Latvijas Republikas 7.Saeimas pavasara sesijas pirmā sēde

1999. gada 15. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim darbu!

Pirms mēs sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību, gribu informēt, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 15. aprīļa sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”” sakarā ar to, ka minētais likumprojekts tā juridiskai precizēšanai atkārtoti izskatāms komisijas sēdē, iekļaujot šo likumprojektu Saeimas šā gada 22. aprīļa sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas šā gada 15. aprīļa sēdes izsludinātajā darba kārtībā grozījumu un iekļaut trešajā sadaļā kā 24. punktu lēmuma projektu “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu” un “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu un 31. panta otro daļu lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Aleksandra Golubova ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli” kā darba kārtības trešās sadaļas 23. punktu.

Runāt vēlas deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, ir ļoti interesanti, ka Annai Seilei ir parādījies savāds konkurents Golubova personā. Vispār tas ir savāds gadījums, jo ir šī viena brīvā vieta. Šo vietu bija iespējams aizpildīt jau iepriekšējā sesijā. Anna Seile bija pieteikta, un tieši Golubova kungs bija tas, kas toreiz protestēja. Šā protesta dēļ šī ievēlēšana ir stingri aizkavējusies, un arī tagad šis pieteikums nebija iesniegts agrāk, tas ir parādījies tikai šodien sēdē. Bez tam Golubova kungam ir smagas problēmas ar vēstures zināšanām, kuras šad un tad spīdoši parādās. Viņš joprojām nav sapratis, ka Latvija 1940. gadā ir bijusi okupēta. Var jau būt, ka kādreiz viņš labosies un ar asarām acīs šeit lūgs mums piedošanu. Pagaidām viņš nav to darījis.

Līdz ar to, demonstrējot šādas spīdošas vēstures nezināšanas, Golubova kungam var sākt jukt teritorijas, viņam var sākt jukt Abrene un Pleskava. Man liekas, ka viņš līdz šai dienai nezina šo pilsētu īstos nosaukumus, un līdz ar to viņa atrašanās šajā komisijā radīs lielus sarežģījumus. Tad kāpēc vispār šāds cilvēks pretendē, kuram nav skaidras sajēgas ne par Latvijas vēsturi, ne par kaut ko citu?

Šajā te frakcijā vispār ir tādi savādi uzskati. Urbanoviča kungs sācis nožēlot, ka PSRS ir sabrukusi, viņš uzskata, ka tā ir bijusi nelikumīga rīcība. Tātad es domāju, cienītie kolēģi, labāk tālāk no grēka! Tādus cilvēkus, kuriem nav īstas izpratnes ne par Latvijas vēsturi, ne par Latvijas šodienu, kuri ilgojas pēc PSRS atdzimšanas un kuri te vispār filozofē par visādām multikultūrām Latvijā, labāk pie tāda “melnā darba” biežāk likt un atvirzīt tālāk no visādiem vadošiem amatiem.

Es aicinātu balsot pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, “par” vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Tā kā iepriekšējais nerunāja ne “par”, ne “pret”, bet runāja par sev ierastu tēmu, es gribu citēt vienu Tautas partijas klasiķi, kurš teica tādu vienu vārdu, kas ļoti labi raksturotu manu attieksmi par to, par ko runāja Dobeļu Juris, proti, “nožēlojami”.

Es iesaku balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projekta “Par deputāta Aleksandra Golubova ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 17, atturas - 42. Priekšlikums ir noraidīts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 51. pantu un 31. panta otro daļu lūdz iekļaut Saeimas 15. aprīļa sēdes darba kārtībā komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu”. Vai deputātiem iebildumu nav? Lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā kā pēdējais darba kārtības jautājums.

Desmit deputāti lūdz Saeimas 15. aprīļa sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektus “Par Gundara Bojāra atsaukšanu no Ārlietu komisijas” un “Par Gundara Bojāra ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekti tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Zvejsalnieka, A.Kalniņa, Mūrnieces, L.Bojāra un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! LSDA frakcija atkārtoti griežas pie jums ar priekšlikumu iekļaut Latvijas Republikas Satversmē normas, kas ikvienam garantētu tiesības uz pietiekamu uzturu, apģērbu un mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumā, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Atļaušos jums atgādināt to, ka 1990. gada 4. maijā Latvija brīvprātīgi pievienojās 1966. gada 16. decembra starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Šā pakta 2. panta 2. punkts ikvienai dalībvalstij uzliek par pienākumu garantēt visu cilvēktiesību realizēšanu bez jebkādas diskriminācijas, vadoties arī pēc materiālā stāvokļa.

Turklāt pakta 11. pantā ir norādīts, ka visas dalībvalstis atzīst cilvēka un viņa ģimenes tiesības uz apmierinošu dzīves līmeni, tātad uz pietiekamu uzturu, apģērbu, mājokli, nosakot pietiekoši augstus sociālos standartus. Parasti deklarācijās par mūsu plānotajiem darbiem, kā arī atskaitēs par paveikto visi atjaunotās neatkarīgās Latvijas Ministru prezidenti ir atzinuši, ka šajā jomā Latvijā viss jau ir kārtībā. Un pat vēl līdz šim brīdim 5., 6. un 7. Saeima ir atzinusi, ka viss ir kārtībā, jo pretējā gadījumā būtu bijuši pastāvīgi balsojumi par neuzticību valdībām. Tomēr dzīvē Latvijas pilsoņi bieži sastopas ar gadījumiem, kas neatbilst šiem pieņēmumiem un tām saistībām, kuras Latvija brīvprātīgi ir uzņēmusies, parakstot 1966. gada 16. decembra paktu.

Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aprēķiniem, viena cilvēka izdzīvošanas minimumam ir nepieciešami 84 lati. Tas bija aprēķins šā gada sākumā. Tie faktiski ir tie sociālie standarti, kuri noteikti Eiropas Savienībā, un šādu sociālo standartu noteikšana Latvijā parādītu Eiropas Savienībai to, cik mēs esam ērti partnerim, vai mēs esam gatavi rūpēties paši par saviem pilsoņiem, vai mēs esam neērti partneri, kad būs par tiem jārūpējas Eiropas Savienībai. Kāda ir dzīves realitāte, es ceru, jūs zināt.

Šādas normas iekļaušana Latvijas Satversmē dotu iespēju novērst gadījumus, kad cilvēki dzīvo pusbadā vai cieš trūkumu, zaudē mājokli, jūtas sociāli neaizsargāti neveiksmīgas valsts privatizācijas politikas dēļ. Atklāti runājot, šādi grozījumi Satversmē sen jau būtu jāierosina tai partijai, kuras ministrs kontrolē sociālo un labklājības jomu, jo šāda norma dotu iespējas nopietni diskutēt, Ministru kabinetam gatavojot likumprojektus par valsts budžetu. Un šī norma nebūt nav deklaratīva, kā to viens otrs pagājušās diskusijas laikā centās iegalvot.

Atgādināšu, ka Latvijā ir Satversmes tiesa, un, ja gadījumā likums, šajā gadījumā arī Budžeta likums, ir pretrunā ar Satversmi, tad jebkuri 20 deputāti var griezties Satversmes tiesā par šā likuma neatbilstību Satversmei. Tātad šāda norma kļūtu par nopietnu sviru labklājības celšanai Latvijā, un, manuprāt, tautai ir tiesības juridiski pieprasīt savas izdzīvošanas minimumu, it sevišķi situācijā, kad, piemēram, pensionāri nevar dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi tikai tāpēc, ka valstī valda kļūdaina saimnieciskā politika.

Visas partijas, kuras šodien strādā parlamentā, ir deklarējušas savu vēlmi virzīties uz Eiropas Savienību. LSDA frakcija, atbalstot šo virzību, aicina tos politiskos spēkus, tās partijas un frakcijas, kuras patiešām strādā, lai nonāktu Eiropas Savienībā, atbalstīt arī šos Eiropas Savienības noteiktos sociālos standartus un nobalsot par šo grozījumu iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmē. Liels paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es iebilstu pret grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē un to nodošanu komisijām.

Es vēl varētu saprast, ja šeit būtu priekšlikums, ka Latvijas iedzīvotājiem arī ir kaut kādi pienākumi, ka cilvēkiem ir kaut kādi pienākumi pret valsti, pret ģimeni, pret sabiedrību, bet šeit absolūti nekas nav sacīts, ka arī cilvēkam varētu būt kādi pienākumi. Varētu jau to ielikt labojumos vai papildinājumos, bet es domāju, ka Satversme nav tas likums vai likumprojekts, kurš varētu tikt tik bieži mainīts.

Tā ka es iebilstu pret nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 29, atturas - 24. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Jānis Vētra, frakcija “Latvijas ceļš”. Nevēlaties runāt?

Deputāts Vladimirs Makarovs runās acīmredzot “pret”.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij, deputāti! Es domāju, ka Latvijai ir tādi raksturīgi momenti, kad mēs aizmirstam likumību, kad mēs aizmirstam godaprātu un vienkārši balsojam tādēļ, ka tur ir iesaistīti cilvēki, par kuriem mums ir kāda interese. Latvijas Medicīnas akadēmijai, jā, ir bijusi liela, izcila loma Latvijas medicīnas vēsturē ārstu sagatavošanā. Jā, šeit strādā vieni no visprofesionālākajiem Latvijas medicīnas pīlāriem, bet gadu no gada tur ir kāds “melns kurmis”, kas rok nemanāmi un dziļi, un, pateicoties šim “kurmim”, krita iepriekšējais rektors - Korzāna kungs, jo vienkārši atklājās, ka šī augstskola ir populāra ārzemju studentu vidū, ka tur tiek saņemta zināma maksa, tikai ar tās izlietojumu kā nu ir, tā ir. Un arī šobrīd, neskatoties uz to, ka Latvijas Medicīnas akadēmijā strādā Valsts kontrole, tur vienkārši ir šīs “pelēkās zonas”, kur kontrole nav vēlama. Par to liecina bijušā rektora, šobrīd profesora un šīs institūcijas tīrā lobija Jāņa Vētras izteikums: “Ja mēs uzrādīsim, cik mēs saņemam un kur mēs izmantojam, tas varētu kļūt par pamatu augstskolas likvidācijai.” Kāpēc ir tādas bažas? Varbūt vienkārši tāpēc, ka naudiņa aiztek ne tur, kur ir paredzēts Satversmē, bet tiek izlietota citām vajadzībām?

Nākamais. Latvijā ir spēkā Augstskolu likums, kas runā par to, ka tad, ja pieņem lēmumu par augstskolas reorganizāciju, tas ir jāapstiprina Ministru kabinetam. Kur nu! Latvijas Medicīnas akadēmijai, mainot profilu un atverot jaunas fakultātes, kas skar sociālās zinības, tā taču nav reorganizācija, bet vienkārši nosaukuma maiņa. Un tur nav vajadzīgs Ministru kabineta lēmums, tur nav vajadzīgs Ministru kabineta viedoklis. Šķēles kungs, vai tas nebijāt jūs, kas, būdams premjers, teica: “Varbūt beidzot sakārtosim augstāko izglītību Latvijā?” Jā, es saprotu, ka jūs to vēlaties un ka arī jūsu partija to vēlas. Tikai ne tur, kur varētu būt skartas jūsu partijas intereses. Vienkārši ne tur. Un to pierādīs šodienas balsojums, jo faktiski, spriežot pēc replikām, kas skanēja no Tautas partijas, ir skaidrs, ka šeit tiek skartas zināmas Tautas partijas intereses, un savējo jau nesit. (Aplausi.)

Šķēles kungs, vai tas nebijāt jūs, kas teica: “Pārtraukt situāciju, ka Latvijā Medicīnas akadēmiju beidz 400 ārstu katru gadu.” Bet šobrīd jums vienkārši ir neizdevīgi to teikt. Un arī to, ka jūsu padzītais veselības valsts ministrs Viņķeļa kungs sāka to darīt, rīkoties tā, kā jūs ieteicāt, jo tas atbilda augstākās izglītības reformai, šodien vienkārši ir ērti aizmirst, jo šajā augstskolā vienkārši ir “savējie”.

Tāpēc es aicinātu šodien noraidīt šo Satversmi un dot iespēju Ministru kabinetam izpildīt Augstskolu likumā noteiktās funkcijas. Es gaidu, kad Izglītības un zinātnes ministrija četru mēnešu laikā atradīs iespēju iesniegt koncepciju par situāciju augstākajā izglītībā, un tad arī varēs skatīt šo Satversmi. Bet šobrīd mēs pieņemsim vienkārši nelikumīgi Satversmi un pēc tam vaimanāsim: “Re, kāda ir Labklājības ministrija! Neko vienkārši nedara!” Tad nu arī jūs kādreiz uzņemieties šo politisko atbildību. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jānis Vētra ir pārdomājis un vēlas runāt “par”. Lūdzu!

J.Vētra (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamo priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Arī mana runa patiesībā būs par to pašu, jo arī Makarova runa bija par to, ka Satversme ir jāapstiprina, jo Makarova runa spilgti nodemonstrēja, ka nav neviena argumenta, kāpēc to nevajadzētu darīt.

Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes sapulce un tās redakcijas komisija, kas šo Satversmi un tās grozījumus ir izstrādājusi un nodarbojusies ar tiem nupat jau četrus gadus, tātad kopš 1995.gada, kad tika pieņemts Augstskolu likums, šobrīd būtu uzskatāma par vienu no viskompetentākajām un pieredzējušākajām institūcijām augstskolu tiesiskā statusa noteikšanā, jo tā ir izgājusi neskaitāmas saskaņošanas un konsultāciju ciklus.

Likums skaidri nosaka - un tas ir Augstskolu likums - , ka universitātes Satversmes pieņemšanas un apstiprināšanas kārtība ir sekojoša: Satversmi pieņem universitātes koleģiālā institūcija - Satversmes sapulce - un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima. Nav paredzēta nekāda cita kārtība, un šai kārtībai ir fundamentāls pamatojums, lai saglabātu universitātes autonomiju, lai tiktu nodrošināta tās darbības atbilstība likumiem un atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām.

Latvijas Medicīnas akadēmijas gadījumā nav runa par reorganizāciju. Medicīnas akadēmijas Satversmes grozījumi ir saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā to prasa Augstskolu likums. Četrās tūrēs, ja tā varētu teikt, tie tika skaņoti ar Labklājības ministriju, panākot maksimāli iespējamo Labklājības ministrijas viedokļa respektu.

Ir arī Augstākās izglītības padomes atzinums par Medicīnas akadēmijas atbilstību universitātes statusam. Tāds pats atzinums ir saņemts no profesora Jura Zaķa vadītās Rektoru padomes. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas ir bijusi izveidota pat speciāla saskaņošanas komisija starp Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju un Medicīnas akadēmiju. Pati Satversmes sapulce ir sanākusi kopā trīs reizes, un arī mūsu redakcijas komisija ir ņēmusi vērā vēl 6.Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumus. Tādējādi jaunā redakcija ir tikusi ievērojami plašāk un daudzveidīgāk apspriesta, analizēta un saskaņota, nekā to prasa Augstskolu likuma normas, tā ka Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikums Saeimai to apstiprināt, ja tā varētu teikt, ir kvintesence ilgam un pamatīgam darbam.

Kas attiecas uz augstskolas neatbilstību it kā likumdošanas normām, par ko minēja Makarova kungs, tad jāteic, ka tā ir pilnīga neatbilstība patiesībai, jo ārzemju studentu apmācība notiek pilnīgā saskaņā ar likumu, un arī Valsts kontrole, kā mēs to zinām, pusotra gada laikā strādājot, nekādus pārkāpumus šinī sakarībā nav varējusi uzrādīt. Arī pieminēt ārstu skaitu, Makarova kungs, būtu ļoti nekorekti, jo pēc Makarova kunga paša rīkojumiem ārstu uzņemšana ir samazināta gandrīz piecas reizes, un jau tagad visas kompetentās institūcijas, tajā skaitā veselības aprūpes un arī citas institūcijas, kurām ir jāpārstāv pacientu intereses, pamatoti uztraucas par to, ka šīs politikas rezultātā visā drīzumā Latvijā būs akūts ārstu trūkums.

Galvenās pretenzijas, kas ir saistītas ar mūsu Satversmi, manuprāt, Makarova kunga gadījumā sakņojas ļoti primitivizētā medicīniskās izglītības un medicīnas augstskolas mērķu un uzdevumu izpratnē. Šinī situācijā nevar atraut izglītību no ārstniecības, slimnīcas - no augstskolas, un Eiropā nav tādas valsts, kurā veselības aprūpes sistēma būtu bez universitāšu hospitāļiem vai viena universitāšu hospitāļa, kurā būtu divu universitāšu klīnikas, un tāpēc bez visiem citiem nodrošinājuma veidiem šobrīd Latvijas Medicīnas akadēmijai, Rīgas Stradiņa universitātei, ir vajadzīgs tieši tiesiskais nodrošinājums, un nav nekādu šķēršļu, kādēļ lai mēs šo Satversmi šobrīd aizkavētu un nenodotu komisijām. Tāpēc es aicinu visus deputātus, arī Makarova kungu un Požarnova kungu, balsot par šī likumprojekta nodošanu komisijai, jo moderna un plaukstoša Rīgas Stradiņa universitāte ir un būs vajadzīga arī jums, gan jūsu bērniem, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 20, atturas - 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvenciju par pagaidu ievešanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Zvejsalnieka, Čevera, Labanovska, Ādamsona un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Vēlas runāt Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es, protams, biju “pret”, tāpēc ka likumprojektu jau pirmo reizi nodeva Tautsaimniecības komisijai, nevis tā, kā ir ierasts, -nodokļu likumdošanu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Šobrīd Valsts prezidents ir atsūtījis likumprojektu atpakaļ. Valsts prezidents laikam pirmo reizi nav uzrakstījis konkrētu motivāciju, bet tādu politisku pārskatu par likumu. Mēs nevaram saprast, kurš ir tieši tas pants, pret kuru viņš iebilst. Vai tas ir starptautiskā līguma pārkāpums, vai problēma saistīta ar to, ka parlaments nav pacēlis muitas tarifus margarīnam? Bet katrā ziņā Tautsaimniecības komisija ir piedalījusies vairākās ekspertu sēdēs un šobrīd, manuprāt... nevis manuprāt, bet tiešām vislabāk un visskaidrāk redz, ka pretrunas ar Eiropas līguma 8.panta 4.punktu novērstas, un viņi ir gatavi to izdarīt dažu... vienas komisijas sēdes laikā. Jo likumprojekts ir “izmalts”, izskatīts, pārzināts; ir bijis viens viedoklis, ka, teiksim, Eiropas līguma 8.panta 4.punkts nav pārkāpts, un ir bijuši arī citi juristu viedokļi, bet tagad jau ir bijusi vairāku ministriju kopējā sēde. Mēs esam nonākuši pie kopsaucēja un esam gatavi šo likumprojektu novadīt līdz galam. Turklāt mēs, protams, varētu likumprojektu nodot vēl divām komisijām, tā būtu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā līdzatbildīgā komisija un Eiropas lietu komisija, ja šobrīd ir tāda nepieciešamība. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd šis likumprojekts ir atvērts jau divas reizes. Attiecīgais likumprojekts, kuru Valsts prezidents ir atsūtījis atpakaļ. Otrajam lasījumam likumprojekts sagatavots Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un, manuprāt, šodien sociāldemokrāti šo pašu tēmu ierosina iekļaut... nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēlreiz. Tā ka, es domāju, nejauksim kārtis, ja viena komisija ir strādājusi ar šo likumprojektu! Ja Valsts prezidents ir atsūtījis šo likumprojektu atpakaļ, nodosim to tai komisijai, kas šo likumprojektu ir skatījusi divos, trīs lasījumos... Tā ka es aicinu par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības komisiju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai es pareizi sapratu, ka jūs runājāt pret šī likumprojekta nodošanu komisijām, Leiškalna kungs? (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Jā, “pret”!)

Runāt par vēlas deputāts Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Interesanti ir tas, ka, satiekoties ar zemniekiem, mēs, deputāti, zvēram, ka darām visu, lai celtu mūsu lauksaimniecību. Toties Saeimā un valdībā notiek otrādi - solījumi tiek aizmirsti vai ignorēti. Lūk, šis margarīna jautājums. Kāpēc 1997.gadā vajadzēja ievedmuitu pazemināt no 15% uz 0,5%? Kas tika lobēts? Ja mēs to analizējam, tad, protams, ka redzam, bija lobēti ārzemju ražotāji. Tas ir iepriekšējās Saeimas nopelns. Rezultāts: ievestā margarīna daudzums Latvijā no noteiktā daudzuma, 2000 tonnām gadā, pacēlās līdz 6,5 tūkstošiem tonnu. Tas ir tas, kas bija reģistrēts. Bet mums taču zeļ arī kontrabanda. Un, ja jau var spirta krava mierīgi nozust, tad, protams, varēja arī ievest margarīna tik, cik to varēja realizēt.

Eiropas līguma 25.pantā paredzēts... Ja līdz 1995.gada 1.janvārim muitas likme bija 15%, tad tagad, atgriežoties pie tās pašas likmes, mēs neko jaunu neveidojam. Patiesībā atgriežamies pie iepriekšējās tarifa likmes. Šī viedokļa motivācija - nepieciešams aizsargāt vietējo tirgu. Domāju, ka lielākā daļa deputātu šo būtību nenoliegs. Jo margarīns ir tiešs konkurents mūsmājās ražotajam sviestam, kura realizācija ir nepieciešama, lai kaut kādā veidā tomēr uzturētu mūsu zemniecību. Analizējot nonācām pie secinājuma, ka 40% no ievestā margarīna tiek izlietoti ražošanas vajadzībām un 60% tiek izlietoti tieši pārtikā.

Kā muitas tarifs ietekmē margarīna cenu? 1998.gadā viens kilograms margarīna maksāja 53 santīmus. Un tarifa likme - 8 santīmi uz katru kilogramu - pacēla to cenu līdz tādam līmenim, ka patiesībā viens kilograms margarīna mazumtirdzniecībā maksā 1 vai 1,4 latus. Samazinot tarifu līdz 0,5%, margarīna cena nekritās. Bija 15%, un, samazinot uz 0,5%, cena, kā saka, nekritās. Tātad, muitas tarifu palielinot uz 15%, mēs tomēr aizsargāsim iekšējo tirgu.

Kas attiecas uz Eiropas līguma 25.pantu, mēs neko nepārkāpjam. Tāpat arī Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikto ievestā margarīna likmi 28% apmērā... Un, ja mēs to pacelsim līdz 15%, tad tas neradīs nekādus iebildumus no šīs organizācijas puses. Mums ir jāveic iekšējā tirgus aizsardzība. Diemžēl kļūdas mēs pieļāvām un arī turpinām pieļaut. Tāpēc es aicinu margarīnam tarifa likmi pacelt līdz 15%.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 32, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Slakterim.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Lūgums kā izskatošo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jo šis jautājums ir ne tikai darba ņēmēja, bet arī darba devēja un uzņēmējdarbības jautājums.

Sēdes vadītājs. Jūs ierosināt noteikt Tautsaimniecības komisiju kā atbildīgo?

A.Slakteris. Nē, kā otro izskatošo.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu, kolēģi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi? Deputāts Mareks Segliņš - Tautas partijas frakcija.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Saeimas Kārtības ruļļa 150.pants paredz Saeimas deputātiem tiesības izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisijas, un Saeimas deputāti to ir arī vairākas reizes darījuši. Jāsaka, ka ne vienmēr šo komisiju darbi ir bijuši veiksmīgi, jo par veiksmīgu darbu var uzskatīt tikai tad, ja ir sasniegts kaut kāds rezultāts. Es domāju, ka jūs piekritīsiet man, ka, teiksim, izmeklējot 3 miljonu lietu, rezultāts pagaidām nav sasniegts, un ir grūti pateikt, kad tas tiks sasniegts. Bet šobrīd rezultāts nav sasniegts.

Kāpēc likumprojekts ir pozitīvs, un kāpēc es vispār runāju “par”? Tāpēc, ka, sanākot deputātiem uz izmeklēšanas komisiju sēdēm, bieži rodas tāds iespaids, ka viņi paši īsti nezina, ko viņi... Viņi varbūt zina, ko vēlas noskaidrot, bet viņi nezina, kā to darīt. Vai nu pietrūkst zināšanu, kā to darīt, vai arī pietrūkst procesuālās reglamentācijas, un tad nu šis likums būtu atbalstāms tikai tāpēc, lai būtu šī procesuālā reglamentācija un lai deputātiem būtu skaidrs, kas ir jādara, kurā brīdī jādara un kāds mērķis ir jāsasniedz.

Taču šajā likumā, dabīgi, ir iestrādātas vairākas absurdas lietas. Un vairākas absurdas lietas droši vien ir iestrādātas tāpēc, ka, manuprāt, izmeklēšanas komisijas nodarbojas ne ar to, kas tām būtu jādara, veicot paralēlu izmeklēšanu kriminālizmeklēšanai, ko veic prokuratūra un izziņas iestādes. Manuprāt, Saeimas deputātiem vispār nav jānodarbojas ar krimināllietu paralēlu izmeklēšanu, un tieši tāpēc šajā likumprojektā ir iestrādātas tādas, manuprāt, nepareizas lietas kā speciāls prokurors.

Tāpat, manuprāt, nepareizi ir iestrādāts, ka Saeimas izmeklēšanas komisija var uzsūtīt revīziju uzņēmējsabiedrībām. Manuprāt, tās nav prātīgas lietas, jo praktiski, sanākot un izveidojot kādu komisiju, deputāti var “norakt” jebkuru uzņēmējsabiedrību, sākot tur veikt revīzijas un visādas pārbaudes. Un tāpēc, lai mēs varētu to sakārtot, es aicinu nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai un ceru, ka šis likumprojekts, kad tas beigās tiks pieņemts, būs krietni citādākā redakcijā, nekā tas ir šobrīd. Pozitīvais šeit ir tas, ka tiks procesuāli sakārtots šo komisiju darbs. Paldies.

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāts Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie deputāti! Es esmu spiests runāt “pret”, tāpēc ka man nebija iespējas runāt “par”. Bet tagad parunāsim nopietni par šo projektu. Protams, nez vai kāds būs tāds, kas balsos “pret”, jo cēlais nodoms minētajā projektā tātad ir palīdzēt izmeklēt tās lietas, kuras varbūt līdz šim nav tikušas pietiekami veiksmīgi izmeklētas. Minētais projekts - un paldies šā projekta autoriem - tika publicēts “Latvijas Vēstnesī”, tāpēc Latvijas Juristu biedrība savlaicīgi varēja ar šo projektu iepazīties. 7.aprīlī Latvijas Juristu biedrība izskatīja šo projektu, kā arī tika saņemti vairāku institūciju atzinumi, kuri pārsvarā gadījumu ir negatīvi. Es uzsveru - negatīvi! Pamatā tātad argumenti tika minēti tādi, kādi bija jau agrāk dzirdētie argumenti, proti, ka tā ir iejaukšanās tiesu varas funkcijās, ka pastāv vesela virkne pretrunu ar Kriminālprocesa likumu, ka pastāv vesela virkne pretrunu ar Operatīvās darbības likumu, ka pastāv vesela virkne pretrunu ar citiem likumiem un ka šis likums ir mēģinājums sajaukt materiālās tiesību normas ar procesuālajām tiesību normām.

Tāpēc es neaicinu balsot “pret”, bet aicinu atbildīgo komisiju sadarbībā ar Latvijas Ģenerālprokuratūru un Latvijas Juristu biedrību strādāt pie alternatīva projekta. Mums nav vajadzīgi... Es gribu jums atgādināt arī to, kas skanēja Latvijas Juristu biedrībā un ko teica Amerikas Savienoto Valstu pilnvarotais pārstāvis, to, ko viņš bija teicis agrāk: pēc Monikas Levinskas skandāla arī Amerikā ļoti nopietni diskutē par neatkarīgā izmeklētāja institūta atcelšanu, jo politiķiem nav jāspriež tiesa. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Parlamentāro izmeklēšanas komisiju likums” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zvērinātiem revidentiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguldījumu sabiedrībām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Ņemot vērā šā dokumenta pieņemšanas steidzamību, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neiebilst pret to, ka Sociālo un darba lietu komisija ir vienīgā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi kolēģiem? Par vienīgo un atbildīgo komisiju esam noteikuši Sociālo un darba lietu komisiju. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par zemesgabala nodošanu Zviedrijas Karalistes valdībai” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu atcelšanu no izpildāmā amata un jaunas Telekomunikāciju tarifu padomes izveidošanu likumā “Par telekomunikācijām” paredzētajā kārtībā”. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms ir jālemj par šā lēmuma projekta izskatīšanu šīsdienas sēdē. Iebilst pret to vēlas frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Man diemžēl šajā situācijā un šajā konkrētajā laikā pret sagatavotajiem lēmuma projektiem ir jāiebilst. Un līdz ar to jāiebilst arī pret to izskatīšanu šodien. Taču, lai jūs mani saprastu pareizi, nepietiek tikai pateikt, ka es esmu “pret”, bet ir jāsniedz arī motivācija, kādēļ es to daru.

Es jums teikšu tieši to pašu, ko es teicu pēdējā Izmeklēšanas komisijas sēdē. Man nav un nevar būt iebildumu pret būtību, pret šiem identificētajiem jautājumiem pēc satura, pret to, kas ir iekļauts šajos lēmuma projektos, it sevišķi ņemot vērā to jezgu, kāda šobrīd ir sacelta ap telekomunikāciju tarifiem. Tie tika it kā pieņemti, tad tie tika atcelti un tad tos it kā neviens neņēma vērā. Un visā šajā rīcībā es redzu zināmu nervozitāti un stresu, un arī sagatavotie lēmuma projekti nav kvalitatīvi ne Telekomunikāciju tarifu padomei, ne citiem, tiek apšaubīta arī citu lēmumu kvalitāte. Tāpēc es domāju, ka Saeimai nevajadzētu šeit pārsteigties ar tiem dokumentiem, kas ir sagatavoti šodien. Vispirms par dokumentu nr.508-b. Es iebilstu pret šā dokumenta redakciju un pret juridisko sakārtotību komisijā. Es esmu ļoti nepatīkami pārsteigts, ka tas pats melnraksts, kuru mēs skatījām pēdējā komisijas sēdē, tagad šeit parādās kā Saeimas lēmuma projekts. Ņemot vērā to, ka mēs komisijā pamatā skatījāmies dokumentu nr.508-b, dokumentā nr.508-a saglabājas gluži tās pašas problēmas. Un šeit es jums minēšu kaut vai tikai divas.

Es sākšu no šā dokumenta trešās daļas: uzdot jaunajai padomei atcelt prettiesiski pieņemto Telekomunikāciju tarifu padomes iepriekšējo lēmumu. Tātad mēs jau pasludinām, ka šis lēmums ir bijis prettiesisks. Es domāju, ka Saeimai šādu tiesību nav, jo tā ir tiesas kompetence, un tātad šis konkrētais priekšlikums juridiski nav korekts.

Nākamais. Dokumentā nr.508-a Satiksmes ministrijai tiek piedāvāts ieteikt jaunos Telekomunikāciju tarifu padomes locekļus. Šobrīd likums “Par telekomunikācijām” paredz, ka satiksmes ministrs, nevis Satiksmes ministrija dod šādus ieteikumus. Mēs atkal ar šo lēmumu nonākam pretrunā ar likumu. Tādēļ es redzu, ka šie lēmuma projekti šobrīd ne redakcionāli, ne juridiski nav sagatavoti korekti, tie nav dokumenti, par kuriem Saeima šodien varētu lemt, un tas ir iemesls, kāpēc es iebilstu.

Pie tam es gribu teikt, ka mēs šajā ziņā neko daudz neriskējam, jo par šīm problēmām mēs vēl runāsim. Faktiski tās ir uzrādītas šodien pievienotajā komisijas starpziņojumā.

Es gribu atgādināt arī to, ka Saeima par līdzīgiem priekšlikumiem, kuri ir iekļauti dokumentā nr.508-b, jau ir runājusi un lēmusi šā gada 21.janvārī, un faktiski ir minimāla atšķirība starp tiem lēmumiem, kurus mēs pieņēmām 21.janvārī, un to, kas tiek piedāvāts šobrīd. Tomēr tās būtiskās atšķirības, kas ir atrodamas tieši dokumentā nr.508-a, ir sakārtojamas tā, lai Saeima par tām nekautrējoties varētu lemt. Es pieņemu, ka viedokļi “par” vai “pret” varētu atšķirties, bet šie dokumenti ir sakārtojami, un tādēļ mans papildpriekšlikums ir tāds: ņemot vērā to, ka Izmeklēšanas komisija pēc būtības šo darbu praktiski ir pabeigusi un ka mēs esam vairākkārt atdūrušies, kā es jau teicu, pret šīm juridiskajām un redakcionālajām niansēm, Juridiskajai komisijai vajadzētu uzdot pabeigt šo lēmuma projektu un sagatavot to korektā formā, lai mēs par to varētu lemt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Tā kā viens deputāts ir cēlis iebildumus, tad šajā sēdē mēs šo lēmuma projektu nevaram izskatīt. Vienlaicīgi Bunkša kungs ir ierosinājis nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai. Par lēmuma projekta nodošanu komisijām vēl vēlas runāt deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir pietiekami saasināts, un lielākā sabiedrības daļa uzmanīgi seko tam, raugās, vai šis jautājums labvēlīgi risināsies visas sabiedrības interesēs. Nosakot “Lattelekom” pakalpojumu tarifus, jāņem vērā gan iedzīvotāju reālais ienākuma līmenis, gan valsts ekonomiskais stāvoklis.

Kas attiecas uz komisijas veikto darbu, protams, varētu būt arī nepilnības, kā minēja Bunkša kungs, jo mēs neviens neesam perfekti. Mēs tomēr esam konstatējuši, ka Telekomunikāciju tarifu padome savā darbībā ir pārkāpusi likumu “Par telekomunikācijām” un arī Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu. Pašreiz no septiņiem Telekomunikāciju tarifu padomes locekļiem viens ir atteicies pildīt savu darbu Telekomunikāciju padomē un divi Telekomunikāciju tarifu padomes locekļi ir apturējuši savu darbību. Kā minēja Kravaļa kungs, kas apturējis savu darbību Telekomunikāciju tarifu padomē, trīs no esošajiem Telekomunikāciju tarifu padomes locekļiem pilnībā atbalsta “Lattelekom” intereses.

Lēmuma projekta tekstu mūsu komisija iesniedza Saeimas Prezidijam pirms šā jautājuma izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, ko mēs arī lūdzām, ar nolūku iekļaut šo jautājumu šodienas sēdes darba kārtībā.

Vakar saņēmām Ministru kabineta atzinumu par mūsu komisijas starpziņojumu un Ministru kabineta lēmumu par problēmu risināšanu. Mēs uzskatām, ka lēmuma projekts tiešām būtu jānodod izskatīšanai komisijās, jāpapildina, jāprecizē, ņemot vērā Ministru kabineta uzsāktās aktivitātes. Tādēļ mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Juridiskajā komisijā un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiem kolēģiem, kas neseko līdzi sēdei, es atgādinu Ūdres kundzes ierosinājumu: nodot šo lēmuma projektu divām komisijām - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai - un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saskaņā ar Kārtības rulli priekšlikumi par grozījumiem lēmuma projektā iesniedzami piecu dienu laikā. Ja nav iebildumu. Leiškalna kungs vēlas iebilst? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Bunkšam. Viņš lūdz piešķirt vienu dienu ilgu bezalgas atvaļinājumu šā gada 22.aprīlī.

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vandai Kezikai. Viņa lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 15.aprīlī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - piešķirt atvaļinājumu Vandai Kezikai. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamais jautājums ir “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””, kuru Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vēlas atdot Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 115.pantu šis likums jānodod atbildīgajai komisijai bez debatēm.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegumu: “Lūdzam likuma “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” otrreizējā caurlūkošanā par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju.”

Par to, kā lieta tālāk virzāma, vārds deputātam Kārlim Leiškalnam - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es jau vienreiz gandrīz par šo tēmu norunāju, sajaukdams to ar darba kārtības 5. punktu.

Protams, frakcija, kas ierosināja to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, beidzot nākusi pie prāta un sapratusi, ka fiskālā likumdošana ir jāizskata Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Diemžēl, ar dievpalīgu, Saeimas kārtības ruļļa 115.pants mums vairs nedod nekādas izvēles tiesības. Jo 115.pantā ir rakstīts skaidri un gaiši: Valsts prezidenta motivētos iebildumus nodod atbildīgajai komisijai un citām komisijām. Starp citām, protams, var ierosināt arī Eiropas lietu komisiju, Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. To es labprāt ierosinātu, bet tas ir bez debatēm nododams atbildīgajai komisijai. Ja kāds grib teikt, ka varētu noteikt jaunu atbildīgo komisiju, tad jāatgādina, ka Saeimas kārtības rullis to nepieļauj. Saeimas kārtības rullis pieļauj noteikt atbildīgo komisiju tikai tad, kad nodod likumprojektu, kurš izskatāms otrajā lasījumā. Tas ir saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 82.pantu. Nosakot atbildīgo komisiju, parlaments... Bērziņa kungs, jūs varat nākt un motivēt savu pārliecību, es domāju pašreiz par savām... Parlaments nosaka atbildīgo komisiju vienreiz, un Valsts prezidents, izmantojot Satversmes 71.pantā viņam deleģētās tiesības, nodod atbildīgajai komisijai... Tāpēc aicinu atdot likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un nodot arī Eiropas lietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Paldies par atsaucību, Bērziņa kungs! Es jūs cienu.

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungam zināmā mērā ir taisnība, izņemot vienu niansi. 115.pants skan tā: “Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu...” Vadoties pēc tā, ko jūs teicāt, atbildīgā komisija un citas komisijas ir tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Eiropas lietu komisija. Tātad mēs nevaram nodot. (Starpsauciens: “Nenodosim...”) Kāds kolēģiem viedoklis?

Lūdzu! Imants Kalniņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

I.Kalniņš. Kārtības ruļļa 115. pants neaizliedz šādā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai iesniegt Saeimā lūgumu - nozīmēt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Un lūdzu balsojumu par šo jautājumu. Šajā situācijā es ierosinu jautājumu izlemt balsojot, priekšlikumu iesniegšanas secībā. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu noteikt par atbildīgo komisiju Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 34, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk. Ir priekšlikums noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju par atbildīgo komisiju. Iebildumi ir? Nav iebildumu. Tātad mēs nododam šo likumu otrreizējai caurlūkošanai divām komisijām. Pēc Leiškalna kunga ieteikuma tātad nododam arī Eiropas lietu komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: “To jau noteicām pirms 4 mēnešiem!”)

Tālāk. Mums ir jālemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.

Lūdzu, Kārlis Leiškalns!

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 23.aprīli un izskatīšanu veikt aiznākamo ceturtdien. Nevaru pateikt, kāds tas būs datums.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis.

K.Leiškalns. Jā, paldies.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Jums ir iebildumi? Lūdzu! Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Šis priekšlikums, tāpat kā savā laikā, 6.Saeimas laikā, par azartspēlēm Valsts prezidenta G.Ulmaņa atgrieztais likumprojekts, ir radījis lielu nepieciešamību sīkāk iepazīties ar to motivāciju, kāpēc viņš to ir darījis, tāpēc es uzskatu, ka tas varētu būt 25.maijs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai tas būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš vai izskatīšanas termiņš? (Deputāts Urbanovičs: “Priekšlikumu!”) Tātad ir ierosinājums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.maiju. Mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 25.maijs. Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 33, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek 23.aprīlis, bet izskatīšana notiks 29.aprīlī. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. Vai kāds vēlas debatēt? Debatēt neviens nevēlas. Jautājums jāizšķir balsojot. Balsošana būs aizklāta. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Annas Seiles ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas locekli”. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 20, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Lēmuma projekts “Par Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir izskatījusi Ivara Godmaņa iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz laiku, kamēr viņš pilda ministra pienākumus. Nākamie deputāti “Latvijas ceļa” Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā ir Einārs Fogels un Viktorija Drāzniece, kuri apņēmušies pildīt Saeimas deputāta pienākumus.

Savukārt tagad nākamais kandidāts ir Mariss Andersons, kurš ir piekritis pildīt 7.Saeimas deputāta pienākumus, tādēļ komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu: “Apstiprināt Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam kolēģi un lūdzam viņu ieņemt vietu zālē! (Aplausi.)

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu tiesu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas sagatavotos dokumentus par trīs rajonu un pilsētu tiesu tiesnešu apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - apstiprināt Gaļinu Aleksejevu par Rēzeknes tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - apstiprināt Ingrīdu Bogdanovu par Valmieras rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - apstiprināt Aija Pomeranci par Liepājas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu: “Apstiprināt Aiju Pomeranci par Liepājas tiesas tiesnesi.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu apstiprināšanu”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu apstiprināt divus zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Tieslietu ministrija iesaka apstiprināt amatā un Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - apstiprināt Antru Lastiņu par Ogres zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrija iesaka un Juridiskā komisija atbalsta priekšlikumu - apstiprināt Mariku Puduli-Indāni par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Marikas Pudules-Indānes apstiprināšanu par Ventspils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņēma Prezidija vēstuli ar lūgumu izskatīt dokumentu - deputātu grupas iesniegumu par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes. Komisija pirms tam jau vairākkārt ir skatījusi padomes darbu, un, izskatot arī šo vēstuli, vēlreiz tika analizēts Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbs.

Tika konstatēta vesela rinda, protams, būtisku trūkumu. Nav arī pilnībā izpildīts 6. Saeimas parlamentārās Izmeklēšanas komisijas galaziņojums, kas jums ir pievienots. Ir nopietni Valodas likuma pārkāpumi, ja tā varētu teikt. Tajā pašā laikā, izskatot jautājumu pēc būtības, komisija konstatēja sekojošo:

pirmkārt, Radio un televīzijas likuma 44. panta ceturtās daļas redakcija skaidri norāda, par kādiem pārkāpumiem var tikt atsaukts padomes loceklis. Izvērtējot komisijas rīcībā esošo informāciju, komisija ir konstatējusi, ka pārliecinoši inkriminēt šā panta ceturto daļu Ojāram Rubenim nav iespējams.

Otrkārt, komisija konstatēja, ka nav lietderīgi šobrīd nodarboties ar padomes locekļa atsaukšanu, jo, pirmkārt, padome jau tik un tā strādā nepilnā sastāvā; otrkārt, Radio un televīzijas likums aizliedz papildināt padomi, ja tās pilnvaru termiņš ir mazāks par vienu gadu. Tādējādi, atsaucot šo padomes locekli no amata, mēs varētu lielā mērā paralizēt padomes darbu kā tādu. Es lūdzu, kolēģi, ieskatieties dokumentā! Tur komisijas atzinumā ir viena tehniska kļūda: balsojot trim deputātiem ir jābūt “par” iesniegto projektu, diviem - “pret” un trim - “atturas”. Komisija tādējādi lūdz Saeimu pieņemt lēmumu vai, pareizāk sakot, balsot “pret” deputātu grupas iesniegumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Mana uzstāšanās nebūs balstīta uz nostādnes - man patīk vai man nepatīk, jo tas būtu tīri subjektīvs jēdziens. Es mēģināšu Saeimas deputātu uzmanību vērst uz to, kur Nacionālajā radio un televīzijas padomē ir bijuši Latvijas Republikas likumu pārkāpumi.

Cienījamie kolēģi! Jums ļoti daudziem ir avīzes, paņemiet tās, lūdzu, rokā un apskatieties “TV-Rīga” programmu, un jūs redzēsiet, ka šī raidstacija visrupjākajā veidā pārkāpj Latvijas Radio un televīzijas likumu, kurā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka raidstacija svešvalodās drīkst raidīt 25% no sava raidlaika. Televīzijā “Rīga” šī proporcija ir sekojoša - 94% tiek raidīti svešvalodās, “Rīgas maratons” aizņem pārējo laiku, un tikai apmēram 1% apmērā tiek raidīts latviešu valodā - valsts valodā. Tā ir tikai viena likuma norma, kas gadiem ilgi tiek pārkāpta.

Kas pie šādas situācijas rašanās ir vainīgs? Jūs zināt, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes pienākums ir strikti sekot, lai šīs raidstacijas darbotos likuma robežās. Ja pārkāpumi notiek gadiem ilgi, tad pie tā ir vainīga šī padome. Ja šo padomi vada cilvēks, kas nav spējīgs pieprasīt likuma ievērošanu, tad viņš ir steidzami jāaizvieto, neatkarīgi no tā, vai viņa atlikušais pilnvaru laiks ir trīs mēneši, divas dienas vai divi gadi, jo turpmāk tās lietas nevar tādā veidā notikt.

Otrais, uz ko es gribēju vērst deputātu uzmanību. Es ceru, ka šinī jomā mani pilnīgi atbalstīs Tautas partija, jo es atceros, cik strikti Tautas partijas priekšsēdētājs Šķēles kungs pieprasīja savu ministru demisiju, kuri bija pārkāpuši pretkorupcijas likumu. Un, kā jūs, kolēģi, zināt, toreiz pēc “Latvijas televīzijas” ģenerāldirektora Pulka atstādināšanas no amata 1998. gada jūlijā tika izsludināts jauns konkurss uz šo amatu. Konkursa realizācijas gaitā Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Tjarve, kurš izstrādāja šā konkursa nolikumu un piedalījās šā nolikuma apstiprināšanā, tātad tiešā veidā ietekmēja konkursa noteikumus, un tā tapa pārkāpts Korupcijas novēršanas likuma otrās nodaļas 6. panta 1. punkts, kurā ir rakstīts: “Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un uz saviem radiniekiem.” Būdams vienlaicīgi konkursa dalībnieks un Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieks, Tjarve bija padomes sēdes dalībnieks, kurā 1998. gada 24. augustā izskatīja citu konkursa dalībnieku iesniegtos dokumentus. Man šīs sēdes protokolu kopijas šeit ir, un es tiešām to nerunāju no zila gaisa.

Man, protams, nekas nav iebilstams pret Tjarvi. Vispār simpātisks cilvēks, kas droši vien ir darbaspējīgs un var sakārtot televīzijas lietas, bet tomēr likums šeit ir pārkāpts, un mēs kā likumdevēji taču nevaram to pieļaut. Zināt, cienītie kolēģi, man kļūst tā savādi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā spriežam, laužam šķēpus par to, cik ilgam raidlaikam ir jābūt latviešu valodā, bet tanī pašā laikā mēs skaidri redzam, ka tas tiek pārkāpts. Un mēs atbalstām šo cilvēku, kas sekmē šādus pārkāpumus. Tad rodas jautājums, priekš kam mēs šeit esam? Vai mēs producējam likumus tikai tāpēc, lai tie būtu, bet paši lai apzināti tos neievērotu? Ja mēs iestājamies par latviešu valodas tiesībām un tā tālāk, tad man rodas jautājums: vai tas vienkārši nav tāds modes kliedziens, ka mums tas ir jāizkliedz, bet mēs to varam neievērot? Un man tagad dažreiz pat liekas, ka 7. Saeimā labais tonis nav vis runāt par latviešu nācijas tiesībām, mēs atzīstam, ka tas ir noiets etaps, ka mēs par to varam parunāt tikai pirms vēlēšanām, bet pēc tam mēs varam to hroniski neievērot un atbalstīt šādus cilvēkus, kuri sekmē šā likuma neievērošanu.

Cienītie kolēģi, šis ir principiāls balsojums, vai mēs iestājamies par to, lai mūsu likumi taptu ievēroti vai lai netaptu, un tamdēļ tā ir katra deputāta sirdsapziņas lieta.

Katrā ziņā es aicinātu balsot par Ojāra Rubeņa atsaukšanu. Ne tamdēļ, ka viņš ir labs vai slikts. Man viņš pats simpatizē, bet viņš ir sekmējis likuma neievērošanu... Apini, tu pastāvi klusu, tad nāc uz tribīni un runā! Paldies.

Un es vēlreiz aicinātu balsot par atsaukšanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uzskatu par pienākumu izteikt savas domas un viedokli šajā sakarībā, jo es biju šīs Izmeklēšanas komisijas vadītājs. Šī komisija izmeklēja Nacionālās radio un televīzijas padomes darbību un tās atbilstību valsts un sabiedrības interesēm. Situācija, kā jūs atceraties, 6.Saeimas beigās izveidojās tāda, ka deputāti pēdējās sēdes pēdējās minūtēs paspēja gan apstiprināt šo galaziņojumu, bet man nebija nemaz iespējas iepazīstināt deputātus ar komisijas viedokli, un, protams, nebija laika arī debatēm. Tomēr komisija bija strādājusi gandrīz divus gadus, komisija strādāja ļoti nopietni, šajā darbā tika iesaistītas arī citas institūcijas - Valsts kontrole, bet ne tikai; strādāja arī neatkarīgi eksperti, un visa tā rezultātā secinājumi bija visai izteiksmīgi. Es domāju, ka jūs ikviens esat iepazinies ar šīs Izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Kāds īsumā ir šīs komisijas konstatētais viedoklis? Konstatējums ir sekojošs: radio un televīzijas raidorganizācijas, par ko atbild Nacionālā radio un televīzijas padome un Rubeņa kungs kā tās vadītājs pirmām kārtām, regulāri, es atkārtoju - regulāri, nepārtraukti un ļoti milzīgā daudzumā, es pat teikšu, totāli, pārkāpj likumu par radio un televīziju. Tad nu es atvainojos! Šodien mums tādā gadījumā vajadzētu spriest par to, ka nu Nacionālajai radio un televīzijas padomei un Rubeņa kungam ir jāliek saprast, ka ir jāpilda likums, ko pieņēmusi Saeima, vai arī mums jāizlemj, ka šis likums ir jāmaina, - ir jāatceļ tās normas, kas ir ieliktas Radio un televīzijas likumā par valsts valodas ievērošanu, par to, ka nedrīkst pieļaut vardarbības, cietsirdības un alkohola propagandu un tā tālāk, kas diemžēl, kā es jau teicu, notiek nepārtraukti.

Nacionālā radio un televīzijas padome ar Rubeņa kungu priekšgalā, man, gribot vai negribot, ir jāatzīst - un tāds ir arī šīs izmeklēšanas komisijas konstatējums -, ar saviem pienākumiem nav tikusi galā. Kādu iemeslu dēļ? Kāpēc?

Tā nav, kolēģi, izrēķināšanās ar kādu cilvēku, kā tas šur tur presē un citos masu informācijas līdzekļos pavīd. Absolūti nē! Man nav personīgu pretenziju pret Rubeņa kungu. Es atkārtoju to. Taču ir jābūt kārtībai! Un ir visai naivi mūs pārliecināt, ka, redziet, ir atlicis tikai vairs neilgs laiks - daži mēneši līdz tam brīdim, kad vairākums no šīs padomes locekļiem tiks nomainīti, tātad nav vērts mainīt arī Rubeņa kungu kā vadītāju. Un, kā te izteicās Seiksta kungs, tādējādi tikšot paralizēta šīs padomes darbība. Tas vienkārši ir absolūti nepamatoti un naivi!

Nākamais. Es tomēr vēlreiz jums jautāju: ja regulāri tiek pārkāpts likums, vai kāds ir atbildīgs vai nav? Es uzskatu, ka ir atbildīgs. Un, lūk, likuma trešās daļas 44.pants nosaka, ka attiecīgais padomes loceklis tiek atbrīvots tad, ja viņš ir izdarījis tīšu šā likuma pārkāpumu vai pieļāvis nolaidību un ja tas ir izraisījis būtiskas sekas.

Ir vai nav tīši pārkāpumi? Es domāju, ka ir tīšs pārkāpums - likuma neievērošana. Tīša likuma neievērošana.

Un vēl. Vai tas, kas ir noticis Latvijas televīzijā, sabiedriskajā televīzijā, kad faktiski televīzija ir novesta līdz bankrotam... Patiešām televīzija ir novesta līdz bankrotam, un pašlaik šīs padomes locekļi, šī padome jau ir izstrādājusi koncepciju par abonentmaksu ieviešanu. Masu informācijas līdzekļos faktiski nodarbojas jau ar savdabīgu, es atkārtoju - ar savdabīgu reketu, lai piespiestu Saeimu lemt par abonentmaksu ieviešanu. Es citēšu vienu fragmentu no vēstules, ko bija parakstījuši gandrīz visi padomes locekļi un kas bija publicēta 5.martā laikrakstā “Diena”. Un tur ir rakstīti šādi vārdi. Ieklausieties, kolēģi, jo tas attiecas uz jums visiem! Tātad: “Atvēlēt šai vajadzībai [tas ir, televīzijai, sabiedriskajai televīzijai] 6 vai 8 miljonus - tā nav tik daudz varēšanas vai nevarēšanas, bet gan gribēšanas vai negribēšanas lieta. Mazāk - izpratnes vai neizpratnes lieta. Ja nespēj atvēlēt vairāk no valsts budžeta, varētu beidzot izšķirties par abonentmaksas ieviešanu. Saeima un valdība [ieklausieties!] nedara ne vienu, ne otru. Vai ne tāpēc, ka neatkarīga sabiedriska raidorganizācija tām ir ārkārtīgi traucējoša [varat iedomāties!]?”.

Kādi tad secinājumi ir Nacionālajai radio un televīzijas padomei, institūcijai, visai neatkarīgai institūcijai, gandrīz pilnīgi neatkarīgai institūcijai no Saeimas un valdības, kā tā tika izveidota? Tātad tagad tā faktiski nodarbojas ar savdabīgu reketu. Ļoti dīvaini! Tas, kas notiek Latvijas televīzijā un kas ļoti precīzi jau ir atspoguļots divas reizes... Šo lietu izmeklēja Valsts kontrole. Komisijas darbā piedalījās un par to arī informēja Černaja kungs, ka ir finansiāli pārkāpumi, ļoti daudz finansiālu pārkāpumu, kuros drusciņ, drusciņ, bet pietrūkst līdz kriminālam. Taču bezsaimnieciskums tur ir jūtams visai izteiksmīgs.

Un, redziet, ja tikai Izmeklēšanas komisija vai atsevišķi deputāti tā domātu... Taču šādi domā arī “Latvijas televīzijas” arodbiedrība. Mēs esam saņēmuši “Latvijas televīzijas” arodbiedrības attiecīgās sēdes lēmumu, un es nolasīšu tikai dažus punktus no tā, kur šī arodbiedrība, drīzāk ar jautājuma zīmi, bet tomēr izsaka ļoti lielas bažas. Lūk, tie ir šādi: “Vai nav pieļaujama doma, ka pašreizējā finansiālā krīze izraisīta apzināti, lai novestu valsts uzņēmumu līdz bankrotam?” To raksta “Latvijas televīzijas” arodbiedrība. Nākamais: “Vai ir zināmas personas, kuras būtu ieinteresētas “Latvijas televīzijas” 1. vai 2.kanāla privatizācijā?” Tātad viņiem ir arī šādas aizdomas. Par 2.kanāla privatizāciju ir daudzkārt runāts. Par 1. gan vēl nav, bet, lūk, televīzijas darbinieki izsaka arī šīs aizdomas. Nākamais: “Vai finansiālā krīze “Latvijas televīzijā” nav radusies nemākulīgas saimnieciskas darbības rezultātā? Kuras konkrēti esošās un bijušās amatpersonas ir atbildīgas par esošo krīzi? Vai ir cerība, ka šie cilvēki par nodarīto nesīs juridisku atbildību? Vai Nacionālā radio un televīzijas padome nav līdzvainīga esošajā situācijā? Šāds finansiālais stāvoklis nevarēja rasties pusgada laikā. Vai Nacionālajai radio un televīzijas padomei nav jāuzņemas daļa atbildības? Piemēram, ja kāds no ministriem sašmucējas [tā šeit rakstīts], valdība atkāpjas.”

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šī problēma ir ļoti nopietna, jo tā skar, kā jau es sākumā teicu, ļoti atbildīgu, sabiedrībai un visiem mums ļoti, ļoti atbildīgu jomu. Tā ir visu elektronisko masu saziņas līdzekļu joma. Un tas, kas tajā notiek, kas notiek šajā institūcijā, kura ir absolūti, pilnīgi atbildīga, jo patiešām, radot šo likumu par radio un televīziju, šī institūcija tika izveidota kā neatkarīga. Es atkārtoju vēlreiz - neatkarīga no Saeimas un valdības. Un pareizi tika radīta kā neatkarīga. Taču ja tā netiek galā ar saviem uzdevumiem, ko tad atliek darīt? Un kuram ir jāatbild? Visupirms - tās vadītājam. Un es uzskatu, ka diemžēl Rubeņa kungs būtu jāatbrīvo no šā amata. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma būs vairāki paziņojumi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas 14 deputātu sagatavoto steidzamo jautājumu zemkopības ministram Salkazanova kungam, un tas skar zemnieku neskaidrības par cukurbiešu realizācijas iespējām šā gada rudenī. Jautājumu nododam zemkopības ministram.

Paziņojumam vārds deputātam Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Atgādinu, ka Eiropas padomes delegācija sanāk Dzeltenajā zālē tūlīt, bet pulksten 15.00 Vācijas atbalsta grupa tiksies Viesu zālē ar Vācijas jauno vēstnieku. Tātad lūdzu pulcēties pulksten trijos pēc pusdienām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt - pulksten 10.30 komisijas sēžu telpā, bet nākošajā pārtraukumā - pulksten 12.30 Viesu zālē notiks Latvijas un Igaunijas starpparlamentārās grupas tikšanās ar Igaunijas vēstnieku. Šeit, otrajā stāvā!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisija ir saņēmusi informatīvo materiālu par Latvijas mežu vērtībām un dāvina to dabas fonda, kultūras fonda vārdā visiem deputātiem. Jūs to varat saņemt savā kastītē. Izdevums ir ļoti skaists un ar ļoti saturīgu tekstu.

Sēdes vadītājs. Vēl trīs svarīgi paziņojumi. Šodien sveicam mūsu kolēģi Osvaldu Zvejsalnieku 55 gadu jubilejā! (Aplausi.) Kā arī mūsu kolēģi Jāni Urbanoviču 40 gadu jubilejā! (Aplausi.) Un kolēģi Valdi Ģīli 45 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāra biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Ivars Godmanis, Māris Vītols, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Ingrīda Ūdre, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulkstens 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt lēmuma projektu “Par Ojāra Rubeņa atsaukšanu no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes”.

Kā nākamā debatēs pieteikusies deputāte Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šajā jautājumā, kas skar radio un televīziju, es sākšu ar konkrētu ziņu. Vakar vakarā LNT ziņās tika pavēstīts, ka Ojārs Rubenis no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes netiks atsaukts. Nu ko? Esmu pārliecināta, ka LNT šajā gadījumā zina, ko runā (ja jūs saprotat, ko es ar to domāju). Faktiski secinājums būtu tāds, ka es šeit debatēs varētu arī neuzstāties. Tomēr es savus apsvērumus esmu nolēmusi pateikt, kaut vai tādēļ vien, ka šo pēdējo mēnešu laikā, kopš esmu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un arī manā kompetencē ir radio, televīzijas un preses lietas, pie manis ir vērsušies ļoti daudzi tā sauktie vienkāršie cilvēki un televīzijas profesionāļi, kuri, nenoliedzami, uzdod daudzus un dažādus jautājumus. Tieši viņu dēļ es šodien runāšu.

Kā galveno panākumu šā lēmuma projekta tapšanā un izskatīšanā es uzskatu faktu, ka mēs esam vismaz pievērsuši uzmanību situācijai šajā nozarē. Radio un televīzijas nozare, precīzāk sakot, elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu nozare, ir ārkārtīgi specifiska. Tā vienlaikus ir gan sabiedrības gara veidotāja un sabiedrības informētāja, gan radoši māksliniecisks izpaudums, gan arī ļoti īpatnēja uzņēmējdarbības forma, ko regulē valstiski un starptautiski normatīvi. Tieši šo manis nosaukto īpatnību dēļ šī nozare nav tieši pakļauta kādai ministrijai vai departamentam. Šai nozarei pilnīgi pamatoti - un tas ir pilnīgi pašsaprotami - pienākas neatkarība. Tā arī ir dota šai nozarei, izveidojot īpašu institūciju, proti, Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi. Padomei ir dotas ļoti lielas pilnvaras nozares ietvaros. Ja ir lielas pilnvaras, tad, kā jūs zināt, ir jābūt arī ļoti lielai atbildībai. Atbildība sabiedrības priekšā arī ir tieši tas kritērijs, kas nosaka sociāldemokrātu attieksmi pret šo lēmuma projektu.

Cienījamie deputāti! Mēs jau aizsākām sarunu par to, ka 6.Saeimas pēdējās sēdēs, pēdējās darba stundās pieņemts parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums; tas ir šīs sēdes dokumentos. Es sīkāk nerunāšu par šo ziņojumu, minēšu vienīgi to, ka komisija pamatojusies uz Valsts kontroles, Ģenerālprokuratūras, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un citu avotu sniegtajiem datiem. Ziņojumā uzskaitīto pārkāpumu ir daudz. Ar tiem, manuprāt, pilnīgi pietiktu argumentācijai, lai balsotu par šo lēmuma projektu.

Kā ļaunāko šajā ziņojumā minēto pārkāpumu es vērtēju gadiem ilgo bezatbildīgo rīkošanos ar reklāmas raidlaiku Latvijas televīzijā. Tas ir nesis ļoti lielus zaudējumus, un speciālisti rēķina, ka šie zaudējumi gadā (es uzsveru - gadā!) varētu būt sasnieguši 1,5 miljonus latu. Tātad ir nepilnīga un aptuvena uzskaite reklāmas jautājumos, neskaidri bartera darījumi, nepamatotas atlaides. Es vēlos pieminēt, ka neviens uzņēmējs tā nerīkojas ar savu preci.

Kad mēs, Saeimas deputāti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (tās kompetencē, kā jau teicu, ir arī radio, televīzijas un preses nozare) iepazināmies ar galaziņojumu un izpētījām arī citus dokumentus, tad noskaidrojās, ka elektronisko saziņas līdzekļu pārraudzības jomā ir daudz pārkāpumu, kā jau pirms manis minēja iepriekšējie runātāji.

Vēl tikai pāris piemēru jūsu uzmanībai. Es ilgi jūs neaizkavēšu. Pāris piemēru no divām jomām, par kurām visvairāk ir sūdzējušies tā sauktie vienkāršie cilvēki. Proti, vislielāko neapmierinātību izraisa fakts, ka pārkāpts Radio un televīzijas likuma 17. un 18.pants, kur runāts par vardarbību. Jā, es piekrītu, padome gan rīko seminārus šajā jautājumā, bet pret likumpārkāpējiem attieksme joprojām ir pārāk maiga. Es gribu vēl pieminēt, ka ļoti daudz kas padomes rīcībā ir vērsts tieši uz ārējo darbību. Praktiski padomes darbu mēs redzam kā prezentāciju daudzos gadījumos. Arī šajā.

Otru piemēru es minēšu no tehniskās jomas. Likuma pārejas noteikumi un 27.pants nav ievēroti, joprojām nav izstrādāti raidorganizāciju programmu veidošanas un formēšanas standarti. Jā, patiešām, tas varbūt nav īsti saprotams... Es tikai piebildīšu, ka tehniski nekvalitatīvus raidījumus tālāk no raidītāja vienkārši neredz. Cilvēki brīnās, kādēļ vienā un tajā pašā programmā viens raidījums ir labā kvalitātē, bet otru gandrīz vai nevar saredzēt.

Tālāk. Es gribu pieminēt vienu funkciju, par kuru nav runāts likumā. Likums padomei neuztic šo funkciju, tomēr padome to dara. Tas ir ļoti būtisks arguments. Proti, tā ir padomes aktīva darbība reklāmas tirgus regulēšanā valstī. Reklāmas tirgus padomei nav jāregulē, tomēr padome šo funkciju ir veikusi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas...

V.Lāzo. Tas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Cienījamie kolēģi! “Latvijas televīzijas” gadījums mums pilnībā pierāda to, ko iepriekšējie runātāji ir teikuši. Mums nav šeit, Saeimā, citas iespējas meklēt atbildīgo par notikušo, kā tikai un vienīgi tās, kuras ir likuma robežās. Likums diemžēl Saeimai neļauj tieši iejaukties bezpeļņas SIA “Latvijas televīzija” problēmās, mēs varam tikai vērsties pret padomes personālu. Radikālais variants - atcelt, atsaukt visus padomes locekļus. Viens otrs deputāts man ir teicis, ka to vajag darīt. Es esmu par maigāko variantu - par to, ka pēc likuma 51.panta tieši padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbu un tās funkciju izpildi. Janvārī šeit, Saeimas zālē ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, piecas minūtes ir pagājušas!

V.Lāzo. Jā, es tūlīt beigšu. Janvārī Saeimas zālē es aizstāvēju šo nozari, aizstāvēju Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi cīņā par budžetu. Šajā gadījumā es saku, ka valsts naudu ir jāprot skaitīt un taupīt. Padomes veicamā uzņēmējdarbības pārraudzības funkcija, manuprāt, šajā gadījumā ir pārkāpta. Sociāldemokrāti savā programmā bija apņēmušies pētīt, kā mēs rīkosimies ar valsts mantu. Mūsuprāt, šeit ir pārkāpums! Es pievienojos to 11 deputātu priekšlikumam, kuri atbalstīja šā lēmuma projekta tapšanu. Un šie deputāti, kā jums zināms, ir no trim partijām.

Es pateicos, cienījamie kolēģi, par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tas, kas notiek ar mūsu televīziju, vispār ir brīnums. Vēlēšanu kampaņa - tā taču nav tālā pagātnē. Jūs atceraties, cik lielas naudas summas tika iemaksātas “Latvijas televīzijā”. Ir pateikts, ka tikai pērn esot bijuši 65 000 latu. Tajā aktā, tajos dokumentos, kurus sagatavoja iepriekšējā Saeima.

Superdārgo mašīnu pirkšana apmaiņā pret raidlaiku. Tas taču ir smieklīgs darījums, kur televīzijai zaudējumi ir 250 000 latu. Un kam tad to parādu uzkrauj virsū? Tai pašai televīzijai. Protams, ja būs privatizācija, tur jau būs iemaksāts... “Labvakar” programmas darījumi ar tiem visiem raidlaikiem... Ja to visu sarēķina, tad redz, ka zaudējumi ir 300 000 latu!

Tas, kas attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, ir pornofilmu un noziedzību filmu demonstrācija. Vai tik tiešām mums ir jāpārvērš Latvijas televīzija par tādu mācību līdzekļu izplatītāju, kas rāda, kā jāveic noziegumi?! 250 līķu pagājušajā gadā... Tas ir arī televīzijas nopelns. Pa vienu vakaru 10 - 15 nogalinātu vai uzspridzinātu cilvēku... Vai tik tiešām bērniem “Čučumuiža” ir jānomaina pret tām skeletu izrādēm?!

Dzeršanas reklāma. Vai tad mums nepietiek nodzērušos cilvēku Latvijā? It sevišķi laukos. Jauniešu vidū. Pat 7., 8.klases skolēni piedzērušies sēž stundās.

Narkotikas. Mierīgi stāsta, ka narkotikas esot tāda miermīlīga lieta, kuru var lietot! Jūs taču zināt, kas notiek ar jaunatni un bērniem.

Tagad tiks ieviesta abonentmaksa. Es jums teikšu, ka tur jau ir ielikta kārtējā krāpšana iekšā! Nevienā vietā jūs neredzēsiet, ka ir rakstīts, vai tā maksa ir ar PVN vai nav ar PVN. Tātad tā ir bez PVN. Tātad vēl uzliks 18 procentus virsū. Tagad tam nabadzīgajam pensionāram, kuram nav no kā dzīvot, bet kurš vienu otru reizi paskatās kādu filmu, kuru var atrast, - tagad viņam būs jāsamaksā mēnesī savi 3 lati, lai mūsu televīzija varētu mierīgi dzīvot, jo štati jau ir sagatavoti.

Tagad - bezdarbs. Protams, izdzīt televīzijas darbiniekus jau nav liela māka, bet jebkurš no televīzijas darbiniekiem, kas tur nostrādājis 10 - 15 gadus, ir profesionālis. Diemžēl tādi profesionāļi netiek sagatavoti viena mēneša laikā. Varbūt tik tiešām vadībai ir izdevīgi nopirkt pornofilmu par 10 dolāriem: tā, protams, uz kādu laiku aizvietos tos darbiniekus, kuriem ir jāsamaksā daudz vairāk.

Tāpēc es atbalstu to ierosinājumu, kurš ir tapis Saeimā. Galu galā mūsu Televīzijai un Radio ir jābūt cilvēku cienītām iestādēm. Lai tik tiešām var kaut ko paskatīties un mācīties. Pašreizējā momentā tās ir novestas līdz bankrotam, lai tās varētu pēc tam privatizēt par 1 latu.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lielā mērā pievienojos tam, ko teica Vidiņa kungs un Tabūna kungs, un it īpaši tam, ko teica Lāzo kundze, kuras profesionalitāti šeit neviens neapstrīd. Es to varu apliecināt no tribīnes. Jautājums ir par to, kā problēmu risināt, - vai atsaukt no šīs padomes cilvēkus vai sakārtot sistēmu?

Otrs jautājums. Cik vainīgs ir personīgi Rubeņa kungs, padomes priekšsēdētājs, tiešām daudzu problēmu esamībā? Es negribu šeit būt par apoloģētu. Trūkumi tiešām pastāv - ļoti būtiski un daudzi. Esmu spiests informēt, ka Rubeņa kunga vadītā padome ir iesniegusi tiesā prasību pret komercradio, kurš sistemātiski pārkāpj Valodas likumu. Ziniet, kas sanāca? Tiesā procesu zaudēja. Labs advokāts atnāca. Tāpēc inkriminēt Rubeņa kungam vienaldzību pret rupjiem Valodas likuma pārkāpumiem es negribētu.

Bez tam Tabūna kunga vadītās komisijas galaziņojums jums ir izplatīts, katram deputātam tas ir uz galda... Jā, daudz kas nav izdarīts, bet piedāvātie likuma grozījumi 6.Saeimā ir akceptēti. Tāpēc es vienkārši nejūtos kompetents inkriminēt bezdarbību vai nolaidīgu bezdarbību, vai kaut ko tamlīdzīgu.

Pats pēdējais, ko gribu teikt. Manuprāt, ir jāsāk šo sistēmu tālāk sakārtot ar likuma pilnveidošanu. Es piekrītu Rugātes kundzei - lai viņa piedod, ka privātu sarunu šeit atstāstu! - , ka pats padomes izveidošanas princips varbūt nav pareizs.

Es piekrītu Razminoviča kungam, ka likumā vajag striktāk noteikt sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas statusu un arī komercradio un komerctelevīzijas statusu. Bet tur vajag politiķu vienošanos, partiju vienošanos, lai šādus grozījumus veiktu. Es domāju, ka tie ir iespējami. Tas, manuprāt, ir tas pareizais ceļš, kas jāiet. Ne jau par to ir runa, ka tur viss ir kārtībā un Rubeņa kungs ir tikai slavējams.

Sēdes vadītājs. Mariss Andersons - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

M.Andersons (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Tā nu ir sanācis, ka tikko kā esmu apstiprināts un jau nākamais šeit izskatāmais punkts skar to jomu, kurā esmu strādājis līdz šim. Tāpēc es lūdzu vārdu debatēs, lai deputātiem sniegtu dažus paskaidrojumus, jo šeit izskanēja - es ļoti pieļauju, ka varbūt vienkārši nezināšanas dēļ, - dažas tēzes par Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbu.

Iesākt es gribu ar to, ar ko cienītā Lāzo kundze beidza. Likums neļauj Saeimai, tā teikt, “pa tiešo” iejaukties Latvijas televīzijas darbā. Es teiktu, ka, iestrādājot šādas normas likumā, tas tika darīts apzināti, un, manuprāt, tas ir pilnīgi pareizi. Saeimai nav jāiejaucas neatkarīgas, sabiedriskas televīzijas darbā.

Šeit izskanēja, šķiet, Tabūna kunga teiktais par otrā kanāla privatizāciju. Jau no pirmās Nacionālās radio un televīzijas padomes darba dienas bija iestrādnes, ka nav pieļaujama otrā kanāla privatizācija. Nemaz nerunājot par pirmā. Pat vairāk. Jaunajā koncepcijā, kuru padome izstrādājusi turpmākajiem trijiem gadiem, ir strikti ierakstīts, ka nav pieļaujama nedz pirmā, nedz otrā sabiedriskās televīzijas kanāla privatizācija. Starp citu, informācijai: mūsu valsts ir Baltijā vienīgā, kurai ir divi šādi kanāli.

Otrs. Es dzirdēju, ka šeit tika runāts (zināmā mērā tas ir, neapšaubāmi, saistīts arī ar padomes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni) par to, kā tika vēlēts tagadējais “Latvijas televīzijas” ģenerāldirektors Tjarves kungs. Jā, Tjarve bija Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, bija priekšsēdētāja vietnieks. Taču tad, kad izstrādāja šī konkursa nolikumu, Tjarves kungs, kurš pretendēja uz ģenerāldirektora vietu, nepiedalījās šī nolikuma izstrādāšanā. Padomes sēdēs viņš piedalījās tikai tādā pašā veidā kā visi pārējie pretendenti, un arī balsošanā, pats par sevi saprotams, viņš nepiedalījās. Tā ka interešu konflikta nav.

To es sniedzu jums kā paskaidrojumu.

Un par budžetu. Es tagad negribu ieslīgt jautājumā par abonentmaksām (šis projekts vēl ir darba stadijā), bet varu pateikt tikai to, ka šo valsts budžeta 4 miljonu “Latvijas televīzijai” šobrīd pietiek tikai ēkas uzturēšanai, raidīšanas un darbinieku algu izmaksām.

Paldies par uzmanību. Ar to es beidzu. Ceru, ka šī papildu informācija jums noderēs, un esmu pret Ojāra Rubeņa atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns - frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! No tiem, kas izstrādāja Radio un televīzijas likumu, šajā zālē līdz ar Marisa Andersona parādīšanos tagad sēž, manuprāt, četri cilvēki. Anta Rugāte, Pēteris Tabūns un es, - mēs toreiz kā vienu no pamatakmeņiem likām postulātu, ka Nacionālā radio un televīzijas padome ir buferis, kas neļauj sabiedrisko radio un sabiedrisko televīziju ietekmēt politiķiem, jo, paši būdami politiķi, lieliski apzināmies arī savus netikumus. Mēs zinājām, ka pienāks brīdis, kad politiķi atradīs - un tautsaimniecībā vienmēr var atrast, un ideoloģijā vēl jo vairāk var atrast - iemeslu, lai “raustītu”, lai neļautu strādāt. Galu galā, - lai cīnītos par vietām. Arī Pēteris Tabūns toreiz piekrita, ka nedrīkst “raustīt” nedz politiķi, nedz (vēl jo mazāk!) padomi, tieši ietekmēt radio un televīziju. Pēteris Tabūns toreiz piekrita pavisam vienkārša iemesla dēļ - “Latvijas ceļam” toreiz bija 36 balsis, un viņam likās, ka varbūt tieši “Latvijas ceļš” gribēs “raustīt”. Tagad ir savādāka situācija. Bija skaidrs, ka šāda “raustīšana” notiks, un, redziet, viņa arī notiek! Es nedomāju, ka te apakšā ir politika, jo parakstītāji ir pārāk dažādi, viņiem nav kopējas politiskās platformas.

Tāpat kā dakteri (piemēram, Pēteris Apinis, arī dakteri no citām frakcijām) zina, kas joprojām notiek slimnīcās, tā arī mēs, tie cilvēki, kas nāk no masu informācijas līdzekļiem, zinām, kas notiek radio un televīzijā. Mēs nebūt neesam laimīgi par to, kas tur notiek. Mēs zinām, kas tur notiek. Un, kad mēs klausāmies, kas šodien tiek teikts debatēs, kad jūs pārliecina ar tehniskām detaļām, ar nebūtiskām lietām, ne pārāk patiesiem apgalvojumiem, tad ir diezgan sāpīgi, jo šķiet, ka jūs tomēr mēģina izmantot kā marionetes.

Es ļoti atvainojos, ka es minēšu konkrētas personas un dažkārt būšu varbūt nežēlīgs. Visas šīs kampaņas pamatā pirmām kārtām ir dažu cilvēku personīgā ieinteresētība.

Es gribu uzreiz pateikt: es nedomāju, ka tā ir sociāldemokrātu partijas pozīcija. Varbūt sociāldemokrāti domā, ka viņu partija no tā kādreiz var vinnēt, bet es domāju, ka tā ir personīga iniciatīva.

Pirmais un svarīgākais dzinējs bija Jānis Leja - un ir vēl joprojām. Viņš sēž tur tāds bargs, tikpat bargs kā tad, kad mūs ar Ojāru Rubeni vilka uz Centrālkomiteju atskaitīties par “Labvakar” “nedarbiem”. Viņš ir cilvēks, kam ir patiešām iemesls būt bargam pret padomi, jo viņš tiešām zina, ka padome ir nolaidīga. Jo viņa uzņēmumi, divi radio uzņēmumi, no kuriem viens ir bankrotējis, joprojām padomei ir parādā, valstij ir parādā. Un tāpēc Jāņa Lejas bardzība ir pilnīgi pamatota. Taču es domāju, ka ne jau tāpēc viņš ir tik bargs, bet gan tādēļ, ka viņš mēģināja vēl trešajai stacijai dabūt licenci un padome viņam to atteica. Nevis tāpēc, ka Jānis Leja ir slikts, vai tāpēc, ka viņa uzņēmums raida tikai krievu valodā (es nevaru saprast, kā Pēteris Tabūns to pieļauj), bet gan tāpēc, ka viņš tajā brīdī tiesājās ar vienu no saviem kompanjoniem.

Tas būtu pirmais personīgais iemesls.

Otrais. Viola Lāzo. Tur ir ļoti iespējamas dažādas konfigurācijas. Lai piedod man Viola, bet kāds viņu ģimenei tuvs finansists man nesen teica: “Taisām kompromisu, lai Kārlis Vahšteins kļūst par “Latvijas radio” priekšnieku, un tad viss rimsies!” Nevar Kārli Vahšteinu vienā dienā iecelt par “Latvijas radio” priekšnieku. Nedz to var izdarīt padome, nedz arī pašreizējais radio priekšnieks ir tik slikts.

Konfigurācija mainīsies. Var būt, ka man nav taisnība. Tomēr paskatīsimies, ko sociāldemokrātiskā partija rudenī izvirzīs padomes priekšsēdētāja amatam, un tad jūs redzēsiet, vai man bija taisnība vai ne!

Un visbeidzot diemžēl jāpiemin Dainis Īvāns, kas atskaņo visu to. Cilvēks, kas piedalījās konkursā uz televīzijas priekšnieka amatu un zaudēja godīgā cīņā, bet acīmredzot to ļoti pārdzīvo.

Es vēlreiz atvainojos, ka biju tik konkrēts attiecībā uz dažām personām. Diemžēl šis nav politisks jautājums, tā ir personīga situācija, personīgas intrigas savu personīgo labumu iegūšanai. Mazliet savādāk ir ar Tabūna kungu un Vidiņa kungu. Es viņus nosauktu par pēdējo “cirvja frakciju” šajā Saeimā, tāpēc ka viņi uzskata, ka cirvis kā politiskās cīņas instruments ir vislabākais, tas tiešām ir ļoti efektīvs. Pēter, tev ir taisnība. Vecajā Saeimā pēdējā brīdī mēs pieņēmām komisijas ziņojumu, un es biju tās komisijas loceklis, un tu ļoti labi zini, ka mēs...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Inkēna kungs.

E.Inkēns. Es lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītājs. Tādā gadījumā mums šis jautājums ir jāizšķir balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai pagarināt debašu runas laiku par divām minūtēm deputātam Edvīnam Inkēnam. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 7, atturas - 5.

Lūdzu! Jūsu rīcībā divas minūtes.

E.Inkēns. Paldies, kolēģi!

Nebija rekomendācijas mainīt padomi, bija rekomendācija nomainīt Pulku. Pulks tika nomainīts. Pēter, iepriekšējās valdības veiktās Latvijas un Krievijas attiecību ārkārtīgi “veiksmīgās” kopšanas dēļ Latvijas un Krievijas attiecības, protams, “uzlabojās”. Tu atceries, sākumā bija Latvijas un Krievijas attiecību krīze un pēc tam - Krievijas iekšējā krīze. No tautsaimniecības ir aizgājusi nauda. Atceries, viens no jūsu politikas “cirvja” paraugiem toreiz bija lēmums atlaist Ati Sausnīti no ekonomikas ministra amata. Par to, ka viņš pateica tikai taisnību: Latvijas ekonomika cietīs no Krievijas krīzes. Tas nebija pieņemams mums, jo mēs esam patrioti: kā mūsu ekonomika var ciest?! No “Latvijas televīzijas” aizgāja aptuveni miljons reklāmas naudas. Par to tu pieprasi sodīt Ojāru Rubeni. Vai tur ir loģika? Loģika būtu, ja tu prasītu sodīt tos, kas aizvadītajā periodā tik intensīvi “uzlaboja” Latvijas un Krievijas attiecības.

Visi zina, kā darīt trīs lietas - audzināt bērnus, taisīt politiku un televīziju. Es ierosinu, lai mēs, šajā zālē sēdošie, audzinām bērnus un taisām politiku, jo tas ir mūsu darbs. Un lai tie, kas sēž televīzijā, taisa televīziju. It sevišķi tāpēc, ka televīzijas reitings šodien ir daudz labāks nekā dažu partiju reitings.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā es negribu runāt par personālijām, kā to darīja Edvīns, bet gribu runāt pēc būtības - par jautājumu par televīziju. Iepriekšējā Saeimā es arī biju kopā ar Pēteri izmeklēšanas komisijā. Patiešām, mēs ilgstoši strādājām ar Nacionālo radio un televīzijas padomi... Kopējais rezultāts bija Pulka atstādināšana. Un patiešām, - diez vai mēs šodien varētu piekrist Rubeņa atstādināšanai, jo drīzāk tas radītu tikai haosu. Un ir jautājums: kam šis haoss ir vajadzīgs, ja rudenī padome tik un tā tiks pārvēlēta. Ir jautājums: kam ir vajadzīgs pusgadu pirms padomes pārvēlēšanas šis solis? Es nedomāju, ka tas cilvēks, kas nāks vietā, - man vienalga, vai tas nāks no sociāldemokrātiem vai no “Latvijas ceļa”, vai diezin no kurienes, - šodien spēs televīzijā izdarīt kaut kādas kardinālas pārmaiņas. Ir jābūt vienīgi kardinālām pārmaiņām. Jā, es arī nepiekrītu padomes koncepcijai par abonentmaksu, un to pašu teiktu arī pārējie komisijas locekļi. Es pagājušajā Saeimā kategoriski iestājos pret abonentmaksu un arī tagad esmu pret, jo tanī “bardakā”, kas ir Latvijas televīzijā un, piedodiet, savā ziņā arī Latvijas radio, valsts radio... tam ziedot tautas, sabiedrības naudu, kārtējo reizi atņemt cilvēkam latiņus ir bezjēdzība. Papriekš ir jāveic patiešām nopietna Latvijas radio un televīzijas koncepcijas pārbūve, jārada jauna sistēma, un tad varbūt mēs varēsim runāt par kaut kādu abonentmaksu. Tas ir vienīgais arguments, ko es redzu. Varētu apvainot Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi par to, ka nav šīs koncepcijas, bet tas nav iemesls, lai šodien pirms termiņa atstādinātu visu padomi vai atsevišķus padomes locekļus. Tas nav iemesls. Drīzāk būtu jāprasa no viņiem konkrētāk, arī mūsu izmeklēšanas komisija jau prasīja... Bet tas atkal skar cienījamos kolēģus: tā kā padome ir politisks orgāns, mums pašiem ir papriekš sev jāpaprasa, ko mēs īsti gribam. Mēs paši baidāmies paskatīties spogulī un pateikt: jā, mēs gribam tādu televīziju ar abonentmaksu. Vai mēs gribam pārvietot Latvijas radio uz Zaķusalu? Zaķusalas ēka ir šodien zaudējumus nesoša, apmēram 2 miljoni latu gadā aiziet apkurei. Šī ēka ir radīta padomju laikā. Ko darīt tālāk - vai saglabāt to vai ne?

Cienījamais Paula kungs labi atceras savu konfliktu ar Operetes teātri, kad bija, piedodiet, jāpadzen jeb jāatlaiž no darba pietiekami liela daļa neprofesionālu vai kvalifikāciju zaudējušu darbinieku, jāpāriet uz kontraktu sistēmu. Viņš atceras, kādu tas izraisa pretīstāvēšanu. Šādiem pašiem momentiem jānotiek Latvijas televīzijā.

Vai jūs neesat kādreiz sev uzdevuši jautājumu: kā LNT, strādājot vienā stāvā ar nelielu darba cilvēku kolektīvu, var gan nopelnīt, gan arī panākt to, ka viņu raidījumi ir interesanti? Tie bieži vien ir interesantāki nekā visā šajā Zaķusalas ēkā kopā. Un tur strādā simtiem cilvēku! Vai nerodas jautājums: kāpēc ir tāda rezultativitāte, un kas tam ir par iemeslu? Varbūt patiešām jāpāriet uz to, no kā daudzi baidās “Latvijas televīzijā”, - uz kontraktu, uz kontrakta attiecībām? Būs pasūtījums, kamēr tavus raidījumus skatīsies. Ja cilvēki tos neskatīsies, tu zaudēsi šo biznesa iespēju. Tā ir varbūt normāla parādība, un tad varbūt es patiešām būšu ar mieru maksāt abonentmaksu, ja man vakarā gribēsies skatīties Latvijas televīziju. Bet pēdējā laikā es to neskatos, jo tā ir neinteresanta. Tas ir šīs Latvijas televīzijas “sasniegums”, un diez vai tas ir konkrētās padomes jautājums. Protams, es ceru, ka Tjarves kungs mēģinās panākt un panāks kādas izmaiņas televīzijā, bet papriekš mums, partijām, būtu jāizdiskutē Latvijas televīzijas un radio nākotne. Un ir jautājums arī par to, vai “Latvijas radio” ir jāatrodas Doma laukumā, kurā katru dienu celsies zemes kadastrālā vērtība. Vai ir vajadzīga šī māja, ja ir tukša Zaķusalas ēka? Tie ir nopietni jautājumi, un tas mums pašiem ir jāizlemj. Un tikai pēc tam apvainosim padomi un pārējos!

Sēdes vadītājs. Jānis Leja - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Visā mūsu valsts administrācijas vēsturē, jaunāko laiku vēsturē ir viens vienīgs piemērs tam, ka ministrs ir atkāpies zināmu pārpratumu dēļ. Tas bija kultūras ministrs Pīks, kad viņam pārmeta, ka viņš ir nokļuvis interešu konfliktā. Vairāk nekad tādu gadījumu nav bijis un tuvākajā nākotnē arī nebūs, lai kādi būtu tie pārkāpumi.

Šodien ar tādu dīvainu izbrīnu vēroju, kā mēs cenšamies padarīt šo Augsto namu pēc iespējas mazāk autoritatīvu, tādu, kam būtu pēc iespējas zemāka uzticība valsts acīs. Jautājums par Latvijas Nacionālo radio un televīzijas padomi nav Ojāra Rubeņa personālijas jautājums. Es saprotu, ka vienmēr ir izdevīgi pagriezt to tā, ka tur ir personu izrēķināšanās... Esmu piedāvājis jebkurai no Saeimā pārstāvētajām partijām: lūdzu, dodiet savus priekšlikumus, un to risināsim, un es palīdzēšu ar savu pieredzi. Bet nevaru nereaģēt uz tiem gadījumiem un notikumiem, kādi bija Zaķusalā februāra vidū. Nevaru. Nedz kā pilsonis, nedz kā deputāts.

Un vēl viens paraugs. Pirms pāris gadiem Vācijā ekonomikas ministrs atkāpās no amata tikai par to, ka viņa sieva brauca uz tirgu dienesta automobilī. Zinām arī, par kādiem niekiem bija spiesta atkāpties Laila Freivalde Zviedrijā. Es saprotu argumentus, kurus te izteica Seiksta kungs, - ka nav lietderīgi tagad, pusgadu pirms termiņa beigām, atsaukt... Es domāju, ka to varbūt var respektēt, bet aicinu visus kopīgi padomāt, kādai ir jābūt televīzijai un radio nākotnē. Tiem ir jābūt ārpus partiju veiktās “raustīšanas”, tur es Inkēna kungam pilnīgi piekrītu. Nedrīkst būt tā partiju veiktā “raustīšana”, nedrīkst būt tā tiešā “saitīte” nedz attiecībā uz padomi, nedz uz Zaķusalu, nedz uz Radionamu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo. Otro reizi.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Pateicos, priekšsēdētāja kungs, ka ļausiet man vēl izmantot divas minūtes.

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no tiem deputātiem, kas šeit, Saeimā, ir ilgāku laiku, neesmu vēl apguvusi tos paņēmienus - “sist pa saules pinumu”. Ja nav citu argumentu, tad vienmēr tiek izmantotas personālijas. Šeit tika pieminēta arī mana ģimene. Es savas uzstāšanās laikā apzināti nepieminēju nekādas personālijas, kaut gan pat televīzijas arodbiedrības darbinieku sapulcē par tām daudzkārt tika runāts. Es to nedarīšu arī šeit.

Vēlos paskaidrot to mehānismu, kura dēļ man ir šeit jārunā par šo jautājumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika sadalītas kompetences, kuru robežās katrs darbosies... Mūsu priekšā bija parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums. Kā mēs varējām uz to nereaģēt? Kā es pēc tam varētu skatīties acīs tiem cilvēkiem, kuri man jautā, kāds darbs šajā lietā tiek veikts? Kā citādi mēs varējām rīkoties, ja trīsarpus gadus jau ir kratīts pirksts, padomei aizrādīts, aizrādīts un vēlreiz aizrādīts? Mēs skatījāmies likumā, kādas ir citas iespējas. Šī ir tā maigākā. Man ir skaidrs, ka parlaments, iespējams, neatbalstīs to. Protams, tādā gadījumā mūsu darbs diemžēl turpināsies, turpināsies ļoti smagos apstākļos, jo mums ir ļoti grūti iegūt no padomes jaunus, svaigus dokumentus. Vēl pirms četriem mēnešiem mums atnesa 1996. gada nacionālo koncepciju, kas ir 1996. gada janvārī pieņemta. Tā ka tas būs ārkārtīgi grūti un smagi, bet, neapšaubāmi, mēs to tomēr turpināsim neatkarīgi no šīsdienas balsojuma.

Cienījamie kolēģi, novēlu patīkamu vakaru šovakar Nacionālās radio un televīzijas ballē Latvijas televīzijā, kur tiks pasniegtas balvas par gada labākajiem raidījumiem! Esmu pārliecināta, ka mums visiem tur būs jauki un patīkami. Taču pēc šīs sarunas man ir aicinājums: neatkarīgi no balsojuma rezultātiem strādāsim, lūdzu, pie šī jautājuma! Jo te ir ārkārtīgi daudzas problēmas, un to norādīja visi runātāji, vienalga, vai tie bija par vai pret šī lēmuma projekta atbalstīšanu. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Andersona kungs, man ļoti žēl, ka jūs pirmo darba dienu Saeimā iesākāt ar Saeimas locekļu dezinformāciju. Man šeit ir protokols, kur ir skaidri rakstīts, kādā veidā tika pārkāpts Pretkorupcijas likums. Inkēna kungs, es vienmēr jūs uzskatīju par korektu cilvēku. Bet, noklausoties šodien jūsu uzstāšanos, man palika ļoti nepatīkami, jo tā ir tāda netīras veļas mazgāšana, jo jūs, sēdēdams Saeimā visus šos gadus, laikam esat zaudējis mēra sajūtu un esat vispār distancējies no tā priekšstata, ka atsevišķiem Saeimas locekļiem var būt ieinteresētība lietas sakārtošanā, ne tikai interese par personālijām vai par politiskajām ambīcijām. Tie ir cilvēki, kas domā par šīs lietas sakārtošanu. Lai tad arī mēs būtu tā “cirvja frakcija”! (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Atslēgts...!”)

Otrkārt. Cienījamie radioklausītāji! Es vēršos šoreiz pie jums... un arī pie Saeimas deputātiem. Man šķiet, ka pietiekami tapa izvērtēts Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes likumpārkāpums, un Saeimas balsojums parādīs, kā likumdevējs ievēro likumus un izturas pret likumpārkāpējiem. Es aicinu visus Latvijas pilsoņus izturēties pret likumiem un likumpārkāpējiem tāpat, kā to dara valsts augstākais likumdevējs.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - otro reizi.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, ka es otro reizi kāpju tribīnē, bet man jāpasaka daži vārdi. Vispirms, Edvīn, tev. “Cirvis” ir nevis Tabūns un Vidiņš, bet, ņemot vērā tevis lietoto apzīmējumu, likums. “Cirvis” ir likums, kurš cērt, ja ir vajadzība, jo jācērt tās pašas demokrātijas vārdā, par kuru tu vienmēr esi tik ļoti iestājies, un tas ir pareizi. Jo nebūs demokrātijas un nebūs valsts, normālas, neatkarīgas valsts, ja netiks ievērots likums. Bet likums netiek ievērots, es to atkārtoju vēl un vēlreiz. Un, ja mums sūtītu vēstules klausītāji un skatītāji, tad tas būtu satriecoši - tās būtu tikai par vienu lietu. Par to, ka ekrāns ir pārpildīts, totāli pārpildīts ar cietsirdības, vardarbības propagandu. Tas ir vienkārši nepieļaujami. Tikai par to vien vajadzētu atbrīvot, es atvainojos, gan Rubeņa kungu, gan visu padomi. Tāpēc ir Gulbenes traģēdija un diemžēl būs vēl arī citas (nedod Dievs!), ja ekrānā turpināsies šī cietsirdība, šī šaušana, šī nogalināšana ik stundu, ik minūti. Tas ir vienkārši nepieļaujami.

Un vēl par vienu lietu, ja es paspēšu šajās divās minūtēs. Kā varēja, Latvijas Nacionālajai radio un televīzijas padomei neredzot, notikt, ka 266 cilvēki tiek pasludināti, ar Tjarves vārdiem, kā tādi, kas tikai nāk uz televīziju, bet neko nedara? Tiek atlaisti tikai sliņķi un netalantīgie. Ko tad, es atvainojos, darīja Latvijas Nacionālā radio un televīzijas padome, ja vairāku gadu gaitā pieļāva šādu situāciju?

Sēdes vadītājs. Divas minūtes pagājušas.

P.Tabūns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Radioklausītāji, Latvijas Republikas pilsoņi! Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs. Jautājums ir par tiesisko kārtību, par Saeimas atbildību demokrātijas un likuma priekšā - kā mēs vērtējam likumus, kurus paši pieņemam, kāda ir Saeimas attieksme pašai pret sevi, ja mēs pieļaujam, ka likumus pārkāpj? To ir konstatējusi parlamentārās izmeklēšanas komisija un izdarījusi secinājumu - joprojām ik dienas tiek pārkāpts Valsts valodas likums, Radio un televīzijas likums. Ja tas ir tur konstatēts un Saeimai nebūs nopietnas attieksmes pret šiem likumu pārkāpumiem, es šaubos, vai mūsu vēlētājiem būs nopietna attieksme pret Saeimu kopumā. Un tādā gadījumā nebūs pamata brīnīties, ka mūsu reitings nebūs augsts. Nu par to mēs izšķirsimies paši.

Un vēl viens jautājums. Ja ir konstatēti likuma pārkāpumi, kur paliek secinājumi? Vai vienīgais secinājums ir tas, ka neviens Latvijas Republikā par likuma pārkāpumiem neatbild, pat simboliski ne? Ja tas ir tā, tad es saprotu, ka Saeimai ir strausa politika. Jautājums ir ļoti nopietns, un šeit es neredzu atšķirības starp pozīcijas un opozīcijas partijām. Likums ir vienāds visiem. Tāds ir mans vērtējums.

Ko es vēl gribētu pateikt? Es gribētu pateikt, ka es šeit neredzu personiskas dabas konfliktu. Varbūt es maldos, bet es personīgi to neredzu. Es redzu, ka ir cilvēki, kuriem ir profesionālās zināšanas un kompetence, un līdz ar to viņiem ir iespējas dziļāk spriest par procesiem. Un, ja kādam ir šīs personiskās zināšanas, tad tās Saeimas darbā, neapšaubāmi, ir jāizmanto, lai mēs varētu labvēlīgāk risināt jautājumus par labu Latvijas demokrātijas attīstībai.

Un vēl es gribētu teikt, ka būtu nepareizi, ja kādam ir šī personiskā pārliecība un zināšanas, viņu sākt kritizēt par to, ka viņš par kaut ko zina vairāk. Tādā gadījumā mēs liegtu viņam runāt.

Un vēl. “Latvijas televīzijas” arodbiedrība ir uzdevusi visām Saeimas frakcijām šos jautājumus: vai pašreizējā krīze televīzijā izraisīta apzināti, lai novestu valsts uzņēmumu līdz bankrotam, vai krīze nav radusies nemākulīgas saimnieciskās darbības rezultātā, vai kāda amatpersona ir atbildīga par esošo krīzi, vai daļa atbildības ir jāuzņemas arī Nacionālajai radio un televīzijas padomei? Lūk, Saeimai uz šiem jautājumiem ir jāatbild.

Bet ko es vēl gribēju pateikt. Es gribēju pateikt tikai to, ka likuma ievērošana, šā Radio un televīzijas likuma pārraudzība katrā ziņā ir Nacionālās radio un televīzijas padomes kompetencē, it īpaši ja runājam par Latvijas televīzijas pirmo un otro kanālu.

Un tagad man rodas daudzi jautājumi par to, kas ir konstatēts šajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Es nedzirdēju nevienu no runātājiem, kas teiktu, ka situācija vardarbības, cietsirdības un rupjību propagandā ir radikāli mainījusies kopš Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma. Nedzirdēju! Varbūt kāds vēl kāps tribīnē un teiks: “Es redzu to, tā tas ir noticis, tāpēc mēs varam teikt, ka secinājumi ir izdarīti.”

Un tagad ir vēl viens pavisam vienkāršs jautājums. Ja mēs šajā komisijas ziņojumā redzam, ka nacionālo minoritāšu raidījumi mēneša laikā praktiski nav bijuši ne baltkrievu, ne ukraiņu, ne lībiešu, ne poļu valodā un tā tālāk, tad man ir jautājums: vai Tautas saskaņas partija šo situāciju akceptē? Akceptē! Pieņemam.

Tādā gadījumā nākamais jautājums, es domāju, ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” deputātiem. Radio un televīzijas darbībā nav ievērots Valsts valodas likums. Jautājums: vai mēs to akceptējam? Tad akceptējam. Es personīgi domāju, ka diez vai manis pieminētie kolēģi to darīs. Un tāpēc, manuprāt, ārkārtīgi būtiski ir viens: Saeimai pašai vajag lemt, vai mums ir attieksme pret likuma pārkāpumiem, kuri ir konstatēti un nav apstrīdēti. Ja mūsu attieksme ir atbalstoša pret likuma pārkāpumiem, tad atbilstoši tai ir arī jālemj. Taču tad mūs vērtēs vēlētāji, un es domāju, ka viņi izdarīs arī secinājumus. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Astrīda Mūrniece - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Mūrniece (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es televīzijā neesmu strādājusi un arī iepriekšējā Saeimā, kā jūs zināt, neesmu darbojusies, bet es varu runāt par to informāciju, ko es saņemu, pirmkārt, no saviem vērojumiem, un, otrkārt, tiekoties ar vēlētājiem. Vairāku vidusskolu skolotāji, vecāko klašu skolēni viennozīmīgi apgalvo, ka televīzijai ir ļoti liela loma, ja ne gluži izšķiroša šā noziedzības līmeņa uzturēšanā vai pat veicināšanā, kādā tas pašreiz ir Latvijā, jo televīzijas raidījumi to lielākajā daļā ir pārvērtušies par kvalifikācijas celšanas kursiem noziedzniekiem. Katru dienu notiek raidījumi par vardarbībām, par slepkavībām, par slepkavību veidiem, par slepkavību plānošanām un tā tālāk un tā joprojām.

Nākošais moments. Tad, kad vienā no televīzijas raidījumiem Rubeņa kungs teica, ka viņš negrib atgriezties pie padomju laiku cenzūras un tā tālāk, es nodomāju, ka politisko situāciju vai sistēmu nevajadzētu jaukt ar ideoloģisko darbu, jo televīzijas raidījumos pārāk maz vai tikpat kā nemaz netiek popularizēts humānisms, netiek popularizēta līdzcietība vai iejūtība pret līdzcilvēku.

Un vēl viens aspekts. Bez noziedzību veicinošiem aspektiem Latvijas televīzijā ir vērojama bezatbildīga reklāma. Dabīgi, var apgalvot, ka reklāmas raidītājs neatbild par reklāmas saturu, bet es nevaru saprast, kā var raidīt vai kā var popularizēt medikamentu lietošanu ar televīzijas starpniecību. Šeit jau tika pieminētas narkotikas, tika pieminēts alkohols, tika pieminēta tabakas lietošana, bet medikamentu jautājumus, es domāju, tomēr vajadzētu izšķirt ārstam vai profesionālim, kurus medikamentus kuram slimniekam lietot, nevis raidīt to pa televīziju. Pērciet visu un jūs visi būsiet absolūti veseli!

Un pēdējais, ar ko es gribu nobeigt. Ja mēs kā parlaments esam atbildīgi par likumu izdošanu, tad acīmredzot mums ir jāuzņemas arī atbildība par likumu ievērošanu, tāpēc attaisnot likuma neievērošanu Latvijas televīzijā diez vai būtu atbilstoši šīs te iestādes funkcijām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti!

“Visiem labi, visiem labi manā tēvu zemītē;

Zaķim labi cilpas mest, rubenim rubināt.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Bez dzejas! Līdz Edvīna Inkēna uzstāšanās runai debatēs es biju nolēmis balsot pret lēmuma projektu. Bet Edvīns Inkēns, kā jau to meistarīgi prot, mani izprovocēja tomēr pieņemt galīgo lēmumu - balsot par atcelšanu. Ir ļoti nepatīkami, ka mēs no 5. un 6.Saeimas ievazājam tās sliktākās tradīcijas. Manuprāt, vajadzētu pārņemt tās labākās tradīcijas. Un man ir ļoti, ļoti žēl, ka Ojāram Rubenim nākas ciest tādu nepārdomātu runu dēļ. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mēs lemjam it kā jautājumu, kas saistīts ar Ojāra Rubeņa atsaukšanu no amata, taču tanī pašā laikā es, klausoties to visu, sadalīju varbūt apzināti, bet varbūt neapzināti argumentus divās daļās. Tie, kuri aicināja atsaukt Ojāru Rubeni, visu laiku rādīja uz tām varbūt nelikumībām, varbūt kļūdām, varbūt neizdarībām, kas notiek, un uz visu to, kas bija saistībā tieši ar pašu padomes darbu. Tie, kuri aicināja balsot pret, visu laiku rādīja uz iemesliem, kas ir ārpus padomes darba, tātad faktiski uz citiem cilvēkiem, uz viņu nepareizo argumentāciju un tā tālāk. Tautā tas apmēram tā skan: tie, kuri meklē, kā izdarīt darbu, tie meklē ceļu uz darba darīšanu, bet tie, kuri negrib to darīt, meklē ieganstu, kā visu atstāt tā, kā tas ir.

Sēdes vadītājs. Monika Zīle - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

M.Zīle (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāšu ļoti īsi. Es ļoti uzmanīgi klausījos visus runātājus, tos, kuri iestājas par Ojāra Rubeņa atcelšanu, un es šeit saskatu, es nezinu, apzināti vai neapzināti, vienu tādu ārkārtīgi nepatīkamu iezīmi. Tā ir vēlme aizvest mūs līdz cenzūrai. Protams, es saprotu, ka runātāji var runāt apzināti vai neapzināti, gribot vai negribot, sajauc likuma ievērošanu vai neievērošanu, bet tad, kad mēs sākam šeit jau analizēt un mēģinām runāt par raidījumiem, kas man patīk vai kas man nepatīk, ko mums darīt ar reklāmu vai vēl kaut kādas citas lietas, tad tomēr ir tāda vēlēšanās. Man nepatīk šī iezīme. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - atsaukt Ojāru Rubeni no Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 36, atturas - 29. Lēmums nav pieņemts.

Pirms pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma, gribu informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.aprīļa sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 27.punkta - likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzību likumā” - iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Taču, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu, daru jums zināmu, ka ir saņemts 10 deputātu iesniegums: “Ierosinām atsaukt steidzamību sēdes darba kārtības 25.jautājumam - likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Leiškalna kungs, vai jūs vēlaties runāt “pret”?

Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš” - runās “pret”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Mēs esam nolēmuši, ka vienā paketē izskatīsim likumprojektu par zemes reformu laukos un likumprojektu par zemes reformu pilsētā. Es domāju, ka komisija ir nopietni strādājusi pie abiem likumprojektiem. Normas, kuras ir strīdīgas un kuras izraisa noteikumu maiņu reformas gaitā, nav ietvertas šajā likumprojektā, kurš steidzamības kārtā ir izskatāms otrajā lasījumā, un ir daži priekšlikumi, labojumi, kas būtu izdarāmi nevis šajā likumā, bet likumos par nodokļiem, likumā par nekustamā īpašuma nodokli. Tā ka es aicinu jūs balsot “pret” steidzamības atcelšanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. “Par” steidzamības atcelšanu runās deputāts Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Tik vienkāršs tas jautājums nav. Tā ir vecu vecā problēma, ko mēs ik dienu redzam televīzijā, dzirdam radio un lasām presē. Tā ir problēma starp saimnieciski rosīgo un aktīvo lietotāju jeb nomnieku un īpašnieku, tās ir divas puses. Un tā ir problēma arī ar īpašuma nodokļa iekasēšanas jautājumiem. Tā problēma ir daudz, daudz sarežģītāka. To te mēģina paātrinātā kārtā atrisināt, bet principā nekas netiek atrisināts. Tieši otrādi! Šī konfrontācija starp īpašnieku un lietotāju tiek šajā redakcijā saasināta vēl vairāk un jautājumam nav atrisinājuma. Mēs šo dokumentu saņēmām šorīt no rīta. Es domāju, nez vai zālē būs daudz tādu deputātu, kuri ar šo redakciju vispār ir iepazinušies. Manuprāt, pilnīgi motivēta ir steidzamības atcelšana. Es ļoti labprāt padziļināti pētītu šo jautājumu un aizstāvētu piedāvātās redakcijas arī Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 2. Izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar dokumentu nr.464-a. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kurš ir izskatāms otrajā un, tā kā likumprojekts ir steidzams, arī galīgajā lasījumā.

Godātie deputāti! 1.priekšlikums ir par 9.pantu, un to ir iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 57, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Līdz ar to, manuprāt, nav izskatāms 2. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir par 12.panta pirmo un otro daļu. Komisija šo apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu nav atbalstījusi, jo par nepieņemamu uzskata noteikumu maiņu reformas laikā, reformai ejot uz beigām. Es vairāk negribu paskaidrot laika trūkuma dēļ. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Leiškalna kungs nedaudz kļūdījās, sacīdams, ka šis likumprojekts nesarežģīs un nemainīs nekādus noteikumus reformas gaitā. Bet ir runa par tiem gabaliem, kuri nav piešķirti nedz bijušajam īpašniekam, nedz kādam citam un palikuši kā starpgabali reformas procesā. Ja netiek atbalstīts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums, tad šos pāri palikušos gabalus, kā parasti, pievienos (un likuma iepriekšējā redakcija to nosaka) tikai mājas īpašniekam, tā sakot, jaunajam ieguvējam. Bet bijušajam īpašniekam šos starpgabalus nevar pievienot. Tādēļ es aicinu atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 53, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Arī 4.priekšlikuma iesniedzēja ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir ļoti būtisks. Visā reformas gaitā bija noteikts, ka nomas maksa nedrīkst pārsniegt 5% tādos gadījumos, kad uz īpašnieka zemes ir citai personai piederoša ēka vai būve, bet fiziskai personai piederoša ēka vai būve, kurā viņa dzīvo...

1997.gadā tika izdarīts grozījums, pret kuru tika saņemts parlamentā ārkārtīgi daudz protestu. Šis grozījums noteica, ka 5% (līdz 5%, ne vairāk) nomas maksa jāmaksā arī tiem, kas ir privatizējuši ēkas un būves likumos un normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Tas nozīmē, ka zemes gabala vērtība ārkārtīgi ceļas, nosakot zemes kadastrālo vērtību, jo tajā ievērtē arī to, ja uz zemes gabala ir ēkas, kurās nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Bet ne vairāk par 5% no šīs kadastrālās vērtības drīkst nomas maksā saņemt bijušais īpašnieks. Ko tas nozīmē? Bieži vien šie nomas līgumi vispār netiek slēgti un īpašniekam ir jāmaksā ne tikai pilns zemes nodoklis, vispār nekādu maksu nesaņemot no tiem, kas ir privatizējuši ēkas un būves.

Šis ir ļoti izšķirošs balsojums. Es lūdzu jūs iedziļināties šajā jautājumā. Manuprāt, šī ir netaisnība, pret kuru Īpašnieku apvienība arī Rīgas pilsētā ir iebildusi. Nerunāsim nemaz par visām citām pilsētām, kurās ir izveidojusies šāda situācija. Es iesaku atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav.

Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Komisija izskatīja šo priekšlikumu no vairākiem aspektiem, to skaitā arī no īpašnieka viedokļa, un nepagāja garām šai problēmai. Īpašnieks šobrīd vairāk vai mazāk ir apdraudēts. Komisija pat mēģina ģenerēt priekšlikumus citam likumam, kas nosaka, ka iznomāšanas gadījumā zemes nodokli maksā nomnieks, nevis īpašnieks. Mēs mēģinām risināt šo problēmu. Bet šobrīd noņem šo ierobežojumu, kas attiecas uz privatizētajiem uzņēmumiem. Mēs patiesībā izmainām šādam uzņēmumam izdzīvošanas noteikumus. Jo iedomāties, ka šobrīd visi likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā privatizētie uzņēmumi dzīvo zaļi un ir gatavi zemes īpašniekam maksāt jebkuru summu bez ierobežojuma vai uzsākt milzīgus tiesas procesus, jo tiesā, neapšaubāmi, var apstrīdēt šo noteikto nomas maksu... Es domāju, ka šobrīd tas nebūtu pareizi un nebūtu īsti vietā. Šajā likumā ietvertās normas darbosies tikai laikā, kamēr valstī notiek zemes reforma, kamēr notiek privatizācijas process un kamēr šo privatizācijas procesu rezultātā iegūtie īpašumi nostabilizēsies, drīzāk tā es gribētu teikt. Un komisija, vienam cilvēkam balsojot “par” un pārējiem “pret”, klātesot arī Pašvaldību savienībai, kas atbalstīja komisijas lēmumu, šajā gadījumā nolēma atstāt spēkā šo nomas maksas ierobežojumu. Es domāju, ka var rasties - un daudzi komisijā domā, ka var rasties - lielas problēmas, ja mēs šobrīd to atcelsim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 52, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 5.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Tiesnesis, Muciņš un Leiškalns. Komisija to nav atbalstījusi, lai gan jāteic, ka komisija pēc būtības ir šo priekšlikumu atbalstījusi 6.priekšlikumā. Patiesībā komisija ir atbalstījusi tiesiskās paļāvības principu, kas Latvijai ir saistošs dēļ tās noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, un noteikusi, ka prasību pieteikumi tiesā iesniedzami līdz 1999.gada 1.jūnijam. Tātad cilvēki, kam ir šādas pretenzijas, to vēl var izdarīt līdz 1999.gada 1.jūnijam; termiņš nav nogriezts kā ar nazi. Tātad mēs atstājam spēkā tiesiskās paļāvības principu un nosakām attiecīgu termiņu cilvēkiem, kas mēģina pretendēt uz kāda zemes īpašuma atjaunošanu tiesas lēmuma ceļā. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas izstrādāto 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Deputāti pieprasa balsojumu par 5.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. priekšlikumu - deputātu Leiškalna, Tiesneša un Muciņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 36, atturas - 14.

Pret 6. priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 7.priekšlikums. Iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, uzskatot, ka šis ir nodokļu likumdošanas jautājums. Komisija vēlreiz aicina iestrādāt šādu normu likumā par zemes nodokli.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Patiesībā šīs normas dēļ mēs bijām lūguši steidzamību atcelt, bet, ja mūs apmierina tā kārtība, ka šodien izsniegtais dokuments ir darba dokuments, tad mēs turpinām darbu.

Būtība ir tāda, ka Latvijas pilsētās ir ļoti daudz tādu zemes īpašnieku, uz kuru zemēm ir nomnieki, kuri atsakās slēgt nomas līgumus. Zemes īpašnieki ir spiesti griezties tiesā un tiesas ceļā panākt nomas līguma noslēgšanu. Zemes īpašuma nodoklis gadiem ilgi netiek maksāts pilsētu budžetā. Pilsētas cieš milzīgus zaudējumus. Un, ja mēs šo jautājumu neatrisināsim, tad mēs atstāsim to situāciju, kāda ir ar tiesu noslogotību. Procesi tiek atlikti no reizes uz reizi, arī šodien viens tāds process ir beidzies, tas ir ar turpinājumu, protams, ar kārtējo atlikšanu. Šie zemes īpašnieki skaitās kā ļaunprātīgie nemaksātāji, pielīdzināmi nodokļu nemaksātājiem, kuriem savukārt nav tās naudiņas, lai to nodokli samaksātu pilsētas budžetā, pilsētas kasē. Sanāk tā, ka šie it kā saimnieciski rosīgie uzņēmēji, kuri atsakās slēgt nomas līgumus, dzīvo cepuri kuldami. Viņiem nav jāmaksā nedz nomas maksa īpašniekam, nedz arī jāpilda kādas citas saistības. Kam ir izdevīga šī situācija? Es ļoti ceru, ka šī situācija nav izdevīga procesa virzītājam, šā likumprojekta virzītājam un konkrēto normu aizstāvim.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti, iedomāsimies vienu šādu gadījumu. Ir 600 kvadrātmetru vai 1200 kvadrātmetru liels zemes gabals, uz kura ir benzīna stacija ar lieliem ienākumiem. Bet zemes nodokli sedz zemes īpašnieks, un šīs benzīna stacijas īpašnieks pat nepiedāvā savu zemi atpirkt un nemaksā zemes nodokli.

Tātad mums tomēr vajadzētu izšķirties par šā priekšlikuma labumu vai sliktumu. Es domāju, ka par to ir jābalso. Nupat es konsultējos ar Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju Tiesneša kungu, kurš saka, ka priekšlikums tiešām ir labs, bet to vajag iestrādāt citā likumā. Kad tas būs? Un vai to iestrādās? Šodien mēs izskatām steidzamības kārtībā šo likumu. Tātad, ja norma ir laba, balsojam par to! Kāpēc? Tāpēc, ka lauku zemes privatizācijas likumos šāda norma būtībā ir jau paredzēta. Protams, eleganti būtu, ja šeit būtu pierakstīti klāt divi vārdi, proti, ka šī maksa tiek iekasēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Bet steidzamības dēļ acīmredzot šādu tekstu vairs ielikt nevar, un Ministru kabinets tā vai tā var noteikt šo kārtību. Aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Seiles kundzei ir taisnība. Vakar visi atzina, ka šī norma tik tiešām ir laba un pat nepieciešama Latvijas Republikas likumdošanā. Taču visi, arī lielākā daļa no komisijas, atzina, ka šī norma, kura nosaka, ir nodokļu likumdošanas jautājums. Arī Latvijas Pašvaldību savienība uzstājās šajā jautājumā un runāja par gadījumiem, kad līgumi nav legalizēti. Tad nu pašvaldībai vienkārši nebūs skaidrs, kas maksā vienu no tās pamatnodokļiem, - zemes lietotājs. Es domāju, ka attiecībā uz “Statoil”, “Lukoil” un visām citām šīm stacijām šis piemērs nebija korekts, jo tur parasti zeme ir nopirkta īpašumā.

Protams, Seiles kundzei ir taisnība. Ir šādi gadījumi, un tad šī nodokļu maksāšana jāpārliek uz zemes lietotāju, jo nav situācijas... Es domāju, ka mēs runājam par daudz smagākām situācijām, kad zemes nodoklis bieži vien ir lielāks nekā nomas nauda, ko iegūst īpašnieks, un tad viņš nemitīgi par savu paša īpašumu piemaksā vēl klāt, jo mēs nosakām šo 5% ierobežojumu, un līdz ar to šī situācija ir jālabo. Komisija vakar nolēma, ka šī situācija ir jāatrisina speciālajos nodokļu likumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 47, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 8.priekšlikums. To iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Es ilgi nepakavēšos, tikai vienkārši pateikšu, ka komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja pilnīgi neviens.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Tas ir aizstājums likuma 19.pantā. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat komisija ir atbalstījusi 10.priekšlikumu par 19.pantu, kas saņemts no Juridiskā biroja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums. Par izslēgumiem 20.pantā. Lujāna kungs ir šā priekšlikuma iesniedzējs, bet komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 55, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Manuprāt, ja Lujāna kungs piekrīt, arī 12. un 13. priekšlikums nav balsojams, jo mēs esam noraidījuši 11.priekšlikumu, un šie minētie izriet no šā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt un atsauc šos priekšlikumus. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina veikt aizstājumus. Ņemot vērā to, ka mums šobrīd ir vairākas novadu domes, blakuspilsētas, tad “domei” vajag pielikt klāt vārdu “novada dome”. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas tabulā ir ietverts kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns. 15.priekšlikums par 22.panta otro daļu. To izstrādājis un iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Par 24.panta pirmo daļu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums nr. 16, kas redzams jūsu tabulās. Līdz ar to tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums. Manuprāt, tas ir saistīts ar 11. priekšlikumu, deputāta Lujāna kunga priekšlikumu, kuru augstā sapulce noraidīja, tāpēc es domāju, ka tas šobrīd nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs neceļ pretenzijas. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums par 24.panta jaunu otro daļu ir komisijas atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Līdzīgi 17.priekšlikumam arī te ir izslēgums 25.pantā. Tas saņemts no Lujāna kunga. Komisija nav atbalstījusi šo 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 25.panta pirmo daļu savā 20.priekšlikumā lūdz mainīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pati šīs izmaiņas atbalstot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat arī 21.priekšlikumu, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par 25.pantu, aicinu augsto sapulci atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums. Deputāta Modra Lujāna priekšlikums - izslēgt likuma 26.pantu. Tas guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 23.priekšlikums par speciālajām ekonomiskajām zonām. Iesniedzis deputāts Segliņš. Komisija to ir atbalstījusi precizētā redakcijā, izstrādājot savu redakciju un ņemot par pamatu deputāta Segliņa iesniegumu. Līdz ar to tas ir atbalstīts. Šobrīd mēs vairs nerunājam tikai un vienīgi par Liepājas speciālo zonu, bet likums nosaka saistošas normas visām speciālajām zonām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 23. un 24.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums par 29.panta ceturto daļu ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums par izslēgumu pārejas noteikumos. Ieteicis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija nav atbalstījusi... Manuprāt, šobrīd vairs nav balsojams arī deputātu Leiškalna un Muciņa piedāvātais pārejas noteikumu variants, jo mēs, manuprāt, 12. priekšlikumā jau ietvērām šo tiesiskās paļāvības principu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 28.priekšlikums. Par pārejas noteikumiem priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, un mēs līdz ar to esam šo likumu otrajā un galīgajā lasījumā izskatījuši. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aivars Tiesnesis, Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Darba dokuments ir nr. 465-a. Sākam izskatīšanu. 1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par informāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 2.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 3.priekšlikums. Deputātes Seiles priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis. 4.priekšlikums. Juridiskā biroja un deputāta Tiesneša priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 5.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 6.priekšlikums. Deputāta Tiesneša priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 8.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 9.priekšlikums. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 10.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 11.priekšlikums arī ir saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 12.priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Tiesnesis. 13.priekšlikums. Juridiskais birojs. Atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 14. - iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 15. - iesniegusi atbildīgā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 15.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 16. - iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Tiesnesis. 17. - iesniedzis Juridiskais birojs. Arī tas daļēji ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 18. - iesniedzis deputāts Tiesnesis. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 19. ir pilnveidots. Iesniegusi atbildīgā komisija un arī pati atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 20.priekšlikums. Deputāte Seile. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Tiesnesis. 21.priekšlikums. Deputāte Seile. Tas ir daļēji atbalstīts un tika iestrādāts iepriekš.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Tiesnesis. 22.priekšlikums. Deputāts Tiesnesis. Ir atbalstīts un ietverts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 22. un 23.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 24.priekšlikums. Deputāts Tiesnesis. Ir atbalstīts un ietverts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 24. un 25.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 26. - iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti balsošanu nepieprasa. Tālāk, lūdzu!

A.Tiesnesis. 27. - iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Tiesnesis. 28.priekšlikums. Deputāts Tiesnesis. Atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta precizēto redakciju.

A.Tiesnesis. 29. - iesnieguši deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Tiesnesis. 30.priekšlikums. Deputāti Urbanovičs un Lujāns. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Tiesnesis. 31. - iesniedzis deputāts Tiesnesis. Komisija ir atbalstījusi un ietvērusi 32.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31.un 32.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 33. - deputāta Tiesneša priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi un ietvērusi 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 33. un 34.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 35. - deputāta Tiesneša priekšlikums. Ir komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Tiesnesis. 36. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisija to atbalsta daļēji, un tas ietverts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 36., 37.un 38.priekšlikumu.

A.Tiesnesis. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tur ir runa par termiņu. Ir komisijas atbalsts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta šo priekšlikumu.

A.Tiesnesis. Paldies, tas ir viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs strādāt ar dokumentu nr.517. Godīgi sakot, es gribētu mazliet pakavēties vēsturē. Tad, kad 1998.gada rudenī 6.Saeima pārsteidzīgi lēma par dažiem ļoti populāriem, tomēr populistiskiem lēmumiem, tika brīdināts par to, ka būs budžeta deficīts un nepietiks līdzekļu šī deficīta segšanai. Šodien, pateicoties tam, ka sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļu administrē Valsts ieņēmumu dienests, visi to redz, atzīst, publicē, saceļ ažiotāžu. Jautājums ir tikai par to, vai 1998.gada septembrī, oktobrī nebija vērts ieklausīties Labklājības ministrijas speciālistu viedoklī. Viņi piedāvāja tieši tos pašus aprēķinus, ko šodien apstiprina gan pieņemtais budžets, gan dažkārt Finansu ministrijas paustais viedoklis. Es aicinu beidzot pārtraukt populismu, strādāt tikai ar ekonomiski pamatotiem priekšlikumiem, lai tiešām mūsu valstī uzsāktos normāla pensiju indeksācija, lai tiešām pensijas sasniegtu iztikas minimuma līmeni. Tādēļ Sociālo un darba lietu komisija šodien starpbrīdī sanāca savā sēdē un nolēma, pirmkārt, lūgt Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu izskatīšanu steidzamības kārtā un, otrkārt, šodien pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V.Makarovs. Aicinu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai Gundars Bērziņš vēlas debatēt par šo? Tādā gadījumā debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu!

V.Makarovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.aprīlis. Ierosinu izskatīt Saeimas sēdē 22.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.

Pirms pārtraukuma daži paziņojumi.

Anta Rugāte - Tautas partijas frakcija.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs uz Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zāli Jēkaba ielā 10/12, lai tiktos ar Latvijas un Francijas parlamentu sadarbības grupas deputātiem un vienlaicīgi uzklausītu arī Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Bernāra Ponsē kungu. Laipni lūdzu! Pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vārds Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uzmanīgi ieklausīties! Kolēģi, pulksten 13.00, tas ir, pēc pusstundas, aicinu jūs ierasties uz komisijas sēdi Valodas likuma sakarā iesniegto priekšlikumu apspriešanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Linards Muciņš, Mariss Andersons, Māris Vītols, Andris Bērziņš, Krišjānis Peters, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle, Vladimirs Makarovs.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Turpināsim darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 522. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nodod jums izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Attiecībā uz trešo, galīgo lasījumu ir iesniegti tikai trīs priekšlikumi. Tie visi ir no Saeimas Juridiskā biroja. Divi no tiem ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstīti, viens - ne.

Pirmais priekšlikums ir izteikt 69. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis. Otrais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums precizēt 102.1. panta otrās daļas 5. punktu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Trešais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt likumprojekta 10.pantu. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. Paldies. Es jūs aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Šis ir likums par Kultūrkapitāla fondu, trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos grozījumus, uzklausīja radošās inteliģences pārstāvjus, Kultūras ministrijas pārstāvjus, Kultūrkapitāla fonda finansu menedžmenta pārstāvjus. Pirms sākam balsojumus, es gribu atgādināt vienu lietu: šī nav viendabīga situācija, šī nav viendabīga institūcija. Īstenībā tā ir institūcija ar trijām sejām - ar uzņēmējdarbības seju, ar budžeta iestādes seju un ar valsts ministrijas seju.

Šajā brīdī piedāvāti sekojoši priekšlikumi. 1. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Kalniņš. 2. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

I.Kalniņš. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par trešo - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 17, atturas - 14. Priekšlikums pieņemts.

I.Kalniņš. 4. - deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

I.Kalniņš. 5. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Kalniņš. 6. - finansu ministra Godmaņa kunga priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. 7. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

I.Kalniņš. 8. - deputāta Zvejsalnieka kunga priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man kabinetā Rēzeknes mākslas koledžā ir Zviedrijas kultūras iestāžu karte, un šajā kartē ir atzīmētas visas Zviedrijas kultūras iestādes. Protams, centrā, ap galvaspilsētu, šis tīkls ir biezāks, taču arī augšdaļā, ap Polāro loku, ir gan teātri, gan muzeji, ir pat opera. Tā kā visu savu dzīvi esmu strādājis par tā saucamo mākslas funkcionāru, es ļoti labi saprotu to, ka šāda situācija valstī pati no sevis nevar izveidoties. Lai šādu situāciju radītu, ir nepieciešams plānveidīgs un ilgs darbs, un tas ir realizējams tikai tad, ja viena valdība pārmanto otras iesākto. Mums Latvijā situācija ir pilnīgi pretēja. Mums visa radošā darbība, pāri par 90%, ir koncentrēta Rīgā. Man nav datu par pēdējiem gadiem, bet, teiksim, astoņdesmito gadu vidū mēs bijām šajā ziņā visvairāk centralizētā republika. Ir pilnīgi saprotams, ka valsts interesēs būtu attīstīt visu valsts teritoriju. Jāsaka, ka neatkarības pašā rītausmā daudz kas tika šajā ziņā izdarīts un vēl vairāk tika cerīgi iesākts. Diemžēl šobrīd sakarā ar to, ka valsts it kā ir atteikusies no savām kontroles un virzošajām funkcijām, šis darbs zināmā mērā ir apstājies. Tas, ko es piedāvāju šeit konkrēti - 40% no Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem novirzīt speciāli reģionu projektiem, - tā būtu normāla virzība, lūk, šīs kultūras decentralizācijas virzienā. Es domāju, ka šāda virzība būtu izdevīga Latvijai, un, ja reiz tā ir izdevīga Latvijai, tā nevarētu būt galu galā neizdevīga arī Rīgai.

Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo manu priekšlikumu un nobalsot par šo sadalījumu, kur būtu jau noteikta reģionu daļa šajā Kultūrkapitāla fonda līdzekļu sadalījumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis... Apiņa kungs, debates par 8. priekšlikumu ir beigušās... Atvainojos... Kalniņa kungs.

I.Kalniņš. Es atkārtoti vēlos vērst auditorijas uzmanību uz to, ar ko es sāku savu runu. Tā problēma, par ko runāja Zvejsalnieka kungs, ir pavisam cita problēma, un būtībā jautājums par Kultūrkapitāla fondu ir pavisam cits. Problēma, par ko runāja Zvejsalnieka kungs, ir jautājums par to, kā administrēt kultūras procesu Latvijas valstī. Šeit ir jārunā par Kultūras ministriju kā kultūras administrācijas iestādi nevis par Kultūrkapitāla fondu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Zvejsalnieka priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 21, atturas - 34. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Kalniņš. 9. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Iestrādāts komisijas priekšlikumā labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 9. un 10. priekšlikumu? Nav iebildumu.

I.Kalniņš. 9. priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Jau izskatījām.

I.Kalniņš. 10. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. 11. - Zvejsalnieka kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav?

I.Kalniņš. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 3, atturas - 16. Priekšlikums pieņemts.

I.Kalniņš. 13. - Bojāra kunga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

I.Kalniņš. 14. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī tas nav balsojams.

I.Kalniņš. 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Kalniņš. Pirms mēs izdarām balsojumu par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā, es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim, ka komisija, apspriežot šo likumu un kopumā šo institūciju, kas saucas “Valsts kultūrkapitāla fonds”, secināja, ka šeit ir ļoti daudzas nenoregulētas lietas - tiesiski nenoregulētas lietas, finansiāli nenoregulētas lietas un tīri filozofiskā ziņā nenoregulētas lietas.

Es aicinu parlamentu balsot pret šī likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kultūrkapitāla fonda likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 27, atturas - 11. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 513 - “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskās komisijas, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. Otrais priekšlikums ir deputātes Muižnieces priekšlikums, ko komisija ir daļēji atbalstījusi visā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. Trešais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

J.Ādamsons. Ceturtais ir deputātes Muižnieces priekšlikums, ko komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Ādamsons. Piektais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Ādamsons. Sestais ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.... Nepiekrīt. Vai jūs pieprasāt balsošanu? Atklājam debates.

Linards Muciņš - frakcija “Latvijas ceļš”.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, likumprojekta “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” otrajā lasījumā - šeit ir redzams otrajā lasījumā nobalsotais teksts - mēs balsojām un pieņēmām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas formulējumu... bez materiālajām un procesuālajām tiesību normām “arī Latvijai saistošo starptautisko līgumu normas cilvēktiesību jomā”. Šāds balsojums tika izdarīts procesuāli, un tas komisijai ir saistošs. Juridiskā komisija lūdza tikai precizēt izziņas iestādes, prokuratūras un tiesas rīcību, aizvietot. Un šeit ir redzams, ka mēs neesam lūguši izņemt ārā cilvēktiesību jautājumu, tāpēc šī atzīme, ka daļēji ir pieņemts Juridiskās komisijas priekšlikums, pirmām kārtām neatbilst patiesībai ne pēc būtības, ne arī atspoguļo šeit otrā lasījuma jautājumus. Ja mēs runājam šeit pēc būtības un salīdzinām Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas variantus, tad redzam, ka viena no demokrātijas svarīgākajām pazīmēm ir iespēja valstij “pa tiešo”, nepastarpināti, lietot starptautiskos līgumus un aktus cilvēktiesību jautājumos. Daudzus citus starptautisko tiesību aktus ir vēlams un vajadzīgs implantēt mūsu nacionālajā likumdošanā, un tieši cilvēktiesību aktu praksē un tiesā ir jācenšas pēc tāda stāvokļa, lai tie būtu implantēti nacionālajā tiesvedībā, bet dažādu neprecizitāšu vai nekonsekvences gadījumā, vai tulkošanas gadījumos mums ir jāpanāk tāds stāvoklis un jācīnās par to, lai mēs tos varētu lietot tieši. Tādēļ šeit es balstos tieši uz procesuālo kārtību, jo otrajā lasījumā šis jautājums tika balsots un pieņemts. Tagad nebūs nekonsekvences, ja Aizsardzības un iekšlietu komisija to izņems ārā.

Es aicinātu salīdzināt Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas priekšlikumus, bet tomēr balsot par 6.priekšlikumu un atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir pilnīgāks un precīzāks.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Muciņa kungs no juridiskā viedokļa tik precīzi pateica, ka man nebūtu ko piebilst. Es negribu turēt aizdomās atbildīgo komisiju par ļaunprātību, taču ir sanācis tā kā tajā parunā, ka, it kā lai iemidzinātu mūsu uzmanību, ir norādīts, ka daļēji ir pieņemts. Būtība tomēr ir tāda, kā to izstāstīja Muciņa kungs. Ļoti lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es lūgšu tomēr jūsu uzmanību, tāpēc ka arī iepriekšējā reizē mēs nepārdomājot iebalsojām šo te normu. Kur ir strīda objekts? Faktiski mēs šajā atsevišķajā likumā mēģinām ierakstīt to, ka starptautiskie līgumi mums ir saistoši. Taču tas ir pats par sevi saprotams, ka tad, ja Latvija ir parakstījusi starptautiskos līgumus un konvencijas, tie ir augstāki nekā vietējie likumi. Un mums tie ir obligāti jāievēro. Un tieši izejot no šī te iemesla, mēs uzskatām, ka tā ir liekvārdība un ka tas nav speciāli jāatrunā, ka Latvijai ir saistošas starptautisko līgumu normas cilvēktiesību jomā. Bet varbūt tiks pārkāpta kāda cita konvencija, ne tikai cilvēktiesību jomā. Tātad tas nebūs saistoši šā likuma izpratnē. Un tieši tāpēc es aicinu balsot pret Juridiskās komisijas priekšlikumu un atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākošais ir Saeimas Juridiskās komisijas 8.priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. Nākošais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 10. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. 11. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Ādamsons. 12. ir Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Es aicinu (atšķirībā no iepriekšējā komisijas vadītāja) atbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.520.

Pirmo labojumu ir iesniedzis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Pēterkopa kungs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izveidojusi jaunu redakciju, papildinot padomes sastāvu līdz 10 deputātiem un iekļaujot šajā padomē vienu pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības. Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Seile. Vairāk priekšlikumu par šo likumprojektu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu paņemt dokumentu nr.521-a. Jums ir divi dažādi dokumenti. Es jūs ļoti lūdzu paņemt to dokumentu, kuram ir “a” burtiņš beigās, jo mums bija zināma tehniska kļūme. Dokuments ir labots. Es jūs ļoti lūdzu strādāt ar pareizo dokumentu.

Tātad par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” trešajā lasījumā ir saņemti daudzi priekšlikumi.

1.priekšlikums patiesībā jāskata kontekstā ar 3.priekšlikumu, un tas ir deputāta Požarnova priekšlikums, kas nosaka, ka medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes pat pēc Labklājības ministrijas apstiprināta saraksta izsvītro no neapliekamās likmes un piemēro 0 procenta likmi. Šis priekšlikums, protams, no mana kā no mediķa viedokļa raugoties, ir lielisks, taču tas nav savienojams ar Eiropas Savienības normām. Un es ļoti lūdzu jūs visus atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas otro priekšlikumu, kurā daļēji ir ietverta arī šā 1.priekšlikuma norma.

Sēdes vadītājs. Attiecībā uz 1.priekšlikumu deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Vai pret 2.priekšlikumu ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!

P.Apinis. Tātad 3.priekšlikums vairs nav skatāms.

4. ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

P.Apinis. 5. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Apinis. 6. ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums, kuru deputāti ir atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 7. - ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko deputāti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstījuši... Piekrīt, piekrīt! Tur nekā nav tāda, par ko varētu diskutēt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Sociāldemokrātu frakcijai diemžēl pašreiz nav šā dokumenta uz rokas. Es nezinu, kā lai mēs strādājam. Varbūt tas tika izdalīts, bet mums nevienam nav.

Sēdes vadītājs. Dokuments ir izdalīts visiem deputātiem.

E.Baldzēns. 521.-a dokumenta mums nav.

P.Apinis. Pirmkārt, tas bija lādītēs, otrkārt, šodien ir uz galda. Abas divas versijas. Katrā ziņā lādītē tas bija. Es ceru, ka visu deputātu palīgi ir čakli strādājuši, atnesuši katram un iedevuši dokumentu darbam.

Sēdes vadītājs. Es domāju, ka šādas pretenzijas bija jāceļ, pirms mēs sākām izskatīt likumprojektu. Tā ka turpināsim darbu, kolēģi!

P.Apinis. Cienījamie kolēģi sociāldemokrāti! Šā likumprojekta izstrādāšanā ir piedalījušies jūsu kolēģi, pie tam ļoti aktīvi piedalījās arī Bojāra kungs, un, kā zināms, viņš aktīvi visur atbalstīja pēdējā versijā šos te jūsu grozījumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamais Apiņa kungs! Dokumenta mums nav. Nu nav mūsu kastītēs! Nu netaisīsim taču tādus brīnumus, kādi bija pagājušajā reizē ar margarīnu.

P.Apinis. Cienījamie sociāldemokrāti! Ir kastītē šis dokuments. Es diemžēl nezinu, kāpēc jūs ignorējat tādu metodi kā šo kastīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi, turpināsim darbu!

P.Apinis. Paldies, cienījamais sēdes vadītāj! Mēs esam nonākuši pie 7. - Juridiskā biroja priekšlikuma, kas ir tikai precizējošs priekšlikums un ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Arī 8.priekšlikums ir Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums, ko, protams, atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

P.Apinis. Līdz ar to, godātie kolēģi, šo ļoti būtisko, ļoti nozīmīgo likumprojektu mēs esam izskatījuši trešajā, galīgajā, lasījumā. Es jūs ļoti lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Likumprojektā ir ietverti tikai daži labojumi, kuri precizē kārtību, kādā veidā valsts un pašvaldības varēs nostiprināt savus zemes īpašumus zemesgrāmatās. Šie precizējumi ir nepieciešami, lai sakārtotu tās problēmas, kas radušās, ierakstot zemesgrāmatās valsts un pašvaldību zemes īpašumus.

Aicinu nobalsot un pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

L.Muciņš. 26.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.aprīlis. Paldies.

Nākošais likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Dokuments nr.355 ir tapis tādēļ, lai sakārtotu attiecības starp Ministru kabinetu un likumiem, jo Ministru kabinetā ir pamatnostādne iestrādāt par valsts robežsargu palīgu tiesisko statusu, un tāpēc mums ir nepieciešams pieņemt dažus grozījumus Robežsardzes likumā, lai likums atbilstu šai pamatnostādnei. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Dobelis. 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.aprīlis.

Nākošais likumprojekts - “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem” ļaus mums daudz efektīvāk izmantot tos kadrus, kuri pašreiz ir Latvijas rīcībā, militārajā sfērā. Un iesniegts tas ir tieši tādēļ, lai mēs nezaudētu tos līdzekļus, kuri ir ieguldīti šo cilvēku apmācīšanā, veidojot Nacionālos bruņotos spēkus. Tas dotu iespēju ar aizsardzības ministra pavēli pagarināt dienesta laiku dažādu kategoriju virsniekiem, un tas mums varētu atnest pašreiz reālu labumu, lai sakārtotu militāro struktūru kadrus. Aicinu balsot par šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Dalbiņš. Tātad priekšlikumus iesniegt līdz 29.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nodod jums izskatīšanai dokumentu nr.492 “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir saņemti daudzi priekšlikumi. 1. - 5.priekšlikums pilnībā attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, un tas ir par 9.panta piekto daļu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pilnībā atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli - izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamais referenta kungs pareizi teica, ka saistībā ir jāskata visi priekšlikumi no pirmā līdz sestajam. Ja mēs nobalsotu par 1.priekšlikumu un izslēgtu iepriekš sagatavoto tekstu, kāds tas tika nobalsots pirmajā lasījumā, tad īstenībā par tālākajiem grozījumiem vairs nevarētu būt ne runas. Manuprāt, tomēr vajadzētu rūpīgi izsvērt visus šos priekšlikumus, tāpēc es ierosinu neatbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, jo tas ir jāskata saistībā ar nākošajiem priekšlikumiem. Runa ir par pensijas vecumu sasniegušām politiski represētajām personām. Es iesaku rūpīgi ieskatīties 3. un 4.priekšlikumā, kur tiek paredzēta speciāla kārtība, kādā varētu šos sertifikātus dzēst, - vienu sertifikātu par katru izsūtījumā pavadīto gadu.

Un šeit tātad nevarētu atsaukties arī uz Bojāra kunga 6.priekšlikumu, kurš saka, ka tie būtu 18,7 miljoni latu, kuri ir jāparedz šāgada budžetā. Absolūti ne tā! Tas varētu būt miljons vai pusotra miljona latu, jo šajā 3. un 4.priekšlikumā ir paredzēts dzēst tikai vienu sertifikātu par katru izsūtījumā pavadīto gadu. Pie tam tālākajos priekšlikumos ir arī piedāvāta kārtība, ka šos sertifikātus ieskaita īpašā fondā, un tie visi nav jādzēš šajā gadā. No kā tos dzēst - to izlems Ministru kabinets. Varbūt tas būs Valsts privatizācijas fonds, varbūt arī kādi citi līdzekļi, bet mēs visi esam šiem cilvēkiem parādā, tiem, kuri ir bijuši represēti un sasnieguši pensijas vecumu. Šis process var būt ļoti pakāpenisks, ja šos sertifikātus mēs ieskaitām īpašā fondā.

Vakar, tiekoties frakcijas sēdē ar ekonomikas ministru Šleseru un Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoru Nagli, mēs saņēmām ļoti konsekventu atbildi, ka šāda kārtība ir iespējama, un es lūdzu ministra kungu piedalīties arī šodienas sēdē, bet kaut kā zālē es nevaru viņu ieraudzīt. Tāpēc es aicinu noraidīt šo 1.priekšlikumu un atbalstīt 3. vai 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcija “Latvijas ceļš”.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Es uzstāšos šoreiz kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Finansu ministrija kategoriski noraida iespēju iepriekš - pirmajā lasījumā - nobalsoto redakciju, kur paredzēts, ka zināma daļa no tiem cilvēkiem, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu un ir bijuši politiski represēti, saņem atpakaļ naudu. Taču citi, tie, kuri ir jau iepriekš privatizējuši dzīvokļus vai pārdevuši savus sertifikātus, līdz ar to tiek apieti. Patiesībā tā ir klaja šo cilvēku, kuri ir reāli strādājuši ar saviem sertifikātiem, ignorēšana. Ir vesela virkne jautājumu, kādēļ šo lietu nevar darīt. Un tās ir lielas izmaiņas arī budžetā. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 29, atturas - 9. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - 6. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. Paldies, godātie kolēģi! Līdz ar to 2., 3., 4. un... (No zāles deputāts G.Bērziņš: “3 ir balsojams!”)

Sēdes vadītājs. 3.priekšlikums tiešām ir balsojams.

P.Apinis. Labi. Tādā gadījumā balsosim par 3.priekšlikumu. Es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 26, atturas - 10. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. Es ceru, ka līdz ar to mums, teiksim, 4. un 5.priekšlikums vairs nav jābalso.

Sēdes vadītājs. 6.priekšlikums.

P.Apinis. 6. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Ja kāds to ir izlasījis, varam balsot, bet es aicinu nobalsot un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku, pacēluši roku, zvēram, ka mēs atbalstām vecos cilvēkus, ka mēs atbalstām pensionārus. Apzinoties to, ka 18,7 miljonus latu 1999.gadā mēs tik tiešām nevaram apmaksāt, mans priekšlikums bija 1999.gadā apmaksāt 3 miljonus, kurus vajadzētu izmaksāt tādā veidā, lai nauda tiktu samaksāta tiem cilvēkiem, kuri vispār cieš un dzīvo galīgā nabadzībā. Atbilstoši mūsu budžeta ieņēmumiem nākošajos gados varētu tālāk sadalīt šo summu. Taču vajag tieši tā izlasīt! Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Lai arī cik labi būtu gribēts šis Bojāra kunga priekšlikums, to tomēr nav iespējams atbalstīt, jo 18,7 miljoni nav precīzs aprēķins. Vismaz trīs reizes šī summa ir jāsamazina. Mēs jau esam nobalsojuši, ka atmaksās vienu sertifikātu par izsūtījumā pavadīto gadu. 18,7 miljonu latu prognozē, kas, es vēlreiz atkārtoju, nav precīzs skaitlis, ir ieskaitīti visi par izsūtījumā un nometinājumā pavadītajiem gadiem piešķirtie sertifikāti, un tos piešķīra trīskāršā vai pat pieckāršā apmērā. Tāpēc nav iespējams arī šis sadalījums: 1999.gadā - 3 miljoni latu un 2000.gadā - 6 miljoni latu.

Es iesaku šo priekšlikumu noraidīt, lai gan labāk būtu, ja Bojāra kungs pats to atsauktu un atbalstītu nākošo priekšlikumu, kurā paredzēts, ka visus šos sertifikātus tām personām, par kuru loku mēs nobalsojām un kurām atmaksās šos sertifikātus, varētu ieskaitīt īpašā fondā, un to izmaksāšanas kārtību noteiktu Ministru kabinets. Tas viss būtu loģiski, tiktu atrasti pat finansēšanas avoti un tiktu noteikti finansēšanas termiņi.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs balsojam tā, lai patiktu vēlētājiem. Jūs, man liekas, ja skatījāties dokumentu, jau lasījāt Godmaņa slēdzienu - nav finansiāla nodrošinājuma, bet tanī pašā reizē šī Saeima, ieskaitot Tautas partiju un šitos komunistus, jau ar dāsnu roku nobalsoja par represēto loka paplašināšanu. No kurienes, Šķēles kungs, jūs naudu ņemsiet?

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Ja kādam šoreiz nav līdzi šī lapiņa, no kuras mēs skatāmies priekšlikumus, es jums nolasīšu deputāta Leona Bojāra priekšlikumu: “Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Šobrīd Latvijas Republikā pilnīgu privatizācijas sertifikātu apmaksu represētajiem 18,7 miljonu latu apmērā 1999.gadā veikt nav iespējams. Iesaku apmaksu veikt nākošajos gados šādos apmēros: 1999.gadā - 3 miljonus latu, 2000. gadā - 6 miljonus latu. Turpmāko sadali veikt, vadoties pēc finansiālās situācijas.”

Cienījamie kolēģi! Tas ir likumprojekta pants, kuru mums piedāvā šoreiz nobalsot. Es jūs aicinu balsot pret šādu likuma normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 29, atturas - 33. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. 7.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums. Tas, protams, attiecas uz to 9.panta piekto daļu, kuru bija iestrādājusi deputāte Anna Seile. Kā es saprotu, tad viņa ir lūgusi arī balsot par šo priekšlikumu, bet viņa patiesībā jau atbalsta arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Tātad acīmredzot priekšlikums ir balsojams, bet Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es, protams, aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Sertifikātu izmantošanas termiņš iet uz beigām. Šlesera kungs vakar mūsu frakcijā solīja, ka atsevišķām sertifikātu grupām termiņi tiks pagarināti, bet diemžēl ar likumu tas nav nostiprināts. Tāpēc ir vajadzīgs, lai mēs šajā likumā pateiktu, ka ir jāizveido īpašs fonds, un, ja šajā fondā tiks sertifikāti ieskaitīti, tad tos arī varēs izmaksāt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šī ir ļoti normāla norma, es domāju, ka vajadzētu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo normu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 14, atturas - 12. Priekšlikums ir pieņemts.

P.Apinis. 8.priekšlikums - deputātes Annas Seiles priekšlikums - 18.panta vienpadsmitās daļas pirmo teikumu izmainīt, izteikt to jaunā redakcijā. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo manis iesniegto priekšlikumu nav atbalstījusi tikai viena iemesla dēļ - tāpēc, ka tas bija ļoti sen, kad tā pieņēma lēmumu. Tagad jau ir pagājis ilgs laiks, un mēs esam dzirdējuši no Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja, ka nepaspēs paveikt dzīvokļu privatizācijas procesu līdz tam laikam, kad beigsies sertifikātu izmantošana. Pašlaik likumā diemžēl šis termiņš ir noteikts - šā gada beigas. Tāpēc es savā priekšlikumā esmu ierosinājusi, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu varētu tikt pielietoti arī ilgāk. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies vairāk nav. Komisijas vārdā - deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis. Godātie kolēģi! Es aicinu jūs balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

P.Apinis. Godātie kolēģi! 9.priekšlikums ir deputātes Annas Seiles priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens no zāles: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 10.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 6.pantu. Protams, to atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 11.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tās ir izmaiņas pārejas noteikumos, kuras neatbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. Līdz ar to es aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

P.Apinis. Godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka likumprojekts ir gana sarežģīts, es aicinu trešajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz 25. aprīlim.

Sēdes vadītājs. Līdz 25.aprīlim. Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā ziņos deputāts Oskars Grīgs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

O.Grīgs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 469. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Otrais lasījums. Atbildīgā komisija iesaka pieņemt redakcionālo labojumu, kas ir ierosināts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, skaļāk! Nedzirdam jūs.

O.Grīgs. Atbildīgā komisija lūdz pieņemt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 1.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs. 2.priekšlikums ir labklājības ministra Makarova kunga priekšlikums. Atbildīgās komisijas atzinums diemžēl ir tāds: “Lēmums nav pieņemts.” Es īsi pateikšu, kāpēc. Uzaicinātais Finansu ministrijas pārstāvis nedeva savu atzinumu. Mēs domājām, ka mēs šo papildinājumu pieņemsim trešajā lasījumā un papildināsim ar pārejas noteikumiem par 11.panta 9.punktu - ka tāda redakcija, kādu piedāvā labklājības ministrs Makarovs, tiks pieņemta ar 2000.gadu, kad tiks pieņemts jaunais budžets. Es tikai gribu piebilst, ka Iekšlietu ministrija nevar atļauties papildu līdzekļus šīm papildu funkcijām, kas jāveic policijas darbiniekam. Jo jau šodien Iekšlietu ministrija tērē 100 000 latu, lai apkarotu straujo tuberkulozes izplatīšanos ieslodzījuma vietās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (labklājības ministrs).

Cienījamie un godājamie deputāti un deputātes! Pirmkārt, man ir jāsaka, ka šis priekšlikums tika izskatīts arī valdības sēdē kā likuma projekts. Ņemot vērā faktu, ka likums “Par policiju” ir atvērts Saeimā, Ministru kabinets pilnvaroja labklājības ministru iesniegt šo priekšlikumu kā priekšlikumu par jau atvērto likumu “Par policiju”. Lai neradītu visu laiku vēlmi atvērt likumu par jaunu un par jaunu.

Otrkārt. Tas faktiski neievieš neko jaunu, bet sakārto divus likumus. 1997.gada 11.decembrī Saeima pieņēma Epidemioloģiskās drošības likumu, kas paredz, ka policijas iestādes sniedz palīdzību un atbalstu ārstniecības personām, lai nodrošinātu personu piespiedu izolēšanu un apsardzi. Šis priekšlikums, kurš ir par 11.pantu “Policijas darbinieka papildpienākumi”, faktiski sakārto divus likumus. Jo likumā, kas paredz šo epidemioloģisko uzraudzību, ir šāda norma, bet likumā “Par policiju” tādas nav. Tātad, manuprāt, šodien nav nekāda pamata neatbalstīt labklājības ministra priekšlikumu, ja mēs tiešām gribam redzēt sakārtotu likumdošanu šajā valstī. Ja ne, tad man ir jautājums Juridiskajam departamentam vai Satversmes tiesai: kādā veidā Labklājības ministrija var realizēt Epidemioloģiskās drošības likumu?

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes laikā nevienam no deputātiem nebija absolūti nekādu iebildumu pret šā priekšlikuma būtību. Visi komisijas locekļi piekrita, ka šim priekšlikumam ir jābūt iekļautam šajā likumprojektā. Saskaņā ar Kārtības rulli mēs nevaram virzīt uz izskatīšanu Saeimas sēdē jautājumus, ja nav atzinumu no Finansu ministrijas. Pēc būtības absolūti piekrītam tam, ko teica Makarova kungs, - ka šīm normām ir jābūt atrunātām. Diemžēl Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē mēs nedzirdējām vispār nekādu atbildi no Finansu ministrijas pārstāvja, kurš bija saņēmis pilnvarojumu no finansu ministra Godmaņa kunga. Finansu ministrijas pārstāvim nebija viedokļa. No Iekšlietu ministrijas mēs saņēmām rakstisku informāciju, ka, lai realizētu šos pasākumus, ir kā minimums nepieciešami 84 000 latu. Tāpēc mēs pagaidām piedāvājam izslēgt pārejas noteikumu un nenosakām, kad likums varētu stāties spēkā. Tāpēc, ka mēs nezinām, vai tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta. Un, ja prasīs, tad kādu? Tā kā Apiņa kungs ir parlamentārais sekretārs, varbūt Apiņa kungs varētu no tribīnes Saeimas deputātus aicināt balsot vai nu “par”, vai “pret”, viņš varētu paziņot, vai tas prasīs papildu finansējumu valsts policijai vai neprasīs. Ja būs nepieciešams šis papildu finansējums, tad ir jautājums - kad mēs varēsim viņiem to piešķirt? Bet pēc būtības komisijai absolūti nav iebildumu pret šā priekšlikuma būtību.

A.Jirgens (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es tomēr aicinu uzticēties valdības viedoklim un valdības 5.janvāra sēdes protokolam, kurā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka valdība šo priekšlikumu atbalsta. Pie tam tika pieņemts ne tikai šis priekšlikums, bet arī attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kārtība, kādā veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, obligātā un piespiedu izolēšana un ārstēšana infekcijas slimību gadījumā. Manuprāt, Iekšlietu ministrijai tomēr nav šobrīd pamata pieprasīt šo papildu finansējumu, ja šis finansējums netika pieprasīts, izstrādājot šāgada valsts budžetu. Šī nav jauna funkcija, ko policijai vēlas uzlikt kāds šodien, šī ir funkcija, ko paredz Epidemioloģiskās drošības likums. Kā Makarova kungs jau sacīja, šeit ir runa tikai par divu likumu normu savstarpējo saskaņošanu, nevis par to, ka mēs šobrīd balsotu par kaut ko principiāli jaunu. Tāpēc es vēlreiz aicinu deputātus tomēr atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Astrīda Mūrniece - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāte.

A.Mūrniece (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka gan policija, gan sabiedrības veselības dienests, neatkarīgi no tā, pie kuras partijas vai frakcijas kāds piederētu, abi darbojas sabiedrības veselības interesēs. Un, ja ir iesniegts priekšlikums, lai policija savas kompetences ietvaros un savā darba laikā palīdzētu sabiedrības veselības struktūrām nodibināt vai veicināt kārtību sabiedrības veselības sfērā, tas ir, jautājumos, kas skar absolūti katru no mums un ikvienā vietā, tad es neuzskatu, ka papildus būtu vajadzīgi kaut kādi ļoti lieli budžeta finansējumi. Jo šī sadarbība reāli un praktiski notiek. “Uz vietām”, sevišķi perifērijā, šī sadarbība notiek. Perifērijā mēs viens otru ļoti labi pazīstam, daudz labāk pazīstam, nekā tas notiek Rīgā. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Un debates par to, cik daudz naudas vajadzīgs šī priekšlikuma izpildei... nu, es uzskatu, ka tās ir tādas īpatnējas debates. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dāmas un kungi! Jūs minējāt 84 tūkstošus latu, teicāt, ka tas prasīs šādus papildu izdevumus, to esot jums Iekšlietu ministrija teikusi. Kā var jau aprēķināt 84 tūkstošus, kad ministrija nav vēl iesniegusi to infekcijas slimību sarakstu, ar kurām saslimušos būs nepieciešams izolēt? Varbūt tie būs tikai mēra slimnieki vai holeras slimnieki, vai kontaktpersonas, kas ar šādiem slimniekiem ir saskārušās. Tā ka varbūt tā summa ir daudz mazāka. Tādēļ es domāju, ka tas arguments, ka būs vajadzīgi tie 84 tūkstoši, nav pietiekami pamatots. Kādus cilvēkus pašreizējā brīdī varam ar policijas palīdzību izolēt? Toksikomānus. Vai toksikomāns ir sabiedrībai bīstams? Vai viņš ir bīstamāks nekā viens tuberkulozes “BK+” slimnieks? Kurš būtu vairāk jāizolē? Es uzskatu, ka šīs ir tādas tīri formālas atrunas, un es aicinu atbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Principā mēs varētu minēt dažādus piemērus, kad ir nepieciešama šāda norma. Ik uz soļa. Jo ārsti bieži vēršas pie dažādām institūcijām, ja viņi netiek galā ar saviem uzdevumiem. Es gribētu minēt vienu piemēru, kuru, es domāju, jūs visi zināt, un tas ir tas konkrētais piemērs, ka Liepājā ārsts publicēja tuberkulozes slimnieku sarakstu. Ja tas būtu noticis Rietumvalstīs, viņš momentā zaudētu savu praksi, jo tā ir ārkārtīgi nehumāna rīcība, neētisks veids, kādā cīnīties... Bet Latvijas apstākļos citas iespējas nav, tas bija izmisuma kliedziens.

Mēs saņēmām ļoti daudz vēstuļu gan no ārstiem, gan no pacientiem, gan no sabiedrības, tās aizstāvēja šo ārstu, tāpēc ka viņam citas iespējas nav, nevar citādākā veidā rīkoties, jo tiesībsargājošās institūcijas konkrētajā brīdī nepalīdz ārstiem veikt savus uzdevumus. Ārstam nav jābūt sargam. Viņam nav jānodarbojas ar to, ko var veikt policija. Ja katra struktūra nodarbotos ar to, kas tai jādara, tādā gadījumā Latvijā nebūtu vajadzīgs sabiedrības interesēs rīkoties ar neētiskām normām. Un tādēļ, es domāju, ir pilnīgi nepieciešams šo normu iestrādāt šajā likumā, un tad varētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mūsu komisija pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu, bet saskaņā ar Kārtības rulli mēs (šeit es domāju komisiju) nevaram pieņemt lēmumu, ja nav atzinuma no Finansu ministrijas. Diemžēl ir pagājis vairāk nekā mēnesis, bet atzinuma nav. Apiņa kungs, jūs esat parlamentārais sekretārs, nu dodiet kādu atzinumu! Mēs esam gatavi tad atbalstīt šo priekšlikumu. Šis jautājums ir tīri procesuāls, principiāls. Iepriekšējais parlaments sabalsoja likumprojektos naudas apjomu aptuveni 80 miljonu apmērā, tam nebija seguma. Ir jautājums: vai mēs turpināsim šo praksi vai ne? Varbūt tomēr konsekventi ievērosim sekojošu principu: ja mēs uzliekam kādas papildu funkcijas, tad mēs dodam arī papildu finansējumu. Šeit ir tas strīda objekts. Mums jau ir precedents, ka Satversmes tiesa ir atcēlusi vienu vai otru normatīvo aktu sakarā ar to, ka tiem nebija paredzēts finansiālais segums. Es negribu, lai, izskatot tik nopietnu jautājumu kā šis, mēs atkal atgrieztos pie tā, ka netiks iedots valsts policijai papildu finansējums.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs - otro reizi.

V.Makarovs. Cienījamie deputāti! Es pateikšu tikai vienu piemēru. Latvijā ir 199 tuberkulozes slimnieki, kas 1998.gadā izvairījās no ārstēšanas. 1999.gada 1.janvārī stājās spēkā likuma norma, ka viņus var piespiedu kārtā aizvest uz laboratoriskiem izmeklējumiem un ārstēt. Faktiski no mediķu vidus ir 4 pieprasījumi, lai piespiedu kārtā aizvestu. Tad, kad sāk veikt pārrunas ar šiem slimniekiem, ir bijis tikai viens izolācijas gadījums; pārējos gadījumos pacienti saprot, ka ārstniecība ir neizbēgama. Līdz ar to no 199 četriem pieprasījumiem ir viens reāls izolācijas fakts. Es domāju, ka šodien mēs mierīgi varam nobalsot par labklājības ministra priekšlikumu, un tad, kad tiks veidots 2000.gada budžets, varēsim redzēt, cik tad īsti maksā šī funkcija. Jo reāli to cilvēku skaits, kuri izvairās, ir liels, bet tajā brīdī, kad viņi redz, ka neizbēgami būs jāārstējas, viņi izvēlas labprātīgi doties ārstēties.

Tādēļ es aicinu izbeigt debates un vienkārši nobalsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs. Es domāju, cienījamie kolēģi, ka liela traģēdija nebūtu, ja mēs atstātu šo Makarova kunga papildinājumu attiecībā uz trešo lasījumu. Bet Saeimas deputātiem ir tiesības lemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2. - labklājības ministra Vladimira Makarova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

O.Grīgs. 3. ir Saeimas deputāta Dalbiņa kunga priekšlikums - papildināt pantu ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. - deputāta Dalbiņa priekšlikumu.

O.Grīgs. Un pēdējais. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no likumprojekta vārdus “likums stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri”.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

O.Grīgs. Ja mēs pieņemsim trešajā lasījumā Makarova kunga priekšlikumu par 11.pantu, tad mēs tur ieliksim 2000.gadu - “likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

O.Grīgs. 22.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Godātie Saeimas locekļi! Darba kārtības dokuments nr.498 - “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbalstījusi šos grozījumus tādā redakcijā, kādu ir iesniegusi Iekšlietu ministrija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi, runājiet mikrofonā!

J.Čevers. Priekšlikumi un iesniegumi nav saņemti, tālab lūdzu Saeimu atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Čevers. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 22.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 22.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu”. Otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim otrajā un pēdējā lasījumā šo konvencijas 6.protokolu un komentārus. Par 2.pantu ir iesniegti divi priekšlikumi.

Pirmais ir deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums - izteikt 2.pantu sekojošā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā”. Atbildīgās komisijas atzinums - neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim... (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmo - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 60, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.

G.Krasts. Otrs priekšlikums ir ienācis no deputāta Rišarda Labanovska. Viņa piedāvātā 2.panta redakcija ir sekojoša: “Likums stājas spēkā ar datumu, kad Latvija tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Līdz ar likumu izsludināms Protokols angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā”. Atbildīgās komisijas atzinums ir bijis negatīvs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti savu nostāju nav mainījuši, lai gan mums kolēģi bieži vien ārzemēs daudz ko māca un skolo, kā mums vajag domāt un saprast dzīvi. Mēs dzīvojam šeit, Latvijā, un liekas, ka te ir pietiekoši daudzas nopietnas problēmas uzkrājušās, un arī Gulbenes traģēdija mums kaut ko māca. Tāpēc mēs uzskatām, ka ignorēt situāciju, kad 58% Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju atbalsta nāves soda saglabāšanu pašreizējā situācijā, kāda ir ar pilsoņu drošību gan dzīvībai, gan mantai, mēs varētu zināmā mērā arī uzskatīt par nepieciešamu tomēr pagaidām saglabāt šo attiecīgo nozieguma sodīšanas veidu par noziegumiem. It īpaši tas attiektos uz ļoti smagiem noziegumiem, kas būtu vairākkārt veikti sēriju veidā. Tās būtu slepkavības ar izvarošanu un bērnu slepkavības, un tāpēc mēs uzskatām, ka, neapšaubāmi ir nepieciešams Saeimā ļoti uzmanīgi izvērtēt to laiku, kad varētu stāties spēkā šis starptautiskais dokuments ar pilnām tiesībām arī Latvijā. Jautājuma būtība ir pavisam vienkārša: vai mēs, Saeima, ņemam vērā to sociālā taisnīguma izvērtējumu un izpratni, kāda ir sabiedrībā, vai to ignorējam? Ja mēs to ignorējam, tad, protams, mēs varam rīkoties pēc savas personiskās pārliecības. Es, būdams sociāldemokrāts, uzskatu, ka nebūtu pareizi, ka mēs veicinātu situāciju, ka Latvijā veidotos gadījumi, kad atsevišķi tuvi radinieki mēģinātu rīkot linču tiesu vai citādu izrēķināšanos ar tiem, kuri būtu nogrēkojušies bargu likumu priekšā. Es nedomāju, ka mums to vajadzētu veicināt ar savu likumdevēja darbību. Mans viedoklis ir tāds, ka tādā gadījumā mēs būsim spiesti tomēr zināmā mērā pieciest tādu situāciju, ka tieši noziedzīgā pasaule būs tā pasaule, kura pieņems lēmumus dzīvot vai mirt kādam Latvijas Republikas pilsonim vai iedzīvotājam. Tāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka pārmērīgi steigties ar šo termiņu nav nepieciešams. Mums ir vajadzīga pavisam cita sabiedrība, lai mēs šos humānos principus varētu ieviest.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka Rišarda Labanovska priekšlikums ir pietiekoši loģisks un izsvērts. Bieži vien no šīs tribīnes mēs aģitējam, ka Eiropas Savienība vai Eiropas Padome kaut ko pieprasa tādā vai citādā jomā, bet ņemsim vērā, Kiršteina kungs, ja jūs to vēl nezināt, ka tajās valstīs, kur ir atcelts nāves sods, tik tiešām eksistē normāla demokrātija. Mums daudzējādā ziņā līdz normālai demokrātijai ir diezgan tālu. Mēs atrodamies pārejas periodā, un, izejot tieši no šā viedokļa, deputāta Labanovska priekšlikums, ka šī konvencija stājas spēkā tad, kad mēs esam uzņemti Eiropas Savienībā, nozīmētu, ka arī demokrātiskie procesi mums ir attīstījušies tik tālu, ka tie ir neatgriezeniski. Es neredzu nekādas problēmas, kas traucētu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien mēs kārtējo reizi sev uzspiežam tos pienākumus, kurus no mums neprasa. Kur mēs steidzamies? Ir jautājumi, kuri mums, Latvijas iedzīvotāju deleģētiem pārstāvjiem, jālemj, ievērojot mūsu valsts iedzīvotāju intereses. Mums ir jāaizstāv sava tauta, viņa ir jāaizstāv ar jebkuriem līdzekļiem. Vienu reizi bija arī izteiciens, kas ļauj spriest, vai cilvēkam dzīvot. Tagad ir pretējais. Kas devis tiesības kādam neģēlim vienpersonīgi lemt par cilvēka dzīvības laupīšanu?

Mazliet no statistikas. Slepkavības: 1998. gadā - 250 cilvēku, to skaitā viens policists. 1999. gada trīs mēnešos - 60 slepkavības. Varbūt padomāsim par šiem šausmīgajiem cipariem! Tur vēl nav ieskaitīti tie cilvēki, kuri ir kļuvuši invalīdi līdz mūža beigām, jo viņi ir sakropļoti. Tad vēl drausmīgais slaktiņš Gulbenē, kas bija. Varbūt tas mums arī kaut ko mācīs. Divas noslepkavotās pensionāres Mazirbē 25 latu dēļ, ko viņām atnesa pensijā. Varbūt arī par to vajag kaut mazliet padomāt. Mūsu kareivju darbība Alūksnē. Tagad viņus notiesāja uz diviem, trijiem gadiem, bet tā taču bija slepkavība. Ja reiz mēs esam tik labestīgi pret tām ārvalstīm, tad to ekrānos ir jāparāda mūsu kriminālistu pierādījumi, kā nogalina cilvēkus un sadala ķermeni, kā viņus sadedzina, kā iemūrē vai kaut ko vēl... Es domāju, ka mūsu kriminālisti sadisma piemērus varētu demonstrēt stundām ilgi.

Un tagad par tām personībām, kuras taču ir slepkavojušas divas un trīs reizes. Es domāju, ka Latvijā nav pieļaujams, lai mums būtu kādi šikadilas vai tāds briesmonis, kāds darbojās Ukrainā.

Tagad paskatīsimies arī uz pasauli, kā tad notiek pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem. Deviņdesmit valstīs ir saglabāts nāves sods. Četrpadsmit valstīs tas ir tikai daļēji atcelts. Divdesmit septiņas valstis ir nostājušās uz tā ceļa, ka nāves sods ir jāatceļ, bet četras no tām jau ir atgriezušās pie nāves soda pielietošanas. Un, ja mēs paskatāmies arī uz Savienotajām Valstīm, tad redzam, ka tur 38 štatos tas ir spēkā un ka tikai 22 štatos... Un tad tas ir atrunāts. Ja mēs paskatāmies uz tiem materiāliem, kurus mums piegādā no Anglijas vai angļu valodā, tad redzam, ka arī Anglija tagad iestājas par to, ka šis augstākais sods ir jāpielieto. Tāpēc atbalstīt to, ko mums ierosina, nav pamata. Un mūsu kolēģa Labanovska izteiktais priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Es pat nerunāšu par Sociālistisko internacionāli, kas pati pirmā atcēla nāves sodu, un par sociāldemokrātiem Eiropā, kas, atšķirībā no konservatīvajiem, bieži vien pastāv uz to, ka nāves sods ir atceļams un ka valsts nevar uzņemties slepkavas funkcijas. Es negribu atgādināt visas šīs... Es tikai gribētu pateikt, ka kaut kādu terminētu nāves sodu... Es vēl varētu piekrist, ka cilvēki principā turas pie Vecās Derības normām: aci pret aci, zobu pret zobu un nekad, ja viņiem sit pa labo vaigu, negrib pagriezt kreiso, ko sludināja Jēzus Kristus savā Kalna sprediķī. Par šo visu mēs varam runāt, bet par tādu terminētu... Par to lēno astes ciršanu sunim, es teikšu, ka šie mīkstsirži vienmēr ir bijuši tie lielākie mocītāji. Viņi tā uzreiz nevar...

Tas bija Dzintara Rasnača priekšlikumā - līdz 2001. gadam. Un tad nu līdz 2001. gadam arī nākamais Valsts prezidents uzturēs spēkā šo moratoriju pret nāves soda izsludināšanu, un šādā veidā mēs liksim kādam, protams, visnotaļ necilvēkam, cietumā mocīties, domājot par to, kas tad notiks pēc 2001. gada - nāves sodu piešķirs vai nepiešķirs? Arī laiks, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, šo termiņu padarīs neizprotamu - tie būs vai nu pieci gadi, kā Birkava kungs saka, ja mūs sūc kā tajā putekļu sūcējā, vai septiņi gadi, vai pat desmit gadi. Atkal nav principiālas nostājas! Mēs iestājamies tāpat kā Latvijas sociāldemokrāti, atšķirībā no visas pasaules sociāldemokrātijas, no Sociālistiskās internacionāles un visiem pārējiem, kas mīl sarkanus karogus un raibas neļķes, pret nāves soda atcelšanu, bet mēs kaut kad būsim īsti sociāldemokrāti. Šobrīd mēs esam tikai un vienīgi Latvijas sociāldemokrāti, kas grib kādu nošaut. Arī ar Eiropas Savienību šeit nav nekāda sakara un nav nekādu darīšanu.

Jautājums ir par Latvijas Republiku, un es trešo reizi kāpju šajā tribīnē - pēc būtības kluss nāves soda piekritējs. Bet arī apzinīgs... Jā, esmu kluss nāves soda piekritējs, es jums to varu pateikt, bet es esmu apzinīgs Latvijas Republikas pilsonis un zinu, ka Latvijas Republikai bija tāda visnotaļ dīvaina situācija. Vēl īsti nebija kārtības ar to starptautisko atzīšanu, mēs vēl īsti nezinājām, kā rīkosies krievu karaspēks šeit, un Latvijas parlamenta un Latvijas valdības pārstāvji brauca meklēt iestāšanās iespējas Eiropas Savienībā. Latvijas Republikas parlamentāriešu un valdības pārstāvji, tautas pārstāvji, teica: “Šī mums ir svarīga lieta - nostiprināties Eiropas Padomē, panākt to, lai Latvijas karogs tiek uzvilkts pie Eiropas Padomes ēkas. Pateikt, ka starptautiski mēs jau šobrīd esam drusciņ vairāk aizsargāti. Ar šo simbolu mēs pasakām, ka, ja arī līs Latvijā asinis, tad šī asins izliešanas iespēja būs daudzkārt retāka.” Un tad mēs visi bijām patrioti. Mēs uzņēmām patriotiskas filmas, mēs lepojāmies ar savu karogu pie Eiropas Padomes ēkas. Ar visu mēs lepojāmies!

Toreiz mēs viņiem pateicām, un 5. Saeima šo pateikto ratificēja: gada laikā Latvija pievienosies 1950. gada 4. novembra Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolam. Mēs to esam pateikuši, un tāpēc šobrīd mums šis solījums, lai gan ar novēlošanos, bet ir jāizpilda. Un nevis tāpēc, ka kādam patīk vai nepatīk nāves sods, kāds piekrīt vai nepiekrīt šim nāves sodam. Tas ir mūsu solījums un mūsu svēts pienākums. Un, ja mēs pret kādu nepildīsim šo solījumu un šo svēto pienākumu, tad, ticiet man, kādā vajadzīgā brīdī arī citi neturēs šos solījumus un svētos pienākumus pret mums. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Leiškalna kungs pēdējā rindkopā jau minēja to, par ko es gribēju galvenokārt runāt. Mazliet vēl arī par šo morāles pusi. Mēs kaut kā aizmirstam tos nevainīgos cilvēkus, kuri ir notiesāti nevainīgi, un viņu dzīvība vairs nav atgriežama. Nu tādu gadījumu ir bijis diezgan daudz. Šis ir ļoti smags jautājums, bet skaidrs...

Es te kā mūsu delegācijas vadītājs Eiropas Padomes Asamblejā varu tikai vēlreiz uzsvērt to, ko tikko teica Leiškalna kungs. Protams, Eiropas Padomei mēs devām svinīgu solījumu šo protokolu ratificēt, bet mēs to neesam izdarījuši. To no mums sagaida, tāpēc šajā Labanovska kunga priekšlikumā, kas arī apelē pie kādas citas institūcijas, proti, pie Eiropas Savienības, viss mazlietiņ aiziet garām. Tas, protams, ir morāles jautājums, bet šajā gadījumā arī statistika parāda, ka kopš tā laika, kad moratorijs tika ieviests 1996. gada rudenī, statistika neko daudz nav mainījusies, pat tieši tādu noziegumu skaits nav palielinājies. Ir taisnība, ka vairākumā valstu sabiedrība iestājas par nāves soda paturēšanu dažādās proporcijās. Tas pats ir katrā valstī, bet, ja ņem vienu atsevišķu gadījumu tiesā un analizē to, tad arī sabiedrībai ir grūti katrā gadījumā izšķirties “par” vai “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis... Debates - 5 minūtes, otrais lasījums.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Es te gribētu apdomāt jēdzienu “klusais nāves soda piekritējs”. Tas laikam ir tāds, kas slepkavo klusu, lai ne slepkava, ne upuris netaisītu lieku troksni. Šo pašu humoru es gribētu turpināt, jo šodien, vērojot to, kas notiek Dienvidslāvijā, kur iet bojā simtiem cilvēku, kur nāves sods tiek piespriests automātiski no abām pusēm, neprasot nekādas konvencijas, nekādas piekrišanas, mēs te liekulīgi uztraucamies par to, ka kāds nelietis tiks notiesāts uz nāvi.

Diemžēl es saprotu, ka vairākums deputātu ir nolēmuši atbalstīt šo konvenciju, un tāpēc acīmredzot ir jādomā par tālāko, kā mēs to pratīsim paskaidrot savas valsts pilsoņiem, jo mūsu darbs ir galvenokārt vērsts uz to, lai aizstāvētu Latvijas Republikas pilsoņus, kuru aptaujas šodien liecina, ka jebkurā aptaujā lielākā pilsoņu daļa ir par nāves soda saglabāšanu.

Es domāju, ka pēc pagājušās reizes, kad mēs par to spriedām, mums visiem par lielu nelaimi notika šī Gulbenes traģēdija, bet tā acīmredzot daudzu pārliecību nav spējusi iedragāt. Un tāpēc man vēl vienu reizi rodas jautājums: kādas tad nu būs šo cietušo tiesības? Kādas būs viņu iespējas aizstāvēties un nomazgāt savu ģimenes kaunu un ciešanas ar asinīm? Un viņiem ir šīs tiesības. Es pasaku skaidri un gaiši, ka mēs sabiedrībai, cietušajiem, šodien dodam šīs tiesības. Jā, un tādi klusucietēji, šie klusie nāves soda piekritēji... Šis jēdziens ir ļoti būtisks, kas pēc šīs konvencijas atbalstīšanas parādīsies. Acīmredzot tas mums ir vajadzīgs.

Es gribētu atgādināt, ka šeit vienkārši kārtējo reizi ir stāvokļa neizpratne un kārtējā klanīšanās tur, kur tas galīgi nebija vajadzīgs. Latvijai ir savs īpašs stāvoklis un sava vieta pasaules sabiedrībā. Mūsu vieta ir atrasties tur ar paceltu galvu, nevis tā, kā te daži mani kolēģi smīn, tāpēc ka viņi ir paklanījušies un saņēmuši morālisku un fizisku gandarījumu par to.

Un tāpēc man ir jautājums: kurā cietumā sēdēs šie uz mūžu notiesātie? Kurš nodrošinās šīs iespējas viņiem šajos cietumos palikt, kurš nodrošinās, lai viņi no šiem cietumiem neizmuktu? Kurš te var atnākt un pateikt, ka Latvijā ir viena tāda vieta, kur tas ir nodrošināts?

Es saprotu, ka mēs tagad visi kopā spēlēsim lielu liekulības spēli, jo mūs nesatrauc ne Valmieras traģēdija, ne Gulbenes traģēdija. Pēdējo nelieti, kurš bija gatavs noslepkavot visus bērnus tajā istabā, bet kuru vienkārši iztraucēja, mēs tagad ārstēsim, pārbaudīsim un mierīgi sekosim, kad kaut kur kaut kas tālāk notiks. Izsaku savu nožēlu! Es balsošu joprojām “pret”. Žēl, ka jūs neatbalstījāt saprātīgo Dzintara Rasnača priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Ja nebūtu bijusi Leiškalna kunga spilgtā runa, es diez vai vēlreiz aizkavētu jūsu uzmanību, runādams par šo tēmu. Es tomēr gribētu atgādināt, ka arī ANO ir pieņēmusi starptautiskus dokumentus, un arī mēs esam ANO dalībvalsts. Tur ir gaiši un skaidri noteikta upuru cilvēktiesību prioritāte pār noziedznieku cilvēktiesībām. Diemžēl mēs kā ANO dalībvalsts šos normatīvos aktus negribam ievērot. To mēs varam darīt, un tā ir mūsu pašu izvēle.

Tomēr vienīgais, ko es lūgtu, ir skaidri apzināties, ka šinī gadījumā, ja mēs pilnīgi un kategoriski visos gadījumos atsakāmies noziedzniekiem vienalga par kādiem smagiem, asiņainiem un drausmīgiem noziegumiem piemērot nāves sodu, tad mēs šos noziedzniekus, kuru, protams, šeit mūsu vidū nav, pielīdzinām praktiski Dievam. Un tāpēc es domāju, ka visu laiku atsaukšanās uz Kalna sprediķi un Sociālistisko internacionāli, uz vienu sprediķi un otru sprediķi ir diezgan drūma lieta, ja mēs atcerēsimies kaut vai to, ka Tonijs Blērs arī ir sociāldemokrāts - daudzu liberāļu un konservatoru cienīts sociāldemokrāts, tomēr Lielbritānijā atsevišķiem noziedzniekiem šis nāves sods tiek saglabāts.

Un tāpēc mums ir jāizlemj vienīgi tas, cik konsekventi mēs gribam būt. Sociāldemokrātiem, kā jūs redzat, šis Lielbritānijas piemērs ir devis šo iespēju.

Tā, lūk!

Es vienīgi gribētu minēt vēl pavisam vienkāršu faktu. Savulaik Aristotelis - viens no Eiropas civilizētās domas pamatlicējiem, jautāja: ”Kas ir cilvēks?” Tad viņš teica, ka cilvēks pirmām kārtām ir tas, kam ir sirdsapziņa. Bet ir arī cilvēki, kuriem nav sirdsapziņas. Kas tad viņiem ir? Tad viņiem ir vainas apziņa - tā viņš teica. Bet vai ir tādi cilvēki, kuriem nav vainas apziņas? Ir tādi cilvēki, kuriem nav vainas apziņas. Nu, viņiem ir kauns. Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem nav pat kauna, ne arī vainas apziņas un sirdsapziņas. Ir tādi! Bet tad viņš jautāja saviem klausītājiem: “Vai viņi ir cilvēki?” Par to mums arī derētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds Imantam Burvim - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātam.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es arī esmu viens no tiem klusajiem, tikai nevis no nāves soda piekritējiem, bet nepiekritējiem. Un viena vienkārša iemesla dēļ. Klusie nāves soda piekritēji ir linča tiesas atbalstītāji. Es neesmu pārliecināts, ka Latvijā šobrīd ir tāds stāvoklis, ka tas būtu jāatbalsta visā nopietnībā. Un viena vienkārša iemesla dēļ. Kā jurists es patiešām apzinos visas iespējas, kas ir saistītas ar tiesu kļūdām, un to, ka no šā viedokļa nāves sods būtu atceļams. Kā sociāldemokrāts es pilnīgi atbalstu to humāno politiku, kas notiek Eiropā. Nāves sods ir atceļams. Bet kā Latvijas Republikas pilsonis es ļoti gribētu redzēt šeit tribīnē stāvam to personu, kura sevi uzskata par Latvijas Valsts prezidentu un kura pasaka stingri: “Es apņemos panākt, lai Latvijā katram pilsonim būtu tiesiska aizstāvība un lai viņam būtu garantēta dzīvības, cieņas un veselības saglabāšana.” Kamēr šie vārdi nav izskanējuši un pēc tam piepildīti ar saturu, nav vērts runāt par nāves soda atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es savu nostāju jau esmu no šīs tribīnes izteicis iepriekšējās diskusijās par nāves soda saglabāšanu vai atcelšanu. Un skaidri un gaiši arī šobrīd saku, ka esmu pret nāves soda atcelšanu. Tomēr gribu pateikt dažus vārdus tiem tautas priekšstāvjiem jeb tautas kalpiem, kuri tik ļoti mēģina bieži vien, it īpaši priekšvēlēšanu laikā, ar šiem vārdiem spēlēties. Kā tad ir ar to morāli? Vienā gadījumā morāle ir tāda, bet citā gadījumā tā ir citāda. Šobrīd visiem ir skaidri zināms, Leiškalna kungs, ka sabiedrības nostāja ir par nāves soda saglabāšanu. Un tad es jums, Leiškalna kungs, jautāju: kad jūs esat īsts un kad esat apzinīgs, kā jūs teicāt, - vai tad, kad gribat, lai jūs ievēl Saeimā, vai tad, kad jūs esat ievēlēts Saeimā? (No zāles dep.K.Leiškalns: “Es atbildēšu!”) Un varat ignorēt vēlētāju viedokli un uzstāties tikai savā vārdā. Lūk, mani aizvien turpina pārsteigt jūsu, cienījamie kolēģi, nāves soda saglabātāju pārstāvji, nostāja, ka jūs aizvien aizstāvat slepkavas. Patīk jums vai nepatīk šie rūgtie vārdi, bet tie attiecas uz jums. Jūs neaizstāvat upurus. Kas būtu visupirms jādara? Jāaizstāv upuri, nevis slepkavas. Jūs gribat viņiem, kā nupat man pie Saeimas ēkas teica viens no cilvēkiem, sagādāt komforta apstākļus. Komfortablākus apstākļus šiem uz mūža ieslodzījumu notiesātajiem slepkavām nekā tos, kuros dzīvo ļoti daudzi, simti un tūkstoši nabaga cilvēku. Lūk! Un tad jūs sakāt: redziet, Eiropa mūs nesapratīs, un Eiropā mūs nepieņems! Ziniet, arī ar to Eiropu ir pavisam savādāk, nekā bieži vien mēs to mēdzam pasniegt. Ar to pašu van der Stūlu, kuram bieži vien skatāties mutē un pildāt un gribat pildīt visu to, ko viņš saka. Es nupat piedalījos divas dienas ilgā seminārā par valodu. Par valodas lietošanu un nostāju šajā jautājumā. Un tur Beļģijas pārstāvis teica apmēram šādus vārdus: “Ja van der Stūls atļautos uzspiest, mācīt mums to, ko māca Latvijai, un ja viņš to darītu ar Itāliju vai Grieķiju, tad nākamajā dienā van der Stūls zaudētu savu amatu.” Lūk, vajag rēķināties ar vēlētājiem, vajag rēķināties ar sabiedrību, Leiškalna kungs, nevis tad, kad esat ievēlēts, paust, kas jums ienāk prātā!

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: es esmu par nāves soda saglabāšanu.

Bet, kas attiecas uz Labanovska kunga priekšlikumu, tas ir labāks nekā nekas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļa” deputāts. Otro reizi.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Es atvainojos, godātais priekšsēdētāj, kolēģi! Es atzīšos, tas bija stulbs salīdzinājums: “kluss atbalstītājs”. Tas bija tik tiešām stulbs apgalvojums. Bet labāks tomēr ir kluss atbalstītājs nekā skaļš provokators. Tas būtu pirmais, ko es gribēju pateikt.

Es sirdī esmu par nāves sodu, par šādu taisnīgumu. Es sirdī esmu par to. Bet man daudz svarīgāka ir Latvija kā valsts, Latvijas kā sabiedrības apsolījums. To es lieku pirmajā vietā, pāri savām ambīcijām. Latvijas Satversmē ir 14.pants, kas domāts, Tabūna kungs, tieši šādiem gadījumiem - tas ļauj deputātiem pieņemt nepopulārus lēmumus. Un tas skan tā: Saeimas deputāts nav atsaucams.

Ja mēs runājam par to izpatikšanu pūlim, tad jāteic, ka es, ar Dieva palīgu, nekad neesmu bijis “sarkanais”, neesmu komentējis “sarkano” gājienus, un tad, kad lielā daļa publikas it kā atbalstīja komunisma uzvaru Latvijā, es neesmu bļāvis: “Aiz robežas kapitālisms!” Tieši otrādi, es esmu bļāvis pretī. Jums vajag paskatīties visos arhīvos. Tagad iznāk, ka mēs, tie, kas mierīgi pasakām savu patiesību (pateicām 1963.gadā, tad 1967., 1968.gadā mani izmeta no tehnikuma par to, ka es gāju uz Čakstes pieminekli), - iznāk, ka mēs esam tie, kas izdabā publikai. Tieši otrādi! Tie, kas gāja ar saviem sarkanajiem lozungiem, tad mācīja, ka aiz robežas ir kapitālisms. Lūk, tie ir tie negodīgie, Tabūna kungs! Tie ir negodīgie! Tie ir tie, kas nemitīgi grib tikai un vienīgi izpatikt pūlim. Staļina laikos viņi gāja ar tādiem plakātiem: “Hiēnas un šakāļus nogalināt!” Šajos laikos viņi iet ar šādiem plakātiem: “Latviešu nācija pāri visam ir stiprāka. Mēs uzvarēsim!” Tad, kad viņiem vajag, viņi no savas partijas izslēdz tos īstenos nacionālistus, kas izdod laikrakstu “Latvietis Latvijā” un tamlīdzīgas avīzes. Tad, kad viņiem nevajag, viņi dara pretēji. Velns parāvis! Mums kādreiz vajag būt godīgiem pašiem pret sevi. Un, ja šī valsts ir uzņēmusies saistības, tad vajag tās izpildīt. Jo mēs esam 1995.gada 2.februārī pateikuši, ka atcelsim nāves sodu. Tad mēs ļoti baidījāmies no Krievijas, ne tā kā šodien, mēs esam lieli, mēs redzam, ka NATO ir vēl lielāks, sasit visu... Tad mēs to arī izdarām. Patīk mums katram personīgi vai nepatīk...

Sēdes vadītājs. Divas minūtes diemžēl pagājušas... (Aplausi.)

K.Leiškalns Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka - otro reizi.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Man vienmēr laimējas, vismaz šodien, sekot tribīnē Leiškalna kungam. Es nekādā ziņā neiešu sacensties ar viņa kaislīgo runu. Taču noklausījies Baldzēna kunga teikto, es nevaru nekoriģēt vienu aspektu. Proti, pašlaik tieši Anglijas sociāldemokrāts Terijs Deiviss, kas vada arī delegāciju Eiropas Padomes Asamblejā, ir tā saucamais Latvijas izmeklētājs, un viņš ļoti, ļoti skatās, lai mēs tagad ratificētu šo protokolu. Bet viņš vēl nesen mazliet sadurstījās, kad es teicu: jā, Lielbritānijā vēl kaut kas tāds ir palicis! Proti, bija runa par nāvessodu par valsts nodevību. Bet arī par to viņi nu ir atcēluši nāvessodu. Nu jau ir pagājuši vairāki mēneši. Un tad viņš, mani saticis, tā ar triumfu teica: “Ā, bet mēs visu to esam jau izdarījuši!” Tātad taisnības labad jāteic, ka Anglijā nav nevienā jomā, pretēji tam, ko Baldzēna kungs teica, atstāts nāves sods. Tur ir gan vēl joprojām palicis nāvessods par valsts nodevību kara laikā. Tas ir viens tāds mazs “akmentiņš”, ko kādreiz var arī latvietis pacelt pret viņiem.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! No kolēģa Leiškalna teiktā tik tiešām izskanēja, ka mēs Eiropas Savienībai un Eiropai visu solām. Es nezinu. Tie mūsu kolēģi vai mūsu tautieši, kuri braukā uz Eiropu, kuri mīl tur runāt, satiekas, sola, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi sola Latvijas tautas vārdā. Man nav saprotams, kas viņus ir pilnvarojis runāt Latvijas tautas vārdā. Ja jau mēs pieskaramies šim jautājumam, tad ir jārisina tas tādā veidā, ka jāierosina tautas aptauja. Un tad mēs paskatīsimies, kāds procents būs “par” un kāds “pret”. Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta ir tā, ka tauta ir jāaizsargā. Diemžēl es nedzirdēju nevienu izteikumu par to, kādā veidā mēs aizsargāsim tautu, ko mēs darīsim. Slepkavības turpinās. Ja jau, pēc šāgada datiem, gandrīz katru dienu ir viens līķis, es domāju, ka turpmāk taču nebūs labāk. Lai nedod Dievs, ka tas tā būtu!

Vēl par augstāko soda mēru. Tam ir jāpaliek. Es nezinu, vai Godmaņa kungs ir jau aprēķinājis... Mēs jau šodien vienalga nevaram pieņemt to likumu, jo nav finansiāli aprēķināts, cik tad izmaksās viņu uzturēšana un cik mūsu cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, vajadzēs ziedot, lai uzturētu slepkavas. Un tajā skaitā vajadzēs uzturēt tos slepkavas, kuri noslepkavojuši bērnus, būs vecākiem jāmaksā nauda.

Un vēl viena lieta. Ziniet, tas jau ir, protams, patīkami - Eiropā pateikt kaut ko labu, bet arī viņiem ir jāpasaka... Ja viņi piegādā mums to produkciju - krimināla satura filmas, kuras tiek ražotas Eiropā un tiek ar mūsu televīzijas “tēvu” palīdzību katru dienu rādītas teleekrānos.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bojāra kungs minēja to valstu skaitu, kurās vēl saglabājas nāves sods. Diemžēl godātais Bojāra kungs neminēja, kuras valstis tās ir. Es domāju, diez vai viņš gribētu orientēties uz Irānu, Ķīnu, Ukrainu, kur visvairāk tiek izpildīti nāves sodi.

Baldzēna kungam es gribētu iebilst. Pamatojot nāves soda saglabāšanu, diez vai var atsaukties uz ANO konvencijām un ANO cilvēktiesību aizstāvības sistēmu. Kā mēs zinām, ANO pamatdokumentam, paktam par pilsoniskām un politiskām tiesībām, ir 2.fakultatīvais protokols, kas paredz nāves soda atcelšanu vairākās valstīs, arī ratificēja šo protokolu. Tātad nekādā gadījumā ar ANO cilvēktiesību sistēmu nevar pamatot nepieciešamību saglabāt nāvessodu.

Tabūna kungam es gribētu iebilst, ka, saglabājot nāvessodu, mēs nekādā gadījumā neaizstāvam upurus. Jo tas ir ļoti labi zināms fakts, ka nāves soda saglabāšana un plašāka pielietošana nesamazina smago noziegumu skaitu. Šādas debates, kādas notiek pie mums šodien, notika visās Eiropas valstīs 50. un 60.gados. Mēs ejam to pašu ceļu. Un, ja mēs pieņemsim Labanovska kunga ierosināto grozījumu, tas būs tas pats, kas noraidīt šo likumprojektu vispār. Jo, ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, neatcelsim nāves sodu, tad diez vai mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Tā ir mana dziļa pārliecība. Tāpēc mūsu frakcija iestājas pret Labanovska kunga ieteikto grozījumu un par šī projekta pēc iespējas ātrāku pieņemšanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Helēna Soldatjonoka - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte.

H.Soldatjonoka (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Es atļaušos teikt: cienījamie vīrieši! (Starpsauciens: “Godājamie...”) Šajā jautājumā zīmīgi, man liekas, ir tas, ka skanēja tikai jūsu balsis, stiprā puse. Mēs, sievietes, sakām (un arī es teikšu personīgi savā vārdā): tā cilvēces puse, kas dod cilvēkam dzīvību, ir kategoriski pret to, lai kādam būtu tiesības atņemt cilvēkam dzīvību. Man nav jāliekuļo, jo es esmu māte. Es esmu devusi cilvēkam dzīvību, un man nav nekādu tiesību to atņemt. Un es domāju, ka šajā situācijā, kad mums republikā šodien ir tik augsts noziedzības līmenis, esam vainojami arī mēs, cienījamie deputāti. Tā situācija - tas, cik ilgi saglabāsies šis noziedzības līmenis, - ir atkarīga no mums, no likumdošanas un no mūsu iespējām piedot, saprast, un tāpēc es esmu par nāves soda atcelšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu darba kārtībā bieži vien parādās šādi un līdzīgi jautājumi, par kuriem sākumā debatēs nepiesakās neviens, bet pēc tam iedarbojas domino princips: viens kauliņš nogāžas, un pēc tam gāžas līdzi pārējie. Respektīvi, skrien tribīnē. Viens no tiem esmu arī es, bet es nosaukšu arī pirmo “kauliņu” - tas ir Kārlis Leiškalns. Ja nebūtu te locīts mans uzvārds, es nebūtu nācis, jo es neaizstāvēju šeit, tribīnē, savu priekšlikumu, es piekritu Ārlietu komisijai. Godātie deputāti, nevajadzētu šeit no tribīnes minēt tādus nepilnīgus un vienpusējus argumentus.

Pirmkārt, ņemsim vērā to, ka Eiropas Padomē ir arī tādas dalībvalstis, kuras piedalījās Eiropas Padomes veidošanas pašos pirmsākumos, bet kuras vēl līdz šim nav ratificējušas šo konvenciju. Piemēram, Lielbritānija. (No zāles dep.K.Leiškalns: “Mēs esam ratificējuši.”) To vajadzēja zināt. Jā, vajag būt objektīviem, minēt, ka tātad prasības jaunajām valstīm ir augstākas nekā vecajām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Vai ir zināms to valstu skaits, kuras ir ratificējušas šo konvenciju? Un kuras ir tikai parakstījušas?

Treškārt. Vai ir zināms, cik ilgā laikā valstis sagatavo visus nepieciešamos priekšnoteikumus kādas konvencijas vai tās protokolu parakstīšanai vai ratifikācijai - nepieciešamos grozījumus savos normatīvajos aktos? Vai jums ir zināms, cik ilgs laika posms paiet? Vai jums, Leiškalna kungs, ir zināms, cik ilgs laiks pagāja, piemēram, kopš tā brīža, kad Francija parakstīja Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, līdz brīdim, kad tā to ratificēja? 24 gadi! 24 gadi. (No zāles dep.K.Leiškalns: “Mēs apsolījām gada laikā!”) Nomierināsimies. Es arī neesmu nāves soda aizstāvis, bet uzskatu, ka nāves soda atcelšanai tomēr ir jānotiek ar citiem līdzekļiem. Tā nav, tā teikt, astes ciršana pa gabaliem, Leiškalna kungs! Arī politologiem to māca, to māca arī juristiem un ļoti daudziem citiem.

Ja mēs pieņemam nepopulārus lēmumus, nepopulārus likumus, tad mums ir jādara viss, lai sabiedrība to saprastu un lai mēs sabiedrībai to izskaidrotu. To jūs nedarāt! Jūs tikai nākat tribīnē un tikai taisāt pašreklāmu. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Ja jūs te aizstāvat nacionālsociālisma ideju paudējus, tad, lūdzu, uzņemiet tos savā partijā! Mums nav iebildumu. Es sapratu, par ko jūs runājāt.

Trešais. Man ir priekšlikums. Ja tautā netiek popularizēts un pietiekami izskaidrots šis viedoklis, tādā gadījumā, lūdzu tos deputātus, kas balso par pievienošanos šai konvencijai: veidojiet jaunu labdarības fondu slepkavu uzturēšanai, jaunu fondu cietumu uzturēšanai! Es šaubos, vai nodokļu maksātāji piekritīs tam maksāt naudu. Vai arī tomēr ejam otru ceļu - ratificējam konvenciju pēc tam, kad esam sagatavojuši visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Es neatbalstu sociāldemokrātu versiju, jo šī versija diemžēl, atvainojiet, ir tāda: kad pūcei aste ziedēs, tad mēs pievienosimies. Nevar tā rakstīt likumā, kad ir pieņemts lēmums. Tā ka es neatbalstu tik agru konvencijas ratifikāciju.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt 2.priekšlikumu - Rišarda Labanovska priekšlikumu. Jo nacionālsociālistu aizstāvis Kārlis Leiškalns to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu - deputāta Rišarda Labanovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 60, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos deputāte Silva Golde - Tautas partijas frakcija.

S.Golde (Tautas partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.524. Tas ir likumprojekts “Vispārējās izglītības likums”, kas ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Kopumā komisija saņēmusi 127 priekšlikumus. Visi ir izskatīti, pieaicinot Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistus.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 2.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 3.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 4.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 5.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

S.Golde. 6.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 7.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 8.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 9.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 10.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 11.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 12.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 13.priekšlikums - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 14.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 15.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

S.Golde. 16.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 17.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 18.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 19.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 20.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 21.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 22.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde. 23.priekšlikums - atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 24.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 25.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde. 26.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 27.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. 28.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 29.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

S.Golde. 30.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 31.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti noraida šo priekšlikumu.

S.Golde. 32.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 33.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde. 34.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 35.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 36.priekšlikums. Deputāta Šņepsta priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

S.Golde. 37.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 38.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 39.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 40.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 41.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 42.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 43.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 44.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 45.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 46.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 47.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 48.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 49.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 50.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 51.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 52.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 53.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 54.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 55.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 56.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 57.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 58.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 59.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija noraida sakarā ar jaunu panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde. 60.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 61.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 62.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 63.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Ir jau atbalstīts un iestrādāts 22.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē.

S.Golde. 64.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 65. priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalsta. Iestrādāts precizētā redakcijā 27.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

S.Golde. 66.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 67.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 68.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 69.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 70.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 71.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, par kuru jau nobalsojām 20.pantā. Atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 72.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstījām jau 20.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 73.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Atbalstīts jau 21.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 74.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 75. priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 77.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 78.priekšlikums. Izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 79.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 80.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija noraida.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es saprotu, ka jūs visi esat noguruši, bet kas tad ir rakstīts šajā pantā? Tas, ka pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā. Mūsu priekšlikums bija papildināt šā 31.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Pēc vecāku lūguma šis laiks var tikt pagarināts.” Iedomājieties - bērns ir slimojis trīs vai četrus mēnešus, un vecāki uzskata, ka bērnam ir jāpagarina mācības. Tas nozīmē, ka pēc vecāku lūguma bērnu var atstāt uz otru gadu, bet varētu būt arī dažādi citi jautājumi. Pieņemsim, ka bērns nevar tik ātri apgūt mācību vielu, un tātad vecāki un skolotāji kopā atkal nolemj... Padomājiet, par ko es lūdzu nobalsot: tātad pēc vecāku lūguma šis laiks var tikt pagarināts. Es lūdzu, lai jūs to atbalstītu, jo tomēr māmiņa vai tētis labāk pazīst savu bērnu, pat labāk par skolotājiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo šāds piedāvājums ir visai nenoteikts. Ko tas nozīmē, ka pēc vecāku lūguma laiks var tikt pagarināts? Tas taču ir nekonkrēts priekšlikums, kas galīgi neko neizsaka, tāpēc par to nekādu lēmumu nevar pieņemt. Kurš būs tas, kas šo lēmumu pieņems? Līdz ar to, ja tas šodien ir otrais lasījums, mums nav nekādas jēgas tādus nekonkrētus priekšlikumus atbalstīt. Es patiesi uzskatu, ka komisijai ir pilnīga taisnība.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Silva Golde.

S.Golde. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, jo šī kārtība jau ir noteikta 81.priekšlikumā, kur kārtību par mācību programmas īstenošanas laiku nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 80. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 37, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 81. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 82. ir politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 83. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 84. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 85. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 86. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 87. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 88. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 89. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 90. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 91. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 92. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 93. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 94. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 95. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 96. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 97. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. 98. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta, tas iestrādāts šā panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 99. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 100. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 101. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

S.Golde. 102. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 103. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 104. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 105. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 106. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 107. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 108. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 54.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

S.Golde. 109. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 110. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

S.Golde. 112. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 113. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

S.Golde. 114. ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde.115. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 116. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

S.Golde. 117. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

S.Golde. 118. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

S.Golde. 119. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde.120. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

S.Golde. 121. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 122. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 122.un 123.priekšlikumu.

S.Golde. 124. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 125. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

S.Golde. 126. - deputāta Jāzepa Šņepsta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. 127. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Vispārējās izglītības likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Golde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.aprīlis.

Sēdes vadītājs. 29.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Izglītības likumā”. Pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā ziņos deputāts Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu nr.325 un nr.525. Kāpēc ir divi dokumenti? Tāpēc, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izstrādājusi alternatīvu likuma variantu. Valdības piedāvātais projekts iesaka, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšana no valsts budžeta līdzekļiem vai valsts budžeta mērķdotācijām jāuzsāk 2000.gada 1.janvārī. Kā zināms, Izglītības likums, kas tika pieņemts iepriekšējā Saeimā, paredz, ka algas mērķdotāciju veidā būtu jāmaksā, sākot no 1.jūnija. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo jautājumu, uzaicināja piedalīties komisijas sēdē Pašvaldību savienības pārstāvjus un Izglītības darbinieku arodbiedrības vadību, un kopā ar iepriekš minētajām institūcijām tapa izstrādāts alternatīvais variants - finansu kompromisa variants, kurš paredz, ka pedagoģiskā darba samaksas nodrošināšana mērķdotācijas veidā būtu jāuzsāk no šā gada 1.septembra. Kāpēc no 1.septembra? Tāpēc, ka gan arodbiedrība, gan Pašvaldību savienība uzskata: ja tas netiks darīts vismaz no 1.septembra, tad būs apdraudēta atsevišķu bērnudārzu eksistence vispār, kā arī diemžēl būs apdraudēta tā likuma norma, kura paredz piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Lai gan šim mērķim Saeima, apspriežot budžetu, iedalīja zināmu naudas summu, tomēr gan arodbiedrība, gan Pašvaldību savienība uzskata - ja neatbalstīs šo alternatīvo likumprojektu, tad arī šī pozīcija var tikt apdraudēta. Tāpēc kolēģus aicinu izvēlēties starp diviem variantiem - starp šo kompromisa variantu, ko piedāvā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, un valdības iesniegto variantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Latvijas Sociāldemokrātu apvienība pirms nepilniem diviem mēnešiem piekrita atvērt Izglītības likumu - ar skaidru nostāju, ka attiecībā uz otro lasījumu mēs sagatavosim savus priekšlikumus, kurus apspriedām ar valdības koalīcijas partijām. Koalīcijas padomē viņi tā vai citādi piekrita mūsu tiesībām tos virzīt, un mēs to arī darīsim. Tas ir zināms kompromisa variants starp šiem diviem likumprojektiem - ka no 1.septembra būs jāziedo līdzekļi pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba algām: 50% - pašvaldībām, 50% - valstij. Es domāju, to mēs arī iesniegsim - mūsu pozīcija nav mainījusies attiecībā uz otro lasījumu - un par to arī balsosim. Un tāpēc mēs atbalstām pašreiz tieši Ministru kabineta piedāvāto projektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jānis Esta - Tautas partijas frakcija.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt Ministru kabineta ieteiktos grozījumus - sākt finansējumu 2000.gada 1.janvārī -, jo tādējādi mēs vispār “torpedējam” šo Izglītības likumu. Jo tā pēc būtības ir nepārredzama nākotne. Jo ar 2000.gada 1.janvāri stājas spēkā Izglītības likuma cita norma, kura nosaka, ka tiek paaugstinātas visu pedagogu algas, un šīs normas realizēšanai finansējums būs vajadzīgs ļoti liels. Es aicinu atbalstīt alternatīvo projektu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi! Mūsu kolēģis Dzintars Ābiķis runā kā jauns un nepieredzējis deputāts, kam nekad nav bijusi pieredze deputāta darbā. Protams, var sagatavot šādus alternatīvus likumprojektus, kuros izmaina tikai atsevišķus skaitļus - datumus. Godātie kolēģi, šis likumprojekts arī ir saistīts ar naudu, tas ir saistīts ar valsts budžetu. Tas nozīmē, ka Dzintars Ābiķis, protams, vēlas izdarīt budžeta labojumus - no pašvaldību līdzekļiem izņemt laukā naudu un iedot to valstij, lai valsts to atkal sadala. Patiesībā tas nav nekas cits kā vienkārši naudas izņemšana no vienas kabatas un ielikšana otrā kabatā, un grib to darīt iespējami biežāk un iespējami haotiskāk.

Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs atbalstīt valdības priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu, protams, izšķirt šo jautājumu balsojot. Es tikai gribu Apiņa kungam atgādināt, ka ne jau deputāts Ābiķis ir šo likumprojektu izstrādājis, bet par to nobalsoja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, vadoties pēc arodbiedrības un Pašvaldību savienības lūguma, un komisijā ietilpst visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputāti. Tā kā arī jūs, cienījamais Apiņa kungs, Saeimā neesat pirmo gadu, jums vajadzētu zināt, kā komisijās strādā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Debates notika par abiem likumprojektiem kopumā. Balsošana notiks par katru likumprojektu atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” (reģistrācijas nr.154) pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas ir Ministru kabineta iesniegtais. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 38, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījums Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 16, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

Dz.Ābiķis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 25.aprīlim.

Sēdes vadītājs. 25.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - Starpziņojums par tarifu politikas analīzi un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstību likuma “Par telekomunikācijām” prasībām. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es ceru, ka jums visiem ir pieejams dokuments nr.508. Komisija savu starpziņojumu publicēja presē jau 30.martā. Visi interesenti saņēma pilnu starpziņojuma tekstu. Tas notika divas dienas pirms tarifu paaugstināšanas, un tādēļ viens no mūsu priekšlikumiem - atcelt tarifus - ir jau izpildīts.

Kad skatām un analizējam mūsu starpziņojumu, tad redzam, ka pirmajā sadaļā mēs runājam par tarifu politikas situācijas analīzi. Šī analīze tika veikta, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par telekomunikācijām”, Telekomunikāciju tarifu padomes nolikumu un...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, kolēģi! Lūdzu, cienīsim runātāju. Neviens neko nedzird pašlaik. Jautājums ir tik būtisks, jūs visi esat par to uztraukušies, bet šobrīd neklausāties. Atvainojiet, Ūdres kundze!

I.Ūdre. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Tika analizēts arī “jumta” līgums starp Latvijas Republikas sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Lattelekom” un “TILTS Communications” - akciju sabiedrību, kura ir Dānijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību un kuru izveidoja Anglijas sabiedrība “Cable & Wireless” un Somijas sabiedrība “Telekom Finland OY”.

Ja mēs runājam par tarifiem un izmaksām, tad jāteic, ka šie tarifi sākotnēji tika noteikti, pamatojoties uz “jumta” līgumā noteiktajiem kritērijiem. Kādi tad bija šie kritēriji? Galvenie kritēriji bija lata devalvācija, inflācijas pieaugums un nepieciešamie līdzekļi, kuri būtu jāiegulda modernizācijā. Jāsaka, ka, paldies Dievam, neviens no šiem kritērijiem nepiepildījās. Ko neizdarīja Telekomunikāciju tarifu padome? Viņi reti kad analizēja to, kas likumā ir noteikts. Likumā ir noteikts, ka, lai noteiktu telekomunikāciju pakalpojumu tarifus, tiem ir jātuvinās lietotājiem sniegto pakalpojumu faktiskajām izmaksām. Bija arī tīkla operatori jāstimulē samazināt šīs izmaksas.

Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienam interesantam faktam. Tikai vakar mēs saņēmām Satiksmes ministrijas atzinumu par mūsu sniegto starpziņojumu. Satiksmes ministrija teica tā (es gribētu jums to citēt): ja “TILTS Communications” nepiekrīt “jumta” līguma izmaiņām vai ja to nav iespējams viena mēneša laikā izdarīt, Satiksmes ministrija ierosinās izdarīt grozījumus likumā. Tātad faktiski Satiksmes ministrija atbalstītu tos kritērijus, kas sākotnēji tika ielikti līguma nosacījumos, - lata devalvācija, inflācija un tā tālāk. Šajā gadījumā es uzskatu, ka Satiksmes ministrija varbūt ir rīkojusies nepārdomāti un zināmā mērā nekorekti attiecībā pret sabiedrības interesēm kopumā.

Mēs varētu uzdot arī šādu jautājumu: vai tas nozīmē, ka likuma pārkāpumi ir jālabo, nevis noskaidrojot faktus un sodot vainīgos, bet gan vienīgi labojot likumu? Varbūt tas ir labs atrisinājums, kā mēs varam labot daudzas citas lietas, par ko mēs šodien arī runājām. Taču es domāju, ka tas nebūtu labs precedents, kas būtu jāpielieto Saeimai.

Nākamā sadaļa mūsu starpziņojumā runā par kvalitāti. Arī kvalitātes vispārīgie noteikumi bija pieņemti “jumta” līgumā. 1995. gadā pēc Saeimas parlamentārās komisijas ieteikuma tika izveidots Metroloģiskais centrs, kas nodarbotos ar kvalitātes problēmām. Šo centru finansēja “Lattelekom”. Tas nostrādāja pavisam neilgu laiku: Satiksmes ministrija konstatēja, ka šis centrs strādā neefektīvi. Arī “Lattelekom” vairs nenodarbojas ar šī centra finansēšanu. Tādēļ runāt par to, ka kādreiz ir kvalitatīvi pārbaudīta kvalitāte, mēs absolūti nevaram.

Tikai 1998. gada beigās tika izveidots jauns Telekomunikāciju kontroles centrs, kurš veica pirmos eksperimentālos pārbaudījumus laikā no 1998. gada oktobra līdz decembrim. Visi šie eksperimentālie pārbaudījumi parādīja, ka kvalitāte dažādos tīklos ir dažāda. Turklāt atsevišķos rajonos tā ir ļoti slikta, vissliktākā tā ir Daugavpils rajonā.

Nākamā mūsu starpziņojuma sadaļa runā par pašu Telekomunikāciju tarifu padomi. Jāatzīstas, ka mēs secinājām, ka Telekomunikāciju tarifu padome faktiski ir butaforiska iestāde, kas ir izveidota tikai tādēļ, lai apstiprinātu tos nosacījumus, kas “jumta” līgumā ir noteikti. Un, ja mēs analizējam vēl vairāk, tad redzam, ka Telekomunikāciju tarifu padome nav izpildījusi nedz līgumu, nedz arī likuma nosacījumus. Es gribētu atkal citēt Satiksmes ministrijas doto atzinumu, kurā sacīts tā: “Diemžēl ne SIA “Lattelekom”, ne TTP neņēma vērā ministrijas ieteikumus par tarifu diferencēšanu atkarībā no pakalpojuma kvalitātēm. Un, neskatoties uz savlaicīgi izteiktajām prasībām, TTP tās neņēma vērā, un SIA “Lattelekom” no 1.04. sāka aprēķināt jaunos tarifus.” Tā ir necieņa pret parlamentu, necieņa pret ministriju un pret valdību. Kā savādāk mēs varam nosaukt esošās Telekomunikāciju tarifu padomes locekļu attieksmi?

Interesants ir arī Satiksmes ministrijas priekšlikums uzdot Ekonomikas ministrijai mainīt “jumta” līguma nosacījumus. Šajā sakarā es gribētu nedaudz atgādināt pagātni. 1993. gadā Ministru kabinets pieņēma lēmumu nr. 66 - par starptautiskā konkursa rezultātiem valsts telekomunikāciju infrastruktūras modernizācijai. Šo lēmumu parakstīja Ministru prezidents Valdis Birkavs un toreizējais ekonomikas ministrs un Ministru prezidenta biedrs Ojārs Kehris. Ar šo lēmumu tika nodots arī pilnvarojums satiksmes ministram Andrim Gūtmanim veikt visus nepieciešamos priekšdarbus līguma parakstīšanai un uzņēmējdarbības (ar ārvalstu ieguldījumu) dibināšanai. Papildus tika dots pilnvarojums ekonomikas ministram Ojāram Kehrim un satiksmes ministram Andrim Gūtmanim parakstīt Latvijas Republikas vārdā līgumu ar konsorciju “TILTS Communications”. 1998. gada beigās Satiksmes ministrija jau uzņēmās mainīt “jumta” līguma nosacījumus un noslēdza jaunu vienošanos ar konsorciju “TILTS Communications” par kvalitātes rādītājiem. Varbūt tomēr Satiksmes ministrija varētu turpināt uzņemties to, ko viņa jau ir uzņēmusies, un bez lieka satraukuma, kā tas notika iepriekšējā reizē, turpināt sarunas par “jumta” līguma izmaiņām, kā arī... es gan ieteiktu negrozīt likumu, bet panākt, lai Telekomunikāciju tarifu padome un arī tā organizācija, kas darbojas Latvijā, darbotos atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj, Prezidija locekļi! Šodien es gribētu vispirms pateikties tiem ministriem, kas ir devuši savu atzinumu, kurā viņi ir konstatējuši likumu pārkāpumus un principā pievienojušies (ar zināmiem precizējumiem) Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas slēdzieniem. Šodien, turot rokās “Latvijas Vēstnesi”, es gribētu mazliet citēt Anatolija Gorbunova teikto. Manuprāt, viņš ir pietiekami precīzi raksturojis situāciju: “Pašreizējā “tarifu juku” fonā Ģenerālprokuratūra apstrīd vēl iepriekšējos jeb, pareizāk sakot, šobrīd spēkā esošos tarifus, kas pieņemti, pārkāpjot likuma “Par telekomunikācijām” prasības.[..] “Par” tarifu izmaiņām toreiz balsoja divi no trim klātesošiem, kā arī viens, izmantojot faksu. Tas ir rupjš procedūras pārkāpums, ko, manuprāt, nedrīkstēja pieļaut.[..] Telekomunikāciju tarifu padome atkal pārkāpj likumu un izmaina “Lattelekom” tarifus, nenosakot kārtību, kādā klients var saņemt kompensāciju par draņķīgiem sakariem.” Godīgi runājot, es varu pievienoties arī visam pārējam, ko Anatolijs Gorbunovs ir “Latvijas Vēstnesī” publicējis, un varu arī piebilst, ka arī Saeimai, vēlāk sagatavojot lēmuma projektu, vajadzēs ļoti rūpīgi iepazīties ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izdarītajiem slēdzieniem un tos arī atbalstīt. Jo praktiski bija tā, ka neatkarīgi no dažādām politiskajām partijām mēs, visu frakciju deputāti, nonācām pie viena kopsaucēja.

Ko es gribētu uzsvērt? Es gribētu uzsvērt to, ka savulaik Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība bija tieši tā, kas Ģenerālprokuratūrai iesniedza šo protestu par iepriekšējiem tarifiem, un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra aizvien vēl atrodas tiesvedības procesā attiecībā uz šiem iepriekšējiem tarifiem. Bet, ja mēs paskatāmies uz jaunajiem tarifiem, tad redzam, ka tie ir ļoti nopietni. Ja tie stāsies spēkā, tad vietējās sarunas sadārdzināsies par 63%, abonentmaksa - par 50% (atbilstoši oficiālajiem datiem 50% no Latvijas iedzīvotājiem pašreiz mājsaimniecības ienākums uz ģimeni praktiski ir zemāks par 125 latiem mēnesī). Tādā gadījumā tiks pārkāpts gan likums, gan arī līgums ar “TILTS Communications”, kas nosaka to, ka jebkurā gadījumā šiem tarifiem nevajadzētu b ūt augstākiem par 4%. Bet pēc plānotā tarifu paaugstinājuma tie sasniegtu (vismaz pusei Latvijas Republikas mājsaimniecību) 7%. Tā ir ļoti nopietna lieta.

Otra ļoti nopietna lieta ir tā, ka mums ir jāņem vērā, ka ciparu tīklam pieslēgti ir nedaudz mazāk par 40% “Lattelekom” abonentu. Tas nozīmē, ka ļoti daudziem abonentiem nav to kvalitatīvo sakaru, par kuriem līdz pat šai dienai, vēl nesen, spieda maksāt neatbilstoši augstu cenu. Tikai pateicoties gan satiksmes ministra, gan parlamentārās izmeklēšanas komisijas iniciatīvām, zināmā mērā ir izstrādāti šie kvalitatīvie kritēriji un arī mehānisms, kā mēģināt abonentiem tomēr sniegt kompensāciju.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka, izskatot šo 1998. gada pārskatu par “Lattelekomu” un arī pētot viņu ieņēmumus un izmaksas pa gadiem, sākot no 1994. gada, varam secināt, ka ne no viena pakalpojumu veida zaudējumi nebija sabiedrībai “Lattelekom”. Ja mēs paskatāmies kopējos ieņēmumos, tad redzam, ka abonentmaksa jau līdz šim brīdim, nepaaugstinot to, sasniedza 19% no ienākumiem, tas ir vairāk nekā par starptautiskajām sarunām (tur būtu 18%) un vairāk nekā par mobilajām sarunām. Un tāpēc es gribētu uzsvērt, ka mums, izvērtējot visu šo lietu, vajadzētu ņemt vērā, ka peļņa un tās procents kopējo ienākumu masā nepārtraukti pieaug, bet tajā pašā laikā kapitālieguldījumi modernizācijai sarūk. Jāņem vērā arī tas, ka personāla vadības izmaksas samazinās. Tāpēc es domāju, ka, izvērtējot parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, vajadzētu ņemt to vērā un atbalstīt mūsu priekšlikumus lēmuma projektā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods jau otro reizi būt “Lattelekom” darbības izmeklēšanas komisijā. Diemžēl toreiz, kad pirmo reizi tika izveidota “Lattelekom” darbības izmeklēšanas komisija, un tā izdarīja ļoti nopietnus slēdzienus, tie netika ņemti vērā un nelaime netika novērsta. Un nu esam, lūk, tādā situācijā, ka bija jāveido atkal viena komisija.

Žēl, ka vairumu deputātu neinteresē šī problēma, kas skar ļoti, ļoti daudzus cilvēkus. Laikam tāpēc šeit ir tik liela kņada un savstarpējās sarunas. Bet nu ko lai dara? Man jāturpina arī šādā troksnī.

Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt ļoti nozīmīgu faktu, ka galvenā bēda ir tā, ka līgums ar ārzemju investoru tika noslēgts uz ļoti nevienlīdzīgiem pamatiem. Es šo līgumu nosaukšu par verdzisku. Tā vien šķiet, ka tie cilvēki, kas parakstīja līgumu, bija ieinteresēti parakstīt tādu, kas ievērotu ārzemju investoru intereses, nevis Latvijas valsts un sabiedrības, tātad tautas intereses.

Kāpēc tas tā notika? Grūti pateikt. Es domāju, ka ne jau aiz muļķības. Aiz muļķības tādi vīri kā Birkavs, Kehris un Gūtmanis nevarēja parakstīt šādu līgumu. Es atgādinu - Latvijas pusei verdzisku līgumu, no kura izriet šodien tas viss, kas šobrīd notiek ar šiem tarifiem un visu pārējo. Valsts ir 51% kapitāldaļu turētāja, tātad sabiedrībā “Lattelekom” faktiski ir valsts pārsvars, un, ja gribētu, varētu ievērot Latvijas valsts intereses. Taču es ar pilnu atbildības sajūtu saku - jo esmu darbojies jau divās izmeklēšanas komisijās -, ka šie cilvēki, kas pārstāv Latvijas pusi, faktiski pārstāv ārzemju investoru pusi. Kāpēc? Tā jau ir cita lieta. Es uzskatu, ka nav ko spēlēties: ir jāatceļ šī tarifu padome, kura ir domāta un aicināta un izveidota, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, bet kura neaizstāv sabiedrības intereses. Šeit jau izskanēja doma un atzinums, ka šī institūcija patiešām ir butaforiska, tas ir piedēklis (tas ir mans apzīmējums) sabiedrībai “Lattelekom”. Ko “Lattelekom” nolemj, to šī padome apstiprina. Pašlaik šī padome jau ir faktiski darba nespējīga, tur ir palikuši no septiņiem tikai četri locekļi, un pašlaik ir pilnīgs pamats šo padomi atcelt un izveidot jaunu, lai patiešām ievērotu patērētāju intereses. Lūk, tas ir jautājumu jautājums, jo Telekomunikāciju tarifu padome...

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns. Es atvainojos. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Jautājums izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.538. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 31.pantu un likuma “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” 9.panta pirmo daļu Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu. Sastāvs jums visiem ir redzams. Ja nav iebildumu, aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu par Reģionālās attīstības padomes sastāva apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts par Gundara Bojāra atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts par Gundara Bojāra ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Jānis Jurkāns, Juris Sokolovskis, Oļegs Deņisovs, Jakovs Pliners, Arnis Kalniņš, Gundars Bojārs, Rišards Labanovskis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Astrīda Mūrniece, Jānis Vētra, Indulis Bērziņš, Vanda Kezika, Edvīns Inkēns, Antons Seiksts, Mareks Segliņš, Juris Dalbiņš, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Kārlis Greiškalns, Andris Šķēle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Krišjānis Peters, Imants Stirāns, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Saeimas 15.aprīļa sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dobelis -2.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 3.lpp.

(483. un 483.-a dok.) - 3.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 4.lpp.

- dep. O.Grīgs - 6.lpp.

(490. un 490.-a dok.) - 6.lpp.

(491. un 491.-a dok.) - 6.lpp.

Priekšlikumi - dep. V.Makarovs - 6.lpp.

- dep. J.Vētra - 8.lpp.

(493. un 493.-a dok.) - 10.lpp.

(496. un 496.-a dok.) - 10.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns - 11.lpp.

- dep. L.Bojārs - 12.lpp.

(500. un 500.-a dok.) - 13.lpp.

Priekšlikums - dep. A.Slakteris - 13.lpp.

(501. un 501.-a dok.) - 14.lpp.

Priekšlikumi - dep. M.Segliņš - 14.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 15.lpp.

(509. un 509.-a dok.) - 16.lpp.

(510. un 510.-a dok.) - 16.lpp.

(511. un 511.-a dok.) - 16.lpp.

(512. un 512.-a dok.) - 16.lpp.

(514. un 514.-a dok.) - 16.lpp.

(515. un 515.-a dok.) - 17.lpp.

(516. un 516.-a dok.) - 17.lpp.

(517. un 517.-a dok.) - 17.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Kalniņš - 17.lpp.

(518. un 518.-a dok.) - 17.lpp.

(519. un 519.-a dok.) - 17.lpp.

(508.-a un 508.-b dok.) - 18.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Bunkšs - 18.lpp.

- dep. I.Ūdre - 20.lpp.

(526. dok.) - 21.lpp.

(527. dok.) - 21.lpp.

(505. dok.) - 21.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns - 22.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 23.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 24.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 24.lpp.

(488. un 488.-a dok.) - 24.lpp.

(499. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. V.Muižniece - 25.lpp.

(533. dok.) - 26.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 26.lpp.

Lēmuma projekts “Par dažu Zemesgrāmatu nodaļu

(534. dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 27.lpp.

(506. dok.) - 27.lpp.

Ziņo - dep. A.Seiksts - 27.lpp.

Debates - dep. J.G.Vidiņš - 28.lpp.

- dep. P.Tabūns - 31.lpp.

šā gada rudenī - 34.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 34.lpp.

- dep. R.Ražuks - 34.lpp.

- dep. A.Seile - 35.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

  biedrs A.Bartaševičs - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Lazo - 36.lpp.

- dep. L.Bojārs - 39.lpp.

- dep. A.Seiksts - 40.lpp.

- dep. M.Andersons - 41.lpp.

- dep. E.Inkēns - 42.lpp.

- dep. M.Lujāns - 46.lpp.

- dep. J.Leja - 48.lpp.

- dep. V.Lāzo - 49.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 50.lpp.

- dep. P.Tabūns - 50.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 51.lpp.

- dep. A.Mūrniece - 53.lpp.

- dep. A.Seile - 54.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 55.lpp.

- dep. I.Burvis - 55.lpp.

- dep. M.Zīle - 56.lpp.

Par darba kārtību - 56.lpp.

(240. un 464. dok.) - 56.lpp.

pilsētās”” - 57.lpp.

Priekšlikumi - dep. K.Leiškalns - 57.lpp.

- dep. Dz.Rasnacs - 57.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 58.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 59.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 62.lpp.

- dep. A.Seile - 63.lpp.

(433. un 465. dok.) - 68.lpp.

Ziņo - dep. A.Tiesnesis - 68.lpp.

(517. un 517.-a dok.) - 74.lpp.

Ziņo - dep. V.Makarovs - 74.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Rugāte - 76.lpp.

- dep. A.Seiksts - 76.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

  biedrs A.Bartaševičs -76.lpp.

(522. dok.) - 77.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 77.lpp.

(494. dok.) - 78.lpp.

Ziņo - dep. I.Kalniņš - 78.lpp.

Debates - dep. O.Zvejsalnieks - 80.lpp.

(513. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 83.lpp.

Debates - dep. L.Muciņš - 84.lpp.

- dep. A.Seiksts - 85.lpp.

(520. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 88.lpp.

(521. dok.) - 88.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 88.lpp.

Par procedūru - dep. E.Baldzēns - 90.lpp.

- dep. L.Bojārs - 91.lpp.

(396. un 480. dok.) - 91.lpp.

Ziņo - dep. L.Muciņš - 92.lpp.

(355. un 481. dok.) - 92.lpp.

Ziņo - dep. J.Dobelis - 92.lpp.

(397. un 482. dok.) - 93.lpp.

Ziņo - dep. J.Dalbiņš - 93.lpp.

(90. un 492. dok.) - 94.lpp.

Ziņo - dep. P.Apinis - 94.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 94.lpp.

- dep. P.Apinis - 95.lpp.

- dep. L.Bojārs - 97.lpp.

- dep. A.Seile - 97.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 98.lpp.

- dep. A.Seile - 99.lpp.

- 100.lpp.

(146. un 495. dok.) - 101.lpp.

Ziņo - dep. O.Grīgs - 102.lpp.

Debates - labklājības ministrs V.Makarovs - 102.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 103.lpp.

- - Labklājības ministrijas

parlamentārais sekretārs A.Jirgens - 104.lpp.

- dep. A.Mūrniece - 104.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 105.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 106.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 106.lpp.

- labklājības ministrs V.Makarovs - 107.lpp.

(297. un 498. dok.) - 109.lpp.

Ziņo - dep. J.Čevers - 109.lpp.

(113. un 523. dok.) - 109.lpp.

Ziņo - dep. G.Krasts - 110.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 110.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 111.lpp.

- dep. L.Bojārs - 112.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 113.lpp.

- dep. J.Sinka - 115.lpp.

- dep. J.Dobelis - 116.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 117.lpp.

- dep. I.Burvis - 118.lpp.

- dep. P.Tabūns - 119.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 120.lpp.

- dep. J.Sinka - 121.lpp.

- dep. L.Bojārs - 122.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 123.lpp.

- dep. H.Soldatjonoka - 124.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 124.lpp.

(43. un 524. dok.) - 126.lpp.

Ziņo - dep. S.Golde - 126.lpp.

Debates - dep. J.Pliners - 140.lpp.

- dep. J.Dobelis - 140.lpp.

(325. dok.) - 148.lpp.

(525. dok.) - 148.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 148.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 149.lpp.

- dep. J.Esta - 149.lpp.

- dep. P.Apinis - 150.lpp.

(508. dok.)

Ziņo - dep. I.Ūdre - 151.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 154.lpp.

- dep. P.Tabūns - 156.lpp.

(538. dok.) - 157.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 158.lpp.

(539. dok.) - 158.lpp.

(539. dok.) - 158.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

  biedrs A.Bartaševičs - 158.lpp.