1999.gada 25.novembrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpināsim likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” otrreizējo caurlūkošanu. Debatējam par 7. - deputātu Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu. Debatēs bija pieteicies deputāts Baldzēns. Deputāta Baldzēna patlaban šeit nav. Vai vēl kāds vēlas debatēt par šo priekšlikumu?

Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Varbūt pagaidīsim, lai kolēģi apsēžas, jo vēl ir rīts... (Starpsauciens: “Iemācies lasīt!”) Jā, jo briesmīgs troksnis. Jā. Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti un cienījamie kolēģi tēvzemieši! Atklāti sakot, ar tik lielu daiļrunību un demagoģiju, kāda, apspriežot šo likumprojektu, ir no jūsu puses, - ar tik lielu demagoģiju es neesmu vēl sastapies šinī Saeimā. Jūs pārmetat Tautas partijai, ka mēs esot jūs nodevuši, atkāpušies no tā skaitļa -1000 biedru. Un tagad es lasu, melns uz balta, kas tad te rakstīts. No “Tēvzemei un Brīvībai” Makarovs ierosina: nevajag 1000 biedrus, bet vienu biedru. Kur tad trīs nullītes ir pazudušas?

Sēdes vadītājs. Mēs apspriežam pašlaik 7. - deputātu Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu, runājiet par lietu - par 7.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Es ļoti labi zinu, ko es apspriežu. Šie priekšlikumi visi ir savā starpā saistīti. Es lasu, ko cienījamie sociāldemokrāti iesnieguši. Jā, 500. Vai pieci simti ir tūkstotis? Tāpēc jājautā - kāpēc jūs pārmetat Tautas partijai, ka mēs esot atkāpušies no saviem principiem? Jūs paši pirmie esat atkāpušies - no 1000 biedriem uz vienu. No tūkstoša - uz vienu! Pieci simti, protams, ir uz pusi mazāk. Tāpēc mēs, Tautas partijā ļoti rūpīgi izdiskutējuši šo jautājumu, nonācām pie elementāra secinājuma. Ja jau mūsu līdzšinējie sarunu partneri ir atkāpušies no šiem principiem un ja partijas nevar vienoties savā starpā, tad ir acīmredzot jāizvēlas vispareizākais ceļš, un tas ir precedents. Arī jurisprudencē ir tāds jēdziens kā precedents jeb pēctecība. Ja tik atšķirīgas ir domas pat vienā partijā “Tēvzemei un Brīvībai” (vienu dienu - 1000, otru dienu - 500, trešo dienu - viens), tad, loģiski, ir jāatgriežas pie tā skaita, kas bija līdz šim, - pie 200 biedriem.

Es jums pateikšu arī savu personīgo viedokli. Personīgi es uzskatu, ka biedru skaits nav noteicošais. Un, es domāju, mēs arī mūsu partijā šo lietu noteikti rūpīgi izdiskutēsim, apspriežot Vēlēšanu likumu. Daudz būtiskāk ir, lai mēs Vēlēšanu likumā ierakstītu normas, kas tiešām nepieļautu, lai daži, piedodiet par izteicienu, plānā galdiņa urbēji tērētu tautas naudu ar garām debatēm (kas, starp citu, ir par brīvu, no valsts budžeta) televīzijā un radio. Tāpēc es domāju, ka mums, pirmkārt, ir jāpalielina iemaksas, kādas ir jāizdara partijai, lai varētu iesniegt vēlēšanu sarakstu. Un es domāju, cienījamie sociāldemokrāti, ja jums Zorgevica kungs viena mēneša algu noziedos, jūs to spēsiet. (Starpsauciens: “Šķēles kungs...”) Un, ja ne Zorgevica kungs, tad varbūt... tāpat kā cienījamais arodbiedrības vadītājs noziedoja jums priekš šā nevienam nevajadzīgā referenduma naivo arodbiedrības biedru naudiņu... Tā ka...

Un otrs variants. Es domāju, ka, iesniedzot vēlēšanu sarakstu, ir jāuzstāda pietiekami augsta parakstu barjera. Es domāju, ka katra nopietna partija var savākt vismaz 10 tūkstošus parakstu, lai šādu sarakstu iesniegtu. Šī barjera būs pietiekami nopietna, lai daži dakteri neizmantotu šo laiku, lai pēc tam palielinātu savas privātprakses klientu skaitu un tamlīdzīgi. Tā ka es aicinu atbalstīt kompromisa variantu, līdzšinējo variantu, šādu precedentu, ja mēs nespējam vienoties, tad jau lai paliek šie 200 biedri. Un nemētāsimies no 1000 uz 500, uz vienu vai otru pusi... un pēc tam vēl kritizēt, it kā mēs jūs būtu nodevuši.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

Dz.Ābiķis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Prezidij! Paldies Ābiķa kungam par demagoģijas skolu! Mēs noteikti nodosim šo ziņu Zorgevica kungam, ka viņš no savas kases var sākt apmaksāt sociāldemokrātu programmu, gluži tāpat kā Šķēles kungs to apmaksās no valsts budžeta. Bet tas nekas.

Jā, es Ābiķa kungam varu piekrist. Jums ir pilnīga taisnība! Ne jau biedru skaits nosaka, vai ir partija. Vai ir partija - to nosaka ideoloģija, programma - rīcības un darbības programma. Atzīsimies, ka arī šodien parlamentā ir pietiekami daudz partiju, kuras vēl šodien ir bez programmām, kurām ir tikai deklarācijas ar solījumiem: mēs darīsim to un to. Taču programmas nav un acīmredzot nebūs arī uz nākamajām vēlēšanām, kā tas bija jau Zīgeristam.

Un tādā skatījumā ir vērts atgriezties, godīgi sakot, pie tās pašas normas - pie 2000. Es pat būtu ierosinājis 5000. Kāpēc? Tā ir norma, kas domāta nevis demokrātijai, bet tā ir norma muļķu ķeršanai, jo tādā gadījumā politikānim bez programmas ir daudz grūtāk tikai ar naudu iekarot vēlētājus, jo tad viņam tomēr ir jānokomplektē komanda. Turklāt ir ļoti grūti nokomplektēt lielu komandu, kura strādātu tikai sava labuma dēļ - savas darbības attaisnošanai bez mazākās ideoloģijas, bez programmas. Un tāpēc šis 500 patiešām ir kompromiss starp bijušajiem 200 un piedāvātajiem 1000. Man, protams, ļoti žēl, ka Prezidentes kundze, ņemot vērā solīdās, normālās demokrātijas ar to tradīcijām, atnāca šeit un skatās tāpat kā tur. Taču viņai ir jāsaprot, ka mēs vēl esam tālu no demokrātijas. Tas, ko mēs saucam par demokrātiju, ļoti bieži, izrādās, ir demokrātiskais centrālisms no jūsu, kolēģi, partijas puses. Diemžēl tā tas ir. Tātad ir šis boļševisms, un tādā gadījumā šis 1000 bija paredzēts tikai tādēļ, lai negodīgiem politikāņiem apgrūtinātu darīt viendienīgas partijas. Tāpēc es domāju, ka ir jāatbalsta Baldzēna kunga priekšlikums - 500 cilvēki.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu pateikt ļoti nopietnus vārdus. Mums tiešām ir izcila iespēja pašķirstīt tādu nopietnu laikrakstu kā “Latvijas Vēstnesis” un paskatīties arī Ābiķa kunga uzstāšanos - cik tā bija kvēla un stingra par šiem 1000... Ne, ne, ne (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es neteicu...”), pagaidi, pagaidi, es tagad stāstu kaut ko citu. Es tev runāt netraucēju, rokas plātīt tu varēsi arī citreiz… Tā ka es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši: Tautas partijai ir visas tiesības mainīt savu viedokli. Taču tad nevajag runāt par to, ka te kādi citi kaut ko pārmet. Tautas partija šajā gadījumā vismaz līgumu nav slēgusi… un esmu pilnīgi pārliecināts, ka vismaz līgumu par valsts valodu viņa nepārkāps... Ir viņai tāds līgums. Var būt, ka lauzīs... Arī tas var notikt.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši, kas ir šeit svarīgākais. Svarīgākais ir tas, ka praktiski ir triumfējis “Latvijas ceļš”, vismaz valdības partiju vidū, viņš ir pārvilinājis un ieguvis sev atbalstu tieši Tautas partijā, pārliecinājis par savu taisnību, un es šajā ziņā neredzu nekā tāda nepieņemama. Ja “Latvijas ceļš” ir bijis ideoloģiski stiprāks, pārliecinošāks, tad Tautas partijai, neapšaubāmi, bija jāmaina savas pozīcijas. Neapšaubāmi. Es citas iespējas neredzu, tā arī bija jārīkojas. Un, ja vairs nebija šā argumenta, tad, protams, bija jāpiekāpjas kolēģiem ar labu.

Es Tautas partijai nekādu nodevību šeit nepārmetu. Es uzskatu, ka viņa ir tiesīga rīkoties. Mums nekādu tādu līgumu šeit nav. Par to, kā tad mēs pie tā skaitļa “500” nonācām, es varu pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka pavisam nopietni Tautas partijas cilvēki, kas bija deleģēti, man piedāvāja šo skaitli - “500”, un es arī teicu, ka nu mēs arī esam gatavi… Tāpat arī Rasnača kungu mēs “pielauzām” uz to skaitli “500”, jau kopā ar Tautas partiju. Tas bija kā kompromisa variants, ņemot vērā parlamentāro loģiku, ka nevajag jau vienmēr iespītēties, var jau soli pretim spert. Taču Tautas partija nav spērusi soli pretim, viņa vienkārši ir aizskrējusi daudzus soļus pretim pozīcijai, kur “Latvijas ceļš” ir palicis stingri - kā granītā kalts tēls - pie skaitļa “200”. Tas ir jāatzīst skaidri un gaiši.

Tāpēc Tautas partijai vajadzētu tomēr atzīt, ka viņa ir piekāpusies tieši “Latvijas ceļa” uzstājībai, viņu argumentiem, un tad būs pavisam vienkārši.

Taču, ja mēs runājam par nopietnām lietām, tad mums būtu jāsaprot tas, ka šis jautājums nav sakārtojams viena likuma ietvaros. Šis jautājums ir sakārtojams vairāku likumu ietvaros, to skaitā arī Pašvaldību vēlēšanu likumā un Saeimas vēlēšanu likumā, un tāpēc es izteikšu savu politisko pārliecību, ko es jau pāris reižu esmu izteicis no šīs tribīnes.

Manis pēc, lai nu būtu tā, kā Leiškalna kungs saka, ka divi vai trīs cilvēki var dibināt partiju. Lai viņi to dibina atbilstoši Satversmei. Satversmi nemainīsim. Taču pašvaldību vēlēšanās, manuprāt, varētu piedalīties 200 vai 300 cilvēku. Partiju veidot varētu organizācija ar 200 vai 300 cilvēkiem, ja tā būtu notariāli apstiprināta, lai šeit nebūtu tādas situācijas, ka parādās “mirušās dvēseles”. Un savukārt Saeimas vēlēšanām būtu nepieciešams 500.

Kāpēc 500? Es šeit jums varu citēt kaut vai godājamās deputātes no Tautas partijas sacīto, kura vēl nesen uzsvēra, ka tomēr ir 438 pagasti, ir vēl arī pilsētas, un tāpēc būtu derīgi, lai vismaz viens pašvaldības pārstāvis būtu tajā partijā, lai cilvēki tomēr zinātu, ar ko saistīt konkrētajā teritorijā, ne tikai valstī kopumā šo partiju.

Un vēl nākamais, ko es gribētu pateikt. Kolēģi, es domāju, ka Tautas partijai ir jāapzinās, ka gan apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, gan sociāldemokrāti… (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nemelo!”) Nē, nē, es saprotu, ka arī balsojumos frakcijā tu esi noteikti bijis pret šo tūkstoti, Ābiķa kungs! Es pilnīgi tam piekrītu, ka tu noteikti esi bijis par 200… Tas ir neapšaubāmi, un frakcijas attiecīgie dokumenti to apliecinās. Taču paldies par repliku!

Es gribēju pateikt pavisam kaut ko citu. Šeit mums, kolēģi, ir jāizšķiras, cik nopietnas mēs gribam redzēt Saeimā politiskās partijas un vai mums šīm politiskajām partijām ir jāveido konkurence. Ja tā nav jāveido, tad balsojiet par 200!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es atbalstu šo priekšlikumu, jo pamatojums tam jau ir izskanējis pietiekami daudz. Otrkārt, es aicinu jūs neizplūst daiļrunībā. Tā mēs norunāsim līdz vakaram. Man liekas, ka katram savs viedoklis ir absolūti skaidrs.

Un treškārt. Ābiķa kungs, jā, Makarova kungam ir priekšlikums ar skaitli “viens”, bet, lai izprastu šo priekšlikumu, ir jāprot ne tikai lasīt, bet arī domāt. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, godājamie kolēģi! Es gan esmu dzirdējis ne tādu demagoģiju vien. Un, tu, Dzintar, sniedzi demagoģijas paraugstundu. Man jāatgādina tas, kā jūs sākāt no tūkstoša, bet pēc tam daži jūsu biedri intervijās pieļāva kā iespējamus arī 500. Pēc tam teica, ka frakcija tam nepiekrīt, ka jūs tomēr pastāvēsiet, lai būtu tūkstotis, bet tagad jūs esat “nolaidušies” līdz 200. Un nevajag pārmest sociāldemokrātiem un citiem interešu nodevību. Tas būtu pirmām kārtām.

Satversmes 102.pants, uz kuru daudzi atsaucas, skan šādi: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskajās partijās un citās sabiedriskajās organizācijās.” Tie, kuri saprot šo pantu burtiski… No viņiem visgodīgākais ir Makarova kungs, kurš paredz, ka partiju var dibināt viens cilvēks. Šeit nav teikts, ka katri trīs var dibināt partiju, jo ar trīs jau sākas ierobežojums, un tas ir tikpat slikti kā 200, 500 vai tūkstotis, ja vadāmies pēc šādas loģikas.

Es piekrītu mūsu cienījamajam Juridiskās komisijas priekšsēdētājam, kurš nesaskata šeit pretrunu, ja ir 200… nesaskata pretrunu ar šo pantu. Taču es nepiekrītu cienījamajam juristam, kurš saka, ka Latvijā ir tādi specifiski apstākļi, kuru dēļ partijā būtu apvienojami 200 biedri, nevis 500 vai 1000. Ja Muciņa kungam būtu pārliecinoši un stingri argumenti, ka Latvija ir īpaša valsts (atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm - no Igaunijas un Lietuvas)… Es jau atkārtojos… Ja tām ir spēcīgi argumenti, kāpēc tur der 1000 vai 500, bet mums tikai 200, tad es esmu gatavs nobalsot par šo priekšlikumu. Taču, tā kā mēs te izskatām tos grēkāžus, kuri ir pārkāpuši satiksmes noteikumus… Ikvienā demokrātiskā sabiedrībā ir ierobežojumi un ir noteikumi, un ir likumi, kuri ir jāievēro, un tāpat arī šajā jautājumā mums ir jāpanāk attiecīgi ierobežojumi, jo es palieku pie tā, ka politiskā partija ir tāds spēks, kurš pretendē uz politiskās varas dalīšanu valstī. Un, lai tas pretendētu uz politiskās varas dalīšanu valstī, tam ir jāsakņojas un jāpārstāv zināma sabiedrības daļa vai slānis, jāpauž tā intereses. To nevar darīt ne viens, ne trīs, ne desmit cilvēki.

Un tāpēc, kā Pēteris Tabūns teica, vajag domāt ar galvu. Šeit ikvienam ir tiesības apvienoties politiskajās partijās… Jā, partijās, kurās ir ne mazāk kā 500 cilvēku. Dibiniet tādas partijas!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Neliela izziņa. Es uzskatu, ka mēs šodien nepieņemam jaunu likumu. Mēs izdarām grozījumus esošajā likumā. Mēs šeit nepieņemam likumu par jaunu partiju dibināšanu, mēs šeit izdarām nepieciešamos grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, tajā skaitā par politiskajām partijām. Tāpēc būsim korekti, atsaucoties viens uz otru, ko kāds kaut kur un kaut kad ir teicis.

Juridiski mēs šo jautājumu varam apspriest dažādi. Šobrīd vismaz personīgi es un arī Juridiskā komisija sliecas… Es atvainojos, personīgi es uzskatu, ka pastāvošajā likumā nav nepieciešamības izdarīt nez kādus grozījumus uz vienu vai otru pusi. Pastāvošais likums, salīdzinot to ar Satversmi, nav pretrunā ar Satversmi, tāpēc būsim korekti, atsaucoties viens uz otru.

Runa nav par to, ka mēs pieņemam jaunu likumu vai nosakām kādus jaunus noteikumus. Runa ir par to, vai Satversmes 8.nodaļa un šīs tiesības uz apvienošanos ir šajā likumā, kas šobrīd ir spēkā. Vai ir savstarpēja pretruna starp Satversmi un šo likumu. Šādu pretrunu, kā es uzskatu, šobrīd nav, līdz ar to arī nekādu demokrātijas ierobežojumu nav, un tāpēc vienīgais, par ko mēs varam šobrīd runāt un uz ko atsaukties (uz to pastāv arī “Latvijas ceļš”)... Mēs uzskatām, ka šobrīd nav nepieciešams izdarīt grozījumus šajā punktā un ka situācijai ir jāpaliek tādai, kāda tā ir. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Komisija ar balsu vairākumu noraidīja deputātu Egila Baldzēna un Osvalda Zvejsalnieka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Baldzēna un Zvejsalnieka priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 34, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 8.priekšlikums, ko ir iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Faktiski kolēģi no “Latvijas ceļa” ierosina saglabāt likumā spēkā esošo - tātad šo barjeru, ka politiskās organizācijas var dibināt ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, ir diezgan nožēlojami, ka mēs tērējam laiku trijos lasījumos, lai it kā tikai palabotu likumu. Tomēr sakarā ar šo priekšlikumu es personīgi griežos pie Gundara Bērziņa kā pie iespējamā izglītības ministra vai Operas direktora. Redziet, Bērziņa kungs, te ir tauriņš, un, ja jūs to apskatāties, tad redzat, ka tas ir Latvijas karoga nacionālajās krāsās, lai gan viena kundzīte visu laiku uzskata, ka tā esot sārta krāsa... Ir trīs iespējas, kāpēc viņai šī krāsa liekas sārta: vai nu viņa neprot atšķirt krāsas, vai arī viņa grib, lai visi būtu sārti, vai kāds viņai liek tā darīt.

Man liekas, ka arī jums ir līdzīgi. Jums taču bija skaidra pārliecība par tūkstoti, tad kur tā ir palikusi? Pasakiet, lūdzu! Kā jūs varat nolēkt tik zemu, Bērziņa kungs? Nupat te uzstājās viens jūsu partijas pārstāvis, lai gan man vairāk liekas, ka viņš ir īpaši iesūtīts “Latvijas ceļa” aģents Tautas partijas rindās nolūkā šķelt šo partiju. Mēs, piemēram, ļoti gribam, lai jūs būtu stipra un vienota partija, un tāpēc mēs kopā ar jums pašā sākumā atbalstījām šo tūkstoti. Un tagad, Bērziņa kungs, iedomājieties, ka jūs tiešām būsiet Operas direktors, ka būs izrāde “Tanheizers” un ka būs svētceļnieku koris. Vai tad jums tiešām nebūtu patīkami, ja visi klausītāji būtu no vienas partijas un tā, piemēram, būtu jūsu partija? Tā ka es tomēr aicinu: pārdomājiet un noraidiet vismaz šo priekšlikumu - “200”!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā šis priekšlikums būtu noraidāms viena iemesla pēc - tad “Latvijas ceļa” partijai būtu godīgi jāpasaka, ka tā visus iepriekšējos trīs gadus ir imitējusi darbību, veidojot un uzlabojot šo likumu. Tad nu ir jāpasaka, ka mēs esam gatavi vēl divus Saeimas sasaukumus sagādāt sev šo darbu, lai turpinātos strīdi un ažiotāža par to, cik biedri ir vajadzīgi. Tad atkārtosim to pašu teātri, kāds bija ar Valsts valodas likumu, kuru divi sasaukumi risināja, līdz trešais atrisināja. Nu tad turpināsim! Un tāpēc, manā skatījumā, ir jānoraida šis priekšlikums, jo šā priekšlikuma pēc būtības vispār nav.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt: ja “Latvijas ceļš” tik ļoti pārliecinoši saka, ka šie 200 nav pretrunā ar Satversmi, bet šie 500 vai 1000 ir pretrunā ar Satversmi, tad es tomēr gribētu piekrist Kārlim Leiškalnam, kas teica, ka divi vai trīs varētu nebūt... ka divi noteikti nebūs pretrunā. Un tāpēc es domāju, ka šis skaitlis “200” ir jānoraida pašā saknē kā princips, kas nav pieņemams, jo tas noteikti būs pretrunā ar Satversmi. Un arī tas atbilst Kārļa Leiškalna, “Latvijas ceļa” deputāta, domām.

Šajā gadījumā šeit ir runa tieši par partijas dibināšanu. Es domāju, ka “Latvijas ceļam” kā liberālai partijai vajadzētu šo lietu ļoti rūpīgi apsvērt, un es arī uzskatu, ka tomēr būtu jāizvērtē tas, vai šī metodoloģija, ko tā pašreiz ir pieņēmusi, ir gluži pareiza. Es kā sociāldemokrāts savukārt gribētu uzsvērt, ka Tautas partijai, neapšaubāmi, būtu vēlreiz jāpadomā, vai tā pārliecība, kas no “1000” ir noplakusi uz “200”, nozīmē, ka piecreiz ir samazinājusies arī jūsu pārliecība par to, kādām politiskajām partijām būtu tiesības strādāt Saeimā. Ja tas tik tiešām ir tā, tad jums šis “Latvijas ceļa” priekšlikums ir jāatbalsta. Ja jūs tomēr mazliet šaubāties par to, tad jums vajadzētu atturēties šajā balsojumā. Es, protams, cienu frakcijas disciplīnu, bet sirdsapziņas brīvība konservatīvām partijām, cik es zinu, ir ne mazāk liela vērtība, un tad nu mēs redzēsim, cik brīva ir šī demokrātiskā Tautas partija.

Ko es vēl gribētu šeit uzsvērt? Ir jāuzsver arī tas moments, kolēģi, ka tad, ja mēs piekrītam “Latvijas ceļa” argumentiem - un tie ir pietiekami nopietni argumenti -, mums ir jāsaprot viena konsekvence: ja “500”, “1000” vai “200” ir Satversmes pārkāpums, un tas, neapšaubāmi, dzelžaini vadoties pēc “Latvijas ceļa” pamatdomas, tā ir, tad, manuprāt, arī šī Saeima ir ievēlēta pretēji Satversmes principiem, jo Saeimas vēlēšanu likums šai Saeimai noteica to, ka partijas var dibināt 200 cilvēki. Mums šajā gadījumā, ja mēs atbalstām “Latvijas ceļa” priekšlikumu par “200”, ir skaidri jāapzinās viens - juridiskā konsekvence. Jebkuram šeit ir tiesības griezties Satversmes tiesā un teikt, ka šī Saeima nav ievēlēta godīgi, ja mēs pieņemam arī Leiškalna kunga iebildumus par to, ka partijas jādibina diviem vai trim cilvēkiem. Tādā gadījumā mēs pakāpeniski gatavojam Saeimas ārkārtas vēlēšanas, ja mēs atbalstām “Latvijas ceļu”, teiksim, pozīciju, jo tik tiešām “200”, “500” un “1000” ir vienādā pretrunā ar Satversmi. Šeit nav kvalitatīvas robežas. Ja mēs to apzināmies, tad mēs apšaubām gan visus Ministru kabineta pieņemtos lēmumus kopš Ministru kabineta izveidošanas - gan Krištopana, gan Šķēles kunga darbības laikā. Mēs apstrīdam arī to, ko ir darījusi šī Saeima. Es gribu redzēt, cik destruktīva var būt šīs Saeimas vairākuma nostāja un vai tiešām deputāti apšaubīs paši savas pilnvaras, savus mandātus. To mēs redzēsim šajā individuālajā balsojumā, kurā mēs redzēsim, kur deputāti nostāsies. Viņi uzskata, ka šis skaitlis “200”, kas savulaik tika iedibināts tieši pēc “Latvijas ceļa” priekšlikuma, tomēr ir tas šķērslis, kā savulaik teica arī Leiškalns, kas šo Satversmi atspiež. Te ir tāda ļoti bēdīga situācija, ka šī Saeima tomēr ir ievēlēta ar likuma un Satversmes pārkāpumu.

Es domāju, kolēģi, ka tas ir ļoti nopietns jautājums. Jūs balsojat praktiski pret saviem mandātiem, ja uzskatāt, ka šis skaitlis “200”, “500” vai “1000” tik tiešām ir šī robeža. Mans viedoklis ir tāds, ka šeit tomēr vajag visu skatīt mazliet citādāk, bet, ja jūs piekrītat “Latvijas ceļam”, tad jūs balsojat pret saviem mandātiem. Tas ir viennozīmīgi skaidrs, ka jums ir jāizšķiras. Mēs redzēsim arī jūsu gatavību Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kas diezgan drīz konsekventi un principiāli būtu jāvirza Tautas partijai, “Latvijas ceļam” un Tautas saskaņas partijai. Ja jūsu izšķiršanās ir tāda, tad man iebildumu nav. Ja ne, tad tā ir liekulība.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Ja gadījumā šis priekšlikums netiek pieņemts, es gribētu jūs informēt, ka tad spēkā paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kas nosaka 1000 personu augstu šo dibināšanas barjeru. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums uzskatīja, ka būtu jāsaglabā esošā barjera - tātad 200 personas kā dibināšanas minimums. Tādējādi mēs saglabātu tās demokrātiskās tradīcijas, kādas ir mūsu valstī. Formāli šāda barjera, kā to pareizi norādīja Baldzēna kungs, ir pretrunā vai varētu būt pretrunā ar Satversmes attiecīgajām normām, bet jāņem vērā tas, ka šī barjera ir sekmīgi darbojusies jau vairāk nekā sešus gadus un nav traucējusi mūsu valstī veidoties parlamentārajai demokrātijai. Šo apstākļu dēļ komisijas vairākums atbalstīja šādas normas saglabāšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 21, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 9., 10., 11., 12., 13. un 14., kā arī 15.priekšlikums attiecas uz 47.pantu, kas nosaka, kādi dokumenti būtu pievienojami politisko partiju iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem. Viens no šādiem dokumentiem ir dibinātāju saraksts. Spēkā esošajā likumā ir tātad noteikts, ka jāiesniedz saraksts ar 200 biedriem, savukārt otrajā lasījumā mēs pieņēmām... Es atvainojos! Trešajā lasījumā mēs pieņēmām noteikumu, ka jāiesniedz saraksts ar 500 biedriem. Par šo normu ir iesniegti 6 priekšlikumi. Ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu, godātais priekšsēdētāja kungs, pēc būtības nebūtu balsojams 10., 11., 12., 13.priekšlikums, bet varētu balsot par Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo tas ierosina vispār izslēgt šo noteikumu, ka iesniegtajam dibinātāju pieteikumam ir jāpievieno kādi dokumenti.

Sēdes vadītājs. Es piekrītu jums. Tātad 9. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Iebildumu nav.

10., 11., 12. un 13.priekšlikums nav balsojami. Vai ir iebildumi pret 14. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 7, atturas - 25. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, man mazliet ir jāatvainojas. Pirms brīža es maldināju jūs. 15.priekšlikums nav pēc būtības izskatāms. To iesniedzis deputāts Juris Vidiņš, un tas attiecas uz tām normām, pret kurām Valsts prezidente nav iebildusi.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. Savukārt par pārejas noteikumiem iesniegti ir 4 priekšlikumi. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu 1. un 2.punktu un mainīt trešajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu numerāciju, jo tas saskan ar iepriekš nobalsotajiem diviem grozījumiem attiecīgajos likuma pamatteksta pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Es komisijas vārdā aicinu balsot kopumā par grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Tātad 17., 18., 19., 20. un tālāk sekojošie priekšlikumi nav izskatāmi pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 12, atturas - 15. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, mums ir jālemj par ierosinātajām izmaiņām darba kārtībā.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt šā gada 25.novembra sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Antidempinga likums”. Vai ir iebildumi? Paldies.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā šādas izmaiņas - pārcelt vairāku likumprojektu izskatīšanu pēc otrās sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanas. Tie ir visi likumprojekti (no darba kārtības 14. līdz 30.punktam), kas skar Valsts budžeta likuma projektu pavadošo likumprojektu paketi. Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Nav iebildumu. Paldies.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par termiņu, kādā izskatāms likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam” otrajā lasījumā” un noteikt, ka izskatīšana otrajā lasījumā tiek pārcelta no 2.decembra uz 1.decembri. Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Iekļaujam sēdes darba kārtības beigās.

Nākamais ir 10 deputātu priekšlikums iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai ir iebildumi pret šo lēmuma projektu iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu.

Tāpat 10 deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtības beigās.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā uzreiz pēc Prezidija ziņojumiem lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Izskatīsim Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par Latvijas Republikas ostu izmantošanu Moldovas Republikas kravu apstrādei un transportēšanai” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Horvātijas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saskaņā ar darba kārtības izmaiņām nākamais ir Saeimas lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Damberga atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: atsaukt deputātu Gunti Dambergu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par deputāta Gunta Damberga ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sāksim darbu. Darbam nepieciešams ir dokuments nr.1067-b.

Pirmais ir deputāta Ražuka priekšlikums - papildināt terminu skaidrojumus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 2.priekšlikums - deputāta Urbanoviča priekšlikums izslēgt no likumprojekta 1.panta otro un trešo daļu. Tas ir attiecībā uz nekustamā īpašuma, kas pieder reliģiskām organizācijām, aplikšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 10, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas ierosina noteikt citu likuma normas spēkā stāšanās brīdi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Patiesībā situācija šobrīd ir ļoti sarežģīta. Un sarežģīta situācija ir tāpēc, ka ne vien deputāta Ražuka priekšlikums ir ļoti slikts un nepieņemams, jo viņš ierosina, ka, sākot no 2000.gada 1.janvāra, reliģisko organizāciju nekustamais īpašums tiek aplikts ar nodokli, bet slikts ir arī pirmajā lasījumā nobalsotais variants, kas līdz 2000.gada 31.decembrim pagarina šā nekustamā īpašuma nodokļa aplikšanas atlikšanu reliģiskajām organizācijām.

Es gribētu mazdrusciņ atcerēties, kā radās spēkā esošā redakcija, kas patiesībā ir tā, pie kuras mums vajag turēties un kuru mēs esam arī apsolījuši savos pirmsvēlēšanu solījumos baznīcu pārstāvjiem, kad viņi aptaujāja mūsu viedokļus par nodokļu un baznīcas lietām. Proti, 6.Saeimā ar lielām pūlēm un beigās arī ar deputātu lielu sapratni tika pieņemta šī te redakcija, ka visi reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi netiek aplikti ar nodokli, jo reliģisko organizāciju īpašumi neatkarīgi no tā, vai šie īpašumi tiek izmantoti tieši reliģiskajai darbībai, kulta darbībai, vai arī tie ir vienkārši organizācijas īpašums, neatkarīgi no tā visa tiek izmantoti baznīcas labā. Pie tam šī īpašuma forma ir ļoti specifiska. Tas nav ne privātīpašums, ne kādas firmas vai SIA īpašums. Patiesībā baznīcas īpašums ir sabiedrības - tautas īpašuma ļoti specifiska forma, un, ja mēs tagad apliekam to ar nekustamā īpašuma nodokli, tad mēs jau apliekam paši sevi un tos cilvēkus, kuri draudzē darbojas. Un tie nav kādi no sabiedrības izolēti cilvēki.

Kāpēc, manuprāt, nedrīkst to darīt? Tāpēc, ka baznīcas materiālais stāvoklis joprojām ir, es teikšu, traģisks. Padomju varas gados ir izpostītas un izvandalētas baznīcas, un gandrīz katrai no tām ir vajadzīgs liels un nopietns remonts. Kā tad jūs domājat - no kurienes lai baznīca šo naudu ņem? Tāda varianta, no kurienes paņemt, vienkārši nav. Un līdz šim spēkā esošais likums lielā mērā baznīcām palīdzēja atsperties un deva kādu cerību, ka Latvijā nebūs izpostītu un sabrukušu baznīcu, ka mēs varēsim tās tomēr atjaunot.

Un šinī brīdī es vēršos pie visām partijām un mēģinu klauvēt pie jūsu sirdsapziņas. Ko darīt, kā rīkoties? Es arī saprotu, ka šobrīd katrs no šiem priekšlikumiem - gan pirmajā lasījumā pieņemtais, gan Ražuka kunga piedāvātais priekšlikums - ir slikts un nekur neder, tomēr mums ir jāmēģina kaut kādā veidā... Te varbūt var palīdzēt arī Počas kundze, lai mēs tomēr atgrieztos pie spēkā esošās redakcijas.

Jūs esat saņēmuši arī baznīcu vadītāju vēstuli. Katrs no jums šorīt to saņēma. Izlasiet, pārdomājiet! Mēģināsim kaut ko darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi, Latvijas iedzīvotāji! Šo izmaiņu atbalstīt nevar un ir jābalso “pret”. Kāpēc? Valdība ļoti steidzina budžetu. Ātrums diemžēl nerada kvalitāti. Daudzi jo daudzi Latvijas iedzīvotāji ātrumā veiktās izmaiņas negatīvi sajutīs savā dzīvē jaunajā tūkstošgadē. Pozīcijā esošā valdība, veicot taupību, vispirms uzvēla budžeta risinājumu uz iedzīvotāju pleciem - visas problēmas, ko tikai varēja, un tie stiprākie ir pensionāri, skolotāji un, protams, maznodrošinātie. Tā apsolīja darba vietas, bet tās diemžēl jaunas neradās. Un, protams, to arī nebūs.

Un budžetu pavadošie likumi, kuros steigā tiek radītas izmaiņas, atrada jaunu avotu - tas ir, nolēma aplikt reliģisko organizāciju un baznīcu nekustamo īpašumu ar nodokli. Tās ir semināru un klosteru ēkas, kapličas, mācītāju mājas. Šinī gadījumā acīmredzot tika iestrādāta viltība - iemest akmeni svešā logā un skatīties, kas tad notiks. Ja valdība pāries opozīcijā, tad, protams, to varēs izmantot tālāk, atceļot šo nodokli. Un tad varēs saņemt kaut kādas privilēģijas, jo baznīca varbūt atbalstīs pašvaldību vai partijas 8.Saeimas vēlēšanās. Ierosinājums ir bezkaunīgs, un tas neatbilst ne baznīcas, ne arī ticīgo cilvēku interesēm.

Ko valdība desmit gadu laikā ir palīdzējusi mūsu baznīcām vai reliģiskajām organizācijām? Neko! Ja tā būtu vismaz no tiem ārējiem parādiem, kas sakrājušies līdz pusmiljardam, kādus 5 vai 10 miljonus iedalījusi baznīcu atjaunošanai, tad vēl varētu par kaut ko runāt. Diemžēl reliģiskās draudzes par tiem niecīgajiem ziedojumiem, ko tās savāc, veic dievnamu atjaunošanu, ceļ jaunus, atjauno vēsturiskas nozīmes svētbildes un citus priekšmetus, veic jaunatnes apmācību un sniedz visdažādāko humāno palīdzību vai vispār palīdzību iedzīvotājiem. Tātad patiesībā tās sniedz ļoti pozitīvu palīdzību mūsu Latvijas valsts iedzīvotājiem, bet mēs tagad tām uzveļam naudas summu, kuru vajadzēs nomaksāt par tiem īpašumiem, kuri patiesībā netiek izmantoti ne kazino, ne citām izpriecu vajadzībām.

Mēs aizmirsām arī to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzticas baznīcai, bet diemžēl ne Saeimai, ne valdībai un ne citām institūcijām. Arī par to ir jāpadomā.

Un tagad vēl tālāk paskatīsimies. Tie ziedojumi, kurus savāc baznīcas un kurus saziedo ticīgie cilvēki, jau nav lieli, jo lielākā daļa iedzīvotāju ir ļoti slikti apgādāta ar naudas resursiem, tāpēc nevar daudz ziedot, tāpēc darīt tos visus darbus, ko veic baznīca, lai saglabātu šīs vēsturiskās celtnes, tas ir ļoti liels... Tāpēc likt vēlreiz tām maksāt par visu to - tā jau ir bezkaunība, un tāpēc es aicinu visus balsot “pret”. Ir jādomā par to, ka mēs nevaram pārvērst baznīcu par naudas iegūšanas avotu valstī.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es gribētu precizēt to informāciju, par kuru jums deva savu skaidrojumu Prēdeles kundze, jo arī es esmu konsultējusies ar reliģiskajām organizācijām par šiem grozījumiem, tāpēc varu jums paust sekojošo - to, ka deputāta Urbanoviča kunga priekšlikums ir ne sevišķi korekts, jo tādā gadījumā no likuma tiktu svītrota atruna par to, kāds īpašums netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli, taču šī atruna tieši par reliģiskajām organizācijām jau esošajā likumā un arī turpmāk, ja šī norma tiks saglabāta, dotu skaidru un nepārprotamu skaidrojumu un pozīciju, kurā valsts būtu pateikusi savu nostāju pret reliģisko organizāciju īpašumiem. Un tur nevarētu būt dažādu traktējumu iespējas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Deputāta Ražuka priekšlikums par 2000.gada 1.janvāri, ar kuru vajadzētu sākt aplikt reliģiskās organizācijas ar nekustamā īpašuma nodokli par tām īpašuma daļām, kuras neizmanto reliģiskās darbības veikšanai, ir pārliekams uz 2001.gadu, kā tas ir norādīts komisijas priekšlikumā, dodot gadu laika, pret ko neiebilst arī reliģiskās organizācijas, lai tās varētu inventarizēt un sakārtot visus reliģisko organizāciju īpašumā esošos īpašumus un darbības, kas šajos īpašumos notiek.

Pie reizes būtu nepieciešams arī precizēt, kas ir reliģiskā darbība un reliģiskās darbības veikšanas process. Un acīmredzot šajā procesā būtu iekļaujama arī priestera māja, jo tā nodrošina reliģisko darbību. Te būtu iekļauta arī svētdienas skola un tamlīdzīgi, taču ne jau man šo uzskaitījumu šobrīd vajadzētu jums priekšā klāstīt. Tas ir jautājums, kurš ir pilnīgi skaidri jāsakārto, jo nav taču noslēpums, ka diemžēl klīst arī netīkamas un kompromitējošas runas attiecībā uz reliģiskajām organizācijām, ka šo organizāciju īpašumu teritorijā notiek dažādas darbības. Savukārt, ja tas ir tāds nekustamais īpašums, ko reliģiskā organizācija iznomā kādai citai darbībai, tad neizbēgami šis iznomātājs būs saistīts ar nodokļiem, un arī tad šīs attiecības starp valsti un reliģisko organizāciju būs skaidras un saprotamas.

Es gribētu teikt, ka ir atbalstāms priekšlikums - atstāt spēkā veco redakciju, kura šobrīd ir ietverta likumā, un tā nosaka arī to daļu, kas nav apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli, tātad tas ir arī reliģisko organizāciju nekustamais īpašums. Ierakstot šo 4.¹ pantu, kurā ir noteikts gadskaitlis - 2001.gada 1.janvāris, būtu jāparādās arī attiecīgajam sarakstam, kas tad īsti tiek precizēts un kurš ir tas īpašums, kas un kādā apjomā tiek aplikts ar nodokli. Pret šo jautājumu sakārtošanu neiebilst arī pašas reliģiskās organizācijas.

Lūdzu atbalstīt esošo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka mums būtu ļoti uzmanīgi jāpieiet šim jautājumam un skaidri jāapzinās, ka baznīcas nebūt nav tās bagātākās sabiedriskās institūcijas, un, ja mēs gribam arī savus politiķu trūkumus sākt labot uz baznīcas ienākumu rēķina, tad mums ir jāapzinās arī tas, cik draudzes ir trūcīgas. Ja mēs to apzināmies, tad mēs arī saprotam, ka šinī brīdī mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt deputāta Romualda Ražuka priekšlikumu, jo mēs nedodam šīm reliģiskajām organizācijām pat viena gada atelpu.

Es piekrītu arī deputātei Rugātes kundzei, kura uzsvēra to, ka atsevišķos gadījumos mums ar laiku tik tiešām ir jābūt pilnīgā skaidrībā, kur varbūt kādi ienākumi tiek gūti kā papildienākumi, iznomājot kaut kādas telpas, turklāt gūstot varbūt neproporcionāli lielus ienākumus, kas varbūt nemaz netiek izlietoti baznīcas un draudzes vajadzībām. Tas ir cits jautājums, tomēr vispirms ir jāsakārto likumdošana, un tad to visu varēs noregulēt. Mēs nevaram sodīt par to, ka tāda iespēja pašreiz pastāv, visas konfesijas un reliģiskās organizācijas. Es domāju, ka tas ir galīgi nepieņemami.

Es gribētu pateikt savu nostāju. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka labējās partijas šinī gadījumā visas kā viena balsos par to, lai vismaz pašreiz saglabātu šo atelpas iespēju baznīcām, un tad šā gada laikā varēs sakārtot šo likumdošanu tā, lai arī tās lietas, kas reizēm varētu notikt šo reliģisko organizāciju paspārnē un kas nebūt nekalpo pašai šo reliģisko organizāciju sūtībai un misijai sabiedrībā, tomēr tiktu kaut kādā mērā pieskaņotas mūsu dzīves realitātēm un starptautiskajai praksei. Bet nesodīsim tagad, lūdzu, baznīcas, nesodīsim reliģiskās organizācijas, un tāpēc es uzskatu, ka mums ir skaidri jāapzinās - baznīca nav augļotāja! Tās ir trūcīgas draudzes, bet nākotnē, kad sabiedrība būs turīga, mēs varēsim daudzas lietas vēlreiz izskatīt. Dievnami ir jāatjauno, un ne jau mēs būsim tie, kas, teiksim, traucēs to atjaunošanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks - frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Protams, var jau piekrist visam tam, ko dedzīgi un emocionāli runāja daudzu Latvijas Baznīcu Saeimā pārstāvētie aizstāvji. Visam tam var piekrist. Vienīgais, ko es lūgtu, runājot par šīm problēmām, ir iedziļināties lietas būtībā - iedziļināties lietas būtībā un ņemt vērā to, ka mums Latvijā nav vairs tikai tradicionālās baznīcas ar gadsimteņu ilgu pieredzi. Pie mums nāk iekšā arī lielas transnacionālas jaunas reliģijas ar ļoti lielu finansiālo pamatu, un tur šī darbība ir tīri komerciāla, ekonomiska. Ņemsim vērā arī to, ka daudzās pašvaldībās, it īpaši Rīgas pašvaldībā, šie priekšlikumi jau pamatā ir izstrādāti, jo ļoti daudz zemes pilsētā pieder baznīcām un tur tiek veikta vistīrākā saimnieciskā darbība - zeme tiek izīrēta. Šādi apstākļi, ka vienā pilsētā ir zeme, par kuru netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, un zeme, kur šis nodoklis tiek maksāts, neko citu neveicina kā vien konkurences izkropļošanu. Nevienam un nevienā brīdī neienāca prātā aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli to zemi, uz kuras atrodas baznīcas vai citas celtnes, kurās tiek veikta reliģiskā darbība.

Jā, šeit ir viens trūkums. Šo priekšlikumu vajadzētu vēl papildināt ar tām celtnēm un zemi, uz kuras atrodas reliģisko organizāciju baznīcas, to uzturētās patversmes un žēlsirdības organizācijas - viss tas, kas ietilptu šajā kategorijā. Tāpēc, manuprāt, šeit tiešām ir pareiza pieeja, ka ir nepieciešams vēl viens gads visu šo jautājumu sakārtošanai, kā arī jāpapildina likuma redakcija, ne tikai ar zemi un celtnēm, kur tiek veikta reliģiskā darbība, bet arī ar objektiem, kur tiek veikta labdarība, žēlsirdība - ar visu to, kas tradicionāli darbojas paralēli baznīcai. Tāpēc es atsaucu savu priekšlikumu un atbalstu valdības noteikto redakciju - pārcelt šo normu vēl uz vienu gadu.

Sēdes vadītājs. Paldies. 3.priekšlikums tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es gribētu jums norādīt, ka debatēt vajadzētu tad, kad iesniegtais priekšlikums tiešām skar konkrētu problēmu. Šīm debatēm vajadzēja notikt pirms tam, iekams balsojām par deputāta Urbanoviča priekšlikumu. To mēs nobalsojām, bet pēc tam visi sāka debatēt faktiski jau par nobalsotu priekšlikumu.

Nākamais ir 4.priekšlikums - deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, tā kā faktiski neko jaunu šis priekšlikums nepiedāvāja, jo likumā parasti Ministru kabinetam jau ir noteiktas konkrētas tiesības, ir noteikta kārtība, kādā veidā šī zeme, kur ir aizliegta saimnieciskā darbība, tiek aplikta ar nodokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais bija deputāta Bojāra priekšlikums - atstāt šobrīd spēkā esošo 5.¹ punktu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 6. ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas faktiski tikai precizē pašreiz jau spēkā esošo normu, tāpēc arī komisija bez diskusijām šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 11.apakšpunkta precizēšanu, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvā citu likmi saistībā ar nekustamā īpašuma vērtību. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visu partiju priekšvēlēšanu programmās un arī deklarācijās bija skaidri paziņots, ka visas partijas atbalsta mazos un vidējos uzņēmējus, samazinot nekustamā īpašuma nodoklim likmi līdz 1,5%. Jā, mēs sniedzam atvieglojumus lielajiem uzņēmējiem, kam pieder lieli nekustamie īpašumi, tāpēc mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka mazajiem uzņēmējiem vajadzētu saglabāt viņu jau maksātās likmes un atstāt tās tādas, kādas tas bija iepriekšējā likumā. Ja jūs atbalstāt mazos un vidējos uzņēmējus, es aicinu jūs balsot par manu izteikto priekšlikumu, kas ir identisks arī nākamajā - 9.labojumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Jā, šīs diskusijas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija diezgan pamatīgas, kādā veidā piemērot šo samazināto likmi, bet komisija tomēr pēc visām diskusijām neatbalstīja ne šo priekšlikumu, ne arī citus ar to saistītos, tāpēc lūdzu izvēlēties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātes Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 27, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdzīgs pēc sava satura ir arī 9.priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 27, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 10. - deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet tam ir precizēta redakcija, līdz ar to tas būtu 12.priekšlikums, ko mēs lūgtu atbalstīt. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu par šo pašu pantu, kas nosaka, ka represētie nemaksā nekustamā īpašuma nodokli vismaz piecus gadus, mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tiešām 10., 11. un 12.priekšlikums ir skatāms reizē, jo tie visi runā par atvieglojumiem vai iespējamiem atvieglojumiem politiski represētajām personām. Kāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosināja no spēkā esošā teksta izslēgt vārdus “vismaz piecus gadus”, kas nozīmē to, ka tikai tām politiski represētajām personām, kurām īpašuma vai lietošanas tiesības ir piešķirtas jau piecus gadus, ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem 50% apmērā? Vēl 6.Saeimas laikā visām politiski represētajām personām bija tiesības saņemt atvieglojumus par savu atgūto īpašumu. Nevienam nav jāskaidro, ka politiski represētās personas ir īpaši cietušas un daudzas no tām politiski represētās statusu ir atguvušas tikai pavisam nesen. Pieci gadi. Šogad ir 1999.gads, tātad - sākot no 1994.gada. Ja īpašums nav vēl piešķirts īpašumā vai lietošanā, tad nekādu nodokļu atvieglojumu nav. (Saeimā ir saņemtas ļoti daudzas vēstules, jūs visi to zināt.) Manuprāt, tas būtu godīgi pret politiski represētajām personām, kuras jau tā ir cietušas šajos represiju gados, - ierakstīt likumā tādu normu, lai nodokļu samazinājums būtu vismaz 50% apmērā. Tagad šie cilvēki vēršas pie pašvaldībām, bet pašvaldības paskatās mūsu likumā: “Ak tā! Jums piecus gadus vēl nav bijis īpašumā, valdījumā šis īpašums!” - un atvieglojumu nepiešķir. Stāvokli neglābj arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais priekšlikums, ka tad, ja konkrētais nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, būs tiesības piešķirt politiski represētajām personām atvieglojumu. Nu labi, par dzīvojamām mājām tik un tā nav nodoklis jāmaksā, bet, ja politiski represētā persona ir atguvusi 10 vai 15 hektārus zemes, tad tai nekas cits neatliek ar šo grozījumu, ko ir ieteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, viņi nedrīkst savu zemi apstrādāt. Vai to mēs gribam? Es domāju, ka tas nav mūsu mērķis, vieglāk ir atbalstīt 11.priekšlikumu, ko ir iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Un līdz ar to atgriezīsies arī taisnība zemes virsū.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt 12.priekšlikumu, bet es arī saprotu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lūdz balsojumu, tāpēc acīmredzot vispirms balsosim par 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad mums vispirms jāizskata 11. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 10. un 12.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 13. - deputāta Ražuka priekšlikums par likuma 7.panta otrās daļas jauno redakciju. Ir lūgums to papildināt ar tekstu, ka nodoklis jāmaksā arī tad, ja rodas lietošanas vai nomas tiesības. Tad ir jāpiesakās attiecīgajā pašvaldībā, bet, ja nodokļa maksātājs šo normu nav izpildījis, tad var aprēķināt soda naudu nodokļa divkāršā apmērā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo sodi mums pamatā tiek paredzēti nodokļu un nodevu likumos. Protams, atsevišķos gadījumos to var darīt arī speciālajos likumos, bet šobrīd mēs uzskatījām, ka tas vienkārši nebūtu lietderīgi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais ir 14. - deputāta Ražuka priekšlikums, kas arī ir saistīts ar nodokļu nomaksu gadījumos, ja ir parādu saistības nodokļu maksātāja nāves gadījumā, un ar to, ka šī procedūra tiek atkārtota. Tā kā tas ir saistīts arī ar Civilprocesa likumu, tad komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. Nākamais ir 15. - arī deputāta Ražuka priekšlikums par atbildības pastiprināšanu. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča. 16. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas ierosina saglabāt pašreiz spēkā esošo likuma redakciju un nepapildināt to ar jaunu ceturto daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo uzskatīja, ka tas tomēr ir speciālā likuma jautājums, kas nosaka, kādā veidā tiek veikta nodokļu nomaksa bankrota procedūras gadījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies, cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies, ko nosaka 9.panta 3.punkts, tad redzam, ka tas nosaka to, ka zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc nodokļa pamatparāda soda naudas kavējuma pilnīgas nomaksāšanas. Tātad papildinājumā ar ceturto daļu mēs redzam, ka šis teksts skan sekojoši: “Šā panta trešo daļu nepiemēro, ja īpašums tiek atsavināts, veicot bankrota procedūru.” Papildinot ar šo ceturto daļu un nobalsojot par to, mēs dodam iespēju, teiksim, uzņēmējiem veikt bankrota procedūras. Bieži vien tās ir arī apzinātas, un līdz ar to valsts uzņemas šo bankrotējošo uzņēmumu nodokļu parādu nomaksu. Tas nekādā gadījumā neveicinās valsts ieņēmumus valsts budžetā, tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā, lūdzu!

A.Poča. Principā par šo jautājumu varētu diskutēt, bet komisijā viedoklis tomēr bija tāds, ka šinī gadījumā, ja netiek piemērota šī procedūra - ja nepiemēro spēkā esošo trešās daļas redakciju, tad ļoti bieži rodas problēmas ar īpašuma realizāciju, lai iegūtu kaut kādus līdzekļus, kas segtu parādus, lai vispār ar šo īpašumu varētu kaut ko iesākt. Tas paliek it kā gaisā karājoties. Mēs tiešām komisijā diskutējām par šo priekšlikumu un to neatbalstījām. Pēc būtības 16. un 17.priekšlikums ir identiski. Līdz ar to mums būtu jāpieņem lēmums kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 25, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 16. ir deputātes Ūdres priekšlikums par ...

Sēdes vadītājs. 16.priekšlikumu mēs tikko izskatījām.

A.Poča. Es atvainojos! 17.priekšlikums ir identisks. Tie abi ir vienādi.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. 18.priekšlikums ir deputātes Ūdres priekšlikums - neizdarīt grozījumu 10.pantā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Savukārt deputāts Ražuks piedāvāja likumprojekta 10.panta pirmās daļas jaunu redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja Ministru kabineta piedāvātajā alternatīvajā redakcijā, kas, mūsuprāt, bija precīzāka.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 18., 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča. 21. bija Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 22. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums par šā panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča. Vēl ir 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ka atsevišķu normu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šeit varbūt nav gluži precīzi pateikts, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi savu operatīvo redakciju, kura faktiski pasaka, ka te varētu būt ietverta ne tikai pati piemērošanas kārtība, bet arī likuma normu interpretācija un skaidrojošie piemēri. Līdz ar to pēc būtības 23.priekšlikums ir ievietots, bet es lūdzu atbalstīt 24.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

A.Poča. 25.- deputāta Golubova priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - deputāta Golubova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 24, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 26. - deputāta Bojāra priekšlikums, kas nosaka, ka ar 2002.gada 1.janvāri spēku zaudē likums “Par īpašuma nodokli”. Pēc būtības tas nosaka, ka spēkā paliek vecās nodokļu likmes, kas ir līdz 4%, attiecībā uz īpašumu - ēkām un būvēm. Līdz ar to mēs nevarēsim pildīt savus solījumus, ka nekustamā īpašuma nodoklis tiks samazināts. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu izturos pret valdības deklarētajām pozitīvajām izmaiņām budžeta pildīšanā. Tā aicina, lai visi strādātu godīgi un godīgi maksātu arī nodokļus. Tagad rodas jautājums: kāpēc atkal kāds nezināms autors ierosina lielos Latvijas uzņēmumus atbrīvot no 4% īpašuma nodokļa?

Jā, protams, nodoklis varbūt ir liels, bet visu šo pamazināšanu vajadzēja veikt pakāpeniski. Un kas tad iznāk? Mazajiem uzņēmumiem mēs pacēlām īpašuma nodokli no 0,5% līdz 1,5, tātad tie lai nes visu šo nastu, toties lielajiem pamazinām no 4% uz 1,5 procentiem. Ja jau bagātajam ir jāmaksā mazāk nekā tam mazāk pelnošajam, tad varbūt tik tiešām tas ir mūsu valdības cienīgs ieteikums. Ja mēs gribam būt taisnīgi un godīgi, tad arī visa darbība mūsu valdībai ir jāveic godīgi. Dotajā gadījumā, es vēlreiz atkārtoju, 4% likmi vajadzēja samazināt pakāpeniski.

Kas no tā izriet, ja mēs veicam šādu darbību? Tātad, ja mēs mazos apliksim ar nodokli līdz 1,5%, tad tas nesīs viņu bankrotu, jo viņi lielākoties celtnes, telpas un nekustamo īpašumu izmanto, to īrējot.

Otrs. Pakalpojumi paliks dārgāki, tātad iedzīvotājiem vajadzēs no savas kabatiņas izvilkt liekus latus. Pakalpojumi mūsu valstī visā kopumā paliks dārgāki. Kungi, kā tad būs ar valsts budžeta pildīšanu? Valsts budžets zaudēs no 5 līdz 7,5 miljoniem latu, būs palielinājies arī bezdarbs. Tāds būs rezultāts! Tāpēc es aicinu šo piedāvāto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 27. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par nodokļu pārrēķinu par 1999.gadā pārmaksāto. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 28. ir deputāta Ražuka priekšlikums par pārejas noteikumu 7.punkta papildināšanu, kādā veidā tiek iemaksāts nodoklis pašvaldību budžetos. Komisija pēc būtības šo priekšlikumu atbalstīja, bet tas ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā par pārejas noteikumu 9.punkta 10.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 29. ir deputāta Bojāra priekšlikums par īpašuma nodokļa pārrēķinu par 2001.gadu. Īstenībā tas nav balsojams, jo mēs neatbalstījām iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 30.priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā citu nodokļu likmes skalu, lai apliktu ēkas un būves. Īstenībā, ja mēs nobalsojam iepriekšējo priekšlikumu, tad pēc būtības šis vairs nebūtu balsojams, jo mēs noteicām... Es saprotu, ka Pēteris Salkazanovs, kura priekšlikums pēc būtības ir gandrīz identisks, varbūt uztur spēkā savu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jā, mēs esam nobalsojuši vairākus priekšlikumus par šo pašu tematu jau pamatlikumā, un tagad ir pārejas noteikumi, kur atkal atkārtojas šīs pašas normas. Jautājums ir tikai tāds: kāpēc tās atkārtojas? Un tās atkārtojas sekojošu iemeslu pēc. 1997.gada 1.janvārī Šķēles valdība dzēš budžeta deficītu. Kādā veidā? 60 miljonus noņem pašvaldībām, 10 miljonus - no mērķdotācijām pedagogu algām pirmsskolas izglītības iestādēs. 1999.gada decembrī situācija atkārtojas. Atkal budžeta deficīts tiek dzēsts uz pašvaldību rēķina, un tie ir 7,4 miljoni latu, kas tiek paņemti no pašvaldību budžeta. Tādējādi rodas tā pati problēma, kas radās 1997.gadā ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksu. Kopējais pašvaldību budžeta deficīts nākošajā gadā ir plānots 18 miljonu latu apmērā, un 7,4 miljoni latu no šā budžeta deficīta ir jāmeklē tieši īpašuma nodoklī.

No otras puses, īpašuma nodoklis rada tādu situāciju, par ko jau runāja Ūdres kundze. Visas valdības, arī šī, runā par to, ka ir jāatbalsta vidējais un mazais uzņēmējs, taču laikam taisnība ir tiem, kuri saka, ka nevajadzētu klausīties to, ko runā, bet ir jādomā un jāskatās uz tiem darbiem, kas notiek. Un reāli šie darbi notiek pilnīgi pretējā virzienā, jo ir labi saprotams, ka partijām, kas pārstāv lielkapitālu, šāda veida labojums ir izdevīgs. Tas nekas, ka tas notiek uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu rēķina, ka tas notiek uz veselības aprūpes iestāžu rēķina, ka tas notiek uz kultūras iestāžu sniegto pakalpojumu rēķina, bet katrā ziņā tas nav uz to rēķina, par ko runāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā - uz 560 pašvaldību vadītāju vai arī viņu sekretāru algu rēķina. Tas vienkārši ir nekorekti!

Attiecībā uz to, kādā veidā šī virzība pašlaik notiek, šī prognozējamā virzība. Šobrīd pašvaldību budžets no iekšzemes kopprodukta ir tikai apmēram 8%. Tas ir ļoti, ļoti maz. Tas liecina par to, ka notiek funkciju decentralizācija, bet tajā pašā laikā finansu jomā notiek tieši pretējs process - centralizācija. Teiksim, Zviedrijā pašvaldības no iekšzemes kopprodukta budžetā saņem 28%, Dānijā - 33%, Somijā - 20%. Katrā ziņā bieži vien pozīcijas partijas izmanto šeit tādu argumentāciju, ka mēs atbaidām investoru ienākšanu Latvijā. Jāsaka, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums runā par to, ka pārejas noteikumos vajadzētu paredzēt normu, ka investoriem - jaunienācējiem tiek lietota jaunā likme - 1,5%, bet agrākajiem uzņēmumiem šī likme paliek iepriekšējā. Tādējādi nevar runāt par to, ka nav ņemts vērā viedoklis attiecībā uz to, ka tiek atbaidītas jaunas investīcijas.

No otras puses, nākamais priekšlikums, kuru es iesniedzu, runā par to, ka nekustamajam īpašumam ar šo jauno vērtību - 1,5% apliek tikai to daļu, kas ir kadastrāli novērtēta. Šodien Latvijā Valsts zemes dienests kadastrāli nav novērtējis visus īpašumus, tāpēc ir jāizmanto bilances vērtība, kas katrā ziņā ne vienmēr liecina par objektīvu šā īpašuma novērtējumu. Šis priekšlikums īpašniekus ieinteresētu kadastrāli novērtēt savu īpašumu, bet Valsts zemes dienests kā otra ieinteresētā persona, precīzāk sakot, valsts kā otra ieinteresētā persona palīdzētu šim īpašniekam novērtēt savu īpašumu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Kā jau es teicu, ņemot vērā mūsu iepriekšējos balsojumus, pēc būtības šis priekšlikums vairs nebūtu balsojams. (Starpsaucieni: “Ir, ir balsojams!”)

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums tomēr ir balsojams. Tātad par 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu vai kāds ir pieprasījis balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 31, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai deputāts Aivars Tiesnesis vēlas debatēt par nākamo priekšlikumu? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 32. un 33.priekšlikums. Šie deputātes Ūdres un deputāta Salkazanova priekšlikumi ir gandrīz identiski. Tur ir precizēta šā panta redakcija. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Arī par 34. - deputāta Salkazanova priekšlikumu - pēc diskusijām komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz 34.priekšlikumu, dabīgi, var atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, bet tikai ir jāpadomā par sekām. Sekas ir ļoti vienkāršas: apliekot siltuma apgādes, ūdens apgādes un kanalizācijas iestāžu ēkas un būves ar nodokli, mēs iegūstam papildu ieņēmumu avotu pašvaldībām, taču par šo ieņēmumu avotu maksās patērētājs - tas ir, arī jūs, šeit klātesošie, un tie cilvēki, kuri klausās šodien radio. Tas nebūtu pārāk pareizi.

Jā, var runāt par to, ka pašvaldības atbrīvos šos te objektus no īpašuma nodokļa maksāšanas vai arī samazinās tā likmi. Bet tas samazinās arī pašvaldību budžeta ieņēmumus. Ja tas ir iestrādāts likumā, tādējādi pašvaldību ieņēmumi tiek prognozēti bez šā ieņēmumu avota. Un pašvaldībām nav nepieciešamības apzināti lietot šo budžeta ieņēmumu samazinājumu, padomes vai domes sēdēs veicot attiecīgu lēmumu pieņemšanu. Katrā ziņā šis grozījums, ja tas netiek atbalstīts, gulstas uz iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, rēķina.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 34. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 30, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs daži paziņojumi.

Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pulcēties komisijas telpās uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Lūdzu jūs tagad uz komisijas telpām uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs tūlīt uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Viola Lāzo, Rihards Pīks, Ģirts Valdis Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

35.priekšlikums. Lūdzu!

A.Poča. 35. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas ierosināja papildināt tekstu ar jaunu punktu, kurš nosaka, ka komunālajā saimniecībā izmantojamais īpašums, izņemot viesnīcas, nav apliekams ar nodokli. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 36. ir deputātes Ūdres priekšlikums par 9.punkta 3.apakšpunkta redakcijas izmaiņām. Un arī 37. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kā arī deputāta Salkazanova piedāvātais 38.priekšlikums runā par vienu un to pašu tēmu - par to, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienests sniegs informāciju pašvaldībām par jaunadministrējamo nodokli. Daļa no šiem priekšlikumiem ir atbalstīta Edmunda Krastiņa 39.priekšlikumā. Tātad komisija lūdz atbalstīt 39. priekšlikumu, bet vēl par šiem pašiem skartajiem jautājumiem ir arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas tālākās piedāvātās redakcijas.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37., 38. un 39. priekšlikumu.

A.Poča. 40. ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 41. - deputātes Ūdres priekšlikums. Komisija pilnībā šo priekšlikumu neatbalstīja. Tajā daļā, kas runā par nodokļa parādniekiem, komisija to atbalsta 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Poča. 42. ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts Ministru kabineta piedāvātajā redakcijā par 9.punkta 10.apakšpunktu. Līdzīgi ir arī ar 43. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kā arī ar 44. - Salkazanova kunga priekšlikumu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt 45. - Ministru kabineta sagatavoto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 42., 43., 44. un 45. priekšlikumu.

A.Poča. 46.priekšlikumā ir jaunā redakcija, kurā, kā jau minēju, ir iestrādāti tie priekšlikumi, kas bija iepriekšējās deputātu piedāvātajās redakcijās. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 47. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar 10.punktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Deputātes Ūdres piedāvātais 48.priekšlikums. Šobrīd komisija to neatbalstīja, tāpat kā neatbalstīja arī 49. un 50.priekšlikumu. Tajā pašā laikā pēc diskusijām Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja savu īpašu - 51.priekšlikumu par to, ka nodokļu maksātājiem, iesniedzot pārskatu par deklarējamajām summām, būs arī jānorāda, kurā vietā un kāds ir konkrēti šā apliekamā objekta sastāvs, - tātad būs jādeklarē ēku un būvju saraksts. Komisija lūdz atbalstīt šo 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 48., 49., 50. un 51. priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Paredzams, ka likums stāsies spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Lūdzu atbalstīt galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 11, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.- 1999. gadā””.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par šo likumprojektu tika saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - iekļaut sarakstā arī Nacionālo kultūras biedrību asociāciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.-1999.gadā”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par akcīzes nodokli alum”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmo priekšlikumu šim likumprojektam iesniedzis deputāts Apinis, kas paredz citādu nodokļu likmi un tās piemērošanu alum, nosakot lielāku likmi stiprajam alum, bet zemāku - vieglajam alum. Komisija šo priekšlikumu pēc diskusijām neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā, Apiņa kunga priekšlikums šoreiz būtu jāatbalsta, jo, man liekas, no visas frakcijas “Latvijas ceļš” viņš ir gandrīz vai vienīgais, kas sapratis, ka Latvijas alus darītāji tiek iznīcināti, lai ielaistu iekšā Somijas, Zviedrijas un pārējos alus darītājus. Vismaz atvieglosim… dosim kaut kādus atelpas brīžus vietējiem ražotājiem!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

… Neatsaukšu… Godātie kolēģi! Patiesībā runa ir par kaut ko pilnīgi citu. Runa ir par alkohola patēriņa politiku šajā valstī. Mēs ilgus gadus esam pie tā jautājuma strādājuši. Mēs visi labi atceramies 1993.-1995.gadu, kad alkohola izraisīto noziegumu un pašnāvību un alkohola izraisīto intoksikāciju skaita ziņā Latvija bija absolūti pirmajā vietā Eiropā. No šīs vietas mēs pašlaik esam atrāvušies tikai par divām vietām, bet ir sācies zināms process - ir sākusi izmainīties alkohola patēriņa struktūra šajā valstī. Zināmā mērā mēs kļūstam eiropeiski. Latvieši sāk dzert mazliet vairāk alus un mazliet mazāk degvīna. Mazliet mazāk sāk dzert stipros alkoholiskos dzērienus. Liela nozīme tajā ziņā bija šā parlamenta lēmumiem, kas lēnām un pakāpeniski cēla akcīzi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet ļāva faktiski bez akcīzes pagaidām iztikt alum. Alus latviešiem ir tradicionāls dzēriens, un mums būs diezgan grūti šinī mirklī iemācīt latviešu tautai lietot dabīgus vīnus. Tie ir arī daudz dārgāki. Mēs vienīgi varam izmainīt alkohola patēriņa struktūru, tas ir, varam cilvēkiem likt nomainīt stipros alkoholiskos dzērienus pret alu.

Mēs šo darbu esam darījuši ilgus gadus. Un ilgus gadus narkologi ir mēģinājuši rast šo alternatīvu. Taču tagad ir izteikts priekšlikums palielināt alum akcīzes nodokli, lai atkal kārtējo reizi radītu prioritāti stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Es, protams, te nedzirdu, teiksim, premjera domas, jo, kā zināms, premjers jau ir atteicies no sava uzņēmuma pārvaldīšanas un nekādā ziņā viņš šādā veidā nelobē stipro alkoholisko dzērienu patēriņu. Vismaz tā raksta avīzes.

Taču es vēlos norādīt uz to, ka šobrīd tas ir pilnīgi klajš mēģinājums, ko acīmredzot dara cilvēki, kas nezina... lobē dažādu stipro alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus iepretim alus ražotājiem un tirgotājiem.

Atšķirībā no Somijas un Igaunijas Latvijā alus patēriņš ir daudz mazāks. Tajā pašā laikā mums šņabja patēriņš ir daudz lielāks.

Godātie kolēģi, es aicinu jūs tomēr atbalstīt manu priekšlikumu viena iemesla dēļ. Latviešiem tradicionāli ir dzert alu, kam ir apmēram 5 tilpumprocenti absolūtā alkohola, tas ir gandrīz viss tas alus, ko mēs patērējam. Es aicinu palielināt akcīzi visiem tiem alus veidiem, kas pieder pie stiprā alus, jo tie tiešām bieži vien ir spirtoti un to ražošanas tehnoloģija nav pilnīgi korekta. Es jūs aicinu saglabāt ļoti zemu akcīzi tam alum, ko patērē ikdienā tie cilvēki, kuri pretējā gadījumā dzers šņabi. Nav pasaulē nekad vainagojies ar panākumiem “sausais” likums. Šinī gadījumā tā ir vienīgā iespēja un vienīgā alternatīva, lai kaut kādā veidā apturētu dzeršanas postu, kas mūsu valsti joprojām nomāc. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Esam par to, lai Latvija būtu sakārtota valsts. Taču jājautā - kā viņa var būt sakārtota, ja tīšuprāt tiek nodzirdīta tauta? Spirts, spirts, spirts! Tika atvērtas visas “slūžas” no 1992.gada. Visdažādākos surogātus - spirtu un dažādus alkoholiskos dzērienus - ieveda no visām Eiropas valstīm un visām pagrīdes ražotnēm. Neviens nepārbaudīja kvalitāti. Un arī līdz šim laikam laikam nepārbauda. Mēs tikai dzirdam tos brīnumus, ka ienāk cisternas ar spirtu, bet nezin kāpēc no šejienes iziet ar destilēto vai parasto ūdeni. Ienāk Latvijā mašīnas ar spirtu un nozūd. Ienāk kravas ar visdažādākajiem degvīniem, un arī tās nozūd. Taču tagad mēs ķeramies klāt pie alus.

Pirmām kārtām jāņem vērā mazās alus darītavas. Ja mēs paceļam akcīzes nodokli, mēs tik tiešām iznīcinām mazās alus darītavas.

Tik tiešām ir taisnība Apiņa kungam. Ne vienmēr es viņu atbalstu, bet šinī gadījumā viņam ir taisnība - cilvēkus nevar ļaut nodzirdīt. Ja jau grib, kā viņš saka, kaut ko nomierinošu iedzert, tad labāk lai dzer to alu, bet lai nedzer to draņķīgo degvīnu, kurš ražots vai nu Polijas mežos, vai mūsu pagrīdē.

Mēs nevaram arī atvērt savas robežas, lai pie mums ievestu visdažādāko alu, kas arī ir ražots tajās ražotnēs, kuru sertifikāciju mēs nepārbaudām. Jo Latvijā ir tagad ieviests tāds režīms, ka mēs pārbaudām jebkuru, kas kaut ko ražo, bet to, ko mums ieved, mēs nepārbaudām. Tāpēc es arī atbalstu Apiņa priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu šoreiz aicināt valdības partijas rūpīgi izsvērt to kompromisa priekšlikumu, ko deputāts Apinis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, valdībā esošās partijas deputāts - mums visiem priekšā licis. Mums vajadzētu šajā jautājumā saglabāt valdības nostāju, virzību un tajā pašā laikā nenonākt tādā situācijā, ka mēs aizstāvētu stipro spirtoto dzērienu ražotāju intereses, aizstāvētu to situāciju, ka mums neinteresē tautas nākotne, tautas veselības stāvoklis, neinteresē tas, kādi dzims bērni, kāda būs mūsu tauta. Es aicinu - neskatīsimies no tā ļoti vienkāršā viedokļa: jo vairāk tauta dzers, jo mazāk būs to, kas sasniegs paaugstināto pensijas vecumu. Domāsim ilglaicīgākās kategorijās! Es domāju, ka, šo jautājumu skatot, ir jāatceras: alus ir dzēriens, ko latvieši ir izsenis dzēruši. Tās brandvīna paražas mums nāk no Ivana Bargā un Pētera I laikiem. Atcerieties - kad mums sākās Atmoda, tad “cariskā” valdība šeit, Latvijā, veidoja monopolus, lai nodzirdītu tautu, taču tai neizdevās ne nacionālo, ne sociālo atmodu šeit nogremdēt. Es aicinu - neiesim šo ceļu! Un atgādinu arī tām partijām, kurām ir saistība ar stipro dzērienu ražotāju interesēm (ja ne tieša, tad pastarpināta): nu vajadzētu izvēlēties un izšķirties, par ko mēs šeit balsojam - par nacionālajām, valstiskajām interesēm vai par tām interesēm, kas mums katram tuvākas kā personīgais krekls. Es aicinu - atbalstīsim deputāta Apiņa priekšlikumu un skatīsim lietas kopsakarībā! Jo - cik tad mēs, arī valdības personā, varam iet pret savu tautu? Skolotāju streiki arī kaut ko parāda. Arī, teiksim, pensionāru neapmierinātība kaut ko liecina.

Katrs no mums ir bērnībā lasījis Hašeka, čehu lielā domātāja, darbu par krietno karavīru Šveiku.

Arī valdības stabilitāte, kā jūs zināt, ir saistīta ar alus cenām. Ja mēs būtu tik temperamentīga tauta kā vācieši vai franči, šī valdība jau būtu kritusi pēc šāda likumprojekta iesniegšanas Saeimā. Bet ko mēs varam darīt? Mēs zinām, ka latviešu tauta ilgi cieš, arī savu godājamo valdību ilgi pacieš. Bet, ja reiz viņai tas mērs ir pilns, ja pēdējā pilīte ir tajā kritusi, tad tas trauks ne tikai līst pāri malām, bet arī apgāžas un saplīst. Mums ir jādomā par to, vai valdības partijas to vēlas. Vai jūs tiešām tuvināt šīs valdības krišanu? Ja nē, tad, lūdzu, atbalstiet deputāta Apiņa priekšlikumu. Viņš, būdams ārsts, jums paskaidroja visas tās sekas, kas reāli būs, ja jūs atbalstīsiet tikai stipro dzērienu, grādīgo dzērienu ražotāju intereses. Vajag atteikties no naturālā lobisma. Politiskais cinisms šeit nav vietā!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu vērsties pret meliem, kas skan no šīs tribīnes. Es aicinu deputātus sekot līdzi likumiem, kas tiek pieņemti. Attiecībā uz stipro alkoholu šī Saeima pēdējo četru mēnešu laikā ir divas reizes, divreiz grozījusi likumu un ir nodokli paaugstinājusi par 20%. Nešaubīgi, ir fiskālās intereses un fiskālie ieņēmumi... Tas ir tāpēc, ka mēs varbūt gribam tērēt vairāk, nekā varam atļauties. Tāpēc ir nodokļi alum un citām lietām, lai varētu paaugstināt skolotāju algas un lai varētu risināt arī citas problēmas. Šī ir pozīcija, ka alum tiek ļoti pakāpeniski ieviests nodoklis - tikai daži santīmi uz pudeli, šis nodoklis tiek pakāpeniski paaugstināts. Manuprāt, tā ir civilizēta pieeja, un pilnīgi melīgi ir apgalvojumi, ka alkohola tirgū tas mainot proporciju par labu stiprajiem dzērieniem. Stipro dzērienu akcīzes mēs esam paaugstinājuši šīs Saeimas laikā, šīs sesijas laikā divas reizes, katru reizi par 10%, mums ir šobrīd praktiski augstākā likme Baltijas valstīs. Tāpēc es aicinu nemelot no tribīnes un savu politisko pārliecību vai iemeslus motivēt ar citiem - korektiem argumentiem.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Protams, man ir patīkami, ka nākamais izglītības un zinātnes ministrs pamana melus. Taču viņam būtu bijis vieglāk runāt par meliem, ja viņš šodien no rīta būtu runājis ar skolotājiem un atgādinājis savas partijas solījumus par algām. Tas būtu bijis daudz korektāk attiecībā pret kolēģiem. Runājot par alu, nevajag Gundaram Bērziņam satraukties par skolotāju algu atkarību no alus nodokļa. Es apsolu bez jebkādiem meliem - no alus nodokļa viņi nekādas algas nedabūs, jo, iznīdējot vietējo ražotāju, mēs zaudēsim darba vietas (No zāles deputāts G.Bērziņš: “”Aldaris” dzīvos!”), mēs zaudēsim savu alu un iegūsim Eiropas, atvainojiet, nedzīvo alu. Ar to tas var beigties. Gundar, paņem savu telefonu!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ar tiem meliem ir tā plānāk, it īpaši tad, ja tos nevar sameklēt. Taču es gribētu pateikt sekojošo. Sociāldemokrātu frakcija jau jūlijā iesniedza to priekšlikumu par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kādu tagad valdība piedāvā kā savu. Toreiz Tautas partijas frakcijas balsojums bija viens no izšķirošajiem balsojumiem. Nemānīsim sevi! Tautas partijas frakcijai tik tiešām ir 24 balsis. Un tas nav maz, tas ir lielākais skaits. Šie nodokļi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau tagad būtu spēkā un Gundaram Bērziņam nevajadzētu maldināt tautu, ka tagad nu mūsu valdība stipri sadūšojusies. Es saprotu, ka Gundars Bērziņš ir pilnīgi pārliecināts, ka tas nav interešu konflikts, tāda ir viņa politiskā pārliecība. Taču tagad tā ir atkal mainījusies. Es gribētu uzsvērt: ja dārgāks paliek alus, mēs neapšaubāmi veicinām stipro dzērienu lietošanu pat tad, ja paaugstinām šīs nodokļu normas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem esam sasnieguši tādu līmeni, kas ir zemākais (aizvien) Baltijas valstīs. Mēs saprotam, ka alkoholisms, protams, ir ļaunums jebkurā tā izpausmes veidā, bet alus tomēr ir tas, ko mēs, parlamentārieši, droši varētu nosaukt par visminimālāko ļaunumu no alkoholiskajiem dzērieniem. Ja kādam ir citādas domas - ja viņš kā parlamentārietis un kā cilvēks uzskata, ka alus ir lielākais ļaunums -, tad, lūdzu, nebalsojiet par deputāta Apiņa priekšlikumu. Atturieties, balsojiet “pret” vai nebalsojiet. Es domāju, ka šajā gadījumā jūsu pienākums ir pateikt arī to, kā tad būs ar Līgo svētku svinēšanu nākamajā gadā. Tāds būs jūsu devums attiecībā pret mūsu vēlētājiem.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienīto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka jebkurš priekšlikums ir vērts, lai par to runātu gan no pozīcijas, gan opozīcijas viedokļa, runātu plašā plāksnē, pie alus piesaistot skolotājus un pārējos darbiniekus. Taču paskatīsimies uz šiem priekšlikumiem eksakti, matemātiski! Ja mēs paskatāmies uz mana cienījamā kolēģa Apiņa kunga priekšlikumu, tad redzam, ka faktiski tiem ražotājiem, kuri ražo stipro alu, ir jāmaksā vairāk nekā tajā gadījumā, ko iesaka komisija. Viņš piedāvā to, kas visvairāk “sitīs” pa tiem, kas ražo Sātana alu, Piebalgas alu, mūsu stipros alus. Faktiski iznāk tā, ka godājamais Pēteris Apiņa kungs “sit” smagākā alus ražotājus. Te ir tīra matemātika. Es saprotu, ka var būt politiskas polemikas, bet, ja izmantojam matemātisku pieeju un ja ļoti rūpīgi paskatāmies uz šo priekšlikumu, tad, spriežot no ražotāja viedokļa, es neredzu... Paskatieties! Ļoti konkrēti. Nu, redziet! Virs 5,5 tilpumprocentiem - 42 lati, pāri 7 tilpumprocentiem - 42 lati. Tā tas ir abos priekšlikumos. Tālāk. Ja absolūtā spirta daudzums alū ir no 5,5 līdz 7 tilpumprocentiem, Apinis nosaka 10 latus, bet komisijas ieteiktā likme ir 8,1 lats, tātad mazāka. Es, godīgi sakot, nesaprotu, par ko šeit ir runa. Par ārzemniekiem? Ārzemju alus... Ikviens, kurš kaut cik ir bijis ārzemēs un tur padzēris alu, saprot... Es zinu, ka viņi prasīs neražot stipro alu. Tam alum ir 2,5 procenti... alus “Heinekens” un tā tālāk. Tur ir 3,3 lati... abās pusēs... Mēs šeit, protams, varam piesaukt Hašeku un visus citus lielos domātājus, mēs varam drusku pastrīdēties par to vēsturi, par to, kā bija ar tām brandvīna ražotavām, mēs varam par to visu pastrīdēties. Es tagad esmu drusku iepazinis to situāciju, bet ne tur ir tā problēma. Cienījamie deputāti! Ir trīs galvenās problēmas. Pirmā ir valdības atbildība. Valdība ir iesniegusi šo priekšlikumu, komisija to atbalsta. Mēs vēl iepriekšējā valdībā ļoti rūpīgi skatījām alus problēmas. Nav tik vienkārši ar to alu, kā šeit runā. Galvenā problēma nebūtu varbūt šo ciparu sadalījumā, problēma ir alus ievešana pārstrādei. Es varu ievest šeit alu lielās cisternās, iepildīt to plastmasas pudelēs, nemaksāt ne PVN, ne akcīzi un apgalvot, ka es pēc tam to vedīšu ārā, eksportēšu. Pēc tam izrādās, ka es to nevedu ārā, lai eksportētu, jo man nav tirgus, es tepat to pārdodu. Alus aprites jautājums. Alus aprites likums katrā ziņā būs tas būtiskākais moments, pie kā mums būs jāstrādā.

Un vēl viens arguments. Es tiešām domāju, ka nekur mēs nespruksim, akcīzes nodoklis ir vienīgais nodoklis, kas mums būs jāpaaugstina arī pēc Eiropas Kopienas prasībām.

Un pēdējais. Cik tad ir to nodokļu, kurus mēs drīkstam palielināt, ja mums ir nepieciešams risināt sociālos jautājumus? Jūs agri vai vēlu secināsiet, ka daudz tādu nodokļu nav. Neapšaubāmi, lietas, kas nav pirmā patēriņa preces, un lietas, kas ir akcizētas, ir diemžēl tās lietas, kurām šis nodoklis jāpaaugstina. Es uzskatu, ka valdība ir uzņēmusies atbildību. Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests ir skaidri izanalizējis situāciju. Es aicinu tomēr palikt pie komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Protams, vienmēr ir gan fiskālais viedoklis, gan arī jautājums par tautas veselību - par to, cik daudz un kā dzer, kādi ir šie dzeršanas rezultāti šajā valstī. Es jums vēlos norādīt, ka vidēji viena šņabja pudele Latvijā maksā aptuveni 2 latus, bet alus pudele - 40 santīmus. Un, ja mēs salīdzinām, tad vajadzētu būt apmēram tādai klasiskajai shēmai: litrs reiz grādi dalīti ar santīmu. Pēc šādas shēmas vajadzētu būt vienādai alkohola dārdzībai par alu un šņabi. Teiksim, Ziemeļvalstīs vienmēr šī shēma darbojas par labu alum. Arī visās citās normālās attīstītās valstīs alum un vieglajiem vīniem šī attiecība: litrs reiz grādi dalīti ar naudas vienību ir mazāka nekā tā ir stiprajiem dzērieniem. Un šajā gadījumā Latvija ir tālu no Eiropas līmeņa.

Un jautājums ir par to, vai mums ir jāiet šajā Eiropas pavadā, turklāt valstij, kurā tiešām ir viens no lielākajiem alkoholisma līmeņiem, valstij, kurā joprojām ir ārprātīgi liela alkohola radīta intoksikācija un alkohola izraisīto noziegumu skaits. Diemžēl par šo jautājumu mēs šeit nerunājam.

Ja mēs vienlaikus būtu sagaidījuši priekšlikumus, nevis lēnām, soli pa solītim, veikuši pseidodarbību, bet gan stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pielikuši alkohola akcīzi, tad tas būtu citādāk. Šajā gadījumā Gundara Bērziņa minētie stiprā alkohola akcīzes paaugstinājumi patiesībā ir piliens jūrā, jo vēl joprojām stiprais alkoholiskais dzēriens iznāk lētāks par alu vai vīnu. Taču mēs joprojām darbojamies pēc tās pašas vecās shēmas un vēlamies nodzirdīt savu tautu. Tieši tā! Mēs gribam, lai būtu dārgs jebkurš stiprais dzēriens. Arī alus, kas ir virs 5,5 procentiem, ir spirtots dzēriens, un man ir pilnīgi vienalga, kas ražo dzērienu, kas nodzirda tautu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es lūdzu balsot, bet pirms balsošanas es jums gribu norādīt vienīgi uz to, ka 6.pants nosaka maksimālās nodokļa likmes, kuras ir sasniedzamas laika periodā līdz 2003.gadam, bet tas, kādas būs likmes nākamgad, galu galā varētu būt mūsu empīriskās pieredzes pamats, vai tad dzers vai nedzers, vai cilvēki nodzersies, vai sāks vairāk dzert stipros alkoholiskos dzērienus vai ne, un tad mēs varētu debatēt varbūt par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 48. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Nākamais - 2.priekšlikums - ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas piedāvā citu nodokļu maksāšanas shēmu mazajām alus darītavām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies Prezidijam. Cienījamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka likumam būtu jāatspoguļo valsts atbalsts vidējai un mazajai uzņēmējdarbībai, kā arī būtu jāņem vērā Eiropas Savienības direktīvas attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Attiecībā uz alus darītavām ir noteikts, ka par mazām alus darītavām varētu uzskatīt tās, kas saražo ne vairāk kā 200 tūkstošus hektolitru alus gadā. Un tad samazinātā akcīzes nodokļa likme var būt ne mazāka kā 50% no akcīzes nodokļa likmes. Ņemot vērā Latvijas Alus darītāju savienības viedokli, arī mēs uzskatām, ka Latvijā būtu jānosaka mazo alus darītavu statuss. Un šis statuss varētu būt tāds, ka par mazām alus darītavām varētu uzskatīt tādas, kas saražo ne vairāk kā 10 tūkstošus hektolitru alus gadā. Tas veido aptuveni 2,5 no kopējā vietējā alus patēriņa apjoma.

Jāņem arī vērā, ka šīs alus darītavas parasti atrodas ārpus Rīgas un diezgan bieži tie ir vieni no nedaudzajiem ražošanas uzņēmumiem attiecīgajos rajonos vai pagastos. To konkurētspējas saglabāšana ir tieši saistīta ar alus šķirņu daudzveidību tirgū un nodarbinātību attiecīgajā reģionā. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un balsot par minēto atvieglojumu piešķiršanu mazajām alus darītavām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es šinī gadījumā atbalstīšu šo priekšlikumu galvenokārt viena iemesla dēļ. Ja reiz mēs runājam par Latvijas vispusīgu attīstību, tad tieši alus ražošana ir raksturīga daudziem Latvijas novadiem. Paldies Dievam, alus ir atšķirīgs, katrā novadā tam ir savas īpatnības. Un arī šīs ražotnes tiešām nav pārāk lielas. Tās arī nevar būt pārāk lielas, un tāpēc, ja mēs tiešām vēlam labu savam vidējam un mazajam ražotājam, ja mēs vēlam labu konkurencei starp dažādām ražotnēm, lai mēs īsti spētu novērtēt šo ražotņu produkciju, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc nevarētu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām ir jārunā par valsts vispusīgu attīstību arī šinī ziņā. Ja mēs koncentrēsim lielās ražotnes Rīgā, tad mēs atkal šeit radīsim vienu lieku koncentrācijas vietu. Tā ka padomājiet, lūdzu! Šis priekšlikums ir tiešām ļoti loģisks un ļoti atbalstāms, un es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Nepatīkami tas ir, bet man ir jāsaka, ka tad, ja mēs valstī izmantojam dažādus nodokļus vienāda tipa ražojošiem subjektiem, ir absolūti skaidrs, ka var atrast visdažādākās kombinācijas, kā es varu sadalīt savu ražošanu tādā veidā, lai man būtu vairākas ražotnes, kas strādā ar mazāku apjomu, jo tad es samaksāšu valstij mazāku naudu. Sistēma, ka valstī ir dažādas nodokļu likmes, nāk par sliktu valstij, jo reāli, protams, katrs mēģina izmantot tikai mazāko likmi. Šī prakse nav pareiza!

Ja ir runa par to, ka vajadzētu atbalstīt, lūk, šos mazos uzņēmējus, tad tā ir cita programma. Tā tas ir arī attiecībā uz alus ražotavām, kas nav regulējamas ar nodokli, bet ir regulējamas ar citiem mehānismiem, - piemēram, tādiem kā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts un tā tālāk. Diemžēl nodokļu dažādu likmju piemērošana nav pats pareizākais mehānisms, ko var izmantot, lūk, šajā gadījumā. Tāpēc es, protams, neatbalstu šo priekšlikumu, bet aicinu jūs balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti rūpīgi iepazinās ar šo priekšlikumu, un mūsu atzinums bija tāds, ka šis priekšlikums, ja to īsteno, būtu neizdevīgs tieši Latvijas alus ražotājiem, jo nevar nodokļu atlaides piemērot tikai Latvijā ražotajai produkcijai. Ja nodokļu atlaides piemēro, tad tās vienādi attiecas gan uz pašu ražoto, gan uz importēto produkciju. Un tad, kad mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā runājām ar ekspertiem, viņi teica, ka šādas normas iestrādāšana likumā nozīmē to, ka šī atlaide būtu piemērojama arī importētajam alum, tajā skaitā, piemēram, no Lietuvas ražotnēm. Līdz ar to faktiski mūsu ražotāji nonāk pat neizdevīgā situācijā. Šis bija tas iemesls, kāpēc mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Man vēlreiz jāatkārto, ka ir tikai viens parametrs, kas nosaka tā vai cita produkta likteni tirgū. Tā ir kvalitāte! Ja mēs atbalstām šo priekšlikumu, tad mēs deformējam tirgu, deformējam konkurenci, jo, pastāvot šādiem apstākļiem, neviens mazais uzņēmums nerūpēsies par sava ražotā produkta kvalitāti, kā tas ir tajā gadījumā, ja visiem būs vienādi konkurences apstākļi. Es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu, mēs taču esam par to, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus. Un kas tad tagad notiek? Ja mūsu kolēģi tik tiešām aprēķināja un, konsultējoties ar speciālistiem, nonāca pie slēdziena, ka ir jāatbalsta šīs mazās alus darītavas, tad gribu teikt, ka šīs lielās alus darītavas patiesībā nemaz nav Latvijas uzņēmumi. To jūs ļoti labi zināt. Tas ir viens.

Otrkārt. Ja tie nav Latvijas uzņēmumi, tad arī tehnoloģija ir atšķirīga no tās tehnoloģijas, kura gadsimtiem ir izstrādāta Latvijā. Man patiesībā un, domāju, arī Latvijas iedzīvotājiem patīk tā produkcija, kas tiek ražota Latvijā pēc vecām tehnoloģijām, bet ar visdažādākajiem ķīmiskajiem piemaisījumiem un vēl nez kādā veidā apstrādātais alus, kā saka, nav visai kvalitatīvs.

Tomēr galvenais ir tas, ka mazās alus darītavas - tās ir arī darba vietas, kur ir mūsu zemnieku izaudzēto miežu noiets. Te ir arī citi ienākumi, kas tiek sadalīti starp Latvijas pilsētām vai novadiem. Nu tad kāpēc mums ir jāiznīcina mūsu mazie uzņēmumi? Vai tādēļ, lai mēs atbalstītu lielo ārzemju uzņēmumu uzplaukšanu Latvijā? Vai arī lai atvērtu importa produkcijas papildieplūdi mūsu tirgū? Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu to darīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es tikai gribēju nomierināt Vītola kungu, jo, ja Vītola kungs uztraucas, ka ir jābūt vienādām konkurences iespējām, tad es atzīmēšu, ka tas alus ir dažāds: ir vieglie gaišie, un ir tumšie. Vietējie ražotāji gatavo tos, pie kuriem šeit gadu simtos tauta ir pieradināta. Un tāpēc šī konkurence būs automātiska, un te nav jāizvērš šādas diskriminējošas normas.

Taču jautājumā tieši par šiem dažādajiem aliem un atlaidēm Leons jau pareizi pateica. Vietējais ražotājs ir maziņš! Viņš no šī sloga nomirs, bet lielais ražotājs, teiksim, tāds kā “Aldaris” šodien jau daļēji vairs nav mūsu ražotājs. Paldies Dievam, ka tur ir mūsu darba vietas. Taču arī tas būtu jāatbalsta - tas lielais! Bet mazo tomēr vajadzētu atbalstīt vairāk.

Es vienkārši varbūt atgādināšu Vītola kungam viņa partijas saukli: “Es mīlu Latviju, es mīlu nacionālo vietējo ražotāju!” Nu tad parādiet šo mīlestību ar darbiem, nevis ar vārdiem!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte - runās otro reizi.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt vienu lietu: šo viedokli, ko paužu es un ko pauž Jaunā partija, atbalsta arī Latvijas Alus darītāju savienība, un atcerēsimies, ka mēs tomēr esam demokrātiska republika, kur deputātiem ir jāņem vērā tas, ko saka sabiedrības daļa, it sevišķi profesionāļi. Te nu es gribētu pieminēt - diemžēl varbūt ne īsti vietā - to, ko pašreiz dara skolotāji. Arī viņi demonstrē savu viedokli, kas būtu jāņem vērā deputātiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ļoti cienītais Prezidij, godātie kolēģi! Principā šis priekšlikums ir skaists, un arī doma ir ļoti jauka. Taču, manā skatījumā, ņemot vērā Latvijas pieredzi, kādas mums ir firmas, kurās “atmazgā” naudu, nemaksājot nodokļus, un to, kā mums klājas ar ofšorfirmām, man šķiet, ka nebūs nekādu problēmu, reģistrējot kādu uzņēmumu, kurš atvedīs no “Aldara” 50 cisternas un skaitīsies mazais uzņēmējs, kas pārdos tieši to pašu alu, bet pilnīgi ar citu akcīzes nodokli. Un tāpēc, manā skatījumā, sāksies šis nelegālais bizness. Tā būs tirgus kropļošana! Vajadzētu atbalstīt mazos uzņēmējus, bet, manā skatījumā, tas būtu jādara citādākā veidā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit gribētu pateikt pavisam skaidri: lai arī kā es cienu Požarnova kungu, es tomēr domāju, ka Latvijas Alus darītāju savienība nav tā institūcija, kas “atmazgā” netīro naudu, un mēs visi par to varam vienoties. Tas, ka katru likuma burtu un pantu var izmantot kaut kādām negodīgām lietām, attieksies ne tikai uz šo gadījumu, bet arī uz citiem.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu kādu, pēc manām domām, ļoti nopietnu jautājumu - to, ka šajās alus darītavās, manuprāt, tiek bieži vien īstenotas tās tehnoloģijas, kas lielajās alus darītavās vairs netiek īstenotas. Praktiski runa ir par “dzīvo alu” - par to, kuru mēs varētu uzskatīt par ekoloģiski nopietnu produktu, par to, kurš atbilst mūsu senču tradīcijām. Vai mēs gribam redzēt to vai arī mēs gribam redzēt tikai destilētu ūdeni, kas attiecīgi atbilst Rietumu standartu alum? Vai mēs saglabāsim šīs priekšrocības un zināmu atbalsta politiku no valsts puses šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem?

Mēs nupat jau redzējām, kā mūsu kolēģi valdības partijās ar savu vairākumu “nogremdēja” priekšlikumus, kas paredzēja nepaaugstināt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem nodokļus par nekustamo īpašumu.

Un šinī gadījumā es gribētu pateikt tā: mēs atkal redzam, ka ir iesniegts priekšlikums, kas nāk pretī tieši mazajam un vidējam uzņēmējam, taču atkal valdības politika ir pavisam citādāka, nekā tā bija valdības deklarācijā. Es saprotu, ka ir viegli rakstīt valdības deklarāciju, bet ir daudz grūtāk to īstenot. Vēl grūtāk ir kaut kādā mērā nevirzīties sev ierastajā virzienā un neatbalstīt lielo kapitālu. Taču es šeit gribētu atgādināt arī to, ka šis lielais kapitāls pamatā neradīs tās jaunās 10 000 darba vietas, ko valdība tik ļoti uzcītīgi ir apsolījusi gada laikā. Mēs te varam izskaitļot, cik tad pavisam īsā brīdī, katru mēnesi, valdībai būs jārada. Tātad tās būs aptuveni 700-800 darba vietas. Tomēr ar šādu nostāju, es domāju, jūs to nevarēsiet paveikt, jo visā pasaulē ir zināma prakse, ka mazais un vidējais uzņēmējs šīs darba vietas rada vairāk.

Es pilnīgi piekrītu, ka jebkuram produktam galvenais kritērijs ir kvalitāte, un Imantam Kalniņam šeit ir neapšaubāma taisnība. Tomēr atļausim šo kvalitāti noteikt pašam patērētājam. Lai to nosaka patērētājs, nevis likumdevējs ar kādiem soļiem, kas iegrožo mazo un vidējo biznesu un tā iespējas.

Es domāju, ka tik tiešām būtu jāatbalsta Ingrīdas Ūdres priekšlikums. Tas ir derīgs, ja mēs tik tiešām gribam reizēm pacelt tāda alus glāzi, kura recepte nebūs izstrādāta Vācijā, Francijā vai Dānijā un kurš atbildīs tām tradīcijām, ko mēs vēl pavisam nesen spējām īstenot pat savās lauku mājās.

Ja šīs tradīcijas jums ir galīgi svešas, godājamie kolēģi, tad, protams, nav nekādas nepieciešamības to darīt. Tādā gadījumā arī attiecīgi atbalstiet šo te projektu. Tad vajag noraidīt to, ko iesniedza Ingrīda Ūdre, un tādā gadījumā mums viss ir skaidrs, ka tas, kas ir nācis no mūsu tautas, mums nav vērtīgs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi, runājot par šīm lietām, es parasti nedebatēju, bet šoreiz tomēr gribu pasacīt šādus vārdus. Mani izbrīnīja kungu un vienas dāmas diskusija - diskusijas nostādne. Par ko tad mēs diskutējām? Varētu pat teikt tā: ja nodzeras lēni - tas ir labi, ja ātri - ļoti slikti; ja dzer stiprāku - ārprāts, ja dzer vāju - labi. (Starpsauciens: “Tā ir!”)

Paklausieties, cilvēki kolēģi! Naudas budžetā nav. Runa ir par to, un arī jautājums ir par to - no kā paņemt? Tad es atvainojos! Ja man ir jāizšķiras, vai paņemt no maizītes, kurai nabags grabina santīmus, lai nopirktu pusklaipiņu, vai paņemt no alus, tad es simtprocentīgi izšķiršos par to, ka ir jāpaņem no alus. Lūk, par ko vajadzētu diskutēt! Godīgi nabagi nedzer ne alu, ne šņabi. Varbūt ļoti, ļoti retu reizi. Saprotiet, es nerunāju par dzērājiem. Un nevajadzētu nostādīt šādā veidā.

Es jūtu, ka šeit notiek lobēšana. Šeit notiek skaidra un gaiša lobēšana, cilvēki mīļie! Runa ir par to, ka budžetā jāiegūst nauda, un tas nav nekas drausmīgs. Pat nevajag piesaukt ne nacionālo, ne vēl kaut ko internacionālu. Runa ir par to, kur dabūt budžetā naudu, un, ja to var dabūt no alkohola, arī no alus, kuru latvieši mīl dzert, tad no tā neviens bojā neaizies, ja nedzers arī alu. Turpretī, ja neēdīs maizi, tad gan aizies bojā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Atšķirībā no iepriekšējā runātāja, es parasti diskutējot runāju, jo citādāk es nevaru saprast, ko tas cits domā. Runājot par to, kur to naudu ņemt, lejā nupat kā skolotāji nosmējās par to, ko Gundars Bērziņš piedāvā - no alus akcīzes skolotājiem būšot algas. Ņemot vērā, ka skolotāji paši to alu dzer, jo konjakiem, kā Tabūna kungs te pareizi atzīmēja, viņiem naudas trūks un nebūs… Nebūs! Taču tad, kad būs iznīcināts ražotājs, būs vairāk to nabagu, kuri nedzers ne alu, ne šņabi, varbūt arī ūdeni nedzers, jo nebūs to nabagu - būs nosprāguši badā. Un tāpēc nav ko te liekuļot!

Šajā ziņā ļoti pareizi pateica Požarnova kungs. Viņš praktiski pierādīja, ka pats šis likums ir noraidāms, nevis šis grozījums likumā, nevis šis Ūdres kundzes piedāvātais labojums.

Likums ir noraidāms viena vienkārša iemesla pēc - nepareizus likumus ražotājs apiet, un arī pilsonis tos vienkārši neievēro. Turklāt šis likums, godīgi sakot, ir prettautisks.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es vienkārši aicinu jūs nedaudz padomāt līdzi. Te izskanēja vārdi par konkurenci un par iespēju, ka “Aldaris” 50 mucas kaut kur varētu aizvest un piereģistrēt. Tagad par to, kāda ir lietas būtība. Katrs, kas kaut cik ir mācījies ķīmiju, nu kaut vai skolā, saprot, ka tad, ja tu gribi lielus daudzumus ilgāk uzglabāt, tiem neglābjami ir jāliek klāt liekas piedevas. Taču jebkuras šīs liekās piedevas, šīs ķīmiskās vielas, bojā veselību. Un tāpēc lielo ražotāju alus, kas radīts lielos daudzumos, neapšaubāmi, ir krietni kaitīgāks veselībai nekā jebkuras mazas ražotnes produkcija. Tik daudz taču vajadzēja saprast! Tieši šie mazie ražotāji, kas ražo alu pēc senču receptēm, ražo visnekaitīgāko alu. Turpretī visas lielās ražotnes, visas šīs Eiropas lielās ražotnes, visi šie alus ražojumi ir pilni ar kaitīgām vielām - pilni ar stabilizatoriem. Un tāpēc paskatieties, ja jūs tiešām nopietni uz šo jautājumu skatāties.

Turpretī, ja jūs domājat, ka tādā veidā var vienkārši kādas 50 mucas ar šiem stabilizatoriem kaut kur aizvest un pasniegt kā mazas ražotnes produkciju, tad jebkurš cilvēks, kas iedziļināsies šinī jautājumā, uzreiz jums pateiks... Mūsu senči, paldies Dievam, bija brīvi no šīm kaitīgajām piedevām. Mēs patlaban tiešām sekmējam dulluma pakāpes paaugstināšanu mūsu tautā tieši ar šādu te nevēlēšanos izprast mazo ražotāju.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Atkal interesanti ir iznācis, ka mēs runājam par to, kas ir rakstīts vairāku valdību deklarācijās par mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu. Požarnova kungs teica: “Meklēsim citu veidu, kā atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus!” Pēc iepriekšējā balsojuma par īpašuma nodokli es neredzu, ka valdība gribētu meklēt šos veidus.

Attiecībā uz to, kas notiek Latvijas alus tirgū. Tirgū notiek pilnīgi skaidra nežēlīga konkurence. Lielie pārstrādes uzņēmumi pārstrādā iesalu no Somijas, no Zviedrijas, un Latvijas zemnieka alus mieži reti kuram vairs ir vajadzīgi. Zemnieka ienākumi, dabīgi, krītas. Parādās šo lielo monopoluzņēmumu diktāts, parādās “Aldara” patentētā pudele, kuras licence maksā 12 000 latu. Šī pudele parādās Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Visi mazie uzņēmēji, nevienam it kā nemanot, tiek izstumti no šā nevienlīdzīgās konkurences tirgus, kas ir izveidojies Latvijā. Šī norma, ko piedāvā Ūdres kundze, nodrošina zemniekiem iespēju ražot alus miežus, un, ja ir runa par to, ka saistībā ar šo normu varētu būt darīšana ar kontrabandu, tad izlasiet uzmanīgi tekstu. Runa ir par valsts atbalstu mazām autonomām alus darītavām. Autonomām alus darītavām, nevis alus fasēšanas iekārtām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godīga konkurence un valsts atbalsts vietējam ražotājam un zemniekam ir vienīgais drošais veids, kā sekmēt jaunu darba vietu rašanos. Tas ir ņemts no Tautas partijas memoranda. Jā, jā! Varat palasīt un atcerēties! Un tagad es esmu pārsteigts, ka pozīcijas partija mums stāstīja, kā notiek spekulācija, kad visdažādākajā veidā ražotā produkcija pārmetas uz dažādām vietām, bet tad to uzdod par valsts vietējo produkciju. Es tad nesaprotu, kāpēc mēs maksājam naudu Valsts ieņēmumu dienestam, policijai, speciālajai policijai un visiem citiem izmeklēšanas dienestiem? Ko tad viņi dara, ja es vienā mierā varu aizvest spirtu un klusiņām to kaut kur izliet, lai pēc tam to pārdotu? Nu tad jau nav nekāds brīnums... Izrādās, ka jau ir izstrādāta arī tehnoloģija, kā rīkoties ar alu.

Tagad te pozīcijas partija nevar saprast, kādā veidā budžetā atrast naudu. Ļoti vienkārši - muita jāsakārto! To jūs ļoti labi zināt. Un jācīnās ar “ēnu” ekonomiku! Tā diemžēl tūkstošiem reižu pārsniegs tos ieņēmumus, kurus mēs iegūsim no šīm mazajām alus darītavām, ja tām nesamazināsim ienākumus un atbalstīsim tās. Jūs taču ļoti labi saprotat, ka Valsts kasei garām aiziet vismaz viena trešdaļa naudiņas, kurai būtu jānonāk valsts budžetā. Un ko tad mēs te raudam? Tāpēc Ūdres priekšlikums ir jāatbalsta, un reizē ar to mēs atbalstīsim arī Latvijas valsts mazos uzņēmējus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir skaidri jāapzinās, kādas sekas ir katram lēmumam, ko mēs pieņemam. Es neesmu no tiem alus lietotājiem, kuri bieži dzer alu. Es reti dzeru. Taču es nedomāju tikai par sevi, kā to dara dažs labs zālē, kas to šampanieti un konjaku, un vēl franču... tikai lok. Bet šeit vajadzētu darīt sekojošo: mums ir jāpaskatās uzmanīgi, ko mēs nodarām limonādei, kafijai, alum. Un tad nu mēs sākam spriest, kas ir godīgs nabags... Šeit Tabūna kungs izteicās, ka godīgs nabags esot tas, kas alu tikpat kā nemaz nevarot iedzert. Nu, lūk, tāda ir tā situācija!

Es tomēr gribētu atgādināt, ka alus arī ir maize. Alus arī ir maize! Un lai tikai kāds saka, ka to nezina. Tad lai iet pie zemniekiem! Viņi viņam paskaidros, ka alus arī ir maize. Ja kāds to vēl nezina, tad tā ir viņa paša problēma. Tam jau tās tortes vien kaklā ir iesprūdušas...

Un tāpēc es gribētu pateikt pavisam skaidri: valdība ļoti daudz runā par to, kur mēs to naudiņu ņemsim. Darba devējiem mēs pagājām pretī. Valdība izšķīrās. Tā bija politiska izšķiršanās. Ne skolotājiem, kam nepieciešami 13 miljoni. No sociālā nodokļa atlaide par vienu procentu... Es gribu redzēt, kas būs tas spēcīgais impulss, kas dos to attīstību. Pieņemsim budžetu, un katru mēnesi pieprasīsim valdībai atskaitīties, kā ir ar to spēcīgo impulsu, ņemot vērā valdības partiju nostājas.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri. Mana nostāja ir tāda: ja tā tas vēl turpināsies pret mazo un vidējo uzņēmēju, tad valdības mērķis ir nogremdēt mazo un vidējo uzņēmēju - pamatā iznīcināt, lai paliek tikai lielie uzņēmumi. Te vienosies gan par alus cenām, gan par citām cenām. Tās būs monopolcenas, un beigās cietīs patērētāji. Vai to mēs gribam? Man šķiet, ka daudzi šajā zālē to grib.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš. Otro reizi.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Ir ļoti daudz instrumentu, kā palīdzēt šajā gadījumā kaut vai mazajiem alus ražotājiem. Viens no tiem varētu būt valsts subsīdijas mazajiem alus ražotājiem kvalitatīvu izejvielu iepirkšanai. Nesāksim nodarboties ar privilēģiju radīšanu mūsu nodokļu sistēmā! Ja mēs to riteni palaidīsim, tad tam nebūs beigu. Pret.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Runājot par nodokļiem un par nodokļu sistēmu, mēs vienmēr... Es lūdzu atcerēties, ka katram nodoklim ir savs konkrēts mērķis. Tas tiešām, no vienas puses, ir līdzekļu iekasēšanas instruments budžetā, bet, no otras puses, tā ir arī ekonomiskā svira, kaut kāds regulētājs, kas tādā vai citādā veidā regulē uzņēmējdarbību.

Pēc būtības jautājums par mazajiem uzņēmumiem tiek risināts likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Un tur ir norma, ka uzņēmumiem, kuriem neto apgrozījums gadā ir 200 tūkstoši latu vai kuriem pamatlīdzekļu vērtība ir 70 tūkstoši latu, vai kuros nodarbina līdz 25 darbiniekiem, tad, ja eksistē divi no šiem kritērijiem, ir iespējams saņemt uzņēmuma ienākumu nodokļa atlaidi. Tātad šī ir metode, ar kuru mēs stimulējam vai kādā citādā veidā mēģinām atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

Šinī gadījumā mēs varam runāt vēl par citām metodēm. Mēs varam varbūt ielikt kādā no citiem nodokļiem vai arī kādā citā likumā, ka tad, ja šis produkts ir ražots no dabīgām izejvielām un bez konservantiem, kas ir veselībai varbūt kaitīgi... Līdz ar to varētu iestrādāt kaut kādas pozīcijas, kas padara šo produktu varbūt lētāku. Bet, lūdzu, nejauksim sistēmu! Šeit mēs runājam par alu kā par produktu pēc vienas pazīmes - pēc stipruma, nevis pēc ražošanas apjomiem. Es lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.- deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 22, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par normas precizēšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Arī 4. ir līdzīga rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums par precizējumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 6. un 7. ir līdzīga rakstura priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6. un 7.priekšlikumu.

A.Poča. 8. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kas paredz, ka 6.pantā noteiktās likmes stājas spēkā nevis 2003.gadā, bet 2006.gada 1.janvārī. Līdz ar to viņa ir piedāvājusi arī citu pārejas formulu, kādā veidā šīs likmes varētu tikt sasniegtas. Tas pēc būtības būtu 13.priekšlikums. Tātad, ja mēs šobrīd lemsim par 8.priekšlikumu, tad vienlaicīgi mēs izskatām arī 13.priekšlikumu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ūdre pieprasa balsojumu par savu priekšlikumu? (No zāles deputāte Ūdre: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātes Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī deputāta Apiņa priekšlikums, kas ir sasaistīts ar mūsu balsojumu par 1.priekšlikumu. Tā kā mēs neatbalstījām 1.priekšlikumu, tad mēs varētu neatbalstīt arī šo 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9.priekšlikumu. Pēteris Apinis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Nav sasaistīts ar to priekšlikumu! Tie ir pārejas noteikumi. Tad mēs ļautu saglabāt tās normas, kuras valdība vēlas iestrādāt kā galējo normu alkohola akcīzei, bet sola to izdarīt lēnāk. Tas nozīmē - dot mūsu alus ražotājiem vienu brīdi atelpu un joprojām palikt pie normas, ka Latvijā diezgan pierasts ir alus tilpumprocents - aptuveni 5. Tādā gadījumā es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas nekādā gadījumā nav pretrunā ar to, kas ir nobalsots.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 32, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais. Es ļoti atvainojos, bet šeit ir neliela nobīde. Tātad 10. ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums - noteikt pārejas noteikumos alus pamatlikmi: aizstāt 1 latu ar 2 latiem, respektīvi, paredzēt, ka alus akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 2 lati. Šī norma ir saistīta ar citu mūsu likumu, ko mēs nākamajās debatēs izskatīsim, un tas ir jautājums par akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ja mēs saglabājam šo 1 latu, tad iznāk, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ir tieši tāda pati likme kā alum. Protams, ja mēs skatāmies no kaitīguma viedokļa, tad ir pilnīgi neloģiski, ka alum ir tāda pati vai pat zemāka likme. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bez diskusijām atbalstīja gan 10., gan 11. - finansu ministra priekšlikumu par likmju pārskatīšanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā, ja mēs atbalstām pirmsvēlēšanu manifestācijas, kas bija Tautas partijai, un arī valdības deklarāciju, tad mēs nedrīkstam atbalstīt šo finansu ministra priekšlikumu, jo tur visu laiku bija runa par nodokļu samazināšanu un tā tālāk, bet šeit notiek tieši pretējais. Es tā saprotu, ka finansu ministrs strādā pret šo valdību. Tas ir bīstami!

Sēdes vadītājs. Debatēt vairāk neviens nevēlas. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

A.Poča. Nē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - finansu ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 32, atturas - 3. Priekšlikums ir pieņemts. Vai pret 11.priekšlikumu ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 12. ir deputātes Ūdres priekšlikums, taču, tā kā mēs neatbalstījām 8., tad šis priekšlikums nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

A.Poča. Jā. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli alum” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 32, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmais priekšlikums par šo likumprojektu ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta otrās daļas redakcijas precizējumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamie zemnieki katrā partijā, kuri sēž šajā zālē! Es griežos pie jums, pie jūsu sirdsapziņas. Esiet tik laipni un nobalsojiet par mūsu priekšlikumu - tas ir, par 115 litriem apmaksājamās dīzeļdegvielas, rēķinot uz 1 hektāru.

Tomēr es gribētu izteikt dažas savas domas. Es nesaprotu, no kurienes un kāpēc valdība samazināja šo skaitli no 120 uz 80. Es neesmu redzējis nevienu praktisku pierādījumu, argumentāciju vai motivāciju.

Pēdējā laikā es bieži apbraukāju Latviju, it sevišķi pēc ... (Starpsauciens no zāles: “Tas būs vēlāk...”)

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, mēs pašlaik apspriežam Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto 1.priekšlikumu.

O.Grīgs. Es ļoti atvainojos! Es padodos.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tieši ietaupot laiku, runāšu konceptuāli par visiem šiem priekšlikumiem. Es ceru, ka valdošās koalīcijas partijas saprot, ka, atbalstot šāda veida akcīzi, jūs ar enerģētikas resursiem sitīsiet pa mazo un vidējo ražotāju kabatu. Tāda ir jūsu patiesā mīlestība pret Latviju un tās mazajiem un vidējiem ražotājiem. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Es vēl saprastu, ko gribēja Grīga kungs (Starpsauciens: “Runāt!”), bet es nesapratu, ko gribēja Burvja kungs. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 2. ir deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums. Faktiski par šo pašu tēmu ir arī 3., 4. un 5.priekšlikums. Tā ir jauna konceptuāla pieeja, kas piedāvā, ka tiem naftas produktiem, kuriem tiek pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām, tiek piemērota pazemināta naftas produktu akcīzes nodokļa likme. Tas ir orientēts uz Latvijā iespējamo lauksaimnieciskās produkcijas - graudu izmantošanu spirta ražošanai, tādējādi radot noieta tirgu Latvijas zemniekiem un izmantojot šo degvielu pēc tam mūsu tautsaimniecībā. Līdz ar to komisija, iepazinusies ar visiem šiem piedāvātajiem priekšlikumiem, aicina atbalstīt, jo tie ir sasaistīti, gan 2., gan 3., gan 4., gan arī 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 2., 3., 4. un 5.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Un 6. arī... Es ļoti atvainojos! 7., 8. un 9. ir deputātu Ūdres, Dreimanes, Grīga, Bojāra un Seiles priekšlikumi, kas paredz citu - augstāku - likmi, nekā šobrīd to pirmajā lasījumā ir nobalsojusi Saeima, attiecībā uz apmaksājamo apjomu zemniekiem - akcīzes nodokļa lietotājiem. Tātad Ministru kabinets bija piedāvājis un mēs pirmajā lasījuma nobalsojām, ka tie ir 80 litri, turpretī šie deputāti piedāvā attiecīgi 115, 110 vai 100 litrus. Komisija šobrīd šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Lauksaimnieki! Spēkā esošais likums par akcīzes nodokļa atmaksu lauksaimniekiem paredz 120 litrus par vienu izmantojamās zemes hektāru. Vai tas ir daudz vai tas ir maz? Es satiekos ar zemniekiem dažādos Latvijas rajonos un esmu nonācis pie secinājuma, un arī viņi mani pārliecināja, ka 120 litri uz vienu hektāru - tas ir normāli, jo mūsu zemnieki veic ne tikai zemes apstrādāšanu, bet viņiem nākas labot ceļus, kurus neviens nelabo; viņiem ir jāšķūrē sniegs, kuru uz ceļiem netīra ne valdība, ne pašvaldība, jo nav līdzekļu; viņiem ir jālabo un jāizveido meža ceļi, lai tur varētu kādu koku, kas ir papildu atbalsts zemniekiem, izvest... Viņiem jāveic arī cita darbība, teiksim, lai savu produkciju nogādātu uz tirgu. Tā ka izlietotās degvielas daudzums patiesi atbilst.

Bet tagad valdība mums ierosina, lai mēs atbalstām un atstājam tikai 80 litrus. Nu, tā ir klaja kārtējā zemnieku apzagšana, un patiesībā valdība jau nerūpējas par lauksaimniecības attīstību, jo nevienā no apstiprinātajiem likumiem, kuri pavada budžetu, mēs neredzējām, ka kaut vienā punktā būtu paredzēts atbalsts Latvijas iedzīvotājiem, arī zemniekiem. Mēs atbalstām to, lai ražu iestrādā zemē - lai to aprok, un arī tā ir norma.

Tagad pēdīgi mēs nonācām pie tā, ka atstāsim nevis 120 litrus, bet 80 litrus. Un patiesībā doma jau bija vispār šo akcīzes nodokli noņemt. Mans priekšlikums ir atstāt 115 litrus par izlietoto degvielu uz vienu hektāru zemes, un tā ir norma, kura tik tiešām ir pieņemama zemniekiem, lai gan tas ir maz. Valdībai ir jāsaprot, ka zemniekus nevar nospiest uz ceļiem. Viņiem jau tā vairs izejas nav, jo lauksaimniecība Latvijā ir sagrauta jau kādu 80 procentu apjomā, un mēs tālāk to nevaram darīt. Tāpēc es lūdzu jūs neatbalstīt valdības ierosinātos 80 litrus, bet atbalstīt 115 litrus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka pasteidzos, bet tam nav nekādas lielas nozīmes. Es tiešām griežos pie jums ar lūgumu šo skaitli nenolaist vismaz zem simta. Es griežos pie jums, Tiesneša kungs, kā pie zemnieka, pie Kalvīša kunga, lai gan viņam valdībā diemžēl ir jāspēlē tā dziesma, kā to vēlas Šķēles kungs. Arī pie Bērziņa kunga varbūt... Es tomēr griežos arī pie jums, jo jūs taču saprotat, ka zem simta šo skaitli nolaist nedrīkst. Tabūna kungs, es gribētu redzēt, kā tad jūs tagad balsosiet, jo jūs te pirmīt runājāt par alus akcīzi un par maizi dienišķo. Es gribētu zināt, vai daudzi no jums zina, kā tā maizīte tiek saražota, ko tas prasa un cik tas prasa.

Degviela pašlaik lēni, bet neatlaidīgi kāpj uz augšu. Tajā pašā laikā pārtikas produkcijas cenas vai nu krītas, vai turas esošajā līmenī. Varam jau mēs aizgriezt tam zemniekam “skābekli” galīgi un vienreiz par visām reizēm, lai nav tās latviešu tautas tur - laukos. Varam mēs uzlikt akcīzes nodokli arī bitēm, kas medu ražo, gaisam, ūdenim, varbūt strazdiem vēl, kuri svilpo, atlidojuši no siltām zemēm... Ir tikai viens arguments - budžetā nav naudas! Nu tad uzliksim naudu diferencēti varbūt tām bagātnieku mājām, kuras samērā apšaubāmos veidos ir sabūvētas, kurās apsilda ar elektrību baseinus... Varbūt viņiem uzliksim augstākus tarifus? Var jau būt!

Es vienkārši griežos pie jums, deputāti, ar sirsnīgu zemniecisku lūgumu: “Atbalstiet mūsu priekšlikumu!” Mēs jau izgājām uz kompromisu un tos piecus litrus samazinājām no 120. Neaizmirstiet, cienījamie deputāti un partijas, ko jūs savās programmās ierakstījāt! Cik ļoti jūs visi mīlat zemniekus un atbalstāt viņus. It sevišķi tas attiecas uz apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Tautas partiju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Izstrādājot koncepciju par akcīzes nodokli degvielai, tika atbalstīts tas, ka zemniekam, kam jāapstrādā lauki, šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts. Un tika precīzi aprēķināta summa, tika noteikts daudzums - 120 litru par vienu hektāru, ja šis hektārs ir apstrādāts un ja to apliecina pašvaldības. Diemžēl tagad valdības sagatavotajā projektā ir nomainīts šis skaitlis “120” - tas ir aizstāts ar skaitli “80”. Manuprāt, šī summa ir daudz par mazu, lai segtu reālos izdevumus, kas ir nepieciešami viena hektāra zemes apstrādei. Jā, ir izskanējuši tādi iebildumi, ka pašvaldības dažreiz krāpjas un paziņo, ka ir apstrādāts vairāk zemes, nekā tas reāli ir izdarīts. Tādā gadījumā ir jārīko vēl kāda kontrole, bet nevar taisīt nekādus tādus izņēmumus. Taču, ja mēs skatām 7., 8. un 9.priekšlikumu, tad redzam, ka skaitli “120” ir paredzēts nomainīt vai nu ar “115”, vai “110”, vai “100”. Es ierosinu balsot par visiem pēc kārtas. Acīmredzot kompromisa priekšlikums ir 9.priekšlikums. Var būt, ka tas iegūs Saeimas vairākuma atbalstu, jo tajā ierosinātais skaitlis ir vidējais starp līdz šim esošo “120” un valdības ierosināto “80”. Leona Bojāra kunga aicinājums, kurš nupat izskanēja, - atstāt spēkā skaitli “120” - nav reāli izdarāms, jo pats Bojāra kungs ir iesniedzis 8.priekšlikumu - ir ierosinājis skaitli “120” aizstāt ar “110”. Tātad būsim uzmanīgi, izdarot balsojumus par visiem šiem labojumiem! Un vēl es gribu atgādināt, ka svarīgi tomēr ir nenoteikt tik zemu atmaksas skaitli kā “80” tāpēc, ka zemniekiem subsīdijas budžetā arī šogad ir mazākas un sasniedz tikai 2,7% no budžetā paredzētajiem izdevumiem, nevis 3%, kā tas ir noteikts likumā. Tātad, lai mēs galīgi neiznīcinātu savus lauku ražotājus un lai nespiestu visus pārvietoties uz Rīgu, normālajam skaitlim, es domāju, ir jābūt vai nu “110”, vai “100”. Lūdzu atbalstīt 8. vai 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mums jāizvēlas viens no šiem trim variantiem, kas šeit piedāvāti. Aicinu balsot par maksimālo - 115 litri. Es gribētu, šo apsvērumu pamatojot, teikt, ka vispār jau apritē nav bijis tāds tehniski ekonomiskais aprēķins, kāpēc te ir ierakstīti 80 litri, ko valdība piedāvā par vienu hektāru. Saimniekošanas prakse rāda, ka pat specializētajās augkopības saimniecībās, ja realizē intensīvo tehnoloģiju, kura dod četras piecas tonnas graudu no hektāra, arī tad, kad ir daudzi miglojumi, minerālmēslu kaisīšana vairākas reizes un tā tālāk, - ka pat tad ir nepieciešami 120 litri dīzeļdegvielas uz vienu hektāru. Kur nu vēl tādā gadījumā, kad ar augkopību ir sajūgta kopā lopkopība!

Otrais jautājums. Kopumā mēs esam izskaitļojuši, ka zemniekiem zaudējums, ienākumu samazinājums nākamajā gadā, ja pastāvēs šāds normatīvs - 80 litri -, būs apmēram 3 miljoni… 3,3-3,5 miljoni latu gadā.

Trešais jautājums. Latvijā pagaidām dīzeļdegvielas cena ir visaugstākā Baltijas valstīs. Tātad arī zemnieks ir mazāk spējīgs konkurēt šādos apstākļos.

Es domāju, ka ļoti korekta ir visa tā procedūra, kādā caur Valsts ieņēmumu dienestu tiek atmaksāta šī akcīze. Arī pašvaldību sniegtā informācija par praktiski apstrādātajām platībām ir ļoti korekta.

Un vēl kāda piebilde. Iepriekšējā runātāja - cienījamā Seiles kundze - teica, ka subsīdijas lauksaimniekiem sastāda 2,7% no pamatbudžeta izdevumiem. Es domāju, ka tas ir neprecīzi, praktiski ir 2,3%.

Tāpēc mans priekšlikums ir saglabāt… vismaz no šiem iesniegtajiem priekšlikumiem izvēlēties maksimālo normu. Lūdzam atbalstīt un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Godātie lauku cilvēki! Nedaudz parunāšu par šīs normas vēsturi un vērsīšos pie Grīga kunga, kas ir viens no rūdītākajiem Latvijas politiķiem, bet kam ar zemniecību ir diezgan maz kopēja un kas varbūt ir jau no paša sākuma, no LLS laikiem, tikai ieguvis labumus - bezmaksas kombainus un citas lietas.

Kur likumā strādā Grīga kunga izveidota norma? Tādu nav. Ir bijusi tukša runāšana.

Šī norma parādījās 5.Saeimā. Ļoti rūpīgi un ilgi strādājot, tā tika izveidota pēc manas redakcijas, 5.Saeimas laikā tā ir likumā iekļauta pēc manas redakcijas, un tad tā sāka darboties. Šī norma ir izstrādāta, izpētot veselu virkni iespējamo risinājumu. Pasaulē šo problēmu - degvielas jautājumu attiecībā uz lauksaimniekiem - risina vismaz trijos vai četros veidos. Viens no tiem ir tiešā atmaksa. Pilnā apmērā. Otrs ir daļēja atmaksa. Trešais variants, kas tiek lietots visbiežāk, ir iezīmētā degviela par speciālu cenu.

Jāizvēlas vienkāršāks mehānisms, kas, manuprāt, ir taisnīgāks, - meklēt zemniekam iespēju nopirkt lētāku degvielu, kā to nosaka tirgus, saņemt atpakaļ šo cenu. Ir jautājums, vai atmaksāt pilnībā vai daļēji.

Otrs jautājums. Cik tad liels ir šis patēriņš? Ir iespējami divi varianti, kas tika izskatīti. Viens no variantiem ir tas, ka šī atmaksa tiek, tā teikt, menedžēta sarežģīti. Tiek noteikts, teiksim, degvielas daudzums katra cukurbiešu hektāra apstrādāšanai. Tā ir degvielas patēriņa ziņā visietilpīgākā darbība. Tādā gadījumā tik tiešām ar 100 vai 80 litriem degvielas nevar apstrādāt hektāru.

Tālāk. Graudi. Citas kultūras. Teiksim, lauksaimniecības zemes, kas šobrīd ir, ganības un citas zemes… Pietiek ar 10-15 litriem. Un var ņemt šādu sarežģītu shēmu. Notika atteikšanās un netika izvēlēta šī sarežģītā shēma. Jo visas atlaides, visi izkropļojumi, par ko šeit runā… šeit runā par mazo un citiem biznesiem… Īstenībā tā ir ierēdniecības vairošana. Jo katra norma, kas ir atšķirīga, prasa administrēšanu, un neviens, nedz zemnieks, nedz kāds cits, no tā neiegūst. Tāpēc ir izvēlēta šī lieta.

Par 80 vai 120 litriem. Šī norma - 80 litri - bija spēkā visu laiku. 6.Saeima, kas brīžiem nodarbojās ar populismu un ne vienus vien brīnumus sastrādāja, šo normu izmainīja. Līdz tam šī norma - 80 litri - darbojās un bija spēkā.

Šobrīd esošā un arī iepriekšējā valdība, mīļie sociāldemokrāti, kuri bija valdībā, atcerieties, lūdzu, kungi, - kad tika veidots budžets, bija diskusija par to, kā būs ar šo normu, vai vispār nenāksies no tās atteikties, pāriet uz tiešo dotāciju attiecībā uz hektāriem. Un tāpēc bija šis kompromisa variants. Pateicoties zemkopības ministram, tika saglabāta esošā sistēma, kas ir vienkārši administrējama, saprotama un skaidra. Un palika šī norma — 80 litri, kas, es uzskatu, vairumā gadījumu ir pietiekama.

Nedaudz varbūt pietrūkst tiem, kam visas platības aizņem cukurbietes un graudaugi. Ja struktūrā ir lopkopība un citas… es varu teikt ar pilnu pārliecību… es te dzirdu, ka daudzi runā par lauksaimniecību, ar kuru viņi nenodarbojas. Mana saimniecība ar to nodarbojas šobrīd. Ticiet, man pietiek un paliek pāri. Pietiek un paliek pāri, un lielākajai daļai tas ir tā. Izņēmums, kā jau es teicu, ir tie zemnieki, kas nodarbojas, teiksim, ar cukurbiešu audzēšanu. Tur ir šis patēriņš.

Otra lieta, kas arī bija saistīta ar izšķiršanos, ir lauku ceļu programmas. Normāli citās valstīs… to visi mēs, kungi mīļie, aizmirstam un mānām cilvēkus ar lauksaimnieku dīzeļdegvielas cenu, kas it kā ir 26 santīmi. Nav. Atskaitiet 13 santīmus! Par litru atmaksā. Mums ir lētākā degviela Baltijā un visā Eiropā, nekur zemniekam nav tik lētas degvielas. Citur atmaksā daļu. Pa lauku ceļiem mēs braukājam. Mēs šodien nesamaksājam ne santīma. Un tāpēc šī norma - 80 litri - ir tā, kas ir reāla. Nobalsojot un primitīvi, populistiski palielinot izdevumus par 3 miljoniem, mēs apdraudēsim šīs normas pastāvēšanu. Tie, kas balsos populistiski, nolems šo normu pārskatīšanai un varbūtējai atcelšanai. Es saprotu, ka gribas palīdzēt skolotājiem, iedodot viņiem naudas vairāk, nekā ir iespējams, un arī zemniekiem iedot naudas vairāk, nekā ir iespējams, un arī vēl citiem iedot vairāk, nekā ir iespējams. Un gribas it kā tanī brīdī būt gandarītiem par savu veikumu. Taču paiet gads vai divi, un varam konstatēt, ka visi mēs esam sākuši dzīvot sliktāk. Es esmu pret…

Sēdes vadītājs. Laiks…

G.Bērziņš. … primitīvu populismu un aicinu neatbalstīt populistiskus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man tiešām mazliet skumji, kad es dzirdu, ka visi mēs esam sākuši dzīvot sliktāk, kā to Gundars Bērziņš nupat teica. Jā, nu tāda situācija ir. Ir jauna valdība, jauna realitāte.

Es gribētu pateikt, ka mēs uztaisīsim, protams, attiecīgajam ministram pieprasījumu: vai tiešām Latvijas zemniekam ir lētākā degviela pasaulē? Un pēc tam kompetenti cilvēki mums atbildēs, parakstīs šo dokumentu, un tad mēs redzēsim, ka arī šinī jautājumā Gundaram Bērziņam nebija gluži pilnā apjomā taisnība... (Starpsauciens: “Bija gan pilnā...”) Jā, jā, es saprotu, ka Baltkrievijā arī… pilnā apjomā… Tajā ziņā viņam būs taisnība. Tur būs degviela dārgāka nekā Latvijā. Neapšaubāmi.

Es gribētu pateikt vienu lietu. Redziet, Pēteris Salkazanovs toreiz bija ministrs… Tā vai citādi pēc visām debatēm šī summa - 120 litri - ir saglabājusies. (Starpsauciens: “Litri!”) Tas ir viens jautājums.

Tagad diemžēl šī valdība ir sākusi veikt ļoti stingrus budžeta taupīšanas pasākumus. Ir politiskās izšķiršanās, šī valdība iet kādam pretim, pat “apcērpot” visu ko: šogad - 13 miljoni darba devējam, nākamgad - 26 miljoni… Un tas ir šajā brīdī, kad mēs runājam par skolotāju streiku. Šajā brīdī, kad pašvaldībām mēs atņemam 7,4 miljonus latu. Šī politiskā izšķiršanās ir notikusi. Nu tad nevajag teikt, ka mēs visi dzīvojam sliktāk. Ir “apdalītie”, un ir tie, kam piedala klāt, pārdala. Un ir dalītāji, un šie dalītāji ir valdība. Parasti jau saka - sociāldemokrāti tikai gribot dalīt. Nu ko tad jūs, valdības partijas, sēžat valdībā? Mūciet prom, ja jums nepatīk dalīt! Mūciet prom no šīs valdības! Redziet… Gundars Bērziņš saka: neceri! Pareizi, tas krēsls ir iepaticies. Pareizi! Un tas ir labi, jo tad ir cerības, ka viņš arī kaut ko izdarīs. Nelielas cerības, protams, pagaidām ir.

Es gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka mums, kolēģi, ir jāsaprot viena lieta - šis Silvijas Dreimanes un Oskara Grīga priekšlikums vienkārši parādīs, cik ir Saeimā tādu cilvēku, kas izprot situāciju, to, cik bēdīgā stāvoklī ir zemnieki. Tas parādīs, cik Tautas partijā vēl ir tautas, cik “Tēvzemei un Brīvībai” vēl ir tēvzemes un brīvības… (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Neceri! Neceri!”) Es esmu pārliecināts, ka vismaz “Tēvzemei un Brīvībai” dūša atliks… vai nu par vienu, vai par otru, vai trešo... Taču tas būs jāpierāda ar balsojumu. Tas ir viens no elementārajiem jautājumiem. Jā… nu te mums ir visādi kolēģi, kas Saeimas zālē neievēro kultūru, arī Ābiķa kungs, - bet nu ko mēs varam darīt? Straumes kungs pēc kāda brīža viņu pārtrauks. Taču pagaidām, kamēr nav pārtraucis, es turpināšu.

Tas ir pārliecības balsojums. Mums tas ir skaidri jāsaprot. Vai mēs noliegsim savas tautas dzīvā spēka saknes - Latvijas zemniecību? Es skatos uz deputātiem. Dažādas ir jūsu politiskās pārliecības. Taču jautājums ir pavisam vienkāršs. Es esmu redzējis skaistas bildes, ļoti jaukas bildes priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Mēslu talka. Tagad ir jāparāda, vai zemniekiem ir šie talcinieki vai to nav. (Starpsauciens: “Mēsli ir!”) Mēsli tik tiešām ir, kā saka Pēteris Salkazanovs. Kolēģi, šinī gadījumā kārtējo reizi redzam... Mazais un vidējais uzņēmējs... Zemnieks ir šis mazais un vidējais uzņēmējs. Mēs redzēsim attieksmi pret zemniekiem. Mēs redzēsim to. Nevis to, kas vienkārši rakstīts kādā intervijā laikrakstā “Lauku Avīze”. Mēs redzēsim to, kā vērtēs. Vai te ir populisms vai nav populisma. Vai zemniekiem ir vajadzīgs valstisks atbalsts vai nav vajadzīgs. Cik lielā mērā. Vai viņiem ir līdzekļu pārpalikums vai nav līdzekļu pārpalikuma. Šis jautājums mums ir skaidri un gaiši jādefinē. Es ceru, ka mūsu deputātiem būs skaidrība par to, kas ir latvietības pamati. Ka zemnieki ir nepieciešami arī nākotnē. Redzēsim to ar jūsu balsojumu, ar jūsu sirdsapziņas izšķiršanos.

Tagad nav priekšvēlēšanu laiks. Tagad ir darba laiks. Vai jums ir griba darboties vai jums darbam gribas vairs neatliek? Izšķirieties par labu zemniekiem! Es aicinu jūs to darīt.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Tūlīt pēc tam, kad sāksies pārtraukums, es aicinu Saeimas Prezidija locekļus un Frakciju padomes pārstāvjus uz kopīgu sēdi Saeimas Sarkanajā zālē.

Vārds Ilmāram Geigem. Paziņojums.

I.Geige (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es aicinu Latvijas un Somijas parlamentu sadarbības grupas locekļus uz sēdi Ārlietu komisijas zālē Jēkaba ielā 10/12, trešajā stāvā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam 41.dzimšanas dienā mūsu kolēģi Pēteri Apini. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Viola Lāzo, Rihards Pīks, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 13.30. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Debatējam par 7., 8. un 9.priekšlikumu.

Vārds Leonam Bojāram. Viņš runās otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 7.priekšlikums ir pirmais, un tur ir runa par 115 litriem. Protams, es atbalstīju to.

2. priekšlikums ir mans priekšlikums, un tajā ieteiktā norma ir 110 litri. Par to vēlāk vajadzēs runāt. Par 120 litriem es neko nerunāju.

Ko vēl es gribēju pateikt? Nu labi, ka ir skolotāju problēma. Tagad mēs varēsim visas nebūtības novelt uz to, ka skolotājiem ir jāpalīdz. Valdība tagad visus savus negatīvos priekšlikumus un lēmumus, kuri tautai ir par sliktu, novels uz palīdzību skolotājiem. Es nezinu, kas tagad būs vainīgs. Vai tie būs skolotāji? Valdība nekādā ziņā ne. Diemžēl valdība noklusē arī to, ka tiek pārdots “Lattelekom”, “Latvijas kuģniecība” un “Latvijas gāzes” palikušās daļas. Nevajag iedzīvotājiem pūst dūmus acīs un visiem uzlikt tās melnās brilles, kuras viens mums uzdāvināja. Nepatiesība būs redzama pēc diviem trijiem mēnešiem. Kas mūs gaida?

Bērziņa kungs ļoti labi zina par politisko memorandu, kas tika noslēgts starp Latvijas Republiku un Starptautisko valūtas fondu, un visi brīnumi izriet no turienes. Šķēles kungs un Krastiņa kungs to parakstīja novembrī. Un kas tad mūs gaida? Nu te ir 9. un 10.pants. Izdevumu ierobežošana. Varbūt tas ir labi, bet ej nu sazini, kā tā ietekmēs mūsu pašvaldības. Algu iesaldēšana. Algu iesaldēšana! Izvairīties no pensiju indeksācijas līdz 2000.gada beigām. Tā ka ne par kādām indeksācijām nevarēs mīļie pensionāri domāt. Pensiju fonda dzīvotspējas apšaubīšana...

Sēdes vadītājs. Laiks, Bojāra kungs!

L.Bojārs. Jā. Vienu minūti! Un no pamatbudžeta iesaka izslēgt speciālos fondus. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Vai ir iebildumi, ka tiek pagarināts laiks par 1 minūti? Tādā gadījumā jābalso.

L.Bojārs. Nevajag balsot, paldies! Taču ir jāatbalsta tā norma - 115 litri.

Sēdes vadītājs. Paldies. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Es jau iepriekš atvainojos, ka man, par taisnību runājot, izspruks kāds skarbāks vārds.

Es nebūtu nācis runāt otrreiz, bet nevar taču pieļaut, ka cilvēks runā nepatiesību vai klajus melus un dezinformē sabiedrību un zemniekus, kā to darīja Bērziņu Gundars. Viņš apgalvoja, ka Grīgs nestrādājot zemnieku saimniecībā, taču jūs paskatieties uz deputātu Grīgu un uz deputātu Bērziņa kungu, kurš strādā fiziski un kurš nebaidās fiziska darba! Bērziņa kungs acīmredzot vairāk strādā ar to vietu, kas ir te pie galvas, starp zobiem... Es varētu tā teikt. Tā ir tikai malšana. Jūs, Bērziņa kungs, esat lielākais zemnieku nodevējs. 5.Saeimā jūs viņus nodevāt. (Starpsauciens: “G.Bērziņš ir sliktais!”)

Par tiem 120 litriem. Jā, jūs bijāt tas, kas balsoja gan par ienākuma nodokli zemniekiem, nogriezāt tā teikt, viņiem skābekli, gan arī par šiem 80 litriem. Par tiem 120 litriem jūs melojat. Jūs nebijāt, tas bija Pēterkopa kunga priekšlikums, ko pieņēma 6.Saeimā. Tur bija arī vēl vairāki citi priekšlikumi. 140 litri - dīzeļdegviela, 120 litri - benzīns. Esiet taču korekts un nemelojiet!

Redziet, Oskaram Grīgam mājās ir visa tehnika precīzi pēc tā laika tirgus likumiem iepirkta, ar dokumentiem, atšķirībā no tevis un tava bosa, kas ir “prihvatizējis”. Un tā tālāk.

Tāpēc es biju spiests šeit pateikt šos nepopulāros vārdus. Iespējams, ka jūs tas neinteresē. Bērziņa kungs, ja jūs neticat maniem vārdiem, tad aiztipiniet pēc stenogrammas un paskatieties. Ja šeit runā par iespējamo badu, ko viens otrs jau cieš, tad jūs pie šā bada esat vainīgs, Bērziņa kungs!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Godmaņa kunga nav zālē. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Godmaņa kungs noteikti gribēja runāt par to, ko Bērziņa kungs pieminēja, - ka iepriekšējā valdība bija sagatavojusi projektu par šā nodokļa likmes... par šā degvielas apjoma samazinājumu. Taču jāsaka, ka iepriekšējās valdības laikā tomēr kompensācija - 120 litri dīzeļdegvielas par hektāru - bija un arī līdz šodienai ir. Un šī valdība ir iesniegusi grozījumus. Nevis iepriekšējā valdība.

Šeit tika salīdzinātas degvielas cenas, tika apgalvots, ka Latvijā esot pašas lētākās pasaulē. Atvainojiet, salīdzinājums ir nekorekts. Tad jāsalīdzina, cik maksā graudi, cik maksā piens Eiropas Savienībā. Piens maksā 22 santīmus par litru, graudi - 80 latu par tonnu. Salīdzināsim arī šos datus ar to mazo piena iepirkuma cenu, kas šodien ir Latvijā, un ar to mazo graudu iepirkuma cenu, kas šodien ir Latvijā! Katrā ziņā es aicinu tomēr deputātus būt šajā izšķirīgajā balsojumā uzmanīgiem pret zemniekiem, ļoti nopietni izvērtēt to situāciju, kāda šodien ir lauksaimniecībā. Jo samazinājums skar ne tikai šo pozīciju. Zemnieki saņem mazus ienākumus. Šie ienākumi degvielas dēļ tiek samazināti, šie ienākumi arī nākamajā gadā tiks subsīdiju apjoma dēļ samazināti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Ūdres, Dreimanes un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 2, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 1, atturas - 41. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par 9. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 2, atturas - 43. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 10. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums par panta daļas precizēšanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 11. - deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums par jaunās akcīzes nodokļa likmes ieviešanu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 12. - deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums par šo pašu jautājumu. Taču, ņemot vērā, ka vēlāk ir noteikts cits šā projekta realizācijas termiņš, šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 13. un 14. - deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums par panta redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 16. - deputātu Apiņa un Godmaņa priekšlikums, tas ir atbalstīts konceptuāli, bet iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16. un 17.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsojumu par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””, otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par panta nosaukuma precizēšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 2.priekšlikums ir tīri redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta saskaņošanu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, to iestrādājot Ministru kabineta noteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

A.Poča. 5. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par jauna termina “spirts, etilspirts” ieviešanu. Komisija šo priekšlikumu lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 6. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par panta precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 7. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par procentu palielināšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 14. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš).

Pirmais priekšlikums ir deputātes Počas priekšlikums - 3.panta otrās daļas 2.teikumu izteikt jaunā redakcijā, kura būtība ir tāda, ka gan Valsts prezidenta Kanceleja, gan Saeima, gan Ministru kabinets drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, jo pēc būtības šīm valsts institūcijām faktiski nevajadzētu būt nekādiem darījumiem, kas būtu apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Ministru kabinets šo priekšlikumu atbalstīja, bet tomēr piedāvāja precizētu redakciju. Līdz ar to lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par pirmo - deputātes Počas priekšlikumu. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi Saeimas deputāti! Es tomēr aicinātu jūs iedziļināties gan pirmajā, gan otrajā priekšlikumā. Počas kundze teica, ka otrais priekšlikums, tātad Ministru kabineta priekšlikums, it kā precizē, it kā papildina šo pirmo priekšlikumu. Lietas būtība ir ļoti skaidra. Šīs iestādes - tādas kā Valsts prezidenta Kanceleja, Saeima un Ministru kabinets tiešām ir jāuzskata par iestādēm, kuras nedrīkst nodarboties ar tādiem jautājumiem, kas nav paredzēti tiesību aktos. Līdz ar to rodas jautājums: kāda jēga ir rakstīt šajā priekšlikumā vārdus “veicot tiesību aktos noteiktās funkcijas”, jo tas taču jau tāpat ir skaidrs. Tā ir liekvārdība, galīgi nevajadzīga liekvārdība, un tāpēc, ja Počas kundze neatsauks savu priekšlikumu, es tomēr aicinātu atbalstīt pirmo priekšlikumu tādā redakcijā, kāda tā nu tur ir, nevis otro - Ministru kabineta priekšlikumu. Tā ka es piedāvāju balsot par pirmo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Lūdzu! Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Komisijas vārdā, protams, es lūdzu atbalstīt otro priekšlikumu, bet kā iesniedzēja es neiebilstu, ja tiktu nobalsots arī mans - 1.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. - deputātes Aijas Počas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 3. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums par to, kādā veidā tiek reģistrēti pakalpojumu sniedzēji. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Arī 4. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par to, kas tiek fiksēts kā darījuma vai pakalpojuma sniegšanas vieta. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 5. ir deputātes Počas priekšlikums, kādā veidā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā tiek ietverta preču garantijas remonta pakalpojumu sniegšanas vieta. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 6. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības tika atbalstīts, bet mēs līdz ar to piedāvājam atbalstīt 7. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Poča. Ir atbalstīts arī 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 9. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas arī tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 10. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Tas tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Tiek atbalstīts arī 11. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 12. ir deputātes Počas priekšlikums. Ir lūgums arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 13. ir deputātes Počas priekšlikums, kas ir atbalstīts Ministru kabineta jeb nākamajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts ir “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmais par šo likumprojektu ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas ierosina neizdarīt grozījumus 2.panta otrajā daļā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Počas priekšlikums par 3.panta astotās un devītās daļas redakciju. Šis priekšlikums tika atbalstīts daļēji un ir iestrādāts Ministru kabineta 5.priekšlikumā. Līdz ar to es lūgšu balsot arī par Ministru kabineta - 5.priekšlikumu.

Par šo pašu jautājumu ir arī deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Arī ceturtais ir par šo pašu pantu, un arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu teikt, ka 2., 3., 4., 5. un 6. priekšlikums runā par vienu un to pašu tēmu, tas ir, par šo 25% nodokļu likmes piemērošanu maksājumos, kad sūta uz zemo nodokļu valstīm. Es esmu iesniedzis priekšlikumu nr.6. Zināmā mērā sakarā ar to ir radies arī deputātes Aijas Počas priekšlikums nr.2, bet šis priekšlikums, kā es uzskatu, nav daļēji atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā, jo tajā konceptuāli ir citādāka pieeja. Počas kundzes pieeja ir aizliegt konkrētus maksājumus, maksājot par konkrētām sfērām, bet Ministru kabineta pieeja ir atļaut atsevišķa veida maksājumus.

Es šobrīd runāšu varbūt tieši par vienu problēmu - par manu 6. priekšlikumu. Tātad šie ir maksājumi par starptautiskajiem jūras kravu pārvadājumiem. Kādēļ šis priekšlikums ir radies? Tas ir radies tāpēc, ka es esmu saņēmis lūgumus no Latvijas Kuģu brokeru un aģentu asociācijas un arī no Latvijas Zāģmateriālu eksportētāju asociācijas atrisināt šos jautājumus un sakārtot šo uzņēmējdarbības sfēru, tātad tieši šo vienu uzņēmējdarbības sfēru - kuģu fraktēšanu. Jau ir bijis piemērs, kad Saeima risina kādas šauras problēmas, un tas ir piemērs par skaidrās naudas izmaksām, ko var veikt kuģu aģenti kuģa komandas algu vajadzībām. 6.Saeima bija izpratusi šīs sfēras problēmas, tāpēc arī atļāva kuģu aģentiem izņēmuma kārtā izmantot šo procedūru.

Kāda pašreiz ir situācija starptautiskajos jūras pārvadājumos? Apmēram 50% no visiem kuģiem, kas ienāk Latvijas ostās, ir ar tā saucamajiem lētajiem karogiem - tā ir Kipra, Malta, Panama un tā tālāk, un tā tālāk. Citām kuģu kompānijām kuģu menedžments ir izvietots “lēto karogu” valstīs. Izņēmums nav arī “Latvijas kuģniecība”. Šobrīd mūsu kravu nosūtītāji, kravu eksportētāji, nav spējīgi nofraktēt kuģi un līdz ar to ir spiesti pārdot savu preci pēc FOB vai pēc FAS cenām, tādējādi zaudējot peļņu attiecībā uz šo kravu pārvadājumiem un samazinot eksporta vērtību. Un šajā situācijā pelna tātad importētājs - kravas pircējs, kurš spēj veikt šo apmaksu.

Ir viena izeja, ko mūsu, teiksim tā, atjautīgie uzņēmēji ir atraduši. Var nodibināt ļoti vienkāršu ofšora uzņēmumu, tad šis ofšora uzņēmums arī veic kuģu fraktēšanu. Rezultāts ir tāds, ka Latvijā nav šī naudas apgrozījuma. Tas nenonāk Latvijā, bet grozās kaut kur citur. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests zaudē to daļu, to apliekamā ieņēmuma daļu, kas varētu būt Latvijā, un arī peļņas tiesa tiek zaudēta.

Otra izeja ir nodibināt kopuzņēmumu, teiksim, ar Angliju vai Zviedriju, vai Vāciju. Šajās valstīs… nevienā normālā Eiropas valstī nav šāda regulējuma. Un tāpēc šis Anglijas vai Vācijas, vai Zviedrijas uzņēmums var veiksmīgi maksāt par kuģa fraktēšanu. Un arī šajā gadījumā Latvija zaudē ievērojamus līdzekļus.

Kāds būtu rezultāts, ja pieņemtu manu priekšlikumu vai arī Počas kundzes priekšlikumu? Tad Latvijā tiktu palielināts līdzekļu apgrozījums apmēram par 30-40 miljoniem. Tie ir ļoti aptuveni aprēķini. Līdz ar to palielinātos budžeta ieņēmumi no apliekamās ieņēmumu daļas.

Kādas šeit ir garantijas? Es saprotu, ka problēma ir tā, ka Finansu ministrijas eksperti neizprot, kas ir kuģu fraktēšana. Tā tiek jaukta ar kuģa aģentēšanu, tiek jaukta ar kuģa reģistrēšanu un vēl ar citām lietām. Man tūlīt acīmredzot oponēs Bērziņa kungs… varbūt arī neoponēs, jo viņš man ir pietiekoši oponējis, ka es lobējot tātad savu uzņēmumu vai vēl kaut ko citu. Es lobēju Latvijas Kuģu brokeru un aģentu asociāciju, kura pārstāv 95% no biznesa.

Tātad kādi pasaulē ir piemēri, kur pielāgo šādus maksājumus jūras kravu pārvadājumos. Ir Latvija un Krievija. Vairāk pasaulē tādu piemēru nav. Es vēlētos pateikt ar Bērziņa kunga vārdiem, ka arī es cīnos pret populismu. Ja mēs sakām, ka ofšori ir slikti, tad katrā ziņā mums ir jārēķinās ar situāciju starptautiskajos jūras pārvadājumos un jāatļauj radīt normālu uzņēmējdarbības vidi.

Es aicinu balsot par Počas kundzes priekšlikumu, bet gadījumā, ja tas netiek atbalstīts, tad atbalstīt manu priekšlikumu nr.6. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Tik tiešām šīs normas tika diezgan daudz, pareizāk sakot, vairākkārt debatētas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Un mans priekšlikums, kā jau šeit teica arī Bojāra kungs, bija saistīts tiešām ar pilnīgi pretēju pieeju. Tas padarītu varbūt nedaudz liberālāku šo darbību jeb deklarēšanas kārtību uzņēmējiem, tikai ļoti precīzi un izsmeļoši uzskaitot gadījumus, kuros nodokļi 25% apjomā ir jāmaksā par darījumiem, kas veikti uz beznodokļu zonām.

Tajā pašā laikā mēs noklausījāmies arī pietiekami daudzus un argumentētus Finansu ministrijas speciālistu viedokļus. Mēs tomēr ņēmām vērā arī to, ka Valsts ieņēmumu dienestā šobrīd nav vēl pienācīgās kapacitātes, un arī to, ka nebūt ne visos gadījumos mūsu uzņēmēji ir pietiekami godprātīgi.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka tas bija mans personīgais priekšlikums un ka Ministru kabineta, pareizāk, Finansu ministrijas speciālisti, mani pārliecināja, es šobrīd savu otro priekšlikumu atsaucu. Līdz ar to lūdzu atbalstīt Ministru kabineta redakciju. Ja Bojāra kungs uztur spēkā savu priekšlikumu, tad mums ir jābalso 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. 2.priekšlikums ir atsaukts. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 3., 4. un 5.priekšlikumu? Iebildumu nav.

Tālāk - 6.priekšlikums.

A.Poča. Es saprotu, ka Bojāra kungs uztur spēkā savu priekšlikumu un prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 7. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. Komisija neatbalstīja arī deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes iesniegto 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Komisija atbalstīja nākamo - 9.priekšlikumu. Tas ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 10. - deputātes Počas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 11. - deputātes Počas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 12. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija to pēc būtības atbalstīja, bet ir sagatavota alternatīva redakcija. Līdz ar to pēc būtības ir atbalstīts arī 13. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas ir ietverts 14.priekšlikumā, jums piedāvātajā redakcijā. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 12., 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča. 15. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 7, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Kalniņa priekšlikums - 16.priekšlikums. Komisija, protams, domājot konceptuāli, varēja šo priekšlikumu atbalstīt. Tomēr diskutējot mēs uzskatījām, ka šeit ir iestrādāts pārāk maz kritēriju, kas varētu noteikt, kādas tad būtu pazīmes jaunu darba vietu radīšanai, un tamlīdzīgi. Šādā redakcijā šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums, mūsuprāt, tautsaimniecībā un likumdošanā ir viens no kardinālākajiem, lai mēs virzītos straujāk uz priekšu. Šis priekšlikums ir radies, dzimis kopā ar Rūpniecības konfederāciju, ar dažādām rūpnieku asociācijām, ar pārrunām uzņēmumos, ar debatēm Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijā, un ir vienprātīgs atzinums, ka šis ieteiktais solis Latvijā kādreiz ir jāsper. Šeit ir trīs argumenti.

Pirmais arguments ir tas, ka bailes no tā, ka būs atlaide par to daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, ko izlietos investīcijām, un ka samazināsies ieņēmumi budžetā, - ka šīs bailes ir pārspīlētas, jo pēc pusotra gada (maksimums - pēc diviem gadiem) nāks budžetā ieņēmumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, sociālā nodokļa veidā, pievienotās vērtības nodokļa veidā. Un arī uzņēmuma ienākuma nodokļa veidā būs lielāka absolūtā summa, nekā tas ir šodien.

Otrs ieguvums. Neapšaubāmi, mūsu uzņēmēji ātrāk tiktu pie jaunas pasaules klases tehnikas un tehnoloģijām, un, ja ir pamatā saimniekošanas plāns, tad viņi ar to prātīgi rīkotos, lai paaugstinātu savu konkurences spēju. Šeit var piebilst vēl to, ka, protams, jebkurš uzņēmējs var aizņemties kredītiestādē aizdevumu. Taču jūs visi labi zināt, ka kredītprocenti Latvijas komercbankās nav daudz zemāki par 12 līdz 18 vai 20 procentiem gadā. Un, lai gan mēs sakām, ka banku kapitālā ļoti intensīvi ienāk ārzemju kapitāls, šīs kredītu procentu likmes kā nekrītas, tā nekrītas, un turas stabili. Pastāvot šādiem procentiem, nevar normāli saimniekot.

Trešais jautājums ir tas, lai būtu atlaide par to ieguldījumu, kas veikts attiecībā uz strādnieku kvalifikāciju un apmācībām. Es gribu piebilst, ka šī sistēma netieši kalpotu arī tam, lai legalizētu peļņu, panāktu tās reālu, patiesu fiksēšanu grāmatvedībā. Tas uzlabos arī finansu pārskatāmību no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Es varu vēl piebilst, ka Lietuvā tas jau ir noticis. Un šobrīd Igaunijā ir pat radusies iecere atbrīvot uzņēmumus no ienākuma nodokļa par to daļu, kas tiek ieguldīta ražošanas attīstībā, vai spert vēl radikālāku soli. Šis ir pasaulē pārbaudīts paņēmiens, moderns paņēmiens, lai būtu stabila attīstība rūpniecībai. Jūs taču zināt, kādā stāvoklī šobrīd Latvijā ir progresīvā rūpniecība, konkurētspējīgā rūpniecība. Tātad lūdzu atbalstīt šo jautājumu. Počas kundze te teica, ka administrēšanas ziņā var būt dažādas grūtības. Es domāju, ka Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests atraduši iespējas to darīt ne vienā vien sarežģītā jautājumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es šoreiz vēršos pie Gaigala kunga kā bijušā izglītības un zinātnes ministra un pie topošā izglītības un zinātnes ministra Bērziņa kunga. Savulaik Darba devēju konfederācija kopā ar darba ņēmējiem un ar citiem sociālajiem partneriem panāca vienošanos par to, ka uzņēmumi, darba devēji, kas investē no savas peļņas, no saviem ieņēmumiem naudas līdzekļus savu strādnieku izglītošanai, tiek no nodokļa atbrīvoti dažādos veidos. Šī norma tika savulaik iestrādāta Profesionālās izglītības likumā. Pēc tam dažādu finansiālu apsvērumu dēļ šī norma pazuda. Pēc tam bija mēģinājums iestrādāt šo normu kā grozījumu ienākuma nodokļa likumdošanā. Neizdevās. Pašlaik ir trešais mēģinājums darba devējiem dot iespēju savus naudas līdzekļus investēt darba ņēmēju izglītošanai. Katrā ziņā gribētos, lai deputāti izprastu to, kādēļ šāda norma ir parādījusies trešo reizi, - un, es ceru, ne pēdējo reizi, ja jūs nobalsosiet “pret”. Jo, kā ir jūtams, jums laikam neinteresē, vai mums darba tirgū ir gudri darba ņēmēji vai tādi, kādi viņi ir.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies Pēterim Salkazanovam, ka viņš atgādināja tik būtisku lietu. Šajā sakarā es varu vienkārši precizēt, ka neviens nav atteicies no šīs idejas, arī es ne. Nekādā, ne mazākajā mērā. Un tieši par to mēs runājām arī komisijas sēdē, tad, kad izskatījām šo priekšlikumu. Vienīgais iemesls, kāpēc pašreiz komisija to neatbalstīja, ir tas, ka šī likumdošanas pakete ir saistīta tikai un vienīgi ar Budžeta likumu. Mēs vienojāmies, ka šis svarīgais jautājums, tāpat kā Izglītības likums, par ko šeit diskutēja, ir jāskata atsevišķi, normāli, grozījumi jāpieņem trijos lasījumos, jo tiešām tā ir svarīga problēma, tā ir daudz komplicētāka nekā šis viens atsevišķais priekšlikums. Tā ka mēs strādāsim tālāk.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Pēc būtības šīs normas, protams, ir atbalstāmas. Ir tikai jautājums - ar kādām konkrētām normām konkrētajā likumā mēs to mēģinām realizēt? Mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, strādājot ar Finansu ministrijas speciālistiem, domājām, kādā veidā ietvert kaut kādas progresīvas normas, kas, no vienas puses, veicinātu darbinieku tālāku apmācību, bet, no otras puses, tas veicinātu arī investīcijas. Taču Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nav vienīgais, kas veicina šīs investīcijas vai jaunu darba vietu radīšanu. Iepriekšējā sēdes daļā mēs pieņēmām konceptuāli jaunu nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Tā ir 1,5%. Samazina tātad lielos maksājumus uzņēmējiem, kas rada šeit jaunas ražošanas ēkas, būves un līdz ar to arī darba vietas. Mēs diezgan daudz diskutējām arī par to, kādā veidā varētu, teiksim, noteikt tos kritērijus, kas nosaka jaunas darba vietas radīšanu. Tas ir pārāk, varētu teikt, izplūdis formulējums. Jums tālāk tiks piedāvātas citas konkrētas redakcijas, kas noteiks konkrētas atlaides vai stimulus uzņēmumiem, kuri tik tiešām varētu būt Latvijas konkurētspēju veicinoši, tas ir, uzņēmumiem, kuri ražo augstas tehnoloģijas produktus, programmproduktus, kas ir saistīti ar iespēju piedalīties sabiedriskajā darba dalīšanā pasaules mērogā, tātad konkrēti programmproduktu ražošanā. Mēs esam piedāvājuši paātrinātas amortizācijas likmes vienai no visvajadzīgākajām tehnoloģiskajām iekārtām, ja tā drīkst izteikties, - datoriem, telekomunikācijas sistēmām. Un tamlīdzīgi. Turklāt jau šobrīd likumā ir iestrādāta norma par iespēju paātrināti amortizēt iekārtas. Piemēram, ir runa par šo paātrināto amortizāciju nodokļu vajadzībām. Līdz ar to parādās uzņēmumiem brīvi līdzekļi, lai varētu investēt. Norma, kas jau šobrīd atļaus norakstīt šos datorus, telekomunikāciju sakaru līdzekļus un tamlīdzīgas lietas praktiski divu gadu laikā. Līdz ar to uzņēmumiem parādīsies ievērojami līdzekļi - brīvi līdzekļi investīcijām.

Varbūt nav korekti teikt, ka mēs neatbalstījām šo redakciju tīri konceptuāli jeb ideoloģiski. Šīs idejas, ko ir izteicis deputāts Kalniņš, ir atbalstītas. Tās vienkārši ir citos pantos, citās normās parādītas citādākās izteiksmes formās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 2, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 17.priekšlikums nebūtu balsojams, jo mēs jau noraidījām 11.priekšlikumu, kas bija pilnīgi identisks.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam par 18. un 19.priekšlikumu.

A.Poča. Komisija lūdz atbalstīt arī 20.priekšlikumu - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atvainojos! Vai Oskars Grīgs vēlas runāt par 20.priekšlikumu? Nē, paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 21. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Krastiņa kunga priekšlikumā, kuru mēs nupat atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 22. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Tika atbalstīts arī 23. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī 24. - Krastiņa kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 25. - finansu ministra Krastiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 26. - Ūdres kundzes un Dreimanes kundzes priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Netika atbalstīts arī 27. - šo abu deputāšu priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 28. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 29. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Deputāts Urbanovičs lūdza pateikt, kurš ir konkrētais priekšlikums, kas kaut kādā veidā veicina investīcijas. Lūk, 29.priekšlikums nosaka, ka līdzšinējo 25% vietā - tāda bija amortizācijas norma skaitļošanas iekārtām, to aprīkojumam, informācijas sistēmām, datoru programmu produktiem un datu uzkrāšanas sistēmām, sakaru līdzekļiem, kopētājiem, to aprīkojumam - turpmāk amortizācijas norma būs 35%. Divu gadu laikā būs iespējams amortizēt šīs iekārtas. Līdz ar to uzņēmumiem būs būtiskas iespējas investēt, iegādāties jaunas, daudz augstvērtīgākas tehnoloģiskās iekārtas. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir 30.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Poča. 31.- deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 32. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, kas ir saistīts ar nupat atbalstīto 30.priekšlikumu. Tas atļauj šobrīd amortizētās skaitļošanas iekārtas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez atlīdzības nodot skolām. Latvijas Republikas mācību iestādēm. Tas nozīmē, ka tādējādi mēs veicināsim arī mūsu skolu informatizāciju. Tā ir problēma, kas vienmēr ir prasījusi zināmu atbalstu. Lūdzu arī jūs atbalstīt to. Tas ir jau ietverts Ministru kabineta priekšlikumā - jau atbalstītajā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 33.- deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā 34.priekšlikumā. Lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 33. un 34.priekšlikumu.

A.Poča. 35. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 36.priekšlikums šobrīd nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 37.- finansu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 38. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Šobrīd atbalstu tas nav guvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 39. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tas ir par šo nodokļu atlaidi uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmu produktus. Pēc būtības tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā. Līdz ar to es lūdzu atbalstīt 40. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par jauna panta iekļaušanu likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 39.priekšlikumu.

Māris Vītols - Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Es gribētu, lai stenogrammā fiksē to, ka 40.priekšlikumā ir neliela tehniska kļūda. Otrajā daļā, kur ir uzskaitīti sertifikāti, kas nepieciešami, lai uzņēmums varētu pretendēt uz nodokļu atlaidēm, ir jābūt vārdiņam “vai” otrā komata vietā. Pēc šobrīd esošās redakcijas sanāk, ka uzņēmumam jāsaņem visi trīs sertifikāti, lai tas varētu uz šīm atlaidēm pretendēt. Ja mēs tur ieliktu vārdiņu “vai”, tad būtu precīzāk. Ir runa par vienu no šiem sertifikātiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Jā, es pateicos deputātam Vītolam par šo piezīmi. Tik tiešām viņam ir taisnība.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

A.Poča. 41. - deputātu Vītola, Gaigala, Zīles un Počas priekšlikums. Komisija lūdz šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 42. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 43. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Šobrīd komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 44. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums par 27.pantu. Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Kā pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - 12. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. 1.priekšlikums ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums par 1.pantu. Viņas piedāvā saglabāt spēkā esošo redakciju. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Nākamais ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums par 4.panta pirmās daļas 4.punkta papildināšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdz ar to vairs nav balsojams 3.priekšlikums, jo 2. priekšlikums to ietvēris.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 4. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 30, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 6. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un tas ir iestrādāts precīzākā redakcijā finansu ministra 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 7.priekšlikumu. Runāt vēlas Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu pateicīgs, ka šis priekšlikums ir izmantots, bet es gribu tomēr pievērst jūsu uzmanību tam formulējumam, kurš ir sniegts galīgajā redakcijā un par kuru būtu jānobalso galīgi. Tur ir teikts, ka ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīļu zīmēm... Man ir jautājums jeb neskaidrība: vai tas noteikums attieksies arī uz tām ķīlu zīmēm, ko būs emitējusi kaut kāda Dānijas vai Vācijas banka, vai tas attieksies tikai uz Latvijas kredītiestāžu emitētajām ķīlu zīmēm? Manā priekšlikumā bija doma, ka tas attiektos tikai uz Latvijas kredītiestāžu emitētām ķīlu zīmēm, lai veidotu kredītresursus šeit uz vietas, tieši šeit, Latvijā, un mēs saņemtu izdevīgākus aizdevumus... Es daru jūs uzmanīgus attiecībā uz to redakciju. Doma bija, ka tās būtu tikai Latvijas kredītiestādēs emitētās ķīlu zīmes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kalniņš prasa balsojumu par savu priekšlikumu. (No zāles deputāts A.Kalniņš: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir iebildumi pret 8. - finansu ministra priekšlikumu? Nav iebildumu.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 9. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tas vairs nav izskatāms, jo tas jau ir atbalstīts Krastiņa kunga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. 10. - izglītības un zinātnes ministres Goldes priekšlikums par atvieglojumiem stipendiju saņēmējiem. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir atbalstāms 13.priekšlikumā. Līdz ar to pēc būtības ir atbalstīts 11. un 12.priekšlikums. Un galīgais, atbalstāmais ir 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 10., 11., 12. un 13.priekšlikumu.

A.Poča. Līdzīgi ir arī ar Juridiskā biroja iesniegto 14.priekšlikumu un ar Ražuka kunga iesniegto 15.priekšlikumu, kas ir atbalstīts pēc būtības. Un līdz ar to jums jāatbalsta 16.priekšlikums - Ministru kabineta ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 14., 15. un 16.priekšlikumu.

A.Poča. 17. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Un 18.priekšlikums ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Tie ir atbalstīti pēc būtības, un ir sagatavots alternatīvais - 19.priekšlikums, kas ir Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par 17., 18. un 19.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes iesniegto 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 21. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums, kurā ir runa tieši par to, par ko mēs runājām, apspriežot grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tas ir jautājums par atvieglojumiem saistībā ar izglītības iegūšanu. Šis priekšlikums pēc būtības ir atbalstīts. Taču šāds piedāvājums ietverts Ministru kabineta iesniegtajā 23.priekšlikumā, tajā redakcijā. Un daļēji atbalstīts ir 22. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 23.priekšlikumu, kas ietver šo abu iepriekšējo priekšlikumu atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 21., 22. un 23.priekšlikumu.

A.Poča. 24. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Pēc būtības tas ir atbalstīts, bet līdz ar to es lūgtu atbalstīt 25. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24. un 25.priekšlikumu.

A.Poča. 26. - deputāta Burvja priekšlikums. Tas pēc savas būtības ir ārkārtīgi labs priekšlikums, bet, ņemot vērā mūsu pašvaldību budžetu iespējas jeb, pareizāk sakot, tos ienākumus, kādi ir no ienākuma nodokļa, lai spētu realizēt pašvaldību funkcijas, mēs uzskatījām, ka šobrīd tas nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 4, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 27. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Līdzīgs ir arī deputāta Ražuka priekšlikums. Mēs lūdzam tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 28. un 29.priekšlikumu.

A.Poča. 30. - deputāta Kalniņa priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 30. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 2, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kas pēc būtības paredz progresīvo nodokļa likmi. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šajā priekšlikumā ir dota skala, un es atļaušos īsu komentāru teikt par šo skalu, un varbūt mēs pievērsīsimies šai progresīvo ienākumu skalai. Kā jūs redzat, par ienākumu līdz 50 latiem nodoklis nav paredzēts. Par ienākumu no 50 līdz 100 latiem nodoklis ir zemāks nekā šobrīd - 25% vietā tātad ir no 15% līdz 21%. Arī tiem, kas saņem no 100 līdz 160 latiem, ir par 2% nodoklis mazāks. Tiem, kas saņem no 160 līdz 240 latiem, paliek esošā likme. Tātad vislielākais nodokļu progresīvais pieaugums tajā ir diapazonā - sākot no 600 latiem mēnesī. Es gribētu teikt, ka, izdarot aprēķinus, redzam, ka pirmās grupas cilvēki, strādājošie ekonomē, saņem lielāku neto algu, otrā grupa maksās... Un kopumā šis pluss ir apmēram 15,4 miljoni latu gadā. 15,4 miljoni latu gadā. Ir arguments, ka grūti to administrēt. Es domāju, ka tik liels spēks, kāds šobrīd ir, un tie resursi, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, un tās iedalītās asignācijas jeb finansējumi šim dienestam, un arī aizdevumi dod iespēju īstenot šo ienākumu deklarēšanas mehānismu. Es varu minēt piemēru, ka arī pirmajā neatkarīgajā Latvijā bija progresīvais ienākuma nodoklis un tas tika iekasēts bez modernās tehnikas - datoru - palīdzības. Izmantotas tika ienākuma nodokļa aprēķināšanas tabulas, kurās bija uzrādītas konkrētas valstij un pašvaldībai ieskaitāmas nodokļu summas, pastāvot tam vai citam ienākumu līmenim. Katrai ienākuma summas iedaļai bija uzrādīta maksājamā nodokļa summa. Tāpēc es aicinu deputātus vienreiz, ja tā var teikt, šo ķeizargriezienu izdarīt, agri vai vēlu šī stunda sitīs. Jo jāņem vērā visu pasaules valstu pieredze. Ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī tālajā Japānā, Austrālijā, Amerikā un Kanādā - visur ir progresīvais ienākuma nodoklis. Turklāt progresīvais ienākuma nodoklis ir ne tikai tad, kad ir pietiekami augsts materiālās labklājības jeb pelnīšanas līmenis, bet arī jebkurā stadijā, kad valsts sākusi attīstīties. (Lūk, piemēram, Polijā, blakus esošā valstī, progresīvais ienākuma nodoklis diferencēts no 21% līdz 45%.) Tāpēc es aicinu spert šo izšķirīgo soli, kas būs fiskāls ieguvums arī budžeta deficīta segšanai, un it sevišķi pašvaldību budžetos tas būs liels pluss, tas kalpos arī pirmsskolas vecuma - piecgadīgu un sešgadīgu - bērnu pedagogu algu palielināšanai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Mūsu vērtības ir saprotamas katram - ģimene, morāle, valsts. Mans un jūsu kolēģis Kalniņa kungs izstrādāja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašu pieticīgāko aprēķinu. Visi nodokļi jāmaksā visiem, arī superapmaksātām personām, kuras saņem mēnesī algas, kas ir virs 1140 latiem, un, tā kā viņi tiek nodarbināti kādās piecās vietās, tad, protams, tās algas ir jāsummē. Taču līdz pat šai dienai viņi, skaisti novicinot asti, izšmauc cauri nodokļu žogam un visu nenomaksā. To visu, protams, mēs redzam un zinām, taču nekas netiek darīts. Tad jājautā - kas ir morāle un ko dara valsts? Kalniņa kunga ieteikto labojumu valdība noraidīja. Cienījamā pozīcija, kāpēc Latvijas Republikā lielākā daļa iedzīvotāju maksā par visu un paliek ar iztiku, kas ir 30 santīmu dienā uz cilvēku? Tajā pašā laikā īpašu cilvēku grupa nemaksā visu un dzīvo kā paradīzē. Protams, nemaksājot arī pensiju fondā, viņi saņems pensijas. Parasts cilvēks līdz izmisumam kalpo valstij, bet valsts paņem no viņa - un arī agrāk paņēma un turpinās ņemt - visu, ko vien var. Arī šodien pieņemtie likumi un grozījumi uz to norāda. Tad jājautā - kas ir valsts? Diemžēl tā ir ierēdņu korpuss, kurš dzīvo savu īpašu dzīvi.

Nākamā grupa ir turīgie, kas arī dzīvo savu dzīvi. Un parastie iedzīvotāji, parastie reņģu ēdāji, paliek dzīvot savu rūgto dzīvi, un izredzes nākotnē viņiem ir ļoti bēdīgas. Tāpēc mēs, latvieši, noslāņojamies, sadalāmies un paliekam sveši viens otram. Diemžēl tā tas ir. Paskatieties, kas notiek. Tā ir ārkārtīgi naidīga un ļoti kaitīga iestrāde, kura pamazām iesakņojas. Un jājautā, vai daudzi cilvēki tad teiks: mēs mīlam šo valsti. Tāpēc 31. - deputāta Kalniņa priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs - Tautas partijas frakcijas deputāts. Nav zālē.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis Arņa Kalniņa priekšlikums katrā ziņā rada nopietnas pārdomas, kā es jūtu, deputātos, jo tiešām budžetā ir problēmas. Ir jāatrod nauda, kādā veidā dzēst budžeta deficītu. Viens no sociāldemokrātu piedāvājumiem bija visos valsts uzņēmumos un valsts iestādēs nodrošināt algas, kas nebūtu lielākas par tūkstots latiem. Tajā brīdī liberālās partijas teica, ka tā nedrīkst. Nu labi, ja tā nedrīkst, tad tādā gadījumā to var izdarīt ar nodokli tiem, kuriem ir šie lielie ieņēmumi. Tad paņemsim arī lielus nodokļus, bet tiem, kuriem ir mazas algas, atstāsim viņiem šīs algas, lai viņi varētu izdzīvot. Es ceru, ka šis priekšlikums radīs atbalstu arī Leiškalna kungā, jo šie grozījumi, kā jūs jau dzirdējāt, paredz 13 miljonu latu lielus papildu ieņēmumus, un tie tiešām ir vajadzīgi pašvaldībām, jo, kā jau es iepriekš teicu, pašvaldību budžetos budžeta deficīts ir 18 miljoni latu, ko ir radījuši arī šīs valdības darbības rezultāti. Medicīna ir otrs ieņēmumu avots, kas tiek finansēts no ienākumu nodokļa. Arī šeit medicīnas iestādēm ir ļoti būtiskas problēmas, kas ir saistītas ar medikamentiem, kas ir saistītas ar medicīnas iestāžu sertificēšanu, jo pēc 1.janvāra medicīnas iestādēm ir jābūt sertificētām, bet, lai to veiktu, ir vajadzīgi diezgan lieli naudas papildu resursi, kuru nav. Mēs vienkārši piedāvājam: “Lūdzu, šeit ir resursi! Ņemiet!” Tas ir tas, ko Arnis Kalniņš sākumā teica. Jā, visapkārt Eiropā veselā rindā valstu ir progresīvais ienākuma nodoklis. Šāds progresīvais ienākuma nodoklis ir ne tikai Eiropas valstīs. Jūs teiksiet: “Jā, bet tur ir sociāldemokrāti pie varas!” Atvainojiet, bet tas tā ir.

Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Tātad, runājot par šo 31. priekšlikumu, es uzskatu, ka tas tiešām ir ļoti progresīvs priekšlikums, un arī Jaunā partija tā uzskata, jo tas dotu iespēju, ka visas turpmākās valdības varbūt vairs nepārtraukti neraudātu: “Nav, nav, nav naudas!” Šeit tomēr no šīs tribīnes arī no valdības puses pārāk maz izskan tas, kur tad šo naudu varētu ņemt. Ja šo priekšlikumu pieņemtu, tas dotu daudz lielākas tiesības mūsu maznodrošinātajai daļai, mūsu maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem, uz normālu mājokli un uz minimālu iztiku, jo par normālu iztiku viņi vēl ilgi nevarēs runāt, tie, kuri ir šajā daļā līdz 25 procentiem.

Protams, ja mēs šādi jautājumu mēģinātu risināt, tad mēs varētu godīgāk skatīties acīs tiem skolotājiem, kuri šodien šajā aukstumā piketēja, un tad arī atrastos iespēja viņiem samaksāt šīs divas minimālās algas. Un tad vienam otram “Privātajā Dzīvē” pilnīgi amorāli nebūtu jālielās ar saviem bezgalīgajiem īpašumiem, bet tajā pašā laikā vienai lielai daļai patiešām nav šīs iztikas, nav šī mājokļa, un ne tāpēc, ka viņi ir slinki un negrib strādāt. Es nevienā brīdī negribu aizstāvēt dzērāju, sliņķi un to, kurš negrib strādāt. Bet mums taču nav radīta šī iespēja strādāt un kaut cik normāli nopelnīt.

Tāpēc aicinu balsot “par” Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Saimnieciskā vēsture zina tikai vienu gadījumu, kad progresīvais nodoklis ir nācis par labu veselībai. Džons Lenons, protestējot pret progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu Anglijā, pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm un tika nošauts. Tātad, ja viņš būtu palicis Anglijā, acīmredzot pastāv liela iespēja, ka būtu palicis dzīvs. Vairāk tautsaimnieki nevar nosaukt nevienu pozitīvu piemēru attiecībā uz progresīvo nodokli. Cilvēki, kuri saņem, pieņemsim, desmitreiz lielāku algu un maksā desmitreiz lielākus nodokļus, jau sedz daļu no sava patēriņa, jo šie cilvēki nepatērē desmitreiz lielākus valsts pakalpojumus.

Šoreiz projekta iesniedzēji nav īsti sapratuši, kam vispār valsts nodokļi ir domāti. Valsts iekasē nodokļus, lai sniegtu par šiem nodokļiem cilvēkam attiecīgus pakalpojumus. Un, ja cilvēks jau maksā desmitreiz lielākus nodokļus, tad nav nekādas vajadzības viņu piespiest maksāt divdesmit vai trīsdesmit reižu lielākus nodokļus. Ņemsim vērā arī to, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem nav šo valsts pakalpojumu patērētāji. Lielākajā mērā.

Otrs. Mēs aizmirstam, ka galvenā valsts ideja ir pārdalīt nodokļus, nevis tos šādā - tiešā veidā iekasējot, bet gan netiešā veidā. Tātad, jo lielāki ir nodokļi, jo cilvēki vairāk samaksā akcīzes nodokli un samaksā vairāk arī pievienotās vērtības nodokli. Jebkurā gadījumā, pieaugot viņu patēriņa daļai, viņi šo naudu tik un tā atmaksās valstij caur dažādiem netiešiem nodokļiem un dažādos citādos veidos.

Kāds ir bijis rezultāts tajās valstīs, kur ir šie lieli progresīvie nodokļi vai arī progresīvo nodokļu sistēma? Mēs varam ņemt kaut vai, piemēram, Zviedriju, kur pēdējā laikā, kā jūs zināt, ir daži neveiksmīgi varbūt piemēri, no kuriem Latvijai nevajadzētu mācīties. Ne tikai tenisisti, kā savā laikā Bjorks, vai slaveni rakstnieki kā, teiksim, Lindgrēna, pārcēlās dzīvot uz Monako vai Luksemburgu, tādējādi vispār atsakoties maksāt Zviedrijas valstij kaut kādus nodokļus. Turklāt, aizplūstot šiem cilvēkiem un uzņēmumu vadītājiem, arī uzņēmumu galvenās mītnes pārcēlās uz citām valstīm. Pēdējā laikā tātad lielākais farmakoloģiskais uzņēmums “Astra” ir pārcēlies uz Londonu, arī “Erikson” ir pārcēlies uz Londonu. Tātad vesela rinda vidējo uzņēmumu pašreiz pārceļas uz citām valstīm un aizmirst...

Neaizmirsīsim vienu, ka brīvā valstī cilvēks var izvēlēties savu dzīvesvietu. Un, ja viņš izvēlēsies savu dzīvesvietu ārpus Latvijas, vai tas nāks par labu?

Es domāju, ka mums šajā stadijā ir svarīgi piesaistīt cilvēkus ar lieliem ienākumiem. Tas ir pirmais, kas mums ir jāizdara. Ja mēs būsim tik bagāti, ka nezināsim, kur likt naudu no šiem bagātajiem cilvēkiem Latvijā, tad mēs varēsim domāt jau par nākošo stadiju - varbūt par to, kā sākt sadalīt, godājamie sociāldemokrāti! Mēs esam uzkrāšanas periodā. Lūdzu, neaizbaidīsim cilvēkus no Latvijas, neaizbaidīsim nodokļu maksātājus un radīsim pašreiz tādu vidi, lai cilvēki pārceltos uz Latviju dzīvot, nevis taisītos no šejienes prom. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir viens no priekšlikumiem, kas, protams, ir ideoloģisks. Un es skatos, ka gandrīz jebkurā finansu priekšlikumā šeit arī ideoloģija tiek minēta. Atļaujiet arī man pavisam īsi raksturot savu nostāju.

Es gribētu minēt trīs aspektus.

Pirmais ir tas, ko sauc par administrēšanas grūtībām. Varētu, protams, teikt, ka finansu ministra Valsts ieņēmumu dienests varētu strādāt efektīvāk un administrēt arī šo te progresīvo nodokli, taču mēs esam mēģinājuši arī noskaidrot, cik liela ir “ēnu” ekonomika. Nav viegli! Lielākais cipars ir 30% “ēnu” ekonomikas, kas ir kopproduktā, varētu būt 20%. Mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik lielas ir aploksnes, kurās maksā algu, nemaksājot nekādu nodokli. Un arī šajā ziņā, kā jūs redzat, Valsts ieņēmumu dienests tikai sāk cīņu.

Tālāk mēs esam mēģinājuši noskaidrot, cik liels ir kapitāla eksports no šejienes. Viens ir tas, kas aiziet vispār prom, un vēl otrs, kas pēc tam atgriežas šeit caur ofšoriem. Visas šīs trīs lietas diemžēl pastiprinās apstākļos, ja mēs ieviešam progresīvo nodokli, tātad tas vēršas pret valsti. Tas ir viens.

Otrs. Mums ir 2,4 miljoni cilvēku Latvijā. Mums ir 700 000 bērnu, 130 tūkstoši invalīdu, apmēram 700 tūkstoši pensionāru un virs 300 tūkstošiem budžeta iestādēs strādājošo. Tādu, kas paliek un ražo pievienoto vērtību, ir apmēram 600 tūkstoši - viena ceturtā daļa. Proporcija ir ļoti smaga.

Ja mēs uzliekam šeit lielāku nodokli, mēs riskējam ar to, ka šī pievienotā vērtība var būt mazāka. Turklāt man nav lielu ilūziju, ka mēs šajā valstī mūžīgi varēsim saglabāt “plakano” nodokli. Es jums varu pateikt to, ka arī mēs, “Latvijas ceļš”, esam par to diskutējuši ideoloģiskajās konferencēs, un mana nostāja šajā ziņā ir sekojoša. Es nedomāju, ka mēs mūžīgi paliksim pie šā “plakanā” nodokļa, bet ceļā uz to mums ir jāatrisina divas lietas.

Pirmā lieta ir šis konflikts, par kuru runājot, es nekad nevaru atbildēt nevienā skolotāju auditorijā, absolūti nevienā pensionāru auditorijā, kad man uzdod jautājumus par šīm milzīgajam algām valsts akciju sabiedrībās, kur valstij pieder virs 51% akciju. Šodien jūs presē lasāt, ka Latvijas Privatizācijas aģentūra pakāpeniski šo sistēmu sāk mainīt. Jā, mēs nedrīkstam tādas algas maksāt tikai par to, ka cilvēki vada šīs kompānijas. Mēs drīkstam maksāt algas, pēc manas pārliecības, ne lielākas kā Valsts prezidentam, un pārējo varētu maksāt procentuāli no tā, cik ir pieaugusi kompānijas vērtība šā menedžmenta vadībā. Un uz to, es domāju, mēs tagad pakāpeniski arī ejam. Tādi ir arī sabiedriskā spiediena rezultātā tapušie pēdējie aģentūras normatīvie akti par pilnvarnieku algām.

Nākamais. Pirms mēs ķeramies pie progresīvā nodokļa, ir jāatceras, ka vēl ir jautājums, kas saistīts ar dividenžu un ar kapitālienākuma nodokļa aplikšanu. Eiropas valstīs no 10 līdz 15% tiek aplikti ienākumi no depozītiem, un šie ienākumi tiek aplikti tad, ja jūs pārdodat akcijas. Tās mums nav! Taču es domāju, ka tas ir pirmais solis, kuru vajadzēs pakāpeniski spert, un 10% varētu būt šī pirmā likme, ar ko sākt. Taču, ja mums jāpasaka vienā teikumā, kad mēs drīkstam šo lietu darīt, tad man ir jāatbild sekojoši: mēs diez vai varēsim būt Eiropas Kopienas sastāvdaļa, varēsim būt Eiropas Kopienā ar pilnīgi atšķirīgu nodokļu sistēmu. Lūk, tajā brīdī, kad mēs saņemsim mandātu un būsim kļuvuši par Eiropas Kopienas dalībvalsti, tad, kad mums būs pilnīgi cita infrastruktūra, kura ne tikai no Rīgas vien tiks kontrolēta, bet arī no Briseles, kad mēs ieiesim kopējā apritē, tad, protams, mēs nedarīsim tā, kā to savā laikā gribēja darīt Lafontēns, - pilnībā pieskaņoties visu valstu nodokļiem Eiropā. Tā mēs nevarēsim, bet mēs arī neizkritīsim no tā visa ārā. Es neredzu ceļu, kā mēs varētu to iedibināt tagad. Ja mēs to iedibināsim tagad, tad mums būs problēma, jo mēs dabūsim negatīvu rezultātu, un tad naudas budžetā ienāks mazāk, nekā tā ienāk tagad.

Pirmais uzdevums ir iekasēt tagad jau esošo nodokli, un gatavoties šai te sistēmai, kad mēs iesim iekšā jau nopietnā valstiskā koordinācijā. Es nedomāju, ka mūsu budžeta spiediens izdevumu daļā būs izturams, paliekot pie “plakanā” nodokļa. To mēs izturēt nevarēsim! Taču es piekrītu Kiršteina kungam, ka uzkrāšanas periods paliek arvien civilizētāks, Latvijā tas vēl nav beidzies, un mēs nevarēsim šo lietu tagad darīt, lai arī cik ļoti mēs viens otrs to politiski gribētu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija izbrīns dzirdēt no Kiršteina kunga, kad viņš sāka runāt par fizisko izrēķināšos vai killeru darbību. Ko tas nozīmē? Tad mēs Latvijā vairs nevaram runāt? Vai arī deputātiem ir jāklusē un klusējot jābalso? Cik redzams, arī jums neinteresē, vai Latvijas Republikā būs sakārtoti nodokļi. Taču tiem ir jābūt sakārtotiem! Un nevar darīt tā, kā dara tagad. Te kritizēja Zviedriju. Tā dzīvo 200 gadu un ļoti labi dzīvo. Latvijai tas, kā saka, tuvākajā laikā nav redzams un nebūs redzams. Un Latvijas Republika, ja tā tas turpināsies tālāk, atpaliks, nerunājot nemaz par Zviedriju, arī no Albānijas. Protams, no Latvijas aizbēga un aizbēgs “ēnu” ekonomikas darbinieki, “ēnu” kabinetu darbinieki un pārējie, kuri ir iedzīvojušies, turklāt ļoti labi iedzīvojušies, uz Latvijas tautas rēķina. Tiek izsaimniekotas un tika izsaimniekotas nacionālās bagātības, un tas turpinās, lai piesavinātos to, ko vēl nepaspēja deviņu vai desmit gadu laikā. Tāpēc nodokļi ir jāsakārto un Kalniņa priekšlikums ir jāpieņem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt sekojošo. Manuprāt, šis ir ārkārtīgi vērtīgs priekšlikums, un tagad katram ārstam vai medicīnas darbiniekam šeit vajadzētu, neatkarīgi no frakcijas piederības, atbalstīt šo projektu, jo praktiski no visa šī papildieguvuma - tātad no 15 miljoniem - 28% no šiem līdzekļiem aizies ārstniecības līdzekļu un zāļu cenu daļējai kompensācijai. Mēs zinām, ka šī problēma ar veselības aprūpi un medikamentiem ir pietiekami nopietna.

Es gribētu uzsvērt vēl sekojošu lietu. Man liekas, ka mums, visiem pašvaldību darbiniekiem, arī visās frakcijās, arī Tautas partijā un “Latvijas ceļā”, ļoti nopietni vajadzētu izvērtēt, vai tiešām jūs negribat spert soli pretī pašvaldībām, vai tiešām jūs gribat nepārtraukti samazināt viņām to ienākumu apjomu, kas viņām atbilstoši daļai no iekšzemes kopprodukta pienākas. Šogad viņām ir atņemti vēl 7,4 miljoni latu. Šeit ir iespēja, nevienam nenodarot pāri un ņemot vērā katra maksātspēju, spert šo soli un atgriezt pašvaldībām 72% no šīs summas, kuru mēs tagad piedāvājam. Un es vēlreiz atkārtoju, ka šeit Saeimā ir cilvēki, kuri izprot pašvaldību problēmu, kuri zina, kādos apstākļos pašvaldībām ir jāstrādā. Un tā tas ir neatkarīgi no tā, kas ir šo pašvaldību priekšgalā, kādu partiju tās pārstāv. Es domāju, ka katram reāli ir jāapzinās, par ko viņš balsos šajā gadījumā.

Vēl ko es gribētu uzsvērt. Ja man kāds skaidro, ka liberāļiem un konservatīvajiem ir tāda pati metode kā komunistiem, ka visiem ir jābūt vienādiem nodokļiem - 25 procenti, tad es tam nepiekrītu. Šādas metodes bija zināmas Uļjanam Ļeņinam... tātad Vladimiram Uļjanovam... (No zāles deputāts A.Slakteris: “Baigi derīgi būtu zināt!”) Jā, jā, nu nevar jau atcerēties visus klasiķus, te jau... Jā, Atis Slakteris saka, ka vajadzēja zināt, tātad ir sajaukts - Vladimiram Uļjanovam Ļeņinam...

Bet redziet, kolēģi, šeit ir viena elementāra lieta. Es domāju, ka tagad mans uzdevums ir panākt, lai jūs visi ievērotu, lai jūs tik tiešām nebalsotu kā ļeņinieši, ka visiem ir vienāda nodokļu likme neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir 1500 latu vai 35 lati, vai 50, vai 70 latu ienākumi. Es saprotu, ka jūs gribēsiet te diferencēt. Es gribētu jums nosaukt tikai dažas valstis: Austrijā minimālā nodokļu likme ir 10 procenti, maksimālā - 50, Francijā nodokļu likme ir 0 no minimālajiem ienākumiem, bet 48% - maksimālā; teiksim, Vācijā - 19 un 53 procenti.

Un šeit nu jums ir atkal jāizšķiras, vai jūs esat par to, lai mēs pakāpeniski turpinātu savu līniju uz Eiropas Savienību, vai mēs esam tā saucamie eiromīļi un vai gribam turpināt šo padomisko tradīciju, kāda pašreiz ir NVS, kur visi nodokļi praktiski ir vienādi. Tātad izšķirsimies starp orientāciju uz Eiropas Savienību vai uz NVS valstīm.

Mums cilvēki šeit ir ļoti daudz skaidrojuši, ka, jā, sociālā nodokļa griesti tagad vēl aizvien ir 14 tūkstoši, pēc gada būs 15 tūkstoši. Un kā tad jūs šo te gadījumu varat izskaidrot pat pēc savas metodoloģijas? 1000 latu, kā izrādās, ļoti daudziem jūsu cilvēkiem arī ir pārāk maza alga. Jūs atzīstat, ka tas ir nepietiekami. Tāpēc es uzskatu, ka vajag izšķirties un domāt par to, kā mēs šajā gadījumā rīkosimies. Ja mēs atzīstam to, ka šie 1000 lati, ko saņem Rīgas mērs Andris Bērziņš, ko attiecīgi saņem Vaira Vīķe-Freiberga, būtu pietiekami un ka tā varētu būt šī robeža, tad, lūdzu, beidzot atbalstiet sociāldemokrātus. (Starpsauciens: “Kur Zorgevics?”) Arī Zorgevics būs turpat vienā likumā, varbūt attiecīgi Ābiķa kungs varētu izdarīt viņam kādu personisku grozījumu, iesniegtu priekšlikumu, kas skar tieši Andri Zorgevicu... Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir pietiekami principiāls.

Sēdes vadītājs. Paldies, piecas minūtes ir pagājušas. Arnis Kalniņš, otro reizi.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es tikai gribēju sniegt pāris informāciju, kas izriet no uzstāšanās runām. Tātad Godmaņa kungs teica par iespējamo administrēšanu. Aprēķinos, ko es minēju, mēs esam izmantojuši datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, un, kā jūs labi zināt, šajā aģentūrā jau personificē ienākumus par katru cilvēku atsevišķi. Tur datorā ir šī informācija, un tā lieta iet. Es domāju, ka tā nav problēma un to var paveikt. Šajā ziņā lielas problēmas nav.

Attiecībā uz Kiršteina kungu es saprotu, ka viņš mūs nopietni maldina. Arī Lielbritānijā ir paredzēta diferenciācija ienākuma nodoklī no 20 līdz 40%, tā ka no Zviedrijas tur iebraukušais tāpat maksās, bet, ja viņš brauks uz Ameriku, tad tur viņam šī diferenciācija būs no 15 līdz 39,6%. Arī Lenonam acīmredzot tā pati lieta bija.

Es tomēr gribētu piebilst, ka šādu svarīgu jautājumu risināšanai vajag pieiet nopietnāk. Es jau iepriekšējos gados dzirdēju Kiršteina kunga dažādus variantus par superliberālu ekonomiku un tā tālāk. Paldies Dievam, tas ir pieklusis, bet šādu nopietnu tautsaimniecisku jautājumu risināšanā būsim ļoti izsvērti un nopietni. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamie kolēģi! Mēs esam brīnišķīgi iemācījušies runāt riņķī un apkārt lietām. Kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, gribu sacīt, ka šis ir viens no ekonomiskajiem regulatoriem, kuru var efektīvi izmantot makroekonomiskajā līmenī, proti, iedarbojoties uz pieprasījumu. Tā ir pati galvenā šā jautājuma būtība. Iedarboties uz pieprasījumu mēs varam dažādos veidos - gan ar šo, gan ar citiem nodokļiem.

Kas attiecas uz profesora Kalniņa piedāvāto priekšlikumu, es domāju, ka ir vērts izvērst diskusiju par šo tēmu - par progresīvo ienākuma nodokli Latvijā. Tomēr man personiski gribētos pirms šāda veida balsojuma iepazīties ar to metodiku, pēc kuras tika izveidota šī tabula.

Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad, manuprāt, Eiropas Savienību varētu interesēt valstis ar stabilu augšupejošu ekonomiku, atstājot ekonomisko regulatoru izvēli pašu šo valstu ziņā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu tam, ka mums vajag diskutēt un vēl nopietni atgriezties, jo vēl aizvien liekas, ka daļa valdības deputātu nav gatavi atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu. Diemžēl man tāda izjūta ir, bet es gribētu pateikt sekojošo: ja mēs esam konstatējuši, ka valdība un valdības partijas vairs nevar atrast līdzekļus skolotājiem vairāk par 8 miljoniem 240 tūkstošiem, tad šeit ir vēl viena iespēja spert viņiem soli pretim. Tādā gadījumā skolotāju vairākums saņems nevis 25 procentu nodokļu likmi, bet apmēram 19%. Ja jūs nevarat tā, tad pamēģināsim šitā! Nu ko, tad mēs esam gatavi arī zināmai elastīgai pieejai.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs atcerētos pavisam nesen “Dienā” publicēto Viļa Krištopana - viena no “Latvijas ceļa” politiķiem - rakstu, kas norādīja uz to, kāds ienākumu līmenis un līdzekļi tiek sniegti atsevišķiem politisko partiju valžu locekļiem, tā saucamajiem pelēkajiem kardināliem, kuri prot piecās vai sešās darbavietās strādāt. Viņiem laikam tā darba nedēļa ir vismaz 11 vai 18 nedēļas mēnesī. Tomēr es gribētu uzsvērt sekojošo: tādā gadījumā mēs, protams, arī no viņiem gūtu pietiekami ievērojamu pieaugumu. Un tad nebūtu vis tā, ka vienā darbavietā cilvēks var nopelnīt 2600 latu un vēl strādāt vairākās citās darbavietās. Tā ka šeit vajag risināt šo jautājumu, un arī valdības partijām par to ir jāizšķiras. Es ceru, ka jūs spēsiet šobrīd izšķirties, un tad skolotāji vismaz jutīs jūsu attieksmi, kura būs mainījusies ja ne gluži šajā budžeta sadaļā, tad vismaz šajā likumā, jo viņiem būs mazāka ienākuma nodokļa likme. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Godājamie akadēmiķi! Es negribētu šeit strīdēties par anglosakšu vai Skandināvijas valstu modeļu priekšrocībām vai trūkumiem, bet es gribētu pievērst godājamā akadēmiķa Kalniņa uzmanību elementārām kļūdām, sastādot līdzīgas tabulas.

Godājamais Kalniņa kungs, ja jūs protat rēķināt, tad jūs izskaidrojiet, lūdzu, kā tas ir iespējams, ka, saņemot algu 580 latu un pastāvot 33% nodokļu likmei, jūs saņemsiet lielāku algu nekā tad, ja jums būs palielināta alga - 601 lats un nodoklis - 36%? Tātad šajā sistēmā jums ir jāiestrādā pārejas modelis, un, ja jūs dodat tik sīku tabulu, par kuru tiešām arī varētu diskutēt, tad jums ir jāiestrādā tā formula, kur šīm pārējām grupām nav tik lieli kritumi ienākumos. Tie ir pilnīgi aplami un nepareizi uzrakstīti! Tās ir elementāras lietas, un nevajag nākt šeit un runāt par liberālismu, ja jūs nespējat matemātiski pareizi tabulas sastādīt. Man vienkārši ir kauns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Tik tiešām es domāju, ka faktiski priekšlikums, kas ir parādījies uz otro lasījumu un kas ir ārkārtīgi nopietnas diskusijas vērts, šodien nebūtu atbalstāms. Taču man ir vēl dažas domas, kuras es gribētu pateikt. Šeit Baldzēna kungs teica: “Mums būs, mēs palielināsim ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un mēs varēsim pārdalīt par labu skolotājiem.”

Paskatīsimies, kādas ir šīs skalas. Šobrīd tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā darba alga ir aptuveni 146 - 147 lati. Paskatīsimies šajās skalās! Algām līdz 160 latiem mēnesī pretī ir likme - 23%. Kas tad īstenībā notiek? Īstenībā mēs samazinām savus ieņēmumus.

Un otra problēma, par kuru es gribēju runāt, ir tieši tā, ko tikko minēja Kiršteina kungs, - par likmes jeb šīs skalas efektu, pareizāk sakot, par tā saucamo efektīvo likmi.

Es gribētu, Kalniņa kungs, jums atgādināt tos laikus, kad mēs kopā strādājām Ekonomikas institūtā, un tur bija tāds pasākums kā sociālistiskā sacensība, par kuras rezultātiem gada beigās maksāja prēmijas. Tā bija milzīga punktu skaitīšana, milzīga cīņa, kurš būs šīs sociālistiskās sacensības uzvarētājs. Un tad tika dalīti, es gribētu teikt, īstenībā nožēlojami graši. Es tajā laikā, būdama zinātniskā līdzstrādniece, biju priecīga, ka varēju saņemt 15 rubļus par tā gada darba rezultātiem, bet tad, kad es aizgāju pēc algas, kam bija pieskaitīta šī prēmija, tad izrādījās, ka ar visu šo gada rezultātu prēmiju, atskaitot nodokļus pēc progresīvās likmes, es saņēmu mazāk nekā tad, ja es vispār šajā pasākumā nebūtu piedalījusies. Īstenībā šis efekts šeit ir tieši tāds pats.

Es paskatījos un sarēķināju: ja alga ir 760 lati, efektīvā alga ir 418 lati. Ja alga ir 1140, efektīvā alga ir 490. Tad sakiet, kurš ies strādāt uz atbildīgu darbu, kaut arī tur saņems relatīvi lielu algu uz papīra, ja faktiski viņš saņems tikpat vai ļoti, ļoti atšķirīgu, teiksim, šo ienākumu? Šī diskusija jau bija 5.Saeimas laikā, kad tika skatīta šī papildus likme un arī 6.Saeimā par to tika daudz diskutēts, kad šī papildu likme, šie 10%, tika noņemti. Kāpēc es to noņēmu? Tāpēc, lai cilvēki uzrādītu visus savus ienākumus un lai viņiem būtu skaidrs, ka nekas vairs šeit nebūs.

Ja mēs paskatāmies pēc ienākumu dinamikas, tad iedzīvotāju ienākumu nodoklī atsevišķos periodos pēc šīs papildlikmes noņemšanas stipri papildinājās pašvaldību ieņēmumi, jo cilvēki sāka maksāt šo nodokli. Viņi sāk reāli un legāli uzrādīt šos savus ienākumus.

Es piekrītu Godmaņa kungam, ka mums varbūt tiešām vajadzēs organizēt kādu pārskatīšanu, bet tagad domāsim, diskutēsim un visi kopā pieņemsim, es gribētu teikt, izsvērtus lēmumus. Es lūdzu šobrīd neatbalstīt šo 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 26, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pulksten 15.30. Pārtraukums - pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. 32.priekšlikums. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Nākamais ir 32. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Savukārt... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 24, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 33. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 34. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums - atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 35. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 36. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Arī 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - pēc būtības ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt 38.priekšlikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37. un 38.priekšlikumu.

A.Poča. 39. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 40. ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 41. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas iestrādāts 42. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt šo redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 41. un 42.priekšlikumu.

A.Poča. 43. ir deputāta Ražuka priekšlikums, kas komisijā neguva atbalstu. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jums piedāvā jaunu 29.panta redakciju. Lūdzu atbalstīt 44.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 45. - deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 47. - Ražuka kunga priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 48. ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. Arī 49.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī neviens neiebilst.

A.Poča. 50. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 51. - Juridiskā biroja priekšlikums - tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 52. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 53. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru mēs jau atbalstījām 44.priekšlikumā, bet otrā daļa ir ietverta 57. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 54. - Ministru kabineta priekšlikums - jau tika atbalstīts. Daļa tiks jums piedāvāta 57.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 55. ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča. 56. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 57., kā jau es teicu, ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem, kurus mēs atbalstījām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt tos otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 19, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Pirmais ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 3. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 4. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisija lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 5. ir deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Maksimova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums, kuru komisija šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu Jurkāna, Mitrofanova, Maksimova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 25. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 6. ir jau iepriekš minēto deputātu priekšlikums, kas guvis atbalstu. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 7. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 8. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 9. ir deputāta Ražuka priekšlikums. Komisija ierosina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 10. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 11. ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstu 12. priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11. un 12. priekšlikumu.

A.Poča. 13. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums - netika atbalstīts.

Netika atbalstīts arī 14. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Arī 15. - Jurkāna, Mitrofanova un citu deputātu priekšlikums - šobrīd neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 16. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - bija iestrādāts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām. Turpmāk tas būs arī 27. un 31.priekšlikumā, par kuriem mēs varēsim, ja nepieciešams, diskutēt.

Līdzīgi ir arī ar 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 18. - deputātes Počas priekšlikums - šobrīd nav guvis atbalstu. Un arī 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 20. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - bija iestrādāts 12. - komisijas priekšlikumā, kuru mēs jau atbalstījām. Tas parādīsies arī turpmāk - 27. un 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 21. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Komisija lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 22. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 23. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 24. - deputātes Počas priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā nr.25, kuru lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 24. un 25.priekšlikumu.

A.Poča. 26. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 27.priekšlikums - lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 28. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Savukārt tika atbalstīts 29. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 30. ir Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Damberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un 31. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 13, atturas - 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 2. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais ir deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Un ir arī Juridiskā biroja priekšlikums.

Cienījamo priekšsēdētāj, es gribu jūs informēt, ka par šo tēmu ir ne tikai 3. un 4. priekšlikums, bet arī 10., 11., 12., 13., 14., 15., 19., 21., 33. un 34. priekšlikums. Tie skar vienu tēmu - jautājumu par funkcijām. Tiesības izdot saistošus noteikumus attiecībā uz finansu un budžetu vadību tiek no Ministru kabineta deleģētas finansu ministram. Tas ir jautājums, kas ir visos šajos pantos. Šobrīd komisija uzskatīja par lietderīgu un mērķtiecīgu deleģēt finansu ministram šādas tiesības. Tādēļ, ja mēs izšķirsimies neatbalstīt deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes iesniegto 3.priekšlikumu, negūs atbalstu arī visi šie pārējie priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 3. un 4. priekšlikumu? Nav iebildumu… Atvainojiet, atklājam debates.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikums - termina “finansēšanas plāns” skaidrojumā vārdus “finansu ministra” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta” - ir jāatbalsta. Latvija nav liela valsts, un diemžēl finansu ministram nevar atdot visas tiesības attiecībā uz jautājumiem, kuri tomēr ir jāizskata Ministru kabinetā, jo Ministru kabineta sēdēs piedalās visi ministri un tur var koleģiāli un normāli izlemt jebkuru jautājumu. Ja mēs to visu atdodam vienas personas - finansu ministra - rīcībā, tad var iznākt diezgan interesantas lietas, kādas ne vienu vien reizi ir bijušas Latvijā. Tāpēc es ierosinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā, protams, varētu rīkoties pretēji Leona Bojāra ieteiktajam - neatbalstīt Juridisko komisiju, kas izvērtē šos apstākļus no valsts tiesību viedokļa… bet atbalstīt Ministru kabineta ieteikto un piedāvāto. Taču tad uzreiz jārisina viens jautājums - vai pēc tam vairs būs vajadzīgs Ministru kabinets? Vai vēl kāds ministrs, izņemot finansu ministru, vairs būs Latvijā vajadzīgs?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Es saprotu, ka mums ir jāizšķiras, balsojot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 27, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to arī 4.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu.

A.Poča. 5. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums neizdarīt grozījumus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 6. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts 7.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 6. un 7.priekšlikumu.

A.Poča. 8. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi. Taču komisija ir izveidojusi savu - galīgo redakciju. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

A.Poča. Ņemot vērā mūsu balsojumu par 3.priekšlikumu, mums pēc būtības vairs nebūtu jāatbalsta 10., 11., 12. un arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mani, protams, nemāc tādas šaubas kā opozīciju, ka drīz Saeimas vietā varēs darboties viena liela Budžeta un finansu komisija vai ka, teiksim, Saeimas vietā darbosies Ministru kabinets. Valstī ir jāpastāv zināmai kārtībai un sistēmai. Zināma kārtība un sistēma nevar tikt mainīta, grozot vienu atsevišķu likumu vai tā normu, kā šeit tiek piedāvāts, - 2. pantā ierakstīt, ka nu tagad finansu ministrs izdos instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai. Saskaņā ar Latvijā pagaidām vēl neatcelto un spēkā esošo Satversmi (Satversmes 1.pantu) un likumu par Ministru kabineta iekārtu ir spēkā zināma demokrātiska, soli pa solim veicama kārtība, kādā tiek izdoti šādi un cita veida normatīvie akti un citas instrukcijas un ieteikumi. Šī kārtība paredz gan attiecīgas amatpersonas (ne zemākas par ministru), kas šos dokumentus iesniedz attiecīgās institūcijās, kuras izsaka savas pārdomas par konkrētajā dokumenta projektā ietvertajām normām, gan attiecīgu konstitucionālu orgānu, tas ir, Ministru kabinetu, kas attiecīgi akceptē šādu dokumentu. Un ir noteikta zināma kārtība, kādā tas tiek publicēts un kļūst zināms katram. Nevis dažādas slepenas instrukcijas, dažādas valsts ieņēmumu dienestu vēstules, ar kurām paskaidro, izskaidro, pārkārto un visādā ziņā pārmaina likumus, līdz lieta kļūst nepazīstama. Šobrīd Latvijā spēkā ir ne tikai Satversme, bet arī likums par Ministru kabineta iekārtu. Saskaņā ar šo likumu ir noteikta konstitucionālā institūcija, tas ir, Ministru kabinets, kas pieņem šādus lēmumus. Ministri mūsu valstī pagaidām neietilpst šo konstitucionālo institūciju sarakstā. Tādas mums ir tikai sešas - tās ir Saeima, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa.

Juridiskā komisija rūpīgi izskatīja un izdebatēja šo priekšlikumu un uzskatīja, ka nav šobrīd pieņemama tāda vienas jomas kārtības izgrozīšana, ka kārtība, kādā attiecīgais ministrs rīkojas, atšķiras no citām jomām. Ar ko sliktāka šobrīd ir izglītības sistēma vai aizsardzība, kurā viss mainās dinamiski? Attiecībā uz ražošanu, kur ir jāpieņem masa dažādu tehnisku vai normatīvu dokumentu, varbūt šī nepieciešamība ir vēl svarīgāka un lielāka. Tādēļ Juridiskā komisija nevarēja piekrist šādam viedoklim un aicina jūs šo piedāvājumu noraidīt. Jo likums pietiekami korekti nosaka, ka Ministru kabinets to dara, Ministru kabinetam ir šī atbildība. Ministru kabinetā visām ministrijām un ministriem ir iespēja attiecīgo jautājumu lemt un pieņemt pietiekami koleģiālu šo kārtību, jo Saeima ir uzticējusies Ministru kabinetam kopumā. Tādēļ mēs nevaram piekrist šādai situācijai. Jo pretējā gadījumā veidojas nedemokrātiska valsts pārvaldes iekārta. Ja tas, kā šeit Budžeta un finansu (nodokļu) komisija teica, attiektos tikai uz valsts pārvaldes iestādēm, tad par šo jautājumu varētu vairāk vai mazāk debatēt, bet, tā kā finansu ministra noteiktā kārtība iziet arī ārpus Ministru kabinetam pakļauto, tā padotībā esošo iestāžu loka un attiecas uz daudz plašāku personu loku, šim priekšlikumam mēs nevaram piekrist. Un, protams, arī par to praksi, ka visus likumus nākotnē varētu nodot vienai pašai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, būtu šeit stingrāk jāpadebatē.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, atbilstoši šim lēmumam. Tad būs arī skaidrs, vai mēs atbalstām vai neatbalstām 11., 12. un arī 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to, atbilstoši šim balsojumam, tātad ir 11., 12., 13.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 14.priekšlikums nav balsojams pēc būtības, jo pirmajā lasījumā bija paredzēts izslēgt trešo daļu un līdz ar to priekšlikums nav korekts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 15. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Atkal skar šo pašu diskusiju par finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 25, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 16. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 17. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas debatēt par 17.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskās komisijas priekšsēdētājs jau ļoti precīzi pateica par būtību. Tā kā parlaments ir atbalstījis Ministru kabinetu, nevis katru ministru atsevišķi, pašlaik tas ir pietiekami nekorekti - mainīt Ministru kabineta kopējo atbildību par labu viena ministra iespējām. Protams, valdošās koalīcijas partijas apzinās, ko viņas dara, un var gadīties, ka “Tēvzemei un Brīvībai” un “Latvijas ceļam” būs pēc tam jāizsaka nožēla par savu ministru mazspējību. Nu tad atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Komisija lūdz neatbalstīt arī 17. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mēs nupat par 17.priekšlikumu balsojām.

A.Poča. Es atvainojos. Es sapratu, ka par 18.priekšlikumu. Es ļoti atvainojos.

18. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Deputāti pieprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 30, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Jā, cienījamie deputāti. 19.priekšlikums skar jau iepriekš diskutēto tēmu par finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Taču attiecībā uz šo priekšlikumu man būtu lūgums tomēr neatbalstīt Juridisko biroju, jo tas priekšlikums attiecas uz budžeta pieprasījuma sastāvu, kas nosaka, kādiem dokumentiem jābūt, lai varētu sastādīt budžeta pieprasījumu. Tās varētu būt pietiekami elastīgi formējamas instrukcijas vai ieteikumi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 20. - deputātes Dreimanes un deputātes Ūdres priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 21. - jau pieminētā diskusija par finansu ministra un Ministru kabineta kompetenci. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 22. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 24., 25. un 26.priekšlikums ir pēc sava satura identiski. Tie paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo normu par Saeimas budžeta neatkarību sastādīšanas procesā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man liekas, šeit kāds misēklis iznācis. Jo runa ir par to, ka šobrīd spēkā esošais likums nosaka, ka Saeimas budžeta pieprasījums budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā līdz Budžeta likuma projekta iesniegšanai Saeimā bez pieprasījuma iesniedzēja, tas ir, Saeimas, piekrišanas nav grozāms. Valdība, iesniedzot savu priekšlikumu, piedāvā atņemt Saeimai tās finansiālo autonomiju budžeta pieprasījumu izskatīšanas laikā. Kāda ir šīs finansiālās autonomijas būtība? Šīs finansiālās autonomijas būtība ir tāda, ka Eiropā, uz kurieni mēs dodamies, un Eiropas Savienībā, kurā mēs vēlamies iestāties, eksistē šo valstu satversmēs noteiktas valsts konstitucionālās iestādes. Tās ir tās konstitucionālās institūcijas jeb orgāni, kuri tiek noteikti un radīti ar valsts konstitūciju. Latvijā, kā jau es iepriekš teicu, tādi ir seši - Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Ministru kabinets, Saeima, Valsts prezidents un Valsts kontrole. Visām šīm konstitucionālajām institūcijām ir sava finansiālā autonomija, lielāka vai mazāka, absolūta vai nedaudz samazināta. Tāda autonomija eksistē. Šī finansiālā autonomija izpaužas trijās jomās. Tā izpaužas budžeta formēšanas un sagatavošanas laikā, tā izpaužas budžeta izpildē, un tā izpaužas kontrolē pār izlietotās naudas iztērēšanu. Visiem pasaules valstu, it sevišķi Eiropas, parlamentiem ir tradīcija, gan rakstīta, gan nerakstīta (it sevišķi, ja mēs gribam runāt par juridisko ētiku, jāteic, ka ne visās valstīs tā ir rakstīta) tradīcija, ka parlamentiem ir šāda finansu autonomija. Tā ir gan rakstīta, gan nerakstīta tradīcija. Tāda eksistē. To mēs redzam gan Satversmē, gan Valsts kontroles likumā, gan Saeimas kārtības rullī. Valsts kontrole nepārbauda Saeimu. Valstī vienīgā iestāde, kura tērē budžeta līdzekļus un kuru nepārbauda Valsts kontrole, ir Saeima. Mums ir sava Revīzijas komisija. Tātad šo valsts līdzekļu un Saeimas budžeta iztērēšanas jomā mums ir sava iekšējā kontrole, līdz ar to mēs esam finansiāli neatkarīgi šajā jomā. Arī attiecībā uz budžeta līdzekļu iekšējo sadali eksistē šāda neatkarība. Un šajā likumā, kas ir spēkā, ir norma (ko Ministru kabinets, es nezinu, kļūdas vai kādas nepareizas konsultācijas, vai kāda cita iemesla dēļ piedāvā izslēgt), ka ir šī autonomija budžeta formēšanas gaitā. Jā, man var atbildēt, ka Saeima lemj par visu valsts budžetu kopā. Jā, tiešām lemj. Taču tad mēs sagraujam un atņemam finansu ministram to iespēju, ka mēs šeit, Saeimā, saņemam caur Ministru kabinetu no Finansu ministrijas vienotu valsts budžetu. Ir valstis, kur, tiesa, budžets tiek iesniegts atsevišķi parlamentā, apejot Ministru kabinetu un Finansu ministriju, ir valstis, kur parlamentā budžetu neiesniedz caur Ministru kabinetu, viņi pievieno... jā, tā tas ir Moldāvijā un vēl dažās, es jums varu tās nosaukt, tādas ir, jā, jā... tā ir tāda pati postkomunistiska valsts, kur kāds grib kādam uzkundzēties, kur ir tāda pati situācija, kur tiesām tek jumti un nav naudas kopēšanas aparātiem un papīriem, tieši tāpat. Jā. Un, ja mēs gribam pāriet uz citu budžeta formēšanas sistēmu, kad tiks iesniegts izpildvaras budžets atsevišķi un tam tiks pievienoti citi budžeti, es nezinu, varbūt mēs varam šāda labojuma dēļ nonākt pie tādas situācijas, taču es neaicinu to darīt. Tādēļ es atbalstu vienotu valsts budžetu, ko formē Finansu ministrija un ko iesniedz Ministru kabinetā, un ko Ministru kabinets nodod Saeimai. Taču nekādā ziņā Juridiskā komisija nevar piekrist tam, ka Saeimai tiek atņemta finansiālā autonomija un patstāvība. Jā, var kaut ko grozīt, ja sarunā starp Finansu ministriju un Saeimu tiek argumentēti pierādīts, ka daži izdevumi ir jāsamazina, no dažiem izdevumiem ir jāatsakās un ir jāizdara šāds grozījums budžeta pieprasījumā. Grozot šāgada budžetu, mēs bijām liecinieki, ka tā tas arī notika, un nekāda nelaime nevienai pusei no tā neradās, viss tika izdarīts kulturāli, ētiski, diplomātiski un ar savstarpēju cieņu. Notiek, protams, arī dažādi brīnumi, teiksim, tādi, ka citas konstitucionālās institūcijas - konstitucionālās tiesas - pārstāvji vispār par savu budžetu uzzina tikai Juridiskajā komisijā. Devušies par kaut ko runāt uz Finansu ministriju, viņi sadzird brīnumainus jautājumus: “Vai jūs vēl neesat likvidēti?” - un tamlīdzīgus. Izturēsimies ar cieņu pret tiem konstitucionālajiem orgāniem, kurus mēs esam nodibinājuši un ierakstījuši Satversmē! Es aicinu pieņemt Juridiskās komisijas iesniegto 24.priekšlikumu - izslēgt 8.pantā ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Labāka vai sliktāka, bet budžeta veidošanas procesā mums ir iestrādāta noteikta sistēma, tāda ir. Tagad tiešām parādās jautājums: kāds bija iemesls, kaut mazākais, šo sistēmu mainīt? Tāpēc šis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmums neatbalstīt Juridiskās komisijas piedāvājumu ir vairāk nekā savāds. Vairāk nekā savāds! Tagad padomājiet, iedziļinieties, lūdzu, vārdos, ka bez pieprasījuma iesniedzēja mainīs šo budžeta projektu! Taču šis tā saucamais pieprasījuma iesniedzējs beigās lems par šo projektu un balsos. Balsos arī par to, kas pienākas Ministru kabinetam. Arī par to balsos šeit, Saeimā. Kam ir vajadzīgas šādas priekšlaicīgas nevajadzīgas pretrunas, kuras noteikti radīsies, ja nebūs iespējas Saeimai apspriesties ar budžeta projekta veidotājiem? Tas viss ir absolūti “garām”. Es nevaru saprast, kam tas bija vajadzīgs, kam ir vajadzīga šāda plaisa šajā sistēmā šodien. Lai kāds nāk šeit tribīnē un paskaidro, kas būs labāks, ja mēs tiešām izslēgsim šo esošo ceturto daļu, kāda ir pašā likumā. Tā ka es kategoriski aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu nr.24, jo tiešām 25. un 26.priekšlikums - tas ir tas pats. Un es esmu pilnīgi pret to, ka mēs graujam to sistēmu, kas kaut cik šeit ir izveidojusies, jo tas pavērs iespējas visdažādākajām “spēlītēm”, kur politika tiks saistīta ar finansēm. Cienījamie iesniedzēji! Nāciet šurp un pierādiet, ko jūs te varat izdarīt. Var būt, ka Operas direktora amata kandidāts vai kāds cits varētu atnākt un pastāstīt, ko jūs ar to esat domājuši.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad, protams, mani kolēģi iepriekšējos balsojumos atbalstīja to, ka premjerministrs un finansu ministrs tagad būs tiesīgs regulēt, cik spējīgi būs citu valdošās koalīcijas partiju ieliktie ministri. Nu, tā ir jūsu partiju bēda. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums balstās druscītiņ uz ticību tam, ka Latvijā vēl spēkā ir Satversme. Jo ne jau velti Satversmē ir nodalītas dažādas varas - likumdevējs, izpildvara un tā tālāk. Ja jūs neatbalstīsiet šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad acīmredzot Valsts prezidentei, kā tīrās demokrātijas atbalstītājai, būs jāizlemj, vai kā pieņemtu izsludināt likumu, kurš būtībā, pēc sava gara, neatbilst Satversmei. Tas, ka demokrātija tiks regulēta ar finansu ministra palīdzību, kā tas ir Moldāvijā, - tas varbūt ir normāli Moldāvijā, Latvijā līdz šim tas nebija parasts. Kā piemēru tam, ka tie nav tukši vārdi, atgādināšu, ka attiecīgā brīdī Ģenerālprokuratūra zem Ministru kabineta spiediena principā nerisināja viena skandāla risinājumu un mēs bijām spiesti veidot izmeklēšanas komisiju.

Ja tas rada lielu prieku maniem kolēģiem no valdošās koalīcijas, - uz priekšu! Uzjautrināsim tautu!

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir kļuvis par tradīciju ar atsevišķām lietām aizsegt citas lietas. Mūsu nespēja pamatot. Ja kāda norma mums jāievieš, mēs nevaram pamatot, kāpēc. Mēs sakām: “Eiropas Savienība to prasa.” Sakām: “Tā ir demokrātija. Tā ir demokrātija, jo tas, ko mēs gribam, ir demokrātija.” (Starpsauciens: “Tas nav tas, ko jūs gribat!”) Varbūt tā ir savādāka. Es to definētu ar principu - kāds šajā valstī ir vienlīdzīgāks par citiem.

Šī norma tika ieviesta 6.Saeimas laikā, tikai pašās beigās. Un tātad, ja šīs normas nebūtu... tātad var uzskatīt, ka brīvvalsts laikā Latvijā nebija šādas lietas. Ko deva šī lieta? Ieviesām šo normu, ka Saeimas pieprasījums nav “caurspīdīgs” un neviens to neskata un nekontrolē. Neviens! Mūsu nauda ir publiskās finanses. Ir panākts, ka trijos gados Saeima ir dubultojusi savu budžetu. Trijos gados Saeima ir dubultojusi savu budžetu. Neslēpsimies te aiz demokrātijas vai kaut kādām citām lietām!

Otra lieta. Saeimas budžeta izlietojumu nekontrolē neviens. Tā ir vienīgā tāda institūcija valstī. Tās lietas, kas parādās presē, dara mums kaunu. Vai tas nav kauns, ka viens deputāts mēnesī norunā 455 latus pa mobilo telefonu un, izrādās, Saeimai vēl nauda paliek pāri? Netiks iztērēts viss. Kāds tad ir budžets? Kas to skatīs? Kad mēs ejam iekšā Saeimā, redzam, ka koridors ir maksājis 1410 latus par kvadrātmetru. 1410 latus par kvadrātmetru! Tas, kurš no jums ir būvnieks, ceļ jaunas mājas vai kaut ko citu, zina, cik tas viss maksā.

Šī, manuprāt, ir slēpšanās aiz demokrātijas un vienkāršas vēlmes būt ārpus kontroles. Jo, ne tikai veidojot un iesniedzot budžetu, Saeima nav pakļauta “caurspīdīgumam”. Arī to apspriežot. Jo valdība nevar iesniegt nekādus priekšlikumus.

Arī šogad mēs runājam par izglītību, kas ir prioritāte, kam piešķirts viens no lielākajiem pieaugumiem budžetā. Paskatīsimies un pateiksim godīgi - 11,2% ir Saeimas budžets. Vai tā ir demokrātija? Vai mēs esam vienlīdzīgāki par citiem?

Otra lieta. Nevajag jaukt dažādas sistēmas kopā. Francijā un citur, kas tiek minētas, arī daudzās citās valstīs budžets ir veidots tādā formā, ka valdība to iesniedz un parlaments to akceptē negrozītu vai arī nomet valdību. Tādas shēmas arī ir. Un vienīgā valsts, kur tik cieti likumā ir ierakstīta šī norma, ir Francija.

Muciņa kungs jau pareizi teica: “Nerakstītas normas. Rakstītu normu Eiropā nav.” Jo tad rodas jautājums par tiesu varu un par citām varām, bet Saeimai pāri nodarīt nav iespējams, jo Saeima pati apstiprina budžetu. Tāpēc es to traktēju ļoti vienkārši: ir vēlmes savas vajadzības risināt un palielināt budžetu, un slēpties aiz vārda “demokrātija”. Neslēpsimies!

Tātad visi, kuri atbalstīs šo normu, balsos par to, ka šajā valstī kāds ir vienlīdzīgāks, bet nodokļu maksātāju publiskās finanses mēs tērēsim, kā mēs gribēsim: runāsim pa mobilajiem telefoniem, staigāsim pa zelta koridoriem, taisīsim Ziemas dārzus, taisīsim jaunas mājas un nevienam par to neatskaitīsimies. Es esmu kategoriski pret to! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Bērziņa kungs! Jūs pavisam aizgājāt līdz zobu sāpju apvārdošanai, kas ir ļoti grūts un diez vai deputātam izdarāms process. Taču runa jau ir pavisam par kaut ko citu un to nevajag ar apvārdošanu mēģināt darīt. Te ir runa par demokrātiskas valsts institūcijas varas uzurpēšanas mēģinājumu.

Jāpajautā finansu ministram, vai viņam patiešām pietrūkst varas. Es saprotu, ka valdībai tas tā ir paredzēts, un tā tas ir noticis, ka daudzas valdības to ļoti labi ir izmantojušas. Tās ļoti steidzīgi un ļoti griboši ir pieņēmušas likumus valdībā. Mēs ļoti labi pazīstam šo “Satversmes 81.panta kārtībā” variantu. Tā ir nākuši ļoti daudzi likumi, bet lai viens ministrs... Es vēl saprotu, ka valdība to varētu sacīt, un tā var būt, bet ka viens ministrs uzurpē šādu varu... Es brīnos, ka jūs, Bērziņa kungs, mēģināt attaisnot šādu variantu. Varbūt finansu ministram uzticēsim arī atlaist Saeimu? Tas ir nākamais solis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Atrisinājums ir ļoti vienkāršs: ja šis finansu ministrs ir Tautas partijas biedrs, tad, protams, viņa rokās ir jābūt lielākai varai. Tāda ir tā nostāja, kāpēc Ministru kabinets to nedrīkst skatīt. Paldies Dievam, ka Saeimas deputātu vairākumam pietika prāta izvērtēt ministra kompetences lietas, pilnvaru lietas, neatkarīgi no viņa partijas piederības. Es domāju, ka tas ir demokrātijas pamats.

Ko es vēl gribētu teikt? Šeit ir jāsaprot viena lieta: ja reiz mums ir Prezidijs, ja mums ir Saimnieciskā komisija Saeimā, ja mums ir Revīzijas komisija un citas komisijas, tad šeit valdības partijām tāpat ir 61 deputāts, bet opozīcijai - 39 deputāti. Jūs varat stāstīt, ko jūs gribat, ja 39 deputāti šajās komisijās jūs nepārtraukti “apspēlē”, tad neviens cilvēks jums nenoticēs. Tā ka politiskajai gribai šeit ir jābūt valdības partiju rokās, sākot jau ar kaut kādiem likumu grozījumiem, un tas rada kaut kādu neizpratni par to, kā strādā valdības partijas šajās parlamenta komisijās. Es domāju, ka tas ir pilnīgi iespējams, ja, teiksim, ir kādas problēmas attiecībā uz šo risinājumu. Es domāju, ka arī Gundaram Bērziņam es esmu gatavs izpalīdzēt ar padomu, bet es nedomāju, ka viņam tas ir nepieciešams, ka viņam pieredze būtu mazāka. Taču, ja vajag, es pateikšu, kā var ar 61 balsi “apspēlēt” 39 balsis. Tā ka šeit šis moments absolūti nav vajadzīgs.

“Latvijas ceļam” es gribētu pateikt tā: savulaik “Latvijas ceļš” ļoti stingri iestājās par to, lai būtu zināma patstāvība Saeimai šajos jautājumos, lai nebūtu šīs Ministru kabineta dominantes pār Saeimu. Tās tomēr ir divas neatkarīgas institūcijas, kurām katrai ir jābūt savām tiesībām un pienākumiem.

Katrā ziņā es atceros arī Panteļējeva kungu, kuram šī ideja bija ļoti tuva, un esmu pārliecināts, ka viņam arī tagad tā ir tuva, jo kā nekā “Latvijas ceļa” priekšsēdētāja viedokļi nemainās. Vismaz strauji nemainās, un viņam vienmēr ir argumenti, ja tie tiek mainīti.

Tā ka es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka Muciņa kungs šeit kā jurists ir nostrādājis korekti, tāpēc man vienkārši nav ko piebilst. Mums ir jāatbalsta Juridiskā komisija. Es domāju, ka “Latvijas ceļš” arī izvērtēs savas nostājas, un tāpēc jau arī Linards Muciņš šeit nav neko izdomājis jaunu. Viņš stāsta tās pašas ābeces lietas, ko mēs, arī tie deputāti, kuri pirmo reizi Saeimā, esam no jums, no valdības deputātiem vairākkārt esam dzirdējuši.

Vadīsimies pēc principa, ka Saeima nav mazvērtīgāka par Ministru kabinetu, ka Saeima dod pilnvaras Ministru kabinetam, tomēr tas nenozīmē, ka Saeimai Ministru kabinets būtu jānes uz saviem kamiešiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tabūna kungs izteica izbrīnu, bet kāpēc būtu jābrīnās, jo Gundars Bērziņš uz jūsu izbrīnu atbildēja jau uzreiz, sākot savu runu ar vārdiem: “Mūsu nespēja...” Tautas partijas kā vadošās partijas nespēja argumentēti pierādīt rada iemeslu, lai visu varu nodotu viena Tautas partijas ministra rokās.

Uz kurieni ved šis ceļš? Protams, varam runāt par zelta koridoriem, bet varam parunāt arī par vadības līgumiem, ko ļoti veiksmīgi izmanto Tautas partijas ministri, kuri pie kādām nieka 300 lašu lielām algām pieliek klāt 10 un vairāk, cik nu tur vajag, tūkstošus ar vadības līgumiem. Tas viss ir atkarīgs no finansu ministra iespējām, bet ne Saeimas, un tad var ļoti nopietni runāt. Pie kā tas var novest? Protams, ja Ministru kabineta pārstāvis - finansu ministrs kļūst par publiskā budžeta vienīgo pārvaldītāju, tad tas var novest atpakaļ pie 1934.gada, kurš savā laikā Latviju noveda pie 1940.gada 17.jūnija. Varbūt būs cita variācija, taču es saprotu, ka pastāv šīs ilgas pēc “stingrās” rokas, jo, nedod Dievs, ka cilvēki domā... Tad viņi var domāt citādāk, nekā ir vienīgā pareizā doma.

Tāpēc aicinu atbalstīt Juridisko komisiju, kas vadījusies pilnīgi pēc citiem apsvērumiem. Tā vadījās pēc Satversmes būtības.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Man te viena uzstāšanās atgādināja pirmām kārtām kādu latviešu tautas mīklu: “Kas tas ir - otram kož, bet pats kliedz.” Tas, protams, ir zāģis.

Un otrs. Tas man atgādināja, ka mums ir bijis kāds ļoti slavens operdziedonis, bet tas bija Rūdolfs Bērziņš, nevis Gundars Bērziņš (Zālē smiekli.), Bērziņa kungs! Saeima pati nosaka savu budžetu. Beigās arī, finišā. Vai ne? Tā ka kritizēt pašiem sevi par šiem 11% ir diezgan nožēlojami. Tāpēc vajag strādāt kārtīgi pie budžeta projekta, vajag izmantot visas iespējas, nevis runāt tad, kad darbs ir padarīts. Nevajag nākt šeit tribīnē sevi šaustīt un šausmināties par kaut kādiem pārkāpumiem. Šim nolūkam mums Saeimā ir Revīzijas komisija. Pie tam mums ir iespēja veikt dažādus budžeta labojumus.

Es gribu atgādināt, ka mēs, Saeima, arī grozot budžetu, atteicāmies no daudziem darbiem, kas bija iecerēti nākamajā gadā. Tā ka šeit to visu varētu izdarīt, bet slikti ir tas, ka tas šeit jādara pēdējā brīdī. Neatņemsim sev iespēju nopietni strādāt pie šā budžeta projekta! Es atkārtoti aicinu atbalstīt 24. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš, otro reizi.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, sev neizvirzu uzdevumu - izvērst šeit tagad dziļi juridisku diskusiju, taču cilvēki, kuriem ir jurista diploms, zina un studē attiecīgus priekšmetus, kur tik tiešām ir ziņas no Rietumeiropas, uz kurieni mēs dodamies, karaļu valdīšanas laikiem, kad Anglijā, Francijā un citur viņu vara tika atbīdīta un aizstāta ar parlamentu. Toreiz tika ierobežota šo karaļu vara, bet tajā pašā laikā viņiem tika atstāta sava izdevumu daļa, kuru sauca liste civilis. Tur bija paredzēti šie karaļu izdevumi, un vēl līdz šai dienai tie eksistē, gan lai uzturētu dažādus savus darbiniekus, gan, kā sacīt, troņa spožumam. Tāpēc šeit nevajag tik pārlieku izcelt Moldovu, jo tāda ir visu Rietumeiropas valstu tradīcija. Citādi nevarēs darboties un nedarbosies Latvijas Satversmes 1.pants, kas nosaka, ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un demokrātiskā valstī ir varas dalīšana, bet varas dalīšana nozīmē to, ka konstitucionālie valsts varas orgāni, kuri ir minēti šeit, Satversmē, un kurus es jums jau nosaucu, ir maksimāli neatkarīgi, un, tikai savstarpēji neatkarīgi būdami, tie var nodrošināt šo demokrātisko savstarpējo mijiedarbību un demokrātiski, neatkarīgi darboties. Viena no pazīmēm ir šīs finanses, kas tiem ļauj tādā veidā funkcionēt.

Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Juridiskās komisijas priekšlikums noteikti ir atbalstāms triju iemeslu dēļ.

Pirmais. Galavārds tik un tā pieder Saeimai. Kāda jēga ir piešķirt Finansu ministrijai iespējas “apcirpt” Saeimas budžetu kaut kur pusceļā, ja tas tik un tā nevar ietekmēt galīgo lēmumu.

Otrais moments. Es negribu komentēt to, vai Krastiņa kungs ir labs finansu ministrs vai slikts, bet es noteikti domāju, ka viņš nav pēdējais finansu ministrs Latvijas vēsturē. Un kas būs tad, ja nākamais finansu ministrs vairs nebūs no Tautas partijas? Vai Tautas partija arī turpmāk uzstās uz savu? Man tomēr šķiet, ka šis priekšlikums lielā mērā ir saistīts ar konjunktūru, jo šobrīd finansu ministrs “ir savējais”, tāpēc būtu labi viņam piešķirt lielākas tiesības. Vai tas nozīmē, ka tad, ja mainīsies ministrs, mainīsies arī valdošā koalīcija un ka tad atkal būs jāmaina šis likums?

Trešais. Bērziņa kungs patiešām runāja par daudzām, viņaprāt, nekārtībām Saeimas budžetā. Mani interesē, vai šis jautājums ir ticis cilāts Saimnieciskajā komisijā un Revīzijas komisijā. Saeimā mēs paši neesam spējīgi atrisināt un labot šīs problēmas, ja šādas problēmas patiešām pastāv. Vai mums patiešām būtu jāgriežas tieši pie Finansu ministrijas, lai Finansu ministrija atrisina un labo nekārtības Saeimā? Es domāju, ka mēs paši esam spējīgi šādas problēmas atrisināt. Tā ka es domāju, no visām pusēm skatoties, Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstāms. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs, otro reizi. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār izraisa izbrīnu tas, ka tad, ja Tautas partija nevar kaut ko panākt, tad tā ķeras jau arī Saeimai klāt. Es domāju, ka mūsu pārstāvji un deputāti ir bijuši arī 5. un 6.Saeimā un ka viņi ļoti labi zina, kas te notiek. Jā, tā ir viena lieta.

Otra lieta skar visus tos izteicienus, kas atgādina lapsu, kura iekļuvusi slazdā, un, lai izkļūtu no tā laukā, viņa pati nograuž savu kāju. Ir drusciņ ciniski tā izteikties par Saeimas darbību, bet jūs to varat tiesāt.

Un vēl viena lieta. Tautas partija var kontrolēt un sagatavot kārtējo deputātu desantu un iemest to jebkurā komisijā un tad darīt tur to, ko grib,- balsot, nebalsot, izbalsot, atturēties. Un to jūs protat ļoti labi darīt un varat arī turpināt. Juridiskā biroja priekšlikums tik tiešām ir jāatbalsta, bet nevajag tādus brīnumus darīt, kā jūs darāt. Ja jūs gribat panākt, lai jūsu finansu ieceres valstī būtu tādas kā personīgajā uzņēmumā, tad ziniet, ka tas nav pieļaujams ne Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Poča. Klausoties debatēs, man jau ir gandrīz pilnīgi skaidrs balsojuma rezultāts! Es saprotu, ka tas bija skaidrs arī finansu ministram, jo viņš aizgāja. Viņš gan teica, ka Saeimu viņš neatlaidīšot... (Aplausi.)

Es tikai gribētu pateikt nelielu komentāru attiecībā uz to, ko teica Bērziņa kungs. Tas ir jautājums par Saeimas budžeta izpildes “caurspīdīgumu” un tamlīdzīgi. Mums ir Saeimas kārtības rullis, kas nosaka, ka Saeimas grāmatvedības izdevumu lietderību, likumību un bilanci pārbauda Revīzijas komisija. Saeimas grāmatvedību revidē vismaz reizi mēnesī, un Revīzijas komisijas atzinumi ir iesniedzami Prezidijam. Turklāt Saeimas Revīzijas komisijas sēdes ir atklātas. Tieši šis fakts, ka tajās piedalās žurnālisti, ir cēlonis tam, ka pēdējā laikā presē redz informāciju pilnīgi par visu - gan par komandējumiem un par šiem izdevumiem, gan par telefona sarunām, gan par to, cik maksā Saeimas viesnīca, gan par to, cik izmaksā Reprezentācijas nams un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šobrīd nav neviena izdevumu posteņa, par kuru kāds varētu teikt: “Tas nav zināms!”

Un tas tad man arī būtu viss, ko es gribēju piebilst. Lūdzu balsot par 24.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 14. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to vairs nav balsojams 25. un 26.priekšlikums, kas ir identiski.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 27.priekšlikums ir deputāta Muciņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Neteiksim, ka Saeimas jautājums ir sakārtots, bet tomēr ir saglabāta iepriekšējā situācija. Bet kāda tad ir situācija mūsu valstī ar pārējiem pieciem konstitucionālajiem valsts varas orgāniem - ar Augstāko tiesu, ar Satversmes tiesu, ar Valsts prezidenta institūciju, ar Valsts kontroli un ar Ministru kabinetu? Tur šī situācija nebūt nav sakārtota.

Un ko tad es piedāvāju savā priekšlikumā? Ir jāveido ne jau tāda līmeņa neatkarība, kāda ir parlamentam, bet gan nedaudz citādāka, un ir jābūt dialogam. Budžeta formēšanas un pieprasīšanas periodā ir jābūt dialogam starp šīm institūcijām, kuras nav pakļautas Ministru kabinetam, - tātad starp Prezidenta institūciju, starp Satversmes tiesu, starp Augstāko tiesu un starp Valsts kontroli. Turklāt dialogam ir jābūt abpusējam un veidotam uz līdztiesības pamatiem. Nevar būt tāda situācija, ka Juridiskajā komisijā reizi no reizes katra budžeta apstiprināšanas vai grozījumu izskatīšanas laikā ierodas šo ļoti cienījamo institūciju vadītāji, izņemot Valsts prezidenta institūciju, - tātad Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles pārstāvji… Teiksim, Valsts kontroles pārstāvis un Prokuratūras pārstāvis piedalās attiecīgi Kabineta sēdēs un saņem šos dokumentus, arī valsts budžeta projektu, turpretī dažu citu institūciju vadītāji to, ka viņiem tiek grozīts vai samazināts budžets, vai kaut kā citādi, uzzina tikai Juridiskajā komisijā. Es uzskatu, ka šāda situācija nav pieļaujama. Ir jāveidojas normālam cieņas pilnam, līdzsvarotam un līdztiesīgam dialogam. Mēs nevaram turpināt vecās padomju laika tradīcijas, kad Finansu ministrijas trešās vai ceturtās pakāpes no augšas uz leju, nevis no apakšas uz augšu līmeņa ierēdnis izšķīra konstitucionāli svarīgu institūciju vai nu budžeta eksistēšanu, vai varbūt pat eksistenci vispār. Ir jānodrošina situācija, ka šīs institūcijas spēj veikt tām Konstitūcijā un likumā noteiktās funkcijas un darbības. Un tāpēc ir jābūt šim te dialogam.

Šīm institūcijām nav tik augsta finansiālās autonomijas pakāpe, kāda ir Saeimai, un tādēļ es piedāvāju, ka pieļaujamais budžeta izdevumu apjoms Ministru kabinetam ir jāakceptē tikai pēc šo iestāžu piekrišanas saņemšanas. Tātad ir jābūt dialogam, bet cita veida dialogam ar Saeimu.

Tādējādi tiek piedāvāts šis papildinājums, kas faktiski pēc būtības tālāk attīsta šo konstitucionālo valsts varas orgānu finansiālo autonomiju. Šis finansiālās autonomijas princips ir veidojies ilgstoši. It sevišķi spilgti tas, protams, ir izteikts tajos parlamentos, kur ir divpalātu sistēma, jo katra palāta lemj par savu budžetu. Tātad tur tik liels dialogs vispār neveidojas. Bet ir, bez šaubām, arī tādas valstis, kuras ir izteiktas prezidentālas republikas, taču es domāju, ka arī tur neveidojas situācija, ka valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem par sava budžeta samazinājumu nākas uzzināt pēc tam, kad visas instances jau ir izskatītas un budžets jau ir iesniegts Saeimā. Es domāju, ka no demokrātijas viedokļa, no valsts varas konstitucionālo orgānu varas dalīšanas un attiecīgi no to līdzsvarošanas sistēmas viedokļa tas tā nevar palikt, un tāpēc par to ir šis mans stāsts.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Pie Muciņa kunga stāsta man vairs nav ko piebilst. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 27. - deputāta Muciņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu. Par - 37, pret - 26, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 28. - deputāta Muciņa priekšlikums. Komisijā tas atbalstu neguva. Taču es te gribētu runāt kā deputāte, jo uzskatu, ka šis priekšlikums varbūt arī būtu atbalstāms, jo faktiski tas ir absolūti loģiski, ka attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem mēs nevaram zināt, kādām vajadzībām tie būs. Tas ir tikai apjoms, kuru mēs plānojam tam, kas varbūt varētu notikt. Par kādu konkrētu budžeta pieprasījumu šeit varētu būt runa? Es aicinu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būtu neloģiski, ja arī sesto valsts konstitucionālās varas orgānu, Ministru kabinetu, mēs “neapbalvotu” ar zināmu finansiālo autonomiju. Tas būtu neloģiski un neatbilstu līdzsvara principam. Tā kā budžetu formē Finansu ministrijā un to apstiprina un Saeimā iesniedz Ministru kabinets, tad, protams, arī Ministru kabinetam, lai tas varētu funkcionēt kā pilnvērtīgs valsts varas konstitucionālais orgāns, ir jābūt šādai autonomijai un arī pasaulē tam ir sava finansiālā autonomija. Ministru kabineta finansiālā autonomija izpaužas, tā rīcībā esot budžeta līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem. Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem. Bez šāda ieraksta tie mums eksistē, bet tiem nav tiesiskā pamata šodien. Likumā par to, kā tiek veidots budžets, ir teikts, ka visiem pieprasījumiem ir jābūt iesniegtiem, tiem jābūt pamatotiem, tiem jābūt ar aprēķiniem. Jābūt norādītām darba vietām, nodokļiem, un tā tālāk, un tā tālāk. Kādā veidā un uz kāda tiesiska pamata tad visas valdības līdz šim to darīja? Nu jāsaka - pēc tradīcijas. Šajā ziņā ir bijis tas nerakstītais princips - mēs klusējot esam attiecībā uz Ministru kabinetu atzinuši šādu finansiālas autonomijas principu, ko pazīst visa Eiropa un visa pasaule. Šajā ziņā mums iebildumu nebija. Taču, kad attiecībā uz Saeimu vai kādu citu institūciju vajag to atzīt, tad mēs pret to iebilstam. Tad mēs negribam ņemt vērā dažādus nerakstītus principus, ko nosaka gadsimtiem ilga tiesiskas kultūras esamība, kuras šajā postpadomju telpā nav un nevar būt ne man, ne jums. Diemžēl. Tādēļ, lai to “iepotētu”, tas viss ir jāieraksta likumos, jo šādas mācību grāmatas vēl nav izdotas. Protams, mēs esam padomju tiesības apguvuši dažādās iestādēs, kur varbūt tika kaut kādi juridiskie principi tikai trīs četras stundas pasniegti. Nevar šāda kultūra no tā rasties.

Tādēļ es uzskatu, ka Ministru kabinetam šī tradīcija, kas ir un eksistē katru gadu, katrā budžetā iekļaujot neparedzamus izdevumus, bez pamatojuma, - šī tradīcija ir tiesiski jānostiprina, šī prakse ir jāatbalsta. Un jebkuram Kabinetam labāk ir jādarbojas uz rakstīta likuma nekā uz nerakstītas tradīcijas pamata. Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Tā kā Muciņa kungs faktiski precizēja šo likumu ar normu, kādā veidā būtu Budžeta likumā iekļaujami līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, un ieteica šīs tiesības dot Ministru kabinetam, šādu precizējumu varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 28. - deputāta Linarda Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts 30. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta…

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 32. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu - komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 33. un 34. - priekšlikumi, ko iesniegušas deputātes Ūdre un Dreimane un Juridiskais birojs. Man būtu lūgums šoreiz tos neatbalstīt, jo tie ir saistīti tieši ar Finansu ministrijas darbu. Finansu ministrs dod savā pakļautībā jeb uzraudzībā esošai institūcijai - Valsts kasei - norādījumus par līdzekļu piešķiršanu vienai vai otrai institūcijai likumā noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 33.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs nupat nobalsojām par to, ka Budžeta likuma projekta sagatavošana... Un par to vispār neviens neatbild. Finansu ministrs neatbild... un es nezinu, vai arī kāds no augstākā korpusa ierēdņiem... Vai vispār tie ierēdņi ir pārvērtušies par eņģeļiem, kuri atbild tikai Dieva priekšā, bet ne Saeimas priekšā vai tautas priekšā? Nu, kaut gan Latvijā nesakārtota tā likumdošana, tomēr atbildības noteikumi ir, deputāti cenšas sakārtot likumdošanu. Diemžēl valdība pašreizējā momentā to nekādi neredz un ignorē, tāpēc esam nonākuši strupceļā - neviens ne par ko un nekad neatbild.

Un tagad par to pantu. Finansu ministram ļauj vienpersonīgi rīkoties ar Valsts kasi. Diemžēl mums bija piemērs - Unibanka. Parasts darbinieks mierīgi nočiepa pusotra miljona latu un “izdzisa” no bankas. Tas vispār banku vēsturē ir unikāls gadījums, droši vien Ginesa rekordu grāmatā to ierakstīs iekšā. Tāpēc ar Valsts kasi var notikt kaut kas līdzīgs. Atradīsies arī tur darbinieks, kurš vai nu parakstīs kādu līgumu, vai vēl kādā citā veidā... un tad mūsu miljoni atkal “aizpeldēs”, un atkal nebūs neviena, kas atbild. Jā. Taču Ministru kabinets kopā ar ministriem, es domāju, var to atrisināt. Un nav nemaz daudz to problēmu, kuras apgrūtinās Ministru kabineta darbību, ja tik tiešām viņi uzraudzīs to Valsts kasi. Tā nav parasta lieta, jo ļoti daudz naudiņas ir aizgājis no Latvijas un par to neviens nav līdz šim laikam uzņēmies atbildību un arī neuzņemsies. Ir kaut kādi tiesas darījumi, ir kaut kas noticis, kaut ko meklē, un tā gadiem ilgi mēs meklēsim, kamēr tas viss kļūs par divdesmit trīsdesmit gadus senu vēsturi. Tāpēc ir jāatbalsta vai nu 33., vai 34.priekšlikums. Mēs nevaram ļaut finansu ministram, lai viņš rīkojas pa Valsts kasi kā pa savu kabatu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Poča. Jā. Cienījamie deputāti! Šobrīd, kā mēdz teikt mans kolēģis Indulis Bērziņš, “filma nav par to”. Šeit ir noteikts, ka tikai Valsts kase var piešķirt asignējumus atbilstoši likumam, tātad atbilstoši likumā par valsts budžetu noteiktajai apropriācijai. Tātad atbilstoši tai līdzekļu summai, kas ir noteiktai iestādei, tikai pamatojoties uz finansu ministra noteiktā kārtībā izstrādātiem finansēšanas plāniem. Un tas attiecas uz gada ietvaru. Var gada sākumā iedot vairāk naudas, ja, teiksim, ir attiecīgs projekts, vai iedot nedaudz mazāk un to atstāt uz gada beigām, vai tamlīdzīgi. Tas viss jau šobrīd tā ir. Paskatieties, - šī norma bija deleģēta finansu ministram jau likuma pašreizējā redakcijā, un nekādas problēmas nav bijušas. Es šoreiz lūdzu neatbalstīt šos divus priekšlikumus - 33. un 34.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 30, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to nav pieņemts arī 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 35. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 36. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas ir iestrādāts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā. Arī 37.priekšlikums, un arī Juridiskā biroja iesniegtais 39.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37., 38., 39. un 40.priekšlikumu.

A.Poča. Nē, 39., es atvainojos... 38.priekšlikums ir mazliet savādāks. 37., 39. un 40. ...

Sēdes vadītājs. Labi. 38.priekšlikums paliek...

A.Poča. 38.priekšlikumā ir nedaudz citāda problēma risināta. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Tātad tomēr nav iebildumu.

41.priekšlikums.

A.Poča. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 42.priekšlikums. Komisija neatbalstīja šo deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un neatbalstīja arī 43. - Juridiskā biroja priekšlikumu, jo tajā nebija konkrētas redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 44., 45., 46. un 47.priekšlikums. Konkrētās redakcijas netika atbalstītas. Savukārt tika atbalstīts 48. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas tad arī noteiks, kura būs tā institūcija, kas kontrolēs vai revidēs attiecīgo institūciju gada pārskatus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45., 46., 47. un 48.priekšlikumu.

A.Poča. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 9.priekšlikumā, kas jau bija pašā sākumā un ko mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 51. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas ir iestrādāts Ministru kabineta ieteiktajā redakcijā, kuru mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 51. un 52.priekšlikumu.

A.Poča. 53. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 54. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 55. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 56. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 57. - deputāta Urbanoviča priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 58. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 59. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, paziņoju, ka ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā. Pieci Saeimas deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””, Prezidija ziņojumu par šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām un lūdz izskatīt šo jautājumu pēc likumprojekta “Par akcīzes nodokli”.

Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Anna Seile vēlas runāt “pret”. Lūdzu!

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es, protams, visā pilnībā apzinos atbildību, ar kādu es nāku par šo likumprojektu runāt “pret”, bet nevar Saeimā ieviest tādu praksi: ja vairākums uzvar kādā balsojumā, pārējie tūlīt sagatavo likumprojektu, kurš šo nobalsoto redakciju atceļ. Šajā gadījumā tas ir balsojums par akcīzes nodokli naftas produktiem. Mēs ar dažu balsu pārsvaru nobalsojām par atbalstu zemniekiem - atmaksāt viņiem akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu 100 litru apmērā par katru apstrādāto zemes hektāru (atšķirībā no tās normas, kas līdz šim bija spēkā, - atmaksāt 120 litrus par katru apstrādāto hektāru). Es gribu atgādināt, kas īstenībā ir akcīzes nodoklis naftas produktiem. Līdzekļi no šā nodokļa tiek novirzīti galvenokārt ceļu remontiem. Vai jūs domājat, ka zemnieki ar saviem traktoriem un kombainiem brauc pa ceļiem? Ja arī brauc, tad tikai pavisam nelielu gabalu. Šo nodokli novirza ceļu remontiem pilsētās, republikas nozīmes ceļiem un arī lauku ceļiem. Šis nodoklis tiek šāgada budžetā samazināts. Tātad, izsverot visus šos argumentus, jau pašā sākumā bija iestrādāta koncepcija, ka tieši tādēļ, ka dīzeļdegvielai tiek paaugstināts akcīzes nodoklis (protams, tas arī notiks pakāpeniski), tomēr zemniekiem, kuri nebrauc pa ceļiem un kuri apstrādā savus laukus, ir jāatmaksā šis nodoklis. Un, no tieši šā viedokļa skatoties, es uzskatu par nekorektu rīcību to, ka tūliņ pat šās sēdes darba kārtībā mēģina iekļaut jaunu likumprojektu, un aicinu balsot “pret”. Aicinu balsot “pret” arī valdošās koalīcijas pārstāvjus, jo ir kādam jāatbalsta Saeimā arī zemnieki. Nevar visi nākt dzīvot uz Rīgu. Arī laukos ir jārada apstākļi, lai varētu strādāt.

Sēdes vadītājs. Runāt “par” vēlas deputāte Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka šīs iniciatīvas cēlonis jeb iemesls esmu es. Atrazdamās tribīnē, es visos iepriekšējos balsojumos izteicu savu attieksmi pret šiem priekšlikumiem un balsoju atturoties... pret šo likuma normu pārskatīšanu atbilstoši pirmajam lasījumam. Balsojumā par Seiles kundzes priekšlikumu - es nezinu, kā man misējās, - kad mana balss parādījās, tad izrādījās, ka es neesmu balsojusi. Es publiski paziņoju, ka es būtu balsojusi pret šo Annas Seiles priekšlikumu. (Starpsauciens: “Par vēlu!”) Šī mana balss bija vienīgā, kas faktiski izšķīra šīs likumprojekta normas likteni. Un tieši tāpēc, ka bija paredzēts samazināt šo zemniekiem atmaksājamo akcīzes nodokļa daļu par dīzeļdegvielu... Bija paredzēts tādā veidā ietaupīt apmēram divus līdz trīs miljonus latu. Šeit šī summa gan, protams, būtu nedaudz mazāka. Lai varētu atrast finansējumu citām pozīcijām, es domāju, tajā skaitā, protams, arī tiem palielinājumiem tām nozarēm, kuras ir saņēmušas šobrīd budžetā... Ja mēs to neizdarām, ja mēs nepārskatām šo normu, tas nozīmē, ka mēs īstenībā radām deficītu šobrīd jau esošajā budžetā. Es saprotu problēmas, kas ir saistītas ar akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem. Taču no pieredzes, kādu es guvu, strādājot savā iepriekšējā amatā, es jums varu pateikt, ka ar šo nodokli saistītie atvieglojumi netika izmantoti vienmēr godīgi. Un diemžēl nebūt ne visi tie bija zemnieki, kas saņēma šos atvieglojumus. Jo es zinu - strādāju ar policiju - , ka čekus, kurus izmantoja kā pierādījumus par iegādāto dīzeļdegvielu, varēja nopirkt (par vienu santīmu par litru) benzīntankos, kur uzpildīja dīzeļdegvielu ne tikai zemnieki, bet kur uzpildījās arī vieglās automašīnas, kas šos attaisnojošos dokumentus nepaņēma. Ļoti daudz strādāja Finansu policija, lai izvērtētu, kādā veidā no budžeta tiek nepamatoti pieprasītas atpakaļ ievērojamas summas atmaksai par dīzeļdegvielu. Ja mēs analizējam tos ieņēmumus, kādi bija budžetā un kas bija saistīti ar dīzeļdegvielu, un kādas bija administrēšanas izmaksas, cik daudz strādāja Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, kas varbūt būtu varējuši savu uzmanību vērst uz citu pārkāpumu apkarošanu, cik daudz strādāja Finansu policija, lai meklētu šos viltus atmaksas saņēmējus, un tamlīdzīgi... Es gribu teikt, ka pārsvarā šīs normas ir pārskatītas. Jo šīs normas būs mazākas, jo šīs normas būs atbilstošākas faktiskajai vajadzībai, jo mazāka būs vēlme izmantot to, lai nepamatoti gūtu kaut kādu atvieglojumu. Un tāpēc ar pilnu atbildības sajūtu es aicinu Saeimu balsot par šā likuma nodošanu, par pārskatīšanu, lai mēs varētu sabalansēt budžetu.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka Saeimas Prezidija ziņojums par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodošanu komisijām iekļaujams šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc 27.jautājuma - likumprojekta “Par akcīzes nodokli”. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, neviens neatturas. Prezidija ziņojums darba kārtībā ir iekļauts.

Desmit deputāti ierosina Saeimas lēmuma projektu par likumprojekta “Par valsts budžetu 2000.gadam” izskatīšanu otrajā lasījumā, par termiņa pārcelšanu no 2.decembra uz 1.decembri, izskatīt pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” izskatīšanas otrajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Desmit deputāti lūdz turpināt šīsdienas - 25.novembra - sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Valsts meža dienesta likums” izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 36, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Par minēto likumprojektu ir saņemti priekšlikumi.

1. - deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Līdzīgs ir arī deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Tas nav vairs izskatāms.

3. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 4. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka esošajā likuma redakcijā šī norma jau ir atļauta. Tātad: “valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai”. Tas ir 3.panta ceturtajā daļā. Protams, drusku citāds ir formulējums. Ministru kabinets šā formulējuma jeb atļaujas ietvaros var rīkoties un ekstremālos apstākļos līdzekļus novirzīt arī valsts parāda atmaksai un pārfinansēšanai. Cita lieta ir tā, ka praktiski ne nākamgad projektēts, ne arī šajā gadā... ir noticis tā, ka šie līdzekļi būtu gājuši privātuzņēmēju darbības atbalstam no valsts puses. Tā ir cita lieta. Tā ir politika pret uzņēmējdarbību... Es to negribu komentēt. Es gribu vēl tikai piebilst, ka, pilnīgi neatkarīgi strādājot, arī Jaunās partijas frakcijas deputātes Ūdre un Dreimane ir nonākušas pie līdzīga secinājuma. Tāpēc es atbalstītu... Aicinu nesarežģīt šo esošo likumu. Tur viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Nevēlas tomēr runāt.

Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Es varu vienīgi piebilst, ka, ņemot vērā, ka mēs paši ar Saeimas balsojumu Privatizācijas fondu izslēdzām no ieņēmumiem un noteicām, ka tas var būt finansēšanas avots, šīs normas iestrādāšana šajā likumā ir vienkārša likumdošanas normu sakārtošana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 29, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Līdz ar to nav balsojams arī 5.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 6. - deputātes Ūdres un deputātes Dreimanes priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Un neatbalstīja arī deputāta Kalniņa priekšlikumu - septīto. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 11, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. - deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es lūdzu jūs atbalstīt 4.priekšlikumu. Jo sakarā ar apgādnieka zaudējumu… šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras nav sasniegušas vismaz viena gada vecumu, ja tās ir dzimušas un dzīvo Latvijā… būtu netaisni tām šādu sociālo pabalstu liegt. Tas attiecas arī uz repatriantu bērniem, kuri ierodas Latvijā. Viņi nonāktu līdzīgā situācijā un arī nevarētu saņemt šādu pabalstu. Šādu personu nav daudz, tas skaits ir viena, augstākais, divu desmitu robežās, šīs summas arī nav lielas, un ministrs atzīst, ka šāds priekšlikums būtu lietderīgs. Es lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Šeit tiešām, pieņemot šo Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, tiek sakārtota sekojoša lieta. Proti, ja mēs gadījumā piekrītam tam, ka šo pabalstu varētu maksāt tiem cilvēkiem, bērniem, kuri ir zaudējuši apgādnieku, bet viņi ir gadu nodzīvojuši šeit, Latvijā, tad faktiski rodas jautājums: “Kas tad notiek ar zīdaiņiem?” Zīdaiņi, kuriem nav gads… viņi taču nav vainīgi! Varbūt vecāki tiešām ir nodzīvojuši gadu un vairāk, bet šis te mazais bērns, kurš ir Latvijā piedzimis... Un tāpēc faktiski varētu atbalstīt šo likuma normu, it īpaši tāpēc, ka tas nekādu finansiālu deficītu nerada, bet tādējādi tiek atrisināta problēma. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs…. Paldies, Bojāra kungs! Lūdzu! Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija būtībā bija gatava šo normu atbalstīt, bet tikai tādā redakcijā, kādu iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, jo citādi tur iznāca gandrīz vai pretējs efekts. Ja mēs tam piekrītam, kādu es tagad nocitēšu šo tekstu no stenogrammas, ja mēs tādu to ierakstīsim likuma galīgajā redakcijā un ja jūs par to nobalsosiet, tad šī norma tiks atbalstīta. Līdz ar to redakcija būtu tāda: “Sakarā ar apgādnieka zaudējumu šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā ir nodzīvojušas nepārtraukti pēdējos 12 mēnešus, izņemot bērnus vecumā līdz vienam gadam…” Tāda ir šī redakcija, kura būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt precizētajai redakcijai. Iebildumu nav. Paldies.

A.Poča. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 6. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Seko vesela rinda priekšlikumu, kas skar 17.panta septītās daļas normu attiecībā uz indeksētajiem pabalstiem bērniem atbilstoši bērnu skaitam ģimenē. Visi šie priekšlikumi ir par šo daļu, tikai tie aicina vai nu atgriezties pie esošās likuma redakcijas, vai arī pavirzīt šā likuma normas spēkā stāšanās brīdi no 2001.gada…. vai vēl citā veidā. Jebkurā gadījumā komisija, vadoties pēc budžeta iespējām, nevienu no šīm normām šobrīd neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij, cienījamie klātesošie! Es, protams, lūgtu atbalstīt “Latvijas ceļa” projektu, kurš šinī gadījumā neko nenozīmētu šāgada budžetam, bet kurš radītu mājasdarbu valdībai attiecībā uz nākamo gadu, jo, vienkārši izslēgdami šo punktu, mēs it kā mēģinām faktiski iluzori izvairīties no problēmas, kas eksistē. Neskatoties uz to, ka mēs tik daudz pūļu esam veltījuši pensionāriem - un viņi to noteikti ir pelnījuši -, es tomēr domāju, ka mūsu nākotne, nācijas nākotne slēpjas bērnos un jauno ģimeņu atbalstā. Beigu beigās arī mūsu sociālās politikas ziņojumā tas tika speciāli uzsvērts, ka ir jābūt materiālajiem pabalstiem jaunajām ģimenēm un ka šiem pabalstiem ir jābūt palielinātiem.

Šī redakcija, kas šeit ir dota, nebūt nenozīmē, ka 2001.gadā tai ir jābūt precīzi šādai. Mēs pietiekami racionāli pieejam šim jautājumam un saprotam, ka varbūt dubultošanas vietā, atkarībā no budžeta iespējām, ir jāievieš kādas zināmas trepes, bet katrā ziņā tam jānotiek atbilstoši gan vispārējam inflācijas līmenim, gan arī citiem jautājumiem. Es domāju, šim bērnu pabalstam noteikti ir jāpalielinās. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret to, ka mēs vienkārši svītrojam šo normu. Līdz ar to mēs atsaucam šo problēmu kā tādu, lai gan vajadzētu ierakstīt šo normu tādā redakcijā, kādu piedāvā “Latvijas ceļš”, proti, ka šī norma stājās spēkā no 2001.gada, bet 2000.gads ir mājasdarbs valdībai, lai tā sagatavotu budžetā pamatotus priekšlikumus un lai varētu šādu normu izpildīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij, cienītie deputāti! Tas risinājums, kas šeit tiek piedāvāts, manuprāt, ir populistisks un nerisina šo problēmu. Par ko tad ir diskusija attiecībā uz šo priekšlikumu? Es gribētu paskaidrot arī radioklausītājiem, ka šobrīd sociālā pabalsta pamatlikme ir četrarpus latu. Un ir jautājums: vai par otro bērnu to palielināt 1,6 vai 1,8 reizes, bet par trešo - 2 vai 2,6 reizes? Arī citādā ziņā demogrāfiskā problēma ir ļoti svarīga, tomēr pamatproblēma ir tā, ka jau pats pabalsts ir ļoti mazs - četrarpus latu. Vai 1 lats un daži santīmi, ko te piedāvā, atrisina šo te problēmu? Šī problēma pēc būtības ir jārisina, paaugstinot šā pabalsta nesamērīgi mazo likmi.

Otrs jautājums. Šī demogrāfiskā problēma ir jārisina citādāk - radot drošību, jaunu ģimeņu veidošanās iespējas, piešķirot hipotekāros kredītus mājokļa iegādei un tamlīdzīgi. Šī norma tādā veidā matemātiski mums prasa 18 miljonus latu, un nav šaubu, ka arī nākamgad šīs naudas nebūs. Ir jāmeklē citādāki risinājumi, un es aicinātu tomēr nenodarboties ar pavisam primitīvu populismu.

Šī lieta ir jārisina, bet šis ir populisms, un šo normu nāksies mainīt tik un tā, jo galvenā problēma ir tāda, kā palielināt šo pabalstu, nevis runāt par 5 vai 10 santīmiem par otro, trešo vai ceturto bērnu. Un tas ir jautājums arī par to, kādas ir ģimenes… cik tajās ir šo trešo bērnu. Es uzskatu, ka par trešo bērnu būtu jāmaksā visvairāk, un tad šīm trepēm būtu jāiet uz leju. Šī norma, manuprāt, kas ir vecā saglabāšana, tā ir 6.Saeimas primitīvā populisma turpināšana. Es tomēr aicinātu ar to šobrīd nenodarboties.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Faktiski jau pagājušā gada jūnijā bija divas milzīgas problēmas ar 2000.gada budžetu. Pirmā problēma bija saistīta ar Izglītības likumu, kurai mēs tagad redzam sekas. Un otrā problēma bija šie pabalsti.

Faktiski varētu piekrist tam, ko saka Gundars Bērziņš, bet drusciņ arī man varētu piekrist. Mani māc bažas, vai mēs nenonāksim tādā stāvoklī, ka mēs tagad pieņemsim normu, ka no 1.janvāra būs divreiz lielāks šis pabalsts, bet, ja tas divreiz lielāks nebūs, vai tad neiznāks tā, ka, tāpat kā skolotāji, pie mums nāks arī visu bērnu mammas un prasīs: “Bet jūs solījāt, kur ir?” Jā! Un tad es domāju: vai mēs varam iet uz šo risku vai nevaram?

Atļaujiet man trīs lietas jums pateikt, kā varētu risināt šo jautājumu. Ja mēs to vienkārši atliksim trīs gadus, tad būs mazāks stimuls to risināt. Tas ir skaidrs, jo, domājot tīri loģiski, mums būs arī citas problēmas bez šiem pabalstiem.

Otrais. Vienīgais, kā es to stādos priekšā, ir tas, ka mums būs jāatver vēlreiz šis likums vaļā, bet tad jau - nākamā gada otrajā pusē situācija būs skaidra, kā mums ir ar naudu. Es personīgi vienmēr esmu domājis un arī pagājušā gada jūnijā es ieteicu modeli, kas sastāvēja no tā, ka tomēr būs nepieciešams pakāpenisks palielinājums. Divkārtīgam palielinājumam pabalstos 14 miljoni ir minimālā summa, kas ir vajadzīga uzreiz. Taču, ja mēs to darām trijos gados un šo summu izdalām ar 3 vai dalām ar 2, kamēr pastāv šī Saeima, tad, protams, ir runa vismaz par 3,8 - 6 miljoniem. Ja trijos gados nepieciešami 3,8 miljoni katru gadu, tad divos gados tas ir apmēram 6 miljoni. Tas ir viens.

Trešais. Atcerēsimies, kas tad ir tas bērnu pabalsts! Bērnu pabalstu saņem visi līdz 24 gadu vecumam, ieskaitot arī tos, kuri studē. Paradoksālā kārtā arī tie ir bērni. Neatkarīgi no tā, cik liela alga ir vecākiem. Ja vecākiem ir 1000 vai 2000 latu alga, viņu bērni tomēr saņem tikpat daudz, cik ir saņēmis bērns, ja viņa vecāku alga ir 100 latu. Te skaidri redzams, ka tāpēc vien šis jautājums ir jārisina, lai nepaliktu tā, ka visi saņem. Vispirms ir jānoskaidro, kāda ir šī robeža, cik lieli vecākiem ir tīrie ienākumi un vai bērniem šis pabalsts maz pienākas. Skaidrs ir tas, ka būs robeža, virs kuras nedrīkstēs saņemt jebkādus pabalstus. Diez vai drīkst pabalstus saņemt studējošie bērni līdz 24 gadiem. Tādu normu es nekur neesmu redzējis Rietumos.

Ceturtais. Tas ir skaidrs, ka šo naudu nevarēs samaksāt vienā gadā. Tajā ziņā arī es baidos no populisma, jo 14 miljoni ir milzīga summa budžetā. Tas nozīmē, ka pakāpeniski ir jārisina šie jautājumi.

Man bija pagājušajā gadā priekšlikums, ka to varētu saistīt ar neapliekamo minimumu, taču tas ir ļoti riskanti, jo, redziet, mēs jau tā saņemam neapliekamo minimumu, pusi no 21 lata, par katru bērnu vēl klāt. Mēs saņemam neapliktus 10,5 latus par katru bērnu, un arī tas, no otras puses, ir pabalsts. Un tas notiek pilnīgi neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu alga.

Es pilnīgi saprotu, ka tas uzliek smagus nosacījumus valdībai, bet es domāju, ka tas reāli ir jārisina. Ja gadījumā valdība otrajā pusgadā redz, ka vispār ir problēmas ar naudu, - es gan ceru, ka tas tā nebūs -, tad godīgi ir jātaisa likums vaļā un jāpasaka, ka šādu līdzekļu nav. Un tad ir jāstumj uz priekšu, taču ja mēs vienkārši atliekam šo lietu, es domāju, mēs nevienu no šiem jautājumiem nerisināsim, jo mums priekšā būs vēl visi tie, kuri mūs spiedīs ar streikiem un vēl sazin ar ko.

Es šeit nerunāju kā bijušais finansu ministrs, es it kā runāju pats pretī sev, bet ir skaidrs, ka šis jautājums saistībā ar neapliekamo minimumu, saistībā ar tām milzīgajām vecāku algām, kuru bērni arī saņem pabalstus... Izrādās, ka neviens pat neiet atņemt šo bagāto cilvēku bērniem pabalstus, arī Finansu ministrijā tos ierēķina, bet gada beigās tos vienkārši kā ietaupījumu ieskaita budžetā - kā neiztērētu naudu. Tas nav loģiski, tas ir jāpārtrauc! Diemžēl Finansu ministrijai kopā ar Labklājības ministriju vesels gads būs jātērē, lai šo jautājumu risinātu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt pavisam īsi: mēs varam dažādi rīkoties. Mēs varam tik tiešām rīkoties tā, kā to Tautas partija pašreiz piedāvā, - vispār svītrot ārā to, kas ir ietverts likumā. Mēs varam rīkoties tā, kā to iesaka “Latvijas ceļš”. Es domāju, ka šinī gadījumā tas ir nopietnāk, jo tad ir cerība, ka mēs kādreiz sāksim domāt arī par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Mēs varam rīkoties tā, ka neatbalstām nevienu no šiem variantiem, bet atbalstām veco redakciju, un tas būtu visprātīgākais. Diemžēl šobrīd finansu nav.

Es gribētu pateikt tikai vienu. Pavisam nesen, praktiski šāgada februārī, bija ļoti karstas debates. Gundars Bērziņš ar mani debatēja un pierādīja, ka 34 miljoni šo bērnu pabalstiem ir atrodami. Ir ļoti labi videoieraksti, kur mēs to visu varam redzēt un skaidrot. Opozīcijā esošā Tautas partija bija pārliecināta, ka to var panākt. Es gribētu, lai Tautas partija, kas tagad ir valdībā, izdara kaut 50% no tā, ko viņa ir solījusi, atrazdamās opozīcijā. Es būtu gandarīts un ļoti augstu vērtētu šo devumu.

Es uzskatu, ka mums tagad ir ļoti uzmanīgi jāskatās, ko tad mēs darīsim, kur, ja mēs šādi rīkosimies, mēs nonāksim. Mums, manuprāt, ir jāatbalsta “Latvijas ceļa” un arī Godmaņa kunga apsvērumi.

Ja mēs uzmanīgi paskatāmies Labklājības ministriju - tie ir Jurdža kunga dati -, ko viņš mums ir devis... Tādu ģimeņu ar bērniem, kuras dzīvo zem krīzes iztikas minimuma un kur ir trīs bērni un vairāk, Latvijā ir 90,5 procenti. Tur katrs cilvēks dzīvo zem krīzes iztikas minimuma, nevis zem iztikas minimuma. Ja ir divi bērni, tad 77,9% dzīvo zem krīzes iztikas minimuma. Ja ir viens bērns, tad 69,7% dzīvo zem krīzes iztikas minimuma - zem 57 latiem, rēķinot uz vienu cilvēku.

Vislabākā situācija esot divu cilvēku ģimenei bez bērniem. Lieliski! Paskatieties, Tautas partijas kolēģi, uz savu nozīmīti! Ja mēs turpināsim šo politiku, kā jau Leiškalna kungs teica, tā mums vienkārši būs jāaizliedz - šie trīs bērniņi starp tiem diviem vecākiem. Mums citas izejas nebūs.

Es gribētu arī pateikt, ka Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka tad, ja valdība neko nemainīs tuvākajā laikā, tad nekas nemainīsies vismaz piecus gadus un ka ģimene varbūt tikai pēc pieciem gadiem varēs laist pasaulē bērnu, varbūt divus. Ieklausieties! Šo domu izsaka nevis kāds opozīcijas pārstāvis, bet to saka Poršņevas kundze, kas ir Labklājības ministrijas valsts sekretāre. Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni, lai mēs ieklausītos. Atcerēsimies, ka visi demogrāfiskie aprēķini liecina to, ka pēc 14 gadiem mums būs ļoti smaga situācija. Mums būs daudz vairāk pensionāru nekā to, kuri apņemsies savus darba pienākumus veikt. Ja mēs vēl piecus gadus turpināsim to, ko piedāvājat jūs, valdības partijas, tad mums būs vienkārši jāsāk domāt, ka nekāda pensiju sistēma, ko jūs saglābjat, neko neglābs. Mums nāksies vienkārši pārdomāt, vai vispār kādam pensija būs augstāka par sociālo pabalstu.

Un šī izšķiršanās jums ir jādara. Es domāju, ka Tautas partijai šoreiz vajadzētu prasties godu un piekāpties “Latvijas ceļam”, jo arī “Latvijas ceļš” šodien piekāpās. “Latvijas ceļam” jūs šodien vienreiz piekāpāties, jau tagad jums to vajadzētu izdarīt otrreiz. Par 200 jūs piekāpāties, un tagad tas ir jādara vēlreiz. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izrādot visu cieņu “Latvijas ceļam”, kas tik tiešām saprot, ka bērniem un daudzbērnu ģimenēm ir jābūt pabalstam, bet es tomēr nesaprotu, kāpēc Tautas partija vienā mierā pasaka, ka tas ir populisms. Vai tad tiešām, ja Latvijas ģimenēs būs divi, trīs vai četri bērni un ja valsts viņiem palīdzēs ar pabalstu, tas būtu kaut kas slikts? Tas taču nav slikti!

Latvijā ir iestājusies demogrāfiskā katastrofa. Nu tas taču ir jāsaprot! Trīs viņsaulē, viens vai varbūt pusotra piedzimuši. Kas tad dzīvos tajā Latvijā? Mums tagad uz 1 kvadrātkilometru dzīvo no 28 līdz 37 cilvēkiem. Eiropā ir 340 - 420 cilvēki. Vajag varbūt arī par to padomāt!

Es atļaušos nocitēt vienu izteicienu: “Īpaši atbalstot ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērni, tiek veidots pamats sabiedrībai un pilsoniskai sabiedrībai.” Tas ir izteiciens no Tautas partijas manifesta. Nu kaut vai saviem vēlētājiem rakstītos citātus atbalstiet kaut kādā veidā! Kas tad dzīvos tajā Latvijā un kam tā būs vajadzīga? Jums taču nozīmītē ir tie trīs bērniņi iekšā, un viņus vajag arī saglabāt. Ja jūs viņus neatbalstāt, nu tad grieziet viņus laukā! Lai tad paliek tās divas vienādās personas! Varbūt tad būs labāk, ka mēs adoptēsim no Āfrikas bērnus. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja šis priekšlikums risinātu šo problēmu būtību, mēs būtu gatavi to atbalstīt. Tā nav taisnība, ka, nobalsojot par šo priekšlikumu, tiek izslēgta šī problēma. Ja paliek iepriekšējā redakcija, tad nevienam nekas netiek samazināts. Bet šinī redakcijā, nobalsojot to, tiek stimulēti apstākļi, ka pabalsts par pirmo bērnu 4,5 latu apjomā paliks vismaz vēl 10 gadus.

Šī problēma ir jārisina kopumā, jo 18 miljonus vajag, lai tikai iedarbinātu šo shēmu - par pirmo bērnu 4,5 lati, taču tas nozīmē, ka par pirmo bērnu pabalsts netiks mainīts 10 gadus. Es esmu kategoriski pret to, jo pie otrā un trešā bērna bez pirmā nevar tikt, tāpēc šī problēma ir jārisina kompleksi. Pagaidām netiek risināts šis jautājums.

Es tiešām ieteiktu atteikties no šā populisma. Risināsim šo problēmu! Es uzskatu par galveno to, ka šobrīd šis jautājums paliek neatrisināts. Ģimeņu ar bērniem materiālais stāvoklis šobrīd ir nepiedodami slikts, bet šis priekšlikums to nerisina. Šis ir tikai populisms, kas īstenībā nerisina nevienu problēmu.

Es esmu pret to, ka pamatā netiek palielināti pabalsti. Saskaņā ar šo priekšlikumu vēl 5-10 gadus par pirmo bērnu Latvijā visi saņems 4,5 latus. Es to nevaru atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt 7. - divu deputātu priekšlikumu! Jūs, Bērziņa kungs, ļoti labi paskaidrojāt, ka valstij nav naudas, lai būtiski palielinātu pabalstu arī par pirmo bērnu, bet tās māmiņas, kuras dzemdēs pēc 1.janvāra savu otro, trešo vai varbūt ceturto bērnu, ir rēķinājušās ar to, ka viņas saņems nedaudz vairāk pēc 1.janvāra, tāpēc viņas arī sagribēja to nākošo bērnu. Nemānīsim viņas un atbalstīsim 7.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs. Otro reizi.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Man tiešām negribētos, lai argumenti kaut kādā veidā sadalītos divās grupās. Gundara Bērziņa argumenti un visi pārējie ir populisms. Es domāju, varbūt runāsim tomēr pēc būtības. Un pēc būtības tas ir tā. Atzīsim to, valdības koalīcijas frakcijas! Es tagad griežos pie visiem jums koleģiāli, jo mēs neesam izdarījuši savu mājasdarbu. Arī tu, Gundar, neesi to izdarījis! Kāpēc tavs priekšlikums, par kuru tu te tik gudri runāji, nav ietverts šajā tabulā, un kāpēc mēs par to šodien nevaram balsot? Un tāpēc vienīgais, kas mums šodien atliek, ir uzņemties morālo atbildību un vismaz gada laikā piespiest sevi, ieskaitot tevi, Gundar, sagatavot priekšlikumus, kas varētu mums palīdzēt risināt demogrāfijas problēmas. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpieņem mūsu priekšlikums vismaz kā morāla saistību nākamajam gadam.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie kolēģi! Tā kā esmu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, es tiku uzaicināta arī uz valdības sēdi, kur tika izskatīti priekšlikumi Budžeta likumprojektam un to pavadošajai likumu paketei. Runājot par šo 8.priekšlikumu, es arī “Latvijas ceļa” vārdā argumentēju savu nostāju un teicu, kāpēc mēs esam par šo priekšlikumu un kāpēc mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā šī norma. Tas nepieciešams, lai būtu garantija. Kā šeit teica Panteļējeva kungs, lai būtu garantija, ka pie šīs problēmas valdība vēl strādās.

Taču šeit ir vēl viena problēma, kura faktiski priekšlikumu tabulā nav atspoguļota. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai normai tie bērni, kuri ir dzimuši pēc 1999.gada 1.janvāra, ja drīkst tā izteikties, ģimenē var kļūt par vairāk mīlētiem nekā tie bērni, kuri ir dzimuši līdz šim datumam, jo bāze viņu pabalstiem ir atšķirīga. Tā bērna pabalsts, kurš ir dzimis pirms šā zīmīgā datuma, ir 4 lati 25 santīmi. Un tad, indeksējot atkarībā no tā, kurš bērns viņš ir pēc skaita ģimenē, ja viņš ir dzimis pēc šā datuma, tad viņš jau var saņemt šos 6 latus. Tad viņš tiek indeksēts. Tas nozīmē, ka mums bērni īstenībā ir sadalīti divās grupās, es tā gribētu teikt: ir mīlamie un ir nemīlamie. Vai mēs varam tādā veidā izturēties pret ģimenēm ar bērniem un vispār pret ģimenēm?

Mums ir konceptuāli jāpārskata visa šī sistēma un jāizveido kāda vienota shēma. Bez tam jautājums par šo bērnu dzimstības stimulēšanu, es domāju, ir ārkārtīgi nozīmīgs, ja mēs skatāmies šobrīd no budžeta viedokļa, ja mēs skatāmies no nākotnes viedokļa. Kas notiks pēc vairākiem gadiem, kad mums vispār nebūs strādājošo, kuri vispār spēs strādāt, pelnīt un veikt iemaksas sociālajā budžetā? Mēs visi zinām, ka pie mums notiek sabiedrības novecošanās. Tad kāda būs situācija varbūt pēc 20 gadiem, kad paaudze būs nomainījusi paaudzi?

Es domāju, ka mēs atbalstīsim gan 8., gan arī faktiski Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 9.priekšlikumu, gan arī Sociālo un darba lietu komisijas 10.priekšlikumu, gan arī 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Jūs redzat, ka būtībā gan komisijas, gan arī “Latvijas ceļš” kā frakcija savā nostājā ir vienoti, ka šī problēma ir jārisina, ka ir jāmeklē līdzekļi, metodes un shēmas. Vienu jau piedāvāja Godmaņa kungs, varbūt tā nav ideāla, tad meklēsim citu, bet mēs nedrīkstam izvairīties no šīs problēmas. Es šoreiz aicinu balsot par “Latvijas ceļa” priekšlikumu! Atvainojiet, es nedrīkstu to komisijas vārdā teikt, tāpēc atvainojos.

Sēdes vadītājs. Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 23, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Un identisks ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 14. ir deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputātu Barčas un Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 21, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Netika atbalstīts arī 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Baldzēns vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Iebildumu nav.

A.Poča. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Komisija atbalstīja arī 17. un 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Un arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 16, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamās izskatāmās lietas, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu ierosinājumu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, lūdzam pārbalsot priekšlikumu, kuru iesniedza deputāti Gundars Bērziņš, Kristiāna Lībane, Andrejs Panteļējevs, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs. Runa ir par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā attiecībā uz grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, jo Vladimira Makarova un Viļa Krištopana nebija Saeimas zālē ne balsojuma laikā, ne pēc tam.” Viens var runāt “par”, viens - “pret” šo priekšlikumu. Runāt neviens... Vai deputāts Mežeckis vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai mēs pārbalsosim priekšlikumu par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 44, atturas - 7. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas lēmuma projekts: “Noteikt, ka likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam” otrajā lasījumā izskatāms 1999.gada 1.decembrī”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 27. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Par likumprojektu 1.priekšlikumu iesniedza labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 2. - ministra Jurdža priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 4. - labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 5. - labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 7. - labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 8. - labklājības ministra Jurdža priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

9.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

A.Poča. 10. - labklājības ministra Jurdža priekšlikumu - lūdzu neatbalstīt minētajā redakcijā, jo ir Ministru kabineta priekšlikums nr.56.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 11. - labklājības ministra Jurdža priekšlikumu - komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Savukārt tā atbalstīja 12. - ministra Jurdža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 15. - ministra Jurdža priekšlikums - ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Lūdzu atbalstīt 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15., 16., 17. un 18.priekšlikumu.

A.Poča. 19. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Požarnova priekšlikums. Līdzīgs ir arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Andreja Požarnova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 26, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 22. - deputātes Ūdres priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 23. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Un neatbalstīja arī labklājības ministra Jurdža priekšlikumu - 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 23., 24. un 25.priekšlikumu.

A.Poča. Es atvainojos. Savukārt ir atbalstīts deputātes Počas iesniegtais 24.priekšlikums. Es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalstīja.

A.Poča. Paldies.

26. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 27.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 28. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Savukārt lūdzam atbalstīt 29. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 30.- Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Atbalstu neguva deputātes Ūdres priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Deputātes Počas iesniegto 32.priekšlikumu lūdzu atbalstīt Ministru kabineta sagatavotajā redakcijā, tas ir 33.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 32. un 33.priekšlikumu.

A.Poča. 34.priekšlikums vairs nav balsojams.

35.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 36.priekšlikums, ko iesniedza labklājības ministrs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Atbalstīts ir arī 37. - labklājības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Daļēji ir atbalstīts 38. - deputāta Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 38. un 39.priekšlikumu.

A.Poča. Paldies.

40.priekšlikums ir atbalstīts 41.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 42.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Atbalstīt 43.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 44., 45. un 46.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča. 47.priekšlikums - deputāta Lāčplēša priekšlikums - ir atbalstīts citā, jau nobalsotā likuma normā. Daļēji.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Mitrofanovs vēlas runāt par 47.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Diemžēl komisija nav atbalstījusi priekšlikumu nr.47. Priekšlikuma mērķis ir atļaut uzņēmumiem, kuri ir parādā par sociālo nodokli, iemaksāt parāda daļu tikai par tām personām, kas atlaistas no darba, - tādā kārtībā un apmērā, kas atļautu aprēķināt un izmaksāt bezdarbniekiem pabalstu. Saskaņā ar spēkā esošo likumu pašlaik tāda operācija ir aizliegta. Un iemaksātā summa vienmēr tiek sadalīta proporcionāli starp visiem, gan strādājošajiem darbiniekiem, gan no darba atlaistajiem. Taču Latvijā ir tādi dzīvotspējīgi uzņēmumi, kuri pagaidām nevar pilnīgi dzēst parādu, bet ir ar mieru izmaksāt vispirms daļu par saviem bijušajiem strādniekiem, kuri nesaņem nekādu pabalstu pašlaik. Kāpēc tas ir aizliegts? Likuma izstrādāšanas posmā arodbiedrības stingri uzstājās par to, lai nedotu uzņēmumu īpašniekiem tiesības sadalīt darbiniekus kategorijās un vienai kategorijai maksāt, nodrošināt bezdarbnieku pabalsta izmaksu, bet pārējiem neko nedot. Mēs varam secināt, ka aizliegums ir pamatots. Ir vērts to saglabāt. Priekšlikums nr.47 tieši to nodrošina. Atļauj samaksāt sociālo nodokli par atlaistajiem darbiniekiem. Tikai ar arodbiedrības piekrišanu. Šī norma ir labāka nekā alternatīvais grozījums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iekļāvusi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un par kuru mēs esam jau nobalsojuši. Tur ir teikts, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt kārtību, kādā tiek izskatīti nokavētie nodokļu maksājumi. Tas bija priekšlikums nr.12. Kā redzams, tur nav noteikta arodbiedrību kontroles loma. Un mēs neesam pārliecināti, ka alternatīvais grozījums vispār atrisinās tādu bezdarbnieku problēmas, kuri nesaņem pabalstu. Es aicinu tomēr atbalstīt deputāta Lāčplēša priekšlikumu, jo šis priekšlikums dos iespēju simtiem bezdarbnieku ģimenēm galu galā saņemt pabalstu jau pirms Ziemassvētkiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Jā, par šo priekšlikumu, ko iesniedza deputāts Lāčplēsis, tika ļoti detalizēti diskutēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Mēs mēģinājām atrast formulu, ar kuru mēs varētu risināt šo problēmu. Ir uzņēmumi, kuriem ir liels sociālā nodokļa jeb sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds, šobrīd ir it kā sadalīts... Uzņēmumu vadībai ir sadalīta atbildība. Pirmām kārtām - par tiem darbiniekiem, kas strādā šajos uzņēmumos šobrīd. Viņi, šie darbinieki, grib būt sociāli apdrošināti pret dažādiem riskiem - pret bezdarbu, pret slimībām, arī pensijas kapitālā grib uzkrāt naudu. Un ir jautājums par tiem, kuri ir varbūt strādājuši pirms tam, par kuriem nav veiktas šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas. Situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, un mēs ilgi diskutējām. Mēs tiešām uzskatījām, ka šī norma ir par maksāšanas kārtību, tā nebūtu Sociālās apdrošināšanas likuma norma. Taču likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kā jau minēja deputāts Mitrofanovs, ir šis noteikums par to, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā var nomaksāt šos parādus, tātad kavētos un kārtējos parādus. Mēs, diskutējot ar Finansu ministrijas speciālistiem, vienojāmies, ka šajā kārtībā, kuru izstrādās Ministru kabinets, būs norma, kas atļaus darba devējiem maksāt nodokli tādējādi, ka daļu, lai nodrošinātu kaut minimālu apdrošināšanu pret dažādiem riskiem, saņemtu šobrīd strādājošie, un būtu arī tiesības atsevišķos gadījumos, kad parādās brīvi līdzekļi, tos nomaksāt par tiem darbiniekiem, kas ir bijuši, strādājuši pirms tam. Problēma, ko jūs minējāt attiecībā uz arodbiedrībām… Arodbiedrības nav nodokļu administrācija, un arodbiedrībām nav nekādu tiesību iejaukties valsts nodokļu administrēšanā. Arodbiedrība kā sabiedriska organizācija var līdzdarboties darba kolektīvā atbilstoši kolektīvajiem līgumiem, atbilstoši tai kompetencei, kas tai pienākas. Neviens arodbiedrībai to neliedz. Ņemot vērā, ka kopumā šī norma ir daļēji atbalstīta, es uzskatu, ka šajā likumā tā nebūtu atbalstāma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 47. - deputāta Lāčplēša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - nav, atturas - 56. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 48. - labklājības ministra priekšlikumu. Un 49. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsa.

A.Poča. 50.priekšlikums ir daļēji atbalstīts Ministru kabineta iesniegtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 50. un 51.priekšlikumu.

A.Poča. 51.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 54. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Savukārt komisija neatbalstīja 55.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Atbalstu guva 56.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 57.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi saprotu, ka šis ir viens no priekšlikumiem, kas, pēc valdošās koalīcijas domām, ir kā mugurkauls nākamā gada budžetam. Taču tas ir, manā skatījumā, ne pārāk korekts. Šajā brīdī, kad valsts sociālajā budžetā ir deficīts, šajā brīdī, kad valsts izlaiž eiroobligācijas, lai segtu šo budžeta deficītu, - šajā brīdī valdība piedāvā šo budžeta deficītu nevis samazināt, bet gan palielināt. Palielināt par 13 miljoniem latu. No vienas puses, protams, ir arī iepriekš nobalsotie… jau tika samazināti sociālie pakalpojumi, ko iedzīvotāji saņems. Bet, no otras puses, ir arī šis sociālā nodokļa samazinājums, kas rada nevis budžeta deficīta samazinājumu, bet gan - tieši otrādi - pieaugumu.

Uz šo balsojumu, šo priekšlikumu balstās vēl viena lieta, kas ir saistīta ar 2000.gada budžeta sakarā iesniegtajiem priekšlikumiem. Es nezinu, ko Ministru prezidents rīt kopā ar jauno, topošo izglītības un zinātnes ministru un esošo izglītības un zinātnes ministri teiks arodbiedrībām. Manā skatījumā, šis bija vienīgais finansu avots, veids, kādā varēja izpildīt Izglītības likuma 53. panta otro daļu. Jo sociālajā budžetā trūkst naudas, sociālais budžets šo naudu aizņemas no pamatbudžeta… nevis aizņemas, bet paņem no pamatbudžeta. Ja sociālajā budžetā ir vairāk par 13 miljoniem latu, tātad jāaizņemas no pamatbudžeta… mazāk par 13 miljoniem latu. Tādā gadījumā pamatbudžetā veidojas nauda, kuru var dalīt, un šāds priekšlikums ir iesniegts kā grozījums 2000.gada budžetā - šos 13 miljonus latu novirzīt pedagogu darba samaksai. Es tiešām nezinu… Manā skatījumā, šis bija vienīgais finansu avots un pēdējais, ko vēl varēja rīt Ministru prezidents solīt pedagogiem, veids, kādā varētu palielināt pedagogu darba samaksu un izpildīt šo arodbiedrības vai Latvijas pedagogu prasību pēc trūkstošajiem budžeta līdzekļiem.

Es jau vienreiz te minēju no šīs tribīnes, ka tā argumentācija, ka šis sociālais nodoklis it kā ir Latvijai pārāk liels, salīdzinot ar citām valstīm… jā, tas ir lielāks nekā Lietuvā, kur ir tikai 31%, Igaunijā - 33%. Taču tajā pašā laikā Austrijā šis nodoklis ir 44,9%, Beļģijā - 37,9%, Čehijā - 47%, Francijā - 50%, Itālijā - 53%, Nīderlandē - 55%, Polijā - 48%, Ungārijā - 56%, Zviedrijā - 35%. Bija arī argumentācija, ka sociālais nodoklis ir jāsamazina, lai mēs varētu tirgū vienlīdzīgi konkurēt ar savu produkciju. Ar ko tad mēs konkurēsim - ar Austriju, Čehiju, Poliju un veselu rindu citu valstu, kurās šis nodoklis ir daudz lielāks? Caur viena nodokļa prizmu atrauti skatīties, vai produkcija ir spējīga konkurēt ar citu valstu precēm, - atkal ir ļoti šaurs skatījums uz problēmu.

Es aicinu tomēr atbalstīt esošo sociālā nodokļa likmi, jo, kā jau es teicu, tā dos iespēju rīt premjeram kopā ar esošo izglītības un zinātnes ministri un topošo izglītības un zinātnes ministru solīt to, ko šī valdība var solīt.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, gribētu runāt par divām lietām. Viena ir tāda, kas varbūt ir paslīdējusi garām jūsu uzmanībai. Likumā ir ielikta norma, ka 2002.gada 1.janvārī sociālās apdrošināšanas maksājums pāriet uz jaunu likmi - 33%. Par šo normu ir diskutēts jau kopš 1993.gada. Likumā bija ielikta “trepe” - katru gadu samazināt par vienu procentu, nonākot līdz šai likmei. Diemžēl politiskās gribas trūkums bija tas iemesls, kādēļ no šīs “trepes” atteicās, bet galamērķis - 33%, šī nodokļa likme, kas Latvijai ir optimāla un kas nebremzē ražošanas attīstību, - ir saglabājusies. Protams, ja šī norma paliek spēkā, lēcienveidīgi pa 4% to nav iespējams samazināt. Šajā ziņā tiešām piekrītu Salkazanova kungam. Saduras divas filozofijas. Viena - sociāldemokrātiskā, kas problēmas risina tādā veidā, kādu viņi jau piedāvāja: sākot no 60 latiem, būtu progresīvais ienākuma nodoklis, augsti sociālie nodokļi, augsti citi nodokļi. Anglijā uzreiz 32 nodokļus, tā teikt, pamainīja uz augšu. Tas ir viens risinājums.

Otrs risinājums ir veidot optimālu nodokļu lielumu, kas ļauj attīstīties ekonomikai. Un tieši samazinot sociālo nodokli… Jūs redzat, ka ieņēmumi nav samazināti. Es esmu pārliecināts, ka tas izraisīs ķēdes reakciju un nākamgad šī likme ļaus saglabāt un turpmāk pat palielināt ieņēmumus. Jo tuvākie konkurenti tirgos mums ir, teiksim, Lietuva un Igaunija. Ja darbaspēka izmaksas ir 6%-7% augstākas nodoklī, var maksāt daudz mazākas algas. Es domāju, ka neviens to negrib. Ja cena produktam ir augstāka, produktu ir grūtāk pārdot. Samazinās realizācija, samazinās ieņēmumi, samazinās alga, nav nodokļu ieņēmumu. Otrs ceļš ir tas, ka produkts ir konkurētspējīgs, kvalitatīvs, lētāks, tāds, kuru var pārdot, “pieaudzēt” pārdošanas apjomus, palielināt algas, palielināt nodokļu ieņēmumus. Es uzskatu - un tā uzskata arī visa Tautas partija un Ministru kabinets -, ka viens no “atslēgas punktiem” šinī budžetā ir īpašuma nodokļa samazināšana un sociālās apdrošināšanas maksājumu samazināšana. Gribu teikt, ka tas dod efektu arī visiem darba ņēmējiem. Tur, kur budžets nosaka algu fondu, piemēram, skolotājiem, šis procents aizies skolotāju algām. Jo nodokļi… kopā alga un sociālais nodoklis… Sociālais nodoklis nedaudz gan samazinās, bet palielinās summa, ko var izmaksāt algās. Šis ir būtisks lēmums. Latvija šobrīd pārdala caur budžetu - izdevumu daļā - 42% no nacionālā kopprodukta. Tas valstij, kas grib strauji attīstīties, neapšaubāmi, ir daudz par daudz. Es tomēr aicinu atbalstīt šo kursu, ko ir izvēlējusies valdība, jo tas dod būtisku grūdienu ekonomiskajai attīstībai. Valsts jau nākamā gada maijā vai jūnijā sasniegs strauju (35%) kopprodukta pieauguma tempu, tas ļaus risināt sociālās un arī visas citas problēmas. Es aicinu atbalstīt valdības viedokli.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es gribētu tiešām piekrist Gundaram Bērziņam - šeit saduras divas filozofijas. Viena filozofija ir saistīta ar to, ka budžeta deficīta apstākļos nodokļus samazināt nav korekti. Otra filozofija ir tāda: nemainot nodokļu likmes, izdarīt maksimāli iespējamo, lai tos pakalpojumus, ko valsts var iedzīvotājiem sniegt izglītībā, kultūrā, sociālajā palīdzībā un citās nozarēs, arī veselības aprūpē, valsts arī budžeta deficīta apstākļos sniegtu maksimāli daudz. Attiecībā uz tiem budžeta pakalpojumiem, ko šodien valsts var sniegt saviem iedzīvotājiem, jāsaka, ka šie pakalpojumi ir mazi. Tie cilvēki, kas šos pakalpojumus sniedz, saņem vienas no mazākajām algām. Salīdzinot ar vidējo algu valstī, budžeta iestādēs alga vienmēr ir bijusi mazāka.

Par šo salīdzinājumu ar mūsu kaimiņiem. Jā, tiešām, kā jau es teicu, Igaunijā un Lietuvā sociālais nodoklis ir mazāks. Taču es teicu arī to, ka nevar tik šauri skatīties caur viena nodokļa prizmu, lai aprēķinātu, cik izdevīgi ir realizēt vienu vai otru produkciju un cik tā ir konkurētspējīga. Igaunijā ienākuma nodoklis no darba algām nav 25%, bet ir 26%. Lai salīdzinātu, cik liela nodokļu nasta ir vienā un otrā valstī, tas ir jāsalīdzina ar iekšzemes kopproduktu - kāda daļa no iekšzemes kopprodukta gulstas uz nodokļiem? Latvijā uz nodokļiem gulstas 43% no iekšzemes kopprodukta, Lietuvā ir vairāk, un Igaunijā ir mazāk, bet liela atšķirība kopējā nodokļu nastā attiecībā uz iekšzemes kopproduktu nepastāv. Tādējādi šī produkcija ir konkurētspējīga. Un, neskatoties uz to, ka Igaunijā sociālais nodoklis ir tikai 33%, pensija Igaunijā tomēr ir lielāka nekā Latvijā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Jā, jā, es sapratu, ka Gundars Bērziņš uztraucas par radio. Gundaram varu atgādināt, ka “Latvijas Vēstnesis” turpina drukāt.

Gundars Bērziņš runā par milzu grūdienu attīstībā, kāds būs, kad šī viena procenta atlaide darba devējiem būs. Es pavisam nesen visiem šiem darba devējiem un viņu līderiem darba devēju konferencē jautāju: nu kāds tad būs tas grūdiens? Atbildu - tuvs nullei. Un kāpēc? Redziet, te jau tā būtība ir. Tāpēc, ka pašreiz ekonomiskā situācija nav laba. Grūdienu, impulsus var dot tajā brīdī, kad mums ekonomiskā situācija sāk iet augšup. Aprīlī vai maijā mēs varam gaidīt ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Tajā brīdī es Gundaram Bērziņam, ja viņš to ierosinātu, neapšaubāmi nāktu pretī, jo tad ieņēmumu pieaugums nosegtu tos zaudējumus. Diemžēl pašreiz šeit tiek panākta tāda situācija, ka, krīzei ejot dziļumā, mēs to bezdibeni padarām vēl dziļāku. Lūk, tāda man ir tā tīri metodiskā pieeja. Mēs nevaram tā rīkoties. Nav jēgas šiem 75 miljoniem eiro, ko mēs aizņemamies, ja mēs tūlīt pat taisām atkal kaut kādas nodokļu atlaides, kas nebūs lietderīgas šajā tuvākajā laika perspektīvā. Tajā pašā laikā mēs šo naudiņu praktiski atņemam sociālajam budžetam, un Bērziņa kungs lieliski zina, ka tur būs arī deficīts. Un tātad mēs pie šiem apmēram 35 miljoniem varēsim pieskaitīt arī šos 13 miljonus, tātad 48 miljoni sanāk. Jāsāk jautāt - vai tad tas ir Tautas partijas mērķis? Man tā vien šķiet, ka nav. Bet, ja tas nav Tautas partijas mērķis, kādi tad būs tie labumi, tas grūdiens? Nu, es nezinu, varbūt tas būs nogruvums, nevis grūdiens. Tas ir vēl viens aspekts, ko es gribētu uzsvērt. Taču tik tiešām tā ir politiska izšķiršanās. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt Pētera Salkazanova priekšlikumu. Vai šajā situācijā varam domāt par nodokļu atlaidēm, ka tās neradīs jaunu deficītu, lielāku deficītu sociālajā budžetā? Tas ir jautājums par to, kā mēs respektējam situāciju, domājam par materiālo labklājību pensionāriem. Tas ir arī jautājums par to, kā mēs gribam strādāt, lai būtu sociālajā budžetā nauda. Ja mēs to negribam, atbalstiet valdību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Skaisti izsakās Tautas partija: “ekonomiskais lēciens”. Nekāda ekonomiskā lēciena nebūs. Tāda nav bijis jau desmit gadu un nebūs arī tagad. No kurienes tad tam ir bāze, no kurienes tas lēciens būs? Es atvainojos - ja nav riktīgas pamatnes, no kurienes var lēkt, tad nekāda lēciena nav, to jebkurš sportists zina.

Tagad pieminēsim vēl vienu citātu. Noziedzīga ir tā valsts, kurā vecumdienas nozīmē nabadzību. Valsts pensiju apjomam ir jāgarantē cilvēka cienīga iztika. Vajag atcerēties arī šo solījumu veciem cilvēkiem. 13 miljonus mēs zaudēsim ar to ierosinājumu. Mēs noņēmām no 4%... uz pusotra... zaudējam 7 miljonus. 20 miljonus jau norakstījām nost. Nu, un tagad mēs iesim uz Eiropu ar pastieptu roku, diedelēsim to naudiņu un tad pārdosim visu to, kas mums ir. Varbūt arī pēdējās bikses nāksies pārdot. Mīļajiem Tautas partijas deputātiem un valdībai ir jādomā - vai tad Latvija ir jāiedzen ūtrupē? Taču uz to visu iet! Tie pusmiljardi... tie arī būs jāatmaksā. Kārtējo reizi mēs nedomājam, mēs kaut ko meklējam. Patiesībā risinājumam ir jābūt citam. Lai to panāktu, ir jāstrādā ar ekonomiskajiem aprēķiniem un jāpieaicina speciālisti. Nevar darīt tā, ka mēs kaut ko “sarisinām” un tad neuzņemamies nekādu atbildību. Budžeta sagatavošanā 2000.gadam finansu ministrs neuzņemas nekādu atbildību. Par to jau nobalsojām.

Diemžēl tas viss notiek. Un tos 20 miljonus mūsu budžets zaudēs tikai tāpēc, ka mēs atbalstām elitāro cilvēku dzīvi un nedomājam par valsti. Taču, ja nebūs mums plaukstošas valsts, tad arī tiem cilvēciņiem nebūs tās dzīves. Tāpēc ir jāatbalsta Salkazanova ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Tikai divas piebildes. Salkazanova kungs šeit runāja par to, ar ko gan Latvija konkurēs, un minēja Austriju, minēja Poliju, Čehoslovākiju. Es gribētu teikt, ka Latvijai ir jākonkurē ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem, ar Igauniju un Lietuvu. Jākonkurē tieši tādējādi, ka jāpadara mūsu ražotā produkcija lētāka par Igaunijas un Lietuvas produkciju, lai mūsu iedzīvotājs pirktu tieši šo produkciju mūsu vienotā, kopējā Baltijas lauksaimniecības produkcijas tirgus ietvaros. Kāpēc cilvēki izšķiras pirkt lietuviešu biezpienu, sviestu vai arī pienu, bet nepērk Latvijas? Tāpēc, ka Latvijas piens ir dārgāks. Jo tur kopējās darbaspēka izmaksas uz produkcijas vienību ir augstākas. Kādreiz bija runa par to, ka Latvijā ir lēts darbaspēks, taču šobrīd investors, kas nāk uz Latviju, skatīsies, kādas ir darbaspēka izmaksas tepat blakus - Igaunijā un Lietuvā. Un, ja mums šeit būs būtiskas atšķirības, ir skaidrs, ka viņš ies uz turieni, kur šīs izmaksas ir mazākas. Es saprotu sociāldemokrātu bažas - un tās ir pamatotas - par sociālās apdrošināšanas budžetu, par to, vai mēs nezaudēsim ieņēmumus. Taču es gribētu teikt, ka mums ir jāmēģina radīt starta pozīciju jeb palēciena vai atsperšanās tiltiņu, lai mēs tiešām varētu ielēkt daudz straujākā attīstības tempā un ritmā.

Mēs diskutējām par šo jautājumu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Komisija tomēr nolēma, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 57. - deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 58. - labklājības ministra Jurdža priekšlikums. Tas ir atbalstīts 59.priekšlikumā, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ieteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 58. un 59.priekšlikumu.

A.Poča. Ir atbalstīts arī 60. - Ministru kabineta priekšlikums.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - 22. Likums pieņemts.

Pirms pārejam pie nākamās izskatāmās lietas, kolēģi, lūdzu uzmanību! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 142.pantu, viņi lūdz atkārtotu balsojumu par Saeimas Prezidija ziņojuma par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” iekļaušanu darba kārtībā, jo “zemkopības ministrs Kalvītis bija ieņēmis deputāta Šņepsta vietu un deputāts Seiksts neatradās zālē”.

Vai attiecībā uz šo priekšlikumu kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? “Par”?

Par pārbalsošanu vēlas runāt deputāts Grīgs. Runās “par”. Lūdzu!

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju pateikt jau pirmīt pēc Počas kundzes uzstāšanās attiecībā uz šiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”... Es gribēju pateikt cienījamajai Počas kundzei: jūsu argumenti neiztur kritiku! Ja arī kāds zemnieks ir mānījies, uzrādīdams neapstrādātu zemi, tādēļ visi zemnieki jau nav blēži. Valsts ieņēmumu dienestam vai Finansu policijai ir jāseko tai lietai. To es gribēju pateikt.

Un, kas attiecas uz tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas ir apstrādātas arī šogad, un tām platībām, kas ir uzrādītas, lai saņemtu akcīzes nodokli, nav tik daudz naudas pat izmaksāts.

Sēdes vadītājs. Grīga kungs, jūs pašlaik nerunājat par apspriežamo tematu.

O.Grīgs. Tūliņ. Es esmu par pārbalsošanu. Visu cieņu mūsu zemkopības ministram Kalvīša kungam, bet es domāju, ka viņš būs tik vīrišķīgs un tik godprātīgs, ka viņš šovakar iesniegs demisijas rakstu Ministru prezidentam un aizies no sava posteņa, jo tā blēdīties nav smuki, Kalvīša kungs. Jums vajadzēja aizstāvēt zemnieku intereses, nevis sēdēt tur - Šņepsta kunga vietā. Tas nav aizliegts, jā, bet balsot, Kalvīša kungs, Šņepsta kunga vietā nebija solīdi. Redziet, Lapšes kungs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, nedaudz kļūdoties savos izteikumos par desām, kuras viņš nelietojot (vietējā ražojuma desas), gandrīz zaudēja savu amatu. Redz, viņš bija tik vīrišķīgs, ka televīzijā publiski atvainojās Latvijas gaļas ražotājiem. Nu, sliktākajā gadījumā, Kalvīša kungs, es ceru - visu cieņu pret jums! - , ka jūs vismaz nāksiet tribīnē un šeit publiski atvainosieties.

Sēdes vadītājs. Deputāts Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es negribētu pārmest Kalvīša kungam šo sīko blēdību, jo viņa frakcijas vadītājs jau iepriekšējās reizēs godīgi pateica, ka, neskatoties uz masīvo vairākumu, kāds ir valdošajai koalīcijai, viņi nevar bez sīkām blēdībām uzvarēt opozīciju. Nu varbūt piedosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atkārtoti tiktu veikts balsojums par priekšlikumu par Prezidija ziņojuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Nākamais ir likumprojekts “Par akcīzes nodokli”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

1. - deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Komisija atbalsta arī 3. - Ministru kabineta priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 2, atturas - 24. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 3, atturas - 18. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 8. - finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nedzirdu iebildumus.

A.Poča. 9. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 11. - deputāta Leiškalna priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 30, atturas - 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 12. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim. Balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 28, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 13. - deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 14. - deputātes Ūdres priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 28, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 15. - deputāta Kalniņa priekšlikums, kas iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 16. - deputātes Ūdres priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Arī 18. - deputāta Kalniņa priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 19. - deputāta Bojāra priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 20. - deputāta Kalniņa priekšlikums - neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 21. - deputāta Kalniņa priekšlikums, kas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 22. ir deputāta Bojāra priekšlikums. Komisijā tas atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 23. - deputāta Kalniņa priekšlikums - komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Ērika Zommere vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 29, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 24. - deputāta Bojāra priekšlikums - komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 25. - deputāta Bojāra priekšlikums - atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 26. - deputāta Kalniņa priekšlikums - ir iestrādāts Ministru kabineta 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 27. - deputāta Kalniņa priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 28. - deputāta Kalniņa priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 29. - deputāta Kalniņa priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - deputāta Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 27, atturas - 24. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 30. - deputāta Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 33, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 31. - deputāta Kalniņa priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 31, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 32. - deputāta Leiškalna priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 33. - deputātes Ūdres priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 29, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Poča. 34. - deputāta Apiņa priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 35. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Tie īstenībā ir deputāta Kalniņa priekšlikumi, tikai ir precizēta to redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 36. - deputātes Ūdres priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Deputāta Bojāra priekšlikums par katafalku automobiļiem nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 40. - deputāta Leiškalna priekšlikums...

Sēdes vadītājs. …Tiek atsaukts.

A.Poča. 41. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 42. un 43.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 44. …

Sēdes vadītājs. …Tiek atbalstīts.

A.Poča. 45. tiek iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 46.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 47.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 48. un 49.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 50.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

A.Poča. 51.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 52.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 53.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un 54.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 55.priekšlikumu, kas daļēji iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 55.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. (Starpsauciens: “Nevajadzēja...”)

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”). (Starpsauciens: “Ievelc elpu!”)

Godātais priekšsēdētāja kungs un komisijas locekļi! Patiesībā, ja mēs kaut ko apliekam ar akcīzes nodokli, tad mums ir jābūt pilnīgi skaidram, ka mēs šo nodokli iekasēsim. Pretējā gadījumā mēs radām nevienlīdzīgu konkurenci šajā valstī.

Es nedomāju, ka Ministru kabinets ņems vērā un daļēji iestrādās manus priekšlikumus par pārejas noteikumiem, kas Ministru kabinetam uzliek pienākumu noteikt stingru kārtību, kādā akcīzes nodoklis tiek iekasēts. Ja tas reiz valstī ir noteikts, tad man interesē, kā tad mēs to kafiju dabūsim, ja mums valstī ir neakcizēta prece, kuras cenu atšķirības no pasaules tirgus cenām ir diezgan lielas. Mums ir cukurs, mēs apliekam cukuru un… ļaujam to tirgot tikai fasētā veidā, turpretī kafiju, kuras aprites naudiskie apjomi Latvijā ir lielāki, manuprāt, nekā tabakai, mēs neapliekam ar akcīzes nodokli. Es saprotu, ka akcīzes nodokļa marka ir ļoti dārga un ka tā viņa vienkārši sadārdzinās kafijas cenu bez jēgas, bet mēs taču nosakām arī kārtību, kādā šis akcīzes nodoklis ir iekasējams. Reizē ar likumu ir jāparādās arī Ministru kabineta noteikumiem, bet mēs nenosakām, kādā veidā ir deklarējams kafijas atlikums uz 2000.gada 1.janvāri. Tātad būs tāpat kā ar naftas produktiem, sakarā ar kuriem šobrīd tiek skatītas krimināllietas, jo tos ieved veselām kaudzēm, uzglabā un tad sāk tirgot, tādējādi atkal izjaucot normālu konkurenci.

Par kārtību, kādā nomaksājams akcīzes nodoklis par kafijas atlikumu. Un atkal, ja tas netiks noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, tad tiks pieņemts likums. Kāpēc es iebilstu pret akcīzes nodokļa uzlikšanu? Protams, es ņēmu vērā komisijas viedokli un neuzstājos debatēs, kad runājām par bezalkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc ka, manuprāt, administrācijas izdevumi šā nodokļa iekasēšanai būs vai nu tikpat lieli kā pati šī summa, ko iekasēs, vai pat drusciņ lielāki. Man gan ir tādas aizdomas, ka tas varbūt tā nenotiks. Taču, ja mēs gribam iekasēt akcīzes nodokli no kafijas, tad es gribu, lai to dara precīzi noteiktā kārtībā, kādā veicama kafijas fasēšana un marķēšana. Labi, no fasēšanas un marķēšanas mēs atteiksimies, bet ir jāparedz kārtība, kādā norādāms kafijas taras veids un svars, ievedot kafiju un tās izstrādājumus Latvijas Republikā. Es jums teikšu tā: ja Latvijas Republikā ieved kafiju un vienkārši nomaina tās fasējuma veidu, bet deklarācijā ieraksta, ka kafija ir nevis maisiņos, bet bundžiņās, tad vienā tūrē… es ātrumā nezinu, kā to sauc… tad ar vienu furgonu šādā veidā var ievest liekas 3 tonnas kafijas. Un atkal cietīs ražotāji, godīgie tirgotāji, normālie akcīzes maksātāji.

Diemžēl mēs netikām atbalstījuši kafijas fasēšanu un marķēšanu. Līdz ar to manu piedāvāto pārejas noteikumu variantu varētu izskatīt tikai pa daļām, bet es negribu kavēt jūsu laiku. Es ceru, ka valdība pati izdos noteikumus un ļoti precīzi reglamentēs šo kārtību, jo runa ir par milzīgiem naudas apjomiem, turklāt šajā gadījumā ir runa par ļoti, ļoti grūti administrējamu un iekasējamu nodokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, vai es pareizi jūs sapratu, ka jūs atsaucat šo priekšlikumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Noņemu!”) Atsaucat. Paldies.

A.Poča. 56. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Paldies. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 7. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gundara Bērziņa, Kristiānas Lībanes, Andreja Panteļējeva, Roberta Zīles un Vladimira Makarova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anna Seile.

A.Poča. Man būtu priekšlikums šo likumprojektu nodot tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, vai Imants Burvis vēlas runāt “pret”? Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā diskusijā Kārlis Leiškalns aizkavēja jūsu uzmanību 3-4 minūtes, pieminēdams to, ka runa ir par ļoti lielām naudas summām, bet laika taupības nolūkā mēs par šīm summām nerunājām. Tas vienkārši parāda mūsu “nopietno” attieksmi pret darbu. Mēs gan likumus ātri pieņēmām, taupīdami laiku un naudu, bet pēc tam momentāni, ja šis likums opozīcijas spiediena rezultātā novirzījies druscītiņ ne tā, kā to pozīcija bija gribējusi, mēs to mainām un nosakām ātras izmaiņas nākamajiem. Manā skatījumā šo jauno grozījumu vispār nav vērts atkārtotā veidā skatīt ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ne arī Saeimā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Modris Lujāns vēlas runāt “par”? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvātu šo jautājumu kā atbildīgajai komisijai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, bet otrā komisija varētu būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, jo šis likumprojekts ir saistīts ar tautsaimniecību, un mums tas ir nopietni jāizskata.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Mārim Vītolam.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Es aicinu nodot šo likumprojektu vienai pašai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Kā vienīgajai komisijai? Vispirms izskatīsim Modra Lujāna priekšlikumu - mainīt atbildīgo komisiju, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Māra Vītola priekšlikums - nodot likumprojektu tikai vienai komisijai - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts tiek nodots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju

Nākamais likumprojekts - “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja. Tā atbalstīja arī 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 3.priekšlikumā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja divus variantus. Komisija atbalstīja otro variantu.

4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Deputāta Deņisova priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - deputāta Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 7. - deputāta Vidiņa priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka tad, ja bezdarbnieks tiek atbrīvots par disciplīnas pārkāpumiem vai aiziet no darba pēc paša vēlēšanās, viņam neizmaksā pabalstu.

Kamdēļ es šādu priekšlikumu esmu devis? Ļoti vienkārši! Saskaroties ar reālo dzīvi, esmu nācis pie slēdziena, ka tāds priekšlikums ir nepieciešams. Piemēram, Rēzeknes kokapstrādes rūpnīcā strādā 240 strādnieku. Es pirms divām nedēļām runāju ar šīs rūpnīcas vadītāju, un viņš teica, ka viņam ir ļoti lielas problēmas ar kadriem, jo viņš nevar dabūt cilvēkus, kas stabili varētu strādāt. Pēc otrās vai trešās algas saņemšanas šis cilvēks pazūd un veselu nedēļu nerādās darbā, bet, ja viņu atlaiž ar pantu, tad viņš tomēr saņem sociālo pabalstu.

Otrs gadījums ir tāds, ka viņš aiziet pēc paša vēlēšanās. Te jau vienu reizi, man liekas, premjers kaut kur minēja, ka cilvēks pavasarī aiziet no darba, bet rudenī atkal iestājas, un tad valsts viņam principā maksā viņa bezdarba gadījumā. Es to varbūt tā neuzskatītu, ka ļoti daudzi ļaunprātīgi šo iespēju izmanto, bet es domāju, ka ir arī atsevišķi tādi gadījumi, kad administrācija piespiež cilvēku uzrakstīt atlūgumu, lai viņš pats aiziet. Iespējams, ka viņš nav sevišķi labs strādnieks vai ka viņš ir seksuāli uzmācies jaunām sekretārēm un tā tālāk... Šajā ziņā gan mūsu seksologi varētu Kriminālkodeksā iesniegt priekšlikumus par izmaiņām, lai ar tādiem vadītājiem varētu tikt galā.

Tomēr es katrā ziņā uzskatu, ka šis priekšlikums ir tīri loģisks, tāpēc lūdzu deputātus to atbalstīt. Ir tikai viens jautājums: jā, bet viņš ir maksājis sociālo nodokli! Bet, cienījamie deputāti, sociālais nodoklis taču nav krājkase, kur viņš nebaltām dienām sev sakrāj. Ja kāds grib nepiedienīgi izmantot šo krājkasi, tad valstij vajag viņam likt kaut kādus ierobežojumus. Šie būtu tādi ierobežojumi, ja jūs, protams, atbalstītu manu priekšlikumu. Bez tam tas izraisītu, pirmkārt, darba disciplīnas paaugstināšanos, bet, otrkārt, tas virzītu arī uz tiesiskas valsts izveidošanu. Tad vadītājs nevarētu likt uzrakstīt šo iesniegumu, jo darbinieks vienkārši nebūtu ar mieru to darīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ļoti cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Principā jau šis Vidiņa kunga priekšlikums ir ļoti loģisks, sakarīgs un humāns. Taču, no otras puses, ir jāņem vērā tas, ka, ja mēs esam pārgājuši uz sociālo apdrošināšanu, tad jebkurš strādājošais sevi ir apdrošinājis bezdarba gadījumiem, visdažādākajiem... nu, ja viņš kļūst par bezdarbnieku... Ir visdažādākās motivācijas. Arī tad, ja viņš ir aizgājis no darba pēc paša vēlēšanās. Lai šo normu neizmantotu ļaunprātīgi, likumā ir iestrādāta attiecīga norma. Ieskatieties, lūdzu, pirmajā lasījumā pieņemtā 13.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā, kurā ir rakstīts: “personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, - no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis visus dokumentus, apliecina tiesības uz pabalstu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas”. Tātad, pieņemot šo normu, šādas ļaunprātīgas mahinācijas tiktu izslēgtas. Jo, ja kāds pavasarī ir uzrakstījis atlūgumu un grib visu vasaru saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad tik un tā divus mēnešus viņš to nesaņems, un, kamēr viņš noformēs visus dokumentus, vasara būs galā. Apmēram trīs mēnešus viņš nesaņems bezdarbnieka pabalstu. Labklājības ministrijas skatījumā, šī divu mēnešu iestrādāšana likumprojektā ir pilnīgi pietiekams, varētu teikt, sods vai, pareizāk sakot, argumentācija, lai ļaunprātīgi neizmantotu bezdarbnieka pabalstu saņemšanu.

Ja mēs pieņemam Vidiņa kunga priekšlikumu, tad likumā iestājas pretruna starp 9.panta normu un 13.pantu un līdz ar to šis likums kļūst galīgi nebaudāms un nepieņemams. Un tāpēc es tomēr aicinu neatbalstīt šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties kaut ko iebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Nē, paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputāta Vidiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 21, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Un arī 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 5. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Valsts meža dienesta likums”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. 1. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Komisija pēc diskusijām šo priekšlikumu neatbalstīja. Seiles kundze nupat atsauca savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 2. - deputātes Seiles priekšlikums, kas netika atbalstīts. Taču atbalstījām ministra Kalvīša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz Seiles kundzes priekšlikumu svītrot trešo daļu. Runājot par struktūrvienībām, es gribētu, lai juristi mazliet paskatītos... Ir jautājums - kas ir Valsts meža dienests? Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts civiliestāde. Civiliestādes pārziņā ir struktūrvienība - Mežu pētīšanas stacija. Principā tā ir zinātniska iestāde, kurā visi darbinieki ir civiliestādes darbinieki. Par Zemkopības ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā esošām iestādēm kopumā jāsaka, ka lielāka daļa iestāžu ir dažādi valsts uzņēmumi. Nesenā, vairāk nekā pirms gada notikusī institucionālā reforma visas zinātniskās iestādes, izņemot pagaidām vienu, ir nodevusi Lauksaimniecības universitātei - vienota zinātnes centra pārziņā. Visas šīs zinātnes iestādes ir dažāda veida uzņēmumi un iestādes, kas ir izvietotas visā Latvijas teritorijā, un tās visas ir patstāvīgas savā juridiskajā statusā. Šajā gadījumā veidojas ļoti paradoksāla juridiska situācija - viena zinātnes iestāde ar meža teritoriju, ar meža zemi, nonāk kontrolējošas institūcijas valdībā, pārziņā. Kontrolējošā institūcija kontrolē šā meža izmantošanu, bet pats mežs pieder valstij, un tādējādi veidojas interešu konflikts. Jau iepriekšējā reizē es teicu, ka pilnīgi loģiski būtu šo zinātnisko centru kā atsevišķu juridisku struktūrvienību izdalīt no kontrolējošā dienesta, jo loģiku es te neredzu, kādēļ tas ir vajadzīgs. Runā, ka tas it kā esot saistīts ar to, lai būtu mazāk iestāžu, bet es gan negribētu teikt, ka tas radītu būtisku ekonomiju - vai nu finansiālu, vai cilvēku resursu ekonomiju. Ja tā ir kontrolējoša institūcija, tad tai ir katrā ziņā jānodarbojas ar tām funkcijām, kas saistītas ar kontroli - mežu uzraudzību, likumdošanas uzraudzību, likumu administrēšanu mežu teritorijās visā valstī -, un šī struktūrvienība ir diezgan neloģiski tur piekabināta kā struktūrvienība. Tādēļ es aicinu atbalstīt deputātes Seiles kundzes priekšlikumu svītrot 1.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Man nav ko piebilst, es varētu tikai lūgt balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 24, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 3. - zemkopības ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 4. - zemkopības ministra priekšlikums ir atbalstīts. Un ir sagatavots 35.priekšlikums - alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Kalvītis - zemkopības ministrs.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es gribētu aicināt atbalstīt manu priekšlikumu, tādā veidā formulējot, ka dienesta teritoriālajām struktūrvienībām un Meža pētīšanas stacijai ir juridiskas personas statuss. Un aicinu nebalsot par 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likās, ka otrajā lasījumā mēs it kā diezgan sīki iztirzājām šo problēmu. Es biju cerējis šoreiz ieraudzīt kaut ko vairāk. Taču problēma jau ir plašāka nekā tikai šis viens gadījums, un varbūt nevajag tik daudz koncentrēties uz to, ka nu no šīs institūcijas mēs sāksim valsts sakārtošanu un ka tieši šodien. Es, protams, skatīju šo priekšlikumu kompleksi - kopā ar attiecīgās likuma normas spēkā esamību, kopā ar Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu, kas paredz šīs normas spēkā esamību tikai uz vienu gadu. Faktiski tas ir jautājums, kā Ministru kabinets veic savas reformas, tā ir Ministru kabineta darīšana. Principā piekrītu Salkazanova kunga teiktajam, ka, ja šeit nebūtu teikts, ka pārvalda, un ja te nebūtu teikts, ka šī iestāde izveidota zinātniskai mežu pārvaldīšanai, tad varētu domāt par to, kad kaut kad šī institūcija ir jānodod kādā pakļautībā, nu, teiksim, kaut vai Jelgavā esošajai Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai, kura, es domāju, ir daudziem tuva mācību iestāde. Taču nu tā ir valdības darīšana, kurā brīdī viņa to dara, kurā brīdī viņa atceļ šīs valsts pārvaldes funkcijas. Un jautājums ir tāds - vai tur vispār ir tās valsts pārvaldes funkcijas? Varbūt tikai šeit, likumā, ir rakstīts, ka pārvalda. Es gribēju runāt par šo jautājumu un tādēļ nepieteicos debatēs par 3.punktu. Es gribēju runāt par jēdzienu “juridiskās personas statuss”. Es domāju, ka tomēr Ministru kabinetam vajadzētu rīkoties saskaņā ar zināmu sistēmu, vadīties pēc zināmas sistēmas, jo mēs pēdējā laikā vairākos likumos, runājot par valsts pārvaldes iestādēm, šo jautājumu apejam. Jo, ja mēs runājam par valsts pārvaldes iestādēm, tad jāteic, ka tāda iestāde pēc savas būtības ir arī Valsts mežu dienests, ieskaitot attiecīgās teritoriālās iestādes; nav nekādas nozīmes uzsvērt, vai tā ir juridiskā persona vai nav juridiskā persona. Jo tās visas ir valsts varas orgāni, ir valsts varas un valsts ķermeņa sastāvdaļas, un kā juridiskā persona gan privātajās, gan publiskajās tiesībās šeit uzstājas valsts. Atbildētāja ir valsts, prasītāja ir valsts, valsts vārdā rīkojas Valsts meža dienests. Viss tiek kārtots caur valsts budžetu, sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā, finansējums tiek saņemts no valsts budžeta. Ministru kabinets rīkojas pareizi un konsekventi, šīs lietas sakārtojot. Tādēļ es domāju, ka šeit ir jārunā par to, ka tādam ierakstam, vai tam ir juridiskas personas statuss vai nav, sava būtība ir zudusi. Taču, kas attiecas uz Mežu pētīšanas staciju, man liekas, ka tā ir, protams, Ministru kabineta darīšana, kad viņš to pārveido un cik ilgi tur, un kurā brīdī atceļ šīs pārvaldes funkcijas, ja tam tādas vispār ir vēl saglabājušās. Tā ka, no vienas puses, es nevaru kā jurists pateikt, ka tas ir nepareizi, bet tajā pašā laikā mums jābūt saprašanai, ka tas ir tikai viens ceļa posms šajā reorganizācijā un šī reorganizācija ir jāturpina, lai pārvaldes iestādes, tā kā tas šobrīd tiek sakārtots ar valsts budžetu, tiktu finansētas no valsts budžeta, iemaksātu visu valsts budžetā un arī saņemtu līdzekļus no valsts budžeta, rīkotos valsts vārdā. Šīs funkcijas ir skaidras. Tātad - vara, pārvalde, administratīvā vara. Un tad nav nozīmes runāt par juridiskās personas jēdzienu, jo tā faktiski ir fikcija. Ir attiecīgi nolikumi, ko ministrija vai Ministru kabinets apstiprina Valsts meža dienestam. Valsts meža dienests savukārt apstiprina savām teritoriālajām struktūrām, un tad tajā nolikumā ģenerāldirektors vai Ministru kabinets attiecīgi pasaka, ja tas nav noteikts likumā, kādas tad ir šīs attiecīgās struktūrvienības direktora tiesības. Savukārt Meža pētīšanas stacijai nevajadzētu nākotnē būt nekādām varas un pārvaldes tiesībām. Tā ir zinātniska iestāde, kura nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu un “barosies” no budžeta. Īstā vieta tai tiešām ir pakļautība Latvijas Lauksaimniecības akadēmijai. Taču nepārspīlēsim! Es nekādā ziņā neaicinu veidot nekādas mistiskas akciju sabiedrības, par kurām mēs esam pietiekami daudz kritikas no Eiropas saņēmuši.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Laikam esam pārguruši, ja par vienkāršām lietām tik gari runājam. Es aicinu atbalstīt 4. - zemkopības ministra Kalvīša priekšlikumu - un ievērot viņa ieteikumu nebalsot par 35.priekšlikumu, kurš tādā gadījumā būs pretrunā. Virsmežniecībām vajag juridiskās personas statusu. Balsosim par 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs. Viņš tomēr nevēlas runāt.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - zemkopības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Sestais...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, par 5.priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 9. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 7. - zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 9. - šīs pašas komisijas priekšlikums - atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 10. - ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 11. - ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 12. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles deputāte A.Seile: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Atsaukts. Paldies. Tālāk!

A.Poča. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 14. - deputātes Seiles priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Aicinu atbalstīt manis iesniegto 14.priekšlikumu, tas ir par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora iecelšanas kārtību. Vecajā redakcijā un arī tajā, kas ir atbalstīta otrajā lasījumā, ir noteikts, ka ģenerāldirektoru ieceļ uz pieciem gadiem. Manā priekšlikumā - 14.priekšlikumā - ir paredzēts, ka tas notiek konkursa kārtībā. Un, protams, arī to konkursu organizē zemkopības ministrs un ieceļ ģenerāldirektoru, bet nav šā limita, ka tikai uz pieciem gadiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 14. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 4, atturas - 30. Priekšlikums atbalstīts.

Tālak, lūdzu!

A.Poča. 15. - zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 16. - deputātes Seiles priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 17. - zemkopības ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Juridiskā biroja iesniegtais 19.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 22. - ministra Kalvīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Poča. 23. - deputātes Seiles priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Te būs jācīnās. Lieta tā, ka nebūtu pareizi, ja Valsts meža dienestam neatļautu pārbaudīt pavadzīmes, ja no meža tiek izvesti kokmateriāli. Varbūt tie tiek izvesti nelegāli. Un tāpēc es aicinu visus uzmanīgi izlasīt tekstu, lai dotu Valsts meža dienesta darbiniekiem tiesības apturēt vai aizliegt to fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj ar kokmateriālu transportēšanu saistīto normatīvo dokumentu prasības. Aicinu atbalstīt. Te nekā ļauna nav.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iespējas atbalstīt šo priekšlikumu man izraisa šaubas, jo akcīzes nodoklis tiek speciāli paaugstināts tādēļ, lai kontrabanda labāk “strādātu”. Mēs visu valsti pašlaik vedam uz ēnu ekonomiku, un pēkšņi Seiles kundze grib pieprasīt vienā atsevišķā jautājumā godīgumu. Ja jau visur, tad arī šoreiz - nē!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 37. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Juridiskā biroja iesniegtais 24.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 25. - deputāta Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Mans viedoklis šinī jautājumā jau tika izteikts agrāk. Es piedāvāju no 6.panta otrās daļas izslēgt vārdus “personisko mantu”. Pretējā gadījumā mēs mežsargam piešķiram daudz plašākas funkcijas un plašāku rīkošanās brīvību nekā valsts policijas ierēdnim. Tas var novest pie negatīvām sekām - mežsargi pieļaus lielu skaitu cilvēktiesību pārkāpumu. Ja atsāksim likuma normu piedāvātajā redakcijā, mūsu mežsargi var pārvērsties par partizāniem, kuriem tiks dotas tiesības bez nopietniem, acīm redzamiem iemesliem pārbaudīt personisko mantu jebkuram mežā sastaptam ogotājam un sēņotājam vai citam aizdomās turētam cilvēkam un izdarīt personas kratīšanu bez liecinieku klātbūtnes. Tas būtu pieļaujams tikai policijas vai Zemessardzes dienesta telpās. Tāpēc nākamajā - 26.priekšlikumā es ierosinu papildināt 6.panta otro daļu ar šādu redakciju: “Ja Dienesta amatpersonām ir nepieciešams normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu, tad Dienesta amatpersonām vajadzētu piemērot 6. panta 3.punkta prasības.” Lūdzu cienījamos deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es arī lūgtu atbalstīt minēto priekšlikumu viena vienkārša iemesla dēļ. Pat padomju laikos, kad cilvēku tiesības tika visai maz vērtētas, tikai zināmos apstākļos bija atļauta personīgo mantu kratīšana. Faktiski sods tika dots mežsargam... Visu cieņu pret šo profesiju, bet lielākajai daļai šo cilvēku ir par maz zināšanu jurisprudencē, lai viņiem varētu dot tiesības veikt kratīšanu. Man liekas, tas ir druscītiņ pretrunā ar tiesiskas valsts veidošanas principiem, par kuriem runājušas visas partijas pirms vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Sokolovska kunga priekšlikumu, jo šādas pārbaudes personīgajai mantai var veikt tikai likumā noteiktajos gadījumos, un tā te ir ierakstīts. Tikai tad, ja kāds ir pārkāpis likumu, viņa personīgo ledusskapi, kurā viņš glabā nelikumīgi nošauta aļņa gaļu, var attaisīt - tikai ar prokurora sankciju. Tas šeit ir ierakstīts. Tātad aicinu neatbalstīt Sokolovska priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. No tīri tehniska rakstura viedokļa es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu. Deputāts Sokolovskis ir ierosinājis, ka “vajadzētu piemērot 6.panta 3.punkta prasības”. Taču 6.pantam nav trešās daļas, un es nesaprotu, kas ir šis 3.punkts. Šo priekšlikumu nevar atbalstīt šāda tīri tehniska iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par 25. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 27. - deputātes Seiles priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, skatot šo jautājumu, varbūt pilnīgi neizprata lietas būtību. Par ko šeit ir runa? Dienesta amatpersonām ir tiesības pilnvarot Valsts meža dienesta darbiniekus piedalīties pārkāpēja aizturēšanā. Vai tad neļausim arī kādam uzraudzības inženierim vai inspektoram, vai kādam citam darbiniekam tur piedalīties, noķert, teiksim, lašu zvejnieku vai to, kurš nelikumīgi izcērt mežus? Šādas tiesības mēs esam iedevuši tikai Dienesta amatpersonām. Tas ir virsmežzinis, tas ir mežzinis, un tas ir mežsargs. Trīs cilvēki. Trīs cilvēki vispār neko nevar aizturēt, ņemot vērā, ka virsmežniecība ir vismaz viena rajona vai, kā tagad, jau divu rajonu robežās. Kā viņi salasīsies kopā? Tāpēc šādas tiesības aizturēšanā, ne jau aktu parakstīšanā, ir jādod arī citiem Valsts meža dienesta struktūru darbiniekiem. Ne tikai amatpersonām.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka amatpersonas var sev talkā ņemt darbiniekus un šie darbinieki palīdzēs tām pildīt viņu funkcijas. Attiecībā uz pilnvarojumu es saprotu, ka tiek pilnvarotas tiesības veikt šo darbību aizturēšanā un nelikumību novēršanā. Taču, ja reiz šeit notiek strīdi par to, vai valsts amatpersonas bez policijas klātbūtnes, bet advokāta klātbūtnes ir tiesīgas veikt šādas darbības, tad nevar zināt, kas būs tas, ko viņi pilnvaros. Līdz ar to redzam, ka šāda veida tiesības, kas var zināmā mērā aizskart atsevišķas privātpersonu tiesības, var pārāk plaši tikt deleģētas dažādām citām personām un tādējādi šīs lietas varētu kļūt nekontrolējamas. Man šķiet, ka pagaidām to nevarētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā balsojumā mēs atbalstījām mežsarga tiesības veikt kratīšanu bez prokurora sankcijas. Kāpēc tagad neatbalstām tādas pašas viņa tiesības aizturēt, arestēt un turēt, teiksim, ieslodzījumā? Droši uz priekšu! Vajadzētu atbalstīt.

Es atgādināšu jums tikai vienu variāciju. Rīgas Domes deputāti savulaik uzņēmās policijas funkcijas - iekasēt soda naudu. Paldies Dievam, viņiem pietika saprāta pēc tam neizmantot šīs tiesības.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Pirms balsojat, man ir retorisks jautājums: vai apkopēja, kas ir Valsts meža dienesta darbiniece, arī varēs saņemt pilnvaras? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 37, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 28. - deputātes Seiles priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 29. - Zemkopības ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 32. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Savukārt deputātes Počas priekšlikumi ir iestrādāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, kas ir 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Tā kā 35.priekšlikums vairs nav balsojams, likumprojektu lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts meža dienesta likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 24, atturas - 13. Likums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu balsojumu šodienas darba kārtībā iekļautie likumprojekti ir izskatīti. Pirms reģistrējamies, ir atlikušas vēl divas lietas.

Pirmā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu: “Latvijas Republikas ārlietu ministram Indulim Bērziņam. Augsti godātais Bērziņa kungs! Pēdējos gados Eiropas institūcijas, to skaitā EDSO un Eiropas Padome, ir vairākkārt ieteikušas Latvijas Republikai ratificēt Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Saeimas deputāti vairākkārt uzdevuši ārlietu ministram jautājumus par konvencijas ratifikāciju. Kopš pēdējās atbildes ir pagājis vairāk nekā pusgads. Mēs gribētu noskaidrot jūsu kā jaunā ārlietu ministra nostāju par minētās konvencijas ratifikācijas nepieciešamību un iespējamību. Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Vai, jūsuprāt, šī konvencija jāratificē? Kādi ir galvenie šķēršļi konvencijas iesniegšanai Saeimā?”

Jautājumu nododam ārlietu ministram Indulim Bērziņam.

Nākamā lieta. Šodien, kolēģi, Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi nolēma ierosināt Saeimai apstiprināt šādu mūsu darba kārtību: slēgt rudens sesiju šā gada 20.decembrī un sākt ziemas sesijā darbu 2000.gada 10.janvārī.

Vai ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir jānoklausās daži paziņojumi.

Vārds - Aijai Počai.

A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sapulcēsies tūlīt pēc sēdes beigām tepat Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka pirmdien Saeimas Prezidijs lems par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu šā gada 1.decembrī. Būs tikai viens darba kārtības jautājums - likumprojekta “Par valsts budžetu 2000.gadam” izskatīšana.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševics (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Viola Lāzo, Kārlis Greiškalns, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

1999.gada 25.novembrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz vairākiem deputātu jautājumiem.

Pirmā ir iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu Burvja, Leona Bojāra, Jāņa Čevera, Salkazanova un Lejas jautājumu “Par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai”.

Vai iekšlietu ministrs ir zālē? Nav. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Nav. Tātad šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamā ir ārlietu ministra Induļa Bērziņa atbilde uz deputātu Arņa Kalniņa, Jāņa Čevera, Lejas, Lāzo un Burvja jautājumu “Par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju”. Jūsu rīcībā divas minūtes. Lūdzu!

I.Bērziņš (ārlietu ministrs).

Cienījamie kolēģi! Šī atbilde ir iesniegta rakstiski, un es ceru, ka deputāti ir apmierināti ar atbildi, jo tur ir precīzi formulēts tas, ko deputāti gribēja zināt.

Sēdes vadītājs. Deputāti ir apmierināti ar atbildi. Paldies.

Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu jautājumu “Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību”.

Finansu ministra un Ministru prezidenta vārdā - zemkopības ministrs Kalvīša kungs.

A.Kalvītis (zemkopības ministrs).

Cienījamie deputāti! Tātad ir sniegtas rakstiskas atbildes. Es domāju, ka tās ir ļoti izsmeļošas. Vai šīs atbildes jūs apmierina?

Sēdes vadītājs. Deputāti ir apmierināti ar atbildi. Paldies.

Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa”. Šķēles kungs nav nevienu ministru nosūtījis atbildēt. Vai deputāti ar rakstisko atbildi nav apmierināti? Ir apmierināti? Ir apmierināti. Paldies.

Nākamā ir kultūras ministres Karinas Pētersones atbilde uz deputātu jautājumu “Par Nacionālās operas finansēm”. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Ir apmierināti. Paldies.

Nākamā ir iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbilde uz deputātu jautājumu “Par šā gada 8.novembrī Ceļu policijas veikto akciju alkohola vai narkotisko vielu lietošanas noteikšanā autobraucējiem”. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Nav? Tādā gadījumā šo atbildi pārceļam uz nākamo sēdi.

Nākamā ir Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu jautājumu “Par Ministru prezidenta Andra Šķēles uzstāšanos Latvijas radio”. Atbildes nav.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi, kas ir izturējuši! Atbildes vietā viņš pilnvaroja ārlietu ministru atbildēt. Un atbilde apmēram tāda - vai taisnība, ka galds ir no koka? Varbūt, ja tas ir brūnā krāsā.

Sēdes vadītājs. Nav apmierināti... Tātad atbildi uz šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo sēdi.

Pirmais iesniedzējs Imants Burvis nav apmierināts. Tātad atbildi uz šo jautājumu pārceļam uz nākamo sēdi.

Ministru prezidenta Andra Šķēles un finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz jautājumu “Par valsts valodas apmācību”. Vai deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi? Ir apmierināti. Paldies.

Jautājumi un atbildes ir izskatīti.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

(1244. dok.) - 1.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 1.lpp.

- dep. I.Burvis - 3.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 4.lpp.

- dep. P.Tabūns - 6.lpp.

- dep. R.Labanovskis - 7.lpp.

- dep. L.Muciņš - 8.lpp.

- dep. J.Dobelis - 9.lpp.

- dep. I.Burvis - 10.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 10.lpp.

Par darba k ārtību - 14.lpp.

(1264. un 1264-a dok.) - 15.lpp.

(1269. un 1269-a dok.) - 16.lpp.

(1270. un 1270-a dok.) - 16.lpp.

(1271. un 1271-a dok.) - 16.lpp.

(1272. un 1272-a dok.) - 16.lpp.

(1280. un 1280-a dok.) - 16.lpp.

(1297. dok.) - 16.lpp.

(1298. dok.) - 17.lpp.

(1067. un 1174. dok.) - 17.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 17.lpp.

Debates - dep. A.Prēdele - 18.lpp.

- dep. L.Bojārs - 19.lpp.

- dep. A.Rugāte - 21.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 22.lpp.

- dep. R.Ražuks - 23.lpp.

- dep. I.Ūdre - 25.lpp.

- dep. A.Seile - 27.lpp.

- dep. I.Ūdre - 29.lpp.

- dep. L.Bojārs - 32.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 34.lpp.

- 37.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 37.lpp.

- dep. R.Ražuks - 38.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 38.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 38.lpp.

(1068. un 1174. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 41.lpp.

(1069. un 1174. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 42.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 42.lpp.

- dep. P.Apinis - 42.lpp.

- dep. L.Bojārs - 44.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 45.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 46.lpp.

- dep. I.Burvis - 47.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 47.lpp.

- dep. I.Godmanis - 48.lpp.

- dep. P.Apinis - 50.lpp.

- dep. I.Ūdre - 51.lpp.

- dep. J.Dobelis - 52.lpp.

- dep. I.Godmanis - 52.lpp.

- dep. M.Vītols - 53.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 53.lpp.

- dep. L.Bojārs - 54.lpp.

- dep. I.Burvis - 55.lpp.

- dep. I.Ūdre - 55.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 56.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 56.lpp.

- dep. P.Tabūns - 58.lpp.

- dep. I.Burvis - 58.lpp.

- dep. J.Dobelis - 59.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 60.lpp.

- dep. L.Bojārs - 61.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 61.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 62.lpp.

- dep. P.Apinis - 65.lpp.

- dep. I.Burvis - 66.lpp.

(1070. un 1174. dok.) - 67.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 67.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs - 67.lpp.

- dep. I.Burvis - 68.lpp.

- dep. L.Bojārs - 69.lpp.

- dep. O.Grīgs - 70.lpp.

- dep. A.Seile - 71.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 72.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 73.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 75.lpp.

Paziņojums - dep. I.Geige - 78.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 78.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs - 78.lpp.

- dep. O.Grīgs - 80.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 81.lpp.

(1071. un 1174. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 83.lpp.

(1072. un 1174. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 85.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 85.lpp.

(1073. un 1174. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 88.lpp.

Debates - dep. G.Bojārs - 89.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 93.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 95.lpp.

- dep. J.Gaigals - 95.lpp.

- dep. M.Vītols - 101.lpp.

(1074. un 1174. dok.) - 102.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 103.lpp.

Debates - dep. A.Kalniņš - 104.lpp.

- 108.lpp.

- dep. L.Bojārs - 109.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 110.lpp.

- dep. J.Stalidzāne - 111.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 111.lpp.

- dep. I.Godmanis - 113.lpp.

- dep. L.Bojārs - 115.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 116.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 118.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 118.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 119.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 120.lpp.

(1075. un 1174. dok.) - 126.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 127.lpp.

(1076. un 1174. dok.) - 131.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 131.lpp.

Debates - dep. L.Bojārs - 132.lpp.

- dep. I.Burvis - 133.lpp.

- dep. L.Muciņš - 134.lpp.

- dep. I.Burvis - 137.lpp.

- dep. L.Muciņš - 139.lpp.

- dep. J.Dobelis - 141.lpp.

- dep. I.Burvis - 142.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 143.lpp.

- dep. P.Tabūns - 145.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 145.lpp.

- dep. I.Burvis - 147.lpp.

- dep. J.Dobelis - 147.lpp.

- dep. L.Muciņš - 148.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 149.lpp.

- dep. L.Bojārs - 150.lpp.

- dep. L.Muciņš - 151.lpp.

- 154.lpp.

- dep. M.Vītols - 155.lpp.

- dep. L.Bojārs - 156.lpp.

Par darba kārtību - 161.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Seile - 161.lpp.

- dep. A.Poča - 162.lpp.

(1077. un 1174. dok.) - 164.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 164.lpp.

Debates - dep. A.Kalniņš - 165.lpp.

(1084. un 1174. dok.) - 166.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 166.lpp.

Debates - dep. A.Rugāte - 167.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 167.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 169.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 170.lpp.

- dep. I.Godmanis - 171.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 173.lpp.

- dep. L.Bojārs - 174.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 175.lpp.

- dep. A.Golubovs - 176.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 176.lpp.

1999.gada 1.decembrī” - 180.lpp.

(1096. un 1174. dok.) - 180.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 180.lpp.

Debates - dep. M.Mitrofanovs - 186.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 189.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 190.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 192.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 193.lpp.

- dep. L.Bojārs - 194.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 196.lpp.

- dep. I.Burvis - 197.lpp.

(1098. un 1174. dok.) - 197.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 198.lpp.

Debates - dep. K.Leiškalns - 207.lpp.

nodokli naftas produktiem”” - 209.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Poča - 209.lpp.

- dep. I.Burvis - 210.lpp.

- dep. M.Lujāns - 210.lpp.

- dep. M.Vītols - 210.lpp.

(1281. dok.) - 211.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 211.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 212.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 213.lpp.

(1282. dok.) - 215.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 215.lpp.

Debates - dep. P.Salkazanovs - 215.lpp.

- zemkopības ministrs A.Kalvītis - 217.lpp.

- dep. L.Muciņš - 217.lpp.

- dep. A.Seile - 219.lpp.

- 221.lpp.

- 223.lpp.

- dep. I.Burvis - 223.lpp.

- dep. I.Sokolovskis - 224.lpp.

- dep. I.Burvis - 225.lpp.

- dep. A.Seile - 225.lpp.

- 226.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 227.lpp.

- dep. I.Burvis - 227.lpp.

minoritāšu aizsardzību ratificēšanu - 229.lpp.

(1300. dok.) - 229.lpp.

Paziņojums - dep. A.Poča - 229.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 230.lpp.

nodrošināšanai” (1268. dok.) - 1.lpp.

Ukrainu un Baltkrieviju” (1263. dok.) - 1.lpp.

Atbild - ārlietu ministrs I.Bērziņš - 1.lpp.

ieviešanas likumību” (1260. dok.) - 1.lpp.

Atbild - zemkopības ministrs A.Kalvītis - 2.lpp.

statūtkapitālā ir valsts daļa” (1261. dok.) - 2.lpp.

finansēm” (1277. dok.) - 2.lpp.

vielu lietošanas noteikšanā autobraucējiem” (Pārcelta) - 2.lpp.

(1262. un 1262-a dok.) - 2.lpp.

“Par valsts valodas apmācību” (1276. dok.) - 3.lpp.