Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas septītā sēde
1999.gada 30.septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Ieņemiet vietas! Sāksim 30.septembra Saeimas sēdi.
Pirms izskatām darba kārtību, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības piektās sadaļas 19.punktu - likumprojektu Grozījumi Tūrisma likumā. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 7.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Sāksim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un deputāti! Saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.panta pirmo un otro daļu šā gada 28.septembrī beidzās pilnvaru laiks četriem Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem. Atgādināšu, ka divas vietas padomē jau bija atbrīvojušās saskaņā ar Radio un televīzijas likuma 44.panta trešo daļu. Tātad šodien padomē darbspējīgi ir tikai trīs tās locekļi, kuri, saprotams, nenodrošina kvorumu padomē.
Prezidijs un Saeima ir vienojušies par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu izvirzīšanu uz sešām vakantajām vietām. Tika iesniegti deviņi kandidāti, jūsu priekšā esošajā sarakstā tie ir iekļauti pieteikumu iesniegšanas secībā. Izvirzīto kandidātu saraksts publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis šā gada 1.septembrī, kā to prasa Radio un televīzijas likums. Saeimas Prezidijs nosūtīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kandidātu pieteikumus lēmuma projekta sagatavošanai par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pārbaudīja kandidatūru atbilstību izvirzāmajām prasībām Radio un televīzijas likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā. Jūsu priekšā ir sagatavotais lēmuma projekts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu ievēlēšanu.
Tātad, cienījamie kolēģi, es uzsveru, ka ir izvirzīti deviņi kandidāti, bet padomē ir jāievēlē tikai seši kandidāti, tāpēc saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.panta astoto daļu notiks balsošana ar vēlēšanu zīmēm.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam, ir izgatavoti biļeteni ar kandidātu uzvārdiem. Es vēlreiz atgādināšu, ka mums ir jāievēlē seši Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi, tātad balsošanas biļeteni, kuros būs atstāts vairāk par sešiem uzvārdiem, nebūs derīgi. Uz balsošanu tiksiet uzaicināti parastajā kārtībā - ar zvanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Gaidīsim uzaicinājumu uz balsošanu.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Vārds Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam deputātam Romualdam Ražukam.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Atļaujiet iepazīstināt jūs ar Balsu skaitīšanas komisijas sēdes protokolu nr. 31 - Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļus 1999.gada 30.septembrī Saeimas namā.
Izgatavotas 120 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 94. No vēlēšanu kastes izņemtas un par derīgām atzītas 94 vēlēšanu zīmes.
Par kandidātiem nodotās balsis:
par Ilmāru Šlāpinu nodotas 67 balsis;
par Everitu Šimanovsku nodotas 67 balsis;
par Imantu Rākinu - 67 balsis;
par Ojāru Rubeni - 74 balsis;
par Jāni Sīkstuli - 59 balsis;
par Arnoldu Laimoni Klotiņu - 16 balsis;
par Daini Staltu - 57 balsis;
par Maiju Brēķi - 39 balsis;
par Vladilenu Dozorcevu - 30 balsis.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 26.pantu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem ievēlēti:
Ilmārs Šlāpins, Everita Šimanovska, Imants Rākins, Ojārs Rubenis, Jānis Sīkstulis un Dainis Stalts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Apsveicam Nacionālās radio un televīzijas padomes ievēlētos locekļus un vēlam veiksmi viņu darbā!
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Ingas Akmeņlaukas apstiprināšanu par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu - ievēlēt Jelgavas tiesas tiesnesi Ingu Akmeņlauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Aicinu balsot par šo lēmumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Apstiprināt Ingu Akmeņlauku par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Jelgavas tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu - apstiprināt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi, jo viņai ir beidzies termiņš - divi gadi, uz kuriem viņa bija ievēlēta. Tagad tiek piedāvāts apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu balsot par šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Apstiprināt Irēnu Loginu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt par Talsu rajona tiesas tiesnesi Vinetu Pavlovsku, kurai arī beidzies divu gadu ievēlēšanas termiņš par tiesnesi. Tiek piedāvāts viņu apstiprināt par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu balsot par šo lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Vinetu Pavlovsku par Talsu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 3. Lēmums pieņemts.
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Elitu Stelti-Auziņu, kurai, tāpat kā iepriekšējiem rajonu tiesnešiem, beidzies divu gadu pilnvaru termiņš. Tiek piedāvāts viņu apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Aicinu balsot par šo lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Elitu Stelti-Auziņu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Inesi Lauru Zemīti, kurai arī ir beidzies divu gadu pilnvaru termiņš. Piedāvājam apstiprināt viņu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Inesi Lauru Zemīti par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu un atbalstīja tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt Sandru Siliņu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Arī viņai ir beidzies divu gadu pilnvaru termiņš, un tiek piedāvāts viņu amatā apstiprināt bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Sandru Siliņu par Tukuma zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra priekšlikumu apstiprināt par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Līviju Slicu, kurai, tāpat kā iepriekšējiem tiesnešiem, beidzies divu gadu pilnvaru termiņš, un tiek piedāvāts viņu apstiprināt bez termiņa ierobežojuma. Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo lēmumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: apstiprināt Līviju Slicu par Preiļu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Leona Bojāra, Imanta Stirāna, Osvalda Zvejsalnieka, Jāņa Lejas, Leonarda Staša, Ingrīdas Ūdres, Jāņa Čevera, Jevgenijas Stalidzānes, Arņa Kalniņa, Imanta Burvja un Pāvela Maksimova pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Geige.
I. Geige (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! 22.septembra sēdē tika izskatīts 11 deputātu iesniegtais pieprasījums Ārlietu ministrijai par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Elferts iepazīstināja sēdes dalībniekus ar dokumentu nr.997, kurš ir pieejams arī jums un kurā ir ārlietu ministra atbilde uz šiem diviem izvirzītajiem jautājumiem. Papildus tika uzsvērts, ka ekonomisko jautājumu risināšanai tiks noslēgti nepieciešamie ekonomiskie līgumi par zivju nozveju, par derīgo izrakteņu izmantošanu un tā tālāk.
Izvērtējot iesniegto priekšlikumu, deputāti nolēma to noraidīt, un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu ierosinu pieprasījumu pārveidot par jautājumu, uz kuru faktiski Ārlietu ministrija atbildi jau ir sniegusi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Godājamais Prezidij! Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir ļoti patīkami, ka mūsu ārlietu ministrs ir devis pietiekami godīgu atbildi uz tiem jautājumiem, kas ir viņam iesniegti. Un no šīs atbildes ir redzams... Bet absolūti nav palicis skaidrs, kāpēc šīs komisijas darbā, kura gatavoja projektu līgumam starp Lietuvu un Latviju, netika pieaicināts neviens no tiem speciālistiem jūras tiesībās, starptautiskajās tiesībās, kuri iepriekšējos sarunu raundos ar Lietuvu Lietuvas pusei pierādīja - uz 1982.gada Jūras tiesību konvencijas pamata, uz šo normu pamata pierādīja -, ka ekonomiskās zonas variants, kuru piedāvāja Latvija, ir pamatots no starptautisko tiesību viedokļa. Un tieši ar to panāca politisku kompromisu, tā saucamo Maišogala vienošanos, kur Latvija draudzības un kopējas Baltijas reģiona politikas gatavošanas labad - tieši politisku iemeslu dēļ - radīja vienpusēju piekāpšanos Lietuvas pusē: tika nodrošināta Lietuvas pusei izeja uz trešās puses, tātad uz Zviedrijas, ekonomisko zonu ūdeņiem, un tika ievērotas Latvijas ekonomiskās intereses. No ministra atbildes nav līdz galam skaidrs: ja jau delegācija tik stingri pieturējās pie izsniegtā sarunu mandāta (citēju), vai tas būtu jāsaprot tā, ka Ministru kabinets apzināti ir gājis uz Latvijas ekonomisko interešu nodevību apšaubāmu politisku ieguvumu dēļ? Tādā gadījumā, protams, delegāciju vainot nevar, jo viņa no profesionālā viedokļa sameklēja tieši tādus argumentus, ar kuriem šī nodevība tika juridiskā ziņā ļoti labi pamatota.
Atgādināšu to, ka Lietuvas puse ir krietni konsekventāka savās prasībās. Faktiski jau no paša pirmā brīža viņi ļoti vēlējās iegūt šo iespējamo naftas atradņu vietu. Viņu konsekvence ļoti bieži parādās arī tīri personīgos jautājumos. Pie mums vēršas Latvijā dzīvojošie, Latvijas pilsonību ieguvušie lietuvieši ar sūdzībām par to, ka Lietuvas puse viņiem neatdod viņu īpašumus, pamatojoties uz to, ka viņiem nav Lietuvas pilsonības. Tātad viņu spiediens ir vērsts uz to, lai Latvijā dzīvojošajiem lietuviešiem būtu vai nu Lietuvas pilsonība, vai dubultā pilsonība. Lietuva savu politiku izvērš konsekventi. Tajā pašā laikā Latvijas Ārlietu ministrija savu politiku ja arī realizē konsekventi, tad tikai piekāpšanās ziņā.
Uzsvēršu to faktu, ka Latvijas zvejnieki šā sagatavotā līguma dēļ papildinās Latvijas bezdarbnieku rindas un Latvijas budžetā nevis ienesīs līdz šim pelnīto naudu, bet radīs izdevumus no sociālā budžeta. Un tas notiek tanī pašā laikā, kad valdošā koalīcija aģitē pret parakstīšanos par referendumu, apspriežot šo sociālo budžetu! Man liekas, ka šāda Ārlietu ministrijas nostāja pierāda pirmām kārtām to, ka Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, aizstāvēt Latvijas intereses. Un - tas ir vēl interesantāk! - Ārlietu ministrija nav spējīga profesionāli strādāt, lai pildītu esošās valdošās koalīcijas sastādītās valdības deklarāciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildot uz deputātu pieprasījumu, ārlietu ministrs sniedza izsmeļošu atbildi uz deputātu jautājumiem. Deputātu jautājumā ir apgalvojums, ka Ārlietu ministrija vadīja šīs sarunas. Tā nu gluži nav. Sarunas sākās ar apstiprinātu oficiālu delegāciju 1994.gada 14.augustā. Pirms tam bija vēl divas delegācijas. Viena, ko vadīja valsts ministrs Gunārs Meierovics, un otru delegāciju vadīja valsts ministrs Juris Sinka. Bet šī delegācija, kas parakstīja līgumu, sāka darboties 1996.gada 14.augustā. Un vēlreiz šis sarunu mandāts tika apstiprināts 1997.gada 6.maijā. Delegācija regulāri informēja Ministru kabinetu par sarunās notiekošo, un, ņemot vērā sarunu gaitu, Ministru kabinets pārskatīja un koriģēja sarunu mandātu. 1997.gada 30.septembrī ministrijas pakļautībā tika izveidota darba grupa, varētu teikt, apakšgrupa, kuras uzdevums bija kopīgi ar Lietuvas darba grupu izstrādāt līgumu par ekonomisko sadarbību. Šajā darba grupā tika pārstāvēta gan Ekonomikas ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Diemžēl darba grupām neizdevās vienoties par abpusēji pieņemamiem ekonomiskās sadarbības principiem. Arī līguma projekta teksts netika izstrādāts. 1999.gada 25.maijā Ministru kabinets konceptuāli akceptēja abu valstu delegāciju konceptuāli sagatavoto līguma projektu. Un, pamatojoties uz šo akceptēto, delegācijas vadītājs 27.maijā līgumu parafēja. Savukārt 7.jūlijā Ministru kabinets formāli akceptēja delegācijas līmenī saskaņoto līgumu, un 9.jūlijā līgums tika parakstīts. Gribu pieminēt to, ka šajās sarunās arī Latvijas valsts pieaicināja ārvalstu speciālistus un tieši Latvijas delegācijā piedalījās Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktore Kristīne Maļinovska, kura ir Oksfordas universitātē rakstījusi disertāciju tieši par jūras tiesībām un tiek uzskatīta par vienu no lielākajām šīs jomas speciālistēm mūsu valstī.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 1999.gada 9.jūlijā parakstītais līgums par jūras robežu ir Latvijai galīgi neizdevīgs un gļēvulīgs. Mēs atkāpāmies no mūsu atgūtās teritorijas. Jau kopš 1949.gada Latvija par saviem līdzekļiem nodarbojās ar šā rajona un jūras šelfa izpēti, un, protams, zivju nozveju, kā arī izpēti zvejniecības jomā.
Ārlietu ministrija rīkojas vienā personā. Man rada izbrīnu, ka Ārlietu ministrija ielūdz no citām valstīm speciālistus konsultācijām. Tajā pašā laikā mūsu jūras ģeologi un speciālisti ārlietās, speciālisti starptautiskajās jūrlietās, netiek pieaicināti. Izrādās, ka cilvēks, kura diploms ir iegūts Oksfordā, ir labākā līmenī nekā mūsu akadēmiķi vai doktori, kas ir nostrādājuši desmitiem gadu un šo jūras rajonu zina ļoti labi. Tāpēc mēs tikām, tā teikt, nolikti uz lāpstiņām. Latvija zaudēja 540 kvadrātkilometrus teritorijas, kurā nav plika jūra, bet ir zivju ieguve - laši, mencas, brētliņas.
Tālāk. Tur atrodas bagāti naftas ieguves rajoni, tas ir, 1., 2., 7., 16., 20., 22. un 24., un vienā no komisijām speciālists ģeologs demonstrēja, kāda tad nafta atrodas tajā teritorijā. Tas ir viens jautājums.
Otrs. Nav arī saprotams, kāpēc, jūras robežu noslēdzot, tika nobīdīta ne tikai jūras, bet arī sauszemes robeža par diviem trim grādiem. Ko tad mēs darām?
Un pēdējais. Veicot starptautisku līgumu parakstīšanu, ir jābūt klāt mūsu speciālistiem, viņiem ir jāpiedalās. Un šinī gadījumā Lietuva ieguva to, ko viņa nebija ne apguvusi, ne arī bija strādājusi attiecībā uz to, tāpēc tādu līgumu mēs nevaram apstiprināt.
Un vēl viens moments. Ārlietu ministrija četrās sēdēs, kurās es piedalījos, aizstāvēja tikai Lietuvas intereses. Jūs varat apskatīties to karti, kuru viņa izdalīja. Te nav norādītas nekādas koordinātes, toties ir ierakstīts, ka Latvijai ir 20 000, Lietuvai ir tikai 6 un Krievijai - 10 kvadrātkilometri. Lietuva esot apdalīta, un tad nu viņai ir vajadzīgs iedot vairāk tās jūras.
Otrs arguments bija tāds, ka Lietuvai ir vajadzīga izeja uz Zviedrijas ekonomisko zonu.
Un vēl trešais un galvenais: kāpēc tad Lietuva ir zaudējusi savas robežas ar Krieviju un kāpēc viņa neratificē savu līgumu, kuru viņa noslēdza ar Krieviju? Kāpēc viņu parlamentos notiek strīdi? Tad varbūt mums vajadzētu padomāt.
Un pēdējais. Es nevaru arī saprast, kāpēc pēc 12 jūdzēm taisnā līnija nogriezās paralēli 56.paralēlei. Tad Ārlietu ministrijas darbinieki, kuri akli skatījās uz karti un kuri nevienu karti neatnesa ne uz vienu komisijas sēdi, izņemot šo papīru, kuram ir tikai papīra vērtība, bet nav nekādas viņi vairāk neko nevarēja pierādīt, un arī uz speciālistu jautājumiem un visiem iebildumiem no Ārlietu ministrijas nebija atbildes, un man liekas, ka viņi ļoti daudz pasmēlās no tā, ko pateica mūsu speciālisti. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.
Šodien sveicam mūsu kolēģi Helēnu Soldatjonoku dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Tāpat sveicam mūsu kolēģus Gundaru Bērziņu 40 gadu jubilejā un Pāvelu Maksimovu 55 gadu jubilejā! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātei Aijai Počai.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputātus lūdzu tūlīt uz īsu sēdi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Egils Baldzēns, Inese Birzniece, Jāzeps Šņepsts, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Guntars Krasts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā.
Vārds Imantam Burvim - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam. Viņš runās otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Acīmredzot es slikti paskaidroju Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, ka šāds līgums ir ne tikai juridisks, bet pirmām kārtām tieši politisks dokuments, un tie pieaicinātie ārzemju speciālisti varbūt no profesionālā viedokļa nebija sliktāki arī par tiem ekspertiem un speciālistiem, kas strādāja pirms viņiem šajā delegācijā, vadot sarunas ar Lietuvu. Starpība bija tikai tāda, ka ārzemju speciālistiem pirmām kārtām ir vajadzīga robeža pie jebkuriem nosacījumiem. Latvijas intereses viņiem ir vienaldzīgas.
Es absolūti neapšaubu Maļinovskas jaunkundzes kā ierēdnes augsto profesionalitāti un zināšanas tieši starptautiskajās tiesībās. Man ir tikai žēl, ka viņa ir pārāk jauna meitene ar mazu dzīves praksi un arī kā ierēdne viņa acīmredzot ir ļoti paklausīga saviem politiskajiem vadītājiem, kuri, manā skatījumā, ir slikti politiķi vai varbūt ļoti sūdīgi patrioti. Runājot par viņas patiešām ļoti labo disertāciju, man ir žēl, ka, gatavojoties šai profesijai, viņa nav izmantojusi cienījamā Bojāra kunga monogrāfijas, kas nav sliktākas par viņas disertāciju. Viņa ir slikti lasījusi arī to Jūras tiesību grāmatu, vienīgo Latvijā, kuras viens no autoriem stāv jūsu priekšā. Un es domāju, ka tur bija pamatoti arī citi varianti, kā noslēgt Latvijai izdevīgus līgumus.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai pieprasījuma iesniedzēji uzstāj par balsojumu par šo pieprasījumu? Balsosim! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu grupas pieprasījumu Ārlietu ministrijai sniegt informāciju sakarā ar Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas sagatavoto līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 37, atturas - 16. Pieprasījums tiek noraidīts un jautājuma formā tiek iesniegts Ārlietu ministrijai.
Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), izveidošanu.
Atklājam debates. Vineta Muižniece - Tautas partijas frakcijas deputāte.
Atvainojiet, vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas ziņot? Nē. Lūdzu, vārds Vinetai Muižniecei!
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi, Saeimas deputāti!
Nav šaubu, ka mums, Saeimai, ir tiesības lemt par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu. Šādas tiesības paredz Satversme. Tomēr paskatīsimies, kādā jautājumā un ar kādu formulējumu mums piedāvā veidot šo izmeklēšanas komisiju.
Es aicinātu jūs lasīt Satversmi ne tikai no tā viedokļa, ka mums tiek dotas šādas tiesības, bet analizēt to pēc tās jēgas un arī pēc parlamenta lomas izpratnes. Pēc tā mēs varam secināt un mums ir jāsaprot, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir veidojama politisku mērķu sasniegšanai, bet ne tādēļ, lai tā dublētu valstī esošo tiesu iekārtu un nodarbotos ar noziegumu izmeklēšanu. Veikt šādas darbības Saeima nav aicināta, un tā nav, manuprāt, arī spējīga to pilnvērtīgi darīt, tāpēc mums vajadzētu šajā jautājumā pilnībā uzticēties profesionāļiem.
Turklāt, ja mēs atceramies, kā ir darbojušās līdzšinējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, tad mēs šeit varam redzēt vienas vienīgas neveiksmes. Un pieredze parlamentāro komisiju veidošanā šeit ir jau no Augstākās padomes laikiem. Komisijas veidošanas ierosinātāju vidū mēs redzam vairākus parlamentāros izmeklētājus jau ar lielu praksi, kuri diemžēl nevar lepoties ar lieliem panākumiem, jo, manuprāt, kļūdas ir bijušas gan mērķu nospraušanā, gan darba organizēšanā. Un tas apliecina, ka parlamentam, izvēloties savus darba instrumentus, būtu ļoti rūpīgi jāvērtē, kādam mērķim komisiju veido un kādā situācijā. Bez tam man gribētos tiem cilvēkiem, kuri šo aicinājumu parakstīja, vaicāt: vai kāda no šīm komisijām ir devusi rezultātu? Vai ir atrasti tie divi naudas vagoni? Vai ir atgūts kaut viens lats valsts labā?
Es pilnīgi saprotu tos kolēģus, kuri, parakstot šādu dokumentu, vēlējās paust savu negatīvo attieksmi pret tādu zemisku noziegumu kā pedofilija. Tomēr es uzskatu, ka šeit mēs nedrīkstētu dalīt, vai tās ir amatpersonas vai nav. Lieta ir jāizmeklē, un visi vainīgie neatkarīgi no tā, vai viņi ir kādā amatā vai nav, ja viņi ir saistīti ar bērnu seksuālo izmantošanu, ir saucami pie atbildības. Par to nav ne mazāko šaubu.
Un tomēr es aicinātu šajā jautājumā izmantot savas iespējas, ja tādas ir, un palīdzēt izmeklēšanai, kas šobrīd jau norit Ģenerālprokuratūras vadībā, bet neizmantot politiskam mērķim šo tribīni.
Tajā pašā laikā es aicinātu kolēģus meklēt pareizus ceļus, kā parlamentam īstenot savas pilnvaras, meklēt pareizos darba instrumentus. Tautas partija uzskata, ka šajā situācijā šis nav pareizais instruments, un tāpēc Tautas partija neatbalsta šīs komisijas veidošanu un arī nedeleģēs šeit savus pārstāvjus darbam šādā komisijā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es patiešām atbalstu Vinetas Muižnieces domu par to, ka parlamentārā komisija tiek veidota politisku iemeslu dēļ. Kāpēc? Es neatbalstu līdz galam to, ko varbūt pārsteidzīgi veica žurnālisti vienā vai otrā fragmentā, varbūt arī profesionalitātes trūkuma dēļ, bet, ja ģenerālprokurors bez izmeklēšanas datiem (izmeklēšana, cik man zināms, vēl nav pabeigta) paziņo visai valstij televīzijā par to, ka šie materiāli ir žurnālistu safabricēti, tad tas, manā skatījumā, nozīmē tikai vienu - uz Ģenerālprokuratūru ir veikts attiecīgs spiediens. Vismaz es tā domāju, lai gan neesmu pārliecināts. Es tā domāju, jo neredzu citu iemeslu, kāpēc, manā skatījumā, līdz šim godīgs cilvēks uzstājās neprofesionāli. Man nav tiesību apšaubīt ģenerālprokurora profesionalitāti. Un, ja viņš pirms izmeklēšanas pabeigšanas paziņo, ka lieta ir safabricēta, tad tas nozīmē, ka ir šis politiskais spiediens. Žēl, ka nezinu, no kuras puses, bet, ja šāds politisks spiediens ir, tad tas nozīmē, ka šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija ir nepieciešama. Pretējā gadījumā šāda Saeimas bezdarbība un Ministru kabineta darbība, teiksim, šāda prokuratūras un Iekšlietu ministrijas darbība ir tas iemesls, kas Latvijā rada nepieciešamību pēc referendumiem, pēc ielu gājieniem un citiem pasākumiem un arī pēc jau daudz skarbākiem argumentiem.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, izskatīt šo jautājumu ir ļoti nepatīkami, bet mēs taču visi esam patrioti, visi mēs cīnāmies par pozitīvu Latvijas tēlu pasaulē. Un kāds tad tas Latvijas tēls iziet pasaulē?
Ko tad mēs redzam internetā? Bērnu tirdzniecība! Meitene maksā 40 tūkstošus dolāru, puisītis - 50 tūkstošus. Ir taču arī pornogrāfiskas filmas, kuras uzņēma pie Raiņa pieminekļa un operācijas zālēs. Varbūt arī to vajag atcerēties, kādā veidā tās mazgadīgās meitenes no Liepājas nokļuva ārzemēs un cik tad daudz dāmu ir iegādāts Eiropas vergu tirgū? Varbūt par šo padomāsim!
Taču tagad ir ķērušies pie bērniem. Vieni aizved nezin kāpēc, kādām vajadzībām uz Franciju bērnus, tur pat nezina, kādās ģimenēs viņi izvietoti. Un paldies Francijas žandarmērijai un policijai, ka tās vismaz atklāja šo gadījumu un atgrieza viņus atpakaļ, citādi viņi būtu izpārdoti. Un mēs jau īsti nezinām arī par tiem pārdotajiem bērniem, kuri ir it kā adoptēti. Visu laiku runā, ka viņi ir baigi smagi slimi, sirgst ar vissmagākajām slimībām, bet kas to ir konstatējis, kur ir pierādījumi?
Un tāpēc, organizējot tādu izmeklēšanas komisiju... tā ir vajadzīga, jo patiesībā tiesībsargājošās iestādes ir bezspēcīgas, uz tām tiek izdarīti spiedieni, un tāpēc arī mūsu komisijas nestrādā - nestrādā ne Lattelekom, ne naudas vagonu lieta un tā tālāk. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs slēpjam to, kas notiek. Un kādu tad tēlu mēs rādām Eiropai? Un kā mēs gribam ieiet tajā Eiropā? Tāpēc komisija ir jārada, lai vispār nobeigtu to bezkaunīgo lietu, kura ir kauna traips Latvijai un jebkura latvieša tēlam. Paldies.
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcijas Latvijas ceļš deputāts.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es īstenībā netaisījos uzstāties, jo es domāju, ka šis ir dziļi individuāls jautājums, un man ir ļoti žēl, ka Tautas partijā ir disciplīnas jautājums šajā gadījumā. Man ir ļoti žēl par to, bet tā ir jūsu problēma. Es arī domāju, ka katrs individuāli izšķirsies, atbalstīt vai neatbalstīt šīs komisijas veidošanu.
Es tikai gribētu teikt... es ceru, ka Muižnieces kundze kā juriste... ka tomēr ir pārsteidzīgi izteikt šādus apgalvojumus, ka nevienai komisijai nav bijis nekādu rezultātu. Es, protams, neņemos spriest par citām komisijām, kaut gan man Počas kundze minēja, ka, piemēram, Lata International komisijas darba rezultātā tomēr ierosināja lietu. Jums blakus sēdošais Lagzdiņa kungs kādreiz radio informēja, ka pats ir vadījis komisiju, kuras darba rezultātā arī ir bijusi ierosināta... (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: Es neesmu vadījis!) vai piedalījies komisijā, kura Augstākās padomes laikā ierosināja lietu.
Attiecībā uz Latvenergo. Cik es saprotu, tad jūs, minot šos uzvārdus, droši vien domājāt tieši par šo komisiju. Taču es domāju, ka sagaidīsim tiesu, kas sāksies oktobrī, un tad, kad šī lieta tiks pabeigta, varbūt arī beigu beigās novērtēsim, kāda nozīme bija šai komisijai. Katrā ziņā no izmeklējošās prokurores Ulpes es nekad neesmu dzirdējis, ka šī komisija viņai būtu traucējusi. Ir gan bijis otrādi - viņa ir lūgusi mums palīdzību, un mēs viņai ļoti daudzās lietās esam palīdzējuši, tāpēc man ir ļoti žēl, ka šajā gadījumā tiek radīts iespaids, ka šīs komisijas vienmēr ir traucējušas. Cita lieta, ka izmeklēšana, protams, ir sarežģīta. Un tās pašas Latvenergo komisijas darbu mēs novērtēsim tad, kad būs pabeigta tiesa, kad būs notiesāti vainīgie. Protams, to dara tiesneši, bet šajā gadījumā, es domāju, neizgudrosim no jauna velosipēdu.
Līdzīga skandāla gadījumā arī Beļģija neizbēga no parlamentārās komisijas izveidošanas. Šāds institūts ir paredzēts gandrīz vai lielākajā daļā Eiropas valstu.
Man ir ļoti žēl, ka Juridiskā komisijā, kurā arī jūs esat, diemžēl līdz šim vēl nav iesniegusi pirmajā lasījumā likumprojektu par speciālajām izmeklēšanas komisijām, ko jau sen vajadzēja izdarīt. Šajā ziņā es jums piekrītu. Būtu daudz labāk, ja šis likums jau būtu pieņemts. Mums acīmredzot tas būtu ātri jāpieņem, bet šajā gadījumā es domāju tā: neatklāsim no jauna velosipēdu, bet izmantosim tos instrumentus, kuri ir pieņemti un tiek visai plaši lietoti visās tajās valstīs, kur pastāv parlamentārā demokrātija. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es negatavojos uzstāties, bet mani izprovocēja, es atvainojos, Muižnieces kundze ar savu uzstāšanos. Pirmkārt, man ļoti nepatīk, ka parlamentārieši paši noniecina savu darbu un to, ko dara šeit parlamentā. Un es arī piekrītu Panteļējeva kunga teiktajam, ka tā nav, ka visas izmeklēšanas komisijas, kuras ir darbojušās visu parlamentu laikā, neko nav paveikušas.
Šeit jau tika minēta parlamentārā izmeklēšanas komisija Lata International lietā. Tikai pateicoties šīs komisijas darbam un balstoties uz šīs komisijas materiāliem, Iekšlietu ministrija 1994.gada 21.decembrī ierosināja krimināllietu. Pie kriminālatbildības tika sauktas tālaika augstākās amatpersonas, viņu skaitā arī no Lauksaimniecības ministrijas. Diemžēl ne visas.
Atgriezīsimies pie Latvenergo izmeklēšanas komisijas. Būsim godīgi un atklāti! Pirmām kārtām tie, kuri saka, ka Latvenergo izmeklēšanas komisija nav neko panākusi, pirms kaut ko apgalvojat, aizejiet uz Nacionālās drošības komisiju. Tur šie materiāli ir atklāti pieejami. Iepazīstieties, lūdzu, ar izmeklēšanas komisijas rezultātiem! Es esmu dziļi pārliecināts, ka, ja nebūtu šīs izmeklēšanas komisijas, iespējams, pat nebūtu ierosināta krimināllieta tieši par šo afēru, tāpēc ka tā laika Ministru prezidents Andris Šķēle viennozīmīgi pauda, ka visa šī afēra ir normāls biznesa darījums.
Kāpēc tad tiek veidotas izmeklēšanas komisijas? Izmeklēšanas komisijas tiek veidotas, pirmām kārtām tādēļ, lai noskaidrotu, kādi likumi ir veicinājuši vai kuru likumu pieņemšana vai nepieņemšana ir veicinājusi attiecīgo likuma pārkāpumu, kādas ir politiskās nianses un kā šajā lietā būtu vērtējams politiskais spiediens.
Man bija ļoti grūti izšķirties par to, lai parakstītos zem šīs komisijas izveides, tāpēc ka šis jautājums pats par sevi ir kutelīgs un sāpīgs, bet es to izdarīju tikai tāpēc, ka noklausījos, kā runāja mūsu ģenerālprokurors. Tik tiešām mani pārsteidza tas, ka, neiepazinies ar visiem lietas materiāliem, kāds var paust absolūti neadekvātu viedokli tieši šajā jautājumā.
Taču arī es šeit gribētu atgriezties mazliet vēsturē un pateikt, kas, manuprāt, šai komisijai noteikti būtu jāizdara. Pirmām kārtām, tai būtu jāpanāk, lai tiktu atjaunota tikumības policija. 1994.gadā Latvijā tika izveidota tikumības policija un tika panākta vienošanās ar Rīgas pilsētu, ar pilsētas pašvaldību par kopēju finansējumu. Tā pietiekoši efektīvi nostrādāja 1994.-1995.gadā. Sākot ar 1996.gadu, tikumības policijai finansējums tika noņemts, kā rezultātā 1997.gadā tā faktiski pārstāja eksistēt. Un, lai nezaudētu šos augstos profesionāļus, šīs tikumības policijas atsevišķi darbinieki tika saglabāti, es atvainojos, Narkotiku apkarošanas birojā, un šāda rīcība pati par sevi ir absurda.
Es ļoti ceru, ka, izskatot šāgada budžetu, kuru acīmredzot tuvākajā laikā mūsu valdība iesniegs, mūsu parlamentārieši būs vienisprātis un beidzot piešķirs tikumības policijas izveidei 230 000 latu, lai tā varētu strādāt ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī, tāpēc ka šodienas situācija ir tāda, ka ar jautājumiem, kuri saistīti ar pedofīliju, ar prostitūciju, mums nodarbojas divi cilvēki valsts policijā un divi cilvēki - Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā. Atvainojiet, bet tas ir absurds!
Kas vēl noteikti būtu jāpieņem šai komisijai, kāds lēmums? Noteikti būtu jāapspriež un jāiesniedz parlamentā likumprojekts Par prostitūciju, tāpēc ka tie Ministru kabineta noteikumi, kuri pašreiz ir spēkā... Kolēģi, neesiet tik slinki un iepazīstieties! Tie ir absurda kalngals! Es negribu citēt un biedēt cilvēkus, kas izriet no šiem noteikumiem, bet būtība ir tāda: ja jums ir civilsieva, tad viņa viennozīmīgi ir prostitūta. Tas ir rakstīts Ministru kabineta noteikumos! Tas ir tas, kas izriet no šo noteikumu gara.
Tik tiešām es neuzskatu, ka šai izmeklēšanas komisijai ir jājaucas izmeklēšanas darbā un jānopratina visi cietušie. Taču mani pārsteidz, kolēģi, vēl kas cits. Izrādās, ka šos cietušos - nepilngadīgos uz Prokuratūru aicina un viņus pratina bez vecāku un arī advokātu klātbūtnes. Atvainojiet, Muižnieces kundze, jūs kā juriste taču ļoti labi zināt, ka tas ir kriminālprocesa pārkāpums. To nedrīkst nekādā gadījumā pieļaut!
Tieši tāpēc es esmu to deputātu vidū, kuri uzskata, ka šai komisijai ir jādarbojas.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamais Panteļējeva kungs! Es domāju, tas ir ļoti labi, ka Tautas partijai ir partijas disciplīna, bet es varu pārējos kolēģus informēt, ka Tautas partijas frakcijā, balsojot par šo jautājumu, deputāti balsoja pilnīgā vienprātībā.
Es gribu atgādināt Saeimai vienu elementāru lietu. Saeimā šobrīd pastāv Bērnu tiesību aizsardzības komisija. Pat nosaukums ir ļoti atbilstošs izskatāmajam jautājumam. Šīs komisijas galvenais uzdevums ir aizsargāt bērnu tiesības, aizsargāt bērnus. Šī komisija gatavo priekšlikumus likumiem un uzrauga valdības institūciju darbu. Mēs regulāri tiekamies un tiksimies ar amatpersonām, lai sniegtu viņām atbalstu likumdošanā un piespiestu viņas strādāt labāk, bet, ja būs nepieciešams, mēs arī rosināsim Saeimu atcelt amatpersonas no amata vai arī piešķirt budžeta papildlīdzekļus, lai uzlabotu attiecīgās institūcijas darbu. Par to šeit runāja arī Ādamsona kungs, ka atsevišķām institūcijām līdzekļu katastrofāli nepietiek.
Es aicinu Saeimu taupīt nodokļu maksātāju naudu un neveidot vēl vienu komisiju. Mums ir jau šā jautājuma izskatīšanai pilnīgi atbilstoša komisija, tāpēc nevajadzētu veidot vēl vienu komisiju tikai tāpēc, ka atsevišķiem kolēģiem varbūt gribas papildus iegūt tribīni savas publicitātes celšanai.
Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Komisija ir jāveido. Tautas partijas deputāti! Komisija ir jāveido.
Sākšu no otra gala - par apakškomisijām. Jā, mums ir Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, taču, kolēģi Ābiķi, izlasiet, lūdzu, Kārtības rullī to, kādas ir šīs apakškomisijas tiesības. Tik vien, tik vien, cik tur Kārtības rullī ir rakstīts! Tāda apakškomisija būs tikai un vienīgi butaforija. Tas ir viens.
Otrs. Ja šā jautājuma izmeklēšanā ir iesaistīta trešā vara, tātad Prokuratūras pārstāvji kā tiesu varas pārstāvji, ja šā jautājuma izmeklēšanā ir iesaistīta otrā vara, tas ir, valsts policija, un ja, protams, arī Ministru kabinets tam pievērš uzmanību, ja šā jautājuma izskatīšanā ir iesaistīta ceturtā vara, tas ir, Latvijas mediji, tad Latvijas parlamentam, Latvijas deputātiem un likumdevējiem šajā situācijā stāvēt malā būtu vairāk nekā bezatbildīgi. Tāds ir mans skatījums.
Kāds tad būtu šīs komisijas uzdevums? Protams, šai komisijai nav jādublē citu varas zaru funkcijas, nav jādara tas, ko dara Prokuratūra, nav jādara tas, ko dara policija, tas, ko dara Ministru kabinets vai mediji. Mums ir jāvērtē tās kļūdas, kuras apzināti vai neapzināti ir iestrādātas likumos. Un vienu no tādām kļūdām es jums nosaukšu. Tās ir Kriminālprocesa kodeksa normas, kuras pieļauj apsūdzētajai personai pēc pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas iepazīties ar pilnīgi visiem lietā iekļautajiem materiāliem. Tādā veidā šī apsūdzētā persona iegūst bērnu dzīvesvietas adreses, izraksta tās, un pēc tam šie bērni attiecīgi tiek ietekmēti vai viņu vecāki tiek uzpirkti par liecību nesniegšanu, vai viņi tiek iebiedēti vai kā citādi. Tātad šie dati netiek aizsargāti. Netiek aizsargāti arī daudzi citi dati, tāpēc steidzīgā kārtā ir jāatbalsta Ģenerālprokuratūras izteiktais priekšlikums par grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā.
Komisija noteikti ir jāveido. Es vēlreiz uzsveru, ka citādi tā būs vienkārši Latvijas likumdevēju bezatbildīga attieksme pret šo notiekošo skandalozo procesu.
Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcija.
A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).
Cienītie kolēģi! Te jau iepriekš daudzi teica, ka ir grūti runāt par šo tēmu. Man arī ir ļoti grūti runāt par šo tēmu. Man gribas tikai vienkārši... Iepriekšējie, kas uzstājās... Gribētos vairāk dzirdēt problēmu par pašu bērnu... Mēs runājam par šo notikumu.
Kolēģi, kāpēc ir jāpaiet 8 vai 9 gadiem, lai tiktu izveidota Saeimas ārkārtējā komisija tad, kad jau ir noticis kaut kāds nežēlīgs notikums, kurā ir iesaistītas, varbūt ir iesaistītas prominentas personas? Vai tiešām mēs neviens neesam zinājuši to, kas noticis pirms astoņiem gadiem, par to, kas runāts masu medijos? Par šo tēmu ir nemitīgi izteikusies policija, vieni vai otri... Kāpēc mēs par šo tēmu esam visu laiku klusējuši un nekad neesam šo jautājumu pacēluši tik augstu?
Cienītie kolēģi! Vai tad, ja būtu presē parādījies, ka atslēdznieks Ivanovs vai atslēdznieks Priedītis ir izdarījis šo lietu, tiešām mēs Saeimā šodien būtu nodibinājuši šādu ārkārtējo komisiju? Es baidos, ka tāda komisija tad nebūtu tikusi dibināta.
Kolēģi, paskatīsimies uz vēl vienu jautājumu, kas ir ar to saistīts! Kāpēc mēs neesam nodibinājuši ārkārtējo komisiju par Talsu traģēdijā cietušajiem bērniem? Kāpēc Talsos bija jānotiek traģēdijai un jāiet bojā bērniem, lai mēs apzinātos, ka tehnika ir jāpārskata?
Kolēģi, kāpēc mums vajadzēja likt apsardzi pie bērnudārziem tikai tad, kad Gulbenē bija noticis šāds nelaimes gadījums?
Kāpēc mums bija vajadzīgs policistus likt pie skolas klāt tikai tad, kad skolā nr.1, nr.2 vai nr.3 tika piekauti bērni? Varbūt, kolēģi, ir vajadzīga ārkārtēja komisija, kas veiktu vispārēju uzskaiti par bērnu stāvokli Latvijā. Ne tikai tagad, kad mēs runājam tikai par šo konkrēto gadījumu. Uztaisīsim tādu komisiju! Tāpēc, ka šeit mēs nevaram saņemt pilnīgus statistikas datus par to, kāds konkrēti pie mums, mūsu republikā, ir bērnu stāvoklis. Kāpēc šie skaitļi mums ir dažādi? Vienā ministrijā ir vieni skaitļi. Otrā ministrijā ir citi skaitļi. Uztaisīsim tādu komisiju! Es būšu ļoti priecīgs, ka būs šāda komisija, kas veiks uzskaiti par bērnu vispārējo stāvokli Latvijā. Pieliksim reiz tam visam punktu un sāksim risināt šos jautājumus visā kopīgajā frontē, tāpat kā esam uzsākuši cīņu pret korupciju, sāksim cīnīties godīgi, par pašiem bērniem!
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mums tomēr, šeit, Saeimā, strādājot, būtu ļoti precīzi jāformulē tie jautājumi, kurus mēs vēlamies izskatīt, un jāpamato, kāpēc mēs to darām. Un tāpēc, lai arī kā es cienītu mūsu kolēģus, un it īpaši, protams, sievietes Saeimā, - sakiet, kā jūs varat apstrīdēt to, ko Satversme ir paredzējusi? Kā jūs varat nākt tribīnē un aicināt nedibināt komisiju, ja Satversmes otrās nodaļas 26.pants skaidri un gaiši pasaka, ka ir jāizveido šāda komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas pārstāvju? Tātad komisija ir jāizveido. Kā jūs šajā gadījumā varat balsot pret? Ja jūs balsojat pret, tas nozīmē, ka jūs balsojat pret to, ko paredz Satversme. Diemžēl. Tātad sākt vajadzētu ar to.
Tagad par pašu jautājumu. Redziet, kāpēc es, piemēram, domāju, kāpēc šādai komisijai vajadzētu dot iespēju darboties. Jautājums ir kļuvis pārāk skaļš un pārāk pretrunīgs visos līmeņos. Kāds taču tagad runā klaju nepatiesību. Kurš tas ir? Lūk, tas ir, protams, jautājums. Jo mēs lasām vienos saziņas līdzekļos vienu, bet citos saziņas līdzekļos mēs lasām kaut ko pavisam citu. Viens mums jāredz kā iespējamais apsūdzētais, un tajā pašā laikā... citā reizē tas pats apsūdzētais apvaino nepatiesības izplatīšanā. Tātad kopumā ir radies pamatīgs troksnis un pamatīgs kauns Latvijas valstij. Un tagad cerēt, ka atkal viss kaut kā pazudīs un noklusīs? Un pēc kāda laika nezin kas, kaut kāds sīkums parādīsies... Es te redzu zināmu līdzību ar tā saucamo narkotiku apkarošanas lietu. Faktiski aizturēja - es teikšu tā - diezgan nenozīmīgas personas, un to, kas tur tālāk būtu noticis, neviens nezina. Protams, paliek viens vienīgs jautājums - cik šī komisija būs spējīga palīdzēt risināt jautājumu? Jā, šis jautājums tiešām ir. Tātad šīs komisijas uzdevums ir nevis vispārīgi runāt par bērnu problēmām, kuras, protams, ir smagas, bet runāt par tieši šo jautājumu. Es kā galveno, prioritāro uzdevumu šīs komisijas darbā redzu šo - nodrošināt objektīvu informācijas iegūšanu no visiem, no kuriem šo informāciju var iegūt. Un, protams, nodrošināt pilnīgu aizsardzību jebkuram, kas šādu informāciju sniedz. Ja šī komisija būs spējīga to paveikt, tad tā būs strādājusi labi.
Jūs runājat par to, ka kāds te, protams, populistiski izmantos iespēju šajā komisijā darboties. Cienītie kolēģi! Mēs visi esam populisti, vai mums tas patīk vai nepatīk. Mēs esam spiesti cīnīties par savu politisko popularitāti, par savu prioritāti. Gan savas organizācijas interesēs, gan personīgi. Neapšaubāmi, ka šai cīņai vajadzētu sekmēt attīstību Latvijas valstī, un tas ir kaut kas pavisam cits. Tā ka, es domāju, vienmēr atradīsies kāds, kas nāks un par jebkuru jautājumu runās populistiski, un kāds, kas meklēs šajā jautājumā kaut kādu jēgu. Par to, man liekas, nevajadzētu īpaši brīnīties. Es uzskatu, ka balsojums par šādas komisijas izveidošanu ir formalitāte. Tā ir lojalitātes izpausme attiecībā pret to, ko paredz Satversme. Deputāts, kurš balso pret šādas komisijas izveidošanu, vienkārši neciena mūsu Satversmi.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man liekas, visi šinī zālē saprata, ka šāda parlamentārā izmeklēšanas komisija neizmeklēs šos noziegumus, bet faktiski izmeklēs amatpersonu iespējas radīt spiedienu uz tiesas varu. Tātad šāda parlamentārā komisija savā veidā mēģinās nodrošināt, nostiprināt tiesu varas neatkarību. Pret šādu komisiju izveidošanu, it sevišķi tik smagu noziegumu jautājumos, kādā šodien ir šis skandāls, kas ir uzpeldējis, var balsot tikai tie, kuri vēlas ietekmes sfērās atstāt iespējas ietekmēt sev labvēlīgā veidā - ne tikai šinī gadījumā, bet arī citos gadījumos - to pašu Prokuratūru, tās pašas tiesas. Un faktiski ar to mēs veicinām tiesisko nihilismu sabiedrībā.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu, ka Tautas partijai nepatīk, ka tiks izskatīts šis jautājums. Bet, mīļie cilvēki, ko mēs esam septiņu gadu laikā darījuši bērnu aizsardzībai? Tā slepkavība, kas bija bērnudārzā. Kas par to domāja? Un tas slepkava, kas staigā un staigās uz zemes... Un viņu vēl baros vecāki.
Kas notiek skolās? Narkotiku piegāde skolās. Tur varas kārtā piespiež pīpēt. Un ievelk tos bērnus narkomānu perēkļos iekšā. Pornofilmas... Mēģina, kā uzfilmēt to vai citu filmu...
Tas viss taču notiek mūsu Latvijas skolās! Un arī Rīgā notiek. Kāpēc mēs esam akli un negribam to redzēt?
Pazudušie bērni. Cik daudz viņu ir? Iekšlietu ministrs ir pateicis te, stāvot mūsu tribīnē, cik ir pazudušu bērnu Latvijā. Kur viņi ir palikuši? Kas ar viņiem ir noticis? Kas atlīdzinās to zudumu tām ģimenēm, no kurām ir nozuduši bērni?
Tie stulbie lēcieni, kuri bija no gaisa baloniem! Un no ceļamkrāna bērni Rīgas kanālā lēca ar gumiju. Vai kaut viens padomāja, kādas būs sekas tiem lēcieniem? Paldies presei, ka tik tiešām viņa skāra šo ļoti aso jautājumu.
Man rada izbrīnu Ābiķa kungs, ka viņš patiesībā ir pret šādas komisijas veidošanu. Man ir izbrīns, ka Izglītības un zinātnes ministriju un arī viņu kā komisijas vadītāju nemaz neuztrauc tas, kas notiek mūsu skolās, mūsu bērnudārzos, tas, kas notiek ar mūsu bērniem.
Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Komisija ir jārada un strikti jāskatās, lai netiktu veikts kāds spiediens arī uz komisiju. Jo tie, kas baidās, tie negribēs balsot par šīs komisijas radīšanu.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Tā kā arī es esmu parakstījis šo dokumentu, aicinu atbalstīt komisijas lēmuma projektu par šīs komisijas izveidošanu. Mani nedaudz pārsteidz - tik tiešām pārsteidz! - Tautas partijas izvirzītais runas cilvēks, kas sievietes personā nāca tribīnē un aicināja neatbalstīt šo lēmumu. Es domāju, ka jebkurai sievietei, vēl jo vairāk tādai, kurai ir bērni... tā, kurai nav bērnu, bet kurai varbūt būs, tā varētu varbūt savādāk domāt... Sieviete ir dzīvības devēja, un sievietei nu gan vajadzētu atbalstīt šīs komisijas izveidi. Nav jau arī brīnums, ka Tautas partija nevēlas šādas komisijas izveidi. Partijas vadītājs Šķēles kungs nekad nav izturējies ar cieņu ne pret izmeklēšanas iestādēm, ne arī pret izmeklēšanas komisijām. Es atceros, kā bija ar Lata International lietas izmeklēšanas komisiju... Paldies žurnālistiem, ka viņi bieži vien atklāj visnegatīvākās lietas augstākajās aprindās. Es saprotu arī Šķēles kunga naidu pret žurnālistiem. Ja toreiz žurnālisti būtu vairāk strādājuši Lata International virzienā, tad šodien, iespējams, mūsu cienītais premjers sēdētu kopkamerā un pildītu gailīša lomu, iespējams, Lata International lietā.
Tā ka es lūdzu, kolēģi, atbalstīt šīs komisijas izveidi.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu pateikt pavisam īsi un skaidri savu viedokli, ka šeit nav jāapspriež lietas, kas ir paredzētas Satversmē.
Cik es zinu, neviens Saeimas deputāts savu parakstu nav atsaucis, bet ir pietiekami daudz deputātu, kuri ir gatavi savu parakstu vēl likt klāt. Tā ka neapstrīdēsim šīs elementārās patiesības, Satversmē šādas tiesības ir dotas!
Otra lieta, ko es gribētu uzsvērt. Gribu uzsvērt to, ka ne viss mūsu valstī ir kārtībā. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka masu mediju, šinī gadījumā Latvijas neatkarīgās televīzijas žurnālistu, darba rezultātā ir paveikts diezgan daudz, bet prokuratūras darbiniekiem nav bijis laika ar iesniegtajiem materiāliem iepazīties - vairāk nekā deviņu dienu laikā! Un tad rodas jautājums - no kurienes viņiem ir viedoklis par šo materiālu raksturu, no kurienes viņiem ir viedoklis par to, kas ir šajos materiālos un kā tas tiek atspoguļots?
Manuprāt, tas rada bažas arī Saeimas deputātos, ne tikai Latvijas Republikas iedzīvotājos un pilsoņos, par to, ka viedoklis varētu būt zināmā mērā aizgūts un noskaidrots jau pirms iepazīšanās ar lietas būtību.
Un tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā Saeimas deputātu atbalsts un korekta izmeklēšana varētu daudz ko palīdzēt.
Ir vēl kas, ko es gribētu uzsvērt. Manuprāt, ir jāņem vērā arī visas tās procedūras normas, kuras mūsu valsts augstas amatpersonas neievēro. Kaut vai šinī gadījumā - nopratinot nepilngadīgo. Ja nepilngadīgos nopratina un ja viņiem nav nedz advokāta, nedz arī klāt ir viņu vecāki, un ja šīs viņu liecības tiek izmantotas, tad, neapšaubāmi, ir pārkāpta kriminālprocesa procedūra, attiecīgās normas. Es uzskatu, ka arī Ģenerālprokuratūrai tās ir stingri jāievēro, jo viņa taču stāv likumības sardzē.
No šejienes es varu secināt, ka nevar būt par daudz kārtības mūsu nekārtīgajā valstī. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti ar godaprātu izturēsies pret šo pienākumu pildīšanu un ka rezultāts būs tas, ka arī valsts amatpersonu atbildības līmenis būs augstāks nekā tad, ja Saeimas deputāti nesekos šiem procesiem līdzi.
Es domāju, sargāsim tādas sabiedrībā pastāvošas vērtības kā brīvā prese! Preses brīvība ir viena no šīs valsts pamatbrīvībām. Jā, protams, arī presei ir jāatbild par savas brīvības izmantošanu. Par to nav runa. Taču, kolēģi, negrausim mūsu Satversmes pamatus!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu Izveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.
Sakarā ar nupat pieņemto lēmumu informēju jūs, ka pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par komisijas skaitlisko un personāliju sastāvu.
Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas lēmuma projekts Par 1998.gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu (to finansiālā stāvokļa) pārskata apstiprināšanu.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jūsu priekšā šodien ir lēmuma projekts, ar kuru mums ir jāapstiprina 1998.gada valsts budžeta izpilde un arī Valsts kontroles sniegtais pārskats par izpildi.
Jāatceras, kas mūsu likumdošanā ir paredzēts. Pirmām kārtām Latvijas Republikas Satversmes 66.pantā ir norma, ka Ministru kabinetam pēc budžeta gada beigām ir jāiesniedz Saeimā norēķini par iepriekšējā saimnieciskā gada budžeta rezultātiem un Saeimai tie ir jāapstiprina. Savukārt arī likuma Par Valsts kontroli 19.pantā ir noteikts, ka Valsts kontrolei par šo valdības pārskatu savukārt ir jāsagatavo savs atzinums un jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.
Analizējot iepriekšējo Saeimas pieredzi, jāatzīst, ka šis akts vienmēr ir bijis formāls. Ņemot vērā, ka jau rīt Ministru kabinets iesniegs 2000.gada budžeta projektu, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija centās divās sēdēs izvērtēt Valsts kontroles atzinumu, un jāatzīst, ka šis atzinums mūs ne pārāk apmierināja, jo šeit vairāk bija formāls atzinums par budžeta izpildi un mazāk bija skatīti tie uzdevumi, kas ir saistīti ar budžeta līdzekļu izmantošanas lietderības aspektu. Jāatzīst, ka mums šis Valsts kontroles atzinums, patiesību sakot, būtu ļoti nepieciešams, vērtējot nākamā budžeta gada projektu - gan finansējumu vienai vai otrai programmai, gan arī tos atsevišķos ziņojumus par revīzijām atsevišķās valsts institūcijās un veiktajiem uzrēķiniem, par to, kāda varētu būt vienas vai otras valsts pārvaldes reformas ekonomiskā efektivitāte, un tamlīdzīgi.
Un jāatzīst, kaut arī Valsts kontrole sūta savus atzinumus Saeimai, faktiski nav mehānisma, kas šos atzinumus izvērtētu, analizētu, pieņemtu izvērtēšanai un secinājumus izmantotu tālākajā likumdošanas darbā.
Ņemot to vērā, Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu uzsākt parlamentā diskusiju par tādas pastāvīgas parlamenta komisijas izveidi, kas nodarbotos ar sabiedrisko līdzekļu uzraudzību un kas, kā tas ir daudzās citās pasaules valstīs, būtu vienojošais elements starp Valsts kontroli un parlamenta deputātiem, kuriem ir jāuzņemas atbildība par valsts līdzekļu izlietojumu.
Tas būs nākotnes jautājums, un šobrīd mēs te esam atkal šīs pašas formālās apstiprināšanas priekšā, mums nav šobrīd cita priekšlikuma kā vienīgi jums, cienījamie deputāti, lūgt atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, ar kuru mēs apstiprinām 1998.gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetu pārskatu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: apstiprināt 1998.gada valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu (to finansiālā stāvokļa) pārskatu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 8. Lēmums pieņemts.
Pirms turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu Grozījums likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam to kā pēdējo darba kārtības jautājumu.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tas tiek iekļauts kā pēdējais darba kārtības jautājums.
Informēju jūs, ka vakar saņēmu Latvijas Valsts prezidentes motivētu lūgumu Saeimai otrreiz caurlūkot likumu Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli šis lūgums ir jāizskata nākamajā, tātad tuvākajā Saeimas sēdē. Es ierosinu šo jautājumu iekļaut kā pēdējo šīsdienas darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.
Saeimas 13 deputāti iesnieguši priekšlikumu: Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1999.gada 30.septembra sēdes darba kārtībā - pirms darba kārtības 24.punkta iekļaut likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Ņemot vērā to, ka Saeimas Prezidijs ir lēmis par termiņa saīsināšanu, mēs jautājumu par Prezidija atzinuma iekļaušanu darba kārtībā šodien varam lemt, taču Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: Lūdzam pirms dokumenta nr.111 izskatīšanas pārtraukumu uz 30 minūtēm. Vai ir iebildumi? Vai ir priekšlikumi? Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai nepieciešams balsot par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: Balsot!) Jābalso.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu - noteikt 30 minūšu ilgu pārtraukumu līdz pulksten 12.20. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 10. Pārtraukums līdz pulksten 12.20.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Mums ir jālemj par atzinumu par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām iekļaušanu darba kārtībā. Par iekļaušanu darba kārtībā vēlas runāt deputāts Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie žurnālisti, kas šeit vēl palikuši pēc tik svarīga jautājuma kā pedofilija! Paskatīsimies uz pustukšo Saeimas zāli, -patiešām dziļa ieinteresētība, it sevišķi tas jāteic par valdošā vairākuma pārstāvjiem. Protams, es jau dzirdu cienījamā Dobeļa kunga balsi, kurš savulaik ļoti aktīvi atbalstīja iepriekšējā likuma pieņemšanu.
Cienījamie kolēģi! Ar ko mēs saskaramies šodien? Mēs saskaramies ar atklātu šantāžu. Cienījamais vairākum, jūs jūtat, ka drīzumā būs tie 134 000 parakstu un būs tas referendums, kas jums tik ļoti nepatīk. Tādēļ jūs četras dienas pirms parakstu vākšanas termiņa beigām iniciējat šo likumprojektu, kurā jūs lielākoties esat it kā nomainījuši savu domu gājienu, kas jums bija pirms kāda mēneša, kad jūs teicāt: Nav naudas, jāaplaupa ir pensionāri un nabaga tauta! Jūs baidāties no rītdienas demonstrācijas, kad jūsu iemīļotie vēlētāji dosies pie Ministru kabineta, lai satiktu jūs, mīļotos ministrus. (No zāles deputāts J.Dobelis: Nebaidāmies!)
Es uzskatu, ka mums vajadzētu šo likumprojektu izskatīt šodien un gan nodot komisijām, gan izskatīt pirmajā lasījumā. Mums nav jābaidās no tā (jūs esat tā ierakstījuši savā projektā), ka šis likums stāsies spēkā tikai pēc tā iepriekšējā likuma spēkā stāšanās. Tā ir klasiska šantāža. Šodien jūs mēģināt šantažēt Latvijas tautu. Latvijas pensionārus, maznodrošinātos. Vai kāds tic valdošajam vairākumam, ka tanī brīdī, kad... ka, lūk, tad, ja cilvēks nebūs aizgājis un parakstījies, nenotiks referendums... ka jūs pielietosiet šo likumu? Jūs tikpat ciniski pateiksiet šeit, no šīs tribīnes, ka tauta ir nobalsojusi, ka tautai šis iepriekšējais likums ir ļoti labs. Tā ir jūsu morāle!
Šodien jūs, baidoties no demonstrācijām, atvainojiet, no parakstiem, ka būs jārīko referendums, pielietojat šo gājienu. Baidiet, nu baidiet! Jo - kad tad tu biji patiess? Kad? Atvainojiet, pirms mēneša šeit, no šīs tribīnes, bļāva, ka opozīcija dara nepareizi, ka nav ko sākt pārrunas un ka likums jāpieņem. Šodien ir tautas paraksts, šodien ir baiļu pazīme. (Starpsauciens no zāles: Modri, Modri, kā tev nav kauns...)
Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo ierosinājumu un aicinu šodien šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā. Es aicinu visus, arī žurnālistus, beigt sapņot par skaistu nākotni, aiziet parakstīties un rīt pulksten 14.00 atnākt uz demonstrāciju kopā ar arodbiedrībām, un aiziet līdz Šķēles kungam. Tādēļ es aicinu: cienījamie kolēģi, balsosim par! Un es ceru, ka šinī brīdī mūs atbalstīs arī cienījamā vairākuma pārstāvji, kuri beidzot ir pamodušies, kuriem nebija iespējas runāt nedz pirms trim dienām, nedz pirms mēneša. Jūs pirmoreiz... (Starpsauciens: Izbeidz, izbeidz!) Es dzirdu - atkal Tabūns bļaustās no vietas. Cik ilgi tad var bļaut? Atnāc rīt uz mītiņu un varēsi kliegt kaut vai pusstundu!
Sēdes vadītājs. Runāt pret vēlas deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Tiešām grozījumi likumā Par valsts pensijām ir sasteigti, sabiedrībā neizdiskutēti un, galvenais, finansiālā ziņā nepamatoti. Tāpēc es priecājos, ka pozīcijas deputāti beidzot ir nākuši pie veselā saprāta, un ceru, ka veselais saprāts viņus neatstās arī tad, kad lemsim par citiem sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, piemēram, par privatizāciju vai arī par Latvijas mežiem. Mani pārsteidz vienīgi hameleoniskā spēja tik strauji mainīt savu viedokli. Tā jau, manā uztverē, nav politika, tā vairāk izskatās pēc savas ādas glābšanas. Tā ir divsejaina un, piedodiet, pat amorāla rīcība. To var teikt, piemēram, par vecuma cenza paaugstināšanu cilvēkiem, kuri pašreiz ir pie pensijas vecuma robežas. Varbūt tikai viena trešā daļa šo cilvēku izdzīvos un sagaidīs šo pensiju. Kā teica aktrise Lilita Ozoliņa, viņai uz mājas sienas būs plāksne, uz kuras būs rakstīts: Šeit dzīvoja aktrise Lilita Ozoliņa, kas nekad nav bijusi pensijā. Ir jāņem vērā cilvēku vidējais mūža ilgums un viņu veselības stāvoklis. Kā šie cilvēki ir dzīvojuši vispār, vai jūs par to padomājāt? Bija karš, bija deportācijas, bija Staļina sociālisms, bija reformas, to skaitā 90.gadu naudas reforma, kurā viņi zaudēja savus uzkrājumus vecumdienām. Vai tā jūs domājat nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi pensionāriem? Es gribētu, lai jūs atcerētos to, kas rakstīts jūsu programmās.
Labojumi runā tikai par 17 000 pensionāriem - strādājošiem pensionāriem, bet tiek aizmirsti 645 000.
Tāpēc šie iesniegtie likuma grozījumi pašreiz, parakstu vākšanas laikā, ir tīra demagoģija. Tas liecina par to, ka valdību veidojošās partijas baidās uzklausīt sabiedrības viedokli. (Starpsauciens: Kāpēc?) Latvija ir parlamentāra un demokrātiska republika. Tāpēc tautai ir tiesības pateikt savu viedokli.
Es aicinu tos deputātus, kas nebaidās uzklausīt sabiedrības viedokli par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, neatbalstīt šos nupat iesniegtos grozījumus, pirms tauta nav izteikusi savu pozīciju, savu viedokli.
Sēdes vadītājs. Paldies. Viens ir runājis par, viens - pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par atzinuma par likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 24.jautājuma. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - nav. Atzinums tiek iekļauts darba kārtībā.
Pirms reģistrācijas informēju jūs, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas - izslēgt no darba kārtības 16.punktu (likumprojektu Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām). Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu 14.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Arnis Kalniņš, Leonards Stašs, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Kristiāna Lībane, Ivars Godmanis, Normunds Rudevičs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Atgādinu, ka pulksten 12.30 notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatīsim likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts civildienestu. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā ziņos deputāts Dambergs - frakcija Latvijas ceļš.
G.Dambergs (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1044. Tas ir otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts civildienestu. Iepazinušies ar tabulu, jūs redzat, ka priekšlikumu nav daudz.
Divus priekšlikumus ir izteikusi Saeimas Juridiskā komisija, tie ir saistībā ar likumprojekta 4.pantu un 5.pantu. Saistībā ar likumprojekta 4.pantu Juridiskās komisijas iesniegtais 1.priekšlikums ir atbalstīts komisijā, un lūdzu arī deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
G.Dambergs. Arī 2.priekšlikums ir no Juridiskās komisijas, un, izskatot šo priekšlikumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, komisijas locekļi to atbalstīja. Lūdzu arī jūs paust savu atbalstu šim priekšlikumam.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Dambergs. Vairāk priekšlikumu nav. Otrajam lasījumam nekādi citi priekšlikumi nav iesniegti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts civildienestu pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 8. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu izteikt apsvērumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Dambergs. Priekšlikumus trešajam lasījumam aicinu iesniegt līdz 8.oktobrim.
Sēdes vadītājs. 8.oktobris. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi likumā Par pašvaldībām. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dambergs.
G.Dambergs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1052. Otrajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par pašvaldībām.
Attiecībā uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti, bet, izskatījusi šo jautājumu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, atbildīgā komisija, ierosināja vienu nelielu grozījumu - 21.panta 26.punktā izslēgt vārdu īrestiesas. Atbildīgā komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi. Lūdzu arī jūs paust savu viedokli.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
G.Dambergs. Vairāk priekšlikumu nav.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par pašvaldībām pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 5, atturas - 4. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu izteikt ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
G.Dambergs. Cienījamie kolēģi! Aicinu rīkoties tāpat kā iepriekšējā likumprojekta sakarā - arī šā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 8.oktobrim.
Sēdes vadītājs. 8.oktobris. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Grozījums likumā Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1053. Šo likumprojektu piedāvāju jums izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā. Noticis ir vienīgi tas, ka ievads ir redakcionāli precizēts. Arī 1.pants ir redakcionāli precizēts. Un Juridiskā biroja priekšlikums piedāvā pārejas noteikumu, kas atceļ to iepriekšējo kārtību, kā jūs redzat. Nekādu citu priekšlikumu nav. Lūdzu jūs pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Latvijas Republikas pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu savstarpēju bezvīzu ceļošanas kārtību pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Strādāsim ar dokumentu nr.1054. Arī šeit ir divi redakcionāli precizējumi. Juridiskais birojs piedāvā līdzīgu pārejas noteikumu, tādu pašu, kāds ir iepriekšējā likumprojektā. Tā ka lūdzu šos labojumus pieņemt. Un aicinu arī visu likumu pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Grozījums likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1055. Arī šis likumprojekts ir skatāms otrajā lasījumā. Ārlietu komisija piedāvā priekšlikumu, bet, kā jūs redzat, tas ir tikai tāds mazliet redakcionāls precizējums. Ir zināma racionalitāte ieviesta šajā pantā, bet būtībā pārmaiņu nav. Tā ka lūdzu to pieņemt - un tāpat arī visu likumu - otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par Ārlietu komisijas priekšlikumu. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man gribētos sevišķi atbalstīt šo grozījumu, ņemot vērā, ka mūsu frakcija viskritiskāk skatījās uz mūsu bijušā prezidenta, šodien eksprezidenta, darbību un kritizēja visas viņa kļūdas. Mēs šodien viņam gribam dot visas iespējas, lai mūsu eksprezidents, kura prezidentūras laikā pensionāri Latvijā tika novesti tuvu pie badanāves, varētu tagad braukāt pie latviešiem ārzemēs, izskaidrojot, kāpēc šodien noteikti ir jāparakstās un jāatbalsta referendums.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka. Tāds ir Ārlietu komisijas priekšlikums, un es lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Sinka. 8.oktobris.
Sēdes vadītājs. 8. oktobris. Paldies.
Nākošais likumprojekts - Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi, mēs strādāsim ar dokumentu nr.1063. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās, ko Ministru kabinets ir izdevis Satversmes 81.panta kārtībā.
Likumprojektā 1.priekšlikums ir 3.lappusē. To iesnieguši šādi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāti: Urbanovičs, Cilevičs, Deņisovs, Rastopirkins un Bekasovs, prasot izslēgt likumprojekta 2.punktu, tas ir, tieši to punktu, kuru Satversmes 81.panta kārtībā bija izdevis Ministru kabinets. Komisija nav atbalstījusi deputātu grupas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu... Atvainojiet, atklājam debates.
Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Neskatoties uz to, ka Gundars Bērziņš un Leiškalns prasa, lai es runāju par referendumu, es šoreiz par to nerunāšu.
Tātad es gribētu pievērst jūsu uzmanību 2.priekšlikumam - izteikt 29.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā... Lieta ir tāda, ka šodien
Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam 1. priekšlikumu.
I.Burvis. Es ļoti atvainojos, es pāreju pie nākošā...
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens vairs nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputātu - priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts.
K.Leiškalns. Augsti godātie kolēģi! Godātais Burvja kungs! 2.priekšlikums ir par 29.pantu, to iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Tas ir guvis komisijas vienprātīgu atbalstu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es sapratu, ka jūs esat nobrieduši referendumam, bet tomēr runāsim par to, ko runāja Leiškalna kungs.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību anotācijai, kura skaidri ļauj saprast to, ka Šķēles kungam kā premjeram ir liela vēlme cilvēkus pa tiešo bīdīt padomēs, nemaz nerunājot par to, ka ļoti bieži padomes sastāvā sēž cilvēki, kuri tur sēž tīri dekoratīvi, saņemot tikai algu. Un, paldies Dievam, ka neko tur arī nedara. Ja kaut ko dara, tad ir vēl sliktāk, tas nāk par sliktu šiem uzņēmumiem. Tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka pat anotācijā ir norāde, ka šis priekšlikums ir domāts tikai tam, lai varētu apiet Korupcijas novēršanas likuma 19. panta ceturto daļu. Manā skatījumā, rodas jautājums: vai ir vērts pieņemt likumu par to, kā likumīgi apiet Korupcijas novēršanas likumu, jo Raitis Černajs vienā no saviem ziņojumiem teica, ka Latvijā viss ir nozagts likumīgi.
Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens - Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.
A.Jirgens (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Burvja kungs runāja nevis par manu priekšlikumu, kas ir iesniegts otrajam lasījumam, bet runāja par pirmajā lasījumā Saeimas jau apstiprināto redakciju. Es saprotu, ka šobrīd debatējams ir tieši Ekonomikas ministrijas iesniegtais priekšlikums, un šis priekšlikums pēc būtības paredz valstī samazināt birokrātiju un iecelt šos padomes locekļus tikai tajos gadījumos, ja šādu nepieciešamību atzīst Ministru kabinets un uzdod attiecīgo uzņēmumu pārvaldošajai institūcijai šos padomes locekļus iecelt. Pārējos gadījumos šīs funkcijas pilda valsts pilnvarnieki. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Jā, paldies Jirgena kungam. Viņš ļoti izsmeļoši pastāstīja par šā priekšlikuma būtību, un tik tiešām ir taisnība, ka Burvja kungs runāja par pirmā lasījuma redakciju.
Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par 2.priekšlikumu? (Starpsaucieni: Nav! Ir!) Ir nepieciešams. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 15, atturas - 19. Priekšlikums ir pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 3.priekšlikums ir sagatavots atbildīgajā komisijā, un tas ir likumprojekta papildinājums ar pārejas noteikumiem, kas šādos gadījumos vienkārši ir nepieciešami.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 14, atturas - 3. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K.Leiškalns. Augsti godājamie deputāti! Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 5.oktobrim.
Sēdes vadītājs. 5.oktobris. Paldies. Iebildumu nav.
Nākošais likumprojekts - Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Skatīsim dokumentu nr.1049. Juridiskā komisija laika posmā pēc otrā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Tātad Juridiskā komisija aicina balsot par tādu likumprojekta redakciju, kāda tā tika pieņemta otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 14, neviens neatturas. Likums ir pieņemts.
Nākošais likumprojekts - Par konsolidētajiem gada pārskatiem. Trešais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1056. Un tas ir likumprojekts Par konsolidētajiem gada pārskatiem, trešais lasījums.
Tātad šā likumprojekta 1. un 2.priekšlikums ir identisks, un komisijas lēmums ir atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 3.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. 4.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 5.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija arī atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Ūdre. 6.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 7.priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. 8.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 9.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, bet šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, tādēļ komisija šo neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10. un 11.priekšlikumu.
I.Ūdre. Paldies. 12.priekšlikums ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, jo tas ir saistāms ar 10.priekšlikumu un arī ar 13.priekšlikumu To nevarētu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13. priekšlikumu.
I.Ūdre. 14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Tāpat arī 16.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija piekrita atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Un arī 17. priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priešlikums, ko komisija piekrita atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. Tāpat nākošais - 18.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. Arī 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 20.priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, un komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Tāpat arī 21.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 21.priekšlikumu.
I.Ūdre. 22.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Ūdre. 23. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. 24. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. 25. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 26.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko deputāti atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. 27. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Arī 28. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
I.Ūdre. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 30. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Tāpat arī 31.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. Tālāk mums ir 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. 33. ir deputātes Ūdres priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 34. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Arī 35. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 36. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. 37. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 38. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.
I.Ūdre. 39. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. 40. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. 41. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 42. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Tāpat arī 43. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Arī 44. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. Tāpat 45. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī tika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
I.Ūdre. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Ūdre. Un arī 47. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. 48. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Ūdre. Un 49. - Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. ...Tāpat kā 50. - Juridiskā biroja priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 51. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - arī tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Un arī 52. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.
I.Ūdre. 53. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - deputāti komisijā atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Ūdre. Arī 54. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 55. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
I.Ūdre. 56. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 57. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - arī komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 58. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Ūdre. 59. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Ūdre. 60. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. Arī 61. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
I.Ūdre. 62. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.
I.Ūdre. 63. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Ūdre. 64. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
I.Ūdre. 65. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu
I.Ūdre. Tāpat komisija atbalstīja arī 66. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Ūdre. Tad būtu jābalso par likumprojekta pieņemšanu trešajā, pēdējā, lasījumā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par konsolidētajiem gada pārskatiem pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākošais likumprojekts - Grozījumi Autopārvadājumu likumā. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Imants Stirāns, Jaunās partijas frakcija.
I.Stirāns (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1064. Likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu likumā.
1.priekšlikums - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
I.Stirāns. 2.priekšlikums ir deputāta Imanta Burvja priekšlikums, kas tika atbalstīts. Savukārt Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums tika redakcionāli labots.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Stirāns. 3.priekšlikumu iesniedzis deputāts Imants Burvis. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.
I.Stirāns. Arī 4. ir deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Atbildīgā komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Stirāns. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums tika redakcionāli labots.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Stirāns. 5. - deputāta Imanta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I.Stirāns. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Autopārvadājumu likumā pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Nākošais likumprojekts - Par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija ir izskatījusi vienu Juridiskās komisijas priekšlikumu par pārejas noteikumu papildināšanu un šo priekšlikumu noraidījusi. Aicinu arī jūs darīt to pašu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Viena no lielākajām kļūdām, ko savā darbībā pieļāvusi 6.Saeima, bija minētā likuma pieņemšana, tātad runa ir par likumu Par īres tiesām. Tas tika darīts pilnīgi izolēti no valdības, bez finansu prognozes un bez daudzu citu svarīgu jautājumu atrisināšanas. Tā rezultātā Īrestiesu likums, protams, stājās spēkā, un tikai pēc tam, aprēķinot, cik tad tas viss maksās, mums nācās izdarīt secinājumu, ka tad rodas septiņarpus miljoni latu lieli papildizdevumi valsts budžetā. Tas vien liecina, ka Saeimas deputāti nedrīkst strādāt pilnīgi atrauti no valdības, virzot savas likumdošanas iniciatīvas. Diemžēl šādi precedenti vērojami vairākās komisijās, tomēr es ceru, ka šāda prakse reiz beigsies.
Turpretī šis likumprojekts par tā kļūdainā likuma atzīšanu par spēku zaudējušu jau ir veidots uz pilnīgi citas konceptuālās bāzes un ciešā sadarbībā ar valdību. Šī ciešā sadarbība ar valdību, šī koncepcija dod mums tādu atrisinājumu, ka problēmas, kas saistītas ar dzīvokļu jautājumiem, kā arī citus tamlīdzīgus jautājumus var izskatīt tiesā un atrisināt ar atbilstošu tiesnešu skaita papildināšanu. Tādā veidā mēs ietaupām veselus piecus miljonus latu. Mēs ietaupām veselus piecus miljonus latu! Iepriekš paredzēto septiņarpus vietā mēs izdodam tikai 2,5 miljonus latu.
Protams, šogad pavasarī, vēl iepriekšējās valdības laikā, valdība akceptēja šādu koncepciju, taču mani nedaudz izbrīna tas, ka Juridiskās komisijas atbalsts valdībai nav saņēmis atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā - tajā pašā komisijā, kurā šo Īrestiesu likumu iepriekšējā Saeimā pieņēma, kad bija jau runa par 7,5 miljoniem.
Vēl jāpiemin tas, ka ir saņemts Finansu ministrijas pozitīvs atzinums par šīs koncepcijas otro variantu. Tā ir valdības darba pēctecība. Ja šis finansu ministrs neatzīst iepriekšējo divu, es uzsveru - divu valdību iesāktās reformas, tad tās ir viņa problēmas, bet šīs reformas ir jāturpina. Tad nevaimanāsim pēc tam par to, ka dzīvokļu strīdi un dzīvojamo telpu strīdi tiek risināti gadiem ilgi tiesā.
Tā ka es lūdzu apstiprināt Juridiskās komisijas priekšlikumu otrajā lasījumā. Ja runa ir par niansēm, mēs varam vēl precizēt uz trešo lasījumu.
Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcijas Latvijas ceļš deputāts.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo kolēģi Lagzdiņ! Šeit iepriekšējais runātājs, Rasnača kungs, jau diezgan sīki pakavējās pie problēmām, kas saistītas ar likumprojekta par īrestiesām un ar šā likuma pieņemšanas vēsturi iepriekšējā Saeimā un ar situāciju, kāda ir izveidojusies.
Es gribētu ne tik daudz skatīties pagātnē, bet gan uzdot sev un mums visiem, arī visai sabiedrībai jautājumu un atbildēt uz vienu, kā es domāju, ļoti svarīgu jautājumu, kas ir saistīts ar to, kādā veidā, cik ātri un cik kvalitatīvi mēs spēsim izskatīt strīdus attiecīgajās pilnvarotajās institūcijās. Runa ir par strīdiem, kas saistīti ar dzīvokļu jautājumiem - gan ar dzīvokļu īri, gan ar to nodošanu privatizācijā, ar problēmām līdz pilnīgai dzīvokļu privatizācijai un ar dzīvokļu īpašumu saistītiem strīdiem.
Šie strīdi, šīs lietas nav tikai civiltiesiski strīdi, tiem ir arī sociālā slodze, ko nosaka specifiskās atšķirības no civilās likumdošanas, Civillikumā noteiktā likumdošanas īpatnējā regulēšana attiecīgajos normatīvajos aktos, tāpēc ka šie likumi skar ne tikai tīrās civiltiesības, bet arī risina veselu rindu sociālo jautājumu, kas saistīti ar dzīvokļiem. Sabiedrība, cilvēki - gan īrnieki, gan īpašnieki - vēlas, lai šie strīdi, - it sevišķi tādā pārejas periodā, kādā šobrīd atrodas mūsu valsts, - tiktu risināti ātri, kvalitatīvi, taisnīgi un pamatoti, nevis lai šie rezultāti būtu tikai pēc gada, diviem vai pat trijiem. Lai tie tiktu izskatīti normāli saprotamā termiņā.
Es pacentīšos atgādināt vienu piezīmi par mūsu virzību uz Eiropu, kam pēdējos mēnešos mēs tik saasināti un regulāri pievēršamies. To izteikusi Eiropas Savienība attiecībā uz mums ar iestāšanos saistītajos dokumentos. Tiek runāts par nepietiekošu administratīvo kapacitāti. Ko nozīmē šī nepietiekošā administratīvā kapacitāte? Šī nepietiekošā administratīvā kapacitāte nozīmē arī to, ka mūsu tiesas nav tajā atbilstošajā līmenī, kādu grib redzēt jebkura demokrātiska Eiropas valsts. Tā tas ir arī jautājumā par īres strīdu izskatīšanu.
Es atgādināšu, ka kolēģis Lagzdiņš bija vienīgais, kurš iepriekšējās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā skaidri un viennozīmīgi iestājās par to, ka nav jāveido īrestiesas, bet šis jautājums ir jāskata parastajā tiesā un parastajā kārtībā, tikai jāpalielina tiesnešu skaits. Es domāju, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī Juridiskā komisija iestājas par to, ka ir jāpalielina tiesnešu skaits, bet tajā pašā laikā mēs nevaram piekrist Juridiskajai komisijai, kuri valdības pārstāvjiem komisijā pauda tādu uzskatu, ka mēs nevaram šo likumu atcelt bez pārejas noteikumiem, ka pārejas noteikumiem ir jābūt. Tie, iespējams, ir jāprecizē saskaņā ar to vēstuli, kuru Finansu ministrija ir atsūtījusi un kura paredz nākošā gada budžeta otrajā pusgadā šī tiesnešu skaita palielināšanai piešķirt 0,5 miljonus latu, tāpat arī aiznākošajā gadā. Lai nu tas tā ir. Turklāt valdība savu koncepciju ir tiesīga nākotnē pakoriģēt, bet šai saistībai ar Īrestiesu likuma atcelšanu ir jābūt tādai, ka mēs tā rezultātā divu gadu laikā nenonāksim tur, kur mēs bijām pirms diviem gadiem, kad šie jautājumi tiesās netika izskatīti pareizā laikā un pietiekošā ātrumā.
Tāpēc es uzskatu, ka šāds priekšlikums, kuru mēs piedāvājam, ir jāatbalsta, arī Juridiskā komisija tādēļ iesniedza šo savu priekšlikumu.
Diemžēl Lagzdiņa kungs, acīmredzot izmantojot savas tiesības runāt pēdējam, visus argumentus pateiks pēc tam, pēc mums, tādēļ mēs šeit varbūt velti muti dzesējam, jo mēs nezinām komisijas argumentus. Es biju gaidījis no ziņotāja detalizētākus argumentus, kādēļ tiek noraidīts. Protams, arī tādas parlamentāras cīņas metodes mēs varam pielietot. Es domāju, ja ir kādi iebildumi pret konkrēto tekstu, mēs varam precizēt trešajā lasījumā. Es aicinu tomēr atbalstīt šo līdzsvaroto priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Parasti, gatavojot likumus, mēs pārejas noteikumos nosakām atsevišķas normas, kas stājas spēkā vai nestājas spēkā, un nosakām, kāda procedūra ir attiecībā uz tām normām, kas ir likumā ierakstītas. Pārejas noteikumos mēs nerakstām nekādas saistības, kas atsaucas uz citu normatīvo dokumentu. Šeit ir diezgan absurda situācija, ka mēs likumā spriežam, kas būs ar Īrestiesu likumu, taču pārejas noteikumos izdarām atsauci uz Ministru kabinetā akceptēto koncepciju. Bet kādēļ mums atsaukties uz kaut kādiem citiem dokumentiem, uz kādu viena ministra lēmumu vai Latvijas Bankas darbību? Mēs tikpat labi pārejas noteikumos varam ierakstīt, ka mēs uzskatām, ka valūtas kursam vajadzētu būt tādam vai šādam, vai kaut ko citu. Tādēļ, manā skatījumā, šīs ir divas pilnīgi nesaistāmas lietas. Ideja pati par sevi nemaz nav slikta, bet to vajadzēja gatavot kā atsevišķu Saeimas lēmumu, nevis ierakstīt šajā likumā kā pārejas noteikumus. Tādēļ es uzskatu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pilnīgi pamatoti noraidīja šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es dažos vārdos informēšu jūs par lietas būtību. Tātad: šā gada pavasarī iepriekšējā valdība, izskatot jautājumu par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu un attiecīga likumprojekta iesniegšanu izskatīšanai Saeimā, vienlaikus konceptuāli lēma arī par to, kā uzlabot tiesu darbu īres strīdu izskatīšanā. Jāsaka, ka iepriekšējā valdība pieņēma konceptuāli pareizu risinājumu, ka mūsu valstī nav nepieciešams veidot dārgās īrestiesas, bet ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk piešķirt papildu līdzekļus papildu tiesnešu štata vietu izveidošanai. Turklāt šās koncepcijas 3.punktā tika noteikts: sagatavojot šā gada, respektīvi, nākamā gada budžeta projektu, paredzēt 2,45 miljonus - papildu finansējumu tiesām.
Kolēģi, ja mēs ierakstām atsauci, kādu piedāvā Juridiskā komisija, tad mēs ar vienu likumu, ar likumu Par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu, daļēji iejaucamies citas nozares jomā, proti, jautājumā par valsts budžetu. Mēs faktiski uzliekam sev par pienākumu atrast nākamā gada valsts budžetā papildu 2,45 miljonus latu, kas tātad paredzēti tiesu sistēmai.
Tā kā komisijas sēdē mēs nesaņēmām arī no Tieslietu ministrijas atbalstu šim priekšlikumam un tā kā pret šo priekšlikumu iebilda finansu ministrs, un tā kā šis jautājums nav izskatīts valdībā, sagatavojot nākamā gada budžeta projektu, mēs, tā teikt, sirdī atbalstīdami mūsu kolēģu juristu priekšlikumu, tomēr nevarējām iet pret valdību, tomēr nevarējām ielikt likumā normu, kura reāli netiks pildīta, pieņemot nākamā gada budžeta projektu. Turklāt, kā jau pareizi norādīja kolēģis Požarnovs, šāda prakse mūsu likumdošanā nav pieļaujama, un man ir brīnums, ka kolēģi juristi Muciņš un Rasnačs ierosina tomēr ieviest mūsu likumdošanas praksē šādas nekorektas normas. Tādēļ atbildīgā komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, šo pēc būtības lietderīgo priekšlikumu diemžēl bija spiesta noraidīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Juridiskās komisijas priekšlikumu - papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 25, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Par Īrestiesu likuma atzīšanu par spēku zaudējušu pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 14, atturas - 11. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Lagzdiņš. 10.decembris.
Sēdes vadītājs. 10.decembris. Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Juris Sinka - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Dāmas un kungi! Šo līgumu Ārlietu komisija piedāvā pieņemšanai pirmajā lasījumā, un komisijas vārdā lūdzu par to nobalsot.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Indulis Bērziņš - ārlietu ministrs.
I.Bērziņš (ārlietu ministrs).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti un deputātes! Šobrīd mēs esam nopietnas izšķiršanās priekšā: kā tad īsti balsot par šo līgumu - ratificēt to vai ne? Atbildība īstenībā būs abos gadījumos. Atbildība gulsies gan uz tiem, kas balsos par, gan arī uz tiem, kas balsos pret. Pašā sākumā, runājot par pieprasījumu, sociāldemokrāti aicināja runāt par politisko atbildību. Un es tiešām gribētu sākt ar politisko atbildību. Tātad: kas ir atbildīgs par tādu līgumu, kādu mēs to redzam šobrīd? Ņemot vērā to, ka sarunas praktiski ir notikušas, jo šis process ir sācies 1993.gadā, un ņemot vērā to, ka tas ir turpinājies Birkava, Gaiļa, Šķēles kunga divu valdību laikā, Krištopana valdības laikā un Krasta kunga valdības laikā, un ņemot vērā arī to, ka ir nomainījušās trīs delegācijas - Meierovica kunga, Sinkas kunga un Riekstiņa kunga delegācijas, es domāju, ka mēs varētu atrast ļoti daudzus, kuri ir atbildīgi par to, kāpēc šis līgums ir tieši tāds. Šoreiz es gribētu parunāt par to pašu beidzamo posmu, kad šis līgums tika parakstīts, un par to, kas tad ir politiski atbildīgi par to pēdējo variantu. Un tad ir jārunā ļoti konkrēti. Politiski atbildīgs tur ir Latvijas ceļš, mana partija, un šajā ziņā arī es, kā ierindas deputāts, kurš bija frakcijas deputāts un kurš ir šīs partijas biedrs. Bet es nebiju tad ārlietu ministrs un šeit man nav jārunā, lai es aizstāvētu, teiksim, sava resora krāsas jeb savu resoru. Kas tad vēl ir atbildīgi par šā līguma pēdējo variantu? Tie ir Tēvzemei un Brīvībai, kas bija šajā valdībā, un no tiem četri ministri, tas ir, Zīle, Makarovs, Jurdžs un Kristovskis, nepārprotami atbalstīja šo līgumu. Un kas tad vēl ir atbildīgi par šo līgumu? Un te nu mēs nonākam ļoti interesantā vietā: atbildīgi ir sociāldemokrāti, jo šajā konkrētajā valdībā bija pārstāvēti sociāldemokrāti. Es vēlāk ar konkrētiem dokumentiem pierādīšu, kas kad ir bijis. Tā ka par šiem jautājumiem mēs parunāsim. Sociāldemokrāti ir atbildīgi par to, ka šis līgums ir tieši tāds, kāds tas ir. Un nevajag šeit slēpties un izlikties par maziem bērniem: lūk, es nebiju tajā brīdī valdības telpā, un tāpēc līgums varbūt ir savādāks. Katrs varēja iegūt šā līguma tekstu un varēja protestēt, kā, starp citu, to izdarīja daži cilvēki, kas negribēja uzņemties atbildību. Taču tagad es gribu uzdot jautājumu, vispirms noskaidrot, kas ir atbildīgi. Vai tad šie cilvēki, kas ir atbildīgi, un šīs partijas ir izdarījušas sliktu vai labu Latvijas valstij? Es gribu teikt, ka tie, kas ir uzņēmušies atbildību, - Latvijas ceļš, Tēvzemei un Brīvībai un sociāldemokrāti - tobrīd ir izdarījuši vienu labu un drosmīgu darbu, un es kā jaunais ārlietu ministrs gribētu viņiem visiem pateikt paldies. Bet tad man pēkšņi rodas jautājums: kāpēc sociāldemokrāti ir pilnībā izmainījuši savu pozīciju? Vai tiešām, pārsēžoties no valdības uz opozīciju, uzreiz mainās uzskati attiecībā pret tādu lietu kā līgums - vai tas līgums ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs? Tas mani tiešām nopietni pārsteidz.
Tagad parunāsim par šīs problēmas būtību. Es vēl atgriezīšos pie jautājuma par sociāldemokrātu kungiem, jo viņi šobrīd ir paši lielākie kritiķi. Mani tas tiešām pārsteidz, un es tiešām ar interesi noskaidroju, ko kurš kad ir darījis, un, kā jūs redzat, tas uzreiz pavisam savādākā gaismā parāda šo jautājumu.
Tātad: kāda ir pamatproblēma? Kāpēc vispār ir šie strīdi, un kāds ir pamatjautājuma nostādījums? No opozīcijas puses jeb no to cilvēku puses, kas negrib balsot par, nostādne ir tāda: mēs esam zaudējuši. Un tad nu rodas ļoti interesants jautājums: ko esam zaudējuši? Vai var zaudēt to, kas nekad nav bijis? Neviens nekad nav pierādījis pretējo. Es esmu piedalījies daudzās komisijas sēdēs. Konkrēti, pamatproblēma ir tā, ka jūras robežai nav vēsturiskā avota, vienīgais avots ir starptautiskā juridiskā bāze, ko var izmantot, - runa ir par jūras teritorijas sadalījumu 1927.gadā, kurš, starp citu, ir saistīts ar sauszemes robežu un kurā ir runa par trīs jūras jūdzēm, ne par vienu vairāk. Un visi tie pārējie papīrīši, kas te tiek rādīti... un tiek stāstīts, lūk, padomju laikā ģeologi ir domājuši tā vai savādāk... Nekur nav apstiprinājuma, ka šos dokumentus var izmantot par pamatu, lai, vadoties pēc tiem, tiktu novilkta jūras robeža. Vienkārši šādu dokumentu nav, un neviens neko pretēju piedāvāt nevar. Tur ir īstenībā tā problēma. Tātad runāt par to, ko mēs esam zaudējuši vai ieguvuši, mēs praktiski nevaram. Nevaram viena iemesla dēļ: šīs robežas nekad, nevienos laikos, nav bijis. Mēs šo robežu esam novilkuši, mums ir tiesības to ratificēt, mums ir tiesības to neratificēt, tas arī ir pilnīgi skaidrs.
Un tagad es gribētu runāt par divām patiesi nopietnām problēmām. Tā viena problēma saistās ar mūsu zvejniekiem, tā ir problēma, kas saistīta ar zveju. Un otra problēma saistās ar iespējamiem resursiem jeb ar naftas iespējamo ieguvi šajā teritorijā.
Sāksim ar zivīm. Tas ir interesants jautājums. Šeit manā priekšā ir tāds Latvijas Republikas Ministru kabineta dokuments, kura nosaukums ir Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā. Un tālāk seko 1.punkts. Paklausieties, cienījamie deputāti, jums būs jāpieņem lēmums, ļoti atbildīgs lēmums. Es jau balsot šeit kā ministrs nevarēšu. Arī jūs, cienījamie sociāldemokrāti, paklausieties. Šeit ir rakstīts tā: akceptēt Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību zivsaimniecības jomā. Un tālāk: pilnvarot zemkopības ministru parakstīt līgumu. Kas tad bija zemkopības ministrs mūsu kopējā koalīcijas valdībā, kura īstenībā tik ļoti pareizi atbalstīja Latvijai ļoti svarīgu līgumu? Tas bija sociāldemokrātu pārstāvis, un tā ir sociāldemokrātu atbildība šajā konkrētajā jautājumā - tā saucamajā zivju karā jeb zivju jautājumā. Es gan šajā sakarā negribētu pārāk satraukties, jo man ir liela ticība jaunajam zemkopības ministram, kas nāk no Tautas partijas... Starp citu, šodien bija sēde, šodien šie jautājumi tika skatīti Zemkopības ministrijā, un es ticu, ka mums izdosies - varbūt jau līdz otrajam lasījumam, ja tiks nobalsots pirmajā lasījumā, - noslēgt konkrētu līgumu par sadarbību. Par to ir atbildīga Zemkopības ministrija, jo premjers, Šķēles kungs, nopietni ķērās tai lietai klāt, uzdeva Zemkopības ministrijai to lietu darīt, un viņa to arī dara. Tā ka nekā tik traka jau nav šajā lietā. Tikai nevajag pārmest, cienījamie sociāldemokrāti, ka, lūk, kāds ir kaut ko darījis vai kaut ko nav darījis. Te ir konkrēts valdības lēmums, ir runa par konkrētām atbildīgām personām.
Tagad par otro jautājumu. Ādamsona kungs, es jūsos tik daudz esmu klausījies visās komisijās, ļoti uzmanīgi. Nu paklausieties vienreiz arī manus argumentus. (No zāles deputāts J.Ādamsons: Es vēl neko neesmu teicis!)
Visu laiku, teiksim, notiek strīdi - ir nafta vai nav naftas Vai vajag mums strīdēties par naftu vai nevajag? Par naftu ir, tā teikt, lietas asinis. Visi šie strīdi un šīs runas, un šie rakstītie teksti Ko tad nosaka šā robežlīguma 4.pants? (Es ceru, ka mēs šo robežlīgumu ratificēsim. Es kā jaunās valdības - nevis tās, kas šo līgumu noslēdza, bet jaunās valdības - pārstāvis šīs jaunās valdības vārdā aicināšu jūs beigās ratificēt šo līgumu.)
Robežlīguma 4.pants paredz resursu vienotības principu. Ja tā pavisam vienkārši mēs pasakām, tas nozīmē to, ka, ja naftas laukam ies pāri šī jūras robeža, tad nevarēs neviena puse uzsākt naftas ieguvi bez iepriekšējas vienošanās. Un tam nav nozīmes, vai ja to lauku vispār skar Jo mēs to lauku varam neskart. Bet paši lielākie optimisti šajā jautājumā neapgalvoja, ka šo lauku vispār var, tā teikt, izstumt ārā jeb dabūt tā, lai tikai Latvijai piederētu... Tātad, tiklīdz tas lauks tiek skarts, tā tūlīt iestājas tā situācija - šis princips sāk darboties. Un tad mums ar lietuviešiem ir jāvienojas. Saka: bet jūs nevienosities. Nu, ja mēs nevienosimies, tad notiks tieši tas pats, kas jau notika ar AMOCO līgumu, kuru mēs parakstījām, mēs noticējām šīs firmas pārstāvjiem un viņu spējām. Noticējām, ka būs šīs iespējas pierunāt lietuviešus noslēgt jūras līgumu pēc tam. Es pats kā Ārlietu komisijas vadītājs tad tiku maldināts, es noticēju AMOCO pārstāvjiem, es domāju, ka būs šis līgums un ka naftas ieguve būs kopēja ar lietuviešiem. Izrādījās, ka lietuvieši nepiekāpās. Rezultātu jūs paši zināt, rezultāts ir čiks Lietuvai un čiks Latvijai. Tāds pats čiks būs, ja mēs šo līgumu neslēgsim, jo vienkārši nebūs iespēju iegūt naftu ne vieniem, un ne otriem. Neviena nopietna firma kā AMOCO - lai kā viņi mūs varbūt mēģināja mānīt, bet īstenībā tā ir ļoti nopietna firma - nenāks šeit iekšā ne no Lietuvas puses, ne no Latvijas, ja nebūs panākta šī vienošanās par jūras robežu.
Tātad mums nav nekāda pamata satraukties. Vienīgā reālā iespēja virzīties uz priekšu ir noslēgt līgumu, novilkt šo līniju. Un tad, varētu teikt, ir divi posmi. Vispirms jāvienojas ar lietuviešiem, kā mēs strādājam, un tad ir jāpiedāvā jau kādai firmai, kura būs gatava nākt iekšā un kura slēgs atkal kopējo līgumu, un tad šis līgums sāks darboties, un es ceru, ka naftas pietiks gan vieniem, gan otriem. Jo, man liekas, tas ir īstenībā pats nopietnākais punkts, par ko arī tiek diskutēts. Tās ir zivis, to es jau teicu Un es domāju, ka zvejniekiem lielā mērā ir taisnība Ja viņi tā uzskata un tā saka, mums ir vienkārši viņiem jātic, jo viņi to lietu zina labāk. Kaut gan man vienmēr rodas jautājumi par to dokumentāciju, jo visas zvejnieku izdotās gadagrāmatas liecina, ka tomēr tās zivis it kā dzīvo citur Bet es vēlreiz saku: es viņiem ticu šobrīd tāpat, kā es ticu Zemkopības ministrijas spējai noslēgt šo līgumu. Vismaz Ārlietu ministrija, cik tas ir mūsu kompetencē, darīs visu, lai palīdzētu.
Manā uztverē, shēma, kā iet uz priekšu jeb kā virzīties uz priekšu, ir ļoti vienkārša. Šodien mums vajadzētu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tas ir, sākt līguma ratifikācijas procesu. Tad mums vajadzētu sākt skatīties, kā tas process notiek Lietuvā. Mums nevajag steigties ar otro lasījumu, bet mēs varam paskatīties, kā tas process notiek Lietuvā. (Jo līgums tiešām stāsies spēkā tikai tad, kad to ratificēs abas puses - gan Latvijas puse, gan Lietuvas puse.) Un, man liekas, pēc tam vajadzētu to ratificēt, pieņemt to likumprojektu otrajā lasījumā.
Un es tiešām nezinu Varbūt Dreimanes kundze dalīsies savā pieredzē Es tikai vakar atbraucu no Zviedrijas un palasīju informāciju par tām sarunām, kas ir bijušas ar lietuviešiem. Ja arī lietuvieši nav apmierināti, kā es saprotu, tad tiešām šis noslēgtais līgums ir pareizs un labs, jo abas puses uzskata, ka tās ir piešmauktas. Abas puses uzskata, ka ir kaut ko zaudējušas. Kaut gan, es vēlreiz saku, īstenībā zaudēt neko nevar, jo iepriekš šā robežlīguma nebija.
Un tagad pats pēdējais, bet, manā uztverē, varbūt pats svarīgākais jautājums. Jo runa šoreiz nav tikai par zivīm un tikai par naftu (tie ir, neapšaubāmi, svarīgi jautājumi, un neviens nekad neteiks, ka šie jautājumi nav svarīgi). Runa ir par mūsu politisko gribu veidot attiecības ar Lietuvu, par mūsu politisko gribu veidot attiecības ar Eiropas valstīm un NATO valstīm. To, starp citu, ir uzsvērusi arī Latvijas Valsts prezidente. Es viņai pilnībā piekrītu šajā jautājumā. Un šajā gadījumā mēs varam tiešām nodemonstrēt, kādi tad mēs esam, un, demonstrējot to, es jūs aicinu, cienījamie deputāti, tikai uz vienu mērķi. Mēs varam šeit plēsties un ķīvēties par visiem jautājumiem, par svarīgiem un mazāk svarīgiem, un pat par ļoti svarīgiem, tādiem, kādi ir, piemēram, pensijas, bērnu tiesību aizsardzība - un ne tikai tiesību aizsardzība Īstenībā tie ir mūsu iekšējie jautājumi. Ziniet, es nupat biju Somijā un Zviedrijā, un tur es tikos, es runāju ar ļoti daudzu avīžu pārstāvjiem. Man bija lielas intervijas ar lielāko avīžu pārstāvjiem. Visās šinīs intervijās man tika vaicāts, protams, par Eiropas Savienību un NATO, par attiecībām ar Baltijas valstīm, par mūsu jūras robežu ar Lietuvu, par to, kā mums izdevās savulaik sakārtot jūras robežu ar Igauniju. Taču neviens man neko nepavaicāja - paldies Dievam, neko nepavaicāja! - par tiem, es atvainojos, skandāliem Ne tikai par skandāliem, bet varbūt arī par reālām mūsu valsts iekšējām problēmām, ar ko mēs šeit nodarbojamies. Jo Latvija savu tēlu veido pirmām kārtām atkarībā no tā, kā mēs veidojam savas attiecības ar citām valstīm.
Tāpēc es aicinu visus nemainīt savu viedokli atkarībā no tā, vai jūs esat pozīcijā vai opozīcijā. Es aicinu visus šajā gadījumā domāt par Latviju un, domājot par Latviju, pirmām kārtām domāt par Latvijas un Lietuvas kaimiņattiecībām un balsot par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - LSDSP frakcijas deputāts.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, nevajag jaukt lietas, jo referenduma jautājums būs vēlāk.
Man gribējās pateikt lielu paldies Sinkas kungam par Ārlietu komisijas ļoti godīgas attieksmes parādīšanu.
Bērziņa kungam man jāizsaka tikai un vienīgi nožēla par to, ka, pārejot no parlamentārā darba uz izpilddarbu, viņš sācis jaukt politisko atbildību ar politizētu muldēšanu.
Es atgādināšu varbūt to, ka Latvijas ceļa ārlietu ministram pirms sarunu pabeigšanas pietiekoši ilgi tika piedāvāti vairāki eksperti, kuri jau iepriekšējo sarunu raundos bija pierādījuši Lietuvas ekspertiem viņu pozīcijas nepamatotību, viņu kļūdas. Mēs pierādījām to, ka Latvija var piekāpties tikai un vienīgi Maišogalas vienošanās līnijai. Un tas tika pateikts Latvijas ceļam, Latvijas ceļa pārstāvim valdībā - ārlietu ministram.
Šobrīd mēs izskatām līgumprojektu starp Lietuvu un Latviju par ekonomiskās zonas robežām, kuru ir sagatavojusi Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas Rīgas filiāle. Kāpēc tieši Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas filiāle? Tāpēc, ka tad, ja tā būtu Latvijas Ārlietu ministrija, pat nebūdami profesionāļi, viņi būtu varējuši atrast argumentus, kas aizstāv Latvijas valsts un tautas intereses, nevis politiskus ieganstus, lai viennozīmīgi piekāptos Lietuvas interesēm. Un vienīgi ir žēl, ka šis kantoris strādā, izmantojot Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Tas acīmredzot būtu jāatceras tad, kad mēs veidosim valsts budžetu nākošajam gadam.
Gribu pievērst uzmanību tādam apstāklim, ka šo līgumu šodien aizstāv tikai un vienīgi Ārlietu ministrijas ierēdņi un tagad arī politiskais ierēdnis. Taču krasi pret to nostājas absolūti visi eksperti, kuri ir gadiem nodarbojušies ar šā jautājuma izpēti, jo no politiķu viedokļa runāt Ja ministru uzskata par politiķi, tad runāšana par kopēju kompromisu, kur Latvija atkāpjas par kaut kādiem nieka 375 km2 un Lietuva - par 470 km2, ir elementāra melošana, kuru mums demonstrē Ārlietu ministrija. Lietuvas atkāpšanās variants tiek mērīts no (nesaprotami), kas ir Krievijas teritorijā. Ja to min kā nopietnu argumentu, tad to var uzskatīt tikai par izsmieklu Latvijas diplomātu prāta spējām. Latvija šodien faktiski ir atkāpusies no Maišogalas vienošanās līnijas, kura jau pati par sevi bija kompromiss - kompromiss mūsu valstu draudzības vārdā ar vistīrāko piekāpšanos no Latvijas puses.
Atgādināšu no vēstures, ka 1921. gada 23. martā Latvija Lietuvai atdeva 200 km2 teritorijas ar Palangu un Šventojas ostu. Un tikai tīras draudzības dēļ, jo apsolīto Mažeiķu zonu ar transporta mezglu Latvija, man liekas, nav līdz pat šai dienai saņēmusi, bet es tikai saku to Latvijas diplomātu gudrības raksturojumam. Vai ir vērts šodien atkārtot vēsturi?
Pat šobrīd, kamēr nav ratificēts šis līgums, pamatojoties uz konvencijām, kurām Latvija taisās pievienoties, un tāda ir arī Ženēvas konvencija par kontinentālo šelfu, arī 1982. gada Konvencija par jūras tiesībām, uz kurām atsaucās Ārlietu ministrija Nocitēšu: Kontinentālā šelfa robežas starp blakus esošām valstīm tiek noteiktas ar līgumu, izņemot gadījumus, kad cita robeža ir īpašu apstākļu pamatota, piemērojot vienāda attāluma principu no tuvākajām bāzu līnijām. Un šī bāzes līnija nosaka robežas virzienu, kura pagriežas uz dienvidiem vismaz par 10-12 grādiem no Maišogalas vienošanās līnijas. Es uzņemos atbildību pateikt, ka tas atbilst starptautiskajām tiesībām. Tātad jau tas vien pierāda, ka Maišogalas vienošanās bija kompromiss, vienpusējs kompromiss un piekāpšanās no Latvijas puses.
Šodienas variantu varbūt ir gatavojuši ļoti labi ierēdņi, paklausīgi ierēdņi, bet viņus atbalsta slikti politiķi un absolūti ne Latvijas patrioti. Bez tam, ja mēs šobrīd neratificēsim šo līguma projektu, spēkā tomēr joprojām paliek 1992.gada 10.janvāra protokols starp Lietuvu, Latviju, Igauniju un Krieviju, kurā bija noteiktas šo ekonomisko zonu pagaidu robežas. Tās Lietuva līdz šim brīdim ir atzinusi un ievērojusi. Atgādināšu, ka Maišogalas vienošanos Lietuvas parlaments neakceptēja, taču Lietuvas starptautiskajam prestižam tas nav kaitējis. Latvijas un Lietuvas attiecības tāpēc nav sabojājušās, tātad Latvijai, godīgi sakot, arī nebūtu jādara muļķības.
Un pēdējais. Latvijas Ārlietu ministrijai, tāpat kā to dara citu valstu ārlietu ministrijas, starp citu, arī Lietuvas, būtu jāņem vērā ekonomiskie faktori, jo parasti tie tiek ņemti vērā, nosakot robežas, ja kāda no līgumslēdzēju pusēm ilgstoši ir darbojusies attiecīgajā zonā un ja šīs darbības pārtraukšana radīs nopietnus sarežģījumus tautsaimniecībā. Atgādināšu, ka Latvijas zvejnieki šajā zonā ir strādājuši jau vairākus gadsimtus, bet Ārlietu ministrijai mūžības priekšā tas, protams, tāds nieks vien ir. Bet varbūt tomēr ir vērts šo nieku ņemt vērā kaut vai tāpēc, ka speciālistu aprēķini norāda vismaz uz 4 miljoniem gadā.
Bez tam atgādināšu varbūt vēl to, ko daudzi nezina vai ir varbūt aizmirsuši. Uz 2000. gadu nozvejas kvotas Latvijā jau ir samazinātas par 15%, un, ja mēs atdodam šīs zvejas vietas...
Man bija ļoti patīkami dzirdēt atsauci, ko Indulis Bērziņa kungs teica jautājumā par 4.punktu šajā līguma projektā. Es atgādināšu, ka Šķēles pirmās valdīšanas laikā tika noslēgts līgums par robežu starp Igauniju un Latviju ar noteikumu, ka pēc tam būs ekonomiskā vienošanās, kur zvejos Latvijas zvejnieki. Šobrīd šis līguma projekts vēl nav pat projekta līmenī. Visa šī doma ir miskastē. Tāpat būs arī tagad, un tāds piedāvājums... Varbūt, lai Ārlietu ministrijai un Ministru kabinetam nebūtu jāmokās, vispār ir jālikvidē Latvijas zvejniecības nozare, kā jau tas ir izdarīts ar citām nozarēm. Jebkurā gadījumā es piedāvāju Ministru kabinetam, gatavojot nākošā gada valsts budžetu, Ārlietu ministrijas budžetu samazināt par tādu summu, kādu var zaudēt Latvijas zvejniecība, ja tiktu īstenots šis līgums, nododot šo naudu Zemkopības ministrijas rīcībā zivsaimniecības attīstībai.
To, ko piedāvāja šodien,- sak, pieņemsim lēmumu un pēc tam lemsim, varētu salīdzināt ar seksa skandālu, kas šodien Latvijā skanēja tā: vispirms mēs izģērbsimies un pēc tam atļausimies; vai nu mūs izvaros, vai mēs atdosimies paši.
Tāpēc šāds līguma projekts ir viennozīmīgi jānoraida, kaut vai ievērojot Latvijas ekonomiskās intereses. Godīgi sakot, kaut vai aiz cieņas pret Lietuvas Republiku un pret savu valsti.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - LSDSP frakcijas deputāts.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā kā Ārlietu ministrijai četrās sēdēs, kur viņa piedalījās un pārstāvēja valdību, nebija kartes, ko parādīt, tad tai kartes nebija arī Ministru kabineta sēdē. Es jums atnesu jūras karti, kur ir redzama iekrāsota zila teritorija, kuru mēs zaudējam.
Cienījamie kolēģi! Godājamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs tikko atzīmējām Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 140. gadadienu. Mēs noliecam galvas šā dižā cilvēka mūžīgajai piemiņai. Čakste bija valstsvīrs, kurš jautājumus formulēja precīzi. Pildīsim viņa vēsturisko novēlējumu: Darbinieki, sargiet savu valsti, kopiet to, jo ziniet, - ja nebūs Latvijas, nebūs arī jūsu! Šis korektais izteiciens ir jāzina mūsu darbiniekiem, un tas tik tiešām ir jāpilda.
Taču kas notiek šinī gadījumā? Šinī gadījumā notiek tas, ka Latvija kārtējo reizi zaudē to, ko tai nevajadzētu zaudēt. Tā zaudē tautsaimniecībā, tā zaudē zvejniecībā un zaudē savā ekonomikā! Mēs vēl līdz šim brīdim nevaram saprast, kas ir noticis. Latvijas apgūtās teritorijas, - un tās tik tiešām bija apgūtas teritorijas, jo tur notika arī mūsu ģeoloģiskie izmeklējumi, kuros tika izmantoti miljoniem dolāru, bija apgūta zvejniecība, - tiek atdotas! Lietuvas valdība šinī teritorijā neko nedarīja, bet savā teritorijā, kura ir vairāk uz dienvidiem no sarkanās līnijas, tā mūs neielaida veikt ģeoloģiskos pētījumus.
Kas ir noticis 1999.gada 9.jūnijā Palangā? Mēs pateicām visā Latvijā un Eiropā, ka mēs esam panākuši diplomātisku uzvaru. Valsts uzvaru! Patiesībā uzvarēja Lietuva, jo tā ieguva teritoriju, kuru tā nebija apguvusi, un tikai tāpēc, ka mūsu diplomātiskie darbinieki vairāk orientējās uz speciālistiem, kas dzīvo Dānijā vai Lielbritānijā, bet diemžēl nepieaicināja mūsu speciālistus. Mūsu jūras ģeologi un ekonomisti strādāja ar šo rajonu un ļoti labi zināja, kas tur atrodas.
Un otrs. Latvija tur ielika savus līdzekļus.
Kādi tad bija Ārlietu ministrijas pārstāvju argumenti četrās sēdēs, kurās piedalījās arī speciālisti? Tādi, ka mums ir pārāk daudz ūdens teritorijas, ka lietuviešiem ir jārod izeja uz Zviedrijas ekonomisko zonu, un arī tādi, ka tam tā ir jābūt. Kāpēc netika pieaicināti mūsu speciālisti? Tas vispār ir jocīgs jautājums, jo daži no viņiem pateica: Jā, sākumā mūs vienu vai divas reizes pieaicināja, bet pēc tam mūs aizmirsa. Kāpēc tas tā notika?
Par starptautiskajiem līgumiem, kurus noslēdz, turklāt vēl tad, ja mēs zaudējam tādu teritoriju, ir jābūt ekspertīzei, kurā piedalās mūsu speciālisti. Mums ir pietiekoši daudz akadēmiski izglītotu cilvēku ar augstāko izglītību, kuri ļoti labi pārzina šos jautājumus, un ārzemnieki mums tur nav vajadzīgi.
Tagad par starptautiskajiem aspektiem, kas attiecas uz ANO konvenciju, uz Ženēvas konvenciju. Par to mans kolēģis jau runāja. Kad bija pieaicināti mūsu speciālisti Jānis Freimanis, ģeoloģijas doktors Astrīds Freimanis un profesors Juris Bojārs, tad diemžēl Ārlietu ministrijas darbiniekiem iebildumu nebija, tāpēc ka viņu argumentētie norādījumi bija tādi, kas liecināja, ka tad Ārlietu ministrijas darbinieki uzzināja to, ko viņi bija vai nu aizmirsuši, vai nezināja.
Attiecībā uz robežām. Robežas bija arī Padomju Savienības laikā. Tās gan nebija iezīmētas, bet tās eksistēja, un darbība notika noteiktos sektoros - katrai republikai savā sektorā.
Un vēl. Mēs aizmirsām Helsinku 1975.gada Nobeiguma aktu. Tur Baltijas jūra jau bija sadalīta. Tas sadalījums paliek nedalāms. Bija atzītas šīs robežas.
Tagad vēl viena lieta, kas attiecas uz AMOCO un par ko te jau runāja. Latvija taču saņēma par ģeoloģiskajiem pētījumiem 250 000 dolāru. Kāpēc tad AMOCO nemaksā Lietuvai? Tāpēc, ka Lietuvai nebija neviena dokumenta, kas norādītu, kādi pētījumi tad tika veikti.
Nākošais jautājums: kas deva tiesības Emša kungam izkārt publiskai apskatei slepenu karti ar koordinātēm, kuras norāda naftas ieguves rajonus?
Un trešais: vai Meierovica kungs, uzdāvinot lietuviešiem tādu pašu slepenu karti, padomāja par to, ko viņš dara un kā labā viņš strādā? Attiecībā uz Lietuvu es domāju, ka 1921.gadā uzdāvinātā platība viņiem arī tagad ļoti labi noder, tas ir, izeja uz jūru. Un, otrkārt, viņi tur iegūst 10% naftas, ko pārstrādā savā Mažeiķu rūpnīcā. Tas ir viens.
Otrs. Viņi rīkojas ļoti interesanti. Ignalinas atomelektrostacija atrodas pie mūsu robežas, Akmenes cementa rūpnīca ir pie mūsu robežas, Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir pie mūsu robežas un tagad arī Butiņģe pie mūsu robežas. Un, ja notiek avārija, tad Lietuvas teritorija necieš. Cietīsim mēs! Un, ja nu kam ir kāda prieka vēsts, ka ir noticis vēsturisks fakts, tad gribu sacīt, ka tas nav vēsturisks fakts. Tā ir mūsu atkāpšanās!
Attiecībā uz robežu noteikšanu. Saskaņā ar konvenciju robežas iznāk, tas ir turpinājums taisnām sauszemes robežām. Tā ir topogrāfiskā karte 1 : 20... 254. Jūs te redzat Lietuvas un Latvijas robežu. Ir izeja uz jūru. Pie tam drusciņ lielākā mērogā.
Un tagad jau ir pats interesantākais. Jūs paskatieties! Mēs esam zaudējuši... (nerunā mikrofonā).
Un tagad par tiem starptautiskajiem... Es jums parādīšu nelielu karti, kā notiek Ziemeļjūrā. Jā, arī tur ir gāze un nafta. Jūs paskatieties, kāda lauzta līnija tur ir. Un par katru šo lauzumu bija gadiem ilgas pārrunas.
Tagad, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo līgumu nevar. Tas ir nodevīgs un Latvijas valstij nav pieņemams. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, mums ir jāizskata divi 10 deputātu iesniegti ierosinājumi.
Pirmām kārtām, desmit deputāti ierosina, izskatot pašlaik šo likumprojektu, saīsināt uzstāšanās laiku debatēs - līdz 5 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz vienai minūtei - otro reizi. Viens var runāt par, viens - pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 19, atturas - 9. Ierosinājums ir atbalstīts.
Tālāk. Desmit deputāti ierosina turpināt šīsdienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto lietu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: Balsot!) Ir iebildumi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par ierosinājumu - turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu lietu izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 14, atturas - 4. Ierosinājums tiek atbalstīts.
Nākošajam vārds debatēs deputātam Kārlim Leiškalnam.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie deputāti! Ir izsisti korķi, kā es sapratu. Augsti godātie deputāti! Vienīgais uzskates līdzeklis, ko es varētu paņemt līdzi, ir deputāts un ģeogrāfs Ābiķis, bet viņš diemžēl nepiekrita nākt...
Es pirmām kārtām gribētu runāt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas kā otras komisijas vārdā. Izskatot šo likumprojektu, tā pieņēma noraidošu lēmumu, balsīm daloties uz pusēm. Un tas man ir jāpasaka. Nav svarīgi, kādi iemesli mudināja komisiju pieņemt šo noraidošo lēmumu un vai bija pozitīva deputātu klātneesamība attiecīgajā sēdē un tā tālāk. Taču tāds lēmums nu reiz ir.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noklausījās ļoti daudzus lietpratējus par šo tēmu. Pie tam lietpratēji bija tikpat kaismīgi kā Bojāra kungs, kurš arī uzstājās šīs komisijas sēdē un aizstāvēja vienu no viedokļiem. Un varbūt tikai drusciņ mazāk kaismīgi bija otras puses lietpratēju pārstāvji, kuri norādīja, ka tajā jūras teritorijas daļā, kas šobrīd saskaņā ar šo līgumu tiek nodota Lietuvas puses rīcībā, nav mencu.
Viedokļi bija dažādi, un man ir jāziņo par abiem viedokļiem. Man jāteic, ka es pats atbalstu šā līguma slēgšanu. Tātad komisijas locekļi vēroja gan zivju kartes, gan arī iespējamo... Mums vēl joprojām ir jārunā par iespējamo naftas lauku kartēm, jo neviens īsti nav pateicis, vai tā nafta tur ir, taču pastāv lielas iespējas, ka tā nafta tiešām tiks atrasta.
Komisija noklausījās arī starptautisko tiesību speciālistus, un šajā ziņā jau nu gan domas nedalījās. Starptautisko tiesību speciālisti teica, ka pēc iespējas drīzāk, protams, ja nav vēsturiskās jūras robežas, arī Lietuvas pusei ir jādod piekļūšana pie starptautiskajiem ūdeņiem, tātad jārada kāds koridors. Ādamsona kungs, protams, ir vēl lielāks eksperts, un arī viņam ir tiesības uz savu viedokli. Viņš gan māj ar galvu, ka tā nav... Es pats nezinu daudz neko par mencām. Es pat nespēju atšķirt mencas no medūzām, un tāpēc man atliek paļauties tikai uz ekspertiem. Lielos vilcienos komisija nonāca pie secinājuma... Nevis komisija, bet deputāti, ar kuriem es runāju, teica, ka šo attiecīgo starptautisko līgumu varētu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet otro lasījumu pieņemt tikai pēc tam, kad būs noslēgti attiecīgie saimnieciskie līgumi. Tas bija tas iespējamais kompromiss, ko deputāti pieminēja. Un man jāteic, ka arī es atbalstu šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Arī es piekrītu otro lasījumu izskatīt tikai pēc attiecīgu saimniecisko līgumu noslēgšanas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka te nevar būt runa par šiem saimnieciskajiem līgumiem, par pamatu var būt tikai un vienīgi Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītā līguma ratifikācija. Jo citas iespējas jau nav! Ja mēs to neizdarīsim, mēs sāksim visu no gala. Es nezinu... varbūt kādu jaunu sarunu rezultātā mēs vinnētu naftu, bet diez vai, jo nafta ir apakšā un darbojas kā savienoto trauku princips, tātad ir jāvienojas par tās, kā ir teikts 4.pantā, ieguvi. Mēs varbūt vinnēsim kādu tonnu mencu, bet varbūt arī zaudēsim kādu tonnu mencu, bet mums nebūs pamata nekādām sarunām. Mums nebūs nekāda pamata sarunai par šo resursu dalītu vai kopīgu izmantošanu nākotnē. Tā ka es aicinu, augsti godātie deputāti, atbalstīt valdību, atbalstīt Ārlietu ministriju, lai mēs šodien vienotos par šā likumprojekta attiecībā uz jūras robežas ratifikāciju pieņemšanu pirmajā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - LSDSP frakcijas deputāts.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no Leiškalna kunga, es nerunāšu par vilcieniem, bet acīmredzot vairāk par tvaikoņiem. Cienījamie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka starptautiskās jūras tiesības visu dzīvi ir bijušas mans pamatdarbs, man ir bijusi iespēja arī aizstāvēties starptautiskajās jūras tiesībās, un es gribētu piezīmēt sekojošo. Ņemot vērā laika trūkumu, sacīšu īsi: pirmkārt, ir jāizsaka visa cieņa Indulim Bērziņam kā ārlietu ministram, bet padomdevēji un eksperti nav nekur derīgi. Tāpēc, ja mēs runājam par vēsturiskajām attiecībām starp Latviju un Lietuvu, ir jāsāk ar to, ka Latvija savā laikā jau parādīja labas gribas žestu. Tad, kad Lietuvai nebija izejas uz Baltijas jūru, Latvija uzdāvināja tai visu Palangu ar Kuršu kāpu. Ir jāsāk ar šo vēsturi!
Nākošā neprecizitāte. 1927.gadā tika noslēgts līgums ar Lietuvu ne tikai par sauszemes robežu, bet arī par jūras robežu. Tālaika prakse bija trīs jūras jūdzes - visa robeža. Tikai pēckara laikā, septiņdesmitajos gados, parādījās jēdziens par 12 jūras jūdzēm. Tā ka automātiski, ja mēs skatāmies uz vairākām konvencijām, šo līgumu pamatā ir jābūt 1982.gada, 1956.gada un 1957.gada konvencijām par teritoriālo jūru un par kontinentālo šelfu. Tikai 1982.gadā tika pieņemta konvencija par ekonomisko zonu, un šeit ir tā problēma, ka šajās konvencijās ir noteikti četri pamatprincipi, kāda veidā tiek noteikta jūras robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Paldies Dievam, ka mūsu konkrētajā gadījumā saskan gan kontinentālā šelfa, gan ekonomiskās zonas robeža. Bieži vien kolēģi to jauc, taču tas nav viens un tas pats. Viens un tas pats nav arī teritoriālā jūras robeža un ekonomiskās zonas robeža.
Tātad saskaņā ar 1982.gada konvenciju teritoriālās jūras robežai ir četri varianti: vai nu tā ir sauszemes robežas tālākais turpinājums, vai tā ir viduslīnija, vai arī jūras robeža var tikt noteikta pēc citādākiem principiem. Taču abos šajos gadījumos šie principi, noslēdzot šo līgumu, absolūti nav ievēroti. Nav ievērots arī tīri vēsturiskais princips attiecībā uz to, kur bija jābūt turpinājumam. Jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums - tas ir pamatā! Nav ievērots arī nākošais it kā kompromisa variants, ka teritoriālās jūras robeža nav viduslīnija.
Man bija tas gods piedalīties kā ekspertu grupas vadītājam pārrunās par jūras robežas līguma noslēgšanu, sākot no 1992.gada. Un ko tad es redzu šajā te beigu līgumā? Diemžēl es te redzu absolūti to pašu bildi, ko jau redzēju 1992. un 1993.gadā; tad, kad lietuviešiem vispār nebija argumentu, kāpēc būtu jāpaceļ šī robeža uz augšu Latvijai par sliktu. Lietuva kā atskaites punktu viduslīnijas noteikšanai izmantoja pasaules praksē vispār nebijušu un no starptautisko jūras tiesību viedokļa vispār absurdu precedentu, tāpēc ka par atskaites punktiem lietuvieši sāka ņemt un noteikt vienādo attālumu starp krastiem - Kaļiņingradas apgabalu, kurš ir Krievijas Federācijas teritorija. Tas ir absurda kalngals, kuru vispār pat nebūtu vērts komentēt, runājot par ekonomiskā un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu.
Kā es jau teicu, arī šeit darbojas četri principi: pirmais ir vēsturiskais, otrais - tā ir viduslīnija, ko ir pieņēmušas un akceptējušas visas pasaules valstis, trešais ir tā saucamais okupācijas princips jeb, citiem vārdiem sakot, par labu tai valstij, kura ir agrāk sākusi kontinentālā šelfa izpēti. Un, paldies Dievam, ka latviešu zinātnieki bija tik tālredzīgi, ka pētīja kontinentālo šelfu; ka viņi nesaņēma finansējumu no Maskavas, bet ka finansējums nāca no Rīgas, un tieši tāpēc mums ir visas ekskluzīvās tiesības uz šo viduslīniju un ne tādu jocīgu robežas noslēgšanas principu, kā mums tiek piedāvāts tagad.
Tad nu man ir nākamais jautājums arī ārlietu ministram: cienītais ārlietu ministr, lūdzu, pasakiet, cik mūsu valstī ir ārpolitikas un kāda ārpolitika tiek vērsta uz mūsu kaimiņu zemēm? Vai mūsu ārpolitika atšķiras no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Zviedrijas? Kāpēc es to pieminu?...
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas!
J.Ādamsons. Ja varētu piešķirt man vienu minūti, man pilnīgi pietiktu. (No zāles deputāts M.Lujāns: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns ierosina balsot par to, lai debatēs piešķirtu vēl papildus vienu minūti Ādamsona kungam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu pagarināt debašu laiku deputātam Ādamsonam par vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 8. Priekšlikums tiek atbalstīts.
J.Ādamsons. Paldies, kolēģi!
Šeit jums diemžēl atelpa ir diezgan tālu, taču, ja kāds vēlas, var iepazīties ar šiem materiāliem. Šeit ir parādītas visu jūras un ekonomisko zonu robežas Baltijas jūrā. Ar Zviedriju... Zviedrija ar PSRS visu laiku strīdējās, kā tad iet šī ekonomiskās zonas robeža, mēs esam akceptējuši viduslīniju. Krievija ar Lietuvu ir akceptējusi viduslīniju. Krievija ar Poliju ir akceptējusi viduslīniju. Mēs ar Igauniju esam akceptējuši viduslīniju. Lūdzu, man pamatojiet, kāpēc mēs ar Lietuvu piekāpjamies tajā vietā, kur vispār nav neviena argumenta! Vienīgais arguments ir mistiskās labās attiecības. Bet, es atvainojos, runāšu pietiekami tēlaini, tās labās attiecības nozīmē apmēram to, ka Gundaram Bērziņam es piedāvātu būt ar mani labās, normālās attiecībās, bet lai viņš tāpēc dāvina man savu privāto māju. Apmēram tādas tās attiecības mums tagad izvēršas ar Lietuvu.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Tā pamatdoma jau ir skaidra: lietuvieši ir vienīgie mūsu brāļi, ar viņiem jāprot ne tikai sadzīvot, bet arī sadarboties. Taču vienlaikus jāprot arī aizstāvēt savas valsts intereses. Protams, domājot par lietuviešiem, vienmēr nāk prātā tas labais, kas mūs vieno, latviešu un lietuviešu sekmīgā darbība, cīnoties pret dažādiem uzmācīgiem iebrucējiem. Piemēram, 1236.gadā Saules kaujā lietuviešu un zemgaļu zobeni un ozolkoka vāles okupantu pakaušus šķaidīja tik sekmīgi, ka pilnīgi iznīcināja Zobenbrāļu ordeni, kura rindās toreiz, starp citu, cīnījās arī 200 Pleskavas krievu, no kuriem, spriežot pēc pašu krievu pirmās Novgorodas hronikas trešā sējuma 50.lappusē stāstītā, mājup atgriezās tikai viena desmitā daļa. Tā ka, deputāt Golubov, vēsturi un okupācijas faktus der zināt vienmēr. Latvieši un lietuvieši ir sadarbojušies arī citos gadsimtos, tad, kad bija jācīnās pret kopējo ienaidnieku. Tiktāl viss bija brīnišķīgi. Tagad, kad nav šādu draudošu apstākļu, mums vajadzētu, ikdienas problēmas risinot, tikpat sekmīgi sadarboties, taču mūsu ierēdņiem zūd īstā stāvokļa izpratne, trūkst īstas vēlēšanās tiešām aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Diemžēl, vērtējot visu lasīto un dzirdēto, redzam, ka tā tas ir arī noticis, izstrādājot apskatāmo likumprojektu, kurā tiešām izpaužas nepārdomāta attieksme pret pārāk nopietno jautājumu - Latvijas un Lietuvas robežas noteikšanu. Pilnīgi nenoteiktais saimniecisko attiecību kopums, kuru šobrīd nenosaka neviena nopietna vienošanās starp Latviju un Lietuvu, liek rūpīgi pārdomāt līguma atbalstīšanas nepieciešamību, šobrīd atlikt šā jautājuma izskatīšanu, vismaz līdz brīdim, kad būs praktiska vienošanās par saimniecisko jautājumu risināšanu šajās līgumā minētajās teritorijās. To varētu atrisināt, izstrādājot vairāku dokumentu kopu, kura būtu jāpieņem vienlaicīgi ar piedāvāto likumprojektu, un tāpēc mūsu apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedāvā pēc šodienas debatēm atlikt likumprojekta Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā pieņemšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ Ārlietu komisijai - līdz Latvijas un Lietuvas ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanai attiecībā uz to derīgo izrakteņu ieguvi un izmantošanu, kuri atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas. Nekas ļauns nenotiks, mēs būsim parādījuši savu labo gribu. Mēs esam gatavi vienoties arī par citām normām, taču nav iespējams atrauti no visa pārējā pieņemt un ratificēt šo līgumu. Nav iespējams. Jā, šeit ir izskanējuši priekšlikumi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Ka tad jau nu mēs strādāšot līdz otrajam lasījumam. Tas ir pārāk nepārdomāti. Sekmīgāk būtu uzreiz visu, kā vienu dokumentu kopu, izskatīt un pieņemt. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vaira Paegle - Tautas partijas frakcijas deputāte.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Godātais Saeimas Prezidij un godātie kolēģi deputāti! Likumprojekts par tā saucamo Latvijas un Lietuvas robežlīgumu ir izraisījis asas diskusijas gan dažādu nozaru speciālistu vidū, gan politiķu aprindās, gan arī radījis plašu rezonansi sabiedrībā. Pirms pilnībā nav apsvērti visi argumenti par un pret, mēs nevaram paust stingru, nepārprotamu vērtējumu šajā jautājumā. Līgums nav izdevīgs mūsu valstij, un pašreizējā redakcijā tas nav pieņemams arī Tautas partijai. To ratificējuši, mēs zaudēsim zivju nozvejas vietas aptuveni 500 kvadrātkilometru platībā. Tāpat līgumā nav skaidri atrunāta iespējamā naftas ieguve šajā Baltijas jūras teritorijā.
Pēc speciālistu atzinuma, līguma tekstā atrodamas vairākas juridiskas nepilnības, kuras, iespējams, radījusi paviršība un profesionalitātes trūkums tā tapšanas procesā. Taču mēs apzināmies, ka līguma ratifikācijas atlikšana un novilcināšana izraisīs negatīvas politiskās sekas un kaitēs Latvijas tēlam pasaulē. Tas ir nepieļaujami - starptautiskā līmenī akceptēt mūsu iepriekšējās politikas nevarību un mazspēju. Tautas partija vienmēr iestājusies par atbildīgas politikas veidošanu. Mēs nedrīkstam nākt klajā ar paziņojumiem, ka tie kļūdainie un nepārdomātie lēmumi, kurus pieņēmušas iepriekšējās valdības, uz mums neattiecas. Pastāv tāds jēdziens kā politiskā pārmantojamība. Tautas partijas frakcija uzskata, ka valdības un premjera pienākums ir uzņemties atbildību gan par iepriekšējās valdības pieļautajām kļūdām, gan arī meklēt risinājumus, lai tās novērstu. Jautājums par robežlīgumu iegūst īpašu nozīmi šobrīd, kad nav vairs tālu Helsinku samits, kurā lems, vai Latvija tiks vai netiks uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka mums jāsakārto mūsu kaimiņattiecības ar Lietuvu. Ņemot vērā visus iepriekš minētos argumentus, Tautas partijas frakcija pirmajā lasījumā atbalsta likumprojektu par Latvijas un Lietuvas robežlīgumu. Vienlaikus mēs izvirzām konkrētus nosacījumus, kuri jārealizē līdz likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Pirmkārt, jāparaksta vienošanās ar Lietuvu par zivju nozvejas iespējām. Otrkārt, jāatrisina juridiskās nepilnības līguma 4.pantā, kura pašreizējā redakcija ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām un Latvijas Republikas Satversmi. Tautas partijas frakcijas deputāti stingri un konsekventi iestājas par šo nosacījumu izpildi. Uzskatām, ka vienošanās par ekonomiskās sadarbības principiem jāpieņem vienlaicīgi ar līgumu par jūras robežas koordinātām. Tāpat ierosinām noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, ne īsāku par trīs mēnešiem, kā arī, saskaņojot ar Lietuvas Seimu, noteikt līguma ratifikāciju vienā dienā. Ir jādara viss, lai novērstu iespējamos savstarpējos konfliktus nākotnē. Tas ir gan Latvijas, gan Lietuvas interesēs.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Drosmīgais un atbildīgais ārlietu ministr Bērziņa kungs un cienījamie deputāti! Lieta ir tā, ka diemžēl mēs esam pietiekami palielā peļķē šodien. Kāpēc es saku tā? Tāpēc, ka līgums ir noslēgts, valdības to ir parakstījušas un mētāties ar šādām lietām mums nav tiesību. Gandrīz nav tiesību. Tas ir pirmkārt.
Lai šis gadījums, kas ir noticis (es ceru, ka mēs to palabosim), noderētu par mācību valdībām, ierēdņiem un, protams, mums, Saeimai! Mēs vēl neesam izšķīrušies un neesam neko savārījuši.
Otrkārt. Es uzskatu, ka komisijas, kas bija dibinātas šā līguma parakstīšanai, bija, nu, tā teikt, pazemas raudzes priekš valsts mēroga. Tur lietas lēma ierēdņi, bet likme ir pārāk liela, lai to uzticētu steidzīgiem, pakalpīgiem ierēdņiem.
Tālāk. Ir visai paradoksāli, ka līguma parakstītāji nav ticējuši ne zinātniekiem, it īpaši pašmāju zinātniekiem, ne juristiem, starptautisko tiesību speciālistiem, it īpaši mūsējiem, bet ticējuši, kā jau es teicu, ierēdņiem, ļoti pakalpīgiem, un, es atļaušos teikt, ne visai lieliem speciālistiem.
Nākamais. Protams, var lielīties ar šo steigu, kādā līgums ir parakstīts. Taču līgums, kā jau es teicu, ir parakstīts tāds, ka es uzskatu, ka tā ir iesēšanās peļķē. Redziet, ir jau paraugi par to ātrumu, kādā tas tiek darīts ļoti svarīgos jautājumos. Valstij svarīgos. Tā tas bija ar līguma parakstīšanu ar Krieviju par armijas izvešanu, atcerēsimies šo kaunpilno 4.protokolu, ceturto daļu! Vēl šodien ir cilvēki, kas lielās ar to. Taču tas ir kauns, ka Latvijā ir palikuši, pēc oficiālās statistikas, 22 tūkstoši atvaļināto virsnieku, bet faktiski te ir vismaz 50 tūkstošu. 50 tūkstošu! Lūk! Man Bērziņa kungs ir mēģinājis arī šeit no tribīnes teikt, ka savādāk jau krievu armija nebūtu aizvākusies. Redziet, tas esot milzīgs panākums. Viņi sen būtu aizvākušies, varbūt tikai pāris mēnešus vēlāk. Tā ka nevajag atbildīgas lietas sasteigt. Tas ir par lietu, Bērziņa kungs, tur jau ir tā lieta.
Nākamais. Ņemot vērā to, ka esam patiešām iesēdušies peļķē un kaunā negribam krist, mans un arī manas frakcijas - apvienības Tēvzemei un Brīvība/LNNK frakcijas - piedāvājums ir tāds, kādu jau izteica Dobeļa kungs, - ka vajadzētu šā jautājuma izlemšanu atlikt līdz tam laikam, kad tiks parakstīts papildprotokols (vai varbūt kaut kā savādāk to nosauksim) par ekonomiskajiem aspektiem. Par to, kā mēs izmantosim naftas resursus, kas ir Baltijas jūrā. Lūk, tā darīt būtu prātīgi. Tiek ierosināts šo līgumu, tā sakot, anulēt. Taču pareizi būtu šo jautājumu atlikt, līdz tiek panākta vienošanās ar Lietuvas pusi par visām šīm lietām, kas interesē mūs, Latvijas valsti. Un runa te ir par ļoti nopietnām summām.
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.
P.Tabūns. Summas, kā lēš, ir astoņi miljardi latu.
Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - Latvijas Republikas ārlietu ministrs. (Starpsauciens: Otro reizi!)
I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).
Cienījamie kolēģi! Es varu iet runāt pēc katra no jums un atbildēt, bet es pārāk cienu parlamenta darba laiku un katru no jums. Jo mums katram ir tiesības paust savu viedokli. Es gribu atgādināt jums, cienījamie, tiešām, patiesi cienījamie, kolēģi no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK: mēs esam kopā vienā valdībā, un šī valdība man ir uzticējusi... Nepārmetiet man neko! Šī valdība man ir uzticējusi aizstāvēt šo līgumu tieši tā iemesla dēļ, par kuru runāja Paegles kundze. Lai šī valdība varētu turpināt iepriekšējās valdības ārpolitikas kursu. Lai nebūtu pārrāvuma. Un te nav runa par kaut kādām personīgām ārlietu ministra simpātijām vai antipātijām. Jā, es uzticos Tēvzemei un Brīvībai, un es viņiem uzticos kā partneriem. Šajā brīdī es uzticos Zīlem, Makarovam, Jurdžam un Kristovskim, kuri atbalstīja valdības sēdē šo līgumu. Bija tā valdības sēde, un bija tēvzemiešu pilnīgs atbalsts. Visu cieņu viņiem! Šobrīd es vienkārši turpinu darbu, ko iesāka Krištopana kunga vadībā Latvijas ceļš kopā ar Tēvzemei un Brīvībai un ar sociāldemokrātiem. Es, cienījamie sociāldemokrāti un Tēvzemei un Brīvībai, turpinu jūsu iesākto darbu. Vienkārši izpildu to, ko jūs gribējāt. Pārstāvu arī jūsu intereses šajā gadījumā. Lūdzu, nemainīsim tik bieži viedokli! Runa ir par Latvijas starptautisko prestižu. Mēs varam mainīt savu viedokli (arī tas nav labi), mēs varam mainīt savu viedokli, ja runa ir par iekšpolitiskajiem jautājumiem, bet nemainīsim viedokli šoreiz! Ticiet man, es vienkārši gribu teikt, ka visas šīs runas dzird mūsu kaimiņi Lietuvā, tāpat kā mēs Ārlietu ministrijā klausāmies, ko Lietuvā saka mūsu cienījamie kolēģi. Es uzskatu, ka arī draugi Lietuvā analizēs... Nevajag mums speciāli maitāt attiecības ar Lietuvu! Es varu atkārtot vēlreiz: es aicinu nemainīt savu viedokli un atbalstīt šo līgumu.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - LSDSP frakcijas deputāts.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais ārlietu ministr! Es mēģināšu mazliet precizēt attiecībā uz Bērziņa kunga teikto par līgumu par nozveju starp Lietuvu un Latviju. Tas ir pavisam cits līgums, kas šodien ir apspriešanā. Līgums par nozveju tika akceptēts pavasarī, man bija pilnvarojums to parakstīt. Par laimi, es vēl šodien neesmu to parakstījis. Es ceru, ka jaunais zemkopības ministrs, parakstot šo līgumu, panāks tās ekonomiskās intereses, kas radušās kā sekas tam līgumam, kas tapa 6.jūlijā.
6.jūlijā, kad Ministru kabinetā izskatīja to jautājumu, es tajā sēdē nepiedalījos, jo biju komandējumā. Balsojums bija tāds: 12 - par, 2 - pret, 3 - atturējās. Atturējušos skaitā bija Krasts, un atsevišķs viedoklis bija Vaideres kundzei, kas ir arī ieprotokolēts.
Attiecībā uz šo līgumu problēmas cēlonis laikam ir jāmeklē 1994.gadā, jo tas bija pēdējais gads, kad Zemkopības ministrija darba grupā un komisijā strādāja pie šā līguma. Ja ir runa par nozvejas interesēm šajā Latvijas teritorijā. No 1994.gada Zemkopības ministrija šā līguma izstrādāšanā nepiedalījās. Es gribu teikt, ka es biju tajā valdībā un uzņemos atbildību par to dokumentu, kas tika parakstīts.
Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts - Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir izskanējuši dažādi apliecinājumi un apgalvojumi, ka Latvijas valsts savā vēsturē ir atdevusi zināmas teritorijas. Pētot šo jautājumu vēsturiskos aspektus, es gribētu apliecināt dažus faktus.
Fakts ir tāds, ka divdesmitajos gados Latvija nevarēja vienoties nedz ar Lietuvu, nedz ar Igauniju robežu jautājumā. Abos gadījumos vienojāmies lūgt palīgā šķīrējtiesu. Latvija izvirzīja savus principus, nosakot robežas pēc etnogrāfiskās, nacionālās iezīmes. Lietuvas delegācija savukārt domāja, ka tas ir grūti, un gribēja noteikt robežas pēc iedzīvotāju reliģiskās piederības. Vienubrīd pieprasīja Liepāju, Daugavpili un pat visu Latgali. Robežu noteikšanas laikā ārlietu ministram bija jāatbild uz pieprasījumu, kā tas bija arī šodien Saeimā. Īsi pirms šķīrējtiesneša lēmuma viņš ziņoja augstajai sapulcei (citēju): Kad savstarpēja vienošanās starp abām valdībām nebija panākama, nodeva šķīrējtiesas galīgai izspriešanai. Šķīrējtiesa vairākus mēnešus nodarbojusies ar robežu nospraušanas jautājumu un pašlaik stāv sava darba beigšanas priekšvakarā. Šķīrējtiesnesis, iepazīdamies ar abu valdību pārstāvju datiem, ir paziņojis savu spriedumu robežu lietā, kas vēl nav galīgs abām valdībām, jo tām atstātas tiesības izteikties par viņa priekšlikumu. Pēc abu valdību atsauksmju saņemšanas šķīrējtiesnesis šinī pat nedēļā dos savu galīgo spriedumu šinī lietā. Analizējot šķīrējtiesneša priekšlikumu, jāsaka, ka viņa robežu mēs nevaram uzskatīt par taisnīgu un par tādu, kas saietas ar Latvijas interesēm. Tā Zigfrīds Meierovics runāja Satversmes sapulcē.
Tajā laikā diskutēja gan par Palangu, gan par posmu starp Palangu un Ilūksti, Ilūkstes apriņķi. Pēc pusotras nedēļas šķīrējtiesnesis paziņoja savu lēmumu. Mēs varam secināt, ka tik tiešām 100 kvadrātkilometru lielo Palangas pagastu atdeva Lietuvai, tā agrāk bija Kurzemes guberņas zeme. Bet Latvijai tika apmēram 194 kvadrātkilometri, kas agrāk bija Kauņas pusē.
Fēlikss Cielēns, kas bija savā laikā ļoti ietekmīgs sociāldemokrāts un tajā laikā Ārlietu komisijas vadītājs, savā grāmatā, ko var izlasīt arī Saeimas bibliotēkā, raksta: Ar Lietuvu nevarējām panākt robežu noteikšanu labprātīgas vienošanās ceļā, tāpēc bija jāparaksta līgums, ka šo strīdu nodod šķīrējtiesnesim, par tādu izraudzīja angļu profesoru Simsonu, kurš, lojāli ievērojot abu pušu intereses, izšķīra strīdu taisnīgi tā, ka abās pusēs nepalika nekādu sarūgtinājumu.
Igaunijas gadījumā bija pilnīgi citādāk. Tur arī bija jāaicina šķīrējtiesnesis, un, lūk, Cielēns raksta šādu rindiņu: Karš Igaunijas un Latvijas starpā šīs nenozīmīgās pilsētiņas dēļ uz gadu desmitiem saindētu attiecības šo valstu starpā. Un norāda, ka mēs neesam gudrāki kā Balkānu slāvi, serbi un bulgāri, kas 1913.gadā nikni karoja savā starpā pāris Maķedonijas pilsētu dēļ. Un tad, kad šķīrējtiesnesis aicināja vairākus valsts pārstāvjus, tajā skaitā ārlietu ministru un vairākus deputātus, kas interesējas par ārlietām, arī mani šķīrējtiesnesis Talents uzaicināja pie sevis, un tagad, pēc 42 gadiem, atzīstos - šķīrējtiesnesim es ieteicu Valku piešķirt Igaunijai. Tātad arī ar šo šķīrējtiesneša lēmumu Latvijas valsts zaudēja lielāko tiesu Valkas pilsētas. Tagad ir šī cīņa, mēs nevaram atteikties no teritorijas, noslēdzot robežlīgumu, šīs abas puses iegūs teritoriju... Tātad Latvijai ir 20 798 kvadrātkilometri teritorijas, bet Lietuvai tikai nedaudz vairāk par 6000. Fakts ir tāds, ka Lietuva, atkāpjoties no prasībām, ir atteikusies no 470, bet Latvija - no 375 kvadrātkilometriem.
Meierovics, atbildot uz Satversmes sapulces pieprasījumu, teica: Kungi, mana pārliecība ir tāda, ka mēs esam darījuši visu, nesuši visus upurus, lai patiesi labas attiecības ar Lietuvu kultivētu, mēs to darīsim arī uz priekšu, bet vienīgi tik tālu, cik tālu mūsu pilsoņu gods netiks aizskarts un mīdīts kājām.
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies.
Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Tas, ka jūras robeža starp Latviju un Lietuvu tiek novilkta līdz tiešai ekskluzīvajai zonai un kontinentālajam šelfam, pamatoti skar Latvijas Republikas ekonomiskās intereses šajā reģionā. Ja Saeima apstiprinās šo līgumu, tad Lietuvas pusē var pāriet nozīmīgas naftas ieguves struktūras. Jau 1991. un 1992.gadā Latvijas Republika par sava budžeta naudu detalizēti izpētīja un sagatavoja vietas urbumu ierīkošanai. Ģeoloģiskais naftas resursu novērtējums parādīja, ka tieši šelfa dienviddaļā atrodas no ekonomiskā viedokļa visperspektīvākās struktūras naftas ieguvei. Parakstot šo līgumu, mūsu valsts varētu zaudēt vismaz 260 miljonus dolāru. Kopā ar investīcijām šī summa varētu pieaugt pat no 1 līdz 1,5 miljardiem dolāru. Ir jāņem vērā, ka Latvijas Republikai ir pilnas tiesības pretendēt uz augstāk minētajām struktūrām, jo tā ir pirmā veikusi saimniecisko darbību šajā jūras teritorijā. Ieguldījusi izpētē neatkarīgās Latvijas budžeta līdzekļus un veikusi izpēti. Starptautiskajā praksē šādu precedentu ir pietiekoši, it īpaši starp Eiropas Savienības valstīm. Šādu prioritāti nosaka arī 1982.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija.
Piedaloties valdības sēdē, man bija tas gods pārstāvēt Ekonomikas ministriju. Un arī vides valsts ministre faktiski nepiekrita tālākai šā līguma virzībai, un bija ierosinājums iesniegt Ministru kabinetā Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus par šīs robežas izmaiņām vai arī par saimniecisko, ekonomisko attiecību noregulēšanu. Tādēļ es gribētu piekrist Dobeļa kunga priekšlikumam un atlikt šā likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, līdz tiks, teiksim, noskaidrotas šīs saimnieciskās, ekonomiskās attiecības. Es uzskatu, ka tādā veidā mēs nebojātu attiecības ar mūsu kaimiņiem, bet ievērotu arī savas intereses.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man ir ļoti liela vēlme drusku nomierināt Leiškalna kungu un atgādināt to, ka Tautsaimniecības komisijā bija eksperti, zinātāji tikai no vienas puses. Visi tie, kas noraidīja šo iespējamo līgumu. No otras puses bija tikai tādi zinātāji, kuri bija Ārlietu ministrijas ierēdņu statusā, kuri drīkstēja runāt tikai to, ko viņiem atļāva viņu priekšnieks.
Otrs Leiškalna kunga uztraukuma iemesls. Kārli, tu esi tā aizņemts, es saprotu Leiškalna kunga uztraukums ir par Lietuvas nespēju iziet uz Zviedrijas ekonomisko zonu. Es atgādināšu, ka Maišogala vienošanās bija tieši tāds politiskais risinājums, lai Lietuvai būtu šī izeja. Es ceru, ka, apsverot šos divus argumentus, deputāti tomēr nobalsos pareizi - pret šāda līguma ratifikāciju.
Nākamais. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, ka šeit, parlamentā, bija izplatīts starptautisko tiesību zinātāju jeb ekspertu viedoklis (te jāmin Lejnieks un vēl viens otrs no starptautisko tiesību zinātājiem), kaut vai tāpēc, ka viņi gadiem ilgi strādā ar šādiem jautājumiem. (Ārlietu ministrijas lielais tiesību zinātājs ir mācījies pie Lejnieka kunga. Un, starp citu, lejā, foajē, ir dabūjama mācību grāmata jūras tiesībās, kur visas šīs delemitācijas problēmas ir atrisinātas. Iesaku jums paņemt un palasīt.) Un viņi visi izteicās pret šādu līgumu.
Paegles kundzei es gribētu atgādināt: protams, varētu, kā jūs iesakāt, pirmajā lasījumā ratificēt, bet šāda pusratifikācija beigsies ar to pašu, ar ko jau beidzās iepriekšējā reizē, 20.gados, jautājums par robežu starp Lietuvu un Latviju - Šventojas ostu un Palangu Lietuva saņēma, bet Mažeiķu zonu ar transporta mezglu Latvija gaidīja, gaidīja, bet tā arī nesagaidīja.
Un, godīgi sakot, visi tie, kas aicina uz šo puspiekāpšanos, pašlaik laikam grib atcerēties to veco anekdoti: kas tad ir jādara, ja nevari pretoties izvarošanai? Latvija acīmredzot šodien ir nostājusies šinī pozīcijā.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - LSDSP frakcijas deputāts.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu teikt, ka mums šodien ir ļoti rūpīgi jāapsver viss un arī ļoti rūpīgi jābalso, un skaidri jāapzinās, kā teica Indulis Bērziņš, sava politiskā atbildība. Atbildība par ļoti vienkāršu lietu - par valsts teritoriju. Par valsts teritoriju. Dabiski, - ja, vadoties pēc starptautisko tiesību normām, mēs spējam līdzvērtīgi aizstāvēt savas valsts intereses, tad arī spējam novilkt šo robežu uz paritātes principiem.
Es gribētu paslavēt Lietuvas pusi, ka tā ir lieliski veikusi savu uzdevumu. Lieliski. Ja mums būtu tikpat veiksmīga Ārlietu ministrijas darbība, tad Indulim Bērziņam nevajadzētu šeit lamāt sociāldemokrātus. Diemžēl viss ir otrādi. Mūsu pusē ir daudz sliktāka situācija.
Es gribētu pateikt lietas būtību. Kas šeit ir būtisks? Šī ir praktiski starpvalstu politiska vienošanās, ko mums piedāvā apstiprināt. Tā nav pamatota kaut kādās starptautiskajās tiesībās, šajā līgumā nav atsauču uz starptautiskajām tiesībām. Un arī anotācijā nav. Šajā sakarā ir jāatceras, ka PSRS laikā jau pastāvēja starpresoru līmenī nosprausta robeža un to neapstrīdēja vairākus gadus pēc tam. Pašreizējais variants nozīmē Latvijas teritorijas samazinājumu par 540 kvadrātkilometriem. Un tad ir jautājums: vai mēs tiešām tirgojamies ar Latvijas teritoriju? Cik mēs zinām, Satversmē ir skaidri pateikts, kas vispār var grozīt Latvijas teritoriju, arī to, kas mums pienākas. To, kas mums potenciāli pieder. To nevar neviens cits kā Latvijas valsts pārstāvis - tauta. Ar teikto ir jāsaprot - sociāldemokrāti šoreiz neiet ne uz kādu jaunu referendumu. Taču, ja mēs redzēsim, ka tiek pārkāpti Satversmes panti, starptautiskās tiesību normas, mēs neapšaubāmi iesim uz Satversmes tiesu, kura nav likvidēta, kā dažam labam ļoti gribējās. Un vai mūsu valdībai ir nepieciešami šie politiskie skandāli, viens politiskais skandāls pēc otra? Es īsti neizprotu. Mans viedoklis, ka nevajag. Un tāpēc ir jāsaprot, ka ir daudzi mehānismi, kā var labāk risināt šo neizdevušos problēmu. Tā būtu kaut vai šķīrējtiesa, ko Elferta kungs pieminēja. Bet, redziet, lietuvieši negrib piekrist ANO Starptautiskajai tiesai. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi dabūs mazāk, nekā reāli pašreiz ir ieguvuši no mums. Un atkal ir jautājums - ko tad mēs darām? Ko tad dara Latvijas puse? Ja mēs paskatāmies vēsturi, tad redzam, ka Igaunija vienpusēji pasludināja savas jūras robežas. Bet vai Latvijas Ārlietu ministrija spēja no šīs vienpusēji pasludinātās robežas atkarot kaut centimetru? Nespēja. Kāpēc? Vai nebija iespēju? Bija iespējas. Tie paši argumenti, ko Jānis Ādamsons šeit minēja par viduslīniju, atkal tika labo kaimiņattiecību dēļ ziedoti. Kāpēc Latvijai vienmēr ir jāpiekāpjas? Kā priekšā? Kas mēs esam? Jaunākais brālis vai jaunākā māsa lielākajām māsām un brāļiem - pārējām Baltijas valstīm? Es tam nepiekrītu.
Jūs jau dzirdējāt, kā Pēteri Salkazanovu šeit aprāja Indulis Bērziņš. Dzirdējāt, ka viņš nav balsojis par šo jautājumu. Taču atbildību par šiem četriem mēnešiem Indulis Bērziņš krāva visiem sociāldemokrātiem virsū. Par lēmumu, kura balsošanā mēs neesam piedalījušies. Arī par līgumu, kurš ir pavisam cits līgums. Nu, kolēģi, turēsimies kaut cik minimāli pie faktiem, ja negribam runāt. Tādā gadījumā man būtu jāsaka pēc analoģijas principa, ka Birkava kungs kā ārlietu ministrs bijušajā, iepriekšējā valdībā ir atbildīgs par Jēkabpils cukurfabrikas likteni. Vai tas ir nopietni? Nav nopietni. Bet tieši tāda ir Induļa Bērziņa loģika. Es neizprotu.
Un vēl kas, ko es gribētu pateikt. Reāli līguma 4.pants nav viennozīmīgi izprotams. Gan Fogeļa kungs, gan Lejnieka kungs - viņi ir starptautisko tiesību eksperti! - norāda uz to, ka tad, ja šādā redakcijā tas tiks apstiprināts, praktiski tas nonāks pretrunā ar Satversmes 1. un 2.pantu un starptautiskajām tiesībām. Ar to ir jārēķinās. Vai mēs gribam šo politisko skandālu? Es domāju, ka nē.
Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāts.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Tie, kas seko situācijai Grieķijā, Turcijā, Taivānā, tām zemestrīcēm, tie zina, ka tie arhitekti un tās būvfirmas, kuras būvēja mājas, kuras sagruva kā kāršu namiņi, tagad šinīs valstīs tiek saukti pie atbildības. Viens otrs ir aizmucis no attiecīgās valsts, bet nu tomēr gan jau kādreiz viņus sauks pie atbildības un tiesās par paviršu attieksmi, bezatbildību, darot savu darbu.
Diemžēl Latvijas politikā tāds princips nevalda - par bezatbildīgiem balsojumiem nevienu pie atbildības nesauc un nevienu nesoda. Mūsu frakcija piekrīt tiem, kas saka, ka šis nav tas labākais līgums, kāds varēja būt. Taču tanī pašā laikā es gribu teikt, ka mēs pazaudējām to, ko jau esam pazaudējuši iepriekšējā Saeimā, tad, kad mēs nobalsojām par tā līguma ratifikāciju, kas tika noslēgts ar AMOCO. Būtu tiešām interesanti tagad palasīt tās stenogrammas Man ir ļoti dīvaini šodien klausīties tanīs deputātos, kas toreiz tikpat dedzīgi aizstāvēja tā līguma ratifikāciju zinot, ka tas noliek Lietuvu ļoti sliktā pozīcijā. Arguments, ka mums bija cerības, ka firma AMOCO sakārtos robežu jautājumu ar Latviju un Lietuvu, bija vienkārši politiski naivs. Būtībā ir tā, ka normālās valstīs kaut kādas biznesa firmas nekad nekārto robežu jautājumu. Taču toreiz nez kāpēc - un tas ir cits jautājums - tie paši cilvēki, kas šodien runā vienu, toreiz runāja kaut ko pavisam citu, un tur sākās tā problēma. Tanī balsojumā mēs nolikām sevi pozīcijā, kurā esam zaudētāji. Šis ir, es atkārtoju, slikts līgums, bet labāka nekad mums nebūs, nekad. Un tāpēc šis ir tas jautājums par politisko atbildību, un šis ir jautājums, ko es nevaru saprast: kā var strādāt valdība, kura tik svarīgā jautājumā nav vienprātīga? Te ministrs teica, ka šis jau nav iekšpolitisks jautājums, šis ir starptautisks jautājums. Jautājums, kas būtībā skar arī Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Un kā tad mēs izskatāmies no malas, kā izskatās tā pati Tēvzemei un Brīvībai? Būtībā man šie cilvēki atgādina agrākos laikus... tāpat kā Padomju Savienība rakstīja zināmas patiesības savās ārpolitiskajās programmās, arī viņi raksta - raksta par Eiropas Savienību un NATO, bet ar to arī viss apstājas. Būtībā viņi rāda politiskas zīmes, bet nestrādā šo ideju īstenošanas virzienā. Ja tiešām mūs šīs Saeimas laikā uzaicinātu sākt sarunas ar Eiropas Savienību, es varu iedomāties, kādi šeit nāktu projekti, kādus līgumus mums vajadzētu šeit apspriest, tādus, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Es domāju, ka mēs ne tikai nevirzītos uz priekšu, bet ar katru balsojumu attālinātos... Jo mēs nespējam domāt eiropeiski, diemžēl mēs vēl neesam eiropieši, un tā ir tā lielākā nelaime. Tāpēc nebrīnīsimies tad, ja mums neviens nepiedāvās! Jo šādas runas, kā te kāds pareizi teica, dzird ne tikai mūsu radioklausītāji. Tās klausās arī vēstnieki, viņi tās analizē un pieņem attiecīgus lēmumus.
Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.
R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Es piekrītu Vairas Paegles izteiktajam viedoklim. Cienu Vairu Paegli kā saprātīgu kolēģi Ārlietu komisijā, ar viņu reti kad mums bijušas pretrunas. Es piekrītu, ka plēsties ar visiem kaimiņiem un ar paceltu galvu ieiet Eiropā - tas nav savienojami. Ar igauņiem mēs plēšamies par reņģēm, ar lietuviešiem - par mencām un naftu, kuras tur varbūt nemaz nav. Vārdu sakot, dalām lāčādu, lācim dzīvam esot. Ar krieviem strīdamies par robežu un Abreni. Vēl vajadzētu ar baltkrieviem sakasīties, un tad visi mūsu kaimiņi... viss mērs mums būtu pilns un mēs pasaulē būtu kā viena kašķīga tauta, kura nevar atrast kopīgu valodu ne ar vienu no saviem kaimiņiem.
Es daļēji piekrītu arī Indulim Bērziņam un saprotu viņa kā ārlietu resora vadītāja sāpes par šā robežlīguma likteni un daļēji arī par šīs komisijas neveiksmīgo darbību tāpēc, ka tā darbojusies pie trijiem vai pat četriem premjerministriem. Vienam tas bija vienalga, vienam bija tādas prasības, otram - citādas, tur ļoti grūti kaut ko vienotu prasīt.
Ārlietu komisijā, kad tika apspriests šis līgums, un arī pirms tam, es gribēju balsot par, bet balsojumā tomēr atturējos tieši šo iepriekš minēto argumentu dēļ. Jo daži piesauca Hāgas tiesu - ka mēs varētu iet tiesāties ar saviem kaimiņiem, ka mēs varētu nostāties atkal Eiropas priekšā kā tādi... Vienā lielā sanāksmē, inteliģences apspriedē, atcerējās Baltijas ceļa desmitgadi, runāja par vienotību, valstsvīri no Lietuvas, Igaunijas un Latvijas aicināja atrast kopīgu valodu un turpmāk iet kopā - un tajā pašā laikā rīkoties pilnīgi citādi. Ka mēs kā politiķi... Man tas likās gluži nepieņemami. Es tāpēc atturējos. Un arī 4.panta dēļ. Ārlietu komisijas sēdes laikā mēģināju noskaidrot, kā ir ar šiem noteikumiem, kurus izstrādās, iekams uzsāks šo dabas resursu ekspluatāciju, sāks sarunas un vienosies par šiem noteikumiem. Vai šie noteikumi var būt izdevīgi arī Latvijai, vai tie var būt brālīgi - kā mēdz teikt, puse uz pusi? Man paskaidroja, ka, protams, dažādi slīpie urbumi, kā tas šur tur pasaulē jau ir bijis, būs nepieļaujami, bet ka, tā teikt, mūziku šajā gadījumā pasūtīs un visvairāk labumu gūs tas, kuram pieder proporcionāli lielākā dabas resursu daļa. Ka viņi būs tie galvenie operatori un ka sarunas pēc tam, kad līgums jau būs ratificēts, būs vai nu neiespējamas, kā liecina prakse un vēsturē zināmās attiecības ar igauņiem, vai ļoti grūtas. Ka mūs daudz neņems galvā. Līdzšinējā praksē parasti tā esot. Tā atbildēja juristi, tā atbildēja eksperti. Un jau tajā Ārlietu komisijas sēdē izskanēja doma, ka vajadzētu vispirms ar lietuviešiem izdiskutēt un pieņemt šos ekspluatācijas noteikumus, šos ekonomiskos noteikumus un tad kopā ar tiem parakstīt un ratificēt līgumu. Izmantosim šo iespēju, pamēģināsim vēl šādu iespēju! Tā ir tā, ko piedāvā Tēvzemei un Brīvībai. Šis jautājums izskanēja arī no ekspertu puses Ārlietu komisijas sēdē. Atturēšanās vienmēr ir tāda grūta lieta... Man vienmēr ir psiholoģiskā ziņā grūti atturēties, jo es zinu, ka pasaulē dažās organizācijās tos, kas atturas, neņem vērā. Parlamentu Savienības Asamblejā tos, kas atturas, izmet ārā, ir tikai par un pret. Taču šajā gadījumā, šajā divdabīgajā pozīcijā, Vaira Paegle izšķīrās par šādu jautājumu. Man pietrūka vīrišķības un drosmes to darīt, jo es redzu, ka tas tiešām Latvijas valstij nav izdevīgi. Vai ka izdevīgo noteikumu panākšana ir miglā tīta.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tagad es saprotu, kāpēc ir jāpieaicina Ministru kabinetā sociāldemokrāts, lai kādu ministra amatu pieņem. Uz viņu var visu novelt. Pagājušajā sēdē pateica, ka sociāldemokrāti esot iztukšojuši visu valsts kasi. Tagad pateica, ka sociāldemokrāti esot vainīgi pie tā, ka ir noslēgts bezjēdzīgs līgums. Nevajag melot! Meliem vienmēr bijušas īsas kājas, un viss tā vai citādi vienmēr ir redzams. Ārlietu ministrija nezināja, ko dara ministri, un arī tagad viņa nezināja, ko viņi bija darījuši. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Ārlietu ministrijai sava viedokļa nebija, nav un nebūs! Ar kādu viedokli viņi gāja uz tikšanos ar Lietuvas pusi? Nebija viņiem projekta.
Sēdes vadītājs. Minūte pagājusi.
L.Bojārs. Un pēdējais. Slepenība. Kāpēc attiecībā uz ārvalstniekiem nebija lietas slepenības? Latvijas speciālistiem bija liegts...
Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - Latvijas Republikas ārlietu ministrs.
I.Bērziņš (Latvijas Republikas ārlietu ministrs).
Cienījamie kolēģi! Es vienkārši paskaidrošu sociāldemokrātiem, kam atkal, kārtējo reizi, nav skaidrs... Ārlietu ministrijai tiešām nevar būt sava viedokļa, (Starpsauciens: Nu nav!) pilnīgi pareizi. Tikai nomierinieties, lūdzu, Baldzēna kungs! Tikai, lūdzu, nomierinieties! Tātad tas ir valdības viedoklis, valdība apstiprina mandātu, valdība apstiprina arī, teiksim, šo līgumu. Valdība, kurā bija sociāldemokrāti.
Es nepārmetu sociāldemokrātiem, ka viņi piedalījās šā līguma slēgšanā, es teicu, ka tas bija drosmīgs un pareizs solis. Ja es jums kaut ko pārmetu, tad tas ir bijis pārmetums par viedokļa maiņu, aizejot no valdības uz opozīciju. Tikai to es jums pārmetu, neko citu. Es vēlreiz saku: Ārlietu ministrija pilda valdības uzdevumu, slēdzot līgumu. Šobrīd es kā ārlietu ministrs pildu valdības, kuru veido Tautas partija, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas ceļš, uzdevumu un aizstāvu šo līgumu šeit, un tikai tā tas var būt. Valstij nevar būt Ārlietu ministrijas ārpolitikas un līgumu, valstij nevar būt Valsts prezidentes ārpolitikas, valstij nevar būt Saeimas ārpolitikas. Latvijas valstī ir jābūt vienotai ārpolitikai, un es esmu pārliecināts, ka Latvijas valstī ir vienota ārpolitika. Un, balstoties uz šo vienoto ārpolitiku, valdības uzdevumā Ārlietu ministrijas delegācija noslēdza šo līgumu. Šobrīd, balstoties uz kontinuitāti, uz ko norādīja Tautas partijas pārstāve, un balstoties uz vienoto ārpolitiku, es šeit aizstāvu šo līgumu.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie kolēģi! Aizstāvēt jau vajag, bet maldināt nevajag.
Es gribētu šeit pateikt pavisam vienkāršu atzinumu, kuru ir sagatavojis juridisko zinātņu doktors Aivars Fogelis - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību zinātņu katedras vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Apvienoto Nāciju Latvijas asociācijas prezidents. Vienā no viņa pamatatzinumiem ir rakstīts: Robeža, kura nodala Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, var būt par pamatu ilgstošām abu valstu domstarpībām attiecībā uz kontinentālajā šelfā esošo derīgo izrakteņu izpēti un ieguvi. Godīgi runājot, es domāju, ka šis eksperts ir pateicis galveno. Nebūs to labo kaimiņattiecību, ja mēs vienpusēji piekāpjamies. Domstarpības būs - un būs vēl asākas.
Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas deputāts.
I.Kalniņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godājamie kolēģi! Šajā jautājumā mūsu, parlamenta locekļu, uzdevums ir izvērtēt mums piedāvāto līgumu un izteikt savu attieksmi. Manuprāt, šis nav tas jautājums, par kuru diskutējot būtu jāieņem pravieša stāja un intonācija.
Kas attiecas uz apvienības Tēvzemei Brīvībai/LNNK viedokli šajā jautājumā, nesaistot to ar nostalģiju pēc padomju laikiem un nesaistot to ar zemestrīcēm Turcijā un Taivānā, es paziņoju sekojošo: mums ir pieņemams šis līguma teksts, tas ir korekts un normāls, bet apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK grib redzēt precīzi definētu principu, pēc kura tiks noteikta derīgo izrakteņu izmantošana abas valstis interesējošajā teritorijā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Jānis Jurkāns. Otro reizi.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Man ir kāds jautājums. Vai nu mums ir valdība, vai mums nav ārpolitikas. Vai otrādi. Jo nevar būt valdība, kurai ir vairākums... būtu jābūt vairākumam parlamentā... un visi valdības pieņemtie lēmumi, it sevišķi šādos ārpolitiskos jautājumos, bez ierunām tiek pieņemti. Tagad, redzot, kas te notiek, es sāku nodarboties ar aritmētiku un redzu: ja opozīcija, ja mūsu frakcija nostāsies vienas vai otras valdībā esošās partijas pozīcijās, tad šis valstij tik svarīgais likumprojekts būtībā būs apgāzts. Tātad ir jautājums ministram: kur ir ārpolitika un kur ir valdība? Piedodiet.
Sēdes vadītājs. Jānis Čevers - LSDSP frakcijas deputāts.
J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Runāšu ļoti īsi un pateikšu tikai vienu teikumu. Cienījamais Latvijas ceļa ārlietu ministrs tik ļoti vēla virsū sociāldemokrātiem atbildību par ārlietām, ka laiks būtu kādam no sociāldemokrātiem kļūt par ārlietu ministru.
Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.
P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es runāšu pavisam īsi. Tomēr tajā 6.jūlija sēdē piedalījās viens sociāldemokrātu ministrs. Tas bija valsts mežu ministrs, un viņš balsoja pret.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka. Ārlietu komisija nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu par šo līgumu un iesaka arī jums atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, mums ir jāizskata 15 deputātu ierosinājums: Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta pirmo daļu ierosinām atlikt likumprojekta Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā pieņemšanu pirmajā lasījumā un nodot to atpakaļ Ārlietu komisijai - līdz Latvijas un Lietuvas ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanai par to derīgo izrakteņu ieguvi un izmantošanu, kuri atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas. Runāt par vai pret neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 3. Ierosinājums nav pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežas noteikšanu Baltijas jūrā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 18, atturas - 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Sinka. 30.novembris.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 30.novembris. Vai ir iebildumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man būtu priekšlikums patiešām atstāt nosaukto datumu, bet nosauksim arī gadu - 2001.gadu, kad atzīmēsim mūsu valsts lielos svētkus - Rīgas astoņsimtgadi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Debatēs jau izskanēja šis jautājums, ka mums ir nepieciešams redzēt Lietuvas rīcību, kā Lietuvas Seimā skatīs šo likumu. Tāpat mums līdz otrajam lasījumam ir nepieciešams zināt, kāda būs mūsu valdības reakcija, un tāpēc man ir priekšlikums - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiešām noteikt nākošā gada 30.martu.
Sēdes vadītājs. Ir trīs priekšlikumi. Sāksim izskatīšanu no tālākā. Tātad ir priekšlikums - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 2001.gada 30.novembri. (No zāles deputāts I.Burvis: 2001.gada...) Kas, lūdzu, ir par šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 47, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākošais priekšlikums - 2000.gada 30.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30.novembris. Paldies.
Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Kezika.
V.Kezika (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1045. Otrais lasījums. Tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās.
Mūsu komisija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatīja trīs priekšlikumus - divi no tiem ir atbildīgās komisijas priekšlikumi, kuri satur redakcionālus precizējumus. Tie komisijā ir atbalstīti, un es lūdzu arī deputātus tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
V.Kezika. 3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3.priekšlikumu.
V.Kezika. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!
V.Kezika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8.oktobris.
Sēdes vadītājs. 8.oktobris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - Prezidija atzinums par likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Požarnova, Seiles, Ģīļa, Vītola, Ražuka un vēl citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.
Pret vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns - LSDSP frakcija. Vai jūs vēlaties runāt par?
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Es biju pieteicies runāt par, un es paskaidrošu savu pozīciju. Man jau nebūtu iebildumu šajā gadījumā arī pret otro formulējumu, bet es tomēr paskaidrotu savu nostāju.
Tātad, kas mūs, kolēģi, šajos Pensiju likuma grozījumos, kas nopietnās diskusijās ir tapuši izsvērti un pieņemti valdības frakcijās, neapmierina? Neapmierina tas, ka tie ir nepietiekami! Kāpēc? Tāpēc, ka tik tiešām ārpus šiem likumprojekta grozījumiem ir atstātas tiesības sievietēm priekšlaicīgi iet pensijā. Tas vispār nav šajā projektā ietverts!
Otrkārt, es gribu uzsvērt, ka ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka lielākais solis ir izdarīts tieši pretī strādājošajiem pensionāriem, šiem 17 000 pensionāru, un tā ir laba zīme. Laba zīme! Valdība to ir ņēmusi vērā. Tomēr es gribētu atgādināt, ka pensionāri nav tikai šie 17 000, bet viņu ir 645 000! Tātad pat valdība teiktu - nedaudz vairāk. Tas ir pats galvenais, ka šeit pilnīgi netiek skarts jautājums par pensiju indeksāciju, ka uz šīs pensiju indeksācijas rēķina gan šogad, gan nākamgad valdība gatavojas ietaupīt 16,4 miljonus latu. Tas nu ir skaidrs.
Protams, ir patīkami redzēt, ka Apiņa kunga ierosinājums par šo pensijas vecuma cenza straujāku pacelšanu ir noņemts. Pašreiz mēs redzam Ministru kabineta sākotnējo variantu. Tas tā ir, bet šinī gadījumā mēs nemaz neredzam nopietnu kompromisu, jo mēs uzskatām, ka paaugstināts pensijas vecums nozīmē to, ka būtu jāņem vērā, kādas ir cilvēku darbspējas, kāds ir veselības stāvoklis un vidējais mūža ilgums. Atcerieties, ka 1/3 no strādājošajiem nekad nesasniedz šo pensijas vecumu, kā to apgalvo Statistikas komiteja. Tātad arī tas ir nopietns jautājums.
Kas šeit ir vēl? Šie kompromisi, kas, protams, pat labi domāti un nepieciešami... Tas ir apmēram tāpat, kā tad, ja kādas skolas remontam ir vajadzīgi 100 000 latu, bet tiek izdalīti tikai 10 000 latu. Jā, arī par šiem 10 000 atsevišķus caurumus var pielāpīt, bet jumts tik un tā tecēs. Tas ir jāsaprot!
Un vēl. Es gribu atgādināt visiem tiem, kuri uzskata, ka šie Pensiju likuma grozījumi ir nepietiekami, ka likums stāsies spēkā tajā brīdī, ja pietrūks nepieciešamo parakstu, ja nebūs šo parakstu pietiekamā skaitā, ja nebūs pilni šie 345 000. Tādā gadījumā CVK to paziņos un šis iepriekšējais likums tūlīt stāsies spēkā, tikko Valsts prezidente to septiņu dienu laikā izsludinās. Tad kaut kādā miglā tītā nākotnē būs iespēja varbūt par kaut ko šeit, Saeimā, vienoties. Šādu iespēju mēs arī neizslēdzam, bet neuzskatām to par nopietnu, pietiekamu kompromisu.
Tāpēc es gribu uzsvērt vienu: jā, tas ir labi, ka ir šāda doma, ka valdības partijas to atzīst. Virkne viņu aprēķinu ir bijusi nepamatota - kā ekonomiski, tā arī sociāli. Neprecīzi, nepareizi! Jā, tas tā ir! Bet ir arī otra puse, ka tie nav vienīgie skaitļi, kas ir neprecīzi un nepareizi. Ir jābūt analīzei kopumā. Tāpēc es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši: opozīcijas partija savu nostāju nav mainījusi! Mēs uzskatām, ka tikai referendums pensiju jautājumā var panākt valdības nopietnu piekāpšanos. Mēs uzskatām, ka aizvien Latvijas Republikas pilsoņiem ir nepieciešams parakstīties. Nevajag šaubīties! Nevajag baidīties! Neviens šos septiņus latus nevar atņemt. Šos septiņus latus varēs atņemt vienīgi tajā gadījumā, ja pietrūks šo parakstu, jo tajā brīdī šis likums stāsies spēkā.
Protams, kompromiss, kaut arī nepietiekams, ir kompromiss, kas zināmā mērā ir laba zīme, ka valdību veidojošās partijas sāk saprast, ka ar tautu ir jārēķinās, kaut arī opozīcija uzskata, ka ar to ir jārēķinās daudz vairāk.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi deputāti! Egils Baldzēns tiešām ir pirmais, kas rakstiski bija pieteicies runāt par. Līdz ar to viens var runāt pret.
Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts komisijām tiek nodots.
Nākamais likumprojekts - Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas EUTELSAT konvenciju un darbības līgumu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Ārlietu komisija piedāvā šo konvenciju pieņemšanai pirmajā lasījumā. Man liekas, tālāk nekas nav jākomentē, tā mums ir Eiropas sakariem un sadarbībai noderīga konvencija.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas EUTELSAT konvenciju un darbības līgumu pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanu!
J.Sinka. 8.oktobris.
Sēdes vadītājs. 8.oktobris. Paldies.
J.Sinka. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts Grozījums likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Darbam jums vajadzīgs dokuments nr. 1048, kuru šodien Prezidijs nosūtīja komisijām izskatīšanai. Ņemot vērā to, ka šie grozījumi likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību satur vienīgi tehniskus grozījumus, ja tā drīkst izteikties, un nosaka, ka Pašvaldību lietu pārvalde, kas atradās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, šobrīd ir pārgājusi īpašo uzdevumu ministra pašvaldību lietās pakļautībā, tā būs kompetenta institūcija, kas pārstāvēs valsti Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā.
Lūdzu atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 12. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Poča. Lūdzu akceptēt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - 12. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz 4. oktobrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4. oktobris.
A.Poča. Otrais lasījums ir 7. .
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ir jābūt piecām dienām Jā, tas ir steidzams! Tātad 4. oktobris ir gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš, gan arī izskatīšanas datums.
A.Poča. Nākošā sēde - 7. oktobrī.
Sēdes vadītājs. 7. oktobris. Paldies.
Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu satur tieši tos pašus grozījumus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu, akceptēja to pirmajā lasījumā un lūdz noteikt arī izskatīšanas steidzamību.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Arī šim likumprojektam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 4.oktobrim.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.oktobris. Izskatīšana?
A.Poča. 7.oktobrī.
Sēdes vadītājs. 7.oktobrī.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākošais darba kārtības jautājums - Valsts prezidentes atgrieztais otrreizējai caurlūkošanai likumprojekts Grozījumi likumā Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu likumprojekts ir nododams bez debatēm atbildīgajai komisijai un citām komisijām, bet mums šobrīd jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un kad likums atkārtoti būtu izskatāms. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par komisijām.
Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie deputāti! Es iesaku komisijai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 5.datumu, bet par izskatīšanas datumu - 14.oktobri. Es tā domāju.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5.datums un izskatīšanas - 14.oktobris.
Vispirms mums ir jābalso par šā likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav.
Vai ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu un to izskatīšanas datumu? Iebildumu nav. Paldies.
Visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, uzklausīsim dažus paziņojumus.
Informēju jūs, ka politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāti, kuri bija iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Aigaram Kalvītim par Jēkabpils cukurfabriku un Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Edmundam Krastiņam par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūras likumību, ir apmierināti ar rakstiskajām atbildēm un neaicina ministrus sniegt mutiskas atbildes.
Vārds paziņojumam Jurim Sinkam.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Kā zināms, Saeimas sēdes dēļ Taivānas atbalsta grupa nevarēja satikties, lai tiktos ar Ārlietu ministrijas pārstāvi. Mums diemžēl šī tikšanās ir jāatliek līdz 11.oktobrim. Tā ir pirmdiena. Paldies.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Inese Birzniece, Raitis Vītoliņš, Jēkabs Sproģis, Aleksandrs Kiršteins, Raimonds Pauls, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs, Guntars Krasts. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7. Saeimas rudens sesijas
septītās sēdes 1999. gada 30. septembrī
Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas deputāti, kuri bija iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Aigaram Kalvītim par Jēkabpils cukurfabriku un Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un finansu ministram Edmundam Krastiņam par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūras likumību, ir apmierināti ar rakstiskajām atbildēm un neaicina ministrus sniegt mutiskas atbildes.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas rudens sesijas 7.sēde
1999.gada 30.septembrī
Par darba kārtību
-
1.lpp.
Par likumprojektu Grozījums likumā
Par pašvaldību
finansu stabilizēšanu un pašvaldību
finansiālās darbības
uzraudzību
(1047.
un 1047-a dok.)
- 1.lpp
Par likumprojektu Grozījums likumā
Par pašvaldību
finansu izlīdzināšanu
(1048.
un 1048-a dok.)
- 1.lpp.
Lēmuma projekts Par Nacionālās
radio un televīzijas
padomes locekļu ievēlēšanu
(1050. dok.)
- 1.lpp.
Ziņo
- dep. V.Lāzo
- 2.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums
-
dep. R.Ražuks -
3.lpp.
Balsu skaitīšanas komisijas protokols
nr.31
Ziņo
- dep. R.Ražuks -
3.lpp.
Lēmuma projekts Par I.Akmeņlaukas
apstiprināšanu
par Zemgales apgabaltiesas tiesnesi
(1059.
dok.)
-4.lpp.
Ziņo
- dep. L.Muciņš -
4.lpp.
Lēmuma projekts Par dažu tiesu
tiesnešu apstiprināšanu
(1060. dok.)
-4.lpp.
Ziņo
- dep. L.Muciņš -
5.lpp.
Lēmuma projekts Par dažu zemesgrāmatu
nodaļu
tiesnešu apstiprināšanu
(1061.
dok.)
- 6.lpp.
Ziņo
- dep. L.Muciņš -
6.lpp.
Pieprasījumu komisijas atzinums par
Saeimas deputātu
pieprasījumu Ārlietu ministrijai
sniegt informāciju sakarā
ar Latvijas Republikas un Lietuvas
Republikas sagatavoto
līgumu par jūras robežu Baltijas jūrā
(Pieprasījums noraidīts)
(997.,
997-a un 997-b dok.)
- 7.lpp.
Ziņo
- dep. I.Geige
- 7.lpp.
Debates
- dep. I.Burvis
- 8.lpp.
- Ārlietu ministrijas parlamentārais
sekretārs P.Elferts
- 9.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 10.lpp.
Paziņojumi
- dep. A.Poča
- 12.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa
- Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs
- 12.lpp.
Debašu
turpinājums
- dep. I.Burvis
- 13.lpp.
Lēmuma projekts Par parlamentārās
izmeklēšanas
komisijas, lai noskaidrotu faktus par
publisku un
privātu institūciju amatpersonu saistību
ar noziegumu
izdarīšanu (pedofiliju), izveidošanu
(1051.
dok.)
- 14.lpp.
Debates
- dep. V.Muižniece
- 14.lpp.
- dep. I.Burvis
- 16.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 17.lpp.
- dep. A.Panteļējevs
- 19.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 19.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis -
21.lpp.
- dep. Dz.Rasnačs - 22.lpp.
- dep. A.Bērziņš -
23.lpp.
- dep. J.Dobelis -
24.lpp.
- dep. I.Burvis
- 25.lpp.
- dep. L.Bojārs
-26.lpp.
- dep. O.Grīgs
- 27.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 28.lpp.
Lēmuma projekts Par 1998.gada
valsts budžeta
izpildes un pašvaldību budžetu (to
finansiālā stāvokļa)
pārskata apstiprināšanu
(1057.
dok.)
- 29.lpp.
Ziņo
- dep. A.Poča
- 29.lpp.
Par darba kārtību
-
31.lpp.
Priekšlikumi
- dep. M.Lujāns -
32.lpp.
- dep. I.Ūdre
- 34.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa
- Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs
- 35.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā
Par valsts
civildienestu (2.lasījums)
(910.
un 1044. dok.) - 36.lpp.
Ziņo
- dep. G.Dambergs
- 36.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā
Par pašvaldībām
(2.lasījums)
(911.
un 1052. dok.) - 37.lpp.
Ziņo
- dep. G.Dambergs
- 37.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā
Par Latvijas Republikas
pilsoņu un Īrijas Republikas pilsoņu
savstarpēju bezvīzu
ceļošanas kārtību (2.lasījums)
(907.
un 1053. dok.) - 38.lpp.
Ziņo
- dep. J.Sinka
- 38.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā
Par Lielbritānijas un
Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes
pilsoņu ieceļošanas
kārtību Latvijas Republikā
(2.lasījums)
(908.
un 1054. dok.) - 38.lpp.
Ziņo
- dep. J.Sinka
- 38.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā
Par Valsts
prezidenta darbības nodrošināšanu
(2.lasījums)
(909.
un 1055. dok.) - 39.lpp.
Ziņo
- dep. J.Sinka
- 39.lpp.
Debates
- dep. I.Burvis
- 39.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā
Par valsts un
pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu
statūtsabiedrībās
(2.lasījums)
(914.
un 1063. dok.) - 40.lpp
Ziņo
- dep. K.Leiškalns - 40.lpp.
Debates
- dep. I.Burvis
- 41.lpp.
- 42.lpp.
- Ekonomikas ministrijas parlamentārais
sekretārs A.Jirgens
- 42.lpp.
Likumprojekts Par zemes īpašuma
tiesību atjaunošanu
Latvijas Kara invalīdu savienībai
(3.lasījums)
(1049.
dok.)
- 44.lpp.
Ziņo
- dep. Dz.Rasnačs - 44.lpp.
Likumprojekts Par konsolidētajiem
gada pārskatiem
(3.lasījums)
(1056.
dok.)
- 44.lpp.
Ziņo
- dep. I.Ūdre
- 44.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Autopārvadājumu
likumā
(3.lasījums)
(1064.
dok.)
- 55.lpp.
Ziņo
- dep. I.Stirāns
- 55.lpp.
Likumprojekts Par Īrestiesu likuma
atzīšanu par
spēku zaudējušu (2.lasījums)
(821.
un 1041. dok.) - 56.lpp.
Ziņo
- dep. J.Lagzdiņš -
56.lpp.
Debates
- dep. Dz.Rasnačs - 57.lpp.
- dep. L.Muciņš -
58.lpp.
- dep. A.Požarnovs
- 60.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas
Republikas un Lietuvas
Republikas līgumu par teritoriālās jūras,
ekskluzīvās
ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa
robežas
noteikšanu Baltijas jūrā (1.lasījums)
(892.
un 1042. dok.) - 62.lpp.
Ziņo
- dep. J.Sinka
- 62.lpp.
Debates
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- 62.lpp.
- dep. I.Burvis
- 68.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 71.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 74.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 76.lpp.
- dep. J.Dobelis -
79.lpp.
- dep. V.Paegle -
80.lpp.
- dep. P.Tabūns -
82.lpp.
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- 83.lpp.
- dep. P.Salkazanovs
- 84.lpp.
- Ārlietu ministrijas parlamentārais
sekretārs P.Elferts
- 85.lpp.
- dep. I.Ūdre
- 87.lpp.
- dep. I.Burvis
- 88.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 89.lpp.
- dep. J.Jurkāns -
91.lpp.
- dep. R.Labanovskis
- 92.lpp.
- dep. L.Bojārs
- 94.lpp.
- ārlietu ministrs I.Bērziņš
- 95.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 95.lpp.
- dep. I.Kalniņš
- 96.lpp.
- dep. J.Jurkāns -
96.lpp.
- dep. J.Čevers
- 97.lpp.
- dep. P.Salkazanovs
- 97.lpp.
Priekšlikumi
- dep. J.Sinka
- 97.lpp.
- dep. I.Burvis
- 98.lpp.
- dep. A.Požarnovs
- 99.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā
Par iesniegumu,
sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas
kārtību valsts
un pašvaldību institūcijās
(2.lasījums)
(677.
un 1045. dok.) - 99.lpp.
Ziņo
- dep. V.Kezika -
99.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā
Par valsts
pensijām
(1111.
dok.)
- 100.lpp.
Priekšlikums
- dep. E.Baldzēns - 101.lpp.
Likumprojekts Par 1982.gada 15.jūlija
Eiropas
satelīttelekomunikāciju organizācijas
EUTELSAT
konvenciju un darbības līgumu
(1.lasījums)
(828.
un 1062. dok.) - 103.lpp.
Ziņo
- dep. J.Sinka
- 103.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā
Par pašvaldību
finansu stabilizēšanu un pašvaldību
finansiālās
darbības uzraudzību (1.lasījums)
(Steidzams)
(1047.,
1047-a un 1109. dok.)
- 104.lpp.
Ziņo
- dep. A.Poča
- 104.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā
Par pašvaldību
finansu izlīdzināšanu (1.lasījums)
(Steidzams)
(1048.,
1048-a un 1110. dok.)
- 105.lpp.
Ziņo
- dep. A.Poča
- 105.lpp.
Par likuma Grozījumi likumā Par
tabakas
izstrādājumu ražošanas, realizācijas,
reklāmas un
smēķēšanas ierobežošanu
otrreizēju caurlūkošanu
-
106.lpp.
Priekšlikums
- dep. K.Leiškalns - 107.lpp.
Paziņojums
- dep. J.Sinka
- 107.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa
- Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs
- 108.lpp.
Zemkopības ministra A.Kalvīša
atbilde uz Saeimas
deputātu jautājumiem Par Jekabpils
cukurfabriku
Ministru prezidenta A.Šķēles un
finansu ministra
E.Krastiņa atbilde uz deputātu jautājumu
Par
Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas
procedūru
likumību