Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas septītā sēde

1999.gada 20.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 20.maija sēdi.

Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pieci deputāti lūdz Saeimu izslēgt no Saeimas 20.maija sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” (darba kārtības 10.punkts). Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

Desmit deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu šā gada 20.maija Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” līdz šā gada 3.jūnijam. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jābalso par šo priekšlikumu - iekļaut šo lēmuma projektu šīsdienas darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 20, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts. Prezidijs ierosina šo lēmuma projektu izskatīt pirms trešās sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”. Nav iebildumu? Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Viļa Krištopana iesniegumu: “Lūdzu Saeimas Prezidiju iekļaut šā gada 20.maija sēdes darba kārtībā jautājumu par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldības reformas jautājumos, veselības valsts ministram, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram, mežu valsts ministram saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 59.pantu un Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu.” Vai ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā? Iebildumu nav. Saeimas Prezidijs ierosina iekļaut šo lēmuma projektu pēc darba kārtības 9.jautājuma. Nav iebildumu? Paldies.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Aināra Šlesera iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ekonomikas ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzas Krišjānim Peteram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta - uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļa pienākumus. Šo jautājumu mēs izlemsim ar ziņojumu, kurš tiks iekļauts kā pēdējais sadaļā par amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu un iecelšanu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 20.maija sēdes darba kārtībā aiz pirmās sadaļas 6.punkta kā 7.punktu un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un atzīt to par steidzamu. Vai ir iebildumi pret iekļaušanu darba kārtībā? Nav iebildumu. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Seiles, Krasta, Požarnova, Tabūna un Sinkas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi “Estonia” un līguma papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais jautājums saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā: Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Ierosinu noteikt par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un nenoteikt citas izskatošās komisijas, jo tas mums dotu iespēju šodien šo jautājumu izskatīt jau pirmajā lasījumā. Pretējā gadījumā šis jautājums tiek aizkavēts par vienu nedēļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Tātad, kolēģi, lūdzu uzmanību! Mēs tagad balsosim par to, lai izslēgtu no Prezidija atzinuma Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 7, atturas - 19. Likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Nākamais likumprojekts - “Par pagaidu pasākumu cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”, ko iesnieguši deputāti Bērziņš, Šķēle, Kalvītis, Pīks un Dalbiņš. Saeimas Prezidijs ierosina iesniegto likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. “Par” vēlas runāt Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Deputāti! Es atsaucu šo iesniegto likumprojektu, jo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, ir iesniegusi otru likumprojektu, nedaudz pilnveidojot šo jautājumu. Protams, vēl paliek citi neatrisināti aspekti, bet kopumā problēma ar cūkgaļu ir sākta risināt. Īstenībā šis cūkgaļas jautājums savā ziņā drīzāk ir saistīts ar uzticības balsojumu valdībai, tāpēc ka valdība ar šo lietu nespēj tikt galā. Atsaucu savu priekšlikumu un ceru, ka Saeima pieņems pirmajā lasījumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojektu, kas ir kompromiss starp visām frakcijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā viens no pieciem iesniedzējiem ir atsaucis šo likumprojektu, atlikuši vairs tikai četri, tāpēc likumprojekts nav tālāk izskatāms.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Leiškalna, Bunkša, Muciņa un Birznieces iesniegto likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es ierosinu noteikt par trešo komisiju šim ļoti pavirši un pretrunīgi sagatavotajam likumprojektam arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, ja gadījumā deputāti nobalsos par nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Robertam Zīlem.

R.Zīle (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi! Tā kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija risina visus jautājumus šajā valstī, kā es to sapratu, tad es ierosinu par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un arī viņai nodot šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot šo komisiju par atbildīgo. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Požarnovam.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es ierosinu nodot šo likumprojektu arī Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi radoši priekšlikumi? (Starpsauciens: “Nenodot vispār!”) Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jurim Dobelim.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es ierosinu šo likumprojektu nodot arī Saimnieciskajai komisijai. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Lai nebūtu strīdu, man ir priekšlikums to nodot visām komisijām, lai jau paņirgājas cits par citu. (Starpsauciens: “Nenodot vispār!”)

Sēdes vadītājs. Acīmredzot visi varianti pamatā jau ir izteikti, tāpēc sāksim balsošanu. Tātad vispirms mums ir jālemj par to, vai nodot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Lūdzu, vai kāds uztur spēkā šo priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai nodotu šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums - nodot šo likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka šī komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais priekšlikums ir nodot šo likumprojektu Saeimas Saimnieciskajai komisijai. Vai uzturat spēkā šo balsojumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai Burvja kungs uztur spēkā priekšlikumu nodot šo likumprojektu visām komisijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu nodot šo likumprojektu visām Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 58, atturas - 23. Tātad likumprojekts “Latvijas Sarkanā Krusta likums”... Sociālo un darba lietu komisija... Nenodot vispār komisijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - nenodot likumprojektu... nodot likumprojektu... Tātad tagad mums ir jābalso par priekšlikumu, kurām komisijām tiek nodots. Mēs līdz šim jau esam nobalsojuši... Es to nolasīšu jums, un pēc tam mēs varēsim balsot par nodošanu komisijām un tie, kas atbalstīs nenodošanu, varēs balsot “pret”. Tātad mēs likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums” nododam Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un nosakām, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 15, atturas - 10. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam”. Atklājam debates.

Vārds Andrim Šķēlem - Tautas partijas frakcija.

A.Šķēle (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Dārgie kolēģi! Es gribu, lai pēdējā laikā sakāpinātās emocijas un krāšņie lamuvārdi šodien tiktu uz brīdi aizmirsti. Es gribu, lai mēs atcerētos, ka aiz katra no mums stāv tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kas pagājušajās vēlēšanās ir izvēlējušies katru no mums. Izvēlējušies vienam vienīgam mērķim - lai mēs pārstāvētu tautas intereses, sargātu valsts neatkarību un veicinātu tās uzplaukumu. Jau toreiz, kad tika apstiprināta Viļa Krištopana valdība, Tautas partija izteica nopietnas bažas par to veidojošo partiju ideoloģiskajām pretrunām, kas neizbēgami traucēs normālu darbu. Nemitīgās domstarpības, amatu pārdalīšana, strīdi par elementāriem jautājumiem ir pierādījuši, ka tā ir bijusi taisnība. Un ir grūti ko pārmest koalīcijas partijām. Tām šķiet, ka savu cilvēku deleģēšana stratēģiskos amatos ļaus aktīvāk aizstāvēt priekšvēlēšanu programmā ierakstītos mērķus. Problēma ir citur. Valdībai šādos apstākļos nav skaidra vienojoša mērķa, un Ministru prezidentam nākas regulāri “sapīties”, sniedzot pretrunīgus paziņojumus un neizpildāmus solījumus. Tautas partija šodien aicina izteikt neuzticību Ministru prezidentam, jo ir pārliecinājusies par viņa vadītās valdības nespēju risināt pašus neatliekamākos valsts attīstības uzdevumus, kas ļautu izvest Latviju no ieilgušās krīzes. Vilis Krištopans nav spējīgs atzīt to, ka valsts budžets jāpārskata nekavējoties, nodrošinot tā reālu sabalansētību. Viņš nav spējīgs ieviest taupības režīmu; samazinoties vidējai algai valstī, ierēdņu atalgojums turpina pieaugt. Viņš ne tikai nav pārtraucis, bet joprojām turpina jaunu valsts amatu radīšanu, nelikvidējot nevienu no esošajiem. Viņš nav apturējis ekskluzīvu automašīnu un mēbeļu iegādi valsts amatpersonu vajadzībām. Ministru prezidents nav pārtraucis valsts līdzekļu tērēšanu ārvalstīs ražoto preču iepirkšanai. Viņš nav panācis antidempinga un antisubsīdiju likuma izstrādāšanu. Krištopans nav neko darījis uzņēmējdarbības veicināšanai, kaut vai vienkāršojot nepieciešamo atļauju un licenču saņemšanas kārtību un atceļot nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz ražošanas pamatlīdzekļiem. Krištopans nav pārskatījis valsts investīciju programmas par labu bezdarba vissmagāk skartajiem reģioniem.

Mēs izsakām neuzticību Ministru prezidentam sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmais. Valstī turpina pieaugt bezdarbs, sasniedzot rekordlielu apjomu - vairāk nekā 10,2 procentus.

Otrais. Valsts budžets ne tikai nes milzīgu plānotā fiskālā deficīta smagumu, tas ir ieguvis reālu finansiālo deficītu. Valsts jau šodien nespēj apmaksāt šīs valdības lepno dzīvi.

Trešais. Sociālā budžeta katastrofālais stāvoklis un pensiju maksājumi uz aizņemšanās rēķina pārvelk svītru jebkurām cerībām par godīgu attieksmi pret pensionāriem...

Piektais. Iekšējā tirgus aizsardzība Latvijā pastāv tikai deklaratīvā līmenī. Situācija lauksaimnieciskajā ražošanā ir galēji kritiska, un viss, ko dara valdība, lauksaimniecību nevis attīsta kā uzņēmējdarbību, bet pārvērš to par sociālu nozari.

Sestais. Ir sasniegts rekords organizētās noziedzības aktivitātēs. Spridzināšana ielās ir kļuvusi par ierastu parādību.

Un visbeidzot. Ir saņemti pierādījumi tam, ka Ministru prezidenta publiskā darbība ir bijusi tikai piesegums slepenām konsultācijām un “zemletes darījumiem”. Krištopans nav spējīgs nest viņam uzticētās atbildības smagumu, tāpat kā cilvēks, kas ar abām kājām stāv purvā, nevar pacelt nastu. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka Krištopans šajā purvā ir iekāpis apzināti. Un ikviena viņa tālākā kustība draud ieraut akacī visu valsti. Šādā situācijā saprotama ir Starptautiskā valūtas fonda attieksme, vilcinot sadarbības līguma noslēgšanu ar Latvijas valdību. Atvainojiet par salīdzinājumu, bet reiz mēs jau esam to piedzīvojuši. Māra Gaiļa valdības laikā, kad valsts kases iztīrīšanas politika kļuva par būtisku šķērsli starptautiskam atbalstam. Sekas nācās likvidēt vairāku gadu garumā.

Krištopana kungs nav iesācējs politikā. Strādājot vairākās valdībās, viņam vajadzēja iegūt zināmu pieredzi un vajadzēja saprast, kādi solījumi ir izpildāmi un kādi ne. Taču tas viņam netraucēja vēl pavisam nesen solīt 10 latu pielikumu pensijām, galu galā to pārvēršot par 18 santīmu farsu. Uzdrīkstos apgalvot, ka tieši Krištopana vainas dēļ un pretēji viņa paša partijas biedru viedoklim šobrīd tiek noārdīta pensiju sistēma, atsakoties no uzkrājuma principa un graujot nodokļu maksātāju ticību valsts sociālajai politikai. Un tam būs ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska rakstura sekas. Ticība valstij, kas zudusi pusgada laikā, nebūs atgūstama ne pēc gada, ne pēc diviem. Arī zemnieki vairs nevar gaidīt, kad bezgalīgās valdības sēdēs beidzot tiks izstrādāti likumprojekti, kas nodrošina iekšējā tirgus aizsardzību. Valdībai ir pašai jāsaprot un jāpārliecina sabiedrība par to, ka brīvās tirdzniecības līgumi mazu valstu ekonomikām ir vienīgais veids, kā atraisīt savu ražotāju rokas, veids, kā iegūt jaunus tirgus un garantēt stabilitāti. Taču ar starptautiskajiem līgumiem nepieciešams strādāt. Jāprot izmantot to piedāvātās iespējas. Valdība to nespēj un negrib, jo tas ir sarežģīts un smags darbs.

Uz visa šī fona droši vien maznozīmīgs šķiet fakts par valdības apstiprināto vidusskolas eksāmenu biļešu tirgošanu, taču tas ir vēl viens simptoms, kas liecina par Krištopana paspārnē valdošo visatļautību. Jau no skolas sola bērniem tiek iepotēta atziņa, ka šajā valstī viss ir pērkams. Un valsts amatpersonas pirmām kārtām.

Valdības nestabilitāte jau ilgāku laiku bija realitāte, par kuru nešaubījās ne žurnālisti, ne politologi. Valdības krišanas datuma nosaukšanā sacentās pat valdošās koalīcijas partiju biedri, skaidri redzot, ka Vilis Krištopans nespēj nodrošināt normālu valdības funkcionēšanu. Tautas partija vairs nedrīkstēja vilcināties. Tas bija un ir mūsu pienākums vēlētāju priekšā. Es nenoliedzu to, ka pēdējo impulsu Tautas partijas ierosinājumam izteikt neuzticību Krištopanam deva ar privatizācijas jautājumiem saistīta krīze, kuras rezultātā tika atstādināts ekonomikas ministrs. Šokējošās liecības par ietekmi, kāda uz Ministru kabinetu bijusi Ventspils uzņēmuma interešu aizstāvim, apliecināja aizdomas par to, kāpēc Krištopanam nemitīgi nācās laipot starp dažādiem viedokļiem, it īpaši lielo valsts uzņēmumu privatizācijas jautājumos. Krištopans vairākkārt ir mēģinājis noraidīt viņam adresētos pārmetumus, teikdams, ka vēlāk personīgi atbildēs par visām sekām. Pieredze rāda, ka, tiklīdz kāds jautājums iegūst Krištopanam nevēlamu publicitāti, viņš šo atbildību noveļ uz citiem, kā tas notiek tagad, - šoreiz uz ekonomikas ministru. Varam tikai minēt, kas būs nākamā sāpīgā tēma - zemkopība, labklājība vai Eiropas integrācijas lietas.

Es atgādināšu, ka šī nav pirmā reize, kad Vilis Krištopans nostāda sevi augstāk par morāli. Viņš to darīja, gan vienlaicīgi būdams valsts ieņēmumu ministrs un amatpersona alkohola tirdzniecības firmā, gan pārkāpdams Korupcijas novēršanas likumu, kuru šobrīd iesaka vispār atcelt.

Maija sākumā Krištopanam bija dota liela iespēja. Krištopana kungs, liela iespēja! Viņam bija divas izvēles. Viņš varēja izmantot Aināra Šlesera piepešo atklātību, lai mainītu valdības darbības stilu un atteiktos no sava sponsora pārliekās uzmācības. Viņš izvēlējās otru iespēju - iznīcināt padoto, kurš neklusē.

Pie reizes Ministru prezidentam izdevās pārkāpt arī koalīcijas līgumu. Zinot to, ka šī nav pēdējā valdība, zinot, ka arī turpmāk nāksies vienoties par koalīcijas partneru sadarbības noteikumiem, varam prognozēt papildu grūtības partiju savstarpējās uzticības atjaunošanā. Paliekot purvā, Vilis Krištopans ir izšķīries par politiskās kultūras tālāku degradāciju. Latvijā kārtējo reizi tiek mēģināts nolaist zemāk latiņu, kas nosaka politiķu atbildības, morāles un elementāra godaprāta līmeni.

Krištopans pazemo ne tikai Latvijas politiķus, viņa rīcības mestā ēna smagi skar visu sabiedrību. Es esmu pārliecināts, ka tas netiks aizmirsts ne līdz nākošajām, ne līdz aiznākošajām vēlēšanām.

Es zinu, ka daudzi jau ir prognozējuši šodienas balsojuma rezultātus, paredzot Tautas partijas zaudējumu. Jūs kļūdāties! Zaudētāji būsim mēs visi. Zaudētāja būs visa sabiedrība, zaudētāja būs visa valsts. Situācijā, kad Ministru prezidentam netic tauta, 50, 60 vai 70 balsis ir tikai formalitāte, jo svarīgi nav vis skaitļi, bet svarīgi ir tas, vai mēs akceptējam šīs valdības vadītāja darba metodes arī turpmāk. Svarīgi ir tas, vai mēs nedodam starptautiskajai sabiedrībai skaidru zīmi, ka Latvija ir valsts, kurā var atļauties jebko. Svarīgi ir tas, lai, izejot no šīs ēkas, nenāktos zemu nodurt galvu, mēģinot neskatīties acīs pretimnācējiem, pirms iekāpjam mašīnās ar aptumšotiem stikliem.

Es šodien aicinu aizmirst politisko greizsirdību, aizvainojumus un bailes. “Latvijas ceļam” un Tautas partijai kopā ir uzticējusies gandrīz puse Latvijas vēlētāju. Tā ir mūsu kopīga atbildība - izveidot darbspējīgu valdību. Galu galā cilvēks ir vienīgā būtne uz zemes, kas apveltīta ar saprātu un brīvu gribu. Tikai cilvēkam ir dotas spējas atšķirt labo no sliktā, godīgo no negodīgā, pieļaujamo no nepieļaujamā. Es šodien aicinu ikvienu tautas vēlētu deputātu šīs spējas likt lietā. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis (Latvijas Republikas finansu ministrs).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl man jāsāk ar vienu tādu tēzi, kuru es gribētu maksimāli apgāzt. Ja cilvēks, kas manā valdībā bija ministra vietnieks, var atļauties presē rakstīt, ka tagadējā valdība, kurā es esmu finansu ministrs, apdraud Latvijas neatkarību, tad šis cilvēks manās acīs paliek ministra vietnieks un nekas vairāk. Tas ir viens.

Otrs. Man nav pieņemama forma, kādā veidā tiek izteikta kritika valdībai. Jūs zināt, ka faktiski es esmu no tiem cilvēkiem, kurš ir spējīgs uzklausīt jebkādu reālu, praktisku kritiku. Es esmu absolūti pārliecināts, ka tāds pats ir arī premjers, jo tāda ir dzīve. Mēs neesam pilnības, mēs nespējam maksimāli izdarīt to, kas mums ir jādara. Taču to gan es nevarētu pieņemt, ka mēs necenšamies to darīt. Visgrūtāk - mēs tagad runājam par skaitļiem, par finansēm - man ir samērot divas lietas. To, ka pieredzējis cilvēks opozīcijā, kurš ir strādājis valdībā, tajā skaitā, arī finansu sektorā... kā var būt, ka, no vienas puses, tiek ierosināts izskatīt budžeta samazinājumu, bet tajā pašā laikā, no otras puses, tiek maksimāli strādāts pie likuma virzīšanas caur Saeimu jau 1999. gadā, lai šo pašu budžetu vēl paplašinātu. Tas man ir skaidrs.

Tad ir jābūt patiesam - tad ir runa par to, ka opozīcijas darbība ir tāda, lai finansiāli šo valsti novestu, starp citu, līdz 1995. gada līmenim un tad nāktu un celtu ārā… Tad jau nav grūti izcelt ārā, Šķēles kungs! Jo tad jau viss ir ļoti vienkārši. Tad var atnākt un Satversmes 81. panta kārtībā nolikt priekšā veselu virkni likumprojektu un pateikt tā: šos nepieņemiet, citādi es eju prom! Es domāju, ka mums nevajadzētu iet tādu ceļu, kas speciāli bīdītu valsti dziļāk, lai pēc tam varētu mainīt politisko varu. Politisko varu var mainīt demokrātiskā ceļā, un tas nav aizliegts nevienam.

Un tagad atļaujiet man jums tomēr pateikt pāris punktu par finansēm. Man ir tas gods jums paziņot, ka tieši mūsu finansu politikas rezultātā… Mēs ejam pilnīgi pretēju ceļu, kādu mums pārmet opozīcija. Ja kāds kaut ko saprot no valdības parādzīmēm - un es ceru, ka saprot, - tad vajag apskatīties beidzamās divas izsoles, īpaši beidzamo izsoli, kur jūs skaidri redzēsiet, ka mēs konsekventi atgriežamies pie parādzīmju līmeņa, kāds tas bija pirms Krievijas krīzes.

Tūlīt es vienu otru arī pamācīšu, ko nozīmē deflācija… Ko nozīmē parādzīmju samazinājums? Parādzīmju samazinājums nozīmē vien iespēju uzņēmējiem saņemt kredītus par zemāku likmi. Tas ir tieši tas, ko mēs darām.

Otrs. Tas attiecas uz valdības lepno dzīvi. Ja kāds kaut ko saprot… Man šķiet, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas dalībnieki, to skaitā arī godājami cilvēki no opozīcijas, seko budžetam, un viņi var paskatīties budžeta izdevumu struktūru. Izrādās, tur lielākā daļa mūsu izdevumu ir saistīta ar sociālo un izglītības sfēru, nevis ar mašīnu iegādi. Tie nav saistīti ar citām lietām, ko, protams, mēģina pierakstīt valdības locekļiem. Vai mums ir vērts iet šo te ceļu? Un tomēr, pildot Māstrihtas līguma kritērijus, vai vajadzētu palikt budžeta deficīta robežās, kas ir zemāks par 3 procentiem? Vai mums ir vērts mēģināt to samazināt principā gandrīz uz nulli? Es nezinu, var būt, ka cienījamā opozīcija tikās ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvjiem un ilgāk runāja ar viņiem.

Es mēģināšu jums drusku raksturot situāciju, kāda ir faktiski. (Starpsauciens: “Deflācija, Ivar!”)

Te tika skandēts… es dzirdēju, ka te tiek pieminēts vārds “deflācija”. Ko nozīmē deflācija? Deflācija nenozīmē neko vairāk kā to, ka ražojumu cenas ir kritušās, pieprasījums ir nepietiekams un līdz ar to ir problēmas ar kopprodukta ražošanu.

Valdībai ir divi ceļi. Viens ceļš ir samazināt budžetu, “nogriezt” to, cerot, ka lielākā daļa šī samazinājuma attieksies uz importa samazinājumu; tādā gadījumā, protams, kopprodukts pieaugs. Bet diemžēl, darot tā, tiek radikāli samazināts iekšējais patēriņš un vislielākā tā daļa - privātā patēriņa daļa… Un šeit, protams, mēs varam pastrīdēties, cik labi mēs viens otrs saprotam makroekonomiku, bet mūsu sarunās ar Starptautisko valūtas fondu nav nekas pārcelts uz 2000. gadu. Mūsu sarunas ir tādas… mums ir skaidrs precīzs plāns, kā mēs nodzīvosim līdz augusta beigām, septembrim, kad veiksim nepieciešamās darbības. Ja tās būs nepieciešamas.

Par mūsu taupību. Viens otrs teica, ka mēs neesam taupīgi cilvēki. Taču paskatieties mūsu trīs mēnešu rezultātus. Mēs visu naudu, ko ietaupījām budžetā, nekur citur neizlietojām, mēs to tieši novirzījām uz pensiju izmaksām. Ja kāds mēģina man stāstīt, ka mēs patlaban aizņemamies naudu, lai izmaksātu pensijas, tad esiet godīgi, nemāniet pensionārus! Paskatieties sociālā budžeta izpildi, un jūs ieraudzīsiet, ka aprīlī tas praktiski ir jau balansēts un maijā tas būs ar plusa zīmi. Nevajag tracināt un maldināt vecākus cilvēkus! Sevišķi tiem cilvēkiem, kas, es ceru, kaut ko saprot no makroekonomikas, un vadot iepriekš valdību… un pirms tam, protams…

Un par vairākām morālām kategorijām. Redziet, cienījamā opozīcija, tā loģika būtu apmēram šāda. Ja mēs veicam patlaban uzticības balsojumu, tad man nav skaidrs morālais pamats, kāpēc vada komisijas jūsu trīs pārstāvji - cienījamais Slaktera kungs, cienījamais Greiškalna kungs un cienījamais Ābiķa kungs. Jā… (Starpsauciens: “Droši...”) Bet vai jūs redzat tādu interesantu lietu, ka nav šīs viennozīmīgās saiknes? Skaidri ir redzams, ka politiskā loģika ir šāda. Jūs gribat gāzt valdību. Ja valdība noturas, mēs gāžam jūsu pārstāvjus - komisiju vadītājus. (Aplausi…) Kāpēc mēs to nedarām? Kāpēc tas līdz šim nav izdarīts? Ļoti vienkārši. Redziet, tāpēc, ka mūsu politiskā tolerance un mūsu politiskā ētika ir augstāka nekā jūsējā. Augstāka nekā jūsējā! (Starpsauciens: “Mēs to iedomāties nevarējām...”)

Un pēdējais. Un tas būs tas smagākais vārds, ko es pateikšu. Es nekad to neesmu teicis. Man ir problēma… Šķēles kungs, man parādās problēma. Kamēr jūs bijāt absolūti politiķis un strādājāt, attīstījāties, gājāt kalnā, man nebija problēmu. Ziniet, kad man problēma parādās? Man šī problēma parādās tagad, kad jūs kļūstat par īpašnieku praktiski vienam no Latvijā lielākajiem saimnieciskajiem sektoriem. Likumīgi, acīmredzot likumīgi. Bet ir problēma. Kā jūs varēsiet apvienot divas lietas - kā jūs vadīsiet šo milzīgo atbildīgo, valstij ļoti svarīgo sektoru un vienlaicīgi moralizēsiet šeit un mācīsiet cilvēkus, kam nav šādu papildu pienākumu? Jūsu gadījumā man ir problēma: kas ir jūsu galvenais pienākums pret valsti? Vadīt partiju, censties gāzt pozīciju vai valdību vai tajā pašā laikā nodarboties, pēc manām domām, ar svarīgāku lietu - ar to lietu, ko sauc par vienu no mūsu tautsaimniecības būtiskākajām sastāvdaļām? Jūs to mākat. Jūs mācījāties, arī manā valdībā to darījāt. Es jums to nepārmetu. Jo ne vienmēr ir jābūt tā, ka ir jānāk kādam no malas vai no ārzemēm un jākļūst par īpašnieku. Nē! Tā tas nav. Bet man ir viena problēma - kā jūs varat to apvienot? Kas attiecas uz to, ka jūs neieredzat premjeru, tās ir jūsu personīgās attiecības, organizējiet tās, mēģiniet atrast normālāku valodu savā starpā! Bet man ir problēma - kā jūs šīs lietas varēsiet apvienot? Un tāpēc… es, protams, aicinu visus deputātus un klātesošos izteikt kritiku, izteikt savu attieksmi pret to, kā mēs strādājam… Jā, mēs neesam izdarījuši visu to, kas mums ir jādara, bet mums neviens šinī brīdī nevarēs pārmest, ka mēs būtu slinkojuši, ka mēs būtu negodīgi, ka mēs speciāli šo valsti novestu tādā stāvoklī, ka kāds man var pārmest, ka es esmu valdībā, kas bremzē Latvijas neatkarību. Tad šis cilvēks paliek manās acīs tur, kur viņš bija tad, kad viņš nāca manā valdībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Vārds Ministru prezidentam Vilim Krištopanam.

V.Krištopans (Ministru prezidents).

Godājamo Prezidij, godājamā Saeima! Ir, protams, skumji, ka joprojām šajā valstī ir Zīgerista tipa opozīcija. Ir, protams, skumji, ka galvenās avīzes - “Dienas” slejās mēs redzam intervijas ar divu lielu, cienījamu partiju vadītājiem. Viena no šīm partijām runā par valsti, par darbu, otra turpretī runā tikai par “Latvijas ceļu”. Varbūt tā arī vajag… Bet tā jau faktiski ir nabadzības apliecība tam otrajam no Tautas partijas.

Es esmu gatavs izturēt jebkurus apvainojumus. Es esmu pie tiem pieradis, un mani tie absolūti neaizvaino. Bet es nepieļaušu apvainot savus ministrus, Šķēles kungs! Jo apvainojums šai valdībai, meli par šo valdību ir apvainojums Makarovam, Zīlem, Godmanim un uzslava Šleseram. Vienīgais, kuru jūs slavējāt, ir Šlesers, un tas ir ļoti zīmīgi. (Starpsauciens: “Vispār tu neesi spējīgs, viņš ir...”) Palasiet, lūdzu, ko jūs pirms pusgada teicāt ar Aināru Šleseru!

Saeima acīmredzot lems par mani, vai es varu turpināt vadīt valdību vai ne, un man ir svētas Saeimas vairākuma domas. Viss, ko jūs teicāt, ir apvainojums šīs valdības ministriem, jo tā nav Krištopana valdība, bet gan Latvijas Republikas valdība.

Vēl par skaitļiem. Nevajadzētu melot ar skaitļiem, jo skaitļi melus neciena. Vidējā alga valstī sabiedriskajā sektorā, salīdzinot ar 1998. gada pirmo ceturksni, ir pieaugusi par 15%, un šobrīd tā sastāda 153 latus. Jūs, Šķēles kungs, tikko teicāt, ka vidējā alga samazinās, bet ierēdņu algas aug. Tā nav taisnība. Meli!

Skatīsimies tālāk! Ļoti laba, pieņemama ir kritika par antidempingu, antisubsīdijām un iekšējā tirgus aizsardzību. Tieši tāpēc es biju spiests lūgt atkāpties ekonomikas ministru. Trīs reizes pēc 11. februārī pieņemtā Iekšējā tirgus aizsardzības likuma es aicināju iesniegt valdībā nolikumu un komisijas sastāvu, un tas bija jāizdara 30 dienu laikā, taču tas tika izdarīts nupat, tāpēc mēs pašlaik esam spiesti glābt mūsu cūkgaļas audzētājus, tajā pašā laikā aizstāvot jūs, Šņepsta kungs, kā “Preiļu siera” līdzīpašnieku. (Starpsauciens: “Par valsti vajag domāt!”)

Nevajadzētu melot arī par Starptautisko valūtas fondu. Arī man bija tikšanās, ne tikai jums. Un arī Godmanim bija tikšanās, un nekāda traģēdija nav šajā valstī notikusi. Mums ir vienošanās, ka augustā mēs tiksimies vēlreiz, un nav tā, ka viņi negrib neko parakstīt. Mēs vienkārši strādājam ar Starptautisko valūtas fondu, un pagaidām no trijām Baltijas valstīm mēs esam vienīgā valsts, kura izmanevrēs. Es esmu pārliecināts, ka mums nebūs vajadzības samazināt budžeta izdevumus.

Jūs sakāt, ka valdība dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Vai lauku ceļu programma ir dzīvošana pāri saviem līdzekļiem? Vai akcīzes atmaksas zemniekiem ir dzīvošana pāri saviem līdzekļiem? Nožēlojams populisms, Šķēles kungs!

Valdība strādā saskaņā ar deklarāciju un ministriju rīcības plāniem, kuri visiem ir pieejami un kurus var izlasīt pat Internetā. Bērziņa kungs, es ceru, ka jūs lietojat Internetu! (Starpsauciens: “Mēs ar jums aprunājāmies...”)

Es nedzirdēju nevienu kritiku ne par vienu no tūkstoš punktiem, kas ir ietverti valdības rīcības plānā. Es tūlīt nosaukšu, Bērziņa kungs, visus tos, kuri ir izpildīti. Mēs esam palielinājuši budžetu mūsu Nacionālajiem aizsardzības spēkiem, un tāpēc mūs, trīs Baltijas valstis, nosauc kā potenciālās kandidātvalstis… Tas ir ierakstīts deklarācijā kā viens no pirmajiem baušļiem… Mūs nosauc, un mūsu mērķis ir skaidrs.

Otrdien valdība skatīs Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, un es esmu pārliecināts, ka mūs decembrī uzaicinās uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tas ir viens no valdības galvenajiem mērķiem.

Es gribu redzēt kādu no šīs sektas, kādu no 24 deputātiem, kurš varētu man pateikt, ka valdība pusgada laikā nav uzlabojusi attiecības ar Krieviju, un katram tas ir redzams, ka attiecībās starp Latviju un Krieviju ir vērojama sakustēšanās. Sasaluma laiks ir beidzies.

Vai kāds var pateikt, ka nav sākta studiju kreditēšana šajā valstī?

Es būtu bijis ļoti priecīgs, Šķēles kungs, ja jūsu valdības laikā būtu bijis tāds dialogs ar zemniekiem, kāds mums ir šodien. Lai arī cik ir grūti… (Zālē troksnis.) (Starpsaucieni no zāles: “Zemniekiem vajag naudu!”)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es piekrītu Kiršteina kungam, jo dialogs stap zālē sēdošo deputātu un to, kurš ir tribīnē, nav pieļaujams. Ir pieļaujami tikai starpsaucieni.

Atvainojiet, Krištopana kungs… Lūdzu!

V.Krištopans. … Šī valdība ir reāli iekustinājusi naturalizācijas procesu. Divas reizes ir piešķirti papildlīdzekļi Naturalizācijas pārvaldei, un arī tas ir ierakstīts valdības deklarācijā. Tātad stingra naturalizācijas procesa uzraudzība un tajā pašā laikā tā nekavēšana. Mēs esam vairākkārtīgi palielinājuši šo personu skaitu, un Ministru kabinets katru reizi akceptē simtiem jaunu Latvijas Republikas pilsoņu.

Valdība ir izsludinājusi sabiedrības apspriešanai Sabiedrības integrācijas programmu un…

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nediskutējiet, kolēģi! Jūs to varēsiet izdarīt pēc tam, kad debates būs beigušās… Un arī ārpus šīs zāles. Es izsaku piezīmi deputātam Ābiķim un deputātam Dobelim. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Paldies!”)

Lūdzu, turpiniet, Krištopana kungs!

V.Krištopans. Trīs gadus neveiksmīgi muļļātie kuģniecības privatizācijas noteikumi valdībā ir apstiprināti, Šķēles kungs! Kas traucēja jūsu valdībai apstiprināt šos noteikumus? (Starpsauciens: “Strādāt vajag!”)

Valdība pierādīs, ka arī “Latvenergo” mēs pārvērtīsim par sabiedrībai pieņemamu un patērētājiem vairāk neizmaksājošu modeli. Un tā tālāk, un tā joprojām. Ja kaut vienu rupju kļūdu mēs būtu pieļāvuši šā pusgada laikā, tad visa Saeima domātu par šo valdību pavisam citādāk, bet tas, ko domājat jūs, vēl nenozīmē, ka tā domā visa sabiedrība, visa valsts, visi politiķi, visi uzņēmēji un visi zemnieki. Nevajadzētu arī visus zemniekus pielīdzināt sev, Bērziņa kungs! Ir dažādi zemnieki, un ne visi dzied jūsu dziesmiņu un pūš jūsu stabulē.

Un pēdējais, ko es lūdzu Saeimai un valdību atbalstošajām frakcijām, koalīcijai… Es lūdzu atbalstīt valdību, ļaut tai strādāt, bet rudenī mēs iesniegsim valdības pārskatu par šāgada darbu, un tad jūs redzēsiet, ka visa tā melnā aina, ko zīmēja opozīcija, nemaz tik melna nav. Bērziņa kungs, neviena banka pa burbuli aizgājusi nav, atšķirībā no tām prognozēm, ko jūs pirms pusgada mums izsacījāt. Tieši otrādi! Būs pirmais gadījums šajā valstī, kad tiks atjaunots Latvijā vecākās bankas - Komercbankas darbs, un katrs, kas tur ir noguldījis naudu, saņems to līdz pēdējam santīmam. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs nupat dzirdējām triju mūsu pārstāvju uzstāšanos un dzirdējām, kā uzvedās frakciju pārstāvji. Uzstājās Andris Šķēle. Zālē bija kapa klusums. Neviens viņu nepārtrauca ar nepieklājīgiem izteicieniem. Neviens netaisījās traucēt viņam domu gaitu, traucēt viņam risināt tos jautājumus, kurus viņš bija rūpīgi salasījis oranžajā mapītē. Visi mierīgi noklausījās. Pēc tam uzstājās Ivars Godmanis, un pēc tam uzstājās Vilis Krištopans. Visi jūs dzirdējāt, līdz kādam nepieklājības līmenim nolaidās opozīcija.

Diemžēl tas man sāk atgādināt pagājušās - 6.Saeimas dažus deputātus, kuru vairs nav šajā Saeimā. Tāpēc, lūdzu, padomājiet! Ja jūs gribat panākt stāvokļa uzlabošanos valstī, tad centieties to panākt ar godīgiem paņēmieniem! Jo, ja jūs tā nervozējat, uzstājoties valdības pārstāvjiem, ja jūs kļūstat nepieklājīgi, tas parāda, ka jūsu pusē taisnības nav. Jūs gribat panākt savu taisnību ar kliegšanu, ar demagoģiju, ar bezkaunību. Nesanāks. Jūs tādā veidā daudzus šodien noskaņojāt balsot tieši tāpēc par valdību. Ar šādiem paņēmieniem nekad Latvijā neviens neko neizdarīs. Diemžēl.

Tagad daži vārdi par zemniekiem. Es atceros - bija kādreiz tāds ministrs Vilnis Edvīns Bresis. Jau toreiz, senos laikos, bija lielas runas par lauku prioritāti. Par to, kā mēs mīlam laukus. Kā mēs mīlam zemniekus. Ka laukos ir Latvijas nākotne. Es esmu to dzirdējis Augstākās padomes darbības laikā, es esmu to dzirdējis visu Saeimu darbības laikā.

Draugi mīļie! Daudzi no jums, kas ir opozīcijā, ir bijuši valdībā, ir bijuši pat premjeri. Ko jūs esat izdarījuši? Kur ir jūsu darba rezultāts šodien? Konkrēts jautājums. Kādi ir jūsu sasniegumi?

Tālāk. Par nacionālajām interesēm. Jūs te tagad, burtiski sakot, diezgan neglīti smaidījāt, kad bija runa par naturalizāciju. Bet, godātā Tautas partija, jūs esat vainīgi pie tā, ka “logi” ir vaļā un ir sākusies skaļā naturalizācija! Jūs esat galvenie vainīgie. Ja jūs būtu rīkojušies kā “Latvijas ceļš”, tas būtu godīgi. Jo viņi no pirmās dienas pateica, ka viņi ir “pret”. Viņi to pateica skaidri un gaiši, un viņu propaganda tika vērsta uz to. Ko jūs darījāt? Jūs gaidījāt, kas notiks - savāksim parakstus vai nesavāksim. Mēs bijām spiesti savus priekšvēlēšanu līdzekļus iztērēt galvenokārt tam, lai attīstītu propagandu par parakstu savākšanu, un parakstus mēs savācām. Pirmo reizi Latvijas vēsturē notika šāda tautas nobalsošana. Lūk! Bet ko jūs darījāt? Jūs gaidījāt līdz pat vēlēšanām un neteicāt nevienu vārdu. Beigās jūs aģitējāt “pret”, tāpēc ka jūs nobijāties. Jūs nezinājāt, kas notiks. Jūs nobijāties! Tagad nu ir tas rezultāts. Nu ir “logi” vaļā! Tātad jums kopā ar Vili Krištopanu tagad ir jāstrādā pie šī naturalizācijas procesa. Jūs to esat atbalstījuši.

Tagad nu ir jauns ierocis. Nu ir Valsts valodas likums. Es jums atgādināšu, ka tur sēž Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts Ābiķis: “Tie nemelo!”) Tu sēdi gan tur! (Aplausi.) Tas notika 6.Saeimas laikā. Šeit Dzintars Ābiķis tādā īpatnējā noskaņojumā, tuvu raudām, nolēma, ka nav izskatāms Valsts valodas likums trešajā lasījumā. Nolēma! Nebūtu neviens van der stūls, neviens van der dīvāns šeit ieradies šodien. Tagad viņš atkal tiekas ar Ābiķi un netiekas ar kādu citu. Nolēma, ka šis likums nav jāizskata!

Kas notika 7.Saeimā? 7.Saeimā mūsu frakcija bija tā, kas ierosināja izskatīt šo likumu no jauna. Mūsu frakcija to ir ierosinājusi. Nezin kāpēc visur tiek pasniegts, ka galvenais varonis, kurš pat nezinot, kas notiks un kas nenotiks... Un tāpēc es paskaidroju, kāpēc apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir valdībā. Tieši tāpēc, lai šeit, valdībā, mēs vēl kaut ko varētu izdarīt. Lai mēs kaut ko varētu izdarīt naturalizācijas kontrolēšanas lietā. Lai mēs varētu strādāt pie Repatriācijas programmas. Interesanti, cik jūs esat darījuši repatriācijas jautājumā? Lai mēs varētu strādāt pie visiem jautājumiem, kas ir saistīti ar Izglītības likuma ieviešanu? Izglītības likums ir pieņemts labs, bet tas būs jāievieš. Būs jāstrīdas par budžeta sadalīšanu un tamlīdzīgām lietām, runājot par tālāko izglītības attīstību. Tāpēc esiet tik laipni, analizējiet! Jā, Tautas partija, jūs varat strādāt valdībā, ja gribat. Es domāju, ka neviens šeit neprotestēs pret to, ja jūs gribētu strādāt valdībā. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Laiks, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Paldies visiem tiem, kuri šodien uzstājās pirms manis!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai referents vēlas kaut ko piebilst? Nevēlas. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Izteikt neuzticību Ministru prezidentam Vilim Krištopanam”. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 60, atturas - 14. Lēmuma projekts nav atbalstīts

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par uzticības izteikšanu ekonomikas ministram, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformu jautājumos, veselības valsts ministram, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram un mežu valsts ministram.

Vai kāds vēlas debatēt par šo lēmuma projektu? Atklājam debates.

Jānis Vētra - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Vētra (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie klātesošie! Tikko mums bija iespēja uzklausīt viedokļus par valdības darbu kopumā, un tagad, izskatot jautājumu par valdības paplašināšanu, es gribu īpaši pakavēties pie viena no ministru pretendentiem, tas ir, runāt jautājumā par veselības valsts ministru.

Ministrus darbā valdībā, protams, aicina Ministru prezidents. Taču viņa izvēles iespējas ietekmē gan koalīcijas uzbūve, tās skaitliskās proporcijas, gan arī nosacījumi koalīcijas pastāvēšanai. Un šodien, kad apstiprināšanai tiek piedāvāti arī valsts ministru amata kandidāti, tajā skaitā veselības valsts ministra amata kandidāts, izvēles iespējas ir vēl vairāk sašaurinātas, jo ir jau izraudzīts ministrijas vadītājs ar savām noteiktām prasībām. Tādējādi politiskā situācija un pastāvošie stereotipi ļāvuši bijušajam veselības valsts ministram Viktoram Jaksonam atkal kļūt par šā amata kandidātu. Tomēr mums šajā gadījumā ir iespēja pašiem formēt savu viedokli, tieši Saeimas viedokli, par veselības valsts ministra amata pretendentu Viktoru Jaksonu, jo viņš jau reizi šajā amatā ir atradies un strādājis iepriekšējās valdības laikā. To es gribu īpaši atgādināt, jo daudzi sabiedrībā nemaz nebūs pamanījuši, ka tāds Viktors Jaksons valdībā vispār ir bijis. Savukārt veselības aprūpes sistēmā strādājošie profesionāļi šo periodu atceras ļoti labi, jo tas bija periods, kad lēmumu pieņemšana notika dziļā slepenībā. Vispārējā neskaidrība par situāciju veselības aprūpē tikai padziļinājās, un pāri visam bija sapratne par to, ka nozari nevada pats Viktors Jaksons, bet viņš ir tikai interešu grupas manipulāciju objekts, pie kam bieži bija tāda sajūta, ka viņš pats savas rīcības sekas vienkārši neapzinās.

Protams, ministrs ir politiska persona, bet savā ziņā viņš ir arī savas nozares profesionālis, un tas var noteikt panākumus šajā ziņā. Proporcijas starp politiķi un nozares profesionāli dažādu ministru amatos ir dažādas. Veselības aizsardzībā, šajā ļoti komplicētajā nozarē, tikai ar politisko pieredzi vien nepietiek. Šinī ziņā mēs varam diezgan labi prognozēt to, kā attīstīsies situācija veselības aprūpē, ja apstiprinās tieši Viktoru Jaksonu šinī amatā.

Es atļaušos šodien pieskarties tikai atsevišķiem jautājumiem, par kuriem pamatnostādnes ir jau proponētas un izskaidrotas masu saziņas līdzekļos un eksistē arī speciālistu aprindās.

Pirmā lielā problēma ir saistīta ar primāro veselības aprūpi, jo tieši ar šīs primārās veselības aprūpes sasteigtu, nepārdomātu, es gribu teikt, pat nesagatavotu ieviešanu. Jau šinī gadā ir plānots pāriet uz tā saucamo kapitācijas principu, kad visi pamatlīdzekļi, kas domāti primārajai aprūpei, tiks novirzīti primārās veselības aprūpes ārstiem jeb ģimenes ārstiem. Un šinī situācijā galvenais problēmu objekts būs pats pacients, jo situācija ir diezgan skaidra. Mēs jau stādāmies priekšā, ka Latvijā ir vajadzīgi 1600 - 1900 ģimenes ārsti, šobrīd sertifikāti ir izsniegti kādiem 700, lai gan kā īsti praktizējoši ārsti šajā jomā Latvijā strādā daži desmiti.

Tajā pašā laikā, šo reformu virzot uz priekšu bez vajadzīgās sagatavošanas, veidojas šis paradoksālais stāvoklis, ka pacientam, lai viņš saņemtu speciālista konsultāciju, vispirms ir jādodas pie ģimenes ārsta. Tātad tā jau ir viena vizīte. Ģimenes ārsts izšķir, vai ir vajadzīga konsultācija. Tad slimniekam ir jādodas pie speciālista, teiksim, pie kardiologa, ķirurga, ginekologa vai kāda cita speciālista. Un tad, kad viņš ir veicis kādus nozīmējumus, tajā skaitā par bezmaksas medikamentu iegādi, atkal ir jādodas atpakaļ - jau trešo reizi - pie ģimenes ārsta, lai izrakstītu un saņemtu šo recepti. Šo situāciju īpaši problemātisku rada tas apstāklis, ka no visiem primārajai aprūpei atvēlētajiem līdzekļiem 75% ir paredzēti pašam ģimenes ārstam un tikai 15% tiek paredzēti speciālistiem...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, jūsu debatēšanai paredzētais laiks ir beidzies.

J.Vētra. Jā, paldies! Un šinī sakarībā es aicinu pārdomāt galvenokārt pašam Viktoram Jaksonam, vai viņš pats nevarētu šinī lietā mainīt savu nostāju un apzināties savas spējas šā amata pildīšanā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Es vēršos pie frakcijas “Latvijas ceļš”, konkrēti pie deputāta Vētras. Deputāt Vētra, šodien tie cilvēki, kuri pēc jūsu iniciatīvas te stāvēja pie Saeimas un piketēja... Es ar dažiem parunāju. Viņi tā īsti nesaprata, par ko viņi piketē, kāpēc Medicīnas akadēmijā šodien ir izsludināta brīvdiena, respektīvi, nav mācību diena. Tāpat droši vien ļoti daudziem nav saprotamas jūsu aktivitātes šodien šeit, tribīnē, jo jūsu frakcija ir lēmusi pilnīgi citādi. Tieši tādas pašas aktivitātes jautājumā par īpašu uzdevumu ministru pašvaldību lietās Jāni Bunkšu varētu izteikt kāds no pozīcijas deputātiem, bet viņi to nedara un nedarīs, jo tomēr ir jāievēro savstarpējās iecietības princips un koalīcijā jāstrādā pēc citiem principiem. Tā ka, deputāt Vētra, es tomēr aicinu jūs savas privātās lietas, savas privātās intereses nekārtot no šīs tribīnes, bet kārtot tās godīgā ceļā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Tātad mums ir jābalso par Saeimas lēmuma projektu: izteikt uzticību šādiem ministriem un valsts ministriem: ekonomikas ministrei Ingrīdai Ūdrei, īpašu uzdevumu ministram valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos Jānim Bunkšam, veselības valsts ministram Labklājības ministrijā Viktoram Jaksonam, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrei Izglītības un zinātnes ministrijā Tatjanai Koķei un mežu valsts ministram Zemkopības ministrijā Gintam Kaktiņam.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam jaunos ministrus! (Aplausi.)

Turpināsim izskatīt darba kārtības jautājumus! Nākamais darba kārtības jautājums ir Mandātu un iesniegumu komisijas informācija par to, ka Ainārs Šlesers atjauno deputāta mandātu un līdz ar to beidzas deputāta pilnvaras deputātam Krišjānim Peteram.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija paziņo, ka ir saņemts Aināra Šlesera iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ekonomikas ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputāta pilnvaras beidzas Krišjānim Peteram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no Jaunās partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pilda Ministru kabineta locekļu pienākumus.

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 5.panta trešās daļas noteikumiem ar šā paziņojuma brīdi ir atjaunots Aināra Šlesera deputāta mandāts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pateicamies deputātam Krišjānim Peteram par darbu! (Aplausi.)

Sakarā ar mūsu izmaiņām darba kārtībā tagad ir jāizskata jautājums par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”.

Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu izskatīt kā pēdējo sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”””. Trešais lasījums. Ir saņemts ierosinājums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam līdz šā gada 3.jūnijam. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 24, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvenciju par pagaidu ievešanu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatāmais dokuments nr. 632. Atbildīgā komisija -Ārlietu komisija - ierosina precizēt visus pantus sagatavotajā likumprojektā, ieskaitot virsrakstu, bet izņemot 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. Ja deputāti piekrīt precizētajai redakcijai, tādā gadījumā es ierosinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvenciju par pagaidu ievešanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas -nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Par minēto likumprojektu neviens ierosinājums, papildinājums vai labojums nav saņemts. Tātad atbildīgās komisijas - Ārlietu komisijas - vārdā aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

G.Krasts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Emigrācijas likums”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.624 un izskatīsim otrajā lasījumā Emigrācijas likumu. Lielākā daļa no 30 priekšlikumiem ir redakcionālas dabas. Uz tiem, uz kuriem vajadzēs vērst jūsu uzmanību, es to darīšu.

Tātad 1.priekšlikums, kas saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ir principā redakcionālas dabas. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir ierosinājusi to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 2.priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz svītrot bāriņtiesu, un principā ar to mēs dodam iespēju lemt vienai instancei, tas ir, tiesai. Es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 3.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja, un tas paredz papildināt 3.pantu ar trešo daļu tādā redakcijā, kādā tas ir uzrakstīts. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 4.priekšlikums. Tā kā jūs pieņēmāt iepriekšējo priekšlikumu, tad tas paredz numerācijas maiņu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 5.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Tas saņemts no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina papildināt 4.pantu ar jauno otro daļu tādā redakcijā, kā te ir rakstīts. Līdz ar to, ja jūs pieņemat, lūdzu mainīt arī numerāciju.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 7.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 8.priekšlikums ierosina papildināt... Tas principā ir redakcionālas dabas, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 9.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tīri redakcionālas dabas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš. Arī 10.priekšlikums praktiski ir redakcionālas dabas, un tas nāk no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 11.priekšlikums ir mazliet būtiskāks, tas ir, papildināt šo pantu ar jaunu 3.punktu tādā redakcijā, kāda ir redzama tekstā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Ir atbalstīts. Lūdzu, kolēģi, uzmanību!

J.G.Vidiņš. 12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 5.panta 3.punktu, bet to Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nav akceptējusi. Es lūdzu arī Saeimas akceptu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 12.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. 13.priekšlikums ir deputāta Lujāna priekšlikums - papildināt 5.panta 3.punktu ar sekojošiem vārdiem... Skatīt tekstu! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš. 14.priekšlikums - izteikt 5.panta 3.punktu kā 5.panta 6.punktu sekojošā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Deputāts Lujāns 15.priekšlikumā ierosina izslēgt 5.panta 4.punktu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.G.Vidiņš. 16.priekšlikums ir deputāta Lujāna priekšlikums, kurā viņš lūdz izteikt 5.panta 4.punktu redakcijā, kāda ir dota tekstā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.G.Vidiņš. 18.priekšlikums ir komisijas priekšlikums - papildināt 5.pantu ar 5.punktu, kāds ir dots tekstā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Juridiskais birojs ierosina 15.panta 6.punktu izslēgt. Komisija to ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 20.priekšlikums - papildināt 5.pantu ar 7.punktu, kāds ir dots tekstā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 21.priekšlikums - papildināt 5.pantu ar 8.punktu tādā redakcijā, kāda ir dota tekstā. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. Juridiskais birojs 22.priekšlikumā ierosina mainīt pantu secību sakarā ar to, kā mēs tagad esam izdarījuši izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 22.priekšlikumu.

J.G.Vidiņš. 23.priekšlikums ir redakcionāls priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.G.Vidiņš. 24.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas principā ir redakcionāls priekšlikums, un es lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. Arī 25.priekšlikums ir redakcionāls priekšlikums. To ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.G.Vidiņš. 26.priekšlikums ir izslēgt 7.pantā vārdus... Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.G.Vidiņš. 27.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš. 28.priekšlikums principā arī ir redakcionālas dabas, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.G.Vidiņš. 29.priekšlikums ir numerācijas maiņa, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

J.G.Vidiņš. Un 30.priekšlikums. Tas ir tas svarīgākais priekšlikums, un to ir izteikusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija - ierosinājusi papildināt likumprojektu ar 13.pantu šādā redakcijā. Lūdzu deputātus uzmanīgi izlasīt to, jo tas paredz, ka Latvijas pilsonim un nepilsonim ir tiesības jebkurā laikā brīvi atgriezties Latvijā. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija par to balsoja, domas dalījās, bet vairākums tomēr atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu atklājam debates.

Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ļoti lūdzu mazu uzmanību, jo šis priekšlikums ir ļoti nopietns, bet diemžēl absurds! Jo, pirmkārt, ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā regulē speciāls likums - likums par ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Tas ir speciāls likums.

Otrkārt. Te ir termins “nepilsonis”. Mūsu likumdošanā tādu terminu parasti nelieto. Tas ir nekorekts. Un ja mēs šādu normu atbalstām, tad vienīgais, ko es saprotu no šīs normas, ir tas, ka, piemēram, cilvēkam, kas šobrīd emigrē uz citu valsti, saņemot turklāt kompensāciju (piemēram, izbrauc uz Krieviju, saņemot kompensāciju no Latvijas valsts), - ka viņam tagad ir tiesības jebkurā laikā atgriezties uz dzīvi Latvijā. Jā, viņam šādas tiesības ir, bet tas nav jāregulē šim likumam. To regulēs likums par ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā. Tāpēc es ļoti lūdzu un aicinu šo nekorekto - no juridiskā viedokļa - priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, esiet uzmanīgi ar šo priekšlikumu, ko atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras sastāvā strādāju arī es. Bet komisijas sēdes laikā es iebildu pret šādu variantu, tāpat kā mans kolēģis Vidiņa kungs, jo, godīgi sakot, tas ir pavisam nepieļaujami. Es atgādināšu, ka nepilsoņi Latvijā ir īpaša kategorija. Kādēļ viņi šeit ir saradušies? Tā ir okupācija, kolonizācija, rusifikācija, kurai totāli pakļāva Padomju Savienība. Jūs to ļoti labi zināt. Vienīgi jāteic, ka daudzi jau ir aizmirsuši... un, cik es saprotu no tā, ka šobrīd jūs gandrīz visi sarunājaties savā starpā, jūs neinteresē šī problēma, man ir ļoti žēl. Taču tas būtu nenormāli, ja šie nepilsoņi, kas šeit iebrauca, labāku dzīvi meklējot... viena daļa - uz brīdi, lai meklētu tālāk kādu citu laimes zemi (Starpsauciens: “Kas viņiem pilsonība!”), bet liela daļa, protams, uz visu mūžu... Bet, ja nu reiz viņi ir izdomājuši aizbraukt, tad lai aizbrauc, dzīvo citur, bet nav nekādas vajadzības, es atvainojos, Latvijai ar likumu noteikt, ka viņiem ir tiesības atgriezties Latvijā. Tie taču nav Latvijas pilsoņi. Jā, tie nepilsoņi, kuri pašlaik šīs totālās naturalizācijas rezultātā iegūs pilsonību (tur neko nevar darīt!), pēc aizbraukšanas varēs atgriezties, bet nedosim šādas tiesības nepilsoņiem! Nepilsonim aizbraucot no Latvijas, tās tiek zaudētas. Lūk, tādai jābūt patiesībai un tādam jābūt pamatprincipam. Kolēģi, esiet uzmanīgi balsojot! Es lūdzu balsot pret šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Pirms trijām nedēļām jautājumu par nepilsoņu statusu izskatīja Pilsonības likuma izpildes komisija. Godātie kolēģi, mēs konstatējām, ka Pilsonības likumā, kurš tika pieņemts 1994.gada rudenī, ir vesela nodaļa, kas reglamentē, kādās situācijās un gadījumos pilsonis zaudē pilsonību. Savukārt likumā par nepilsoņa statusu (tā mēs saīsināti saucam šo likumu) nav nevienas normas, kas reglamentētu, kādos gadījumos persona zaudē nepilsoņa statusu. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo situāciju, izveidoja darba grupu, un kopā ar atbildīgām valsts amatpersonām mēs gatavojām grozījumus tā saucamajā nepilsoņu likumā.

Godātie kolēģi! Ja tiktu pieņemta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātā redakcija, tas dotu tiesības tiem 200 tūkstošiem nepilsoņu, kas izceļojuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, atgriezties Latvijas valstī. Šobrīd mūsu valstī pastāv šāda kārtība. Ja nepilsonis vēlas izceļot uz pastāvīgu dzīvi uz NVS valstīm, tad viņš saņem, kā pareizi teica referents, atbilstošas kompensācijas; ja viņš ir pensionārs, pensiju lietas tiek nosūtītas attiecīgajai valstij, viņš tiek izrakstīts, attiecīgas korekcijas tiek izdarītas Iedzīvotāju reģistra datos, un šai personai nav tiesību atgriezties Latvijas valstī. Izņēmums ir tie gadījumi, kuri, kā pareizi norādīja referents un Ābiķa kungs, ir noteikti speciālā likumā.

Godātie kolēģi, lūdzu neatbalstīt šo normu! Tā ir ļoti bīstama.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Pirms tiek sagatavota izdruka, daži paziņojumi.

Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Lūdzu fiksēt stenogrammā, ka balsojumā par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam es balsojumā atturējos, nevis balsoju tā, kā parādījās balsojuma rezultātu izdrukā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no komisijas! Es atgādinu, ka mums starpbrīdī ir tikšanās ir izglītības un zinātnes ministru Jāni Gaigalu. Komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks starpbrīdī komisijas telpās. Lūdzu doties uz komisijas telpām.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Arnis Kalniņš, Leonards Stašs, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka turpinām apspriest likumprojektu “Emigrācijas likums” otrajā lasījumā. Turpināsim debates par 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Vārds Jurim Dobelim - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es sākšu ar nelielu uzrunu. Godātā Tautas partija! Nu redzat, tagad ir pienācis brīdis, kad man jāpaļaujas uz jūsu balsojumu. Paldies Dievam, arī Dzintars Ābiķis ir kļuvis konstruktīvāks un pauž tos pašus uzskatus, kādi man vienmēr ir bijuši pieņemami. Jā, es tiešām šajā balsojumā ceru uz Latvijas valstij pareizu balsojumu. Jo paskatieties, ko nozīmē šis 30.priekšlikums, kas ir par 12.pantu! Tas ļauj Latvijas pilsonim un nepilsonim jebkurā laikā brīvi atgriezties Latvijā. Sakiet, lūdzu, kāpēc šajā pantā ir jāieliek Latvijas pilsoņa tiesības atgriezties Latvijā? Tas pats par sevi ir murgs, tas ir galīgi nevajadzīgs secinājums! Latvijas pilsoņa tiesības ir noteiktas citos likumos, sākot jau ar mūsu valsts pamatlikumu - Satversmi. Tā ka šī norma ir galīgi lieka, deklaratīva, tā acīmredzot piekabināta tāpēc, lai tur parādītos arī jēdziens - nepilsonis.

Tagad te ir nepilsonis. Kādi tad ir šie nepilsoņi? Ir nepilsoņi, kas šeit pastāvīgi dzīvo un ir terminētā prombūtnē, un ir nepilsoņi, kas ir saņēmuši kompensāciju par izbraukšanu un “aiztinušies” uz visām četrām debespusēm. Tad, sakiet, par kādiem nepilsoņiem jūs runājat šajā normā? Līdz ar to šī norma pat juridiski ir absurda, nemaz nerunājot par to jēgu, kas tajā ir ielikta.

Es vakar no dažām frakcijām dzirdēju tādu frāzi: mums ir obligātais frakcijas balsojums, un mēs tur neko vairs nevaram darīt! Atvainojiet, lūdzu, un paskatieties, kas tur ir ierakstīts! Es saprotu, ka varbūt, pieņemot šos obligātos balsojumus, nav notikusi iedziļināšanās pašā balsojuma jēgā. Tad izņemsim ārā šo 12.pantu vispār, un, ja mēs vēlamies kaut ko šeit ielikt par tiesībām atgriezties Latvijā, tad tas ir rūpīgi jāsaskaņo ar citiem likumiem un rūpīgi jāizvēlas jēdziens, jo šāds sludinājums ir pretrunīgs un pilnīgi lieks. Es aicinu neatbalstīt šo 30.priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt Dobeļa kungam: jā, ir zināma problēma ar šiem pabalstiem, bet mums vēl trešajā lasījumā būs laiks iestrādāt normu pārejas noteikumos, lai risinātu šo problēmu attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri dabūja pabalstu un nu ir aizbraukuši no Latvijas. Taču principā šis priekšlikums, par kuru tagad ir runa, ir ticis rūpīgi izdiskutēts mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs nonācām pie tāda risinājuma, ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Galvenais arguments, kas mūs pārliecināja, ka tieši tāds priekšlikums ir jāatbalsta, bija tāds, ka jau Satversmē ir līdzīga norma, kas gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem dod tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Un šis 98.pants skan tā, ka ikvienam ir tiesības brīvi aizbraukt no Latvijas un ikvienam, kam ir Latvijas pase... Kā mēs visi zinām, Latvijas pase ir gan Latvijas pilsoņiem, gan nepilsoņiem. Viņi ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņiem ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Un tā ir normāla likumdošanas prakse, ka ir tādas vispārīgas normas, kuras ir iekļautas Satversmē. Pēc tam tās ir konkretizētas un atkārtoti iekļautas kādā speciālā likumā, un šis ir tāds gadījums, kad mums šī norma ir tikai jāatkārto speciālā likumā. Un tāpēc es aicinu tagad nebalsot pret mūsu Satversmi, bet atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Tas, ko teica iepriekšējais runātājs, atbilst patiesībai, bet mūsu valstī - es jau otrreiz runāju par šo problēmu - ir spēkā īpašs likums, kas reglamentē to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas un citas valsts pilsonības, viņu tiesības un pienākumus. Šajā likumā, atšķirībā no Bezvalstnieku likuma un atšķirībā no Pilsonības likuma, nav nevienas rindiņas, neviena vārdiņa, nevienas normas par to, kādos gadījumos nepilsoņi zaudē nepilsoņa statusu. Pilsonības likumā ir vesela nodaļa, pieci panti, kas nosaka, kādā kārtībā, kādos gadījumos pilsonis zaudē pilsonību vai kad viņam pilsonība var tikt atņemta. Tādas pašas vai līdzīgas normas ir Bezvalstnieku likumā, ko mēs visi kopīgi pieņēmām, bet savukārt trešajai iedzīvotāju kategorijai, kas dzīvo mūsu valstī, proti, nepilsoņiem, viņu nepilsoņu likumā nav šādas normas, tādēļ šis nepilsoņu likums ir jāpapildina ar īpašu nodaļu, kurā tiek noteikti gadījumi, kādos nepilsoņi tāpat kā pilsoņi zaudē savu nepilsoņa statusu. Un tādējādi šis jautājums nav jāreglamentē šajā likumā, godātie kolēģi, tad nebūs arī pretrunas ar Satversmi. Tagad es aicinu tomēr šajā likumā šo problēmu nereglamentēt un šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Es ceru, ka deputāti uzmanīgi klausījās visus pamatojumus, kāpēc tas būtu jāizslēdz, un tādēļ es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 36, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts.

J.G.Vidiņš. Paldies. Aicinu balsot par likumu otrajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Emigrācijas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 11, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

J.G.Vidiņš. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 3.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 3.jūnijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija, iepazinusies ar šo iesniegto likumprojektu, atbalstīja šo dokumentu un aicina arī Saeimu atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību nodošanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

G.Krasts. Mans ierosinājums ir, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Vai iebildumu nav? Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un akceptēja to. Būtu aicinājums arī Saeimai šodien akceptēt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

G.Krasts. Ierosinājums: 27.maijs varētu būt priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.maijs. Paldies.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis, Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr.636.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 3. ir deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Likumprojekta 9.panta nosaukums ir “Izglītības ieguves valoda”. Es uzskatu, ka 9.panta nosaukums neatbilst mūsdienu realitātei. Kā jums ir zināms, šodien mūsu valstī ap 65% no visiem skolēniem mācās latviešu valodā, ap 35% mācās krievu valodā. Tur kādas procentu daļas mācās arī citas mazākumtautību valodas. Pat 1.klasē šogad 28% skolēnu mācās atkal mazākumtautību valodas. Kā jūs saprotat, arī turpmākajos gados Latvijā eksistēs apmācība ne tikai valsts valodā, bet arī mazākumtautību valodās, it sevišķi privātskolās, ko neaizliedz arī šis likumprojekts. Lai 9.panta nosaukums atbilstu dzīves realitātei, lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un nosaukt šo pantu šādi: “Izglītības ieguves valodas”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Kā komisijai paskaidroja valodas speciālisti, tad vārda “valoda” lietojums vienskaitlī absolūti nenozīmē to, ka izglītības sistēmā nevar būt dažādas valodas. Tas absolūti to neizslēdz. Tas ir valodniecisks jautājums, un valodnieki uzskata, ka jālieto ir vienskaitlī, un te nav nekādu izrietošu seku no tā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 4. ir deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Likums par Latvijas izglītības iestādēm, kuru pieņēma 1919.gada 8.decembrī un kuru parakstīja Tautas padomes prezidents Jānis Čakste, bija atzīts par vienu no visdemokrātiskākajiem Eiropā. Mūsu senči rūpējās par mieru sabiedrībā, par īsto tautas integrāciju, varbūt arī nelietojot šo terminu. Ar jūsu atļauju es nocitēšu tikai trīs pantus no šā 1919.gada likuma, kur 39.pantā ir rakstīts: “Visās obligatoriskās skolās mācība jāsniedz skolēnu ģimenes valodā.” Tas ir 39.pants. 40.pants: “Par skolēnu ģimenes valodu atzīstama tā valoda, kuru uzdod bērnu vecāki, bērnu skolā pieteicot, un kurā viņš var brīvi savas domas izteikt.” Un 41.pants: “Valsts un komunālās iestādes uztur ikkatrai tautībai tik daudz obligatorisko skolu, cik vajadzīgas viņu bērnu izglītošanai, skatoties pēc šā likuma noteikumiem.” Tālāk ir paskaidrojums, ka tad, ja ir 30 cittautu bērnu - minoritāšu pārstāvju, viņiem jebkurā vietā jāorganizē atsevišķa klase un tā tālāk. Vai jūs domājat, ka esat gudrāki par saviem tēviem un vectēviem? Piedošanu, es tā nedomāju!

Vecāki maksā nodokļus, no šiem nodokļiem valsts uztur skolas. Man ir zināms, ka Latvijas Cilvēktiesību komiteja pagājušajā gadā savāca apmēram 70 tūkstošus parakstu par to, lai bērniem atļautu mācīties savā dzimtajā valodā, vienlaicīgi nodrošinot kvalitatīvu latviešu valodas mācīšanu, un tāpēc, saprotot, ka aicinājumi maksā lēti, es tomēr lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā runa par šo nodokļu maksāšanu ir ļoti vienkārši atrisināma. Tie, kuri nevēlas maksāt nodokļus Latvijai, var no šejienes repatriēties, un tad vairs nebūs nekādu nodokļu problēmu. Tātad, ja jūs vēlaties šeit dzīvot un maksāt nodokļus, tad vajag arī ievērot tās tradīcijas un tos likumus, kādi ir Latvijas Republikā.

Ko jūs tagad piedāvājat? Jūs piedāvājat kaut kādu jocīgu normu - “mazākumtautību valodās”. Cik ir mazākumtautību Latvijā - es to nezinu. 50 vai 60, varbūt 70? Tagad jūs te runājat par kaut kādu skaitli - 20 vai 30. Jūs minējāt skaitli 30. Tagad iedomājieties! Un to visu jūs taisāties finansēt no valsts vai pašvaldību budžeta? Tas ir galīgs absurds! Kā jūs varat garantēt, ka varēs iegūt izglītību mazākumtautības? Tātad tas, jau tīri loģiski domājot, ir galīgi nepieņemams.

Līdz ar to es aicinu šo priekšlikumu nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godājamie deputāti un augsti godātais Plinera kungs! Man liekas, varbūt nebūtu vietā vienmēr atsaukties uz pirmās brīvvalsts laika likumiem, jo tad bija pilnīgi cita situācija. Jūs vienmēr aizmirstat 50 gadu ilgās rusifikācijas sekas, un es lūdzu to ņemt vērā. Taču, ja jūs tiešām esat tādi mazākumtautību Latvijā aizstāvji, tad, kā Juris Dobelis jau teica, gribas jautāt: kādā veidā jūs organizēsiet valsts skolas čigānu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu, azerbaidžāņu, armēņu un citu tautu valodās, jo viņiem tad tādas būtu paredzamas?

Es domāju, iesim kopsolī ar visām Eiropas civilizētajām valstīm, kur izglītība ir garantēta valsts valodā. Mēs negribam un arī neveiksim nekādus ierobežojumus jums privātskolu atvēršanai. Dariet to, lūdzu, uz veselību, cik vien jūs gribat! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners, otro reizi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamais Dobeļa kungs aicināja ievērot tradīcijas. Es arī aicinu ievērot tradīcijas. Jums ir zināms, ka pirmskara Latvijas Republikā mācības bija organizētas astoņās valodās. Dobeļa kungs aicina ievērot tradīcijas. Un es arī aicinu ievērot tradīcijas. Starp citu, es jums nolasīju pantus no 1919. gada likuma. Mūsu tēvi un vectēvi lieliski pierādīja, kā visu to var organizēt, izdarīt bez problēmām. Un, starp citu, 1996. gadā Hāgā pieņemtās rekomendācijas paredz tādu izglītību… garantē izglītību valsts valodā (bez šaubām, tā tas ir mūsu priekšlikumā) un dod tiesības iegūt izglītību arī minoritāšu valodās. Negribu citēt… varu nolasīt arī Hāgas rekomendācijas. Vēlreiz lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiešām izbrīnu rada tas, ka no šīs Saeimas tribīnes cienījamais Vidiņa kungs aicina uz starpnacionālo naidu. Mēs varētu pajautāt gan cienījamajam Jurkāna kungam, gan arī Rudeviča kungam, vai čigānu skolās un poļu skolās mācības notiek krievu valodā. Jo Vidiņa kungs paziņoja... izrādās, ka mazākumtautību skolas… ka tās būs kaut kādas rusifikācijas paliekas… Es nezinu, kurā mazākumtautību skolā… konkrēti varbūt baltkrievu vai krievu skolā ir mācības krievu valodā, bet citās nacionālajās skolās notiek mācības savās…

Tālāk. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka pilnīgi loģiski ir tas, ka mūsu nodokļu maksātājiem… Un šie cilvēki visi ir nodokļu maksātāji, Vidiņa kungs. Šeit nav starpības, vai tu esi krievs, čigāns, polis, ukrainis, baltkrievs. Viņi maksā mūsu valstij nodokļus, un viņiem ir tiesības pieprasīt, ja valsts finansē mācības… viņiem ir tiesības pieprasīt finansējumu savai mazākumtautību skolai. Vidiņa kungs, viņiem ir tiesības kā nodokļu maksātājiem šādu maksājumu dabūt. Ir!

Un tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu loģisko priekšlikumu un neveicināt starpnacionālā naida kurināšanu, ko dara Vidiņa kungs, ar mūsu Saeimas rokām.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka es arī nāku tribīnē, bet es nevaru nesacīt dažus vārdus pēc Plinera sacītā. Jo viņš aicina ievērot tradīcijas. Es arī. Bet, Plinera kungs, jūs un visu jūsu partiju es aicinātu ievērot arī konvencijas. Un es aicinātu jūs attiecīgajā brīdī nākt tribīnē un visā realitātē, dzīvē izpildīt konvencijas, starptautiskās konvencijas, kuras jūs ne reizi vien pieminat. Konvencijas paredz, ka civilokupantiem pēc okupācijas izbeigšanās jābrauc mājās. Jūs pat neiepīkstaties par šādām lietām, Plinera kungs un visi pārējie. Tā, lūk, būtu jūsu normāla attieksme. Tagad jūs sakāt - ievērosim realitāti. Realitāte ir tāda, ka jūs gribat palikt tanī pašā vietā, kurā Latvija atradās 50 okupācijas gados. Jūs gribat, lai… teorētiski šobrīd jūs gan sperat it kā vienu solīti uz priekšu, teorētiski latviešu valoda būtu līdzvērtīga - paritātes princips - ar krievu valodu, bet faktiski krievu valodas prioritāte turpinātos. Tāda, lūk, ir jūsu tradīciju turpināšanās.

Un, lai es atkārtoti nekāptu tribīnē, pieminēšu vēl citus priekšlikumus. Pavisam īsi. Piemēram, 6. priekšlikums. Paklausieties, kas tur ir rakstīts: “Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās pēc absolventa izvēles.” Pēc absolventa izvēles!

Un tālāk ir vēl interesantāk. Ieklausieties! “Mācību iestāde ir atbildīga par to, lai tās absolvents prastu pildīt savas profesionālās funkcijas, lietojot valsts valodu.” Jūs varat iedomāties, cik kolosāli: lai atbild mācību iestāde, ja cietpaurīgs absolvents nav iemācījies latviešu valodu un turpina runāt krievu valodā! Jūs ierosināt, ka mācību iestāde būs par to atbildīga. Padomājiet, Plinera kungs un pārējie šīs partijas kungi, ko jūs rakstāt, kādus absurdus!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Atverot šo Izglītības likumu, kurš ir pieņemts 6. Saeimā un kurš vēl nav stājies spēkā (jo datums, kad šim likumam vajadzētu stāties spēkā, ir 1. jūnijs), Saeima ir to atkal pakļāvusi dažādām revīzijām, kuras mēs redzam šajos priekšlikumos, kas sākās tikai ar dažām izmaiņām, kuras skar pārejas noteikumus.

Konkrēti runājot par 4. priekšlikumu, es gribētu vērst deputātu uzmanību uz sekojošiem argumentiem.

Pirmkārt, 6. Saeimā jau par to visu debates bija un deputāti savu lēmumu izteica.

Otrkārt, šis likums nav tapis vienā dienā vai vienā nedēļā, tas ir saskaņots, pārbaudīts un apspriests dažnedažādās auditorijās, un šajā sakarā es gribētu pieminēt tikai vienu autoritatīvu ekspertu organizāciju - EDSO misiju Latvijā, kas arī iepazinās ar šo likumprojektu. Iebildumi no Eiropas Savienības pārstāvjiem vai tiem cilvēkiem, kas uzrauga vai pārrauga, kādā veidā top šī likumdošana, nav bijuši nedz pret šo pantu, nedz arī pret tālākajiem pantiem, kuri atkal skar šo valodas jautājumu.

Tālāk. Es gribētu piebilst, ka 4. priekšlikums, kurš ir par 9. panta pirmo daļu, ir jāskata ciešā sakarībā ar nākamo, otro, daļu. Un es gribētu pastāstīt, ka šeit ir jārēķinās ar likumu veidošanas loģiku. Ka pirmajā panta daļā ir pateikts, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, un par citiem gadījumiem runā jau panta nākamā daļa.

Man būtu liels lūgums Saeimas deputātiem atbalstīt komisijas priekšlikumu - noraidīt šo un arī nākamos priekšlikumus, kas skar 9. pantu “Izglītības ieguves valoda”, jo nevajadzētu ieviest jaunus terminus, tādus kā, piemēram, “mazākumtautību valodas”, ja mēs Izglītības likumā runājam par izglītības programmām. Un, ja šobrīd ir iespējams mazākumtautību valodās realizēt izglītības programmas, ir skolas, kas to dara, un nevajadzētu traucēt šo procesu, mēģinot ieviest jaunu terminoloģiju, kādus apzīmējumus, kas nesaskan ar izglītības sistēmā jau pieņemto valodu.

Es ļoti lūdzu cienījamos deputātus neatbalstīt deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Starp tiem, kas mūsu dienās labprāt citē mūsu pirmo Valsts prezidentu Jāni Čaksti, diez vai nav arī tādi cilvēki, kas padomju okupācijas laikā tvarstīja studentus, kad tie gribēja aiziet un nolikt puķes pie pirmā Valsts prezidenta kapa. To es saku par to cilvēku sirdsapziņu, kuri tagad citē no 1919. gada likumiem un tā tālāk.

Vienu lietu es zinu - brīvvalsts laikā, tas ir, pirms okupācijas, ko daži no mums neatzīst par okupāciju, Latvijas Universitātē mācību valoda bija latviešu. Tātad skolās bija jāsagatavojas, bija jānoliek iestājpārbaudījums latviešu valodā. Es atceros savu darbu BBC: man bija divas kolēģes, viena saucās Taņa Kelima, un otra bija Helēna Novaka, abas bija ebreju izcelsmes Latvijas pilsones, kas beigušas Rīgas Krievu ģimnāziju, bet bija latviešu valodā sagatavojušās tik labi, ka abas arī beidza Latvijas Universitāti latviešu valodā un pārzināja latviešu valodu, un pret to viņām abām bija liels respekts. Tagad mūs grib degradēt tādā ziņā, un tad jau drīz pieprasīs vismaz divas vai trīs mācību valodas mūsu Latvijas Universitātē. Padomāsim par to!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi un cienījamais Lujāna kungs! Vai viņa zālē nav? Nobijās un aizbēga… Ziniet, viņš nupat, pirms piecām minūtēm, mani apvainoja vienā smagā kriminālnoziegumā, respektīvi, nacionālā naida kurināšanā. Jūs visi bijāt liecinieki, ka es nekādu nacionālo naidu nekurināju, un tādēļ, Lujāna kungs, es jūs brīdinu: ja turpmāk jūs tādā veidā mani apvainosiet, es būšu spiests griezties tiesībsargājošos orgānos pēc palīdzības. Tā ka esiet, lūdzu, uzmanīgs un ņemiet to vērā!

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Vispirms es gribu pateikt tādu patiesību, ka mūsu partijas kolēģis Plinera kungs nekad nav šaubījies par šīs valsts okupāciju. Viss, ko mēs gribam, ir, lai šāda okupācija neatkārtotos vēlreiz. Neviens jau akmenī Latvijas neatkarību nav iecirtis jeb izcirtis.

Es gribu runāt par to, ka gan Valsts valodas likumam, gan Izglītības likumam ir ļoti liels drošības aspekts. Ja jūs, kungi, domājat, ka drošība ir tikai mūsu bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija, jūs ļoti maldāties. Es domāju, ka mēs šodien dzīvojam ļoti sarežģītā vēsturiskā situācijā, kura, no vienas puses, dod mums lielas iespējas integrēties Eiropas struktūrās, arī drošības struktūrās, bet, no otras puses, mēs dzīvojam laikā, kad mainās standarti, mainās kritēriji. Es domāju, ka, ja mēs nopietni domājam par savu ārpolitiku, par savas valsts drošību, mums jāsaprot, ka mums jādabū ne tikai EDSO vai kādu citu speciālistu rekomendācijas un ieteikumi; mums ir jāvadās pēc savas valsts iekšējām vajadzībām un nepieciešamības.

Ja mēs runājam par šīs sabiedrības integrāciju, tad jāteic, ka Izglītības likums un Valsts valodas likums ir viens no integrācijas svarīgākajiem elementiem. Tātad: ja mēs esam konsekventi savas valsts ārpolitikas realizēšanā un integrācijas procesā, un šīs sabiedrības saliedēšanā, tad mēģināsim pieņemt tādus likumus, kādi ir vajadzīgi mums pašiem, mūsu valstij, nevis kādiem cilvēkiem, kas kaut ko mums mēģina ieteikt no malas!

Es vēlreiz gribu pateikt: rakstot likumus, domāsim par visas likumdošanas kopumu un visvairāk domāsim par šīs valsts neatkarību un labklājību! Tas arī ir viens no aspektiem.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs nekurināt kaislības ap šo likumprojektu. Gribu atgādināt, ka likumprojekts, ko iesniedza valdība, sastāvēja tikai no viena priekšlikuma, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, kuri skāra termiņu, kādā tiks izmaksātas no valsts budžeta bērnudārzu darbinieku algas. Pārējie ir šobrīd iesniegti priekšlikumi. Es domāju, ka būtu jāatbalsta komisijas nostāja, jo Izglītības likums iepriekšējā Saeimā tika pieņemts ar ļoti lielu balsu pārsvaru. Es domāju, ka Izglītības likuma saturu principiāli revidēt nevajadzētu. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais ir 5.priekšlikums - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums, kas ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 22. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 6.priekšlikums - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Kvalifikācijas eksāmens ir ļoti atbildīga procedūra. Tajā cilvēks rāda savas profesionālās spējas un iemaņas, nevis valodas zināšanas. Es domāju, ka neviens nestrīdēsies par to, ka eksāmenu kārtošana dzimtajā valodā ļaus dziļāk izprast, cik labi cilvēks zina savu profesiju.

Tālāk. Ja netiks pieņemts mūsu variants, tādā veidā Saeima veicinās tīru diskrimināciju, jo acīm redzama priekšrocība būs tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda. Vēršu jūsu uzmanību uz mūsu priekšlikuma otro daļu, kurā teikts, ka absolventam būs jāzina valsts valoda nepieciešamajā apjomā.

Runājot par nepieciešamību, es domāju, ka speciālistus, kuri strādās nozarēs, kur valodu zināšanas nebūs obligātas... Vai tādas sfēras varēs pastāvēt, ja mēs pieņemsim Valsts valodas likumu tādā variantā, kādu mums ieteica EDSO eksperti... Tieši tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā es arī šoreiz lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, jo atsaukties uz ekspertiem, konvenciju un visu pārējo šobrīd jau ir par vēlu. Tas darbs jau viss sen ir izdarīts. 6.Saeimā ir nobalsots par šādu redakciju, kāda tā ir, un tā atbilst visiem standartiem. Tāpēc man ir lūgums nemainīt šo panta daļu un balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu pateikt Tabūna kungam, ka ne jūs, cienījamais Tabūna kungs, ne kāds cits man nevar aizrādīt, vai es drīkstu vai es nedrīkstu runāt. Cienījamais kolēģi, jūs sajaucāt laikus. Es atceros, kādas talantīgas runas pa radio es padomju laikos dzirdēju no jūsu mutes, un attiecīgi jūs zināt, ko drīkst un kā drīkst.

Arī Sinkas kungam es gribu pateikt vienu teikumu. Kad es strādāju par skolotāju, mācību pārzini, skolas direktoru, Izglītības nodaļas vadītāju, ministrijas ierēdni un atkal par skolas direktoru, es nekad studentiem neaizliedzu, ja jūs domājat personīgi mani, iet pie Brīvības pieminekļa. Varbūt zālē ir tādi cilvēki, bet uz mani tas neattiecas.

Par konkrēto jautājumu. Likumprojektā ir ierakstīts: “Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.” Mēs uzskatām, ka var atļaut eksāmenus kārtot arī citās valodās. Pieņemsim, ka ir sagatavots labs autoatslēdznieks, labs drēbnieks, viņš pārvalda valsts valodu atbilstoši I vai II kategorijai. Tas ir pietiekami, lai strādātu ar klientiem, bet tomēr nav pietiekami, lai kārtotu eksāmenu, varbūt viņš kādu terminu nezina, viņš uztraucas utt. Vai liegsim viņam tiesības strādāt? Nepiešķirsim viņam kvalifikāciju? Vai tas nav aizliegums attiecībā uz profesiju? Starp citu, jā, mēs vērsīsimies... mani šeit aicināja ievērot starptautiskās konvencijas. Mēģiniet konkrēti parādīt, kuru konvenciju es neievēroju!

Atkārtoju: arī 1996.gadā Hāgā pieņemtās rekomendācijas ir minoritāšu izglītības tiesību kvintesence, atļauj arodizglītību iegūt arī minoritāšu valodās. Cits jautājums ir tas, ka tam darbiniekam, beidzot arodskolu vai iegūstot citādāku kvalifikāciju, jāpārvalda valsts valoda tādā līmenī, lai viņš patiešām varētu veikt savas funkcijas.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Visa tā nelaime jau slēpjas tajā apstāklī, ka, it kā rūpējoties par mazākumtautībām, faktiski jau lien ārā tā “āža kāja”, tās ir tās rūpes par krievu valodas pozīciju saglabāšanu un nostiprināšanu. Tās ir visam šeit pamatā. Es domāju, ka nevajadzētu te kaut kādā veidā aizbildināties.

Es labi atceros, - tad, kad dibinājās Interfronte, viņi toreiz ieviesa jēdzienu “latvieši un krieviski runājošie Latvijā”. Tad nebija runa ne par poļiem, ne par lietuviešiem, ne par igauņiem, ne par citām tautībām. Lūdzu, atcerieties to! Un paskatieties, kādā veidā toreiz šeit tās lietas centās risināt. Līdz ar to ir skaidrs tas, ka šeit ir runa vienkārši par šo krieviski runājošo, šodien krieviski runājošo, visāda veida aizstāvēšanu un ka tās ir lielās rūpes par to, lai šī valoda kaut kādā veidā nepazustu no aprites. No lielās aprites, no ietekmes valstī. Tāda ir tā lieta. Visas tās mazākumtautību skolas - tas viss ir tikai tāds pastarpināts jēdziens.

Godātie priekšlikuma autori, vēl jūs esat te rakstījuši, ka valsts valodā... jā, skaidrs... un mazākumtautību valodās, pēc absolventu izvēles... Nu pieņemsim, ka absolvents ir labi apguvis hindustānu, gudžaratu vai suahilu valodas un pieprasīs kārtot eksāmenus kādā no šīm valodām. Ko jūs tad teiksit?

Es gribu atgādināt to lielo sašutumu, kas mūsu ārpolitiķiem patlaban ir par to, ka Indijā šis tiesas process notiek bengāļu valodā. Lūk, tāpēc nevajadzētu ielikt bezjēdzīgas lietas šeit iekšā! Es domāju, profesionālās kvalifikācijas eksāmenos jau nav nekādas filozofēšanas, tajos ir runa par konkrētām lietām, un, cienot latviešu valodu, varētu gan tik daudz sagatavoties, lai runātu tieši par konkrētām lietām, nevis vispār par kaut ko, nevis par PSKP lomu cilvēces vēsturē. Tik daudz var latviešu valodu iemācīties.

Šāds priekšlikums tomēr ir lieka vēlēšanās kaut kādā veidā šo stāvokli sarežģīt, nekas cits. Es aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visu cieņu, protams, Plinera kungam! Gribētos no tīri tehniskā viedokļa atbalstīt viņa priekšlikumu, bet... Padomājiet, kas notiek, ja mēs te ierakstām skaistu frāzi: veikt profesionālās funkcijas, lietojot valsts valodu.

Vakar Juridiskā komisija izskatīja likumu, kas ir saistībā ar Valsts prezidenta ievēlēšanu. Viena no normām ir tā, ka Valsts prezidentam ir jāzina latviešu valoda trešajā - augstākajā pakāpē. Vai jums neliekas, ka tieši tāpēc, ka šīs profesionālās zināšanas... valoda pārvēršas par profesionālām zināšanām... nevis integrācijai Latvijas valstī, Latvijas tautā... Atvainojiet, tas labojums šoreiz ir vērsts pret šo integrāciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 57, atturas -19. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Nākamais - 7.priekšlikums ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā. Kreisajā pusē jūs redzat spēkā esošo jeb, pareizāk sakot, to normu, kurai būs jāstājas spēkā. Tur rakstīts: citos likumos paredzētajos gadījumos. Jāņem vērā tas, ka Zinātnes likumā nav īsti precīzi formulēts šis jautājums; uz to norādīja paši zinātnieki, viņi lūdza, lai mēs atbalstītu tādu redakciju, kāda redzama labajā pusē. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu par 7.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. Tātad - atbalstīt. Es gribu papildināt...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, pašlaik notiek balsošana.

Dz.Ābiķis. Komisijas precizēto redakciju...

Sēdes vadītājs. Mēs balsojam par 7.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 24, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamais sēdes vadītāj! Es ļoti atvainojos. Deputāti īsti nesaprata, par ko balsot. Jo, lai balsotu par šo precizēto komisijas redakciju... lai atbalstītu komisijas precizēto redakciju...

Sēdes vadītājs. Lūdzu, izsakiet pretenzijas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā!

Lūdzu, turpināsim darbu!

Dz.Ābiķis. Es lūdzu deputātus balsot par komisijas precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Mēs nupat nobalsojām par 7.priekšlikumu - deputātu Plinera un Bartaševiča ieteikto redakciju. Nevar vairāk balsot.

Lūdzu, turpināsim!

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tātad izskatām 8.priekšlikumu. Atklājam debates.

Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir par speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un viņu pārkvalificēšanu. Likumprojektā ir noteikts, ka to organizē tikai valsts valodā. Mēs uzskatām, ka, piemēram, krievu valodas un literatūras skolotājiem kvalifikācija jāpaaugstina krievu valodā, angļu valodas skolotājiem - angļu valodā, vācu un franču valodas skolotājiem - attiecīgajā valodā. Ja mēs pieņemsim likumprojektu pašreiz esošajā redakcijā, tad būs it kā nonsenss.

Mēs uzskatām, ka, piemēram, arī bezdarbnieku pārkvalificēšana jāorganizē viņu dzimtajā valodā vai minoritāšu valodā, vienlaicīgi organizējot minoritāšu pārstāvjiem valsts valodas kursus.

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Angļu valodas skolotājiem, kuri to pasniedz skolā, šie kursi tiek organizēti latviešu valodā, bet darbs šajos kursos var notikt arī kādā citā valodā, un tas nav pretrunā ar šo pantu.

Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, pēc statistikas datiem, Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 100 dažādu tautību pārstāvju. Iedomājieties: ja šo pantu pieņems, tad varbūt kādas mazākumtautības pārstāvji, kuri varbūt ir četri cilvēki visā valstī, vēlēsies savu kvalifikāciju celt kādā citā valodā vai arī savā dzimtajā valodā, ko varbūt tikai četri cilvēki pārvalda šajā zemē. Tas būs neiespējami. Un tāpēc ļoti uzmanīgi skatieties uz to, kas ir rakstīts panta sestajā daļā. Šeit ir runa tikai par tādu kvalifikācijas paaugstināšanu, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem. Ja tas notiek privātā kārtā, - lūdzu! Tas, kas šajā panta daļā ir rakstīts, vairs neattiecas uz šādu gadījumu.

Lūdzu noraidīt 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam!

Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Aicinu, kolēģi, balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 56, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 9. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 53, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 10. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 11. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 13. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 14. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis. 15. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 16. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Dz.Ābiķis. 17. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 18. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 20. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 56, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 21. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 58, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, gribu informēt, ka ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: “Lūdzam pārbalsot Izglītības likuma 7.priekšlikumu sakarā ar to, ka deputātiem nebija saprotama balsošanas motivācija un vairāki deputāti kļūdījās savā balsojumā.” Mums ir jālemj par šo priekšlikumu, vai mēs to pārbalsojam vai ne. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis. Kolēģi! Es domāju, ka mēs varam arī nebalsot vai balsot “pret”. Tas ir otrais lasījums, un mēs uz trešo lasījumu sagatavosim precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mani kārtējo reizi ļoti pārsteidza mana kolēģa - nacionāļa Dzintara Ābiķa reakcija. Tātad jūs atbalstāt nepareizu normu iestrādāšanu, kaut vai tas būtu tikai otrais lasījums, ar kaut kādu jocīgu piebildi - “tad jau trešajā lasījumā to redzēs”. Tā ir ļoti nenopietna attieksme pret likumu kā tādu, jo kādā pantā iebalsotā nepareizā norma var ietekmēt citus pantus. Vai tad tiešām tas nav saprotams? Un tieši tāpēc, lūdzu, esiet nopietnāks, Ābiķa kungs, tad, kad jūs esat tribīnē!

Es jums atgādināšu arī iepriekšējās reizes. Jūs toreiz ļoti pavirši reizēm noformulējāt jautājumus. Nevajag tā! Nevajag steigties! Tā galu galā ir viena no galvenajām problēmām - valsts valoda un mūsu Izglītības likums. Noformulējiet skaidri, lai deputāti var saprast, par ko tad mēs galu galā balsojam. Es aicinu pārbalsot šo, jo daudziem bija galīgi neskaidrs.

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai ir nepieciešams pārbalsot Izglītības likuma 7.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 14, atturas - 1. Atgriezīsimies pie 7.priekšlikuma.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 58, atturas - 21. Priekšlikums ir noraidīts.

Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas precizēto redakciju? Nav.

Turpināsim izskatīt likumprojektu! 21.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. 21.priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Ir nobalsots. Atvainojiet. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 22. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 23. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis. 24. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 25. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 26. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 56, atturas - 17. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 27. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 54, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 28. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 59, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 29. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikums. Ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - deputātu Plinera un Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 56, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 30. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 31. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums ir ļoti konkrēts un praktiskas dabas. Skaidri zinot gan spēku samēru Saeimā, gan arī dažādu frakciju nostāju, mūsu nojauta ir pilnīgi skaidra: vai nu mūsu Saeima apstiprinās šo 50% atbalstu no valsts budžeta un 50% atbalstu no pašvaldību budžeta vidusskolu izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, vai arī šo jautājumu atliks uz nenoteiktu nākotni.

Šo savu apņemšanos atbalstīt šo kompromisa lēmumu mēs izplatījām presē vairāk nekā pirms diviem mēnešiem, un tas visām frakcijām, tāpat arī žurnālistiem un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai bija zināms. Tas arī lielākā vai mazākā mērā tika pieņemts.

Es domāju, ka šinī gadījumā būtu jāatceras vēl viens jautājums. Un tas ir sekojošs. Likumā par šāgada valsts budžetu šī nauda nav paredzēta, un līdz ar to mums ir ļoti, ļoti uzmanīgi jāskatās, kā mēs varam šo naudu iegūt un kurā brīdī šo naudu reāli dot pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku algām. Un tāpēc mēs uzskatām, ka pašreiz, atļaujoties jau iebalsot šo pusotru miljonu, kas paredzēts laikam no 1.septembra līdz 1.janvārim, mēs speram lielu soli pretim bērnudārzu audzinātāju un pašvaldību vajadzībām. Un tas ir ļoti nopietni.

Tāpēc es katrā ziņā aicinātu nenoraidīt šo mūsu frakcijas priekšlikumu otrajā lasījumā. Galu galā būs arī trešais lasījums, kurā vajadzēs izšķirties - nedot neko vai iedot vismaz kaut ko reālu.

Sēdes vadītājs. Silva Golde - Tautas partijas frakcija.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs esam patiesi izbrīnīti par sociāldemokrātu iniciatīvu no jauna grozīt Izglītības likumā normu par pirmsskolas iestāžu pedagogu darba samaksu. Līdz šim bija pierasts, ka līdzīgus priekšlikumus iesniedza vai nu valdība, vai koalīcijas deputāti. Pārsteidzošā kārtā šoreiz šo priekšlikumu nerosina ne valdība, ne koalīcijas deputāti, bet gan sociāldemokrāti. Rodas jautājums: kas tad ir noticis?

Tautas partija, zinot valsts budžeta šābrīža problēmas, bija gatava atbalstīt kompromisa variantu, tas ir, izmaksāt bērnudārzu pedagogiem algas no valsts budžeta nevis no 1.jūnija, bet no 1.septembra, kā mēs to bijām pieņēmuši šā likuma pirmajā lasījumā. Un atkal brīnumainā kārtā sociāldemokrāti šodien piedāvā vēl pieticīgāku variantu, tas ir, bērnudārzu pedagogu algām mērķdotācijas no valsts budžeta pilnā apmērā vispār likumā nekādos termiņos neparedzēt - ne 2000.gadā, ne 2005.gadā. Pie tam tiek piedāvāts paredzēt šīs algas no 1.septembra tikai 50% apmērā.

Es aicinu neatbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu un tomēr visām frakcijām atcerēties pirmsvēlēšanu solījumus, jo šis variants, ko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, jau ir kompromiss, ņemot vērā budžeta problēmas šajā brīdī. Pie tam šo sociāldemokrātu priekšlikumu neatbalsta ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Man tikko bija saruna ar viņiem, un viņi bija ļoti izbrīnīti par to. Es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Andris Tomašūns - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Tomašūns (Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā Saeima! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka jebkurā gadījumā šā lēmuma pieņemšana rada nākamo darbību, kas ir saistīta ar valsts budžeta grozījumiem, tāpēc es ļoti lūdzu balsošanas laikā ļoti nopietni padomāt par trešo lasījumu, lai būtu precīzi formulēti priekšlikumi, kas varētu vai nu atrisināt šo problēmu, tas ir, valsts budžetā parādīt naudu, no kurienes to varēs samaksāt, vai arī iesniegt attiecīgus priekšlikumus, kas neļautu šajā gadā ar šā likuma palīdzību izraisīt vajadzību pārskatīt valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atbildot uz uztraukumu no Tautas partijas puses, jāteic, ka vienkārši ir reāli jāskatās, cik var iedot no budžeta, neapgrūtinot budžetu un neradot, dabīgi, deficītu. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību kādam citam apstāklim. Mēs ļoti ilgi, kādu stundu, debatējam par dažādiem jautājumiem, lai parādītu, cik skaistu likumu mēs gribam. Šobrīd šis mūsu priekšlikums ir saistīts ar ko citu - ar to, vai šis likums strādās vai paliks tikai mūsu skaisto vēlmju līmenī. Un tāpēc man tomēr ir piedāvājums atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas tad arī garantēs, ka likums darbosies, nevis paliks gaisā karājoties.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamā Silva Goldes kundze! Gribētu jums teikt, ka ne jau vienīgi jūs runājāt ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Arī man bija šis zvans, un arī es pirms diviem mēnešiem nodevu Astrīdai Harbacēvičai Saeimas 14 deputātu parakstītu šādu pašu priekšlikumu. Ja neticat, paprasiet vēlreiz pati! Tā ka šeit nevajadzētu runāt par tādām lietām, kuras būtu mazliet interpretējamas dažādā veidā. Tas būtu pats pirmais.

Un vēl. Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums bija redzams jau pirms diviem mēnešiem, un ne jau jūs šodien to atklājāt. Mēs visai presei to iedevām. Ja Tautas partijai vajadzīgi divi mēneši, lai vienu lapiņu izlasītu, tad man tas ir pārsteigums. Es jūs vērtēju augstāk! Tas būtu viens.

Otrkārt, es gribu pateikt pavisam skaidri, ka šajā gadījumā šī norma par 1.jūniju ir pārmantota no iepriekšējās Saeimas, kura balsoja daudzas un dažādas man ļoti patīkamas lietas. Es ar lielāko prieku atbalstītu to visu un būtu atbalstījis vēl vairāk, bet mums diemžēl bieži vien ir domstarpības, kam jādod vairāk naudas: NATO vai izglītības programmām, vai kultūrai un tamlīdzīgi.

Tā ka, es domāju, te nevajadzētu runāt neko tādu, ka sociāldemokrāti no kaut kā ir atkāpušies un tamlīdzīgi. Tajā pašā laikā es neizslēdzu iespēju, ka mēs varētu vēlreiz ar Astrīdu Harbacēviču sēsties pie galda un runāt, lai gan jautājums ir ļoti vienkāršs - vai nu Tautas partija galarezultātā gribēs izgāzt to, lai bērnudārzu audzinātāji vispār kaut ko saņem, vai arī tā iestāsies par maksimālo programmu un rezultātā nedabūs pat minimālo programmu. Mēs uzskatām, ka labāk ir dabūt kaut pusi nekā palikt bešā.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Ir tāda sena un pārbaudīta neapstrīdama paruna, ka pat visskaistākā sieviete pasaulē var iedot tikai to, kas viņai ir. Un šodien šeit ir runa par skolotāju algām. Šobrīd - par pirmsskolas pedagogu algām. Šīs algas šā kompromisa rezultātā nemainās, jo budžetā šobrīd tām nav paredzēta nauda. Šogad pusotra miljona latu tām būtu vajadzīgs, un es gribētu pateikt, ko mēs domāsim tālāk un kā mēs runāsim tad, kad izvirzīsies jautājums par pedagogu algām kopumā, kuras ir jāpaceļ, jo laiks skrien ātri. Tūlīt paies Jāņi, paies vasara, būs rudens klāt, un pavisam drīz nāksies veidot jauno budžetu. Tad mums atkal būs milzīgas vēlmju kaudzes un neliels reālo iespēju piedāvājums. Un starp to visu kaut kā vajadzēs atrast kompromisu, jo cita ceļa nav. Es domāju par labāk garantētu kompromisu - par zīli rokā, nevis par medni kokā, un tāda ir mūsu frakcijas nostādne.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Manuprāt, deputāte Golde diezgan precīzi norādīja uz galveno šā priekšlikuma trūkumu, proti, ka arī Ministru kabinets un finansu ministrs, iesniegdami savu priekšlikumu, neapšaubīja pieeju, ka algas būtu pilnībā jāmaksā mērķdotāciju veidā. Pilnībā! Tikai viņi noteica citu termiņu. 1.septembris bija tāds kā kompromisa termiņš, ko mēs nobalsojām iepriekš, bet sociāldemokrāti atsakās arī no valdības pieejas, ka varētu tomēr pilnībā būt mērķdotāciju veidā, bet ieliek šo negrozāmo principu, ka tikai 50% būtu mērķdotāciju veidā. Manuprāt, tā ir vēl tālāka atkāpšanās, nekā Ministru kabinets bija gatavs piekāpties. Manuprāt, tas nu galīgi kaut kā neiet kopā!

Šo priekšlikumu ir noraidījusi ne tikai Tautas partijas frakcija vien, šo priekšlikumu noraidīja arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir pārstāvēti visu frakciju pārstāvji.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 31. - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 66, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 16, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Tā kā likumprojekts faktiski sastāvēja tikai no viena punkta, kas attiecas uz pārejas noteikumiem, es aicinu noteikt visīsāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu - līdz 25.maijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu. It īpaši es gribētu pateikties Dobeļa kungam par sevišķi konstruktīvu pieeju šim tik svarīgajam jautājumam. Paldies, Dobeļa kungs!

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Lūdzu jūsu uzmanību! Es ceru, ka šis likumprojekts izraisīs tikpat lielu interesi un emocijas kā iepriekšējais. Vismaz tādu pašu interesi.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija divas reizes izskatīja šo likumprojektu, tāpat tas tika izskatīts arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas sēdē, tāpēc, ņemot vērā draudīgo situāciju un nelabvēlīgo dinamiku cūkgaļas tirgū un īpaši negodīgo konkurenci, kas tur notiek, komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Pirms mēs sākam debates, mums ir jālemj par steidzamību. Vai “par” vai “pret” kāds vēlas runāt? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai likumprojektam “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” noteiktu steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates. Aigars Kalvītis - Tautas partijas frakcija. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mēs jau vairāk nekā pusgadu regulāri sekojam notikumiem, kas risinās cūkgaļas tirgū. Sākoties Krievijas krīzei, ir ļoti palielinājies cūkgaļas imports Latvijas iekšējā tirgū. Stāvokļa pasliktināšanos šajā nozarē ir ietekmējuši vairāki faktori: importētās cūkgaļas pazeminātās deklarētās muitas vērtības ietekme uz vietējās cūkgaļas iepirkuma cenām, pieaugošie importa apjomi no visām valstīm, kas eksportē uz Latviju cūkgaļu, ekonomiskā krīze Krievijā, citu valstu, piemēram, Eiropas Savienības valstu darbība, palielinot eksporta subsīdijas, lai veicinātu savas cūkgaļas realizāciju, kā arī Polijas rīcība, iepērkot valsts intervencē 4800 tonnu gaļas par 4,8 zlotiem, bet šobrīd realizējot to par 1,8 zlotiem. Brīvās tirdzniecības līgums starp Baltijas valstīm, kas stājās spēkā 1997.gada 1.janvārī un kurā netika noregulēta un izveidota kopēja lauksaimniecības politika gan atbalsta, gan nodokļu, gan tirdzniecības regulācijas jomā, ļāva Igaunijas cūkgaļas eksportētājiem iespējami viltot gaļas izcelsmi. Visi šie apstākļi ir palielinājuši cūkgaļas importu Latvijā, salīdzinot 1997.gadu ar 1998.gadu, par 2,5 reizēm mēnesī, bet, salīdzinot 1998.gada pirmo ceturksni ar 1999.gada pirmo ceturksni, pat 3,9 reizes.

Ja mēs skatāmies uz cūkgaļas iepirkuma tirgus situāciju, tad redzam, ka 1998.gada martā tika iepirktas 1129 tonnas cūkgaļas, bet šā gada martā šī situācija jau ir pasliktinājusies divas reizes, tāpēc vietējie cūkgaļas ražotāji ir spējuši realizēt vairs tikai 627 tonnas cūkgaļas. Šī situācija ir kritiska, un visiem šajā valstī ir skaidrs, ka cūkgaļas tirgū ir milzīgas problēmas, jau sākot ar pagājušā gada rudeni, taču valdība līdz pat šim brīdim nav spērusi nekādus konkrētus soļus, ja neskaita to, ka ir piešķirtas subsīdijas, kas ir izlietotas pirmajos četros mēnešos jau 580 tūkstošu latu apmērā paredzēto 365 tūkstošu latu vietā. Turklāt mēs vēl nezinām, cik daudz šo subsīdiju tiks izlietots līdz gada beigām, lai stabilizētu situāciju.

Tādējādi arī Tautas partija pagājušajā nedēļā, vērojot šo neizdarību, iesniedza likumprojektu, kurā tika izstrādāts mehānisms, kā aizsargāt iekšējo tirgu no negodīgas konkurences, lai nodrošinātu vietējo ražotāju cūkgaļas realizāciju. Jāsaka paldies visiem tiem deputātiem, kuri atbalstīja mūsu priekšlikumu, uzlaboja to, iestrādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā un iesniedza uz pirmo lasījumu šodienas Saeimas sēdē. Šādā veidā Saeima saasina uzmanību un uzliek valdībai veikt noteiktus pasākumus, lai aizsargātu cūkgaļas iekšējo tirgu.

Es nedaudz gribētu pievērsties šā likumprojekta 3.pantam: “Ministru kabinetam nodrošināt nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai tiktu paziņots Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai, Asociācijas padomei un citām institūcijām atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.” Šī ir pirmā reize, kad mēs vēlamies aizstāvēt kādu no iekšējiem ražotājiem un aizsargāt savu iekšējo tirgu. Šī procedūra ir ļoti sarežģīta, un tādēļ mēs vēršam uz to uzmanību, lai nedabūtu pretsitienus no Eiropas Savienības valstīm, no Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, ievērojot visas procedūras, kas nepieciešamas, lai aizsargātu iekšējo tirgu.

Šis pasākums ir jāsadala divās daļās. Tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību mums regulē Eiropas līgums, un Eiropas līguma 30.pantā ir teikts (es citēju): “Ja jebkāda prece tiek importēta tādos palielinātos daudzumos un pie tādiem nosacījumiem, kuri izraisa vai draud izraisīt (pievēršu uzmanību - draud izraisīt!) nopietnus zaudējumus iekšzemes ražotājiem, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējamus ražojumus vienā no pušu teritorijām, vai nopietnus traucējumus jebkurā ekonomikas sektorā vai grūtības, kas var novest pie nopietnas ekonomiskās situācijas pasliktināšanās kādā reģionā, tad kopiena vai Latvija atkarībā no tā, kura no tām ir apdraudēta, var veikt piemērotus pasākumus dotajos apstākļos saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 33.pantā.” 33.pantā ir izklāstīta tāda procedūra, ka mums ir jāinformē Eiropas apvienotā komiteja, un, ja 30 dienu laikā netiek pieņemts lēmums, kas aizsargātu mūsu ražotāju, mēs esam tiesīgi pieņemt jebkādus lēmumus, lai savus ražotājus aizsargātu.

Es vēl gribu vērst uzmanību uz to, ka iepriekšējās diskusijas, uz kurām mēs atsaucāmies, runājot par 21.pantu, tomēr bija nedaudz citādākas, jo 21.pantā šis aizsardzības mehānisms attiecās uz preferencētām precēm, kurām ir muitas atlaides attiecībā pret šo līgumu. Tā ka šajā gadījumā mums ir jāievēro 33.pantā paredzētās procedūras, un tās ir jāievēro tieši un skaidri, lai mēs nenonāktu tādā situācijā kā Čehijas Republika un nedabūtu pretsitienu kādā citā mums svarīgā nozarē.

Kas attiecas uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, gribu sacīt, ka šajā gadījumā mums ir jāvadās pēc Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 19.panta un pēc Pasaules tirdzniecības organizācijas Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 6.panta. Un šis 6.pants skan šādi: “Kritiskos apstākļos, kuru aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, dalībvalstis var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus atbilstoši pagaidu lēmumam. Savukārt 7.pantā ir teikts, ka mums par to ir rakstiski jāinformē visas dalībvalstis. Šī procedūra mums arī būtu jāievēro, lai mēs katrā ziņā nedabūtu pretsitienu.

Vakardien koalīcijas padome no rīta lēma, ka tā šo likumprojektu neatbalstīs. Pēcpusdienā tika mainīts šis lēmums, un likumprojekts tomēr laikam tiks atbalstīts. Es gribētu uz to vērst valdības uzmanību, zinot visas šīs grūtības un procedūras problēmas. Lai viņi atkal nebaidās un atkal nemaina savus viedokļus, kā ir to darījuši vairākkārt, un lai beidzot tiktu pieņemti konkrēti lēmumi un cūkgaļas iekšējais tirgus tiktu aizsargāts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu iesniegumu: “Lūdzam turpināt Latvijas Republikas Saeimas 20. maija sēdi līdz visas darba kārtības izskatīšanai - bez pārtraukuma.”

Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies.

Turpinām debates. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamo Prezidij! Cienījamie klātesošie! Es domāju, ka mēs esam jau saņēmuši informāciju par to, ka šajā ražošanas nozarē likumprojekts ir nepieciešams.

Es gribu piebilst pie iepriekšējā runātāja teiktā vēl tikai to, ka deklarētā muitas vērtība uz robežas šobrīd jau ir 23 santīmi, bet dažos gadījumos - 20 santīmi par kilogramu cūkgaļas. Tā ir divas, trīs, pat četras reizes zemāka par pašizmaksu, ar to jebkurš moderns fermeris kādā rietumvalstī vai Amerikā varētu tikt galā.

Un vēl viens svarīgs fakts. Ja mēs ejam uz Eiropu - un turp mēs ejam -, tad, iestājoties Eiropas Savienībā, būs šī kvota... Būs noteikts šī produkcijas veida daudzums, kādu mēs drīkstēsim ražot un tirgoties ar to. Tiks ņemts par pamatu tas, cik ir saražots iepriekšējos trijos vai piecos gados. Ja mēs šo produkcijas veidu, šo nozari, galīgi “nolaidīsim uz grunti” jeb būs zema bāze, tas nozīmēs, ka mūsu zemnieki attiecībā uz šo produkcijas veidu drīkstēs ražot to minimumu, kāds mums šodien ir, ja mēs neaizsargāsim vietējo tirgu. Protams, šogad janvārī mums bija mēģinājums iekšējo tirgu attiecībā uz šo produkcijas veidu aizsargāt. Diemžēl tas neguva deputātu vairākuma atbalstu. Gaidījām kaut kādu brīnumu, kas notiks nākamajos mēnešos, bet tas brīnums nenotika. Imports šā gada pirmajos trijos mēnešos pieauga salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali. Nerunājot par pagājušā gada sākumu... Tāpēc ceru, ka šinī gadījumā būs pozitīvs atrisinājums šai lietai.

Tālāk. Es domāju, ka tas ir impulss mūsu Ārlietu ministrijai un arī nesen izveidotajai Iekšējā tirgus aizsardzības komisijai, lai aktīvi pirmo reizi ietu starptautiskajās tirdzniecības organizācijās un ārvalstīs ar šo mūsu konkrēto briestošo pasākumu iekšējā tirgus aizsardzībai. Vēl novembrī, kad diskutējām ar Ārlietu ministriju un kad bija jautājums par izvedmuitas atcelšanu resndimensiju apaļkokiem, Ārlietu ministrija bija inerta un negribēja aktīvi atbalstīt šo lietu. Es domāju, ka šobrīd lūzums sāk notikt un forsētā veidā šīs ministrijas pēdējās dienās sāk arī strādāt.

Un beidzamais moments. Spriedze. Spriedze lauku iedzīvotāju vidū ir ļoti nopietna. Jūs zināt, ka zemnieku galvenās pašpārvaldes organizācijas pirms divām dienām nolēma 28. maijā veidot visas Latvijas akciju, ja šajā jautājumā un vēl pāris citos jautājumos valdība un Saeima neveiks konkrētus pasākumus.

Es domāju, ka šai zemnieku “štāba” iecerētajai akcijai nav politiska rakstura, šī akcija ir viņu ekonomisko interešu izpausme. Un vajadzētu saprast to: ja mēs šodien labvēlīgi nobalsojam un nākamajā ceturtdienā pabeidzam skatīt šo projektu otrajā, galīgajā, lasījumā, tā nav it kā mūsu pakļaušanās zemnieku politiskajām prasībām, viņu interešu apmierināšana. Tās ir viņu ekonomiskās intereses. Žēl, ka šis politiskais moments ir ielavījies valdības sniegtajā uzziņā, kurā teikts, ka, ja Saeima pieņems šādu likumu, tad tas var ietekmēt... citēju: ietekmēt Eiropas Savienības Padomes lēmumu Helsinkos. Šāds valdības paziņojums bija pirms divām dienām. Šodien dokumentā, ko Straumes kungam iesniegusi valdība, mēs redzam, ka šis politiskais akcents, šī nokrāsa tiek noņemta. Es esmu pārliecināts, ka tās ir divas dažādas lietas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - zemkopības ministrs.

P.Salkazanovs (zemkopības ministrs).

Labdien, cienījamo priekšsēdētāj! Labdien, cienījamie deputāti! Šodien mēs apspriežam Latvijas zemniekiem ļoti smagu jautājumu. Šis jautājums ir saistīts ar iekšējā tirgus aizsardzību, bet šī problēma neradās ne šodien, ne vakar. Šī problēma radās tajā brīdī, kad tika noslēgta vesela rinda starptautisko līgumu, lai gan tajā laikā vēl nebija pieņemti likumi, kas regulē šo iekšējo tirgu. Es jūtu, ka kolēģi nedzird…

Attiecībā uz šīm iekšējā tirgus aizsardzības lietām problēmas cēlonis ir tas, ka Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus, bet Latvijā neeksistē vesela rinda normatīvo aktu, kam būtu jāregulē iekšējais tirgus, lai tas būtu aizsargāts. Tajā brīdī, kad mēs, sociāldemokrāti, redzējām šo situāciju, mēs mēģinājām iekšējo tirgu aizsargāt. Iekšējā tirgus aizsardzība bija saistīta ar cūkgaļas kvotēšanu. Rezultāts? Iepriekšējais runātājs to pieminēja. Vienīgi sociāldemokrāti palika šajā balsojumā... Šodien situācija ir vēl vairāk saasinājusies. Redzot to, ka sociāldemokrāti vieni paši nevar atrisināt šo jautājumu, sākās dialogs, ļoti konstruktīvs dialogs, ar sociālajiem partneriem. Šā dialoga rezultāts - tika izstrādāti vairāki priekšlikumi valdībai. Tika izveidotas darba grupas, kurās Zemnieku federācija kopā ar Statūtsabiedrību asociāciju, Cūkgaļas ražotāju asociāciju un Zemkopības ministrijas darbiniekiem izstrādāja veselu priekšlikumu komplektu, ko vēlāk iesniedzām Lauku konsultatīvajai padomei, un pēc tam šie 26 priekšlikumi tika nosūtīti uz Ministru kabineta sēdi 11. maijā. 11. maija sēdē no šiem 26 priekšlikumiem iekšējā tirgus aizsardzībai akceptēja 22. Sešām ministrijām tika uzdots veikt pasākumus iekšējā tirgus aizsardzībai. Vissarežģītākais no juridiskā viedokļa ir jautājums par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai. Jo, kā jau es teicu, tajā brīdī normatīvo aktu nebija. Bija vienīgi Tirgus aizsardzības likums, bet nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu vēl nebija. Šodien ir pirmā diena: Iekšējā tirgus aizsardzības komisija pulksten 11 uzsāka darbu Ekonomikas ministrijā. Šī komisija arī vēl pašlaik strādā. Līdz pulksten trijiem, es domāju, šī komisija dos priekšlikumu, kādā veidā aizsargāt iekšējo tirgu, un nākamajā Saeimas sēdē šis priekšlikums parādīsies uz jūsu galdiem.

Es gribu pateikt vienu lietu. Es gribu, lai to zina ne tikai deputāti, bet ar radio starpniecību arī visi iedzīvotāji: iekšējā tirgus aizsardzības likuma projekts attiecībā uz cūkgaļu nav tapis vienā vai otrā šeit esošajā frakcijā, kas mēģina pārliecināt, ka tas ir viņu autordarbs. Šo dokumentu ir radījusi Zemnieku savienība, Zemnieku federācija, Statūtsabiedrību asociācija, Cūkgaļas ražotāju asociācija un Zemkopības ministrijas ierēdņi, kas strādāja pie šiem dokumentiem. Nebūtu pieklājīgi, ja šodien autortiesības uzņemtos kāds cits. Paldies šīm organizācijām par sadarbību, kāda ir bijusi līdz šim, un es ceru, ka tāda tā būs arī turpmāk.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas ir labi, ka zemnieku cūkām ir tik daudz draugu. Es gribu nedaudz atgādināt šā likumprojekta rašanās vēsturi.

Zemkopības ministrija sagatavoja likumprojektu, valdība likumprojektu izskatīja, bet nolēma nedaudz pagaidīt un vispirms izveidot Iekšējā tirgus aizsardzības padomi. Tautas partijas frakcija, daudz negaidot, iesniedza šo pašu likumprojektu Saeimā. Tautsaimniecības komisija šo pašu likumprojektu, nedaudz rediģētu, sagatavoja kopā ar Tautas partijas frakcijas pārstāvjiem un citu frakciju pārstāvjiem, un, lūk, šobrīd tas mums ir Saeimā apspriešanai. Un kas tad cits atliek kā atbalstīt šo likumprojektu, ja 80 kilogramus smags cūkas kautķermenis šobrīd maksā 25 latus, bet sivēns - 20 latus. Tāda ir situācija mūsu valstī, jo lētā, no Polijas importētā gaļa ir Latvijas tirgū pārsvarā un pašnāvnieks būs tas gaļas kombināts, kurš iepirks no latviešu zemnieka šo gaļu par augstāku cenu nekā lēto importēto gaļu. Tātad situācija ir nobriedusi, un ir izveidota arī Iekšējā tirgus aizsardzības komisija. Un būtu lietderīgi, ja priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu līdz nākamajai otrdienai, kad valdība būs izskatījusi savā sēdē papildu priekšlikumus, lai uzlabotu šo likumprojektu, kurš jau šobrīd, kā jau vairāki runātāji uzsvēra, nav pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem. Vajadzētu vienīgi precizēt šos pasākumus - vai tie būs pagaidu pasākumi vai profilaktiskie pasākumi mūsu iekšējā tirgus aizsardzībai.

Un tā nu es ceru, ka mūsu balsojums par zemnieku cūkām būs vēl vienprātīgāks nekā balsojums par valdību. Citādi zemnieki mūs nesapratīs.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Stāsta, ka likumdevējam esot jābūt stratēģim vismaz tautsaimniecības attīstībā, un es jūs gribu apsveikt maija beigās, ka mēs esam atgriezušies pie janvāra sākuma.

Šodien, daudz debatējot par uzticību Ministru kabinetam, mēs ļoti aizskārām arī lauksaimniecības stāvokli, viens otrs pārmet pat zemkopības ministram. Un kaut kā aizmirsās tas, ka šāds stāvoklis ir panākts nevis pēdējā pusgadā, nevis šajās pēdējās simts dienās, kopš strādā ministrs, bet iepriekšējo valdību laikā. Es atgādināšu tiem, kas varbūt ir aizmirsuši, ka šīs valdības vadīja tādi godājami kungi kā cienījamais Krasta kungs, Šķēles kungs, Gaiļa kungs un citi kungi. Šis stāvoklis ir pietiekami ilgas darbības rezultāts. Mēs šodien gribam kaut ko panākt, pieņemot likumu, kas itin mierīgi varēja tikt pieņemts pirms pusgada, pēc LSDA frakcijas priekšlikuma, kuru jūs noraidījāt toreiz. Es varu jums parādīt jūsu balsojuma izdruku: 16 balsis bija “par”, pārējie bija “pret” vai atturējās. Tieši par šo pašu jautājumu attiecībā uz cūkgaļu. Man ir ļoti liels prieks, ka šodien jūs esat beidzot sapratuši, kā vajadzēja pareizi balsot janvārī, tomēr man ir žēl, ka jūs to sapratāt nevis tāpēc, ka ir veikts liels izskaidrošanas darbs, bet tāpēc, ka pie zemniekiem ir sācies sociālais sprādziens. Un ka to ieskaidrojuši jums ir viņi, nevis jūs paši esat to sapratuši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs meklējam “grēkāzi”, un tas it kā bija… Tas viss ir noticis pēdējos sešos vai septiņos mēnešos. Taču mums ir jāatgriežas atpakaļ pie 1997.gada vai pie vēl agrāka laika, kad mēs steidzāmies parakstīt dažādus starptautiskos līgumus, kurus mums neviens neuzspieda. Nezin kāpēc mums vajadzēja kaut kā priekšā noliekt galvu. Tajā pašā laikā republikā nebija izveidoti likumi un nebija likumdošana pilnveidota, lai aizsargātu mūsu ekonomiku, mūsu lauksaimniecību. Jā, tik tiešām, - 21.janvārī jūs nobalsojāt “pret”, kad tika skatīts tas jautājums par cūkgaļu, bet tagad, kad zemnieki ar dakšām stāv pie durvīm, mēs sākam domāt, ka kaut kas ir jādara. Bet to varēja izdarīt 1997. gadā, kad parakstījām līgumu. Tad pirms parakstīšanas vajadzēja iestrādāt tos jautājumus. Tagad nezin kāpēc zemniekiem ir uzradies baigi daudz draugu. Janvārī viņu bija mazāk.

Un vēl viens jautājums. Ārlietu ministrijas darbs. Kā jūs zināt, ir jāpilnveido likumdošana un jāievieš jauni likumi. Es domāju, ka mūsu Ārlietu ministrijai ir jāpastrādā, lai zinātu, kas notiek Eiropā, ko tur prasa un ko neprasa un kas tiek uzspiests un kas netiek uzspiests.

Un tāpēc, kaut arī ar novēlošanos, mums tomēr dokuments ir jāpieņem, lai mēs aizsargātu savu lauksaimniecību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris. Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisijā tieši par to arī runāja, ka īstenībā nav no svara, kas ir iniciators, galvenais, lai būtu rezultāts. Par tādām lietām nevajadzētu diskutēt. Aicinu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, noteiksim otrā lasījuma datumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Slakteris. Komisija ierosina kā datumu, kad likumprojektu izskatīsim otrajā lasījumā, noteikt 27. maiju.

Sēdes vadītājs. Un priekšlikumus iesniegt līdz …

A.Slakteris. Komisijas ierosinājums bija noteikt 24. maiju, bet sēdes laikā pienāca Ministru prezidents un lūdza, vai nevarētu mazliet vēlāk, lai ļautu valdībai sagatavot priekšlikumus. Mans lūgums būtu noteikt, ka ne vēlāk kā 26.maijā pulksten 8.00 no rīta, lai komisija paspētu likumprojektu sagatavot uz nākamo sēdi.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.maijs, izskatīšana - 27. maijā. Paldies.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā divus lēmuma projektus: par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Baltijas Asamblejas delegācijas sastāva un par deputāta Aināra Šlesera ievēlēšanu Baltijas Asamblejas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi par to, ka šie lēmuma projekti tiek izskatīti tūlīt? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu par deputātes Ingrīdas Ūdres atsaukšanu no Baltijas Asamblejas delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - 1.

Nākamais lēmuma projekts - ievēlēt deputātu Aināru Šleseru Baltijas Asamblejas delegācijas sastāvā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus desmit deputātu ierosinājumus iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā un par deputāta Marisa Andersona ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Vai ir iebildumi, ja šos lēmuma projektus izskatām tūlīt? Iebildumu nav.

Izskatām lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Marisu Andersonu Eiropas lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu - ievēlēt deputātu Marisu Andersonu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret - un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Šīsdienas sēde ir slēgta. Pēc neilga brīža izskatīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

(pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas

pavasara sesijas septītās sēdes

1999.gada 20. maijā)

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim satiksmes ministra Anatolija Gorbunova un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Venta Baloža atbildi uz deputātu Jurkāna, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina un Bekasova jautājumu “Par Liepājas pilsētas domes nelikumīgu rīcību, pārveidojot pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanu ar maršruta taksometriem Liepājā”.

Lūdzu! Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Ventam Balodim. Jūsu rīcībā divas minūtes.

V.Balodis (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir nosūtījusi deputātiem arī rakstisku atbildi. Vai jums ir dokuments? Vai ir nepieciešams to nolasīt? Ir dokuments. Es gribētu īsumā pateikt to, ka tas skar ne tikai pašvaldību lietas, bet ir saistīts arī ar Satiksmes ministrijas pārraudzīto Autopārvadājumu likumu un ar Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnijā izdoto noteikumu nr.229 “Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtību” ievērošanu. Ir bijusi sarakste ar Satiksmes ministriju, un mēs kopīgi ar Pašvaldību lietu pārvaldi deleģēsim cilvēkus, lai kopīgā komisijā ar Satiksmes ministriju varētu izvērtēt šo problēmu. Bet, tā kā šo jautājumu ir lūgts izvērtēt arī prokuratūrai, šodien esmu saņēmis... man ir bijusi iespēja iepazīties ar Liepājas pilsētas prokuratūras slēdzienu, kurā ir atzīmēts, ka, izanalizējot iepriekš minētos normatīvos aktus, secināms, ka Liepājas pilsētas domes lēmums rīkot konkursu par pasažieru regulāro komercpārvadājumu veikšanu jau esošajos maršrutos nav uzskatāms par prettiesisku un tādu, kas aizskar pārvadātāja ar likumu aizsargātās tiesības un intereses. Liepājas pilsētas dome rīkojusi konkursu par pasažieru regulārajiem komercpārvadājumiem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.229 “Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtību”, nevis likuma “Par valsts un pašvaldības pasūtījumu” nosacījumiem. Likuma “Par uzņēmējdarbību” 32.pants un Ministru kabineta noteikumu nr.432 “Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu” 5.punkta 2.apakšpunkts paredz: pašvaldībai ir tiesības ierobežot uzņēmējdarbību, izsniedzot speciālas atļaujas, licences pasažieru komercpārvadājumu veikšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā.

Pasažieru komercpārvadājumus kā speciālu uzņēmējdarbības veidu papildus reglamentē Autopārvadājumu likums. Šī likuma 32.pants un saskaņā ar to izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.229 “Par pasažieru regulāro komercpārvadājumu maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtību” nosaka, ka regulāro komercpārvadājumu veikšanai noteiktos pilsētas maršrutos nepieciešama attiecīgās pašvaldības izsniegta atļauja, kura izsniedzama uz laiku līdz 5 gadiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildei paredzētais laiks ir beidzies. Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumus? Lūdzu! Deputāts Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātais Baloža kungs! Es tagad uzklausīju jūsu atbildi un redzēju arī rakstisko atbildi, iepazinos ar Liepājas pilsētas prokuratūras atzinumu par šo lietu. Noteikumos nav reglamentēti konkursa noteikumi, kā arī nav normu, kuras reglamentē veco maršrutu izpildītājam licences anulēšanu sakarā ar konkursu. Bet paredz licences pagarināšanas procedūru. Šajā konkrētajā gadījumā nav runa par jaunu maršrutu atvēršanu, tāpēc lūdzu jūs paskaidrot: saskaņā ar kādu likumdošanas aktu ir liegta iespēja iepriekšējam pārvadātājam veikt pārvadājumus piecos maršrutos. Jo noteikumu 10.punktā ir vienīgi atsauce uz licences anulēšanas problēmu. Konkrētie pārvadātāji nevienu no šajā punktā minētajiem noteikumiem nav pārkāpuši. Datu par to nav arī prokuratūrā. Uz kāda likumdošanas akta pamata ir liegta iespēja pārvadāt pasažierus?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ministra kungs!

V.Balodis. Es saprotu, ka Liepājas pilsētas dome nav liegusi veikt pārvadājumus, vienīgi pagarinājusi šīm kompānijām atļaujas pārvadāt pasažierus līdz 31.maijam (ieskaitot). Bet, kā jau es teicu iepriekš, lai šo situāciju pilnībā izanalizētu, tiks izveidota darba grupa, kuras sastāvā būs Satiksmes ministrijas pārstāvji un arī cilvēki no Pašvaldību lietu pārvaldes. Bet arī mans viedoklis ir, ka šī lieta būtu tomēr izskatāma tiesā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Nākamais papildjautājums. Uzdod Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šajā sakarā būtu neliela norāde cienījamajam Prezidijam, ka diemžēl jūs neinformējāt, kādēļ otrs atbildētājs - cienījamais satiksmes ministrs Gorbunova kungs - šodien nepiedalās. Jo mans jautājums ir mazāk adresēts cienījamajam Baloža kungam, bet vairāk gan otram līdzautoram - Gorbunova kungam. Jo mani interesē konkrēti datumi. Kādā periodā tiks izveidota šī grupa? Tā kā šis jautājums nav pilnībā atbildēts, varbūt varētu lūgt tomēr to atstāt arī uz nākamo reizi, jo es vēlos saņemt konkrētu atbildi no Gorbunova kunga.

Baloža kungs šinī gadījumā ir Gorbunova kunga upuris, jo viņš nevar spert tālākos soļus, tas ir, varbūt atsaukt domes lēmumu, kamēr Gorbunova kungs nav pateicis savu viedokli. Tādēļ varbūt Prezidija priekšsēdētājs viņu tomēr uzaicinās... Šis jautājums nav pilnībā atbildēts, un mēs gaidām Gorbunova kunga atbildi nākamajā sēdē. Viņam, protams, ir kāds attaisnojošs iemesls... Es saprotu, ka Valsts prezidenta amata kandidātam vairs nebūs laika līdz rudenim.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, vai jūs esat pilnvarots runāt arī Gorbunova kunga vārdā? Abu ministru vārdā. Tātad Gorbunova kunga un Baloža kunga vārdā.

V.Balodis. Nē. Es atbildu uz jautājumu, kas ir uzdots man, es cenšos atbildēt savu iespēju robežās. Jo lūgums ir arī man, lai es anulētu šo pašvaldības lēmumu. Jāteic gan, ka man tādu tiesību nav, jo likums par pašvaldībām paredz, ka to var darīt pašvaldību lietu ministrs, un, ja es to būtu gribējis darīt, man būtu nepieciešama Ministru kabineta speciāla pilnvara, lai es varētu atcelt pašvaldības lēmumu. Tā kā šodien ir ievēlēts īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos Bunkša kungs, laikam tās funkcijas turpmāk būs jāveic viņam.

Sēdes vadītājs. Jautājumu uz šo atbildi uzskatīsim par daļēji sniegtu. Tā kā Gorbunova kungs nav sniedzis rakstisku atbildi jautājuma iesniedzējiem, mēs šo jautājumu izskatīsim pēc nākamās sēdes. Paldies.

Nākamais jautājums. Ministru prezidenta Viļa Krištopana un labklājības ministra Makarova atbilde uz deputātu Deņisova, Rastopirkina, Golubova, Bekasova un Klementjeva jautājumiem par bezdarba pieaugumu valstī.

Lūdzu, Makarova kungs!

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atbildes ir sniegtas rakstiski. Jāsaka pilnīgi atklāti, Labklājības ministrija nevar atbildēt par nodarbinātības politiku valstī, jo viņas rokās nav instrumentu, kas veicina tautsaimniecību. Tādēļ Ministru kabinets ir nolēmis, ka atbildība ir Ekonomikas ministrijas pārziņā. Tomēr, organizējot pagaidu sabiedriskos darbus, pārkvalifikāciju, kvalifikācijas paaugstināšanu, darba meklētāju klubus, Labklājības ministrija ievēro arī tādus parametrus kā bezdarba pieaugums, ilgstošo bezdarbnieku skaits, ņem vērā īpaši aizsargājamās bezdarbnieku grupas (vientuļās mātes, invalīdi, pirmspensijas vecuma cilvēki un jaunieši) un atbilstoši tam visam organizē savu politiku. Mēs to varam ietekmēt tiktāl, ciktāl tas tiešām skar sociālās garantijas darba meklētājiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Nevēlaties. Paldies. Šī sēde līdz ar to ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

SATURA RĀDĪTĀJS

7.Saeimas pavasara sesijas 7.sēde

1999.gada 20.maijā

 

Par darba kārtību                      - 1.lpp.

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības

un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa

satiksmi”

                   (617. un 617.-a dok.)                   - 2.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā”

                   (625. un 625.-a dok.)                   - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Sēklu un stādāmo materiālu

aprites likums”

                   (626. un 626.-a dok.)                   - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Somijas

Republikas un Zviedrijas Karalistes līgumu par prāmi

“Estonia” un līguma papildprotokolu”

                   (627. un 627.-a dok.)                   - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”

                   (628. un 628.-a dok.)                   - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts

ieņēmumu dienestu””

                   (629. un 629.-a dok.)                   - 3.lpp.

 

Par likumprojektu “Par pasākumiem cūkgaļas

iekšējā tirgus aizsardzībai”          

                   ( 643. dok.)                              - 3.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. A.Slakteris  - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Par pagaidu pasākumu cūkgaļas

iekšējā tirgus aizsardzībai” (Noņemts no izskatīšanas)

                   (630. un 630.-a dok.)                   - 4.lpp.

 

Priekšlikums                   - dep. G.Bērziņš    - 4.lpp.

 

Par likumprojektu “Latvijas Sarkanā Krusta likums”

                   (637. un 637.-a dok.)                   - 5.lpp.

 

Priekšlikumi - dep. J.Lagzdiņš   - 5.lpp.

                                      - dep. R.Zīle          - 5.lpp.

                                      - dep. A.Požarnovs                   - 5.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis     - 6.lpp.

                                      - dep. I.Burvis       - 6.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu Ministru

prezidentam V.Krištopanam”

                   (622. dok.)                              - 7.lpp.

Debates                          - dep. A.Šķēle       - 7.lpp.

                                      - finansu ministrs I.Godmanis                   - 12.lpp.

                                      - Ministru prezidents V.Krištopans                   - 16.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis     - 19.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu

ekonomikas ministram, īpašo uzdevumu ministram

valsts pārvaldes un pašvaldību reformu jautājumos,

veselības valsts ministram Labklājības ministrijā,

augstākās izglītības un zinātnes valsts ministram

Izglītības ministrijā un mežu valsts ministram

Zemkopības ministrijā”  - 21.lpp.

 

Debates                          - dep. J.Vētra        - 22.lpp.

                                      - dep. Dz.Rasnačs - 24.lpp.

 

Mandātu un iesniegumu komisijas informācija par

to, ka A.Šlesers atjauno deputāta mandātu un

beidzas deputāta pilnvaras deputātam K.Peteram - 25.lpp.

Ziņo                               - dep. V.Muižniece                   - 25.lpp.

 

Par darba kārtību                      - 25.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas

termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi

likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”””                   - 26.lpp.

 

Likumprojekts “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas

konvenciju par pagaidu ievešanu” (2.lasījums)

                   (493. un 632. dok.)   - 26.lpp.

Ziņo                               - dep. G.Krasts     - 26.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Slovākijas

Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas

un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz

ienākuma un kapitāla nodokļiem” (2.lasījums)

                   (515. un 633. dok.)   - 26.lpp.

 

Ziņo                               - dep. G.Krasts     - 27.lpp.

 

Likumprojekts “Emigrācijas likums” (2.lasījums)

                   (300. un 624. dok.)   - 27.lpp.

Ziņo                               - dep. J.G.Vidiņš   - 27.lpp.

Debates                          - dep. Dz.Ābiķis    - 33.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns     - 33.lpp.

                                      - dep. J.Lagzdiņš   - 34.lpp.

Paziņojumi   - dep. A.Bartaševičs                   - 35.lpp.

                                      - dep. Dz.Ābiķis    - 35.lpp.

                                      - dep. R.Ražuks     - 36.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                           - Saeimas sekretāres

                                  biedrs A.Bartaševičs                   - 36.lpp.

Debašu turpinājums                   - dep. J.Dobelis     - 36.lpp.

                                      - dep. M.Mitrofanovs                   - 37.lpp.

                                      - dep. J.Lagzdiņš   - 38.lpp.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Igaunijas

Republikas līgumu par zemes lietošanas tiesību

nodošanu” (1.lasījums)

                   (552. un 634. dok.)   - 39.lpp.

Ziņo                               - dep. G.Krasts     - 40.lpp.

Likumprojekts “Par 1954.gada 28.septembra

Konvenciju par bezvalstnieka statusu” (1.lasījums)

                   (563. un 635. dok.)   - 40.lpp.

Ziņo                               - dep. G.Krasts     - 40.lpp.

 

Likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”

(2.lasījums)

                   (525. un 636. dok.)   - 41.lpp.

Ziņo                               - dep. Dz.Ābiķis    - 41.lpp.

Debates                          - dep. J.Pliners       - 41.lpp.

                                                   - 43.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis     - 43.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš   - 44.lpp.

                                      - dep. J.Pliners       - 45.lpp.

                                      - dep. M.Lujāns     - 45.lpp.

                                      - dep. P.Tabūns     - 46.lpp.

                                      - Izglītības ministrijas parlamentārais

                                  sekretārs A.Tomašūns                   - 47.lpp.

                                      - dep. J.Sinka        - 48.lpp.

                                      - dep. J.G.Vidiņš   - 49.lpp.

                                      - dep. J.Jurkāns     - 49.lpp.

                                      - dep. A.Bartaševičs                   - 51.lpp.

                                      - Izglītības ministrijas parlamentārais

                                  sekretārs A.Tomašūns                   - 52.lpp.

                                      - dep. J.Pliners       - 52.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis     - 53.lpp.

                                      - dep. I.Burvis       - 54.lpp.

                                      - dep. J.Pliners       - 56.lpp.

                                      - Izglītības ministrijas parlamentārais

                                  sekretārs A.Tomašūns                   - 57.lpp.

                                      - dep. J.Dobelis     - 60.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns  - 63.lpp.

                                      - dep. S.Golde       - 64.lpp.

                                      - Izglītības ministrijas parlamentārais

                                  sekretārs A.Tomašūns                   - 65.lpp.

                                      - dep. I.Burvis       - 65.lpp.

                                      - dep. E.Baldzēns  - 65.lpp.

                                      - dep. O.Zvejsalnieks                   - 66.lpp.

 

Likumprojekts “Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā

tirgus aizsardzībai” (1.lasījums)

                   (643. dok.)                              - 68.lpp.

Ziņo                               - dep. A.Slakteris  - 68.lpp.

Debates                          - dep. A.Kalvītis    - 69.lpp.

                                      - dep. A.Kalniņš    - 72.lpp.

                                      - zemkopības ministrs P.Salkazanovs                   - 73.lpp.

                                      - dep. A .Seile           - 75.lpp.

                                      - dep. I.Burvis       - 76.lpp.

                                      - dep. L.Bojārs      - 77.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputātes I.Ūdres atsaukšanu

no Baltijas Asamblejas delegācijas sastāva”

                   648. dok.)                              - 78.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta A.Šlesera ievēlēšanu

Baltijas Asamblejas delegācijas sastāvā”

                   (648. dok.)                              - 78.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Andersona

ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”

                   (653. dok.)                              - 79.lpp.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta M.Andersona

ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu

komisijā”

                  (654. dok.)                              - 79.lpp.

 

Reģistrācijas rezultāti

Nolasa                           - Saeimas sekretāres

                                  biedrs A.Bartaševičs                   - 79.lpp.

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu

iesniegtajiem jautājumiem

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra

V.Baloža atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu

“Par Liepājas pilsētas domes nelikumīgu rīcību,

pārveidojot pasažieru regulāro pārvadājumu

veikšanu ar maršruta taksometriem Liepājā”     - 80.lpp.

Papildjautājums                   - dep. A.Golubovs - 81.lpp.

Atbilde                           - vides aizsardzības un reģionālās

                                  attīstības ministrs V.Balodis    - 82.lpp.

Papildjautājums                   - dep. M.Lujāns     - 82.lpp.

Atbilde                           - vides aizsardzības un reģionālās

                                  attīstības ministrs V.Balodis    - 83.lpp.

 

Ministru prezidenta V.Krištopana un labklājības

ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas deputātu

jautājumu “Par bezdarba pieaugumu valstī”

Atbild                             - labklājības ministrs V.Makarovs                   - 83.lpp.