2000.gada 17.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Frakcijas “Latvijas ceļš” desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un par viņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā. Vai ir iebildumi pret šo lēmumu projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Tie tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz pārcelt darba kārtības 17.punktu - likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums” - uz otro sadaļu un izskatīt to kā pirmo pie likumprojektu izskatīšanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Aizsardzības un iekšlietu komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz atcelt likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” izskatīšanu šīsdienas sēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas piecu deputātu jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņa kungam “Par dokumenta “Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā” sagatavošanas un publiskošanas norisi”. Šo jautājumu nododam ārlietu ministram.

Sāksim izskatīt darba kārtību!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Salkazanova, Bērziņa, Zvejsalnieka, Plinera, Leona Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Likums par Izglītības inovācijas fondu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Likums par Izglītības inovācijas fondu” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - nav, atturas - 49. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dobeļa, Lāces, Kuduma, Rasnača un Gaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vai jums nešķiet, ka pārāk bieži Latvijai un latviešiem jādzird visdažādākie aizrādījumi un pārmetumi par visu ko un nezin ko. Šad un tad it kā būtu jāatgādina tiem pārmetējiem, kas tad bija to visu lielo neģēlību pirmavots. Tie jau nu nebija vieni pai nacisti, par kuriem daudzi izsakās gari un plaši, tie taču bija arī Krievijas komunisti, kas jau tūlīt pēc Pirmā pasaules kara uzsāka aktīvas sarunas ar Vāciju: līgumi, Vācijas speciālistu uzaicināšana, Krievijas metāla sūtījumi uz Vāciju un, loģiski, galavārds - Molotova-Ribentropa pakts par kuru šodien runā aizvien mazāk, bet bez tā nebūtu ne Otrā pasaules kara, ne arī vairāku tautu iznīcināšanas centienu.

Vai tad veselu valstu iepriekšēja sadalīšana un pārdalīšana savā starpā nav viens tik pamatīgs noziegums pret cilvēci, par ko pienākas tikpat pamatīgs tiesas process? Nacismu tiesāja, bet komunismu gan ne. Pat Krievijā šodien daži ir aizdomājušies jau tik tālu, ka tiesāt vajadzētu gan, tikai Latvija turpina taisnoties, atvainoties, skaidrot, noskaidrot, paskaidrot un izskaidrot. Tieši tāpēc ir jāatgādina par tiem noplīsušajiem un izbadējušajiem “iebāzeņiem”, kas 1940.gada 17.jūnijā salīda mūsu zemē, atklīduši no vareniem plašumiem, skraidīja, acis bolīdami, pa Latvijas veikaliem un tirgiem, kāri izpirkdami visu, gāja uz teātru izrādēm, tērpušies apakšveļā, un mazgāja rokas tualetes podos, brīnīdamies, ka ūdens tik ātri pazūd. (Indiāņu izteiksmi lietojot, jāteic tā: “lielais lācis” netiek pie ūdens, jo, tā teikt, uz ūdens sēž bālģīmis.) Tie bija un paliek okupanti, bet 17.jūnijs bija un paliek Latvijas okupācijas diena, un kā tāda tā būtu arī jāatceras. Jā, mēs īpaši izceļam 25.martu un 14.jūniju - lielās izsūtīšanas, kas skāra desmitiem tūkstošu latviešu ģimeņu. Bet okupanti bija Latvijā jau pirms tam, un izsūtāmo saraksti tika sastādīti krietni agrāk. Bija arī paredzētas vēl citas izsūtīšanas ar lielāku cilvēku skaitu.

Pagātne ir jāzina, rūpīgi jāvērtē, lai katrs gūtu sev vismaz kaut kādu mācību. Ir jau cilvēki, kas aicina neskatīties atpakaļ, jo tad varot pārvērsties par akmeni. Laikam jau būs dabūjuši ar to pašu akmeni pa savu daudz cietušo galviņu, tāpēc arī ir bailes paskatīties atpakaļ.

17.jūnija kā Okupācijas dienas iedibināšana atgādinās ne tikai mums, bet arī mūsu pamācītājiem, ka par jebkuru noziegumu būtu jāsaņem sods. Latvieši nepiedalījās Otrā pasaules kara izraisīšanā, bet Krievijā 30.gadu nogalē gan viņus sistemātiski iznīcināja. Šajā vairāku desmitu tūkstošu latviešu ģimeņu iznīcināšanas procesā piedalījās dažādu tautību nelieši, dažādi staļini, molotovi, kaganoviči un šustini. Šie paši iznireļi dažus gadus vēlāk kopā ar nacistiem plānoja citu valstu sadalīšanu. 17.jūnijā notikušais sarkanarmiešu iebrukums Latvijā bija šīs plānprātīgās ieceres sastāvdaļa, un kā tāda mums tā arī būtu jāzina.

Tāpēc attiecībā uz visādiem pārmetumu izteicieniem Latvijai un latviešiem varu tikai stingri atgādināt: atcerieties, ko Latvijai nozīmē 17.jūnijs! Un tāpēc šo dienu kā Okupācijas dienu, kā dienu, kurā ir jāatceras tas, kas radīja sekas visam pārējam, es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Neviens nevēlas. Vai ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijām? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, atturas - 9. Likumprojekts tiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par telekomunikācijām” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ļoti lūdzu šo projektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tajā sakarā, ka mēs esam atbildīgi par Radio un televīzijas likumu. Šie divi likumi ir ciešā saistībā. Mums nav iebildumu ne pret to, ka Tautsaimniecības komisija ir atbildīgā... Mēs konstruktīvi strādāsim. Ļoti lūdzam likumprojekta izskatīšanā iekļaut arī mūsu komisiju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģiem ir iebildumi? Iebildumu nav, arī pret likumprojekta nodošanu komisijām neviens neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Paegles, Jāņa Ozoliņa, Demakovas un Ģīļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu. Par - 45, pret - 7, atturas - 35. Likumprojekts nodots komisijām.

Tālāk. Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), ir iesniegusi lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”. Vispirms mums ir jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas darba kārtībā. Vai ir kādam iebildumi?

Lūdzu! Vārds Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es iebilstu ne tikai viena deputāta vārdā, kā to paredz Kārtības rullis, es iebilstu visu frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu vārdā. Mēs esam pieņēmuši politisku aicinājumu citām frakcijām, ar kuru iepazīties ir bijušas tiesības un iespējas jebkurai Saeimā pārstāvētai frakcijai, - atbalstīt mūsu iesniegto lēmuma projektu, kurš jau ir iekļauts darba kārtībā un par kura iekļaušanu tātad vairs nav jālemj, un pagarināt komisijas darbības termiņu uz vienu mēnesi.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti ir cēluši iebildumus, mums tagad jālemj par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Jānis Ādamsons. Lūdzu! Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”?

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Runāšu “par”.

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija uzskata par nepieciešamu turpināt savu darbību un 13.aprīlī iesniegt Saeimā apkopojošu ziņojumu. Komisijas apkopojošā ziņojuma termiņš pārceļams, jo aizkavēta ģenerālprokurora darbības uzsāktā pārbaude, tā vēl nav pabeigta, un līdz ar to komisijai nav bijusi iespēja sniegt papildus tās rīcībā esošo nepublicēto informāciju Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim par liecinieku sniegtajiem paskaidrojumiem Ģenerālprokuratūras darbības sakarā, izvērtēt minētās pārbaudes rezultātus un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus grozījumus likumos. Komisijas rīcībā esošā liecību daļa var būt par pamatu zināmu secinājumu izdarīšanai, tomēr pēdējā laikā iegūta jauna informācija, kas būtu vēl jāpārbauda. Komisija ir sagatavojusi un iesniegusi Saeimā vairākus likumprojektus, kuru virzībai nepieciešama komisijas pārstāvju klātbūtne atbildīgajās komisijās. Komisijas rīcībā esošo informāciju par amatpersonu saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem var pārbaudīt un konstatēt tikai izziņas un izmeklēšanas iestādes, no kuru darba tiešā veidā būs atkarīga liecinošo personu uzticība to likumīgai darbībai, tātad arī vēlēšanās patiesi liecināt un būt aizsargātiem no tiešas ietekmēšanas liecību sniegšanas gaitā. Līdz ar to jāsecina, ka komisija var veicināt šādas uzticības veidošanos. Komisija ir gatava informēt amatā iecelto ģenerālprokuroru par visu tās rīcībā esošo informāciju, ja tas veicinās izmeklēšanu un ja jaunais ģenerālprokurors neietekmēsies no procesā iesaistīto aizdomās turamo amatpersonu vai viņas pārstāvošo grupējumu, tajā skaitā arī politisko partiju, spiediena. Komisijas rīcībā ir informācija par nepilngadīgo daudzkārtējas seksuālas izmantošanas faktiem - ne tikai par Daugavpili un Valmieru, bet arī par citām Latvijas pilsētām. Es aicinu atbalstīt izmeklēšanas komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 40. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nē. Atklājam debates.

Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet atskatīties vēsturē un parunāt par tām problēmām, ar kurām ir saskārusies Izmeklēšanas komisija savas darbības laikā. Atcerēsimies, kādā veidā šī Izmeklēšanas komisija tika veidota! No sākuma bija LNT sižets, kur sabiedrība tika plašāk informēta par to, ka Latvijā pastāv tāda problēma kā pedofilija. Šajā sižetā bija arī informācija par to, ka, iespējams, vairākas augstas amatpersonas, tajā skaitā arī valdības amatpersonas, varētu būt tieši iesaistītas šajā pedofilijas lietā. Pēc pāris dienām - tas bija ļoti neraksturīgi - ģenerālprokurors pats personīgi uzaicināja “Panorāmas” pārstāvjus un publiski paziņoja, ka LNT sižetā paustais viedoklis un iespējamās liecības varētu būt falsifikācija. Respektīvi, ģenerālprokurors jau savlaicīgi bija nostājies vienā pusē... aizstāvējis vienas puses viedokli. Un tieši pēc šīs te viņa uzstāšanās es biju pēdējais, kurš parakstījās zem tā, lai šī komisija tiktu izveidota, tāpēc ka es ļoti labi saprotu, ka visas lietas, kuras ir saistītas ar seksuālo... ar izmeklēšanu, kura ir saistīta ar seksuālo varmācību, ar pedofiliju, ar izvarošanu, ir ļoti kutelīgas un ļoti grūti pierādāmas. Taču pēc šīs ģenerālprokurora uzstāšanās es sapratu, ka uz ģenerālprokuroru tiek izdarīts spiediens, ja viņš jau pirms izmeklēšanas aktīvas uzsākšanas ir pieņēmis vienas puses viedokli.

Komisija sāka savu darbu. Mani ievēlēja par komisijas priekšsēdētāju, kaut gan es necentos ieņemt šo amatu. Jau no paša sākuma komisija - gan es kā šīs komisijas priekšsēdētājs, gan arī komisijas locekļi - izjuta gan politisko spiedienu, gan šantāžu, gan reālus draudus gan viņu darbībai, gan arī viņu dzīvībai. Ja mēs runājam par šantāžu, tad jāteic, ka klasisks piemērs, kādā veidā var šantažēt deputātu, ir piemērs no Daugavpils puses - tika šantažēta deputāte Helēna Soldatjonoka. Lai cik tas dīvaini būtu, saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa kodeksu Ģenerālprokuratūrai ir tiesības ierosināt arī krimināllietu pēc fakta par publikāciju masu medijos. Nez kāpēc par šo šantāžas gadījumu... Ģenerālprokuratūra pat nav uzskatījusi par nepieciešamu uzsākt pārbaudi par šo šantāžas gadījumu. Kaut gan noskaidrot, kurš bija tas īstais šantažētājs, kurš ir zvanījis Vidavskim - Daugavpils mēram... es atvainojos, nav jābūt superģēnijam, lai to visu atklātu. Ir tikai trīs cilvēki mūsu valstī, no kuriem ir atkarīga parāda kapitalizācija. Tas ir Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, tas ir finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un tas ir Ministru prezidents Andris Šķēle. Respektīvi, tikai viens no šiem trijiem varēja zvanīt Vidavskim un piedāvāt viņam tādu avantūru, lai viņš izdarītu spiedienu uz Daugavpils deputātiem.

Kad mēs sākām savu darbību komisijā, tad man, es atvainojos par teicienu, pat murgainos sapņos nerādījās, ka šī tā saucamā “zilā brālība” ir ieguvusi tik lielu un dziļu ietekmi mūsu valstī. Man pat murgainos sapņos nerādījās, ka cilvēki, kuri ir tieši vai pastarpināti iesaistīti pedofilijas skandālā, ieņem mūsu valstī ļoti augstus amatus. Atslēgas amatus. Man pat prātā nevarēja ienākt, ka Ģenerālprokuratūra var ignorēt Valsts prezidentes pieprasījumu un nesniegt viņai informāciju, aizmirst, ka Valsts prezidente vienlaicīgi ir arī Nacionālās drošības padomes vadītāja un viņai saskaņā ar likumu ir tiesības pieprasīt jebkura veida informāciju, tajā skaitā arī operatīvo informāciju.

Vēl tālāk. Man nebija ienācis prātā, ka Ģenerālprokuratūra var nodarboties ar atklātu šantāžu. Tikko kā Valsts prezidente bija parādījusi aktivitāti šajā jomā un pieprasījusi objektīvu informāciju, tā nākamais solis bija tas, ka tika paziņots - virsprokurore Biruta Ulpe un virsprokurors Oļģerts Šabanskis pēc tam apstiprināja -, ka, redziet, pedofilijas pēdas vai pedofilijas pavedieni ved arī uz Valsts prezidentes Kanceleju.

Pārbaudes rezultātā komisija pārbaudīja arī šos materiālus, šī informācija neapstiprinājās, un mēs secinājām, ka Ģenerālprokuratūra visādā veidā mēģina kavēt izmeklēšanu un negrib atklāt patiesību. Kāpēc tas viss notiek? Mēs jau arī iesniedzām parlamentā starpziņojumu, un faktiski, ja mēs runājam par formālām pazīmēm, tad ne 15.februārī, ne arī šodien izmeklēšanas komisijai nebūtu jāsniedz nekāds ziņojums - tāpēc ka viens ziņojums, apkopojošs ziņojums par Ģenerālprokuratūras darbību - ir jau iesniegts. Taču mēs esam gatavi iesniegt vēl vienu papildu ziņojumu - apkopojošu ziņojumu, kur jau lielāka uzmanība tiktu pievērsta tieši bērnu aizsardzībai.

Man tik tiešām nebija ienācis prātā, ka jautājumi, kuri saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu, ir tik plaši izvērsti mūsu valstī un ka šīs saites ved arī uz ārzemēm, ka visi šie pavedieni ved gan uz Zviedriju, gan uz Somiju, gan uz Norvēģiju, gan uz Krieviju, gan uz Slovākiju, gan uz ASV, gan uz Holandi. Ka Latvijas pornomodeļi - nepilngadīgie bērni - tiek filmēti, ka šajās pornofilmās līdzdalību ņem arī mūsu armijas un policijas, paldies Dievam, zemākā līmeņa cilvēki, viņi tik tiešām filmējas šajās pornofilmās, un šīs pornofilmas var atrast Rietumos. Visos tajos veikalos, kur tirgo attiecīgo produkciju.

Kā es jau teicu, uz komisiju tika izdarīts milzīgs spiediens. Es atkārtoju: tā bija gan šantāža, gan politiska šantāža, gan meklēja visādus, dažādus politiskus kompromisus. Notika dažāda veida ķengāšana provaldības noskaņotajās avīzēs. Kāpēc tas notiek? Tāpēc, ka šis tīkls ir ļoti dzīvotspējīgs, ka šo pornomodeļu izmantošana nes milzīgu peļņu tiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem.

Nez kāpēc mēs, deputāti, aizmirstam vienu lietu. Jā, no vienas puses, katra personīgā dzīve ir viņa personīgā lieta. Nevienam nav tiesību iejaukties neviena personīgajā dzīvē. Taču tas notiek tikmēr, kamēr šajā lietā nav iesaistīti bērni. Mēs aizmirstam, ka mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties par mūsu valsts nākotni.

Cienījamie kolēģi! Izbraukumu sēdēs mēs tikāmies gan ar prokuratūras pārstāvjiem, gan arī ar policijas pārstāvjiem. Par lielu izbrīnu, arī vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē es biju spiests secināt, ka arī Ģenerālprokuratūras pārstāvji visus mūsu likumus dala svarīgajos likumos un nesvarīgajos likumos. Izrādās, ka Ģenerālprokuratūras pārstāvis nepārzina mūsu likumdošanu un nezina, perfekti nepārzina tādu likumu kā Bērnu tiesību aizsardzības likums. Jautājums ir sekojošs: vai viņi nepārzina vai negrib pārzināt? Vai mēs likumus pieņemam tikai tāpēc, ka šie likumi būtu jāpieņem, un pēc tam mēs par tiem aizmirstam, vai arī Ģenerālprokuratūra nodarbojas ar to, ka piesedz augstas valsts amatpersonas? Es neesmu ne prokurors, ne tiesnesis, ne advokāts, ne arī bende. Tikmēr, kamēr nebūs parlamentā pieņemts likums par izmeklēšanas komisijām, jebkura izmeklēšanas komisija var pieņemt tikai divus lēmumus, kurus var kaut kādi ietekmēt. Tie ir lēmumi, kas saistīti ar izmaiņām attiecīgajā likumdošanā, un tie ir lēmumi, kas saistīti ar politisko atbildību.

Komisijas rīcībā esošā informācija nepārprotami liecina par to, ka šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā ir iesaistītas augstas valsts amatpersonas. Jau starpziņojumā mēs atzīmējām, ka pedofilijas pavedieni ved uz Ģenerālprokuratūru un šajā lietā ir iesaistītas Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas. Mēs esam uzklausījuši savā komisijā vairāk nekā 40 cilvēkus. Ļoti liela daļa liecību, kas skar atsevišķas amatpersonas, pārklājas. Respektīvi, uzticības pakāpe šīm liecībām ar katru dienu mums pieaug. Bet ir cits jautājums: vai kas izmainīsies pēc mēneša vai diviem mēnešiem, ja nebūs pieņemts likums par izmeklēšanas komisijām? Es dziļi šaubos, tāpēc ka arī pēc diviem mēnešiem būs absolūti tā pati situācija.

Uzklausot dažādus cilvēkus un pamatojoties uz tām liecībām, kuras ir šīs komisijas rīcībā, varu viennozīmīgi teikt, ka cilvēki, kuri varētu būt iesaistīti visā šajā skandālā, ieņem, vēlreiz atkārtoju, augstus amatus. Ne vienreiz vien ir minētas tādas amatpersonas kā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks, tieslietu ministrs Valdis Birkavs, Ministru prezidents Andris Šķēle.

Cienījamie kolēģi! Padomāsim, uz kurieni tad mēs ejam! Ar ko mēs nodarbojamies? Vai mums tik tiešām ir svarīga mūsu nākotne, vai mums ir svarīgi arī mūsu bērni? Vai mēs beidzot iesaistīsimies aktīvā bērnu aizsardzībā? Es aicinu visus pārdomāt. Un tieši šā iemesla dēļ, tāpēc, ka, kā es jau teicu, arī Ģenerālprokuratūras augstākās amatpersonas ir tiešā veidā iesaistītas šajā izmeklējamajā pedofilijas lietā, es uzskatu par absurdu “Latvijas ceļa” priekšlikumu - 16.martā nodot visus materiālus Ģenerālprokuratūras rīcībā. Respektīvi, mēs negarantēsim lieciniekiem viņu aizsardzību. Tieši tāpēc es aicinu noraidīt “Latvijas ceļa” piedāvāto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es ļoti daudz kur piekrītu Ādamsona kungam. It sevišķi par politisko spiedienu. Tipisks politiskā spiediena piemērs bija vakar Sociāldemokrātiskās partijas lēmums, kas uzdod jums, Ādamsona kungs, kaut ko pateikt un nosaukt uzvārdus. Tas ir tipisks piemērs politiskam spiedienam.

Tomēr parunāsim par tīri tehnisku lietu. Ja šobrīd jūs neatbalstāt mūsu lēmuma projektu, tad jūsu komisija vispār zaudē uz nedēļu pilnvaras. Un tad vēl ir jautājums, vai mēs vispār pēc nedēļas vēl varam spriest par to lēmuma projektu, kurā runa ir par 13. aprīli.

Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Piedodiet, Ādamsona kungs! Ja komisijā būtu normāls darbs, kas ritētu normālā ritmā, un būtu normāla dokumentu glabāšana, nevis tā, ka dažs labs komisijas loceklis nāk ārā un iekšā, ar protokoliem staigā, kopē un darās, tad varbūt mēs varētu tā neuztraukties par to. Taču tieši tāpēc mēs šinī savā lēmuma projektā esam gan termiņu norādījuši. Lūdzu, - ja jūs 16. martā šeit no tribīnes mums pieradīsiet, ka jums ir pilnīgi pamatota nepieciešamība pagarināt jūsu darbu, mēs par to varēsim lemt. Taču, es uzskatu, bez šā termiņa noteikšanas vienkārši komisija - nu man ir tāds iespaids - nespēj īsti saorganizēties. Man, piemēram, ir neērti - kā vienam no tiem cilvēkiem, kas parakstīja pieprasījumu ģenerālprokurora darba pārbaudei. Kaut vai tajā ziņā, ka pašreiz man nav skaidrības, vai kāds vispār strādā pie atbildes Augstākās tiesas senatoram Čiževska kungam jautājumā, kas skar ģenerālprokurora darbības pārbaudi. Tāpēc mēs esam ielikuši konkrētus uzdevumus savā lēmumā.

Pirmkārt, sagatavot atbildes, lai tiešām Čiževska kungs varētu reāli veikt - to, ko jūs pats gribējāt un komisija grib veikt - Ģenerālprokuratūras pārbaudi.

Otrkārt, sagatavot dokumentāciju, nevis ļaut to nēsāt pa labi un pa kreisi un kopēt. Tas jau nenozīmē, ka jums 16.martā tā ir momentā jānodod ģenerālprokuroram. Aizzīmogojiet to, klasificējiet un nolieciet seifā, un nododiet jaunajam ģenerālprokuroram vai nododiet spīkeram, kas to pēc tam nodos jaunajam ģenerālprokuroram.

Taču katrā ziņā es uzskatu, ka ir nepieciešams pašreiz nospraust... Mēnesī ļoti daudz ko var izdarīt, ja intensīvi strādā.

Otrkārt, ir jāpilda arī šie divi konkrētie uzdevumi, kas minēti mūsu lēmumā. Starp citu, šis mūsu lēmums neizslēdz arī ziņojuma rakstīšanu.

Tā ka es lūdzu padomāt šobrīd racionāli, nevis emocionāli atbalstīt mūsu lēmumu, lai komisija ar pilnvarām var veikt tos uzdevumus, kas tai ir jāveic.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! “Latvijas ceļa” priekšlikums - faktiski tomēr, neskatoties uz Andreja Panteļējeva vārdiem, nodot Izmeklēšanas komisijas materiālus ģenerālprokuroram, kurš kopā ar Ministru prezidentu ir darījis visu, lai šo skandālu nomaskētu, pieslēptu, - labākajā gadījumā ir amizants. Ja jūsu priekšlikumā būtu minēts termiņš, kurš ir pēc šā ģenerālprokurora pilnvaru nolikšanas, tad, godīgi sakot, būtu ļoti viegli nospiest to podziņu “par”. Šobrīd nu netic Saeimas vairākums šim ģenerālprokuroram. Ko darīt, nu netic! Un, starp citu, arī Latvijas tauta viņam netic - tas ir pats smagākais. Un netic esošajai tiesiskajai sistēmai, pateicoties šādai jūsu darbībai, cienījamie kolēģi! Un man, godīgi sakot, ļoti gribētos saprast, no kuriem faktiem, no kuru faktu atklāšanas baidās šobrīd Tautas partija, atvainojiet, un “Latvijas ceļa” partija, jo Tautas partijas vadības “spice” - tas pats Šķēles kungs, Gundars Bērziņš jau pašā sākumā pasludināja, ka pedofiliju apkaro galvenokārt čekisti. Ņemot vērā, kāda slava Latvijas tautā ir čekistiem, tad man ir jautājums: “Kas ir labāki, un kāpēc pedofilijas apkarošana ir tik briesmīgs noziegums?”

Šodien “Latvijas ceļa” vadība mēģina nodot šīs lietas ģenerālprokuroram, kuram neuzticas 57 deputāti. Šķēle dažreiz saka: “Vīzijas!” Jauks vārds. Nu man ir tāda vīzija, ka ir noticis politisks tirgus starp šīm partijām: “Piesegsim viens otru! “Latvijas ceļš” - Tautas partiju, Tautas partija - “Latvijas ceļu”. Nu piesegsim! Padalīsim amatus!” To jau šodien avīzēs varat lasīt, arī vakardienas, aizvakardienas... Par augstiem amatiem ir runa. Parādās tādi likumprojekti par viendzimuma laulībām, un pēkšņi jums ir kļuvis nepieņemams 13.aprīlis. Nu nepieņemams datums - ģenerālprokurors būs nomainīts.

Es skatos, kā pašlaik strādā cienījamie kolēģi, kurus es patiešām cienu, no Tautas partijas, kuri ir atnākuši uz Juridisko komisiju un strādā kopā ar mani un kuri tagad ir atnākuši arī uz mīļo, jauko Izmeklēšanas komisiju pedofilijas jautājumā. Un viens otrs priekšlikums ir tāds ļoti interesants, kurš bloķē, nākotnē bloķēs šādu izmeklēšanas komisijas darbu, šie Tautas partijas priekšlikumi. Ir tāda vīzija - pierādījumu nav, ka pornobizness šodien uz laiku ir pārvietojies no Latvijas uz Somiju. Tad varbūt kādam gribas stabilizēt jautājumu šajā plāksnē, lai šis bizness atgriežas? Nomainiet datumu - 16.martu ar 13.aprīli! Un mēs, frakcija, nobalsosim viennozīmīgi “par”.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Mēs vakar savā frakcijā ilgi debatējām par šo jautājumu, kā būtu pareizāk, - kad komisijai beigt savu darbības laiku un kam nodot dokumentus. Mēs atbalstām to, ka komisija pēc savas darbības beigšanas atdod dokumentus jaunajam ģenerālprokuroram, un tādēļ arī atbalstām šo te darbības pagarināšanu līdz aprīlim.

Taču, ņemot vērā to, ka šis lēmuma projekts par darbības pagarināšanu līdz aprīlim ir… kā lai saka, ka par to mēs lemsim nākamajā sēdē, tad šinī brīdī ir jālemj par šo te “Latvijas ceļa” iesniegto priekšlikumu. Ja tas tiek noraidīts, tādā gadījumā tiešām komisijas darbības termiņš ir jau beidzies, bet, ja gadījumā tas tiek atbalstīts, tad tas neliedz nākamajā sēdē vēl pagarināt komisijas darbības termiņu. Un līdz ar to mūsu frakcijas viedoklis ir tāds, ka mēs sliecamies atbalstīt “Latvijas ceļa” iesniegto priekšlikumu un nākamajā sēdē pagarināt termiņu vēl līdz aprīlim, lai komisija, beidzot savu darbību, varētu nodot dokumentus jaunajam ģenerālprokuroram.

Taču es vēl nedaudz gribētu teikt par šo informāciju, par to, kas būtu komisijai jāsniedz un kas nav jāsniedz. Daudz tika runāts par to, vai komisija nosauks uzvārdus vai nenosauks. Šinī brīdī ir tāda situācija, ka Ādamsona kungam var kaut ko pārmest, var viņu lamāt, var izteikt viņam dažādas pretenzijas, bet, ja no šīs augstās tribīnes ir izskanējuši trīs cilvēku vārdi, tad tas met ēnu uz konkrētām politiskajām partijām, uz valdību, uz Valsts ieņēmumu dienestu un uz daudzām struktūrām. Gadījumā, ja tas neatbilst taisnībai, tad es uzskatu, ka šīm amatpersonām ir jāsniedz Ādamsona kungs tiesā, jo tikai tiesa tad var pateikt, vai tā ir taisnība vai ne. Ja tas netiek darīts, tādā gadījumā es nezinu, ko domāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Vienkārši Burvja kungs laikam nemāk lasīt. Es gribu precizēt. Mūsu lēmumā nav nekas teikts, ka jums ir jānodod lietas pašlaik esošajam ģenerālprokuroram. Tur ir teikts, ka jāsagatavo lietvedība nodošanai Ģenerālprokuratūrai kā institūcijai. Ja jūs uz 16.martu vai termiņu, kādu nobalsos varbūt acīmredzot nākamreiz, sagatavosiet papildu lēmumu, ka šīs lietas ir glabājamas un nododamas jaunajam ģenerālprokuroram, tad tā arī notiks. Bet tā lietvedība ir jāsakārto.

Es atkārtoju vēlreiz: tas, kas notiek realitātē komisijā, mazina tās darba produktivitāti, un tāpēc, manuprāt, ir jāsagatavo šī lietvedība tāda, lai tā būtu gatavībā nokļūt Ģenerālprokuratūrā tad, kad mēs lemsim. Un visdrīzāk acīmredzot tas būs tad, kad būs iecelts jaunais ģenerālprokurors.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, otro reizi. (Starpsauciens no zāles: “Jāni, netaisi...”)

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani izbrīna tas, par ko šeit diskutē, - par to, ka, ja šodien netiek pieņemts “Latvijas ceļa” lēmuma projekts - līdz 16.martam, tādā gadījumā komisijas pilnvaras beidzas. Es atvainojos! Izlasiet uzmanīgi iepriekšējo lēmuma projektu! Nekur nav pateikts, ka komisijai jāizbeidz savs darbs 15.februārī. Nav neviena tāda dokumenta, nav neviena Saeimas lēmuma projekta. Neatkarīgi no šodienas lēmuma projekta komisija turpina savu darbu. Komisija turpina savu darbu arī pēc 13.aprīļa. Izlasiet uzmanīgi dokumentu, bet man ir ļoti žēl, ka es, nebūdams jurists, esmu spiests jums klāstīt elementāras lietas.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nu pedofilija tik tiešām ir liels, netīrs traips uz Latvijas tēla, un tas nav uz vienu gadu. Tas ir uz simts gadiem. Zālē sēž vīrieši. Vai tad jūs nesaprotat, kas ir noticis? Un, ja tas vēl notiek augstākās varas ešelonā, tad kāda var būt runa par mūsu tēlu Eiropā vai pasaulē?

Mēs pieņemam visdažādākās lietas. Un ko tad dara mūsu Iekšlietu ministrija? Ko dara mūsu prokuratūra un Augstākā tiesa? Vai tad, strādājot šinīs iestādēs, cilvēki nedomā par saviem bērniem un mazbērniem? Manī rada izbrīnu tā attieksme, ar kuras darbību tika piesegta šito neliešu, kas izmanto bērnus no 10, 12 vai nez cik gadiem savās nelietīgajās darbībās, kuras patiesībā jau ir pārvērtuši par necilvēcisku... Izmantot bērnus - nu tas taču ir briesmīgi… Ja tas būtu noticis simts gadu atpakaļ, viņiem būtu uz vietas parakstīts tas tiesas spriedums! Un tagad mēs sākam runāt par visdažādākajiem jautājumiem - ko darīt, ko nedarīt. Viņi ir jāsoda! Tie ir noziedznieki! Un viennozīmīgi viņiem nav vietas mūsu vidū. (Starpsauciens: “Nošaut!”)

Mēs organizējam visdažādākajā veidā un attīstām to lietu. 10 gadu laikā mēs neattīstījām tautsaimniecību, toties mēs attīstījām pornogrāfiju, visas izvirtības. Visi šie bērnu skaistuma konkursi, kuri bija veidoti, par ko tad tie bija pārvērsti? Un vai tad to nezina tiesībsargājošās iestādes? Tad kāpēc viņi saņem tās dotācijas no cilvēkiem? Kā viņi var aizsargāt mūsu republikas iedzīvotājus, un kā viņi par to rūpējas, ja viņi nevar aizsargāt pat bērnus?

Tāpēc pagarinājumam ir jābūt tik ilgi, cik ilgi komisija strādās; ja tas ir aprīlis - tad aprīlis, ja tas būs maijs - tad maijs, bet šitas viss ir jāizmeklē, un visi šitie darboņi, kuri, saņemot skaistas algas un lielas algas, tās diemžēl izlieto pavisam citām vajadzībām.

Es atbalstu pagarināšanu: ja aprīlis - tad aprīlis, un, ja ir vairāk - tad vairāk.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Panteļējeva kungs, ja es būtu pārliecināts, ka nenotiks nākamais politiskais tirgus, kas diemžēl notiek parasti tādos gadījumos, jo skandāls ir ļoti jauks materiāls, lai šantažētu, lai tirgotos par amatiem - es taču redzu, kas presē tiek rakstīts, kā amati pārdalās, kurus ņem nost un tā tālāk -, tad mani varbūt apmierinātu 16.marts, jo, Dieva dēļ, tirgoties katrs tirgojas, ar ko var, Latvijā ir atrasta laba prece, ejoša prece, un uz priekšu... Bet, ja runā nopietni, tad mums nav vajadzīgs šis netīrais politiskais tirgus... Netīrais, jo ir arī tīrais, protams, un tādā gadījumā - lūdzu, jūsu frakcijas rokās viss ir - vienu mēnesi garāk - 13.aprīlis. Kādas problēmas - sakārtos un nodos.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Labdien, dāmas un kungi! Beidzot es esmu tā drusciņ satraucies un jūtos tā kā pedofils vai vismaz kā cilvēks, kuram pedofils ir piezadzies no muguras. Mums ir Satversmē 31.pants, un es nolasīšu tā pirmo sadaļu: “Saeimas loceklim ir tiesības atteikties no liecības došanas... par personām, kuras viņam kā tautas priekšstāvim uzticējušas kādus faktus vai ziņas.” Izcils pants, rakstīts 1922.gadā (no 1920. līdz 1922.gadam) un nodrošina... patiesībā Saeimas deputātu padara gandrīz vai par garīdznieku, ļauj jebkuram cilvēkam nākt pie šā deputāta un raudāt uz pleca. Un 1920.gadā tā tas bija domāts un neviens pret šo pantu nekad nav iestājies. Viss ir kārtībā.

Šobrīd atliek vienam mudakam, provokatoram, kretīnam, liellopam atnākt uz šīs tribīnes un, slēpjoties aiz šā 31.panta, pateikt, ka atnāca divi mazgadīgi puišeļi vai septiņi, vai 87, izraudājās uz mana pleca un pastāstīja biedējošas ziņas par... Teiksim, cik mēs varētu tagad paņemt? Paņemsim tos, kuri man nepatīk, un sāk šeit saukt uzvārdus.

Ko tad jūs gribat? Mani neinteresē, cik strādās tā Pedofilijas komisija, mans projekts - izmainīsim Kārtības rulli un padarīsim to par pastāvīgo komisiju. Man liekas, mēs vēl varam arī... Manis pēc, jo cits jau mūs šai valstī neinteresē, uz visu Saeimas termiņu varam atcelt parlamenta darbību, kamēr nav izmeklēti, jo beigu beigās ko es zinu, ar ko es kopā strādāju, kas ir ministri, kas ir mani kolēģi, kas man sēž priekšā un, galvenais, kas man zogas no mugurpuses. Es taču tikai par sevi varu zināt. Nu tad izmeklēsim. Kā Makartija komisija Amerikā ķēra tos komunistus, kamēr puse amerikāņu aizlaidās prom: Čaplins - uz Šveici un vēl kaut kas, bet pats Makartijs izlēca pa debesskrāpja logu. Viss tā arī beidzās.

Tā ir visa skaista pasaule. Mēs sākam medības. Mēs mierīgi saucam uzvārdus, mūs vairs neinteresē ne cilvēku likteņi, ne viņu bērnu likteņi - nekas. Mēs vienkārši par zināmām summām saucam zināmus uzvārdus, un nolūks ir viens - nevis izglābt Čaka ielas “meitenes”, kas tur drāžas vēl tagad... Aizejiet naktī un apskatieties - no 12 gadiem stāv, bet neviens no komisijas locekļiem nav gājis glābt. Nē, viņi brauc uz kafejnīcām vērot, vai šī zināmā kafejnīca nav pedofilu perēklis.

Patiesībā es nekad nedomāju, ka šī valsts, tās augstākā pārstāvniecība nonāks tik tālu, cik tā šobrīd ir nonākusi. Es tiešām nekad nedomāju. Nekad! Tas ir murgs, marasms! Tā ir problēma, kurā mēs iesaistāmies, tā ir problēma, kurā mēs mēģinām... es nezinu... realizēt savas slepenās tieksmes, tas ir pēc Freida... Mēs varam paskatīties, kas ir tie lielākie “mednieki”, tie, kuriem tās slepenās tieksmes summējas kaut kādā citu ķeršanā. Mēs mēģinām izspēlēt savas politiskās atriebības, mēs galu galā mēģinām darboties kāda uzdevumā, un uzdevumu devējiem ir pilnīgi vienalga, vai ir pedofili vai nav. Viņiem ir dažādi tie uzdevumi - diskreditēt šo valsti, sagraut konkrēto valdību un visu kaut ko.

Sāksim darboties... izmeklēsim arī visus tos, kuri ir pērušies tajā Ministru kabineta dārgajā pirtī, par slotiņām izmantojot... es neteikšu, ko, jo citādi es būšu konkrēti pieskāries konkrētam cilvēkam. Sāksim izmeklēt. Komisijas locekļi, izsauciet visus tos! Man, piemēram, ir četri cilvēki piedāvājuši jau fotogrāfijas ar džakuzi un tajā sēdošajām personām, no kurām viena, paldies Dievam, ir sieviešu dzimtes.

Izbeigsim šos murgus, pagarināsim tās komisijas darbu, cik ilgi grib. Lai tā strādā, lai saņem 8 latus naudu, lai kļūst... lai lēnām mācās juristos, lai kļūst par prokuroriem... Lai notiek! Cīnieties, bet nemēģiniet galināt cilvēkus, un ne par ko, tikai savu politisko intrigu dēļ. Nesauciet uzvārdus, par kuriem jums nav simtprocentīgas pārliecības.

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs - Latvijas Republikas tieslietu ministrs.

V.Birkavs (Latvijas Republikas tieslietu ministrs).

Godātie kolēģi! Kaut gan visus es šajā vārdā nevēlētos saukt. Esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka man personīgi nav nekādas saskares ar lietu, kuras dēļ izveidota Pedofilijas izmeklēšanas komisija. Nekādas! Tieši tas rada manī pilnīgu pārliecību, ka mana vārda pieminēšana ir politiska provokācija, kuras mērķis ir destabilizēt valdību un valsti.

Nepatiesa apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā ir krimināli sodāma. Zinot, ka kuluāros mans vārds jau figurē, mutiski esmu pieteicis savu pieteikumu, šodien to iesniegšu rakstiski, lai lieta tiktu izmeklēta.

Pierādījumu falsifikācija nav mazāk bīstams un smags noziegums, jo Izmeklēšanas komisijai jau, patiesību sakot, nav neviena liecinieka. Ir cilvēki, kas kaut ko stāsta, kuri nav brīdināti par atbildību likuma priekšā, ir cilvēki, kuriem ir dota nauda. Tā tas ir.

Es nevainoju tos bērnus vai pusaudžus, kuriem tēvs ir dzērājs, māte - uz slimības gultas un brāļi un māsas neēduši, kuri “iekrīt” uz trim, pieciem, desmit vai vairāk latiem, ir gatavi ziņot vienalga par ko, lai tikai būtu paēduši. Tos es nevainoju. Es apsūdzu, apsūdzu, Ādamsona kungs, jūs apzinātā sabiedrības maldināšanā. Es apsūdzu žurnālistus, kuri pamet ministru vārdus televīzijā un izšķirošā brīdī paši pazūd. Inkēna kungs, vienalga, kur jūs esat, es jūs apsūdzu! Es apsūdzu arī tos, kas jau berzē rokas, skatoties varbūt uz tieslietu ministra krēslu vai kādu citu augstu krēslu, kas ir atbrīvojies. Viņus es nesaukšu vārdā, viņi zina paši.

Kas notiek ar mūsu valsti? Kur palikuši Atmodas ideāli? Kāpēc visnetīrākās lietas bez jebkādiem pierādījumiem tiek celtas priekšā? Kā to apturēt? Ko var izdarīt? Man mans gods ir augstāks par manu dzīvību, un tādēļ es varu likt pretim tikai vienu - savu dzīvību. Tas, ko es gribu jums šobrīd teikt, acīmredzot ir ekstrēmi, iespējams, ka tas ir pat nepareizi, bet es nevēlos, ka manu vārdu vazā absolūti nesakarīgā lietā, ar kuru man nav ne mazākā sakara, pa kaktiem, un lai es nevarētu paskatīties cilvēkiem acīs. Es to negribu, man ir vajadzīgs īss, ātrs un skaidrs atrisinājums. Dokumentus galdā, pierādījumus galdā!

Kā to panākt? Nepatiesi apsūdzēti cilvēki pēc ilgiem gadiem, kā to pierādīja Dreifusa lieta, tiek attaisnoti. Kaut kur parādās avīžu pēdējās rindās: nekas jau tur nebija, ne ar ko viņš saistīts nebija. Bet vārds jau ir noviļāts, apvārtīts un netīrs. Es to negribu, tādēļ... Jā, es gluži vienkārši, lai iedarbinātu visus mehānismus, kas var pārbaudīt visas liecības publiski, atklāti, vienalga, kādā veidā... Prokuratūra, Izmeklēšanas komisija, vienalga, kādā veidā, galdā visu! Lieciet pierādījumus galdā! Pārstājiet runāt pa kaktiem! Un tādēļ es piesaku bada streiku. Tas nebūs bada streiks. Tā būs cīņa par tiesisko kārtību valstī. Vai šeit valdīs tiesa un likums vai “kaktu” prokurori mēģinās kaut ko pierādīt, izmetot vārdus. Es turpināšu strādāt, kamēr mani spēki atļaus. Es ņemšu atvaļinājumu, bet lieciet galdā dokumentus! Es nododu sevi sabiedrības rokās. Es neļaušu, ka manu vārdu vazā. Neļaušu! Un, ja tas netiks izdarīts laikā, tad es izdzisīšu tieši tāpat, kā izdziest patlaban tiesvedība Latvijā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es parunāšu par mazliet augstākām vērtībām. Es tagad skatos uz jums, skatos uz kuplo apmeklētāju skaitu, uz ziņkārīgu spīdumu daudzās acīs un atceros tos vīrus, ar kuriem es šorīt no rīta runāju, kuri stāvēja piketā pie Saeimas un kuri pārstāvēja vairāk nekā 146 tūkstošus latviešu vīru un zēnu, par kuru likteņiem lielākajai daļai sabiedrības un diemžēl arī Saeimas nav vairs sen nekādas intereses. Un tāpēc man visu laiku prātā nāk šie salīdzinājumi, kas skar sabiedrības attieksmi.

Mēs neesam arī kaut kas sevišķs, arī mēs esam sabiedrības sastāvdaļa. Mēs esam vēlēti šeit visi, un aiz katra no mums stāv desmitiem tūkstošu balsu, iespējams, katram no mums kaut kāda Latvijas pilsoņu daļa ir devusi savu uzticību. Tāpēc es uzskatu, ka mēs esam neatraujama sabiedrības sastāvdaļa tāpat kā arī tie paši žurnālisti, kuri šeit sēž, nāk, izmanto mūsu Saeimas iespējas visvisādā veidā, kuri patlaban sēž kafejnīcā, pīpē, varbūt viens otrs dzer aliņu un ar humora izjūtu sirdī klausās, ko attiecīgais politiskais grupējums viņam ir licis uzrakstīt kurā laikrakstā.

Redziet, ir tāda lieta kā tautas lepnums un tautas gods. Cik jūs sev bieži uzstādāt šo jautājumu, latviešu cilvēki? Cik jūs bieži uzstādāt sev jautājumu - kas ir Latvijas valsts un kas ir latviešu tauta? Un par ko jūs vairāk interesējaties - par savas tautas nacionālā pašlepnuma saglabāšanu, par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu vai par to, kurš ir gar kuru grābstījies kurā vietā? Es redzu to kapa klusumu, kāds ir patlaban, un atceros to troksni, kāds bija no rīta, kad mēs runājām par 17.jūniju, jo tas laikam maz kādu vairs nopietni interesē.

Saziņas līdzekļos par 17.jūniju varbūt vienā laikrakstā var daudzmaz lasīt. Ne pārējie laikraksti, ne televīzija, ne radio šim datumam sen vairs nepiegriež nekādu vērību. Ak Dievs, kas tur sevišķs? Pirms 60 gadiem kaut kādi sīkumi šeit notikuši! Un tāpēc es piekrītu tam, ka jebkurš noziedznieks ir jāsoda. Man liekas, visi tam piekrīt. Jebkura lieta ir jāizmeklē. Tikai man ir ļoti savāda sajūta, kad es vēroju visu Saeimu izmeklēšanas komisiju darbu. Pasakiet man, kura izmeklēšanas komisija ir kaut ko izdarījusi? Un Satversme paredz šādu izmeklēšanas komisiju dibināšanu. Acīmredzot ir nopietni jāizturas pret savu Satversmi. Tas ir mūsu augstākais likums. Tas ir mūsu Pamatlikums.

Lūk, un tagad atkal, godīgi sakot, arī par tiem 3 miljoniem bija gara un plaša runāšana, nebeidzamas konferences, preses konferences, runāšanas, pārrunāšanas, aprunāšanas, preses “pīles”, preses “zosis”, preses “baloži”... sauciet, kādos putnu vārdos vien gribat. Ar ko tas viss ir beidzies? Kur tas viss ir palicis?

Un tagad atkal jauni darbi, jauna komisija. Labi! Vajag komisiju, Satversme to paredz. Dibiniet, bet strādājiet klusi un mierīgi, lai neviens jūs ne redz, ne jūs dzird, kamēr jūs neesat kaut ko izdarījuši! Kāda jēga ir runāt nepārtraukti, kuru nosauks, kuru nenosauks, kuram drebēt, kuram nedrebēt, par kuru kurš kurā vietā būs ziņojis? Ja ir nodibināta izmeklēšanas komisija, vai jūs tiešām nesaprotat, ko nozīmē vārds “izmeklēt”? Vai izmeklēšanai jānotiek ir publiski? Kas tas vairs par izmeklētāju, kurš publisko visu laiku to, ko viņš ir izmeklējis? Tieši tā! Un es domāju, ka tas ir jāsaprot.

Diemžēl es tiešām ne sevišķi taisījos runāt, jo es šajā komisijā nedarbojos, bet es pateikšu vienu: ja mēs šādi turpināsim strādāt, nu tad es nebrīnīšos. Es neuztraucos, ka mūsu tauta izmirs fiziski. Diez vai tā būs. Tās drūmās prognozes, protams, ir vajadzīgas, lai mēs tai lietai pievērstu uzmanību, bet tas, ka mēs garīgi izmirstam, par to man ir arvien mazāk šaubu, jo tas, kas te notiek šodien... Vai jums tiešām neliekas, ka tas ir nožēlojami? Mēs paši sevi pataisām par nožēlojamiem cilvēkiem.

Bija priekšlikums no “Latvijas ceļa” puses. Kurš balso “par”, kurš balso “pret” - tā ir cita lieta, par to var runāt - runāt par konkrēto priekšlikumu, bet līdz kādam līmenim mēs esam aizgājuši, runājot par vienu konkrētu priekšlikumu? Šeit ir juridiska lieta, šeit ir tiesiska lieta, šeit viss ir jāsaliek ārkārtīgi rūpīgi. Šeit viss ir jābalsta uz faktiem. Es, godīgi sakot, uzskatu, ka mēs visi simts esam kolēģi. Var daži no jums man nepatikt. Nešaubos, ka dažiem no jums arī es ne sevišķi patīku. Labi, nekā nevar darīt, šeit mēs esam visi sasēdušies kopā. Bet ir arī tāds jēdziens kā Saeimas deputāta gods. Un tas mani aizskar visvairāk. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Tad, kad runājam šeit par to, lai uzlabotu deputāta darba apstākļus, lai uzlabotu deputāta dzīves apstākļus, kam ir jāattiecas uz visiem deputātiem vienādi, tad vienmēr atrodas kāds deputāts, kas aizskrien pie žurnālista “pa kluso”, kaut kādu projektiņu “iestumj”, sak, apskatieties, ko tie deputāti atkal vēlas sev sagrābt!

Redziet, mēs paši viens pret otru vairs neprotam izturēties ar pienākošos cieņu. Es šeit varu kritizēt citus. Lūdzu, nāciet un kritizējiet! Tā ir cita lieta. Bet skraidīt riņķī vienam deputātam un stāstīt par otru žurnālistiem visu to nepatīkamāko, tas ir nožēlojami. Es uzskatu, ka tāds deputāts ir kretīns vienkārši. Jebkurš deputāts, kas skraida pie žurnālistiem un stāsta par saviem kolēģiem, ir pēdējais kretīns. Un to es nemaz nekautrējos pateikt. Lūk!

Taču, ja mēs šeit esam deputāti un sēžam kopā, tad vismaz cienīsim viens otru. Es nezinu, vai tur tāds fakts ir vai tāda fakta nav, bet, kamēr jūs cilvēku neesat skaidri un gaiši nolikuši “uz plaukta” ar visu faktu palīdzību, lieciet viņam mieru! Strādājiet kā izmeklētāji un lieciet materiālus galdā tad, kad tas ir jādara!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti īsi. Jūs redzat, ka notikumi ir ievirzījušies pārāk nopietnā gultnē un draud ar visai neprognozējamām sekām, es gribētu pat sacīt. Tādēļ es kā deputāts gribu dzirdēt šeit šodien no tribīnes, jo notikumi ir izvērsušies pārāk nopietni, kā jau es teicu, visus Izmeklēšanas komisijas locekļus. Esiet tik laipni!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šodien, protams, ir viena šausmīgi smaga diena. Es varbūt labāk nekā jebkurš cits šajā zālē varu saprast, kā jūtas Birkava kungs, jo nav nekā šausmīgāka dzīvē, ja tevi nepatiesi apvaino.

Es atceros 1993.gadu. Trīs dienas pirms vēlēšanām laikraksts “Diena” lieliem burtiem rakstīja “Jurkāns ir nozadzis Latvijas valstij lielu naudu”. Šis it kā apvainojums gāja gadiem. Gadiem un arī vēl šodien “Latvijas ceļš” nav pateicis: “Piedodiet, Jurkāna kungs, tas viss bija nepareizi, tā visa bija politika,” un tā tālāk. Tā ironija ir tāda, ka Birkava kungs bija tas, kas būtībā iesūdzēja manu lietu prokuratūrā, un tieši tā arī notika, kā šodien no tribīnes runāja: laikrakstā kaut kur beigās parādījās ļoti maziņš raksts par to, ka, jā, prokuratūra pārbaudīja, tur it kā nekā nebija, bet “Dienai” it kā vēl jāpārbauda...

Es šausmīgi saprotu Birkava kungu, kā viņš jūtas. Tā ir šausmīgi liela traģēdija cilvēkam, kad viņu nepatiesi apvaino.

Ir vēl viens aspekts. Labi, toreiz es biju tikai deputāts, bet Birkava kungs šodien ir Latvijas valsts tieslietu ministrs, kurš no šīs augstās tribīnes paziņo, ka viņš pasludina bada streiku. Iedomāsimies, ka rīt, jau šodien vakarā pasaules, vismaz Eiropas, prese, televīzija un masu mediji rakstīs: “Latvijā tieslietu ministrs pasludina bada streiku.” Ko tas nozīmē? Viņš nedzīvo vienā tiesiskā valstī? Viņš netic likumam, jo viņš ir tieslietu ministrs. Birkava kungs, tas ir šausmīgs, būtībā... piedodiet, es nezinu tagad atrast pareizo vārdu, bet tas Latvijai ir drausmīgi, Latvijas tēlam.

Es nedomāju, ka ir pareizi pieteikt bada streiku, bet ir jācīnās! Ar bada streiku jūs sevi iznīcināsiet un iznīcināsiet to patiesību, kurai jūs pats ticat. Bada streiks nav viens tieslietu ministra ierocis. Jums ir likumi, jums ir jāpierāda kā tieslietu ministram visai valstij, visai Eiropai tagad, - es nezinu, kas runās par šo problēmu -, ka jūs varat pierādīt, ka Latvija ir viena tiesiska valsts, kurai mēs varam ticēt, un ka jūs kā tieslietu ministrs izdarīsiet visu, lai nekad dzīvē šajā valstī, šeit tādā līmenī cilvēki netiktu nepatiesi apvainoti. Es jūs ļoti lūdzu! (No zāles tieslietu ministrs V.Birkavs: “To es arī izdarīšu!”) Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek šodien, nav nekāds pārsteigums. Es jums atklāšu, manā redzējumā, kā veidojās šī komisija, kādi bija mērķi, kas bija iesaistīti un kā notika notikumi.

Šīs komisijas izveidošanas un šīs provokācijas izveidošanas iniciatori bija Edvīns Inkēns un Jānis Ādamsons. Bija iesaistīti arī citi cilvēki. Kas par to liecina? Par to liecina cilvēki, kas ir filmējušies “Nedēļas” šajā “melnajā” materiālā, kuri pēc tam devuši liecības, ka visos filmēšanas materiālos klāt bijis Edvīns Inkēns. Pārtraukumos starp stāstījumiem par reālām lietām un prasībām nosaukt uzvārdus, ir dotas summas no 5 latiem līdz 300 latiem, bet, saucot augstas amatpersonas, bez ierobežojuma.

Otra lieta. Filmējot šos materiālus, kad Saeimā vēl nebija diskusijas - un liecībās tas apstiprinās -, ka ir solīta nauda un teikts: “Tagad piecīti vai desmit, bet to citu saņemsiet tad, kad sniegsiet liecības Parlamentārajā komisijā.” Tas notiek mēnesi pirms, iekams vispār sākas diskusijas šeit.

Tātad plāns ir izstrādāts un rūpīgi salikts. Protams, Ādamsona kungu es nevērtēju tik augstu, viņa spējas, ka viņš šo plānu būtu izstrādājis. Viņš vienkārši ir realizētājs.

Tātad sākās šī lieta ar “Nedēļas” materiālu. Kas izsita tālāk lietu no līdzsvara? Tas, ka prokuratūras enerģiska rīcība uzreiz pieprasa žurnālistiem materiālus. Žurnālisti nav rēķinājušies ar vienu lietu - to, ka viņi, izplatot apvainojumus par kriminālatbildību, kļūst par līdzdalībniekiem. Viņiem otrā dienā ir jānodod visi materiāli pēc pirmā prokuratūras pieprasījuma. Materiāli tiek pieprasīti. “Melnie” materiāli tiek izņemti, tos nav paspēts sakārtot, un no viņiem to, ko es nodevu publicēšanai, tās ir pilnīgas stenogrammas...

No šiem materiāliem ir acīm redzams, kā šie materiāli ir veidoti, kādā veidā šajos materiālos parādās uzvārdi, jo jautātāji ar stangām velk šos uzvārdus ārā, bieži vien saņemot vairāk negatīvas atbildes nekā pozitīvas. Un Inkēns tur ir klāt starpbrīžos, un Inkēns ir tieši tas, kas, iespējams, runā par naudas piedāvāšanu. Tas ir pirmais posms. Tad, redzot, ka lieta nevirzās tik labi, kā gribētos, rodas nākamais scenāristu formulējums.

Jūs rūpīgi ieklausieties, ko šodien teica Ādamsona kungs. Viņš jau praktiski neapvainoja pat noziegumā. Viņš teica, ka pedofilijas sakarā lietā ir minēti... Bet, kādā sakarā minēti? Vai saistībā ar pedofiliju vai tā, kā tas ir šajā safabricētajā materiālā, kad žurnālisti jautā, velk ar knaiblēm ārā visus šos uzvārdus. Manuprāt, šis materiāls praktiski ir vienīgais, uz ko pamatojas... Un it kā pat Ādamsona kungs nemelo, jo žurnālisti nepārtraukti šos uzvārdus min.

Parādoties tam, šeit ir vienas zāles... Šeit šīs “spēles zem segām” ir tās, kur tādi provokatori kā Ādamsona kungs var strādāt. Šeit ir vienas zāles - atklātība. Tikko tika nopublicēti šie materiāli un tika viss šis materiāls publiskots, tika izsists pamats provokācijai, jo to, ko Ādamsona kungs izdarīja šodien, viņš grasījās darīt decembrī. Un viņš to būtu izdarījis. Tanī brīdī bija acīm redzams, ka tas bija vienīgais materiāls, kuru bija pamats nosaukt. Tātad tika izsists šai provokācijai mērķis.

Kas notika tālāk? Tālāk notiek tas, ka vairāki cilvēki turpina mēģināt falsificēt liecības. Tiek mēģināts falsificēt liecības pret augstu prokuratūras amatpersonu. Un kā tas notiek? Tiek atrasti divi jaunieši, kuriem tiek piedāvāta nauda - līdz 140 latiem -, kuri tiek aizvesti uz kādu no mājām, kur notiek šādas lietas, varbūt Rīgā, tiek parādītas telpas un parādītas fotogrāfijas. Bet nelaime - šausmīgi īsu laiku. Un tie jau tiek virzīti, it kā mēģina tos virzīt kā pierādījumus, bet tad, kad sāk dot liecības, atklājas būtiskas pretrunas, jo to cilvēku, kuru viņi min, viņi nav redzējuši. Viņi bišķi sajauc. Sauc vienu uzvārdu, bet neatpazīst to cilvēku. Un šī provokācija arī tiek atmaskota. Kāpēc Ādamsona kungs grib pagarināt... grib pagarināt, veidojot jaunas kaut kādas... visas līdzšinējās, kas veidotas kā pierādījumi... tie ir “izsisti” un šobrīd izšķiras par šo nepamatoto lietu.

Es uzskatu, ka tas, ko es minēju pirms Jaunā gada un kam varbūt toreiz ne visi pievērsa uzmanību, ir pilnībā apstiprinājies. Šo cilvēku mērķi ir divi: destabilizēt situāciju valstī un destabilizēt valdību. Vienā ziņā tas, ka ir jāķeras pie šādām provokācijām un izdomājumiem, - vienā ziņā tas... neteiksim, ka tas ir labi, bet tas parāda to, ka nav citu iemeslu. Ir izmēģināti visādi instrumenti, meklētas visādas iespējas, kā varētu destabilizēt valdību vai kaut ko citu. Nav. Ir jāķeras pie izdomājumiem. Tiek savienotas divas sāpīgas lietas - bērnu seksuālā izmantošana, kas ir ļoti sāpīga problēma, tiek savienota ar politiskās provokācijas elementiem. Es īstenībā nedomāju, ka mums uz viena, teiksim, provokatora kaut kādiem izlēcieniem, muļķībām, būtu tik ļoti jāreaģē. Tas bija gaidāms. Tas bija tas, ko es teicu. Man nav ne mazāko šaubu, kas ir Ādamsona kungs, kādus uzdevumus viņš šajā valstī veic. Tāpēc es aicinātu nepiešķirt... jo tad katram provokatoram radīsies vēlme, ja mēs tik nopietni apspriedīsim.

Ādamsona kungs! Jūsu vieta ir politiskā mēslainē! Un jūs to vietu ieņemsiet drīz!

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka - frakcija “Latvijas ceļš”.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kā par brīnumu, es šodien neuztraucos. Laikam viss jau ir diezgan sen un diezgan smagi pārdzīvots. Un viss jau nu man nav jāskaidro, ka es esmu iekļuvusi šajā virpulī droši vien tīras nejaušības dēļ un laikam arī savas lētticības dēļ. Tad, kad tika veidota komisija, jūs, cienījamie pieredzējušie politiķi, droši vien zinājāt, kāpēc tā tiek veidota, un, izņemot Tautas partiju, visi nobalsojāt “par”. Un ne tikai šī komisija, arī pārējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, pēc manām domām, tiek veidotas tāpēc, ka Satversme to pieļauj. Tāpēc, ka Satversme šajā savā pantā jau ir ielikusi neuzticību tiesvedības un prokuratūras sistēmai. Un tagad, kad manas intereses un mēģinājumi aizstāvēt bērnu tiesības, tiešām naivās laikam, kā tagad izrādās, ir nonākušas jau tādā smagā politiskā konfliktā, es tiešām gribētu teikt, ka es neesmu starp tiem deputātiem, kas ir gatavi nosaukt uzvārdus, ne jau tāpēc, ka es neesmu juriste un neesmu pārliecināta, kam ir taisnība un kuri ir īstie pierādījumi… Vai tie liecinieki, kas nosauc šos uzvārdus, vai tie, kas viņus noliedz… Kuriem ir taisnība un kam tas ir vajadzīgs? Es līdz šim to neesmu sapratusi. Taču tad, kad mums bija tikšanās pie Valsts prezidentes, es pateicu, ka, pēc manām domām, mūsu komisijai tas tomēr ir politisks pasūtījums. Un man kā cilvēkam tiešām, godīgi sakot, negribētos vairs tālāk strādāt, jo man arī pienāk zvans - saka krievu valodā: “Aizveries, kuce, tev ir mazgadīgs bērns!” Taču man kā deputātei šis uzdevums laikam jāizpilda līdz galam, un tāpēc es nezinu, ko tālāk darīt. Es jums atzīstos godīgi. Man ir ļoti grūti. Es to saku visu laiku. To, ka problēma valstī pastāv, es arī atzīstu. Bet vai vispār parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir jāpastāv un jāiejaucas tiesvedības problēmās un tiesvedības darbā? Mēs paši to esam noteikuši ar Satversmi. Tāpēc padomāsim, vai jau no paša sākuma mēs šajā pantā neielikām šo situāciju, izveidojot šo komisiju, un kam tas bija vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu mazliet parunāt par ārkārtīgi svarīgu lietu - par Saeimas godu, par deputāta godu, par ministra godu. Domāju, ka šis termins tik tiešām šodien ir nosaukts un izrunāts vietā un laikā.

Atcerēsimies arī to ārkārtīgi nopietno gadījumu: it kā pilnīgi bez kādas vajadzības, manuprāt, vai nu no Saeimas, vai no kāda Ministru kabineta vīra, droši vien arī virzījās tā doma - meklēt arī kaut ko tādu, ko Parlamentārās izmeklēšanas komisija meklē Valsts prezidentes Kancelejas darbinieku vidū. Un es gribētu jautāt pavisam skaidri un nopietni - kā to vērtēt? Kā politisko spiedienu? Kā to vērtēt - kā tādu lietu, ko ir iekustinājis Ādamsons, Rasnačs vai Helēna Soldatjonoka? Es domāju, ka jūs skaidri saprotat, ka tā to vērtēt nevar.

Tātad mums ir jāsaprot, ka politikā izmanto arī šo spiediena metodi un ka to izmanto droši vien katra no politiskajām pusēm, runa ir vienīgi par politisko kultūru un par to, kas un kā notiek. Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka no šīs pašas tribīnes vairākkārt, pilnīgi ignorējot nevainības prezumpciju, mūsu Saeimas frakcijas deputāts Jānis Ādamsons ir nosaukts par čekistu. Tā tas ir. Mēs visi zinām, ka ir nevainības prezumpcija. Un tomēr. Tātad mūsu pašu vidū, mūsu pašu domāšanā, mūsu pašu rīcībā ir tie recidīvi, ko mēs saskatām, protams, vienīgi citos, bet ne sevī.

Un tāpēc es gribētu pateikt sekojošo. Mēs arī vakardien ļoti nopietni savā frakcijas sēdē runājām par šo tēmu un skaidri un gaiši teicām saviem kolēģiem no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas: kolēģi, ir pienācis laiks izšķirties! Ja jūs uzskatāt, ka ir kaut kādi argumenti, tad viņi ir jānosauc… šīs amatpersonas, par kurām, kā jūs uzskatāt… Bez kāda spiediena, bez kādu uzvārdu pieminēšanas mēs to darījām. Ja jūs uzskatāt, ka argumenti ir pietiekami, tad tas ir jādara. Ja jūs uzskatāt, ka tie nav pietiekami vai ka tas ir tikai minējuma formā, tad tie jāliek malā un par to ir vienkārši skaidri un gaiši jāpasaka. Un var būt, ka kaut kādi minējumi būs varbūt pēc gada, diviem, trijiem, tad arī ir jārunā par tām lietām. Ir jābūt skaidrībai! Mēs nevaram šeit runāt aizkulisēs vienu, tautai - otru, domāt - trešo. Ir jābūt kaut kādai saskaņai starp domām, vārdiem un darbiem.

Tāda bija šī saruna, un es piekrītu, ka arī šo mūsu frakcijas sarunu vai viedokli var uztvert kā politisko spiedienu, bet es uzskatu, ka tas ir pietiekami godīgi un skaidri. Taču, protams, par katru lietu ir jābūt arī personiskai atbildībai. Tam es pilnīgi piekrītu. Un jāatbild arī par savām kļūdām, vienalga, kurš tas būtu - vai tas būtu kāds, kuru pašreiz apvaino smagā pārkāpumā, vai tas būtu tas cilvēks, kas varbūt nepamatoti kādu ir nosaucis. Tas ir skaidrs.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka mums vajag vēlreiz padomāt par to, ko domās par mums, kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji, ja mēs te skaidri un gaiši sakām, ka mūsu vidū ir kretīni. Es tam nepiekrītu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka mūsu vidū var būt cilvēki, kuri varbūt kādreiz pārkāpj kādu morāles normu, varbūt kādreiz ir cilvēki, kas kļūdās, bet attiecībā uz kretīniem… nu, es atvainojos, es domāju, ka tā droši vien tomēr būs medicīniska diagnoze. Tā ir viena lieta.

Otra, ko es gribētu pateikt, ir šāda. Ja ir problēma, ir jābūt tās risinājumam. Ir jābūt skaidram, saprotamam risinājumam. Mēs šeit nevaram spēlēt paslēpes, ir jābūt skaidram risinājumam. Es domāju, ka šobrīd varēja būt arī cits variants - tas, ka pasaka skaidri un gaii… ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija pasaka, ka mūsu rīcībā nav šīs informācijas, ka mēs uzskatām, ka tā ir nepietiekama. Tad tas būtu citādāk.

Tagad, es domāju, attīrīšanās process ir sācies. Ir iespējas izmantot tiesiskā valstī visas lietas, visu to pārbaudīt, likt pierādījumus galdā un godprātīgi tos izvērtēt. Tas nozīmē arī to, ka, ja kāds ir nepamatoti apvainots, viņam ir visas iespējas beidzot sevi reabilitēt, un tas ir ne mazāk vērtīgi, kā izteikt savas pārdomas, varbūt arī aizvainojumu.

Ir vēl kas, ko es gribētu pateikt. Mums, kolēģi, būtu jāpadomā, vai tiešām tieslietu ministram Valdim Birkavam ir nepieciešams bada streiks. Es domāju, ka tas būtu izmisuma solis. Šajā ziņā es Jurkāna kungam absolūti piekrītu. Es esmu pārliecināts, ka Birkava kungs nav tādā neticības pakāpē attiecībā uz tiesu, un, ja visas šīs lietas, kas ir šeit runātas, būs bez kāda nopietna pamata, tad šī viņa ticība - es domāju, liecība tiesai - uzvarēs. Ja būs citādāk, tad… Beidzot, manuprāt, ir sācies tas process, ko mēs ceram saukt nevis par mēģinājumiem destabilizēt valdību, bet par mēģinājumu sakārtot savas attiecības, attīrīt Saeimu un tās auru no tiem netīrumiem, kas mums šeit ir.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Mazliet agrāk nekā pirms mēneša es ienācu šajā namā, un, nelolojot pārāk lielas ilūzijas, es tomēr cerēju, ka nu reiz esmu nonācis zināmā mērā elitārā vidē. Savā nebūt ne īsajā un nebūt ne bezkaislīgajā dzīvē man ir nācies būt dažādās vietās, bet visās tajās vietās diemžēl cilvēkiem bija cita izpratne par jēdzienu “gods”, par jēdzienu “cita cilvēka gods”. Zināmā mērā man ir ļoti žēl, ka šodien vairs nav tie laiki, kad vīrs varēja vīram iesviest sejā cimdu.

Šeit daudz runāja par politiskiem aspektiem, par amatiem un tā tālāk. Es gribētu iet mazliet dziļāk.

Šodien Latvija ir uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Sakiet, atbildiet sev: kura interesēs, kura spēka interesēs tas ir - šodien mazināt Latvijas prestižu, nomelnot to caur šo visu, lai kaut nedaudz mazinātu iespēju pozitīvi veikt šīs sarunas? Ja Latvijā ir šāda lieta (jā, tāda droši vien ir, bet neesmu bijis klāt, tādēļ nevaru teikt: jā, noteikti), tad tā ir jāizmeklē un, kā to paredz likums, izmeklēšanai ir jānotiek pilnīgi diskrēti. Pat izmeklēšanas institūcijas, runājot par kādā lietā aizturētu cilvēku, saka “Jānis J.” vai “Pēteris Ā.”, nemin uzvārdus. Mani mazliet šokē tas, ka šeit visā atklātībā tiek nosaukti tādi vai citādi uzvārdi, nav svarīgi, kuri. Pēc manā rīcībā esošas informācijas, komisijas lēmums nebija nosaukt šos uzvārdus, tātad es varu minēt, ka tā ir Ādamsona kunga personīga iniciatīva.

Nedomāju, ka Birkava kungam vajadzētu uzsākt bada streiku. Ir šāda metode, bet šoreiz tā nebūtu vietā. Šajā ziņā es pilnīgi pievienojos iepriekšējiem runātājiem. Taču tajā pašā laikā es uzskatu, ka ir jāveic viss, lai lietas noliktu pareizās vietās, lai tie, kas ir vainīgi vienā vai otrā jautājumā, saņemtu reālu sodu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūsu rīcībā 7 minūtes.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Man likās dīvaina Bērziņa kunga uzstāšanās, tas, ka viņš operēja ar operatīvo informāciju. Nu kā varēja nokļūt viņa rokās šī operatīvā informācija? Es negribu šeit vainot prokuratūru, varbūt viņš kaut kādā citā ceļā to ir saņēmis. Man dīvaini liekas tas, ka arī no šīs tribīnes izskanēja, teiksim, pārmetums Inkēna kungam. Tas nebūtu korekti, vajadzētu runāt par cilvēku tad, kad viņš ir klāt un viņam pastāv iespēja šeit kāpt tribīnē un izteikties. Es šeit nerunāju par provokatīviem vai par valsts varas gāšanas momentiem vai par kādiem citiem pasūtījumiem. Es domāju, ka Izmeklēšanas komisijai ir jāstrādā. Taču man liekas savāds kaut kas cits - dīvaini, ka liekas, ka Latvijā vispār nepastāv šī problēma. Pēc šīsdienas sarunām radās tāda sajūta, ka te nepastāv ne pederastija, homoseksuālisms, ne pedofilija. Taču Latvijā ir pazuduši vairāk nekā simts bērni. Kurš var garantēt, ka tie bērni ir sveiki un veseli ārpus robežas? Vai mums jānonāk līdz Beļģijas variantam? Tur bērnus seksuāli izmantoja un pēc tam nogalināja! Jo tie cilvēki, kas nodarbojas ar pedofiliju, savās izrīcībās aiziet līdz galējībām, un tas ir laikus jāaptur. Un vēl jūs, Bērziņa kungs, šeit tušējat šo lietu. Vai Ādamsons ir čekists vai nav čekists, to pierādīs tiesa, bet jūs jau to apgalvojat. Es arī esmu nosaukts par čekistu, Požarnova kungs par mani vienā laikrakstā skaidri un gaiši pateica, ka no čekistiem esmu “sakārtots” un saņēmis it kā no viņiem džipiņu. Es, Požarnova kungs, neapvainojos, jūs esat ārsts, un ir lielisks tas sakāmvārds, ka ārsts uz slimiem neapvainojas. Ziniet, Rabindranats Tagore ir pateicis lieliskus vārdus. Birkava kungs, paklausieties, ko teiks cilvēks, kuram ir piecdesmit astoņi uz pleciem un kurš ir savā mūžā piedzīvojis daudzus apvainojumus! Un Tagore ir pateicis elementārus, lieliskus vārdus: “Lai citi smejas, lai citi ir pārliecināti par manu vainīgumu, bet es esmu stiprs savā nevainīgumā!” (No zāles tieslietu ministrs V.Birkavs: “Es arī!”) Un nevajag... Es saprotu jūsu pašreizējo morālo stāvokli. Es saprotu, un es varbūt - atšķirībā no jums - būtu rīkojies savādāk. Ja tas cilvēks būtu man izteicis tādus, teiksim, pārmetumus vai apvainojumus, būdams rokas attālumā no manis, tad, es domāju, es viņu būtu “atslēdzis” uz kādām desmit minūtēm. Labākajā gadījumā. Iespējams tas ir, bet es esmu deputāts. Šeit 6.Saeimas sākumā, es arī to vēl pateikšu, Šķēles kungs nāca smaidīdams un deva man roku, šeit kā Dieva priekšā to saku, bet to, ko viņš man pateica pie auss... Un man bija tāda viena sekundes simtdaļa ilga doma manās smadzenēs - ar kreiso roku no apakšas es viņu nokautēšu! Taču nākamajā mirklī man “nostrādāja bremzes” un es viņam teicu tā... viņš var atkārtot, un lai viņš dzird pašlaik! Šķēles kungs, es teicu: “Andri, man tevis žēl ir!”

Es izmeklēju kādreiz “Lata International” lietu, un man nav vairs ticības prokuratūrai. Es neesmu no tās lietas aizgājis, es meklēju faktus, meklēju, un pēdējā laikā ir nonākuši būtiski fakti manā rīcībā. Ja prokuratūrā Piliksera kungs, virsprokurors, attiecībā uz 36 miljoniem, kas sadalījās daudzās summās, varēja apakšā zem katras lietas ierakstīt “Nav nozieguma sastāva”. “Nav nozieguma sastāva”, tad tas ir šausmīgi. Bet tie taču ir 36 miljoni - tās ir traģēdijas laukos, un pie tā liela vaina ir, Bērziņa kungs, jūsu “bosam” Šķēlem, kurš izgāja sveikā, bet Dievs visu redz, un viņš saņems sodu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, vārds Kārlim Leiškalnam. Paziņojums.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Drīzāk tas būs paziņojums vēsturei. Otrajā balsojumā par likumprojektu “Par svētku un atceres dienām” es rutinēti nobalsoju nepareizi - atturējos, tā maldinot savu kolēģi Geigi, un gribu, lai vēsture uzskata, ka es esmu atbalstījis šīs dienas iekļaušanu Latvijas svinamajās jeb atceres dienās.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka mums starpbrīdī komisijas telpās ir sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs to neesat palaiduši garām un esat pievērsuši uzmanību tam, ka pie ziņojumu dēļa lejā pie kafejnīcas ir uzaicinājums no Vācijas vēstniecības šodien uzspēlēt šahu, tūlīt pēc sēdes. Pagaidām no Saeimas ir pieteikušies Požarnovs, Dobelis, Straume un Apinis.

Kolēģi, kas vēl gribētu uzspēlēt šahu! Būtu labi, ja jūs varētu šīs sēdes laikā pie manis pieteikties. Es varētu sastādīt sarakstu un Vācijas vēstniecībai nosaukt uzvārdus. Tāpēc, lūdzu, piesakieties, un uzspēlēsim šahu šodien pēcpusdienā!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam Rišardu Labanovski 60 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Leons Bojārs, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Silva Golde, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Romāns Mežeckis, Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums ir beidzies. Turpināsim debates par lēmuma projektu!

Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt vairākas lietas. Es gribētu, pirmkārt, teikt, ka Satversme tomēr ir uzbūvēta tādā veidā, ka, lai kā mēs arī runātu, 34 parakstu jau pietiek izmeklēšanas komisijas savākšanai. Tas ir zināms instruments mazākuma tiesību aizstāvībai. Pretējā gadījumā, ja izmeklēšanas komisija dibināta ar balsu vairākumu, neapšaubāmi, mazākumam būtu grūtāk to realizēt.

Otrs. Pirmskara Latvijā bija šāda komisija. Faktiski viena. Un tā nodarbojās ar Andrieva Niedras valdības darbības izvērtējumu, un neapšaubāmi, ka nekādu galaziņojumu viņi neuzrakstīja un materiālus nodeva tiesvedībai. Tas nozīmē, ka jau pirmskara Latvijā, kad varbūt bija cita situācija, nekas pozitīvs no tā neiznāca.

Trešais. Mana svēta pārliecība ir tā, ka faktiski, kamēr nebūs pieņemts likums Saeimā par izmeklēšanas komisiju, es domāju, ka komisiju darbs ir jāiesaldē. Ne tikai šīs, bet arī citu komisiju, kur ir runa par privatizāciju, par “Lattelekom” un tā tālāk, jo šī problēma ir tajā apstāklī, ka, ja nav likuma, tad parādās divas iespējas: viena iespēja - pārmest komisijas locekļiem visus nāves grēkus, otra iespēja - komisijas locekļiem izmantot likuma neesamību citos mērķos, ne tajos mērķos, kāpēc tā ir veidota.

Grūti, es domāju, mums šo likumu būs pieņemt un skatīt, un es pat nezinu, kā mēs to izdarīsim, jo tur ir zināma problēma, kādā veidā mēs, parlamentārieši, varam pārņemt tiesvedības funkciju. Ir vairāki piemēri. Pats elementārākais ir, protams, Kenets Stārs Amerikā kā īpašais prokurors lielā skandāla rezultātā, ja jūs atceraties. Vai arī mēs iesaldējam tādu normu.

Es zinu, ka ir pretinieki un ir atbalstītāji šai normai. Vai vismaz iestrādāsim tādu normu, ka tās liecības, kuras sniedz komisijā, ka tās ir liecības, jo līdz šim tas, ko komisija saņem, tās nav liecības, tie nav liecinājumi, tā ir faktiski kaut kāda informācija. Uz šā pamata praktiski vispār nevar nekādus slēdzienus veikt. Tāpēc mans priekšlikums tomēr ir tāds: atbalstīt “Latvijas ceļa” priekšlikumu par martu, lai veiktu visas šīs funkcijas, kas ir rakstītas, tajā skaitā dotu arī tiesnesim attiecīgo informāciju.

Tālāk vajadzētu pāriet pie likuma izstrādes par izmeklēšanas komisijām, ka šis likums tiek pieņemts. Tādā gadījumā mēs atjaunojam vienas vai otras, vai trešās komisijas darbu, kā Satversmē noteikts. 34 paraksti, un nevienam nav liegts šo te komisijas darbību atjaunot.

Un pēdējais, kāpēc es tā domāju. Tāpēc, ka ir viena problēma. Mūsu izmeklēšanas komisijas locekļi ir spiesti sākt veikt funkcijas, kurām viņi profesionāli nav gatavi. Viņiem jākļūst par izmeklētājiem, daļēji par prokuroriem un daļēji arī par tiesnešiem.

Redziet, viena lieta ir juridiski pieņemt lēmumu kā prokuroram, izmeklētājam vai tiesnesim, bet otra lieta ir pieņemt politiski. Ja šeit nosauc uzvārdus, tad tas ir politisks lēmums un tas ir politisks tiesneša lēmums. Nosaucot uzvārdus, praktiski jau ir runa par politisku tiesneša lēmumu. Nenosaucot viņus, jā, nodarbojas ar politisko izmeklēšanu, ar politisko prokurora funkcijas aizstāšanu, bet, ja viņus nosauc, tad jau ir politiski tiesneši. Var teikt: jā, bet tas nav juridiski, tas ir politiski! Saprotiet, tā diemžēl nevar. Es uzskatu, ka tādas funkcijas mēs tomēr nevaram sev paņemt.

Atsevišķs jautājums ir, vai šīs komisijas absolūti neko nav darījušas. Es tam nevaru piekrist. “Latvenergo” gadījumā lieta ir nodota tiesai, un tiesai ir jāsākas. Es saprotu, tiesvedība ir sākusies.

Kas attiecas uz šīs te komisijas darbību, jā, mēs varam dažādi skatīties. Es neparakstīju dokumentu par prokurora pārbaudi, tāpēc ka es Skrastiņa kungu pazīstu ļoti ilgu laiku un man ir cita attieksme pret viņu personīgi. Taču es uzskatu, ka tās ir demokrātiskas tiesības. Tātad komisija to ir panākusi. Tas ir viņas pluss. Demokrātiski tas nekas slikts nav. Nu politiski tas slikti tulkojams, bet, ko darīt? Es domāju, ka arī tie likumdošanas ierosinājumi, kas ir saistīti ar bērnu jautājumu, arī ir komisijas sasniegums, bet es esmu dziļi pārliecināts, es negribētu, lai tas būtu tikai šajā komisijā, ka tikai tad mēs varēsim komisiju darbu turpināt vai atjaunot, ja mums šis likums būs.

Un kāpēc es to saku? Atšķirībā no daudziem šeit klātesošajiem, man bija tas gods atbildēt pirmajai komisijai, ko izveidoja pēckara Latvijā Saeima, un pirmā komisija bija par Ivara Godmaņa vadītās valdības noziegumiem un tā tālāk. Es tur biju. Es nācu ar advokātu. Es labi zinu, kā tas viss notika. Rezultāti arī tur nekādi nebija.

Es tiešām domāju un tāpēc aicinu atbalstīt “Latvijas ceļa” priekšlikumu, un nevis tāpēc, lai kaut kādā veidā vērstos pret šīs komisijas locekļiem, jo arī viņi ir cilvēki. Viņu mērķi var būt dažādi. Tiem, kas viņus apvaino, tiem mērķi arī var būt dažādi. Es nevaru piekrist, teiksim... Ļoti smaga situācija, it sevišķi, teiksim, ir šodien. Starp Birkava kungu, kuru es pazīstu ļoti ilgus gadus un cienu, un, no otras puses, Inkēna kungu, kurš ir bijis mans padomnieks pirmās valdības laikā un par kuru arī es varu daudzas pozitīvas lietas nosaukt, tagad ir briesmīgs konflikts. Man cilvēciski ir pavisam grūti. Es esmu mēģinājis runāt ar abām pusēm, un es esmu pārliecināts, ka šeit ir jāpieņem likums, ka tikai likums ļaus šādām komisijām strādāt. Ja mēs vienu brīdi ļausim bez likuma tālāk darboties šīm komisijām, mēs vienkārši realizēsim politiskas vēlmes, un bieži vien ne tikai politiskas, bet arī nepolitiskas vēlmes. Tās būs vērstas pret citiem cilvēkiem, bet, tā kā tie ir politiķi un deputāti, tās šādā gadījumā tiks vērstas tomēr pret mūsu valsti kopumā. Tāds ir mans priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcijas deputāte.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Pati situācija ir tāda, ka es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieļaujami, ka šodien neviens no komisijas locekļiem neizteiks arī savu viedokli par to, kas ir un kā nav, un kā notiek darbs šajā komisijā. Nevajadzētu nevienam ļoti uztraukties. Es patiešām neizpaudīšu neko no informācijas, kas ir komisijas rīcībā. Bet es gribētu runāt tomēr par šīs lietas būtību kā tādu.

Varbūt sākt ar to vēsturisko. Pirms divām nedēļām man nācās dzirdēt daudzus nepatīkamus vārdus, kas bija veltīti arī man, jo izrādās, ka tiem, kas sākotnēji neatbalstīja šīs komisijas izveidošanu, kā mēs dzirdam no šodienas runām, bija taisnība. Jā, un es neatkāpšos no saviem vārdiem, kurus es teicu toreiz, kad tika veidota šī komisija, par to, ka šajā konkrētajā gadījumā tomēr varbūt ir jāizvēlas citi darba instrumenti.

Ne mirkli neapšaubot to, ka Saeimai ir tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tomēr izvērtēsim, kam, kādam nolūkam, un, ja arī izveidosim, tad acīmredzot ir ļoti stingri jānosaka, kāds ir komisijas uzdevums. Ne vairāk un ne mazāk.

Jā, šobrīd mēs strādājam pie likuma par parlamentārās izmeklēšanas komisijām, un šis ir tas jautājums, par kuru gan es varu teikt, ka mans viedoklis tomēr ir mainījies. Līdzšinējais parlamentāro komisiju darbs ir parādījis, ka sapratnes pietrūkst, un tātad ir vajadzīgs likums, kas palīdz komisijai strādāt, bet pietiekami skaidri pasaka, ko un kā. Un, ja reiz šī komisija ir publisku tiesību subjekts, lai būtu skaidri pateikts, cik tālu (konkrēti uzskaitot) komisija iet, un lai tā nekļūst par baumu izplatīšanas biroju, kā tas ir noticis šobrīd.

Un man ir ļoti žēl, Labanovska kungs, bet tieši jums es gribētu veltīt arī dažus vārdus, jo jūs bijāt tas, kas apgalvoja, ka, ieejot komisijas sastāvā, Tautas partija tagad plūks lielus laurus. Man ir ļoti žēl. To lauru nav, ko plūkt. Nav to lauru, ko plūkt! Tas patiešām ir tā.

Lai gan ir tikai neliels laiks pagājis, bet, vērtējot to, kas komisijā tiek darīts, un arī uzklausot citu kolēģu viedokli, kas ir strādājuši no pašiem sākumiem, ir jākonstatē, ka galvenajam uzdevumam - cīņai ar to nozieguma paveidu, kas apdraud bērnus, un ar to, vai tad ir valsts amatpersonas, kas sedz, ietekmē un, nedod Dievs, vēl piedalās šajā lietā, šim jautājumam komisija tomēr ir veltījusi minimālu uzmanību, vairāk uzmanības veltot daudz kam citam. Dažādas dīvainas runas tiek izplatītas par to, kas tad ir komisijas rīcībā. Es ļoti šaubos, vai tieši komisijas rīcībā tad ir šie materiāli, varbūt komisijas locekļu rīcībā, jo komisijas darba stils, un to es nekautrējos jums pateikt, ir ļoti savdabīgs. Jau no pirmās dienas es sapratu vienu, ka neviens komisijas loceklis nevar apgalvot, ka ir iepazinies ar visiem materiāliem, un atbilde bija viena - visu zina tikai komisijas priekšsēdētājs. Ļoti labi! Vismaz viens šajā komisijā zina visu.

Par darba organizāciju. Acīmredzot ir vajadzīgs šis likums, jo šai konkrētajai komisijai nav nekāda nolikuma, kas runātu par to, kādā kārtībā tā strādā, ja netiek piemērots Kārtības rullis, kādā veidā tad notiek šīs sēdes un kādēļ ar materiāliem jāiepazīstas tur, citur vai vēl kaut kā, tā kā šeit tiek pārmests, ka kāds kaut ko nes, kopē vai dara.

Es neesmu ne nesusi, ne kopējusi. Es par to neuztraucos. Bet tajā pašā laikā nekur nav noteikts, ka to nevarētu darīt. Lūk, arī šis ir jautājums, kad jādomā par to, kā regulēt komisijas darbu, kā to nevar darīt. Un kā jūs varat apgalvot, ka to neviens nav varbūt darījis arī agrāk, varbūt vēl pirms parādījās mūsu partijas pārstāvji šajā komisijā un kas kur ir noticis?

Viens, kas mani uztrauc visvairāk, ir tas, ka komisija nebija pieņēmusi tādu lēmumu, kas ļautu kādam, arī ne komisijas priekšsēdētājam, ziņot par kaut kādām ziņām, kas ir komisijas rīcībā. Jā, ir dažādas liecības, kurās tiek minēti dažādi vārdi, bet vai tas ir arguments vai pamats? Vai tur ir pierādījumi? Man par to nav ne mazākās pārliecības. Domāju, ka lielai daļai komisijas locekļu arī tādas nav. Un tādā gadījumā es aicinātu komisijas locekļus apsvērt vienu lietu: vai mēs mierīgi varam to uztvert, ka tiek sniegti paziņojumi, par kuriem nav bijusi runa? Nav galaziņojuma diena! Nav sniegts šis ziņojums! Vai ir pamats? Un tādā gadījumā, ja nav komisijā nolikuma, bet, kā man tika skaidrots, ir tikai džentlmeniska vienošanās neko nestāstīt, tad varbūt tagad mēs katrs stāstīsim visu, kas ienāk prātā, un Parlamentāro komisiju pārvērtīsim par baumu izplatīšanas biroju?

Uzveru vēlreiz: man tas absolūti nav pieņemams! Un, ja kāds domā, ka ir liels gods šajā komisijā atrasties, tas nebūt tā nav. Tas nav nekāds gods! Drīzāk otrādi, jo šajā komisijā nākas sēdēt kopā ar tādiem kolēģiem, kuriem pēc šodienas es arī roku vairs nedou.

Es neuzskatu, ka var rīkoties tādā veidā gan attiecībā uz komisijas locekļiem - bez pilnvarojuma izplatot ziņas, gan attiecībā uz cilvēkiem, kuru vārdus sauc. Varbūt cits ir pelnījis būt nosaukts šodien, nevis šie cilvēki? Kurš to šodien var pierādīt vai pamatot? Tādu šeit nav.

Jā, apstākļi parāda, ka likums ir jāizstrādā. Mēs to darīsim. Un nav pamata uzskatīt, ka kāds to īpaši bremzē vai citādi, bet tā koncepcija, kas bija pirmajā lasījumā, protams, nav atbalstāma. Pret to es arī esmu ļoti vērsusies. Iespējams, ka mani priekšlikumi ir nedaudz radikāli šobrīd, bet es neesmu zaudējusi vēlmi strādāt pie tālākas uzlabošanas, un es domāju, ka likums beigu beigās būs pietiekami kvalitatīvs, atšķirībā no konkrētās komisijas darba.

Un vēl viens, ko es gribētu pateikt. Es tomēr aicinātu komisijas locekļus pateikt savu viedokli par to, kas šodien ir noticis, jo es domāju, ka tas, kas ir izdarīts komisijas darbā... Es nenoliedzu, ka ir izdarīts labs darbs ar likuma grozījumiem, ar dažām citām lietām. Un tajā pašā laikā, jā, es arī neuzskatu, ka varbūt ir slikti, ka tiek pārbaudīts prokuratūras darbs. Vai tas bija jāierosina komisijai vai ne - tas ir cits jautājums. Ja ir šaubas, labāk pārbaudīt. Protams! Bet vai tas labums, ko ir devis šīs komisijas darbs, ir samērojams ar tiem zaudējumiem, kas šobrīd ir nodarīti mūsu valstij kopumā?

Sēdes vadītājs. Aija Poča - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis ir jautājums, par kuru, patiesību sakot, man nekad nebūtu bijusi vēlēšanās debatēt, jo es esmu bijusi no tiem, kas centusies neklausīties šīs informācijas, kas cirkulēja, un uzskatīju, ka komisijai ir jāstrādā, informācijai ir jābūt komisijas locekļu rīcībā, un arī komisijai, kurā mēs esam deleģējuši cilvēkus, ir jābūt tai, kas pieņem lēmumus, atbildīgus lēmumus par to, kā šī lieta virzāma tālāk.

Bet mani rosināja nākt šeit, tribīnē, iepriekšējie debatētāji. Man reizēm rodas tāda sajūta, ka mēs, paši likumdevēji, kas veidojam likumus, kuriem vajadzētu runāt precīzos terminos, ar precīzām formulām vienā vai otrā sfērā, ko mēs pārstāvam... ka mēs paši šīs lietas vai nu necienām, vai neizprotam, vai, atklāti sakot, mētājamies ar vārdiem, terminiem, procesuālām lietām, kā mums ienāk prātā.

Šeit gan Jurkāna kungs, kuram es gribu teikt paldies par viņa runu, gan arī Baldzēna kungs izteica tādus vārdus: “Birkava kungs, cīnieties, pierādiet, aizstāviet sevi!”

Tajā pašā laikā tika pārmests tas, ka atsevišķiem citiem deputātiem netiek... ka attiecībā uz viņiem netiek ievērots šis nevainības prezumpcijas jautājums. Tad es gribu jautāt: kāpēc šis nevainības prezumpcijas faktors netiek attiecināts absolūti uz visiem? Kāpēc mēs paši ar tādu noliegumu izturamies pret šo tiesu sistēmu, kuru mēs mēģinām veidot un pilnveidot? Ja vienam darbojas nevainības prezumpcija, tad nevainības prezumpcijai jādarbojas arī pret otru, jo galu galā kā šobrīd vispār var kaut ko darīt, cīnīties, ja nav pat lieta ierosināta? Ir tikai vārds pateikts, un vārds sit ļoti sāpīgi.

Mūsu tiesu sistēmā mēs sākām strādāt nodokļu kontekstā ar jaunu pieeju, tas ir, ar legālās prezumpcijas pieeju, kas konkrēti pasaulē ir pazīstama. Tas nozīmē, ka attiecībā uz nodokļu nomaksu nodokļu maksātājam ir jāiet un jāpierāda, ka viņš visu ir nomaksājis, jo tiek uzskatīts, ka viņš varbūt kaut ko nav nomaksājis, un viņam ir jāsameklē šie pierādījumi nodokļu administrācijām, lai to pierādītu. Bet tā ir pavisam jauna pieeja mūsu tiesu sistēmā. Mūsu tiesu sistēmai līdz šim bija nevainības prezumpcijas jēdziens. Nu tad cienīsim to!

Šeit tika norādīts, daži runātāji norādīja un teica: “Birkava kungs! Metode, ko jūs esat izvēlējies... jums nebūtu varbūt tā jādara tādu vai šādu iemeslu dēļ.” Birkava kungs šobrīd ir aizskarts, personīgi aizskarts, un tā ir viņa brīva izvēle šobrīd, kādas metodes viņš izvēlas. Un nevienam te nebūs, starp citu, jānorāda un jāsaka: “Dari šitā vai dari tā!” Cienīsim Birkava kungu, cienīsim viņu! Kurš tad tagad cīnīsies, kā jūs paši teicāt, par sevi un par savu vārdu.

Un vēl. Es domāju, ka tīri cilvēcīga lieta, ko mēs esam šodien aizmirsuši varbūt, ir tā, kā jūtas ne tikai šīs nosauktās personas, bet kā jūtas viņu ģimenes locekļi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī es runāšu personiski savā vārdā, jo komisijā nebija tāda lēmuma, kas uzdotu Ādamsona kungam runāt komisijas vārdā un sniegt kādus paziņojumus. Tā ir viņa privāta iniciatīva un viņa privāta darīšana. Bet es gribētu uz šo lietu paskatīties varbūt mazliet no otras puses.

Šeit daudz tika runāts par deputāta godu. Tā jau ir viena ļoti liela un pamatīga lieta - deputāta gods. Bet es lieku svaru kausos, un man nekādā gadījumā tā otra svaru puse nešķiet vieglāka, proti, visi tie daudzie tūkstoši bērnu, kas ir izmantoti un tiek izmantoti. Mēs to neesam nedz izdomājuši, nedz mums tas ir licies, nedz mēs to varam tikai no sava personiskā viedokļa darīt zināmu. Tas vienkārši ir. Un es baidos, ka šī teatralizētā uzveduma aizsegā mēs varam pazaudēt visu to problēmu, visu to sāpi un visu to, kas patiešām komisijas darbā ir bijis novērots, redzēts, piefiksēts.

Un kāpēc es saku “teatralizētā uzveduma”? Tāpēc, ka visiem šiem notikumiem, kas seko jau kopš komisijas dibināšanas, ir zināmi drāmas elementi. Zināms scenārijs, kurā ik pa reizei galvenās lomas tiek dotas vienam vai otram. Bet kaut kā visi mēs brīžiem šajā karstumā aizmirstam par to, ka bērni gan Daugavpilī, gan Valmierā, gan tepat Rīgā ir izmantoti. Sabiedrība - katrs, kuram nav slinkums, par šīm lietām runā. Nesen raidījums “Skats no malas” pat aizrunājās tik tālu, ka bērni paši ir vainīgi. Viņi paši, tā sakot, uzmācas un karas kaklā. Visas šīs lietas notiek. Mēs varam rādīt ar pirkstu uz vienu, uz otru, varbūt paši uz sevi, bet tas, ka šādas lietas nav svešas arī augstākajās aprindās… tās nav svešas arī visās zemākajās aprindās, tas taču nekur nepazūd.

Kaut vai runājot par tiem pašiem lieciniekiem. Es saprotu, ka liecinieki tiek apšaubīti, un es pati šos lieciniekus apšaubu, bet patiesībā viņi ir nelaimīgi nabaga cilvēki, kuri ir izvaroti gan seksuāli, gan arī garīgi. Un, ja man būtu šeit jāsauc kādi uzvārdi vai kādi vārdi, tad es teiktu tā, ka es esmu dzirdējusi ļoti daudzus uzvārdus un katrā ziņā ne jau tikai trīs. Bet es uzskatu, ka tādu pierādījumu, lai nosauktu viņus, nav. Nav juridisku pierādījumu! Tā vai citādi, es saku, ir minēti ļoti daudzi uzvārdi.

Es gribētu, lai jūs atceraties, kā tika dibināta šī komisija. Komisijai tika doti milzīgi augsti mērķi - noskaidrot amatpersonas un tālāk arī visu, kas attiecas uz liecinieku aizsardzību, uz bērnu aizsardzību. Bet, lai izpildītu šos mērķus, netika doti nekādi palīglīdzekļi, nekādas ierīces vai instrumenti, teiksim tā. Ir viena darbiniece, kura strādā uz pusslodzi, tehnisks cilvēks. Es piekrītu Muižnieces kundzei. Man ir jāpiekrīt, jo es to esmu sacījusi komisijā jau vairākus mēnešus. Ne jau pirmo reizi es par to runāju, ka komisijā nav sakārtoti šie materiāli. Nav pieejams tāds grafiks, par kuru mēs runājām, kur būtu kaut kādā veidā apkopoti kaut kad tie minētie uzvārdi, lai mēs varētu izlemt, kāda no liecībām ir vērā ņemama un kāda varbūt mazāk vērā ņemama. Komisijai ļoti pietrūkst analītiķa, cilvēka no malas, iespējams, ar juridisku izglītību, kurš izanalizētu esošos faktus, jo šinī gadījumā izskatās tā, ka mēs brīžiem absolūti bezpalīdzīgi esam visā tajā faktu un notikumu jūrā, kurus vismaz nejuristam ir ļoti grūti izvērtēt.

Es uzskatu, ka komisijas darbs ir tomēr jāturpina un komisijai ir jādod savs galaslēdziens, lai nebūtu tā, ka viena cilvēka viedoklis un viena cilvēka sacītais tagad izskan arī kā komisijas galaslēdziens. Jo komisijas rīcībā, kā jau es teicu, ir ļoti liels materiālu kopums, kur ir runa gan par tām krimināllietām un tiem notikumiem, kas saistās ar Valmieru un Daugavpili, gan arī vēl ar citām lauku vietām.

Un jāteic, ka šeit tiek minēts, ka ir smagi šodien… ka kādam šeit ir grūti runāt… un grūti par šīm lietām domāt. Tad nu mazliet iedomājieties arī to, kā tas ir komisijas locekļiem bijis daudzus mēnešus, pie tam nemitīgi sajūtot preses spiedienu un sajūtot kolēģu spiedienu, tanī pašā laikā arī esot šajos faktos un šajos notikumos, kas liecina par to, ka Latvijā ir šāda problēma, un, ja mēs tagad izbeigsim šīs komisijas darbu, tad tas nozīmē, ka mums neinteresē noskaidrot un - galvenais - kaut ko arī mainīt šajā situācijā.

Kā jūs varbūt atceraties, starpziņojuma laikā es jau minēju par Čaka ielas “meitenēm”. Mēs pie tā pat neesam sākuši tā īsti strādāt. Bet tur ir ļoti nopietni jārokas, jo policija, starp citu, kuras darbinieku skaits šobrīd ir samazinājies… to cilvēku, kuri izpēta šo lietu, nevis palielinājies… policija saka, ka viņiem nav pa spēkam, ka viņiem nav tādu spēku, kas varētu pietiekami efektīvi šo lietu izmeklēt.

Viena arī ļoti svarīga lieta ir jautājums par bāriņtiesām. Kas notiek ar šīm, īpaši lauku, bāriņtiesām, kurām būtu jāseko līdzi, kas notiek viņu apvidū ar bērniem? Diemžēl ne reti ir tā, ka arī tur bāriņtiesu darbinieki ir tik absolūti neprofesionāli, ka viņi pasaka, ka patiesībā jau bērni paši pie visa ir vainīgi un paši uzprasās.

Tā ka es gribētu sacīt nobeigumā tā: mēs nedrīkstam šo lietu vai šo jautājumu reducēt tikai un vienīgi uz kādiem uzvārdiem, jo diemžēl, lai arī cik tas būtu traki, uzvārdu ir daudz. Un es visdrīzāk saku, ka šie uzvārdi varbūt nemaz arī nav tie uzvārdi, kuri būtu jāsauc. Es pieļauju, ka ir uzvārdi, kuri slēpjas aiz visiem šiem notikumiem, kuri šeit ir kā režisori, kā jau es teicu, šim teatralizētajam uzvedumam...

Un es saprotu arī to, ka katram šinī jautājumā par pedofilijas lietu, par bērnu lietu, būs savs viedoklis, un būs arī tie, kuri sacīs, ka Saeima un Saeimas gods, un atsevišķu varbūt cilvēku gods ir pāri visam. Es nekādā gadījumā nedomāju, ka tas tā nav. Gods ir ļoti svarīga lieta, un mums ir jācenšas, cik mēs varam, sargāt savu kolēģu godu, bet mēs nevaram pie tā apstāties, jo mums ir jāredz arī, kas tad šo negodu ir darījis.

Es ceru, ka mēs darbu turpināsim un galaziņojums tiks dots sabiedrībai un Saeimai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Noklausoties tos apvainojuma vārdus - kretīns un pārējie, ko izsaka deputāts deputātiem, tas dara kaunu mums, un cilvēku acīs mēs, protams, neesam tās spīdošākās personas.

Bet tagad - vai tad pedofilija bija vai nebija? Nu desmit gadu laikā tā plauka. Pornofilmas filmēja pie Raiņa pieminekļa. Analoģiski to darīja operāciju zālēs. 3000 vai vairāk ir bērnu, kuriem ir sadragāta viņu psihe. Bija taču tā! Kāpēc mēs to negribam redzēt? Kāpēc negribam novērst? Tas taču ir jānovērš un ar jebkurām metodēm. Un tagad sākam runāt, ka, ziniet, tie bērni ir spiesti tur par 5 vai 10 latiem iet un pārdoties, lai pabarotu izsalkušo ģimeni. Vai tad tas dara Latvijai godu? Tas taču izskanēja no šīs tribīnes. Un ko mēs vispār zinām, kas notiek ar mūsu bērniem Latvijā? Gandrīz neko! Bet cilvēki uzdod ļoti nopietnus jautājumus. Es nezinu, varbūt jums neuzdod, bet man satiekoties nav ko atbildēt vienu otru reizi.

Tagad par tiesībsargājošām iestādēm Latvijas Republikā. Uzstājās desmit deputāti, neviens viņus neaizstāvēja, neviens, ne pozīcija, ne opozīcija. Tas ir briesmīgi. Tātad Latvijas iedzīvotāji nav aizstāvēti. Narkomānija plaukst, skolās ir narkodīleri. Pedofilija. Jūs redziet, kas notiek. Rekets arī. Noziedzība visos līmeņos. Kontrabanda, korupcija. Cik reižu te ir skanējuši no šīs tribīnes visi šie vārdi! Kas ir izdarīts? Kur ir kāds, kas ir sodīts? Gandrīz nekas nav izdarīts. Taču viss tas ir - lielos vai mazos apmēros. To mēs tā kā redzam, to mēs tā kā dzirdam, kaut ko mēs darām, bet galu galā nekas nav izdarīts. Taču izrādās, ka arī mūsu likumdošana nav izveidota tāda, kādai tai vajadzētu būt mūsdienu līmenī, lai mūsu cilvēki būtu aizsargāti. Tātad ir jāsāk no nulles. Lai nevis advokāti raksta likumus, bet lai tos izstrādā citi juristi! Juristu taču mums ir pietiekami. Ja nevaram paši izstrādāt, nu tad sāksim špikot no citām valstīm, varbūt tad kaut ko panāksim! Es jums pateikšu, ka viens pilsonis man pažēlojās, ka viņam apgabala prokuratūra atsūtīja vēstuli, kurā nav ne datuma, ne reģistrācijas numura. Tā mēs strādājam. Un tagad - komisija. Komisija bija spiesta strādāt, tāpēc ka nestrādā tiesībsargājošās iestādes. Kam tad nu patīk, it sevišķi dāmām... vai viņām patīk ar to visu krāmēties un rakties visos šajos netīrumos? Ziniet, tā ir vispār riebīga lieta, bet viņi ir spiesti, un tagad mēs tos deputātus sākam pārvērst par kaut kādiem “grēkāžiem”. Ko tad desmit gadus darīja mūsu tiesībsargājošās iestādes, prokuratūra, tiesa, policija un visi tie dienesti, kuriem mēs atvēlam noteiktas naudas summas? Komisijai ir jāstrādā un darbs jānobeidz, un jānomazgā visi tie netīrumi, kas ir uzlikti uz Latvijas tēla.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs. Otro reizi.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ja mēs runājam par procesu, par pedofiloloģiju, tad jāteic, ka man ir tāda diezgan ilgstoša pieredze, jo es vienreiz izgāju cauri visu šo “karuseli”. Es ar lielāko prieku dalītos savos iespaidos, kā tas bija.

Toreiz bija viens tāds gudrinieks, tāds Atis Silaroze, kas nodibināja dziednieku biedrību un vienlaicīgi, jo uzdevās par galveno alkoholisma apkarotāju, - antialkoholisma biedrību. Viņš “spieda” līdzekļus, pats izmantoja tos savai uzņēmējdarbībai un nodarbojās ar dziedniecību. Iedomājieties, kā tas sāpēja mums, Saeimas ārstiem, kad viņš pieteica bada streiku un pieprasīja, ka viņam vajadzīgs... ka šai viņa organizācijai ir vajadzīgi 200 tūkstoši no valsts budžeta, tas ir Narkoloģijas centra budžets. Žurnālisti viņu filmēja no priekšas un pakaļas un nepārtraukti, katru dienu, presē rakstīja, cik dienas jau Atis Silaroze ir badojies. Pirmā persona valstī! Un tad Narkoloģijas centra priekšnieks Strazdiņa kungs uzrakstīja vienu garu rakstu par to, kas reāli ir Silaroze, ar ko viņš nodarbojās, un mēs parakstījām - es kā Ārstu biedrības prezidents, veselības valsts ministrs, Slimokases direktors un daudzi, daudzi ārsti deputāti. Pēc neilga laika Silaroze uztaisīja preses konferenci un paziņoja, ka tie visi ir pedofili. Es ierados no ārzemēm, pārbraucu mājās, un sagaidīja mani lidostā sieva un sacīja: “Zini, vakar “Panorāmā” teica, ka tu esi pedofils!” Nu, es jutos apmēram tāpat kā Birkava kungs šodien. Nu, un tad sākās spiediens. Jā, tu jau, protams, vari likties mierā, vari nelikties ne zinis, bet tu esi amatpersona, tu esi deputāts, tu esi biedrības priekšnieks, un tev ir jāaizstāv ne tikai savs gods. Tev kā amatpersonai ir arī jāaizstāvas tiesā. Jā, es gāju uz tiesu, un, protams, Silaroze tika tiesāts, tagad krimināli sodīts viņš ir. Uzlika gan ļoti minimālu naudas summu. Tiesa pieņēma lēmumu, un tagad viņš ir krimināli sodīts elements. Un šajā situācijā, es uzskatu, ir jādara tieši tāpat. Birkava kungs šeit ir zālē, viņš bija tribīnē, skatījās deputātiem acīs, un es saprotu, ka viņš arī rosinās lietu. Es domāju, ka arī divas pārējās amatpersonas, kuras tika nosauktas, nevar to ignorēt. Ja nav taisnība tas, kas šeit izskanēja attiecībā uz viņu orientāciju, tādā gadījumā arī viņiem ir jārosina lieta tiesā un tādā veidā ir jāattaisno savs gods, citas izejas nav. Tikai tiesa var pateikt, kur ir taisnība un kur taisnības nav.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu pagarināt termiņu komisijai.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Mūsu diskusija šajā ēkā ir sākusies varbūt tādējādi, ka... mēs uzskatām, ka šīs diskusijas izraisīšanā varbūt ir vainīga komisija un komisijas kā tādas. Un mēs frakcijā vakar ierosinājām Ādamsona kungam izskatīt argumentus un faktus, kas ir viņa komisijas rīcībā, un iet sabiedrībā ar konkrētu paziņojumu par tiem faktiem, kas ir pamatoti. Jo mēs uzskatām, ka var ļoti vienkārši, ja komisiju kā tādu, tā teikt, liktu par vainīgu jebkuru lietu izskatīšanā, to pārvērst par farsu. Un, lai šāds farss netiktu saistīts arī ar šīs komisijas darbību, Ādamsona kungs pateica jums to, ko uzskatīja par nepieciešamu, to, ko uzskatīja par pamatotu. Man ir dziļa pārliecība, ka šodien runa ir nevis par to, ka mūsu valstī ir ar Satversmi izveidots mehānisms, kā ir iespējams nodibināt šādas komisijas... Mana dziļa pārliecība ir tā, ka joprojām valstī politiskās partijas, kuras vienas pašas vai kopā ar kādām citām politiskajām partijām kļūst noteiktā laika periodā par vadošu politisku spēku, izjūt politiskas visatļautības ilūziju, un, lai to apliecinātu - es domāju, ka jūs gan to dzirdējāt, - politiskās partijas var mierīgi pazaudēt valsts 36 miljonus latu saistībā ar “Lata International”. Protams, politiskās partijas atbilstoši savu partiju biedru iesniegumiem bija gatavas dalīt un dalīja G-24 kredītus, bet par šiem kredītiem ne jau šīs partijas atbild. Atbild valsts. Protams, sabiedrība to redz, un sabiedrības vieni no aktīvākajiem pārstāvjiem - žurnālisti - pacēla jautājumu pirmām kārtām saistībā ar 3 miljoniem, kas attiecas uz “Latvenergo”. Un, protams, turpat bija tie paši 18 miljoni, kuri bija saistībā ar “Ventspils naftu”. Abi projekti bija sagatavoti līdz burtam, līdz komatam, līdz ciparam. Varat ticēt: ja žurnālisti to jautājumu tanī laikā neizvirzītu, tad jautājumi risinātos vienkārši savā parastajā gaitā. Es gribu pateikt, ka mūsu valstī žurnālistu aktivitāšu ir par maz, mūsu politiķi ir sev uzaudzējuši pietiekami biezu ādu, ir gatavi strādāt ar jebkuru informāciju, saņemt jebkuru informāciju. Un tāpēc saistībā ar 3 miljonu lietām es uzskatu, ka komisijas izveidošana ir bijusi pamatota. Ļoti līdzīgi tas ir saistībā ar pedofilijas lietu, šo jautājumu arī ir iesākuši žurnālisti. Un tās komisijas izveidošana, lai palīdzētu žurnālistiem pārbaudīt tos faktus - tas ir iespējams tikai ar konkrētu sviru palīdzību, ne tikai sabiedrībā kopumā, - tās komisijas izveidošana arī bija pamatota. Ja jūs pašreiz uzskatāt, ka finansu ministrs ir tiesīgs bez konkursa, pēc savas izvēles dot iespēju atsevišķām bankām, komercbankām apkalpot valsts finanses un ka tas nav politiskās visatļautības piemērs, tad es esmu gatavs ar jums strīdēties.

Es gribu pateikt, ka ir nepieciešams mehānisms, lai mēs pārvarētu tādu politisku visatļautību. Es esmu priecīgs, ka Sociāldemokrātu frakcijai ir izdevies pagājušajā gadā sākt šo procesu, lai mūsu valsts būtu tiesiskāka. Un es esmu priecīgs, ka mums izdevās atrast alternatīvu personu Valsts prezidenta amatam tad, kad redzējām, ka viens no politiskajiem spēkiem gribēja jau tā esošo varu nostiprināt.

Gribu noslēgumā pateikt, ka es balsošu gan par 16.martu, gan par 13.aprīli. Uzskatu, ka komisiju darbs ir jāpilnveido, bet komisijām būs daudz vēl darba, kas būs jāveic.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Bojāra kungs, jūs zināt, kā es jūs cienu. (Es šobrīd runāju ar Leonu Bojāru, savu draugu, ja es tā drīkstu teikt.) Galīgi nedomāju, ka jūs esat lops, kretīns vai vēl kas, kā es vēl tur pateicu dusmu uzplūdā. Tagad es esmu mierīgs. Es gribu runāt par pilnīgi citām lietām. Un nedomāju, ka lops, kretīns vai idiots ir jebkurš no komisijas locekļiem. Lopi, kretīni un idioti rīkojas kā lopi, kretīni un idioti. Ir tādi, kas, tā kā es, emocionāli uzskrien tribīnē, kaut ko uzbļauj un patiesībā atstāj sliktu iespaidu. Ir tādi, kas, ļoti gudri par Eiropu runājot, piešķiebj galvu, iestāsta vienam otram entuziastam, kas sāk karu - līdzīgi Donam Kihotam - ar vējdzirnavām un ar pedofiliju, un tamlīdzīgi. Viņiem gan nav pareizo ieroču, un vējdzirnavas nemaz tā nav jāuzvar, tās ir jāuzspridzina, jāaizdedzina un tamlīdzīgi. Tā mēs šajā pasaulē cīnāmies. Es iestājos vienīgi par vienu lietu šajā pasaulē. Mums katram ir tiesības uz savu godīgo vārdu. Un ja kāds grib pateikt, ka es neesmu tāds ideāls, godīgs, bet ka es esmu sīks blēdis, lūru uz brunčiem, kaut gan man ir sieva un četri bērni... ka es visu ko šajā pasaulē daru... ka es gribu, lai man ir lielāka alga, un ka es slepenībā balsoju pret deputātu atalgojuma un pensiju palielināšanu, bet klusībā domāju - lai tādas būtu... Mēs visi esam cilvēki, un mēs dzīvojam savu normālu cilvēka dzīvi. Vienīgais, ko šajā pasaulē es gribu, - lai man pieder tiesības. Un, ja kāds grib pateikt: Leiškaln, tu esi to un to nozadzis, Leiškaln, tu esi sagājies ar nepilngadīgām meitenēm, Leiškaln, tu esi sagājies, velns viņu rāvis, ar nepilngadīgiem puikām!, - tad lai viņam ir godīgi pierādījumi. Lai viņš atnāk ar tādiem. Un godīgi pasaku: es negribu! Lopisms un kretīnisms sākas tad, kad mēs izdomājam tādus smalkus vārdiņus: “Ir ziņas par tieslietu ministru Birkavu un Šķēli.” Un tad, kad tiesa izsauks un prasīs tās ziņas, tad atkal stāstīs, kas tur ir kas, kurā 1967.gada armijas likumā kā ir rakstīts. Tur atradīsies Muciņa kungs, kas juridiski pamatos, ka te jau nekas nav teikts. Ir ziņas par to, ka tieslietu ministrs ir pieņēmis likumus, kas apkaro... Ministru prezidents ir bargi mēģinājis novērst pedofilijas ekscesus šeit, Latvijā. Un tad mēs patiesībā kā gļēvuļi pasakām kaut ko, nespējam... Ja jums ir kādas ziņas, ja jūs esat pārliecināts, ejiet kā pilsonis, izvirziet prokuratūrā apsūdzību, apsūdziet... nu, es nesaukšu nevienu citu uzvārdu, apsūdziet Leiškalnu nekrietnā pedofilijā, zoofilijā vai... kā vien jūs gribat. Vai arī to, ka vīrieši... Es tad vai nu mēģināšu tiesiski aizstāvēties, ja jums būs pierādījumi, vai arī es vienkārši aizstāvēšos netiesiski, nevis badošos, kā te bada streiku pieteica Birkava kungs. Birkava kungs, jūs nomirsiet! Jo īstenībā tie lielie varoņi, kas izdomā paši par sevi pasakas, ir gļēvuļi. Viņi pat nevar apvainot tieši, jo viņi zina, ka viņiem nav pierādījumu. Viņi zina, ka tas viss ir sadomāts. Viņi stāsta, kādi viņi ir haizivis. Es par jums varu izstāstīt vienu anekdoti, kas beidzas tā: “Kak bi ņe atkusil, u ņevo roža kak u akuli.” Jūs gribat dzirdēt šo anekdoti? Bet es nestāstīšu. Tā ir pārāk riebīga.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie deputāti! Šodien diemžēl mēs redzam, ka daudz kā trūkst. Mums trūkst likuma par izmeklēšanas komisijām. Jā, Satversmes 26.pantā ir noteikts, ka ir šīs tiesības, ja to pieprasa viena trešdaļa Saeimas deputātu. Taču mēs redzam jau no vairāku izmeklēšanas komisiju darbības, ka ir vajadzīgs līdzsvars. Tādēļ mums tas ir pienākums un atbildība - steidzīgi pieņemt kvalitatīvu likumu, kas regulē Saeimas izmeklēšanas komisiju darbu.

Otrais, kā mums trūkst. Mums trūkst tiesiskās izpratnes par izmeklēšanu un atklātību. Gan izmeklēšanas komisijās, gan arī prokuratūrā. No vienas puses, mēs nevaram visu vainu uzvelt izmeklēšanas komisijām, jo komisijas tikai, tā teikt, apdara to, ko prokurori dara. Atbild uz jebkuru žurnālistu jautājumiem par izmeklēšanu, par to, kas izmeklēšanas gaitā ir tikuši pratināti, ko viņi ir teikuši. Tas arī ir jāregulē.

Trešais, kā mums trūkst. Trūkst ētikas un atbildības izjūtas vienai daļai Saeimā, vienai daļai politikā aktīvo cilvēku, ieskaitot žurnālistus. Mēs redzam, ka vairākiem cilvēkiem trūkst izpratnes, ka mēs šeit nepiedalāmies tikai kaut kādās politiskās spēlēs, nedzīvojam kaut kādā virtuālā valstī. Mēs esam šeit, Latvijā, kas reāli ir mūsu valsts, dzīvojam mūsu dzīvi bez kādas politiskas spēles. Un daudziem cilvēkiem trūkst izpratnes, ka cilvēktiesības un tiesiska valsts nav tikai abstrakti jēdzieni. Te ir pamatā tas vecais labais zelta likums no Bībeles - dariet citiem tā, kā jūs gribat, lai tiktu darīts jums.

Es gribu tiešām arī oponēt Leonam Bojāra kungam, kurš teica, ka ar jebkurām metodēm mums vajag cīnīties pret pedofiliem. Nē, ar tiesiskām metodēm! Tādēļ es šodien atbalstu frakcijas “Latvijas ceļš” sagatavoto lēmuma projektu: pagarināt darbu līdz 16.martam un strādāt pie diviem uzdevumiem - Saeimā steidzīgi pabeigt darbu pie likuma par izmeklēšanas komisijām un pēc tam izveidot jaunu izmeklēšanas komisiju jautājumā par pedofiliju un citos jautājumos. Tas būtu pēc likuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu tomēr vēlreiz uzsvērt: lai cik nepatīkama varbūt mums šodien ir šī diskusija un saruna, mums ir jāatceras, kas šī ir par problēmu un kas aiz šīs problēmas stāv. Manuprāt, to ļoti precīzi ieskicēja gan Aida Prēdele, gan Helēna Soldatjonoka, - tie ir bērni Rīgā, Daugavpilī, Valmierā. Tas ir skaidrs. Un viņi tiek izmantoti. Tā vai citādi - par to attiecīgā brīdī lems arī tiesu iestādes. Un to, ka tas nav izdomājums vien, pierādīs un apliecinās laiks.

Es gribu pateikt vēl vienu lietu. Kolēģi! Pavisam nesen, kad sākās šī diskusija - šo diskusiju aizsāka Latvijas Neatkarīgā televīzija - , šeit nebija, manuprāt, iejaukta neviena no opozīcijas partijām, neviena no pozīcijas frakcijām, šeit bija brīva žurnālistiska izmeklēšana. Tas ir viens moments.

Otrs moments, kas mums ir jāuzsver, ir tas, ka pats Ministru prezidents Andris Šķēle ir uzsvēris, ka arī viņa rīcībā ir informācija par izvērstu organizēto noziedzību, ļoti nopietnu un plaši organizētu. Tādu, ko varētu nosaukt par sindikātu, kas nodarbojas ar tieši šiem jautājumiem. Tātad šīs problēmas šeit, Latvijā, ir. Un tajā pašā laikā, kā mēs redzam šajā “Logos” lietā, ir vairāk nekā trīs tūkstoši dažādu liecību, vairāki tūkstoši vismaz, par dažādiem izmantošanas gadījumiem, kuri dokumentāli liecinātu... Mēs dzirdam atzinumu no prokuratūras darbiniekiem, ka visi tie, kas šos bērnus ir izmantojuši, ir tikai ārzemnieki. Var jau būt, ka pozīcijas partijas tas pārliecina. Mani tas noteikti nepārliecina, un tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu ļoti rūpīgi ieklausīties arī Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu secinājumos, apgalvojumos un bažās.

Tas ir viens jautājums.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums, godājamās valdības partijas, ir jādomā par to, lai mums būtu vienots morāles standarts, nevis dubultmorāle. Lai mums būtu vienoti viedokļi par daudzām lietām. Vismaz principu, vismaz vērtējumu ziņā.

Es gribu vēlreiz uzsvērt, ka arī tajā brīdī, kad ir pret kādu ierosināta krimināllieta, kā pret Jāni Ādamsonu, viņam vienalga, Počas kundze, ir nevainības prezumpcija. Jautājums pilnībā ir spēkā un pastāv neatkarīgi no tā... Un tāpēc gribu uzsvērt, ka šinī gadījumā arī valdības partijām ir jāatzīstas, ka viņas nav bijušas konsekventas un ir saukušas cilvēkus par tādām personām, par kādām... Viņām nav tiesisku pamatu to darīt. Es šinī gadījumā neteikšu, ka jūs būtu, Počas kundze, tos saukusi... Tas ir princips. Tas ir pārkāpts. Ja mēs mēģinām atrast cita acī baļķi, mums jāskatās, lai varbūt kāda skabarga savējā trāpās.

Tāpēc es aicinu: nost ar dubultmorāli!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, godātie deputāti! Šobrīd apspriežamais dokuments, šķiet, ir tas dokuments, kurā ir lēmuma projekts par komisijas darba termiņa pagarināšanu. Par dokumentu nodošanu Augstākās tiesas senatoram, par materiāla nodošanu prokuratūras iestādēm.

Cienījamie kolēģi! Te skanēja daudzi viedokļi par Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma nepieciešamību. Tā savādi sanāk. Visi runā, ka vajag, ka vajag ātri. Juridiskā komisija to uzticēja deputātam Marekam Segliņam savulaik, pilnīgi nekas netiek darīts, pēc tam to ierosina vieni, otri, trešie, saka: taisīsim to likumu - Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likumu! Taču neviens neko nedara, tikai viens deputāts uzņēmās šo smago darbu un reāli sāka to veikt. Un par to šis deputāts bieži vien tiek lamāts. Kā jums visiem labi zināms, tas ir Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. Tā ka es aicinu, kolēģi, nerunāt par to, ka vajag, bet gan darīt. Sevišķi ar šo aicinājumu es vēršos pie Tautas partijas frakcijas.

Otrs jautājums. Izskanējušie apliecinājumi par to, ka te esot kaut kādas politiskas provokācijas un ka te esot vesela provokatoru banda, ka te Inkēns, Ādamsons un vēl nezin kādi... Kolēģi, nu tas ir vienkārši smieklīgi! Tas ir smieklīgi! Es saprotu, protams, ka Izmeklēšanas komisijā ir daudzi un dažādi subjektīvie viedokļi un, protams, ir kaut kāda tendence lietas virzīt uz vienu pusi vai otru. Bet, ja paskaidrojumos, sniegtajos materiālos tiešām parādās šāda vai līdzīga informācija un šī informācija tiek noklusēta, tad tas tiešām būtu pamats pārmest komisijai: “Kāpēc, jūs, cienījamā komisija, slēpjat šo informāciju?” Vienīgais, kurš uzņēmās atbildību uz sevi, ievērojot sociāldemokrātu nežēlīgo spiedienu, bija deputāts Jānis Ādamsons.

Neviens jau nesaka jums: kolēģi, neapvainojieties! Neviens jums nesaka, ka tā ir patiesība. Es domāju, ka patiesību noskaidros tieslietu iestādes. Ne jau pat prokuratūra, Ģenerālprokuratūra būs tā, kas noskaidros patiesību. Patiesību noskaidros tiesa, jo tiesai ir pēdējais vārds. Vienkārši pret prokuratūras patiesību ļoti daudziem ir šobrīd tāda visai īpatnēja attieksme un īpatnējs viedoklis. Gan par jau pieminētajiem “Lata International” 36 miljoniem, gan par pazudušajiem “Latvenergo” 3 miljoniem, gan par īpatnējo bankas “Baltija” bankrotu un naudas plūsmu prom no Latvijas. Ir daudzas šādas savādas lietas, kurās rodas šaubas par mūsu prokuratūras darbu.

Es pateicos tiem 57 deputātiem, kuri ierosināja un kuri parakstījās par pārbaudes veikšanu. Bet, ja runā par konkrēti nosauktajām personām, nu būs iespēja pārliecināties. Lūdzu, cīnieties kā buļļi! Cīnieties kā haizivis! Cīnieties kā lauvas! Aizstāviet savu patiesību un vērsieties pie tiesas, un salīdzināsim tos materiālus. Taču es te neredzu nekādu traģēdiju, ja vienam deputātam komisijā ir citāds viedoklis par to, kas ir izpaužams vai kas nav izpaužams.

Protams, ir problēmas ar šo frakcijas “Latvijas ceļš” ierosināto datumu - 16. martu. Jo tā pretruna var sanākt tiešām tāda, ka nu dažas lietas vēl nebūs pārbaudītas. Vajadzētu jaunedēļ tomēr vēlreiz par 13.aprīli nolemt.

Tas arī īsumā būtu viss. Es tomēr aicinu Soldatjonokas kundzi: turpināsim darbu un pabeigsim to godam, neskatoties uz to, ka šai komisijai mēģina aizbāzt muti tādējādi, ka tiek iedota tikai puse sekretāra vietas, puse tehniskās sekretāres amata vietas. Ko ar šādu amata vietu var tādā komisijā izdarīt? Tas arī par kaut ko liecina. Paldies par uzmanību, godātie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu tomēr jāatgriežas pie šā vārda “gods”. Vismaz man tas kaut ko nozīmē. Es uzskatu, ka nekā augstāka par vārdu “gods” nav. Nekā augstāka!

Interesanti ir tas, ka mēs, saviem karavīriem pasniedzot apbalvojumu, gaidām no viņiem, ka viņi atbildēs: “Gods kalpot Latvijai!” Sakiet, lūdzu, vai tiešām mēs gribam, lai šis jēdziens ir tikai vienkārši tukši vārdi, ko pasaka tāpēc, ka tie ir jāpasaka? Jebkurš gods ir visaugstākais jēdziens. Viss pārējais ir vajadzīgs vai nu šā goda jēdziena aizstāvēšanai, vai šā goda jēdziena atjaunoanai.

Es tomēr atgriežos pie vārdiem “Saeimas gods” un “jebkura deputāta gods”. Uzsveru: jebkura. Uzskatu, ka šā goda jēdzienu nožēlojamu padara gan tas, kas rīkojas necienīgi, neatbilstoši, gan arī tas, kas šo godu mēģina mākslīgi spodrināt uz citu rēķina. Viņš ir tikpat nožēlojams.

Liekas, ir skaidri saprotamas lietas, un, man liekas, mums nevajadzētu gari strīdēties par to, ka par noziegumu ir jāsaņem sods. Sodam ir jābūt pelnītam. Ja tiesu sistēma ir slikta, tā ir jāuzlabo. Par to taču neviens nestrīdas. Slikts izmeklētājs jāatlaiž, jāsoda. Tās ir procedūras lietas. Par to nav runas.

Man joprojām paliek neskaidrs jautājums: ar kādiem paņēmieniem grib veidot šo goda jēdzienu? Ar kādiem paņēmieniem? Jo sava vieta Latvijas valstī taču ir mums visiem. Gan mums, Saeimas deputātiem, gan arī pašvaldību deputātiem, gan žurnālistiem, gan visai tiesu sistēmai. Tas taču ir skaidrs. Bet skaidram ir jābūt arī tam, ka katram ir savas funkcijas. Un savas funkcijas gan vajadzētu veikt godprātīgi! Un, ja kāds savas funkcijas veiks negodprātīgi, ko viņš ar to iegūs? Viņš iegūs pretreakciju. Viņš šo lietu tikai sabojās. Nekas labs no tā nesanāks.

Tāpēc es vēl vienu reizi atkārtoju, it īpaši saviem kolēģiem. Ja kāds Saeimas deputāts skraida riņķī un klusītiņām sniedz informāciju par saviem kolēģiem, viņš manās acīs ir un paliek nožēlojams. Un tikpat nožēlojami ir tādi, kas šo informāciju kāri grābj. Jo pamatjautājums tomēr arī šodien ir tāds: vai cilvēka rīcība ir saistīta tiešām ar brīnišķīgu vēlmi kaut ko Latvijā uzlabot, šo valsti redzēt labāku, skaistāku, jaukāku, lai tiešām rodas lielāka cieņa, lai rodas šīs patriotiskās jūtas.

Vai šī rīcība ir saistīta ar lētu popularitātes meklēšanu? Diemžēl vienmēr šīs liecības ir jāanalizē. Latvijā šodien cilvēku sirdis ir ļoti viegli aizkustināt ar to, ka mēs nikni nosodīsim negatīvas parādības. Jo niknāk šeit runāsim, ka jākar augšā zagļi, ka nelieši jāšauj nost, jo labāk. Jā, arī es esmu teicis par savu attieksmi pret pedofiliem. Man tāda ir, un es to netaisos mainīt.

Bet, lūk, šodien, kas tālāk notiks? Viena lieta ir lietas kritizēt, konstatēt faktus. Jā, tie reizēm ir šausmīgi, bet nākamais posms ir risinājuma piedāvājums - tieša risinājuma piedāvājums. Šeit skaisti skanēja. Kolēģis teica: “Vajadzēja izmeklēt 3 miljonu lietu.” Jā, vajadzēja! Bet vajadzēja arī izdarīt, ne tikai meklēt. Meklēja, meklēja, meklēja… Tagad arī. Mēs varam pārvērst šādas komisijas darbu par lētu sensāciju meklēšanu un meklēšanu, un vēl vienreiz meklēšanu.

Te jau kolēģi teica, ka nav tikai trīs uzvārdi, ka ir daudz vairāk. Varbūt ir 33, bet varbūt ir 333. Un mēs tikai meklēsim. Tāpēc ir jābūt arī trešajam posmam - piedāvāto risinājumu vajadzīgs arī īstenot. Un tas ir vienīgais, kas var kaut ko patiesi izdarīt par labu lietai, kas var dot kaut ko valstij un sabiedrībai.

Un tāpēc es šīs komisijas darbā tiešām ceru redzēt šo risinājumu. Šodien, protams, vismaz šis projekts, ko mēs nupat apspriežam, ir jāatbalsta, lai lietas virzās uz priekšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Godājamās deputātes! Spriežot pēc tā, cik ļoti lielu rezonansi “Latvijas ceļa” ievietotais labojums ir pašlaik izraisījis, ir skaidri jāapzinās, ka mūsu šodien izvirzītā problēma, jautājumi, par kuriem te ir tik daudz runāts, atklāja ļoti nopietnu lietu mūsu sabiedrībā, proti, mēs to varētu nosaukt sekojoši: ir milzīga pretruna starp to likuma burtu, kas tiek rakstīts še parlamentā, un to likuma garu, kādā veidā sabiedrībā tas tiek realizēts.

Ja mēs jautāsim jebkuram cilvēkam šodien Latvijā, vai Latvija eksistē kā tiesiska valsts, būs ļoti maz to, kuri varēs atbildēt skaidri un apstiprinoši: “Jā, Latvija ir tiesiska valsts, un ar tiem instrumentiem, kas ir tiesas un prokuratūras rīcībā, ir iespējams panākt taisnību.”

Šodien te daudz tiek cilāts mūsu tieslietu ministra Valda Birkava vārds. Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar tieslietu ministru Valdi Birkavu, lai runātu par ļoti konkrētu problēmu - par to, kā tiek pildīts Krimināllikuma 241.pants, par to, ka tūkstošiem cilvēku Latvijā gaida tiesu, sēž cietumā nenotiesāti, sēž izmeklēšanas apstākļos, nezinot savu likteni, kāds būs uz priekšu. Birkava kungs vakar atzina: “Jā, ir cilvēki, ir gadījumi, kad nomirst pirms tiesvedības… pirms tiesas sākuma. Ir cilvēki, kas nosēž lielāku termiņu izmeklēšanas procesā, nekā vispār vēlāk varētu viņiem piešķirt par viņu nodarījumu.” Tātad mums kā tiesiskai valstij ir vēl ārkārtīgi daudz jāiet uz priekšu.

Jā, patiešām no parlamenta tribīnes mēs ļoti ilgu laiku - vairākas stundas - runājam tad, kad tiek nosaukti augstu amatpersonu uzvārdi, bet cik daudz uzvārdu Latvijā ir tādu, kuri ir nosaukti, pret kuriem ir izvirzīta apsūdzība, bet kuri tiesā savas taisnības panākšanu nevar sagaidīt?

Es gribētu aicināt mūsu tieslietu ministru Birkava kungu vēlreiz ļoti nopietni pārdomāt savu apņemšanos uzsākt bada streiku. Man liekas, ka godājamais tieslietu ministrs pašlaik šajos apstākļos nedrīkstētu ņemt atvaļinājumu un sākt bada streiku, jo mēs zinām, ka ir ļoti nepieciešama tiesu sistēmas sakārtošana, prokuratūras sistēmas sakārtošana. Tās ir lietas, kuras mums vēl ir palikušas no padomju laikiem, bet kuras pamazām, pamazām patiešām lēnām sakārtojas, un tad, kad sabiedrība jutīs to rezultātu un atdevi, tikai tad mēs varēsim teikt: “Jā, mūsu valsts lēnām ievirzās demokrātiskā ceļā.” Tad mēs varēsim teikt, ka vienādas tiesības ir gan tiem cilvēkiem, kuru uzvārdi Latvijā nav pazīstami, gan tiem, kuri ir ļoti atpazīstami gan savu amatu, gan citu īpašību dēļ.

Jā, es gribētu pieminēt vēl dažus faktus. Kāda tad ir pašreizējās valdības nostāja kaut vai vienā konkrētā jautājumā? Joprojām mūs valstī nav atjaunota Tikumības policija. Tas ir jautājums, par kuru “Latvijas ceļam” vajadzētu uzņemties politisku atbildību un šo jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.

Es gribētu teikt tā, ka parlamenta izmisuma solis, veidojot šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, būtībā ir atbilde uz to, ka tiesu un prokuratūras iestādes netiek galā ar saviem pienākumiem, kaut arī mēs saprotam, ka tur ir objektīvi cēloņi - mūsu sabiedrības pāreja no totalitārās sistēmas uz brīvu demokrātisku sabiedrību. Un tāpēc mani visvairāk bažī tieši tas, ka no šīs tribīnes šajā zālē izskanēja aicinājums, ka Latvijas parlamentā vispār nebūtu vajadzīgs tāds instruments kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka ir jāveido regulējoši likumi parlamentāro izmeklēšanas komisiju darbības reglamentēšanai. Neveiksmju gadījumos nedrīkst atkāpties no demokrātijas principiem.

Es uzskatu, ka komisijai darbs ir jāturpina un ka par termiņiem mēs lemsim šajā balsojumā. Pateicos, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, šī Izmeklēšanas komisija dibināta ar deputātu balsu vairākumu. Tikai no vienas frakcijas deputāti sākumā nebija izvirzīti komisijas sastāvā. Starp citu, komisijas locekļi vienbalsīgi ievēlēja arī šīs Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju Ādamsona kungu.

Mēs visi saprotam, ka pedofilija ir smags noziegums, ka šis noziegums apkauno mūsu valsti, un strādājām kā viena vienota komanda - noorganizējām ap 50 sēžu, runājām ar gandrīz 40 cilvēkiem, to skaitā ar prokuratūras un policijas darbiniekiem, žurnālistiem, jauniešiem, apcietinātajiem.

Kā jums ir zināms, komisijai nav tiesību veikt operatīvās izmeklēšanas darbības, tātad it kā vajadzētu visu iegūto informāciju nodot izmeklēšanas institūcijām, bet kauns - mūsu valstī taču neviens nevienam netic. Prokuratūra neuzticas un netic mūsu komisijai, komisija attiecīgi neuzticas prokuratūrai.

Žēl, bet šī izmeklēšana tiek šausmīgi politizēta. To visu politizējot, vai mēs iedomājamies, kā jūtas tie jaunieši, kuri mums liecināja? Viņi baidās no noziedzniekiem, viņi neuzticas vai netic ne prokuratūrai, ne policijai, daudzi no viņiem - arī tiesai. Starp citu, liecinieki diemžēl nav aizsargāti. Vai prokuratūra tiek galā ar saviem uzdevumiem, ja pagājušajā gadā no 37 000 noziegumu atklāti ir tikai 14 000? Nezinu, vērtējiet, lūdzu, paši!

Kā mēs varējām vērtēt to, ka policijas pārstāvji mums teica un apgalvoja savā laikā, ka pietiek pierādījumu pret Eisaka kungu, bet tajā pašā brīdī, pieņemsim, nākamajā dienā, prokuratūras darbinieki teica, ka ne. Tāpat arī šodien. Pagājušajā nedēļā mēs runājām ar policijas pārstāvi. Viņš mums teica - ceru, ka es viņu pareizi sapratu -, ka pietiek pierādījumu pret vienu skolas direktoru no tām četrām operatīvajām lietām, pie kurām viņi tagad strādā. Tātad par vienu skolas direktoru policijas pārstāvis mums teica, ka pietiek pierādījumu, bet dienu iepriekš… nē, divas stundas iepriekš prokuratūras pārstāvis mums teica, ka pietrūkst pierādījumu. Ir apmēram it kā viena vecuma cilvēki, gan prokuratūras pārstāvis, gan arī policijas pārstāvis ir beidzis mūsu Universitātes Juridisko fakultāti, tad kāpēc viens saka, ka it kā vajadzētu viņu aizturēt, apcietināt, bet otrs saka, ka ne. Starp citu, šīs skolas direktors arī šodien vēl turpina audzināt bērnus.

Šodien deputāts Ādamsona kungs runāja tieši kā deputāts, tātad deputāts Ādamsona kungs no šīs tribīnes teica, ka pēc liecinieku ziņām... un tālāk viņš nosauca attiecīgus uzvārdus. Diemžēl, tieši vai netieši, bet liecinieki šos un citus uzvārdus, runājot ar komisiju, arī minēja.

Par to, ka jautājums ir ārkārtīgi politizēts, liecina arī tas, ka komisijas starpziņojumā, kuru parakstīja desmit deputāti, laikam viens vai divi ar atrunām, bija minēti Eisaka kunga un Droiska kunga uzvārdi, taču tad neviens no jums sevišķi neuztraucās. Kāpēc?

Starp citu, tas gan varbūt ir no citas “operas”, bet tomēr nevienu neuztrauca, ka policija konfiscējusi tikai 3% no narkotiskajām vielām, kuras nelikumīgi ieveda Latvijā. Diemžēl mūs maz uztrauc arī tas, ka pagājušajā gadā no narkotiku pārdozēšanas nomira divreiz vairāk cilvēku nekā iepriekšējā gadā. Pedofilijas ļaunums diemžēl līdz vakardienai Latvijā ziedēja, un mums ir jāizdara viss nepieciešamais izmeklēšanā un likumdošanā, lai šo ļaunumu iznīcinātu un bērnus aizsargātu. Piespiediet prokuratūru, lai tā strādātu kā pulkstenis, vai arī dodiet iespēju turpināt darbu Izmeklēšanas komisijai. Faktiski es uzskatu, ka ir vajadzīgs gan pirmais, gan otrais. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien, klausoties visas šīs runas, man gribējās nedaudz abstrahēties, paiet malā. Protams, var šodien paskraidīt darbinieki, varam pačalot, bet padomāsim par vienu lietu - ko mēs paši šodien darām. Mēs paši vienkārši paliekam smieklīgi, no vienas puses, bet, no otras puses, ir cits jautājums: ko mēs parādām uz āru? Bet trešais jautājums ir tāds. Man diemžēl bieži vien pēdējā laikā rodas pārdomas arī par tā saukto ceturto varu - par masu medijiem. Viņi pārvērš mūsu valsti, arī paši sevi tajā skaitā, par izsmiekla objektu. Es nezinu, no vienas puses, vai šis jautājums ir tik interesants šodien, bet, no otras puses, jā, tā ir nopietna problēma, bet tā ir mūsu sabiedrības problēma.

Diemžēl, cienījamie kolēģi, varbūt ne mēs, bet daži, kuri te bija iepriekš jau Augstākajā padomē... Mēs vai ne mēs, bet ieslēdzām šo mehānismu, mēs veidojām likumus individiem, mēs veidojām likumus Bojāram, Rubikam, un tā aizgāja šis mehānisms. 6.Saeimā mēs pirmo reizi nokļuvām eksperimentā par pedofiliju. Daudzi to ir aizmirsuši. Vienreiz šis eksperiments tika eksperimentēts. Nu “neizgāja cauri”, un arī es biju to skaitā. Pēc tam es izrēķināju, ka Latvijā viena deputāta apmelošana maksā mazāk par 10 latiem. Un arī toreiz žurnālisti žvambāja un priecājās, to skaitā bija Prezidenta kungs. Cienījamie kolēģi, saraksta sastādītāji, pierakstiet eksprezidentu Ulmani, viņš ir aizmirsts, pagājušajā reizē arī viņš tika piesaukts. Un tā šis process var būt bezgalīgs.

Varbūt patiešām vienreiz tas viss ir jāizbeidz, un, ja ir vainīgie, tad viņi jāsauc, un tas ir noziegums. Man ir kauns, jo es iedomājos, kā rīt lasīšu avīzi, kur pirmie uzraksti atkal būs ar lieliem burtiem, ka Latvijas viens premjers ir pedofils un arī otrs - ekspremjers ir pedofils, VID darbinieks ir pedofils, un kas būs nākamais pedofils? Tas ir Latvijas tēls, tā ir mūsu perspektīva.

Pirms izmet kādus vārdus, vajag domāt nopietni. Es nezinu, ko darīt, ja mēs neuzticamies šodien. Tad mēs esam panākuši, ka mūsu valstī mēs neticam - tiesu vara netic parlamentārajai varai, parlamentārā vara netic izmeklēšanas struktūrām, prese netic nevienai no tām, iedzīvotāji netic nevienam. Tāds ir rezultāts, ko mēs esam panākuši desmitajā neatkarības gadā. Ko mēs gaidīsim?

Protams, var jau lielīties, kā sociāldemokrāti lielās šodien, ka viņi ir atraduši Prezidenti no malas, atveduši uz Latviju, ka tagad viņa ir vismaz viena godīgā. Patiešām tā ir iespējams, bet man ir ļoti skumji šodien. Un man būs vēl skumjāk, ja šodien mēs apstiprināsim šo “Latvijas ceļa” projektu. Tad nākamnedēļ mēs vēlreiz sarīkosim šo jauko diskusiju jau par termiņa pagarinājumu, kāpēc tas jāpagarina, un vēlreiz atgriezīsimies tanī bedrē. Un es patiešām ceru... man arī ir skumji par to, ka mūsu tiesiskā attīstība vai tiesiskais nihilisms šodien ir novedis pie tā, ka tieslietu ministram ir jāpiesaka bada streiks, lai panāktu to, ka viņš tiek attaisnots vai tiek apsūdzēts reāli. Cik ilgi tas turpināsies? Kāds ir mūsu sasniegums? Bet, ja es neesmu tieslietu ministrs, ja es esmu parasts iedzīvotājs, vai tad mani var apmelot, mani var samīdīt ar kājām? Un ar ko mēs saskaramies? Mums ir jāpadomā, cienījamie kolēģi, vienreiz ir nopietni jāpadomā un varbūt ir jāizvērtē tā diskusija sabiedrībā.

Protams, ir vēl viena problēma, un tā ir narkomānija, arī nākamā problēma. Bet atkal tēlosim, ka neredzam? Un tas viss ir liels mezgls - šis ekonomiskais bezdarbs, kas izraisa to pašu prostitūciju, to pašu narkomāniju. Tā ir vienota problēma. Un tāpēc man patiešām arī gribētos, lai neviena no grupām neatietu malā un neteiktu, lūk, kādi viņi ir muļķi. Bet mēs paši par sevi smejamies, mēs pieejam pie spoguļa un paskatāmies spogulī, bet diemžēl spogulī tā mūsu seja ir slikta.

Es aicinu atbalstīt šo projektu, un es aicinātu pat nākamnedēļ vairs pie tā neatgriezties, bet vienreiz virzīt visu šo lietu uz priekšu. Un, ja ir vajadzīga tiesa, tad varbūt tiesā lai tad Ādamsona kungs pierāda savus apgalvojumus, jo citādi ir ļoti skumji. Un tas rada nopietnas pārdomas gan Latvijā, gan pasaulē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es gribēju vien pateikt par mūsu komisijas lietderību, kura tika apšaubīta. Ja ir attiecīga komisija par konkrētu faktu, tad valstī zūd pietiekami lielas naudas summas. Ja jautājumu neatrisina, vai ir kāda cita institūcija, kas jautājumu novērš? Es domāju, ka neviens par šiem jautājumiem - ne par 36 miljoniem, ne par 3 miljoniem, ne par G-24 ar Ģenerālprokuratūras palīdzību tiesā netika saukts. Ja tas nav izdarīts tādā veidā, tad mums ir jāsameklē tās sviras, kuru iedarbināšana ir atkarīga no mums. Un tad ir jautājums par to, ko mēs varam ietekmēt apzināti vai neapzināti.

Ja mēs skaram pēdējo komisiju, par kuru mēs šodien runājam, varbūt tas, ka šai komisijai netiek piešķirta tehniskā sekretāra vieta, ir apzināta darbība, lai šī komisija neizdarītu to, ko mēs no tās pieprasām. Ja 3 miljonu lietas komisijas priekšsēdētājs bija gatavs arī apēst savu uzvalku, lai pierādītu, ka viņš atrisinās šo jautājumu, tad droši vien viņam nepietika to iespēju, kas dotas komisijai, lai jautājumu atrisinātu.

Līdz ar to jāpadomā, ko mēs varam izdarīt. Mēs izteicām šodien neuzticību ģenerālprokuroram un ir jāsakārto prokuratūra, bet šis ir jautājums par perspektīvu, kas mums ir jāizdara. Tagad arī mums ir jāsakārto mehānismi, lai mūsu komisijas saņemtu visas tās lietas un lai tās varētu pilnvērtīgi strādāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre, Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Vārdu sakot, klausoties šodienas diskusiju, es varbūt tīri sievišķīgi domāju par to un gribēju saprast, kas vispār ar mums kā ar cilvēkiem notiek, ar mums kā ar cilvēkiem, kuri sēž šajā zālē un kuri dzīvo mūsu valstī. Es vakar atšķīru avīzi, un ko es tur ieraudzīju? Mēs kārtējo reizi atkal runājam par to, cik maksā sēdpodi vai stāvpodi, kādas ir dušas, kādas ir vannas vai kas cits, kas izbūvēts kādā valsts vai pašvaldību iestādē. Es redzu informāciju par to, ka nevainīgi tiek vajāti cilvēki, ka notiek vainīgo cilvēku attaisnošana, ka informācijai spraucas cauri pamatā meli vai ka šī informācija ir sagrozīta. Nezin kā par dzīves normu jau ilgāku laiku ir kļuvusi kukuļņemšana un kukuļdošana, bezkaunība, bezgodība, cilvēka tiesību neievērošana, es gribētu teikt, pat diskriminācija, arī par to, ka tu nepiederi “īstajai” partijai, un visi cīnās viens pret otru, viens ar otru, apvaino viens otru, bet tajā pašā laikā noziedznieki brīvi atstāj savas nosodījuma vietas, un par to nevienam nekas nav.

Vai vispār mums ir tiesības to darīt? Un, ja mēs tā dzīvosim arī tālāk, mēs paši ļoti labi saprotam, ka mēs mīcāmies uz vietas un ka nekur tālu mēs neaiziesim, kur nu vēl domāt par Eiropas Savienību.

Es gribētu aicināt jebkuru no mums: neimitēsim darbošanos, bet strādāsim katrs savā vietā, godprātīgi pildot savus pienākumus, un tādēļ es gribētu šodien arī atbalstīt “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Dosim iespēju šai komisijai pabeigt savu darbu un nolasīt galaziņojumu, kurš, es ceru un zinu, būs pamatots. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs nav saņēmis nekādus priekšlikumus par lēmuma projekta nodošanu komisijām vai par izmaiņām tajā, tas ir izskatāms vienā lasījumā un tūlīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Latvijas ceļš” deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izveidota, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību”. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas 12 deputātu iesniegtu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam “Par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai”. Šis pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatīsim likumprojektu - “Valsts fondēto pensiju likums” trešajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Par likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums” trešajā lasījumā saņemtie priekšlikumi ir sekojoši.

Pirmais ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 1.panta redakciju, un Juridiskā biroja priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā 2.priekšlikumā, kuru lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Poča. Līdzīgs pēc savas būtības ir arī 3.priekšlikums, kurš kā 4. ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, kas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta redakcijas precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra Krastiņa 6.prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 7.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 8. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Arī 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 10. - finansu ministra priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī lūdzu atbalstīt 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 14.priekšlikumā ir dota pilnīgi jauna 10.panta redakcija. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 15. - finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Lūdzu arī 17. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. 18. - finansu ministra priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

A.Poča. Un 19. - finansu ministra priekšlikums - pēc būtības ir ietverts 20. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča. Līdzīgi ir veidots arī 21. un 22.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 24.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 26.priekšlikumu par virsraksta precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 27. - finansu ministra priekšlikumu, kas ir akceptēts pēc būtības un ietverts 28. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 29. - finansu ministra priekšlikumu un arī 30. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča. Kā arī lūdzu atbalstīt 32.priekšlikumu, kurā ir ietverts 31.- finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdzīgi arī 34.priekšlikums ietver sevī finansu ministra 33.priekšlikumu. Ir dota jauna redakcija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī 36. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārejas noteikumu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 37.priekšlikuma, par kuru es gribētu pēc tam, kad būšu informējusi jūs, izteikties arī personīgi savā vārdā.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu mēs atklāsim debates, bet tās uzsāksim pēc pārtraukuma.

A.Poča. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.

Saeimas Prezidijs šodien ir saņēmis 37 deputātu ierosinājumu - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar darba kārtību “Par “Latvenergo” attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumu lietderību”. Sakarā ar šo iesniegumu tūlīt pēc tam, kad sāksies pārtraukums, tiek sasaukta Saeimas Prezidija ārkārtas sēde.

Vārds paziņojumam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tūlīt savā sēdē runās par nodokļiem un nodevām. Lūdzu tūlīt sapulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Jānis

Esta, Silva Golde, Jānis Ozoliņš, Rihards Pīks, Imants Stirāns, Jānis Straume.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Valsts fondēto pensiju likums”. Atklājam debates par 37.priekšlikumu.

Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt finansu ministra viedokli 38.priekšlikumā un neatbalstīt šoreiz komisijas viedokli 37. un 40.priekšlikumā. Kas tam ir par pamatu? Par ko ir diskusija?

Jautājums ir par to, kādā tempā, cik lieli procenti un no kura gada tiek šobrīd no obligātajiem sociālās apdrošināšanas maksājumiem ieskaitīti šinī otrajā līmenī un faktiski izņemti no pirmā līmeņa sociālo pabalstu sistēmas un arī no pensiju budžeta. Tātad, jo vairāk tiks novirzīti līdzekļi uzkrāšanai, jo vairāk samazināsies līdzekļi, kas atliks pensiju un sociālo pabalstu izmaksai.

Uzskatu, ka šī sistēma - uzkrāšana otrajā līmenī - ir ļoti svarīga divu apsvērumu dēļ. Pirmais: tāpēc, lai nebūtu kārdinājuma, ja kādā brīdī nedaudz vairāk naudas ir sociālajā budžetā, to nekavējoties iztērēt (kā tas bija 6.Saeimas beigu posmā), pēc tam nolemjot šo pensiju sistēmu agonijai vai pat apdraudot pensiju izmaksas, kā tas bija noticis pagājušogad un aizpagājušogad.

Otrais. Lai rastos ilgtermiņa resursi, kas tiek investēti tautsaimniecībā. Šobrīd tā ir otrā līmeņa pensiju sistēma, praktiski tie būs vieni no retajiem vai lielākie līdzekļi, kas būs ilgtermiņa resursi, kurus varēs investēt ilgtermiņa investīciju programmās un citādos projektos.

Šis līmenis ir ļoti svarīgs. Tas daudzām valstīm ir devis iespēju nodrošināt ekonomisko izaugsmi, attīstību, investīcijas, darba vietas, kopprodukta pieaugumu. Tāpēc tas ir ļoti vajadzīgs. Bet, ja tiek izvēlēts tas scenārijs, ko šobrīd ir atbalstījusi komisija, tad deficīts, pirmajā līmenī uzkrātais deficīts, kas veidojas no tekošā gada deficīta plus iepriekšējo gadu summāri uzkrātais deficīts, sasniegs, piemēram, 2005.gadā 388 miljonus latu pirmā līmeņa pensiju sistēmā. Tātad, lai izmaksātu pensijas 2005.gadā, gandrīz 400 miljonu latu būs jau jāaizņemas.

Variants, ko piedāvā Finansu ministrija, ir viskonservatīvākais, atbalstot to, ka šī sistēma tiek veidota, bet uzkrāšana tiek palielināta ļoti pakāpeniski. Arī tad, protams, šajā sistēmā būs deficīts, bet jau 2004. gadā būs sasniegts šā deficīta augstākais līmenis, un tad tas tālāk sāks samazināties, tātad līdzekļi pensiju izmaksai būs pietiekami. Tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt finansu ministra pieeju, Finansu ministrijas pieeju, lai vēl vairāk neapdraudētu pensiju izmaksas, lai nodrošinātu stabilu attīstību gan pensiju izmaksām, gan arī šo ļoti, ļoti svarīgo otrā līmeņa pensiju veidošanu, kas būs arī stimuls tautsaimniecības attīstībai.

Sēdes vadītājs. Aija Poča - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Tik tiešām šis jautājums, ja tā drīkst izteikties, ir centrālais šā likumprojekta jautājums. Kādos tempos un kādos apjomos tiek uzkrāti līdzekļi otrajam pensiju līmenim, kas savukārt ir finansu resursi jeb kredītresursi Latvijas valstij, kurus varētu reinvestēt tautsaimniecībā? Mēs tiešām ārkārtīgi detalizēti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šos jautājumus diskutējām. Mums bija divi... es varētu teikt, kā jau šeit arī Bērziņa kungs minēja, ka faktiski bija trīs iespējamie varianti. Tātad - otrajā lasījumā nobalsotais, kā arī Latvijas Bankas piedāvātais un Finansu ministrijas piedāvātais uzkrāšanas temps.

Analizējot visus piedāvātos materiālus, aprēķinus, visus faktorus, kas ietekmē šo procesu, mēs vadījāmies no tā, kā tiktu samazināts deficīts pensiju budžetā jeb sociālās apdrošināšanas budžetā, cik reālas ir uzkrāšanas iespējas šim otrajam līmenim un kāds būs efekts tautsaimniecībā, izmantojot šos ilglaicīgos resursus. Savā ziņā visi šie trīs rādītāji ir savstarpēji saistīti un savstarpēji iedarbojas viens uz otru.

Tajā pašā laikā ir ļoti daudz pieņēmumu. Pieņēmumu, kā būs tad, ja notiks tas un tas. Tas apjoms būs tik un tik liels, ja izpildīsies tāds un tāds nosacījums, tātad, ja būs tik daudz strādājošo, ja viņi brīvprātīgi pievienosies šim otrajam līmenim. Ja būs obligāti pievienojušies tie strādājošie, kuriem obligāti būs jāpievienojas otrajam līmenim, būs tik, ja kredītprocentu likmes tirgū būs tādas vai šādas, un tā tālāk un tā tālāk.

Pēc būtības šeit bija ārkārtīgi daudz nezināmo. Jāsaka, ka nedz vienā, nedz otrā variantā mēs nevaram pilnīgi neko skaidri pateikt, kāda izskatīsies šo rādītāju dinamika līdz 2010.gadam, kad mēs esam paredzējuši jau pilnā apjomā ieviest šo 10% likmi no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas jānovirza otrajam līmenim.

Šajās diskusijās komisija beidzot izšķīrās par varbūt mazliet riskantāku, bet, no tautsaimniecības interesēm vadoties, neapšaubāmi atraktīvāku variantu, tas ir nedaudz modificēts Latvijas Bankas piedāvātais variants, kas radīja iespēju akumulēt daudz straujāk, daudz īsākā laikā šos finansu resursus, kurus varētu pēc tam arī investēt tautsaimniecībā.

Taču tajā pašā laikā, es, protams, saprotu, ka finansu ministrs ir atbildīgs par finansu situāciju valstī. Es saprotu, ka finansu ministram acīmredzot ir pietiekami daudz argumentu, lai viņš aizstāvētu savu viedokli, un pēc būtības šoreiz es jūs neaicinu izšķirties ne par vienu ... Es nevaru aicināt komisijas vārdā, vienkārši kā komisijas ierindas locekle, nevis kā komisijas priekšsēdētāja šoreiz es jūs neaicinu izšķirties par vienu vai otru konkrēto variantu, bet iesaku acīmredzot vadīties no jūsu pašu izpratnes par to, kā šī lieta virzāma, un varbūt tiešām atbalstīt šoreiz finansu ministra viedokli.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs brīdis. Faktiski šis ir trešais lasījums. Kādas ir manas domas šajā jautājumā? Ideāli būtu, ja mēs varētu startēt ar fondēto pensijas shēmu vismaz no nulles līmeņa. Tas nozīmē, ka mums deficīts sociālajā budžetā ir nulle. Mums nav deficīta. Vislabāk būtu, ja mēs būtu startējuši 1997.gadā vai pat 1998.gadā, kad pārpalikums bija apmēram 30 miljoni. De facto pieņemot vienu vai otru variantu, ko aizstāv finansu ministrs un arī komisija, visos šajos aprēķinos mēs startējam ar 120 miljonu deficītu. Un 50 miljoni ir deficīts, kas uzkrāts 1999.gadā. Jārēķinās ar to, ka 2000.gadā būs vismaz tāds pats deficīts, tā iemesla pēc, ka tās pārrēķinātās pensijas, ko pārrēķināja virzienā uz palielinājumu, 2000.gadā ir visas jau no 1.janvāra, jo 1999.gadā ne visu paspēja no 1.janvāra pārrēķināt. Pārrēķināja arī gada beigās. Kāpēc cerēt, ka šis gads mums būs ar mazāku deficītu? Lielu cerību man nav.

Es arī piedalījos, kad mēs skatījām tos materiālus. Tur ir riskants moments. Sāk ar 120 miljonu deficītu. Ja tagad mēs ejam uz to, ka daļu procentu uzkrājam, tas nozīmē, ka to naudu paņem nost uzkrāšanai, bet neliek uzreiz deficīta segšanai. Mēs sasniedzam deficītu akumulējoši, apmēram 200 - 250 miljonu, kas ir jāfinansē pirmajos trijos četros gados.

Latvijas Banka ir nākusi ar radikālāku priekšlikumu, bet par budžeta deficītu atbild valdība un finansu ministrs. Viņš nevar pēc principa... kādam būtu jāfinansē šis deficīts. Līdz šim šo sociālā budžeta deficītu finansēja valsts budžets, aizdodot naudu, bet, tā kā valsts budžetā ir deficīts, viņi to naudu arī aizņemas no ārpuses vai iekšpuses.

Ņemot vērā, ka mēs startējam ar šādu mīnusu, es sliecos atbalstīt, bet, pēc manas dziļas pārliecības, finansu ministra priekšlikums ir mazāk riskants. Mazāk riskants! Ja man būtu pārliecība, ka deficīts ir nostabilizējies un ka tas būs tikpat liels 2000.gadā pensiju budžetā, kāds bija pirms gada, vismaz 50 miljoni, tad varbūt varētu pieņemt citu lēmumu. Taču tādas pārliecības nav ne man, ne komisijai, nevienam. Es uzskatu, ka vajadzētu iet ar konservatīvāku variantu, un riskēt šeit nevar tā iemesla dēļ, ka visi šie skaistie reinvestēšanas mehānismi, protams, ir ļoti jauki, bet tie arī mums nav aprobēti. Tie mums nav aprobēti. Riskēt ar naudām nevar, un es atbalstu finansu ministra priekšlikumu un aicinu arī deputātus atbildīgi nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Pirms mēs izšķiramies, balsojot par 37.priekšlikumu, gribu paskaidrot: ja Saeima neatbalstīs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, tad es lūgšu atļaut par nākamo - finansu ministra Krastiņa iesniegto 38.priekšlikumu - balsot pa daļām viena iemesla dēļ. Mēs esam panākuši vienošanos, ka likuma spēkā stāšanās brīdis ir nedaudz jāattālina. Tātad tas būs nevis 2001.gada 1.janvāris, bet 2001.gada 1.jūlijs. Un tādēļ mēs par 38.priekšlikumu nevarēsim balsot kopumā, jo ir 1.apakšpunktā jānomaina datums. Būs 1.janvāris jānomaina ar 1.jūliju, jo tāds ir paredzētais likuma spēkā stāšanās brīdis.

Sēdes vadītājs. Vispirms izlemsim jautājumu par Saeimas attieksmi pret 37. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 43, atturas - 38. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Tādā gadījumā pēc būtības nebūtu vairs jābalso par finansu ministra Krastiņa priekšlikumu, jo tad mēs varētu to atbalstīt, bet ar vienu lūgumu - atļaut 1.apakšpunktā 2001.gada 1.janvāri aizvietot ar 2001.gada 1.jūliju. Jo pēc tam ir 44. priekšlikums, kas nosaka, kurā brīdī likums stājas spēkā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi, ja mēs par 38.priekšlikumu balsotu pa daļām? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Lūdzu, jūsu priekšlikums, Počas kundze!

A.Poča. Tātad, ņemot vērā, ka 44.priekšlikumā, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktajā redakcijā, mēs esam paredzējuši, ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā (un tas ir datums, no kura sākas uzkrāšana otrā līmeņa pensiju kapitāliem), lūdzu aizvietot 38.priekšlikuma 1.apakšpunktā 2001.gada 1.janvāri ar 2001.gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu!

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā par 44.priekšlikumu vēl nav nobalsots, es piedāvāju sākumā nobalsot par 38.priekšlikuma 1.apakšpunktu un pēc tam par visu pārējo 38.priekšlikumu.

A.Poča. Jā, varētu piekrist...

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms balsosim par 38.priekšlikuma 1.apakšpunktu…

A.Poča. Vai es no procedūras viedokļa drīkstu izteikties?

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Ja mēs nobalsojam par 38.priekšlikumu un pēc tam par 44.priekšlikumu, tad automātiski ir jāaizvieto termiņš.

Sēdes vadītājs. Tātad par 38.priekšlikumu balsosim nevis pa daļām, bet kopumā. Nav iebildumu?

A.Poča. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 38. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 1, atturas - 25. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Līdz ar to vairs nav jāveic balsojums par 39. un 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 41. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 42. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt finansu ministra iesniegto 43.priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 1.janvārī, bet aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 44.priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43. un 44. priekšlikumu.

A.Poča. Paldies. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Valsts fondēto pensiju likums” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti priekšlikumi. Kā pirmais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 2. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī finansu ministra Krastiņa iesniegto priekšlikumu nr.4.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Kā pēdējo lūdzu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par pārejas punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Šis ir ārkārtīgi svarīgs likums, jo Latvijā ir 40 00 mednieku. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr.1589.

Cienījamie deputāti! 1.priekšlikums, kā redzat, ir redakcionāls precizējums. Tekstā nav nekādu būtisku izmaiņu. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tātad priekšlikums ir, protams, atbalstīts. Ir runa par panta otrās daļas papildinājumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 3. - Ministru kabineta prieklikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

I.Godmanis. 3. - priekšlikums izslēgt 19.pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. 4.priekšlikumu Leiškalna kungs atsauc.

Sēdes vadītājs. 4.priekšlikums… Vispirms izskatīsim 3. - Ministru kabineta priekšlikumu izslēgt 19.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu. Kāds ir deputātu viedoklis?

I.Godmanis. Komisija neatbalsta, izvirza tātad savu redakciju - 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Godmanis. Vai izteikties nevar, lūdzu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ja vēlaties! Atvainojiet. Ja vēlaties, atklājam debates par Ministru kabineta priekšlikumu - izslēgt 19.pantu.

Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Šim aspektam par fondiem ir divi momenti. Mēs līdzīgi saskārāmies ar šo momentu tad, kad pagājušajā komisijas sēdē izskatījām Meža likumu trešajā lasījumā. Ir runa par iezīmētiem līdzekļiem kā tādiem. Es zinu, kāda ir Finansu ministrijas nostāja, es zinu arī, kāda ir starptautisko organizāciju nostāja - pēc iespējas mazināt speciālo budžeta līdzekļu novirzīšanu speciālos fondos, ņemot vērā to, ka tie ir grūti kontrolējami un ka vispār speciālo budžetu proporcijai būtu jābūt mazākai. Tas viss man kā bijušajam finansu ministram ir ļoti saprotams, taču šoreiz es gribu aizstāvēt situāciju, kurā tomēr mēs šādu fondu - medību fondu - saglabātu. Jautājums ir tikai par to, vai… kurā vietā mēs to varam iekļaut un kā veidojas līdzekļi. Es runāšu ar analoģijām. Komisija, izskatot Meža likumu trešajā lasījumā un runājot par meža attīstības fondu, iestrādāja normu, kurā nav iezīmēto ieņēmumu, bet kurā ir teikts, ka šis fonds ir vajadzīgs tādām un tādām vajadzībām, bet tā finansējumu veido valsts budžets. Tas nozīmē, ka valdība, izskatot budžetu, pieņem lēmumu, cik lielu summu var atvēlēt tai vai citai meža attīstības problēmai. Es uzskatu, ka līdzīgi varētu rīkoties arī medību fonda jautājumā. Es paskaidrošu - kāpēc.

Latvijā ir apmēram 40 000 mednieku. Patlaban problēma ir tāda, ka mednieki apvienojas klubos, šādi klubi tiek dibināti. Diemžēl, ņemot vērā Valsts meža dienesta reorganizāciju un ņemot vērā to, ka diemžēl sabiedriskās organizācijas, tādas kā Mednieku biedrība, nepietiekami aktīvi strādā un nav nekāda pamata sagaidīt, ka šī biedrība varēs aktīvi pārņemt funkcijas, kas būtu nepieciešamas, ir jautājums, vai mēs tomēr nepaliktu pie šāda fonda. Pirmais, protams, ir jautājums, kur šos fonda līdzekļus varētu izlietot. Es varu minēt tikai trīs galvenos šādus izrīkojumus, kurus es redzu. Pirmais (ņemot vērā to, ka šie klubi ir jauna lieta, nav runa par mednieku klubu vai citu formējumu izstrādāto projektu atbalstīšanu) - veikt medījamo dzīvnieku populāciju izpēti, lai uzlabotu to kvalitatīvos rādītājus, veicināt medību tūrisma attīstību, lai uzlabotu ekonomiskos rādītājus.

Otrais ļoti svarīgais moments - dalība starptautiskajās mednieku organizācijās un to piedāvātās programmās.

Trešais - līdzšinējo medību tradīciju saglabāšana un izkopana.

Es esmu runājis ar daudziem medniekiem. Ir divas nostājas. Viena nostāja ir tā, ka tas ir sociālisms, ka valsts uzņemas tādas funkcijas, kuras principā ir privātmednieku darīšana. Jāņem vērā, ka tiek likvidētas valsts medību saimniecības sakarā ar reorganizāciju mežā. Tas ir pareizi, jo nav vairs paredzēts budžets... Un, tā kā šādas valsts medību saimniecības vairs nav, valsts tur neapšaubāmi naudu ietaupīs, jo attiecīgais pilnvarotais - valsts akciju sabiedrība - izsolīs šīs platības klubiem, kas varēs tās izmantot. Paliek jautājums - vai vispār kaut kāda neliela valstiska funkcija sakarā ar medībām var palikt? Protams, man saka, ka Valsts meža dienestā vienalga paliek medību speciālisti, kas veic visu šo zvēru uzskaiti. Un ka tas tiek deleģēts uz leju - līdz pat mežniecībām... Jā, es piekristu, ka it kā tas ir daļēji sociālisms, tomēr es uzskatu: kamēr šī klubu sistēma nav izveidojusies visā Latvijā, kamēr mums nav pārliecības, kā tiks noslēgti, lūk, šie ilgtermiņa līgumi, kas ir nepieciešami, starp klubu kolektīviem, starp medību kolektīviem un šo valsts akciju sabiedrību vai arī starp privātiem mežu īpašniekiem, un kamēr mums tomēr nav riktīgas skaidrības, kā tad mums visu šo darbu kooperēt... Es gribu vēlreiz teikt, ka diemžēl mēs nevaram paļauties tikai uz mednieku biedrību. Tas tomēr ir pietiekami liels ienākumu avots Latvijā. Ir runa gan par trofejām, gan arī par tūrisma piesaisti.

Mans priekšlikums tātad ir šāds: atbalstīt komisijas ieteikto variantu, nelikvidēt šo fondu kā tādu, taču trešajā lasījumā iestrādāt normu, ka iezīmēto ienākumu tur nevar būt. Un, ja valdība nosaka, kā šis fonds var tikt menedžēts, kas to menedžē un cik lielu summu var šai problēmai atvēlēt, tad arī šo finansējumu noteikt nevis kā iezīmētu, bet kā finansējumu valsts budžeta ietvaros. Galu galā, ja valdība uzskatīs, ka tas pilnīgi absolūti nav vajadzīgs, nu tad viņa var atvēlēt arī tur vienu latu, ar to viņa būs paudusi savu pārliecību. Es, protams, uzskatu, ka diemžēl šajā vēl neilgajā pārejas periodā nevajadzētu to visu pilnīgi nolikvidēt “uz nulli”, tāpēc es šoreiz esmu pret Ministru kabineta priekšlikumu svītrot šo fondu vispār kā tādu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Gandrīz katrā Saeimā mēs mainām Medību likumu, un nu pēkšņi šajā Saeimā mēs gribam likvidēt medību fondu. Manuprāt, tas nebūtu pareizi, jo mednieki visplašākajā izpratnē nav tikai zvēru šāvēji gaļas pēc, īstenībā mednieki ir tie, kas regulē šo dzīvnieku sastāvu - izšauj slimos dzīvniekus, piemēram, slimās lapsas, un likvidē vilkus, ja viņu ir savairojies pārāk daudz. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas iesniegto 5.priekšlikumu, kur ir paredzēts, ka medību fondā ieskaita vienīgi līdzekļus no medību resursu izmantošanas un no iekasētajiem naudas sodiem, kuri tiek uzlikti par medību pārkāpumiem, kā arī, protams, ziedojumus. Ja mēs atbalstīsim 3.priekšlikumu, tad mēs vairs nevarēsim par šo fondu diskutēt un nevarēsim arī to pārveidot un optimizēt redakciju attiecībā uz trešo lasījumu. Tāpēc es aicinu no visiem šiem trijiem priekšlikumiem atbalstīt tieši 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Ministru kabineta priekšlikumu izslēgt 19.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 17, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Godmanis. 4. - tas bija deputāta Leiškalna priekšlikums, kas tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis. Vairāk priekšlikumu nav. Piedošanu, 6.priekšlikums. 6.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, tātad ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. Un 7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Medību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 13. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Godmanis. Cienījamie deputāti! Lūgums ir priekšlikumus iesniegt līdz 22.februārim.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Paldies. Iebildumu nav.

Nākamais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1594 - “Grozījums likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam un kuru ir pieņēmis Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā. Jāteic, ka Ministru kabinets šajā gadījumā ir strādājis lietišķi, precīzi, un deputātiem nav neviena ierosinājuma, izņemot formālu Juridiskā biroja ierosinājumu, kas nosaka, ka līdz ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Tas ir pirmais un arī pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un es aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu, augsti godātie deputāti, dāmas un kungi, atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22.februāri.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1600.

Pirmais priekšlikums. Ir iesniedzis Juridiskais birojs un deputāte Seile, precizējot likumprojekta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 2.priekšlikums. Iesniegusi Anna Seile, un komisija to ir atbalstījusi. Tas ir redakcionāls priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti to atbalsta.

A.Seile. 3.priekšlikumu arī ir iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi, bet valodnieki nedaudz redakcionāli precizējuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Seile. 6.priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6.priekšlikumu. Anna Seile.

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es šobrīd negribu iebilst pret komisijas viedokli, kura nav atbalstījusi šo priekšlikumu, bet, manuprāt, uz trešo lasījumu es iesaku gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan komisijai ļoti rūpīgi izvērtēt šo manu priekšlikumu, jo, gatavojot labojumus likumā par valsts pārvaldes iestāžu statusu, Ministru kabinets ir lēmis, lai visas inspekcijas tipa iestādes un uzņēmumi būtu nodoti kādas ministrijas pārraudzībā, nevis pakļautībā. Un tad nu varēs iznākt tā, ka mēs vēlreiz dabūsim šo likumu labot. Taču šajā gadījumā es neuzturu spēkā balsojumu par savu priekšlikumu, bet tikai pievēršu tam uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 7.prieklikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 9. - Juridiskā biroja redakcionālo priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 11.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Krustkalnu dabas rezervātu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Prieklikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Noteikumi par Teiču dabas rezervātu”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1601.

1.priekšlikumu atkal iesniedzis Juridiskais birojs un deputāte Seile, lai precizētu virsrakstu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 2.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 3. - Seiles priekšlikumu - komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Un arī 4.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 6.priekšlikumu, pārkārtojot vienkārši pantu kārtību, ir ierosinājusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 7.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi. Es varu komentēt, ka tā ir tā pati problēma, par kuru es minēju jau iepriekš, runādama par Krustkalnu rezervātu. Runa ir par pārraudzību un pakļautību, taču es neuzturu spēkā balsojumu par savu prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 8.prieklikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 9.prieklikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un tālāk. Par funkcionālajām zonām rezervātos 10.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 11.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 12.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Seile. Tāpat arī 13.priekšlikumu, ko iesniegusi deputāte Seile, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un arī 14.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Arī 15.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 16., 17. un 18.priekšlikumu par 10., 11. un 12.pantu iesniegusi deputāte Seile. Tos komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Seile. Par 6.pantu deputāte Seile iesniegusi 19.priekšlikumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 21.priekšlikums. Iesniegusi deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to atbalsta, izsakot kā 15.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Un visbeidzot par pārejas noteikumiem. Juridiskais birojs ir iesniedzis 23.priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Teiču dabas rezervātu” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris.

Sēdes vadītājs. 22.februāris. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Sākam strādāt ar vienu no visinteresantākajiem dokumentiem 6. un 7.Saeimas laikā. Likumprojekts nr.1580 - “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. ir deputātu Dobeļa, Lāces un Siliņa priekšlikums. Komisija to it noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Palmira Lāce - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Lāce (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es pieļauju, ka balsojums būs negatīvs, un tomēr es gribētu jūs uzrunāt. Man ir zināmas pārdomas 16.marta sakarā. Es uzskatu, ka tad, ja nebūtu iznīcināta vai aizvesta uz Maskavu daļa čekas arhīvu, nekad 1994.gadā netiktu noslēgts līgums ar Krieviju par krievu militāristu palikšanu Latvijā. Šie militāristi, ko saskaņā ar šo līgumu atstāja Latvijā, ir bāze ne tikai barkašoviešiem, bet arī visiem pārējiem naidīgi noskaņotajiem spēkiem pret Latviju. Taču 1994.gadā ārlietu ministrs Andrejevs zaudēja ministra posteni tikai tāpēc, ka viņš protestēja pret šo līgumu.

Ar šo līgumu, ko 1994.gadā noslēdza, pasaule nekļuva draudzīgāka. Arī Krievija nekļuva draudzīgāka. Vai tagad, ja mēs noliegsim savus nacionālos karavīrus, kāds mūs uzlielīs? Diez vai.

Tad, kad nobalsoja referendumā par grozījumiem Pilsonības likumā, izrādījās, ka Eiropas Savienība to nemaz mums nav prasījusi. Man šīs pārdomas rodas tāpēc, ka pret Leģionāru dienu balso “Latvijas ceļš”, sociāldemokrāti un Tautas partija. Ja pret to balso “rubikieši” un “jurkānieši”, ja balso Jaunā partija, tad tas ir saprotams. Tur jautājumu nav, bet, ja šīs trīs partijas balso “pret”, tad man ir daudz ko pārdomāt.

Laikam ir viegli būt neticīgam, jo nav jābaidās grēkot. Pavisam nesen kāds brašs leģionāra dēls, būdams premjers, noliedza leģionārus. Vēl vairāk. Pirms 7.Saeimas vēlēšanām viņš izsūtīja visiem vēlētājiem, mirušos ieskaitot, vēstules, lai balso par viņu, bet pēc tam viņš brīnījās, kāpēc viņu neciena.

Es uzskatu, ka ir pēdējais laiks Latvijā nodibināt kādu centru vai fondu, kas apzinātu visus, kas ir nodarījuši kaitējumu Latvijai un latviešu tautai. Cilvēkiem, kas darbotos šajā fondā, būtu daudz materiālu par Baigo gadu un nevajadzētu fantazēt, kā dažkārt gadās Vīzentāla centram. Esmu pārliecināta, ka vēl daudzi ir dzīvi, kuri ir spīdzinājuši latviešus Stabu ielas pagrabos, Rēzeknes čekā, Liepājas “zilajā brīnumā”, Indrā un daudzviet citur Latvijā. Mums nevajadzēs cietušo skaitam likt klāt nulles, lai pasauli baidītu ar to.

Mūsu tauta tāpat ir daudz cietusi, un Sibīrijā nomocīto latviešu vārdā mēs nedrīkstam to aizmirst. Mēs tāpat kā ebreju tauta Otrajā pasaules karā esam zaudējuši trešo daļu savas tautas. Jautājums tikai ir tāds: kāpēc ebrejiem viss ir kārtībā ar atmiņu, bet mums ne? Sāksim jau šodien atcerēties! Tāpēc aicinu nenoliegt savus karavīrus un ļaut viņiem pieminēt savus cīņu biedrus Leģionāru atceres dienā - 16.martā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka šodien iznāk runāt gan par Latvijas Republikas okupāciju 1940.gadā, gan par leģionāru gaitām, par 16.marta atceri, par pedofiliem un par citiem “pediem” un par citiem “filiem”. Nu ar tādu fonu mums te ir jāstrādā. Nekā darīt!

Man tomēr nav vienaldzīgi latviešu karavīru likteņi un nebūs, un es turpināšu par viņiem runāt. Varbūt kādu izdosies pārliecināt. Varbūt vairākus. Šodien bija runa par jēdzienu “gods”, un es šo jēdzienu atkārtošu, jo šeit ir jārunā par latviešu karavīra godu. Un, lūk, tieši šo godu aizstāvēt šodien no rīta šie sirmie cienījamie karavīri bija ieradušies pie Saeimas. Tie bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadības pārstāvji. Es nezinu, cik deputātu no mums gāja ar viņiem aprunāties un uzklausīja, ko viņi domā par šo dienu. Taču man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi. Un šiem cilvēkiem nav vienalga, kā Latvijas valsts varas pārstāvji raugās gan uz Latvijas okupācijas faktu, gan uz latviešu pretestību šai okupācijai. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir atbalstījusi un atbalstīs latviešu karavīrus un darīs to vienmēr. To mēs pierādīsim arī tuvākajā laikā - šā gada 16.martā.

Taču, ja mēs runājam par 16.martu, tad, redziet, ir jau arī tādas lietas kā likteņa ironija. Šodien ļoti amizanti bija dzirdēt šo datumu - 16.marts, tikai gan pavisam citā sakarībā, kas nu nekādi nav saistīta ne ar latviešu karavīru cīņu gaitām, ne ar latviešu karavīru godu un tā aizstāvēšanu. Bēdīga ir šī sakritība, ka mums tieši 16.marts ir visādu “pediņu” izskatīšanas diena. Diemžēl! Laikam šī likteņa ironija reizēm ir vajadzīga.

Šinī brīdī, protams, es zinu, ka mēs esam izsprieduši. Katrs ir šeit savu viedokli izteicis, un mēs šo tribīni izmantosim tikai tādēļ, lai atgādinātu par dažām vēsturiskām patiesībām.

Es esmu palicis uzticīgs latviešu leģionāriem un, protams, aicināšu balsot par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, izsaku jums piezīmi par Saeimas deputāta statusam neatbilstoša vārda lietošanu no Saeimas tribīnes.

Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Esmu jau iepriekšējās debatēs, katrā ziņā pirmajā lasījumā, jau izteicies. Es apelēju vismaz pie tiem latviešiem, kuri bija ar mani kopā trimdā un kuri 16.martu atzīmēja kā Leģiona dienu. Tā ir Leģiona diena, un tajā laikā leģionāri bija mūsu - latviešu tautas zieds. 150 000 tika iesaukti, iesaistīti. Tā nebija vairs maza grupa, kuru apvaino nacistu režīmu aizstāvēšanā.

Visādas prātuļošanas notiek arī par to, ko Hitlers esot paredzējis. Kā Zvejsalnieka kungs teica, kādu nākotni Hitlers esot paredzējis Latvijai, un it kā par to latviešu leģionārs, toreiz jaunais zēns, arī esot cīnījies.

Un jūs visi to zināt. Tas ir tāpat, kā mēs neapvainojam kalpakiešus, kas sadarbojās tajā laikā, apstākļu spiesti, ar fon der Golcu. Tāpat arī leģionāri ar saviem sarkanbaltsarkanajiem vairodziņiem, Latvijas vārdu un ar “Dievs, svētī Latviju!” uz lūpām, nekaroja par Hitlera režīmu.

Tāpat vēlreiz gribu tikai atgādināt, ka Latviešu leģions tajā laikā, kad Staļins tā karavīrus sūtīja uz Sibīriju “pārskoloties”, Rietumos (tāpat kā Igauņu leģions) tika simtprocentīgi reabilitēts, un tas jau bija 1946.gada pavasarī. Pēc tam visiem leģionāriem izdeva bēgļu dokumentus un viņi nonāca bēgļu nometnēs. Anglija, Amerika un Austrālija viņus uzņēma vēlāk kā viesstrādniekus. Anglija un Amerika viņiem piedāvāja darbus savās sardzes vienībās. Hitleriešiem tādu vienību nebija.

Bet, protams, eit okupanti viņus apzīmēja par kara noziedzniekiem, jo viņi, lūk, bija cīnījušies pret Staļinu, pret okupāciju. Viņi gaidīja, Kurzemes cietoksnī cīnīdamies, Rietumu sabiedrotos, tos, kuri bija atbildīgi par Jaltas konferenci. Gaidīja, kad Kurzemes krastmalā izcelsies amerikāņu un angļu spēki un mums sagādās tādu pašu iespēju atgūt brīvību, kā tas notika 1919. un 1920.gadā.

Man ir gandrīz neērti jums to visu atgādināt, bet diemžēl okupācijas laika vēsture to visu apzināti noklusēja. Un tagad atkal mūsu leģionārs tiek degradēts. Viņš varēja iet paceltu galvu, kaut arī ārpus dzimtenes, dzīvojot Rietumos, bet šeit viņam nekad nav bijusi iespēja pacelt galvu pat tad, kad Latvija atguva savu neatkarību. Es domāju, ka mēs viņiem nodarām lielu, lielu pārestību...

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Sinka. ...neatzīmējot šo dienu, kas pieder viņiem.

Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.

J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātās dāmas un kungi! Es domāju, ka tas, ko mēs šodien piedzīvojām, jau ir aizmirsies. Paskatieties uz sevi, cienījamie deputāti! Jums pat nav cieņas pret runātāju. Viena ceturtā daļa runā pa mobilajiem telefoniem, viena ceturtā daļa lasa avīzes. Žēl, ka to visu neredz mūsu latviešu tauta.

Nu tā nu ir manā deputātēšanas laikā sagadījies, ka šodien man pasniedza 7.Saeimas deputāta nozīmi. Cienījamie deputāti! Es gribu uzdot sev tādu jautājumu: vai šī kolīzija, kas mums šodien bija jāpiedzīvo šeit, Saeimas namā... Cerēsim, ka tas bija beidzot tas nobriedušais augonis, kas būs par pamatu, lai mēs morāli neuzskatītu tikai par filozofisku kategoriju, bet lai būtu mums, cienījamie deputāti, arī morāle attiecībā pret savu tautu un pret savu valsti.

Atcerēsimies, ka vislielākā nodevība pret morāli - tā ir nodevība pret savu valsti un savu tautu! Mēs esam šodien nonākuši šajā situācijā, ka dzīvojam ar dubultu morāli. Šodien pie Saeimas nama uz ielas stāvēja latviešu leģionāri. Pateicoties leģionāriem, liela daļa latviešu cīnītāju nonāca emigrācijā, kur pilnā balsī varēja runāt par latviešu tautas likteni. Mums, tiem, kas mēs dzīvojām šeit, bija liegta informācija un tika pasniegta dezinformācija, tāpat kā tas notiek tagad Čečenijā, kad Krievija praktiski ir gandrīz apvilkusi dzeloņdrātis apkārt, protams, žurnālistiem, masu informācijas līdzekļiem, dara tā, kā šādās reizēs Padomju Krievija to pieprot. Nekas nav mainījies! Un, dzīvojot ar, lūk, šādu dubultmorāli, kāda izaugs mūsu jaunā paaudze? Kaut kur pa kaktiem mēs latviešu leģionārus saucam par varoņiem, atzīstam viņus, bet dienas, kurā mēs viņus cildinātu, mums joprojām nav. Tauta, kura noliedz savu vēsturi, ir lemta bojāejai. Lai mēs savu jauno paaudzi izaudzinātu par stipru, ticīgu tautas daļu, kas strādās mūsu valsts labā, mums viņiem ir jādod arī ticama, bez divdomības, diena, lai viņi zinātu, ka varonis ir varonis. Taču mēs līdz šim esam pieraduši runāt puspatiesībās. Mums ir pustaisnība, mums ir pusgodīgums. Lūk, šeit tas ir.

Cienījamie deputāti! Mēs jau katrā ziņā to uztveram kā pašu par sevi saprotamu, bet es gribētu tādu korelāciju mazliet jums atgādināt. Sarunās ar ārzemju pedagogiem ir nācies dzirdēt tādu teicienu: “Jūs vēl esat bagāti. Jums vēl ir tas, kā mums vairs nav.” Un es gribētu atgādināt vēl vienu lietu. Ja mēs gribam šodien pasaudzēt mūsu jauno paaudzi no šīs kosmopolītiskās Rietumu subkultūras uzmācības, kas notiek dažādu finansiālu, ekonomisku apsvērumu dēļ, tad vienīgā barjera, ko nolikt tai pretī, ir nacionālā stāja, mūsu nacionālais lepnums.

Es jūs neuzaicinu balsot par 16.martu kā svētku dienu, bet es apelēju pie jūsu sirdsapziņas.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es gribētu precizēt savu domu - tiem, kuri varbūt nesaprata vai negribēja saprast. Es pagājušajā reizē iestājos “par” Leģionāru atceres dienu. “Par”. Taču nedz toreiz, nedz arī šodien es nespēju nekādi sasaistīt šīs nacionālās brīvības cīņas objektīvo realitāti ar leģionāriem. Nu iedomājieties, - ja hitleriskā Vācija, pateicoties dažu desmitu tūkstošu mūsu jaunekļu iegrūšanai… samalšanai šajā katlā, būtu uzvarējusi, vai tad Latvijas neatkarība būtu varējusi tuvināties? Sinkas kungs, kādā veidā? Ir paradoksāla situācija. Ja latviešu sarkanie strēlnieki nebūtu palīdzējuši sagraut Krievijas impēriju, tad gan, es atvainojos, Latvijas neatkarība acīmredzot nebūtu bijusi iespējama. Tas ir objektīvs process. Latviešu sarkanie strēlnieki grāva Krievijas impēriju, kuras sabrukuma dēļ varēja rasties Latvijas valsts. Stiprinot hitlerisko Vāciju, Latvijas nacionālā valsts rasties nevarēja. Taču mūsu jaunieši, kurus aizdzina tur nokaut, jau nav vainīgi. Viņi ir pelnījuši cieņu un atceres dienu. Lūk, tāda ir mana nostāja.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Vispirms es gribu teikt, ka es šeit dzirdēju ļoti daudzus savus kolēģus, kas kaunināja. Reizēm vajag kaunināt, bet, arī kauninot, laikam vajag mēru. Man aizvien liekas, ka arī daži deputāti no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nesaprot savus kolēģus, ja viņi var teikt tik vienkārši un skaidri, kā Palmira Lāce saka, ka sociāldemokrāti balsojot “pret”. Vajag paņemt no Dobeļa kunga izdrukas - viņam noteikti turpat vien tās stāv - un paskatīties, vai šī informācija bija precīza vai nebija precīza, cik lielā mērā bija precīza. Jo puspatiesība vairs nekad nebūs patiesība, to jūs paši nupat mums mācījāt.

Otra lieta, ko es gribētu pateikt. Pirms kaunina, vajadzētu pastudēt varbūt arī tās runas, kas šeit ir turētas gan no jūsu, gan no citu deputātu puses, paskatīties, kādas domas un idejas ir izteiktas. Tad būtu daudz patīkamāk varbūt arī rast kaut kādu risinājumu. Taču bieži vien šķiet, ka nesekmīgs konflikts dažam labam šķiet vērtīgāks par rezultātu. Un tāpēc es atļaušos citēt to, ko otrajā lasījumā teica kolēģis Panteļējevs. Varbūt “Tēvzemei un Brīvībai” tagad viņu sadzirdēs.

Andrejs Panteļējevs otrā lasījuma laikā teica tā: tāpēc man negribētos, lai mēs atzīmētu leģiona dienu; ja tā vēl būtu leģionāru vai leģionāru upuru diena, vai kritušo diena, piemiņas diena, leģionā karojušo diena, es vēl saprastu... Nu, lūk! Šo lietu vēl aizvien mēs tā īsti nevaram priekšlikumos saskatīt. Daļēji ir, tikai daļēji. Es esmu izlasījis uzmanīgi. Neuztraucies, - ja vajadzēs, vēlreiz atnākšu tevi palabot pēc nākamajām debatēm, kad tu runāsi.

Nākamais. Izlasīsim Aleksandra Kiršteina, tātad Tautas partijas, pirmajā lasījumā izteikto viedokli! Pirmā lasījuma laikā teiktais: “Nenoliedzot šo leģiona dienu, Tautas partijas uzskats ir, ka ir jābūt divām dienām: viena diena ir tā, ko ierosināja “Daugavas vanagi”, tas ir 16.marts, tā ir, lūk, Leģionāru piemiņas diena jeb Leģionāru diena, bet otrs datums ir datums, kas apvieno visus Latvijas armijas cīnītājus, apvieno visus kareivjus - tā ir 11.novembrī svinamā Latviešu karavīru atceres diena. Es aicinu atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu.” Tā saka Kiršteina kungs.

Tātad, redziet, te arī ir viedoklis, kuru jūs nemaz… studējot esat palaiduši garām.

Nākamais. Tas, ko Zvejsalnieka kungs teica… Ja jau tos sociāldemokrātus tā te bar un kaunina nepārtraukti, ir jāatgādina sekojošais. Otrais lasījums: “Okupācijas vara tomēr bija tik godīga, ka ne kaut kādos dokumentos, pat mutiskos solījumos mūsu toreizējiem karavīriem nesolīja neatkarīgu Latviju.” Un otra lieta, ko viņš šeit saka: “Vai mēs gribam svinēt savu brīvības dienu, vācu SS formās ietērpti? Nē. Tad arī svinēsim to kā atmiņas dienu, ar cieņu, ar sāpēm atminēsimies tos cilvēkus, mūsu pašu radiniekus, kuri krituši, kuri aizdzīti tur, un lai šī ir Leģionāru diena - 16.marts! Kas tur slikts?”

Tātad, kolēģi, redziet, ka jums arī vajadzētu ne tik daudz kaunināt citus, bet arī atcerēties un pastudēt tos dokumentus, un tad, es domāju, rezultāts būtu labāks, tā kā aizvien ir atvērts šis likums. Citā jautājumā - jautājumā par 17.jūniju - es domāju, ka viss vēl ir iespējams un viss vēl ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zvejsalnieka kungs! Jūs runājāt no varbūtības teorijas viedokļa - kā būtu, ja būtu. Es jums pateikšu, ka karš jau bija izlemts, pirms tas sākās. Ka vācieši zaudēs.

Un otrs jautājums. Tad, kad leģions tapa 1943.gadā, Vācijas liktenis jau bija izlemts. Jā. Nu kāpēc tad jūs sakāt, ka, ja uzvarētu Vācija… Tas ir galīgi “garām”.

Un neaizmirstiet, ko deklarēja Čērčils ar Rūzveltu, skaidri zinādami, ka Vācija zaudēs karā. Viņi deklarēja, ka pēc kara katrai tautai, katrai valstij būs pašnoteikšanās tiesības, un tam latvieši ticēja. Lūk, kur tā problēma ir. Tur ir tā kļūda. Tur, tā teikt, ir iespējamā latviešu kļūda, ja jūs tā uzskatāt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, kas ļoti pareizi teica, ka vajag atzīmēt Latviešu leģionāru dienu! Tieši to es dzirdēju no kolēģiem - no sociāldemokrātu puses. Nu malači! Un tagad izlasiet triju deputātu, tajā skaitā arī manis, parakstīto priekšlikumu, tieši tāds tas ir: 16.marts - Latviešu leģionāru diena. Šeit nav runa ne par formas tērpiem, ne par biksēm, ne par citiem apģērba gabaliem, šeit ir runa par latviešu leģionāriem. Pilnīgi skaidri un nepārprotami. Nekādas politikas te nav iekšā. Tā ir šo zēnu atceres diena. Nu ko vēl skaidrāk es jums varu pateikt? Nāciet, Baldzēna kungs, un pasakiet, ka man ir taisnība un jūs kopā ar citiem sociāldemokrātiem balsosiet par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai Oskars Grīgs vēlas runāt otro reizi?

Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Pieņemot kolēģa Dobeļa izaicinājumu, pasaku, ka Dobelim pamatā ir taisnība un viņš… Dobeļa kungam ir pamatā taisnība. Viņš ļoti uztraucās, ka viņš nevarētu būt kungs.

Tāpēc es gribētu pateikt tikai vienu lietu: ja viņš būtu lasījis arī citu frakciju viedokļus, viņš būtu pamanījis to, ka viņiem bija ļoti svarīgi pieminēt arī leģionāru atceres dienu vai piemiņu. Ja tas vēl būtu ietverts, jūs būtu pilnīgu taisnību pateicis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.- deputātu Dobeļa, Lāces un Siliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 18, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Nākamais priekšlikums - deputāta Grīga priekšlikums. Jums piedāvātā redakcija šeit ir redzama.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Runa nav par ideoloģiju, runa nav par to, kādā formas tērpā, kādos karapulkos cīnījās latviešu karavīri. Mēs neesam vainīgi, ka mūsu zeme ir daudz, daudz reižu izmantota kā kaujas lauks, ka mūsu tēvi, mūsu brāļi ir bijuši spiesti tvert arkla roktura vietā zobenu. Mēs esam tikai centušies pasargāt savas sētas, savus cilvēkus, savu zemi no svešzemju iebrucējiem. Mēs esam tikai aizsargājušies, un tas ir nerakstīts dabas likums. Tātad runa ir vienīgi par varonību, kas ir nepieciešama visur, kur ir taisnība un patiesība. Katrai tautai ir sava dvēsele, visas tautu dvēseles ir vienotas savā daudzveidībā, tās viena no otras atšķiras ar savu īpatnējo domāšanu, jūtu un uzvedības veidu. Visas tautas cilvēces evolūcijā ir nepieciešamas, tāpēc neviena tauta nedrīkst otru iekarot un nomākt ar savu skaitlisko pārspēku, ideoloģiju un uzspiest savu reliģiju. Taču arī skaitliski mazai tautai ir jāparāda sava dzīvotgriba, un tās pienākums ir sevi aizstāvēt. Tāpēc tālāk runāšu par varonību, varoņdarbu, ja gribat - par varoņgaru.

Man liekas - un visas pazīmes rāda -, ka mūsdienu sabiedrība ir aizmirsusi tādus cildenus jēdzienus kā varonis, varoņdarbs un ikdienā vairs nerunā par to. Tā ir pirmā liecība par sabiedrības tikumisko pagrimumu. Jau senlaiku gudrie ieteica mātēm stāstīt bērniem teiksmas par varoņiem un dziedāt viņiem labākās dziesmas par varoņdarbiem. Vai tiešām cilvēce tagad jau ir atteikusies no šiem gudrajiem novēlējumiem? Izkopt savu dvēseli, transformēt sliktās domas, īpašības, nepareizo rīcību pozitīvās domās, īpašībās un rīcībā cilvēks var tikai tad, ja intensīvi domā cildenas domas, jūtas skaisti, cēli un pašaizliedzīgi. Un tad, Leiškalna kungs, atbilstoši šīm domām un jūtām ir cildeni arī jārīkojas. Gluži tādā pašā veidā var augšup celt tautas dvēseli. Katra latvieša patriota pienākums, Kārli, ir, cildeni un varonīgi domājot, jūtot un rīkojoties, stiprināt tautas dvēseli. Tādējādi latviešu tautas dzīves telpa, Latvijas teritorija, augsti godātais Greiškalna kungs, piepildīsies ar visu skaisto, cildeno, varonīgo, drosmīgo, bezbailīgo, reizē izskaužot no savas tautas vidus visu ļauno, slimo (un arī to, par ko mēs šodien runājām), vājo, bailīgo, gļēvo, nodevīgo. Ja tauta sāks vērtēt savus vadītājus un politiķus pēc cēlajām īpašībām, nevis pēc viņu priekšvēlēšanu solījumiem, tad arī viņi būs spiesti sevi pārvērtēt, iekvēlināt cilvēku apziņu uz varoņdarbu, kas pārveidos viņu apziņu, tā ir dižena misija. Kāds lielisks un brīnišķīgs vārds ir vārds “varoņdarbs”! Tam nav ekvivalenta nevienā Rietumu valodā. Atcerēsimies - ja katrs varonis ir tautas, nācijas, valsts nacionālā bagātība, tādi ir un paliek arī latviešu leģionāri un viņu leģendārās, varonīgās cīņas Kurzemes cietoksnī! Tāpēc 16.marts lai ir Latviešu leģiona atceres diena, latviešu karavīru varonības spilgtākais pierādījums! Tad mums izaugs spēcīgi jaunieši un nebūs šeit jārunā ne par pedofiliju, ne par citām pretdabiskām lietām.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vēl dažas papildu domas. Vairākums ir nolēmis izsvītrot 16.martu no atceres dienu saraksta, nu, diemžēl tas ir acīm redzami. Taču tajā pašā laikā mūsu valsts kalendārā paliek 8.maijs - Nacisma sagrāves diena, bet kur ir Komunisma sagrāves diena? Nav! Un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena? Ir vēl interesantāk - 9.maijs ir tā īpatnēji un mīklaini nosaukts par Eiropas dienu. Vai jūs tiešām nezināt, kas notiks šā gada 9.maijā Rīgā, Pārdaugavā, pie mums visiem labi pazīstamā priekšmeta ar zvaigznītēm? Es domāju, ka diez vai kāds no tiem, kuri tur pulcēsies, zina, ka 9.maijs Latvijā skaitās Eiropas diena. Diez vai. Bet sapulcēsies tur pietiekami daudz, dziedās pietiekami neglītas dziesmas un neglīti izrunāsies, un tas notiks mierīgi, un tā mums būs valsts nozīmes atceres diena. Tātad, redziet, tai “otrai pusei” tās dienas ir, sauciet tās, kā gribat, bet šīs dienas viņiem ir, un viņi šajās dienās ālēsies, pilnīgi oficiāli viņi to darīs.

Bet kas šodien ir latviešu leģionāriem? Ko mūsu valsts ir spējīga viņiem dot? Labi, viņu dienu mēs svītrosim ārā, neteiksim “mēs”, bet lielākā daļa no Saeimas deputātiem. Tie, kuri palika dzīvi, pārcieta izsūtījumus, pārcieta morālus un fiziskus pazemojumus, bet ko viņi šodien redz? Vai Latvijas valsts vispār ir spējīga kaut vai niecīgāko atzinību izteikt latviešu leģionāriem? Ir vai nav? Neizskatās, ka ir.

Mēs visu laiku runājam par to, kas notiek kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā. Es domāju, jūs zināt, ka nupat Igaunijā kārtējo reizi gan leģionāri, gan nacionālie partizāni (vismaz zināms viņu skaits) saņēma valsts apbalvojumus. Un igauņi nenobaidījās to darīt, lai gan igauņu ir mazāk nekā latviešu. Viņiem bija viena divīzija, bet latviešiem bija divas divīzijas, bet igauņi tik un tā nenobaidījās darīt to, ko viņi izdarīja. Es domāju, ka apbalvojums, ko saņem leģionārs vai nacionālais partizāns par drosmi un varonību, tiešām ir pelnīts apbalvojums. Laikam jau tādi bija vajadzīgi pēc Otrā pasaules kara. Varbūt padomāsim, cik ļoti viņi toreiz bija vajadzīgi.

Jūs tagad gribat svītrot ārā šo dienu. Svītrot ir vienkārši, bet ko jūs varat piedāvāt tā vietā? Vai tiešām jūs vēlaties piedāvāt to, lai mēs vispār vairs neatceramies šos cilvēkus, kuri tomēr pretojās padomju okupantiem? Un tādi bija nevis viens, divi vai pieci, bet tādu cilvēku bija vairāki tūkstoi.

Mēs šodien piešķiram ordeni par dažādiem varoņdarbiem. Cik tas ir pelnīti, vai cik nepelnīti - tā ir Ordeņa domes darīšana, bet cik leģionāru, cik nacionālo partizānu vispār ir saņēmuši kaut kādu atzinību? Varbūt kāds ir saņēmis barikāžu dienu piemiņas apbalvojumu, varbūt arī kāds no viņiem, bet tas ir apbalvojums par 1991.gadu. Tas nav apbalvojums par cīņu 40. un 50.gados, tāpēc, lūdzu, tie “pret” balsotāji, pacentieties varbūt vismaz izrādīt savu cieņu arī tiem, kuriem tā pienākas.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Otro reizi.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! It sevišķi es griežos pie jums, nacionāli patriotiskie Tautas partijas deputāti: kolēģi Tiesnesi, kolēģi Kārli Greiškaln, Dalbiņa kungs, Sproģa kungs un citi vīriešu kārtas pārstāvji jūsu frakcijā! Šis balsojums par atbalstu Latviešu leģiona atceres dienai pierādīs, vai jums pietiktu vīra drosmes un stājas atbilstoši jūsu spēcīgajiem, platajiem pleciem un lielajiem augumiem.

Es griežos pie jums, augsti godātā Paegles kundze! Jūs itin bieži redz ģērbtu latviešu tautas tērpā. Es jūs saprotu. Jūs atbalstiet manu priekšlikumu, un es noticēšu jūsu patriotismam.

Cienītā Demakovas kundze! Es bieži esmu klausījies ar lielu baudu, ko jūs sakāt, cik izjusti un no sirds jūs runājat. Es runāju no sirds, es jums ticu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izlasīsim, ko piedāvā Grīga kungs! Viņš piedāvā: 16.marts - Latviešu leģiona atceres diena. Kas ir Latviešu leģions? Tā ir fašistiskās Vācijas karaspēka sastāvdaļa. Ar ko nodarbojās cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti toreiz? Nevis jūs, bet fašistiskās Vācijas karaspēks. Tas okupēja Latviju. Tad leģions palīdzēja okupēt Latviju. Vai mēs varam to atcerēties tādā veidā?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Oskara Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 16, atturas - 41. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. 3.priekšlikums ir deputāta Tabūna priekšlikums jums piedāvātajā redakcijā, proti: 16.marts - Cīnītāju diena pret padomju okupāciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējie divi balsojumi diemžēl ir bijuši tādi, kādi tie ir, un liecina, ka daudzi no mums no leģionāriem izvairās, no leģionāriem laikam kaunas, un tas ir kauns. Tas ir ļoti nožēlojami! Bet nu ko darīt...

Sociāldemokrātiem es gribētu sacīt, ka jūs, vairāki cilvēki no sociāldemokrātiem, patiešām arī iepriekšējos lasījumos balsojāt par mūsu priekšlikumiem - 16.martu kā Leģionāru dienu iekļaut kalendārā. Un arī par mūsu šodienas priekšlikumu balsoja 9 sociāldemokrāti, 2 Tautas partijas un 1 “Latvijas ceļa” deputāts. Tas liecina, ka mūsu sarunas šeit un pārliecināšana vai, pareizāk sakot, vēstures atsvaidzināšana ir devusi rezultātus, un tagad jau par šo priekšlikumu nobalsoja divdesmit astoņi. 150 000 Latvijas kritušo dēlu un dzīvo leģionāru mēs faktiski esam atraidījuši. Nu žēl, bet ko lai dara...

Bet, cienījamie kolēģi, padomājiet tagad par priekšlikumu, ko esmu iesniedzis jums izvērtēšanai, - 16.martu atzīmēt kā Cīnītāju dienu pret padomju okupāciju. Kā jūs zināt, Saeimā ir tikai viens pats Golubova kungs, kurš vēl aizvien, līdz pat šai dienai paziņo, ka viņš neatzīst faktu, ka Latvija tika okupēta, lai gan pārējie visi, protams, to ļoti labi zina gan šeit, Latvijā, gan ārzemēs.

Tad nu, lūk, ir jautājums: vai Latvijā un ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs cilvēki cīnījās pret padomju okupāciju vai vienkārši nolaida rokas un gaidīja brīnumu? Jūs ļoti labi to zināt. Un šis laiks, ko esmu ietvēris šajā priekšlikumā, aptver laiku no 1940.gada tās dienas, kad padomju karaspēks pārgāja pāri robežai un iznīcināja mūsu robežsargus un ne tikai. Tas līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai iznīcināja visus tos cīnītājus, kuri izrādīja neparastu drosmi cīņās pret padomju okupāciju. Tie ir gan leģionāri, tie ir gan partizāni jau pēckara cīņās mežos, tie ir cilvēki, kuriem šodien mēs ceļam pieminekļus, tie ir sirmi vīri un sievas, un jaunieši. Es jums atgādināšu kaut vai “Latgales vanagus”, kuru vidū ir arī mūsu partijas dzīvi palikušie biedri, bet daudzi gāja bojā. Un viņiem ir uzstādīts piemineklis Nautrēnos. Tie ir cilvēki, kuri cīnījās visos pārējos okupācijas gados. Atcerēsimies Gunāru Astru un vēl citus viņiem līdzīgus cīnītājus, kuri nebaidījās un cīnījās. Es domāju, ka jums kādam būs grūti iebilst, bet, ja patiešām ir iebildumi, tad nāciet un pasakiet, lai beidzot mēs ierakstītu kalendārā šādu dienu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man te Juris Dobelis teica, lai es uzdodu. Ziniet, nav mans mērķis nevienam uzdot, ne arī kādu pie kauna staba sist. Es vienīgi domāju tā, ka lielākā daļa šeit klātesošo deputātu būtu ar mieru balsot par šo Tabūna vai arī par nākamo - manu priekšlikumu, jo tas ir kompromisa variants, bet mūs nomāc vienīgi viena doma: kā mūs sapratīs Eiropā? Te viens izbijušais ministrs to mums ir mācījis: bet ko domās par mums Eiropā? Tā ir viena lieta.

Otra lieta ir tie, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka tie bijuši fašisti un ka principā nevajag to lietu atzīmēt.

Un trešā grupa, kas ir deviņu vai astoņu cilvēku sastāvā, domā tā: ko par mums domās Krievija? Un tā ir visa tā lieta. Mēs, protams, vienu otru nepārliecināsim. Es pilnīgi piekrītu Golubovam, ka Vācija okupēja Latviju, viņa skatījumā. Bet, Golubova kungs, es savukārt uzstāju, lai jūs man piekrītat tam, ka Vācija atbrīvoja mūs no sarkanā terora un no komunistiskās okupācijas, un šie jēdzieni... Es, piemēram, lasīju pagājušā gada oktobrī “Rīgas Balsī”, ka kādā oktobrī Rīga tapa atbrīvota... atbrīvota, kā viņi uzskata, no vācu okupācijas. Es turpretī atceros, Sibīrijā būdams, kā mazs bērns, ka mana māte atnāca ar asarām acīs un teica, ka Rīga esot kritusi, ka Rīga ir ieņemta, ka Rīga ir okupēta... Tā ka šeit ir daudzi un dažādi jēdzieni.

Taču es domāju, ka Tabūna un mans priekšlikums ir kompromisa variants. Mums nebūs jābaidās, ko domās par mums Rietumi, jo tur būs skaidri pateikts, ka tā ir Cīnītāju diena pret padomju okupāciju. Mēs nebūsim melojuši vēsturei, mēs nebūsim melojuši bijušajiem leģionāriem, jo viņi tiešām cīnījās pret padomju okupāciju. Bet, ja jūs gribat, tad mans priekšlikums ir - Cīnītāju diena pret komunistisko teroru, jo citādi kā komunistisko teroru vai otro okupāciju to kvalificēt mēs nevaram. Tāpat kā pirmo.

1949.gadā mūs izveda, un tas ir terors. Mūs sadzina kolhozos - arī tas ir terors un tamlīdzīgi. Nu, protams, es nevarēšu pārliecināt esošos komunistus, kas šeit ir, un to cilvēku grupu, kas domā tā: ko par mums domās Krievija? Bet visi pārējie - es domāju, ka tāds ir veselīgais vairākums - atbalstīs Tabūna vai manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.

J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Vispār ir ļoti interesanti, ka man tik īsā laikā, esot šeit un pildot deputāta pienākumus Saeimā, ir jāsāk mācīties Latvijas vēsturi no jauna. Paldies jums, Golubova kungs, par to, ka tikko es šeit uzzināju, ka Latviju ir palīdzējuši okupēt latvieši. Tad nu man ir vienīgi tikai pretjautājums: kā gan jūs varat būt Latvijas 7.Saeimas deputāts, ja jūs nezināt tik tiešām Latvijas vēsturi?

Redziet, es šo iebildi neteicu pret jums kā pret krievu cilvēku, bet es šo iebildi vērsu pret to, ka jūs paliekat pie vecās ideoloģijas, kura diemžēl ar savu represīvo dabu ir nesusi mums šo mankurtismu. Neatļausim šo mankurtismu novēlēt mūsu jaunajai paaudzei. Atcerēsimies to, ka leģionāri bija tie cilvēki, kuri cīnījās par ideju. Viņiem Latvijas valsts bija pirmajā vietā, nevis nauda un finanses.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Tabūna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 15, atturas - 52. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts. 4. - deputāta Gaiļa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātais Prezidij! Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Latvijas pilsoņi! Es šajā jautājumā gribētu skatīties mazliet dziļāk. Es negribu apstāties tikai pie jēdziena “leģionāri”. Es gribētu to padziļināt, runājot par visiem tiem, kuri ir cīnījušies par Latvijas brīvību tajā laika periodā, ko mēs saucam par Otro pasaules karu.

Otrais pasaules karš! Ne jau visiem tas beidzās 1945.gada maijā. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka Latvijā šis karš sākās jau 1940.gadā ar Krievijas okupāciju. Tajā brīdī, kad sākās karš starp Vāciju un Krieviju, Latvija bija Krievijas okupēta teritorija. Kā jau šeit iepriekš minēja, teikt to, ka Vācija okupēja Latviju, ir vienkārši absolūti nesaprotami, jo tādā gadījumā tika okupēta jau reiz okupēta teritorija. Piedodiet, man tas nav saprotams!

Arī 1940. un 1941.gada sākumā bija neskaitāmi cīnītāji par Latvijas brīvību, kuri tika mocīti, fiziski iznīcināti. Daudz, daudz tūkstošu tādu bija.

Nav jau brīnums, ka Otrā pasaules kara laikā leģionā cīnījās ļoti daudzi tūkstoši. Vairāk nekā 146 000 latviešu. Viņi ticēja... Jā, es pieņemu, ka varbūt naivi ticēja, bet viņi ticēja, ka tad, ja izdosies sakaut Krieviju, kas 1940.gadā bija okupējusi Latviju, Latvija kļūs brīva. Viņi tiešām tam ticēja! Viņi ticēja tāpēc, ka viņi bija pārdzīvojuši, redzējuši Baigo gadu. Viņi bija redzējuši, kas notiek šajā Baigajā gadā, kā tiek fiziski iznīcināti, kā tiek deportēti viņu tēvi un mātes, brāļi un māsas, dēli un meitas. Viņi redzēja arī to, kas to izdarīja. Tajā brīdī to neizdarīja vācieši, to izdarīja padomju okupācijas karaspēks.

Daudzi, daudzi tūkstoši latviešu neatgriezās no šā kara, bet viņi parādīja ļoti lielu, nepārspējamu, varonību cīņās, kad daudzās vietās maza saujiņa noturēja to, ko liels pārspēks nespēja ieņemt. Es varu aptuveni citēt ... piedodiet, nevis citēt, bet atkārtot no karalaika avīzes izdevuma, ka viens latviešu karavīrs, prettanku artilērijas baterijas artilērists, bija noturējies un iznīcinājis 64 krievu tankus. Tā ir varonība! Šī varonība bija iespējama tikai tādēļ, ka visi šie cilvēki, visi šie karotāji, cīnījās ar ticību Latvijas brīvībai un neatkarībai. Tādai, kāda tā bija pirms 1940.gada.

Daudziem no viņiem karš turpinājās arī vēl pēc 1945.gada maija. Par daudziem, ļoti daudziem mēs nekad neuzzināsim, kad un kurā meža bunkurā viņi pieņēma savu pēdējo kauju. Mēs to nekad neuzzināsim. Es gribu pieminēt arī vēl daudzus citus, bet visus nav iespējams.

Taču es gribu atgādināt par vienu šādu grupējumu, kas cīnījās par Latvijas brīvību vēl pēc tam. Liepājā bija tehnikums, kura audzēkņus sauca par tehnūzeriem. Tur bija grupa “Kursa”. Jauni, varbūt tiešām arī naivi...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, laiks...

J.Gailis. Vai es drīkstu pabeigt? (Starpsauciens: “Pēc pārtraukuma!”)

Sēdes vadītājs. Pēc pārtraukuma varbūt, kolēģi, mēs dosim jums vārdu izteikties otro reizi, ja nav iebildumu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””.

Turpinām debates par 4.priekšlikumu. Vārds deputātam Jānim Gailim - otro reizi.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka mūsu rindas retinās. Tātad varam uzskatīt, ka ļoti lielai daļai deputātu ir pilnīgi vienaldzīgs tas, par ko mēs šeit runājam - par zināmu mūsu tautas daļu, kas cīnījās un kas arī mira mūsu Dzimtenes brīvības vārdā.

Es negribu ilgi vairs aizkavēt jūsu uzmanību, kura jau tā ir atslābusi. Gribu pievērsties vēl tikai tam periodam, kas bija pēc 1945.gada maija, kad, kā jau es teicu, karš daudziem bija beidzies, bet daudziem tas nebeidzās. Latvijai šis karš sākās 1940.gadā ar Krievijas okupāciju, un principā varam uzskatīt, ka tas turpinājās 50 gadus - līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai.

Šajā laikā bija ļoti daudzi zināmi cīnītāji un vēl vairāk bija nezināmu cīnītāju. Es gribētu, lai viņu piemiņu mēs vienmēr paturētu sevī, un nav svarīgi - nav tik ļoti svarīgi! -, tieši kā sauc šo dienu.

Daudzās valstīs ir pat atsevišķu kauju atceres dienas. Es neprasu, lai jūs atzīmētu tās vai citas kaujas atceres dienu, bet es gribu, lai jūs atbalstītu to, ka mēs tajā vai citā dienā… ka mēs 16.martā…

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Gailis. Paldies. Es pabeigšu teikumu. Vai drīkst?

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu.

J.Gailis. … atzīmētu piemiņas dienu Latvijas brīvības cīnītājiem Otrajā pasaules karā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu kā tad bija ar to okupāciju - bija vai nebija? Mēs it kā būtu nolēmuši, ka bija gan. Paldies Dievam, šodien vairums kolēģu atbalstīja to, ka par šo dienu būtu jārunā valstiski. Ceru, ka līdz šā gada 17.jūnijam mēs pieņemsim šeit, Saeimā, lēmumu par to, ka 17.jūnijs ir jāatzīst par Latvijas Republikas okupācijas dienu. Bet, ja jau bija okupācija, vai kāds pret to cīnījās vai nemaz neviens to nedarīja? Mēs it kā esam apzinājuši, ka cīnījās. Bija šie cīnītāji pret padomju okupāciju, pret komunistisko teroru, pret baskājainajiem sarkanarmiešiem. Cīnījās.

Tātad nākamais jautājums - vai vajag atcerēties šos cilvēkus, kas cīnījās pret okupantiem? Vajag. Taču tas tā nesanāca - te dažiem nepatika 16.marts. Man tas datums patīk, protams. Man ir jautājums tiem, kam tas nepatīk: kad un kā mēs atcerēsimies šos savus cīnītājus? 16.martā mēs iesim kopā ar mūsu cīnītājiem - ar leģionāriem. To mēs turpināsim. Iesaistīsim arī citus šajā lietā. Mēs atkārtosim šīs runas par 16.martu. Bet, lūdzu, piedāvāsim, kā es jau vienreiz jums aizrādīju, arī vēl ko papildus tiem, kas to noliedz!

Nupat starpbrīdī man bija saruna ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Nikolaju Romanovski, kas šodien atrodas šajā zālē un vēro. Lūk, šis cīnītājs vēro, un, es domāju, viņš atceras tos laikus, to, kā viņi cīnījās. Viņš vēro mūs šodien: kas tad no tā visa ir labs sanācis? Un viņš skaidri man teica... Jā, viņš man teica: “Vai nu šis balsojums par 16.marta izsvītrošanu beigās nepārvērtīsies par Pirra uzvaru, kurš pazaudēja kaujā pret romiešiem visus savus ziloņus un karaspēka lielāko daļu, bet skaitījās, ka viņš ir uzvarējis tajā kaujā?”

Tā ka, lūdzu, padomājiet. Mēs esam piedāvājuši visdažādākos variantus. Nepatika vārds “leģions”, piedāvāja vārdu “leģionāri”. Nepatika ne vārds “leģions”, ne “leģionāri”. Šeit ir tāds piedāvājums - “Cīnītāju diena pret padomju okupāciju”. Vai tad tāda nav jāatceras? Vai tad šīs cīņas neko nenozīmē? Vai tad tās neprasīja no cilvēkiem pašuzupurēšanos, varonību?

Tālāk. Patlaban ir runa par cīnītājiem pret komunistisko teroru. Nu bija taču šis terors! Šitie sarkanie vazaņķi, kas kopā ar nacistiem izraisīja Otro pasaules karu, taču nekaunas šodien moralizēt un vēl mūs mācīt! Nekaunas no mums pieprasīt, lai mēs te kaut ko izmeklētu. Pašiem viņiem sen bija laiks dzīvot aizkapa pasaulē un mierīgi, klusi vērot to, kas notiek uz zemes. Taču viņi jaucas mūsu darīšanās.

Tātad es joprojām aicinu parādīt - vismaz ar brīviem balsojumiem frakcijās - vispār savu attieksmi. Ja nepatīk viens variants, tad parādiet, ka atbalstāt otru. Citādi beigu beigās iznāks tā, ka nepatīk nekas, un tas jau būs pavisam slikti. Ja nepatīk nekas, tad piedāvājiet kaut ko citu. Es palieku pie 16.marta.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mani, protams, pārsteidza balsojums par manu priekšlikumu - to atbalstīja tikai 20 deputāti! Priekšlikums bija ļoti, ļoti skaidrs un nepārprotams - “Cīnītāju diena pret padomju okupāciju”.

Es daudz ko esmu redzējis savās žurnālista gaitās un arī triju Saeimu laikā, bet nespēju vien nobrīnīties par to, ko mēs, 7.Saeimas deputāti, darām. “Cīnītāju diena pret padomju okupāciju” - to atzīst vienīgi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti un četri no sociāldemokrātiem. Punkts. Jūs varat iedomāties!? Tā drīz vien mēs pazaudēsim visu, ko esam izcīnījuši šajos neatkarības gados.

Ko vēl tas nozīmē? Tas nozīmē… Laime, ka 6.Saeimā mēs nobalsojām par okupācijas fakta atzīšanu. Šī Saeima, es jūtu, to vairs nespētu izdarīt. Un tas ir tik nožēlojami, ka es vārdos to pat nevaru pateikt.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Man liekas, ka tautas vīrišķība parādās arī godīgumā pret savu vēsturi. Un ne tikai pret savu vēsturi.

Cīnītāji pret padomju okupāciju… Padomju okupācija Latvijā notika, īstenojoties Vācijas un Padomju Savienības sadarbībai - Molotova-Ribentropa paktam. Tā kā tie kareivji cīnījās vācu armijā. Es nedomāju, ka par viņiem varētu teikt, ka viņi cīnījās tieši pret padomju okupāciju. Padomju okupācija, kā zināms, bija tieši Vācijas un Padomju Savienības sadarbība. Es to atgādinu, ja kāds no jums nezina to no vēstures.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis… (Starpsauciens: “Trešo reizi?”) Atvainojiet, jūs vairs nevarat runāt debatēs. Debates beidzam. (Starpsauciens: “Tik uz Eiropu!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 18, atturas - 50. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu, tālāk!

A.Seiksts. Priekšlikums nr.5 - deputāta Vidiņa kunga priekšlikums. Jums piedāvātā redakcija pēc būtības ir iepriekšējā priekšlikuma atkārtojums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav… Ir pieteicies. Atklājam debates. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribu ļoti īsi runāt šoreiz.

Paldies, ka Panteļējeva kungs atgādināja dažus vēstures faktus, taču man ir jāatgādina vēl daži fakti šajā sakarībā. Ir zināmi attiecīgi dokumenti, ka Padomju Savienība bija tā, kas gatavojās uzsākt šo karu. Visa Padomju armijas stratēģija liecināja par to, ka tā negatavojas aizsardzības karam, bet koncentrē spēkus uzbrukumam. Molotova-Ribentropa pakts bija vajadzīgs tikai tādēļ, lai Padomju Savienība varētu pietuvoties Rietumu robežām vēl tuvāk un saīsināt šo uzbrukuma ceļu. Tā ka jebkurā gadījumā, tādu vai citādu iemeslu dēļ, Latvija tika okupēta. Gribu piebilst vēl arī to, ka is process, okupācijas process, var atkārtoties, ja mums būs šāda attieksme, un tad šis process jau būs citādāks. Man ļoti žēl, ka šeit lielais vairākums diemžēl neizprot to, kas var notikt, ja mēs aizmirsīsim savas tautas vēsturi.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nu nav jau tas daudz - piecas minūtes... Man tomēr paliek neskaidrs šis jautājums: ko mēs īsti darīsim ar tiem komunistiem? Nu labi, nacisti mums ir slikti, nacisti te ir to darījuši un šito darījuši, bet vai tad tie komunisti ir labāki? Viņi ir vēl sliktāki, viņi bendēja mūsu tautas brāļus un māsas Krievijā pirms Otrā pasaules kara, viņi bendēja Otrā pasaules kara laikā, un to pašu viņi darīja pēc Otrā pasaules kara. Jā, nacismu tiesāja, to mēs visi labi zinām, bija Nirnberga. Komunisti tur uzstājās kā apvainotāji pret saviem bijušajiem ieroču brāļiem. Nu es jums atgādināšu Rapallo līgumu. Kas tad to noslēdza? Padomju Krievija un Vācija. Uz kurieni visvairāk brauca Vācijas speciālisti pēc Pirmā pasaules kara? Uz Krieviju. Uz kuru valsti Krievija visvairāk izveda savus izejmateriālus, pirmām kārtām melnos un krāsainos metālus? Uz Vāciju. Nu tā taču bija! Jau 1941.gada janvārī Hitlers bija pilnībā izstrādājis plānu “Barbarosa”, ar kuru viņš apsteidza Staļina plānu, kurš paredzēja divas nedēļas vēlāk iebrukt Vācijā. Viņš teica: “Pagaidiet, pagaidiet pāris dienas, vēl viens sūtījums - krāsainie metāli, varš - ienāks no PSRS, un tad mēs atklātāk runāsim par savu plānu!” Tā ka mēs te visu laiku runājam par tiem nacistiem, par tiem visāda genocīda izraisītājiem, bet tie komunisti sēž un smaida. Nu vai tad viņiem nepienākas vismaz viens pamatīgs pēriens? Šaut jau viņus vairs nedrīkst, jo Latvijā nāvessods ir atcelts.

Tā ka es tomēr domāju, ka par šādām lietām ir jārunā. Komunistiskā ideoloģija ir noziedzīga ideoloģija, tie, kas to ir aktīvi atbalstījuši, ir noziedznieki. Tie, kas ir kaut kādā veidā, nu, sava vājuma dēļ vai citu labu vai sliktu īpašību dēļ ar viņiem brāļojušies, ir līdzskrējēji, par tiem varētu runāt atsevišķi. Vienam vajadzēja mašīnu, otram vajadzēja dienesta dzīvokli, trešam vajadzēja komandējumu uz ārzemēm, tā ir pavisam cita lieta. Bet kāpēc mēs nelamājam komunistus? Es to nevaru saprast. Kāpēc mēs viņus netiesājam, ja jau pat Krievija - Krievija! - ir runājusi un vēl runās par to, ka komunistiskā ideoloģija ir noziedzīga un ka tā ir jātiesā, un ja šīs runas ir atskanējušas Krievijas Domē, ne kaut kur citur? Taču mēs šeit, Latvijā, vaiga sviedros pūlamies pierādīt pasaulei, lūk, to, ka, jā, bija slikti latvieši, bet bija arī slikti krievi un bija arī sliktas daudzas citas tautības. Jācīnās ir pret ideoloģiju, pret varmācīgu sava viedokļa uzspiešanu citiem, pie tam uzspiešanu ar nelietīgām metodēm, kādas komunisti lietoja. Groziet šīs lietas, kā jūs gribat, taču Latviju okupēja komunisti, sarkanarmieši un citi salašņas. Tanī brīdī 1941.gadā, tad, kad izsūtīja 14.jūnijā no Latvijas cilvēkus (kopumā apmēram 35 tūkstoši cieta, bet izsūtīja kādus 15-16 tūkstošus), šeit nebija nacistu. Tātad visām nelietībām pret Latviju pirmsākums ir meklējams komunismā un cīnītājs pret komunismu ir svēts cilvēks, un viņu vajag atcerēties un cildināt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nedaudz atgādināšu faktus no vēstures - to, kā radās šī diena, par kuru mēs šodien diskutējam, skatot šo likumprojektu.

Bija pavasaris, bija Bruņoto spēku komandieris, kurš, tērpies formas tērpā, drosmīgi piedalījās pasākumā un kuru pēc tam atstādināja no amata. Man jāatzīst, ka Grīga kungs ir vienīgais, kas tiešām ir konsekvents, viņš arī toreiz aizstāvēja Dalbiņa kungu. Bet partija, kas varbūt šobrīd aizstāv, toreiz diezgan vienprātīgi, kā brieži, nobalsoja un palīdzēja Dalbiņa kungu atstādināt no amata. Nebija tanī brīdī nekādu ierosinājumu ne no sabiedriskām organizācijām, ne tautas balss, nebija nekāda aicinājuma šo dienu šeit veidot. Es uzskatu, ka šī diena tika ielikta kalendārā, lai nomazgātu to milzīgo kaunu, kas gūlās pār vienu no nacionālajām partijām tanī brīdī. Tas bija vienīgais iemesls - lai nomazgātu kaunu par tām lietām, kas tika darītas. Kāda bija pēc tam situācija? Bija Ministru prezidents no šīs partijas, un bija šī diena... pasākumus, lūdzu, nosauciet, kuros piedalījās... arī šobrīd... Teiksim, jūsu partijas biedrs, kas bija toreiz Ministru prezidents, par šīm dienām nav balsojis iepriekšējos balsojumos, es nezinu, vai šobrīd, es neesmu papētījis. Ministri... Viens no ministriem, kurš bija no jūsu partijas, pagājušoreiz drosmīgi paziņoja, ka viņš piedalīsies, bet pēc tam klusu, klusu aizmuka uz ārzemēm. Neviens ministrs nepiedalījās. Mūsu - Tautas partijas - 11 deputāti piedalījās, to bija vairāk par jebkuriem citiem. Tā ka drosme ir vajadzīga, ne tikai runājot par pagātni! Drosme un konsekventa rīcība ir vajadzīga šobrīd, un es šādas dienas ielikšanu kalendārā vērtēju kā provokāciju, kā mēģinājumu nomazgāt kaunu no sava vārda. Tautas partijas frakcijas deputāti ir piedalījušies un piedalīsies pasākumos leģionāriem un citos pasākumos, bet mēs nejūtam nekādu prieku, ka latvieši karoja ar latviešiem okupāciju armijās - vienā vai otrā. Un tāpēc nevajag ar svētām lietām mazgāt nost kaunu, kas gulstas uz pašiem!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, ir jūtams, ka tuvojas pilnmēness, un aktivitāte briest proporcionāli šā laika dilumam, kurš tuvina mūs šim datumam. To var just arī debatēs un paaugstinātajos balss toņos, sevišķi pēdējā runātāja - Gundara Bērziņa - uzstāšanās reizē.

Cienījamais Bērziņa kungs! Ierosinātājs visam tam pasākumam, ko sauc par pulkveža Dalbiņa piespiešanu uzrakstīt atlūgumu, bija toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un jums tas ir ļoti labi zināms, bet jūs to baidāties pateikt. Un es varu pateikt, kāpēc jūs baidāties to pateikt. Jūs baidāties to pateikt tāpēc, ka viņš tajā laikā bija jūsu partijas biedrs. Bērziņa kungs, jūs taču esat no Zemnieku savienības. Arī Guntis Ulmanis bija Zemnieku savienības biedrs tajā laikā, kad viņš pieņēma šo lēmumu. Tā ka, lūdzu, vērsieties pie saviem bijušās partijas kolēģiem un goda biedriem, arī pie Gunta Ulmaņa, un viņš jums visu patiesību pastāstīs. Nevajag melot šeit no tribīnes!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi un it īpaši Gundar Bērziņ! Par ko tad mēs šodien runājam? Par savu attieksmi pret 16.martu vai par mazgāšanos pirtī? Jūs te nupat runājāt par mazgāšanos. Es saprotu, Bērziņa kungs, ka jums ir īpaša interese par pirtīm, it īpaši pēc tam, kad ir parādījusies informācija par pirtīm valdībā. Var jau būt. Katram sava interese dzīvē. Es jau neko nesaku...

Tagad, runājot par provokācijām, Gundars Bērziņš nupat teica, ka provokatori ir tie, kas vēlas atzīmēt 16.martu. Tas ir ļoti interesanti. Tūlīt es jums atgādināšu: par 16.martu kā par atceres dienu ir runājuši 11 organizāciju pārstāvji. Vienpadsmit! Un kādas tad ir šīs organizācijas? Tie ir tie cilvēki, kas paši ir piedalījušies šajā pretestības kustībā. Un tie ir nacionālie karavīri, tie ir nacionālie partizāni, tie ir Daugavas vanagi un tie ir nacionālie virsnieki. Tā ka, Bērziņa kungs, runāt par to, ka ierosinājums - 16.martu atzīt kā atceres dienu - ir no kādu provokatoru galviņām nākusi ideja, ir tā savādi. Tā ka nevajag! Es saprotu: pirtnieks ir pirtnieks, politiķis ir politiķis un karavīrs ir karavīrs, bet šīs trīs lietas vienā personā savienot ir grūti. Varbūt to nevajadzētu darīt. Un kā politiķis es uzskatu, ka latviešu karavīrs ir jāciena, latviešu leģionārs ir jāciena un 16.martam ir jābūt valsts atceres dienai.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir priekšlikums. Un jūs varbūt man piekritīsiet, ka 2000.gada 17.februāris Latvijas parlamenta vēsturē ir pati melnākā diena, varbūt turpmāk mēs šo dienu vēsturē apzīmēsim ar melnu krāsu. Tas nozīmē, ka pirmspusdiena bija ļoti nepatīkama, bet arī otra puse šai dienai ir ļoti nepatīkama. Un es ierosinu šo dienu vienmēr atzīmēt mūsu parlamentā ar supermelnu krāsu vai ar klusuma brīdi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.

J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas! Godājamie kungi deputāti! Es domāju, ka te ir jārunā pavisam īsi un pavisam konkrēti. Tas vissāpīgākais ir tas, ka mēs neapzināmies to, cik tas mankurtisms ir dziļi iesēdies mūsos un cik dziļi tas ir mūsu parlamentā.

Kādreiz ar mankurtismu sāka nodarboties NKVD 13.nodaļa. To 50.gados mēģināja arī Amerikas Savienotajās Valstīs Federālajā izmeklēšanas birojā speciāla zinātnieku grupa, bet viņi saprata, ka tas ir amorāli. Taču mums šajā laikā pašiem nevilšus šis mankurtisms ir ļoti, ļoti labi pielipis, un diemžēl šīs mankurtisma izpausmes var šodien ļoti labi redzēt šeit, Saeimā, kad tiek izmantotas ekonomiskās sviras, iztērēti jūsu spēki sarunās par ekonomiskām lietām, nevis par valstij svarīgām lietām, lai mēs politiski valsti sakārtotu un lai tauta nāktu līdzi valdībai. Un, lūk, komunisma ideoloģijas pīlāri nebūt nav nolikuši šo te ideoloģiju malā, un mēs to šodien izjūtam.

Es jums, cienījamais sirmais vīrs, kura priekšā es noliecu galvu, Nikolaj Romanovska kungs, varu pateikt, kas ir tas spēks, kas mūsu priekšstāvjiem, ko sauc par Latvijas parlamentu, ir tik nevarīgs, kas nevar pateikt tautai godīgi: “Jā, mēs cienām šo tautas daļu, kas bija varonīga un cīnījās!” Un nevajag šeit nodarboties ar demagoģiju, ka viņi labprātīgi gāja cīnīties pie viena un pie otra. To mēs zinām, cik prasti šīs abas ļaunās varas izmantoja mūsu mazo, mazskaitlīgo Latvijas tautas daļu, kad sūtīja karot brāli pret brāli. Paldies! Uzaicinu jūs balsot, kā atļauj jūsu sirdsapziņa.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Vidiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 16, atturas - 48. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Nākamais ir 6. - deputāta Seiksta priekšlikums, kur aiz it kā gramatiski sarežģīta formulējuma slēpjas ļoti vienkārša būtība: 11.novembris ir Lāčplēša diena un tikai Lāčplēša diena! Visi pārējie formulējumi, kas tai nākuši klāt, ar šo priekšlikumu tiek ņemti ārā. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs par 6.priekšlikumu.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Šinī gadījumā es gribu nedaudz pārstāvēt viedokli, ko ir pauduši Latvijā daži “Daugavas vanagi”, proti, ka nebūtu Lāčplēša diena tiešām jāpapildina ar vārdiem “Latviešu karavīru atceres diena”, jo Lāčplēša diena ir ļoti precīza vēsturiska diena. Ja mēs to formulējam vispārējā veidā, ka tā ir Latviešu karavīru atceres diena, tad mēs varam nonākt pie samērā paradoksālas situācijas, ka šo dienu par iespējamu atzīmēt var uzskatīt gan leģionāri, gan sarkanie strēlnieki, gan arī vēl kādi citi, bet es nedomāju, ka tas būtu sevišķi nepieciešams. Mēs tomēr šinī dienā atzīmējam to vēsturisko faktu, kas saistīts ar Bermonta sakāvi Daugavas krastos. Tāpēc es principā piedāvātu atbalstīt Antona Seiksta priekšlikumu šinī gadījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godājamās deputātes! Cienījamie deputāti! Šoreiz man gribas teikt tā, ka, kaut arī jautājums par 16.martu parlamentā ir spriests, apspriests un pārspriests, manuprāt, jau pilnīgi skaidri ir izveidojušies šie priekšstati arī tiem cilvēkiem, kuri klausās mūs pa radio, par to, kā katrs domā. Es vēlētos vienīgi bilst kādu vārdu tiem kolēģiem, kas te apcer balsojumus, piemēram, Palmirai Lācei, kura nepaskatās izdrukas, kā ir balsojuši sociāldemokrāti, tajā skaitā arī es. Nevajadzētu vispirms nosodīt un pēc tam it kā ar to sevi celt, jo ir tāds teiciens: tas, kas izcelsies, citus nepelnīti zemojot, pats zemāk par zemu kritīs!

Redziet, cienījamie kolēģi, man ir bijis dzīvē tas laimīgais brīdis un brīži tikties ar šiem sirmajiem vīriem un viņu tuviniekiem, vēstures annāles vētījot, viņu dzīves un mūžus vērtējot. Mēs šodien te runājam, un es ļoti labi saprotu un zinu, ka šiem sirmajiem vīriem šī diena, kad satikties, atcerēties bijušo un pieminēt tos, kuri ir zem zemes, ir vairāk nekā nepieciešama. Latvijā un pasaulē nav citas institūcijas, kas varētu mēģināt aizstāvēt savus pilsoņus. Mēs zinām, ka mūsu pilsoņiem nāk uzbrukumi gan no Austrumiem, gan no Rietumiem, un tad būsim vismaz tik pašlepni un aizstāvēsim savus pilsoņus!

Pašlaik ir izveidojusies sekojoša situācija. Mēs zinām, ka šodien lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem. Tātad, ja parlaments ir strukturēts tādējādi, ka pastāv viedokļu polarizācija, tad, neapšaubāmi, ir jāpieņem vismaz kompromisa lēmums. Un te es varu tikai pievienoties iepriekšējam runātājam, ka nevar kaut ko varmācīgi pievienot Lāčplēša dienai, kas ir diena ar savu vēsturisko slodzi, un tāpēc šajā sakarā nekas cits nav svinams, kā to vēlētos darīt šā priekšlikuma autori, pievienojot te arī Leģiona atceres dienu klāt. Tas tā nav izdarāms!

Tātad principā vienīgais kompromisa variants un pats labākais, kā es to redzu, ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Es vēlreiz uzsveru: es nebūt nepiekrītu pilnībā šā priekšlikuma jēgai, bet mums ir kaut kāds risinājums, cienījamie kolēģi, jāatrod! Tādā gadījumā varbūt vajadzētu ne tikai uzstāties šeit ar runām par to, kā vajadzētu būt - tas politiski, protams, skar vienu vēlētāju daļu un simpatizē viņiem -, bet atrast arī reālu risinājumu; tātad reāli izkļūt no šīs situācijas, kas, protams, ir pārāk politizēta.

Vislabāk būtu bijis, ja 16.marts - Latviešu karavīru atceres diena vispār nebūtu aiztikta, lai šie sirmie vīri un viņu tuvinieki, un tie, kuri šodien ir ar viņiem un iestājas par viņiem, varētu satikties, atcerēties un pieminēt. Diemžēl tā tas nav bijis, un pat, man jāteic ar tādām skumjām un sāpēm, tieši šo politisko ambīciju dēļ.

Varbūt tad izvēlēsimies labāko variantu no 6. un 7.priekšlikuma. Es aicinu uz to kompromisu, kas man pašai ir smags un grūts, - vismaz balsot par 6.priekšlikumu. Vismaz! Jo tas, ka mēs pievienosim kaut ko klāt Lāčplēša dienai, diemžēl... Es uzskatu, ka šai dienai ir tik ārkārtīgi liela un svētīga slodze jau šodien, ka nacionālo karavīru vai leģionāru piemiņas lietas ar laiku aizmirsīsies. Varbūt mēs pēc tam, kad šodien šīs kaislības būs izkurinātas, varēsim atgriezties atpakaļ pie tiem, kas bija leģionā, pie tiem, kas bija nacionālie karavīri un aizstāvēja savu Dzimteni, un tomēr atrast citu iespēju, ļaujot viņiem svinēt savus svētkus kaut vai tajā pašā 16.martā. Es aicinu balsot par 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

V.Lāzo. Es aicinu balsot par 5.priekšlikumu... par 6.priekšlikumu, kolēģi! Es pārteicos! Tātad par deputāta Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs tieši tā arī teicāt, Lāzo kundze!

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies! Godātais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir teiciens: “Atkārtošana ir zināšanu māte.” Man bija tas gods vairāk nekā 20 gadu strādāt pedagoģiskajā darbā, un es lieliski zinu to, ka pat visgrūtākajai galvai, daudzreiz atkārtojot, var kaut ko iemācīt.

Es pateicos kolēģiem sociāldemokrātiem par lielo izpratni jautājumā par Lāčplēša dienu. Es par to priecājos. Kad iepriekšējā reizē mēs runājām par šo tēmu, es no šīs tribīnes uzstājos un teicu, ka nevajag jaukt vienu lietu kopā ar otru lietu. Lāčplēša diena - tā ir ļoti specifiska diena! Tajā dienā Rīgā pārgāja tiltus. Tāpēc es priecājos, ka ir izņemti ārā šie vārdi - “Latviešu karavīru atceres diena”.

Un nobeidzot es gribu izteikt tādu cerību, ka katram var kaut ko iemācīt. Pēc daudzām mācību stundām, es ceru, ka visi lieliski pārzinās Latvijas vēsturi, ka visi lieliski zinās, kas ir noticis katrā dienā un kāpēc tas ir noticis.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Jā, nu ir parādījies pirmais gaismas un cerību stariņš! Es jums gribētu atgādināt, ka divos lasījumos es šeit uzstājos un stāstīju, cik absurdi ir visas karavīru dienas sabāzt vienā dienā. Es jums to stāstīju. Ļoti patīkami, ka valdības koalīcijā esošās “Latvijas ceļa” partijas pārstāvji to beidzot ir sapratuši. Labi, ka to ir sapratusi arī komisija. Jūs tiešām esat paspēruši soli uz priekšu. Man ir cerības, ka, līdzīgi jūs apstrādājot, pēc zināma laika mēs no jauna atgriezīsimies pie 16.marta. Šīs cerības man paliek. Cīņa turpināsies! Neceriet uz to, ka mēs nomierināsimies.

Jo tiešām, kā varēja vispār tā runāt? Pie tam jūs pirmajā un otrajā lasījumā taču to atbalstījāt. Paskatieties: vai tad 20.janvāris galu galā neattiecas uz latviešu karavīriem? Arī 20.janvāris - Barikāžu atceres diena? Tāpat attiecas! Nemaz nerunāsim par visiem pārējiem datumiem - par 8.maiju, 22.jūniju, 11.augustu...

Jā, pilnīgi pareizi! Seiksta kungs pēc dziļām studijām arī ir nācis pie secinājuma, taču ar to punkts vēl nav pielikts, un man ļoti nepatīk dažu mūsu tā saucamo vēsturnieku izrunāšanās, kuri, faktiski visām varām kalpojot, ir rakstījuši par vēsturi to, ko viņiem lika rakstīt, nevis to, kas patiesībā bija. Tagad ir “saceptas” visādas komisijas, un viņi nu filozofēs, ko vajag un ko nevajag. Bet vajag to, kas ir tiešām bijis! Un, ja kāds vēsturnieks pasaka, ka karavīru dienai ir jābūt tikai 11.novembrī, tad viņš nav vēsturnieks. Viņš var mazgāties pirtī vai vēl kaut kur citur, bet nevis nodarboties ar nopietnu jautājumu risināšanu.

Lūk, tāpēc, godātie kolēģi, es gribētu atgādināt to, ka mums ir bagāta vēsture, ka 20.gadsimts ir pilns ar tādiem vēsturiskiem datumiem, kuri mums būtu jāatceras. Nekaunēsimies no savu vēsturisko dienu atceres! Nekaunēsimies! Es domāju, ka tad, kad mēs sāksim runāt par 17.jūniju, varbūt mēs daudz arī nerunāsim. Varbūt vismaz šajā jautājumā mums visiem ir jābūt vienam viedoklim, ka tā bija okupācijas diena, un tur vienam otru nebūs jāpārliecina par to. Man, protams, ir varbūt nedaudz žēl, ka mēs tik daudz laika šodien atkal tērējām, runājot tieši par šo datumu, bet nevar citādi. Pret savu vēsturi ir jāizturas ar cieņu, bet to, kas ir bijis, ir jāprot vērtēt daudzveidīgi. Un, lūk, tāda steidzīga sabāšana vienā dienā un tā runāšana te par kaut kādu, ka tas nu ir cietis, ka ir gājis likt ziedus...

Bērziņa kungs, zināt, ko mēs te daži teiksim? Es domāju, ka arī daži klātsēdošie - mēs gājām likt ziedus 60., 70. un 80.gados Brāļu kapos, pie Prezidenta Čakstes pieminekļa, pie Brīvības pieminekļa, un tad nu gan bija pavisam citas sankcijas nekā tās, par kurām jūs runājāt šodien, tāpēc nesāksim stāstīt, kurš kurā brīdī par ko te ir cietis. Lai par to spriež aculiecinieki, vēsturnieki un kādi citi. Ja tu kārtīgi esi nolēmis par kaut ko cīnīties, tev ir jārēķinās, ka tu vari arī ciest.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts. Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Faktiski jau nebūtu ko runāt, jo es saprotu un ļoti ceru, ka šis priekšlikums tiks atbalstīts. Ar visu atbildību es šeit gribu teikt, ka es esmu pret mēģinājumiem 365 dienas gadā atzīmēt ar kaut kādiem notikumiem. Mūsu vēsture ir traģiska, bet arī priecīga un tik bagāta, ka mēs varētu 365 dienas atzīmēt.

Tāpat es esmu pret to, ka mēs mēģinām salīdzināt divas vienādi ļaunas okupācijas varas. Tās abas ir pilnīgi vienādas. Es palieku pie tā, cik nu man būs spēju un laika, balsot tikai par šīs Karavīru piemiņas dienas ierakstīšanu kalendārā. Visi karavīri ir jāpiemin, vienalga, kādā formas tērpā viņi ir cīnījušies, bet valsts kalendārā būtu jāieraksta tikai tie, kuri cīnījās Latvijas valsts formas tērpos. Tas nebūt nenozīmē noniecināt kādas citas armijas rindās varmācīgi ierautu un karojošu cilvēku piemiņas aizmiršanu. Tas nebūt to nenozīmē!

Taču, kas attiecas uz šo priekšlikumu, es gribu teikt: “Paldies!” Man nav kauns teikt paldies, vienalga, no kuras frakcijas nākušiem konstruktīviem priekšlikumiem.

Dobeļa kunga runa pagājušajā lasījumā mani pamudināja uzrakstīt šo priekšlikumu. Man nebija citu domu konceptuāli. Mani pamudināja uz šo priekšlikumu fakts, ka tiešām Lāčplēša diena ir kaut kas tāds, kam kaut ko klāt vēl likt nebūtu atbildīgi. Es ļoti lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Siliņš.

J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Ļoti cienījamās deputātes, augsti godājamie deputāti! Es runāšu pavisam īsi. Taču mani iepriecināja augsti godājamā Panteļējeva kunga runa un arī ļoti cienījamās Violas Lāzo kundzes uzstāšanās, jo, redziet, šīs abas runas bija tās, kas mūs attālina no divdomībām. Divdomību mums jau tā ir ļoti daudz, taču neaizmirsīsim, ka parlaments ir viena lieta, bet ka mums aug jaunā paaudze, kurai ir jāzina skaidri sava vēsture, kurai ir jāapzinās skaidri savas svinamās dienas.

Un manī vieš cerības tas, ka 7.Saeimas laikā, man šķiet, mēs varēsim nonākt pie konsensusa, ka 16.marts tomēr būs svinamā diena. Nebaidīsimies no tā, ko Eiropa par mums domās, bet dzīvosim tā, lai mūsu tuvākie kaimiņi - lietuvieši un igauņi - sadodas rokās ar mums, un atcerēsimies to, ka cienīts tiek tas cilvēks un tā tauta, kurai ir sava stāja. Un to tautu, kurai ir stāja un kura ciena sevi, cienīs arī citi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Seiksta kungs! Jūs sacījāt, ka ir jāciena tie karavīri, kuri cīnījās tikai latviešu karavīru formas tērpos. Jūs acīmredzot domājāt tos karavīrus, kas bija pirmskara Latvijā, jā? Tā es sapratu.

Tātad ziniet! Es jums pateikšu vienu tādu būtisku faktu. Redziet, vācieši, ienākot Latvijā… Kā jūs zināt, vācieši ir ļoti pedantiska un kārtīga vienā ziņā tauta, savā rakstura īpatnībā… Redziet, un tad nu vācieši izņēma no Latvijas armijas kara noliktavām tūkstošiem Latvijas armijas formas tērpu, apģērba tajos vlasoviešu lielu daļu, tūkstošiem, un arī rietumukraiņus, un sūtīja cīņā pret padomju armiju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret 6. - deputāta Seiksta priekšlikumu? Iebildumu nav.

Lūdzu, tālāk, Seiksta kungs!

A.Seiksts. Ja drīkst, tad tikai vienu teikumu. Grīga kungs, jūs nepareizi mani sapratāt, bet es neizvērsīšu diskusiju.

7.priekšlikums nozīmē redakcionāli sakārtot nobalsoto priekšlikumu būtību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc es aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr.1590. Komisija saņēma un izskatīja sekojošus priekšlikumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Tiesnesis. 1.priekšlikumu iesniedzis Pēterkopa kungs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 2.priekšlikums ir no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 3.prieklikums ir komisijas labojums. Komisija to pati atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. Un 4.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā sekretāra Pēterkopa. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 5. ir komisijas priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikums ir saņemts no parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis. Tie ir pamatā visi priekšlikumi. Lūdzu balsojumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts komisijā ir gulējis, ja tā drīkst izteikties, ilgu laiku, kamēr mēs saskaņojām viedokļus ar Zemkopības ministriju, ar Ārlietu ministriju, ar Ekonomikas ministriju un, protams, arī ar Finansu ministriju par atsevišķām sadaļām.

Es gribu jūs informēt, ka, lai mēs varētu ātri šo likumu izskatīt, es atsevišķiem priekšlikumiem izstāstīšu šo priekšlikumu būtību un ierosināšu jūs balsot kopumā par priekšlikumu grupu. Taču tas būs tad, kad mēs nonāksim tieši līdz šiem konkrētajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcijas maiņu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 2.priekšlikumu es lūdzu atbalstīt. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir izdarīti tīri tehniski precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra priekšlikumu par trešās nodaļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 5. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Arī 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 7. un 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par muitas tarifu likmju precizēšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumiem un alkoholu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas prieklikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 10. - valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 11. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. … 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. …un noteikt, ka visas šīs izmaiņas un pielikumā minētie tarifi stājas spēkā ar 2000.gada 1.aprīli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Paldies. Tagad mēs nonākam jau pie pielikumiem, pie konkrētajiem tarifiem.

14. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tikai tehniski precizē likuma formu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un tagad mēs esam nonākuši pie priekšlikumu grupas, kas ir ietverti 15., 16., 17., 19., 20., 24., 25., 26. un 27.priekšlikumā. Tie bija Zemkopības ministrijas priekšlikumi par salikto tarifu ieviešanu lauksaimniecības precēm. Tas arī faktiski bija viens no lielākajiem diskusijas objektiem. Šobrīd mēs esam saņēmuši Zemkopības ministrijas vēstuli, kurā pausts uzskats, ka nav lietderīgi veikt grozījumus likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, jo mūsu starptautiskās saistības šos saliktos tarifus vienkārši neparedz jeb neatļauj piemērot.

Līdz ar to es l ūdzu atbalstīt komisijas viedokli, ka šie manis nosauktie priekšlikumi nav atbalstāmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Paldies. Tad nu mums ir jāatgriežas pie 18.priekšlikuma, kas ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par likmju precizēšanu. Tas pēc būtības ir arī tehnisks priekšlikums, kas vienkārši dod dziļāku dalījumu konkrētajiem preču veidiem. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Paldies. 37.lappusē ir 22. - valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums, lai precizētu un dziļāk sadalītu noteiktus produkcijas veidus, attiecībā uz kuriem tiek piemēroti šie tarifi. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Nākamais ir 28. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Jā, 28.priekšlikums ir 52.lappusē par 22.grupu. Deputāts Leiškalns ierosina ieviest jaunu nacionālo kodu denaturētajam sintētiskajam tehniskajam etilspirtam un noteikt, ka tam ievedmuitas likme ir tikai 0,5% no preces muitas vērtības. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 28. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Tās, protams, ir sarežģītas lietas, un es savu priekšlikumu šajā biezajā tabulā nemaz neatradu, bet es zināju, ka tas ir. To, protams, var nosaukt par lobismu vai par kaut kādu interešu grupas aizstāvību, un ar to es tad arī šeit nodarbošos. Tieši cik, es jums to izstāstīšu atsevišķi, tas laikam bija Grīga kungs, kas prasīja.

Vārdu sakot, situācija vai fabula ir ļoti vienkārša: pie manis griezās Olaines “Latbio” direktors, kas šobrīd ražo Eiropā atļautos un drīz arī tikai Latvijā atļautos logu tīrītājus. No metilspirta tas ir aizliegts, jo tas iedarbojas uz cilvēka redzi, bet viņš ražo šos tīrītājus no etilspirta, tas ir, sintētiskāko, lētāko, ko Latvijā neražo un nekad neražos.

Kāda šobrīd ir situācija ar šiem darbiem? Tās ir drausmīgas lietas, pie tam visas politiskās partijas ir iestājušās par rūpnieku un rūpniecības aizstāvību, bet tas, neapšaubāmi, ir daudz grūtāk nekā ķert pedofilus. Tas ir grūti, jo ir jāizzina konkrētā problēma, ir jāzina konkrētā situācija, ir jāzina konkrētā ražotne, konkrētie ražotāji un jāmēģina atrisināt viņu problēmas normatīvā plāksnē. Tad nu šeit ir mēģinājums atrisināt šo problēmu normatīvi.

Tātad - ko dara šobrīd “Latbio”? Viņi ieved attiecīgo sintētisko etilspirtu (denaturēto vēl pie tam) no Krievijas, Ukrainas un reizēm arī no Rietumeiropas, ieved to pārstrādei, saražo attiecīgo izstrādājumu, kas ir logu tīrītājs automobiļiem. Mēs lietojam vai nu mūsu pašu Latvijā ražotos, vai arī Eiropā, Vācijā, ražotos. Pie tam mūsu, Latvijā ražotie, ir dārgāki. Kad gatavā produkcija ir saražota, tā tiek ievietota muitas noliktavā un tiek izvesta atpakaļ uz Lietuvu... Tad nu iedomājieties, kas ir jādara vienam ražotājam, lai viņš varētu pārdot šeit Latvijā ražotu preci. Un tad no Lietuvas šī pati prece tiek ievesta atpakaļ Latvijas Republikas jurisdikcijā jeb muitas teritorijā jau kā gatavā produkcija, kas netiek ar šo muitas nodokli aplikta.

Es vienkārši aicinu jūs atbalstīt, jo tas nav nekāds dzērāju atbalsts. Zem šā sintētiskā etilspirta vārda nevar noslēpt nekādu tīru spirtu, un, ja kāds to arī dzer, tad, es domāju, Jurdža kungs par to tikai priecāsies. Tas bija rupji teikts, bet, kā jau raksta avīzēs, es rupji runāju... Viņi tikai priecāsies! Šīs konkrētās produkcijas ražošanai aizstāvēsim mūsu ražotājus, lai viņi var tanī panīkušajā Olainē, no darbavietu viedokļa visnotaļ panīkušajā Olainē, turpināt ražot, turpināt konkurēt šajā tirgū un iziet arī uz citiem tirgiem. Ļausim taču viņiem ražot, neapliksim ar augstām ievedmuitām lietas, kuras Latvijā neražo un nekad neražos, jo tās tiek ražotas no naftas produktu atliekām.

Tā ka es aicinu jūs atbalstīt ražotājus, nobalsot par manu priekšlikumu, nenodarot patiesībā nekādu ļaunumu ne Latvijas zemniekiem, ne arī kam citam, bet dotu vienīgi labumu konkrētajam ražotājam, dotu konkrētas darba vietas konkrētām darba rokām, konkrētiem cilvēkiem, kas saņems algu. Paldies par uzmanību! Es jau iepriekš pateicos par atbalstu, kā teica kādreiz šveicars pie viesnīcas “Rīga”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par šā priekšlikuma, ja tā varētu teikt, lietderību, raugoties no mūsu ražotāju atbalstīšanas viedokļa, tad es varētu piekrist, taču, ņemot vērā savu pieredzi, strādājot Valsts ieņēmumu valsts ministres amatā, man rodas šaubas, jo būs ārkārtīgi grūti operatīvi noteikt uz robežas šā spirta kvalitāti un saturu. Tāpēc es baidos, ka, ieviešot šo jauno nacionālo kodu, šeit parādīsies vēlme ievest spirtu, kas atbilst citam kodam, attiecībā uz kuru būtu jāpiemēro šīs augstākās likmes. Šīs ir vienīgās šaubas, manas iepriekšējās pieredzes radītas šaubas, kas šobrīd runā pretī šā priekšlikuma atbalstīšanai.

Sēdes vadītājs. ...Leiškalna kungs, debates ir slēgtas! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - deputāta Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 4, atturas - 66. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir 29.priekšlikums, 30...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, no 23. līdz 27.priekšlikumam mums...

A.Poča. 24., 25., 26. un 27.priekšlikums ir izskatīts. Ā, 23. man ir pazudis! Es ļoti atvainojos, bet 23. mums vispār, man liekas, nebija tabulā, ja nemaldos.

Sēdes vadītājs. 23. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

A.Poča. Jā, es ļoti atvainojos. 23. ir Tautas partijas priekšlikums, kas būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Es atvainojos, vai jūs vēlējāties debatēt par 23.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kungi! Mēs atgriežamies pie šīs Saeimas iemīļotās tēmas - pie margarīna. Savā laikā mēs ļoti dikti strīdējāmies šeit un patiešām bija vairāki balsojumi, tajā skaitā par to, vai šī norma, kas tagad, ja es nekļūdos, tiek mainīta, atbilst Eiropas noteikumiem. Vai mēs nepanāksim atkal kārtējo Eiropas Savienības protestu? Patiešām es ceru, ka Počas kundze to izskaidros, jo savulaik mēs šo normu speciāli saglabājām iepriekšējā veidā. Un tādēļ es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairs nav. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamais Lujāna kungs! Šis ir viens no tiem priekšlikumiem, kuri arī faktiski ir šobrīd vairs tikai tehniski precizējumi, jo situācija bija tāda, ka pagājušajā gadā divas komisijas vienlaicīgi strādāja ar likumprojektu par muitas nodokli (tarifiem). Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, savulaik izskatot un virzot šo likumprojektu Saeimā, šos grozījumus jau izdarīja. Mums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija savukārt cita redakcija, ar citiem priekšlikumiem, kurus mums vajadzēja virzīt, ņemot vērā jau šos Tautsaimniecības komisijā nobalsotos un arī Saeimā nobalsotos grozījumus. Kas ir tas, ko mēs šobrīd darām? Mēs tehniski sakārtojam likumu, izslēdzot dažas nevajadzīgas ailes un pievienojot klāt dažas, kas attiecas uz tām valstīm, ar kurām mums ir jau noslēgti jauni brīvās tirdzniecības līgumi, piemēram, ar Ukrainu un vēl dažām citām valstīm. Šobrīd tas ir tikai tehnisks darbs. Ja mēs šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, kā arī tālāk veselu rindu manu priekšlikumu neatbalstīsim, tas nozīmēs, ka faktiski zaudēs spēku tas likums, kas šobrīd ir spēkā. Mēs gandrīz gadu jau strādājam ar šādām likmēm, un, ja mēs tagad kaut ko izmainīsim pretēji komisijas viedoklim, tas nozīmēs, ka šobrīd spēkā esošās likmes tiks atceltas un stāsies spēkā jaunas likmes, kas būs vai nu zemākas, vai augstākas - atkarībā no tā, kādas preču grupas tās skars. Tā ka es lūdzu atbalstīt tikai un vienīgi komisijas viedokli, jo tā ir vairs tikai precizēšana jeb sakārtošana tieši no juridisko aktu... es atvainojos, nevis no juridisko, bet no tiesību aktu viedokļa.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 23.priekšlikumu? Tiek prasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 18. Priekšlikums ir pieņemts. Attiecībā uz 24. līdz 27.priekšlikumu tiek atbalstīts komisijas viedoklis.

Tālāk - 29.priekšlikums.

A.Poča. Par 28.priekšlikumu mēs jau nobalsojām... 29.priekšlikums. Kā jau es jums teicu, arī 29.priekšlikums ir saistīts ar to, ka mums šobrīd ir vienkārši jāsaskaņo jau spēkā esošā likuma redakcija ar tiem precizējumiem, ko mēs izdarām šodien. Tāpēc lūdzu atbalstīt 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 31.priekšlikumu un 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 33.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumi netiek celti.

A.Poča. Tagad mums jāskata nākamā priekšlikumu grupa - no 34. līdz 93.priekšlikumam. Šeit ir divu deputātu - deputātu Apiņa un Birznieces - priekšlikumi par ievedmuitas likmju samazināšanu trikotāžas un tekstila apģērbiem. Tie ir jauni priekšlikumi. Savā starpā šie priekšlikumi atšķiras ar to, ka deputāts Apinis samazina vislielākās labvēlības likmi, bet nesamazina pamatlikmi un samazina ievedmuitu visām minēto grupu pozīcijām, savukārt deputāte Birzniece samazina gan pamatlikmi, gan vislielākās labvēlības likmi, bet ievedmuitu nesamazina pozīcijām, kuras ražo Latvijā. Tātad tie ir ļoti izsvērti priekšlikumi, tātad tiek ieteikts samazinājums attiecībā uz tām grupām, kuras Latvijā neražo, un tiek saglabātas esošās likmes tām pozīcijām, kuras Latvijā ražo. Komisija šos priekšlikumus tomēr neatbalstīja.

Taču, ja drīkst, es varētu komentēt no sava viedokļa. Jāņem vērā, ka ar tām valstīm, ar kurām mums ir brīvās tirdzniecības līgumi, šīs likmes faktiski ir atbilstošas brīvās tirdzniecības līguma nosacījumiem, pārsvarā ir vai nu nulle, vai 1%, vai pusprocents. Tas skar lielākoties tās valstis, kas nav Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībnieces, bet, ja ir, tad tām ir piemērojams šis vislielākās labvēlības statuss. (Īstenībā, ja runājam ļoti vienkāršoti, tās ir preces, kas nāk no Austrumāzijas, no Ķīnas, Indonēzijas un citām valstīm.) Tas skar preces, kuras daudz patērē ģimenes ar bērniem, tie ir bērnu apģērbi, tie ir arī mūsu, pieaugušo cilvēku, apģērbi. Tā ka, ja jūs izšķirsieties balsojot atbalstīt šo ievedmuitas likmju samazināšanu trikotāžas un tekstila apģērbiem, tad es lūgtu atbalstīt deputātes Birznieces priekšlikumus, bet neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumus. Un, ņemot vērā, ka šie priekšlikumi ir burtiski paralēli, viens un otrs, es lūgtu izšķirties, balsojot par šo priekšlikumu grupu - no 34. līdz 93.priekšlikumam. Es lūgtu tātad Apiņa kungu atsaukt savus priekšlikumus. (No zāles deputāts P.Apinis rāda, ka atsauc.) Jā, Apiņa kungs tos atsauc.

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs atsauc savus priekšlikumus.

A.Poča. Tātad balsosim par deputātes Birznieces priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli attiecībā uz deputātes Birznieces priekšlikumiem? Ir runa par priekšlikumu grupu - no 34. līdz 92.priekšlikumam.

A.Poča. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par šīs grupas priekšlikumiem.

Tomēr neatbalsta? Tādā gadījumā mums jābalso par deputātes Birznieces priekšlikumiem.

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Tātad 34. - deputātes Birznieces priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 12, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 9, atturas - 44. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 9, atturas - 53. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātes Birznieces prieklikumu.

A.Poča. Nē, nu, es domāju, ka pa visiem kopā vajadzēja...

Sēdes vadītājs. Nē, nu, ja mēs iesākām, mēs balsosim, ja tas ir nepieciešams. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 5, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 8, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 10, atturas - 54. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 7, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 50. - deputātes Birznieces priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 9, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Birzniecei!

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Mani priekšlikumi arī ar Aijas Počas paskaidrojumu nav guvuši balsu vairākumu. Lai ekonomētu plenārsēdes laiku, es atsaucu tos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies.

94.prieklikums.

A.Poča. 94.priekšlikums ir 135.lapaspusē. Šie priekšlikumi - no 94. līdz 102.priekšlikumam - ir atbalstāmi, jo tie ir tehniskie grozījumi, kas saskaņo jau spēkā esošās likmes ar tām likmēm, kas ir mums šobrīd. Faktiski mēs šobrīd atbalstām spēkā esošās likmes.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komsijas viedoklim par priekšlikumu grupu - no 94. līdz 102.priekšlikumam.

A.Poča. Atvainojiet, priekšsēdētāj! Izņēmums ir 100.priekšlikums. 100. - tas ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas šobrīd nosaka nevis likmi ar daļskaitli, bet viena procenta apjomā attiecībā uz bižutēriju. To es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 100.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 101., 102.priekšlikumu. Bija tehniskā saskaņošana, to mēs jau atbalstījām.

103. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizē likmes attiecībā uz pašizgāzējiem, pašiekrāvējiem, piekabēm un puspiekabēm. Faktiski tas ievieš jaunu dalījumu jeb jaunas pozīcijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 104. - tas ir jau manis minētais tehniskais precizējums likmju saskaņošanā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī 105.priekšlikums ir līdzīga rakstura. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam nonākuši līdz 7.pielikumam. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 7.pielikuma nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 106. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Poča. Un lūdzu atbalstīt arī 107. - Juridiskā biroja priekšlikumu par 8.pielikumu, kas arī ir redakcionāls uzskaitījums.

Arī 108.priekšlikums ir tīri redakcionāls precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 107. un 108.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 109.priekšlikumu. Tā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 111. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ietver 110. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 110. un 111.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 112. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 3. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 496. Šis likumprojekts ir tapis pēc Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikuma jau pagājušajā gadā. Pret sākotnējo variantu iebilda diezgan daudzas ministrijas, tāpēc Juridiskā komisija nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu. Uzreiz gan jāatzīst, ka tas varbūt nav tāds, kāds tas būs galīgajā redakcijā, jo būs vairāki konceptuāli jautājumi par tām pašām PSRS pilsoņu pasēm un daudz ko citu. Taču pašreiz komisija akceptēja šo variantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Atļaujiet man izteikties ne tikai komisijas vārdā, bet arī savā vārdā.

Protams, šis likumprojekts varbūt ir tuvāks tam viedokļu kompromisam, kāds izskanēja no dažādām institūcijām, taču 2.panta 2.punkts, manuprāt, ir lieks, jo tas paredz šai personu grupai pat plašākas tiesības nekā Latvijas pilsoņiem, tāpēc par to būtu, gatavojot nākamos lasījumus, tomēr mums jānolemj, balsojot, Juridiskajā komisijā.

Protams, diskutējams vēl ir arī jautājums par PSRS pilsoņu pasēm. Visu laiku atlikt šo pasu nomaiņas termiņu - tas nozīmē visu laiku radīt labvēlīgu situāciju konkrētai personu grupai, kura ir tādā savdabīgā gandrīz vai dubultpavalstnieka statusā.

Tā ka es aicinu kolēģus nopietni strādāt, likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Rasnača kungam tajā ziņā, ka šis alternatīvais likumprojekts ir juridiskā ziņā daudz korektāks nekā iepriekšējais variants. Diemžēl šeit tomēr ir daži momenti, kas neļauj man atbalstīt šo likumprojektu, un es gribu pievērst jūsu uzmanību šai problēmai.

Atšķirībā no Rasnača kunga es neuzskatu par lielu problēmu to, ka nepilsoņiem ir piešķirtas plašākas tiesības nekā pilsoņiem. Diez vai tā tas ir. Taču tā nav lietas būtība.

Pirmais moments. Likumprojekts paredz nepilsoņa statusa atņemšanu administratīvā kārtībā. Paskatīsimies, uz kādiem pamatiem tiek ierosināts atņemt nepilsoņa statusu! Piemēram, ja persona ir apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas. Vai tas ir ierēdņa kompetencē - noteikt, ka persona patiešām ir sniegusi nepatiesas ziņas? Kad šis likumprojekts tika apspriests, minēja zināmas analoģijas ar Pilsonības likumu. Es gribu atgādināt, ka pilsonību var atņemt tikai ar apgabaltiesas lēmumu. Es domāju, ka no prakses mēs labi zinām, ka cilvēki, kuriem tiek atņemts šis nepilsoņa statuss, vienalga vēršas pie tiesas. Tātad jebkurā gadījumā tiesai būs jāizskata šī lieta. Manuprāt, tas būtu juridiski daudz korektāk, ja uzreiz - likumprojekta līmenī - mēs paredzētu, ka lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu pieņem tiesas ceļā, nevis administratīvā kārtībā.

Un otrs moments. Tas ir jautājums, kas varbūt tieši neattiecas uz šo likumprojektu, bet kas noteikti būtu risināms vienlaicīgi ar grozījumiem šajā likumā. Kāds juridisks statuss būs tai personai, kurai saskaņā ar šo likumu atņems nepilsoņa statusu? Tā ir patiešām liela problēma. Mēs zinām, ka jau šobrīd Latvijā ir vairāki simti tā saucamo nelegāļu. Tās ir personas, kurām nav tiesību ne uz Latvijas pilsonību, ne uz nepilsoņa statusu un kuras vai nu nevar, vai vienkārši nevēlas pieņemt kādas citas valsts pilsonību. Izraidīt šīs personas no Latvijas nav iespējams, jo nevienai valstij nav tāda pienākuma - uzņemt pie sevis personu, kura nav šīs valsts pilsonis. Dažas no šīm personām tiek turētas nelegālo imigrantu uzturēšanās punktos, tātad no budžeta jāmaksā par viņu uzturu, jābaro un tā tālāk, bet reālas izejas nav. Tā ka, ja šis likums tiks pieņemts, vienlaicīgi neatrisinot šo problēmu, tad šo nelegāļu skaits tikai pieaugs. Tātad vienlaicīgi ar šo likumu būtu jāpiedāvā saprātīgs risinājums arī šai problēmai.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Kolēģis Cilevičs runāja par divām problēmām.

Par pirmo problēmu. Vai tiesas ceļā ir jārisina jautājums par nepilsoņa statusa atņemšanu? Šo problēmu mēs analizējām Pilsonības likuma izpildes komisijā, kā arī Juridiskajā komisijā, un, uzklausot Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbiniekus, kuri šobrīd spēkā esošās likumdošanas ietvaros risina jautājumu par nepilsoņa statusa atņemšanu administratīvā kārtā, tika konstatēts, ka tikai ceturtajā daļā gadījumu, kad administratīvā kārtā tiek atņemts nepilsoņa statuss, ieinteresētās personas vēršas pie tiesas, lai pārsūdzētu attiecīgo lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu. Tātad, ja mēs iesim to ceļu, kas ir paredzēts Pilsonības likumā, šis atņemšanas process ieilgs, visās lietās simtprocentīgi būs jāiet tiesas ceļš. Tiks pārslogotas mūsu jau tā noslogotās tiesu institūcijas. Mūsuprāt, šāds ceļš ir neracionāls - vēl jo vairāk tādēļ, ka šobrīd otrajam lasījumam tiek gatavots ļoti moderns eiropeisks administratīvā procesa likums, kas atvieglos amatpersonu nelikumīgu lēmumu pārsūdzēšanu. Tas ir pirmais iebildums.

Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, izstrādājot alternatīvo variantu, Juridiskā komisija ir ņēmusi vērā gan Tieslietu ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas, gan arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iebildumus un ir izstrādājusi juridiskā ziņā ļoti korektu risinājuma variantu. Es aicinu atbalstīt šodien pirmajā lasījumā piedāvāto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Es aicinu tātad debates un priekšlikumus sagatavot attiecībā uz otro lasījumu. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija piedāvā 25.februāri.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Kā jau minēju, komisija piedāvā 25.februāri.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” nav saņemts neviens priekšlikums. Mūsu komisija lūdz parlamentu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums

likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 25.februāris.

Sēdes vadītājs. 25.februāris. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu nr. 1595.

Jāsaka, ka visi šie Ārlietu komisijas iesniegtie un šodien izskatāmie likumprojekti ir saistīti ar standarta nolīguma apstiprināšanu par gaisa satiksmi, un es faktiski pie šā pirmā pat nepakavēšos, lai to komentētu, jo Ārlietu komisija šādus likumprojektus parasti izskata steidzamības kārtībā un aicina arī Saeimu izskatīt tos kā steidzamus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Lūdzu pieņemt arī otrajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Gluži tāpat kā iepriekš. Aicinu to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt un akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Lūdzu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Marokas Karalistes valdības divpusējo nolīgumu par gaisa transportu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Lūdzu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Lūdzu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Lūdzu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ierosinu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

G.Krasts. Izskatīsim pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Un, ja arī šoreiz nav iebildumu, lūdzu pieņemt arī otrajā, galīgajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi starp to valstu attiecīgajām teritorijām un aiz to robežām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidija ārkārtas sēdē tika nolemts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 23.februārī pulksten 15.30. Sēdes darba kārtībā būs jautājums par Latvenergo attīstības stratēģiju un privatizācijas nosacījumiem (lietderību).

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Silva Golde, Oskars Spurdziņš, Ainārs Šlesers, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Es redzu, ka zālē ir tieslietu ministrs. Tieslietu ministra atbilde uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina un Bekasova jautājumu par apcietināto personu turēšanas termiņiem izmeklēšanas cietumā.

Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs (tieslietu ministrs).

Godātie deputāti! Es varbūt nesaukšu ciparus, ko ir pieprasījusi Saeimas frakcija. Es tikai īsi atbildēšu uz trešo jautājumu, jo tas ir pats būtiskākais. Situācija ar lietu izskatīšanu un apcietināto personu ilgstošo uzturēšanos izmeklēšanas cietumā ir traģiska, tas ir fakts. Tādēļ ir vajadzīgi trīs nopietni soļi.

Pirmais. Telpas Rīgas apgabaltiesai, jo uz 30 tiesnešiem ir tikai 7 zāles.

Otrais. Piekritības maiņa, no apgabaltiesām virkni lietu pārceļot uz rajonu un pilsētu tiesām un vienlaikus palielinot tiesnešu skaitu pirmā līmeņa tiesās.

Un trešais solis - jauns Kriminālprocesa likums, kurā ievērotas Eiropas padomes rekomendācijas attiecībā uz kriminālprocesa vienkāršošanu.

Šie trīs soļi ļautu pilnībā atrisināt ilgstošo termiņu problēmu. Visi trīs soļi būtu sperami nekavējoties vai, pats vēlākais, šā gada ietvaros.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildjautājumi? Jautājumu nav. Atbilde ir sniegta. Pārējās ministru atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pārceltas pēc nākamās plenārsēdes.

Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Savienībā” sagatavošanas un publiskošanas norisi” - 1.lpp.

(1573. un 1573-a dok.) - 2.lpp.

(1577. un 1577-a dok.) - 2.lpp.

Prieklikums - dep. J.Dobelis - 2.lpp.

(1583. un 1583-a dok.) - 4.lpp.

Prieklikums - dep. A.Seiksts - 4.lpp.

(1588. un 1588-a dok.) - 4.lpp.

(1592. dok.) - 5.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Lībane - 5.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 5.lpp.

(1574-b dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 7.lpp.

Debates - dep. A.Panteļējevs - 11.lpp.

- dep. I.Burvis - 12.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 14.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 15.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 15.lpp.

- dep. L.Bojārs - 16.lpp.

- dep. I.Burvis - 17.lpp.

- dep. K.Leikalns - 17.lpp.

- tieslietu ministrs V.Birkavs - 19.lpp.

- dep. J.Dobelis - 21.lpp.

- dep. P.Tabūns - 23.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 24.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 25.lpp.

- dep. H.Soldatjonoka - 27.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 28.lpp.

- dep. J.Gailis - 31.lpp.

- dep. O.Grīgs - 32.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Leikalns - 33.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 34.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 34.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 34.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Godmanis - 35.lpp.

- dep. V.Muižniece - 38.lpp.

- dep. A.Poča - 41.lpp.

- dep. A.Prēdele - 42.lpp.

- dep. L.Bojārs - 45.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 47.lpp.

- dep. V.Lauskis - 48.lpp.

- dep. K.Leikalns - 50.lpp.

- dep. I.Birzniece - 51.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 52.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 54.lpp.

- dep. J.Dobelis - 55.lpp.

- dep. V.Lāzo - 57.lpp.

- dep. J.Pliners - 59.lpp.

- dep. M.Lujāns - 61.lpp.

- dep. V.Lauskis - 63.lpp.

- dep. I.Ūdre - 64.lpp.

saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai” - 65.lpp.

(1599. dok.) - 65.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 65.lpp.

Paziņojums - dep. A.Seiksts - 70.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 70.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš - 71.lpp.

- dep. A.Poča - 72.lpp.

- dep. I.Godmanis - 74.lpp.

(1579. dok.) - 78.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 78.lpp.

(1440. un 1589. dok.) - 79.lpp.

Ziņo - dep. I.Godmanis - 79.lpp.

Debates - dep. I.Godmanis - 80.lpp.

- dep. A.Seile - 83.lpp.

(1447. un 1594. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 84.lpp.

(1435. un 1600. dok.) - 85.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 85.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 86.lpp.

(1434. un 1601. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 88.lpp.

(1580. dok.) - 92.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 92.lpp.

Debates - dep. P.Lāce - 92.lpp.

- dep. J.Dobelis - 94.lpp.

- dep. J.Sinka - 95.lpp.

- dep. J.Siliņš - 96.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 97.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 98.lpp.

- dep. O.Grīgs - 100.lpp.

- dep. J.Dobelis - 100.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 101.lpp.

- dep. O.Grīgs - 101.lpp.

- dep. J.Dobelis - 103.lpp.

- dep. O.Grīgs - 104.lpp.

- dep. A.Golubovs - 105.lpp.

- dep. P.Tabūns - 105.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 107.lpp.

- dep. J.Siliņš - 108.lpp.

- dep. J.Gailis - 109.lpp.

- 111.lpp.

- dep. J.Dobelis - 112.lpp.

- dep. P.Tabūns - 113.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 114.lpp.

- dep. J.Gailis - 114.lpp.

- dep. J.Dobelis - 115.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 116.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 117.lpp.

- dep. J.Dobelis - 118.lpp.

- dep. O.Grīgs - 119.lpp.

- dep. J.Siliņš - 119.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 120.lpp.

- dep. V.Lāzo - 121.lpp.

- dep. J.Gailis - 123.lpp.

- dep. J.Dobelis - 123.lpp.

- dep. A.Seiksts - 125.lpp.

- dep. J.Siliņš - 125.lpp.

- dep. O.Grīgs - 126.lpp.

(1581. dok.) - 127.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 127.lpp.

(1590. dok.) - 127.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 128.lpp.

(1591. dok.) - 129.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 129.lpp.

Debates - dep. K.Leikalns - 133.lpp.

- dep. M.Lujāns - 135.lpp.

(1566. dok.) - 142.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 143.lpp.

Debates - dep. Dz.Rasnačs - 143.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 143.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 145.lpp.

(1365. un 1578. dok.) - 146.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 146.lpp.

(1541. un 1595. dok.) - 147.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 147.lpp.

(1541. un 1595. dok.) - 147.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 147.lpp.

(1542. un 1596. dok.) - 148.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 148.lpp.

(1542. un 1596. dok.) - 148.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 148.lpp.

(1544. un 1597. dok.) - 148.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 149.lpp.

(1544. un 1597. dok.) - 149.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 149.lpp.

(1545. un 1598. dok.) - 149.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 149.lpp.

(1545. un 1598. dok.) - 150.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 150.lpp.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” - 150.lpp.

(1610. dok.) - 150.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 151.lpp.

Tieslietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas

deputātu jautājumu “Par apcietināto personu

turēšanas termiņiem Izmeklēšanas cietumā”

(47. dok.) - 1.lpp.