2000.gada 9.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Sāksim 9.marta Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, mums jālemj par iespējamajām izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” un nosūtīt to komisijām, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības otrajā sadaļā izskatīšanai lēmuma projektu par Māra Sprindžuka ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam šo lēmuma projektu izskatīšanai.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts aģentūru likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts pārvaldes iekārtas likums” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Baldzēna, Leona Bojāra, Labanovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, pagājušā gada decembrī tika izdarīti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, arī jautājumā par kopīpašuma izbeigšanas kārtību daudzdzīvokļu mājās, kas ir valsts, pašvaldības vai kādas citas personas kopīpašumā. Tomēr šī lieta, mūsuprāt, toreiz varēja tikt veikta pamatotāk un precīzāk.

Esošajā likumā noteiktā kārtība paredz, ka dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldību īpašumā esošo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumus ar privatizācijas sertifikātiem, taču pārsniegums jeb starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu dzīvokļu īrniekiem jāapmaksā jau latos, nevis ar privatizācijas sertifikātiem, tātad ir jaukts norēķins.

Mūsuprāt, nebūtu pamatoti piedāvāt iedzīvotājiem, dzīvokļu īrniekiem, izpirkt dzīvokli par izsolē nosolīto cenu, maksājot virsvērtību naudā. Iedzīvotāju līdzekļi ir ierobežoti, dzīvokļu īrnieki nav spējīgi konkurēt ar nama līdzīpašnieku. Bieži līdzīpašnieku pārstāv bagātas nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas. Ja būs jāmaksā latos, tad tas pilnībā izslēgs veco cilvēku, pensionāru, daudzbērnu ģimeņu un maznodrošināto iedzīvotāju slāņu iespējas piedalīties izsolē. Ar šo normu ir pieļauta nevienlīdzība, diskriminācija starp tiem, kuri var privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem, un tiem, kuri privatizē saskaņā ar izsoli, tas ir, kā tas ir šajā minētajā gadījumā. Kāpēc gan vieni būtu sliktāki par citiem? Viņiem jau tā ir jāmaksā paaugstināts sertifikātu daudzums, kas saskaņā ar izsoli viņiem būtu aprēķināts. Tāpēc mūsu likumprojektā ir paredzēts, ka dzīvokļu īrnieku grupa visu apmaksu, tajā skaitā arī starpību starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu, veic privatizācijas sertifikātos. Tas būtu taisnīgāk.

Likumprojekta pieņemšana ļautu tuvināt samērā lielu iedzīvotāju daļu, tas ir, apmēram 60 tūkstošus īrnieku 700 kopīpašnieku ēkās visā Latvijā, tiem vispārējiem nosacījumiem, atbilstoši kuriem dzīvokļu īrnieki privatizē īrētās dzīvojamās platības valsts un pašvaldību namos. Arī sabiedriskās organizācijas ar to ir sastapušās.

Liekas, visas Saeimas frakcijas ir devušas savus priekšlikumus šā jautājuma racionālākai risināšanai. Izdarīt šīs izmaiņas šobrīd vēl nav par vēlu, jo Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai līdz šā gada 1.aprīlim jāizstrādā un jāpiedāvā kopīpašniekiem projekts kopīpašumu sadalei dzīvokļu īpašumos vai reālajās daļās. Ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam divu mēnešu laikā nepiekrīt, tad Nekustamā īpašuma aģentūrai ir jāizsludina izsole uz valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu. Tātad šis norēķinu mehānisms, izmaksājot visu vērtību sertifikātos, praktiski varētu sākt darboties ne ātrāk kā jūnijā vai jūlijā, un mums, likumdevējiem, pa šo laiku ir iespējams pielabot šīs neprecizitātes minētajā likumā.

Un visbeidzot neliela piezīme par procedūru. Decembrī, kad izskatīja trešajā lasījumā grozījumus šajā likumā, uz trešo lasījumu likumprojektā par kopīpašuma izbeigšanu tika piedāvāts pavisam atšķirīgs šis mehānisms, salīdzinot ar otrajā lasījumā pieņemto. Mūsuprāt, otrajā lasījumā tobrīd, decembrī, pieņemtais variants bija pats labākais. Un proti - ja kopīpašnieks nepiekrīt kopīpašuma sadales projektam, tad jautājumu izšķir tiesa bez izsoles mehānisma iedarbināšanas, kas iedzīvotājiem būtu taisnīgāk un saprotamāk.

Ir taču pieņemts, ka uz trešo lasījumu parasti netiek piedāvāti radikāli atšķirīgi modeļi, salīdzinot ar otrajā lasījumā pieņemto, jo tas var novest pie nepietiekami kvalitatīva pieņemtā likuma, kā tas daļēji noticis arī šajā gadījumā. Tāpēc rosinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu un nodot izvērtēšanai atbilstošajai komisijai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 25, atturas - 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā (līdz augstākās izglītības pakāpei)” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas lūgumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtības trešajā sadaļā pēc darba kārtības 14.jautājuma lēmuma projekta “Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības” izskatīšanu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu šo likumprojektu iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā jau šodien, jo faktiski tas ir divu valdības iesniegto un Saeimas pirmajā lasījumā izskatīto likumprojektu apvienojums. Lai mēs nekavētu savu…

Sēdes vadītājs. Es lūdzu jūs tribīnē. Kolēģi nesaprata.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu atbalstīt šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā pirmajam lasījumam, jo šis pēc būtības ir divu valdības sagatavoto un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā jau pirmajā lasījumā izskatīto un nedaudz precizēto likumprojektu apvienojums. Tas nepieciešams, lai mēs varētu turpināt darbu arī pie nākamās mums ļoti būtiskās likumprojektu paketes par finansu kapitāla tirgus uzraudzību. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu par Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli un nolēma atbalstīt šo lēmuma projektu.

Lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Āboliņa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, aturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļ”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valss kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Viļņa Harija Puča atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 2, atturas - 30. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aleksandra Svirido atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu “Par Riharda Zonenberga atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja lēmuma projektu “Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”.

Aicinu apstiprināt šo lēmuma projektu balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Ulda Greiškalna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli”. Aicinu jūs apstiprināt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosism par lēmuma projektu “Par Agra Krūmiņa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 5, atturas - 27. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt par šo lēmuma projektu? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nē!”) Nevēlas. Paldies.

Lūdzu zvanu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Grīnbergas apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu “Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Aicinu jūs atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aivas Kenkles apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1669. Mandātu un iesniegumu komisija ir iepazinusies ar Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu un protokolu par administratīvo pārkāpumu, ko izdarījis deputāts Leons Bojārs.

Kā jūs redzat, iepazīstoties ar protokolu, deputāts Bojārs ir sniedzis nepatiesas ziņas savā valsts amatpersonas deklarācijā. Jūs varat iepazīties arī ar to, kādas tad pēc būtības ir bijušas šīs ziņas. Tātad deklarācijā nav uzrādīti visi gūtie ienākumi, kā arī nav uzrādīti visi ieņemamie amati un arī visas viņam piederošās kapitāla daļas.

Komisija savā sēdē uzklausīja arī deputātu Bojāru. Deputāts atzina, ka patiešām ir sniedzis nepilnīgas ziņas gan par savu īpašumu, gan par gūtajiem ienākumiem. Ir sagatavots lēmuma projekts. Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmumu par piekrišanu Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības.

Sēdes vadītājs. Paldies. Savu viedokli vēlas izteikt deputāts Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, kad es aizpildīju deklarāciju, tur bija ieraksts... ka ir jānorāda pēdējais ieņemamais amats un saņemamā alga. Protams, es uzrādīju, ka tā ir Saeima.

Attiecībā uz Rīgas Domē kā deputāta saņemto atalgojumu varu teikt, ka no tā ir ieturēti visi maksājumi, kuri ir noteikti. Protams, man nav nekādas jēgas to slēpt.

Tāpat nebija nekādas jēgas slēpt faktu, ka es arī akciju sabiedrībā ieņēmu amatu, bet arī tur visi nodokļi, kuri ir noteikti par saņemamo algu, ir nomaksāti. Un vēl ir tāds fakts, ka es Rīgas Domē aizpildīju analoģisku anketu. Tā ka kaut ko slēpt man nebija nodoma, un tāpēc tas noticis tikai pārpratuma dēļ. Jo es sapratu, ka tas jautājums attiecas uz pēdējo darbavietu.

Kas attiecas uz šo vienu akciju daļu, kura sastāda vai nu deviņus, vai astoņus latus, tad varu sacīt, ka šajā uzņēmumā no 1993.gada es vairs nedarbojos, jo tas ir pašlikvidējies. Atklāti sakot, es par to biju pat aizmirsis, lai gan tas man izsauc negatīvas atmiņas, tāpēc ka es tur pirmo reizi sastapos ar gadījumu, ka korumpētības dēļ tika atņemtas telpas, kur darbojās šis uzņēmums. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Leona Bojāra saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Atšķirībā no zāles reakcijas, komisija parasti nav sajūsmināta par to, ka saņem kādu administratīvo pārkāpumu protokolu. Šajā gadījumā strādāsim ar dokumentu nr.1696.

Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu un administratīvo protokolu par Gundara Bērziņa izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Deputāts Bērziņš bija uzaicināts arī uz komisijas sēdi, kur apliecināja, ka protokolā uzrādītie fakti atbilst īstenībai, tāpēc komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības un aicina jūs to atbalstīt. (Starpsauciens: “Bargi sodīt!”)

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Gundara Bērziņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 8. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Māra Sprindžuka ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam”.

Runāt vēlas deputāts Antons Seiksts. Lūdzu!

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Šajā brīdī es runāju kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs. Komisijas vārdā es izsaku noraidījumu šim dokumentam un aicinu Saeimu skatīt šo dokumentu pēc būtības. Ja deputātiem ir iebildumi par kādu priekšlikumu, tad tos var novērst, jo galu galā mēs likumus grozām katru dienu. Komisija lūdz noraidīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Lai arī cik nepatīkami man būtu runāt pretī tam, ko tikko teica mans cienījamais kolēģis Antons Seiksts, diemžēl situācija ir tāda, ka šis likums, pie kura ir tik ilgi un grūti strādāts, šobrīd tiks pieņemts galīgajā lasījumā ar ļoti, ļoti neprecīzu 50.¹ panta redakciju, ja vien mēs nesaņemsimies un par dažām dienām nepagarināsim šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Tas ir racionāls priekšlikums. Tur ir ļoti laba doma. Aidas Prēdeles priekšlikumā ir iestrādāts, ka bērnus nedrīkst izmantot dažādos skaistumkonkursos un tamlīdzīgās vietās, kur tiek vērtēts tikai viņu ārējais izskats. Tomēr te ir mazliet sajaukts tas viss kopā ar profesionālo darbību - ar modeļu aģentūrām. Bez tam tas viss ir aizliegts līdz 18 gadu vecumam. Mēs tikai gribētu precizēt un šo vecumu, līdz kuram to aizliedz, padarīt kaut cik sakarīgāku - vai nu tie ir 16, vai 14, vai 15 gadi, jo nevajadzētu aizliegt cilvēkiem profesionāli darboties savā profesijā, teiksim, septiņpadsmitarpus gadu vecumā. Tajā pašā laikā vajag aizsargāt bērnus no dažādiem pazemojošiem konkursiem 11 gadu vecumā. Un tas ir viss, ko mēs gribētu darīt. Mēs ļoti lūdzam jūsu atbalstu, lai pagarinātu šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu par dažām dienām.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Aida Prēdele.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs esam sākuši runāt jau par šā jautājuma būtību. Neapšaubāmi, es aicinu noraidīt šo “Latvijas ceļa” priekšlikumu. Būtība ir tāda, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir definīcija, kurā ir noteikts, kas ir bērns. Bērns ir persona līdz 18 gadiem, un šīs personas līdz 18 gadu vecumam mūsu valstī tiek speciāli aizsargātas ar īpašu likumu, tāpēc šeit filozofēt par to, ko var darīt un kā rīkoties personas no 12, 13 vai 16 gadiem... Vakardien kādā laikrakstā kāds pilsonis izteicās par to, ka no 14 gadiem ir atļauts orālais sekss, bet no 16 gadiem - vēl kāds cits seksa veids. Ziniet ko, mēs te paši kļūstam smieklīgi! Arī modeļu aģentūra “Logos Centrs” veica profesionālu darbību. Viņi visi bija absolūti profesionāli cilvēki un gatavojās savu dzīvi veltīt šai profesionālajai darbībai.

Ja mēs gribam nopietni bērnus aizstāvēt, tad mums šis priekšlikums ir jāpieņem. Savukārt, ja šeit ir sācis darboties kāds lobijs, tad es atgādinu, ka nauda šeit ir liela un ka arī materiāli šeit ir ieinteresēti, kā redzams, daudzi deputāti, nu tad tā ir cita lieta. Tad runāsim par to, kas mēs kurš esam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Ja mēs runājam tieši par 17.priekšlikumu, kas tiešām ir strīda objekts, tad es gribu kategoriski noraidīt Aidas Prēdeles apvainojumu, ka tas ir it kā kāda lobija interesēs. Es runāšu tikai kā juriste.

Diemžēl es nebiju šajā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, un jau tad šis jautājums būtu pacelts... Nevar tik neprecīzi rakstīt priekšlikumu un iekļaut to kā likuma pantu, ka konkursos, modeļu aģentūru darbā un tamlīdzīgi. Turklāt tiešām šis priekšlikums pirmo reizi ir parādījies uz trešo lasījumu, tas nav izgājis arī Juridiskā biroja ekspertīzi, tāpēc uzskatu, ka vienā nedēļā te nekas nemainīsies. Tā principā nav nekāda noliedzoša nostāja pret šo lielo darbu, taču mums ir jāizturas nopietni kā likumdevējiem. It īpaši jau trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizācija apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Arī es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. Diemžēl mūsu valstī bērni ir sakropļoti, bērni ir neaizsargāti. Diemžēl viņi ir arī izvaroti. Tūkstoši un tūkstoši laiku pavada ārpus skolas, neapmeklē skolu un tā tālāk, un tā joprojām. Jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu... ne tikai pieņemsim, bet arī panāksim šā likuma izpildi, jo labāk. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu jau šodien. Tas ir ļoti slikti, ka šo jautājumu mēs saistām ar politiskajām spēlītēm un tā tālāk. Es aicinu izskatīt šo likumprojektu jau šodien. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es vēlos aicināt, lai jūs neatbalstītu iesniegto likumprojektu - šā likumprojekta izskatīšanas atlikšanu uz laiku. Pie Bērnu tiesību aizsardzības likuma ir strādāts veselu gadu. Kolēģi, nekavēsimies ar šo grozījumu pieņemšanu un neatliksim šo termiņu uz vēl kādu ilgāku laiku!

Runājot par 50.¹ pantu, mans viedoklis ir šāds: pēdējo desmit gadu laikā mēs esam pārāk pieraduši pie tā, ka Latvijā gan mazgadīgi bērni, gan bērni pirms pilngadības vecuma sasniegšanas piedalās dažnedažādos konkursos un pasākumos, kur tiek vērtēts viņu ārējais izskats. Manuprāt, ja mēs samierināsimies ar to, tad mēs vienmēr varēsim uzlabot kāda panta redakciju. Tas tā notiek faktiski simtprocentīgi visos gadījumos, bet šoreiz labāk izvēlēsimies mazākā ļaunuma principu. Es aicinu noraidīt iesniegto likumprojektu un šodien neizskatīt. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Turpināsim liekulības tirgu savā valstī! Mēs te gari un plaši runājam par cilvēkiem, kas apveltīti ar citādām novirzēm, par visādiem pārkāpumiem pret bērniem, par bērnu iesaistīšanu visādās ne sevišķi glītās izdarībās, par cietušajiem bērniem. Tagad mēs atkal esam nonākuši līdz iespējai šos bērnus aizstāvēt. Un kas sākas šajā brīdī? Šajā brīdī sākas asaraina runāšana par to, ka kaut kas nav sakārtots, ka kaut kas nav izskatīts, ka kaut kas jāuzlabo... Ja mēs gribam šo jautājumu “izgāzt”, tad tas ir visvienkāršākais - atlikt, nodibināt darba grupu, nodibināt kārtējo komisiju un tā tālāk.

Protams, šis balsojums, kas tagad būs, ļoti spilgti parādīs īsto attieksmi pret bērniem. Ir ļoti labi izmantot kādas partijas konferenci vai vēl kādu citu saietu un nikni teikt, ka valstī, lūk, viss ir nonācis tik tālu un ir tik slikti, kā tas nekad agrāk nav bijis. Tad, kad tam runātājam tas ir jāpierāda ar savu rīcību, tad viņa rīcība ir pilnīgi pretēja. Tā nu tiešām ir liekulības virsotne, kuru šodien mūsu sabiedrība ir sasniegusi.

Tālāk es gribētu atgādināt, kas ir teikts 50.¹ pantā un par kādiem ierobežojumiem šeit tekstā ir runa. Te ļoti skaidri runāts par tādiem pasākumiem, kuros tiek vērtēts bērna ārējais izskats, nevis viņa prasme kaut ko darīt. Tātad runa ir tikai par ārējā izskata vērtēšanu, un tādi ir tikai šie ne sevišķi cildenie un diezgan nožēlojamie skaistumkonkursi.

Protams, es gribētu atgādināt “brīnišķīgos” notikumus, kas ir saistīti ar vienu no šādu konkursu galvenajām organizētājām, kura mierīgi Rīgas centrā ar mašīnu sabrauca uz ietves stāvošu sievieti, kas turpat nomira. Un nekāda vaina! Šo dāmu turpina intervēt, un visur viņas portretus var redzēt. Taču neviens par to neuztraucas. Lūk, tā! Tā ka turpināsim šādā veidā strādāt, ja to vispār var nosaukt par strādāšanu...

Taču šinī gadījumā es aicinu tos kolēģus, kuri nopietni domā par bērnu aizstāvēšanu un patiešām nopietni vēlas ķerties pie darba, neatlikt šā likuma pieņemšanu atkal uz kādu nenoteiktu laiku, aizbildinoties ar kaut kādu mīklainu sakārtošanu. Vai jums neliekas, ka mēs pārāk ilgi šajā valstī kaut ko visu laiku taisāmies sakārtot un pārkārtot?

Mums ir spēcīgas figūras šajā valstī, kuras ir nemainīgas. Mums ir ļoti spēcīga Latvijas Privatizācijas aģentūra, no kuras valsts kasē nauda plūst griezdamās... Mums ir tik veiksmīgs šīs aģentūras vadītājs, ka mēs esam gatavi piemeklēt jebkuru likumu, jebkuru pantu, lai šis spēks turpinātu darboties.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Dobeļa kungs! Runājiet, lūdzu, par lietu!

J.Dobelis. (Smejas.) Tas ir ļoti saistīts ar šīsdienas jautājumu. Es domāju, ka tie paši deputāti, kuri atbalstīja šo Latvijas Privatizācijas aģentūras direktoru, šodien balsos par to, lai mēs neizskatītu šo te projektu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Es tiešām apbrīnoju Dobeļa spējas sasaistīt šo jautājumu ar Latvijas Privatizācijas aģentūras jautājumu. Vēl vajadzēja pieminēt “Latvijas kuģniecību”, “Latvenergo” un tā tālāk, un tā tālāk un to visu beigu beigās noreducēt uz pedofiliju, uz vispasaules sazvērestību pret Latviju...

Taču būsim reālisti! Pirmām kārtām jāteic, ka nekāda pasūtījuma no “Latvijas ceļa” puses nav. Mums pašiem “Latvijas ceļa” frakcijā ir dažādi viedokļi, tāpēc cilvēki balsos dažādi. Tā ka tas nav nekāds politisks partejisms.

Otrām kārtām, tā kā te ir definēts, ka bērni ir līdz 18 gadiem. Ja mēs ierakstām šādu normu, nevis ierakstām normu, kurā būtu minēts varbūt kāds cits vecums, kāds tas ir pieņemts, teiksim, Amerikā dažos štatos - vai nu 12, vai 14 gadi, vai, ja jums patīk, varbūt 15 vai 16 gadi... Ja mēs ierakstām 18 gadus, tad mēs reāli izslēdzam Latvijas sievietes no starptautiskās modeļu aprites, jo tāda sieviete vai meitene, kas sāk šo darbību tikai 18 gados, sāk kaut kur parādīties vai trenēties, faktiski vairs nav spējīga konkurēt šajā visai smagajā tirgū, tāpēc man vēlreiz būtu lūgums.

Es saprotu, ka visiem briesmīgi nāk smiekli, ka visi atceras visas savas draudzenes, kas kādā vecumā nu kuram ir, bet es gribu tomēr aicināt: rīkosimies racionāli! Mēs runājam par bērniem, un tāpēc mums ir nepieciešamas šīs pāris dienas, lai tiešām precīzi šajā pantā noformulētu, ka tas patiesi ir attiecināms uz bērniem, uz mazgadīgiem bērniem. Nevis tā, kā tas ir noteikts tagad, ka faktiski attiecas uz cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam.

Interesanti: ja mēs rakstīsim likumu par jauniešiem, tad, kā es saprotu, mums jaunieši būs līdz 50 gadu vecumam. Es apsveikšu tādu priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kas tad ir noticis, ka mēs sākam aizmirst bērnus un nevaram nekādi tikt galā ar šo likumu? 18 gadi. Un kas tad ir? Es nezinu, es neesmu speciālists kā laikam daudzi no klātesošajiem deputātiem, kuri piedalās skaistumkonkursos. Kāpēc tad tos bērnus vajag kropļot? (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Prēdeles kundzei ir pilnīga taisnība, un viņa gluži skaidri to noformulēja. Nevajag taču kļūt smieklīgiem un aizstāvēt tās intereses, tās firmas, kuras Latvijā ir izvērsušas tādu darbību.

Tagad par to, kas attiecas uz bērniem. Ja jau te sāk runāt šie mūsu bērnu aizstāvji, tad jājautā: kāpēc mēs žēlojam naudu internātskolām, kāpēc mēs žēlojam naudu bāreņiem? Visam citam atrodas nauda! Visdažādākajā veidā ir notriekta nauda, bet jūs paskatāties, kādā stāvoklī ir bērnu nami? Varbūt par tiem padomāsim! Arī no Latvijas Privatizācijas aģentūras tur nekas nav nonācis. Tāpēc es aicinu neatbalstīt priekšlikumu un trešajā lasījumā pieņemt šo likumu.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Liekulības un skaistu vārdu ir bijis daudz. Protams, liekuļi varētu iesniegt priekšlikumu, ka varētu nodarboties ar modeļu biznesu no 80 gadu vecuma, tad būtu pilnīgi droša tā lieta. Taču katrā ziņā ir jāsaprot, ka tam bērnam, kuram ir 17 gadu, ir vecāki. Manai meitai ir septiņpadsmit ar pusi gadu, un viņa ir startējusi konkursos, tagad nestartē, bet varbūt vēl startēs. Viņa ir pieaugusi sieviete, kura pati izlemj, ko grib darīt, un ar manu piekrišanu var darīt, ko grib, un lūdzu valsti nejaukties mūsu attiecībām pa vidu. Ja kāds nav pamanījis, ka viņa septiņpadsmitgadīgais bērns jau ir pieaudzis, tad tas ir diezgan nožēlojami! Tāpēc aicinu pārskatīt šo likumu un pēc tam atgriezties pie sakarīga varianta.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt, ka es pilnībā piekrītu tam, ka nav pieļaujama šī atsaukšana un termiņa pagarināšana.

Pirmkārt. Mums ir skaidri jāsaprot, ka Eiropas Savienības dalībvalstu likumdošanā šajā jomā ir daudz stingrākas un smagākas normas. Es domāju, ka mums to nevajadzētu noliegt.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Mums ir ļoti daudzi bērnu konkursi, kuros mēs labi redzam, ka bērni zināmā mērā atdarina un pat, varētu teikt, māžojas pieaugušo netikumiem līdzi. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs. Konkursos ir vienpusīgs galvenais kritērijs - ārējais izskats, nevis bērna personība, bērna izturēšanās kultūra. Es domāju, ka tas nav tas īstais mērķis, tas ir lēts tukšums. Es šajā ziņā pilnībā atbalstu Aidu Prēdeli. Es domāju, ka tas ir arī nepieciešami - šo jautājumu vairāk nelabot. Ja kādam interesē arī bērna izskats kā atsevišķs aspekts viņa personībā, viņa prasme labi izskatīties ne tikai ārēji, bet arī rīcībā, darbībā... Labi, tā ir izturēšanās kultūra, tas ir cits jautājums. Jautājums ir par to, kādu dominanti mēs ieliekam vērtējumos. Vai mēs vērtēsim galvenokārt pēc ārējā izskata vai pēc tā, kas cilvēks ir, ko viņš grib un var sniegt sabiedrībai.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ļoti dīvaini ir klausīties tajos izteikumos, kuri ir izskanējuši no šīs tribīnes. Tāpēc, ka lielākā daļa to, kuri aicina atlikt šā likumprojekta izskatīšanu, visu laiku ir uzsvēruši, ka mums steidzīgi jādara viss, lai Latvija ātrāk varētu iestāties Eiropas Savienībā.

Izmeklēšanas komisija izskatīja arī šos priekšlikumus, un faktiski Aidas Prēdeles iesniegtais priekšlikums ir saskaņots ar izmeklēšanas komisiju. Mēs esam to izdiskutējuši, un, pirms izlēmām jautājumu par šā priekšlikuma iekļaušanu attiecīgajā likumprojektā, mēs pieprasījām informāciju no Eiropas Savienības valstīm. Es jums minēšu divus piemērus, kuri ir ļoti interesanti.

Spānijā vispār ir aizliegts fotografēt bērnus līdz 18 gadu vecumam pat pusatkailinātus, nemaz nerunājot par kaut kādu skaistumkonkursu rīkošanu bērniem līdz 18 gadu vecumam.

Absolūti analoģiska situācija ir Somijā. Mēs varam kā piemēru ņemt arī jebkuru citu valsti.

Es gribētu atgādināt vēl vienu lietu: tieši pēc kārtējā skaistumkonkursa, kurš notika vienā no Latvijas pilsētām, kādu puisi seksuāli izmantoja kāds augsti stāvošs valdības ierēdnis, un par to tas puisis saņēma 200 latu atalgojumu. Tieši pēc analoģiska konkursa rīkošanas! Un tieši tāpēc es uzskatu, ka mums ir jābūt konsekventiem. Nevajag, no vienas puses, teikt, ka mēs esam par Eiropas Savienību, bet, no otras puses, ignorēt Eiropas Savienības prasības un arī viņu pieredzi. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un atbalstīt, izskatot Bērnu tiesību aizsardzības likuma projektu trešajā lasījumā, atbildīgās komisijas atbalstītos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs. Otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Tiešām man jāsaka: mīļā Aida! Beigsim halturēt šeit, šajā mājā! Egils Baldzēns savā runā ļoti labi nodemonstrēja, kā šo likumu varēs apiet tas pats pazīstamais Millera kungs un citi kungi. Viņš jau pateica priekšā, kā vajadzēs konkursā pateikt, ko īsti vērtēt, un viss notiks tāpat. Šis formulējums tiešām nav izsmeļošs, nav juridiski pietiekams un īstenībā nepanāks to, ko, es ticu, tu no visas sirds gribi. Lūdzu, ļauj tās pāris dienas, lai juristi tiešām izdara tā, ka bērnus nevarēs izmantot, nevarēs apdraudēt, nevarēs viņus kaut kādos šaubīgos pasākumos ievilkt un nevarēs izmantot šīs Baldzēna kunga receptes, kā šo likumu apiet un kā vajag interpretēt, ko tad īsti vērtēt - iekšējo skaistumu kā galveno komponentu un tad ārējo skaistumu kā varbūt kaut kādu blakus komponentu.

Tā ka nehalturēsim, lūdzu! Mēs esam likumdevēji. Mūsu haltūru dēļ jau tik daudz problēmu ir radies. Mums ir precīzi jādefinē, ja gribam panākt rezultātu. Mēs visi taču gribam, lai bērni netiktu izmantoti šādiem mērķiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es nekādi nevaru saprast, ko nozīmē bērnu aizsardzība... To var nosaukt par liekulību. Tas ir absurds, kurš vispār nav vērtējams. Kas attiecas uz konkursiem, man nav saprotams, kāpēc tādi tiek rīkoti arābu valstīs. Vai tad viņi ir noteicēji tam skaistumam? Un, kas attiecas uz lielo kāri rīkot skaistuma konkursus, tajā valstu kopienā, uz kuru mēs tiecamies, nemaz nav lielā sajūsmā par tādiem konkursiem un diezgan atturīgi pret tiem izturas. Vēl viena - pati galvenā lieta: attīstītās valstīs inteliģence ir ļoti noskaņota pret skaistuma konkursiem. Es arī nevaru saprast, kāpēc tas tā ir.

Un, kas attiecas uz tām haltūrām, kuras, tā teikt, iznāk no šīs mājas, tās tik tiešām iznāk. Kāpēc? Nu tad mums ir jādomā, ko tad mēs lobējam un kā labā mēs balsojam.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man bija patīkami dzirdēt arī Panteļējeva kungu, kas teica par Baldzēna recepti. Taču es gribētu kaut ko citu pateikt. Ko es ar to domāju? Pavisam vienkārši: ja mēs kaut kāda konkursa pamatā liekam bērna ārējo izskatu, tas principā nav pieņemami. Principā tas nav pieņemami. Cita lieta ir tā, ka mēs nekad nevarēsim teikt, ka mūs neinteresē, piemēram, tas, kā bērnam ir mati sakārtoti, kādas drēbes viņam ir mugurā. Tas nekad tā nebūs. Mūs interesēs arī tas, kā viņš prot sevi zināmā mērā sabiedrībā pasniegt, bet tas ir atsevišķs jautājums. Tas ir jautājums par bērna personību. Mēs nevaram noliegt iespēju vērtēt bērna personību visā šajā komplektā. Jautājums ir par dominanti, par kritēriju. Nevar teikt, ka mēs nekad un nekur, vispār nekādā veidā, nevērtēsim bērna ārējo izskatu. Jautājums ir par to, kā ar juristu padomu varētu apiet likumu dažādi konkursi, to mēs visi saprotam, tāpēc es domāju, ka šie iebildumi nav pareizi. Dobeļa kungs arī savā runā parādīja, kā reāli pat likumu var apiet. Viņš minēja Privatizācijas aģentūru kā piemēru sakarā ar juristu interpretāciju. Es domāju, ka šoreiz strīdēties nevajag, mums ir jāpieņem stingras normas, tādas, kādas šajā jomā ir Eiropas Savienības dalībvalstīs. Es domāju, tad mēs savus bērnus būsim vismaz no likumdevēju puses pienācīgi aizstāvējuši. Juristi dos konkursu rīkotājiem dažādas iespējas, par to mēs varam būt pilnīgi droši. Jautājums ir pavisam cits - ko darām mēs?

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane - otro reizi.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Daži no jums reaģē tā, it kā kāds mēģinātu ar vardarbīgām metodēm piespiest jūs balsot pretēji jūsu gribai. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Taču, Dieva dēļ, balsojiet, kā gribat! Neviens neapšauba Aidas Prēdeles, Antona Seiksta un citu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļu labo gribu. Neviens neapšauba arī to, ka Spānijā ir aizliegts fotografēt puskailus bērnus. (Starpsauciens: “Apšauba!”) Mēs tikai sakām, ka tādu redakciju, kādu jūs esat uzrakstījuši, to neprecīzo un vispārīgo vajadzības izteiksmi, kāda tā tur ir patlaban, Latvijā var interpretēt arī tā, ka ir aizliegts arī apģērbtus bērnus fotografēt.

Tā ka vienīgais, uz ko es jūs aicinu, ir nejaukt normatīvas kategorijas ar morālām kategorijām. Un faktiski es domāju, ka labākais, ko es varētu izdarīt šajā situācijā, ir atsaukt savu parakstu un pārtraukt šīs bezjēdzīgās debates. Tad skatām likumu, ja tāda ir Saeimas vairākuma griba, un izsakām savu attieksmi pret visiem priekšlikumiem - kvalitatīvajiem, nekvalitatīvajiem, precīzajiem, vispārīgajiem! Tad Saeima būs tā lēmusi, un tad tā būs tautas priekšstāvju griba, lai arī kāda tā būtu.

Es jūs lūdzu - nejauciet morāli ar normatīvām kategorijām!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi. Lēmuma projekts jau tiek izskatīts.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runājot par bezjēdzīgām debatēm, jāteic - nevajadzēja tās iesākt. Patlaban ir runa par vienkāršu jautājumu - strādāt pie likuma vai nestrādāt. Runāt par pilnveidīgiem likumiem un par superpilnveidīgiem likumiem… Ne velti es minēju šo Privatizācijas aģentūras situāciju kā piemēru, kas jums labi parādīja, ka augsti ierēdņi ir iemanījušies jebkuru likumu apiet ar līkumu. Pat pēdējā minūtē. Pat vēl pēc pēdējās minūtes. Tātad vispareizākais ir strādāt pie likuma, jo tad to var pilnveidot.

Šeit bija arī runa par tiesībām piedalīties konkursā no 80 gadu vecuma. Es domāju, ka varam vienu tādu normu likumā ielikt - ja Panteļējeva kungs izrāda vēlēšanos piedalīties skaistuma konkursos, tad, sasniegušam 80 gadu vecumu (ja viņš tādu sasniegs), dosim viņam ar likumu tiesības ar īpašu statusu piedalīties jebkurā skaistuma konkursā.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Panteļējeva kungs pateica skaistus vārdus - nenodarbosimies ar haltūru! Atbildot uz to, es gribētu pateikt tikai vienu - it sevišķi 7.Saeimā ir pamanāms, ka pozīcija absolūti neņem vērā opozīciju. (Starpsauciens: “Imant, tā nav!”) Parasti jūs esat pārliecinošā vairākumā. Panteļējeva kungs, ir lūgums: tomēr sauciet vārdā haltūristus! Jo, par cik pozīcija ir tā, kas to visu pieņem, visu privatizācijas procesu, visus šos desmit gadus, tad tā arī sauksim - “Latvijas ceļa”, Tautas partijas un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK haltūra! Pozīcija negrib “piesprādzēties” pie opozīcijas nehaltūras.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo. Otro reizi.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es tomēr aicinu kolēģus un arī manis ārkārtīgi cienīto Panteļējeva kungu šeit no šīs tribīnes nesaukt savus kolēģus kādos dažādos apzīmējumos kā šoreiz - par haltūristiem. Es gribētu atgādināt Panteļējeva kungam un arī citiem, ka Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija skata šo jautājumu jau gandrīz gadu. Gadu. Vēl pagarināt šo procesu būtu pilnīgi nepieļaujami.

Par haltūristiem gan es varētu nosaukt - ar ļoti lielu piebildi, ka es nevēlētos šo vārdu lietot, - tos cilvēkus, kas gluži vienkārši ir nokavējuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja cilvēkus, kas ir parakstījuši šo papīru, par kuru mums tūlīt būs jābalso, neapmierināja kāds priekšlikums, bija visas iespējas iesniegt savu variantu. Pašlaik mēs neizskatām tikai un vienīgi 50.¹ pantu, par ko visvairāk tiek runāts šajās debatēs. Atšķiriet vaļā jauno projektu, un jūs redzēsiet 40 priekšlikumus!

Es aicinu debatēs runāt tieši par konkrēto jūs neapmierinošo priekšlikumu. Es ļoti lūdzu cienījamos kolēģus: runāsim un balsosim par pārējiem 39 priekšlikumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā! Vismaz šajās debatēs iebildumi pret tiem nebija dzirdami.

Un visbeidzot, runājot par konkrēto lietu, jāteic, ka Latvijā ir pārāk liela visatļautība ļoti daudzās lietās, to skaitā bērnu lietās. Viņi ir mūsu nākamā paaudze, uz kuras pleciem balstīsies viss, ko šī paaudze nav spējusi izdarīt. Tātad neatstāsim vaļā sētas durtiņas dažnedažādām lietām, kas mūsu sabiedrībā ir iesakņojušās pārāk dziļi un gandē tās morāli! Eiropas vecajās demokrātijas valstīs jau sen ir sapratuši, ka likumdošanā šādas lietas ir jāreglamentē ļoti stingri, jo - kolēģiem ir pilnīga taisnība - sētas durtiņas tiks atrastas vienmēr.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu šodien un tūliņ pat izskatīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kurā ir ārkārtīgi svarīgi grozījumi un tādas normas, kas tiešām reāli ietekmēs bērnu stāvokli mūsu valsī.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Man acīmredzot jāpagaida, kamēr beigs runāt deputāts Panteļējevs…

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu.

A.Seiksts. Runājot komisijas vārdā, es gribu novērst dažādus izteicienus par komisijas darba stilu. Komisija ir pateicīga Saeimas Juridiskajam birojam, komisija nekad nav ignorējusi Juridiskā biroja domas. Es varu piekrist Lībanes kundzei, ka šis priekšlikums varētu tikt uzlabots, taču pārmest, ka komisija nebūtu konsultējusies ar juristiem, nebūtu vietā.

Es gribu runāt tikai par komisijas darba stilu.

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit nez kādēļ ļoti daudziem interesē bērni - gan mazgadīgas meitenītes, gan puisīši. Tas ir izskanējis gan izmeklēšanas komisijas darbībā, gan arī šobrīd saskaros ar to.

Man vienmēr rodas jautājums… Šeit es dzirdēju, ka Latvijai nebūs nekādas iespējas iziet pasaulē ar modeļiem, ja reglamentēs, ka tikai no 18 gadu vecuma... Vai man var kāds atbildēt, cik lielu labumu Latvijai kā valstij šobrīd ir devis tāda vai citāda vecuma modeļu darbs? Modeļu darbs, skaistuma konkursi - tas viss ir zināmā mērā pieskaitāms tikai pie šovbiznesa. Mēs zinām, ka šovbizness labumu dod tikai šā biznesa rīkotājiem. Manā rīcībā nav datu par to, kādus nodokļus ir samaksājuši tie vai citi šā biznesa pārstāvji, bet esmu gandrīz pārliecināts, ka ne pārāk lielus.

Katram vecumam - gan bērnam, gan pusaudzim - ir savas īpatnības, ir savi skaistuma kritēriji. Man arī ir bērni un mani satriec un man rada nepatiku tas, ka es redzu, ka tādā vai citādā konkursā bērni, uzģērbuši pieaugušu cilvēku apģērbu, imitē viņus. Man tas vienkārši izraisa zināmu nepatiku, un man rodas jautājums - uz ko tas velk?

Nobeigumā es gribu izteikt vēl vienu piezīmi. Visos skaistuma konkursos, kas ir notikuši - nav svarīgi, kurā vietā -, pasaules attīstītākās valstis piedalās ļoti rezervēti. Kad mēs pavērojam šos skaistuma konkursus, tad redzam, ka pārsvarā tās, kuras piedalās, ir Krievija, Malta, Ukraina, diemžēl arī Latvija un citas valstis.

Es lūdzu atbalstīt Aidas Prēdeles priekšlikumu, jo, lai gan, kā šeit izteicās, protams, jebkuru likumu varēs apiet ar līkumu, tomēr tā būs zināma garantija mūsu bērnu aizsardzībai.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šī mūsu diskusija diemžēl īstenībā nav īpaši konstruktīva. Jo jāatzīst, ka, atbalstot Prēdeles kundzes nostāju... es domāju, katrs mēs varam šeit skaidri un gaiši sev pateikt, ka, šādā veidā pieņemot šo Prēdeles kundzes priekšlikumu, dabā absolūti nekas nemainīsies. Jo organizētāji nosauks šādu konkursu nevis par skaistuma konkursu, bet, teiksim, par konkursu “Dziedi un dejo” un ierakstīs konkursa nolikumā, ka vērtēs bērna dziedātprasmi un dejotprasmi, bet neierakstīs konkursa nolikumā, ka vērtēs skaistumu. Un neviens jurists, neviena instance nevarēs pierādīt, ka šādā konkursā, kā šeit Prēdeles kundze raksta, ir vērtēts bērna ārējais izskats. Tas ir ārkārtīgi subjektīvi.

Diemžēl man arī ir bailes no tā, ka tie, kas ierosina atlikt šā likumprojekta izskatīšanu... Vai juristi būs spējīgi uzrakstīt tādus formulējumus, kas izslēgs šo subjektīvo pieeju? Manuprāt, Latvijā šādu konkursu turpmākajā norisē viss būs atkarīgs pirmām kārtām no sabiedrības nostājas, no tā, vai sabiedrība šādus konkursus akceptēs. Ja sabiedrības vairākums šādus konkursus neakceptēs un ja šādi konkursi netiks masveidā tiražēti televīzijā, turklāt sabiedriskajā televīzijā, un ja tiem pārspīlētu uzmanību neizrādīs prese, tad šāda rakstura konkursi nomirs dabīgā nāvē. Es atbalstu to, ka mums vajadzētu tomēr atlikt uz pavisam neilgu laiku šā likumprojekta izskatīšanu. Varbūt tiešām juristi spēj likumā ierakstīt tādas normas - piemēram, ka bez vecāku palīdzības nevar tiražēt bērnu fotogrāfijas vai uzņemtos video. Es to saku kā piemēru. Varbūt tiešām ir iespējams to izdarīt. Kaut gan es, atklāti sakot, skatos uz to diezgan skeptiski. Viss būs atkarīgs no mūsu sabiedrības morālajiem kritērijiem - no tā, vai mēs šādus konkursus akceptēsim.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu likumdošanas praksē pēdējā laikā parādās tādas interesantas nianses: kad likumprojekts jau principā ir sagatavots balsojumam, tad pēdējā brīdī uzrodas gudrākie no gudrākajiem un sāk skaidrot, ka morāles normas nav tiesību normas, tiesību normas nav morāles normas, likums nedarbosies, likums nefunkcionēs un tā tālāk, un tā tālāk. Šī prakse tieši pēdējās sēdēs mums ir sevišķi aktivizējusies, un es šo praksi pamatotu vienkārši ar konkrētām interesēm, kādas ir konkrētām grupām.

Ir arī cita prakse. Ne velti te tika minēta Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora apstiprināšanas procedūra. Arī šī prakse ir saistīta ar tiesisko nihilismu tādā veidā, ka likumi, kuri pieņemti pirms ilgiem, ilgiem gadiem un kuri sen jau darbojas, un kuru piemērošana visiem ir skaidri zināma lieta, tiek apieti ar līkumu. Šie likumi tiek ar līkumu apieti visaugstākajā līmenī. Visaugstākajā līmenī valstī.

Tāpēc nebremzēsim šo likumprojektu un balsosim pret lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam pagarināt līdz 2000.gada 15.martam. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 43, atturas - 2. Lēmuma projekts netiek atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1687.

1. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 3. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 4. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 5. - izglītības un zinātnes ministra prieklikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 7. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 8. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 9. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 10. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 11. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 12. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 13. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 14. - izglītības un zinātnes ministra prieklikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 15. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Golde. 18. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 19. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 20. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 22. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 23. - izglītības un zinātnes ministra prieklikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 24. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 27. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

S.Golde. 30. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 32. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 31. un 32. - tiek atbalstīts.

S.Golde. 33. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tiek lūgts balsojums par 33.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - 2. Priekšlikums tiek atbalstīts.

S.Golde. 34. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 35. - deputāta Gaigala priekšlikums. Daļēji atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35.priekšlikumu.

Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļ”).

Cienījamie kolēģi! Īsi pastāstīšu par priekšlikuma būtību. Es domāju, ka te drīzāk ir, teiksim, pārpratums vai nepilnīga informācija, vai nepilnīga izpratne par situāciju, jo īstenībā komisija vienreiz jau nolēma, ka atbalsta šo priekšlikumu. Un ļoti līdzīga redakcija ir nākamajā priekšlikumā. Vienīgā starpība ir tā, ka tur ir teikts - “var piedalīties”.

Šeit divos aspektos nav loģikas.

Pirmkārt. Izglītībā, kā mēs zinām, ir trīs pakāpes - pamata, vidējā un augstākā. Ja pamata pakāpē mēs pieļaujam, ka privātskolas saņem valsts finansējumu pēc normatīva, un ja arī augstākajā izglītības pakāpē ir tā, ka privātās augstskolas saņem valsts finansējumu atbilstoši normatīvam, ja Augstākās izglītības padome to piešķir, tad ir jautājums: kāpēc gan vidējā pakāpē pēkšņi ir savādāk?

Mēs zinām, ka, sākot no 1991.gada, Izglītības likumā ir tas maģiskais formulējums, ka finansējums var tikt piešķirts, taču dzīvē ir pierādījies, ka tas īstenībā netiek piešķirts.

Tālāk. Ja piešķir, tad īsti nav skaidrs, kāpēc piešķir, kurām skolām un cik. Tad ir jautājums: kāpēc, piemēram, pamatskola “Laisma” saņem 8,5 latus gadā vienam bērnam, Rīgas Latviešu privātskola 37, bet Ogres privātskola, piemēram, nesaņem neko? Vārdu sakot, Ogres privātskolai finansējums pazuda. Nav.

Nākamais. Kāpēc Rīgas Katoļu ģimnāzijai ir 8000 latu gadā? Kāpēc Aglonas Katoļu internātģimnāzijai nav vispār finansējuma, un kāpēc Liepājas Katoļu sākumskolai vienu gadu ir finansējums, bet otru gadu nav finansējuma? Tie ir tie jautājumi, kurus nekādi nevar saprast privātskolu direktori, un viņu vienīgā vēlme ir zināt, vai piešķir vai nepiešķir. Ja piešķir, tad rodas nākamais jautājums: cik procentus - 100%, 80%, 50%? Viņi ir gatavi savu biznesa plānu veidot uz jebkuriem nosacījumiem, bet tiem ir jābūt skaidri definētiem.

Pašlaik es negribu nekādi apšaubīt to dažu ministrijas ierēdņu godaprātu, kuri izšķir, kurām skolām dot, kurām nedot, cik dot un tā tālāk. Bet arī tas maksā... Man ir priekšlikums likumā noteikt vienotu kārtību, ka piešķir visiem pēc zināmiem nosacījumiem un nosacījumus izvirza Ministru kabineta normatīvajos noteikumos, un viss būs kārtībā. Ministru kabinetam nāksies šos noteikumus izstrādāt, bet Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņiem - tos ievērot. Skolu direktoriem nevajadzēs pazemojoši neskaitāmas reizes iet uz Izglītības un zinātnes ministriju, lūgties un skaidroties par savu finansējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Silva Golde.

S.Golde. Kolēģi! Es varu šajā sakarā paskaidrot, ka pagājušā gada rudenī mēs Saeimā pieņēmām Izglītības likuma grozījumu, kurš paredz, ka obligātās izglītības pakāpē skolu direktoriem nav jāiet lūgties pēc valsts finansējuma ne uz ministriju, ne uz pašvaldību. Finansējums no 2001.gada 1.septembra vienkārši pienāksies.

Komisija izšķīrās par variantu, ka pašreizējā valsts finansiālajā situācijā nav iespējams visas privātās izglītības iestādes - ne tikai privātās vidējās, bet visas privātās izglītības iestādes! - finansēt arī no valsts, un tāpēc tika iesniegts izglītības un zinātnes ministra Māra Vītola piedāvātais 36.priekšlikums, ka valsts var piedalīties privāto izglītības iestāžu finansēšanā; izņēmums ir obligātās izglītības pakāpe, kas ir jau noteikta ar likumu.

Tāpēc lūdzu balsot par 36. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Plinera kungs, debates par šo priekšlikumu ir beigušās. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsosim par 35. - deputāta Gaigala priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts... Es atvainojos! Priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Šajās dienās Latvijā uzturas oficiālā vizītē Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidents Viņa Ekselence lords Rasels-Džonstons.

Laipni lūdzu jūs tribīnē, lai uzrunātu mūsu parlamentu! (Aplausi.)

Viņa Ekselence lords Rasels-Džonstons (Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidents).

(Runā angliski. Tulkojums.)

Spīkera kungs! Dārgie draugi! Līdzpilsoņi! Kā jūs varbūt zināt, kādu īsu laika sprīdi es mācīju vēsturi, pirms sāku darboties politikā. Tas bija pirms kādiem 40 gadiem. Politiķim jebkuras vēstures zināšanas ir ārkārtīgi nozīmīgas. Man kā Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidentam zināšanas par mūsu dalībvalstu pagātni palīdz labāk izprast šo valstu šīsdienas realitāti.

Es ļoti labi saprotu, cik daudz latviešu tautai nācies ciest, pirms tā atkal atguva ilgi gaidīto brīvību un neatkarību. Šajā cīņā daudzi bezgala smagi cieta. Desmitiem tūkstošu cilvēku tika deportēti, un daudzi zaudēja arī savu dzīvību. Gandrīz pieci gadu desmiti pēc Otrā pasaules kara beigām ir atnesuši cerības, uzplauksmes izredzes un ilgstošu brīvību gandrīz pusei Eiropas valstu. Latvieši kopā ar saviem Baltijas valstu kaimiņiem un citām tautām gluži vienkārši pazuda padomju komunisma melnās ideoloģijas bedrē. Jums nekad nevajadzētu aizmirst to! Nedz arī jums vajadzētu aizmirst tos veltīgi pavadītos gadus, nedz arī tās dzīvības, kas tika zaudētas. Tāpat jums nekad nevajadzētu aizmirst arī tās šausmas un noziegumus, kas tika izdarīti nacistu okupācijas periodā. Jums šīs atmiņas vajadzīgas tāpēc, lai jūs varētu novērtēt nākotni - brīvu, tolerantu un taisnīgu, tas ir, taisnīgumu visiem. Jāatceras tie notikumi, kas bija Rumbulā. Tos nekad nedrīkst aizmirst!

Šīs nākotnes kontūras, kādas paveras Latvijai un latviešiem, jau šobrīd ir redzamas. Šī brīnišķīgā tauta! Reiz jau pilnīgi šķita, ka tā ir nolemta kalpībai, taču tagad tai atkal ir izdevība pašai izteikt sevi, pierādīt sevi, nodrošināt sev vietu un reputāciju uz lielās pasaules skatuves.

Latvijas Nacionālās atmodas vadoņi Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Atis Kronvalds un citi, kuri nekad nezaudēja ticību, ir pelnījuši, lai patiešām šī izdevība tagad tiktu izmantota no visas sirds un augstsirdīgi.

Jūs runājat tādā valodā, kas ir unikāla visā pasaulē. Tas ir neaizstājams dārgums. Tas ir kā zelta šķirstiņš, kurā, neskatoties uz visām nedienām un ļaunumiem, jūsu kultūra tomēr ir izlolota un saglabāta. Uz šā fona neatkarība ir radījusi iespēju demokrātiskai politiskai attīstībai un lielākai labklājībai visiem šajā valstī, kas ir cieši nolēmusi iesakņoties Eiropā. To ir atzinuši un apstiprinājuši šeit, Latvijā, gan latvieši, gan arī nelatvieši, kuri balsoja par neatkarību apmēram pirms desmit gadiem notikušajā tautas nobalsošanā. Tāpēc ir būtiski svarīgi radīt tādus apstākļus - un jo ātrāk, jo labāk -, kuros visi cilvēki, kas dzīvo jūsu valstī, varētu pilnībā ziedot sevi šai valstij, arī pilnībā gūt labumu no šīs jaunās, brīvās un demokrātiskās Latvijas.

Jūsu varas iestādes ir panākušas ievērojamu progresu šajā ziņā. Nepieciešamie likumdošanas akti, kas sagatavoti ar ārzemju ekspertu palīdzību, to skaitā ar Eiropas Padomes ekspertu palīdzību, ir pieņemti, un es jums par to gribu izteikt atzinību.

Kas varbūt vēl būtu nepieciešams? Tas acīmredzot ir ļoti grūts uzdevums - jāuzlabo attieksme no abām pusēm, lai būtu labāka savstarpējā sapratne.

Nelatviešiem noteikti aktīvāk jāpiedalās un jāizmanto visas viņiem dotās iespējas, lai varētu integrēties kā šīs valsts pilsoņi. Tas progress, ko Latvija ir sasniegusi, sākot ceļu no ļoti smaga izejas punkta, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstu kandidāti, varētu kalpot kā nozīmīgs stimuls šajā ziņā. Lielākajam pilsoņu vairākumam, no savas puses, vajadzētu viennozīmīgi demonstrēt savu gribu pieņemt šos nepilsoņus par līdzpilsoņiem ar vienlīdzīgām tiesībām, lai arī viņi justos šeit gaidīti.

Atkal un atkal, kad es apmeklēju kādu mazāku - šeit es domāju ģeogrāfiskā ziņā mazāku - Eiropas Padomes valsti, mani ļoti aizkustina tā nelokāmā drosme, kāda piemīt mazām tautām. Lielām tautām, arī tādai, pie kuras piederu es, nav nepieciešamības sevi izteikt, jo šo valstu apjomi un arīdzan varas potences jau ļauj viņām justies droši un ietekmīgi, turpretī mazām tautām jācīnās, lai tās varētu izdzīvot. Un tomēr jāsaka, ka tās ļoti bieži ir kā mazi briljantiņi ceļa putekļos.

Pašā Eiropas Padomē mazajām valstīm ir ļoti nozīmīga un efektīva loma. Arvien biežāk un biežāk es nonāku pie secinājuma, ka, cenšoties paplašināt brīvības zonu un nostiprināt cieņu pret mūsu vērtībām visā kontinentā, mums būs vairāk jābalstās uz mazajām valstīm, kuras netiecas pēc varas, bet kuras ir uzticīgas brīvībai un taisnīgumam, kuras strādā kopā, nevis kā lielās valstis, kuras ļoti bieži ieslīd pašapmierinātībā. Es lieku lielas cerības uz jūsu valsti, kad tā šā gada novembrī kļūs par Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidējošo valsti. Es esmu pārliecināts, ka jūs ieviesīsiet arī daudz ko jaunu, stājoties pie Eiropas Padomes vadības stūres. Jūs varat rēķināties ar Asamblejas stingru atbalstu. Es ceru, ka vēl arvien būšu šīs Asamblejas prezidents.

Mēs esam veikuši lielu ceļa gabalu kopš 1949.gada, kad Eiropas Padomi izveidoja cilvēki, kuriem bija vīzija par to, ka pēc nežēlīgā un postošā konflikta var izveidot jaunu Eiropu, tādu Eiropu, kas balstītos uz taisnīgumu, brīvību un labāku dzīvi ikvienam. Mēs esam daudz ko paveikuši, lai šī vīzija kļūtu par realitāti, tomēr atkal laiku pa laikam parādās jauni draudi mūsu kolektīvajai stabilitātei, un tāpēc mums vienmēr jābūt modriem, īstenojot Eiropas Padomes izvirzītos mērķus.

Kosovā NATO vadītā alianse izmantoja spēku, lai apstādinātu drausmīgās etniskās tīrīšanas akcijas, kādas tika veiktas no serbu spēku puses pret albāņiem. Militārās akcijas pret Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku mainīja koncepciju par to, kas ir humāna iejaukšanās. Galīgo atbildi uz jautājumu, vai tik tiešām šādu iejaukšanos var attaisnot - un no tās būs atkarīgs daudzu līdzīgu pūliņu liktenis nākotnē -, dos tā miera kvalitāte, kāds sekos šīm aktivitātēm. Un tāpēc, lūk, ir tik ārkārtīgi svarīgi, ka mēs tiešām gūstam panākumus Kosovā, un tāpēc Asambleja vienmēr pastāv uz to, lai Eiropas Padomes iesaistīšanās būtu aktīvāka.

Lai panāktu taisnīgu mieru, Kosovā nepieciešama likumu vara, funkcionējošas demokrātiskas institūcijas, jāievēro cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un jāpanāk lielāka iecietība. Tās visas ir tās jomas, kurās mūsu organizācijai ir ļoti plaša pieredze un zināšanas, taču visi tie pūliņi, kādus veic starptautiskā sabiedrība ar Apvienoto Nāciju, EDSO, Eiropas Padomes, K-FOR un citu organizāciju palīdzību, būs veltīgi, ja cilvēki Kosovā - arī albāņi un serbi - neapzināsies, ka nepārtrauktais naids un vardarbība citam pret citu, atņem reālistiskas perspektīvas, ka viņu nākotne un arī viņu bērnu nākotne būs labāka par pagātni.

Haidera vadītās Brīvības partijas nākšana pie varas Austrijā izraisīja protesta vilni visā Eiropā, kura kulminācijā Eiropas Savienības 14 dalībvalstis - Austrijas partneres - pieņēma divpusējas sankcijas. Protams, nav šaubu, ka Brīvības partijas piedalīšanās Austrijas valdībā dod pamatu šādām bažām. Mēs atbalstām, protams, plurālismu, bet tādēļ nedrīkst noniecināt tādas vērtības kā tolerance un antirasisms. Taču, izsakot savas bažas, mums vajadzētu būt ļoti piesardzīgiem, lai neiejauktos Austrijas elektorāta brīvi paustajā gribā.

Aizstāvot demokrātiju, arī mums pašiem jāievēro demokrātijas likumi. Mums, protams, jāvadās pēc saviem uzskatiem un jāizdara secinājumi par to, kā Austrijas valdības koalīcija rīkojas, kādus mērķus tā pasludina un kādu politiku tā pauž. Tomēr pats galvenais ir tas, ka situācija valstī nav atkarīga tikai no likumiem, bet arī no nostājas, kāda tiek kultivēta sabiedrībā, un mēs, protams, ļoti cieši sekosim tam, vai šī nostāja būs brīva un atklāta vai tiks ierobežota.

Mums vienmēr būtu arī skaidri jāapzinās, ka tā nav tikai Austrijas problēma un ka mums, kas vēlamies veidot tolerantu Eiropu, kurā ērti justos dažādi iedzīvotāji, būs jāsastopas ar daudzām grūtībām. Runa nav tikai par imigrācijas likumiem un citiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar cittautiešiem. Daži masu mediji cenšas aktīvi veicināt ksenofobiju un neiecietīgu attieksmi arī manā valstī. To dara arī daudzi politiķi, mēģinādami lēti iegūt vēlētāju balsis. Viena mācībstunda, ko es gribētu pieminēt sakarā ar Austriju, ir tāda, ka Eiropas demokrātiskās sabiedrības reakcija ir parādījusi, cik jutīga tā ir pret tādām lietām kā holokausts, nacistiskā režīma kriminālais raksturs, uz kurām ir vērsti daži Haidera jau bēdīgi slavenie, pretrunīgie paziņojumi. Neviens nekad necietīs tādus vārdus vai rīcību, kas mēģinātu reabilitēt tos, kuri ir atbildīgi par noziegumiem pret ebreju tautu. Tas liek domāt par vērtību sistēmu un par visu to, kas savā laikā ir noticis. Protams, Eiropas Padome ir izveidota pirms pusgadsimta, lai cīnītos pret šāda veida noziegumu atkārtošanos.

Čečenijas karš acīmredzot šobrīd ir viena no vissmagākajām problēmām, kas ir ļoti redzamā pretrunā ar to, ko mēs saprotam ar cilvēktiesībām. Krievija, no vienas puses, nav Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, kuru pārvalda kara noziegumos apsūdzēts cilvēks, Krievija galu galā ir Eiropas Padomes dalībvalsts, un kā tāda tā ir uzņēmusies saistības cilvēktiesību jomā. Taču Čečenijā šobrīd notiek karš, kurā cieš un tiek nogalināti ļoti daudzi nevainīgi civiliedzīvotāji. Mēs saņemam ziņojumus no drošiem avotiem par to, ka ļoti plaši tiek pārkāptas cilvēktiesības un ir novērojamas ļaundarības no Krievijas spēku puses. To, ko dara Krievijas varas iestādes, lai izpētītu šos apgalvojumus un novērstu līdzīgus nodarījumus nākotnē, šobrīd var uzskatīt par pilnīgi nepietiekamu. Pēdējā Parlamentārās Asamblejas sesijā tika pieņemts dokuments, kurā bija ietverti desmit nosacījumi Krievijai. Šie nosacījumi daudz skaidrākā un drošākā formā atkārto tās pašas prasības, kuras pagājušā gada oktobrī izteica Pastāvīgā komiteja un decembrī - Asamblejas birojs.

Prasības ietver aicinājumu nekavējoties pārtraukt karadarbību, uzsākt politisko dialogu, ievērot cilvēktiesības un nodrošināt brīvu klātbūtni starptautiskajām humānajām organizācijām un medijiem.

Tuvākajās dienās Asamblejas delegācija apmeklēs Krieviju, lai novērtētu, kā šīs prasības tiek ievērotas, lai gan jau tagad ir skaidrs, ka tās nav ievērotas.

Aprīlī, balstoties uz mūsu ziņotāju sagatavotu informāciju, mums būs veicams ļoti grūts pienākums - proti, jāizvērtē, kā mūsu organizācijas galveno darbības mērķi - aizstāvēt cilvēktiesības - varētu izmantot Čečenijas notikumu kontekstā. Protams, būs arī tādi, kas teiks, ka ir nepieciešamas ļoti lielas pūles, lai kaut ko uzlabotu dialoga ceļā. Daži varbūt domās, ka mums vispār ir jāpārtrauc šie sakari, tomēr jebkurā gadījumā mums būs jāpieņem lēmums.

Es atzīstu: no manas runas izriet, ka šobrīd Eiropas tēls nav tas spožākais un gaišākais, bet, manuprāt, vispirms ir jātiek galā ar problēmām un tikai pēc tam var kavēties pie panākumiem, jo tādi jau ir konstatēti un pat daudzkārt. Tos nedrīkst ignorēt, jo tie ir svarīgs apliecinājums tam, ka lietas var mainīt uz labo pusi. Jūsu valsts ir labs piemērs šajā ziņā.

Latvija šodien ir tādā stāvoklī, ka tā var piedāvāt saviem iedzīvotājiem - latviešiem, krieviem un citiem - daudz labāku, gaišāku, drošāku, bagātāku nākotni. Tā ir liela izdevība, un ir visi priekšnoteikumi, lai jūs gūtu sekmes, darbojoties visi kopā un izrādot savstarpēju cieņu un sapratni. Protams, ceļš ir ļoti garš un grūts, bet es domāju, ka ieguvumi būs šo jūsu pūliņu vērti.

Es jums novēlu vislabākās sekmes!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Džonstona kungam!

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam Jānim Siliņam.

J.Siliņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Balsojot par dokumentu nr.1703, es vienkārši biju visa tā iespaidā, kas te zālē notika, cik te daudz tukšvārdības un liekulības bija, tāpēc es vienkārši kļūdījos balsojumā. Mans balsojums bija “pret” šā likumprojekta izskatīšanas pagarināšanu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā tiek organizēta grupa Latvijas un Kazahstānas parlamentāriešu sadarbībai, visi, kas vēlas tajā darboties, pēc pārtraukuma sākuma uz trim, četrām minūtēm satiksimies Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Es atgādinu, ka mums tūlīt būs komisijas sēde par mazākumtautību izglītības programmu nodrošinājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs sveicam 38 gadu jubilejā deputātu Andreju Požarnovu un 58 gadu jubilejā deputātu Ilmāru Geigi! (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Atvainojiet, es lūdzu vispirms nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Aija Barča, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Imants Kalniņš, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim izskatīt grozījumus Izglītības likumā! 36.priekšlikums.

Lūdzu, Goldes kundze!

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

36.priekšlikums. Sakarā ar pozitīvi nobalsoto 35.priekšlikumu šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 37. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Golde. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 39. - deputāta Gaigala priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Golde. Un 40. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es lūgtu visiem paņemt dokumentu nr.1672-a. Pēc visām šā rīta debatēm es gribētu pateikties tieši Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kas strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Tika izskatīti visi iesniegtie priekšlikumi, kas bija gan apakškomisijā, gan pēc tam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur visi priekšlikumi gan no pašvaldībām, gan no sabiedriskajām organizācijām tika ņemti vērā. Šodien tie tiek nodoti jūsu galīgajai novērtēšanai. Sākam skatīt likumprojektu pa priekšlikumiem.

Tātad 1.priekšlikums. Iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Dalbiņš vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 2.priekšlikums. Iesniegusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 3. - iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 4. un 5.priekšlikums ir par 10.pantu. 4. - Labklājības ministrijas priekšlikums ir noraidīts, bet 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Geige. 6.priekšlikums ir šorīt diskutētais jautājums. Tātad komisija deputātes Prēdeles priekšlikumu atbalstīja un izteica precizētā redakcijā 50.1. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 7. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. (Starpsaucieni: “Iebilst! Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 6, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

I.Geige. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 14, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 9. - Labklājības ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 10. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 11. - iesniedzis Juridiskais birojs. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 12. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 13. - iesniedzis Juridiskais birojs. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Tāpat ir atbalstīts 14. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. Un 15.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ir atbalstīts. Tas nav ierakstīts, bet tā ir tehniska kļūda.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Geige. 16. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 17.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tātad priekšlikums par 50.¹ pantu ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Tālāk ir 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. 19.priekšlikums saņemts no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Geige. 21. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Geige. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Geige. 23. un 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumi - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 25.priekšlikums - saņemts no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 26. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu!

I.Geige. ... Tika noraidīts arī iepriekšējais. Šeit jau būtībā tie ir saistīti.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Geige. 27. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Tāpat 28. - Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 30. - Ekonomikas ministrijas priekšlikums - ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. 31.priekšlikumu iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

I.Geige. 32. - Iekšlietu ministrijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Geige. 33. - arī noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 34. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 35. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 36.priekšlikums saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 37.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 38. - Labklājības ministrijas priekšlikums - arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. Par pārejas noteikumiem ir saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nr.39, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. Un tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Rīgas brīvostas likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1643. Kā jūs atceraties, pagājušās sēdes laikā komisija šā likumprojekta izskatīšanu atsauca, lai kopā ar Juridisko biroju sagatavotu precīzu pārejas noteikumu redakciju, un šī precīzā redakcija ir jums izdalīta. Tas ir dokuments nr.1643-b. Aicinu jūs sameklēt attiecīgo lapu.

Tagad likumprojekts “Rīgas brīvostas likums” ir sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir par 1.pantu. Komisija šo 1.panta 4.punkta redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī deputāta Tiesneša priekšlikums ir par 1.pantu. Pants ir papildināts ar definīciju “brīvā zona”. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Gundars Bojārs. Komisija ir atbalstījusi deputāta priekšlikumu, redakcionāli precizējusi viņa iesniegto tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums, dāmas un kungi, ir 6.lapaspusē. Tas ir priekšlikums nr.5, kuru ir iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis un kurš ir jau par 8.pantu. Komisija Tiesneša kunga priekšlikumu ir noraidījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 7, atturas - 60. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 7.lapaspusē ir deputāta Aivara Tiesneša priekšlikums par 10.pantu. Komisija ir atbalstījusi Tiesneša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu par 10.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par 11.pantu. To ir iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija Tiesneša kunga priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par 12.pantu, tas ir no Juridiskā biroja, un Juridisko biroju mēs tradicionāli atbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 10.priekšlikums ir par 12.pantu, un komisija nav atbalstījusi arī šo deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir izslēgums 12.pantā. Komisija Juridiskā biroja priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums - izslēgt 12.panta trešās daļas 5.punktu. Tas ir no deputāta Aivara Tiesneša. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī 13.priekšlikums ir par 12.pantu. Komisija ir atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 13.lapaspuse. Diemžēl 13.lapaspusē ir 14.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Tiesnesis. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. Jāpiebilst, ka komisija ir izdarījusi 17.panta trešajā daļā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leikalns. 15.priekšlikums ir no finansu ministra Edmunda Krastiņa kunga. Komisija finansu ministra priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums. Es aicinu deputātus šobrīd būt ļoti uzmanīgiem. Tas ir komisijas neatbalstīts deputāta Valda Lauska priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Lauska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. Es gribu pievērst jūsu uzmanību arī 17.priekšlikumam, kurš, tā kā atbalstām Valda Lauska priekšlikumu un neatbalstām otrā lasījuma redakciju, nebūtu atbalstāms. Priekšlikuma iesniedzējs jeb autors ir deputāts Gundars Bojārs. Komisijas verdikts ir šāds -atbalstīt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs? (Starpsauciens: “Balsot!”) Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 13, atturas - 46. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Diemžēl komisijas viedoklis nav atbalstīts.

Ejam tālāk pie 18.priekšlikuma. Komisija neatbalsta deputāta Tiesneša priekšlikumu par 17.panta astoto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. Tagad runāsim par pārejas noteikumiem. Es aicinu deputātus paņemt minēto dokumentu nr.1643-b un aicinu atbalstīt komisijas ieteikto redakciju, jo visi līdz šim iesniegtie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti. Es aicinu balsot par komisijas izstrādāto redakciju, kas ir papildus izsniegtajā dokumentā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim izskatīt likumprojektu.

K.Leiškalns. Es aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto redakciju. Es pat nezinu tās numuru. Acīmredzot tas ir 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ja deputāti ir piekrituši, tad aicinu deputātus nobalsot par minēto likumprojektu galīgajā - trešajā - lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Brīvostas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta ierosināto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” un atbalsta šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Otrajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 14.martam.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā nr.1620! Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - ir izskatījusi šo dokumentu. Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi no deputāta Leiškalna.

1. - papildināt likumprojektu ar jaunu 4.pantu. Konkrētā redakcija šeit ir redzama.

Komisija, izskatījusi šos priekšlikumus, konstatēja, ka piedāvātie priekšlikumi ir lieki. Līgums jau regulē šos jautājumus, ko ierosina deputāts Leiškalns, tāpēc komisija nolēma neatbalstīt šos deputāta Leiškalna priekšlikumus un tos noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Krasts. Arī 2.priekšlikums tika saņemts no deputāta Leiškalna. Viņš ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu. Tas ir ciešā saistībā un izriet no iepriekšējā, iepriekš minētā un šobrīd jau noraidītā deputāta Leiškalna priekšlikuma par 4.pantu. Tāpēc komisijā arī to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas atzinumu.

G.Krasts. Citu priekšlikumu nav bijis. Aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 6. Likums pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1679. Tas ir likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Komisija to ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Par minēto likumprojektu ir divi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir par 1.pantu. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisija ir atbalstījusi svītrojumu 1.pantā un ietvērusi to 2.priekšlikumā, ko izstrādājusi pati komisija. Aicinu jūs atbalstīt šīs izmaiņas attiecīgajā likumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par abiem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. Paldies. Dāmas un kungi! Es aicinu jūs atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Komisija aicina noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14.martu.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

K.Leikalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leikalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1680. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Komisijas izdarīts redakcionāls precizējums ir 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir arī 8.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Vēl daži redakcionāli precizējumi ir gan 8., gan 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Līdz 30.pantam priekšlikumu nav. 1.priekšlikums ir par 30.pantu. Tas ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Komisija šo grozījumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likumprojekta 4.pantu. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegts aizstājums 5.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 14.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 14.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Dāmas un kungi! Dokumenta numurs ir 1681. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un attiecināms uz visiem likuma pantiem, kuros ir termins “mātes sabiedrība”. Saskaņā ar izmaiņām Koncernu likumā mēs izdarām izmaiņas arī šajā likumā.

Tātad 1.priekšlikums ir par visu likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Vairāk priekšlikumu nav. Komisija aicina atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

K.Leiškalns. Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 14.martu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 1682. Otrajam lasījumam ir iesniegts tikai viens priekšlikums. To sagatavojusi atbildīgā komisija. Šie grozījumi ir līdzīgi labojumiem iepriekšējā likumprojektā. Tā ir likumprojektu pakete sakarā ar grozījumiem Koncernu likumā. Komisija lūdz atbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par paju sabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Seile. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.marts.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Par minēto likumprojektu ir iesniegti trīs priekšlikumi. 2.lappusē ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 19.lappusē ir 2.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs ierosina jaunu redakciju 8.punktā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 25.lappusē ir pēdējais - 3.priekšlikums. Arī tas ir no parlamentārā sekretāra Jirgena kunga. Ir ierosināts pārejas noteikumus papildināt ar 8.punktu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. Priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Kalniņš. Kā termiņu piedāvājam 14.martu.

Sēdes vadītājs. 14.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Priekšsēdētāja kungs! Augstā sapulce! Strādāsim ar dokumentu nr.1684. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu komisija ir saņēmusi no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa, un tas ir par likuma 3.panta redakciju. Komisija Pūķa kunga priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir par 4.pantu. Arī to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Komisija atbalsta Pūķa kunga priekšlikumu, bet ir precizējusi viņa iesniegto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Iesniedzis ir deputāts Imants Burvis, un komisija Burvja kunga priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. Par 4.pantu ir arī deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums, tas ir par panta sesto daļu. Komisija ir atbalstījusi abu šo deputātu centienus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Savukārt likumprojekta 2.pantu, kas ir par likuma 4.pantu, ir izteikusi komisija savā redakcijā, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Imants Burvis iesaka komisijai izslēgt 4.panta astoto daļu. Komisija ir Burvja kunga priekšlikumu atbalstījusi, izslēgums ir noticis.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums, kuru iesniedza trīs deputāti - Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis, ir par likumprojekta 3.pantu, kurš skar likuma 6.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Deputāt Burvi, ar noliektu galvu man jāpaziņo, ka jūsu ierosinātās izmaiņas 7.pantā komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka neatkarīgi no tā, kā mēs šobrīd nospriedīsim, ostas pārvalde ir pašvaldības rīcībā esoša iestāde, un tāpēc man gribējās pasvītrot vārdu “pašvaldības”. Jūs ļoti labi zināt, kādas cīņas notiek starp ministrijām un pašvaldībām tanī brīdī, kad ir jāsadala portfeļi ostas valdē. Jāatgādina, ka tad, kad ir jāstrādā, jāstrādā ir pašvaldībām un ostas valde diezgan maz ietekmē ostas darbību. Ministrija faktiski to ietekmē tikai ar savu - ministrijas - darbu, nevis strādājot šajās valdēs. Un tāpēc man būtu lūgums tomēr atbalstīt šo izmaiņu un nosaukt tās iestādes tā, kā tas patiesībā ir. Tās ir pašvaldības iestādes. Jebkurā gadījumā tās ir iestādes.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā man atliek aicināt Burvja kungu iesniegt precīzu priekšlikumu, jo pašvaldības iestāde nu nekādi nevar atrasties ministrijas pārraudzībā. Ja jūs gribat konceptuāli izmainīt likumu, tad vajag konceptuālus priekšlikumus par visu pantu... Tā ka komisija uztur spēkā noraidījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 34, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Gundars Bojārs, un tas ir par likumprojekta 4.panta otrās daļas 1.punktu. Komisija Gundara Bojāra priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leikalns. Deputāti Urbanovičs un Lujāns ir iesnieguši 10.priekšlikumu. Tas ir par likumprojekta 7.panta otro daļu. Komisija, neatbalstot Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu pēc būtības, tomēr ir sapratusi, ka attiecīgā panta redakcija ir precizējama, un to ir izdarījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 38, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Skatīsim 11. un 12.priekšlikumu, tie ir par 4.panta otro daļu. Komisija ir daļēji atbalstījusi 11. - deputātu Urbanoviča, Lujāna un Burvja priekšlikumu un ir izteikusi 4.panta otrās daļas 7.punktu komisijas redakcijā. Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 11. un 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies Urbanoviča kungam par morālo atbalstu.

13.priekšlikums ir no deputāta Tiesneša. Komisija to ir daļēji atbalstījusi, iestrādājot likuma 7.panta otrās daļas 6.punktā. Tas mums ir jāskata kontekstā ar nākamo. 13. un 14. - tie ir daļēji atbalstītie deputāta Aivara Tiesneša priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša ļoti labi sagatavotais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi bez mazākajām ierunām.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 16. - Burvja kunga priekšlikums. Komisija šo izslēgumu 8.panta pirmajā daļā nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 16.prieklikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad 16., 17., 18. un 19.priekšlikums ir saistīti savā starpā. Runājot par 7.pantu, es ne velti pasvītroju vārdu “iestāde”. Vai kāds Latvijā var nosaukt kādu iestādi, kuru vada koleģiāls orgāns? Nav tādu! Bet, ja ostas pārvalde ir pārvalde, ja tā ir iestāde, tad tā ir stingri centralizēti jāvada vienam vadītājam - pārvaldniekam. Diemžēl tur pārvalde notiek koleģiāli, un sekas ir briesmīgas. (Starpsauciens: “Balsot!”) Briesmīgas! Jo tur, kur ir koleģiāli lēmumi, rezultāti ir ne sevišķi labi. Koleģiāls ir lēmums, bet koleģiāli nekad neatbild par sekām. Tāpēc mans priekšlikums ir likvidēt liekus krēslus, kur cilvēki nestrādājot saņem algas - un ne pārāk sliktas -, un faktiski likvidēt ostu valdes kā nevajadzīgu institūciju.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leikalns. Paldies. Es ceru, ka mēs debatējām par visiem trijiem priekšlikumiem, kuri ir savā starpā saistīti un saistīti ar pirmo un pēdējo pantu. Līdz katastrofālam stāvoklim, Burvja kungs, es komisijas vārdā varu jums pateikt, ir novesti tikai Latvijas autoceļi, kuri ir steidzami jāremontē. Ar ostu valdēm nav tik traki, un komisija tomēr aicina atkal neizdarīt revolucionāras pārmaiņas likumprojektā pēc tam, kad tas konceptuāli ir atbalstīts pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu noraidīt 16., 17. un 18.priekšlikumu, kas ir par 8.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 44, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Un, es domāju, vairs nav atbalstāms 8.panta... Varbūt ir balsojams, protams, Burvja kunga iesniegtais 19.priekšlikums, kas ir par 8.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Vai Burvja kungs pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Tas vairs nav balsojams!”) Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Arī 20.priekšlikums ir iesniegts par 8.panta trešo daļu. To ir iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Acīmredzot arī tas vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Svītrojumu likumprojekta 5.pantā piedāvājusi atbildīgā komisija, tas ir, likumprojekta 5.pantā, nevis likuma pantā. Es aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 21.- atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 21. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. Tas nozīmē, ka tikai amatpersona varēs ieņemt vietu attiecīgajās valdēs.

22. ir deputāta Burvja priekšlikums par 8.panta ceturto daļu. Jauna redakcija. Komisija deputātu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Burvis piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Ar grūtībām, bet piekrīt.

23.priekšlikums, kas saņemts no deputātiem Urbanoviča un Lujāna, ir atbalstīts daļēji, izsakot to atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā redzamajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 25.priekšlikumā šajā pašā 8.pantā izslēgumu ir piedāvājuši deputāti Burvis, Urbanovičs un Lujāns. Komisija atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Burvja, Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 37. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Izslēgumu 26.pantā piedāvājis deputāts Burvis. Komisija 9.panta izslēgšanu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt? Lūdzu! Atklājam debates par 26. - deputāta Burvja priekšlikumu. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šā likuma iepriekšējie panti nosaka, ka ostas valdes locekļi ir amatpersonas. Ja mēs paskatāmies Ostas pārvaldes funkcijas, kas ir noteiktas šajā likumā, tad redzam, ka Ostas pārvalde realizē ļoti izteiktas varas funkcijas, un pamatā šīs funkcijas realizē ostas valdes locekļi, tāpēc šeit nebūtu pieļaujams atklāts interešu konflikts. Daļēji šo interešu konfliktu novērš Korupcijas novēršanas likumā minētie ierobežojumi, bet, kā es noprotu, kādēļ Burvja kungs ir iesniedzis arī iepriekšējos grozījumus, kas attiecas uz ostas valdi, tad viņš tos ir iesniedzis nevis tādēļ, lai izslēgtu no šā likuma ostas valdes locekļu ierobežojumus. Tas ir viens no priekšlikumu grupas priekšlikumiem, lai vispār izslēgtu normas, kas reglamentē ostas valdes darbību, tāpēc, godātie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt šo Imanta Burvja priekšlikumu, tāpat kā mēs neatbalstījām visus citus priekšlikumus, kuri attiecās uz ostas valdes locekļiem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Protams, Lagzdiņa kungs pilnīgi pareizi interpretēja manu domu, bet, ņemot vērā to, ka jūs neatbalstījāt ostas valdes likvidēšanu, es tik vai tā atbalstu domu, ka šādam pantam ir jātiek svītrotam. Paskatieties, cik šodien ir kolosāls stāvoklis! Ministri tiek ielikti ostas valdē - institūcijā, kura pēc būtības ir pilnīgi nevajadzīga. Tā nepieciešama, lai ministrs iegūtu iespējas ne tikai ietekmēt tranzīta politiku, bet arī lai atsevišķajā ostā ietekmētu tranzīta politiku, uzņēmējdarbību. Un, ja mēs esam virzījušies uz to, ka ministri tur ir ievietoti, - tas jau pats par sevi ir amatpersonu interešu konflikts un fizisko personu interešu konflikts -, tad kāpēc mums viņiem “jāpakar” virs galvas vēl arī Korupcijas novēršanas likums? Tātad mēs paši ar likumu viņiem nosakām, ka viņi ir interešu konfliktā.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komisija Burvja priekšlikumu - izslēgt šo normu no likumprojekta teksta - atbalstīja pavisam citu iemeslu dēļ. Korupcijas novēršanas likums jau eksistē pats par sevi, tāpēc atkārtot šīs normas arī šajā likumā būtībā nav nozīmes. Tam, vai mēs to atstāsim vai neatstāsim, lielas nozīmes nav, bet likumā tā vienkārši ir liekvārdība, jo Korupcijas novēršanas likums attiecas uz visām šajā pantā minētajām personām.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, otro reizi.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Nemānīsim paši sevi! Es negribētu te minēt visus tos faktus un tos notikumus, kas notiek mūsu ostās. Tātad ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri reizē ir arī uzņēmēji, ir ostas valdes locekļi, un vai tiešām mēs gribam… Jau šobrīd viņi izmanto savu dienesta stāvokli, lai savām firmām panāktu kaut kādas prioritātes iepretim citām firmām. Tā ir negodīga konkurence. Tas ir Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums. Diemžēl mūsu valstī to neviens nekontrolē un neskatās. Attiecīgais Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, kura pienākums ir kontrolēt, kā ievēro Korupcijas novēršanas likumu, par ostām vispār neinteresējas. Tad nu iedomājieties: kādas firmas īpašnieks vai amatpersona tiek iecelts ostas valdē. Kā viņš rīkosies šajos gadījumos, ja viņš ir īpašnieks firmai, kas darbojas attiecīgajā ostā vai ar visdažādākā veida biznesu? Skaidrs, ka šī norma ir vērsta uz to, lai vismaz formāli nebūtu interešu konflikta. Un tagad ir parādījies aicinājums šo normu svītrot. Tie, kuri balsos par šo normu, balso par atklātu, neslēptu korupciju mūsu ostās.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu parunāt ne tik daudz par šā konkrētā likuma panta normas atstāšanu vai svītrošanu no likuma, bet gan par Korupcijas novēršanas likumu, par tā piemērošanu un civilizētību vispār. Jo kāda ir problēma?

Ir pieņemts ļoti stingrs Korupcijas novēršanas likums, kura normām konsekventi sekojot, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts amatpersonas nedrīkst amatu savienošanas kārtībā ieņemt dažādus amatus un saņemt dažādus ienākumus. Tas ir vispārējais likums, kas nosaka vispārējās normas un vispārējo normu piemērošanas kārtību. Diemžēl praksē mēs sastopamies ar to, ka tā vai cita valsts amatpersona būtu deleģējama šāda vai tāda iemesla dēļ, teiksim, profesionālo pazīmju vai viņas nozīmības dēļ… Te varētu būt daudzi un dažādi faktori, bet diez vai tad vajadzētu sākt pārskatīt Korupcijas novēršanas likuma normas caur citiem - speciālajiem likumiem. Jo tad galu galā veidojas visai paradoksāla situācija - vispārējās normas pret vispārējo amatpersonu kopumu ir ārkārtīgi stingras, bet tajā pašā laikā ar speciālajiem likumiem mēs atveram mazas taciņas, pa kurām šo stingro Korupcijas novēršanas likumu vienkārši apiet. Un šoreiz nav tikai šis konkrētais jautājums, vai šī norma šeit paliks vai nepaliks, jo principā tomēr šis Korupcijas novēršanas likums ir pats būtiskākais.

Taču tad, ja mēs negribam šos ierobežojumus vairs saglabāt, tad pārskatīsim Korupcijas novēršanas likumu. Tad sāksim no prakses, kāda ir izveidojusies, no mūsu pieredzes, kāda tā mums šobrīd ir, no tā, ko prasa atsevišķu valsts vai pašvaldību uzņēmumu vai citu institūciju pārvaldes, ja tā drīkst izteikties, profesionalitātes vai pieredzes pakāpe, bet, ja tur ir jādeleģē kādas valsts amatpersonas, tad skatīsimies un pārveidosim Korupcijas novēršanas likumu.

Manuprāt, šobrīd mums ir jau pietiekoši ilga prakse, kas parāda, kādas ir problēmas, kādas, teiksim, tā var radīt arī valsts pārvaldei vai vispār uzņēmējdarbības menedžmentā un tamlīdzīgi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nu lasīsim taču likumu! Ja mēs te runāsim par visām lietām… Vispirms par 20.priekšlikumu, kas netika atbalstīts, bet tika atbalstīts 21. Ko nozīmē 21.priekšlikums? Tas nozīmē, ka ostas valdi veido amatpersonas no pašvaldības puses un no valdības puses. Tikai amatpersonas! Pārstāvjus izmetam ārā. Tas nozīmē, ka turpmāk uz šīm amatpersonām no pašvaldības un no valsts puses ostas valdē automātiski attiecas Korupcijas novēršanas likums, bet problēma, par kuru mums ir jāizšķiras, parādās tālāk.

21.priekšlikums. Te ir rakstīts - svītrot tikai vārdus, bet tas ir tas pats, ko mēs redzam 20.priekšlikuma pašās beigās. Tātad te ir Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersonas, un tālāk ir semikolons; ostas valdē var tikt iekļauti arī pārstāvji no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Jā, tā problēma te ir, jo šie cilvēki nebūt nav amatpersonas. Viņi tik tiešām ir firmu vai kompāniju pārstāvji. Kas attiecas uz valsts un pašvaldību pārstāvjiem, tad šeit mums nekādu bažu nav. Likums, ko mēs nobalsojām, pasaka, ka ostas valdē būs tikai amatpersonas no attiecīgās pašvaldības un no valdības, un uz viņiem Korupcijas novēršanas likums saskaņā ar definīciju būs attiecināms.

Par to, ko Burvja kungs mums ierosina. Viņš, patiesību sakot, tajā 26.priekšlikumā ierosina izslēgt 9.pantu. Tas nozīmē, ka faktiski viņš pasaka, ka tie cilvēki, kuri nav amatpersonas, kuri ir, lūk, no stividoru un no visām citām kompānijām ostas valdē, ka uz viņiem neattiecas Korupcijas novēršanas likums. Un tad mums šeit ir jāizšķiras, vai mēs attiecībā uz šiem cilvēkiem varam piemērot Korupcijas novēršanas likuma normas vai nevaram. Viņi ir privātkompāniju pārstāvji, un viņi nezaudē savu privātkompānijas pārstāvja statusu, ieejot tajā ostas valdē. Un tad, lūk, man nav īsti skaidrs, kas notiek tajā brīdī, kad viņi kļūst par valdes locekļiem, nezaudējot iepriekšējos amatus. Vai tad mēs attiecībā uz viņiem varam piemērot Korupcijas novēršanas likuma normas? Lūk, te ir tā būtiskā izšķiršanās!

Puse no mums uzskata, ka visiem valdē ir jābūt vienādiem, neatkarīgi no tā, vai viņi ir no valdības vai pašvaldības, vai kādas privātas kompānijas pārstāvji, un ka uz visiem vienlīdz attiecas Korupcijas novēršanas likums. Otra daļa turpretī uzskata, ka tikai uz valsts un uz pavaldību pārstāvjiem būtu attiecināms Korupcijas novēršanas likums. Man personīgi šķiet tā: ja mēs paskatāmies ostas valdes sastāvu, tad redzam, ka, neapšaubāmi, ja paņem pašvaldības un valdības pārstāvjus kopā, viņi sastāda nospiedošo vairākumu ostas valdē. Un principā, ja viņi nepārkāpj likumu un nerīkojas pretēji korupcijas novēršanas lietām, kas te ir noteikts, tad viņu balsu pilnīgi pietiek, lai pieņemtu valstij vai pašvaldībai svarīgus lēmumus. Taču mēs cenšamies uzstiept Korupcijas novēršanas likuma normas tiem privātajiem pārstāvjiem, kuri kādā mazākā daļā būs tajā ostas valdē, un tad būs tāds moments, ka privātkompāniju pārstāvji būs pakļauti šim likumam. Es nezinu, vai vēl kaut kur citur pasaulē tā ir.

Man personīgi šķiet tā, ka tad, ja mēs ļoti strikti pieejam, visiem ir jāpiemēro šīs normas. Es saprotu, ka arī Lagzdiņa kungs aizstāv šādu domu. Komisijā mēs rīkojāmies liberālāk. Mēs uzskatām, ka tie cilvēki, kuri ir no pašvaldības un no valdības, atbilstoši definīcijai ir amatpersonas. Savukārt tiem pārstāvjiem, kuri tiek iekļauti no stividoru un dažādām pārkraušanas kompānijām un kuri ir mazākumā, nav lielas jēgas uzspiest šo likumu. Tāpēc mēs arī faktiski atbalstījām šo priekšlikumu. Tās ir manas domas, ka vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā, dārgie draugi! Ivars Godmanis jau pateica visu, ko es būtu teicis komisijas vārdā. Tātad, ja mēs runājam par attiecīgo priekšlikumu, mums ir jāpaskatās attiecīgā panta trešā daļa, jo jebkurš cits... Mēs šobrīd esam izsvītrojuši arī to, ka ministrijas var deleģēt savus pārstāvjus, kuri nav valsts amatpersonas. Tātad Godmaņa kungs precīzi pateica, ka mēs ar šo ierakstu no privātkompānijām deleģētos ostas valdes locekļus padarām par amatpersonām. Tieši tā! Mēs viņiem liekam pildīt visu, un tā ir tā lieta, par kuru mēs šobrīd diskutējam. Citu strīdu jau šeit nav, Lagzdiņa kungs! Taču, ja jūs izvirzāt šo stingro līniju, ka arī stividori un citi kuģu īpašnieki vai ostas lietotāji kļūst par valsts amatpersonām šā Korupcijas novēršanas likuma izpratnē, tad jums ir jābalso pret Imanta Burvja priekšlikumu. Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka tas tā nav un ka Korupcijas novēršanas likums būtu attiecināms tikai uz tiem, kurus valsts ir definējusi par savām amatpersonām, tad jums balsojot ir jāatbalsta deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Un arī komisija ir atbalstījusi Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 22, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. Un arī stividori var justies mierīgi.

27.priekšlikums saņemts no deputāta Imanta Burvja jau par 10.pantu, tātad par 9.pantu priekšlikumi nav bijuši. Runa ir par 10.panta otro daļu, un tās redakciju jūs varat izlasīt. Man tikai jāpiebilst, ka komisija šo visnotaļ plašo izklāstu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies. Bet 21.lapaspusē mēs pārejam pie 11.panta, par kuru priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija to ir atbalstījusi, jo šis priekšlikums ir labs un precīzi izstrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Arī 29.priekšlikums saņemts no deputātiem Urbanoviča un Lujāna. Mēs šobrīd runājam par nodaļas nosaukuma maiņu. Komisija ir atbalstījusi abus deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Mēs pārejam pie 13.panta. Komisija daļēji ir atbalstījusi deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu, izsakot to savā - precizētā redakcijā, kas ir lasāma priekšlikumā nr.31. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 30.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 10, atturas - 51. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs esam atbalstījuši atbildīgās komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts 31.priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

K.Leikalns. Paldies.

32.priekšlikums ir par 13.panta otro daļu. To iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija šo trīs deputātu priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 13.pants ir izskatīts. 33.priekšlikums ir jau par 14.pantu. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un deputāts Aivars Tiesnesis ir iesnieguši šo priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 34.priekšlikumu par 14.panta pirmo daļu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis.

Komisija daļēji atbalsta un tūliņ arī sniedz savu šā panta redakciju. Man uzreiz stenogrammai jānorāda, ka dokumentā ir tā sauktā tehniskā kļūda, tāpēc aicinu svītrot vārdu “kravas”. Vārds “kravas” tika izsvītrots ārā. Un tieši šis vārdiņš “kravas” būtiski nav atbalstīts komisijā, tikai nez kāpēc tas ir palicis tabulā. Tā ka es aicinu atbalstīt 14.panta pirmo daļu komisijas redakcijā, labojot tehnisko kļūdu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leikalns. Paldies. 35.priekšlikums ir par likumprojekta 9.pantu. Mēs visu laiku lēkājam no projekta uz likumu. To ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija šo trīs deputātu domu ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Likuma 14.panta izslēgumu piedāvā deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija atbalsta daļēji un tomēr trešajai daļai iesaka savu redakciju, kuru jūs redzat 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem.

37. ir deputāta Gundara Bojāra un deputāta Imanta Burvja priekšlikums par likuma 15.pantu un par likumprojekta 10.pantu. Komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgumu likumprojekta 10.panta 2.punktā piedāvā deputāts Aivars Tiesnesis. Arī tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Likumprojekta 10.panta sakarā mēs runājam par likuma 15.pantu, kurā izslēgumu piedāvā Aivars Tiesnesis, lūdzot svītrot piektās daļas 5.punktu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Komisija ne tikai atbalsta Tiesneša kungu, bet arī nolemj šā paša likumprojekta 10.pantā izsvītrot pirmās daļas 8.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums saņemts no deputātiem Urbanoviča un Lujāna. Komisija to daļēji atbalsta, iestrādājot likumprojekta 10.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 41.priekšlikums. Ir atbalstīts deputātu Urbanoviča, Lujāna un Tiesneša piedāvātais izslēgums 15.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 42.priekšlikumu iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Acīmredzot skatīsim to pa daļām. Komisija ir atbalstījusi šajā priekšlikumā piedāvāto jauno trešo daļu, bet nav atbalstījusi ceturto un piekto daļu. Dāmas un kungi! Komisijas ierosinātā redakcija ir redzama jūsu tabulās 29.lapaspuses 6.ailītē.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikuma iesniedzējiem ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav iebildumu.

K.Leikalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Vai deputāts Osvalds Zvejsalnieks vēlas piedalīties debatēs? Nē.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Tālāk ir 15.1.pants, kuru piedāvā izslēgt deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija abus deputātus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 44. priekšlikums. Mēs esam nonākuši jau pie likumprojekta 16.panta. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis piedāvā izslēgumu tā otrajā daļā. Komisija šo izslēgumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Bet tā nav atbalstījusi priekšlikumu - izslēgt 17.panta otro daļu. Mēs esam apstājušies pie 17.panta, par kuru priekšlikumu ir piedāvājis deputāts Aivars Tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Komisija, neskatoties uz deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu, ir nolēmusi saglabāt 17.panta trešo daļu attiecīgajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 17.pants. Vēl joprojām 33.lappusē ir 48.priekšlikums par 17.panta ceturto daļu. Komisija neatbalsta deputāta Imanta Burvja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Komisija arī par šo pašu ceturto daļu neatbalsta deputātu Aivaru Tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Deputāts Tiesnesis piedāvā izslēgt šā 17.panta piekto daļu. Komisija neatbalsta deputātu Tiesnesi, bet, pievēršot uzmanību šā panta redakcijai, to ir precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51. priekšlikums paredz izslēgumu 17.panta sestajā daļā. To piedāvājis deputāts Tiesnesis. Komisija beidzot ir atbalstījusi deputātu Tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums ir par 17.panta septīto daļu. To iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija daļēji atbalstījusi un iestrādājusi likumprojektā savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 53.priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 17.panta astoto daļu. Komisija Tiesneša kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. Bet neatbalsta 19.pantā deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikumu. Runa ir par 19.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 55. priekšlikums ir par 19.panta ceturto daļu. Deputātu Tiesnesi komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 56.priekšlikums ir jau par 20.pantu. Priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesneša kungs. Komisija atbalsta, tomēr uzskata šo redakciju par precizējamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies. 20.pantā citu priekšlikumu nav. Par 21.pantu priekšlikumu nr. 57 iesnieguši deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija šo izmaiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies. 22.pants. 58.priekšlikums. Deputāti Urbanovičs, Lujāns un Tiesnesis. Komisija neatbalsta piedāvāto 22. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Astotā nodaļa. - “Papildu nosacījumi mazajām ostām”. Šoreiz deputāts Burvja kungs ir bijis ļoti radikāls un prasa izslēgt visu šo nodaļu. Komisija nav atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 59. - deputāta Burvja priekšlikumu.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es saprotu, ka cienījamās pozīcijas deputātiem ir grūti tik bieži, kā jūs šodien to darāt, atbalstīt opozīcijas deputātus, bet tomēr es gribu lūgt jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu viena vienkārša iemesla dēļ.

Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet šā likuma astoto nodaļu, jūs sapratīsiet, ka visi šie nosacījumi ierobežo mazo Latvijas ostu attīstības iespējas. Principā šie nosacījumi ļoti pamatīgi iegrožo uzņēmējdarbību, kuru ostas ir tiesīgas veikt. Ja mēs runājam pilnīgi principiāli un ja Ministru kabinets būtu bijis tam gatavs, tad mēs varētu runāt pat par to, ka jūrniecības nozare ir jāatzīst par prioritāru, ka uz visām ostām ir jāattiecas tiem nosacījumiem, kuri ir tuvi brīvostu nosacījumiem, bet šobrīd es jums lūdzu tikai to, ko principā lūdz visas mazās ostas, - noņemt tām šos ierobežojumus un ļaut tām normāli attīstīties.

Šobrīd 8.pants tā esošajā redakcijā traucē mazajām ostām attīstīties. Tas ir viss šis Kurzemes un Vidzemes krasts, tā reģioni. Tāpēc es tomēr lūdzu jūs, pretēji komisijas viedoklim, atbalstīt manu priekšlikumu, lai mazās ostas strādātu, balstoties uz tiem pašiem nosacījumiem, kādi ir doti lielajām ostām, un būtu spējīgas tikpat labi attīstīties. Lielajām ostām jau ir brīvostu statuss, bet mazajām ostām vismaz šīs važas ir jānoņem.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribu mazliet atgādināt to vēsturi - to, kā tapa “Likums par ostām”. Vispirms bija viens vienots likums, kurš attiecās uz visām ostām. Pēc tam mazo ostu pārstāvji sanāca kopā un izstrādāja šo astoto nodaļu kā papildinājumu. Tajā ir aplūkota tieši tā specifika, kāda ir mazām ostām. Šī nodaļa papildus tika iekļauta “Likumā par ostām”. Pie komisijas nav vērsušies mazo ostu pārstāvji ar lūgumu šo nodaļu izslēgt. Ja tas būtu noticis, šī problēma varbūt būtu risināta citādi, varbūt būtu bijuši kādi konkrēti labojumi.

Es nevaru piekrist Burvja kungam, ka šajā ziņā būtu kādi ierobežojumi. Varbūt tie ir tie 5% - zemes nomas maksa, bet tāda ir noteikta jau visos citos likumos un tā attiecas arī uz lielo ostu teritorijām.

Tāpēc es aicinu neizslēgt šo astoto nodaļu no likumprojekta teksta.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā nu tas ir sagadījies, ka tie bērni aug. Kādreiz šī norma, kas aizsargāja mazo ostu vajadzības, bija vajadzīga. Šodien mazās ostas ir likvidējušas savās teritorijās zivsaimniecību kolhozus un tur vairs nav vajadzīgi šie iegrožojumi.

Protams, es saprotu, ka pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas varbūt nav vērsušies mazo ostu pārstāvji, bet uz Jūrniecības, zivsaimniecības un transporta apakškomisiju viņi ir nākuši ar saviem priekšlikumiem.

Tie bērni aug, un, kad viņi izaug, viņiem autiņi vairs nav vajadzīgi. Viņiem ir vajadzīgas normālas bikses. Tāpēc es aicinu jūs tomēr izslēgt šo nodaļu kā lieku un traucējošu. Traucējošu mazo ostu attīstībai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies deputātam Burvim par paskaidrojumiem. Man gan jāteic, ka šādā veidā, Burvja kungs, nevar strādāt ar likumprojektiem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darbība ir ļoti atvērta - nenotiek neviena slēgta sēde. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par jebkuru nozares, asociācijas interesējošu likumu notiek stundām garas debates, un mēs šīs debates neierobežojam.

Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu, tas ir iesniegts, bet ne reizi tas nav motivēts. Šī ir, Burvja kungs, pirmā reize. Nav te bijis neviens, ne mazo, ne lielo ostu pārstāvis, un mēs neesam runājuši... Es nepiekrītu, ka no likuma, kas 6.Saeimā bija kā atsevišķs likums - Seiles kundze jau to pateica -, iestrādātas, rūpīgi izdiskutētas normas ir izmetamas ārā. Klikt! Izslēdzam veselu nodaļu. Sveiki! Uz redzēšanos! Pagājušajā Saeimā veltīgi dzesējām muti! Tā tas nenotiek. Es jūs komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šāda veida izslēgumus.

Burvja kungs! Lai gan trešais lasījums vairs ne tuvu nav konceptuālais, lūdzu, precizējiet attiecīgos astotās nodaļas pantus, izmetiet visu lieko un aiciniet mazo ostu pārstāvjus. Izrakstīsim caurlaides, diskutēsim komisijās, sasauksim pēcpusdienas sēdes, bet nerīkosimies šādā veidā! Aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu. Es pat aicinātu jūs, Burvja kungs, atsaukt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 59. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Paldies. Tagad mēs esam nonākuši pie 60.priekšlikuma. Ar nodaļas izslēgšanu galā netikām, tagad deputāts Burvis piedāvā izslēgt 26.pantu. Komisija Burvja kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es kārtējo reizi atkārtošu, ka nevajadzīgas darba vietas tiek radītas tikai tādēļ, lai kaimiņi, radi vai vajadzīgi cilvēki varētu saņemt algas. Tā ka, izslēdzot šo nodaļu, mēs atgriezīsimies pie šīs pašas iespējas diskutēt par ostas valdes nepieciešamību. Profesionāļi tiek galā bez politiķu palīdzības... Bet acīmredzot jūs jau neatbalstīsiet.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Man komisijas vārdā nav ko piebilst. Komisija neatbalsta radikālus un nemotivētus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 37, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

K.Leiškalns. Esam nonākuši pie pārejas noteikumiem. 61.priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus. Tas ir deputātu Urbanoviča un Lujāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi abu deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 62.priekšlikumu - pārejas noteikumu normu, kas attiecas uz maksām par navigācijas pakalpojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī 63.priekšlikumu: “Latvijas Jūras administrācija 2000.gadā tiek dotēta no valsts pamatbudžeta.” Vai nu tas ir 2000.gadā, vai nav, bet šobrīd tas vairs nav iestrādājams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 63.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi arī deputātu Urbanoviča kunga un Lujāna kunga ieteikto pārejas noteikumu - priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija atstāja šā gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies, jo 1.marts jau ir garām.

Aicinu deputātus nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Likumā par ostām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns. Lai šo likumprojektu sagatavotu trešajam lasījumam, Burvja kungs, mēs lūgsim noteikt 10 dienas kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tātad komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 19.martam.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu - lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva un par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi? Iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtības beigās.

Tagad izskatīsim likumprojektu “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ieskatīsimies dokumentā nr.1685! Šis labojums likumprojektā vajadzīgs tāpēc, ka 1997.gadā tika noslēgts līgums starp Latvijas Republiku un Zviedrijas Karalisti, kurš paredzēja, ka Latvija divus gadus veiks īpašu dotāciju Juridiskās augstskolas attīstībai, bet projekta sagatavošana ieilga un celtniecības darbi tika uzsākti tikai pagājušā gada pašās beigās - novembrī, un tātad tiek tīri tehniski mainīti gadskaitļi - 1998.gads tiek aizstāts ar 2000.gadu. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 17.marts.

Sēdes vadītājs. 17.marts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā ir nepieciešams tādēļ, ka mūsu atašeji - šobrīd to skaits jau ir krietni pieaudzis -, kas darbojas gan pie Eiropas Savienības, gan pie NATO, ir, pēc pašreizējās likuma redakcijas, neatbilstošā diplomātiskā rangā. Veidojot šā likuma sākotnējo versiju, nebija paredzēta šo atašeju attiecīgā diplomātiskā statusa nostiprināšana. Tas rada diplomātiskā ranga neatbilstību starp citu valstu attiecīgajiem atašejiem un mūsu atašejiem. Šis labojums to paredz mainīt, un viņiem tiek piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs, tātad attiecīgs statuss. Atbildīgā komisija aicina šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.marts. Tāds būtu Ārlietu komisijas ierosinājums.

Sēdes vadītājs. 17.marts. Paldies. Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” otrajā lasījumā. Dokuments nr.1688.

Komisija, izskatījusi 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Saeimai saskaņā ar Satversmi ir “jāieceļ noteiktiem gadījumiem” parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa viena trešdaļa deputātu. Mans priekšlikums radās tāpēc, ka es uzskatu, ka Satversmē minētie “noteiktie gadījumi” nav tas pats, kas bija pirmajā lasījumā: “jebkuras lietas, kurām ir publiska nozīme”. Tagad ir otrais lasījums un ir parādījies Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš, manā izpratnē, ir drusku labāks, jo no teksta ir pazudis vārds “jebkuras”, bet kurā tomēr ir palicis diezgan neskaidrais formulējums “publiska nozīme” - “izmeklēšana lietās, kurām ir publiska nozīme”. Šis ir, manā izpratnē, ļoti plašs termins. Es domāju, ka, piemēram, visi represēto pieminekļi, pilsētās parku žogu izkārtojumi vai dziesmu svētku gājieni pa ielām, kurām kādreiz bija dažādu okupantu vārdi, arī ir publiskas lietas, un katrs sapratīs, ka mēs šādā veidā nedibināsim izmeklēšanas komisijas un nevairosim tiesisko nihilismu. Saeimai pietiek darba ar Komerclikumu, mums nav jādublē tieslietu sistēma un izpildvara. Mums ir, manā izpratnē, jāizskata tikai tie gadījumi, kuros tieslietu iestādes, prokuratūra nespēj tikt galā varbūt kaut kāda politiska spiediena dēļ, un šādus politiskos spiedienus, protams, var izdarīt tikai augstāk stāvošu iestāžu... es domāju, varbūt tie varētu būt arī lielo pašvaldību vadītāji, kas nebija manā priekšlikumā iekļauti, bet galvenokārt tātad valdība un Saeima kā tāda. Tāpēc bija mans priekšlikums, kurš, protams, nav pilnīgs, un es to ļoti labi apzinos. Diemžēl man jāsaka, ka pašreizējā prakse mums ir bijusi ļoti neveiksmīga, jo, tā kā šādu komisiju var izveidot viena trešdaļa deputātu un izmantot šādu komisiju kā tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai vai savu ideju propagandai, tā tas arī ļoti lielā mērā notiek. Bieži vien šādas komisijas tiek izveidotas vienkārši tādēļ, lai nokārtotu savus personīgos rēķinus. Ir atklājušies gadījumi, ka lieciniekiem tiek maksātas dažādas naudas summas un tas tiek uzskatīts par ļoti ētisku... Es varētu pateikt arī dažus konkrētus piemērus, diezgan neveiksmīgus, manā izpratnē. “Latvenergo” lietas izmeklēšanas komisija atklāja pilnīgi visus ierēdņus, kuri bija atbildīgi par maksājumiem, un atklāja, kā viņi ir šo naudu pārskaitījuši, bet problēma bija tā, ka vēlēšanas beidzās un Saeima neizdarīja pašu galveno - viņa neatcēla Cesijas likumu. Jo, godājamie deputāti, ja mēs atzīstam, ka Cesijas likums attiecas arī uz valsts iestādēm, tad mēs nevaram sodīt valsts ierēdni par to, ka viņš 10 miljonu - tiesas piespriesto līdzekļu - vietā ir valstij ietaupījis 2 miljonus un ir pārskaitījis 8 miljonus. Ja, lūk, kādam liekas, ka viņš var arī pārskaitīt 5 vai varbūt tikai 3 miljonus, tad tā ir morāla kategorija. Un, ja mēs gribam būt godīgi, tad ņemsim un atcelsim šos cesijas līgumus, un tad patiešām tas būs kriminālnoziegums. Taču Saeimas vēlēšanas ir beigušās. Interese par šo lietu ir pagājusi.

To pašu es varētu teikt arī par pedofilijas lietas izmeklēšanas komisiju, kurā parādās politiskas intereses. Es neteikšu attiecībā uz šīs izmeklēšanas komisijas locekļiem… Bet palasiet daudzo mazo “kabatas” avīžu histēriskos rakstiņus, kuros nav ne rindas no patiesības. (Man šie rakstiņi ir izgriezti. Es domāju, es par viņiem minēšu, tad, kad būs komisijas galaziņojums.) Šī histērija izpaudās jau, piemēram, tad, kad Tautas partijas deputāti tika ievēlēti šajā komisijā: kādas šausmas, kas nu notiks! Pēc tam parādījās ziņas, ka tiek iznesti slepeni materiāli, ka tiek kaut kādas slepenas ziņas nopludinātas, - lai gan, teiksim, mūsu partijas pārstāvji vēl nav nosaukuši nevienu uzvārdu un nav iznesuši nevienu materiālu. Kāpēc tad šīs mazās avīzes sakurina tādu histēriju? Acīmredzot tur ir tiešām kaut kādas intereses.

Es domāju, ka, ja mēs neprecizēsim šos speciālos gadījumus, tad turpināsies iepriekšējā prakse - apstrīdēt arī iepriekšējo Saeimu lēmumus. Teiksim, tādi gadījumi kā ar “Lattelekom”, ne tikai ar “Latvenergo”... Es pat pieļauju, ka nākamā Saeima varētu izveidot izmeklēšanas komisiju un atcelt visus iepriekšējo Saeimu lēmumus, kas attiecas uz privatizāciju. Kāpēc to nevarētu izdarīt?

Tāpēc es domāju, ka mums būtu ļoti precīzi jānorobežo tie lēmumi, kas ir pieņemti. Varbūt tie nebija pareizi, varbūt 1993. gadā vai Augstākās padomes laikā bija cita izpratne, varbūt mēs nebijām saņēmuši Eiropas Savienības regulējošos aktus, neizpratām konkurences nozīmi. Es pilnīgi pieļauju, ka daži lēmumi nav tie ideālākie. Taču mēs nevaram ar atpakaļejošu datumu sākt, piemēram, izmeklēt Augstākās padomes lēmumus vai vēl kaut ko un pateikt, ka mēs tagad esam ļoti gudri.

Tāpēc man ir priekšlikums…

Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.

A.Kiršteins. Pēdējais teikums.

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Saprotot, ka Saeimas deputātu radošais gars un iniciatīva nav apslāpējama, darbojoties ārpus saviem tiešajiem pienākumiem, tas ir, likumdošanas, es atsaucu savu priekšlikumu un aicinu, gatavojot trešo lasījumu, precizēt Satversmē minētos “noteiktos gadījumus”, nevis atstāt te šādu formulējumu - “lietas, kurām ir publiska nozīme”.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Paldies Kiršteina kungam, ka tiek ievērota Satversme.

4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, pieņemot 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 10. un 11. - Juridiskā biroja un Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumi. Atbalstīti daļēji, pieņemot 12. - deputātes Muižnieces priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10., 11. un 12.priekšlikumu.

L.Muciņš. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. - deputātes Muižnieces priekšlikums, un 15. - deputāta Muciņa priekšlikums. Atbalstīti daļēji, iestrādāti 16. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kurš ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

L.Muciņš. 17. un 18. - deputātes Muižnieces un Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 27. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, iestrādājot un pieņemot to 28. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 27. un 28.priekšlikumu.

L.Muciņš. 29. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 31. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 32. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

L.Muciņš. 36. - deputātes Muižnieces priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta o prieklikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 16.marts.

Sēdes vadītājs. 16.marts. Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Kamēr tiek gatavota izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļi! Nesaukšu katru vārdā, bet lūdzu jūs pulksten 13.15 uz komisijas sēdi, lai nerastos priekšstats, ka mēs pelnām naudu… Mēs runāsim par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Ivars Godmanis, Helēna Demakova, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Romāns Mežeckis, Juris Sinka. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus!

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts - “Komerclikums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 1689 - Komerclikums. Otrais lasījums.

Komisija ir saņēmusi daudzus priekšlikumus. Pirms priekšlikumu izskatīšanas Juridiskajā komisijā mēs šos priekšlikumus izvērētājm kopā ar Juridisko biroju, kā arī attiecīgajā darba grupā. Kā jūs zināt, Juridiskās komisijas paspārnē darbojas Komerclikumdošanas apakškomisija, kura pirms ierosinājumu izskatīšanas Juridiskajā komisijā izskatīja visus šos priekšlikumus.

1. - deputāta Segliņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo šis priekšlikums ir ar konceptuālu un būtisku saturu. Kāpēc komisija noraidīja šo priekšlikumu? Komisija šo priekšlikumu noraidīja vairāku aspektu dēļ, un es vēlos jums šo komisijas viedokli izklāstīt.

Pirmām kārtām gan uzņēmējdarbība, gan arī uzņēmējs vēsturiski izveidojās Latvijā pārejas periodā - tajā pārejas periodā, kad 1990.gadā mēs šajā pašā zālē, arī man piedaloties, veidojām šo likumdošanu un izvēlējāmies šo terminoloģiju. Ko es varu teikt? Arī eksperti - Juridiskais birojs, apakškomisija, darba grupa un Juridiskā komisija - neatbalstot šo priekšlikumu, uzskatīja par svarīgu faktu, ka tas konceptuāli maina visa likuma būtību.

Pirmām kārtām tika atzīmēts, ka šis jēdziens “uzņēmējs” ir ekonomiska kategorija, taču šajā likumā mums ir jāoperē ar juridiskām kategorijām.

Otrs un pats svarīgākais aspekts šajā jautājumā ir tas, ka mūsdienu likumdošanā, kā tas ir iegājies tradicionāli un arī psiholoģiski, daudzi pievērš uzmanību tam, ka šis ir daudz plašāks jēdziens nekā šobrīd piedāvātais vārds “komersants” un “komercdarbība”. Kāpēc tas ir plašāks? Tas ir plašāks tāpēc, ka tas aptver ne tikai pašu šo darbību un paša subjekta stāšanos šajās attiecībās saskaņā ar Komerclikumu, bet arī tāpēc, ka tas aptver kapitāla ieguldīšanu. Saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumdošanu uzņēmējs ir tas, kas iegulda kapitālu. Savukārt mums ir nepieciešams šo kapitāla ieguldīšanu šajā likumā nošķirt. Un tas ir pats svarīgākais konceptuālais risinājums, ka mēs par komersantiem saucam tikai attiecīgajā komercreģistrā reģistrētās personas. Tās, kuras iegulda attiecīgo kapitālu un kurām pieder akcijas, mums nešķiet svarīgas. No ekonomiskā viedokļa raugoties, mēs tās varbūt varam saukt par uzņēmējiem, taču mums šobrīd interesē tieši šīs tiesiskās attiecības, kas veidojas starp komersantiem - tātad starp tām fiziskajām vai juridiskajām personām vai to grupām, kuras ir reģistrētas Komerclikumā un komercreģistrā un kuras veido savas tiesiskās attiecības šā te likuma robežās.

Ja mēs atceramies šā likuma vēsturi, tad atmiņā nāk tas, ka daudzi, protams, varbūt tajā laikā nodarbojās ar citām lietām. Pirmais projekts tā arī saucās - “Tirdzniecības likums”, jo pēc latviešu valodas tradīcijas līdz 1940.gadam šīs personas un šo darbību bija pieņemts saukt par tirdzniecību. Un tad nu mēs varam runāt, ka varbūt arī mums būtu jālieto jēdziens “Tirdzniecības likums”, jālieto jēdziens “tirgotājs”, jālieto jēdziens “tirdznieciskā darbība”. Taču, izanalizējot to darba grupās, ko bija radījušas vairākas valdības, mēs atteicāmies no šā jēdziena tā aspekta pēc, ka šim jēdzienam piemīt zināma nedaudz novecojusi pieeja un ka sadzīvē mēs ar šo vārdu “tirgotājs”, protams, apzīmējam kaut ko citu, lai gan tajā pašā laikā visās Eiropas kontinenta valstīs un savā būtībā arī franciski vārds “komersants” nozīmē to pašu ko “tirgotājs”, jo neviens ražotājs taču neražo produkciju savām vajadzībām, lai uzkrātu to priekš sevis un neko tālāk ar to nedarītu. Jebkurš, kas kaut ko ražo, to arī tirgo, un noteicošais šeit ir nevis ražošana, bet tirdzniecība.

Trešais moments, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka mums ir jānovelk zināma politiska un ne tikai juridiska svītra zem šā pārejas perioda, kas sākās 1990.gadā. Tātad, nonākot, kā šeit tiek piedāvāts, 2001.gada 1.janvārī, kad šis likums stāsies spēkā, ieejot šajā jaunajā periodā, mēs pasakām, ka šajā jomā un šajās attiecībās ir beigusi funkcionēt pārejas perioda likumdošana, ir beigušas funkcionēt pārejas perioda attiecības, un tāpēc mēs deklarējam, ka ir jārada jauni jēdzieni, ir jārada jauni termini, un tie ir “komersants”, “komercdarbība”, “komercreģistrs” un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā mēs zem šīm attiecībām pavelkam svītru un sakām, ka mēs veidojam jaunas attiecības, ka ir beigušas eksistēt un netiks vairs izmantotas šīs jauktās padomju un Rietumu tiesiskās attiecības, kad mēs likumdošanā dažus elementus paņemam no Rietumu tiesiskās sistēmas, bet dažos aspektos gribam saglabāt savu padomisko gan juridisko, gan psiholoģisko izpratni. Mēs turamies pie šā vecā, un zem tā daļēji ir atrodams padomisko tiesību elementu mistrojums ar Rietumu tiesībām. Tādi ir šie galvenie argumenti, kāpēc Juridiskā komisija uzklausīja gan darba grupu, gan apakškomisiju un neatbalstīja šo deputāta Segliņa priekšlikumu.

No savas puses es vēl gribu uzsvērt dažus politiskus momentus šajā sakarā. Komerclikumu Saeimā ir iesniedzis Latvijas Republikas Ministru kabinets, kurš arī šobrīd eksistē un kurš, lai gan ir mainījušies ministri un personas, tomēr ir uzskatāms par šīs valsts Ministru kabinetu. Turklāt visu laiku gan Krasta kunga vadītais Ministru kabinets ir uzturējis spēkā šo koncepciju, gan darba grupas, kas bija Tieslietu ministrijā un vēl pirms tam, ir izšķīrušās par šo koncepciju, gan arī Krištopana kunga vadītais Ministru kabinets ir uzturējis spēkā šo koncepciju. Neviens netika iesniedzis Juridiskajā komisijā nekādus priekšlikumus par to, ka būtu konceptuāli jāatsakās no šiem terminiem, no šīs te pieejas, un ka būtu šeit kaut kas jāmaina. Tāpat, nedz debatējot pirmajā lasījumā, nedz arī gatavojot otro lasījumu, valdība pēkšņi nav nolēmusi mainīt savu koncepciju, nav atteikusies no šā progresīvā termina, no šā progresīvā soļa uz priekšu. Tā oficiāli nav piedāvājusi šeit mainīt šo terminoloģiju, no “uzņēmēja” pārejot uz “komersantu”.

Arī tajās pārrunu un tikšanās reizēs, kas man regulāri bija ar Tieslietu ministrijas darbiniekiem un ar pašu tieslietu ministru Birkava kungu, vienmēr ir tikusi uzsvērta šā likumprojekta nepieciešamība, lai varētu notikt integrācija Eiropas Savienībā. Ir bijusi runa par to, ka šis likums ir jāpieņem, ka tas mums ir vajadzīgs sarunu sākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā, ka tas mums ir svarīgs. Nekad ne ar ne vienu vārdu nav norādīts, ka mums būtu jāatsakās no kādiem soļiem ceļā uz priekšu vai ka būtu jāveido kaut kādi kompromisi ar pārejas laika likumdošanu, ar pārejas laika terminoloģiju, ar pārejas laika pusvārdiem, pussoļiem un pusjēdzieniem. Tāpēc es gribu vēlreiz akcentēt, ka šādus priekšlikumus ne no valdības, ne no ministrijas, ne no Eiropas integrācijas biroja mēs neesam saņēmuši.

Tie tad arī ir šie organizatoriskie aspekti, kāpēc mēs turpinājām debates visu šā likumprojekta izskatīšanas laiku. Arī otrā lasījuma sagatavošanas laiks bija, varētu teikt, diezgan liels. Un visu šo laiku mēs esam izmantojuši šo terminoloģiju, jo tā nav tikai terminoloģija. Tā ir būtība! Bet, grozot šo būtību, mēs grozām arī visu likumu. Tad jau viss šis likums faktiski ir jāņem atpakaļ un jāpārstrādā pēc būtības. Tāpēc es aicinu neatbalstīt deputāta Segliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1. - deputāta Segliņa priekšlikumu.

Rihards Pīks.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Pirmām kārtām ir žēl, ka Muciņa kungs aizņēma tik daudz laika, lai skaidrotu šos vārdus. Es viņam pirms tam pajautāju viņa viedokli, un acīmredzot viņš veltīja man šo skaidrojumu, lai gan būtu bijis ļoti labi, ja jūs būtu paskaidrojis šā likuma būtību.

Neapšaubāmi, šis likums ir ilgi gaidīts un ir ļoti svarīgs, tāpēc es domāju, ka būtu ļoti labi, ja deputāti zinātu, vai tas līdz ar to apkopo un atceļ virkni iepriekšējo likumu, kas bija agrāk, vai ne. Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Un būtiski ir arī tas, lai visi izprastu šo vārdu nozīmi un varētu lemt, vai ir vērts pieņemt šos jaunos vārdus jau latviešu valodā iesakņojušos un labu labo latvisko vārdu vietā.

Kādēļ es to saku? Tāpēc, ka šajos aizgājušajos desmit gados ir mainījušās sabiedriskās attiecības, un apziņā ir iesakņojušies jauni jēdzieni, arī tāds jēdziens kā “uzņēmējs”. Uzņēmējs - cilvēks, kas uzņemas kaut ko darīt, cilvēks, kas uzņemas atbildību. Kādēļ tas mums pēkšņi būtu jānomaina ar “komersantu”, kurš nebūt netiek plaši starptautiski lietots? Jā, dažās valodās tas tiek lietots, kurās tam ir šaurāka un mums diezgan nesaprotama jēga šobrīd, piedodiet, pat neliela vulgāra pieskaņa. Tāpēc es ierosinu ņemt vērā šīs apakškomisijas, kuru toreiz vadīja Segliņa kungs, priekšlikumus un atjaunot vārdus “uzņēmējs” vai “uzņēmējdarbība” tur, kur tas ir iespējams. Kādēļ?

Mēs visi ļoti labi atceramies pagājušos laikus, kad bijām uztraukušies, ka mūsu kļuva mazāk, ka mūsu valoda kļuva mazāk lietojama, ka tā arvien vairāk piesārņojās. Tagad, integrējoties Eiropā, integrējoties pasaulē, mums ir saglabājušās šīs pašas bažas, mēs ikdienā lietojam “menedžēt”, “prezentēt”, kaut arī ir brīnišķīgi latviešu vārdi “vadīt”, “iepazīstināt” un tā tālāk. Kādēļ mums būtu jāpiesārņo valoda ar svešvārdiem tur, kur mums ir labi izprotami latviski vārdi? Mums internacionālismi tik un tā būs jāpieņem. Un tas būs tajos gadījumos, ja mums šādu jēdzienu jau iepriekš nebūs bijis.

Otrkārt. Es gribētu, Muciņa kungs, apstrīdēt jūsu teikto, ka jūs sakāt, ka tas ir kaut kāds pārejas laiks. Nē! Vārds “uzņēmējs” ir pietiekami sens pirmskara laikā lietots vārds. “Uzņēmējs”, “uzņēmums” - tie ir sen lietoti vārdi. Tie nav izgudroti pārejas laikā. Pārejas laikā tie vienkārši ir iesakņojušies sabiedrības apziņā. Tāpat kā iesakņojās jaunās sabiedrības attiecīgās formas.

Tādēļ mans priekšlikums ir atbalstīt Segliņa kunga ierosinājumu un balsot priekšlikumu pa daļām, jo es uzskatu, ka noteikti vērā ņemams ir Segliņa kunga 1.priekšlikums, arī 2. un pēdējais 6. Trīs vidējie: 3., 4. un 5. - tie lietas būtību nemaina un nepiesārņo ne jēdzienu, ne valodu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kirteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es domāju, ka jebkurā gadījumā būs vajadzīga valodnieku ekspertīze. Šis ir pārāk nopietns likumprojekts, lai atsauktos uz tādām valodniecības “autoritātēm” kā Krištopana kungs, kuru es, protams, ļoti cienu.

Es domāju, ka mēs varētu atrast, ja ļoti gribētu, arī spēju iztulkot latviski tādu teikumu, kas parādās, piemēram, 45.pantā, ka principālam ir pienākums ik mēnesi aprēķināt komercaģentam pienākošos provīziju. Es domāju, pie labas gribas, to varētu pateikt arī latviski.

Ja līdz šim ir pastāvējuši tik ļoti pazīstami vārdi kā “uzņēmējs”, “uzņēmība”, “uzņēmējdarbība” un visi pārējie, tad es domāju, ka šajā gadījumā nebūtu godīgi atsaukties uz to, ka ir veikts ļoti liels darbs, lai grozītu esošo likumu. Tāpēc es ierosinu pašreiz atbalstīt Pīka kunga priekšlikumu un tomēr uz trešo lasījumu vēlreiz ļoti rūpīgi pastrādāt kopā ar mūsu valsts valodniekiem, jo mums vajag sevi cienīt, jo tad, kad tika izveidota Terminoloģijas un likumdošanas komisija, tai netika dots uzdevums strādāt tikai ar Eiropas Savienības terminoloģiju, bet gan attīstīt to Latvijā. Tā arī ir zinātne, kas vērsta uz to, lai izkoptu šo moderno gan tehnoloģisko, gan saimniecisko valodu. Mēs nevaram ļauties kaut kādām plūsmām, atsaukties uz senajiem laikiem un visu laiku likt iekšā šos svešvārdus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzinatars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie cīnītāji par valodas tīrību! Likumdošanas process ir ļoti sarežģīta lieta, tāpēc ievērot valodas tīrību šajā procesā, lai arī kā mēs to gribētu, mums neizdosies. Mūsu tiesību sistēma, kā zināms, ir nākusi no Eiropas un pamatā tāda arī nostiprinās. Ir loģiski, ka visi likumdošanas pamatjēdzieni ir nākuši no latīņu valodas. Tad varbūt latviskosim arī šos jēdzienus, Kiršteina kungs?

Es atgādināšu kādu interesantu notikumu, ko piedzīvoju 1993./1994.gadā, kad tieslietu ministrs bija Egils Levits. Toreiz Tieslietu ministrijā notika reorganizācija un tika izveidoti jauni departamenti. Vienam no departamentiem jaunais nosaukums bija “Publisko tiesību departaments”. Arī toreiz bija sašutuma vētra par to, kā Tieslietu ministrija var kaut ko tādu, sacīt, kas ir līdzīgs publiskajiem namiem, tādu pašu nosaukumu veidot. Arī toreiz šī vecā, iesīkstējusī, sarūsējusī psiholoģija, kas pamatā ir bāzēta uz padomju terminoloģiju, to negribēja pieņemt. Bet Egils Levits bija tas, kurš reformēja šo ministriju un nebaidījās no šiem jaunajiem jēdzieniem. Arī Latvijas Administratīvā procesa likumā jūs sastapsieties ar ļoti daudziem šiem jaunajiem jēdzieniem. Tur to ir ļoti daudz! Turklāt šie jaunie jēdzieni atvieglos mūsu apriti Eiropas biznesa vidē, bet šie vecie jēdzieni bremzēs un sadārdzinās ļoti daudzas lietas.

Es saprotu, ka te ir ļoti daudzas lietas, ka ir psiholoģiskā barjera, bet to vajag pārvarēt. Ja mēs to nespēsim pārvarēt, tad, man šķiet, šie pieci vai seši gadi, kuros ir tapis šis Komerclikums... Pirmo tā redakciju sagatavoja tagad jau nelaiķis profesors Jānis Vēbers... Tādā gadījumā šie pieci gadi ir bijuši veltīgi, un tas darbs arī ir bijis veltīgs. Taču man šķiet, ka tā tas nav, jo šo piecu gadu laikā mēs tomēr to veco domāšanu esam varējuši salauzt un ieviest normālu, pasaules prasībām atbilstošu un progresīvu likumdošanu. Vai arī ņemsim rokās sprigulīšus un likvidēsim, Kiršteina kungs, visus terminus, kas nākuši no latīņu valodas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šā likuma pieņemšanā visvairāk, manuprāt, ir ieinteresēti tie cilvēki mūsu valstī, kuri ir visaktīvākie, visenerģiskākie un kuri mūsu valstij dod vislielākos ienākumus. Proti, tie ir uzņēmēji, tie ir cilvēki, kuri ar savu organizatora talantu, ar savām spējām ir panākuši to, ka atsevišķās nozarēs mūsu valsts sāk attīstīties un plaukt.

Mēs, Saeimas deputāti, diendienā tiekamies ar šiem cilvēkiem. Gan oficiālās tikšanās reizēs, gan televīzijas un radio diskusijās, gan sarunās draugu lokā. Ko saka šie uzņēmīgie cilvēki par mūsu darbu, par mūsu likumiem?

Pirmā kritika ir tāda. Viņi saka: “Jūsu likumi nav stabili. Jūs ļoti bieži likumus maināt. Jūs maināt lielas lietas, jūs maināt arī nebūtiskus jautājumus likumos, jūs maināt terminus, jūs maināt normas. Mēs nevaram sekot līdzi visam tam, ko jūs izmaināt. Mums nav drošības sajūtas, ka kaut kas atkal nemainīsies vai negrozīsies jau pēc dienas, nedēļas vai mēneša.”

Otra veida kritiskās piezīmes ir tādas. Viņi saka: “Jūsu likumi ir ļoti sarežģīti. Tie nav ērti lietošanai. Mums ir grūti piemērot tos. Mums jāņem palīgi - juriskonsulti. Mēs nevaram ar maziem līdzekļiem tikt galā un piemērot tos savai uzņēmējdarbībai, savam biznesam.”

Tādējādi tiem cilvēkiem, kas rada mūsu valstij ienākumus, ir daudz lieku izdevumu, tādēļ ka mūsu likumi ir sarežģīti. Tie nav stabili, nav ērti lietojami.

Manuprāt, dažkārt mēs, godātie kolēģi, it īpaši mēs, juristi, Linard un Rasnača kungs, bieži vien daudzās nozarēs (tagad manā vadībā top Dzīvokļu likums) rīkojamies tā, ka vecos terminus, vecās normas bieži vien ietveram jaunās formās, jaunos nosaukumos, jaunos terminos, un tad tiesnešiem, īrniekiem, uzņēmējiem, namīpašniekiem ir grūti piemērot šos likumus dzīvē. Manuprāt, mums ir likumu izstrādāšanā jāpieņem tāda aksioma, ka visos tajos gadījumos, kad mēs, jaunu likumu pieņemot, varam tikpat labi iztikt ar vecajiem terminiem, vecajiem jēdzieniem, mums jāatstāj šie vecie jēdzieni, bet jauni jāievieš tikai tad, ja jaunie ir labāki, jaunie ir skaidrāki un ja ar jaunu likumu, ar jaunu terminu mēs mūsu uzņēmējiem un visiem pārējiem cilvēkiem padarām dzīvošanu un pelnīšanu ērtu, lētu un stabilu. Muciņa kungs, jūsu arguments par labu šo terminu maiņai mani nepārliecināja, jo faktiski ir tā, ka saturiski viss tas labais likums, ko jūsu vadībā ir izveidojusi Juridiskā komisija, jau nemainās, mainās tikai termins. Taču, manuprāt, jāņem vērā tas, ka uzņēmējiem būs jāpārstrādā statūti vai vismaz jāpasūta jaunas vizītkartes un zīmogi vai kādas citas sīkas lietas. Manuprāt, mēs viņiem tādējādi radīsim liekus sarežģījumus. Vadīsimies pēc tā principa: neradīsim sev un savas valsts pilsoņiem, uzņēmējiem liekus sarežģījumus, liekus darbus, lai viņi varētu visus spēkus lietot savam tiešajam darbam, pelnīšanai! Tādēļ, godātie kolēģi, es atbalstu sava partijas biedra Riharda Pīka priekšlikumu - daļēji pieņemt Segliņa kunga priekšlikumu, proti, jēdzienu “komercdarbība” aizstāt ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”, jēdzienu “komercsabiedrība” ar jēdzienu “uzņēmējsabiedrība” un jēdzienu “komersants” ar jēdzienu “uzņēmējs”, bet attiecībā uz pārējiem trim balsot tā, kā to ir nolēmusi Juridiskā komisija. Es aicinu balsot pa daļām par visiem sešiem terminiem, lai mēs varētu izšķirties, kuru pieņemt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies, Kiršteina kungs. Es gandrīz aizmirsu... Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kiršteina kungs un Rasnača kungs sāka drusku runāt par valodas īpatnībām. Es saprotu, ka Tautas partijas pārstāvji ļoti ilgi, daudzus gadus strādāja ar Valodas likumu, un, ja mēs tagad citus likumus izstrādāsim bez Valodas likuma, tad var gadīties, ka tie nav strādājuši lietas labad, bet tikai vēsturei.

Runājot par valodas īpatnībām, jāteic, ka senajiem grieķiem sinonīmi bija “zināšanas” un “prieks”, un “skola” viņiem nozīmēja - “prieka nams”. Viņiem bija savs viedoklis par prieku un par prieka cēloni.

Muciņa kungs jau jums korekti paskaidroja, ka jēdziens “komersants” ir šaurāks par jēdzienu “uzņēmējs”, un šis likums ir patiešām izstrādāts kā Komerclikums, nevis kā Uzņēmējdarbības likums. Tātad ir drusku šaurāks jēdziens. Ja vajag paplašināt šo jēdzienu, tad patiešām konceptuāli jāatgriežas pie pirmā lasījuma (es atgādinu, ka pašreiz mēs esam tikuši līdz otrajam lasījumam), jāmaina jēdzieni, jāmaina “atsperes punkti”, un tad mēs varēsim par to runāt. Iznāk, ka visa šī komisija nostrādājusi visu šo laiku par velti un tagad mēs esam pamodušies. Nu, gadās, varēja jau vēl nepamosties, būtu bijis sliktāk.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negribētu runāt par valodu, jo, manuprāt, Burvja kungs jau pilnīgi precīzi pateica, kur ir starpība. Un tas nozīmē, ka tad, kad jūs, cienījamā Tautas partija, runājat par lietotajiem terminiem, tas nav strīds par valodu. Es tāpēc runāšu arī par politiku.

Politiskā situācija ir tāda, ka šis likums ir vajadzīgs jau otro gadu. Diemžēl valdība šo likumu neiesniedza pilnīgi gatavu, un nekad jau tā nenotiek, ka likums atnāk pilnīgi gatavs. Taču visas valdības, to skaitā arī šī valdība, šo likumu ir prasījušas no Saeimas, tādēļ tagad mēs maksimāli ātri dzenam to cauri Saeimai. Pat vēl vairāk. Es kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs esmu ar Muciņa kunga piekrišanu devis Ministru prezidentam vēstuli, kurā ir apsolīts, ka šis likums būs līdz šā mēneša beigām. Šajā brīdī man diemžēl jāsaka, ka jūs nostājaties pret savu Ministru prezidentu, un tādā gadījumā esiet tik laipni un uzņemieties atbildību par to, ka jūs iecērtat robu integrācijas procesā! Un, ja jūs gribat strīdēties par terminiem, es neesmu pret to, jo es pašreiz nevaru pateikt, kurš ir labāks, kaut arī Burvja kunga paskaidrojums, manuprāt, bija perfekti vienkāršs. Tad, lūdzu, dariet to laikā starp otro un trešo lasījumu, nevis šeit izmantojiet situāciju politiskajām manipulācijām un spēlēm! Ar to, ko jūs darāt, jūs kavējat pieņemt ļoti svarīgu likumu, kas ir vajadzīgs sarunu sākumā. Ja jūs esat tā izlēmuši, tad dariet to, bet uzņemieties pilnu atbildību un uzrakstiet Ministru prezidentam vēstuli, ka jūs esat tie, kas pašreiz aizkavējat šā likuma stāšanos spēkā!

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks. Otro reizi.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Inkēna kungs! Es gribu atbildēt jums, jo, ja jau kāpt šajā tribīnē, tad labāk runāt par lietas būtību, nevis par politiskām manipulācijām. Un es vēlreiz gribētu dzirdēt, ja jūs esat šā likuma zinātājs, izskaidrojumu, vai šis likums apkopos un, tā teikt, atmainīs virkni iepriekšējo, esošo likumu, jeb vai tas ir pilnīgi jauns likums blakus. Par lietas būtību neviens nerunā. Taču šā likuma 1.panta saturs ir ļoti tuvs tam, kas ir Uzņēmējdarbības likumā rakstīts par to, kas ir uzņēmējs un uzņēmums. Runāsim par lietas būtību, nevis par manipulācijām! Neviens šeit netaisās neko “torpedēt”, kā jūs šeit izrunājāties jeb izteicāties. Piedodiet, ir gluži otrādi - visi ir ieinteresēti, lai likums iet ātrāk un tiek skatīts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām, es gribētu, lai radioklausītājiem, tiem, kas mūs klausās, rastos skaidrība. Ko mēs apspriežam? Likumu, kas aizstās visus likumus, kas šobrīd regulē uzņēmējdarbību. Visus likumus, kas šobrīd regulē uzņēmējdarbību! Pakāpeniski tas viss tiks ielikts vienā vietā, tā ir ļoti apsveicama lieta.

Otra lieta, kura ir būtiska un kura notiks, kura sagādās ne mazums grūtību, jo sabiedrība ne tik viegli to pieņems, bet kuru mēs atbalstām, ir uzņēmējdarbības formu skaita būtiska samazināšana. Tā sistēma būs vienkāršotāka, skaidrāka. Tiks likvidēta, teiksim, tāda forma kā zemnieku saimniecības, kuru šobrīd ir visvairāk. Jautājums - kāds būs šo saimniecību nosaukums? Mēs pilnībā atbalstām šo koncepciju - gan vienotu likumu, gan uzņēmējdarbības formu skaita samazināšanu, līdz ar to vienkāršojot, padarot skaidrāku likumdošanu, arī nodokļu likumdošanu un citus jautājumus. Taču, kad ieviesīsim terminus “komersants” un “komercdarbība”, Latvijā nevienā likumā vairs nepastāvēs un pakāpeniski tiks visur nomainīti termini “uzņēmējs” un “uzņēmējsabiedrība”. Tie netiks vairs lietoti Latvijā, par to šobrīd ir diskusija. Mēs negrasāmies šo likumu “torpedēt”.

Kā radās šie priekšlikumi? Šis likums, es uzskatu, ir 7.Saeimas lielākais likums, nopietnākais darbs, ko tā izdarīs. Ceru, ka tā pieņems šo likumu, un tas būs pats nopietnākais darbs, kas būs veikts 7.Saeimā. Tāpēc mēs organizējām ļoti plašu apspriešanu. Mēs šo likumprojektu nekavējoties, tiklīdz tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, apspriedām katrā rajonā, nodaļās, ar uzņēmējiem, vidējiem un maziem, un tādā veidā savācām kopā priekšlikumus par šo likumprojektu, to ir apmēram simts, un tie ir iesniegti. Ir arī ļoti svarīgi, kā šos terminus uzņems sabiedrība. Šobrīd skaita ziņā visvairāk ir zemnieku saimniecību, kas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Man šobrīd nav datu, manuprāt, skaits ir 80 tūkstošu. Tātad ir jautājums - par ko mēs šobrīd balsosim? Zemnieku saimniecību nebūs vairs ne vienā, ne otrā variantā, nebūs zemnieku vai zemnieku saimniecību. Mēs tagad balsosim par to, vai zemnieks būs komersants, - teiksim, komersants Burvis vai uzņēmējs Burvis. Likumprojektu apspriežot ar uzņēmējiem un plašāku sabiedrību, mēs guvām skaidrību tanī ziņā, ka uzņēmēji ir pieraduši pie termina “uzņēmējs”, un tādēļ mani diezgan pārsteidza “tēvzemiešu” deputāta Rasnača kunga teiktais, ka tas esot padomju laika termins. Padomju laikā nodarbojās ar citām lietām, nevis ar uzņēmējdarbību. Šis termins, manuprāt, ir pieņemts un tiek lietots.

Otra lieta. Arī Eiropas valstīs ir dažāda prakse. Šie starptautiskie komersanti… šie termini netiek lietoti veselā virknē valstu. Eiropā ir tulkojumi, kas atšķiras no šā. Un savā ziņā šis ir nacionālās pašcieņas jautājums - vai mēs ieiesim Eiropā, ieviešot šeit visu valodu terminoloģiju, starptautisko, vai arī mēģināsim attīstīt latviešu valodu, savu pašcieņu un citas lietas.

Šī valdība nav skatījusi šo likumprojektu. Protams, tas ir jāpieņem, par to neviens nešaubās, un šodien šis ir praktiski vienīgais punkts, par kuru debatēsim un par kuru balsosim atšķirīgi no komisijas. Jebkurā gadījumā, lai kāds arī būs šis balsojums, mēs šo likumu atbalstīsim, jo tas ir ļoti svarīgs, un, protams, mēģināsim to panākt trešajā lasījumā, ja tas nenotiks šobrīd.

Aicinām arī valdību izskatīt šo likumprojektu un sniegt savu viedokli.

Tā ka katram deputātam, kas balsos, šis būs ļoti būtisks balsojums. Padomājiet! Aizbrauciet uz savām vietām, apziniet visus uzņēmējus, ko jūs tur redzat! Jūs šodien viņus visus nosauksiet par komersantiem. Vienalga, vai tas ir mazs tirgotājs vai uzņēmējs, vai zemnieks (vislielākajā skaitā - 80 tūkstošu - ir zemnieki), - visi tiks nodēvēti cienījamā, varbūt ļoti vajadzīgā vārdā - komersanti.

Es aicinu balsot pa daļām un atbalstīt Segliņa kunga priekšlikumā 1., 2. un jo sevišķi 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.

J.Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es neatbildēšu uz kolēģa Edvīna Inkēna izteiktajiem politiskajiem iebildumiem. Tie absolūti neatbilst patiesībai. Taču es gribētu tomēr informēt attiecībā uz to, ko teica Linards Muciņš. Viņš sacīja, ka nevar aizstāt jēdzienu “komercdarbība” ar jēdzienu “uzņēmējdarbība”, jo šie jēdzieni nevar būt sinonīmi tādēļ, ka uzņēmējdarbībai ir cits saturs. Taču es gribētu teikt, ka nevienā mūsu valsts likumā nav teikts tas, ko teica Muciņa kungs, - ka uzņēmēji ir personas, kuras ir likumā noteiktajā kārtībā ierakstītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos dokumentos, plus vēl tās personas, kas ir iegādājušās akcijas. Nevienā normatīvajā aktā tas noteikts šobrīd nav. Pēc šā likuma pieņemšanas zaudēs spēku visi tie likumi, kas šobrīd reglamentē mūsu valstī uzņēmējdarbību, tātad zaudēs spēku arī visi tie termini, kas ir šajos likumos. Godātie kolēģi, šoreiz runa ir tikai par ērtumu, lētumu un stabilitāti, ne par ko citu.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šoreiz gan es gribētu atbalstīt Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu un paskaidrošu, kādēļ.

Es saprotu, ka ir jāmaina jēdzieni tādā gadījumā, ja to nomaiņa ievieš papildu skaidrību. Burvja kungs sacīja, ka “komersants” ir šaurāks jēdziens nekā “uzņēmējs”. Es negribētu tam piekrist, jo, ieskatoties 1.pantā, redzam, ka komersants ir Komercreģistrā reģistrēta persona vai personu apvienība. Uzņēmējs ir tieši tas pats, kas veic uzņēmējdarbību šajā gadījumā. Likumā ir minēta komercdarbība, kas ir sistemātiska darbība ar nolūku iegūt peļņu.

Es īsti nevaru saprast, kādēļ tas viss ir jāmaina. Šādas izmaiņas nekādu papildu skaidrību mūsu likumos nedos. Tāpat mūsu likumi jau nav harmonizēti, kā to redzam, ja skatāmies finansu likumos un nodokļu likumos. Tādēļ nevajadzētu radīt vēl papildu sarežģītību gan tiem cilvēkiem, kam jāiepazīstas ar šiem likumiem, gan arī šo likumu izpildes uzraudzītājiem.

Es gribu vēlreiz atgādināt, ka noteikti būs papildu izmaksas uzņēmējiem: pārreģistrācija, veidlapas, zīmogi, datorprogrammas, vizītkartes. Un ir jāņem vērā vēl viena lieta. Ja mēs pieņemam šāda veida likumu, tad izveidojas jauns reģistrs - Komercreģistrs, tad ir jāpārveido arī viss Uzņēmumu reģistrs. Tātad tās vēl ir papildu izmaksas, par ko acīmredzot pašreiz vēl nav domāts.

Tādēļ arī es atbalstu priekšlikumu balsot par 1.priekšlikumu pa daļām un atstāt spēkā jēdzienus “uzņēmējdarbība”, “uzņēmējsabiedrība” un “uzņēmēji”.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - otro reizi.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, bet vēl joprojām diskutējam par konceptuālām lietām, par kurām diskutējām pirms trim gadiem. Un interesanti ir tas, ka šajā diskusijā parādās skaitļi, kuri, ja tos tagad tā uzreiz ātri pārbauda, Bērziņa kungs, nu galīgi neatbilst patiesībai. Nav Latvijā 80 000 reģistrētu zemnieku un zvejnieku saimniecību. Ir tikai 34 000. Es nupat sazinājos ar attiecīgajām iestādēm un noskaidroju. Tā ka, ja jūs te manipulējat ar skaitļiem, tad miniet, lūdzu, precīzus skaitļus!

Balsojums par šo projektu, protams, ir konceptuāls balsojums. Un, ja mēs atgriežamies atpakaļ tādā situācijā, kādā bijām jau ļoti labu laiku iepriekš, tad neizbēgami nonāksim pie tā, par ko runā Inkēna kungs. Tie nav tikai tehniski grozījumi šajā projektā. Tie nav tikai tehniski grozījumi! Tie skar arī katras uzņēmējdarbības formas būtību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gandrīz pilnīgi piekrītu visam tam, ko teica mans cienījamais kolēģis un draugs Lagzdiņa kungs. Es gandrīz pilnīgi piekrītu arī visam tam, ko teica cienījamais kolēģis un deputāts Bērziņa kungs. Es piekrītu daudz kam no tā, ko teica šeit tie, kuri aicināja balsot par deputāta Segliņa priekšlikumu. Taču darba grupas, apakškomisijas un Juridiskās komisijas lēmums ir šāds. Es savus argumentus vēlreiz neatkārtošu. Tā ir ekonomiska kategorija. Mums nevajadzētu šajā likumā operēt ar ekonomiskām kategorijām.

Es vēlreiz gribu teikt, ka mēs ejam uz priekšu, Lagzdiņa kungs. Uzņēmējdarbības likuma 1.pantā ir teikts, ka uzņēmējdarbība ir ilgstoša, sistemātiska kapitāla ieguldīšana. Tagad paskatieties šā likumprojekta 1.pantā - kapitālu mēs vairs neieguldām. Tas tad vairs nav noteicoais moments. Uzņēmējdarbības likuma 2. un 3.pantā ir skaidri un gaiši teikts, ka uzņēmēji ir tie, kas iegulda kapitālu. Šeit mēs skaidri atmetam šo pārejas laika koncepciju, ka tie ir visi - gan tie, kas iegulda, gan tie, kas nodarbojas… Tā teikt, šeit centrālais jautājums ir reģistrācija Komercreģistrā un paša komersanta darbība komercijā. Kapitāla ieguldīšana - tas nav noteicošais apstāklis.

Es vienkārši gribu atgādināt, ka kapitāls nāk tur, kur ir droši. Kapitāls nāk tur, kur ir kārtība, tiesiskums un disciplīna. Kapitāls nāk tur, kur ir pazīstamas un saprotamas attiecības.

Mēs vienmēr atgādinām Igauniju. Mums vienmēr Igaunija ir priekšā, un mums vienmēr Igaunija ir kā tāds labs ceļarādītājs gan uz Eiropas Savienību, gan uz sakārtotu tiesisko vidi. Igaunijā šāds likums saucas Komerclikums. Igaunijā šāds likums jau ir pieņemts pirms kāda laika. Igaunija ir uzaicināta uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā. Mēs arī sāksim šīs sarunas. Tas arī ir viens no papildu argumentiem.

Tādēļ es šeit komisijas vārdā varu tikai aicināt balsot pa daļām, bet balsot “pret”, noteikti balsot “pret”. Jo tā nav tikai vienkārša terminu maiņa. Es gribu šajā sakarā tomēr uzsvērt, ka ļoti bieži tādus nepietiekami solīdus argumentus izmantojam. Tātad noteicošais nav un nevar būt zīmogu, statūtu un citu šādu tehnisku jautājumu risināšana. Paskatieties! Atšķirībā no valdības… Pēdējais priekšlikums, kas ir pieņemts, ir Segliņa kunga priekšlikums, kurā ir teikts, ka mēs nevis pieņemsim šos pārejas noteikumus, kuri, es uzskatu, bija izstrādāti neprecīzi, bet spēkā stāšanās kārtību noteiksim ar speciālu likumu. Un tur mēs diskutēsim, vai vajag pārreģistrēties vai nevajag, vai der vecie zīmogi vai vecie statūti un cik ilgi der, un tā tālāk. Es jums varu apsolīt, ka tie jautājumi tiks sakārtoti bez zaudējumiem, bez izdevumiem, bez birokrātiskas vilcināšanās. Tā tas būs!

Otrs moments. Par zemnieku saimniecībām. Tieši pretēji, - pieņemot Segliņa kunga piedāvājumu, pārejas noteikumu pēdējā punktā komisijas redakcijā mēs pasakām, ka mēs nepataisām zemniekus par komersantiem. Mēs nespiedīsim viņus iet šo sarežģīto ceļu. Es esmu jau runājis ar Kalvīša kungu valdības deklarācijas sastādīšanas laikā un radis sapratni, un esmu runājis arī ar Zemkopības ministrijas parlamentāro sekretāru Slaktera kungu par šiem jautājumiem un radis sapratni. Mēs iesim savu, specifisku ceļu. Mums nav jāspiež zemnieki un viņi jātracina, ka viņi visi tagad kļūs par komersantiem un nokļūs diezgan sarežģītās tehniskās situācijās. Ja viņi gribēs, viņi varēs kļūt. Bet mēs viņus nespiedīsim. Pirmajā likumprojekta variantā tomēr bija pateikts, ka visi individuālie uzņēmēji kļūs par komersantiem. Šeit mums ir jādod viņiem izvēles iespēja - vai viņi ies darboties komercijā vai neies, vai viņi darbosies uz savas zemes kā arodnodarbinātas personas. Es ceru, ka šajā ziņā mēs atradīsim sapratni Zemkopības ministrijā.

Atceļot jēdzienu “zemnieka saimniecība”, mums ir komisijā un apakškomisijā plāni, kādā veidā saglabāt visus šos atvieglojumus, kas ir (to ir vesela rinda) nodokļu likumdošanā un citos - transportlīdzekļu reģistrācijas, apdrošināšanas un citos likumos. Piešķirt jēdzienam “zemnieka saimniecība” neatkarīgi no formas jaunu saturu, nevis paturēt tādu šauru, kāds tas ir šobrīd. Arī par to mums ir piedāvājumi Zemkopības ministrijai, un, kā es saprotu, ir sapratne no Zemkopības ministrijas puses. Līdz ar to šie argumenti, kas šeit skanēja, tomēr šinī jomā nav korekti.

Runājot par skaitu, šeit radās strīds. Cienījamie deputāti! Jūs laikam nepētāt statistikas ziņas, to, ko mūsu Uzņēmumu reģistrs ziņo Eiropai un pasaulei, un mums pašiem par to, kā tas ir un kuri mums ir uzņēmēji. Es jums varu paskaidrot. Zemnieku saimniecības netiek ieskaitītas uzņēmēju kategorijā. Paskatiet visus šos ziņojumus! Zemnieki netiek ieskaitīti šajā sistēmā. Pat tad, ja viņi formāli ir ierakstīti Uzņēmumu reģistrā un viņu saimniecības sauc vai nu par zemnieku saimniecībām, vai kaut kā savādāk, viņi tiek izņemti ārā no šīs statistikas. Tā ka tas ir arī pēdējais arguments un iebildums pret to, ko šeit teica iepriekšējie runātāji. Es aicinu noraidīt deputāta Segliņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par to, vai izskatīsim šo priekšlikumu pa daļām. Vai ir iebildumi pret to, ka izskatām priekšlikumu pa daļām? Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatītu 1. - deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu - pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 22, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 1.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Mareka Segliņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Paldies.

2. - deputāta Segliņa priekšlikums ir noraidīts, bet saskaņā ar koncepciju tiks diskutēts par Komerclikuma papildināšanu ar šādām nodaļām, tā ka tas faktiski ir atlikts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 3. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

L.Muciņš. 4. - satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu.

Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Jau 1.pantā parādās divi termini - pirmkārt, termins “persona” un, otrkārt, termins “peļņa” - , kuri šeit netiek skaidroti. Var, protams, atsaukties uz to, ka šie ir zināmi termini vai arī tādi termini, kas ir zināmi no citiem likumiem vai no citas literatūras, tomēr es gribētu izteikt dažus apsvērumus, kāpēc šos terminus šeit vajadzētu skaidrot.

Pirmais. Pašlaik sabiedrībā diezgan bieži tiek izteikta - var arī būt, ka nepareizi, var arī būt, ka maldīgi, - tā doma, ka, lūk, turpmāk, kad būšot Komerclikums, tad varbūt valsts un pašvaldības nenodarbošoties ar komercdarbību. Protams, šajā likumā nekur tādu vārdu nav, ka šīs juridiskās personas nenodarbosies ar komercdarbību, bet pašlaik šāda doma tomēr eksistē un ne reizi vien tiek minēts, ka, lūk, šo vajadzētu izskaust... Patiesība ir tāda, ka valdība valsts vārdā patstāvīgi izvēlas, vai subsidēt vai nesubsidēt kādu nozari, vai veikt uzņēmējdarbību pašai vai neveikt pašai, vai līdzdarboties sabiedrībās ar jauktu kapitālu, vai no valsts puses regulēt privāto uzņēmēju darbību vai pilnībā liberalizēt nozari. Jā, mēs esam tādā periodā, kad notiek šīs uzņēmējdarbības liberalizācija, bet likumam nav jābūt tādam, lai šeit varētu rasties kaut kādas neskaidrības un lai nebūtu skaidrs, ka gan valsts, gan pašvaldības ar komercdarbību nodarbosies.

Otrkārt, ir jautājums par peļņu. Arī tādēļ būtu ļoti labi, ja pašā sākumā, pirms mēs sākam šos jautājumus skaidrot, būtu redzams, ka ne tikai peļņa kā tīri privātas darbības ceļā gūstama peļņa, bet arī dažādā veidā aprobežota peļņa, tajā skaitā arī tāda, kas tiek... kur aprobežojumi rodas, teiksim, saskaņā ar pašas sabiedrības statūtiem vai arī saskaņā ar likumiem vai normatīvajiem aktiem... ka šādi varētu pastāvēt... Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka likumu lasīs ne tikai mācīti juristi, kuri šo likumu pielietos, dažādas lietas skaidrojot. Likumus lasa visi cilvēki, tādēļ būtu ļoti lietderīgi tomēr šajos divos jautājumos jau pašā sākumā ieviest skaidrojumus. Un, kaut arī likums nevienā vietā nav pretrunā ar šeit teikto, es tomēr aicinu apdomāt, vai neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Satiksmes ministra Gorbunova iesniegtais 4.priekšlikums komisijā netika atbalstīts. Netika atbalstīts divu argumentu dēļ. Attiecībā uz personu šo jautājumu risina Civillikums. Tātad piedāvājums izteikt 1.pantu šādā redakcijā nevar tikt pieņemts, jo saskaņā ar šeit izdebatēto koncepciju un attiecībām starp Komerclikumu un Civillikumu šie jautājumi ir noregulēti Civillikumā, un līdz ar to otrreiz tie šeit nav jāregulē. Jo Komerclikums regulē tikai tajos gadījumos, kad ir kādas atšķirības no Civillikuma. Attiecībā uz personu šādas atšķirības nav.

Kas attiecas uz peļņu, arī tas nav šā likuma jautājums, un nekādā ziņā mēs nevaram to iestrādāt šeit... ar šādu aprobežotību, un tā tālāk... Tas faktiski ir nodokļu likumdošanas jautājums un... savā būtībā arī neko... nedz kaut ko ierobežo, nedz kaut ko papildus kādam piešķir... Te tikai apraksta, ka peļņa var būt tāda un šitāda.

Un līdz ar to komisija un apakškomisija neatbalstīja šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - satiksmes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 17, atturas - 65. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš. 5. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 6.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 7. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 9. - satiksmes ministra Gorbunova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Māris Pūķis - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Tātad šinī gadījumā no iepriekš nobalsotajām normām viennozīmīgi izriet, ka, lūk, šis komersants ir vai nu fiziskā, vai juridiskā persona, bet juridiski, it īpaši juridiskā persona, tās nav atdalāmas. Ja kādai juridiskajai personai piemīt gan privāto, gan publisko tiesību kaut kādi elementi, tad pati persona tādēļ vien nesadalās divās personās, bet tā paliek viena persona.

Kaut arī viss likums attiecas tiešām uz privāto tiesību sfēru, jautājums par to, kāpēc šeit vajadzētu minēt un īpaši noteikt to, ka valsts vai pašvaldība savas kompetences ietvaros var deleģēt komersantam atsevišķas publiskās pārvaldes funkcijas, ir ļoti būtisks. Ja uzņēmumi tiešā veidā... ja tie ir izveidoti kā valsts uzņēmumi un sniedz pakalpojumus, tad ir ļoti grūti precīzi atdalīt publiskās pārvaldes funkcijas no pakalpojumu sniegšanas funkcijām.

Arī tas, kādā veidā turpmāk tiks pielietots Latvijas Administratīvā procesa likums, šādos gadījumos parāda to, ka īstenībā vienkāršas funkcijas bieži vien atbildīs administratīvajam procesam, tāpēc tās tieši vai netieši, varbūt pat vienkāršotā veidā attieksies uz publisko pārvaldi.

Turklāt, vismaz pēdējo desmit gadu laikā, Eiropā, Amerikā un citās vietās, protams, arī Eiropas Savienībā, viens no dominējošajiem valsts pārvaldes attīstības virzieniem ir ārējo pakalpojumu pirkšana. Ar to nodarbojas gan valsts, gan pašvaldības.

Es paskaidrošu to ar ļoti vienkāršu piemēru. Tajā pašā Vācijā, kuru mēs vēlamies ņemt par paraugu, bieži vien pašvaldība nevis patstāvīgi pieņem darbā cilvēkus un patstāvīgi sniedz, teiksim, sociālo aprūpi, bet pērk ārējo pasūtījumu par budžeta līdzekļiem, nosola zināmas darbības un sarīko konkursu, un bieži vien komersants, jo komersants ir vienota juridiskā persona... Jā, viņš darbojas peļņas gūšanas nolūkā, bet viņš var piedalīties šajā konkursā, viņš var nosolīt šo darbību, un viņam šīs darbības gadījumā, dabīgi, bieži vien piemīt publiskās pārvaldes funkciju veikšanas elementi, un tādēļ, lai viņus mākslīgi neizslēgtu tikai tāpēc, ka pastāv zināma tendence nodalīt publiskās lietas no privātajām, šeit galvenais elements, protams, ir konkurences veicināšana, lai gan ne vienmēr un ne visur tas ir jādara. Lai paliktu šī izvēle, vismaz vienā vietā būtu vēlams minēt šīs normas. Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairs nav pieteikušies. Komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Komisija, apakškomisija un darba grupa stingri noraidīja šo priekšlikumu. Priekšlikuma pirmā daļa, ka komersantu darbība tiek regulēta privātā tiesību jomā, ir pati par sevi saprotama lieta, jo Civillikums un arī tam pakārtotais Komerclikums darbojas tikai privātajā tiesību jomā, bet tas, kas attiecas uz otro daļu, tas pirmām kārtām ir diskutabli. Otrām kārtām tam ir jāatrodas tādā likumdošanā, kas regulē publisko sfēru, nevis šajā likumā.

Vadoties pēc šiem aspektiem, mēs to noraidījām, jo kopumā saskaņā ar šo 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurš precizē jau pieņemto panta redakciju, kas ir komercdarbība, mēs nekādā gadījumā nevaram šo publisko darbību pakļaut komercdarbības jēdzienam. Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - satiksmes ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 37, atturas - 37. Priekšlikums noraidīts.

L.Muciņš. 10. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 11.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 12.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 14. - Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.

L.Muciņš. 16.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Juridiskās komisijas viedoklim par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

L.Muciņš. 20.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 21.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 22.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 23.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 25.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 26.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 27.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 28.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 29.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 31.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Muciņš. 32.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 33.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 34.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 35.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 36.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 37.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 38. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 39.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 40.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 41.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 42.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 43.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 44.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 45.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 46. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 47.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 48.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 49. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 50. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 51.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 52. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 53. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 54. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 55. - finansu ministra Godmaņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 56.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 57. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 58.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 59.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 60.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 61.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 62.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 63.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 64.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 65.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 66.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 67.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 68.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 69.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 70.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 71.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 72.priekšlikums atbalstīts daļēji, iestrādājot to 73. - Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 74.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 75.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 76.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 77.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 78.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 79.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 80. - deputāta Segliņa priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 81.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 82. - deputāta Segliņa priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 82. un 83.priekšlikumu.

L.Muciņš. 84.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 85.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 86.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 87. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 88.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 89.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 90.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 91.- deputāta Segliņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 92.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 93. - deputāta Segliņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 94.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 95.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 96.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 97.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 98.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 99. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 100.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 101. - deputāta Segliņa priekšlikums - atbalstīts daļēji, iestrādājot 102. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 103.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 104.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 105.priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 106. - deputāta Segliņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 107. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 108. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 109. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 110. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 111. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 112. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 113. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

L.Muciņš. 114. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 115. - deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 116. - Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 117. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 118. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 119. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 120. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 121. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 122. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

L.Muciņš. 123. - deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 124. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 125. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 126. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 127. - deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 129. - komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 127., 128. un 129.priekšlikumu.

L.Muciņš. 130. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 131. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 132. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 133. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 134. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 135. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 136. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 137. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 138. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 139. - deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 140. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 141. - deputāta Segliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 142. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

L.Muciņš. 143. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 144. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 145. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 146. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 147. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 148. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 149. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 150. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 151. - deputāta Segliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 152. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 153. un 154. - deputāta Segliņa priekšlikumi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš. 155. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 156. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 157. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 158. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 159. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 160. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 161. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 162. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 163. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 164. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 165. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 166. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 167. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 168. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 169. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 170. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 171. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 172. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 173. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 172. un 173.priekšlikumu.

L.Muciņš. 174. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iestrādājot 175. - Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 176. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 177. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 178. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 178. un 179.priekšlikumu.

L.Muciņš. 180. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 181. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 182. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 183. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 184. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 185. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 186. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 187. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 188. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 189. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 190. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 191. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 192. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 193. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 194. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 195. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 196. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 197. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 198. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 199. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 200. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 201. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 202. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 203. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 204. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 205. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 206. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 207. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 208., 209. un 210. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš. 211. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 212. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 213. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 214. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 215. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 216. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 214. - vēlreiz... Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tos jau mēs izskatījām.

L.Muciņš. Te laikam būs numerācijas kļūda.

Sēdes vadītājs. Tātad atbalstīts acīmredzot ir 217.priekšlikums...

L.Muciņš. Lieka lapa... 217. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 218. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Ir atbalstīts arī 219.priekšlikums. Tie ir iestrādāti 220. - Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 218., 219. un 220.priekšlikumu.

L.Muciņš. 221. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 222. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 223. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 224. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 225. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 226. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 227. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 228. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 229. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 230. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 231. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 232. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 233. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 234. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 235. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 236. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 237. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 238. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 239. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 240. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 241. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 242. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 243. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 244. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 245. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 246. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 247. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 248. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 249. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 250. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 251. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 252. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 253. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 254. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 255. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 256. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 257. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 258. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 259. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 260. un 261. - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš. 262. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 263. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 264. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 265. un 266. - ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

L.Muciņš. 267. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 268. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 269. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 270. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 271. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 272. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 273. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 274. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 275. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 276. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 277. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 278. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 279. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 280. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 281. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 282. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 283. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 284. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 285. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 286. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīs.

L.Muciņš. 287. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 288. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 289. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 290. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 291. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 292. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 293. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 294. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 295. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 296. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 297. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 298. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 299. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 300. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 301. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 302. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

L.Muciņš. 303. - tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 304.- atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 305. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 306. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 307. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 308. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 309. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 310. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 311. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 312. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 313. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 314. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 315. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 316. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 317. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 318. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 319. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 320. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 321. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 322. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 323. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 324. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 325. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 326. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 327. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 328. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 329. - deputāta Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. Deputāta Godmaņa - 330.priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 330. - nav atbalstīts. Vai deputāts Leons Bojārs vēlas debatēt par 330.? Nevēlas.

L.Muciņš. Es atvainojos. Jā, 330. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 331. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 332. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 333. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 334. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 335. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 336. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 337. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 338. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 339. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 340. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 341. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

L.Muciņš. 342. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 343. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 344. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 345. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 346. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 347. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 348. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 349. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 350. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 351. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 352. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 353. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 354. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 355. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 356. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 357. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 358. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 359. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji 360. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 359. un 360.priekšlikumu.

L.Muciņš. 361. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 362. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 363. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 363. un 364.priekšlikumu.

L.Muciņš. 365. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 366. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 367. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 368. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 369. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 370. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 371. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 372. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 373. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 374. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 375. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 376. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 377. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 378. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 379. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 380. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 381. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 382. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 383. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 384. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 385. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 386. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 387. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 388. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 389. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 390. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 391. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 392. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 393. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 394. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 395. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 396. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 397. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 398. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 399. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 400. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 401. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 402. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 403. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 404. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 405. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 406. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 407. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 408. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

L.Muciņš. 409. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 410. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 411. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 412. - deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 413. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 413. un 414.priekšlikumu.

L.Muciņš. 415. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 416. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 417. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 418. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 419. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 420. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 421. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta priekšlikumu.

L.Muciņš. 422. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 423. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 424. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 425. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 426. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 427. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 428. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 429. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 430. - deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot 431. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 432. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 433. - deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 433. un 434.priekšlikumu.

L.Muciņš. 435. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 436. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Neiebilst neviens.

L.Muciņš. 437. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 438. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 439. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 440. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 441. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 442. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 443. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 444. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 446. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 447. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 448. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 449. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 500. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tā numerācija mums tāda dīvaina, bet...

L.Muciņš. 449. un 450... Es atvainojos! Jā.

Sēdes vadītājs. 500. ir kļūda, bet pantu secība ir saglabāta, tā ka turpināsim.

500. deputātiem... iebildumu nav.

L.Muciņš. 500. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 501. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 502. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 503. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 504. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 505. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 506. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 507. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 508. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 508.-a - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 509. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 510. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 511. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 512. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 513. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 514. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 515. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 516. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 517. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 518. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 519. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 520. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 521. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 522. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 523. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 524. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 525. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 526. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 527. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 528. - deputāta Godmaņa priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

L.Muciņš. 529. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 530. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 531. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 532. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 533. - deputāta Segliņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 534. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 535. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 536. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 537. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 538. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji. Tas atbalstīts 539.priekšlikumā Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 540. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 541. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 542. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 543. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 544. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 545. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Muciņa kungs, atvainojiet! Saeimas Prezidijs ir saņēmis mums abiem par lielu prieku 10 deputātu parakstītu ierosinājumu - turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Nav iebildumu? Turpināsim!

L.Muciņš. 544. - nav atbalstīts.

545. - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 546. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Seiksts vēlas piedalīties debatēs? Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 547. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 548. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 549. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 550. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 551. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 552. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo prieklikumu.

L.Muciņš. 553. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 554. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 555. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 556. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 557. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums - ir atbalstīts daļēji. Tas pieņemts 558.priekšlikumā - Juridiskās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 559. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 560. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

L.Muciņš. 561. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 561. un 562.priekšlikumu.

L.Muciņš. 563. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 564. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 565. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 566. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 567. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 568. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 569. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 570. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 571. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 572. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī atbalstīts.

L.Muciņš. 573. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 574. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 575. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 576. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 577. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 578. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 579. - deputāta Godmaņa priekšlikums - ir atbalstīts daļēji, bet tā redakcija dota 580. - Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 581. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 582. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 583. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 584. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 585. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

L.Muciņš. 586. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 587. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 588. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 589. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 590. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 591. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 591-a. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 592. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 593. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 594. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 595. - deputāta Godmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 596. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 597. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 599. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 600. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 601. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 602. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 603. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 604. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 605. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 606. - deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Maksimova, Solovjova, Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 606. un 607.priekšlikumu.

L.Muciņš. 608. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 609. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 610. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 611. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 612. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 613. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 614. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

L.Muciņš. 615. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 616. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 617. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 618. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 619. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 620. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 621. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 622. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 623. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 624. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 625. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 626. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. Deputātu Golubova, Bekasova, Rastopirkina, Solovjova, Maksimova un Jurkāna priekšlikums, kas ir 266.lapaspusē, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 624. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 625. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 626. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 627. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 628. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 629. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 630. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 631. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

L.Muciņš. 632. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 633. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 634. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 635. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 636. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 637. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 638. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 639. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 640. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 641. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 642. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 643. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 644. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 645. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 646. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 647. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. 648. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 649. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 650. - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

L.Muciņš. Līdz ar to 651. - 669.priekšlikums nav skatāmi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un līdz ar to ir skatāmi pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Un līdz ar to ir skatāmi pārejas noteikumi 425.lappusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

L.Muciņš. 670. - deputāta Segliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādājot to 672. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 670., 671. un 672.priekšlikumu.

Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Aicinu to atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Komerclikums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jūs šeit uzskatāmi redzat, kuri deputāti bija tie, kas darbojās pie likumprojekta, un cik daudz viņu bija. Uzsverot to, ka galvenā darbība notiek apakškomisijā un Juridiskajā komisijā, un ņemot vērā arī mūsu saistības ar Eiropas Savienību, es aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas datumu 16.martu, lai komisijā mēs varētu ilgāk par šo likumprojektu debatēt. Jā, martu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Nākamā izskatāmā lieta - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Kā jau es šorīt no rīta, kad iekļāvām šo likumprojektu darba kārtībā, jums teicu, tas ir saistīts tikai un vienīgi ar divu valdības iesniegtu, pirmajā lasījumā jau pieņemtu likumprojektu apvienošanu, loģisku apvienošanu vienā likumprojektā. Lai mēs turpmāk varētu veiksmīgi strādāt, te ir izslēgtas tās normas, kuras dubultojās, kuras bija pretrunā viena ar otru, jo bija diezgan liela laika atstarpe starp šiem diviem likumprojektiem, kurus bija iesniegusi valdība. Tātad šobrīd Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tos ir apvienojusi vienā likumprojektā. Lūdzu jūs to akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 13.martam... es atvainojos, līdz 20.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts.

A.Poča. 20.marts.

Sēdes vadītājs. 20.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Čevera ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē tika lemts par to, lai jums ierosinātu apstiprināt kā ziemas sesijas noslēguma datumu 17.aprīli un kā pavasara sesijas sākuma datumu - 2.maiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tiek apstiprināts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds Aidai Prēdelei. Paziņojums.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Informācija Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijai. Lūdzu, tūlīt pēc sēdes beigām tiksimies parastajās telpās. Būs informācija par dzīvokļu jautājumiem. ...Tādā gadījumā es atvainojos! Tikšanās notiks trešajā stāvā 309.telpā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti! Tagad notiks apakškomisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpā, un tās nolūks ir izskatīt iesniegtos grozījumus Epidemioloģiskās drošības likumā.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Jēkabs Sproģis, Jānis Ozoliņš, Helēna Demakova, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Oskars Spurdziņš, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Romans Mežeckis un Juris Sinka.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 šajā pašā zālē tiks uzklausītas ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti paziņoja, ka ir apmierināti ar rakstisko iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi uz jautājumu par nepilsoņu pasēm. Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Sokolovska, Golubova un Bekasova jautājumu par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanu.

Arī šajā gadījumā deputāti ir apmierināti ar rakstisko Makarova kunga atbildi.

Nākamais jautājums ir īpašo uzdevumu ministram sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertam Zīlem. Par projekta “PHARE 2000” pieteikumu sagatavoanu.

Zīles kungs pašlaik atrodas ārpus Rīgas. Vai kāds no ministriem ir pilnvarots viņa vietā atbildēt? Nav. Tātad šis jautājums, ņemot vērā to, ka iesniedzēji nav pauduši viedokli, ka ir apmierināti ar atbildi, tiks izskatīts pēc nākamās sēdes.

Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Leona Bojāra, Lauska, Barčas, Baldzēna, Gundara Bojāra, Salkazanova, Čevera, Arņa Kalniņa, Labanovska, Zvejsalnieka un Burvja jautājumu par Ministru kabineta 1999.gada 25.jūnija rīkojuma nr.302 “Par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju” pildīšanu.

Ministru prezidenta vārdā atbildi sniegs izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu! Jūsu rīcībā 2 minūtes.

M.Vītols (izglītības un zinātnes ministrs).

Ir sagatavota rakstiska atbilde uz deputātu jautājumu. Komentāru nav.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir papildus kādi jautājumi? Dokumentā jau rakstiska atbilde ir sniegta, kā ministrs informēja.

M.Vītols. Ir sagatavota rakstiska atbilde un nosūtīta 28.februārī.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem ir kādi papildu jautājumi?

Vai Baldzēna kungs ir iepazinies ar rakstisko atbildi par Rīgas Aviācijas universitātes reorganizāciju? Paldies. Jautājums izskatīts.

Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Čevera, Lauska un Lejas jautājumu par līdzekļu nodrošināšanu Tikumības policijas izveidošanai un narkoloģisko laboratoriju veikto pakalpojumu apmaksai.

Atbildi sniegs iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Lūdzu!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Godājamie deputāti! Jūsu jautājumu saņēmu 29.februārī. Šodien, 9.martā, esmu nosūtījis jums rakstisku atbildi. Taču, tā kā saprotu, ka šodien vēl nevarat būt iepazinušies ar to, sniegšu atbildi arī mutiski.

Līdz 1998.gadam Tikumības policija 15 darbinieku sastāvā darbojās Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē, kuru finansēja Rīgas Dome. Tās darbība tika izbeigta sakarā ar finansējuma pārtraukšanu. Tikumības policijas finansējuma problēmas risināšanai Iekšlietu ministrija pārskatīja veicamās funkcijas un nolēma atteikties no ministrijai neraksturīgas funkcijas - pirmsskolas bērnu iestāžu uzturēšanas. Tādējādi Tikumības policijas darbībai var tikt izmantota daļa no budžeta programmā 15.00.00. “Pirmsskolas bērnu iestādes” paredzētajiem līdzekļiem - 94 000 latu.

Valsts policijas Kriminālpolicijas sastāvā šobrīd ar Tikumības policijai raksturīgām funkcijām nodarbojas 11 darbinieki. Iekšlietu ministrijā ir izstrādāta Tikumības policijas attīstības programma ar nepieciešamo finansiālo pamatojumu, kurš tiks iestrādāts 2001.gada valsts budžeta projektā. Par papildu līdzekļiem, kuri nepieciešami Tikumības policijas attīstībai 2000.gadā, lems Ministru kabinets, izskatot budžeta tehniskos grozījumus šim gadam.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir papildu jautājumi? Jautājumu nav. Jautājums izskatīts. Paldies.

Vai kāds no ministriem ir pilnvarots atbildēt satiksmes ministra Gorbunova kunga vietā par ekoloģisko vai tranzīta nodokļu pielietošanu starptautiskajiem kravu pārvadājumiem? Nav. Tātad šis jautājums tiks atkārtoti skatīts nākamceturtdien.

Kā pēdējā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu par finansu ministra Edmunda Krastiņa rīcību, atsakot valsts galvojumu Eiropas Investīciju bankas kredīta saņemšanai Ventspils brīvostas attīstībai.

Atbildi sniegs finansu ministrs.

E.Krastiņš (finansu ministrs).

Cienījamie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski. Papildus tai gribu teikt tikai to, ka, neskatoties uz atkārtotām pārbaudēm, dokumenti, kurus pieminēja Baldzēna kungs iepriekšējā Saeimas sēdē, Valsts kasē nav atrasti. Un mums nav arī ne mazāko pierādījumu... pareizāk sakot, kad tika sazvanītas attiecīgās bankas, tās sniedza informāciju, ka nav mums sūtījušas neko. (Kāds kaut ko saka no zāles.) Nē, bet būtu labi, ja dotu to mums... un tad redzētu, ka tas tiešām ir sūtīts mums. Bet arī pa pastu nekādi līgumi nav pienākuši.

Sēdes vadītājs. Vai ir papildu jautājumi? Paldies. Jautājums izskatīts. Paldies ministriem un deputātiem. Uz redzēšanos!

 

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

(1664. un 1664-a dok.) - 1.lpp.

(1665. un 1665-a dok.) - 2.lpp.

(1673. un 1673-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Kalniņš - 2.lpp.

(1674. un 1674-a dok.) - 4.lpp.

(1675. un 1675-a dok.) - 4.lpp.

(1698. dok.) - 5.lpp.

Par darba kārtību - 5.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Poča - 5.lpp.

(1649. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 6.lpp.

(1650. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 6.lpp.

(1651. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 7.lpp.

(1652. dok.) - 7.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 7.lpp.

(1653. dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 8.lpp.

(1654. dok.) - 8.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 8.lpp.

(1655. dok.) - 9.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 9.lpp.

(1656. dok.) - 9.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 9.lpp.

(1669. dok.) - 9.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 10.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 10.lpp.

(1696. dok.) - 11.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 11.lpp.

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” - 12.lpp.

aizsardzības likumā” trešajam lasījumam” (Nav pieņemts) - 12.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 12.lpp.

- dep. K.Lībane - 12.lpp.

- dep. A.Prēdele - 13.lpp.

- dep. I.Birzniece - 14.lpp.

- dep. J.Pliners - 14.lpp.

- dep. V.Lāzo - 15.lpp.

- dep. J.Dobelis - 15.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 17.lpp.

- dep. L.Bojārs - 18.lpp.

- dep. A.Slakteris - 18.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 19.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 20.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 21.lpp.

- dep. L.Bojārs - 21.lpp. - dep. E.Baldzēns - 22.lpp.

- dep. K.Lībane - 22.lpp. - dep. J.Dobelis - 23.lpp.

- dep. I.Burvis - 24.lpp.

- dep. V.Lāzo - 24.lpp.

- dep. A.Seiksts - 25.lpp.

- dep. J.Gailis - 26.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 27.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 28.lpp.

(1451. un 1687. dok.) - 28.lpp.

Ziņo - dep. S.Golde - 29.lpp.

Debates - dep. J.Gaigals - 34.lpp.

prezidenta V.E.Lorda Rasela-Džonstona uzruna - 36.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Siliņš - 42.lpp.

- dep. I.Burvis - 42.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 43.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 43.lpp.

turpinājums - 43.lpp.

(1672. un 1672-a dok.) - 45.lpp.

Ziņo - dep. I.Geige - 45.lpp.

(1643. un 1643-a dok.) - 51.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 52.lpp.

(1531. un 1671. dok.) - 56.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 56.lpp.

(1271. un 1620. dok.) - 57.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 57.lpp.

(229. un 1679. dok.) - 58.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 58.lpp.

(238. un 1680. dok.) - 59.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 59.lpp.

(234. un 1681. dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 61.lpp.

(233. un 1682. dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 62.lpp.

(230. un 1683. dok.) - 62.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 63.lpp.

(1466. un 1684. dok.) - 64.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 64.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 65.lpp.

- 68.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 70.lpp.

- dep. I.Burvis - 71.lpp.

- dep. A.Seile - 71.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 72.lpp.

- dep. A.Poča - 72.lpp.

- dep. I.Godmanis - 74.lpp.

- dep. I.Burvis - 83.lpp.

- dep. A.Seile - 84.lpp.

- dep. I.Burvis - 84.lpp.

- 86.lpp.

Par darba kārtību - 88.lpp.

(1551. un 1685. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 88.lpp.

(1612. un 1686. dok.) - 89.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 89.lpp.

(1309. un 1688. dok.) - 90.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 90.lpp.

Debates - dep. A.Kirteins - 90.lpp.

Paziņojums - dep. A.Seiksts - 97.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 98.lpp.

(68. un 1689. dok.) - 98.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 98.lpp.

Debates - dep. R.Pīks - 102.lpp.

- dep. A.Kirteins - 103.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 104.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 105.lpp.

- dep. I.Burvis - 107.lpp.

- dep. E.Inkēns - 107.lpp.

- dep. R.Pīks - 108.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 109.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 111.lpp.

- dep. I.Ūdre - 111.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 112.lpp.

- Satiksmes ministrijas parlamentārais

sekretārs M.Pūķis - 116.lpp.

- 118.lpp.

(1.lasījums) - 199.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 199.lpp.

no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” - 200.lpp.

Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā” - 200.lpp.

atsākšanu pavasara sesijā” - 200.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Prēdele - 200.lpp.

- dep. R.Ražuks - 201.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 201.lpp.

(1661. dok.) - 1.lpp.

(1586. dok.) 1.lpp.

(1593. dok.) - 1.lpp.

Aviācijas universitātes reorganizāciju” izpildi” - 1.lpp.

apmaksai” - 2.lpp.

(1613-a un 1613-b dok.) - 3.lpp.