Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas četrpadsmitā sēde

2000.gada 30.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājsJānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 30.marta Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām tajā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā kā 10.punktu lēmuma projektu “Par Ilgara Zigfrīda Šeptera apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Ņemot vērā to, ka šodien oficiālā vizītē Latvijā uzturas lords Robertsons - NATO ģenerālsekretārs - un laika periodā no pulksten 10 un 10 minūtēm līdz 11 un 15 minūtēm vairākiem Saeimas deputātiem ir paredzēta tikšanās ar šo augsto amatpersonu, es ierosinu sarīkot pārtraukumu šīsdienas sēdē no pulksten 10.00 līdz 11.30.

Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Savienības un Latvijas Republikas Asociācijas Padomes lēmumu nr.1/2000 par grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Panteļējeva, Andersona, Soldatjonokas, Gaigala, Lībanes un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Pašvaldību savienībai” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Rasnača, Imanta Kalniņa, Prēdeles, Siliņa, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kārlis Leiškalns vēlas runāt “par”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Godātie deputāti! Es Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu minēto likumprojektu izskatīt šodien arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tomēr vispirms mums ir jālemj par likumprojekta nodošanu komisijām. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā kā pēdējo punktu. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.

Izskatīsim deputātu iesniegumus par atvaļinājuma piešķiršanu. Deputāts Ivars Godmanis lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Iesniegums ir apstiprināts.

Deputāte Vaira Paegle lūdz piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.aprīlī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Deputāts Rihards Pīks ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.martā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Iesniegums ir akceptēts.

Nākamā izskatāmā lieta - lēmuma projekts “Par deputāta Romāna Mežecka atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva uz laiku līdz šā gada 1.jūlijam”. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Andra Bērziņa ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā uz laiku līdz šā gada 1.jūlijam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu - “Par Ilgara Zigfrīda Šeptera apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeima saņēma Augstākās tiesas priekšsēdētāja Guļāna kunga priekšlikumu, kurš izvirzīja apstiprināšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Ilgaru Zigfrīdu Šepteri. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis priekšlikums ar pievienoto lēmumu tiek nodots Saeimas sēdes izvērtēšanai.

Juridiskā komisija, saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu, izskatīja šo jautājumu un balsojot nolēma to neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Latvijas ģenerālprokurors - tas ir viens no mezglpunktiem visā Latvijas tiesiskajā sistēmā. Mēs esam šinīs dienās pietiekami daudz ko lasījuši presē, mēs esam lasījuši vēstules, ko mums sūtījuši cilvēki, kuriem ir nācies sastapties ar tiesnesi Šepteri. Es neņemos risināt jautājumu par to, vai Šeptera kungam bija taisnība, kad viņš tiesā pieņēma tādu vai citādāku lēmumu. Es negribētu uzkraut viņam arī atbildību par to, ka sakarā ar viņa lēmumu bankas “Baltija” lietā bija iespējama arī 3 miljonu afēra. Tāda ir tiesneša smagā atbildība, smagā nasta, jo jebkurš lēmums neapmierinās kādu pusi.

Tomēr atcerēsimies, kas ir Latvijas tiesu sistēma, atcerēsimies kaut vai to, ka visa tiesu sistēma balstās tikai uz sabiedrības ticību tiem, kuri pieņem tiesiskos lēmumus, - tas ir, uz ģenerālprokuroriem, tiesnešiem un tā tālāk. Šobrīd situācija ir tāda, ka Šeptera kungs šo uzticību nav pelnījis no tautas puses. Mums, likumdevējiem, ir jārisina jautājums tādā plāksnē, lai cilvēks uz ielas ticētu, ka valsts un tiesiskā sistēma viņu aizstāv. Šīs ticības nav arī pašiem likumdevējiem.

Negribas sevišķi kritizēt Šeptera kungu arī par to, ka, atnākot uz iepazīšanos frakcijā, viņš, godīgi sakot, neko nebija spējīgs pateikt, jo varbūt patiešām viens no ģenerālprokurora galvenajiem uzdevumiem ir turēt muti. Iepriekšējais ģenerālprokurors zaudēja likumdevēja uzticību tieši tāpēc, ka pirms izmeklēšanas deva savu viedokli lietā, kas ir pietiekoši kutelīga un bīstama, un līdz ar to zaudēja valsts un likumdevēja uzticību. Šis nākamais kandidāts šo uzticību vienkārši vēl nav iekarojis.

Es negribu jūs aicināt balsot ne “par”, ne “pret”. Es personīgi uzskatu, ka vienkārši ir jāatturas no šāda kandidāta virzīšanas uz ģenerālprokurora amatu, jo šis amats ļoti būtiski ietekmē valsts pilsoņu un iedzīvotāju uzticību tiesiskajai sistēmai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Es gribēju aicināt parlamentu šo jautājumu izšķirt, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, bet, tā kā attiecīgais jautājums ir jāierosina ar ne mazāk kā desmit deputātu parakstiem, tad es esmu gatavs parunāt šeit pāris vārdu par ģenerālprokurora kvalitāti, kamēr šie paraksti tiek savākti. Tie šobrīd tiek vākti.

Priekšsēdētāja kungs, un tagad būs manas pārdomas. Es galīgi neesmu nācis tribīnē, lai izvērtētu nākamo ģenerālprokuroru Šepteri, jo es viņu nezinu ne kā tiesnesi, ne kā prokuroru. Es ar šo cilvēku esmu ticies divas reizes, abas reizes frakcijas sēdē... Izsauciens no zāles liek man atbildēt. Urbanoviča kungs, es ceru, ka nāksies... Es ceru, ka nāksies tad, kad man būs jāliecina prokuratūrā par tiem labajiem darbiem, ko jūs tikko esat veicis Krievijas Federācijas Domē, novēršot draudīgos mākoņus no Latvijas Republikas, pieņemtā lēmuma veidā...

Taču es patlaban runāju par ģenerālprokurora amata kandidātu. Es domāju, ka mums viņš ir jāatbalsta, jo neuzticība tiesu varai un, es domāju, arī parlamenta zināmā mērā inspirēta neuzticība tiesu varai sāk pieņemt jau bīstamus apmērus. Es uzticos tam cilvēkam, kuru likums ir aicinājis nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātu, es uzticos Augstākās tiesas priekšsēdētājam Guļāna kungam un aicinu jūs atbalstīt Guļāna kunga izvēli par labu ģenerālprokurora amata kandidātam Šepterim. Paldies par uzmanību! Es aicinu balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Savā ziņā šī diena ir vēsturiska, tāpēc ka šobrīd tiek konstatēts fakts, ka ir atkāpies ģenerālprokurors, kas izveidoja neatkarīgās valsts prokuratūru tanī brīdī, kad tas bija ļoti grūti, kad par šādām lietām varēja rasties smagas sekas un varēja smagi ciest. Cilvēks, kurš izveidoja šo prokuratūru... Ar Ādamsona rokām, ar cilvēka, kuram ir interešu konflikts, attiecībā uz kuru no 1998.gada tika izmeklēta lieta par sadarbības ar VDK fakta konstatēšanu un par viņa kā čekas darbinieka atzīšanu... ar viņa rokām Saeimas vairākums izrēķinājās ar Skrastiņa kungu un piespieda viņu atkāpties. Tas ir vēsturisks brīdis!

Es uzskatu, ka tas ir lielākais kauna traips šobrīd 7.Saeimas vēsturē, un tāds tas arī ieies un paliks šajā vēsturē... Izrēķināšanās ar cilvēku, kurš savu lojalitāti un profesionalitāti ir pierādījis Latvijai grūtos brīžos, kura profesionalitāte pēc tam tika apliecināta dažādās starptautiskās sanāksmēs, kur tika atzīta viņa augstā profesionalitāte un kompetence... Es aicinu vairs neturpināt Saeimas un tiesu varas konfrontāciju. Tiesu vara ir izvirzījusi un aicina respektēt tiesu varas izvēli.

Es tiešām uzskatu to par būtisku un šodien savā ziņā arī par vēsturisku. Un tad, kad mēs šobrīd salīdzinām šos cilvēkus, kandidātus, ar Skrastiņa kungu, varbūt ir redzams, ka šie cilvēki nav labāki vai ka Skrastiņa... cik nopietna un cik spēcīga bija Skrastiņa kunga kandidatūra šinī vietā. Es aicinu tālāk vairs neīstenot šo politiku un atzīt to par lielāko kauna traipu 7.Saeimas vēsturē, un tā to arī novērtēt šobrīd, un nekonfliktēt tālāk ar tiesu varu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie deputāti! Juridiskajā komisijā mums bija debates par šo jautājumu, kandidāts bija arī katrā no frakcijām, un, es domāju, katrs deputāts savu izvēli jau ir izdarījis, tā ka lūdzu nenodarboties no šīs tribīnes ar aģitāciju vai ar savu konkurentu nomelnošanu un kaut kādas mistiskas konfrontācijas kārtējo pieminēšanu. Ja kāds šobrīd veido konfrontāciju ar tiesu varu, tad tā ir pašreizējā valdība Ministru prezidenta Andra Šķēles vadībā, kas nenodrošina tiesas ar nepieciešamajiem līdzekļiem. Tas būtu par konfrontāciju.

Un otra lieta. Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs atcerēties, ka mēs šo amata kandidātu apstiprinām amatā uz pieciem gadiem, tātad mēs nosakām Latvijas tiesību aizsardzības politiku tuvākajiem pieciem gadiem - līdz 2005.gadam. Es aicinu nopietni par to padomāt un katram savu lēmumu pieņemt saskaņā ar savu sirdsapziņu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Gribētos izteikt pārmetumu mūsu sēdes vadītājam, jo parasti viņš ievēro, kad kāds nerunā par tēmu. Es saprotu, ka Tautas partijas frakcijas līderim patīkamāks ir homoseksuālists, nevis čekists, bet tādā gadījumā tā ir viņa personīgā lieta, par kuru nav jārunā no tribīnes.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrāti ļoti rūpīgi izvērtēja ģenerālprokurora amata kandidātu Šeptera kungu. Izvērtējot mēs arī pārbaudījām visu mūsu rīcībā esošo informāciju. Mums zināmā brīdī radās, manuprāt, pamatotas šaubas, vai visās lietās viņš ir bijis pietiekami objektīvs. Mēs, protams, nevaram droši apgalvot, ka šīm šaubām ir nesatricināms pamats, bet visa informācija liecina par to, ka šīm šaubām reāls pamats ir. Es gribētu uzsvērt, ka - neatkarīgi no mūsu nostājas šajā jautājumā par objektivitāti - mēs uzskatām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja piedāvātais amata kandidāts ir profesionāls un kompetents, kā tiesnesis viņš ir spēcīgs. Mūsu viedoklis: ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs rūpīgi izvērtēs visu to informāciju, kas ir mūsu rīcībā un kas ir arī preses slejās, tad varbūt tiesas rīcības objektivitāte būs turpmāk augstākā līmenī un tas novērsīs arī konfrontācijas draudus starp likumdevēju un tiesu varu, par kurām runāja arī Gundars Bērziņš.

Kolēģi! Mans un arī frakcijas viedoklis ir šāds: mums ģenerālprokurors ir vajadzīgs kā tāds cilvēks, kas ir neatkarīgs no politisko partiju ietekmes, neatkarīgs no ekonomisko grupējumu ietekmes. Tāds kā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, par kuru var vienoties visdažādākie politiskie spēki neatkarīgi no ideoloģijas.

Vēl es gribētu tomēr uzsvērt, ka šeit mans kolēģis Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Saeimas vairākums ir izšķīries par to, ka vajadzētu tomēr nomainīt Skrastiņa kungu kā ģenerālprokuroru un atsaukt viņu no šā amata, jo zināmā mērā ir šaubas par viņu, un ka šis Saeimas vairākums ir kauna traips. Es domāju, ka tā to nevajadzētu formulēt - ka Saeimas vairākums ir kauna traips. Katrā ziņā mans viedoklis ir tas, ka Gundars Bērziņš nav mazākuma līderis Saeimā un viņam vajadzētu rūpīgāk izvēlēties tos kritiskos izteikumus, kurus viņš velta saviem politiskajiem oponentiem Saeimā, un varbūt arī to Jāņa Ādamsona jautājumu katrā reizē neatgādināt, jo, es domāju, par to Saeima spriedīs atsevišķi un tad arī Gundaram Bērziņam būs visas iespējas izteikties.

Es domāju, ka mums vajadzētu arī apsvērt iespēju (tā kā šeit, Saeimā, ir iesniegts attiecīgs likumprojekts, kas jau tuvojas trešajam lasījumam), ka mēs varētu arī neierobežot Augstākās tiesas priekšsēdētāja tiesības izvēlēties kandidātu no plašāka kandidātu loka. Šeit mēs varētu ietvert arī apgabala tiesnešus, kas ir pietiekami nopietni un kompetenti juristi. Mēs varētu runāt arī par to, ka, neapšaubāmi, tiesu varas elements līdztekus tiesnešiem, prokuroriem un Augstākās tiesas tiesnešiem ir arī advokāti. Arī par to visu mēs varam diskutēt. Galvenais ir tas, ka no juristiem, profesionāliem un kompetentiem, no tiem, kas reāli pārstāv tiesu varu, mums ir jāatrod šāds neatkarīgs nākamais ģenerālprokurors, tāds, kas nebūtu atkarīgs ne no kādas politiskās partijas, ne no viena ekonomiskā grupējuma. Tad, es domāju, tautas uzticība un arī pārliecība par mūsu valsti kā neatkarīgu un demokrātisku augs, un tad augs arī Saeimas reitings un būs augstāks arī valdības reitings.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij!Cienījamie kolēģi! Atkal turpina latvietis latvieti zaimot. Varbūt pietiks? Nu cik var krist viens otram virsū un liet tos netīrumus? Cienījamā Tautas partija! Vēsture ir laba tad, ja tā ir laba, bet, ja tā ir kropļota, tad tā ir ļoti nepatīkama.

Tagad mani klausās droši vien arī Mērsraga ļaudis. Šā ciemata cilvēki, kuri strādāja zvejnieku kolhozā, no jūras atguva 8 hektārus zemes. Nu izveidoja tehnisko zonu. Diemžēl parādījās veikli cilvēki, kuri viņiem atņēma no jūras atgūto platību. Taču, kad mērsradznieki vērsās Augstākajā tiesā, kur referējošais tiesnesis bija šodienas pretendents uz ģenerālprokurora amatu, diemžēl viņi nesaņēma atbalstu un viņu liecinieki netika uzklausīti. Tāpēc es esmu spiests balsojumā atturēties.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šodien ir atbildīgs mirklis, jā. Ko tad mēs valstī gribam? Viena no mūsu galvenajām vēlmēm ir redzēt ģenerālprokuroru stingru, nelokāmu, principiālu, neiespaidojamu. Taču par izvēlēto kandidatūru ir grūti to teikt, jo mēs neesam pārliecinājušies par viņu darbībā. Mēs tikai spriežam pēc tā, ko esam uzzinājuši, viņu uzklausīdami frakcijās un komisijās. Tā ka pilnīgas pārliecības varbūt nav nevienam no mums.

Taču velti šeit satraucas Tautas partija un cienījamais Bērziņa kungs. Ja es gribētu šodien būt nedaudz nenopietns, es varētu aicināt kolēģus piecelties un ar klusuma brīdi godināt Tautas partiju un tās līderi par zemo reitinga krišanu. Taču es būšu nopietns šodien, labāk es aicināšu nebalsot ar vēlēšanu zīmēm, jo attiecībā uz vienu pašu kandidatūru tā ir lieka laika tērēšana. Labāk šeit, parlamentā, racionālāk strādāsim pie likumdošanas! Kaut gan šāda balsošana ir atļauta Satversmē un Kārtības rullī, mums ir tāda rūgta pieredze ar iekrāsotajām pildspalvām, un tāpēc es labāk aicinu balsot ar balsošanas iekārtām.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es bieži vien esmu augsti vērtējis Kārļa Leiškalna dižās stratēģiskās domas un taktikas gājienus. Arī šis gājiens, balsošana ar vēlēšanu zīmēm, ir ar savu aprēķinu: protams, tad katrs no mums, kas balsos, varēs brīvāk paust savu gribu, bet, no otras puses, tas, kurš izsvītros šo kandidātu, nepārprotami būs redzams.

Tāpēc es aicinu Balsu skaitīšanas komisiju, kura piedalīsies šajā pasākumā, sagatavot tādas vēlēšanu zīmes, kurās būtu iespēja, veicot balsojumu, izdarīt atzīmi pie vārdiņiem “par”, “pret” un “atturas” (tieši tā, kā tas ir mūsu balsošanas aparātos), lai katram deputātam būtu iespēja balsot vai nu “par”, vai “pret”, vai atturēties. Tātad katrs deputāts izdarītu savu atzīmi. Es domāju, tādā veidā mēs šīs vēlēšanas, šo balsošanu, veiksim pietiekami demokrātiski un pietiekami aizklāti.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Izvērtējot visu to informāciju, kas ir mūsu rīcībā, es aicinu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakciju, kā jau mēs runājām savā frakcijas sēdē, atturēties šajā balsojumā, jo mēs nevaram balsot par…

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu par ģenerālprokurora kandidatūru balsot ar vēlēšanu zīmēm.

Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo iesniegumu. Runāt neviens nevēlas.

Tā kā Oskars Grīgs izteica iebildumus, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsošana notiks aizklāti ar aparatūras palīdzību. Vai Juridiskās komisijas vārdā vēl vēlaties ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Ilgaru Zigfrīdu Šepteri par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru, vienlaikus atbrīvojot viņu no Augstākās tiesas tiesneša amata! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 36, atturas - 15. Lēmums nav pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Darbam jums nepieciešams dokuments nr.1754-a, kas šorīt jums tika izdalīts.

Pirmo priekšlikumu finansu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Šķēle - 1.panta trešajā daļā aizstāt skaitli “25” ar “20”. Šis grozījums ir saistīts ar nule pieņemto Koncernu likumu, kur ir noteikta jau daudz zemāka sliekšņa norma, lai noteiktu, ka uzņēmumi ir saistīti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvāja mazajiem uzņēmumiem noteikt fiksēto maksājumu 120 latu apmērā uzņēmumu ienākuma nodokļa vietā, ja tie nevēlas veikt grāmatvedības uzskaiti, lai noteiktu apliekamo peļņu. Konceptuāli komisija, izdiskutējusi šo priekšlikumu, atbalstīja šādas normas ieviešanu nākotnē, bet, tā kā tas ir ļoti konceptuāls jautājums, mēs uzskatījām par nekorektu šobrīd likumprojektā, kuru mēs izskatām steidzamības kārtā, uz otro lasījumu iestrādāt šādu normu. Tomēr varu informēt, ka komisija nolēma kopā ar Finansu ministriju strādāt pie šā jautājuma, un mēs acīmredzot atgriezīsimies pie šīs diskusijas šeit, parlamentā, veidojot arī nākamā gada budžetu un visu ar to saistīto Budžeta likumprojektu paketi. Tātad šobrīd komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 3. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - netika atbalstīts, jo par šo priekšlikumu komisija jau bija diskutējusi, sagatavojot budžetu 2000.gadam. Izskatot šo likumprojektu, komisija to neatbalstīja arī šoreiz. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 38, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Poča. 4.priekšlikums. Finansu ministra vietā Ministru prezidents Šķēle piedāvā precizējošu 3.panta devītās daļas redakciju. Komisija to atbalstīja, bet tomēr izveidoja savu - precīzāku redakciju tieši no piemērošanas viedokļa. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 6. - deputāta Muciņa priekšlikums. Viņš ierosināja reprezentācijas izdevumus attiecināt tikai uz maltīšu rīkošanu un 40% no šiem izdevumiem aplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa 25% likmi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ņemot vērā to, ka arī šeit būs nepieciešama papildu analīze un izvērtēšana, cik lielu iespaidu tas atstās uz budžeta ieņēmumiem, kā tas saistīsies ar jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu, piemērošanu un tamlīdzīgi. Tātad varbūt šo diskusiju mēs varētu atjaunot saistībā ar nākamā gada Budžeta likumprojektu paketi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Bez šaubām, sabalansēts budžets faktiski ir stabilas un demokrātiskas valsts pamats, un budžeta ienākumiem un izdevumiem ir jābūt sabalansētiem. Tāpēc es varētu visumā atbalstīt Počas kundzes šeit izteikto aicinājumu - veikt papildu analīzi un izvērtēt visas sekas, ko mums budžetā var radīt viens vai otrs grozījums attiecīgajos nodokļu likumos. Tāpēc es visnotaļ aicinātu šīs analīzes un novērtējumus izdarīt saistībā ar katru grozījumu nodokļu likumos, jo vieniem grozījumiem acīmredzot prasīja šādas analīzes, bet citi grozījumi tiek iesniegti pārsteidzīgi, neizdarot šādu analīzi un nepadomājot, ko tas, pirmkārt, dos budžetam, otrkārt, ko tas dos uzņēmējiem. Un vēl, treškārt, ko tas dos, tehniski uzņēmumos apstrādājot šādus sadomātus automašīnu, reprezentāciju vai vēl kādus citus izdevumus. Tādā, es teiktu, diezgan voluntārā un postpadomiskā stilā veidotās mākslīgās nodokļu konstrukcijas apgrūtina ne tikai investīciju ienākšanu šeit, ne tikai vietējo uzņēmēju darbu, bet arī firmu darbinieku un grāmatvežu darbu, lai veiktu papildu kontēšanu un atsevišķi uzskaitītu visas šīs savdabīgi veidotās apliekamās summas, kuras nu ir atsevišķi jāuzskaita.

Tādēļ man ir viens priekšlikums. Protams, piekrītot šeit Počas kundzei, ka pareizāk to būtu darīt reizē ar valsts budžeta sagatavošanu, jauno grozījumu pieņemšanas laikā vajadzētu vispār izslēgt šeit šo 5. punktu. Un vēl otrs. Otrais priekšlikums varbūt bija tas pussolis, ko es piedāvāju šeit, ka reprezentācijas izdevumu lielāko daļu vajadzētu attiecināt uz izdevumiem, jo šodien neviens īsti nevar arī precīzi pateikt, vai, teiksim, dažādu priekšmetu izgatavošana ar firmas logo vai citām lietām ir reprezentācija vai tā ir reklāma. Normālā pasaulē to saprot kā reklāmu, un tā tiek attiecināta uz izdevumiem.

Šeit arī pašā likumā, kas šobrīd ir spēkā, ir runa par uzņēmuma prestiža veidošanu un par tā uzturēšanu sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tad jājautā: kādēļ tad sabiedrībā pieņemtais standarta līmenis tomēr tiek aplikts 40% apmērā ar šiem izdevumiem? Tas nav nedz taisnīgi, nedz loģiski, nedz arī pamatoti. Tas atbaida no mums investorus, kuri normālā sabiedrībā - Rietumu pasaulē, uz kuru mēs virzāmies, arī Eiropas Savienībā, saprot, ka šie reprezentācijas izdevumi, kuri ir pamatoti, pārsvarā tiek attiecināti uz izdevumiem pilnā mērā. Mūsu sabiedrībā un mūsu ekonomiskajā situācijā, protams, alkoholisko dzērienu lietošana dažādos pasākumos vai bagātīgu maltīšu rīkošana nez vai būtu atbalstāma. Tāpēc es arī aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča... (No zāles deputāte A.Poča: “Lūdzu balsot!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 27, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 7. priekšlikums. Finansu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Šķēle. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 8. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - netika atbalstīts, jo šīs normas pēc būtības šobrīd jau ir ietvertas likuma tekstā esošajā redakcijā. Komisija tāpēc šoreiz to neatbalstīja. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Poča. Arī 9.priekšlikumu, kuru iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, par 6.panta 8. punkta svītrošanu komisija neatbalstīja, jo, komisijasprāt, tā ir tieši uzņēmējus atbalstoša norma, un mēs, godīgi sakot, neizpratām, kāpēc bija šāds priekšlikums vispār sagatavots.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. 10. - deputātes Ūdres priekšlikums - šobrīd nav balsojams, jo mēs noraidījām priekšlikumu 3.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 11. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - arī netika guvis atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Par 11. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 37, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Poča. Attiecībā uz likuma spēkā stāšanās kārtību lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu nr.13, jo tā ideja, ko 12.priekšlikumā ieteicis Juridiskais birojs, ir iekļauta šajā 13. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Jums tiek piedāvāts dokuments nr. 1779 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Projekts trešajam lasījumam. Šis visnotaļ svarīgais narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites un kontroles kārtību pilnveidojošais un reglamentējošais dokuments ir izskatīts trijos lasījumos, jo trešajam lasījumam priekšlikumi nav ienākuši. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt to, balsojot trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1781. Trešajam lasījumam ir saņemti šādi priekšlikumi.

1. ir labklājības ministra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 3. - labklājības ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. 4. - labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs. 5. - labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 6. - labklājības ministra priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 8. - labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Požarnovs. 10. - labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Požarnovs. 11. - labklājības ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Požarnovs. 12.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Požarnovs. 13.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Požarnovs. 14.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 15. - labklājības ministra priekšlikums - daļēji ir atbalstīts un iestrādāts 16. - komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Saeimā izskatāmais dokuments nr.1765, likumprojekta reģistrs nr.496).

Juridiskā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi priekšlikumus, kurus tā rūpīgi izdiskutēja, klātesot attiecīgi ministriju pārstāvjiem, un attiecīgi lēma.

1. - deputātu Sokolovska un Mitrofanova priekšlikums - netika atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Sokolovska un Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 35, atturas - 35. Nav pieņemts.

L.Muciņš. Tālāk tika izskatīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - 2.priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Mēs vienmēr mūsu komisijā esam izturējušies un, domāju, arī turpmāk izturēsimies ar lielu cieņu pret Juridiskās komisijas ārkārtīgo pārslodzi, pret tās kompetenci.

Es tikai gribētu pakomentēt, kāda ir mūsu priekšlikuma jēga. Runāšu nevis juridisko terminu vai pantu valodā, bet tīri saprotamā cilvēciskā valodā. Ir pilsonis, un ir nepilsonis. Pretendējot uz pilsonību, nereti tiek viltotas ziņas, lai iegūtu pilsonību. Notiek tiesas process, kurā tiek konstatēts, ka šis viltojums, vārdu sakot, ir noticis. Tad konstatē, vai cilvēks ir viltojis vai nav. Notiek tiesas process! Tiesiskā valstī tas ir vispiemērotākais veids, lai konstatētu faktu.

Pretendējot uz nepilsoņa statusu, arī tiek viltots. Šajā gadījumā, ja tas atklājas, lēmumu pieņem administratīvā kārtā. Es negribu apvainot nevienu Latvijas valsts ierēdni negodprātībā, taču tad iespējas subjektīvisma izpausmei un kļūdai ir daudz lielākas, un es domāju, ka šeit tā nav nekāda “lielā” politika, šeit ir tikai, teiksim, sakārtošanas jautājums.

Visi cilvēki ir cilvēki. Mēs sakām un rakstām, ka visiem ir viens likums. Šis nav tas jautājums, kas būtu politizējams. Manuprāt... ne manuprāt, bet komisijasprāt, nekāds ļaunums nenotiktu, ja arī otrajā gadījumā notiktu tiesas process, kad konstatētu, ir vai nav noticis pārkāpums.

Tagad padomāsim, godātie kolēģi deputāti, kas notiek tad, ja ierēdnis godprātīgi, es atkārtoju - godprātīgi, kļūdās. Viņa lēmums jau ir stājies spēkā, bet šis it kā vainīgais cilvēks jau ir zaudējis varbūt dzīvokli vai darbu. Taču pēc tam izrādās, ka ierēdnis ir kļūdījies. Es ar lielu cieņu izturos pret juristiem, bet, mīļie cilvēki, būtu ļoti loģiski, ja mēs aiz likuma panta redzētu Latvijas cilvēku. Vienā gadījumā mēs redzam ierēdni aiz likuma panta, to, kā viņš jutīsies, bet otrā gadījumā to, kā tiesnesim klāsies, kāda būs vai nebūs viņa pārslodze. Tāpēc jau ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras pienākums ir redzēt aiz mūsu rakstītajiem pantiem dzīvu cilvēku.

Un nu beidzamais. Tas tiek argumentēts ar tiesu pārslodzi. Ziniet, ar tiesu pārslodzi var argumentēt absolūti visu! Var visu mēģināt pierādīt. Es piekrītu, ka šī pārslodze pastāv. Man un mūsu komisijai ir zināms, ka top Administratīvā procesa likums, kurā tiks paredzēts, ka tiesa vispār šos jautājumus nerisinās. Bet kāpēc tagad vajadzētu ieprogrammēt šo neatbilstību? Man tas īsti nav saprotams.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šā diskutējamā panta saturu un likumprojektu kopumā savulaik, pirms pusgada, izstrādāja Pilsonības likuma izpildes komisija.

Kādēļ Pilsonības likuma izpildes komisija izšķīrās par tādu variantu, ka nepilsoņa statusu atņem administratīvā kārtā attiecīgās institūcijas un ka pēc tam šis lēmums, ja tas ir pieņemts pretēji likumam, var tikt pārsūdzēts tiesā vispārīgā kārtībā? Tāpēc, godātie kolēģi, ka jau šobrīd mūsu tiesas ir pārslogotas, mūsu tiesas nespēj izskatīt ļoti svarīgus civiltiesiskus procesus, civillietas, tās ilgstoši nespēj pielikt punktu sarežģītām krimināllietām. Tas bija viens no argumentiem.

Otrs arguments bija tas, ka mūsu valstī pastāv tāda kārtība, ka individuāla rakstura lēmumus, kas attiecas uz atsevišķām juridiskajām un fiziskajām personām, vispirms pieņem administratīvās iestādes, bet pēc tam, ja persona nav apmierināta ar lēmuma būtību, tas tiek pārsūdzēts tiesā. Ir tikai atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad mēs kaut kādu politisku apsvērumu dēļ esam tiesīgi šādu lēmumu pieņemšanu uzticēt tiesai.

Es aicinātu, godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija sekmīgi strādā pie Administratīvā procesa likuma, neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli, bet atbalstīt Juridiskās komisijas un Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija debates par šo priekšlikumu, un es pret šādu priekšlikumu balsoju “pret”. Tāpat rīkojās arī mans partijas biedrs Vidiņa kungs, jo patiešām Lagzdiņa kungs pareizi teica, ka nav vajadzības pārslogot tiesas. Tiesas jau tāpat ir bez gala pārslogotas. Mēs vakar televīzijā to redzējām - vēlreiz nosauca tos faktus, pateica, cik daudz lietu nav izskatīts. Ja mēs pieņemtu šo priekšlikumu, tiesas tiktu pārslogotas vēl vairāk. Seiksta kungs, nekas jau nenotiks... Ja kļūdīsies, kā jūs teicāt, ierēdnis, tad šis nepilsonis varēs pārsūdzēt lietu tiesā. Tāda ir kārtība, un neviens šādu kārtību nav atcēlis. Tāpēc es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais mūsu komisijas priekšsēdētāj Seiksta kungs! No tīri cilvēciskā viedokļa varbūt jums ir taisnība, bet, ja mēs skatāmies no juridiskā viedokļa, rodas jautājums - kāpēc vajadzētu, piemēram, pilsonības atņemšanas gadījumus, ja ir falsificēts dokuments, izskatīt tiesai? Tas ir pilnīgi cits saturs... Visās starptautiskajās konvencijās rakstīts, ka pilsonību nevar atņemt. Par nepilsoņiem tas nav rakstīts. Vienmēr šī starpība starp pilsoni un nepilsoni jeb bezpavalstnieku būs, un vienmēr valsts likumdošanā būs dažāda attieksme pret šiem cilvēkiem. Lagzdiņa kungs jau pareizi teica, ka tiesas tiešām ir pārslogotas. Un nekas pēc tam neliedz vērsties pie tiesas... Tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas lēmumu - neatbalstīt šo mūsu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Tie, kas klausās radio, var padomāt, ka šeit ir debates par kaut kādu privilēģiju piešķiršanu nepilsoņiem. Tas absolūti tā nav. Var būt, ka tā ir mana nelaime, ka es strādāju tādā komisijā, kur ir pienākums redzēt, kā es jau teicu, aiz katra panta cilvēku. Nav šeit runa par kaut kādu privilēģiju piešķiršanu. Es, protams, tāpat kā visi Latvijā, respektēšu to lēmumu, kāds būs, es tikai gribētu, lai radioklausītājiem nerodas ačgārns priekšstats par kaut kādu īpašu politiku šajā gadījumā. Tādas šeit nav, ir tikai rūpes par cilvēku.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šeit izskanēja faktiski visi tie argumenti, kurus Juridiskā komisija ņēma vērā, apsverot un izvērtējot divu komisiju ieteiktos variantus. Šeit kreisajā pusē jūs redzat godājamā Lagzdiņa kunga vadītās Pilsonības likuma izpildes komisijas piedāvāto variantu, jo šis pants likumprojektā, kaut vai alternatīvajā, tika iekļauts pēc šīs komisijas priekšlikuma, un šeit vidū jūs redzat godājamā Seiksta kunga vadītās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvāto variantu. Abi ir godājami kungi, abas ir godājamas komisijas, taču Juridiskajai komisijai nācās kā arbitram izšķirt šo strīdu. Pirmkārt, es atsaukšos uz Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas viedokli, kurš, kā par brīnumu, šoreiz bija vienots. Atbalstīja tātad priekšlikumu saglabāt 7.panta pirmo redakciju. Otrkārt, no formālā juridiskā viedokļa mums likās, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedoklis stingri sašaurina tos gadījumus, kuri ir minēti Pilsonības likuma izpildes komisijas ieteiktajā variantā. Un, treškārt, kā šeit arī Vidiņa kungs uzsvēra, mēs pārāk gribam pielīdzināt nepilsoņa statusu pilsoņa jēdzienam. Pilsonība tomēr ir vēsturiska parādība un faktiski arī konstruēts juridisks mehānisms, personas stabila saikne ar valsti, ar visām tiesībām un pienākumiem. Savukārt nepilsoņa statuss ir vēsturiski izveidojies kā PSRS, šā drausmīgā monstra, sabrukuma rezultāts un tās politikas rezultāts, kuru PSRS īstenoja šinī valstī. Tā ir zināmā mērā juridiska konstrukcija, un tai nav nedz tādas tradīcijas, nedz tādas juridiskas uzbūves, kāda ir pilsonības institūtam pasaules valstu vēsturē un jurisprudences vēsturē. Tādēļ, ja salīdzina šīs lietas un runā par to, ka vajadzētu šos atņemšanas jautājumus risināt tiesā, tas man liekas stingri pārspīlēti un nepamatoti. Turklāt jāņem vērā, ka, šogad beidzoties nepilsoņu pasu izsniegšanas procedūrai, es domāju, arī šā jautājuma sarežģītība un aktualitāte izbeigsies pati par sevi. Jo Latvijā gandrīz visi iedzīvotāji - pilsoņi un nepilsoņi - būs saņēmuši gan pilsoņu pases, gan nepilsoņu pases un šī lieta būs sakārtota, un strīdi faktiski izbeigsies. Manuprāt, vajadzētu diskutēt, vai arī pilsonības atņemšanu nevajadzētu izņemt no tiesu kompetences... tādā veidā risināt... tā, kā tas pienāktos... faktiski administratīvi... Tajā pašā laikā Juridiskā komisija konstatēja un uzsvēra, ka neviens no demokrātijas momentiem - arī iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt tiesā - nav zudis. Šāda iespēja saglabājas, un tādēļ es aicinu neatbalstīt 2.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu - un palikt pie 7.panta pirmā varianta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 37, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Attiecīgā balsojuma kontekstā ir jāskata 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumu ar pārejas noteikumiem - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, atturas - 6. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar ierosinājumu izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības 14.punktu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Viens var runāt “par”, viens “pret” šo iesniegumu. “Runāt “par” vēlas deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu izņemt no šodienas darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, jo mēs gribam veikt vēl vienu konsultāciju, kas ir saistīta ar preču importu un līdz ar to - ar nodokļa piemērošanu par iepakojumu. Gluži pēdējā brīdī mums radās šaubas, vai, izslēdzot šobrīd vienu no esošajām metodēm, mēs nepadarīsim dārgāku preču importu.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu izslēgt no darba kārtības 14.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka tūlīt starpbrīdī mums komisijas telpās būs sēde.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, kas darbojas Sporta apakškomisijā! Es lūdzu jūs pēc piecām minūtēm pulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Gundars Bojārs, Ivars Godmanis, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatām likumprojektu “Lauku atbalsta dienesta likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi un Prezidij! Strādāsim ar dokumentu nr.1725 un nr.1770. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja, un to ir izskatījušas arī divas citas komisijas - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un arī tās konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ņēma vērā, ka Lauku atbalsta dienests jau darbojas, bet šis likumprojekts vajadzīgs, lai iestāde kļūtu par pārraudzības iestādi. Tas nepieciešams, lai varētu administrēt SAPARD naudu. Komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Lauku atbalsta dienesta likums” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Slakteris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Leons Bojārs. Nevēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, Arnis Kalniņš vēlas runāt debatēs.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu šā likumprojekta tālāku virzību, bet varbūt likumprojekta autoriem būtu derīgas dažas piezīmes.

Vispirms ir jāatgādina, ka projekta stadijā ir Valsts aģentūras likums. Pēc manas loģiskās saprašanas tas ir tā: ja tas likums būtu bijis pieņemts, tad atsevišķs likums par atsevišķām institūcijām, kuras ir tās vai citas ministrijas pakļautībā, nebūtu bijis vajadzīgs, arī šis likums - Lauku atbalsta dienesta likums. Tā tas būtu, ja Valsts aģentūras likums būtu jau attiecīgi fiksēts. Jo Valsts aģentūras likuma projektā, kurā ir runa par funkcijām, ir ļoti labi pateikta tās otrā funkcija - valsts un starptautisku projektu un programmu vadības jeb administrēšanas funkcija. Tā ka, no šā viedokļa, nākotnē, kad būs pieņemts Valsts aģentūras likums, ir paredzamas kaut kādas, tā teikt, nesaistes.

Otrs ierosinājums autoriem ir par terminiem jeb par nosaukumu. Es tā saprotu, ka attiecībā uz reģionu līmeni paliek termins “lauksaimniecības pārvaldes”. Valsts līmenī kā “jumtiņš” te paliek Lauku atbalsta dienests. Es domāju, ka nosaukums “Lauku atbalsta dienests” ir sašaurināts, jo, kā jūs redzat pēc funkcijām, šī institūcija veic ne tikai šā atbalsta administrēšanu, kas ir no valsts un starptautiskajiem fondiem, bet arī pārzina visu meliorācijas sistēmu, ekspluatāciju un tā tālāk. Šajā ziņā varbūt var termina “atbalsts” vietā piemeklēt kādu perspektīvāku terminu, jo šīs funkcijas ir vismaz reģionālā līmenī visaptverošas, tā ir ne tikai atbalsta organizēšana un administrēšana. Jo reģionos jau nebūs paralēlu institūciju, kā vien šīs lauksaimniecības pārvaldes. Un attiecībā uz šīm pārvaldēm, man liekas, vecais termins “departaments” bija delikātāks un pieņemamāks nekā “pārvalde”. Tā, kā tas bija zināmā periodā kaut kad agrāk.

Tādi ir mani ierosinājumi likumprojekta autoriem. Varbūt, gatavojot pēdējo lasījumu, var dažas minētās lietas precizēt no perspektīvā viedokļa.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Atis Slakteris.

A.Slakteris. Jā, cienījamie kolēģi, gribu komisijas vārdā atgādināt, ka, nenoliedzami, šis dienests jau valstī darbojas kopš 1.janvāra. Šodienas lēmums būs par to, lai šim dienestam būtu iespējas administrēt Eiropas Savienības naudu, šinī gadījumā SAPARD naudu. Arņa Kalniņa ieteikumi ir noteikti vērā ņemami un diskutējami, bet pašreizējā situācijā, nenoliedzami, jāatbalsta likumprojekts pirmajā lasījumā, lai neaizvērtu sev iespēju nodarboties ar Eiropas Savienības naudu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Lauku atbalsta dienesta likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Slakteris. Komisijas vārdā ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 3.aprīli.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?

A.Slakteris. Izskatīšanas datums - 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis. Iebildumu nav? Paldies.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Spēkā esošais Dzīvojamo māju privatizācijas likums nedod tiesības viendzīvokļa māju īrniekiem paātrinātā kārtā privatizēt dzīvokļus. Šobrīd mūsu valstī ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši šādu viendzīvokļa māju. Diemžēl liela daļa šo māju joprojām netiek nodotas privatizācijai, un tas ir saprotami, jo, lai sagatavotu privatizācijai viendzīvokļa māju, ir nepieciešams gandrīz tikpat daudz naudas un darba, kā daudzdzīvokļu māju sagatavojot privatizēšanai.

Lai viendzīvokļa māju īrniekiem dotu iespēju privatizēt par privatizācijas sertifikātiem viņu īrētās dzīvojamās viendzīvokļa mājas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai grozījumus Dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Viss šis diezgan apjomīgais projekts attiecas tikai uz šo vienu problēmu.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.maiju.

Sēdes vadītājs. 1.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Biju aizrāvies ar citiem likumprojektiem.

Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1775. Tas ir likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, ko komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir par 2.pantu. (Tātad par 1.pantu priekšlikumi nav iesniegti.) Priekšlikums ir par nosaukumu, un to ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 2.panta otrās daļas 1.punktu, un to ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Jāteic, ka atbildīgā komisija - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija - nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Valdība, izskatot pirms otrā lasījuma šo sagatavoto likumprojektu, tomēr lūdza atbalstīt šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, tas ir, 2.priekšlikumu, bet neatbalstīt 3. - deputāta Salkazanova priekšlikumu, jo uzskata, ka tajos gadījumos, kad viens un tas pats uzņēmums ražo gan siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, tas būtu jāregulē vienotajam regulatoram. Jo pretējā gadījumā veidosies situācija, ka uz vienu un to pašu uzņēmumu attieksies divu regulatoru, tas ir, vienotā regulatora un pašvaldības regulatora, izstrādātie tarifi. Tas nebūtu pieņemami, tāpēc ir lūgums atbalstīt 2.priekšlikumu, bet neatbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tā kā 3.priekšlikums ir mans, es katrā ziņā aicinu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Mazliet par argumentāciju. Argumentācija ir ļoti vienkārša. Siltumapgāde ir pašvaldību kompetences jautājums, kā tas ir noteikts likumā “Par pašvaldībām”. Citas lietas, kas saistītas ar elektroenerģiju vai citām enerģētikas jomām, - tie tiešām nav pašvaldību kompetences jautājumi. Šinī gadījumā, saliekot abas šīs kompetences kopā un deleģējot šo kompetenci valstij, veidojas tāda pati situācija kā ar “Windaw”, kad valsts ar savu darbību iejaucās svešā kompetencē. Rezultāts ir acīm redzams.

Šīs kompetences ir nodalītas likumā “Par pašvaldībām” un speciālos likumos, kas reglamentē enerģētikas jomu. Tas apstāklis, ka šie jautājumi tiek salikti kopā un deleģēti valstij, radīs un jau ir radījis problēmas. Katrā ziņā jautājumiem, kas saistīti ar siltumapgādi, ir jābūt tikai un vienīgi pašvaldību kompetences, nevis valsts jautājumiem. Vienalga, kādas ir uzņēmējdarbības formas un kādus pakalpojumus sniedz šīs katlu mājas, vai ražo elektrību vai silto ūdeni, vai kaut kādu cita veida produkciju - sieru, pienu, gaļu. Tādi piemēri arī mums ir. Tad arī šajās nozarēs liksim valsts regulatorus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Godātie kolēģi! Priekšsēdētāja kungs! Patiesībā argumentus, kas bija komisijai, pateica Salkazanova kungs, un man vairs nav ko piebilst. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 6. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Salkazanovs. Viņš papildina 2.panta otro daļu ar attiecīgu tekstu, kurš šobrīd... Man vairs nav izprotams, kā tas ir balsojams, jo mēs esam... Tas vairs nav balsojams acīmredzot.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs pieprasa veikt balsošanu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 19. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Stalidzānes kundze. Ierosina izslēgt 2.panta otro daļu - tas ir, izslēgt telekomunikāciju regulāciju. Komisija nav atbalstījusi. (No zāles deputāte J.Stalidzāne: “Piekrītu!”)

Sēdes vadītājs. Piekrītam komisijas viedoklim.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Par 2.panta otrās daļas 5.punktu iesniedzis priekšlikumu Salkazanova kungs. Viņš prasa izslēgt no regulatoru kompetences pasažieru pārvadājumus.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums attiecas uz pasažieru pārvadājumiem un saskan ar Zalāna kunga priekšlikumu.

Ja ir runa par regulatoriem kopumā, tad jāteic, ka regulatoru jautājums katrā ziņā ir aktuāls un ka mums saistošas ir Eiropas Savienības prasības šāda regulatora ieviešanai Latvijā. Taču attiecībā uz sabiedriskajiem pārvadājumiem situācija ir mazliet savādāka, jo šeit nepastāv monopolsituācija, kura būtu jāregulē ar šāda regulatora starpniecību, sabalansējot iedzīvotāju intereses un pārvadātāju intereses. Pārvadājumu jautājumi šodien tiek risināti, attiecīgi sadalot kompetenci: starprajonu pārvadājumi ir pašvaldību kompetencē, bet starpvalstu pārvadājumi ir valsts kompetencē. To risina Satiksmes ministrija. Katrā ziņā šāds risinājums pārvadātājiem un arī tiem iedzīvotājiem, kas saņem šo pakalpojumu, izmaksā daudz lētāk nekā regulatora mehānismā ieliktās izmaksas, kas ir daudz dārgākas. Pārvadājumu jomā situāciju valsts regulē nevis ar tarifiem, iejaucoties tirgū, bet gan ar dotāciju, ko no valsts ceļu fonda līdzekļiem maksā pārvadātājiem par nerentabliem reisiem. Katrā ziņā pasažieru pārvadājumu regulēšana tādā veidā, ar regulatoru starpniecību gan valsts, gan pašvaldību līmenī, - tā nav pieņemama norma. Es gribu lūgt atbalstīt gan manu, gan Zalāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad jautājums par to, lai vienu vai otru funkciju iekļautu starp regulējamām funkcijām, ir kompleksi saistīts ar atbildi uz vairākiem citiem jautājumiem. Pats principiālākais jautājums, protams, ir par to, kas izveido regulatoru. Tātad par to, cik liela ir šā regulatora neatkarība.

Otrs ir jautājums par to, kādas būs regulatora funkcijas regulējamās nozarēs, jo dažādu valstu praksē sastopam dažādu pieeju. Regulators var daudz ko regulēt tajās nozarēs, bet var arī maz ko regulēt.

Un trešais jautājums ir likumā iestrādātā finansiālā un arī citāda neatkarība. Patiesībā ir jābūt tā: jo regulators ir neatkarīgāks, jo mazāk funkciju tam jādod. Un otrādi. Šī izvēle tātad ir saistīta ar ļoti pragmatisku jautājumu - kādā veidā un ko regulēs? Ja mēs runājam par pasažieru pārvadājumiem, tad jāteic, ka parādās divas tādas pragmatiskas regulatoru funkcijas.

Pirmais ir jautājums par tarifiem. Attiecībā uz tarifiem, kā jau minēts, principā šeit tieša regulēšana būtu izslēdzama. Taču pagaidām zināmā mērā tā pastāv. Ar tarifiem ir saistīts jautājums par dotācijām. Parasti nevienā valstī dotāciju politiku jeb valsts atbalsta politiku nedeleģē regulatoram.

Un beidzot - jautājums par licencēm. Par to īpaši tika runāts arī Ministru kabineta diskusijā par šo jautājumu. Būtībā tās būtu iedalāmas divās galvenajās grupās. Viena veida licences dod zināmas tiesības nodarboties ar noteikta veida uzņēmējdarbību. Tātad tam, kas izsniedz licences, nav nekādā gadījumā tiesību atteikt licenci, ja attiecīgais uzņēmējs atbilst visiem parametriem. Un otrādi. Ir licences, kuras regulē tirgu. Tātad tur, kur ir ierobežoti resursi un kur zināmā mērā šīs licences izsniegšana ir saistīta ar valsts politiku, ar izvēli, ar gadījumu, kad pieprasa vairāki, kad ir jārīko konkursi un kad dabū šo licenci vai tiesības viens, divi vai daži... Visā visumā atbilde uz šo jautājumu diskusijā bija tāda, ka regulatoram varētu nodot šīs tehniskās lietas, proti, pieeju uzņēmējdarbībai, bet ka diez vai valstij vai pašvaldībām, vai tam, kas ir kompetents šajā attiecīgajā nozarē, vajadzētu atteikties no politiska rakstura lēmumiem un no atbildības pret vēlētājiem jautājumā par to, ka piešķir ierobežotus valsts resursus vai veic darbību ar kaut kādiem ierobežotiem resursiem.

Attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem pašlaik eksistē dažāda rakstura licencēšana. Pirmā attiecas uz pieeju tirgum: attiecīgais uzņēmums saņem licenci, ka tas var nodarboties ar autopārvadājumiem. No vienas puses, tā ir visai tehniska lieta, ar ko ļoti labi var nodarboties arī ministrija, bet, no otras puses, tie ir pilnīgi nododami regulatoram tādēļ, ka šajā ziņā nav politisku lēmumu un šis jautājums tiešām ir vispārīgs. Visiem ir piešķirams...

Ja mēs runājam par maršruta licencēm, tad jāteic, ka maršruta licences dod ekskluzīvas tiesības braukt vienā vai otrā maršrutā un noteiktā laikā. Attiecībā uz šīm otrā veida licencēm patiesībā ir zināma veida politiska izšķiršanās.

Kopumā, kamēr vairāki citi jautājumi līdz galam nav atrisināti, es aicinu noraidīt šo Salkazanova un Zalāna priekšlikumu, taču iespējams, ka trešajā lasījumā vajadzētu pārskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Tā kā pasažieru pārvadājumu nozare ir viena no regulējamām nozarēm, valdības viedoklis, veidojot šo koncepciju un likumprojektu par vienoto regulatoru, bija un ir, ka šai nozarei ir jābūt ietvertai arī šajā likumā. Nav nekādas loģikas apstāklī, ka mēs pēkšņi vienu nozari šeit gribam izņemt ārā. Ja šī nozare netiktu regulēta vispār, tas ir, netiktu noteikti nekādi tarifi, netiktu izsniegtas licences, tad varētu piekrist, ka šis punkts šeit neparādās. Taču tā tas nav, jo šobrīd spēkā esošais Autopārvadājumu likums pēc būtības paredz pasažieru pārvadājumu regulēšanu, tas ir, 30.pants nosaka speciālas atļaujas - licences - nepieciešamību, lai veiktu pasažieru pārvadājumus. Savukārt braukšanas maksu tarifu noteikšanas kārtību reglamentē Autopārvadājumu likuma 39.pants. Un, ja mēs citas regulējamās nozares nododam regulatoram, tad nav saprotams, kādēļ viena no šīm nozarēm pēkšņi būtu jāatstāj Satiksmes ministrijas kompetencē. Tāpēc lūdzu neatbalstīt deputāta Salkazanova un deputāta Zalāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šobrīd ir tā retā izdevība pārliecināties “pa tiešo”, ka šai valdībai nav sava viedokļa. Divi valdības pārstāvji šeit uzstājās katrs ar savu viedokli, kuri abi ir valdības viedokļi. Mēs jau esam pieraduši, ka šai valdībai ir dažādi viedokļi. Principā būtu jāatliek šā likumprojekta izskatīšana, lai komisija par jaunu pārbauda šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man mazliet radīja izbrīnu tas, ka tika pieminēts jautājums par pakalpojumiem. Pakalpojumu veidu ir ļoti daudz. Taču ir jautājums - vai šie pakalpojumi ir monopolpakalpojumi? Šinī gadījumā pārvadājumi nav monopolpakalpojumi.

Otrs jautājums - vai visi pakalpojumu veidi ir jāregulē? Ja visi pakalpojumu veidi ir jāregulē, tad regulēsim arī ātrās palīdzības pakalpojumus, regulēsim medicīnas pakalpojumus, regulēsim kapu pakalpojumus! Nevar būt tāda pieeja, ka visi pakalpojumi ir jāregulē. Turklāt tādi pakalpojumi kā autopārvadājumi tiek dotēti, un bez dotācijas tos tagad nespētu veikt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Mēs šobrīd varam runāt un balsot par diviem identiskiem priekšlikumiem - 5. un 6. Ir ierosināts izslēgt 2.panta otrās daļas 5.punktu, bet komisija nav atbalstījusi šo viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 27, atturas - 45. Nav pieņemts.

Tālāk septītais.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Lujāns. Komisija deputāta Lujāna priekšlikumu ir atbalstījusi daļēji.

Taču arī 8.priekšlikums ir par 2.panta otro daļu, un šo priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija. Jāteic, ka atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Lujāna kunga priekšlikumu, ietverot to savējā, un pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi. Jautājums šoreiz ir par valdību, kā es saprotu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Ir acīmredzot jāņem vērā iepriekšējie balsojumi. Tā kā ir atbalstīts 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, tad nebūtu atbalstāms ne 7., ne 8., vismaz ne visā pilnībā. Jo attiecībā uz 1.punktu Saeima jau ir nobalsojusi par konkrētu redakciju. Tātad, ja grib kaut ko atbalstīt šajos priekšlikumos, tad acīmredzot būtu par tiem jābalso pa daļām.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Atbildīgās komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā deputāts Leiškalns var tikai piebilst, ka acīmredzot valdībai likumdošanā jāstrādā nevis ar krāsainiem zīmuļiem, bet ar konkrētiem priekšlikumiem. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka deputāta Lujāna kunga priekšlikums ir ņemts vērā, iestrādāts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā - un ka atbildīgā komisija uzskata abus priekšlikumus par pieņemamiem.

Jirgena kungs pareizi teica, ka, ņemot vērā iepriekšējos mūsu balsojumus, šis priekšlikums vairs nebūtu nobalsojams. Taču man nav tiesību komisijas vārdā šos priekšlikumus - ne Lujāna kunga, ne komisijas - atcelt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai Lujāna kungs uztur spēkā savu priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Tādā gadījumā balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 41, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir identisks ar 10.priekšlikumu. Iesniedzēji ir deputāts Salkazanovs un Zalāna kungs, kas toreiz vēl bija deputāts, bet tagad ir biroja vadītājs. Viņš ierosina izslēgt 2.panta trešās daļas 3.punktu, kurā ir runa par pasažieru pārvadājumu regulēšanu. Komisija šos priekšlikumus nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates par 9. un 10.priekšlikumu!

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrā ziņā, ja deputātiem un ministrijām varbūt arī bija domstarpības jautājumā par valsts regulatoru, tad attiecībā uz pašvaldību regulatoru es mēģināšu izkliedēt šīs domstarpības jautājumā par pasažieru pārvadājumiem.

Tā kā vairākus gadus, strādājot rajona padomē, nācās nodarboties ar šiem jautājumiem, varu teikt, ka šos jautājumus reglamentē likums “Par valsts autoceļu fondu” un pakārtotie Ministru kabineta noteikumi. Pamatojoties uz šo likumu, ceļu fonda nerentablo reisu dotācijas nauda ienāca rajona padomē un šo procesu attiecīgi administrēja viens ierēdnis, dabīgi, ar lēmējinstitūcijas - ar rajona padomes starpniecību. Viņš administrēja procesu attiecībā uz nerentablo reisu naudas dotācijas sadali.

Jautājumā par licencēšanu un jautājumā par tarifu noteikšanu ir vēl interesantāk, it sevišķi runājot par tarifu noteikšanu. Jelgavas rajona padome likumā noteikto kompetenci pēdējo reizi realizēja 1994.gadā, nosakot tarifu sabiedriskajiem pārvadājumiem Jelgavas rajonā. Šis tarifs nav mainījies sešus gadus. Taču likumdevējs šodien paredz, ka ir jāveido komisija, kas strādās ik dienas, ka ir jābūt padomei, kas sastāv no pieciem cilvēkiem, ka ir jābūt izpildinstitūcijai, kas administrē šo procesu. Ko tad viņi darīs sešus gadus? Saņems algu un dzīvos uz pārvadātāju rēķina? Vai tam ir vajadzīga šāda veida komisija? Es domāju, ir ļoti patīkami, ka no Tautas partijas Zalāna kungs, kas arī ir strādājis pašvaldībās un pārzina šo procesu, ir ierosinājis līdzīgu priekšlikumu. Kam ir vajadzīga šāda institūcija, ja tarifs tiek apstiprināts reizi sešos gados un ja tas turpina darboties līdz šodienai? Turklāt nerentablo reisu naudas administrēšana nav šīs komisijas kompetences jautājums, kas būtu tās ikdienas darbs.

Attiecībā uz licencēšanu. Licencēšana tiešām ir mazliet biežāk darbināms process, bet, runājot par autopārvadājumu kompānijām un to saņemamajām licencēm, ir jānorāda, ka šo licenci vispirms izsniedz ministrija. Licence parasti ir uz pieciem gadiem. Pēc tam attiecīga licence tiek izsniegta konkrētajam maršrutam uz vietas, bet tas ir formālas dabas jautājums, kas jāatrisina, vienkārši parakstot dokumentu. Es to esmu parakstījis simtiem reižu. Tātad tas ir formāls akts, kas neregulē procesu, bet gan izdod licenci pārvadātājam, lai viņš pa noteiktu maršrutu var pārvadāt iedzīvotājus. Vai būtu vērts šā formālā akta dēļ izveidot institūciju, kura savu finansējumu nodrošina tikai no pārvadātājiem? Turklāt šajā institūcijā radikāli pieaug darbinieku skaits, salīdzinot ar vienu cilvēku, kā jau es teicu, kas šodien strādā rajonu padomēs un republikas pilsētu domēs. Izņēmums, protams, ir lielākās padomes un domes. Kam tas viss ir vajadzīgs?

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es patiešām saprotu, ka daļai sociāldemokrātu sen ir laiks pastrādāt Rīgas Domē, tad viņi sparīgi beidzot savestu tur visu kārtībā un viss būtu ļoti jauki. Cienījamais Salkazanova kungs vienīgi ir aizmirsis nelielos taksistu karus, kurus nemākulīgi vai mākulīgi ir radījusi Rīgas Dome. Bez tam šajā punktā mēs runājam par nedaudz citām niansēm - par šiem papildu ieņēmumiem, ko šīs firmas saņem par pašvaldību pakalpojumu veikšanu. Viss šis licencēšanas princips, par ko te Salkazanova kungs jau runāja, jā, tas patiešām darbojas, ja es esmu brīvais uzņēmējs un ja es nolemju veikt šādu uzņēmējdarbību, bet neprasu no valsts vai no pašvaldības nekādu dotāciju vai to tiešo naudu, ko var saņemt par pakalpojumu sniegšanu.

Un tāpēc es aicinu vismaz uz otro lasījumu atbalstīt manu priekšlikumu, bet diemžēl neatbalstīt Salkazanova kunga un Zalāna kunga priekšlikumu, jo tas ir nopietns jautājums. Protams, to visu var izņemt laukā, bet kas tālāk notiks? Vai Salkazanova kungs izliks tos, piedodiet, sociāldemokrātu karodziņus vai portretus Rīgas taksīšos un taksobusos? Un kāds būs rezultāts? Tāpēc es šajā gadījumā aicinu tomēr neatbalstīt šos divus kungus.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Lujāna kungs! Cienījamie deputāti! Mums tā ir ļoti bieža parādība Saeimā, ka mēs Rīgai piemērojamos likumus gribam rakstīt priekš visas valsts, un tas ir laikam tāpēc, ka mēs, lielākā daļa, pārceļamies dzīvot uz Rīgu. Es vēlreiz atkārtoju, ka Jelgavas rajona padomē un 26 rajonu padomēs šo darbu veic viens cilvēks, kas strādā uz pusslodzi, vai divi cilvēki. Ja mēs gribam piemērot Rīgas situāciju visai Latvijai, tad tas vienkārši nav pieņemami. Es saprotu, ka Rīgā situācija tiešām ir sarežģītāka, bet nevar Rīgai piemērotus likumus rakstīt visai Latvijai.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Godājamais Salkazanova kungs! Nevajadzētu tomēr jaukt divas dažādas lietas. Jūs pēc būtības šobrīd runājāt par 8.pantu, kur tiek reglamentēta pašvaldības regulatoru izveidošanas kārtība un padomes sastāvs, tas, vai tur būs viens vai pieci cilvēki. Tas tiešām ir atbalstīts priekšlikums, kuru bija iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tātad vajadzētu diskutēt tieši par šo priekšlikumu. Varbūt uz trešo lasījumu varētu kaut ko mainīt un atstāt “brīvākas rokas” pašvaldībām, lai tās var noteikt, cik cilvēku tām vajag šajā padomē un kādas algas viņiem vajadzētu maksāt, bet nevajag runāt par to, ka nepieciešams izņemt šeit ārā vienu nozari. Tas tomēr ir pašvaldību kompetences jautājums tajos gadījumos, kad ir runa par vietējiem pasažieru pārvadājumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā man īpaši nav ko piebilst. Es varētu vienīgi aicināt varbūt pieiet nedaudz mehāniski šobrīd šim likumprojektam un atlikt daļu konceptuālo priekšlikumu un balsojumu, jo es ceru, ka arī valdība iesaistīsies mūsu darbā ar konkrētiem priekšlikumiem uz trešo lasījumu. Šobrīd es, manuprāt, nevaru šeit izteikt komisijas viedokli, jo mēs vairs nevaram likumprojektu diskutēt pēc būtības, bet tikai mehāniski daudzviet nobalsot pret komisijas atbalstītajām redakcijām. Mēs vairs nevaram diskutēt par šo tēmu, jo likums šobrīd vairs nav pārskatāms kā vienots kopums.

Likums šobrīd ir diezgan saraustīts, bet komisija nav atbalstījusi ne deputāta Salkazanova, ne Zalāna priekšlikumu. Tā 11.priekšlikumā ir vienojusies par kompromisu, ko piedāvā deputāts Lujāns.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 20, atturas - 48. Nav pieņemts.

Vai pret 11. ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Tātad 11. - Lujāna kunga priekšlikums - ir atbalstīts. 12. - arī Lujāna kunga priekšlikums - ir jāskatās kontekstā ar deputāta Salkazanova priekšlikumu par 2.panta trešās daļas 4.punktu, kas ir priekšlikums nr.13, un ar 14.priekšlikumu, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. 14.priekšlikums atbalstu ir guvis daļēji, tātad līdz šim ir daļēji atbalstīts, bet 15.priekšlikumā, ņemot vērā deputātu ierosinājumus, atbildīgā komisija ir izstrādājusi savu redakciju, kuru pati arī atbalsta, bet valdība, kā es saprotu, iebilst pret to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Arī šī redakcija ir saistīta ar iepriekš nobalsotajiem jautājumiem 2.pantā. Tātad, atbalstot Saeimā iepriekš minēto 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu -, pēc būtības šobrīd būtu atbalstāms 14., jo tad skaidri tiek pateikts, kuros gadījumos šo siltuma apgādi regulē vienotais valsts regulators un kuros gadījumos - pašvaldības regulators. Līdz ar to šobrīd vairs nebūtu atbalstāms ne 12., ne arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Komisijas vārdā, augsti godātais priekšsēdētāj, man nav ko piebilst, jebšu sākotnējais valdības neatbalsts dažiem priekšlikumiem ir izjaucis to likuma uzbūves koncepciju, kuru ir radījusi atbildīgā komisija, atbalstot vai daļēji atbalstot dažu deputātu priekšlikumus un izstrādājot savas redakcijas. Tā ka es šajā gadījumā aicinu balsot mehāniski par 12., 13., 14. un 15.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lujāns uzstāj par balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 16. Nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 13. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 19. Nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums pieņemts.

Vai ir nepieciešams balsot par 15.? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 40, atturas - 16. Nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! 15.priekšlikums bija par 2.pantu. Mēs esam beiguši debates un izskatījuši visus priekšlikumus par to.

Pārejam pie 3.panta. 16.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas pēc būtības ir redakcionāls priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 17. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 3.pantu attiecīgajā redakcijā. Tas saskaņots ar atbildīgās komisijas priekšlikumu. Deputātu Leiškalnu atbildīgā komisija ir atbalstījusi daļēji un ir izstrādājusi savu redakciju šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 19.priekšlikums ir jau par 4.pantu. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums... Es saprotu, ka Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs to atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 21.priekšlikums. Mēs šobrīd skatām jau 6.pantu. Juridiskais birojs nav guvis atbalstu savam priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Par 6.panta pirmo daļu ir 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Un 24.priekšlikumā atbildīgā komisija ir apkopojusi šos priekšlikumus, izstrādājusi savu redakciju, kuru, neapšaubāmi, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Pārejam pie 25.priekšlikuma par šā paša 6.panta otro daļu. Iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Turpretī atbildīgā komisija otrajai daļai ir izstrādājusi savu redakciju...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. …neatbalstot deputāta Leiškalna iesniegto 27.priekšlikumu, kas ir par 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

K.Leiškalns. 28. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kuru viņš ir atsaucis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. Nu mēs pārejam pie 29.priekšlikuma. Tā ir atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija, un tajā ir runa par regulatora izveidošanu. Atbildīgā komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, balstījās uz šā paša likuma 11.pantu, kas nosaka, ka regulators ir neatkarīga institūcija. Atbildīgā komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, turklāt ņēma vērā parlamentā paralēli skatāmo likumprojektu par finansu institūciju… šādu uzraudzības institūciju. Ņēma vērā arī juridiskā korifeja - deputāta Muciņa - skaidrojumu par tā sauktajām autonomajām valsts iestādēm, kuru veidošana ir uzticama tieši parlamentam. Taču, cik es saprotu, valdība iebilst pret atbildīgās komisijas ierosināto 7.panta otrās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godājamie deputāti! Valdībā tiešām bija diskusija par šiem jautājumiem un par šiem priekšlikumiem. Jo 29.priekšlikums ir konceptuāls priekšlikums, kas saistās ar veselu virkni priekšlikumu, kurus atbildīgā komisija ir atbalstījusi. Jautājums - kas izveido šo regulatoru? Valdība šobrīd lūdz atstāt tomēr pirmajā lasījumā piedāvāto redakciju, ka regulatoru izveido Ministru kabinets. Argumentācija ir tā, ka, ņemot vērā visus šos ar regulatora neatkarību saistītos aspektus - ka regulatoram ir jābūt pēc iespējas neatkarīgam -, tomēr pastāv arī zināma saikne starp regulatoru un attiecīgajām nozarēm. Nozares politiku veido nozaru ministrijas, un tieši nozaru ministrijas ir tās, kas iebilst pret to, ka regulators būtu pilnīgi ārpus Ministru kabineta kompetences. Ja regulators paliek kā Ministru kabineta izveidota iestāde, tad tomēr zināma saikne saglabājas starp regulēšanu un nozares politiku.

Tāpēc lūgums būtu neatbalstīt 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam saglabāt to priekšlikumu, ko ir devis Ministru kabinets, un es pilnīgi labi saprotu, ka valdošajam vairākumam parādīs frakciju priekšsēdētāji vajadzīgajā virzienā pirkstus. Taču ir cita lieta. Mums jāpadomā par sabiedrības interesēm. Un, ja mēs veidojam šādu superregulatoru, tad tā nevar būt vienas ministrijas kompetences iestāde. Protams, tas ir sava veida risks, ka nu mums būs jāvēl… Var teikt, ka šis superregulators var pārvērsties politiskā orgānā. Taču reālajā praksē, par laimi, ir pietiekami daudz veiksmīgu gadījumu. Kaut vai tā pati Satversmes tiesa, kas tiek vēlēta Latvijas Republikas Saeimā. Tas ir tas pats. Nacionālā Radio un televīzijas padome, kura pārstāv sabiedrības intereses. Un šim superregulatoram pēc būtības ir jāpārstāv sabiedrības intereses. Tas nenozīmē, ka nozaru ministrijām nebūs ietekmes uz šā regulatora lēmumiem. Būs. Teiksim, katras nozares ministrija deleģēs gan informāciju, gan arī pārstāvjus, gan arī varēs pietiekami daudz ietekmēt šo superregulatoru. Šis mehānisms būtu jāizstrādā, gatavojot trešo lasījumu.

Cienījamie kolēģi! Jūs iedomājaties, ka superregulators, kas noteiks gāzes, transporta un visu pakalpojumu izcenojumus Latvijā, būs vienas ministrijas pārraudzības iestāde. Taču es vēlreiz atkārtoju: tas ir nonsenss! Un tad trešajā lasījumā mēs neizlabosim tādu konceptuālu jautājumu.

Līdz ar to var uzskatīt - ja būs šāds balsojums, kādu uzspiež Ministru kabinets, tad jāšaubās, vai šis likums izies cauri parlamentam un vai pēc tam būs tas vēlamais rezultāts, ko grib panākt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir jāatbalsta komisijas priekšlikums. Jā, Ministru kabinets, protams, grib atstāt, tā teikt, visus slēdžus savās rokās. Tādēļ, lai varētu komandēt. Diemžēl uz Latvijas Republikas iedzīvotāju un uzņēmumu kakla jau sēž pārāk daudz visdažādāko aģentūru un visdažādāko fondu. Kādu tikai iestāžu nav! Visos jautājumos, kas saistīti ar papildu ieņēmumiem no iedzīvotājiem… Tas jau vairs nav kāds maksas pakalpojums, tie jau ir nodokļi - speciālie... Ir apkrauti tā, ka no nopelnītajiem simts latiem nu vismaz 95 ir jāatdod, ja ne visi 102... Tas ir viens jautājums.

Otrs. Es jums pateikšu vienu piemēru. Abonentmaksa par gāzi. Vai var man kāds paskaidrot, kāpēc tie, kam ir gāzes plīts, maksā katru mēnesi latu - abonentmaksu? Par ko? Un tie, kam ir apsildes iekārta vai vēl kāda papildu ierīce, maksā 3 latus. Vai tad gāzes uzņēmums - “Latvijas gāze” - ir ielicis kādu jaunu vadu? Visi bija uzbūvēti par tautas līdzekļiem! Diemžēl tagad atņem ļoti lielas naudas summas.

Tāpēc ir jāatbalsta komisijas priekšlikums, bet nevajag atbalstīt Ministru kabineta.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ja konceptuālas lietas ir jāizšķir otrajā lasījumā, tad katrā ziņā šī ir konceptuāla lieta, tāpat kā daudzas iepriekšējās. Konceptuāla lieta ir jautājums par to, ko Eiropas Savienība prasa no šī regulatora. Regulatora neatkarību. Un pilnīgi skaidrs, ka Ministru kabinets nevar izšķirties par šīs neatkarības pakāpi - vai palaist to “ķēdīti” pavisam vaļā vai tomēr turēt, cik iespējams, tuvāk sev un mēģināt iespaidot tos procesus. Tā bieži vien jau ir gadījies, ka dažādas enerģētikas nozares tiek iespaidotas no valdošajām koalīcijām, kas ir Ministru kabinetu veidojošas. Vai tas ir “Latvenergo” vai “Windaus”, vai “Latvijas gāze”, vai kāds cits uzņēmums, kas pagaidām... uzņēmumā “Latvijas gāze” gan vairs nav valsts kapitāla daļas... Taču šī iespaidošanas procedūra katrā ziņā interesē Ministru kabinetu, un tāpēc arī šodien ir tā, ka likums ir nonācis līdz otrajam lasījumam. Konceptuālie jautājumi nav skaidri pašā Ministru kabinetā, un diez vai tie būs skaidri. Jo intereses ir ļoti dažādas.

Par to, kā izveidot neatkarīgu institūciju. Dabīgi, ka neatkarīgu institūciju var izveidot tādā gadījumā, ja tā ir neatkarīga no izpildvaras, no Ministru kabineta, to izveido Saeima, un šādas institūcijas Latvijā ir. Mūsu apakškomisijā, runājot par valsts pārvaldes reformu, šīs institūcijas ir atradušas savu vietu pārvaldes reformas modelī. (Es ceru, ka taps likums par publisko pārvaldi.) Radīsies arī šādām neatkarīgām institūcijām sava vieta valsts pārvaldes sistēmā. Taču iedzīvotājiem ir no mums vajadzīgs tikai viens neatkarīgs institūts, kas regulē šīs ļoti svarīgās nozares - enerģētiku un pārējās, kuras iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus un kuras bieži vien Latvijā (ļoti bieži) ir monopolstāvoklī.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jautājums, protams, ir svarīgs un konceptuāls. Protams, ņemot vērā to, kā valdība pieiet šim jautājumam, un to, kā Saeimas atbildīgā komisija ir piegājusi šim jautājumam, var būt divas dažādas pieejas. Taču, es domāju, mums jātiek pašiem skaidrībā par to, kādā veidā būvējamas vienas vai otras institūcijas šajā valstī, un, ja tās ir attiecīgi būvējamas, tad izvēlamies vienu vai otru metodi, nevis metodes sakrustojam šķērsām, teiksim, vienā institūcijā ievietojam otras institūcijas metodes - un pretēji.

Ja reiz mēs varam piekrist valdībai un Jirgena kungam, kurš teica, ka valdībai jārealizē ar savu ministriju starpniecību valsts politika šajos regulatoros, tad ir skaidrs, ka tās ir valsts pārvaldes iestādes, ka tās darbojas, kā šinī gadījumā, balstoties uz likumu. Un neatkarīgi no tā, vai mēs šeit rakstām iekšā vai nerakstām iekšā vārdu “neatkarība”, šis pants neizslēdz vai pat prasa, lai šī institūcija rīkotos saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem. Tātad tai jāievēro valsts un patērētāju intereses, jāievēro ražotāju intereses, jāņem vērā monopolsituācija un tā jāsamēro ar reālo maksātspēju. Tāpēc, no tā viedokļa, man personīgi nerada šaubas tas, ka pēc būtības, ievērojot likumu, šī institūcija ir un būs neatkarīga. Bet ko tas nozīmē - neatkarīga? Ne jau absolūta neatkarība, bet neatkarība likuma robežās un balstoties uz likumu. Tajā pašā laikā, protams, jāņem vērā valsts politika. Šeit arī Jirgena kungs pieminēja, ka ministrijas realizē savu ietekmi.

Taču, no otras puses, protams, ir jautājums: ko nozīmē tas piedāvājums, ka Saeima ieceļ? Arī likumā “Par fizisko personu datu aizsardzību”, ko mēs pieņēmām pirms kāda laiciņa un kas ir tik svarīgs mūsu virzībā uz Eiropu... Es piedalījos vairākās ārvalstu speciālistu rīkotās konferencēs, un arī tur tika norādīts, ka datu valsts inspekcija ir jāizveido, savādāk mēs nevaram iestāties Eiropas Savienībā un nevaram pievienoties attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem. Bija diskusija, kas būs šī datu valsts inspekcija. Ārzemju konsultanti saka, ka šis galvenais datu inspektors jāieceļ Saeimai. Taču, kad uzdeva jautājumu, vai tā būs valsts pārvaldes iestāde un atradīsies ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā, atbilde bija: “Jā!” Tātad Saeimas lēmums, ieceļot vienu vai otru amatpersonu, nenozīmē, ka šī institūcija pēkšņi iziet no Ministru kabineta vai attiecīgās ministrijas pārraudzības, politiskās un juridiskās atbildības zonas. Tādēļ, kompleksi skatot šo likumu, es domāju, mums pirms trešā lasījuma šī problēma ir vēlreiz jāpārdomā. Ja mēs atbalstām to ceļu, ko mums pirmajā lasījumā ir piedāvājis Ministru kabinets un ko līdz ar otrā lasījuma priekšlikumiem mums uztur spēkā Ministru kabinets, tad, es domāju, pirms trešā lasījuma mums ir jādomā, kā šīs problēmas sakārtot. No vienas puses jācenšas, lai būtu līdzsvarots un pamatots likums, bet tajā pašā laikā attiecīgi jādiskutē par vienu vai otru momentu, it sevišķi par to, kas ieceļ šīs komisijas locekļus un kādā veidā tas tiek darīts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, mums ir jāizlemj par pārtraukumu. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus priekšlikumus - sākt pārtraukumu pulksten 12.30 un pulksten 13.00. Pulksten 12.30? Tādā gadījumā, lūdzu, nobalsosim!

Vispirms sāksim ar tālāko priekšlikumu - pārtraukumu sākt pulksten 13.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 13.00. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 44, atturas - 21. Pārtraukums acīmredzot tūlīt. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Stundu.

Saeimas sekretāru lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Egils Baldzēns, Gundars Bojārs, Ivars Godmanis, Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es atnācu šurp, lai aicinātu jūs balsot par atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu, jo atbildīgajā komisijā, es uzskatu, ir notikusi profesionāla saruna un pietiekami lielā vienprātībā gan opozīcijas, gan pozīcijas partijas pieņēma lēmumu, ka Saeima apstiprina attiecīgo komisiju, kas nodarbojas ar regulatora funkcijām.

Kāpēc es gribu jūs aicināt balsot par šo atbildīgās komisijas lēmumu? Mūsuprāt, tādējādi tiktu ievērota konsekvence. Un kā šī konsekvence izpaudīsies? Paskatieties, lūdzu, kas nosaka regulatoru sastāvu pašvaldībās. To nosaka pašvaldība - vēlēta institūcija. Un, ja mēs runājam par valsts līmeni, tad jāteic, ka ļoti normāli būtu, ja šo komisiju, kas nodarbojas ar regulēšanas funkcijām valsts līmenī, arī noteiktu vēlēta institūcija, un tā ir valstī Saeima.

Ja mēs šodien pieņemam Ministru kabineta izstrādāto variantu, ka pašvaldību līmenī jānosaka šīs funkcijas, tad, atbilstoši analoģijai, ar attiecīgo funkciju noteikšanu pašvaldībās ir jānodarbojas komunālajam dienestam un komunālā dienesta ierēdņi tad veidos attiecīgās institūcijas.

Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietns arguments, lai ievērotu konsekvenci.

Runājot par demokrātiskiem procesiem, jāteic, ka iepriekšējā nedēļā Tautsaimniecības komisija pieredzes apgūšanas nolūkā bija uzlūgta uz Helsinkiem, kur iepazinās ar Somijas pieredzi, ar Somijas regulatoriem. Mums pēc šā brauciena neradās viedoklis, ka būtu nepareizs mūsu iepriekš pieņemtais... Jautājums ir par to, kādā veidā tika sagatavots otrais lasījums... Somijā regulatori ir katrai ministrijai atsevišķi, atšķirībā no mums. Taču viņiem pat ir tā, ka katra ministrija deleģē noteiktas amatpersonas uz regulatoriem, piesaista maksimāli daudz sabiedrības pārstāvju, uz kuriem attiecas šo jautājumu un likumu pieņemšana, un tādā veidā mēģina nodrošināt demokrātiskus procesus.

Un vēl. Manā uztverē, būtu daudz labāk un pareizāk, ja šodien mēs pieņemtu atbildīgās komisijas izstrādāto viedokli, ņemot to par pamatu. (Tagad ir otrais lasījums.) Pēc šā viedokļa pieņemšanas Ministru kabinets būtu tiesīgs ierasties attiecīgajā komisijā, ienākt ar noteiktu argumentāciju un mēģināt pārliecināt komisijas locekļus, ka iepriekš pieņemtais lēmums ir nepareizs. Katram cilvēkam ir tiesības mainīt viedokli. Noteiktas argumentācijas rezultāts, es domāju, būtu tas, ka arī atsevišķi pozīcijas deputāti varētu piekrist Ministru kabineta lēmumam. Taču šodien šie deputāti varbūt ir nolikti ļoti delikātā situācijā, kad bez sarunas ar viņiem... viņiem vienkārši ir direktīvas veidā piedāvāts mainīt viedokli. Lai cilvēkiem dotu iespēju dzīvot saskaņā ar savu pārliecību, es domāju, tādi varianti darbā ir jāatmet. Ir visas iespējas strādāt saskaņā ar sabiedrībā izstrādātām normām.

Tā ka es aicinu šodien pieņemt atbildīgās komisijas lēmumu un dot iespēju attiecīgos jautājumus izlemt parlamentam.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt pašu lietas būtību. Jautājums jeb strīds ir par to, kas iecels Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju - Saeima vai Ministru kabinets. Mūsu viedoklis atbilst atbildīgās komisijas viedoklim, ka tai ir jābūt Saeimai. Ja mēs no vairāk vai mazāk principiālām pozīcijām skatāmies uz šo jautājumu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Saeimai ir visas morālās un juridiskās tiesības to darīt. Atbildīgās komisijas sastāvā šo jautājumu atbalstīja arī vairāki valdības puses deputāti. Es domāju, ka mēs nepakļausimies Ministru kabineta diktātam Saeimai, kas nevēlas pašreiz šo jautājumu risināt savādāk. Rezultāts būs tas, ka mēs turēsimies pie tiem principiem, pēc kuriem vadījāmies un arī turpinām vadīties tādu padomju un institūciju izveidošanā kā Nacionālā radio un televīzijas padome, Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Visi šie jautājumi ir, neapšaubāmi, Saeimas kompetencē. Saeima ir plašāka, demokrātiskāka nekā Ministru kabinets. Tajā ir pārstāvēta gan opozīcija, gan pozīcija. Ja mēs tiecamies pēc šiem Eiropas Savienības kritērijiem, tad nebūtu pareizi, ka to darītu šaurā lokā tikai Ministru kabinets.

Es gribētu uzsvērt arī to: ja balsojums būs citādāks, tad šeit būs arī interese par tīri praktiskām lietām, par licenču lietām un licenču tiesībām. Es nedomāju, ka šie motīvi varētu vadīt Saeimas deputātu balsojumu. Es esmu pārliecināts, ka tas būs citādāk un ka Saeima tomēr apliecinās savu rīcības spēju un neatteiksies no savām pilnvarām.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Kārlis Leiškalns - komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Paldies juridiskās domas gigantiem, tādiem kā Linards Muciņš, Vineta Muižniece un arī pazīstamais juridiskās domas korifejs Jānis Lagzdiņš. Paldies jums! Vadoties tieši no jūsu interpretācijām, komisija pieņēmusi attiecīgu komisijas izstrādātu 29.panta redakciju. Paldies Lauska kungam un Baldzēna kungam, kuri šeit atspoguļoja komisijas viedokli. Man atliek tikai, balstoties uz regulatoru neatkarības principiem un uz to, kas ir pirmajā lasījumā ierakstīts un nav mainīts šā likuma 11.pantā, komisijas vārdā (es uzsveru - komisijas vārdā!) aicināt jūs balsot par atbildīgās komisijas pieņemto redakciju, kāda ir 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 15. Nav pieņemts.

K.Leikalns. Paldies.

30.priekšlikums, kuru iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs, ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies, tālāk!

K.Leiškalns. 31.priekšlikumu, kurš ir par 7.panta trešo daļu un kuru iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbalsta mūsu komisija, kura ir atbildīgā. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 32. - deputāta Leiškalna priekšlikums par 7.pantu. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 33. - deputāta Leiškalna priekšlikumu par 7.panta ceturto daļu, par padomes priekšsēdētāju un tās locekļiem... Es nezinu, vai mēs varam to atbalstīt pēc būtības, jo mēs neesam atbalstījuši 29.priekšlikumu. Taču man nav tiesību atsaukt savu prieklikumu, jo komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns neizmanto tiesības atsaukt savu priekšlikumu.

K.Leiškalns. Es labprāt atsauktu savu priekšlikumu, ja... (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 15. Nav pieņemts.

K.Leiškalns. 34., 35.priekšlikums attiecīgi ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leikalns. 36. - prieklikums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns. Ja Kārtības rullis ļautu atsaukt komisijas atbalstītu priekšlikumu... Man nekas cits neatliek... Bet, manuprāt, neļauj. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies, Juri, bet nežēlo, ieturi valdības viedokli!

37.priekšlikums, kas ir par 7.panta septīto daļu, ir no finansu ministra. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates... Runāt vēlējās Linards Muciņš, taču šobrīd viņa nav zālē. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums ir par 7.panta astoto daļu. To ir iesniedzis finansu ministrs, un komisija to ir atbalstījusi, izsakot kā šā paša panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. Par 7.pantu vairs prieklikumu nav.

39. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir jau par 8.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi vēl vienu priekšlikumu par 8.panta pirmo daļu. Tas ir priekšlikums nr.40. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leikalns. Ir priekšlikums papildināt 8.pantu ar jaunām daļām - otro, trešo un ceturto... Arī to ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 8.pantu vairāk nav priekšlikumu.

Par 9.pantu deputāts Leiškalns ir iesniedzis priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9.panta pirmās daļas 5.punkts ir jauns. Priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Pūķa kungs atsauc savus priekšlikumus - 44., 45. un 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 46.priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

K.Leiškalns. Jā, es atvainojos! Jā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav atbalstīts, tas ir par 9.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otro daļu ir atbalstīts atbildīgajā komisijā. Tas ir priekšlikums nr.47.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. Par 9.pantu vairs prieklikumu nav.

48.priekšlikumu Pūķa kungs nav atsaucis. Tas ir par 10.panta pirmo daļu. To atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Par 10.panta trešo daļu arīdzan ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, Juridiskais birojs un mēs varam balsot kopumā par 51.priekšlikumu, kuru, apkopojot iepriekš minēto, ir izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 48., 49., 50. un 51.prieklikumu.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums. To par izslēgumu 10.panta ceturtajā daļā iesniedzis deputāts Salkazanovs. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Par 52.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 38, atturas - 20. Nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Par 11.pantu priekšlikumu nav, neskatoties uz to, ka 11.pants tieši korelē ar 29.priekšlikumu, ko bija izstrādājusi atbildīgā komisija.

Tātad 53.priekšlikumu par 12.pantu bija iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Par 12.pantu vairāk priekšlikumu nav. Tālāk ir 54.priekšlikums par 13.pantu. To iesniedzis deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leikalns. Par 14.pantu prieklikumu nav.

Izslēgumu 15.pantā piedāvājis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. 56.prieklikums ir atsaukts.

Arī 57.priekšlikumu ir atsaucis pats iesniedzējs.

58. ir deputāta Leiškalna priekšlikums jau par 16.pantu. No komisijas puses tas ir atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Atvainojiet, atklājam debates par 58.priekšlikumu. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es vēlētos pievērst jūsu uzmanību sekojošai lietai. Šajā redakcijā ir teikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz licences, ja šāda kārtība nav noteikta nozares speciālajos likumos. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šī kārtības noteikšana varētu būt reglamentēta nozares speciālajos likumos, taču patiesībā tas neatrisina jautājumu par to, kādas licences izsniedz un kādas licences neizsniedz regulators. Šajā gadījumā runa ir tikai par kārtību. Tāpēc, ja būs nepieciešams atbalstīt valdībā līdz šim apspriesto koncepciju, ka daļa no licencēšanas tomēr paliek nevis regulatora, bet ministriju vai Ministru kabineta rīcībā, tad tik un tā būs nepieciešams precizēt šo jautājumu par licencēšanu, bet šo te redakciju es, protams, iesaku atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man ir grūti ko piebilst, es jums varu vienīgi paskaidrot, ka komisija attiecīgo priekšlikumu, nedaudz redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi un ar dievpalīgu valdība tam ir devusi “zaļo gaismu”, un tas nozīmē, ka šis priekšlikums jāatbalsta. Ko gribēja pateikt Pūķa kungs - es nesapratu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli par 58, 59. un 60.priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 61.priekšlikums jau ir par 18.pantu, tātad par 17.pantu nav bijis priekšlikumu. Deputāts Leiškalns ir iesniedzis izmaiņas, kuras komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 18.panta otro daļu ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā izslēgt 18.panta otrās daļas 1.punktu. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Turpretī 18.panta trešajā daļā, to nedaudz precizējot, atbildīgā komisija ir ņēmusi vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leikalns. Paldies. Par 18.pantu priekšlikumu vairāk nav.

Pāriesim uzreiz pie 19.panta otrās daļas, par kuru 65.priekšlikumu iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Par 18.pantu priekšlikumu vairāk nav.

66.priekšlikums ir par 19.panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu. Atbildīgā komisija pēc rūpīgas izvērtēšanas to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā aizstājumu 19.pantā, redzama deputāta Lagzdiņa roka. Atbalstām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.panta piekto daļu jaunā redakcijā ierosina izteikt deputāts Leiškalns. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi kopā ar jau iepriekš nobalsoto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas papildinājums 19.pantā. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija 19.pantā ir atbalstījusi arī deputāta Leiškalna ieteikto novitāti, bet papildina to vēl ar 71. - nākamo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. Paldies. 72.priekšlikumā lasāma šā paša 19.panta jaunā daļa, ko ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Mūsu komisija to ir atbalstījusi visā pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet 73.priekšlikumā piedāvātā 19.panta septītā daļa absolūti nav guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Turpretī 19.panta papildināšanu ar jaunu daļu par pašvaldību regulatoriem atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums jau ir par 20.pantu. Tātad par 19.pantu vairāk priekšlikumu nav. Priekšlikums piedāvā papildinājumu, kuru ierosina deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 76.priekšlikumu Pūķa kungs atsaucis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 77.priekšlikums jau ir 34.lappusē. Par 21.pantu, kā mēs konstatējam, vairs nav priekšlikumu.

22.pantā jaunu piektās daļas redakciju ierosinājis deputāts Leiškalns. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. Pārejam pie 23.panta. Tur ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas piedāvā pirmās daļas jaunu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. Deputāta Leiškalna priekšlikumu par 23.panta trešo daļu atbildīgā komisija atbalsta atkal un atkal.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Par 23.pantu mums vairāk priekšlikumu nav.

Pārejam pie 24.panta. 80.priekšlikumā deputāts Leiškalns ierosina izteikt 26.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 81. un 82.priekšlikums par 26.panta trešo daļu ir jāskata kopā, jo komisija daļēji ir atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu, bet izteikusi redakciju savā meldijā. Man šķiet, ka tā gan nav gluži pareiza.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 81. un 82.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies. Pārejam pie 28.panta. 83.priekšlikums, ko iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 84.priekšlikumā piedāvātais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas papildinājums ir atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā. Tātad mēs skatāmies 84.prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. Par 29.pantu ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par regulatoru finansēšanu. Komisija ir atbalstījusi finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī Lujāna kungs par šo pašu pantu ir izteicis priekšlikumu, kas ir iestrādāts jau iepriekš atbalstītajā finansu ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29.pantā tiek piedāvāts jauns teikums, ko ierosinājis deputāts Leiškalns. Komisija to ir noliegusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī noliedz.

K.Leiškalns. Pārejam pie 30.panta, kurā deputāts Lujāns piedāvā izslēgumu. Komisija šoreiz spītīgo deputātu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Un par 30.panta pirmo daļu tā nav atbalstījusi arī deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. Deputāts Leiškalns 90.priekšlikumā prasa šādi izteikt 30.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi, bet tā mums ir jāskata citā redakcijā jau 44.lappusē.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai deputāti neiebilst?

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar finansu ministra priekšlikumu, kas prasa mainīt pantu numerāciju, uzskatot 30.pantu par 31.pantu. Komisija to ir atbalstījusi nākamajā lappusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns prasa izslēgumu, ko mēs jau vienreiz neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Neatbalstām arī šoreiz.

K.Leiškalns. 93.priekšlikumā par 31.pantu deputāts Leiškalns prasa mainīt panta nosaukumu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Arī Juridiskais birojs prasa mainīt panta nosaukumu. Komisija arī šo nosaukuma maiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Finansu ministra priekšlikums - izteikt 31.pantu kā 30.pantu, tātad ierosina pantus apmainīt vietām, kas ir pilnīgi loģiski. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leikalns. 96.prieklikumu par 32. pantu komisija nav atbalstījusi… bet parlamentārais sekretārs to ir atsaucis. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 35.panta. 97.priekšlikumu iesniedzis Leiškalns. Komisija Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 98.priekšlikumu par 35.panta otro daļu komisija ir atbalstījusi. To iesniedzis deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi nodaļas nosaukumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteiktajā redakcijā, kas ietverta 99.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leikalns. Skaistais prieklikums ar 100.numuru ir atsaukts. 101. ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Par 37.pantu priekšlikumu ierosinājis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 36, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Atturos balsot pats par savu priekšlikumu. Pārejam pie 37.panta. Izslēgumu ar 103.priekšlikumu piedāvā Juridiskais birojs. Mēs to atbalstījām, ietverot 102.priekšlikumā, kas bija guvis atbildīgās komisijas atbalstu. Šobrīd, manuprāt, Juridiskais birojs ir jāatbalsta un jāizslēdz pantā vārds “Republikas”, neskatoties uz to, ka mēs neatbalstījām 102.priekšlikumu, kurā šis labojums tika ietverts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leikalns. Paldies. 104.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs par 38.panta pirmās daļas 3.punktu, ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Mēs 38.pantu esam izskatījuši. Par 39.pantu priekšlikumu nav.

Par 40.pantu pirmais ir 105.priekšlikums, kas saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 106.priekšlikums par 40.panta otro daļu, kas saņemts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Un te man jāteic, ka deputāts Leiškalns viņa piedāvātajai 40.panta jaunajai redakcijai ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu, bet, manuprāt, tā vairs nav balsojama, taču es to nevaru atsaukt.

Sēdes vadītājs. Nobalsosim! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 107. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 34, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies. 40. pants laimīgi ir izskatīts. Pārejam pie 41., kurā ir atbalstīts labojums otrās daļas 1. un 3.punktā. To bija iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un atbalstīts ir arī labojums 41.panta 3.punktā. Arī to bija iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 110.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Parlamentārais sekretārs Pūķa kungs to neatsauca. Tas ir aizstājums 42.panta trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 111. priekšlikumu Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs atsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 112.priekšlikums ir par 45.pantu. Tātad par 44.pantu priekšlikumu nav. 45.panta pirmo daļu deputāts Leiškalns ierosina izteikt precizētā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies. 113. ir par 45.panta otro daļu. To ieteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums guvis arī atbildīgās komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 114. Pārejam pie 46.panta. Šis Juridiskā biroja iesniegums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Par 46.panta jauno redakciju arī finansu ministrs Krastiņš ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja piedāvātais 116.priekšlikums jau ir ietverts iepriekš atbalstītajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Skatīsim pārejas noteikumu 1. un 3.punktu. Iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstāms un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 6., 7. un 8.punktu lūdz izslēgt finansu ministrs Krastiņš. Komisija atbalsta finansu ministru.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.punkta izslēgumu piedāvā deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdz ar to mēs esam atbalstījuši arī deputāti Stalidzāni, kuras piedāvājums ir identisks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 121.priekšlikums par pārejas noteikumiem ir saņemts no deputāta Salkazanova. Komisija nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Visu uzmanību! Mēs esam nonākuši pie pārejas noteikumu 10.punkta, kuru Juridiskais birojs ierosina izteikt kā 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi, un tas ir pēdējais priekšlikums šajā daudzcietušajā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Ar grūtu sirdi aicinu jūs atbalstīt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Balsosim par likumprojekta “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 6. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es komisijas vārdā ierosinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt līdz šā gada 30.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 30.aprīlis. Deputāti neiebilst.

K.Leikalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem””, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jums piedāvā izskatīt pirmajā lasījumā, ir saistīts ar Koncernu likuma pieņemšanu. Šie pēc būtības ir tehniski grozījumi, tādēļ komisija lūdz tos izskatīt steidzamības kārtā un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Poča. Lūdzu nobalsot arī par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.aprīlim. Otrais lasījums būs 13.aprīlī, nākamo ceturtdien.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.aprīlis. Izskatīšana - 6.aprīlī... Nē...

A.Poča. Es ļoti atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Vienu nedēļu ātrāk.

Sēdes vadītājs. Tātad...

A.Poča. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis, un izskatīšana - 7.aprīlī.

Sēdes vadītājs. 6.aprīlis.

A.Poča. 6.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis. Izskatīšanas datums - 6.aprīlis. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šis ir līdzīgs likumprojekts, kurš izvēli nosaka atbilstoši Koncernu likumam, kuru mēs nupat pieņēmām, - ka vienā koncernā ietilpstošām mātes un meitas sabiedrībām ir vienāds gada pārskats. Tātad arī tie pēc būtības ir tehniski grozījumi. Komisija lūdz izskatīt likumprojektu steidzamības kārtā un atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Poča. Lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 4.aprīlim, un 6.aprīlis - otrā lasījuma datums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jums piedāvātais likumprojekts nosaka Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošas iestādes - Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja - izveidošanas kārtību, darbības mērķus, funkcijas un tiesības. Pašreiz spēkā esošais mehānisms, ar kuru pārbaudi, lai noteiktu iekšējā tirgus pasākumu piemērošanu, veic Valsts iekšējā tirgus komisija, ir nepilnīgs. Minētā komisija nebūtu spējīga administrēt Antidempinga likumu un likumu par kompensācijas pasākumiem, nebūtu spējīga to darīt šo likumu specifikas dēļ. Tāpēc saglabāt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas kompetencē tikai vienu tirgus aizsardzības instrumentu, tas ir, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu administrēšanu, būtu nelietderīgi. Tādēļ komisija ir izstrādājusi šo likumprojektu un lūdz atbalstīt to pirmajā lasījumā, protams, steidzamības kārtā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Razminovičs. Lūdzu atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus aizsardzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Razminovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.aprīlis, un izskatīšana - 6.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.aprīlis. Izskatīšana - 6.aprīlī. Paldies. Iebildumu nav.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecus Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājumus ministriem.

Par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā. Jautājums iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Par izglītības un zinātnes ministra atbildību. Jautājums izglītības un zinātnes ministram Mārim Vītolam.

Par vienotas darba samaksas sistēmas izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem valsts uzņēmējsabiedrībās. Jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Par “Latvenergo” privatizāciju. Jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē akceptēto vienošanos starp Romas katoļu baznīcas vadību Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Jautājumus nododam ministriem un Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, atgādinu, ka pulksten 17.00 mēs varēsim uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Vārds Jānim Lagzdiņam. Paziņojums.

J.Lagzdiņš ( Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Sakarā ar sēdes ilgumu Dzīvokļu jautājumu apakškomisijas sēde šodien nenotiks.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Golubovs, Gundars Bojārs, Imants Burvis, Inese Birzniece, Ivars Godmanis, Māris Sprindžuks, Rihards Pīks, Imants Stirāns.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Satiksmes ministra Anatolija Gorbunova atbilde uz deputātu Lauska, Arņa Kalniņa, Leona Bojāra, Lāzo un Baldzēna jautājumu “Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu (nodevu) pielietošanu starptautiskajiem kravas pārvadājumiem autotransportam un pa dzelzceļu”.

Deputātiem ir sniegta rakstiska atbilde. Mutiskas atbildes sniegšanai vārds Gorbunova kungam.

Jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Esmu iesniedzis rakstisku atbildi, un man liekas, ka esmu atbildējis uz visiem jautājumiem, kuri šeit bija uzdoti. Varu sniegt, ja nepieciešams, komentārus vai atbildes, ja deputātiem kādi papildu jautājumi vēl būs.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir papildu jautājumi?

Deputāts Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamais ministr! Paldies, ka jūs esat viens no tiem retajiem ministriem, kurš bija spējīgs atnākt un nebaidās atnākt uz parlamentu, lai atbildētu uz jautājumiem, ko uzdod deputāti.

Izlasīju jūsu atbildi un piekrītu pēc būtības šai atbildei, taču paliek tomēr viens jautājums. Vai jūsu nostājai attiecībā uz tranzīta biznesa attīstību kā tāda biznesa attīstību, kas ir nepieciešams Latvijas valstij, netraucē šīs valdības politika, kurā jūs esat viens no ministriem?

Un, ja tas ir tā, kā es to saredzu, vai jūs redzat iespēju turpināt tos darbus, ko jūs esat apņēmies veikt šīs valdības sastāvā?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, Gorbunova kungs.

A.Gorbunovs. Pagājušajā valdības sēdē Satiksmes ministrija iesniedza priekšlikumus par to, kas būtu jādara, lai šīs tranzīta plūsmas, gan tās preču plūsmas, kas iet caur Latvijas ostām, gan tās, kuru virzībai tiek izmantots Latvijas dzelzceļš, varētu nevis samazināties, bet palielināties. Šie priekšlikumi tika iesniegti valdībā, un no četriem divi tika akceptēti. Protams, ir pretrunas starp Finansu ministriju un Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija vēlas, lai visas tranzīta pārvadājumu formalitātes būtu atbilstošas Eiropas Savienības direktīvām, lai visas šīs muitas un citas robežu šķērsošanas formalitātes būtu skaidras un saprotamas, bez kaut kādām nevajadzīgām formalitātēm. Diemžēl vēl ne visos jautājumos ir panākta ar Finansu ministriju vienošanās un izpratne šo procesu vērtējumā.

Taču jāņem vērā, ka no četriem ministrijas priekšlikumiem divi valdības sēdē tika konceptuāli akceptēti, tie gan vēl ir jāakceptē attiecīgos Ministru kabineta noteikumos. Šeit ir runa par robežu inspekcijas maksām, kuras ir noteiktas ne tikai par veterinārajām pārbaudēm, bet arī par fitosanitārajām un citām pārbaudēm. Kā jau teicu, šie priekšlikumi gan vēl ir jāakceptē Ministru kabineta noteikumu grozījumos, bet es ceru, ka process turpināsies tādā veidā, ka izpratne tiks panākta.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl papildu jautājumi? Lūdzu, Lauska kungs.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Ministra kungs un kolēģi! Attiecībā uz šo jautājumu, ko mēs rakstiskā veidā formulējām ministram, mēs esam saņēmuši rakstveida atbildi. Šī atbilde ir korekta un pilnīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk papildu jautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Jautājums ir izskatīts.

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Imanta Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Osvalda Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu “Par Aizkraukles SIA “Auto GI” materiālo zaudējumu segšanu”. Atbildi sniegt ir pilnvarots tieslietu ministrs Valdis Birkavs.

Kā informēja pirms šīs sēdes Tieslietu ministrijas pārstāvis, šobrīd notiek Korupcijas novēršanas padomes sēde, tādēļ Birkava kungs nav radis iespēju šovakar ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem, bet ir solījis to darīt pēc nākamās sēdes.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas ziemas sesijas 14.sēde

2000.gada 30.martā

Par darba kārtību              - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par Eiropas Savienības — Latvijas

Republikas Asociācijas Padomes lēmumu nr.1/2000 par

grozījumiem Eiropas līguma 3.protokolā”

            (1766. un 1766-a dok.)    - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu

Latvijas Pašvaldību savienībai”

            (1769. un 1769-a dok.)    - 1.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas

valsts karogu””

            (1771. un 1771-a dok.)    - 2.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iekšējā

tirgus aizsardzību””

            (1772. un 1772-a dok.)    - 2.lpp.

Priekšlikums            - dep. K.Leiškalns            - 2.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu I.Godmanim”

            (1784. dok.)                - 2.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu V.Paeglei”

            (1785. dok.)                - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu R.Pīkam”

            (1786. dok.)                - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Mežecka atsaukšanu no

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāva uz laiku līdz š.g. 1.jūlijam”

            (1782. dok.)                - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Bērziņa ievēlēšanu

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāvā uz laiku līdz š.g. 1.jūlijam”

            (1783. dok.)                - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par Ilgara Zigfrīda Šeptera apstiprināšanu

par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru” (Nav pieņemts)

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 3.lpp.

Debates                        - dep. I.Burvis            - 4.lpp.

                        - dep. K.Leiškalns            - 5.lpp.

                        - dep. G.Bērziņš            - 5.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 6.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 7.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 7.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 9.lpp.

                        - dep. O.Grīgs            - 9.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 10.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 10.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (2.lasījums) (Steidzams)

            (1675. un 1754. dok.)            - 11.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Poča - 11.lpp.

Debates                        - dep. L.Muciņš            - 13.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un

psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””

(3.lasījums)

            (1779. dok.)                - 16.lpp.

Ziņo                 - dep. R.Ražuks            - 16.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības

likumā” (3.lasījums)

            (1781. dok.)                - 17.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Požarnovs            - 17.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS

pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts

pilsonības”” (3.lasījums)

            (1765. dok.)                - 19.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 19.lpp.

Debates                        - dep. A.Seiksts            - 20.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 21.lpp.

                        - dep. P.Tabūns            - 22.lpp.

                        - dep. J.G.Vidiņš            - 22.lpp.

                        - dep. A.Seiksts            - 23.lpp.

Par darba kārtību              - 25.lpp.

Priekšlikums            - dep. A.Poča - 25.lpp.

Paziņojumi            - dep. Dz.Ābiķis            - 26.lpp.

                        - dep. P.Tabūns            - 26.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                         - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 26.lpp.

Likumprojekts “Lauku atbalsta dienesta likums”

(1.lasījums) (Steidzams)

            (1725. un 1770. dok.)            - 27.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Slakteris            - 27.lpp

Debates                        - dep. A.Kalniņš            - 28.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (1.lasījums)

            (1757. un 1773. dok.)            - 29.lpp.

Ziņo                 - dep. J.Lagzdiņš            - 30.lpp.

Likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem” (2.lasījums)

            (1330. un 1775. dok.)            - 30.lpp.

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 31.lpp.

Debates                        - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

                          sekretārs A.Jirgens            - 31.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 32.lpp.

                                    - 34.lpp.

                        - Satiksmes ministrijas parlamentārais

                          sekretārs M.Pūķis            - 34.lpp.

                        - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

                          sekretārs A.Jirgens            - 36.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 37.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 37.lpp.

                        - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

                          sekretārs A.Jirgens            - 38.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 39.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 41.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 41.lpp.

                        - Ekonomikas ministrijas parlamentārais

                          sekretārs A.Jirgens            - 42.lpp.

                                    - 43.lpp.

                                    - 47.lpp.             - dep. M.Lujāns            - 47.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 48.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 49.lpp.

                        - dep. L.Muciņš            - 50.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 52.lpp.

Debašu turpinājums            - dep. V.Lauskis            - 52.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 54.lpp.

                        - Satiksmes ministrijas parlamentārais

                          sekretārs M.Pūķis            - 60.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zvērinātiem

revidentiem”” (1.lasījums) (Steidzams)

            (512. un 1776. dok.)            - 73.lpp

Ziņo                 - dep. A.Poča - 73.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””

(1.lasījums) (Steidzams)

            (231. un 1777. dok.)            - 74.lpp

Ziņo                 - dep. A.Poča - 75.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iekšējā tirgus

aizsardzību”” (1.lasījums) (Steidzams)     

            (1772. un 1772-a dok.)    - 75.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Razminovičs            - 75.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu iekšlietu ministram

M.Segliņam “Par līdzekļu izlietojumu Iekšlietu ministrijā”            - 77.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības ministram

M.Vītolam “Par izglītības ministra atbildību”            - 77.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par vienotas darba samaksas sistēmas

izstrādāšanu valsts pilnvarniekiem un valžu locekļiem

valsts uzņēmējsabiedrībās”     - 77.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par “Latvenergo” privatizāciju”            - 77.lpp.

Par Saeimas deputātu jautājumu Ministru prezidentam

A.Šķēlem “Par 1995.gada 26.septembrī valdības sēdē

akceptēto vienošanos starp Romas katoļu baznīcas vadību

Latvijā un Latvijas Republikas valdību par Aglonas Katoļu

ģimnāzijas atjaunošanu”            - 77.lpp.

Paziņojums            - dep. J.Lagzdiņš            - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 78.lpp.

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas

četrpadsmitās sēdes

2000.gada 30.martā

Satiksmes ministra A.Gorbunova atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu “Par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu (nodevu)

pielietošanu starptautiskajiem kravas pārvadājumiem

autotransportam un pa dzelzceļu”

            (1740. dok.)    - 1.lpp.

Papildu jautājums            - dep. I.Burvis            - 2.lpp.

Atbild               - satiksmes ministrs A.Gorbunovs            - 2.lpp.

Papildu jautājums            - dep. V.Lauskis            - 3.lpp.