Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde
2000.gada 7.decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, ir jāizskata vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Ir priekšlikums iekļaut šo lēmuma projektu darba kārtības sadaļā Lēmumu projektu izskatīšana pēc 9.jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.
Sakarā ar to, ka arbitrāžas tiesa vēl nav izskatījusi akciju sabiedrības Tilts Communication prasību pret Latvijas valsti, lūdzu atlikt likumprojekta Par telekomunikācijām izskatīšanu līdz 2001.gada 15.martam. Šādu lūgumu ir iesniedzis Ministru prezidents Andris Bērziņš. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 14.jautājumu - likumprojektu Grozījumi likumā Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.
Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labrīt! Es gribu vērsties pie tiem cilvēkiem, kuri mūs klausās un gaida šo projektu. Gribu pateikt, kāpēc komisija šādā veidā rīkojas. Komisija saņēma divus pilnīgi pretējus Finansu ministrijas atzinumus par to, vai likumprojektam būs iespaids jeb ietekme uz valsts budžetu. Komisija ir neizpratnē, kāpēc anotācijā ir teikts, ka likumprojekta pieņemšana nekādu ietekmi uz valsts budžetu neatstās, bet finansu ministrs turpretim apgalvo, ka tam būs tieša ietekme uz valsts budžetu. Mēs gribam noskaidrot, kāda ir patiesā valdības nostāja, un tad šo projektu pieņemsim.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Detektīvdarbības likums otrajam lasījumam. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu iekļaut darba kārtības sadaļā Lēmumu projektu izskatīšana. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.
Desmit deputāti ierosina Saeimas šīsdienas sēdē strādāt bez pārtraukumiem un beigt sēdi pulksten 13.00. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Akceptējam.
Izskatām sadaļu Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas runāt par vai pret? Runās par to, kā lieta tālāk virzāma.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Es gribu pievērst deputātu uzmanību kārtējai bezatbildībai sakarā ar to, ka likumprojektam nav pievienota atsauksme par finansiālajām izmaksām. Šis ir dokuments, kurš uzliek valstij finansiālas saistības, taču pavadošajā vēstulē ir ierakstīts, ka normatīvajam aktam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību. Šī nav pirmā reize, kad ir bezatbildīgu cilvēku parakstīts dokuments. Es uzskatu to par apvainojumu Saeimai.
Sēdes vadītājs. Paldies par šo repliku.
Vai deputāts Razminovičs vēlas runāt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Razminovičam.
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Es ierosinu šo likumprojektu nodot izskatīšanai arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītājs. Šī komisija jau ir iekļauta to komisiju lokā, kuras izskatīs šo likumprojektu. Runāt par vai pret neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Tā kā ir bijuši iebildumi, balsosim par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 8. Likumprojekts nodots komisijām.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt šā likumprojekta būtību. Valdība kārtējo reizi mēģina taupīt naudu. Nākamgad, kā mēs zinām, minimālā alga tiek paaugstināta. Līdz ar to profesionālās izglītības iestādēs tiek zināmā mērā... skolotāju atalgojums vairs netiek saistīts ar šo minimālo algu. Taču tas fakts nozīmē divas lietas. Vispirmām kārtām tas nozīmē to, ka šo skolotāju alga potenciāli var būt arī mazāka par šiem 100 latiem (mīnus nodokļi). Praktiski mēs mēģinām arī šai izglītības nozarei samazināt atbalsta iespēju sakarā ar atalgojumu skolotājiem. Kolēģi! Manuprāt, uzsvars šajā jautājumā būtu šāds: mums ir jāņem vērā, ka profesionālās izglītības iestādēs skolotāju slodze ir par 100 stundām lielāka nekā vispārizglītojošajās skolās. Un, otrkārt, ja mēs paskatāmies, kāda ir situācija kaut vai Rīgā, tad redzam, ka šīm skolām nav 25 procentu piemaksas. Tā ka būtu ļoti nopietni jāpadomā, vai tiešām mums vajag saraut saikni starp minimālo algu un skolotāju atalgojumu profesionālās izglītības iestādēs. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija saka kategorisku nē.
Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Protams, ir arī jautājums, kas saistīts ar atbilstošu profesionālo izglītību - pedagoģisko izglītību, kura būtu zināmā mērā nepieciešama šo mācību iestāžu pedagogiem. Taču šajā sakarā ir arī diezgan diskutabli jautājumi. Vai pianistam, kas māca jaunos pianistus, obligāti būtu jābūt arī augstākajai pedagoģiskajai izglītībai? Par to visu var diskutēt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret.
Runāt par vēlas deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu, runājiet no tribīnes!
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Baldzēna kungam, ka šis likumprojekts ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, tāpēc nodosim to komisijām. Es aicinu ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, bet arī visas pārējās komisijas un deputātu frakcijas rūpīgi izskatīt šo likumprojektu, rūpīgi pie tā strādāt, lai mēs nenodarītu pāri mūsu izglītības sistēmai.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - 3. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šķēles, Tiesneša, Sproģa, Šņepsta, Razminoviča un Ģīļa iesniegto likumprojektu Grozījumi Komerclikumā nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Runāt par vēlas deputāts Jāzeps Šņepsts.
J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par to, kāpēc šis likumprojekts nevarētu Latvijas Republikā stāties spēkā ātrāk par 2001.gada 1.jūliju. Pašreizējā situācija ir tāda, ka, lai segtu izdevumus tikai vienam reģistram, no valsts institūciju puses ir nepieciešams gandrīz miljons latu tikai 2001.gadā. Tāds ir Tieslietu ministrijas atzinums.
Tālāk. Patlaban nav neviena valsts institūcija precīzi pateikusi, cik tas izmaksās akciju sabiedrībai, cik tas izmaksās individuālajam uzņēmējam, cik tas izmaksās zemnieku saimniecībai... tas, kas ir nepieciešams tikai vienam reģistram. Taču mums ir jāņem vērā, ka līdztekus Komercreģistram eksistē vēl vesela virkne citu reģistru, ar kuriem ir tieši saistīta jebkura Latvijā reģistrēta uzņēmējsabiedrība. Es šajā sakarā gribētu pieminēt gan zemesgrāmatas, gan Ķīlu reģistru, gan visus dokumentus, kas saistīti ar autotransporta izmantošanu. Es pilnīgi piekrītu tieslietu ministres Labuckas atzinumam, ka likuma stāšanās spēkā no 1.janvāra varētu valstī radīt haosu. Ar ļoti lielu uzmanību es vakar klausījos Rasnača kunga apgalvojumus. Cienījamais Rasnača kungs, lai lietas būtību saprastu, paskaidrošu, ka atšķirībā no jūsu vakarējā, ja varētu tā teikt, pretinieka Šķēles kunga es neesmu neko privatizējis, man nav problēmu sakarā ar Latvijas balzamu, bet es esmu vadījis vienu uzņēmumu - ļoti veiksmīgi, es uzskatu - vairāk nekā četrus gadus, un man ir bijusi saskare gan ar Uzņēmumu reģistru, gan ar Ķīlu reģistru, gan ar zemesgrāmatu nodaļām, gan ar pārējām institūcijām. Jūs vienkārši šobrīd neapzināties, kādas papildu izmaksas gulstas uz katra uzņēmēja pleciem. Ja jūs tik tiešām - ne tikai vārdos, bet arī darbos - esat šo uzņēmumu aizstāvji, tad vispirms noskaidrosim, cik tas viss maksās, cik garas būs rindas, kā pārejas periodā varēs gan valsts iekšienē, gan ārpusē darboties attiecīgie dokumenti, ja tie vienlaicīgi netiks reģistrēti, un kā varēs attiecīgas firmas veikt eksportu, un tā tālāk. Visi šie jautājumi pašlaik ir miglā tīti. Es saprotu, ka, jūsu izpratnē, tas viss ir vienlīdz nozīmīgi - ar burtu r sākas gan Rasnačs, gan rabarberi, gan reģistri... Taču, manā izpratnē, tā ir ļoti būtiska atšķirība. Padomāsim par to, ja mēs negribam sagraut Latvijas ekonomiku! Tautas partija iestājas par to, lai mēs bez pamata neapliktu nevienu uzņēmēju ar papildu izmaksām. Es esmu par to, lai uzņēmums samaksātu valsts nodevu, bet tas būtu jāveic vienā reģistrā vienu reizi, un tālākais ir valsts institūciju uzdevums - veikt pārreģistrāciju pilnīgi visos reģistros. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu to vien darīt civilizētā veidā - vispirms aprēķināt izmaksas, tad veikt izskaidrošanas darbu un visbeidzot pieņemt likumu, kas darbotos tautsaimniecības attīstības labā, nevis atsevišķu politiķu personīgo interešu labā.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs. Runās pret.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Pilnībā jāpiekrīt, ka finansu ministrs ir strādājis centīgi un ka šis Komerclikuma spēkā stāšanās termiņš ir jāatliek. Taču man šķiet, ka Šņepsta kungs vakar, skatoties raidījumu vēlu vakarā, vai nu gulējis, vai nav rūpīgi sekojis šim raidījumam. Arī es iestājos par termiņa atlikšanu, taču es domāju, ka mēs Juridiskajā komisijā runāsim vai nu par 1.martu, vai par 1.aprīli. Tā ka lūdzu skatīties uzmanīgi un uzmanīgi sekot līdzi notikumiem!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Komerclikumā nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 20, atturas - 2. Likumprojekts ir nodots komisijām.
Izskatīsim deputāta Linarda Muciņa iesniegumu - lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Iesniegums ir akceptēts.
Izskatīsim lēmuma projektu Par Inetas Malahovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Inetu Malahovsku Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā. Komisija izskatīja šo ieteikumu, izskatīja visus dokumentus. Minētajai tiesnesei beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš. Komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi nobalsoja par atbalstu minētajam lēmuma projektam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Apstiprināt Inetu Malahovsku par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 12, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts: atsaukt deputātu Pēteri Salkazanovu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 4, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Izskatīsim lēmuma projektu Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums.
Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir minēto projektu jau skatījusi, un Saeima to ir sēdē apstiprinājusi pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam bija 1.decembris. Ir iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumi, un tie ir izskatīti gan Juridiskajā komisijā, gan apakškomisijā, gan Juridiskajā birojā, gan likuma sagatavošanas darba grupā.
Tātad tie ir izgājuši cauri vismaz četriem filtriem. Pārsvarā tie bija Juridiskās komisijas un darba grupas priekšlikumi, kuri uzlabo to kārtību, kāda ir šajā pārejas periodā. Es pilnīgi piekrītu viedoklim, ka mūsu uzņēmējiem būtu jāzina spēles noteikumi jau labu laiku pirms Komerclikuma stāšanās spēkā. Līdz ar to, ka šodien nobalsojam par termiņa pagarinājumu Komerclikuma darbības uzsākšanai... Kāds būs tas termiņš? Vai tas būs 1.marts vai 1.aprīlis, vai arī, kā tagad piedāvā, 1.jūlijs? Līdz ar to nav nekādas nozīmes pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tāpēc es aicinu iesniedzējus atsaukt savu lēmuma projektu un aktīvi darboties - iesniegt priekšlikumus attiecībā uz trešo lasījumu. Ir visas iespējas ņemt vērā arī jūsu minētās intereses - protams, tad, ja tās būs atbilstošas Latvijas uzņēmēju vairākuma interesēm.
Tā ka es aicinu - tādā gadījumā, ja jūs tomēr neatsaucat savu priekšlikumu, - darīt uzņēmējiem zināmus spēles noteikumus labu laiku iepriekš, pirms sāk darboties Komerclikums.
Aicinu vai nu balsot pret, vai arī atturēties.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai kāds vēlas runāt iesniedzēju vārdā? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: likumprojekta Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums otrajam lasījumam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2001.gada 18.janvārim. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 15, atturas - 15. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: pagarināt līdz 2001.gada 15.janvārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta Detektīvdarbības likums otrajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: likumprojekta Detektīvdarbības likums otrajam lasījumam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šā gada 18.decembrim. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie kolēģi! Šis ir otrais lasījums - beidzamais lasījums.
Par konvencijas 2.pantu Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcionālu priekšlikumu. Ārlietu komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Krasts. 3.pants. Pēc ilgām diskusijām komisija atbalstīja deputāta Ādamsona priekšlikumu izslēgt likumprojekta 3.pantu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, cīņa pret korupciju ir viens no veidiem, kā cīnīties arī pret organizēto noziedzību, tāpēc ka korupcija vienmēr ir bijusi organizētās noziedzības sastāvdaļa. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā cīņa pret korupciju ir bijusi diezgan neveiksmīga, un acīmredzot tieši šā iemesla dēļ gan pagājušajā gadā, gan arī šā gada sākumā ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde sniedza ASV Kongresā ziņojumu par korupcijas un organizētās noziedzības līmeni Latvijā kopumā. Tur ļoti nepatīkamā gaismā tika atainotas visas mūsu valdības, to skaitā arī bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle, saistībā ar jautājumiem, kuri skar korupciju.
Pasaules Bankas eksperti uzsver, ka Latvijā korupcija jau ir sasniegusi tādu līmeni, ka jārunā par valsts nozagšanu. Ko nozīmē valsts nozagšana? Tas nozīmē, ka politiskā elite, ekonomiskie grupējumi pieņem tādus lēmumus un likumus, kas ļauj faktiski izzagt šo valsti. Šajā sakarā mani izbrīna Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratifikāciju. Izbrīna tajā ziņā, ka Ministru kabinets ierosinājis izslēgt veselu virkni pantu. Rezultāts būtu tas, ka no Krimināllikuma tiktu izņemta vesela sadaļa, kas skar kukuļdošanu un cīņu ar korupciju. Varētu jau brīnīties, ja Ministru kabinetu nevadītu Andris Bērziņš, kurš ir bijis pietiekami ilgu laiku Rīgas mērs. Kā mēs tagad zinām, Rīgas Domē ir atklājusies vesela virkne dažādu koruptīvu darījumu un amatpersonas tiek turētas aizdomās par nelikumīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem.
Ko nozīmē konkrētais priekšlikums? Saskaņā ar konvencijas 37.panta pirmo daļu Konvencijas 12.pantā minētās darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums. Es atļaušos citēt 12.pantu - Tirgošanās ar ietekmi: Ikviena puse veic tādu likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši, jebkuru nepienākošos priekšrocību jebkurai personai, kura apgalvo vai apstiprina, ka ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nelikumīgā veidā ietekmēt lēmumu pieņemšanu, ko veic jebkura 2., 4. - 6. un 9. - 11.pantā minētas personas. Atgādināšu, par ko ir šie panti: 2.pants - Nacionālo valsts amatpersonu kukuļdošana, 3.pants - Nacionālo valsts amatpersonu kukuļņemšana, 4.pants - Nacionālo publisko asambleju locekļu kukuļošana, 6.pants - Ārvalstu publisko asambleju locekļu kukuļošana. 9.pants - Starptautisku organizāciju amatpersonu kukuļošana, 10.pants - Starptautisku parlamentāro asambleju locekļu kukuļošana, un 11.pants - Starptautisku tiesu tiesnešu un amatpersonu kukuļošana. Tātad, ja mēs izslēgsim šo pantu, kā to ir prasījis un lūdzis Ministru kabinets, vesela virkne noziegumu Latvijas teritorijā netiks uzskatīti par noziegumiem.
Es nevaru piekrist arī precizētajam likuma tekstam, ko ir iesniegusi ministre Labuckas kundze. Nevaru tāpēc, ka, ja arī šāds noziedzīgs nodarījums netiks atzīts par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, citu valstu amatpersonu kukuļošana mums būtu pieņemama.
Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija, izskatījusi šo likumprojektu, aicināja izslēgt 3.pantu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts. Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, respektīvi, svītrot 3.pantu.
Sēdes vadītājs. Pašlaik ir runa par 2.priekšlikumu - izslēgt likumprojekta 3.pantu.
G.Krasts. Jā, es nedaudz kļūdījos, es pārteicos. Runa ir par 2.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Krasts. 3.priekšlikums - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Lai arī šis priekšlikums varbūt nedaudz uzlabo 3.panta redakciju, tomēr, tā kā mēs jau nobalsojām un atbalstījām šā panta svītrošanu, šim priekšlikumam vairs nav nepieciešams balsojums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
G.Krasts. 4.priekšlikums - deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt likumprojekta 4.pantu. Līdzīga iemesla dēļ, kāds tika minēts iepriekšējā panta - 3.panta - sakarā, komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Krasts. 5.- Juridiskā biroja priekšlikums - tātad vairs nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!
G.Krasts. Deputāta Bekasova iesniegtais 6.priekšlikums netiek komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Arī tas nav balsojams. Ir izslēgts 4.pants.
G.Krasts. Līdzīga iemesla dēļ arī 7.priekšlikums - tieslietu ministres Labuckas priekšlikums - neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
G.Krasts. 8.priekšlikums - deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt likumprojekta 5.pantu - komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
G.Krasts. 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizēt likumprojekta 6.pantu - tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Krasts. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Jēkabs Sproģis.
J.Sproģis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2455-a. Tas ir likumprojekts Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā.
Likumprojekts tika atkārtoti izskatīts komisijas sēdē, un tā izskatīšanas laikā tika saņemts pozitīvs atzinums gan no Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī no Eiropas integrācijas biroja.
Iesniegtu priekšlikumu nav, bet komisija izdarīja redakcionālu precizējumu 1., 6. un 8.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Sproģis. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Sproģis. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Labdien, godātie kolēģi! Pašreiz spēkā esošais likums Par valsts un pašvaldību pasūtījumu nosaka valsts un pašvaldību rīcību, veicot iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām. Tas pašreiz nav atbilstošs Eiropas direktīvu prasībām, tādēļ Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām, kas ir saskaņots ar Latvijas nacionālo programmu Integrācija Eiropas Savienībā, un, protams, tajā ir ņemtas vērā arī Eiropas direktīvas.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai samazinātu korupcijas risku, nodrošinātu iepirkuma procedūrām lielāku caurskatāmību un publicitāti. Likumprojektā ir precīzāki nosacījumi dažādu iepirkuma procedūru pielietošanai. Likumprojektā ir paredzēta arī slēgtā konkursa vai arī sarunu procedūras atklātāka pielietošana. Pasūtītājam ir pienākums sniegt paziņojumu Finansu ministrijai, kura savukārt šo informāciju ievieto internetā. Likumprojektā ietvertās normas ļaus apkopot informāciju par iepirkumiem un nodrošināt kontroli un uzraudzību šajā sfērā, kā arī ierobežot korupcijas iespējamību.
Likumprojektā vēl ir diezgan daudz diskutablu tēmu, bet, neskatoties uz tām, es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
A.Razminovičs. Nākamā gada 15.februāris.
Sēdes vadītājs. 15.februāris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums likumā Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 22.novembrī savā kārtējā sēdē izskatīja likumprojektu Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā un to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija, paredz izdarīt izmaiņas likuma 2.pantā. Likuma grozījums ir nepieciešams tāpēc, ka bez šā likumprojekta Saeimā ir iesniegts vēl viens - grozījumi likumā par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās, kuri paredz piešķirt Aizsardzības ministrijai tiesības pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku kopējo militāro mācību gadījumos paredzēto cilvēku skaitu. Ja tas nepārsniedz 500 cilvēkus, tad līdz šim varēja pieņemt lēmumus, bet, ja tas pārsniedz, tad nevarēja Šeit ir nepieciešamas izmaiņas, lai labāk varētu organizēt un efektīvāk vadīt šādas starptautiskas militārās mācības.
Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 11, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
J.Dalbiņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 17.decembri.
Sēdes vadītājs. 17.decembris. Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2499. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Uzreiz gribu teikt, ka minētajā likumprojektā ir Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā iekļauts likumprojekts, kuram ir tāds pats nosaukums un kuru ir izstrādājusi un parlamentam iesniegusi Juridiskā komisija. Tā reģistrācijas numurs bija 718, un tas šeit ir 9.priekšlikums.
1.priekšlikums, manas dāmas un kungi, ir 7.lappusē, un tas ir par 1.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka pantu papildināt ar jauna termina skaidrojumu - transportlīdzekļa pārbūve. Priekšlikums izriet no šīs pašas komisijas iesniegtā 2.priekšlikuma, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi. Tāpēc atbildīgās komisijas vārdā aicinu noraidīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 14.lappusē, un tas ir manis minētais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi, un kā es saprotu, arī parlaments to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
3.priekšlikums izriet no otrā un vairs nav izskatāms. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par šo pašu tēmu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Tagad mēs nonākam likumprojekta 23.lappusē
Sēdes vadītājs. 19.lappusē ir
K.Leiškalns. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, 19.lappusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nē, to mēs nupat izskatījām
Sēdes vadītājs. Mēs izskatījām trešo.
K.Leiškalns. 4.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aicina atbalstīt komisijas viedokli, jo to mēs esam izdarījuši jau iepriekšējā balsojumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.
K.Leiškalns. 23.lappusē ir 5.priekšlikums, un tas ir par 30.pantu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt daļu no panta satura, un atbildīgā komisija atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas attiecas uz tā paša 30.panta otro daļu un ir par vadītāja apliecības izņemšanu uz laiku. Atbildīgā komisija, redakcionāli precizējot, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
K.Leiškalns. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nav guvis atbildīgās komisijas atbalstu, jo atbildīgā komisija neatbalsta naudas soda piedzīšanu no transportlīdzekļa īpašnieka, bet nosaka, ka mašīnām, kas ir apliktas ar naudas sodu, līdz naudas soda samaksai ir uzlikti citi apgrūtinājumi - tiek aizliegts veikt automobiļa tehnisko apkopi un izbraukt ar šo mašīnu no Latvijas Republikas teritorijas.
Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgā komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma pirmo daļu...
K.Leiškalns. Neatbalsta.
Sēdes vadītājs. ... bet otro atbalsta.
K.Leiškalns. Jā. Atbalsta otro.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
8.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Tad ir... Jā, paldies. Tas ir atbalstīts.
9.priekšlikums ir manis jau minētais likumprojekts, kuru sagatavoja Juridiskā komisija un kurā ir runa par iespējām, tā teikt, neklātienē sodīt vainīgo autovadītāju vai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju. Atbildīgā komisija aicina jūs atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kas šajā likumprojektā ir iekļauts kā priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Ceļu satiksmes likumā pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 2001.gada 1.janvāris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums Likumā par ostām. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Likuma grozījums ir saistīts ar to, ka Saeima, savulaik mainot Likumu par ostām, atcēla ostu pārvalžu funkcijas, un līdz ar to palika jautājums, kas atmaksās kredītu. Ostām ir savstarpēji jāvienojas - ir jāizdara likumā attiecīgie grozījumi - , un līdz ar to kredītus pārņems kāda cita osta. Teiksim, Liepājas ostas kredītu daļēji pārņems, paņems sev Ventspils... un arī attiecības ar Rīgas brīvostu... Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums Likumā par ostām pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
M.Lujāns. 14.decembris.
Sēdes vadītājs. 14.decembris. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 677.
1.priekšlikums - labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likuma 9.pantu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. Pēdējais ir 4.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums papildināt likumu ar jaunu pantu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Rasnačs. Komisija varētu piedāvāt minimālo termiņu.
Sēdes vadītājs. Piecas dienas.
Dz.Rasnačs. Tātad komisija piedāvā piecas dienas, tas ir, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu nākamā otrdiena, tas būtu...
Sēdes vadītājs. 12.decembris.
Dz.Rasnačs. Tas būtu 12.decembris. Jā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 427. Tas ir likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Saeimas Juridiskā komisija, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, izskatīja iesniegtos priekšlikumus, kuru kopējais skaits ir 22.
1.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka papildināt 33.pantu un, protams, atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izslēgt vārdus... konkrētu vārdu 156.pantā.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izteikt likuma 1.pantu precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs savukārt iesaka izslēgt no likumprojekta vienu 1.panta vārdu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt no 165.3.panta vārdu saistošo.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 6.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izteikt 174.3.pantu jaunā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.
Dz.Rasnačs. 7.priekšlikumu ir sagatavojis iekšlietu ministrs. Iesaka papildināt kodeksu ar jaunu pantu - 194.3.pantu, kas ir par patvaļīgu iekļūšanu militāros objektos. Juridiskā komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Rasnačs. 8.priekšlikums, protams, nav balsojams, jo tas jau ir atbalstīts iepriekšējā - iekšlietu ministra priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 9.priekšlikums. To ir sagatavojusi Juridiskā komisija, un tas precizē muitas procedūru izpildes kārtības noteikumu pārkāpšanas gadījumos piemērojamos sodus. Komisija atbalsta savu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 10.priekšlikums. Juridiskā komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā 201.14.pantu - Preču nedeklarēšana vai deklarēšana ar neīstu nosaukumu. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 11.priekšlikums skar piekritības jautājumu, tas ir, jautājumu par to, kurās institūcijās izskata konkrētos pārkāpumus. Juridiskā komisija iesaka precizēt 210.panta redakciju.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. Arī 12.priekšlikums skar šo pašu pantu, un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 13.priekšlikums, kurā ir Juridiskā biroja sagatavotā redakcija, arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. Arī 14.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Juridiskā komisija, skar 213.pantu. Tātad ir runa par lietu piekritību tiesām.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
Dz.Rasnačs. 15. - iekšlietu ministra priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 17. - aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija konceptuālā ziņā nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
Dz.Rasnačs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 19. - aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Dz.Rasnačs. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 21. - priekšpēdējais priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. Un pēdējais ir 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas skar likuma pārejas noteikumus. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
Dz.Rasnačs. Komisija aicina noteikt 12.decembri.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Iebildumu nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi, ieskatīsimies šajā dokumentā, kas sagatavo augsni tam, lai Latvijas un Portugāles sadarbība izglītībā, sportā, jaunatnes lietās un zinātnē turpmāk zeltu un plauktu! Ārlietu komisija atbalstīja šo dokumentu un aicina to izskatīt kā steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
G.Krasts. Aicinu izskatīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
G.Krasts. Ja nevienam šajā pārdomu brīdī nav radušies nekādi iebildumi, aicinu to izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Tagad izskatīsim likumprojektu Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvijā izveidotu tiesisku pamatu un materiālo bāzi konteineru pēcrekonstrukcijas sertifikācijai, jo pašreiz Latvijā nepastāv iespējas veikt šādu sertifikāciju. Atbildīgā komisija - Ārlietu komisija - skatīja šo jautājumu, likumprojektu atbalstīja un aicina parlamentu to izskatīt kā steidzamu šodien.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
G.Krasts. Ierosinu to izskatīt arī pirmajā lasījumā šodien.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
G.Krasts. Aicinu to pieņemt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Tagad izskatīsim likumprojektu Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvijas Bankai būtu iespējas saņemt papildu asignējumu, un atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, šo likumprojektu, protams, atbalstīja. Aicinu to darīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Krasts. 15.decembris, ja nav iebildumu.
Sēdes vadītājs. 15.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Likumprojekts ir vajadzīgs, lai izpildītu 1994.gada 13.janvāra likuma Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem prasības attiecībā uz starptautisko līgumu spēkā stāšanās kārtību. Pēc šā likuma apstiprināšanas sadarbība starp Latviju un otru līgumslēdzēju organizāciju ievērojami uzlabosies. Ārlietu komisija atbalsta šo likumprojektu. Aicinu to darīt arī jūs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Krasts. 15.decembris.
Sēdes vadītājs. 15.decembris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Enerģētikas likumā. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2511. Tas ir likumprojekts Grozījumi Enerģētikas likumā, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam. Kā priekšlikumu komisija ir likumprojektā iekļāvusi arī Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas tieši tāpat attiecas uz Enerģētikas likumu.
1.priekšlikums ir par 3.pantu. To iesniedza Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Komisija uzskata, ka minētais termins ir deklaratīvs, un nav atbalstījusi tā iekļaušanu likumā. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikumu ir iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Ierosināto normu komisija uzskata par deklaratīvu, neko neizsakošu un nav atbalstījusi. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 8, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Esam nonākuši pie 22.panta, kas ir 3.lappusē. Tur ir deputāta Leiškalna priekšlikums paturēt spēkā pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz zemi, ja uz tās neatrodas būves. Komisija deputāta Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi deputāta Lujāna priekšlikumu, kas izriet no Lujāna kunga nākamā priekšlikuma. Priekšlikums ir izslēgt 33.panta trešo daļu. Lujāna kunga nākamajā priekšlikumā ir lūgums izslēgt gan 40., gan 41.pantu. Komisija nav atbalstījusi nedz nākamo, nedz arī šo Lujāna kunga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka Enerģētikas likuma apspriešanas laikā veikt savstarpējas diskusijas ir daudz patīkamāk un ka tas jautājums nav tik kardināls kā abortu jautājums un vēl daži citi, bet es aicinu kolēģus tomēr iedziļināties apspriežamajā lietā. Es domāju, vienreiz mums vajag nolemt, vai mums ir vajadzīga kaut kāda dubultā tarifu sistēma. Esmu konsultējies ar ekspertiem. Ir runa par to, ka šodien Latvijā koģenerācijas stacijas un alternatīvie elektrības ražotāji ir spējīgi elektrību ražot ar peļņu un nav jāpielieto viņiem dubultā sistēma. Jā, savulaik - šķiet, 6.Saeimas laikā - bija šāds mehānisms. Tas tika piedāvāts, lai it kā veicinātu šo alternatīvo elektroenerģijas ražotāju iniciatīvu. Šodien valstij būtu no tā jāatsakās, jo šī mākslīgā subsidēšana no uzņēmuma Latvenergo rēķina un arī iedzīvotāju maksām ir nepareiza. Valstij ir jāmaina pati sistēma un jāveido šī subsidēšana no valsts budžeta, jo citādi iznāk paradoksāli: Latvenergo ņem kredītus uz procentiem, bet šeit mēs subsidējam atsevišķas nozares, subsidējam šos energoražotājus, un tas viss tiek iekļauts patērētāju izmaksās. Tas nav pareizs mehānisms. Šodien šo licenču un atļauju ir izdalīts jau ļoti daudz. Savulaik bija runa par pāris kaut kādām mazām koģenerācijas stacijām, arī par vēja elektrostacijām. Diemžēl Latvijā vēja elektrostacijām nav praktiska pielietojuma, jo mums nav tādu vēja lauku, kādi ir daudzās citās valstīs.
Aicinu atbalstīt manis iesniegto 4.priekšlikumu, kas ir par 33.pantu, kā arī nākamo manis iesniegto priekšlikumu, kurš ir par 40. un 41.pantu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Varbūt Lujāna kungam ir taisnība. Komisija uzskatīja, ka šobrīd nav iespējams labot to kļūdu, ko ir pieļāvusi 6.Saeima, nenosakot alternatīvās enerģijas ražošanas finansējumu no valsts budžeta dotācijām. Šobrīd daudzas elektrostacijas strādā pēc nosacījumiem, kurus pieņēma 6.Saeima... Laikam tos pieņēma vēl agrāk. Manuprāt, šie priekšlikumi nāca no Tautsaimniecības komisijas bijušā priekšsēdētāja Novakšānova kunga, kas vienlaicīgi bija arī elektrostacijas īpašnieks Latgalē. Šobrīd nav iespējams radikāli grozīt situāciju, lai arī kā mums gribētos, ņemot vērā šos apsvērumus. Ministru kabinets ir iesniedzis, manuprāt, ne pārāk pilnīgus nosacījumus alternatīvās enerģijas attīstībai Latvijā.
Komisija Lujāna kunga priekšlikumus nav atbalstījusi - ne ceturto, ne piekto.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 12, atturas - 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. Nākamais būs balsojums par deputāta Lujāna priekšlikumu par 40. un 41.pantu. Kā jau es teicu, tas ir ļoti radikāls priekšlikums, kas, neskatoties uz diezgan pareizo motivāciju, nav guvis politisku atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 10, atturas - 49. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Līdzīgi priekšlikumi ir deputātam Leiškalnam un deputātam Arnim Kalniņam. Viņi, tieši tāpat kā Lujāna kungs, aicina izslēgt 40. un 41.pantu, bet viņu iesniegtā redakcija tomēr dod lielākas tiesības šajā subsīdiju politikā - lielākas tiesības tieši Ministru kabinetam izlemt, kādi ir nosacījumi, kādi ir kritēriji, cik daudz līdzekļu mēs dodam alternatīvās enerģijas ieviesējiem Latvijā. Turklāt abos priekšlikumos šie nosacījumi ir gandrīz vienādi, atšķirība ir tikai tā, ka deputāts Leiškalns runā par elektroenerģijas vidējo iepirkuma cenu attiecīgajā licencētajā elektroapgādes uzņēmumā, bet Kalniņa kungs runā par vidēji svērto iepirkuma cenu. Komisija nav atbalstījusi ne deputāta Leiškalna, ne deputāta Kalniņa priekšlikumu, jo tās izvēle ir bijusi par labu 10.priekšlikumam, tas ir, Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns prasa balsojumu?
K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns balsojumu neprasa. Būtu nepieklājīgi to prasīt, jo es tagad runāju komisijas vārdā.
Sēdes vadītājs. Paldies. 7.priekšlikums.
K.Leiškalns. 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Kā es jau teicu, tas ir ļoti līdzīgs deputāta Leiškalna priekšlikumam - un ne tikai līdzīgs, bet, es domāju, arī labāks, precīzāks.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 4, atturas - 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
K.Leiškalns. 8. - priekšlikums, ko iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Tas komisijā ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 10.priekšlikumā. Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts daļēji atbilst sociāldemokrātu priekšlikumam. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli, jo komisija atbalsta Ministru kabinetu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Arī deputāta Sokolovska iesniegtais 40.panta papildinājums ir gandrīz identisks Ministru kabineta iesniegtajam, un komisija to tāpat uzskata par daļēji atbalstītu, jo tas ir Ministru kabineta priekšlikumā jau nosacīts.
Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11.priekšlikumu.
K.Leiškalns. 10.priekšlikums. Dāmas un kungi, tas ir Ministru kabineta priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Leiškalna kungs!
K.Leiškalns. Lūdzu!
Sēdes vadītājs. 8., 9., 10. un 11.priekšlikums jau ir atbalstīti.
K.Leiškalns. Ja mēs to izdarījām tik labi un ātri, tad komisijas vārdā saku paldies par šo atbalstu.
Nākamais ir priekšlikums par 40.panta trešo daļu. Tas vairs nav skatāms, jo mēs jau esam atbalstījuši redakciju, kuru iesniedzis Ministru kabinets.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Guntars Krasts vēlas runāt par 12.priekšlikumu? (No zāles deputāts G.Krasts: Par desmito!)
10.priekšlikums jau ir atbalstīts. Lūdzu sekot līdzi likumprojekta izskatīšanas gaitai.
Tātad 12.priekšlikums nav balsojams.
Tālāk, lūdzu!
Sēdes vadītājs. Tātad 12.priekšlikums nav balsojams. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 13.priekšlikums tāpat ir saistīts ar Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas ir iekļauts otrajam lasījumam sagatavotajā likumprojektā kā priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu par 41.pantu, bet ir to precizējusi, redakcionāli labojusi attiecīgo redakciju.
Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Lūdzu, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Mēs esam izskatījuši visu bloku, kas saistīts ar alternatīvās enerģijas iegūšanas veidiem un tās apmaksas kārtību.
Pārejam pie 50.panta.
Priekšlikumos tiek runāts par iedzīvotāju jeb enerģijas lietotāju tiesībām izvēlēties sev tīkamu energoapgādes veidu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: Īsāk!)
14. - deputāta Lujāna priekšlikums.
Ābiķa kungs, lūdzu netraucēt ziņotājam!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 14.priekšlikumu. Modris Lujāns. (Zālē troksnis.)
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Patīkamas ir šīs diskusijas starp ziņotāju un iespējamajiem Rīgas Domes deputātiem, varas nesējiem, un es aicinu šo diskusiju veikt patiešām radoši. Viens no galvenajiem jautājumiem būs par to, kādai ir jābūt apkures sistēmai valstī, valsts lielākajās pilsētās. Šeit mēs saskaramies ar slaveno Rubīnas kundzes jautājumu. Rubīnas kundzes jautājums ir tāds: vai obligāta, teiksim, Rīgas iedzīvotājiem ir tikai centralizētā siltumapgāde? Es savā priekšlikumā piedāvāju, ka to var lemt ne tikai māju īpašnieki, bet ka individuālā kārtā arī paši māju iedzīvotāji varētu risināt, protams, ievērojot visus noteikumus, jautājumu par to, kāda apkure viņiem būtu labāka. Pagaidām Latvijā mēs saskaramies ar ļoti paradoksālu situāciju: ja pašvaldība negrib apkurināt kādu māju tādēļ, ka tur ir daudz parādnieku, tad arī tie nama iedzīvotāji, kas veic visus maksājumus, salst kopā ar visiem parādniekiem. Viņiem apkures sistēma ir liegta, un centralizētās apkures struktūrvienības neslēdz ar viņiem individuālus līgumus. Tāda pati problēma diemžēl eksistē arī namu īpašniekiem, kuri naudu iekasē, bet to pēc tam uz centralizēto sistēmu neaiznes... Vesela rinda māju Rīgā un daudzās citās vietās ir bez apkures. Tātad līdz ar to mums ir šī problēma. Es piedāvāju šo problēmu risināt tādējādi, ka arī īrniekiem ir jāpiešķir tiesības risināt šo jautājumu, to, protams, saskaņojot ar namu īpašniekiem. Jo pretējā gadījumā izveidojas paradoksāla situācija: mēs runājam par lielu demokrātiju, par cilvēka tiesībām, bet patērētājam, šinī gadījumā īrniekam, šīs tiesības tiek liegtas.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā pie īres likumdošanas sakārtošanas, kas ir cieši saistīta arī ar komunālo pakalpojumu jautājumu, un ir vairākkārt šo problēmu izvērtējusi. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka atbildīgā komisija, izskatot deputāta Lujāna priekšlikumu un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu, ir pieņēmusi, manuprāt, juridiskā ziņā visnekorektāko variantu, proti, to, ka ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties pašu izdevīgāko siltumapgādes veidu ir jāsaskaņo ar pašvaldību tehniskajiem noteikumiem.
Godātie kolēģi, pašvaldības neizdod tehniskos noteikumus! Pašvaldības ir tiesīgas likumā par pašvaldībām stingri noteiktos gadījumos izdot saistošus noteikumus, kas ir juridiska un politiska rakstura akti. Pašvaldības neizdod tehniskos noteikumus, tos izdod valsts vai pašvaldību institūcijas, kam ir attiecīga kompetence, kas ir tādu deleģējumu saņēmušas ar likumu vai ar Ministru kabineta izdotiem noteikumiem.
Tā kā 14., 15. un 16.priekšlikums ir cieši saistīti, es aicinu balsojumā atturēties vai neatbalstīt deputāta Lujāna priekšlikumu, kategoriski balsot pret atbildīgās komisijas iesniegto 16.priekšlikumu un atbalstīt apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu par šo normu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Godātais Lagzdiņa kungs! Jūs, tieši tāpat kā Endziņa kungs, Muciņa kungs un visi pārējie, piederat pie šīs valsts juridiskajiem korifejiem, un es jums pilnībā piekrītu. Šīs problēmas, Lujāna kungs, tieši tāpat ir nepareizi traktētas, es domāju, no jūsu minētās Rubīnas kundzes Šobrīd valstī šajā ziņā ir iestājies diezgan ievērojams haoss. Haoss un amatpersonu voluntārisms, jo savu izvēli stāda augstāk par iedzīvotāju tiesībām uz izvēli. Tā kā komisija ņēma vērā, ka, protams, ir trešais lasījums, un tā kā bija klāt gan pašvaldību pārstāvji, gan Rīgas siltuma pārstāvji, negribēja nogriezt kā ar nazi Tas būtu 15.priekšlikums Komisija ir izstrādājusi un atbalstījusi pati savu priekšlikumu, kas ir zināma atkāpšanās. Un trešajā lasījumā priekšlikums būs tieši tāds pats, kāds ir 15.priekšlikums. Bet, lūdzu, balsosim!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 2, atturas - 61. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. 15.priekšlikums ir deputātu Gaiļa, Baloža, Dobeļa, Grīnblata un Seiles priekšlikums, kuru, kā jau Lagzdiņa kungs teica, komisija ir daļēji atbalstījusi, bet padarījusi sliktāku. Aicinu balsot par 15.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu par 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu grupas iesniegto 15.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 26. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies. Līdz ar to vairs nav skatāms atbildīgās komisijas priekšlikums.
Pārejam pie 51.panta. Par šo pantu pirmais ir 17. - deputāta Leiškalna priekšlikums par pašvaldību funkcijām siltumapgādes organizācijā. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi deputāta Leiškalna priekšlikumu, to iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā. Komisija ir atbalstījusi arī deputātu Gaiļa, Baloža, Dobeļa, Grīnblata un Seiles iesniegto priekšlikumu. Mēs tagad esam nonākuši pie 17. un 18.priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ivars Godmanis vēlas debatēt par 17.priekšlikumu? (No zāles deputāts I.Godmanis: Nevēlas. Paldies!)
Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Tātad komisijas iesniegtais 18.priekšlikums, kurš ir par 51.pantu, ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav
K.Leiškalns. 19. un 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tautas partijas frakcija un deputāts Lujāns lūdz izslēgt dažas normas.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Vents Balodis.
V.Balodis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Es atvainojos, es tikai gribu Leiškalna kungam prasīt: kurā vietā ir šis daļēji atbalstītais priekšlikums?
Sēdes vadītājs. Lūdzu.
K.Leiškalns. Baloža kungs, 18.priekšlikums, tāpat kā 17.priekšlikums, ir iestrādāts 21.priekšlikumā, tas ir, atbildīgās komisijas izstrādātajā redakcijā, kura sastāv no trīs daļām un kurā ir runa par pašvaldību tiesībām un pienākumiem, organizējot siltumapgādi. Es domāju, ka mēs varam piekrist komisijas viedoklim par 18., 19. un 20.priekšlikumu un atbalstīt 21.priekšlikumu. Ja nē, tad, lūdzu, prasiet balsojumu.
Sēdes vadītājs. Tātad pret 18.priekšlikumu nav iebildumu? Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu grupas iesniegto 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 1, atturas - 66. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. 19.priekšlikums - no 51.panta izslēgt 4., 5. un 6.punktu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es komisijā konsekventi aizstāvēju citu pozīciju. Diemžēl slimības dēļ vakar nebiju frakcijā, man nebija iespējas cīnīties pret superliberālo nostāju. Es tomēr uzskatu: ja mēs pieņemsim šādus priekšlikumus - mēs esam jau otrajā lasījumā pieņēmuši iepriekšējā panta sakarā to priekšlikumu, ka pilnīgi brīvi varēs izvēlēties apkures veidus, un tagad ejam tālāk šo ceļu -, tad no šīs tribīnes man ir nepārprotami jāpasaka tas, ka pēc šāda balsojuma pašvaldības vairs neatbild par siltumapgādi savā teritorijā. Viņas vairs nav atbildīgas par siltumapgādi, un tas ir de facto. Jebkurā gadījumā, kad kaut kur Latvijas teritorijā būs problēmas ar siltumapgādi, pašvaldības par to atbildīgas nebūs. Atbildīgs par to būs likumdevējs, kas ir pieņēmis šādas normas.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Šobrīd spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka fiziska vai juridiska persona, kura patērē siltumu un kuras īpašumā vai lietojumā esoša ēka vai būve ir pieslēgta centralizētajai siltumapgādei, var no šīs centralizētās siltumapgādes atslēgties tikai un vienīgi ar attiecīgās pašvaldības piekrišanu. Tāpat tas ir arī tādā gadījumā, ja tiek uzbūvēta dzīvojamā māja: tās īpašniekam ir jāiet lūgt attiecīgajā pašvaldībā atļauju veidot savu apkures sistēmu. Sakiet, Godmaņa kungs, vai šāda kārtība ir normāla? Šāda kārtība veicina ne tikai korupciju pašā saknē, bet arī dārgu siltuma pakalpojumu ražošanu, augstus tarifus.
Aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un izslēgt šīs disonējošās normas.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu un tiešām izslēgt 4., 5. un 6.punktu, jo šo punktu saglabāšana vienkārši liecina par to, ka daži Saeimas deputāti nezina elementāras lietas. Pašreiz virknē Ziemeļvalstu un arī Kanādā (Toronto) ir uzceltas biroju ēkas, kuras tiek apkurinātas no tās siltumenerģijas, kas tiek iegūta no lampām, datoriem, kondicionēšanas iekārtām un elektrības. Ja mēs saglabājam šādu normu par centralizēto siltumapgādi, tad mēs uzskatām, ka mūžīgi nedrīkstēs lietot, teiksim, saules enerģiju, jaunās tehnoloģijas, elektrību. Visi šie apkures veidi ir pilnīgi neatkarīgi no vietējās pašvaldības. Arī elektrības tirgus liberalizēšanas gadījumā mums nevajadzēs vietējai pašvaldībai prasīt atļauju. Vai mēs gribam izlietot, teiksim, elektroenerģiju savas ēkas apkurei, vai mums ir jāiet pie Rubīnas kundzes uz Rīgas Domi un jālūdzas, lai viņa mums atļauj pieslēgties kaut kādiem siltumtīkliem? Ja šeit kāds grib runāt par centralizēto siltumapgādi, tad vispirms ir godīgi jāpasaka, ka tā sistēma, kas tika radīta padomju laikos, ir pilnīgi bankrotējusi, tās izraisītie zudumi ir nepieņemami. Un, ja tiešām pašvaldībai ir vēlēšanās šo antagonismu saglabāt tādā veidā, kādā tas pastāv - tehniskā veidā -, tad acīmredzot tiem cilvēkiem, kuri ļoti mīl centralizēto siltumapgādi, būtu jākoncentrējas kaut kādā vienā Rīgas rajonā. Viņiem varētu uzbūvēt kaut kādus - acīmredzot sociālos - dzīvokļus un tos apkurināt jeb apsildīt, izmantojot centrālo siltumapgādi. Es gribētu atgādināt, ka, teiksim, par kanāla tīrīšanai iztērētajiem 7 miljoniem varētu uzbūvēt kādus 1000 sociālos dzīvokļus. Acīmredzot tie, kas aizstāv šo pantu, ir gatavi dzīvot šādā veidā. Taču, piedodiet, jūs, deputāti, nevarat uzspiest normālai tehnoloģiskai sabiedrībai kaut kādu pagājušajam gadsimtam raksturīgu apkures veidu un noteikt, ka pašvaldība tagad nolems, kurā vietā cilvēki varēs lietot modernās tehnoloģijas ēkas apkurē un kurā viņiem būs jāpieslēdzas pie pagājušajā gadsimtā izstrādātām un 19.gadsimtā izplānotām apkures ierīcēm! Tas ir pilnīgs absurds. Aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Katrā ziņā man patīk liberālo partiju nostāja jautājumā par monopolstāvokļa likvidēšanu, lai iedzīvotājiem šis pakalpojums būtu lētāks. Taču ir pagājuši jau 10 gadi, valsts ir atbalstījusi monopolstāvokli, un pašvaldības ir uzticējušās šim monopolstāvoklim. Katrā ziņā ļoti daudzas Eiropas valstis šo jautājumu ir atrisinājušas mazliet savādāk. Ir šo monopolstāvokli likvidējuši tādējādi, ka siltumdevēji, katlumājas tiek privatizētas, siltumtīkli paliek pašvaldības pārziņā un ka pērk pašu lētāko siltumpakalpojumu - pērk no tā, kuram tas iznāk lētāks. Taču centralizētā siltumapgāde Rietumeiropā tomēr nav sagrauta.
Pašlaik man gribas teikt tā: lielākā daļa deputātu šodien nobalsoja par to, lai tos kredītus, ko ir ņēmušas vesela rinda pašvaldību, nemaksātu siltumpakalpojumu saņēmēji, bet maksātu nodokļu maksātāji no pašvaldību budžetiem. Paldies jums par to! Dieva dēļ, prātiņ, nāc mājās!
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kiršteina kungs aizmirsa, ka tā ir ne tikai Tautas partijas frakcijas iniciatīva, bet arī mana iniciatīva. Tā ka vajadzēja runāt korekti. Nevajag tā kā padomju laikā teikt, ka līdzautora nav. Varbūt līdzautors ir Tautas partija, kaut vai tādēļ, ka jūsu priekšlikumā ir piedāvāts izsvītrot par vienu punktu vairāk.
Un tagad parunāsim nopietni.
Cienījamie kolēģi! Man personīgi liekas, ka, ja mēs visu laiku ļoti proponējam kapitālismu, tad tam pašam uzņēmumam Rīgas siltums beidzot ir pienācis laiks pamosties. Viņam ir jāpiedāvā cilvēkiem savs produkts - siltums -, kurš ir konkurētspējīgs, kuram ir jābūt lētākam nekā no autonomajām apkures sistēmām, bet tas tomēr nav lētāks. Šinī brīdī paturēt šo mākslīgi veidoto, ar Domes lēmumiem un manipulācijām veidoto monopolsituāciju - tas ir galīgi anahroniski. Es savulaik vērsos pie cienījamās Rubīnas kundzes un toreizējā Rīgas mēra, kurš ir tagadējais Ministru prezidents, - vērsos pie viņiem ar vairākām sūdzībām sakarā ar to, ka māju īpašnieki vēlas mājas pārvest uz citu apkures sistēmu, kas būtu lētāka. Un tad, ziniet, Rubīnas kundze man atrakstīja, ka šie namu īpašnieki esot kārīgi tēviņi, kuri gribot dzīvot uz Rīgas iedzīvotāju naudas rēķina. Tāda bija atbilde. Es parādīju viņiem šo atbildi. Tas bija diezgan nekorekti: kāpēc šie cilvēki ir kaut kādi mantrauši, ja viņi meklē normālu sistēmu, kas būtu ekonomiskāka nekā piedāvātā sistēma?
Arī šīs izbailes... Godmaņa kungs paziņoja, ka nu tagad pašvaldības par to vairs neatbildēs. Pirmkārt, es brīnos, kādēļ ir šāda neuzticība mūsu tautas vēlētiem pašvaldību priekšstāvjiem. Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta ir tā, ka viena premjera laikā Latvijā jau tika ieviesta alternatīvā apkures sistēma - rosināja katrā dzīvoklī likt ar koksni apkurināmas krāsniņas. Toreiz neviens neuztraucās par centralizētās apkures sistēmas sabrukumu. Tā ka tāda prakse Latvijā ir bijusi. Tādēļ šo jautājumu varētu uztvert pilnīgi normāli, bez tāda satraukuma.
Mēs nevaram aizmirst arī to, ka šī sfēra būs pašvaldību regulatoru ietekmes sfēra. Viņi regulēs šo sfēru. Tā ka ir vēl viens mehānisms.
Un, galvenais, cilvēkiem ir tomēr jādomā, ko viņi iebalso domēs, pašvaldībās. Tas nav tik vienkāršs solis - aiziet un nobalsot.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - otro reizi.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka te ir milzīgi speciālisti apkures jautājumos, tādi kā Kiršteina kungs, kurš ir speciālists, no ārlietām sākot un ar apkuri beidzot, un tādi kā Lujāna kungs, kurš arī ir speciālists visos jautājumos. Ļoti labi! Man ir prieks.
Atbildēšu uz Lagzdiņa kunga jautājumu. Kas būtu noticis Latvijas valstī, ja mēs nebūtu no valdības nodevuši - starp citu, ar spēku - pašvaldībām atbildību par siltumapgādes uzņēmumiem? Mums tad būtu haoss bijis šajos desmit gados desmit reiz lielāks. Iedomājieties, - ir valsts uzņēmums pašvaldības teritorijā, un ir konflikts starp valstij piederošu uzņēmumu, kas sagādā siltumu, un starp teritorijas pašpārvaldi, kas ir saistībā ar iedzīvotājiem. Mēs 1992.gadā gājām to ceļu, ka atdevām - no bilances uz bilanci - pašvaldībām šo funkciju. Tās pilsētas, kas negribēja to pieņemt un kas cīnījās pretī, nonāca vissmagākajā situācijā. Punkts numur viens ir Liepāja - tur apmēram pusgadu, ja ne veselu gadu ilga kavēšanās. Un Liepājas siltuma likteni mēs jau labi zinām. Un to pašu mēs varam teikt par Jelgavu.
Tagad paskatieties, kas mums iznāk. Saprotiet, nav tādas vispārējas superliberālas pieejas. Ir tāda lieta, ko sauc par pilsētu plānošanu. Kas par to atbild? Parlaments? Parlaments atbild, tikai likumu izstrādājot. Par to atbild pašvaldība, kas ir ievēlēta. Tagad pašvaldībām pieder patlaban de facto vai nu vairākums paketes, vai pārsvarā viss pašvaldību siltumuzņēmums. Tas pieder viņiem. Valstij tur nekas nepieder. Nu, varbūt kaut kur valsts vēl ir kreditors tiem uzņēmumiem, kas vēl ir maksātnespējas stāvoklī un tagad pamazām iet ārā no tās situācijas, kā tas ir, piemēram, Liepājā, vai tiem, kas ir daudz sliktākā stāvoklī, kā tas ir Jelgavā. Tagad iedomāsimies situāciju! Viņi funkcionē, viņi ņem kredītus ar pašvaldības galvojumu, un bieži vien arī pašvaldība ņem kredītus un dod tam savam uzņēmumam. Tagad viņi mēģina tur kurināt... Mēs sakām tā - tas viss ir novecojis, visu to izmetīsim miskastē, lai katrs dara ko grib! Man jau arī gribētos atbalstīt šo situāciju, bet, saprotiet, kāds atbild par zonējumu, par plānojumu, par jaunu ēku celtniecību un par esošās struktūras ne jau vienā dienā veicamu likvidēšanu. (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: Pareizi!)
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
I.Godmanis. Piedošanu! Ļaujiet pateikt vēl vienu teikumu.
Mana nostāja ir pilnīgi dzelžaina. Pēc manam domām, 51.pantam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Pēc manām domām, tam tādam ir jāpaliek. Un visi tie priekšlikumi, kas te ir tālāk, ieskaitot atbildīgās komisijas priekšlikumu, ir noraidāmi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, šo 10 gadu laikā mēs visu grāvām, viss bija slikts, viss bija jāiznīcina. Tagad ķeramies klāt apkures sistēmai: arī tā ir slikta, arī tā ir jāiznīcina! Taču ziema tomēr būs, un ko tad darīsim? Paskatīsimies, ko tad valdība ir darījusi tā vietā, lai sakārtotu situāciju sakarā ar maksu par siltumu, kura ir jāsaņem no iedzīvotājiem! Iedzīvotāji tik tiešām maksā, bet viss samaksātais ir daļēji nozagts. Nu jūs taču zināt, kas Rīgā notiek! Kādi 50 vai 60 tūkstoši nozuda no namu pārvalžu kasēm, bet neviens nav par to sodīts un neviens arī nav to naudu atmaksājis. Un tad mēs brīnāmies, ka tā maksa par siltumu neesot samaksāta. Tā ir tīri valdības un pašvaldības vaina. Tie ir visi tie darboņi, kurus, kā saka, atbalsta valdība, un tur ir draugi un radi... Jūs taču zināt, ka Latvijas Republikā viena trešā daļa iedzīvotāju ir inficēti ar tuberkulozi un ka arī tas fakts ir saistīts ar apkuri. Viena trešā daļa iedzīvotāju inficēti ar tuberkulozi! Jā, arī apkures jomā esošā situācija ir pie tā vainīga.
Tagad mēs runājam par to normālo tehnoloģisko sabiedrību. Kas tad šajos desmit gados ir veidojis to normālo tehnoloģisko sabiedrību? Vai pie mums tā ir bijusi vai nav bijusi? Vai mēs esam no kaut kādas pirmatnējās cilts ienākuši 2000.gadā? Vecā sistēma... Bet kur tad ir tā jaunā sistēma? Tad jāprasa Tautas partijai... Arī jūs atbalstāt tos skaistos, tos visdažādākos pilnvarojumus un tos ārzemju ekspertus, kuri te pie mums projektēja un mūs konsultēja jauno apkures sistēmu veidošanā. Kas tad ir noticis? Ir izlietota Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, nauda, ir izveidotas jaunas sistēmas, bet tagad tās ir jāiznīcina. Kāpēc atkal kārtējo reizi veidojam kaut kādu haosu valstī? Ja mēs neesam spējīgi vadīt to, kas ir jāvada, nu tad ir jāatsakās no tās vadīšanas. Lai nāk citi speciālisti un vada!
Tāpēc es iesaku neatbalstīt 19.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Jāpiekrīt Godmaņa kungam tikai tajā ziņā, ka patiešām šo jautājumu nevajadzētu vienkāršot, jo tehniski tas viss nav tik vienkārši. Bet, no otras puses, ir jautājums - kāpēc vispār radās šī problēma? Kāpēc cilvēki negrib lietot centralizētās siltumapgādes sistēmu? Vienkārši tāpēc, ka šī sistēma ir neefektīva, tā ir dārga un nekvalitatīva. Kāpēc tā ir tāda? Tāpēc, ka šai sistēmai ir nodrošinātas monopoltiesības. Jā, protams, pašvaldībām ir atbildība, pašvaldības piesaista kredītus un investīcijas un tā tālāk, bet cenas tomēr tiek regulētas administratīvi. Nav nekādas ieinteresētības, nav nekāda stimula uzlabot šo sistēmu. Vienīgais veids, kā var mainīt šo situāciju, - patiešām atļaut konkurenci. Tas ir vajadzīgs ne jau tāpēc, lai sagrautu centralizētās siltumapgādes sistēmu, bet lai ļautu tai attīstīties. Ja patiešām parādīsies tirgus, ja parādīsies konkurence, tas piespiedīs arī kaut ko prātīgu darīt ar centralizētās siltumapgādes sistēmu. Es, būdams Rīgas Domes deputāts, strādāju tieši Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā un biju iesaistīts attiecīgā administratīvā akta izstrādāšanā. Tas ir ļoti sarežģīti. Ja viss paliks tā, kā ir, tad arī sistēma paliks tāda, kāda tā ir šodien, un cilvēku tieksme izvairīties no šiem uzspiestajiem pakalpojumiem tikai palielināsies. Jā, tas nav tik vienkārši. Taču šādu grozījumu pieņemšana nebūt nenozīmē, ka pašvaldības tiks atbrīvotas no atbildības. Viņiem būs jāstrādā, bet būs jāstrādā tirgus apstākļos, un tas ir, manuprāt, pilnīgi normāli.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mūsu šodienas sēdē es gribu pateikt, ka, izskatot šo likumprojektu, ir piedāvāts ņemt par pamatu teorētisko, politisko gribu - pretstatā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatītajam ekonomiskajam pamatojumam. Apspriešanā piedalījās visu partiju pārstāvji, to skaitā bija arī Tautas partijas pārstāvji. Šodien, izskatot pieredzi, kāda ir Kanādā vai kādā citā valstī, tiek piedāvāts, ka šī pieredze ir automātiski attiecināma uz Latviju, pieņemot politisko lēmumu saistībā ar savu liberālo filozofiju. Es gribu pateikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs izvērtējām šos jautājumus un secinājām, ka vēl joprojām ir pašvaldībām pilnas tiesības un pilns pienākums atbildēt par to, kas attiecīgajā pašvaldībā notiek ar siltumapgādi. Katrā attiecīgā laika periodā ir jāizvērtē tas pozitīvais, kas ir, un, paņemot šo pozitīvo, vajag domāt par nākamo etapu.
Par aizvadīto. Es gribētu piekrist Godmaņa kungam, ka tas, ka pašvaldībām siltumtīkli tika centralizēti nodoti no valsts bilances, no Latvenergo bilances, bija pozitīvs solis. Daugavpilī, kur vienmēr bija arī krīzes periodi, tas ļāva pašvaldībai risināt šos jautājumus uz vietas, lai būtu vienmēr siltums, karstais ūdens un ļoti zemi tarifi. Tas ir nopietni. To ceļu negāja Liepāja, to negāja arī Rīga. Liepājā tīri ekonomiskais piedāvājums ne vienmēr sakrita ar cilvēku maksātspēju un radās pretruna. Rīgā Latvenergo piedāvājums ne vienmēr sakrita ar Rīgas Domes politisko gribu, un arī tur radās pretruna. Ejot uz priekšu un attīstoties, protams, mēs piedzīvojām noteiktus krīzes periodus, bet pašreiz centralizētā siltumapgāde pārsvarā nebalstās uz pagājušā gadsimta tehnoloģiju. Pārsvarā, it sevišķi mazpilsētās, pašvaldības ir, pamatojoties uz likumdošanu, uz pašreiz pastāvošo likumu, paņēmušas kredītus un izveidojušas centralizēto siltumapgādi, balstoties uz to, kas šodien ir labākais pasaulē. Šajā sakarā kā piemēru var minēt vairākas mazpilsētas, kuras mēs ar attiecīgo šodienas lēmumu (ar atpakaļejošu datumu) liekam, tā teikt, zem sitiena. Tāda ir mūsu politiskā griba.
Par to, kas attiecīgajās pašvaldībās, mazpilsētās notiek sakarā ar visu politisko notikumu attīstību. Domāju, man jūs nav jāpārliecina, ka vislielākos ekonomiskos satricinājumus valstī saņēma tieši mazpilsētas. Rīgā, es domāju, varbūt patiešām nav īpašu satricinājumu saistībā ar to. Jo viņiem dažādu apstākļu dēļ... kad nebija nepieciešamības rekonstruēt, netika piešķirti naudas līdzekļi siltumtīklu rekonstrukcijai. Tagad viņiem ir jārisina tāds jautājums - ieguldīt šos 40-50 miljonus attīstībā, visu sakārtot atbilstoši modernajai tehnoloģijai vai uz šā likuma pamata pateikt: Mēs negribam to visu sakārtot, mēs paši metamies iekšā gāzes katlumāju uzstādīšanā. Viņiem ir šī alternatīva, bet jūs ar attiecīgu lēmumu nogriežat alternatīvu visām citām - mazākām pašvaldībām. Šī izvēle ir notikusi ar iepriekšējo balsojumu. Es domāju, ka pie iepriekšējā balsojuma varēs vēl atgriezties trešajā lasījumā. Taču, lai sakārtotu šo jautājumu, jāskatās, kā šis 51.panta izslēgums sakrīt ar iepriekšējo lēmumu... Kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija atrasts kompromiss starp šo liberālo nostāju un pašvaldību vietu, jā, tad mēs teicām, ka varētu arī šo pantu slēgt ārā. Ja jūs šodien savu politisko gribu izpaudāt tādējādi, ka atteicāties no tā, kas tika nolemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tad, protams, mēs vairs nedrīkstam skatīt 51.pantu.
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
V.Lauskis. Es atbalstu to, ka mums jāatgriežas pie pirmajā lasījumā pieņemtās redakcijas.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Visi mūsu iepriekšējie balsojumi liecina par to, ka mēs esam devuši ēku īpašniekiem tiesības izvēlēties apkures veidu, un tāpēc nav vairs iespējams neizslēgt, kā to iesaka Godmaņa kungs, šā panta 4.punktu, kurš nosaka, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt, kurās administratīvās teritorijas daļās saglabājama un attīstāma centralizētā siltumapgāde un kurās enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltumapgādes veidu. No šā viedokļa skatoties, ir jāatbalsta gan 19. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt šo punktu, kurš ir pretrunā ar visu iepriekš nobalsoto likuma tekstu, gan 20. - Lujāna kunga priekšlikums. Taču tur pretī ir ierakstīts, ka ir daļēji atbalstīts komisijas viedoklis, tikai tāpēc, ka komisija piedāvā citu redakciju. Un šī cita redakcija pēc būtības nosaka to, ka pašvaldību pienākums ir rūpēties par saviem cilvēkiem savā teritorijā un ka viņām ir tiesības un pienākums plānot arī savu siltumapgādi, un ka siltumapgādei ir jābūt pēc iespējas lētākai, pēc iespējas izdevīgākai iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji paši izvēlētos centralizēto siltumapgādi, ja viņi to gribēs. Šeit vairs netiek izvirzītas ultimatīvas normas, ka var būt tikai un vienīgi šī centralizētā siltumapgāde. Jebkuram namam, jebkuram namīpašniekam ir tiesības sev izvēlēties alternatīvu siltumapgādes veidu, un pašvaldības būs spiestas domāt, lai viņu piedāvātais apkures veids būtu lētāks. Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 19., gan 20.priekšlikumu, gan arī 21.- komisijas izstrādāto alternatīvo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - otro reizi.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Tā kā Anna Seile jau pateica daļu no tā, ko es gribēju teikt, es pateikšu tikai dažus teikumus. Es gribētu atbildēt Godmaņa kungam.
Godmaņa kungs! Man tiešām savulaik bija jāstrādā arhitektūras jomā un bija jāklausās par pilsētas plānošanu un arī par siltumapgādi.
Otra lieta. Jums ir taisnība attiecībā uz tā teikuma pirmo daļu. Kā es jau vienreiz to pateicu, pašvaldībai ir tiesības plānot. Pašvaldībai acīmredzot ir jāprot zonēt pilsētas teritoriju un acīmredzot tie sociālie rajoni ir jāpārvieto tuvāk šiem centralizētajiem siltuma avotiem. Tam, ko teica Seiles kundze, es pilnīgi piekrītu. Taču mēs ierosinājām pašreiz izmest ārā visu šo pantu un attiecībā uz trešo lasījumu iestrādāt dažas lietas, kas nav iekļautas arī komisijas priekšlikumā. Tāpēc bija Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Es prasu balsojumu. Pagaidām es uzturu spēkā šo priekšlikumu - izmest visu šo pantu. Un tad attiecībā uz trešo lasījumu varētu sagatavot tādu redakciju, kas mūs apmierinātu. Jāņem vērā tas, ko par pirmo daļu runāja Godmaņa kungs, un arī tas, ko teica Seiles kundze.
Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Visi izvairās runāt par to, kāda ir korupcija, kādi ir kredīti, kas tiek garantēti attiecībā uz centralizētās siltumapgādes sistēmām. Kā likums, parasti pēc tām bankrotē šīs centralizētās siltumapgādes sistēmas. Tas ir nenovēršami, ja mēs šeit neieliksim to mehānismu, tas pats notiks arī Rīgā... un pēc jaunajām pašvaldības vēlēšanām. Par to vajag domāt!
Tāpēc mans priekšlikums ir šoreiz noraidīt tomēr visu šo pantu. Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Seiles kundze. Varēs te iestrādāt uzlabotu redakciju, kad likumprojektu skatīsim nākamajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.
J.Gailis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vairākiem momentiem.
Pirmais moments. Es varu piekrist tam, ka centralizētajai siltumapgādei vajadzētu būt vislētākajai no visām piedāvātajām. Tas ir normāli, ka lielāka ražojoša institūcija var piedāvāt savu preci lētāk. Diemžēl Latvijā, it īpaši Rīgā, situācija ir pretēja.
Otrais moments. Es priecājos, ka pagājušajā sēdē, kad mēs skatījām budžetu, netika skatīts jautājums par 40 miljonu latu kredīta garantijām Rīgas siltumam. Jo varbūt ne visi zina, uz kādiem nosacījumiem varēja tikt atdots šis kredīts.
Un tie bija šādi.
Pirmais. Garantēts maksājums, kas nav zemāks par 90 procentiem.
Otrais. Pakāpenisks siltuma tarifu jeb gigakaloriju cenu pieaugums.
Trešais. Kategoriskā formā tiek prasīta iespēja atteikties no pastāvošās centralizētās siltumapgādes.
Ceturtais. Kategoriski tiek prasīts neveidot jaunas alternatīvas siltumu ražojošas institūcijas, kuras varētu ieiet tīklā un piedāvāt savu enerģiju par lētāku cenu. Tas nozīmē, ka, tikai pastāvot šādam tarifam un tam augot, Rīgas siltums var pastāvēt.
Nākamais moments. Visā pasaulē ir normāli, ka sabiedrisko pakalpojumu groziņš sastāda apmēram trešo daļu no kopējām izmaksām par dzīvokli vai mājokli. Pie mums ir pilnīgi pretēji. Pie mums sabiedrisko pakalpojumu groziņš sastāda daudz vairāk par pusi no kopējām izmaksām. Mēs ļoti labi zinām, ka noteiktie īres maksas griesti Rīgā ir 14,8 santīmi par kvadrātmetru. Mēs ļoti uztraucamies - es šobrīd runāju par sabiedrību un par attiecīgiem politiskiem grupējumiem - par to, ka tas varētu tikt pārskatīts. Tajā pašā laikā neviens īpaši neuztraucas, ja, tā teikt, kvadrātmetrs siltuma maksā 50 santīmus. Piedodiet, kolēģi, tas ir nonsenss!
Nākamais moments. Man ir bijušas sarunas par šiem jautājumiem, un es esmu rūpīgi izstudējis arī Rubīnas kundzes rakstīto saistībā ar šiem Rīgas pilsētas noteikumiem. Varbūt kāds vēl nav pamanījis, ka Rubīnas kundzes atbildē parādās viena interesanta frāze: nevienam taču nav aizliegts savā dzīvoklī izveidot elektroapkuri. Man ir jautājums: vai elektroapkure nav alternatīva piedāvātajai? Tātad elektroapkuri drīkst izveidot.
Tālāk. Pie manis ir vērsušies vairāki cilvēki, kuri ir saņēmuši Rīgas Domē atteikumus jautājumā par iespējamo apkures atslēgumu un alternatīvu apkures sistēmu izveidošanu. Es varu ar pilnu atbildību paziņot, ka viens man skaidri un gaiši pateica, ka viņam ir nepārprotami likts saprast, ka viņš var izdarīt atslēgumu par tādu vai citādu samaksu. Tātad šeit ir ārkārtīga iespēja korumpēties. Pie tam iespējas korumpēties mums šeit ir minimālas, bet var korumpēties tieši kaut kādi vidējā līmeņa ierēdņi.
Nākamais. Ja mēs runājam par šiem tarifiem, tad jāatceras, ka Latvija atrodas uz tādas paralēles, uz kādas tā ir. Siltums vajadzīgs gan šodien, gan rīt un būs vajadzīgs arī pēc desmit gadiem. Šeit ir vajadzīgas nopietnas, ļoti lielas ilgtermiņa investīcijas. Ir skaidri jāapzinās, ka būs ļoti stabils ienākums, bet ka nevarēs atdevi just jau rīt. Šie cilvēki, šīs personas, kurām pieder īpašumi, izdara ieguldījumu. Protams, viņu ieguldītie līdzekļi atnāks atpakaļ Latvijas Valsts kasē - atnāks atpakaļ, tā teikt, caur nodokļiem par šīm iekārtām, par sistēmām, atnāks atpakaļ caur algām, ko maksā izpildītājiem, caur attiecīgajiem nodokļiem. Tas jautājums nav tik vienkārši aplūkojams. Mēs skatāmies ļoti šauri, redzam vienu pašu uzņēmumu Rīgas siltums, bet ir jāskatās uz situāciju, kāda ir valstī kopā. Arī tie, kas veic šos darbus, izdara ieguldījumu Latvijā, Latvijas budžetā, tas notiek caur citām pozīcijām. Un ja viņu izveidotā sistēma šodien var labi piegādāt siltumu...
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
J.Gailis. Lūdzu, ļaujiet pateikt pēdējo teikumu!
Ja tas ir tā, tad gada vidējā izmaksa, kā tas ir aprēķināts, ir 20 santīmu par kvadrātmetru.
Dāmas un kungi! Man liekas, komentāri šeit ir lieki. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, monopolstāvoklis nav labs, un nav tā, ka neviens neko nav darījis. Mēs paši, šeit zālē sēdošie, esam nobalsojuši par to, ka monopolstāvoklis ir jāregulē. Tādam nolūkam ir izveidots regulators, kas sāks strādāt nākamā gada otrajā pusgadā. Tas regulēs pakalpojumu tarifus ne tikai attiecībā uz siltumapgādi, bet arī attiecībā uz atkritumu savākšanu, ūdensapgādi, kanalizāciju, kā arī citiem pakalpojumiem.
Par šiem grozījumiem. Katrā ziņā es atbalstu to, ko ieteica Godmaņa kungs, - 19., 20. un 21.priekšlikumu šodien neatbalstīt un komisijā strādāt tālāk. Apmēram 250 pašvaldības reāli ir ņēmušas kredītus, lai atrisinātu siltumapgādes jautājumus. Attiecībā uz šiem kredītiem ir sastādīti biznesa plāni. Te ir runa ne tikai par Rīgu, bet par visu Latviju, par visām, gandrīz visām pašvaldībām. Par pusi no Latvijas pašvaldībām Vēl nesen Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā redzējām, ka valsts deva garantijas Mēs piekritām, ka valsts dod Cēsu pašvaldībai garantijas siltumapgādes jautājuma atrisināšanai. Šis galvojums arī ir saistīts ar biznesa plānu, un tagad 250 pašvaldībām šajā biznesa plānā rodas robs. Šo robu nevar aizpildīt ar to, ka iekasēs no siltuma patērētājiem naudu šā kredīta segšanai. Šo robu var segt tikai vienā veidā - no nodokļiem. Pašvaldībām tas būs jāsedz no nodokļiem. Mēs šodien taisāmies iejaukties šajos biznesa plānos, un pašvaldībām katrā ziņā radīsies ļoti, ļoti smagas problēmas - kādā veidā šo naudu atgūt?
Aicinu kolēģus tomēr pārdomāt un 19., 20. un 21.priekšlikumu neatbalstīt un attiecībā uz trešo lasījumu atrast kaut kādu kompromisu. Aicinu šā jautājuma risināšanā iesaistīt arī
Sēdes vadītājs. Laiks beigt uzstāšanos.
P.Salkzanovs. Siltuma ražotāju asociāciju un Pašvaldību savienību.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis. Otro reizi.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Mani no sākuma, protams, pārsteidza šis perfektais šodienas balsojums, kurš ir galīgā pretrunā ar to nostādni, par ko mēs nobalsojām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Taču, debatēm attīstoties, es drusku izpratu to shēmu. Šoreiz es sapratu arī partijas Tēvzemei un Brīvībai nostāju. Balstījos arī uz Gaiļa kunga perfekto skaidrojumu par 40 miljonu kredīta nosacījumiem. Es uzskatu, ka ir viena neliela kļūda, ko cienījamie partijas Tēvzemei un Brīvībai pārstāvji pieļāva. Šī kļūda izriet no tā, kā šis jautājums un šis likums tiek skatīts - raugās tikai uz to, kā notikumi attīstīsies Rīgā. Es patiešām jums piekrītu, ka attiecībā uz Rīgu ir šie jautājumi skatīti, var izvērtēt kredīta ņemšanas nosacījumus, var izvērtēt Latvenergo vietu un lomu, var izvērtēt siltumtīklu spēju pārorientēt savu darbību, jo viņiem tagad ir izšķiršanās brīdis. Balstoties uz to un balstoties uz Rīgas variācijām, jūs pieņemat to lēmumu, kā ir labāk. Taču nelaime ir tā, ka likums attiecas uz visu valsti, ne tikai uz Rīgu. Un, no tāda viedokļa raugoties, tas ir jāsaskaņo ar pašvaldībām.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Jo vairāk malkas, jo mazāk siltuma.
Patiesībā strīds ir par 4.punkta pēdējo daļu, kas sākas ar vārdiem un kurās. Šeit attiecībā uz pašvaldībām nosaka: enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltumapgādes veidu.
Dāmas un kungi! Mēs šobrīd pasakām, ka enerģijas lietotājiem ir tiesības, un pēc tam mēs šīs tiesības aprobežojam. Pašvaldības var ar savu zonējumu noteikt, kur ir aizliegts, kur nav aizliegts... Mums jābūt godīgiem (turklāt es to teicu arī tad, kad likumprojektu skatījām pirmajā lasījumā) un 50.pantā ir jāieraksta: iedzīvotāju tiesības izvēlēties apkuri nosaka pašvaldības. Kādam ir jāuzņemas šī politiskā atbildība un jāpasaka, ka arī tiesības uz apkures veidu - lētāku vai dārgāku, kādu nu jūs gribat, - nosaka pašvaldības. Un tad katrs, kas grib ierīkot apkuri savā mājā - jaunceļamā mājā, nākotnes mājā vai jau esošā mājā -, ies pie pašvaldības, lai saņemtu tā saukto spravku, un tikai tad ierīkos apkuri.
Salkazanova kungs saka, ka mēs atceļam monopoltiesības. Monopoltiesības pašvaldībām nekad nav bijušas. Pašvaldību likums nosaka pašvaldību uzdevumu jeb pašvaldību funkciju - organizēt apkuri, nevis apgādāt ar apkuri. Ja būtu šādas monopoltiesības, tad katrs iedzīvotājs katrā pašvaldībā varētu iet pie savas pašvaldības bosa un teikt: Mīļais draugs, pieslēdz manai mājai apkuri, vienalga, vai tas ir tev izdevīgi vai ne, jo jums ir monopoltiesības un man sava krāsniņa nav jākurina, tā ir jūsu problēma. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas visu savu mūžu par apkuri, ūdeni un visām pārējām ērtībām ir gādājuši paši, tāpēc man tas nav nekāds brīnums. Dažiem ir.
Bojāra kungs šeit tribīnē nāca ar visnotaļ sarežģītu jautājumu par visu nozagto. Jums, Bojāra kungs, varu atbildēt. Jūsu pozīcija ir tāda, kā saka Bendika kungs (citēšu krievu valodā, pēc tam sniegšu tulkojumu.): Pod oseņņim doždjom mi vraga podoždjom, i razdavim prokļatovo gada. Un tagad tulkošu. Šādi gaidot šo ienaidnieku, līstot rudens lietutiņam, jūs pats esat izmircis, nosalis, pārsalis un jums nav laika domāt par reālām lietām. Beigsim gausties par to, kas ir nozagts, un skatīsimies, lai nenozog kaut ko tagad! Tāpēc, Bojāra kungs, es jums iesaku attiecībā uz trešo lasījumu: 50.pantā vajag ielikt imperatīvu normu, ka siltumapgādes veidu izvēlas nevis patērētājs, bet pašvaldības.
Šobrīd es aicinu atbalstīt 21.priekšlikumu, daļēji atbalstot arī 19. un 20.priekšlikumu. Atbildīgās komisijas priekšlikums, manuprāt, ir ļoti korekti izstrādāts, tas ļoti precīzi nosaka pašvaldību tiesības apkures organizēšanas jomā. Aicinu balsot.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 8, atturas - 23. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Ar dievpalīgu mēs esam izslēguši visas pašvaldību lietas Līdz ar to, manuprāt, nav balsojams 20. - Lujāna kunga priekšlikums, kas jau ir atbalstīts. Viņa priekšlikums bija pat drusciņ šaurāks nekā Tautas partijas iesniegtais.
Sēdes vadītājs. Jā.
K.Leiškalns. Nav balsojams arī atbildīgās komisijas priekšlikums.
Pārejam pie 52.panta.
Sēdes vadītājs. 22.priekšlikums.
K.Leiškalns. Jā. Taču vispirms man jārunā par visu 52.pantu kopumā. Par 52.pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi - 22., 23., 24., 25. un 26.priekšlikums.
Pirmais no tiem ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.
Atvainojiet, Salkazanova kungs (Starpsaucieni no zāles: Ir balsojams. Jābalso 21.priekšlikums!) Deputāti prasa balsojumu par 21.priekšlikumu, ja es pareizi saprotu... Labi, lūdzu balsot Nē, tas ir balsojams. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tādā gadījumā lūgtu balsot par šo priekšlikumu pa daļām, jo tam ir trīs daļas. Kārtības rullis tādu procedūru atļauj.
Sēdes vadītājs. Lūdzu Nav iebildumu, jā? Lūdzu, balsosim par 21.priekšlikumu pa daļām.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmā daļa atbalstīta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 12, atturas - 3. Priekšlikuma otrā daļa atbalstīta.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21.priekšlikuma trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 42, atturas - 12. Priekšlikuma trešā daļa nav atbalstīta.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Paldies, paldies.
22.priekšlikums - Tautas partijas frakcijas priekšlikums izteikt 52.pantu attiecīgā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Atbildīgais ziņotājs jeb referents ļoti pareizi norādīja, ka attiecībā uz 52.pantu ir iesniegti pavisam pieci priekšlikumi, kas attiecas uz vienu un to pašu problēmu. Spēkā esošajā 52.panta redakcijā ir noteikts ka centralizētās siltumapgādes sistēmai pieslēgtās ēkas un būves var no tās atslēgt tikai tad, ja ir saņemta pašvaldības atļauja, un ka arī pieslēgt ēkas un būves var tikai tad, ja ir saņemta pašvaldības atļauja. Frakcijas un atsevišķi deputāti ierosina precizēt šo normu. Visbrīvāko variantu piedāvā Tautas partijas frakcija, proti, ierosina noteikt, ka jebkuram dzīvojamās ēkas, citas ēkas vai būves īpašniekam ir tiesības atslēgt sev piederošo ēku vai būvi no centralizētās siltumapgādes sistēmas. Pilnīgi brīva redakcija. Ļoti tuvs šai iesniegtajai redakcijai ir arī deputāta Modra Lujāna piedāvātais variants. Tiesa, šajā variantā ir runa arī par citiem jautājumiem, arī par ļoti aktuāliem jautājumiem. Ir runa par to, ka ne tikai atsevišķu ēku, būvju īpašnieki vai lietotāji, bet arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki var tos atslēgt no centralizētās apkures sistēmas un izveidot alternatīvo apkuri. Tā kārtība, ko piedāvā Modris Lujāns, faktiski ir jau spēkā vairākus gadus. Ministru kabineta izdotajos noteikumos nr.286 ir noteikts, ka dzīvokļa īrnieks vai dzīvokļa īpašnieks var dzīvokli atslēgt no centralizētās siltumapgādes sistēmas tikai ar namīpašnieka, tas ir, izīrētāja vai apsaimniekotāja, piekrišanu. Šāda norma ir.
Taču, atšķirībā no Tautas partijas frakcijas priekšlikuma, Modra Lujāna un arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumā ir teikts, ka kārtību, kādā notiek atslēgšana, nosaka Ministru kabinets. Tāda ir Modra Lujāna priekšlikuma un arī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputātu priekšlikuma atšķirība no Tautas partijas frakcijas priekšlikuma. Tautas partijas frakcijas priekšlikumā nav ietverta norma, ka Ministru kabinets pieņem atslēgšanās noteikumus.
Savukārt tas, ko piedāvā atbildīgā komisija, manuprāt, ir diemžēl atkal pats sliktākais variants, jo tas faktiski saglabā to sistēmu, kura ir šobrīd spēkā un kura ir noteikta 52.pantā, - ka visu nosaka katras attiecīgās pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Tātad katram siltuma patērētājam, ja tas gribēs mainīt apkures sistēmu, būs jāgriežas pie pašvaldības un jāsaņem atļauja saistošos noteikumos noteiktajā kārtībā.
Tādēļ es aicinu nekādā ziņā neatbalstīt atbildīgās komisijas ieteikto redakciju, bet atbalstīt vai nu Tautas partijas frakcijas iesniegto redakciju, vai arī deputāta Modra Lujāna piedāvāto variantu.
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Es gribu drusciņ precizēt. Mūsu frakcijas priekšlikums, es domāju, nav pretrunā ar Satversmi. Ja te paliek Tautas partijas frakcijas priekšlikums, ka katram ir tiesības atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas, tad komisijas priekšlikums vai arī jebkurš cits priekšlikums to tikai papildina. Jo tas nosaka tehnisko kārtību, kādā šī atslēgšanās notiek. Priekšlikumi viens otru papildina. Es gluži nevaru piekrist iepriekšējam runātājam. Mūsu priekšlikums dod Satversmē garantētas tiesības katram rīkoties, un komisijas pieņemtais priekšlikums nosaka kārtību. Ja mūsu priekšlikums, tas ir, Tautas partijas frakcijas priekšlikums, tiks noraidīts, tad ierēdņi un arī pašvaldību darbinieki, kas tik ļoti mīl traktēt likumus, varēs, pamatojoties uz 26.priekšlikumā ietvertajām normām, sākt pārsniegt savas pilnvaras un noteikt ne vien kārtību, kādā notiek atslēgšanās, bet arī noteikt, ka vispār nevar atslēgties. Tāpēc ir vajadzīgs 22.priekšlikums. Tas netraucē nevienam. Tas ir vispārēja rakstura priekšlikums, kas vēlreiz uzsver, ka katram ir tādas tiesības. Pēc tam vai nu kaut kādu Vides komitejas izdotu noteikumu dēļ, vai vietējo pašvaldību regulējošo instrukciju dēļ var, protams, rasties kaut kādas tehniskas grūtības atslēgšanās procesā. Taču pats princips ir jāatbalsta. Ja mēs to neatbalstīsim, tā būs ļoti liela kļūda, kas pieļaus voluntārismu, kas vienmēr ir bijis pie mums. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Katrā ziņā liberālisms šajā parlamentā ir vairākumā un neko daudz mēs nevaram izdarīt. Taču gribu brīdināt tos, kas balso par šiem priekšlikumiem. (Izņēmums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, par kuru es domāju, ka tas varētu būt kompromisa variants.) Gribu teikt sekojošo. Šīs 250 pašvaldības ir paņēmušas kredītus - apmēram 100 miljonus latu. Šīs saistības netiks pildītas, un līgumā iestāsies force majeure. Tādējādi ar šo liberālo partiju balsojumu būs panākts tas, ka šīs saistības varēs arī nepildīt. Un vienkārši pazudīs 100 miljoni latu, pazudīs centralizētā siltumapgāde, kas lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv. Lai tā strādātu labāk, tika izveidots regulators. Ir piedāvājums... Kā jau es iepriekš teicu, siltuma piegādātāji stājas tirgus attiecībās un piegādā siltumu par viszemāko cenu. Siltuma piegādātāju jautājums būtu risināms tā, ka varētu virzīties uz privatizāciju, un tādējādi monopolstāvokli siltuma piegādē mēs likvidētu. Taču šinī gadījumā viss tiek risināts no otras, pilnīgi citas puses. Es nezinu, kas maksās un vai finansu ministrs varēs parakstīt galvojuma līgumu Cēsu pilsētai, un kurš maksās par šo galvojumu. Vai valsts atkal līdzekļus iegūs no saviem nodokļu maksātājiem tādā pašā veidā, kādā valstij varbūt nāksies maksāt par to kuģi 2 vai 3 miljonus dolāru? Es tomēr aicinu sabiedrību un klātesošos cilvēkus padomāt par sekām, kādas var būt šādām radikālām liberālām pieejām.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - otro reizi.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ko piedāvā atbildīgā komisija. Jo, iepriekšējā reizē uzstājoties, deputāti varbūt nav pietiekami skaidri izteikuši šīs normas būtību. Atbildīgā komisija piedāvāja sekojošo: Kārtību, kādā notiek atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām un pieslēgšanās pie tām, nosaka attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi.
Godātie kolēģi, pašvaldību saistošie noteikumi ir politisks normatīvs akts, nevis tehniskie noteikumi! Kārtību, kādā patērētāji pieslēdzas pie dažādām telekomunikāciju līnijām, pie siltumapgādes, pie elektrības, nosaka nevis pašvaldība, katrā konkrētā teritorijā vadoties no kādiem vietējiem specifiskiem tautsaimnieciskiem vai sociāliem apstākļiem jeb no sociālās situācijas, bet šiem noteikumiem ir visā valstī jābūt vienādiem. Tā ir tehniska procedūra. Tie namīpašnieki, kuri savām mājām ir pieslēguši, teiksim, gāzes apkures sistēmu, zina, ka šis process ir tehnisks jautājums. Tas ir būvniecības jautājums, tas ir drošības jautājums. Visā valstī šie noteikumi par to, kā mēs savas mājas pieslēdzam pie gāzes apkures vai pie elektroapgaismojuma, ir pilnīgi vienādi. Pašvaldībām nav sev jānosaka katrā konkrētā teritorijā savi specifiski noteikumi. Tādēļ atbildīgās komisijas piedāvātais variants ir nepieņemams, jo, kā pareizi teica Kiršteina kungs, tas dos iespēju uzlikt dažādus birokrātiskus šķēršļus. Piemēram, Rīgā noteiks, kā tas jau ir bijis daudzos gadījumos, ārkārtīgi lielas maksas par daudziem pakalpojumiem.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Diemžēl man nākas iebilst kolēģim Lagzdiņam, jo Tautas partijas frakcijas piedāvātais 22.priekšlikums pasaka, ka jebkura māja var atslēgties no centrālapkures, nedomājot par to, kā tiks apkurināta nākamā šajā sistēmā iekļautā māja. Neko vairāk tas nepasaka. Mūsu frakcijas priekšlikums un arī komisijas priekšlikums tomēr regulē šo kārtību. Es gribu uzsvērt to, ka viss likums ir jālasa kopumā. Atslēgšanās tiesības mēs jau esam devuši iepriekšējos pantos, bet atbildīgās komisijas iesniegtais 26.priekšlikums, deputāta Leiškalna iesniegtais 25.priekšlikums un deputātu grupas piedāvātais 24.priekšlikums pasaka to, ka kādam tomēr ir jāpadomā par to nākamo māju, kas ir pieslēgta šai sistēmai. Protams, nedrīkst traucēt atslēgties no centralizētās sistēmas nevienam, bet to jau noteica iepriekšējie panti. Taču, ja mēs atbalstām atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš apvieno tos divus iepriekšējos manis jau minētos priekšlikumus, tad pašvaldībai nekas vairāk netiek uzdots kā vien izstrādāt kārtību, kādā notiek atslēgšanās. Tas ir tas likuma sāls, nevis tas, ka pašvaldībai būs tiesības ar saviem saistošajiem noteikumiem ierobežot kādam iespējas atslēgties. Komisija apsvēra arī to, ka gan deputātu grupa, gan deputāts Leiškalns bija gribējuši, lai šo kārtību regulētu Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl pret to iebilda juristi, teikdami, ka, vadoties pēc Pašvaldību likuma, tā ir pašvaldību kompetence - izdot savus saistošos noteikumus, kuri katras pilsētas teritorijā var būt atšķirīgi. Tāpēc es tomēr ierosinu, ka vajag atbalstīt 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas nevienam neliedz tiesības atslēgties, bet tikai regulē šo kārtību. Tātad daļēji tiktu atbalstīts 24. un 25.priekšlikums. Taču 22.priekšlikums, manuprāt, diemžēl ir jānoraida.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Lagzdiņa kungs! Attiecībā uz gāzi, elektrību, kā arī uz citiem valsts monopoliem Ministru kabinets regulē kārtību ar saviem noteikumiem. Kamēr Pašvaldību likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības organizē komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, tikmēr pašvaldības likumīgi izdod saistošos noteikumus tāpat, kā to dara Ministru kabinets. Nav pilnīgi nekādu juridiskas dabas problēmu, kamēr šis ieraksts Pašvaldību likumā ir. Ja būtu piedāvāts izslēgt no Pašvaldību likuma ierakstu, ka pašvaldības organizē komunālos pakalpojumus, tad, dabīgi, viņas neizdotu saistošos noteikumus. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz 51.pantu jāteic, ka es tomēr balsoju arī par priekšlikuma trešo daļu. Otrajā daļā, par ko mēs nobalsojām, paliek teksts: pašvaldības savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros.... Tātad ir plāns, ko viņi paši izveido, un atbilstoši šim plānam lemj arī par apkures attīstību.
Kas attiecas uz 52.pantu, es negribētu daudz aizņemt jūsu laiku, es gribētu teikt tikai to, ka es aicinu atbalstīt 26.priekšlikumu, kas ir no atbildīgās komisijas. Jā, ir taisnība Lagzdiņa kungam, - pašvaldība var arī rīkoties politiski. Bet padomājiet! Jūs no šīs tribīnes sakāt, ka, iespējams, būs birokrātiski ierobežojumi un politiskā ziņā varbūt nepareizi traktēti lēmumi. Bet ar ko atšķiras pašvaldību deputāti no parlamenta deputātiem? Kur ir teikts, ka mēs likumā varam neiestrādāt tādas pašas birokrātiskas un politiski nepareizas lietas? Ir atbildības deleģējums. Ko nozīmē atbildības deleģējums? To, ka mēs uzdodam, tātad deleģējam, atbildību par šādām lietām, kas ir saistītas ar apkuri, pašvaldību līmenī. Arī tur ir deputāti, viņi ir vēlēti tāpat kā mēs, tikai darbojas citā līmenī. Pārmest, ka viņi speciāli darīs tā, lai uzturētu monopolstāvokli, lai paceltu tarifus, lai liktu kaut kādus birokrātiskus šķēršļus, - saprotiet, tas ir nenopietni! Tāpat var pārmest mums, ka mēs darām pretēji. Tas nav loģiski. Es domāju, ka tas deleģējums ir tur lejā. Un 26.priekšlikums ietver tik tiešām arī to, ko jūs pieminējāt. Arī to politisko momentu. Diemžēl tā tas ir. Un neaizmirsīsim, ka ir pašvaldību regulators, kas būs atbildīgs par to, kāda būs tarifu metodika un kāds būs tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā! Un šo regulatoru veidos pašvaldības - veidos vai nu viena, vai arī saies vairākas kopā, un tad var izveidot arī regulatoru pa visu reģionu.
Es domāju, 26.priekšlikums ir jāatbalsta.
Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.
V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātie deputāti! Jautājums ir saistībā ar siltumtīkliem un saistībā arī ar valsts institūciju - vai nu pašvaldības, vai Ministru kabineta - klātbūtni. Pēdējās tiek šodien tā raksturotas: tā ir birokrātija, tie ir šķēršļi, tā ir korumpētība. Es attiecīgo sasaisti gribētu raksturot šādi: tā ir atbildība. Latvijas valsts pretendē uz to, lai viņa patiešām būtu normāla, civilizēta Eiropas valsts, un civilizētai Eiropas valstij ir sabalansēti gan centrālie, centralizētie siltumtīkli, gan alternatīvie padeves veidi, gan individuālie, un ar to nodarbojas daudzas institūcijas. Gan pakalpojuma sniedzēji, gan saņēmēji... Ir vienmēr starpnieki. Šādi starpnieki ir arī pie mums. Ir noteikts jēdziens - superregulators. Tas ir pašvaldības vai valsts līmenī. Eiropā tas ir drusciņ savādāk, Eiropā tie regulatori ir ar drusku specifiskāku ievirzi, specifiskāku darbības plānu un to ir vairāk, un viņi uzskata, ka viņiem ir vairāk jāpadomā, lai pārskatītu procesus, kas nepārtraukti notiek noteiktā jomā. Viņiem ir sava atbildība. Mēs izvēlējāmies superregulatoru. Jautājuma risināšanā ļoti līdzīga pieeja ir tikai Āfrikas valstīm. Taču Āfrikas valstīm nebija ko regulēt, viņiem nav tautsaimniecības. Tur viņi izvēlas superregulatoru, viņi var visu ko izdarīt... Es neteiktu, ka mēs iestājamies par to, lai mums nebūtu tautsaimniecības. Mēs gribam ar šo savu balsojumu noņemt sev šo atbildību. Lai nebūtu šī atbildība mums jāuzņemas. Dodam, lai visu atrisina. Tas ir maldu ceļš. Aicinu balsot par to priekšlikumu, kuru izstrādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie deputāti! Absolūtisms pārejas periodā nav vienmēr attaisnojams. Taču mēs redzam Tautas partijas frakcijas priekšlikumā absolūtismu, jo pāreja uz modernu siltumapgādes sistēmu prasa laiku un lielas investīcijas. Es gribu pateikties deputātei Annai Seiles kundzei par viņas iebildumu. Viņa pareizi norādīja, ka Tautas partijas frakcijas priekšlikumā trūkst solidaritātes izpratnes - nevar domāt individuāli, domāt tikai par īpašnieku - un ka trūkst šā principa, ka apkures atslēgšana nedrīkst traucēt citiem saņemt siltumu.
Daži interesanti novērojumi. Daži deputāti debatēs nosauca šādu gājienu par liberālismu. Nevajag sajaukt absolūtu kapitālismu ar liberālismu! Liberālisms cenšas indivīda tiesības saskaņot ar sabiedrības interesēm. Bija arī interesanti vērot, ka viena daļa to, kas ir aktīvi cīnītāji pret monopolstāvokli siltumapgādes jomā, runāja gluži pretēji, kad spriedām par elektrības apgādi.
Es ieteiktu neatbalstīt 22.priekšlikumu un atbalstīt 26. - atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurā ir panākts kompromiss.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka mēs šobrīd esam zināmā eiforijā, bet, raugoties no tīri ekonomiskā viedokļa, ar vēsu prātu, es gribētu aicināt jūs - un arī tos, kas mūs klausās, - būt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, izvēloties to vai citu apkures veidu. Un tūlīt paskaidrošu, kādu apstākļu dēļ.
Neapšaubāmi un likumsakarīgi ir tas, ka gāzes cenas pieaugs, it sevišķi individuāliem patērētājiem, kas mazus daudzumus patērē. Tās pieaugs, gribam vai negribam. Ir jāņem vērā šis moments. Tātad, ja mēs taisām ieguldījumus lokālā sistēmā, ir jārēķinās ar to, ka pēc pieciem vai desmit gadiem situācija var mainīties. No šā viedokļa mums būs jānovērtē šī lokālā apsilde, ko esam iekārtojuši kaut kādā daudzstāvu nama dzīvoklī. Vajag izvērtēt, vai tas viss ir attaisnojies vai ne.
Pavisam cita situācija ir mazpilsētās, kur ir koksnes atkritumi un kur tikpat efektīvi kā Skandināvijas valstīs darbojas zināms centralizācijas princips. Skaidas, mizas, zāģmateriālu atgriezumi tiek ļoti mehanizētās kurtuvēs sadedzināti un pievadīti zināmam kompaktam mājas dzīvokļu skaitam. Nav izdevīgi šādas zāģu skaidas katrai individuālai mājai automātiski padot cauru diennakti. Un tā tālāk.
Es varu minēt arī tādu piemēru, ka šobrīd Berlīnē Bundestāgs tiek autonomi apsildīts ar tā dēvēto biodīzeli, ko ražo uz rapšu eļļas bāzes.
Tā ka ir ļoti dažādi varianti.
No perspektīvā viedokļa risinot arī šīsdienas jautājumus, mums būtu jāizvēlas, vai lietderīgs būs šāds ieguldījums daudzdzīvokļu mājai, ja pastāv individuālā apbūve. Un tā tālāk. Jo šis ir tīri tehnisks jautājums.
Ja mēs pārejam uz daudzdzīvokļu māju lokālo apsildi un katru dzīvokli atsevišķi apsildām ar gāzi, tad jārēķinās ar to, ka tiem, kas palikuši pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes, pieaugs tarifs. Ja šādā daudzdzīvokļu mājā paliks tikai viens dzīvoklis ar centralizēto siltumapgādi, tad tam, protams, tarifs būs ļoti augsts. Tā ka mums jāvadās no tā, vai simtprocentīgi visiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem būs iespējas iekārtot lokālo apsildi, vai viņiem būs tik daudz naudas. Jo pieaugs tarifs arī centralizētajai siltumapgādei, ja patērētāju skaits samazināsies. Tikpat kā, elektroenerģijas patērētāju skaitam samazinoties, pieaugs tarifs par vienu kilovatstundu.
Tāpēc es ieteiktu: esiet modri attiecībā pret visādiem priekšlikumiem, izsveriet tos no piecu, desmit vai piecpadsmit gadu perspektīvas viedokļa! Šādus piemērus, kā tas var notikt, nav grūti sameklēt modernās Rietumeiropas valstīs. Gan individuālajā apbūvē, gan daudzstāvu dzīvojamos namos, gan mazpilsētās, gan lielpilsētās... Kurš apkures veids varētu būt efektīvāks, lai tarifs tiešām būtu zemāks?
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribu ļoti īsi runāt. Mēs ļoti skaisti runājam par visām problēmām. Es nolasīšu no vienas pašvaldības avīzes vienu nelielu publikāciju. Kā informē uzņēmuma Tukuma siltums direktors Kancāns, Tukumā pienācis vilciena vagons ar sāls kravu, kurš šobrīd tiek izkrauts. Sāls tiek un tiks izmantota ūdens apstrādei. Nu tas ir labi.
Runājot par siltā ūdens padevi, Kancāns uzsver: No vakardienas tām daudzdzīvokļu mājām, kam nav pārvaldnieka, ir atcelta siltā ūdens padeve. Tas noticis, pamatojoties uz domes lēmumu.
Cienījamie kungi! Tātad iznāk tā: tie, kas neievēlē pārvaldnieku, nemazgājas. Jā? Un tas ir noticis, pamatojoties uz Tukuma domes rīkojumu. Tiek panākti kaut kādi politiski lēmumi.(Es lasu šo publikāciju kā piemēru.) Varbūt reiz izbeigsim to! Tagad to veicina arī jaunais ceļa biedrs, kas Tukuma domē ir vadībā. Nav taču normāla tāda parādība: kas neievēlē kaut ko, tas nedabū apkuri vai silto ūdeni! Tas nav normāli. Lai uzliek administratīvo sodu! To es vēl saprastu. Bet sākt kaut kādu fizisku izrēķināšanos? Taču, izmantojot likumu, tādas darbības Latvijā notiek.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Kolēģi, draugi! Lujāna kungs! Šobrīd mēs runājam par 50.pantu. Par 50.pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi...
Sēdes vadītājs. Mēs skatām 52.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Jā, par 52.pantu. Es atvainojos!
Priekšlikumus iesniedza Tautas partijas frakcija, deputāts Lujāns, deputātu grupa no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas un deputāts Leiškalns, un komisija ir ņēmusi vērā visu šo cilvēku iesniegumus.
Par ko mēs strīdamies? Strīds nav par jaunu ceļa biedru, kas neļaus Tukumā cilvēkiem mazgāties, ja viņi neievēlēs viņu nākamreiz, tā es sapratu jūsu teikto. Mēs runājam par to, ka esam noteikuši, ka atslēgšanās no centralizētām siltumapgādes sistēmām vai pieslēgšanās pie tām nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem. Mēs cienām indivīda brīvību tiktāl, ciktāl viņš savu brīvību neuzbāž citam virsū kā slogu.
Mēs runājam par pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību. Tie tik tiešām ir tehniski nosacījumi. Taču, kā Lagzdiņa kungs pareizi pateica, zemāki, likumam pakārtoti normatīvie akti, kas ir saistoši visiem pilsoņiem, ir vai nu Ministru kabineta noteikumi, vai pašvaldību noteikumi.
Šobrīd mēs nerunājam par to, vai pašvaldības atļaus vai neatļaus atslēgties, bet runājam par tehniskajiem nosacījumiem. Tie būs saistošo noteikumu veidā. Kas tos izdos - Ministru kabinets vai konkrētā pašvaldība? Lagzdiņa kungs, es cienu jūsu juridisko kvalifikāciju, bet šeit ir sadzīviska problēma.
Un tagad man ir jautājums: vai Ministru kabinets var izdot saistošos noteikumus attiecībā uz Rīgu? Es domāju, ka var. Tur jau mainās... Vienu dienu Rīgā, otru dienu valdībā, vienu dienu valdībā, otru dienu Rīgā... Bet vai Ministru kabinets var saprast, kādā veidā, netraucējot citiem iedzīvotājiem, no siltumapgādes atslēdzas Tukumā, jūsu mīļajā Liepājā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā un citur? Es domāju, ka šie saistošie noteikumi, kas galīgi nevar nevienam aizliegt atslēgties, ir jānodod pašvaldību kompetencē. Jo Latvijas Republikas jurisdikcijā ir pilnīgi dažādas situācijas ar siltumapgādi un pilnīgi dažādi nosacījumi atslēgšanās vai pieslēgšanās gadījumos. Tad jāuzņemas šī izvēle vietējām pašvaldībām. Lagzdiņa kungs, jūs esat liels pašvaldību patriots, brīvības aizstāvis. Šobrīd pašvaldībām mēs nedodam tiesības atļaut vai neatļaut, bet dodam tiesības izdot nosacījumus par to, kādā veidā tam jānotiek. Un es aicinu atbalstīt... Nerādiet šito te, jūs esat Antikorupcijas likuma tēvs... Un ja vēl Lagzdiņš... Tad atbildiet jūs par to! Septiņi gadi cietumā! Es jūs aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju, kas ir ņēmusi vērā visus priekšlikumus un izstrādājusi pašu precīzāko redakciju. Es neaicinu atbalstīt savējo. Jo pēc tam, kad komisijā mani pārliecināja, es sapratu. Jā, tā ir pašvaldību, nevis Ministru kabineta kompetence.
Lūdzu, priekšsēdētāja kungs, lūdzu veikt balsošanu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 17, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Lujāns prasa balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāts M.Lujāns: Jā!) Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 13, atturas - 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Vai deputāti Gailis, Balodis, Dobelis, Grīnblats un Seile prasa balsojumu? Jābalso! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 8, atturas - 30. Priekšlikums atbalstīts.
K.Leiškalns. Tas nozīmē, ka ir pieņemts deputāta Leiškalna priekšlikums.
Pārejam pie 53.panta. Par 53.pantu mums ir iesniegts tikai viens priekšlikums. To ir iesniegusi deputātu grupa: Gailis, Balodis, Dobelis, Grīnblats un Seiles kundze. Komisija ir nolēmusi priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Dāmas un kungi, pārejam pie 65.panta. Par 65.pantu ir 28.priekšlikums, kuru ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Atbildīgā komisija atbalsta Zalāna kunga priekšlikumu par Enerģētiskās krīzes centra izveidošanu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 29.priekšlikums - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs ierosina izslēgt 66.pantu. Komisija pilnīgi piekrīt Zalāna kungam.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 30.priekšlikums ir par 68.pantu. Zalāna kungs ierosina izslēgt arī to. Mēs izslēdzām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Paldies.
31.priekšlikums. Jaunu 72.panta redakciju iesaka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija redakcijas izmaiņu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Par 78.pantu ir priekšlikumu iesniedzis gan deputāts Leiškalns, gan arī Ministru kabinets (Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir iestrādāts šeit kā priekšlikums). Lūdz izslēgt 78.pantu. Komisija atbalsta gan deputāta Leiškalna, gan Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 79.pants. 34.priekšlikums Mēs esam nonākuši pie 79.panta, un te ir priekšlikums gan no Ministru kabineta, gan no deputāta Leiškalna. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts tikai daļēji, jo viņa priekšlikumu ir ņēmis vērā Ministru kabinets, kas vēlāk iesniedza savu likumprojektu.
Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, ņemot vērā, ka komisija ir Ministru kabineta priekšlikumu arī redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33., 34. un 35.priekšlikumu.
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs. Paldies, deputāti.
Pārejam pie 80.panta. Attiecībā uz 80.pantu ir līdzīga situācija: deputāts Leiškalns prasa izteikt 80.pantu jaunā redakcijā, un to ir ņēmis vērā Ministru kabinets. Komisija atbalsta gan deputāta Leiškalna, gan Ministru kabineta priekšlikumu un ir redakcionāli precizējusi 80.panta tekstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Esam nonākuši pie pārejas noteikumiem.
38. - deputāta Lujāna priekšlikums. Ņemot vērā, ka mēs deputāta Lujāna viedokli neatbalstījām likumprojekta apspriešanas sākumā, 38.priekšlikums nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns neiebilst.
K.Leiškalns. 39. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunkta redakciju. Komisija ir priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 40. - Ministru kabineta priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to nav atbalstījusi. Lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka likumu nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku, komisija nav atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš vēlas runāt par 40.priekšlikumu? Lūdzu.
Atklājam debates. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka to vajag ļoti uzmanīgi apsvērt. Es atbalstīšu Ministru kabineta priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc. Tie uzņēmēji, kas saņēmuši licences vai ņēmuši kredītus, rēķinās ar to, ka diemžēl nākamajos gados būs divkāršs tarifs. Mēs iepriekš nobalsojām par to, ka no nākamā gada 1.janvāra vairs nebūs divkārša tarifa, bet būs pusotrkāršs tarifs, salīdzinot ar importētās elektroenerģijas cenu. Tāpēc nu mums ir jāraugās no uzņēmējdarbības, tā teikt, korektuma viedokļa un jāņem vērā uzņēmēju intereses. Kaut arī ir bijuši kļūdaini tie nosacījumi, kas līdz šim ir tikuši pieņemti, uzņēmēji tos ir izmantojuši savos saimnieciskajos plānos, savos aizdevumu atmaksāšanas plānos. Šie nosacījumi mums jāsaglabā līdz galam. Nedrīkstētu, tā teikt, ar naža griezienu šos nosacījumus viņiem pārgriezt nākamā gada 1.janvārī un pieņemt citus nosacījumus.
Tāpēc uzskatu, ka ir jāatbalsta Ministru kabineta priekšlikums, kurā ir runa gan par 40.pantu, gan par 41.pantu. Turklāt jāņem vērā, ka mainās arī jaudas - no diviem megavatiem pāriet uz vienu megavatu. Lai gan visās mazajās HES jaudas praktiski ir zemākas par vienu megavatu, attiecībā uz vēja stacijām, kas ir saņēmušas licences un darbosies, es uzskatu, ka būtu jāatbalsta Ministru kabineta priekšlikums. Tas būtu korekti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Paldies priekšsēža kungam.
Dāmas un kungi! Es jums pateikšu, kāda ir tā problēma sakarā ar pārejas noteikumiem. Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka nevienu likumu nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku. Izņēmums ir gadījumi, kuros tas tiek darīts par labu kādai personai, taču šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka privilēģiju atcelšana par labu nenāk. Līdz ar to tas nav piemērojams.
Lemjot par pārejas noteikumiem, komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta ieteikto likuma spēkā stāšanās laiku - tas ir 2001.gada 1.janvāris. Kurš ir ar mieru ar mani saderēt, ka likums 1.janvārī nestāsies spēkā? Pārejas noteikumu redakcija, lai arī kā mēs tagad nobalsotu (es saprotu, ka prasa balsojumu par šo priekšlikumu), ir jāizstrādā attiecībā uz trešo lasījumu, lai mēs precīzi redzētu, kad likums stāsies spēkā un kāda ir politiskā griba, teiksim, jautājumā par 40., 41., 50. un 51.pantu. Tā ka šoreiz balsojumam, pat ja tas būs, nav būtiskas nozīmes. Ieraksts nosaka tikai to, ka 40. un 41.pantu nevar attiecināt uz tiem uzņēmējiem, kas ir saņēmuši licences līdz 2001.gadam. Bez šā ieraksta likums nāktu par sliktu šiem uzņēmējiem.
Tā ka aicinu balsot. (Starpsauciens: Balsot!) Es sapratu, ka kāds aicina balsot... (Starpsauciens: Jā! Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 3.
40.priekšlikums ir atbalstīts.
K.Leiškalns. 41.priekšlikums ir pārejas noteikumu papildinājums. Šoreiz es balsojumu neprasu, jo komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu.
K.Leiškalns. 42. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Ierosina pārejas noteikumus papildināt ar trīs citiem punktiem. Kalniņa kungs, vai jūs prasāt balsojumu? Paldies.
Sēdes vadītājs. Deputāts Kalniņš neprasa balsojumu.
K.Leiškalns. 43.priekšlikumu, es domāju, neizskatīsim un neatbalstīsim, jo ir pilnīgi skaidrs, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 15.janvārim un likums nevarēs stāties spēkā 1.janvārī.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi Enerģētikas likumā pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
K.Leiškalns. 15.janvāris, priekšsēža kungs!
Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Iebildumu nav. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi no valdības šo likumprojektu. Tie ir kārtējie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Dokuments nr.725. Komisija akceptē šo likumprojektu un aicina to virzīt uz otro lasījumu, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Rasnačs. Tas varētu būt 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt dažus grozījumus likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, nosakot vienveidīgu un stingru kārtību mākslinieku darbnīcu privatizācijā.
Taču, pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu noteikt šim likumprojektam steidzamību - izskatīt to divos lasījumos. Komisija ierosina otro lasījumu veikt nākamajā nedēļā, tas ir, nākamajā sēdē.
Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
J.Lagzdiņš. Aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā
ierosinu priekšlikumu iesniegšanas
termiņu - 12.decembri un izskatīšanas
termiņu - 14.decembri.
Sēdes vadītājs. Izskatīšanas termiņš - 14.decembris. Tātad izskatīsim nākamajā sēdē. Paldies.
Pirms izskatām nākamo likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemts ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim adresēts piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājums par valsts akciju sabiedrības Latvenergo valsts pilnvarnieka izvēli. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par aizsardzību pret subsidēto importu. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, Straumes kungs!
Mīļie draugi, strādāsim ar dokumentu nr.2500-b. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par aizsardzību pret subsidēto importu. Tajā ir viens priekšlikums un vairāki redakcionāli labojumi, tādēļ mums tas tagad jāskata pa pantiem, kaut gan likums ir jāpieņem steidzamības kārtā.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga priekšlikums papildināt 10.pantu ar otro daļu. Iesniegtā redakcija nosaka informācijas iegūšanas veidu, lai noskaidrotu, vai imports ir ticis subsidēts. Aicinu atbalstīt Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu un ņemt vērā komisijas izdarītos redakcionālos precizējumus.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir arī 31.pants.
Sēdes vadītājs. Paldies.
K.Leiškalns. 38.pants.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir arī 45.pants.
Vairāk priekšlikumu un precizējumu nav.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par aizsardzību pret subsidēto importu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Attiecībā uz likumprojekta trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais - likumprojekts Grozījumi Pasta likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Leiškalna kungs! Lūdzu, Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2535. Tas ir likumprojekts Grozījumi Pasta likumā, ko atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - ir sagatavojusi trešajam lasījumam.
1.priekšlikums ir par 1.pantu, un to ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija to ir redakcionāli precizējusi un atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Tas ir atbalstīts daļēji, jo šo pašu domu komisija pilnībā izsaka 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
K.Leiškalns. Paldies.
3.priekšlikums ir no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Atbildīgā komisija kopīgi ar Juridisko biroju ir izstrādājusi juridiski precīzu redakciju, daļēji atbalstot Pūķa kunga priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. 5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Siliņš. Taču jau šobrīd ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par šo tēmu, un komisija nolēma nepārcelt normu no noteikumiem uz likumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Daļēji tas ir atbalstīts. Atbildīgā komisija atkal kopīgi ar Juridisko biroju ir izstrādājusi juridiski precīzāku un alfabētiski sakārtotu redakciju, kuru aicina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu termina skaidrojumu. Komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamie deputāti! 8.priekšlikums ir skatāms kontekstā ar 9. un 17.priekšlikumu. Šim priekšlikumam ir tāds raksturs, ka tas atrisinātu vienu finansu problēmu, kas rodas pasta nozarē, - atrisinātu to tieši tādā veidā, kādā to iesaka atrisināt1997.gada Eiropas Kopienas direktīva nr.67.
Problēma ir šāda. Pašlaik top trīs veidu finansiālas shēmas pasta pakalpojumiem. Pirmā shēma - tie ir pasta pakalpojumi, kuru sniegšanā pastam ir monopoltiesības un kurus tātad nevienam citam uzņēmumam nav tiesību sniegt. Šajā gadījumā tiks regulēti - arī pēc regulatoru izveidošanas - pasta pakalpojumu tarifi, un šos tarifus regulēs sabiedrisko pakalpojumu regulators.
Otrajā shēmā, kura veidojas, ir, varētu teikt, brīvā tirgus elementi. Proti, paralēli monopoluzņēmumam Latvijas pasts attiecīgus pakalpojumus sniedz arī citi uzņēmumi. Pašlaik ir 15 uzņēmumi, kuri saņēmuši licences šāda vai līdzīga rakstura pakalpojumiem, un tātad notiek sacensība un konkurence starp monopoluzņēmumu un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.
Trešā shēma. Pastam ir uzlikts sabiedrisks pienākums - sniegt vispārējos pasta pakalpojumus bez ģeogrāfiskām atšķirībām visā Latvijas teritorijā, par vienu un to pašu cenu visās vietās. Taču šiem pakalpojumiem nav pilnīgi ekskluzīvs jeb monopola raksturs. Tos pašus pakalpojumus, kuri pastam ir jāsniedz par vienu un to pašu cenu, ir iespējams privātajiem pakalpojumu sniedzējiem paralēli sniegt arī par citām cenām, nenodrošinot vienu cenu un vienus un tos pašus nosacījumus visā valsts teritorijā. Tie ir pakalpojumi, kuri pieder pie vispārējiem pasta pakalpojumiem, kurus ir absolūti nepieciešams, vadoties no sociāliem apsvērumiem, nodrošināt visiem cilvēkiem. Līdz ar to rodas problēma. Ja šeit nenotiek vispār nekādas regulācijas, tad pastam nākas pielietot šķērssubsīdijas. Jo, lai konkurences apstākļos noturētos vienā līmenī ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, viņiem nāktos šos pakalpojumus, kuri pieder pie vispārējiem, vēl papildus dotēt no citām pakalpojumu sfērām jeb no citiem iedzīvotājiem. Tādēļ visos šajos gadījumos Eiropas Savienība patiesībā rekomendē vienu shēmu. Šinī gadījumā tas ir Vispārējo pasta pakalpojumu fonds, un tā nosaukums atbilst šajā likumā lietotajai terminoloģijai. (Telekomunikāciju likumā tas saucas Universālo pakalpojumu fonds.) Tie uzņēmumi, kuri neuzņemas pienākumus, kas ekvivalenti Latvijas pasta pienākumiem, pārskaitītu fondā daļu no saviem ienākumiem, un šie līdzekļi tiktu izmantoti vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai. Es uzskatu, ka tas neskar pilnīgi visus pakalpojumus. Šeit vēl iejauksies Ministru kabinets, kuram ir zināmas tiesības saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem precizēt, kuras vispār ir regulējamās sfēras un kuras nav. Taču attiecībā uz vispārējiem pasta pakalpojumiem parādās nepieciešamība pēc šāda fonda, un tādēļ lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Pūķa kungs jau paskaidroja, kādēļ Satiksmes ministrija iesniedza attiecīgo priekšlikumu. Pūķa kungs teica, ka tāda ir Eiropas Savienības prasība jeb direktīva. Kad tirgus atbrīvojas, tad Latvijā kā reti apdzīvotā valstī var veidoties apgabali, kuros cilvēki dzīvos tik izretināti, ka neviens uzņēmējs neuzsāks darbību pasta pakalpojumu sniegšanā. Un, lai novērstu šādu situāciju, izveidots fonds, caur kuru tiks subsidēta pakalpojumu sniegšana reti apdzīvotos apgabalos. Komisija ir noklausījusies šos Pūķa kunga un arī manus argumentus, bet attiecīgo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
K.Leiškalns. Paldies.
Es domāju, nav balsojams arī Pūķa kunga iesniegtais 9.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Daļēji ir atbalstīts 10.priekšlikums, kas ir par 3.pantu. To izstrādājis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, bet komisija to izteikusi savā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Deputāta Jāņa Siliņa priekšlikums nav atbalstīts, jo atkal viņa iesniegtā norma ir Ministru kabineta noteikumos jau nosacīta un nav pārceļama uz augstākstāvošu normatīvo aktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 13.priekšlikums. Pūķa kungs ierosina par 4.panta trešās daļas izslēgšanu. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 14.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs papildina likumu ar jaunu 5.pantu. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Tātad otrā lasījuma redakcija iestrādāta kā likuma 5.pants.
Tagad pārejam pie 16.priekšlikuma. Tas ir par 7.pantu, un to ir iesniedzis Siliņa kungs. Atkal Ministru kabineta noteikumu norma ir pārcelta uz likumu. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtais 17.priekšlikums - papildinājums 9.pantam - ir atbalstīts daļēji. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju un aicina to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Deputāta Siliņa iesniegtais 19.priekšlikums ir par 10.pantu. Arī šoreiz ir Ministru kabineta noteikumi pacelti likuma līmenī. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
K.Leiškalns. 20.priekšlikums ir par 10.pantu. Arī to ir iesniedzis deputāts Siliņš, un atkal Ministru kabineta noteikumi ir pacelti likuma līmenī. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums netiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Ārkārtīgi strīdīgs ir 21.priekšlikums. Un 22.priekšlikums... Mēs šobrīd skatām 21.priekšlikumu. Tas ir aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums izslēgt likumprojekta - likumprojekta, nevis likuma! - 7.pantā skaitli 5, tas ir, neizslēgt no likuma to, ka Latvijas pasts, nevis armija finansē karavīru vēstuļu pārsūtīšanu. Komisija deputāta Kristovska priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinu iedziļināties aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumā un pretēji komisijas viedoklim aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo runa taču ir par to, ka vajadzētu šeit atstāt normu, ka no pasta pakalpojumu apmaksas ir atbrīvoti obligātā dienesta karavīru vēstuļu sūtījumi. Nu, cienītie kolēģi, cik tad tālu mēs iesim? Karavīram jau tāpat nav nekāda saimnieciski nodrošinātā dzīve. Bija mums redakcija, ka šie sūtījumi ir atbrīvoti no pasta pakalpojumu apmaksas, bet tagad nezin kāpēc kādam ir ienācis prātā, ka nu arī karavīru sūtījumiem jāuzliek pasta pakalpojumu apmaksa. Gribu atgādināt, ka pat PSRS armijā karavīru vēstulēm tikai uzlika trīsstūra zīmogu Karavīra vēstule bez maksas. Pat tajā okupācijas mašinērijā tik daudz cieņas tomēr bija! Tā, lūk. Tā ka es nezinu, kādu apsvērumu dēļ ir pieņemts šāds lēmums un kur budžetā kādus milzīgus robus kāds ir ieraudzījis. Es ļoti aicinu tomēr atbalstīt aizsardzības ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Māris Pūķis.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dobeļa kunga minētais salīdzinājums ir ļoti vietā, jo patiešām padomju armijā šie pakalpojumi bija bez maksas. Taču galvenā atšķirība ir tāda: ja kāda valsts gatavojas karam un grib saviem pretiniekiem parādīt, ka aizsardzības izdevumi ir mazāki, tad aizsardzības izdevumi tiek apslēpti dažādās citās formās - šajā gadījumā, piemēram, pasta izdevumos. Ja valsts grib, lai šajā lietā būtu pilnīga caurspīdība, un nevienam negrasās uzbrukt, tad aizsardzības izdevumi ir jāparāda pareizi. Pašreiz, cik man zināms, nav nekādu īpašu problēmu, ja šo jautājumu risina tādā veidā, ka dienesta karavīriem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiek katru mēnesi nopirkts zināms skaits marku, kuras viņiem izsniedz. Tādā veidā šo jautājumu var atrisināt kā tīri sadzīvisku jautājumu. Pretējā gadījumā šis maksājums tiek pārcelts uz pārējo iedzīvotāju pleciem, lai viņi maksātu par šiem izdevumiem. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Nebūtu taisnīgi, ja mēs jauniem puišiem, kuri ir precību gados, liegtu atsūtīt par velti, bez pastmarkas, vēstuli savām meitenēm. Tas var ietekmēt visu demogrāfisko situāciju Latvijā. (Zālē atskan izsaucieni un aplausi.) Tāpēc es aicinu atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu. Taču es gribētu cerēt, ka jūsu aplausi nozīmē arī atbalstu 22.priekšlikumam, jo es uzskatu, ka arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai būtu tiesības uz bezmaksas korespondenci. Taču es nekādā ziņā neatbalstu 6.punkta izsvītrošanu; 6.punktam vajadzētu palikt tekstā, jo starptautiskie nolīgumi, ja tādi ir, vienmēr ir augstāki par mūsu likumiem, un tāpēc šajā likumā tas nav speciāli jāatrunā. Tātad mēs varētu atbalstīt gan Kristovska kunga, gan Damberga kunga priekšlikumu, un tādā gadījumā izslēgts paliktu tikai 6.punkts.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es paredzu, ka pēc manas uzstāšanās Dobeļa kungs teiks, ka atkal kreisie grauj Latvijas Bruņoto spēku varonību un spēku. Taču, redziet, man liekas, ka Kristovska kungs mēģina panākt padomju laika sistēmu. (No zāles deputāts J.Dobelis: Tu pa kaklu dabūsi!) PSRS bija pats mazākais budžets priekš armijas un bruņošanās, taču viss, sākot no DOSAAF markām un beidzot ar visu citu, bija saistīts ar bruņošanos. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Ja Latvijā nākamā gada budžetā ir armijai prioritāte, viņai ir pirmā loma finansējuma ziņā, tad rodas jautājums: vai tas ir normāli - mēģināt saglabāt šo padomju laika sistēmu, it sevišķi caur citu likumu uzliekot akciju sabiedrībai pienākumu veikt armijas dotāciju? Daudz loģiskāk būtu tad, ja tas pats cienījamais Kristovska kungs kaut vai četrreiz vairāk apmaksātu to kareivju vēstuļu sūtījumus, samaksātu Latvijas pastam par pastmarkām vai ja tās iepirktu karaspēka daļas. Un lai tad sūta gan pa Latviju, gan arī varbūt uz NATO valstīm tās vēstules. Beigsim reiz sevi muļķot! Nevar taču likt to darīt administratīvā kārtā. Un kas notiks, ja, nedod Dievs, Latvijas pasts bankrotēs? Kas tad veiks šīs funkcijas? Nu vēl vajag te tekstu papildināt, lai varbūt eksprespasts vai citas komerciālās struktūras ar to nodarbojas. Nevajag pielietot to mehānismu, kuru nevar šeit pielietot.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Lai lieki nekavētu jūsu laiku, es runāšu gan par šo, gan par turpmāko priekšlikumu.
Protams, mēs ļoti labi atceramies mūsu vēsturi. Ļoti labi atceramies, ka karavīri arī pie citām varām parasti ir varējuši sūtīt vēstules, uzliekot tām attiecīgu spiedodziņu. Es uzskatu, ka mūsu neatkarīgajai valstij nevajadzētu rīkoties citādāk.
Aicinu noteikti atbalstīt arī nākamo priekšlikumu, kas ir saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sūtījumiem. Jo, ja mēs tagad šo pasta pakalpojumu apmaksu uzliksim par pienākumu pašai bibliotēkai, tad mēs nebūsim godīgi. Mums bija jāparedz valsts budžetā attiecīgs finansējums, jo šobrīd ārkārtīgi būtiski tas ir reģionālajām augstskolām - Ventspils, Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils un Liepājas augstskolai -, kuras saņem regulārus sūtījumus no šīs bibliotēkas. Tas ir ļoti nepieciešams lauku bibliotēkām, pirmām kārtām tām bibliotēkām, kuras saņem obligātos eksemplārus. Tā ka es aicinu atbalstīt gan 21., gan 22.priekšlikumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs nonākam pie tik tiešām jocīgas lietas. Es nevaru saprast Kristovska kungu, kurš visiem stāstīja, ka armija ir tādā stāvoklī, ka viņa nevar Latvijā izdzīvot, un ka ir vajadzīgas tādas lielas subsīdijas, ka tas viss ir jāpaceļ līdz 54 - 55 miljoniem, un tagad, izrādās, ekonomē uz to, ka kādi 5000 kareivji... ja gadā katrs no viņiem uzrakstīs kādas piecas vēstules, tad nebūs pastmarka jālīmē virsū, tad valsts budžetā būs baigais robs. Nebūsim jocīgi! Tiem zaldātiem tik tiešām pat apģērbs un kārtīgi apavi nav iegādāti. Lai taču viņi vismaz vēstules var uzrakstīt un aizsūtīt uz mājām, jo viņiem naudiņas nav!
Un arī uzturs nav kārtīgs tajā armijā.
Tāpēc es nekādi neatbalstu Kristovska priekšlikumu.
Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas sūtījumu aplikšanu ar pasta pakalpojumu apmaksu. Lai pastmarkas pirktu... Tā nu ir vispār nesaprotama lieta. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nekādas subsīdijas sūtījumiem netiek iedalītas. Un tagad par visiem tiem sūtījumiem, kuri notiek - nav jau nemaz to tik daudz, - tagad arī par tiem būs tai jāmaksā. Vai gan bibliotēka, kas nevar samaksāt par savām telpām īres naudu un apkures naudu, tagad par pasta pakalpojumiem samaksās? Cienījamā pozīcija, es nesaprotu tos cilvēkus, kuri ir ierosinājuši šo grozījumu. To nekādi nevar atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šoreiz es vēlos uzsvērt to, ka mēs, neapšaubāmi, gribam atbalstīt obligātā dienesta karavīru vēstuļu sūtījumus, lai karavīriem nebūtu jāveic šī maksa. Galvenais mūsu nostājas iemesls ir ļoti vienkāršs. Protams, arī šo sadaļu nevajadzētu paslēpt kaut kur Satiksmes ministrijas uzņēmumu ietvaros. Vajadzēja to visu iedalīt no Aizsardzības ministrijas budžeta. Tas būtu daudz godīgāk un pareizāk. Taču šinī gadījumā jāsaprot, ka realitāte ir tāda: ja mēs tagad kaut ko mēģinātu dalīt šiem pašiem karavīriem, tik un tā tas netiktu iedalīts un rezultāts būtu zaudējums, viņiem būtu jāpērk šīs pastmarkas. Viņiem nemaz tik salda dzīve nav.
Protams, mēs atbalstām arī priekšlikumu, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas sūtījumi ir jāatbrīvo no pasta pakalpojumu apmaksas, jo tas ir saistīts ar izglītības prioritāti.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis - otro reizi.
M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamie deputāti! Es tikai gribētu vēlreiz atgādināt, ka saskaņā gan ar noteikto kārtību, gan ar šo likumu Latvijas pasts ir akciju sabiedrība. Nav nekur noteikts, ka šis uzņēmums saņem kaut kādas dotācijas no kaut kāda budžeta. Var pieņemt lēmumu par atbrīvošanu no apmaksas, bet tad tādu lēmumu vajadzētu skatīt kompleksi - vienlaikus ar jautājumu par to, no kurienes apmaksā. Jo principā šāda veida šķērssubsīdijas - ka uzņēmuma iekšienē ir jāpaņem no viena maksātāja maksām un jāpieliek otram - ir pretrunā ar akciju sabiedrības būtību un ar Eiropas normām. Jautājums par to, kurām kategorijām piešķirt kaut ko bez maksas, ir jārisina kompleksi - reizē ar jautājumu par to, kā to finansēt.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu šoreiz - es runāšu pie reizes arī par 21. un 22.priekšlikumu - uz tikpat labdabīgu sadarbību visus Saeimas deputātus, cik labdabīgi jūs esat, ziedojot Lestenes Brāļu kapu ansamblim, jo to ir izdarījuši jau 73 deputāti. Es ceru, ka vismaz 73 deputāti nobalsos arī par 21. un par 22.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi deputāti! Māris Pūķis norādīja uz to, ka neesot tāda likuma, kas nosaka, ka Latvijas pasts kā akciju sabiedrība varētu saņemt valsts budžeta dotācijas. Pēc likuma par publiskajām aģentūrām spēkā stāšanās Latvijas pasts saskaņā ar valdības iesniegto likumprojektu par aģentūrām būs jāpārveido par aģentūru. Visas aģentūras, to skaitā arī Latvijas pasts, tātad būs tiesīgas saņemt budžeta dotācijas.
Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka karavīriem nevajadzētu maksāt par šiem sūtījumiem un ka šie izdevumi būtu jāsedz no aizsardzības budžeta. Tāpēc es aicinu Kristovska kungu sagatavot attiecīgus priekšlikumus, kurus tad mēs varētu atbalstīt, jo šādā veidā faktiski mēs vienkārši palielinām aizsardzības budžetu uz Latvijas pasta rēķina. Es domāju, ka tas tīri metodoloģiski nav pareizi. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: Nemelo! Melis!)
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Patiesībā mums patīk sēdēs, atšķirībā no komisiju sēdēm, jautājumu racionālas izskatīšanas vietā pāriet uz to morālu izskatīšanu, mēģinot izpatikt dažādām sociālajām grupām. (Starpsauciens: Pareizi, Kārli!) Tieši tā! Neviens komisijā ne mirkli nav domājis, ka kareivjiem Latvijas armijā, atšķirībā no padomju armijas, sūtot vēstules, būtu jāpērk markas. Nebūt nē! Ir domāts tikai par to, kas to sedz un kādā veidā tiek paredzēti izdevumi šiem mērķiem. Protams, šāgada budžetā nav paredzēti izdevumi sūtījumiem arī Nacionālajai bibliotēkai, jo likuma labojums tika iesniegts par vēlu. Likuma labojums bija jāiesniedz jau labu laiku pirms budžeta sastādīšanas un jāparedz attiecīgie izdevumi. Bija jāieraksta anotācijā, ka nākamā gada budžetā tiks paredzēti tādi un tādi izdevumi. Taču nevienu mirkli mēs neesam gribējuši komisijā, racionāli runājot par tēmu, apslāpēt ne kareivju vēstuļu sūtīšanu, ne kareivju bērnu radīšanu ar vēstuļu palīdzību, ne izglītošanos tiem, kuri kāpj stikla kalnā vai kuri kāpj lielajā kalnā, ne arī Nacionālās bibliotēkas grāmatu sūtīšanu par velti.
Komisija pieņēma racionālu... Komisija uzskata, ka uzņēmējsabiedrības mērķis ir peļņa, bet sabiedrības mērķis ir budžetā paredzēt konkrētus maksājumus konkrētām valsts funkcijām, Lagzdiņa kungs! (Starpsauciens: Kārli, izbeidz!) Jo beigu beigās mēs varam aiziet jau tik tālu, ka bērnu pabalstus liksim izmaksāt Latvenergo, sociālos pabalstus - Lattelekom un Dobeļa kungam liksim maksāt visu pārējo. Tāpēc es aicinu balsot par priekšlikumiem, ilgāk vairs nedebatējot par šo tēmu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - aizsardzības ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Gunta Damberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu! 23.priekšlikums.
K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Ir 23.priekšlikums. Tas atkal ir deputāta Siliņa mēģinājums Ministru kabineta noteikumus pacelt likuma līmenī. Komisija to nav atbalstījusi, jo uzskata, ka pastāvošajā sistēmā esošie nosacījumi ir precīzi un pareizi noregulēti.
Tālāk ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra M.Pūķa papildinājums pārejas noteikumos, kuru komisija ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt komisijas piedāvājumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs piedāvā par likuma spēkā stāšanās laiku... Šķēles kungs, es jums to saku! ... noteikt 2001.gada 1.septembri. Jūs varat vēl izlabot, ja jūs neapmierina, savu 17.priekšlikumu... Paldies. Aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā! Paldies.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Pasta likumā pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 14. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Razminovičs.
A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).
Kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr.2534!
Pirmo priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, kas ierosina jaunu termina skaidrojumu. Komisija ierosina atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. Līdzīgs saistībā ar pirmo ir 2.priekšlikums, kas arī izslēdz tieši šā termina skaidrojumu un ieliek to 1.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. Atbalstu guvis ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kurā norādīts, ka Ministru kabinetam nav jāveido jauna lokālās apziņošanas sistēma, bet vienkārši ir jāvadās pēc Civilās aizsardzības likuma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Razminovičs. Atbalstīts ir arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā norādīts, ka teksta par likuma spēkā stāšanos beigās ir jāsakārto punktu numerācija.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Par 4. priekšlikumu Atvainojiet, par 4.pantu nav neviena priekšlikuma. Tātad mēs pašlaik izskatām 4.priekšlikumu. Vēlaties debatēt? Nevēlaties. Priekšlikums ir atbalstīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Razminovičs. Vairāk priekšlikumu nav. Ierosinu atbalstīt beidzamajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 8. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Spurdziņš.
O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments nr.2542. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija par šo likumprojektu trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi, tāpēc lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie kolēģi! Tātad šajā izskatāmajā dokumentā mēs redzam, ka otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir par 3.pantu. To iesniedzis deputāts Mitrofanovs. Tātad ir priekšlikums izslēgt likumprojekta 3.pantu. Komisija atbalstīja šo likumprojekta labojumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu Atvainojiet, atklājam debates! Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es aicinu noteikti neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit atkal ir vēlēšanās sajaukt un saputrot visu to, kas mums jau ir. Autora centieni cilvēciski ir pilnīgi saprotami. Tās ir viņa cilvēciskās vājības. Šeit jau ir skaidri pateikts, ka te nav runa tikai par mūsu valsts pilsoņiem, bet ka šeit ir runa par konvencijas līgumslēdzējas valsts pilsoņiem. Tā ka te viss ir ļoti skaidri pateikts.
Viss tas, kas attiecas uz mūsu tālāko virzību - uz iesaistīšanos starptautiskajās struktūrās, ir saistīts ar pilsoņiem. Tad kādas te, lūdzu, būtu pretrunas? Es tomēr aicinātu šādu priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 22, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Krasts. Tātad citu priekšlikumu nav. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par
likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu!
Par - 65, pret - 9,
atturas - 3. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījums likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Minētajam likumprojektam reģistra numurs ir 682, dokumenta numurs 2279. Tas sagatavots valdībā un ir saistīts ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tātad tie tiek virzīti vienotā paketē. Un līdz ar to arī termiņi būs tādi paši.
Komisija atbalsta šo projektu un aicina akceptēt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Vanda Kezika vēlas runāt. Nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
Dz.Rasnačs. Komisija, tāpat kā Dzīvesvietas deklarēšanas likumam, ieteiktu 15.janvāri.
Sēdes vadītājs. 15.janvāri?
Dz.Rasnačs. Jā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr.2519. Par likumprojektu Grozījumi likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem ir iesniegts tikai viens - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Vairāk priekšlikumu nav, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
I.Ūdre. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999. un 2000.gadā. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Minētais likumprojekts nosaka, ka invalīdu biedrību uzņēmumiem ir piemērojamas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides. Šobrīd likums nosaka, ka šīs atlaides var piemērot tikai līdz šā gada beigām. Iesniegtie grozījumi piedāvā noteikt laika periodu līdz 2002.gadam, kad invalīdu biedrību uzņēmumiem ir šādas nodokļu atlaides.
Vienlaicīgi šeit ir precizēts to uzņēmumu saraksts, kuri šobrīd darbojas invalīdu biedrību pārraudzībā.
Tā kā ir ļoti nepieciešams šo likumprojektu pieņemt vēl šajā gadā, lai dotu iespēju šiem uzņēmumiem atlaides saņemt jau ar nākamo gadu, lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Poča. Lūdzu jūs atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izsmeļošs. Tajā vairs nav iespējami nekādi precizējumi vai papildinājumi, tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šā likumprojekta izskatīšanu tūlīt arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījums likumā Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2523. Uz otro lasījumu redakcionālu priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, kas paredz izdarīt grozījumu. Un šis grozījums paredz aizstāt vārdus nepārkāpjot likumdošanas aktus par pierakstīšanos un imigrāciju, kā arī citus likumdošanas aktus ar vārdiem likumos noteiktajā kārtībā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne. Un ir arī vēl otrs priekšlikums izslēgt likumprojekta tekstā noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
J.Stalidzāne. Ir priekšlikums pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam -12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju, ka ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: Lūdzam svītrot no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu Detektīvdarbības likums, jo šīsdienas sēdē tam tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Deputāti neiebilst.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Apsardzes darbības likumā. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).
Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts Grozījumi Apsardzes darbības likumā. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu otrajam lasījumam. Pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 3.pantu, kas piedāvā grozīt likuma 6.pantu, paredzot, ka speciālu atļauju apsardzes darbības veikšanai var saņemt uzņēmumi, kuros ārvalstu ieguldītāji, izņemot Eiropas Savienības vai Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstu ieguldītājus, nav ieguvuši kontrolpaketi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu izslēgt likumprojekta 3.pantu, jo tādējādi šis likumprojekts būtu pretrunā ar Eiropas līguma saistībām. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu - izslēgt 3.pantu. Un, ja tas ir nepieciešams, uz trešo lasījumu varam precizēt panta redakciju, bet katrā ziņā nebūtu pieļaujams izslēgt šo pantu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie deputāti! Es gribētu turpināt un atbalstīt to, ko teica Elferts. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs teica, ka vajag šajā redakcijā izsvītrot vārdus vai Pasaules tirdzniecības organizācijas, jo vajag atstāt tikai vārdus izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītājus. Un tas būtu pareizāk, jo tad nebūtu pretrunu ar spēkā esošajām Eiropas līguma prasībām, arī ar valdības iesniegto Eiropas Savienības sarunu pozīciju sadaļā Par brīvā kapitāla kustību, kurā mēs teicām, ka līdz šā gada beigām atsauksim šāda veida ierobežojumus, kas būtu attiecināmi uz Eiropas Savienības valstu investoriem. Taču, ja mēs to neizdarīsim, tad nevarēsim, kā mēs to darām zviedru prezidentūras laikā, noslēgt brīvā kapitāla kustības sadaļu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist iepriekšējiem kolēģiem, kuri uzstājās pirms manis, vairāku apsvērumu dēļ. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo jautājumu ir skatījusi vairāku gadu garumā, tā ir uzaicinājusi neskaitāmus ekspertus un visiem uzdevusi vienu un to pašu jautājumu: Vai ir kāds Eiropas Savienības normatīvais akts, kas neparedz ierobežotu uzņēmējdarbību tik nopietnā jomā, kāda ir apsardzes darbība? Tajā jomā, kura ir saistīta ar valstu nacionālo drošību. Neviens no ekspertiem, kurš ir piedalījies komisijas sēdē, nevienu šādu normatīvo aktu, nevienu rekomendāciju nosaukt nevarēja. Vēl vairāk! Analoģiskas normas darbojas arī atsevišķās Eiropas Savienības valstīs, nemaz nerunājot par to, ka obligāti nav pieļaujams, ka arī Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis varētu nodarboties ar apsardzes uzņēmējdarbību mūsu valstī.
Runājot par ekspertiem un arī par ziņojumiem, ko mēs iesniedzām Eiropas Savienībai, varu pateikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija pirms dažām dienām izskatīja Latvijas pozīciju sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Atvainojiet par to vārdu, ko es lietošu, bet diemžēl komisija bija spiesta konstatēt, ka tik nepilnīgu un tizlu sarunu pozīciju, kāda ir izvirzīta šajos dokumentos, mums te nav gadījies redzēt, respektīvi, mūsu ierēdņi, kuri pārstāv Latvijas valsti, diemžēl neaizstāv mūsu valsts intereses. Tas pats jāsaka, arī runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja kā galveno motīvu, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienību sadaļā Organizētā noziedzība, var minēt pornogrāfisko materiālu izplatīšanu Latvijas valstī un šo normatīvo aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, tad, atvainojiet, bet tas ir vēl pats maigākais moments, kas tur ir fiksēts.
Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un tomēr kaut vai daļēji aizsargāt mūsu uzņēmējus, it sevišķi jautājumos, kuri ir saistīti ar valsts nacionālo drošību. Paldies.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, otro reizi.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie deputāti! Atbildot uz deputāta Ādamsona teikto, varu sacīt, ka Eiropas līguma 44.panta 2.punktā to visu var izlasīt. Tur ir nosaukums Uzņēmējdarbības dibināšana. Latvija atvieglo kopienas, tas nozīmē - Eiropas Savienības, kompāniju un pilsoņu darbību savā teritorijā. Šajā nolūkā tā izvirza zināmus nosacījumus kopienas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanai, kas ir nelabvēlīgāki par tiem, ko tā nosaka pati savām kompānijām. Tas nozīmē, ka mēs izvirzām lielākas prasības Eiropas Savienības investoriem, šeit dibinot savas kompānijas, nekā mēs izvirzām mūsējiem.
Otrs avots ir Eiropas Justīcijas tiesas spriedumi, jo nevar izmantot plašu traktējumu tam, ka Apsardzes likumā ir iespējami sabiedrības drošības apsvērumi. It kā varētu būt izņēmumi no Eiropas līguma. Tur ir ņemti vērā divi konkrēti tiesas spriedumi: komisijā pie Beļģijas karalistes - nr.35 598 un komisijā pie Spānijas karalistes - nr.11 497, ka privāto apsardzes firmu darbība nekādā veidā nav saistīta ar valsts varas īstenošanu, kas pieļauj izņēmumus no brīvas pakalpojumu sniegšanas.
Tātad es aicinu balsot pret.
Kā es saprotu, sadaļa, ko apskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija, bija par tiesu un iekšlietu jautājumiem, kas ļauj iet uz valdību, uz apstiprināšanu. Jūs gan varbūt vairāk komentējāt šo papildinājumu, nevis tieši šo pozīciju. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons. Otro reizi.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pasaules tirdzniecības organizācijā plāno iestāties arī Ķīna un Krievija. Nu ko - atļausim arī viņu apsardzes firmu darbību mūsu valstī. Kāda problēma?
Tomēr, ļoti cienītā Birznieces kundze, būsim korekti, risinot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā! Mums ir arī tiesības panākt atsevišķas atrunas vai arī noteikt pārejas periodu jautājumos, kas skar vienu vai otru jomu, un to apstiprināja arī visi tie uzaicinātie eksperti, kuri pabija mūsu komisijā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Pirmo reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Birznieces kundze, mani tik tiešām uztrauc tas, ka visu darbu vajag atdot ārzemniekiem. Protams, tad mūsu vīriešiem nav jāstrādā Latvijā, bet viņiem ir jāmeklē darbs ārpus robežām. Tāpēc atdosim arī šo darbu ārzemniekiem. Arī mūsu apsardzes firmām, kas te darbojas, protams, vajag būt ienākumiem un peļņai. Ir jādod ārzemniekiem, teiksim, Turcijai... Un tā mēs visu turpinām atdot citiem - visu darbu, visu peļņu ārzemniekiem, bet pēc tam mēs rēķināsim, kā tad sastādīsim 2002. vai 2003.gada budžetu, kur būs vajadzīgi tik lieli izdevumi. No kurienes ņemsim naudiņu?
Mani vispār uztrauc tas, ka mūsu ierēdņi, kas ir Eiropā, tik tiešām neaizstāv Latvijas intereses, tāpēc es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Varbūt mēs varētu vienoties par sekojošo: šoreiz atbalstīsim iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju, pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, bet uz nākamo lasījumu, uz trešo lasījumu, mēs varētu vienoties par to, ka mēs izsvītrojam Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, jo tās ir tās valstis, kuras patiešām šīs Eiropas direktīvas neprasa, lai mēs tās šeit paredzētu. Tad arī varētu apsvērt iespēju un pārejas noteikumos paredzēt nedaudz atliktu šās normas spēkā stāšanās datumu. Un šis tad varētu būt tas kompromiss, ko mēs varētu panākt līdz trešajam lasījumam, bet šoreiz būtu nepieciešams atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs. Paldies. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku runājam par mūsu valsts valodu. Ja tagad atnāks tie apsardzes darbinieki un viņi būs no Itālijas vai no Spānijas, tad kādā valodā viņi runās Latvijā? Man liekas, ka Liepājā vai kaut kur citur jau ir bijis precedents, kad ārzemnieks tur to suni ir sitis un pateicis, ka viņš nesaprot, kas ir suns. Tad kā mēs runāsim par Latvijas drošību, kas pārbaudīs šos cilvēkus un kas nesīs atbildību, vai viņi ir no kādām korumpētām apvienībām vai ir no mafijas, vai kādi citi pārstāvji? Mēs taču vienmēr ticam, ka tie ir tīri cilvēki, bet tikai nezin kāpēc parādās neatmazgātā, netīrā nauda te Latvijā... Tātad mums ir jādomā par to. Un es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Paldies Kristiānai Lībanes kundzei par kompromisa variantu. Arī es faktiski atbalstītu pirmā lasījuma redakciju, bet es tomēr gribētu pateikt sekojošo. Mēs komisijā mēģinājām noskaidrot no Latvijas spēcīgākajām apsardzes firmām, cik mūsu apsardzes firmas ir mēģinājušas iekļauties Eiropas Savienības valstīs ar apsardzes uzņēmējdarbību. Izrādās, ka tāds mēģinājums ir bijis, bet praktiski visur ir saņemts atteikums viena vai otra apsvēruma dēļ. Tā ka tomēr šeit nevar runāt par brīvā kapitāla vai darba tirgu Eiropas Savienības valstīs. Es šeit nerunāšu par Pasaules tirdzniecības organizācijā sastāvošajām valstīm, tā vēl ir tikai tāla nākotnes perspektīva. Tā ka es varētu zināmā mērā piekrist kompromisa variantam, un kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis aicinātu atstāt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš. Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu teikt tikai vienu: Aizsardzības un iekšlietu komisija pie šāda lēmuma nonāca, uzklausot ekspertus, taču šobrīd es uzskatu, ka nebūtu korekti no Ārlietu ministrijas puses mums kaut ko pārmest. Nu tad atsūtiet kompetentus cilvēkus! Mēs tad arī viņus uzklausīsim tikpat nopietni kā līdz šim un pieņemsim pareizus lēmumus. Aicinu balsot par komisijas lēmumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 31, atturas - 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus un trešās.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Apsardzes darbības likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 20, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir īss - 12.decembris.
Sēdes vadītājs. Tātad 12.decembris. Paldies.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. ...Par vēlu jau! Mēs izskatām nākamo likumprojektu. Priekšlikums? Vai pret datumu jums ir iebildumi? Pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Es gribētu norādīt uz to, ka es biju laicīgi ieslēdzis, tāpēc man izbrīnu rada vai nu darbinieki, vai tehnika. Es piedāvāju 15.janvāri, lai mierīgi pagūtu izskatīt uz trešo lasījumu visus priekšlikumus, un 13.janvāris...
Sēdes vadītājs. 15. vai 13.? Sāksim ar tālāko! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu 15.janvāris! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 42, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts. Vai deputāts Sprindžuks arī vēlas iesniegt vēl kaut kādu priekšlikumu? Nevēlas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.decembris.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.704 - likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 2.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 3.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Rasnačs. Tas varētu būt 12.decembris.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. 12.decembris.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģistrācijas nr.647). Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Par šo projektu jāsaka, ka priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti un līdz ar to jums tiek piedāvāta tā pati redakcija, kas tika pieņemta pirmajā lasījumā. Aicinu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. Arī šos grozījumus mēs varētu izskatīt tā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Reģistrācijas nr. 680. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Šie grozījumi principā skar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tāpēc arī to pieņemšana mums ritēs nedaudz lēnāk. Komisija ir saņēmusi tiešām tikai vienu priekšlikumu, un to ir ieteicis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. Varam balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
Dz.Rasnačs. Tāpat kā pārējiem likumiem, kas saistīti ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, - 15.janvāris.
Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies.
Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju, ka ir saņemts piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputātu iesniegums ar lūgumu pārbalsot deputāta Mitrofanova priekšlikumu likumprojektā par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju sakarā ar to, ka atsevišķi deputāti, kuri neatradās sēžu zālē, arī ir balsojuši par šo likumprojektu.
Vispirms mums jālemj par to, vai izskatīsim šo priekšlikumu. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatīsim šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 20, atturas - 21. Priekšlikums ir izskatāms.
Tātad atgriežamies pie likumprojekta Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo un vienīgo priekšlikumu šajā likumprojektā - par Mitrofanova kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44 (aplausi), pret - 19, atturas - 23. Priekšlikums tiek atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Hāgas 1961. gada 5.oktobra konvenciju Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 20, atturas - 11. Likumprojekts pieņemts.
Izskatīsim likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr. 549. 1.priekšlikums, ko iesniegusi Eiropas lietu komisija. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Dz.Rasnačs. Arī 2. priekšlikumu iesniegusi Eiropas lietu komisija. Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīgs vēlas debatēt par 2.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet pievērst jūsu uzmanību Satversmes darba instrumentam - Kārtības rullim. Kārtības ruļļa 85.panta piektajā daļā spēkā esošajā redakcijā bija noteikta kārtība, ko Prezidijs pieprasa no likumprojektu iesniedzējiem. Tātad ir vajadzīga anotācija, kura līdz šim sastāvēja no sešiem punktiem. Taču nez kāpēc pēc Eiropas lietu komisijas priekšlikuma šajā pašā pantā ir parādījušies septiņi punkti. Un dīvaini ir iesprucis arī vēl viens punktiņš - 2.punkts, kaut gan atbilstoši šādai sastādīšanas metodikai šim punktam, liekas, vajadzēja būt beigās kā 7.punktam. Raugoties no Eiropas lietu komisijas viedokļa, šis 2.punkts, runājot par likumprojekta iesniegšanas anotāciju, būtu obligāti jāizpilda tādā veidā, ka ir jānorāda, kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot likumprojektu. Es tad gribētu jautāt Eiropas lietu komisijai: Ar ko tad deputātiem būtu jākonsultējas par attiecīgu likumprojektu? Piemēram, ja būs likumprojekts par cilvēktiesībām, tad, kā es saprotu, tas varētu būt van der Stūla kungs. Ja būs par reliģiskiem jautājumiem - tad ar Romas pāvestu, bet, ja būs vēl par kādiem citiem jautājumiem, tad tas varētu būt Savādi gan vai Dūles kungs. Es domāju, ka varētu konsultēties arī ar saviem vēlētājiem. Es nesaprotu, vai Prezidija noteiktā kārtība šeit paredz to kā saistošu normu. Tad vajadzētu arī pateikt, kas tās ir par juridiskām vai fiziskām personām, kurām ir tiesības faktiski dot to jā vārdu. Es uzskatu, ka, iekļaujot šādu punktu Kārtības ruļļa 85.pantā attiecībā uz anotācijas iesniegšanu, tā ir liekvārdība, tātad tas ir lieks. Es ierosinu šajā sakarā balsot pa daļām. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie deputāti un deputāt Grīga kungs, kurš uzdeva jautājumus! Ja jūs apskatāt statistiku, tad redzat, ka lielāko daļu likumprojektu iesniedz valdība, nevis tie nāk no citurienes. Un tā doma šeit, manuprāt, ir ļoti laba, jo bieži ir notikušas konfrontācijas ar Eiropas Savienības pārstāvjiem un ekspertiem. Mēs gribam līdz ar to saņemt šos materiālus, direktīvas vai kādu citu papīru. Es piekrītu jums, ka varētu precizēt šo 2.apakšpunktu sīkāk, lai izvairītos varbūt no jautājumiem, kurus jūs izvirzījāt. Varbūt mēs varētu kompromisa veidā tomēr to atbalstīt un atrast kādu piemērotu formulējumu uz trešo lasījumu? Paldies.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Dāmas un kungi! Arī es domāju, ka tā doma varbūt ir laba, bet tā rīcība nav īsti pareiza. Tātad pieciem deputātiem ir tiesības iesniegt likumprojektu, bet pieciem deputātiem nav pienākums pētīt, kādā veidā šis likumprojekts sakrīt vai nesakrīt ar starptautiskajām saistībām. Tas ir Eiropas lietu komisijas jautājums, tas varbūt ir Juridiskā biroja jautājums vai varbūt arī Ārlietu komisijas lieta, izskatot likumprojektus vienādi, otrādi, trešādi un tā tālāk. Ideja jau ir laba, protams, jo bieži vien mēs mēģinām pieņemt likumus, kas ir pretrunā ar citiem likumiem, kuri ranga ziņā ir augstāki par iekšzemes likumiem. Runa ir par starptautiskajiem līgumiem. Un tas jau nav šo piecu deputātu uzdevums. Mēs varam šā iemesla dēļ arī noraidīt vai pieņemt likumprojektu, bet tad jau mums nevajag ne Ārlietu ministriju, ne arī Eiropas lietu komisiju, ne Ārlietu komisiju. Paldies.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, otro reizi.
O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Es gribētu atgādināt, ka es ierosinu balsot pa daļām. Tas ir viens.
Un otrs. No likuma veidošanas tehnoloģijas raugoties, tad, kad, mēs rakstām likumus, grozījumus vai papildinājumus, kad ieviešam tos likumos, tad parasti mēs bieži vien atsaucamies, ka tas notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Cik es zinu, tad Ministru kabinets ir izstrādājis perfektus noteikumus atbilstoši likumam, bet šeit, teiksim, Prezidijam es neredzu iespēju tik precīzi izstrādāt šādus noteikumus, lai deputāti aizpildītu anotāciju, un tāpēc es vēlreiz ierosinu balsot pa daļām un noraidīt šo otro punktu 85.panta piektajā daļā.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece, otro reizi.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie deputāti! Gribētu atgādināt savam kolēģim deputātam Kārlim Leiškalnam, ka esošajā Kārtības rullī ir jau ietverta prasība attiecībā uz anotāciju, ka Saeimas komisijai vai pieciem deputātiem, iesniedzot likumprojektu, ir jāatbild uz jautājumu, vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām. Tas faktiski bieži vien ir farss, jo tur saka, ka tas neattiecas ne uz vienu starptautisko saistību. Mēs jau redzam, cik laba slava ir Saeimai, kad tā pieņem muļķīgus likumus bez pietiekamas informācijas. Man liekas, mums arī ir jāpadomā, kā pastiprināt Juridiskā biroja un citu Saeimas struktūru spējas, lai var deputātiem sniegt šāda veida analīzi. Mēs nevaram rīkoties bezatbildīgi šādā jautājumā, tas būtu nepareizi un deputātam necienīgi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs. Komisija aicina balsot par.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 27, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
Dz.Rasnačs. Paldies. Tālāk ir 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 4. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
Dz.Rasnačs. 5.priekšlikums ir iekļauts 6.priekšlikumā. 6.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
Dz.Rasnačs. 7. - arī Juridiskās komisijas priekšlikums - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Rasnačs. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Izskatām piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot 31.darba kārtības jautājuma pirmo - Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo balsojuma laikā zālē neatradās vairāki apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāti, kuri it kā balsoja. Pieprasām personālo balsojumu.
Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai izskatīt šo piecu deputātu priekšlikumu par pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 30, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.
Lūdzu sagatavot izdruku un nolasīt, jo tika pieprasīta personālā balsošana.
Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt izdruku.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību
Sēdes vadītājs. Mēs tikko balsojām, vai izskatīt šo priekšlikumu. Par to mēs arī personāli balsojām Lūdzu, ieņemiet savu vietu, Apiņa kungs, un klausieties!
A.Bartaševičs. Par minētā jautājuma pārbalsošanu balsoja: Pēteris Apinis, Dzintars Ābiķis, Vents Balodis, Helmuts Čibulis, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Juris Dobelis, Mārtiņš Emsiņš, Jānis Esta, Jānis Gailis, Silva Golde, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Guntars Krasts, Jānis Lagzdiņš, Palmira Lāce, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Rihards Pīks, Aida Prēdele, Dzintars Rasnačs, Arnis Razminovičs, Anta Rugāte, Anna Seile, Juris Sinka, Māris Sprindžuks, Jēkabs Sproģis, Oskars Spurdziņš, Jānis Straume, Jānis Škapars, Andris Šķēle, Jāzeps Šņepsts, Pēteris Tabūns, Aivars Tiesnesis, Juris Vidiņš, Māris Vītols, Ērika Zommere.
Pret piedāvāto jautājumu balsoja: Egils Baldzēns, Aija Barča, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Andris Bērziņš, Leons Bojārs, Gundars Bojārs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Aleksandrs Golubovs, Oskars Grīgs, Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Valdis Lauskis, Jānis Leja, Modris Lujāns, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Andrejs Panteļējevs, Jakovs Pliners, Boriss Rastopirkins, Pēteris Salkazanovs, Juris Sokolovskis, Helēna Soldatjonoka, Igors Solovjovs, Imants Stirāns, Oļegs Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Osvalds Zvejsalnieks.
Atturas šādi deputāti: Jānis Ādamsons, Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Jānis Bunkšs, Guntis Dambergs, Jānis Gaigals, Ilmārs Geige, Ivars Godmanis, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Kristiāna Lībane, Raimonds Pauls, Aija Poča, Romualds Ražuks, Normunds Rudevičs, Antons Seiksts, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Monika Zīle. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Izskatām likumprojektu Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Šis likumprojekts vajadzīgs Latvijai kā NATO dalībvalsts kandidātei, jo līdzšinējais likums par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās satur dažādus ierobežojumus attiecībā uz Latvijas militāro vienību piedalīšanās iespējām ārzemēs un arī attiecībā uz ārzemju militāro spēku vienību skaitlisko sastāvu un tehnisko sastāvu šeit, Latvijā. Šis likumprojekts šīs iespējas paplašina.
Tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu jūs darīt arī tāpat.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Viens deputāts ir pieteicies debatēs, un mums vēl palikuši divi jautājumi. Vai jūs neiebilstat, ja mēs strādājam līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai? Iebildumu nav. Paldies.
Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Es lūdzu pievērst uzmanību, it sevišķi Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai, jo Iekšlietu un aizsardzības komisija diez vai šo likumprojektu skatīs otro reizi, gatavojot uz otro lasījumu, tam, ka tomēr tos apjomus, kas tiek paredzēti, var ievest nevis vairs ar Ministru kabineta atļauju, bet ar ministra atļauju, proti, 500 cilvēku 500 cilvēku modernajā armijā faktiski ir ļoti mobili noformēts bataljons ar tādām kaujas spējām, kas, es domāju, Latvijā varētu katrā ziņā izdarīt ļoti daudz. Es domāju, ka mums tomēr pie šiem skaitļiem vajadzēs atgriezties tad, kad mēs runāsim par otro lasījumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 13, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
G.Krasts. Par priekšlikumiem - 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies.
Nākamais likumprojekts Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā Guntars Krasts.
G.Krasts (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Tātad šis likumprojekts iedzīvinātu šo konvenciju Latvijā un šīs konvencijas iespēju izmantošanu Latvijā. Konvencijas virsrakstā ir pateikts viss par šo konvenciju. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
G.Krasts. 12.decembris.
Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie Saeimas deputāti! Man ir tas gods jums paziņot divas visnotaļ svarīgas lietas, kas ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi. Es domāju, ka šo ceturtdien noteikti. Tagad notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, un 13.30, pusdivos, ņemot vērā mūsu karstās debates un nepieciešamību arī padomāt par pārējām vajadzībām, notiks Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva, pilna sastāva, izbraukšana uz Viļņu. Pusdivos.
Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Jānis Čevers, Linards Muciņš, Kārlis Leiškalns, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Silvija Dreimane, Dzintars Kudums. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
Ministru
atbildes uz deputātu jautājumiem
pēc
Latvijas Republikas 7.Saeimas
rudens
sesijas 15.sēdes
2000.gada
7.decembrī pulksten 17.00
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Ir pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un Satversmes tiesas 2000.gada 31.oktobra sprieduma izpildi. Atbildēt uz jautājumu ir uzticēts ārlietu ministram, kurš šobrīd neatrodas Latvijā. Līdz ar to atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu.
Izskatīsim Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbildi uz deputātu Baldzēna, Lāzo, Zvejsalnieka, Labanovska un Imanta Burvja jautājumu par ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam.
Ministru prezidenta vārdā atbildi sniegs ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Rakstiska atbilde nav iesniegta. Līdz ar to jūsu rīcībā 5 minūtes.
A.Kalvītis (ekonomikas ministrs).
Cienījamie deputāti! Esmu saņēmis
šo jautājumu. Man tiek jautāts, vai es, kā ekonomikas ministrs vai kā
1998.gadā ievēlēts Saeimas deputāts, esmu izpildījis visas vajadzīgās
darbības attiecībā pret Korupcijas novēršanas
likumu, - vai es, uzzinot par to,
ka esmu kļuvis par Saeimas deputātu, esmu informējis Saeimas Prezidiju par
to, kādus amatus es ieņemu attiecīgajās uzņēmējsabiedrībās un vai esmu
atbilstošos termiņos atbrīvots no šo pienākumu pildīšanas.
Esmu apkopojis dokumentus, kas ir iesniegti arī prokuratūrā, kura pašreiz veic izmeklēšanu attiecībā par mani. Varu paziņot, kas 1998.gada 24.oktobrī es informēju Saeimas Prezidiju, ka es ieņemu amatus arī divās minētajās uzņēmējsabiedrībās - prezidenta amatu SIA Baltic Foods un valdes locekļa amatu akciju sabiedrībā Valrit. Tātad Prezidijs tika informēts tieši tajā pašā dienā, kad Latvijas Vēstnesis oficiāli publicēja informāciju par manu ievēlēšanu.
Savukārt 1998.gada 19.novembrī (tas ir, termiņā, kurš mazāks par mēnesi; mēnesis ir atļautais termiņš) Saeimas Prezidiju ir informējis SIA Baltic Foods direktors Edgars Kārkls. Viņš ir Saeimas Prezidiju informējis par to, ka ar valdes sēdes lēmumu 1998.gada 14.oktobrī Aigars Kalvītis ir atstādināts no prezidenta amata un pienākumu pildīšanas valdē un atbrīvots arī no pienākumu pildīšanas un atalgojuma saņemšanas līdz kārtējai pilnsapulcei, kad tiks atbrīvots no atbildības. Šāda vēstule ir reģistrēta Saeimas Kancelejā. Tā ir reģistrēta 1998.gada 23.novembrī.
Tādu pašu vēstuli Saeimas Prezidijam ir nosūtījusi akciju sabiedrība Valrit, informējot, ka viņi mani ir atbrīvojuši no pienākumu pildīšanas un kārtējā pilnsapulcē atbrīvojuši arī no atbildības kā akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāja vietnieku. Šāda vēstule ir reģistrēta 1998.gada 17.novembrī.
Es personīgi SIA Baltic Foods esmu uzrakstījis iesniegumu jau 1998.gada 6.oktobrī, tas ir, dažas dienas pēc Saeimas vēlēšanām. Iesniegumā es rakstīju, ka es varētu tikt ievēlēts Saeimā. Ņemot vērā, ka SIA Baltic Foods ir kopuzņēmums un tajā brīdī bija ieradušies partneri no Lielbritānijas, 14.oktobrī mani atbrīvoja uz mana iesnieguma pamata.
Akciju sabiedrība Valrit ir tieši 1998.gada 26.oktobrī saņēmusi no manis iesniegumu, lai mani no 1998.gada 23.novembra atbrīvotu no pienākumu pildīšanas. Tā ka es uzskatu, ka esmu veicis visas nepieciešamās darbības, ko nosaka Korupcijas novēršanas likums, un ka tā informācija, kas parādījusies presē, vairāk attiecas uz atbildīgajām šo uzņēmumu amatpersonām, kas nav likumā noteiktajā kārtībā pārreģistrējušas Uzņēmumu reģistrā šīs lietas.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim - papildjautājuma uzdošanai.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Kalvīša kungs! Ņemot vērā, ka jūsu situācija šobrīd ir analoģiska tai situācijai, kāda bija tad, kad Šķēles kungs bija premjerministrs un Krištopana kungs bija satiksmes ministrs, ir jautājums: vai šobrīd jūsu partijas vadītājs, kura politiskā kontrolē jūs esat, pieņems tādu pašu lēmumu kā toreiz, kad risināja jautājumu par Krištopana kunga formālo pārkāpumu?
A.Kalvītis. Es pirmām kārtām gribētu jūs informēt, ka nav konstatēts formāls pārkāpums un ka arī Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudi 2000.gada martā nav konstatējis pārkāpumus manā darbībā. Korupcijas novēršanas likumā ir konkrēti pateikts, kas katrai amatpersonai jāizdara, lai novērstu savu korumpētību. Šīs darbības es esmu veicis, tādēļ nav nekāda pamata domāt, ka kaut kādā veidā es būtu atbildīgs par attiecīgo uzņēmumu amatpersonu neizdarībām.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Vai otrs papildjautājums tiks uzdots? Netiks. Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Paldies.
Sēde slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece-Solovjova, L.Andersone
7.Saeimas rudens sesijas 15.sēde
2000.gada 7.decembrī
Par darba kārtību - 1.lpp.
Prieklikums - dep. A.Seiksts - 2.lpp.
Par likumprojektu Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla
līgumu
(2516. un 2516-a dok.) - 2.lpp.
Prieklikumi - dep. A.Kirteins - 3.lpp.
- dep. A.Razminovičs - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un
nodevām
(2526. un 2526-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi Profesionālās izglītības
likumā
(2527. un 2527-a dok.) - 3.lpp.
Priekšlikumi - dep. E.Baldzēns - 4.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 4.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi Komerclikumā
(2539. un 2539-a dok.) - 5.lpp.
Priekšlikumi - dep. J.Šņepsts - 5.lpp.
- dep. Dz.Rasnačs - 6.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam L.Muciņam
(2543. dok.) - 7.lpp.
Lēmuma projekts Par I.Malahovskas apstiprināšanu par
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi
(2521. dok.) - 7.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta P.Salkazanova atsaukšanu no
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāva
(2524. dok.) - 7.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta P.Salkazanova ievēlēšanu
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā
(2525. dok.) - 8.lpp.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta Komerclikuma spēkā
stāšanās kārtības likums otrajam lasījumam
(2540. dok.) - 8.lpp.
Debates - dep. Dz.Rasnačs - 8.lpp.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojektam Par kārtību, kādā pašvaldības
sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā
(2547. dok.) - 9.lpp.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa
pagarināšanu likumprojekta Detektīvdarbības likums
otrajam lasījumam - 9.lpp.
Likumprojekts Par Eiropas Padomes Krimināltiesību
pretkorupcijas konvenciju (2.lasījums)
(2172. un 2480. dok.) - 9.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 9.lpp.
Debates - dep. J.Ādamsons - 10.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko
produktu likumā (2.lasījums)
(2177. un 2455. dok.) - 13.lpp.
Ziņo - dep. J.Sproģis - 13.lpp.
Likumprojekts Par iepirkumu valsts un pašvaldību
vajadzībām (1.lasījums)
(2405. un 2488. dok.) - 14.lpp.
Ziņo - dep. A.Razminovičs - 14.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Ārvalstu bruņoto spēku
statuss Latvijas Republikā (1.lasījums)
(2439., 2492. un 2492-a dok.) - 15.lpp.
Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 16.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā
(2.lasījums)
(2358. un 2499. dok.) - 16.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 17.lpp.
Likumprojekts Grozījums Likumā par ostām
(1.lasījums)
(2368., 2501. un 2501-a dok.) - 20.lpp.
Ziņo - dep. M.Lujāns - 20.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas Republikas
Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām
(2.lasījums)
(2368., 2501. un 2501-a dok.) - 21.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 21.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā (2.lasījums) (reģ. nr. 427)
(1357. un 2504. dok.) - 22.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 23.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas un Portugāles
Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā,
zinātnē un tehnoloģijā (1.lasījums) (Steidzams)
(2428. un 2507. dok.) - 27.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 27.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas un Portugāles
Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā,
zinātnē un tehnoloģijā (2.lasījums) (Steidzams)
(2428. un 2507. dok.) - 27.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 27.lpp.
Likumprojekts Par 1972.gada Starptautisko konvenciju
par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem
(1.lasījums) (Steidzams)
(2357. un 2508. dok.) - 28.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 28.lpp.
Likumprojekts Par 1972.gada Starptautisko konvenciju
par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem
(2.lasījums) (Steidzams)
(2357. un 2508. dok.) - 28.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 28.lpp.
Likumprojekts Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās
līguma ceturto grozījumu (1.lasījums)
(2287. un 2509. dok.) - 29.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 29.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas un Ķīmisko
ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko
ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un
imunitātēm (1.lasījums)
(2404. un 2510. dok.) - 29.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 29.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Enerģētikas likumā
(2.lasījums)
(2203. un 2511. dok.) - 30.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 30.lpp.
Debates - dep. M.Lujāns - 32.lpp.
- 36.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 37.lpp.
- dep. V.Balodis - 40.lpp.
- dep. I.Godmanis - 40.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 41.lpp.
- dep. A.Kirteins - 41.lpp.
- dep. P.Salkazanovs - 42.lpp.
- dep. M.Lujāns - 43.lpp.
- dep. I.Godmanis - 44.lpp.
- dep. L.Bojārs - 46.lpp.
- dep. B.Cilevičs - 47.lpp.
- dep. V.Lauskis - 48.lpp.
- dep. A.Seile - 50.lpp.
- dep. A.Kirteins - 50.lpp.
- dep. J.Gailis - 51.lpp.
- dep. P.Salkazanovs - 54.lpp.
- dep. V.Lauskis - 55.lpp.
- dep. M.Lujāns - 58.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 58.lpp.
- dep. A.Kirteins - 60.lpp.
- dep. P.Salkazanovs - 60.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 61.lpp.
- dep. A.Seile - 62.lpp.
- dep. P.Salkazanovs - 63.lpp.
- dep. I.Godmanis - 63.lpp.
- dep. V.Lauskis - 64.lpp.
- dep. I.Birzniece - 65.lpp.
- dep. A.Kalniņš - 66.lpp.
- dep. M.Lujāns - 67.lpp.
- dep. A.Kalniņš - 73.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā (1.lasījums) (reģ. nr.725)
(2416. un 2522. dok.) - 75.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 75.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju (1.lasījums) (Steidzams)
(2497. un 2497-b dok.) - 76.lpp.
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš - 76.lpp.
Par Saeimas deputātu jautājumu ekonomikas ministram
A.Kalvītim par valsts pilnvarnieka izvēli valsts akciju
sabiedrībaiLatvenergo - 77.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par aizsardzību pret
subsidēto importu (2.lasījums) (Steidzams)
(2500. un 2500-b dok.) - 77.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 77.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu un
uzņēmējsabiedrību maksātnespēju (3.lasījums)
(2541. dok.) - 78.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 78.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Pasta likumā (3.lasījums)
(2535. dok.) - 79.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 79.lpp.
Debates - Satiksmes ministrijas parlamentārais
sekretārs M.Pūķis - 80.lpp.
- dep. J.Dobelis - 84.lpp.
- Satiksmes ministrijas parlamentārais
sekretārs M.Pūķis - 85.lpp.
- dep. A.Seile - 86.lpp.
- dep. M.Lujāns - 86.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 87.lpp.
- dep. L.Bojārs - 88.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 88.lpp.
- Satiksmes ministrijas parlamentārais
sekretārs M.Pūķis - 89.lpp.
- dep. J.Dobelis - 89.lpp.
- dep. J.Lagzdiņš - 90.lpp.
- dep. B.Cilevičs - 90.lpp.
Likumprojekts Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko
būvju drošumu (3.lasījums)
(2534. dok.) - 92.lpp.
Ziņo - dep. A.Razminovičs - 92.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par pašvaldību finansu
stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību
(3.lasījums)
(2542. dok.) - 94.lpp.
Ziņo - dep. O.Spurdziņš - 94.lpp.
Likumprojekts Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju
par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami
attiecībā uz bērnu aizsardzību (2.lasījums)
(2231. un 2538. dok.) - 94.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 94.lpp.
Debates - dep. J.Dobelis - 94.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par ārvalstnieku un
bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas
Republikā (1.lasījums)
(2279. un 2518. dok.) - 95.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 95.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu gada
pārskatiem (2.lasījums)
(2133. un 2519. dok.) - 96.lpp.
Ziņo - dep. I.Ūdre - 96.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākumu
nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām
1998., 1999. un 2000.gadā (1.lasījums) (Steidzams)
(2437. un 2520. dok.) - 97.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 97.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākumu
nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām
1998., 1999. un 2000.gadā (2.lasījums) (Steidzams)
(2437. un 2520. dok.) - 98.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 98.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par kooperatīvo
dzīvokļu privatizāciju (2.lasījums)
(2276. un 2523. dok.) - 98.lpp.
Ziņo - dep. J.Stalidzāne - 98.lpp.
Par darba kārtību - 99.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Apsardzes darbības likumā
(2.lasījums)
(1968. un 2529. dok.) - 99.lpp.
Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 99.lpp.
Debates - Ārlietu ministrijas parlamentārais
sekretārs P.Elferts - 100.lpp.
- dep. I.Birzniece - 100.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 101.lpp.
- dep. I.Birzniece - 102.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 102.lpp.
- dep. L.Bojārs - 103.lpp.
- dep. K.Lībane - 103.lpp.
- dep. L.Bojārs - 104.lpp.
- dep. O.Grīgs - 104.lpp.
Par procedūru - dep. M.Lujāns - 106.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā (2.lasījums) (reģ. nr.704)
(2324. un 2530. dok.) - 106.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 106.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā (2.lasījums) (reģ. nr.647)
(2176. un 2531. dok.) - 107.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 107.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā (2.lasījums) (reģ. nr.680)
(2277. un 2532. dok.) - 108.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 108.lpp.
Par deputātu iesniegumu pārbalsot dep. M.Mitrofanova
prieklikumu - 108.lpp.
Par likumprojekta Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas
Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami
attiecībā uz bērnu aizsardzību pārbalsošanu (2.lasījums)
(2231. un 2538. dok.) - 109.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Saeimas kārtības rullī (2.lasījums)
(1865. un 2533. dok.) - 109.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 109.lpp.
Debates - dep. O.Grīgs - 110.lpp.
- dep. I.Birzniece - 111.lpp.
- dep. K.Leikalns - 111.lpp.
- dep. O.Grīgs - 112.lpp.
- dep. I.Birzniece - 112.lpp.
Par deputātu iesniegumu pārbalsot dep. M.Mitrofanova
prieklikumu - 114.lpp.
Pārbalsošanas rezultātus
nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 114.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās (1.lasījums)
(2438. un 2536. dok.) - 115.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 115.lpp.
Debates - dep. P.Panteļējevs - 116.lpp.
Likumprojekts Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par
starptautisko strīdu miermīlīgu izšķiršanu (1.lasījums)
(2412. un 2537. dok.) - 116.lpp.
Ziņo - dep. G.Krasts - 117.lpp.
Paziņojums - dep. R.Rauks - 117.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs - 118.lpp.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas
piecpadsmitās sēdes
2000.gada 7.decembrī
Ministru prezidenta A.Bērziņa atbilde uz Saeimas
deputātu jautājumu Par nelikumīgo atteikumu
dzīvokļu privatizācijai un2000.gada 31.oktobra
Satversmes tiesas sprieduma izpildi (Pārcelta) - 1.lpp.
Ekonomikas ministra A.Kalvīša atbilde uz Saeimas
deputātu jautājumu Par ekonomikas ministra
Aigara Kalvīša rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas
likumām - 1.lpp.
Papildjautājums - dep. I.Burvis - 3.lpp.
Atbilde - ekonomikas ministrs A.Kalvītis - 3.lpp.