2000.gada 5.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Ieņemiet vietas! Šajās dienās Latvijā oficiālā vizītē ir ieradusies Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkere Betija Būtroida. Šodien mums ir tas gods uzklausīt viņas uzrunu mūsu parlamentam. (Aplausi.)

B.Būtroida (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkere).

Spīkera kungs, parlamenta kolēģi! Labrīt!

Jūs man esat parādījuši ārkārtīgu godu, uzaicinādami mani šodien jūs uzrunāt. Priekšsēdētāja kungs, tā patiešām ir liela privilēģija ārvalstu parlamenta loceklei.

Jūsu uzaicinājums liecina par tām milzīgajām pārmaiņām, kas notikušas pēdējo desmit gadu laikā jūsu valstī, kā arī starptautiskajās attiecībās. Vēl tikai pirms desmit gadiem tas būtu kas neiedomājams, ka britu Apakšnama spīkere varētu uzrunāt neatkarīgās Latvijas demokrātiski ievēlēto Saeimu.

Apvienotā Karaliste vienmēr ir izrādījusi dziļu un līdzdalīgu interesi par Latvijas tautas likteni. Priekšsēdētāja kungs! Karaliskajai flotei bija svarīga nozīme jūsu neatkarības nodrošināšanā 1919.gadā, un drūmajā pusgadsimtā, kas sekoja 1940.gada notikumiem, Lielbritānija nekad nav atzinusi de iure Latvijas aneksiju Padomju Savienībā. Jūsu kā neatkarīgas valsts atdzimšana pirms 10 gadiem pildīja ar prieku britu sirdis. Mēs jūs apsveicam par jūsu drosmi, izturību un uzņēmību, ko jūs parādījāt, izmantodami radušās iespējas un droši uztverdami ar neatkarību saistītos izaicinājumus.

Viens no šādiem izaicinājumiem ir parlamentārās sistēmas veidošana. Demokrātija, priekšsēdētāja kungs, nav viegla izvēle jebkurai sabiedrībai. Vinstons Čērčils reiz ir teicis: “Neviens neuzskata, ka demokrātija ir perfekta vai visgudrākā iekārta. Patiešām ir pat teikts, ka demokrātija ir vissliktākā valdības forma - izņemot visas citas formas, kas laika gaitā tikušas izmēģinātas.” Es tam varu tikai piekrist. Demokrātiskās struktūras ir jāizveido, jāizkopj un jāuztur. Smags darbs, atdeve un ticība - tas viss ir nepieciešams. Demokrātiem jābūt elastīgiem un atvērtiem pret jaunām idejām. Neveiksmes ir neizbēgamas; to cēloņi ir jāanalizē un no kļūdām jāmācās, ja grib nodrošināt virzību uz priekšu.

Priekšsēdētāja kungs, kā jūs zināt, demokrātiskas sistēmas veidošana prasa laiku, un tā ir jāveido nepārtraukti un rūpīgi. Tas, ko jūs esat sasnieguši dažu gadu laikā, ir apbrīnojami, un es jūs ar to apsveicu.

Man bija prieks, priekšsēdētāja kungs, kad es dzirdēju jūs Ņujorkā pagājušā mēnesī izsakām pārliecību, ka progresīva attīstība, kāda ir parlamenta demokrātija, var samazināt spriedzi un samazināt konfrontāciju gan valstu vidū, gan arī pašās valstīs, tādā veidā dodot ieguldījumu mieram un labklājībai.

Katrai demokrātiskai valstij, protams, ir savas tradīcijas, kas izriet no konkrētās vēstures un kultūras. Lielbritānijā mēs esam varējuši veidot savas demokrātiskās tradīcijas daudzu gadsimtu gaitā. Jūs pašlaik esat savu demokrātisko tradīciju veidošanas procesā, jūs arī attīstāt paši savas metodes, lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras jebkura demokrātija.

Priekšsēdētāja kungs, mans uzdevums nav jums stāstīt, kā to darīt. Taču ir elementi, kas ir kopīgi visiem demokrātiskiem parlamentiem. Būtisks parlamenta uzdevums ir turēt valdību “uz pirkstgaliem”, tas ir, stingri sekot valdības darbībai, stimulējot to, vērtējot tās veikumu, pieprasot paskaidrojumus. Es gribētu jums pastāstīt kaut ko par britu parlamentu un par to, kā tas strādā, jo ceru, ka mūsu pieredze un prakse varētu jums noderēt, veidojot savu sistēmu, lai gan, protams, es saprotu, ka dažas no jūsu pamatstruktūrām ļoti atšķiras no Lielbritānijas modeļa.

Lielbritānijas sistēmā parlaments ir suverēns. Tas var darīt un teikt, kā tam patīk, un tas var taisīt tādus likumus, kādus vēlas. Taču taisnība ir arī tā, ka valdība, ja tai ir vispārējs vairākums Apakšnamā, var panākt, lai valdības sagatavotie likumi tiek pieņemti vairāk vai mazāk tā, kā valdība vēlas. Taču praksē valdības brīvību ierobežo vesela virkne citu vienlīdz likumīgu varas un ietekmes avotu, piemēram, neatkarīgās tiesas, vēlētās vietējās pašvaldības, likumaizsardzības iestādes un brīvie sabiedrības saziņas līdzekļi. Bez šaubām, mūsu dalība Eiropas Savienībā arī ir daļēji laupījusi šo brīvību.

Tas viss nozīmē, ka teorētiski parlamenta absolūtā suverenitāte, kas, ja tā tiktu realizēta praksē, varētu izrādīties nepanesama, ir ievērojami samazināta un ierobežota.

Es zinu, ka daudzi no jums saprot, ka spīkeram Apakšnamā ir jābūt objektīvam un pilnīgi neitrālam pret partiju politiku. Spīkera galvenais pienākums, protams, ir vadīt Apakšnama sēdes, piemērot un interpretēt tā noteikto procedūru un praksi un - lietojot britu frāzi, kas sakņojas mūsu mīlestībā uz sportu, - sekot, lai “spēle būtu godīga”. Tas ne vienmēr ir viegls uzdevums. Viena īpaši svarīga prasība ir šāda: jānodrošina, ciktāl tas praktiski iespējams, lai tiktu uzklausīti visi viedokļi - ne vien dažādu, lielu vai mazu, partiju viedokļi, bet arī dažādi tendēti viedokļi lielākajās partijās. Visās partijās ir savu viedokļu “koalīcijas”, tāpēc arī mazākuma viedokļiem pašās partijās ir jātiek uzklausītiem.

Tātad, ja cilvēkiem ir kaut kādi atšķirīgi viedokļi lielo partiju vidū, tad es kļūstu ļoti nepopulāra vai nu premjerministra, vai opozīcijas acīs, bet, ja es kļūstu nepopulāra gan pie vieniem, gan pie otriem, tad tas varbūt nav labi. Zināmā mērā mans uzdevums ir Apakšnamā būt par tiesību un privilēģiju sargu. Dažreiz man jāatgādina parlamenta locekļiem, ka viņu brīvības - un it īpaši tiesības brīvi paust savus uzskatus parlamentā - ir saistītas arī ar smagu atbildību un tās lietojamas saprātīgi. Parlamenta locekļu pienākums ir uzvesties atbilstoši augstajiem standartiem, un viņu elektorāts ar pilnām tiesībām cer, ka viņi tieši tā arī uzvedīsies. Šajā sakarā viņiem tiek prasīts publiski deklarēt savas intereses ārpus parlamenta un rīkoties saskaņā ar publicēto Ētikas kodeksu.

Priekšsēdētāja kungs un mani parlamenta kolēģi! Daži no jums droši vien ir paši redzējuši, kā darbojas mans Apakšnams. Tur ir trokšņaina, diskusiju pilna un dažkārt robusta atmosfēra. Nepiekrišana un diskusijas ir demokrātijas pamats: to jūs pilnā mērā redzat Vestminsterā. Es uzskatu, ka klusums manā Apakšnamā nekad nav zelta klusums, tam jābūt demokrātiskam. Strīdi (un diskusijas) notiek reglamenta un procedūras ietvaros. Un tas varbūt ir tāpēc, ka gan valdība, gan opozīcija atzīst un respektē kā savu, tā arī pretējās puses likumīgo, konstitūcijā noteikto lomu: opozīcija atzīst valdības tiesības valdīt, valdība atzīst opozīcijas tiesības oponēt. Beigu beigās jābūt tā, ka valdība rīkojas pēc sava prāta. Tomēr demokrātiskā iekārtā opozīcijai ir jādod iespēja pateikt to, kas tai ir sakāms.

Opozīciju pazīst ar nosaukumu Viņas Majestātes lojālā opozīcija. Tā nav nelojalitātes izpausme, ja opozīcija balso pret valdības politiku, ja opozīcija ir pārliecināta, ka šī politika ir vērsta pret valsts interesēm kopumā. Patiešām, opozīcijas uzdevums ir oponēt, pārbaudīt, apšaubīt un kritizēt pie varas esošo valdību. Tātad stingra un konstruktīva opozīcija ir ļoti svarīga demokrātijai.

Priekšsēdētāja kungs! “Oficiālās opozīcijas” parlamentārā likumība ir atzīta dažādos veidos. Piemēram, opozīcijas vadītājam un galvenajam atbildīgajam par opozīcijas disciplīnu maksā algu no valsts līdzekļiem, un opozīcijas partijas arī daļēji tiek finansētas no valsts līdzekļiem. Par Apakšnama darba kārtību partijas vienojas neformālās regulārās diskusijās. Un turklāt katru gadu opozīcija izvēlas diskusiju tematus 20 dienām.

Lielu daļu likumdošanas, uzraudzības un administratīvo uzdevumu Apakšnamā veic komitejas. Katrā komitejā vairākumā ir valdības partijas pārstāvji, bet ir arī vairāki komitejas locekļi, kurus ir iecēlusi opozīcija. Tas nodrošina opozīcijas partijām iespēju detalizēti izpētīt un apspriest jautājumus, izteikt savus argumentus un publiski paust savu viedokli. Lai arī balsošanā opozīcija var zaudēt, tai tiek dota līdzvērtīga iespēja piedalīties diskusijās, un tā ir parlamentārās demokrātijas būtība.

To komiteju, kuras izskata likumprojektus, priekšsēdētāji ir vecākie parlamenta locekļi, kurus ieceļu es un kuri vada debates kā neitrāli priekšsēdētāji. Bet to mūsu pastāvīgo komiteju priekšsēdētājus vai priekšsēdētājas, kas pārrauga valdības departamentu darbu, ievēlē attiecīgās komitejas locekļi. Starp partijām ir neformāla vienošanās par to, ka pastāvīgo komiteju vadībā partijas būs pārstāvētas vienādi.

Rezultātā pieci no deviņpadsmit departamentu komiteju priekšsēdētājiem ir opozīcijas locekļi. Apakšnama visvecākā komiteja, kurai ir visaugstākais prestižs, ir komiteja, kuras uzdevums ir kontrolēt valsts naudas lietderīgu izlietošanu, un to vienmēr vada kāds no vecākajiem opozīcijas locekļiem. Mēs uzskatām: lai demokrātija varētu plaukt, pēc parlamenta vēlēšanām “uzvarētājs nepaņem sev visu”.

Tāpat es domāju, ka ir svarīgi aizstāvēt to parlamenta locekļu intereses, kuriem parlamentā nav nekāda amata, bet kuri varbūt nepiekrīt savas partijas oficiālajam viedoklim. Viņi var iesniegt tā saucamos privātos likumprojektus, ierosināt īsas debates un piedalīties debatēs par valdības sagatavotajiem likumprojektiem, kas ir ļoti svarīgi: katru dienu ir paredzēts noteikts laiks, kurā parlamenta locekļi uzdod jautājumus ministriem par viņu departamentu īstenoto politiku.

Šādus jautājumus var izvērst plašāk, kad ministri tiekas ar komitejām. Pateicoties šādai sistēmai, mums ir lojāla, atbildīga un labi organizēta opozīcija, kas ir gatava mest vēlēšanās izaicinājumu valdošajai partijai. Manuprāt, priekšsēdētāja kungs, tas nāk par labu demokrātijai, ja valdošā partija apzinās, ka tā var drīz nokļūt opozīcijā, bet opozīcijas partijas saprot, ka varbūt drīz tās uzņemsies dažkārt visai nepatīkamo valdības darbu.

Priekšsēdētāja kungs, es jau diezgan ilgi runāju par britu parlamentāro sistēmu. Es to daru tāpēc, ka tā ir sistēma, kuru es pazīstu un mīlu. Tā ir attīstījusies gadsimtu gaitā un izturējusi laika pārbaudi. Tā ir izturējusi kara un ekonomiskās depresijas laiku. Tā ir piemērota britu apstākļiem un temperamentam.

Taču, mani parlamentārie kolēģi, mēs neieslīgstam pašapmierinātībā. Gadu gaitā tai ir bijis jāpiemērojas spiedienam un mainīgiem apstākļiem - daļēji tas ir šīs sistēmas panākumu un ilglaicīguma pamats. Tā turpina mainīties. Mums ir modernizācijas komiteja, kas skatās uz visām mūsu procedūrām, un mums ir jāmainās. Ja sistēma nemainītos, tā sastingtu, panīktu un zaudētu savu labo slavu.

Vai britu pieredze var noderēt jūsu apstākļos - to varat novērtēt tikai un vienīgi jūs paši. Mums, bez šaubām, ir arī trūkumi mūsu sistēmā, taču es domāju, ka jums vajadzētu pārņemt no mums to, kas jums liekas liederīgs, pielāgojiet to saviem apstākļiem, ja vēlaties, un izveidojiet tādu sistēmu, kas jūs apmierina. Kas apmierina jūsu vēsturi un kultūru un jūsu nākotni.

Runājot par nākotni, abām mūsu valstīm priekšā ir jauni uzdevumi. Meklējot risinājumus, britu parlaments un Latvijas Saeima ir iesaistījušies kopējā darbā, kura mērķis ir kalpot mūsu tautām, cik labi vien spējam. Tas, vai esam to darījuši tikai dažus gadus vai daudzus gadsimtus, nemaina mums priekšā stāvošo uzdevumu. Ekonomiskās krīzes, politiskā nestabilitāte un starptautiskā spriedze nerespektē tradīcijas.

Spīkera kungs, Lielbritānijas un Latvijas attiecības, kā es zinu, ir siltas un draudzīgas, es to zināju, jau pirms ierados šeit, un to es esmu arī pamanījusi un pārliecinājusies par to arī šajās divās savas vizītes dienās. Es tikos ar tik daudziem cilvēkiem, man bija ļoti daudz dažādu iespaidu. Es uzskatu, ka šī bija ļoti auglīga un patīkama vizīte. Gan Jūs, gan Jūsu priekšgājējs esat mani apmeklējuši Londonā, un jūs abi bijāt tik laipni, ka uzaicinājāt mani ierasties šeit. Bet, kā Jūs jau zināt, šajā mēnesī es kā spīkere nolieku savas pilnvaras pēc astoņarpus gadiem šajā amatā. Es esmu priecīga, ka šī mana pēdējā oficiālā ārzemju vizīte notiek tieši Baltijas valstīs. Šis reģions ir vēsturiski un simboliski nozīmīgs ne tikai manai valstij - tas ir Eiropas dinamiska sastāvdaļa. Mēs priecājamies, ka visas trīs Baltijas valstis ir oficiāli uzsākušas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, tas ir process, kurā arī turpmāk jūs saņemsit pilnīgu Lielbritānijas atbalstu.

Es beidzu šo uzrunu, priekšsēdētāja kungs, vēlreiz Jums pateicoties par to, ka izrādījāt man cieņu un pagodinājāt mani ar iespēju šodien jūs uzrunāt.

Es sveicu jūs Apakšnama vārdā, un es domāju, ka tā laikam ir pēdējā iespēja, kad es kādu parlamentu uzrunāju manā spīkeres lomā. Man tas tāpēc ir ļoti svarīgs gadījums. Un tāpēc, pirms es dodos projām, es gribu nodot jums sveicienus no Apakšnama un mūsu vislabākos novēlējumus. Mēs apsveicam jūsu sasniegumus, ko esat guvuši, veidojot dzīvotspējīgu un uz nākotni vērstu demokrātiju neatkarīgā Latvijā. Mēs ceram stiprināt saikni starp mūsu parlamentiem tā, lai arī turpmāk varētu mācīties viens no otra. Es glabāšu atmiņā šo savu vizīti. No visas sirds un arī kā Apakšnama spīkere novēlu Saeimai un Latvijas tautai lielus panākumus un daudz laimes izaicinājumu pilnajos turpmākajos gados. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Būtroidas kundzei.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt šodienas sēdes darba kārtību, es gribu izteikt apbrīnu par to, ka daži cienījami kolēģi līdz šim vēl nav pamanījuši to zīmi uz durvīm, kur ieteikts šeit nelietot mobilos telefonus. Viņi uzdrošinās to darīt un pat viesu klātbūtnē runā vēl skaļāk, nekā mēs dzirdam viesi.

Sākam izskatīt darba kārtību! Saeimas sēdes 5.oktobra darba kārtība. Pirmais. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Jā, lūdzu! Pirmais ir… Lūdzu, Bojāra kungs! Bojāra kungs ir iesniedzis rakstveidā un grib izteikties “pret”. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tik tiešām svētus vārdus pateica elegantā kundze no britu parlamenta: “Turēt valdību uz pirkstgaliem.” Svēti vārdi! Man rada izbrīnu tas, ka mūsu Aizsardzības ministrijas vadošie darbinieki nezina, kas notiek Latvijas Republikā. Viņus neinteresē smagais ekonomiskais stāvoklis. Viņi sāk veidot trīsgadu budžetu un pieprasa, lai Aizsardzības ministrijai budžetā 2001.gadā tiktu iedalīts 55,1 miljons latu, 2002. gadā - 80,3 miljoni un 2003. gadā - 100 miljoni latu. Kur Latvija lai ņem šos briesmīgos līdzekļus? Un vēl ieraksta arī tādu apbrīnojamu lietu, ka Aizsardzības ministrijas budžets neskars tautsaimniecības konkurētspēju, eksporta attīstību, nodarbinātību, investīcijas un vidi. Vai viņi vispār tad zina, ko un kas skar? Par kādu iekšzemes kopprodukta pieaugumu var runāt, ja nedarbojas rūpniecība, tātad nav papildu ienākumu, ja lauksaimniecība ar katru dienu sagrūst, tātad ienākumu nebūs. Totāls bezdarbs! Lai Aizsardzības ministrijas darbinieki paskatās, kas notiek lauku sētās!

Un ko darīs ar iepirktajiem vecajiem ieročiem… zenītlielgabaliem, kurus atveda no Zviedrijas un kuri tika lietoti tikai Otrajā pasaules karā? Tagad lidmašīnas taču lido no 500 līdz 2000 kilometriem stundā. Ko tad tam izdarīs ar šo rokas vadību? Un arī vēl strēlnieku izlietotie ieroči, ko atveda no Slovākijas…

Bez tam Aizsardzības ministrijai taču strādā arī robežsardze - 10,5 miljoni, arī Apsardzes pulks un Iekšlietu ministrija. Apsardzes pulks - 2 miljoni.

Ja Aizsardzības ministrija grib tādu budžetu, tad ir jālikvidē Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Man nav saprotams Kristovska kunga teiktais. Vai viņš tik tiešām nezina, ka Latvijas Republikas slimnīcās nav zāļu slimnieku ārstēšanai? Arī narkozes aparāti ir 20-25 gadus veci. Jebkurš no mums, nedod Dievs, var nokļūt uz operācijas galda, un ja cilvēkus operācijas laikā apkalpos ar šo aparatūru… Slimnieki ēd zvīņu zupu, rupjmaizi un margarīnu. Lauku cilvēki nezina, kas ir pārticība. Arī pilsētas iedzīvotāji nezina, kas ir zobārsts, toties katram iedzīvotājam, ieskaitot mazus bērnus, būs automāts - Slovākijas vai Rumānijas ražojums.

Kāpēc Aizsardzības ministrija sev grib saņemt ekskluzīvas tiesības uz trīsgadu plānu? Kāpēc tad tāda plāna nav Zemkopības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai? Nereālu plānu atbalstīt nevar! Eiropas piemērs jau bija Albānija, kur katrai ģimenei bija dzots un katram sargam - nocietinājuma punkts. Un pie kā tas noveda? Cilvēkiem nebija elementāra dzīves iztikas minimuma.

Un tagad paskatīsimies! Gaisa kontrolei pieprasa 2,2 miljonus šinī gadā. Tad ir jāprasa: “Kāpēc tika privatizēta gaisa telpas kontrole?” Un tur kāda veikla firma jau saņem 4,5 miljonus… Tātad 6,7 miljoni - gaisa aizsardzībai. Kas tad notiek mūsu valdībā un kas ko visu plāno?

Un pēdējais. Man nav arī saprotams, kāpēc Aizsardzības ministrija iepērk 800 radiostacijas, kuru kopējā vērtība būšot 10 miljoni latu. Un vēl par līdzekļu izlietošanu. Slavenā “Robežbūve”. Tāpat ieroču iegāde un munīcijas iegāde. Un arī lepnie džipi... Tad varbūt ir jāpadomā, cik tad mēs varam reāli iedalīt no tās naudas Aizsardzības ministrijai, jo mēs taču uz tās rēķina nevaram novest līdz iznīcībai mūsu zinātni un mūsu veselības aprūpi. Starp citu, tas difterijas uzliesmojums, kas bija Aizsardzības akadēmijā, liecina par tās “kvalitatīvo” darbību.

Šo likumprojektu bez pārstrādāšanas pieņemt nevar. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par”? Neviens nevēlas.

Bojāra kungs, vai jūs pieprasāt balsojumu par likumprojektu? (Starpsauciens: “Protams!”) Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Valsts aizsardzības finansēšanas likums” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 15, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Kārlis Leiškalns. Jūs vēlaties, Leiškalna kungs, runāt “par”? Lūdzu!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pīka kungs, es vēlos runāt “par”, bet ne par darbaļaužu laimi, kā runāja Leons Bojārs. Es gribu runāt “par” šī likumprojekta nodošanu komisijām, taču es gribētu ieteikt jums mainīt atbildīgo komisiju un nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuru vada Jānis Lagzdiņš, jo šis likumprojekts, manuprāt, būtu skatāms paketē kopā ar darba kārtības 10.punktu, tas ir, likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”. Tā ka par atbildīgo komisiju es lūdzu nosaukt Lagzdiņa kunga vadīto komisiju un lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju noteikt par otro.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kolēģiem ir iebildumi pret Leiškalna kunga priekšlikumu? Nav iebildumu. Tātad likumprojektu nododam Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Saeimas prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vēlas izteikties deputāts Leons Bojārs. Vai jūs vēlaties runāt “pret” vai “par”? Leons Bojārs no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas vēlas izteikties “pret”.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Deklarēta pamatdzīvesvieta. Nu, it kā zinām, kas tas ir. Taču tagad rodas jautājums - cik tad būs jāmaksā par to deklarēšanu? Valdība to līdz šim laikam tur slepenībā un tad vienā jaukā momentā Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā steidzīgi iegrūdīs Saeimā. Droši vien būs jāmaksā kādi 15 vai 20 lati. Zinot mūsu birokrātiju, kāda ir visdažādākajās iestādēs, varam paredzēt, ka tās izziņas... ka visdažādākās izziņas, anketu aizpildīšana, dokumenti arī izmaksās savus 15-18 latus. Paskatieties, kāda būs tā summa!

Tagad, ja nav pases, uzreiz jāmaksā sods - 25 lati. Nozog cilvēkam pasi, un tad par to ir jāsamaksā 25 lati?! Vai arī cilvēks, teiksim, iekrīt ūdenī, samērcē pasi, un tā kļūst nederīga. Vai arī tad jāmaksā 25 lati? Tas taču ir absurds.

Par dzīvošanu bez deklarētas pamatdzīvesvietas - 250 latu. Nu tiem pašiem 25 latiem pieliek tikai vienu nulli klāt. Taču tagad cilvēkam nav darba vietas, viņu izmet, kā to dara Rīgā, no dzīvokļa. Un kas tad maksās tagad tos 250 latus? No kurienes tad cilvēks ņems to naudu? Tātad tas ir nereāli un muļķīgi.

Arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanā sods ir 250 latu. Mums visiem zināms, ka Ministru kabinets, ministrijas, visdažādākās valsts instances izdod likumiem vēl dažādus papildinājumus. Tie ir Ministru kabineta noteikumi vai vēl kāda resora izdomāti kaut kādi nelikumīgie akti. Un uz tā pamata municipālā policija, policija, VID un citas iestādes tagad no cilvēkiem iekasē ļoti lielas naudas summas. Un tikai tāpēc, lai ar valsts iestādēm nenonāktu konfliktā - jo citādi pēc tam viņam atriebsies - , tas cilvēks ir spiests maksāt to sodu. Nereālus sodus taču maksā! Un tagad būs mums arī šādi dokumenti, kurus vajadzēs aizpildīt. Vecāks cilvēks varbūt nevarēs saprast visu to jēgu, kas būs ietverta tajos dokumentos, kurus vajadzēs aizpildīt, lai tiktu veikta tā dzīvesvietas deklarēšana, un tātad par to kļūdu viņš maksās 250 latus. Tātad mēs apzināti atveram slūžas ierēdņu korupcijas tālākai attīstībai: lai 250 latus nemaksātu, cilvēks, protams, maksās kukuli, jo tas būs taču mazāks. Tātad sākas jauna ierēdņu “uzbarošana”.

Es jums pateikšu, ka rindā jau droši vien stāv vesela virkne veiksmīgu uzņēmēju, kuri jau ir apsprieduši, kādā veidā tiks veikts konkurss, lai nodrukātu tās kartītes vai blankas. Nu tur atkal nākamais ierēdnis saņems savus 10%. Mēs jau zinām, ka ar mūsu balsojumu kases aparātu tirgošana bija tik ļoti veiksmīga, ka tagad pat tam, kas pārdod savus mājās izaudzētos kartupeļus, ir jānopērk kases aparāts. Zinām, ka no Zviedrijas tika ievestas automobiļu aptieciņas, kuras Eiropā maksā 2 latus, bet Latvijā par tām vajadzēja 10-12 latus maksāt. Bērnam, ja tas augumā mazāks par pusotru metru, noteikti ir jābrauc uz tā krēsliņa... Arī to visu mums taču “piespēlēja”, nu, tāda nejēdzīga roka. Pēdējā laikā izgāja caur Saeimu likumprojekts par Rīgas ostu. Kas tagad notiek mūsu tirdzniecības ostā? Un tagad mēs visu laiku runājam par korupcijas novēršanu. Cienījamie kolēģi! Ar mūsu balsojumiem korupcija attīstās. Nu, un tagad ārzemnieki kauc, ka no viņiem ņem kukuļus. Bet kā tad neņems, ja viņi paši sāka iebarot mūsu ierēdņus, lai aizņemtu “nišas” mūsu ražotāju vietā vai iznīcinātu mūsu konkurētspējīgos uzņēmumus? Tā ka redziet, kā tas pa spirāli attīstās! Jāpiemin, teiksim, arī tas jautājums - kas piegādā Iekšlietu ministrijai degvielu, un kāpēc konfiscētā degviela un konfiscētais spirts netiek izmantots Iekšlietu ministrijas automobiļu darbībai? To taču var izmantot. Taču mēs tā arī nezinām, kur paliek konfiscētais.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, nevar atbalstīt neapdomātu likumprojektu. Vispār vēl nav zināms, kas tur notiks tālāk, kā notiks tā deklarēšana, bet mēs jau ieviešam soda sankcijas. Es lūdzu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs.

Pirms mēs balsojam, deputāts Antons Seiksts no frakcijas “Latvijas ceļš” lūdz šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 1, atturas - 6. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Izteikties “par”, “pret” neviens nevēlas, bet arī deputāts Antons Seiksts ir ierosinājis... ā, nē, piedodiet, šo nē... Par šo nē, Seiksta kungs! Tātad deputātiem nav iebildumu. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas deputāts Linards Muciņš. Muciņa kungs, vai jūs vēlaties runāt “par”? Lūdzu! Ā, runāsiet no vietas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Muciņa kungam!

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par procedūru. Lūdzu nodot arī Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Antons Seiksts ierosina nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Bez tam deputāts Linards Muciņš ierosināja šo nodot arī Juridiskajai komisijai. Piedodiet, Muciņa kungs, es nesadzirdēju, ko jūs teicāt! Vēlreiz vārds Muciņa kungam. Lūdzu!

L.Muciņš. Nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs nododam arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem nav iebildumu. Tātad Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas debatēt? Lūdzu!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Neapšaubāmi, likumprojekts ir jānodod izskatīšanai komisijām, bet es gribētu norādīt, ka šis projekts lielā mērā runā par pašvaldību tiesībām un pienākumiem un ir cieši saistīts ar Īres likumu, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pārstrādā. Es aicinu par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītājs. Ir saņemts priekšlikums arī šo likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas maiņu? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Likumprojekts par dzīvesvietas deklarēšanu un arī jau iepriekš nosūtītais likumprojekts par nodokļiem un nodevām būtu jāskata kontekstā. Un kāpēc? Tas ir jautājums ne tikai par šīs īpašās nodevas noteikšanu, bet tas ir arī jautājums, kas varētu kaut kādā mērā atļaut optimizēt nodokļu administrēšanas sistēmu. Īpaši tas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu. Lai izvērtētu visas šīs iespējamās pārmaiņas vai katrā ziņā kaut kādas izmaiņas, lūdzu nosūtīt šo likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums komisijām pievienot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju un par atbildīgo komisiju noteikt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Līgums par starptautiskas organizācijas izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un Centrālajā Eiropā (EUROFISH)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2001.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Jurkāns.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Nupat mūs uzrunāja spīkeres kundze, kura teica, ka opozīcijas uzdevums esot pozīciju un valdību turēt “uz pirkstgaliem”. Es saprotu, ka neatkarīgi no tā, ko mēs te arī teiktu, valdība nenostāsies nedz uz pirkstgaliem, nedz uz ausīm, bet tomēr tas budžets, kuru mums liek priekšā, es domāju un arī mūsu frakcija ir pārliecināta, ir antisociāls.

Es gribu jums nolasīt, nocitēt kādu ievērojamu politiķi un gribētu, kamēr es lasīšu šo viņa citātu, lai jūs mēģinātu uzminēt, kurš tad to ir teicis. Es citēju: “Pēdējos gados sabiedrībā atkārtoti ir izskanējusi asa kritika par nepieļaujamo situāciju veselības aprūpes finansēšanā, kas reāli apdraud iespēju sniegt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus iedzīvotājiem un nodrošināt to pieejamību. Tas atspoguļojas Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības paziņojumā, kurā aicināts izsludināt krīzes stāvokli veselības aprūpē.

Savukārt Latvijas Anesteziologu asociācija pieprasīja apturēt ķirurģisko operāciju veikšanu, ja tām netiks nodrošināti atbilstīgi tehniskie līdzekļi.

Veselības aprūpei atvēlēto līdzekļu apjoms no iekšzemes kopprodukta - 3,71% - 1999.gadā bija viens no zemākajiem Eiropā, bet 2001.gadam prognozē tikai 3%.” Es citēšu tālāk: “Lai pilnībā nodrošinātu 2000.gada 10.maija deklarācijas “Par Ministru kabineta iecerēto darbību” 10.3.apakšpunktu “Veselības aprūpe”, nepieciešams valsts budžeta papildu finansējums 48 miljoni 446 tūkstoši latu. Ja nepieciešamie līdzekļi netiks piešķirti jau 2000.gadā, nebūs iespējams nodrošināt minētos pasākumus un pacienti netiks nodrošināti ar bezmaksas medikamentiem. Veselības aprūpes pakalpojumi būs jāreducē tikai uz neatliekamo un ambulatoro palīdzību, veidojot ilgstošas gaidīšanas rindas vai atsakoties no plānveida stacionārās palīdzības, kas savukārt prasīs papildu līdzekļus hronisko slimnieku un invalīdu aprūpei. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis, zemais veselības aprūpes finansējums jau tagad rada problēmas ar medicīnas personālu. Mums ne tik daudz ir jābaidās, ka sagaidāmas ārstu vai medicīnas māsu protesta akcijas, bet gan no tā, ka drīz vispār nebūs, kas strādā. Gadā no veselības aprūpes aiziet divas reizes vairāk strādājošo nekā sagatavoto mācību iestādēs. Kad valsts politikas mērķis būs saglabāt veselu, darbspējīgu iedzīvotāju, tad arī veselības aprūpei nauda atradīsies, kā tagad atrodas aizsardzības sfērai, lai iekļautos NATO.

Šobrīd Ministru kabinets noraidīja prasītos 2 miljonus latu papildfinansējumu sakarā ar likumu “Par iedzīvotāju reproduktīvo veselību”. Tā ir tuvredzīga politika. Pēc gadiem būs niecīgs darbspējīgo skaits, samazināsies nodokļu ieņēmumi, nebūs pietiekamu pensiju fondu, būs jāpaaugstina pensijas vecums vai jāieved darbaspēks no Āzijas valstīm ar visām no tā izrietošajām sekām. Uzskatu, ka medicīnas iestāžu privatizācija pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos, bet slimnīcu privatizācija nevar būt valsts politika.” Un šos vārdus, ko es citēju, ir teicis mūsu labklājības ministrs Požarnovs. Žēl, ka es viņu šeit neredzu, bet mans jautājums būs šāds: “Kā tad Požarnova kungs kā ministrs strādās sev pakļautajā iestādē ar šādu budžetu?” Un es arī gribu zināt, ko par to saka viņa kolēģi no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas.

Mēs varētu šeit runāt arī par budžetu, kas ir domāts aizsardzības spēkiem. Mēs uzskatām, ka valsts drošība nesastāv tikai no Aizsardzības ministrijas budžeta. Valsts drošība sastāv gan no tā, cik mēs esam izglītoti, gan no tā, cik mēs esam veseli, gan no tā, cik mēs esam saimnieciski stipri un kādā vidē mēs dzīvojam. Diemžēl šis budžets, kuru mums iesniegusi valdība, šos aspektus vērā neņem. Tāpēc mēs balsosim “pret” un aicinām arī citus to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret”. Vai kāds deputāts vēlas runāt “par”? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2001.gadam” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - 7. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. “Pret” vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Nezin kāpēc budžets ietverts kā 13.jautājums, vispār tas ir nelaimīgs cipars jeb velna ducis, kā saka, un diez vai tas būs laimīgs Latvijas iedzīvotājiem 2001.gadā.

Protams, pateicoties Finansu ministrijas saspriegtajam darbam, mums tiek nodots analīzei un akceptam šis valstij pats nozīmīgākais dokuments - tātad 2001.gada budžets, bet diemžēl mēs vēl neesam sagaidījuši 2000.gada budžeta korekcijas variantu. Tātad divus mēnešus būs jāstrādā ar diviem nopietniem dokumentiem.

Un kāpēc tad dokumenti nāk ar tādām mokām? Valsts parāds ir sasniedzis gandrīz 600 miljonus latu, tātad pusgada budžetu. Privatizācijā pārdotas materiālās vērtības apmēram par 3 miljardiem, bet saņēmuši esam kādus nepilnus 100 miljonus latu, gandrīz vairs nav ko pārdot, un, tā kā ieņēmumu daļa pildās ļoti smagi, es varu izteikt tikai līdzjūtību mūsu finansu ministram par to darbu, kuru viņš veicis.

Mani, protams, un arī manus kolēģus un iedzīvotājus, kad viņi jau ir izdzirdējuši pirmos datus, pārsteidz tas, ka deficīts nākamajā gadā ieplānots 79 miljonu latu apmērā. Tas ir briesmīgi! Es atceros, kā mans draugs Gundars Bērziņš lamāja Krištopana kungu, kad bija deficīts ar kādiem 8-10 miljoniem latu. Ko tagad mēs varētu pateikt Gundaram Bērziņam un viņa kolēģiem, kuri sastādījuši šo budžetu? Tas taču ir briesmīgi! Turklāt mazos un vidējos uzņēmumus mūsu Valsts ieņēmumu dienests un visdažādākās instances spaida ar dzelžainām rokām, tos nīcina laukā, neļauj tiem atsperties, un jūs jau zināt, cik dārgi ir bankas kredīti, toties “pelēkā” ekonomika, kontrabanda un citas mahinācijas, ko veic grupējumi vai attiecīgi cilvēki, valsts kasi nevis pildina, bet to tukšo. Rūpniecība ir tīšuprāt iznīcināta, un budžetā to jūs nekur neatradīsiet pieminētu. Neviena vārda par rūpniecības attīstību Latvijā! Nav vietas arī tam, kā tad tiks veikta zemkopības attīstības programma. Un, ja iznāks tā, ka tie septiņi zemnieki, vārguļi, nav vajadzīgi, kā izteicās viens no Tautas partijas deputātiem, bet ka ir vajadzīgi tikai trīs bagātie, tad kur mēs liksim tos četrus zemnieciņus? Un ko darīt tam zemniekam, kas izaudzē savu ražu, bet valsts no viņa to nenopērk? Valsts labprāt ieved, importē, bet nevirza mūsu zemnieku saražoto produkciju ne slimnīcām, ne Bruņotajiem spēkiem, ne arī citām vajadzībām, kur to izlietotu, toties no zemnieka prasa, lai viņš samaksā laikā un pilnā apmērā nodokļus. Taču, ja no viņa neko negrib iepirkt, tad ar kādiem naudas līdzekļiem viņš var nomaksāt šos nodokļus? Par to diemžēl neviens nepainteresējas un to neanalizē.

Nu un tagad paskatīsimies uz pašvaldībām. Uz pašvaldību pleciem valdība grib nogrūst visu, lai mūsu ierēdņiem ministrijās nebūtu nekas jādara, lai nebūtu jālauza galva, kā pildīt programmas un kā palīdzēt attīstīties mazajām pilsētām, apdzīvotajām vietām vai lauku iedzīvotājiem, toties visi grib saņemt labas algas, bet pašvaldības lai pašas tiek ar visu to galā. Un izbrīnu rada arī tas, ka, satiekoties ar pašvaldībām, tiek parādīti dokumenti, kur tik tiešām var redzēt absurdu mūsu ministru darbību. Zemkopības ministrija atsūta cirkulāru, kurā liek veikt darījumu ar atpakaļejošu datumu, un turklāt tas skar dīzeļdegvielas akcīzes apmaksu. Tur ir likts apsekot, cik ir apstrādāts lauku, cik nav apstrādāts, bet tagad, pēdējās dienās, tos ir likts apmērīt, taču cilvēku, kas apmērītu tās platības, nav, arī transporta nav, un kas tad veiks to darbu? Tātad redziet, kādi absurdi ir sastopami šādos it kā mazos jautājumos.

Bet kas notiek tālāk? Tālāk jau neviens vairs neinteresējas, kā tad izveidosies pašvaldības budžets, ja mums nestrādā rūpniecība un ja par to neviens neinteresējas; ja mums lauksaimniecība sarūk... Arī par to valdība nezin kāpēc neinteresējas. Mēs visu laiku kliedzam par Eiropas Savienību. Nabagi arī Eiropas Savienībā nav vajadzīgi, tur ir vajadzīgas labi sakārtotas un uzturētas valstis. Tad viņiem ir... Ko tad jūs domājat? Vai Eiropas Savienībai ir tik daudz naudas, lai mūsu korumpētajiem ierēdņiem maksātu vēl varbūt papildienākumus? Un jūs jau redzējāt Pasaules Bankas novērtējumu. Tas vispār ir briesmīgi - “pārdotā valsts”. “Pārdotā valsts” - jūs tikai padomājiet!

Nu un vispēdīgi. Ierēdņi un investori... Jā, tāpēc es lūdzu šo jautājumu pārskatīt un neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. “Par” neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finansu vadību” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Kolēģiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāts Antons Seiksts ierosina šo likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Kolēģiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Šo likumprojektu deputāts Antons Seiksts ierosina nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu, kura lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Izskatīsim atzinumu par šo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Romāna Mežecka atsaukšanu no Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva līdz 2001.gada 1.augustam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts “Par deputāta Andra Bērziņa ievēlēšanu Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā līdz 2001.gada 1.augustam”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu.

Deputāts Imants Kalniņš ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Deputāts Andrejs Panteļējevs iesniedzis lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 5.oktobrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Imanta Stirāna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 5.oktobrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Imantam Stirānam šā gada 5.oktobrī. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes atbrīvošanu no amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apmierināt Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes iesniegumu, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskā komisija izskatīja minēto Tieslietu ministrijas iesniegumu un arī tiesneses iesniegumu un atbalstīja Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Aijas Kancānes atbrīvošanu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Atbrīvot Aiju Kancāni no Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.” Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”. Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2274.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu par administratīvo pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pāvels Maksimovs.

No dokumentiem pievienotā administratīvā protokola jūs redzat, ka Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka deputāts Maksimovs ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma 24.panta otrās daļas un 19.panta otrās daļas noteikumus. Proti, tas attiecas uz datu uzrādīšanu ikgadējā deklarācijā, kā arī uz darbu, kuru nav atļauts savienot ar deputāta amatu.

Komisija jautājumu rūpīgi izvērtēja, uzaicinot arī atbildīgu Korupcijas novēršanas daļas darbinieci, kā arī pieprasīja papildu informāciju un pēc darba divās sēdēs nolēma atbalstīt lēmuma projektu par piekrišanu 7.Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības un aicina arī Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es neņemos spriest, vai mūsu kolēģis Maksimova kungs ir vainīgs vai ne, un es to nevaru izdarīt vienkārši tāpēc, ka dokuments, ko mums atsūtīja Valsts ieņēmumu dienests, satur ļoti daudz pretrunu un, teiksim maigi, apšaubāmu apgalvojumu.

Paskatīsimies, kas ir rakstīts protokolā! Otrajā punktā sacīts, ka Pāvels Maksimovs savu Saeimas deputāta amatu savieno ar ārštata zinātniskā konsultanta darbu un ka tas nav atļauts ar Korupcijas novēršanas likumu. Bet, piedodiet, tas taču ir atļauts! Un Maksimova kungs nebūt nav vienīgais, kas strādā arī par zinātnisko konsultantu. Jo, cik es sapratu, Valsts ieņēmumu dienesta pārmetumi ir citas dabas, faktiski Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka Maksimovs veic citu darbu, nevis zinātnisko darbu. Taču protokolā par to nekas nav teikts. Tātad formālā, juridiskā ziņā tas absolūti nav korekti.

Otrais moments. Mums skaidri jāapzinās, ka mums šobrīd ir unikāls gadījums, kas ļoti būtiski atšķiras no visiem iepriekšējiem gadījumiem, kuros mēs devām vai nedevām piekrišanu konkrēto deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības. Cik man zināms, tā ir pirmā reize, pirmais precedents, kad Valsts ieņēmumu dienests uzņemas tādu misiju - noteikt, vai zināms darbs ir zinātniskais darbs vai nav zinātniskais darbs. Un pēc kādiem kritērijiem Valsts ieņēmumu dienests to dara? Te ir rakstīts, ka Maksimovam nav piešķirts zinātniskais grāds, tātad viņš nevar veikt zinātnisko darbu. Bet, piedodiet, - vai tas nozīmē, ka persona, kam nav zinātniskā grāda, vispār nevar nodarboties ar zinātnisko darbu? Ļaujiet man atgādināt, ka zinātniskais grāds tiek piešķirts par paveiktu zinātnisko darbu. Tātad tas ir apburtais loks: kamēr personai nav zinātniskā grāda, viņa nevar nodarboties ar zinātnisko darbu. Par ko tad tiek piešķirts zinātniskais grāds?

Nākamais moments. Šeit ir arī rakstīts, ka akciju sabiedrība “Latvijas Panorāma” neveic zinātnisko darbību. Taču man gribētos atgādināt, ka vairs nav padomju laiki, kad ar zinātni nodarbojās tikai specializēti zinātniski pētnieciskie institūti un tā tālāk. Tirgus ekonomikas apstākļos ar zinātni nodarbojas universitātes un ļoti lielā mērā arī komercfirmas. Komercfirmas var arī pasūtīt pētījumus, zinātnisko darbu. Es domāju, ka šīs likuma normas, uz ko atsaucās Valsts ieņēmumu dienests, vienkārši nevar pielietot šajā situācijā. Un rodas jautājums - kāpēc tieši Maksimovs?

Zināmas bažas vieš tas fakts, ka šeit ir minēts, ka Maksimovs pārstāvēja “Latvijas Panorāmu” tiesā.

Tālāk. Mēs zinām arī to, ka Maksimova kungam ir konflikts ar diezgan augsti stāvošu valdības amatpersonu. Man ļoti negribētos, lai atkal parādītos masu medijos apgalvojumi, ka notiek skandāli, ka Maksimova kungu vienkārši vajā konfliktu dēļ, ka tā ir politiska atriebība un tā tālāk.

Cienījamie kolēģi! Ir tāds sens tiesību princips: visas šaubas tiek tulkotas par labu apsūdzētājam. Šajā gadījumā, kā redzat, šaubu ir ļoti daudz. Es šo lēmuma projektu nevaru atbalstīt un aicinu arī jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs saskaramies ar vienu no tiem gadījumiem, kuros patiešām ir jāpielieto aizsardzības mehānisms. Un, es ceru, varbūt arī cienījamais Korupcijas novēršanas likuma tēvs jeb autors Jānis Lagzdiņš, ar ko mēs esam diskutējuši, vai ir jābūt administratīvai aizsardzībai.

Uzmanīgi izlasiet, par ko ir visa šī jezga! Par to, ka teorētiski Maksimova kungs - tas nav nevienā dokumentā pierādīts - saņems šogad vai ir saņēmis šogad 35 latus par to konsultatīvo darbību. Ir cits jautājums - kāpēc Valsts ieņēmumu dienests deklarācijā par pagājušo gadu... Līgumā ir norādīts, ka darbs, pirmkārt, vēl nav pieņemts. Otrkārt, ja saņemtu 35 latus šinī gadā... Šim dokumentam jāparādās deputāta ieņēmumu nākamā gada deklarācijā. Un, ja Maksimova kungs būtu noslēpis šo milzu summu, par kuru ir sacelta šī jezga, un patiešām būtu vainīgā persona... Taču man nav neviena pierādījuma, ka viņš ir saņēmis šos 35 latus. Es redzu - patiešām, kā Cileviča kungs pareizi norādīja, šeit ir konflikts starp Ringoldu Balodi, Tieslietu departamenta pārstāvi, kurš ir tiesā iesniedzis civilprasību pret avīzi “Panorama Latviji”, un cienījamo Maksimova kungu kā “Panorama Latviji” pārstāvi tiesā. Viņš pārstāvēja tās intereses... Ir civilkonflikts. Tikai ir cits jautājums - šinī brīdī šis civilkonflikts ir pārvēsts par administratīvo konfliktu un te jau notiek caur VID izrēķināšanās ar deputātu.

Šinī brīdī es aicinu pārējos kolēģus uzmanīgi izlasīt arī otro protokolu, ko Muižnieces kundze nolasīs, tas ir par Kuduma kungu. Tas ir kārtējo reizi klasisks piemērs. Man ir kauns, ka cienījamais Segliņa kungs nav atsaucis šurp to policijas pārstāvi... Ataiciniet to policijas pārstāvi, kurš, kā viņš tur raksta, pusdienu pārtraukumā pircis cigaretes benzīntankā, pēc tam pie viņa pienācis kāds pilsonis, kaut ko pateicis, tad viņš izskrējis uz ceļa, apstādinājis mašīnu un Kuduma kungs ietriecies ar savu mašīnu otrā mašīnā. Man liekas, šinī gadījumā drīzāk būtu jāsauc pie atbildības šis policijas darbinieks. Ir vienkārši kauns par to, kādā valodā ir rakstīts tā policista paskaidrojums. Es vismaz, īsi uzmetot acis, pamanīju kādas četras gramatiskās kļūdas. Papriekš aizsūtiet, Segliņa kungs, šo policistu uz valodas kursiem, lai, būdams latvietis, labāk apgūst savu mātes valodu un tad sāk rakstīt šādu protokolu!

Es aicinu Saeimu neatbalstīt abus šos protokolus. Un es lūgtu Muižnieces kundzi, kuru līdz šim pazinu kā ļoti korektu... pareizi, es nekļūdos... lai tomēr šos jautājumus daudz nopietnāk izskatītu, pirms iesniegtu Saeimā. Šie divi gadījumi ir klasiski gadījumi, kad vienkārši Saeimas rokām mēģina izrēķināties ar mūsu kolēģiem.

Es aicinu balsot “pret”. Un žurnālistus aicinu ierakstīt, ka cienījamais VID ir sacēlis Saeimas līmenī jezgu 35 latu dēļ, kuri vēl, iespējams, nav saņemti. Viņi nav pierādījuši šo saņemšanas faktu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ar zinātnisko darbu pēc neatkarības atjaunošanas mēs nodarbojamies visur, kur vien varam, - darbā, mājās, atpūtā. Visur, viscaur ir nepārtraukti jauni atklājumi un jauni pētījumi. Tā ka teorētiski varētu pat atzīt, ka Cileviča atziņas ir ar kaut kādu zināmu racionālu pieskaņu. Taču ir viena diezgan būtiska atšķirība. Ja kāds aicinātu konkrēto deputātu saukt pie kriminālatbildības, tad es daudzējādā ziņā varētu pievienoties diviem iepriekš izskanējušajiem viedokļiem. Taču acīmredzot šīs frakcijas deputāti nezina to, ka Latvijas tiesību sistēmā ir bijuši vairāki precedenti - pietiekami daudz precedentu! -, kad administratīvas iestādes lēmums tiek pārsūdzēts tiesā un tiek atcelts kā nepamatots. Gan Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi ir tikuši atcelti, gan arī citu iestāžu lēmumi ir tikuši mainīti vai grozīti. Tas ir administratīvais sods, un nevajag jaukt to ar kriminālsodu. Kolēģi, tā ir pavisam cita nianse! Tā ka, lūdzu, - ja jūs jūtaties kaut kādā veidā aizskarti, jums ir visas iespējas Valsts ieņēmumu dienesta uzlikto administratīvo sodu pārsūdzēt tiesā, un tur, lūdzu, uzstājieties ar saviem šeit minētajiem argumentiem. Es saprotu, ka Maksimova kungam jau ir diža pieredze tiesu darbā un viņš savas profesionālās iemaņas varēs izmantot, gan sevi aizstāvot, gan arī kaut kādā veidā apsūdzot Valsts ieņēmumu dienestu, precīzi izsacīdams tās piezīmes, kas ir minamas par Valsts ieņēmumu dienesta darbību.

Tā ka es aicinu balsot gan par šo, gan par nākamo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Tikai mieru!”)

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Vispirms es gribētu atgādināt, ka apskatāmais gadījums nebūt nav unikāls, un aicinu kolēģus šeit tribīnē nemelot, jo Cileviča kungs meloja. Ir arī citi Saeimas deputāti, kuri ir saukti pie atbildības par nepareizu ziņu sniegšanu saistībā ar šo deklarāciju aizpildi. Vajadzētu vismaz tik daudz - šeit, Saeimā, strādājot, zināt to, kas šeit, Saeimā, notiek.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Redziet, - jā, protams, visi deputāti ir vienādi, un tāpēc arī visi deputāti ir vienādā mērā atbildīgi par saviem pārkāpumiem. Un nav labi, ka savas frakcijas deputātu aizstāv tikai savas frakcijas pārstāvji. Acīmredzot kaut kas nav tur kārtībā. Zināma nervozitāte tajā pusē rāda, ka es runāju taisnību.

Tālāk. Pāvels Maksimovs mums ir ļoti cienījamā amatā. Viņš vada Revīzijas komisiju. Tā ka es domāju, ka šāda amata ieņēmējam vajadzētu īpaši uzmanīties - īpaši uzmanīties! - , jo viņa kompetencē ir kontrolēt katru Saeimas tērēto santīmu. Tā ka uztraukties par šo te lietiņu nevajadzētu.

Un beigās es godātajai opozīcijai esmu sagatavojis vienu interesantu teicienu, kas pieder kādam ievērojamam Latvijas valstsvīram: “Ko tu no savas puses esi darījis, lai palīdzētu Latvijai nostiprināties saimnieciski un politiski? Vai tikai kritizējis citu kļūdas, patiesas un izdomātas, meklējis un skaitījis, vai arī pats smadzenes un rokas pie darba licis, nebaidīdamies no kļūdām, neizdarībām un citu kritikas un uzbrukumiem? Nu saki, ko tu esi darījis!” Tas ir citāts no 1927.gada izdevuma “Zemes Spēks”, šā teiciena autors ir mūsu valstsvīrs Kārlis Ulmanis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - otro reizi.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz spīdoši nodemonstrēto erudīciju, diemžēl Dobeļa kungs nesaprata, ko es domāju. Protams, bija gadījumi, ka cilvēki, deputāti, tika saukti pie atbildības par nepareizu ziņu sniegšanu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Āāā, bija!”) Taču šī ir pirmā reize, kad Valsts ieņēmumu dienests uzņemas vērtēt, vai veiktais darbs ir zinātniskais darbs vai nē. Un man tiešām ļoti žēl, ka dažiem mūsu deputātiem jāatkārto divreiz. Un tos, kuri mani aicina nemelot, es vienkārši aicinātu nemuldēt.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs uzmanīgi klausījāties, ko mums piedāvāja cienījamais Rasnača kungs. Viņš piedāvāja: “No sākuma kastrēsim un pēc tam piešūsim!” Es nedomāju, ka tas ir labs variants. Un arī Dobeļa kungs - arī Dobeļa kungs, kurš arī atrodas solīdā amatā mūsu Saeimā, - atļaujas par citu deputātu teikt: “Tu melo!” Es nedomāju, ka tas ir laipni un korekti.

Konkrēti, Maksimova kunga gadījumā es aicinu balsot “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Debates ļoti karstas. Visa tribīne slapja. Tā... Nu dokumentus nav kur nolikt.

Gribu tikai vērst jūsu uzmanību uz vienu momentu. Debates patiesībā izskanēja ne jau par lietas būtību, tie bija strīdi par to, kas ir vai nav zinātniskais darbs. Es gribētu jūs aicināt par šo jautājumu debatēt specifiskās komisijās. Mandātu un iesniegumu komisija, kā jau es norādīju, šo gadījumu izskatīja divās sēdēs, prasīja arī papildu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, kuru tā saņēma un kura šeit ir pievienota - tā ir 25.septembra vēstule no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora. Komisija izvērtēja šo gadījumu un konstatēja, ka patiešām deputāts Maksimovs nav uzrādījis attiecīgo darbu attiecīgajā laikrakstā, un šis ir tāds pārkāpums, par kādu, tas ir, par neprecīzi uzrādītām ziņām vai nepilnīgām ziņām, mēs esam atļāvuši sodīt - nevis esam paši sodījuši, bet esam atļāvuši sodīt Valsts ieņēmumu dienestam! - vairākus deputātus. Domāju, ka mums šādos gadījumos vajadzētu ievērot vienādu kārtību. Proti, ja deklarācijā sniegtās ziņas ir nepilnīgas, mums visos gadījumos vajadzētu vienlīdzīgi izturēties pret deputātiem, kuri ir pieļāvuši šādas nepilnības. Turklāt visos gadījumos, ja deputātam ir kādi iebildumi vai ja viņš uzskata, ka nepareizi vai neprecīzi ir uzrakstīts attiecīgais protokols, lietu patiešām ir iespējams pārsūdzēt tiesā. Visos šādos gadījumos to var darīt. Aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu un iedibināt vismaz Saeimā vienādu korektu tiesisku attieksmi pret visiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 16, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2275. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Ceļu policijas pārvaldes iesniegumu par satiksmes negadījumu. Administratīvais protokols, kas pievienots jums izsniegtajam dokumentam, parāda šā pārkāpuma raksturu - tas ir satiksmes negadījums. Deputāts Dzintars Kudums apliecināja, ka konstatētie fakti atbilst īstenībai, un iebildumus necēla. Līdz ar to Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija sagatavoja lēmuma projektu - piekrist 7.Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu deputātus balsot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kaut arī šinī brīdī tiek saukts pie administratīvās atbildības kolēģis no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kurš arī ieņem vadošu un svarīgu posteni (patiešām, Dobeļa kungs, viņš ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, kuram ir jārūpējas par Latvijas valsts drošību), es aicinu arī viņu šinī gadījumā neizdot sodīšanai, jo es uzskatu, ka nevar pielietot to taktiku, ko Muižnieces kundze nupat ierosināja. Katrs gadījums ir individuāls. Drīzāk tad nav vajadzīga Mandātu un iesniegumu komisija, kurā izskata katra deputāta gadījumu individuāli. Tur jāizskata individuāli gan šādi administratīvie pārkāpumi, gan VID vēstules, kurās ir runa par 35 latiem. Un es aicinu šinī gadījumā arī apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neatbalstīt šo priekšlikumu par cienījamo Kudumu, jo tā ir klasiska provokācija, ko organizējusi policija vai varbūt izraisījusi savas nemākulības dēļ. Protams, var atzīt un pateikt: jā, viņš ir jāizdod, lai pēc tam iesniedz tiesā sūdzību. Pēc tam varbūt kāda viena avīze nopublicēs, ka Kuduma kungs ir vinnējis tiesā. Ja jūs tādu ziņu avīzē ieraudzīsiet, tad tā būs pēdējās lappusēs. Un tādēļ es aicinu Kuduma kungu neizdot, jo šādu rīcību nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Par cik ir runa par mani, lieta ir ļoti vienkārša. Tiešām es neievēroju šo distanci un avārija notika. Šeit ir minēts ceļu policists, kas iznāca priekšā automašīnai, bet tikpat labi varēja izskriet bērns un jebkurā gadījumā, teiksim, šī avārija būtu notikusi. Reizēm tiešām Ceļu policija un bērni rīkojas vienādi. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Vai dzirdējāt?”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu: “Piekrist 7.Saeimas deputāta Dzintara Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.” Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 7, atturas - 15. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums jānoklausās daži paziņojumi. Pirmajam vārds deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi deputāti! Pārtraukumā notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Vārds Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās tagad!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Normunds Rudevičs, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! Izskatīsim likumprojektu “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Nedaudz ievilkšu elpu. Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2309. Tas ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Par minēto likumprojektu ir iesniegti 77 priekšlikumi.

Pirmais no tiem ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums par likumprojekta 2.pantu. Komisija atbalsta. Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums par 2.panta otro daļu. Iesniedzis Pēteris Salkazanovs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums par 2.panta otrās daļas 1.punktu. Izstrādājusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums - izslēgt no likumprojekta regulāciju dzelzceļa transportam. Aicinu... Nē, komisija to ir aicinājusi neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Bet attiecīgā 2.panta otrās daļas 4.punktu komisija ir iestrādājusi savā redakcijā, kuru jūs redzat. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Salkazanovs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis 6. un 7.priekšlikumā aicina izslēgt no likumprojekta 2.panta 5.punktu. Komisija atbalsta šos centienus.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir par 2.panta trešās daļas 1.punktu. Iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkops. Komisija Pēterkopa kungu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbalstām arī deputāta Salkazanova priekšlikumu nr.9 - izslēgt 2.panta trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Bet neatbalstām deputāta Salkazanova priekšlikumu nr.10 par 2.panta trešās daļas 4.punkta izteikšanu citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Redakcionāli esam precizējuši 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Leiškalns. 11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 2.panta papildināšanu ar jaunu piekto daļu attiecīgajā redakcijā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leikalns. 3.pantā ir virkne... Nav neviena redakcionāla precizējuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāli mēs precizējām arī 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Otrā nodaļa. 6.pantā atkal ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums. Iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķis par 7.panta pirmo daļu. Komisija parlamentārā sekretāra priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un tagad es vērsīšu deputātu uzmanību uz ļoti svarīgu niansi, kas redzama 13.priekšlikumā par 7.panta otro daļu un 14.priekšlikumā - arī par 7.panta otro daļu, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Tātad runa ir par regulatora izveidošanas kārtību. Līdz šim regulators atbilstoši otrā lasījuma redakcijai bija pārraudzības iestāde, ko veido Ministru kabinets, turpretī šobrīd mēs esam nonākuši pie viedokļu konflikta un meklējam kompromisu. Deputāts Leiškalns priekšlikumā raksta, ka Saeima valsts regulējamajās nozarēs izveido vienotu iestādi, tātad pēc būtības autonomu iestādi, - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, turpretī Jirgena kungs 13.priekšlikumā nosaka, ka Saeima to izveido pēc Ministru kabineta ieteikuma. Šī ir būtiska lieta, un tāpēc es lūdzu deputātus nekļūdīties balsojumā. Šie priekšlikumi ir ļoti līdzīgi, bet tomēr tiem ir viena būtiska atšķirība - tātad regulatoru izveido nevis Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā, bet tikai apstiprina tos cilvēkus, kurus parlamentam ieteicis Ministru kabinets. Komisija nav atbalstījusi Jirgena kungu, bet ir atbalstījusi Leiškalna kungu, bet, zinot Ministru kabineta viedokli, man jālūdz deputātiem balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu... Atvainojiet, atklāsim debates par 13.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Šeit patiešām, kā Leiškalna kungs izteicās, mums priekšā stāv izšķiršanās starp šiem diviem punktiem. Mums principiāli ir jāatbild uz jautājumu, vai ar šo jautājumu lemšanu nodarbojas parlaments, visi parlamentā ietilpstošie deputāti, vai tikai daļa deputātu. Un tad, kad mums būs skaidrs šis balsojums, pēc tam tas pats būs jādara arī citos balsojumos, kas būs par šo pašu likumprojektu. Faktiski no šā balsojuma būs atkarīgs arī nākamais balsojums, jo tur būs jābalso, saglabājot konsekvenci, atbilstoši tam, kas notiks tagad. Un, lai izšķirtos par šo balsojumu, es pašreiz gribētu izteikt savus argumentus.

Mani argumenti ir divi, un es aicinu balsot par to, lai jautājumu par regulatora sastāvu, par personālijām, lemtu viss parlaments, visi parlamentā ietilpstošie deputāti.

Pirmais arguments ir tāds, ka mums jābūt vienotai pieejai, izskatot šeit iekļautos jautājumus. Un vienotā pieeja ir šāda: ja regulators pēc noteiktiem principiem tiek veidots pašvaldību līmenī, tātad pašvaldību regulators, tad tādā gadījumā pēc šiem pašiem principiem ir jāveido arī regulators visas valsts līmenī. Un kā tas notiek pašvaldībām? Pašvaldībām regulatoru izveido un personālijas nosaka pašvaldības. Es domāju, ka tur nav nekādu pretrunu un visiem šis jautājums ir skaidrs. Ja mēs rīkojamies pēc analoģijas ar to, kā tiek piedāvāts, - regulatoru veidot valsts līmenī, tad iznāk tā, ka regulatoru valsts līmenī Saeima apstiprina pēc izpildinstitūcijas ieteikuma. Ja mēs to pārceļam uz pašvaldību līmeni, tad iznāk tā, ka pašvaldību regulatoru apstiprina pašvaldības pēc komunālo dienestu ieteikuma. Jūs jūtat, ka tā mēs nonākam līdz absurdam. Līdz ar to arī šeit, domājot par vienotu pieeju regulatoru izveidē, mums ir jābalstās uz to, ka regulatoru valsts līmenī veido Saeima, bet ne pēc izpildinstitūcijas, tas ir, valdības, ieteikuma.

Un otrs. Šodien patiešām ir ļoti labs brīdis parlamentā, jo uzstājās Lielbritānijas apakšpalātas spīkere, un viņa izteica vairākas domas, kuras balstītas uz viņas darba pieredzi. Šodien parlamentā jau vairākas reizes tās tika citētas, līdz ar to mūsu parlamenta vairāki politiķi uzskata, ka spīkere izteikusi saprātīgas domas. Un arī es atļaušos šajā sakarā vienu no šīm domām atkārtot. Viņa pateica sekojošo, to, ka, pastāvot demokrātiskas valsts izveides principiem... ka demokrātija ir pietiekami nopietna lieta, salīdzinot ar citām valsts pārvaldes formām, un politiķi ir ļoti gudri, ja viņi prot dalīties varā. Un viņa arī sacīja, ka angļi šo pieredzi izmanto un pozīcija opozīcijai parlamentā atvēl noteiktas tiesības, partijas arī mazākuma partijām atvēl noteiktas tiesības. Viņa uzskata, ka tas ir angļu sasniegums. Tādējādi, ja mēs šodien balsojam par to... ja parlamenta vairākums uzskata, ka valsts regulators veidojams tikai pēc Ministru kabineta ieteikuma un būtu stiprināms tikai pēc viena konkrēta cilvēku loka ieteikuma, tad es uzskatu, ka tas nebūs politiskas gudrības apliecinājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā ziņā šis 13. un 14.priekšlikums ir izšķirošs šodien Saeimā, jo jāizdara izvēle starp diviem modeļiem. Viens modelis ir tas, ko prasa Pasaules Banka Latvijai, vai šī iestāde ir autonoma, neatkarīga, politiski un ekonomiski neatkarīga, vai šī iestāde ir pārraudzības iestāde vienai no ministrijām. Es domāju, daudzi no jums bija Pasaules Bankas seminārā par regulatoriem un mēģināja izprast, kāds tad ir, kādam tad ir jābūt šim vienotajam regulatoram Latvijā, cik lielai jābūt šā regulatora autonomijas pakāpei.

Katrā ziņā pēc būtības tuvākajā laikā parādīsies likumprojekts par publiskām iestādēm, kas reglamentēs šo autonomo iestāžu parādīšanos valstī, un reāli tās šodien jau ir realitāte. Tas nav nekas jauns. Realitāte ir Latvijas Banka, realitāte ir Nacionālā radio un televīzijas padome, realitāte ir Kultūrkapitāla fonds, un tā varētu saukt ļoti daudzas iestādes, ko valsts ir izveidojusi kā neatkarīgas institūcijas, bet neizprotamu iemeslu pēc… kaut gan, ja iedziļinās šajā jautājumā, šie iemesli ir ļoti labi izprotami - ir vajadzība šai autonomajai iestādei ierobežot neatkarības pakāpi un pārveidot to par iestādi, kas tiek regulēta, politiski regulēta, no valdošās koalīcijas puses. Neatkarīgi no tā, kāda koalīcija ir, bet šodien viņa ir tāda, rīt varbūt būs sociāldemokrātu valdošā koalīcija, tomēr tas liecina, ka šī autonomija tiek regulēta un tādējādi netiek ievērotas Pasaules Bankas prasības par to, lai šis regulators būtu neatkarīgs.

Es tomēr vēršos pie kolēģiem deputātiem un aicinu pārdomāt šo liktenīgo balsojumu. Mēģiniet izprast, ka šajā svarīgajā nozarē, kas regulēs visas būtiskākās lietas mūsu dzīvē, ir jānodrošina šī politiskā neatkarība, jo jau esošie piemēri - politizētā Latvijas Privatizācijas aģentūra, politizētie valsts uzņēmumu pārvaldes institūti - neko labu Latvijai nav devuši.

Es aicinu atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit gribētu pateikt pavisam vienkāršu lietu. Mēs atkal gribam, manuprāt, iepīt Ministru kabinetu tomēr nevietā. Lietas būtība ir tāda: vai mēs gribam, lai šis sabiedriskais regulators, kas skar praktiski gandrīz visas dzīves sfēras, būtu atkarīgs no pašas stiprākās reālās varas - no izpildvaras - vai arī mēs gribam veidot šo situāciju tādu, lai šis regulators būtu neatkarīgs no valdības, neatkarīgs no izpildvaras? Vai mēs gribam rīkoties tā, lai valdība, katru šādu jautājumu risinot, būtu atkal valdības nestabilitātes priekšā? Vai mēs gribam to risināt? Ja valdības partijas grib atkārtot visas tās pašas, teiksim, drāmas, kas šeit nesen bija, un savstarpējos, teiksim, pārmetumus, tad mēs, protams, varam sekot tam priekšlikumam, ka Ministru kabinetam tomēr šeit ir lielāka noteikšana nekā Saeimai.

Es personīgi uzskatu, ka mums ir lieka šī Ministru prezidenta nepārtrauktā iejaukšanās politika visās lietās, kas viņam kā valdības vadītājam nebūt nav obligātas. Tas kaitē arī mūsu valsts prestižam. Es domāju, ka pats labākais, kas ir, ir tas, lai, neatkarīgi no tā, kāda ir valdība, visi Saeimas politiskie spēki arī var virzīt kandidātus, viņus visus šī Saeima attiecīgi izvērtētu, un tādā gadījumā, manuprāt, būtu daudz labāka situācija nekā tad, ja katrs balsojums tiek uztverts kā netiešs neuzticības vai uzticības balsojums valdībai. Es saprotu, ka valdības partijas pašreiz atkal grib radīt šādu situāciju, veidot tādus apstākļus, lai mums būtu pēc iespējas grūtāk šeit, Saeimā, produktīvi strādāt.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie deputāti! Es vēl gribētu izdarīt piebildi saistībā ar mūsu izvēli. Mēs patiešām pirmo reizi saskaramies ar tādu jēdzienu kā sabiedrisko pakalpojumu regulators, kas turpmāk būs jēdziens “regulators”. Bija vairākas izvēles, kā to veidot, - vai pie noteiktām ministrijām, - un šo ceļu lielākoties iet arī Eiropas Savienības valstis, kuras mums piedāvāja šo regulatoru ieviest, - vai arī veidot superregulatoru.

Mēs uzklausījām visus iespējamos priekšlikumus un izvēlējāmies superregulatoru, kaut gan mums nebija pienākums to darīt. Tā ir liela atbildība. Un ir arī skaidrs, ka, pastāvot šai lielajai atbildībai, arī to cilvēku lokam, kas šo atbildību nes, ir jābūt pietiekoši lielam. Līdz ar to Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja ļoti lielā vienprātībā, es domāju, ir apliecinājums šai izpratnei.

Līdz ar to es lūdzu to frakciju deputātus, kuru pārstāvji bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pārstāvēto deputātu viedokli.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka varbūt daudzi arī no vairākuma šo likumprojektu nav pat kārtīgi izlasījuši. Vienkārši pirms sēdes izdalīja frakciju priekšsēdētāji… Tas ir iekrāsots, krāsa rāda, kā jums būs jābalso, - zaļa vai sarkana, vai vēl kāda cita, atkarībā no tā, kāda nu kuro reizi ir tā pildspalva tam frakcijas priekšsēdētājam.

Es aicinu jūs nopietni pārdomāt, kam un ko jūs deleģēsiet. Šinī gadījumā jūs ar savām rokām deleģēsiet šādam regulatoram sabiedrības tiesības veikt uzņēmējdarbību, sabiedrības tiesības labāk dzīvot. Šinī likumā jūs superregulatoram deleģēsiet tiesības regulēt enerģētiku, telekomunikācijas, pastu un dzelzceļa transportu. Tas būs patiešām superregulators, kurš noteiks dzelzceļa tarifus, telekomunikāciju tarifus un kura rokās būs milzīga vara. Mēs varam atstāt tā, kā bija sākotnēji, bija pat domāts, ka tā būs Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Tas ir ļoti zems līmenis. Mēs varam atbalstīt Jirgena kunga domu, ka patiešām Ministru kabinets noteiks, kas būs šajā padomē, un pēc tam Saeimai būs jābalso un automātiski jāpieņem tas, ko ir Ministru kabinets nolēmis.

Taču šoreiz es aicinu patiešām atbalstīt Kārļa Leiškalna kunga iniciatīvu, kas ir pietiekami demokrātiska, un pielietot tādu metodi, kāda ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Tur pēc būtības ir tā, ka, teiksim, desmit deputāti deleģē kādu padomes locekli, notiek Saeimā diskusijas, un pēc tam notiek balsojums. Mēs tomēr varam publiski diskutēt par labākajām kandidatūrām, un nevajadzētu domāt, ka tā būs tikai politiskā pārstāvniecība. Drīzāk tā būs taisni kvalitatīvā pārstāvniecība. Drīzāk tā būs taisni klasiskā pārstāvniecība. Klasiskā veidā atdotu tehnologiem, speciālistiem šo jautājumu… Nu, pieņemsim, ir zinātņu doktors šinī sfērā, un Ministru kabinets, teiksim, to izvirza… Tas var radīt tādu situāciju, ka bieži vien netiks ņemtas vērā sabiedrības intereses.

Tādēļ es aicinu noteikti atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu. Ja šis viedoklis netiks ņemts vērā, tad šis likums zaudēs visu savu būtību, visu to, kas tajā ir ielikts; tas pārvērtīsies, tā teikt, kabatas instrumentā. Un tad, es domāju, vai nu Valsts prezidentes kundze, vai arī… Es uzskatu, ka tas izraisīs nopietnus pretargumentus, tiklīdz tas likums sāks strādāt. Atsevišķu lobiju rokās tas var pārvērsties par spēcīgu ieroci.

Es aicinu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo parlamenta priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no tādiem likumprojektiem, kuri… Patiesību sakot, izskatot to pirmajā lasījumā komisijā, es pat vienreiz demonstratīvi atstāju telpu. Patiesību sakot, es vēl tagad neesmu simtprocentīgs šā likuma piekritējs. Tā elementārā iemesla dēļ, ka, ņemot vērā mūsu politisko kultūru, es paredzu, ka Latvijā līdz ar šā likuma iedibināšanu izveidosies stipras pretrunas starp valdību, kas ir galvenā izpildvara, un šo institūciju. (Starpsauciens: “Šī ir augsti attīstīta valsts!”) Vēl jo vairāk tāpēc, ka, ja mēs rūpīgi ieskatāmies likumā, tad redzam, ka mehānisms, kā tiks dibinātas valdības attiecības ar šo institūciju, nav nekur aprakstīts un mēs neviens to riktīgi nezinām.

No otras puses, pieņemot šo likumu, mēs esam tāds izmēģinājuma trusītis - Eiropā vienīgā valsts, kas ievieš šādu regulatoru. Nekur citur tas tā nav. Cik man zināms, tikai vēl kādā tur Karību jūras salā tas tā ir. Katrā ziņā tas, ko mēs darām, ir samērā bīstami. Nu labi, šis ir trešais lasījums, par vēlu man jūs pārliecināt. Es vispār ne sevišķi saprotu, kāpēc par šo likumu uzstājas tikai opozīcija, un tāpēc es arī nācu šeit, un es būtu ļoti priecīgs, ja tiešām tas būtu tā, kā šeit teica cienījamais Baldzēna kungs un arī Salkazanova kungs, - ka arī tad, ja vairākuma koalīciju vadītu sociāldemokrāti, viņi tikpat cieti iestātos par šīs institūcijas neatkarību. Diemžēl jūs vēl nevarat to pierādīt. Varbūt Dievs jums dos iespēju to pierādīt, bet pagaidām tie ir tukši solījumi. Es pietiekami labi spēju iedomāties argumentus, kurus var izmantot pretēji, un vienu es jau pateicu: ja šo institūciju veidojam pilnīgi neatkarīgu no valdības (un šoreiz runa ir ne tikai par tarifiem, par tarifu aprēķināšanas metodiku, bet arī par licencēm, licenču došanu, licenču likvidēšanu), tad mēs iedibinām ļoti stipru pretrunu starp izpildvaras augstāko institūciju - valdību - un šo regulatoru. Tas būtu viens no argumentiem, kurus es varētu minēt pretī Salkazanova kunga un Baldzēna kunga teiktajam. Tiesa, man jāsaka, ka “Latvijas ceļš” šeit nu nodemonstrē tādu fantastisku lietu, ka valdošās koalīcijas partija, no kuras ir premjers, nāk ar savu priekšlikumu, bet tajā pašā laikā komisijas vadītājs, kas arī ir no tās pašas partijas, iet ar pilnīgi citu priekšlikumu, kas nav izpildvaras interesēs. Mēs de facto nodemonstrējam, ka tas ir tagad tā. Jums, sociāldemokrāti, tas vēl varbūt nākotnē būs. Paskatīsimies!

Es laikam tomēr palieku mazākumā. Es neesmu bijis klāt, kad likumprojektu gatavoja izskatīšanai trešajā lasījumā. Es, protams, uzskatu, ka Saeimai ir jābūt noteicošajam vārdam. Saeima var atcelt attiecīgos cilvēkus, nepiekrist viņiem, bet var arī virzīt kandidatūras uz šo institūciju. Jirgena kungam ir priekšlikums, ka attiecīgās kandidatūras izvirza Ministru kabinets un Saeima tās apstiprina. Ko tas nozīmē - apstiprina? Viņa var arī noraidīt. Es tomēr uzskatu, ka bez valdības to darīt nevar. Un tie pieci vai desmit deputāti, kas te iesniegs... Protams, būs politiskais tirgus daudz lielāks. Taču valdības atbildība, neapšaubāmi, būs mazāka, kad viņi teiks: “Mēs jau neesam šos cilvēkus izvirzījuši. Ja jūs viņus tur ievēlējāt, - lūdzu!” Un tā jau pirmajā brīdī mēs iedibināsim pretrunu starp valdību un jaunizveidoto institūciju. Šeit daži prasa, kāpēc es šoreiz runāju vienu, bet attiecībā uz Finansu un kapitāla tirgus komisiju runāju otru. Tāpēc, ka Finansu un kapitāla tirgus komisijā, cienītie kolēģi, ir Latvijas Banka. Šeit Latvijas Bankas nav. Te ir tikai izpildvara. Un man nav īsti skaidrs, ko darīs vesela virkne ministriju, to skaitā Satiksmes ministrija, kura jāmin pirmām kārtām, un es varētu minēt vēl arī citas izpildinstitūcijas, jo šīs attiecības nav definētas. Var būt, ka izdosies tālākā likumdošanas darbā to izdarīt. Apstādināt to lietu ir par vēlu, bet es, protams, palieku pie Jirgena kunga priekšlikuma, būdams izpildvaras patriots.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godmaņa kungs aizskāra jautājumu, vai tam ir jābūt vienotam vai dalītam... Tiešām, šis ir trešais lasījums, un grūti šodien ir pateikt, kā būtu labāk, bet to, kā tas pašlaik ir, mēs redzam. Tas ir vienotais... Taču diskusija šodien ir par to, vai tā būs neatkarīga institūcija tāpat kā Finansu un kapitāla tirgus komisija. Par to, vai tā būs autonoma iestāde valstī, kā to prasa Pasaules Banka, nevis sociāldemokrāti. Kā to prasa starptautiskā pieredze. Vai arī šī iestāde būs kā tāda lelle, kuru aiz šņorītēm var raustīt. Šodien valdība ir izšķīrusies par to, ka tā būs lelle, kuru aiz šņorītēm varēs raustīt un kura spēlēs tādu teātri, kādu vajadzēs. Šinī brīdī ir interesanta situācija, un es gribētu izmantot to, ka pašlaik premjers ir klāt. Ja neviens ministrs neaizstāv šo Ministru kabineta viedokli, tad es gribētu dzirdēt premjera viedokli un gribu, lai arī tauta dzird, kāpēc Ministru kabinets ir izšķīries par šo lelli, kuru aiz šņorītēm varēs raustīt, un kāds šim “lelles” variantam ir sakars ar “Lattelekom”.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likums Latvijas Republikas iedzīvotājiem nesīs ļoti lielas nepatikšanas. Es domāju, pēc diviem gadiem mēs redzēsim tos brīnumus, kas notiks. Tāpēc es varu tikai izteikt līdzjūtību mums katram. Jo būs visi tie tarifi, kurus aprēķinās. Tur jau nebūs nekādas tarifu samazināšanas, būs tikai to pieaugums, tas skars visus. Tagad mēs steidzamies kā vienmēr. Nu ir tarifu rekets. Jūs zināt, kāda ir abonentmaksa par gāzi. Kam ir viena plītiņa, tas latu maksā, un pensionārs vispār mēnesī nenodedzina to lata vērtību, bet viņš ir spiests maksāt. Kam? Par ko? Līdz šim laikam mēs nezinām. Taču 1997.gadā to ieviesa. Tas, kam ir apkures sistēma, maksā 3 latus. Par ko? Kam? Tas ir rekets. Tā ir darbinieku ieinteresētība. Es jums pateikšu, ka mūsu likumdošanā netiek aprēķinātas visas izmaiņas. Tur vajadzētu tādus aprēķinus, kas reāli atbilstu dzīvei, nevis darīt tā, kā kāds ir teicis, ka tā vajag. Un, ja vēl, pasarg Dievs, mums to no Eiropas pasaka priekšā, tad to visu mēs steidzamies darīt, neveicot nekādus aprēķinus.

Darbinieku bezatbildība. Tā taču arī būs. Un tur būs visdažādākās sankcijas. Un sankcijas, kā vienmēr, būs nežēlīgas. Cietīs arī mazie, sīkie un vidējie uzņēmēji.

Nu, un ir jau kandidatūras uz to vadību. Protams, es jau tagad varu pateikt, ka tās kandidatūras ir nokomplektētas. Tāpat, kā tas bija ar Finansu un kapitāla tirgus komisiju: tas likums vēl nebija sagatavots, kad jau kandidatūras bija izraudzītas. Bija. Un arī tagad jau ir izraudzītas. Jo, redziet, noteikts ierēdņu grupējums vai ietekmīgu cilvēku grupējums jau grib ielikt tur savus cilvēkus, lai pēc tam varētu iedarboties uz Latvijas ekonomiku, un, pasarg Dievs, ja tur vēl opozīcija tiek pie varas!

Un, kas attiecas uz to vienu instrumentu, mums neviena jaunieviesta sistēma labi nestrādā, un diemžēl arī šī nestrādās. Es domāju, ka pēc gada mums nāksies atgriezties pie šā likuma un to labot - un nežēlīgi labot!

Nu, kas attiecas uz Pasaules Banku, jūs zināt, kādu vērtējumu viņa par Latviju un Latvijas valdību, un mūsu darbiniekiem izteica. Ne vienmēr mēs rīkojamies pareizi. Galu galā mums savā valstī pašiem ir jārīkojas, nevis jāstrādā ar cita galvu.

Tāpēc, ja jau pieņemt, tad tikai 14.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es aizstāvēšu Ministru kabineta viedokli, Salkazanova kungs! Un aizstāvēšu sekojoši. Es aicināšu jūs: nevajag ļaut sevi novirzīt no lietas būtības! Mēs visi šeit lieliski saprotam, ka nav runa par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neatkarību. Nav iespējama augstāka neatkarība nekā tā, ko paredz Jirgena kunga priekšlikums, un tā ir tieša ievēlējamība no parlamenta, no Saeimas. Nav nekādas augstākas neatkarības šajā valstī. Un nav pat runa par izpildvaras interesēm. Ir runa par kaut ko citu. Ir runa par to, ka valsts uzbūvei ir jābūt loģiskai. Valsts uzbūvei ir jābūt loģiskai no atbildības viedokļa. Nevis no izpildvaras interešu, bet no izpildvaras atbildības viedokļa! Šajā valstī vēlētāji (kā jums patīk teikt - tauta), nekad, nekad nav prasījuši no opozīcijas atbildību par regulējamām cenām - par elektrības cenām, par dzelzceļa biļešu cenām, par telefona cenām. Šī atbildība vienmēr ir prasīta no valdības, un tāpēc ir jāļauj valdībai ieteikt Saeimai attiecīgus cilvēkus, par kuriem tad Saeima izšķirsies - balsot vai nebalsot. Tas arī viss. Dzelžaina loģika.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribētos atzīt, ka Lībanes kundzei ir daļēja taisnība. Patīkami redzēt, ka šajā ziņā Saeimai ir tiesības teikt “jā” vai “nē”. Taču nav tiesību izvirzīt savas kandidatūras. Saeimai nav šādu tiesību. Šāds līmenis ir, protams, sasniegts arī mūsu kaimiņvalstī, kas ir prezidentāla republika. Boriss Jeļcins savulaik varēja virzīt ministrus, un attiecīgi Krievijas parlaments varēja pateikt “jā” vai “nē”. Mēs pašreiz esam šajā demokrātijas līmenī, kas ir, protams, augsts līmenis, ja mēs sevi salīdzinām ar to vietu, kurā vēl nesen bijām. Taču mēs šodien vēl pavisam nesen uzklausījām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Apakšnama spīkeres Betijas Būtroidas runu un visi dzirdējām, kāds tur ir demokrātijas līmenis. Un tagad jums, valdības partijas, ir iespējas apliecināt, vai jūs atzīstat šo Eiropas demokrātijas kvalitāti vai ne.

Es atgādināšu, ka Kārlis Leiškalns ir “Latvijas ceļa” deputāts. Atgādināšu, ka viņš ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs. Atgādināšu, ka jūs balsojat par vai pret viņa priekšlikumu. Protams, jūs varat arī pakļauties Ministru kabineta spiedienam. Taču es gribētu, lai nebūtu tāda situācija, kurā opozīcijai būtu jādomā tā: “Ja mēs gribam kādu izvirzīt no savas puses, tad diemžēl mēs to nevaram, jo jūs tādus likumus nedodat. Mums ir nepārtraukti jādomā par to, kā varbūt nomainīt šo valdību.” Vai tad jums ir opozīcija jāprovocē uz valdības gāšanu? Godājamie kolēģi, jūs pašreiz, ejot Ministru kabineta pavadā, tā darāt. Mēs nevaram nevienu savu pārstāvi izvirzīt uz šo ļoti svarīgo komisiju, ja mēs nenomainām valdību. Es domāju, tas ir absurds!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti nepatīkami, ja no Saeimas tribīnes tiek sniegta nepatiesa informācija. Starp citu, sabiedrība ļoti būtiski ir vienmēr kontrolējusi šos tarifus. Klasisks piemērs ir kaut vai slavenais notikums ar “Lattelekom” tarifiem, kura rezultāts ir tas, ka daļēji atkāpās Telekomunikāciju tarifu padome. Cita lieta, ka šīs struktūras uzbūve bija jau smagnēja. Tas pats no jūsu partijas nākušais satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunova kungs vairākkārt neapstiprināja Telekomunikāciju tarifu padomes lēmumu. Un kāpēc to neizdarīja? Tāpēc, ka parādījās gan masu saziņas līdzekļos informācija, gan arī notika sabiedrības aktivitātes. Un tādēļ sabiedrība ir vienmēr aktīvi iejaukusies šajos jautājumos. Un tā nav tikai Ministru kabineta tiesību jautājumu sfēra. Jāsaskaņo ir starp sabiedrības reālo maksātspēju, kura Latvijā ir zema, un visiem šiem monstriem - bieži vien monopolmonstriem. Un tādēļ es vēlreiz aicinu: patiešām ir jāatbalsta Leiškalna kunga iniciatīva. Tas jautājums nevar būt šaura loka - Ministru kabineta - rokās, kurš nolems: “Lūk, os mēs tur ieliksim. Šie ir lielie speciālisti elektroenerģijā, šie ir speciālisti no tādas un tādas partijas.” Tā rīkoties nevar! Ir jābūt atklātai diskusijai. Tad šie kandidāti tiksies gan ar partiju, gan arī ar tautas masām, būs atbildīgi viņu priekšā. Viņi zinās - pēc tiem pieciem vai sešiem gadiem viņi iznāks ārā no turienes, par viņiem neviens vairs nebalsos.

Arī jūsu partijas pārstāvis Rubeņa kungs ir jau labi pierādījis profesionālismu, māk atrast zelta vidusceļu šajos jautājumos. Dod iespēju saglabāt savu amatu, palikt šādā vēlētā amatā... Un to viņš ir pierādījis sakarā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi. Nevajag tagad baidīt ar to, ka sabiedrībai šie jautājumi nav aktuāli. Ir padomes, kurās visi šie mehānismi ļoti normāli funkcionē. Ir diskusijas, reizēm varbūt arī strīds... Nevajag patiešām pārvērst to tā, kā to dara Baldzēna kungs, - ka jāgāž ir Ministru kabinets, lūk, tādēļ, ka Latvijā pacels elektroenerģijas cenu. Tas būs diskutabls jautājums.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par to Latvijas Republikas valdības darbības loģiku. Tik tiešām vienu otru reizi tur nevar atrast loģiku. Nu, jāpiemin, teiksim, kaut vai “Lattelekom” padomes locekļi. Šie cilvēki tur strādā, bet nezina, ka Latvijas valdība tiek iesūdzēta starptautiskajā tiesā. Uzzina tikai no preses konferences. Kāpēc tur ir vajadzīgi tādi cilvēki?

Tālāk. Pelavu un salmu ievešana Latvijā. Un arī tādu produktu ievešana, kuri nav derīgi uzturam. Arī to taču akceptēja Ministru kabinets. Es domāju, ka arī tas nedara Latviju patīkamu pasaules acīs.

Latvijas iekšējā tirgus aizsardzība. Ko Ministru kabinets ir darījis šinī jautājumā? Desmit gadu laikā pat nav izstrādāts likums. To pieņēma tikai pagājušajā gadā, un tas līdz šim laikam nedarbojas. Teiksim, finansu ministrs nes tikai politisku atbildību par savu darbību. Kur tad te ir loģika? Kāpēc mēs negribam, lai tādās nozarēs strādātu pie politiskām organizācijām nepiederoši profesionāļi? Man tas nav saprotams.

Un tagad par valdības atbildību. Teiksim, desmit gadu laikā, kad valdība ir atzinusies, ka viņa ir pieļāvusi kļūdu... Mēs paskatāmies uz “Lattelekom”. 15 miljonus samaksāja par līguma izstrādi. Un kāds tad ir tas līgums? Vismaz 200 miljonus jau “Lattelekom” vispār valstij ir nesis zaudējumus, cietusi valsts no tā. Un tagad vēl pietiesās kādus 200-250 miljonus... Kas maksās to naudu? Un kur tad te ir atbildība?

Naftas parāds, kas parādījās Ventspilī no Krievijas puses. Kas maksās tos 5 miljonus, un kur ir aizgājusi tā nauda? Un Daugavpils pievadķēžu rūpnīca? 12 miljonus izņēma no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas, bet neviens arī neatbildēja, un neviens neatvainojās.

Sēdes vadītājs. Laiks...

L.Bojārs. Tāpēc 14.punkts būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, negribēju runāt, bet Kristiānas uzstāšanās tomēr izsauca šo vēlmi.

Es nevaru saprast, kāpēc, runājot tik skaistus, svinīgus vārdus par Ministru kabineta atbildību, Kristiāna šodien nekādi nekomentēja iepriekšējo Ministru kabineta atbildību tieši tajā pašā skaistajā, jaukajā “Lattelekom” jautājumā. Kāpēc? Un tieši tāpēc, ka Ministru kabinets, kuru vada vienas spēcīgas politiskās partijas pārstāvis, visu laiku nav bijis spējīgs nest šo politisko atbildību, un arī partija nav spējīga nest atbildību. Tas izsauca nākamo soli, kad Godmaņa kungs šeit uzstājās ar pirmsvēlēšanu runu par labu savai partijai, protams. Un sēdes vadītājs to nekādi pat neietekmē, jo uzreiz pasaka: “Redziet, nākošie, kas nāks, tie jūs piemānīs tāpat kā visi tie, kuri pašlaik jau ir bijuši pie varas. Un tāpēc vajag uzticēties tiem, kuri ir pie varas.”

Pievērsiet uzmanību vēl vienai lietai. Kura ministrija būtībā ierosinājusi šo 13.priekšlikumu? Ekonomikas ministrija! Un jūs esat pārliecināti, ka Ministru kabinets arī piekļūs pie šīs teikšanas? Vai jūs nekādā veidā nepārliecina tas, kas notiek šodien ar Latvijas Privatizācijas aģentūras padomi?

Baldzēna kungs jau mēģināja jums pierādīt, ka jūs paši liekat iekšā valdības “šūpošanas” mehānismu vēl vienā vietā. Vēlētājiem tā ir skaidra ziņa par to, ka jūs ieliekat tirgu - koalīcijas veidošanas tirgu - katrā jaunā pēcvēlēšanu periodā. Tirgosimies ar amatiem: jūsu cilvēks aizies tajā padomē, mūsu cilvēks aizies šinī padomē, un viss būs kārtībā. Es ceru, ka arī Ministru prezidents tomēr neizturēs un paskaidros Ministru kabineta viedokli šajā jautājumā, jo, ja Kristiāna šodien jau Ministru prezidenta vietā runā, tas nozīmē, ka steigšus ir jāmaina Ministru prezidents, kurš nekādi nereaģē uz šo likumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es sākšu pēc kārtas. Paldies Salkazanova kungam! Paldies Baldzēna kungam! Paldies Lauska kungam! Man te jāpasaka tas paldies, jo šis bija jautājums, kas tika diskutēts komisijā ļoti nopietni.

Bojāra kungs, es jums neteikšu paldies, jo jūs nepieturējāties pie trešā lasījuma nosacījumiem, ka runā tikai par priekšlikumu tēmu, burtu. To pašu es nevaru teikt Burvja kungam. Jūs esat viens no asprātīgākajiem deputātiem šeit, bet šobrīd mēs izšķiram ļoti svarīgu likumu... Likumprojektu un arī ļoti svarīgu priekšlikumu. Es redzu, ka neviens no jums nav pamanījis šā priekšlikuma, ko iesniedzu es un uz ko nevarēs šobrīd vairs atsaukties, būtību, jo tas ir kļuvis par komisijas priekšlikumu. Godmaņa kungs, jūs nebijāt... komisija to atbalstīja ar pilnīgi visām balsīm. Šā priekšlikuma ieguvums, šā priekšlikuma ieguvums ir 13.priekšlikums, ko iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, jo jāteic, ka arī otrajā lasījumā parlaments, neatbalstot Leiškalna priekšlikumu par regulatora izveidošanas kārtību, ir atbalstījis regulatoru kā Ministru kabineta pārraudzībā esošu iestādi, un tad tiešām es vairs neredzu jēgu šāda vienota regulatora veidošanai Latvijā.

Šobrīd mēs bieži sakām, ka politika ir kompromisa māka, un man liekas, ka šobrīd kompromiss jau ir sasniegts. Ministru kabinets Ekonomikas ministrijas personā ir panācis pretim parlamentam un pateicis: “Jā, parlaments apstiprinās šo institūciju!” Kāpēc apstiprinās - es tūlīt pat minēšu piemēru. Teiksim, mums ir Nacionālā radio un televīzijas padome. Parlaments Saeimas kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā izvirza pretendentus un pats tos arī apstiprina, aizklāti balsojot. Tātad ir alternatīvi pretendenti uz amatiem. Par amatiem bieži vien vienojas, tirgojas un dalās, jo tā ir politikas būtība, un nevajag izlikties, ka politika ir kaut kas vairāk, nekā tā ir, ka tā ir tiklo meiteņu ģimnāzija pie katoļu baznīcas. Tā tas nav, politika ir politika, un tas ir jāņem vērā. Tātad ir mums arī Finansu un kapitāla tirgus padome, kurā Ministru kabineta ieteiktā... nē, Latvijas Bankas un Finansu ministrijas ieteiktā persona netika apstiprināta. Kāda tur ir izvirzīšanas kārtība? Tā ir absurda, pēc manas pārliecības, un es gaidu Muciņa kungu, kas nāks klajā ar valsts iestāžu izveidošanas koncepciju, tas viņa prātam ir pa spēkam, un viņš to izdarīs. Kāpēc absurda? Tāpēc, ka divas personas izvirza Latvijas Bankas prezidents kopā ar finansu ministru, bet apstiprina parlaments. Pēc tam šīs divas personas pieaicina klāt vēl trīs, un balsojumos par politiskiem lēmumiem - un šie ir tieši politiski lēmumi par uzraudzību -, to pieņemšanā viņi balso ar līdzīgiem mandātiem. Atkal kāda abstrakcija! Un tā mēs varētu šādu dažnedažādu izveidošanas kārtību pēc būtības vienotās autonomās iestādēs Latvijā sameklēt ne vienu vien. Arī pašu Latvijas Banku, visu Latvijas Bankas padomi apstiprinām mēs paši. Turklāt nevis divus apstiprinām un trīs pieaicinām klāt.

Tātad, kur šeit ir tas kompromiss? Jirgena kungs ir iesniedzis priekšlikumu, ka Ministru kabinets, jo vienīgi Kabinets... Kāpēc Jirgena kunga priekšlikums ir labāks? Lai gan es uzskatu, ka pieci padomes locekļi un tās priekšsēdētājs ir politiskas personas un ka eksperti izveido visu šo sistēmu, tomēr Ministru kabinetam ir iespējas izsludināt konkursu, turpretī parlamentam, es domāju, būtu ļoti grūti izsludināt konkursu uz attiecīgajām vietām un sameklēt šīs personas. Tā ir vienīgā priekšrocība, kas ietverta Jirgena kunga priekšlikumā.

Es pateicos tiem, kuri ir atbalstījuši mani kā komisijā, tā arī šeit, un es uzreiz pasaku, ka man pašam ir jābalso pret savu priekšlikumu, atbalstot Jirgena kunga priekšlikumu. Un te jau ir tā parlamentārisma būtība, ka mēs esam sasnieguši kompromisu. Un es domāju, ka arī opozīcijas pārstāvji varēs piedalīties konkursā uz tām vietām, ko izsludinās Ministru kabinets. Ja, teiksim, gadījumā uz padomes priekšsēdētāja amatu konkursa kārtībā pieteiktos kaut vai jūsu deputāts Arnis Kalniņa kungs, es domāju, ka Ministru kabinets jau nu noteikti neizsvītrotu viņu politisku iemeslu dēļ. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Izsvītros!”) Neizsvītrotu, Bojāra kungs, jo mums nav tik ļaunprātīgs Ministru kabinets. Ministru kabinetu interesē valsts... Pietiek, lūdzu, Vidiņa kungs! Paldies, jo es jau saprotu, ka var nogriezt arī mēli par pārlieku lielu runāšanu... Paldies. Aicinu balsot. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pārstāvi komisijas viedokli!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies. Deputāta Leiškalna priekšlikums vairs nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tātad 15.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 7.panta ceturto daļu, un arī tas vairs nav izskatāms, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nav gan tā!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Atvainojiet! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es gribu runāt!

Sēdes vadītājs. Jūs vēlaties debatēt par 15.priekšlikumu?

M.Lujāns. Jā, protams!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns. Pirmām kārtām es gribētu, lai priekšsēdētāja kungs aizrāda cienījamajam ziņotājam, ka viņam pirmīt vajadzēja aizstāvēt komisijas viedokli, nevis Ministru kabineta viedokli. To lai aizstāv Ministru kabineta pārstāvis, jo ziņotājs nav Ministru kabineta pārstāvis. Un komisijas viedoklis iepriekšējā balsojumā bija pozitīvs.

Pie reizes ir vēl jautājums par to, kāda bija balsošanas kārtība, jo daudz radikālāki bija Leiškalna kunga priekšlikumi, kurus bija atbalstījusi komisija. Diemžēl tika izdarīts pretējs gājiens - uz balsojumu pirmais tika likts Jirgena kunga priekšlikums, kurš panāca jau vēlamo rezultātu, līdz ar to otrs jautājums netika balsots. Tā ka vispirms vajadzēja likt Leiškalna kunga balsojumu, un tad vajadzēja balsot par Jirgena kunga priekšlikumu, to atbalstīt vai noraidīt, un tad varbūt paliktu otrā lasījuma redakcija. Tāda ir shēma, kura apzināti tika pārkāpta iepriekšējā balsojumā. Un šajā brīdī... Piedodiet, Kārlis jau pareizi norādīja, ka mums tas ir pilnībā normāli diskutējams jautājums, kāds būs mehānisms priekšsēdētāja ievēlēšanai, jo iepriekšējais pants, ko jūs nobalsojāt, cienījamie kolēģi, pārkāpjot Kārtības rulli, runā tikai par padomes ievēlēšanu. Priekšsēdētāju var ievēlēt arī tā, kā to piedāvā Leiškalna kungs, jo var gan pēc Ministru kabineta ieteikuma, gan arī pēc deputātu priekšlikuma izvirzīt priekšsēdētāju, kas ir it kā atsevišķa institūcija. Tādēļ es šajā brīdī aicinu atbalstīt Leiškalna kunga priekšlikumu un balsot pozitīvi. Ja mēs jau atdevām vienu funkciju Ministru kabinetam, tad vismaz otru paturēsim Saeimas rokās.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Esiet ļoti uzmanīgi! Šīs runas, protams, var jūs dezorientēt. Ja mēs paskatāmies šos priekšlikumus, to, ko mēs esam automātiski nobalsojuši, tad no turienes izriet, ka mums ir jāatbalsta arī 16.priekšlikums, jo secībai ir jābūt loģiskai, - tātad Ministru kabinets iesaka. Tas, ko piedāvā Lujāna kungs, cienījamie deputāti, rada pavisam katastrofālu situāciju, ka vienā institūcijā tiek iebalsoti cilvēki no divām pusēm, un tas vispār šo institūciju var padarīt darboties nespējīgu, tāpēc, lūdzu, nepakļaujieties saldām runām. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Nevajag!...)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Es nerunāšu komisijas vārdā, jo atšķirībā...

Sēdes vadītājs. Nē, jūs tagad varat runāt tikai komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Es gribēju pateikt to, ka es atsaucu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tad jums vajadzēja iepriekš pieteikties debatēs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 16. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir līdzīgs 17.priekšlikumam. Komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu un neatbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

K.Leikalns. Paldies. 17.prieklikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir par 7.pantu. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs lūdz izslēgt 7.panta piekto daļu, kas nosaka regulatora rotācijas principu. Komisija ir atbalstījusi jūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns papildina - izslēgt arī sesto daļu. Tātad 19.priekšlikumā ir ierosināts izslēgt 7.panta piekto daļu, ko mēs tikko izdarījām, un arī sesto daļu. Aicinu atbalstīt, jo komisija ir atbalstījusi Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies. 20.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, kas izriet no iepriekšējiem strīdīgajiem balsojumiem par 7.panta sesto daļu. Aicinu balsot, Lujāna kungs, un atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 14, atturas - 7. Priekšlikums tiek pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies. 21. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas vairs nav izskatāms.

22.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 8.panta pirmās daļas papildināšanu ar otro teikumu ir daļēji atbalstīts un ietverts 25.priekšlikumā, ko bija iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, tāpēc es jūs aicinu daļēji atbalstīt 23., 24. un 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim... Atvainojiet, Modris Lujāns vēlas debatēt par 23.priekšlikumu.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad esam nokļuvuši pie nākamās interesantās sadaļas, kura, es domāju, izraisīs plašas sabiedrības diskusijas. Es neesmu pret gaidāmo demokrātiju pašvaldību vidū, pret to, ka tagad vairākas pašvaldības sametīsies kopā un izveidos vienu mazo regulatoru, taču es arī komisijā nekādi nevarēju saņemt kārtīgas atbildes uz jautājumiem par šiem jaunajiem regulatoriem, kas, iespējams, pēc šā likuma pieņemšanas sāks veidoties Latvijā. Katrā miestā būs viens mazs regulatoriņš, bet Rīgā būs superregulators. Pēc tam varbūt vairāki pagasti sametīsies kopā un sāks kaut ko regulēt uz velna paraušanu. Tāpat arī Rīgā būs pat ļoti interesanta situācija. Būs Rīgas regulators un būs Rīgas superregulators. Cik tas viss izmaksās Latvijai! - to neviens šodien nevar pateikt.

Protams, var pateikt to, ka katra pašvaldība pēc savas iniciatīvas un atbilstoši sava budžeta iespējām veidos šos regulatorus. Sākotnēji, pirmajā lasījumā, doma bija par viena lielā regulatora izveidi valstī, un es patiešām to saprotu. Taču tagad mēs, protams, virzāmies tālāk - uz lielāku demokrātiju, nu jau uz pilnīgu demokrātiju, kur visi kaut ko regulēs. Regulēs gan to, kā miestā izvedīs atkritumus, gan to, kā miestā noteiks siltuma tarifus. Būs regulators - būs algas, būs amati, būs nauda, būs ļoti interesanta nodarbošanās. Bet man liekas, ka drīzumā valsts pārvērtīsies, ka Latvija būs viena liela regulatoru valsts.

Es aicinu… Komisija nolēma, ka ir jāatbalsta. Mums ir jāatbalsta noteikti tā, kā ir iekrāsots. Un, kaut gan es aicinu gandrīz vai komisiju… deputātus no opozīcijas pateikt savu viedokli, mūsu balsojumiem tomēr vairs nav nekādas jēgas. Visa ķeza jau ir savārīta ar to, kā cienījamā Andra Bērziņa valdība ir iekrāsojusi - ar kādiem flomāsteriem, kā jau es teicu, šo likumu. Latvijā opozīcijas viedoklis neskan un neskanēs ne par šiem regulatoriem, ne par tarifiem, ne arī mūsu domas šeit kādam ir vajadzīgas.

Es patiešām aicinu vairākumu… Kārli nolasīt, kā katrā pantā ir bijis nolemts Ministru kabinetā, lai arī mums būtu vienkāršāk balsot un viss skaidrāks, un tad mēs virzītos labi uz priekšu, varbūt kādā brīdī vēl padiskutētu, jo beigās jau vēl būs pāris interesantas diskusijas.

Sēdes vadītājs. Es saprotu, ka deputāts Lujāns neceļ iebildumus pret atbildīgās komisijas viedokli par 23., 24. un 25.priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. Priekšlikumi ir izskatīti, un tagad es aicinātu jūs atbalstīt komisijas viedokli arī par 26.priekšlikumu - par izslēgumu 8.panta 3., 4., 5., 6. un 7.daļā.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leikalns. 27.prieklikums paredz papildinājumu 8.pantā. To iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tas tiek atbalstīts, kā arī daļēji ir atbalstīts 28.priekšlikums, un tas viss ir iestrādāts atbildīgās komisijas kopīgajā… Lujāna kungs, arī kopīgi ar jums izveidotajā priekšlikumā, kas ir ar 29.numuru. Tas paredz papildinājumu 8.pantā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 27., 28. un 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 30.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nosaka izslēgumu punktā, kas reglamentē pašvaldību regulatoru finansēšanu no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksājumiem. Es aicinu jūs atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un arī atbildīgo komisiju, kas ir akceptējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tālāk, deputāti, man jāvērš jūsu uzmanība uz redakcionāliem precizējumiem šā paša 8.panta 8. un 9.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir izdarīts arī 9.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī otrajā un trešajā tieši tāpat ir izdarīti redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tad nāk Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums - sadalīt 9.panta pirmās daļas 6.punktu šādos punktos un minētajā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tā neatbalsta arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu nr.32 par 9.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Taču aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto papildinājumu 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums. Tajā ieteikti redakcionāli precizējumi šā paša panta 8.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 34. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums par izslēgumu 9.pantā. Mēs to redakcionāli precizējam un aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 3.apakšpunkts ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 35.priekšlikums ir par 10.pantu. To izstrādājusi atbildīgā komisija un aicina deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šinī brīdī laikam būtu jāpadomā par to, vai nav jānoraida komisijas priekšlikums, jo komisija šo priekšlikumu izstrādāja tanī brīdī, kad tika plānots, ka šī komisija būs Saeimas vēlēta institūcija un Saeimas vēlēts būs arī priekšsēdētājs. Šinī brīdī izveidojusies nedaudz citādāka situācija. Uz “tepiķīti” Ministru kabinetā ieradīsies Ministru kabineta izvirzīts… jā, un Saeimas apstiprināts, bet tomēr pakļautības ziņā “savs” cilvēks. Viņam vairs nepiemīt tas spēks, kāds bija iepriekš un kā bija paredzējusi komisija. Tas drīzāk nozīmēs izsaukt “uz tepiķīti” to, ko pats esi izvirzījis. Un tādēļ es aicinātu… Tātad šinī brīdī diez vai vairs vajadzētu atbalstīt komisiju, un es aicinātu komisijas priekšlikumu noraidīt, jo tas pārvērš pašu būtību. Tam vairs nav tā svarīguma, kāds bija domāts sākotnēji.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā gribu paskaidrot Miervaldim… Es atvainojos, Miervaldis bija Polim godavārds… Modrim Lujānam, ka regulators nav vairs pārraudzības iestāde, kā bija likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā, bet ir autonoma iestāde, kas atbild tikai likuma priekšā, un ir mainījusies tikai kārtība, kas iesniedz priekšlikumus par šīs attiecīgās regulatora padomes locekļiem, bet pašas komisijas statuss šobrīd paliek tāds, kādu mēs to izmainījām atbilstoi Jirgena kunga 13.prieklikumam.

Tā ka es aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 1, atturas - 24. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies. 36.priekšlikumu par 12.pantu iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija gan redakcionāli ir precizējusi iepriekšējo redakciju, bet deputāti to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies. Par 13.pantu ir priekšlikums ar 37.numuru - 13.panta pirmo daļu izteikt redakcijā, kuru jūs redzat. To iesaka deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts šis priekšlikums.

K.Leikalns. 38. - par informācijas sniegšanu. Deputāts Leiškalns ierosina mainīt 13.panta otro daļu. Komisija, redakcionāli precizējot, ir atbalstījusi deputātu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums nr.39 par 14.panta 1.daļu - par komisijas pārskatu parlamentam. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi otrās nodaļas 16.panta redakciju, kuru 40.priekšlikumā ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41.priekšlikumu - izslēgt trešo nodaļu - ierosinājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 42.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs piedāvā izslēgumu 16.pantā, kas attiecas uz tarifiem. Komisija to daļēji ir atbalstījusi un iekļāvusi pati savā izstrādātajā priekšlikumā par 16.panta pirmo daļu, kas ir 43.priekšlikums. Aicinu to atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42. un 43.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Par 16.panta otro daļu ir divi priekšlikumi - 44. un 45.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens un deputāts Leiškalns. Komisija daļēji atbalsta 44.priekšlikumu. Pilnībā, bet, redakcionāli precizējusi, atbalsta deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par 16.panta sesto daļu ir 46.priekšlikums. Iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens. Komisija Jirgena kunga priekšlikumu atbalsta pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 18.pants. Es vēršu jūsu uzmanību uz redakcionāliem panta precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 47.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs izsaka 18.panta sesto daļu jaunā redakcijā. Jūs redakciju redzat. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 19.panta 1.un 3.punktā ir precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi ir arī 8.punktā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!

K.Leiškalns. Nu esam nonākuši pie 48.priekšlikuma, kas ir jau par 20.pantu, kurā ir runa par regulatora tarifu noteikšanas metodiku. Komisija ir daļēji atbalstījusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikumu, bet ir iestrādājusi to savā priekšlikumā, ar numuru 49, kurā arī ir runa par 20.panta redakciju. Aicinu deputātus atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 50.priekšlikums. To ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un tas ir par 22.panta 5.daļu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Taču komisija, uzskatot, ka šeit tomēr ir jālabo redakcija, ir izstrādājusi 51.priekšlikumu. Aicinu jūs atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums ir 27.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums. To ir iesniedzis deputāts Leiškalns, un šis priekšlikums ir skatāms kopā ar 53.priekšlikumu, jo komisija Leiškalna priekšlikumu par regulatora darbības finansēšanu ir atbalstījusi daļēji un uzskata, ka šis ieteikums lakoniskāk un labāk ir izteikts Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena iesniegtajā priekšlikumā nr.53.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Protams, redakcija, ko iesniedzis Jirgena kungs, ir redakcionāli nedaudz uzlabota jeb, precīzāk sakot, precizēta.

54.priekšlikums, ko iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgens, ir par 30.pantu. 30.pants nosaka valsts nodevas maksātājus un nodevas izmantošanu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums ir jāskata kopā ar 56.priekšlikumu. Tas ir papildinājums, kuru iesniedzis deputāts Leiškalns un kuru komisija atbalsta tikai daļēji. Komisija ir izstrādājusi savu redakciju 30.panta ceturtajai un piektajai daļai. Aicinu jūs atbalstīt komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 55. un 56.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir par likmi, kāda ir valsts nodevai par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. To iesniedzis Jirgena kungs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leikalns. 58.prieklikums. Deputāts Leiškalns ierosina papildināt 31.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija atbalsta Leiškalna priekšlikumu, bet ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 59.priekšlikums ir par 35.pantu, tātad par lēmuma pieņemšanu strīdos. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi šo parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikumu. Aicinu arī jūs atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums ir par 35.panta otro daļu, un tas ir atbildīgās komisijas izstrādāts. Manuprāt, labs, un aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 61. un 62.priekšlikums ir par 35.panta trešo daļu un ir skatāmi kopā. Jirgena kunga priekšlikums ir atbalstīts daļēji, tas ir, par lēmumiem. Komisija to tomēr ir redakcionāli precizējusi, Jirgena kunga ideju iekļāvusi 62.priekšlikumā, kas arī ir par 35.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leikalns. Paldies.

63.priekšlikums ir izstrādāts, lai uzlabotu pantu, kurš ir par komisijas sastāvu. Ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, manuprāt, es varu aicināt jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 64.priekšlikums... 64. un 65.priekšlikums acīmredzot vairs nav balsojami, ņemot vērā balsojumu par 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Kolēģi neiebilst.

K.Leikalns. Paldies.

66.priekšlikums ir par antikorupciju, par attiecīgiem ierobežojumiem. Izstrādājusi ir atbildīgā komisija. Es aicinu atbalstīt ieteikto 38.panta ceturtās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums - par padomes locekļu stāšanos amatā. Tas ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Ir iebildumi. Mēs izskatām 67. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. (No zāles deputāte K.Lībane: “Par 67. jābalso!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 45, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies. Tātad 67.priekšlikums ir par amatā stāšanos... Es atvainojos, par kādu priekšlikumu mēs tagad balsojam?

Sēdes vadītājs. Tagad seko 68.priekšlikums.

K.Leiškalns. Tagad ir jāskata 68.priekšlikums. Tas ir deputāta Jirgena priekšlikums. Jā, mums, Saeimai, tas ir jāatbalsta, kā tas izriet no iepriekšējiem balsojumiem. Aicinu atbalstīt komisijas neatbalstītu priekšlikumu, jo citādi likumprojektā būs iekšējas pretrunas.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 68. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas - 10. Priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums ir par padomes locekļu pilnvaru laiku. Komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 69.priekšlikumu.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad redzam - un arī visi tie radioklausītāji, kas mūs vēl klausās, redzētu - to, ka Saeima ir nonākusi kārtējā kolīzijā ar iepriekšējo balsojumu, mēs esam savārījuši jau ziepes. Mēs izdarījām ļoti interesantu gājienu, kā parādīja arī cienījamā vairākuma pārstāve. Saeima ievēlē šos padomes locekļus, un pēc tam ar Ministru kabineta lēmumu mēs viņus atceļam no amata. Tikai ar Saeimas lēmumu viņus var atcelt... Ir tāds moments, jo vairs nav vajadzīgs Saeimas balsojums par viņu iecelšanu. Kā ar Ministru kabineta lēmumu varēs Saeimas ieceltu padomi atcelt? Tā ir iepriekšējā balsojuma kļūda, ko jau tagad, spiežot un krāsojot, jūs esat panākuši. Ir tā. Kārli, piedod, ja tu runā par to, ka atsaukums notiek ar Ministru kabineta lēmumu, ja Saeima ir balsojusi par šo padomi pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Manuprāt, mēs pieņēmām deputāta Jirgena priekšlikumu, ka Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma... Jā. Tā ka te nekādas pretrunas nav. Nevajag, Modri, tu mani satracini. Pats jau jūku šajās finesēs. Šobrīd mēs runājam par 69.priekšlikumu. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Manuprāt, tas nenonāk nekādā pretrunā ar valdības...

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Modri, beidziet, lūdzu!

Redakcionāli ir nedaudz precizēts 41.pants “Padomes priekšsēdētājs”. Aicinu šo precizējumu atbalstīt. (Man jānorāda, es atvainojos, arī uz redakcionāliem precizējumiem, jo tie var izrādīties ļoti būtiski, un deputātiem ir tiesības pret tiem iebilst.)

70.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumi par spēkā stāšanos. Komisijas vārdā mēs iesakām 2001.gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 12, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.

K.Leikalns. 73.prieklikums...

Sēdes vadītājs. 72.priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, 72.priekšlikums, es atvainojos. Tas ir priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi. Nav skatāms pēc būtības, bet, ja kāds aicina balsot, tad jā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Aicina balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 50, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 73.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra. Par to ir runājis arī Kalvīša kungs savā 25.septembra vēstulē. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir pārejas noteikumu 2.punktam izstrādājusi savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 73. un 74.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 75. - atbildīgās komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu. Ir runa par Telekomunikāciju tarifu padomes funkciju pārņemšanu. Tas ir svarīgs priekšlikums. Te ir ievērota tā situācija, kurā šobrīd atrodas Latvijas valdība, būdama strīdā ar “Tilts Communication” vai “Sonera”. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Vēlreiz mēs nokļūstam pie šā likumprojekta paša interesantākā punkta un tā būtības. Žēl, ka aizgāja cienījamais premjerministra kungs. Es gribētu, lai beigās, kad varēsim balsot par šo likumu kopumā, viņš dod garantijas, ka pēc šā balsojuma (Nedod Dievs, ka Valsts prezidentes kundze izsludina šo likumu!) mēs šo likumu neredzēsim Stokholmas tiesā, tiesas prāvā starp Latvijas valdību un “Tilts Communication”, kā faktisku pierādījumu tam, ka Latvija lauž monopoltiesības, kas “Tiltam” pienākas līdz 2013.gadam. Šinī gadījumā, cik es atceros... Diemžēl es nokavēju, jo man nav vēl piegādāta “jumta” vienošanās, bet šodien es to dabūšu. Tur ir iekšā tādi punkti, kas nosaka, ka tikai pēc saskaņošanas ar Latvijas valdību un “Tilts Communication” var veikt - tikai pēc šāda saskaņojuma un piekrišanas! - tās darbības, kas saistītas ar telekomunikāciju sfēru. Šis superregulators arī ir jauna institūcija, kura regulēs šīs sfēras. Līdz ar to rodas jautājums - vai “Tilts Communication” savā prasībā nesaņems no Saeimas rokām vēl kādus liekus simts miljonus - kā Bojāra kungs teica, kādus 200-300 miljonus? Es to gribētu zināt, jo neviens tādu ekspertīzi nav devis. Varbūt Andris Bērziņa kungs varētu valdības vārdā pateikt, ka šis likums neparādīsies Stokholmas tiesā. Un, ja tādas garantijas šī valdība uzņemas, tad patiešām mēs varam tālāk atbalstīt to regulatoru un visus šos pantus. Ja nevar, tad mēs šinī brīdī varam veiksmīgi aplaupīt Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Komisijas vārdā es paskaidrošu Lujāna kungam, ka Latvijas valdība ir noslēgusi ar “Tilts Communication” (vai tā ir SIA vai konsorcijs, man vairs nav svarīgi) saimniecisku līgumu, kurā valdība uzstājas kā privāttiesību subjekts... Pagaidiet, pagaidiet, Lujāna kungs! Tagad netraucējiet! Šādā līgumā, protams, ir teikts, ka valdība darīs visu, lai par izmaiņām likumdošanā, kas reglamentē attiecīgo nozari, informētu līgumslēdzēju partneri. Lai informētu partneri! Neviens saimniecisks līgums nevar iespaidot likumdošanu valstī. Lujāna kungs, atteiksimies no šādiem absurdiem! Tās ir Latvijas tautas un parlamenta suverēnas tiesības, un neviens saimniecisks līgums nevar pateikt, vai ar likumu būs noteikts tā. Valdība var informēt savu partneri, šajā gadījumā - ekonomisko partneri. Tas ir pilnīgi normāli, un tas, manuprāt, arī likumā ir paredzēts.

Protams, apsverot pārejas noteikumus, mēs nedaudz bažījāmies arī par esošo situāciju sakarā ar strīdu, kas ir izveidojies starp valdību kā privāttiesību subjektu un “Tilts Communication” kā tādu pašu privāttiesību subjektu, kas ir nonācis starptautiskā šķīrējtiesā - ekonomisku, tautsaimniecisku jautājumu šķīrējtiesā -, un esam atbildīgajā komisijā izstrādājuši attiecīgu redakciju, lai mūs nepārprot. Čehovs, manuprāt, teicis: “Ka tik kaut kas nenotiek!” “Kak bi čevo ņe višlo!” Jā, šie pārejas noteikumi ir tādēļ, lai nevar tiesāties. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Neuztraucieties, nebūs mums jāmaksā, un nebūs nekad Latvijas parlamentam jāatskaitās nevienas uzņēmējsabiedrības priekšā. Nekad un nevienas, Lujāna kungs! Arī Maskavā ne.

Sēdes vadītājs. Paldies. Leiškalna kungs, turpmāk aicinu jūs aizstāvēt likumprojektu no Saeimas tribīnes latviešu valodā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - 22. Priekšlikums pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Taču minēto citātu, juzdams pietāti pret Čehovu, es iztulkoju jau iepriekš. Bet, vienalga, pateicos par aizrādījumu.

76.priekšlikums ir par pārejas noteikumu 3. un 4.punktu. To iesniegusi atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 5. un 6. punktā ir redakcionāli precizējumi. Aicinu tos skatīt un vēlāk debatēt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizējumiem.

K.Leiškalns. 77. priekšlikums, ar Dieva palīgu un jūsu svētību, ir pēdējais priekšlikums šajā likumprojektā, un tas ir par 7.pantu, tas ir, par 7.panta ceturtās daļas spēkā stāšanos. Es aicinu atbalstīt komisiju, kas šo termiņu redz reālāk nekā iesniedzējs, šajā gadījumā - valdība.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ.

K.Leiškalns. Deputātu kungi! Es aicinu jūs atbalstīt šo visnotaļ svarīgo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, tā padarot to par likumu. (Starpsauciens no zāles: “Ko dāmām darīt?”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 26, neviens neatturas. Likums pieņemts.

K.Leikalns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” izskatīšanai pirmajā lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatīsim likumprojektu “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu to pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Darba aizsardzības likums”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, augsti godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.2150. Likumprojektu “Darba aizsardzības likums” izstrādāja Labklājības ministrija. Komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es vēlos aizkavēt jūsu uzmanību, lai sniegtu savu novērtējumu šodien pirmajā lasījumā izskatāmajam Darba aizsardzības likumam, kuru ir izstrādājusi un kuru atbalstīt mūs mudina Labklājības ministrija.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka vienīgā par šo likumprojektu atbildīgā komisija ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Pēc iepazīšanās ar sagatavoto likumprojektu varu tikai izteikt nožēlu, ka tik svarīgam likumprojektam, kura pieņemšana tieši ietekmēs - bez izņēmumiem! - gan privāto uzņēmējdarbību, gan valsts budžeta iestādes, netika noteiktas līdzatbildīgās komisijas. Šā iemesla dēļ to nav pirms pirmā lasījuma izskatījusi nedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nedz Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Tur deputāti būtu spējuši vispusīgi izvērtēt likumprojekta ekonomisko pamatojumu un papildu izmaksas, kādas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu šā likuma ieviešanas gadījumā. Tādēļ šobrīd man nekas cits neatliek kā savus iebildumus izteikt šeit no Saeimas tribīnes.

Vispirms vēlos salīdzināt spēkā esošo Darba aizsardzības likumu un piedāvāto likumprojektu un atbildēt uz dažiem būtiskiem jautājumiem.

Vispirms par to, kāpēc šāds likums ir nepieciešams. Labklājības ministrs savā anotācijā uzsver, ka šis likums ir nepieciešams, pirmkārt, tādēļ, lai Latvijas likumdošanā transponētu Eiropas Savienības direktīvu nr. 89/391 un, otrkārt, lai ieviestu “jaunu pieeju darba aizsardzības pasākumiem”. Tālāk teikts: “Kavēšanās ar likumprojekta apstiprināšanu varētu apgrūtināt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā...” (Citāta beigas.) Pats esmu iepazinies gan ar veco, gan piedāvāto likumprojektu. Godīgi sakot, mani šis pamatojums neapmierina. Tādēļ būtu labi, ja tribīnē kāptu kāds Labklājības ministrijas pārstāvis un nevis kā sabojājusies ilgspēlējoša plate šeit piesauktu Eiropas Savienību un vienkāršam iedzīvotājam neko neizsakošu direktīvu numurus, bet ļoti precīzi un saprotamā valodā mums visiem izskaidrotu šādus jautājumus.

Pirmkārt. Kas jaunajā likumā konkrēti ir tāds, kas jau nebūtu ierakstīts vecajā likumā un ko noteikti pieprasa Eiropas Savienības direktīvas? Tad, kad es šos likumus salīdzināju, es atbildi uz šo jautājumu neatradu.

Otrkārt. Kā jaunais likums nevis uz papīra, bet dzīvē uzlabos strādājošo cilvēku darba aizsardzību viņu reālajās darba vietās? Nav šaubu, ka izmaiņas darba aizsardzības likumdošanā ir nepieciešamas. Kaut vai tādēļ, ka vecais likums, kuru vēl 1993.gadā pieņēma Augstākā padome, jau sen ir novecojis un tajā vēl joprojām ir iepriekšējo laiku prasības, ka karstos cehos strādājošie darbinieki jānodrošina ar sālītu gāzēto ūdeni, bet par darbu kaitīgos apstākļos jāizsniedz bezmaksas piens vai citi līdzvērtīgi pārtikas produkti. Taču šīs nav vienīgās prasības, kuras vecais likums nosaka, bet kuras ikdienā netiek ievērotas. Spēkā esošā likumdošana joprojām nosaka arī tādas darba aizsardzības prasības, kas tajos laikos, kad mūsu nauda vēl nebija konvertējama, iespējams, bija gan pamatotas, gan finansiāli izpildāmas. Diemžēl šodien virkne uzņēmēju ir spiesti atzīt, ka šīs prasības vairs nespēj izpildīt pārsvarā finansiālu iemeslu dēļ. Tieši tas, ka šīs normas automātiski ir pārceltas jaunajā likumā, liek apšaubīt, vai jaunais likums spēs atrisināt pastāvošās problēmas darba aizsardzībā. Turklāt šīs problēmas vienādā mērā skar gan privāto sektoru, gan valsts un pašvaldības budžeta iestādes. Vēl šomēnes man bija saruna ar divu slimnīcu direktoriem, kuri atklāti atzina, ka, jau pēc esošajām darba aizsardzības prasībām stingri skatoties, šīs slimnīcas nekavējoties būtu slēdzamas. Tādēļ esmu pārliecināts, ka galvenās problēmas darba aizsardzībā ir saistītas nevis ar prasību saturu un darba aizsardzības apjomu definēšanu, bet gan ar nepietiekamajiem finansu resursiem un minimālajām iespējām šo prasību izpildīšanā. Diemžēl piedāvātajā likumprojektā šāda pieeja nav atspoguļota, jo Labklājības ministrija un tās darbinieki un speciālisti joprojām darba aizsardzības jomā par savu augstāko prioritāti uzskata regulēšanu un kontrolēšanu, bet gandrīz neko šajā likumprojektā nepiedāvā attīstībai. Vēl vairāk, jaunais likums paredz uzlikt uzņēmējiem jaunas papildu izmaksas, lai vēl vairāk šo regulēšanu un kontrolēšanu pastiprinātu. Piemēram, līdz šim bija tā, ka īpašas darba aizsardzībai paredzētas struktūrvienības izveidošana vai vismaz divu darba aizsardzības speciālistu atalgošana bija nepieciešama vienīgi lielajos uzņēmumos, kuros strādājošo skaits lielāks par 300 cilvēkiem, turpretim jaunais likums šo prasību - izveidot īpašu darba aizsardzības struktūrvienību - izvirza arī visiem maza un vidēja lieluma uzņēmumiem, kuros strādājošo skaits ir lielāks par 50 cilvēkiem. Pēc Labklājības ministrijas datiem, šī jaunā prasība attieksies uz aptuveni 1600 šīs kategorijas uzņēmumiem. Labklājības ministrija ir arī veikusi aprēķinus, ka katra papildu darba aizsardzības speciālista nodrošināšana gan šā darbinieka apmācības, gan atalgojuma ziņā katram uzņēmumam vidēji izmaksās papildus 3996 latus gadā. Šī prasība attieksies arī uz valsts budžeta iestādēm. Kopumā Latvijā privātajiem uzņēmējiem, kurus mēs bieži pieminam savās runās, šā likuma ieviešana papildus izmaksās 2,19 miljonus latu, bet valsts sektoram attiecīgi 2,15 miljonus latu, to skaitā 1,30 miljonus latu - budžeta iestādēm, to skaitā izglītības un medicīnas iestādēm. Es gribu redzēt un varbūt Labklājības ministrija var paskaidrot, no kurienes radīsies šie līdzekļi, to skaitā līdzekļi slimnīcām, kuras jau šobrīd ar esošo finansējumu nespēj izpildīt spēkā esošās prasības attiecībā uz darba aizsardzību. Tātad kopumā izmaksas likuma ieviešanai Latvijā būtu 4,35 miljoni latu gadā, un mums ir jāuzdod sev jautājums, vai mēs šobrīd varam to atļauties un vai varēsim nākamā gada beigās, kad jaunajam likumam jāstājas spēkā. Īpaši domājot par maziem un vidējiem uzņēmumiem, kurus vārdos mēs tik ļoti aizstāvam, bet darbos, likumos darām tieši pretējo, proti, apkraujam tos ar jaunām izmaksām un maksājumiem. Uzskatu, ka šāds solis būs ne vien jauns trieciens uzņēmējiem, bet arī nesasniegs gaidīto rezultātu. Lielākā daļa no šīm jaunajām summām un papildu maksājumiem ir paredzēti, lai tos novirzītu kontrolējošās funkcijas pastiprināšanai, pieņemot darbā papildu darba aizsardzības speciālistus. Taču ir skaidri redzams, ka prasību izpildes kontrole bez finansiālajām iespējām tās izpildīt ir labākajā gadījumā vienkārši neefektīva, bet sliktākajā gadījumā vienkārši noved pie amatpersonu korupcijas. Ņemot vērā, ka Tautas partijas frakcija Saeimā pārstāv labējus ekonomiskos uzskatus un atbalsts uzņēmējdarbībai mums ir principiāls jautājums, nākamajos lasījumos mēs balsosim pret šo papildu maksājumu uzlikšanu darba devējam. Vēl vairāk, mums šāds priekšlikums ir nepieņemams - laikā, kad gan Tautas partijas ministri, gan valdība kopumā cenšas samazināt nodokļus ražošanai, kāda cita ministrija ar pašu deputātu rokām cenšas netiešā veidā uzlikt pavisam cita veida maksājumus mūsu uzņēmējiem, noslogot ražotājus un palielināt pašizmaksu viņu saražotai produkcijai.

Mūsuprāt, šā piedāvātā likumprojekta atsevišķi panti radīs ne vien birokrātiskus papildu šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai, bet arī papildu iespējas ierēdņu korupcijai, par ko pēdējā laikā tik ļoti runā sabiedrībā. Vismaz ir garantēta ierēdņu nokļūšana interešu konfliktā, ja likums tiks pieņemts tādā redakcijā, kādā tas ir šobrīd piedāvāts. Konkrēti - kāda ir reālā situācija? Es jau iepriekš minēju, ka uzņēmēji vairumā gadījumu jau šodien nespēj izpildīt darba aizsardzības prasības. Atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, kokapstrādē, deviņos no desmit gadījumiem darba aizsardzības inspektors bez problēmām atradīs kur piesieties un piespiest uzņēmējus atvērt maciņus un maksāt sodus. Kā apliecinājumu teiktajam gribu minēt dažus piemērus kaut vai no tās pašas kokapstrādes nozares. Burvja kungs, būdams ostu speciālists, man varēs šajā ziņā palīdzēt. Jūsu zināšanai: pēc darba aizsardzības prasībām, maksimālais pieļaujamais augstums baļķu krāvumam ir 3 metri, tas pats attiecas uz zāģmateriālu pakām. To, kā šos noteikumus ievēro, var redzēt katrā ostā. Faktiski pietiek aiziet pie “kociniekiem” un paskatīties uz tām baļķu grēdām trīsstāvu mājas augstumā, lai saprastu un redzētu, kā šīs darba aizsardzības prasības tiek ievērotas. Lai šos noteikumus reāli ievērotu, uzņēmējam faktiski vajadzētu ieguldīt milzu līdzekļus, lai savu teritoriju ostās vismaz četrkāršotu. Es nemaz nerunāšu par līdzekļu trūkumu nepieciešamā aprīkojuma un darba aizsardzības ekipējuma un inventāra iegādei. Inspektoriem, protams, šie un vēl daudzi citi pārkāpumi ir zināmi, un labi vēl, ka daudzi inspektori šo situāciju neizmanto ļaunprātīgi un parasti nosaka termiņus, līdz kuriem ir jānovērš konstatētie pārkāpumi. Taču bieži atrodas arī tādi, kuri šo situāciju ļaunprātīgi izmanto savtīgās interesēs.

Runājot par konkrētiem likuma pantiem, domāju, ka mums visiem būtu pamācoši izlasīt 24.panta redakciju. Es nezinu, vai kāds šobrīd ir gatavs to lasīt līdzi, bet teksts precīzi atspoguļo...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Vītola kungs, es jūs uz brīdi pārtraukšu! Pirms turpinām debates, mums jāizskata desmit deputātu ierosinājums - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu, turpiniet!

M.Vītols. 24.panta redakcija, ja kāds šobrīd šo likumu redz, precīzi atspoguļo kāda domātāja teikto, ka ierēdniecībai, lai attaisnotu savu pastāvēšanu, ir tendence pašai sevi atražot, pārstrādājot vecos un izstrādājot arvien jaunus sabiedrībai saistošus noteikumus un instrukcijas. Ja mēs izlasām šā panta redakciju, kļūst skaidrs, ka visiem atbildīgajiem ministrijas speciālistiem, pašu ministru ieskaitot, darbs nākamajiem diviem gadiem būs nodrošināts. Šis pants uzdod ministrijai izstrādāt un valdībai pieņemt 18 dažādus Ministru kabineta noteikumus par dažādām darba aizsardzības prasībām. Grūti pat iedomāties, kurš uzņēmējs ar visiem tiem pēc tam spēs iepazīties un cik liels papīru kalns sanāks, ja visus šos dokumentus saliks kopā vienā kaudzē. Dažreiz man liekas, ka šobrīd pasaulē bagātākais uzņēmējs Bils Geits, kas savu pirmo datoru sakomplektēja pats savā garāžā un tā sāka savu biznesu, joprojām sēdētu savā garāžā, ja vispirms būtu nolēmis iepazīties ar visiem dokumentiem, kas nosaka darba aizsardzības prasības. Tas nu tā.

Diemžēl, ja mēs skatāmies arī citus pantus, tad redzam, ka nevar izslēgt ierēdņu ieinteresētības iespēju arī dažās citās likuma normās pēc visu šo likumu izstrādāšanas. Tātad šeit ir runa par vairāk nekā 18 Ministru kabineta noteikumiem, kā to paredz 8.pants. Visi Latvijas darba aizsardzības speciālisti par darba devēju, tātad uzņēmēju, līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā būs jāapmāca atbilstoši šīm jaunajām prasībām.

Vakar es Valsts darba inspekcijā centos noskaidrot, kādā veidā šī apmācība tiks organizēta. Un man tas arī izdevās, jo Valsts darba inspekcija laipni paskaidroja, ka pašai inspekcijai nav tiesību organizēt šādas te apmācības, bet man piedāvāja trīs komercfirmu adreses un telefonus, kur šādus te kursus organizē. Godīgi sakot, tas nebija liels pārsteigums, jo noskaidrojās - es sazvanīju šīs trīs komercfirmas, kuras piedāvā šo apmācību darba aizsardzības speciālistu sagatavošanai, - ka divās no trijām šīm komercfirmām to mācību centros par pasniedzējiem strādā Valsts darba inspekcijas darbinieki - Valsts darba inspekcijas speciālisti. Iespējams, ka šāda Valsts darba inspekcijas speciālistu piepelnīšanās ar likumu nav aizliegta, bet, manā redzējumā, tas ir atklāts interešu konflikts.

Otrkārt, šajā pašā 8.pantā ir viena jauna sadaļa - trešā daļa, kuras nebija vecajā likumā. Proti, šajā trešajā daļā ir teikts: ja darba devējs nespēj izveidot attiecīgo likumā noteikto darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā un nespēj nodrošināt tās uzturēšanu, tad darba devējs, es citēju, “iesaista kompetentu institūciju darba drošības un veselības aizsardzības jautājumos, ar kuru noslēdz attiecīgu līgumu”. Kas šeit faktiski ir domāts? Nevienā vietā likumā nav pateikts, kas var būt šī kompetentā institūcija, ar ko darba devējam ir jāslēdz līgums par šo pakalpojumu saņemšanu. Un faktiski šobrīd likums, kāds tas ir uzrakstīts, paver iespējas, ka šī kompetentā institūcija var būt pati Valsts darba inspekcija. Un tā pavisam likumīgi mēs varam nonākt pie tādas situācijas, ka tie paši speciālisti, kuri strādā Valsts darba inspekcijā un kuri pēc darba lasa lekcijas nereti darba devējiem darba aizsardzības jautājumos, kļūs arī par tiem cilvēkiem, kuri slēgs līgumus ar savām kontrolējamajām pusēm, ar saviem uzņēmumiem un šoreiz iekasēs naudu no šiem pašiem uzņēmumiem jau pavisam likumīgi.

Es domāju, ka šajā likumā ir vēl virkne citu problēmu, kuras neatrisinot un nepārveidojot, es neredzu iespēju šā likuma atbalstīšanai nākamajos lasījumos.

Tādēļ Tautas partija iesniegs savus priekšlikumus uz otro lasījumu, lai novērstu visas šīs problēmas, un, ja gadījumā tā negūs atbalstu savām prasībām, tad mēs nevarēsim šo likumprojektu atbalstīt nākamajos lasījumos. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Man gribētos dažos vārdos parunāt par Darba aizsardzības likumu, un mani uz to izprovocēja bijušais izglītības ministrs Māris Vītols.

Un kāpēc? It sevišķi jau tāpēc, ka, ļoti uzmanīgi klausoties viņa uzstāšanos, es sapratu to: “Nediskutēsim par jaunu likumu, ja mēs jau šodien spēkā esošo pildām slikti vai vispār dažus likumus nepildām nemaz!” Tas mani, protams, satrauc.

Nākamais. Māris Vītols runāja un bija ļoti satraukts par vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri būs ļoti būtiski un kuri Ministru kabinetam būs jāpieņem. Kā, Dievs pasargi, viņi ar to tiks galā? Es gribētu teikt tā: “Godātie kolēģi un kolēģes! Ministru kabineta noteikumi arī šodien ir spēkā, bet tie nav atbilstoši pašreizējai mūsu ekonomikas attīstībai un pašreizējai mūsu politikai, par kuru diez vai šodien man tribīnē vajadzētu cīnīties.”

Tālāk. Vītola kungs atzīmēja… arī to es nevaru nepateikt… ka 1993.gadā pieņemtais likums ir stipri novecojis un ka vairākas normas ir absolūti jau nepareizas, tādēļ, manuprāt, nebūtu pieļaujams šodien Darba aizsardzības likumu neizskatīt pirmajā lasījumā. Pievienojoties Vītola kungam, kā tas tika nolemts arī komisijas sēdē, laika periods varētu būt pietiekams, lai iesniegtu priekšlikumus otrajam lasījumam. Tāda iespēja ir, un tās ir mūsu, katra deputāta, tiesības.

Nākamais, uz ko es gribētu vērst uzmanību un kas ir ļoti nopietns likumā. Ja kolēģi izlasīs šos pārejas noteikumus, tad viņi redzēs, ka Ministru kabinetu aicina uz ļoti labiem un nepieciešamiem darbiem - tātad izstrādāt un apstiprināt vairākas programmas šajā jautājumā, un tās ir: darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu sagatavošanas programmas, to skaitā augstskolās, apmācības programma Latvijas izglītības sistēmā darba aizsardzības jomā, likuma izpildes nodrošināšanas programma valsts un pašvaldību uzņēmumos, tajā skaitā preventīvo pasākumu programma darba aizsardzības jomā.

Kolēģi, ja mēs tā ļoti nopietni padomājam, tad redzam, ka varbūt līdz šim brīdim mēs neesam uztvēruši šā likuma saistību ar valsts budžetu. Pašreiz Vītola kungs ļoti satraucas par mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, bet, ja jūs šo likumu papētīsiet tā uzmanīgāk, tad redzēsiet, ka tā nu nemaz nav. Mazie un vidējie uzņēmēji šajā gadījumā izstrādātajā projektā, ko var redzēt, nemaz necieš, viņu izdevumi nav tik ievērojami šā likuma izpildē. Lielie uzņēmēji cieš vairāk nekā mazie un vidējie.

Nākamais, ko es gribētu pateikt saviem kolēģiem. Esiet tik laipni un padomājiet varbūt, arī informāciju vācot - un it sevišķi Tautas partija, par kuras kopējo nostāju šodien Māris Vītols runā -, painteresējieties, cik šodien Latvijā tiek izmaksāts slimības pabalstiem, cik šodien Latvijā tiek izmaksāts cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar profesionālajām slimībām. Cik daudz tiek izmaksāts cilvēkiem arī no valsts budžeta - un arī par viņiem mēs šodien satraucamies -, cilvēkiem, kuri ir cietuši darba vietās. Tās ir darba traumas un nelaimes gadījumi. Un, ja šo summu, ko valsts izmaksā viņiem gadā, noliksim pretī tai summai, kura tiks izmaksāta sakarā ar likuma ieviešanu, sākot ar 2002.gadu, kā to ir paredzējis Ministru kabinets, tad mēs šos ciparus ieraudzīsim varbūt pavisam citādākā gaismā.

Un pēdējais jautājums, kas mani šodien tā sevišķi satrauca un kāpēc es nevarēju to nepateikt. Ministru kabinets ir Saeimā šo likumprojektu iesniedzis, pirms tam deleģēdams to izstrādāt Labklājības ministrijai. Un man ir ļoti nepatīkami šodien klausīties un par to ir dziļi jābrīnās, vai mēs runājam par to Ministru kabinetu, kuram uzticas pozīcija un to aizstāv, vai mēs runājam par kādu citu Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti maz ko piebilst pēc Barčas kundzes runas. Patiešām situācija ir diezgan dīvaina, ka valdošās partijas pārstāvis vēršas pret Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, bet opozīcija to aizstāv.

Es gribētu atgādināt Vītola kungam, ka šodien jūsu valdošā koalīcija, arī jūsu frakcija, vienbalsīgi nobalsoja par citu projektu - aizsardzības finansēšanas projektu, kas paredz daudz lielākus uzdevumus, nesalīdzināmi lielākus uzdevumus. Kur jūs taisāties ņemt šo naudu? Nelolosim ilūzijas! Tāpat jau uzņēmēji vien to maksās, tie paši mazie un vidējie uzņēmēji, par kuriem jūs tikko izrādījāt tik aizkustinošas rūpes.

Tātad kas? Kas ir pats būtiskākais? Protams, aizsardzība ir drošība. Tas ir ārkārtīgi būtiski. Taču darba ņēmēju aizsardzība un veselība - tā jau ir valsts drošība. Par to nevajadzētu aizmirst!

Un otrais. Ļoti labi, ka jūs minējāt par tām nekārtībām, kas jau šobrīd pastāv mūsu valsts struktūrās, un, protams, jūs kā valdošās partijas pārstāvis to labāk zināt. Arī es kā opozīcijas pārstāvis netaisos jums iebilst. Patiešām, nejēdzību ir ļoti daudz, bet vai tās patiešām varētu uzskatīt par iemeslu, lai noraidītu šo likumprojektu? Nekādā gadījumā!

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ir patiešām liels prieks, ka beidzot tribīnē var redzēt arī Sociālo un darba lietu komisijas vadību, kurai, manuprāt, būtu vairāk uzmanības bijis jāvelta komisijas darbam sēdēs, izskatot šo jautājumu, jo no komisijas ziņotāja puses mēs nedzirdējām šā likuma patieso raksturojumu, tādēļ to sniedza Tautas partijas pārstāvji.

Un vēl ko es jums gribētu teikt. Pieņemot jaunu likumu, ir ļoti svarīgi apzināties esošā likuma trūkumus - un par to mēs arī runājam - un neiestrādāt tos jaunajos likumos. Tā tad arī ir tā būtība, par kuru runāja kolēģis Māris Vītols. Un tad es vēl gribētu teikt, ka tas ir jauki, ka opozīcija grib, lai pozīcija nestrādā konstruktīvi pie projektiem, bet lai tos pieņem aizvērtām acīm. Tautas partija šodien nav satraukusies par uzņēmējiem, kā to vienmēr ir darījusi. Un atšķirība ir tā, kas tika pateikta iepriekšējā runātāja sacītajā, ka līdz šim augstas prasības tika izvirzītas tieši lielajiem uzņēmējiem. Viņiem jau nekas nemainīsies - tā tas būs jaunajā un tā tas ir pašreizējā koncepcijā, bet nāk klāt šīs lielās prasības tieši vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Un te nu ir jāskatās uz šo problēmu kompleksi.

Vēl es gribētu aicināt opozīcijas kolēģus klausīties pozīcijas kolēģu runās un nekritizēt tās neatbilstoši to saturam. Jo neviens, es atkārtoju vēlreiz - neviens, nav aicinājis šo projektu neatbalstīt pirmajā lasījumā, bet gan ir iezīmējis tās problēmas, pie kurām atbildīgajai komisijai pirmām kārtām būtu jāstrādā, sagatavojot šo likumprojektu otrajam un tālākajiem lasījumiem. Tautas partija, neapšaubāmi, pieteica arī savus priekšlikumus, kurus mēs iesniegsim uz otro un arī uz trešo lasījumu likumprojekta pilnveidošanai, bet mēs nevarēsim atbalstīt likumu, ja komisija nestrādās pie mūsu iezīmēto problēmu novēršanas. Un tādēļ mēs arī aicināsim paredzēt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas laiku Darba aizsardzības likumam, lai visi kolēģi varētu pietiekami labi ar to iepazīties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Barčas kundze! Es nebūtu kāpis tribīnē, ja no jūsu mutes es nebūtu dzirdējis visai dīvainu apgalvojumu; proti, ka mazie uzņēmumi cietīs mazāk, bet ka cietīs lielie uzņēmumi. Tautas partija negrib, lai ciestu uzņēmējdarbība, un tāpēc Māris Vītols savā runā pauda viedokli un vērsa jūsu uzmanību uz to, ka atsevišķi šā likuma panti bremzēs uzņēmējdarbības attīstību valstī.

Protams, mēs esam par to, lai šis likums tiktu pieņemts, bet mēs esam kategoriski pret jūsu apgalvojumu, ka būs jācieš uzņēmumiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks. (Starpsauciens no zāles: “Sadod viņiem!”)

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, cienījamie kolēģi! Tiešām prieks ir dzirdēt par to, ka mūsu cienījamās Tautas partijas frakcijas pārstāve sazinās ar Sociālo un darba lietu komisiju caur Saeimas sēdi. Cienījamie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijā mēs nupat esam palikuši deviņi. Es domāju, no lielajām likumdošanas komisijām tā ir palikusi pēdējā vietā deputātu skaita ziņā, bet cienījamā Tautas partija ir deleģējusi tajā tikai vienu pārstāvi, un tā nu mēs tagad redzam šīs sekas. Tā vietā, lai vispusīgi izdiskutētu šo jautājumu, kas nebūt nebalstās tikai uz kaut kādas vienas Eiropas Savienības direktīvas pamata... Šis ir ļoti progresīvs, normāls likums, kuram ir preventīvs raksturs un kurš aizstāv ne tikai darba ņēmēju, bet arī darba devēju intereses, novēršot šīs iespējamās darba traumas un profesionālās slimības, par kurām ir jāmaksā pēc tam neskaitāmas reizes vairāk. Par to šeit ir runa! Arī par to, cik dziļi Labklājības ministrijas ierēdņi cenšas iebāzt roku mūsu uzņēmēju kabatās. Tas viss ir diskutējams un novēršams. Un tāpēc es aicinu izmantot pilnā apjomā mums likumā paredzētās un dotās tiesības Saeimas likumdošanas komisijās diskutēt un paust šo viedokli. Manuprāt, šī diskusija, kas šobrīd ir izvērtusies, balstās uz nepietiekamu priekšmeta pārzināšanu un tās informācijas, kas tika gūta no pirmavotiem Sociālo un darba lietu komisijas sēdēs, neizmantošanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lai neatšķirtos no saviem kolēģiem, arī man laikam runa jāsāk ar to: “Es arī nebūtu kāpis šinī tribīnē, ja nebūtu dzirdējis savus kolēģus.” Paliek jau amizanti jūsos klausīties!

Muižnieces kundzi es līdz šim pazinu kā cilvēku, kas ļoti konsekventi cīnījies par tiesiskā nihilisma izskaušanu Latvijas sabiedriskajā vidē. Un tāpēc es biju šoreiz ļoti pārsteigts par viņas sniegto atbalstu Vītola kungam. Uz ko būtībā aicināja Vītols? Māris Vītols konsekventi parādīja, ka netiek pildīts arī vecais likums un tāpēc nav nekādas jēgas ieviest jaunu likumu, jo veco tik vai tā nav vērts pildīt, neviens par to neķers, netiesās un nesodīs. Protams, no profesionālā viedokļa, es patiešām saku par Māra Vītola runu: cepuri nost! Tā bija perfekti sagatavota. Taču būtībā Māris Vītols atbalstīja tiesiskā nihilisma turpināšanu valstī, un tāpēc es biju pārsteigts par šo Muižnieces kundzes atbalstu. Es, protams, saprotu, ka tā bija vienkārši pirmā lasījuma runa un tāpēc varēja jau druscītiņ nepievērst tam uzmanību. Taču, ja jau mēs sākām šo diskusiju, tad vajadzēja Sociālo un darba lietu komisijas locekļiem visus šos jautājumus izdiskutēt komisijā, nevis nākt šurp.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi! Tiešām paldies Mārim Vītolam par spilgti sagatavoto runu, par informāciju, ko ieguvis bijušais izglītības un zinātnes ministrs. Taču es gribu atgādināt, ka šo likumprojektu izskata jau trešā valdība. Šis likumprojekts tika ilgstoši izskatīts arī nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, kur piedalās apzinīgie darba devēji, kas maksā nodokļus, un arī arodbiedrības, un starp šīm trijām pusēm - valdību, arodbiedrībām, darba devējiem - tika panākta vienošanās, tika panākts kompromiss. Un es gribētu atgādināt: ja mēs ejam uz Eiropas Savienību un ja gribam, lai mūsu preces iepirktu Eiropas Savienībā un citās valstīs, tad mums jāpieturas pie šīm prasībām. Šis likums tām atbilst, un attiecīgie normatīvie dokumenti, kas sekos pēc likuma pieņemšanas, garantēs, ka mūsu preci varēs pārdot arī Eiropas Savienības valstīs. Jo, es domāju, Eiropas Savienības valstis neiepirks preci, ko ražo mazais uzņēmējs, kā Vītola kungs teica, garāžā. Garāžas preces, es domāju, nevienam nav vajadzīgas. Tāpat arī es uzskatu, ka tas, ka mēs, ejot uz Eiropas Savienību, esam apņēmušies pieņemt vairāk nekā 80 tūkstošus lappušu biezu, kā rādīja Māris Vītols, normatīvo dokumentu apjomu... tas nenozīmē, ka mēs neiesim uz Eiropas Savienību, ka dzīvosim anarhistiskā valstī un ražosim pončikus garāžās. Tā ka es domāju, ka šis likumprojekts jāatbalsta. Es saprotu, ka izdevumi, kad nekas nav noticis, liekas nelietderīgi, bet, es domāju, vislētākā tomēr ir prevencija - kā vakcinējoties, tā arī šajā gadījumā. Šis likums aizstāv vairāk nekā miljonu darba ņēmēju, un es domāju, ka, aizstāvot šo likumu, mēs aizstāvam šos cilvēkus un reizē arī darba devējus, tāpat arī valsti, kurai pēc tam izdevumi būs mazāki. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kopīgi strādāt tālāk.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Man prieks par to, ko teica Romualds Ražuks, tādā ziņā, ka izrādās, ka tajās komisijās, kurās nav Tautas partijas pārstāvju, grūti vedas ar likumdošanu. Mēs pārdomāsim jūsu priekšlikumu, un Tautas partija deleģēs vēl kādu palīgā. Palīgā Barčas kundzei, kuru faktiski es ļoti reti esmu dzirdējis runājam no tribīnes par sociālajiem jautājumiem. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja jūs, Barčas kundze, Liepājā ar šo likumprojektu aizietu pie uzņēmējiem un izrunātos. Es būšu pēc divām nedēļām Liepājā, un arī es ar viņiem pārrunāšu, kā viņi skatās uz šo jautājumu.

Kas attiecas uz bijušā labklājības ministra Jurdža teikto, jūs, Jurdža kungs, taču varēsiet to apstiprināt, ka valdības sēdēs, komiteju sēdēs es esmu vienmēr strikti iestājies par to, lai tādos likumos kā Darba likums un Darba aizsardzības likums tiktu iestrādātas gan darbinieku aizsargājošas, gan uzņēmējiem finansiāli izpildāmas normas. Un šis likumprojekts, kas, protams, tika ilgstoši gatavots iepriekšējās valdībās, mūsu valdībai, kurā jūs bijāt mans ministrs, netika viegli cauri. Es runāju par tām lietām, Jurdža kungs, kuras toreiz mēs nelaidām cauri, bet kuras tagad ir izsprukušas. Jūs varbūt neesat kolēģim Požarnovam izstāstījis. Varbūt vajag doties un pastāstīt, ko iepriekšējā valdība darīja. (Starpsauciens: “Neko!”) Mēs iesniegsim prieklikumus. Šis likumprojekts ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs saistībā ar darbinieku tiesību aizsardzību, ar tālāku virzību uz Eiropas Savienību, ar konkurences nodrošināšanu, bet tikai bez pārmērībām un bez atklāta reketa no ierēdņu puses, kas ir iestrādāts šajā likumā. Un tas bija tas, par ko runāja Vītols.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

(Aplausi.) Cienījamie kolēģi! Esmu gandarīts, ka Tautas partija izsaka tādu atbalstu iedzīvotāju veselības saglabāšanai. Tas tik tiešām ir ļoti labi, bet ir arī uzņēmēju atbildība par iedzīvotāju veselības saglabāšanu. Kas tad tagad notiek uzņēmumos? Nesen, kad beidza Melngalvju nama celtniecību, tur saindējās cilvēks. Kas par viņa veselību atbild? Kuri tad te ir tie uzņēmumi vai bagātie uzņēmēji, kuriem ir šādos gadījumos pilnīga juridiskā un materiālā atbildība? Nekā par to neatbild!

Tālāk. Atbalsts. Jūs nupat nobalsojāt, pieņēmāt likumu par regulatoru. Es paskatīšos, kāda būs viņa darbība pēc gada vai diviem gadiem un ko tad jums pateiks tie cilvēki, un kā jūs tad rūpēsities. Kas attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, es zinu, pagājušajā sesijā mēs pieņēmām lēmumu attiecībā uz 2000.gadu, ka vajag lielo uzņēmumu nodokļa likmi samazināt no 4% uz 1,5%, un 9 miljonus mēs pazaudējām, jā? Un tagad mēs gaidām... Ar ko tad pildīs budžetu un kā tiks uzturēta veselība tiem iedzīvotājiem? Ja jau mēs samazinām vienu nodokli, tad ir jāpaskatās, vai kaut kas nav jādara ar citiem nodokļiem. Lielie uzņēmumi strādā ļoti labi, bet viņi arī ļoti labi izvairās no atbildības par nesamaksātajām naudas summām, kuras neieplūst valsts budžetā. Ne jau mazie uzņēmumi noslēpj visus tos darījumus, to dara tikai lielie uzņēmumi. Viņiem ir tā vajadzība. Tāpēc viss, kas ir ieteikts, tas ir labi, likumprojektam ir jābūt, un, protams, tam ir jābūt striktam. Likumam ir jādarbojas, un nav jābūt tā, kā tas diemžēl bija līdz šim, - likumus mēs pieņemam, bet tie nedarbojas. Tie tiek “norakti”, un ar visdažādākajām apiešanas metodēm tie netiek iedarbināti.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es šodien nedzirdēju no šā projekta kritiķiem, ko tad viņi grib. Man liekas, ka šie kritiķi ir aizmirsuši, ko nozīmē balsojums par likumprojektu pirmajā lasījumā. Es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā mēs balsojam par pamatnostādnēm, par koncepciju. Un tāpēc ir jocīgi dzirdēt, ka saka tā: “Nu labi, pirmajā lasījumā jau mēs nobalsosim.” Tātad koncepciju jūs atbalstāt. Taču tas likums ir šausmīgs, jo tas ārkārtīgi sāpīgi sit pa maziem un vidējiem uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka jūsu koncepcija arī atbalsta sišanu pa šiem uzņēmējiem. Tikai jūs gribat to slēpti darīt. Un tāpēc uz otro lasījumu jūs tur kaut ko došot. Un, ja mēs otrajā lasījumā, redziet, nepieņemsim, tad jūs vispār nebalsošot. Bet jūs jau esat nobalsojuši par koncepciju. Es tā domāju, ka jūs šodien balsosiet “par”.

Un, Šķēles kungs, es ar sāpīgu smaidu klausījos jūsu runu. Likums ir vajadzīgs. Nu kurš tad to nesaprot, ka tas ir vajadzīgs. Nu tad strādājiet pie tā! (No zāles deputāts A.Šķēle: “Strādāsim!”) Jūs virzāt vienu cilvēku, kurš acīmredzot nav tur neko darījis, kā es saprotu no komisijas pārstāvju runām, un tagad jūs nākat tribīnē un runājat par kaut kādiem darbiem, kas esot vajadzīgi. Un vēl jocīgāk klausīties, ka, lūk, uz otro lasījumu gan jums kaut kas būs. Tā taču Saeima nestrādā pie likumprojektiem! Kolēģi, mēs šeit ieliekam pirmajā lasījumā visu pamatdomu. Tā, man liekas, ir jāstrādā, un tad mēs tiešām varam strīdēties par atsevišķām normām. Mēs nevaram draudēt: “Ja nu jūs mūsu normas nepieņemsiet, tad mēs vispār nebalsosim par likumu!” Taču pirms tam jūs esat pateicis, ka likumprojekts ir vajadzīgs. Kāds ir mans secinājums? Es galu galā esmu ar pietiekamu pieredzi politikā, ar pietiekamu pieredzi intrigās un uzskatu... (No zāles deputāts A.Šķēle: “Ar mugurkaulu!”) Jā, Šķēles kungs, man ir labs mugurkauls. Lūk, to es jums varu nodemonstrēt, ja jūs tas interesē. (Zālē smiekli.) Ja jūs tas interesē! Tikai pirtī es ar jums diez vai iešu kopā... (Zālē smiekli.) ...jo es nezinu, ko es darītu, ja vienam ziepju gabals tur nokritīs. (Starpsauciens no zāles: “Pielieksies un padosi!”) Nu, redz, diez vai es pieliekšos. Diez vai!

Tātad es varu secināt tikai vienu. Šīs runas bija vajadzīgas tāpēc, lai kārtotu priekšvēlēšanu rēķinus, cerot, ka mazie un vidējie uzņēmēji nu cels debesīs tos, kas patlaban runā, ka briesmīgi rūpēsies par viņiem. Tāpēc es tiešām aicinu komisiju profesionāli izvērtēt visus priekšlikumus un tiešām nopietni šeit strādāt otrajā un trešajā lasījumā, lai mēs valstij vajadzīgu, uzņēmējiem vajadzīgu, darba devējiem un darba ņēmējiem vajadzīgu likumu, kas tiešām ir vajadzīgs, nepārvērstu par priekšvēlēšanu propagandu. Šis nav tas likums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nē, te jau bija Dobelim un Šķēlem prerogatīva par pirti runāt, es ne! Cienījamie kolēģi! Es, godīgi sakot, arī gribēju jums likt atgriezties pie tā, ko nozīmē jēdziens “konceptuālais lasījums”. Jo šobrīd tās debates iznāca tādas, it kā mēs pieņemtu pēdējā, galīgajā, lasījumā šo likumu. Vienīgais, kas man patiešām ne sevišķi patika, bija tas, ka bijušais Ministru prezidents pārmet savam bijušajam ministram (es gan biju domājis, ka viņš ir no citas partijas). Tiek pārmests tas, ka beidzot līdz izskatīšanai Saeimā ir nonācis likums, kuru, kā šodien atzīstas bijušais premjerministrs, viņš pats ir turējis, nav laidis cauri izskatīšanai Saeimā. Tātad cīnījies pret likumu, kurš ir sabiedrībai vajadzīgs. Konceptuāli cīnījies. Tas jau, godīgi sakot, vieš vieglas bailes.

Sēdes vadītājs. Aija Barča - otro reizi.

A.Barča (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saņēmusi vairākus norādījumus un aizrādījumus, ka es te tā lēni un reti parādos, es tos ņemšu vērā un turpmāk vairāk centīšos jūs aicināt nopietni domāt par sociālajām problēmām visplašākajā nozīmē, ne tikai par sociālo palīdzību vai sociālo apdrošināšanu. Katrā ziņā man šodien gribētos teikt, ka tā nav taisnība, ka neviens Tautas partijas deputāts nepiedalās komisijas sēdēs. Sociālo un darba lietu komisijas sekretārs ir Tautas partijas deputāts Valdis Ģīlis, kurš, starp citu, ļoti aktīvi piedalās komisijas darbā, ieskaitot arī jautājumus par mūsu disciplīnu. Bet, protams, mēs aicinām jūs: nāciet daudzi, ja jums nepatīk šī komisijas vadība vai vēl kas cits, izdariet izmaiņas, bet lai tas notiek lietas labā!

Nākamais jautājums. Arīdzan man šodien ir tīri vai žēl teikt, ka es, gluži tāpat, kā par mani teica Šķēles kungs, arī viņu reti redzu tribīnē. Taču vienmēr viņa runas klausos ar ļoti dziļu ieinteresētību un gribu teikt, ka pamatā viņš ir ļoti konstruktīvs. Un tādēļ es ļoti labprāt Liepājā pēc divām nedēļām kopā ar jums piedalītos šajā sanāksmē. Taču man būtu tāda vēlme, lai tur tad būtu ne tikvien darba devēji, bet arī strādājošie, nodarbinātie, un tad acīmredzot mūsu viedokļi varētu ļoti daudzos jautājumos sakrist.

Nākamais, ko es vēl jums varētu vēstīt. Nav man bijušas tiesības būt jūsu ministrei, kaut gan, man šķiet, jūs vēlējāties teikt, ka Jurdža kungam bija tas gods strādāt jūsu vadītajā Ministru kabinetā.

Un pēdējais. Atbilde kolēģei no Tautas partijas. Tā tas nav, ka Tautas partijas priekšlikumi netiek izskatīti Sociālo un darba lietu komisijā. Pašreiz tur tiek izskatīts - starp citu, smagi tiek izskatīts - Darba likums otrā lasījumā, tiek diskutēts par šiem jautājumiem, par darbinieku aizsardzību un tā tālāk, un jau ir par Darba likumu priekšlikumi no Tautas partijas, bet tie ir tikai no vienas deputātes, un es saku šajā ziņā paldies Antai Rugātei. Vairāk priekšlikumu nav.

Es ļoti aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā pozitīvi.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (Starpsauciens: “Egil, bet nerunā daudz!”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Runāšu tiešām īsi. Domāju, šī problēma ir aktuāla, mums tagad ir pašvaldību vēlēšanu tuvums, tagad visas partijas atceras, ka sociālās problēmas ir tās problēmas, kas, neapšaubāmi, ietekmēs vēlētāju izvēli. Un tāpēc ir patīkami pamanīt, ka Tautas partija aktīvi sēž arī šeit, sēžu zālē, gatavojas risināt šīs problēmas.

Es gribētu pateikt pavisam īsi: šis likumprojekts ir tapis ilgstošā dialogā starp trim pusēm - starp darba devēju organizāciju, arodbiedrību savienību un valdību - un zināmā mērā ir kompromisa viedoklis. Un, ja mēs pavērojam Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, tad redzam, ka Ģīļa kungs, kas parasti sēž man blakām, radikāli aizstāv darba devēju intereses, bet es savukārt cenšos tāpat pabalstīt arodbiedrību priekšlikumus. Tā ka, es domāju, jums nevajadzētu teikt, ka Tautas partija nestrādā šajā komisijā, bet noteikti vajag deleģēt vismaz kādus piecus deputātus, lai šeit jūsu nostāja būtu aktīvāka un lai varētu to visu parādīt. Es gribu teikt, ka šis ir trīs pušu dialogs, kur ir arī valdība. Un jūs esat valdības partija, nu tad strādājiet tajā dialogā, arī šeit, nopietni, pārdomāti! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Es gribu teikt, ka šis ir sagatavots trīs valdību laikā, arī jūsējās, kad bijāt Ministru prezidents. Kolēģi, arī tur vajag deleģēt nopietnus pārstāvjus tajā brīdī, kad jūs par visu atbildat. Es gribu uzsvērt, ka diez vai ir labi rīkot šos, es domāju, priekšvēlēšanu uzbrukumus apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, no kuras ir labklājības ministrs. Es šo, teiksim, negaidīto uzstāšanos nevaru vērtēt citādi kā vienīgi tā. Es domāju, ka šīs lietas vispirms ir jākārto koalīcijas padomē, Ministru kabinetā un tikai tad, ja nespēj vienoties, - arī šeit, plenārsēžu zālē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle. Otro reizi.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Es tātad sapratu, ka Saeima konceptuāli atbalsta šo likumprojektu, un vēlreiz gribu uzsvērt, ka Tautas partija arī. Uz ko es vēršu jūsu uzmanību? Uz to, ka Tautas partija laicīgi ir pieteikusi un norādījusi tās problēmas, ko esošais Ministru kabinets, diemžēl, jā, nav pietiekami rūpīgi izdebatējis un novērsis. Kas attiecas uz to, vai šādos negadījumos cietušajiem ir jāsaņem kompensācijas, tās, protams, jāsaņem. Vai tās maksā valsts budžets? Tās maksā tikai pastarpināti valsts budžets, jo darba devējs jau to visu ir iemaksājis, kā jūs, Barčas kundze, to zināt. Un tikai tādos gadījumos kā Kolkas bankrotējušajā zivju konservu kombinātā, kuru vadīja Bojāra kungs un kurā ir cilvēki guvuši šīs traumas, tās pēc bankrota maksā no valsts budžeta. Tiešām tā tas ir. Tā tas ir! Un Bojāra kungs droši vien nāks - es redzu, raksta jau zīmīti - un paskaidros, kā tas notiek tajā gadījumā... (Zālē smiekli.) ...un kas maksā par Kolkas zivju konservu kombinātā nodarītajām darba traumām. Jo, ja uzņēmums ir bankrotējis, tad to tiešām maksā no sociālā budžeta attiecīgā posteņa. Mēs atbalstīsim šā likuma tālāku uzraudzību no mūsu deputātu puses, arī no Ģīļa kunga puses, kurš strādā tajā komisijā. Mēs iesniegsim priekšlikumus un noteikti rūpēsimies, lai tas tiktu uzlabots. Noteikti!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Šķēles kungs! Kad es atnācu uz Kolkas uzņēmumu par prezidentu - es to neprivatizēju, to bija privatizējuši citi -, tur strādāja 180 cilvēki. Kad es aizgāju, strādāja 530. Un manā laikā tur nebija traumu, par kurām vajadzēja valstij vai kādam citam maksāt kādas naudas summas, lai viņiem atlīdzinātu par kaitējumu veselībai. Tā ka nevajag izplatīt nepatiesas ziņas, to, ko jūs nezināt! Es toties nerunāju par “Ave Lat” grupu... (Zālē smiekli.) ...un par visiem tiem negadījumiem, kas ir bijuši citos uzņēmumos. Es domāju, ka to jūs zināt labāk.

Tā ir viena lieta.

Otra. Redziet, jūs jau pārejat uz personālijām. Sāksim riebt viens otram. Es jau vairākas reizes esmu teicis, ka mēs šo tribīni sākam pārvērst par nīdēšanu: latvietis nīdē latvieti. Nevajag būt atriebīgam un nevajag būt ļaunam, tas ir ļoti slikti! Tas ļoti slikti iedarbojas uz jums, un ir ļoti nepatīkami dzirdēt, ka cilvēki saka: “Ko tad jūs tur plēšaties?” Tik tiešām, mums ir jārūpējas par Latvijas iedzīvotāju, par latviešu labklājību, bet ar ko mēs tagad nodarbojamies? Mēs nodarbojamies ar tādu likumu pieņemšanu, kuri izputina Latvijas zemniekus. Aizejiet un paskatieties, kas notiek laukos! Mums ir bezdarbs, cilvēkiem nav par ko nopirkt maizes gabalu, bet jūs sākat stāstīt brīnumus! Šķēles kungs, vajag būt iecietīgiem pret latviešu tautu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai atbildīgajam ziņotājam vēl ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Darba aizsardzības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam.

A.Klementjevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

18.oktobris.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Jā!”) Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

1.decembris.

Sēdes vadītājs. Ir divi priekšlikumi. Balsošanu sāksim ar tālāko. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteiktu 1.decembri? Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 11, atturas - 27. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.decembris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.2230 - likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Likuma pieņemšanas koncepcija jeb tas, kāpēc mēs pieņemam šo likumprojektu, ir atspoguļota anotācijā, kas ir pievienota likumprojektam. Jautājums ir par to, ka vēl joprojām turpinās kompensācijas sertifikātu piešķiršana šajā valstī, un līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka to izmantošana noteiktajos termiņos vairs nav iespējama. Tāpēc Latvijas Republikas Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumu attiecībā uz privatizācijas sertifikātiem. Grozījums 18.pantā nosaka, ka mēs otro daļu izsakām tādā redakcijā, kas runā par politiski represētajām personām piešķiramo sertifikātu atsavināšanas kārtību, kā arī par īpašuma kompensācijas sertifikātu izmantošanas termiņa pagarināšanu līdz 2001.gada 30.jūnijam.

Tā ka es aicinu jūs šo likumprojektu atbalstīt, kas nebūt nenozīmē, ka starp otro un trešo lasījumu mēs nevarētu iestrādāt tajā labojumus, kas paredz pagarināt arī parasto sertifikātu izmantošanas termiņu. Vismaz es esmu ļoti daudz no politiskajām partijām dzirdējis runājam tieši par šo. Paldies, Dobeļa kungs, jau iepriekš par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies deputātu kungiem, un es aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 20.oktobrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 20.oktobris.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Strādāsim ar darba dokumentu, kura numurs ir 2203.

Tie ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu sagatavotie priekšlikumi - grozījumi Enerģētikas likumā, kur mēs mēģinām labot 40.pantā noteiktās normas, kas prasa šobrīd iepirkt elektroenerģiju no vēja ģeneratoriem un no alternatīvajiem enerģijas avotiem par visnotaļ augstu cenu šajā valstī.

Komisijā, izskatot šo likumprojektu, mēs zinājām, ka valdības koridoros jeb pie valdības birokrātijas atrodas arī valdības sagatavotais likumprojekts par šo pašu tēmu un ka šīs izmaiņas ir absolūti nepieciešamas, jo šobrīd Latvijas Republikas energopatērētājiem bieži vien iznāk maksāt par visnotaļ neefektīvu un, es pat teiktu bieži, nevajadzīgu sistēmu finansēšanu. Tad jau labāk no elektroenerģijas tarifiem tiešām ir celt bibliotēku, nevis maksāt par tukša gaisa kulšanu valstī.

Komisija atbalstīja šo likumprojektu un ļoti gaida valdības sagatavoto likumprojektu, lai tos varētu apvienot vienā jau uz otro lasījumu un turpināt risināt šajā nozarē samilzušās problēmas. Šeit ir runa par milzīgām naudas summām, kas gala rezultātā var sasniegt vairākus simtus miljonu latu, nevis par niekiem vien, kā bieži vien to raksta presē.

Tā ka es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā valdības sagatavoto… nē, “tēvzemiešu” sagatavoto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es visnotaļ atbalstu šādu virzību grozījumiem Enerģētikas likumā, šīs izmaiņas ir objektīvi, protams, nepieciešamas, un tās vajadzēja realizēt krietni vien ātrāk, nekā tas šobrīd tiek iecerēts. Kā jūs zināt, šis divkāršais elektroenerģijas tarifs sastāda vairāk nekā 6 santīmus par vienu kilovatstundu, tāpēc mums, patērētājiem, iznāk maksāt gandrīz desmit reizes dārgāk par to pašizmaksu, par kādu kilovatstundu saražo mūsu Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde. Tā ka šī esošā prakse ir liels spiediens uz patērētājiem, uz ražotājiem un tā tālāk.

Es gribētu piebilst to, ka jau pagājušā gada sākumā, 1999.gadā, Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā ilgstoši kopā ar ekspertiem jau vairākkārt par šo jautājumu tika diskutēts. Saskaņā ar 1999.gadā Ekonomikas ministrijā saņemtajiem pieteikumiem par vēja ģeneratoriem ar kopējo jaudu 136 megavati sakarā ar to nodošanu ekspluatācijā pēc mūsu un ekspertu kopējiem aprēķiniem tas radītu energosistēmai zaudējumus vairāk nekā 20 miljonu latu apmērā jeb nāktos paaugstināt elektroenerģijas tarifus par 13 procentiem. Aptuveni iznāk, ka katra vēja ģeneratoru, kuriem ir 15-17 megavati, saražotā elektroenerģijas kilovatstunda sadārdzinās tarifus par 1 procentu jeb radīs zaudējumus apmēram par 2 miljoniem gadā.

Protams, tajā pašā laikā pagājušajā gadā lielā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šos mūsu apsvērumus un priekšlikumus neatbalstīja un liedza tiem tālāko virzību.

Vēl, protams, jāpiemin kāds netiešs mīnuss - negatīvs fakts, ka blakus vēja stacijām ir jābūt bāzes jaudām rezervei tajos gadījumos, kad vēja stiprums nav tik liels, lai varētu saražot elektroenerģiju, un tā vietā šī elektroenerģija ir jāražo ar citu, kā saka, izejmateriālu.

Šajā pašā apakškomisijā mēs ļoti nopietni pārlūkojām arī ārvalstu praksi, un jāteic, ka Eiropas valstīs - Lielbritānijā, Īrijā un Francijā - vēja stacijām jeb vēja fermām nav radīti nekādi speciāli siltumnīcas apstākļi ar ekonomisko stimulēšanu elektroenerģijas ražošanai ar šādām ietaisēm. Atsevišķās valstīs - Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Vācijā - subsīdijas ir paredzētas tikai šo ietaišu uzstādīšanas izmaksām no 8 līdz 35 procentu apmērā. Un tikai Dānijā ir 1,7 santīmu liela piemaksa par katru kilovatstundu, kas saražota šajās vēja fermās.

Tātad pirmais jautājums ir par šo objektīvo nepieciešamību. Tikai liekas, ka, domājot tālāk par to, kas ir ietverts šajā likumprojektā, tātad, atsakoties no divkāršā tarifa, te ir ieteikts pāriet uz mazumtirdzniecības cenu, ir jāsaka, ka šis termins jeb jēdziens šobrīd it kā nav apritē, tāpēc lietderīgi būtu šo terminu otrajā un trešajā lasījumā precizēt.

Lietderīgi būtu pieturēties būtībā pie vidējā realizācijas tarifa, kas šobrīd nedaudz pārsniedz 3 santīmus par kilovatstundu jeb importētās elektroenerģijas cenu. Tā kā nav zināms, vai importētā elektroenerģija būs vajadzīga vai nebūs vajadzīga kaut kad nākotnē, tad varētu apstāties pie vidējā realizācijas tarifa, kad, izejot no tā, arī varētu noteikt šo iepirkšanas cenu no vēja stacijām.

Šīgada janvārī Saeimas sēdē, ja jūs atceraties, tika skatīts deputātu ierosinājums, lai šo saražoto elektroenerģiju iepirktu par cenu, kas atbilst 75% no vidējās realizācijas cenas. Arī tad tā krietni pārsniegtu 2 santīmus par kilovatstundu un būtu pusotru vai divas reizes augstāka par importētās elektroenerģijas cenu jeb trīs reizes augstāka par Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas cenu. Protams, janvāra sēdē šis ierosinājums vēl neguva atbalstu.

Un vēl viens no pēdējiem momentiem. Tomēr lietderīgi šajā likumprojektā būtu pārejas noteikumi. Šeit ir ļoti jutīga un uzmanīga lieta. Šis ir uzņēmējdarbības veids, un tātad būtu jāsaglabā iepriekšējie spēles noteikumi tiem, kuriem šīs licences jau ir piešķirtas un kuri jau strādā ar šīm vēja stacijām vai kuras nodos tuvākajā laikā ekspluatācijā. Tātad tiem būtu jāsaglabā šie spēles noteikumi, kādi šobrīd diemžēl ir Enerģētikas likumā. Tātad runa var būt tikai par jauniem projektiem, lai tiem būtu citi šie saimniekošanas vai realizācijas nosacījumi, kādus mēs varētu pieņemt nākamajos - otrajā un trešajā lasījumā.

Paliek, protams, vēl kāda labvēlīga situācija bez šīs paaugstinātās cenas, iepērkot elektroenerģiju no vēja fermām, kā to praktizē reģionālais fonds. Šiem atsevišķajiem uzņēmējdarbības projektiem lauku rajonos var piešķirt arī kredīta procentu atlaides pilnībā vai daļēji.

Tātad ceru, ka šādā virzienā mums sekmēsies šo grozījumu pieņemšana otrajā un trešajā lasījumā un līdz ar to izdosies atrisināt šo iemilzušo, neloģisko problēmu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs, paldies, Kalniņa kungs! Ir pilnīgi skaidrs, un arī komisijā mēs visi sapratām, ka pie likumprojekta ir nopietni jāstrādā nākamajos lasījumos, kur tiks iesniegti priekšlikumi. Bet tikpat skaidrs ir arī tas, ka mēs nedrīkstam kavēt ne minūti dārgā laika, lai šo visnotaļ uz visu Latvijas iedzīvotāju pleciem gulošo problēmu atrisinātu maksimāli ātri, par ko jau liecina šā likumprojekta trešais svarīgākais parakstītājs Juris Dobelis. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. Godātie deputāti! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 25.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. 25.oktobris.

Izskatīsim likumprojektu “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2178. Tātad šis likums transponē Eiropas Savienības direktīvu par Eiropas Darbinieku padomes izveidi vai par kārtību, kāda ievērojama Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrību grupās nolūkā informēt darbiniekus un veikt konsultācijas ar tiem. Tātad šie noteikumi ir nepieciešami, lai notiktu sociālais dialogs. Sociālā dialoga uzsākšana Latvijā tiek vērtēta kā ļoti pozitīvs moments no Eiropas Savienības puses, un ar šo likumu tiek paredzēts šo sociālo dialogu turpināt, jo uzņēmējsabiedrība ir nodibināta vismaz divās Eiropas Savienības valstīs. Tā ka likumā ir noteikts: Eiropas Savienības valstis plus Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Latvijas Republika. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurdžs. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 12.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 12.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Šā likumprojekta nosaukums faktiski jau pasaka visu, kas ir ietverts šajā likumprojektā. Tas ir tipveida likumprojekts. Aicinu to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja kādam nav radusies vēlme debatēt, aicinu pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es domāju, ka nav īpašas vajadzības komentēt šo likumprojektu. Tas ir analogs iepriekšējam, un es aicinu to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Aicinu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Ja šajā laikā nav radušies iebildumi, tad lūdzu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis labojums ir nepieciešams, lai novērstu pretrunas esošajā līgumā un arī tā sastāvdaļā, tā ir komisijas, tā sauktās jauktās komisijas, instrukcija. 1992.gadā, kad tika sākts sagatavot šo līgumu par robežu, Latvijas un arī mūsu kaimiņu speciālistiem bija visai ierobežotas teorētiskās zināšanas un vispār zināšanas par robežu spraušanu, un faktiski tika pieļautas vairākas kļūdas. Piemēram, tika radīta ideja par nepieciešamību veidot neitrālo teritoriju, neitrālo zonu starp divām valstīm - starp mūsu valstīm, tātad starp Igauniju un Latviju. Faktiski pasaules praksē tādas zonas ir tikai starp valstīm, kuras atrodas karastāvoklī vai kurām ir ļoti atšķirīgas politiskās sistēmas. Mums šādu attiecību ar Igauniju vismaz pagaidām nav, un tāpēc arī nepieciešami šie labojumi.

Tātad aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likums nepieciešams, lai izpildītu 1998.gada 20.augustā parakstītās deklarācijas par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes sociālajam fondam, un faktiski šis līgums nosaka gan tās privilēģijas, gan imunitātes, kas Latvijai, darbojoties šajā organizācijā, pienākas.

Aicinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Ārlietu komisija kā atbildīgā komisija ir atbalstījusi to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 13.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Paldies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās” un ar šo likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis likums tika pieņemts 1995.gadā, un šobrīd konstatēts, ka tajā ir pretrunas. Ir arī pārkāpts likums par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem un Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumu prasības. Un, respektīvi, šis likums nav izsludināts krievu valodā. Pastāv arī būtiskas atšķirības starp teksta variantiem - starp latviešu tekstu un krievu tekstu. Un jāsaka, ka krievu teksts šā līguma ietvaros ir izšķirošais, pēc kura vadās strīdu šķiršanas gadījumā.

Aicinu atbalstīt šo labojumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Cerot, ka deputātiem 13.oktobris nebūs pārslogojošs, gaidu priekšlikumus līdz šim datumam.

Sēdes vadītājs. 13.oktobris. Paldies.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””.

Juridiskās komisijas vārdā - Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 703, un tas ir Saeimas sēdē izskatāmais dokuments nr.2322. Juridiskā komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Likumprojekts tika sagatavots pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas, un komisija to rūpīgi izdiskutēja, un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atbalstīja šāda likumprojekta nepieciešamību. Pats teksts tika Juridiskajā komisijā būtiski pārstrādāts, bet nemainījās šā teksta būtība, tas ir tikai organizatoriskā ziņā pārveidots.

Kāda ir likumprojekta būtība? Likumprojekta būtība ir tāda. Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri ierodas Latvijā, iesniedz dokumentus vīzas saņemšanai un uzturēšanās atļaujas saņemšanai, un šobrīd saskaņā ar likumdošanu viņi to var darīt tikai valsts valodā. Taču, kā mēs labi zinām, ļoti daudzi cilvēki saņem vīzas tādās teritorijās, kurās nav pieejami nedz tulki, nedz arī ir iespēja izmantot zvērinātu tulku pakalpojumus un iesniegt dokumentus tikai valsts valodā. Bez tam katra persona, kura iesniedz šādu dokumentu, parakstās arī par to, ka viņa atbild par iesniegtā teksta pareizību: ja viņš ir kaut ko ierakstījis nepareizi, viņš var tikt vai nu sodīts, vai arī viņam var netikt izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja. Un tādēļ, lai sniegtu atbalstu ne tikai mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, bet lai atbalstītu arī lielos uzņēmējus, kuri vienmēr ir aicinājuši demokratizēt mūsu sistēmu un iebraukšanu un līdz ar to uzlabot investīciju klimatu, mēs nolēmām, ka Juridiskajai komisijai vajag atsaukties uz šādiem ierosinājumiem, un aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Mēs nolēmām arī lūgt atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10.oktobri un izskatīšanu plenārsēdē veikt 12.oktobrī.

Sēdes vadītājs. Iesniegšanas termiņš - 10.oktobris. Izskatīšana plenārsēdē otrajā lasījumā - 12.oktobrī. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, mums ir jānoklausās daži paziņojumi. Pirmajam vārds deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāatvainojas jums par pieļauto kļūdu balsojumā. Balsojumā par likumprojekta “Likums par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nobalsoju “par”, kaut gan mans viedoklis bija “pret”.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Tiešām, man notika tāda pati nelaime kā Dalbiņa kungam. Es priecājos, ka es neesmu vienīgā.

Sēdes vadītājs. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie komisiju vadītāji, kas bija aicināti uz tikšanos ar Ministru prezidentu! Šodien tā nenotiks, jo Ministru prezidentam jau ir nākamā tikšanās. Nākamo ceturtdien pulksten 12.30 būs šī tikšanās.

Sēdes vadītājs. Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komitejas sēde notiks pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Vārds Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Valsts reformu apakškomisijas sēde notiks pulksten 14.30.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Viola Lāzo, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Andrejs Panteļējevs, Normunds Rudevičs, Silvija Dreimane, Imants Stirāns un Imants Kalniņš.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas rudens sesijas 5.sēde

2000.gada 5.oktobrī

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes

parlamenta Apakšnama spīkeres B.Būtroidas uzruna  - 1.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”

            (2269. un 2269-a dok.)    - 7.lpp.

Par likumprojektu “Valsts aizsardzības finansēšanas likums”

            (2270. un 2270-a dok.)    - 8.lpp.

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 8.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par kooperatīvo

dzīvokļu privatizāciju””

            (2276. un 2276-a dok.)    - 10.lpp.

Priekšlikums            - dep. K.Leiškalns            - 10.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksā”

            (2277. un 2277-a dok.)    - 11.lpp.

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 11.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes

un pagasta padomes vēlēšanu likumā”

            (2278. un 2278-a dok.)    - 13.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””

            (2279. un 2279-a dok.)    - 13.lpp.

Priekšlikums            - dep. L.Muciņš            - 14.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”

            (2280. un 2280-a dok.)    - 14.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””

            (2281. un 2281-a dok.)    - 15.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un

nodevām””

            (2282. un 2282-a dok.)    - 15.lpp.

Par likumprojektu “Dzīvesvietas deklarēšanas likums”

            (2283. un 2283-a dok.)    - 15.lpp.

Priekšlikumi            - dep. J.Lagzdiņš            - 15.lpp.

                        - dep. A.Poča - 15.lpp.

Par likumprojektu “Līgums par starptautiskas organizācijas

izveidošanu zivsaimniecības attīstībai Austrumu un

Centrālajā Eiropā (EUROFISH)”

            (2286. un 2286-a dok.)    - 16.lpp.

Par likumprojektu “Par Starptautiskā valūtas fonda

Vienošanās līguma ceturto grozījumu”

            (2287. un 2287-a dok.)    - 16.lpp.

Par likumprojektu “Par valsts bud˛etu 2001.gadam”

            (2292., 2292-a un 2292-b dok.)            - 16.lpp.

Priekšlikums            - dep. J.Jurkāns            - 16.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību

bud˛etiem””

            (2293. un 2293-a dok.)    - 18.lpp.

Priekšlikums            - dep. L.Bojārs            - 19.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un

finansu vadību”

            (2294. un 2294-a dok.)    - 21.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu

ienākuma nodokli””

            (2295. un 2295-a dok.)    - 21.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju

ienākuma nodokli””

            (2296. un 2296-a dok.)    - 21.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā

īpašuma nodokli””

            (2297. un 2297-a dok.)    -21.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās

vērtības nodokli””

            (2298. un 2298-a dok.)    - 21.lpp.

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””

            (2299. un 2299-a dok.)    - 22.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo

apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un

arodslimībām””

            (2300. un 2300-a dok.)    - 22.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu

bezdarba gadījumam””

            (2301. un 2301-a dok.)    - 22.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un

slimības apdrošināšanu””

            (2302. un 2302-a dok.)    - 22.lpp.

Par darba kārtību              - 22.lpp.

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”

            (2322. dok.)                - 22.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta R.Mežecka atsaukšanu no

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāva līdz 2001.gada 1.augustam”

            (2303. dok.)                - 23.lpp.

Lēmuma projekts “Par deputāta A. Bērziņa ievēlēšanu

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas

delegācijas sastāvā līdz 2001.gada 1.augustam”     

            (2304. dok.)                - 23.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam I.Kalniņam”

            (2313. dok.)                - 23.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu deputātam A.Panteļējevam”

            (2314. dok.)                - 23.lpp.

Lēmuma projekts “Par neapmaksāta atvaļinājuma

piešķiršanu  deputātam I.Stirānam”            - 23.lpp.

Lēmuma projekts “Par Rīgas rajona zemesgrāmatu

nodaļas tiesneses A.Kancānes atbrīvošanu no amata”

            (2284. dok.)                - 23.lpp.

Ziņo                 - dep. Dz.Rasnačs            - 24.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

P.Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”

            (2274. dok.)                - 24.lpp.

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 24.lpp.

Debates                        - dep. B.Cilevičs            - 25.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 26.lpp.

                        - dep. Dz.Rasnačs            - 28.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 29.lpp.

                        - dep. B.Cilevičs            - 30.lpp.

                        - dep. J.Pliners            - 30.lpp.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Dz.Kuduma saukšanai pie administratīvās atbildības”

            (2275. dok.)                - 31.lpp.

Ziņo                 - dep. V.Muižniece            - 31.lpp.

Debates                        - dep. M.Lujāns            - 32.lpp.

                        - dep. Dz.Kudums            - 33.lpp.

Paziņojumi             - dep. J.Lagzdiņš            - 33.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 33.lpp.

                        - dep. R.Ra˛uks            - 34.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 34.lpp.

Likumprojekts “Likums par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem” (3.lasījums)

            (2309. dok.)                - 34.lpp.

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 34.lpp.

Debates                        - dep. V.Lauskis            - 38.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 39.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 40.lpp.

                        - dep. V.Lauskis            - 41.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 42.lpp.

                        - dep. I.Godmanis            - 43.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 45.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 46.lpp.

                        - dep. K.Lībane            - 47.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 48.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 49.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 50.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 51.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 54.lpp.

                        - dep. I.Godmanis            - 55.lpp.

                        - dep. M.Lujāns            - 58.lpp.

                                    - 62.lpp.

                                    - 70.lpp.

                                    - 72.lpp.

Par darba kārtību              - 75.lpp.

Likumprojekts “Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības

organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi”

(2.lasījums)

            (1985. un 2306. dok.)            - 75.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 75.lpp.

Likumprojekts “Darba aizsardzības likums” (1.lasījums)

            (2150. un 2285. dok.)            - 76.lpp.

Ziņo                 - dep. A.Klementjevs            - 76.lpp.

Debates                        - dep. M.Vītols            - 76.lpp.

                        - dep. A.Barča            - 82.lpp.

                        - dep. B.Cilevičs            - 84.lpp.

                        - dep. V.Mui˛niece            - 85.lpp.

                        - dep. Dz.Ābiķis            - 86.lpp.

                        - dep. R.Ra˛uks            - 87.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 87.lpp.

                        - dep. R.Jurd˛s            - 88.lpp.

                        - dep. A.Šķēle            - 89.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 90.lpp.

                        - dep. J.Dobelis            - 91.lpp.

                        - dep. I.Burvis            - 92.lpp.

                        - dep. A.Barča            - 93.lpp.

                        - dep. E.Baldzēns            - 94.lpp.

                        - dep. A.Šķēle            - 95.lpp.

                        - dep. L.Bojārs            - 95.lpp.

Priekšlikumi            - dep. A.Klementjevs            - 96.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 96.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas

sertifikātiem”” (1.lasījums)

            (2230. un 2288. dok.)            - 97.lpp.

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 97.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (1.lasījums)

            (2203. un 2290. dok.)            - 98.lpp.

Ziņo                 - dep. K.Leiškalns            - 98.lpp.

Debates                        - dep. A.Kalniņš            - 99.lpp.

Likumprojekts “Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos

Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību

grupās” (1.lasījums)

            (2178. un 2305. dok.)            - 102.lpp.

Ziņo                 - dep. R.Jurdžs            - 102.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas

valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un

nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma

nodokļiem” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2122. un 2307. dok.)            - 103.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 103.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maltas

valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un

nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma

nodokļiem” (2.lasījums)

            (2122. un 2307. dok.)            - 103.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 103.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma nodokļiem” (1.lasījums) (Steidzams)

            (2111. un 2308. dok.)            - 104.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 104.lpp.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un

Horvātijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās

uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma nodokļiem” (2.lasījums)

            (2111. un 2308. dok.)            - 104.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 104.lpp.

Likumprojekts “Par Papildprotokolu Latvijas Republikas

un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas

atjaunošanu” (1.lasījums)

            (2126. un 2310. dok.)            - 105.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 105.lpp.

Likumprojekts “Par Vispārējā līguma par Eiropas Padomes

privilēģijām un imunitātēm Trešo protokolu” (1.lasījums)

            (2128. un 2311. dok.)            - 106.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 106.lpp.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

un Ukrainas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām

attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās” un  ar

šo likumu apstiprinātajā līguma tekstā latviešu valodā”

(1.lasījums)

            (2141. un 2312. dok.)            - 106.lpp.

Ziņo                 - dep. G.Krasts            - 106.lpp.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un

bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””

(1.lasījums)

            (2322. dok.)                - 107.lpp.

Ziņo                 - dep. L.Muciņš            - 107.lpp.

Paziņojumi par kļūdu

balsojumā                     - dep. J.Dalbiņš            - 109.lpp.

                        - dep. I.Ūdre  - 109.lpp.

Paziņojumi            - dep. L.Muciņš            - 109.lpp.

                        - dep. E.Inkēns            - 110.lpp.

                        - dep. J.Lagzdiņš            - 110.lpp.

                        - dep. P.Salkazanovs            - 110.lpp.

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa             - Saeimas sekretāres biedrs A.Bartaševičs            - 110.lpp.