Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde
2000.gada 23.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 23.marta Saeimas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, ir jālemj par iespējamajiem grozījumiem darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija ierosina Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības izskatīšanai trešajā lasījumā. Ņemot vērā to, ka Saeimas kārtības ruļļa 108.panta otrā daļa nosaka, ka nedrīkst iekļaut darba kārtībā likumprojektus izskatīšanai trešajā lasījumā, ja likumprojekta teksts nav bijis pieejams deputātiem piecas dienas iepriekš, šo priekšlikumu mēs izskatīt nevaram.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.panta pirmo daļu lūdzu izdarīt grozījumus 23.marta sēdes darba kārtībā, atliekot likumprojekta Grozījumi Pasta likumā izskatīšanu otrajā lasījumā. Šāds iesniegums ir saņemts no Ministru prezidenta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek svītrots no darba kārtības.
Septiņi deputāti ierosina šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā. Prezidija locekļiem nav iebildumu pret termiņa saīsināšanu. Vai ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Paldies.
Izskatīsim darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par pagaidu pasākumiem Latvijas Republikas un Marakešas protokola par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu grafika CXL III - Latvijas Republika - daļas I-B Tarifu kvotas piemērošanā nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Par vēlas runāt deputāts Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mēs visi dzīvojam sliktu ziņu smacīgajā žurgā. Tā, piemēram, pagājušajā sestdienā viens politiski un visādi citādi bezatbildīgs ūdens duļķotājs darīja to visu zināmu Latvijas zemniekiem. Un, lūdzu, jums šodien no valdības puses nāk priecīga ziņa. Mūsu valdība tomēr domā par ražotājiem. Ja ne gluži par visiem, tad vismaz par dažiem. Un tas ir objektīvi, jo visiem jau nekad nekā nepietiks. Un šoreiz tas atbalstāmais ir... nu tā ir tāda viegla sagadīšanās, protams, olu ražotājs. Liekas, vai tikai Balticovo nebija no tās Ave Lat grupas. (Starpsauciens: Bija, bija!) Nu vajag šim uzņēmumam steidzami kādus nieka 30 tūkstošus tonnu miežu ievest no Eiropas vai vēl no kādām tuvākām valstīm, turklāt vēlams - bez muitas nodokļa, jo savējais ražotājs ir jāatbalsta. Taču, ja Latvijas zemnieki nekādi nevar vai varbūt, par spīti valdībai, negrib tos miežus audzēt, tad tā, protams, ir liela problēma.
Problēma ir arī tā, ko darīs šis ražotājs, ja - tas ir tikai tāds piemērs, minējums - viņu cilvēks vairs nevadīs valdību un nevarēs ne šo uzņēmumu, ne arī nozari lobēt. Var jau būt, ka tad šis uzņēmums sāks veidot normālu menedžmentu, lai vienādos apstākļos varētu konkurēt ar citiem Latvijas uzņēmējiem. Normālu, bez sava lobija valdībā. Šobrīd tas viņam nesanāk. Bet tā ir fantastika, un pat ne zinātniskā.
Tomēr, manā skatījumā, likumdevējam par to būtu jādomā, vai var turēt tādu nevis valsts, bet uzņēmuma pārvaldes institūciju.
Bet šobrīd es aicinu kolēģus, kuri ir par to, lai Latvijā vienmēr tiktu atbalstīti tikai tie uzņēmumi, kuri ir iemanījušies iekļūt valdībā, balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai, jo šai valdībai citi uzņēmēji un citi zemnieki nav un nebūs vajadzīgi. Nebūs vajadzīgs arī Latvenergo un sociālās problēmas, jo ar to ir problēmas. Un, kā kādreiz jau tika teikts klasikā, ja nav cilvēku ar valdības gādību, tad nebūs valstī arī problēmu. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Nākamreiz, Burvja kungs, lūdzu, runājiet par tēmu!
Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Strādājot 7.Saeimā, es diezgan reti no pozīcijas puses esmu dzirdējis, ka mēs kaut ko darīsim Latvijas zemnieku labā. Vienīgi 1999.gadā sociāldemokrātiem ar lielām mokām izdevās ieviest kvotu attiecībā uz cūkgaļas ievešanu, jo cūkkopība Latvijā bija nonākusi uz sagrūšanas robežas.
Tagad gudras galvas no Zemkopības ministrijas tiecas samazināt ievedmuitu auzām un miežiem no 25% uz 5 procentiem. Tātad mēs atkal atveram durvis un robežas, kā tas bija 1997. un 1998.gadā, lai latviešu zemnieku izaudzētie graudi paliek viņu arodos un lai viņiem patiesībā arī nemaz nebūtu tieksmes audzēt tos graudus. Vajag taču latviešu zemniekus kaut kā atradināt no kārtīga zemnieka darba.
Mēs graudus no latviešu zemniekiem neiepērkam. Viņi nezina, ko viņiem vajadzēs audzēt un cik viņi saņems par to naudiņas izteiksmē, toties par ļoti zemu cenu nopirktie un vēl ar ļoti zemu ievedmuitu ievestie graudi tiks pārstrādāti, un tad lauku ļaudis gaidīs kombikorms, kuru jūs pirksiet par 130-140 latiem tonnā. Tātad ir skaisti, ka nopērk... Ja mēs nopērkam pat par to cenu, kas ir Latvijā, par 55 latiem, un pārdodam par 130, tad tur jau ir laba peļņa, bet, ja nopērk par 25-26 dolāriem tonnā un pēc tam kombikormu pārdod par 130-140 latiem, tad jūs redzat, cik skaista ir peļņa. Tātad ar mūsu deputātu balsojumiem daži veikli cilvēki nopelnīs ļoti lielu naudu bez arkla un bez kuļmašīnas.
Mēs apzināti graujam mūsu lauku ļaužu darbu. Tad rodas jautājums: kāpēc līdz šim laikam mūsu slavenā Zemkopības ministrija, kuras kopējos štatos it kā esot aptuveni astoņi tūkstoši darbinieku, bet Lauku atbalsta fondā - 450 strādājošo, nav visu izdarījusi un aprēķinājusi, cik ir jāiesēj graudaugu un cik to ir jāiepērk no latviešu zemniekiem? Tas nav zināms, nebija zināms un nebūs zināms. Kāda būs iepirkuma cena - arī tas vienmēr ir miglā tīts, cik daudz mēs audzēsim cukurbiešu, linu un citu kultūru.
Cienījamie deputāti! Kas tad ir ar lauku attīstības programmu? Kur ir šī programma, kura bija apsolīta, ka tā būs pieejama, ka mēs turpmāk strādāsim pēc programmas? Diemžēl tās nav. Nebūs arī turpmāk, jo, ja ir programma, tad tā ir jāievēro, ir jāstrādā pie tās. Diemžēl mūsu ministrijas nav pieradušas strādāt ne pēc programmām, ne Latvijas interesēs.
Redziet, mēs jau likvidējām Jēkabpils cukurfabriku. Cukurs kļuva dārgāks, un, ja mēs turpināsim tādā pašā veidā izrīkoties ar citām kultūrām, tad visi ievedamie graudi būs dārgi un galu galā arī tas maizes kukulītis, kurš paliek arvien mazāks svarā, būs vēl dārgāks. Tāpēc es ierosinu šo likumprojektu neatbalstīt, noraidīt, balsot pret.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - 2. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Darba likums nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šis likumprojekts ir, neapšaubāmi, nepieciešams un vajadzīgs un par likumprojektu būs ļoti nopietnas diskusijas šeit, Saeimā. Sociāldemokrātu frakcija ir nolēmusi atbalstīt tā nodošanu komisijām un gatavoties nopietnai politiskai diskusijai ar kolēģiem, un ceram, ka šajā diskusijā tiks ņemts vērā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības viedoklis, kā arī darba devēju organizāciju viedokļi. Nebūs tā, ka valsts kā viena no trim sadarbības pusēm mēģinās ar spēku diktēt savus noteikumus. Tādas ir mūsu cerības. Es gribētu uzsvērt, ka darba tiesiskās attiecības pašreiz regulē vēl 1972.gadā pieņemtais Darba likumu kodekss, kurā gan ir izdarīti grozījumi, bet šie grozījumi tik tiešām neatbilst ekonomiskajai situācijai valstī un arī starptautiskajām tiesībām, kas Latvijai ir saistošas. Šā likuma atvēršana ir objektīvi nepieciešama, ja mēs gribam konsekventi ievērot Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un Eiropas Savienības direktīvas un ja mēs gribam sakārtot darba tiesiskās attiecības tautsaimniecībā un vispār ekonomikā un veicināt tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīciju pieplūdi un uzņēmējdarbību. Taču es gribētu, kolēģi, uzsvērt to, kas mūs pašreiz neapmierina jau sagatavotajā Ministru kabineta priekšlikumā. Šeit ir vesela virkne lietu, kas, man liekas, ir jāpasaka jau pašā sākumā, lai deputātiem būtu iespējas frakcijās diskutēt un apsvērt savu personisko attieksmi un pozīciju.
Pirmām kārtām jāteic, ka mums liekas, ka diez vai vajadzētu arodbiedrībām samazināt tās tiesības, kas tām līdz šim ir bijušas. Tagad, kā tas ir šajā likumprojektā, arodbiedrībām būs palikušas tiesības tikai saskaņot ar darba devēju... pieņemt lēmumu, saskaņojot ar darba devēju tikai tad, ja tiks atlaisti no darba arodbiedrības biedri. Pretējā gadījumā ir paredzētas konsultēšanās iespējas. Un nebūs vairs tā, kā tas līdz šim ir bijis, - ka atvaļinājumu grafiks bija jāpanāk praktiski diskusijas ceļā starp darba devēju un arodbiedrību. Tas pats attiecas uz papildu atvaļinājumiem, un tas pats attiecas arī uz maiņu darba ieviešanu un citām lietām, kas parasti ir bijušas arodbiedrības kompetencē. Es domāju, ka nebūtu arī pareizi, ja mēs arodbiedrībām liegtu Atmodas laikā piešķirtās tiesības, sabiedrisko kontroli pār darba aizsardzības jautājumiem. Arī šīs tiesības, manuprāt, arodbiedrībām nevajadzētu liegt, jo tās var tikai sekmēt darba drošību darba vietās, un tas ir pietiekami nopietni. Es gribētu arī uzsvērt, ka šeit ir virkne tādu pantu, kas izraisa manī zināmu neizpratni. Tāds ir, piemēram, 55.pants - Minimālā darba alga. Tajā ir teikts: Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Kā redzam, 55.pantā ir izslēgts vārds iztikas, paliek tikai valsts noteiktais minimums.
Godājamie kolēģi! Šādā situācijā mēs nonākam jaunattīstības valstu jeb tā saucamo trešo valstu līmenī, mēs varam sevi salīdzināt ar kādu Āfrikas valsti vai ar kādu citu tamlīdzīgu valsti, bet tur vismaz komunālie maksājumi, manuprāt, ir diezgan lēti. Jā, jā, Gundars Bērziņš saka, ka tur arī ziemas neesot, arī to ir Tautas partija ievērojusi.
Tā. Ir vēl kas, ko es gribētu teikt šajā sakarā. Ir ļoti nopietns tas fakts, ka šis ierosinājums ir nācis tieši no Ministru kabineta, no mūsu Ministru prezidenta. Es tomēr ceru, ka viņš šo lietu vēlreiz apskatīs, jo tas ir pietiekami nopietns, asi politisks jautājums, un es domāju, ka sociāldemokrāti, neapšaubāmi, uzturēs spēkā prasību, lai jēdziens iztikas minimums šeit saglabātos.
Un ir vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Par darbinieku civiltiesisko atbildību mēs diez vai varam runāt tā kā šeit - ka tiesa var darbinieka civiltiesisko atbildību samazināt, samērojot to ar viņa mantas stāvokli. Nu, tomēr vajadzētu padomāt, cik lielā mērā to var darīt, ja tā nav bijusi ļaunprātība.
Un, kas attiecas uz bērnu kopšanas atvaļinājumu, tas tagad būs nevis trīs gadi, kā līdz šim, bet pusotra gada. Es domāju, ka tā ir ļoti asa, nopietna problēma, it īpaši demogrāfiskās krīzes situācijā, kad daudzus bērnudārzus slēdz privatizācijas dēļ un sociālās politikas panīkuma dēļ.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kāpēc 1.janvāri vajag aizstāt ar 1.martu? Rada izbrīnu tas, ka Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nevar četru mēnešu laikā kopā ar Zemkopības ministriju saskaitīt to nelielo daudzumu graudu, kuru ir izaudzējuši mūsu zemnieki, tas rada izbrīnu. Šīs ministrijas rīcībā ir vismaz 200 datoru un citas tehnikas, kura ir ļoti dārga, bet ko tad viņa dara? Latvijas pirmās brīvvalsts laikā varēja ar parastiem kauliņiem saskaitīt tās tonnas, taču tagad mēs nevaram to saskaitīt četru mēnešu laikā, izmantojot kompjūterus un visas tās sistēmas. Ja pārnesam to datumu no 1.maija uz 1.martu, tad rodas jautājums - kā tad mēs varam nākamā gada budžetu sastādīt, kā var noteikt zemniekiem, kādi graudaugi viņiem ir jāiesēj un cik lielā daudzumā? Un kad nonāks līdz zemniekiem visa tā informācija? Un par kādu cenu mēs graudus iepirksim? Arī vēl šodien zemnieki Latvijā nezina, ko dara Zemkopības ministrija un kāds liktenis viņus gaida. Acīmredzot ir nolemts tā: jo mazāk zemnieki zina, jo labāk viņus var aptīt ap pirkstu. Es nevaru saprast, kāpēc tiem ministrijas sliņķiem, kuriem četru mēnešu laikā nebija laika aprēķināt to daudzumu graudu, mēs palīdzam - pārceļam to datumu tālāk. Tātad vieni slinko, neko nedara un ar deputātu rokām tas termiņš tiek pārbīdīts. Es ierosinu balsot pret. Un lai tie darbinieki gan Latvijas Centrālajā statistikas pārvaldē, gan Zemkopības ministrijā atstrādā savas algas, prēmijas, komandējumus un vadības līgumus! Es aicinu balsot pret.
Sēdes vadītājs. Deputāts Leons Bojārs izteicās pret. Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 3. Likumprojekts ir nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par izglītības kvalifikācijas akadēmisko atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Es visnotaļ atbalstu šā likuma atvēršanu, jo šis likums skar ļoti plašus iedzīvotāju slāņus. Mums jāstrādā tiešām elastīgi. Kad rodas problēmas, tad šeit ir jāreaģē. Es domāju, ka Centrālā dzīvojamo ēku privatizācijas komisija, ja tā var teikt, sakārtos īpašumtiesības attiecībā uz viendzīvokļu mājām, individuālajām mājām, lai cilvēki, kas tur sertifikātus, tos pielietotu praktiski.
Decembrī šis likums tika atvērts. Es domāju, ka ir arī citas lietas, kas šajā likumprojektā būtu papildus jau ietvertajām normām jāieauž nākamajos lasījumos, kuri sekos.
Es pirmām kārtām gribu vērst jūsu uzmanību uz to pozitīvo lietu, Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, kas ir Finansu ministrijas uzraudzībā, pirmo reizi desmit gadu laikā ir sākusi, pamatojoties uz šeit pieņemto likumu, risināt jautājumu par kopīpašuma mājām, par šo māju reālu sadali, par privatizēšanu, neprivatizēšanu un tā tālāk.
Domāju, ka arī šajā jautājumā mums būtu papildus jāizstrādā attiecīga norma, lai - un šobrīd es jau otrreiz to akcentēju - cilvēki, kas startēs šajās izsolēs, varētu kopīpašuma mājās arī to vērtību, kas būs virs nosolītās cenas, kad abas puses piedalīsies izsolē lai arī to ļautu dzīvokļu īrniekiem apmaksāt privatizācijas sertifikātos, nevis latos. Lai būtu vienlīdzības, taisnības princips - vienlīdzība ar jebkuru iedzīvotāju, kas dzīvo valsts vai pašvaldību mājās. Lai šajā ziņā nebūtu citāds režīms, apgrūtinošs režīms attiecībā pret tiem dzīvokļu īrniekiem, kas ir kopīpašuma mājās.
Tātad vēlreiz uzsveru: es atbalstu šā likuma atvēršanu.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Damberga, Zvejsalnieka, Dobeļa, Demakovas, Ābiķa, Zīles un Plinera iesniegto likumprojektu Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu - Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību pasūtījumu. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1759.
1.priekšlikums ir pirmajā lappusē, to piedāvā finansu ministrs Krastiņa kungs, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.
M.Lujāns. Jā Nākamie labojumi ir 6.lappusē. 3. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.
M.Lujāns. Nākamie priekšlikumi ir 11.lappusē. Te ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
M.Lujāns. Daļēji atbalstīts ir Jirgena kunga priekšlikums. Un atbalstīts ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lujāns. 9. ir ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir labojums 17.lappusē, to piedāvā deputāts Jurkāna kungs. Šeit viņš piedāvā harmonizēt divus likumus, lai varētu iesniegt sūdzību, ja, teiksim, ir protests pret pašvaldības pasūtījumu piešķiršanu. Es aicinu lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 10. - deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikumu!
M.Lujāns. 17.lappusē.
Sēdes vadītājs. Desmitais Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 23, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.
M.Lujāns. 11.priekšlikums pēc būtības tagad nav vairs balsojams, jo tika noraidīts 10., bet tas ir saistībā ar šo sūdzību izskatīšanu
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. Tālāk ir 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tāpat arī 13., ko ir iesniegusi atbildīgā komisija
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.
M.Lujāns. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību pasūtījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmais dokuments nr.1753 - Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Likumprojekta reģistra nr.295, bet šeit ir iekļauts arī likumprojekts ar 190.reģistra numuru.
Komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus, kuri ir izskatīti komisijas sēdē.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 4. - Labklājības ministrijas parlamentāra sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 10.lappusē ir 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 14.lappusē ir 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 13 - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 16. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 17. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 19. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 20. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 21. - finansu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 31. lappusē ir 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 34. lappusē ir 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
L.Muciņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 37. - deputāta Dobeļa priekšlikums. Atbalstīts. (No zāles deputāts J.Dobelis: Paldies!)
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. Atbalstīts.
42.lappusē ir 40. - deputāta Dobeļa priekšlikums, kas nav atbalstīts saskaņā ar 41.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.
44. - Juridiskās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 47. - labklājības ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 55.lappusē ir 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 49. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Baloža priekšlikums. Atbalstīts daļēji, ņemot vērā 50. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 61.lappusē ir 51. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 54. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 55. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. Aicinu deputātus pieņemt kopumā trešajā un galīgajā lasījumā likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Koncernu likums. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatīsim Saeimas sēdē dokumentu nr.1758 - likumprojektu Koncernu likums (reģistrācijas numurs 433.) trešajā lasījumā. Juridiskā komisija ir saņēmusi rindu priekšlikumu, kuri ir izvērtēti uz trešo lasījumu.
1. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 5. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 8. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 10. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L. Muciņš. 11. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 13. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Muciņš. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 15. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 16. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.
L.Muciņš. 17. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Muciņš. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 19. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 21. - deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Muciņš. 22. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 23. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.
L.Muciņš. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
L.Muciņš. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 32.lappusē ir 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
L.Muciņš. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
L.Muciņš. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Muciņš. 51.lappusē ir 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
L.Muciņš. 45. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
L.Muciņš. Aicinu deputātus pieņemt Koncernu likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Koncernu likums pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Esta.
J.Esta (Tautas partijas frakcija).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu Fizisko personu datu aizsardzības likums trešajā lasījumā. Dokumenta numurs 1761. Skatīsim priekšlikumus.
1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Esta. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.
J.Esta. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
J.Esta. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
J.Esta. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J. Esta. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts... Piedodiet! Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 17.- Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
J.Esta. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta. 21. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
J.Esta. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
J.Esta. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 30. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.
J.Esta. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
J.Esta. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
J.Esta. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Esta. 37. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, precizēts un iekļauts 38. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 39. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 40. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Esta. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
J.Esta. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Fizisko personu datu aizsardzības likums pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi likumā Par pašvaldībām.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.
G.Dambergs (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iepazinusies ar priekšlikumiem, kuri ir iesniegti saistībā ar likumu Par pašvaldībām. Ņemot vērā to, ka priekšlikumi galvenokārt bija saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi iepazinās ar šiem priekšlikumiem ne tikai pēc būtības, bet arī pēc satura un balsojot nolēma atbalstīt Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā Par pašvaldībām. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinu arī deputātus likumprojektā pirmajā lasījumā atbalstīt šos grozījumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates.
Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Šodien darba kārtībā mums ir divi likumprojekti. Viens no tiem ir alternatīvais likumprojekts, kuru ar savu balsojumu ir apstiprinājusi viena no Saeimas pastāvīgajām komisijām, proti, tā ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Principā, pārraugot Ministru kabineta ieteikto likumprojektu un tās normas, ko Ministru kabinets ir aicinājis mainīt likumā par pašvaldībām, redzam, ka šis alternatīvais likumprojekts, ko ir izstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas apakškomisija, kas nodarbojas ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem, ietver vēl dažas normas.
Es mazliet paskaidrošu, kas tās ir par normām un kāpēc tik ļoti svarīgi šodien būtu balsot tieši par šo alternatīvo likumprojektu, līdz ar to nobalsojot arī par tiem grozījumiem, kurus ierosinājis Ministru kabinets.
Proti, pašreiz likumā gan ir noteikta pašvaldību atbildība par sociālo jautājumu risināšanu, kuri skar bērnu tiesības un bērnu sociālos jautājumus, tomēr mēs zinām, ka realitātē tas viss ir atkarīgs no pašvaldību vadītāju pašiniciatīvas un no tām tradīcijām, kas konkrētajā pašvaldībā izveidojušās attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību. Proti, mēs zinām reģionus, mēs zinām rajonus, kur pašvaldību vadītāji ļoti aktīvi esošā budžeta apstākļos jau risina šos jautājumus, un tomēr mēs varam nosaukt arī virkni tādu pašvaldību, kur nav izveidotas institūcijas bērnu tiesību aizsardzībai un kur bērnu tiesību aizsardzībai netiek veltīti līdzekļi. Līdz ar to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtie labojumi, kas attiecas uz 14.panta sesto daļu, noteiktu, ka pašvaldībām būtu tiesības pieprasīt mērķdotācijas bērnu sociālo jautājumu risināšanai. Es saprotu, ka tieši šis pants varētu būt par iemeslu tam, ka trīs valdošās koalīcijas partijas nebalsos, jo pirmajā acu uzmetienā varētu likties, ka tas prasīs liekus budžeta līdzekļus.
Cienījamie deputāti un godājamās deputātes! Es vēlos norādīt, ka šo izdevumu apjoms varētu būt ļoti neliels, bet līdz ar to tiktu sakārtota sistēma, kas nodrošinātu, ka tās pašvaldības, kas nepilda pašreiz spēkā esošo likumu un nerūpējas par bērnu tiesību aizsardzību savā reģionā, būtu tiesīgas sastādīt savu izdevumu apjomu un pieprasīt šo mērķdotāciju.
Godātie kolēģi! Vērtējot mūsu komisijas iesniegto likumprojektu no pašreiz spēkā esošās likumdošanas viedokļa, mēs tikai nodrošināsim Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, kas papildina arī dzīvokļu likumdošanā iekļauto normu, proti, nodrošināt bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar dzīvošanai derīgām dzīvojamām telpām. Tas attiecas uz 15.panta septītās un devītās daļas papildinājumiem.
Godātie kolēģi! Es vēlos vēl uzsvērt, ka tie Ministru kabineta labojumi, kuri ir ietverti Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā, ir redzami arī alternatīvajā likumprojektā, proti, tas ir 23.punkts, kas nosaka bērnu uzskaiti no dzimšanas brīža. Pašreizējā likumdošana, kā jūs zināt, paredz tikai skolas vecuma bērnu uzskaiti, sākot no piecu gadu vecuma. Tāpēc es komisijas vārdā, godātie kolēģi, aicinu vispirms balsot par alternatīvo likumprojektu.
Es vēl nepieminēju, ka līdz ar to mēs būsim ievērojuši arī ANO konvenciju par bērnu tiesībām, šajā konvencijā paustos principus.
Godātie kolēģi! Tātad es aicinu Saeimas priekšsēdētāju likt uz balsošanu vispirms alternatīvo likumprojektu, ko ir izstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un pēc tam Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā Par pašvaldībām. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.
G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Tas, ko skaidroja mana kolēģe Lāzo kundze, tik tiešām atbilst patiesībai, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz nedaudz kaut ko citu.
Mēs iepazināmies ar visiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumiem, un mūs nedaudz mulsināja šo priekšlikumu deklaratīvais saturs. Bez tam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi nebija pilnībā iepazīstināti ar šo finansiālo pamatu, kas būtu nepieciešams, lai šos priekšlikumus varētu iekļaut grozījumos likumā Par pašvaldībām. Katrā ziņā tas netraucē šos priekšlikumus tālāk skatīt turpmākajos lasījumos. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija labprāt uzklausīs arī citus priekšlikumus saistībā ar likumu Par pašvaldībām. Komisijas vārdā vēlreiz jūs aicinu balsot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstīto grozījumu paketi, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Paldies. Uz balsošanu likumprojekti tiks likti to iesniegšanas secībā. Līdz ar to lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par pašvaldībām (dokuments nr.1169 un nr.1700), ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Nākamā izskatāmā lieta... (Starpsauciens: Priekšlikumus?) Atvainojiet, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu, Damberga kungs!
G.Dambergs. Paldies, Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam noteikt šā gada 7.aprīli.
Sēdes vadītājs. 7.aprīlis. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Par telekomunikācijām. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1583. Tas ir Ministru kabineta izstrādātais un iesniegtais likumprojekts par telekomunikācijām. Jāatzīmē, ka šeit tie vairs nav labojumi likumā, bet gan jauns likumprojekts, kas sagatavo mūsu telekomunikāciju nozari darbam brīvā tirgus apstākļos, situācijā, kad attiecīgajai nozarei tiks noņemta, zudīs monopolsituācija. Es domāju, ka monopolsituācija nespēj nodrošināt Latvijas valsti šajā brīdī, ņemot vērā to modernizāciju un to jauno tehnoloģiju plūsmu, kas ir skārusi nozari.
Tātad šā likuma pieņemšana ir vērsta uz šīs nozares, uz šīs visnotaļ ievērojamās tautsaimniecības nozares attīstību. Par pirmo lasījumu mēs esam saņēmuši pozitīvu, gan ar daudzām iebildēm, Eiropas lietu komisijas atzinumu, un jāteic, ka Eiropas lietu komisija ir nopietni strādājusi. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atzinums ir bijis pozitīvs, kaut gan ir norādes uz vairākām nepilnībām likumprojektā.
Runājot par Eiropas lietu komisiju, man jāteic, ka, valdībai strādājot ar šo likumu vairāk nekā gadu, šī komisija ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai divus atzinumus par likuma sākotnējo variantu un šie atzinumi bija ļoti kritiski, tur bija norādes uz vairākiem desmitiem neievērotu Eiropas Savienības direktīvu, kas nebija atspoguļotas likumā.
Tad ir vēl Eiropas lietu komisijas atzinums par valdības sagatavoto galaproduktu - likumprojektu, kurš šobrīd ir jūsu rokās. Arī šis ir kritisks vērtējums, bet komisija norāda uz to, ka valdība, izskatot likumprojektu, tomēr lielu daļu kritisko piezīmju ir ņēmusi vērā. Tā ka es aicinu jūs, godātie deputāti, atbalstīt tik ļoti vajadzīgo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt laika periodā starp lasījumiem, kā arī iesniegt priekšlikumus. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts patiešām ir ārkārtīgi būtisks, un es uzreiz pateikšu, ka es atbalstu šo likumprojektu, tomēr mums ir jāņem vērā, ka uz otro lasījumu šis likumprojekts būs ļoti nopietni jāpārstrādā. Šim likumprojektam ir viena īpašība - tam patiešām ir raksturīga tāda universāla pieeja. Šis likumprojekts ņem vērā mūsdienu tendenci, ka telekomunikāciju tīkli ir integrēti. Likumprojekts nerunā atsevišķi, piemēram, par valsts telefoniju vai par kabeļtelevīziju, vai par datu pārraidēm, un tas, neapšaubāmi, ir pozitīvi. Tomēr tieši šīs universālās, integrētās pieejas dēļ šobrīd šajos formulējumos neizdevās atrisināt monopola problēmu.
Pirmais, kam gribu pievērst jūsu uzmanību, ir pārejas noteikumi. Faktiski pārejas noteikumu 1.punkts runā par to, ka Latvijā ir tikai viens publiskais tīkls, lai gan tas tā nav. Jau šobrīd mums ir vairāki citi publiskie tīkli - tie ir gan kabeļtelevīzijas tīkli, gan kolektīvo antēnu sistēmas, gan radiotranslācijas, gan lokālie datortīkli un tā tālāk, kuri darbojas pilnīgi likumīgi un kuriem ir īpašnieki. Ja mēs pildīsim pārejas noteikumus tā, kā šeit ir formulēts, tad faktiski visi šie tīkli būtu jāatsavina un jānodod Lattelekom. Tāpēc acīmredzot šī problēma būs kaut kādā veidā jāatrisina, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam.
Vēl viena problēma ir saistīta ar servitūta tiesībām. Es gribu pievērst jūsu uzmanību likumprojekta 30.pantam, jo šobrīd, vienkārši runājot, servitūta tiesības, kas ir paredzētas likumā, ir absolūtas, tātad, ja kādam mājās ir jau desmit kabeļtelevīzijas tīkli un ja kāds grib vilkt vēl vienpadsmito, tad mājas īpašniekam nekādas teikšanas nav un viņš iebilst nevar, nerunājot jau nemaz par īrnieku un nomnieku tiesībām. Tā ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būtu jāpadomā arī par īpašnieku tiesībām.
Diezgan strīdīgs ir arī jautājums par kompetences sadali starp regulatoru un Satiksmes ministriju. Tā ka šeit ir virkne nopietnu problēmu, bet es nekādā gadījumā negribu jūs aicināt neatbalstīt šo likumprojektu. Gluži otrādi! Es aicinu jūs balsot par, bet ļoti nopietni būs jāgatavo šis likumprojekts otrajam lasījumam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Paldies deputātam Cilevičam, jo komisija, izskatot un sagatavojot šo likumprojektu pirmajam lasījumam... ne sagatavojot, bet izskatot pirmajā lasījumā ir atsaukusies tieši uz šīm pašām problēmām, uz kurām šobrīd norādīja Cileviča kungs. Vēl vairāk! Komisija jau ir domājusi par otrā lasījuma redakciju, un tāpēc aicinu gan Cileviča kungu, gan jūs visus iesniegt priekšlikumus laikā starp pirmo un otro lasījumu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņa ilgumu noteiksim vismaz desmit dienas, lai mēs varētu uzlabot... Paldies, vairāk nevajag! Jā, paldies! Tātad es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņu es pateikšu pēc dažām minūtēm.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par telekomunikācijām pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 5.aprīlim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.aprīlis. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums likumā Par svētku un atceres dienām. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Tāds nu ir liktenis. Liktenim 5.Saeimas izskatā labpatika mūsu komisijai uzticēt šo problemātiku. Es saku 5.Saeimai paldies pēdiņās par to.
Godātie kolēģi! Dokumenta saturs ir ļoti vienkāršs: 17.jūnijs - Latvijas Republikas okupācijas diena. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, pildot savu pienākumu, debatēja par šo jautājumu un pieņēma pozitīvu lēmumu, lai gan, ja tas tiks atbalstīts, uz otro lasījumu būs ļoti nopietni jāstrādā pie diviem jautājumiem, proti, pašreizējā redakcijā viens okupācijas režīms izskatās labāks par otru okupācijas režīmu. Pieņemot šo priekšlikumu, protams, mūsu kalendārs arvien vairāk un vairāk piesātinās ar pelēko un melno krāsu, bet tāds ir Saeimas lēmums - nododot šo projektu komisijām.
Komisija to atbalstīja, izmantojot faktiski vienu argumentu - daudziem jaunās paaudzes cilvēkiem šis datums neko neizsaka, un daudzās skolās, kur nemācās latviešu valodā, šis datums tiek traktēts ačgārni vai vispār tiek noklusēts, un tamdēļ šim grozījumam acīmredzot varētu būt arī zināmas pozitīvas sekas. Komisija pieņēma pozitīvu lēmumu un aicina Saeimu izteikt savu attieksmi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šad un tad no dažādām mutēm izskan tādi vienreizēji jocīgi spriedelējumi - pārvilksim pagātnei svītru! Kas tad tā varētu izrunāties? Nu laikam jau tāds, kam personīgi būtu jākaunas par savu pagātni. Tāds, protams, šodien ar mocekļa izteiksmi sejā centīsies aicināt uz savdabīgu izpratni un vispārēju aizmirstību. Svītras pārvilkšana pagātnei nozīmē arī svītras pārvilkšanu pašam sev, netiekot pat līdz savam tēvam un kur nu vēl līdz vectēvam. Šķiet, kādam tas arī ir būtiski. Un īpaši svarīga šādas svītras vilkšanas vēlme ir tad, ja skaidri redzama pagātnē notikušā tieša ietekme uz šodienu.
Baltijas valstis ir bijušas un arī būs krietni iekārojams kumoss jebkuram pasaules izrijējam. Jautājums ir tikai viens - kad attiecīgais rīma iedrošināsies platāk atplest savus žokļus. Tā tas notika 20.gadsimteņa 30.gados, kad cilvēknīdēju režīmi Eiropā atrada kopīgu valodu un sāka pamatīgi tuvināties, līdz 1939.gada 23.augustā parakstīja vienu no pasaules vēsturē visnožēlojamākajiem papīreļiem - tā saukto Molotova-Ribentropa paktu, paredzot tautu un valstu sadalīšanu un pārdalīšanu.
Latvijai un citām Baltijas valstīm jau savlaicīgi bija paredzēts okupētu valstu liktenis. Pēc tam sekoja šī nežēlīgā Polijas okupēšana un dalīšana starp boļševikiem un fašistiem, kas šinī sakarā pat pamanījās sarīkot kopīgu parādi, lai viens otru apsveiktu ar kopīgi izdarītajiem noziegumiem.
Nebija jau ilgi jāgaida arī Baltijas valstīm. Sākumā sarkanie prusaki ar sarkanām zvaigznēm pierē un citur sāka vazāties pa Latviju, Lietuvu un Igauniju, ārēji cenzdamies apgūt pareizu uzvedību pat sanitārajās telpās. Tiesa, parasti centība nevainagojās ar sekmēm. Piestūma savus izbadējušos ķermeņus ar Baltijas labumiem un klusībā gatavoja jaunas neģēlības. Un tad pienāca 17.jūnijs - tieši pirms 60 gadiem. Latviju acumirklī bāztin piebāza ar visādiem salašņām, kas bija tērpti gan sarkanarmiešu kankaros, gan raibu raibās civilo lupatās. Tieši 17.jūnijs atklāti ievadīja to procesu, kas nesa nāvi un iznīcību desmitiem tūkstošu latviešu tautas labāko pārstāvju, sagādāja ciešanas gandrīz katrai latviešu ģimenei.
Ir pēdējais laiks 17.ūniju valstiski atzīt par Latvijas okupācijas dienu. Protams, ir un būs arī tādi savādi domājošie, kas lāgā nesaprot, kas tā tāda - Latvijas okupācija - ir. Nu ko lai par tādiem saka? Kas radīts rāpošanai, nav spējīgs pat notupties.
1940.gadā Rīgas stacijā pēc okupācijas viens sarkanais poļitruks arī mēģināja notupties, bet tik neveiksmīgi, ka, krītot sanitārtehniskajā telpā, pamatīgi sagraizīja dažas sava ķermeņa būtiskas sastāvdaļas. Arī tāda reizēm ir bijusi tā pagātne, ko daži pamatoti negrib atcerēties.
Atsevišķi ir jārunā par to, kas notika Latvijā tūlīt pēc 17.jūnija: valstisko struktūru likvidēšana, viltus Saeimas vēlēšanu sarīkošana, piedāvājot tikai vienu - Maskavas apstiprinātu - sarakstu; simts Latvijas visneģēlīgāko nodevēju gļēvulīgā rīcība, 1940.gada 21.jūlijā pārkāpjot Satversmes pamatprincipus; dažu pakalpiņu māžošanās Maskavā 5.augustā. Līdztekus visam tam bija izļurkušajās smadzenēs dzimušie izsūtāmo saraksti, Latvijas sabiedrībā pazīstamu cilvēku apcietināšana un nogalināšana, kam sekoja pirmā masveida izsūtīšana 1941.gada 14.jūnijā. Otrā, kas bija iecerēta drīz pēc tam, nenotika tikai tāpēc, ka tupeļu varoņi, izsūtītāji, vāciešiem uzbrūkot, aizbēga no Latvijas. Viss turpmākais laika posmā no 1941.gada līdz 1991.gadam notikušais bija dažādo neģēlību turpinājums.
Un tagad ir jautājums mums, Latvijas pilsoņu ievēlētiem tautas priekšstāvjiem: vai esam spējīgi vienoties par to, ka 17.jūnijs ir jāpasludina par Latvijas okupācijas dienu vai nē? Gribētos īpaši uzsvērt, ka tieši 17.jūnijā Latvija faktiski pilnībā zaudēja savu valstisko neatkarību, turpmāk paturot tikai savas juridiskās tiesības. Tāpēc arī minētais datums ir viens no tiem raksturīgajiem datumiem, kuri pastāvīgi jāatceras mūsu valstī.
Bieži vien, kad esam iedrošinājušies kaut ko atklātāk pateikt par mūsu vēsturisko patiesību, atskan kāda drebelīga balstiņa: ko teiks citi, ko teiks pasaule, kā tad nu būs ar Krieviju? Jā, krietns skaits Latvijā dzīvojošo nav spējīgi aprast ar domu, ka viņu varas laikam ir jābeidzas. Citiem liekas, ka vislabākais paņēmiens, kā runāt ar pasaules sabiedrību, ir nemitīgi uz visām pusēm taisnoties. Taču vēl ir arī tādi, kas trulā vienaldzībā skatās uz visu notiekošo Latvijā un vienkārši nevēlas neko saprast. Jā, ko teiks pasaule, ja mēs vēlēsimies sev un citiem atgādināt, ko mums nesis 1940.gada 17.jūnijs?
Vai tas nav smieklīgi un reizē nožēlojami - klausīties dažādos Latvijai veltītos, īpaši sacerētos nepelnītos pārmetumos par visādiem pārkāpumiem, kas esot vērsti pret Latvijā dzīvojošajiem nelatviešiem? Protams, šie sacerējumi ir īpaši sagatavoti. Cik nekaunīga ir to cilvēku rīcība, kas vēl 1991.gadā janvāra barikāžu laikā mēģināja izmantot pēdējās iecerētās iespējas! Garīgi pūstošā boļševiku čupiņa Bet tūlīt pēc Krievijas pučistu izgāšanās jau nekaunīgi blenza uz ietekmīgām vietām Latvijas ekonomikā un politikā. Šie cilvēki mūsu valstī jūtas ārkārtīgi ērti un nejūt ne mazāko nožēlu par nodarīto. Tie ir arī starp pirmajiem sprinteriem uz starptautiskajām sūdzībnieku vietām ārpus Latvijas, lai kārtotu savas vajadzības.
Godājamos latviešu leģionārus, kas zaudējuši desmitiem tūkstošu savu cīņas biedru un kas paši izgājuši visu frontes elli, sasprindzinājuši spēkus, cīnoties Kurzemes cietoksnī, cerēdami pēdējiem spēkiem aizstāvēt Latviju pret boļševisma atgriešanos, un kas izgājuši Gulaga nāves nometni, kaut kādi vēsturi nezinoši jefiņi nekaunīgi saukā par nacistiem. Vai nav jāaizbāž mute tiem Krievijas bļauriem, kas, slienājoties pie Latvijas vēstniecības ēkas Maskavā, pat nekaunas publiski apkaunot Latvijas Valsts prezidenti?
Katrai tautai jāprot par savu taisnību cīnīties. Arī latviešiem. Starp citu, 4.jūlijs jau sen ir ierakstīts Latvijas atceres dienu sarakstā, bet Latvijai vēl joprojām ir jāsaņem dažādi papildu pārmetumi, ka vēl tas un tas būtu jāizdara.
Paskatīsimies, kā šodien balsos te daži cilvēktiesību aizstāvji. Būs redzams, cik viņi ir spējīgi izprast latviešu tautas izciesto un vai viņiem ir vienādi godīga attieksme pret jebkuras tautas pārdzīvoto. Mūsu uzdevums ir ne tikai atcerēties Latvijā notikušo, atgādināt par to, bet arī skaidrot, runāt par notikušā ietekmi uz šodienas sabiedrību Latvijā, par okupācijas sekām un to likvidēšanas nepieciešamību.
1999.gada 11.jūnijā iznāca krājums Okupācijas varu politika Latvijā: 1939. - 1991.. Tas ir pirmais Saeimas un valdības atbalstītais izdevums, kurš tagad tulkots angļu un krievu valodā, un šā tulkojuma atvēršanas svētki notiks rīt, 24.martā. Tā ir daļa no vajadzīgā darba.
Saeima ir pieņēmusi Deklarāciju par Latvijas okupāciju, un tā nav domāta iekšējai lietošanai, kā to sludināja kāds, kas acīmredzot pirms šāda izteiciena pats bija kaut ko citu pārmērīgi iekšēji lietojis.
Latvijas Republikas Saeimas un valdības pienākums ir visu Latvijas Republikas pilsoņu vārdā runāt par izciesto un pārdzīvoto un darīt visu, lai sabiedrība - gan Latvijā, gan tālu ārpus tās - skaidri zinātu, kas Latvijā ir noticis, ko Latvija ir pārcietusi, kādus zaudējumus piedzīvojusi un kādas tiesības uz gandarījumu ir gan Latvijas valstij, gan latviešu tautai.
17.jūnija kā Latvijas okupācijas dienas atzīšana var tikai nostiprināt pasaules sabiedrībā pārliecību par to, ka Latvijas valstij ir sava pašcieņa un vēlme atgādināt citiem ne tikai par saviem pienākumiem, bet arī par savām tiesībām.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāts.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Godātie likumprojekta autori! Man ir viens neliels jautājums: kā jūs iestrādāsiet savā likumprojektā Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa norādījumus tautai? Daži citāti: Pilsoņi! Pilsones! Pēdējo 24 stundu notikumi ir saviļņojuši visus prātus, un es tādēļ uzskatu par savu pienākumu, kā es vienmēr svarīgos momentos esmu darījis, jums visiem pateikt, ko valdība šajā brīdī domā un dara. Mūsu zemē kopš šī rīta ienāk padomju karaspēks. Tas notiek ar valdības ziņu un piekrišanu, kas savukārt izriet no pastāvošām draudzīgām attiecībām starp Latviju un Padomju Savienību. Es tādēļ vēlos, ka arī mūsu zemes iedzīvotāji ienākošās karaspēka daļas uzlūko ar draudzību.
Tajā pašā laikā jums jāzina, ka karaspēka kustībai jānorit bez traucējumiem, un to jūs varat veicināt, ierobežojot pārlieko ziņkāri un atturoties no kārtības traucējumiem. Šajā brīdī es jūs aicinu: pierādiet domās, darbos un stājā tautas dvēseles spēku, ko izraisījuši atjaunotās Latvijas ziedu gadi. Tad es būšu drošs, ka viss, kas tagad notiek un tālāk notiks, nāks par labu mūsu valstij un tautas nākotnei, un mūsu labām un draudzīgām attiecībām ar mūsu lielo Austrumu kaimiņu - Padomju Savienību. Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savā vietā!
Sēdes vadītājs. Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! To, ko Jurkāna kungs nupat teica, es gribētu papildināt. Ulmaņa teiktais notika draudu ietekmē pēc ultimāta 16.jūnijā, pēc 14., 15.jūnija naktī notikušā neģēlīgā, slepkavīgā uzbrukuma robežpunktam pie Masļenkiem. Pēc tam, kad bija jau skaidri zināms, ka tūkstošiem tanku un liela armija jau bija sapulcējusies pie mūsu robežām, kad Lietuva jau bija kritusi. Mēs bijām ārkārtīgi neapskaužamā stāvoklī. Protams, mēs vēlāk nožēlojām, ka mēs jau tad neizlējām asinis, bet tieši tā asiņu izliešana bija laikam mūsu tālaika Valsts prezidenta rūpe.
Tas, ko citēja Jurkāna kungs, vēlreiz atkārtoju, bija tiešo draudu rezultāts, un juristi varēs vislabāk to izskaidrot.
17.jūnijs. Par to okupācijas dienu atbildīgas ir abas diktatūras - Padomju Savienība, staļiniskais boļševisms, un Hitlera nacionālsociālistiskā Vācija.
Tātad, ja mēs runājam par okupāciju, kas notika 17.jūnijā, tad jāteic, ka tā ir abu sabiedroto sadarbības rezultāts. Bieži aizmirst - viena vai otra iemesla dēļ -, ka nacionālsociālistiskā Vācija bija Padomju Savienības sabiedrotā līdz tam brīdim, kad Vācija uzbruka Padomju Savienībai. Runāt par otru okupāciju - tas ir tāds, varētu teikt, tehnisks, akadēmisks jautājums. Jo - ko okupēja vācu armija? Tajā laikā, pēc viņu uzskata, - padomju teritoriju. Mums kā Latvijai un latviešu tautai nav nekādas daļas par tā saucamo Lielo Tēvijas karu, jo tas bija par Padomju Savienības teritorijas atgūšanu un Padomju Savienības teritorijas okupācijas likvidēšanu. Tas nozīmēja mūsu okupācijas - Latvijas okupācijas - un mūžciešanu turpinājumu. Tā ka lieta ir pavisam skaidra. Mēs nemēģināsim miglu pūst viens otram acīs, kā daži to mēģina darīt.
17.jūnijs bija, kā jau Dobeļa kungs atgādināja, Molotova-Ribentropa pakta rezultāts, tās sadarbības rezultāts, kas arī pēc Francijas kapitulācijas lika Molotovam apsveikt Ribentropu par šo lielisko nacistiskās Vācijas uzvaru.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Varēju jau arī nerunāt. Dobeļa kungs savā visai sulīgajā runā jau šo situāciju raksturoja visai skaidri, un arī jūs visi taču saprotat, par ko galu galā ir runa, un Saeima ir atzinusi okupācijas faktu. Grūti gāja, protams, bet atzina. Un liekas, ka vairs nevarētu būt nekādu problēmu, lai šoreiz likumā Par svētku un atceres dienām šo dienu ierakstītu. Es domāju, ka tā tas arī būs. Es pat nešaubos. Taču es domāju, ka ir īstā reize, lai mēs tomēr padomātu par to, kas ir noticis, kāpēc tā notiek šodien, kāpēc tik sarežģīti, tik bēdīgi un nabadzīgi dzīvojam, tik saplosīti dzīvojam. Diemžēl liela daļa nesaprot to, un arī Saeimā ir cilvēki, kuri to nesaprot. Tādēļ es domāju, ka ir jārunā. Ir jārunā, lai vēl un vēlreiz atgādinātu to, kas notika 1940.gada 17.jūnijā. Jo, redziet, Saeimas deputāts Jurkāna kungs kāpj tribīnē un tēlo nezinīti, lai gan viņš tāds nav, ir bijis pat mūsu ārlietu ministrs, braukājis pa ārzemēm un stāstījis par Latviju - par nu jau atjaunotu Latviju. Rodas jautājums: ko tad viņš tur ir stāstījis, ja viņš vēl šodien šo dokumentu, šo runu tulko burtiski tā, kā to teica Ulmaņa kungs? Taču Ulmaņa kungs toreiz to teica zem durkļiem, tanku un milzīgu draudu priekšā. Vai to vajadzētu nesaprast? Taču diemžēl nesaprot. Nemaz nerunāsim par Golubova kungu, kurš jau ir kļuvis par anekdoti Saeimā - viņš vēl arvien neatzīst, ka Latvija bija okupēta. Taču tādi Latvijā ir ne tikai deputāti Golubova personā, Latvijā tādu ir simtiem, tūkstošiem. Tur jau ir tā traģēdija! Taču turpina dzīvot Latvijā, bauda tās labumus un taisa arī politiku. Man iznāca diskusija ar vienu dāmu - latvieti no ārzemēm. Es teicu: Kā tad jūs tā runājat un nesaprotat? Nesaprotat droši vien tāpēc, ka 50 gadus jūs šeit nedzīvojāt un neizjutāt to ārprātu, kas šeit notika. Taču viņa teica: Es desmit gadus jau dzīvoju Latvijā. Jā, viņa 10 gadus dzīvo Latvijā, šeit. Taču tā jau ir pavisam cita Latvija. Tā ir neatkarīgā Latvija. Tā nav okupētā Latvija. Tā šobrīd tikai nokrata ar milzīgām grūtībām šo okupāciju, šo kolonizāciju. Taču šī dāma tātad pat nesaprot starpību - jo nav to izjutusi - starp to, kas bija, un to, kas ir tagad. Mēs šeit šo okupāciju izjutām, tā sakot, ar katru miesas sastāvdaļu. Redziet, jāatgādina tālab, ka, ja mēs nesapratīsim, patiešām nesapratīsim būtību, tad mums nākotnē klāsies ļoti drūmi. Klāsies ļoti drūmi, jo Krievija skaidri un gaiši, un nepārprotami pierāda, ka tā vēl uzskata Latviju par savā pārziņā un pārvaldījumā esošu. Uzskata! Tas viss, kas notiek Maskavā, un tās sarunas, kas notiek (nupat pie Valsts prezidentes notika saruna ar Krievijas vēstnieku Latvijā), liecina par to. Faktiski tie ir draudi! Mēs gan esam jau piedzīvojuši dažādus šādus draudus - ekonomiskās sankcijas un tā tālāk. Paldies Dievam, esam pārcietuši šos draudus un esam pat ieguvuši savā ziņā labumu, jo savu tirgu esam diezgan veiksmīgi pārorientējuši uz Rietumiem un nu vairs neesam tik atkarīgi no Krievijas. Lūk, tādēļ, kolēģi, mums vajadzētu atcerēties vēl un vēlreiz, un arī šoreiz: kad mēs ierakstīsim kalendārā šo dienu - 17.jūniju -, būs atkal troksnis no Krievijas puses. Vai mēs atkal šobrīd sāksim domāt, kā tad tas izskatīsies, un vai tas būs pēc kāda brīža atkal jāpārskata, tāpat kā mēs to darījām ar 16.martu - Leģionāru dienu? Tas ir apkaunojums mums. To pierādīja 16.marts, kad daudz vairāk cilvēku saradās, kas gāja pie Brīvības pieminekļa - un ne tikai pie Brīvības pieminekļa. Un nākamajos gados ies vēl vairāk. Es domāju, ka mums nāksies atgriezties pie šā datuma ierakstīšanas kalendārā, kā tas jau bija.
Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, vai izmantosiet piecas minūtes vai runāsiet pēc pārtraukuma?
Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es domāju, ka šis ir ļoti nopietns jautājums. Manuprāt, visiem ir skaidrs, ka 1940.gada 17.jūnijs bija okupācijas diena. Ir tikai dažādas vēlmes - šo faktu atzīt vai neatzīt. Tā ir politiska izšķiršanās. Katram politiskam spēkam ir jāpauž sava nostāja, kas arī būs kritērijs vēlētāju izvērtējumam, un katrai frakcijai, protams, ir savi vēlētāji un viņi ir atšķirīgi.
Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu tomēr saprast, ka ir jābūt šai atceres dienai, kas saistās ar šo okupācijas datumu. Jau 1928.gadā Rainis, īsi pirms savas nāves rakstīdams pēdējās savas atziņas, deva Latvijas tautai tādu novēlējumu, idejisko testamentu, kurā rakstīja: ja demokrātija kritīs, tad pēc kāda laika kritīs arī valsts neatkarība. Es domāju, šie politiski gudrie un savā ziņā pat liktenīgie atziņas vārdi ir ļoti nopietni. Arī izvērtējot visu to, ko mums Jurkāna kungs šeit nolasīja priekšā. Tie ir patiesi vārdi, ko teica Kārlis Ulmanis. Mēs varam runāt par šīm objektīvajām lietām. Par to, ka Lietuvas teritorija jau bija okupēta un ka pie Lietuvas un Latvijas robežas jau praktiski stāvēja karaspēks. Ka bija šis spiediens, bija Hitlera-Staļina pakts, kā to sauc visā Eiropā, nevis Ribentropa-Molotova pakts, kā mēs parasti to saucam. Visas šīs lietas bija. Bija arī tāda lieta kā Latvijas politisko spēku izšķiršanās, un tas bija 1934.gada 15.maijs. Satversme tika antikonstitucionāli apturēta, visas demokrātiskās iestādes tika padzītas un slēgtas. Arī vairāk nekā 1000 sabiedriskās organizācijas tajā laikā tika slēgtas, un viņu īpašumi tika nacionalizēti un pēc tam atsevišķos gadījumos privatizēti, nodoti citiem. Un tamlīdzīgi.
Tāda ir bijusi visa šī situācija.
Kāpēc es to atgādinu? Es to atgādinu tikai viena iemesla dēļ - nedrīkst būt tā, ka viena persona, lai kāda tā būtu, izšķirtos par tautas likteni. Vienmēr ir labāk, ja tas ir dažādu sabiedrības daļu, tautas daļu, pārstāvis - Saeima, parlaments, - un viņa ieceltā valdība. Tāpēc es gribētu uzsvērt arī to, ka no šā viedokļa - protams, arī no juridiskā viedokļa - viss, ko teica Kārlis Ulmanis tajā brīdī, bija pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas likumiem, un ka pati viņa vara bija antikonstitucionāla. Un tāpēc mums, Latvijas Saeimai, šīs atziņas nav saistošas. Mans viedoklis ir skaidrs. Ja būtu Latvijai tobrīd bijusi arī demokrātija, ne tikai neatkarība, un ja tobrīd nebūtu arī autoritārs režīms bijis Igaunijā un Lietuvā, mūs būtu piemeklējis Somijas liktenis - bija gan karš, bet tas bija savu tiesību aizstāvēšanas liktenis. Tas, manuprāt, būtu bijis daudz labāk, kaut gan te daži mani kolēģi krata galvu. Es domāju, ka 1941.gada 14.jūnija radītie zaudējumi un daudzi citi zaudējumi, kas ir bijuši pēc tam, ir liecinājuši, ka tie, kas grib lēti no varmākām atpirkties, nekad to nav spējuši izdarīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds Kārlim Leiškalnam. Paziņojums.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dobeļa kungs! Tas, ko teikšu, nav par 17.jūniju. Es aicinu Tautsaimniecības komisijas locekļus pulcēties uz komisijas sēdi - svarīgu komisijas sēdi, kura notiks tepat blakus - Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītājs. Vārds Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija sanāk uz savu sēdi - Ārlietu komisijas sēdi. Darba kārtībā - Tartu sesijas darba kārtība.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam Jāzepu Šņepstu 40 gadu jubilejā un Jāni Urbanoviču - 41 gada jubilejā. Jāņa Urbanoviča vietā apsveikumus pilnvarots saņemt Jānis Jurkāns.
Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ērika Zommere, Juris Sinka, Jānis Siliņš.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatīsim likumprojektu Grozījums likumā Par svētku un atceres dienām pirmajā lasījumā. Turpināsim debates. Palmira Lāce - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputāte.
P.Lāce (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātie deputāti! 17.jūnijs jāieraksta kalendārā kā Latvijas Republikas okupācijas dienu, lai nākamās paaudzes neskaitītu nepareizi gadus, kā to daži mums visu laiku cenšas pamācīt. Vispirms bija 1940.gada 17.jūnijs, pēc tam bija Baigais gads un tikai pēc gada - jau pēc okupācijas sākās Otrais pasaules karš.
Un tad notika tas, kas notika. Mūsu leģionāri centās mūs pasargāt no krievu otrreizējās okupācijas. 60 tūkstoši nacionālo karavīru atdeva savas dzīvības par Latvijas brīvību. Neesam pratuši līdz šim godīgi izvērtēt vēsturi, runājot arī par notikumiem Otrajā pasaules karā. Ir notikumi, ar kuriem latviešiem nav nekāda sakara, jo, sākot ar 1940.gada 17.jūniju, Latvijas valstiskums bija zaudēts, un tāpēc mums nav jāatbild par to, ko darīja svešas varas. Mēs to varam tikai vērtēt. Es uzskatu, ka par ebreju iznīcināšanu jāatbild Vācijai, bet par to, kas nodarīts latviešiem un mūsu valstij, ir jāatbild Krievijai.
17.jūnija kā Latvijas Republikas okupācijas dienas ierakstīšana kalendārā būtu sākums patiesai vēstures izvērtēšanai. Krievija Latvijas okupācijai gatavojās ļoti ilgi. 1937.gadā Krievija apšāva 70 tūkstošus latviešu. Katram gadījumam, lai viņi nevarētu savai valstij palīdzēt, jo viņi zināja, kāda dzīve ir Krievijā, un viņi bija iepazinuši krievu mentalitāti. Jau 1939.gadā bija pilnīgi sagatavotas PSRS kartes, kuras sastāvā ietilpa arī Baltijas valstis. Pirms 1940.gada bija gatavs arī dokuments par latviešu izsūtīšanu. Tātad tas viss jau bija sagatavots pirms 1940.gada.
Ja kāds šeit runā par Kārļa Ulmaņa runu, tad es gribu pateikt, ka Kārļa Ulmaņa runai ar okupāciju nav nekāda sakara, viņš vienkārši gribēja paglābt savu tautu. Un Masļenku robežsargu apšaušana tad jau bija notikusi. Ulmanis vienkārši cerēja, ka būs mazāki zaudējumi.
Un pašā nobeigumā es gribētu dažus vārdus veltīt deputātam Jānim Jurkānam. Lai arī kā Jānis Jurkāns censtos izdabāt Krievijai, Krievija viņam nenoticēs, jo agri vai vēlu pakalpiņus ienaidnieks nomin. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.
J.Siliņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas, augsti godātie kungi! Nu jāsaka, ka tas, ko man gadījās šodien šeit no šīs tribīnes dzirdēt - un tā ir 7.Saeima -, mani vairāk vai mazāk pārsteidza. Šī nekaunība, šī nelietība pret savu valsti un savu tautu, kad kā argumentu tika nolasīts citāts, ko šeit minēja Jurkāna kungs, ka Ulmaņa kungs ir izteicis šos vārdus un it kā tos varētu tulkot. Es domāju, tas jebkuram pirmās klases skolēnam ir skaidrs, kā Krievija realizēja šādus valstu aneksijas plānus, tas, kā šī okupācija noritēja. Es domāju, par to nevienam jautājumu nav.
Bet ziniet, cienījamie deputāti, šeit mums tagad ir jādod katram sev atbilde. Šī Jāņa Jurkāna runa bija aicinājums jūsu lokanajām mugurām, jūsu gļēvulībai un jūsu nodevībai nodot arī tagad - 2000.gadā mūsu valsti, mūsu tautu.
Es domāju, ka visi ļoti labi zina, ka dažādos juridiskos aspektos, kad ir runa par valstiskuma atjaunošanu, Latvijai ir ļoti grūti, pastāvot šādam cinismam, dot argumentus šādā brīdī, un bieži vien tas bija kā pamata izsišana no kāju apakšas. Arī attiecībā uz Abrenes apriņķa iekļaušanu Padomju Savienībā, kad starptautiskā tiesa izskatīja šos jautājumus, Krievijas ārlietu ministrs kā vienkāršu argumentu pateica šādu frāzi: Nu ziniet, to mēs nevaram uzskatīt par okupāciju, jo Rīgā mūsu tautu sagaidīja ar ziediem, un šis skats man vēl šodien ir acu priekšā.
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs aizdomāties, kas mēs esam šeit un kā mēs atceramies savas tautas vēsturi, kādu bagātību mēs iedosim savām nākotnes jaunajām latviešu paaudzēm. Paldies.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā kā Jurkāna kunga runā skanēja tāds it kā dvēseles kliedziens, it kā liela vēlēšanās noskaidrot patiesību, griežoties pie likumprojekta autoriem, no kuriem viens esmu arī es, tad sniegšu nelielu piebildīti, lai jau cilvēks, mūža otrajā pusē iekāpjot, varbūt vēl kaut ko iemācās.
Redziet, katram Saeimas deputātam it kā vajadzētu ieskatīties Latvijas Republikas Satversmē, kuras 2.pantā teikts: Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un ko tad saka Satversmes 77.pants? - Ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77.pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.
Kas tad notika pēc 1940.gada 17.jūnija Latvijā? Vai pēc simts gļēvuļu balsojuma 21.jūlijā, kuriem nav, protams, nekāda attaisnojuma, bija tautas nobalsošana? Nebija! Vai Satversmi pārkāpa? Pārkāpa! Vai pēc tam, pēc 17.jūnija, Latvijas valstī bija varmācība no svešas valsts puses? Bija! Tad par ko te būtu jārunā? Kāpēc vajag mākslīgi izvilkt viena vai otra runu vai uzstāšanos? Vai mums, Saeimas deputātiem, Satversme nav galvenais? Un to visu saka cilvēks, kas it kā pārstāvējis Latviju, kas it kā esot bijis ārlietu ministrs. Ko tad jūs, kolēģi, brīnaties par to, ka mums klājas tik grūti mūsu ārpolitikā? Vai tas kāds brīnums, ja jau bijušais Latvijas ārlietu ministrs nezina Satversmi un nezin vai kādreiz vispār zinās. Varbūt vismaz dažus pantus... Lai viņš tur rokās to grāmatiņu un apskatās! Un tad mēs vēl brīnāmies, ka mums ir jātaisnojas starptautiskajai sabiedrībai, ka mūs nesaprot, ka mēs baidāmies lietot vārdu okupācija. Tur jau ir tā jautājuma būtība!
Un kas tad ir galvenais Saeimas deputātam? Galvenais ir Pamatlikums un Pamatlikuma 2.pants. Es brīnos, kā to vispār var nesaprast Es vēl saprotu, ka var braukt uz Maskavu un tēlot, ka glābj Latviju no ekonomiskajām sankcijām, ka var vēl citas tamlīdzīgas izrādīšanās sarīkot Galu galā tā ir personīgā iniciatīva Bet kāpt šeit tribīnē un parādīt visiem, ka nezina Latvijas Republikas Pamatlikuma galvenos pantus Tad es saprotu, ka ar cilvēku kaut kas ir noticis. Kaut kas ir noticis ar šo cilvēku! Nezinu, pie kā tas tālāk novedīs un ko viņš vēlāk aizmirsīs
Taču man ir aicinājums - varbūt Saeimas personāls tomēr varētu vismaz tik daudz parūpēties un šad un tad atvērt tur, uz tā galdiņa, Jurkāna kunga priekšā Satversmi un pasvītrot citā krāsā vismaz dažus pantus, lai viņš šeit kaut ko iemācās.
Jebkurā gadījumā šeit ir runa par to, bija okupācija vai nebija, vai 17.jūnijā tā notika vai nenotika. Tāpēc nevajadzētu te kaut kādā savdabīgā stilā atgādināt Krievijas komediantus un runāt par atsevišķiem gadījumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi un tie, kuri klausās radiopārraidi!
Mēs runājam par vēsturi, bet vēsturi, tieši vai netieši, mēs veidojam arī šodien. Runājot par vēsturi, ir ļoti svarīgi saprast, kas notika un kāpēc notika, tam vajag dot izvērtējumu un nepieļaut šīs kļūdas vai šīs lietas turpmāk, lai nebūtu pēc gadiem desmit, piecdesmit vai simts Latvijas parlamentā atkal jādebatē par jaunām dienām, kas būtu līdzvērtīgas šim 17.jūnijam.
Mani stimulēja nākt tribīnē Egila Baldzēna kunga runa. Jo kāpēc tad bija iespējama okupācija un kas toreiz notika? Protams, arī sociāldemokrāti ir devuši novērtējumu tam, kādā veidā notika atkāpšanās no demokrātijas, kāpēc tas varbūt kļuva iespējams, taču viņi līdz šim nav devuši vērtējumu savam necilajam ieguldījumam šinī procesā.
Es saprotu, ka vadmotīvs, kas vadīja šo darbību, varbūt bija ilūzijas, mīti, kas vēlāk pārvērtās par traģēdiju un farsu. Ilūzijas, ka, piedaloties un veicinot okupācijas režīmu, šeit izdosies likvidēt nīsto totalitāro režīmu, ka tas izdosies un ka okupanti ļaus šo valsti pārvaldīt brīvi un demokrātiski.
Kāpēc no pieciem bruņotajiem formējumiem sociāldemokrāti bija poļitruki četros no šiem bruņotajiem formējumiem? Kāpēc Bruno Kalniņš iesaistījās un staigāja ar sarkanu lenti, un aģitēja par šo lietu? Kāpēc lasīja lekciju par Staļina Konstitūcijas nozīmi Latvijā un aģitēja par šīm lietām? Es saprotu, ka tās bija ilūzijas, bet tā bija traģēdija. Tikai šādu cilvēku darbība bija pamats tam, lai šis režīms šeit varētu nostiprināties.
Es neaicinu, kā saka, medīt raganas vai kaut kādā veidā bet nevar veidot šodienu, valsts rītdienu un vēsturi, ko tieši vai netieši mēs tomēr rakstām šodien, neizvērtējot pagātni. Un tāpēc es aicinu arī sociāldemokrātus izvērtēt šo savu attīstības posmu, jo es saprotu, ka šobrīd partija, viņasprāt, ir atjaunota un līdz ar to nes arī atbildību par visām šīm lietām.
Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Un tad, runājot par vakardienu, man ir jautājums: vai Latvijai šodien ir nelabvēļi? Vai Latvijai šodien ir ienaidnieki, kas vēlētos vai nu ar tankiem, vai ar citām varbūt daudz modernākām lietām nodibināt savu ietekmi, savu kārtību šeit? Un es nevaru atbildēt noliedzoši. Domāju, ka tādi spēki pasaulē šobrīd eksistē un ka šāda vēlme būtu arī šodien.
Tad ir nākamais jautājums: ja šie naidīgie spēki gribētu to darīt, kāds būtu viņu scenārijs? Ko viņi darītu, lai līdz tam nonāktu? Manuprāt, pirmais, kas būtu nepieciešams, lai tiktu iedragāta valsts drošība, lai būtu iespējamas šīs lietas, ir destabilizēt situāciju, radot nedrošību un nestabilitāti.
Un tad es gribu vēl jautāt: vai ar šo scenāriju sakrīt, teiksim, pedofilijas skandāls, vai sakrīt referendumi un citas lietas, kas atsevišķām politiskajām partijām pēc neveiksmīgām debatēm Saeimā liek destabilizēt situāciju, jo ar pensijām saistītais referendums Latvijas sabiedrībai izmaksāja nevis vienu miljonu latu, bet ne mazāk kā 12 miljonus latu. Arī finansu tirgus uz to noreaģēja, kāpa procentu likmes, un Latvijas sabiedrībai atsevišķu politiķu šī te vēlme kārtot savas attiecības un risināt savas neveiksmīgās problēmas izmaksāja 12 miljonus latu.
Vai šodien šī pagātne neatkārtojas? Sociāldemokrātiem gan šodien, gan šogad būs iespēja pierādīt, ka viņi to vairs nepieļaus, jo nepārtraukti tomēr šīs partijas vārds, tieši vai netieši, ir saistīts ar bijušo okupācijas režīmu, ar tā represīvo struktūru saistītiem cilvēkiem. Tuvākajā laikā nešaubīgi Saeimā atkal būs balsojums par vienu cilvēku, kuru tiesas lēmums ir atzinis par VDK štata robežsardzes štata darbinieku. Tāds būs jautājums, un šeit būs balsojums par vēsturi, šeit būs balsojums par nākotni.
Vēl viena bīstama lieta, kas dod pamatu kas liek paklājus zem tanku kāpurķēdēm, kuri šeit var ienākt varbūt tā tīri nosacīti, ir naida kurināšana starp dažādiem sabiedrības slāņiem Latvijā. Visauglīgākā augsne, kā mēs to šobrīd redzam pasaulē, un visgrūtāk apslāpējamie konflikti rodas uz nacionālā pamata, provocējot nacionālās nesaskaņas.
Un tāpēc es aicinātu visus tos, kuri masveidā apvaino ļoti lielas sabiedrības daļas, saucot tās dažādos vārdos vai apvainojot kaut kādos noziegumos šobrīd, rūpīgi izvērtēt, kādas sekas tam būs. Nevajadzētu veicināt šādu konfliktu rašanās iespēju Latvijā, jo, ja šādu konfliktu esamība tiek pieļauta un eskalēta, tad tas ir visbūtiskākais ceļš uz to, lai šādas lietas varētu atkārtoties.
Trešā lieta, ko vēlētos Latvijas ienaidnieki, ir graut Latvijas starptautisko prestižu. Tad paskatīsimies, vai pēdējās aktivitātes atsevišķos jautājumos nav šā plāna sastāvdaļa vai vismaz ļoti labi neiekļaujas tajā. Vai pie Brīvības pieminekļa var aiziet ar godīgu sirdsapziņu, kad pedofilijas papīri spiežas ārā no kabatām? Vai tā nav liekulība?
Tāpēc, runājot par vēsturi, es aicinātu saprast to, ka mēs to veidojam arī šodien, ka mēs veidojam nākotnes pamatu, tāpēc, runājot par vēsturi, darīsim visu, lai šādas dienas vairs neparādītos. Balsojot par 17.jūniju, es balsošu par to, lai šādu dienu vairs nebūtu, lai mums, Saeimā, nebūtu represīvo struktūru bijušo darbinieku, lai mēs neveicinātu konfliktus, bet lai mēs nodrošinātu valsts attīstību. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Paldies. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Mani mazliet izbrīnīja un pārsteidza mana kolēģa un arī drauga Gundara Bērziņa runa, kurš izmanījās Tēvzemei un Brīvībai pieminekli sasaistīt ar pedofilijas lietu Es domāju, ka šeit viņš parādīja savas runas dāvanas visā krāšņumā, bet, redziet, tās dāvanas un tā realitāte ir diezgan atšķirīgas lietas. Reizēm tās sakrīt, reizēm - nesakrīt. Un tā tas diemžēl ir.
Ko es gribētu pateikt? Mums nevajadzētu partiju ķildas ienest šajos vispārnozīmīgajos valstiskajos lēmumos, Gundar Bērziņ! Tas skar arī 17.jūniju. Es saprotu, ka jums ir liela vēlme provocēt sociāldemokrātus. Es domāju, ka pienāks arī tas brīdis, kad mums būs jāstājas šeit un jārunā arī par to, vai šai valdībai ir jābūt tādai arī turpmāk vai ne, bet nevajag to visu tā priekšlaicīgi provocēt. Es saprotu jūsu vēlmi, bet viss būs savā laikā un savā vietā. Tas ir viens.
Nākamais, ko es gribētu pateikt. Redziet, ar vēsturi ir ļoti sarežģīti, bet it īpaši ir labi tad, ja to zina. Vēl sarežģītāk ar vēsturi ir tad, ja to nezina. Tad, ja to nezina!
Es jums pateikšu pavisam vienkārši. Ir testamentāri apliecināts, dokumentāri apliecināts Ādolfa Bļodnieka, sīkgruntnieku partijas līdera, mana vectēva dokuments, kas visiem vēsturniekiem ir pieejams, kādos apstākļos Paulu Kalniņu un attiecīgi Bruno Kalniņu aicināja ģenerālis Jānis Balodis. Varbūt kāds arī Tautas partijā šo uzvārdu ir dzirdējis un zina, kas viņš tāds ir. Varbūt arī Gundars Bērziņš zina. Sarunas notika par to, ka Bruno Kalniņam šī misija ir jāuzņemas, lai saglabātu Latvijas Republikas armiju. Var strīdēties par to, vai Bļodnieka kungs ir bijis sociāldemokrātu draugs vai ne, bet, manuprāt, pietiek izlasīt Benjamiņa Jaunākās Ziņas, un tad ir redzams, ko Bļodnieka kungs tajā laikā rakstīja par sociāldemokrātiem. Asa kritika! Nav pamata neticēt šim godavīram.
Otrkārt. Tas, ka Jānis Balodis vairs nevar liecināt... Nu ko var darīt, viņš ir gājis bojā. Taču ir arī citi liecinieki visām šīm lietām. Tas deva iespēju saglabāt informāciju, kāda bija tā taktika un stratēģija Latvijas politiķiem. Viņi sprieda ne tikai par šiem jautājumiem. Viņi sprieda arī par to, izdosies vai neizdosies izvirzīt vēl kādu alternatīvu sarakstu šai tā dēvētajai Tautas Saeimai. Sociāldemokrāti skaidri un gaiši pateica: Ja šeit ir atbraucis Višinskis un tiks piekopta Staļina politika, tad nebūs alternatīvo sarakstu! Jūs zināt, kā beidzās mēģinājums sniegt šo alternatīvo sarakstu. Es domāju, ka nevajag šo vēsturi kropļot un mēģināt apvainot Bruno Kalniņu, kas ir sociāli internacionāls goda priekšsēdētājs arī līdz pat šai dienai. Tāpat kā Bruno Kraiskis, Villijs Brants un citi. Es domāju, ka nevajag!... Ūlovs Palme. Mēs šos savus cilvēkus mēģinām šeit nomelnot. Tā, piemēram, savulaik arī Rainis nesaņēma Nobela prēmiju tāpēc, ka viņš bija sociāldemokrāts. Viņam to neiedeva konservatīvi noskaņotie Universitātes pasniedzēji. Bet zaudēja taču Latvija! Kungi, nespļausim akā, no kuras mēs dzeram! Gundar Bērziņ, jūs taču esat lauksaimnieks, jūs to saprotat!
Nākamais, ko es gribētu vēl pateikt. Šeit ir ārkārtīgi svarīga viena lieta. Mums tiek pārmests par Ādamsona kungu. Es domāju, Saeima to lems. Katram mums šeit būs tiesības pamatot savu viedokli. Spriedums ir pateikts tiesā. Tiesas spriedumu mēs ņemsim par pamatu un tad analizēsim. Nedarīsim šo lietu nekādās debatēs, kas ir pavisam par citu tēmu. Tas nebūs godīgi un korekti.
Un galvenais. Es domāju, ka tomēr vajadzētu sākt kaut kādu vispārcilvēcisko vērtību apliecinājumu arī debatēs Saeimā. Nu paņemsim par pamatu kaut vai Satversmi, kā to darīja Dobeļa kungs šeit, un tad mēģināsim uz šīs Satversmes principiem arī vienoties savstarpējās kulturālās attiecībās.
Es domāju, ka Bērziņa kungs un Tautas partija ir uz to spējīga. Ja ne, tad jums šī vēsture diemžēl būs neliela, jums nebūs nākotnes.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Varbūt beigsim no šīs tribīnes latvietis latvieti pazemot un nīdēt! Cik esam izlējuši netīruma cits citam uz galvas! Cik ilgi var to turpināt! Jūs ar smaidu uz lūpām otru latvieti gribat pazemot un visdažādākajā veidā apliet ar melnumu. Kam tas ir par labu? Domājiet taču ar savu galvu! Ir jābeidz šī bezjēdzība, jo tā nenovedīs līdz labam galam!
Tagad par referendumu. Vispirms runā par 1,5 miljoniem. Kad saskaitīja naudiņu, iznāca nepilni 700 000. Bet mīļais, dārgais Gundar Bērziņ! Tu esi mans draugs, tad saki, kāpēc Finansu ministrija ieslēdza šinī atskaitē apģērbus? Vai tad uz referenduma pamata tika iegādāti kostīmi mūsu ministriem? Pārbaudiet to!
Tagad par tiem 12 miljoniem, kas it kā parādījušies. Nav tādu 12 miljonu, nevajag maldināt! Latvijas Bankā jūs runājāt par 15 miljoniem.
Kas attiecas uz procentu likmēm, tad labākos rādītājus dod Unibanka. Šī ir vienīgā banka, kurā Latvijā ar spēku sadzina... patiesībā valdība ar spēku sadzina iekšā budžeta iestāžu darbiniekus, lai viņi paņem tās kartītes. Un ir ļoti skaisti - banka dzīvo! Gards kumoss! Diemžēl arī Tautas partija šo kumosu kož. Taču es vēlreiz lūdzu: Nepazemosim latviešus no šīs tribīnes! Paldies.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka izskatām likumprojektu Grozījums likumā Par svētku un atceres dienām pirmajā lasījumā. Turpinām debates.
Aleksandrs Kirteins.
A. Kirteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es uzmanīgi noklausījos runātājus, un man radās dažas piezīmes, ko es gribētu pateikt.
Pirmkārt. Es gribētu Tēvzemei un Brīvībai atgādināt, ka krievu tanki šeit ienāca 1939.gada oktobrī. Tā ka 17.jūnijs - tās ir tikai sekas visai tai notikumu ķēdei, par ko mums vajadzētu runāt, to pieminēt un varbūt katram klusi pie sevis padomāt.
Otrkārt. Vesela rinda kļūdainu ārpolitisku lēmumu.
Un, kā jau es teicu, 17.jūnijs diemžēl ir tikai sekas, nevis cēlonis. Kādi bija cēloņi? Manuprāt, bija trīs cēloņi.
Pirmais. Ārkārtīgi neveiksmīga ārpolitika, runājot par neitralitāti un neprotot piesaistīt sev sabiedrotos.
Otrais iemesls bija Baltijas militārās sadarbības neesamība - praktiskā neesamība. Mums bija gan armija, gan aizsargi, gan militārās mācības, gan attiecīgs budžets, taču tas viss izrādījās pilnīgi lieks. Varētu domāt, ka mēs gan savu armiju, gan visu militāro sadarbību uzturējām, lai vērstu pret kaut kādu citu ienaidnieku, lai gan populārais latviešu rakstnieks Andrievs Niedra teica, ka Latvijai ir tikai viena iespēja, tas ir, noslīkt krievu jūrā, krievu purvā, ja mēs nesapratīsim, kas mūs gaida. To viņš teica 20.gadu sākumā. 1924.gadā bija tiesa... Kā jūs zināt, Andrievs Niedra kritizēja ārkārtīgi kļūdaino Latvijas ārpolitiku, tajā skaitā nespēju piesaistīt Rietumu kapitālu 20.gadu sākumā, pieļautās kļūdas agrārreformā, kuru rezultāts bija tas, ka no šejienes tika izraidīti lielā mērā šie kapitāli jeb tika izraidīti cilvēki, kuriem bija šie kapitāli. Andrievs Niedra tika pasludināts par tautas nodevēju un izsūtīts no Latvijas. Es, protams, varu saprast, ka kāds var teikt: vai Latvija toreiz vispār bija tiesiska valsts? Vai vispār bija objektīva tiesa tajā laikā?
Trešais un galvenais iemesls, ko es gribētu atgādināt dažiem šeit klātesošajiem, bija demokrātijas neesamība. Tas mums jāpasaka skaidri un gaiši. Somijā bija parlamentārā iekārta, somi spēja debatēt par šīm nepatīkamajām problēmām un nosargāt savu neatkarību. Latvijā parlamentārās demokrātijas trūkums noveda pie tā, ka netika šie jautājumi apspriesti kā tādi. Tāpēc es atbalstu Tēvzemei un Brīvībai iesniegto priekšlikumu. Es tomēr aicinu vēlreiz padomāt, cik svarīga ir parlamentārās demokrātijas nepieciešamība. Taču nemuļķosim un nemānīsim sevi, ka 17.jūnijs - tas ir pēdējais... Tas ir vienkārši pēdējais datums, ko mēs šeit varam atzīmēt, bet tās diemžēl ir tikai sekas. Tikai sekas tam, kas jau te notika pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas.
Un pēdējais. Vai Latvijai bija arī objektīva vēsture? Ja jūs palasāt 20. - 30.gadu vēstures grāmatas, tad redzat ... Man ir prieks, ka tagad vēsturnieki par to debatē. Vēstures grāmatas tika pārrakstītas vairākas reizes. Man patīk, ka pēdējā diskusijā žurnālā Rīgas Laiks jūs varat izlasīt, piemēram, par visām Ziemeļu kaujām... Tika falsificēta vēsture, un tika slēpti patiesie mērķi. Ja mums arī bija kāds sabiedrotais, tad viņam bija vajadzīgas kaut kādas teritorijas no Latvijas.
Mēs esam vairākas reizes, kā jau es teicu, viltojuši vēsturi attiecībā uz Bermontu, jo Bermonta galvenais uzdevums bija nevis okupēt Latviju, bet piesaistīt Latvijas karaspēku, lai uzbruktu Pēterburgai un komunistiem. Un varbūt arī tā bija ļoti liela kļūda.
Jārunā arī par vienu citu strīdīgu gadījumu, par kuru nevarēja runāt tajā laikā. Es negribu laika trūkuma dēļ šeit to visu analizēt, bet gribu tikai vēlreiz uzsvērt, ka nebija ne demokrātijas, ne parlamentārās iekārtas, ne objektīvas vēstures. Tāpēc, runājot par šiem jautājumiem, nevajadzētu lolot ilūzijas. Atbalstīt šo priekšlikumu, lai neatkārtotu šīs kļūdas, lai neuzturētu ilūzijas par neitralitāti, lai atmestu sīkās lietas, savstarpējās ķildas un sakārtotu varbūt arī mazāk svarīgas lietas... Es uzskatu, ka galvenais un pats būtiskākais mūsu mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti. Lai mums būtu garantija, ka nekad šāds 17.jūnijs neatkārtosies.
Un pēdējais. Es gribētu visiem atgādināt, ka valsts neatkarību var nodrošināt tikai brīvi pilsoņi demokrātiskā sabiedrībā, nekas cits.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Runājot par 17.jūniju, es gribētu balsot par šīs dienas atzīmēšanu, jo, izvērtējušam situāciju blakus esošajās valstīs, vismaz Lietuvā, Igaunijā un Somijā, man nav ne mazāko šaubu, ka 17.jūnijā mūsu valsts ir tikusi okupēta.
Taču, runājot par šo dienu saistībā ar šodien izvērsušos diskusiju, es gribētu pateikt, ka izvērtēt katras partijas lomu pēc 17.jūnija... un varbūt arī šīs okupācijas dēļ pietiekami nopietnu vietu valstī ieņem divkosības un dubultmorāles standarts, kas tika arī šoreiz pietiekami uzskatāmi demonstrēts. Es domāju, ka tas ir normāli, ja pie Brīvības pieminekļa nāk sociāldemokrāts ar darba materiāliem par pedofiliem, bet nav normāli, ja pie Brīvības pieminekļa nāk ar ziediem pedofils un zvēr mūžīgu uzticību tautai un valstij.
Un, ja mēs runājam par referendumiem, tad jāteic, ka ir vietā tāds pasākums, kas notiek saistībā ar Pensiju likuma izmaiņām, un ir vietā referendums, ja ir runa par tādu jautājumu kā Latvenergo privatizācija. Tas kopumā ir valsts īpašums un valstij nes lielu labumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot - balsot, protams par, jo šajā zālē apšaubījuši okupācijas faktu ir tikai daži deputāti no politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas. Tāpēc es aicinu beigt debates un balsot par šā likumprojekta pieņemšanu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es lūdzu, kad veiksim otro lasījumu, runāt tikai par lietu. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par svētku un atceres dienām pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 15, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seiksts. Komisija lūdz noteikt 31.martu. Paldies.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par vides aizsardzību. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Izskatīsim dokumentu nr.1640. Pirmais lasījums. Šis likumprojekts ir iesniegts sakarā ar to, ka mainās terminoloģija vides aizsardzības likumdošanā, kura tiek saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Ierosinājumi ir tikai daži. Protams, attiecībā uz citiem lasījumiem varbūt to radīsies vairāk. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par vides aizsardzību pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.marts.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Par radiācijas drošību un kodoldrošību. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, priekšsēdētāja kungs!
Godātie deputāti, mēs šobrīd strādāsim ar dokumentu nr.1611. Tas ir Ministru kabineta sagatavotais un Tautsaimniecības komisijā konceptuāli atbalstītais likumprojekts Par radiācijas drošību un kodoldrošību, kuru tagad izskatīsim pirmajā lasījumā. Viss šis likumprojekts izriet no Latvijas Republikas virzības uz Eiropas Savienību un no izmaiņām starptautiskos līgumos, kuri Latvijai šobrīd ir saistoši. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Diemžēl, veicot dažādu likumprojektu izstrādi, tajos tiek iestrādāti knifi, kas nostāda Latvijas Republiku neizdevīgās pozīcijās. Tā tas ir arī šinī likumā. Paskatīsimies 3.pantā! Panta 2.punktā ir teikts, ka starojuma objektus nevar izvietot rezervātos. Taču, saprotiet, tur nav ierakstīts neviens vārds par apdzīvotām vietām, par cilvēkiem... Ko tad tas nozīmē? Vai to, ka rezervāts ir vērtīgāks par mūsu cilvēku dzīvību?
9.panta otrā daļa: robežas šķērsos radioaktīvās kravas. Tā šķērsošana... Nu, ja ir tikai deklarācija, tad visu var ievest vai izvest. Var ievest vai izvest arī kasetēs urānu vai veikt tranzītu, vai kaut ko citu darīt... Un, ja vēl arī zinām, kā notiek kontrole uz mūsu robežām un kā ir kravas pazudušas, tad jāsaprot, ka Latviju mēs varam tādējādi pārvērst par kodolatkritumu izgāztuvi.
12.pants ir par jonizējošā starojuma objektu izveidošanu. Cik es saprotu, šajā pantā, kurš, kā mēs domājam, uzrakstīts ļoti mīksti, patiesībā jau ir iestrādāts, ka Latvijā varēs izveidot jaunus šādus objektus. Kas tad tas par brīnumu?
18.panta otrā daļa ir par grūtnieču nodarbināšanu ar jonizējošo starojumu saistītos darbos. Ziniet, tas ir murgs! Ja jebkura sieviete, būdama tādā stāvoklī, pastrādās šādos objektos, tad bērns būs ar iedragātu veselību.
Pats interesantākais ir 27.pants Radioaktīvie atkritumi. (Tā ir septītā nodaļa.) Spriežot pēc šā panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta, paveras slūžas, lai Latvijas teritoriju tik tiešām pārvērstu par radioaktīvo atkritumu izgāztuvi vai glabātavu. Paskatieties, kas ir teikts šajā pantā! Ja nav iespējams atdalīt tieši tos radioaktīvos atkritumus, tad ieved ekvivalentu daudzumu citu radioaktīvo atkritumu. Kas tad nosvērs un izmērīs to, kas it kā ir izvests, un to, ko ievedam? Kā tad salīdzināsim tos ekvivalentus? Kas ar to nodarbosies? Radioaktīvie materiāli - tās diemžēl nav aspirīna tabletes.
Tagad - atbildība. Astotā nodaļa, 29.pants. Ļoti zemas prasības attiecībā uz atbildību, un 3.punktā vēl ierakstīts: Operators neatlīdzina zaudējumus... Bet kas tad viņa vietā atlīdzinās zaudējumus? Zaudējumus atkal atlīdzinās Latvijas iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem.
Jūs redzat, ka pavīd tāda frāze, ka Latvijā ar radioaktīviem objektiem strādās ārzemnieki. Kas tad tie būs par objektiem, kurus viņi apkalpos? Kā tie tiks ievesti? Kur tie tiks izvietoti un kāpēc?
Nākamais - 30.pants Prasības nelikumīgi izmantoto jonizējošā starojuma avotu apsaimniekošanai. Ko nozīmē nelikumīgi izmantotie objekti? Kā tie parādās? Vai tad, pastāvot šodienas tehnikai, mēs tomēr nevaram Latviju kontrolēt? Tātad te jau mēs iestrādājam to, ka, ja kaut kas notiek, tad tas, kurš ir kaut ko ievedis dažādā nelikumīgā veidā, patiesībā nozūd un nekādu atbildību nenes. Diemžēl šinī likumā jūs neredzat kriminālatbildību. Visā pasaulē ir noteikta stingra un nežēlīga kriminālatbildība par jonizējošā starojuma avotu izmantošanu, apsaimniekošanu un iedarbību uz cilvēkiem. Mēs te to neredzam. Redziet, mēs atkal glābjam noteiktas personas.
Cienījamie kolēģi, man - un ne tikai man -, satiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem, rada izbrīnu tas, ka likumdošanas aktos tīšuprāt iestrādājam nepilnības, kuras noved pie tā, ka netiek cienīts Latvijas Republikas valstiskums. Nu jāpiemin kaut vai tā lieta, ka vienā mierā mēs varējām atdot ekonomisko zonu Baltijas jūrā. Lauksaimnieku saražoto produkciju mēs neaizstāvam, Latvijā negribam to iepirkt un pārstrādāt un ievedam kaut ko citu. Un, protams, arī kvotas mēs neprotam ieviest un tagad mēģinām mācīties, kā citi Eiropā dara. Tāpēc šis ir sasteigts likumprojekts... Tas ir vajadzīgs likumprojekts, bet tas ir sasteigts. Tas ir jānodod pārstrādāšanai, un tikai pēc tam Saeimā ar to jānodarbojas.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Es pievienojos Leona Bojāra teiktajam, ka mums būtu nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt tā likumprojekta kvalitāti, ko iesniedza Ministru kabinets. Tieši tāpēc, ka atsevišķos gadījumos nav pie tā piestrādāts pietiekami nopietni. Visvairāk mani interesēja šinī likumprojektā tieši 27.pants. Mēs zinām, ka ir attiecīgas starptautiskās konvencijas un ka tiek atbilstoši šīm konvencijām atļauta radioaktīvo atkritumu ievešana valstīs, arī Latvijas Republikā, - protams, ja ir nodrošināta ievesto atkritumu utilizācija, pārstrāde. Lai tas nebūtu kaitīgi ne cilvēkam, ne sabiedrībai, ne dabai. Mums ir pavisam tiešs jautājums - vai šis jautājums ir risināts un atrisināts? Mums tādas pārliecības pašreiz nav. Tas nenozīmē, ka šāds likums nebūtu vajadzīgs, tas ir vajadzīgs, bet ir ļoti rūpīgi jāizvērtē visi likumprojektā piedāvātie konkrētie panti. Es šaubos, vai ir pieļaujama šo radioaktīvo atkritumu ievešana Latvijā: tiek ievesti atpakaļ tie radioaktīvie atkritumi, kas radušies ārvalstīs, pārstrādājot no Latvijas Republikas izvestos radioaktīvos atkritumus, vai arī ekvivalents daudzums citu radioaktīvo atkritumu, ja nevar atdalīt tos radioaktīvos atkritumus, kas pārstrādes procesā ārvalstīs radušies no radioaktīvajiem atkritumiem, kas ievesti no Latvijas Republikas. Šeit ir ļoti vienkārši. Mums nebūs pašreiz iespējas šajā likumprojektā saskatīt kontroles mehānismu. Mums pašreiz vēl nav skaidrs, kā veikt uzskaiti attiecībā uz šādu atkritumu apmaiņu. Mums ir ārkārtīgi nepieciešams, lai tas noritētu pēc kaut kādiem civilizētu valstu standartiem, jo diez vai šeit, kur ir iespējama ārkārtīgi mežonīga peļņa, viss notiks godīgā ceļā. Un kas mērīs to ekvivalento daudzumu, ja tam nebūs pievērsta likumdevēja un arī Ministru kabineta pienācīga uzmanība? Atcerēsimies, ka šāda atkritumu aizvākšana Rietumos maksā ārkārtīgi lielu naudu! Atcerēsimies, ka tas var ietekmēt sabiedrības genofondu un veselību ne tikai vienā paaudzē, bet vairākās paaudzēs! Atcerēsimies to, ka attiecībā uz šādu atkritumu izvešanu Rietumu uzņēmēji var ne tikai ietaupīt, samazināt savus maksājumus, izdevumus (Rietumos tas maksā dārgi), bet pat censties nopelnīt uz Latvijas rēķina. Mums nereti ir gadījies, ka mēs par dažādām lietām, kurām vairs nav tās vērtības, vēl kaut ko maksājam, bet beigu beigās mums vajag tās utilizēt.
Tas ir viens moments.
Mums ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē tas. Ja likumprojekts ir šādā sagatavotības pakāpē, tad nekādā ziņā sociāldemokrātu frakcija nevarēs balsot par to. Ja kolēģi tomēr nolems, ka tas ir jāpieņem, tad mēs ļoti rūpīgi pie tā strādāsim.
Es gribētu uzsvērt vēl vienu aspektu - tā dēvētās ekoloģiskās slimības ir tikai viena daļa aisberga, tā nelielākā daļa, virsotne, kas ir virs ūdens. Blakus tam veidojas jautājumi, kas saistīti ar psihisko saslimšanu, ar genofondu, ar to, kāda ir alkoholisma un narkomānijas iespējamā izplatība, kāda ir imūnās sistēmas statusa samazināšanās, kādas jaunas slimības var rasties. Jo ir šeit pietiekami daudzas nopietnas lietas, kas var radīt jaunas, ar ģenētisko faktoru ietekmi saistītas saslimšanas, kādas ir pieredzētas daudzās pasaules attīstītās valstīs, un mums būtu iespēja mēģināt no tā visa izbēgt un samazināt mūsu dzīvā spēka zaudējumus. Es gribētu uzsvērt, ka Austrumeiropā un arī Krievijā, kas mums ir blakus, ir diezgan bēdīga situācija ar tautas veselības stāvokli. Ja mēs paņemam UNESCO vai arī Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas ekspertu periodiski veikto apsekojumu rezultātus, tad redzam, ka dzīves līmeņa dinamikas un tautas dzīvotspējas ziņā (pēc piecu ballu skalas) Latvijai un arī citām Austrumeiropas valstīm ir diezgan zems līmenis - mēs esam apmēram tādā pašā līmenī kā Krievija. Skaitlis 1,4 - tas ir tuvu krīzes līmenim. No tā ir atkarīgas nācijas fizioloģiskās un intelektuālās spējas nākotnē. No tā ir atkarīgs mūsu genofonds. Mums ir jābūt ļoti piesardzīgiem, lemjot un domājot par šīm lietām, jo tas attieksies ne tikai uz šo paaudzi un nākamo, bet uz daudzām paaudzēm uz priekšu. Cilvēki var kļūt uzņēmīgāki pret dažādām infekcijām, un tas nozīmē arī darbaspēju zudumu vai mazinājumu. To visu vajag ļoti rūpīgi izvērtēt. Reizēm var kļūdaina lēmuma negatīvās sekas ātri izlabot, bet, mūsuprāt, ir jāsaprot, ka likumdošanā, it īpaši tik nozīmīgos likumos, ir jāņem vērā arī ekoloģiskā domāšana. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka mēs dzīvojam dabā, kas ir īstenībā mūsu vide, un ka šī vide nav mūsu atkritumi, un ka cilvēki atkritumos nevar dzīvot, viņi ies vienkārši bojā. Tāpēc mums vajadzētu ļoti uzmanīgi izvērtēt to pat tad, ja Saeimas vairākums tomēr piekritīs atbalstīt šo likumprojektu. Ir skaidrs, ka tas ir radikāli un nopietni jāpārstrādā, lai visi minētie trūkumi tiktu izskausti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es neplānoju runāt tik gari un ilgi kā cienījamie kolēģi no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas, bet es gribētu norādīt to, ka patiešām šāds likums ir vajadzīgs un ka šajā ziņā mēs dzīvojam sava veida vakuumā. Un, protams, mēs tagad varam runāt un satraukties (un to pareizi dara, jo vēlētāji klausās, kā Bojāra kungs saka, pa radio tagad visu šo raidījumu). Taču problēma ir tāda: Latvija ir tranzītvalsts, un tranzītā iet daudzas kravas tai cauri, to skaitā arī radioaktīvas, un nedod Dievs, ka notiek kaut kas Latvijas teritorijā! Līdz šim tas ir bijis, tā teikt, vakuuma jautājums. Es patiešām ceru, ka Baldzēna kunga kolēģi arī komisijā dos lietpratīgus un racionālus priekšlikumus, it sevišķi šajā gadījumā - ziņotājs par šo likumprojektu ir cienījamais Lauska kungs -, un līdz ar to šis likums galu galā būs ļoti labs un progresīvs. Taču mēs nevaram aizmirst vienu lietu - mēs varam cerēt dzīvot zaļā Latvijā, bet mēs dzīvojam šodienas Latvijā, kura būs Eiropas Savienības sastāvdaļa un kurā eksistē gan tranzītproblēmas, gan arī ir radioaktīvās vielas, kas ir nepieciešamas gan sadzīvē, gan arī rūpniecībā. Tādas te būs, un tādēļ nevaram teikt, ka tādu nebūs, un tikai cerēt, ka Latvija būs zaļa un ka tajā būs tikai ekoloģiskie atkritumi. Tā tas nebūs, un nevajag sapņot! Un tādēļ es ceru, ka jūs, kolēģi, kopā ar ziņotāju aktīvi pastrādāsiet gan individuāli, gan frakcijā, gan ārpus frakcijas un visas šīs labās iniciatīvas tiks iekļautas likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Komisijas vārdā es varu piebilst, ka, protams, kāds grib dzīvot zaļā Latvijā, kāds grib dzīvot sarkanā, kāds grib dzīvot zilā Latvijā. Katram ir tiesības izvēlēties to krāsu, kas viņam patīk vislabāk.
Attiecībā uz likumprojektu. Paldies gan Bojāra kungam, gan Baldzēna kungam, un paldies arī Modrim Lujāna kungam. Es gribētu pajautāt: kur bija jūsu kritika līdz šim? Ministru kabinets vismaz ir kaut ko darījis. Ministru kabinets, nebūdams likumdevējs, ir izstrādājis jaunu likumu nozarei, kas mūsu valstī ir normatīvā ziņā absolūti vāji noregulēta. Un tas genofonds, pastāvot esošajai likumdošanai, tiek deldēts divreiz ātrāk, Baldzēna kungs. Un, ja mēs šo likumu nepieņemsim un neuzlabosim, tad Raiņus, Baldzēna kungs, mums vairs nesagaidīt. Gaidīsim, Baldzēna kungs, jūs esat ļoti cerīgs. Tāpēc es aicinu augsti godātos deputātus, tos, kurus varbūt neapmierina Bojāra kunga un arī Baldzēna kunga fragmentārās frāzes par likumprojektu... Likumprojekts nav tik būtisks. Šajā likumā nav jānosaka kriminālā atbildība par pārkāpumiem. Šis likums regulē nozari.
27.pants, pie kura apstājās Baldzēna kungs, neļauj ievest Latvijas Republikā - jau pirmajā lasījumā neļauj ievest Latvijas Republikā! - kodolatkritumus, izņemot tos, kas ir radušies, pārstrādājot citur pašas Latvijas radioaktīvos materiālus. Tā ka nav jau tas velns tik melns, kā to mālē. Tieši parlaments - nevis valdība! - ir likumdevēja institūcija šajā zemē. (Baldzēna kungs ļoti skaisti runāja par parlamentārismu kā valsts iekārtu.) Tieši mēs esam tie, kas ar ekspertu palīdzību vēl divos nākamajos lasījumos padarīs šo likumprojektu par izcilu likumu, kas precīzi reglamentēs šīs visnotaļ bīstamās, gēnus iekrāsojošās un genofondu likvidējošās lietas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par radiācijas drošību un kodoldrošību pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 3.aprīlim.
Sēdes vadītājs. 3. aprīlis. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli paredz svītrot normu, kas apliek ar 25% izdevumus par vieglā pasažieru autotransporta (izņemot speciāli aprīkotos vieglos automobiļus) izmantošanu. Norma tika pieņemta pagājušā gada beigās Budžeta likuma projekta paketes ietvaros. Šobrīd Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu šo normu svītrot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja Ministru kabineta viedokli un lūdz noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vai Muciņa kungs vēlas runāt par steidzamību? Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Uzsākam debates. Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs mīlam bieži runāt par cilvēktiesībām. Runājot par cilvēktiesībām, mēs bieži vien runājam ļoti nekonkrēti par tām. Kā mēs zinām, cilvēktiesības ir daudzas un dažādas. Taču vismaz es piederu pie tiem juristiem, kuri vienmēr ir uzskatījuši, ka galvenās no visām cilvēktiesībām - nerunāsim par tiesībām uz dzīvību - ir tiesības uz īpašumu. Tiesības uz īpašumu ir pašas centrālākās cilvēktiesības. Tādēļ īpašuma ierobežošana, īpašuma atņemšana, īpašuma nacionalizācija, konfiskācija ir radījusi lielus politiskus satricinājumus. Es negribu, protams, dramatizēt šo situāciju, bet jāatzīst, ka arī nodokļu likumdošana aprobežo mūsu īpašumtiesības. No otras puses, protams, valstij un sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai nodokļi tiktu maksāti, jo valsts ir jāuztur. Mēs zinām, ka nodokļu jautājumi vienmēr ir bijuši uzmanības centrā. Personām, kas piedāvā dažādus nodokļu grozījumus vai nodokļiem līdzīgus maksājumus, vienmēr ir tendence vai nu paplašināt, vai pārlieku sašaurināt šīs jomas, un ļoti bieži jākonstatē, ka trūkst pareizas juridiskas izpratnes. Šādas izpratnes trūkums tiek piesegts ar ekonomiskām izpratnēm, bet dažreiz ir pat tā, ka nav arī ekonomiskas izpratnes.
Tā tas ir gadījies arī ar grozījumiem likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Tur, es domāju, ne visai pārdomāti ir ticis iestrādāts papildinājums 6.panta pirmās daļas 5.punktā. Taču, atbalstot šo Ministru kabineta likumdošanas iniciatīvu, lai šo jautājumu sakārtotu, es aicinu paskatīties uz šo problēmu plašāk.
Pirmām kārtām jāatzīst, protams, savas kļūdas, jo kļūdu atzīšana jau nav tas patīkamākais notikums. Taču, lai uzturētu spēkā uzskatu par simts gudrākajām galvām, tomēr reizēm ir arī jāatzīst savas kļūdas. Kļūdas labāk ir labot, nevis neredzēt tās. Un tāpēc es domāju, ka šeit mēs varam izteikt pateicību laikrakstam Dienas Bizness, tā galvenajam redaktoram Jurim Paideram, kurš ir publiski un plaši norādījis uz šīm problēmām. Taču ir vairākas juridiski ekonomiskas problēmas, jo šajā punktā no senākiem laikiem ir saglabājusies vēl viena norma, kura arī ir tādā īpatnējā veidā aplikusi ar pavisam citu nodokļa normu pavisam citu izdevumu kategoriju. Proti, es gribu runāt par reprezentācijas izdevumiem. Jo automašīnu aplikšana ar šo nodokli - gan 25% apmērā, kas atbilst parastajai ienākuma nodokļa normai, - faktiski saasina uzmanību uz šiem jautājumiem. Jāsaka, ka vispār nodokļu likumdošana mums ir pietiekami sarežģīta un mēs bieži dzirdam kritiku par tās izstrādātājiem un it sevišķi par tās pielietotājiem. Taču es gribētu šobrīd runāt par to, kas ir mūsu uzmanības lokā, un tā ir likumdoana. Likumdošanai, sevišķi nodokļu likumdošanai, jābūt maksimāli vienkāršai, maksimāli skaidrai un saprotamai, skaidri pielietojamai. Ja mēs runājam par izdevumiem, kādi ir legālajā uzņēmējdarbībā, un zinām, ka gandrīz pusi uzņēmējdarbības vai saimniecisko aktivitāšu mūsu valstī aptver melnā jeb ēnu ekonomika, tad, es domāju, mums likumdošana jāsakārto tādā veidā, lai mūsu izdevumus padarītu caurspīdīgus, pārskatāmus, legālus un tiesiskus, nevis jāiet šo ceļu. Zināmā mērā es arī savulaik, atzīšos godīgi, esmu paudis šādus uzskatus, piedāvājot pieņemto normu: 25 % ienākuma nodokļa vietā kredītiestādes, tātad bankas, tika apliktas ar 40% ienākuma nodokli. No ekonomistiem un finansistiem pēc tam mēs dzirdējām daudzus pārmetumus par šo Augstākās padomes normu, un šodien tādas likumdošanā mums nav.
Šoreiz ir tāda pati situācija. Es domāju, ka šie 40% ir saglabājušies no tiem laikiem, kad mēs uzskatījām, ka ir kaut kādas izdevumu kategorijas, kuru samazināšanu mēs panāksim, apliekot tās... Nekā tamlīdzīga! Pirmām kārtām tas sarežģī grāmatvedības uzskaiti maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuros to bieži vien nedara specializēti grāmatveži. Tas ir ļoti sarežģīti un nevajadzīgi, tāpat kā tas tagad ir ar automobiļu uzskaites ieviešanu atsevišķi... Galvenais ir tas, ka, apliekot ar šo speciālo nodokli tos reprezentācijas izdevumus, samazinās saimnieciskā apgrozība un saimnieciskā aktivitāte, samazinās darba vietu skaits, samazinās pasūtījumu apjoms un tā tālāk.
Kas tad ir šie reprezentācijas izdevumi? Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi (es tagad citēju likumu) ir uzņēmuma izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Ja mēs atzīstam un runājam par sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, tad mums tie ir jāatzīst kā legāli izdevumi. Un, ja mēs runājam par maltītēm vai par alkoholu, tad skaidri šeit norādām un izslēdzam alkoholu un ēdināšanu, kas šajā jomā var parādīties. Jo ne konferences, ne reprezentācijas priekšmetu izgatavošanu nevar uzskatīt par kādu pārmērīgu vai nepamatotu izdevumu, kas rodas saimnieciskajā darbībā. Vesela virkne... it sevišķi intelektuālās vai elektroniskās tehnoloģijas laikmetā tiek pārdota vesela virkne intelektuālu īpašumu, intelektuāli saražoti tiek pakalpojumi, kuriem ir milzīga nozīme reklāmas jomā, lai piesaistītu patērētājus. Un tā tālāk.
Es šoreiz nemaz nerunāšu par ārvalstu ieguldījumiem, kuri šeit nenāk iekšā, ja ārvalstu ieguldītāji redz šeit šādas normas. Viņiem šeit nav ko darīt. Viņi dodas uz Igauniju! Skaidri un gaiši. Viņi dodas uz Igauniju vai pat uztur savu firmu Igaunijā, bet šeit veido tikai pārstāvniecības. Visu savu grāmatvedību viņi organizē Igaunijā vai, kā tas bija ar mašīnām, Lietuvā. Tas pats šeit notiek ar šiem jautājumiem.
Tātad ir divas problēmas sakarā ar šo reprezentācijas izdevumu akceptēšanu. Pirmām kārtām samazinās saimnieciskā apgrozība un līdz ar to -saimnieciskā aktivitāte. Otrām kārtām samazinās ārvalstu investīcijas. Tehniskā ziņā tas ir ļoti sarežģīts grāmatvedības uzskaitījums, tādēļ uz tā pamata rodas daudzi un dažādi strīdi. Man kā juristam varbūt jāpriecājas par to, ka ir daudzi strīdi un var tiesāties, var strīdēties ar nodokļu inspekcijām šajos jautājumos. Taču es domāju, ka tā nav pareiza ideja. Es domāju, ka, atbalstot pirmajā lasījumā šo likumprojektu, ir jārunā par to, ka otrajā lasījumā šis punkts ir jāizslēdz un konkrēti jānorāda, kuri... Tātad alkohols... Un arī citi tamlīdzīgi izdevumi nav attiecināmi uz tādiem izdevumiem... Skaidri, gaiši un tieši! Taču šīs īpatnības sakarā ar tiem 40% un visu pārējo nav pamatotas.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Redziet, kā izpildās Tautas partijas vēlmes! Pieņemot šo nodokli, gribējāt glābt... es tikai nezinu, ko jūs gribējāt glābt, bet ne valsts budžetu. Un to neizdevās glābt. Un arī tas jums bija pateikts. Tāpēc es arī turpmāk jums iesaku vienmēr veikt aprēķinus - turklāt rūpīgi veikt. Rūpīgi veikt aprēķinus, to visu pārdomāt un tad to pieņemt. Jo diemžēl Latvijā ir par šādām kļūdām jāmaksā no iedzīvotāju kabatas. Es jums pateikšu, kas notika ar tām mašīnām. Vismaz 180 mazo uzņēmēju, kas ieveda mašīnas Latvijā, ir nozuduši no redzesloka, lielākā daļa viņu jau ir bezdarbnieki.
Nākamais. Mums vairāk paliek vecu mašīnu. Tirgus, kas virzījās caur Latviju, aizvirzījās uz Lietuvu. Tātad, redziet, ja aprēķina to visu... Kārtējie zaudējumi radušies, veicot nobalsošanu par pensijām, un tad arī te radušies zaudējumi - apmēram 4 miljoni latu. Kas tad tos maksās?
Nākamais brīnums ir ar pedagogu algām. Atkal Ministru kabinets, ministri nav vainīgi. Vainīgs ir grāmatvedis no Izglītības un zinātnes ministrijas, kurš nav to visu riktīgi sarēķinājis. Tā, ziniet, ir kauna lieta.
Tagad vēl viens brīnums ir ar to Šķēles mašīnas izmantošanu. Man liekas, Saeimā nav neviena deputāta, kurš iznomātu savu personīgo mašīnu Saeimas Kancelejai. Vienīgi nu otrā persona valstī to varēja - pieļaut tādu darbību. Un arī tur nav vainīgo. Bet kā tie nodokļi tika par tām cenām samaksāti ar saviem latiem? Latvijas iedzīvotāji gribētu to zināt. Jāraksta jau ir viss, ne tikai tas labais.
Sēdes vadītājs. Vai Ilmārs Geige vēlas runāt? Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča. (Zālē troksnis.)
A.Poča. Runājot par debates izskanējušo, es ceru, ka Muciņa kungs sagatavos uz otro lasījumu un iesniegs rūpīgi pārdomātu priekšlikumu.
Bojāra kungam es gribētu teikt, ka vārds automašīnas tiek pieminēts ne tikai tad, kad ir runa par akcīzes nodokli automašīnām, bet arī tad, kad ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli, par ko mēs diskutējam šobrīd, nevis par akcīzes nodokli, par ko jūs te izteicāties.
Kā es saprotu, kopumā neviens neiebilst pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, tādēļ es lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 28.martam. Un otrais lasījums 30.martā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
1.priekšlikums, kurš ir iesniegts par likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izslēgt panta daļu. Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 2. - finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums. Šobrīd komisijā tas atbalstu neguva. Finansu ministrs Krastiņa kungs ir ierosinājis izteikt panta otrās daļas 23.punktu jaunā redakcijā: par profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanu un reģistrāciju. Mūsuprāt, šeit nebija pietiekami izvērtēts, vai tās nevalstiskās organizācijas, kas arī sertificē dažādus profesionālās darbības veidus, ir tiesīgas iekasēt šīs valsts nodevas. Un ir vēl citas no tā izrietošās sekas. Līdz ar to mēs neatbalstījām.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
A.Poča. 3. - deputātu Mitrofanova un Sokolovska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 4. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī 5. priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputātiem nav iebildumu.
A.Poča. Arī 6. un 7.priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Arī ministra iesniegto 8. un 9. priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Arī ministra iesniegto 10. un 11. priekšlikumu komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
A Poča. 12. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - šobrīd atbalstu neguva. Mēs diskutēsim par šo jautājumu, gatavojot trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
A.Poča. 13. - ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 14. - ministra Krastiņa priekšlikums. Arī to komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 15. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī deputātu Mitrofanova un Sokolovska 16.priekšlikums konceptuāli ir atbalstīts, bet mēs izveidojām savu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju. Lūdzu jūs atbalstīt 17.prieklikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16. un 17. priekšlikumu.
A.Poča. Priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Ābiķis, arī komisija vienbalsīgi akceptēja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī akceptē.
A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 31.martam.
Sēdes vadītājs. 31.marts. Paldies.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei). Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Piedāvātais likumprojekts paredz izveidot vienotu izglītības telpu visām trim Baltijas valstīm vispārējai vidējai un profesionālajai izglītībai līdz pat augstākajai izglītībai, kas nozīmēs, ka faktiski jebkurš no Baltijas valstīs dzīvojošajiem pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem varēs iegūt šādu izglītību jebkurā no trim Baltijas valstīm.
Par pozitīvajiem efektiem, es domāju, šeit aģitēt nevajadzētu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Neviens debatēs nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
G.Krasts. 30.marts būtu piedāvājums priekšlikumu iesniegšanai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Likums par kompensācijas pasākumiem. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1760. Žurnālistiem un arī deputātiem, kas nav iepazinušies, varu sacīt, ka tas nav dokuments par deputātu darba kompensāciju vai par kaut kādu telpu īri, bet gan par kompensācijām uzņēmējiem, kas darbojas rūpniecībā un lauksaimniecībā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
M.Lujāns. 1.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. To komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 2. ir mans priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi, taču es neuzstāju šinī gadījumā par balsojumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un atbalstīts ir arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Redakcionālu labojumu piedāvā 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 6. ir Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 3.pantu. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. 7. paredz izslēgt 4., 5. ...3.panta trešo daļu, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja - 8.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Netiek atbalstīts.
M.Lujāns. Jā, nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
M.Lujāns. Tālāk ir 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Arī 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk ir mans - 17.priekšlikums, kas nav atbalstīts. Es lūdzu balsot. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputāta Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 27. Nav pieņemts.
M.Lujāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizēta ceturtā daļa.
Tālāk ir 19. - mans priekšlikums, kas nav atbalstīts. Es vairs neuzstāju šinī gadījumā pēc 17.priekšlikuma par balsojumu.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
M.Lujāns. Tālāk ir 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.
M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi - 7.panta otrajā un trešajā daļā.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. Tālāk - 7.lapaspusē ir vēl divi redakcionāli precizējumi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tālāk ir precizēta ceturtā daļa. Arī ceturtās daļas 5.apakšpunkts ir precizēts.
Sēdes vadītājs. Paldies.
M.Lujāns. Tālāk ir vēl viens redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 22.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 23. iesniedzis Juridiskais birojs. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot pirmo daļu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts, bet ir redakcionāli precizēts panta teksts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizēts 9.pants.
Sēdes vadītājs. Paldies.
M.Lujāns. Redakcionāli precizēts ir arī 10.pants.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem.
M.Lujāns. 25. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
M.Lujāns. Tāpat redakcionāli precizēts ir arī 12.panta teksts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. Un 13.pants. Tagad mēs esam nonākuši pie 26.priekšlikuma. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāli precizējumi šinī lapā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt redakcionālajiem precizējumiem.
M.Lujāns. Un mēs nokļūstam pie 27. - Juridiskā biroja priekšlikuma, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Tāpat ir atbalstīts 28. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk. Arī 29. ir Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot otro daļu.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
M.Lujāns. 30. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Tālāk mums ir 21.lappuse, kur lasāms Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot panta tekstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.
M.Lujāns. 33. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. 34. - Jirgena kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Atbalstīts ir arī 35.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. ... Un 36.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
M.Lujāns. Arī 37. - Jirgena kunga priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Arī 38.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
M.Lujāns. 39. - Jirgena kunga priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. 40.priekšlikums arī.
Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.
M.Lujāns. 41. un 42. - Jirgena kunga priekšlikumi - ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
M.Lujāns. Un par pārejas noteikumiem ir 43. - Jirgena kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Likums par kompensācijas pasākumiem pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 97, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
M.Lujāns. Lūdzu darīt to līdz 30.martam.
Sēdes vadītājs. 30.marts. Paldies.
Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Kamēr tiek gatavota izdruka, atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Vārds paziņojumam Aijai Počai.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu uz īsu sēdi tūlīt pat mūsu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Gaigals, Jānis Lāčplēsis, Raitis Vītoliņš, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Aivars Tiesnesis, Dzintars Ābiķis, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane un Ingrīda Ūdre. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitās sēdes
2000.gada 23.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 17.00, un ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles atbilde uz deputātu Počas, Kezikas, Lāčplēša, Soldatjonokas, Rugātes, Lauska, Bojāra, Salkazanova, Seiksta, Zvejsalnieka, Tolmačova, Mitrofanova, Golubova un Maksimova jautājumu par projekta Phare 2000 pieteikuma sagatavoanu. Lūdzu, Zīles kungs, jūsu rīcībā ir divas minūtes.
R.Zīle (īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām).
Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti Bojāra kungs un Burvja kungs! Papildus rakstiskajai atbildei varu teikt, ka šajā laikā attiecībā uz uzdoto jautājumu un uz mūsu iespējām situācija, varētu teikt, ir kļuvusi saprotamāka un skaidrāka gan šim gadam, gan arī nākamajam. Tas tika izrunāts arī Latgalē, Daugavpilī, kopā ar Reģionālās attīstības padomi un Reģionālās attīstības aģentūru Latgale. Es domāju, ka daudzi no šiem jaunumiem ir atspoguļoti arī masu medijos pēdējā laika rakstos. Tā ka es ceru, ka atbilde jūs apmierinās.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildjautājumi? Nav. Atbilde ir sniegta.
Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs informēja Saeimas Prezidiju, ka pašlaik atrodas komandējumā Polijā, līdz ar to atbildi uz deputātu jautājumu viņš sniegs nākamajā ceturtdienā.
Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz deputātu Burvja, Bojāra, Čevera, Zvejsalnieka un Rišarda Labanovska jautājumu par Aizkraukles SIA Auto GI materiālo zaudējumu segšanu ir uzticēts sniegt tieslietu ministram. Tieslietu ministrs īsi pirms pulksten pieciem informēja, ka viņš ierasties nevar, jo ir tikšanās ar Ministru prezidentu. Vai jautājuma iesniedzēji ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Nav apmierināti. Lūdzu, Burvja kungs!
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Tātad es vienkārši pievērstu jūsu uzmanību tam, ka jautājums bija par vienu, bet atbilde ir pilnīgi par ko citu. Atzīmēšu vēl to, ka tur ir divas dažādas SIA, atzīmēšu arī to, ka cietusi ir nevainīgā firma. Tātad jautājums pēc būtības bija tāds: kurš segs zaudējumus, kas radīti firmai, kura nav vainīga likumpārkāpumā? Un jautājuma būtība ir tāda: vai Ministru kabinets ir spējīgs savlaicīgi nodrošināt likuma prasības un 15 dienu laikā dot atbildi, kas apmierinātu prasītāju? Kā redzams no lietas, no dokumentiem, viņi nav bijuši spējīgi dot atbildi. Tiesa savu kļūdu ir atzinusi, bet zaudējumi nav kompensēti.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildi pēc būtības uzklausīsim nākamajā ceturtdienā.
Visi jautājumi un atbildes ir izskatītas.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
7.Saeimas ziemas sesijas 13.sēde
2000.gada 23.martā
Par darba kārtību - 1.lpp
Par likumprojektu Par pagaidu pasākumiem Latvijas
Republikas un Marakešas protokola par Latvijas
pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules
tirdzniecības organizācijas izveidošanu grafika CXLIII
Latvijas Republika daļas 1-B Tarifu kvotas
piemērošanā
(1745. un 1745-a dok.) - 1.lpp.
Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 2.lpp.
- dep. L.Bojārs - 3.lpp.
Par likumprojektu Darba likums
(1746. un 1746-a dok.) - 4.lpp.
Priekšlikums - dep. E.Baldzēns - 5.lpp.
Par likumprojektu Grozījums likumā Par Latvijas
labības tirgu un valsts labības rezervi
(1747. un 1747-b dok.) - 7.lpp.
Priekšlikums - dep. L.Bojārs - 7.lpp.
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas valdības,
Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas
valdības līgumu par izglītības kvalifikāciju akadēmisko
atzīšanu Baltijas kopējā izglītības telpā
(1752. un 1752-a dok.) - 8.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
(1757. un 1757-a dok.) - 8.lpp.
Priekšlikums - dep. A.Kalniņš - 8.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi Kultūrkapitāla fonda
likumā - 9.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību pasūtījumu (3.lasījums)
(1759. dok.) - 9.lpp.
Ziņo - dep. M.Lujāns - 10.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā (3.lasījums)
(1753. dok.) - 12.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 12.lpp.
Likumprojekts Koncernu likums (3.lasījums)
(1758. dok.) - 20.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 20.lpp.
Likumprojekts Fizisko personu datu aizsardzības
likums (3.lasījums)
(1761. dok.) - 26.lpp.
Ziņo - dep. J.Esta - 27.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par pašvaldībām
(1.lasījums)
(1169. un 1700. dok.) - 32.lpp.
Alternatīvais likumprojekts Grozījumi likumā Par
pašvaldībām (1.lasījums) (Nav pieņemts)
(1721. un 1721-a dok.) - 32.lpp.
Ziņo - dep. G.Dambergs - 33.lpp.
Debates - dep. V.Lāzo - 33.lpp.
Likumprojekts Par telekomunikācijām (1.lasījums)
(1583. un 1744. dok.) - 36.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 36.lpp.
Debates - dep. B.Cilevičs - 37.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par svētku un
atceres dienām (1.lasījums)
(1577. un 1748. dok.) - 39.lpp.
Ziņo - dep. A.Seiksts - 39.lpp.
Debates - dep. J.Dobelis - 40.lpp.
- dep. J.Jurkāns - 44.lpp.
- dep. J.Sinka - 44.lpp.
- dep. P.Tabūns - 45.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 47.lpp.
Paziņojumi - dep. K.Leiškalns - 49.lpp.
- dep. R.Ražuks - 49.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 49.lpp.
Debašu turpinājums - dep. P.Lāce - 50.lpp.
- dep. J.Siliņš - 51.lpp.
- dep. J.Dobelis - 52.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 53.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 56.lpp.
- dep. L.Bojārs - 58.lpp.
- dep. A.Kiršteins - 58.lpp.
- dep. V.Lauskis - 61.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 61.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par vides aizsardzību
(1.lasījums)
(1640. un 1750. dok.) - 62.lpp.
Ziņo - dep. A.Seile - 62.lpp.
Likumprojekts Par radiācijas drošību un kodoldrošību
(1.lasījums)
(1611. un 1751. dok.) - 63.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 63.lpp.
Debates - dep. L.Bojārs - 63.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 65.lpp.
- dep. M.Lujāns - 67.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu
ienākuma nodokli (1.lasījums) (Steidzams)
(1675. un 1754. dok.) - 69.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 70.lpp.
Debates - dep. L.Muciņš - 70.lpp.
- dep. L.Bojārs - 73.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un
nodevām (2.lasījums)
(1424. un 1755. dok.) - 75.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 75.lpp.
Likumprojekts Par Līgumu starp Latvijas Republikas
valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas
Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi
starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā
izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei) (1.lasījums)
(1674. un 1756. dok.) - 78.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 78.lpp.
Likumprojekts Likums par kompensācijas
pasākumiem (2.lasījums)
( 1506. un 1760. dok.) - 79.lpp.
Ziņo - dep. M.Lujāns - 79.lpp.
Paziņojums - dep. A.Poča - 87.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs 87.lpp.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas ziemas sesijas
trīspadsmitās sēdes
2000.gada 23.martā
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām
finansu institūcijām R.Zīles atbilde uz Saeimas deputātu
jautājumu Par projekta Phare 2000 pieteikuma
sagatavošanu
(1593. un 1593-a dok.) - 1.lpp.
Par Ministru prezidenta A.Šķēles atbildi uz Saeimas deputātu
jautājumu Par Aizkraukles SIA Auto GI materiālo zaudējumu
segšanu - 2.lpp.
Priekšlikums - dep. I.Burvis - 2.lpp.