Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde

2001.gada 15.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegtu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas meži” darbību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Teritorijas plānošanas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Leons Bojārs vēlas runāt “pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais prezidij! Labrīt, cienījamie kolēģi! Vienmēr rada izbrīnu valdības radītie likumi. Ko jaunu Teritorijas plānošanas likums dos Latvijas Republikas tautsaimniecībai? Neko! Viss, kas ir iestrādāts šā likuma projektā, ir ekonomikas ministra un viņa vadītās ministrijas kompetencē. Kāpēc tad radīt vēl vienu jaunu likumu? Un turklāt jau ir un darbojas Teritorijas attīstības likums. Nu kāpēc tad vēl vajag vienu paralēlu likumu? Ko jaunu Latvija var plānot? Cik var plānot, un cik var veidot? Tā mēs visu laiku veidojam tautsaimniecību, bet neko neesam izveidojuši. Kā vienmēr, tiek iets tikai uz kādu kritumu vai nenoteiktību. Desmit gadu garumā ir izstrādāts desmitiem visdažādāko plānu, desmitiem programmu, bet nekāda labuma no tā visa nav. Un, ja jūs vēl paskatāties likumprojekta anotācijā, tad redzat, ka veikli ierēdņi jau ir ieplānojuši, ka šā likuma izpildei vajadzēs no valsts budžeta saņemt vismaz 650 tūkstošus latu. Tātad “perinām” jaunas darba vietas: vajadzēs telpas un līdzekļus šo telpu īrei, automašīnas, un pats galvenais - būs ārzemju komandējumi! Jo tur tas viss ir iestrādāts iekšā, tur ir runa par visādām sadarbībām… Tāpēc nevar atbalstīt tādu projektu. Tas arī pašvaldībām nodarīs tikai ļaunu, nedos nekā laba. Šādu likumprojektu, kas ir pilnīgi neperspektīvs, nevar atbalstīt! Es vēlos citēt Sorensena kunga vārdus, kurus viņš teica 1999.gadā: derīgo izrakteņu un energoresursu trūkums Latvijā liek orientēties uz intelektuāli ietilpīgām nozarēm, it īpaši uz informācijas sistēmu izstrādi.

Tātad šis likumprojekts, kuru tagad mums piedāvā, nemaz nerunā par šiem jautājumiem. Tā ir kaut kāda Latvijas Republikas teritorijas pārdalīšana, “pārkrāsošana” un tā tālāk.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu Saeimā nevar.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens ir runājis “pret”. Runāt “par” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Reģionālās attīstības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Nevēlas?

Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parādījies vēl otrs jauns likums. Ja mēs šo likumprojektu paskatām, tad tajā atrodam vienīgi nacionālās attīstības plānu septiņiem gadiem. Nu varbūt labāk būtu, ja plāns būtu pieciem gadiem. Jo Eiropā taču strādā ar piecu gadu plāniem. Likumprojektā redzam vēl arī to, ka tiks izveidota Nacionālā reģionālās attīstības padome. Par reģionālo attīstību atbildīgais ministrs būs vai nu ar portfeli, vai bez portfeļa. Droši vien būs ar portfeli. Būs arī Plānošanas reģiona attīstības padome. Cik liels būs tās priekšsēdētāju štats? Cik viņu būs? Pieci, seši, desmit? Būs arī Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde. Tātad atkal būs jauna iestāde un tās sekretariāts, un viss tas štats nodarbosies tikai ar plānu un programmu, un instrukciju radīšanu. Taču pats galvenais jautājums - kad tad tās izpildīs, par kādiem līdzekļiem un kāda tām būs jēga? Kā līdz šim tās nav bijis, tā arī turpmāk, protams, nebūs.

Kā jau teicu, tiks izveidota vēl arī Plānošanas reģiona attīstības padome. Tās štats kopumā būs vismaz simts cilvēku, un galvenais finansēšanas avots būs tātad valsts un pašvaldību budžets. Ja mēs saskaitām visus ciparus, kuri tur ir norādīti, tad, protams, redzam, ka tam visam mums vajadzēs no budžeta papildus iedalīt no 1,3 līdz 1,9 miljoniem latu. Kur tad mēs ņemsim to naudu? Atkal vajadzēs aizņemties.

Parādās vēl arī tāda organizācija kā Reģionālais fonds. Nu mums jau to aģentūru un fondu ir pāri par 180. Tagad vēl viens būs tiem “jāpieplusē”. Lai varētu notērēt naudu.

Un nu pats galvenais, ko es gribu uzsvērt. Paskatieties - tos 999 000 latus, kuri ir domāti īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai… nu, tur ir visi tie mazie uzņēmēji… to visu šis jaunais veidojums grib pārņemt savā rīcībā, un tātad līdz zemniekam nenonāks nekas. Tā nauda tiks notriekta Eiropā visdažādākajos komandējumos, un nebūs nekādas jēgas.

Tur var izlasīt vēl arī to, ka šis jaunais veidojums pārveidos Finansu ministriju. Tas rada izbrīnu - kādu jaunu organizāciju domā radīt mūsu Ministru kabinets?

Un vēl viena lieta. Parādās pieci jauni reģioni vai guberņas - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Līdz šim laikam Saeimā tāds sadalījums nav apstiprināts. Kāpēc mums tāds ir jāiestrādā likumā?

Tāpēc nevar atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc manām domām, šis likumprojekts ir ne tikai populistisks, bet arī cinisks. Cinisks attiecībā ne vien uz mums, Saeimas deputātiem, bet galvenokārt attiecībā uz ģimenēm ar bērniem. Mēģināšu izskaidrot savu viedokli.

Tātad līdz 2001.gada 31.maijam Ministru kabinetam bija jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija jūnija sākumā tikās ar Ministru prezidentu. Ministru prezidents mums svēti solīja, ka viss būs kārtībā, ka likumprojekts tiks iesniegts un ka bērnu ģimenes pabalstu sistēma tiks pilnveidota. Ir 2001.gada beigas. Ir pagājuši gandrīz četri gadi, kopš mēs valstī ģimenēm solījām ģimenes valsts pabalsta palielinājumu, taču atkal šā pabalsta palielinājums tiek atlikts uz diviem gadiem ar tā pilnveidošanu triju gadu garumā.

Kā šajā anotācijā tiek paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstu? Anotācija, es jums teikšu, ir sastādīta ar ļoti pamatotiem skaitļiem, ar visu to, kas šodien valstī jau notiek, ar to, ka ģimenes grimst arvien lielākā un lielākā nabadzībā, ka vecāki ģimenēs neatļaujas palielināt vēlamo bērnu skaitu.

Tomēr pats interesantākais, kas mani pārsteidza šajā anotācijā, ir tas, ka anotācijā tiek rakstīts: “Neattīstot ģimenes valsts pabalsta sistēmu, turpināsies pasliktināties... [ļoti laba latviska forma - H.S.] ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļi. Palielināsies bērnu skaits, kuriem liegtas pilnvērtīgas attīstības iespējas, joprojām palielināsies bērnu skaits bērnunamos, pamesto bērnu skaits. Netiks nodrošināta bērnu - invalīdu aktīva integrēšana sabiedrībā. Palielināsies jauniešu skaits, kuri nespēj iesaistīties sabiedrības sociāli ekonomiskajā attīstībā [..] Netiks nodrošināts kvalitatīvs un kvantitatīvs sabiedrības ataudzes
process [..] Sabiedrībā pieaugs sociālā spriedze...” Un tas viss, cienījamie kolēģi, nākotnes formā! Iedomājieties, cik mūsu valdība ir gudra! Šodien tas nenotiek valstī, un, ja mēs vēl divus gadus nepalielināsim ģimenes valsts pabalstu, ģimeņu stāvoklis šajā periodā nepasliktināsies, tas pasliktināsies tikai tad, ja mēs to neieviesīsim pēc 2003.gada. Cinisma augstākā pakāpe, piedodiet!

Vēl viens interesants secinājums, ko es izdarīju no šā paša likumprojekta. Tātad bērniem, kuriem 2004.gada 1.janvārī paliks 16 gadu un 2005.gada 1.janvārī paliks 17 gadu, tiks palielināts ģimenes valsts pabalsts. Ļoti apsveicami! Vai viņiem šis pabalsta palielinājums būs vajadzīgs uz šo laiku? Kurš ir aprēķinājis to bērnu skaitu, kuri mācīsies vidusskolā un kuri aizies uz arodskolām vai uz koledžām, kur vairs nebūs ģimenes valsts pabalsta?

Bez tam 2 lati, par kuriem palielināsies ģimenes valsts pabalsts 2003., 2004. un 2005.gadā, es domāju, būs nulles vērtībā, varbūt pat mīnusa vērtībā.

Es varētu vēl daudz runāt par šo cinisko likumprojektu, bet pateikšu tikai vienu: sociāldemokrāti neatbalsta šo likumprojektu, uzskata to par kārtējo populismu un cilvēku mānīšanu un izvirzīs savu priekšlikumu jau atvērtajā likumā “Par sociālo palīdzību”, kurā tiks ieteikts ģimenes valsts pabalstu daļēji palielināt jau ar 2002.gada otro pusgadu, un visus pārējos no 2003.gada 1.janvāra. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis “pret”. “Par” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 23, atturas - 6. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Latvijas Nacionālās operas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

"Pret" vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien var konstatēt, ka Kultūras ministrija ir attapusies: kā tad Latvijas Nacionālā opera līdz šim ir darbojusies - likumīgi, nelikumīgi, uz kādu likumu vai dokumentu pamata? Un nepārsteidz jau arī tas lielais naudas līdzekļu izlietojums remontiem, kuri ir notikuši desmit gadu laikā un par kuriem patiesībā neviens nav nesis atbildību. Tērēja tik, cik vēlējās un kā vēlējās! Un uz to jau arī tika norādīts, ka liela naudas summa vācu markās atradās ārvalstu firmas rīcībā vairākus gadus un par to nezināja nedz Operas vadība, nedz Kultūras ministrija. Un tā mēs izlietojam no mūsu iedzīvotājiem savāktos nodokļu līdzekļus! Paldies, ka ārvalstnieki bija godīgi un piedāvāja paņemt to naudu, kura netika izlietota. Taču tagad paskatīsimies, kur tad ir tie Latvijas Nacionālās operas konti, kas tika atvērti gan šodien, gan vakar! Kas tad tur notiek? Tur nav nekādas skaidrības. Šajā likumprojektā nav paredzēta atbildība par Latvijas Nacionālās operas darbību. Tur nav teikts, kādu atbildību uzņemsies šīs iestādes direktors. Nav tās atbildības! Un tādu nesagatavotu likumprojektu pasniedz mums Saeimā! Es nevaru saprast, kādēļ kultūras ministre, parakstot tādu dokumentu, nepainteresējās: kas par drošības tehniku atbildēs Latvijas Nacionālajā operā? Varbūt pati kultūras ministre? Kas atbildēs par naudas līdzekļu izlietošanu un par citām lietām?

Un vēl viena lieta. Ja jau Latvijas Nacionālajai operai mēs radām jaunu likumu, tad varbūt vajag arī likumu par cirku, par citiem teātriem, kuri ir Rīgā un visā Latvijā? Un tad to likumu būs ļoti daudz, un tad tie darbosies nezin kādā kārtībā.

Tāpēc es ierosinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo tas ir pilnīgi nesagatavots.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt?

Lūdzu! Deputāts Guntis Dambergs runās “par”.

G.Dambergs (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Kolēģi Leon Bojār! Vispirms jāteic, ka man ir milzīgs gandarījums, ka šodien jūsu runā es pirmoreiz izdzirdēju kaut ko pozitīvu par Latvijas Nacionālo operu. Līdz šim jūsu vērtējums par Latvijas Nacionālo operu, Kultūras ministrijas autobusu “Neoplan” un visu pārējo, kas saistīts ar kultūru, bija tikai negatīvs. Man ir milzīgs gandarījums, ka jūs sāk interesēt kultūra - kultūra visplašākajā un vislabākajā nozīmē. Es jums piekrītu: likumam par Latvijas Nacionālo operu noteikti vajadzēja būt agrāk. Taču, neskatoties uz to, Latvijas Nacionālā opera šodien ir viens no vislabāk sakārtotajiem kultūras institūtiem valstī. Tas ir pelnošs uzņēmums, kas ne tikai ar savu kvalitāti, bet arī ar veikuma kvantitāti ir pierādījis, ka šodien, mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos, arī kultūras institūcija spēj sekmīgi darboties.

Es nevaru jums piekrist, ka šis likumprojekts nav sagatavots. Vēl vairāk, es nevaru piekrist, ka kultūras ministrei tas būtu noziegums - parakstīties zem šā likumprojekta. Es varu jums piekrist attiecībā uz to apstākli, ka Latvijas Nacionālās operas darbs, neapšaubāmi, ir tālāk uzlabojams. Katrā ziņā es ļoti vēlētos pabūt kopā ar jums kādā no Latvijas Nacionālās operas izrādēm, noskatīties šo izrādi un padiskutēt par to, ko jūs teicāt, - par darba drošības jautājumiem, par finansēšanas jautājumiem, par darba organizēšanas jautājumiem. Tas būtu vienkārši lieliski! Un tad, cienījamais Bojāra kungs, es domāju, par Latvijas Nacionālo operu, par šo likumprojektu pirmajā un nākamajos tā lasījumos jūs runātu ar pilnīgi citu attieksmi. Un kultūra visplašākajā un visskaistākajā nozīmē kļūtu jums par ļoti tuvu, patīkamu un atbalstāmu tautsaimniecības nozari.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš. Lūdzu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Latvijas Nacionālās operas likums” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts nodots komisijām.

Izskatīsim deputāta Edvīna Inkēna iesniegto lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Iesniegtais lūgums akceptēts.

Izskatīsim lēmuma projektu "Par Anda Celma apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Tieslietu ministrijā ir saņemts Jelgavas tiesas tiesneša Anda Celma iesniegums, kurā viņš lūdz apstiprināt viņu amatā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā. Tieslietu ministrija atbalstīja šo iesniegumu. Ir saņemts Tieslietu ministres Labuckas ieteikums, un ir atbilstošs lēmuma projekts: “Apstiprināt Andi Celmu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.” Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Andi Celmu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3780-a. Trešajam lasījumam neviens priekšlikums nav saņemts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Gailis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais prezidij! Augsti godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija pagājušajā sēdē atsauca… pareizāk sakot, nevis atsauca, bet lūdza izņemt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”, ko mēs iesniedzām, lai veiktu trešo lasījumu, un mēs savā sēdē izskatījām un precizējām šeit atsevišķas redakcijas, par kurām es jums ziņošu. Tātad šobrīd skatīsim dokumentu nr.3748-a.

1.priekšlikums ir deputāta Grīga kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu.

Normunds Pēterkops - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Iesniedzot likumprojektu šā gada pavasarī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija vadījās pēc iesniegumiem, ko bija rakstījusi Aizsardzības ministrija ar lūgumu - atvērt šo likumu un izdarīt tajā grozījumus, lai novērstu vienu būtisku lietu. Un tā lieta ir sekojoša. Šodien spēkā esošajā likumdošanā ir noteikta tāda kārtība, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek iesaukti jaunieši ar nepabeigtu izglītību. Vienīgais kritērijs, kas šobrīd, veicot iesaukšanu, tiek izvērtējot ņemts vērā, ir veselības stāvoklis - vai attiecīgais iesaucamais atbilst vai neatbilst tādiem veselības kritērijiem, kas ļauj dienēt. Netiek vērtēta izglītība. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku viena no prioritātēm un viens no turpmākajiem uzdevumiem ir Nacionālo bruņoto spēku savietojamība ar NATO spēkiem. Un šī savietojamība izvirza karavīriem prasību pēc pavisam jaunas mācību sistēmas un pavisam jaunām zināšanām, kas ir šajos 12 mēnešos jāapgūst.

Tagad tiek piedāvāts atgriezties atpakaļ pie šodienas situācijas, pieņemot deputāta Grīga priekšlikumu. Tas nozīmē to, ka armija būs spiesta turpmāk uzņemt arī jaunkareivjus, kuriem faktiski ir vienas, divu, trīs klašu izglītība, jo likumā nav nekādas normas, lai varētu, piemēram, atteikties viņus iesaukt… lai varētu viņus neiesaukt vai atlikt viņu iesaukumu. Tāpēc savā un arī ministrijas vārdā es ļoti lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kas nosaka, ka attiecīgos gadījumos iesaukums tiek atlikts vai dienestā neiesauc. Atlikšana nozīmē to: ja 19 gadu vecam jaunietim, kurš faktiski tagad būtu jāiesauc, nav pamatskolas izglītības… ja viņam ir, teiksim, 8 klašu izglītība, bet viņš nav pabeidzis devīto, tad viņam var iesaukumu atlikt šo vienu gadu, kamēr viņš pabeidz. Savukārt tad, ja jaunietis ir pabeidzis divas vai trīs klases, ir skaidrs, ka nav nozīmes šādu jaunieti iesaukt, jo viņš 12 mēnešos nevarēs apgūt tās zināšanas, kas tiks prasītas no pārējiem, un nonāks neērtā stāvoklī attiecībā pret pārējiem saviem biedriem un radīsies diskomforta situācija. Diskomforta situācija arī šobrīd jau ir - tie, kas ir mazāk izglītoti, nespēj tikt šīm mācībām līdzi, viņi reizēm nezina valodu, viņi meklē sev domubiedrus, un līdz ar to faktiski veidojas tādi noslāņojumi. Armijā tas nav vajadzīgs. Armija nav šobrīd tā vieta, kur būtu varbūt jālabo šīs izglītības sistēmas pieļautās kļūdas. Armijai tiek izvirzīti pavisam citi uzdevumi - armijai ir jānodrošina Latvijas valsts aizsardzība.

Tā ka es lūdzu atbalstīt faktiski jau Saeimas pašas akceptēto, otrajā lasījumā pieņemto redakciju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties šā kunga runu, kurš pārstāv Aizsardzības ministriju, vispār rodas izbrīns - ko nozīmē tas, ka Latvijā nav izglītībai pievērsta tāda uzmanība, kādai ir jābūt? Kāpēc tas tā ir noticis šo desmit gadu laikā? Kāpēc mēs degradējamies? Tagad iestrādā likumdošanā pantu, ka, redziet, lai jaunietis neietu armijā, viņam nav jāmācās. Ko tas nozīmē? Mēs taču atgriežamies pie situācijas, kāda bija, teiksim, 1900.gadā, kad armijā iesauca analfabētus un cilvēkus ar mazu izglītību. Ko tas nozīmē? Ko tagad iesauks armijā un kas tajā dienēs? Kāpēc tie jaunieši nav jāiesauc armijā?

Es pārskatīju Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentu, kas bija sagatavots par Latviju, tur tik tiešām diagrammā bija parādīts, kāda ir situācija attiecībā uz sākumskolas un zemāko izglītību. Tādu, kas neprot lasīt un rakstīt, Latvijā ir 20% no visiem iedzīvotājiem. Tas taču ir briesmīgi!

Es nekādi nevaru piekrist tam, ka likumā ir jāiestrādā šāda likumdošanas norma attiecībā uz personām, kuras nav ieguvušas pamatizglītību. Vai tad armijā nevar atrast palīgdarbus, kuros var izmantot arī šos jauniešus? Var atrast! Ar viņiem ir jānodarbojas. Bet ja nav tādas situācijas, ka reglamentā ir iestrādāts… tas, ka zaldātu kafejnīcās var lietot alkoholiskos dzērienus... Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar. Tādā veidā, kādā tas ir izteikts, - papildināt 21.pantu ar pirmo un otro daļu, 10. un 11.punktu - nevar to te tā iestrādāt. Un tas arī nav korekti te ierakstīts iekšā. It kā 11.punkts te nav jāiestrādā, bet tas tomēr te ir ielikts.

Tāpēc es aicinu balsot pret šo otrajā lasījumā pieņemto papildinājumu, ka personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, nevar dienēt armijā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Nupat no šīs tribīnes runāja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Man tas gan izraisa izbrīnu: ko viņš dara Aizsardzības ministrijā, ja viņš varēja šādi maldināt gan jūs, deputātus, gan sabiedrību, gan arī visus tos vecākus, kam ir dēli iesaukuma vecumā?

Pirmā frāze viņam bija par jauniešiem ar “nepabeigtu izglītību”. Ar kādu izglītību - ar pamatskolas vai vidusskolas? Vai arī tos, kas ir, teiksim, ar bakalaura vai maģistra grādu, var neiesaukt un neiesauc? Jūs galīgi dezinformējat sabiedrību un arī deputātus. Kas ir pamatizglītība? Pamatizglītība ir 9 klases. Teiksim, puisis, kas ir fiziski attīstīts, kaut kādu iemeslu dēļ nav mācības pabeidzis - aizgājis no skolas pēc 9 klašu mācīšanās, nav nokārtojis pārbaudījumus un nav saņēmis galadokumentu. Visādā ziņā viņš ir dienestam piemērots - gan fiziski, gan morāli -, viņam ir visi dienestam nepieciešamie dotumi, laba stāja, bet viņu neiesauc. Un tādu ir ievērojams skaits! Tādu ir Latvijā tūkstošiem! Tā tas ir ekonomiskās situācijas dēļ un bieži vien arī tādēļ, ka varbūt dažam labam puisim nav arī gribasspēka, lai pabeigtu mācības. Ar varu mēs nevaram piespiest mācīties. Tautas partijas izvirzītajam izglītības un zinātnes ministram Greiškalna kungam vajadzētu nākt šeit - un pēdējais laiks būtu nākt!- ar attiecīgu priekšlikumu, proti, ierosināt obligātu vidējo izglītību. Tad varbūt padomātu arī mēs, deputāti, un arī pārējie. Mēs varētu padomāt par to, ka vajadzētu nodrošināt izglītību katram jaunam cilvēkam. Tad armijā nebūtu problēmu un armijā nebūtu jāiesauc, kā Pēterkopa kungs izteicās, cilvēki ar divu klašu izglītību.

Cienījamais parlamentārais sekretār! Es speciāli painteresējos, kā vairāku gadu garumā tika izdarīts iesaukums Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar kādu izglītības pakāpi jaunieši tika tajos iesaukti. Aplūkoju laika periodu no 1998.gada, to ieskaitot.

1999./2000.gadā vidēji tika iesaukti 360 jaunieši, un viņu izglītība nebija zemāka par 7 klašu izglītību. Parlamentārais sekretārs šeit runā par kaut kādu divu klašu izglītību vai vispār par analfabētiem, bet par to vispār runas nevar būt! Obligātā militārā dienesta pārvalde nav iesaukusi nevienu karavīru, kura izglītība ir zemāka par 7 klasēm. Jūs maldināt sabiedrību! Ko ar to jūs gribat pateikt? Cienījamie deputāti, ja mūsu valsts atsakās no vismaz pamatskolas izglītību vai kaut kādu iemeslu dēļ 9 klases nepabeigušu jauniešu iesaukšanas dienestā, tad mūsu valsts būtībā noziedzīgi atsakās no saviem pilsoņiem, atdodot viņus bandītu rokās. Vai mēs to gribam panākt? Kur lai tie puiši pēc tam liekas? Un arī jaunā Nacionālo bruņoto spēku likuma 10.pantā ir teikts, ka armija var veicināt, teiksim, vidusskolas pabeigšanu vai kādus citādus kursus un tamlīdzīgi, un tā tālāk. Un tam mēs dodam pietiekami lielus budžeta līdzekļus, nākamajos gados to būs pāri par 100 miljoniem.

Jūs sacījāt, ka ir jaunieši ar divu klašu izglītību. Es domāju, ka tādi jaunieši ir tikai palīgskolās un Nacionālajos bruņotajos spēkos neviens nav iesaukts no palīgskolām. Jūs dezinformējat sabiedrību! Jūsu arguments par savietojamību ar NATO - tas ir blefs! Arī NATO spēkos ir ierindas karavīri, kuriem nav augstākās vai, teiksim, vidusskolas izglītības.

Jā, es dzirdēju no Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Kuduma kunga, ka vajagot karavīrus, kuri apgūst jaunas tehnoloģijas. Es piekrītu. Es piekrītu, - ja mums būs moderni helikopteri, moderni Gaisa spēki, moderni radari. Taču pie tādām tehnoloģijām tiek strādāt tikai tie, kam ir virsnieku pakāpes. Turklāt jebkurā pasaules armijā ir vajadzīgs arī vienkāršs karavīrs, tāds, kam ir vismaz 9 klašu izglītība. Es domāju, ka jebkurš puišelis, jaunsargs, ir apguvis tās modernās tehnoloģijas, ko sauc par “kalašņikovu”, “M-16” vai “M-14”, dunci, granātu vai granātmetēju. Tagad ar tādām modernām tehnoloģijām rīkoties māca jau skolās, un pat meitenes to apgūst. Tā ka šeit par augstām tehnoloģijām nevarētu būt runas.

Un ne visi karavīri, Kiršteina kungs, aizbrauks uz NATO, kādam būs jādien arī Latvijā.

Es varu domāt, ka mums ir ārkārtīgi nespēcīgi komandieri: ja tie nespēj fiziski normāli attīstītam puisim, kas ir ar pamatskolas izglītību, “iedzīt” stāju un ierindas mācību, tad par šādiem komandieriem ir jāpadomā. Un nav brīnums, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir bezmaz vai apšaubāma vidusskolas izglītība...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos!

O.Grīgs. ... lai gan viņš nēsā pulkveža uzplečus.

Es ierosinu neatteikties no šiem jaunajiem cilvēkiem. Aicinu valsti neatteikties no viņiem. Viņi ir jāiesauc! Un nav runas par divu klašu vai vēl zemāku izglītību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Man šķiet, ka te emocijām galīgi nav vietas. Satversmes 112.pants - es to varu nolasīt sociāldemokrātiem, ja viņi vispār Satversmi ir lasījuši, skan tā: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.”

(Starpsauciens no zāles: “Ko viņš var pateikt!”)

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Es domāju, ka patlaban, pirms mēs izlemjam, atbalstīt otrajā lasījumā izteiktos priekšlikumus vai atbalstīt Grīga kungu, vajadzētu atbildēt uz šādiem jautājumiem: kādi ir modernās armijas uzdevumi un kur Latvijas kareivis uzturēsies pašreiz? Un es gribētu arī pateikt, ka patlaban latviešu kareivji uzturas četrās valstīs ārpus Latvijas: tā ir Bosnija, tā ir Kosova, tā ir Maķedonijas un attiecīgi Kosovas robeža, kā arī novērotāju grupa, kas ir Gruzijā. Es nedomāju, ka nākamajos desmit gados Latvija tur iesaistīsies kaut kādā karadarbībā vai arī būs kaut kādas operācijas Latvijas teritorijā. Tātad galvenais uzdevums, iesaistoties NATO, mums ir nodrošināt augsti izglītotus, labi apmācītus un profesionālus karavīrus ar perspektīvu nākotnē pāriet uz profesionālu karaspēku. Vai latviešu kareivji, ja mēs sekojam Grīga kunga un Bojāra kunga ieteikumam un ja Latvijas armija pilda sociālās un izglītības funkcijas, nevis pašu galveno - šo militāro speciālistu sagatavošanu... vai tiešām no cilvēkiem ar divu vai trīs klašu izglītību vai ar cilvēkiem, kuri neprot lasīt un rakstīt, mēs spēsim sagatavot pietiekami profesionālus kareivjus, lai viņi varētu veiksmīgi darboties šajās miera nodrošināšanas operācijās, prastu valodas, mācētu rīkoties ar sarežģītu tehniku un tā tālāk? Es domāju, ka ne.

Manuprāt, Grīga kungs arī nedaudz maldina cilvēkus, teikdams, ka tikai virsnieki darbojas šajās operācijās. Nē, šajās operācijās tieši tādās pašās proporcijās darbojas kareivji, jaunākie virsnieki un virsnieki.

Tomēr problēma ir cita. Un es arī komisijā piekritu vienai Grīga kunga izteiktajai domai, ka ne jau visi, kuriem nav deviņu klašu izglītības, faktiski ir bez pamatizglītības. Ir daži cilvēki, kuri varbūt ģimenes apstākļu dēļ ir beiguši tikai 7 vai 8 klases. Viņi ir bijuši spiesti mājās strādāt un nav saņēmuši šo pamatizglītību, bet, ticiet man, tādi varbūt ir tikai daži visā Latvijā. Pašreiz mums ir 2000 bērnu, kuri neiet skolā. Tā tas ir visās valstīs. Tāda pati situācija ir arī Eiropas Savienības valstīs, un pat Zviedrijā, augsti izglītotā valstī, jūs atradīsiet pietiekamu skaitu bērnu, kuri neapmeklē skolu, neskatoties uz visiem valsts labajiem likumiem.

Taču problēma šeit ir cita. No tiem 2000 bērnu lielākā daļa klaiņo, un viņi vispār neiet skolā, jo mēs labi zinām, ka tas, kurš aiziet uz šo pamatskolu, ņemot vērā, ka pamatskolas izglītība ir obligāta, arī ar divnieku tiek “izvilkts”. Viņam jau tiek iespiests šis pamatskolas beigšanas dokuments.

Tātad problēma faktiski ir ar šo samērā lielo skaitu, ar šiem 2000 bērniem, kuri vispār nemācās. Tātad viņiem nav ne deviņu, ne astoņu, ne septiņu klašu izglītības, bet pārsvarā ir tikai viena, divas, trīs klases vai vispār nav nekādas izglītības. Un šie daži cilvēki, kurus tiešām varētu, kā teica Bojāra kungs, iesaukt šajā palīgdienestā, kur viņi varētu darīt kaut kādus saimnieciskos darbus... viņi ir tikai daži. Un vai mēs varam šeit iestrādāt normu dažu cilvēku dēļ, kas attiecas uz pāris tūkstošiem cilvēku, kuriem nav nekādas izglītības? Es domāju, ka šie jautājumi ir jārisina citām ministrijām, nevis Aizsardzības ministrijai. Tā būtu, protams, Izglītības un zinātnes ministrija, un tā būtu Labklājības ministrija, nevis Aizsardzības ministrija.

Tāpēc es diemžēl neatbalstīju komisijā šo priekšlikumu un esmu spiests aicināt jūs pašreiz noraidīt šo Grīga kunga priekšlikumu, lai mūsu armija būtu atbilstoša NATO prasībām un lai mums nebūtu jākaunas par saviem kareivjiem, kuri dienēs visur tur, kur to prasīs šī miera nodrošināšanas operāciju nepieciešamība un vajadzība. Paldies.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Rasnača kungs! Protams, mēs Satversmi arī lasām, bet, ja mēs izlasām, ka Latvijas Republikā nezin cik mācās un nezin cik nemācās bērnu - un tas ir pētījums, ko veikuši speciālisti no Apvienoto Nāciju Organizācijas, - tad šodien, balstoties uz to moderno tehniku, kas ir mūsu ministrijās, ja mēs nezinām, kāpēc tie bērni nemācās skolā, tas ir briesmīgi. Mēs jau esam pietuvojušies līmenim, kas ir Etiopijā vai Angolā, un to nevar pieļaut.

Jā, Latvijā ir jābūt vidējai obligātai izglītībai, nevis tā, kā te saka, ka tā vidējā var būt... Ir jābūt bezmaksas augstākajai izglītībai! Izglītībai naudu mēs nevaram žēlot. Mēs tagad žēlojam naudu zinātnei, mēs arī izglītībai žēlojam naudu, mēs žēlojam naudu bērnu pabalstiem, toties šo naudu “notriecam” to divu likumu izpildei, kurus jūs tikko iebalsojāt. Ko mums dos tie divi likumi un tās institūcijas, kas tiks radītas? Tas ir ierēdņu pūlis, kas nestrādāja līdz pat šim laikam un arī nestrādās. Un Grīga priekšlikums ir jāatbalsta.

Jauniešiem ir jādien armijā, un par to ir jārūpējas attiecīgajiem ministriem. Es piekrītu Kiršteina kungam, ka Aizsardzības ministrijai tik tiešām ar izglītību nav jānodarbojas, jo mums ir pietiekami daudz citu ministriju, kuras nepilda savas funkcijas un nedara to, kas tām ir jādara. Un Grīga priekšlikums mums ir jāatbalsta. Ierakstīt šādu 11.priekšlikumu - tā ir kauna lieta Latvijai un Latvijas jauniešiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies, Rasnača kungs, ka jūs atgādinājāt par lasīšanu vai nelasīšanu. Es jums ieteiktu uzmanīgi izlasīt šos piedāvātos labojumus likumprojektā.

Ja neatbalsta manu priekšlikumu, tad tālāk sanāk putra. Izlasiet uzmanīgi, jurista kungs, un tad runājiet šeit no tribīnes. Paskatieties tālāk 22.pantu: “Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā var neiesaukt...” un tad paskatieties Aizsardzības un iekšlietu komisijas 7.priekšlikumu, cienījamie kolēģi, kur skaidri un gaiši pateikts: “Personas var neiesaukt”, tātad dod iespēju, “var neiesaukt, kuras nav ieguvušas pamatizglītību”, Kiršteina kungs! Un “netamborējiet” šeit smadzenes visu laiku par tām divām klasēm! Jūs esat ieciklējies uz vienu, uz divām klasēm. Nav runas par divām klasēm. Es vēlreiz atgādinu: neviens līdz šim Bruņotajos spēkos nav iesaukts, kura izglītība ir zemāka par septiņām klasēm. Agrāk septiņas klases bija pamatizglītība. Kāpēc jūs muļķojat šeit tautu? Neviens te neiesauc!

Es vēlreiz atgādinu: statistika parāda, ka iesauc ar izglītību no septiņām līdz deviņām klasēm. Tādi ir iesaukti caurmērā trijos gados vairāk par 2000 cilvēku. Lūk, kas ir! Un tālāk paskatieties priekšlikumā. Tas ir jāpieņem, citādi iznāks galīga pretruna. Loģikas vairs nav! Paskatieties tālāk! Dodam iespēju, ka var arī neiesaukt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aptuveni pirms desmit gadiem izvirzīju savu domu, kādai jābūt Latvijas armijai, un neesmu mainījis savas domas arī šodien. Un es redzu, ka tās īstenojas, lai gan tikai ar ļoti smagu virzības gaitu.

Pirmkārt, mana pārliecība ir tāda, ka Latvijā ir jābūt tikai profesionālai armijai, nevis kam citam. Es vienmēr esmu bijis par to, tikai žēl, ka viens otrs pie mums vēl joprojām to galīgi nesaprot. Tas ir viens.

Otrs. Tikai profesionāli sagatavotus cilvēkus, kam armija ir ikdiena, var vispār kaut kur sūtīt, lai viņi pārstāvētu Latviju. Nevis tos, kurus iesauc uz nepilnu gadu un iedod viņiem to “pagali” rokās. Viņš varbūt vienreiz gadā izšauj, pat nesaprazdams, uz kuru pusi ir jāšauj.

Lūk, jautājums ir tāds: ko darīt ar citiem cilvēkiem, lai viņi būtu gatavi piedalīties valsts aizstāvēšanā tad, ja tai draud briesmas? Tāpēc ir jābūt noteiktam sagatavošanās procesam, sākot no skolām, augstskolām un apmācības punktiem, par kuriem šodien diemžēl ir ļoti grūti runāt. Latvijas Republikas pilsonim tiešām ir jābūt sagatavotam un jāzina, kā viņam rīkoties ārkārtas stāvoklī, ja no viņa tiks prasīta šāda rīcība, un atbilstoši vecumam jāzina savas spējas, ko viņš var izdarīt, - vai viņam būs šaujamais rokās vai tantiņai iedos skrūvgriezi, lai viņa noskrūvē ielai nosaukuma plāksni un lai maldinātu tos, kuri ir ienākuši, lai viņi nezina, uz kuru pusi jāiet. Tā ir pavisam cita lieta, ka Latvijā katrs pilsonis zina, ja kaut kas notiek, kas viņam tanī brīdī ir jādara. Lūk, par to vajadzētu vairāk domāt un nevis strīdēties par divām vai trim klasēm! Diemžēl.

Šo visu darbību jau sen varēja salikt pa posmiem, mums jau sen bija laiks pāriet uz kulturālu, labi apmācītu, profesionālu armiju un lēnā garā arī gatavot Latvijas Republikas pilsoni tam, kā jārīkojas tad, ja viņam ir jāizrāda savas patriotiskās iespējas aizstāvēt savu valsti un ne vienmēr tikai ar šaujamo rokās.

Lūk, to es gribētu redzēt turpmākajā darbībā visās mūsu virzībās, lai Latvijas Republikas pilsonis zina, kas, kā un kur viņam jādara. Diemžēl, godātie kolēģi, izlasiet 21.panta preambulu, un jūs sapratīsiet, ka jau tur ir ieliktas pirmās nepatikšanas. Es jums dažus vārdus nolasīšu: “Ir iespējami gadījumi…” tātad tie var būt arī neiespējami… “kad iesaukumu var atlikt vai var vispār neiesaukt…” Nu tad mīļais ierēdnis darīs tā, kā viņam ienāks prātā. Viss te tiek novirzīts uz vienu konkrētu cilvēku, uz vienu ierēdni, kurš var mierīgi rīkoties pēc savas sirds patikas.

Ar to jau viss sākas! Arī viss pārējais, izlasot līdz šim priekšlikumam, kas skar tās neiesaukšanas iespējas, ir pateikts tāpat: var iesaukt un var arī neiesaukt. Līdz ar to, zinot, ka šodien Latvijā iesaucamo ir vairāk, nekā iespēju viņiem sevi kaut kur parādīt, šķiet, ka pašu šo likumu vajadzētu dažās vietās būtiski palabot, lai patlaban, kamēr mums ir šis obligātais militārais dienests, būtu pilnīgi skaidrs, ko tam jaunietim šajā dienestā varētu piedāvāt. Diemžēl pašreizējā redakcijā un pašreizējā preambulā man to ir grūti saskatīt.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais prezidij, deputāti! Deviņdesmito gadu sākumā mēs, manuprāt, pārsteidzīgi, atteicāmies no obligātās vidējās izglītības ar domu, ka Latvijas jaunatne iegūs kvalitatīvu pamatizglītību. Rezultātā - čiks! Nav obligāta vidējā izglītība, un tūkstošiem bērnu - divarpus tūkstoši apmēram, pēc ministrijas ziņām, vai pieci - desmit tūkstoši, pēc dažādu sabiedrisko organizāciju ziņām, vispār neapmeklē skolu. Kauns, bet īstenībā to, cik mūsu Latvijas bērnu šodien neapmeklē skolu, diemžēl precīzi nezina neviens.

Mēs nepildām likumu par obligāto pamatizglītību, un mūsu šīsdienas oponēšana pierāda, ka mēs esam samierinājušies ar šo likumu nepildīšanu. Es uzskatu, ka ir jāpalielina vecāku atbildība, skolas atbildība un pašvaldības atbildība par to, lai visi Latvijas bērni beigtu vismaz pamatskolu. Nākotnē, es ļoti ceru, Latvijas ceļš virzīsies uz obligāto vidējo izglītību.

Par konkrēto jautājumu. Arī es uzskatu, ka nedrīkst atstumt šos jauniešus, kuriem diemžēl nav pamatizglītības, no sabiedrības, no valsts, tātad no armijas. Esmu dienējis armijā un zinu: no vienas puses, tehnika un tā tālāk, bet, no otras puses, kādam arī zemīte jārok, un tā tālāk, un tā joprojām, tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta Grīga kunga priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais prezidij, cienītie kolēģi! Man, no vienas puses, izraisa izbrīnu tas, kādas emocijas sāk virmot saistībā ar šo priekšlikumu. Jā, arī es iestājos par to, lai mūsu armija būtu augsti izglītota un profesionāla, lai tur strādātu profesionāļi. Diemžēl mēs bieži vien skatāmies uz armijas pārstāvjiem, uz karavīriem kā uz cilvēkiem, kuri māk visu un kuriem ir jāprot viss.

Atbildot Rasnača kungam par Satversmi. Rasnača kungs, pilnīgi pareizi, bet tādā gadījumā attiecībā uz to, ko jūs citējāt, mums ir jāiet arī tālāk. Ja mēs domājam loģiski, tad jebkuram jaunietim, kurš nav ieguvis pamatizglītību, ir pilnas tiesības iesniegt Satversmes tiesā prasību un piedzīt atlīdzību no mūsu valsts par to, ka valsts nav nodrošinājusi viņam šo pamatizglītību.

Otrs. Runājot par augsti izglītotiem cilvēkiem mūsu armijā. Viņi tik tiešām ir nepieciešami, bet tā nav panaceja no visām nelaimēm. Paskatīsimies, Kiršteina kungs, to, kas notiek pasaulē - Vidējos un Tuvajos Austrumos! Kas karo Afganistānā modžahedu vai talibanu pusē? Cilvēki, vismaz viņu lielākā daļa, kuri neprot ne lasīt, ne rakstīt, kuri 20 gadus nav gājuši skolā, bet viņi ir augstas klases, profesionāli karavīri, un to diemžēl neviens nevar noliegt ne no vienas, ne no otras puses.

Analoģiska situācija ir Čečenijā vai jebkurā “karstajā punktā”. Šie cilvēki, kuriem nav pat pamatskolas izglītības, kuri neprot ne rakstīt, ne lasīt, māk vadīt tankus, sarežģītu tehniku, tāpēc ka ir jāzina tikai pamata iemaņas. Un faktiski Aizsardzības un iekšlietu komisija, vispusīgi izdiskutējot šo problēmu, arī atrada risinājumu. Tad kāpēc mēs gribam liegt iespēju dienēt cilvēkiem, kuri viena vai otra apsvēruma dēļ nav ieguvuši pamatizglītību? Un par to būtu jāuzņemas vaina arī visiem politiķiem, sākot no 1991.gada, kāpēc tas tā ir noticis. Kāpēc mēs viņiem gribam liegt iespēju dienēt mūsu armijā? Kāpēc mēs atsakāmies no totālā aizsardzības principa? Kā tad Aizsardzības ministrija to īstenos?

Un šeit Aizsardzības un iekšlietu komisija ir piedāvājusi arī savu redakciju - papildināt 22.pantu ar jaunu 4.punktu, ka var neiesaukt personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, un šī izvērtēšanas atbildība gulstas uz Valsts iesaukuma dienestu. Tam būs jāpieņem lēmums, vai šis cilvēks der vai neder armijai, bet nevajag atgrūst šos cilvēkus, kuri ir gatavi aizsargāt mūsu valsti tajā vai citā jomā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! Šeit tiešām Ādamsona kungs savas runas beigās precīzi arī pateica, ka, komisijasprāt, faktiski mums ir divas iespējas. Ja mēs pieņemam Grīga kunga priekšlikumu, tad tādā gadījumā būtu jāpieņem arī Aizsardzības un iekšlietu komisijas 7.priekšlikums.

Ja Grīga priekšlikumu mēs noraidām, tad tādā gadījumā 7. praktiski nav balsojams. Un tad paliek tā redakcija, kuru ir iesniegusi Aizsardzības ministrija, ka ar pamatskolas izglītību vairs armijā nevarēs iesaukt. Tā ir būtība!

Tagad es lūgdzu par 1.priekšlikumu nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Augsti godātie kolēģi! 2.priekšlikums ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikums. Komisija to noraidīja, bet izstrādāja savu redakciju, kura izteikta 3.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz. Kudums. 4.priekšlikums ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Pēterkopa priekšlikums. Mūsu doma bija iestrādāt tā, ka jaunieti var iesaukt armijā, ja cilvēks jau ir ieguvis vienu augstāko izglītību un ja viņš, teiksim, izstājas no kādas citas mācību iestādes, kuru viņš jau apmeklē, lai iegūtu otru izglītību. Tāda bija komisijas doma!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu vērst uzmanību uz vairākām problēmām, kuras varētu rasties, ja mēs pieņemtu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto 4.priekšlikumu. Pirmkārt, tas ir pretrunā ar Augstskolu likuma 48.pantu, kur ir pateikts: “Valsts licencētu augstskolu sekmīgus pilna laika studējošos, arī maģistrantūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, obligātajā valsts dienestā neiesauc.”

Otrkārt, tas ir pretrunā ar Augstskolu likuma 6.pantu, kurš ir par akadēmisko brīvību un kura 2.punktā ir pateikts: “Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās.” Un tur ir arī pateikts, kādās. Pirmkārt: izvēlēties augstskolu, fakultāti. Un otrkārt: studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē vai institūtā.

Ko piedāvā Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs? Es citēju: “Ja personas [..] pārtrauc studijas vai mācības attiecīgajā izglītības iestādē, tās zaudē tiesības uz turpmāku iesaukuma atlikšanu [..].” Tas ir pilnīgā pretrunā ar manis nupat teikto. Es minēšu dažus piemērus, lai parādītu, ko tas nozīmē. Ja students pirmajā studiju gadā studē, piemēram, medicīnu Latvijas Universitātē, bet otrajā studiju gadā saskaņā ar akadēmisko brīvību turpina studijas citā studiju programmā - pāriet uz citu programmu citā vai tajā pašā augstskolā -, tad viņš tiek pakļauts iesaukšanai dienestā. Un šādā gadījumā nav runa ne par nesekmību, ne par atskaitīšanu no augstskolas. Piemēram, ja kāds students ir iestājies Latvijas Universitātē filologos, bet viņš nāk, piemēram, no Liepājas, viņam saslimst māte un viņš ir spiests atgriezties Liepājā un turpināt filoloģijas studijas Liepājā, tad pēc šā priekšlikuma pieņemšanas viņš tās nevarēs turpināt, jo viņš tiks iesaukts armijā.

Vēl otrs piemērs, kas rāda, ko paredz Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais priekšlikums. Ja students pāriet uz citu programmu tanī pašā augstskolā, piemēram, no filologiem pāriet uz juristiem Latvijas Universitātē, tad viņš nav pakļauts iesaukšanai valsts obligātajā dienestā. Es tā īsti nevaru izprast, kāpēc Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ir mēģinājis tik ļoti sasaistīt studentu ar vienu augstskolu. Tas ir pretrunā ar pastāvošo likumdošanu. Šādam priekšlikumam nav loģikas. Es domāju, ka varbūt pats Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs laikam nav tā īsti iedziļinājies visās sava iesniegtā priekšlikuma niansēs. Mūsu mērķis ir veidot izglītotu, konkurētspējīgu sabiedrību - visādā mērā veicināt izglītošanos un nekādā ziņā nelikt šķēršļus nedz jauniešu izglītošanās tendencēm, nedz arī viņu akadēmiskajai brīvībai.

Ja Saeima šo priekšlikumu atbalstītu trešajā lasījumā, tas nozīmētu vēl ko. Proti, tas nozīmētu arī to, ka iesaukšanai obligātajā valsts dienestā tiktu pakļauti ne tikai tie, kuri turpmāk mainīs augstskolu vai studiju programmu, bet arī tie, kuri pagājušajā vai aizpagājušajā gadā vai arī vēl pirms tam ir mainījuši augstākās izglītības iestādes saskaņā ar likuma punktu par akadēmisko brīvību. Tātad šiem cilvēkiem būtu jāpārtrauc mācības augstskolās un jādien valsts obligātajā dienestā. Tas ir pilnīgi nepieņemami!

Es aicinu, kolēģi, neatbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegto 4.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šoreiz es runāšu ne tikai kā deputāts, bet arī kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs.

Cienījamie kolēģi! Es aptuveni nojaušu Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra ieceres, bet tas viss, ko teica iepriekšējā runātāja - mana kolēģe Silva Golde - , ir simtprocentīga patiesība. Priekšlikums ir vienkārši neloģisks. Vienkārši neloģisks!

Tāpēc es arī aicinu Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru atteikties no šā priekšlikuma un Saeimu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es pilnīgi atbalstu Silvas Goldes teikto un gribu piebilst, ka Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs acīmredzot nav ielūkojies Augstskolu likumā. Jāpiebilst vēl arī tas, ka 4.priekšlikuma formulējums ir pretrunā ar vēl vienu Augstskolu likuma pantu. Tas ir 50.pants “Studējošo tiesības”, kura pirmās daļas 3.punktā ir skaidri noteikts, ka studējošajiem ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas.

4.priekšlikumā ir runa par to, ka tad, ja studējošais pārtrauc studijas, attiecībā uz viņu automātiski stājas spēkā attiecīgais šā likuma pants un viņš tiek iesaukts obligātajā valsts dienestā.

Tā ka es aicinu noteikti neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies kolēģiem par neatbalstīšanu attiecībā uz manu priekšlikumu. Sirsnīgs paldies! Es vēršos pie Latvijas radioklausītājiem, pilsoņiem, un tiem jauniešiem, kuriem ir astoņas, deviņas klases: piesakieties pie deputāta Grīga, jo viņam ir militārā pieredze, un es no jums izveidošu kārtīgus pāris pulkus karavīru Latvijas aizsardzībai! Ne tikai tiem cilvēkiem, kas balsoja par jūsu izmešanu ārpus sabiedrības interesēm, es apsolu, ka es no jums iztaisīšu kārtīgus karavīrus.

Attiecībā uz 4.priekšlikumu Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs varētu pateikt, kā ir tādā gadījumā, ja vienkāršs puisis paņem kaut kādu apsvērumu dēļ akadēmisko gadu. Kā jūs noteiksiet to, vai viņš ir pametis studijas vai nav pametis studijas? Vai jūs esat Dievs Tas Kungs?

Dobeļa kungs! Jūs sacījāt, ka vajadzētu iziet visu to apmācību arī tiem puišiem, kuriem nav tās izglītībiņas. Tā tam vajadzētu būt. Es jums piekrītu. Jūs izteicāt arī to domu, ka nu tur ierēdnis varētu noteikt... ka bezmaz vai varētu būt tāds gadījums, ka nu ierēdnis varētu pieņemt kukuļus par to, lai neiesauktu šādu mazizglītotu puisi. Es jums varu pateikt, ka pārsvarā starp šiem mazizglītotajiem cilvēkiem ir nabadzīgie, tie, kuriem naudas nav. Atpērkas jau parasti tie, kuriem ir bagāti tēvi, bagātas ģimenes, kas var atpirkties saistībā ar nemācīšanos un tamlīdzīgi, un tā tālāk.

Atcerieties, nesen pie Saeimas bija ārkārtīgi skaists studentu pikets, kurā mūsu cienījamais kolēģis Māris Vītols automātiņu, plastmasas automātiņu, vicināja pa gaisu, viņš bija vispār pret iesaukumu militārajā dienestā. Redziet, šie izglītotie cilvēki neuzskatīja par vajadzīgu veikt pienākumu pret savu valsti. Es domāju, ka ar laiku beidzot vajadzētu pieņemt likumu, ka visiem puišiem būtu jāizdienē neatkarīgi no tā, vai viņiem ir bakalaura vai maģistra grāds.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Normunds Pēterkops - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

N.Pēterkops (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Es nevaru piekrist tam viedoklim, ka manis iesniegtais priekšlikums esot pretrunā ar Augstskolu likumu. Augstskolu likums nosaka vispārējos principus augstākās izglītības ieguvei. Savukārt Obligātā militārā dienesta likums nosaka to, kā jaunieši tiek iesaukti dienestā un kā viņi veic šo dienestu. Jau šā paša spēkā esošā likuma 21.pants nosaka to principu, ka ir iespējami tādi gadījumi, ka iesaukumu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā atliek vai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauc vispār. Šā panta pirmās daļas 4.punktu piemēro personām, kuras ir valsts licencēto augstskolu sekmīgi pilna laika studējošie, kas studē pirmās augstākās izglītības ieguvei. Tātad - pirmās augtākās izglītības ieguvei, nevis tā, ka faktiski mācās vienu gadu, pēc tam pāriet uz otru augstskolu un tur atkal mācās pirmajā kursā, tad atkal pāriet uz nākamo augstskolu un atkal mācās, un faktiski līdz 26 gadu vecumam attiecīgais students nepārtraukti ir pirmā vai otrā kursa līmenī. Vai šinī gadījumā var teikt, ka viņš šā likuma normas nav izmantojis ļaunprātīgi? Šobrīd ir ļoti daudz šādu gadījumu, šādā veidā mēģina izvairīties no obligātā dienesta. Un tieši tāpēc, lai būtu ievērots tas, kas šobrīd likumā ir jau noteikts, tās normas… runa jau ir nevis par to, ka akadēmiskais gads… Akadēmiskais gads ir mācību procesā iekšā, tas nav tas gadījums, ka students ir pārtraucis mācības. Taču likums nosaka arī to, ka mācību iestādei ir jāziņo, ja attiecīgais students ir pārtraucis mācības. Un, ja attiecīgā mācību iestāde paziņo, ka viņš ir pārtraucis mācības, tādā gadījumā viņš šīs pirmās reizes tiesības ir zaudējis. Nevar viņš izmantot šīs likuma normas, lai visu laiku izvairītos no iesaukšanas obligātajā dienestā.

Tāpēc varu teikt, ka šis manis piedāvātais priekšlikums nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Tas tikai paskaidro jau šobrīd esošās likuma normas, sakārto tās vēl skaidrākā secībā.

Te ir teikts: ja personas, kurām iesaukums aktīvajā militārajā dienestā ticis atlikts saskaņā ar šā panta pirmās daļas 4.punktu… Tātad, ja iesaukums ir ticis atlikts pirmās augstākās izglītības ieguvei, tad šādas personas nevar vairs otrreiz iegūt pirmo augstāko izglītību. Tātad otrajā reizē, tad, kad šādas personas stājas citā augstskolā, tas jau ir citas augstākās izglītības ieguves mēģinājums, un tādā gadījumā tas vairs nevar būt iemesls iesaukuma atlikšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Ir aizdomas, ka šajā Saeimā tomēr ir daži cilvēki, kuriem gribētos visus jauniešus redzēt kļūstam par lielgabalu gaļu. Ir klusas aizdomas, ka Latvijā ir diezgan daudz tādu cilvēku, kam vienīgais ar armiju saistītais sapnis ir zaldāti, kuri ir purvā līdz kaklam, kuri lien pa dubļiem vai skrien krosu ar milzīgu plinti vai Kalašņikova automātu pār pleciem. Man ir aizdomas, ka lielākā daļa to, kas tik azartiski uzstājas par obligāto karadienestu visiem studentiem, sapņo par to, ka atgriezīsies tie laiki, kad visi šaus ar plintēm vai kausies ar zobeniem. Es vēlos teikt, ka NATO absolūti negaida no mums lielgabalu gaļu. NATO gaida no mums cilvēkus ar augstāko izglītību un gaida, lai Latvijas medicīniskās daļas varētu piedalīties, piemēram, NATO operācijās Kosovā vai Bosnijā, Sarajevā. NATO gaida no mums cilvēkus, kas ir spējīgi strādāt ar datoriem, ar radara iekārtām. NATO gaida no mums virsniekus, NATO gaida no mums sakarniekus, bet, Dieva dēļ, NATO negaida no mums lielgabalu gaļu. NATO negaida, lai katrs mūsu puisis, kas mācās augstskolā, tiktu vienu gadu tramdīts pa putekļiem.

Visiem tiem, kurus Grīga kungs tik ļoti laipni aicināja kopā ar viņu trenēties 18.gadsimta armijas pamatu apguvē, es vēlos atgādināt, ka dzīvē ir arī citas vērtības un ka šāda vērtība ir izglītība. Mūsu mazās valsts vienīgā un pati nozīmīgākā dzīves vērtība ir mācīt mūsu jauniešus.

Grīga kungs! Es lepojos ar to, ka esmu pacifists, kaut arī, spriežot pēc dienesta stāvokļa bijušajā padomju armijā, esmu krietni augstāk par jums. Esmu vairāk par jums bijis iesaukts dažādos apmācības kursos. Es vēlos teikt, ka mūsu pienākums ir uzklausīt to, ko šodien saka tādi izglītības lietu speciālisti kā Silva Golde, mūsu pienākums ir domāt par jauniešiem, kuri mācās. Mēs lepojamies ar tiem jauniešiem, kuri mācās vairākās augstskolās, iegūst izglītību un taisās arī turpmāk izglītību iegūt visdažādākajos citos priekšmetos.

Es nekādi nevaru piekrist tam, ko teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, - ka tas esot kaut kas slikts, ja jaunietis mēģina mācīties vairākās augstskolās un ja viņš, Dieva dēļ, mācīsies ilgāk nekā līdz 36 gadu vecumam. Paldies Dievam, ka cilvēks mācās visu savu radošo mūžu! To es gribētu novēlēt arī visiem tiem, kas šobrīd aicina uz dīvainiem balsojumiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta - otro reizi.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Es tomēr Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram iesaku ieskatīties Augstskolu likuma 48.pantā, kura 4.punkts nosaka: “Augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldē pilna laika studējošo sarakstus.” Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pats studējošais ir spiests iet uz savu augstskolu, tur saņemt izziņu par to, ka viņš ir pilna laika studējošais, un to nogādāt attiecīgajā valsts dienestā. Kur te ir problēma? Mēs uzskatām, ka šādā kārtā, izdarot grozījumus likumā, mēs uzlabosim stāvokli un samazināsim to personu skaitu, kuras izvairās no militārā dienesta, taču es baidos, ka tas tā nenotiks un mēs traucēsim studiju procesam.

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Silva Golde - otro reizi.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Godājamais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretār, es aicinu jūs nemaldināt Latvijas iedzīvotājus, ka jūsu iesniegtais priekšlikums neesot pretrunā ar Augstskolu likumu! Tas ir vistiešākajā pretrunā ar to! Doma, ko jūs izteicāt, ir jūsu labā griba, bet jūs neesat to tā formulējis savā priekšlikumā. Lūdzu, formulējiet to precīzi! Paraugs jums var būt Augstskolu likums, kur ir pateikts arī par otras augstākās izglītības ieguvi.

Tā ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Augstskolu likumu, un es vēlreiz aicinu neatbalstīt to!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Goldes kundzei. Es jums pilnīgi piekrītu. Es aicinu visus kolēģus piekrist Goldes kundzei.

Apiņa kungs, jūs visīstenākais no visīstenākajiem pacifistiem! Es, cilvēks no laukiem, lauku deputāts, jums, dižpilsētas labākajam autobraucējam, saku: starp citu, ir jāmāk arī braukt, jāmāk ir izpildīt ceļu satiksmes noteikumus. Tāpat arī šaut ir jāmāk katram puisim. Tomēr es, zemkopis, gribu arī pateikt un atzīties šeit visu kolēģu priekšā, ka mana vistīrākā vēlme būtu visus ieročus pārkalt lemešos. Tā tas ir! Taču es atbalstu Silvas Goldes aicinājumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, šis priekšlikums, kas ir no Aizsardzības ministrijas, nav pārdomāts, tas ir nesagatavots.

Paldies Apiņa kungam, ka viņš atbalsta izglītību un saprot, ka Latvijai vajadzīga obligātā vidējā izglītība un bezmaksas augstākā izglītība. Tāpēc es aicinu attiecīgi pārskatīt tos cipariņus 2002.gada budžetā un iedalīt vairāk naudas, lai apmaksātu izglītību valsts augstskolās, lai tajās var iegūt bezmaksas izglītību. Ja mēs to izdarīsim, tas tik tiešām būs labs paraugs 8.Saeimai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šī ilgā un bezmērķīgā runāšana tikai lieku reizi mani pārliecina par to, ko es teicu jau iepriekš. Mums ir novecojusi šī sistēma, kas ir saistīta ar obligāto militāro dienestu! Un es atkārtoju vēl vienu reizi, ka mums ir jāsaprot tas, ka, sekojot līdzi laikam, mums ir skaidri jāparāda visā savā likumu sistēmā divas lietas - tas, ka katram Latvijas Republikas pilsonim ir skaidri jāsaprot savas tiesības mūsu valstī un savi pienākumi pret mūsu valsti. Lūk! Un tas ir galvenais, kas mums ir jāuzsver.

Līdz ar to viens no pienākumiem tomēr ir aizstāvēt savu valsti, tātad par to ir īpaši jādomā, bet ne jau tādā veidā, ka jaunietis tiek iesaukts dienestā uz kādu nepilnu gadu. Tur viņš ne velna neiemācīsies, piedošanu par izteicienu! Es, protams, piekrītu, ka šis priekšlikums ir neveikls, un es to arī neatbalstīšu, bet te katrs nāk pa divām reizēm un pasaka vienu un to pašu. Tas jau kļūst nedaudz smieklīgi, ka mēs sākam cits citu pārliecināt par visiem saprotamām lietām.

Un pēdējais. Es saku vēl vienu reizi: ja mēs tiešām nopietni gribam domāt par to, kā palīdzēt jaunietim, kurš ienāk lielajā dzīvē un kurš kaut ko sāk apjēgt par savu valsti jau pamatskolā, un viņam parādīt, ko no viņa gaida valsts un ko viņš varētu no valsts gaidīt, tad tas ir saprātīgi un pakāpeniski jāieliek sistēmā.

Jā, mums ir pacifisti un mums ir militāristi, tas viss ir skaidrs, bet tas pacifists aizmūk no zāles... te viņš ir. Es domāju, ja cilvēks ir pacifists, viņš nekad nepārkāpj braukšanas ātrumu, jo tad viņš kļūst par potenciālu slepkavu, pārkāpdams braukšanas ātrumu. Un to vajadzētu atcerēties. Lūk!

Ko darīt tālāk ar šo likumu? To man ir grūti saprast, tāpēc es aicinu mūsu aizsardzības un iekšlietu speciālistus padomāt par to, kā tomēr pakāpeniski pārveidot mūsu valstī cilvēku attieksmi pret militāro dienestu, pret saviem pienākumiem pret Latviju. Un beigās es pateikšu vēl vienu reizi: neviens neprofesionāls cilvēks nebrauks uz Bosniju vai kaut kur citur pārstāvēt Latvijas valsti! Tur brauks labi profesionāli apmācīti karavīri. Vienīgais gadījums, kad ar neprofesionālu paņēmienu Latvijas karavīrs guva uzvaru pār Igauniju, bija mums zināmais Auziņš, kurš, apstrādājot Igaunijas pārstāvi, ieguva pārsvaru “reņģu karā”.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un godātais Dobeļa kungs! Iespējams, ka šo diskusiju mums šodien nebūtu, ja valdība un Saeima perfekti būtu sākusi īstenot Aizsardzības koncepciju, kuru mēs pirms pāris mēnešiem šeit apstiprinājām un kurā Aizsardzības ministrija, kas bija izstrādājusi šo koncepciju, paredzēja, ka mums ir jāpāriet uz profesionālu armiju. Nebūtu nekādu problēmu!

Tālāk. No formālā loģikas viedokļa raugoties, šis priekšlikums ir pretrunā ar 1. - Grīga kunga priekšlikumu. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs N.Pēterkops arī komisijā mēģināja pierādīt, ka mums ir jāgatavojas totālai valsts aizsardzībai, un tādā gadījumā ir jāpiekrīt, ka arī tie cilvēki, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, var dienēt mūsu armijā, taču tagad, lai papildinātu mūsu armijas rindas - kaut gan uzreiz ir jāpasaka, ka mums jauniesaucamo ir daudz vairāk, nekā ir nepieciešams -, mēs šo problēmu gribam risināt uz studentu rēķina.

Es varu izteikt tikai nožēlu gan Apiņa kungam, gan arī cienījamajai Goldes kundzei vienā sakarā: ja jūs, kolēģi, mūsu komisijā nebūtu atbalstījuši šo te priekšlikumu, arī diskusijas šeit šodien nebūtu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā tomēr ir izskanējuši dažādi viedokļi un es vēl joprojām šaubos, vai mēs tiešām nenobalsosim galīgas aplamības, es pateikšu elementāru piemēru, lai kļūtu skaidrs, cik neloģisks ir šis priekšlikums.

Tātad: ja students, kurš mācās Latvijas Universitātē, pāriet no vēsturniekiem uz matemātiķiem, tad nav nekādas problēmas - viņš turpina studēt, un viņu armijā neiesauc. Taču tagad atbilstoši šajā pantā ietvertajai domai, ja students iedomāsies pāriet no jurisprudences studijām Latvijas Policijas akadēmijā uz jurisprudences studijām Latvijas Universitātē, viņam būs jāiet armijā. Nu tā ir pilnīgi absurda pieeja! Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Acīmredzot jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra N.Pēterkopa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 54, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Kudums. Tālāk ir 5.priekšlikums. Šis Latvijas Republikas Saeimas deputātu Stirāna kunga, Mežecka kunga, Grīga kunga un pārējo kungu priekšlikums ir iestrādāts 6. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Neapšaubāmi, tādi gadījumi, cienījamie kolēģi, ir bijuši mūsu Aizsardzības spēkos, ka viens brālis ir gājis bojā un ka ģimene faktiski paliek bez apgādnieka, un, ja otrs brālis ir palicis ģimenē, tad, es domāju, vajadzētu atbrīvot šo jaunieti no iesaukuma militārajā dienestā.

Vēl es gribētu sacīt, ka varbūt būtu pēdējais laiks, cienījamie kolēģi, paskatīties budžeta summāro lielumu, kāds tas ir piešķirts Aizsardzības ministrijai un kāds ir piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijai. Tad mēs varbūt tikpat kaismi aizstāvēsim Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu.

Cienījamie kolēģi no Tautas partijas! Balsosim un nepiešķirsim, jo neglābs mūs NATO, kaut vai būs 200 miljoni ielikti budžetā virzībai uz NATO, kā šeit to prasa militāristi. Es domāju tā: atjēgsimies reizi par visām reizēm! Iedosim izglītībai lielāku budžetu! Ja es nemaldos, izglītības budžets ir aptuveni 29 miljoni, bet Aizsardzības ministrijai, man liekas, tas ir trīs reizes lielāks. Nu tad beidzot sāksim reiz domāt par izglītību, nevis par šautenēm un plintēm, kā šeit izsakās Apiņa kungs!

Es ierosinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat par 5.priekšlikuma balsojumu? Deputāts Grīgs vēlas balsot par 5.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - nav, atturas - 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 6.priekšlikumu? Nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 7. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - pēc būtības nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 8.priekšlikumu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, uzklausīsim dažus paziņojumus.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju lūdzu tūlīt pat uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu tātad pulksten 12.35 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem ieplānot sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās. Ir saņemta atbilde no Valsts kontroles un vēl dažas citas informācijas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija "Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad, šajā starpbrīdī, mūsu telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Mēs vakardien nolēmām pulksten 10.30 sasaukt komisijas sēdi. Tā ka lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

Šodien mēs sveicam 40 gadu jubilejā mūsu kolēģi Normundu Rudeviču. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Dzintars Kudums, Imants Kalniņš, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie deputāti! Godājamais prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.3781.

Likumprojektam ir iesniegti divi labojumi.

Pirmo labojumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un tas attiecas uz 4.panta ceturto daļu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Otro priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs par pārejas noteikumu 3.punktu. Arī šo priekšlikumu komisija ir ieteikusi atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.3782 - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.

Likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam, un es atgādinu, ka likumprojekta būtība ir piešķirt Kultūras ministrijai tiesības iekļaut un arī izslēgt no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta atsevišķus kultūras pieminekļus.

Aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Arī 6. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 7. - Juridiskā biroja… es atvainojos, atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9.priekšlikums atšķiras no iepriekšējiem ar to, ka tas vairs nav redakcionālas dabas priekšlikums, bet aicina stingrāk reglamentēt kārtību, kādā var antikvārus priekšmetus izvest no Latvijas Republikas vai arī ievest Latvijas Republikā, jo mums ir jāsakārto sava likumdošana atbilstoši Eiropas prasībām. Šobrīd instrukcija paredz kārtību, kādā var šādus priekšmetus izvest un ievest, bet ir nepieciešams to stingrāk reglamentēt Ministru kabineta noteikumos, tāpēc es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas pieeju šim jautājumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (frakcija "Latvijas ceļš”).

Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3784. Ar šiem grozījumiem tiek paplašināta Tieslietu ministrijas kompetence, jo tagad 64.1.pantā ir noteikts, ka Tieslietu ministrija uzrauga arī bāriņtiesu darbu adopcijas lietu kārtošanā. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums iesniegts nav. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu "Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. Mēs, protams, to atbalstījām.

Es šeit gribētu informēt visus deputātus par likumprojekta tapšanas gaitu. Jūs visi taču atceraties tos, godīgi sakot, ļoti sliktos notikumus, kas bija pagājušajā gadā -, Jaunajā gadā katrs šāva, kur gribēja, šāva, ar ko gribēja, un beigās tika ievainoti cilvēki, to skaitā bija pat viens mazs bērns. Mūsu komisija lūdza izstrādāt šo likumprojektu un to nodot mums jau maijā. Mēs esam divreiz vērsušies pie valdības ar lūgumu pasteidzināt šo procesu. Diemžēl mēs esam likumprojektu saņēmuši tikai nupat, tādēļ mēs to pat pie vislabākās gribas nepaspēsim trešajā lasījumā pieņemt laikā. Jaunajā gadā situācija atkal būs tāda pati. Jautājums: kas uzņemsies atbildību?

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 1.decembris.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.3389. Minēto likumprojektu ir sagatavojusi Iekšlietu ministrija. Tas ir akceptēts valdībā. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tas ir dokuments nr.3192. Arī šis likumprojekts ir vienotā paketē ar iepriekš minēto, kā arī ar diviem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatāmiem likumprojektiem - Patvēruma likuma projektu un Repatriācijas likuma projektu.

Juridiskajā komisijā konceptuāli... likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts un virzīts uz izskatīšanu Saeimā. Mēs komisijā to atbalstām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Dz.Rasnačs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi likumā “Par policiju"".

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija saņēma Ministru prezidenta Bērziņa kunga parakstītos grozījumus likumā “Par policiju”. Izvērtējuši šo likumprojektu, mēs nonācām pie slēdziena, ka tas ir, maigi sakot, nekvalitatīvi sagatavots, un mūsu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu. Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Tā kā Ministru kabinets nav atsaucis savu likumprojektu, vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 19, atturas - 58. Likumprojekts noraidīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 24.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Mēs saņēmām arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pozitīvu atzinumu, kuru ir parakstījis Lagzdiņa kungs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piekrīt, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams un virzāms Saeimā. Arī mūsu komisija likumprojektu atbalsta, un mēs lūdzam arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies.

Nākamais - likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 7.novembra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, ko iesniedza Ministru kabinets. Mēs esam pieņēmuši konvenciju par transnacionālo noziedzību, tādēļ ir nepieciešami arī attiecīgi grozījumi Krimināllikumā. Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas atzinumu, kurā ir izteiktas zināmas bažas par atsevišķām normām. Ja mūsu komisijai tiks iesniegti kādi konkrēti priekšlikumi, tad, protams, mūsu komisija ņems tos vērā, un mēs šo lietu nopietni arī izdiskutēsim.

Es šobrīd lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs diezgan garš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 1.decembris.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā". Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pievienošanās šai konvencijai, tātad 1971.gada konvencijai, dos Latvijai iespēju noteikt kodoliekārtas operatoru atbildības un kodolmateriālu pārvadājumu pa jūrām atbildības civiltiesisko režīmu, faktiski tātad dos iespēju iekļauties tajā civiltiesiskās atbildības režīmā, kas šobrīd ir regulējošs tām valstīm, kuras ir pievienojušās šai konvencijai. Pievienošanās šai konvencijai un šā likumprojekta otrs uzdevums ir harmonizēt attiecības ar citām konvencijām, kas arī nosaka to vai citu atbildības režīma kategoriju tajā vai citā kodolmateriālu pārvadājumu vai kodoliekārtu ekspluatācijas jomā.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kas ir guvis atbalstu atbildīgajā - Ārlietu komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu "Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3726. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu savā sēdē kopā ar Finansu ministriju, atbalstīja šo priekšlikumu - palielināt azartspēļu nodokli no 420 latiem uz 600 latiem. Kā mūs informēja Finansu ministrijas Azartspēļu un izložu uzraudzības komisija, arī Finansu ministrija iesniegs dažus precizējumus likumā, kas šobrīd traucēja iekasēt nodokļus, jo uzņēmējiem bija iespēja nemaksāt tos pilnā apmērā. Tā kā tas ir saistīts ar budžeta likumu, kas paredz Kultūrkapitāla fondā un arī sporta speciālajā budžetā ieņēmumus, tad lūdzam atbalstīt steidzamību šim likumprojektam, lai to varētu izskatīt jau pirms budžeta pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 18, atturas - 10. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

V.Balodis. Lūdzu arī izteikt savu atbalstu, balsojot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - 4. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma izskatīšanas datums?

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus vēl visu pirmdienu, tas ir 19.novembris, un izskatīt otrajā lasījumā kopā ar visu nodokļu likumu paketi 22.novembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Paldies.

Nākamais likumprojekts "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija "Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments, ar kuru mums nāksies strādāt, ir nr.3785. Tas ir komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Šā likumprojekta 1.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna par 1.pantu. Komisija šos deputātus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Vēl joprojām par 1.pantu ir šo pašu deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par tā 3.punkta redakciju. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, ietverot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par 1.panta 5.punktu. Iesnieguši deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 4. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi, ietverot 5.punkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 1.panta 6.punktu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir papildinājums 1.panta 6.punktā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums par 1.panta 10.punktu. Tas ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska un Kalniņa, kā arī Baldzēna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska un Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas 9.priekšlikumā. Tas ir 11.punkts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 10. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums - papildinājums 1.pantā. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 11.priekšlikumā, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

12. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 1.panta 13.punktu, un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 13. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Mēs skatām jau 2.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Par 3.pantu ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji un izteikusi savā redakcijā, kas ir 15.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

16. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 3.panta ceturto daļu. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums vēl joprojām ir par 3.pantu. Tas ir izslēgums, ko piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Tālāk ir izslēgums 3.panta 6.punktā. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs prasa izslēgt arī šā 3.panta 7.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir saņemts no deputātiem Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča. Tas paredz izslēgt šā paša panta 9.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums nr.21 jau par 4.pantu ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tāpat daļēji ir atbalstīta Juridiskā komisija, runājot par šā 4.panta tekstu, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz iepriekš minētajiem priekšlikumiem, ir izstrādājusi savu variantu un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

24. ir deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta. Mēs skatām 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs piedāvā izslēgt 7.panta trešo daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Līdzīgi par 8.pantu nav atbalstīta deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča piedāvātā pirmās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums paredz 8.panta otrās daļas izslēgšanu, kuru komisija nav atbalstījusi. To piedāvāja deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāpat arī lūgums - izslēgt 8.panta trešo daļu, ko piedāvā Jurkāns, Solovjovs, Bartaševičs, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Mēs skatām 11.pantu, par kuru 29.priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs M.Sprindžuks. Tas ir atbalstīts daļēji, un 30.priekšlikums par šo pašu tēmu ir saņemts no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

Tāda pati situācija ir, runājot par 13.pantu. Deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns iesniedza priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pārstrādāja un izveidoja savu 13.panta pirmās daļas 12.punkta redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts un ietverts 13.panta 13.punkta redakcijā. Tātad Juridiskā komisija piedāvāja aizstājumu 13.pantā. Līdzīgs priekšlikums bija deputātam Leiškalnam. Priekšlikumi sakrīt, bet atbalstīts ir tieši Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

35.priekšlikums ir par papildinājumu 13.pantā. Iesniegusi Juridiskā komisija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija juristus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies.

36. ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums par 16.panta otrās daļas 5.punkta redakciju. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Savukārt 16.panta otrās daļas 6.punkta redakciju, ko piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

38.priekšlikums ir par 17.pantu. Iesniedzēji ir deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns. Komisija šo deputātu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Mēs esam nonākuši pie 18.panta 39.priekšlikuma, kura iesniedzēji ir deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns, ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija daļēji atbalsta arī priekšlikumu par 18.panta astoto daļu un piedāvā savu 18.panta astotās daļas redakciju, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies.

42.priekšlikums. Pārejam pie 19.panta. Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs ierosina izslēgumu panta pirmajā daļā. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.panta otrajā daļā izslēgumu, kuru piedāvā deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs, deputāti atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 44. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 20.panta pirmo daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, tas ir, atbildīgā komisija, priekšlikumu atbalsta daļēji, bet 45.priekšlikumā piedāvā savu redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīta šī redakcija.

K.Leiškalns. 46. - deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums izdarīt 20.panta otrajā daļā izslēgumu. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 47. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji. Nākamajā priekšlikumā - 48.priekšlikumā - komisija piedāvā savu 21.panta pirmās daļas 2.punkta redakciju, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīta.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs lūdz izteikt 22.panta otrās daļas 1.punktu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 50. - deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums veikt šā paša panta otrās daļas 2.punkta izslēgšanu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51.- deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 22.panta otro daļu, kurš ir atbalstīts daļēji...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. ...un iestrādāts 52.priekšlikumā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 53.priekšlikums - izslēgt 23.panta trešo daļu. To ierosina deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Komisija deputātu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies.

Komisija neatbalsta arī 23.panta ceturtās daļas redakciju, kuru piedāvā deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns. Tas ir priekšlikums nr.54.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Paldies.

55. un 56.priekšlikums ir par 23.panta ceturto daļu. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka iesniegtais 55.priekšlikums ir atbalstīts daļēji. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pilnībā atbalstīt tās izstrādāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

57. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 23.panta sesto daļu. Atbalstot to daļēji, komisija tomēr piedāvā savu redakciju - 58.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

59.priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs ierosina izslēgt 23.panta septīto daļu. Komisija šo izslēgumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 60. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji. Savukārt 61.priekšlikums - papildināt 23.pantu ar jaunu sesto daļu - ir no atbildīgās komisijas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt tās sagatavoto redakciju .

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga iesniegtais 62.priekšlikums ir atbalstīts. Sprindžuka kungs ierosina likumprojekta 4.panta izslēgšanu un likuma 24.panta trešās daļas papildināšanu. Komisija ir izslēgusi likumprojekta 4.pantu un atbalstījusi Sprindžuka kunga priekšlikumu, kā arī precizējusi likuma 24.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 63. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Mēs esam nonākuši pie 25.panta.

64. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Sprindžuka kunga priekšlikums. Arī tas ir guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 65. - deputātu Freimaņa, Salkazanova, Lauska, Arņa Kalniņa un Baldzēna priekšlikums par 26.panta otrās daļas 4.punktu. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 66.priekšlikums ir par 26.panta otrās daļas 4.punktu. Tā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotā redakcija, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdzīga situācija ir ar 27.pantu. Ideju ir iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet ir izstrādājusi savu redakciju, kuru atbalstīt aicinu deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

69.priekšlikums ir par 27.panta trešo daļu. Situācija atkal ir līdzīga. Ideja ir Sprindžuka kunga. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju, un aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies.

Izslēgt 28.pantu, attiecīgi mainot punktu numerāciju, ierosina deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns. Komisija deputātu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 72.priekšlikums - papildināt 30.pantu. Tas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir redakcionāli precizējusi pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Es negribētu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, vēl jo vairāk tāpēc, ka atbildīgā komisija ir ar lielu cieņu izturējusies pret Juridiskās komisijas priekšlikumiem un visus tos ir atbalstījusi, izņemot šo. Tomēr nav īsti saprotams, kāpēc šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Skaidrs ir viens - līdz trešajam lasījumam vēl ir daudz darba pie šā likumprojekta. Visdažādākie kooperatīvi šobrīd ir salikti vienā likumā, un varbūt tas nav slikti, ja to ir iespējams kaut kā saprātīgi strukturēt.

Taču, noraidot šo priekšlikumu, ir ignorēts tas, ka dzīvokļu īpašnieku, garāžu īpašnieku, laivu garāžu īpašnieku un dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām, visiem šiem kooperatīviem ir sava specifika.

Tiešām nebūtu labi ļaut cilvēkiem tik ļoti riskēt, kā tas jau vienā otrā gadījumā ir noticis, ieguldot savus dzīvokļus, un tik ļoti paaugstināt to riska pakāpi, ka viņi šos dzīvokļus un dārza mājas pēc tam zaudē ne savas vainas dēļ. Būtu labāk noteikt kādu nelielu naudas summiņu vai pat vispār kaut kā minimizēt pamatkapitālu kooperatīvajām sabiedrībām šajā specifiskajā jomā, bet šādu risku likumā nelikt.

Tā ka es lūdzu tomēr atbalstīt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli un Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kad grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā tika iesniegti sākotnēji, izvērtēja šo likumprojektu un konstatēja kādu konceptuāli ļoti lielu problēmu. Proti, ar šo likumu mēs reglamentējam visa veida kooperatīvo sabiedrību darbību. Taču pēc savas būtības un rakstura kooperatīvās sabiedrības iedalās divās lielās daļās. Vienas ir tās kooperatīvās sabiedrības, kas izveidotas, lai gūtu peļņu un tātad dotu to biedriem kādu materiālu labumu. Un ir arī vesela rinda tādu kooperatīvo sabiedrību, kurās biedri apvienojušies, lai sekmīgāk apsaimniekotu sev piederošo īpašumu, tātad ir vērstas tikai uz biedru šādu interešu apmierināšanu. Un tās ir tās sabiedrības, par kurām Juridiskā komisija runā savā priekšlikumā un par kurām arī kolēģe Kristiāna Lībane nupat runāja. Un tādējādi priekšlikums nr.72, ko iesniegusi Juridiskā komisija, ir tāds, kas faktiski vismaz daļēji šo problēmu risina un nošķir šīs īpatnējās sabiedrības - dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku sabiedrības un citas. Tātad tas neļauj riskēt, kā Kristiāna Lībane pareizi norādīja, ar viņu īpašumā esošo individuālo īpašumu. Es aicinu atbalstīt šo Juridiskās komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā.

Dāmas un kungi! Lai gan tādu pašu viedokli, kādu šeit pauda Kristiāna Lībane no “Latvijas ceļa” un cienījamais jurists Jānis Lagzdiņš no Tautas partijas, savā vēstulē pauda arī irlaviete Lelde Bāce, komisijā izvērtās diezgan gara, smaga diskusija, un komisijas attieksmi noteica diezgan mehānisks balsojums, manuprāt, ar vienas balss pārsvaru. Tā ka komisijas vārdā man atliek jūs aicināt atbalstīt komisijas ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

73.priekšlikums. Izslēgt 31.panta otrās daļas 2.punktu. Ierosina deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns. Komisija atbalsta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir priekšlikums par 31.panta otrās daļas 3.punkta redakciju. Šajā punktā izdarīt vārdu aizstājumus piedāvā deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Arnis Kalniņš un Baldzēns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar 75.priekšlikumu piedāvā šā 31.panta otrās daļas 3.punkta tekstu, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Līdzīga situācija ir 33.pantā. Deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns piedāvā papildinājumu 33.pantā, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to pārstrādā. Es aicinu atbalstīt gan deputātus, gan Tautsaimniecības komisiju, kuras piedāvātā redakcija ir redzama 77.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Leiškalns ar 78.priekšlikumu piedāvā izslēgt 36.panta trešo daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 79. ir deputāta Jura Dobeļa priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi Dobeļa kungu, savukārt šim 37.pantam ir piedāvājusi redakciju priekšlikumā nr.80, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Savukārt Juris Dobelis ir atbalstīts nākamajā -81.priekšlikumā par 38.panta pirmo daļu un es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli un Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 82.priekšlikums ir par 39.panta otro daļu, to iesnieguši deputāti Freimanis, Salkazanovs, Lauskis, Kalniņš un Baldzēns, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir pārstrādājusi, līdz ar to deputāti ir daļēji atbalstīti. Aicinu atbalstīt 83.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Daļēji atbalstīts 42.panta ceturtajā daļā ir deputāts Dobelis, un tomēr komisijai tīkamāka redakcija par šo pašu pantu šķita deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāta Dobeļa priekšlikums par 46.pantu ir nedaudz redakcionāli precizēts, bet komisija to aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Savukārt 46.panta devītajā daļā deputāts Dobelis nav atbalstīts, un es aicinu komisijas vārdā arī jūs to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 87.priekšlikumu. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Manas aktivitātes šā likuma izstrādē ir izskaidrojamas ar to, ka esmu saņēmis ārkārtīgi daudz sūdzību no dzīvokļu īpašniekiem, tādiem īpašniekiem, kuri ir kooperatīvu biedri. Varu minēt dažus kooperatīvu nosaukumus: “Mežciems”, “Bāka”, un, lūk, šajās sabiedrībās to darbībai, vadoties pēc šā likuma 3.panta 2.punkta, vajadzētu būt biedru rokās, kas aktīvi un demokrātiski piedalās sabiedrības pārvaldīšanā, taču ar šo likuma normu ir lielas problēmas, jo šie sabiedrību priekšsēdētāji atlasa sev uzticamas pilnvarotās personas, un tad tās turpina visu to darbu, kas ir saistīts ar priekšsēdētāja, valdes un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu amatos. Kopsapulces praktiski nenotiek. Un es pateicos komisijai, ka, atbalstot manus priekšlikumus, kas tika minēti iepriekš, šīs nepilnības daļēji ir novērstas.

Atceros, kādreiz bija kāds jauns cilvēks, kas kļuva par kooperatīva priekšsēdētāju. Tad pārējie vecbiedri viņam teica: “Nu, malacis, tu esi jauns, tu vēl paspēsi izsēdēties cietumā un no turienes arī ārā iznākt!”

Es negribētu, ka kaut kas tāds turpina notikt mūsu sabiedrībā, un tāpēc, tā kā šis ir otrais lasījums un acīmredzot būs precizējumi un papildinājumi uz trešo lasījumu, es šinī brīdī šo savu konkrēto priekšlikumu atsaucu, bet domāju, ka tas, par ko šeit bija runa, būs jāiestrādā no jauna, un tad mēs turpināsim diskusijas trešajā lasījumā, jo līdzšinējie komisijas atbalstītie priekšlikumi daļēji ir novērsuši tos trūkumus, par kuriem es nupat runāju.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. 87.priekšlikums tiek atsaukts.

K.Leiškalns. Paldies Dobeļa kungam, kas atsauca 87.priekšlikumu, jo šis likumprojekts tik tiešām tika iesniegts tieši sakarā ar problēmām, kuras veidojās dzīvokļu kooperatīvos. Likums ir ārkārtīgi smagi pārstrukturēts, mēs pēc sociāldemokrātu deputātu priekšlikuma izveidojām pilnīgi jaunu kooperatīvu formu, un laikā starp otro un trešo lasījumu šī forma jāizdala atsevišķā nodaļā, es runāju konkrēti par lauku kooperatīviem. Un tāpēc es priecājos, ka Dobeļa kungs izturējās toleranti pret komisiju un atsauca šo priekšlikumu. Neapšaubāmi, mēs tālāk to visu sakārtosim.

Nākamais priekšlikums par 48.¹ pantu - izteikt šo pantu kā 55.pantu, saņemts no Juridiskās komisijas. Mēs to atbalstām, un tas ir ietverts 55.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies! Līdzīga situācija ir ar 48.^1.panta redakciju, kuru iesnieguši deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Mēs arī to esam atbalstījuši un ietvēruši tālāk, kā jūs to redzēsiet, kad runāsim par 55.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 90.priekšlikums saņemts no deputāta Dobeļa par 49.panta otro daļu. Komisija to atbalsta daļēji un piedāvā savu redakciju priekšlikumā nr.91. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies! 51.pants, 92.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševics. Komisija deputātus ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 93.priekšlikumu par 51.panta sesto daļu komisija atbalsta, bet redakcionāli precizē tā daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 94. ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums par izslēgumu 51.panta otrajā daļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 95. ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums par 52.panta redakciju, un komisija atbalsta šos trīs deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 96.priekšlikums. Mēs esam nonākuši pie 55.panta, kuru es minēju jau nedaudz iepriekš, un tas ir deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tātad viss pants ir redakcionāli precizēts, iestrādājot tajā iepriekš minētos deputātu priekšlikumus.

97.priekšlikums paredz izslēgt 58.panta trešo daļu. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Savukārt komisija atbalsta deputātu Jurkāna, Solovjova un Bartaševiča piedāvājumu - izslēgt 60.panta otro daļu, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 99.priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Solovjovs un Bartaševičs lūdz vispār izslēgt 62.pantu, kur runāts par kooperatīvo savienību biedru pienākumiem. Komisija šo nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 100., 101. un 102. ir deputāta Leiškalna, visas Juridiskās komisijas un visas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 64.panta redakciju. Tātad Leiškalns un Juridiskā komisija ir atbalstīti daļēji, bet savu panta tekstu piedāvā Tautsaimniecības komisija. Es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 103.priekšlikums ir par pārejas noteikumu otro punktu. Iesniedzis deputāts Dobelis. Tas netika atbalstīts un, manuprāt, šobrīd vēl nevar tikt atbalstīts, Dobeļa kungs. Pagaidīsim līdz trešajam lasījumam. (Starpsauciens: "Jā, jā!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Par ko šeit ir runa? Lieta ir tāda, ka priekšsēdētāji, kas ir kooperatīvos, tur ir palikuši no sen seniem laikiem, un viņi savas pilnvaras ir nodrošinājuši uz ilgiem gadiem - uz 5 gadiem, ierakstot to iekšā statūtos, bet faktiski lielum lielā sabiedrības biedru daļa diemžēl vispār nezina, kā tiek tērēta nauda, kā ņem kredītus, kā šos kredītus maksā, un līdz ar to, ja jūs parunāsiet ar kooperatīvu ierindas biedriem, jūs redzēsiet, ka viņos valda milzīga neuzticība savai vadībai. Milzīga neuzticība!

Un līdz ar to mans personīgais uzskats, kas balstās uz šiem faktiem, ir tāds, ka mums jāveicina, cik iespējams, ātri - protams, pēc likuma pieņemšanas trešajā lasījumā - kopsapulču sasaukšana, lai šīs amatpersonas varētu pārvēlēt, it īpaši tajos gadījumos, kur kopsapulču vietā ir bijušas pilnvaroto sapulces, jo pilnvaroto sapulces ir, piedošanu, drusciņ vairāk nekā anekdotiska parādība un pilnvarotie visur ir savi cilvēki. Diemžēl arī augstākajos valdības līmeņos bieži vien ir tieši tāda pati aina. Jebkurā gadījumā tas ir jāmaina, ir jābūt šīm kopsapulcēm. Ir jādod iespēja veidot iniciatīvas grupas tiem cilvēkiem, kuri ir neapmierināti, un viņiem jādod tiesības pieprasīt šīs kopsapulces, jo valdes ļoti bieži var vienkārši nedarīt to un vilkt laiku garumā.

Tā kā tā pie statūtiem vajadzēs ķerties, bet krāmēšanās ar statūtiem būs ilgstoša, process būs ļoti garš, un tajā laikā var notikt visādi brīnumi. Tāpēc, lūdzu, pievērsiet uzmanību manam priekšlikumam un padomājiet par to, kā mēs varētu veicināt sistēmu pilnveidošanu, amatpersonu pārvēlēšanas iespējas.

Var jau būt, ka viens otrs strādā tik labi, ka viņš atkal tiks pārvēlēts, taču jebkurā gadījumā, arī stingri sekojot likumam, lai visas tās normas tiktu ievērotas, es savu ideju par pārvēlēšanu gribētu atstāt. Zinu, ka arī komisijā tā daļēji tika atbalstīta. Arī tur bija runa tikai par to, kā juridiski to precīzāk noformēt, un laikam pie tā būs jāpiestrādā. Paldies Dievam, ka ir vēl trešais lasījums.

Jebkurā ziņā es gribu pateikt tā: šeit nav runas par dažiem cilvēkiem. Šeit ir runa par tūkstošiem cilvēku, par tūkstošiem kooperatīvu ierindas biedru, aiz kuru muguras kooperatīvu vadītāji groza milzīgas summas, un tagad mēs redzam, ka arī tepat Rīgā, piemēram, ir mājas, kuras neapkurina. Cilvēki salst, izdomā visādus savus paņēmienus, kā sasildīties, iekārto dažādas elektroiekārtas, tērējot par to pamatīgus līdzekļus, un tā tālāk.

Leiškalna kungs, nesmejieties! Tas jautājums ir ļoti svarīgs un smags. Mūsu uzdevums ir ar likuma palīdzību veicināt, lūgt šo kooperatīvu biedru atbalstu. Tas ir mūsu galvenais uzdevums! Jo tiešām es aicinu kolēģus - un tā kā tagad tuvojas vēlēšanas, gan jau jūs daļa būsiet arī aktīvāki -, parunājiet ar ierindas biedriem kooperatīvos, un jūs redzēsiet, kā viņi uz visu to skatās. Paskatieties arī, kādi milzīgi līdzekļi tur pazūd. Un ir ārkārtīgi grūti šodien tikt klāt pie šīs kontroles. Tā ka atbalstīsim šīs iespējamās pārvēlēšanas! Atbalstīsim kopsapulču organizēšanu, nevis to, ka kooperatīvs daudziem šodien ir kļuvis par pamatīgu ienākuma avotu, ko nevar salīdzināt ar tiem ienākumiem, ko iegūst viena otra augsta valsts amatpersona. Iespējams, ka ziedotāji kādām jaunajām partijām arī varētu nākt tieši no šādiem kooperatīvu īpašniekiem.

Katrā ziņā trešajā lasījumā šo sarunu turpināsim, bet patlaban es, protams, atsaukšu šo priekšlikumu, lai nebūtu lieka laika tērēšana, bet ideju kā tādu es atbalstīšu un vēl par to runāšu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā. Paldies, Dobeļa kungs, par jūsu piedāvājumu, kurš nozīmē to pašu, kas ir ietverts likumprojekta pārejas noteikumos, kuri ir papildināti ar tekstu par obligātu pārvēlēšanu. Par šo problēmu šobrīd vēl strīdas zinātnieki - juristi tepat Saeimā un arī Latvijas Universitātē, un komisija pat nolēma izskatīt šo jautājumu trešajā lasījumā, jo tad, kad likums tiks pieņemts, tad mēs pieņemsim arī pārejas noteikumu redakciju.

Tā ka paldies jums par jūsu iniciatīvu! Paldies, ka jūs atbalstāt salstošos darbaļaudis. Dobeļa kungs, es galīgi nesmejos par šīm problēmām, bet komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta otrā lasījuma tekstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Dobeļa kungs! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 16.decembrim, jo komisijai ir ārkārtīgi grūts darbs. Aicinu jūs piedalīties sēdē tikpat aktīvi kā iepriekš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais ir likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 17.oktobra sēdē apsprieda Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Komisija to atbalstīja. To ir atbalstījusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija. Lūdzam arī Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris.

Izskatīsim likumprojektu "Iepakojuma likums". Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.3787. Šim likumprojektam ir būtiska nozīme, lai Latvija varētu veiksmīgi veikt sarunas ar Eiropas Savienību sakarā ar vides aizsardzības sfēru, un tādēļ tūlīt sāksim strādāt ar šo likumprojektu otrajā lasījumā.

1.pantā ir divi redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir vēl viens redakcionāls precizējums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir vēl divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Lujāns. Tālāk ir mans priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Ir redakcionāli precizēta otrā nodaļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 9.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Ir redakcionāli precizēts 9.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. Arī 11.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 12. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk ir 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Tālāk ir 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un redakcionāls precizējums ir 17.panta 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. Tālāk ir 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts 19. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 18.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Ir atbalstīts 20. - mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. 21. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Daļēji atbalstīts ir arī mans 22.priekšlikums, un atbildīgā komisija šo pantu ir izteikusi jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Lujāns. Un atbildīgā komisija ir izveidojusi savu pantu, kurā ir ietverts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 26.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 27.priekšlikums ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 28.priekšlikums ir atbalstīts. Iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Paldies, cienījamie kolēģi, ka jūs atbalstījāt priekšlikumus otrajā lasījumā. Es aicinu jūs aktīvi iesaistīties darbā pie šā likumprojekta sagatavošanas trešajam lasījumam. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Tā kā uz trešo lasījumu būs jāprecizē vairākas normas un jāsaņem Finansu ministrijas ieteikumi, es lūgtu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 29.novembri.

Sēdes vadītājs. 29.novembris. Paldies.

M.Lujāns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie Izmeklēšanas komisijas kolēģi! Mazs precizējums. Pēc piecām minūtēm sapulcēsimies Sociālo un darba lietu komisijas telpās, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās notiks cits darbs. Tāpēc es to arī pateicu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savāksies savās telpās, bet mēs sapulcēsimies Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulcēsimies uz komisijas sēdi komisijas telpā pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulksten 17.00 ir cerības uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem, bet šodien tūlīt pēc sēdes slēgšanas tiks atklāta izstāde “Sarkanbaltsarkanās Latvijas karoga krāsas”, kas veltīta Latvijas Republikas 83.gadadienai. Izstāde būs skatāma Saeimas bibliotēkas telpās.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Viola Lāzo, Aija Barča, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Oskars Grīgs, Imants Kalniņš, Valdis Birkavs, Palmira Lāce.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, B.Strazdiņa, T.Villerte

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar! Pulkstenis ir pieci pēcpusdienā, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vispirms uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz jautājumu "Par dizentērijas epidēmiju”, ko Ministru prezidentam Andrim Bērziņam bija adresējusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu grupa. Ir rakstiska atbilde. Ministra rīcībā divas minūtes mutiskai atbildei.

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Augsti godātais Bojāra kungs! Atbilde par dizentērijas epidēmiju ir iesniegta rakstiski. Es vēl varētu piebilst to, ka, protams, šādu infekcijas slimību iemesli var būt ļoti sarežģīti. Slimības izraisīšanā var būt iesaistīti gan pārtikas ražotāji, gan arī pārtikas izplatītāji. Svarīga ir arī epidemioloģiskā režīma ievērošana katrā konkrētajā uzņēmumā, un, protams, ir svarīgi arī tas, lai tie cilvēki, kas strādā ar pārtiku, nebūtu vīrusu nēsātāji. Attiecībā uz konkrēto piena pārstrādes uzņēmumu bija skaidri un gaiši redzams, ka infekcijas cēlonis bija kāda dizentērijas vīrusu nēsātāja, kura tur strādāja. Tas tika apturēts. Ja mēs runājam par Tukuma rajonu, tad jāteic, ka sakarā ar to, ka tur ir bijušas jau iepriekšējos gados līdzīga veida epidēmijas, vīrusu nēsātāju skaits vispār kopumā ir Tukuma rajonā lielāks. Tāpēc, protams, tur tā situācija ir ļoti sarežģīta. Tukuma rajonam ir pievērsta īpaša uzmanība, lai sanitārie noteikumi, higiēnas noteikumi tiktu ievēroti gan skolās, gan pārtikas ražošanas uzņēmumos, gan tirdzniecības uzņēmumos un tā tālāk.

Par visiem šiem gadījumiem ir iesniegta rakstiska informācija, un, kā šajā informācijā teikts, tie nav saistāmi ar veselības aprūpes sistēmas reformu, ko mēs realizējam ar Pasaules Bankas līdzdalību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sekos papildjautājums. Vārds deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labdien! Man ir tāds jautājums ministra kungam: kāpēc produktu kontrole pilnībā nodota veterinārārstu ziņā, ja viņi diemžēl nav kompetenti šinī lietā?

Par Tukumu, kuru jūs pieminējāt, jāteic, ka tur jau vairākkārt ir tā infekcijas slimība izplatījusies. Tur tā nav vienīgā reize.

Un nākamais jautājums: kas notiek mūsu armijā? Jo arī tur tādas pašas infekcijas slimības izplatās.

A.Požarnovs. Attiecībā uz jūsu jautājumu par veterinārārstiem es gribu teikt to, ka pie mums līdz šim bija tāda kārtība, ka uzraudzība dažādos pārtikas aprites posmos sadalījās starp Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju un dažādi tika kontrolēti gan pārtikas ražošanas uzņēmumi, gan lieltirgotavas un mazumtirdzniecības uzņēmumi. Un faktiski šī robežšķirtne - kas ko kontrolēja - bija atkarīga no tā, vai tas ir augu valsts produkts vai dzīvnieku valsts produkts. Rezultāts bija tas, ka savstarpējā informācija nebija pilnīgi pietiekama un varēja gadīties tādas situācijas, ka, pieņemsim, iepriekšējos posmos tiešām tika šie pārtikas produkti pārbaudīti, bet pēc tam tālākajos to aprites posmos, proti, realizācijas posmos, tika pārbaudīti tikai dokumenti. Sakarā ar tām bīstamajām infekcijām, kas nāk no Rietumeiropas valstu puses, ir tāda vispārpieņemta prakse Eiropas Savienībā, ka visus pārtikas aprites posmus kontrolē viens dienests. Un tādēļ mēs valdībā skatījām koncepciju par vienota pārtikas uzraudzības dienesta izveidošanu, lai tādā veidā tiktu sakārtotas visas funkcijas starp Labklājības ministriju un Zemkopības ministriju. Es negribētu piekrist, ka veterinārāsti būs tie, kas to visu kontrolēs. To darīs vienotais pārtikas uzraudzības dienests.

Jā, principā tas faktiski arī ir pats galvenais jautājums - kādā veidā mēs virzīsimies, lai šeit sakārtotu pārtikas aprites uzraudzību un pārtikas tirgu.

Attiecībā uz jūsu jautājumu par armiju es varu teikt, ka ne vienmēr zarnu infekcijas izraisa tikai dizentērijas vīrusi. Pēc tam, kad tie cilvēki bija nonākuši Infekcijas slimnīcā, epidemiologi veica pārbaudi. Tika pārbaudīts un konstatēts, ka ne tikai vīrusi bija viņiem izraisījuši zarnu darbības traucējumus, bet arī citi izraisītāji. Tas gadījums, protams, ir saistīts ar to apstākli, ka šādās slēgta tipa iestādēs, kurās daudz cilvēku ilgstoši uzturas kopā, šāda veida infekcijas daudz labāk izplatās. Arī pēc tā difterijas uzliesmojuma mēs izanalizējām gan visu sanitāro režīmu, kādu nepieciešams ievērot, gan arī skatījām jautājumu par vakcināciju pret citām infekcijām. Tātad ir pēdējā gada laikā pieņemtas speciālas rekomendācijas šādām slēgta tipa iestādēm. Tās attiecas uz armiju un arī uz atsevišķām policijas apakšvienībām, kur jauniesauktie dzīvo kopā šādos kolektīvos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tagad uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu grupas jautājumu "Par sociālā budžeta līdzekļu izlietojumu laika posmā no 1997.gada līdz 2000.gadam”.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Požarnovs (labklājības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Bojāra kungs! Šis jautājums - patiesībā ir uzdoti trīs jautājumi - ir ļoti konkrēts, ļoti precīzs. Deputāti ir jautājuši par procentu likmēm, par kādām sociālās apdrošināšanas budžets aizņemas no valsts pamatbudžeta līdzekļus, un cik liela naudas summa tiek procentu veidā atmaksāta valsts pamatbudžetam. Šie skaitļi, kas ir iesniegti, ir pilnīgi precīzi. Es tos nenolasīšu.

Teikšu tikai nelielu piezīmi. Pamatprincips ir šāds: gada laikā, gada ietvaros... Tad, kad sociālās apdrošināšanas budžets aizņemas no valsts kases šos naudas līdzekļus, tiek piemērota tāda pati procentu likme kā par īstermiņa aizdevumiem, un tā ir 3,5%. Gada beigās, tad, kad ir precīzi zināms, kādu summu gada laikā ir sociālās apdrošināšanas budžets aizņēmies, to pārformē atbilstoši vērtspapīru tirgus procentu likmēm, pusprocentu vēl pieskaitot klāt. Tādā veidā to pārformē par ilgtermiņa aizņēmumu. Protams, procentu likmes atšķiras gadu no gada - atkarībā no tā, kādas ir ilgtermiņa vērtspapīriem procentu likmes. Šobrīd tās ir 9,5%... 9,32%.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Līdz ar to sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatore: T.Villerte

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone

Balsojumi

Reģionālās attīstības likums
Datums: 15.11.2001. 9:07:58 bal002
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3769 nodošanu komisijām

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"
Datums: 15.11.2001. 9:14:20 bal003
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3775 nodošanu komisijām

Latvijas Nacionālās operas likums
Datums: 15.11.2001. 9:20:06 bal004
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr. 3788 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam E.Inkēnam"
Datums: 15.11.2001. 9:20:34 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmumprojektu ar dok. nr. 3790

Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu" (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 9:23:00 bal007
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3780A pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 9:54:58 bal008
Balsošanas motīvs: Par 1. priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 10:21:30 bal009
Balsošanas motīvs: Par 4. priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā
Datums: 15.11.2001. 10:23:52 bal010
Balsošanas motīvs: Par 5. priekšlikumu

Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā
Datums: 15.11.2001. 10:24:42 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3748A pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:02:54 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3781 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:05:36 bal013
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3782 pieņemšanu 3. lasījumā

Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā (3.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:06:44 bal014
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3784 pieņemšanu 3. lasījumā

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:08:34 bal015
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3700 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:09:38 bal016
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3389 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījums likumā "Par civilstāvokļa aktiem" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:10:48 bal017
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3192 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:12:06 bal018
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3593 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par policiju" (reģ. nr.1073) (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:12:28 bal019
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3770 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par ugunsdrošību" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:13:32 bal020
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3594 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Krimināllikumā (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:15:06 bal021
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3424 pieņemšanu 1. lasījumā

Par 1971.gada 17.decembra Konvenciju par civiltiesisko atbildību kodolmateriālu jūras pārvadājumu jomā (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:17:04 bal022
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3595 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:18:38 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3726 steidzamību

Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:18:58 bal024
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3726 pieņemšanu 1. lasījumā

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:34:10 bal025
Balsošanas motīvs: Par 72. priekšlikumu

Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā (2.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:48:28 bal026
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3785 pieņemšanu 2. lasījumā

Grozījumi Robežsardzes likumā (1.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:49:46 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3592 pieņemšanu 1. lasījumā

Iepakojumu likums (2.lasījums)
Datums: 15.11.2001. 11:54:18 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.3787 pieņemšanu 2. lasījumā