1999.gada 25.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms sākam darbu, es aicinu jūs ar klusuma brīdi pieminēt Gulbenes traģēdijas upurus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu par grozījumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā. Desmit deputāti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam” izskatīt kā darba kārtības 1.punktu - pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatīsim likumprojektu “Par valsts budžetu 1999.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā!

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Lūgums būtu jūsu priekšā atvērt dokumentu nr 408.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, vairākkārt izskatot 260 priekšlikumus (Starpsauciens: “Nevar dzirdēt!”), ir radījusi arī dažus savus - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus. Kopumā ir 279 priekšlikumi. Man būtu ierosinājums komisijas vārdā - sākt izskatīt šo likumprojektu ar 2.tabulu, kura sākas 7.lappusē, respektīvi, ar 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

R.Zīle. 10.priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 11. priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 12.priekšlikums. Arī Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 13.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 14.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Ir iebildumi. Škapara kungs, vai jūs vēlējāties debatēt? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 15.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 16.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 17.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 18.priekšlikums. Arī Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 19.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautas partija izsaka atzinību, ka vismaz daļēji ir atbalstīts šis Tautas partijas priekšlikums. Mēs gan pieprasījām tādu summu, kādu par nepieciešamu uzskatīja speciālisti, un tā ir nedaudz lielāka par 100 000 latu, bet, tā kā Ministru kabinets vismaz daļēji ir atbalstījis arī mūsu frakcijas viedokli, tad mēs vairs turpmāk neuzturēsim spēkā prasību par savu tālāko priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pret 19.priekšlikumu iebildumu nav.

R.Zīle. 20.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 21.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 22.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti to atbalsta.

R.Zīle. Tāpat arī 23.priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 24.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 25.priekšlikums. Arī Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 26.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 27.priekšlikums. Arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 28.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 29.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

R.Zīle. 30.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 30.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 23. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 31.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. Arī 32.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 33.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 34.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 34.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34.priekšlikumu - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 24. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 35.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 36.priekšlikums. Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. priekšlikumu - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 37.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 38.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 39.priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Atvainojiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39.priekšlikumu - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. 40.priekšlikums. Deputātu Jāņa Bunkša un Kārļa Leiškalna priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 41.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle. 42.priekšlikums. Deputātu Bunkša un Leiškalna priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 43.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 44.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle. 45.priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš daļēji iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Komisijas slēdziens par šo priekšlikumu ir - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 46.priekšlikums. Līdzīga situācija. Tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. Arī 47.priekšlikums ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijai ir līdzīga attieksme, tāda pati, kā pret iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 48.priekšlikums. Arī tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Arī šoreiz ir līdzīga situācija.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 49.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, kurš iestrādāts komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.13, un tas principā ir Saeimas atbalstīts. Man būtu priekšlikums neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums neatbalstīt 49.priekšlikumu - Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu. Neatbalstīt. Paldies. Iebildumu nav.

R.Zīle. 50. priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, jo tas ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

R.Zīle. 51.priekšlikums. Deputāta Plinera priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51. priekšlikumu - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 51, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 52.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par valsts profesoru darba samaksu. Vadoties pēc Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistu aprēķiniem un arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aprēķiniem, šī summa, kas iedalīta budžetā, ir pietiekama, lai valsts profesoriem maksātu attiecīgi palielinātu algu tikai pusgadu ilgā termiņā. Pēc tam augstskolas faktiski tiks nostādītas bezizejas situācijā. Es tiešām gribētu uzdot jautājumu kādam no valdības vai pašam valdības vadītājam, vai varbūt referentam, lai man paskaidro, kāpēc šajā gadījumā tiek it kā iedzīts ķīlis starp augstskolām. Valdošā koalīcija atbalstīja - un tas ir ļoti pareizi - valdības alternatīvo priekšlikumu, lai piešķirtu papildu naudu profesoru darba samaksai Lauksaimniecības universitātē. Tas ir ļoti pareizs solis, un mēs to apsveicam. Bet tagad diemžēl iznācis tā, ka mēs atbalstām priekšlikumu maksāt Lauksaimniecības universitātes profesoriem paaugstinātu algu, bet savukārt attiecībā uz tām augstskolām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā (Latvijas Universitāti, Tehnisko universitāti un citām; turpmāk būs līdzīga rakstura priekšlikums arī par Kultūras ministrijai pakļautajām mācību iestādēm), valdība diemžēl neatbalsta profesoru algu paaugstināšanu.

Es tikai gribu zināt atbildi, kāpēc ir tāda dažāda pieeja attiecībā pret dažādu ministriju pakļautībā esošajām augstskolām. Es vienkārši neredzu loģiku.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pavisam īsi šim jautājumam pieskaroties, man jāsaka sekojošais: faktiski šī problēma, kas radusies sakarā ar profesoru algām, ir Finansu ministrijas nekonsekvences iemesls. Kāpēc ir izveidojusies šāda lieta? Sarakstē starp Izglītības un zinātnes ministriju un atsevišķām augstskolām Izglītības un zinātnes ministrija norādīja augstskolām, ka ir noteikts profesoru skaits, ko var ievēlēt, un jābūt atbilstoši iedalītam budžetam; tas 1998.gadā tika paredzēts. Diemžēl notika sekojoša lieta. Attiecīgās augstskolas deva atbildi: ja budžeta nav, tādā gadījumā tās vienalga palielina profesoru skaita finansējumu no pašu ieņēmumiem. No maksas pakalpojumiem, kuri, neapšaubāmi, tām ir lieli. Atsevišķās augstskolās tie ir pieauguši par 24%. Tas nav sevišķi labi, bet tas ir fakts. Notika tas, ka faktiski augstskolas, neskatoties uz finansu disciplīnas norādījumu, ka to darīt nevar, jo šādu līdzekļu vienkārši nav, palielināja profesoru skaitu no 212 vietām līdz 282. Faktiski tagad redzam šo situāciju, ka tās bija ar mieru finansēt pašas, kaut gan tām tika norādīts, ka šādu līdzekļu patlaban nav; ir iespējas pakāpeniski pieaudzēt profesoru skaitu līdz 507 vietām. To nosaka attiecīgie nolikumi, un Augstākās izglītības padome to ir noteikusi, vadoties pēc sava nolikuma. Un problēma parādījās tajā apstāklī, ka tagad, kad apstiprina 1999. gada budžetu, protams, tās augstskolas, kas ir spērušas šo plato soli uz priekšu, noliek visu šo naudas summu priekšā parlamentam un valdībai un saka: redziet, tagad tas viss jums ir jāfinansē. Es domāju, ka tas ir finansu nedisciplinētības paraugs, tā rīkoties nedrīkst. Un arī sarunā ar augstskolām tas ir tām norādīts.

Diemžēl es vairs nevēlos konkrētāk izteikties par šīm lietām, es biju domājis, ka izglītības ministrs to teiks. Bet katrā ziņā tāda ir reālā situācija.

Kas attiecas uz Ābiķa kunga jautājumu, tas ir ļoti precīzs un pareizs. Mana atbilde ir faktiski divās plāksnēs. Vienā plāksnē atbilde ir šāda: tas ir sakarā ar to, ka vienkārši tādi līdzekļi, tāda summa bija atrodama. Otra atbilde ir tīri politiska.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija arī uzskata, ka, protams, šie līdzekļi profesoriem ir nepieciešami, taču pašreizējā budžetā mēs tos atrast nevaram. Arī saviem koalīcijas partneriem, valdības partijām, kas ir koalīcijā, mēs esam teikuši, ka vadīsimies pēc visām iespējām, kādas būs gada vidū vai rudenī, domāsim, kā rast papildu līdzekļus augstskolu pasniedzēju, tieši valsts profesoru, darba samaksai. Tāpēc iespēju robežās esam atraduši Lauksaimniecības universitātei līdzekļu papildinājumu, nelielu un nepietiekamu. Bet vairāk līdzekļu pašreizējā budžeta situācijā mēs pagaidām diemžēl nevaram rast. Tas atkarīgs no ieņēmumu bāzes. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 52. priekšlikumu: neatbalstīt. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 24, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 53. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 22, attturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 54. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 15, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas nav atbalstīts, bet faktiski ir daļēji iestrādāts vienā no tālāk sekojošajiem priekšlikumiem. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 14, atturas - 42. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 56. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija. (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: “Viņš jau vienreiz par šo jautājumu izteicās.”)

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī problēma, protams, ir ļoti nopietna, jo šī naudas summa ir galvenokārt paredzēta centralizēto eksāmenu nodrošināšanai. Jo tiešām sakarā ar to, ka šī sistēma bija nepilnvērtīga, iepriekšējos gados notika informācijas noplūde un tā tālāk, un līdz ar to šie centralizētie eksāmeni zaudēja savu jēgu. Bet, ņemot vērā to, ka valdība ir daļēji, vismaz par 60 000, atbalstījusi mūsu komisijas priekšlikumu, komisija atsauc savu priekšlikumu un aicina nebalsot.

Sēdes vadītājs. Tātad 56. priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 57. - deputāta Apiņa iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Deputāti pieprasa balsošanu par 57. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57. - deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 17, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 58. - deputātu Apiņa un Ģīļa iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts, bet Ministru kabineta viedoklis ir tāds, ka tas ir daļēji iestrādāts 24. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58. - deputātu Apiņa un Ģīļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 59. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts 25., tas ir jau nobalsotais.

59. priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Vai iesniedzēji to uztur spēkā un pieprasa balsošanu? Frakcija atsauc šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Tiešām?”)

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 60. - deputāta Vētras iesniegtais priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Ministru kabineta viedoklis par šo priekšlikumu ir tāds, ka tas ir daļēji iekļauts 26. - mūsu jau atbalstītajā priekšlikumā. (Starpsauciens no zāles: “Balsot! Ņem nost!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Vētra atsauc priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 61. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 62. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 63. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 63. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 3, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 64. - deputātu Damberga un Kezikas iesniegtais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64. - Damberga un Kezikas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 11, atturas - 70. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 65. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtais priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 65. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 10, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 66. - deputātes Soldatjonokas iesniegtais priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts tālāk sekojošajā 95. priekšlikumā. Bet šis konkrētais priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni no zāles: “Balsot! Ņem nost!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Soldatjonoka... Deputāte atsauc savu priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 67. - deputātu Damberga, Monikas Zīles un Pētera Apiņa iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, bet ir daļēji iestrādāts jau nobalsotajā 33. priekšlikumā un tālāk sekojošajā 83. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 67. - Damberga, Zīles un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 11, atturas - 50. Nav pieņemts.

R.Zīle. 68. - deputātu Damberga un Kezikas iesniegtais priekšlikums, kurš jau ir daļēji atbalstīts 34. priekšlikumā. Šis priekšlikums nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 69. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegtajā 84. priekšlikumā, bet 69. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Demakova - Tautas partijas frakcija.

H.Demakova (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Divi miljoni latu - valsts dotācija Kultūrkapitāla fondam - bija tā nauda, ko Saeima un valdība bija solījusi piešķirt 1999. gadā. Lai gan auglīgu diskusiju rezultātā, pateicoties Godmaņa kunga un Zīles kunga loģiskās spriešanas spējai, kad tika izdiskutēti visi lietas apstākļi, tika panākts kompromiss, tomēr ir vietā kārtējo reizi atgādināt, ka summa ir nepietiekama. Nepieciešams ir attiecīgais likums par alkohola un tabakas akcīzes nodokļa novirzīšanu šim fondam, un tad nevajadzīgām un bieži vien aizvainojošām un līdz ar to nekulturālām diskusijām būtu reiz pielikts punkts. Šī uzstāšanās ir veltīta tam, lai pateiktu, ka, lai cik ģeniāls būtu kāds no klātesošajiem vai kāds kultūras ministrs, neviena izcila personība ministrijas vadībā nevar aizstāt reālu un aprobētu kultūrpolitiku, kurai ir analogi visās Eiropas valstīs. Tie šajās Eiropas nacionālajās valstīs ir izdiskutēti daudzos kultūrpolitikai veltītos rakstos, un tādēļ pie tiem nebūtu jākavējas vēlreiz.

Es atsaucos uz Zīles kunga teikto Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, ka neviens neapšauba paša fonda ideju, un aicinu darba gaitā atgriezties pie sākotnēji iecerētā likuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Tā apkaunojošā diskusija, kas nesen masu informācijas līdzekļos bija par to, ka nav vajadzīgs Kultūrkapitāla fonds, norādīja uz diezgan īpatnējo situāciju, kāda ir Latvijā. Latvija pakāpeniski veidojas par ierēdņu valsti, vai mēs to gribam vai negribam. Mēs ar bažām skatāmies, ka tie procesi, kas sākās pirms diviem trim gadiem, runas par to, ka jāsamazina ierēdņu skaits un ka tie procesi, kuros ierēdņiem nav jāiejaucas, būtu jāpārliek uz to cilvēku pleciem, kas ir konkrētajā gadījumā atbildīgi, jābalstās uz sabiedrības, uz mākslinieku, uz kultūras cilvēku līdzdalību, - ka tie procesi tagad ir ņēmuši pilnīgi pretēju virzienu. Savulaik valdība nobalsoja par to, lai tiktu izveidots Kultūrkapitāla fonds, neatkarīgs fonds, kurā tie cilvēki, kas ir iesaistīti jaunrades procesos, paši varētu ļoti veiksmīgi saņemt neatkarīgu finansējumu - šos 2,95% no akcīzes nodokļa. To varētu tie, kuri nodarbojas ar šiem radošajiem procesiem. Tagad mēs atcēlām šos 2,95%, apsolījām piešķirt 2 miljonus, pēc tam apsolījām piešķirt 1 miljonu un tad šo 1 miljonu kaut kādā veidā izlabot uz 200 000.

Igaunijā, kuru mēs negribam sev ņemt par piemēru, bet uz kuru mēs ceram, ka viņi mūs ievilks kā pirmie gan Eiropas Savienībā, gan NATO, šāds Kultūrkapitāla fonds darbojas ļoti veiksmīgi. Bet kas ir visapkaunojošākais Latvijai? Tas, ka Igaunijas Kultūrkapitāla fonds ir sācis finansēt dažādus pasākumus Latvijā. Kā jūs zināt, nesen iznāca piecas dzeju grāmatas, kuras tika izdotas ar Igaunijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Es domāju, ka šāda situācija nav pieļaujama.

Un otra lieta. Varbūt vajadzētu reiz izbeigt to praksi... Ja reiz ir nobalsots un ir apsolīts, ka būs šis finansējums, tad nedrīkstētu mainīt to pēdējā brīdī un ietaupīt kādus 800 000 no miljona. Tas nebūtu mūsu cienīgi - tā darīt. Tāpēc es gribētu aicināt tomēr nobalsot un ar savu attieksmi parādīt, ka arī mēs turam savu vārdu un ka mēs nemainām, katrreiz vadoties pēc attiecīgās konjunktūras prasībām, savus viedokļus.

Es aicinu arī sociāldemokrātus atcerēties tos kultūras darbiniekus, kas kādreiz bija šajā partijā, atbalstīt Kultūrkapitāla fondu un šoreiz nobalsot par šo miljonu, nevis par šiem 200 000, kas ir alternatīvajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir nācies ļoti smagi par šo jautājumu uzstāties auditorijās, un šoreiz es tomēr gribētu pateikt tikai divas lietas. Faktiski jautājums ir par finansējuma iespējām, un, ja šīs finansējuma iespējas nevar realizēt uzreiz, tad atliek tikai paredzēt pakāpenisku finansējuma pieaugumu, kas šeit ir arī iestrādāts.

Es nosaukšu jums divus ciparus. Ja mēs rēķinām, ka iepriekšējā gadā pilnā akcīze, kas tika saņemta, ir 1,4 no azartspēlēm plus 0,5 miljoni no pamatbudžeta, ir 1,9 miljoni, bet patlaban faktiski, ņemot vērā, ka 1,2 miljoni ir no pamatbudžeta un tāpat 1,4 miljoni no azartspēlēm, tie ir 2,6 miljoni, un tad pieaugums ir apmēram 40%, tas ir tas, ko mēs varam atļauties. Un faktiski es domāju, ka, apspriežot tālāk Kultūrkapitāla fonda likumu, mēs varēsim izdiskutēt visas šīs lietas.

Vienīgais, ko es gribu teikt par Igauniju, ir tas, ka tur ir viena problēma, Kiršteina kungs! Tad, kad salīdzina Igaunijas un Latvijas datus, tad parasti runā par Igaunijas bruto ienākumu, bet tur, izrādās, daļa līdzekļu tiek novirzīta arī sportam, taču mēs šeit sportu paņemam nost, un tāpēc mums izskatās citādāk. Ja jūs no šā Igaunijas finansējuma paņemsiet nost sporta finansējumu, tad iegūsiet mazākus skaitļus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Ņemot vērā Kiršteina kunga pieminēto diskusiju masu informācijas līdzekļos, gribu piebilst, ka tur gan mazāk bija izteikti viedokļi par kultūrkapitāla nevajadzību... Tieši otrādi! Runa bija par to cilvēku nevajadzību, kas par to domā mazliet savādāk... Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šā priekšlikuma sakarā tikās ar radošo savienību vadītājiem, arī ar Kultūrkapitāla fonda vadību, un apmēram divu stundu ilgā diskusijā, es domāju, mēs katrs sapratām savu un arī otras puses viedokli, jo tur tās lietas jau nav tik atšķirīgas. Domstarpības ir tikai par lietām, kas attiecas uz naudas līdzekļu vadību, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, nākdama klajā ar savu priekšlikumu, faktiski gribēja parādīt, neslēpsim, zināmu labo gribu un spert soli uz priekšu tuvāk tam, lai Kultūrkapitāla fonds turpinātu saņemt mazliet lielākus līdzekļus, nekā bija iepriekš plānots, bet mazākus, nekā tie bija paredzēti pagājušajā gadā. Un tā būtu zīme, lai nākotnē jebkura šīs pašas Saeimas deputātu komisija rīkotos līdzīgi un lai arī valdība rīkotos līdzīgi.

Tātad mans priekšlikums komisijas vārdā būtu 69.priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt 84. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 69. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 10, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 70. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 70. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 71.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Rugāte, Stalidzāne, Zvejsalnieks, Soldatjonoka un Seiksts. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcijas deputāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, augsti godātie kolēģi deputāti! Šā priekšlikuma sakarā es gribētu jums dot nelielu informāciju, kas ieviestu skaidrību, kādēļ ir parādījies šāds priekšlikums, bet pirms tam es gribu izteikt pateicību par to, ka ir atbalstīts Nīcgales skolas finansējums, viens no lielākajiem šajos piedāvājumos.

Attiecībā uz Balvu skolu es gribētu teikt, ka šis priekšlikums ir piedāvāts no četriem avotiem: no akcīzes nodokļa, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, no Valsts īpašuma privatizācijas fonda un no autoceļu nozares pārvaldes aparāta, bet neviens no priekšlikumiem nav atbalstīts.

Balvu amatniecības vidusskola pastāv desmit gadus, tās vēsture un sadarbība ir ārkārtīgi ērkšķaina. Skola ir dibināta pēc pašvaldības iniciatīvas 1989./1990.mācību gadā, un tajā mācās apmēram 500 bērnu no četru rajonu pašvaldībām. Savus pieteikumus valsts investīciju programmām Balvu amatniecības vidusskola ir virzījusi kopš 1991.gada un kopš tā laika arī sākusi pati darboties saviem spēkiem, apgūstot 76 tūkstošus latu, līdz pat šim brīdim veidojot mācību telpas, internātu un arī telpas darbnīcām. Celtniecībā ir bijuši valsts piešķīrumi no Latgales programmas (1994.gadā - 20 tūkstoši latu) tikai tādēļ vien, ka 1995.gadā tika solīts valsts investīcijās iekļaut 165 tūkstošus latu lielu finansējumu Balvu amatniecības vidusskolas darba korpusa pabeigšanai. Taču 1995.gadā šis finansējums pazuda sakarā ar banku krīzi, un Izglītības un zinātnes ministrija līdz pat šim brīdim nav varējusi atrast ceļu, kādā veidā atjaunot šos zaudējumus skolai, kura šobrīd ir bez atbalsta no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, tādā apjomā, kādā tas būtu nepieciešams. Skolai, kas, pirmām kārtām, dod divas - vismaz divas ļoti nopietnas mācību programmas. Tas ir, vispārējo vidējo izglītību un amata izglītību zeļļa pakāpē, ne jau teritorijā, kas ir tāda, kādu to savos novērtējumos Pasaules bankas kredītu pieteikumiem ir devusi Izglītības un zinātnes ministrija, ka tāda pati izglītība iegūstama burtiski blakus mājā ar nulles punktiem. Tuvākā skola, kas piedāvā varbūt līdzīgu, bet ne gluži līdzvērtīgu izglītību, atrodas 70-80 kilometru attālumā, un tā ir Makašānu amatu vidusskola, kas valstī ir izveidota pēc tāda paša principa 1989./1990.mācību gadā kā viena starp tām trim skolām, kuras gāja Izglītības un zinātnes ministrijas aicināto ceļu - piedāvāt jaunas mācību programmas. Tās izvēlējās Balvi, Makašāni un vēl trešā skola, kura šobrīd vairs nepastāv kā tāda, - tā ir Valdemārpils skola.

Ja šādā veidā mēs izturēsimies pret skolu centieniem, pret pašvaldību centieniem īpaši atbalstāmajos reģionos piedāvāt to nepieciešamo izglītību, kas viņiem ļauj patiešām nodrošināt savu dzīvi, tad, jāsaka, mūsu attieksme laikam ir pārskatāma. Un tāpēc arī ir radies šis priekšlikums, jo Pasaules bankas piedāvātajā finansējumā izglītības iestāžu ekonomiskās bāzes nostiprināšanai šīs skolas projekts nav izturējis tos kritērijus, pēc kuriem to ir vērtējusi Izglītības un zinātnes ministrija, lai gan Izglītības un zinātnes ministrija pirms tam bija pateikusi, ka rajonam ir prioritāra loma, izvērtējot to, kura rajona skola pēc attiecīgajiem izvērtējumiem ir pelnījusi kļūt par šā fonda, par šīs investīcijas, par šā kredīta izmantotāju.

Šī nekorektā situācija praktiski vairs nav labojama, un arī Latvijas investīciju programmās līdz 2000.gadam tieši Balvu amatniecības skola, neskatoties uz saviem pozitīvajiem rādītājiem, neskatoties uz rajona lūgumiem un prasībām, kas ir izteikti ļoti korektās formās, šobrīd atrodas 36.vietā. Šādā veidā šī skola nekad vairs nevarēs nonākt tajā prioritārajā vietā, kurā tā atradās 1994./1995.gadā, kad solījumi netika izpildīti, bet šā solījuma nepildīšana turpinās līdz pat šim brīdim.

Tādēļ es esmu atbalstījusi šo priekšlikumu un lūgusi to darīt arī citu frakciju deputātiem. No “Latvijas ceļa” pārstāvjiem Antons Seiksts neatteicās, piebilzdams, ka šis korektais prasījums katrā gadījumā ir ārkārtīgi pozitīvi atbalstāms, taču, cik man zināms, “Latvijas ceļa” frakcija šādu prasījumu nav atbalstījusi. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un atbalstīt Balvu amatniecības vidusskolas finansējumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kopumā, lai mēs varētu risināt mūsu skolu jautājumus kompleksi, Latvijā ir nepieciešami apmēram 250 miljoni latu, tāpēc arī faktiski ir jābūt kompleksai pieejai, un es aicinātu... Ja mēs nevaram izdarīt to pilnībā šajā budžetā, tad jau nākamajā budžetā vajadzētu veidot šo skolu atbalstu, balstoties uz diviem faktiem... principā uz to sarakstu, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir izveidojusi. Daļēji tas šeit ir ietverts budžetā, bet ne pilnībā.

Otrs. Ja mēs runājam par šo konkrēto skolu, tad, neapšaubāmi, te ir ļoti svarīgas divas lietas. Patlaban to skolu skaits, ko ir paredzēts iekļaut jaunajā Pasaules bankas lielajā kredītā, nav vēl precizēts. Ir runa par pilotskolu gaitām, ar ko mēs sākām, un ir jautājums, vai tās būs 15 vai 30. Taču tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence kopā ar Pasaules banku. Jautājums, kā reģionāli tur iekļaut arī Latgales skolas iekšā, ir tuvākās nākotnes jautājums, jo līgums ir jāparaksta aprīlī. Ceru, ka arī šīs diskusijas šeit tiks ņemtas vērā, spriežot par jauno līgumu.

Un pēdējais. Izglītības un zinātnes ministrijā ir Latgales programma, tā ir jūsu budžetā 0109. pozīcija. Latgales programmā līdzekļi ir 122 086 lati. Es uzskatu, ka tālāk, attiecīgi vēršoties pie izglītības un zinātnes ministra, iespējams, varēs panākt, ka vienu daļu no šīs summas varētu veltīt arī attiecīgās skolas problēmu risinājumam, bet tā ir izglītības un zinātnes ministra kompetence. Esošie budžeta līdzekļi jums ir priekšā. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo 71.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 71. - Rugātes, Stalidzānes, Zvejsalnieka, Soldatjonokas un Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 5, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 72. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet, cik zināms, valdība ir pieņēmusi lēmumu par šīs skolas ārkārtas finansēšanu no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 73. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”. (Starpsauciens no zāles: “Kaunies!”)

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienītie kolēģi! Godātais Lagzdiņa kungs! Šeit nav jākaunas! Es atsaukšu priekšlikumu, bet atsaukšu to ne jau tāpēc, ka es negribētu cīnīties par budžeta finansējumu šai nodegušajai skolai, bet gan tāpēc, ka Latvijas Republikas finansu ministrs, saprotot problēmu, ir izdalījis līdzekļus no naudas neparedzētiem izdevumiem, un Ministru kabinets šos līdzekļus jau ir piešķīris, tā ka man nepaliek 149 tūkstoši, bet ir par 11 tūkstošiem mazāk, nekā ir prasīts manā priekšlikumā.

Augsti godātie kolēģi! Šī skola tiks atjaunota no Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem, jo mēs visi zinām, ka pašvaldībām tas nav pa spēkam. Paldies finansu ministram, paldies Ministru kabinetam! (Starpsauciens: “Paldies Tev, Leiškalna kungs!”)

Sēdes vadītājs. Paldies Leiškalna kungam! 73.priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 74. - deputātu Dalbiņa un Damberga iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 74. - deputātu Dalbiņa un Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 75. - deputātu Kezikas un Panteļējeva iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies.

R.Zīle. 76. - deputāta Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 76. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 77. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. Ministru kabinets to daļēji ir iestrādājis savā 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 78. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Esta - Tautas partijas frakcija.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šī summa nav paredzēta skolotāju algu paaugstināšanai. Šī summa vienkārši ir pietrūkstošie līdzekļi 133 lauku skolām, kas tādējādi nenodrošina apmācības programmas. Dažos vārdos par to, ko tad šīs skolas dara.

Pirmkārt, šīs skolas nodrošina pēctecību, nodrošina kadrus mūzikas koledžām, mūzikas vidusskolām. Bez šo skolu eksistences un darbības nav iespējams iestāties šajās mācību iestādēs.

Ja mēs paskatāmies dažus skaitļus, kas saistīti ar tīri profesionālo darbību, tad redzam, ka šobrīd Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, Operas orķestrī, visos profesionālajos kolektīvos - es nemaz nerunāšu par pašdarbības orķestriem - vismaz 50 vai vairāk procenti profesionālu mūziķu nāk tieši no šīm mazajām lauku skolām.

Otrs - Dziesmu svētki. Mēs visi priecājamies par Dziesmu svētkiem un tur redzam jaunas sejas. Šeit tūlīt ir jautājums: no kurienes rodas šī kvalitāte? Kāpēc šie kori skan? Un šeit atkal ir redzams šo mazo skolu ieguldījums, jo kolektīvos piedalās gan audzēkņi, gan skolotāji.

Un visbeidzot trešais - kultūrpolitika laukos. Mazpilsētās, rajonos, novados notiek ļoti aktīva darbība: skates, koncerti, festivāli, starptautiskā sadarbība... ļoti laba starptautiskā sadarbība, ko augstu novērtējuši mūsu Rietumu draugi.

Un visbeidzot. Mēs ļoti daudz runājam par ieiešanu Eiropā, par soļošanu uz Eiropu, taču, ja mēs nevaram sakārtot savu iekšējo tirgu un ja mēs nevaram ražot konkurētspējīgu preci, bet mēģinām iebraukt Eiropā ar dārgām automašīnām, kuras iegādātas par budžeta līdzekļiem... Ar kultūru ir citādi. Ja to nosacīti var saukt par preci, tad šī prece ir konkurētspējīga Eiropā, un šeit par to nevienam nav nekādu šaubu, un tam viens no stūrakmeņiem, no šā pamata stūrakmeņiem ir šīs mazās skolas, kas nodrošina pēctecību. Paldies. Balsosim par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kopumā šis priekšlikums, par ko tiek runāts, protams, ir izprotams, tomēr rēķināsimies arī ar mūsu finansiālajām iespējām.

Ja jūs apskatīsieties 76.priekšlikumu, tad redzēsiet, ka tā, kā tas ir noformulēts, te ir runa par pedagoģisko darbinieku darba samaksu un viņu sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tā ka faktiski tās tomēr ir algas.

Ko es varu pateikt kopumā? Es varu atbildēt tikai par divām lietām, kur šie priekšlikumi daļēji ir iestrādāti. Par to, kur ir runa par divām lietām. Viena lieta ir piektā programma - mērķdotācija pašvaldībām, mērķdotācijas republikas rajonu... un tālāk pašvaldību izglītības iestādēm. Tur pieaugums mums ir 5,6%, kas ir apmēram izturēts vidējā līmenī, ņemot vērā arī pārējo ministriju un resoru finansu pieaugumu.

Un otrs, protams, ir tas, ka mēs esam noturējušies 100% līmenī - ne paaugstinājuši, ne arī samazinājuši visas tās mērķdotācijas, kas ir saistītas ar jautājumu, par kuru uzstājās cienījamais deputāts. Tā ir otrā programma - mērķdotācijas tautas mākslas pašvaldību kolektīvu vadītāju darba samaksai. Es domāju, ka tur tās lietas savstarpēji pārklājas. Bieži vien šie vadītāji faktiski strādā arī skolās par attiecīgajiem pedagogiem. Es saprotu, ka mēs nevarēsim apmierināt visas prasības šogad, bet katrā ziņā mēs neesam šo finansējumu samazinājuši. Vienā gadījumā mēs esam palikuši 100% līmenī, neskatoties uz to, ka Dziesmu svētki ir pagājuši. Mēs esam starpposmā!

Un otrs. Mēs par 5,6% tomēr esam paaugstinājuši šīs algas kopumā. Tas ir tas, ko mēs varam atļauties. Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija šo 78.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 78. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 79. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir iestrādāts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nr.94, tikai mazliet citā formulējumā, bet ar to pašu summu - viens miljons 500 tūkstoši, tāpēc konkrēti šo 79.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Silva Golde - Tautas partijas frakcijas deputāte.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Frakcija šo priekšlikumu atsauc, un mēs pateicamies valdībai par Tautas partijas frakcijas priekšlikuma ievērošanu un tā iestrādāšanu Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. 79.priekšlikums tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 80. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 80. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 4, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 81. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 81. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 9, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 82. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija aicina atbalstīt arī šeit, Saeimas sēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 83. - Budžeta un finansu (nodokļu)...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, par 82. vēlas debatēt deputāts Jānis Škapars. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Patiesībā šie 240 tūkstoši ir tā pozīcija, par kuru iestājas Tautas partija, un mēs aicinām balsot par šiem 240 tūkstošiem. Taču šī pozīcija nav saprotama, ja mēs neskatāmies ķēdi kopumā. Proti, jautājums ir par zinātnes finansējumu un par attieksmi pret zinātni.

Kā radās 240 tūkstoši? 240 tūkstoši radās sekojošas darbības rezultātā. Mums piedāvāja ļoti vērienīgu Eiropas Savienības piekto ietvara programmu, un mums bija liela izdevība konkursa kārtībā piedalīties šinī programmā ar saviem pētījumiem. Taču šo līdzekļu mums nebija, un mēs nevarējām tos atrast. Bija nepieciešami 420 tūkstoši. Šos 420 tūkstošus mēs atkal gribējām paņemt no zinātnes. Un daļēji mums arī izdevās atgriezt atpakaļ šos līdzekļus no līdzekļiem, ko mēs piešķirsim lietišķiem pētījumiem, resoru pētījumiem un tamlīdzīgi.

Tomēr šeit ir viens ļoti aktuāls jautājums. Mēs ar šiem 420 tūkstošiem panāksim to, ka mums atļaus piedalīties Eiropas Savienības piektajā ietvara programmā, taču, ja mēs neradīsim konkurētspējīgu zinātnisko vidi, tad no tā nekas neiznāks.

Ir vēl otra pozīcija, un tas ir Ministru kabineta jau sen pieņemtais lēmums - man liekas, tas bija 1997.gada sākumā - par piecām valsts zinātnes programmām, kuras vajadzētu finansēt no valsts budžeta līdzekļiem. Šogad bija paredzēts finansēt trīs programmas ar 660 tūkstošiem. Diemžēl mēs šos līdzekļus neizdalījām, un līdz ar to mēs varam pazaudēt arī to ienesumu, kuru mēs esam ienesuši sākotnēji. Tāpēc es, aicinot balsot par šiem 240 tūkstošiem, ierosinātu tālāk apsvērt arī nākamās pozīcijas, kur tiks izvirzīts jautājums par mūsu zinātniskās infrastruktūras izveidi.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai kāds aicina balsot par 82.priekšlikumu? Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 82.priekšlikumam. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 83. - arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko mēs aicinām atbalstīt arī Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Zīle. 84. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad runa ir par šiem 200 tūkstošiem Kultūrkapitāla fondam. Komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumam.

R.Zīle. 85. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts, bet tas ir daļēji iestrādāts 94.priekšlikumā, kas sekos mazliet tālāk.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 86. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 87. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 88. priekšlikums, kuru sagatavojusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Viens no galvenajiem policijas uzdevumiem, lai cik tas arī paradoksāli izklausītos, ir nevis noziegumu atklāšana, bet noziegumu profilakse, respektīvi, noziegumu nepieļaušana. Diemžēl, sākot ar 1996.gadu, šai profilaksei nav bijusi pievērsta nepieciešamā uzmanība. Jau 1997.gada budžetā tika iestrādāta kāda paradoksāla lieta - ar likumu tika noteiktas naudas summas, kuras Ceļu policijai pašai ir jānopelna, un no šīm te soda naudām Ceļu policija arī saņem savu atalgojumu, kas pats par sevi jau ir absurds. Tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja pārkārtot šo sistēmu, bet diemžēl ar vienu budžeta balsojumu tas nav iespējams. Mēs savlaicīgi nesaņēmām no valdības nepieciešamo atbalstu, un tāpēc netika iesniegti grozījumi likumā “Par valsts policiju”. Tomēr Aizsardzības un iekšlietu komisijai ar valdības vadītāju ir panākta vienošanās, ka tuvākā mēneša laikā šī paradoksālā situācija tiks likvidēta un ka turpmākajos budžetos vairs nebūs noteikts, ka policijai obligāti pašai ir jāpelna sev nauda, bet tas viss aizies dotāciju ceļā. Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es atsaucu šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. 88.priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 89. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 5, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 90.priekšlikums, ko ir sagatavojusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 91. priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā iesniedza politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka tie, kas nav pamodušies, tūlīt pamodīsies! Es ceru, ka arī Tautas partijas frakcija beidzot atbalstīs mazo cilvēku rūpes. Es visu laiku klausos jūsu pārstāvjos un saprotu, kāpēc jūs tā uztraucaties par pedagogiem, par skolotāju algām. Šoreiz ir iespēja šiem pirmsskolas iestāžu, bērnudārzu audzinātājiem reāli samaksāt kādu naudiņu. Es ceru, ka jūs vismaz šinī balsojumā nerādīsiet ar pirkstu uz leju, bet rādīsiet ar pirkstu uz augšu.

Es redzu jautru un smaidošu Jāni Ādamsonu. Arī viņš, es ceru, rādīs pareizi - ar pirkstu uz augšu. Jo, kā es zinu, sociāldemokrāti jau vienmēr mūs ir atbalstījuši un ļoti mīl “mazos” cilvēkus. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Es labprāt!”) Es skatos godīgajās sociāldemokrātu actiņās un jūtu tur sirsnību pret “mazajiem” cilvēkiem - varbūt nākotnē, ne šodien, dalot budžetu. Jo koalīcijas vienošanās ir svarīgāka. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka šinī gadījumā mēs varam atrast finansējumu. Es zinu, ka daudzas komisijas ir tikušās ar mūsu talantīgo Latvijas Bankas vadoni Repšes kungu. Ja šinī gadā viņa algas pieaugums nesasniegs 4000 latus vai pat vēl vairāk, tad, es domāju, viņš tomēr badā nenomirs, varbūt mazāk lidos ar deltaplānu vai helikopteru, būs tīri normāls gaiss jeb atmosfēra Latvijā.

Tādēļ es ceru, ka šinī gadījumā mēs varētu veikt šo pārdali. Jaunā Latvijas Bankas “gaisa pils” varbūt patiešām celsies lēnāk, bet mēs vismaz zināsim to, ka pašvaldībām būs nedaudz līdzekļu, lai varētu samaksāt bērnudārzu audzinātājiem. Mums šinī gadījumā tas ir sirdsapziņas balsojums: kas mums ir vajadzīgs? Vai mums ir tie bērni vajadzīgi? Protams, mēs varam katrreiz stāvēt kājās, pieminot nelaimes gadījumus, kas bērnudārzos notiek, bet šinī gadījumā ir jāsper reāls solis. Mums ir jāiedod nauda. Mums ir jāpalīdz. Vērojot jūsu godīgās sejas, it sevišķi opozīcijas pārstāvju, gan arī atsevišķu koalīcijas pārstāvju sejas, es ceru, ka varbūt patiešām šajā gadījumā sirdsapziņa sāks runāt un balsojums būs normāls.

Es, protams, saprotu, ka varbūt tūlīt nāks Godmaņa kungs un teiks, ka nedrīkst aplaupīt Latvijas Banku, bet es tomēr ceru, ka šinī gadījumā arī viņš atbalstīs šo iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Problēma, ko piedāvā risināt izdevumu daļā, protams, ir konkrēti jārisina, un finansējums šeit ir vajadzīgs. Mums ir iesniegta vesela virkne priekšlikumu šo posteņu finansēšanai no konkrētiem avotiem. Šobrīd tiek piedāvāts 2,5 miljonus latu ņemt no Latvijas Bankas iemaksām. Uzskatu, ka bankas nemaksāšana budžetā pagājušogad (tas ir vienīgais gads, kad nemaksāja), manuprāt, nav pamatota. Šobrīd šī līdzekļu neieskaitīšana budžetā ir pamatota uz likumu par Latvijas Banku. Diemžēl likums nepārprotami nosaka ļoti savdabīgu bankas peļņas izlietojuma kārtību. Papriekš tiek veidots rezerves kapitāls, tad tiek veidots tā sauktais rīcības kapitāls, kas ir kabatas nauda Latvijas Bankai. Bez citiem līdzekļiem (pamatkapitāla, rezerves kapitāla) Latvijas Bankai šis uzkrātais rīcības kapitāls pagājušā gada beigās bija 10 - 12 miljonu. Pilnīgi lieks! Kā saka, kabatas nauda. Šī prakse, protams, nav atbalstāma. Es domāju, ka Saeima būs spiesta atgriezties pie šī Latvijas Bankas peļņas sadali nosakošā panta. Normāla kārtība būtu tāda, ka ir pieaudzējams šis pamatkapitāls, ir veidojams riska jeb rezerves kapitāls un tālākā peļņas sadalīšana ir lemjama civilizēti, iesaistoties arī Saeimai. Sakarā ar to, ka likums par Latvijas Banku nav izmainīts un šis budžeta balsojums būtu absolūtā pretrunā ar šo likumu, šobrīd šādu priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt, bet ceram, ka pie šā jautājuma mēs atgriezīsimies šā gada laikā, izskatot likumu par Latvijas Banku.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Runāt vēlas Ivars Godmanis. (No zāles finansu ministrs I.Godmanis: “Es atsaucu!”) ...Viņš tomēr atsauc savu uzstāšanos.

Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pavisam īsi gribu pateikt to, ka sociāldemokrāti jau ir presē godīgi pateikuši visiem, arī koalīcijas partijām, ka attiecībā uz Izglītības likuma grozījumiem stingri turēsim savu pozīciju un meklēsim kompromisu arī šajā jautājumā, un mūsu piedāvājums būs no 1.septembra dalīts atbalsts bērnudārzu pedagogiem - 50% no valsts, 50% no pašvaldībām. Tie būs apmēram 1,8 miljoni. Tā ka zināmā mērā mēs par šo pašu problēmu esam domājuši. Es uzskatu, ka pašreizējā Izglītības likuma redakcija prasa no valsts 6,3 miljonus, un tos tik tiešām būs neiespējami atrast. Tā ka kompromisa meklējumu laiks vēl ir priekšā un Modra Lujāna teiciens par sociāldemokrātu godīgajām actiņām nemaz tik viltots nebūs. (No zāles M.Lujāns: “Pēc tam jau nebūs ko dalīt?”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 14, atturas - 70. Priekšlikums noraidīts. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “16 jau ir vairāk par 14...”)

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 92. priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92.priekšlikumu - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 19, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Mēs tūlīt uzsāksim darbu ar 3.tabulu, kurā ir sakārtoti tie priekšlikumi, kuri tika iesniegti, paredzot kā avotu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

93.priekšlikums. Šo priekšlikumu ir iesniedzis Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle. 94.priekšlikums. Ministru kabineta iesniegts priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 95.priekšlikums. Arī tas ir Ministru kabineta iesniegts priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 96.priekšlikums. Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 97.priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 20, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 98.priekšlikums. Deputāta Inkēna iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, jo tāda pati summa ir atbalstīta citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 99.priekšlikums. Deputāta Grīga iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. (Starpsaucieni: “Nenodod Zemessardzi!”, “Latvieti, nepadodies!”)

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es, cienījamie kolēģi, varu uzreiz paziņot un saku, ka es atbalstīšu budžeta pieņemšanu kopumā nevis tāpēc, lai nopelnītu kafiju, bet tāpēc, ka, manuprāt, valdība un koalīcijā esošās frakcijas ir strādājušas un sabalansējušas šo budžetu, un tas ir izsvērts. Es to atbalstīšu par spīti Tautas partijai.

Es arī skaidri apzinos frakciju disciplīnu, koalīcijas līguma precīzu izpildi, principus un tā tālāk. Es skaidri zinu šā balsojuma rezultātu, bet tomēr es pateikšu dažus apsvērumus, kāpēc man radās šī doma paredzēt līdzekļus tieši speciālo uzdevumu vienībai “Vanags” no neparedzētiem gadījumiem plānotās naudas.

Kurš, cienījamie kolēģi, var pateikt, kas nākošajā sekundē, minūtē, dienā, nedēļā, vai mēnesī var atgadīties, kādi neparedzēti gadījumi ar mums vēl var notikt? Es savā frakcijā pagājušajā trešdienā pulksten 14.00 sacīju šos pašus vārdus. Zināt, cik liktenīgi iznāca? Jau pēc nedaudz minūtēm Gulbenē notika ikdienišķs gadījums. Es gribu sacīt, ka mums vajadzētu atbrīvot šo maniaku pret parakstu par dzīves vietas nemainīšanu. Vispār par nāves sodu mēs šeit nerunāsim. Nu tas ir tik ikdienišķi! Tur trīs bērniņi tika noslepkavoti... Redziet, tie ir tie neparedzētie gadījumi, no kuriem es lūdzu paredzēt līdzekļus. (Starpsauciens: “Ko viņi dara?”)

Kas tad ir šī vienība “Vanags”? Tā ir speciāli atlasīta cilvēku kopa, kas ir labi trenēta, morāli attīstīta un kas neguļ tad, kad guļat jūs, kas strādā tad, kad jūs nestrādājat. Viņi šodien patrulēja 50 cilvēku sastāvā, lai jūsu mašīnas varētu mierīgi stāvēt stāvvietās, lai kāds neaplaupītu vai neapzagtu cilvēkus. Tas pats attiecas arī uz otru vienību - uz “Omegu”. Viņi ir tie, kuri atrod un likvidē sprāgstvielas, lai jūsu bērni nesaspridzinātos.

Katra sevi cienoša valsts tur savā arsenālā kārtības sargāšanas instrumentu, un tā ir policija. Katra sevi cienoša valsts arī sevi apgādā un rūpējas par speciāli atlasītām īpašo uzdevumu vienībām, kas ir kā skalpelis, jo jūs taču netaisīsiet operāciju ar neasu nazi. Speciālo uzdevumu vienības ir tiešām tas īstais drošības garants, kas paredz un varbūt arī likvidē iespējamos neparedzētos gadījumus.

Lai mums nebūtu jāatvēl līdzekļi, kas jau varbūt šodien tika izdarīts, Gulbenē cietušajiem mazgadīgajiem bērniem un viņu vecākiem bēru izdevumiem, no jūsu balsojuma būs atkarīgs tas, vai ir vajadzīgas šādas speciālo uzdevumu vienības vai ne. Es saprotu disciplīnu, es saprotu koalīcijas līgumu, un tā ir jūsu darīšana, kā jūs balsosiet.

Es vēl gribu piebilst, ka šorīt tikos ar premjerministra kungu - ar Krištopanu, un viņš man šorīt apsolīja, ka šīm abām vienībām papildu finansējums būs, ka speciālo uzdevumu vienībai “Vanags” tas būs no Aizsardzības ministrijas budžeta pēc iekšējās pārdales, kā arī no Iekšlietu ministrijas budžeta pēc tā iekšējās pārdales. Bet es tomēr, būdams bijušais kaujinieks, arī saprotu šos vīrus, tāpēc gribētu palūgt, lai jūs ar savu balsojumu tomēr palīdzētu šiem cilvēkiem.

Jā, bija piedāvāts likuma labojums par bijušajiem čekistiem, kaut gan jau bija norma, ka viņi nedrīkst kļūt par deputātiem, strādāt citās valsts institūcijās nevarēja arī bijušie specvienību kaujinieki. Un es arī nedomāju, ka jūs par tādām muļķībām nobalsosiet, kad tas likumprojekts parādīsies sēdē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, man kā aizsardzības ministram rūp ikvienas bruņoto spēku vienības attīstība, tai piešķirtie līdzekļi un to piešķiršanas rezultātā paveikto darbu kvalitāte. Es gribu teikt, ka šī vienība nav griezusies pie aizsardzības ministra personīgi ar savu problēmu izklāstu, un tāpēc es domāju, es nevaru atbalstīt šo jautājumu izskatīšanu šeit, nevaru atbalstīt šo līdzekļu piešķiršanu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Bruņoto spēku attīstība notiek plānveidīgi, no apakšas uz augšu. Katra vienība izskata savas vajadzības, saplāno to, ko vienība gribētu nākamajā gadā izdarīt, un tad attiecīgie bruņoto spēku veidi savā štābā izskata šīs vienības vajadzības, un pēc tam bruņoto spēku veidu vajadzības izskata Nacionālo bruņoto spēku ietvaros un nosaka nepieciešamās prioritātes. Pēc tam tiek veidots kopējais aizsardzības budžets. Tā ka es uzskatu, ka visi šie posmi ir izieti, sastādot šo budžetu, veidojot aizsardzības budžetu. Šobrīd mēs nevaram ar atsevišķu balsojumu par šo piedāvājumu mainīt visu sistēmu, voluntāri mainīt to darbu, kas ir padarīts.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais aizsardzības ministra kungs! Par to, vai varam vai nevaram to izmainīt ar šo balsojumu, lems parlaments. Ja jūs sakāt, ka speciālo uzdevumu vienībai nav izstrādāta rīcības programma, tad jūs alojaties. Viņiem tā ir izstrādāta. Un speciālo uzdevumu vienības komandieris nekad nepārkāpj subordināciju, viņam vispār nav tiesību griezties “pa tiešo” pie aizsardzības ministra. Tajā ziņā jūs, cienījamais ministra kungs, kļūdāties. Viņi ir to darījuši - ir darījuši to caur augstākiem komandieriem. Viņi ir disciplinēti. Augsta disciplīna viņiem ir! (Starpsauciens: “Ņemam nost!”)

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, atvainojos. Teiksim, no Ģirta Kristovska runas es sapratu, ka šoreiz tā nauda nav vajadzīga, atbalstot pašu principu. Bet acīmredzot man šodien ir kājminamā domāšana, jo es divas reizes noklausījos Grīga kungu un nevarēju saprast, kā lai mēs balsojam - “par” vai “pret”? It kā ir jāievēro disciplīna, it kā ir jāsaprot, ka nauda nav jādod, bet tanī pašā laikā gribas pateikt “jā”. Tātad ir jautājums - “jā” vai “nē”? (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Nav saskaņas koalīcijā!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 99.priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99.priekšlikumu - deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 25, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 100. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Šis priekšlikums būtībā ir iestrādāts jau nobalsotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Kolēģi, es protams, neaicināšu kaut kādā citā veidā balsot, es vienkārši gribu norādīt uz to, ka bieži vien komisijas verdikts, kas redzams tabulas labajā pusē, īsti neatbilst situācijai. Mēs visi zinām, ka Latvijas Republikā ārlietu resors ir tieši tas, kuram prasa visvairāk, un ka ārlietu resors ir tieši tas, kuram dod vismazāk.

Vēl vairāk. Es pat atļaušos apgalvot, ka Ārlietu ministrija, neapšaubāmi, ir labākā Latvijas Republikas ministrija. Man jāsaka ar lielu gandarījumu, ka Ministru kabinets ir ļoti minimāli, bet protams, budžeta iespēju robežās atbalstījis manus priekšlikumus (kā Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu), bet man kā deputātam un kā pilsonim gribas nedaudz morāla gandarījuma. Es gribētu, lai labajā pusē esošajā ailē par šiem priekšlikumiem būtu ierakstīts: atbalstīts daļēji. Tātad ir drusciņ izmainīta summa, 101. priekšlikumā summa ir izmainīta tikai par 744 latiem, kas ir mīnusā... tātad ir izmainīta summa un finansēšanas avoti. Tā ka es uzskatu, ka mani priekšlikumi ir daļēji atbalstīti, daļēji ir atbalstīta Latvijas Republikas ārpolitika, un rudenī mēs sāksim sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, tieši sarunas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Lūdzu, komisijas vārdā!

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt pilsoņa, deputāta un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns atsauc priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 101. priekšlikums - deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, jo tas jau ir daļēji iestrādāts 14. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 102. - deputātu Salkazanova, Arņa Kalniņa, Stalidzānes, Grīga, Bunkša, Damberga, Greiškalna un Razminoviča priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Razminovičs - Tautas partijas frakcija.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātais Prezidij! Labdien, godātie deputāti! Pirms diviem gadiem - 1997. gada rudenī - Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Voldemārs Strīķis viesojās Norvēģijā. Pēc šīs vizītes sekoja domu apmaiņa starp Latvijas un Norvēģijas valdības vadītājiem un ārlietu ministriem un, lūk, rezultāts: šogad ir panākts, ka var būt projekts - Latvijas attīstības studiju un pētījumu centrs. Centrs, kura darbības virzieni būs maģistratūra lauksaimniecības ekonomikā un agrobiznesā, zinātniskais darbs, starptautiskie pētījumi par lauku attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir ļoti svarīgi. Jāpiebilst, ka Norvēģijas valdība ir gatava ieguldīt šajā projektā pusmiljonu latu. Mums ir jānāk pretī un jādod šī projekta līdzfinansējums.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, lai Norvēģijas valdība varētu palīdzēt Latvijas laukiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav.

Lūdzu! Komisijas vārdā.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 102. priekšlikumu un aicina Saeimu darīt tāpat.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 102. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 5, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 103. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli?

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 104. - deputāta Grīga iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts lūdz veikt balsošanu.

Atklājam debates. Vārds Oskaram Grīgam.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Burvja kungs! Ja jūs nesapratāt, par ko es aicināju balsot vai nebalsot... nu ziniet, parasti saka tā: kas ir gudrs, tas sapratīs, un, kas nav tik gudrs, tas iemācīsies, bet tas, kas vispār nav gudrs, tāds arī nomirs. Bet, kā es jau sacīju, ka parlaments jau to ar balsojumu parādīs. Nu kas tad ir “Omega”? No 1996. gada šī speciālā vienība ir 1115 reizes izbraukusi uz notikumu vietām sakarā ar iespējamiem sprādzienu draudiem, sprāgstvielu izņemšanu, izvešanu, likvidēšanu, pašdarinātu spridzekļu neitralizēšanu. Viņu kontā ir arī tādi darbi kā ķīlnieku atbrīvošana. Lai nedod Dievs, ka jūsu radi vai tuvinieki nokļūtu ķīlnieku lomā! Es nedomāju, ka jūs aicinātu kaut kādus zemniekus ar dakšām atbrīvot ķīlniekus, bet jūs varbūt brēktu pēc “Omegas”.

Tā ka jūsu balsojums būs par to, vai iedot papildu līdzekļus šai vienībai vai ne. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Grīga kungam ir absolūta taisnība: protams, nomirsim mēs katrs tāds, kāds mēs esam, ne labāki, ne sliktāki, kā Dievs to būs lēmis.

Bet man, godīgi sakot, gribas, lai cilvēks, šeit uzstājoties, skaidri pasaka savu viedokli - balsot “par” vai “pret”. Savādāk iznāk kā tai meitenei: i gribas, i no mammas bail, un tad gribas, lai neviens neuzzina, ka viņai gribas. Runāsim atklāti! Nevis partijas vai frakcijas disciplīna jāievēro, bet balsojiet tā, kā es gribu! Pats taču arī balso, kā partijas disciplīna to nosaka.

Sēdes vadītājs. Šīs saturīgās debates beidzam. Vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

R.Zīle. Godātie kolēģi! Es negribu apspriest Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas garaspējas, bet es aicinu tomēr atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli - neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo mēs kopumā komisijā uzskatījām, ka Iekšlietu ministrija zina labāk, kā viņai budžetēt savus līdzekļus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 104. - deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 24, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 105. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kā jums ir zināms, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu parādījās Latvijā jauns izglītības veids - privātā izglītība. Tātad faktiski ir tā, ka vecāki paši tērē līdzekļus, lai audzinātu, lai mācītu savus bērnus, un valsts uz šo vecāku, šo bērnu rēķina līdzekļus ekonomē. Apmēram 1993. vai 1994. gadā pirmo reizi Latvijā šim nolūkam iedalīja 54 000 latus, tad mūsu valstī bija tikai kādas 5-7 privātskolas. Un nu katru gadu mēs iedalām šo niecīgo summu. Visā civilizētajā pasaulē... ne visās, bet daudzās civilizētajās valstīs ir apmēram 10% privātskolu. Notiek veselīga sacensība starp valsts izglītību un privāto izglītību.

Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un palīdzēt privātajai izglītībai, kas faktiski ir ļoti vajadzīga mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 105. - apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 21, atturas - 38. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 106. - deputātu Seiksta un Monikas Zīles priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, bet ir daļēji iestrādāts 16. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Atsaucu!”)

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies.

R.Zīle. 107. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu mēs atklāsim debates, bet sāksim tās pēc pārtraukuma. Līdz pārtraukumam ir jānoklausās vairāki paziņojumi.

Viens ļoti svarīgs paziņojums. Šodien mēs sveicam kolēģi Imantu Burvi 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Vārds Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā sēdē, 18. februārī, augsti godātais Muciņa kungs man pārmeta deputātu dezinformēšanu sakarā ar 1992. gadā pieņemto likumu par politiski represētas personas statusa noteikšanu... Es citēšu šī likuma 4. pantu: šis likums attiecināms uz visiem latviešiem neatkarīgi no tā, kur viņi tika politiski represēti, kā arī uz tiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu pilsonības, kuri tika politiski represēti Latvijas Republikas teritorijā vai ārpus tās... Un tā tālāk. Tātad es domāju, ka komentāri par to, kurš īsti nodarbojas ar deputātu dezinformēšanu, ir lieki.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, neizklīstiet! Vēl būs reģistrācija.

Vārds Dzintaram Ābiķim. Paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti:

Boriss Rastopirkins,

Silva Golde,

Vaira Paegle,

Jevgenija Stalidzāne,

Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim debates par 107. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad mēs diskutējām par līdzīgu komisijas priekšlikumu attiecībā uz profesoru algām un es uzdevu jautājumu, kāpēc nav konsekvences - vienas ministrijas pakļautībā esošās mācību iestādes profesorus mēs atbalstām, bet savukārt citu ministriju pakļautībā esošo mācību iestāžu profesorus neatbalstām -, tad Godmaņa kungs deva, manuprāt, ļoti atklātu atbildi, un paldies viņam par to atbildi, jo viņš pateica arī to, ka tam ir arī politisks iemesls. Un šajā sakarībā es šobrīd vēršos pie Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas un aicinu jūs tomēr pildīt pirms vēlēšanām parakstīto vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kurā tika pausts atbalsts profesoru algu nodrošinājumam. Netika, cienījamie sociāldemokrāti, jūsu vienošanās dokumentā pausts, ka atbalsts tiks tikai tās ministrijas pakļautībā esošās mācību iestādes - Lauksaimniecības universitātes - profesoru atalgojumam. Šīs nozares ministrs pārstāv jūsu partiju. Tātad attiecībā pret Latvijas Universitāti, Tehnisko universitāti un pārējām augstākajām mācību iestādēm jūs savus pirmsvēlēšanu solījumus neesat gatavi pildīt. Es vēlreiz aicinu tomēr pārdomāt un būt konsekventiem. Un gribu atgādināt visiem kolēģiem, ka Latvijā ar katru gadu katastrofāli palielinās augstskolu profesoru vidējais vecums. Šobrīd augstskolu profesoru vidējais vecums jau ir 60 gadi. Un jau šobrīd augstskolās šī katastrofāli zemā atalgojuma dēļ katastrofāli trūkst kvalificētu pasniedzēju. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Gribētu vēlreiz uzsvērt un atgādināt Dzintaram Ābiķim, ka sociāldemokrāti šajā sēdē jau reiz atbildēja uz šo pārmetumu. Mūsu nostāja ir ļoti vienkārša. Mēs ļoti rūpīgi meklējām līdzekļus valsts profesoru darba samaksai un uzskatām, ka tā ir viena no mūsu prioritātēm, atbilstoši arī šim jūsu minētajam līgumam ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un mēs esam pārliecināti, ka pie šī jautājuma vēlreiz atgriezīsimies gada vidū vai rudens pusē. Pašreiz mēs atradām iespēju sameklēt šos papildlīdzekļus tieši Lauksaimniecības universitātes profesoriem. Mēs apzināmies, ka arī šie papildlīdzekļi ir nepietiekami, tur arī vēl vajadzētu 43 tūkstošus atrast. Bet budžets, kā jūs kā labēja partija ļoti labi zināt, nav no gumijas, mēs to nevaram pastiept lielāku. Mēs labprāt iedalītu lielāku finansējumu gan augstskolu pasniedzējiem, gan arī bērnudārzu audzinātājiem jau tūlīt, bet pašreiz valsts ieņēmumu daļā ir tikai šādi līdzekļi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Parasti, klausoties šīs debates, it sevišķi par profesoru algām, atceros filmas par revolūcijas laiku. Protams, tagad ir desmitais gads, kopš Latvijā ir notikusi Dziesmotā revolūcija. Un revolūcijas laikā, kaut kad piektajā, desmitajā gadā, profesori parasti nodarbojās ar tirdzniecību, jo parasti valdībai nekad nebija līdzekļu. Protams, bija vienīgais izņēmums - cienījamais Ļeņina kungs savā laikā sāka maksāt ar zeltu, lai saglabātu profesūru Krievijā. Bet, protams, mums nav Ļeņina, kas varētu maksāt ar zeltu, un tādēļ, iespējams, jau šodien profesoru kungiem ir jāpagaida brīdis, kad nākamā pusgada laikā cienījamie kolēģi sociāldemokrāti kaut ko pārdomās, kaut ko viņiem atmetīs, kaut ko atradīs... ja viņiem kaut ko atradīs pārējie kolēģi no valdošā vairākuma. Un tādēļ es tomēr ceru, ka šajā brīdī pārdomās arī Sociāldemokrātu apvienības frakcija, palūgs varbūt 30 minūšu ilgu pārtraukumu, apspriedīsies un nespiedīs šodien Latvijas profesorus doties uz tirgiem un atvērt mazas piparbodītes (savulaik, man liekas, Zīles kundze ir rakstījusi par kaut kādu doktoru, kas Centrāltirgū nodarbojas ar otrreizējo izejvielu savākšanu). Nedzīsim šos augsti kulturālos cilvēkus uz tirgiem un neliksim viņiem nodarboties ar sev netipiskiem biznesa paveidiem! Es ceru, ka arī sociāldemokrāti atbalstīs šo iniciatīvu, kas ir loģiska, jo profesoriem ir jāsaņem normāla alga un viņiem nav jāskraida apkārt, veicot papildbiznesu, vai arī, kā tas bija jau 6.Saeimas laikā... un arī šīs Saeimas laikā daļa profesoru ir spiesti “piestrādāt” par politiķiem, tas nav kvalitatīvs viņu darbs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Komisija piekrīt visam iepriekš teiktajam, bet aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 107. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 2, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 108. - deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 109. - deputātu Burvja, Ābiķa, Salkazanova, Stirāna un Arņa Kalniņa priekšlikums, kurš ir iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.82.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 110. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tas iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.82. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 110. - Tautas partijas frakcijas deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 111. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, es apzinos, ka šī summa ir pietiekami liela, un man nav ilūziju, ka Saeimas vairākums šo priekšlikumu atbalstīs, bet tomēr es vēlreiz gribētu paust arī komisijas nostāju par to, ka šobrīd zinātnes finansējums mūsu valstī ir katastrofāli zems. Pēc pašu zinātnieku aprēķiniem, Latvija zinātnes finansējuma ziņā šobrīd ir otrajā vietā Eiropā aiz Albānijas. Protams, sliktā nozīmē. Simtiem un simtiem zinātnieku, it īpaši jauno zinātnieku, šobrīd ir aizbraukuši no valsts un strādā citur, bet, nepārprotami, intelekta aizplūšana no valsts ir ārkārtīgi liels zaudējums šai valstij.

Ar ko tad attīstīta valsts atšķiras no mazattīstītas valsts? Atšķiras ar to, ka pirmajā ir labas augstākās izglītības iestādes, ka tur ir zinātne (taču šobrīd zinātnes pastāvēšana Latvijā ir ārkārtīgi apdraudēta), ka tur ir profesionāla māksla. Diemžēl zinātnes finansējuma ziņā mēs šobrīd nepārprotami tiekam ierindoti mazattīstītu valstu vidū.

Daudzi mūsu kolēģi ir bijuši vizītēs Austrumāzijas valstīs, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai iepriekšējā Saeimā bija tikšanās ar Taivānas delegāciju, un, neskatoties uz to, ka četrdesmitajos gados Taivānas valsts bija nesalīdzināmi smagākā finansiālajā situācijā, kādā ir šobrīd mūsu valdība, Taivāna sāka savas valsts ļoti ātro augšupeju tieši tāpēc, ka ārkārtīgi liela nauda tika ieguldīta augstākajā izglītībā, visā izglītības sistēmā, un zinātnē. Tomēr, neskatoties uz to, ka visas trīs Baltijas valstis šobrīd ekonomiskās attīstības ziņā ir aptuveni vienādā situācijā, piemēram, mūsu kaimiņos - Igaunijā ar katru gadu ļoti konsekventi pieaug zinātnes finansējums. Konsekventi ar katru gadu! Diemžēl šobrīd, ja mēs ņemam vērā inflāciju, zinātnes finansējums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, faktiski ir krities vai, labākajā gadījumā, palicis iepriekšējā gada līmenī.

Tā ka, cienījamie kolēģi, man nav lielu ilūziju, ka mūsu Saeima atbalstīs šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, bet, ņemot vērā šo ārkārtīgi nopietno problēmu, es tomēr aicinu visas pie varas esošās politiskās partijas ļoti nopietni pārdomāt. Ja būs, iespējams, kādi budžeta grozījumi, tad zinātnei, kurai nav sevišķi lielu lobiju Saeimā, jo zinātnieku skaits, tātad balsotāju skaits, ir salīdzinoši neliels, tomēr vajadzētu turpmāk sniegt arī atbalstu. Es aicinu šobrīd atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Deputāti! Latvijas zinātnieku sabiedrība! Es ļoti labprāt būtu nobalsojis par šo priekšlikumu, ja vien tas būtu orientēts uz jaunu un perspektīvu Latvijas Zinātņu akadēmiju, uz Medicīnas zinātņu akadēmiju, jo tad es redzētu, ka tur ienāks jauni kadri, būs perspektīva. Taču šobrīd ir paredzēts, ka Medicīnas zinātņu akadēmija “dzīvos” no kultūras naudas, jo tā tiks veidota uz P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja bāzes.

Tādēļ es tiešām aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju nākamajos budžeta grozījumos pavērsties uz Medicīnas zinātņu akadēmijas pusi, un tad es to atbalstīšu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies budžeta projektā, tad redzam, ka, neapšaubāmi, tās programmas, kas apzīmēta ar 0500 “Zinātne, Izglītības un zinātnes ministrija”, ieņēmumi kopumā ir pieauguši par 5,8%, bet izdevumi kopumā - par 4,9%. Ir taisnība referentam, ka jāskatās, cik lielā mērā tur valsts dod no budžeta un cik zinātnē ieņem paši. Diemžēl jāsaka, ka maksas pakalpojumi zinātnē ir pieauguši par 63%, savukārt valsts dotācija - tikai par 0,7%.

Es varu pateikt tikai vienu lietu. Mēs šajā budžetā saskārāmies, kā jau iepriekš jūs balsojāt, ar nelielām atšķirībām, kas bija saistītas ar pētījumiem lietišķajā zinātnē un fundamentālajā zinātnē. Jūs jau saprotat, ka tā piektā programma, 5.ietvara programma, vairāk ir orientēta uz fundamentālajām zinātnēm, savukārt valsts pārvaldes institūciju pasūtījumi un pētījumi vairāk ir lietišķa rakstura.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kompromiss tika atrasts tādā veidā, ka, lūk, šiem valsts pārvaldes institūtiem, šiem valsts pārvaldes institūciju pētījumiem, nauda tika daļēji piešķirta, bet tikai tiem pētījumiem, kuri izskatījās fundamentāli. Tā it kā ir noņemta nost, bet arī iedota, lūk, tikai šai dalībai.

Tomēr te ir viena lieta, par kuru es gribētu pateikt. Mēs, kā jūs redzat, praktiski lielākoties runājam tikai par izglītības sfēru. Tas, ka mēs runājam par labojumiem attiecībā uz izglītības sfēru, norāda, ka šī izglītības problēma mums ir absolūti aktuāla un prioritāra.

Ko mēs varam šeit darīt? Es varu pateikt tikai savu viedokli. Jūs paskatieties, kādā veidā ir strukturēta Izglītības un zinātnes ministrija un kā notiek visa šā budžeta pārvaldīšana! Tad jūs ieraudzīsiet kaut kādu nenormālu monstru, kas sākas ar pirmsskolas bērnu iestādēm, pēc tam virzās uz profesionālās izglītības iestādēm un uz pamatskolu, tad tālāk uz vidusskolu, līdz beigās ir augstskola un visbeidzot zinātne. Es uzskatu, ka, lai mēs varētu precīzi šo naudu tālāk sadalīt un precīzi norādīt tās izmantošanu, skaidri un gaiši jāapzinās, ka šajā ministrijā būs nepieciešama reorganizācija. Un absolūti skaidrs ir arī tas, ka augstskolu un arī zinātnes valsts ministra postenis tur ir ārkārtīgi nepieciešams, lai mēs kaut cik varētu ar šīm lietām tikt galā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks - Tautas partijas frakcija.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu precizēt, par ko šeit ir runa. Mēs runājam par zinātni vispār. Šie 660 tūkstoši ir domāti Zinātnes centra izveidei, un arī tā nauda, kas paredzēta piektajai programmai, šie 420 tūkstoši... Īstenībā, lai tie lietderīgi tiktu izmantoti, ir jāizveido šie zinātnes centri, kas mūsu valstī koordinētu katras zinātnes nozares institūcijas, kuras šobrīd ir izkaisītas un strādā ne visai mērķtiecīgi. Tātad pirmais uzdevums ir sagatavot dokumentāciju Letonikas centram. Neviena cita valsts pasaulē nenodarbosies ar šiem jautājumiem, tikai mūsu valsts. Tādēļ es lūdzu vēlreiz pārdomāt. Pirmām kārtām ir jārūpējas par to, lai racionāli izmantotu līdzekļus un lai racionāli izmantotu mūsu intelektuālo potenciālu. Paldies.

Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Diskutējot par zinātnes finansējumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija radīja vienu no saviem priekšlikumiem par 240 tūkstošiem, ko arī papildus novirzīja zinātnei, bet šo konkrēto 111.priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 111. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 112. - deputātu Mežecka, Goldes, Damberga un Paula iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 112.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 17, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 113. - deputāta Seiksta priekšlikums - komisijā nav atbalstīts. (No zāles deputāts A.Seiksts: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Seiksts atsauc savu priekšlikumu.

R.Zīle. 114. - deputāta Lāčplēša priekšlikums - komisijā nav atbalstīts, bet tas ir daļēji iestrādāts 18. - Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 115.priekšlikums, kuru iesnieguši deputāti Kudums, Vītols, Greiškalns, Tabūns, Dambergs, Ūdre un Baldzēns, ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.189.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie sporta draugi Saeimā! Šis priekšlikums paredz novirzīt 50 tūkstošus latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem jaunatnes sporta spēļu programmai. Pēc tam kad būs akceptēti visi Ministru kabineta atbalstītie priekšlikumi, programmā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem kā rezerve paliks, un tie tiks saglabāti 2 miljonu latu apmērā. Šeit ir priekšlikums - 50 tūkstošus latu no šiem 2 miljoniem novirzīt jaunatnes sporta spēļu programmai un par šo nelielo summu samazināt šo rezerves programmu. Kam konkrēti šie līdzekļi tiktu izmantoti, ja Saeima labvēlīgi izšķirtu šo jautājumu? Šis priekšlikums, kuru Saeimā ir iesniegusi sporta apakškomisija, paredz saskaņā ar Latvijas Sporta federācijas izstrādātajām jaunatnes sporta spēļu programmām novirzīt šos līdzekļus basketbola, volejbola, futbola, hokeja un rokas bumbas sporta spēļu programmām. Tās ir spēļu programmas, kurās caur sporta skolām ir iesaistīti vairāk nekā 40 tūkstoši Latvijas jauniešu. Interesanti atzīmēt, ka vakar notika jaunatnes sporta konference, kurā līdzās citām atziņām, kas tika izteiktas, tika uzsvērts arī tas, ka faktiski šie vismasveidīgākie, visvairāk jaunatni iesaistošie sporta veidi zināmā mērā zaudē savas pozīcijas jaunatnes vidū par labu citiem - ar agresivitāti saistītiem sporta veidiem, tādiem kā cīņas sporti, austrumu cīņas u.c. Tāpēc man būtu vienkārši lūgums jums visiem šeit atbalstīt šo nelielo summu, par kuru mēs runājam, lai tas būtu šīs Saeimas ieguldījums ne tikai cīņā ar sekām, bet arī tiktu atbalstīti līdzekļi profilaksei, kas palīdzētu arvien vairāk jauniešu atraut no citām nodarbēm un ļautu viņus iesaistīt sportā, tādējādi samazinot gan noziedzību, gan arī uzlabojot jauniešu veselības stāvokli.

Es ceru, ka arī valdošo partiju deputāti balsos par šo priekšlikumu tikpat vienoti, kā mēs vakar spēlējām basketbolu. Nevar ļaut Finansu ministrijai uzvarēt divas dienas no vietas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - finansu ministrs.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man šeit nav vienkārši runāt. Jo vairāk tāpēc, ka arī es esmu Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis. Esmu vadījis vairāk nekā četrus gadus vienu no sporta federācijām un esmu bijis pietiekoši cieši saistīts ar sportu arī visu savu mūžu. Es gribu pateikt tikai divas lietas. Diemžēl man ir jāuzstājas pret Vītola kunga priekšlikumu. Es nevaru teikt, ka es... Redzat, kā lai to saka... Neviens mēs neesam pret sportu, taču nelaime ir divos citos apstākļos.

Pirmām kārtām jūs paskatieties budžetā. Jaunatnes sporta programma ir pilnīgi jauna programma, kuras kods ir 0909. 1998.gadā tur bija paredzēta nulle, turpretī 1999.gadā tur ir 60 tūkstoši. Tā ir pilnīgi jauna programma! Ja šo līdzekļu nepietiek, varam atgriezties atpakaļ. Tajā pašā Izglītības un zinātnes ministrijā ir vēl viena programma, kura, ja nemaldos, arī saucas “Jaunatnes politikas programma”. Kaut kas līdzīgs. Var jau būt, ka te varētu izskatīt kaut kādas pārbīdes, bet tas labāk būtu jāzina izglītības un zinātnes ministram.

Es gribu pateikt vienīgi tā: cienījamie deputāti, man ir absolūta pārliecība, ka te būs nepieciešams arī principiāli izskatīt, kā mēs turpmāk finansēsim sportu. Man ir tāda sajūta, ka te vajadzētu izdarīt tādu lietu, ka tomēr šo te sporta finansējumu... Zināt, sportam ir specbudžets, kurā līdzekļi nāk no azartspēlēm, un tie ir 1,4 miljoni, bet tie ir saskaldīti ļoti sīkās programmās... tātad šis sporta finansējums. Man ir zināma pārliecība, ka mēs diemžēl šoreiz nevaram dalīt to, ko iesaka Vītola kungs. Bet tas, ka mums vajadzēs šo sporta finansējumu pārstrukturēt un acīmredzot kaut kādā veidā (tāpat kā veselības aizsardzības sfērā) speciālajā budžetā apvienot specbudžetu ar valsts budžetu, varētu būt viens no turpmākajiem soļiem.

Redziet, kas par lietu ir ar neparedzētiem izdevumiem! Ko tad īsti nozīmē 50 tūkstoši no diviem miljoniem? Tie ir 4%. Bet, redziet, kas par lietu! 1998.gada budžetā neparedzētie līdzekļi bija apstiprināti 4,3 miljonu apmērā, bet iztērēja - 3,9 miljonus. Ja mēs ļoti skrupulozi pieejam, kam tur tika tērēts un kas tika darīts, tad, ļoti rūpīgi “ravējot” ārā visu to, kas nav saistīts ar neparedzētiem izdevumiem, tik un tā tie ir gandrīz 3 miljoni. 1997.gadā šī reāli piešķirtā nauda bija 1,8 miljoni. Principā pēc valdības rīcības attiecībā uz šo nodegušo skolu un, starp citu, arī attiecībā uz Gulbenes traģēdiju, mums tur vairs nav pilni 2 miljoni. Mēs jau esam noslīdējuši drusku zem šiem 2 miljoniem.

Jebkurā gadījumā es gribu teikt, ka, lūk, šo te posteni es lūgtu vairs neaiztikt, jo redzat... Es jums nosaukšu dažus skaitļus. 1998.gadā plūdu seku likvidēšanai tika izlietoti 638 tūkstoši, 1997.gadā Talsu rajona traģēdijas gadījumā - 171 tūkstotis. Arī ar dabas katastrofām saistītie izdevumi diemžēl ir pieaugoši: 236 tūkstoši - 1997.gadā, 551 tūkstotis - 1998.gadā, tāpēc es tomēr lūgtu...

Es saprotu, ka tās summas nav salīdzināmas, bet es tomēr lūgtu trīs lietas. Acīmredzot es lūgšu, lai Sporta apakškomisija aktīvi iedziļinātos šā budžeta pārstrukturēšanas problemātikā, jo man ir aizdomas, ka, nodalot sportā pamatbudžetu nost no specbudžeta... kārtīga šā budžeta pārvaldīšanas shēma Latvijā vēl nav izveidota. Veselības aprūpes sfēras reforma parāda, ka tas acīmredzot ir tas ceļš, pa kuru ir jāiet, un tur šie budžeti ir salikti kopā.

Otrs. Nepieciešams vēlreiz izskatīt šo jautājumu, jo varbūt ir iespējamas kaut kādas iekšējas pārbīdes šajā ministrijā. Taču es vēlreiz gribu teikt, man te īsti nav skaidrs.

Jaunatnes sporta programma ir arī jaunatnes politikas programma. Tur viņiem ir vesela virkne novirzienu. Ja tie galīgi “nepārklājas”, tad tas ir cits jautājums... Diemžēl es nevaru atbalstīt Vītola kunga priekšlikumu. Ar sirdi un dvēseli es esmu “par”, bet šoreiz nevaru to atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, ir radījusi savu priekšlikumu, kas, kā jau es minēju, tabulā sekos tālāk.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 115.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 116. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts, bet daļēji ir ietverts 19., jau iepriekš pieņemtajā, priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 117. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 118. - deputāta Grīga priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā alternatīvajā 20.priekšlikumā, bet šo - 118. priekšlikumu - komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pēc vairākkārtējām sarunām un debatēm ar Valsts veterinārā departamenta direktoru Rimeicāna kungu es nonācu pie dīvaina secinājuma. Mums bija diezgan asas pārrunas, kas attiecās uz dzīvnieku pasauli, jo ne jau tikai dzīvnieku pasaulē vēja ātrumā izplatās trakumsērga, kaut kādi mēri un citas slimības. Tas pats notiek arī cilvēku pasaulē, bet šoreiz es runāšu par dzīvnieku pasauli.

Manā priekšlikumā bija paredzēts nedaudz palielināt līdzekļus dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un apkarošanai, bet Rimeicāna kungs man apgalvoja tā, ka šāda profilakse varbūt arī nebūtu vajadzīga, lai gan tajā pašā laikā viņš ir iegādājies ārkārtīgi dārgas zāles orālai vakcīnai, kuru varētu izkaisīt mežā, lai to apēd lapsas, kuras tad nepaliktu trakas, un mežacūkas, lai tās nesaslimtu ar cūku mēri, un, lai gan viņš man nevarēja pierādīt, kādā veidā tad tās iedarbosies, es tomēr nolēmu, ka es šo savu priekšlikumu atsaucu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu, tālāk par 119.priekšlikumu!

R.Zīle. 119. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 119. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 2, atturas - 55. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 120. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 120. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 121. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 121. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 122. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 122. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 8, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 123. - arī tas ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 123. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 124. - Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 124. priekšlikumu - Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 12, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 125.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais priekšlikums nr. 126 nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Normāla situācija ir tāda, ka valstij nav jāfinansē nevalstiskas organizācijas. Tas jādara tikai izņēmuma gadījumos. Šoreiz ir tieši tas izņēmuma gadījums. Tas ir ļoti labi, ka šeit ir iestrādāta dotācija Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai. Protams, šī dotācija būtu palielināma. Es aicinu atbalstīt visus priekšlikumus, kuri tagad sekos. Jo šodien tā ir profilakse - mēs ieguldām problēmu risinājumā 10 000 latu. Ja mēs to tagad nedarīsim, pēc pāris gadiem būs jāiegulda daudz vairāk, lai likvidētu šo problēmu sekas. Mēs zinām konkrētu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu bēdīgo pieredzi šajā jautājumā.

Kas attiecas uz Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju, mēs ļoti daudz runājam par integrāciju. Veiksmīga asociācijas darbība ir viens no integrācijas stūrakmeņiem. Diemžēl budžetā vispār nav paredzēti līdzekļi asociācijas darbībai. Situācija ir tāda, ka asociācija tikai ar pašas spēkiem netiks galā. Tā ir ļoti neliela summa, kura ir paredzēta Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļai. Tā tiek izmantota absolūti nepareizi. No šīs summas tiek finansēti asociācijas un tās dalīborganizāciju pasākumi, taču nevalstiskās organizācijas var šiem mērķiem piesaistīt citus līdzekļus no visādiem fondiem, bet viņi nekur nedabūs naudu, lai apmaksātu ēkas uzturēšanu. Šī summa, kura ir paredzēta, ir ļoti sīki aprēķināta, un tā tāme, kura tika iesniegta, ir ļoti rūpīgi izskatīta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, un mums ir pilnīgi skaidri jāapzinās, ka tad, ja šī dotācija netiks piešķirta, ir pilnīgi iespējams, ka jau šogad asociācijas vairs nebūs. Asociācija šobrīd ir galvenais tilts starp valsti un minoritātēm. Es uzskatu, ka balsojums, atbalstot šo priekšlikumu, būs balsojums par integrāciju. Šā priekšlikuma noraidīšana būs balsojums pret integrāciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka Cileviča kungs runā par 125.priekšlikumu, kuru diemžēl mēs jau esam pabeiguši skatīt. Pašlaik mēs runājam par 126.priekšlikumu un, iespējams, arī par 127.priekšlikumu.

No vienas puses, es gribētu piekrist idejai, ko žurnāliste Zandere izteica žurnālā “Rīgas Laiks”, - ka viens no pagājušā gada vēsturiskajiem notikumiem ir tas, ka pirmo reizi čigānu tautības pārstāvis ir Latvijas Republikas Saeimā. Es gribu teikt, ka šis vispār ir unikāls gadījums Austrumeiropā un arī Rietumeiropā. Es domāju, ka tas dod mums ļoti daudz papildu argumentu mūsu starptautiskā prestiža celšanai tieši jautājumos, kas saistīti ar minoritāšu tiesību ievērošanu.

Taču mēs jau nobalsojām par 10 000 latu piešķiršanu Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai, un šobrīd man ar nožēlu jāsaka, ka mēs nevaram atbalstīt 126. un 127.priekšlikumu. Vienkārši tāpēc, ka to pašlaik neatļauj šī konkrētā budžeta iespējas. Iespējams, ka tādus papildu līdzekļus mēs varēsim meklēt jaunajos budžeta labojumos, tad, kad būs redzama budžeta izpildes gaita. Bet katrā ziņā es uzskatu to par noteiktu “sēklas” naudu, un to pašu saku arī par mūsu attieksmi pret šo tautu, kura, manuprāt, tomēr ir specifiska Latvijā, jo pārstāv nāciju, kurai nav savas dzimtenes.

Es ierosinu un tātad atkārtoju vēlreiz: ar nožēlu mums ir jānoraida 126. un 127.priekšlikums. Tajā pašā laikā mums jāpatur prātā, ka jau mēs esam atvēlējuši līdzekļus Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai un arī turpmāk mēģināsim rast iespējas, kā palīdzēt šīs tautības pārstāvjiem šeit, Latvijā, atrast savu vietu un savu pozīciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija un faktiski arī Saeima jau ir atbalstījusi priekšlikumu nr. 30, tātad zināms finansējums Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai jau ir piešķirts. Es aicinu neatbalstīt 126.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 126.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 7, atturas - 71. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 127. priekšlikums. Deputāta Rudeviča iesniegtais priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 128.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts, bet es gribu atgādināt, ka ir bijis arī priekšlikums, kurš ir atbalstīts, - par kopējo finansējumu 100 000 latu apmērā teātru programmai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 128.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 8, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 129.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 129.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 4, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 130.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz jau notikušu faktu. Gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noraidīja likumprojektu par Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Viens no argumentiem bija tas, ka maksimāli jāiegulda līdzekļi, lai savestu kārtībā jau pastāvošo bibliotēku. Diemžēl situācija šobrīd ir tāda (varbūt atsevišķi deputāti to nezina), ka Nacionālās bibliotēkas ēkā neielaiž skolēnus, izņemot 12.klašu skolēnus; 9., 10. un 11. klašu skolēni netiek bibliotēkā ielaisti tikai tā viena iemesla dēļ, ka tur vispār nav telpu. Nav telpu! Tas nav iespējams. Lai šajā gadījumā vismaz kaut kā mēs nāktu pretī bibliotēkai, lai kaut kādā veidā varbūt attaisnotu to, ka šobrīd Saeima nav gatava pieņemt likumu par jaunas bibliotēkas celtniecību, ir jāpadara bibliotēkas darbs, esošās bibliotēkas darbs, daudz efektīvāks, ir jāmodernizē bibliotēkas darbs. Tieši datortehnikai ir ārkārtīgi liela nozīme.

Es jums gribu atgādināt vienu faktu. Tad, kad mēs izdarījām labojumus iepriekšējā gada budžetā un piešķīrām ļoti nelielu summu Nacionālajai bibliotēkai (ja nemaldos, piešķīrām 24 000 latu transporta iegādei), Nacionālās bibliotēkas vadība bija tik godprātīga, ka izkalkulēja un meklēja, un dabūja divus ļoti lētus mikroautobusus, kas bija labā ekspluatācijas kārtībā; viņi pat ieekonomēja nedaudz naudas un par šo naudu nopirka krēslus un galdus, lai bibliotēka varētu daudzmaz normāli funkcionēt. Bibliotēkas vadības attieksme pret līdzekļu izlietojumu ir perfekta (atšķirībā no tā, kas notiek daudzās valsts pārvaldes institūcijās, daudzās pašvaldībās, kaut vai Rīgas pašvaldībā). Es aicinu atbalstīt šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas ir pilnīgi identisks Tautas partijas frakcijas iesniegtajam 137.priekšlikumam. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es vispār biju izbrīnīts, kad izdzirdēju, ka esam jau pieņēmuši lēmumu par jaunas bibliotēkas celtniecības pārtraukšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs neesam par to sprieduši. Priekšsēdētājs to apstiprinās.

Ja mēs ļoti rūpīgi ieskatīsimies tajā ar Kultūras ministriju saistītajā sadaļā, kurā ir runa par bibliotēkām, mēs ieraudzīsim kopējos izdevumus un ieņēmumus. Dotācija no budžeta ir par 13,6% lielāka nekā iepriekšējā gadā. Tā ir viena lieta.

Otra. Apskatīsim vēl vienu programmu - apakšprogrammu “Bibliotēku informācijas tīkla konsorcijs”. Tāds ir nosaukums. Tur ir saistība ar informāciju, saistība ar to, ko mēs te dzirdējām, tur ir pieaugums par 81 procentu. Bija 200 000, tagad ir 362 000. Katrā ziņā es varu pateikt tikai vienu - jautājums par jaunas bibliotēkas celtniecību ir konceptuāls. Ja jūs apskatīsiet investīciju programmu, kas arī jums ir pieejama, tad redzēsiet, ka investīciju programmā 300 000 ir paredzēti tā saucamjaai “feasibility” stadijai, respektīvi, priekšprojekta studijai, kurā tiek noskaidrots, vai vispār ir vērts šo bibliotēku celt. Kas attiecas uz šo projektu vai priekšprojektu, domas varēja dalīties, bet budžetā tā summa ir iekļauta, valdība to ir atbalstījusi. Izšķirošais būs tas, lai kopfinansējums no starptautiskajām organizācijām būtu šai bibliotēkai. Mana pārliecība ir tāda, ka mēs paši saviem spēkiem šo bibliotēku uzcelt nevaram. Un ir jābūt ļoti konsekventai rīcībai: vai mēs gribam vienu vai otru? Ja mums saka, ka esošajās bibliotēkās nav vietu, kur sēdēt, un ja mums saka, ka esošajās bibliotēkās ir problēmas ar informatīvo nodrošinājumu, tad izšķirsimies, ko mēs darīsim! Tie 300 000 tikpat labi varēja būt arī šeit. Ja mēs gribam tur 300 000 un arī šeit vēl naudu, tad jāatceras, ka budžeta iespējas ir limitētas. Atcerieties ciparus: 81% - informācijas konsorcija pieaugums, 13,6% - bibliotēkām kopumā... Protams, problēmas tur ir, bet tās nevar atrisināt uzreiz.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Cienītais finansu ministr! Ja jūs aizstāvat savu viedokli, esiet, lūdzu, precīzs! Varbūt jums nebija pietiekamas informācijas, bet es jums varu parādīt izrakstus no protokoliem, ko esam saņēmuši gan no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, gan no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Tur ir komisiju lēmums par atbalsta liegšanu likuma par Nacionālās bibliotēkas celtniecību pieņemšanai Saeimā. Tātad, esiet, lūdzu, finansu ministr, precīzs savos apgalvojumos!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir konsekventa šajā jautājumā. Viņa izsaka savu viedokli gan par iesniegto likumprojektu, kas, mūsuprāt, nebija īpaši kvalitatīvs, gan arī par to (mēs neesam par to sprieduši), ka mēs neesam ierobežojuši 300 000 latu novirzīšanu investīciju programmai šā projekta uzsākšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 130. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 131. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir daļēji iestrādāts manis minētajā programmā, kura attiecas uz teātriem. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 131. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 52. Priekšlikums noraidīts.

R.Zīle. 132. - deputātu Seiksta un Soldatjonokas iesniegtais priekšlikums, kurš ir arī daļēji iestrādāts iepriekšējos priekšlikumos. Šis priekšlikums nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. (Starpsauciens: “Noņem!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti atsauc priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 133. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 133. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 134. - deputātu Inkēna, Birznieces un Ražuka iesniegtais priekšlikums. Tas ir iestrādāts 37. priekšlikumā, par kuru jau ir nobalsots, bet tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Atsaucu!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti atsauc priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 135. priekšlikums. Iesnieguši deputāti Inkēns, Birzniece un Ražuks. Arī te ir līdzīga situācija, un tas daļēji ir iestrādāts. (Starpsauciens: “Atsaucu!”)

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atsauc.

R.Zīle. 136. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts 96. priekšlikumā, bet šis konkrētais priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Rihards Pīks - Tautas partijas frakcijas deputāts.

R.Pīks (Tautas partijas frakcijas deputāts).

Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribu pateikties saviem kolēģiem, kuri piekrita, ka mūsu frakcija izvirza šo priekšlikumu; vēlos pateikties arī valdībai, kas piekrita un iestrādāja šo priekšlikumu, jo citādi mēs pa laikam nonākam jezuītiskā situācijā. Mēs labprāt priecājamies, ejam uz Operu, bet tad, kad ir jārūpējas, lai tā būtu pieejama ne tikai bagātajiem cilvēkiem, bet lai tā būtu pieejama arī tiem, kuru ienākumi nav pietiekami lieli. Tad mēs to aizmirstam, kad lemjam, vai Operai ir jādod nauda, lai šī Opera ir Latvijas valstij, vai ne. Jo vairāk mēs dosim Operai un kultūrai, jo mums mazāk būs jāsastopas ar šādām nelaimēm, kāda bija šonedēļ Gulbenē.

Paldies par atbalstu. Es atsaucu šo priekšlikumu, jo tas ir jau iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Paldies. 136. priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle. 137. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 137. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 138. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3 , atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 139. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo jautājumu mēs apspriedām, jau pieņemot izmaiņas iepriekšējā gada budžetā. Šis priekšlikums nav vērsts uz naudas papildu tērēšanu. Šis priekšlikums ir vērsts uz naudas taupīšanu.

Kāda tad situācija ir Ventspils mūzikas skolā? Šo namu, kurā atrodas Ventspils mūzikas skola, ir atguvis privātīpašnieks, un katru mēnesi valsts šim privātīpašniekam par īri maksā ļoti ievērojamas summas. Agri vai vēlu mums šis jautājums būs jāatrisina, bet mēs būsim kaitējuši sev tajā ziņā, ka katru mēnesi mēs zaudējam naudu. Katru mēnesi valsts zaudē naudu! Te, cienījamie kolēģi, reiz vajadzētu izšķirties un pieņemt lēmumu, lai valsts nevis zaudētu naudu, bet to ietaupītu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām ne jau pirmo reizi ir ticis diskutēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es gribu teikt, ka šis nav vienīgais tāds gadījums valstī. Tādas situācijas bija arī ar nekustamo īpašumu kompensāciju valsts vārdā... Bija aptuveni aprēķini, kas katrā ziņā, ja mani atmiņa neviļ, pārsniedza 10 miljonus latu. Tātad komisija tomēr neatbalsta šādu argumentāciju, ka mēs nevaram pieļaut šāda veida izņēmumus, paredzot, kas notiks tālāk ar šīm kompensācijas izmaksām. Man būtu priekšlikums atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, bet neatbalstīt šo 139. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 139. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 9, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 140. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti, šī summa - 139 000 - ir paredzēta Kultūras ministrijas pakļautībā esošo vidējo un speciālo mācību iestāžu datorizācijai. Šobrīd ir paradoksāla situācija, ka republikā ir grūti atrast tādu pamatskolu vispārējās izglītības sistēmā, kur nav datorklašu. Es nemaz nerunāšu par vispārējās izglītības vidusskolām. Tiesa, šīs datorklases ir apgādātas par pašvaldību līdzekļiem. Kultūras ministrijas mūzikas un mākslas koledžas ir valsts iestādes, un tur šī situācija, ka šinīs mācību iestādēs audzēkņi nepazīst datorus, ir paradoksāla. Šobrīd no 15 šīm skolām daļēji nodrošinātas ar datoriem ir tikai sešas.

Ir iepriekšējās valdības lēmums un kultūras ministres Umblijas rīkojums uzsākt informātikas un datorizācijas apmācību jau ar 1998./1999. mācību gadu, un tātad, ja mēs šo summu neiebalsosim... Šis mācību gads jau ir garām, un es varu teikt droši, ka arī nākamajā mācību gadā šo apmācību programmu nevarēs realizēt.

Es aicinu deputātus balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ja mēs paskatāmies budžetā Kultūras ministrijas sadaļu un programmu, kas ir saistīta ar profesionālo izglītību, mēs ieraugām, ka praktiski ieņēmumi un izdevumi ir pieauguši par 11,8%, kas, neapšaubāmi, ir tomēr gandrīz divas reizes vairāk, nekā mēs redzam, kā mums ir audzis budžets.

Bet pašas būtiskākās lietas, kas attiecas uz profesionālo izglītību kultūrā, ir sekojošas - tas, ka izdevumi kapitālieguldījumiem ir pieauguši par 85,4% - gandrīz divas reizes, bet investīcijas - par 226%, tas ir, 2,26 reizes. Es gribu jums teikt, ka problēma, ko izvirzīja cienījamais deputāts, ir uztverta, un šeit šajos ciparos tas ir redzams. Acīmredzot nav iespējams šos tempus vēl vairāk palielināt, jo, salīdzinot, piemēram, ar citām investīcijām citos resoros, šeit jau tā būtiski ir palielināti šie ieguldījumi, jo 2,26 reizes ir palielinājušās investīcijas, un tas ir liels temps. Es domāju, ka, ja mēs šo tempu uzturēsim arī 2000. gadā, tad mēs atrisināsim šo jautājumu, par kuru runājāt jūs. Ja tas, par ko šeit tika runāts, nav iekļauts attiecīgajā finansējumā, tad acīmredzot, kompetenti risinot šo jautājumu... Kultūras ministrijā ir savi attīstības grafiki, kas ir stabilizēti ne tikai šim, bet arī nākamajam gadam, un es domāju, ka viss tiks risināts.

Patiesību sakot, šie ir tie cipari, kuri liecina, ka šī problēma te nav aizmirsta, jo te šie pieaugumi ir daudz lielāki nekā, piemēram, citos resoros, kur ir runa par profesionāli tehnisko izglītību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 140. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 2, atturas - 58. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 141. arī ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 142. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 142. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 143. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lagzdiņš vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Nav.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 144. - arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 145. - arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 145. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 6, atturas - 51. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 146. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Uztur spēkā balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 146. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 147. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 147. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 148. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šeit ir runa par jau izstrādātu restaurācijas un konservācijas programmu iedzīvināšanu Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Būtībā šodien ir izveidojusies paradoksāla situācija. No vienas puses, daudzos Latgales - un ne tikai Latgales - dievnamos iet bojā simtiem izcilu mākslas darbu, ļoti vērtīgu amatniecības izstrādājumu, jo nav, kas veic šos darbus, bet ārzemju speciālistiem nevar samaksāt, taču, no otras puses, novadā ir nesamērīgi augsts bezdarbs. Šī paredzētā programma būtībā mēģina risināt šo samilzušo problēmu. Un tā būtu izdevīga arī valstij, jo lielu daļu no šiem restaurējamajiem priekšmetiem varētu salabot mācību procesā, tas nozīmē - praktiski par velti.

Un es varu piebilst vēl to, ka mums ir arī jau pieredze šādā darbībā, jo Rēzeknes mākslas koledža jau četrus gadus pati ar saviem spēkiem būtībā mācību procesā restaurē valstij piederošu ēku, arhitektūras pieminekli. Darbi rit lēnām, bet pamazām tuvojas nobeigumam, tā ka arī pieredze mums būtu.

Taču diemžēl, neskatoties uz to, ka gudri cilvēki kādreiz ir teikuši: lai nokalst tā roka, kura no sevis atrauj, un zinot arī savu novadnieku izslavēto miermīlību, man tomēr šodien Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā šis priekšlikums ir jānoņem no balsošanas. (Starpsauciens: “Līdz labākiem laikiem!”) Protams, līdz labākiem laikiem.

Ar šo es arī gribētu atbildēt tiem, kuri apšauba sociāldemokrātu dotā vārda turēšanu. Ja šeit mēs turam vārdu raudādami, tad bez problēmām mēs turēsim savu vārdu attiecībā uz arodbiedrībām, uz profesoriem un tā tālāk. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairs pieteikušies nav. Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piekrīt Zvejsalnieka... (Starpsauciens: “Balsot!”) Es tieši tāpēc jautāju! Komisija uztur spēkā balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 148. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 6, atturas - 52. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 149. - deputātu Seiksta, Panteļējeva, Lībānes...

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts.

R.Zīle. 150. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 151. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 152. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ja jums ir pretenzijas, tad, lūdzu, Kārtības rullī paredzētajā kārtībā tās arī izsakiet. Tas ir 152.priekšlikums. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 152. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Atvainojiet, ir pieteikums debatēm.

Silva Golde - Tautas partijas frakcijas deputāte.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ir noticis pavērsiens līdzšinējā kārtībā, kādā finanses tika piešķirtas internātskolām. Lai arī minimāli, bet visus gadus kaut nedaudz ir ticis palielināts budžets internātskolām. Šogad ir noticis pavērsiens - budžets internātskolām, speciālajām skolām un speciālajiem bērnudārziem ir samazināts. Tas ir samazināts par 200 tūkstošiem. Turklāt valsts šīm mācību iestādēm uzliek papildu pienākumus, finansiālas papildu saistības, tas ir, apkalpojošajam personālam palielināt darba algas, ievērojot minimālo algu - 50 latu mēnesī. Par 6,5% ir pieaudzis šo mācību iestāžu audzēkņu skaits, tas ir apmēram 1000 bērnu. Ir straujš pieaugums “c” līmeņa klašu atvēršanai, un ir atvērtas pavisam jaunas šīs grupas iestādes Valmierā, Tukumā, Valkas, Tukuma un Madonas rajonā. Kā nodrošināt šo vajadzību izpildi? Mēs izliekamies neredzam šīs papildu vajadzības, un ir skumīgi, ka arī valdošās koalīcijas frakcijas par iespējamo papildu finansējumu piešķīruma mērķi neizvēlējās internātskolas. Es aicinu balsot par šo līdzekļu piesaisti, lai internātskolas varētu izpildīt tās funkcijas, kuras tām uzliek valsts. Šeit nav runa par papildu naudu, bet par funkciju izpildi. Es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es pilnīgi atbalstu Silvas Goldes teikto. Padomājiet, kādi tur bērni, kādas tās ir iestādes! Es vēršos pie jūsu sirdsapziņas. Pagājušā gada novembrī mēs ar jums nobalsojām un drusciņ tām palīdzējām, kādus 600 tūkstošus no papildu līdzekļiem mēs piešķīrām šiem internātiem. Es zinu, ka decembrī direktori izmantoja šos līdzekļus, iepērkot drēbes, mēbeles, kompjūterus bērniem un tā tālāk. Man bija tikšanās ar dažiem vai daudziem (pieci vai septiņi - es nezinu, vai tas ir maz vai daudz) direktoriem, un viņi teica: nu beigu beigās atnāca gudri deputāti, nu beigu beigās deputāti rūpējas par šiem nelaimīgajiem bērniem! Miljons un 200 tūkstoši, ko prasāt jūs ar savu priekšlikumu (un mūsu frakcijai ir līdzīgs priekšlikums), - tas ir minimums, lai šīs internātskolas varētu izpildīt savas tiešās funkcijas, rūpēties par šiem bērniem, mācīt šos bērnus, normāli pabarot šos bērnus. Atcerēsimies pirmsvēlēšanu kampaņu! Tad nav nevienas partijas, kuras pārstāvji neteiktu: mēs rūpēsimies par izglītību. Es ceru, ka jūs saprotat, ka šodien izglītība, Latvijas izglītība, ir slima. Ne par velti tik daudzus labojumus deputāti, frakcijas un komisijas ierakstīja budžeta projektā. Es vēlreiz vēršos pie jūsu sirdsapziņas, es lūdzu, lai jūs vismaz noticētu Goldei un Plineram, kuri tomēr izglītībā ir profesionāļi, un atbalstītu šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie deputāti! Šis ir jautājums, par kuru man personīgi ir vissmagāk runāt, un es sāku runāt par šo jautājumu tieši tāpēc, ka nepieciešamība sakārtot speciālo mācību iestāžu situāciju un atbalstīt tās - tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte nr.1. Runājot rajonos ar turienes cilvēkiem un it īpaši ar internātskolu pārstāvjiem, redzam, ka tā pārliecība ir absolūta, ka tās ir mācību iestādes, kurām būs jāpalīdz pirmām kārtām. Bet tad, kad mēs runājam par skaitļiem, ir jābūt godīgiem līdz galam. Pilnīgi pareizi - pagājušā gada beigās, izdarot budžetā grozījumus, tika papildus piešķirti 600 tūkstoši. Un šajā situācijā tā ir taisnība - ja pieskaita šos 600 tūkstošus, tad nav papildu finansējuma šajā gadā. Bet, ja mēs paskatāmies uz 1998.gadā piešķirto finansējumu, tādu, kāds tas bija 1998.gada budžetā, un šogad piešķirto finansējumu, tad redzam, ka finansējuma pieaugums ir tāds pats kā jebkuram citam izglītības sektoram. Šajā ziņā Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzējusi izdarīt speciālo mācību iestāžu, tā teikt, inventarizāciju. Mums ir precīzi saraksti, tagad mēs pētām izmaksas uz vienu audzēkni, jo dažādās speciālajās mācību iestādēs izmaksas uz vienu audzēkni ir ļoti dažādas. Tas būs ļoti darbietilpīgs process, bet Vispārējās izglītības departaments to darbu izdarīs līdz pavasarim. Es uzskatu, ka tai būs jābūt prioritātei attiecībā uz budžeta grozījumiem, kas parasti tiek veikti vasarā. Bet šobrīd budžets kā tāds ir izsvērts un sabalansēts, un strukturēts, un pašreiz atbalstīt tik lielu summu vienkārši nav iespējams, pirms nav veikti precīzi aprēķini.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr neatbalsta šo priekšlikumu, neskatoties uz visiem minētajiem argumentiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 152. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 153. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Tomēr prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 153.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! `Par - 25, pret - 2, atturas - 57. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 154. - deputātu Rugātes, Stalidzānes, Zvejsalnieka, Soldatjonokas un Seiksta iesniegts priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 154.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 3, atturas - 54. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 155. - deputātes Demakovas iesniegtais priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 155. - deputātes Demakovas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 3, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 156.priekšlikums komisijā nav atbalstīts, bet par šo priekšlikumu jau bija diskusija, un visi zina, kādā veidā nauda jau ir piešķirta.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsojumu neprasa. Tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.

R.Zīle. 157. - deputāta Gundara Bērziņa iesniegtais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 157. - deputāta Gundara Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 158. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 158. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 3, atturas - 50. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 159. - deputāta Geiges priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, kaut gan tas ir daļēji atbalstīts iepriekš nobalsotajā 44.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Geige atsauc priekšlikumu.

R.Zīle. 160. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir, manuprāt, viens no pašiem nopietnākajiem šāgada budžeta projektā, jo runa ir par ļoti svarīgu politisku problēmu, proti, par cittautiešu iekļaušanos latviskajā sabiedrībā, par latviskās izglītības nostiprināšanu. Tas, starp citu, bija arī nepārprotami ierakstīts tagadējās valdības deklarācijā. Diemžēl valdība ir ļoti vienkāršoti piegājusi šīs problēmas kaut vai daļējai risināšanai. Valdības piedāvājums ir piemaksāt skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību skolās, skolotājiem, kuri māca priekšmetus latviešu valodā, un latviešu valodas skolotājiem. Tas ir pareizs solis, jo šie skolotāji ir pelnījuši piemaksu. Tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi, ir aizmirsta viena ļoti būtiska tendence, kuru es jums raksturošu ar dažiem skaitļiem. Šī tendence ir šāda: arvien vairāk bērnu, it īpaši no jauktajām ģimenēm, arī no ģimenēm, kurās lietotā valoda nav latviešu valoda, uzsāk mācības latviešu mācībvalodas skolās. Atsevišķos Latvijas rajonos šī tendence jau draud pāraugt par problēmu. Krāslavas, Daugavpils, Ludzas rajonā daudzu latviešu mācībvalodas skolu pirmajās klasītēs ir tik daudz bērnu, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, ka tas jau ļoti stipri apdraud mācību procesu, jo latviešu bērniem skolotāji vairs nespēj veltīt pienācīgu uzmanību, un līdz ar to cieš pirmām kārtām tieši šie latviešu bērni. Es jums nosaukšu tikai dažus skaitļus, lai jūs nedomātu, ka es šeit runāju to, kas nav taisnība. Ludzas rajonā latviešu valodā 9.klasēs mācās 48% bērnu, bet pirmajās klasēs jau 63% bērnu mācās latviešu valodā. Krāslavas rajonā 9.klasēs 38% bērnu mācās latviešu valodā, bet pirmajās klasēs - jau 60% bērnu. Šiem skolotājiem, kuri strādā latviešu mācībvalodas skolās, strādāt ir tikpat sarežģīti vai pat vēl daudz sarežģītāk nekā tiem skolotājiem, kuri māca latviešu valodā mācību priekšmetus cittautiešu mācībvalodas skolās. Un tādēļ Tautas partija uzskata, ka mēs nedrīkstam ignorēt latviešu skolu, latviešu mācībvalodas skolu, kura tāpat ir jānostiprina. Šobrīd Cēsu, Valmieras un citos rajonos krievu mācībvalodas skolās... tajos rajonos, kur bērni uz ielas savā starpā sazinās latviski, šiem skolotājiem tā nav problēma - krievu skolā strādāt un mācīt latviešu valodu šiem bērniem. Bet tanī pašā laikā Latgales reģionā un jau arī Rīgā atsevišķās skolās, latviešu mācībvalodas skolās, ir ārkārtīgi lielas problēmas.

Es uzskatu, ka valdībai vajadzētu tomēr censties pildīt savu valdības deklarāciju par latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu, par latviskās izglītības pozīciju nostiprināšanu, un atbalstīt šo Tautas partijas frakcijas priekšlikumu, kas ir vērsts uz to, lai mēs piešķirtu papildu atalgojumu tiem skolotājiem, kas strādā latviešu mācībvalodas skolās ar bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Es ļoti lūdzu... Ja Saeima tomēr neizšķirsies par šo papildu finansējumu, mēs vēlreiz atgriezīsimies pie šī konceptuālā jautājuma, apspriežot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu, kas neprasa papildu finansējumu, bet prasa taisnīgu pieeju, lai šī nauda tiktu tiem latviešu skolu pedagogiem, kuri māca cittautiešu bērnus un bērnus no jauktām ģimenēm, kam dzimtā valoda nav latviešu valoda, un kuriem ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt, jo ir jāvelta bērniem papildu darbs. Šī ir ļoti nopietna problēma.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie deputāti! Pirmām kārtām es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šāda summa - 600 tūkstoši - jau ir atbalstīta pirmajā lasījumā. Šoreiz vairs netiek runāts par summu un par līdzekļu nepieciešamību, bet gan par to, kā pareizāk izmantot šos līdzekļus. Un šinī ziņā es gribu uzsvērt divas būtiskas lietas. Es zinu, ka ir Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums - skolotājiem, kuri pasniedz latviešu valodu bērniem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, darba samaksu paredzēt ar koeficientu “1,5”. Es zinu, ka šis priekšlikums ir diskutabls. Es esmu par to jautājis skolotājiem un skolu direktoriem, un viņi ļoti dažādi uztvēra šo priekšlikumu. Jāsaka godīgi, ka vairumā gadījumu viņi to uztvērta negatīvi. Bet, kad ir precīzi izskaidrots, kāpēc tas tiek darīts, un tiek jautāts, kādas būtu alternatīvas, kas ļautu sasniegt to pašu, tad diemžēl citu priekšlikumu nav, un vairumā gadījumu skolotāji un skolu direktori ir piekrituši.

Mums jāatceras viena elementāra lieta. Jaunais Izglītības likums paredz, ka 2004.gadā visa vidējās pakāpes izglītība Latvijā būs valsts valodā. Lai to nodrošinātu, Latvijā būtu nepieciešami vismaz 4000 skolotāju, kas māca latviešu valodu vai mācību priekšmetus latviešu valodā. Pašlaik viņu ir tikai 800 - piecas reizes mazāk. Kā panākt gada vai divu gadu laikā šo skolotāju skaita būtisku palielinājumu? Kur lai ņem šos 3200 skolotājus? Kā lai viņus pierunā? Es neticu, ka šādas radikālas izmaiņas varētu notikt bez kaut kādām radikālām metodēm. Tieši tāpēc ir iesniegts šis Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums.

Ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, šī summa nav paredzēta tikai tā saucamajām krievu skolām. Tā ir paredzēta visiem skolotājiem, kuri strādā ar bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Vienalga, vai tas ir krievu skolā vai latviešu skolā, speciālā sagatavošanas jeb izlīdzināšanas grupā, lai viņi varētu pilnībā uzsākt pilnvērtīgu izglītības apguvi valsts valodā.

Otrkārt, šī piemaksa paredzēta tikai tiem skolotājiem, kuri beiguši “LAT - 2” jeb tā saucamos Priedītes kundzes kursus. Ko tas nozīmē? Kursi “LAT - 2” ir metodikas kursi, kuri paredz latviešu valodas apguves specifiku bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Tā ir cita specifika, tai vajadzīga cita metodika. Šī metodika paredz daudz lielāku papildu laiku, kas nepieciešams skolotājiem, lai viņi sagatavotos stundai, lai viņi varētu pēc šīs metodikas mācīt bērnus. Atstājot šiem skolotājiem darba samaksu proporcijā “viens pret vienu”, mēs pēc būtības samazinātu šo skolotāju darba samaksu, tā nebūtu adekvāta citu skolotāju darba samaksai. Tieši tāpēc ir šis priekšlikums, tieši tāpēc pirmajā lasījumā ir atbalstīti 600 tūkstoši, un tieši tāpēc es šoreiz vēršu jūsu uzmanību uz to un lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti un augsti godātais ministra kungs! Diemžēl šī naudas summa, kas ir atbalstīta, nav pietiekama. Un jūs labi zināt - tas nav vairs nekāds noslēpums - , ka Latgalē daudzviet ir tā, ka no tām skolām, kurās mācībvaloda ir latviešu valoda, skolotāji labprātāk aiziet uz tām skolām, kurās mācībvaloda vēl nav latviešu valoda. Tas ir neizbēgams process, jo tieši tādēļ, ka klašu piepildījums tur nav pietiekams, sociālais nodrošinājums skolotājiem diemžēl ir ļoti zems, daudz zemāks nekā pilsētās, lielās pilsētās un pat rajonu centros. Ja šīs naudas summas nebūs pietiekamas, lai situāciju izlīdzinātu, tad mums nebūs instrumenta, ar ko mēs varētu apturēt šo procesu. Vai tad mēs vēlamies pavairot citās valodās mācošo skolu skaitu, nevis realizēt izglītības sistēmā programmu, lai pamatizglītība būtu latviešu valodā - valsts valodā? Šķiet, ka tieši latviešu valodai ir jābūt galvenajai mācībvalodai skolās. Tādēļ šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo tas ir viens no instrumentiem, kas dod iespēju sakārtot šo sistēmu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 160. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 4, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 161. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Komisija atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle. 162. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

R.Zīle. Seko jauna tabula - “Priekšlikumi par līdzekļu pārdali”. 163.priekšlikums ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegts priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Frakcija atsauc!”)

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle. 164. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Ministru prezident! Es šoreiz griežos tiešām pie jums, jo šis priekšlikums tapa nevis kādā konkrētā frakcijā, bet gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā ir visu frakciju pārstāvji. Šī summa ir salīdzinoši neliela, bet, mūsuprāt, ārkārtīgi nozīmīga, lai stiprinātu vēsturisko atmiņu. Šī dokumentālā filma “Uzvarai nolemtie” tika demonstrēta Latvijas televīzijā, tiesa gan, neizdevīgā laikā - vakarā. Šī dokumentālā filma ir par barikāžu dienām Latvijā.

Man pēc tam uz komisiju zvanīja ļoti daudzi skolu direktori, kuri uzskata - un tas arī ir fakts - , ka mums, vidējai un vecākajai paaudzei, liekas, ka laiks rit varbūt diezgan lēni, ka nav pagājis vēl ilgs laiks kopš barikādēm, bet jaunajai paaudzei, jaunāko un vidējo klašu skolēniem, diemžēl par barikāžu notikumiem nav dokumentālu liecību. Tāpēc mēs komisijā nospriedām, ka būtu ļoti labi, ņemot vērā šo direktoru ierosinājumu, panākt vismaz to, lai katrā skolā būtu viena šī kasete. Un par šo summu ir iespējams nodrošināt, ka katrā Latvijas skolā ir viena videokasete ar šīs filmas ierakstu, lai mazie bērni, lai bērni no vidējām klasēm zinātu, kas bija barikādes, lai zinātu mūsu tautas vēsturi.

Tāpēc es ļoti aicinu tieši Ministru prezidentu, ņemot vērā to, ka šie līdzekļi ir salīdzinoši ļoti nelieli - 5000, bet tie ir pietiekami, lai katra skola šo filmu saņemtu... Tie ir līdzekļi no Ministru kabineta vispārējās vadības sadaļas, kas varbūt tiek atņemti Ministru kabineta Kancelejas vajadzībām vai tamlīdzīgiem izdevumiem... Es saprotu, ka arī tur tie ir vajadzīgi, bet šeit 5 tūkstoši būtu ārkārtīgi svētīgi, lai mēs stiprinātu savas jaunās paaudzes vēsturisko atmiņu. Tā lēma komisijas deputāti, nevis kāda konkrēta partija.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - Ministru prezidents.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamais Ābiķa kungs! Esmu spiests jums atbildēt, jo arī jūs uzdevāt jautājumu personīgi man. Es pilnīgi atbalstu jūsu viedokli, un to droši vien atbalsta arī absolūti lielākais vairākums to deputātu, kuri ir zālē, kuri paši bija uz barikādēm, tā ka šis jautājums nav apspriežams. Tomēr jums ir jāsaprot arī Ministru kabinets un valdība. Mēs esam sabalansējuši budžetu līdz vienam santīmam, mēs esam vienojušies par visiem balsojumiem, un es jums personīgi apsolu izskatīt šo jautājumu, cik skolās nav videomagnetofonu un televizoru. Bez tiem šī kasete šajās skolās būs nelietojama. Tas ir komplekss jautājums.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, kura noraida šo priekšlikumu. Tajā pašā laikā šo problēmu mēs tomēr izskatīsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 164.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 3, atturas - 57. Priekšlikums nav pieņemts. Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Oļegs Tolmačovs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Guntis Dambergs, Anta Rugāte, Helēna Demakova, Valdis Ģīlis, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Krišjānis Peters. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! 165. priekšlikums. Lūdzu, atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. 165.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 166.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Esta.

J. Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Dzirdot vārdu “fonds”, pie tam “fonds”, kurš saistīts ar kultūru, es saprotu, ka finansu ministram un vēl dažiem deputātiem varbūt uzmetas zosāda, bet es uzreiz gribu pateikt, ka šis fonds nav saistīts ar valsts budžeta līdzekļiem. Šis fonds piesaista tikai privātos līdzekļus un sadarbojas ar līdzīgiem vai radniecīgiem ārvalstu fondiem. Es esmu pārliecināts, ka 5000 latu šā fonda darbības uzsākšanai milzīgu robu budžetā neradīs.

Bez tam šo fondu ir dibinājusi Latvijas Mūzikas mācību iestāžu asociācija, Kultūras un mākslas koledžas skolotāju asociācija un atsevišķas fiziskās personas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisijas vārdā man nav ko piebilst pie iepriekšteiktā par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 166.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 47. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 167.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 167.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 4, atturas - 50. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 168.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 168.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 5, atturas - 49. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 169.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pašlaik ir daudz dzirdams par trūkumiem Valsts cilvēktiesību biroja darbībā, un mums šodien ir reāla iespēja ar savu balsojumu novērst vienu no šiem trūkumiem. Es gribu pievērst jūsu uzmanību priekšlikumam nr. 169, kur ir runa par automašīnu iegādi Valsts cilvēktiesību birojam.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu Valsts cilvēktiesību birojam ir ļoti daudz pienākumu. No šā biroja sekmīgas darbības ir atkarīga ne tikai demokrātijas attīstība un stabilitātes nostiprināšana Latvijā, bet arī mūsu valsts pozitīvais tēls ārzemēs. Tanī pašā laikā, kad mēs tik daudz gaidām no biroja, tā ir vienīgā tik svarīgā organizācija, valsts iestāde, kurai vēl līdz šim brīdim nav sava autotransporta. Automašīna birojam ir nepieciešama nevis prestiža dēļ, bet tādēļ, lai regulāri apmeklētu visas Latvijas pilsētas un pašvaldības, lai noteiktā laikā tur organizētu iedzīvotāju pieņemšanas un konsultācijas. Mašīna Valsts cilvēktiesību birojam ir nepieciešama, lai apmeklētu bērnunamus un cietumus, kas atrodas ārpus Rīgas.

Cienījamie kolēģi! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Latvija nav tikai Rīgas pilsētas centrs, kur atrodas birojs. Ja mēs kopīgi šodien nobalsosim par mašīnas iegādi Valsts cilvēktiesību birojam, tad mēs pēc būtības nobalsosim par to cilvēku tiesībām un tiesisko aizsardzību, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli šajā jautājumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 169.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 28, atturas - 49. Priekšlikums tiek noraidīts.

R.Zīle. 170.priekšlikums. Deputāta Guntara Krasta priekšlikums, kas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet! Balsošanas režīmu! Balsosim par 170.priekšlikumu - deputāta Guntara Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 14, atturas - 5. Priekšlikums ir pieņemts.

R.Zīle. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 171.priekšlikumu, kuru arī iesniedzis deputāts Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 172.priekšlikums. Arī Guntara Krasta priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 173.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Guntars Krasts. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 174.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Šajā budžeta projektā Saeima jau ir atbalstījusi Ministru kabineta alternatīvo priekšlikumu nr. 28. Latvijas Neredzīgo biedrībai tiflotehnikas iegādei un uzņēmējdarbības veicināšanai tika iedalīti 50 000 latu, tāpēc Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā es šo priekšlikumu atsaucu un pateicos visiem saviem kolēģiem no koalīcijas partijām, kas Ministru kabinetā un Koalīcijas padomē šo priekšlikumu pamatā atbalstīja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. 174.priekšlikums ir atsaukts.

R.Zīle. 175. priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji iestrādāts, atbalstot 36.priekšlikumu. Šo konkrēto priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 175. priekšlikumu - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 4, atturas - 47. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 176.priekšlikums. Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle. 177.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir sens Latvijas parlamenta sirdsapziņas jautājums. Nesen, pēdējā sēdē, atbildot uz jautājumiem, arī Godmaņa kungs pareizi norādīja, ka mērķobligāciju jautājums ir parlamenta jautājums.

Šinī gadījumā mēs, izpildot arī vēlētājiem dotos solījumus, piedāvājam budžetā iekļaut reālu naudas summu, lai šo jautājumu beidzot sāktu risināt. Vairākus gadus pēc kārtas parlaments ir iekļāvis zināmas naudas summas, lai sāktu izdarīt mērķobligāciju maksājumus. Diemžēl budžeta deficīta dēļ šīs summas netika izmantotas konkrētajam mērķim, tāpēc cilvēki līdz šai dienai nav saņēmuši ne santīma. Tādējādi es aicinu šodien šo mūsu priekšlikumu atbalstīt, jo tas bija arī lielākās daļas frakciju solījums, ko mēs devām vēlētājiem, - sākt šo jautājumu virzīt uz priekšu. Šis nav Ministru kabineta jautājums, un Kabinets šo jautājumu nav spējīgs atrisināt. Tas ir jāuzņemas mums, un tas ir politisks jautājums. Es ceru, ka to atbalstīs gan Tautas partija, gan arī mani kolēģi no kreisā flanga - sociāldemokrāti droši vien neteiks, ka šis jautājums ir jārisina pēc pusgada, pēc 10 gadiem vai pēc 20 gadiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nav papildkomentāru par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 177.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 21, atturas - 59. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 178.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es jau reiz runāju par šo jautājumu no šīs tribīnes, bet tas bija pirms pusdienām. Tagad jūs esat paēduši un varbūt būsiet labvēlīgāki. Es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka mēs lūdzam mērķdotācijas specializētajām pirmsskolas iestādēm - internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un skolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Saprotot, ka aicinājumi šodien maksā lēti, es tomēr lūdzu vēlreiz pārdomāt un izteikt savu pozitīvo attieksmi.

Pirms pāris dienām man bija gods tikties ar profesoru, Maskavas Valsts universitātes akadēmiķi psihologu Zinčenko, kurš tagad kā vieslektors uzturas Latvijā. Kad es viņam izklāstīju mūsu izglītības sistēmu, mūsu attieksmi pret bērniem un skolotājiem, kad es izklāstīju mūsu attieksmi pret internātiem, pret bāreņu un bērnu tiesībām un tā tālāk un tā joprojām, viņš man teica: “Jakov, jūs audzināt bandītus!” Varbūt Gulbenes nelaimes gadījums, šis traģiskais gadījums, ir viens no pierādījumiem? Padomājiet, vai svarīgāk ir atdot šos līdzekļus bērniem vai pirkt, piemēram, nevienam nederīgus ieročus!

Es vēlreiz aicinu balsot “par”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir liels lūgums: varbūt nevajadzētu vairāk spekulēt ar Gulbenes traģēdiju, jo gan tie, kuri prasa ieročus, gan tie, kuri prasa naudu izglītībai, viņi visi apelē pie viena - pie Gulbenes traģēdijas. Padomājiet par to, ka tie cilvēki, kas tur sēž un pašlaik klausās mūs... Mēs viņiem riebjamies vienkārši!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisija aicina neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 178.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 16, atturas - 65. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 179.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ir iesniegusi šo priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav... (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Balsot!”) Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 179. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 11, atturas - 66. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 180.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 180.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 14, atturas - 62. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 181. - deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns atsauc šo priekšlikumu.

R.Zīle. 182. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav? Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 183. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas iesniegts priekšlikums. Tas ir atbalstīts Ministru kabineta sagatavotajā 16. priekšlikumā. Šo priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Tautas frontes laikos man bija tas gods dibināt šo Latgales kultūras centru un arīdzan pie tā pastāvošo izdevniecību. Man ir ar prieku jākonstatē, ka šī izdevniecība ir visus šos gadus sekmīgi darbojusies, ir izdots liels daudzums vērtīgas izziņu literatūras. Viens no pēdējiem darbiem, kas tika izdots ar Saeimas atbalstu, ir pagājušajā gadā izdotie Franča Trasūna kopotie raksti.

Tā kā Ministru kabinets ir šo mūsu priekšlikumu iestrādājis savos alternatīvajos priekšlikumos (tur, man liekas, ir paredzēti 8 000, man gribas izteikt pateicību Ministru kabinetam.

Protams, pie viena man gribas atgādināt arī to, ka Latvijas Čigānu nacionālajai kultūras biedrībai bija iedoti 10 000. Taču mēs esam ilgajos katoļu baznīcas gados pieradināti pie pacietības, pie pieticības. Drusciņ jocīgi ir vienīgi tas fakts, ka Ministru kabinetā tik daudzi uzvārdi skan latgaliski, bet lielāks iespaids ir čigāniem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. 183. priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 184. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas sagatavots priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Paldies.

R.Zīle. 185. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 186. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

187. - deputātu Barčas, Bojāra, Damberga, Goldes, Kuduma, Segliņa, Ābiķa un Ketlera sagatavots priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 187. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 16, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Zīle. 188. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

R.Zīle. 189. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ainārs Šlesers - ekonomikas ministrs.

A.Šlesers (ekonomikas ministrs).

Cienījamie Saeimas deputāti! Kas attiecas uz šo priekšlikumu, es gribētu pateikt to, ka 1999. gadā Ekonomikas ministrija bija paredzējusi ļoti daudzas programmas, bet visas mums diemžēl nebūs iespējams realizēt, jo mums ir jārēķinās ar reālo situāciju valstī: līdzekļu ir tik, cik to ir. Un tāpēc mēs esam izskatījuši daudzus savus priekšlikumus, esam to visu izvērtējuši un uzskatām, ka tieši šie priekšlikumi, kas ir no Ekonomikas ministrijas, ir ļoti svarīgi Latvijas ekonomikai.

Es gribētu īsi argumentēt, kāpēc. Jautājums saistīts ar enerģētikas nacionālo programmu, kas tika akceptēta un 1997. gada 2. septembrī pieņemta realizēšanai. Lai realizētu šo programmu, Ekonomikas ministrija ir prasījusi 1,2 miljonus latu. Izvērtējuši reālo situāciju, kāda ir valstī, mēs samazinājām šos izdevumus līdz 200 000 latu.

Kas attiecas uz pārējiem punktiem, Ekonomikas ministrijas viedoklis ir šāds: beidzot ir nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu ekonomikas attīstībā. Mēs runājam par to, ka ir jāattīsta Latvijas ekonomika un ka ir jāatbalsta Latvijas uzņēmēji. Tāpēc punkti, kas ir saistīti ar kvalitātes nodrošināšanas nacionālo programmu, tirgus uzraudzības nacionālo programmu un ārējās tirdzniecības nacionālo programmu, ir jautājumi, kuriem ir prioritāte Ekonomikas ministrijā.

Es gribētu klātesošos informēt arī par to, ka 1999. gada laikā Ekonomikas ministrija strādās kopā ar privātajām struktūrām, nevalstiskajām organizācijām, veidojot nozaru ekspertu padomes pie Ekonomikas ministrijas, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus nākamā gada budžetam, lai mēs varētu sasniegt lielākus ieņēmumus 2000. gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs šodien vairāk nekā 40 miljonus novirzīsim vienkārši “noēšanai”. Privatizācija noritēs arī 1999. gadā un 2000. gadā. Ir jautājums - kas būs 2001. gadā? Kāda būs valdības un Saeimas nostāja? Un tāpēc mēs dodam prioritāti tām nozarēm, kuras var reāli dot Latvijai ieņēmumus. Jo vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt labklājību valstī, ir valsts budžeta ieņēmumus palielināt, nevis samazināt.

Mēs esam par sportu, bet šajā gadījumā es gribu lūgt ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas pārstāvjus atbalstīt Ekonomikas ministriju.

Sēdes vadītājs. Debatēt vairs neviens nevēlas. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šonedēļ, otrdien, bija uzaicinājusi atbildīgas amatpersonas no Ekonomikas ministrijas, lai apspriestu jautājumu par šīm programmām. Mēs secinājām, ka tās ir ļoti svarīgas. Bet mēs konstatējām arī vienu citu lietu: diemžēl budžeta programmējums šīm programmām ir ļoti neveiksmīgs, jo tās var tikt finansētas tikai tad, kad budžetā tiks izdarītas visas iemaksas no privatizācijas ieņēmumiem (tie ir 36 miljoni). Tikai tad var tikt finansētas šīs programmas. Līdz ar to mēs konstatējām tādu situāciju, ka var netikt izpildītas visas šīs četras programmas vai daļa no tām un ka netiks finansēti arī sporta pasākumi, šī jaunatnes sporta spēļu programma. Tāds bija komisijas konstatējums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 189. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 190. priekšlikums. Arī to ir sagatavojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Komentārs ir tieši tāds pats kā par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Ekonomikas ministrs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 190. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 14, atturas - 46. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 191. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas jau ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā un jau ir atbalstīts 11. priekšlikumā. Un vēl būs tabulā 170. priekšlikums. Bet šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 192. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, līdzīgs iepriekšējam. Komisija to neatbalsta, bet tas ir daļēji iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Frakcija neprasa balsojumu.

R.Zīle. 193. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Līdzīga situācija kā divos iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 194. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts 12. priekšlikumā - Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Komisija neatbalsta 194. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Frakcija neprasa balsojumu.

R.Zīle. 195. - deputātu Salkazanova, Arņa Kalniņa, Stalidzānes, Grīga, Bunkša, Damberga, Greiškalna un Razminoviča iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Balsosim par 195. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 7, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 196. - deputāta Mežecka iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Zīle. 197. - deputātu Prēdeles, Ģīļa un Vītola iesniegts priekšlikums. Tas ir iestrādāts jau atbalstītajā 28. priekšlikumā. Šo priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neprasa balsojumu.

R.Zīle. 198. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts 188. priekšlikumā, ko iesniedzis Ministru kabinets. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 199. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas ir iestrādāts 17. priekšlikumā, bet šo priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Frakcija atsauc priekšlikumu.

R.Zīle. 200. priekšlikums. Iesniegusi deputāte Prēdele. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Prēdele (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par šo savu priekšlikumu es tomēr gribētu bilst dažus vārdus. Mums visiem ir labi zināms, cik niecīgs ir Latvijas zinātnes kopējais finansējums. Un šajā mazajā kopējā “katliņā” pavisam pazūd tās zinātnes, kuras attiecas tieši uz letoniku. Es gribētu īpaši pieminēt latviešu valodas un dzīvesziņas, kā arī vēstures izpēti. Citas zinātņu nozares, ļoti iespējams, tālāk virzīs citas zemes un citas tautas, taču latviešu valodas, etnogrāfijas un mūsu dzīvesziņas izpēte ir tikai un vienīgi mūsu pašu, latviešu, rokās. Ja mēs to nemīlēsim, nelolosim, tad patiesībā neviens cits to arī nedarīs. Naudas pietrūkst. It īpaši trūkst šo letonikas pētījumu publicēšanai, lai katrs, kam ir interese par tiem un kas mēģina runāt latviešu valodā, un kam ir tuva latviešu kultūra, varētu šos izdevumus nopirkt, turēt sev blakus un reizēm palasīt. Šobrīd neizdoti krājas manuskripti gan Latviešu valodas institūtā, gan Latvijas vēstures institūtā, gan Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.

Es pieminēšu tikai dažus no šiem manuskriptiem, kuri patiesībā ir ļoti nepieciešami mums katram, un, ja mēs to neapzināmies, tad tā ir mūsu pašu problēma un vaina. Tātad: latviešu tautasdziesmu zinātniskais izdevums, Broces darbu izdevums, latviešu valodas dialektu atlants, autentiski folkloras un izlokšņu materiāli, arheoloģijas un etnogrāfijas darbu kopojumi.

Otrām kārtām es gribu pieminēt, ka stāv un gaida izdošanu latviešu literatūras vēsture, Latvijas vēsture, latviešu valodas gramatika un latviešu valodas vārdnīca.

Dēļ sirdssāpēm es nemaz negribētu pieminēt tādas lietas kā zinātniskie žurnāli. Patiesībā to ārējais izskats, kā arī apjoms liek daudz ko vēlēties.

Un, protams, ir jāpiemin arī Latvijas zinātnieku zinātniskā mantojuma apguvei un piemiņai veltīti krājumi. Piemēram, stāv un izdevēju gaida Mīlenbaha darbu krājums.

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti, ļoti sāpīgi, ka ne Ministru kabinets, ne Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatrada par vajadzīgu atbalstīt šo priekšlikumu - 20 000 latu piešķiršanu latviešiem, Latvijai un mums katram tik vajadzīgo darbu publicēšanai. Tāpēc ar nožēlu es atsaucu šo savu priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles: “Neatsauc! Mēs atbalstīsim! Latvieti, nepadodies!”) Taču aicinu atcerēties un neaizmirst, ka jau pirmajā budžeta labojumu reizē mums ir šie 20 000 vai varbūt pat 50 000 latu jāatrod.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. 200. priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 201. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Tas jau ir daļēji iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā nr. 29. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuztur spēkā šo priekšlikumu.

R.Zīle. 202. - deputātu Rugātes, Stalidzānes, Zvejsalnieka, Soldatjonokas un Seiksta iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neuztur spēkā šo priekšlikumu.

R.Zīle. 203. - deputātu Šņepsta, Seiksta un Zvejsalnieka priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jāzeps Šņepsts - Tautas partijas frakcija.

J.Šņepsts (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējās runātājas es tik viegli nepadodos. Neskatoties arī uz to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma manu priekšlikumu ir noraidījusi.

Lai būtu apmēram skaidrs, par ko ir runa, nosaukšu dažus skaitļus. Preiļu pamatskolā uz 1.janvāri mācījās 964 bērni, tā ir viena no lielākajām pamatskolām Latvijas valstī. Šai pamatskolai nu jau vairāk nekā 20 gadus tiek celta sporta zāle. Pašreizējās sporta zāles izmēri ir 18x9 metri. Un, lai cik tas nebūtu dīvaini, šajā zālē ir bijuši pilnīgi visi “Latvijas ceļa” “spices” vīri. Un tāpēc es ļoti gribētu, lai pēc manis šajā tribīnē nāktu un uzstātos izglītības ministrs un, pamatojoties uz viņu izstrādātajiem metodiskajiem noteikumiem, paskaidrotu, kā 964 bērni var nodarboties šajā zālē. Jo, pēc maniem elementāriem aprēķiniem, norma uz vienu skolēnu sanāk mazāka nekā tā, ko paredz Eiropas Savienības direktīva tiem mājdzīvniekiem, kurus no Igaunijas ieved Latvijā. Tad man rodas jautājums: kas šajā valstī un šajā zālē tiek augstāk vērtēts? Šajā sakarā būtu ļoti interesanti dzirdēt Seiksta kunga domas par to, kā tur ir attiecībā uz cilvēktiesībām.

Nākamais jautājums. Pamatojoties uz to pašu metodiku, katru dienu ir jānotiek 18 mācību stundām. Es saprastu, ka Ministru kabinets var strādāt 24 stundas diennaktī, bet kā var bērni 18 stundas nodarboties ar fizkultūru? Tas man nav skaidrs.

Un visbeidzot. Es jau saprotu, ka Krištopana kungs arī šogad 1.septembrī ieradīsies tajā pamatskolā, redzēs tos mazos bērnus un uzdāvinās kārtējās bumbas, un “robs” būs aizlāpīts. Bet, cienījamais Krištopana kungs, jūs tāpat kā es noteikti visspilgtāk atceraties savu pirmo skolu... Un man ļoti žēl, ka šiem vairāk nekā deviņsimt bērniem jau 20 gadus ir jāsapņo nereāls sapnis. Vajadzēja šonedēļ aizbraukt uz Preiļiem un apmeklēt tos bērnus, jo šonedēļ sāka likt tai skolai logus iekšā. Vajadzēja redzēt viņu sejas izteiksmi, kas pauda, ko viņiem nozīmē šī zāle. Es biju iesniedzis - jūs varat par to pārliecināties - priekšlikumus par diezgan konkrētiem finansu avotiem. Šo priekšlikumu pieņemšana pēc būtības šajā budžetā absolūti neko nemainītu, bet mēs tādējādi atrisinātu problēmu, kuru diemžēl PSRS laikā 15 gadus nevarēja atrisināt toreizējā Izglītības ministrija un kuru Latvijas brīvvalsts laikā, pēc neatkarības atgūšanas, diemžēl nu jau astoņus gadus nevar atrisināt arī “Latvijas ceļa” valdība.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Par ko mēs vispār šodien runājam? Ja mēs budžetu nopietni apspriežam, tad laikam runājam par kaut kādām programmām, par valsts attīstību, izglītības attīstību. Un tad man gribas pacelt tādu skaistu jautājumu... es tā dzirdu... man paceļas, man pacelt gribas... Es arī pacelt gribu jautājumu par dažu deputātu atbildību, izvirzot jautājumus, priekšlikumus un tā tālāk. Par šo pašu pamatskolu tas nav pirmais priekšlikums, viens un tas pats deputāts parakstās, iesniedz... Un, ja mēs nobalsojam vienā gadījumā un otrā gadījumā, tad jājautā - cik naudas būs vajadzīgs šīs sporta zāles remontam? 50 tūkstoši? 100 tūkstoši? 150 tūkstoši? Iedomājieties, ka mēs nobalsosim par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Acīmredzot visu skolu pabeigs kopā ar sporta zāli. Acīmredzot tas parāda, kāda ir mūsu attieksme pret saviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - Ministru prezidents.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamais Prezidij! Godājamā Saeima! Godājamais Šņepsta kungs! Jūs ļoti labu tēmu iesākāt - par pirmo skolu. Es jums gribu atbildēt, ka mana pirmā skola sastāvēja no divām ēkām un atradās Ērgļos, viena no tām ēkām ir nodegusi un nav atjaunota, bet otrai ir neliela piebūvīte, kuru tikai sauc par sporta zāli, jo, piemēram, basketbolu tur spēlēt nevar. Tā ka mana pirmā skola, kurā es 1961.gadā sāku iet pirmajā klasē, atrodas tādā pašā situācijā kā Preiļu pamatskola.

Jā, es tur biju, es to situāciju esmu redzējis, bet es neesmu pārliecināts, vai Preiļu pilsēta ir izsmēlusi visas iespējas. Vai tur nevar veidot tā saucamo indicēto finansējumu un daļēji aizņemties naudu valsts kasē, kā to, piemēram, ir izdarījusi Limbažu pašvaldība? Un, ja mēs runājam par sporta zālēm, tad varu sacīt, ka tikai Rīgas pilsēta vien katru gadu uzbūvē vismaz piecas jaunas sporta zāles pie vidusskolām, ceļ arī laukos - Naukšēnos, Strenčos un vēl veselā virknē citu vietu. Arī Vaiņodē ir uzbūvēta liela sporta zāle, tā ka ir vesela virkne tādu pilsētu un ciematu, un kopumā pēdējos gados ir daudz vairāk sporta zāļu uzbūvēts nekā PSRS laikā.

Un ļoti interesanta ir vēl viena lieta. Tad, kad pozīcija balso par skolām - par vienu, otru vai trešo, tad tas, nezin kāpēc, jūsu valodā runājot, ir politiskais tirgus, bet tad, kad jūs iesniedzat par kādu skolu priekšlikumu, tad tā ir vienreizēja nepieciešamība un tad bez šīs lietas šī skola vienkārši nevar iztikt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, dzirdot visus šos argumentus, kas arī šeit tika no tribīnes minēti, secināja to, ka šai skolai, šai sporta zālei jau ir piešķirti 95 tūkstoši investīcijās, tā ka, ja tos apgūs, tad nākošajā gadā par tādu pašu summu varēs pabeigt šo skolu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 203. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 3, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 204. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 205. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts jau iepriekš un ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā nr.20, bet šo konkrēto ierosinājumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Astrīda Mūrniece.

A.Mūrniece (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas prasība par finansējuma piešķiršanu dzīvnieku lipīgo slimību profilaksei un ārstēšanai ir iestrādāta Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā. Gribu pievērst uzmanību tam, ka netieši tas ir atbalsts arī cilvēka lipīgo slimību profilaksei, tas ir, to slimību profilaksei, kuru cēlonis ir slima dzīvnieka izcelsmes produkcijas lietošana. Tā kā šie līdzekļi tika iedalīti pietiekošā daudzumā, tad Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija savu priekšlikumu atsauc. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. 205.priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 206. arī ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Šeit es gribētu pateikt par šo un par visiem nākamajiem Sociāldemokrātu priekšlikumiem līdz pat 211.(ieskaitot). Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika diskutēts par šo avotu - tātad par alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšanas izdevumu samazināšanu. Faktiski tas, komisijasprāt, nozīmē to, ka mēs atgriežamies pie tādas prakses, kāda eksistēja līdz 1998.gadam, kad nevis paši, tie, kuri ar šīm markām tātad strādā, bet gan uzņēmēji attiecīgi sedz to izmaksas, un tas ir solis pilnīgi atpakaļ, ja mēs atgriežamies pie šādas kārtības. Tas tiek maksāts nevis no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem, bet attiecīgi tiek samaksāts no valsts līdzekļiem, tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, nediskutējot gari par to, kas ir labajā pusē šajās tabulās, kreiso pusi kategoriski noraidīja un aicina arī Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Jūs tātad noņemat visus - 206., 207., 208., 209., 210. un 211.priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 212.priekšlikums. Tautas partijas frakcijas priekšlikums ir daļēji iestrādāts 94.priekšlikumā, ko bija iesniedzis Ministru kabinets, tāpēc komisija neatbalsta šo konkrēto 212.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 213. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 213. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 4, atturas - 54. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 214.priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija. Tas ir daļēji iestrādāts 23. - iepriekš jau atbalstītajā priekšlikumā, tāpēc šo konkrēto ierosinājumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcijas deputāts.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu runāt par šo jautājumu un par sociālajiem darbiniekiem. Tā jau Makarova kungs teica un arī Labklājības ministrijā. Vispār tās investīcijas ir tādas pašas, kādas mēs pašlaik gribam ieguldīt rūpniecībā, uzņēmējdarbībā un vēl kaut kur citur.

Mēs šodien runājam un bieži varbūt nevietā mēģinām ekspluatēt dažus ļoti traģiskus notikumus, kas ir atgadījušies mūsu valstī. Man gribētos, lai mēs paši skatītos un nerunātu par šādiem notikumiem, kas beidzamajā laikā tik bieži notiek, lai vairāk darbotos šādu sociālo darbinieku, kas varētu veikt šo profilakses darbu. Kas varētu vairāk darboties un ātrāk novērst šādus notikumus, kas notiek mūsu valstī.

Es gribētu pateikt paldies, ka vismaz daļēji 23.punktā ir atbalstīts mūsu ierosinājums. Taisni šie sociālie darbinieki ir tie, kuri varētu strādāt ar šīm grupām - gan ar pusaudžu, gan bērnu invalīdu, gan arī citām grupām. Te ir iestrādāti 58 tūkstoši, kaut gan mēs bijām lūguši 200 tūkstošus. Tomēr mums ir cerība, ka finansu ministrs un Finansu ministrija šogad spēs palielināt ienākumus, un mēs ceram kaut ko gūt arī no neplānotajiem ienākumiem, kaut gan ir ļoti piesardzīga šo ienākumu prognoze. Mēs ceram, ka šī prognoze varētu būt daudz optimistiskāka, un, ja šie ienākumi būtu lielāki, tad mēs ceram uz šo starpību arī šādiem sociālajiem darbiniekiem, kam tas būtu ļoti vajadzīgs šodien, un gada laikā varētu papildināt. Patlaban šo jautājumu mēs neuzturam spēkā un ceram, ka mēs šo jautājumu varēsim uzturēt spēkā gada laikā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts. Jūs nevēlaties runāt? Debatēs vairāk neviens runāt nevēlas. Jaunās partijas frakcija, ja es pareizi sapratu, atsauca šo priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 215. - arī Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 25.priekšlikumā, tāpēc šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

R.Zīle. 216. - deputātu Šņepsta, Seiksta un Zvejsalnieka iesniegtais priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 216.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 5, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 217. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 217. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 5, atturas - 50. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 218. priekšlikums, ko sagatavojusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts.

R.Zīle. 219. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 220. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Astrīda Mūrniece - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāte.

A.Mūrniece (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir atbalstījis līdzekļu izdalīšanu Jaunsaules deviņgadīgajai skolai, mēs savu priekšlikumu atsaucam. Paldies Ministru kabinetam par atsaucību finansējuma piešķiršanā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Frakcija 220.priekšlikumu atsauc.

R.Zīle. 221.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle. 222. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 223. Šo priekšlikumu ir sagatavojusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 223. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 17, atturas - 63. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 224. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet tas daļēji ir iestrādāts jau 95.priekšlikumā, ko bija iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jā, ziņotājs jau minēja, ka šis priekšlikums kā alternatīvs tika iestrādāts Ministru kabineta 95.priekšlikumā, kuru mēs jau nesen atbalstījām. Tā kā šajā gadījumā jau ir paņemti 100 tūkstoši no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tad mēs joprojām paliekam pie uzskata, ka Dailes teātrim lielās zāles remontam un skaņu pults steidzamai nomaiņai līdzekļi ir nepieciešami, un ceram, ka tie būs iestrādāti teātru finansējuma programmā. Tātad Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija šo priekšlikumu no balsošanas noņem.

Runājot par budžeta apspriešanu kopumā, es gribētu minēt vēl vienu novērojumu. Proti, cienījami kolēģi dažus priekšlikumus, kas šeit ir iesniegti... šo finansējumu vai šo mērķu panākšanu varēja izkārtot citādā veidā. Ja atceraties, mēs nesen izskatījām 164.priekšlikumu, kas šeit netika atbalstīts, proti, par līdzekļu iedalīšanu Izglītības un zinātnes ministrijai filmai “Uzvarai nolemtie” - tās iegādei un skolu mācību programmu ietvaros demonstrēšanai skolās uz vietas. Manuprāt, šeit līdzekļi tieši no budžeta nebija izdalāmi. Šajā gadījumā varēja vienoties ar filmu producentiem un skolām izdevīgā laikā to parādīt sabiedriskajās raidorganizācijās Latvijā, un tas tādējādi, neapšaubāmi, ietaupītu naudu. Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir noņemts.

R.Zīle. 225. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. 225., 226., 227.priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle. 228. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegtais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 228.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 8, atturas - 67. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 229. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas sagatavotais priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 229. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 7, atturas - 64. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 230. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Zīle. 231. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 232. Šo priekšlikumu ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 232.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 4, atturas - 73. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 233.priekšlikums. Arī to sagatavojusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Rastopirkins.

B.Rastopirkins (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Te runa ir par Jēkabpils pilsētas budžetu. Tuvojas pavasaris, un jūs redzat, kādi ir laika apstākļi. Obligāti piedzīvosim plūdus un kopā ar tiem neparedzētus uzdevumus. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens debatēt nevēlas. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, konstatēja, ka šeit ir domāts par Jēkabpils cietuma parāda dzēšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 233.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 19, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 234. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums - komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir noņemts.

R.Zīle. 235.priekšlikums. Šo priekšlikumu iesnieguši deputāti Mežeckis, Golde un Dambergs. Komisija, to izskatot, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 236.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Kudums, Vītols, Greiškalns, Tabūns, Dambergs, Ūdre un Baldzēns. Tas ir daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.190, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Māris Vītols - Tautas partijas frakcija.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Jā, diemžēl ziņotājs kļūdījās, jo šis alternatīvais Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums netika atbalstīts.

Kāpēc es šeit uzstājos? Šeit ir runa par jaunatnes valsts sporta programmu. Un runa ir par konkrēto avotu. Šeit Godmaņa kungs ļoti pareizi runāja par to, ka varbūt būtu nepieciešams pārstrukturēt šo finansējumu un finansējumu arī tajā sadaļā, kas attiecas uz sportu. Šeit mūsu budžetā ir paredzēts un šeit ir runa par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Par tiem līdzekļiem, kurus maksā visi Latvijas nodokļu maksātāji, un par to izlietošanu. Mums, tajā skaitā arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Saeimai kopumā, ir jālemj par to, kā labāk šos līdzekļus izmantot, un jāskatās, vai šie līdzekļi netiek izšķērdēti. Šis ir tas gadījums, kad 1 miljons latu tiek novirzīti 120 bērniem. 1 miljons 120 bērniem trijās mazgadīgo noziedznieku pāraudzināšanas speciālajās iestādēs. Un ar šiem 120 bērniem strādā divas reizes vairāk darbinieku. 120 mazgadīgus bērnus uzrauga un aprūpē 240 darbinieki šajās trīs skolās - Naukšēnos, Strautiņos un vienā no jaunceļamām būvēm, kas būs jauna iestāde. Pie tam Naukšēnos šī speciālā pāraudzināšanas iestāde ir domāta meitenēm. Izrādās, ka šīm visām vietām īstenībā nemaz nav piepildījuma. Uz šīm 60 vietām, kas tur it kā būtu, ir tikai 8 meitenes, kas tur tiek tādā veidā pāraudzinātas.

Es parēķināju, cik tas izmaksā uz vienu bērnu - uz vienu šo mazgadīgo noziedznieku. Viņam mēs gadā tērējam turpat 8,5 tūkstošus latu. Astoņarpus tūkstošus latu gadā viena mazgadīgā likumpārkāpēja pāraudzināšanai! Kur ir tā ģimene, kas savam bērnam... mēnesī tas būtu 700 latu, pat vairāk nekā 700 latu. Kura ir tā ģimene, kas savam bērnam var vairāk nekā 700 latu mēnesī iedot? Kura ir tā skola, kas tērē uz vienu skolnieku 700 latus mēnesī?

Es satiku uz ielas vienu cilvēku, kas teica: “Zināt, kā mums iznāk lētāk? Mums vajadzētu tiem mazgadīgajiem noziedzniekiem maksāt 100 latus mēnesī kā pabalstu un pateikt, ka tad, ja viņi vēlreiz pārkāps likumu, mēs viņiem vairs nemaksāsim.” Un tad mums viņiem nebūtu jātērē tik liela nauda no budžeta.

Pie tam mēs varam uzcelt pa visu valsti šādas ļoti dārgas, bet neefektīvas pāraudzināšanas iestādes. Vietējie iedzīvotāji par viņiem anekdotes stāsta. Jūs varbūt zināt, ka Naukšēnos vietējās vidusskolas direktors, neskatoties uz vietējās sabiedrības negatīvo attieksmi, ir aizgājis no darba vidusskolā, lai vadītu šo te speciālo iestādi. Un pat tad, ja mums katrā rajonā būtu šāda speciālā pāraudzināšanas iestāde, tā tomēr neatrisinātu problēmu. Šeit ir runa tikai par sekām. Šeit ir runa par sekām, un tā ir šī milzīgā cena, ko mēs maksājam par to, ka mēs nespējam un negribam ieguldīt nevienu latu profilaksei, ka mēs nevēlamies ieguldīt līdzekļus tam, lai nākotnē samazinātu noziedzību. Lai mums būtu mazāk tādu bērnu, ko vajadzētu sūtīt šādās skolās.

Tas ir tāpat kā citā līdzīgā gadījumā. Kāds no Iekšlietu ministrijas bija izrēķinājis, ka 2003.gadā mums būs tik daudz noziedznieku valstī, ka viņiem esošajos cietumos būs par maz vietas un ka tāpēc mums jau šodien ir jāsāk domāt par jauna cietuma celtniecību, lai tur tajā tālajā 2003.gadā visiem pietiktu vietas, kur sēdēt cietumos. Bet varbūt ne. Var būt, ka šis ir tas vienīgais gadījums, kad mēs varam mazliet paskatīties uz perspektīvu. Mēs šodien varbūt ieguldīsim līdzekļus izglītībā, sporta skolās, brīvā laika pavadīšanā jauniešiem, lai mums nākotnē būtu mazāk šādu noziedznieku. Mums nav visu laiku jācīnās ar sekām. Ir pienācis laiks ieguldīt līdzekļus problēmu cēloņu novēršanā. Tāpēc es jūs lūdzu šo nelielo naudas summu, kas ir tikai 10% no šī 1 miljona, kuru mēs izšķērdējam no nodokļu maksātāju naudas, bet neatrisinām nevienu problēmu, novirzīt jaunatnes sporta programmai. Šī nauda aizies sporta zāļu inventāra iegādei lauku pašvaldību skolās. Lai bērni, kas mācās tajās skolās, varētu nodarboties ar fizisko kultūru un būt fiziski aktīvi. Lai vairāk šo lauku bērnu būtu iesaistīti sporta nodarbībās. Es jūs aicinu šoreiz balsot, vadoties pēc sirdsapziņas, nevis domājot par to, kas jums tiks pasniegts pēc šīs sēdes.

Sēdes vadītājs. Indulis Bērziņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Vītola kungs! Paldies Dievam, ka jūs ieteicāt maksāt mazgadīgiem noziedzniekiem 100 latus, nevis darīt ar viņiem kaut ko citu, lai tiktu no viņiem vaļā. Par nožēlu, tas ir fiksēts stenogrammā, tā, kā Vītola kungs to teica. Bet, par nožēlu, tā lieta ir tāda, ka arī tās valstis, kuras ir daudz, daudz bagātākas nekā Latvija, kuras var tērēt un tērē (paldies Dievam, tērē!) audzināšanai, kultūrai, sportam daudz, daudz vairāk (gan procentuāli, gan absolūtos skaitļos) nekā Latvija, nav tikušas vaļā no tādas sabiedrības slimības kā noziedzība. Tajā skaitā ir arī mazgadīgo noziedzība. Un tāpēc droši vien mums nāksies, vai mums tas patīk vai ne, cīnīties ar sekām, darīt visu, lai šīs sekas neiestātos. Šādā gadījumā atteikties no tām iestādēm, kurās ir jāuztur noziedznieki (vienalga, vai tie ir cietumi pieaugušajiem, jau pilngadīgiem noziedzniekiem, vai mazgadīgiem), manuprāt, vienkārši nevar.

Visu cieņu sportam! Es ļoti labprāt balsotu par šiem līdzekļiem sportam, ja būtu iespējams tos līdzekļus paņemt savādāk, nevis dalot, piemēram, 100 latus mazgadīgiem noziedzniekiem un tādā veidā viņus atstājot uz ielas.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - izglītības un zinātnes ministrs.

J.Gaigals (izglītības un zinātnes ministrs).

Cienījamie deputāti! Mans uzdevums ir dot dažus skaitļus, lai parādītu, kas slēpjas zem šiem 998 tūkstošiem. Lai nerastos tāds nepareizs priekšstats, ka šī nauda tiek vienkārši nelietderīgi izšķērdēta valstī.

Lai būtu pilnīga skaidrība, es varu pateikt, ka sportam, jaunatnes sportam, protams, ir nepieciešams finansējums. Par to nav runas. Jautājums ir par to, ka šinī gadījumā to nekādā ziņā nedrīkst atņemt no nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas programmas. Ja Vītola kungs kaut vienu reizi būtu atnācis uz Bērnu tiesību aizsardzības komisijas sēdēm, kurās piedalās pārstāvji no visām ministrijām, arī no Iekšlietu ministrijas, un no visām bērnu aizsardzības organizācijām, un paklausījies, tad viņš zinātu, ka jau vesela gada garumā tiek runāts par to problēmu, ka tiesas nevar izskatīt mazgadīgo noziedznieku lietas tāpēc, ka nav kur likt šos mazgadīgos noziedzniekus pēc tam, kad viņus notiesās. Jo viņi vēl nav attiecīgajā vecumā un cietumos viņus nevar ielikt. Šādu lietu daudzums ir milzīgs.

Šie 998 tūkstoši ir domāti trīs konkrētām mācību iestādēm - “Strautiņiem”, jau pieminētajiem “Naukšēniem” un jaunizveidojamai trešajai mācību iestādei, jo zēni diemžēl ir nerātnāki, tas ir fakts, un viņu vienkārši ir liels skaits.

Kas attiecas uz meitenēm, es nezinu, vai jūs ierosināt meitenes “Strautiņos” likt iekšā kopā ar zēniem, vai kā? Šinī gadījumā meiteņu skaits nav noteicošais. Ir fakts, ka Latvijā viena šāda speciālā iestāde ir nepieciešama un tai ir jāfunkcionē. Mēs veselu gadu cīnījāmies par to, lai dabūtu papildu finansējumu šai trešajai mācību iestādei, kas jāatver šajā mācību gadā, lai atrisinātu daudzas problēmas. Jums ir taisnība, ka tā ir cīņa ar sekām. Bet ir jācīnās arī ar sekām un jānodrošina, lai šos mazgadīgos noziedzniekus būtu kur likt.

Un atbalstu arī jaunatnes sportu. Es tikai ieteiktu atrast citus vārdus, precīzākus, un tad es arī balsotu un atbalstītu šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans - Ministru prezidents.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Cik saprotu, Vītola kungs, jūsu uzstāšanās sastāvēja no divām daļām. Viena daļa bija aicinājums maksāt stipendijas mazgadīgiem noziedzniekiem par to, ka viņi apsolās vairs nedarīt nekādas sliktas lietas. Otra daļa - par sportu. Es gribētu par šo otro daļu parunāt. Es gribu par to parunāt kā Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas loceklis, kā Basketbola savienības valdes loceklis, kā viens no Basketbola līgas dibinātājiem, kā savas Bērnu basketbola skolas dibinātājs (tur trenējas 350 puišeļi, kuri aug - es ceru, ka aug, - par Latvijas patriotiem). Es gribu parunāt par sporta finansējumu kopumā. Jūs pēdējā laikā nezin kāpēc esat šeit uzmeties par tādu lielu sporta aizstāvi. Kādi ir jūsu nopelni sportā? Darbā un sportā? Es zinu divus jūsu “panākumus”. Viens bija zaudējums Tabūnam. Slavenais zaudējums publiskajā mačā. Un otrs - skraidīšana ar pistolīti gar Brīvības pieminekli.

Sports mūsu nodokļu likumdošanā tiek atbalstīts gadu no gada. Es ceru, ka arī turpmāk tas tiks atbalstīts. Šīs sporta bāzes - gan Ledus halle Liepājā, gan Ventspilī, gan Daugavpils Ledus halle, kas vēl tiks būvēta, gan arī daudzas citas, kas vēl tiek būvētas... Faktiski tas viss tiek darīts no budžeta naudas. Tas ir ļoti labi. Es ceru, ka mēs to atbalstīsim arī turpmāk.

Kas attiecas uz jaunatnes sportu, arī šeit ir daļējs finansējums. Ziniet, arī valdībai ir sava basketbola skola, kura tiek finansēta no dažādiem finansējuma avotiem, arī no privātiem. Valdība dara un darīs visu sporta labā. Bet šoreiz, kad ir iesākta kaut kāda laba lieta un mēs varam mazgadīgajiem noziedzniekiem radīt apstākļus, lai varbūt nākotnē viņi tiešām kļūtu par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem, jūs gribat atņemt naudu tai tikai tāpēc, ka esat pēkšņi kļuvis par varenu sporta aizstāvi.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols - otro reizi.

M.Vītols (Tautas partijas frakcija).

Krištopana kungs! Ne es personīgi, ne Tautas partija vairs nekad nenāks šajā tribīnē, lai atbildētu uz jūsu ķengāšanos. Man ir kauns, ka jūs nākat šeit un faktiski ķengājaties, un nerunājat par lietu. Runa bija par kaut ko pavisam citu. Par to, ka pat vienkāršs nodokļu maksātājs, tā teikt, cilvēks no ielas, nebūdams budžeta speciālists, redz, ka šeit netiek lietderīgi izmantota nodokļu maksātāju nauda. Ka šeit, es atkārtoju vēlreiz, viena mazgadīgā noziedznieka pāraudzināšanai tiek algoti 2,5 cilvēki. Gadā uz katru no šiem mazgadīgajiem noziedzniekiem tiek iztērēti vairāk nekā 8,5 tūkstoši latu. Šāda finansējuma nav nevienai sporta skolai, šāda finansējuma nav nevienai internātskolai, nevienai vidusskolai. Neviena ģimene nevar atļauties izmaksāt savam bērnam šādu naudu. Jebkurš nodokļu maksātājs, ikviens, kurš ir beidzis vidusskolu, pateiks to, ka līdzekļi ir jānovirza ne vien tam, lai cīnītos ar sekām, ne vien tam, lai mazgadīgo noziedznieku pāraudzinātu, bet arī tam, lai sabiedrība mainītos. Lai cilvēki mainītos, lai viņu attieksme mainītos. Lai jauniešiem būtu iespēja nodarboties.

Tā nav mana cīņa. Tas nav mans jautājums. Tas ir visu to cilvēku jautājums, kuri domā par to, kāda nākotnē izskatīsies sabiedrība. Tāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts. Es aicinu jūs par to balsot.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Diemžēl jāatzīst, ka demokrātijas uzplūdos deviņdesmito gadu sākumā mūsu valsts ir pieļāvusi pietiekami daudz kļūdu. Viena no lielākajām kļūdām, kura tika pieļauta, ir tā, ka tika faktiski likvidētas 63 pusaudžu pārmācības iestādes. Neapšaubāmi, tās vajadzēja pārprofilēt, bet nevajadzēja likvidēt. Tā rezultāts - līdz pat 1995.gadam Latvijā nebija nevienas pāraudzināšanas iestādes. Sākot ar 1995.gadu, Iekšlietu ministrija panāca, ka Izglītības ministrija sāka atjaunot šīs pārmācības iestādes.

Cienījamais Vītola kungs! Pirms sākt runāt un uzstāties, jums tomēr būtu jāpārzina šī situācija un šie skaitļi. Varu jūs informēt, ka rindā uz šīm pārmācības iestādēm katru gadu stāv apmēram 5000 pusaudžu. Paldies Dievam, izdevās apturēt arī nepilngadīgo lietu inspektoru likvidācijas procesu, kurš tika iesākts. Arī viņi ir vajadzīgi. Man jāizsaka jums dziļa nožēla, ka, neskatoties uz to, ka jūs strādājat kā parlamentārais sekretārs, jūs tomēr nezināt, ka arī viena cietumnieka uzturēšana diennaktī maksā vairāk, nekā pie mums vidēji saņem pensionārs. Viena cietumnieka izmaksa diennaktī svārstās no 3,5 līdz 4,5 latiem. Pēc jūsu loģikas spriežot, sanāk, ka izlaidīsim ārā visus cietumniekus? Vai arī tā, kā tas izrietēja no Rastopirkina kunga uzstāšanās, - atņemsim Cietumu pārvaldei naudas līdzekļus un tad apsveicināsim cietumniekus Jēkabpilī? Es tā vismaz sapratu.

Jābūt pietiekami korektiem. Un, ja ir šī problēma, tad jāmēģina to arī risināt. Neapšaubāmi, ir jānodarbojas ar profilaksi un profilaktisko darbību. Bet ir jāmeklē citi finansējuma avoti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr neizturēju un nācu tribīnē, lai pateiktu dažus vārdus. Un it īpaši tādēļ, lai aizstāvētu savu jaunāko kolēģi Vītola kungu. Es jums gribu pateikt skaidri un gaiši, ka Vītola kungs gribēja un grib tikai labu. Jā, es pilnībā saprotu, ka šobrīd, šīs milzīgās noziedzības laikā, ir jārisina visas šīs problēmas paralēli. Gribēja paņemt šos līdzekļus gan nepilngadīgo likumpārkāpēju mācīšanas un audzināšanas problēmu risināšanai, gan, protams, sporta attīstībai. Skaidrs ir viens - šodien bērnu un jaunatnes sports ir ļoti, ļoti nožēlojamā situācijā. To mēs redzam pēc tā, kādus jauniešus ņem armijā: 70% tiek izbrāķēti. Tas ir vienkārši katastrofāli! Tāpēc, cienījamie kolēģi, ne velti Saeima beidzot izveidoja Sporta apakškomisiju, kuru arī man ir tas gods pārstāvēt kopā ar Vītola kungu. Nesmīnēsim, bet, taisni otrādi, domāsim par šo problēmu, lai mūsu bērni un jaunatne attīstītos fiziski un garīgi spēcīga. Citādi būs ļoti bēdīgi rezultāti - mēs nodarbosimies tikai ar seku likvidēšanu. Lūk, uz šādu sapratni ir jāvirzās, it īpaši nākotnē. Jā, es zinu, ka šodien budžetā ir maz līdzekļu un fiziskajai kultūrai un sportam nav iespējams iedalīt vajadzīgos līdzekļus. Bet es jūs aicinu nākamajos gados aizvien nopietnāk par to domāt un atrast tam līdzekļus.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks - frakcija “Latvijas ceļš”.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šī mūsu diskusija nevar palikt pusratā, jo situācija Latvijas cietumos un arī mazgadīgo noziedznieku apstākļi un laiks, kuru viņi pavada apcietinājumā līdz tiesas sēdei, - tas viss jau ir sen tapis par starptautisku problēmu. Tieši situācija Latvijas cietumos. Eiropas Savienības nemitīgie atgādinājumi un inspekcijas prasības... Latvijas Republika ir pievienojusies ANO Bērnu tiesību konvencijai, kā arī starptautiskajiem dokumentiem par situāciju cietumos, un tie mums ir jāīsteno pat tad, ja kādu citu, tuvredzīgu iemeslu dēļ mēs darbotos pretim šiem vispārpieņemtajiem dzīves standartiem cietumos, cienījamais Vītola kungs!

Piekrītu, ka šeit nevarētu būt kaut kāda attiecību saasināšanās vai apvainojumi. Avots ir izvēlēts nekorekti, tas ir jāatzīst. Atbilstoša situācija cietumos - tā ir viena no Eiropas Savienības prasībām, un attiecīgās starptautiskās konvencijas ir jāīsteno.

Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribētos lūgt tomēr druscītiņ taupīt pašiem savu laiku. Jautājumā par Preiļu skolas sporta zāli mēs trīs reizes bijām gatavi debatēt. Tas bija 203., 213. un 216. priekšlikums. Par jaunatnes sporta programmu ir 190.priekšlikums, jau atbalstītais priekšlikums. Arī 236.priekšlikums. Var būt, ka tālāk būs vēl.Tas nozīmē, ka mēs malsim gaisu priekš radioklausītājiem, ne jau priekš sevis. Es atgādināšu Vītola kungam un Tabūna kungam, ka viņu priekšlikums nav noraidīts. Tas ir iepriekš, citā priekšlikumā daļēji atbalstīts. Un nav ko pašlaik “raustīt” citus!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Es varētu piekrist abām pusēm, kas šeit teica, ka sporta attīstība ir nepieciešama. Absolūti ir vajadzīga - jo vairāk, jo labāk. Taču es nekādi nevaru piekrist, ka šo naudu mēs varētu paņemt no šīs iestādes. Es saprotu, ka tas ir dārgi, ka tas ir neefektīvi. Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu, ka tad, ja līdzekļi būtu agrāk ieguldīti profilaksē un mēs būtu strādājuši ar šīm lietām, mums būtu vajadzīgs izlietot tādam nolūkam mazāk līdzekļu un būtu mazāk cilvēku jāievieto šādās iestādēs. Ja šodien sakām, ka nerunāsim par sekām, bet runāsim par to, no kurienes tas viss nāk, tad - es ļoti atvainojos! - man rodas jautājums: ko mēs darīsim ar tām sekām, kas uz šodienu mums ir izveidojušās? Pusaudži diemžēl līdz šodienai ir izdarījuši vairākus bīstamus noziegumus, kuru rezultātā ir iestājusies nāve, viņi ir izdarījuši vairāk slepkavību nekā pieaugušie cilvēki. Tad jājautā - ko mēs darīsim ar šiem pusaudžiem un ar šo situāciju? Es piekrītu, ka šādam nolūkam naudai ir jābūt un ir jāmeklē šī nauda, bet šis nav tas avots, no kura mēs varētu ņemt šo naudu. Ja tanī skolā tas viss ir dārgi, tas ir cits jautājums. Tādā gadījumā lūgsim izglītības ministru sastādīt komisiju, lai pārbauda, cik efektīvi tiek izlietoti līdzekļi. Varbūt uz šā pamata mēs varam ieekonomēt līdzekļus. Bet, no šā punkta naudu paņemot nost, mēs izdarīsim tikai ļaunu.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Es atvainojos, ka es nāku tribīnē, jo, godīgi sakot, no Bērziņa kunga es gaidīju, ka viņš teiks: jā, Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija izvērtēs visu trīs skolu finansējumu un dos atbildi uz jautājumu, kāpēc šajās skolās viena bērna uzturēšana izmaksā 8000 latu, bet skolās bērniem ar speciālām vajadzībām, tātad bērniem, kuriem ir nepieciešams papildu aprīkojums, - no 900 līdz 2100 latiem uz vienu bērnu. Un tad, kad mēs būsim saņēmuši šo vērtējumu, varēs vērtēt, vai pareizi vai nepareizi tiks izmantota šī nauda.

Es ļoti ceru, ka šis darbs tomēr notiks Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā un ka varēs pārliecināt arī Vītola kungu, ka šī nauda tiek efektīvi izmantota. Bet laikam tomēr šobrīd atņemt naudu šīm skolām nedrīkst. Mums bija deviņdesmito gadu sākuma prakse, ka šīs skolas slēdza. Un tad tieši tie paši cilvēki, kas aicināja šīs skolas slēgt, pēc trīs gadiem sāka vaimanāt un teikt - ārprāts, ārprāts, kāda valdības un sabiedrības kļūda!

Tādēļ es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es atvainojos par iepriekš teikto, ka 236. priekšlikums ir iestrādāts atbalstītajā priekšlikumā. Tā tas nav. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par šo pozīciju, kurš ir ar numuru 190, Saeima neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 236. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 237. - deputāta Apiņa iesniegts priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas viedoklim.

R.Zīle. 238. - Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

R.Zīle. 239. priekšlikums - iesniegusi frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, un tas jau ir atbalstīts priekšlikumā nr. 82.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuztur spēkā šo balsojumu.

R.Zīle. 240. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā nr. 29, tāpēc šo konkrēto priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 241.- apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Šis apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums ir jāuzskata par draudzīgu ieteikumu jaunajam zemkopības ministram. Varētu teikt - par ceļamaizi.

Visus mūs ļoti satrauc stāvoklis Latvijas laukos, un tāpēc mūsu frakcijai ir īpaši svarīgs katrs lats, ko tērē tie, kuri runā, ka rūpējas par lauksaimniecību, tātad katra lata lietderīgs ieguldījums. Un ir rūpīgi jāskatās, vai tiešām tas, ko mēs esam nolēmuši, tā arī tiks tērēts. Tad, kad mūsu frakcija tikās ar Salkazanova kungu, mēs dzirdējām, ka visideālākais risinājums būtu līdzekļu sadalījums starp abiem šiem priekšlikumiem. Aptuveni puse un puse. Tātad ministrs saskatīja arī mūsu priekšlikumā jēgu. Nopietnu jēgu.

Vēl es gribētu atgādināt, ka mums ir pietiekami nopietni jāpadomā par šiem likumā paredzētajiem 3 procentiem, ko mēs esam nolēmuši piešķirt lauksaimniecībai. Un tāpēc mūsu priekšlikuma pamatdoma ir atbalstīt lauksaimnieku centienus ražot konkurētspējīgu lauksaimniecības produkciju. Ja reiz mēs visi tik ļoti runājam par šo Eiropas Savienību, par bailēm no tā tirgus, kāds ir tur, tad jau arī tas ceļš uz turieni būtu nopietni jāsagatavo un jāpadomā, kādā veidā izmantot līdzekļus šā ceļa sagatavošanai.

Vienīgais, ko es beigās varētu pateikt, ir tas, ka es ļoti gribētu dzirdēt šeit ministru Salkazanova kungu, uzklausīt viņa viedokli, un tad varētu teikt, ka ar šādu viedokli mēs pēc tam varētu arī rēķināties. Paldies.

Sēdes vadītājs. Zemkopības ministrs Salkazanova kungs vēlas izteikties.

P.Salkazanovs (zemkopības ministrs).

Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Jā, mums bija diezgan gara diskusija par šo priekšlikumu un tika piedāvāts kompromiss, par ko Dobeļa kungs runāja, taču juridiski tas pašlaik nav risināms jautājums, bet tomēr es mazliet gribētu raksturot, kas tā ir par “ceļamaizi”, kuru te grib pārdalīt.

Tā “ceļamaize” ir saistīta ar lauksaimniecības organizatoriem, kas tika izveidoti 1996. gadā, neskatoties uz to, ka budžetā netika izdalīta papildnauda, ministrija no saviem līdzekļiem finansēja šos pagastu lauksaimniecības organizatorus. Pēc pagājušā gada 31. decembra šie cilvēki tika atbrīvoti no darba, bet tas nenozīmē, ka viņu funkcijas tika likvidētas. Funkcijas paliek, un šīs funkcijas - informācijas apmaiņa - ir jāveic. Dabīgi, šis jautājums ir jārisina citādā veidā - izmantojot lauksaimnieku pašpārvaldi un pašvaldības. Tā ir viena lieta.

Bet ir vēl arī vesela rinda jautājumu, kas ir nākuši klāt. Un tās ir šīs jaunās funkcijas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda SAPARD administrēšanu. Kaut arī šis fonds reāli sāks darboties no 2000. gada, šim procesam ir jāsāk jau gatavoties - jāapmāca personāls un jāizveido šis administrēšanas mehānisms līdz nākošā gada 1. janvārim.

Tālāk. Pagājušajā gadā tika pieņemts likums par ciltsdarbu. Pamatojoties uz Eiropas Savienības prasībām, ir jābūt lopu reģistram, un kādam šis process ir jāadministrē. Šī jaunā funkcija - un tas ir pilnīgi skaidrs - prasa naudas papildlīdzekļus.

Nākošā jaunā funkcija ir saistīta ar to, ka Latvija ir piekritusi piedalīties 2000. gada lauksaimniecības skaitīšanā, bet reāli naudas līdzekļi šim procesam varbūt tiks iedalīti 2000. gadā, kaut gan jau šajā gadā ir jāsagatavojas un jāapmāca personāls; ir jāizveido šis mehānisms, kādā veidā 2000. gadā šo skaitīšanas mehānismu varētu iedarbināt. Un nevienā no Rietumeiropas valstīm tā nav nevienas citas institūcijas kā vien Zemkopības ministrijas funkcija.

Šīs tad ir tās lietas un tā “ceļamaize”, kuru es negribētu atdot citām vajadzībām, bet paņemt līdzi, tomēr nepieņemot šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens nav pieteicies. Frakcija neuztur spēkā priekšlikumu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo priekšlikumu, konstatēja, ka visa šī ekonomija, kas ir saistīta ar pagastu koordinatoru darbības izbeigšanu (to savā laikā ieviesa visiem zināmais zemkopības ministrs Alberts Kauls), šie 370 000, tiek novirzīti, slēpjoties aiz zemnieku subsīdijām, kurām nepārtraukti pietrūkst naudas, un komisija, diskutējot par šo priekšlikumu, ar prieku konstatēja, ka tādējādi varētu tikt ievērota Lauksaimniecības likuma prasība par 3% no pamatbudžeta zemnieku subsīdiju programmai, kura tagad netiks izpildīta. Katrā ziņā tas atkal radīs juridiskas problēmas. Es nezinu, vai kāds iesniegs prasību Satversmes tiesā vai ne, taču tas bija pats galvenais arguments, kāpēc gan politiski, gan juridiski Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, faktiski nediskutēdama, atbalstīja šo priekšlikumu. Tātad tāds bija komisijas rīcības motīvs.

Sēdes vadītājs. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atsauc šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Bet, ja komisija atbalsta?!”) Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 242. - deputāts Vētra iesniedzis šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

R.Zīle. 243. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 243. netiek uzturēts spēkā.

R.Zīle. 244.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts.

R.Zīle. 245. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Gribētu uzsvērt šīs problēmas, kas šeit ir minēta, nozīmīgumu. Praktiski tās ir dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Mēs zinām, ka veselai virknei dzelzceļa līniju diemžēl bija jābūt slēgtām, jo dzelzceļš var pastāvēt tikai tur, kur ir līdzekļi, ar ko to uzturēt, bet, ja šo līdzekļu vairs nav, tad nevar arī uzturēt šīs līnijas. Un praktiski “Latvijas dzelzceļš” apmēram 23 vai 20 miljonus, kā nu kuro gadu, ir tērējis šķērssubsīdijai no kravas pārvadājumiem pasažieru pārvadājumiem.

Sociāldemokrāti uzskata, ka šī situācija, kāda ir izveidojusies Latvijā, nav normāla, jo Eiropā ir tikai divas valstis, kur nedotē pasažieru pārvadājumus, - tās ir Albānija un Latvija. Nav svarīgi, vai tā būtu Zviedrija, Anglija, Vācija, Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija, taču tur ir pasažieru pārvadājumu dotācijas.

Un tas nozīmē tikai vienu - to, ka tādā veidā mēs zināmā mērā šīs dotācijas gūstam uz šī tā saucamā tranzīta rēķina, uz kravu pārvadājumu plūsmas rēķina, jo tā ir tā darbība, kas dod peļņu tieši “Latvijas dzelzceļam”, bet šāda rīcība savukārt apgrūtina Latvijas spēju šajā starptautiskajā tranzītā konkurēt ar Igauniju, Somiju, Lietuvu, kurām šādas problēmas nepastāv.

Sociāldemokrāti uzskata, ka reālā summa, kas bija arī sākotnēji paredzēta likumā, šie 20 miljoni, ir ļoti liela un praktiski nav iespējama, taču tā ir tā summa, kas agrāk vai vēlāk mums tomēr būs jāatrod. Bet, tā kā mēs visi jau esam vairākkārt rūpīgi izskatījuši budžeta iespējas un arī apzināmies to, ka ir nepieciešams uzturēt šīs sociāli vajadzīgās līnijas, kur bieži vien paralēli nav autotransporta, kas veiktu pasažieru pārvadājumus, rodas ļoti liela problēma, jo pasažieris nevar maksāt par šiem pakalpojumiem tik, cik tie reāli maksā. Mēs arī saprotam to, ka pašreizējā situācijā ir jāatliek pasažieru pārvadājumu dotēšana, kaut arī tas, protams, nav patīkami ne Latvijas sabiedrībai, ne Saeimai, ne Ministru kabinetam, un tāpēc Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas vārdā es šo priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītājs. 245. priekšlikums tiek atsaukts.

Pirms pārtraukuma būs paziņojums. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam (frakcija “Latvijas ceļš”) par kļūdu balsojumā.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es jau saprotu, ka jūsu frakcijas pārziņā ir visas bulciņu cepšanas iestādes un ka man no tām nāksies atteikties... Augsti godātie deputāti! Savā un manu četru kolēģu - Ilmāra Geiges, Edvīna Inkēna, Romualda Ražuka un Monikas Zīles vārdā - man ir jāpasaka, ka esam kļūdaini nobalsojuši par 170. priekšlikumu, kur vienā gadījumā mēs, protams, ar savu kļūdu atbalstījām Gundaru Krastu kā ministru, bet nobalsojām “pret” viņa kā deputāta priekšlikumu, un tāpēc gribētu, lai šī kļūda tiek fiksēta Saeimas stenogrammā. Ja gadījumā šī kļūda būtu iespaidojusi balsojuma kopējo rezultātu, mēs būtu lūguši pārbalsot. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”. (Starpsauciens: “Arī kļūdījies?”)

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Grupa deputātu ir izteikusi priekšlikumu nodibināt Latvijas un Ukrainas parlamentu atbalsta grupu. Tie deputāti, kuri ir parakstījuši šo priekšlikumu, kā arī visi citi, kuri ir iepriekš parakstījuši citus šādus priekšlikumus, tiek aicināti uz sanāksmi Sarkanajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā ir izveidojušās divas grupas sadarbībai ar Ukrainu, tad tām abām ir jāsapulcējas Sarkanajā zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu! 246. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

246. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tas ir daļēji jau iestrādāts Ministru kabineta iesniegtajā 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcijas deputāts.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Ļoti cienītie kolēģi deputāti! Es domāju, ilgākā laikā beidzot budžetā ir iestrādāti naudas līdzekļi, kas ir paredzēti tiem slimajiem bērniem, kuriem diemžēl šodien nav iespējas ārstēties republikā uz vietas. Es saprotu, ka šīs diskusijas ir divējādas. Aizkulisēs ir bijušas sarunas arī ar mediķiem, ka varbūt vajag vairāk ieguldīt līdzekļu tehnikas iegādei, lai šīs ārstēšanās notiktu šeit uz vietas. Es piekrītu tam, bet nevar būt tā, ka šo slimo bērnu ārstēšana, kuru dzīvība šodien ir atkarīga, vai viņi dzīvos vai nedzīvos... ka mēs pagaidīsim, kad būsim iegādājušies vienu vai otru tehniku. Arī ne visās attīstītajās valstīs, teiksim, ir iespējams ārstēt vienu vai otru slimību. Man ir ļoti sarežģīti runāt, tāpēc ka mums ļoti daudz... es domāju, ka arī citām frakcijām un sabiedriskajām organizācijām nāk ļoti daudz vēstuļu un nāk vecāki, kuru bērnu dzīvība karājas mata galiņā. Un, protams, es katrā ziņā domāju, ka iespēju robežās ir jāpalīdz šiem bērniem, lai viņi šo ārstēšanos varētu veikt, ja to nav iespējams veikt šeit uz vietas, ja nav arī kādu specifisku medikamentu, kurus nav iespējams šeit iegādāties, lai varētu šiem bērniem palīdzēt. Tāpēc mēs esam apmierināti par 50% un to, ka arī alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā ir iestrādāti 50%, tas ir, 100 tūkstoši latu šo bērnu ārstēšanai.

Es ļoti ceru, ka Makarova kungs, kurš sēž šajā zālē, izstrādās ļoti veiksmīgu un ļoti precīzu nolikumu, kādā veidā būs iespējams saņemt šos līdzekļus, lai tuvākajā laikā tie bērni, kuriem būtu nepieciešamas šīs operācijas, varētu braukt ārstēties. Paldies. Mēs neuzturam spēkā prasību par pilnu šo summu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 248. ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir 247. priekšlikums!

R.Zīle. Es atvainojos! 247. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kas daļēji jau ir atbalstīts iepriekš nobalsotajā 28.priekšlikumā, bet tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums par neredzīgo invalīdu uzņēmējdarbības atbalstu ir daļēji iekļauts Ministru kabineta alternatīvajā priekšlikumā nr.28. Taču es gribētu pievērst deputātu, bet it sevišķi valdības uzmanību sekojošam faktam. Atšķirībā no citām no valsts budžeta un speciālajiem budžetiem finansētajiem bezpeļņas SIA un akciju sabiedrībām, Latvijas Neredzīgo biedrība, saņemot no valsts budžeta 1998.gadā 186 tūkstošus latu, nodokļos ir samaksājusi apmēram 280 tūkstošus latu, tas nozīmē - par 94 tūkstošiem vairāk nekā tika finansēta. Tāpēc es ierosinu valdībai pārdomāt, vai valsts iestāžu pārraudzībā esošās bezpeļņas uzņēmējsabiedrības nevajadzētu pārveidot par normālām uzņēmējsabiedrībām, jo, kā zināms - vismaz vajadzētu zināt -, uzņēmējsabiedrības parasti nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kas ir sistemātiska darbība ar nolūku gūt peļņu. Lielākā daļa, ja ne gluži visas no izveidotajām bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām, nodarbojas tieši ar uzņēmējdarbību. Es domāju, tā būtu viena no iespējām, kā uzlabot budžeta ienākumu daļu nākotnē vai, citiem vārdiem sakot, ietaupīt izdevumus. Mēs neuzturam spēkā savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums tiek atsaukts.

R.Zīle. 248.priekšlikums. Iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija neuztur spēkā šo priekšlikumu.

R.Zīle. 249. To iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes noteiktais profesoru skaits ir sekojošs: Kultūras akadēmijai - 9 (uz 1.februāri arī ir 9), Mūzikas akadēmijai - 22 (uz 1.februāri arī ir 22) un Mākslas akadēmijai - 18 (uz 1.februāri arī bija 18). Tā ka šis skaits nav pārsniegts.

Tālāk. Ir tāds visiem labi zināms teiciens, ka slikts ir tas zaldāts, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Un es domāju, ka, ja zaldātam atņemtu šo tieksmi kļūt par leitnantu, ja kapteinim atņemtu šo militārās karjeras jēgu, tad armija nevarētu pastāvēt. Un kas notiks tad, ja ģenerāļiem neiedos algu?

Būtībā mūsu izglītības sistēmā tieši tā arī ir izdomāts, jo, lai arī cik nožēlojamas ir šīs algas, tās tomēr ir garantētas. Un tikai, lūk, šim visaugstākajam rangam, šiem profesoriem, viņu alga nav garantēta. Domāju, ka tas vienkārši demoralizējoši ietekmē visu sistēmu kopumā.

Es saprotu to, ka naudas ir tieši tik, cik tās ir; tās nav ne daudz, ne maz, bet šeit ir svarīga šīs naudas sadaļa. Es gribētu runāt par to šoreiz un arī runāšu, kad vien varēšu par šo jautājumu izteikties, jo šis jautājums kaut kā tomēr ir jāvirza. Profesoru algām ir jābūt garantētām!

Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija atsauc šo savu priekšlikumu līdz jūlijam, jo pusgadam algas ir, un, tā kā vārdu mēs turam, tad vēl pus gadu laiks mums ir. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.

R.Zīle. 250. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šajā sakarībā gribētu teikt, ka, izskatot šo un arī iepriekšējo priekšlikumu, protams, deputāti diskutēja gan par ģenerāļu, gan par zaldātu, gan arī par profesoru algām, un viņiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā galvenais iebildums bija tāds, ka nevar no speciāli iezīmētiem ieņēmumiem, teiksim, autoceļu fondam, nevar finansēt citas programmas. Tāpēc mēs visus šos priekšlikumus noraidījām.

Sēdes vadītājs. 250.priekšlikums tiek noņemts.

R.Zīle. Arī 251. ir Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums, un arī te Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija tieši tas pats arguments, ko es tikko minēju, runādams par iepriekšējo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs, sociāldemokrāti, gribētu uzsvērt to, ka mūsu priekšlikums ir iestrādāts alternatīvajā priekšlikumā, ko iesniedzis Ministru kabinets. Un mēs uzskatām, ka tā ir ļoti normāla parādība, ka Izglītības likums paredzēja, ka izglītība ir obligāti nodrošināma visiem bērniem no piecu gadu vecuma, tātad arī tiem bērniem, kas pašreiz neapmeklē bērnudārzus. Tādu bērnu ir apmēram 60% no visiem bērniem Latvijā. Un tagad ar šo priekšlikumu mēs esam savā ziņā panākuši situācijas izmaiņu - piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas izglītībai ir rasts īpašs valsts finansējums, kas sākotnēji valsts budžeta projektā tomēr nebija ietverts. Pateicoties sociāldemokrātu un citu partiju aktivitātēm, tas tagad ir ietverts un arī īstenots. Un šādā sakarā mēs varētu pateikt, ka tas ir arī viens no tiem jautājumiem... sociāldemokrāti ir panākuši arī atsevišķu tā līguma punktu izpildi, kas bija noslēgts ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Tas ir praktiski pusotrs miljons. Ne velti pie šī jautājuma ir strādājis Pēteris Salkazanovs, kas savulaik bija Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētājs. Un, lai gan viņš bija zemkopības ministrs, gan Ministru kabinetā, gan koalīcijas padomē viņš šo jautājumu principiāli atbalstīja, lai gan tad, ja to neatbalstītu, mums varbūt būtu bijusi iespēja saņemt kādus papildu līdzekļus zemkopībai. Principa politika ir principa politika. Tāpēc mēs šo savu priekšlikumu atsaucam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir atsaukts.

R.Zīle. 252.priekšlikums. To ir sagatavojuši deputāti Leiškalns, Demakova, Sinka, Lībane, Ūdre un Dreimane. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo ļoti līdzīgs ieteikums jau bija ietverts deputāta Krasta priekšlikumā, kuru Saeima jau ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Helēna Demakova - Tautas partijas frakcijas deputāte.

H.Demakova (Tautas partijas frakcijas deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man ir patīkami runāt par šo jautājumu šīs dienas beigās, tādēļ ka, uzsākot darbu šai Saeimai, deputāts Jānis Lagzdiņš teica, ka mums var būt pretrunas šajā zālē, bet mums nevajadzētu būt pretrunām ārpolitikā, un līdz šim mēs to esam godam realizējuši. To varēs apstiprināt kolēģi Baltijas Asamblejā, to varēs apstiprināt kolēģi Eiropas lietu komisijā un arī daudzās citās komisijās. Šis ir tas jautājums, kas apliecina mūsu vienoto ārpolitiku. Paldies Saeimai par atbalstītajiem 5700 latiem. Protams, šīs naudas ir par maz. Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saprata, ka šis jautājums ārpolitikā ir ārkārtīgi svarīgs. Acīmredzot avots nebija korekti norādīts. Pie šī jautājuma valdībai būs jāatgriežas. Ir starptautiskas saistības, ir parakstīti līgumi, būs jāstrādā. Es ierosinu balsot. Nekādu ilūziju nav, bet vienkārši vēlreiz pasaku, ka šis jautājums ārpolitikā ir ne mazāk svarīgs kā jautājums par “Expo”, par kuru jau nobalsoja Saeima.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 252. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 2, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 253.priekšlikums. Iesnieguši deputāti Rugāte, Stalidzāne, Zvejsalnieks, Soldatjonoka un Seiksts. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Pirms atklājam debates par šo priekšlikumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu - Helēnas Soldatjonokas un Antona Seiksta - iesniegumu: “Atsaucam savus parakstus pie priekšlikuma nr.253, jo priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu par akcīzes nodokli.”

Anta Rugāte - Tautas partijas frakcijas deputāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums ir jau ceturtais finansējuma avots Balvu amatniecības vidusskolai, lai to pabeigtu. Tā patiešām nav mana dzimtā skola, un arī Balvu rajonam nav sava deputāta Latvijas parlamentā. Tāpēc man vēl jo nepatīkamāk ir dzirdēt, ka šī priekšlikuma iesniedzēju skaits šobrīd sarūk, jo divi deputāti atsauc savus parakstus. Es varētu tikai izteikt Soldatjonokas kundzei savu līdzjūtību. Un arī Stalidzānes kundzei, jo mani vismaz frakcijā saprot un atbalsta.

Bet, kas attiecas uz šo avotu - autoceļu nozares pārvaldīšanu -, Satiksmes ministrija šai pozīcijai paredz 3,2 miljonus latu. Tie ir apmēram 3,5% no fonda līdzekļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi administrēšanas izdevumiem. Cik tas ir - daudz vai maz? Mūsu finansu ministrs parasti tā vaicā, nāk ar šādu uzrunu un apber mūs ar skaitļiem. Un es salīdzinājumam gribētu izmantot šo pašu metodi un teikt jums, godātie deputāti, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrēšanas izdevumi ir krietni vien mazāki, gandrīz divas reizes mazāki nekā autoceļu nozares pārvaldīšanas jeb administrēšanas izdevumi. Pēc vienkāršas aritmētikas, budžetā tā lieta nesanāk. Kāpēc netiek izmantots šis avots - autoceļu nozares pārvaldīšana? Ja Saeima balso par šo summu, tad šī summa ir ieskaitāma pamatbudžetā, un tā nav tik liela summa, lai tas traumētu visu šo fondu, kurā ir ieskaitīti simtiem miljonu latu. Es domāju, ka arī satiksmes ministrs Gorbunova kungs jau nu nepieļaus, ka par tieši tādu summu atbilstoši pasliktināsies lauku ceļi. Vismaz tāda bija mūsu saruna, ka tas nedrīkstētu tā notikt. Un, pamatojot balsojumu par Balvu amatniecības vidusskolu, es neatkārtošu nekā no iepriekš teiktā, jo par to var runāt ļoti daudz un nav vairs īstas vajadzības to darīt.

Par atbalsta nepieciešamību. Ir ļoti svarīgi tas, ko es vēlos darīt zināmu jums, godātie kolēģi, - vienisprātis ar atlikušajiem šī priekšlikuma iesniedzējiem būs arī izglītības un zinātnes ministrs Gaigala kungs. Un tas jau ir ļoti būtiski un ļoti svarīgi. Un, ja atbalsts un izpratne ir, tad, es domāju, arī darba rezultāts būs, Gaigala kungs.

Īpaši es vēlētos uzrunāt savu kolēģi - jaunizveidotās Īpaši atbalstāmo reģionu sociālās attīstības apakškomisijas priekšsēdētāju Zvejsalnieka kungu. Es ļoti jūtu jums līdzi, no sirds, tad, kad jums jāatsauc savi priekšlikumi, kurus jūs esat ne tikai ierosinājuši, bet arī atbalstījuši. Mēs, Tautas partijas frakcija, savus priekšlikumus neatsauksim. Mēs lūgsim par tiem balsot. Un es ļoti lūdzu arī jūs, Zvejsalnieka kungs, šoreiz piedalīties šajā balsojumā un pateikt savu viedokli: “jā” vai “nē”. (Nevis tā, kā tas bija līdz šim, tad, kad jūs savu viedokli mums neatklājāt.) It īpaši tādēļ, ka man ir tas gods jums nodot ļoti siltu, pat karstu sveicienu no Balviem, kas tika saņemts pa telefonu. Un drosmei vai uzmundrinājumam izsaku jums arī pamudinājumu atcerēties neseno plenēru Balvos. Tad jūs pasūtījāt “pīļu vakariņas”, un tās arī bija galdā. Nu “pīļu vakariņas” varētu tikt atkārtotas, ja būtu par ko.

Es ļoti lūdzu taisnīgu pārdali. Saules skola Daugavpilī nav saņēmusi nekādu naudu, arī Mākslas koledža jeb Mākslas akadēmijas Latgales filiāle nav saņēmusi nekādu naudu. To saņems Balvu amatniecības vidusskola. To mēs redzēsim pēc balsojuma. Tautas partija prasa balsojumu. Es lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs - satiksmes ministrs.

A.Gorbunovs (satiksmes ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Es savā runā jūs gribētu tikai informēt, pat ne aicināt.

Valsts autoceļu fonds ir nedalāms. Bet tehnisku diskusiju par šo lietu mēs varbūt varētu atlikt... Paskaidrošu sekojoši. Ja mēs salīdzinām fondus, tad mums jāsalīdzina arī funkcijas. Valsts autoceļu visas programmas pārvaldīšana, šie 3,2 miljoni, ietver ne tikai valsts autoceļu fonda administrēšanu. Ja tas tā būtu, tad jums, Rugātes kundze, būtu visas tiesības salīdzināt. Diemžēl jūs nepieminējāt to, ka šeit ir arī valsts autoceļu tīkla pārvaldīšana, tas ir, ikgadējo plānu izstrādāšana, aktualizācija, investīciju projekta vadība, valsts autoceļu tīkla pārvalde un aizsardzība, pašvaldību uzņēmumu, māju, ceļu pārraudzība, satiksmes organizācija un satiksmes drošības pārraudzība. Vēl ir jāpiemin arī valsts pasūtījuma organizāciju programma un projektu vadība. Un varat turpināt un atšifrēt... Protams, vienmēr var diskutēt par to, vai pārvaldes izdevumi ir lieli vai mazi. Un, ja mēs to kritizējam, es varbūt nesāktu diskutēt... Es varu teikt tikai vienu - valsts autoceļu fondā līdzekļi ir pieauguši par 38%, savukārt pārvaldes izdevumi ir pieauguši tikai par 8%. Tās tomēr ir salīdzināmas lietas.

Bet, ja jau es runāju par šo problēmu, es gribētu jums teikt arī sekojošo. Nav noliedzams tas, ka, ja mēs paņemsim līdzekļus kaut vai no vienas pozīcijas valsts autoceļu fondā, tad kopējie valsts autoceļu fonda līdzekļi samazināsies. Tie samazināsies vispirms lauku ceļu attīstības programmas ietvaros. Jo daudzas lietas jau ir determinētas dažādos Ministru kabineta noteikumos. (Dažādas dotācijas autobusiem un visas citas lietas es šeit nepārskaitīšu.) Līdz ar to lauku ceļu attīstības programma tiks samazināta par tieši šo summu.

Es domāju, ka 6.Saeima, pieņemot lēmumu par to, ka lauku ceļu situācija ir neapmierinoša, pieņēma arī lēmumu par akcīzes nodokļa pārdali jeb par valsts autoceļu fonda palielinājumu par 10%. Palielināja arī valsts autoceļu fondu. Un, ja jau es esmu nolēmis jūs informēt - es atvainojos, ka tērēšu jūsu laiku un savu laiku! - , es gribētu parunāt arī par lauku ceļiem un par lauku ceļu attīstības programmu.

Lauku ceļi galvenokārt ir valsts otrās šķiras autoceļi 13 316 kilometru garumā, kuri prasa lielāku vai mazāku remontu. Jo grants seguma normatīvais starpremontu periods ir 4 gadi, bet grants seguma nodiluma kārtas praktiski nav atjaunotas nevienā šo ceļu posmā kopš 1992.gada. Un 1998.gada finansējums bija tikai 20% no normatīvā. Šie ceļi tiek planēti vasarā, kā arī attīrīti no sniega ziemā. Diemžēl ne visi. Tāpēc līdzekļu pieaugums, kurš tagad būs, neapturēs to nodilumu. Bet atklāj arvien jaunus un jaunus vietējās satiksmes autobusu maršrutus tieši pa šiem lauku ceļiem, un arī tam nolūkam ir paredzētas dotācijas no valsts autoceļu fonda.

Pavisam bēdīgi ir ar pašvaldību ceļiem. Pašvaldību ceļi ir pagastos, un to kopējais garums ir 31 tūkstotis kilometru. Faktiski tas ir 1,55 reizes lielāks nekā valsts ceļu kopējais garums. Šie ceļi nu jau 7 gadus netiek remontēti un kvalitatīvi uzturēti. Jāpiebilst, ka šo ceļu uzturēšanas līmenis nebija sevišķi augsts arī līdz 1991.gadam. Tas viss tiešām bija par pamatu tam, ka 6.Saeima lēma par līdzekļu palielinājumu valsts ceļiem, it īpaši lauku ceļiem. Un tāpēc ir šī speciālā programma. Tagad šī nauda ir praktiski sadalīta. Protams, tas ir teorētiski, jo Saeima to vēl nav apstiprinājusi. Bet mums ir jāplāno programmas, un programmu līmenī šī nauda ir sadalīta. Tagad bija kā nu kurā rajonā - pašvaldībai bija 300 tūkstoši vai 400 tūkstoši latu kā mērķdotācija tās ceļiem. Taču šinī gadā tā summa dubultosies, pateicoties šai lauku ceļu attīstības programmai. Savukārt šie 10 miljoni, kas paredzēti tieši šai programmai, sadalās tādā veidā: 75% ir vietējās nozīmes (pašvaldību) autoceļiem un 25% - reģionālās nozīmes autoceļu attīstības programmai. Jāteic, ka pašvaldības ir patiešām sākušas domāt par reģionālajiem ceļiem, gan tādā mērogā kā starp diviem pagastiem, gan arī tādā mērogā kā rajonā. Jau ir iezīmēti reģionālie ceļi Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē. Protams, visiem šiem plāniem ir par maz naudas. Bet ir jāapmierinās ar to, kas ir. Un pieaugums tiešām būs, un es ceru, ka lauku iedzīvotāji to arī jutīs. Pats galvenais patiešām ir šos līdzekļus un šo naudu izlietot mērķtiecīgi un lietderīgi.

Tāpēc es domāju par līdzekļu izlietojumu paša valsts autoceļu fonda ietvaros. Jautājums, kā tie tiek sadalīti, vienmēr ir diskutējams. Arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi un šī fonda darbības nolikums un statūti, un viss pārējais... Un padome, kura darbojas... Es domāju, mēs vienmēr varēsim atgriezties pie jautājuma par fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Taču atņemt šodien līdzekļus fondam, tas ir, lauku ceļu attīstības programmai, es domāju, nevajadzētu. Bet, ja jau tas jādara, tad jādara tehniskā ziņā pareizi. Tad patiešām ir jānorāda, ka tas ir fiskālais deficīts. Bet tad ir tāda problēma, ka tad mums jābūt vienādai attieksmei... Nekādā ziņā es negribu kaut ko vērtēt, bet ir neizpratne... Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs, šodien gan radio, gan presē šaustīja valdību. Par kritiku sūdzēties neviens nevar, par to, ka fiskālais deficīts ir palielinājies. Izņemot no fonda līdzekļus, fiskālais deficīts tiek vēl palielināts. Un, tāpat kā valdība ir pelnījusi kritiku par šādu soli, arī cienījamā Rugātes kundze ir pelnījusi to pašu.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Es vienkārši nevaru nepateikt paldies Antai par manu pīļu reklāmu. Tās pīles bija līdz šim populāras Rēzeknē. Tagad laikam tās pamazām kļūs populāras valstī. Redziet, es pats tās pīles šauju, pats gatavoju. Viņas tik tiešām ir garšīgas.

Protams, Anta, ja šis Balvu skolas finansējums būtu atkarīgs no mana balsojuma un ja ar šo balsojumu varētu šo finansējumu nodrošināt, es nospļautos par visu un nobalsotu. Bet tev ir parlamenta darbā lielāka pieredze nekā man. Tu zini, ka no tā nekas nemainīsies. Tu taču šeit esi ilgi cīnījusies par Latgales interesēm. Es nācu tev talkā. Cīnīsimies abi divi! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Es komisijas vārdā varu, tāpat kā Godmaņa kungs, pateikt cieti - mēs neatbalstām šo priekšlikumu. Mums nav bijusi komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 253. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 9, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 254.priekšlikumu ir sagatavojusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Es gribētu pateikt, ka šeit ir tehniska kļūme, jo iesniedzēji esot rakstījuši (tā viņi mani mutiski tagad informē), ka viņi ierosina piešķirt šos līdzekļus Kārsavas slimnīcas korpusa remontam, nevis Krāslavas, kā šeit ir rakstīts.

Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 254.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 6, atturas - 69. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 255. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Tālāk!

R.Zīle. 256.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Apinis un Ģīlis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. 257. - deputāta Vidiņa iesniegts priekšlikums. Arī tajā ir viena tehniska kļūme: tabulas kreisās puses ailē sadaļā “maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi” nav 39 tūkstoši... Lūdzu ņemt to vērā.

Kopumā šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 258.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 258.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 7, atturas - 68. Priekšlikums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

R.Zīle. 259.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Vētra. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija asa diskusija (no iesniedzēja aizstāvju puses) par šo lielo summu, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kopumā neatbalstīja šo pārbīdi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Vētra atsauc priekšlikumu. Paldies.

R.Zīle. 260.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu personām, kurām ir piešķirts bēgļa statuss Latvijā, ir jāizmaksā pabalsts. Taču Iekšlietu ministrijas pārstāvji informēja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, ka līdzekļi šim mērķim budžetā nav paredzēti. Cik es zinu, šobrīd Latvijā jau ir divas personas, kurām ir tas bēgļa statuss. Summa, kura šeit ir minēta, balstās uz Iekšlietu ministrijas Bēgļu centra prognozēm, cik daudz šādu personu var parādīties Latvijā šā gada laikā.

No otras puses, godīgi sakot, Tieslietu ministrijas Bēgļu lietu apelācijas padome saņēma negaidīti dāsnu finansējumu. Atgādināšu, ka saskaņā ar likumu visus patvēruma meklētāju iesniegumus reģistrē Iekšlietu ministrijas Bēgļu centrs un tikai tajos gadījumos, kad iesniegums ir noraidīts, patvēruma meklētājam ir tiesības griezties Apelācijas padomē. Tātad Apelācijas padomes darba apjoms ir acīm redzami mazāks nekā Iekšlietu ministrijas Bēgļu centram. Tomēr Bēgļu centram paredzētais finansējums ir nedaudz vairāk par 30 000 latiem, savukārt Apelācijas padomei - gandrīz divreiz vairāk.

Mēs komisijas sēdē izskatījām tāmi, ko ir izveidojusi Apelācijas padome. Tai ir pietiekoši labas telpas Rīgas centrā, pastāvīgs personāls un tā tālāk. Līdz šim brīdim Bēgļu lietu apelācijas padome ir izpētījusi vidēji vienu lietu divos mēnešos. Varbūt lietu skaits ar laiku pieaugs, bet komisija tomēr uzkata, ka nav nekāda pamatojuma tai piešķirt tik lielu finansējumu.

Un pēdējais. Gadījumā, ja šis grozījums tiks noraidīts, Iekšlietu ministrijai tik un tā būs jāizmaksā šie pabalsti, es tikai nezinu, no kādiem līdzekļiem - no darbinieku algām vai no kādiem citiem avotiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es šodien pirmo reizi esmu tribīnē nevis tāpēc, ka man būtu ārkārtīgas simpātijas pret eventuālajiem bēgļiem, bet runāšu tikai par elementāru likuma izpildi. Es neko nevaru pārmest ne Finansu ministrijai, ne arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura mums... Faktiski tā ir mūsu vaina, ka mēs nebijām klāt, lai viņus pārliecinātu, bet es brīnos par ministriem, kuri neredzēja šo pozīciju. Lai Dievs dod, ka mums nebūtu neviena bēgļa! Taču, ja kaut viens parādīsies, tad likums būs jāpilda, bet, ja pozīcijas nav, tad tur nevar ieskaitīt arī naudu. Tāpēc es ļoti lūdzu eventuālu budžeta grozījumu gadījumā, - es domāju, ka tādi noteikti būs, - šo pozīciju neaizmirst. Tā ir sabalansēta! Tā ir ļoti rūpīgi izsvērta, ņemot vērā pašu Iekšlietu ministrijas un citu atbildīgu darbinieku priekšlikumus. Šeit nekas nav sadzejots! Mēs ļoti lūdzam. Kā būs tad, ja līdz budžeta grozījumiem sarežģīsies situācija? Es ceru, ka nesarežģīsies, bet katrā ziņā tam, kas ir ierakstīts likumā, ir jābūt atbilstošai pozīcijai arī budžetā. Pretējā gadījumā nākas, piedodiet par izteicienu, “tamborēt” un meklēt.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atkārto šo priekšlikumu. Es vēlreiz atvainojos Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai par to, ka mēs neatradām laiku un nebija iespējas aiziet un jūs pārliecināt par to. Katrā ziņā mums kopīgi būs jāatrod šis risinājums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tā kā tieslietu ministre ir komandējumā un iekšlietu ministrs nodarbojas ar svarīgu darbu, neapšaubāmi, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī, man ir atļauts tikai nedaudz informēt jūs par trim lietām.

Pirmā. Es domāju, ka tā lieta, kāpēc tomēr abi ministri palika šajā pozīcijā, kas atšķiras no komisijas viedokļa, ir saistīta ar to, ka Bēgļu lietu apelācijas padome ir tas filtrs - ja mēs vadāmies pēc principa, ka bēgļu skaits pieaugs -, kas skatās, lai šis bēgļu skaits nepieaugtu neierobežoti lielā daudzumā, acīmredzot šis finansējums, kā te raksta, cik tur, teiksim, ir padomes locekļu, cik liels ir tehniskais personāls... Protams, viņiem būs jāpierāda sava finansējuma nepieciešamība.

Otrā. Iekšlietu ministrijā ir pilnīgi jauna pozīcija, kādas nebija iepriekš. Tas ir Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs. Iedomājieties - parādās bēglis un vispirms skatās, vai viņš ir bēglis vai nav. Pa šo laiku viņam ir kaut kur jādzīvo, un runāt par to, ka viņam uzreiz ir jāmaksā nauda, ja viņš uzturas tajā Izmitināšanas centrā... Kas ir šie 100 000? Šī jaunā pozīcija ir tie avoti, no kuriem viņam varētu kaut kā nodrošināt šo uzturēšanos.

Trešā. Līdz šim tiešām ir bijuši divi bēgļi, kas reāli izmantoja naudu, kāda bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kam ir savu maksas pakalpojumu pašieņēmumi apmēram 2000 latu gadā... šāda pozīcija ir. Es personīgi domāju, ka mums nevajadzētu uzskatīt, ka mums tas bēgļu skaits te šausmīgi augs. Mums drīzāk būtu jāizveido, lūk, šī Bēgļu apelācijas padome kā šāds filtrs, lai tos bēgļus te pēc iespējas mazāk laistu iekšā. Pēc iespējas mazāk! Tāpēc nevajag uzskatīt, ka viņu būs ļoti daudz. Mēs jau paredzam viņiem naudu, bet struktūrai, kas filtrēs viņu parādīšanos šeit, paredzam saņemt mazāk. Es domāju, ka šajā ziņā tieslietu ministrei un iekšlietu ministram ir taisnība. Tā ka es ierosinu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti un it īpaši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji! Diemžēl klāt nav ne iekšlietu, ne tieslietu ministra, kas abi atrodas komandējumā, jo ir citas problēmas.

Man ir lūgums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājam. Ja jūs par budžeta jautājumiem aicināt uz komisijas sēdi kādas ministrijas pārraudzībā esošu resoru pārstāvjus, tad vajadzētu aicināt ne vien konkrētā resora vadītāju, bet arī tieši ministra pilnvarotu personu, kura ir pilnvarota paust ministrijas viedokli. Bieži vien resora pārstāvja viedoklis ir citāds, nekā ir ministrijas oficiālais viedoklis. Tādējādi ļoti daudzos jautājumos mēs vienkārši ejam pa apli, bet nevis virzāmies uz priekšu. Tas ir ieteikums praktiskā darba organizācijas jautājumos.

Otrkārt, ja runā par to, kam mēs gribam dot naudu, tad pilnībā jāpiekrīt jūsu komisijas viedoklim, bet, ja mēs runājam par to, no kā mēs ņemam naudu, tad, atvainojiet mani, Bēgļu lietu apelācijas padome, kā jau minēja finansu ministrs, nav tikai galvenais filtrs. Principā tā ir iestāde, kura jau ir sākusi darbu. Es to salīdzinātu ar mazu bērnu, kas tikai mācās staigāt, un, ja mēs to pamatu, pa kuru viņš staigā, mēģināsim kaut kādā veidā tricināt, tad mēs nākotnē šo patvēruma meklētāju politiku varam novest strupceļā. Manuprāt, priekšlikums ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - otro reizi.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es vēlreiz atkārtoju, ka runa ir par eventuāliem grozījumiem. Rasnača kungs, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienmēr raksta vēstuli ministram, un ministra kompetencē ir tas, kuru viņš nozīmē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisija, dziļi izprazdama situācijas sarežģītību, tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 260.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 9, atturas - 45. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 261.priekšlikums. Arī tas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Balsosim par 261.priekšlikumu - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 9, atturas - 45. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 262.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī ir vismazākā summa, par kuru šobrīd šeit ir noritējušas diskusijas. Proti, tie ir 2000 latu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija grib šos 2000 atņemt Valsts kontrolei un piešķirt preses izdevumiem. Šeit ir ... (Starpsauciens: “Kuriem?”) Es ļoti atvainojos, bet šeit ir ieviesusies tehniska rakstura kļūda, šeit ir jābūt tādai redakcijai: “Dotācija preses izdevumiem”, proti, specializētajiem preses izdevumiem, kuri Latvijā šobrīd ir vairāki un kuri profesionāli atspoguļo situāciju izglītībā.

Kāpēc komisija ierosināja atņemt šo samērā nelielo summu - 2000 latu, kas nekādu ļaunumu principā Valsts kontrolei nenodarīs, un atdot šo naudu izglītības vajadzībām? Tikai tāpēc, lai mēs, Saeima, parādītu savu attieksmi pret tiem izšķērdīgajiem pirkumiem, ar kuriem pēdējā laikā tik ļoti raksturīgas ir mūsu valsts pārvaldes dažādās institūcijas, arī pašvaldības. Šie 2000 pat neatbilst... pat nenosedz pilnībā to naudu, kuru valsts kontrolieris izlietoja savas greznās mašīnas ar visgreznāko aprīkojumu pirkšanai. Šādā veidā mēs nenodarītu, es domāju, lielu ļaunumu Valsts kontrolei, bet Saeima skaidri un gaiši parādītu attieksmi pret līdzīga rakstura pirkumiem, un tā būtu varbūt arī laba mācība, lai valsts institūcijas turpmāk ar valsts mantu nerīkotos izšķērdīgi. Balsojums “pret” savukārt nozīmē, ka Saeima diemžēl akceptē šādus pirkumus un dod tiem zaļo gaismu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēt vairs neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 262. priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 7, atturas - 51. Priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Godmanis atbalsta izšķērdību ar šādu balsojumu!”)

R.Zīle. 263.priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts 36.priekšlikumā, tāpēc komisija šo neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Komisija neuztur spēkā balsojumu.

R.Zīle. Tālāk, godātie kolēģi, es lūdzu jūs turpināt ar nākošajām lappusēm. 100. lappusē esošie 270., 271. un 272. priekšlikumi pēc būtības nav balsojami. Neviens no šiem trijiem iepriekš izskatītajos jautājumos nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Man visiem būtu lūgums atšķirt jūsu dokumentā 103.lappusi. 6.tabulā ir priekšlikumi, sākot ar 273., kuri mums ir jāizskata.

Par 273. priekšlikumu - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vispār nediskutēja, jo tas nebija korekts no finansu vadības viedokļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Atvainojiet! Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka ir panākta vienošanās starp Aizsardzības un iekšlietu komisiju un valdības vadītāju, un finansu ministru, kuri ir apsolījuši meklēt kredītlīnijas, lai varētu nodrošināt ar modernu tehniku gan Aizsardzības ministrijas pārstāvjus, gan arī Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es atsaucu visus šos sekojošos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. Tātad ir atsaukts arī 273., 274., 275. un 276.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 7.tabula.

R.Zīle. Tālāk. 7.tabulā 104.lappusē ir 277.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. Šo priekšlikumu bija iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī nu ir tā reize, kad finansu ministram principā nevarētu būt iebildumu pret šo priekšlikumu, jo komisija neprasa papildus pat ne vairs 2000, tā šobrīd neprasa ne santīma. Tomēr es vēlreiz gribu atkārtot to, par ko jau iepriekš runāju Tautas partijas priekšlikuma sakarā. Proti, valdība piedāvā noteikt pedagogiem piemaksas pie darba samaksas un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām par latviešu valodas un citu mācību priekšmetu apmācību latviešu valodā mazākumtautības skolās un klasēs. Komisija ierosina papildināt šo priekšlikumu ar palīgteikumu: “kā arī piemaksas noteikšanai pedagogiem, kuri māca latviešu mācībvalodas skolās un klasēs bērnus, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda”.

Nu ticiet man, cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: Krāslavas, Ludzas un Daugavpils rajonā šobrīd skolotājiem ir ārkārtīgi sarežģīti strādāt latviešu mācībvalodas skolās jaunākajās klasītēs, jo šajās klasītēs ir ārkārtīgi liels bērnu pieplūdums, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda. Tanī pašā laikā, piemēram, Cēsu, Valmieras un Kuldīgas rajonā skolās ar krievu mācībvalodu skolotājiem nav lielu problēmu, jo tur bērni savā starpā uz ielas runā latviešu valodā, un tāpēc šeit nav nekādu sarežģījumu, strādājot šajās skolās.

Es gribu pavisam nopietni jums teikt, ka man ir zvanījuši ļoti daudzu skolu latviešu skolotāji, skolu direktori un izglītības iestāžu vadītāji, īpaši no Latgales reģiona, kuri skaidri un gaiši pasaka, ka, piemēram, Daugavpils rajonā ļoti daudzi skolotāji, kā jau te Rugātes kundze teica, ņemot vērā to, ka sociālais nodrošinājums jeb algas ir katastrofāli zemas, vienkārši aizies no mazajām atjaunotajām latviešu skolām strādāt uz krievu mācībvalodas skolām. Vai to mēs vēlamies?

Es vēlreiz atkārtoju: komisija pilnībā piekrīt, ka mums ir jānosaka piemaksas arī krievu mācībvalodas skolās, bet lai Izglītības un zinātnes ministrija tomēr nedaudz piedomā pie šā jautājuma, jo, sadarbojoties ar skolu valdēm, var atrast mehānismu, var atrast pieeju, kā daļu no šīs naudas novirzīt arī tiem skolotājiem, kuri strādā - un tiešām strādā dubultdaudz - ar šiem bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda latviešu mācībvalodas skolās. Nu nediskriminēsim taču atkal latviešu mācībvalodas skolas, cienījamie kolēģi!

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, it īpaši tāpēc, ka tas neprasa ne santīmu papildfinansējuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals - izglītības ministrs.

J.Gaigals (izglītības ministrs).

Cienījamie deputāti! Es gribēju tikai precizēt, ka arī jau esošais formulējums absolūti neliedz to darīt. Lai šo naudu varētu izmantot, tik un tā būs jāizdara papildinājumi tā saucamajā Ministru kabineta 51. noteikumā, kas paredz darba samaksas principus mācību iestādēs. Un tieši šajā Ministru kabineta 51. noteikumā tas tad arī precīzi tiks ierakstīts.

Es jau iepriekšējā reizē uzsvēru, ka šis finansējums ir domāts gan skolās ar citu mācībvalodu, gan atsevišķās klasītēs latviešu skolās, kur mācās cittautību bērni. To Ministru kabineta 51. noteikumā mēs ierakstīsim, tā ka problēmas nebūs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisijā bija balsojums par šo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Jā, tas patiesi tiešā veidā nesaistās ar finansiālo jautājumu, tomēr komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 277. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 4, atturas - 53. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Godātie kolēģi, 8. tabulā 106. lappusē ir 278., bet pēc tam 9. tabulā - 279. priekšlikums. Abi šie priekšlikumi pēc būtības nav balsojami, jo tie papildina iepriekš nepieņemtos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Atgriežamies pie pirmās tabulas.

R.Zīle. Pirmajā tabulā, pašā dokumenta sākumā, mums ir neizskatīti priekšlikumi. Pirmais no tiem ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko mēs lūdzam atbalstīt arī šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

R.Zīle. Otrais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. Tālāk. Godātie kolēģi, 4. lapaspusē ir 3. priekšlikums. To iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un komisijas attieksme pret šo priekšlikumu ir - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Bunkšs - frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es redzu dažas ļoti sarauktas pieres šajā zālē, kad mēs esam teju, teju nonākuši pie budžeta apstiprināšanas un it kā vairs nav vēlēšanās runāt. Un tāpēc es domāju, ka ir jārunā par šo it kā nelaimīgo redakcionālo labojumu, kuru ir piedāvājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un kuru atbalsta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis, kā arī vairāku ministriju kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību izveidotā darba grupa, kas faktiski ir šī priekšlikuma autore. Es izmantošu tos datus, kas ir manā rīcībā; tie ir par iedzīvotāju kopējo skaitu rajonos. Ja mēs paskatāmies pašvaldību iesniegtajos statistikas datos un Centrālās statistikas pārvaldes datos, tad redzam, ka tādos rajonos kā Bauskas, Krāslavas, Jelgavas, Preiļu, Rīgas un Tukuma rajonā šie dati atšķiras. Ko tas nozīmē naudas izteiksmē? Pēc Jelgavas rajona pašvaldību aprēķiniem, sakarā ar šo neatbilstību Jelgavas rajons gadā zaudē 186 000 latu. Tātad, ja mēs tā rupji parēķinām, tie ir apmēram 15 000 uz katru Jelgavas rajona pašvaldību. Mēs šeit, šajā zālē, esam daudz niknāk diskutējuši par daudz mazākām summām, kuras ir skaitāmas tikai dažos tūkstošos. Taisnības labad jāpiebilst, ka šie dati ir ne tikai ar šādu negatīvu ievirzi, bet ir vismaz četri reģioni, kuriem šie dati ir lielāki un pārsniedz Valsts statistikas komitejas vai Centrālās statistikas pārvaldes datus; tā ir Liepājas pilsēta, Liepājas rajons, kur starpība ir vairāk nekā tūkstoš iedzīvotāju, kā arī Daugavpils rajons un Jūrmalas pilsēta. Katrā ziņā tās nav mazas summas, un šie dati un šī neatbilstība nav nokritusi no skaidrām debesīm tikai budžeta apspriešanas laikā. Šos datus pagājušajā vasarā aktualizēja Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele, un šīs iniciatīvas rezultāts bija tas, ka tika izveidota manis pieminētā darba grupa. Diemžēl šodien mums acīmredzot cits nekas neatliks kā atbalstīt... ne lēmumu, bet drīzāk to konstatējumu, kuru ir izdarījusi valdība. Un šis visnotaļ labi iecerētais pasākums neizdodas tā iemesla dēļ, ka nav alternatīva aprēķina. Mēs šobrīd nezinām, cik varētu budžetam maksāt šādi grozījumi, un galarezultātā budžets varētu izrādīties arī nesabalansēts. Nav aprēķina tā vienkāršā iemesla dēļ, ka saskaņoti dati diemžēl šobrīd nav pieejami.

Taču es negribu teikt, ka nebija iespējams risinājums. Tā kā valdība izstrādāja vairākus alternatīvus risinājumus, manuprāt, bija iespējams alternatīvs risinājums arī šeit. Vismaz šos manis pieminētos kliedzošākos gadījumus varēja, teiksim, arī redakcionāli precizēt. Tas šobrīd nav izdarīts, un tāpēc mums gluži vienkārši, manuprāt, nav iespējas balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Man ir nelaba pieredze attiecībā uz to, kādā veidā tiek gatavoti dati nekustamā īpašuma aprēķināšanai. Mēs vairāku gadu garumā netiekam pie precīziem datiem. Un tāpēc es aicinu valdību ļoti nopietni pievērsties šai problēmai un nākamajos budžeta grozījumos vai nākamā gada budžetā šādu apzināti nepareizu datu izmantošanu nepieļaut. Lai kā man negribētos, man tomēr jāsaka, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības vai nu pārāk nekonkrētā, vai pārāk striktā nostāja nav veicinājusi šīs problēmas atrisināšanu. Mēs neatrodam valdības un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolā šo problēmu. Es pieņemu, ka tādēļ, ka likās, ka darba grupa ir izveidota, visi dati var tikt precizēti... Protams, arī tas, ka Latvijas Pašvaldību savienība iestājās pret to, ka nav jāgroza izlīdzināšanas likums... Un varbūt arī šis piedāvājums, kādā veidā juridiski formulēt šo lietu, nav līdz galam pārdomāts.

Tā ka šajā gadījumā mums vienkārši nav citas izejas, mums jābalso par valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, atvainojos, ka es te tik bieži jūsu priekšā esmu, bet godīgi jāsaka, ka šis ir ļoti nopietns jautājums.

Atļaujiet man pavisam īsi pateikt, kā es redzu šī jautājuma attīstību.

Es neredzu, ka šā jautājuma attīstība iespējama divu nedēļu laikā. Saskaņā ar likumu izlīdzināšanas fonds ir jāiedarbina divu nedēļu laikā pēc budžeta pieņemšanas. To mēs nevaram izdarīt. Un no šā apstākļa tīri tehniski izriet situācija... Es kā finansu ministrs diemžēl nevaru atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas lēmumu, man ir jāatbalsta valdības lēmums. Taču es lūdzu nedaudz ieklausīties tajā, ko teikšu par šo situāciju. Vismaz zināšanai. Šajā valstī ir notikusi tāda interesanta lieta. Likuma par izlīdzināšanu (tas ir tas pamatlikums, pēc kā aprēķina izlīdzināšanu pašvaldībām, nosaka, kurām maksāt un kurām nemaksāt) 6. pantā rakstīts: izlīdzināšanas aprēķinam tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes apstiprinātie dati. Viss. Vairāk nekas tur rakstīts nav. Redziet, tā kā Centrālā statistikas pārvalde pakļaujas vienai struktūrai, Iedzīvotāju reģistrs - otrai, Finansu ministrija - trešajai, es baidos, ka tik vienkārši, ar 23. pantu, nevarēs atrisināt šo problēmu un parlamentam, risinot šo jautājumu, acīmredzot būs jāķeras pie šī likuma 6. panta.

Un vēl. Informācijai. Faktiski ir divas situācijas. Centrālā statistikas pārvalde 1989. gadā saskaitīja cilvēkus un, vadoties pēc tautas skaitīšanas datiem, plusēja un mīnusēja informāciju, kas nāk no pašvaldībām, tas ir, skaitīja klāt tos, kas piedzima, un tos, kas iebrauca attiecīgajā teritorijā, un skaitīja nost tos, kas nomira, un tos, kas brauca ārā. Viss it kā būtu ļoti jauki: ja ņem no pašvaldībām datus un koriģē, salīdzina ar centrālo statistikas bāzi, visam vajadzētu sakrist. Diemžēl dati nesakrīt. Šī problēma ir milzīga. Jāatzīst, ka te ir faktiski divas lietas. Centrālā statistikas pārvalde acīmredzot darbojas zināmā mērā pēc inerces un uzskata, ka 2000. gadā, kad saskaitīs, atkal būs cita bāze. Bet princips ir nedaudz savādāks. Pašvaldības uztraucas par to, ka tomēr iedzīvotāju skaits mainās. Tiesa gan, jāteic, ka informācija, ko mums sniedz, nav pārāk objektīva, jo uzskaita arī studējošos un tos, kas mācās un mācību iestādes teritorijā arī dzīvo. Šī problēma būs ļoti liela. Ļoti liela! Es domāju, ka gada laikā tā ir jāatrisina, jo es negribētu, ka mēs 2000. gadā atkal startētu no šādas pozīcijas. Diemžēl arī Iedzīvotāju reģistrs... tajā faktiski tikai tagad ir uzsākts kaut ko darīt, un to te, tā teikt, piesaistīt klāt mēs nevarēsim. Un, protams, tie plusi un mīnusi... Ir pilsētas, kur pēc šīs sistēmas, ko iesaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, būtu lielāka nauda; ir arī tādas, kur ir mazāka nauda. Es domāju, ka mums ir fiksētā subsīdija, un es aicinu parlamentu šoreiz atbalstīt valdības pozīciju, un es aicinu cienījamo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju ķerties pie šī jautājuma ļoti fundamentāli. Jo es baidos, ka bez likuma korekcijām mēs galā netiksim.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Roberts Zīle.

R.Zīle. Godātie kolēģi, es varu tikai piebilst, ka komisijā bija balsojums par šo priekšlikumu. Jo nu ir arī tāda pavisam vienkārša lieta... Ja priekšlikums tiek atbalstīts, tas nozīmē, ka Ministru kabinetam kādu laiku ir jāpārrēķina dotāciju apmēri. Un jebkurā gadījumā pašvaldību budžetus varēs pieņemt vēlāk. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret 19, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Pēc būtības tas vairs nav balsojams, jo tas nav atbalstīts tā saucamajos skaitliskajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.

R.Zīle. 5. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums. Mēs esam to atbalstījuši, tā ka tas būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Zīle. Nākamais ir 6.priekšlikums - Juridiskā biroja sagatavotais. Faktiski 6. un 7.priekšlikums viens otru izslēdz. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja 7.priekšlikumu. Tas nozīmē: ja saskaņā ar visiem zināmo Satversmes tiesas lēmumu šis finansējums nākamā gada budžetā nav piešķirts, kā tas ir pašlaik nobalsotajos priekšlikumos, tad ir atbalstāms Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, kas ir ietverts 7.priekšlikumā. Un 6.priekšlikumu tad nevaram neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 6.un 7.priekšlikumu.

R.Zīle. Paldies. Līdz ar to man būtu lūgums balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 1999.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 1999.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 40, atturas - nav. Likums ir pieņemts. (Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums - sadaļa “Prezidija ziņojumi”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kalniņa, Ādamsona, Baldzēna, Bojāra, Burvja un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav?

Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu ierosināt, lai otra komisija būtu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Atbildīgā būs Juridiskā komisija, bet otra būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: “Ir gan!”) Ir vajadzīgs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 24. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu”” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Plinera, Golubova un Bekasova iesniegto likumprojektu “Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju atzīšanu par Latvijas valsts iekšējo parādu” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - 20. Likumprojekts komisijai netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bērziņa, Ābiķa, Segliņa, Vītola, Tiesneša un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet, viens vēlas runāt “par”. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Alkohola aprites likumu Saeima šajā gadā grozīja steidzamības kārtībā. Īstenībā tas bija apliecinājums tai negatīvajai pieredzei: sākumā iesniedzot vienu it kā ļoti sīku, varbūt atbalstāmu priekšlikumu par kādu likuma pantu, otrajā lasījumā tiek panākti 94 priekšlikumi un tiek mainītas vairākas normas. Es gribētu pieminēt divas no tām, kas skar šo likumprojektu, un nekā savādāk kā vien ar politisko lobiju es to nevaru saistīt. Politiskais lobijs ir lobijs, kas lobē alkohola apriti valstī.

1.punkts - šo pārvaldes institūciju šobrīd valstī var vadīt amatpersonas, kurām ir ieinteresētība šajā biznesā, kuras strādā šajā biznesā un kuru ģimenes locekļiem pieder firmas. Tā ir absolūti nenormāla prakse. Šim jautājumam ir pilnīga saistība ar politiskās korupcijas jautājumiem. Apzinieties to - tie, kas balsos “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām, balsos “par” to, ka šīs institūcijas var vadīt amatpersonas, kurām pieder vai kuru ģimenes locekļiem pieder firmas šajā sektorā!

Otrs būtiskākais punkts, kas tika mainīts, bija punkts, kas noteica, ka pašvaldībām bija tiesības savās teritorijās nakts laikā regulēt alkohola tirdzniecību, ierobežot to, noteikt dažāda veida ierobežojumus. Bija, protams, noteikta arī maksa par licenču izsniegšanu. Šobrīd daudzi pašvaldību vadītāji šo Saeimas izdarīto grozījumu uzskata kā bezprecedenta lēmumu - alkoholisma veicināšanu Latvijā. Jo pašvaldībām šobrīd nav ne mazākās iespējas noteikt ierobežojumus alkohola tirdzniecībai savā teritorijā.

Tāpēc es aicinu balsot. Šīs divas lietas ir acīm redzamas un skaidras. Tie, kas balsos pret šī likumprojekta nodošanu izskatīšanai, balsos pret šo lietu sakārtošanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis runās “pret”.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man arī ir divi argumenti - tikai pretējā virzienā tam, ko teica cienījamais Bērziņa kungs.

Pirmais. Roķa kungs ir cilvēks, kuru es izvirzīju un kuru Ministru kabinets apstiprināja šim amatam, un es uzņemos atbildību par viņa darbību. Roķa kungs tagad vadīs Akcizēto preču pārvaldi. Viņš ir cilvēks, kas savulaik šo pārvaldi izveidoja, toreiz to vēl sauca par Spirta monopola pārvaldi. Par viņa profesionālajām īpašībām nešaubos nevienu sekundi. Kas attiecas uz to jautājumu, vai, ieņemot šo posteni, viņš paliks kaut kādā pakāpē saistīts ar to visu un vai viņa darbība būs pretrunā ar Korupcijas novēršanas likumu, tā ir juridiska atbildība, un ir absolūti skaidrs, ka viņš to darīt nevarēs. Taču ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kas pārzina šīs lietas, un, ja mēs vadīsimies pēc principa, ka cilvēkam, kas gribētu vadīt šo pārvaldi, jāatrodas, tā teikt, absolūti lielā attālumā no tās, tad mēs dabūsim tikai neprofesionālu rīcību - vismaz pirmo piecu gadu laikā. Starp citu, iepriekšējās nomaiņas šajā pārvaldē diemžēl nav bijušas profesionālas, bet drīzāk gan politiskas. Tas ir punkts numur viens.

Punkts numur divi. Nekad nevienā valstī aizliegumi, kas vērsti pret oficiālu alkohola tirdzniecību, diemžēl nav stimulējuši dzeršanas samazināšanos. Nekad nevienā! Problēma ir tajā apstāklī, ka mūsu uzdevums drīzāk ir panākt to, lai kontrabandas spirta cena, ko mēs redzam tirgos, nebūtu vis tie divi lati, bet vismaz trīs četras reizes lielāka.

Un nu pats galvenais, ko es gribētu teikt. Es saprotu, ka pašvaldībām ir jāveic šāda uzraudzība, bet es uztraucos par vienu citu jautājumu. Es uztraucos par to, ka, ja mēs pieņemsim to, ko Bērziņa kungs iesaka, tad mums izveidosies tādas zonas - brauks no viena rajona uz otru. Vienā būs vieni noteikumi, bet otrā būs otri; vienā dzers, bet otrā nedzers. Tas nav pašvaldību funkcijas jautājums, tas ir jāregulē valstiski. Skandināvijā to regulē valstiski, visā Eiropā to regulē valstiski.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 30, atturas - 34. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Administratīvo sodu likums” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot “par”, jo komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Arī šajā gadījumā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, nevienu iebildumu. Aicinu balsot “par”, pieņemt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” atzīšanu par spēku zaudējušu” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Noteikumi par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.410. Te ir labojums jau pašā nosaukumā, kur vārds “noteikumi” tiek nomainīts ar vārdu “likums”. Lūgtu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

M.Lujāns. Un tālāk mainās pantu numerācija. Lūgtu arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Noteikumi par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi” pieņemšamu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

M.Lujāns. Lūgtu priekšlikumus iesniegt līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.marts. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei”. Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” trešajā lasījumā. (Reģistra numurs 32, Saeimas dokuments nr.407.)

Pirmais priekšlikums, ko komisija saņēma, bija deputāta Segliņa priekšlikums - papildināt likumprojektu ar mērķa precizējumu, ka šis nekustamais īpašums izmantojams Tautas frontes muzeja izveidošanai. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Otrais bija deputāta Segliņa priekšlikums - precizēt, kādos gadījumos šis īpašums ir nododams valstij, ja padome beidz pastāvēt. Komisija šo deputāta Segliņa priekšlikumu iekļāva savā - Juridiskās komisijas priekšlikumā nr.3.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par otro un trešo priekšlikumu.

L.Muciņš. Juridiskā komisija precizēja 2.panta otro daļu, kādos gadījumos šis īpašums nododams valstij.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

L.Muciņš. Lūdzu atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments, ar kuru mēs strādāsim, ir nr.349.

1.priekšlikums, ko komisija izskatīja, ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums 2.lapaspusē. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

R.Zīle. 3.lapaspusē ir 2.priekšlikums - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izveidojusi savu priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Šā paša 5.panta sakarā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi arī Tautas partijas frakcijas 3.priekšlikumu. Taču vispirms par 2.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Par 2.priekšlikumu ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 16, atturas - 32. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 3.priekšlikums, kā es jau minēju, par šo pašu 5.pantu ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 17, atturas - 39. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 4. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izveidotais priekšlikums par šā 5.panta otro sadaļu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bērziņš - Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējā priekšlikumā Tautas partijas frakcija piedāvāja Kultūrkapitāla fonda finansējumā pāriet uz stabiliem avotiem - uz 3% lielu atskaitījuma no alkohola un 3% - no tabakas. Pie tam tas tika noteikts tādā veidā, ka saskaņā ar šiem likumiem, kamēr nebūs izdarītas izmaiņas attiecīgajos likumos, šie atskaitījumi netiks veikti.

Šis 4.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - ir tas priekšlikums, kas ir izraisījis bezprecedenta kultūras darbinieku neapmierinātību. Šā priekšlikuma būtība ir tāda: ja šādā redakcijā tas tiek nobalsots, tad Kultūrkapitāla fonda līdzekļus katra budžeta ievaros varēs atvēlēt, cik vēlēsies. Ja atvēlēs vienu latu - likums būs izpildīts, ja neatvēlēs nevienu latu - arī tad likums būs izpildīts.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un tomēr atgriezties trešajā lasījumā pie iespējas Kultūrkapitāla fondam pāriet uz stabilu finansējumu, lai tas katrā budžeta balsojumā nebūtu pakļauts tikai valdības politiskajai gribai, bet lai būtu skaidrs, ka kultūrai ilglaicīgi pastāv šis finansējums.

Aicinu balsot pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Arī es aicinu visus klātesošos, it sevišķi Tautas partijas frakciju balsot pret šo priekšlikumu, jo arī es uzskatu, ka vajadzētu atstāt spēkā pirmā lasījuma redakciju, kurā bija noteikta šī summa - 2 miljoni. Arī “Latvijas ceļš” uzskata, ka šinī gadījumā Kultūrkapitāla fondam tiešām ir jābūt noteiktai summai, kuru valdība garantē, un tāpēc arī mēs aicinām balsot pret šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka, diskutējot par šo priekšlikumu, komisija tieši tā arī domāja, ka katru gadu gan valdībai, gan Saeimai ir jāparāda normāla attieksme pret kultūru un jāpiešķir iespējami lielāka nauda. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 40, atturas - 33. Priekšlikums ir noraidīts.

R.Zīle. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcijas deputāts.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir aizstāt pārejas noteikumos skaitli “1999.” ar skaitli “2000.”.

Ko tas reāli nozīmē? Tas nozīmē, ka šogad Kultūrkapitāla fonds reāli uz šiem 2 tūkstošiem, kā to bija solījusi iepriekšējā valdība un ar ko bija rēķinājusies kultūras sabiedrība, diemžēl pretendēt nevarēs. Mēs uzskatām, ka ir jāizslēdz šie grozījumi pārejas noteikumos... Es atvainojos, nevis divus tūkstošus, bet divus miljonus!... Lai šos 2 miljonus valdība tomēr šāgada vasarā budžeta grozījumos tomēr atrastu. Mēs šodien nobalsojām par 1 miljonu 200 tūkstošiem, tomēr gribu aicināt: pildīsim iepriekšējās valdības solījumus, uzņemsimies arī iepriekšējās valdības saistības un panāksim to, lai Kultūrkapitāla fondā šogad šie 2 miljoni tiešām ienāktu. Es aicinu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tas ir zināms nonsenss. Tā nevar būt! Mēs nupat esam nobalsojuši budžetu. Ko lai saka? Grozījumi budžetā būs tad, kad tie būs. Tagad nav iespējams iebalsot šādas lietas, kad kārtējā gada budžets ir nobalsots. Tas ir jau pagājis moments! Līdz budžeta balsojumam to varēja darīt, taču tagad to darīt vairs nevar. To varēs darīt tad, kad šie budžeta grozījumi tiešām parādīsies de facto. Nav iespējams uz priekšu paredzēt šīs lietas, jo parlaments nupat jau pieņēma budžetu. Tāpēc uz 1999.gadu šīs normas attiecināt vairs nevar. Tāpēc loģiski ir tas, ka tur ir palicis 2000.gads, kaut gan es, protams, atbalstu Roberta Zīles priekšlikumu, lai gan mēs zaudējam.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Roberts Zīle.

R.Zīle. Es gribētu novērst dažus mītus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir Budžeta komisijas priekšlikums. Tas nav Roberta Zīles priekšlikums, lai arī kā to kādam gribētos apgalvot. Tā ir viena lieta.

Bet attiecībā uz šo pārejas noteikumu vairākām normām es gribētu palabot Ābiķa kunga sacīto. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums šajā sadaļā par pārejas noteikumiem ir nr.8, un tas izslēdz pārejas noteikumu 1.punktu. Mēs neatbalstījām vienīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Tas gan! Man būtu lūgums komisijas vārdā - 5.priekšlikumu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 20, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 6.priekšlikums - Tautas partijas frakcijas priekšlikums par šo pašu pārejas noteikumu punktu. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

R.Zīle. 7. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums par pārejas noteikumu jaunu punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

R.Zīle. 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas gan bija domāts mazliet citā kontekstā, bet nu tas ir ar atbalstošu ierakstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Zīle. Es atvainojos, godātie kolēģi! Tā laikam nav. Šis priekšlikums būtu jāatsauc, bet es komisijas vārdā nevaru to atsaukt. Tātad, godātie kolēģi, šis priekšlikums bija rakstīts citā kontekstā, kā es jau minēju.

Sēdes vadītājs. Tātad par 8.priekšlikumu.

R.Zīle. Ja neviens neiebilst, tad tas tiek atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 24, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Zīle. Līdz ar to priekšlikumi otrajam lasījumam ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

R.Zīle. Ierosinājums būtu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 9.martu.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Paldies.

Turpināsim likumprojektus izskatīt nākošajā sēdē, bet tagad lūdzu reģistrācijas režīms. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Lūdzu nedaudz uzmanības, deputāti! Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Jakovs Pliners, Leons Bojārs, Ivars Godmanis, Silva Golde, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Atis Slakteris,

Kārlis Greiškalns, Vaira Paegle, Jānis Lagzdiņš, Gundars Bērziņš un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

klusuma brīdi - 1.lpp.

Par darba kārtību - 1.lpp.

(201. un 408. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 1.lpp.

Debates - dep. Dz.Ābiķis (19.priekšlikums) - 3.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (52.priekšlikums) - 10.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 11.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 12.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 14.lpp.

- dep. H.Demakova (69.priekšlikums) - 18.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 18.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 19.lpp.

- dep. A.Rugāte (71.priekšlikums) - 21.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 24.lpp.

- dep. K.Leiškalns (73.priekšlikums) - 25.lpp.

- dep. J.Esta (78.priekšlikums) - 27.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 28.lpp.

- dep. S.Golde (79.priekšlikums) - 29.lpp.

- dep. J.Škapars (82.priekšlikums) - 30.lpp.

- dep. J.Ādamsons (88.priekšlikums) - 33.lpp.

- dep. M.Lujāns (91.priekšlikums) - 34.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 35.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 36.lpp.

(3.tabula) - 37.lpp.

Debates - dep. O.Grīgs (99.priekšlikums) - 39.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 40.lpp.

- dep. O.Grīgs - 41.lpp.

- dep. I.Burvis - 41.lpp.

- dep. K.Leiškalns (100.priekšlikums) - 42.lpp.

- dep. A.Razminovičs (102.priekšlikums) - 44.lpp.

- dep. O.Grīgs (104.priekšlikums) - 45.lpp.

- dep. I.Burvis - 45.lpp.

- dep. J.Pliners (105.priekšlikums) - 46.lpp.

Paziņojumi - dep. B.Cilevičs - 48.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 48.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs

A.Bartaševičs - 48.lpp.

Debašu turpinājums - dep. Dz.Ābiķis - 49.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 50.lpp.

- dep. M.Lujāns - 51.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (111.priekšlikums) - 53.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs -54.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 54.lpp.

- dep. R.Pīks - 56.lpp.

- dep. M.Vītols (115.priekšlikums) - 57.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 58.lpp.

- dep. O.Grīgs (118.priekšlikums) - 61.lpp.

- dep. B.Cilevičs (125.priekšlikums) - 64.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 65.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (130.priekšlikums) - 67.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 68.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 69.lpp.

- dep. R.Pīks (136.priekšlikums) - 71.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (139.priekšlikums) - 72.lpp.

- dep. J.Esta (140.priekšlikums) - 73.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 74.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks (148.priekšlikums) - 77.lpp.

- dep. S.Golde(152.priekšlikums) - 79.lpp.

- dep. J.Pliners - 79.lpp.

- izglītības ministrs J.Gaigals - 80.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (160.priekšlikums) - 83.lpp.

- izglītības ministrs J.Gaigals - 85.lpp.

- dep. A.Rugāte - 86.lpp.

           (4.tabula) - 87.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (164.priekšlikums) - 88.lpp.

- Ministru prezidents V.Krištopans - 89.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs

A.Bartaševičs - 89.lpp.

Debašu turpinājums - dep. J.Esta(166.priekšlikums) - 90.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 92.lpp. - dep. E.Baldzēns (174.priekšlikums) - 94.lpp.

- dep. M.Lujāns (177.priekšlikums) - 95.lpp.

- dep. J.Pliners (178.priekšlikums) - 96.lpp. - dep. I.Burvis - 97.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks (183.priekšlikums) - 99.lpp.

- ekonomikas ministrs A.Šlesers (189.priekšlikums) - 100.lpp.

- dep.A.Prēdele (200.priekšlikums) - 104.lpp.

- dep. J.Šņepsts (203.priekšlikums) - 106.lpp.

- dep. I.Burvis - 108.lpp.

- Ministru prezidents V.Krištopans - 108.lpp.

- dep. A.Mūrniece (205.priekšlikums) - 110.lpp.

- dep.A.Bērziņš (214.priekšlikums) - 111.lpp.

- dep. A.Mūrniece (220.priekšlikums) - 114.lpp.

- dep. V.Lāzo (224.priekšlikums) - 115.lpp.

- dep. B.Rastopirkins (233.priekšlikums) -117.lpp.

- dep. M.Vītols (236.priekšlikums) - 118.lpp.

- dep. I.Bērziņš - 120.lpp.

- izglītības ministrs J.Gaigals - 121.lpp.

- Ministru prezidents V.Krištopans - 122.lpp.

- dep. M.Vītols - 123.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 124.lpp.

- dep. P.Tabūns - 124.lpp.

- dep. R.Ražuks - 125.lpp.

- dep. I.Burvis - 126.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 126.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 127.lpp. - dep. J.Dobelis (241.priekšlikums) - 129.lpp.

- zemkopības ministrs P.Salkazanovs - 130.lpp. - dep. E.Baldzēns (245.priekšlikums) - 132.lpp.

Par kļūdu balsojumā - dep. K.Leiškalns - 133.lpp.

Paziņojumi - dep. L.Muciņš - 134.lpp. - dep. L.Bojārs - 134.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Bērziņš (246.priekšlikums) - 135.lpp.

- dep. I.Ūdre(247.priekšlikums) - 136.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks (249.priekšlikums) - 137.lpp.

- dep. E.Baldzēns (251.priekšlikums) - 138.lpp.

- dep. H.Demakova (252.priekšlikums) - 139.lpp.

- dep. A.Rugāte (253.priekšlikums) - 140.lpp.

- satiksmes ministrs A.Gorbunovs - 142.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 145.lpp.

- dep. B.Cilevičs (260.priekšlikums) - 147.lpp.

- dep. A.Seiksts - 148.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 149.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 150.lpp.

- dep. A.Seiksts - 151.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (262.priekšlikums) -152.lpp.

(Nav balsojami pēc būtības) - 153.lpp.

Debates - dep. J.Ādamsons (273.priekšlikums) -153.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis (277.priekšlikums) - 154.lpp.

- izglītības ministrs J.Gaigals - 155.lpp.

      (Nav balsojami pēc būtības) - 156.lpp.

Debates - dep. J.Bunkšs (3.priekšlikums) - 157.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 159.lpp.

(393. un 393.-a dok.) - 161.lpp.

Priekšlikums - dep. M.Lujāns - 162.lpp.

(396. un 396.-a dok.) - 162.lpp.

(397. un 397.-a dok.) - 162.lpp.

(398. un 398.-a dok.) - 162.lpp.

(400. un 400.-a dok.) - 162.lpp.

(399. un 399.-a dok.) - 163.lpp.

Priekšlikumi - dep. G.Bērziņš - 163.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 164.lpp.

(402. un 402.-a dok.) - 165.lpp.

(413 un 413.-a dok.) - 165.lpp.

(261. un 404. dok.) - 165.lpp.

Ziņo - dep.Dz.Ābiķis - 166.lpp.

(405. dok.) - 166.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 166.lpp.

(218.un 410. dok.) - 166.lpp.

Ziņo -dep. M.Lujāns - 167.lpp.

(407. dok.) - 167.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 168.lpp.

(201. un 349. dok.) - 169.lpp.

Ziņo - dep. R.Zīle - 169.lpp.

Debates - dep. G.Bērziņš -170.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 170.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 171.lpp.

- finansu ministrs I.Godmanis - 172.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs

  A.Bartaševičs - 174.lpp.