Latvijas Republikas 7.Saeimas rudens sesijas vienpadsmitā sēde
1999.gada 28.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtības jautājumus, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti lūdz ar klusuma brīdi godināt bruņotā uzbrukumā bojā gājušos upurus Armēnijas parlamentā. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Pirms izskatām darba kārtību, jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu ierosinām izdarīt grozījumus Saeimas šāgada 28.oktobra sēdes darba kārtībā - iekļaut likumprojektu Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu. Tas ir Juridiskās komisijas iesniegums. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts tiek iekļauts darba kārtības beigās.
Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas paziņojuma projektu Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā.
Par iekļaušanu darba kārtībā runāt vēlas deputāts Juris Dobelis - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Kāpēc šis paziņojums? Un kāpēc nedrīkst gaidīt? Kā jūs zināt, pavisam nesen mūsu valsti apmeklēja Čečenijas pārstāvji un sniedza mums vēl informāciju papildus tai, ko mēs jau bijām uzzinājuši. Šī informācija ir atbaidoša. Mēs jau labi zinājām, ka Krievijas akcijas Čečenijā ir vērstas ne tikai pret kaujiniekiem, ka šo akciju rezultāts ir tas, ka bojā iet ne tikai pieauguši cilvēki, bet arī nupat piedzimuši mazuļi. Laiks negaida. Šie pārstāvji gaida atbalstu no civilizētās pasaules, kas apturētu Krievijas patvaļu. Kā jūs zināt, Lietuvas parlaments ir pieņēmis šādu atbalsta paziņojumu, un Čečenijas pārstāvji cer saņemt šādu atbalstu arī Igaunijā. Es domāju, mēs nedrīkstam izcelties (pēdiņās) ar negatīvu attieksmi pret to, kas tur notiek. Atgādināšu mūsu lielo prieku 90.gadu sākumā, kad tāda maza valsts kā Islande atzina Latvijas valstisko neatkarību un mums visiem tas bija ļoti patīkami. Un nevar zināt, kas Latviju var sagaidīt tuvākā vai tālākā nākotnē. Šķiet, ka vēsture ir pierādījusi vienu skaidru patiesību - ja valsts prot aizstāvēt savus centienus pēc neatkarības, tad tai ir daudz lielākas iespējas savu neatkarību nosargāt. Es aicinu šodien iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, un pēc tam mēs varam turpināt šīs pārrunas.
Sēdes vadītājs. Runāt pret vēlas deputāte Kristiāna Lībane - frakcija Latvijas ceļš.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Nupat saņemtais dokuments nr.1217, kā izrādās, nav vis vienu vai divus teikumus garš, tajā ir daudz vairāk teksta - tas ir vairākas rindkopas garš. Tas ir ļoti izvērsts teksts, kuru frakcija Latvijas ceļš ļoti vēlētos izskatīt savā frakcijas sēdē. Tādēļ es lūgtu vēl šīs sēdes darba kārtībā šo dokumentu neiekļaut.
Sēdes vadītājs. Mums vispirms ir jābalso par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā, un pēc tam, piedaloties izskatīšanā, varēs iebilst. Taču tagad ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 36, atturas - 23. Lēmuma projekts netiek iekļauts darba kārtībā.
Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputāti ir iesnieguši deputātu jautājumu finansu ministram Edmundam Krastiņam: vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra norēķinās par sekojošiem pakalpojumiem ēkā, kas atrodas Baznīcas ielā 35, - par auksto ūdeni, kanalizāciju un elektroenerģiju? Vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra ir samaksājusi zemes un īpašuma nodokli par īpašumu Baznīcas ielā 35, ja ne, tad kas to nomaksāja? Cik liela ir izlietotā naudas summa par remontdarbiem namā Baznīcas ielā 35? Lūdzam sniegt pilnīgu remontdarbu tāmes atšifrējumu. Kuri no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras darbiniekiem ir saņēmuši dzīvokļus, cik liels ir Valsts nekustamā īpašuma aģentūras algoto darbinieku skaits un kādas ir viņu algas? Jautājumu nododam finansu ministram.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Tabūna, Grīnblata, Prēdeles, Krasta un citu deputātu iesniegto likumprojektu Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Līvu savienībai LIVÕ D ĪT nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs lūdz nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zīles, Požarnova, Grīnblata, Dobeļa, Prēdeles un citu deputātu iesniegto likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības rullī nodot visām komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Jābalso? (Starpsauciens: Jābalso!) Atvainojiet, par vēlas runāt deputāts Roberts Zīle.
R.Zīle (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Vispirms par to, vai šis priekšlikums ir kaut kas jauns un ārkārtējs. Es mazliet atgādināšu situāciju, kā tas bija iepriekšējā Saeimā. Tātad jau 1997.gada sākumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nāca klajā ar šādu priekšlikumu Saeimā, toreiz tas tika noraidīts, bet 1997.gada decembrī tika pieņemts lēmums, ka šādu komisiju ieviesīs līdz ar 7.Saeimas darbības sākšanu. Tātad tas nav nekas jauns un ārkārtējs, tā ir normāla civilizēto valstu parlamentārās demokrātijas prakse, kas būtībā noslēdz budžeta ciklu. Jo pašlaik ir tā, ka valdībai ir pienākums iesniegt parlamentam budžetu, pēc tam izpildvara šo budžetu realizē un pēc tam Valsts kontrole revidē šo budžetu, kuru atdod atpakaļ Saeimā, bet nekas ar šo rezultātu nenotiek. Tā ir tikai viena no funkcijām, kuru šī komisija varētu veikt.
Esmu dzirdējis pēdējā laikā atziņas, ka nav skaidrs, ko šī komisija darīs. Ir skaidrs, godātie kolēģi! Ir sagatavots apmēram tik biezs dokuments, ko izstrādājusi Valsts kontrole kopā ar kompāniju Sigma PHARE programmas ietvaros. Tā ka visas funkcijas, ko šī komisija varētu veikt, ir skaidras.
Līdz ar to, tā kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir visu frakciju pārstāvji, es domāju, ka visu frakciju deputāti varētu zināt, kas šai komisijai būtu veicams. Tā nodarbosies ne tikai ar budžeta analīzi, bet veiks arī visu sabiedrisko līdzekļu izmantošanas kontroli, tajā skaitā iesniegs likumdošanas iniciatīvas par to, kā varētu labāk izmantot sabiedrības līdzekļus.
Šeit ir jāpadomā par šīs komisijas atbildību vēlētāju priekšā, lai vēlētājiem paskaidrotu, kā tad īstenībā šī nauda ir izmantota, ko vēl varētu darīt un kas ir izdarīts, lai tā tiktu labāk izmantota.
Tā ir atbildība arī valdības priekšā, jo būs jāpasaka, kas tad īsti tai ir jāuzlabo. Un tā ir arī atbildība valsts ierēdņu priekšā, kuriem būtu iespējas pamatot vai paskaidrot, kur viņu rīcība bijusi likumīga un kur - ne. Padomājiet par šiem gadījumiem, kas pašlaik ir aktuāli sabiedrībai. Tāpat padomājiet par to, vai šī komisija ir lietderīga. Tiem, kuri saka, ka šo komisiju varētu veidot pēc 2000.gada budžeta pieņemšanas, varu sacīt, ka tā tas arī būs, ja mēs šo likumprojektu nodosim komisijām. Agrāk par 2000.gada sākumu šāda komisija jau nesāks strādāt.
Un visbeidzot. Tas gan vairāk attiecas uz opozīciju. Britu parlamentārajā praksē ne tikai Lielbritānijā, bet arī, tā sakot, bijušajās Apvienotās Karalistes sadraudzības valstīs (Austrālijā, Kanādā un tamlīdzīgi), kur šādas komisijas darbojas, ir tāda tradīcija, ka šādu komisiju (un šī ir pastāvīgā komisija) vada opozīcijas pārstāvji. Tā ir normāla demokrātiska prakse. Un es kā pozīcijas pārstāvis to turpinu aizstāvēt jau ilgāk nekā divus gadus.
Es aicinu visus deputātus šajā gadījumā domāt par atbildību pret vēlētājiem un aicinu nodot šo likumprojektu komisijām.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pret runās deputāts Kārlis Leiškalns - frakcija Latvijas ceļš.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Neapšaubāmi, anglosakšu sistēma ir drusciņ citādāka, nekā ir parlamentārā demokrātija pārējās vai citās Eiropas valstīs. Latvijas Republikas Satversme paredz neatkarīgu institūciju, Satversmē definētu institūciju, kuras darbu regulē attiecīgs likums. Un tas ir Satversmes septītās nodaļas 87. un 88.pants. Es esmu gatavs atbalstīt šādas komisijas izveidošanu tikai pie viena nosacījuma - ja mēs revidējam Satversmi un likvidējam Valsts kontroli, kuras funkcijas parlaments grib pārņemt.
Ja mēs runājam par valsts sadalīšanu resoros jeb nozarēs, tad katrai ministrijai attiecīgi atbilst komisijas, kuru viena no galvenajām funkcijām ir kontrolēt pat četrus vai piecus resorus.
Turklāt viena no galvenajām funkcijām ir tieši parlamentārā kontrole pār izpildvaru un pār valsts budžeta izlietošanu gan attiecībā uz izmantošanas lietderību, gan uz likumību. Es domāju, ka tieši katrai komisijai ir jāinteresējas ne tikai par likumdošanas procesiem, ne tikai par valdības atsevišķiem lēmumiem un jāizsauc atsevišķi ministri, bet arī jākontrolē budžeta izdevumu likumība un lietderība. Tas ir komisijas uzdevums, bet es nedomāju, ka mums kaut nedaudz būtu jāpalielina budžeta izdevumi, veidojot jaunu komisiju, kas spriedīs, skatīsies un caurlūkos sabiedriskos izdevumus. Es nezinu, kāpēc šāda dublēšanās Latvijā ir vajadzīga.
Tā ka es aicinu nenodot attiecīgo likumprojektu komisijām, iekams nav sagatavoti labojumi Satversmē un nav likvidēta institūcija, turklāt neatkarīga institūcija, kuras tiešais uzdevums ir kontrolēt sabiedriskos izdevumus, budžeta līdzekļu tērēšanu un kuras tiešais uzdevums ir kontrolēt to, raugoties pēc likumības un lietderības pazīmēm.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Saeimas kārtības rullī nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 13, atturas - 36. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Nākošais ir Saeimas deputāta Aināra Šlesera iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu no šā gada 28.oktobra līdz 4.novembrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu Aināram Šleseram. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Atvaļinājums ir piešķirts.
Nākošais jautājums - likums Grozījumi likumā Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām. Valsts prezidente uzskata, ka likuma Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām 43. un 47.panta jaunā redakcija nosaka nepamatotus ierobežojumus partiju darbībai, ierobežo Latvijas pilsoņu likumiskās tiesībās, tāpēc viņa saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūta šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai. Saeimai bez debatēm ir jālemj par šā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai atbildīgajai komisijai. Lūdzu atbildīgo komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas datumu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).
Godātie kolēģi! Tā kā Valsts prezidente iebilst tikai pret divām normām, kuras ir plaši izdebatētas šeit, parlamentā, es ierosinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.novembri.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris. Nav iebildumu. Un vēl par izskatīšanas datumu, lūdzu!
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.
J.Lagzdiņš. Izskatīšanas datums - 11.novembris.
Sēdes vadītājs. 11.novembris. Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Tatjanas Kravčenko atbrīvošanu no amata.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra iesniegumu, kuram viņš ir pievienojis dokumentus par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Tatjanas Kravčenko atbrīvošanu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija, uzklausījusi Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta pārstāvjus un konkrēto tiesnesi, pieņēma lēmumu virzīt šo jautājumu uz sēdi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Atbrīvot Tatjanu Kravčenko no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti! Mums šodien jāstrādā ar dokumentu nr.1187.
Mandātu un iesniegumu komisijai diemžēl nācās izskatīt Valsts ceļu policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu saukt pie administratīvās atbildības 7.Saeimas deputātu Pēteri Apini. Šim iesniegumam ir pievienots arī administratīvais protokols, ar kuru jums ir iespēja iepazīties. Šajā protokolā ir redzama arī pārkāpuma būtība, tātad tas ir ceļa satiksmes pārkāpums.
Komisija, iepazinusies ar šiem materiāliem un tos izvērtējusi, redzēja, ka deputāts protokolā ir arī atzīmējis, ka patiešām ātrumu ir pārsniedzis, bet arī ir izteicis iebildes pret ceļa zīmes novietošanu, ko ceļu policija ir uztvērusi kā deputāta iesniegumu.
Šajā sakarā jūs varat iepazīties arī ar dokumentiem, kurus ir iesniegusi Latvijas Autoceļu direkcija. Tur ir minēts šīs zīmes uzstādīšanas pamatojums Tā ir papildu informācija, ar kuru jūs varat iepazīties, lemjot šo jautājumu.
Komisija ir atbalstījusi jums piedāvāto lēmuma projektu, kurā ir piedāvāts piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības. Aicinu arī jūs atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: Piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 4, atturas - 37. Lēmums nav pieņemts.
Nākošais lēmuma projekts - Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību līdzdalību NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Iesniedzis Ministru kabinets.
Runāt vēlas Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Kā zināms, kopš 1996.gada, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības ir piedalījušās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā miera uzturēšanas pasākumos. Arī pašreiz lielākais Latvijas aizsardzības spēku kontingents ir Dienvidslāvijā, Bosnijā un Hercegovinā. Pašreiz tā sastāvā ir 150 cilvēku. Un, kā mēs redzam, starptautiskās organizācijas, Apvienoto Nāciju Organizācija un NATO, ir paredzējušas turpināt miera uzturēšanas pasākumus bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā. Taču, tā kā mandāti beidzas 2000.gada pavasarī, šīs organizācijas ir šos mandātus pagarinājušas. Latvija ir izteikusi gatavību piedalīties arī turpmāk, atbalstīt miera uzturēšanu Eiropā, cīnīties par kopējo drošības identitāti, tādēļ arī mums, parlamentam, un valdībai ir jāpauž sava gatavība piedalīties arī turpmāk un nosūtīt savus bruņotos spēkus uz šo teritoriju.
Sakarā ar to es lūdzu jūs atbalstīt iesniegto lēmuma projektu.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību līdzdalību NATO vadītajos daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. Otrais lasījums.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Labrīt, cienījamie deputāti! Mums otrajā lasījumā jāizskata grozījumi likumā Par budžetu 1999.gadam. Darbam jums nepieciešams dokuments nr. 1167-c.
Atbilstoši pieņemtajai procedūrai mēs savu darbu sāksim ar priekšlikumu tabulu nr. 2, kurā ir apkopoti priekšlikumi par programmu un apakšprogrammu finansējuma izmaiņām.
Tabulā pirmais ir 10. finansu ministra Krastiņa priekšlikums par iekšējo līdzekļu pārdali Valsts prezidenta Kancelejai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums par Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta iekšējo līdzekļu pārdali. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. Nākamais ir 12. - deputāta Bojāra priekšlikums Aizsardzības ministrijas kopējos ieņēmumus samazināt par 30 000 un šos līdzekļus novirzīt Aglonas internātģimnāzijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Šinī konkrētajā gadījumā tā tomēr ir kārtējā valdības kļūda. Izglītības un zinātnes ministrija veica, pareizāk sakot, nesaprotamu darbību, kuras rezultāts ir tas, ka palika par ķīlu Aglonas internātģimnāzija. Jā, vajadzēja atbalstīt Aglonas Katoļu ģimnāzijas atjaunošanu. Bet, ja sola, tas ir jādara. Aglonas Katoļu ģimnāzijai ik gadus ir vajadzīgs no valsts budžeta maksājums - 200 000 latu. Kas tad notika 1999.gadā? Patiesībā Izglītības un zinātnes ministrija sanaidoja iedzīvotājus, Aglonas internātģimnāziju, Aglonas bazilikas valdi, Preiļu rajona vadību. Solīja naudas līdzekļus un visu, kas ienāca prātā. Rezultāts bija tas, ka iznāca ļoti asa, nepatīkama konflikta situācija, kuras dēļ Aglonas internātģimnāzija pārgāja uz vecām telpām Jaunaglonā. Telpas 4 - 5 gadus ilgi nebija ekspluatētas, tāpēc tās vajadzēja atjaunot, savest kārtībā, remontēt un darīt visu, lai 1.septembrī 400 skolēni varētu uzsākt mācības jaunajās telpās.
Izglītības un zinātnes ministrija aizmirsa arī to, ka tā bija solījusi, ka tiks veikta kāda palīdzība. Iznāca, ka mūsu valdības locekļus neinteresē arī Latvijas vēsture, Latgales patriota Broka atmiņas, kārtējo reizi tās tika ignorētas. Paldies latgaliešiem un visiem iedzīvotājiem, kas tik tiešām veica lielu darbu, lai internātģimnāziju izvietotu jaunajās telpās. Taču telpu remontam ir vajadzīgi 30 000. Tie 30 000 diemžēl, cienījamie kolēģi, ir jāiedala, jo ir jāpabeidz remontēt siltumiekārtas un jānodrošina apsildīšana tām telpām. Protams, jāveic arī pārējie remonti. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Atvainojiet. Runāt vēlas Ģirts Kristovskis.
Ģ.V.Kristovskis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, respektēju deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, bet aicinu tomēr neatbalstīt priekšlikumu samazināt aizsardzības budžetu. Es gribu atgādināt, ka gada sākumā, uzsākot iepriekšējai valdībai darbu, mēs starptautiski paziņojām, ka mūsu aizsardzības budžets 1999.gada laikā sasniegs 1%. Pašreiz tas ir 0,83% no nacionālā... iekšzemes kopprodukta. Šā budžeta vēl lielāka samazināšana radīs, manuprāt, neizpratni, un mūsu starptautiskā, ārējā un drošības politika būs zem katras kritikas, jo jau tā mēs neesam spējuši realizēt šo finansējumu tādā apjomā, kādā to darīt bijām apņēmušies gada sākumā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kristovska kungs! Ja jau mēs ekonomējam visā republikā, visi savelkam siksnas, tad jāpadomā arī Aizsardzības ministrijai, jo tajā skolā mācās arī tie jaunieši, kuri pēc tam ies Latvijas armijā. Tāpēc ir jāpalīdz.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izšķirties balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 24, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais. Ministru kabinets ierosina Aizsardzības ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanas programmai. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais. Ministru kabinets iesniedzis līdzīgu priekšlikumu veikt līdzekļu pārdali Aizsardzības ministrijai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 15. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt Aizsardzības ministrijai pašu ieņēmumus. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Ierosina pārdalīt līdzekļus Aizsardzības ministrijas apakšprogrammas ietvaros. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Ministru kabinets piedāvā līdzīgu pārdali Aizsardzības ministrijas apakšprogrammām. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums samazināt Aizsardzības ministrijas izdevumus valsts augstāko amatpersonu un ārvalstu oficiālo vizīšu drošībai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Poča. 19.priekšlikums. Iekšējā pārdale Aizsardzības ministrijas budžetā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 20.priekšlikums. Deputāts Bojārs ierosina Aizsardzības ministrijas ieņēmumus samazināt par 22 000, tas ir, pārdalīt par labu Mazsalacas Sociālās aprūpes centram. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas radioklausītāji! Naudas līdzekļi, kuri vajadzīgi Mazsalacas novada aprūpes centram, ir nopietna lieta. Te mēs sastopamies ar jautājumu, kā mēs izrādām rūpes par veciem un slimiem cilvēkiem. Veci būsim visi, to skaitā arī jūs, cienījamie deputāti! 1994.-1995.gadā Latvijas Republika iedalīja 273 tūkstošus latu šā centra celtniecībai. Pēc tam celtniecība tika aizmirsta un, tikai pateicoties Vācijas palīdzībai, kura 1997.-1998.gadā iedalīja 330 tūkstošus vācu marku, celtniecība tika atjaunota. Diemžēl vairāk līdzekļu no Latvijas puses netika iedalīts. Tad Vācija iedalīja vēl 100 tūkstošus vācu marku, vietējās pašvaldības savāca 24 tūkstošus, bet nu ir vajadzīga palīdzība no valsts 21 tūkstoša latu apmērā. Man katrā ziņā nav saprotams, kāpēc nevar atrast šo mazo summu, ja zināms, ka atbilstoši Ministru kabineta 87.priekšlikumam mēs varam noziedot Kultūras ministrijai 130 tūkstošus latu un arī finansējumu Aizsardzības ministrijai, kura tik daudz runā par naudas līdzekļu taupīšanu un domā, ka ir pareizi nopirkt helikopteru, kurš ir avarējis Tātad es domāju, ka mēs varam atrast šo 21 tūkstoti, tajā skaitā arī no aizsardzības ministra budžeta, un to iedalīt, jo arī bijušie kareivji kādreiz būs šajā aprūpes centrā.
Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
Ģ.V.Kristovskis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Paldies, priekšsēdētāj, ka devāt man vārdu. Es tomēr gribu pateikt un precizēt šo lietu. Aizsardzības ministrija un es kā ministrs nepieņemam cienījamā deputāta Bojāra izteikumus par to, ka Aizsardzības ministrija iepērk sasistu helikopteri.
Vakar Aizsardzības un iekšlietu komisijā deputātiem bija iespējams iepazīties ar šo lietu un izskatīt materiālus, jo komisijas locekļi tika pieaicināti, taču nevienam neradās šaubas, ka helikopters ir labā stāvoklī un nekad nav avarējis. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu deputātus izšķirties, balsojot par 20.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 20. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 22 pret - 24, atturas - 37. Priekšlikums tiek noraidīts.
A.Poča. Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali no Aizsardzības ministrijas par labu Kultūras ministrijas apakšprogrammai Muzeji. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Visi, protams, iet uz Doma baznīcu un lūdz Dievu. Arī nesen bija tāds kopējs gājiens, kad klausījāmies ērģeles. Mūsu ekskursiju vadītāji lielās, ka šīs ērģeles ir vienas no labākajām Latvijā un otrajā vietā pasaulē. Es domāju, ka mums ir jāatrod līdzekļi - šie 20 tūkstoši, lai mēs varētu tās nostiprināt. Taču, ja mēs to neizdarīsim, tad iznāks tā, kā ir iznācis ar lielāko daļu mūsu rūpniecības uzņēmumu. Vispirms mēs tos nolaidām līdz kliņķim vai sagrāvām, bet pēc tam privatizējām par vienu latu, tāpēc es domāju, ka nevar atļaut, lai Doma ērģeles tiktu privatizētas vai sagrautas.
Un tieši tāpēc šo priekšlikumu vajag atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?
A.Poča. Cienījamie deputāti! Kultūras ministrijai, kā jūs vēlāk redzēsiet, jau ir piešķirts zināms līdzekļu palielinājums, tāpēc komisija, izvērtējot visus priekšlikumus, ņēma vērā, ka šīs programmas, kuras ir saņēmušas papildlīdzekļus, ir būtiskākās, tāpēc lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 21. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 22, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča. Nākamais ir 22. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Nacionālās aizsardzības akadēmijas programmai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - piešķirt Ārlietu ministrijai līdzekļus diplomātiskajām misijām ārvalstīs, konkrēti Latvijas Republikas vēstniecībai Berlīnē ēkas iegādei un tās aprīkojumam. Lūdzu jūs atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali šajā pašā apakšprogrammā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir 25. - deputāta Bojāra priekšlikums samazināt par 20 tūkstošiem Ekonomikas ministrijas budžetu, novirzot šos līdzekļus Jēkabpils pilsētas siltumtrases būvniecībai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vārds Leonam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā jau nav parastās siltumtrases būvniecība. Viss jautājums skar Jēkabpils iedzīvotājus, kuru dzīvokļi bija pieslēgti Jēkabpils cukurfabrikai. Jūs jau zināt, ka Jēkabpils cukurfabriku mūsu Zemkopības ministrija ar vieglu roku aizvēra ciet, un tajā pašā laikā to neinteresē, kas tad notiks tālāk. Viena lieta ir slēgt cukurfabriku, iedzīt postā zemniekus, kuri ir paņēmuši kredītus un tagad nezina, kā tos atmaksāt, bet otra lieta - samaksāt pusotru miljonu par cukurbiešu iearšanu zemē. Taču palielinās bezdarbs - no 250 līdz 500 cilvēkiem -, un sākas salšana.
Kas notiek? Tās mājas, kas bija pieslēgtas Jēkabpils cukurfabrikas siltumcentrālei, netiek apkurinātas, tāpēc ir jāpārslēdz uz citu katlumāju. Risinājumu Jēkabpils dome ir atradusi, tā sākuma periodā iedarbināja lielo katlu cukurfabrikā, bet, tā kā tur izmaksas par vienu apsildāmo kvadrātmetru sastāda 0,87 latus mēnesī, tad viņi ir spiesti ierīkot centrāli un pārslēgt uz citu katlumāju, lai šīs izmaksas būtu 0,48 lati par kvadrātmetru un lai cilvēkus galīgi neiedzītu parādos, jo starpība ir ļoti liela. Tāpēc ir ierosinātas šīs izmaiņas, un šo manu ierosinājumu vajag atbalstīt. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Acīmredzot komisija ir pareizi lēmusi, ka šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt. Kāpēc? Valdība ir izdarījusi visu pareizi - cilvēki Jēkabpilī ir bez darba, un tas nozīmē, ka būs bez maizes, bet, ja viņi būs vēl apsildīti, tad viņi ilgi mocīsies un nemirs nost. Atcerieties tos svētos vārdus: ir cilvēks - ir problēma, nav cilvēka - nav problēmas.Un tāpēc nu nekādā gadījumā nedrīkst viņus vēl sildīt. Viņi taču ilgi mocīsies! Bet tā viņi izsals kā prusaki, un problēmu valstī nebūs. Viss būs kārtībā.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu pieņemt lēmumu balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 25. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 16, atturas - 41. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 26. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijā. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 27. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu pārdali no Finansu ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 28. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 29.priekšlikumā Ministru kabinets ierosina palielināt pašieņēmumus Finansu ministrijas Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 30.priekšlikums. Finansu ministra priekšlikums - veikt Iekšlietu ministrijā līdzekļu pārdali par labu Valsts policijai. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 31.priekšlikums. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Iekšlietu ministrijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 32.priekšlikums. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums - Iekšlietu ministrijā Valsts ekspertīžu centram palielināt pašieņēmumus. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Finansu ministra priekšlikums - Iekšlietu ministrijā palielināt izdevumus Ieslodzījumu vietu pārvaldei. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus Drošības policijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 35. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijas programmā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 36.priekšlikums - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei palielināt pašieņēmumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 37.priekšlikums - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 38. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Iekšlietu ministrijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 39. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus Iekšlietu ministrijas programmā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 40. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējo līdzekļu pārdali par labu internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 41. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 42. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 43. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Līdzīgs ir arī nākamais priekšlikums, ko iestrādājusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, - pārdalīt līdzekļus par labu Izglītības un zinātnes ministrijas programmai Balvas par sasniegumiem starptautiskajās mācībās. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 45. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - samazināt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 46. - palielināt pašieņēmumus Izglītības un zinātnes ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 47. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu palielināšanu Murjāņu sporta ģimnāzijai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 48. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - samazināt Zemkopības ministrijas apakšprogrammām līdzekļus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 49. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - palielināt pašieņēmumus... samazināt pašieņēmumus... es atvainojos, pārdalīt ieņēmumus apakšprogrammā kontroles, uzraudzības un sertifikācijas dienestiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 50. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali Zemkopības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 51. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus Sanitārajai robežinspekcijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Ap šo jautājumu mēs strīdējāmies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un nupat to izrunājām arī ar zemkopības ministru Kalvīša kungu. Gribētos šai lietai nedaudz pievērst uzmanību. Visumā šī lieta ir atbalstāma, šis ir vēl viens regulēšanas mehānisms, ar kuru importa kravām tiek pielietoti tarifi, kas, tā teikt, ir tīri legāli. Tie ir tarifi par sanitāro - veterināro un fitosanitāro robežinspekciju, tas ir arī netieša veida nodoklis par importa kravu. Kur šajā gadījumā ir problēma? Problēma ir tā, ka šie tarifi skars - vai arī netieši skars - tieši tranzītkravas. Zemkopības ministrija acīmredzot to tā nav domājusi, jo tranzītkravām šie tarifi tiks piemēroti no nākamā gada 1.februāra. Taču - acīmredzot nesavlaicīgas saskaņošanas dēļ - tranzīta definīcija un kravas ievešanas definīcija... tas pilnībā neatbilst tranzīta būtībai. Kā notiek kravu tranzīts cauri Latvijai? Teiksim, graudi ienāk Liepājas ostā, tos saber elevatorā, un tad ar atsevišķām vagonu partijām tie tiek nosūtīti uz Baltkrieviju, Krieviju un tā tālāk. Tas pats attiecas uz tādām kravām kā zivis, vistu kājiņas, sēklas kartupeļi, kas tiek vestas no Eiropas uz Uzbekiju, un uz daudzām citām kravām, ieskaitot arī apaļkokus un zāģmateriālus. Latvijas teritorijā notiek šo kravu formēšana. Taču definīcija, kas ir uzrādīta cenrādī, īsti neatbilst tranzītam. Mēs šo problēmu nupat izrunājām ar Kalvīšs šo
Es nevarēšu attiecībā uz šo priekšlikumu balsot par. Taču Kalvīša kungs, kas tagad acīmredzot runās tūlīt pēc manis, ir solījies nākamnedēļ organizēt tikšanos ar tranzīta un dažādu citu asociāciju pārstāvjiem un šo problēmu izdiskutēt pilnīgāk. Es domāju, ka arī Satiksmes ministrijai vajadzētu būt klāt, jo Gorbunova kungs Kalvīša kungam ir rakstījis pirms kāda laika. Cerams, ka tā problēma tiks atrisināta.
Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis - zemkopības ministrs.
A.Kalvītis (zemkopības ministrs).
Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs atbalstīt 51.priekšlikumu, jo vairākus gadus Latvijā notiek diskusija par to, ka iekšējais tirgus ir labāk jāuzrauga. Latvija ir vienīgā valsts, kur importētāji nemaksā par analīzēm. Savukārt Latvijas eksportētāji sedz visus šos izdevumus no savas kabatas. Ir izveidoti negodīgi konkurences apstākļi, taču šis priekšlikums novērš negodīgo konkurenci. Nākotnē arī importētāji būs spiesti maksāt par savu kravu apstrādi Latvijā.
Kas attiecas uz tranzītoperācijām, esmu gatavs uzsākt diskusiju ar Tranzīta asociāciju, kā labāk šo jautājumu risināt. Taču nevienam nav noslēpums, ka Latvijā arī no tranzīta ir milzīgi atbirumi produktu iekšējā tirgū. Tādēļ mēs nevaram atteikties no kontroles. Jautājums ir par to, kā, nesamazinot mūsu ostu vai tranzītinstitūciju konkurētspēju, šo problēmu labāk atrisināt.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Tātad es lūdzu deputātus izšķirties balsojot. Atgādinu, ka komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 24. Priekšlikums ir pieņemts.
A.Poča. 52. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Zemkopības ministrijas centrālajam aparātam un piešķiršanu mērķdotācijas veidā pašvaldībām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pie Jēkabpils cukurfabrikas slēgšanas līdzvainīga ir gan Zemkopības ministrija, gan arī Ekonomikas ministrija, tāpēc tie izdevumi, kas ir vajadzīgi siltumtrases izveidošanai un kas ir 41 tūkstoša apmērā, vienlīdzīgi ir jāizdala starp Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju, jo atstāt ziemā cilvēkus bez apsildīšanas nevar. Ekonomiskos aprēķinus es jums pateicu.
Ja cukurfabrikā atstāj darboties lielo katlu, kvadrātmetra apsildīšana maksās 87 santīmus. Ja to pieslēgs citai katlumājai, tad būs tikai 48. Un, tā kā cilvēki ir palikuši bez darba, viņi 87 santīmus samaksāt nevar. Es lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.
Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?
A.Poča. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 10, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 53. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu samazināšanu Zemkopības ministrijas programmā. Arī tā ir neliela iekšēja pārdale. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 54. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par pašu ieņēmumu palielināšanu Zemkopības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 55. - Krastiņa priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 56. - palielināt Satiksmes ministrijas apakšprogrammai finansējumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 57. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums samazināt līdzekļus valsts nozīmes datu pārraides tīklam un novirzīt tos uz mērķdotācijām izglītības pasākumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vārds Leonam Bojāram.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka ne pārāk daudzi deputāti ir bijuši Mazirbē... Mazirbē arī ir ziema. Tanī tālajā Latvijas nostūrī ir izveidota internātskola, kurā mācās un dzīvo bērni. Diemžēl apkures sistēma tur ir pēdējo reizi rekonstruēta vai kapitāli remontēta pirms 20 gadiem, un tā ir jāatjauno. Tie 10 000 latu ir jānoziedo, jo bērnus mēs taču nevaram saldēt! Varbūt pieaugušie Jēkabpilī kaut kādā veidā izdzīvos, bet bērni nav vajadzīgi. Mūs neinteresē arī Latvijas bērni. Valdību veidojošo partiju deputāti un arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tik tiešām neatbalstīja šo priekšlikumu, jo viņus bērnu liktenis neinteresē.
Es lūdzu jūs, visus deputātus, atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A.Poča. Lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 4, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir 58. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus, kas attiecas uz ministrijas apakšprogrammu. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 59.priekšlikums - Ministru kabinets ierosina palielināt iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. Nākamais ir 60.priekšlikums - Ministru kabinets ierosina palielināt ieņēmumus valsts pensiju speciālajā budžetā. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 61.priekšlikums - Ministru kabinets ierosina palielināt ieņēmumus apakšprogrammai Materiālais atbalsts mantisko un naudas pabalstu veidā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 62. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 63. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt Labklājības ministrijas apakšprogrammā pašu ieņēmumus. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. 64. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums līdzīgi palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 65. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums ieskaitīt ārstniecības iestāžu sociālā nodokļa parādus Sociālās apdrošināšanas fondā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 66. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijas apakšprogrammā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 67. - iekšēja līdzekļu pārdale Labklājības ministrijas sistēmā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 68. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus Labklājības ministrijai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 69. - Ministru kabinets ierosina Labklājības ministrijas ietvaros samazināt finansējumu pakalpojumu apmaksai veselības aprūpes sistēmā un novirzīt to šajā pašā programmā, tikai citai apakšprogrammai - medikamentu apmaksai. Pēc, varētu teikt, ļoti lielām debatēm Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.
Es gribētu runāt šobrīd kā deputāte. Vai es drīkstu?
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Poča - frakcija Latvijas ceļš.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Es gribētu informēt, ka šī diskusija izvērtās par to, ka slimnīcām ir parādi, un par to, kāpēc no finansējuma, kas ir domāts slimnīcām par pakalpojumu apmaksu, līdzekļi tiek novirzīti medikamentiem. Es domāju, ka slimnīcas darbs ļoti bieži ir atkarīgs no šīs slimnīcas vadītāja. Turpretī tie slimnieki, kas saņem bezmaksas medikamentus, var vienkārši paļauties tikai uz to, kas viņiem ir nepieciešams ikdienā, tas ir, uz zālēm. Šinī gadījumā mums ir jāizšķiras... Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, novirzīt šos līdzekļus medikamentu apmaksai. Tie ir bezmaksas medikamenti slimniekiem. Es lūdzu par to padomāt. Es lūdzu izšķirties balsojot.
Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Medikamentu apmaksa pacientiem un ārstniecība ārstniecības iestādēs, protams, ir visciešākā mērā savstarpēji saistīta finansiāli. Tīri objektīvi ir izveidojusies situācija, ka atsevišķu slimokasu teritorijā līdzekļi tiek vairāk izmantoti slimnīcās ārstniecībai, bet citu slimokasu teritorijā - vairāk bezmaksas medikamentiem un ambulatorajiem pacientiem. Pieņemsim, Rīgā ir vairākām ārstniecības iestādēm parādi. Taču ir tieši trīs slimokases - tā ir Daugavas slimokase, Viduslatvijas slimokase un Latgales apvienotā slimokase -, kurās tā situācija ir citādāka. Tur ārstniecības iestādēm nav tādu parādu, bet viņiem ir tā problēma, ka viņiem ir jāizdara līdzekļu iekšējā pārbīde, lai varētu naudas līdzekļus iedalīt medikamentiem, kuru trūkums viņiem ir lielāks. Un tāpēc, protams, nebūtu godīgi, ja šie naudas līdzekļi vienai slimokasei tiktu atņemti un citai iedoti, lai segtu ārstniecības iestāžu parādus. Tāpēc šis priekšlikums ir tapis pēc trīs slimokasu lūguma, un tā ir viņu līdzekļu iekšējā pārbīde savā teritorijā.
Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
V.Makarovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt, ka jautājuma izvēle ir ārkārtīgi vienkārša - vai ļaut pacientam ārstēties mājās, nodrošināt viņam iespējas saņemt medikamentus, vai pateikt: Tā kā valstij nav naudas, pērc šos medikamentus pats! Un šis pacients, kas varētu ārstēties mājās un normāli strādāt, brauks un gulēs slimnīcā tikai tāpēc, lai regulāri saņemtu medikamentus bez maksas.
Tāpēc es aicinu šoreiz saprast - jā, slimnīcām tiešām ir parādi, bet, ja ir iespējams atrast efektīvāku ārstniecības veidu, ne vienmēr ir jāizvēlas stacionārs. Es aicinu šobrīd atbalstīt valdības viedokli.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam.
Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir 70. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu pārdali Labklājības ministrijas sistēmai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir 71. - deputātes Počas priekšlikums par Labklājības ministrijas līdzekļu pārdali. Priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
A.Poča. 72. - Ministru kabineta priekšlikums. Labklājības ministrijā tiek samazināti pārskaitījumi no viena budžeta, no sociālās apdrošināšanas budžeta, uz otru. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 73. priekšlikums. Tiek samazināts finansējums veselības reformas projektam. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.
A.Poča. 74.priekšlikums - finansu ministra Krastiņa priekšlikums veikt Tieslietu ministrijas līdzekļu iekšējo pārdali. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 75.priekšlikums - finansu ministra Krastiņa priekšlikums veikt Tieslietu ministrijas sistēmas līdzekļu pārdali. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 76.priekšlikums. Finansu ministrs Krastiņš palielina finansējumu Tieslietu ministrijai. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 77.priekšlikums. Ieņēmumu palielinājums Tieslietu ministrijai. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 78.priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu tūrisma politikas īstenošanai. Komisija priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
A.Poča. 79.priekšlikums. Iekšēja līdzekļu pārdale Aizsardzības ministrijā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 80.priekšlikums. Finansu ministra priekšlikums par pašu ieņēmumu palielināšanu ministrijai. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 81. - Ministru kabineta priekšlikums palielināt līdzekļus vides politikas realizācijai reģionos. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 82. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums veikt līdzekļu pārdali: samazinot finansējumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, līdzekļus novirzīt uz Labklājības ministriju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man ar nožēlu vajadzēja paskatīties uz valdību veidojošo partiju deputātiem, kuri nobalsoja pret palīdzības sniegšanu neredzīgiem cilvēkiem. Nevienam no mums dzīvē nav garantijas, ka nenonāksim tādā stāvoklī, ka būs jāiet ar balto spieķīti vai vajadzēs sunīša pavadību (protams, ja viņu varēs uzturēt). Ja reiz ir vajadzīgi tie 60 000 latu rehabilitācijas centram (tie tik tiešām ir vajadzīgi, lai to apgādātu ar attiecīgo literatūru, lai izveidotu tādu palīdzību, kāda ir vajadzīga neredzīgajiem cilvēkiem), tad tā naudiņa ir jāatrod. Mēs atradām naudu, 130 000 latu, tiem izdevumiem, kas saistīti ar autobusu Neoplan, kuru lietoja ārzemju braucienos, un par to mēs droši vien nobalsosim par. Taču šajā gadījumā balsojam pret.
Tāpēc, lai uzturētu tos cilvēkus, kuri nokļuvuši nožēlojamā situācijā, ir neredzīgi, es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?
A.Poča. Aicinu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 82. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Poča. 83. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par līdzekļu palielināšanu būvniecības stratēģijas programmai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 84. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt pašu ieņēmumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apakšprogrammai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 85. - Ministru kabineta priekšlikums veikt līdzekļu pārdali par labu tūrisma politikas īstenošanai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 86. - Ministru kabineta priekšlikums palielināt finansējumu Kultūras ministrijas apakšprogrammai Teātri un filharmonija. Daļēji šie līdzekļi tiek ņemti - tas ir līdzekļu pārdales rezultāts - no divām apakšprogrammām, kurām mēs jau nobalsojām par līdzekļu samazinājumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir 87. - Ministru kabineta priekšlikums. Līdzīgs priekšlikums palielināt finansējumu profesionālajai izglītībai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 88. - Kultūras ministrijas priekšlikums palielināt finansējumu apakšprogrammai Augstākā izglītība. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Ministru kabinets ierosina palielināt Kultūras ministrijas apakšprogrammai finansējumu 130 000 latu apmērā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man nav saprotams, kāpēc te neierakstām, kādām vajadzībām ir vajadzīgi šie 130 000. Tad ir jāpieraksta, ka tas ir vajadzīgs, lai noslēptu tos parādus, kurus radīja autobusa Neoplan iegāde... Mēs iekš viena miera... mūs neinteresē veci cilvēki, mūs neinteresē neredzīgie, mūs neinteresē bērni, mūs neinteresē iedzīvotāji. Taču to, ka cilvēku samaksātie nodokļi tiek izlietoti visdažādākajām lietām, visdažādākajām izpriecām un dārgu automobiļu vai autobusu iegādei, - to visu mēs mierīgi varam atbalstīt, un to mums ierosina Ministru kabinets. Kā tad ir ar to morāli un kā ir ar tādu darījumu? Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Roberts Zīle - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
R.Zīle (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs tātad šodien nenodevām komisijām likumprojektu par sabiedrisko līdzekļu izmantošanu... Es neaicināšu balsot par šo priekšlikumu ne par, ne pret. Vienkārši ir visiem jāzina, par ko šī nauda ir jāmaksā. Ir piedāvāts mierizlīgums ar banku, kas noslēgusi šo līzinga līgumu, un tas ir arī viss. Mums ir jāizlemj, vai mums ir vajadzīgs šis visiem zināmais autobuss Neoplan, tā Neoplan iegāde... pareizāk sakot, mierizlīguma samaksa. Es vēlreiz atkārtoju: es neaicinu balsot ne par, ne pret, bet, ja tie ir sabiedrības līdzekļi, tad visiem, arī deputātiem un arī sabiedrībai, ir jāzina, par ko šī nauda tiek maksāta.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izšķirties balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 22, atturas - 17. Priekšlikums pieņemts.
A.Poča. 90. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par Kultūras ministrijas līdzekļu iekšējo pārdali. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 91. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par ieņēmumu palielinājumu Kultūras ministrijas apakšprogrammām. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. 92. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums palielināt finansējumu Kultūras ministrijai uz maksas ieņēmumu rēķina. Priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 93. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums veikt līdzekļu iekšējo pārdali Valsts zemes dienestā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. 94. - deputāta Bojāra priekšlikums samazināt finansējumu īpašu uzdevumu ministra (sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām) sekretariātam un novirzīt šos līdzekļus uz Neredzīgo savienību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 94. - deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 2, atturas - 60.
Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 95.priekšlikums ir analogs deputāta Leona Bojāra priekšlikums - samazināt finansējumu īpašu uzdevumu ministra (valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās) sekretariātam un līdzekļus novirzīt uz Neredzīgo savienību. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 95. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais priekšlikums mums ir jāizskata 3.tabulā. Tie ir priekšlikumi par Valsts budžeta likuma 16.pielikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu.
A.Poča. Konkrēti, tas ir Ministru kabineta priekšlikums palielināt par 600 tūkstošiem latu aizņēmumus no valsts pamatbudžeta, vienlaicīgi par šādu summu palielinot arī izdevumus, lai atmaksātu valsts nozīmes datu pārraides tīkla sniegtos pakalpojumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Paldies. Tagad mēs varētu pāriet pie 1.tabulas, kurā ir apkopoti priekšlikumi par likuma tekstu.
Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums atļaut jums kopsavilkuma skaitļus likumprojekta teksta daļā un attiecīgajos pielikumos noteikt atbilstoši balsojumiem, tas ir, sarakstīt kopējos ieņēmumus, izdevumus un visus pārējos no tiem izrietošos skaitļus atbilstoši šīsdienas balsojumiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Bet debatēs šeit
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par pirmo - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Vārds Ivaram Godmanim - frakcijas Latvijas ceļš deputātam.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Varbūt es tiešām esmu nokavējis, vajadzēja uzstāties pirmajā lasījumā, tomēr es uzskatu par savu pienākumu šoreiz pateikt pāris vārdu.
Faktiski mēs tagad veicam grozījumus budžetā 1999.gadam, un es ceru, ka tie būs pēdējie. (Protams, arī 1998.gada 26.novembrī mēs izmainījām budžetu, varbūt jūs atceraties.) Jāsaka, ka, protams, šis gads ir ļoti smags no budžeta viedokļa. Smags. Un katram mums ir šeit sava atbildība. Kopā jau mēs esam deputāti, mēs atbildam par visu šo budžetu, vienalga, kādā kapacitātē mēs būtu, vai mēs esam ministri uz laiku, vai mēs esam deputāti. Es domāju, ka mūsu attiecības ir nonākušas jau tādā kvalitatīvā stāvoklī, ka mēs emocionāli un populistiski nemēģinām no viena uz otru novelt, teiksim, saistības vai deficītu Es gribu teikt, ka viena problēma šeit mums ir. Un es runāšu nākotnes kategorijās. Neapšaubāmi, ka izdevumu palielināšana patlaban ir nepieciešama referendumam. Ka nepieciešama ir izdevumu palielināšana, lai kompensētu ienākuma nodokļa neizpildi pašvaldībās. Šīs lietas ir lielākie deficītu ģenerējošie papildu faktori, ko mēs šodien pieņemam.
Ir viena būtiska lieta, ko es gribu pateikt, lai jūs visi saprastu, kur mēs nonāksim, patiesību sakot, nākamā gada sākumā. Tad, kad mēs veidojām 1999. gada budžetu, viens no ļoti smagiem posteņiem bija jautājums - cik daudz mēs reāli ieņemsim no privatizācijas? Cik? Un gandrīz katru otro mēnesi Finansu ministrija pieprasīja (un es domāju, ka Finansu ministrija to pašu darīs arī tagad) argumentētu informāciju no Privatizācijas aģentūras - cik būs šo līdzekļu, no kādiem objektiem. Mums ir jāfiksē, ka faktiski uz šodienu izpilde ir 9% plānoto 75% vietā. Tas faktiski nozīmē, ka mēs šajos budžeta grozījumos esam vispār atteikušies šajā gadā vēl ieņemt naudu no privatizācijas. Līdz ar to lielākais deficīta ģenerēšanas faktors patlaban, 1999.gadā, būs tas, ka šogad mēs vairs neplānojam no privatizācijas iegūt naudu. Es ceru un ticu, ka Finansu ministrija un valdība ir runājusi ar Valūtas fondu, bet neapšaubāmi skaidrs ir tas, ka šie gandrīz 30 miljoni, kas neienāk, jums ģenerē deficītu - 4,6 % no kopprodukta. Nelaime ir tajā apstāklī, ka budžeta deficīts, protams, ir grāmatvediska lieta. Vienā gadā tas var būt 4,6%, bet nākamajā mērķis ir 2%. Un kāpums būs ļoti būtisks. Tas nākamais gads mums izskatīsies es ļoti ceru, ka smagā darbā tas tiešām būs labāks. Taču valsts problēma ir tajā apstāklī, ka nauda ir viena Finansu ministrs to labi zina. Ja mēs vairāk tērējam šogad un cenšamies mazāk tērēt nākamgad, diemžēl likdividitātē, naudas plūsmā starpības nav nekādas. Tas ir tāpat kā 1995.gadā, kad bija milzīgs budžeta deficīts 1996.gadu beidzām praktiski bez deficīta Tomēr jārēķinās ar to, ka tas deficīts palika parādzīmēs, iekšējā un ārējā parādā.
Kāpēc es visu to saku? Es to visu saku viena iemesla dēļ. Ja nākamgad pirmajā kvartālā mēs kaut kādā veidā nerealizēsim privatizācijas programmu par to summu, ko mēs plānojām šogad un ko mēs šogad neieņemam, tad notiks tā (es to saku, vadoties pēc savas pieredzes), ka mums nāksies vēlreiz aizņemties naudu Eiropas obligāciju veidā. Tā jau pamazām, pamazām kļūst arvien bīstamāka procedūra.
Kāpēc mums obligāti ir jārealizē nākamajā kvartālā privatizācija un tā jāveic vismaz trijos objektos? Atklāti sakot, par diviem man nav skaidrības. Kāpēc šogad mēs to nevaram izdarīt? Te ir runa par Ventspils naftu un Latvijas gāzi, par Latvijas kuģniecību, kā es saprotu. Bet, ja mēs izveidosim veselu virkni komisiju, ja mēs kaut kādā veidā bremzēsim darbu, neuzticoties valdībai un neuzticoties acīmredzot arī Privatizācijas aģentūrai, tad mēs nonāksim tādā situācijā, ka mums pietrūks šo vairāk nekā 30 miljonu. Kas notiks tālāk? Tas nekas, ka privatizācijas ieņēmumi ir ārpus budžeta. Taču pretim, izdevumu daļā, ir divi ļoti smagi politiski faktori. Viens no tiem ir kompensācijas sertifikāti - apmaksa par zemi. Visi labi seko tam līdzi un skatās, vai tiks samaksāts Pārsvarā šie ienākumi no privatizācijas vērsti uz to, lai šo maksu veiktu. Un otrs politiskā ziņā ļoti jutīgs jautājums ir par represētajiem. Privatizācijas sertifikātu izmaksas
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas.
I.Godmanis. Neapšaubāmi, budžets mums ir jāgroza, bet, lūdzu, ņemsim vērā to, ka mēs ejam samērā riskantu un atbildīgu ceļu. Riskantu. To lūdzu ņemt vērā nākamā gada pirmajā kvartālā, kad skatīsim budžeta izpildi.
Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - frakcija Latvijas ceļš.
J.Gaigals (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības es gribēju turpināt to, ko teica Ivars Godmanis, un papildināt ar vienu informāciju. Ivars minēja vairākas pozīcijas šāgada budžeta grozījumos, kas būtiski palielina valsts budžeta deficītu. Vienu pozīciju Ivars neminēja - tāda pozīcija ir arī mūsu nobalsotais 23.priekšlikums par diplomātiskajām misijām ārvalstīs. Tātad - dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem palielināt par 2 miljoniem. Pēc būtības tā ir summa, kas, kā visi to zina, paredzēta ēkas iegādei Latvijas vēstniecībai Vācijā, Berlīnē, sakarā ar to, ka par galvaspilsētu kļūst Berlīne. Lieta tāda, ka šī pozīcija - 2 miljoni - bija paredzēta 2000.gada budžeta projektā. Diskutējot par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt šo papildu 2 miljonu iekļaušanu šāgada budžetā, un attiecīgi izdarot grozījumus un palielinot deficītu, bija jāņem vērā - un deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ņēma vērā - to, ka tiek atslogots nākamā gada budžets. Doma, kāpēc balsoja par šo priekšlikumu, bija tāda, ka šie 2 miljoni ir viena no tām pozīcijām, kuras ir jāizmanto pedagogu darba samaksas reformas finansējuma palielināšanai nākamajā gadā. Es vēršu jūsu uzmanību uz to tikai tādā ziņā, ka mēs nedrīkstam aizmirst šo pozīciju tad, kad tiks runāts par nākamo gadu un skolotāju algām. Tātad - 2 miljoni šajā gadā, lai atslogotu nākamā gada budžetu un lai varētu vairāk naudas paredzēt skolotāju algām.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es, godīgi sakot, esmu pateicīgs Ivaram Godmanim, tikai žēl, ka viņš runā tik gudri, ka daudzi cilvēki varbūt vienkārši nesaprata, ko viņš pateica. Viņš šodien ļoti godīgi atzina to, ka visas iepriekšējās un arī šodien pie varas esošās valdības, labējās valdības, kuras strādā kopš 5.Saeimas ievēlēšanas brīža, nekad neko nav varējušas darīt un acīmredzot arī netaisās darīt, lai Latvijā naudu varētu ražot un pelnīt. Vienīgais, uz ko ir pastāvējis šis budžets, ir iztirgot to, ko... kā mēs sakām, bijušo komunistu mantojumus. Un tāpēc es, godīgi sakot, esmu ļoti pateicīgs Ivaram Godmanim, ka tas vienreiz ir izskanējis no Saeimas tribīnes, no valdošās koalīcijas pārstāvja puses.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Es sapratu, ka nevienam nebija iebildumu. Mēs varam šos skaitļus Budžeta likumā ierakstīt, savelkot kopīgo bilanci.
Sēdes vadītājs. Pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Paldies.
A.Poča. Nākamais - 2.priekšlikums ir pēc būtības jau nobalsotā 3.pielikuma skaitļu iekļaušana likumprojektā. Es lūdzu atbalstīt 2. - Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
A.Poča. 3. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kurš nosaka šobrīd maksimāli pieļaujamā parāda lielumu atbilstoši papildu priekšlikumiem. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! (Starpsaucieni: Ceturtais, ceturtais...)
Sēdes vadītājs. Mēs pašlaik par 3.priekšlikumu runājam.
A.Požarnovs. Es atvainojos, es gribēju runāt par 4.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Pret 3.priekšlikumu nav iebildumu.
A.Poča. 4. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kurš nosaka, kādā veidā tiek sadalīti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ka tiek garantēta pašvaldībām tā daļa, konkrēti, 174 miljoni 300 tūkstoši latu - ieņēmumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vārds Andrejam Požarnovam.
A.Požarnovs. Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es atvainojos par savām kļūmēm, tomēr pastāvu uz savu viedokli. Šis priekšlikums nosaka, ka veselības aprūpe saņem 28,4%, bet tiek atņemta tā garantija, kas bija likumā noteikta līdz šim, proti, ne mazāk kā 69 miljoni 125 tūkstoši latu... Tajā pašā laikā pašvaldībām, kas arī tiek finansētas no ienākuma nodokļa, šī garantija saglabājas. Un līdz ar to rodas iespaids, ka šajā situācijā, kad ir grūtības ar budžetu, tas, kurš visskaļāk uzstājas, vairāk saņem un tas, kurš ir klusāks, cieš. Kā šeit jau Gaigala kungs izteicās, ar šiem budžeta grozījumiem tiek atslogots par 2 miljoniem nākamā gada budžets. To ēku Vācijā nopirksim šajā gadā, nevis nākamajā gadā, lai varētu atslogot budžetu, lai varētu palielināt skolotājiem algas. Tātad par visiem ir padomāts.
Iepriekšējās debatēs bija runa arī par to, ka ārstniecības iestādēm ir parādi. Tātad - kur gan viņi liksies, ja parādi palielināsies un ja mēs atņemam veselības aprūpei šīs garantijas? Arī veselības aprūpē šajā brīdī situācija ir pietiekami saspringta, un arī ārsti un medmāsas runā savā starpā par iespējamiem streiku draudiem, taču šīs runas ir daudz klusākas par to, ko dara skolotāji. Un tāpēc es uzskatu, ka, ja reiz garantijas tiek visiem saglabātas... Ja Saeima pieņem priekšlikumus, kā no budžeta apmaksāt nelikumīgo autobusa Neoplan iegādi un citus pasākumus, tad, domāju, nebūtu godīgi atņemt veselības aprūpei garantiju par 69 miljoniem latu. Jo, ja ienākuma nodoklis nepildīsies, tad veselības aprūpe būs zaudētāja un tad papildus pensionāriem un skolotājiem mēs sagaidīsim jaunus streikotājus.
Es nevaru atbalstīt finansu ministra priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti vēl vēlas runāt par šo priekšlikumu, tagad būs pārtraukums. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.
Juris Sinka.
J.Sinka (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Dāmas un kungi! Vēlreiz atgādinu, ka Eiropas lietu komisijas sēde notiks Sarkanajā zālē tūlīt un ilgs apmēram 20 minūtes.
Sēdes vadītājs. Māris Vītols.
M.Vītols (Tautas partijas frakcija).
Godātie Sporta apakškomisijas deputāti! Lūdzu uz īsu sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās tūlīt.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie deputāti, kuri strādā Nacionālās drošības komisijā! Garajā pārtraukumā, pulksten 12.35, laipni lūgtu jūs uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam mūsu kolēģi Aiju Barču dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Imants Burvis, Leonards Stašs, Edvīns Inkēns, Jēkabs Sproģis, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Juris Sinka, Guntars Krasts.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums Līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt grozījumus likumā Par valsts budžetu 1999.gadam. Izskatīsim priekšlikumus par likuma tekstu. 4.priekšlikums. Vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.
Ivars Godmanis atsauc...
Vladimirs Makarovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
V.Makarovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! 90.gadu sākums Latvijā bija raksturīgs ar ārkārtīgi smagu krīzi ārstniecības jomā. Varbūt daudzi to ir aizmirsuši, bet bija laiks, kad mēs gājām uz slimnīcu ar savu gultasveļu, apģērbu, dvieļiem, pirkām daudzus medikamentus, bet ārstniecības iestādes tik un tā grima milzu parādos. Sākot ar Andra Šķēles otro valdību, mēs vairāk uzmanības pievērsām finansu disciplīnai, un valdība ārkārtīgi daudz darīja, lai budžetā apstiprinātie cipari tiešām arī tiktu saņemti ārstniecības iestādēs. Ļoti lēnām, bet mēs pieradinājām slimnīcu galvenos ārstus un direktorus pie prakses, ka tad, ja valsts budžeta ailītē ir tik un tik miljoni, tūkstoši, desmiti latu, tad šī nauda līdz pēdējam santīmam arī nonāk veselības aprūpes budžetā. Un ārstniecības personāls sāka mums ticēt. Ārsti pārtrauca publiski prasīt algas pielikumu, lai gan turpina to darīt. Viņu algas gan ir niecīgi zemas, bet publiskie izteikumi apsīka. Ārsti sāka runāt par veselības aprūpes kvalitāti. Un likās, ka vismaz vēl vienā jomā Latvijā lēnām norit sakārtošanas process. Ar Pasaules banku parakstījām līgumu par Pasaules bankas atbalstu veselības aprūpes reformai Latvijā. Taču nu atkal ir saspringta situācija budžetā, kad mēs, mēģinot labot kļūdas citās nozarēs, mēģinām to darīt uz veselības aprūpes rēķina, skaidri zinot, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis varbūt arī nepildīsies, līdz ar to ļaujot ārstniecības iestādēm saņemt mazāku naudu, nekā budžetā bija apsolīts. Tas nekas, ka slimnīcu direktori, poliklīniku vadītāji un ģimenes ārsti bija rēķinājušies ar šo naudu.
Mēs, vienkārši noņemot šīs garantijas, bet ne mazāk kā minētos 69 miljonus, pasakām: būs varbūt arī mazāk. Un tad mēs šaustīsimies un šausmināsimies: lūk, atkal labklājības ministra Jurdža neizdarības dēļ, labklājības ministrijas sliktās ierēdniecības neizdarības dēļ ir palielinājušies parādi, lai gan valsts taču šobrīd ir tā, kas gandrīz atklāti pasaka: varbūt arī saņemsiet mazāk. Un tādēļ, ņemot vērā, ka valdības sēdē šajā sakarā man bija īpašais viedoklis, es paturu šīs tiesības uz savu īpašo viedokli arī šodien. Cienījamie kolēģi, es tikai ļoti negribētu, lai, referendumā balsojot pret Saeimā apstiprinātajiem Pensiju likuma grozījumiem, sabiedrībai pieliktu klāt arī šo rūgtumu. Es aicinātu šobrīd rūpīgi izsvērt mūsu politiku sociālajā sfērā, neatņemt to, ko šis pats Andris Šķēle un viņa vadītā otrā valdība ielika pamatu pamatos.
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija Latvijas ceļš.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es ar lielu cieņu vienmēr izturos pret to, ko dara Finansu ministrija, jo pietiekami labi apzinos, ko nozīmē valsts budžets, tomēr šoreiz es acīmredzot mēģināšu runāt nevis savas frakcijas, bet tās frakcijas vārdā, kuru mēs varam saukt par Ārstu frakciju. Es ļoti ceru, ka visi kolēģi, kas atrodas šajā zālē, arī saprot, ko nozīmētu fakts, ja veselības aprūpe šodien zaudētu apmēram 4 miljonus. Ne vairāk un ne mazāk! Šāds labojums kopumā medicīnai nozīmētu apmēram 4 miljonu lielu zaudējumu.
Mēs esam pieņēmuši, ka mēs aizstāvam visas tās sfēras, kurām ir iespēja aktīvi paust savu protestu. Mēs esam aizstāvējuši dažādas juridiskas profesijas, esam aizstāvējuši skolotājus, esam aizstāvējuši armiju, policistus. Un viss ir pareizi, jo, ja kāda no šīm sfērām sāks protestēt ar streiku vai citādām legālām metodēm, tad, protams, sabiedrība to pamanīs un aktīvi atbalstīs. Medicīnas darbiniekiem principā ir liegta šī iespēja streikot, jo mēs vienmēr esam spiesti palikt uz laukuma.
Es jūs ļoti aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es jūs aicinu vismaz nesamazināt to, kas jau tik un tā ir daudz par maz. Šoreiz mēs esam mūsu prioritāšu skalā jau sen nobīdījuši veselības aprūpi uz diezgan tālu plauktiņu. Mēs jebkurā gadījumā, skatoties gan uz šāgada, gan uz nākamā gada budžetu, medicīnu kā prioritāti finansu jomā neredzam. Es jūs ļoti aicinu nebalsot par šādu priekšlikumu, kaut arī es, protams, saprotu, ka valsts budžetam tā ir ļoti sāpīga problēma.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! Es domāju, ka jums ir jāizšķiras balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 30, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 5. - Ministru kabineta priekšlikums - paredzēt papildināt likumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, kas īstenībā nozīmē to, ka Aizsardzības ministrija jau šobrīd sāk uzkrāt līdzekļus centralizētai iegādei, kas būtu veicama nākošajā gadā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nedaudz precizēja šo redakciju, un es lūdzu jūs atbalstīt līdz ar to arī 6.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumu.
A.Poča. 7.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu pantu jums piedāvātajā redakcijā, kas īstenībā nozīmē to, ka finansu ministram ir tiesības dzēst Nacionālās operas sociālo nodokli un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, uzskaitīto pamatparādu palielinājumu, soda naudu un kavējuma naudu apmērus. Lūdzu jūs šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 8.priekšlikums ir par likumprojekta teksta papildināšanu ar jaunu pantu. Lūdzu jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Poča. Un pēdējais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta sakārtošanu tīri no tehniskā viedokļa. Lūdzu arī to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. Līdz ar to, cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu jūsu balsojumu par likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 15. Likums ir pieņemts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - Grozījums likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamā Saeima! Ārlietu komisija jums piedāvā izskatīšanai un lemšanai dokumentu nr.1207 trešajā, galīgajā, lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi.
1. - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, ko komisija nolēmusi neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija Latvijas ceļš.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie deputāti! Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātais ziņotāja kungs! Acīmredzot komisijai ir pamats neatbalstīt deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumus, jo tie ir nākuši tikai uz trešo lasījumu. Tie pēc savas būtības ir konceptuāli priekšlikumi, kas izriet no mūsu Satversmē noteiktajām normām, no Valsts prezidenta un arī no parlamenta tiesībām. Un jūs jau labi zināt, kas Satversmē ir ierakstīts 48.pantā, - tas, ka Valsts prezidentam ir tiesības ierosināt parlamenta atlaišanu, bet 50.pants nosaka tautas nobalsošanu šajā gadījumā. Pie tam tā acīmredzot ir vienīgā reize, kad tautas nobalsošanā nav vajadzīgs kvorums. Vismaz, lasot Satversmi, tas tā izskatās, ka nav vajadzīgs kvorums, lai atlaistu parlamentu. Pietiek vienam deputātam balsot par vai pret. Taču 50.pants nosaka, ka gadījumā, ja vairāk nekā puse no balsotājiem izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad tādā gadījumā atlaists tiek Valsts prezidents. 51.pantā situācija jau ir skaidrāka. Tātad ne mazāk kā pusei Saeimas deputātu ir tiesības ierosināt Prezidenta atlaišanu, un Prezidents ir uzskatāms par atlaistu, ja par šo priekšlikumu nobalsojušas ne mazāk kā divas trešdaļas, - respektīvi, 67 Saeimas deputāti. Tas būtu tas, ko padomju terminoloģijā teica: Atlaists ar pantu no darba. Taču patiesībā šī situācija ir tīri teorētiska, jebšu diez vai bez ļoti nopietniem iemesliem parlaments ķersies pie šāda līdzekļa. Tātad tā būtu vai nu kriminālvajāšana, kas ir uzsākta Satversmē noteiktajā kārtībā pret Valsts prezidentu Taču, ja šī kriminālvajāšana ievilktos, bet parlamentam būtu pilnīgs priekšstats par Prezidenta vainu, tad Prezidents varētu tikt atlaists līdz notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīdim, kas, kā jūs zināt, tiesiskā valstī ir diezgan garš process.
Es vienkārši domāju, ka tās ir problēmas, par kurām mums ir jādomā. Arī par to, vai privilēģijas pienākas arī no darba atlaistam Valsts prezidentam, bet, ja šādas privilēģijas nepienākas, tad, Ādamsona kungs, mums acīmredzot būtu jāpieņem mans priekšlikums. Taču, tā kā šis ir trešais lasījums un tā kā mans priekšlikums acīmredzot ir pārsteidzīgs - vismaz tajā daļā, kas attiecas uz Satversmes 50.pantu, tad acīmredzot mans pienākums, ja reiz esmu bijis pārsteidzīgs, ir šo priekšlikumu šobrīd atsaukt. Aicinu deputātus rūpīgāk studēt Satversmi un ieskatīties arī tajā pantā, kas nodrošina deputātiem imunitāti par administratīvu atbildību. Arī tas pants, man liekas, ir novecojis, tas būtu labojams vai pat svītrojams no Satversmes, jo deputātam ir jābūt sodāmam tāpat kā jebkuram Latvijas Republikas pilsonim vai jurisdikcijā esošam cilvēkam. Vismaz administratīvi jau nu noteikti. Ar šo es paziņoju, ka es atsaucu savus priekšlikumus no minētā likumprojekta. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk - nākamais priekšlikums.
R.Labanovskis. Ārlietu komisijas komentārs ir tāds: piekrītot deputāta Leiškalna viedoklim, ka te var debatēt, šis priekšlikums tomēr visai būtiski, kaut arī formāli, netieši, bet tomēr diezgan tiešā veidā skar Satversmi, tāpēc Ārlietu komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums jau tika atsaukts. Par nākamo, lūdzu!
R.Labanovskis. Nākamais ir par pārejas noteikumu redakciju, ko ierosinājusi Ārlietu komisija. Lūgums ir atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
R.Labanovskis. Lūdzu balsot kopumā par grozījumu likumprojektā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījums likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.
R.Labanovskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja nemaldos, mums ir jāstrādā ar dokumentu nr.1065-a. Likums tiek skatīts otrajā lasījumā. Gribētu tikai piezīmēt, ka tiešām mēs rūpīgi lūdzām valdībai precizēt visus viedokļus, un šim te faktiski ir no valdības nākušais dokuments pamatā.
1.priekšlikums, ja man ir atļauts pāriet pie priekšlikumiem
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
I.Godmanis. ir izslēgt pirmās nodaļas 2.rindkopas otro teikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 2.priekšlikums. Tātad arī tas ir atbalstīts un redakcionāli labots. Un attiecīgajā redakcijā 7.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 12.punktu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. Arī 3.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Jirgena priekšlikumu.
I.Godmanis. 4.priekšlikums - arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 5.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi atbildīgās komisijas redakciju.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Godmanis. 6.priekšlikums - tātad ir runa par 38.pantu. Un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 7.priekšlikums - izslēgt panta ceturto daļu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 8.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 9.priekšlikums komisijā ir redakcionāli labots un pēc būtības ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Godmanis. 10.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 11.priekšlikums. Komisijas slēdziens ir - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. Arī 12.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 13.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
I.Godmanis. 14.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 15.priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 16.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 17.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 18.priekšlikums ir atbalstīts pēc būtības, redakcionāli labots un ir jūsu priekšā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Godmanis. Līdzīgi ir ar 19.priekšlikumu, kas ir atbalstīts pēc būtības un redakcionāli labots. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī iebildumu nav.
I.Godmanis. 20. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. Arī 21.priekšlikums ir saņēmis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 22.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 23.priekšlikums ir atbildīgās komisijas tātad tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 24.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 25.priekšlikums ir saņēmis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 26.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 27.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Godmanis. Arī 28.priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 29.priekšlikums - komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Godmanis. 30.priekšlikums arī ir saņēmis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas slēdziens - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 32. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Godmanis. 33.priekšlikums komisijā saņēmis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 34.priekšlikums ir saņēmis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
I.Godmanis. 35.priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. 36.priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts, un redakcija ir jūsu priekšā. Komisija ir devusi savu atbalstu šādam tekstam.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
I.Godmanis. 37.priekšlikums ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
I.Godmanis. 38.priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts, un redakcija ir jūsu priekšā. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
I.Godmanis. 39.priekšlikums. Komisijas lēmums - atbalstīt. Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
I.Godmanis. Cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, kurš ir būtisks mazākuma akcionāru tiesību aizstāvībai akciju sabiedrībās.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akciju sabiedrībām pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Godmanim, jo ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Ir priekšlikums noteikt 2 nedēļu ilgu termiņu, sākot no šīs dienas. Konkrētais datums, kolēģi, ir 11. novembris.
Sēdes vadītājs. 11.novembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs. Pirmais lasījums.
O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Jums vajag paņemt dokumentu nr. 1179. Tas ir alternatīvais likumprojekts Nacionālās drošības komisijas iesniegtajam likumprojektam. To ir izstrādājusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Šeit praktiski šie grozījumi ir domāti tam, lai paaugstinātu atbildību un varētu saukt pie administratīvās atbildības valsts drošības iestāžu darbiniekus - amatpersonas, neizslēdzot iespēju saukt viņus arī pie disciplinārās atbildības.
Cienījamie kolēģi! Es Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ierosinu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!
O.Grīgs. Priekšlikumus iesniegt līdz 11.novembrim.
Sēdes vadītājs. 11.novembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par Latvijas Banku. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas Banku atrisina problēmu, kas bieži ir bijusi debašu iemesls šeit, parlamentā; proti, vai Latvijas Bankai ir jāmaksā peļņas nodoklis un cik lielā apmērā vai arī nav tas jādara. Piedāvātais likumprojekts ierosina pielīdzināt Latvijas Banku nodokļu maksātājai un noteikt, ka Latvijas Banka no savas peļņas maksā 25%, kā tas ir noteikts uzņēmumu ienākuma nodoklī. Komisija šo priekšlikumu izskatīja un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Ņemot vērā, ka šis priekšlikums daļēji ir saistīts arī ar tā saucamo nodokļu paketi, ja drīkstam tā izteikties, un nosaka iespēju nākotnē palielināt ieņēmumus, komisija vienlaicīgi ierosināja noteikt šo likumprojektu par steidzamu. Tā ka lūdzu arī jūs atbalstīt steidzamību.
Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par Latvijas Banku atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par Latvijas Banku pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2.novembrim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Otrais lasījums - 4.novembrī. Paldies.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.novembris, un otrā lasījuma datums - 4.novembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.
O. Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Paņemiet dokumentu nr.1197. Tas ir likumprojekts Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus un piedāvā jums pieņemt 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
O.Grīgs. 2.priekšlikums ir saņemts no Saeimas deputāta Jāņa Čevera. To komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
O.Grīgs. 3.priekšlikums ir saņemts no Saeimas deputāta Jāņa Čevera. Tas faktiski ir daļēji pieņemts un izteikts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.
O.Grīgs. 5.priekšlikums ir deputāta Jāņa Čevera priekšlikums. Komisija iesaka to pieņemt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
O.Grīgs. Tāpat arī 6. priekšlikums ir saņemts no deputāta Jāņa Čevera. Tas ir daļēji pieņemts.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
O.Grīgs. 7.priekšlikums ir saņemts no Saeimas deputāta Jura Vidiņa. To Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma pieņemt. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Jura Vidiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 42. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk ir 8. priekšlikums.
O.Grīgs. 8.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kas daļēji ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklim par 8. un 9. priekšlikumu.
O.Grīgs. 10. ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kas arī daļēji ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 10. un 11.priekšlikumu.
O.Grīgs. 12. ir Saeimas deputāta Jāņa Čevera priekšlikums, kuru komisija noraidīja.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
O.Grīgs. 13.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas papildinājums likumprojekta pārejas noteikumiem. To komisija ierosina pieņemt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
O.Grīgs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!
O.Grīgs. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 11. novembrim.
Sēdes vadītājs. 11.novembris. Paldies.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Sēdē izskatāmais dokuments ir nr.961, likumprojekta reģistra numurs ir 314. Likumprojektu Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzis Ministru kabinets.
Cienījamie deputāti, kā jūs zināt, likums Par sapulcēm, gājieniem un piketiem mūsu valstī ir pieņemts un darbojas kopš 1997.gada. Šā likuma piemērošanas laikā ir radusies nepieciešamība to precizēt no vairākiem aspektiem.
Viens aspekts ir saistīts ar tā rūpīgāku saskaņošanu un piemērošanu Eiropas cilvēktiesību dokumentiem, kuri paredz šādu svarīgu pilsoņu cilvēktiesību ierobežojumu tikai tādos gadījumos, kas ir saistīti ar cilvēku drošību, ar sabiedrisko kārtību un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Šādi ierobežojumi ir nosakāmi ar likumu.
Rūpīgi izvērtējuši spēkā esošo likumu un izanalizējuši tajā iestrādātās normas, vairāki Latvijas juristi, tajā skaitā mūsu Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits, ir sagatavojuši atzinumu par šo likumprojektu un nonākuši pie secinājuma, ka attiecībā uz sapulcēm, kuras notiek slēgtās telpās, nav nepieciešamības uz tām attiecināt tik stingru reglamentāciju. Jautājumā par to, kādām ir jābūt šīm telpām un šiem noteikumiem, ja tajās ir vairāk par 500 vai 1000 vietām, ir jābūt kādiem tehniskiem noteikumiem, kas vienkārši sertificē šīs telpas atbilstoši ugunsdzēsības un citiem sabiedriskās kārtības un drošības tehniskajiem noteikumiem, taču šajā gadījumā nav nepieciešams doties uz pašvaldību pēc speciālas atļaujas tikai tādēļ, ka šī sapulce ir ar kādu politisku vai sabiedriski aktīvu raksturu. Tāpēc Ministru kabinets un arī juridiskie speciālisti piedāvā izslēgt šo faktu ārā.
Otrs moments, kas Juridiskajā komisijā izraisīja vairāk diskusiju, bija par to, ka ir nepieciešams precizēt, ar kādiem attiecīgajiem simboliem, karogiem un citām lietām rokā sapulcēs, demonstrācijās un mītiņos varētu operēt šo pasākumu dalībnieki. Arī šajā ziņā, sekojot mūsu vispārējai bēdīgai likumdošanas praksei un mēģinot izskatīt konkrētos gadījumus, mēs, protams, atkal esam nonākuši pie kārtējā gadījuma, kādi priekšmeti ir uzskaitīti un kādi nav uzskaitīti. Līdz ar to tiek piedāvāts šo jautājumu sakārtot.
Juridiskā komisija principā atbalstīja arī šo aspektu, taču uzskatīja, ka ir jāieraksta pietiekoši vispārīgas normas, lai, rodoties kaut kādām problēmām šajā sakarībā, nevajadzētu katru reizi grozīt šo likumu, jo, teiksim, šobrīd šie piketētāji ļoti aktīvi operē ar Staļina bildēm, kas man personīgi liekas nepieņemami. Tātad, ja mēs tagad pieņemsim šādu grozījumu, tad pēc kāda laika mēs atkal nāksim šeit un atkal aicināsim kaut ko konkrēti grozīt.
Juridiskā komisija atbalstīja pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Aicinu arī jūs to atbalstīt, taču Juridiskā komisija ir gatava rūpīgi strādāt pie otrā lasījuma, lai mēs novērstu mūsu likumdošanā valdošo partikulārismu un mēģinājumus uzskaitīt konkrētus faktus, kas noved pie biežiem likumu grozījumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par sapulcēm, gājieniem un piketiem pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
L.Muciņš. Piedāvāju 15.novembri.
Sēdes vadītājs. 15.novembris. Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais likumprojekts ir Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Geige.
I.Geige (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Jums ir izdalīti divi dokumenti, viens ir nr.669 un otrs - nr.1201. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tika nodots frakcijas Latvijas ceļš deputātu iesniegtais likumprojekts Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Ņemot vērā to, ka tajā pašā laikā pie šā likuma strādāja arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kas darbojās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas paspārnē, tad saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kurā ir iestrādāti arī Latvijas ceļa iesniegtie priekšlikumi.
Kāpēc vispār šādi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija vajadzīgi? Vispirms jau tāpēc, ka kopš šā Bērnu tiesību aizsardzības likuma stāšanās spēkā praksē ir atklājušies šā likuma trūkumi un nepilnības.
Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kura tika izveidota, lai vispār sakārtotu likumdošanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, izstrādājot šo alternatīvo likumprojektu, ir apkopojusi visu sabiedrisko organizāciju, ministriju, pašvaldību un arī daudzu citu institūciju iesniegtos priekšlikumus, kuru skaits sniedzās pāri simtam. Komisija savās sēdēs tos izdiskutēja, piedaloties gan ekspertiem, gan dažādu ministriju pārstāvjiem, gan arī Saeimas Juridiskā biroja darbiniekiem.
Grozījumu mērķis bija likuma vispārējās normas padarīt konkrētas, nosakot gan konkrētus pasākumus bērnu tiesību aizsardzības īstenošanai, gan arī atbildīgo institūciju un amatpersonu atbildību par savu pienākumu nepildīšanu. Likumprojektam Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā sekos arī grozījumi citos likumos, lai varētu īstenot bērnu tiesību aizsardzības normas. Apakškomisija pie tiem jau strādā: tie ir grozījumi Ārstniecības likumā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kā arī likumos par pašvaldībām, par sociālo drošību, par bāriņtiesām, par pagasttiesām, par sociālo palīdzību un daudzos citos. Izstrādājot šos grozījumus, tika ņemtas vērā arī finansiālās iespējas, kas ir atspoguļotas pārejas noteikumos.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es pateicos Bērnu aizsardzības apakškomisijas deputātiem par lielo atbildību šo grozījumu izstrādāšanā. Aicinu arī deputātus atbalstīt alternatīvā likumprojekta Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kristiāna Lībane - frakcija Latvijas ceļš.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Es negribu neko daudz debatēt, bet tikai iesniedzēju vārdā atsaukt mūsu likumprojektu par labu alternatīvajam likumprojektam.
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ilmāram Geigem, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Lūdzu!
I.Geige. Priekšlikumu iesniegšana notiks līdz 11.novembrim.
Sēdes vadītājs. 11.novembris. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts - Dzīvnieku aizsardzības likums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas, godātie kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.1203 - Dzīvnieku aizsardzības likums. Likumprojekts sagatavots otrajam lasījumam un... Tas jau neesmu es... tas jau neesmu es, Bērziņa kungs, jo tā rūkt var tikai vadoņi un lauvas, kas ir apmēram viens un tas pats...
Tātad par 1.pantu priekšlikumu nav.
Par 2.pantu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir attiecināts uz visu likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leikalns. Arī 2.priekšlikums ir par 2.pantu. To iesnieguši deputāti Bojārs, Salkazanovs, Baldzēns un Kalniņš par 2.panta 6.punktu. Komisija ir atbalstījusi deputātu priekšā K.Leiškalns.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. Par 3.pantu ir deputātu Bojāra... Man vēl jāpiebilst, ka 3.pants ir redakcionāli precizēts un tajā ir deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikums par vārdu izslēgumu 9.punktā. Komisija nav atbalstījusi šo izslēgumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.
K.Leiškalns. Tālāk ir vēl citi redakcionāli precizējumi. Tāpat redakcionāli precizējumi ir 4.pantā, 5.pantā, 6.pantā un 7.pantā. Komisija redakcionāli ir precizējusi arī 9.pantu - vairākus tā punktus. Redakcionāli precizējumi... jā, tas ir 9.pantā...
Ir arī deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikumi par 11.pantu. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi, precizējot iesniegto redakciju.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
K.Leiškalns. 12.pantā ir redakcionāli precizējumi, kurus izdarījusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi ir arī 16.pantā, 18.pantā un 21.pantā. Tajos komisija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 5.priekšlikums ir par 24.pantu. Tas ir deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta.
K.Leiškalns. Tālāk redakcionāli precizēts ir tas pats 24.pants. Deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa 6.priekšlikums par 26.pantu ir guvis komisijas atbalstu, kaut gan iesniegto redakciju komisija ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. 27.pantā ir redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 7.priekšlikums ir deputātu Bojāra, Salkazanova, Baldzēna un Kalniņa priekšlikums par 34.pantu. Komisija atbalsta minētos deputātus, precizējot viņu iesniegto redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leikalns. 36.pants ir redakcionāli precizē K.Leiškalns.
38. - arī redakcionāli precizēts.
Astotās nodaļas nosaukums arī redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 8.priekšlikums saņemts no deputāta Leiškalna par 39.pantu. Komisija deputātu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.
K.Leiškalns. 41.pantu komisija ir redakcionāli precizējusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Komisija redakcionāli precizējusi arī 44.pantu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir arī 46.pants.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns Vairāki redakcionāli precizējumi ir 47.pantā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
K.Leiškalns. 48.pants - redakcionāli precizēts.
49.pants - redakcionāli precizēts.
Un arī 50.pants - redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
K.Leiškalns. Turklāt pie 50.panta, deputāti, ir 9.priekšlikums. Deputāts Leiškalns ierosina pantu papildināt ar 6.punktu. Komisija ir redakcionāli precizējusi deputāta iesniegto redakciju un ir to atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Vairāk nav ne precizējumu, ne priekšlikumu. Aicinu minēto likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Dzīvnieku aizsardzības likums pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt 3.novembri.
Sēdes vadītājs. 3.novembris. Iebildumu nav.
Nākamais ir likumprojekts Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.
R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamie deputāti! Ārlietu komisija piedāvā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu un lūdz atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
R.Labanovskis. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā, jo šis likums novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu un garantēs gan Latvijas, gan Somijas pilsoņiem pensijas, pabalstus, veselības aprūpes izmaksu segšanu tādos gadījumos, kad notiks ceļošana kopienas ietvaros, šajā gadījumā Latvijas un Somijas teritorijā. Tas ir pirmais tāda veida nolīgums, ko mēs piedāvājam.
Sēdes vadītājs. Debatēs runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
R.Labanovskis. Lūdzu nobalsot arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta Par Latvijas Republikas un Somijas Republikas sociālās drošības līgumu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 2. Likums pieņemts.
R.Labanovskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas EUTELSAT konvenciju un darbības līgumu. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.
R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā. Priekšlikumi pēc pirmā lasījuma nav iesniegti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas satelīttelekomunikāciju organizācijas EUTELSAT konvenciju un darbības līgumu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
R.Labanovskis. Paldies.
Sēdes vadītājs. Nākamais lēmuma projekts Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto un Tieslietu ministrijā sagatavoto likumprojektu Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu. Jāatzīst, ka valdība ir nedaudz kavējusies šā likumprojekta sagatavošanā, tāpēc komisija bija spiesta izvērtēt šos termiņus un nonāca pie secinājuma, ka jālūdz ir parlaments atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Dz.Rasnačs. Komisija aicina pieņemt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Dz.Rasnačs. Komisija piedāvā minēto likumprojektu izskatīt uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā - ar vienu vienīgu Juridiskās komisijas ieteiktu precizējumu jautājumā par termiņu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu noteikšanu pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 34 deputātu lūgumu - iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi Latvijas kuģniecības privatizācijas jautājumā. Kārtības rullis nosaka, ka 34 deputātu šāda veida iesniegums ir jāizskata tuvākajā sēdē. Tas, neapšaubāmi, ir diskutējams jautājums, vai šī ir tuvākā sēde vai nav, jo mēs tikai nupat saņēmām šo iesniegumu.
Lūdzu! Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka tuvākā ir šīsdienas sēde, un tuvākā sēde, neapšaubāmi, ir arī nākamā sēde. Tas pilnīgi izriet no lingvistiskās loģikas, vai ne, Lagzdiņa kungs? Taču tā varbūt nav tā galvenā problēma.
Es pats personīgi kā deputāts noteikti atbalstu komisijas izveidošanu. Es to atbalstu varbūt ne tik daudz ar Latvijas kuģniecību saistīto jautājumu dēļ (privatizācijas noteikumi tiek apstiprināti valdībā), bet tādēļ, ka beidzot, cienītās dāmas un godātie kungi, it īpaši Ābiķa kungs, mums ir jāuzliek visi punkti uz i. Esmu Neatkarīgajā Rīta Avīzē daudz lasījis par Ave Lat nelikumīgajām privatizācijām. Turpretim laikrakstā Diena ir visnotaļ interesants raksts. Es nesaku, ka patiess, un nesaku arī, ka nepatiess. Teiksim, par uzņēmuma Kālija parks privatizāciju. Mēs lasām un brīnāmies - lielās krimināllietas, lielā izmeklēšana... Ave Lat, izrādās, ir tautai nozagts, Kālija parks tikai un vienīgi nočiepts. Privatizēts vēl ir daudz kas. Ir privatizēts ar Privatizācijas aģentūras starpniecību un privatizēts ar ministriju starpniecību - Ekonomikas ministrijas un Finansu ministrijas starpniecību. Mēs zinām visus šos gadījumus. Un vienmēr šo gadījumu tīrība, skaidrība tiek apšaubīta. Jo rezultāts ir tas Šādas akcijas vai šāda procesa neizbēgams rezultāts vienmēr ir tas, ka kāds tiek pie īpašuma un sabiedrība kopumā, kaut arī nav spējīga pārvaldīt šos īpaumus, tomēr ir zaudētāja. Un mēs katrreiz veidojam izmeklēšanas komisijas par katru atsevišķu lietu. Varbūt nu beidzot ķersimies pie tā, ko neiesaka visā pasaulē darīt nevienam, bet ko mēs gribam detalizēti darīt, darīsim to kopā - uzsāksim Latvijā notikušā privatizācijas procesa inventarizāciju! Izveidosim vienu kompetentu izmeklēšanas komisiju, kura darbosies saskaņā ar jaunpieņemamo likumu par Saeimas izmeklēšanas komisijām, un izdarīsim privatizācijas procesa inventarizāciju. Nāves sods Latvijā ir atcelts, tā ka neviens šāda procesa rezultātā netiks nošauts... teiksim, bandītiskas pārdales rezultāts ir tas, ka nošauj... Dzīvokļu privatizācija ir noteikta ar likumu un notiek stingrā saskaņā ar to, un, Lagzdiņa kungs, jums par lielām bēdām neviens pat negrib tos privatizēt. Jo tad, kad privatizē, jāmaksā ir vēl vairāk. Un tad kopj vēl sliktāk īpašumus.
Taču es negribu atkāpties no tēmas un tāpēc es lūdzu iesniedzējus, it īpaši Burvja kungu kā pirmo parakstītāju: lūdzu, uz nākamo sēdi sagatavojiet vismaz priekšlikumu par visu Latvijai stratēģiski svarīgo objektu privatizācijas izmeklēšanu, un es jums, Burvja kungs, parakstīšu...
Ļoti labi Ļoti labi! Tātad atliksim šodien šo jautājumu, un uz priekšu - vākt parakstus! Un tas 34.paraksts, Burvja kungs, būs mans. Beidzot mēs šajā zemē nonāksim pie skaidrības. Beidzot mēs lielos blēžus liksim cietumos un no tiem izlaidīsim cūku un desu zagļus, jo vietas, es saprotu, tajos vairs nebūs.
Sēdes vadītājs. Vai es pareizi sapratu, Leiškalna kungs, ka attiecībā uz jautājuma iekļaušanu darba kārtībā jūs runājāt par ?
K.Leiškalns Jūs sapratāt mani gandrīz pareizi, priekšsēdētāja kungs, kā teiktu Šveiks. Gandrīz pareizi, jo es runāju par likumību, tātad par iekļaušanu tās sēdes darba kārtībā, kura būs pēc šīs sēdes, - tātad par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, kā to nosaka likums Latvijas Republikā, un par drusciņ citādāku redakciju nekā tā, kuru jau ir sagatavojis cienījamais Burvja kungs. Un tad - uz priekšu! Tad darbs būs.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. 34 deputātu priekšlikumā ir skaidri formulēts: 28. oktobra plenārsēdē. 34 deputātu priekšlikums ir saņemts, un Kārtības rullis nosaka šo procedūru. Es uzskatu, ka Leiškalna kungs runāja par. Imants Burvis var runāt pret.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Tā kā Kārlis jau runāja par iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā, es runāšu pret iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā, bet par iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Ņemot vērā, ka es pilnīgi atbalstu - un, es domāju, ļoti daudzi kolēģi atbalstīs - Kārļa Leiškalna priekšlikumu paplašināt šo komisiju, mēs varētu to izlemt, tieši apspriežot šo jautājumu, un patiešām varētu runāt nevis par Latvijas kuģniecību, bet par visiem stratēģiskajiem uzņēmumiem.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens - pret. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai iekļautu šīsdienas sēdes darba kārtības beigās lēmuma projektu: izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība privatizācijas jautājumā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 39, atturas - 14. Lēmuma projekts šīsdienas sēdē netiek iekļauts.
Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.
Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Administratīvā procesa likuma projekta sagatavošanas apakškomisija sapulcēsies pulksten 14.00 Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.
A.Seiksts (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz sēdi pulksten 12.30. Atkārtoju: pulksten 12.30 notiks komisijas sēde par Budžeta likuma projekta paketi.
Sēdes vadītājs. Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.15 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem es atgādinu, ka pirmdien pulksten 12.00 komisijas telpās būs tikšanās ar Čehijas izglītības ministru.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Leonards Stašs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Linards Muciņš, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Gundars Bērziņš, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Vineta Muižniece, Gundars Krasts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
7.Saeimas rudens sesijas 11.sēde
1999.gada 28.oktobrī
Par darba kārtību - 1.lpp.
Priekšlikumi - dep. J.Dobelis - 1.lpp.
- dep. K.Lībane - 2.lpp.
Par Saeimas deputātu jautājumu finansu ministram
E.Krastiņam par Valsts nekustāmā īpašuma aģentūras
norēķiniem par nama izmantošanu Baznīcas ielā 35 - 3.lpp.
Par likumprojektu Par nekustamā īpašuma tiesību
atjaunošanu Līvu savienībai LĪVÕD ĪT
(1202. un 1202-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi Saeimas kārtības
rullī (Nav pieņemts)
(1198. un 1198-a dok.) - 3.lpp.
Priekšlikumi - dep. R.Zīle - 3.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 5.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam A.Šleseram
(1209. dok.) - 6.lpp.
Par likuma Grozījumi likumā Par sabiedriskajām
organizācijām un to apvienībām otrreizējo caurlūkošanu
(1208. dok.) - 6.lpp.
Priekšlikums - dep. J.Lagzdiņš - 7.lpp.
Lēmuma projekts Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses
T.Kravčenko atbrīvošanu no amata
(1194. dok.) - 7.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 7.lpp.
Lēmuma projekts Par piekrišanu Saeimas deputāta
P.Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības (Nav
pieņemts)
(1187. dok.) - 7.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 8.lpp.
Lēmuma projekts Par Latvijas Nacionālo bruņoto
spēku apakšvienību līdzdalību NATO vadītajos
daudznacionālajos stabilizācijas spēkos bijušās
Dienvidslāvijas teritorijā
(1204. dok.) - 8.lpp.
Ziņo - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 9.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu
1999.gadam (2.lasījums) (Steidzams)
(1167. dok.) - 9.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 10.lpp.
Debates - dep. L.Bojārs (12.priekšlikums) - 10.lpp.
- dep. Ģ.V.Kristovskis - 11.lpp.
- dep. L.Bojārs - 12.lpp.
- dep. L.Bojārs (20.priekšlikums) - 14.lpp.
- dep. Ģ.V.Kristovskis - 15.lpp.
- dep. L.Bojārs - 15.lpp.
- dep. L.Bojārs (25.priekšlikums) - 17.lpp.
- dep. I.Burvis - 18.lpp.
- dep. G.Bojārs (51.priekšlikums) - 23.lpp.
- zemkopības ministrs A.Kalvītis - 24.lpp.
- dep. L.Bojārs - 25.lpp.
- dep. L.Bojārs (57.priekšlikums) - 27.lpp.
- dep. A.Poča - 30.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 30.lpp.
- dep. V.Makarovs - 31.lpp.
- dep. L.Bojārs (82.priekšlikums) 34.lpp.
- dep. L.Bojārs (88.priekšlikums) - 36.lpp.
- dep. R.Zīle - 36.lpp.
- dep. I.Godmanis - 39.lpp.
- dep. J.Gaigals - 41.lpp.
- dep. I.Burvis - 42.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 44.lpp.
Paziņojumi - dep. J.Sinka - 45.lpp.
- dep. M.Vītols - 45.lpp.
- dep. O.Grīgs - 45.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 46.lpp.
Debašu turpinājums - dep. V.Makarovs - 46.lpp.
- dep. P.Apinis - 47.lpp.
Likumprojekts Grozījums likumā Par Valsts prezidenta
darbības nodrošināšanu (3.lasījums)
(1207. dok.) - 50.lpp.
Ziņo - dep. R.Labanovskis - 50.lpp.
Debates - dep. K.Leiškalns - 50.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par akciju
sabiedrībām (2.lasījums)
(916. un 1065. dok.) - 52.lpp.
Ziņo - dep. I.Godmanis - 53.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Valsts drošības iestāžu
likumā (1.lasījums)
(1179. dok.) - 59.lpp.
Ziņo - dep. O.Grīgs - 59.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par Latvijas
Banku (1.lasījums) (Steidzams)
(1139. un 1184. dok.) - 60.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 60.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Obligātā militārā
dienesta likumā (2.lasījums)
(829. un 1197. dok.) - 61.lpp.
Ziņo - dep. O.Grīgs - 61.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par sapulcēm,
gājieniem un piketiem (1.lasījums)
(961. un 1189. dok.) - 64.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 64.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības
likumā (1.lasījums) (Noņemts no izskatīšanas)
(669. dok.) - 66.lpp.
Alternatīvais likumprojekts
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
(1.lasījums)
(1201. dok.) - 66.lpp.
Ziņo - dep. I.Geige - 66.lpp.
Debates - dep. K.Lībane - 67.lpp.
Likumprojekts Dzīvnieku aizsardzības likums
(2.lasījums)
(952. un 1203. dok.) - 67.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 68.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas un Somijas
Republikas sociālās drošības līgumu (1.lasījums)
(Steidzams)
(1102. un 1205. dok.) - 72.lpp.
Ziņo - dep. R.Labanovskis - 72.lpp.
Likumprojekts Par Latvijas Republikas un Somijas
Republikas sociālās drošības līgumu (2.lasījums)
(1102. un 1205. dok.) - 73.lpp.
Ziņo - dep. R.Labanovskis - 73.lpp.
Likumprojekts Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas
satelīttelekomunikāciju organizācijas EUTELSAT
konvenciju un darbības līgumu (2.lasījums)
(828. un 1206. dok.) - 73.lpp.
Ziņo - dep. R.Labanovskis - 73.lpp.
Likumprojekts Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu
noteikšanu (1.lasījums) (Steidzams)
(1214. dok.) - 73.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 74.lpp.
Likumprojekts Par tiesas piesēdētāju vēlēšanu
noteikšanu (2.lasījums)
(1214. dok.) - 74.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 74.lpp.
Par darba kārtību - 75.lpp.
Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns - 75.lpp.
- dep. I.Burvis - 77.lpp.
Paziņojumi - dep. Dz.Rasnačs - 77.lpp.
- dep. A.Seiksts - 78.lpp.
- dep. A.Poča - 78.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 78.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 78.lpp.