2000.gada 11.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi! Pirms izskatām sēdes darba kārtību, ir jālemj par iespējamajām izmaiņām tajā.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā sadaļā “Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumi” pēc 17. darba kārtības jautājuma informāciju par 7.Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu Valdim Birkavam, Robertam Jurdžam, Jānim Bunkšam un Mārim Vītolam, kā arī Saeimas lēmuma projektu “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Godātie kolēģi! Prezidija vārdā būtu ierosinājums šos Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumus iekļaut pirms 16.darba kārtības punkta, lai mums nebūtu jārīko īpašs pārtraukums balsošanas iekārtas sagatavošanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Maksimova, Deņisova, Plinera un Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs, pirms balsojat par šo lēmuma projektu, rūpīgi izsvērt, vai mēs tikai neizdarīsim kļūdu, jo, atcerieties, kāpēc tika izdarītas izmaiņas 11.¹ pantā. Tās tika izdarītas ar vienu domu - lai cukura ražotāji un attiecīgās kontroles institūcijas varētu sekot līdzi tam cukura daudzumam, kas Latvijā tiek ievests bez ievedmuitas vai ar atvieglotiem noteikumiem, kā arī varētu kontrolēt to cukura daudzumu, kas legālā veidā parādās mazumtirdzniecības tīklos. Diemžēl, ja mēs atcelsim šo normu, tad es baidos, ka mēs atkal nonāksim tādā situācijā, ka Latvijas tirgu pārplūdinās kontrabandas cukurs, kas būs fasēts visai dažādā iepakojumā. Te nav runa tikai par svaru kā tādu, bet ir runa arī par fasējuma veidu, kas pastāvošajām kontroles institūcijām praktiski liedz iespēju veikt uzraudzību.

Otrkārt. Ir jāatceras, ka iekšējais tirgus tādējādi kļūs pilnīgi nekontrolējams, jo vēl ne tik sen mēs katrā rajona centrā vai lielākajās pilsētās varējām redzēt cukura tirgotājus, kas aicināja klientus pie letēm, kur pārdeva dažādā celofāna fasējumā cukuru pilnīgi bez jebkādām etiķetēm, bez jebkādiem uzrakstiem, bez jebkādiem tā izcelsmes dokumentiem. Tas, kas šinī jomā ir jāsakārto, varētu būt diskutējamais jautājums par vairumtirdzniecību, par to, lai tā pašlaik neatrastos vienas firmas rokās. Taču attiecībā uz šo lēmuma projektu es jūs visus aicinu to noraidīt, jo tam absolūti nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”.

“Par” vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šā gada 20.janvārī Saeima pieņēma pēdējos grozījumus likumā “Par cukuru”, kas nosaka, ka Latvijā ražoto cukuru mazumtirdzniecībā drīkst pārdot tikai fasētu cukurfabrikās un oriģinālā iesaiņojumā.

Pēc mūsu domām, šis grozījums tika pieņemts pārsteidzīgi, neņemot vērā to, ka ar cukura fasēšanu mazumtirdzniecības vajadzībām bez cukurfabrikām nodarbojas vēl arī seši citi uzņēmumi. Cukurfabrikas fasē cukuru tikai 1 kg pakās, turpretī minētie uzņēmumi atbilstoši patērētāju pieprasījumam cukuru fasē arī mazākā iesaiņojumā. Tādējādi pašlaik spēkā esošais likuma grozījums neatbilst patērētāju interesēm. Aizliedzot citiem uzņēmumiem turpmāk fasēt cukuru, netiek atrisināts arī jautājums par to, kā realizēt jau safasēto cukuru un kā kompensēt līdzšinējiem cukura fasētājiem zaudējumus, kas radīsies sakarā ar cukura fasēšanas ražotņu likvidāciju.

Mēs saprotam, ka ir nepieciešams apkarot ārvalstīs subsidētā cukura kontrabandu, bet šis nav īstais veids, kā to darīt. Vai patiešām valsts nav spējīga kontrolēt cukura plūsmu sešos uzņēmumos? Tāpēc politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt grozījumus spēkā esošajā likumā “Par cukuru”, atļaujot ar Latvijas cukurfabrikās iepirktā cukura fasēšanu nodarboties arī uzņēmumiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būtu saņēmuši licences šīs darbības veikšanai. Tādēļ es aicinu šinī gadījumā neatbalstīt Šņepsta kunga iniciatīvu. Mums nav jābaidās nosūtīt šo projektu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Mēs tur visu mierīgi izdiskutēsim un meklēsim loģiku, jo princips: aizliegt un nerisināt - tā ir strausa politika un slēpšanās no problēmas, kas eksistē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par cukuru”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 66, atturas - 10. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Maksimova, Deņisova, Bekasova, Lujāna un Golubova iesniegto likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Ko tad paredz izskatāmais dokuments? - Garantētus atvieglojumus pensiju piešķiršanā. - Jautājums: uz kā rēķina? - Bezmaksas medicīnisko aprūpi un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā. - Par kādiem sevišķiem veikumiem? - Lielākajai daļai par karošanu PSRS armijas sastāvā.

Kas tad bija PSRS un tās armija Otrā pasaules kara laikā? Tā bija gan Otrā pasaules kara izraisītāja, gan arī Hitlera sabiedrotā. Visu hitleriešu noziegumu līdzdalībniece. Jau pirms kara Staļins, slepeni pārkāpjot Versaļas līgumu, piedāvāja Vācijai gatavot tankistus Kazaņā, lidotājus - Ļipeckā, kara ķīmiķus - Saratovā un citur. Vācu lidmašīnu konstruktori strādāja Maskavā, zemūdeņu konstruktori - Ļeņingradā. Turklāt Vācijā Staļins atbalstīja Hitlera nākšanu pie varas, jo vēlēšanās hitlerieši dabūja 43% balsu, bet komunisti un sociāldemokrāti kopā - 49 procentus. Staļins pavēlēja komunistiem neiet kopā ar sociāldemokrātiem, un tā Hitlers saņēma balsu vairākumu.

Par ko karoja valsts Otrā pasaules kara laikā? Vai par savas dzimtenes brīvību un neatkarību? Tos Baltijas valstu cīnītājus, kuri vēlējās redzēt savas valstis kā neatkarīgas, PSRS centās pilnīgi iznīcināt. Bet kā rīkojās pati PSRS? Hitlers iebrūk Polijā - agresors. PSRS iebrūk Polijā pēc Hitlera - Sarkanā armija ir atbrīvotāja. PSRS iebrūk Somijā - cīņa par PSRS drošību, PSRS iebrūk Latvijā, Lietuvā, Igaunijā - tā ir padomju varas atjaunošana.

No 1939.gada septembra līdz 1941.gada jūnijam PSRS iebrūk sešās Eiropas valstīs, sagrābjot teritorijas ar 23 miljoniem iedzīvotāju. Otro pasaules karu PSRS uzsāka kā agresore un okupante, un kā tāda to arī beidza, cenšoties iegūt pasaules kundzību ar svešām rokām, arī ar Hitlera. Vācu tanki un lidmašīnas pirms došanās uz citām valstīm degvielu saņēma no PSRS. Vēlāk, protams, Staļins plānoja uzbrukt Hitleram, taču pēdējais “tautu tēvu” apsteidza un pasaules iekarošanas plāni sabruka. Tāpēc arī Sarkanajā laukumā notikušajā Uzvaras parādē Staļins nepiedalījās. Parādi pieņēma Žukovs. Un kas notika tālāk? Vai PSRS nomierinājās? Kāda bija rīcība Ungārijā, Čehoslovākijā, Angolā, Afganistānā un citur? Šī valsts bija radīta karam un okupācijai, un šī mūžīgā gatavošanās kariem noveda pie PSRS sabrukuma, jo šī valsts vairs nespēja izturēt saimniecisko slodzi. Tātad ir jautājums - kādi tad būtu tie īpašie nopelni, par kuriem ir jāpateicas tiem, kas gadu desmitiem ir dzīvojuši īpaši privileģētā stāvoklī, iepirkušies īpašos veikalos, saņēmuši īpašus dzīvokļus un uz katra stūra bļaustījušies par savu asiņu liešanu? Daudzi no šiem klaigātājiem nekad nav pratuši un nepratīs latviešu valodu, lai gan nodzīvojuši Latvijā turpat pusmūža. Neredzu ne mazākā iemesla atbalstīt šādu dokumentu. Kalpošana PSRS armijā bija kalpošana agresoram. Un ko tad pati varenā un bagātā Krievija, PSRS tiesību pārmantotāja, kā pati izsakās? Kā tad ir ar tiem pienākumiem? Tos kā parasti ir ērtāk aizmirst. No Latvijas budžeta dosim okupācijas armijas pārstāvjiem? Pati okupētājvalsts tiesību pārmatotāja savus diženos dēlus un meitas ir it kā piemirsusi, ja nu neskaita Krievijas vēstnieka bučošanos ar kara noziegumos apsūdzēto (tiesa, varbūt tas notika izdzertas glāzītes iespaidā). Tā ka Krievijas vēstnieks Udaļcovs varētu sava jaunā “Audi” vietā piešķirt vismaz vienreizēju pabalstu bada cietējiem - PSRS armijniekiem.

Es balsošu “pret” un aicinu darīt to arī citus.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums priekšā ir likumprojekts “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Ko paredz šis likumprojekts? Šis likumprojekts nosaka Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju juridisko statusu, sociālās garantijas, tiesības un atvieglojumus. Ar šo likumu valsts garantē šajā un citos likumos noteikto dalībnieku juridiskā statusa ievērošanu, viņu sociālās garantijas, tiesības, atvieglojumus, kā arī atbalsta dalībnieku izveidoto organizāciju darbību. Ar šo likumprojektu mēs piedāvājam dot iespēju (budžeta robežās, ar Ministru kabineta noteikumiem) dot atvieglojumus un garantijas šiem cilvēkiem. Visās valstīs, kuras cīnījās antihitleriskajā koalīcijā, tāds statuss eksistē. Tāds statuss eksistē pat Vācijā, kur arī bija antihitleriskās koalīcijas cīnītāji. Tāpēc mēs piedāvājam pieņemt šo likumprojektu un nosūtīt to komisijām.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku - antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 46. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Maksimova, Deņisova, Plinera un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es vēlos paskaidrot, kāpēc pagaidām mums ir jābalso pret šīs konvencijas ratificēšanu. Vispirms, kā jūs zināt, konvenciju ratifikācijas jautājumi ir tīri Ministru kabineta jautājumi. Šo likumprojektu nav iesniedzis Ministru kabinets.

Ir vairāki tehniski argumenti, kāpēc nevaram šo likumprojektu nodot komisijām un pirmām kārtām minēšu divus šādus argumentus jeb punktus. Pirmais ir tas, ka jāpārbauda teksta tulkojums, jo mēs esam atraduši, ka ir vairākas neprecizitātes šā teksta tulkojumā. Un otrs punkts ir tas, ka likumprojekts neparedz, kura valsts institūcija būtu atbildīga par šīs konvencijas īstenošanu. Vai tā būtu Tieslietu ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija vai kāda cita?

Taču vēl svarīgāki ir vairāki saturiskie argumenti.

Pirmais. Jau šodien Latvijas likumdošana un Latvijai saistošās starptautiskās konvencijas nodrošina vienlīdzīgas tiesības kā pamatnācijai, tā arī mazākumtautībām un nepieļauj personu diskrimināciju pēc nacionālām, reliģiskām, lingvistiskām un etniskām pazīmēm. Mazākumtautības Latvijā šodien ir aizsargātas ar Satversmi un ar likumu par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju.

Otrais arguments jeb punkts. Mēs nevaram ignorēt faktu, ka Latvijas demogrāfiskā situācija pēckara gados nav veidojusies dabīgā ceļā. Padomju okupācijas rezultātā deportēti apmēram 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, un migrācijas rezultātā šeit apmetušies aptuveni 700 tūkstoši imigrantu no Padomju Savienības. Rezultāts ir tas, ka šīs etniskās grupas nav viendabīgas. Tur ir gan personas, kuru senči dzīvojuši Latvijā, gan arī tādas, kas Latvijā ieceļojušas tikai nesen. Padomju okupācijas rezultātā ieceļojušie imigranti no Padomju Savienības nevar klasiskā ziņā tikt uzskatīti par tradicionālām minoritātēm, tomēr tie jau šobrīd Latvijā bauda visas minoritāšu tiesības. Likums par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, aizsargā arī nepilsoņu etnisko identitāti, tas ir, tiesības saglabāt dzimto valodu, kultūru un tradīcijas.

Un trešais punkts. Vispārējā konvencija, par ko šoreiz ir runa, nedefinē, kas ir nacionālā minoritāte. Šis jautājums ir konvencijas katras dalībvalsts kompetencē.

Es gribētu minēt arī to, ka ne jau visas Eiropas Padomes dalībvalstis ir ratificējušas šo līgumu. Konvenciju vēl nav ratificējušas arī tādas valstis kā Beļģija, Francija un Nīderlande.

Tādēļ es aicinu jūs balsot “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijām - līdz tam laikam, kamēr Ministru kabinets sagatavos šā teksta tulkojumu, kā arī tālāk definēs sabiedrības integrācijas programmu, kas būs būtiska sastāvdaļa kopā ar šo konvenciju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sokolovskis runās “par”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! 1995.gada maijā Latvija pievienojās Vispārējai nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijai. Kopš tā brīža ir pagājuši, Birznieces kundze, pieci gadi. Ja, teiksim, mūsu ierēdņi nevar pa pieciem gadiem normāli iztulkot konvenciju, tad var runāt par šo ierēdņu kompetenci. Desmit no divpadsmit Eiropas Savienības kandidātvalstīm šo konvenciju jau ir ratificējušas un īsteno dzīvē. Es pasvītroju: desmit no divpadsmit! Izņēmums ir tikai Latvija un Polija. Eiropas Savienības 1999.gada Progresa ziņojumā par Latviju, 1.2.sadaļā, kas saucas “Par cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzību”, tiek norādīts, citēju, ka Latvija vēl joprojām nav ratificējusi Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Tagad pēc vairāku sabiedrisko organizāciju iniciatīvas ir sākusies parakstu vākšana par šīs konvencijas ratifikāciju. Jau ir savākti vairāk nekā 30 tūkstoši parakstu.

Cienījamie deputāti! Tagad ir pienācis pēdējais laiks šo jautājumu izlemšanai. Esiet eiropieši un, lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu par šīs konvencijas ratifikāciju! Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 21, atturas - 52. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Šodien Latvijas Republikas Saeimā ir reāla un, es gribētu teikt, vienreizēja iespēja sākt Latvijas valstij un sabiedrībai nozīmīga likumprojekta izskatīšanu. Tas ir Ministru kabinetā izstrādātais likumprojekts “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju”.

Pēc savas pamatbūtības Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam vajadzētu būt visas Saeimas frakcijas, neatkarīgi no to ideoloģijas un politiskās pārliecības, vienojošam projektam. Tam vajadzētu būt vienojošam projektam neatkarīgi no Latvijas sabiedrības locekļu rocības, tautības, vecuma, nodarbošanās un profesijas. Veiksmīgas sadarbības rezultātā šis projekts varētu kļūt par vispārnacionālu, laikmetīgu un tautas pašapziņas pieaugumu veicinošu projektu. Tas varētu kļūt par Latvijas nacionālās un tradicionālās identitātes vizītkarti pasaulē 21.gadsimtā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta sekmīgas realizācijas gadījumā tas kļūtu par atslēgu Latvijas sabiedrībai ceļā uz informācijas un zināšanu sabiedrību. Tas kalpotu par atslēgu, kas būtu pieejama ikvienam sabiedrības loceklim, tā nebūtu atsevišķu sabiedrības priviliģēto grupu prerogatīva. Šī atslēga būtu pieejama jebkurā vietā - visos Latvijas valsts novados, šī atslēga būtu pieejama jebkurā laikā un vienlaicīgi, šī atslēga garantētu operatīvu, strauju piekļūšanu mūsdienīgai informācijai, kas kalpotu par tautas, sabiedrības konkurētspējas pieauguma stimulu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai, manuprāt, ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi. Pirmkārt, Latvijas sabiedrība ilgi ir gaidījusi to, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka varētu darboties mūsdienu apstākļiem atbilstoši, lai tā spētu piedāvāt visu to kultūrvēsturiskā mantojuma bagātību, kāda atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas fondos.

Latvijas sabiedrība ilgi ir gaidījusi to, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka kļūtu par nozīmīgu, tautas un valsts attīstību veicinošu informācijas centru, lai Latvijas Nacionālā bibliotēka vienlaicīgi kalpotu gan kā izglītības iestāde, gan kā nācijas attīstību veicinoša iestāde, gan arī kalpotu kā konkurētspējas nodrošinājums Latvijas sabiedrībai.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta izstrādē ir ieguldīti ievērojami cilvēkresursi, ir patērēts ievērojams laiks, lai tas tiktu izstrādāts, un šodien Saeimā izskatīšanai tiek piedāvāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas realizācijas projekts. Pie šā projekta ir strādājuši gan pašmāju speciālisti, gan arī ārvalstu speciālisti, šis projekts ir guvis ievērojamu atbalstu un ļoti augstu novērtējumu starptautiskajās institūcijās, un šeit es noteikti gribētu minēt UNESCO vārdu.

Šis projekts, kas tiek piedāvāts Saeimai izskatīšanas sākšanai, ir viens no variantiem, kas var veicināt ne tikai Latvijas sabiedrisko bibliotēku tīkla tālāku attīstību, bet arī sekmēt modernu informācijas tehnoloģiju ienākšanu Latvijā. Šis projekts ir vērsts uz nākotni, šis projekts ir plānots nākamajām paaudzēm un šo projektu ir vēlams sākt savlaicīgi un nekavējoties.

Šā iemesla dēļ es aicinu visus Saeimas deputātus un visus zālē sēdošos nopietni, ar ievērojamu atbildības izjūtu izturēties pret šā projekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, sākt šā projekta finansējuma modeļa diskusijas Saeimas frakcijās un informēt Latvijas sabiedrību par to, kas ir šā projekta stiprās puses un kur pagaidām ir projekta vājās vietas…

Sēdes vadītājs. Laiks!

G.Dambergs. …Un kur valda neskaidrības. Es gribētu aicināt Saeimas deputātus nodot šo likumprojektu komisijām, ar to apliecinot, ka Latvijas sabiedrība spēj vienoties ne tikai atbalstam Latvijas hokejistiem, par ko pēdējā laikā daudz runā, bet arī nopietnām, uz nākotni virzītām lietām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs runās “pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Pārskatot mūsu Saeimas reitingu nesenajā laikā, mēs redzam, ka tās vērtējums ir ļoti negatīvs - 34,7% un 23.vieta. 1.vieta negatīvā nozīmē ir muitai - 73%, bet 36.vieta ir baznīcai - 5,6 negatīvie procenti. Man ļoti nepatīk šis zemais reitings - 23.vieta. Un kāpēc tad iznāk tāds rezultāts?

Cienījamie kolēģi, tas ir tāpēc, ka valdošās partijas, pieņemot tos vai citus likumus, balso pret savu sirdsapziņu. Tas ļoti nepatīkami ietekmē mūsu Saeimas reitingu, un, protams, tas neapmierina Latvijas iedzīvotājus. Kārtējo reizi izvirzās jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību, izmantojot tam papildu maksājumus par elektroenerģiju, kuri būs jāmaksā Latvijas iedzīvotājiem. Jā, bibliotēkas celtniecība ir apsveicama lieta. Taču mums jāpaskatās uz citiem cipariem. Tagad Latvijas parāds ir 586, 3 miljoni latu. Tā ir gandrīz puse no nacionālā budžeta, tik daudz izmaksās šā “stikla kalna” celtniecība.

1998.gadā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika piedāvāts likumprojekts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Un tika uzdots jautājums: “Cik maksās šīs bibliotēkas celtniecība?” Mēs saņēmām atbildi: “60 miljonus”. Pēc pusstundas, pārskaitot ciparus, summa uzauga līdz 67,5 miljoniem. Tagad tā jau ir 89 miljoni. Nu, bet beidzamais skaitlis, summa, ko šīs bibliotēkas celtniecība var izmaksāt, būs apmēram 120 miljonu.

Cienījamie kolēģi! Mūsu Kultūras ministrija netiek galā ar diviem objektiem, kuri ir gandrīz vienādi. Nacionālajā operā vēl ir remonts, un tur vēl stāv ceļamkrāns, un tāds pats ceļamkrāns stāv pie Valmieras teātra. Tagad, ja mēs sāksim celt šo bibliotēku, mūsu valsts parāds sasniegs 900 miljonus. Vai tie kungi, kas sēž tajā fondā, ir padomājuši, kādā veidā tiks samaksāta šī kolosālā summa? Ja mums nestrādā rūpniecība un ja mums ir sagrauta lauksaimniecība, tad jājautā - no kurienes mēs ņemsim naudu, ar ko maksāt šo parādu? Un parādam taču aug arī procenti. Par to ir jādomā! Bet nav jāraksta nekas uz papīra.

Jā, protams, Birkerta kungs ir uzcēlis skaistas bibliotēkas Amerikas Savienotajās Valstīs un citur, bet tās ir bagātas valstis, tās var atļauties tādu celtniecību. Birkerta kungs to projektu mums nedāvina, viņš par to projektu grib saņemt 2,3 miljonus latu. Protams, mums presē pēdējā laikā stāsta: “Jums, iedzīvotājiem, nekas daudz nebūs jāmaksā, tikai kāds santīms pie kilovata.” Bet paskatieties, kādi maksājumi tiks uzlikti “Latvijas dzelzceļam”, “Latvenergo” un citiem uzņēmumiem! Un tie uzņēmumi savukārt tos uzliktos maksājumus, tā teikt, izvietos pa tiem pakalpojumiem, kurus viņi sniedz Latvijas iedzīvotājiem. Arī Šķēles kunga maiznīca... Un tad papildus mums būs par to kilovatu, kurš tagad maksā 1,9 santīmus, jāmaksā vismaz 2,8 vai 3 santīmus. Tā taču ir kārtējā cilvēku maldināšana. Jā, bibliotēku varēja uzcelt, bet tad vajadzēja tam nolūkam izlietot vai nu G-24 kredītu, kura daļa nozuda nezināmās tālēs, vai tos 500 miljonus, kuri arī sastāda parādu... Taču tagad, tā teikt, vilciens ir aizgājis.

Un, kas attiecas uz to žēlošanos, ko Nacionālās bibliotēkas darbinieki izsaka, - ka no 6 saimniekiem iznomā 7 ēkas... Tad rodas jautājums: kāpēc Ministru kabinets 1997.gadā, atņemot Rīgas Domei 500 elitārās mājas, septiņas no tām...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

L.Bojārs. ...neatdeva Nacionālās bibliotēkas rīcībā.

Es aicinu neatbalstīt likumprojektu un balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju” nodošanu komisijām. (Starpsauciens: “Ierosināja par atbildīgo noteikt Budžeta un finansu komisiju!”) Atvainojiet, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! Vispirms mums jālemj par priekšlikumu nodot likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - 11. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Požarnova, Krasta un Kuduma iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt... Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 16. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut otrajā sadaļā kā 17.punktu lēmuma projektu “Par Jāņa Maizīša apstiprināšanu par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru”. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, iekļaujot likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”” izskatīšanai otrajā lasījumā pēc trešās sadaļas 17.punkta. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi vai nav iebildumu? Nav. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu priekšlikumu ar lūgumu iekļaut pēc darba kārtības 18.punkta lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai galaziņojumu”.

Mums vispirms ir jālemj par to, vai iekļaujam šīsdienas sēdes darba kārtībā šo iesniegumu. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret - nav, atturas - nav. Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim iesniegumu “Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marisam Andersonam”. Viņš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu 11.maijā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sandras Siliņas atbrīvošanu no amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas ieteikumu atbrīvot Sandru Siliņu no Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija uzklausīja gan Tieslietu ministrijas pārstāvi, gan arī pašu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi, un komisijai nebija iebildumu atbrīvot viņu no amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Sandras Siliņas atbrīvošanu no amata”. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Dainas Treijas apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Tajā pašā sēdē Juridiskā komisija izskatīja arī šo jautājumu, kurā Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā to vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Dainu Treiju par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša amata.” Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumus - par deputāta mandāta atjaunošanu Valdim Birkavam, Robertam Jurdžam, Jānim Bunkšam, Mārim Vītolam un par deputāta Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece. Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Valda Birkava iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kurš bija nolikts uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Marisam Andersonam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Valdim Birkavam un izbeidzas deputāta pilnvaras Marisam Andersonam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzam Valdi Birkavu ieņemt vietu zālē.

Tālāk, lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Roberta Jurdža iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jurim Galerijam Vidiņam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Latgales vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi tiek atjaunots deputāta mandāts Robertam Jurdžam un izbeidzas Jura Galerija Vidiņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātam Vidiņam par darbu! Lūdzam deputātu Robertu Jurdžu ieņemt vietu zālē.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi arī Jāņa Bunkša iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Deputāta pilnvaras līdz ar to izbeidzas Raitim Vītoliņam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Jānim Bunkšam un izbeidzas Raita Vītoliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Raitim Vītoliņam un lūdzam Jāni Bunkšu ieņemt vietu sēžu zālē.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Tāpat Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Māra Vītola iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Ozoliņam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no Tautas partijas Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Mārim Vītolam un izbeidzas deputāta pilnvaras Jānim Ozoliņam.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Jānim Ozoliņam un aicinām Māri Vītolu ieņemt vietu.

Sēdes vadītājs. Vai nebūs iebildumu, ja mēs tūlīt izskatīsim arī jautājumu par Vladimira Makarova mandāta atjaunošanu? Lūdzu!

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Mandātu un iesniegumu komisijā ir saņemts Vladimira Makarova iesniegums, kurš tika iesniegts ziemas sesijas pašā noslēgumā, tādēļ izskatīšana sēdē notiek tikai šodien, jo kārtējā sēde ir jau šajā sesijā. Tātad ziņoju, ka ir saņemts Vladimira Makarova iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras izbeidzas Jānim Siliņam, kurš pēdējais iestājās Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots deputāta mandāts Vladimiram Makarovam un ir beigušās Jāņa Siliņa deputāta pilnvaras.

Sēdes vadītājs. Pateicamies par darbu deputātam Jānim Siliņam un aicinām Vladimiru Makarovu ieņemt vietu zālē.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1915. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi deputāta Andreja Požarnova iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamais attiecīgajā sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā ir deputāta kandidāts Vents Balodis. Līdz ar to jums tiek piedāvāts balsot par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.”

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Venta Baloža 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Apsveicam Ventu Balodi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē!

Izskatām lēmuma projektu - “Par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likums “Par Satversmes tiesu” un pati Satversmes tiesa jau Latvijā zināmu laiku darbojas, taču joprojām Satversmes tiesa darbojas nepilnā sastāvā. Likums paredz, ka Satversmes tiesā ir jābūt septiņiem tiesnešiem. Šobrīd Satversmes tiesā ir ievēlēti seši tiesneši. Nepieciešams izvirzīt un ievēlēt septīto tiesnesi. Saskaņā ar likumu tāds priekšlikums var izrietēt un arī izriet no to Saeimas deputātu puses, kuri izvirza šo septīto kandidātu. Pārējās institūcijas, kas ir tiesīgas izvirzīt šos kandidātus, ir jau izvirzījušas, un viņu tiesnešu kandidāti jau ir apstiprināti par tiesnešiem.

Juridiskā komisija ir saņēmusi divu deputātu grupu priekšlikumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Viens no tiem ir lēmuma projekts par Jura Jelāgina apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi. Viņu ir izvirzījusi viena deputātu grupa. Un ir vēl otrs lēmuma projekts par Aijas Rozenas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi, ko ir izvirzījis attiecīgi Kārtības rullī noteiktais deputātu skaits.

Juridiskā komisija virza tālāk šos abus lēmuma projektus izskatīšanai Saeimas sēdē. Par šiem abiem lēmuma projektiem notika arī Juridiskās komisijas balsošana, un Juridiskā komisija ar balsu vairākumu par Satversmes tiesas tiesnesi piedāvā apstiprināt Juri Jelāginu. Aicinu deputātus izlemt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvim deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam, balsu skaitīšanas biļeteni ir izgatavoti. Pēc minūtes vai divām jūs ar zvanu tiksiet uzaicināti uz balsu skaitīšanas procedūru ierastajā vietā un kārtībā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidām zvanu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Balsu skaitīšanas komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.32 par balsošanas rezultātiem, ievēlot Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi.

“2000.gada 11.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā izgatavotas 108 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 95, sabojātu un nomainītu nebija, dzēstas atlikušās 13. No vēlēšanu kastes izņemtas 95 vēlēšanu zīmes, kuras visas atzītas par derīgām. Pret visiem kandidātiem balsots trijās vēlēšanu zīmēs. Par kandidātiem nodotas balsis: par Aiju Rozenu - 28 balsis, par Juri Jelāginu - 64 balsis. (Aplausi.) Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi ievēlēts Juris Jelāgins.

Balsu skaitītāji.”

Sēdes vadītājs. Apsveicam Juri Jelāginu un vēlam veiksmi darbā!

Izskatīsim lēmuma projektu par ģenerālprokurora ievēlēšanu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Augstākās tiesas priekšsēdētājs Guļāna kungs saskaņā ar Prokuratūras likuma 38.pantu izvirzījis apstiprināšanai par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja lēmuma projektu, kā arī, balsojot aizklāti, atbalstīja Jāni Maizīti iecelšanai par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru.” Lūdzam izskatīt Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Pirms balsojam, lūdzu izņemt un ievietot atpakaļ balsošanas aparatūrā identifikācijas kartes. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Jāni Maizīti par Latvijas Republikas ģenerālprokuroru.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 15. Lēmums ir pieņemts.

Apsveicam Maizīša kungu un vēlam sekmes darbā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir paziņojums. Šodien sveicam kolēģi Jāni Čeveru 51 gada jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Egils Baldzēns, Helēna Demakova, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Imants Stirāns un Vineta Muižniece.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatīsim likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis ir likumprojekts “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Jau pats virsraksts liecina, ka tas ir faktiski ārkārtīgi vienkāršs pēc sava satura. Diemžēl jāsaka, ka problēma, kas ir ietverta šajā iepriekšējā likuma spēka zaudēšanā, ir stipri sarežģītāka. Kā mēs zinām, šis likums tika pieņemts situācijā, kad Latvijā ieplūda ļoti daudz cūkgaļas par, Latvijasprāt, nepamatoti zemām cenām, tika pieņemti šie pagaidu pasākumi, un tika tas arī noformēts ar likumu. Tajā pašā laikā valdībai tika uzdots izveidot Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju, kura tad arī vērtēja, cik šādi pagaidu pasākumi ir objektīvi. Pēc pagaidu pasākumiem tika pieņemts likums, kas jau noteica pastāvīgu šādu aizsargmehānisma darbību. Un tomēr, rūpīgi analizējot situāciju cūkgaļas tirgū, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisija sagatavoja ziņojumu un iesniedza valdībai. Šajā ziņojumā bija teikts, ka pēc tirgus aizsardzības pagaidu pasākumu uzsākšanas ir strauji samazinājies importētās cūkgaļas apjoms, bet pēc pastāvīgo pasākumu ieviešanas tas pakāpeniski atkal ir pieaudzis. Īsi sakot, šobrīd šis likums vairs nedod gaidīto efektu. Rūpīgi izvērtējusi Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas ziņojumu, valdība, tas ir, iepriekšējā valdība, pieņēma lēmumu un sagatavoja likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Jāsaka, ka šis likumprojekts faktiski ir nedaudz iekavējies, jo valdība šo likumprojektu nosūtīja jau aprīlī. Šobrīd ir jau gandrīz maija vidus. Lai pret Latviju netiktu piemērotas sankcijas par Latvijas eksportētajiem piena produktiem uz Eiropu, tas ir, pārskatītu sviesta eksporta kvotas, ir nepieciešams, lai šis likums stātos spēkā jau 2000.gada 1.jūnijā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jau iepriekš, pirms nodošanas komisijām, izvērtēja šo likumprojektu, uzklausīja gan Ekonomikas ministrijas, gan Zemkopības ministrijas, gan Finansu ministrijas, gan arī Ārlietu ministrijas pārstāvjus, gan arī Cūku audzētāju asociācijas pārstāvjus un secināja, ka likumprojekts ir sagatavots pamatoti un ka šobrīd tiešām šie iekšējā tirgus aizsardzības mehānismi (konkrēti, noteiktā cūkgaļas vērtība - līdz 1,05 latiem par kilogramu) vēl nedod vēlamo efektu, un arī piekrita, ka jautājums ir jārisina citā veidā, konkrēti, ar subsīdiju mehānismu zemniekiem. Līdz ar to komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz noteikt arī tā steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Vai deputāts Salkazanovs vēlas runāt par steidzamību? Jā? Tādā gadījumā atsauksim balsošanas režīmu. Par steidzamību viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Atgriezīsimies vēsturē, kā šis likums tapa. Tas bija brīdis, kad Latvijā nedarbojās un nebija Iekšējā tirgus aizsardzības likuma, Antidempinga likuma, Kompensāciju likuma. Arī šodien nevarētu teikt, ka visi šie trīs likumi Latvijā darbojas. Pirmkārt, to visu triju nav, un, otrkārt, mehānisms vēl nav iedarbināts, lai iekšējo tirgu aizsargātu tā, kā to nosaka Eiropas Savienības likumdošana.

Tālāk - budžets. Ar subsīdiju mehānismu darbināt šo lietu ir ļoti problemātiski, jo subsīdijām nav attiecīgi no šā gada budžeta atvēlēta summa - 3%, kā to nosaka Lauksaimniecības likums. Pie tam šī summa ir ļoti būtiski samazināta. Tad rodas jautājums: kāpēc mēs šodien pieņemam ekonomiski varbūt pamatotu un daļēji arī politiski pamatotu lēmumu, ja tam pretī nav grozījumu budžetā, ja vēl nav pieņemts likums par kompensācijām un ja šis likums nav iedarbināts? It kā būtu jābūt loģiskai secībai.

Tajā brīdī, kad tika pieņemti šie grozījumi, arī šis likums par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai, bija doma šajā pārejas periodā iedarbināt šos trīs likumus, ko nosaka Eiropas Savienība. Bija arī doma, ka reāli darbosies Lauksaimniecības likumā noteiktie 3 procenti. Šodien ne šie trīs likumi darbojas, ne arī ir šie 3% budžetā, bet ir tikai 2,3%, un tas ir viens no zemākajiem valsts atbalsta politikas rādītājiem Latvijas brīvvalsts pēdējo desmit gadu laikā. Kā mēs aizsargāsim savu iekšējo tirgu, ja šo tirgus aizsardzības mehānismu likvidēsim un ja zemniekiem neko pretī nedosim, jo reāli nevar runāt par to, ka subsīdijas nodrošinās cūkgaļas ražotājiem naudu, tā kā šīs naudas vienkārši nav.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret” steidzamību. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas.

Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 9, atturas - 13. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu nobalsot un atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 12, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, kā es jau minēju, ka faktiski šis likumprojekts valdības sēdē tika izskatīts diezgan savlaicīgi - 11.aprīlī, bet savukārt uz Saeimu tas tika nosūtīts tikai 26.aprīlī un ka šobrīd jau ir 11.maijs, un ka pastāv zināma procedūra likumprojektu izsludināšanai, kā arī ņemot vērā to, ka likumprojekts pēc sava satura ir ārkārtīgi vienkāršs, es lūdzu atzīt par spēku zaudējušu iepriekšējo likumu. Komisijas vārdā lūdzu veikt otro lasījumu tūlīt pēc pirmā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem… Vai kāds iebilst? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Attiecībā uz steidzamību es jau sacīju, ka šodien reāli nav cita mehānisma, ko valdošo frakciju valdība būtu piedāvājusi attiecībā uz subsīdijām, jo ar 2,3% subsīdijām šodien lauksaimniecības subsidēšanai nepietiek. Atbalsta politika ir viena no zemākajām pēdējo desmit gadu laikā, tādējādi, kamēr nav pretī dots kāds cits atbalsta mehānisms, nebūtu lietderīgi šo likumu izsludināt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kādam ir iebildumi, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt arī otrajā lasījumā? Par steidzamību, Salkazanova kungs, mēs jau sen esam nobalsojuši.

Iebildumus es nedzirdu. Lūdzu balsošanas režīmu. Atvainojiet… Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Arnim Kalniņam! Atsaucu režīmu.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs šodien izskatām arī likumu par kompensācijas pasākumiem, un šis jautājums varētu tikt risināts tieši saistībā ar šā likuma darbības sfēru, taču mēs diemžēl gribam pieņemt šo likumu, nezinādami, kāds ir valsts atbalsta līmenis cūku audzētājiem Eiropas Savienības valstīs un Latvijā. Strādājot bez šādiem skaitļu materiāliem, mēs…

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, viena minūte ir pagājusi! Konkrētāk, kolēģi!

A.Kalniņš. Esmu “pret”.

Sēdes vadītājs. Vai šajā gadījumā pēc procedūras kādam ir kategoriski iebildumi pret likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā? Ir iebildumi. Tādā gadījumā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.maijs pulksten 12.00.

Otro lasījumu lūdzu noteikt šodien.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Diemžēl dažu stundu laikā taču nevar noskaidrot to, ko domā valdība un kādi būs priekšlikumi, tāpēc šis balsojums ir jāpārnes uz nākošo nedēļu. Mēs nevaram spēlēties ar mūsu zemniekiem!

Sēdes vadītājs. Kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums? Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Bojārs. Mans priekšlikums ir 13.maijs.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs. Un otrā lasījuma datums?

L.Bojārs. 18.maijs.

Sēdes vadītājs. 18.maijs. Tātad - vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Balsosim par Leona Bojāra priekšlikumu! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.maijs, izskatīšanas datums otrajā lasījumā - 18.maijs. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

Otrais priekšlikums. Tātad - priekšlikuma iesniegšanas termiņš ir šodien līdz pulksten 12.00 un izskatīšana - šīsdienas sēdē. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, informēju, ka ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus: “Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Ārlietu komisijā”, “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”, “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”, “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā”, “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā”, “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”, “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”, “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” un “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”.

Vai ir iebildumi, ka šie lēmumu projekti tiek iekļauti šīsdienas sēdes darba kārtības beigās? Nav. Paldies.

Saeimas Prezidijā ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: “Izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā””. Vai ir iebildumi? Tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Pirms izskatām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu, informēju, ka ir saņemts desmit deputātu iesniegums: “Prezidija ziņojumu “Par lēmuma projektu, ko iesniedza 10 deputāti saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas šīsdienas galaziņojumu” izskatīt tūlīt, pēc galaziņojuma.” Vai ir iebildumi? Nav.

Izskatīsim Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai galaziņojumu”.

Vārds deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Ziņojot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vispirms es gribu pateikties parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojuma, gan arī galaziņojuma izstrādē. Sevišķi - deputātiem, kas piedalījās gan starpziņojuma, gan galaziņojuma, abu šo ziņojumu izstrādē. Tātad - Ingrīdai Ūdrei, Imantam Stirānam, Dzintaram Kudumam, Pēterim Tabūnam, Igoram Solovjovam, Martijanam Bekasovam, Rišardam Labanovskim, Edvīnam Inkēnam, kā arī Marekam Segliņam, Jānim Bunkšam un Aigaram Kalvītim, kuru darbs parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārtrūka laikā, kad viņi pildīja pienākumus Ministru kabinetā.

Manuprāt, ir ārkārtīgi vērtīgi tas, ka, strādājot parlamentārās izmeklēšanas komisijā, visi šie deputāti centās parādīt objektivitāti, lietišķumu, kompetenci un praktiski arī koleģialitāti darbā. Arī galaziņojums tika pieņemts vienbalsīgi, par to balsoja gan pozīcijas frakciju deputāti, gan opozīcijas deputāti. Manuprāt, tas liecina par zināmu kompromisu un vienprātību arī šā galaziņojuma tekstā. Diemžēl vienīgais, kas nepiedalījās šā lēmuma pieņemšanā, jo atradās ilgstošā komandējumā, bija Edvīns Inkēns.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijai daudz pārmests, ka tā nepietiekami iedziļinās nākotnē, bet aizraujas ar pagātnes pētīšanu un ar tagadnes negācijām telekomunikāciju jomā, bet es gribu uzsvērt, ka, neapšaubāmi, parlamentārās izmeklēšanas komisija nav zinātnieku futurologu pulciņš. Un arī tad, ja mēs gribam veidot prognozes par to, kā attīstīsies telekomunikāciju tirgus un joma, mums ir nepieciešams zināt, kāda ir situācija pašreiz. Jo tikai uz tā pamata var būt balstīta arī prognoze.

Mans viedoklis ir tāds, ka, analizējot visus šos jautājumus, valstiski noteicošais faktors bija telekomunikāciju sektora politika, un arī Ministru kabinets to ir apstiprinājis. Manuprāt, tā diezgan bieži tiek nepelnīti aizmirsta.

Es gribu uzsvērt arī to, ka Ministru kabinets, neapšaubāmi, ir paredzējis šajā nozares reformā, telekomunikāciju jomā ietvert vairākas savstarpēji cieši saistītas lietas, kuras nav atraujamas viena no otras, tādas kā tirgus liberalizācija, uzņēmumu privatizācija, jaunu investīciju piesaistīšana un mērķtiecīga vēlme regulēt tirgu patērētāju un valsts interesēs.

Neapšaubāmi, jāsaprot, ka mērķis ir nevis nozare kā tāda, bet patērētāju labklājība saistībā ar šīs nozares modernizāciju un attīstības iespējām. Savukārt liberalizācijai ir pamatā doma par godīgas konkurences apstākļu radīšanu, par uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides veidošanu.

Es gribētu uzsvērt vēl arī to, ka Ministru kabinets ir paredzējis, ka privatizācijas mērķis ir tieši uzņēmējdarbības efektivitātes paaugstināšana, kas arī ir ārkārtīgi svarīga, un investīciju piesaistē - centieni pārvarēt infrastruktūras atpalicību.

Godājamie kolēģi! Gan parlamentārās izmeklēšanas komisija, gan arī eksperti ir atzinuši, ka telekomunikāciju jomā ir līdzīga situācija kā enerģētikā, ka šīs nozares reformas tiek virzītas bez detalizētas seku prognozēšanas un regulatoru darbības izpētes. Īpaši jāuzsver, ka Latvijā ir nepieciešams tiesībās spēcīgāks regulators nekā operatoru kompānijas. Diemžēl pašreiz Telekomunikāciju tarifu padome objektīvu iemeslu dēļ šo uzdevumu nevar pienācīgi pildīt.

Par to ir jādomā arī Saeimai, jo daudzi jautājumi ir mūsu kompetencē.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, ja mēs nerisinām šīs nozares reformu kompleksi, vienlaikus saistot procesā gan tirgus liberalizāciju, gan operatoru kompāniju privatizāciju un tirgus regulēšanu, kā to paredz Ministru kabineta noteikumi un sektoru politika, tādā gadījumā veidojas situācija, ka telekomunikāciju attīstības jomā mums draud neparedzamas, negatīvas ekonomiskās sekas.

Vēl viens jautājums, kas uztrauc gan ekspertus, tā Telekomunikāciju tarifu padomi, gan arī parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ir tas, ka jaunajā likumprojektā “Par telekomunikācijām” mēs redzam, ka netiek pietiekami darīts viss, lai sakārtotu nozari. Vairāk tiek domāts par to, kā sakārtot “Lattelekom” kā vienu no nozares uzņēmumiem. Un nav ietverti arī nepieciešamie Eiropas Savienības pamatprincipi - tādi vispārējie pamatprincipi kā varas dalīšanas, varas decentralizācijas princips. Tas mūs attālina arī no Eiropas Savienības rekomendācijām. Ir arī vesela virkne citu konkrētu trūkumu.

Visu šo jautājumu rūpīgi izskatot, komisija tieši tāpēc savā lēmuma projektā ir piedāvājusi atturēties no straujas likuma “Par telekomunikācijām” virzīšanas uz priekšu, pirms mēs pienācīgi sakārtojam visus šos jautājumus.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija zināmā mērā uzskata par savu panākumu arī to, ka jautājumā par kompensāciju “Tilts Communication” (kompensāciju par monopoldarbības termiņa jeb ilguma saīsināšanu) pašreiz tiek runāts un domāts par “Lattelekom” akcijām, nevis par “Latvijas mobilā telefona” akcijām. Es domāju, ka tas ir arī valstiski nozīmīgs panākums.

Ja mēs runājam par to polemiku par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, tad jāteic, ka tā ne vienmēr, manuprāt, ir korekta. Protams, arī parlamentārās izmeklēšanas komisija nevar pretendēt uz absolūtu objektivitāti, bet ir skaidrs, ka telekomunikāciju jomā ir milzu perspektīvas - tā ir pati ievērojamākā prognozējamā nākotnes biznesa projektu joma, kur nākotnē ir paredzams simtiem miljonu latu apgrozījums gadā. Un tāpēc ir tik neviltota interese un, manuprāt, arī politisko partiju un ekonomisko grupējumu kaislības, ne tikai objektivitāte. Tāpēc arī ir šī cīņa ap šiem nākotnes biznesa projektiem, bieži vien tas izraisa šo aso polemiku attiecībā uz viedokli par to, kādi varētu būt risinājumi nākotnē.

Tāpēc es pieļauju, ka vismaz daļā kritikas ir iespējama arī neobjektivitāte, un tas laikam ir neizbēgami, ja mēs saprotam, ka politika ir ne tikai ideju un ideālu sfēra, bet arī materiālo interešu sfēra.

Gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija nevienu skaitli, nevienu faktu nav pati vienpersoniski sacerējusi, izdomājusi vai kā citādāk no gaisa pagrābusi. Mūsu pamatprincips bija maksimāla objektivitāte, kas balstīta uz dokumentu analīzi, to skaitā bija Ministru kabineta dokumenti, tādi, kuri izgājuši arī Ministru kabineta ekspertīzi, audita slēdzieni, ekspertu atzinumi, ekspertu dokumenti. Un, es domāju, tas mums ir devis iespēju cerēt, ka maksimāli iespējamā objektivitāte mūsu galaziņojumā ir ietverta. Es īpaši gribētu uzsvērt, ka šāda komisijas rīcība bija apzināta, ar centieniem pārvarēt ekonomiski vai politiski ieinteresētu kritiku un tās negatīvo ietekmi uz komisijas lēmuma apstiprināšanas iespējām Saeimā.

Godājamie Saeimas deputāti! Es gribētu uzsvērt, ka mūsu galaziņojumā ir likts uzsvars uz negatīvajām parādībām, uz neizdarītajiem darbiem, uz nepildītajiem līguma noteikumiem, bet mēs nenoliedzam arī to, kas ir paveikts šajā laikā labs. Mēs redzam arī to, ka parādās jauni moderni optiskie tīkli, ka darbojas arī jauni digitālie abonenti - vairāk nekā 300 tūkstoši - , ka ir ieviesta moderna tehnoloģija, ka ir ievērojams apgrozījums šajā sfērā un arī 5 tūkstoši labi atalgotu darba vietu. Taču, tā kā mēs esam parlamentārās izmeklēšanas komisija, mēs apzināti esam savu uzmanību pievērsuši tieši šīm negatīvajām parādībām, un par to, ka tas ir pietiekami pamatoti, liecina gan eksperti, gan arī tas, ka ir virkne jautājumu, kuros mūsu viedoklis pilnīgi sakrīt ar atsevišķu Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu viedokli.

Es gribētu pateikt arī to, ka mums pašreiz telefonu abonentu skaits ir samazinājies - un tieši uz iedzīvotāju rēķina. Līdz 1998.gadam to skaits bija nepārtraukti augšupejošs, taču 1998.gadā, atbilstoši jaunajai tarifu politikai, bija krietns kritiens lejup. Lielā mērā mēs to izskaidrojam ar vietējo tarifu palielināšanos un abonentmaksas pieaugumu. Atgādināsim arī starpziņojuma tekstu, arī Gorbunova kunga izteikto kritiku, arī Gorbunova kunga vēršanos pret palielinātajiem tarifiem. Un atcerēsimies arī tautas plašās demonstrācijas un demokrātiskā veidā izteikto kritiku. Tas viss liecina par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs ir pietiekami objektīvs un parāda tās sociālās problēmas, kuras apiet nevarēs ne Saeima, ne Ministru kabinets, ja vien gribēs kaut cik nopietni ievērot sabiedrības intereses.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka pašreizējā situācija ar telefonu ierīkošanu ir Latvijā diezgan bēdīga. Telefona ierīkošana Vācijā ir trīs reizes lētāka nekā Latvijā. Taču, ja mēs salīdzinām iekšzemes kopproduktu un salīdzinām arī algu vidējo līmeni, tad redzam, ka tur tās ir desmit reizes augstākas. Mēs redzam, ka Latvijas skolotājam, ārstam, pensionāram par iegūto telefonu ir 30 reizes grūtāk maksāt nekā Vācijā. Mēs saprotam, ka šī situācija nav normāla. Un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Saeima ar savu lēmumu mūs šajā jautājumā atbalstīs. Un pašreiz arī tie piekāpšanās varianti, kas ir bijuši no “Lattelekom” šajā jautājumā, ir pozitīvi vērtējami, taču nepietiekami. Es gribētu uzsvērt, ka 50% atlaide praktiski noved līdz tādai situācijai, ka Vācijā klients ir 15 reižu izdevīgākā situācijā nekā Latvijā. Taču ir jāatzīst arī tas, ka nebūtu pareizi vainot visās nelaimēs tieši “Lattelekom”. Es domāju, ka mums, arī Saeimai, arī Ministru kabinetam, ir jāuzņemas sava atbildības daļa. Jo par 51% akciju ir atbildīgs tieši Ministru kabinets un valdība. Šinī gadījumā es negribētu vērst skatus tieši uz šo jauno valdību. Tā ir nupat apstiprināta, tai ir visas iespējas savu nostāju koriģēt, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām. Latvijas valdība diemžēl “Lattelekomam” nav izvirzījusi nekādas prasības, nav pagarinājusi līgumu, nav to labojusi, pārskatījusi, kaut gan šādas iespējas bija jau 1996.gadā, kā to novērtēja arī neatkarīgie eksperti.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka, piemēram, mūsu kaimiņrepublikā Lietuvā ir precīzi 120 minūtes mēnesī par brīvu - katru mēnesi, katram abonentam. Es domāju, ka tas viss ir jāvērtē kopējā skatījumā. Un tādā gadījumā mēs redzam, ka abonentmaksa plus vietējais tarifs - Latvijā tas maksājums ir trīs reizes augstāks nekā Lietuvā. Tas atkal ir pārdomu vērts jautājums.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka ievērojami ir pieaugusi abonentmaksa Latvijā, praktiski piecas reizes, sākot no 60 santīmiem par mēnesi. Savulaik ne minimālo algu, ne pensiju nav izdevies paaugstināt attiecīgos apjomos. Šī atrautība ir, es domāju, ļoti nopietna lieta.

Es gribētu uzsvērt, ka nākotnē mums, Saeimai, Ministru kabinetam, Telekomunikāciju tarifu padomei, kopā ar operatoru kompānijām ir jādomā par šādu atlaidi gan pensionāriem, gan invalīdiem, gan daudzbērnu ģimenēm, un iespējams, ka šai atlaidei ir jābūt pietiekami nopietnai, tāpat kā Lietuvā. Es domāju, ka tas būtu viens no momentiem.

Būtu jādomā par interneta izplatību, par to, lai savienojuma ilgums interneta jautājumā būtu ņemts vērā. Un arī šajā ziņā vajadzētu paredzēt zināmas atlaides, kas palīdzētu mums ieiet jaunā tehnoloģijas laikmetā, un vajadzētu domāt arī par izglītību un informācijas apriti.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt arī to, ka mums vajadzētu censties iztikt bez savstarpējiem nekonkrētiem, neargumentētiem pārmetumiem un apvainojumiem, kādi reizēm preses slejās izskan, ja runā par daudzām un dažādām kļūdām. Jo visiem, arī mūsu kritiķiem, ir zināmi šie avoti, kurus mēs esam izmantojuši. Tādā gadījumā ir jāvēršas pie audita autoriem, jāvēršas pie Ministru kabineta izveidotās darba grupas, pie ekspertu viedokļiem, nevis pie parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir vienisprātis ar šo ekspertu viedokli. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka vakardien bija ļoti nopietna preses konference, kurā Latvijas telekomunikāciju asociācija lielā mērā izteica savu atbalstu parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumam. Varbūt atsevišķos jautājumos ziņojuma tekstā viņi varētu arī, kā viņi uzsvēra, šo to redakcionāli uzspodrināt, bet principā viņi šo lēmumu atbalsta un uzskata to par nepieciešamu. Galvenās rūpes Latvijas telekomunikāciju asociācijai ir domāt par to, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs, kurā ir ietverts daudzu, daudzu mūsu deputātu ikdienas darbs, visu frakciju kolēģu darbs, būtu tāds, kas nepaliktu pusceļā. Ir nepieciešams arī radīt kontroles mehānismu tam, lai Saeimas komisiju lēmumi tiktu izpildīti un lai šī izpildes gaita būtu caurskatāma un sabiedrībai saprotama.

Godājamie kolēģi! Latvijas Telekomunikāciju asociācija uzsver, ka, viņuprāt, ir jāturpina darbs pie jaunā likumprojekta “Par telekomunikācijām”, pie tā pilnveidošanas, un, protams, ir nepieciešams ar likuma spēku noteikt “Lattelekom” monopoltermiņa samazināšanu līdz 2003.gadam. Es domāju, visiem ir skaidrs, ka šīs monopoltiesības mums nedara ne godu, ne slavu, bet tās diemžēl dod arī iespēju uzurpēt atsevišķus saimnieciskos un valsts resursus, izmantot tos resoru interesēs. Un tas katrā ziņā kavē arī telekomunikāciju nozares kopīgo attīstības gaitu un investīciju piesaisti Latvijai. Es domāju, ka nav nekā vērtīgāka par to, lai pie mums Latvijā noritētu godīga konkurence, lai piešķirtās privilēģijas būtu uz pietiekami īsu laiku un lai mēs to visu spētu regulēt. Un lielā mērā tas ir atkarīgs no mums, kolēģi, Saeimā.

Tagad es gribētu mazliet pievērsties tam, kas ir teikts tieši parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā.

Tātad 1999.gada 21.janvāra sēdē Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Republikas un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA “Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai.

Godājamie kolēģi, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu ziņojuma un vērtējuma pamats ir Saeimas 1995.gada 20.janvāra sēdē izveidotās komisijas materiāli, parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiāli, 1998.gada “jumta” līguma audita materiāli, Ministru kabineta ar 1995.gada 14.novembra rīkojumu nr.678 izveidotās komisijas materiāli, kompetentu speciālistu un valsts amatpersonu liecības un ziņojumi, kā arī no viņiem saņemtie dokumenti un atzinumi.

Godājamie kolēģi, vēlreiz uzsveru, ka mūsu uzdevums nebija sacerēt faktus, mūsu uzdevums nebija sameklēt nebijušus nezināmas izcelsmes skaitļus, bet mūsu uzdevums bija apkopot visus šos godprātīgi sniegtos ekspertu viedokļus un darīt tos zināmus Saeimai, Ministru kabinetam un sabiedrībai. To mēs esam arī darījuši.

1993.gada 21.decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr.68 “Par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai”, kuru tolaik parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris un ar kuru tika nodots pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējsabiedrības ar ārvalstu ieguldījumu dibināšanai, kā arī pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju “Tilts Communication”.

Godājamie kolēģi, minētajā līgumā atzīmēts, ka Latvijas Republika akceptējusi tieši “Tilts Communication” priekšlikumu, jo “Tilts Communication” iesniedza visaptverošu priekšlikumu Latvijas Republikai, kas sastāvēja no modernizācijas plāna, finansu plāna, valdības līguma un līguma par iekārtām un kas bija vērsts uz “Lattelekom” modernizāciju un privatizāciju ar mērķi nodrošināt modernas telekomunikāciju sistēmas un infrastruktūras izveidošanu Latvijā, to eksportēšanu un vadīšanu desmit gadu laikā.

Godājamie kolēģi, Latvijas pusi “jumta” līguma ietvaros pārstāvējis ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un satiksmes ministrs Andris Gūtmanis, kuriem arī jābūt atbildīgiem par līgumā ietverto normu korektumu. Minētās amatpersonas divatā parakstījušas arī Latvijai neizdevīgākos vadības un piegādes līgumus.

Godājamie kolēģi, likuma “Par telekomunikācijām” un šā darījuma līguma izstrādāšanā Latvijas puse iesaistīja advokātu biroju “Carroll, Burdick & McDonough”. 1995.gada novembrī Ministru kabinetā izveidotā komisija atzinusi, ka minētais advokātu birojs diemžēl darbu veicis nekvalitatīvi. Par sniegtajiem pakalpojumiem birojs saņēmis 15 miljonus ASV dolārus, ko apmaksāja “Tilts Communication”.

Parakstot “jumta” līgumu no Latvijas puses, ekonomikas ministrs Ojārs Kehris un satiksmes ministrs Andris Gūtmanis uzņēmās atbildību par līgumā ietverto normu korektumu. SIA “Lattelekom” pirms līguma noslēgšanas pastāvēja kā viena īpašnieka (Latvijas) akciju sabiedrība. Viss šīs sabiedrības īpašums tika ieguldīts jaunajā kopuzņēmumā, kuram tika pārveidota uzņēmējdarbības forma no akciju sabiedrības uz SIA. “Tilts Communication”, akciju sabiedrība, saglabāja savu juridisko identitāti, juridiskās personas tiesības arī ārpus SIA “Lattelekom” un faktiski ir līgumslēdzēja puse darījumā ar Latvijas Republiku.

Līgumam ir daudzi būtiski trūkumi, kas rada projekta nepamatotu sadārdzinājumu, diskriminē Latvijas pusi, padara projekta izpildi grūti kontrolējamu no Latvijas puses. Līguma slēgšanas brīdī pārāk optimistiski ir novērtētas Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas un faktiskais telekomunikāciju stāvoklis, pieļautas vairākas neprecizitātes un pretrunīgi formulējumi līguma tekstā. Kā minēts ekspertu vērtējumā par telekomunikāciju tarifu noteikšanu Latvijā, jau pirmajā darbības gadā kļuva skaidrs, ka līguma nosacījumi nav izpildāmi nevienai no pusēm. Galvenais līguma neizpildes cēlonis bija nepareiza (pārāk optimistiska) Latvijas ekonomiskās attīstības un galveno monetāro rādītāju (valūtas kursa un inflācijas) prognoze, kas nepieļāva ne līgumā paredzētos ienākumus un līdz ar to modernizācijas plāna izpildi, ne tarifus.

Godājamie kolēģi, dažviet līgums pēc būtības un bez speciālas atrunas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Saskaņā ar “jumta” līguma 7.17. un 15.4.pantu Latvija absolūti atsakās no jebkādas imunitātes attiecībā uz ikvienu tiesas vai arbitrāžas lēmuma izpildi “Lattelekom” līguma sakarā pret ikvienu Latvijas valsts īpašumu. Latvijas Republika kā suverena un neatkarīga valsts nevar atteikties no savas neaizskaramības, pretējā gadījumā tā zaudē savu suverenitāti.

Godājamie deputāti, no valsts kā no suverēna objekta nedrīkst to pieprasīt, un šie Latvijas imunitātes zaudēšanas noteikumi no esošo Latvijas tiesību viedokļa nevar būt spēkā, jo 1994.gada “Lattelekom” līguma noslēgšanas brīdī Latvijas Republikas likumi neparedzēja imunitātes pret ārvalstu tiesu zaudēšanu vai atteikšanos no tās. Tas ir Latvijas likumu un valsts politikas telekomunikāciju attīstības jomā pārkāpums. Savukārt otras līgumslēdzējas puses - “Tilts Communication” atbildība līgumā ir stingri ierobežota.

Daudzi “jumta” līgumā ietvertie noteikumi ir neizdevīgi Latvijai. Uzņēmuma “Lattelekom” pamatkapitāls ir 196 miljoni 281 tūkstotis latu un to veido praktiski 196 281 daļa ar katras daļas vērtību - viens tūkstotis latu. Latvijas Privatizācijas aģentūrai Latvijas valdības vārdā pieder 100 100 daļas, kas sastāda 51% no pamatkapitāla. Pārējais ir “Tilts Communication” pārziņā.

Kaut gan Latvijai pieder 51% “Lattelekom” kapitāla, saskaņā ar “jumta” līgumu uzņēmuma vadība pilnībā nodota “Tilts Communication” izveidotajai vadības komandai. Tas uzņēmies atbildību par Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācijas plāna izpildi, jaunu darba vietu radīšanu un ieguldījumu piesaisti Latvijas Republikā, konsultāciju un praktiskās palīdzības sniegšanu “Lattelekom”. Tātad šī sfēra ir investoru rokās.

Godājamie kolēģi, līgumā paredzētie 38 ārzemju speciālisti un vadības līgumā dotais amatu uzskaitījums ir diskriminējošs Latvijas pusei. Jau pirmo divu gadu pieredze liecināja, ka uzņēmuma nodošana pilnīgā ārzemju speciālistu pārvaldē neattaisno šā pasākuma izmaksas. Diemžēl līgumā noteiktais vadības modelis nepieļāva Latvijas speciālistu reālu līdzdalību uzņēmuma pārvaldē, kas minētos trūkumus varētu mazināt.

Ekonomiskās vadības nodošana “Tilts Communication” rokās bija nepamatota, jo Latvijā bija un ir pietiekami daudz augstas klases telekomunikāciju vadības speciālistu, kas varētu vadīt un realizēt projekta izpildi, vēl vairāk - ņemt nopietnu līdzdalību.

Projekta realizēšanā nav paredzētas priekšrocības ne Latvijā ražotajai produkcijai, ne pat iespējas tai vispār tikt izmantotai šajā projektā.

Līgumā noteikta speciāla maksa par tehnoloģijas nodošanu (Latvija maksā “Tilts Communication” 10,97 miljonus ASV dolāru). Tad ir jāatzīst, ka, tā kā uzņēmuma vadību realizē “Tilts Communication”, faktiski tehnoloģiju tas nodod pats sev. Turklāt “Tilts Communication”, mūsuprāt, ir mākslīgi izveidots konsorcijs tikai projekta realizēšanai Latvijā, un šinī gadījumā tā iznāk starpniekfirma, jo tehniku tā neražo un savas tehnoloģijas tā nerada.

Iekārtu iegāde uz 20 gadiem nodota “Tilts Communication” un tiek realizēta bez konkursa, kas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Desmit gados šo pakalpojumu apmaksai ir paredzēti 24,7 miljoni ASV dolāru. Šāda apmaksa nav ekonomiski pamatota, jo preču, to skaitā iekārtu, iegāde ir vadības funkcija. Līguma noteikums, kas nosaka, ka aģents, kurš vienlaikus ir arī “Lattelekom” dibinātājs, saņem fiksētu samaksu procentos no piegādāto iekārtu vērtības, ir pilnīgi nepieņemams.

1994.-1997.gadā, šajā laika posmā, “Tilts Communication” tika izmaksāta aģenta maksa 7,29 miljonu dolāru apmērā, kas ir par 5 miljoniem mazāk, nekā paredzēja “jumta” līgums. Arī tā ir audita galaziņojuma atziņa.

Godājamie kolēģi, Latvijas intereses tiek pārkāptas statūtkapitāla sadalē, kur daļa no Latvijas kapitāla balsstiesības nedod un garantētu peļņu nenes. Stipri atšķirīgi dividenžu izmaksu nosacījumi ir pusēm, proti, “Tilts Communication” līguma darbības laikā saņems no “Lattelekom” fiksētu maksājumu veidā apmēram 99 miljonus latus, bet Latvijas Republika, paliekot kapitāla lielākās daļas īpašniece, līdz pat 2001.gadam neiegūs dividendes. Šie nosacījumi nodrošina “Tilts Communication” faktiski fiksētus ienākumus neatkarīgi no uzņēmuma darbības rentabilitātes. Kolēģi, mūsuprāt, tas ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu un ar vispārpieņemtajiem uzņēmējdarbības principiem.

Saskaņā ar vienošanos, kas “jumta” līguma ietvaros panākta ar Latvijas Republikas valdību, eksistē A, B un C klases daļas, tātad klases akcijas. B un C klases daļu emisijas noteikumi paredz: par B klases daļām dividendes netiek maksātas, bet tās var tikt pārvērstas aizņēmumos tikai vienlaicīgi ar C klases daļām. Ja B klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, to atmaksāšanas termiņš tad būtu 2013.gada 31.decembris un līdz 2003.gada 31.decembrim šīs klases daļas procentus nepelnītu, bet pēc tam līdz 2013.gada 31.decembrim par šo parādu tiktu maksāti procenti tirgus likmes apjomā. Es domāju, šī situācija komentārus neprasa.

C klases daļu procentu likme ir 10% gadā (procenti tiek atskaitīti no peļņas), un tās var tikt pārvērstas aizņēmumos 41 miljona ASV dolāru apmērā jebkurā brīdī pēc “Lattelekom” ieskatiem. Ja C klases daļas tiktu pārvērstas aizņēmumos, tad procentu likme būtu vienāda ar attiecīgajā periodā esošo tirgus procentu likmi un to atmaksāšanas termiņš būtu 2003.gada 31.decembris vai arī agrāk - pēc “Lattelekom” ieskatiem.

Godājamie kolēģi! Summa, kas pārskata gadā tika samaksāta C klases daļu īpašniekiem, saskaņā ar augstāk minētajiem nosacījumiem, 1998.gadā bija praktiski 2,5 miljonu latu, 1997.gadā - 2,3 miljoni latu apmērā.

“Jumta” līguma 12.pants faktiski neaizsargā Latvijas Republikas kā suverēnas politikas realizētājas intereses un reducē tai pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus uz šauri komerciālu interešu aizsardzību, nepieļaujot pat tiesības tai saņemt atbilstošu zaudējumu atlīdzību.

Tādējādi Latvijas Republikas interesēm var tikt nodarīti - un, mūsuprāt, ir jau nodarīti - būtiski zaudējumi, kuru novēršanu vai pienācīgu kompensāciju nenodrošina “jumta” līguma 12.pants.

Godājamie kolēģi! Šā panta sakarā mēs redzam iekšējo ieguldījumu un darba vietu radīšanas līguma pārkāpumus, darba vietu un nodokļu zaudējuma summa ir ievērojama - aptuveni 9 miljoni dolāru. Ir papildu darba vietu un nodokļu zaudējumi sakarā ar modernizācijas plāna neizpildi. Ir arī kaitējums reģionālajai attīstībai sakarā ar kabeļu tīkla Austrumu loka neizveidi noteiktajā termiņā. Latvijas Republika ir zaudējusi dividenžu ienākumu sakarā ar nepilnībām un kļūdām finansu plānā - aptuveni 30 miljonus dolāru. Ir zaudējumi sakarā ar “Lattelekom” vērtības nepieaugšanu noteiktajā līmenī (kapitālieguldījumu programmas nepilnīgas realizācijas dēļ) - 4 miljoni latu sakarā ar digitalizācijas saistību neizpildi 1994.-1996.gadā vai 50-70 miljoni latu, ja nenotiek pilnīga telekomunikāciju sistēmas digitalizācija, 24 miljoni latu - par taksofonu sistēmas savlaicīgu neizveidi.

Kolēģi, šo uzskaitījumu mēs varam turpināt. Mēs redzam, ka tikai taksofonu programmas neizpildes dēļ vien Latvijas sabiedrībai ir radies 27 miljonu latu liels zaudējums.

Godājamie kolēģi! Šie skaitļi nav parlamentārās izmeklēšanas komisijas izgudrojums, šie skaitļi ir kompetentu ekspertu viedoklis, un šis viedoklis bija oficiāli zināms jau pirms tam, kad parlamentārās izmeklēšanas komisija uzsāka savu darbību.

Es gribētu uzsvērt, ka šie skaitļi nav Amerikas atklāšana, tā ir realitāte, kas ir jādara zināma sabiedrībai. Tas viss dod iespēju Ministru kabinetam un Privatizācijas aģentūrai šo jautājumu nopietni izvirzīt sarunās ar investoru par monopoldarbības termiņa saīsināšanu.

Godājamie kolēģi! Būtiskākās līguma daļas, tādas kā, piemēram, modernizācijas plāns un finansu plāns, ir izteiktas brīvā aprakstošā formā, nevis juridiski precīzi formulētas. Tas tādējādi izslēdz izmantoto valodas jeb izteiksmes līdzekļu analīzi izteikumu juridiski saistošā rakstura noteikšanas vajadzībām. Mēs domājam, ka tas ir nopietns trūkums.

Līguma izpilde. Latvijas Republikas piekrišana “Tilts Communication” ieguldījumam “Lattelekom” un citi tās apsolījumi, to skaitā ekskluzivitātes garantijas, tika doti paralēli “Lattelekom” darbības efektivitātes un rentabilitātes nodrošināšanai, ņemot vērā plašākus mērķus, tādus kā Latvijas Republikas telekomunikāciju sistēmas modernizācija atbilstoši noteiktajiem kritērijiem un Latvijas Republikas likumam “Par telekomunikācijām”, nodrošinot starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu un pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

“Jumta” līgumā paredzēts: sākoties pirmajiem trim gadiem, uzsākt “Lattelekom” reorganizāciju, izveidojot to par efektīvu telekomunikāciju organizāciju, kura respektē lietotāja vēlmes un kurai ir savs spilgti izteikts darba stils un kultūra.

Faktiski “Lattelekom” darbībā modernizācijas plāna izpilde atpaliek. Vadības izmaksas ir nepamatoti lielas un nav ekonomiski un organizatoriski pamatotas. Tarifi ir augstāki nekā citās, pat augstāk attīstītās Eiropas valstīs, kur darba algu līmenis un iekšzemes kopprodukta lielums uz vienu cilvēku ir 4 līdz pat 6 reizes augstāks nekā Latvijā.

1998.gada novembrī veiktā “jumta” līguma audita gaitā konstatēta līgumā noteikto saistību neizpilde pirmo trīs gadu laikā attiecībā uz daudzām līgumā paredzētām saistībām. Uzsveru - tāds bija “jumta” līguma audita rezultāts.

Uzskaitīšu būtiskākos no šiem neizpildes gadījumiem, kas nodarījuši būtiskus kaitējumus “Lattelekom”: kabeļtīkla Austrumu loka neizveide, taksofonu programmas neizpilde, noteiktas digitālās kapacitātes nesasniegšana, neatbilstošas norēķinu sistēmas iegāde, otras starptautiskās centrāles neierīkošana atbilstoši līgumā paredzētajam termiņam (centrāles ierīkošana bija jārealizē 1996.gadā, diemžēl faktiski tā tika iedarbināta tikai 1998.gadā).

Tagad runāšu mazliet konkrētāk par šiem līguma saistību pārkāpumiem.

Kabeļtīkla Austrumu loka neizveide līgumā paredzētajā termiņā. Rezultāts - “Lattelekom” zaudēja daudzus potenciālus un nozīmīgus klientus, piemēram, Latvijas pasta norēķinu sistēmu un Valsts ieņēmumu dienestu, kuri bija spiesti veidot paši savus tīklus. Turklāt privāto tīklu izveide radījusi vairākus miljonus lielus zaudējumus Latvijas Republikai, kas ir akciju sabiedrības “Latvijas pasts” vienīgais īpašnieks. Tai bija jāuzņemas izdevumi arī par Valsts ieņēmumu dienesta datu pārraides tīkla izveidi. Arī šie Latvijas valsts tēriņi ir zināmā mērā šā līguma neizpildes rezultāts.

Taksofonu programmas neizpilde. Saskaņā ar “jumta” līguma A1 pielikumu līdz 1996.gada beigām bija jāuzstāda 5000 taksofonu pilsētās un 2,5 tūkstoši taksofonu laukos. Faktiski pilsētās tika uzstādīti gandrīz 2,5 tūkstoši taksofonu un 110 taksofonu - laukos. Iztrūkums ir ievērojams: pilsētās - 2663 taksofoni, laukos - 2390 taksofoni. 1999.gadā ir uzstādīti 3268 ciparu sistēmas taksofoni, no tiem 2615 - pilsētās un tikai 653 - laukos.

Kolēģi, noteiktā taksofonu skaita neuzstādīšana ir radījusi kapitālieguldījumu vērtības iztrūkumu par vairāk nekā 24 miljoniem latu. Klientu neiegūtais labums tiek lēsts 20 - 27 miljonu latu robežās. Sakarā ar “Alcatel” taksofonu izmantošanas radītajām problēmām, galvenokārt ar telekaršu zemo kvalitāti, “Lattelekom” 1998.gadā ir sācis priekšlaicīgi šos taksofonus aizstāt ar uzlabotas kvalitātes taksofoniem. Tas radījis “Lattelekom” papildu zaudējumus - 3 - 4 miljonus latu lielus papildu izdevumus. Taču mēs zinām, ka tam, kas piegādā šīs tehniskās iekārtas, praktiski nav nekādas materiālas atbildības, tas ne Latvijas valsts, ne sabiedrības priekšā par to neatbild. Tāda diemžēl ir situācija, kas izriet no “jumta” līguma.

Saistībā ar ciparu tīkla kapacitāti es gribētu uzsvērt, ka Daugavpils, Jelgavas, Jūrmalas, Rēzeknes un Ogres centrāļu neuzstādīšana un noteiktās centrāļu digitālās kapacitātes nesasniegšana līgumā paredzētajā termiņā arīdzan ir saistīta ar nepatīkamām sekām.

Izsludinot konkursu par Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, viens no būtiskākajiem mērķiem bija nodrošināt, lai telekomunikāciju tīkls tiek digitalizēts visā Latvijas teritorijā pēc iespējas īsākā laikā. “Tilts Communication” apņēmās šo uzdevumu veikt astoņu gadu laikā. Šī apņemšanās bija viens no pamatiemesliem, kuru dēļ “Tilts Communication” tika atzīts par izsludinātā konkursa uzvarētāju.

Pirmajos modernizācijas plāna izpildes gados digitalizācijas saistības netika izpildītas. Tas ir arī konstatēts audita galaziņojumā. Centrāļu savlaicīgas neierīkošanas radītais zaudējums līdz 1998.gadam radīja kapitālieguldījumu vērtības iztrūkumu par 4,1 miljonu latu. Atkal tas ir audita galaziņojums, kas apliecina šo bēdīgo situāciju.

1999. gada beigās “Lattelekom” apkalpoto tālruņa līniju skaits bija 731 000 (vai nedaudz vairāk), no tām tikai 313 (tie ir 43% no visām līnijām) bija pieslēgtas ciparu tīklam. Turklāt modernizācijas plāna pirmajos trīs gados tikai ciparu līniju klientiem bija pieejamas tiešas starptautiskas sarunas. Tiešo savienojumu nepieejamība samazināja to ienākumu, ko “Lattelekom” varēja gūt no starptautiskajām telefonu sarunām. Diemžēl arī šajā jautājumā “Lattelekom” intereses un līdz ar to Latvijas valsts intereses ir cietušas.

59 000 ciparu līniju neierīkošanas dēļ potenciāli samazinājās “Lattelekom” ienākums no maksas par vietējām sarunām. “Lattelekom” zaudētais ienākums sakarā ar ciparu līnijas kapacitātes nesasniegšanu laika posmā no 1994.gada līdz 1996.gadam vien ir vairāk nekā 2 miljoni latu. Plāna neizpildes radītā kapitālieguldījumu iztrūkuma vērtība 1998.gadā tiek vērtēta kā aptuveni 50 - 70 miljonus latu liela. Un atkal tie ir audita galaziņojumi, tas ir pietiekami nopietns avots, lai to mēs šeit no Saeimas tribīnes apstrīdētu.

Centrāļu neierīkošanai Latvijas ekonomiski depresīvajos rajonos var būt arī blakus efekts - negatīva ietekme uz šo lauku rajonu jeb reģionu attīstību, investīciju veikšanu tajos un pat civilo drošību.

Atkāpe no digitalizācijas saistību izpildes vienlaikus var tikt atzīta arī par likuma “Par telekomunikācijām” 7.1. punkta neizpildi jeb pārkāpumu. Šis punkts paredz, ka “Lattelekom” kā ekskluzīvai telekomunikāciju organizācijai ir pienākums attīstīt publiskā telekomunikāciju tīkla infrastruktūru, kas nodrošina starptautiskajiem standartiem atbilstošas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu un to pieejamību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Godājamie kolēģi! Tādējādi pašreizējā telefonu abonēšanas maksa un maksa par sarunām lielai daļai telefonu lietotāju, kuri pieslēgti digitālai telefonu centrālei, uzspiež pienākumu samaksāt par tām dzīves ērtībām, kas pieejamas pavisam nelielai klientu daļai. Tas ir jautājumos, kas skar pakalpojumus - grafiskā informācija, internets.

Vēl jo vairāk, minētie klienti maksā par potenciālo iespēju izmantot pilnu pakalpojumu ciklu, taču tai klientu grupai, kura nav pieslēgta digitālai telefonu centrālei, šādu iespēju nav. Bet paaugstinātā maksa, kuru tie maksā, tiek novirzīta, lai veidotu un uzturētu sadārdzināto sistēmu pirmās grupas klientu interesēs. Tas, mūsuprāt, ir prettiesiski.

Veicot publiskā telekomunikāciju tīkla modernizācijas darbu, praktiski netika rekonstruētas abonentu līnijas - dzīvojamo ēku iekšējie tīkli. Tādējādi abonentiem netika garantēts pilns kvalitatīvs ciparu trakts. Bez tam šajos vecajos tīklos netika nodrošināta aizsardzība pret nesankcionētu pieslēgšanos, tādējādi daudziem abonentiem tika nodarīti ievērojami materiāli un morāli zaudējumi.

“Lattelekom” izveidotā norēķinu sistēma digitālā tīkla abonentiem neatbilda noteiktajām specifikācijām, bija ar neapmierinošu kvalitāti. “Lattelekom” tās uzlabošanai un modernizācijai bija spiests iztērēt aptuveni 1,1 miljonu ASV dolāru.

Godājamie kolēģi! Norēķinu sistēma radījusi šaubas arī par “Tilts Communication” kā “Lattelekom” ekskluzīvā piegādes aģenta un vadītāja integritāti. Sistēma tika nopirkta no “Tilts Communication” dalībnieka “Telecom Finland” meitas uzņēmuma. Pēc Latvijas speciālistu domām, šo sistēmu nodrošinošā datorprogramma ir nekvalitatīva.

Beidzot 1998.gadu, “Lattelekom” bija izpildījis tikai nedaudz vairāk par pusi no modernizācijas programmas. Modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamo izdevumu pārsniegums pār plānotiem izdevumiem, respektīvi, līdzekļu pārtēriņš, sasniedzis vismaz 58 miljonus ASV dolāru. Kopīgā modernizācijas plāna neizpildes radīto zaudējumu summa ir aptuveni 5% no “Lattelekom” 1994. - 1997.gada kopējā ienākuma un rada kopējās “Lattelekom” peļņas (pirms kapitālieguldījumiem) samazinājumu 1994.-1997.gadā par vairāk nekā 25 procentiem. Šāds peļņas zaudējums, mūsuprāt, ir nopietns zaudējums “Lattelekom”. Summas, kas nepieciešamas, lai segtu palielinājušās izmaksas, attiecīgi samazina “Lattelekom” peļņas daļu. Tas arī ir būtisks zaudējums.

Godājamie kolēģi! Modernizācijas plāna izmaksas palielinājums ir radījis Latvijas Republikai zaudējumus neiegūto dividenžu veidā par aptuveni 30 miljoniem dolāru.

Iekārtu līgums un piegādes līgums. Kā jau minēts iepriekš, 1994. - 1997.gada laikā “Tilts Communication” izmaksāta aģenta maksa 7,29 miljonu ASV dolāru apmērā. Saskaņā ar piegādes līgumu “Tilts Communication” ir tiesīgs saņemt komisijas maksu tikai tad, ja iekārtas “Lattelekom” tiek piegādātas ar cenu atlaidi, kas “Lattelekom” pašam nebūtu bijusi pieejama.

Godājamie kolēģi! Šā piegādes līguma izpildi praktiski nav iespējams noteikt, jo problemātiski ir izvērtēt, vai ar “Tilts Communication” noslēgtajos piegādes līgumos noteiktā cena ietver jebkādas “Lattelekom” nepieejamas cenu atlaides. Tādējādi var uzskatīt, ka visas komisijas maksas, kas izmaksātas bez attiecīgiem pamatojuma dokumentiem, var būt nelikumīgas.

Jumta līguma audita gaitā konstatēti arī vairāki gadījumi, kuros “Tilts Communication” nebija tiesīgs saņemt paredzēto komisijas naudu. Piemēri - norēķinu sistēmas iegāde no “Advancer” (“Finland Telekom” meitas uzņēmums) un kabeļu iepirkums (Austrumu loka vajadzībām) no “Sonera”.

Attiecībā uz vairākiem būtiskiem modernizācijas plāna realizācijas līgumiem (piemēram, līgums par zemūdens kabeļa iegādi, optisko kabeļu iegādi, zemes staciju un citām iekārtām) nav izdevies konstatēt nekādu apliecinājumu par līgumos ietvertajām atlaidēm. Tādējādi pastāv iespēja, ka ievērojama daļa no “Tilts Communication” izmaksātās aģenta maksas ir izmaksāta bez atbilstoša pamata.

Noslēgto līgumu tehniskā ekspertīze diemžēl nav veikta.

Vadības līgums. Saskaņā ar “Lattelekom” iesniegtajiem datiem nav izpildīti šādi vadības līguma noteiktie “Tilts Communication” pienākumi: modernizācijas plāns, iekārtu līgums, nav sasniegti atsevišķi tīkla darbības un kvalitātes rādītāji, kas noteikti vadības līguma pielikumā.

Vadības līgums nosaka, ka vadības komandai ir pienākums pārvaldīt “Lattelekom” tā labākajās interesēs, nevis “Tilts Communication” vai kādas citas juridiskās personas interesēs. Audita gaitā konstatēts, ka vadības komandas locekļi darbojas dubultas lojalitātes apstākļos un tiem diemžēl piemīt tendence dot priekšroku viņu attiecīgo darba devēju interešu realizācijai. Godājamie kolēģi! Es uzsveru - tas ir audita gaitā konstatēts.

Godājamie kolēģi! Piemēram, nepilnīgas norēķinu sistēmas iegāde no “Sonera” - viens piemērs. Ir arī citi piemēri. Izpildīts nav arī vadības līguma nosacījums veikt “Lattelekom” pārvaldi atbilstoši finansu plānam. “Lattelekom” izdevumi ievērojami pārsniedz finansu plānā paredzētos.

Kā iekšējo investīciju un darba vietu radīšanas līguma būtiski pārkāpumi ir atzīstami šādi: “Lattelekom” darbinieku skaita samazinājums par vairāk nekā 1000 personām 1997.gadā bez Latvijas Republikas piekrišanas, kabeļu rūpnīcas neizveidošana, taksofonu ražotnes neizveidošana.

Godājamie kolēģi! Līgums paredz, ka pamattīkla modernizācijas laikā “Lattelekom” darbinieku skaits nevar tikt samazināts bez iepriekšējas Latvijas Republikas piekrišanas, taču “Lattelekom” ar 1997.gadu ir sācis darbinieku skaita samazināšanu. 1997.gadā vien tika atlaisti vairāk nekā 1000 darbinieki. 1998.gadā vien “Lattelekom” darbinieku skaits ir samazinājies par 9 procentiem.

Kolēģi! Darba vietu saglabāšana, nosakot konkrētas saistības, ir bijis viens no Latvijas Republikas privatizācijas politikas pamatprincipiem. Tādējādi patvaļīga darbinieku skaita samazināšana par 16% uzskatāma par būtisku iekšējo ieguldījumu un darba vietu radīšanas līguma pārkāpumu, kas, pieņemot, ka atlaistā darbinieka vidējā alga ir aptuveni 100 latu mēnesī, Latvijas Republikai gada laikā radījusi ievērojamus zaudējumus - aptuveni 750 tūkstošus latu.

No šā līguma otrajā daļā noteiktajām saistībām nav izpildītas vēl šādas: nav izdarītas 4,7 miljoni ASV dolāru lielas investīcijas sakarā ar to, ka nav izveidota rūpnīca telekomunikāciju kabeļu un zemas voltāžas kabeļu ražošanai. Kabeļu rūpnīcas neizveide kopumā Latvijas ekonomikai radījusi līdz 900 darba vietu zaudējumu un iekšzemes kopprodukta samazinājumu par aptuveni 9 miljoniem dolāru. Nav izveidota atsevišķa taksofonu ražotne. Arī šeit zaudējumi attiecībā uz darba vietām vien varētu sasniegt pat 100 darba vietas.

Godājamie kolēģi! Piešķirot “Tilts Communication” tiesības veikt “Lattelekom” pārvaldi, iepirkt modernizācijas plāna saistību izpildei nepieciešamās iekārtas un uzdodot tiem veikt Latvijas telekomunikāciju sistēmas modernizāciju, Latvijas Republika rēķinājās, ka 3 gadu laikā par noteiktu izmaksu daudzumu tiks sasniegta telekomunikāciju tīkla kvalitāte. Pirmās SIA “Lattelekom” pakalpojumu kvalitātes eksperimentālās pārbaudes diemžēl tika veiktas 1998.gada laikā no oktobra līdz decembrim. Viens no galvenajiem šīs pārbaudes secinājumiem bija tāds, ka sniegto pakalpojumu kvalitāte dažādos tīklos ir stipri atšķirīga, tas attiecas gan uz nesekmīgo savienojuma koeficientu, gan uz runas pārraides kvalitātes novērtējumu, gan uz savienojuma laiku.

Līgumā paredzēts, ka līdz 1997.gada beigām 99,9% no jauno ciparu centrāļu abonentu rēķiniem jābūt 100% pareiziem. Taču, ņemot vērā lielo sūdzību daudzumu par aprēķinu kvalitāti, nekontrolētajiem pieslēgumiem pie lietotāju telefonu līnijām, var konstatēt, ka netika un nav ievērota pakalpojumu kvalitāte un nav nodrošināta telekomunikāciju tīkla aizsardzība, kā arī tā drošība.

Laicīgi netika izpildīts līguma pielikums par to, ka “Lattelekom” līdz 1995.gada beigām bija jāievieš alfabētiskais telefonu saraksts visiem lietotājiem.

1996.gada decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.54 privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai VEF no 23% “Latvijas Mobilā telefona” akciju tika atsavināti 18%, kuri 1997.gadā tika pārdoti “Lattelekom” par aptuveni 2,8 miljoniem latu. 1997.gadā, akciju pirkšanas brīdī, “Latvijas Mobilā telefona” paša kapitāls bija gandrīz 14 miljoni latu un 18 procenti...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jūsu rīcībā vēl piecas minūtes.

E.Baldzēns. Paldies. ... no tā sastādīja 2,5 miljonus latu, pat nedaudz vairāk. Tātad, raugoties no komisijas viedokļa, no ekspertu viedokļa, šie skaitļi, iespējams, norāda uz nesamērīgi zemu “Latvijas Mobilā telefona” akciju novērtējumu to pārdošanas brīdī akciju sabiedrībai “Lattelekom” un rada šaubas par novērtējuma precizitāti un objektivitāti.

Godājamie kolēģi! Šī situācija, mūsuprāt, radījusi zaudējumus Latvijas valstij, vismaz iespējamus zaudējumus. 1996.gada 27.septembrī pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras ieteikuma ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu nr.540 šie 18% tika atsavināti. 1999.gadā no SIA “Latvijas Mobilais telefons” atsavināto 18% daļas tirgus vērtība, pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras datiem, sastādīja aptuveni 63 miljonus latu. Tātad šis pieaugums vērtības ziņā ir milzīgs, un, iespējams, mūsu komisijas bažas ir pamatotas.

Godājamie kolēģi! Ar Ministru kabineta rīkojuma nr.678 izveidotā komisija 1995.gada novembrī tika izstrādājusi priekšlikumus par izmaiņām “jumta” līgumā un tā pielikumos, taču jāatzīst, ka šīs izmaiņas nav veiktas.

Tarifu politika un Telekomunikāciju tarifu padome. Mēs varam redzēt arī to, ka tarifu paaugstināšana kā galvenais “Lattelekom” modernizācijai domātais ienākumu avots bija paredzēts jau dokumentos, ko “Tilts Communication” iesniedza konkursā. Daudz izdevīgāks toreiz bija “Hanzatel” piedāvājums, kas neparedzēja tik augstus tarifus par telefona sarunu minūti. Finansu plānā teikts, ka īpaši tiks pasargāti biznesa klienti, tātad aprēķini par “Lattelekom” peļņu un modernizācijai iegūstamajiem līdzekļiem pamatā tiek balstīti uz ierindas klientu maksātajiem rēķiniem.

Godājamie kolēģi! Finansu plāns paredz, ka, salīdzinot ar 1994.gadu, “Lattelekom” ienākumi gandrīz desmitkāršojās: 69 miljoni latu - 1994.gadā un 605 miljoni latu - 2003.gadā. Tādējādi mēs varam arī izprast “Lattelekom” tarifu dinamiku pēdējos gados.

Modernizācijas līgumā ietverta norma, kas ir pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām”. Likums prasa veicināt pamatpakalpojumu izmaksu samazināšanu un valsts ekonomikas stāvokļa ievērošanu, turpretī līgums paredz paaugstināt tarifus. Tā, kolēģi, ir kārtējā pretruna!

Godājamie kolēģi, jau pati vienošanās ir pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām” un Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu. Par to mēs runājām jau starpziņojumā. Telekomunikāciju tarifi pamatpakalpojumu veidiem netika apstiprināti, pamatojoties uz faktisko izmaksu analīzi, jo šāda uzskaite “Lattelekom” diemžēl netika veikta, bet ir sākta tikai 1998.gadā.

Kolēģi, bažas rada arī tas, ka vēl aizvien nav atrisināts jautājums par to, lai Telekomunikāciju tarifu padome būtu neatkarīga institūcija. Mūsu komisijas ziņojumā ir uzskaitīti visi atkarības nosacījumi, un pie šā jautājuma vajadzētu nopietni piestrādāt, jo arī pati Telekomunikāciju tarifu padome ir ieinteresēta būt neatkarīga institūcija. Tieši tāpēc Telekomunikāciju tarifu padome nav varējusi izmantot visus līgumā minētos regulēšanas mehānismus, un, saskaņā ar “Lattelekom” finansu vadītāju apgalvojumiem, tikai 1998.gadā tika ieviesta izmaksu uzskaite pa pakalpojumu veidiem. Tikai 1998.gada 12.martā ar Satiksmes ministrijas rīkojumu tika izveidots Telekomunikāciju kvalitātes kontroles centrs, kura sastāvā ir pārstāvji no lielākajiem sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas praktiski tomēr var būt arī ieinteresēti un var neveikt objektīvu pakalpojumu kvalitātes pārbaudi, jo viņi paši veic šos pakalpojumus. Arī šis jautājums nav atrisināts.

Es gribētu uzsvērt, ka tikai 1999.gada 3.martā Ekonomikas ministrija ir apstiprinājusi telekomunikāciju standartus, kas attiecināmi uz telekomunikāciju iekārtu kvalitātes noteikšanu. Tikai tā paša gada 21.maijā ir stājusies spēkā Telekomunikāciju tarifu padomes izstrādātā kārtība, kādā telekomunikāciju lietotājs ir tiesīgs pieprasīt telekomunikāciju pamatapkalpojumu maksas pārrēķinu vai kompensāciju, ja pakalpojumi neatbilst tehniskajiem noteikumiem vai līgumā noteiktajām pakalpojumu kvalitātes prasībām.

Kolēģi, telekomunikāciju pakalpojumu tarifi ir mākslīgi paaugstināti par 60-80% tikai modernizācijas dēļ, pretī nesaņemot attiecīgas kvalitātes pakalpojumus, kas rada klientu ieinteresētību izmantot “Call back” firmu pakalpojumus.

Sēdes vadītājs. Laiks!

E.Baldzēns. Es domāju, kolēģi, ka es pašreiz varētu nobeigt savu ziņojumu, bet vajadzības gadījumā uzstāties vēlreiz. Visiem deputātiem ir arī šā galaziņojuma teksts. Es domāju, jūs pratīsiet izvērtēt kopīgo darbu, ko ir paveikusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, strādājot tajā visu partiju deputātiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates par galaziņojumu. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs ļoti plaši un arī sīki izklāstīja izmeklēšanas komisijas darbību un to, ko šī izmeklēšanas komisija atklāja savas darbības laikā. Bet es tomēr gribētu sākumā jums pateikt vienu salīdzinājumu. Ar “Lattelekom” latviešiem ir iznācis tāpat, kā kādreiz iznāca Amerikas indiāņu ciltīm, kad tur ieradās baltie cilvēki un ar visādiem lētiem spīgulīšiem izmānīja vispirms zeltu, bet pēc tam pakļāva pilnībā, vārdu sakot, sāka rīkoties tā, kā viņiem tīk. Un man ir ļoti žēl, ka arī šodien gan deputātu, gan preses un citu masu saziņas līdzekļu interese par “Lattelekom” izmeklēšanas komisijas darbību (šīs nu jau otrās “Lattelekom” izmeklēšanas komisijas darbību) ir bijusi visai minimāla. Es esmu bijis gan pirmās izmeklēšanas komisijas dalībnieks, gan arī šīs un tāpēc vēlos izteikt savas domas.

Redziet, pirmā izmeklēšanas komisija konstatēja skaidri un gaiši, ka līgums ir ļoti vienpusīgs - vienpusīgi izdevīgs ārzemju investoriem, nevis Latvijas valstij. Kāpēc tā notika? Mums, lūk, esot bijuši ļoti vajadzīgi šie lielie ieguldījumi - pirmais faktiski lielākais ieguldījums miljonos, simtos miljonu.

Ir taisnība, ka, bez šaubām, bija vajadzīgs šāds ieguldījums, un arī šobrīd Latvijai ir vajadzīgi šādi lieli ieguldījumi, bet tāpēc jau nevajadzēja būt muļķīšiem un noslēgt šādu līgumu. Vai patiešām tie, kuri noslēdza šo līgumu, bija muļķīši? Nebija! Nebija muļķīši, bet noslēdza šādu Latvijai, valstij un kā izrādās, īpaši iedzīvotājiem neizdevīgu līgumu. Es saprotu, Leiškalna kungs! Jūsu kundze strādā šajā uzņēmumā, un tāpēc jūs šeit ar replikām arī gribat izsaukties, ja jums nepiekrīt. Nomierinieties, Leiškalna kungs, un paklausieties, ko deputāts runā no tribīnes. Esiet solīds!

Kas notika tālāk? Tātad līgums netika pārskatīts, lai gan pirmā izmeklēšanas komisija prasīja pārskatīt šo līgumu, jo tas nebija izdevīgs Latvijas valstij. Bet tas nenotika. Lūk, paradoksāli, kolēģi ir tas, ka “Lattelekom” nepilda arī šo, es gribētu sacīt, valstij visai apkaunojošo līgumu. Nepildīja un nepilda! Lai gan sankcijas par līguma nepildīšanu, ja tās sarēķinātu, būtu ne tikai desmitos, bet simtos miljonu dolāru un arī latos, jo šis zaudējums, kas tika radīts, nepildot šos līguma punktus, ir ļoti plašs un arī grūti ir aprēķināms tā saucamais neiegūtais labums, ko varēja iegūt dažādi Latvijas novadi, Latvijas reģioni, Latvijas biznesmeņi un zemnieki, jo lauku telefonizācija faktiski netika veikta. Tas ir milzīgs zaudējums, kas faktiski paredzēts līgumā, sakarā ar kuru bija jāizpilda visi šie noteikumi, bet tie netika pildīti.

Bet, redziet, kāpēc netiek pildīti? Tāpēc, ka “Lattelekom” netiek pārstāvētas valsts intereses, tās netiek īsti pārstāvētas. Uzņēmumā “Lattelekom” Latvijas puses intereses, es atkārtoju, netiek pārstāvētas! Cilvēki tur ir, bet intereses netiek pārstāvētas. Mūsu cilvēki šajā uzņēmumā “Lattelekom” pārstāv investora, šā ārzemju investora, intereses. Šie cilvēki saņem lielu naudu un dejo pēc ārzemnieku stabules. Tur jau ir tā bēda!

Baldzēna kungs jau teica par kvalitāti. Kvalitāte diemžēl nav tāda, kādu līgumā solīja.

Un tagad par tarifiem. Redziet, tarifu paaugstinājumi ir fantastiski, un uz to pamata šie ārzemnieki vēlas iegūt un iegūst milzīgu peļņu. Šī peļņa laika posmā no 1994.gada līdz 2003.gadam, kā aprēķināts, pieaugs 20,4 reizes. Astoņos gados - 20,4 reizes! Kolēģi, kāds fantastisks pieaugums! Uz kā rēķina? Faktiski uz absolūti visu Latvijas iedzīvotāju rēķina. Tur jau ir tā bēda!

Un tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī šīs izmeklēšanas komisijas darbība neizraisīja interesi un diemžēl neizraisa to arī šobrīd šeit, Saeimā, lai gan strādāts ir ļoti nopietni. Jūs jau dzirdējāt, ko teica Baldzēna kungs kā ziņotājs. Ļoti nopietni ir strādāts arī pie lēmuma projekta, un tajā pamatoti ir ietverti daudzi punkti, piemēram: iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus, kuru dēļ, iespējams, Latvijas Republikai radušies zaudējumi saistībā ar “Lattelekom” darbību kopš “jumta” līguma noslēgšanas brīža; noskaidrot un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas. Vēl: ievērojot to, ka “Lattelekom” kapitāla lielākā daļa ir Latvijas īpašums, un sabiedrībā izplatīto neapmierinātību ar uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un to apmaksas līmeni, Valsts kontrolei veikt “Lattelekom” dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi. Un vēl pēdējais: atsākt sarunas ar ārvalstu investoru pēc tam, kad Satiksmes ministrija un Latvijas Privatizācijas aģentūra būs apkopojušas zaudējumu apmērus, kas radušies Latvijas pusei “jumta” līguma nosacījumu neizpildes rezultātā, un apkopotos rezultātus iesniegt Saeimā tālāku lēmumu pieņemšanai par kompensācijas apmēru noteikšanu.

Lūk, tāds ir uzdevums nākotnē! Lai nebūtu tā, kā bieži vien izmeklēšanas komisiju darbības rezultātā notiek: tiek nolasīts ziņojums, un punkts. Ar to arī viss beidzas. Tāpēc es aicinu kolēģus apstiprināt arī lēmuma projektu, jo tur ietvertais, godīgi sakot, ir mūsu godalieta. Tauta, visi iedzīvotāji, gaida mūsu izšķirīgo lēmumu, lai beidzot mēs pateiktu skaidri un gaiši, kā tad ir ar šo lielo, patiešām lielo, investoru, un es nenoliegšu, ka tas ir darījis daudz, jo telefona sakari ir uzlabojušies. To nenoliegsim! Tā tikai vēl trūka, ka tie nebūtu uzlabojušies, bet tomēr nav tā, kā tas bija iecerēts un kā tas līgumā bija paredzēts.

Es aicinu atbalstīt šo projektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs tūlīt pat uz Sociālo un darba lietu komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tūlīt pēc sēdes beigām lūdzu pulcēties tepat blakus Dzeltenajā zālē uz ļoti īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Edvīns Inkēns, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Palmira Lāce un Vladimirs Makarovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates par parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Sveicu zālē palikušos deputātus! Cienījamie kolēģi! Cik lielu traci presē radīja pēdējā laikā “Lattelekom” vadība! Un piedalījās arī Nagļa kungs… Visa tā runa bija par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību “Lattelekom” lietā. Man nav saprotami viņa izteicieni: visi neko nesaprot, ir ekonomiski neizglītoti, runā nepareizi, raksta nepareizi un tā tālāk. Desmitiem visdažādāko izteicienu. Izrādās, ka paši gudrākie ir tikai “Lattelekom” vadība un Privatizācijas aģentūras darboņi. Nu kāds viņu sasniegtais rezultāts būs, to mēs vēl redzēsim, bet tagad jau, kā saka, mums ir priekšā paraugi. Protams, arī tie, kas nelasot 1994.gadā parakstīja “Lattelekom” neizdevīgu līgumu… Pielikumus parakstīja personas, kurām nebija pat paraksta tiesību. “Lattelekom” vērtība uz 1994.gadu bija 196 miljoni 281 tūkstotis latu. 51% palika Latvijas rīcībā, un “Tilts Communication” saņēma 49%. To visu savā rīcībā saņēma ārzemēs esoša nezināma starpnieku firma bez savām ražošanas bāzēm, bez tehnikas un patiesībā bez pieredzes strādāt telekomunikāciju jomā. Šī firma darbojās tikai Latvijā. Kāds bija tās statūtkapitāls starta laikā? Nu, kā rakstīja tad avīzēs un presē, - 50 000 dolāru. Tātad firma, kurai statūtkapitāls bija 50 000 dolāru, saņēma savā rīcībā vērtības 96 miljonu apmērā. Diezgan interesanta lieta.

Kas ir noteicējs “Lattelekom” vadībā? Latvieši, Latvijas Republikas valdība? Nē, tā tas tur nav. Kur ir valsts valoda? Kādā valodā notiek sēdes? Kur ir ienākums valsts budžetā? Cik liela ir gada peļņa? Tas viss Latvijas Republikas pusei un arī Latvijas Republikas iedzīvotājiem nav zināms. Tas viss ir noslēpums. Kāpēc vadošo darbinieku vairākums ir ārzemnieki, bet ne Latvijas pilsoņi? Un ko Latvijas Republikai dod tās 51% no īpašuma? Jautājumi ir, bet atbilžu nav.

Tā tiek nodotas valsts intereses un notiek Latvijas Republikas ekonomiskā kolonizācija. Nesaprotam vai negribam būt saimnieki savā valstī. Tika agrāk aprakstīts, ka “Lattelekom” ārzemju speciālisti saņem mēneša algu, kas ir vairāk nekā 12 000 latu mēnesī. Plus dzīvoklis un ik pēc trijiem gadiem jauna mašīna. Paradīzes darbs un paradīzes vieta! Viņi tiek ik mēnesi apmaksāti 12 reizes labāk nekā Latvijas Valsts prezidents un kādas 30 vai 32 reizes labāk nekā Latvijas Saeimas deputāti. Tā tik tiešām ir patiesība. Nav arī saprotams, kāpēc viņi atbrīvo no darba vairāk par 1000 Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu. Tagad Latvijai viņi ir jāuztur, jāmaksā bezdarbnieka pabalsts. Kāpēc tik dārgi tika iepirkti taksofoni? Tagad tos trīs reizes nomainīja, viss taču tas maksā naudiņu! Kur Latvijā ir slavenā taksofonu rūpnīca? Tā nav uzbūvēta, to nedomā būvēt. Kur Latvijā ir kabeļu rūpnīca, kuru viņi gribēja būvēt? Tās mēs neredzēsim kā savas ausis. Viņi sagrāva VEF ražotni, un Latvijas iedzīvotāji maksā lielus maksājumus par nekvalitatīviem sakariem. Jo diemžēl tur, kur ir kvalitatīvāki sakari, kur viņi ievirzīja savas stacijas, tur tas puslīdz normāli strādā... Bet kur palika vecās stacijas? Mēs visi taču ļoti labi zinām, ka sakari ir ļoti slikti. Taču visi maksā vienādi! Kāpēc ir tādi zvērīgi maksājumi par telefona pieslēgšanu? Kāpēc ir tādi lieli maksājumi par telefona abonenta nomainīšanu? Telefona līnija un tas aparāts taču paliek uz vietas, nomainās tikai īpašnieki dzīvokļos.

Tā ka to, ko var noplēst no Latvijas īsākā laikā, to ir noplēsuši. Un tagad, man liekas, viņi cer, ka varbūt varēs vēl noprivatizēt.

Vēl par “Latvijas Mobilā telefona” nopirkšanu. 18% akciju tika nopirkti par 2,8 miljoniem latu. Bet, kā raksta presē, 1999.gadā šie 18% maksāja 63 miljonus. Tātad 60 miljoni no Latvijas nozuda. Mēs varējām uzcelt to “stikla kalnu”, bet diemžēl tā naudiņa ir nozudusi.

“Lattelekom” tarifi. No Daugavpils piezvanīt uz Polocku, kas ir 100 kilometru attālumā, maksā vairāk nekā piezvanīt no tās pašas Daugavpils uz Ņujorku vai Vašingtonu. Vai tad tas nav jocīgi? Arī abonentmaksa tuvākajos gados būs palielināta līdz 5 latiem. Tā apstrādā mūsu vientiesīšus, un tā darbojas tie cilvēki, kas strādā Latvijas Republikas vārdā padomē un kas ir Latvijas valsts pilnvarnieki.

Jāņem vērā, ka no Finansu ministrijas tiek slēpta peļņa. Jūs nekad nenoskaidrosiet, cik ir nopelnījis “Lattelekom” gadā. Kā raksta, 24 miljoni vai 26 miljoni. Ir pēdējais laiks iedarbināt soda sankcijas pret šo monstru. Komisijas lēmums ir atbalstāms. Tas norāda uz to bezatbildību, kura izriet no Latvijas ierēdņu vai darbinieku darbības vai patiesībā bezdarbības. Diemžēl mūsu valsts intereses tiek ignorētas. Ir jāizpilda visas tās prasības, kuras ir izvirzījusi komisija, un ir jāatbalsta komisijas galīgais secinājums un slēdzieni. Un paldies komisijai par to darbu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es arī uzskatīju par nepieciešamu piedalīties šajā diskusijā, lai akceptētu to, ka atsevišķas mūsu amatpersonas vai partijas, uzņemoties politisku atbildību, dažreiz var sasniegt gan pozitīvus rezultātus, gan arī negatīvus. Un, izvērtējot pieredzi, varu pateikt, ko atsevišķas amatpersonas var izdarīt, lai situāciju labotu.

Runājot par “Lattelekom” privatizāciju, gribētos uzreiz vienu analoģiju. Skaidrs, ka tajā laikā valsts politiskie vadītāji izvēlējās normu, ka jebkurš privātīpašums apkalpo uzņēmumu labāk nekā valsts. Faktiski tas tā turpinās arī pašreiz, un rezultāts ir tas, ka tika uzreiz piedāvāts “Lattelekom” privatizēt ar jums zināmajiem noteikumiem. Protams, to var darīt. To izvēlējās arī blakus esošā Lietuvas valsts, taču Lietuvas politiķu analogas darbības rezultāts tomēr bija tāds, ka, pārdodot apmēram līdzīgu īpašuma daļu, Lietuvas valsts ieguva vismaz trīs reizes vairāk līdzekļu valsts budžetā, nekā to izdarīja Latvijas valsts.

Tomēr, ja mēs runājam par šo privatizāciju, rodas jautājums - vai bija cits ceļš, lai sakārtotu šo jomu? Es gribētu jums piedāvāt izvērtēšanai, es domāju, pietiekami pozitīvu citas valsts pieredzi, kura ir saistīta ar tieši šo pašu “Lattelekom”. Kā jūs zināt, uzreiz pēc noteiktas darbības pabeigšanas “Tilts Communication” daļas iegādājās Somijas valsts uzņēmums “Sonera”, kas faktiski ir tas pats “Lattelekom”, tikai Somijas teritorijā. Tajā pašā laikā Latvijā tika nolemts savu valsts daļu nepārvaldīt, atteikties no tādas darbības kā sava valsts īpašuma pārvaldīšana un pat to 51% akciju, kas saglabāts valsts īpašumā, arī to daļu nodot “Tilts Communication” uzņēmēju rīcībā. Somi tajā laikā ar savu telekomunikāciju tīklu darbojās drusku savādāk. Arī viņiem tajā laikā bija jautājums par izšķiršanos. Viņu tīkls arī tika novērtēts 1 miljarda latu apjomā, bet Somijas valsts pati ieguldīja attīstībā vēl 1,5 miljardus latu. Līdz ar to nosacīti bilances vērtība palielinājās līdz 2,5 miljardiem, bet šodien valdības darbības rezultātā un to profesionāļu darbības rezultātā, kuri šos līdzekļus atguva, uzņēmuma “Sonere” īpašums tiek novērtēts 30 miljardu latu apjomā. Tas ir pietiekami nopietns piemērs, kā var strādāt. Vai Latvija varēja šo ceļu iet? Es domāju, ka varēja iet. Turklāt jāņem vērā, ka blakus atradās ļoti nopietns uzņēmums, kas bija saistīts tieši ar telekomunikācijām un bija kā bāze attīstībai. Tas bija lielais uzņēmums VEF. Protams, varbūt šīs pieredzes ignorēšanas netiešs rezultāts ir tas, ka arī uzņēmuma VEF praktiski Latvijas teritorijā vairs nav.

Ko varētu secināt no šā piemēra? Es gribētu pateikt, ka varbūt mūsu politiķiem ir iespēja vēlreiz apdomāties, ka valsts pati var efektīvi apsaimniekot savus uzņēmumus. Mums visiem priekšā stāv jautājums par lielo uzņēmumu privatizāciju. Pirmām kārtām es gribētu šajā sakarā minēt “Latvenergo”. Nosacīti valstij varbūt nav tādas naudas, 1,5 miljardu, ko kādreiz Somijas valsts ieguldīja sava uzņēmuma attīstībā, taču Latvijas teritorijā uzņēmumam “Latvenergo” pašam ir šāda nauda, šis miljards, lai nodrošinātu savu attīstību. Vienalga Latvijas valsts atsakās no šīs iespējas modernizēt savu valsti, savu uzņēmumu un strādāt! Tad varbūt mums nebūtu šodien jāsastopas ar situāciju, ka Somijas valsts uzņēmums šodien nopirka Latvijas valsts uzņēmuma daļu. Tas ir tāds jautājums.

Runājot par politisko atbildību, es gribētu, lai sabiedrība ļoti konkrēti apzinātos, ka dažreiz politiskā atbildība ir ļoti tuvu kriminālajai atbildībai. Bet to lai izlemj prokuratūra. Mūsu jautājums - kā politiķi izvērtē savu darbību un paņem to labāko no pasaules prakses.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šo diskusiju šodien Tabūna kungs sāka ar moto: “Nevajadzēja būt muļķīšiem!” Nepiekrītu! Vai patiešām šinī zālē ir kāds, kurš uzskata, ka te bijušas kļūdas? Es domāju, ka neviens līdz šim abās šinīs Latvijas otrās brīvvalsts perioda valdībās nav bijis muļķis. Neviens. Jo dēļ valsts vārdā pastrādātām muļķībām neviens no šo muļķību darītājiem nav palicis nabags. Es būtu teicis, viņi ir palikuši krietni turīgāki. Un kāpēc es saku - abas valdības? Tāpēc, ka Latvijā līdz šim ir bijušas tikai divas valdības pēc PSRS sabrukuma - Godmaņa kunga vadītā pagaidu perioda valdība un labējo partiju valdība. Ar dažādām priekšā nostādītām figūrām. Un šīs figūras pildīja, tāpat kā Bērziņa kungs šodien pilda, savu partiju programmas. Tātad strādāja savu partiju, nevis valsts un tautas labā. Domāju, ka es nekļūdīšos, ja pateikšu, ka jūs šodien Saeimas balsojumā nedosiet atbalstu šīs izmeklēšanas komisijas ziņojumam, jo tad jums, maniem cienījamajiem kolēģiem no valdošajām partijām, būs godīgi jāatzīst, ka jūsu partijas arī šajā jautājumā, tāpat kā visas valsts totālās privatizācijas procesā, ir organizējušas atklātu valsts un tautas apzagšanu. Jūs jau to negribēsiet! Jūs zinājāt, ko darāt, un precīzi apzinājāties sekas. Un būtībā, būdami pozīcijā, organizējāt šo valsts apzagšanu. Ja jūs šodien, kā es ļoti to gribētu, cienījamie, patiešām cienījamie kolēģi, ar savu balsojumu atklāti atbalstītu šīs izmeklēšanas komisijas sagatavoto lēmuma projektu, tas būtībā būtu bijis pirmais signāls tautai, ka jūs patiešām gribat apturēt valsts un tautas apzagšanu. Bet vai tas tā būs? Lemiet paši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Godātais Tabūna kungs! Pēc jūsu loģikas iznāk, ka man vajag piekaut sievu, pie tam katru dienu, tikai tāpēc, ka viņa strādā SIA “Lattelekom”. Es pat īsti nezinu, kā viņas amata nosaukumu avīzēs raksta preses sekretāri.

Burvja kungs! To, ka jūs sitat savu sievu, mēs zinām. Nepiesakieties rindā! Manējo es jums sist neļaušu, ja drīkst...

Ja mēs runājam šobrīd par Baldzēna kunga visnotaļ politiski skaisto, skaidro un saprotamo ziņojumu, tad jāteic, ka tur viss ir kārtībā. Darbojoties politikā, ik pa brīdim sabiedrībai ir jāatgādina, kas ir tās ienaidnieks, un Baldzēna kungs ar to tiek labi galā. Ziņojums man patika, jūsu uzstāšanās arī patika, un nemitīgais refrēns “cienījamie kolēģi” jeb “pāvests guļ uz nāves gultas” bija vienkārši literāri perfekti. Ir redzams, ka cilvēks ir studējis Raini, bet pilnīgi nav redzams, ka cilvēks būtu studējis līgumu, kuru kāds slēdzis...

Jo kas tad būtu jādara izmeklēšanas komisijai? Kāda būtu izmeklēšanas komisijas jēga un sūtība? Tai vajadzētu noskaidrot, kas tad notika tajā nelaimīgajā, ja nemaldos, 1994.gadā. Kas un ko slēdza. Šeit, Tabūna kungs, man ir jāvēršas pie jums. Es tajā laikā atrados Demokrātiskās centra partijas frakcijā, kas pirmie Aivara Kreitusa un Ilgas Kreituses, toreiz Gravas, vadībā sita vara bungas un teica, ka ar līgumu kaut kas nav kārtībā, ka investīcijas ir vajadzīgas, bet līgums nav īsti perfekti uzrakstīts. Un jūs zināt gan vēstures zinātņu doktori, gan arī Aivaru Kreitusu, kas vēl nesen Latvijā bija ekonomisko reformu ministrs, un viņi šīs lietas labi pārzina. Mēs sitām vara bungas un teicām: “Neder neviens no līgumiem!” Ne toreiz zviedru piedāvātais... zviedru kopā ar vāciešiem, ne arī angļu kopā ar somiem.

Šobrīd mēs nez kāpēc visu laiku lamājam “Lattelekom”, bet nevienā ziņojuma punktā es neredzu kādu tiešu apvainojumu korupcijā. Izņemot Pētera Tabūna teiktajā: “Ak tu, svētais Dievs, ne jau muļķīši slēdza”, no kā mēs varam saprast, ka slēdza briesmīgi gudrie, kas piebāza pilnas kabatas. Partijām, kas atbalstīja šo līgumu, atmeta sēnalas, un es toreiz biju DCP frakcijā, Tabūna kungs! Jūs bijāt LNNK frakcijas loceklis, un Ivars Bārs no saviem 15 miljoniem - es pat teikšu, apkaunojoši - jums iedeva tikai 40 tūkstošus. Šajā gadījumā es nedomāju jūs personīgi, bet jūsu partiju. Viens no partijas toreizējiem līderiem, Aristīds Lambergs, sita vara bungas un teica, ka nekā labāka par šo līgumu nav (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kurā partijā viņš ir?”), un par to viņu ielika attiecīgā uzņēmuma valdē, pārvaldē, pilnvarniekos vai kaut kur citur, kur viņam maksāja arī ne sliktu algu... Arī citus? Lambergs? (Starpsauciens: “Kurā partijā ir Lambergs?”) Viņš ir mūžīgais “tēvzemietis”! Kā viņš Amerikā sāka Brīvības fondā, tā viņš “Tēvzemei un Brīvībai” to pabeigs. Par to man viss ir skaidrs, Dobeļa kungs, ka viņš pēc sirds ir jūsu bijušais un arī tagadējais kolēģis.

Protams, ja jūs rādāt uz Tautas partiju, tad īstenībā jums nav ideoloģiskas atšķirības. Trīs valdības veidojot, jūs sakāt, ka jūs esat tikpat kā viens. Drusciņ sastrīdaties, valdība krīt, bet jūs turpināt būt tikpat kā viens. Es pat teikšu - bez “tikpat kā”. Jūs esat viens! Un jūsu vadītājs ir vai nu Grīnblats, vai Šķēle, vai abi reizē, vai katrs savu laiku.

Sēdes vadītājs. Varbūt atgriezīsimies pie lietas!

K.Leiškalns. Atgriezīsimies pie lietas, jo vietnieks ir. Es gribētu teikt: kas tad ir jāizmeklē? Nu ja ir kādi konkrēti pierādījumi... Jo tā vien liekas, ka “Lattelekom” nav vainīgs. Tas ir uzņēmums, kas darbojas atbilstoši kaut kāda līguma nosacījumiem. Normāla starptautiska līguma nosacījumiem, kuru pie tam nav slēdzis vis Latvijas parlaments, bet Latvijas valdība. Mēs esam konstatējuši simts un vienu pārkāpumu. Par šiem pārkāpumiem nav jākladzina šeit no šīs tribīnes, to var pateikt tautai. Tautai jāzina savi varoņi un savi ienaidnieki. Tas mums ir skaidrs. Ir jāgriežas tiesā un jāprasa kompensācija, ja nav ielikuši telefonu, bet līgumā tas ir ierakstīts. Ejiet uz tiesu, spiediet valdību griezties tiesā, saņemiet kompensācijas par to, ko nav izdarījuši! Latvijas puse korupcijas vai kāda cita iemesla dēļ nepareizi ir apņēmusies nesamērīgi ātrā tempā celt tarifus, bet nav spējusi to izdarīt, tāpēc ka vai nu inflācija ir bijusi par zemu, vai vēl kas cits. Un tad “Tilts Communication” griežas tiesā un atrisina šīs problēmas. Kāpēc šīs problēmas mums ir jārisina ar lēmuma projektu, kurš, es atvainojos, Burvja kungs, nav vis komisijas sagatavots, bet gan 10 deputātu parakstīts. Pie tam ar lēmuma projektu, kas mūs var ievest, es domāju, visnotaļ nepatīkamā situācijā, jo tas juridisks nav, nav kompetents. Tā ir politisku lozungu virkne, kurā mēs kādu gribam nosodīt. Un tad tie cilvēki, kas strādā “Lattelekom”, - es gribu aizstāvēt savu sievu - galīgi nav vainīgi, ka valdība ir slēgusi kaut kādus līgumus un ka šo valdību ir atbalstījusi toreiz opozīcijā esošā LNNK, pie tam darījusi to tikai par nieka 40 tūkstošiem.

Ko mēs te redzam? Mēs te redzam simtus un simtus miljonu. Es saprotu, ka “Lattelekom” ir izpostījis VEF, Rojas zivju konservu rūpnīcu un vēl kaut kādu kuģniecības “iestādījumu”. Es saprotu, ka “Lattelekom” ir spiegu midzenis, ka viņi to vien ir darījuši, kā mūs te postījuši un aplikuši ar lielām lietām.

Lauska kungs! Viss ir kārtībā. Somi lēnām, mierīgi un izdevīgi pārdod savas valsts kapitāla daļas. Arī Latvijai ir 51%, bet šeit, nemitīgi sakot, ka šis uzņēmums ir korumpēts, ka tajā strādā zagļi vai Leiškalna sieva, ka tas ir nemitīgi jādauza un tamlīdzīgi... Mēs tādējādi to vien darām, Lauska kungs, kā samazinām šā uzņēmuma valstij piederošo akciju vērtību. Un beigu beigās, attīstoties tehnoloģijām, visi teiks: “Pie velna, kam latviešiem vajadzīgs telefons? Kāpēc mums vispār tās akcijas jāpērk? Mums no šā tirgus jāpaspēj ātrāk aizmukt, kā to izdarīja angļi.” Viņi noklausījās mītiņus Esplanādē: noklausījās pirmo - izturēja, noklausījās otro - izturēja, bet trešo viņi vairs nespēja noklausīties. Viņi paskatījās, ka somu koncernam “Sonera” ir labi gada ienākumi, un ātri pārdeva akcijas. Viņi saka: “Labāk mēs nepelnām nekā, nevis katru dienu strīdamies ar latviešu parlamentāriešiem!” Jo šī cīņa ar “Lattelekom”, kā Esplanādē tā sākās 1994.gadā, tā viņa nav beigusies vēl šodien. Mēs turpināsim karot, nevis apkarosim citus, jo viņi starptautiskajās tiesās no mums to naudiņu dabūs - vai nu tās LMT akcijas, vai kādu citu samazinājumu. To viņi dabūs, bet mēs samazinām sev piederošo vērtību daļu. Jā, Dobeļa kungs!

Sēdes vadītājs. Dialogs ar zāli nav pieļaujams!

K.Leiškalns. Tie ir izsaucieni no vietas pretī izsaucieniem no tribīnes. Nē, nē, nē! Dobeļa kungs, es nezinu, kurā partijā ir Aristīds Lambergs. Pēc pēdējām ziņām no Ventspils ostas, viņš ir Tautas partijas biedrs - bijušā finansu ministra padomnieks, bet tajā laikā, kad Latvijā tika nodarīts šis apkaunojošais līgums, laikā, kad mēs noslēdzām tos līgumus, kas iznīcināja... kad mēs ielaidām Latvijā tos, kuri iznīcināja ne tikai flagmani VEF, bet arī dažu labu zivju konservu rūpnīcu, tajā laikā viņš bija LNNK biedrs, redzams tās dalībnieks. Paldies.

Es vienkārši aicinu deputātus: “Noklausīsimies vēlreiz! Izkratīsim sirdis, bet tā ir politiska kratīšana, tās ir skaidri politiskas lietas. Nepieņemsim absurdus, varbūt jūtu un mediju, un nemitīgas cīņas diktētus lēmumu projektus, neapturēsim lasījumu tikai tāpēc, ka 1993. vai 1994.gadā ir noslēgts neizdevīgs, varbūt pat noziedzīgs - es neesmu prokurors, es te neko nevaru izdarīt - līgums! Tāpēc vien neapturēsim normāla, laba, jau otro lasījumu sasnieguša likuma “Par telekomunikācijām” izskatīšanu parlamentā. Nekas šajā pasaulē nav jāaptur! Ir jānāk ar saviem priekšlikumiem! Otrais lasījums nupat būs garām, būs trešais lasījums un mēģināsim kaut ko labot. Mēģināsim samazināt to ļauno efektu, ko, dažuprāt, ir nodarījis Latvijā ielaistais “Tilts Communication”, kas ir līguma slēdzējs. “Lattelekom” ir normāls Latvijas Republikas strādājošo iedzīvotāju un pilsoņu, kas saņem par to algu un maksā sociālo nodokli, uzņēmums. Tas ir institūts, kur 3, 8 vai 10 miljonus nevar nozagt, kā tas ir dažā labā valsts uzņēmumā, kur nozog, nozog un vēl cenšas paturēt valsts īpašumā, lai, nedod Dievs, kad mēs nāksim pie varas, neatņemtu šo iespēju vēl kaut ko nozagt. No privātuzņēmuma neko nenozags! Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu gari runāt, bet es gribētu uzlikt mazu akcentu vēsturei. Šis līgums faktiski tika briedināts 1990.-1991.gadā. Man tobrīd bija liktenis strādāt Ekonomisko reformu ministrijā, un toreiz Ministru padomes vadība šo projektu tika devusi Ekonomisko reformu ministrijai izvērtēšanai. Ekonomisko reformu ministrijas attieksme, kas tajā brīdī tika oficiāli juridiski noformēta, bija negatīva. Mēs nepiekritām tiem nosacījumiem, kas brieda šā iespējamā noslēdzamā līguma sakarā. Iespējams, ka tas bija viens no faktoriem, kas arī radīja nelabvēlīgu attieksmi pret tādu mūsu viedokli, jo visi bija, kā teikt, “burās” arī Augstākajā padomē, kā tas bija toreiz, tās Ekonomikas komisijā, kas toreiz bija Augstākajā padomē. Šāda līguma “briedināšana” tālāk notika stadionā, uz skrejceļa, kamēr kaut kādā gadā, kā mēs šeit dzirdējām, Kehra kungs un Gūtmaņa kungs finišēja un parakstīja. Un tie bija tuvi cilvēki laikam “Latvijas ceļam”.

Es gribēju šajā sakarībā tikai teikt, ka vajag uzticēties arī pašmāju speciālistiem, un šī ir tā reize, tā vēsturiskā pieredze, kad, neuzticoties pašmāju speciālistiem, viņu objektivitātei, mēs varam rupji kļūdīties. Es gribētu teikt: lai Dievs dod, ka mēs arī šodien nekļūdītos, atkal saukdami palīgā ārzemju ekspertus daudzu svarīgu jautājumu risināšanā, jo ne vienmēr tas izdevies, un šī rūgtā pieredze ir nākusi no pagātnes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Jūs jau, kolēģi, zināt, ka Leiškalna kungam muti jau nu neaiztaisīsi, it īpaši tad, ja viņam uzkāpj uz varžacīm. Tagad jūs paši pēc viņa reakcijas varat spriest, ka es patiešām uzkāpu viņam uz varžacīm (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Un neaiztaisīsi arī!”), un vienīgi saku Leiškalna kungam paldies, ka viņš mani nenosauca par “mudaku”, “liellopu” vai “kretīnu”. No tā viņš atturējās laikam tikai tāpēc, ka zina, ka es sirdī aizstāvu tautas intereses, un tāpēc viņš šos vārdus nelietoja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jā, kārtējo reizi nākas noklausīties to - un to noklausās arī mūsu radioklausītāji -, cik nopietni mēs risinām ar Latvijas valsti, Latvijas tautu un Latvijas iedzīvotājiem saistītās problēmas. Ļoti cienījamais Leiškalna kungs, nevajag zaimot Jāni Raini, diemžēl viņa vietu neviens neaizņems ne tagad, ne nākotnē, bet viņš lika pamatus Latvijas Republikas neatkarībai, un arī viņš to kaldināja.

Paldies, ka atklājāt 40 tūkstošus “kukuli” un to, kas saņēma, bet es domāju, ka vēl jau atklāsies 14 miljoni vai 7 miljoni, tas, kas tos ir saņēmis, un laikam to kukuļu ir bijis diezgan daudz, tikai tos, kā saka, ir smagi atklāt, jo neviens jau arī negrib tos atklāt. Tā mēs tirgojam savas nacionālās intereses, savas tautas intereses un tad, uzlikuši roku uz Bībeles vai aizgājuši uz baznīcu, mierīgi lūdzam Dievu par Latvijas nākotni.

Normālu starptautisku līgumu Latvijas Republika nezin kāpēc nevar noslēgt, tiklīdz slēdz līgumu - tā tūdaļ problēmas. Piemēram, jūras robežas līgumu ar Lietuvu pēdējā dienā parakstīja, un problēmu vairāk, nekā vajag. Mēs nevaram noregulēt attiecības arī ar Igauniju. Runājot par Daugavpils šķiedras rūpnīcu, nu tur ir muļķim jābūt, lai nesaprastu, ka tā ir rūpnīca, kura nes zeltu Latvijai. Arī to mēs pārdevām, pārdodam, dalām un sadalām, kamēr līdz galam tā būs iznīcināta. Un tas mūsu konkurentiem, protams, nāks par labu. Arī Ķemeri. Protams, latviešu cilvēkam vairs nav jāārstējas, viņam nav jāuztur kārtībā sava veselība, tāpēc jau mēs Ķemerus pārdodam arābiem. Minerālūdeņu ieguvi arī par sviestmaizi pārdevām. Arī kuģniecībai tagad ir jāatrod nabags, bet pats galvenais, lai viņš būtu ārzemnieks, un tad viņam varēs izveidot kompāniju par kādiem 20 tūkstošiem dolāru, un viņš noprivatizēs kuģniecību. RAF iznīcinājām, un tagad jau spāņi iepērk iekārtas. Patriotiski par noliktavu sicīliešiem pārvērtām VEF rūpnīcu. Ātri vien arī visa Vecrīga kļūs internacionāla. Tā turpināsim! Arī “Stikla kalna” celtniecība, ja tā notiks, dos šo 120 miljonu peļņu diemžēl tikai ārzemniekiem, nevis Latvijai. Un es šaubos, vai Limbažos vai Krāslavā dzīvojošie brauks uz šo bibliotēku. Vai esat padomājuši par to, cik latviešu paliks pēc desmit vai piecpadsmit gadiem, kur viņiem būs iespēja dzīvot un par kādiem līdzekļiem? Tātad mēs tagad ielikām pamatus, lai latvieši būtu sulaiņi savu vecvectēvu zemē. Tas ir nievājoši! Cienījamie kolēģi, tā vispār ir apkaunojoša lieta! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Apsveicu Kārli Leiškalnu ar spožu runu, kaut arī būtībā nepiekrītu viņa pamatdomai: ja nav pierādījumu, tad nav notikusi zagšana. Ja valsts ir apzagta, tad zagšana ir bijusi, un, ja nav pierādījumu, tad vienīgi ir bijusi slikta, godīgi sakot, ļoti mēslīga Ģenerālprokuratūra un valdība - valdošās koalīcijas sastādītā valdība, kuras abas šodien turpina strādāt.

Kārlis Leiškalns pateica, ka LNNK ir saņēmusi 40 tūkstošus par šo līgumu. Nepatīkama ziņa! Cik saņēma pārējās valdošās partijas, varbūt Kārlis Leiškalns arī to pateiks? Varbūt mazāk, un tas ir vēl apkaunojošāk. Taču attiecībā uz sievu, Kārli, ja nav citu iemeslu, tad nesit viņu! Nesit viņu, viņa ir jauks cilvēks, un Rainis ne pie kā nav vainīgs!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es pateikšu vienu mazu repliku. Es nekādā ziņā negribētu pazemināt “Lattelekom” autoritāti un arī tā vērtību. Es domāju, ka “Sonera”, kas privatizēja “Tilts Communication” Latvijā, ir ar ļoti labu autoritāti Somijas teritorijā. Arī Somijas speciālisti strādā pie likumdošanas Eiropas Savienībā, kādā veidā Eiropas Savienība sakārtos šo telekomunikāciju jomu Eiropā. Šodien Latvijai nav vairs darīšanas ar tiem cilvēkiem, ar “Tilts Communication”, ar kuriem varēja risināt jautājumus noteiktā gultnē. Mums šodien, domājot uz priekšu, ir darīšana ar profesionāliem cilvēkiem.

Protams, šodien nav iemesla apšaubīt “Sonera” profesionālismu un godaprātu, viņi samaksāja ļoti precīzi naudu, savu naudu, un viņiem ir konkrēti nodomi Latvijas teritorijā. No vienas puses, ar godprātīgiem cilvēkiem ir iespējams runāt, lai varētu samazināt to termiņu, kad ir atvēlēts monopolstāvoklis, tas ir, līdz 2003.gadam, un, es domāju, varbūt mēs arī tiktu sadzirdēti. No otras puses, var strādāt uz priekšu, ja ir laba vēlēšanās, un arī pabeigt “Lattelekom” privatizāciju līdz galam. “Soneras” klātbūtne vismaz ļaus to izdarīt par maksimāli augstu vērtību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka mana uzstāšanās nesīs nelielu skaidrību gan klausītājiem, gan arī parlamentāriešiem par to, ko tad īsti darīja mūsu komisija.

Pirmām kārtām es gribētu teikt, ka komisijā darbojās desmit cilvēki, lai gan bija ievēlēti divpadsmit. Divi cilvēki regulāri šajās sēdēs nepiedalījās, un tādēļ es gribētu apgalvot, ka komisijas lēmuma projekts ir komisijas, nevis desmit deputātu sastādīts lēmuma projekts.

Žēl, ka viena daļa ekspertu un arī parlamentāriešu nesaprot, ko šī komisija ir darījusi, lai gan tieši šī komisija analizēja noslēgto līgumu un šā līguma sekas šodienas dzīvē. Atklāti sakot, ja valdība būtu ņēmusi vērā pašas izveidotās ekspertu komisijas priekšlikumu, - un šī valdība bija tā, kas strādāja 1996.gadā -, es domāju, ka ne šodien, ne arī turpmāk mēs nerunātu par kādu problēmu, kas ir saistīta ar šā līguma izpildi.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka nevienā punktā mēs nerunājam par “Lattelekom” vai ārvalstu investoru apsūdzēšanu. Es vēlreiz gribu teikt, ka šīs ir tikai līguma darbības analīzes sekas.

Jā, eksperti atklāja, ka līgumu no paša tā noslēgšanas brīža nevarēja izpildīt ne viena, ne otra puse, tāpēc nav brīnums, ka tas ir tik neveiksmīgs.

Atklāti sakot, arī par priekšlikumiem es domāju, ka tie nav politiski lozungi, bet tie ir ieteikumi. Mēs ņēmām vērā mūsu iepriekšējo pieredzi, kad komisijas lēmuma projekts tika iesūdzēts Satversmes tiesā, jo mēs atļāvāmies uzdot Ministru kabinetam kaut ko darīt. Tādēļ, ja jūs uzmanīgi izlasītu, piemēram, pirmo ierosinājumu - iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus par pretrunīgu un Latvijas Republikai diskriminējošu “Lattelekom” dokumentu, “jumta” līguma, tā pielikuma un vadības līguma, sagatavošanas un pieņemšanas apstākļiem, un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas… Es domāju, ka šajā gadījumā tieši tas, ko mēs gribam panākt, kā jūs, Leiškalna kungs teicāt, ir izvērtēt šā līguma negatīvos rezultātus. To mēs panāktu, ja šodien mēs nobalsotu par šo lēmuma projektu.

Visiem ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas intereses ir skartas, ir arī pilnīgi skaidri saprotams, kādu iemeslu dēļ ārvalstu investori varbūt nevarēja izpildīt savas saistības. Bet, lai reizi par visām reizēm pieliktu punktu šim jautājumam, es tomēr ierosinu atbalstīt lēmuma projektu, nobalsot par to un pie šā jautājuma vairs nekad neatgriezties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātā Saeima! Man tāpat kā vairumam komisijas locekļu ir ļoti nepatīkami, ka valstij, kurai pieder 51% kapitāldaļu, ir ļoti maza teikšana šajā padarīšanā, ko mēs saucam par “Lattelekom”, bet ka tur valda un varu realizē “Tilts Communication”.

Man tāpat kā vairumam mūsu komisijas locekļu, kas uzstājās pirms manis, ir ļoti nepatīkami, ka Latvijas speciālisti, līgumu slēdzot, tika atbīdīti sāņus, tika nonievāti un ka Latvijas produkcija nevar piedalīties šā līguma realizācijā. Tas ir pazemojoši valstij, tas ir pazemojoši mūsu speciālistiem, tā ir zināmā mērā nodevība. Man ir ļoti nepatīkami, ka, līgumu realizējot, nav nedz izpildīts modernizācijas plāns, nedz sasniegta attiecīgā solītā kvalitāte un ka vieni ir baudījuši priekšrocības, par kurām maksā tie, kuri šīs priekšrocības nebauda. Man tāpat ir ļoti nepatīkami, tiekoties ar vēlētājiem un lasot viņu vēstules, dzirdēt tos skumjos stāstus, ka par telefona aparātu, kurš stāv istabas kaktā, ir jāmaksā trīsarpus lati no 50 vai 60 latu pensijas tikai tāpēc… nevis tāpēc, lai pļāpātu ar citām tantēm, bet tāpēc, lai varētu sazināties ar ārstu un ar saviem radagabaliem. Un ka uz viņiem neattiecas nekādas atlaides. Nedz “Lattelekom” ir tādas paredzējis, nedz arī pārējā mūsu sociālās nodrošināšanas sistēma. Taču pats galvenais, kas visā šajā lietā ir nepatīkams, ir tas, ka valdības ir mainījušās, bet protesti un pretenzijas pret šo līgumu, pret šā līguma noslēgšanas apstākļiem, pret tā realizācijas gaitu būtiski nav mainījušies un nav ietekmēti.

Jā, acīmredzot ne jau parlamentam ir jārisina šādi jautājumi. Bet ja sabiedrībai, cilvēkiem vairs nav pie kā vērsties… Jūs labi zināt, cik “apmierināti” (pēdiņās) viņi ir ar “Lattelekom” darbību. Nevainosim šo iestādi un cilvēkus - inženierus, tehniķus -, kas tur strādā un dara darbu, bez kura mēs nevaram iztikt. Taču tad vainīgie ir jāmeklē tajos varas pārstāvjos, kuri ir pieļāvuši to. Un šajā ziņā es piekrītu Kārlim Leiškalnam, bet nepiekrītu tam, ka… viņš, blēdis, tomēr ir nosaucis 40 000 vienai partijai, bet ir aizmirsis, cik “Latvijas ceļam” iedeva. Sešdesmit. Pareizi! (Starpsauciens: “60”.) Jā.

Lūk, ja mēs nevaram šo ietekmi kaut kādā veidā panākt… turklāt vairums to, kuri strādā “Lattelekom” lietas izmeklēšanas komisijā, ir cilvēki, kuri nav bijuši nedz iepriekšējās Saeimas deputāti, nedz iepriekšējās izmeklēšanas komisijas locekļi. Taču pamatsecinājumi ir tādi paši. Tikai nākuši klāt jauni fakti.

Godājamie deputāti! Ja jaunais vecās valdības vadītājs ir apgalvojis, ka viena no problēmām ir varas problēma, ir varas atrautība no sabiedrības, un ja mūsu Saeimas priekšsēdētājs 4.maija svinību sakarā apgalvoja to pašu, tad esiet konsekventi, ja jūs piekrītat šiem apgalvojumiem! Tagad ir iespēja parādīt, ka mēs gribam samazināt šo plaisu starp sabiedrību un varu, attiecīgi reaģējot un balsojot par sagatavoto lēmuma projektu, un ka negribam pieļaut turpmāk monopolstāvokļa izveidi, kas var rasties līdz ar attiecīgo holdinga kompāniju izveidi. Ka gribam labot to, kas ir labojams… No otras puses, ir apgalvots, ka šī vara turpinās iepriekšējās varas kursu. Runā par kontinuitāti… Ja tas ir tā un ja tas ir ļoti konsekventi, un ja pie tā kursa turas, tad skaidri un gaiši vajag pateikt mūsu vēlētājiem, ka šajā karaļvalstī nekas nemainīsies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Baldzēna kungs, Ūdres kundze un visi pārējie! Es ļoti atzīstu, ka tie skaistie politiskie stāsti, kas ir komisijas ziņojumā… un parlaments noklausās, un noklausās arī valdība, noklausās tie, kas pieņēma lēmumus… Un šajā sakarā tiešām ir trīs iespējamie iemesli - pieredzes trūkums (pieņēma ātri, jo tā miljardu lielā investīcija dolāros izskatījās toreiz skaista), pieņēma aiz muļķības, nezinot starptautisko likumdošanu, pieņēma, ietekmēti no zinātāja Bāra, un pieņēma korupcijas rezultātā. Es šīs lietas nezinu, un, kā teica Burvja kungs, es nevaru mētāties ar apvainojumiem, nezinot, ka kāds ir ņēmis... Tas, ka mēs visi nebijām 1994.gadā pieredzējuši, ir vairāk nekā skaidrs. Arī tie… Bojāra kungs, jums taču jāatzīst, ka tomēr sākāt uzņēmējdarbību un neiznāca... Es arī sāku audzēt govis, 28 ir palikušas, naudas nekādas, atdevu māsai. Mēs katrs kaut ko darām ar mazāku pieredzi.

Es nespēju nevienu valdību, nevienu amatpersonu apvainot korupcijā sakarā ar šo līgumu, kurā, es piekrītu, ir vesela virkne nepatīkamu vietu.

Tabūna kungs, man jums jāatbild. Es galīgi negribu jūs nosaukt... negribu nevienu epitetu attiecināt uz jums. Es esmu parlamentam atvainojies, ka esmu tādus vārdus lietojis no šīs tribīnes. Kaut gan nevienā no nosauktajiem, izņemot varbūt tajā, kas ir ar “m” burtu, nekā nosodāma nav. Un, galvenais, es nenosaucu nevienu vārdā. Es to pateicu kā īpašības vārdu attiecībā uz cilvēkiem, kas var izmantot Satversmes 31.pantu vai 32.pantu... es esmu aizmirsis, jāpaprasa Kokinam, viņš zina labāk, kā Rasnačs saka...

Bet nu es runāšu par lēmuma projektu. Paskatieties, kas ir ierakstīts lēmuma projektā. Ūdres kundze! Mēs taču esam gatavi jūs likt... Es, piemēram, esmu gatavs, ja es būtu Bērziņa vietā, uzreiz jūs likt par finansu ministri vai, ja gribat, par ekonomikas ministri, taču Kalvītis apvainosies... Lēmuma projektā ir teikts: Saeima nolēma atzīt, ka ar “jumta” līgumu, kuru Latvijas valdība 1994.gada 11.janvārī noslēgusi, ir pārkāpta Latvijas Republikas suverenitāte. Vai mēs kāda tiesa esam? “Atzīt, ka ievērojama daļa “jumta” līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīti...” Vai mēs kāda tiesa esam? Kā es varu balsot par šādiem atzinumiem? Šeit ir deviņi tādi atzinumi, kuros mēs visi redzam, ko kas nav izdarījis. Tad mums ir jāatzīst, ka Latvijas puse nav pietiekami laicīgi paaugstinājusi tarifus, kā tas izrietēja no noslēgtā līguma.

Ja mēs runājam par to, ka monopols ir kaitīgs, es jums pateikšu, ka, pirmkārt, Latvijas puse nekad nav nodrošinājusi monopolu telekomunikāciju jomā, tas jau nu ir pats par sevi skaidrs.

Otrkārt. Tīklu atjaunot, izveidot pilnīgi jaunu tīklu nav iespējams bez monopola. Monopols ir līdzeklis šā tīkla izveidei, un mums diemžēl nav laimējies ar to, ka monopola laiks ir jāsamazina. Monopoli ir slikta parādība. Es neko nesaku. Labi, ka maizes cepšanā nav monopola, jo tad pensionāriem jātērē apmēram 20 latu gadā... Ja, teiksim, “Rīgas maiznieks” būtu Šķēles monopols, tad viņi tērētu 40 latus un par telefona runāšanu vispār aizmirstu.

Kas attiecas uz to, ka jūs, Tabūna kungs, mīlat tautu, to nu es zinu vislabāk. Un to, ka jūs aizstāvat tautas intereses, es zinu vēl labāk, jo 1967.gadā vai kādā citā no tiem “gaišajiem” gadiem, kad viss bija monopols un kad nevienam neprasīja, cik tu zvanīji, vienkārši noteica... Kad no Rīgas industriālā politehnikuma, kur es toreiz mācījos ķīmiju, mani aizdzina uz laukumu, pirmais, ko es dzirdēju, bija jūsu skanīgā balss, kas sauca: “Par partijas un tautas vienotību! Tautas interešu aizstāvībai - urrā!” Un tas manī ir iezīdies, un kopš tā laika es zināju: ja nu kāds šajā pasaulē aizstāv latviešu tautu, tautu vispār, arī lielo padomju tautu, un partijas, LNNK vai PSKP, vienotību ar šo tautu, tad tas esat jūs. Es tam vienmēr piekritīšu, es to vienmēr atbalstīšu, un pat mirdams es pēdējo teikšu: “Labi, ka man izdevās dzīvot kopā ar Tabūna kungu, kas tā mīlēja tautu!” Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man rokās ir pēdējais “Economist” numurs. Te ir tāda speciāla starplika, kurā ir rakstīts, ka Eiropas ekonomika iet strauji uz augšu. Ir pat tādas prognozes, ka tā apsteigs Amerikas ekonomikas pieauguma tempus 2001.gadā. Te ir viens teikums, ko es gribētu citēt. Te ir rakstīts tā: Vācijā tālsarunu cena nokrita vairāk par 40% pāris gadu laikā, jo vācu Telekoms, privatizēts eksmonopols, bija zaudējis savu monopola situāciju un bija spiests pāriet uz diētu un meklēt jaunus biznesus ārpus valsts.”

Dabīgi, acīmredzot galvenā sērga šeit ir monopolstāvoklis. Un te es gribētu uzdot jautājumu jums visiem. Es zinu, ka Valdības deklarācijā tas ir fiksēts... Patiesību sakot, arī es ar šo jautājumu mocījos, būdams vēl pēdējā... ne jau pēdējā, bet priekšpēdējā valdībā finansu ministrs. Vairākas reizes mēs noklausījāmies, kā rit šīs sarunas... starp citu, sarunas starp Privatizācijas aģentūru, kura pārstāv sarunās Latvijas valsti, un “Lattelekom” privāto daļu... par to, kā tikt no šā monopola vaļā. Valdības deklarācijā ir rakstīta tāda lieta: likvidēt monopolu līdz 2003.gadam. Iedomājieties, kāda ir situācija! Līdz šim faktiski neoficiāli figurēja tāda lieta, ka par to būs jāsamaksā. Tātad par desmit gadiem ir jāsamaksā - un, neapšaubāmi, diez vai skaidrā naudā, bet akcijās. Tātad no tā 51% kaut kāda daļa valstij ir jāsamaksā ar akcijām. Līdz šim nebija teikts, vai tās ir valstij piederošās “Lattelekom” akcijas vai citas, pārsvarā sarunas bija par šo akciju pārdošanu. Tajā brīdī, kad šīs akcijas pārdod, 51% valstij pazūd, pat ja tie ir tikai 10% vai 15 %, kas kompensācijai par monopola likvidāciju ir jāsamaksā. Tad ir, protams, jautājums, cik ir vērtas tās atlikušās akcijas, ja to daudzums ir zem 51%. Redziet, mums te tā jocīgi iznāk... Mēs lasām Eiropas pēdējās ziņas. Te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka globalizācijas procesi izplatās pa visu pasauli un arī pa Eiropu un ka deregulācija un demonopolizācija ir jau noteikts likumdošanas pamatprincips Eiropas Kopienā. Es personīgi aicinu jūs padomāt par šo lietu un palīdzēt valdībai tādā vai citādā pakāpē, vienalga, vai mēs esam opozīcijā vai pozīcijā. Jo man nav pilnīgas pārliecības, vai tas ir vienīgais ceļš. Vai mēs nevaram izmantot normālās sarunās Eiropas Kopienas, Eiropas Savienības palīdzību... vai nu Briseles palīdzību, vai kā citādi... lai mēs tik dārgi nesamaksātu. Jo, ja mums būs jāmaksā ļoti dārgi ar akcijām... Patiesību sakot, tas ir valsts īpašums, visai tautai piederošs. Iedomājieties, kas notiks, ja mēs samazināsim to monopolstāvokļa termiņu par desmit gadiem! Līdz 2003.gadam... Nu ļoti skaisti! 2003.gadā “Lattelekom” monopola vairs nebūs. Uz papīra nebūs. Bet tagad uzzīmējiet man bildi, kā kāda cita kompānija, kurai nepieder... jo visi tie fiksētie tīkli, visa tā infrastruktūra ir tomēr vienas kompānijas īpašums. Uzzīmējiet man bildi, kā šis monopolstāvoklis 2003.gadā beigsies! Vai viņi paralēli vadus vilks vai pirks kaut kādu daļu no šīs fiksētās struktūras? Es, patiesību sakot, baidos, ka šī shēma, ka mēs samaksāsim lielu naudu akcijās, lai likvidētu monopolu, mums iznāks tikai uz papīra. Patiesību sakot, de facto monopols jau paliks. Pieņemsim, ka te nāks iekšā “Deutsche Telekom” vai kāds cits, teiksim, “Swedish Telecom”, kas gribēs šeit darboties. Un tad izrādīsies, ka ir zināmas problēmas, jo visa infrastruktūra ir vienas kompānijas īpašumā. Ka tas nav monopols, bet īpašums tomēr ir viens. Es domāju, ka mums jāpadomā arī par šādu lietu. Pagātne, protams, ir nepatīkama un sāpīga, bet es baidos, ka darba kārtībā ir arī šis jautājums, un te jāizmanto mūsu iespējas, te ir darbs Eiropas lietu komisijai, Ārlietu ministrijai, Ekonomikas ministrijai. Jo iznāk, ka, no vienas puses, mums no Briseles saka, ka vajag deregulēt, demonopolizēt, atvērt tirgu... Un šajā ziņā mums nevarētu būt nekādas palīdzības no Briseles... Bez šīs ļoti dārgās cenas, dabūjot rezultātu tikai uz papīra, mums par demonopolizāciju būs jāsamaksā ar valsts īpašumu. Es pat domāju, ka tas noteikti būs vairāku simtu miljonu dolāru vērtībā.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - otro reizi.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Leiškalna kungs! Paldies par ārkārtīgi lielo uzticību, bet es gribētu izmantot Ulmaņa kunga teicienu: “Es palikšu savā vietā, un lai visi citi pārējie paliek savās vietās!”

Atklāti sakot, lēmuma projektā ir tikai četri tādi punkti, kuros ir runa par to, ko Saeima nolemj. Pārējos deviņos punktos ir runa par to, ko Saeima ierosina. Un šie četri lēmuma projekta punkti tapa, analizējot ekspertu priekšlikumus, kurus neņēma vērā valdība, kas pati bija nodibinājusi šo ekspertu komisiju. Taču man ir ļoti liels prieks, ka šī valdība savā deklarācijā ir ierakstījusi punktu, kas saistās ar “Lattelekom”, - ka “Lattelekom” ieguldītāju jeb investoru kompensācija notiks ar “Lattelekom”, nevis ar “Latvijas Mobilā telefona” akcijām. Jo, ja šī kompensācija notiktu ar “Latvijas Mobilā telefona” akcijām, tad, es domāju, mēs neizbēgtu no ārkārtīga visaptveroša monopola arī turpmāk.

Ja nedaudz paanalizētu to, ko tikko teica Godmaņa kungs, es gribētu jums piekrist, jo monopols turpināsies, jo neviens netaisīs jaunus stabus, vadus un tā tālāk.

Taču, runājot par kompensāciju, es tomēr gribētu atdalīt divas šā jautājuma daļas.

Jautājuma pirmā daļa būtu līguma izpilde. Un jautājuma otrā daļa ir kompensācija par neiegūto peļņu, ja tiks samazināts monopola laiks. Tādēļ, vajadzētu runāt par šo kompensāciju, vadoties tieši pēc otrās jautājuma daļas, -ko iegūs uzņēmums desmit gados, ja tiks samazināts šā uzņēmuma monopola laiks. Kā zināms, telekomunikāciju tirgus attīstās ārkārtīgi ātri, un, es domāju, fiksēto tīklu īpašnieki turpmākajos desmit gados saņemtu daudz mazāku peļņu vai arī nesaņemtu nemaz. Tādēļ, ja mēs skatītu šo jautājumu, sarunās vadoties pēc tieši tāda aspekta, tad, es domāju, mums nevajadzētu maksāt tik daudz, cik tad, ja mēs skatītu šo jautājumu kopā ar līguma neizpildi. Tātad šie jautājumi būtu atšķirami.

Tomēr, neskatoties uz visiem argumentiem, es tomēr aicinu deputātus balsot par lēmuma projektu, lai mēs šo jautājumu reizi par visām reizēm izbeigtu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klausītāji! Man patiešām žēl, ka šīs ļoti precīzās lietas, par kurām runāja tagad Ingrīda Ūdre, nav koncentrētā veidā ierakstītas lēmuma projektā. Lēmuma projekts ir atšķaidīts ar politiku, kas ved mūs kaut kādā tādā strupceļā.

Mūsu valstī pastāv kaut kādi divi mīti. Viens mīts ir tas, ka šinī valstī ir divi monstri - Aivars Lembergs un Andris Šķēle - un ka visi pārējie ir tikai lelles viņu rokās. Tas ir viens mīts, ko bieži vien tiražē visi masu informācijas līdzekļi. Un visā, lai kas arī nenotiktu, vai kāda adata kādam iedurtos vai gadītos kaut kas cits, atkarībā no preses izdevuma parādās vai nu viena, vai otra ļaunprātības izpausme.

Otrs mīts ir tā saucamās nepārtrauktās kukuļošanas mīts. Ja mēs saskaitītu tās kukuļu summas, kas te sāka jau no Valdmaņa kunga puses skanēt, tad, man liekas, tās pārsniegtu jau ASV gada budžetu. Es nedomāju, ka tik lielas, tik milzīgas kukuļu summas ir ieplūdušas Latvijā. Ja tās tiešām tādas būtu, tad, man liekas, mēs te visi jau staigātu gandrīz vai zeltā un briljantos. Ja būtu tāda kukuļošanas summa. Un tāpēc es uzskatu, ka mēs nedrīkstam atļauties politizēt šo jautājumu. Ļoti precīzi pateica Ivars Godmanis. Protams, tajā laikā varbūt varēja rīkoties savādāk, varēja rīkoties precīzāk, bet nevienam no mums nav iemesla tagad rīkot kaut kādas atpakaļejošas politiskās tiesas. Šobrīd komisijas pamatuzdevums, man liekas, bija izvirzīt pamatnostādni, ko darīt tālāk. Daļēji, fragmentāri tas ir ietverts lēmuma projektā. Taču, atklāti runājot, tas, atkārtoju vēlreiz, ir atšķaidīts ar šo, manuprāt, nevajadzīgo politisko pagātnes “ūdeni”, kas faktiski neved ne pie kā cita kā vien pie kaut kādas nesaprotamas politisko rēķinu kārtošanas. Es, starp citu, esmu bijis klāt angļu vēstnieka sarunā ar sociāldemokrātu līderi Juri Bojāru par to pašu “Lattelekom” jautājumu, un man jāsaka, ka Juris Bojārs toreiz nemaz tik briesmīgu drosmi neizrādīja šinī jautājumā. Bet, lai nu kā tur būtu vai nebūtu, es domāju, ka mums šobrīd ir jārod izeja no situācijas, kurā mēs esam, un jāveido tāds līgums, jāveido tādi noteikumi, kas ir izdevīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vārds referentam - deputātam Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es vispirms gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir godprātīgi strādājusi pie šā jautājuma, spējusi apvienot dažādu partiju pārstāvjus gan starpziņojuma, gan galaziņojuma teksta izstrādē. Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja. Ziņojums, manuprāt, ir pietiekami objektīvs, cik nu vispār objektīvs var būt deputātu kā personību ziņojums.

Es gribētu uzsvērt, ka mūsu uzdevums... un arī ziņojuma teksts neliecina par kaut kādu korupcijas atklāšanu vai skandālu, ko šeit vairākkārt minēja deputāti, it īpaši no “Latvijas ceļa”. Mēs nebijām izvirzījuši tādu mērķi - kaut kādā mērā tēlot tiesu vai prokuratūras iestādes. Tas nav mūsu mērķis.

Un ir skaidrs arī jautājums par to, ka “Lattelekom” līguma vēsture ir zināma, it īpaši tiem, kas ir bijuši arī Augstākās padomes deputāti. Es atgādināšu. Toreiz Latvijas Tautas frontes valdībā Arnis Kalniņš bija ekonomikas reformu ministrs, un šā paša “Lattelekom” līguma dēļ viņš bija spiests demisionēt, aiziet no ministra amata, un toreiz viņš izteica aktīvu pilsonisku pozīciju pret tām normām, kuras mēs arī šobrīd analizējam kā Latvijas Republikai un tās interesēm nepieņemamas. Tātad jau toreiz bija zināma vesela virkne jautājumu - bija zināma arī Tautas frontes frakcijai - , kuru dēļ Arnis Kalniņš demisionēja. Toreiz mums neizdevās zināmā mērā gūt Augstākajā padomē vairākumu. Es domāju, ka šobrīd šie šķēršļi ir pārvarēti, jo ir pilnīga skaidrība - deputātiem ir skaidrs, ka šis līgums ne visos jautājumos ir bijis izdevīgs, ne visos jautājumos ir ievērotas valsts intereses un ka daudzos jautājumos līgums pat, iespējams, kaitējis valsts interesēm.

Nākamais, ko es gribētu šeit teikt. Es pateicos savam kolēģim Kārlim Leiškalnam par viņa daiļrunību. Tā tiešām ir ievērojama, un es domāju, ka viņam varbūt vajadzētu šeit no Saeimas tribīnes piešķirt goda nosaukumu “Zelta mute” kā sengrieķu oratoriem. (Starpsauciens: Paldies, Kārlis dzirdēja!”) Es gribētu vēlreiz pateikt to, ko jau teicu, - ka attiecīgi Rišards Labanovskis savulaik, kad mēs visi varējām iepazīties ar “Dienu”... Vienā no laikraksta “Diena” numuriem 3.lapaspusē bija skaidri rakstīts, cik nu kura partija tos tēriņus bija saņēmusi, un tas attiecas ne tikai uz LNNK, bet arī uz “Latvijas ceļu”. Un tas bija ziedojums Rīgas Domes vēlēšanām, nevis kukulis. Skaidri un gaiši. Protams, šis pats advokātu kantoris “Carroll, Burdick & McDonaugh” praktiski bija tas, kurš veica šo līgumu analīzi. Šeit, protams, mēs varam minēt daudz ko, bet es domāju, ka minējumiem nav nekāda stingra pamata.

Leiškalna kungs pareizi uzsvēra, ka Demokrātiskā centra partija, viņš un attiecīgi arī Kreituses kundze bija tribīnē un runāja daudz, tāpat kā Aivars Kreituss. Tas viss tā toreiz bija. Taču aizmirsa pateikt vienu - ka arī “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti toreiz skaidri un gaiši bija pret šo līgumu. Viena maza korekta piezīme. Es domāju, ka šī izvēlētā atmiņa varbūt šoreiz nebija korekta arī Kārlim, kas parasti ir diezgan delikāts, arī kolēģu kritikā, lai arī asprātīgs.

Es vēl ko gribētu uzsvērt, kolēģi! Jā, mums iesaka vērsties tiesā. Protams, ir tāda iespēja, un mēs esam to vairākkārt darījuši un vērsušies pie tiesas. Tie panākumi nav bijuši tādi, uz kādiem varētu cerēt. Un arī pavisam nesen Satversmes tiesā bija tiesas darbi par divu augstskolu piespiedu apvienošanu. Lai arī Ministru prezidentam Andrim Bērziņam pašam vēl ir šaubas, vai viss bija kārtībā, mums, Saeimas deputātiem no opozīcijas, ir absolūti skaidrs, ka tur tomēr bija Ministru kabineta noteikumi... un vēl šādi tādi pārkāpumi, kurus var vērtēt kā maznozīmīgus, nebūtiskus.

Tomēr, neapšaubāmi, pat Satversmes tiesa to atzina. Tikai lēmumu neatcēla. Un tāpēc mēs šeit nemēģinām “pārspēlēt” šo lēmuma projektu uz kādu citu “dārziņu”, piemēram, uz tiesu varas dārziņu. Es domāju, no mūsu galvas un pienākuma apziņas nenovelsim uz citiem to, kas ir! Mēs varam pateikt savu attieksmi - “par” vai “pret” šo attiecīgo parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmumu.

Es vēl ko gribētu uzsvērt, kolēģi! Ir daudz runāts par to, ka šāds godīgs, uz ekspertu, uz audita, uz Ministru kabineta izveidotās darba grupas, Ministru kabinetā neizkritizētās un pieņemtās darba grupas vērtējuma pamata veikts analīzes darbs ir kaut kas tāds, kas ir subjektīvs. Var to visu teikt, bet es domāju, ka tas ir, neapšaubāmi, pietiekami objektīvs, lai Saeima ar savu lēmumu varētu izteikt savu attieksmi. Mums nav obligāti jādodas atkal uz tiesu, lai kaut ko noskaidrotu. Attieksmi mēs varam paust. Jo pretējā gadījumā arī Neatkarības deklarāciju, Leiškalnaprāt, varēja pieņemt tikai LPSR Augstākā tiesa. Nepiekrītu, kolēģi! Nepiekrītu, ka tā tas bija vēsturiski iespējams. Manuprāt, iepriekšējā vēsture ir pierādījusi, ka arī Latvijas PSR Augstākā padome bija tiesīga to darīt. Tas ir vēl viens moments. Un es vēl gribētu uzsvērt, ka mēs, Saeima, neesam tiesu vara. Mums var būt savs viedoklis, sava attieksme, bet no tā nekas nemainās. Tas nav tiesas akts, tā ir mana pārliecība. Cita lieta, ka tam var būt politiska nozīme. Viena politiska nozīme tiem, kuri nav ievērojuši līgumu, to skaitā arī Latvijas pusei, arī Ministru kabinetam, jo es uzsveru, ne jau visur ir vainīgs “Lattelekom”. Mums jāatzīst, ka pie vainas ir arī Ministru kabinets, pie vainas ir arī Latvijas Privatizācijas aģentūra, atsevišķos jautājumos varbūt arī Satiksmes ministrija. Tas viss ir iespējams, nav šeit tikai “Lattelekom” vaina vien, bet pie vainas ir arī tas, kam ir šī 51% lielā kontrolpakete. Tas no savas atbildības atbilstoši līgumam nekur nevar slēpties, jo tā ir viņa kompetence un pilnvaru lauks.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt to, ka mums, neapšaubāmi, būs vajadzīgs spēcīgs regulators, lai varētu zināmā mērā ietekmēt operatoru. Mums būs vajadzīgs arī tas, lai tomēr būtu skaidrība, ka šie Ministru kabineta sektori politikā nosaka telekomunikāciju politikas pamatus. Ir vajadzīgi kompleksi, tas ir, tirgus liberalizācija, operatoru kompāniju privatizācija, tirgus regulēšana, jo pretējā gadījumā tie nestrādās. Tie nedarbosies, un mēs nonāksim ekonomiskas katastrofas vai tās draudu priekšā. Tas ir pilnīgi skaidrs, un, ja mēs mēģinām to atraut, tad jāteic, ka tas nav iespējams.

Šeit tika minēts, ka šāda kritika mazina “Lattelekom” akciju vērtību, it īpaši privatizācijas gadījumā. Bet, kolēģi, ja mēs konsekventi izturamies pret šo viedokli un ja mēs uzskatām “Lattelekom” akciju vērtību par pašu galveno, tad mēs vispār nedrīkstam saīsināt monopoldarbības termiņus, jo, pretējā gadījumā, tos saīsinot, mēs samazināsim arī akciju vērtību. Taču valdība to ir izlēmusi. Un kāpēc? Tāpēc, ka tā šajā jautājumā rīkojas gan telekomunikāciju jomas, gan valsts attīstības, gan tautas interesēs, bet tas notiek tikai vienā virzienā. Par maz, kungi un dāmas, vajag vairāk, lai varētu, teiksim, ne tikai atsevišķos fragmentos pārstāvēt tautu, bet arī pieņemt lēmumu, kas būtu vērsts ne tikai uz viena uzņēmuma pamatinteresēm, bet gan sakārtotu nozari, un tas ir pats galvenais.

Kolēģi, tāpēc es arī domāju, ka šis jautājums par “Lattelekom” akciju vērtības samazināšanu principā ir mazliet spekulatīvs. Es gribētu uzsvērt arī to, ka, mūsuprāt, ir jāņem vērā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācijas viedoklis. Par mana kolēģa Kārļa Leiškalna mesto “cimdu” es varētu teikt, kā bruņinieks savulaik teica, ka vajadzētu uz trešo lasījumu dot šos priekšlikumus. Mēs apņemamies tos dot uz Latvijas Telekomunikāciju asociāciju un mēģināt atrisināt. Diemžēl mums parasti ir bēdīga pieredze, bet es nevaru noliegt, ka Leiškalna kungam šeit ir savs racionālais kodols. Pamēģināsim vēlreiz kārtējo reizi. Mēs arī zinām ko nozīmē Sīzifa darbs - velt akmeni, kas vienmēr veļas atpakaļ no kalna lejup, bet nekad neiet kalna virsotnē. Var jau izrakt bedri, bet tie bedres racēji tālu netiek, Dobeļa kungs!

Nākamais. Es šeit ar interesi klausījos arī mana kolēģa Godmaņa runu, un viņš teica par šo deregulāciju. Es domāju, ka tā ir ļoti tālas nākotnes perspektīva. Mums diemžēl pašreiz vairāk ir jādomā par tirgus liberalizāciju un par deregulāciju. Varbūt tas būs pēc piecpadsmit vai desmit gadiem, es nezinu, cik drīz, bet tas nav rītdienas jautājums. Kā es to saprotu, tas varbūt ir nākotnes jautājums.

Taču, tā kā man ir vēl četras minūtes laika, tad, lai lieki netraucētu jūs vēlreiz ar kādu uzstāšanos, es tomēr gribētu nolasīt, jo arī tas nav vēl pateikts, kāds tad ir šis komisijas lēmums, kuru tā ir aicinājusi Saeimu atbalstīt. Daru to tāpēc, lai vairāk nepiesaistītu jūsu uzmanību šim jautājumam. Tātad:

1. Parlamentārās izmeklēšanas komisija nolēma atzīt, ka “jumta” līgums, kuru Latvijas valdība 1994.gada 11.janvārī noslēgusi ar “Tilts Communication”, nepamatoti ierobežo Latvijas Republikas suverenitāti un ir pretrunā ar tās likumiem un interesēm.

2. Atzīt, ka ievērojama daļa “jumta” līgumā paredzēto pasākumu no ārvalstu investoru puses nav izpildīta, kas Latvijas pusei nodarījis papildu zaudējumus. Šeit, protams, es esmu arī tekstā atzinis, ka arī Latvijas puse nav izpildījusi virkni lietu, bet par tiem zaudējumiem, neapšaubāmi, uzskaitījumu investoru puse jau ir veikusi un to iesniegusi Latvijas Privatizācijas aģentūrai.

3. Ierosina valdībai panākt “jumta” līguma grozījumus, kas noteiktu “Lattelekom” monopolstāvokļa termiņa samazināšanu līdz desmit gadiem, kā arī Latvijas Republikas diskriminējošo normu atcelšanu.

4. Atzīt, ka SIA “Lattelekom” kopš dibināšanas brīža ir strādājusi pretrunā ar likumu “Par telekomunikācijām”, nesaņemot speciālu licenci par pakalpojumu sniegšanu.

Komisija ierosina:

1. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus par pretrunīgo un Latvijas Republikai diskriminējošo “Lattelekom” dokumentu (“jumta” līguma, tā pielikumu un vadības līguma) sagatavošanas un pieņemšanas apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saukt pie atbildības vainīgās personas.

2. Iesniegt materiālus prokuratūrai, lai izmeklētu un izvērtētu apstākļus, kuru dēļ iespējami Latvijas Republikai zaudējumi saistībā ar “Lattelekom” darbību kopš “jumta” līguma noslēgšanas brīža, noskaidrotu un nepieciešamības gadījumā sauktu pie atbildības vainīgās personas.

3. Ievērojot to, ka “Lattelekom” kapitāla lielākā daļa ir Latvijas īpašums, un sabiedrībā izplatīto neapmierinātību ar uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāti un to apmaksas līmeni, Valsts kontrolei veikt “Lattelekom” dibināšanas vēstures un finansiālās darbības pārbaudi.

4. Valsts kontrolei izvērtēt, vai privatizējamajai akciju sabiedrībai VEF atsavināto 18% uzņēmuma “Latvijas Mobilais telefons” akciju pārdošana “Lattelekom” par cenu, kura, iespējams, ir zemāka par šo akciju tirgus vērtību, ir likumīga un atbilstoša valsts interesēm.

5. Līdz prokuratūras un Valsts kontroles slēdziena saņemšanai apturēt likumprojekta “Par telekomunikācijām” tālāku virzību Saeimā.

6. Atjaunot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Telekomunikāciju likumprojekta izstrādes darba grupu, vajadzības gadījumā papildināt to ar neatkarīgiem ekspertiem likumprojekta “Par telekomunikācijām” pilnveidošanai atbilstoši Latvijas Republikas telekomunikāciju sektora politikas nostādnēm un patērētāju labklājības veicināšanai un interesēm.

7. Satiksmes ministrijai un Latvijas Privatizācijas aģentūrai izskatīt jautājumu par Direktoru padomes Latvijas puses pārstāvju atbilstību ieņemamajiem amatiem.

8. Lai nepieļautu jauna monopola izveidošanos telekomunikāciju nozarē, ieteikt Latvijas Republikas Ministru kabinetam izdot rīkojumu, kas neatļautu SIA “Lattelekom” un citu telekomunikāciju uzņēmumu privatizācijas procesā vienam īpašniekam vai īpašnieku apvienībai iegūt savā īpašumā tieši vai netieši vairāk par 25% no SIA “Latvijas Mobilais telefons” un citu telekomunikāciju uzņēmumu daļu (akciju).

9. Ierosināt atsākt sarunas ar ārvalstu investoru pēc tam, kad Satiksmes ministrija un Latvijas Privatizācijas aģentūra būs apkopojusi zaudējumu apmērus, kas radušies Latvijas pusei “jumta” līguma nosacījuma neizpildes rezultātā. Apkopotos rezultātus iesniegt Saeimai tālāku lēmumu pieņemšanai par kompensācijas apmēra noteikšanu.

Tātad, kolēģi, mums ir divi ceļi. Protams, šo lēmumu vēl varētu drusciņ arī labot, ja mēs to nodotu komisijām, taču varam izteikt savu attieksmi arī tūlīt. Tomēr es gribu uzsvērt tikai vienu lietu, to, ka šis lēmums pamatā atbilst manai pārliecībai, atbilst tam viedoklim, ko ir parakstījuši gan pozīcijas, gan opozīcijas partiju deputāti, kuri ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri ir piedalījušies ļoti ilgstošā darbā, daži atsevišķi deputāti bijuši arī iepriekšējās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā par “Lattelekom” darbību, kuri ir strādājuši un izvērtējuši arī ekspertu viedokļus, audita viedokļus un Ministru kabineta darba grupas viedokļus. Tas atbilst. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ir izskatīts.

Tagad sakarā ar izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mums ir jālemj par to, vai vajag iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu, kuru nolasīja Baldzēna kungs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu - izskatīt šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautos lēmumu projektus par deputātu Birkava, Bunkša, Baloža, Jurdža un Vītola ievēlēšanu Saeimas komisijās pirms darba kārtības 19.punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Par deputāta Valda Birkava ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 9. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Revīzijas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Venta Baloža ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Un vēl viens lēmuma projekts - “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Saeimas Saimnieciskajā komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1870.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis Saeimas deputāts Jāzeps Šņepsts.

Komisija iepazinās ar minēto protokolu, nesaņēma iebildumus no deputāta par šo protokolu un ir sagatavojusi lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības, ko arī aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jāzepa Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1871.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ko ir izdarījis Saeimas deputāts Ainārs Šlesers. Jūs varat protokolā redzēt fiksēto faktu. Šlesera kungs to nav noliedzis. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir nolēmusi sagatavot lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Aināra Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1885.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija iepazinās ar administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru ir izdarījis deputāts Jakovs Pliners.

Pārkāpuma raksturu jūs varat redzēt, tas ir fiksēts administratīvajā protokolā. Plinera kungs komisijai atsūtīja rakstisku vēstuli, atzīstot, ka ir vainīgs un pārkāpumu ir izdarījis, līdz ar to komisija nolēma sagatavot Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Jakova Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 22.punkta likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu” otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Līdz noteiktajam laikam - pulksten 12.00 - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neviens priekšlikums netika saņemts.

Līdz ar to komisija savā sēdē nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un izskatīt to otrajā, galīgajā, lasījumā. Aicinu arī jūs to darīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies deputāts Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es mēģināšu neatkārtoties, jo jau iepriekš argumentācijā, kādēļ šis likumprojekts nebūtu jāpieņem, es runāju par tām lietām, kas ir saistītas ar likumdošanu un šajā likumdošanā paredzēto, - es teicu par trīs iekšējā tirgus aizsardzības instrumentu iedarbināšanu, kuri šodien vēl nedarbojas.

Problēmas būtība pamatā ir varbūt plašākā nozīmē tomēr jāsaista ar tām lietām, kuras ir saistītas ar budžetu. Ja skatāmies, sākot no Latvijas brīvvalsts laika pirmā gada, tad redzam, ka atbalsta politika lauksaimniecībai ir samazinājusies un ka pašlaik tā ir sasniegusi kritisko robežu, jo tā ir mazāka par likumā noteikto - Lauksaimniecības likumā subsīdijām paredzētie 3% no budžeta nav atvēlēti un nav arī paredzams - vismaz es neesmu dzirdējis no pozīcijas deputātiem -, ka ar budžeta grozījumiem šis likums tiks izpildīts.

Tādējādi veidojas nevienlīdzīgas konkurences apstākļi tirgū. Eiropas Savienība no sava budžeta 50% tērē lauksaimniecības atbalsta politikai, un sakarā ar šo atbalstu Eiropas Savienības lauksaimniecības produkcija ieiet nevienlīdzīgā tirgū ar Latvijas zemnieku ražoto produkciju, šinī gadījumā - ar cūkgaļu.

Ja šim ierobežojumam, kas reāli tiešām ir jāatceļ, nav nostādīts pretī cits instruments, lai mūsu zemnieki varētu piedalīties šajā tirgū un nodrošināt Latvijas zemniekiem vienādas konkurences apstākļus - šinī gadījumā cūkgaļas ražotājiem vienādas konkurences apstākļus ar Eiropas Savienības zemniekiem - cūkgaļas ražotājiem, ar Polijas zemniekiem - cūkgaļas ražotāju un citu kandidātvalstu cūkgaļas ražotājiem -, tad mēs vienkārši kārtējo reizi pēc gada nostādām šo nozari iznīcības priekšā. Šodien subsīdijām ir atvēlēti tikai 2,3 % no budžeta, nevis 3%, kā to nosaka likums, un jau šodien subsīdijām trūkst naudas, lai nodrošinātu daudzmaz vienādas konkurences apstākļus arī citām nozarēm. Aicinu šo likumprojektu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es negribēju runāt par šo lietu, bet mani vienmēr tracina tas, ka Latvija nokļūst kaut kādā jocīgā lomā. Ne tāpēc, ka mēs neesam izglītoti, bet tāpēc, ka nestrādā mūsu ierēdņi. Ļoti žēl, ka no 1992.gada līdz 1999.gadam mūsu valdība nedomāja par visnozīmīgāko likumu komplektu, tas ir, par Latvijas Republikas iekšējā tirgus aizsardzību. Nedomāja, un nekas nebija izdarīts. Tikai 1999.gadā 7.Saeima kaut kā sakustināja šo valdību.

Ieveda, ieved un turpina ievest visi un visu, ko vēlas, un kuriem nav slinkums. Uz robežām līdz šim laikam nav svaru. Jūs varat iedomāties, cik sarežģīts ir šis agregāts, kas ir līdzīgs kosmosa kuģim! Mēs nevaram iegādāties un uz pieciem, sešiem robežpārejas punktiem ierīkot svarus. Ierīkot svarus nevaram! Un tas turpinās desmit gadus. Tos svarus ierīkot, protams, var, bet negrib, jo ļoti daudzi tik tiešām “silda” rokas pie šīs kontrabandas vai “pelēkās” ekonomikas, kura grauj mūsu valsts ekonomiku.

Tagad par līgumiem, kas noslēgti ar Eiropas valstīm, ar mūsu kaimiņvalstīm un ar Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm. Tie ir nekorekti, nepārdomāti, neanalizēti un darbojas galīgi pretī Latvijas Republikas nacionālajām interesēm. Jūs paskatieties, kas notiek! Šis nav izdomāts, un tas nav izdomāts, to mēs neparedzējām, par to nedomājām! Nu, ja neprotam strādāt ar likumiem, tad visu laiku ir jāaicina un jāmaksā nauda tiem ārzemniekiem, kuri te pie mums ganās visu laiku.

Kas domāja par Latvijas Republikas zemniekiem? Neviens! Kas domāja par Latvijas Republikas zemkopības attīstību? Neviens nedomāja, nedomā un arī turpmāk nedomās! Kas tad domā arī par Latvijas rūpniecības attīstību? Jūs pasakiet to! Nevienā tajā valdības deklarācijā nav ierakstīts, ka mēs domājam attīstīt nacionālās rūpnīcas. Nav! Mēs sākām no cirvja kāta visu ievest un beidzot ar kaut kādiem arkliem. Diemžēl mūsu darboņi paraksta līgumus un ar to arī viņu patriotisms beidzas.

Kas būs pēc tam? Ir tikai politiska atbildība! Ir tikai politiska atbildība, un jebkurš pasaka: “Man ir tikai politiska atbildība!” Tāpēc kungiem vajag domāt, strādājot 24 stundas diennaktī. Tāpēc viņi arī var izpildīt no astoņiem līdz divpadsmit amatiem, attiecīgi saņemot mēnesī tās astoņas vai divpadsmit algas. Vēl jau saņem skaistas algas arī par vadības līgumiem un ar to palīdzību, kā saka, paceļ savu ekonomisko stāvokli. Ir jocīgi, ka, strādājot valsts darbu, cilvēki turpina savu biznesu un valsts vēl viņiem maksā algu.

Vai ir kāds risinājums saistībā ar cūkkopības attīstību Latvijas Republikā? Un ko domā par to valdība? Diemžēl risinājuma nav un valdība neko uz šodienu nav domājusi un arī nedomās. Domāju, ka 2000.gadā Latvijas zemnieki neko arī nesagaidīs. Tā mēs mīlam Latvijas Republikas zemkopību, un tā mūsu mīļā pozīcija, kura sastādīja jauno valdību, risina visus jautājumus, kas saistīti ar zemkopību.

Mēs piekāpjamies jebkuram ārzemniekam, bet Latvijas zemnieki gaida risinājumu. Labanovska kungs teica, ka notiek šķelšanās un redzama plaisa starp Latvijas valdību un Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl ar katru dienu tā plaisa kļūst lielāka, un tā nepaliek mazāka tikai tāpēc, ka, pieņemot tos likumus, kurus mums Saeimā “piespēlē” un par kuriem pozīcijas deputāti obligāti balso, mēs paliekam tādi jocīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vārds Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es gribētu šajā ziņā mazliet atgādināt vēsturi. Saeima pagājušā gada 27.maijā pieņēma likumu “Par pagaidu pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā” un 9.decembrī - likumu, ar kuru uz diviem gadiem tika noteikta cūkgaļas importa robežcena.

Šodien mēs, laikam visas frakcijas, saņēmām dokumentu no Lauksaimnieku organizācijas Sadarbības padomes, kurā ietilpst Zemnieku federācija, Zemnieku Saeima, Statūtu sabiedrību organizācija, kā arī Lauku atbalsta asociācija. Šajā dokumentā, kas tikko ir saņemts, viņi raksta: “Pēc iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ieviešanas situācija cūkgaļas tirgū pakāpeniski stabilizējas. Pieaugot pieprasījumam pēc Latvijā ražotās cūkgaļas, palielinājās cūku iepirkšanas cenas. Ierobežojumi ārvalstīs ražotās cūkgaļas ievešanā valstī palīdzēja Latvijas cūkkopjiem apturēt nozares lejupslīdi un novērst tās likvidēšanos.”

Tā ka zināmi plusi ir, un mans vēlējums bija tikai tāds - censties esošo, pieņemto likumu ietvaros pastrādāt un tā akurāti censties aizstāvēt tirgu ar jau esošo un noteikto iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu. Ir Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, kas praktiski jau strādā. Šodien jāpieņem arī Kompensācijas pasākumu likums. Diemžēl nezin kādu apsvērumu dēļ šā likuma stāšanās spēkā tika nolikta uz nākamā gada 1.janvāri, nevis uz 1.jūniju. Ir runa par to, kā Antidempinga likums strādās.

Es gribu piebilst vēl to, ka eksperti ir publicējuši materiālus par šo mehānismu iekšējā tirgus aizsardzībai. Tas ir tapis, piesaistot ārvalstniekus, liekas, no Nīderlandes. Bija publicēts “Latvijas Vēstnesī” plašs materiāls. Es domāju, ka vienkāršo lasītāju tas visnotaļ nepārliecināja, un es domāju, ka tas nebija īsti profesionāls. Par to ir samaksāta diezgan liela naudas summa, bet nekāds pluss no tā nav iznācis.

Es gribētu no šīs pašas vēstules - Lauksaimnieku organizācijas Sadarbības padomes vēstules, ko parakstījis šīs Sadarbības padomes vadītājs... Šobrīd viņiem ir divi priekšlikumi šajā sakarībā. Ierosina lūgt Saeimu neatbalstīt Ministru kabineta šā gada 11.aprīļa ieteikumu par Saeimā 1999.gada decembrī pieņemtā likuma “Par minimālo robežcenu noteikšanu cūkgaļai” atcelšanu ar šā gada 1.jūniju. Pirmais variants. Un arī otrais variants. Ja nu tas nav iespējams, tad ir otrais variants. Ierosina Latvijas vietējo ražotāju zaudējumu kompensēšanai tirgus aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā paredzēt 2000.gada valsts budžetā lauksaimniecības nozares subsidēšanai papildu finansējumu 2,6 miljonu latu apmērā. Tāpēc būtu bijis ļoti korekti, ja Aijas Počas šeit minētajā likumprojektā 2.punktā būtu paredzēts ne tikai vienkārši atcelt šo likumu, bet reizē arī pateikt, ka atceļ ar grozījumu izdarīšanu budžetā 2000.gadam. Tad tas būtu korekti, tad būtu tā kompensācija. Lai gan ekonomiskā ziņā tas nav izdevīgi. Labāk bija izmantot mehānismu, pamatojoties uz Kompensācijas pasākumu likumu, kur ir paredzēts mehānisms, ja importētājvalstij ir subsidēta šī produkcija, kas ienāk mūsu valstī. Un izmēģināt vēl to, lai spertu šo soli, kad mēs no subsīdijām vienkārši “nogriezīsim” šos divus vai trīs miljonus gadā un turpmāk ik gadu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ar dziļām skumjām jāsecina, ka zemkopība tomēr ir jāatšķir no politikas. Un lauksaimniecība it sevišķi. Mēs te varam stāstīt no tribīnes dažādas lietas. Tomēr, ja runā par tādu problēmu kā vienas nozares problēma, kas saistīta ar cūkgaļas tirgu, tad jāteic, ka mēs nevaram cūkas kā tādas “izraut”... Cienījamajam Kalniņa kungam, blakus tam, ka viņš pateica, par cik ir cēlusies cūkgaļas cena, ieviešot šos aizsardzības mehānismus, vajadzēja arī pateikt, par cik ir samazinājusies liellopu gaļas cena.

Nākamais jautājums. Es biju vienīgais no tiem, kas balsoja pret šo likumprojektu, kad mēs to pieņēmām. Nosauciet man kaut vienu valsti, kura ar subsīdijām atbalstītu to produktu, kas nekonkurē tirgū! Kurš no Latvijas zemniekiem liks cūku mašīnā un vedīs uz Rietumiem, lai turienes tirgū viņa konkurētu? Es saprastu, ja mēs šeit diskutētu par atbalstu tādam produktam, kas konkurēs tirgū, kas ļaus attīstīties ražošanai, un tad izejvielas ražotājs saņems augstāku cenu. Es saprastu, ja runa būtu par to. Mēs esam izniekojuši no budžeta naudas simtiem tūkstošu, maksājot par katru cūku. Vai mēs atrisinājām nozares problēmu? Mēs paaugstinājām tikai cenu kā tādu. Vai ir sākuši turēt vairāk cūku? Vai mums ir parādījušies pārstrādes uzņēmumi, kas eksportē gatavo produktu uz Rietumiem vai uz Austrumiem? Nosauciet man tādus! Vai ir tādi? Kāds ir kopējā budžetā devums? Ja mēs esam no šīs tribīnes deklarējuši mūsu virzību uz Eiropas Savienību, tad spēlēsim pēc tiem noteikumiem, ne jau pēc saviem noteikumiem! Vai mēs uzskatām, ka mūsu spējas ir tik varenas, ka mēs būsim spēcīgāki par Eiropas Savienību? Eiropas Savienībā subsīdijas, tas ir visiem skaidrs, ir pāri 40 procentiem - attiecībā pret mūsējiem sešiem. Vai mums ir budžetā tādi līdzekļi, lai nosegtu šo starpību? Nav. Tad nefantazēsim! Varam pieprasīt priekš cūkām 2,6 miljonus, 3 miljonus priekš putniem, 10 - priekš zivīm, 15 - vēl priekš kaut kā. Bet parādiet, kur tā nauda ir! Tāpēc es domāju beigt šo neauglīgo diskusiju, jo galu galā nav mans uzdevums no šīs tribīnes noteikt nedz kompensāciju absolūtos skaitļos, nedz kompensāciju par kaut kādu vienību. Galu galā tas ir vai nu Ministru kabineta jautājums (tā tas ir sliktākajā gadījumā), vai nozares ministra jautājums. Un tad tikai apstiprināt izstrādāto nolikumu... Bet ne jau Saeima lems, cik dot par cūku, cik dot par govi, par vēl kaut ko. Nejauksim kompetences līmeni! Manā skatījumā, ja mēs esam deklarējuši vienu nostāju, mēs nedrīkstam vienas nozares ietvaros deklarēt kaut ko citu. Jo tas neradīs absolūti nekādu attīstību. Ja mēs gribam subsidēt, tad, manā skatījumā, subsīdijai, pirmkārt, jābūt viegli administrējamai; otrkārt, ir jāsubsidē produkts, ko eksportē. Jo bez eksporta neviena nozare nekad nav attīstījusies un neattīstīsies.

Tikai tā mēs sasniegsim rezultātus. Jo pamatcena ražotājam vai pārstrādātājam... tas jau neglābs situāciju, un tā nebūs nekādā ziņā subsīdija. Nebūs tā subsīdija, kas glābs. Būs produkta cena... Vai nu ražotājam, vai pārdevējam... Un tikai tad var īslaicīgi kaut ko... Taču šinī gadījumā tie nav adekvāti pasākumi, kas vērsti uz mūsu ātrāku integrāciju Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Dārgie radioklausītāji! Man ļoti smagu sirdi būs jāatbalsta šis lēmums, jo arī man ir bijis diezgan daudz jāsaskaras ar šo jautājumu. Es atceros 1999.gada janvāri, kad Ministru kabinets lēma par šo smago soli un bija ļoti lielas diskusijas gan mūsu ārlietu speciālistiem, Valdim Birkavam, gan Ekonomikas ministrijai, gan arī Zemkopības ministrijai, un amatu vienu brīdi pat pildīju arī es. Es atceros šīs divas smagās sēdes, no kurām viena bija ilgāka par četrām stundām. Tomēr es uzskatu, ka šie pasākumi nesa augļus un ļāva mūsu lauksaimniekiem atsperties. Taču realitāte ir tāda, ka virzībai uz Eiropas Savienību šobrīd šis aizliegums rada šķēršļus. Un tas nopietni apdraud arī mūsu lauksaimniekus, mūsu piena ražotājus, kuri var pazaudēt kvotas Eiropas Savienībā.

Tādēļ es lūdzu deputātus, lauku draugus, to atcerēties arī tad, kad skatīsim budžeta grozījumus un kad mums būs daudz dažādu citu vajadzību, atcerēties, ka ir nepieciešama nauda subsīdijām, lai mēs turpmāk varētu atbalstīt savus lauciniekus un lai šis vienreizējais akts nebūtu tikai tāds brīdis, kad ļāva viņiem ievilkt gaisu, lai atkal viņiem būtu jānoiet zem ūdens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Tomēr nāksies atkārtoties, jo no tā, kas šeit ir teikts, izriet, ka šis tas varbūt nav saprasts tajā brīdī, kad šie iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tika ieviesti. Tajā brīdī tie tika ieviesti viena iemesla dēļ. Toreiz nedarbojās likumdošana - likumdošana tādai tirgus aizsardzībai, kāda ir Eiropas Savienībā un kāda veidojas arī pie mums Latvijā. Toreiz nebija Iekšējā tirgus aizsardzības likuma, nebija Antidempinga likuma un nebija arī Kompensācijas pasākumu likuma. Šodien viens no darba kārtības jautājumiem ir Kompensācijas pasākumu likums, kas šajā triju likumu blokā ir pēdējais. Taču, kā Arnis Kalniņš teica, šis likums nesāks darboties šajā gadā. Tad rodas jautājums - ko mēs dosim pretī šai nozarei, kura pārdzīvoja ļoti smagu krīzi? Uzņēmēji pārstrukturēja savu ražošanu, nodrošināja kvalitatīvas produkcijas ražošanu, uzticējās mums, deputātiem, jo mēs pieņēmām iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus uz diviem gadiem. Daudzi no viņiem noteikti paņēma kredītu, lai produkcija, ko viņi ražotu, atbilstu tirgus prasībām. Lai ražotu tādu produkciju, kādu prasa šodien pārstrādes uzņēmumi, kādu prasa iedzīvotāji. Šodien mēs mēģinām mainīt politiku, bet pretī šiem uzņēmējiem nenodrošinām neko, jo nav, kā jau es teicu, likumā par budžetu noteiktā subsīdiju apjoma - 3% - , lai nodrošinātu šīs nozares aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš. Otro reizi. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man patīkami, ka Jāzepa Šņepsta uzskati sakrīt ar manējiem. Varbūt viņš vienkārši nav vērīgāk ieskatījies agrāk... Mēs pat 1999.gada janvārī gribējām tikt vaļā, lai nemaksātu no subsīdiju naudas cūku audzētājiem. Un to maksāja tātad līdz 27.maijam. Bet vajadzēja šo mehānismu... Runa ir par robežcenām vai citiem muitas maksājumiem... Vajadzēja ar šo mehānismu darboties, lai mums nebūtu jāatvadās no naudas, no subsīdijām arī no valsts budžeta. Mūsu uzskati simtprocentīgi sakrīt. Un kāpēc tad šo praksi neturpināt tālāk, lai no budžeta nekas nebūtu jāmaksā papildus? Un izmantot šodien apstiprināmo likumu par kompensāciju maksājumu mehānismu, paprovēt uz tā bāzes vēl paspēlēties, lai nebūtu jāatvadās no subsīdijām... Tā ka nekādas pretišķības nav redzamas, mūsu viedokļi sakrīt, tas ir patīkami.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Šņepsta kungs! Tik tiešām 4000 tonnu sviesta, 2,5 tūkstošus tonnu sausā piena un 3000 tonnu siera mēs eksportējam, tas ir tik tiešām tā. Bet jūs sakāt, ka samazinās liellopu skaits. Liellopu skaits samazinās ne jau tāpēc, ka to audzētājus nesubsidē, bet tāpēc, ka mēs pienu iepērkam desmit reizes lētāk, nekā maksā litrs minerālūdens. Par diviem trim santīmiem iepērk pienu, kas it kā ir nekondīcijas piens, bet nezin kāpēc izlaiž produkciju, kura ir augstākā labuma. Kāpēc tad tam zemniekam ir jāaudzē tas lops un jānodod tas piens, ja viņš par to nekā nesaņem? Un ja vēl zemniekiem atdotu to naudu, kas viņiem pienākas... Bet, teiksim, Kurzemes pusē no ļoti daudziem savāca pienu un par 2-3 gadiem palika zemniekiem parādā, un neko nesamaksāja, jo nobankrotēja tas piena savācējs.

Nākamais jautājums. Ārzemju speciālisti teica, ka tik tiešām cūku audzētājus Latvijā “apbižo” Eiropas Savienība. Paskatieties, kāds bija slēdziens tai komisijai, kas bija no Lielbritānijas!

Nākamais jautājums. Es taču jau teicu, ka nav mums svaru uz robežas. Kāpēc mēs neapkarojam tos 15 vai varbūt 17 procentus kontrabandas? Ja tas būtu apkarots, mums nevajadzētu nodarboties ar subsīdijām.

Un, kas attiecas uz jautājumu, kā mums ir līdzsvarota izvestā jeb eksportētā piena produkcija un cūkgaļa, kas tiek ievesta, arī par to drusciņ ir jāpadomā, jāparēķina.

Un nākamais. Vismaz vajag mācīties no Vācijas, paskatīties, kādas barjeras importam viņi rīko uz robežas. Ir jāmācās, ja mēs neprotam paši.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Izmantojot savas pēdējā vārda tiesības, pateikšu vēl dažus komentārus. Jau piedāvājot jums akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā, es minēju dažus faktus, kas nosaka šā likumprojekta atcelšanas nepieciešamību. Tas jādara ne tikai eksporta un importa attiecību kontekstā ar Eiropas Savienību, bet arī tieši iekšējā tirgus attīstības kontekstā, un proti: tajā brīdī, kamēr bija spēkā pagaidu pasākumi, cūku eksports no ārvalstīm uz Latviju samazinājās, turpretī šobrīd, ieviešot šīs pastāvīgās sankcijas, situācija ir tikai stabilizējusies un šobrīd vairs nav nekāda pozitīva efekta. Tiesa, nav arī izteikta negatīva efekta, bet tomēr ir daži panākumi, kas vispār tika sasniegti Latvijā, sākot risināt šo problēmu. Un tad ir jāatzīmē, ka vienas cūkas dzīvsvara kilograma pašizmaksa ir sarukusi apmēram par 10 santīmiem, un tas ir ļoti būtiski. Un šobrīd stāvoklis jau ir tāds, ka šī cena, šī pašizmaksa, faktiski ļoti, ļoti minimāli atšķiras no tās gaļas reālās pašizmaksas, kas tiek importēta arī uz Latviju. Tātad šeit jau parādās iespēja konkurēt vismaz iekšējā tirgū.

Runājot par subsīdijām, šis skaitlis tiek minēts 1-2,6 miljonu robežās, bet, nedaudz analizējot, kā jau šeit minēja mūsu komisijas loceklis Leons Bojāra kungs, jautājums ir par to, kur labāk šo naudu, kas varbūt paredzēta subsīdijām, izmantot. Varbūt tiešām labāk mums ir veikt pastiprinātus kontroles pasākumus uz robežas, lai mēs pasargātu sevi no apmēram 12-13% nelegālas izcelsmes gaļas ieplūšanas Latvijā. Tas labāk ļautu nostabilizēt iekšējo tirgu un vēl vairāk to attīstīt.

Un jautājums tiešām ir par to, kā izmantot šīs subsīdijas, - vai maksāt par katru cūku, tas nozīmē, ka šo naudu nākas sadalīt ļoti lielam cūku audzētāju skaitam, kas kopumā varētu būt milzīgs... ja ne gluži milzīgs, tad tomēr pietiekami liels būtu šis cūku audzētāju skaits, kas audzē tikai vienu vai divas cūkas, vai maksāt tiem, kas audzē tūkstošiem cūku. Skaidrs, ka šo līdzekļu atdeve būs lielāka tajās fermās, kur ir augstāks darba ražīgums un kur ir vairāk šo nobarojamo cūku. Tātad ir jautājums: kādā veidā šīs subsīdijas sadalīt? Un tieši pie šā subsīdiju mehānisma arī būtu jāstrādā.

Atcerēsimies situāciju, kāda bija apmēram pirms gada, kad valdība pieņēma šos iekšējā tirgus aizsardzības pagaidu pasākumus. Lauksaimnieki pārmeta, ka muitā nav šīs kontroles... ka tā nerealizē pienācīgi šīs kontroles funkcijas. Un viens no pārmetumiem tiešām bija tāds, ka uz robežas netiek kontrolētas kravas. Toreiz aprēķini, ko veica Muitas pārvalde, liecināja, ka, lai mēs nodrošinātu normālu, sanitārajām prasībām atbilstošu kravu kontroli, tas ir, ka būtu iespējams pārbaudīt kravas nevis atklātā dabā, bet attiecīgos angāros, kur ir nodrošināts saldēšanas režīms ar attiecīgu temperatūru, kur būtu elektroniskie svari, kur varētu kravas kontrolēt padziļināti, bija nepieciešams aptuveni 1,4 miljonu latu liels ieguldījums. Nu tad izvērtēsim! Varbūt tomēr mērķtiecīgāk ir ieguldīt šo naudu tiešām uz robežas, lai šī nauda kalpotu ne tikai cūkgaļas tirgus aizsardzībai, bet arī citu produktu tirgus aizsardzībai, nevis sadalīt to ļoti plašam cūku audzētāju slānim, nezinot, kāda īstenībā būs šī atdeve.

Kopumā, kā jūs redzat, jautājums ir pietiekami sarežģīts un prasa vēl detalizētāku analīzi. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu - vēlreiz aicināt Zemkopības ministriju, Finansu ministriju un konkrēti arī Muitas pārvaldi padiskutēt par šiem jautājumiem. Tam piekrita arī Cūku audzētāju asociācijas pārstāvji, kuri piedalījās komisijas sēdē, bet šobrīd es lūgtu deputātus tomēr šo likumprojektu pieņemt galīgajā lasījumā, tādējādi demonstrējot mūsu vēlmi vismaz šobrīd neradīt problēmas piensaimniekiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 11. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījums likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.520. Tātad likumprojekts “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”. Ir saņemti tikai divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums ir redakcionāla tipa priekšlikums - grozījums tiek nomainīts ar grozījumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Otrais ir deputāta Bojāra priekšlikums, kura būtība ir tāda, ka vajag saglabāt veco redakciju - tātad, lai šo bilanci sastādītu uz 1.janvāri. Aicinu neatbalstīt. Tātad galīgajā variantā paliek, ka to vajag sastādīt uz 1.martu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs atsauc savu priekšlikumu... (Starpsauciens: “Balsot!”) Uzturat spēkā balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Kalniņš. Lūdzam pieņemt likumprojektu galīgajā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Vēl jāizskata trešais priekšlikums!

A.Kalniņš. Es atvainojos! Tas ir par redakcijas maiņu. Lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi Izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 470.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 3. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 4. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 5. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

S.Golde. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 11. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta, daļēji iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12., 13. un 14.priekšlikumu.

S.Golde. 15. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums. Komisija atbalsta ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 16. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 18. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 20. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 21. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 22. - deputāta Plinera priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 23. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. 24. - deputātu Vidiņa un Lāces priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 24.priekšlikumu. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sākot no 21. un laikam līdz 26.priekšlikumam - tie visi ir par privāto izglītības iestāžu finansēšanu, un no visiem šiem priekšlikumiem, manuprāt, šobrīd vispieņemamākais ir tieši šis 24. - deputātu Vidiņa un Lāces priekšlikums, jo būtībā tas, nenoliedzami, ir progresīvs, ja mēs pārejam uz akreditēto izglītības programmu finansēšanu, neatkarīgi no tā, kas tās realizē. Taču šobrīd ir jāievēro viena patiesība - tas, ka šobrīd mums nav izveidojies tāds izglītības iestāžu tīkls, kurš atbilstu šodienas sabiedrības vajadzībām un arī iespējām. Un ne tikai… tas vēl nav pat izveidojies, bet, lai pārietu uz šo sistēmu, būtu vajadzīgs, lai tas būtu stabils, lai būtu nostabilizējies.

Un tāpēc ir radies šis Vidiņa un Lāces priekšlikums, kas būtībā ir kompromiss un kas ļauj pašvaldības iestādēm izdarīt izvēli, ka vajadzības gadījumā var finansēt, bet var arī nefinansēt, un tāpēc tas būtu vērtējams kā šodienas apstākļiem visatbilstošākais priekšlikums, jo, pirmkārt, nav jau labi, ka tiek sajaukta valsts kabata ar privāto kabatu, bet tas vēl šajā gadījumā… Tomēr galvenā ir šā izglītības tīkla izveidošana un stabilizācija, jo naudu un līdzekļus nenokurienes, no Dieva dārziem, mēs paņemt nevaram. Ja mēs kādu daļu līdzekļu novirzām šo privātiestāžu finansēšanai, tad par tādu pašu daļu tiks samazināta, gribot vai negribot, valsts iestāžu finansēšana. Un par to, kādā stāvoklī atrodas mūsu skolas, es domāju, šeit nevienam vairs nav ne ilgi jāstāsta, ne arī kādam kas jācenšas pierādīt. Katram atliek tikai apskatīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde. Protams, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mums notika diskusijas par šo jautājumu, un tur arī diezgan pārliecinoši izskanēja viedoklis, ko šobrīd aizstāvēja Zvejsalnieka kungs, tomēr komisija piedāvā citu variantu. Tas ir kompromisa variants ar Gaigala kunga iesniegto, bet šis priekšlikums ir pēc tam. Tā ka šobrīd ir jābalso par 24.priekšlikumu. Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 24. - deputāta Vidiņa un deputātes Lāces priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 32, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25. un 26. priekšlikumu.

S.Golde. 27. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Estas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 28. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 29. - deputāta Jāņa Estas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 30. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Spurdziņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 32. - deputātu Bartaševiča un Plinera priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

S.Golde. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. Un 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. Aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, trešajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1867. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Reģistrācijas numurs 460. Priekšlikumi otrajam lasījumam.

Otrajam lasījumam Juridiskā komisija saņēma un izskatīja šādus priekšlikumus.

1.priekšlikums - zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Tika atbalstīts daļēji un iestrādāts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

L.Muciņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts, precizējot pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 16.maijam.

Sēdes vadītājs. 16.maijs. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1839.

1.priekšlikums - Rasnača kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 2. - Ādamsona kunga priekšlikums - arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. - Ādamsona kunga priekšlikums - arī ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 4.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Ādamsona kungs un kurš ir par 38.pantu, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. Saeimas deputāta Dzintara Rasnača iesniegtais 6. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 6.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Kudums. 7. - Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Kudums. 8. - Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Deputāti piekrīt. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Dz.Kudums. Lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 3, atturas - 36. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi “Likumā par ostām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1890. Likumprojekta trešais lasījums. Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus.

1. - deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums par 2.pantu. Komisija to daļēji atbalstīja, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 3.pantu ir deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Aivara Tiesneša ierosinātais vārdu aizstājums 3.pantā ir atbalstīts. Tas ir priekšlikums nr.2.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Deputāti tiek laipni aicināti atbalstīt 3.priekšlikumu, ko izstrādājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 11.lappusē.

4.priekšlikumu ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, un tas ir par 7.panta trešo daļu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un izteikusi savā redakcijā, kas ir 5.priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

K.Leiškalns. 14.lappusē ir deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums par 8.panta trešo daļu, finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 8.panta trešo daļu, kā arī deputāta Tiesneša priekšlikums par 8.panta trešo daļu, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdz ar to visi iepriekš minētie priekšlikumi ir atbalstīti vai daļēji atbalstīti un iestrādāti atbildīgās komisijas redakcijā - priekšlikumā par 8.panta trešo daļu. Aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 6., 7., 8. un 9.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Šajā sakarā bija jāpiemin arī 10.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 8.panta ceturto daļu ir deputāta Aivara Tiesneša priekšlikums. Šoreiz komisija ir bijusi strikta, nav atbalstījusi deputāta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar 9.pantu. Komisija to ir daļēji atbalstījusi. Lūdzu skatīt 13.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas redakcija šim pantam. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums - vārdu aizstājums 10.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 22.lappusē. Tas ir 15.priekšlikums. Iesniegusi deputātu grupa - Urbanovičs, Lujāns, Tiesnesis un Godmanis. Komisija deputātu grupas priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 15.priekšlikumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis. Lūdzu!

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 15.priekšlikumā ir piedāvāts otrajā lasījumā pieņemto redakciju papildināt - iespējamo ostas maksu skaitu papildināt ar trim ostas maksām: kravas maksu, loču maksu un pasažieru maksu.

Ņemot vērā šā likumprojekta nozīmīgumu, principā Ministru kabinets skatīja attiecībā uz šo lasījumu sagatavotos priekšlikumus par pantiem, un šis ir viens no priekšlikumiem, kurus Ministru kabinets neatbalstīja. Un arī tagad Satiksmes ministrija uzskata, ka šinī gadījumā ir vērts padomāt, vai atbalstīt komisijas viedokli vai ne. Satiksmes ministrija to neatbalsta.

Galvenie iemesli. Kravas maksa zināmā mērā dublējas ar tonnāžas maksu. Tonnāžas maksas ieviešanas gadījumā kuģis, kas ir ar noteiktu tonnāžu, tiek aplikts ar attiecīgo maksājumu.

Iznāk, ka, jo vairāk kravas tiek ievests ostā, jo vairāk ir jāmaksā. No ekonomiskā viedokļa, situācija ir pretēja: ja kuģis iebrauc ar kravu, tad rodas gan dažādi papildu ienākumi ostai, gan arī dažādi papildu labumi Latvijas iedzīvotājiem.

Attiecībā uz loču maksu Ministru kabineta koncepcija bija tāda, ka loču maksa vairs nav organizējama šādā administratīvā veidā, bet ka ir pienācis laiks, kad ir iespēja pāriet uz brīvo tirgu un loču pakalpojumus var pirkt pēc vajadzības.

Attiecībā uz pasažieru maksu situācija ir analoģiska. Pasažieri jau tāpat maksā par biļeti. Ja vajadzīgas kaut kādas attiecības ar tām firmām, kas nodarbojas ar pasažieru kuģu apkalpošanu, tās ir regulējamas no citiem maksājumiem. Šinī gadījumā atkal ir analoģiska situācija: jo vairāk pasažieru iebrauks ar kuģi, jo labāk Latvijai. Jo tukšāks iebrauks kuģis, jo sliktāk.

Priekšlikums netika atbalstīts šo iemeslu dēļ, kurus es izklāstīju visai konspektīvi. Un jāņem vērā, ka papildu maksas ieviešana, kaut vai ieviešana varbūtības izteiksmē, var provocēt ostas sadārdzināt savus pakalpojumus. Taču visām mūsu ostām ir jārēķinās ar to, ka tās ir vissīvākās konkurences apstākļos ar visām pārējām Baltijas jūras ostām, it sevišķi ar ostām kaimiņzemēs. Tātad būtu lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Viena iemesla dēļ es būtu jūs lūdzis atbalstīt komisijas viedokli. Būtībā, no normālas loģikas viedokļa, nupat runājušajam Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram ir absolūta taisnība. Tas tā ir normālos apstākļos, kad valdība ir noteikusi savu politiku jūras un jūrniecības attīstības virzienā un kad tas viss iekļaujas vienā sistēmā. Šobrīd, izraujot vienu sadaļu no kopējā konteksta, ir atsitiens pretī. Pasažieru maksa nevar šodien atbaidīt pasažierus no Latvijas, jo nekas nav no valdības puses izdarīts, lai pasažieri šeit ienāktu kā tādi. Šīs normas izmantošana šodien var dot attīstību tai pašai ostai, pasažieru ostai, lai nākotnē pietiekami ātri šo saimniecisko likumu vajadzības gadījumā mainītu. Un tāpēc es jūs lūdzu šodien atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Tieši tie cilvēki, kas ir vairāk saistīti ar ostām, ir iesnieguši šo priekšlikumu, un komisijas viedoklis ir tāds, ka ostas ir pēc savas būtības uzņēmumi, savā starpā konkurējoši uzņēmumi, un ka likumprojektā nav teikts, ka Latvijas ostās jānosaka šādas ostas maksas. Ostas var noteikt un var nenoteikt šādas maksas. Tā ir ostas personīga darīšana. Tā ka, es domāju, Pūķa kungs, jūsu paskaidrojumi mums nebija vajadzīgi. Es komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli šajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 5, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Kolēģi, 17. un 16.priekšlikums mums jāskata reizē. Juridiskā biroja priekšlikums nedaudz maina to tekstu, kas bija otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, bet deputāta Ivara Godmaņa priekšlikums ir daudz radikālāks, un, manuprāt, tas ir pareizāks risinājums. Komisija ir atbalstījusi priekšlikumu izslēgt panta pirmās daļas otro teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies.

Ostu speciālista Gundara Bojāra priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un neviens parlamentārais sekretārs šeit neko nevar padarīt. Cilvēks ir iesniedzis priekšlikumu par lietām, par kurām viņam ir skaidra sapratne. Komisija atbalsta 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums - Urbanoviča kunga un Lujāna kunga priekšlikums - par 14.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi finansu ministra, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra un Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.20 - 14.panta pirmajā daļā svītrot divus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu, iestrādājot viņa priekšlikumu 22.priekšlikumā, kurš ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu deputātus piekrist atbildīgās komisijas viedoklim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies.

Deputāta Godmaņa priekšlikums nav atbalstīts. Tas ir par šā paša 14.panta pirmās daļas otro un trešo teikumu, bet mēs jau esam pieņēmuši pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

24. - deputāta Tiesneša priekšlikums izslēgt šā paša panta trešo daļu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 25. - deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikums par 15.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisija atbalsta arī 26.priekšlikumu - deputāta Gundara Bojāra ierosināto 15.panta papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Komisija daļēji atbalsta finansu ministra Krastiņa iesniegto priekšlikumu nr.27, kurš ir par 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija pilnībā atbalsta parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikumu, kurš ir iesniegts kopīgi ar Juridisko biroju un ir par 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un jāteic, dāmas un kungi, ka komisija nav atbalstījusi deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumu par 15.panta trešo daļu. Šī visnotaļ garā redakcija ir lasāma 29.lapaspusē. (Starpsauciens: “Es lūgtu balsojumu.”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtībā es varētu piekrist šīm diskusijām. Es mēģināšu vēlreiz jums atgādināt, ka šis likums, atšķirībā no ļoti daudziem likumiem, ir tīri saimniecisks likums, kas regulē ļoti specifisku tautsaimniecības nozari un ir absolūti nepolitisks. Es to uzsveru tikai tāpēc, ka to iesniedzis pozīcijas deputāts un nezin kāpēc tas ir jāatbalsta opozīcijas deputātam. Būtībā Aivara Tiesneša priekšlikumi regulē to sadaļu, kas, raugoties no politiskā viedokļa, būtu jāregulē citā vietā.

Ņemot vērā to, ka Latvijas jūras administrācija būtībā ir nevis akciju sabiedrība, bet valsts pārvaldes institūcija, valde nebūtu vispār vajadzīga, un, ja tas būtu tieši noteikts no politiskā viedokļa jūsu balsojumos par citiem likumiem, tad, protams, es šobrīd atbalstītu komisijas viedokli un neatbalstītu Aivara Tiesneša priekšlikumu. Taču, ņemot vērā to, ka jūs neesat pieņēmuši politisku viedokli un ka nav neviena likuma, kas regulē Jūras administrācijas darbu šinī sadaļā, es lūgtu jūs atbalstīt Aivara Tiesneša priekšlikumu, ņemot vērā vēl arī to apstākli, ka šobrīd ir nomainījusies Jūras administrācijas vadība, tā ka bez šā labojuma jūs varat palaist nopietnu kuģi “brīvā peldējumā” - bez dzenskrūves, motora, vēja un burām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamie deputāti! Tātad iemesls, kādēļ netika atbalstīts arī no ministrijas puses šis jautājums, ir sekojošs. Jautājums par Jūras administrāciju, raugoties pēc visas likuma struktūras un pēc būtības, nav šā likuma jautājums. Ministru kabinetā par visu, tā sacīt, jūrniecības pārvaldes sistēmu ir sagatavoti likumi, tie drīz tiks iesniegti parlamentā, un tur šim jautājumam par Jūras administrāciju ir ierādīta sava vieta. Ja mēs tagad ieliktu to pilnīgi nepiemērotā likumā - Ostas likumā - un sāktu tur noteikt Jūras administrācijas struktūru, kādas tur ir valdes, kas un kā, tad tas vienkārši likumos radīs jucekli. Pēc tam nāksies šos likumus grozīt un tamlīdzīgi.

Nekādas tukšas vietas pašlaik nav. Jūras administrācija eksistē un strādā, un to, ciktāl vajag iejaukties valdības kompetencē un ciktāl ierobežot, teiksim, valdības tiesības attiecībā uz šo Jūras administrāciju, to ļoti drīz varēs noteikt, bet šeit darīt to pilnīgi nepiemērotā likumā un nepiemērotā vietā... Šo priekšlikumu mēs ierosinām neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi. (Starpsauciens: “Imant, tu sataisīsi ziepes!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pēc būtības, protams, taisnība ir Mārim Pūķim, bet, atceroties to, ka diemžēl Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Jūras administrācija pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi spējīga savest kārtībā šo lietu, es negribu ticēt vārdiem, ka drīz kaut kas būs. Tad, kad būs iesniegts, tad arī nebūs lielas problēmas labot arī šo likumu, bet šobrīd atstāt nopietnu administrāciju bez regulējošās normas nozīmē šīs ziepes ievārīt pārāk ātri. Mazgāti mēs tiksim, bet jēgas vairs nebūs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Kolēģi! Komisijā mēs debatējām arī par šo jautājumu un nonācām pie slēdziena, kāpēc komisija to nevar atbalstīt. Ne jau tāpēc, ka mums nevajadzētu runāt. Un galvenā runa šobrīd ir par 3.punktu šajā likumā, par tā trešo daļu - par Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijām un tā tālāk, un tā tālāk. Pēc savas būtības šī problēma nav “Likuma par ostām” jautājums, bet ir jāreglamentē likumā par jūras administrāciju.

Protams, zināmā mērā ir taisnība arī Burvja kungam, lai gan runa ne tik daudz ir par tām “ziepēm”, par to, ka mēs ar šo likumu to varam noteikt, ja tāda ir politiskā griba, un tad šajā likumā kā beidzamajā parādās pilnsapulces funkciju veicēji un pārstāvji. Tā ka komisija nav atbalstījusi deputātu Tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - deputāta Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 9, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdz ar to ir atbalstīts arī 30.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns, un tas tika noraidīts nevis pēc būtības, bet ar tādu motivāciju, ka tas nav šā likuma jautājums

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 15.panta ceturto daļu - par ostas pārvaldes norēķiniem. Un komisija, protams, atbalsta pati sevi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 32.priekšlikumā daļēji ir atbalstīts Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis kopā ar Juridisko biroju, bet atbildīgā komisija ir uzskatījusi par vajadzīgu šo pantu izteikt savā redakcijā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums. 17.panta pirmajā daļā ir atbalstīts Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums. 17.panta trešo daļu Pūķa kungs lūdza izteikt redakcijā, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums. 36.priekšlikumā deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis lūdz izslēgt 17.panta piekto daļu par izdevumu atmaksu, kas rodas, ostas kapteinim realizējot savas pilnvaras. Komisija nav atbalstījusi šos trīs deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies. Un tas bija pilnīgi pareizi.

37. ir atbildīgās komisijas papildinājums 20.pantā, ko es jūs lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Iesnieguši trīs deputāti - Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Ir atbalstīta 21.panta redakcija. Priekšlikums nr.38.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti! Šajā priekšlikumā pēc būtības ir nomainīts viens formulējums. Attiecībā uz ostas maksu atskaitījumiem ir izdarīta izmaiņa un ir uzrakstīts, ka osta attīstības fondā ieskaita ostas pārvalžu iemaksas. Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka iepriekš jau ir akceptēts cits pants - 14.pants, kur jūsu teksta 26.lappusē ir pieņemta redakcija, ka 3% no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā. Šis jautājums īpaši svarīgs ir mazajām ostām, kuras faktiski līdz šim galveno atbalstu gūst tieši no šā ostu attīstības fonda, tāpēc jautājums par Ostas pārvaldes atskaitījumu nomainīšanu ar ostas pārvalžu iemaksām radītu juridisku precedentu un rastos zināma pretruna starp diviem pantiem. Tad varēs rasties jautājums: ieskaitīt vai neieskaitīt. Tāpēc es lūgtu atbilstoši iepriekš atzītajam tekstam nepieņemt šo priekšlikumu, to neatbalstīt un atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi, komisija ir atbalstījusi attiecīgo trīs deputātu priekšlikumu. Parlamentārajam sekretāram bija tiesības iebilst pret to komisijas sēdē, bet komisija šīs iebildes nav ņēmusi vērā. Parlamentārajam sekretāram Kārtības rullis dod tiesības iebilst arī šeit. Ja jūs esat pārliecināti, tad balsojiet, kā jums liek jūsu pārliecība. Man ir jāaicina jūs atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 29. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. 39.priekšlikums par 22.pantu. Ostas attīstības fonda finansējuma izlietojumu grib mainīt deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija neatbalstīja deputātu vēlmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 40. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par izslēgumu 24.pantā. Es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija 25.pantā izslēdz arī otro teikumu. Priekšlikums nr.41. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Par 26.pantu atbildīgā komisija piedāvā savu redakciju, kuru es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā aicinu deputātus neatbalstīt 43.priekšlikumu, ko iesnieguši Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis, par likumprojekta pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 13, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Aicinu jūs balsot par likumu galīgajā, trešajā, lasījumā, ņemot vērā to, ka likumam jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Kompensācijas pasākumu likums”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1893. Paldies Dievam, šodien mēs beidzot tikām līdz šim kompensāciju likumam. Tas ir tas likums, par ko uztraucās gan Bojāra kungs, gan Salkazanova kungs, un, ja mēs līdz tam nebūtu tikuši, tad, iespējams, lopkopjiem tuvākajā laikā nebūtu iespējamas šīs kompensācijas.

Tātad 1.priekšlikums ir saņemts Juridiskā biroja, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir 5.priekšlikums, kas ir redakcionāli precizēts 2.lappusē.

Tālāk ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 5.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 6. - Jirgena kunga priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tāpat arī 7. - Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Atbalstīts ir arī Juridiskā biroja 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Lujāns. Jā, tālāk ir 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Tālāk 7.pantā ir redakcionāli precizēta panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 11.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat redakcionāli ir precizēta arī 9.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Arī sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

M.Lujāns. Vēl ir arī redakcionāli precizējumi. 12. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk 20.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

M.Lujāns. 13.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Lujāns. 23.pantā ir redakcionāls precizējums. Arī 24.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir divi redakcionāli precizējumi. Ir atbalstīts 15. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Lujāns. Tāpat 17. un 18.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. 34.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Arī 39.pantā ir redakcionāls precizējums.

Tālāk ir 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat arī 20. - Jirgena kunga priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Es lūgtu jūs nobalsot par likumu trešajā, galīgajā, lasījumā un ceru, ka tas palīdzēs attīstīties Latvijas zemniekiem un rūpniecībai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kompensācijas pasākumu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godāto Saeimas Prezidij! Godātie kolēģi! Ieskatieties dokumentā nr.1844, un jūs pamanīsiet, ka uz otro lasījumu nav ienācis neviens priekšlikums. Neviens priekšlikums nav ienācis! Tātad man ir aicinājums atbalstīt šo dokumentu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu - “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija kopā ar Juridisko biroju ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 549. Tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.1865. Tas ir izstrādāts kā alternatīva likumprojektam, kurš ir ar reģistrācijas numuru 497, dokuments nr.1568.

Alternatīvais likumprojekts tika izstrādāts Eiropas lietu komisijā, un tajā ir risināta virkne dažādu jautājumu, lai sakārtotu jautājumus, kas ir saistīti ar Saeimas līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos.

Pēc tam, kad visas Saeimas komisijas bija izskatījušas šo likumprojektu, mēs saņēmām veselu virkni ierosinājumu un iebildumu, uz kuriem balstoties, mēs izstrādājām savu alternatīvo likumprojektu. Mēs piedāvājam papildināt Saeimas kārtības rulli ar 6.1.nodaļu, kura saucas “Saeimas līdzdalība Eiropas Savienības jautājumos”. Šeit ir paredzēts, ka Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas palīdzību, ja Saeima nav lēmusi citādāk. Šeit ir norādīts, kādā veidā Eiropas lietu komisija tiek komplektēta. Komisijā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas, un komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas frakciju proporcijām.

Svarīgi ir tas, ka jaunajā Kārtības ruļļa nodaļā ir noteikts, ko izskata Eiropas lietu komisija. Tā izskata un apstiprina Ministru kabineta sagatavoto Latvijas pozīciju iestāšanās sarunās un citos Eiropas Savienības jautājumos, pirms valdība šo pozīciju paziņo Eiropas Savienībai.

Šāda norma paredz konkrētu mūsu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos, un tā saistās ar ļoti tipisku pasaules parlamentu, parlamentāru valstu rīcību. Komisija nodarbojas ar kontroles funkciju veikšanu attiecībā uz Ministru kabineta rīcību šajos jautājumos, pirms valdība paziņo Eiropas Savienībai savas pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos.

Šajā likumprojektā “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” ir arī paredzēts, ka ne retāk kā reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis ziņo Saeimai par valdības paveikto iestāšanās sarunu gaitā un iecerēto turpmāko darbību un ka var tikt rīkotas debates par ziņojumā skartajiem jautājumiem.

Godātie deputāti! Mūsu virzība uz Eiropas Savienību ir ļoti svarīga, un šādā kontekstā Juridiskā komisija jūs aicina akceptēt pirmajā lasījumā šādus grozījumus Saeimas kārtības rullī.

Veids, kādā Saeima veic savu kontroles funkciju, saskan ar Eiropas parlamentāro valstu tradīcijām.

Es domāju, ka šāds Saeimas kārtības ruļļa papildinājums ir svarīgs un nepieciešams, un Juridiskās komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates.

Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu iebilst pret šo grozījumu pieņemšanu gan sākotnējā variantā, gan arī Juridiskās komisijas piedāvātajā variantā - un ne jau tādēļ, ka es neuzticētos mūsu kolēģiem, kuri strādā Eiropas lietu komisijā. Tieši otrādi. Bet, manuprāt, mēs ar šo likumu uzliekam šai vienai Saeimas institūcijai neizpildāmu pienākumu. Manuprāt, šī institūcija nespēs pietiekami kvalitatīvi veikt šo darbu. Manuprāt, ikviena Saeimas pastāvīgā komisija savā nozarē ir zināmā mērā Eiropas lietu komisija. Piemēram, mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā, izskatot jebkuru likumprojektu, izvērtējam to arī no mūsu integrācijas aspekta Eiropas Savienībā. Manuprāt, tikai visas komisijas, kvalitatīvi strādājot kopumā, spēs šo lielo darbu veikt.

Ja pieņemsim šo likumu, atsevišķos gadījumos tas, manuprāt, varētu bremzēt valdības iesniegtos projektus. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinu tomēr atturēties un nepieņemt nevienu no piedāvātajiem likumprojekta variantiem.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā Eiropas lietu komisija nesaņem nekādas jaunas pilnvaras, kas atšķirtos no reālās dzīves jeb prakses. Eiropas lietu komisija no tā nekļūs par likumdošanas komisiju, nesāks izskatīt likumprojektus. Šo labojumu pamatbūtība, kā Muciņa kungs pareizi teica, ir… un es arī piekrītu, ka šis alternatīvais projekts ir labāks nekā mūsu komisijas sagatavotais. Tā būtība ir pārņemt Ziemeļeiropas pieredzi, kura paredz, ka parlaments kontrolē, kādā veidā valdība veic šīs funkcijas, valstij iestājoties Eiropas Savienībā un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Jo, kā jūs labi zināt, tos vārdus, ko valdība pasaka Briselē, pēc tam parlaments vairs nevar pārskatīt. Tāpēc ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī vairākās Rietumeiropas valstīs tā tradīcija ir tāda, ka, pirms valdība brauc uz Briseli un saka savu jāvārdu jebkurā jautājumā sarunu pozīcijās iestāšanās brīdī vai jebkurā likumdošanas jauninājumā, pirms tam parlaments to izskata. Eiropas lietu komisija ir tikai tranzīta punkts, viņa nekādā ziņā nav galvenā atbildīgā par to.

Ja mēs paskatāmies uz reālo šodienas praksi, kāda jau ir mūsu parlamentā, tad redzam, ka Eiropas lietu komisija ir tā, kas izskata sarunu pozīcijas, un mēs esam tie, kas tās apstiprina. Valdība pēc tam šīs pozīcijas noliek Briselē uz galda, un tad sākas reālais sarunu process. Šie pārveidojumi tikai fiksē un nostiprina valdības atbildību parlamenta priekšā. Nekādā veidā nevienas specializētās komisijas atbildību tie nesamazina, pat ja tā specializētā komisija to gribētu. Vienkārši tiek paaugstināts sadarbības līmenis, ir dziļāka savstarpējā sadarbība starp parlamentu un Eiropas lietu komisiju un līdz ar to arī ar visām pārējām komisijām.

Ir vēl viens aspekts, kuram mēs nevaram paiet garām. Ir neapšaubāmi, ka sarunu laikā daļa no sarunu pozīcijām būs ar zināmu konfidences pieskaņu, un tāpēc parlamenta plenārsēdēs mēs droši vien nevarēsim pilnīgi visu izrunāt. Tāpēc Eiropas lietu komisija vismaz vienā šajā segmentā tiek deleģēta kā parlamenta pārstāvis. Tāpēc arī būtu ļoti labi, ja šī komisija būtu proporcionāla.

Šī ir pareizās sistēmas radīšana jau tagad sarunu gaitā, un mums vienalga agri vai vēlu tas būs jādara, jo parlaments nevar atdot valdībai parlamenta funkcijas. Likumu pieņemšana ir parlamenta funkcija. Diemžēl tāda ir Eiropas Savienības kārtība, ka valdība pārstāv Briselē visu, arī parlamentu. Tātad jautājums ir tikai par to, vai mēs kontrolējam valdību vai ne, nevis par specializēto komisiju tiesību ierobežošanu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es domāju, ka viss debatēs teiktais bija pareizi un vietā. Arī mana godājamā drauga Lagzdiņa kunga iebildumi faktiski nevarētu traucēt šā likuma pieņemšanu. Es domāju, mums ir iespēja vēl strādāt ar šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā, tad mēs varam uzsvērt arī to specializācijas jautājumu, par ko Lagzdiņa kungs runāja. Tātad katra komisija savā jomā ir specializēta. Taču tajā pašā laikā nebūt neatceļam Eiropas lietu komisijas atbildību un lomu šajos jautājumos, gan skatot specializētos jautājumus, gan koordinējot vispārējo mūsu virzību uz Eiropas Savienību.

Es atļaušos atzīmēt, ka ne visu valstu parlamentos - gan esošo Eiropas Savienības valstu, gan to valstu, kuras gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, - ir šādas Eiropas lietu komisijas. Tā ir, es domāju, mūsu parlamenta ļoti savlaicīgi pārņemta prakse tieši no Skandināvijas valstīm, kā šeit pasvītroja Inkēna kungs. Taču tas nenozīmē tikai pārņemtu formu. Mums no padomju laikiem ir tāda veca tradīcija - paņemt formu un tad ar to rotaļāties. Es domāju, ka ir svarīgi paņemt līdzi arī saturu, un šī saturiskā pieredze tika izklāstīta arī Inkēna kunga debatēs.

Tātad es domāju, ka nav nekādu pretrunu nedz Lagzdiņa kunga teiktajā, nedz arī likumprojekta tekstā. Es domāju, ka likumprojektu var un vajag atbalstīt pirmajā lasījumā. Aicinu jūs to darīt un otrajā lasījumā attiecīgi precizēt šīs nianses, kas tika pieminētas debatēs. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - nav, atturas - 38. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Muciņš. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Īstenībā šo likumprojektu vajadzētu skatīt kontekstā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija simtprocentīgi piekrita Ministru kabineta viedoklim, ka ir tiešām jānosaka kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss. Savukārt jautājumā par skolēnu slodzi gan nedēļā, gan arī mācību gada garumā komisijas vairākums uzskatīja, ka, ja jau Darba likumu kodekss, tātad likums, nosaka valstī maksimālo darba nedēļas ilgumu un arī darba dienas garumu, tad kāpēc gan pret skolēniem un skolotājiem vajadzētu būt citādai attieksmei un kāpēc gan šis jautājums nevarētu palikt - tā, kā līdz šim, - risināts likumā, Vispārējās izglītības likumā, nevis, kā to piedāvā valdība, Ministru kabineta noteikumos.

Protams, šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Es aicinu arī Saeimu izšķirties par to, vai atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu vai arī komisijas piedāvāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Tā kā Ministru kabineta vārdā neviens nav atsaucis Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, vispirms balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 530, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 8, atturas - 29. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz otro lasījumu - es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 19.maijam.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie deputāti! Ministru kabinets mums bija iesniedzis grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, bet mūsu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 558. Lūgums būtu atbalstīt alternatīvo, mūsu izstrādāto, jo tas ir saskaņots ar komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kura reģistrācijas numurs ir 473, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Atvainojiet, Kuduma kungs! Balsošanas secība ir tāda, ka vispirms tiek balsots par Ministru kabineta iesniegto.

Dz.Kudums. Nevajadzētu to... Alternatīvo vajadzētu atbalstīt. Lūdzu deputātus...

Sēdes vadītājs. Par - 56, pret - 8, atturas - 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Dz.Kudums. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Četrpadsmit deputātu parakstīto likumprojektu Juridiskā komisija izskatīja savā sēdē un nolēma to atbalstīt. Ievērojot, ka šis likumprojekts ir saistāms ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatāmo likumu par svētku un atceres dienām, kurš jau ir pieņemts divos lasījumos, Juridiskā komisija aicina Saeimu atbalstīt šā likumprojekta virzīšanas steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 12. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tālāk!

Dz.Rasnačs. Komisija aicina pieņemt šodien likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt konkrētus termiņus...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

Dz.Rasnačs. Komisija iesaka kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 16.maiju un kā izskatīšanas datumu - 18.maiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Dz.Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu nr.1801 “Preču un pakalpojumu drošuma likums”. Šobrīd Latvijā preču un pakalpojumu drošības jomā darbojas likums par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāju un pakalpojumu sniedzēju atbildību. Preču un pakalpojumu drošuma likums ir izstrādāts, lai nodrošinātu drošības prasības un atbildības regulējumu. Likumprojekta uzdevums ir noteikt preču drošuma prasības, ražotāju un izplatītāju pienākumus, kā arī tirgus uzraudzības iestāžu tiesības un pienākumus. Lai nodrošinātu likuma izpildi, šajā likumprojektā ir iezīmēts papildu finansējums tirgus uzraudzības veikšanai. Likumprojekts ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Preču un pakalpojumu drošuma likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 16.maijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sproģis.

J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”. Šā likumprojekta būtība ir, ka likumprojekts noteic atbildību par kaitējumu, kas nodarīts personas veselībai, dzīvībai un mantai, un arī zaudējuma atlīdzību un pienākumus. Likumprojekts ir atbalstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Lūdzu deputātus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.maijs.

Sēdes vadītājs. 16.maijs. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija piedāvā dokumentu nr.1892. Tas ir otrajā lasījumā skatāmais likumprojekts “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Ir saņemts 21 priekšlikums.

1.priekšlikums - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to izskatīja un nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lauskis. 2.priekšlikums - atkal deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 3. - Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Lauskis. 4. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

V.Lauskis. 5. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 6. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Balodis vēlas debatēt par 6.priekšlikumu? Atvainojiet, par 5.priekšlikumu vēlaties debatēt? Lūdzu! Atklājam debates par 5. - deputāta Lujāna priekšlikumu.

Vents Balodis. Jūsu rīcībā četras minūtes.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ja pieņemsim deputāta Modra Lujāna priekšlikumu, var rasties zināmas problēmas. Kā jūs zināt, radioaktīvo atkritumu noglabāšanas poligons atrodas Baldonē, bet pēc šā priekšlikuma redakcijas mums būs ļoti grūti saprast... Ir drošības zona. Bet cik tālu drīkst atrasties no apdzīvotas vietas? Tas šeit nav pateikts. Tā ka es lūgtu atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Valdis Lauskis.

V.Lauskis. Šis ir pietiekami specifisks jautājums, un es piedāvātu jums, līdzīgi kā mēs skatījāmies... ar Kārļa Leiškalna piedāvājumiem... Mūsu komisijas telpās satiekas speciālisti, un viņi šo jautājumu izskatīs. Mēs piedāvājam atbalstīt komisijas viedokli, bet pēc tam priekšlikumiem būs veltīts pietiekami daudz laika, veselu mēnesi atvēlēsim, un varēs vēlreiz pie šiem jautājumiem atgriezties. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 8, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

V.Lauskis. 6. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kudums vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies. Tālāk!

V.Lauskis. 7. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija nolēma atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 8.priekšlikums - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 9. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 10. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Lauskis. 11. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un iestrādājusi savā atbildīgās komisijas viedoklī. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lauskis. Līdzīgi ir ar 13. - Modra Lujāna priekšlikumu, ko komisija ir daļēji atbalstījusi, ietvērusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lausks. 15. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 16. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 17. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Komisija atbalsta 18.priekšlikumu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

V.Lauskis. 19. - deputāta Modra Lujāna priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. 20. - deputāta Leiškalna kunga priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, precizējusi un ietvērusi atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Un tas ir viss. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.Lauskis. Tā kā komisija saskārās ar ļoti konkrētiem specifiskiem jēdzieniem, kur ir papildus nepieciešams zinātnieku un speciālistu izvērtējums, komisija ierosina noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pietiekami garu - līdz 9.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 9.jūnijs. Nav iebildumu.

V.Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā pulkstenis jau ir 17.00, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu pagarināt sēdi līdz dokumenta nr.1925 izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Turpinām sēdi. Vai ir tomēr iebildumi? Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 24, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

Izskatīsim Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi “Bērnu aizsardzības likumā””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Prēdeles, Ābiķa, Plinera, Ražuka, Baldzēna un Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Bērnu aizsardzības likumā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas... Atvainojiet, ir saņemts desmit deputātu ierosinājums. Tā kā piecu deputātu iesniegumā bija paredzēts - un par to Saeima nobalsoja - , ka izskatīsim tikai dokumentu nr.1925, jautājumi vairs nav izskatāmi.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds deputātei Vinetai Mužniecei. Paziņojums.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Atgādinu, ka tūdaļ pēc sēdes beigām mums ir tikšanās ar Bavārijas Landstāga deputātu komisiju Viesu zālē. Lūdzu visus ierasties.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Gaigals, Juris Dalbiņš, Atis Slakteris, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par cukuru””

(Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Par Latvijā dzīvojošo Otrā pasaules

kara dalībnieku — antihitleriskās koalīcijas cīnītāju

statusu” (Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa

kodeksā”

Par likumprojektu “Par 1994.gada 10.novembra Vispārējo

konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību” (Nav

pieņemts)

Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts

robežas likumā”

par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma

gadījumā”

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un

militāro mācību jomā”

Par likumprojektu “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas

projekta realizāciju”

- dep. L.Bojārs - 11.lpp.

Par likumprojektu “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas

iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”

Par likumprojektu “Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju

par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu”

Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra

likumā” (Nav pieņemts)

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas

Par darba kārtību - 14.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam M.Andersonam”

Lēmuma projekts “Par Tukuma zemesgrāmatu

nodaļas tiesneses S.Siliņas atbrīvošanu no amata”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 15.lpp.

Lēmuma projekts “Par D.Treijas apstiprināšanu

par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 16.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta atjaunošanu

V.Birkavam” (M.Andersona vietā)

Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta atjaunošanu

R.Jurdžam” (J.G.Vidiņa vietā)

Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta atjaunošanu

J.Bunkšam” (R.Vītoliņa vietā)

Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta atjaunošanu

M.Vītolam” (J.Ozoliņa vietā)

Lēmuma projekts “Par deputāta mandāta atjaunošanu

V.Makarovam” (J.Siliņa vietā)

Lēmuma projekts “Par V.Baloža 7.Saeimas deputāta

pilnvaru apstiprināšanu” (A.Požarnova vietā)

Lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesneša

apstiprināšanu”

Ziņo - dep. L.Muciņš - 19.lpp.

Lēmuma projekts “Par J.Maizīša apstiprināšanu par

Latvijas Republikas ģenerālprokuroru”

Ziņo - dep. L.Muciņš - 21.lpp.

Likumprojekts “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu” (1.lasījums)

un “Tilts Communication” līguma izpildes un SIA

“Lattelekom” tarifu politikas analīzei, kā arī

“Par telekomunikācijām” prasībām galaziņojumu

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Birkava ievēlēšanu

Ārlietu komisijā” - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Bunkša ievēlēšanu

Pieprasījumu komisijā” - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta J.Bunkša ievēlēšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Jurdža ievēlēšanu

Sociālo un darba lietu komisijā” - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Jurdža ievēlēšanu

Revīzijas komisijā” - 83.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 84.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta V.Baloža ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā” - 84.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Vītola ievēlēšanu

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 84.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Vītola ievēlēšanu

Saimnieciskajā komisijā” - 84.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

J.Šņepsta saukšanai pie administratīvās atbildības”

Ziņo - dep. V.Muižniece - 84.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

A.Šlesera saukšanai pie administratīvās atbildības”

Ziņo - dep. V.Muižniece - 85.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

J.Plinera saukšanai pie administratīvās atbildības”

Ziņo - dep. V.Muižniece - 85.lpp.

Likumprojekts “Par likuma “Par pasākumu cūkgaļas

iekšējā tirgus aizsardzībai” atzīšanu par spēku zaudējušu”

(2.lasījums) (Steidzams) - 86.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas labības

tirgu un valsts labības rezervi”” (2.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”

(3.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās”” (2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”

(3.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””

(3.lasījums)

Likumprojekts “Kompensācijas pasākumu likums”

(3.lasījums)

Likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republikas

izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)”

(2.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”

(1.lasījums) - 127.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības

likumā” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes

kodeksā” (1.lasījums) (Nav pieņemts)

Alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu

izpildes kodeksā” (1.lasījums)

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas

valsts karogu” (1.lasījums) (Steidzams)

Likumprojekts “Preču un pakalpojumu drošuma

likums” (1.lasījums)

Likumprojekts “Par atbildību par preces un

pakalpojuma trūkumiem” (1.lasījums)

Likumprojekts “Par radiācijas drošību un

kodoldrošību” (2.lasījums)

Par likumprojektu “Grozījumi “Bērnu aizsardzības

likumā”” - 141.lpp.

Paziņojums - dep. V.Muižniece - 142.lpp.