Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septītā sēde

2000.gada 19.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 19.oktobra sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām tajā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām”” un lūdz iekļaut šo likumprojektu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti ir iesnieguši divus lēmumu projektus - “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūgums šos lēmumu projektus iekļaut darba kārtības sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību. Pirmā sadaļa - Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti labs grozījums likumā par valsts robežu, bet diemžēl robežas šķērsošanas punktu tehniskajam aprīkojumam 2001.gadā nav paredzēts pat 1 lats. Kā tad atjaunosim zibens sasperto aparatūru uz robežas? Kad, kurā gadā un kas ierīkos svarus kravu nosvēršanai gan dzelzceļa pārvadājumiem, gan arī autotransportam? Kad būs sagādāta rentgena aparatūra konteineru pārbaudei? Kad būs aparatūra, nu, tas elektroniskais “deguns”, kas nosaka aromātus? Vai tad tik tiešām 7.Saeimas laikā mēs nesakārtosim mūsu robežu, neapgādāsim to ar visām tām tehniskajām iekārtām, kuras tur ir vajadzīgas? Jo kā tad citādi mēs domājam turpmāk cīnīties ar pelēko jeb ēnu ekonomiku? Kāpēc un kas negrib, lai tāds aprīkojums būtu uz robežpārejas punktiem? Visu laiku mēs runājam, ka mūsu budžets ļoti slikti papildinās ar ieņēmumiem caur valsts dienestu, caur eksportu, importu, bet tajā pašā laikā negribam nodrošināt mūsu robežpārejas punktus ar tehniskām ierīcēm. Tātad kaut kas nav kārtībā. Un, atklāti sakot, es līdz šim laikam nevaru saprast, kāpēc mūsu Finansu ministrija, kura saka, ka mēģina kaut kā palīdzēt robežkontroles punktu sakārtošanā, neatrada naudas līdzekļus, lai 2001.gadā iedalītu vismaz kādus 100 tūkstošus latu, lai mēs varētu iegādāties tehniskās ierīces robežpārejas punktiem. Un nav jau pārāk daudz to pārejas punktu, caur kuriem notiek galvenā kravu pārvadāšana.

Tātad es ierosinu atbalstīt šo likuma grozījumu, bet pie viena, izskatot 2001.gada budžetu, atrast iespēju iedalīt tehnisko līdzekļu iegādei nu vismaz kādus 100 tūkstošus.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Man ir priekšlikums nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Vispirms izskatāms šis priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. (Starpsauciens: “Bet Baldzēnam bija iebildumi!”) Tad vajadzētu konkrētāk izteikties. (Starpsauciens: “Balsot!”) Ja ir iebildumi, tad, lūdzu, balsosim par to, ka likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” nododam tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 28. Likumprojekts nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums “Likumā par ostām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst. Paldies.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Viļņa Vietnieka apstiprināšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna iesniegumu, kurā viņš iesaka atkārtoti apstiprināt par Augstākās tiesas tiesnesi Vilni Vietnieku, jo viņa pilnvaru termiņš beidzas 30.oktobrī un saskaņā ar likumu viņš tiek virzīts atkārtotai apstiprināšanai. Juridiskā komisija, vienbalsīgi balsojot “par”, atbalstīja šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Vilni Vietnieku par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Maijas Andersones apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī Latvijas tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu - apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Maiju Andersoni par Siguldas tiesas tiesnesi. Komisija, vienprātīgi visiem balsojot “par”, atbalstīja Maijas Andersones apstiprināšanu šajā amatā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Maiju Andersoni par Siguldas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Līgas Ašmanes apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka iesaka arī Līgu Ašmani apstiprināt par Jelgavas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada 20.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

Dz.Rasnačs. Komisija, vienprātīgi balsojot “par”, atbalstīja Līgas Ašmanes kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Līgu Ašmani par Jelgavas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Svetlanas Beļajevas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja arī šo tieslietu ministres iesniegumu, kurā viņa iesaka Svetlanu Beļajevu apstiprināt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Arī te lēmums bija vienprātīgs - aizklātā balsojumā visi Juridiskās komisijas deputāti balsoja “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Svetlanas Beļajevas apstiprināšanu par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par Agritas Sīmanes apstiprināšanu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Arī Valmieras rajona tiesas tiesnesei pilnvaru termiņš beidzas 20.oktobrī, un Juridiskā komisija atbalstīja arī šo tieslietu ministres ieteikto lēmumu. Tātad komisija atbalstīja lēmumu - apstiprināt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aizklātā balsojumā tika saņemts vienprātīgs atbalsts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Agritu Sīmani par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2340. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījusi deputāte Lībane. Sagatavotajam materiālam ir pievienots Rīgas Autotransporta prokuratūras lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī administratīvais protokols, kurā ir redzams ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma raksturs. Komisija iepazinās ar materiāliem, uz sēdi uzaicināja arī deputāti Lībani, kura lūdza jautājumu izskatīt bez viņas klātbūtnes, apstiprinot, ka protokolā norādītais atbilst reālajiem apstākļiem. Komisija sagatavoja lēmuma projektu par piekrišanu 7.Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības, atbalstīja to vienbalsīgi un aicina to darīt arī Saeimai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputātes Kristiānas Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Andra Šķēles atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta Andra Šķēles ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” un izskatīt to pirmajā lasījumā šīsdienas sēdē pirms darba kārtības 23.punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dokumenta reģistra numurs 651 - likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā”. Diskusijas par šo likumu komisijā bija diezgan nopietnas, un komisija vienojās ar Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, ka pie šā likuma uz trešo lasījumu tiks vēl strādāts. Šodien aicinām jūs skatīt tekstu, kāds ir piedāvāts likumprojektā.

Pirmais ierosinājums, ko iesniedzis deputāts Jānis Čevers, - izslēgt punktu. Komisijā tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas un valdības locekļi! Iekams izdarām izšķiršanos par vienu vai otru šā likumprojekta grozījumu, es aicinu nopietni padomāt par to būtību. Nav pirmā reize, kad Latvijas parlaments groza nule pieņemtu likumu vai pieņem grozījumus grozījumos, kuri vēl nav stājušies spēkā, un rezultātā tas beidzas ar tautas nobalsošanas jeb referenduma sarīkošanu.

Kas tad ir izdienas pensija? Tā ir īpaša sociālās garantijas forma cilvēkiem, kuri savu ieguldījumu valsts labā ir devuši īpašos apstākļos. Tā ir kompensācija par viņu darbu, kas ikdienā ir bijis saistīts ar risku dzīvībai un veselībai, ka viņi ir devuši valstij zvērestu, ka izšķirošajā brīdī rīkosies neadekvāti personiskajai drošībai. Šo cilvēku neaizskaramību un darba režīmu neregulē darba aizsardzības un citi drošības normatīvi, viņu intereses neaizstāv arodbiedrības vai citas profesionālās apvienības. Cik man zināms, visās pasaules valstīs šīs kategorijas cilvēkiem kā viena no sociālās garantijas formām pastāv tiesības uz izdienas pensiju ar salīdzinoši zemāku šīs pensijas vecumu, nekā tas ir vispārējos gadījumos. Šķiet, ka arī Latvijas Saeima ir vienisprātis ar pasaules praksi, jo savulaik ir lēmusi, ka Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, iekšlietu un prokuratūras darbiniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju, tā ir noteikusi arī šīs pensijas saņemšanas kritērijus un apjomus. Tad kāpēc mēs kārtējo reizi gribam atņemt cilvēkam to, ko viņš ir nopelnījis?

Bruņoto spēku virsnieks vai instruktors ir nodienējis izdienas pensijas piešķiršanai paredzēto laiku, bet joprojām sekmīgi turpina pildīt savus pienākumus, un tad viņš izdara kādu pārkāpumu, par kuru var piemērot disciplinārsodu atvaļināšanas formā vai saukt pie kriminālatbildības. Nav šaubu, ka viņam par nodarīto ir jāsaņem sods atbilstoši tā smagumam - vai nu ir jātiek atvaļinātam, vai karavīra mundieris jānomaina pret cietumnieka drēbēm, bet kāds tam visam ir sakars ar iepriekšējo dienestu, kuru pildīdams, viņš nopelnījis savu pensiju?

Dienests Bruņotajos spēkos nav uzņēmējdarbība, tajā nepieņem kuru katru no ielas, un zināma atbildība šeit ir jāuzņemas arī Aizsardzības ministrijai par savu kadru politiku un to atlases kritērijiem. Ja jau virsnieks vai instruktors, kurš ir nopelnījis izdienas pensiju, “nopelna” (pēdiņās) arī reālu brīvības atņemšanu, tad lai pats arī apmaksā savu uzturēšanos ieslodzījuma vietā no Aizsardzības ministrijas budžeta piešķirtās izdienas pensijas. Tālab es lūdzu atbalstīt manu 1.priekšlikumu un tam pakārtotos priekšlikumus nr.4 un nr.5.

Protams, šīm personām izdienas pensija nebūtu piešķirama pilnā apjomā un atbilstoši vispārējiem noteikumiem, bet gan samazinātā veidā. Manis ieteiktie procenti šajos priekšlikumos varētu būt diskusiju objekts, apspriežot grozījumus trešajā lasījumā.

Lai nenāktu atkārtoti šeit, tribīnē, pie reizes lūdzu atbalstīt arī manu priekšlikumu nr.3. Grozījumu autori grib izslēgt no atalgojuma, no kura aprēķina izdienas pensijas, piemaksas, kuras nosaka Ministru kabineta nolikumi. Parasti tās ir piemaksas par bīstamību atsevišķu kategoriju militārpersonām, piemaksas par kvalifikāciju un dažas citas. Es nezinu, kā citādāk mēs varēsim piesaistīt speciālistus aviācijai, kurus pastāvīgi pārvilina civilās aviosabiedrības ar saviem augstajiem atalgojumiem, kvalificētus jūras lietu speciālistus, kur ir analoģiska situācija, un ko teiksim sapieriem, kuri katru dienu skatās acīs nāvei un kurus pie mums uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt? Lai netiktu radītas iespējas pirms atvaļināšanas izdarīt kaut kādus “pierakstījumus” (pēdiņās), šajā gadījumā es iesaku šo piemaksu kopsummu ierobežot ar 50 procentiem no amatalgas, kas arī, bez šaubām, var būt diskutabla.

Valsts aizsardzība pie mums ir noteikta kā prioritāte, un tā ir vienīgā nozare, kurai ir pastāvīgi pieaugošs budžets. Nešķiedīsim to dažkārt nepārdomātām bruņojuma iegādēm, kuras visai apšaubāmi var ietekmēt mūsu aizsardzības spējas, labāk parūpēsimies par Bruņoto spēku personāla sociālajām garantijām. Galu galā kritiskā brīdī Bruņotajos spēkos izšķirošais ir un paliks karavīrs un viņa komandieris. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. Aicinu godātos deputātus balsot par 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Čevera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 31, atturas - 32. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurā tiek piedāvāts sakārtot jautājumu, ko ir izvirzījusi Aizsardzības ministrija, un šeit šī būtiskā lieta ir tāda, ka tiek ierosināts liegt izdienas pensiju tiem, kuri ir izdarījuši tīšu noziegumu, ja tas ir atzīts ar tiesas spriedumu. Komisija šo priekšlikumu ir izvirzījusi no savas puses un aicina balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Čevers uzstāj par balsojumu? Nē. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 4.priekšlikums - deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums - deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti noraida šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensijas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 14. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Tautsaimnniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2349, kas ir Satversmes 71.panta kārtībā Valsts prezidentes Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodotais likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Komisija sakarā ar otrreizēju caurlūkošanu ir saņēmusi 33 priekšlikumus, no kuriem lielākā daļa nav izskatāma atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam.

Tātad 1.priekšlikums, kas redzams jūsu tabulās, ir saņemts no Baldzēna kunga, taču tas nav izskatāms saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram! Nevēlaties? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. 2. - deputāta Lujāna priekšlikums. Nav izskatāms saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums - iesniedzis deputāts Lujāns. Nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 4. - deputāta Lujāna priekšlikums - ir izskatāms, balstoties uz Valsts prezidentes iesniegto motivāciju, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns uzstāj par balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies. 5. ir deputāta Lujāna kunga priekšlikums, kas nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 6. - Lujāna kunga priekšlikums - nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 7. - deputāta Lujāna priekšlikums - nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Varbūt izskatīsim tikai tos, kuri ir izskatāmi, Leiškalna kungs?

K.Leiškalns. Jebkuram no deputātiem ir tiesības uz savu interpretāciju.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka…

K.Leiškalns. Ja deputāti neiebilst… (Starpsaucieni no zāles: “Iebilstam! Nav kur steigties!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim!

K.Leiškalns. Turpināsim. 10. - Lujāna kunga priekšlikums - nav izskatāms.

11. - deputāta Lujāna priekšlikums par 8.pantu - nav izskatāms.

12. - Lujāna kunga priekšlikums par 9.pantu - nav izskatāms.

izskatāms.

15. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par 14.pantu - nav izskatāms pēc būtības.

16. - deputātu Kalniņa un Lauska kunga priekšlikums - nav izskatāms pēc būtības. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

17. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par 19.pantu - nav izskatāms pēc būtības. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Tas ir tikai komisijas viedoklis...”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāts Arnis Kalniņš vēlas debatēt par 17.priekšlikumu… 16.priekšlikums nav izskatāms pēc būtības. Vai jums ir kādi iebildumi? (No zāles deputāts A.Kalniņš: “Jā!”) Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kalniņam!

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! 16.priekšlikums. Es gribētu to aizstāvēt, jo mēs kopā ar Lauska kungu šo priekšlikumu iesniedzām. Un kāpēc? Pirmkārt, tā ir sadaļa, kas attiecas uz tarifu noteikšanu, un šajā likumā attiecībā uz patērētāju tā ir pati vārīgākā un jutīgākā vieta, kāds būs tarifs par pakalpojumu. Un šeit tā ir konkrēta lieta, tāpēc mūsu priekšlikumā, salīdzinot ar esošo redakciju, ir paredzēts, ka šā tarifa izlemšanā tiek uzaicināta piedalīties arī patērētāju puse jeb Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Jūs ievērojiet! 1.ailē ir teikts, ka regulators, ja nepieciešams, tarifu projektu izvērtēšanai vai paskaidrojumu sniegšanai pieaicina attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja pārstāvjus. Sniedzēja! Un kur paliek saņēmējs? Tāpēc mūsu priekšlikums ir tāds, lai blakus pakalpojuma sniedzējam būtu arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvis, tas būtu it kā lietotājs, un neatkarīgie eksperti, kuru lomā var uzstāties dažādas sabiedriskās organizācijas, kuras tajā vai citā momentā pārstāv pakalpojumu saņēmējus.

Es domāju, ka arī Valsts prezidente savā vēstulē-atzinumā vērsa uz to uzmanību, un nekas ļauns nenotiktu, ja mēs šo 16.priekšlikumu pieņemtu un papildinātu likuma tekstu ar teikumu, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvju klātbūtne arī būtu lietderīga šo tarifu pieņemšanā un noteikšanā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi sapratu, tad deputāts Arnis Kalniņš ierosina izskatīt jautājumu par iespējamo likuma pārkāpumu, jo šis priekšlikums nekādā veidā neattiecas uz Valsts prezidentes motivētajiem iebildumiem. Vai jūs ierosināt balsot? (Atbild no zāles.) … Tādā gadījumā lemsim par to, vai ir izskatāms šis priekšlikums, vai tas ir liekams uz balsošanu. Tāda ir mana motivācija… Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Kalniņa priekšlikumu - likt uz balsošanu 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums tiek noraidīts. Tālāk, lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Paldies. 17.priekšlikums. Arī to iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš un Lauska kungs. Komisija uzskata, ka priekšlikums nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 18. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par 20.pantu. Komisija uzskata, ka nav izskatāms pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir vairākas lappuses uz priekšu - 39.lappusē. Tas ir deputāta Baldzēna priekšlikums par 37.pantu. Komisija uzskata, ka priekšlikums atbilst Valsts prezidentes vēstulē izteiktajām motivācijām par likuma otrreizēju caurlūkošanu. Baldzēna kunga priekšlikums komisijā ir izskatīts, bet nav guvis deputātu vairākuma atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19. - deputāta Baldzēna priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, ka beidzot ir arī atsevišķi priekšlikumi, ko komisija ir atzinusi par patiešām izskatāmiem. Es, protams, saprotu, ka ir obligātie balsojumi, un šodien Koalīcijas padome ir uzmetusi melnu traipu uz Latvijas ekonomiku. Tas ir tiešā veidā. Šis balsojums, ko mēs tagad veiksim, nobalsosim par šiem sabiedriskajiem regulatoriem. Es aicinu atbalstīt cienījamā Baldzēna kunga iniciatīvu, ka mums ir, kā to arī Valsts prezidentes kundze lūdza, jānoskaidro konkrētāk, kādai jābūt izglītībai šiem cilvēkiem, kuri būs spēcīgāki nekā Ministru kabinets. Mēs, šī Saeima, aiziesim, bet viņi savos amatos vēl paliks. Jūs, Ministru kabinets, aiziesiet, bet viņi amatos paliks. Viņu rokās koncentrēsies vairāk līdzekļu... viņi kontrolēs līdzekļus... gandrīz vairāk nekā publiskais valsts budžets... Mums tas ir vienreiz jāsaprot. Mēs jokojamies ar Latvijas nākotni, ar Latvijas ekonomiku. Nevajadzētu pārvērst to padomi, kā tas savā ziņā var notikt, par neprofesionālu cilvēku kontingentu, te vajadzētu tomēr noteikt kritērijus. Un es ar klusām šausmām domāju... man ir patiešām skumji, domājot par Andri Bērziņu, par Ministru kabinetu, kam tuvākajā laikā būs jārīko kaut kāds konkurss iespējamajiem pretendentiem. Es nezinu, kādi būs kritēriji, vai viņš pats būs konkursa komitejas vadītājs vai arī tas tiks veikts kādā citā formā un kad varēs sākt pieteikties uz sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomi. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Baldzēna kunga priekšlikumu. Protams, es zinu, jau pajautāju komisijā... Nedod Dievs, ja kaut viens mūsu priekšlikums tiks atbalstīts, nedod Dievs, Valsts prezidente var atsūtīt vēlreiz to atpakaļ! Tādēļ ir jau, es saprotu, jūsu viedoklis - neatbalstīt neko. Neko, vienalga, kaut vai rīt būtu plūdi. Bet nedrīkst tā jokoties! Jūs uzņematies atbildību. Un jūs paši labi zināt, kas tās ir - tā ir Jaunā partija, Tautas partija, “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”. Domājiet, ko jūs darāt! Vienreiz vajag apdomāties.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Latvijas Republikas Saeimas deputāti! Pilsoņi! Es šeit gribu uzsvērt tikai vienu aspektu, kas ir pats būtiskākais. Ja mēs paņemam šo likumprojektu, kas ir atdots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, mēs redzam, ka visi priekšlikumi, kas ir iesniegti, ir atzīti par tādiem, kuri nav izskatāmi vai arī netiek atbalstīti. Es gribētu uzsvērt to, kam, manuprāt, piekritīs arī valdības partiju deputāti, - ka šis likumprojekts nav ideāls, ka tas vēl aizvien ir uzlabojams. Taču, kā mēs redzam, neviens no grozījumiem netiek atbalstīts. Kāpēc ir šāda valdības partiju nostāja? Manuprāt, tāpēc, ka ir bažas vai bailes, ka, ja mēs sāksim šajā likumā kaut ko grozīt, mainīt, tad šis likums vairs nebūs tāds, kāda ir šā likuma iecere. Tādā gadījumā būs reāli jāsāk polemika, diskusija par to, kas ir labāk no valsts interešu viedokļa. Tieši tāpēc es domāju, ka ļoti vērtīgi būtu apsvērt arī šo manu priekšlikumu un tomēr izteikt ar savu balsojumu viedokli, vai būtu vēlams, lai šīs sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļi, šie pieci ietekmīgākie vīri, kuriem daudzos jautājumos būs lielāka vara nekā Ministru kabinetam... Pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam šajos jautājumos, kas ir viņu kompetences sfērā, būs vairs tikai ēnu kabineta! - ēnu kabineta!- līmenis, tā viņš varēs ietekmēt.

Nu ko es varu pateikt? Es varu pateikt vienīgi to, ka ir noteikti nepieciešams, lai padomes loceklim būtu šīm regulējamām nozarēm atbilstoša augstākā profesionālā izglītība. Mūsu viedoklis ir tāds: ja šāda izglītība būs, tas var tikai paaugstināt nopietnību, kompetenci un arī nepieciešamo lēmumu atbilstību valsts interesēm. Valdības partijām tagad ir skaidri un gaiši jādefinē, vai viņas uzskata, ka izglītība tajā sfērā, kurā valsts augstākās amatpersonas tomēr grib strādāt, ir svarīga vai otršķirīga. Šis ir principiāls balsojums, kas parādīs arī Saeimas, valdības partiju pašreiz sasniegto kompetences līmeni.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātais Lujāna kungs! Augsti godātais Baldzēna kungs! Ja jūs uz ceļa apstādina ceļu policists, tad viņam ir lielāka vara nekā Ministru kabinetam, jo Ministru kabinets jūs nevar sodīt par ātruma pārsniegšanu, bet to var izdarīt ceļu policists. Vara tiek sadalīta, un varas funkcijas tiek likumos deleģētas, to skaitā arī šajā likumā.

Mēs runājam par to, vai likums ir ideāls. Likums nebūt nav ideāls. Taču, ja mēs runājam par Valsts prezidentes motivācijām, sūtot likumu mums atpakaļ, es pieņemu, ka tās ir diezgan precīzas un varbūt pat labas, bet jāteic, ka neviens no iesniegtajiem priekšlikumiem - un šeit es varu runāt komisijas vārdā, jo nav atbalstīti šie iesniegtie priekšlikumi -, šo likumu nepadara ne par kapeiku labāku. Es neuzskatu, ka padomes locekļu kandidātu kritēriju definīcija, kas ir likuma trešajā lasījumā pieņemtajā tekstā, ir sliktāka vai labāka par jūsu piedāvāto. Tur ir apmēram tas pats. Apmēram. Ko nozīmē “regulējamām nozarēm atbilstoša augstākā profesionālā izglītība”? Jurists - tas ir vai nav?... Politologs - tas ir vai nav?... Vai tas ir telekomunikāciju inženieris? Mēs patiesībā atgriežamies pie tēmas, kuru izdebatēja 6.Saeima un arī Augstākā padome, izvēloties Latvijas Bankas prezidenta amatam Repšes kungu. 6.Saeima debatēja par ostu pārvaldniekiem, un toreiz likumā tika iestrādāta norma, kas ostu pārvaldniekiem prasīja augstāko izglītību jūrniecības jomā. Nu, es nezinu, vai tas ir pareizi, bet komisija jūsu priekšlikumu nav, Baldzēna kungs, atbalstījusi. Komisija šo noraidījumu motivēja ar to, ka šis priekšlikums ne par kapeiku nav labāks par esošo redakciju. Jo šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mums būtu precīzi jāuzskaita, kādas augstākās izglītības - tieši kādas izglītības!- ir pieņemamas, lai kļūtu par padomes locekli, un kādas nav. Precīzi būtu jāuzskaita, jādod pilns saraksts. Šāds saraksts netika iesniegts, un mums nebija iespēju tādu izskatīt. Aicinu deputātus balsot un atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 32, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 20. priekšlikums. To iesniedzis deputāts Lujāns. Tas nav izskatāms un ne jau tāpēc, ka komisija tā domā. Tas nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115. pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 21. priekšlikums - deputāta Lujāna priekšlikums par 42.pantu. Nav izskatāms saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 22. priekšlikums. To iesniedzis deputāts Baldzēns, un tas ir par 43.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Es skatos, šodien disciplīna strādā labi: tā, kā vajag, tā tiek balsots. Patiešām tas ir patīkami. Taču es aicinu, cienījamie kolēģi, vēlreiz padomāt par šo Baldzēna kunga priekšlikumu. Pieci cilvēki, kuriem ir deleģēta visaugstākā ekonomiskā vara Latvijā, veiks balsojumus. Es iedomājos, kas notiks, ja balsis dalīsies 3:2. Cik lielu uzticību Latvijas sabiedrībā gūs šādu balsojumu ceļā pieņemti tarifi vai lēmumi? Nedod Dievs, ja patiešām tur būs tā, ka atsevišķu nozari kurēs viens no padomes locekļiem un, ka, pieņemsim, tas, kurš kūrēs telekomunikāciju sfēru, būs pret to, ka, pieņemsim, jāmaina ir tarifu politika, bet citas sfēras kūrējošie padomes locekļi kopumā nobalsos pret viņa lēmumu! Kādas mēs izraisīsim sekas? Komisija arī diskutē... Es zinu, ka cienījamie ministriju pārstāvji teica, ka tas ir grūts mehānisms. Jā, ir grūti pieņemt lēmumus, bet līdz ar to šie lēmumi būs daudz lielāku uzticību guvuši sabiedrībā, daudz nopietnāk izdiskutēti. Eksistē arī mehānisms - tā tas ir, piemēram, Lietuvā -, ka šādi lēmumi tiek pieņemti ar konsensa principu. Daudz smagāk būs, ja tiks kaut kādā formā... ja ar kāda grupējuma ietekmi balsojums būs trīs pret divi un būs stājies spēkā lēmums. Pēc tam, ja tas tiks apstrīdēts un ja tiesa pierādīs, ka tas ir bijis nekorekts... es nezinu, kādu ietekmi tas radīs tautsaimniecībā.

Es aicinu atbalstīt cienījamā Baldzēna kunga priekšlikumu. Protams, es saprotu, ka tas ir politisks lēmums, jūs uzņematies atbildību. Tad uzņemieties! Taču ekonomikā jūs varat radīt lielas problēmas. Es aicinu atbalstīt Baldzēna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jūs 37.pantā atteicāties no profesionālas vadības principiem šajā pakalpojumu regulatorā. No profesionālas vadības principiem atteicāties par labu politiskas vadības principiem. Ja jau jūs uzskatāt, ka šis regulators ir politisks instruments, tad šajā labojumā noteikti ir jūsu princips atbalstīts. Tik smagi lēmumi ir jāpieņem uz konsensa pamata, jo šo lēmumu pieņemšanu ietekmēs ļoti maz politiskie spēki, bet - Latvijā esošie politiskie spēki. Ja jūs pamatojaties uz to, ka politiskajiem spēkiem būs tiesības izvērtēt, cik naudas un par kādiem pakalpojumiem izņemt no Latvijas iedzīvotāju kabatām, tad te tomēr ir jābūt vienīgi konsensa principam. Protams, runājot par tīro demokrātiju, par vairākumu šinī padomē, tas jau būs ļoti skaisti. Taču es atgādināšu, ka arī Saeimai, pieņemot smagus lēmumus, ir noteikts kvalificētais vairākums, tātad augstāks vairākums, augstāks nekā vienkāršais vairākums. Tāpēc es lūgtu jūs atbalstīt šo deputāta Baldzēna priekšlikumu un atbalstīt pašiem savu principu, ka regulatoru vadīsim, balstoties uz politiskiem principiem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja nu reiz mēs esam izšķīrušies par šo politiskās pārstāvniecības principu un ja tomēr, cik no šā politiskās pārstāvniecības principa noprotams, arī padomes locekļus izvirzīs Ministru kabinets, tad nu tomēr vajadzētu saglabāt konsensa principu lēmumu pieņemšanā, vismaz svarīgākajos jautājumos, kas skar patērētāju intereses, tarifus un licenču izsniegšanu lielām operatoru kompānijām. Diemžēl situācija ir tāda, ka šajā likumā - arī Leiškalna kungs atzina, ka tas nav ideāls, - nav vispār runāts par to, kādos jautājumos lēmumi būtu jāpieņem, par tiem nobalsojot visiem padomes locekļiem, un kādos jautājumos varētu būt vienkāršs balsu vairākums. Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem trūkumiem, tāpēc mēs uzsveram, ka šis likums tik steidzami nebija jāvirza otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Un vēl jo vairāk tas nebija jāvirza ar tādu principiālu nostāju - neizskatīt vai neatbalstīt nevienu no ierosinātajiem priekšlikumiem. Es uzskatu, ka tāda nostāja ir mazliet destruktīva, jo neņem vērā veselu virkni ieteikumu - nedz opozīcijas, nedz arī Valsts prezidentes ieteikumus. Šie ieteikumi bieži vien ir saistīti ar valstiskām interesēm, ar patērētāju interesēm un citām nopietnām interesēm. Daudz ko mēs varam ignorēt, bet ne savu vēlētāju intereses. Tāpēc es uzskatu, ka līdz tam brīdim, kamēr šajā likumā reāli nav veikti visi nepieciešamie grozījumi, kuri noteiktu, kādi lēmumi būtu pieņemami ar vienkāršu balsu vairākumu un kādu pieņemšanā vajadzētu ievērot konsensa principu... Es tomēr uzskatu, ka būtu pareizāk, ja visi šie lēmumi tiktu pieņemti vienprātīgi, it īpaši ņemot vērā to, te ir politiskās pārstāvniecības princips, ka tie ir politiski partneri, kuri uzticas viens otram, tie ir Ministru kabineta izvirzīti pārstāvji.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es gribu jums, Burvja kungs, un jums, Lujāna kungs, pajautāt: “Kur jūs ņemat šos skaistos vārdus, kuri pēc savas būtības ir bez seguma? Par to milzīgo varu, kas tiek nodota.” Komisijas vārdā es gribētu pajautāt jums, Burvja kungs, kas šobrīd, jo visas šīs funkcijas patlaban tiek realizētas triju ministriju ierēdniecību līmenī, un kādā veidā dara pāri vai nedara pāri tiem, kas pieņem lēmumus? Vai jūs zināt tos mehānismus, kā šobrīd, teiksim, tiek izsniegta licence, kā šobrīd tiek noteikti tarifi? Vai jūs zināt šos mehānismus? Vai jūs līdz šim ir uztraukuši šie mehānismi? Šeit pirmo reizi parādās normāls sabiedrības instruments, kas ir normāli caurskatāms. Tas paredz normālu sadarbību ar patērētāju tiesības aizsargājošiem institūtiem, šajā likumā ir noteikts caurspīdīgums un caurskatāmība. Vai jūs man varat atbildēt, kas šobrīd realizē šo, kā jūs sakāt, milzīgo varu, kura tālu sniedzas pāri Ministru kabineta varas robežām? Manuprāt, jūs to nevarat. Jūs nav interesējis šis jautājums, kas tad tik ļoti dara pāri mūsu nabaga latviešu patērētājiem, jūsu tā sauktajiem vēlētājiem. Te ir tā problēma! Jūs interesē kņada ap šo likumu, nevis problēmas atrisināšana pēc būtības. Un tā ir mana pārliecība.

Baldzēna kungam es varu teikt, ka šāda konsensa principa iestrādāšana institūcijai, kurai viena gada laikā ir jāpieņem daudzi simti lēmumu, varbūt pat tūkstoši lēmumu, patiesībā nozīmē paralizēt tās jebkādu darbu. Viens cilvēks šodien var paralizēt lēmuma pieņemšanu... es nezinu, tā vismaz avīzēs raksta, es gan tur nebiju klāt, pat kuģa pirkšanu vai nepirkšanu. Paralizē, un viss! Redz, viņam kaut kas nepatīk!

Ja mēs šeit prasīsim ar konsensu noteiktu tarifu aprēķināšanas metodiku, licences piešķiršanu, tas radīs iespēju korumpēt kādu spītnieku. Radīs iespējas! Es nesaku, ka korupcija noteikti būs, jo, ja kāds grib korumpēties... ja kāds grib maksāt un kāds grib ņemt, tad tas ir iespējams visideālākajās situācijās, pastāvot visideālākajiem likumiem. Tā ka, es domāju, komisija šo priekšlikumu, Baldzēna kungs, nevar atbalstīt pēc būtības. Nav vērts radīt instrumentu, kurš būs strādāt nespējīgs, kur vismaz vienu locekli varēs ietekmēt, kā jūs sakāt, politiskās partijas.

Šajā likumā nav runa par politisku pārstāvību. Šajā likumā... vai mēs vispār skaidri saprotam, ka jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts institūta līmenī, ir politisks lēmums, kuru sagatavo eksperti? Jautājums ir par to, vai šis politiskais lēmums atbilst normālam saprātam, normālai ekspertīzei vai arī tas ir tikai politikānisks lēmums. Te ir tā atšķirība! Un šo priekšlikumu komisija tiešām, Baldzēna kungs, nevar atbalstīt pēc būtības. Nevar atbalstīt! Tad nav vērts vispār šo institūtu radīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Baldzēna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 23. ir deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par šā paša 43.panta otro daļu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 23.priekšlikumu.

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Pagājušajā reizē trešajā lasījumā sociāldemokrāti šo likumprojektu neatbalstīja tikai viena iemesla dēļ - viņi uzskatīja, ka pie tās lielās atbildības un tām lielajām pilnvarām, kas ir deleģētas šim regulatoram, kontrole ir nepietiekoša. Mēs palikām mazākumā, bet, saņemot Valsts prezidentes vēstuli parlamentam, redzam, ka arī viņa šoreiz pasaka sekojošo - to, ka ir jānodrošina regulatora darbības kontrole un uzraudzība atbilstoši tam piešķirto pilnvaru apmēriem. Tālāk jau izlasot šo ieteikumu, mēs sapratām, ka tas pēc būtības ir tuvs mūsu nostādnēm, un tāpēc mēs iesniedzām daudzus priekšlikumus, jau balstoties uz atsevišķiem Valsts prezidentes norādītiem pantiem un uz atsevišķiem ieteikumiem, kuri bija noformēti ieteikuma formā.

Vispirms es gribētu drusku atgriezties pie jautājuma, ka jūs pēc būtības neatbalstījāt manu un Arņa Kalniņa piedāvāto priekšlikumu, ko ieteica arī Valsts prezidente, par sabiedrisko organizāciju klātbūtni pie tarifu noteikšanas. Un šeit es gribētu arī padiskutēt ar Leiškalna kungu par to, ka šeit ir objektīvs iemesls sabiedrisko organizāciju klātbūtnei pie tarifu noteikšanas, par ko liecina atsevišķu gudru pašvaldību vadītāju piemērs, kuri savā praksē, apstiprinot tarifus, pieaicina šajā laikā arī tās sabiedriskās organizācijas, tos patērētājus, kurus tie patiešām skar. Un šīs apspriedes rezultātā patērētāji saņem ļoti konkrētu aģitāciju no tiem, kas pārstāv viņu intereses. Vēl gudrāks piemērs nevar būt, ja mēs runājam par politiķi. Taču diemžēl šis piemērs, šī darba forma nav īpaši aktuāla valdībai, un līdz ar to varbūt arī nevajag brīnīties, ka daudzreiz gudrus, kā valdība uzskata, lēmumus sabiedrība joprojām nesaprot un neuztver. Regulatoram rodas iespēja diskutēt ar sabiedrību, ir iespēja mierīgi savu lēmumu pieņemšanas brīžos pieaicināt sabiedriskās organizācijas, un tad viss būtu kārtībā.

Tagad, runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka šoreiz arī Valsts prezidentei ir ļoti konkrēts ieteikums, kurā viņa pasaka, ka 43.pantā ir nepieciešams nodrošināt vienošanos starp visiem padomes locekļiem, jo tas ir būtiski, lai panāktu saskaņotu politiku atsevišķu nozaru regulēšanā.

Runājot par iepriekšējo priekšlikumu, kurā tika piedāvāts konsensa princips, mēs uzskatām... Jā, tā ir ļoti nopietna norma, kura var apgrūtināt lēmuma pieņemšanu, tāpēc mēs ar Kalniņa kungu iesakām šo pieeju nedaudz diferencēt. Ir patiešām arī jautājumi, kuri ikdienā padomei ir nevis par cilvēkiem jāpieņem. Taču, lai palielinātu atbildību par šiem pieņemtajiem lēmumiem, lai vēlreiz un vēlreiz to visu izsvērtu, mēs uzskatām, ka vienkārša vairākuma jēdziens nav pats labākais, ka kvalitatīva vairākuma jēdziens būtu tas, kas nodrošinātu tātad dziļāku šo sarunas analīzi un jautājumu izvērtēšanu. Un tas - tālāk es pie tā vairs neatgriezīšos, būs ļoti tuvs 25.priekšlikumam, kurš arī, protams, netika atbalstīts, bet tur, ja mēs runājam tieši par tarifu noteikšanu, mēs varam jau atgriezties un pievērsties tieši konsensa principam. Tur jau nekas traģisks nebūs, ja jautājumu, kur skar ļoti konkrēti... kur retos gadījumos regulators izskata tarifu jautājumus, ka tur būs lēmums jāpieņem visiem kopā. Un, ja kāds no regulatora padomes locekļiem tātad tik stipri iespītēsies, ka traucēs darbu, arī tas nebūs īpaši traģiski, jo parlamentam pēc Ministru kabineta ieteikuma, protams, ir iespēja iestrādāt rotācijas principu un pēc gada viņu atsaukt. Līdz ar to pat tad, ja būtu radusies nenormāla situācija kāda viena cilvēka absolūti subjektīva iemesla dēļ, patērētāji no tā nekādā gadījumā neciestu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribētu vispirms uzsvērt to, ka tad, ja mēs vēl varētu diskutēt un daļēji varbūt arī izskatīt iepriekšējo priekšlikumu - un tur vēl kaut daļa taisnības bija valdības partijas pārstāvjiem - tad šeit nu ir skaidrs, ka mums ir jāizšķiras par to, cik nopietni ir lēmumi, kurus pieņem, - vai tie skar visus iedzīvotājus, tajā skaitā tarifus un nopietnu licenču izsniegšanu. Varbūt tiem nav jābūt pietiekami pārliecinošiem, varbūt te var būt pat svārstīgs vairākums vai varbūt tomēr ir jābūt stingram, pārliecinošam vairākumam. Es domāju, ka šis ir tas zelta vidusceļš, un valdības partijām vajadzētu tomēr piekrist, ka nevar būt tā, ka ar vienu balsi tiek izšķirti vairākumā gadījumu tādi jautājumi, kas skar tādas nozares kā enerģētika, kā siltuma apgāde, telekomunikācijas, pasts, dzelzceļa transporta pakalpojumi vai tamlīdzīgi. Es domāju, ka šādiem lēmumiem ir jābūt nopietnākai bāzei par vienu svārstīgu balsi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, Lauska kungs, sevišķi, Lauska kungs, jums! Paldies, Baldzēna kungs, šīs jau ir debates pēc būtības. Ja mēs runājam par komisijas lēmumiem, kas sevišķi attiecas uz tarifu noteikšanu, tad, kā jūs zināt, likumā ir prasīts, lai komisija līdz ar to izstrādā metodiku, un tad uzņēmumu pakalpojumu sniedzēji piedāvā tarifus, kas jau atbilst metodikai. Tātad šeit jau ir noteikta aizsargbarjera pret kaut kādiem voluntāriem iegribu lēmumiem. Un pēc tam komisija jau ar vienkāršu balsu vairākumu - un uz to sliecas arī atbildīgās komisijas vairākums - pieņem lēmumu, bet šie lēmumi nav pagrābti no zila gaisa, kā, teiksim, to dara Telekomunikāciju tarifu padome vai kā nu tur sauc šo pašreizējo institūtu. Tā vēl nav izstrādājusi “grozu”, pēc kura noteikt tarifus un tarifu atbilstību kvalitātei. Tas vēl šobrīd nav izdarīts. Turpretī šeit tas tiek prasīts ar likumu. Tā ka ar vienkāršu demokrātisku balsu vairākumu komisija nevar pieņemt voluntārus lēmumus, kas ir grābti no zila gaisa, kad vienam ienāk prātā paaugstināt tarifus un komisija nepamatoti to izdara. Tā ka, es domāju, šeit jūsu, protams, bažas par iespējamu vajadzību pēc kaut kāda kvalificētāka balsojuma, pēc kvalificētāka kvoruma varētu būt pamatotas, bet komisija to diemžēl nav atzinusi. Tāpēc komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt komisijas slēdzienu par priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 24. - deputāta Lujāna priekšlikums - nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. 25. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikums par 43.panta otro daļu - nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 26. - deputāta Lujāna priekšlikums par 44.panta pirmo daļu. Nav guvis komisijas atbalstu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 12. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Arī 27.priekšlikums ir par 44.pantu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 28. - deputāta Baldzēna priekšlikums par 44.panta otro daļu. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 28.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Jautājuma būtība ir ļoti nopietna. Es gribētu uzsvērt, ka mēs skaram jautājumu, pēc kāda nolikuma strādās šī padome un kas to izstrādās. Vai šīs komisijas darbību noteiks pati padome tajā nolikuma sadaļā vai tomēr kāda augstāk stāvoša valsts institūcija? Mans priekšlikums ir tas, ka šajā jautājumā tomēr vajag uzticēties Ministru kabinetam un arī Saeimas vairākumam, lai to varētu arī zināmā mērā darīt publiski, lai būtu skaidrība vēlētājiem un lai no tāda komisijas pārliekā vietējā, lokālā patriotisma nebūtu atkarīgi daudzi nopietni jautājumi, kas skar pašas komisijas darbību. Es saprotu, ka komisijas locekļi, kas noteiks un pieņems šos tarifus un izsniegs šīs licences, uzskata, ka būs pareizāk, ja viņi paši reglamentēs savu darbību, bet man liekas, ka šādā mazā valstī, kāda ir mūsējā, kur ir ļoti stipras korporatīvās saiknes, bieži vien lēmumi tomēr, neskatoties uz Kārļa Leiškalna apgalvojumu, tiek pieņemti no gaisa. Šajā sakarā es jums varu atgādināt to pašu gadījumu ar Telekomunikāciju tarifu padomi. To, ka pavisam nesen ekonomikas ministrs Kalvīša kungs skaidri un gaiši atzina, ka telekomunikāciju tarifi bija pieņemti, ignorējot to, ka lats nav devalvēts, ka inflācija ir kāpusi, bet nav bijusi tik augsta, kā bija paredzēts tajā līgumā ar investoru pusi.

Tā ka, kolēģi, bieži vien šie lēmumi, kā mēs redzam, regulatoros tiek parauti no gaisa, un to apliecina pat valdības partiju ministri. Diez vai vajadzētu to apstrīdēt. Katrā ziņā es jums ieteiktu šinī gadījumā atkāpties no tā, ka neatbalsta nevienu priekšlikumu, un tomēr noteikt, ka Ministru kabinets varētu arī pieņemt kompetentu lēmumu un arī Saeima varētu to apstiprināt. Vismaz tik daudz drosmes viņai vajadzētu būt - to uzņemties.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien izskatām likumprojektu par regulatoriem, kuru Valsts prezidente atsūtīja atpakaļ. Katrā ziņā šā likumprojekta atsūtīšana atkārtotai izskatīšanai bija pamatota, jo valstī rodas kārtējā jaunā institūcija. Šī institūcija pēc savas būtības ir autonoma iestāde, kuras autonomijas pakāpe šodien robežojas ar bezatbildību. Būs tāda situācija, ka šo institūciju vairs neviens nevarēs regulēt, viņa darīs, ko pati vēlēsies, un atbildēs tautas priekšā ar tarifiem, kurus viņa apstiprinās visiem svarīgākajiem monopolpakalpojumu veidiem. Šie tarifi varēs būt gan tādi, gan šādi, bet nedz Saeima, nedz Ministru kabinets šo institūciju reāli iespaidot nevarēs. Ir ļoti konstruktīvs priekšlikums, kas, manā skatījumā, pamatojas uz Valsts prezidentes vēstuli Saeimai. Ir runa par to, ka šajā atbildības pakāpē vajadzētu padalīties ar sociālajiem partneriem, lai sociālie partneri piedalītos šajā procesā. Uzskatīja no juridiskā viedokļa, ka 16.priekšlikums, ko iesniedza Arnis Kalniņš un Lauskis, nav izskatāms. Tādā gadījumā paliek šis priekšlikums - 28.priekšlikums -, ka tomēr, ja Saeima ar likumu šādu institūciju dibina, tad Saeima arī ir tā institūcija, kas apstiprina šīs iestādes nolikumu, nevis pati autonomā iestāde apstiprina savu nolikumu. Reāli autonomijas pakāpe katrā gadījumā nodrošina šīs institūcijas neatkarību, un tā ir, no vienas puses, ļoti pozitīva lieta. Taču starptautiskā pieredze liecina, ka, institūcijai piešķirot šādu autonomiju un attālinot šo institūciju no valsts pārvaldes, rodas - vismaz Eiropas valstīs rodas - institūcija (un tā ir sabiedrības veidota institūcija), kas šo autonomo iestādi uzrauga. Šodien mēs veidojam pilnīgi autonomu iestādi, kuru neviens neuzraudzīs, neviens nekontrolēs, un šīs iestādes darbības sekas, kas varbūt ne vienmēr būs pozitīvas, izjutīs iedzīvotāji, bet nedz Saeima, nedz Ministru kabinets, nedz iedzīvotāji nevarēs iespaidot šīs institūcijas darbību.

Es aicinu tomēr atstāt likumdevējam kaut vai šo mazo iespēju iespaidot procesus, kas notiek šajā autonomajā iestādē, un aicinu neveidot šo autonomo iestādi kā bezatbildīgu iestādi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā es varu pateikt vienu - Ministru kabinets jau ir izstrādājis un parlaments jau ir pieņēmis likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Visas lietas, kuras ir jāatrunā un kurām ir vispārējs normatīvs spēks, ir iekļautas šajā likumā, un šis likums varbūt tiks vēl papildināts. Taču darbības nolikumu šāda tipa iestādēm Latvijā (nu, teiksim, Nacionālā radio un televīzijas padome ir pēc uzbūves līdzīga un zināmā mērā varētu pretendēt uz tādas iestādes statusu, ko Muciņa kungs sauc par autonomu valsts iestādi) izstrādā pati institūcija, un nolikumam nav likuma spēka. Tik tiešām likuma spēks ir tikai likumam, un neviens nolikums, kuru institūcija izstrādā pati savai darbībai, nevar būt pretrunā ar parlamenta pieņemtu likumu. Nav šeit tās bažas, nav to problēmu, par kurām jūs, Salkazanova kungs, varbūt pamatoti uztraucaties. Nav šeit problēmu, jo, kā jūs redzat, mums nav gadījusies šobrīd neviena problēma - ne parlamentā, ne presē izskatāma -, kas būtu attiecināma kaut vai uz Nacionālās radio un televīzijas padomes nolikumu. Nav radījis problēmas valstī tas nolikums. Es domāju, ka arī šis neradīs. Ja nolikumā būs lietas, kas neatbilst likumam, tad tā būs mūsu atbildība… tas ir mūsu atbildībā, mūsu uzraudzībā, mums ir tiesības šādu nolikumu izlasīt un noprotestēt kaut vai Satversmes tiesā jebkuru iekšējās kārtības nosacījumu, kas neatbilst likumam, kuru mēs pieņemam šodien.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 42, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 29.priekšlikums ir par 44.pantu. Iesnieguši deputāti Kalniņš un Lauskis. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es uzskatu, ka ir iemesls atgriezties pie šā jautājuma izskatīšanas, un vispirms es gribētu pateikt, ka, protams, ieviešot superregulatoru valstī, mēs uzdrošinājāmies pietiekami drosmīgi rīkoties. Varbūt var pat teikt, ka tik pārdroša pieeja ir vēl tikai atsevišķām valstīm Āfrikā. Bet, ja jau mēs uzdrošinājāmies to darīt, es gribētu pateikt piemēru no vēstures, ka līdzīgi tas bija arī tad, kad Latvijai savulaik Hruščova kungs bija ieteicis stādīt simttūkstoš hektāru apjomā kukurūzu, Latvijā ar to apstādīja 300 tūkstošus, uzskatot, ka šī kultūra būs ļoti laba, tikai pēc tam analizēja, cik tālu tas viss bija aizgājis. Līdz ar to šis regulators nav salīdzināms ar Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi. Un es gribētu - arī no tāda viedokļa raugoties - pateikt, ka Valsts prezidente mums iesaka sekojošo 44.pantā: šie grozījumi ir jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabinetam.

Mūsu - mans un Arņa Kalniņa - priekšlikums atšķiras no iepriekšējā faktiski ar to, ka mēs pieņemam to būtību, par kuru vairākums vienojās parlamenta iepriekšējā sēdē, ka tiek veidota, apstiprināta parlamentā, bet pēc Ministru kabineta ieteikuma. Līdz ar to domāju, ka šoreiz ir pamanīta vienkārši tehniska neprecizitāte un šī tehniskā neprecizitāte mums ir vienkārši jāizlabo. Patiešām padome pati apstiprinās sev nolikumu, pēc tā strādās. Tā nekādā ziņā nav norma, kura varētu palikt kā neapstrīdama. Ir ļoti normāli, ja, pastāvot tādai attieksmei, kāda pret regulatoru būs sabiedrībā, regulatora padome nolikumu izstrādās, regulatora vadītājs, padomes vadītājs aiznesīs uz Ministru kabinetu, Ministru kabinets izskatīs un tad dos vai nedos iespēju padomei strādāt pēc šā nolikuma. Vismaz kaut kāda tāda attieksme pret regulatoru mums ir jāveido, ja mēs bijām patiešām tik pārdroši.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Ļoti patīkami, ka ir mums tāds Kārtības rullis un ka pēc Kārtības ruļļa Kārlim Leiškalnam vienmēr ir galavārds, vienalga, ko mēs runājam. Taču nevajadzētu, sakot šo galavārdu, tomēr runāt netaisnību. Katrā gadījumā jebkuru institūciju, kas Latvijā tiek dibināta, vienalga, vai tā ir valsts vai pašvaldību institūcija vai privāto tiesību institūcija, dibina tikai viens - dibinātāji. Un dibinātāji ir šīs institūcijas īpašnieki. Privāttiesību jomā dibinātāji dibina privātuzņēmēju sabiedrības, un viņi apstiprina augstāko dokumentu - statūtus šai institūcijai. Valstī un pašvaldībās dibinātāji ir valsts un pašvaldības, un šādu augstāko dokumentu - nolikumu - līdz šim gandrīz visām institūcijām ir apstiprinājusi vai nu pašvaldības dome (padome), vai valsts institūcija atbilstoši savai kompetencei. Šinī gadījumā tiek dibināta autonoma iestāde, un šī autonomā iestāde pati apstiprina savu nolikumu. No juridiskās teorijas viedokļa tas ir absurdi, Leiškalna kungs! Nevar būt tā, ka padomes locekļi... SIA padomes locekļi vai akciju sabiedrības padomes locekļi paši... nevis padomes locekļi, atvainojos... valdes locekļi paši apstiprina savus statūtus. Viņi nav dibinātāji. Tā ir izpildinstitūcija, un nekad nav bijis valstī tā, ka izpildinstitūcija pati apstiprina savus statūtus vai savu nolikumu. Šeit ir absurds ielikts. Un pēc tam mēs brīnāmies, kas veidojas. Veidojas bezatbildība.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Kas ir rakstīts šobrīd likumā? (Es tiešām neesmu jurists, kaut gan tiesību pamatus es mācījos Latvijas Universitātē un man tajā priekšmetā tīri labi gāja.) Padome apstiprina nolikumu. Padome, kuru mēs izveidojam ar šo likumu. Ļoti pareizi, mēs izveidojam institūtu, ar šo likumu nosakot, kādā veidā tiek iecelti padomes locekļi, kādi ir kritēriji šo locekļu iecelšanai. Patīk viņi vai nepatīk, tas viss ir noteikts ar likumu. Lasām tālāk: padome apstiprina nolikumu, kurā reglamentē komisijas darbību, izpildinstitūcijas darba organizāciju un struktūrvienību (to struktūrvienību, kas ir šai padomei pakļautas) vadītāju iecelšanas kārtību, nosaka padomes sēdē izskatīšanai paredzēto lēmumu projektu un citu dokumentu sagatavošanas kārtību.

Tādi ir varas dalīšanas principi. Par ko jūs, kungi, runājat! Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātu Arņa Kalniņa un Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 30.priekšlikums, manuprāt, vairs nav balsojams. Šeit ir teikts: “Padomes izstrādāto nolikumu izskata un apstiprina Ministru kabinets.” Tas atkal nozīmē veidot nevis neatkarīgu institūciju, bet pēc būtības pārraudzības institūciju, kurā visu nosaka Ministru kabinets. Jo tie, kas raksta nolikumu, nosaka kārtību, kādā plūdīs dokumenti, kā tiks izdarīta balsošana, saņemti priekšlikumi, noraidīti priekšlikumi, un tā tālāk, un tā tālāk.

Manuprāt, tas vairs nav balsojams, ja iesniedzēji piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies.

31. - deputāta Lujāna priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta 1.apakšpunktu. Lujāna kunga priekšlikums nav atbalstīts, bet arī šis priekšlikums laikam vairs nav balsojams, ja jūs piekrītat.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Deputāta Baldzēna priekšlikums par pārejas noteikumiem ir līdzīgs Lujāna kunga priekšlikumam. Un, es saprotu, arī Baldzēna kungs piekritīs, ka šis priekšlikums vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Un 33. - pēdējais jeb beidzamais priekšlikums šajā likumā - ir saņemts no deputātiem Kalniņa un Lauska par pārejas noteikumu 1.punkta 1.apakšpunkta redakciju. Un, manuprāt, arī tas vairs nav balsojams, jo mēs neesam izskatījuši par 1.pantu iesniegtos priekšlikumus. Ja jūs piekrītat, mēs varētu nobalsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms atklāsim debates par 33.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien jūs paši pieņēmāt lēmumu - atteikties no profesionālas pieejas, pieņemot lēmumus šajā superregulatorā. Tas ir jūsu balsojums par 19.priekšlikumu 37.pantā. Šodien jūs atteicāties no patērētāja iespējām aizstāvēt savas tiesības. Tas ir jūsu balsojums par 19.pantu un 16.priekšlikumu. Būtībā jūs šodien atteicāties no Saeimas politiskās atbildības, noraidot 15.priekšlikumu par 14.pantu. Šobrīd, balsojot par 33.priekšlikumu, jūs varat - un izskatās, ka jūs to gribat, - atteikties no Saeimas pienākuma aizstāvēt ja nu ne savas valsts iedzīvotājus, tad vismaz savus vēlētājus. Tos vēlētājus, kuri ir patērētāji, jo tie vēlētāji, kuri ir pakalpojumu sniedzēji, arī jūsu vēlētāji, starp citu, saskaņā ar jūsu pašu šodienas lēmumu varēs savas intereses aizstāvēt šajā superregulatorā pie šiem politiskajiem ierēdņiem. Neprofesionāliem ierēdņiem.

Leiškalna kungs uztraucas par to, vai mēs zinām, kuri tad šodien pieņem lēmumus, izsniedz licences. Zinām: ierēdņi! Ierēdņi, kuru lēmumus, vismaz teorētiski, ja cilvēks to vēlas, ir iespējams pārsūdzēt augstākstāvošās institūcijās. Šobrīd, atsakot Saeimai tiesības pieņemt galīgo lēmumu par tiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kurus ir nepieciešams regulēt valsts vārdā, to tarifiem, jūs visu lemšanas varu atdodat politiskiem ierēdņiem, vēlreiz pasvītroju: ierēdņiem, nevis profesionāļiem, kuri nav ne nomaināmi, ne uzraugāmi, ne ietekmējami no patērētāju puses. Man patiešām ļoti gribas ticēt, ka jūs esat pārliecināti jau šodien a priori, vēl nezinot šo ierēdņu uzvārdus, gan par viņu godīgumu, gan par godaprātu. Man drusku žēl, ka jums pietrūka godaprāta, tā steidzoties pieņemt šo likumu bez labojumiem, noraidot to satraukumu, kuru mums izrādīja Valsts prezidente. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Patiešām Latvija būs eksperimentālais lauks, kurā Latvijas sabiedrība būs trusītis, ar kuru veiks vienu no eksperimentiem. Patiešām Pasaules Bankai būs eksperimenta lauks un tad redzēs, vai tas trusītis nosprāgs vai nenosprāgs, kāds būs efekts. Ja efekts būs negatīvs, nu norakstīs zaudējumos. Bet mēs ar savu balsojumu norakstīsim savu sabiedrību un savu ekonomiku. Tas ir pirmais moments.

Otrais moments. Darba procesā šis likums ir pārdzimis. Varbūt tā doma, kura bija ielikta, ka šis būs mehānisms, kas kontrolēs, kas pārstāvēs sabiedrības intereses pret monopoliem, nebūs tā. Šī struktūra lēnām pārvērtīsies. Tā kā tā iekasēs no monopoliem līdzekļus, tā būs ieinteresēta, lai šī monopoldarbība Latvijā eksistētu mūžīgi, jo citādi tai agri vai vēlu būtu jāpašlikvidējas. Mēs veidojam struktūru, kas veicinās Latvijā monopolismu, un tāds veids būs ilgstošs. Ja mēs paskatāmies budžeta likumu, tad redzam, ka tur uz šo regulatoru likumu jau ir atsauces, kuras atkal rada un pastiprina šo situāciju, lai, teiksim, telekomunikāciju jomā nerastos jauni konkurenti, lai agri vai vēlu nebūtu jāizņem no šī superregulatora ārā telekomunikācijas varbūt kā regulējama nozare. Mēs esam radījuši un radām mehānismu, kas ir kaitīgs Latvijas ekonomikai. Es aicinu - it sevišķi tas attiecas uz pēdējo priekšlikumu - šinī brīdī atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu un pēc tam balsot pret šo likumu, jo diemžēl mēs neesam ieklausījušies Valsts prezidentes kundzes viedoklī. Mēs esam realizējuši vienkārši politisku, cinisku līgumu, un mums ir jāatbalsta... šinī gadījumā ir jābalso pret šo likumu. Es aicinu nedarīt eksperimentus ar Latvijas tautu un ekonomiku!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šis mūsu priekšlikums radās arī sakarā ar prezidentes kundzes ļoti tiešo norādi, ka viņa uzskata par pareizu, ka mums likumā būtu jāparedz, kādi sabiedrisko pakalpojumu veidi tiek regulēti, un ka to vajadzētu saskaņot ar pārejas noteikumu 1.1.punktu.

Mēs šo priekšlikumu iesniedzām faktiski arī kā tehniskas dabas priekšlikumu, kas pēc būtības neko nemaina, bet uzlabo šo likumu, un no tāda viedokļa šeit nebija nekādu strīdu, lai šo jautājumu gan izvirzītu, gan piedāvātu jums nobalsošanai. Līdz ar to, ja mēs uzskatām, ka ir kaut kādas tehniskas dabas normas, kas mums likuma izskatīšanas laikā paskrējušas garām, tad mēs tās varam pārskatīt un uzlabot. Kāpēc gan ne? Un no tāda viedokļa, protams, mēs piedāvājam jums šo mūsu priekšlikumu atbalstīt. Likums no tā kļūs tikai labāks.

Tomēr drusku atgriezīsimies pie iepriekšējā. Vienu mazu piebildi es tomēr gribētu izdarīt saistībā ar to, ka, mūsuprāt, tas, ka regulatora padome viena pati sev savā nolikumā nosaka, kādai jābūt izpildinstitūciju darba organizācijai un kādā veidā tiek noteikta struktūrvienību vadītāju iecelšanas kārtība, ir ļoti nopietns jautājums. Es, protams, domāju, ka Ministru kabinetam vajadzētu būt ļoti ieinteresētam, lai šie jautājumi būtu sakārtoti atbilstoši Ministru kabineta pieejai, nevis tā, ka to var traktēt pati padome. Tie ir ļoti nopietni jautājumi, tāpēc mēs arī uzstājām, ka tas būtu apstiprināms Ministru kabinetā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs redzam, ka kārtējo reizi pieņemam likumu, kas lielā mērā tik un tā pēc tam būs jāizstrādā līdz galam Ministru kabinetā. Es saprotu, ka valdības partijas nesaudzē savu Ministru prezidentu, bet katrā ziņā pusdarīts darbs nav pats labākais darbs priekš šīs Saeimas. Mēs redzam, ka atkal veidi, kādos sabiedrisko pakalpojumu veidos, kādās nozarēs (un par tām mēs esam tā aptuveni vienojušies... aptuveni vienojušies) būs nepieciešama šī regulācija, tiks noteikti tikai Ministru kabinetā līdz nākamā gada 1.jūlijam. Man ir mazliet neērti, ka visus jautājumus, kas ir “smagi” un nopietni - vai tas būtu Valsts valodas likums vai kas cits -, valdības partijas šeit, Saeimā, izvairās pieņemt un diskutēt, bet gan ar tādu drošu roku pārbīda uz Ministru kabinetu un uz Ministru prezidenta galvas krīt šie zibeņi. Es domāju, ka tas nav pats godprātīgākais veids, kā vajadzētu rīkoties politiķiem. “Vai vienmēr ir vajadzīgi grēkāži?” - tas ir viens, ko es gribētu jautāt. Mēs redzam, ka pat īstenībā svarīgākais jautājums par veidiem, kurus šajās nozarēs regulēs šeit, Saeimā, faktiski netiek pieņemts. Es domāju, ka tas ir pats būtiskākais, ko es varu uzsvērt. Mēs pieņemam likumu, bet tajā pašā laikā mēs nedefinējam, uz ko mēs to attiecinām.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Kolēģi, mēs, neapšaubāmi, esam eksperimenta objekti, bet es nesaprotu, kāpēc mums jābūt eksperimenta objektiem šeit Austrumu un Ziemeļu Eiropā, ja jau reiz pat Eiropas Savienībā nav šādas normas. Un, ja jau mēs reiz tik ļoti klausām Pasaules Bankai, ka pilnīgi mulstam no tās direktīvām un ieteikumiem, tad kāpēc mēs neņemam vērā tās ieteikumus līdz galam? Kāpēc mēs neatstājam tiesības arī Saeimai izvirzīt kandidatūras uz šīm nozīmīgajām padomes locekļu vietām? Vai tiešām Saeimas vairākums, valdības partijas, sev neuzticas un uzskata, ka tad, ja šādas tiesības viņām tiks dotas, viņas, neapšaubāmi, sagrēkos un vairs nebūs šīs saskaņas un vienprātības starp Ministru kabinetu un valdības vairākuma Saeimas partijām. Diemžēl šķiet, ka tā.

Tomēr es domāju, ka valdības partijām, neapšaubāmi, vajadzētu parādīt lielāku vienotību tajā brīdī, kad mūs kāds virza kļūt par šā eksperimenta objektu vai uzņemties trusīša lomu, jo nav jau šādas institūcijas Eiropas Savienības valstīs, Austrumeiropas valstīs. Šādus paraugus mēs neatradīsim arī NVS valstīs. Nu ir salu valstīs, jā, kolēģi! Salu valstīs, kur dzelzceļa transports, kā saka, ir minimāls, telekomunikāciju arī nav daudz, un tā joprojām. Bet ko tad mēs šeit nosakām, ja nenosakām pat veidus, par kuriem tad arī attiecīgi vajadzētu izskatīt šo bīstamo jautājumu, politiski bīstamo jautājumu atstājot Ministru kabinetam? Mēs nosakām tikai to, ka ar trim balsīm no piecām šo jautājumu izlems šī komisija. Tātad ar vienkāršu mehānisku vairākumu. Un atkal rodas jautājums: kāpēc Saeima izvairās no šīs atbildības par to, lai tas kā minimums būtu kvalificēts vairākums? Arī valdībai vairs tajā brīdī, kad viņa būs pieņēmusi savu vēsturisko lēmumu par šiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kuri tiks regulēti, arī viņai vairs nebūs atbildības. Un tad veidosies situācija, kāda mums bija ar “Lattelekom”, precīzāk jāsaka, ar šo investoru, kad izcēlās skandāls, starptautisks skandāls, un šajā brīdī mēs atzīstam: “Jā, mūsu valsts intereses nav ievērotas! Jā, mūsu patērētāju intereses nav ievērotas! Jā, šie tarifi šo gadu desmitu varēja būt zemāki!” Taču līdz šim brīdim mēs visu laiku teicām: “To regulē Telekomunikāciju tarifu padome!” Tagad mēs teiksim, ka to regulē šis sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Es tomēr uzskatu, godājamie kolēģi, ka izvairīties no atbildības šoreiz neizdosies, lai kam mēs šo atbildību arī uzgrūstu, un nav svarīgi, vai tas būs Ministru kabinets vai atsevišķos gadījumos valdību veidojošo frakciju Saeimas vairākums. Neizdosies! Un es atgādināšu, ka mēs, kolēģi, šeit, Saeimā, visi esam vēlētāji un vēlētāju izvirzīti un ka arī Valsts prezidente ir vēlētājs. Un par viņu balsi būtu jācīnās arī valdību veidojošajām partijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates par 33.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretārei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt doties uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Vēl viens paziņojums deputātei Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu uz īsu sēdi tepat, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vārds Saeimas sekretārei!

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Rišards Labanovskis, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Rihards Pīks, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Juris Sinka un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” otrreizējo caurlūkošanu! Izskatām 33. - deputātu Kalniņa un Lauska priekšlikumu.

Vārds debatēs deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Leiškalna kungam! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Atkal steiga, pie tam ārkārtīga! Šis likums Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem ir īpaši nozīmīgs. Tam būs ārkārtīga nozīme Latvijas Republikas tautsaimniecības attīstībā, it sevišķi Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju plānā maciņa tukšošanā. Tātad likumam ir jābūt absolūti pilnīgam. Taču tāds tas nav, un to atzīst arī mans draugs Leiškalna kungs. Tiek veidota jauna, ārkārtīgi svarīga valsts institūcija, pirmā Eiropā, un uzreiz tās darbības laiks ir pieci gadi, bet kāpēc ne trīs? Pieci gadi - tas ir ļoti daudz, jo tā ir absolūti jauna institūcija, un mēs pat nezinām, kā tā strādās. Kāpēc nav paredzēta komisijas biedru rotācija viena vai divu gadu laikā?

Un tagad paskatīsimies. 7.panta 5.apakšpunkts paredz, ka priekšsēdētājs un viņa komisijas locekļi nav atceļami, tātad viņi ir mūžīgi. Tas ir neprāts! Vai tad viņi ir svētāki par Romas pāvestu? Pasaules Bankas vērtējums, kā jūs atceraties, Latvijai bija tāds, ka Latvija ir nopirkta jeb pārdota valsts. Mēs dodam tādas tiesības cilvēkiem, kurus mēs absolūti nepazīstam un nezinām, kā viņi pildīs savas funkcijas un kā viņi aizstāvēs Latvijas nacionālās intereses un Latvijas iedzīvotāju intereses.

11.panta 2.apakšpunkts: “Komisija savu funkciju pildīšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem.” Kam tad šis regulators pakļausies Latvijā? Kam viņš pakļausies? Tādas atbildes nav un arī nebūs. Regulatoram tiek iedotas vairāk nekā 40 varas funkcijas. Varat pārskaitīt! Atbildība - četri pantiņi, nekonkrēti un nenoteikti. Mēs veidojam kārtējo monstru! Viens jau ir izveidots, tā ir Finansu un kapitāla tirgus komisija. Arī Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jomā. Nu tas ir smieklīgi! Tātad tā atbildēs tikai par šo apdrošināšanu, kā mēs automobili apdrošinām, bet kur tad ir šo kungu atbildība? Juridiskā, finansiālā un materiālā?

Ja mēs dodam tādas tiesības noteiktiem mūsu Latvijas Republikas pilsoņiem, tad no viņiem ir arī jāprasa, taču likumā jūs neatradīsiet ne juridisko, ne finansiālo, ne materiālo atbildību. Kā vienmēr! Latvijā kaut kas notiek, un tad lielu priekšnieku vietā atrod sētnieku, kas atbild, vai to skurstenslauķi. Un kā šīs personas ievēros Latvijas Republikas likumu - to mēs arī neredzējām. Kur ir vieta patērētāju pārstāvjiem? Tātad - kur ir patērētāju pārstāvji? Un kas aizstāvēs Latvijas Republikas iedzīvotāju un citu patērētāju intereses? Nav viņu likumā!

Tātad šis likums ir izstrādāts noteiktām personām, ir vienpusīgs. Līdz ar to mēs rupji ignorējam mūsu iedzīvotāju intereses un ar simts deputātu balsīm gribam izveidot tādu institūciju, kura vispār Latvijā nekam nepakļausies, varbūt arī Eiropā. Te ir iestrādāta korumpētība. Par korumpētību, es domāju, jums nav jāatkārto. Ja jau ārvalstu investori bija spiesti atnākt pie Ministru prezidenta ar sūdzību, ka bezkaunība jau nonākusi līdz ārkārtējai robežai, tad mēs neko vairs iebilst nevaram.

Nākamais. Tiek ignorēts arī Valsts prezidentes iebildums. Es nemaz nerunāju par to, ka Latvijas Republikas iedzīvotāju, organizāciju un vietējo pašvaldību intereses un viņu domas par šo likumu neviens neprasīja. Kas tagad noteiks cenas gāzei un degvielai Latvijā? Vai nebūtu laiks apturēt šo oficiālo spekulāciju? Tagad Latvija tirgo degvielu, kura ražota Krievijā vai Baltkrievijā, un visur tiek uzdots, ka tā ir ražota Eiropas Savienībā. Vai tad tā nav falsifikācija un vai tai nav jādara gals? Gāze Lietuvā un Igaunijā ir lētāka nekā Latvijā, lai gan pie mums atrodas gāzes krātuve. Arī citās valstīs nav tās aplamās gāzes abonentmaksas. Kas tas ir par maksājumu un kas...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Jā. Likumprojektam ir neapmierinošs saturs. Un es kā Latvijas Republikas iedzīvotājs to nevaru atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies! Paldies Bojāra kungam par brīdinājumu, un es aicinu deputātus nobalsot komisijas viedokli par 33.priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Kalniņš un Lauskis, bet pēc tam nobalsot par likumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputātu Arņa Kalniņa un Lauska priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 41, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 29, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām””. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts nr.2343. Trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Es aicinu likumu pieņemt trešajā un arī galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Pat īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, ir izvērtējusi astoņus priekšlikumus.

1.priekšlikums attiecas uz likumprojekta virsrakstu. Atbildīgā komisija aicina to redakcionāli precizēt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums ir tas, par kuru presē tika nedaudz diskutēts. Proti, atbildīgā komisija vienbalsīgi ierosināja iekļaut likumprojektā 3.1.pantu, kas dotu tiesības tiem pašvaldību deputātiem, kuri ieņem uz laiku ministra, Ministru prezidenta, kā arī Saeimas deputāta, kurš aizvieto ministru amatā, pēc tam, kad krīt valdība, atgriezties attiecīgajā pašvaldībā un turpināt pildīt šīs pašvaldības deputāta pienākumus. Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu pievērst uzmanību šai redakcijai. Manuprāt, šī norma, kas ir iestrādāta, ka Saeimas loceklis, kurš pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var atjaunot tās attiecīgās domes pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās, radīs zināmu sajukumu, jo tie cilvēki, kuri ir sākuši strādāt pašvaldību domēs, ir rēķinājušies, ka viņu darbs varbūt arī būs ilglaicīgs, bet, Saeimas deputātam atgriežoties šajā darbā pašvaldībā, manuprāt, šis ilglaicīguma princips tiks pārtraukts. Un tāpēc es iesaku vairākiem deputātiem izteikties debatēs par šo punktu. Manuprāt, arī tas, ka mēs tik bieži grozām likumus par deputāta statusu īsi pirms vēlēšanām, nav visai pareizi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Ja pieņem šo priekšlikumu, nekas, it īpaši ministru, Saeimas deputātu un pašvaldību deputātu tiesībās, nemainās. Tikai dažiem pašvaldību deputātiem, kuri kļūs par ministriem vai Saeimas deputātiem, būs iespēja atgriezties iepriekšējā amatā pašvaldībā. Šā priekšlikuma nepieņemšanas gadījumā, es gribētu tagad teikt tā, nekas traģisks nenotiks. Un līdz ar tā pieņemšanu arī īpaši plašas tiesības deputātiem neradīsies. Es aicinu balsot atbilstoši savam viedoklim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 7.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 5.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 12.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. 7.priekšlikums uzskaita tās sociālās garantijas, kuras bauda tie pašvaldību domju vai padomju deputāti, kuri ieņem amatus attiecīgajās pašvaldību domēs vai padomēs. Aicinu atbalstīt šo redakciju!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 8.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 16, atturas - 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Lagzdiņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 1.novembri.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja deputātu grupas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Šis likumprojekts paredz precizēt gadījumus, kādos šīs kategorijas personas varētu saņemt šādu pensiju - speciālo valsts pensiju - ne tikai iestājoties attiecīgajam vecumam, bet arī tad, ja viņas kļūst par invalīdiem. Tas skar ļoti mazu grupu cilvēku, tādēļ aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 10, atturas - 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 25.oktobris.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kura ir atbildīgā un izskatīja šo visnotaļ svarīgo likumprojektu, lūdzu iepazīties ar pamattēzēm, pamatproblēmām, kas šeit ir atspoguļotas.

Šis ir jau otrais mēģinājums reglamentēt šo ārkārtīgi svarīgo jomu, kas diemžēl - un noziedzīgi ilgi! - Latvijā nav vēl reglamentēta un strādā, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem, kuros brīžiem atspoguļojas pat tādas arhaiskas padomju gadu normas, ka vajadzētu par nepilngadīgām grūtniecēm ziņot prokuroram, un citas, kas pašreiz netiek īstenotas kā nereālas. Tas fakts vienkārši raksturo to situāciju, kāda pašreiz ir izveidojusies.

Īsi atgādināšu, ka šis jau ir otrais mēģinājums reglamentēt seksuālās un reproduktīvās veselības jomu Latvijā. Jau 1996.gadā, 6.Saeimas laikā, šāds likumprojekts tika skatīts, taču neveiksmīgi, tas netika pieņemts un akceptēts. Iemesli noraidījumam bija, protams, dažādi, bet pārsvarā tie bija divi - gan paša likuma nepilnības, jo tur tika skatīti tikai abortu, kontracepcijas un mākslīgās apaugļošanas jautājumi, neskatot un nesakārtojot šo jomu plašāk, gan arī politiskās gribas jautājumi, kas radīja neveiksmi šā likuma pieņemšanā.

Pašreizējais likumprojekts ir izstrādāts pilnīgi no jauna. Tas ir daudz plašāks, fundamentāls un konceptuāli ietver sevī visas pamatjomas. Tā pirmajā nodaļā ir atrunāti ļoti svarīgi pamatprincipi, tādi kā bezmaksas dzemdībpalīdzības nodrošināšana, kā arī ir iezīmēta - un tas būtu vēl jāattīsta - pamatzināšanu apgūšana seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ārstniecības un izglītības iestādēs. Šeit ir stingri atrunāta valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, ir noteikts, kas kuram ir jādara, un, protams, ļoti svarīgi ir tas, ka šeit ir aplūkoti iedzīvotāju pienākumi un tiesības šajā jomā.

Ir ļoti svarīgi tas, ka pirmajā nodaļā ir noteikta iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes samaksas kārtība. Nākamā, otrā nodaļa, runā par dzemdību palīdzību, kas ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju un pašreizējo krīzi veselības aprūpes sistēmā. Trešā ir pilnīgi jauna nodaļa, kas nebija iepriekšējā likumprojektā. Tā ir par seksuāli transmisīvajām slimībām, un tā sakārto šajā jomā ārstēšanas pamatprincipus un finansēšanu. Ceturtā nodaļa “Neauglība” daudz plašāk un pamatīgāk skar visus jautājumus, kas saistīti ar neauglības profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, medicīniskās apaugļošanas jautājumus, kā arī nosaka ierobežojumus medicīniskajai apaugļošanai. Turklāt šajā nodaļā sāk risināt - un šī joma būtu vēl tālāk attīstāma - civiltiesiskos jautājumus, kas ir saistīti ar mākslīgo apaugļošanu un medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu. Šī joma ir ārkārtīgi svarīga un nepieciešama, to tiešām nevar vairs atlikt, jo pēc 10 vai 15 gadiem, kad šie bērni jau būs pieauguši, mums var parādīties daudzas ar mantojumu un ģimenes tiesībām saistītas lietas, kuras mēs nebūsim spējīgi atrisināt, ja šajā jomā atstāsim novārtā likumdošanu.

Piektā nodaļa. Arī piektā nodaļa ir no jauna pārstrādāta, un tajā ir vispusīgi, cik nu ir iespējams pašreizējā veselības aprūpes finansējuma ietvaros to izdarīt, aplūkotas kontracepcijas iespējas, tiesības uz izvēli, pamatprincipi, ir noteikts, kas to veic.

Sestā nodaļa, kas izraisa vispretrunīgākos uzskatus sabiedrībā, ir “Grūtniecības pārtraukšana”. Šeit, līdzīgi, kā tas ir Eiropas valstu un Skandināvijas valstu likumdošanā, likumprojekta autori turas pie pamattēzes, ka noteicošās ir sievietes tiesības izlemt līdz zināmam brīdim, līdz zināmai grūtniecības nedēļai, šo jautājumu. Tādā veidā tiek respektētas viņas tiesības un viņas prioritāte šo jautājumu lemšanā.

Likumprojektā ir iestrādāta ļoti progresīva norma - es gribētu pievērst tai deputātu uzmanību -, ka grūtniecības mākslīgā pārtraukšana pēc sievietes lūguma, tātad pēc viņas izšķiršanās, ir pieļaujama līdz grūtniecības 12.nedēļai. Tas nozīmē, ka šis laiks ir maksimāli saīsināts. Un, kas attiecas uz mūžīgajiem strīdiem par to, kas ir dzīvība vai kas nav dzīvība - vēl aizvien turpinās diskusijas, no kuras nedēļas embrijs tiek uzskatīts par dzīvību -, šeit mēs esam ielikuši tiešām ļoti progresīvu normu, jo maksimāli ātru izlemšanu, izšķiršanos prasa šis jautājums. Un šajā sakarā es jums varu minēt kā piemēru kaut vai Zviedrijas likumdošanu. Viņiem ir noteiktas 18 nedēļas, bet viņi apstrīd un uzskata, ka tiešām šī norma būtu pārskatāma, piemērojot kaut kādu īsāku grūtniecības laiku, kad ir pieļaujama grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes izšķiršanās.

Šis likumprojekts paredz, ka vēlākā laikā grūtniecību pārtraukt var, tikai izmantojot kaut kādus papildu argumentus. Lielos vilcienos tātad šeit ir norādīts, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisko indikāciju vai sociālo apstākļu dēļ... Un šeit ir saprotams, ka tas sociālais apstāklis var būt tikai viens - un tā ir izvarošana. Grūtniecības pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām vai sociālām indikācijām, ir iespējama līdz grūtniecības 22.nedēļai, bet tad ir nepieciešams ārstu konsilijs. Un visas pārējās lietas... Par to visu šeit ir runāts.

26.pants - “Grūtniecības pārtraukšana, ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu”. Tas ir izraisījis jau tagad - vēl pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā - daudzus iebildumus, un ir uzskats, ka šis vecums varētu būt 16 gadu, bet tas jau ir otrā lasījuma jautājums. Es tagad runāju par to vienīgi tāpēc, lai jūs, cienījamie deputāti, zinātu, ka diskusija par to notiek.

Likumprojektā ir daudzas lietas, pie kurām būtu vēl jāstrādā, un šajā sakarā es varētu minēt tādu fundamentālu lietu kā izglītība šajā jomā. Mums ir jauniešu veselības centri, mums ir kaut kādi iedīgļi šajā jomā, bet bez plaša izglītojoša un izskaidrojoša darba jauniešu vidū diez vai šim likumprojektam būs pietiekami panākumi.

Nākamā fundamentālā lieta būtu civiltiesiskā mantojuma jautājumi un visas pārējās lietas, par ko šeit būtu pietiekami precīzi jārunā.

Un beidzamais. Droši vien šeit būtu arī norādāma ārstu, mediķu un visa medicīniskā personāla atbildība un izšķirošā loma, jo tieši viņi ir tie cilvēki, kuri pirmie un ļoti bieži arī vienīgie kontaktējas ar sievieti un ir klāt pie šā ļoti svarīgā jautājuma izlemšanas. Pie šīm pamattēzēm mēs arī tālāk plānojam strādāt, izskatot priekšlikumus.

Nobeigumā es gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija un Sabiedrības veselības apakškomisija izskatīja un atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Bez tam mēs esam saņēmuši, gan ar zināmām iebildēm, pozitīvu atbalstu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un no Saeimas Juridiskās komisijas un gaidām no šīm komisijām arī priekšlikumus otrajam lasījumam. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie Saeimas deputāti! Sākšu ar to, ka Latvijai ir ļoti nepieciešams Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums. Salīdzinot to ar redakciju, kādā šis likums bija sagatavots pirms vairākiem gadiem, pozitīvi ir tas, ka šajā likumā ir izdarīti papildinājumi ar ļoti vajadzīgām un nepieciešamām lietām, tajā skaitā jautājumos, kuri ir saistīti ar dzemdību palīdzību, jautājumos, kuri ir saistīti ar pēcdzemdību palīdzību māmiņām, tāpat arī jautājumos, kuri ir saistīti ar iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem reproduktīvās veselības jomā.

Protams, šis likums, kāds tas ir uzrakstīts, manuprāt, atspoguļo arī vairākus konceptuālus trūkumus un problēmas. Īpaši tas attiecas uz šā likuma sesto nodaļu, kur tiek regulēti jautājumi, kas ir saistīti ar grūtniecības pārtraukšanu, un kur ir aprakstītas procedūras saistībā ar abortu izdarīšanu. Diemžēl likums, kāds tas ir uzrakstīts šobrīd, vairāk veicina abortu izdarīšanu un neparāda valsts ieinteresētību pēc iespējas samazināt abortu skaitu Latvijā, padarot, no likumdošanas viedokļa, abortu par formālu procedūru, formālu medicīnisku operāciju, lai gan patiesībā aborts ir vēl nedzimuša bērna dzīvības atņemšana.

Domāju, ka visefektīvākais veids, kā mēs varam samazināt abortu skaitu, kā mēs varam rūpēties un aizstāvēt nedzimuša bērna dzīvību, ir runāt tieši par ārstu atbildības palielināšanu šajā jomā tieši tajos gadījumos, kad ārsts kontaktējas ar personām, kuras vēršas šādos gadījumos pie ārsta, izskaidrojot pacientēm tās grūtības un iespējamos sarežģījumus, kas ir saistīti ar aborta izdarīšanu, tāpat arī informējot par to, kas tad patiesībā ir aborts. Es domāju, ka šā likuma sadaļa, kas ir saistīta ar ārsta atbildību, ar to, kādu orientāciju ārsts piešķir šīm konsultācijām un sarunām, ar to, cik liela ir viņa atbildība, noteikti ir jāpārstrādā.

Tāpat es uzskatu, ka ir ļoti būtiski uzsvērt visus tos jautājumus, kuri ir saistīti ar izglītošanu un ar informēšanu, lai pēc iespējas vairāk mēs runātu ne tikai varbūt tajos gadījumos, kad grūtniecība jau ir iestājusies, bet gan tieši skolās, - veselības mācības jomā un arī citos gadījumos, lai sabiedrība būtu maksimāli informēta par šiem jautājumiem. Domāju, ka tieši šādai ir jābūt šā likuma ievirzei. Mēs nevaram vienkārši uzrakstīt likumu par to, kā faktiski labāk atņemt nedzimuša bērna dzīvību, kā labāk un formālāk izdarīt šo procedūru, un tieši šajā likumā vajadzētu atspoguļot visu to, ko valsts var darīt, lai šo dzīvību saglabātu, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu māmiņai tajā brīdī, kad viņai ir jāpieņem šis lēmums. Un šādā virzienā Tautas partija arī iesniegs savus priekšlikumus uz otro lasījumu. Esošā redakcija, vismaz sestajai nodaļai, šādā izskatā nav atbalstāma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts kā vienai no komisijām tika nodots arī Juridiskajai komisijai. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā. Taču, absolūti nenoniecinot šo svarīgo izšķiršanos, ko ir veicis mūsu Ministru kabinets, iesniegdams šo likumprojektu, un to plašo un rūpīgo darbu, ko ir veikusi Labklājības ministrija, risinot medicīniska rakstura problēmas šajā likumā, es tomēr vēlētos norādīt uz trijiem aspektiem, ko, it sevišķi no juridiskā viedokļa, būtu nepieciešams atspoguļot nākamajos lasījumos šajā likumā. Ja mēs šo likumu izskatām pa nodaļām - un tā šeit arī Ražuka kungs ziņoja -, tad mēs redzam, ka likums lielākoties veltīts medicīnai un medicīnisko jautājumu regulēšanai, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka mums likumā ir tādi panti kā 20. un 21. pants, kur vienā runāts par medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridisko statusu, bet otrā runāts par paternitātes tiesībām un to neatzīšanu donoriem.

Cienījamie deputāti! Civillikums, protams, regulē vispārīgos jautājumus, un no tāda aspekta šis likums ir jāuzskata par speciālo likumu, taču tajā pašā laikā Civillikumā diez vai mēs risināsim jautājumus par tiem bērniem, kuri dzimuši šo likumā paredzēto legālo medicīnisko darbību rezultātā, un šādiem jautājumiem, it sevišķi tiem, kuri attiecas uz mantiskām un citām civilām nemantiskām tiesībām, kas izveidosies starp šādā veidā dzimušu bērnu un viņa daļēji bioloģiskajiem vai nebioloģiskajiem vecākiem, arī ir jābūt civiltiesiski regulētiem. Un šī regulācija ir jāizdara nekur citur kā šajā likumā.

Otrām kārtām ir precīzi jāregulē arī tās tiesības, no kurām atsakās un kurā brīdī tās zaudē šo bērnu bioloģiskie vecāki, kas šajā likumā ir nosaukti par donoriem. Šis jautājums arī ir precīzi jāregulē juridiski civiltiesiskajā jomā.

Man jāizsaka atziņa, ka likums, kas par šādu pašu tēmu tika iesniegts iepriekšējā parlamentā, bet dažādu apstākļu dēļ netika pieņemts, saistībā ar abortiem šos civiltiesiskos jautājums regulē plašāk un precīzāk. Es nezinu, kas tam bijis par iemeslu un kādēļ valdība ir atteikusies no šo jautājumu plašas regulācijas šajā likumprojektā, lai gan, kā es saprotu, likumi tomēr nāk no valdības un tiem ir jāatspoguļo kopumā ne tikai vienas ministrijas viedoklis, bet arī jāatrisina šajā likumā tās lietas, kas skar gan Labklājības ministriju, gan arī Tieslietu ministriju, bērnu tiesību regulāciju un tā tālāk. Tādēļ šajos jautājumos tomēr vismaz minimāli ir jāatgriežas atpakaļ pie juridiskiem formulējumiem, kas ir bijuši vecajā likumprojektā, vismaz šajā jomā. Tomēr tajā pašā laikā juridiskā zinātne ir lieliem soļiem gājusi uz priekšu, un šos jautājumus pasaulē ļoti plaši regulē, un arī Eiropā mums ir daudz vietu, kur mēs varam šajos jautājumos pasmelties zināšanas.

Ja mēs runājam par jautājumu, kas ir saistīts ar vienu no iemesliem, kādēļ likumprojekts iepriekšējā Saeimā netika pieņemts, - par abortiem, tad, protams, šeit tās piezīmes, ko izteica Vītola kungs, ir pamatotas, jo, neaizmirsīsim, ka šajā starplaikā mums Latvijas Satversmē ir pieņemta astotā nodaļa. Tās 93.pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tātad ir pienācis laiks atteikties no vecām metodēm, kad konstitūcijas runāja par vienu, bet parastajos likumos tālāk nebija izpausmes šīm tēzēm, un līdz ar to ir nepieciešams šo Satversmes 93.pantu precīzāk izpaust tieši no juridiskā viedokļa šajā likumprojektā.

Un trešais. Mēs visi esam informēti par situāciju, kāda ir pasaulē saistībā ar dažādiem jauniem sasniegumiem ģenētikā un jautājumā, ko sauc par klonēšanu, tādēļ būtu laiks šajā likumprojektā arī risināt šos jautājumus. Dažas valstis to jau ir izdarījušas. Ar ko mēs būtu sliktāki, ja šos jautājumus risinātu, nevis atstātu tos varbūt atkal kā “baltus plankumus” kādiem potenciāli iespējamiem eksperimentiem, par kuriem mēs pēc tam ar šausmām uzzināsim no kādas “dzeltenas” avīzes? Tādēļ es aicinu šos trīs jautājumus otrajā un trešajā likumprojekta lasījumā sakārtot. Un Juridiskā komisija ir gatava iesniegt savus priekšlikumus. Atbalstu likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja šo projektu, un mums neradās šaubas par to, ka šāds likums ir vajadzīgs. Sabiedrībā rezonansi izsaukušās diskusijas par grūtniecības pārtraukšanu ir tikai viena neliela daļa no visa ļoti vajadzīgā projekta. Gribu to darīt zināmu. Piedodiet arī radioklausītāji, kuri domājat, ka likumprojekts ir tikai par abortiem. Tā tas nebūt nav! Tas regulē ārkārtīgi nopietnas sfēras, un šeit divu domu nevajadzētu būt.

Es gribu teikt tikai to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju kategoriski neapmierina tikai viena norma un ka mēs pret to iebildīsim visu laiku. Tā paredz, ka par nepilngadīgās grūtniecību jāpaziņo bāriņtiesām. Tas varētu novest pie traģiskām sekām mazpilsētās, ciematos un tā tālāk. Taču es aicinu atbildīgo komisiju noteikt - un gribu, lai to dzird komisijas priekšsēdētāja un referents - garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai ar visiem varētu to izdiskutēt. Es aicinu ieklausīties arī to cilvēku balsīs, kuri varbūt šodien sevišķi labi neizprot lietas būtību un uzstājas ar protestiem. Es te nedomāju šīsdienas piketētājus. Es te domāju reliģisko konfesiju pārstāvjus, un man par prieku ir jākonstatē, ka viņu nostāja šobrīd ir daudz tolerantāka, nekā tā bija 6.Saeimas laikā, kad viena frakcija te uzjundīja emocijas pilnīgi nevietā. Izdiskutēsim, uzklausīsim visu domas, protams, arī mediķu. Un es piekrītu Vītola kungam, ka mediķiem šajā gadījumā ir jāpalielina, jāpastiprina atbildība. Uzklausot visu domas, mēs nonāksim pie situācijas, ka pieņemsim ļoti vajadzīgu likumu, kas sabiedrībā tomēr neizraisīs nevajadzīgas, pilnīgi liekas emocijas.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Kolēģi! Seiksta kungs jau lielāko daļu pateica, tomēr es gribu sacīt, ka šis likumprojekts ir ļoti nopietni izskatīts Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Mēs esam saņēmuši pietiekami daudz priekšlikumu no sabiedriskajām organizācijām. Šīs organizācijas ir ierosinājušas izdarīt izmaiņas šajā likumprojektā, it sevišķi tajā jautājumā, kuru arī Seiksta kungs jau pieminēja. Un tas ir saistīts ar nepilngadīgo grūtniecību. Ir jādomā, kāda būs šā jautājuma izskatīšana un kurš tad ir tiesīgs atļaut vai neatļaut pārtraukt šo grūtniecību.

Tāpēc arī es gribētu pateikt, ka likumprojekts kā tāds ir vajadzīgs, to ir nepieciešams pirmajā lasījumā izskatīt. Taču Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, Sociālo un darba lietu komisija un arī pārējās komisijas ir ieteikušas, ka priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas posmā šajā darbā varētu piedalīties arī sabiedriskās organizācijas un tās organizācijas, kurām ir tiešām ļoti konkrēti priekšlikumi, un tāpēc šim periodam ir jābūt pietiekami garam.

Es gribētu arī vēl vienu reizi atgādināt to, ka konceptuāli Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija šo likumprojektu kopumā atbalsta, bet tā nepiekrīt vairākiem pantiem, kuri te ir iestrādāti. Tie nesaskan gan juridiski, gan arī, godīgi sakot, daudzējādā ziņā ir diezgan amorāli pēc savas būtības. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks. Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi... tā izskatīja ne tikai šo likumprojektu, bet arī tā virzības gaitu, kas paredz likumprojekta un priekšlikumu apspriešanu ne tikai komisijā, bet arī plašākā lokā, pieaicinot visu to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kuras ir iesniegušas priekšlikumus vai atsūtījušas vēstules, kā arī reliģisko konfesiju pārstāvjus, lai panāktu vairāk vai mazāk pieņemamu, tolerantāku attieksmi pret šo problēmu un šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Romualdam Ražukam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.novembris. Viens mēnesis.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Darbam nepieciešamā dokumenta numurs ir 2339. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Man nākas paziņot, ka iesniegts nav neviens priekšlikums. Taču komisija ir izdarījusi redakcionālus labojumus un aicina jūs pievērst uzmanību šiem labojumiem 39.panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā. Aicinu tos akceptēt un atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret redakcionālajiem labojumiem. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Aicinu priekšlikumus komisijā iesniegt līdz šā gada 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 24.oktobris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Nākamais ir likumprojekts “Par piesārņojumu”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2142. Šā likumprojekta izstrādāšanas mērķis ir samazināt vides piesārņojumu un tā kaitējumu dabai, kā arī novērst piesārņojuma radītās sekas. Protams, zināmi ierobežojumi tiks uzlikti rūpnieciskajai ražošanai, bet ir paredzēta arī dažādu normatīvu izstrādāšana, lai reglamentētu šīs piesārņojošās darbības, no kurām dažreiz tik tiešām ražošanas procesā ir grūti izvairīties vai nav iespējams izvairīties. Likumprojekts ir izstrādāts sakarā arī ar tām nostādnēm, kuras tiek ievērotas Latvijas valsts sarunu grupas dialogā ar Eiropas Savienību un ir ietvertas sadaļā par vides aizsardzību. Komisija ir vienojusies par pietiekami ilgu priekšlikumu izstrādāšanas termiņu, jo daudzas normas rūpnieciskajiem ražotājiem varbūt patiešām liksies pasmagas. Un tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, rūpīgi gatavojot priekšlikumus attiecībā uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu uzsvērt, ka šis likums tiešām ir vajadzīgs un nepieciešams un ka es esmu “par” šā likuma atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Tomēr es gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķām lietām, kas likumā, manuprāt, nav pilnībā novērtētas. Galvenokārt tas attiecas uz likuma pārejas noteikumiem par attiecīgo piesārņojumu... integrēto atļauju stāšanos spēkā. Jau likumprojekta anotācijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs saka, ka likums ļoti būtiski ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību, ņemot vērā papildu nepieciešamību pēc ļoti lielām investīcijām. Un šajā ziņā viņam var piekrist. Paskatīsimies, piemēram, kaut vai uz Igauniju! Šie investīciju apjomi tiešām ir ļoti iespaidīgi, un nebaidos teikt, ka atsevišķiem uzņēmumiem, ņemot vērā piedāvāto termiņu, tie ir pat biedējoši. Igaunija ir aprēķinājusi, ka, lai izpildītu visas izvirzītās prasības, būs nepieciešams papildus investēt līdzekļus. Ja pārrēķina no igauņu kronām latos, tad rūpniecības uzņēmumiem - 183 miljonus latu, sadedzināšanas iekārtām - 316 miljonus latu, atkritumu saimniecībām - 349 miljonus latu un lauksaimniecībai - 102 miljonus latu. Līdz ar to droši varu prognozēt - pat tad, ja esmu ļoti liels optimists -, ka Latvijā būs nepieciešams vismaz miljards latu, lai varētu izpildīt visas šīs likuma normas. Apzinoties mūsu uzņēmumu stāvokli, uzskatu, ka tas nebūs iespējams tik īsā termiņā un, ja mēs pieņemsim likumu ar piedāvātajiem pārejas noteikumiem, mūsu uzņēmumi attīstības tempu zaudēs uz vairākiem gadiem. Skatoties patiesībai acīs, varu teikt, ka būs nepieciešams nomainīt visas vecās centrālapkures sistēmas, notekūdeņu iekārtas, ūdens ieguves un attīrīšanas iekārtas, būs jāveido jaunas mēslu uzglabāšanas vietas, gaisa un skaņu filtru sistēmas, kā arī citas lietas. Tas viss ir vajadzīgs, un es esmu pārliecināts, ka uzņēmēji to ir ieplānojuši darīt neatkarīgi no šā likuma normām, bet neprātīgi būtu piespiest to darīt tik ātrā tempā. Tādēļ vidējā termiņā jeb, kā likumā piedāvāts, līdz 2007.gadam, kad šī likuma norma stāsies spēkā, ekonomiskās grūtībās var nonākt vairāki uzņēmumi, jo tie nespēs izpildīt - un esmu pārliecināts, ka attiecībā uz šo termiņu tiešām visiem uzņēmumiem būs ļoti grūti un varbūt pat neiespējami izpildīt - visas šajā likumā atspoguļotās prasības, lai iegūtu attiecīgās kategorijas atļauju. Līdz ar to mēs nolemsim, ka šie uzņēmumi, ja tie nespēs izpildīt prasības, būs jāslēdz.

Paskatīsimies, kā šīs normas darbojas Eiropas Savienības kandidātvalstīs un atsevišķās dalībvalstīs. Tās tiek paredzētas ar krietnāku laika nobīdi. Tāpat tas ir arī Latvijas sagatavotajā sarunu pozīcijā ar Eiropas Savienību: vides aizsardzībai veltītajā sadaļā ir minēts, ka šīs Piesārņojuma likuma atsevišķās normas varētu kompleksi stāties spēkā 2015.-2017.gadā. Tāpēc Tautas partijas frakcija piedāvā šīs normas saskaņot ar pozīcijas dokumentu. Domāju, ka pašreiz piedāvāto normu ieviešanu pilnvērtīgi varētu attiecināt uz jaunveidojamiem uzņēmumiem, ieviešot tās, kā ministrija piedāvā, attiecībā uz “C” un “B” kategorijas atļaujām, sākot ar 2002.gadu, bet attiecībā uz “A” kategorijas atļaujām - ar 2007.gadu. Savukārt attiecībā uz pašreiz Latvijā darbojošamies uzņēmumiem šīs normas obligātā ieviešana tiktu noteikta, kā tas ir paredzēts pozīcijas dokumentā, uz 2017.gadu. Aicinu atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Razminoviča minētās problēmas tiešām ir ļoti nozīmīgas, bet mēs nevaram arī atstāt novārtā visu nepieciešamo likumprojektu, Ministru kabineta noteikumu un dažādu standartu izstrādi, un tāpēc par likumprojektu ir jāsāk debatēt tūlīt. Ja izdosies vienoties arī ar sarunu grupu, kas runā ar Eiropas Savienību, tad acīmredzot varēs šos termiņus noteikt ilgstošākus un savādākus. Taču visu laiku mums jāpatur prātā, ka šis likums rūpnieciskās produkcijas ražotājus aizsargās ne tikai šajā mirklī, bet arī ilglaicīgi un ka arī doma par cilvēku, iedzīvotāju veselību un labiem darba apstākļiem ir šā likumprojekta pamatā. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par piesārņojumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Seile. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Acīmredzot jūs domājāt novembri.

A.Seile. Es atvainojos! Lūdzu iesniegt līdz novembrim, protams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad ir noteikts... Atvainojiet, lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 1.decembri.

Sēdes vadītājs. 1.decembris. Vai atbildīgajai komisijai ir iebildumi pret 1.decembri? (Starpsauciens: “Jā! Ir!”) Tādā gadījumā balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1.decembri. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 26. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 1.decembris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš. Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Komisija attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi. Aicinu virzīt tālāk šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 25.oktobri.

Sēdes vadītājs. 25.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts - “Detektīvdarbības likums”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Detektīvdarbības likums”. Šis ir nepieciešams likums, kas faktiski sakārtotu pašreizējo situāciju, jo ar detektīvdarbību pašreiz nodarbojas vairākas firmas. Pašreiz tā tiek regulēta ar iekšlietu ministra 1993.gada 10.maija pavēli un nolikumu. Pašreiz šī likumdošana ir zināmā pretrunā ar Ministriju iekārtas likuma 6.panta noteikumiem.

Komisija iepazinās ar šo likumprojektu un aicina jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā, attiecīgi nosakot priekšlikumu iesniegšanai ilgāku laiku, lai mēs varētu uzsākt darbu pie šā likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Detektīvdarbības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.2344. Juridiskā komisija izstrādāja divus priekšlikumus, tika redakcionāli precizēts institūcijas nosaukums - Finansu un kapitāla tirgus komisija. Tas ir saskaņā ar mūsu pašu pieņemto likumu “Par finansu un kapitāla tirgus uzraudzību”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. Aicinu jūs atbalstīt 1. un 2.priekšlikumu. Citu priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Lūdzu noteikt 24.oktobri.

Sēdes vadītājs. 24.oktobris. Deputāti piekrīt.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātais Ministru prezident, ministri! Godātie kolēģi! Šodien Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdza iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Valsts budžeta likumā 2000.gadam”. Un faktiski ir izveidojusies diezgan īpatnēja situācija, jo dienā, kad mēs skatām nākamā gada budžeta projektu pirmajā lasījumā, mēs vienlaicīgi skatām arī grozījumus šāgada budžetā. Taču tas ir jādara, jo mums ir skaidri jāzina, kāda būs situācija šāgada budžetā, ar kādiem rādītājiem mēs beigsim šo saimniecisko un finansu gadu un kāda būs šī mūsu atskaites sistēma - ar kādiem skaitļiem mēs sāksim nākamo gadu.

Faktiski šie grozījumi tika gaidīti jau ļoti ilgi - no pagājušā gada marta, kad tika nolemts palielināt skolotāju algas, bet tajā mirklī budžetā konkrēto līdzekļu nebija. Tas bija saistīts arī ar zemnieku subsīdijām par sausuma un par citu apstākļu radītajiem zaudējumiem. Tie bija jautājumi, kuri noteikti bija jārisina… Tas ir saistīts arī ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem, un jau vasaras vidū bija pilnīgi skaidrs, ka nepildās viens no budžeta ieņēmumu avotiem - akcīzes nodoklis par naftas produktiem, ka tātad ir apdraudēta arī ieņēmumu daļa.

Tajā pašā laikā jāsaka, ka tieši gada otrajā pusē, augustā, kļuva skaidrs, ka budžeta ieņēmumu prognoze, kuru mēs pagājušajā gadā apstiprinājām šeit, Saeimā, nepildās arī vēl kādā citā pozīcijā, un konkrēti tas bija uzņēmumu ienākuma nodoklis. Vienlaicīgi, protams, pieaug vajadzības, ir vesela rinda funkciju, kuras valstī netiek finansētas vai tiek finansētas nepietiekami, un visu šo samilzušo problēmu rezultātā valdība šobrīd mums piedāvā budžeta grozījumus, kur ir samazināta ieņēmumu daļa, - tātad uzņēmumu ienākuma nodoklis samazināts aptuveni par 20 miljoniem latu un arī akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi, to skaitā arī tiešie ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, aptuveni par 20 miljoniem latu. Vienlaicīgi ir palielināti vairāki izdevumu posteņi.

Jau šī minētā zemnieku subsīdiju programma par zaudējumiem, arī skolotāju algu papildsumma - 2,9 miljoni, akcīzes nodokļa atmaksa zemniekiem par izlietoto dīzeļdegvielu -1,7 miljoni, summas, kas saistītas ar kontingenta palielināšanos saistībā ar sociālo pabalstu palīdzību - , tas ir apmēram 400 000, līdzekļi, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijai izdienas pensiju veikšanai… palielināšanai un izmaksai… es atvainojos, izmaksai... tas ir arī jautājums par ieslodzījuma vietām, tas ir jautājums par Kultūras ministrijas sfēru, un tā es varētu uzskaitīt vēl un vēl daudzas pozīcijas. Protams, šeit ir arī iekšējā līdzekļu pārdale, šeit ir arī pašieņēmumu palielinājumi, bet kopumā visi šie grozījumi veido diezgan dramatisku skaitli.

Budžeta deficīts no 2% , kā mēs to bijām apstiprinājuši gada sākumā, ir pieaudzis līdz 3,1 procentam. Vai tas ir dramatiski? Jā! Tas liecina, ka mums ir jāaizņemas, tas liecina par to, ka valstī ir vesela rinda programmu, projektu, kurus mēs nefinansējam vai arī finansējam nepietiekami, bet vienlaicīgi es gribu arī teikt, ka īstenībā tā ir atlikto problēmu, savā laikā nerisināto problēmu… nepieciešamība tomēr kādreiz tās risināt. Un es nedomāju, ka šis maģiskais skaitlis - 3%, kas ir noteikts Māstrihtas kritērijā… ka nebūtu jāpalielina šis budžeta deficīts, ka tas būtu valstij kaut kas pārāk nozīmīgs… Iestāšanās Eiropas Savienībā un Māstrihtas kritēriju pildīšana mums vēl ir nākotnē, bet, manuprāt, daudz reālākas vajadzības ir šobrīd… daudz svarīgāk ir apmierināt reālās vajadzības. Un labāk tad lai ir skarba patiesība nekā mēģināšana pašiem sev iestāstīt, ka valstī viss ir kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja jau vakar pirms nodošanas komisijām, un mēs iepazināmies diezgan rūpīgi ar ieņēmumu daļas analīzi. Ir jāatzīst, ka tā informācija, ko mēs saņēmām, mūs tiešām pārliecināja, ka šobrīd ieņēmumu prognozes neizpildīsies, tāpēc šie ieņēmumi ir jāsamazina. Tomēr tajā pašā laikā Valsts ieņēmumu dienestam un Finansu ministrijai acīmredzot būtu rūpīgāk jāizanalizē visi tie faktori, kuri ietekmē uzņēmumu peļņas samazināšanos. Šeit tika vērtēti atsevišķi posteņi, kas ietekmē peļņas apjomu, taču, manuprāt, viens no izmaksu posteņiem, kas ir saistīts ar algu izmaksām, tātad atalgojuma izmaksām, un ar administrācijas izmaksām, kā arī tāds diezgan “aizplīvurots” postenis kā “citas izmaksas” nav analizēts pietiekami. Acīmredzot ir jāskatās dažādos normatīvajos dokumentos un vairāk jāanalizē tās korelācijas, kādas ir saistībā ar šo peļņas apjoma samazināšanos.

Protams, šeit ir arī objektīvi lielumi, bet, manuprāt, varbūt, sagatavojot nākamā gada budžetu, ir iespējams iestrādāt uzņēmumu ienākuma nodoklī kaut kādus precizējumus, kas attiecas uz avansu maksājumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa, lai neatkārtotos tāda situācija, ka vienā gadā mums rodas ilūzija par ļoti labiem ieņēmumiem, bet nākamajā gadā mēs ar vienu pozīciju budžetā faktiski visus šos ieņēmumus samazinām, un tādējādi faktiski mēs esam dzīvojuši ar kaut kādu ilūziju.

Vienlaicīgi, šajos budžeta grozījumos lūkojoties, ir pilnīgi skaidrs, ka tomēr ir rūpīgāk jāvērtē to līdzekļu izlietojums, kas ir saistīts ar dažādiem kapitāliem izdevumiem, jārunā par to, kādā veidā tiek apgūti līdzekļi investīciju programmās, jo, zinot to, ka valdība skatīja budžeta grozījumus un ka daudzās ministrijās budžetā bija rezervēti līdzekļi projektu uzsākšanai, bet vēl 3.ceturkšņa beigās nebija pat noslēgti līgumi, tas katrā ziņā rada zināmas šaubas par iespēju šos līdzekļus efektīvi apgūt kārtējā saimnieciskā gada laikā.

Jebkurā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mums ir ļoti būtiski pieņemt šos galīgos skaitļus, pirms mēs akceptējam likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam”, lai mēs zinātu, kā jau es teicu, šos atskaišu punktus, tāpēc lūdzu arī jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Vienlaicīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt arī šim likumprojektam steidzamību, jo tādā gadījumā mēs samazināsim gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī varam noteikt jau otrā lasījuma termiņu.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāizlemj jautājums par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 20, atturas - 5. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Atklājam debates. Andris Bērziņš - Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es negribu atkārtot to, ko teica Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, un vienlaikus negribu kavēt jūsu laiku, tāpēc atļaujiet man varbūt runāt kopā gan par šāgada budžeta grozījumiem, gan par nākamā gada budžetu.

Gribētu teikt tā, ka neviena valdība nesāk savu darbu tukšā vietā. Tai vienmēr ir iespēja izmantot iepriekšējo valdību sasniegto, tai nākas balstīties uz jau aizsāktiem darbiem, tos turpinot un pabeidzot. Diemžēl tai nākas rēķināties arī ar dažiem iepriekšējo valdību un Saeimu solījumiem un ar budžetā neizstrukturētām izmaksām. Par to es nevēlos... Šodien es nevēlos izmantot Saeimas tribīni politiskai daiļrunībai, bet es gribētu vērst jūsu uzmanību, godājamie deputāti, uz tiem mērķiem, kam pirmām kārtām ir jākalpo 2001. gada budžetam un grozījumiem šāgada budžetā.

Jūsu priekšā ir pirmais šīs valdības izstrādātais nākamā gada budžeta projekts, kas ir iesniegts apstiprināšanai Saeimā. Mēs esam centušies izstrādāt līdzsvarotu un uz attīstību virzītu budžetu, saglabājot kā makroekonomisko, tā arī sociālo stabilitāti valstī un veicinot ekonomikas izaugsmi. Apzinoties to, ka tikai šogad valsts ir sākusi iziet no ekonomiskās krīzes, esam ieturējuši ceļu uz stingru, brīžiem pat nežēlīgu taupības režīmu, nepiešķirot līdzekļus tām vajadzībām, bez kuru realizēšanas valsts vēl kādu brīdi spēj iztikt.

Līdzekļu samazinājums ierēdņu algām, autotransporta iegādēm, remontiem ministrijām, protams, nav tas avots, kas jūtami uzlabos situāciju budžetā, taču tas apliecina, ka valdība ir gatava savilkt jostas tieši tāpat, kā to nākas darīt citiem. Diemžēl šogad valdība nevarēja izstrādāt tā saukto nulles budžetu, lai gan to bija solījuši izveidot jau mūsu priekšgājēji. Mums bija pārāk maz laika. Principu, ka budžets tiek sastādīts no nulles, mēs ieviesīsim ar 2002. gadu un sāksim to īstenot tūlīt pēc šāgada budžeta pieņemšanas... pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas. Tad ikvienai ministrijai nāksies pierādīt un pamatot katra pieprasītā santīma nepieciešamību un tā vairs nevarēs turpināt līdz šim izmantoto praksi, kad līdzekļi tiek plānoti pret iepriekšējā gada pieprasīto, kad nav vajadzības pierādīt, vai tie vispār ir bijuši vajadzīgi un vai nevar iztikt ar mazākiem līdzekļiem, ietaupīto novirzot citiem valstij svarīgiem mērķiem.

2001.gada budžets, neapšaubāmi, būs solis uz priekšu budžeta deficīta samazināšanā. Ja mēs salīdzinām, tad 1999.gadā konsolidētā budžeta deficīts bija 4,3%, bet 2001.gada budžetā ir plānots 1,74% deficīts, kas ir mazāks par faktisko 2000.gada deficītu un būtiski mazāks par Māstrihtas kritērijos noteikto, kā arī reāli vairākās Eiropas Savienības valstīs pastāvošo budžeta deficītu.

Ir labs jautājums: vai bija iespējams izveidot bezdeficīta budžetu? Es gribētu teikt, ka teorētiski tas bija iespējams, taču mums būtu jāatzīst, ka skolotājiem dotie solījumi palielināt algas atkal ir izrādījušies tikai priekšvēlēšanu triki. Mums tādā gadījumā būtu bijis arī jāatzīst, ka likumu, kas paredz lauksaimniecībai piešķirt 3% no valsts budžeta, valdība vienkārši nepildīs, ka solījumi, ko esam devuši, lai iestātos NATO, ir tikai tukši solījumi un tā tālāk, un tā joprojām. Pagaidām tautsaimniecības attīstības tempi vēl nenodrošina tādus papildieņēmumus budžetā, lai bez deficīta izpildītu visus šos solījumus.

Protams, ir iespējams vēl viens ceļš - līdzekļus varētu mēģināt atraut no tiem, kuri paredzēti tautsaimniecības attīstībai. Tas nozīmētu - nebarot govi, tāpēc ka iepriekšējais saimnieks nav vīžojis sapļaut pietiekami daudz siena, un tomēr cerēt, ka tā sāks dot vairāk piena. Šādā situācijā jebkurš zemnieks pateiks priekšā, ka pareizāk būtu aizņemties to sienu no kaimiņa, sagaidīt uzdīgstam zāli, laist govi pļavā, lai pēc tam pārdotu pienu un atmaksātu kaimiņam parādu.

Iepriekšējos gados uzkrātais valsts parāds 2001.gadā liek par aizņēmumiem un kredītiem samaksāt 43,9 miljonus latu. Latvietim, kurš par visu vairāk nemīl parādus, tas ir smags, iekšēji grūti pieņemams risinājums, taču cita labāka risinājuma šobrīd nav. Un tomēr, zinot, ka parāds nav brālis, mums ir jātaupa, kur vien tas ir iespējams. Taupība nav tikai valdības pienākums, bet arī jūsu, cienījamie deputāti, izšķiršanās.

Tieši deputāti likumos ir iebalsojuši daudzus dažādus labus priekšlikumus, kuru realizācijai ir vajadzīga nauda. Savas ieceres jūs uzdevāt īstenot valdībai. Ir bijušas izsvērtas ieceres, kas pieņemtas pēc rūpīgas to realizēšanas seku izvērtēšanas, bet diemžēl citreiz likuma grozījumi, it īpaši tie, kuri pieņemti priekšvēlēšanu gaisotnē, kad prāti bija pārāk satraukti un nervi - uzvilkti, nav realizējami bez jauniem aizņēmumiem, ko tā arī varētu nosaukt - par savas nākotnes apēšanu.

Kad mums beidzot pienāks tie laiki, kad sapratīsim, ka nedrīkst solīt to, ko pēc tam nav iespējams realizēt. Nedrīkst, pēc manām domām, vienreiz cēlu mērķu vārdā iebraukt tik dziļos parādos, ko pēc tam nāksies atmaksāt gadiem, ierobežojot tēriņus pašam nepieciešamākajam. Ilglaicīgi no tādas politikas neviens nav ieguvējs - ne valsts, ne valdība, ne īslaicīgā pabalsta saņēmēji, ne dāsnie politiķi, no kuriem gan pēc tam, tiesa, atbildība netiek prasīta.

2001.gada budžeta ieņēmumu prognoze ir tapusi ilgā un rūpīgā darbā, pie tās ir strādājuši daudzi eksperti. Pagātnē mums ir bijuši bēdīgi piemēri, kad deputāti, nepamatota optimisma pārņemti, ir palielinājuši budžeta prognozes. Zinām, kas no tā ir iznācis, - ieņēmumu neizpilde, deficīts, parādi. Un tie paši cilvēki pēc tam rādīja uz valdību ar pirkstu un sacīja: “Jūs esat vainīgi!” Ne es, ne kāds cits no ministriem neesam ar mieru nokļūt šādā situācijā, tāpēc mana kategoriska prasība ir nepalielināt budžeta ieņēmumu prognozi nākamajam gadam, jo šādai rīcībai nav nekādu citu argumentu kā tikai visprimitīvākais populisms.

Tagad mums ir jārisina sasāpējušie jautājumi par dažādiem pabalstiem, ko “mantojumā” atstājusi iepriekšējā Saeima. Budžeta paketē esam ieslēguši likumprojektus, kuros atsakāmies no piesaistes, piemēram, pie minimālās algas, jo jāsaka, ka šādai piesaistei jēga ir tikai tad, ja valstī ir augsta inflācija. Valdība ir nolēmusi jūlijā paaugstināt minimālo algu, kas veicinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas maksājumu pieaugumu. Būs vairāk naudas veselības aprūpei un sociālajai sfērai - pensijām.

Ir pagājis tas laiks, kad cilvēkiem varēja uzspiest lēmumus, nepainteresējoties, ko viņi par tiem domā un kādas ir viņu vajadzības. Tieši tāpēc šai valdībai īpaši svarīgi ir uzturēt sociālo dialogu, tāpēc jautājumu, piemēram, par minimālās algas paaugstināšanu mēs vairākkārt rūpīgi apspriedām trīspusējā padomē. Eksperti izvērtēja visu iespējamo lēmumu sekas, un budžetā piedāvātais risinājums faktiski ir mūsu kopīgā kompromisa rezultāts.

Godājamie deputāti! Valdība atbilstīgi deklarācijai par Ministru kabineta iecerēto darbu ir noteikusi, ka tās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā, valsts drošība un izglītība. Šīs prioritātes atspoguļojas jaunajā valsts budžetā. Starp citu, runājot par aizsardzību, jau atskan balsis, ka aizsardzībai papildlīdzekļus nevajag, ka ir citas sfēras, kur šos līdzekļus varētu izlietot. Protams, izvēle ir deputātu ziņā, taču pirms balsošanas es aicinu apzināties, ka, mēģinot knapināties uz aizsardzības un uz valsts drošības rēķina, mēs varam nonākt situācijā, ka tiek zaudēts pats būtiskākais - Latvijas valsts neatkarība.

Mēs esam pārliecināti, ka nodrošināsim izvirzīto prioritāšu īstenošanu, jo ir pamats nākotnē raudzēties ar piesardzīgu optimismu. Šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās ir pieaudzis par 5,1%, kas ir straujākais pieaugums kopš 1998.gada nogales. Ekonomiskā augšupeja ir vērojama visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs, visstraujāk attīstoties pakalpojumu sfērai, kas rada stabilas attīstības priekšnoteikumus un ļauj prognozēt 4,4% IKP pieaugumu 2001.gadā salīdzinājamās cenās, vidējā termiņā pieaugumam palielinoties līdz 5,2%.

Latvija Krievijas krīzes ietekmē ir būtiski pārstrukturējusi savu tirgu. 2001.gadam ir jāiezīmē arī jaunu tirgu iekarošanas un apgūšanas tendences. Skaidrs, ka ir sagaidāms, ka tuvākajos gados Latvijas eksporta struktūrā pieaugs gatavās produkcijas īpatsvars. 2001.gadā kopumā ir sagaidāms zems inflācijas līmenis, kas rada stabilitāti, ļaujot arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem plānot savu biznesu.

Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, palielināsies nodarbinātība. Bezdarba līmenis turpina samazināties, šā gada septembra beigās nokrītot līdz 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Turklāt bezdarba samazināšanās tendences ir vērojamas arī reģionos, kur bezdarbs tradicionāli ir vislielākais. Gribu atgādināt, ka šogad nav paaugstināts neviens nodoklis. Tieši pretēji. Esam samazinājuši akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, un arī valsts sociālās apdrošināšanas maksājumos darba devēji maksās par 1% mazāk. Nodokļu nepaaugstināšana rada stabilitāti un uzņēmējiem ļauj plānot savu darbību. Tas arī mudina uzņēmējus neizvairīties no nodokļu maksāšanas. Attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas izvairās godīgi nokārtot savas saistības ar valsti, var ar visu atbildību apsolīt, ka mēs darīsim visu, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu. Te izmantosim visas iespējamās metodes - gan stimulus godīgiem uzņēmējiem, gan bargus sodus blēžiem. 2001.gada laikā visās nozarēs ir jāturpina pragmatisks darbs, īpašu uzmanību veltot informācijas tehnoloģiju attīstībai un ražošanas veicināšanai, kā arī Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu saņemšanas nodrošināšanai. Jo tas, vai spēsim saglabāt ekonomiskās attīstības pozitīvās tendences, noteiks ne tikai ekonomiskos rādītājus, bet arī katra iedzīvotāja ikdienu, mūsu valsts drošību, sekmīgu sadarbību vienotā Eiropas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

Jau kļūst par tradīciju, ka budžeta apspriešanas laikā parādās cilvēki, kas prognozē badu, mēri un citas nelaimes, ja vien netiks piešķirta nauda viņu pārstāvētajām sfērām, novadiem un rūpaliem. Es lūdzu jūs, godājamie deputāti, uzmanīgi un kritiski izturēties pret šādām runām un ar vieglu roku neapmierināt katru skaļu pieprasījumu. Jums ir jādomā par valsts budžetu kopumā, par to, kā tas atspoguļos visu iedzīvotāju, ne tikai atsevišķu interešu grupu viedokli. Šodien es aicinu jūs, godājamie deputāti, konstruktīvi, ar atbildības sajūtu atbalstīt šos projektus un sākt darbu pie iesniegtā nākamā gada budžeta projekta un šāgada budžeta grozījumu projekta. Es ceru, ka pagātnē ir tas laiks, kad budžeta projekta apspriešana tiks izmantota, lai, noniecinot citus, izceltu sevi, lai sev pierakstītu ne tikai citu sasniegumus, bet pat vispasaules ekonomiskās attīstības tendences un citus pasludinātu par muļķiem, kaitniekiem un mīkstčauļiem. Es ticu, ka tas vairs nenotiks un šeit būs dzirdamas konkrētas runas un izskanēs konkrēti priekšlikumi, kas balstīsies uz konkrētiem skaitļiem un faktiem. Es vēlu jums veiksmi un aicinu, strādājot ar budžetu, ik brīdi apzināties to atbildību par tautsaimniecības attīstību un Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu, kuru jums ir deleģējuši vēlētāji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Gundars Bērziņš - finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Godājamie deputāti un kolēģi! Latvijas Republikas valdība ir izstrādājusi grozījumus 2000.gada budžetā un budžetu 2001.gadam. Tas kā vienmēr ir tapis grūtās debatēs un smagās diskusijās. Valsts ekonomisko situāciju, kura noteica šā budžeta izstrādes noteikumus, raksturoja divu globālu makroekonomisku procesu ietekme.

Pirmais faktors, kas tieši ir ietekmējis mūs un mūsu valsts budžetu pagājušajā gadā, ietekmē šogad un ietekmēs arī nākamajā gadā, ir naftas cenu straujais kāpums pasaules tirgū. Latvijas valdība uz šo parādību reaģējusi strauji un adekvāti. Mēs samazinājām akcīzes nodokļa likmi, lai maksimāli mīkstinātu šā procesa ietekmi uz tautsaimniecību. Tas ir, mēs izdarījām to, ko no savām valdībām prasa streikotāji visā Eiropā. Taču šie soļi mūs neglāba un nevarēja paglābt no naftas produktu tirgus pieauguma samazināšanās. Valdība un parlaments rīkojās gudri, reaģējot uz naftas krīzi. Taču mēs, tāpat kā analītiķi Eiropā un Amerikā, nespējām paredzēt šo krīzi, un rezultāts ir tas, ka atsevišķas šāgada budžeta prognozes tagad izskatās pārāk optimistiskas, un mums ar to bija jārēķinās, gan labojot šāgada budžetu, gan sastādot jauno budžetu.

Otrs būtisks faktors, kas ietekmēja un droši vien arī turpmāk ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, ir eiro kursa kritums. Šis bija kārtējais trieciens Latvijas tautsaimniecībai, kas tikko kā sāka izķepuroties no Krievijas krīzes sekām, pārorientējot savu darbību uz daudz perspektīvākajiem un drošākajiem Eiropas tirgiem. Latvijas ekonomika veiksmīgi tika galā ar Krievijas krīzi, taču, līdzko mēs guvām pirmos panākumus šajā virzienā, tā uzreiz nāca šādi jauni pārbaudījumi jeb, precīzāk sakot, jauni zaudējumi. Un tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī ir jāveido stabila un ilglaicīga finansu politika, jo katru gadu jārēķinās ar līdzīgiem satricinājumiem un pārbaudījumiem. Eiro krīze mums norādīja, ka, ja mēs būtu Eiropas Savienībā, šī krīze mūs neskartu. Tas ir, tā kārtējo reizi mums atgādināja, ka pievienošanās Eiropas Savienībai dotu Latvijai milzīgu ekonomisko efektu un stabilitāti.

Vēl viens apstāklis, kas ietekmēja šā budžeta veidošanu, ir valdību maiņa tepat Latvijā. Rezultāts bija tas, ka budžeta izstrādes process aizkavējās par gandrīz diviem mēnešiem un bija nepieciešams vēl vairāk laika, lai jaunās komandas izpratni un ambīcijas jelkādā veidā saskaņotu ar realitāti. Jā, protams, valdība sastāv tikai no cilvēkiem un valdībai, strādājot pie budžeta, īpaši, ja valdība veido savu pirmo budžetu, nākas sadurties ar to, ko es saucu par valsts naudas pievilcības fenomenu. Valsts naudas pievilcības fenomens izpaužas cilvēku atšķirīgā pieejā savai naudai vai kādu citu - privātpersonu vai privātfirmu - naudai un valsts naudai. Šā fenomena būtība ir tā, ka cilvēki, domājot par savu naudu un tērējot savu naudu, rīkojas pilnīgi savādāk nekā tad, ja domā par valsts naudu vai rīkojas ar valsts naudu. Pamatatšķirība ir tā, ka, domājot par valsts naudu, cilvēki aizmirst vienu no pašām galvenajām naudas īpašībām. To, ka nauda ir kaut kas tāds, kā daudzums ir ierobežots. Savukārt domājot par savu naudu, cilvēkam šis aspekts dominē. Tā veidojas konflikts starp privātpersonu un valsti. Cilvēkam nauda vienmēr ir ierobežotā daudzumā, bet valstij - it kā neierobežotā daudzumā. Skaidrs, kas izriet no šādas domāšanas. Nākas secināt, ka mūsu domāšanā nereti eksistē it kā divas naudas - mana privātā nauda un valsts nauda. Valsts naudas fenomens dzīvē izpaužas vispirms jau kā nepārvarama vēlme tērēt vairāk, nekā ir iespējams. Ir skaidrs: kāpēc netērēt valsts naudu, jo tā taču atšķiras no manas naudas? Taču patiesībā valsts nauda ir tā pati mūsu nauda un tā ir ierobežotā daudzumā. Tā ir nepievilcīga patiesība, kuru tomēr nav iespējams apiet, veidojot budžetu. Šis ir kompromisa budžets, taču saprātīga kompromisa budžets. Saprātīgumam politikā ir viļņveida raksturs. Tā ir sinusoīda, kura augstāko punktu sasniedz laikā starp vēlēšanām. Attiecīgi mēs esam tuvu augstākajam punktam, un, manuprāt, to var redzēt arī budžetā. Kompromiss politikā savukārt nozīmē sadarīt tik daudz nepatikšanu, cik vien var, izbēgot no pilnīgas katastrofas. Un tāds manās acīs ir šis budžets - varētu teikt, profesionāls un izsvērts. Mēs esam izstrādājuši labu budžetu jeb, citiem vārdiem sakot, tādu budžetu, ar kuru neviens nav apmierināts. Pat skolotāji, kuri šajā budžetā saņem kopš neatkarības atjaunošanas nepieredzētu pieaugumu, ir neapmierināti. Es nemaz nerunāšu par mediķiem, policistiem un daudziem, daudziem citiem! Ar budžetu nav apmierināts satiksmes ministrs, ar budžetu nav apmierināts labklājības ministrs, ar budžetu neesmu apmierināts arī es. Un ir pilnīgi skaidrs, ka ar budžetu nebūsiet apmierināti arī jūs. Es par to runāju tādēļ, ka vēlos lieku reizi vērst jūsu uzmanību uz to, lai, vērtējot šo budžetu tāpat kā jebkuru atbildīgu valstisku lēmumu, mēs mācētu atrast īstos kritērijus, neiespaidojoties no tā, kas mums patīk vai nepatīk. Un, galvenais, lai mēs spētu būt godīgi. Godīgi pret sevi, godīgi pret saviem vēlētājiem, nesolītu neiespējamo, neprasītu neiespējamo un nepasliktinātu valsts finansu stāvokli. Es raksturotu šo budžetu kā maigu pavasari, kas iesilda bezdeficīta nākotni 2002.gadā, jo mēs esam spējuši samazināt budžeta deficītu no 4,6% 1999.gadā līdz 3% šogad un ieplānojuši 1,7% nākamgad. Tā ir ļoti spēcīga un veselīga tendence. Nākamā gada budžetā ir ietverta maksimāla kompromisu un labas gribas deva, nenonākot konfliktā ar veselo saprātu. Turklāt tas ir sasniegts, nepalielinot nodokļus un ar nodokļiem apliekamo bāzi. Es zinu finansistus un politiķus, kas gribētu redzēt budžetu, kurā izdevumi samazināti vēl vairāk. Es zinu profesionāļus, kas viegli pierādīs, ka sociālo izmaksu slogs ir pārāk smags. Tāpat es zinu, cik neapmierināti būs tie daudzie, daudzie cilvēki, kuriem šis budžets nedarīs vieglāku dzīvi nākamajā gadā. Es zinu visus, kam vēl nāksies uzturēt pie dzīvības to, kas patiesībā jau sen ir sabrucis vai nelietojams, un reizēm te ir runa par veselu nozaru sabrukumu. Taču budžets - tās ir vienmērīgi sadalītas ciešanas, un daudziem tā ir arī vienmērīgi sadalīta vilšanās. Kā finansu ministrs varu rūpēties vienīgi par to, lai šis sadalījums būtu pēc iespējas taisnīgāks. Šāgada budžets ir bijis taisnīgāks pret skolotājiem un pensionāriem. Šoreiz lai piedod visi pārējie, būtiski varējām līdzekļus pielikt tikai skolotājiem. Tas ir kā ģimenē, kad vienīgais un pēdējais iekrātais tiek atdots tam bērnam, kas dodas uz skolu. Un es izvairīšos no citātiem no latviešu literatūras, Poruka un “Atraitnes dēla”, tāpēc ka esmu pārliecināts, ka jūs saprotat, ko es domāju. Un, protams, būtisks kompromiss ir minimālās algas pielikums, tas mums nākamgad maksās 5,8 miljonus latu. Neskatoties uz starptautisko ekspertu iebildumiem pret šā palielinājuma negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, mēs tomēr izšķīrāmies par šo soli. Es domāju, vismaz šeit mēs visi sen jau esam sapratuši, ka naudas ir tik, cik tās ir. Mūsu pienākums ir pielikt pūles, būt godīgiem, gudriem un taisnīgiem, ar to apejoties. Šīs mūsu piepūles rezultātu sauc par budžetu. Šis mūsu piepūles rezultāts ir jūsu priekšā.

Andra Bērziņa valdība Latvijas politikā ir ienākusi ar savu īpatnējo stilu un savu savdabīgo rokrakstu politisko lēmumu veidošanā un pieņemšanā. Neslēpšu, es ilgi nevarēju pie tā pierast. It kā nemitīga atlikšana, it kā lēns temps, it kā nespēja definēt stingru pozīciju. Tomēr neviens nevarēs noliegt, ka šai valdībai izdodas nonākt pie sabalansētiem, sociāli izsvērtiem un prātīgiem lēmumiem, tādiem kā šis budžets. Bez brīnumiem, bez revolūcijām, bez lielām reformām, bez nekā tāda, ar ko ļoti lielīties, bet arī bez būtiskiem trūkumiem. It kā nedaudz garlaicīga, bet, jāsaka, reālistiska un sabalansēta pieeja. Un man, protams, pietrūks atraktīvisma, disciplīnas un enerģijas, kas strāvotu no Šķēles sastādīta budžeta, tas būtu interesantāk, radikālāk, stingrāk un noteiktāk, tur būtu daudz ko kritizēt un daudz ko celt debesīs. Varētu dalīties nometnēs, piekritējos un noliedzējos, disputēt un plēsties. Šeit nekā tāda nav. Šis ir pelēks, reālistisks, savā ziņā garlaicīgs budžets, taču es gribu, lai visi zina, ka, lai nonāktu pie šā ne ar ko īpaši neievērojamā budžeta, valdība ir strādājusi daudzus, daudzus mēnešus, neskaitāmas reizes gājusi turp un atpakaļ cauri visiem iespējamajiem un neiespējamajiem variantiem. Ir ieguldīts liels, rūpīgs, ar vislielāko atbildības sajūtu darīts darbs. Tajā nav ne vismazākās paviršības vai vienaldzības. Cita lieta ir tā, ka arvien vēl neskaitāmām mūsu problēmām - un medicīna un zinātne tam ir vislabākie piemēri - mēs spējam aplikt apkārt tikai sastatnes kā šobrīd Brīvības piemineklim...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Bērziņa kungs! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Jums acīmredzot jāturpina pēc pārtraukuma.

G.Bērziņš. Man vajag vēl tikai ļoti īsu laika sprīdi - pusminūti.

Sēdes vadītājs. Kā, lūdzu? Pusminūti. Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē!”) Lūdzu, turpiniet!

G.Bērziņš. ...kā šobrīd Brīvības piemineklim. Nevis reāli šīs problēmas atrisināt un saremontēt... Mēs atrodam naudu stutei, bet ne risinājumam. Tāds ir mūsu valsts kases stāvoklis, un turpmākais ir mūsu rokās. No mums ir atkarīgs, vai mēs šo stāvokli pasliktinām vai uzlabojam. Lieki teikt, ka, labojot šo budžetu, mēs viegli varam izraisīt sekas, ka kāda stute arī vairs neiztur. Es šodien savā runā izlaidīšu ne tikai “Atraitnes dēlu”, citātus no literatūras, bet arī finansu ministra runas obligāto daļu, kurā draud deputātiem un biedē ar to, kas notiks, ja tiks pieņemti lēmumi... Mēs visi šeit esam pieauguši un saprātīgi cilvēki. Mēs zinām, ko mēs darām, un mācāmies no savām kļūdām.

Godātā Saeima! Lūdzu jūs atbalstīt Latvijas Republikas Ministru kabineta izstrādātos 2000.gada budžeta grozījumus un budžeta projektu 2001.gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Maigā budžeta pavasara vēsmas turpināsim izjust pēc pārtraukuma. (Aplausi.)

Taču tagad ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums šīsdienas sēdes pusdienas pārtraukumu noteikt no pulksten 12.30 līdz 13.00.

Es redzu, ka ir iebildumi, tāpēc balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu - saīsināt pārtraukumu par pusstundu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 27.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavota izdruka, lūdzu, vārds deputātam Antonam Seikstam. Paziņojums.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi tūlīt. Paldies.

S.Dreimane (7. Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Rišards Labanovskis, Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Juris Sinka, Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”!

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Ar filozofisku apcerējumu par 2001.gadu vairāk un par 2000.gadu mazāk pie mums griezās Ministru prezidents un ļoti pārliecinoši - finansu ministrs. Un es domāju, ka ir vērts ieklausīties vārdos, kuros runāts par argumentāciju, par skaitļiem, par reālu pieeju, un no tāda viedokļa es izvērtēju ne tikai to, ko dzirdēju, bet arī to, kas ir ierakstīts iesniegtajos likumprojektos. Un tagad nedaudz par likumprojektu par 2000.gadu, kāds tas ir pašreiz iekļauts darba kārtībā.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka, piekrītot jēdzienam, ka šis budžets ir sastādīts pēc principa: naudas ir tik, cik ir, un līdz ar to īpaši pārdalīt nav ko, tas ir pietiekami pelēcīgs budžets, taču es nepiekrītu vismaz diviem apgalvojumiem, kas šeit ir minēti.

Un pirmais ir apgalvojums, ko Ministru prezidents ir minējis, ka varbūt naudas šajā budžetā nav tik, cik gribētos, tāpēc, ka bija plānotas nereālas nodokļu prognozes, un pirmām kārtām kā visnereālāko tas skar akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozi. Saistībā ar šo apgalvojumu es gribētu pateikt, ka daļēji tas atbilst īstenībai, bet tikai tādā ziņā, ka akcīzes nodokļa kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem, kura tika pieņemta 1999.gada 1.septembrī, patiešām nenesa gaidāmos rezultātus, un tāpēc 2000.gada maijā spēkā stājās cits likums, kas attiecīgo situāciju izlaboja. Taču, ja jūs atceraties, tad sociāldemokrāti arī toreiz brīdināja, ka šie teorētiskie aprēķini var nenest gaidāmo rezultātu, un faktiski dzīve apliecināja, ka valsts budžets zaudēja daudz ko no tā, kas tam bija līdz šim. Līdz ar to, no tāda viedokļa raugoties, jā, bija pieņemta nereāla nodokļu prognoze, un budžetā kļuva drusku mazāk naudas, nekā tas bija nepieciešams.

Attiecībā uz akcīzes nodokļa prognozi. Šajā likumprojektā ir sekojošs pamatojums, ka tas nepildījās galvenokārt tādēļ, ka bija ļoti nopietna krīze Krievijā, ka bija ļoti nopietna krīze Eiropā. Es domāju, ka tas mazākā mērā skāra šā akcīzes nodokļa izpildi, bet akcīzes nodokļa nepalielināšanās ir atkarīga no tā, kādā veidā mēs iekasējam šos nodokļus. Ja mēs paskatāmies līmeni… Jūs varētu apbraukāt Latvijas pierobežas pilsētas, un jūs varbūt redzētu, ka atsevišķās pilsētās, neraugoties uz kopējā nabadzības līmeņa pietiekami uzskatāmu klātbūtni, atsevišķas mājas ir ļoti sakoptas. Ja jūs aprunāsieties ar attiecīgo pašvaldību vadītājiem, viņi jums pateiks, ka šīs attiecīgās mājas, protams, pieder attiecīgo pašvaldību muitniekiem, kuri strādā pierobežā. Ja jūs sakārtosiet kaut vai nulles deklarācijas jēdzienu, kaut vai legālās prezumpcijas jēdzienu, tad, protams, būs saruna par to, vai šīs mājas varētu uzcelt par to algu, ko šie cilvēki saņem. Un vēl šie pašvaldību vadītāji pasaka, ka pierobeža ir pāplūdināta ar lētu, nekvalitatīvu Krievijā ražotu benzīnu un naftas produktiem.

Ja mēs gribam drusku padziļināti analizēt šo situāciju, tad, es domāju, jūs piekritīsiet tādai informācijai, ka ne jau tie cilvēki, kuri tur ar benzīna kannām vai ar piemontētām benzīna bākām ieved Latvijas teritorijā šo benzīnu, tālāk to tirgo. Šajā sakarā varbūt ir vērts ieklausīties, ko pateica Autopārvadātāju asociācija. Viņi sacīja sekojošo: akcīzes nodokļa neizpilde sākās ar to brīdi, kad akcīzes nodokli sāka iekasēt uz robežas, nevis no mazumtirgotājiem. Es domāju, ka mūsu amatpersonām ir jāieklausās šajos vārdos, un tad viņas varbūt varētu labāk argumentēt, kāpēc naudas budžetā ir tik, cik tās ir. Tad varbūt nevajadzētu balstīties tikai uz Eiropas un Krievijas krīzēm.

Otrais jautājums, ar kuru es šeit saskāros un kurš man liekas diskutabls. Runa ir par to, ka kopumā uzņēmumu ienākumu prognozes izrādījās pārlieku optimistiskas, ka peļņa nav tik liela, ka nodokļi tātad neienāca. Tad nu es gribētu pateikt, ka, runājot par šo otro, pietiekami pamatoto argumentu, vismaz trīs lietas ir pietiekami uzskatāmas, kuras vienkārši nav sakārtotas.

Pirmā lieta. Uzņēmumi kaudzēm un grupām ir reģistrēti ofšoru zonās. Tie nemaksā ne tikai peļņas nodokli, bet tie vispār nekādus nodokļus nemaksā. Tātad, kamēr šis jautājums nebūs sakārtots, mēs, protams, nevaram teikt, ka mums nauda ir sakārtota atbilstoši šodienai objektīviem kritērijiem.

Otrs jautājums, kas atkal skar grupas. Uzņēmumi ir reģistrēti dzīvokļos bez mazākās mantiskās atbildības. Sagrupējot tos, protams, šajās dienās ir vērojams ļoti interesants un uzskatāms piemērs saistībā ar “Latvenergo”, kur arī ne tikai šie mazie uzņēmumi tādā veidā slēpjas no nodokļu iekasētājiem. Arī lielie uzņēmumi spēlē šo pašu spēli. Manis minētais “Latvenergo” nonāca līdz situācijai, ka, lai par 200 miljoniem latu apdrošinātu lielo uzņēmumu, tas izvēlējās kādu nelielu apdrošināšanas biedrību, kuru sauc LRL(?). Tā ir firma, kuru tātad vada 28 gadus veca jauniete un kura ir vienkārši reģistrēta kopmītnē. Nu kolosāls piemērs, kādā veidā mēs varam sagaidīt no šā uzņēmuma atdevi saistībā ar valsts budžetu!

Protams, es gribu pateikt arī trešo lietu. Nodokļi no uzņēmumu darbības, arī peļņas nodokļi, nekādā gadījumā mums nebūs pietiekami, un šis budžets vienmēr būs pelēcīgs, ja mēs tomēr neatradīsim risinājumu tādai parādībai, ka masveidā pastāv dubultā grāmatvedība un maksājumi aploksnēs.

Runājot par to, man krita acīs vēl kāda parādība, un tāpēc es negribētu piekrist šoreiz likumprojekta iesniedzējiem, kuru sniegtajā anotācijā ir apgalvojums, ka attiecīgais likumprojekts tautsaimniecības konkurētspēju nekādi neskar. Neskar, protams, eksporta attīstību, nodarbinātību... ka neko neskar šis likumprojekts. Ka atkal ir tehniskas dabas dokuments sastādīts, kur vienkārši ir realizēta šodienas situācija.

Viens arguments, kas parāda, ka šis jautājums tomēr skar tautsaimniecību šodien. Runa ir tieši par šo likumprojektu, nevis par to, kas bija pirms gada. Jau tad bija jāsavelk stingrāk jostas, un jau tad pēc Satiksmes ministrijas labprātīgas vai piespiedu piekrišanas ceļu fonda budžets tika samazināts par 30 miljoniem, un šinī gadā atkal tas tiek samazināts par 10 miljoniem. Saglabājot šo 10 miljonu samazinājumu attiecībā uz infrastruktūras attīstību, uz ceļiem, tas skars jebkuru. Un es nezinu, kurš nopietns finansists tādā gadījumā varēs apgalvot, ka mums rokās ir dokuments, kas neskar tautsaimniecību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums ar ierosinājumu - līdz šīsdienas sēdes beigām visiem izskatāmajiem jautājumiem noteikt šādu debašu laiku runātājiem: pirmo reizi - 5 minūtes un otro reizi - 2 minūtes. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 21, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Nākamajam vārds debatēs Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie ministri! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! 2000.gada budžeta korekciju vajadzēja veikt jau maijā vai jūnijā. Tātad, tīši vai netīši, nogulējām, bet tagad mēs salikām kopā 2000.gada budžeta korekciju un arī 2001.gada budžetu, un tagad līdz visam tam atlicis pusotrs mēnesis. Tas ir ļoti maz! Vai Latvijas Republikas iedzīvotāji var būt apmierināti ar 2000.gada budžeta izpildi? Diemžēl nevar būt apmierināti. Līdzekļi tiek tērēti neaprēķināti un nelietderīgi.

Ministrijas. Jūs paskatieties valdības telefonu saraksta grāmatu. Jebkurā ministrijā... visās ministrijās jūs atradīsiet dublējošos vai nu departamentus, vai nodaļas. Es domāju, ka tādā mazā valstī kā Latvija pietiek ar vienu tādu departamentu. Tad vajag apvienot tos kopā un samazināt šos štatus vismaz desmit reizes. Varbūt jēga būs lielāka.

“Uzpūstie” štati. Paskatieties, kas notiek kaut vai Zemkopības ministrijā! Mēs klusi atmaksājam G-24 kredītu un citus kredītus, kuri nozuda vai, ja citādi teiktu, daļēji tika nozagti. Tāpēc jau arī naudas budžetā nav! Kredītus un procentus mēs atmaksājam arī par nelietderīgiem projektiem. Vienreiz uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju bija atbraukuši pārstāvji no Jaunjelgavas pilsētas, kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija noslēgusi mistiskus darījumus pilsētā vai nu ar ūdensvadu, vai ar attīrīšanas iekārtām. Pilsēta pat nezina, kāds ir šis projekts, cik tas maksā, kas to ir parakstījis, kas nes atbildību, no kurienes ņem to naudu, un vēl no pilsētas valdes pieprasa kaut kādus līdzekļus. Vai tad var atrast... (No zāles deputāts A.Šķēle: “Kas parakstīja otrā pusē?”) Jā, parakstījusi ir ministrija, bet ne pašvaldība.

Otrā puse ir tā, ka vajag atrast, kurš it kā finansē. Ārzemes, protams. Latvijas Republikā līdz šim nav noteiktas ierēdņu algas. Jūs paskatieties, kā tad ministrijās tiek aprēķinātas algas. Līdz šim laikam visi tie projekti ir tikai uz papīra. Tātad mūsu ministrijas nelietderīgi izmanto līdzekļus. Nu kaut vai slavenās “sultāna pirtis”, kas tika ierīkotas. Zemnieki līdz pat šim laikam nav saņēmuši par pazaudētām ražām apmaksu, apmaksu par dīzeļdegvielu, akcīzes nodokli, apmaksu par graudiem un pienu, taču neviens no Zemkopības ministrijas neko nedara, lai gan tur darbojas visdažādākie departamenti. Iekšlietu ministrija nonāca līdz tam, ka saviem pensionāriem nemaksā pensijas. Nu tas ir kronis! Tāpēc mēs nevaram budžeta izmaiņas veikt steigā. Ļoti nepatīkami ir tas, ka visas izmaiņas un visas nelaimes tiek uzveltas vai nu pensionāriem, vai izglītībai, vai veselības aprūpei.

Taču, ja mēs paskatāmies, kā tas tur tiek aprēķināts, tad diezgan mistiski cipari parādās. It sevišķi Labklājības ministrijā, kuras pārraudzībā ir veselības aprūpe. Šai ministrijai mēs taču atvēlam 700 vai 770 miljonus latu. Kas kontrolē šīs gigantiskās summas izmantošanas lietderību? Jūs paskatieties, kas notiek Labklājības ministrijas paspārnē! Fondi, visdažādākās aģentūras... Taču zāles, tās, kuras mēs tagad redzam aptiekās, jau maksā dārgāk nekā ārzemēs. Vai tad tas nav fantastiski? Tātad iznāk, ka it kā kāds, kaut kas kontrolē, bet patiesībā neviens neveic kontroli.

Cienījamie kolēģi, varbūt to Krievijas krīzi mēs vienreiz noņemsim no darba kārtības, lai vairs nenoveltu visas savas nejēdzības, ka neprotam paši darīt, uz Krievijas krīzes rēķina! Mums taču netiek plānota ekonomika, mēs neplānojam lauksaimniecību, bet rūpniecību vispār esam aizmirsuši. Ne vienā, ne otrā budžetā jūs neatradīsiet ne pušplēsta vārda par šīm nozarēm.

Tagad par Gundara Bērziņa uzstāšanos. Viņš ļoti labi parādīja, kā tika veidots 2000.gada budžets, kā tika izlietots. Un arī 2001. gada. Tik tiešām ir brīnumi. Teiksim, Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības fondam izlieto 900 000 latu. Jūs pamēģiniet atrast kaut vienā no dokumentiem, no kurienes šie līdzekļi ir saņemti, kas ir finansējis un kur šie līdzekļi ir izlietoti. Jūs to neatradīsiet...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Taču tas ir miljons. Jā, paldies! Tāpēc ar šo dokumentu nevajadzētu steigties... ar steidzamību nevar izskatīt. Tas ir jāizskata rūpīgi. Un diemžēl šādu steidzamību atbalstīt nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mēs visi redzam, ka tagad, gada beigās, mums nākas samazināt budžeta izdevumus daudzām nozīmīgām sfērām, kuri bija ieplānoti. Tāda ir realitāte.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šāgada budžeta pieņemšanā sociāldemokrātu frakcija piedāvāja zināmus risinājumus. Šie risinājumi nāca tieši no Arņa Kalniņa puses. Mēs domājām un uzskatījām, ka tik tiešām, izmantojot visus Eiropas Savienības kritērijus, šim budžeta deficītam reāli vajadzētu būt zem trim procentiem, un šo naudiņu, šos 40 miljonus, mēs piedāvājām izmantot mazās un vidējās uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs tos piedāvājām izmantot arī jaunu darba vietu atvēršanai, tātad piešķirot papildu naudas līdzekļus valsts budžetam un sociālajam budžetam. Papildu līdzekļus varētu piešķirt pašvaldības kasei un nevirzīt šo naudiņu pamatā uz tādu patēriņu. Nu, protams, vajadzētu skatīt arī tās pašas neatliekamākās sociālās vajadzības, kas bija un ir. Tāds bija mūsu priekšlikums, bet ko mēs esam no tā visa izdarījuši?

Gribētu uzsvērt arī to, ka tajā reizē, mums debatējot arī ar un arī ar Arni Kalniņu... Es labprāt citētu toreizējo Ministru prezidentu Andri Šķēli, kas skaidri un gaiši pateica, kāds būtu šis budžeta deficīts, ja tobrīd būtu virs 2%. Atgādināšu. Pašreiz tas ir 2,7%, negatīvs pašreiz. Tātad, oponējot Kalniņam, Šķēles kungs teica, ka tikai pateicoties vienas valsts ļoti sliktam stāvoklim ar budžetu... Austrijai šogad būs 2,4% līdz 2,6%... Tas ir augsts... Ļoti, ļoti augsts... Plāns, ko šobrīd izvirza visa Eiropas Savienība, Kalniņa kungs, paredz nākamo gadu pabeigt, iespējams, ar 0,3% (vidēji). Un mums mācīja neteikt nepareizas lietas, bet skaidri un gaiši pateica, ka tādu budžeta deficītu, kas būtu apmēram 2,7%, nu nekādi nedrīkst pieļaut. Kāpēc? Pirmām kārtām tas nozīmē, ka mēs būsim spiesti tērēt vairāk naudiņas, apkalpojot ārējo parādu, - 50 miljoni naudas aizies procentu maksājumos, kā uzsvēra mūsu bijušais Ministru prezidents. Un tāpēc nebūs naudas skolotājiem, armijai, policijai - un tā joprojām. Šādu politiku nedrīkst atbalstīt. Kategoriski nedrīkst!

Redziet, ja mēs tagad visu šo vēsturisko pusi paskatāmies, tad ieraugām, ka valdība ir nonākusi šādā situācijā, ko tobrīd raksturoja kā ļoti sliktu budžeta stāvokli Austrijai. Es domāju, ka ir jābūt paškritiskiem attiecībā pret to, kas ir padarīts valsts darbu jomā, un situācija ir bēdīgāka, nekā mēs varētu gribēt. Tāpēc es uzskatu, ka valdības partijām būtu ļoti, ļoti nopietni jāizvērtē savs padarītais, jāsakoncentrē spēki, lai šādas kļūdas nepieļautu, un tiešām jāstrādā pie tā, lai valsts kasē būtu vairāk naudas.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Katru gadu mēs samazinām sociālo nodokli darba devējam. Tas viss ir, protams, pragmatiski un zināmā mērā izprotami. Bet kāpēc mēs to darām situācijā, kad ir ārkārtīgi daudz sociālo vajadzību, kuras ir katastrofālā līmenī? Kaut vai viens - bērnu pabalstu jautājums. Šogad 13 miljonus latu mēs praktiski neielikām sociālajā budžetā. Nākamgad mēs neieliksim lielāku naudas summu. Saskaitiet šos divus kopā, būs vismaz 27-28 miljoni latu. Izrādās, ka mūsu prioritāte nemaz nav ne, teiksim, bērnu jautājums, ne virzība uz NATO, ne Eiropas Savienība. Es domāju, ka vajadzētu mazliet padomāt par to, ka šīs nodokļu atlaides darba devējam būs jādod, bet ne sociālās katastrofas situācijā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, cienījamie kolēģi, vēl par tiem brīnumiem. Es gribētu atgriezties pie Labklājības ministrijas Veselības departamenta. Jūs varat iedomāties, ar kādu ciniskumu var ielikt 800 tūkstošus kādas mājas remontā, lai tai būtu superizskats, bet tajā pašā laikā tā nauda, kas bija apdrošināšanai savākta par tām polisēm, visa ir “notīrīta”! Un atnāk cilvēki uz plānotām operācijām, bet viņiem pasaka: “Jā, operācija jums ir jātaisa, bet naudas nav.” Kāpēc mēs atļaujam ņirgāties par mūsu cilvēkiem?

Nākamais. 200 miljoni - apdrošināšana “Latvenergo”. Es atvainojos, - bet kas tad izstrādāja šo lietu, lai mūsu “Latvenergo” nevarētu vairāk iemaksāt valsts budžetā 2001.gadā? Tad vajag paņemt visu viņu peļņu. Vai tad tā nav nelietība? Citādi to nevar nosaukt.

Un, kas attiecas uz Satiksmes ministriju, es nezinu, kas pielika to roku un izveidoja tos slavenos operatorus, kuri savāc visu naudiņu, ko nopelna tranzīts. Un tad mums visa tā apkalpošana, kas nu ir jāveic, paliks bez naudiņas, un ātri vien būs tā, ka visi tie mūsu vilcieni stāvēs pierobežā vai tiks novirzīti uz citām vietām, kā tas jau notiek. Un jāpiemin arī tie brīnumi, kas notiek Rīgas brīvostā. Ar visām tām izpārdošanām, nodošanām, pārdošanām, pārdalīšanām un visu pārējo. Tas nedara tai nekādu godu, un tāpēc konteineru vedēji kuģi pagriežas vai nu uz Klaipēdu, vai Tallinu, vai Sanktpēterburgu. Ko tad mēs darām? Vai mēs Latvijas ekonomiku ceļam vai graujam ar visiem tiem pieņemtajiem likumiem? Pieņēmām šodien likumu par regulatoriem. Un visas pārējās nejēdzības, kas notiek... Es piekrītu Bērziņa kunga vienam izteikumam, ka līdzekļu sadalījums budžetā ir politizēts. Tas tik tiešām tā ir. Un tāpēc tas nedara mums godu un diemžēl no tā cieš Latvijas ekonomika - un cieš pirmām kārtām mūsu iedzīvotāji.

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu tikai vienā jautājumā izteikt komentāru. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja informēja, ka šogad valsts atbalstam lauksaimniekiem papildus iedalīti 2,4 vai 2,37 miljoni latu. Bet tas nav nekāds sasniegums, jo mēs līdz šim budžeta plānošanā bijām pārkāpuši Lauksaimniecības likumu. Kāds tas ir, tāds tas ir. Šī norma 3%, jeb ne mazāk kā 3% no valsts budžeta izdevumiem, vienkārši tehniski, matemātiski netika ieplānoti, un vienkārši jālabo šī norma. Tā nav nekāda liela labdarība, vienkārši izpildvara nepildīja likumu. Tas ir viens aspekts.

Otrs aspekts ir tas, ka jāskatās, kā rēķina vispār šo lietu. Ja aprēķina, vadoties pēc Lauksaimniecības likuma, no valsts budžeta izdevumiem 3 procentus, tad iztrūkums ir nevis 2,34 miljoni latu, bet tuvu pie 5 miljoniem latu. Ja mēs gribam, kā saka, apzināti mainīt Finansu ministrijas ietvaros metodoloģiju (ko ņemt par bāzi un kā rēķināt šos 3%), tad to vajag arī afišēt jeb mainīt attiecīgo Lauksaimniecības likuma normu. Taču šobrīd arī šie 2,4 miljoni vai 2,37 miljoni ir divas reizes mazāk, nekā tam jābūt saskaņā ar Lauksaimniecības likumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Pilnīgi likumsakarīgi mēs atgriežamies pie šāgada budžeta grozījumiem, jo tā tas ir noticis katru gadu un notiek arī šogad. Jāsaka, ka, no vienas puses, var runāt par to, ka nepareizi plānoja ieņēmumu daļu. Un tas šodien ir radījis problēmas. Nav izpildījies uzņēmumu ienākuma nodoklis, nav izpildījies akcīzes nodoklis. Rodas jautājums - ko domā valdība, kādus secinājumus valdība izdara? Un secinājumi ir ļoti interesanti. Jaunajā budžetā - budžetā nākamajam gadam - nav runas par to, ka kaut kas būtu jādara ar šiem diviem nesakārtotajiem nodokļiem. Jo iesniegtie uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi reāli tikai samazina budžeta ieņēmumus no šajā gadā jau tā neieņemtā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Tāds ir tas secinājums, kuru valdība ir spējīga izdarīt. Akcīzes nodoklis nepildās. Rodas problēmas ar ceļiem. Rodas problēmas ar pasažieru pārvadājumiem. Nav naudas. Dotāciju līmenis pasažieru pārvadājumiem atgriežas 1998.gada līmenī, kaut gan apjoms ir pieaudzis par 30%. Bērni netiks uz skolu? Nu, un tad? Cilvēki netiks uz darbu? Nu, un tad? Cilvēks no savas kabatas paņems, no tās mazās aldziņas, un samaksās par to. Tādus secinājumus izdara valdība.

Tālāk. Nepareizā prognoze īpašuma nodoklim. Pašvaldībām 778 tūkstošu pietrūkst, jo valsts vai valdība nav izdarījusi pareizu prognozi attiecībā uz šo nodokli. Un vēl piecus gadus būs grūti prognozēt šo nodokli, kamēr situācija nostabilizēsies un visi nekustamie īpašumi tiks ierakstīti zemesgrāmatā. Secinājumi? Nekādi! Jo nākamā gada budžeta projektā nekādu būtisku izmaiņu nav attiecībā uz šo nodokli.

Tālāk. Uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tas šajā gadā pārpildīsies, pēc informācijas, ko Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Sončiks vakar sniedza Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, par vienu procentu. Pie Labklājības ministrijas speciālā veselības aprūpes budžeta būtu jābūt šim vienam procentam klāt, tam būtu jāparādās grozījumos. Tas neparādās. Sola, ka šie procenti, kas no ienākuma nodokļa ir veselības aprūpes speciālajam budžetam, tiks kompensēti atbilstoši tam, kāds būs šis pieaugums. Slimokasu vadītāji tā neuzskata, tā vēl nekad nav bijis.

Tālāk. Vēl kāda interesanta pozīcija parādās grozījumos. Investīcijas... Tās ir, atvainojos, valsts garantijas. SIA “Jaunpagasts Plus”. Valdības garantēts kredīts. Uzņēmējsabiedrība ar simts procentiem privātkapitāla. Kā ir ar atbilstību likumam par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai? Vai šāda valdības rīcība atbilst šim likumam? Un kas zem tā slēpjas? Vai valsts intereses vai personīgās?

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais finansu ministr! Cienījamie deputāti! Es biju viens no tiem, kas balsoja pret debašu laika samazinājumu. Es domāju, šis ir brīdis, kad visiem tomēr vajadzētu izteikt savas domas par šādu svarīgu jautājumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka abi jautājumi ir apvienoti.

Es gribētu, ņemot vērā, ka manā rīcībā ir tikai piecas minūtes, nu pateikt savu skatījumu uz to, kā valdība ir strādājusi, sagatavojot šos grozījumus. Jā, pirmajā ziņojumā ir zināma neloģika. Ieņēmumiem samazinoties, palielina izdevumus. Parasti jau ir tā: ja ieņēmumi nesanāk, tad mazina arī izdevumus. Jā, bet, no otras puses, es... ja es būtu finansu ministrs, es neko citu nevarētu izdomāt, jo faktiski izdevumu palielinājums ir tomēr saistīts ar apņemšanos un ar saistībām. Un vissliktāk ir tad, ja saistības nepilda. Un, kas attiecas uz skolotājiem un lauksaimniekiem, tās ir saistības pēc definīcijas. Un tās nav vienas valdības saistības. Es domāju, ka šī valdība demonstrēja, ka viņa iet tomēr sociāli atbildīgu ceļu. To nu noliegt nevar. Paliek vēl kāds ļoti sāpīgs moments, un es brīnos, ka neviens par to nerunā, laikam visi taupās otrajam lasījumam, sevišķi opozīcija. Ir viens liels postenis, ko sauc par bērnu pabalstiem. Likums par sociālo palīdzību. Es saprotu, ka otrajā lasījumā mēs te izdzirdēsim garas un diktas runas par to. Tie tomēr ir gandrīz 12 miljoni. Man šobrīd rokās ir Valsts kases pārskats uz 1.oktobri. Netika šobrīd runāts par to, kāds ir stāvoklis finansēs tagad valstī. Ja mums tādi līdzekļi varētu būt... Es varu teikt, ka faktiski stāvoklis finansēs mums ir smags. Ir smags stāvoklis gan ar speciālajiem budžetiem, gan ar valsts budžetu. Es pat teiktu, ka pietiekami smags. Nu es pat varētu teikt, ka praktiski tas deficīts mums var iznākt arī bez šiem grozījumiem stipri, stipri lielāks, nekā mēs plānojam. Tāpēc es ar savu mazo pieredzi varu ar pilnu atbildību teikt, ka es neredzu, kā var palielināt bērnu pabalstiem naudu, kādiem citiem to neatņemot. Ko es piedāvātu? Es piedāvātu vienkārši rūpīgi apdomāt iespēju, par ko es ne vienreiz vien esmu runājis. Lai nauda paliek, kāda ir, bērnu pabalstiem, bet lai visi tos nedabū! Vajag pastrādāt visās komisijās, lai bērnu pabalstiem paredzēto esošo naudu saņemtu tās ģimenes, kam tā pienākas, vadoties pēc ienākumu līmeņa. Vai šo ienākumu līmeni nosaka valdība vai pašvaldības? Tas ir jautājums, kas ir, protams, speciālistu ziņā, tik liels speciālists es neesmu. Tāpēc es neredzu nekādas iespējas, kā praktiski palielināt - uz vispārējo ieņēmumu rēķina - budžeta izdevumus gan 2000.gadā, gan 2001. Es neredzu. Un pats sliktākais ir tas, ka no visa tā es izdaru secinājumus, ka mums tomēr neiznāk... mēs nevaram ieplānot budžeta ieņēmumus. Jautājums - kāpēc? Tas ir tikai tāpēc, ka ir vāja Finansu ministrija vai vāja valdība, vai vispār vāja izpildvara. Un vāja vēl pie tam ir arī parlamentārā vara, kas nemāk precīzi nofiksēt to... Es domāju, ka tas tā nav. Es domāju, ka galvenais iemesls, kāpēc mums ir grūti prognozēt ienākumus, ir tas, ka mēs esam maza valsts ar ļoti stipri atvērtu ekonomiku un ka šis ārējais iespaids uz mūsu ekonomiku ir daudz, daudzreiz lielāks nekā jebkurai citai lielākai valstij. Tāpēc klasiskā pieeja šeit neder. Mums neizdevās precīzi prognozēt Krievijas krīzes dziļumu. Mēs nevarējām precīzi prognozēt naftas cenas kāpumu, ņemot vērā, ka cena aug produktam, bet akcīzes nodoklis jau nav proporcionāls, fiksēts par litru. Dabīgi, ka pieprasījums samazinās attiecībā uz produktu un līdz ar to samazinās arī akcīzes nodoklis. Ja kāds domā, ka var nozagt vai... šeit es dzirdēju drusku kļūdainu izteicienu... Šos nodokļus tika pārtraukts iekasēt uz robežas - gan PVN, gan akcīzes nodokli. Mēs devām iespēju 30 dienu laikā... no akcīzes preču noliktavām apmaksāt vēlāk šo nodokli, lai dotu iespēju uzņēmējiem tomēr neiesaldēt līdzekļus. Bet nevar visu nozagt. Lai nozagtu visu to starpību, kas ir gandrīz 30 miljoni par akcīzi, vajag nelegāli pārvadāt simtiem tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas vai benzīna. Tas nav reāli. Un, kas attiecas uz to, ka mums neizdodas prognozēšana, ir kaut kādā veidā jāmaina prognozēšanas sistēma. Ir viena tāda lieta... Mēs tagad “izgrūdīsim” budžetu. Tas mums jādara, es piekrītu finansu ministram. Taču problēma būs tajā apstāklī, ka mēs mēģināsim tālāk atsperties un skatīties, kur mēs esam varbūt arī citās lietās kļūdījušies, bet mums būs cita bāze, mēs vadīsimies jau pēc tā budžeta, ko mēs būsim izmainījuši tagad oktobra beigās, kad nebūs vairs nekāda sakara...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Godmaņa kungs! Laiks beigt uzstāšanos.

I.Godmanis. Nu, es varbūt otrajā lasījumā mēģināšu ko teikt. Taču es tiešām gribētu beigās pateikt, ka galvenais ir tomēr apzināties, ka mums papildu naudas šeit vairs nav. Un es rādu vienu mehānismu attiecībā uz likumu. Rādu, kas ir vissāpīgākais.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es jau pašā sākumā teikšu, ka es atbalstīšu šo budžeta projektu pirmajā lasījumā, un aicinu darīt to arī jūs, neskatoties uz to, ka šis budžets ir jostas savilkšanas budžets. Un neskatoties arī uz to, ka finansu ministra Bērziņa kunga sacītais bija kā skaista dzeja, gandrīz kā poēma, kā rāms upes tecējums skaistā vasaras vakarā. Bet var būt, ka tā arī vajag, jo neba jau sūkstīsies par to, ka naudas maciņā nav. Taču nu mums, cienījamie kolēģi, uz dzīvi jāskatās bez saulesbrillēm - gan pozīcijai, gan opozīcijai, jo diemžēl arī opozīcija bieži vien uzliek saulesbrilles, skatoties uz to, kāda ir reālā situācija. Reālā situācija ir visai bēdīga. Un vai zināt, kas mani neapmierina visvairāk? Mani neapmierina tas, ka mēs no gada uz gadu, pieņemot budžetu, nerunājam par tām zaudētajām iespējām, kuras varēja būt, kuras var būt un kuras būtu, ja viss tiktu darīts tā, kā būtu jādara. Diemžēl nerunājam par to, ka budžetam nauda iet garām - miljonu miljoniem, desmitiem un simtiem miljonu! To nez kāpēc mēs aizmirstam. Un par to es esmu runājis, sākot jau no 5.Saeimas laikiem, vienmēr, kad notika budžeta apstiprināšana. Mainās valdības, mainās Saeimas, bet šī bēda diemžēl paliek, mēs ar to netiekam galā. Un kur pašlaik mēs atrodamies? Prese jau raksta, ka mēs esam gandrīz pārvērtuši savu valsti par pieradinātu (es pat papildinātu - par pielaikotu, piesaistītu) valsti personīgajām interesēm. Lūk, kur ir tā bēda. Ir izvērties kā sērga, kā masveida slimība tas, ka budžetam garām iet ārkārtīgi liela nauda, ka ēnu ekonomika lēšama vismaz miljarda latu apmērā. Netiekam galā. Es nevainoju šo valdību kā vienīgo, kura netiek ar to galā. Nē! Tas diemžēl iet no valdības valdībā, no Saeimas uz Saeimu, un mums beidzot jāpaskatās patiesībai acīs - vai mēs beidzot šeit no Saeimas ķersimies šīm lietām klāt vai neķersimies? Ja neķersimies, tad mūsu Latvija arī turpmāk paliks par tādu personīgajām interesēm pieradinātu valsti, dzīvos tā vēl ilgi, ilgi. Tur ir tā bēda! Saprotiet!

Un laika ir maz, diemžēl nevajadzēja saīsināt šo debašu laiku. Galu galā budžeta apspriešanas laikā ir jāizsakās cilvēkiem - gan pozīcijai, gan opozīcijai. Un žēl, ka nav laika, tāpēc es pieminēšu tikai vēl dažus faktus.

Kāpēc mēs neatļaujamies beidzot pievērst uzmanību mazajam un vidējam uzņēmējam? Kāpēc neviena no valdībām neatļaujas beidzot samazināt šos nodokļus? Tad šie cilvēki, šie uzņēmēji maksās nodokļus, un tad valsts kasē nāks šī nauda. Kāpēc mēs beidzot nevaram atļauties Latgalei, kuru pasaule saredzējusi, saskatījusi un ierindojusi pašu nabadzīgāko teritoriju pulkā…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

P.Tabūns. Es beidzu.

Kāpēc nevaram izšķirties par nodokļu atvieglojumiem? Vai mēs gribam, lai Latgale attīstītos, lai tur sāktos rosība, vai nē? Lūk, par šīm lietām es aicinu jūs, cienījamie kolēģi, un valdību padomāt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Kaut arī debates sākās faktiski jau par nākamajiem diviem darba kārtības punktiem un par 2001.gada budžeta projektu, es tomēr lūgtu šobrīd nobalsot vai vismaz izteikt savu attieksmi pret šāgada budžeta grozījumiem, un tad pēc atbildīgās komisijas ziņojuma, iespējams, varēs šīs debates turpināt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2000.gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz otrdienai, 24.oktobrim. Un attiecībā uz otro lasījumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piedāvā 9.novembri. Bet ja es drīkstētu vēl…

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Taču šobrīd pēc konsultēšanās ar premjeru un ar finansu ministru ir radies arī otrs piedāvājums, un to es varētu ierosināt kā deputāte. Lai mums būtu vairāk laika strādāt pie 2001.gada budžeta un tiem priekšlikumiem, otrs priekšlikums būtu šāds - 2.novembris. Ceturtdiena, 2.novembris.

Sēdes vadītājs. Izlemt jautājumu sāksim ar tālāko datumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatīšana otrajā lasījumā notiktu 9.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 41. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.oktobris, izskatīšana - 2.novembrī.

Izskatīsim likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam” un ar to saistīto, budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketi.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Un tiešām tagad pievērsīsimies 2001.gada budžeta projektam un to pavadošo likumprojektu paketei, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi. Atļaujiet man jums sniegt nelielu ieskatu un arī nelielu vērtējumu šim dokumentam, jo jau šobrīd gan mūsu komisijā, gan noteikti arī frakcijās un arī jūsu speciālajās komisijās ir saņemti iesniegumi no ļoti daudzām institūcijām - no skolām, no pašvaldībām, no autoceļu būvētājiem… Es varētu šeit faktiski pārskaitīt gandrīz vai visu Latvijas valstī esošo struktūru pārstāvjus, kas lūdz piešķirt papildu finansējumu.

Un šobrīd mums faktiski būs jāizšķiras, mums būs jāpieņem lēmums un jāizvērtē, kas tad valstī ir svarīgāks, - vai tā ir indivīda labklājības celšana vai valsts drošība, vai tā ir vēlme uzņemt jaunu spēlfilmu ar latviešu aktieriem vai tā ir cīņa pret narkotikām, vai tā ir veselības aprūpes sistēma vai tā ir ieslodzījuma vietu programma… Un tā es varētu pretstatīt un likt pretī ļoti daudzas un dažādas sfēras, kuras it kā ir pretrunīgas, raugoties no to izpausmes formām un arī no sabiedrības nozīmīguma viedokļa, bet tajā pašā laikā šis naudas mazums mums starp tām visām ir jāsadala.

Ja mēs vērtējam to, kāds tad ir šis 2001.gada budžets, tad es gribētu teikt, ka vispār katram valsts budžetam mums pēdējā laikā ir bijusi tendence pielikt klāt kādu apzīmējumu. Mēs esam dzirdējuši gan par “izspiestu citronu”, gan par “saspriegotu segu vai audeklu”, mēs esam dzirdējuši par “attīstības budžetu”, mēs esam dzirdējuši par “taupības budžetu” vai vienkārši par “bezdeficīta budžetu”. Šodien es dzirdēju par “pelēku budžetu”. Un jāsaka, ka man šis apzīmējums gandrīz vai patika, jo ko tad galu galā nozīmē “pelēks budžets”? Nu tas ir tāds, kas mūs netraucē. Īstenībā tas ir tāds, kas nomierina un kas ir labs.

Es no savas puses gribētu teikt, ka šis budžets ir pragmatisks. Un kāpēc tieši pragmatisks? Tāpēc, ka nav mēģināts par katru cenu samazināt šos izdevumus un tādējādi atbīdīt problēmu risinājumu atkal uz kādu vēlāku laiku, kad šīs problēmas būs jau tiktāl samilzušas, ka mums varbūt būs nepieciešams krietni lielāks līdzekļu apjoms, lai šīs samilzušās problēmas risinātu. No otras puses, tas ir pragmatisks arī no ieņēmuma daļas vērtējuma, jo šobrīd ieņēmumu daļas un konkrēto nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi ir salīdzināmi ar tautsaimniecības attīstības tempiem. Šeit nav nekādu strauju izlēcienu, kā tas bija pagājušajā gadā, kad konkrēti akcīzes nodokļa pieaugums bija plānots 24%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šeit šie tempi ir pietiekami korekti un līdz ar to varbūt atsevišķās pozīcijās liekas pat pietiekami konservatīvi, un tādējādi varbūt pat rodas vēlme mazliet tos palielināt, bet, manuprāt, to būtu bīstami darīt, jo labāk lai ir konservatīva pieeja. Daudz patīkamāk mums būtu grozīt pēc tam nākamajā gadā budžetu uz ieņēmumu daļas palielināšanu un arī uz izdevumu palielināšanu, nekā atkal mēģināt šo gan ieņēmumu, gan izdevumu daļu samazināt.

Un kādas tad ir šobrīd varbūt, no vienas puses, pozitīvās iezīmes šajā budžetā? Tātad mums tomēr ir izdevies samazināt budžeta deficīta apjomu, kas šobrīd ir 3,1… kas mums ir iesniegts šāgada budžeta grozījumos. Taču tas samazināsies līdz 1,9, bet, ja mēs pieskaitīsim klāt vēl fondēto pensiju uzkrājumu, tad tas samazināsies līdz 1,7 procentiem. Šajā budžetā, vismaz tā paskaidrojumu daļā, iezīmējas trīsgadu budžeta projekta iezīmes. Vāji iezīmējas, bet tomēr iezīmējas. Un tas ir ļoti labi, jo vismaz ir pilnīgi skaidrs, ka būtu jāattīsta šī pieeja, jo tad mums ir iespējams prognozēt izdevumus tālākai perspektīvai un skatīties, kā tas būtu samērojams ar resursiem.

Kādas šeit ir prioritātes? Tās tika jau minētas. Un tā ir šī valsts drošība. Jaunums ir arī tas, ka Valsts budžeta likumā kā pielikums, kā apstiprināms pielikums, ir šīs valsts drošības jeb aizsardzības programmas nepieciešamā budžeta finansējuma apjoms trim gadiem. Un tā būs, mūsuprāt, liela izšķiršanās, mums balsojot un apstiprinot to jau šogad šā budžeta ietvaros, kā arī nākamā gada budžeta ietvaros, nosakot šos skaitļus tik ilgam laika periodam.

Tātad ir arī otra prioritāte - šis nelielais palielinājuma efekts izglītības sistēmā pedagogu darba algām. Nedaudz, salīdzinoši ar citām nozarēm, ir pieaudzis veselības aprūpes finansējums. Kā pozitīvu parādību es gribētu minēt to, ka ir plānots minimālās darba algas palielinājums nākamajā gadā no 1.jūlija, kas varētu ģenerēt ienākumus pašvaldību budžetos un arī vienlīdz atbilstīgi apjomiem sociālās apdrošināšanas budžetā.

Kā negatīvu es gribētu minēt to faktu, ka nākamajā gadā investīcijas, kuras dotē no vispārējiem ieņēmumiem, paliek tieši tādā pašā līmenī, kādas tās ir šogad. Un tas, manuprāt, ir draudoši, jo vienīgi investīcijas ir tās, kas nākotnē mums var radīt papildu ieņēmumus.

Kāds mums vēl ir bijis vērtējums, skatot šo budžeta projektu? Gribētu piekrist tam, ko šeit teica arī finansu ministrs, ka biežās valdības maiņas apgrūtina budžeta veidošanas procedūru. Un galvenokārt tas ir saistīts ar faktu, ka nav iespējams tomēr veidot šo budžetu no tā saucamā nulles varianta, pārvērtējot un izvērtējot iestāžu un ministriju funkcijas un vajadzības. Vēl joprojām mums šis finansējums iet no iepriekšējā gada bāzes. Diemžēl jāteic tā, ka mēs, strādājot ar Valsts kontroles ziņojumu par 1999.gada budžeta izpildes rādītājiem, atkal konstatējām, ka eksistē nepamatoti tēriņi vai arī tēriņi, kuri būtu ierobežojami.

Jāteic, ka šāgada budžeta apspriešana Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā sākās nedaudz citādāk, nekā tas bija iepriekšējos gadus, un tas bija tieši šis jauninājums, ka mēs mēģinājām iepazīties gan ar šo Valsts kontroles atzinumu par 1999.gada budžeta izpildi, gan arī izskatījām ministriju un to pārraudzībā esošo iestāžu publiskos gada pārskatus. Tas īstenībā bija ļoti interesanti, un jāsaka, ka mūsu kopējais secinājums ir tāds, ka šie pārskati īstenībā pārsvarā gadījumu neataino līdzekļu lietderīgu vai nelietderīgu tērēšanu šajās institūcijās. Un arī šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau gatavo priekšlikumus Valsts reformu birojam par to, kādā veidā, mūsuprāt, būtu nepieciešams uzlabot instrukciju, kas nosaka šo publisko gada pārskatu sagatavošanu.

Par skaitļiem es daudz negribētu runāt. Jums katram priekšā ir šis budžeta likumprojekts, un katram ir iespēja vērtēt gan ieņēmumu, gan izdevumu posteņus, tomēr es vēlreiz gribētu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šis ir labs pamatdokuments, lai mēs varētu jau strādāt un sagatavot to otrajam un galīgajam lasījumam.

Vienlaikus es gribētu nedaudz pakavēties arī pie budžetu pavadošo likumprojektu paketes. Man tiešām jāizsaka pateicība valdībai par to, ka šogad šī pakete sastāv no trīsreiz mazāka likumprojektu skaita, nekā tas bija iepriekšējos gados, un faktiski visi šie likumprojekti lielākā vai mazākā mērā ir vērsti uz budžeta veidošanas un arī uz ieņēmumu palielināšanas sistēmas sakārtošanu. Tātad varbūt pirmo reizi mēs saskaramies ar budžetu, kuru nepavada likumprojekti, kur ir paredzēta nodokļu likmju paaugstināšana.

Visus šos likumprojektus varētu nosacīti iedalīt četrās grupās. Tātad pirmā grupa ir tie, kas skar tikai un vienīgi budžeta tiesības, un tie ir likumprojekti par pašvaldību budžetiem un par budžeta un finansu vadību. Un jāteic, ka tas tiešām precizē tās normas, kuras, kā mēs redzam, šobrīd vai nu pietiekami labi nav noformulētas, kuras nestrādā vai arī kuras vienkārši parāda, kādā veidā ir jāuzlabo budžeta vadības procedūra.

Nākamie ir nodokļu likumprojekti, un šeit es gribētu varbūt nedaudz pakavēties pie dažām pozīcijām. Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli ir nepieciešams precizēt normas par apliekamo objektu, jo no 2002.gada, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokļa apjomu, ir nepieciešams izmantot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, bet no tā ir izslēgta inženiertehnisko būvju vērtība, kas būtībā ir ļoti pozitīvi.

Nākamais ir pievienotās vērtības nodoklis, kur pamatā dominē likumdošanas normu saskaņošana ar Eiropas Savienību, bet arī šeit ir vairākas normas, kas, mūsuprāt, būtu ļoti nopietni diskutējamas. Un tas ir jautājums par dažādu šobrīd esošo atvieglojumu samazināšanu, jo tie ir jāsaskaņo ar Latvijas reālo situāciju un ar Latvijas spēju šīs normas ieviest vai nu šobrīd, vai tomēr kādā tālākā periodā, jo acīmredzot, tikai un vienīgi cenšoties pilnībā ieviest šeit Eiropas Savienības prasības, mēs varbūt kādreiz arī paši sev nodarīsim pāri.

Runājot par uzņēmumu ienākuma nodokli, likumprojektā ir ļoti atbalstāma norma par atvieglojumu investīcijām 40% apmērā, kuras ir investētas trīs gadu periodā un kuru apjoms pārsniedz 10 miljonus latu. Tie tiešām ir lieli investori, un pamatā tie varētu būt ārzemju investori.

Vai mums tomēr vēlreiz nevajadzētu padomāt par to, kādā veidā mēs balstām pašmāju ražotājus. Un šeit es gribētu pievērst uzmanību tam, ka šobrīd mēs neredzam likumu par nodokļiem un nodevām, vismaz tādu sadaļu, kas kaut kādā veidā risinātu jautājumu par uzņēmumu parādiem, kuri ir veidojušies jau līdz 1995.gadam un kuri velkas līdzi tiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir spējīgi strādāt un kas vairākkārt ir palielinājuši savu darbības apjomu. Tomēr šie parādi velkas tiem līdzi, un šīs soda naudas krājas un krājas, un faktiski tiem vairs nav iespējams no šiem parādiem tikt vaļā. Mums ir pietiekami pozitīva pagājušā gada prakse, kuru mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iestrādājām likumprojektā. Manuprāt, mums parlamentā vajadzētu pie šiem jautājumiem pastrādāt arī šobrīd.

Nākamā pakete ir saistīta ar dažādu izmaksu precizēšanu, nosakot to fiksētos apjomus un atsaistot tās no minimālās algas, kas ir relatīvs rādītājs. Tie ir vairāk vai mazāk tehniski grozījumi, jo pašas pabalstu summas netiek samazinātas.

Viens un pats pēdējais, manuprāt, vissmagākais likumprojekts saucas “Par sociālo palīdzību”. Šajā likumprojektā ir paredzēts pārcelt bērnu pabalstu palielināšanas jautājumu vēl par diviem gadiem - uz 2003.gadu. Un tomēr, kaut arī varbūt šobrīd mums nav pilnībā skaidrs, kā mēs varētu to realizēt, mums vajadzētu jau sākt domāt, kādā veidā šo bērnu pabalstu sistēmu pārkārtot. Mēs visi zinām, ka ne jau visiem šie bērnu pabalsti ir vajadzīgi. Ir pietiekami turīgas ģimenes, kuras varētu to arī nesaņemt, un tad mums būtu iespējas šo naudu pārdalīt par labu trūcīgajiem. Nav šā modeļa! Es gribētu aicināt visus deputātus: “Domāsim kopā un meklēsim izeju!”

Tātad kopumā arī šie likumprojekti, manuprāt, tikai veicinās valsts finansu sistēmas sakārtošanu gan no iespējamo ieņēmumu palielināšanas viedokļa, gan arī optimizēs izdevumus, balstoties gan uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, gan arī balstoties uz līdzatbildīgo komisiju viedokļiem, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi likumprojektu par pašvaldību budžetiem, kur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi visus likumprojektus, kas bija saistīti ar nodokļu jautājumiem, un tikai Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja likumprojektu “Par sociālo palīdzību”.

Es tomēr lūgtu Saeimu izteikt savu attieksmi, pozitīvu attieksmi, pret šo 2001.gada budžeta projektu, lai mēs varētu strādāt un pieņemt to līdz gada beigām jau otrajā un galīgajā lasījumā.

Pirms mēs balsojam par pašu budžeta likumprojektu, es lūgtu noteikt steidzamību visiem to pavadošajiem budžeta likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pirms mēs sākam debates par likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam un to pavadošajiem likumprojektiem” - kā jūs atceraties, debates būs par visiem likumprojektiem kopumā - , mums ir jālemj par katru likumprojektu atsevišķi - par ierosinājumu noteikt šiem likumprojektiem steidzamību.

Pirmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 26, neviens neatturas. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 23, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitāti un slimības apdrošināšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, neviens neatturas. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija uzskata, ka nevar atbalstīt valdības izstrādāto pavasara vai rudens budžeta projektu, jo tajā uzsvars ir likts nevis uz aktuālo sociālo problēmu risināšanu, bet gan uz militāro izdevumu palielināšanu. Šos izdevumus budžeta projektā salīdzinājumā ar 2000.gadu ir paredzēts palielināt par 15%, lai gan valsts konsolidētā budžeta kopējos izdevumus ir paredzēts palielināt tikai par 4,2%. Un, kaut gan jau šogad ir redzams, ka asignējumi veselības aprūpei ir pilnīgi nepietiekami, tos diemžēl ir paredzēts palielināt tikai par 3,4%. Acīmredzot valdošo koalīciju neuztrauc skandalozais fakts, ka Pasaules veselības organizācija, veicot 191 dalībvalsts veselības aprūpes sistēmas analīzi, Latviju ir ierindojusi 105.vietā, turpretī Lietuvai tika piešķirta 73.vieta, bet Igaunijai - 77.vieta.

Jaunajā budžeta projektā veselības aprūpes izmaksas ir paredzētas tikai 3,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Šis rādītājs ir pats zemākais ne tikai salīdzinājumā ar ekonomiski attīstītajām valstīm, bet arī salīdzinājumā ar pārējām Austrumeiropas valstīm. Mazāk nekā Latvijā veselības aprūpei tiek tērēts tikai Albānijā un Turcijā. Turpretī Igaunijai priekšā ir Lietuva un Polija.

Visiem ir zināma Latvijas katastrofālā demogrāfiskā situācija, tikai iepriekšējos trijos gados vien mirušo iedzīvotāju skaits pārsniedz jaunpiedzimušo skaitu par 44 tūkstošiem cilvēku. Nekādas pozitīvas pārmaiņas nav novērojamas arī šogad, jo šā gada pirmajos astoņos mēnešos iedzīvotāju mirstība ir pārsniegusi dzimstību gandrīz par 8 tūkstošiem cilvēku.

Tāpat visiem ir zināms, ka daudzi vecāki nespēj savus bērnus pienācīgi sagatavot skolai, nevar iegādāties nepieciešamās mācību grāmatas, apģērbu un apavus. Tāpēc izbrīnu izsauc valdības priekšlikums, kas iesniegts ar budžeta likumprojektu saistītajā paketē, - atlikt pabalsta palielināšanu ģimenēm ar bērniem no 2001.gada janvāra uz 2003.gada janvāri. Šim nolūkam būtu nepieciešami 11,5 miljoni latu, un tos bez grūtībām varētu ar uzviju iegūt, ja atliktu uz diviem gadiem sociālās apdrošināšanas likmes samazināšanu darba devējiem par 1%, ko paredzēts veikt no nākamā gada 1.janvāra. Jāatzīmē, ka šīs likmes pazemināšana mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, par kuru atbalstu mīl runāt valdošā koalīcija, praktiski neko nedod, bet šis nedaudz lieluzņēmēju interesēs veiktais pasākums tikai palielina deficītu sociālajā budžetā.

Iesniedzot Saeimā budžeta projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi, valdība dīvainā kārtā ir aizmirsusi par savu deklarāciju, kas saistīta ar Ministru kabineta iecerēto darbību. Tā, piemēram, valdība ir pilnīgi aizmirsusi deklarācijā iekļauto solījumu 2001.gadā atcelt visus ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, ļaujot viņiem strādāt un saņemt pilnu pensiju. Tāpat ir aizmirsts solījums nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu obligāto sagatavošanu skolā. Minēto apstākļu dēļ politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija uzskata, ka tā nevar atbalstīt valdības iesniegto antisociālo budžeta likumprojektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Man jāsaka: “Cienījamais Ministru prezidenta kungs, kurš, kā mani ļoti iepriecina, kādreiz bija labklājības ministrs, un godātais finansu ministra kungs!”

Godmaņa kungs, runājot par 2000.gada budžeta grozījumiem, jautāja: jā, kādēļ opozīcija neceļ trauksmi par bērnu pabalstiem? Mēs neesam tādi optimisti, lai cerētu, ka jau 2000.gadā kaut kas mainīsies, un tomēr sociāldemokrātu frakcija par šo jautājumu kopš šīs Saeimas paša sākuma - 1998.gada novembra - ir ne tikai runājusi, bet arī vairākkārt iesniegusi konkrētus priekšlikumus.

Un tagad paskatīsimies! 1998.gada 14.decembrī iepriekšējais Saeimas sastāvs nobalsoja, ka bērnu pabalsti faktiski tiks palielināti jau ar 2001.gada 1.janvāri. Tās ģimenes, kurās ir bērni un kuras vairāk vai mazāk interesējas par Saeimas darbu, nenoliedzami rēķinājās ar šā pabalsta palielināšanu, kaut gan, ja mēs paskatāmies vēsturē, tad redzam, ka šie pabalsti nav palielināti jau kopš 1990.gada paša sākuma.

Es atvainojos, ka budžeta apspriešanas laikā lietošu visiem saprotamus jēdzienus, bet mēs mazliet parēķinājām. Toreiz, kad bērna pabalsts bija 900 Latvijas valsts rubļu, izdalot šo summu ar dienām, katru dienu bērnam varēja nopirkt maizi, uz tās uzsmērēt sviestu un uzlikt desu. 90.gadu otrajā pusē par šo bērna pabalsta summu - 4,5 latiem - varēja nopirkt maizes šķēlīti un uzsmērēt sviestu, bet desai vairs naudiņas neiznāca. Tagad - 90.gadu pēdējā pusē un 2000.gadā - vairs iznāk tikai maizes šķēlīte bez sviesta. To zina katra māte un katrs tēvs, kas saņem šo bērna pabalstu un kas zina, ko varēja nopirkt pirmsākumos un ko - tagad. Tādēļ šis jautājums ir ārkārtīgi aktuāls.

Godātais Ministru prezidenta kungs! Jūs minējāt, ka 2001.gada budžets ir virzīts uz attīstību un uz sociālo stabilitāti. Turpretī sociāldemokrāti ir izrēķinājuši, ka, rēķinot salīdzinošajās cenās, 2001.gada budžetā faktiski samazināsies izdevumi sociālajai apdrošināšanai un sociālajai aizsardzībai, to skaitā arī līdzekļi bērnu pabalstiem.

Godātais finansu ministra kungs! Jūs minējāt, ka šis ir kompromisa budžets un ka mēs visi esam pieauguši un saprātīgi cilvēki. Mēs zinām, ka pie Saeimas piketā šodien nav pulcējušās tās mātes un tēvi, kas joprojām saņem šo ļoti niecīgo bērnu pabalstu vai nesaņem to vispār, jo bērni ir tā kategorija, kas te patiešām būtu jāaizsargā pieaugušiem un saprātīgiem cilvēkiem. Tā ir tā cilvēku grupa katrā valstī, kas ir vērsta uz nākotni. Pensionāri vismaz vēl ir spējīgi protestēt pret savu visai niecīgo - 19 santīmu lielo - pensijas palielinājumu, turpretī bērna pabalsta saņēmēji, tie, kuriem tas tiešām ir domāts, paši bērni, sociāli vēl nav tā aktivizējušies, lai rīkotu piketus pie Saeimas.

Tātad, godātie deputāti, es vēlētos norādīt ceļus, kā tas būtu darāms. Mēs zinām, ka Labklājības ministrija ir iesniegusi Finansu ministrijā divus alternatīvus variantus, kā šo problēmu varētu risināt. Proti, pirmais alternatīvais variants ir šāds: straujāk palielināt pabalstus par pirmo bērnu ģimenē. Laika apjoms neļauj man izklāstīt shēmu, kā tas darāms. Es vēlos tikai piebilst, ka tie ir 5,8 miljoni latu, nevis 11,5 miljoni, kā mēs būtu sagaidījuši, ja pabalsts tiktu palielināts visiem. Tātad mēs varētu raudzīties uz šo alternatīvo projektu.

Otrs Labklājības ministrijas iesniegtais un Finansu ministrijā noraidītais alternatīvais projekts ir tāds: straujāk paaugstināt pabalstus trešajam un ceturtajam bērnam ģimenē. Tas kopumā prasītu 2,4 miljonus latu. Tātad šī summa vairs nav samērojama ar tiem 11,5 miljoniem. Ja mēs summējam šos abus alternatīvos projektus, mēs šā vai tā dabūjam kopsummu, kas mazāka par 11,5 miljoniem latu, - proti, tie ir 8,2 miljoni latu. Saprotams, ka valstij ir dažādas prioritātes, kur un kā izlietot budžeta līdzekļus. Te tika minēti ļoti dažādi jautājumi - gan integrācija Eiropas Savienībā, gan drošība un aizsardzība un tā joprojām. Protams, arī cietumniekiem ir nepieciešami normāli dzīves apstākļi. Protams, ir daudzas nozares, kurās brūk jumti un kurām ir vajadzīgi valsts līdzekļi, bet mums tomēr jāsaprot, ka bērni acīmredzot ir tie, kas dzīvos šajā Latvijas teritorijā, un, lai Latvijas valsts nepaliktu tikai par teritoriju, bet lai tajā būtu arī iedzīvotāji, izglītoti, aprūpēti iedzīvotāji, lūdzu, darīsim vēl visu iespējamo, lai 2001.gada budžetā parādītos bērnu pabalsta palielinājums!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie tautas kalpi! Es šodien vēršos pie jums ar tādu uzrunu. Es gribu atgādināt mūsu pirmo... vienu no pirmajiem labajiem darbiem, ko mēs veicām, tikko kā atnākuši uz Saeimu strādāt: 1998.gada decembrī mēs, balsodami par 1999.gada budžetu, iebalsojām grozījumus likumā par sociālo palīdzību. Visus ģimenē pirmos dzimušos bērnus mēs iedalījām divās daļās: tie, kas ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, un tie, kas ir dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra. Tādā veidā mūsu valstī ģimenes, kuras jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija iedrošinājušās dzemdēt bērnu un kuras arī pēc 1999.gada grūtajiem apstākļiemsoju. Un es domāju, ka, neskatoties uz to, ka ir ļoti smags stāvoklis ar budžetu un ka mēs neviens nelolojam cerības, ka varēsim atrast 11 vai 5 miljonus latu budžetā, lai uzlabotu bērnu stāvokli valstī... neskatoties uz to, ka apmēram 70 procentiem ģimeņu, ne mazāk kā 70 procentiem ģimeņu mūsu valstī, sevišķi laukos, šis ģimenes valsts pabalsts ir ģimenes galvenais ienākums... neskatoties uz to, ka daudzas ģimenes, pēc Labklājības ministrijas datiem, tā arī nav pieprasījušas šos pabalstus un tas ir arī ņemts vērā budžetā... mums tomēr vajadzētu nākamajā gadā un arī turpmāk izteikt savu labo gribu un neatteikties no bērnu... ģimenes bērnu pabalsta palielināšanas. Frakcija “Latvijas ceļš” iestājas par to, ka mums vispirmām kārtām ir jālikvidē šī nevienlīdzība starp pirmajiem bērniem ģimenē, un iesaka Labklājības ministrijai kopā ar Ministru kabinetu un Finansu ministriju izstrādāt mums visiem pieņemamu variantu, lai mēs varētu tomēr atrast līdzekļus pakāpeniskai šīs nevienlīdzības, šīs netaisnīgās situācijas likvidēšanai.

Un otrais, par ko es gribu runāt. Es gribu runāt arī par veselības aprūpes budžetu. Sociālo un darba lietu komisijā mēs nonācām pie secinājuma, ka, neskatoties uz to, ka absolūtajos skaitļos veselības aprūpes budžets palielinās, attiecībā uz vienu cilvēku šis budžets tomēr samazinās. Cilvēku skaits paliek mazāks, cilvēki paliek slimāki, un veselības aprūpes budžeta samazinājums, pēc manām domām, ir nepieļaujams turpmāk. Vēlreiz aicinu deputātus, pozīcijas deputātus, atsaukties “Latvijas ceļa” aicinājumam un atrast līdzekļus nevienlīdzības izlīdzināšanai starp pirmajiem bērniem ģimenē.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Cienījamie ministri! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Ar ko mēs sākām 2000.gadu - jaunās tūkstošgades pirmo gadu? Apvienoto Nāciju Organizācijas vērtējums: cilvēces labklājības attīstībā Latvijas Republikai ir iedalīta 63.vieta. 63.vieta - pēc Baltkrievijas un Krievijas. Tā ir kauna lieta.

Budžets ir galvenais dokuments valsts eksistencei. Jaunajā budžetā - 2001.gada budžetā - noteikts, ka valsts parāds ir 720 miljoni latu, tātad pieaugums būs 120 vai 140 miljoni latu. Kas apmaksās šo parādu? Ar ko mēs maksāsim procentus? Kura paaudze apmaksās visu šo grandiozo summu? Ārvalstu investori mums to parādu neatlaidīs! Nedomājiet! Cik tad ilgi dzīvosim uz parāda? Un katru gadu vēl paaugstināsim par kādiem simts miljoniem!

Droši vien jādomā arī par pamatbudžeta deficītu - 76,1 miljons. Varbūt ir jāpievelk siksna. Tautas partija, kad tika apstiprināts budžets Krištopana kunga vadītajā Ministru kabinetā, viņu lamāja par tām iestrādēm, kuras bija. Taču tās nebija tik briesmīgas. Es jums pateikšu… Nesen mēs pārskatījām trīs gadu budžetu Aizsardzības ministrijai: 2001.gadā - 55 miljoni, 2002.gadā - 78 miljoni un 2003.gadā - 100 miljonu. Nu, un kuras ministrijas mēs tad likvidēsim? Nu ir jādomā taču! Lai saņemtu tādu naudas summu, mums kaut kas ir jālikvidē. Lieku ienākumu mums nav.

Mēs esam aizmirsuši rūpniecību. Šinī budžetā jūs neredzat rūpniecību. Tā ir vispār aizmirsta. Bet rūpniecība - tā ir bezdarba likvidācija, tā ir cilvēku izticība, jo viņi saņem algas. Kādā veidā mēs atbalstīsim sīko, mazo un vidējo biznesu? Arī to jūs neatradīsiet šinī budžetā. Mēs nerunājam, kādā veidā sakārtosim un uzturēsim no arhitektūras viedokļa nozīmīgas celtnes, kuras drūp. Mēs pat Brīvības piemineklim nevaram atrast pāris simt tūkstošus latu.

Un tagad - par iedzīvotāju labklājību, par veselību. Es jau teicu, ka nejēdzība, kas notiek tajā ministrijā un tajā departamentā, ir steidzīgi jānovērš. Paskatieties, kas notiek ar difteriju! Mēs valstī nevaram tikt galā ar šo slimību! Jūs taču zināt, ka pēc tās slimības bērniem, ja to pārslimo, ir ļoti lielas komplikācijas. Un kas tagad notiek zāļu tirgū? Un kad Latvijas zemnieks varēs aiziet pie stomatologa, lai savus zobus varētu ārstēt? Es nemaz nevaru iedomāties, kā tām jaunajām mammiņām izdodas apgādāt savus bērnus. Paldies Dievam, ka atved humāno palīdzību, taču tai atvestajai bērnu barībai ir vienmēr izbeidzies derīguma termiņš.

Un tagad parunāsim par tām investīcijām un paskatīsim visus tos brīnumus. Ko mēs varam darīt? Ir jāpārskata... Ja mums ir tāds budžeta deficīts un tāds parāds, tātad ir jāaptur tie nepārdomātie papīri, investīcijas, kuras te ikviens grib ievest Latvijā, lai nopelnītu tos 10 procentus. Nu, tā ir baigā, kā saka, tieksme kā vienmēr nopelnīt, tikai uz cilvēku rēķina.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Cienījamie kolēģi! Ar 2001.gada budžeta pieņemšanu mums nevajag steigties. Nu nesteigsimies taču! Mēs nevaram valsti padarīt smieklīgu! Un galu galā no mums palīdzību gaida zemnieki. Nu nav viņiem nekāda atsperšanās punkta, no kurienes viņi varētu saņemt kaut kādu palīdzību. Īpaši atbalstāmie reģioni… Tur bija agrāk iedalīts 1 miljons, bet tad to samazināja līdz 200 tūkstošiem, nu tagad kaut kā pacēla līdz 800 tūkstošiem. Bet tur jau vajag tam atbalstam vismaz 1,3 miljonus!

Ir taču ļoti daudz vajadzību. Nu, ja operāciju zālē tek ūdens iekšā, tad taču ir tai slimnīcai vajadzīga kaut kāda palīdzība, vai tad tā tas nav?

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu - nesteigsimies ar šā budžeta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Runājot par 2001.gadu un tā budžetu, es gribētu atkal atgādināt par neizmantotajām iespējām. Šo neizmantoto iespēju dēļ naudas atkal būs budžetā tik, cik tās būs, un tā būs jāsadala uz parasti jau aprobēto nozaru bāzes.

Pirms pāris dienām mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija saruna ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, un viņi, atbildot uz mūsu jautājumiem par Latvijas Bankas lomu tautsaimniecībā, pateica, ka faktiski viņu loma ir nodrošināt komercbanku drošību. Un tikai. Un tātad attiecībā uz visu pārējo, to, kādā veidā kredītpolitika noris valstī, mēs varētu balstīties pirmām kārtām, protams, tikai uz valdības piedāvājumu un tā akceptu parlamentā.

Kas notiek tad, kad komercbankas strādā atbilstoši tirgus likumiem, atbilstoši tam, kā tām ir izdevīgāk un drošāk? Pirmām kārtām mēs skārām mazos un vidējos uzņēmumus. Šeit ir absolūti pārbaudīta prakse, ka daudz drošāk, lētāk un izdevīgāk ir kredītu iedot lielam uzņēmumam par maziem procentiem. Ja mēs šo pašu kredītu no tās pašas bankas piedāvājam mazam, sīkam uzņēmējam, tādā gadījumā gan saņemt šo kredītu ir grūtāk, gan arī procentu likmes ir augstākas. Līdz ar to tās partijas, kuras proponē, ka ir steidzami jādomā par mazo un vidējo biznesu, es domāju, ka valdībai var ieteikt, ka tas ir absolūti uzskatāms par tādu, kas ir no valdības atkarīgs. Jo labāk, ka šo ideju izvirza partijas, kuras patiešām pašreiz ir vairākumā.

Otrs jautājums, kuru mēs skārām, runājot ar Latvijas Bankas pārstāvi. Bija runa par to, ka, protams, lielā pilsētā vai arī pašā lielākajā pilsētā Rīgā kaut kam kredītu iedot atkal ir izdevīgāk nekā mazpilsētā un - vēl jo vairāk - kādā atbalstāmajā reģionā. Arī atbalstāmo reģionu cilvēkam tāpat nav sākumkapitāla, lai uzsāktu kādu lietu, un, to uzsācis, viņš, protams, varētu dot savu tiesu, lai valsts budžets būtu lielāks, bet mēs viņam absolūti “nogriežam” šo iespēju. Un pie tam, protams, es arī saredzu, runājot par šiem atbalstāmajiem reģioniem… no vienas puses, budžetā vēl iestrādāt… ka patiešām fonds, kurš bija tam domāts, no valdības puses tiek samazināts, nedomājot par kredītpolitiku. Un investīciju politika kā tāda? Garantēto investīciju no valsts budžeta nav vairāk kā iepriekšējos gados. Piemēram, 1999.gadā 2,4% no visa budžeta gāja uz Latgali, bet 2000.gadā - 0,4%. Nu ļoti spēcīgs finansējums tiek šiem reģioniem! Tādēļ es nesaredzu, ka nākamajā gadā būs tāds pieaugums, kas dotu rezultātus, un ka mēs varēsim runāt par labāku budžetu.

Un, protams, tas pats jautājums attiecas uz nozarēm - vai kreditēt naftas biznesu vai lauksaimniecību? Tās ir absolūti dažādas lietas, un komercbankas atbilstoši savai drošībai, protams, metīsies naftas biznesā. Mēs šodien, 2000.gadā, konstatējam, ka ar zemkopību mums nav labi, apjomi ir samazinājušies par 0,2%. Es negarantēju, ka, pastāvot šādai attieksmei, mēs varētu 2001.gadā dabūt labākus rezultātus.

Šie ir jautājumi, kuri ir būtiski un aktuāli un uz kuriem ir jāatbild, domājot par 2001.gadu. Un, protams, pastāvot šādai attieksmei, var arī prognozēt… Es piekrītu kolēģim - jā, budžets atkal veidosies antisociāls, to jautājumu varētu risināt, un tad, protams, reģionālā nevienlīdzība attīstībā samazināsies.

Gribu pateikt vēl vismaz vienu lietu. Saistībā ar Aizsardzības ministriju mēs mānām paši sevi. Tad, kad, atsaucoties uz NATO prasību palielināt koeficientu līdzekļiem, ko tātad no budžeta mēs atskaitām priekš Aizsardzības ministrijas, mēs atsevišķas nozares neiekļaujam Aizsardzības ministrijas kopējā tāmē, mēs līdz ar to nepamatoti palielinām šo izdevumu daļu.

Līdzīgi mēs atkal mānām zemniekus. Attiecībā uz nākamo gadu likumā iestrādājot valsts paredzētās subsīdijas, kas ir 3% no valsts budžeta, tur iekšā esam ielikuši arī kopā ārējo palīdzību Latvijai, kam nav nekā kopēja ar to, ko Latvijas valsts no sava budžeta liek iekšā.

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Šodien “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir konstatējusi faktu, ka finansu ministrs tuvākajās pašvaldību vēlēšanās piedāvā no Tautas partijas...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

V.Lauskis. Es tūlīt pabeigšu. Viens teikums.

Ministrs piedāvā arī savu palīdzību kampaņas organizēšanai. Vai viņam būs iespēja to darīt? Mana atbilde uz šo retorisko jautājumu ir tāda: viņam, protams, iespēja ir, laika ir pietiekami, jo šā budžeta sastādīšanai īpaši daudz laika un prāta nebija jāvelta.

Sēdes vadītājs. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu: turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Nākamajam vārds debatēs Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Laika limits ir diezgan ierobežots, bet es gribētu savu uzstāšanos balstīt uz vienu piemēru, lai parādītu, ka sagatavotais likumprojekts prasa tomēr uzlabojumus.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Tur ir 17.1.pants, un tajā ir divas interesantas lietas. Panta pirmajā daļā ir teikts: “Uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu summas.” Tātad ir runa par atbalstāmajiem investīciju projektiem. Šis termins. Kas tie būs - atbalstāmie investīciju projekti? Mūsuprāt, vienalga, vai tirgus ekonomiku mēs saucam par sociāli orientētu tirgus ekonomiku. Es domāju, tirgum ir jāļauj sašķirot šos projektus, kas ir vajadzīgi sabiedrībai. Jāskatās, kurai produkcijai vai kuram pakalpojumam ir noiets, nevis jāļauj kaut kādai speciālai institūcijai sākt šķirot, kas ir atbalstāmie projekti un kas nav atbalstāmie projekti. Tas var radīt arī daudzas nelietderīgas darbības, un vispirmām kārtām tā jau būs to institūciju uzturēšana, kuras šķiros. Un, otrām kārtām, būs visādas... nu, arī nepareizas lietas - kukuļņemšana un tamlīdzīgi. Tātad tā ir pirmā iebilde pret šo normu.

Otra norma. Šajā pašā likumā, šajā pašā 17.1.pantā ir teikts, ka šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumiem, kas atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veikuši ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu. 10 miljonus latu! Tātad par visiem tiem projektiem jeb investīcijām, kas būs zem 10 miljoniem latu, šo atlaidi nesaņems. Nu pavisam neizprotama lieta! Arī pati Aija Poča jau te tā garām ejot deva mājienu, ka arī viņai tas īsti tā kā nepatīk. Tā ka tas ir pretēji tai koncepcijai, ka mums jāattīsta arī vidējie un mazie uzņēmumi. Mēs zinām to saimniekošanas modeli, kāds ir parasti. Tā tas bija agrāk Latvijā, un tā tas ir tagad postsociālisma valstīs, ka parasti ir svētīgi lielie uzņēmumi. Taču parasti lielajiem uzņēmumiem kā sēnes apkārt ir mazie un vidējie uzņēmēji, kas papildina šo lielo. Nu paņemsim kā piemēru Ungāriju! Tur ražo automobili “Audi” pēc noslēgta cikla. Taču tur ir komplektējošie mazie uzņēmumi - vieni, kas ražo sēdekļus, otri, kas ražo spoguļstiklus, un tā tālāk, un tā tālāk, un arī šiem tāpat būs jādod šādas atlaides.

Mēs par šo jautājumu konsultējāmies arī ar dažādām asociācijām. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš par šīm normām saka: “Šī panta redakcija lieku reizi pierāda, ka likumi mūsu valstī tiek pieņemti kaut kādas šauras ekonomiskās grupas interesēs. Mums piemēru pietiek kaut vai ar “Lattelekom”. Spēles noteikumiem visiem jābūt vienādiem un izprotamiem. Ja atbrīvojam investīcijas, tad jāatbrīvo visiem, jo, tikai atbrīvojot investīcijas no uzņēmumu ienākuma nodokļa, var attīstīties mazie un vidējie uzņēmumi.”

Varam pieminēt arī otru asociāciju - “Latvijas koks”. Tās prezidents Biķa kungs par šo normu saka: “Mūsuprāt, nodokļu atlaides par investīciju summām attīstībai jādod visiem uzņēmējiem bez summu ierobežojuma, jo tas veicinās mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un tā būs godīga attieksme pret visiem uzņēmējiem un nodrošinās to konkurētspēju.” Es varētu pieminēt tādas pašas atsauksmes no uzņēmumu konfederācijas - un tā tālāk. Tā ka tas ir uzskatāms piemērs, kā veidoti tiek likumi, kapitāli likumi... Lai uzņēmējdarbību darbību tiešām rosinātu... Un pagājušogad, kā atceraties, mēs nācām ar ierosinājumu, lai šāda atlaide būtu attiecībā uz visām investīcijām uzņēmējdarbībā, kā arī savu darbinieku kvalifikācijā. Tas tika noraidīts. Taču, es domāju, šis piemērs mums rāda, ka likumprojekts satur daudz nepilnību. Sevišķi labi to redzam minētajā piemērā, kam nav nekādas loģikas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Nu ir pienācis atkal tas laiks, kad mēs šo tiešām plāno budžeta deķīti raustām uz visām pusēm, lai aizsegtu lielākos caurumus, bet tajā pašā laikā mazākie caurumi kļūst lieli. Taču tā nav tikai šīs Saeimas un šīs valdības nolaidība vai kļūda. Tas diemžēl ir tāds process, kas valstī ir izveidojies. Valstī daudz domāts, kā normāli strādājošos, labi nodokļus maksājošos uzņēmumus sadalīt, pārstrukturizēt vai privatizēt. Kad mēs pārskatām šo uzņēmumu sarakstu, tad redzam, ka no 199 uzņēmumiem ļoti daudzi uzņēmumi šodien jau ir bankrotējuši.

Par šā procesa negatīvo darbību liecina niecīgie ieņēmumi no privatizācijas procesa un niecīgie līdzekļi, kas tiek novirzīti uzņēmumu darbības veicināšanai. Lai nodrošinātu vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kādreiz tika pieņemts likums “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem”. Ja īpaši atbalstāmo reģionu fonds normāli varētu darboties, atrisinātos daudzi jautājumi reģionos, kuriem šodien, vienalga, ir jāatrod līdzekļi dažādas palīdzības sniegšanai. Īpaši atbalstāmo reģionu fonda līdzekļi tiek virzīti tam, lai attīstītos vietējā uzņēmējdarbība, kas ir alternatīva lauksaimnieciskajai ražošanai. Ar šo līdzekļu palīdzību uzņēmējiem sedz kredītprocentus, un tas nelieliem uzņēmumiem ir ļoti liels atbalsts. Ar šā fonda atbalstu izveidotas 1400 jaunas darba vietas un saglabātas 2200 darba vietas. Lauku rajonos katra darba vieta ir zelta vērta. Ja ģimenes galvam vai kādam citam no ģimenes ir darbs, tad arī bērniem ir nodrošināta ģimene un nebūs jāmeklē citi atbalsta veidi. Tad bērni tiek sūtīti skolā un ir nodrošināti ar dzīvokli un iztikas minimumu. Un tad daudz mazāk līdzekļu jāiegulda sociālās palīdzības sniegšanai.

Ja lauku reģionos cilvēkiem būtu vairāk darba, tad mums būtu varbūt daudz mazāk dzērāju un arī citu negatīvu sociālo parādību.

2001.gada budžetā būtu nepieciešams īpaši atbalstāmo reģionu fondam piešķirt 1,3 miljonus latu (tas ir minimums), bet plānoti ir tikai 800 000 latu. Šie līdzekļi var nodrošināt tikai uzsākto projektu pabeigšanu, bet par tiem nevar iesākt nevienu jaunu projektu. Taču iesniegti ir 900 projekti, no kuriem par atbalstāmiem ir atzīti 730 projekti! Vai šie projekti būs dzīvotspējīgi, par to ir jālemj mums. Tas sliktākais ir tas, ka šai lietai cilvēki ir sākuši noticēt un ir izrādījuši lielu aktivitāti un iniciatīvu, lai radītu šos projektus un lai uzņemtos atbildību radīt kādu uzņēmumu. Kā mēs zinām, mazam un vidējam uzņēmumam šodien izdzīvot nav viegli. Šobrīd mēs uzliekam ļoti lielas bremzes, kas var radīt daudz dažādu “punu”. Taču atcerēsimies, ka katri 1000 lati, kas ir ieguldīti jaunos uzņēmumos, dod atpakaļ 2000 latu! Un atcerēsimies mūsu vecmāmiņu teicienu, ka nauda pelna naudu! Jo vairāk naudas mēs ieguldīsim uzņēmējdarbības attīstībā, jo mazāk līdzekļu mums vajadzēs sociālo jautājumu risināšanai.

Patīkami, ka Ekonomikas ministrija ir atjaunojusi sadarbību ar Uzņēmējdarbības konsultatīvo padomi. Var būt, ka atradīs kādus ceļus, kā varētu tomēr budžetu uzpildīt, ne tikai dalīt.

Gribu arī atbalstīt to lietu, ka te daudzi pieskārās šiem bērnu pabalstiem. Jā, arī man ir zināmas daudzas ģimenes, kurās bērnu pabalstu saņem, iedod bērnam, viņš iemet krājkasītē un uz Ziemassvētkiem nopērk dāvanu par 60-70 latiem. Taču tajā pašā laikā ir ļoti daudzas ģimenes, kas šo pabalstu gaida kā atpestīšanu, lai varētu nomaksāt bērnudārza izdevumus vai nopirkt visu skolai nepieciešamo.

Sēdes vadītājs. Paldies. Laiks beigt uzstāšanos.

J.Stalidzāne. Šodien mums, protams, pirmajā lasījumā šie likumprojekti ir jāpieņem. Taču visiem kopā ir ļoti jādomā par to, vai tomēr nevar vēl uzlabot dažas pozīcijas, pārstrukturēt šīs pozīcijas, lai šis budžets būtu pēc iespējas ekonomiskāks un izdevīgāks mūsu iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! No šīs tribīnes ir bieži par to runāts, un dažādās diskusijās tas ir teikts. Es piekrītu, ka ir bijušas politiskas batālijas, kurās bieži varbūt ir piemirsti bērni, un ir bijušas politiskas batālijas, kurās ir manipulēts ar vārdu “bērni”. Mēs nedrīkstam aizmirst bērnus. Ļoti konkrēti ir bērniem jāpalīdz. Lūk, šeit ir pienācis tas mirklis, kad ir jāpieņem budžets un ļoti konkrēti to, kas ir solīts vairākus gadus, būtu nepieciešams pildīt un konkrēti palīdzēt bērniem. Vairs ne teorētiski, vairs nespekulējot ar vārdu “bērni”, vajag konkrēti palīdzēt tām ģimenēm, kam ir sarežģīta situācija. Šajā sakarā bija diezgan asa un pamatīga diskusija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Mēs ļoti labi saprotam, ka 11 miljoni - tā ir liela naudas summa. Tika ļoti nopietni runāts ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, kas ir izstrādājuši vairākus pārejas variantus. Varētu nebūt uzreiz 11 miljoni, bet varētu būt, teiksim, 5,4 miljoni. Tas minimālais pirmais solis skartu bērnus, kas dzimuši no 1995.gada līdz 1999.gadam. Kopumā šī summa būtu 1,8 miljoni. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija ir uzrakstījusi vēstuli... Apakškomisija nolēma vērsties pie katras ministrijas, vērsties arī pie Saeimas Prezidija. Šī naudas summa ir 1,8 miljoni. Ja katra ministrija atvēlētu 100 tūkstošus (turklāt Ministru kabinets - 200 tūkstošus) un ja 100 tūkstošus vai drusku vairāk varētu atvēlēt Saeima no saviem līdzekļiem, atsakoties no kaut kādiem kosmētiskajiem remontiem, tad, lai spertu šo pirmo soli, 1,8 miljonus, es domāju, kopīgiem spēkiem mēs varētu savākt. Es domāju, tas būtu tāds labs, konkrēts darbs, ne vairs solījumi, bet pirmais solis, kas rādītu, ka mēs tiešām cienām un mīlam bērnus un gribam viņiem palīdzēt. Es ļoti ceru, ka šis risinājums tiks rasts ar kopīgiem visu partiju spēkiem un ka to pirmo solīti mēs varēsim spert un pierādīt, ka mēs ne tikai solām, bet arī darām, kaut vai drusku.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Manā priekšā ir valdības deklarācija, un tās 10.1.3. nodaļā “Labklājība” ir teikts: “Saglabāsim bērnu pabalstus iepriekšējā līmenī.” Es gribētu uzsvērt, ko nozīmē šis formulējums. Ja nav demagoģijas šajā valdības deklarācijā, tas nozīmē, ka kompensēsim inflāciju. Diemžēl, skatoties uz budžetu, mēs neredzam šo pozitīvo soli - inflācija bērnu pabalstiem nav kompensēta.

Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt. Tik tiešām ir atbalstāma “Latvijas ceļa” iniciatīva. Skaidri un gaiši ir pateikts, ka tomēr ir jādomā par pašām lielākajām netaisnībām, kas ir jālikvidē. Par to, ka bērnus dažādi vērtē - tie, kuri ir dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, un tie, kuri pēc tam. Šī nevienlīdzība ir jāpārskata - un ne tikai attiecībā uz pirmo bērnu. Tur mūsu viedoklis atšķiras.

Līdzekļus mēs, neapšaubāmi, varam atrast, ja mēs veicam veselu virkni godprātīgu risinājumu šeit, Saeimā. Mums nav obligāti vēl vienu gadu pēc kārtas jāsamazina sociālais nodoklis darba devējiem... Protams, ja vien mēs negribam šeit visādā ceļā arī ar šo budžetu atbalstīt imigrantu ieplūšanu - pēc pieciem, septiņiem vai desmit gadiem - no citām valstīm, iespējams, arī no Āzijas valstīm. Par to katrā ziņā vajadzētu padomāt, īpaši konservatīvajām partijām, kas ļoti domā arī par latvisku Latviju un latviskām vērtībām. Vajadzētu mazliet padomāt.

Kolēģi! Finansu ministrs šo budžetu nosauca par maigu pavasari un vienlaicīgi - par garlaicīgu un neievērojamu. Es katrā ziņā viņa dzejnieka dvēseli saskatīju, bet man aizvien vēl liekas, ka te kaut kas nav kārtībā ar to “pavasari”, kas īstenībā ir antisociāls budžets. Paskatīsimies kaut vai uz pasažieru pārvadājumiem, autobusu pasažieru pārvadājumiem! Praktiski ir tā, ka par kādiem 50% tiem vairs naudiņas nebūs tur, kur bija dotācijas. Tas nozīmē, ka autobusu parki, kuri, balstoties uz valdības iepriekš izstrādāto politiku, iegādājušies jaunu tehniku, nevarēs samaksāt bankām šos rēķinus par līzingu, būs jāatlaiž darbinieki. Būs, teiksim, naudiņas iztrūkums arī bankām - un tamlīdzīgi. Taču galvenais ir tas, ka laukos būs mazāk darba vietu. Un arī skolu apmeklēt būs grūtāk, ja šo autopārvadājumu reāli nebūs. Un būs grūti arī kompensēt tos autopārvadājumus, kuri samazinās. Tāpēc, ka arī dzelzceļa līnijas tiek zināmā mērā slēgtas tā paša iemesla dēļ: tikai 300 tūkstoši ir dotācija pasažieru pārvadātājiem dzelzceļā. Šīs lietas pierāda tikai vienu - būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai ir pareiza tā akcīzes nodokļa iekasēšanas kārtība, kuru savulaik mainījām... Es gribētu īpaši uzsvērt vēl arī to, ka mums ir ļoti daudz nopietnu jautājumu, kas būtu jāskata, un, skatot šos jautājumus, ir skaidri jāsaprot, vai mēs tik tiešām gribam arī turpmāk būt tādā situācijā, kādā esam pašreiz. Tīri salīdzinoši paskatīsimies, kādi ir sociālajām vajadzībām līdzekļi, ko mēs no kopbudžeta iztērējām sociālajam nodrošinājumam! Latvijai tie ir 56%, Igaunijai - 18%, Lietuvai - 10,8%. Mums vajag ļoti rūpīgi apdomāt, kāpēc mēs tik daudz tērējam, tajā pašā laikā dzīves līmenis Lietuvā un Igaunijā nav trīs un piecas reizes augstāks. Tā ir problēma! Tā ir skaidra problēma, kas veidojas tādēļ, ka mēs domājam tikai par tirgus regulētām attiecībām sabiedrībā un nepietiekami strādājam pie valsts un valdības politikas veidošanas. Protams, tas attiecas arī uz to: ja mēs uzmanīgi paskaitām iedzīvotājus darbaspējīgā vecumā un ekonomiski aktīvos un atskaitām nost studentus un bērnus no 15 gadu vecuma, skolēnus no 15 gadu vecuma, tad redzam, ka kopā ar armijniekiem paliek 100 tūkstoši cilvēku, kas nekādus sociālos nodokļus nemaksā. Un tajā pašā laikā nodokļus 48,67% cilvēku maksā...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

E.Baldzēns. ... no summas, kas ir līdz 62 latiem. Tās ir tās problēmas, kas jāņem vērā, izstrādājot valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Finansu ministrs teica, ka ne valdībai, ne ministriem, ne deputātiem nepatīk šis budžets. Tas nepatīk arī iedzīvotājiem. Rodas jautājums, ko tad valdība ir darījusi, lai šis budžets patiktu viņai pašai, mums un tautai? Es jau iepriekš, apspriežot 2000.gada budžeta grozījumus, teicu, ka ir pieļautas kļūdas nodokļu prognozēšanā. Kādi secinājumi ir izdarīti? Iesniegtajā budžeta paketē skatoties, secinājumi nav redzami nekādi. Tāpat kā trūka naudas no akcīzes nodokļa - iekasētais apjoms neizrādījās tik liels -, tāpat neizpildīsies uzņēmumu ienākuma nodoklis, tas pat vēl samazināsies, spriežot pēc piedāvātā projekta. Tāpat neizpildīsies arī sociālais nodoklis - par vienu procentu mēs to samazinām. Šeit Tabūna kungs no tribīnes teica: samazināsim nodokļus, tādā gadījumā šī pelēkā zona samazināsies un budžetā mēs iekasēsim vairāk.

Cienījamie koalīcijas partneri! Šādu situāciju jūs paši esat apzināti radījuši vairāku gadu laikā. Nodokļu masa katru gadu tiek samazināta, un tas notiek apzināti! Un nekas vairāk nav jau jāsamazina, jo samazinājums ir bijis katru gadu. Paskatīsimies, kas ir noticis ar iekšzemes kopproduktu! Bija plānots, ka šajā gadā tas pieaugs par 3,8 procentiem, bet pirmajā pusgadā tas ir pieaudzis par 5,1 procentu. Vai mēs labāk esam sākuši dzīvot? Vai šāgada budžeta grozījumos mēs to redzam? Neredzam! Nākamā budžeta gadā iekšzemes kopprodukts pieaugs par 4,4 procentiem, salīdzinot ar šo gadu. Vai mēs redzam, ka dzīvosim labāk? Jā, redzam! Izglītībā, pašvaldībās. Taču attiecībā uz pārējām nozarēm mēs redzam, ka dzīvosim sliktāk. Un kāpēc? Ļoti vienkārši. Abus šos gadus valdošās koalīcijas partijas ir izvēlējušās ļoti vienkāršu risinājumu. Ir samazinājies... Pieņemsim, pieaugot iekšzemes kopproduktam par 4,4 procentiem, sabiedriskā patēriņa daļa nākamā gadā pieaugs par vienu procentu. Privātais patēriņš - par 3,4 procentiem. Līdzīga situācija bija paredzēta arī šajā gadā, veidojot šāgada budžetu. Sabiedriskā patēriņa pieaugums - tuvu pie 3,8 procentiem, tikai 0,5 procenti no iekšzemes kopprodukta pieauguma, un privātais patēriņš - 2,6 procenti. Kādi caurumi jālāpa? Nekādi caurumi nav jālāpa, ir jāgrib veidot budžetu atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieaugumam, ir daudzmaz līdzīgam arī jābūt pieaugumam sabiedrisko pakalpojumu jomā, nevis visa šā pieauguma daļa ir jānovirza privātuzņēmēju rokās, lielkapitāla rokās, jo jūs to pārstāvat. Tāda ir formula, Šķēles kungs, ko jūs budžetā ielikāt pirms laba laika. Nemaz nesmaidiet! Es ceru, ka jūs to nemēģināsiet atspēkot. Šīs formulas rezultāts ir tas, ka pie inflācijas... 3,5 procenti nākamā gada plānā... ir izveidojusies arī tāda situācija, ka inflācijas procents, iekšzemes kopprodukts... Visas šīs lietas rezultāts ir ļoti vienkāršs. Veselības aprūpe... Reāli budžets būs nākamajā gadā tāds pats kā šajā gadā. Sociālā aprūpe - mīnusa zīme. Brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija (kā funkcijas) - mīnusa zīme. Tālāk. Transports, sakari - ļoti būtiska mīnusa zīme. Un nākamais. Arī subsīdijas lauksaimniecībai... Ieliekot vairāk nekā 4 miljonus no SAPARD subsīdijām, lauksaimnieki nākamajā gadā cietīs ļoti būtiskus zaudējumus.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Ministru kungi un kolēģi! Šodien ļoti uzmanīgi centos noklausīties Ministru prezidenta un finansu ministra runu. Un man ir ļoti žēl, ka Ministru prezidentu šeit vairs neredzu un palikuši tikai divi izturīgākie ministri - labklājības ministrs un finansu ministrs. Finansu ministrs runāja par 2001.gada budžetu un raksturoja to kā maigu pavasari. Sēdēju un domāju līdz šim brīdim, un man gribētos teikt, ka varbūt finansu ministrs šo savu jauko domu varēja izteikt kaut nedaudz citādākiem vārdiem. Saprotot viņa dzejisko dvēseli, es arī cenšos atbildēt ar četrrindi. Nu, ja finansu ministrs teiktu -

nedodas rokās man cēlākās domas,

pelēcīgs mulsums prātu kad māc,

varbūt netaisni sadalās lomas,

skumjš vēlētājs laukos pēc maizes sauc...

Un tādēļ vēl jo vairāk man gribētos teikt, ka es ļoti uzmanīgi klausījos, ko teica mūsu Ministru prezidents un solīja ļoti bargus sodus tiem uzņēmējiem, kuri nemaksā nodokļus. Taču situācija, kolēģi, jau ir tāda, ka šodien, teiksim, Valsts ieņēmumu dienestam trūkst 100 latu, lai pret kādu personu ierosinātu lietu par maksātnespēju, un vēl jo vairāk pietrūkst spēka un arīdzan naudas, lai pēc tam administrētu šo maksātnespējas procesu. Situācija ir tāda, kāda tā ir, un likums par nodokļiem un nodevām, it sevišķi 25.pants, jau gadiem ilgi paliek tāds, kāds tas ir. Runājot, kolēģi, par bērnu pabalstiem, jāteic, ka ir jau vēl viena iespēja, par kuru mēs runājām Sociālo un darba lietu komisijā un Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā. Varam jau bērniņus, kuri dzimuši līdz 1999.gada 1.janvārim, iedalīt vēl sīkāk, teiksim, no 1995.gada līdz 1999.gadam dzimušajos, un tad tur no budžeta ir vajadzīgi 1,8 miljoni. Šie aprēķini ir Labklājības ministrijā, un es ceru, ka tie ir ļoti precīzi. Varbūt ir vajadzīga tā labā griba, lai parādītu, ka kopš 1998.gada rudens, kad mēs šeit ienācām, ir bijusi tā vēlēšanās izmainīt un sakārtot bērnu pabalstu lietas.

Mani satrauc vēl viena lieta. Es nespēju saprast, kādēļ Ministru kabinets nespēj saredzēt sociālo likumdošanu kopumā, jo nevajag lielu gudrību, lai palūkotos dokumentos, kādi ir iesniegti Ministru kabinetā. Un tur ir iesniegti tie dažādie varianti no Labklājības ministrijas, par kuriem, izrādās, Ministru kabinetā netiek pat diskutēts. Tie tiek atdoti atpakaļ ar ļoti striktu norādījumu: tikai tā un ne citādi, bez diskusijām! Taču, šodien redzot un saprotot, cik mums ir dzejiski noskaņots finansu ministrs, es ļoti ceru, ka mums izdosies šos jautājumus sakārtot. Un varbūt viņš būs tik laipns un tad, kad mēs no Sociālo un darba lietu komisijas uzrakstīsim un saskaņā ar Kārtības rulli adresēsim viņam vēstules par budžeta jautājumiem, par nodokļu iekasēšanu, par lietu iespējamo tālāko virzību, turpmāk neatsūtīs mums kādas daļas referenti, uzskatīdams to par atbildīgu Finansu ministrijas darbinieci, bet ka tik tiešām ieradīsies cilvēks, kurš spēj atbildēt uz nopietniem deputātu jautājumiem.

Mani, protams, satrauc pašreizējā situācija medicīnā, un es ļoti lūdzu pozīcijas deputātus tai nopietni pievērst uzmanību. Jo, ja jau tagad valstī stāv rindā uz onkoloģiskām operācijām un ir rindas, lai saņemtu ķimioterapiju, tad, es domāju, kolēģi, tālāk jau diez vai vairs ir kur iet.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien! Jāsaka, es gan negribēju iet runāt, bet, tā kā šeit tiek runāts par bērnu pabalstiem, par bērnu pabalstu pašreizējo sistēmu, tad es nevaru nepaust savu nostāju un nepateikt, kā, manuprāt, vajadzētu risināt bērnu pabalstu jautājumu.

Manā uztverē, pašreizējā bērnu pabalstu sistēma ir dzīvošana, kad ar karoti liek pa taisno mutē, nedomājot, kā un kāpēc. Tas ir aptuveni kā lāpīt cauru jumtu. Uzliekot ielāpu, nezina, vai jumta sijas izturēs vai neizturēs. Tā ir vecā padomju sistēma - visiem vienādi, neatkarīgi no padarītā darba un saņemtā atalgojuma. Piedodiet, mani šāda sistēma neapmierina! Uzskatu, ka mums sen ir laiks pāriet uz progresīvākām metodēm. Viens no variantiem varētu būt tāds, ka šis pabalsts tiktu maksāts kā atlaide, teiksim, no ienākuma nodokļa. Tas ir, ja ģimenē nav bērnu, tad ienākuma nodoklis tiktu maksāts pašreizējā apmērā. Ja ģimenē ir viens bērns, tad būtu jāmaksā 23%. Ja divi bērni - 20%. Un tā tālāk. Esmu pārliecināts, ka, pēc šāda piemēra darbojoties, sistēma būtu daudz, daudz efektīvāka.

Šādā veidā nosakot nodokli, es neredzu problēmas nevienai no iedzīvotāju grupām. Tām ģimenēm, kurām nevar būt bērnu, būtu izvēle - vai nu maksāt šo nodokli kā līdz šim un nesaņemt nekādas atlaides, vai arī adoptēt bērnu no bērnunama. Izņēmums varētu būt bezdarbnieki, kuriem vajadzētu dzīvot saskaņā ar pašreizējo sistēmu.

Manis piedāvātā sistēma, jāatzīst, nav nekāds jaunums. Tā jau darbojas daudzās demokrātiskās valstīs. Uzskatu, ka tad arī ikviena ģimene, vadoties pēc savu ienākumu vidējā līmeņa, varēs plānot, vai viņi maksās nodokļus jeb vai ieguldīs līdzekļus savu bērnu audzināšanā. Ir jābeidz nabagošanās! Domāju, ka šādā veidā, kā mēs tagad to darām, mēs nekad, nekad neatrisināsim bērnu pabalstu problēmas, nedz arī uzlabosim demogrāfisko situāciju kopumā. Tas paliks mums visu laiku veļams kā Sīzifa akmens. Tāpēc es aicinu atbildīgo ministru padomāt par kādu ģimenes atbalsta sistēmu, kas būtu efektīvāka par pašreizējo.

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis… Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Problēma ir ļoti būtiska. Te daudzi jau runāja par grozījumiem likumā “Par sociālo palīdzību”. Kolēģe Lāzo kundze, neiznāk tam bērnam ne agrāk, ne tagad maizīte ar sviestu un desu. Neiznāk. Parēķiniet: 20 santīmi par maizes klaipiņu, 30 dienās tie ir 6 lati. Ja saņem 4,20 latus, tad nu nekādi neiznāk. Tāpēc runāsim skaidri un gaiši - šie pabalsti ir ļoti, ļoti, ļoti simboliski! Bet nu ko lai dara! Tādi mēs esam. Cik bagāti mēs esam, tik bagāti mēs esam, bagātāki nevaram būt.

Taču es gribu cienījamajiem kolēģiem koalīcijas partneriem pateikt, lūk, ko. Vajag runāt skaidri ne tikai tautas priekšā, bet arī tur, kur šīs lietas tiek lemtas! Soldatjonokas kundze paziņoja frakcijas viedokli, ka šie pabalsti jāpārskata palielinājuma virzienā. Piekrītu. Pareizi. Tā tas ir. Bet, es atvainojos, jūsu ministri valdībā, kad vismaz bija alternatīvs Požarnova kunga priekšlikums… un mēs pie tāda droši vien nonāksim… par to runāja arī Viola Lāzo savā runā… droši vien pie tāda nonāksim, jo nāksies nonākt pie kompromisa varianta… toreiz “Latvijas ceļa” ministri valdībā neatbalstīja šo Požarnova kunga alternatīvo priekšlikumu par… nu, jūs jau zināt, kādi tur tie varianti bija, neaizkavēšu jūsu uzmanību. Ja jūs būtu to atbalstījuši, tad valdībā būtu pavisam cits priekšlikums un mēs šodien te neizvērstu tik milzīgas debates un lemtu pavisam savādāk, un nejauktu prātus arī klausītājiem.

Es domāju, ka mēs izlemsim, lai patiešām bērni saņemtu pabalstus. Lai nebūtu tā, ka visa, tā sakot, apcirpšana, kas 1998.gadā, 6. Saeimas laikā, bija izlemta, tagad tiks pārsvītrota. Tas neder. Lemsim visur vienādi, un frakcijas viedoklim vajadzēja būt jau valdībā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūs balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2001. gadam” un arī šo likumprojektu pavadošo likumprojektu paketes pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 23, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lemsim pēc tam, kad tiks pieņemts lēmuma projekts par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi nākamā gada valsts budžetam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 23, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, 1 - atturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2001.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2001.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kā katru gadu, lai atvieglotu priekšlikumu apkopošanu Budžeta likuma projektam, mēs aicinām jūs pieņemt lēmuma projektu par kārtību, kādā šie priekšlikumi noformējami. Pēc sava satura tas ir pilnīgi analogs iepriekšējo gadu lēmuma projektiem. Šeit ir tīri tehniski precizēti vienīgi tie pielikumi, tās sadaļas, kuras ir jaunas vai kuru numerācija nesakrīt ar iepriekšējo gadu budžeta struktūru. Lūdzu jūsu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2001.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Tagad noteiksim budžeta projektu pavadošajiem likumprojektiem priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus par Budžeta likuma projekta pavadošajiem ikumprojektiem iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšanas datums?

A.Poča. Izskatīšanas datums. Likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā - 23.novembris.

Sēdes vadītājs. 23.novembris. Iebildumu nav. Vai tas pats attiecas arī uz Budžeta likuma projektu?

A.Poča. Atvainojiet, mēs nebalsojam par steidzamību. Līdz ar to Budžeta likuma projekts tiks sagatavots atbilstoši procedūrai, bet mēs esam plānojuši izskatīt šo likumprojektu 30.novembrī.

Sēdes vadītājs. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Poča. Es ļoti atvainojos! Jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš Budžeta likuma projektam ir 3.novembris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Atļaujiet dažos vārdos informēt par šo likumprojektu. Vecais, šobrīd spēkā esošais likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” ir pieņemts Augstākās padomes darbības pēdējā pusgadā, proti, 1993.gada pavasarī. Šis likums ir novecojis, jo tolaik, kad tas tika pieņemts, mūsu valstī bija gandrīz tikai un vienīgi valsts un pašvaldību dzīvojamais fonds. Privātā īpašumā atradās praktiski tikai viendzīvokļa mājas, kas būvētas padomju laikos. Turklāt vecais likums nosaka, ka pašvaldību palīdzība sniedzama tādām kategorijām, kuras mūsdienu sociālajā situācijā nav uzskatāmas par tādām, kurām palīdzība būtu jāsniedz. Taču, no otras puses, spēkā esošais likums neparedz sociālās garantijas tādām personām, kuras ir darba nespējīgas un trūcīgas. Turklāt šajos gados faktiski ir likvidēts visdažādākajos veidos - nododot pašvaldībām vai privatizējot - valsts dzīvojamais fonds. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ ir jāpieņem jaunais likums. Jaunais likums tātad nosaka, precizē tās kategorijas, kurām sniedzama palīdzība, nosaka precīzu kārtību dzīvokļu izīrēšanai palīdzības veidā, kā arī nosaka dažus jaunus palīdzības veidus. Šis likums izstrādāts, sadarbojoties ar Pašvaldību savienību, Latvijas lielākajām pašvaldībām, tāpat ar īrnieku biedrībām un dažām citām sabiedriskajām organizācijām. Šis likums ir nepieciešams arī tādēļ, ka atbildīgā komisija, proti, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, trešajam lasījumam gatavo arī otru likumu, kas tieši saistīts ar šo, proti, Īres likuma grozījumus.

Aicinu atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Lagzdiņš. Es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 1. decembri.

Sēdes vadītājs. 1. decembris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2361. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātais variants otrajam lasījumam.

Ir iesniegti 62 priekšlikumi. Komisija pamatīgi un ilgstoši iepazinās ar priekšlikumiem, uzaicināja ekspertus. Jūsu priekšā ir šā darba rezultāts.

Sāksim pēc kārtas skatīt priekšlikumus!

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 2. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums. Arī ir atbalstīts. Tātad ar jaunu pantu mainās turpmākā numerācija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 3. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un gribu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka šī norma no likuma nepazūd. Šī norma reāli ir iestrādāta arī tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet! Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Piedāvātā grozījumu sadaļa, kas skar revīzijas komisijas, ir katrā gadījumā ļoti smagi... tika smagi diskutēts šis jautājums komisijā, vai revīzijas komisijas vajag vai ne. Pašlaik likumā ir ierakstīts, ka var veidot institūciju zem nosaukuma “Revīzijas komisija”, bet vairs likumā nav atspoguļots, kas ir šī institūcija. Jā, ir parādījušās daudzas jaunas lietas, kas pašvaldībām ar likumu ir noteiktas, tas ir, audita pārskats, iesniedzot budžeta atskaiti Finansu ministrijā, tas ir publiskais pārskats, bet rodas jautājums: kāpēc tad ir jāpazūd šai institūcijai, kas bijusi līdz šim, kas tika komplektēta no pozīcijas un opozīcijas, kura darbojas arī Saeimā, jo arī Saeimā ir Revīzijas komisija un Saeimā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā jau vairākkārt ir runāts jautājums par to, vai šī Revīzijas komisija, kas šodien revidē tikai Saeimu, nav jāpārveido par institūciju, kāda viņa ir Anglijas senātā, kā mēs dzirdējām nupat uzstājoties, spīkere runāja, ka šāda institūcija viņiem darbojas, šo institūciju pēc nerakstīta likuma vada opozīcija, un šī institūcija nekontrolē tikai senāta darbu, bet kontrolē arī visu budžeta līdzekļu izlietojumu valstī dažāda veida budžeta institūcijas. Mēs netaisām grozījumus par to, ka Saeimā Revīzijas komisija būtu jālikvidē, bet nez kāpēc pašvaldību varai mēs domājam, ka šādu institūciju nevajag.

No vienas puses varbūt ir skaidra tā interese no zvērinātajiem revidentiem, lai likumā šī norma pazustu, tīri ekonomiska interese, bet rodas jautājums: kādi tad ir pašvaldību auditi šodien un ko viņi dara pašvaldībās un par kādu naudu viņi to dara? Reāli vairāk... gandrīz 500 pagastos šie auditu slēdzieni par pagājušajā gadā kopā ir bijuši tikai gandrīz... ir bijuši 140 audita slēdzieni. Pagastā tas maksā apmēram 500 latu. Tā ir viena lapiņa, kas tiek parakstīta, ka viss atbilst likumam. Un tas ir viss audita slēdziens. Šodien neviens normatīvais dokuments Latvijā nereglamentē, kādam tad ir jābūt audita slēdzienam - vai ir jābūt pielikumam ar ziņojumu vai nav jābūt. Ir tikai metodiski norādījumi. Juridiskā bāze ir pilnīgi nesakārtota, lai auditori darītu savu darbu kvalitatīvi un saņemtu samaksu atbilstoši savam darbam, nevis 500 latu par vienu mazu lapiņu.

Otra lieta, kas rada pārdomas, ir saistīta ar to, ka šī institūcija, kas šodien ir izveidota pašvaldībās, no vienas puses, savu darbu neveic profesionāli. Ir izveidota Latvijas Revīzijas komisiju asociācija, kas izglīto savus revidentus, mēģina celt viņu kvalifikāciju, lai viņi daudzmaz profesionālā līmenī šo darbu darītu. Tā ir tā interese, kas nāk no pašiem šiem cilvēkiem, kas ir revīzijas komisijās, - mēģināt savu darbu uzlabot, jo tas tiešām bieži vien ir ne pārāk kvalitatīvs.

Kas notiek, ja mēs likvidējam šo institūciju? Ir nereglamentētais audits, no valsts puses nereglamentētais audits, kura kvalitāte ir apšaubāma, bet cena bieži neatbilst tam pakalpojuma apjomam, ko viņi izdara. Otra lieta. Ko darīt iedzīvotājam, kas ir ievēlējis šos cilvēkus pašvaldībā? Kur viņam griezties pēc palīdzības, ja viņu neapmierina pašvaldības pieņemtais lēmums? Nevis vienreiz gadā, bet jebkuru dienu...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs Un tā šodien ir Revīzijas komisija. Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un arī veselu rindu pēc tam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Es savukārt aicinātu deputātu Salkazanovu sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, jo 3.priekšlikums jau ir akceptēts. Vai ir iebildumi pret 4.priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk! Ir? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Komisijā nav atbalstīts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

G.Dambergs. Līdzīgi nav atbalstīts arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 6. un 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Un 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir Juridiskā biroja 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Līdzīgu atbalstu ir guvis arī Juridiskā biroja 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa kunga 12.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 14. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Arī 15. un 16. - Krūmiņa kunga priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates par 15.priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man jāatvainojas Prezidija priekšsēdētājam. Tiešām viņam bija taisnība, jo reāli revīzijas komisiju jautājums sākās ar 16.priekšlikumu, un katrā ziņā, vēlreiz vienkārši neaizkavējot jūsu laiku, es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un šīs institūcijas saglabāt, jo tā ir demokrātija. Nu nelikvidēsim šo demokrātiju valstī!

Un vēl jāpiebilst, ka ir izveidojusies ļoti interesanta situācija attiecībā uz auditiem. Vai šodien audita pakalpojumi ir visās valsts institūcijās ar likumu noteikti? Nē! Vai šodien Valsts kontrole revidē arī valsts institūcijas? Jā! Pagājušā gada Valsts kontroles atskaite liecina, ka šāda institūcija bijusi viena. Valsts institūcija. Tā ir Pašvaldību lietu pārvalde. Pārējās bija pašvaldības vai dažāda veida valsts uzņēmējsabiedrības. Neķersim mailītes! Ķersim haizivis!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs. Tātad, atgriežoties pie šā jautājuma, es tomēr gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka revīzijas komisijai kā kontroles institūcijai ir veltīta vesela nodaļa šajā likumprojektā, proti, astotā nodaļa, kuru, kā jūs vēlāk paši varēsiet pārliecināties, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā redakcionāli precizētā variantā, kurš tapa, uzklausot gan Latvijas Pašvaldību savienības speciālistu viedokli, no vienas puses, gan arī Latvijas Revīzijas komisiju asociācijas pārstāvju viedokli, no otras puses, aktīvi piedaloties arī Valsts kontroles pārstāvjiem. Tātad nevarētu teikt, ka šeit būtu vērojams kāds apzināts mēģinājums pašvaldībās faktiski likvidēt šo kontroles institūciju.

Lietas būtība, cienījamie kolēģi, ir apstāklī, ka tiešām atsevišķās pašvaldībās revīzijas komisijas darbs ne tuvu neatbilst tam profesionālajam līmenim, kādu to vēlētos redzēt gan mūsu sabiedrības locekļi, gan arī pašvaldību deputāti, par valsts pārvaldes institūciju speciālistiem nemaz nerunājot. Un tieši tādēļ šis likumprojekts varbūt ir viens no mēģinājumiem sakārtot tos jautājumus, kuri skar finansu kontroli konkrētajā pašvaldībā, tātad sakārtot šos jautājumus tādā veidā, ka tiek ņemta vērā reāli eksistējošā prakse, vēlme, kādu mēs vēlamies redzēt šo finansu kontroli un arī pārskatāmību šai finansu kontrolei. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinātu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izteikto piekrišanu 15.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi pret 15.priekšlikumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 7, atturas - 19. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 21.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Savukārt 23. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums - ir redakcionāli atbalstīts, precizēts un izteikts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 25. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Arī 26., 27. un 28...

Sēdes vadītājs. 26. tiek noraidīts.

G.Dambergs. Atvainojos!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Tātad 27. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts arī 28. - Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Un 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 30. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 35.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un arī 36.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 37. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums - nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Taču šis priekšlikums ir stimulējis atbildīgās komisijas darbu šeit šīs problēmas risināšanas virzienā, un jums tiek piedāvāta redakcija, kura ir akceptēta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kā 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs. Noraidīts ir 39. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir 40. - Krūmiņa kunga priekšlikums, iestrādājot šo priekšlikumu 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 42. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt atbildīgā komisija ir atbalstījusi 43.priekšlikumu, kas skar jautājumu, pareizāk sakot, nodaļu, kas ir pilnībā veltīta tikai revīzijas komisijas darbības reglamentēšanai pašvaldībās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt arī 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kur ir pilnīgi jauna šīs nodaļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Emsiņš vēlas debatēt? Nē. Paldies. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Atbalstu ir guvis atbildīgās komisijas 45.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 46. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikums, iestrādājot to 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Komisija ir atbalstījusi 49. - Krūmiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Arī 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisija ir atbalstījusi 51. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Tāpat arī 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61. un 62. - īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Krūmiņa kunga priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 12. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir 1.novembris.

Sēdes vadītājs. 1.novembris. Iebildumu nav. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas priekšsēdētāja biedru Gundaru Bojāru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir apmierināti ar Gorbunova kunga sniegto rakstisko atbildi uz jautājumu “Par valsts garantētajām valsts akciju sabiedrības “Rīgas Tirdzniecības brīvosta” kredītsaistībām”, līdz ar to šodien izpaliks atbilžu sēde. Paldies.

G.Bojārs (Saeimas priekšsēdētāja biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece... Ir! Pēteris Apinis, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Juris Dalbiņš... Ir! Rihards Pīks, Jānis Lagzdiņš... Ir! Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Roberts Jurdžs, Juris Sinka un Juris Dobelis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

`

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 7.sēde

2000.gada 19.oktobrī

Par darba kārtību                        - 1.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas

valsts robežas likumā”

                   (2356. un 2356-a dok.)          - 1.lpp.

Priekšlikums                   - dep. L.Bojārs                   - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par 1972.gada Starptautisko

konvenciju par drošiem konteineriem un tās

1993.gada grozījumiem”

                   (2357. un 2357-a dok.)          - 2.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”

                   (2358. un 2358-a dok.)          - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts

budžetu 2000.gadam””

                   (2362., 2362-a un 2362-b dok.)                   - 3.lpp.

Priekšlikums                   - dep. K.Lībane                   - 3.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums “Likumā par ostām””

                   (2368. dok.)                         - 3.lpp.

Lēmuma projekts “Par V.Vietnieka apstiprināšanu par

Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi”

                   (2351. dok.)                         - 4.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 4.lpp.

Lēmuma projekts “Par M.Andersones apstiprināšanu par

Siguldas tiesas tiesnesi”

                   (2352. dok.)                         - 4.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 4.lpp.

Lēmuma projekts “Par L.Ašmanes apstiprināšanu par

Jelgavas tiesas tiesnesi”

                   (2353. dok.)                         - 5.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 5.lpp.

Lēmuma projekts “Par S.Beļajevas apstiprināšanu par

Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi”

                   (2354. dok.)                         - 5.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 5.lpp.

Lēmuma projekts “Par A.Sīmanes apstiprināšanu par

Valmieras rajona tiesas tiesnesi”

                   (2355. dok.)                         - 6.lpp.

Ziņo                              - dep. Dz.Rasnačs                   - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputātes

K.Lībanes saukšanai pie administratīvās atbildības”

                   (2340. dok.)                         - 6.lpp.

Ziņo                              - dep. V.Muižniece                   - 6.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šķēles  atsaukšanu no

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas”

                   (2378. dok.)                         - 7.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šķēles ievēlēšanu

Sociālo un darba lietu komisijā”

                   (2379. dok.)                         - 7.lpp.

Par darba kārtību                        - 7.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas

pensijas likumā” (2.lasījums)

                   (2180. un 2348. dok.)          - 7.lpp 

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 7.lpp.

Debates                        - dep. J.Čevers                   - 8.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (3.lasījums)

                   (2345. dok.)                         - 11.lpp.

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 11.lpp.

Likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

otrreizēja caurlūkošana

                   (2349. un 2349-a dok.)          - 11.lpp.

Ziņo                              - dep. K.Leiškalns                   - 12.lpp.

Debates                        - dep. A.Kalniņš                   - 14.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns                   - 16.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 17.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns                   - 20.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 21.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 21.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 24.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 26.lpp.

                                              - 28.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 29.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 31.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 32.lpp.

                                      - dep. I.Burvis                   - 34.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns                   - 35.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 36.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 37.lpp.

Paziņojumi                   - dep. Dz.Ābiķis                   - 39.lpp.

                                      - dep. A.Poča                   - 39.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                          - Saeimas sekretāre S.Dreimane                   - 40.lpp.

Debašu turpinājums                   - dep. L.Bojārs                   - 40.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašumu atdošanu

reliģiskajām organizācijām”” (3.lasījums)

                   (2343. dok.)                         - 43.lpp.

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 43.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona

padomes un pagasta padomes deputāta statusu”” (2.lasījums)

                   (2158. un 2331. dok.)          - 43.lpp.

Ziņo                              - dep. J.Lagzdiņš                   - 43.lpp.

Debates                        - dep. A.Seile                   - 44.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas

Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””

(1.lasījums)

                   (2267. un 2336. dok.)          - 46.lpp.

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 46.lpp.

Likumprojekts “Iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās

veselības likums” (1.lasījums)

                   (2170. un 2338. dok.)          - 47.lpp.

Ziņo                              - dep. R.Ražuks                   - 47.lpp.

Debates                        - dep. M.Vītols                   - 51.lpp.

                                      - dep. L.Muciņš                   - 52.lpp.

                                      - dep. A.Seiksts                   - 54.lpp.

                                      - dep. A.Bērziņš                   - 55.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”

(2.lasījums)

                   (1331. un 2339. dok.)          - 56.lpp.

Ziņo                              - dep. K.Leiškalns                   - 57.lpp.

Likumprojekts “Par piesārņojumu” (1.lasījums)

                   (2142. un 2341. dok.)          - 57.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Seile                   - 57.lpp.

Debates                        - dep. A.Razminovičs                   - 58.lpp.

Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā” (2.lasījums)

                   (2156. un 2346. dok.)          - 61.lpp.

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 61.lpp.

Likumprojekts “Detektīvdarbības likums” (1.lasījums)

                   (2260. un 2347. dok.)          - 61.lpp.

Ziņo                              - dep. J.Dalbiņš                   - 61.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likumā” (2.lasījums)

                   (1356. un 2344. dok.)          - 62.lpp.

Ziņo                              - dep. L.Muciņš                   - 62.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu

2000.gadam”” (1.lasījums) (Steidzams)

                   (2362., 2362-a un 2362-b dok.)                   - 63.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 63.lpp.

Debates                        - Ministru prezidents A.Bērziņš  - 66.lpp.

                                      - finansu ministrs G.Bērziņš  - 72.lpp.

Paziņojums                   - dep. A.Seiksts                   - 77.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                          - Saeimas sekretāre S.Dreimane                   - 77.lpp.

Debašu turpinājums                   - dep. V.Lauskis                   - 77.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 81.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 83.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 85.lpp.

                                      - dep. A.Kalniņš                   - 86.lpp.

                                      - dep. P.Salkazanovs                   - 86.lpp.

                                      - dep. I.Godmanis                   - 88.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 90.lpp.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2001.gadam” (1.lasījums)

                   (2292. un 2359. dok.)          - 93.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 93.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību

budžetiem”” (Steidzams)

                   (2293. un 2359. dok.)          - 98.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un

finansu vadību”” (Steidzams)

                   (2294. un 2359. dok.)          - 98.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (Steidzams)

                   (2295. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (Steidzams)

                   (2296. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (Steidzams)

                   (2297. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli”” (Steidzams)     

                   (2298. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””

 (Steidzams)

                   (2299. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām”” (Steidzams)

                   (2300. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu

bezdarba gadījumam”” (Steidzams)

                   (2301. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un

slimības apdrošināšanu”” (Steidzams)

                   (2302. un 2359. dok.)          - 99.lpp.

Debates                        - dep. M.Lujāns                   - 100.lpp.

                                      - dep. V.Lāzo                   - 101.lpp.

                                      - dep. H.Soldatjonoka                   - 103.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs                   - 105.lpp.

                                      - dep. V.Lauskis                   - 107.lpp.

                                      - dep. A.Kalniņš                   - 109.lpp.

                                      - dep. J.Stalidzāne                   - 111.lpp.

                                      - dep. A.Bērziņš                   - 113.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns                   - 114.lpp.

                                      - dep. P.Salkazānovs                   -116.lpp.

                                      - dep. A.Barča                   - 118.lpp.

                                      - dep. A.Razminovičs                   - 119.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns                   - 120.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību

budžetiem”” (1.lasījums)

                   (2293. un 2359. dok.)          - 121.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un

finansu vadību”” (1.lasījums)

                   (2294. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli”” (1.lasījums)

                   (2295. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli”” (1.lasījums)

                   (2296. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli”” (1.lasījums)

                   (2297. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli”” (1.lasījums)    

                   (2298. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””

(1.lasījums)

                   (2299. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām”” (1.lasījums)

                   (2300. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu

bezdarba gadījumam”” (1.lasījums)

                   (2301. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un

slimības apdrošināšanu”” (1.lasījums)

                   (2302. un 2359. dok.)          - 122.lpp.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2001.gadam” (1.lasījums)

                   (2292. un 2359. dok.)          - 123.lpp.

Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami

priekšlikumi 2001.gada valsts budžeta likumprojektu

paketei otrajam lasījumam”

                   (2359. dok.)                         - 123.lpp.

Ziņo                              - dep. A.Poča                   - 123.lpp.

Likumprojekts “Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz

palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā”

(1.lasījums)

                   (2053. un 2360. dok.)          - 124.lpp.

Ziņo                              - dep. J.Lagzdiņš                   - 124.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””

(2.lasījums)

                   (1169. un 2361. dok.)          - 125.lpp.

Ziņo                              - dep. G.Dambergs                   - 126.lpp.

Debates                        - dep. P.Salkazānovs                   - 127.lpp.

                                              - 130.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                          - Saeimas priekšsēdētāja biedrs G.Bojārs                   - 138.lpp.