijis bezskaidras naudas norēķins. Nepieņems čekus, ko es esmu saņēmis par nopirkto dīzeļdegvielu tuvējā benzīntankā. Un arguments ir visai plaši izplatīts atsevišķās aprindās: notiek liela krāpšanās no zemnieku puses! Es tam negribētu pilnībā piekrist.

Pirmkārt. Čekā, ko saņem benzīntankā, ir visi vajadzīgie rekvizīti. Benzīntankā uzskaite ir datorizēta. Katram pircējam ir piešķirts kods. Jūs braucat uz benzīntanku... Ierēdņi, pārlūkojiet un paskatieties, kāda tur ir šobrīd kārtība! Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valsts ieņēmumu dienestā ir izziņas no jebkura pagasta par hektāriem, kurus zemnieks apsaimnieko, un, izejot no tā, mēs vienmēr Valsts ieņēmumu dienestā varam kontrolēt degvielas patēriņa iesniegto čeku vai citu dokumentu augšējo izmaksājamo robežu.

Treškārt. Pats Valsts ieņēmumu dienests Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā informēja, ka viņi ir pārbaudījuši Latvijā 52 000 šo dīzeļdegvielas pirkumu gadījumu, un tikai 2 000 gadījumos ir minētas atkāpes, tas ir, 4% gadījumu. Bet cik procentu degvielas tirgotāju nesamaksā mums pienācīgos nodokļus? Šie 4% pārkāpumu ir ļoti mazs skaits. Un, ja jūs painteresēsieties kaut vai Jelgavas Valsts ieņēmumu dienestā vai kur citur, tad uzzinātu, ka nav tādu pazīmju, kas liecina, ka notiek kaut kāda krāpšanās un ka mums būtu jāmaina šī norēķināšanās kārtība.

Ceturtkārt, nākamgad ir paredzēts, ka kompensācija būs tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, tomēr ņemiet vērā esošo situāciju! Arī tie, kuri nemaksā, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, tik un tā viņi ir ieinteresēti legāli pārdot produkciju, jo tad viņi saņems šos 12%, kas ir par sešiem procentiem mazāk nekā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Tā ka arī šī norma, liekas, nav īsti precīza. Es negribētu, ka mūsu lauksaimniecības politika tiek virzīta straujiem soļiem uz mazo un vidējo zemnieku saimniecību ierobežošanu. Tā tas ir arī attiecībā uz subsīdijām, kad paaugstināja šo normatīvu slaucamo govju turētājiem, ka no 5 - 7 govīm šogad saņems subsīdijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka nodokļa labojums ir ierosināts savlaicīgi, jo pavasara sēja tuvojas

ar katru mirkli. Manuprāt, viena no šīm normām, kas ir iestrādāta likumā, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par izmantoto dīzeļdegvielu, rēķinot vienā kalendārajā gadā 80 litrus par katru lauksaimniecībā izmantoto hektāru... tas, ka šī norma no 80 litriem tiek mainīta uz 100 litriem, zināmā mērā ir pozitīva parādība. Sadarbības padome ir atbalstījusi šo 100 litru normu, bet ne visi zemnieki to atbalsta. Un tas notiek galvenokārt tāpēc, ka šeit zināmā mērā tiek nodarīts pāri tiem reģioniem, kuros lauku apstrādes apstākļi ir daudz grūtāki. Manuprāt, zemnieku organizācijas nebūt ne tik vienprātīgi, kā ir rakstīts anotācijā, ir atbalstījušas arī bezskaidras naudas norēķinu, jo ļoti daudzos reģionos šāda norēķināšanās vietējos benzīntankos nemaz nav iespējama.

Tāpat, manuprāt, īsti vietā nav arī prasība, lai visi reģistrētos par nodokļu maksātājiem, kuri grib saņemt šo atmaksāto pievienotās vērtības nodokli, jo, kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Finansu ministrijas pārstāvis, lai reģistrējas pilnīgi visi, kaut arī viņu gada ienākumu summa nepārsniedz šo ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, kura ir noteikta mūsu likumos un par kuru pienākas atbrīvojumi. Manuprāt, šāda mudināšana, lai visi reģistrētos, neievērojot šo noteikto neatmaksājamo minimumu, nebūtu īsti pareiza. Un tas īstenībā šajā likumprojektā nevis daļēji mudina ķert nelegālos degvielas tirgotājus, bet gan zināmā mērā apgrūtina zemniekiem - it sevišķi vidējās un mazajās saimniecībās - saņemt šo pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Protams, es atbalstu šā likumprojekta nodošanu komisijām, jo labāk ir 100 nekā 80 litri. Vēl labāk būtu, ja šī summa būtu vēl lielāka, taču neviens nevar traucēt deputātus iesniegt uz nākamo lasījumu savus priekšlikumus.

Protams, diskutējams ir tas, vai šie likumprojekti ir jāizskata steidzamības kārtībā, jo labāks rezultāts vienmēr ir tad, kad nestrebj karstu putru. Arī otrajā un trešajā lasījumā mēs varbūt būtu nonākuši pie vienota un zemniekiem labvēlīga viedokļa. Tātad ir gaidāmi priekšlikumi arī no mūsu frakcijas par šo likumprojektu, lai novērstu mazo un vidējo zemnieku saimniecībām radītās neērtības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt atbalstīt šo steidzamību un izskatīt straujā tempā šo likumprojektu komisijās, jo patiesībā es neredzu principiālas problēmas sakarā ar šo piedāvājumu, kaut arī notiek debates un arī precizējumi varētu būt vajadzīgi.

Par šiem 100 litriem. Tātad tiešām ir šis solījums arī no valdības puses zemniekiem. Atcerēsimies situāciju pēc streika, kad valdība apņēmās palielināt šo apjomu. Mēs to šobrīd varam realizēt, tāpēc kavēšanās būtu pilnīgi lieka. Līdz ar to mums būtu strauji jāvirza šis jautājums, lai zemnieki, jau uzsākot jaunos darbus, varētu saņemt lielāku šo atmaksu.

Diskutablāks tiešām ir jautājums par PVN maksātājiem un nemaksātājiem, par šo jauno kārtību, kas pašreizējā likumprojekta piedāvājumā varētu stāties spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Tātad es esmu tās pozīcijas piekritējs, ka valstij ir jāvirzās uz sakārtošanos un ka zemniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir mazi vai lieli, faktiski visiem vajadzētu būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Jo, ja tas tā nenotiek, tad tirgū būtībā cirkulē divu veidu preces, bet tas savukārt veido nelabvēlīgu konkurences situāciju, tā ka patiesībā ir ļoti daudz veikalu un mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuri ir ieinteresēti, izmantojot šo situāciju, faktiski nemaksāt nodokļus. Un šis zemnieks, pat tas, kurš ir nodokļu maksātājs, ir spiests pielāgoties šai spēlei un bieži vien nemaksā nodokļus tikai tāpēc, ka veikalam tā ir ērtāk, jo ir grūti legalizēt produkciju, kura ienāk, teiksim, kā... ir grūti noslēpt nodokļus, ja šī produkcija ir iesniegta veikalā ar pievienotās vērtības nodokli.

Jebkurā gadījumā tas ir mūsu izvēles jautājums, cik ātri mēs šo problēmu sakārtosim, bet viennozīmīgi ir tas, ka valstij būs uz to jāvirzās, ja mēs gribam ieviest kārtību savos tirgos, ja mēs gribam, lai valsts iekasē nodokļus, un ja mēs gribam, lai zemnieki savā starpā konkurē godīgi. Tā ka šeit varētu būt jautājums vienīgi par termiņiem, vai tas ir 2002.gada 1.janvāris vai varbūt 2003.gada 1.janvāris. Un runa ir vienīgi par to, kā valsts institūcijas, kā valdības institūcijas šo jautājumu izskaidros, kāda būs šī kampaņa, kāda būs, teiksim, piedāvātā programma grāmatvedības jautājumu kārtošanā, lai zemniekiem būtu atvieglota pieeja. Tā ka arī par šo jautājumu, es domāju, ir jādebatē, bet pietiekami strauji, jo ir jāiet sakārtošanās virzienā.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt šo steidzamību. Strādāsim čakli!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kolēģi pieminēja vairākus jautājumus, kuri patiešām ir diskutabli un kuriem, lai tos izdiskutētu, bija vajadzīgs laiks, tāpēc steidzamība šeit būtu nevietā. Es gribētu piemetināt arī vēl to, ka šeit ir kāda diskutabla vieta par kurināmo, ko lieto ražotāji, ražojot konkrētu produkciju vai ražojot siltumu patērētājiem. Arī šis kurināmais cenas ziņā ir pielīdzināts dīzeļdegvielai. Šeit ir dots ļoti īpatnējs anotācijas teksts, kurā pateikts, kāpēc tas ir darīts. Tas ir darīts tādēļ, lai novērstu negodīgu konkurenci naftas produktu tirgū.

Tātad, ja ir problēma ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo viņi nespēj izkontrolēt šā gaišā mazuta ieiešanu valsts teritorijā vai arī nespēj izkontrolēt tā izlietojumu, tad vienkāršāk ir, ja šo gaišo mazutu pielīdzina dīzeļdegvielai, kas ir ļoti līdzīga, un jautājums ir atrisināts.

Es domāju, ka tādā veidā nevar rīkoties, ja to, ko nevar atrisināt Valsts ieņēmumu dienests, novēl pirmām kārtām uz ražotāju un patērētāja rēķina. Tā ir ļoti nopietna problēma, un es ceru, ka tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar šo jautājumu, pietiks arī spēju atvēlētajā laikā iesniegt ierosinājumu, lai tādus pārpratumus šajā likumprojektā novērstu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt no kolēģa Sprindžuka, ka Bauskas zemnieku nemieri beidzot tomēr ir ierosinājuši valdībai izšķirties par akcīzes nodokli naftas produktiem, tas nozīmē, par 100 litriem uz hektāru, bet Počas kundzei es gribētu sacīt tā: ja kaut kur arī ir atklājies, ka kāds zemnieks par 200 vai 300 latiem ir apkrāpis valsts budžetu, tad es domāju, ka tas taču nevarētu būt par iemeslu, lai, teiksim, galīgi iznīcinātu latviešu zemniekus. Mehānisms ir tāds: zemnieks, kuram ir aramzeme, izņem no pagasta izziņu par savas lauksaimniecībā apstrādājamās zemes platības lielumu, viņš iegādājas degvielu un pēc tam saņem atmaksu precīzi atbilstoši šim apliecinātajam dokumentam, kas parāda apstrādājamās zemes hektārus. Tāpēc jau arī pastāv rajonu valsts ieņēmumu dienests, kas varētu kontrolēt pagastā, kā tiek izsniegtas šīs izziņas par faktisko apstrādāto hektāru daudzumu, un tā tālāk. Es brīnos, kāpēc jūs nesatraucaties, Počas kundze, par valdošajā koalīcijā it kā klīstošo skaitli - 40% lielo nemaksāto nodokli valstij, bet jūs satraucaties par nepilniem 4 procentiem.

Es neiedziļināšos un nerunāšu šeit sīkāk par pārējiem likuma pantu labojumiem, šeit jau kolēģi pietiekami sīki un detalizēti to izdarīja. Es tikai gribētu pateikt to, ka, Seiles kundze, es tik tiešām atbalstu šo steidzamību, bet steidzamāk vajadzēja šos likumprojekta grozījumus izdarīt jau rudenī. Galvenā zemes apstrādāšana jau ir rudenī, pavasarī ir tikai pavasara sēja. Salīdzinājumā pēc smaguma, daudzuma

un darbietilpības, rudenī ir vairāk darba, jo ne jau pavasarī ir galvenie aršanas un zemes apstrādes darbi, pavasarī ir tikai sēja, varbūt arī minerālmēslu izkliedēšana uz laukiem vai kādi citi nepieciešamie darbi, bet tas smaguma centrs vairāk ir rudenī.

Es personīgi jau pagājušajā rudenī biju iesniedzis grozījumus šajā likumā, taču jūs tos diemžēl noraidījāt. Es sliecos domāt, ka acīmredzot šis Bauskas zemnieku dumpis, kā varētu to nosaukt, ir kalpojis par paraugu tam, ka tomēr ar šādām metodēm var panākt Latvijas zemniekiem vēlamu rezultātu. Un es domāju, ka acīmredzot Latvijā būs jāķeras pie kārtīgas, lielas organizēšanas, pie īstas šoseju blokādes apmēram mēneša garumā, kas paralizētu visu kustību Latvijā, turklāt tā, lai mēs noskanētu pa visu Eiropu. Varbūt tad beidzot valdošā koalīcija atjēgsies, ka arī Latvijas laukos dzīvo cilvēki, kuriem ir bērni, kuri grib izskolot bērnus. Jūs atņemat viņiem darbu, jūs atņemat viņiem eksistenci! Un tāpēc es arī iestājos par šā likuma steidzamību, bet noteikti otrajā lasījumā vajadzētu - un es tos iesniegšu - priekšlikumus, ka 100 litri ir par maz, un to atzīst arī šeit lielie zemes apstrādātāji, ka arī 120 litri faktiski jau ir par maz, bet, runājot par kontroles mehānismu, es domāju, ka mums ir pietiekami daudz kontroles iestāžu, kas to varētu perfekti izkontrolēt un saukt pie atbildības tos, kuri krāpjas. Taču nav jau arī brīnums... Mēs nevaram atrast miljonus, kas ir nozagti, mēs nevaram atrast miljonus, kas garām aiziet valsts budžetam kontrabandas ceļā, ko tad mēs šeit runājam par kaut kādu zemnieciņu, kurš arī varbūt ir kritis kārdinājumā, uzrādījis drusciņ lielākus hektārus un kādus 100 vai 200 latiņus liekus iebāzis kabatā, bet tā jau nav viņa vaina. Viņu piespieda to darīt, to darīt piespiedāt jūs! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautā mēdz sacīt: labāk vēlāk nekā nekad! To varētu attiecināt arī uz šo cīņu, uz šīm debatēm un, es pat teiktu, uz šo spēlīti ar zemniekiem par to, cik tad litru dīzeļdegvielas apmaksāt par vienu hektāru. Es esmu triju Saeimu deputāts, un visās Saeimās vienmēr ir bijis šis strīds un šī kaulēšanās jeb spēlīte: atņem, tad iedod atpakaļ un vēlreiz atņem, un tā tālāk. Faktiski visiem ir skaidrs, ka 120 litri uz hektāru būtu pavisam normāli. Es atgādināšu vēsturi. Apstiprinot budžetu pērnajam gadam, 2000.gadam, izskatot pavadošo likumu paketi, bija lieli strīdi, arī toreiz bija runa par to, ka zemniekam vajadzētu apmaksāt 120 litrus par katru apstrādājamo hektāru. Un kā kompromisa variantu toreiz, jo bija skaidrs, ka var arī neiznākt šie 120 litri, Anna Seile piedāvāja šos 100 litrus. Un atminieties, kā tika nobalsots par šiem 100 litriem! Diemžēl “Latvijas ceļa” deputāti toreiz protestēja pret to, ierosināja pārbalsot. Tā rezultātā tika pārbalsots, un nekas ar šo kompromisa variantu - 100 litriem neiznāca, bet iznāca 80 litri. Lūk, tāda ir vēsture un tāda ir patiesība! Jau toreiz vajadzēja atstāt šos 100 litrus zemniekam un neraustīt viņu, neba jau zemnieks ar šiem 100 litriem vai, ja būtu, arī ar 120 litriem kļūtu par miljonāru vai iztukšotu valsts kasi. Tā tas, protams, nebūtu bijis. Lūk, tādēļ šobrīd diemžēl man nepatīk, ka atkal tiek radīti šie apgrūtinājumi ar bezskaidras naudas norēķiniem un tā tālāk, un tā joprojām, atkal dalot zemniekus dažādās grupās, kategorijās un tā tālāk. Skaidrs ir viens - šobrīd ir jāatgriežas vismaz pie šiem 100 litriem, un es domāju, ka nākotnē mēs varbūt sapratīsim, ka ir jāatgriežas arī pie 120, bet tiem, kuri daudz detalizētāk saprot šīs lietas nekā es, es lūdzu: “Padomājiet un neuzlieciet šo apgrūtinājumu!” Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs esam atbalstījuši steidzamību, bet es ceru, ka līdz otrajam lasījumam nenoteiks tikai kādu nedēļu ilgu termiņu, jo patiešām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai bija ļoti nopietni iebildumi, tāpēc es lūgtu, lai vismaz termiņš būtu garāks līdz otrajam lasījumam un lai mēs varētu normāli izdiskutēt.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs savā ziņā likumam dodam atgriezenisku spēku, kaut gan it kā savā veidā Ministru kabinets mēģina manipulēt ar 2001.gada sākumu. Tiek izveidota ļoti interesanta shēma: pēc būtības šai naudai liks atgriezties pie akcīzes preču noliktavu turētājiem, kuri būs, dabiski, bezskaidras naudas maksātāji. Parasti zemnieciņiem, ko mēs visi tā mīlam, nav tādu līdzekļu, tādu lielu naudas summu, un parasti viņi to ir darījuši ar skaidru naudu, ar čeku. Tātad viņi šo naudu nesaņems atpakaļ, jo viņi vairs nebūs personas, uz kurām attieksies šī likuma norma. Es tādēļ uzskatu, ka līdz otrajam lasījumam būs uzmanīgi jāpastrādā ar šo likumprojektu visās komisijās un varbūt tad galarezultātā kaut kas jēdzīgs iznāks. Es vēlreiz uzsveru: šeit ir jāstrādā ļoti uzmanīgi! Dabiski, es saprotu arī to vēlmi - it kā piespiest šos zemniekus reģistrēties fiskālās politikas labad. Taču mūsu valstī mēs bieži vien fiskālajai politikai par labu izdarām diezgan apšaubāmus, zem jautājuma zīmes esošus labojumus gan Ministru kabineta noteikumos, gan arī likumdošanā. Ja Finansu ministrija vai Valsts ieņēmumu dienests nespēj iekasēt nodokļus, tas nenozīmē, ka jārada kaut kādi aizliegumu mehānismi. Tādēļ es aicinu vēlreiz ļoti pārdomāt šo jautājumu un noteikt vismaz kādas divas vai trīs nedēļas ilgu laika periodu, lai mēs spētu normāli izdiskutēt, kā ir labāk. Citādi patiešām būs atkal tā, ka Grīga kungs ņems dakšas, brauks uz Saeimu un taisīs revolūciju. To pagaidām nevajadzētu, vēl nav pavasaris.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies, Lujāna kungs, dakšas jau nu es neņemšu un nedarīšu to, ko jūs varbūt vēlaties redzēt, jo jums varbūt būtu pa spalvai tas, ka nu Latvijā notiktu nemieri, jā? Tas diemžēl nenotiks, bet demokrātiskas cīņas metodes mēs varētu pielietot. Počas kundze, jūs Valsts ieņēmumu dienestā kādreiz strādājāt augstā rangā, jūs man piekritīsiet, ka tie nedaudzie zemnieku pārkāpumi, kas nu it kā ir atklāti, ir nesalīdzināmi mazāki nekā, piemēram, daudzu firmu, fiktīvu firmu, kuru uzrādītie papīri Valsts ieņēmumu dienestam liecina par neizdarītiem darbiem, par neīstenotiem projektiem. Tiek apmaksāti miljoni, pievienotās vērtības nodokļi tiek apmaksāti... Jūs varat šeit no tribīnes aptuveni pateikt, cik ir to miljonu un cik ir to procentu. Man pat ir ziņas, ko es grasos darīt zināmas Sončika kungam. Taču jūs meklējat adatiņu siena kaudzē, vēršaties pret dažiem zemniekiem, un tāpēc nu ir vajadzīgs šāds projekts. Tas nu nav vairs cilvēcīgi! Ja Sončika kungs šobrīd mani dzird runājam no šīs tribīnes, lai viņš pievērš vairāk uzmanības jautājumam par pievienotās vērtības nodokļa apmaksu gan fiktīvajām, gan daudzām esošajām firmām, kuras veic fiktīvas darbības ar pievienotās vērtības nodokli!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Lai cik tas būtu paradoksāli, visi tie argumenti, kurus

jūs minējāt par labu it kā zemniekiem, tajā pašā laikā bija arī argumenti par labu tik tiešām šai pelēkajai ekonomikai. Jūs, Grīga kungs, šeit minējāt firmas, kuras nav nomaksājušas miljoniem lielas summas - pievienotās vērtības nodokli. Taču, kā jūs labi atceraties, tieši pēdējā laikā ir ierosinātas atsevišķas krimināllietas par liela apjoma degvielas kontrabandu Latvijā, ieskaitot arī dīzeļdegvielas kontrabandu. Tādos gadījumos nav nomaksāts ne tikai pievienotās vērtības nodoklis, bet arī akcīzes nodoklis. Tieši šī kontrabandas ceļā ievestā degviela Latvijā bieži, apejot valsts iestādes, apejot uzskaites sistēmas, tiek realizēta - kā mēs sakām, no mašīnas vai no cisternas - tiem pašiem latviešu zemniekiem, un šie zemnieki, zinādami, ka tā ir lētāka salīdzinājumā ar to, kas ir benzīntankos, tik tiešām to degvielu nopērk, bet degvielas tankā kādreiz paņem čeku, par kuru nebūt nav paši maksājuši, jo vienam otram bagātākam cilvēkam, kas dīzeļdegvielu iepilda savā vieglajā automašīnā, tas čeks vispār nemaz nav vajadzīgs.

Kalniņa kungs minēja faktu, ka katram pircējam tiek uz čeka uzsists virsū kods. Jā, tur tiek uzsists virsū kods. To prasa juridiskai personai, bet neprasa fiziskai personai. Es nezinu nevienu degvielas tirdzniecības jeb degvielas uzpildes staciju, kurā prasītu personas kodu, izsitot čeku.

Jūs šeit minējāt arī skaitli - 4% varētu netikt iekasēti… Ja 40%, kā daži eksperti vērtē, vispār ir ēnu ekonomika, tad 4% ir desmit procenti... Manuprāt, tā ir liela summa jeb lieli apjomi.

Runājot par tiem argumentiem, kas ir saistīti ar bezskaidras naudas norēķiniem, es gribu teikt, ka ekonomiskā dzīve attīstās un ekonomikas subjekti kļūst arvien gudrāki, izglītotāki. Uzņēmēji, arī lauksaimnieki, arvien vairāk sāk izmantot dažādas modernas preču iegādes formas jeb veidus. To skaitā ir, piemēram, līgumu slēgšana par liela apjoma piegādi uz kredīta, ar atlaidēm un tamlīdzīgi veidi. Tas nebūt nenozīmē, ka lauksaimniekam katru dienu par saviem 10 litriem tūlīt jāsamaksā skaidrā naudā. Viņš var samaksāt pēc piegādes, tad, kad viņš pārdod produkciju - savus saražotos graudus vai cukurbietes un tamlīdzīgi. Tad viņš norēķinās. Pie tam uzņēmējam ir garantēti lieli apjomi degvielas realizācijā un viņš ar prieku piešķirs vēl kādas atlaides. Un kopumā lauksaimnieks varbūt pat būs ieguvējs.

Mēs runājam par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru, par prasību reģistrēties pievienotās vērtības nodokļa uzskaitei. Atcerieties diskusiju, kas mums bija, kad skatījām likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”! Zemnieki var nereģistrēties, ja viņu ražošanas apjoms nepārsniedz 30 000 latu gadā, turpretī jebkuram citam uzņēmējam ir jāreģistrējas, ja tas ir
10 000. Nu sakiet, vai tā ir godīga konkurence? Un vai tajā gadījumā, ja cilvēks būs reģistrējies Uzņēmumu reģistrā kā PVN maksātājs, tā tomēr nebūs papildu kontrole? Visas šīs runas par to, ka vajadzēja akcīzes nodokli par 120 litriem par hektāru atmaksāt jau pagājušogad vai aizpagājušogad… Nebija budžetā tik daudz naudas. Ekonomiskā situācija tagad ir nedaudz uzlabojusies, un nu mēs mēģinām pakāpeniski, pastiprinot arī kontroli, palielināt šo summu.

Es absolūti piekrītu tam, ka ir nepieciešams precizēt vienu vai otru normu. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija diezgan nopietna diskusija par šo likumprojektu. Mēs tik tiešām to skatījām divās komisijas sēdēs, prasījām papildu informāciju no Finansu ministrijas. Arī mums viens otrs jautājums nebija īsti skaidrs, un tāpēc es ierosinu: ja jūs kopumā atbalstīsiet šo likumprojektu kā steidzamu un pieņemsiet pirmajā lasījumā, ir jānosaka pietiekami ilgs termiņš gan priekšlikumu iesniegšanai, gan arī izskatīšanai. Termiņš jānosaka pietiekami tāls, lai komisija varētu ļoti nopietni izvērtēt visus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 16, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz piektdienai - 9.februārim, pulksten 17.00.

Otrais lasījums - 22.februārī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu Grīga kungam ieslēgt mikrofonu!

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es lūdzu noteikt nedaudz garāku termiņu - 16.februāri - un tad pēc nedēļas veikt izskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Tātad pret to, ka izskatīšana notiktu 22.februārī, iebildumu nav. Jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Es no debatēm sapratu, ka priekšlikumu būs diezgan daudz. Es saprotu arī, ka jums jau ir pilnīgi skaidrs, par ko jūs iesniegsiet šos priekšlikumus. Mums vajag ilgāku laiku, lai mēs spētu visus šos priekšlikumus rūpīgi izvērtēt un sagatavot ļoti korektas redakcijas. Tāpēc es lūdzu noteikt tomēr 9. februāri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim! Pats tālākais termiņš ir 16. februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 16. februāris. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9. februāris. Izskatīšanas datums -
22. februāris.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja šos grozījumus likumā. Mēs esam saņēmuši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, kurš ir pozitīvs. Mūsu komisija atbalstīja šo likumprojektu, un lūdzu arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat, aizstāvot citu likumprojektu, Počas kundze teica, ka valstij ir jāievēro godīgi “spēles noteikumi” attiecībā pret tās iedzīvotājiem, un es tam absolūti piekrītu.

Kāda ir būtība šim likumprojektam, ko ir iesniedzis Ministru kabinets?

Faktiski valsts grib atteikties no atbildības to cilvēku priekšā, kuri ir nelikumīgi saukti pie kriminālatbildības, - grib samazināt viņiem izmaksājamo naudas apjomu. Likumprojekts saucas: “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Priekšlikumu būtība ir ļoti vienkārša: Ministru kabineta noteikto summu - simts minimālo mēnešalgu aizstāt ar 5000 latiem. Tas nozīmē, ka, ja no gada uz gadu mēs palielinām minimālo mēnešalgu, jo palielinās inflācija, tad summa, kas ir jāmaksā par šiem zaudējumiem, kurus ir cietis cilvēks, kurš ir nepamatoti saukts pie kriminālatbildības (valsts atzīst savu kļūdu), ar katru reizi tiek samazināta. Es kategoriski nevaru piekrist tam, ka valsts negrib atbildēt par savu nelikumīgo darbību, un tieši šā iemesla dēļ aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Šajā likumprojektā tiešām ir runa par fiksētām summām, bet arī valdība konceptuāli… Mēs esam piekrituši mainīt šīs normas arī citos likumos, tādēļ lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 6. februāris.

Sēdes vadītājs. 6. februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas

vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja iesniegtos grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā un atzina tos par pareiziem, tāpēc mēs lūdzam Saeimu akceptēt tos pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 6.februāris.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tātad likumprojekts skar grozījumus Krimināllikumā. Dokuments nr. 2618. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus, tie ir vērsti uz sodu sakārtošanu, varētu teikt, stingrākā formā, un tie attieksies uz narkotiku lietotājiem un dīleriem. Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas atzinumu, paldies par to! Arī mūsu komisija tiešām debatēja par šīm likuma lietām - par šīm soda zemākajām robežām. Šeit ir jānodala narkotiku lietotājs un narkotiku tirgotājs, būtu jānodala mazgadīgie no nepilngadīgajiem. Arī šie! Tas tiks ņemts vērā tālākajā darbā uz otro lasījumu.

Vēl mēs šim likumprojektam pievienosim Iekšlietu ministrijas iesniegto priekšlikumu bloku; bija arī priekšlikumi no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, un arī tos mēs pievienosim klāt, strādājot pie šā likumprojekta. Es lūgtu Saeimu šos grozījumus atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija tā komisija, kurai arī bija nodots izvērtēšanai šis likumprojekts un kura to rūpīgi izskatīja. Komisija konstatēja, ka faktiski šis likumprojekts ir sasaistīts vēl ar dažiem citiem likumprojektiem, kuri tādā vai citādā ceļā ir nonākuši Juridiskās komisijas rīcībā. Tāds bija, piemēram, likumprojekts ar reģistra numuru 675, kurā bija, varētu teikt, piedāvāts ļoti drakoniski šajos pašos pantos palielināt sankcijas. Izskanēja arī valdības viedoklis, jo Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Dalbiņa kungam bija uzticēts iesniegt priekšlikumus tieši komisijā, un tajos bija skarti arī šie paši jautājumi.

Juridiskā komisija neviennozīmīgi atbalstīja šos priekšlikumus, jo iesniedzēji, no juridiskā viedokļa raugoties, ļoti vāji spēja pamatot šos priekšlikumus. Mēs piekritām, ka varbūt šeit arī ir jāregulē viens vai otrs pants, bet praksē ir jādiferencē atbildība starp vienkāršu narkotisko vielu glabātāju un lietotāju, kas to dara mazos apmēros un izmanto savām vajadzībām, un dīleriem. Tomēr atsauces ir tikai tādas, ka, redziet, Narkotiku apkarošanas birojs vai citas institūcijas par sava darba galveno šķērsli uzskata mazos sodus. Mēs šajā ziņā te nesaskatām kādu būtisku pamatojumu, jo faktiski daudzos priekšlikumos ieteiktais sods pēc būtības uz augšu vai nu neiet, vai arī izdara būtisku lēcienu. Teiksim, 251.pantā par pamudinājumu lietot narkotikas šobrīd sods ir līdz pieciem gadiem, tam tiek paaugstināta tikai zemākā robeža, un tiek piedāvāts ieviest viena gada zemāko robežu. Otrajā daļā, ja nav noteikta zemākā robeža, tad tiek piedāvāts noteikt trīs gadu zemāko robežu. Kriminālkodeksa 252. pantā “Narkotiku un psihotropo vielu ievadīšana pret personas gribu” - tas pats. Zemākā robeža nebija noteikta pirmajā daļā, tagad tiek piedāvāts trīs gadus ieviest. Augšējā robeža - 8 gadi, kā bija, tā paliek.

Savukārt citos pantos, tātad 253.panta otrajā daļā, zemākā robeža tika piedāvāta no 5 līdz 12 gadiem, bet tagad ir līdz 10 gadiem bez zemākās robežas. Tātad viens aspekts bija tas, ka bija jādiskutē par zemākās robežas nepieciešamību. Tādā veidā mēs it kā izsakām savu neuzticību tiesu sistēmai, ka tā nespēj, redziet, iedot pietiekami bargus sodus. Daudzās valstīs krimināllikumos vispār nav noteiktas zemākās robežas. Tātad ir noteikta tikai augstākā robeža, un tiesa var, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lemt par šiem jautājumiem, tāpēc diez vai šāda pieeja, nosakot zemākās robežas... Mēs savā likumdošanā tādas uzturam, bet, ja ir panti, kur to nav, tad diez vai ir nepieciešams iet šajā virzienā, tāpēc šeit būtu nepieciešams otrajā lasījumā par daļu pantu vēl padiskutēt, vai būs viens gads vai trīs gadi, ja nu ir tāda nepieciešamība, ka ir jāievieš.

Otrām kārtām. Dažos pantos tika piedāvāts ieviest zemāko robežu no 10 gadiem. Taču, ja, teiksim, mēs saskaramies ar nepilngadīgajiem, tad kādu sodu viņiem noteikt? Maksimālais - 10 gadi, arī minimālais - 10 gadi. Un tad nepaliek nekāda izvēle.

Un šajā ziņā, protams, es nevaru piekrist dažu kolēģu priekšlikumiem, jo vispār tiesām atņemt tiesības noteikt zemāk par zemāko... Tas, ņemot vērā iespēju, ka cilvēki var pārsūdzēt tiesas spriedumus arī Satversmes tiesā, tuvākajā laikā var novest pie tā, ka šāda pieeja tiek atzīta Satversmei un Latvijai kā demokrātiskai valstij neatbilstīga, un tad attiecīgi var atzīt, ka šādi ierobežojumi nav pamatoti.

Bez tam vairākos projektos - gan valdības projektā, gan arī šajā, pret ko Juridiskā komisija iebilda kategoriski, - bija mēģināts kaut kā dalīt: mācību iestādēs, kafejnīcās, bāros, izklaides un masu pasākumos kā pārkāpumu norises vietās pastiprināt šo sodu.

Mēs šeit neredzējām nekādu pamatu to atbalstīt un to arī norādām savā slēdzienā, jo, ja policija nespēj kontrolēt šādas masu pasākumu vietas, tad attiecīgi ir jārīkojas, nevis jāaizbildinās ar to, ka visu laiku nav kārtībā likumdošana, vai kaut ko tādu.

Tad, kad Latvija pievienojās vairākām ANO narkotiku apkarošanas konvencijām, tad likumdošana tika sakārtota. Likumdošana tika sakārtota, un jāsaka, ka tā tika saskaņota arī ar pasaules praksi, kur sodi ir arī vairāk vai mazāk sabalansēti. Tā ka es neredzu nekādu pamatu šobrīd sevišķam izrāvienam attiecībā uz sodu bargumu, jo tad būtu jārunā par konkrētām lietām. Līdz ar to es gribu jautāt šiem iesniedzējiem, vai viņi vispār tuvāk par pieciem metriem kādu narkomānu vai narkotiku lietotāju savā mūžā redzējuši? Vai viņi vispār ir saskārušies ar šīm problēmām? Es ļoti šaubos pa to. Varbūt viņi tikai atsaucas uz kādu policijas darbinieku paziņojumu, ka ir jāpastiprina un ka tā ir vienīgā izeja? Bet vai tā ir pareizā izeja? Jo es arī nezinu. Tad kāpēc valdība nenāk ar skaidru un gaišu konceptuālu priekšlikumu - pastiprināt šos sodus - kaut vai otrajā lasījumā, jo, ja mums ir problēmas, tad mums ir problēmas arī citos pantos? Es nesaprotu, kāpēc mēs neredzam šos pantus, ja mēs apskatām konkrētas lietas.

Man ir tāda sajūta, ka mēs ietekmējamies tikai no tā, ko rāda televīzija vai raksta prese, bet tur bieži vien ir vairāk emociju nekā faktu.

Paskatīsimies, kur tad bija problēma, teiksim, tajā pašā Silavas un Priverta lietā. Tur problēma bija nevis saistībā ar likumdošanu vai kaut ko citu, bet problēmas bija tieši saistībā ar policijas neprofesionālu darbību. Iepazīstiniet mūs ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kas atcēla visus šos spriedumus, un jūs redzēsiet, kur šīs problēmas bija. Tas radās tieši policijas neprofesionālās rīcības dēļ, nevis likumdošanas bardzības trūkuma dēļ.

Tā ka Juridiskā komisija ar dalītām jūtām atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo mēs šajā gadījumā uzskatām, ka, lai izdarītu šādu nopietnu pavērsienu, ir nepieciešams rūpīgi visu izpētīt un uzklausīt zinātnieku un praktiķu viedokli, rūpīgi vajag ieklausīties arī tiesas viedoklī, tāpēc mūsu slēdzienā

izskan aicinājums Aizsardzības un iekšlietu komisijai rūpīgi izvērtēt jautājumu par soda zemākās robežas noteikšanas nepieciešamību un arī par to, vai ir nepieciešams daudz striktāk nodalīt lietotāja atbildību no izplatītāja atbildības. Varbūt tad var runāt par mazgadīgo un nepilngadīgo kā šādas tirdzniecības objektu atdalīšanu, ja tas nepieciešams. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Daļēji noteikti varētu piekrist Muciņa kunga izteiktajam viedoklim gan par zemāko sodu, gan vispār par sodu politiku kopumā mūsu valstī. Runājot par šo iesniegto likumprojektu, kopumā tas noteikti ir atbalstāms, un te es varētu teikt, ka labāk tad vēlāk nekā nekad.

Diemžēl jāatzīmē, ka pirms gada es biju iesniedzis analoģiskus priekšlikumus, tajā skaitā arī par 49. un 55. Krimināllikuma pantu. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ parlamenta vairākums toreiz šos priekšlikumus bez jebkādas motivācijas noraidīja. Es ceru, ka šodien vismaz šī zemākā soda sankcija tiks pacelta.

Es Muciņa kungam varu pilnībā piekrist, un, paldies Dievam, ka arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ir nonākusi pie šī slēdziena, ka, paceļot zemāko soda sankcijas robežu, mēs neatrisinām problēmu kopumā, tāpēc ka tikmēr, kamēr mums tādā redakcijā eksistē Krimināllikuma 49. un 55.pants, kuri pieļauj iespēju piespriest zemāku par zemāko sodu, nekā to paredz Krimināllikums, tad atvainojiet, mēs varam celt sankcijas līdz 10 vai 15 gadiem un vēl vairāk, taču jebkurā gadījumā paliek manevra iespējas. Ja jau šis Krimināllikums tiktu izmantots normāli, ņemot vērā to garu, kāds ir ielikts jau tagad eksistējošajā Krimināllikumā, tad daudzas lietas vispār nebūtu nepieciešams grozīt.

Minēšu šeit vairākus konkrētus piemērus, kaut vai tā saucamo skandalozo Verbicka krimināllietu.

Cienījamie kolēģi! Neviens jau neliedz prokuroram saskaņā ar Krimināllikuma 49.pantu visus šos noziegumus saskaitīt, sasummēt. To atļauj 49.pants. Tas nez kāpēc nenotika, bet prokuratūra nez kāpēc pieprasīja ļoti zemu soda veidu.

Par atbildību gan par narkotiku lietošanu, gan par to tirdzniecību. Es nevaru piekrist Muciņa kungam, ja mēs runājam par demokrātiju vispār kā tādu.

Eiropas Savienības valstīs ir dažāda pieredze un dažāda prakse. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir paredzēta ļoti barga atbildība par narkotiku tirdzniecību, kā arī par narkotiku lietošanu. Vācijā tikai par to, ka pie kāda ir atrasta viena kokaīna deva, minimums ir viens gads cietumsoda - neatkarīgi no tā, vai tas cilvēks ir gatavojies to pārdot vai lietot pats. Singapūrā par narkotiku lietošanu - nemaz nerunājot par to tirdzniecību! - draud mūža ieslodzījums vai pat nāves sods. Nez kāpēc mēs bieži vien ņemam to variantu, kas mums ir izdevīgs, un tad ar to arī manipulējam. Man jāatzīmē vēl viena lieta - diemžēl Ministru kabinets Andra Bērziņa vadībā ne vienmēr ir konsekvents. Tā tas ir arī attiecībā uz šiem grozījumiem, kas skar narkotiku lietošanu. Vēl pagājušā gada novembrī Ministru prezidents Andris Bērziņš publiski paziņoja, ka mēneša laikā tiks iesniegti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā. Tieši šā iemesla dēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija uz nenoteiktu laiku atlika izskatīšanu mūsu kolēģa Andreja Klementjeva vadībā iesniegtajiem Krimināllikuma grozījumiem, kuri ir ļoti līdzīgi šodien izskatāmajiem. Līdz pat šai dienai no Ministru kabineta mēs neesam saņēmuši priekšlikumus. Pēc tam saņēmām priekšlikumus no Iekšlietu ministrijas. Nevajag vienkārši mētāties ar solījumiem!

Kas attiecas uz Krimināllikuma revīziju kā tādu, es ļoti ceru, ka vienā no tuvākajām Saeimas sēdēm mēs ratificēsim Konvenciju cīņai ar transnacionālo organizēto noziedzību. Taču šajā gadījumā nevar tādā veidā, kā to ir iesniedzis Ministru kabinets... Faktiski jēdziens “organizētā noziedzība” sāks izzust no Latvijas juridiskās leksikas. Par labojumiem mēs diskutējām vakar komisijas sēdē. Beidzot arī eksperti varēs paskaidrot, ko tad viņi grib. Krimināllikums mums ir nevis “jāuzspridzina”, bet jāpilnveido. Diemžēl ne vienmēr mūsu tiesām varam ticēt. Tiesa ir jāieliek kaut kādos noteiktos rāmjos, lai nevarētu manipulēt ar šīm zemākajām robežām. Visos Krimināllikuma pantos, kuros nav noteikta pati zemākā robeža, tā noteikti ir jānosaka.

Kopumā es aicinu visus kolēģus atbalstīt šos grozījumus un tos pieņemt pirmajā lasījumā un iesaku vismaz pāris nedēļas noteikt nepieciešamo priekšlikumu iesniegšanai, lai komisija varētu tos rūpīgi izvērtēt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Manuprāt, vērā ir ņemami visi viedokļi, ko izteica gan Muciņa kungs, gan Ādamsona kungs. Protams, vienu lietu gan es gribētu uzsvērt. Muciņa kungs teica tādus vārdus: vai kāds no likumdevējiem ir saskāries ar cilvēkiem, kuri ir lietojuši un varbūt arī tirgojuši narkotiskās vielas? Es varu teikt, ka esmu saskāries ar ģimeni, kurā ir 20 gadus vecs cilvēks, kas ir sācis lietot narkotiskās vielas. Ziniet, tā ir traģēdija ģimenei. Un tādēļ es pilnīgi piekristu, ja... un arī komisijā bija debates par to, ka tieši dīleriem vajag... Arī apakšējā robeža ir, manuprāt, jānosaka, un arī komisijā bija par to runa. Fakts ir tāds, ka tiesām un prokuroriem ir nopietni jāstrādā savā amatā, lai nav tā, ka, teiksim, par narkotiku tirgošanu var divreiz notiesāt nosacīti. Tas nav nopietni.

Es lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 16.februāris.

Sēdes vadītājs. 16.februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (reģistrācijas numurs 766). Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt. Protams, pie tā vēl ir jāstrādā un par to vēl ir jādebatē. Ceram uz priekšlikumiem, lai mēs to pilnveidotu un precizētu, lai tas iedarbotos uz tieši tām ekstrēmajām organizācijām un lai tās saņemtu pelnīto sodu, ko paredzēs Krimināllikums. Mēs redzam, kas notiek šobrīd Eiropā, piemēram, Zviedrijā, ar šīm organizācijām un kā izvēršas šī darbība, un kādas problēmas rodas. Es domāju, ka mēs ejam pareizo ceļu un ka mums ir tikai precīzāk jāformulē šie mūsu priekšlikumi un Krimināllikumā jānosaka attiecīga atbildība. Tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Strādāsim tālāk otrajā lasījumā visi kopā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 16.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija pēc pirmā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu. Līdz ar to likumprojekts uz otro lasījumu virzāms tādā redakcijā, kādā tas bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Tas varētu būt 6.februāris.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja šo likumprojektu, ko ir sagatavojusi Ārlietu ministrija un apstiprinājusi valdība. Minētais projekts ir paredzēts kā viens no instrumentiem, lai būtiski uzlabotu Latvijas un Polijas starpvalstu attiecības. Komisija atbalstīja šā projekta virzīšanu un pieprasīs papildu informāciju no Ārlietu ministrijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. 6.februāris.

Sēdes vadītājs. 6.februāris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu iepriekšējā sēdē, kad nodevām šo likumprojektu Saeimai izskatīšanai, šeit ir iekļauti būtībā tehniski grozījumi, kas saistīti ar to, ka ISO sertifikāti, kas bija uzskaitīti iepriekšējā redakcijā, šobrīd ir apvienoti formā “9001”. Un šeit vēl papildus bez standarta “ISO 14001” ir paredzēts arī labas ražošanas prakses sertifikāts, kas tiek piemērots atsevišķās ražošanas nozarēs. Tā kā tiešām šis likumprojekts ir ļoti īss un izsmeļošs, lūdzu noteikt tam steidzamību un to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča. Likumprojekts ir ļoti īss, tomēr, lai izvairītos no jebkurām neprecizitātēm, es lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir pirmdien līdz pulksten 15.00... nē, rīt līdz pulksten 17.00. Otro lasījumu varētu veikt 9.februārī.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.februāris, izskatīšana otrajā lasījumā - 9.februārī. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā””. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Tas ir tipveida likumprojekts, kādu esam jau pieņēmuši sakarā ar vairākām valstīm. Dažādu iemeslu dēļ tas ir aizkavējies attiecībā uz dažām - ne mūsu vainas dēļ, nedz arī Ekonomikas ministrijas vainas dēļ. Tā tas ir noticis sakarā ar izmaiņām preču izcelsmes noteikumos, kuri ir stājušies spēkā šā gada 1.janvārī. Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šim likumam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R.Labanovskis. Lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis. Ja nav iebildumu, tad lūdzu to pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamo izskatīsim likumprojektu “Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizlieganu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ārlietu komisija ierosina sēdei pirmajā lasījumā izskatīt un apstiprināt šo likumprojektu par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu, jo tādā veidā Latvija pierādītu, ka arī mēs piedalāmies un atbalstām globālo atbruņošanās procesu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis. 8.februāris.

Sēdes vadītājs. 8.februāris. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas sastāvā Starpparlamentu Savienībā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1.Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas sastāvā Starpparlamentu Savienībā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir deputāta Māra Vītola iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts: “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektiem “Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, “Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu” un “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” līdz 2001.gada 30.aprīlim”. Taču, tā kā deputāts Vidiņš vēlas runāt debatēs, mums vispirms ir jālemj par desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu

turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Nav.

Lūdzu! Vārds Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie deputāti! Es neaizņemšu ļoti ilgu laiku, bet es jums gribēju paskaidrot, lai mēs zinātu, par ko mēs balsojam un kamdēļ mēs balsojam.

Šīs Konvencijas 28. pants nosaka, ka bioloģijas un medicīnas attīstības rezultātā radušies fundamentālie jautājumi ir jāapspriež sabiedriskā diskusijā saistībā ar būtiskām medicīniskām, sociālām, ekonomiskām, ētiskām un juridiskām sekām, bet to iespējamā lietošana jāveic pēc atbilstošām konsultācijām.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija uzaicināti Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji, kā arī biomedicīnas zinātnes pārstāvji. Šīs Konvencijas ratificēšanas procesā mēs varam atrunāt jebkuru pantu šajā Konvencijā, bet, ja mēs to darām, noteikti ir jābūt šai atrunai esošajā likumdošanā.

Galvenais strīda ābols ir tas, ko teica arī profesors Grēns, - tas ir 18. panta otrās daļas 2. punkts, ka cilvēka embrija radīšana pētnieciskiem nolūkiem ir aizliegta. Pagājušās Saeimas sēdes laikā es jums jau minēju Lielbritānijas parlamenta lēmumu... ka pie viņiem līdz 14 dienām šo embriju ir tiesības izmantot zinātniskās pētniecības nolūkiem. Tāpēc mēs lūdzām Ārlietu ministrijas pārstāvi pieprasīt vai palūgt no Lielbritānijas parlamenta šo likumu.

Otrkārt, kā profesors Grēns teica, šī Konvencija nav izvērtēta pašu zinātnieku aprindās, un viņš baidās, ka tad, ja mēs pieņemsim šo Konvenciju, biomedicīnas attīstībai Latvijai būs pielikts punkts, lai gan, kā mēs visi zinām, gēnu inženierijā mūsu zinātne iet, kā saka, zinātnes priekšgalā.

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūgtu nacionālās likumdošanas sakārtošanas dēļ priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināt nevis līdz 30. aprīlim, kā to Seiksta kungs piedāvāja, bet līdz 30. jūnijam, lai mēs rudens sesijā šo Konvenciju varētu ratificēt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums, ko izteica Vidiņa kungs, nav iesniegts rakstiski, tā ka mēs balsosim par lēmuma projektu, ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un kas visiem deputātiem ir izdalīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kuģniecības izmeklēšanas komisija pulcējas pulksten 14.00 - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners vēlas sniegt paziņojumu - izziņu.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kad mēs izskatījām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””, kā jūs visi dzirdējāt, deputāts Dobeļa kungs mēģināja mani mācīt un audzināt, runājot par valsts karoga krāsu. Es domāju, ka mums, deputātiem, pirmkārt, jāvadās pēc Satversmes, kas ir Latvijas valsts un Latvijas likumdošanas pamatu pamats, tātad ir svēts dokuments. Kādreiz man pārmeta arī sliktu akcentu. Es nevaru... man izglītība neatļauj teikt, ka kāds no mums neprot lasīt. Citēju: Satversmes 1.nodaļas “Vispārējie noteikumi”
4. punkta otrais teikums: “Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.”

Otrkārt, runājot par likumdošanu, citēšu spēkā esošo likumu “Par Latvijas valsts karogu”, 1.pants: “Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2”… Es tos attiecību izmērus neteikšu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

J.Pliners. Un pēdējais. Es uzskatu, ka diemžēl atsevišķiem deputātiem trūkst politiskās kultūras, tolerances un korektuma. Un aicinu jūs visus, cienījamie kolēģi, vērst uz to uzmanību. Paldies!

Sēdes vadītājs. ...Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi, lūdzu pulcēties augšā mūsu komisijā uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Gundars Bojārs, Guntars Krasts, Jānis Esta, Silva Golde, Māris Vītols, Mārtiņš Emsiņš, Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas ziemas sesijas 4.sēde
2001.gada 1.februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””(2661. un 2661-a dok., reģ. nr.789)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem””(2700. un 2700-a dok., reģ. nr.799).
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” (Nav pieņemts)(2704. un 2704-a dok., reģ. nr.800)
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis
- dep. M.Lujāns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nav pieņemts)(2706. un 2706-a dok., reģ. nr.801)
Priekšlikums - dep. E.Baldzēns
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”(2718. un 2718-a dok., reģ. nr.802)
Priekšlikumi - dep. J.Ādamsons
- dep. J.Dobelis
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””(2719. un 2719-a dok., reģ. nr.803)
Par likumprojektu “Konkurences likums”(2720. un 2720-a dok., reģ. nr.804)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””(2728. un 2728-a dok., reģ. nr.805)
Priekšlikums - dep. M.Grīnblats
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam O.Deņisovam”(2729. dok.)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” (2.lasījums) (Steidzams)(2585. un 2660. dok., reģ. nr. 750)
Ziņo - dep. G.Dambergs
Debates - dep. M.Lujāns
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Poča
- dep. J.Esta
- dep. E.Baldzēns
- dep. Dz.Kudums
- dep. J.Pliners
- dep. A.Kiršteins
- dep. J.Dobelis
- dep. P.Lāce
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Golubovs
- dep. B.Cilevičs
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Panteļējevs
- dep. I.Burvis
- dep. L.Bojārs
Saeimas deputātu pieprasījums ekonomikas ministram A.Kalvītim “Par pieļautajiem pārkāpumiem privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas procesā”
Motivācija - dep. E.Baldzēns
Likumprojekts “Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu” (2.lasījums)(2412. un 2724. dok., reģ. nr.724)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (2.lasījums)(2438. un 2725. dok., reģ. nr.730)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Debates - dep. A.Panteļējevs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (1.lasījums)(2615. un 2707. dok., reģ. nr.765)
Ziņo - dep. L.Muciņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”” (2.lasījums)(2219. un 2708. dok., reģ. nr. 662)
Ziņo - dep. V.Kezika
Debates - dep. J.Dobelis
- dep. J.G.Vidiņš
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. L.Bojārs
- dep. J.Dobelis
Paziņojumi - dep. L.Muciņš
- dep. E.Inkēns
- dep. K.Leiškalns
Reģistrācijas rezultāti 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs
Debašu turpinājums - dep. A.Golubovs
- dep. Dz.Ābiķis
- dep. J.Dobelis
- dep. A.Golubovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (1.lasījums)(2619. un 2709. dok., reģ. nr.769)
Ziņo - dep. R.Jurdžs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” (1.lasījums) (Steidzams)(2648. un 2710. dok., reģ. nr.788)
Ziņo - dep. A.Poča
Priekšlikums - dep. J.Urbanovičs
Debates - dep. V.Lauskis
- dep. L.Bojārs
- dep. A.Kalniņš
- dep. A.Seile
- dep. M.Sprindžuks
- dep. V.Lauskis
- dep. O.Grīgs
- dep. P.Tabūns
- dep. M.Lujāns
- dep. O.Grīgs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” (1.lasījums)(2621. un 2713. dok., reģ. nr.771)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” (1.lasījums)(2637. un 2714. dok., reģ. nr.779)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(2618. un 2715. dok., reģ. nr.768)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Debates - dep. L.Muciņš
- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (1.lasījums)(2616. un 2716. dok., reģ. nr.766)
Ziņo - dep. Dz.Kudums
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei” (2.lasījums)(2572. un 2721. dok., reģ. nr.747)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai” (1.lasījums)(2620. un 2722. dok., reģ. nr.770)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” (1.lasījums) (Steidzams)(2692. un 2723. dok., reģ. nr.797)
Ziņo - dep. A.Poča
Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2000 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” (1.lasījums) (Steidzams)(2647. un 2726. dok., reģ. nr.787)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/2000 “Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā”” (2.lasījums)(2647. un 2726. dok., reģ. nr.787)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Likumprojekts “Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu” (1.lasījums)(2586. un 2727. dok., reģ. nr.751)
Ziņo - dep. R.Labanovskis
Lēmuma projekts “Par deputāta J.Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas sastāva Starpparlamentu Savienībā”(2735. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta J.Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas sastāvā Starpparlamentu Savienībā”(2736. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta R.Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas”(2738. dok.)
Lēmuma projekts “Par deputāta R.Jurdža ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”(2739. dok.)
Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam M.Vītolam”
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Konvencijas “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”” otrajam lasījumam”
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu” otrajam lasījumam”
Debates - dep. J.G.Vidiņš
Paziņojumi - dep. A.Poča
- dep. J.Pliners
- dep. Dz.Kudums
Reģistrācijas rezultāts 
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir 17.00. Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns atbildēs uz deputātu grupas jautājumu “Par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi”.

Lūdzu, Greiškalna kungs!

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tātad jautājums bija par to, kādus pasākumus plāno veikt Izglītības un zinātnes ministrija, lai pilnībā izpildītu Izglītības likuma 53.panta otrās daļas prasības.

Pirmais pasākums - tā ir sekmīga un garantēta grafika īstenošana līdz 2003.gada 1.septembrim, kad paredzēta skolotāju algu paaugstināšana.

Otrais pasākums - ir sagatavoti grozījumi Izglītības likumā, kurā paredzētas normas, ka uz 2001.gada 1.septembri pedagogiem ir jābūt ar augstāko izglītību. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus, lai varētu pagarināt šo augstākās izglītības iegūšanas termiņu tiem pedagogiem, kuri strādā izglītības iestādēs, līdz 2004.gada 1.septembrim. Līdz ar to šis pārejas periods līdz 1.septembrim likumdošanā nav atrunāts.

Otrs jautājums: “Kā ministrija saprot jēdzienu “zemākā profesionālā kvalifikācija”?” To nosaka noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju (noteikumi nr.347, kas pieņemti 2000.gada 6.oktobrī).

Trešais jautājums: “Bez tam lūdzam darīt zināmu grafiku, kādā laikaposmā tiek plānota pakāpeniska samaksas palielināšana pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju līdz likumā noteiktajiem apmēriem.” Tātad līdz 2002.gada 1.septembrim, kā to nosaka likums, ir noteikta atsaiste no minimālo algu lietošanas pedagogu darba samaksā. To mēs likumdošanā noteiktajā kārtībā garantējam līdz 2002.gada 1.septembrim, bet līdz 2003.gada 1.septembrim pēc Ministru kabineta pieņemtā grafika skolotāju darba samaksas likme ir jāpaaugstina līdz 140 latiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Ministrs ir sniedzis arī rakstisku atbildi uz jautājumu. Papildjautājumus var uzdot tikai tie deputāti, kuri ir iesnieguši jautājumu. Atbilde ir sniegta. Paldies.

Ir saņemts ekonomikas ministra Aigara Kalvīša iesniegums par to, ka viņš ir saņēmis Ministru prezidenta uzaicinājumu tikties tieši šajā laikā - pulksten 17.00 ar Ministru prezidentu, lai apspriestu Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memorandu, līdz ar to viņš ierasties nevar un lūdz atlikt atbildi uz deputātu jautājumu uz nākamo ceturtdienu. Tātad ekonomikas ministrs sniegs atbildi nākamajā ceturtdienā.

Arī Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz deputātu Burvja, Bojāra, Zvejsalnieka, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu tiek atlikta uz nākamo ceturtdienu. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone