1999.gada 14.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs 

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 14.oktobra Saeimas sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības trešās sadaļas 12.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. Komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 28.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” un lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Tāpat desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā šādus lēmuma projektus: “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”, “Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”, “Par deputāta Oskara Spurdziņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” un “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Iebildumu nav. Iekļaujam arī šos lēmuma projektus darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 19.oktobra līdz 21.oktobrim. Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā pēc darba kārtības 7.punkta. Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas satiksmes ministram Anatolijam Gorbunovam - par Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam un satiksmes ministram.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Čevera, Salkazanova, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Runāt “par” vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt! Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Pirms es sākšu runāt par šiem grozījumiem, atļaušos visus klātesošos apsveikt ar to lielo soli Eiropas virzienā, kurš vakar tika veikts, un tajā pašā laikā gribu atgādināt to, ka mūsu panākumu atzīšana Eiropas Savienības institūcijās uzliek arī Latvijai šādus tādus pienākumus, kurus nepildot Latvija tā arī varētu netikt Eiropas Savienībā. Pietiekami bieži pasaules sabiedrība pievērš uzmanību Latvijā esošajai korupcijai, sociālajai netaisnībai, negodīgumam, veicot valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, kas notiek reizē ar valdības mēģinājumiem uzkraut visu atbildību... pasvītrošu - materiālo atbildību uzvelt pensionāriem jeb novest Latviju pie referenduma nepieciešamības. Kā mēdza teikt pirms dažiem gadu desmitiem: paldies valdošajai partijai un valdībai par to! (Citāts, protams, nedaudz neprecīzs.)

Privatizācijas likums šodien paredz ieskaitīt sociālajā fondā 10% no ienākošās privatizācijas naudas. Pašreizējie pensionāri ir nostrādājuši trīsdesmit līdz četrdesmit gadus - strādājuši gan padomju Latvijā, gan neatkarīgajā Latvijā -, un sociālā nodokļa ievākums bija tikai daļēja tā summa, kurai bija jāsedz šodienas pensiju izmaksas. No viņu ienākumu atskaitījumiem tika uzbūvētas šodien notiekošajā privatizācijas procesā iekļautās vērtības, tādas kā “Ventspils nafta”, “Latvijas kuģniecība”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Lattekom” un tā tālāk. Vērtības vairāku desmitu miljardu latu kopsummā! Pat ļoti neveiksmīgas privatizācijas gadījumā bija - atbilstoši likumam - sociālajā fondā jābūt vairākiem simtiem miljonu. Šogad Privatizācijas aģentūra, ja mēs ticam cienījamajam Robertam Jurdžam, ir sociālajā fondā ieskaitījusi veselus 200 tūkstošus latu: faktiski katram pensionāram - viens santīms par nostrādāto gadu. Starp citu jājautā - vai tas nav par daudz? Toties valdības politika visu laiku tika vērsta uz to, lai pensionārs savus sertifikātus būtu spiests pārdot par 2-3 latiem, tā bija valdības politika visus šos gadus. Varas pārstāvji ļoti elementāri uzpirka sertifikātu krājumus vairumā un, privatizējot stratēģiskus uzņēmumus, ieguldīja šos sertifikātus ar nominālo vērtību - 28 lati. Kā teica Valsts kontrolieris Raits Černajs, Latvijas izsaimniekošana notiek tikai un vienīgi likumā paredzētā kārtībā. Atļaušos piebilst, ka arī pensionāru apzagšana un kapā dzīšana notiek saskaņā ar likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību. Visas šīs darbības ir veicinājušas valsts budžeta paplicināšanu, sociālā fonda nepiepildīšanu un priekšā stāvošā referenduma nepieciešamību. LSDSP frakcija aicina visus, kuri patiešām grib izbeigt valsts izzagšanu un pensionāru fizisku iznīcināšanu, balsot par piedāvātajiem grozījumiem. Tas dos iespējas risināt samilzušās sociālās problēmas, neatņemot pensionāriem izdzīvošanas iespējas.

Paldies, protams, valdošajai koalīcijai par demokrātijas skolu, ar savu darbu novedot valsti līdz referendumam, pret kuru, starp citu, paši šodien aģitēja, jo baidās no tautas dusmām. Taču šie grozījumi ir nepieciešami tieši tādēļ, lai novērstu sociālo spriedzi Latvijā, gan arī tādēļ, lai atvieglotu Valsts prezidentei darbu, pasaulē reprezentējot Latviju.

Paldies kolēģiem par uzmanību. Un vēlreiz paldies valdošajai koalīcijai par tautas skološanu un referenduma nepieciešamības radīšanu!

Sēdes vadītājs. “Pret” vēlas runāt deputāte Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāte.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Privatizācijas process virzās uz priekšu, sertifikātu krājumi iztukšojas, tāpēc, ja gadījumā mēs nobalsotu šodien par sociāldemokrātu ierosināto likumu, kuru, es ticu, viņi aiz tīras un labas sirds ir sagatavojuši, palūkosimies, kas tad notiktu. Pavērtēsim šo situāciju!

Kas pašlaik ir pārdevuši sertifikātus? Tātad visnabadzīgākā mūsu tautas daļa naudas trūkuma dēļ, un tieši šie sertifikāti tagad apgrozās šajā tirgū. Un kas līdz šim brīdim vēl nav privatizējuši dzīvokļus? Šī pati visnabadzīgākā tautas daļa! Ja gadījumā tagad viņiem, kuri jau ir iztērējuši savus piešķirtos sertifikātus, būs jānopērk sertifikāti par tirgus cenu un jāpiedalās privatizācijā, kā to ierosina sociāldemokrāti, tātad, maksājot par vienu sertifikātu 1,2 vai varbūt 2,1 latu nevis 28 latus, vai viņi vispār varēs izpirkt savu dzīvokli? Tieši, vadoties pēc šā apsvēruma, es domāju, ka šo priekšlikumu šobrīd nevar atbalstīt, jo sertifikātu izmantošanas termiņš jau tuvojas beigām.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 28. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Burvja, Baldzēna, Čevera, Salkazanova, Kalniņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Aleksandrs Kiršteins - Tautas partijas frakcijas deputāts - acīmredzot runās “pret”.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Mans uzdevums nav pārāk apstrīdēt šo lielisko priekšlikumu. Es gribētu tikai vērst uzmanību uz dažām neprecizitātēm. Tātad starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām nav vis gluži rakstīts, ka katram ir tiesības. Tur formulējums ir drusciņ citādāks - valsts atzīst cilvēka un viņa ģimenes tiesības uz apģērbu, mājokli un pietiekošu uzturu, taču tas nav tas pats, kas ir tiesības.

Ja runājam par sociālo nodrošinājumu vecumā, tad es gribētu atgādināt, ka šo lietu regulē strādātspējīgo cilvēku iemaksas sociālajos fondos, bet cilvēkiem mūsu valstī ir tiesības arī nestrādāt. Līdz ar to, protams, viņiem ir tiesības arī atteikties no šiem fondiem.

Runājot par šo Cilvēktiesību deklarāciju, runājot par 1966.gada 16.decembra Starptautisko paktu, mēs redzam, ka godājamo sociāldemokrātu priekšlikumu nevar piemērot un saistīt ar šīm prasībām. Es sāku pētīt, no kurienes tad nāk šīs idejas, un atradu tās Latvijas PSR Konstitūcijā. Ja mēs pārņemam Latvijas PSR Konstitūciju, tad vajag skaidri un gaiši pateikt, ka mēs pārņemam tās 42.pantu “Tiesības uz dzīvokli”. Kas tur bija rakstīts - to jūs varat izlasīt Latvijas Padomju enciklopēdijā: “Pilsoņiem, kuriem nav dzīvojamās platības vai kuru ieņemtā platība neatbilst noteiktajām normām, ir tiesības griezties kompetentajos orgānos ar iesniegumu piešķirt rindas kārtībā dzīvojamo platību.” Mums Latvijas PSR Konstitūcijā 41.pantā bija minētas tiesības uz materiālo nodrošinājumu, 40.pantā bija dotas tiesības uz veselības aizsardzību, bet 44.pantā bija dotas tiesības izmantot kultūras sasniegumus uz vienlīdzības pamatiem. Uzreiz tika ieviesti specfondi, specarhīvi, kuros izredzētie varēja iet un skatīties, un īstenot savas konstitucionāli garantētās tiesības.

Ja mēs tagad gribam pārņemt šīs normas, tad mums vajag skaidri un gaiši rakstīt, ka mēs vadāmies pēc Latvijas PSR Konstitūcijas, bet tad mums “izspruks” tik vērtīga sadaļa un labojums kā tiesības uz atpūtu. Kāpēc jūs, godājamie autori, aizmirstat tik būtisku lietu, kas katram dod tiesības nestrādāt vai, teiksim, pastaigāties pa galveno ielu un grauzt saulespuķu sēkliņas, vai vēl citas tiesības?

Ja jūs sakāt, ka šis priekšlikums nav paņemts no Latvijas PSR Konstitūcijas, tad gribu atgādināt, ka bija tāda lieta kā PSKP programma. Tur rakstīja, ka komunisma zemākajā fāzē - sociālismā katram ir jāsaņem pēc viņa darba. Šeit ir drusciņ augstāka lieta. Te ir teikts: katram jāsaņem pēc viņa vajadzības jeb pēc pietiekamības, taču gan vajadzība, gan pietiekamība atšķiras. Piemēram, dažiem sociāldemokrātiem, teiksim “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektoram Zorgevica kungam ir pietiekamība pēc trim vai četrām privātmājām, un citam pietiekamība varbūt ir viena gulta nabagu patversmē, tāpēc vajadzētu precizēt, kas ir “pietiekamība”.

Ja mēs sakām, ka mēs nekopējam Latvijas PSR Konstitūciju, bet kopējam PSKP programmu, tad te trūkst visai būtiskas lietas. Es citēju: “Jaunatnei, jaunajai paaudzei jāpaver drošs ceļš uz rītdienu.” Tas arī ir ļoti būtisks priekšlikums. Kāpēc jūs to esat izlaiduši?

Ja mēs atgriežamies pie šiem priekšlikumiem, tad rodas nākošais jautājums: kā to visu panākt? Jūs zināt, ka jūsu klasiķi ir mācījuši: nevar mainīt virsbūvi, nemainot ražošanas bāzi. Tātad mēs neizbēgami nonākam pie ražošanas līdzekļu nacionalizācijas, kas savukārt izraisa darbaļaužu radošās iniciatīvas attīstīšanu, cenu veidošanu, centralizētu plānošanu un sociālistisko sacensību. Lai tas viss funkcionētu, ir jāatgriežas pie trieciennieku kustības, pie pretplāniem un pie darba kolektīvu cīņas par izejvielu un materiālu ekonomiju. (Visu laiku smejas.)

Ja mēs gribam atgriezties valstī, kur faktiski viss bija aizliegts, bet tas, kas bija atļauts, bija obligāts, tad, protams, mēs to varam darīt. Es negribu atgriezties šādā valstī, tāpēc lūdzu noraidīt šos priekšlikumus kā nenopietnus.

Sēdes vadītājs. “Par” runās deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Kiršteina kungam par to, ka viņš ļoti kolosāli komentēja ASV Konstitūciju, kur šāda norma ir iekļauta. Acīmredzot ASV ir lielākā komunistu impērija pasaulē. Kiršteina kungs šodien jau pateica par šo pietiekamību. Ļoti jauki! Seiles kundze iepriekšējā reizē, runājot par to, tikpat kā nodiktēja, ka tagad visi pensionāri metīsies bariem pirkt sertifikātus, lai apmierinātu savu pietiekamību.

Tomēr, ja mēs šodien runājam nopietni, tad, protams, valdošā koalīcija un godātais Šķēles kungs, vadot valdību, beidzot Latviju ir novedis pie nepieciešamības veikt referendumu sociālajos jautājumos. Tas ir pirmais referendums sociālajos jautājumos, kas Latvijā briest, un tāpēc LSDSP frakcija patiešām jums piedāvā veikt šos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, nosakot to, ka ikvienam, tajā skaitā pensionāram un arī parlamenta deputātam, ir tiesības uz visu to, ko Kiršteina kungs pateica. Lai gan nav šo tiesību, bet valsts tomēr atzinusi šīs tiesības. Ja valsts atzīst, tad ir šīs tiesības, bet, ja ne, ja to nav, tad, Kiršteina kungs, pateiksim godīgi tiem cilvēkiem uz ielas: “Jums šādu tiesību nav! Jums ir tiesības sprāgt badā!” Atzinīgi vērtēdams valdošās koalīcijas un vadības lielo ieguldījumu demokrātijas attīstībā Latvijā, tomēr vēl gribu teikt, ka ar pensiju “apgraizīšanu”, ar mānīgo sertifikācijas sistēmu izputinot cilvēkus, ar varu dzenot šos cilvēkus uz referendumu... tad, ja šī norma agrāk būtu iekļauta Latvijas Republikas Satversmē, valdība nebūtu atļāvusies veikt šādus netaisnīgus grozījumus Pensiju likumā. Atgādināšu, ka šādas normas iekļaušana tomēr atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un ka tā veicinātu to ceļu uz Eiropas Savienību, par kuru mēs jau runājām, jo Latvija 1990.gada 4.maijā brīvprātīgi pievienojās 1966.gada 16.decembra Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Līdz ar to šā pakta 2.panta 2.punkts uzliek par pienākumu, nevis par vēlmi vai nevēlmi, bet par pienākumu ikvienai dalībvalstij garantēt, nevis atzīt tiesības uz visu šo cilvēktiesību realizēšanu bez diskriminācijas, nepieļaujot šo diskrimināciju arī materiālā stāvokļa ziņā. Tajā pašā laikā šā pakta 11.pants nosaka sociālos standartus, kurus mēs principā piedāvājam iekļaut Latvijas Satversmē, kā tas ir arī komunistu impērijas ASV Konstitūcijā.

Mums ir paredzēta nopietna diskusija par nākošā gada budžetu, kura deficīts, starp citu, rādās esam daudz lielāks, nekā mums solīja Ministru prezidents, tāpēc būtu absolūti nepieļaujami, ka šīs kļūdas (parasti pēc tam tās tiek vērtētas kā kļūdas), piedāvājot grozījumus budžetā, vēlāk atkal tiktu labotas uz pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto slāņu rēķina, jo šīs kļūdas taču rada valdība, nevis sociāli mazaizsargātie slāņi.

Pašreizējā prakse jau ir pieradījusi, ka valdība un ierēdņi kļūdās, ka partijas aizmirst savus pirmsvēlēšanu solījumus un ka tauta sevi var aizstāvēt tikai referendumos. Sociāldemokrāti absolūti nevēlas veicināt šo praksi, un, lai izslēgtu nepieciešamību pēc valdošās koalīcijas strādātnespējas izraisītajiem referendumiem, LSDSP piedāvā iekļaut šīs normas kā konstitucionālas, jo tās dotu iespēju nepieciešamības gadījumā Satversmes tiesā izskatīt Budžeta likuma, sociālā budžeta un valdības darbības atbilstību Satversmei, bet tas savukārt ļautu ietaupīt to naudu, kuru šobrīd ir nepieciešams tērēt referenduma norisei, lai labotu valdības un valdošās koalīcijas kļūdas sociālajā politikā. Tāpēc tos kolēģus, kuri vēlas nākotnē izvairīties no kļūdām, no referendumiem, lūdzu atbalstīt šos grozījumus Satversmē.

Vēlreiz paldies kolēģiem par uzmanību, bet radioklausītājiem atgādināšu to, ka, ja viņi uzmanīgi noklausījās to, ko teica Kiršteina kungs, tad šoreiz viņi sevi varēs aizstāvēt tikai referendumā, nevis citādāk.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”, viens - “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 40, atturas - 19. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Golubova, Rastopirkina, Bekasova un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt “pret” vēlas deputāts Juris Dalbiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es runāšu “pret”. Uzskatu, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu iesniegtie grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”, kuros ir paredzēts aizstāt vārdus “16.martu - Latviešu karavīru atceres dienu” ar vārdiem “8.martu - Starptautisko sieviešu dienu”, ir nepieņemami. Šīs ir divas dažādas lietas, ko cienījamie deputāti vēlas pretnostatīt. Tas nav pieņemami - leģionāru atceri pielīdzināt Sieviešu dienai.

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam vecos, cienījamos karavīrus vēlreiz padarīt par ķīlniekiem. Uzskatu, ka priekšlikums nav atbalstāms. Aicinu atbalstīt Tautas partijas frakcijas iesniegto priekšlikumu - svītrot 16.martu un atzīmēt Latviešu karavīru atceres dienu 11.novembrī - Lāčplēša dienā, kas ir latviešu karavīru atceres diena. Tas dos Latvijai iespēju izņemt no mūsu nedraugu rokām argumentus mūsu nomelnošanai starptautiskajā arēnā un vienot latviešu karavīrus 11.novembrī - Lāčplēša dienā. Dienā, kura nekad netiek svinēta kā skaļi svētki, bet kura ir cīņās par Latvijas neatkarību kritušo karavīru piemiņas diena. 16.martā un citās latviešu tautai nozīmīgās atceres dienās Tautas partijas frakcijas deputāti būs kopā un parādīs pienācīgo cieņu un godu šiem notikumiem un šo notikumu dalībniekiem. Nešķelsimies, savstarpēji neplēsīsimies, bet vienosimies vienreiz par skaidrām un konkrētām lietām!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts. Runās “par”.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Lielā mērā varētu piekrist jums, Dalbiņa kungs. Mēs labprāt atbalstītu šādu virzību uz priekšu. 11.novembris būs ļoti drīz, 18.novembris arī ir svarīgs datums, kam sabiedrībai jāgatavojas. Var dažādi gatavoties 11.novembrim... Ceru, ka vienādi būtu jāgatavojas arī 18.novembrim... Tas viss, ko jūs sakāt, drīzāk ir... es Straumes kunga vietā jums izteiktu aizrādījumu, jo jūs būtībā aģitējāt par nodošanu komisijai, tādā veidā, lai pēc tam komisijā izdarītu tos jūsu, manuprāt, diezgan loģiskos grozījumus un lai paspētu līdz 11.novembrim šo likumu pieņemt.

Kāpēc 8.marts? Nu, mēs bijām drosmīgāki nekā mūsu kolēģi no kreisās puses, jo viņu sociāldemokrātiskā sieviešu partija aicināja... un mēs nogaidījām to brīdi, un pēc tam ņēmām un atbalstījām sociāldemokrātiskās sievietes.

Vēl par 16.martu. 11.novembris, protams, ir labs. Bet, ja iet citādu ceļu, ne tādā veidā, kādā normāli mēs... neskatoties uz to, ka tā ir opozīcijas frakcija... vissliktākā, visriebīgākā opozīcijas frakcija, kas iet nepareizos datumos ziedus likt nepareizās vietās vai vēl kaut ko dara... Ja mēs neiesim tagad šo ceļu tīri aritmētiski, tā teikt, pa datumiem, mums neizdosies 11.novembri padarīt par izlīguma dienu.

Bez tam mums būs grūti atbalstīt Tautas partijas un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šo “rokādes” principu, jo mēs jutīsimies tādi kā piesmieti, kā pievilti, jo būtībā mēs esam pret šāda veida svētkiem - ne tikai pret 16.martu, bet vispār. Mēs varētu iet uz kompromisu, ja jūs būtu uz to gatavi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 8. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātes Violas Lāzo iesniegums - lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 28.oktobrī.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu - piešķirt bezalgas atvaļinājumu deputātei Violai Lāzo šā gada 28.oktobrī. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Iesniegums apstiprināts.

Nākamais iesniegums - lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 25.oktobra līdz 29.oktobrim Saeimas deputātam Edvīnam Inkēnam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvīnam Inkēnam no šā gada 25.oktobra līdz 29.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Iesniegums apstiprināts.

Nākamais ir deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegums - lūgums piešķirt bezalgas atvaļinājumu no šā gada 19.oktobra līdz 21.oktobrim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Urbanovičam no šā gada 19.oktobra līdz 21.oktobrim. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam”.

Vārds Egilam Baldzēnam - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti ļoti rūpīgi ir strādājuši un vērtējuši Pensiju likuma grozījumus.

Pirmais, ko es gribu pateikt, ir sekojošais: mēs uzskatām, ka Pensiju likuma grozījumi praktiski ir visas valdības veikts darbs. Visas valdības, kas pie šiem Pensiju likuma grozījumiem ir strādājusi. Tāpēc, es domāju, nebūtu taisnīgi pieprasīt viena ministra demisiju.

Es gribu uzsvērt vēl arī to, ka, mūsuprāt, šis ministrs, labklājības ministrs, un Labklājības ministrijas ierēdņi ir bijuši pilnīgi godīgi, kad analizējuši valdības iesniegtos un sagatavotos priekšlikumus. Mūsu nostājai par pamatu ir tas, kas ir rakstīts anotācijā likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Mēs, sociāldemokrāti, neredzam, kā mēs varētu atbalstīt Jurdža kunga demisijas pieprasīšanu. Tāpēc sociāldemokrātu frakcija nepiedalīsies šajā balsojumā. Taču arī mēs, protams, uzskatām, ka Jurdža kungam, tāpat kā jebkuram citam ministram, ir sava vainas daļa par šo koleģiālo lēmumu.

Un otrs. Mēs uzskatām, ka labklājības ministram, kas bija sagatavojis šos priekšlikumus, protams, bija aktīvāk jāpārliecina Ministru kabineta locekļi. Bet es tomēr uzskatu, ka jebkurš ministrs ir spējīgs izlasīt katra likuma anotāciju un to analizēt.

Es gribētu uzsvērt to, kas šajā anotācijā ir rakstīts.

Pirmais. Samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka samazināsies ienākumi sociālajā budžetā, samazināsies naudiņa pašvaldībām un veselības aprūpei. Tās ir pirmās negatīvās sekas, kas radīsies tad, ja šis likums stāsies spēkā.

Otrais. Pēc Jurdža kunga atzinuma, palielināsies bezdarbs, pieaugs tādu bezdarbnieku skaits, kuri ir pirmspensijas vecumā, un palielināsies slēptā nodarbinātība.

Tātad šie divi faktori pietiekami skaidri parāda to, ka samazināsies nodokļu maksātāju bāze un palielināsies to cilvēku skaits, kuri no valsts saņems pabalstus un citādu sociālo palīdzību.

Vēl viens nopietns punkts, kas analizē un parāda šā likuma “priekšrocības”. Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā. Ir skaidrs, ka arī tie ir tikai zaudējumi.

Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldībām pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī algoto sabiedrisko pagaidu darbu organizēšanai. Nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai. Pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas likuma administrēšanai. No tā es varu secināt tikai vienu - opozīcijas lēmums, ka šis likums nekur neder, ir pilnīgi pamatots un arī valdības atzīts. Tāpēc mēs uzskatām, ka opozīcijas nostāja par to, ka šis likums ir jāatceļ, ir pilnīgi pamatota.

Tā kā valdības partijas nav atradušas nevienu nopietnu, opozīcijai pieņemamu konstitucionālu ceļu, kā atcelt šo Saeimas pieņemto un opozīcijas apturēto likumu, es uzskatu, ka ir neizbēgami nepieciešams referendums. Referenduma diena ir jau izsludināta. Referenduma kampaņa jau ir praktiski sākusies. Šinī gadījumā valdībai ir skaidri jāatzīst šī sava kļūda un, protams, arī savos priekšlikumos, ko viņa gatavojas tautai celt priekšā, ir jācenšas to maksimāli labot.

Taču mēs, opozīcija, uzskatām, ka labot var tikai to, kas ir bijis vēl kaut cik pieņemams. Šis likumprojekts, spriežot pēc valdības iesniegtā materiāla, ir principiāli nepieņemams. Un es domāju, ka mēs šeit nevaram runāt par to, par ko runāja frakcijas “Latvijas ceļš” vadītāja Kristiāna Lībane, - ka deputāti ir maldināti. Es nepiekrītu, ka deputāti nelasa dokumentus, nav spējīgi izlasīt arī anotāciju svarīgiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Varbūt šodien mēs nerunātu par vajadzību atkal un atkal pārskatīt Pensiju likumu, ja iepriekšējos gados un iepriekšējā Saeimā mēs būtu kaut vienreiz mēģinājuši ieklausīties, kad bija runa par tālejošajām sekām. Taču mūs vienmēr ir interesējis, kā mēs izskatīsimies konkrētajā brīdī. Un pēc tam jau atkal aizmirsīsim... (Es nesaukšu šos uzvārdus. Uzvārdi ir sabiedrībai labi zināmi.) Bet varbūt tomēr uzņemsimies kādreiz arī ar drosmi pateikt: pašreizējās izmaiņas ir dzīves diktēta prasība, mūsu iepriekšējās kļūdas, pakļaujoties dažāda vecuma grupu spiedienam un interesēm. Un varbūt reiz sapratīsim, ka nevienam no mums nav tiesību rotaļāties ar sabiedrību. Ilglaicīgi rotaļāties ar sabiedrību.

Šī ir cienījamā Makarova kunga runa 4.augustā… Patiešām, varbūt arī cienījamais Baldzēna kungs… Beigsim rotaļāties ar sabiedrību! Kādam ir jāuzņemas atbildība. Patiešām, varbūt, lai būtu interesantāk, Jurdža kungam un arī iepriekšējam ministram Makarova kungam vajadzēja uzņemties savu daļu atbildības. Man ir jautājums - kuram mēs atļaujam “blefot”, Baldzēna kungs? Kādēļ mēs atļaujamies ar jūsu, sociāldemokrātu, rokām mānīt sabiedrību tālāk? Vai visa šī sistēma eksistēs tālāk? Šī bezatbildības sistēma! Nāks kāds zemkopības ministrs un klāstīs: nu mēs rūpēsimies par Jēkabpils cukurbiešu audzētājiem. Nenesīs atbildību. Nāks nākamais ministrs un atkal nenesīs atbildību. Tāds ir tas bezgalīgais process, ko diemžēl proponē arī daļa opozīcijas.

Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā patiešām aicinātu… mums ir jāpieprasa atbildība. Jā, es saprotu to - kad pieņēma šo Pensiju likumu, tad cienījamajam Jurdža kungam kā cienījamam, sevi cienošam cilvēkam vajadzēja atnākt un pateikt: es neatbalstu to, es uzskatu, ka šis likums nav tādā formā pareizs, es atkāpjos. Neviens ministrs līdz šim, izņemot varbūt savulaik Čevera kungu, tādu soli nav spēris… nu, varbūt vēl kādi pāris ministri ir bijuši… Kristovskis… jā, paldies. Ir jānes politiskā atbildība, jo ministri ir politiski atbildīgas personas.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu. Un man ir kauns par atsevišķiem… jā, būs referendums, bet ir jāzina konkrētā atbildība. Žēl, ka šodien šeit nav cienījamā premjerministra kunga, kurš draudēja ar to, ka atņems miljonu latu Komercbankai, un kurš draudēja ar pensiju samazinājumu. Beigsim stāstīt pasakas! Pasakas var stāstīt mājās, un viena partija var baidīt otru ar tām.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Tad, kad Talsos notika traģēdija, ministrs demisionēja. Tad, kad Jelgavā no cietuma izmuka cietumnieki, ministrs demisionēja. Tie bija ļoti civilizēti “gājieni”.

Es zinu, ka zālē ir maz cilvēku, kas šaubās, ka šie grozījumi likumā “Par pensijām” bija nepareizi, kļūdaini, sasteigti, sabiedrībā neapspriesti. Būtībā kādam vajadzētu uzņemties atbildību par to. Tas arī būtu civilizēti. Es personīgi cienu Jurdža kungu, un es domāju, ka viņš darīja labu darbu Iekšlietu ministrijā. Es domāju, ka tā bija valdības kļūda, ka cilvēku, kurš bija iestrādājies, iepazinies ar vienu ministriju, pārcēla uz tādu ministriju, kurā viņš būtībā, piedodiet, nav tik liels speciālists. Speciālistu Makarovu no šīs ministrijas pārcēla uz citu ministriju, un atkal cilvēks pirmo reizi dara kaut kādu darbu… Es domāju, ka tur bija tās kļūdas.

Tāpēc būtībā man ir žēl Jurdža kunga kā cilvēka, bet es domāju, ka viņš izdarītu valdībai lielu pakalpojumu, ja parādītu savu vīrišķību un arī atbildību par to, ka likums, par kuru viņš atbild un par kuru būtībā patiešām atbild visa valdība… bet viņš uzņemtos atbildību un demisionētu, un turpinātu tās demokrātiskās tradīcijas, ko iesāka tie ministri, kurus es minēju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas iedzīvotāji! Šodien izskatām ļoti nozīmīgu jautājumu - neuzticība tiek izteikta mūsu bijušajam kolēģim Robertam Jurdžam. Tik tiešām, viņam ir neapskaužama situācija. Vairākus mēnešus bija iekšlietu ministrs un tad - labklājības ministrs.

Saeimas pozīcijas “mašīna”, balsošanas “mašīna”, nobalsoja par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Likums neatbilst Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm. Kad tika apstiprināta pašreizējā valdība, no šīs tribīnes es brīdināju - neaiztieciet pensionārus. Es labi zināju, ka valdošās koalīcijas tieksme būs visas budžeta grūtības novelt uz Latvijas Republikas iedzīvotāju kaulainajiem pleciem. Tā tas arī tika darīts - steidzīgi un izmisumā. Taču nenotika Latvijas Republikas speciālistu veikta ekspertīze. Kas tad veica aprēķinus sakarā ar jauno Pensiju likumu, kas steidzīgi bija radīts? Neviens tos neveica. Cienījamie kolēģi, cik ilgi tiks pazemoti un nicināti mūsu tautieši un Latvijas Republikas iedzīvotāji? Jūs taču redzat, ka Latvijas Republikā 80% iedzīvotāju ir nabadzībā un izmisuši, viņi nezina, ar ko sāksies un ar ko beigsies nākamā diena. Tā tas notiek kā laukos, tā arī pilsētā. Zviedri jau tagad gatavojas ziemai - viņi paredz, ka Latvijā būs ļoti smaga ziema, tāpēc tiek veikta apģērbu vākšana un tiek vākti arī produktu ziedojumi. Varbūt arī šo pazemojumu mums vajadzētu kaut kādā veidā ņemt vērā, uzklausīt un paskatīties... Vai kauna sajūta bi ja, kad nobalsoja par pensiju izmaiņām? Nebija tādas sajūtas. Bija tieksme uz kaut ko, kas netika aprēķināts. Tas ir necilvēcīgi. Cik var ticēt statistikas datiem par vīriešu vidējo vecumu Latvijas Republikā, vīrieši aizsaulē aiziet vecumā no 60 līdz 63 gadiem. Tātad apzināti tika pacelti vecuma “griesti”, lai cilvēki mirst strādājot, lai tikai nesaņem no valsts pabalstu, ko mēs lepni nosaucam par pensijām. Vai bija citi risinājumi? Bija un ir, bet tie skar pasakainā ātrumā topošo bagātnieku intereses. G-24 kredītu mēs sākam atmaksāt no nākamā gada, un tās ir krietnas summas. No kurienes tad papildināsies pensiju fonds? Kad tad tiks ieviesta kārtība muitā un izskausta kontrabanda? Diemžēl šodien nekas netiek darīts. Kad strādās pilnvarnieki, pārvaldnieki un citi speciālisti, lai kaut kripata no valsts īpašumu daļas - valsts īpašumi vēl pastāv - tiktu novadīta uz valsts kasi, lai šie līdzekļi netiktu izmantoti viņu pasakainajām algām? Varbūt padomāsim par jaunu darba vietu radīšanu un rūpniecības reanimēšanu! Vai esam spējīgi sakārtot nodokļu iekasēšanu? Varbūt jābeidz ālēšanās ar “mirušajiem” un “bomžu” uzņēmumiem, kuri no valsts budžeta izņem nozīmīgas naudas summas!

Ēnu ekonomika. Kas tad nodarbojas ar to? Neviens. Varbūt arī mūsu ārlietu resoram vajadzētu padomāt par ekonomiku, par to, kādā veidā palīdzēt valstij.

Un vēl paskatieties uz tiem bagātīgajiem un elegantajiem kabinetiem, kuri tiek pārkārtoti un iekārtoti gandrīz vai katru gadu!

Diemžēl šos un vēl daudzus citus valsts kases papildināšanas avotus pozīcija tik tiešām neredz. Tāpēc tagad tiek izdarītas viena pēc otras - rupjas kļūdas. Jo finansiālo problēmu risināšana novesta strupceļā. Tas arī ved valsti uz haosu, un es domāju, ka būs diezgan daudz nepatikšanu, jo arī sasteigtajā budžetā ir ļoti daudz mīnusu.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Bojārs. Tāpēc es ierosinu tomēr ministru atstāt amatā, lai viņš tiek galā ar to, ko ir savārījusi valdība.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jurkāna kungs jau pateica, ka kādam ir jāuzņemas politiskā atbildība. Ja Roberts Jurdžs būtu pats pieteicis savu demisiju, arī tādā gadījumā es šobrīd būtu svārstījies, jo tīri cilvēcīgi ir tā - ministrs, kurš uzņemas atbildību par visa Ministru kabineta kļūdām vai apzināti nepareizu sociālo politiku, piesaka sevi kā nākamo premjerministru. Šodien pieprasīt Jurdža kunga demisiju - tas, manā skatījumā, nozīmē pērt grēkāzi, maskējot patiesās atbildīgās personas. Atgādināšu kaut vai to, ka Jurdžs, pretēji savu ierēdņu ieteikumiem un sniegtajai informācijai (skatieties paši anotācijā, kas pievienota likumam!), iesniedza - saskaņā ar valdības lēmumu, ar valdošās koalīcijas lēmumu, - šos grozījumus Pensiju likumā. Tātad, ja jau kādam ir jānes atbildība, tas nu nekādā gadījumā nevarētu būt Roberts Jurdžs. Ja šī valdība un Ministru prezidents vispār saprastu, kāda ir valsts politiskā uzbūve, zinātu varas dalīšanas principus, tad, manā skatījumā, Ministru kabinets būtu atkāpies. Ilustrēšu to ar piemēru.

Man rokā ir 17.septembra rīkojums nr.374, kurā Ministru prezidents parāda savu absolūto nezināšanu varas dalīšanas principos. Tiek rakstīts rīkojums tiesu varas pārstāvjiem - ģenerālprokuroram, apgabaltiesu priekšsēdētājiem un tā tālāk. Tiek dots rīkojums. Tātad ne par kādu Ģenerālprokuratūras un tiesas autonomiju vairs nav runa. Otrajā punktā viņš uzņemas likumdevēja funkcijas. Tas nepārprotami norāda uz to, ka cilvēks patiešām visā nopietnībā uzskata valsti par uzņēmumu, kuru komandē viens direktors, kas nenes atbildību. Bet kas nesīs atbildību par šā rīkojuma izpildi, ja kaut kas “neštimmēs”? Acīmredzot tie, kas ir nosaukti rīkojumā. Tas ir tas pats variants, kas pašlaik tiek piedāvāts jautājumā par labklājības ministru Robertu Jurdžu, - valdība veic nepareizu politiku, bet atbild viens cilvēks. Savulaik šāds stāvoklis Latvijā jau bija: kad tautu neapmierināja politika, tika “izravēts” viens ministrs aiz otra, taču politika turpinājās, valdība strādāja četrus gadus, grūtus gadus, smagus gadus, bet nebija pat mēģinājuma mainīt valsts politiku saskaņā ar tautas vajadzībām, tika pastāvīgi meklēti grēkāži.

Un tāpēc tagad, manā skatījumā, ir ļoti mierīgi, bez steigas un histērijas jāsagaida referenduma rezultāti. Referendumā tauta pati pateiks, kas ir vainīgs - Roberts Jurdžs (un tad viņš kā nespējīgs demisionēs ar to labklājības budžetu, ko piedāvā šī valdība) vai arī Ministru prezidents kopā ar visu Kabinetu (kā tas patiesībā arī ir).

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamās Saeimas deputātes un cienījamie deputāti! Es vēlos atgādināt vienu patiesību, proti, Latvijas Republikas valsts iekārta ir parlamentāra republika, un mūsu valsts iekārtā Ministru kabinets ir tā izpildvaras institūcija, kas atbild par to, kas notiek valstī. Par to atbild Ministru kabinets kopumā. Mēs zinām arī citādus piemērus, arī tepat Eiropā. Piemēram, Nīderlandē Ministru kabineta vadītājs ir tikai vecākais ministrs. Latvijā ir pavisam citādi.

Tādēļ šodien, runājot par labklājības ministra atstādināšanu, es gribētu aicināt pārdomāt Ministru kabineta kopējo vainu šīs lietas radīšanā sakarā ar Pensiju likuma grozījumiem un pārdomāt to situāciju, kāda Latvijā ir izveidojusies pašlaik, kad parakstu vākšana par to, vai notikt vai nenotikt referendumam, ir vainagojusies ar uzvaru un referendumam ir jābūt.

Par Roberta Jurdža atstādināšanu sociāldemokrātu frakcija šodien nebalsos vairāku iemeslu dēļ. Tieši tā. Nebalsos. Kādēļ? Jau augusta pašā sākumā, kad parādījās grozījumi Pensiju likumā, sociāldemokrātu frakcija iepazīstināja trīs valdošās koalīcijas partijas - Tautas partiju, “Latvijas ceļu” un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - ar saviem konkrētajiem, precīzajiem ieteikumiem par to, ko darīt, lai sociālais budžets valstī pildītos. Šodien dažādās sanāksmēs, dažādās runās atskan izteikumi, ka sociāldemokrāti un opozīcija kopumā neesot piedāvājusi priekšlikumus. Tieši otrādi - mēs šos priekšlikumus piedāvājām jau no pašas pirmās dienas. No pašas pirmās dienas!

Man ir ļoti sāpīgi piedalīties šodienas sēdē viena iemesla dēļ. Sēdes sākumā mēs izskatījām jautājumu par to, vai komisijām nododami grozījumi Satversmē, kurus iesniedza sociāldemokrāti. Šo grozījumu izskatīšanas laikā zālē skanēja smiekli, skanēja pat ņirdzīgi izteikumi. Es atļaušos vēlreiz citēt, ko tad sociāldemokrāti piedāvāja ierakstīt Satversmē. Proti: “Ikvienam ir tiesības uz pietiekošu uzturu, apģērbu, mājokli, kā arī tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darba nespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.” Saeimas vairākums nobalsoja pret šo grozījumu izdarīšanu Satversmē. Patiešām ir ārkārtīgi sāpīgi, ka mēs varam smieties par šādiem svētiem vārdiem, kas būtu ierakstāmi Satversmē. Ka mēs varam smieties par tām pamatvērtībām, kas mūsu sabiedrībai pašlaik ir visvairāk nepieciešamas. Ir saknes, kuras nedrīkst cirst. Taču man liekas, ka pašlaik latvieši - un Latvijas iedzīvotāji kopumā - cērt to sakni. Jūs taču zināt, kas notiek, ja kokam sakni nocērt. Nedarīsim to, cienījamie kolēģi. Nesmiesimies par svētām lietām!

Par atbildību. Protams, atbildīgs ir katrs personiski. Un tomēr... Sociāldemokrāti šajā balsojumā nepiedalīsies, jo mēs uzskatām, ka notikušais ar Pensiju likuma grozījumiem, nav tikai viena cilvēka atbildība, bet ka tā ir Ministru kabineta atbildība kopumā. Valdošās koalīcijas trīs partiju - Tautas partijas, “Latvijas ceļa” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK - kopīgā atbildība par notikušo.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es gribu noraidīt šos pārmetumus Labklājības ministrijai un gribu uzsvērt, ka šajā situācijā Labklājības ministrijas nostāja attiecībā pret Pensiju likumu bija īpaši godīga, īpaši atklāta un objektīva. Sociāldemokrāti precīzi citēja Pensiju likuma grozījumu anotāciju, visas atklāti uzrādītās negatīvās sekas, kas no tā visa varētu izrietēt, un arī to ierakstu, ka šie grozījumi bija nepieciešami, lai īstenotu deklarāciju par Ministru kabineta iekārtu. Mums, protams, ir koalīcijas līgums, kurā ir ierakstīts, ka ir solidārā atbildība, un mēs uzskatām, ka tādā gadījumā ir jābūt šai solidārajai atbildībai. Taču tas ir tāds padomju stils, tāds sociālistisks stils - atrast vienmēr vienu vainīgo un uzskatīt, ka kādam taču ir jāatbild. Es uzskatu, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija šo sociālistisko ideoloģiju vēl nav aizmirsusi.

Par Pensiju likuma būtību. Bija vai nebija nepieciešami šie Pensiju likuma grozījumi? Aprēķini skaidri parāda, ka pašreizējā situācijā finansiālais deficīts sociālajā apdrošināšanā ir gada laikā izveidojies 56,79 miljonu latu apmērā. Visas frakcijas, arī visas opozīcijas frakcijas, to skaitā arī politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija, ir atzinušas, ka Pensiju likums ir jāgroza. Tomēr mēs tagad saņemam pārmetumus. Jūs gribat, lai pozīcija atzītu, ka ir izdarīta kļūda. Taču, ja jūs paši esat atzinuši, ka Pensiju likums ir jāgroza, bet gribat, lai mēs paziņojam, ka Pensiju likuma grozījumi ir kļūda, tad jūs gribat, lai mēs samelojam. Galvenais ir - kādā redakcijā ir jābūt šiem Pensiju likuma grozījumiem. Mēs esam piedāvājuši kompromisa variantu, ko šodien Saeima skatīs. Taču uzskatām, ka opozīcija ir ieņēmusi, maigi izsakoties, nekonstruktīvu pozīciju. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija bija no opozīcijas pirmā, kas paziņoja, ka vairs nepiedalīsies sarunās par kaut kāda veida kompromisu. Tomēr tajā pašā laikā viņi pieprasa ministra demisiju.

Gribētu nedaudz pakavēties pie Jurkāna kunga izteikumiem par Talsu traģēdiju. Kad Talsos notika traģēdija, demisionēja ministrs. Bet kāda traģēdija šodien ir notikusi? (No zāles deputāts M.Lujāns: “Piemānīta tauta!”) Ir savākti paraksti. To jūs uzskatāt par traģēdiju? Tādā gadījumā tas nozīmē, ka jūs paši veidojat Latvijas tautai traģēdiju, tīksmināties un ceļat ažiotāžu ap to. Mēs uzskatām, ka galvenais ir vienoties par iespējamo Pensiju likuma redakciju un tad arī turpināt normālu, konstruktīvu darbu, lai šāda traģēdija neiestātos. Nav taisnība, ka nevar atcelt Pensiju likuma grozījumus vai kaut kādā citā veidā iziet no situācijas, bez referenduma. Ja Saeima vienosies un pieņems kaut kādu citu redakciju, tad līdz ar to tiks atcelti iepriekšējie grozījumi. Tas ir pilnīgi loģiski. Apmēram tādā pašā veidā: ja uz ceļa ir sākumā viena ceļazīme, kas rāda, ka drīkst braukt ar 100 kilometriem stundā, un ja tālāk uzliek nākošo - ka ātrumam jābūt 70 kilometru stundā - , tad iepriekšējās zīmes noteikumi tiek atcelti.

Tādēļ es aicinu Saeimu vienoties konstruktīvam darbam pie Pensiju likuma grozījumiem, netaisīt traģēdiju un nemeklēt grēkāžus.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka opozīcijai tiek tik daudz pārmests par nekonstruktivitāti, ka man paliek neērti par tiem, kas mums pārmet. Mēs iedevām vairāk nekā 100 priekšlikumus - atsevišķi un kopā ar pozīcijas partijas pārstāvjiem. Un tagad arī tie, kas ir valdības, it kā valdības, priekšlikumi, ir no tiem pašiem, par kuriem valdības partijas vēl pavisam nesen balsoja “pret” un par kuriem bija savulaik opozīcija balsojusi “par”. Tātad šeit par nekonstruktivitāti var runāt, es teikšu tikai tā, ar viltotu smaidu.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Mums uzmanīgi jāizskata šā jautājuma būtība, ir runa par Jurdža kungu. Mans viedoklis ir tas, ka opozīcijai ir jācenšas pakāpties pāri simpātijām un antipātijām, arī politiskajām simpātijām un antipātijām. Ir jāpārvar šīs pretrunas, kas ir, un ir jāvērtē objektīvi. Un tāpēc mēs neuzskatām, ka Jurdža kungs būtu tas lielākais grēkāzis, pārmijnieks... un tā tālāk. Es turu rokā pavadvēstuli, kas pievienota šim likumprojektam. Šeit kopā ar Jurdža kungu... tātad pie likumprojekta ir arī Šķēles kunga paraksts, tātad visa Ministru kabineta atbildība... Tas ir pats par sevi skaidrs.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka mums ļoti bieži maldina sabiedrību ar to, ka opozīcija nav izmantojusi citas iespējas, ko dod Satversme, lai varētu nepieļaut šo likumu pieņemt šādā redakcijā; ka to vajadzēja dot otrreizējai caurlūkošanai. Taču ir jāņem vērā, ka Valsts prezidente nevarēja dot otrreizējai caurlūkošanai šo likumprojektu, jo tas bija iesniegts steidzamības kārtībā. Bet tāda jau ir valdības partijas politika - vienmēr mānīt. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Oļegs Deņisovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

O.Deņisovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā jums visiem labi pazīstamos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Savukārt izpildvara, par pensiju jautājumu atbildīgā institūcija, ir Labklājības ministrija. Pats šīs ministrijas nosaukums mūsdienu apstākļos skan dīvaini. Par kādu labklājību ir runa, kad valstī 10% no darbspējīgiem iedzīvotājiem nevar atrast sev darbu, zem iztikas līmeņa dzīvo lielākā daļa ģimeņu? Taču valdība, ar labklājības galvenā vadoņa - Roberta Jurdža - izstrādātajiem Pensiju likuma grozījumiem risinot budžeta problēmas, vēl pasliktinās sirmgalvju dzīvi. Parakstu vākšanas rezultāts - Latvijas pilsoņi ir pierādījuši, ka ir iespējas aizstāvēt sevi pret valdības nekompetences uzbrukumiem sociālajā sfērā. Vairāk nekā 184 tūkstoši cilvēku ir parakstījušies par tautas nobalsošanu Pensiju jautājumā. Parakstu vākšana, kā arī referendums prasa zināmus papildu izdevumus no valsts budžeta. Kas atbildēs par šiem izdevumiem un mēģinājumiem ieviest jaunus - antihumānus grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, risinot budžeta problēmas uz Latvijas maznodrošināto iedzīvotāju rēķina? Balsojot par neuzticības izteikšanu labklājības ministram, jūs, godātie deputāti, parādīsiet saviem vēlētājiem, ka jūs saprotat viņu problēmas un esat gatavi tās atrisināt.

Latvijā kā demokrātiskā valstī beidzot ir jāizlemj jautājums par politiķu atbildību tautas priekšā. Saeimas deputātiem, tautas pārstāvjiem, šodien ir jāizlemj jautājums par Roberta Jurdža politisko atbildību par neprofesionāla un sabiedrībai kaitīga likumprojekta sagatavošanu.

Mēs redzam, ka ar mēģinājumiem sagraut valsts pensiju sistēmu labklājības ministra iniciatīvas ir beigušās. Pašlaik ir parādījušies piedāvājumi ķerties klāt arī pie bezdarbnieku un bērnu labklājības. Tajā laikā, kad valdībai vajadzētu rūpēties par pensionāru, bērnu un pārējo Latvijas iedzīvotāju labklājību, notiek pretējs process - tiek pieņemti likumi, kuri tikai pasliktina iedzīvotāju dzīves līmeni. Mēs uzskatām, ka Jurdža kungs nav kompetents tautas labklājības jautājumos un ka tāpēc viņš nevar ieņemt labklājības ministra posteni. Tieši tāpēc mēs aicinām Saeimu izteikt neuzticību labklājības ministram Robertam Jurdžam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Požarnova kungs savā uzstāšanās runā pateica par to, kas varbūt palika nepamanīts, bet ir pats galvenais, - tas, ka grozījumi Pensiju likumā, izrādās, tomēr nav kļūda, bet tā ir pozīcija. Tā ir valdības un valdošās koalīcijas pozīcija, kura ir pretrunā ar Latvijas cilvēku interesēm, ar sabiedrības interesēm. Tā ir pozīcija, kuru ieņem valdība, nevēloties saprast šīs sabiedrības intereses.

Runājot par iespējām atraisīt šo mezglu, sociāldemokrāti varētu meklēt citus variantus šim risinājumam, ja gadījumā šodien valdošā koalīcija kopā ar opozīciju nobalsotu par to, ka 5.augustā pieņemtie grozījumi nav spēkā un ka ir meklējami citi risinājumi. Taču jūs jau to negribat un baidāties.

Viens no šiem risinājumiem šodien jau tika piedāvāts kā grozījums Satversmē. Jūs baidāties no atbildības par sociālo kārtību valstī. Tieši tāpēc Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija apņemas arī turpmāk aizstāvēt ministrus, arī citu partiju ministrus, gadījumos, kad viņus mēģinās padarīt par atbildīgajiem jautājumos, kur viņi vienā personā nes kolektīvu atbildību, kā jau te izskanēja - sociālisma laiku maketu. Mēs uzskatām, ka nedrīkst atļaut visu vainu nobīdīt uz vienu cilvēku. Mēs apņemamies aizstāvēt pat Andri Šķēli, ja viņš kaut ko labu būs izdarījis valstij. Viss kārtībā! Tāpēc lai šo jautājumu risina referendums, un, ja referendums parādīs, ka šie grozījumi likumā tautai nav pieņemami, es domāju, ka Ministru kabinetam būs pietiekoši daudz vīrišķības, lai atkāptos no pienākumiem, kurus tas nav spējīgs pildīt.

Ja referendumā nobalsos par to, ka valstij dzīvi pensionāri nav vajadzīgi, tad viss ir kārtībā un arī Jurdžam nav jāatkāpjas!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu mazliet atbildēt uz to dezinformāciju, ko runāja cienījamais kolēģis Lujāna kungs. Vispirms es ieteiktu izlasīt pirms divām nedēļām “Dienā” publicēto R.Dornbuša rakstu “Lielais atteikums saredzēt”. Man liekas, ja jūs, Modri, to izlasītu, tad jums tomēr būtu kaut kāda sapratne par sociālo budžetu. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir sociālā budžeta problēma, kas veidots uz šā modeļa pamata ar visām vainām un problēmām. Tā tas notiek visās Rietumu valstīs, un jūs visi ļoti labi zināt, ka arī tur tagad izskata jautājumu par pensijas vecuma palielināšanu.

Protams, šis Pensiju likums ir jāmaina, turklāt tas ir jāmaina samērā steidzīgi, bet kāpēc ir šī steidzamība, cienījamie kungi? Vai jūs nebijāt tie, kuri balsoja par pensiju pārrēķināšanu strādājošajiem? Jūs taču iestājāties par to, lai gan Makarova kungs argumentēti teica, ka tas paātrinās šīs pensiju sistēmas sabrukumu. Taču jūs balsojāt par to, ka tās vajag pārrēķināt un taisni virzījāties uz kompromisa variantu.

Lujāna kungs, es ļoti labi atceros jūsu krokodila asaras, ko jūs šeit lējāt, runādams par pensijas 10 procentu pielikumu astoņdesmitgadīgajiem. No kurienes šie līdzekļi tiek ņemti? Arī no nodokļu maksātāju kabatas! Taču tad jūs absolūti neinteresēja, vai šie grozījumi sociālo budžetu pasliktinās vai ne. Makarovs toreiz uzstājās un teica, ka viņš kā ministrs tam nevar piekrist, bet viņam ir mīksta sirds, tāpēc viņš tomēr pažēlos un balsos par šīm izmaiņām. Tā ka viņš, tīri loģiski, brīdināja, pie kā tas novedīs.

Cienījamais Lujāna kungs! Jūs bijāt tas, kurš iestājās par Pilsonības likuma grozījumiem. Tagad notiek ļoti strauja naturalizācija. Tiem cilvēkiem, kuri ir iebraukuši Latvijā un tagad iegūs pilsonību, sāks rēķināt pensijas, un pensijas aprēķinās no tā laika, kad viņi ir strādājuši Krievijā, Ukrainā, Kazahijā vai Mordovijā. Tas bijāt jūs, kas par to aģitējāt! Lujāna kungs! Jūs ļoti ņirdzīgi uzstājāties, kad es vērsos pret represēto loka paplašināšanu. Starp citu, arī pārējās partijas uzskatīja, ka mans labojums “neies cauri”. Lietas būtību jūs atceraties, tāpēc negribu šeit atkārtoties, - tagad visiem represētajiem paaugstinātās pensijas maksās neatkarīgi no tā, kur viņi ir represēti - Krievijā vai Kazahijā, nebūdami Latvijas pilsoņi. Par to arī jūs iestājāties. Un, ja jūs tagad prasāt atbildību no viena cilvēka, tad, man liekas, mums vajadzētu prasīt atbildību no mums visiem, kas šeit sēž, jo mēs visi palīdzējām graut šo pensiju sistēmu. Tāpēc nav godīgi tagad, Lujāna kungs, uzvelt vainu tikai Jurdža kungam vai Makarova kungam.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Tas, ka žurnālistiem tiek melots un pa televizoru tiek melots tautai, jau ir pierasta lieta, bet, kad mēs mēģinām apmānīt viens otru, tad man rodas jautājums: vai mēs to darām aiz sava vājprāta vai mēs vienkārši ticam, ka mums tas izdosies,- runājot no tribīnes, apmānīt visus klātesošos.

Požarnova kungs, tieši kolektīvā atbildība arī ir sociālisma galvenais princips. Tieši kolektīvā! Bet individuālā atbildība ir inteliģentas sabiedrības galvenā rakstura lieta. Nevar būt visi atbildīgi! Ja visi, tad arī visi šeit klātesošie, visa tauta un visi, visi, visi, respektīvi, neviens.

Tomēr, ja drīkst, nedaudz par lietu, kas nav ietverta šodien šajā jautājumā. Ko citu var darīt Saeima? Ir Ministru prezidenta publiski pausts viedoklis, ka Labklājības ministrija ir maldinājusi valdību, tāpēc 5.augustā ir radušies šie grozījumi. Lasiet kaut vai avīzē “Diena”! Ko darīt? Politiskā kultūra, kurai laikam vajadzētu būt ne svešai visiem klātesošajiem, lika mums, frakcijai, griezties pie Labklājības ministrijas “galvas” ar lūgumu būt par to atbildīgai. Tādā formā, kādas tiesības mums ir to darīt.

Protams, mēs varētu teikt, ka, lūk, Roberts Jurdžs strādā nelielu laika strēķi, tāpēc atbildēt vajadzētu Makarovam. Bet Makarovs nav labklājības ministrs! Un ne jau tikai tāpēc, ka viņam šodien ir dzimšanas diena (un mēs viņu, protams, cītīgi sveiksim), bet viņš patlaban ir ekonomikas ministrs, un šeit nekāda sakara ar ekonomiku nav. Te Labklājības ministrija ir apmānījusi savu koalīcijas trijotni un Ministru kabinetu, un viņi tik briesmīgi ir sakļūdījušies, ka tagad steidzamības kārtā grib labot. Un tā “riebīgā” opozīcija viņiem briesmīgi pretojas. Ārprāts! Neviena vainīgā nav.

Šodien dilemma būtībā ir ļoti vienkārša: ja Jurdžs nav vainīgs, tad viņš nav melojis, tad melojis ir Šķēle. Nu tad esiet konsekventi! Prasiet Šķēles demisiju, un balsosim! Ja neviens, tad visi!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”. (No zāles deputāts I.Burvis: “Ivaram vārdu dot bez ierobežojuma!”)

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Principā es būtu priecīgāks, ja, protams, uzstātos cienījamais ministrs Makarovs. Es ceru, ka viņš to izdarīs, jo viņam ir pienācis laiks šeit runāt.

Taču, runājot par atbildību, ir jāsaka tā: ir atbildība par pagātni, ir atbildība par nākotni. Cik es no tām lietām saprotu, tad, ja runājam par atbildību par pagātni, Jurdžs nav atbildīgs par to. Kas par to ir atbildīgs?... (Starpsauciens: “Neviens!”) Nē, tā nav, ka neviens. Tie, kuri šeit nobalsoja par pensiju pārrēķinu, kas nekontrolējamā, diverģējošā formā turpinās vēl tagad. Bez skaidrības, kad tas viss beigsies un cik naudas būs jāizdod. Jā, aptuveni 12 vai 14 miljoni gadā. Skaidrs!

Kas vēl? Nu varētu teikt, ka tie ministri tajā laikā, kad parlaments pieņēma šo lēmumu, saņēma šo dokumentu, bet neatkāpās. Cik es atceros, Makarovs tomēr toreiz teica, ka viņš kāpsies un atkāpsies, bet tad, kad samazināja šo summu, palika amatā. Vai viņš darīja pareizi - par to viņam pašam vajadzētu spriest.

Otrs - indeksācija. Indeksāciju nedarīja Saeima, to darīja valdība. Patiesību sakot, pat ne valdība. To darīja ministrs, jo noteikumi nosaka, ka labklājības ministrs to var darīt. Protams, indeksācija, pēc manām domām, ir daudz smagāks moments, kas mūs jau tagad “sit” katru mēnesi. “Kādi toreiz bija argumenti to darīt?” es esmu prasījis tālaika ministram. - “Nemitīgs spiediens no deputātiem, no partijām, priekšvēlēšanu gaisotne!” Tā ka, ja mēs runājam par atbildību, tad vispār ir jāņem tās izdrukas un jāskatās, kurš tur bija kādreiz arī jūsu partijā… un kā jūs tur balsojāt… Es to saku ne tikai jums, jo, godīgi sakot, jāskatās, kā tur visi balsoja… (Starpsauciens: “Nestāsti pasakas!”) Nu labi!

Trešā lieta. Nevajadzētu izdarīt kļūdu attiecībā uz nākotni. Atbildība jau būs arī par nākotni. Patiesību sakot, ja mēs neierobežosim šīs lietas kaut vai ar tiem grozījumiem, ko tagad ierosinās pieņemt steidzamā kārtā… Ja mēs šo lietu līdz referendumam atstāsim atklātu un diverģējošu un ja valdība pieņems budžetu, tad pēc tam nāksies to koriģēt, ja referendums nobalsos par grozījumu atcelšanu. Un tā mēs pieļausim nākamo kļūdu. Un šī nākamā kļūda mums sociālajā budžetā var maksāt nevis 40 miljonus, bet gan, kā es domāju, līdz gada beigām jau 55 miljonus, tā prasīs mums vēl un vēl.

Vēlēšanas būs pēc trim gadiem. Arī situācija nav tāda kā 1998.gadā, kad visi “karsa” pieņemt šos te lēmumus tikai tāpēc, ka ļoti gribēja iekļūt parlamentā. Un tas ir normāli, jo politiķa galvenā funkcija ir būt ievēlētam, bet visas pārējās funkcijas ir pakārtotas. Tas ir normāli! Taču mums ir vēl trīs gadi priekšā, tāpēc es domāju, ka tagad uzsākt šo kampaņu būtu par agru. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Jurkāns, otro reizi.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Es saprotu tā: ja mēs tanī balsojumā, par kuru runāja Godmaņa kungs, būtu balsojuši, ka pensionāri saņem 120 latus, tad tagad, gribēdami ienākt šeit, parlamentā, mēs atkal nobalsotu, ka maksāsim viņiem pensijā 150 latus. Skaidrs, ka tas būtu ļoti bezatbildīgi!

Bet par ko ir runa? Valstī vidējā pensija, cik es zinu, ir 53 lati. 53 lati laikā, kad iztikas minimums ir 78 lati… ja nemaldos, tuvu pie 80 latiem. Par ko mēs šeit runājam? Ja kāds mēģina šiem cilvēkiem dzīvi padarīt vieglāku un ciešamāku, tad to šeit sauc par grēku vai par populismu. Es domāju, ka tad, ja mēs pieņemtu šo sociāldemokrātu piedāvājumu un tiešām Satversmē ierakstītu, ka Latvijā katram cilvēkam ir tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ka cilvēku pensijām un sociālajiem pabalstiem ir jāatbilst dzīves iztikas minimumam, tad mēs dzīvotu citādākā valstī. Tad mēs budžetu veidotu, vadoties pēc pavisam citas filozofijas. Mums nav šīs filozofijas - atbildība par cilvēku. Un tā tad arī ir lielākā un smagākā problēma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcija.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, godājamie deputāti! Vēlos runāt tāpēc, ka šeit no tribīnes izskanēja daudz maldu, netaisnības un pat melu, kas robežojas ar bezatbildību.

Pirmā un galvenā lieta - vai bija iespējams negrozīt Pensiju likumu. Sarunās ar opozīciju visas partijas vienprātīgi, arī Egils Baldzēns un citi, atzina, ka tas nebija iespējams, pastāvot spēkā esošajam likumam, jo ilglaicīgā periodā nevarējām nodrošināt pensiju izmaksu katru mēnesi.

Otra lieta. Šinī likumā ir normas, kas ir sociāli netaisnīgas. Viena no tām - strādājošo pensionāru iespēja viņiem atkārtoti piešķirt pensiju. Kāda ir situācija? Ja šī norma būtu mainīta, teiksim, janvārī, kad šā gada janvārī pensijas pārrēķināja 12 100 pensionāru… Pensijas tika palielinātas par 70 latiem, un tas visiem pensionāriem un pensiju sistēmai šogad izmaksāja 11 miljonus latu. Viens šā gada janvāra mēnesis - 11 miljoni latu, bet katram pensionāram šogad - 20 latu. Šī norma ir netaisnīga! Tie, kuri aicina šobrīd noraidīt grozījumus, aicina šo normu saglabāt. Man nav saprotama šāda divkosīga pozīcija. Šī norma ir netaisna, un tā ir jāatceļ. Tāpēc viena lieta šeit ir maldīga, un visi šobrīd to ir atzinuši, varbūt dažiem tikai ir kauns to atzīt no tribīnes. Pensiju likums ir jāgroza, citādi pensiju izmaksas ir apdraudētas jau pārskatāmā nākotnē.

Otra lieta. Cik dienu strādā šī valdība? 89 dienas! Vai šī valdība ir radījusi šīs problēmas? Taču ir jābūt rīcībspējīgiem cilvēkiem, un man ir prieks par saviem partneriem - “Latvijas ceļu” un apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ar kuru kopā Tautas partija piedalās šo problēmu risināšanā, jo ne jau mēs esam šīs problēmas radījuši… Mēs neesam balsojuši ne par vienu šo lietu. Vai šobrīd vainīgo meklēšana vairos naudas daudzumu? Vai referendums vairos naudas daudzumu? Nevairos! 89 dienās jau ir sākušās pozitīvas izmaiņas. Jūs jau zināt, ka pagājušajā mēnesī ir noticis lielākais bezdarba samazinājums, kāds ir bijis pēdējo gadu laikā, - par 0,3%, kopš sākusi strādāt šī valdība, turklāt bezdarbs ir samazinājies katru mēnesi. Un tā tas būs arī turpmāk. Budžeta ieņēmumi arī ir palielinājušies… (nelieli aplausi)… Es saprotu, ka arī opozīcija tiešām atbalsta… Tātad situācija turpinās uzlaboties, lai arī kā tam pretosies opozīcija un kādus sprunguļus riteņos liks - demagoģiju, bezatbildību vai ko citu. Pozīcija šo problēmu pārvarēs!

Kāpēc sociāldemokrāti šodien nevar kārtējo reizi izšķirties? Es te sēdēju un domāju: “Kāpēc viņi tik daudz runā?” Manuprāt, viņi ir spēruši lielu soli uz priekšu, jo viņi ir izjutuši savu atbildību, lai gan arī viņi astoņus mēnešus piedalījās šīs te problēmas radīšanā, un es domāju, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi nevar balsot, jo viņi jūt atbildību. Un tas ir liels solis, kas no jūsu puses ir sperts uz priekšu, un es arī ceru, ka šo virzību jūs turpināsiet. Tas ir tikai sākums konstruktīvai sadarbībai.

Jā, šī valdība un valdošā koalīcija atbild par visu, ko dara. Arī es atbildu par to, ko dara Jurdža kungs, tomēr ir lietas, kas ir sarežģītas un grūtas. Valstij ir vajadzīgi lēmumi un valdība, kas vairotu tās turību. Sociālajā sfērā ir jāievēro taisnīguma princips, bet nevar virzīties uz pārdales palielināšanu. Šobrīd mēs caur budžetu pārdalām 42% kopprodukta. Vairāk pārdalīt nav iespējams! Tāpēc ir jāpasaka, ka ir robeža, līdz kurai tiek pieļauta pārdale, un ir jārūpējas, lai tas notiktu taisnīgi, nevis netaisnīgi, kā tas notiek šobrīd.

Un otra lieta - ir jārada apstākļi, lai valsts turība vairotos un lai būtu vairāk, ko iedot pensionāriem un citām lietām. Tāpēc aicinu neatbalstīt neuzticības izteikšanu Jurdža kungam, un, ticiet man, mēs tiksim galā gan ar šīm problēmām, gan ar ekonomiku. Jau nākošā gada maijā un jūnijā sāksies būtisks pieaugums, un es apsveicu sociāldemokrātus ar lielu progresu situācijas izpratnē.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - otro reizi.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kungi! Tie, kuri ir dzīvojuši Padomju Savienībā, atceras, ka savā laikā bija populārs ārsts Kašpirovska kungs, un, klausoties cienījamo Gundaru Bērziņu, man tas atgādināja, ka viņš mums dod norādi… Beigās, man liekas, puse zāles sāks soļot, kāda daļa sāks kratīties, kasīties vai vēl kaut ko citu darīt. Un man patiešām vienu brīdi arī likās, ka mums ārā uz ielas cilvēki dzīvo ar katru dienu labāk, ar katru dienu kļūst jautrāki, ar katru dienu palielinās pensijas un katru dienu mums ir varbūt jauns premjerministrs... Iespējams, jaunā ideja par to, ka maijā paliks labāk, ir saistīta ar Tautas partijas jauno zāles stādīšanas programmu, jo parādīšoties pirmā zāle, un pensionāri varēšot taisīt jaunus, svaigus produktu veidus. Tāds ir šā iespējamā uzlabojuma fakts!

Protams, es tikko atcerējos Vidiņa kungu, kad Vidiņa kungs teica... Es pašķīru stenogrammu. Zināt, Vidiņa kungs, kas ir pats smieklīgākais? Mūsu partija tajā brīdī balsošanā nepiedalījās, jo mēs teicām, ka šie projekti ir populistiski, tie 6.Saeimas laikā ir pirmsvēlēšanu projekti, bet balsojāt jūs, Jurdža kungs, Makarova kungs, “Latvijas ceļš” un toreiz arī “Saimnieks”. Tāda ir vēsture, tā ka vēsture mums patiešām ir īsa, bet jūs ļoti bieži aizmirstat, kā pats esat balsojis, taču tā jau ir slimība...

Šī patiešām ir nelaimīga diena, jo iznāk cilāt Makarova kunga un Jurdža kunga jautājumu, it sevišķi tāpēc, ka Makarova kungam ir dzimšanas diena. Es tiešām apsveicu un ceru, ka šodien mēs pie balsojuma par jūsu jautājumu nenokļūsim un neiedosim... Man patiešām arī Jurdža kunga ir žēl. Es viņa vietā nebūtu cietis šo momentu, es būtu iesniedzis demisiju, lai atbild Šķēles kungs, jo citādi patiešām, arī klausoties Godmaņa kungu, man šķiet, ka mūsu valstī neviens nav atbildīgs. Bija viena valdība, bija Tautas frontes valdība, un neviens nebija atbildīgs, arī pēc tam neviens nav atbildīgs, un tā mēs dzīvojam aizvien. Gundar Bērziņa kungs, kad būs “kreisā” valdība, mēs noteikti piedāvāsim jums ministra posteni bez portfeļa, vismaz patiesības lietu ministra amatu, un jūs noteikti labi pārstāvēsiet mūsu intereses. (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Paldies!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc tās demagoģijas, ko es dzirdēju no Gundara Bērziņa, man tomēr nācās kāpt tribīnē.

Runājot par bezdarba samazināšanos, tas varbūt ir iepriekšējās valdības darba auglis, kuru jūs tagad noplūcat. Attiecībā uz cukurfabriku, ja jūs reiz mani izprovocējāt, gribu minēt sekojošo. 1997.gadā valdība dara visu iespējamo ar ievesto jēlcukuru, lai Jēkabpils cukurfabrika strādātu. 1998.gadā - līdzīga situācija, tiek sanēta Jēkabpils cukurfabrika. 1999.gadā valdība dara visu iespējamo, lai pārliktu parāda saistības un rūpnīca strādātu. 1999.gada septembrī pašreizējā valdība šo rūpnīcu slēdz, 460 strādnieki paliek bez darba un 156 dzīvokļi - bez apkures.

Runājot par sociālo budžetu. Sociālajā budžetā situācija ir patiešām smaga, tikai jāsaka, ka ne jau Jurdža kungs šo smagumu šajā situācijā ir radījis. Ļoti interesanti bija vērot trīs koalīcijas valdošo partiju uzstāšanos attiecībā uz Jurdža kungu. Kaut kā jocīgi iznāk, ka sociāldemokrātiem ir jāaizstāv koalīcijas ministrs, ka koalīcijas partijas to nedara. Tikai pēdējā brīdī koalīcijas partijas to dara.

Attiecībā uz budžetu. Katrā ziņā sociālā budžeta slodze ir liela, bet apbrīnojama ir demagoģija, kas šodien skan runās par sociālo budžetu, - vārdos saka vienu, bet darbos dara pavisam ko citu. Sociālajā budžetā trūkst naudas, bet sociālā budžeta izdevumu daļā divos nodokļos tiek izdarīti labojumi, lai samazinātu izdevumu daļu - lai samazinātu to pakalpojumu apjomu, ko valsts sniedz saviem iedzīvotājiem. Ienākumu daļā it kā nekas nebūtu jādara... būtu jāpalielina ienākumi, taču notiek tieši pretējais. Valdība politiski izšķīrās samazināt arī ieņēmumu daļu, samazinot sociālo nodokli par 1 procentu. Rodas jautājums: vai šo problēmu var atrisināt, ja sociālajā budžetā ir deficīts, radot ieņēmumu daļā samazinājumu par 13 miljoniem latu un samazinot sociālo nodokli? Ko tad valdība dara? Valdība ņem ārējo kredītu, emitējot eiroobligācijas. Ar šo ārējo kredītu tiek nodrošināts darba devēju sociālā nodokļa samazinājums par 1 procentu. Tāda ir reālā situācija!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir redzamas izmaiņas pozīcijas apziņā, viņi apzinās gan, ka ir “savārījuši” lielas nepatikšanas un, starp citu, viņu negatīvā darbība jau tiek vērtēta Eiropas Savienībā, uz kuru mēs tik ļoti tiecamies. Bet vai tad mēs tur tādi esam gaidīti? Nē! Taču tagad meklējam vaininiekus. Vaininieku, kā vienmēr pie visām nepatikšanām, Latvijā nav. Nav viņu! Mums nozūd bankas, mums nozūd kredīti, bet vaininieku nav! Visu to dara citu planētu iedzīvotāji!

Vislabāk tagad ir pozīcijai, tā visus ātrumā “sastrēbtos” grēkus mēģina novelt uz sociāldemokrātiem, jo viņi septiņu gadu garumā esot tukšojuši valsts kasi, parakstījuši kaunpilno līgumu ar Lietuvu par jūras robežu, un arī pensiju jautājumā viņi ir vainīgi. Viņi it visur ir vainīgi, kur noticis kas slikts.

Mani mīļie, vecie pozīcijas karavīri! Vai jūs neredzat un nejūtat, ka esat noguruši, bet, galvenais, nomaldījušies no ceļa? Ar nožēlu skatījos Tautas frontes likvidāciju. Tautas fronte bija tā organizācija, kura pozīciju pacēla tajos augstumos, kur viņa ir. Un ļoti daudzus darbiniekus viņa pacēla lielos amatos, kur viņi ir, bet viņa diemžēl Tautas frontes ierindas biedrus arī nodeva, nometa, taču uz šo slēgšanas konferenci bijušie liela ranga darboņi pat neieradās. Tā mēs apejamies ar saviem tautiešiem, ar saviem domubiedriem, un tā mēs svēti pildām tos solījumus, kurus devām Tautas frontes vārdā. Mēs to apmānījām, un nu kārtējo reizi arī Jurdža kungs tiks nomests zem riteņiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Valdim Ģīlim.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Šodien, kolēģi, sveiksim Saeimas deputātu un ekonomikas ministru Vladimiru Makarovu 42 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāri Silviju Dreimani lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Kolēģi, lūdzu, uzmanīgi sekojiet līdzi reģistrācijas rezultātiem, lai nerastos pārpratumi.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Gundars Bojārs, Pēteris Salkazanovs, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Romualds Ražuks, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Māris Vītols, Arnis Razminovičs, Rihards Pīks, Juris Sinka, Juris Dobelis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Klausoties pusotru stundu ilgās debates par tēmu, vai labklājības ministram Robertam Jurdžam ir jādemisionē, es ilgi domāju, par ko runāt. Vai runāt par Pensiju likuma vēsturi un par visām kolīzijām, kad Saeima, kurā ir pārstāvētas politiskās partijas, kas ir demokrātiskas valsts elements, regulāri ir veikusi Pensiju likuma grozījumus, bieži vien pat neieklausoties pragmatiskajos lietpratēju sagatavotajos argumentos, jo mums vienkārši likās, ka valsts attīstās, ka ir nauda... No šīs tribīnes bijušais labklājības ministrs Makarovs ir dzirdējis virkni dažādu apsūdzību un argumentu. Lai viņš iet pie velna! Kur viņš ir noslēpis tos 56 miljonus latu? No tiem lai tad arī maksā! Tas viss bija, bet tas neatrisināja situāciju, līdz 1999.gada vasarā mēs redzējām, ka izmaiņas Pensiju likumā ir neizbēgamas. Un tā 184 tūkstoši parakstu, kas ir 184 tūkstoši Latvijas pilsoņu, ir pateikuši politiskajām partijām, opozīcijai un pozīcijai, ka nedrīkst strauji mainīt šo likumu. Informējiet, sagatavojiet un pārlieciniet sabiedrību par savu uzskatu pareizību! Tā ir mācība. Tāpēc es, godīgi sakot, nolēmu mainīt savas runas stilu un pateikt sekojošo: Latvijā ir 26% iedzīvotāju, kas saņem sociālās apdrošināšanas izmaksas pensiju veidā. Tas ir pats augstākais rādītājs starp Baltijas jūras valstīm. Un vēl otrs cipars: Latvijā ir viszemākais nacionālais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm.

Cienījamie kolēģi, ieklausieties: lielākais procents no iedzīvotājiem pensiju saņēmēju skaita ziņā un mazākais nacionālais kopprodukts! Līdz ar to Pensiju likumam ir jābūt tādam, lai mēs ar savu tautsaimniecību varētu nodrošināt stabilu pensiju izmaksu.

Nākamais. Nepārtrauktās kolīzijas ap un gar, un caur Pensiju likumu ir radījušas sekojošu situāciju: 1998.gadā pensijas pieprasīja tikai 28 tūkstoši cilvēku, turpretī 1999.gada pirmajā pusgadā - jau 20 tūkstoši. Tas ir tas rezultāts, ko mēs esam sasnieguši, tāpēc tomēr gribētu pārliecināt visas Saeimā pārstāvētās un arī nepārstāvētās partijas par sekojošiem principiem.

Pirmkārt. Jebkura no partijām demokrātiskas valsts apstākļos var nonākt pozīcijā, un tai būs jānodrošina pensiju izmaksa. Līdz ar to es aicinātu visas partijas strādāt konstruktīvi, produktīvi, rēķinoties ar reālajām šīs valsts ekonomiskajām iespējām pensiju izmaksu nodrošināšanā.

Otrkārt. Jebkurām Pensiju likuma izmaiņām ir jābūt ekonomiski pamatotām un tik labvēlīgām, cik vien lielu labvēlību pieļauj mūsu tautsaimniecība.

Treškārt. Pensiju likuma grozījumiem ir jābalstās uz sekojošiem principiem: ir jānodrošina stabila pensiju izmaksa esošajiem pensionāriem. Viņi vairs nespēj piepelnīt klāt.

Otrkārt, ir jānodrošina pensiju indeksācija atbilstoši inflācijai, lai turpmāk vismaz nepasliktinātos pensionāru dzīves apstākļi.

Treškārt, pensiju likuma izmaiņām ir jāveicina sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums un maksātāju skaita pieaugums.

Ceturtkārt, nedrīkst pieņemt likuma izmaiņas, kas uzlabo nelielas pensionāru grupas situāciju uz pārējo 600 tūkstošu pensionāru rēķina.

Piektkārt, ir jāieklausās lietpratēju viedoklī, kas nodrošinās Pensiju likuma darbību ilgtermiņā, tāpēc es aicinātu neapkarot Labklājības ministrijas speciālistus, kuri vienmēr ir mēģinājuši tādā formā, kādu pieļauj koalīcija, brīdināt par ilgtermiņa darbības sekām. Tādējādi es aicinātu visus politiskos spēkus, pozīciju un opozīciju, apzināties, ka labklājības ministra amats ir visu politisko spēku atbildības amats, un, ja ir notikušas kļūdas, tad tās ir mūsu kopējās, arī Vladimira Makarova, kļūdas. Tāpēc es šodien noteikti balsošu pret neuzticības izteikšanu labklājības ministram Robertam Jurdžam.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienītie kolēģi! Taisnību sakot, man būtu jābūt nedaudz aizvainotam par to, ka mana bijusī partija mani izmeta no savām rindām un arī no frakcijas. Toreiz par manu izslēgšanu tika balsojis arī mans cienītais kolēģis Roberts Jurdžs, tomēr draugi mēs esam, un draugi mēs paliksim.

Es uzreiz teikšu, ka balsošu pret Jurdža kunga atstādināšanu no ministra amata. Pret! Jā, cienījamie kolēģi, - pret! Lai Jurdža kungs turpina strādāt.

Taču mani pamudināja nākt tribīnē saņemtais ierosinājums par grozījumiem Pensiju likumā - par steidzamību. Kārtējo reizi gribas jautāt: “Kur mēs steidzamies?” Es neuzskatu, ka būtu veikts pietiekošs analītiskais darbs šajā jomā, tāpēc es balsošu pret minētā likumprojekta izskatīšanas steidzamību. Es nesaprotu, kur jūs steidzaties.

Šis jautājums tiešām ir ļoti sāpīgs un svarīgs. Mēs esam nonākuši pie referenduma. Bērziņa kungs, kāpēc tāda demagoģija skan no jūsu puses? Jūs te apvainojat, ka citi melo. Man liekas, ka tieši jūs melojat atklāti. Jūs televīzijā atklāti melojāt attiecībā uz mani, ka mums nebija sarunas par Rimeicāna noņemšanu. Vajag pateikt vīrišķīgi acīs kā vīrs vīram! Bija tāda saruna! No ētikas viedokļa skatoties, tur var strīdēties, vai tas bija ētiski vai neētiski. Tas ir cits jautājums. Es domāju, ka ir jābalso pret šo lēmuma projektu, ko iesniedza kolēģi no “kreisās” partijas par Jurdža kunga noņemšanu. Es esmu par Jurdža kunga atstāšanu amatā!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Izteikt neuzticību labklājības ministram Robertam Jurdžam.” Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 52, neviens neatturas. Lēmuma projekts netiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar neapstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija attiecībā uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisija minēto likumprojektu atbalstīja un aicina arī Saeimu atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vārds Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! No pensiju lietām pāriesim pie lauku lietām! Latvijā ir trīs galvenās kultūras - graudaugi, kartupeļi un cukurbietes, un attiecībā uz cukurbietēm ir pat pieņemts speciāls likums. Pēc manām domām, likuma vienīgais mērķis ir uzsvērt problēmas, kuras saistītas tieši ar graudaugiem. Kam par labu? Valdības pamatojums ir sekojošs. Tā kā mūsu valstī graudi lielā daudzumā tiek piegādāti reizi gadā vienā un tajā pašā laikā ar kartupeļiem, jo tie mūsu valstī tiek novākti vienlaicīgi, to pircējiem - elevatoriem, dzirnavniekiem, maizes ceptuvēm, lopbarības ražotājiem - ir grūti norēķināties, un tādēļ rodas neskaidrības un strīdi. Viņu likteņa atvieglošanai nekavējoties tika pieņemts šis likums. Likums atļauj pārstrādātājiem maksāt par piegādāto lauksaimniecības produkciju pārstrādātājiem izdevīgā laikā. Tas nozīmē, ja graudi ir nodoti augustā, naudu varbūt varēs saņemt ziemas beigās. Ja paveiksies. Ja zemniekam nepatīk tādi noteikumi, tas var meklēt citu pircēju. Zemnieki ir ņēmuši kredītus, lai iesētu, izaudzētu un novāktu ražu. Viņiem ir laicīgi jānorēķinās par visu, bet pieprasīt savu naudu no pārstrādātāja viņi nedrīkst.

No otras puses. Kāds cits ir saņēmis graudus, no tiem saražojis produkciju, nopelnījis uz tā rēķina naudu un to ieguldījis savā uzņēmumā - uz cita rēķina. Zemnieki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem. Viņu apgrozāmie līdzekļi ir iesaldēti. Bet pārstrādātāji iegūst bezprocentu kreditēšanu. Kādēļ graudu iepircēji neņem kredītus, lai norēķinātos ar zemniekiem? Jaunievedums neapšaubāmi ir pārstrādātāju interešu lobēšana. Un ir vērts padomāt, kam tas ir izdevīgi. Protams, - visiem, kam Latvijā pieder maizes ceptuves, lopbarības uzņēmumi. Tā ir acīm redzama lobēšana. Tāda ir tā loģika. Ar to mēs saskaramies kaut vai gadījumā ar to pašu Jēkabpils cukurfabriku. Diemžēl šinī valstī notiek lobisms, un mums ir jāapstādina šis process. Protams, es saprotu arī pārstrādātājus. Taču ir jautājums - kādēļ zemniekiem ir jākreditē viņi?

Ir vēl kāds jautājums. Ja šīs rūpnīcas ir bieži vien pārdevušas jau gatavo produkciju, šī nauda ir apgrozījumā, tā nes peļņu. Kādēļ zemniekam atkal ir jācieš? Tādēļ mūsu frakcija aicina balsot pret likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk neviens debatēt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 14, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāte Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1142. Sāksim skatīt priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis. Komisija to ir atbalstījusi, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 2.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis zemkopības ministrs Kalvītis. Šis priekšlikums nosaka Valsts kontroles dienesta vadības un inspektora funkcijas. Komisija to priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 3.priekšlikums. Arī to ir iesniedzis ministrs Kalvītis. Komisija to nav atbalstījusi. Es lūdzu arī Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo Ekonomikas ministrijas viedoklis ir tāds, ka Ministru kabinetam nevar uzlikt viena mēneša laikā izstrādāt noteikumus, kas pilnvarotu vienu institūciju veikt šādas funkcijas, ja mēs jau esam pirmajā priekšlikumā nobalsojuši par to, ka Ministru kabinets var veikt šo pilnvarojumu. Un tikai tad, ja tas šo pilnvarojumu būs veicis, arī šīs funkcijas tiks piešķirtas. Bet nekādā gadījumā nevar uzdot, ka Ministru kabinetam šāds rīkojums ir jāizdod viena mēneša laikā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Seile. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir jāizskata Saeimas Prezidija saņemtais desmit deputātu iesniegums par papildinājumiem šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva” un lēmuma projektu “Par deputāta Igora Solovjova iekļaušanu Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai ir iebildumi, ja šos lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes un cienījamie deputāti! Lai nerastos pārpratumi, es uzsvēršu, ka Radio un televīzijas likums Saeimā ir ticis atvērts veselas trīs reizes. Un šie konkrētie grozījumi ir Saeimas reakcija uz Eiropas Komisijas veikto likumdošanas caurlūkošanu saskaņā ar direktīvu “Televīzija bez robežām”.

Tagad - par iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Lāzo. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo vārds “tehnisks kavējums”… Šeit nav paskaidrojuma. Ja tā ir sekundes miljonā daļa, tad to varētu pieļaut. Bet, ja šeit nedodam sīkāku raksturojumu tehniskajam kavējumam, tad var iznākt tā: mēs varam noskatīties pārraidi pēc divām stundām, pēc vienas dienas vai varbūt pat pēc nedēļas un teikt, ka šī ieraksta pārraide ir retranslācija tāpēc, ka ir bijis tehnisks kavējums, piemēram, ūdens plūdi kādā retranslācijas iekārtā vai vēl kaut kas. Tāpēc es domāju, ka tas ir pretrunā ar šo direktīvu un šādā veidā tā nav šā likuma nozīmē minētā programmu tūlītēja retranslācija.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Viola Lāzo.

V.Lāzo. Es iepazīstināšu ar komisijas viedokli par šo deputāta Kiršteina priekšlikumu. Ar tehnisku kavējumu tiek saprasta retranslācija no ļoti tālām vietām, piemēram, caur satelītu, piemēram, no Austrālijas. Ja tas būtu raidīts un retranslēts, teiksim, pēc diennakts… Tātad - tehnisks kavējums. Tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 3. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 35, atturas - 35. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. Tālāk ir 4.priekšlikums. Arī tas ir deputāta Kiršteina priekšlikums, kas faktiski ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Lāzo. 6.priekšlikums ir tas pats 5.priekšlikums, ko pārstrādājusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tas, protams, ir atbalstīts, jo tas ir komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien esmu spiests jūs aicināt tomēr balsot “pret” mūsu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Es arī paskaidrošu - kāpēc.

Saskaņā ar spēkā esošo Radio un televīzijas likumu, retranslējot kādu ārzemju programmu, ir atļauts aizpildīt reklāmas pauzes ar Latvijas reklāmu. Ja tiks pieņemts priekšlikums nr.5, tad tādas iespējas vairs nebūs.

Šis grozījums izraisa pretrunīgas jūtas. No vienas puses, reklāmas aizvietošanas aizliegšana, bez šaubām, vēl ciešāk pietuvinās Radio un televīzijas likumu Eiropas standartiem. Šis likums ir viens no tiem, kur progress ceļā uz integrāciju Eiropā ir labi manāms. No otras puses, pastāv ekonomiskie un politiskie apsvērumi, kuru dēļ nav vērts tieši šogad steigties ar retranslācijas definīcijas grozīšanu. Reklāmas pauzes aizpildīšana ar Latvijas reklāmu ir svarīgs ienākumu avots vietējām kabeļtelevīzijām. Kā mums izdevās noskaidrot, tad, ja šis avots zudīs, kabeļtelevīzijām nebūs nekādas citas izejas, kā vien paaugstināt abonentmaksu par 15 procentiem. Protams, Latvijā ir tādi televīzijas skatītāji, kuriem abonentmaksas paaugstināšana par 20 vai 50 santīmiem neizraisīs nekādas grūtības, taču Latvijas iedzīvotāju vairākums šodien ir spiests skaitīt katru santīmu.

Es esmu dzirdējis arī pretargumentu, ka izvietot savu reklāmu ārzemju programmās ir izdevīgi Latvijas programmām, jo reklāmas tirgus tiks pārdalīts par labu vietējām programmām. Jā, varbūt tā arī notiks, bet es stipri šaubos, vai reklāmas devējs, kurš orientējas uz Ostankino vai NTV auditoriju, tikai noteiktā pilsētā steigsies izvietot savu reklāmu, teiksim, Latvijas pirmajā programmā. Es neesmu pārliecināts, ka būtu vērts sodīt televīzijas skatītājus un reklāmas devējus Eiropas integrācijas interešu dēļ. Pie tam līdz pat šim brīdim arī paši eiropieši mums nav pieprasījuši grozīt reklāmas definīciju. Tā ir tikai mūsu iekšējā iniciatīva.

Šim jautājumam ir arī politiskais aspekts. Otrdien notika Eiropas Padomes un mūsu Saeimas pārstāvju tikšanās, kur diskusiju gaitā Krasta kungs ļoti pareizi atzīmēja, ka daļa Latvijas iedzīvotāju diemžēl dzīvo Krievijas informācijas telpā, tāpēc, manuprāt, Krievzemes reklāmas aizvietošana ar Latvijas reklāmu samazina Krievijas informācijas ietekmi. Ja mums tas nepatīk, tad, protams, ir jābalso “par” 5.priekšlikumu, bet, ja mēs esam ieinteresēti paplašināt Latvijas informācijas telpu, tad, lūdzu, balsosim “pret”. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Tātad deputāts Mitrofanovs minēja gan “par”, gan “pret” argumentus, tāpēc es aicinu balsot, jo komisijas viedoklis ir atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 26, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

V.Lāzo. 6.priekšlikums. Šis Juridiskā biroja priekšlikums ir precizējošs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 7.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi arī Juridiskā biroja precizējošu terminoloģiskas dabas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Lāzo. 8.priekšlikums. Arī tas ir Juridiskā biroja precizējošs terminoloģisks priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 9. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo ārvalstu ieguldījumi uzņēmumos, kuri veic uzņēmējdarbību elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā, nav tas pats kas uzņēmējdarbība, teiksim, sprāgstvielu ražošanā, ostu infrastruktūras vai azartspēļu organizēšanā, kas ir regulēta Eiropas līgumā. Šī joma, kas ir ietverta Radio un televīzijas likumā, nav iekļaujama to uzņēmējdarbību skaitā, kurās Eiropas līgums atļauj kaut kādus ierobežojumus.

Saprotot to, ka pirmā lasījuma redakcija ir klajā pretrunā ar šo Eiropas līgumu, es uzskatu, ka otrajā lasījumā izteiktā redakcija vienkārši ir blēdība, jo šī pati norma tiek pārcelta uz likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Skatoties šo likumu par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, mēs atkal redzam šo pašu normu, kas ir klajā pretrunā, tāpēc atstāt to pašreiz otrajā lasījumā nebūtu nekādas jēgas, jo citādi, sekojot šai loģikai, mums, piemēram, arī iepriekšējā likumā, kuru mēs izskatījām par Latvijas labības tirgu, vajadzētu iekļaut šādu pantu. Tad mums faktiski visos Latvijas likumdošanas aktos par uzņēmējdarbību un jebkurā citā atsevišķajā, speciālajā likumā būtu jāiekļauj šī norma par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, bet mēs to nedarām. Es domāju, ka starptautiskajās saistībās un Eiropas līgumā ir precīzi noteiktas šīs jomas, bet televīzija nav šī joma, tāpēc būtu godīgi, ja mēs svītrotu visu 3.panta astoto daļu un nemuļķotu cilvēkus ar to, ka mēs no šā likuma pārceļam šo normu uz citu likumu, kurā tā atkal ir pretrunā ar Eiropas starptautiskajām saistībām.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Viola Lāzo.

V.Lāzo. Tātad komisijas viedoklis bija sakārtot šo sistēmu atbilstoši likumam par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, lai nerastos tāda situācija, ka ārvalstu ieguldītāji, kā tas notiek šodien, slēpjas zem izdomātiem nosaukumiem. Tāds ir komisijas viedoklis, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 29, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Lāzo. 10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi. Komisija pateicas deputātam Kiršteinam par uzmanības pievēršanu šai terminoloģijai, bet labāk ir atstāt tā, kā ir. Tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es atkārtoti pievēršu jūsu uzmanību likuma piesārņošanai ar terminiem, kurus jūs nevarat atrast, piemēram, likumā par grāmatvedību. Kas tad īsti ir finansiālā nodrošinājuma avots? Vieni man teica, ka tas esot bankomāts, kur jūs varat izņemt 3 vai 5 tūkstošus un ieguldīt tos kā paju kaut kādā sabiedrībā. Otri saka, ka tā ir banka; trešie saka, ka tā ir kāda privātpersona vai sponsors; ceturtie saka, ka tā ir akciju sabiedrība. Ja mēs uzskatām, ka galvenais mērķis ir atklātas akciju sabiedrības un atklāta uzņēmējdarbība, tad, zinot to, ka akcijas tiek pirktas vai, teiksim, akcionāru nomaiņa notiek desmitiem vai simtiem reižu diennaktī, tādas normas iekļaušana, ka reizi sešu mēnešu laikā ir jāuzrāda finansiālā nodrošinājuma avots, būtu vienkārši smieklīga, tāpēc aicinu atbrīvoties vienkārši no šādiem smieklīgiem iespraudumiem visādi citādi samērā labā likumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo. Tātad komisijas viedoklis ir sekojošs: ja mēs pieņemam deputāta Kiršteina priekšlikumu un izsvītrojam ārā tekstu, tad jūs redzat, ka vairs nekas nepaliek pāri. Tāpēc mēs izvēlamies mazāko ļaunumu un aicinām atstāt šo. Protams, Kiršteina kungs pareizi norādīja uz juridiski neprecīzo terminu, bet tas tomēr ir vairāk nekā nekas. Tāds ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Lāzo. 11.priekšlikums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, protams, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Lāzo. 12.priekšlikums ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas redakcionāli labo 1995.gada likuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Lāzo. Aicinu balsot par likumprojekta grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, gribu jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu iesniegums: “Ierosinām pārbalsot 5.priekšlikumu, jo balsojumā par šo priekšlikumu ir piedalījušies vairāki deputāti, kuru balsojuma laikā nebija zālē.” (Starpsauciens: “Stukači!”)

Vispirms jālemj par to, vai mēs pārbalsosim 5.priekšlikumu. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai tiktu pārbalsots 5.priekšlikums! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums tiek noraidīts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””... Atvainojiet, to mēs izslēdzām no darba kārtības un pārcēlām uz 28.oktobri.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu””, likuma otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mūsu darba dokuments ir nr.1143 - likuma “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” otrreizēja caurlūkošana. Uzreiz jāteic, ka komisija ir ņēmusi vērā gan ekonomikas ministra Makarova, gan labklājības ministra Jurdža, gan arī Valsts prezidentes iebildes par dažām normām. Tomēr vienu no normām komisija ir atstājusi spēkā.

1.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Makarovs un labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Tas ir izslēgums 6.panta trešajā daļā. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim... Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - ekonomikas ministra un labklājības ministra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 57, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies. 3.priekšlikums. To iesnieguši ekonomikas ministrs Makarovs, labklājības ministrs Roberts Jurdžs un deputāts Leiškalns - izslēgt 4.punktu, kas prasa norādīt importētāja adresi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, uzskatot, ka importētājs ir ļoti mobila struktūrvienība, tāpēc viņa adrese var mainīties visdažādāko iemeslu dēļ, bet pārdrukāt paciņas ir par dārgu un neefektīvu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies. 4.priekšlikums. Iesnieguši labklājības ministrs Jurdžs, ekonomikas ministrs Makarovs un deputāts Leiškalns. Šeit tiek piedāvāts izslēgt trešā lasījuma redakciju, kuru, jāteic, es pats biju iesniedzis. Tā nonāk pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumu, kuram mēs esam pievienojušies un komisijai to nācās konstatēt. Komisija 6.pantā ir atbalstījusi šīs daļas izslēgumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 5.priekšlikum s ir saņemts no atbildīgās komisijas - tas ir aizstājums 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija, pieņemot šo likumu, nekavējoties ir mainījusi arī pārejas noteikumu termiņus, kad attiecīgās normas stājas spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. ...un savā 7.priekšlikumā izdarījusi attiecīgus izslēgumus pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Aicinu jūs balsot par likumprojektu ceturtajā un nu jau galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Darbam izmantojams dokuments nr.1144.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - precizēt likumprojekta virsrakstu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - precizēt preambulu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 3. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums - precizēt redakciju un papildināt 2.pantu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča. 4.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, bet izstrādāja savu - precizētu redakciju. Lūdzu arī jūs atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 6. ir Vītola kunga priekšlikums - precizēt amatpersonu sarakstu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 7. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums. Komisija kopumā šo priekšlikumu atbalstīja, tikai samazināja dienesta amatpersonām termiņlīguma laiku. Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

A.Poča. Līdzīga rakstura ir 9.priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, bet precizēja termiņlīguma ilgumu. Lūdzu atbalstīt 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9. un 10. priekšlikumu.

A.Poča. 11. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums par 4.panta otrās daļas papildināšanu. Komisija atbalstīja. Lūdzu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 12.priekšlikums attiecīgi maina likumprojekta numerāciju. Tas ir tīri redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 13.priekšlikums. Šeit ir precizēta esošā 6.punkta redakcija. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 14.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums par terminatoru līgumiem. Komisija to atbalstīja sakarā ar to, ka mēs bijām atbalstījuši iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 16.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums - papildināt 8.pantu ar jaunām sadaļām par Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 17.priekšlikums paredz tikai numerācijas maiņu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 18.priekšlikums. Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola kunga priekšlikums paredz jaunu punktu par izziņas tiesību piešķiršanu muitas dienestam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī 19.priekšlikums ir par izziņas tiesību nodošanu atbilstoši Kriminālprocesa kodeksam attiecībā uz kontrabandas... Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 20. ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nosaka jaunas piektās nodaļas ieviešanu likumā. Tas nosaka, ka Akcizēto preču pārvalde turpmāk kā struktūrvienība tiks iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā, un te tiek uzskaitītas arī visas tās funkcijas, kuras līdz ar to ir jāuzņemas Valsts ieņēmumu dienestam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 21.priekšlikums līdz ar to ir tikai numerācijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 22.priekšlikums - papildināt 22.pantu ar jauniem uzdevumiem, kas saistīti ar alkohola aprites pārkāpumiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 23.priekšlikums ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums - izslēgt 24.panta ceturto daļu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku materiālajai stimulēšanai ir iespējams izmantot 20% no budžetā papildus aprēķinātajiem un ieskaitītajiem maksājumiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edmunds Krastiņš - finansu ministrs.

E.Krastiņš (finansu ministrs).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis ir ļoti svarīgs priekšlikums, jo valdība ir sagatavojusi virkni līdzīgu priekšlikumu, kuri ir atbalstīti arī Saeimas komisijās, ka turpmāk šo soda naudu izmantošana ir jāpadara vienveidīga un labāk kontrolējama. Tātad komisija ir atbalstījusi līdzīgus priekšlikumus attiecībā uz robežsardzi un uz policiju. Bez tam nākošā gada budžeta projektā attiecīgās summas Valsts ieņēmumu dienesta finansēšanai ir jau iekļautas. Līdz ar to materiālā nodrošinājuma ziņā Valsts ieņēmumu dienests pēc šā grozījuma izdarīšanas neko nezaudē, bet tikai tiek atcelti nepareizi stimuli, kas kādreiz ietekmēja Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus, ka viņu galvenais pienākums ir tikai sodīt. Ir bijis ļoti daudz pārmetumu par šāda veida Valsts ieņēmumu dienesta finansēšanas saistību ar soda naudu iekasēšanu. Protams, viens no galvenajiem grozījumu iemesliem ir tas, ka mums precīzi ir jākontrolē visi ieņēmumi, ko soda naudās saņem dažādi dienesti. Līdz ar to es lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt Māra Vītola iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris - Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī norma likumā praktiskajā dzīvē nozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienesta ideālais uzņēmējs ir ne pārāk liels, vidējs uzņēmējs, varbūt pat mazs, taču reizēm varbūt arī lielais, kas cenšas godīgi maksāt nodokļus. Pie viņa var droši iet, jo zina, ka virsū nešaus, tur var atrast arī kļūdas par katru cenu (un tādas tiek arī atrastas), jo beigu beigās par to tiek maksāta prēmija. Tāpēc nelaimīgs būs tas Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks, kuram jādodas uz tādu uzņēmumu, kur viss ir ideālā kārtībā, kur nav kur piesieties. Reāli tas nozīmē patiešām tendenciozu uzņēmuma terorizēšanu. Es domāju, ka, lai valsts iekarotu visas sabiedrības, tajā skaitā uzņēmēju cieņu, ir jābūt normālai attieksmei pret uzņēmumu, pret uzņēmēju, bet nekādā gadījumā nedrīkst būt tāda situācija, ka par katru cenu tiek meklēts pārkāpums vai arī tāds tiek izdomāts. Tautas partija aicina atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Mani pārsteidz, ka komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Tas ir jautājums, ko valdības ir skatījušas vismaz četrus vai piecus gadus pēc kārtas. Tas ir konceptuāls jautājums, kas ir risināts. Ne jau tikai Valsts ieņēmumu dienests “barojas” no tā. No tā “barojas”, respektīvi, izdzīvo, Ceļu policija, kā tagad to sauc. Uz tā turas diezgan daudzas iestādes, un, protams, tas palielina Finansu ministrijas lomu, nozīmi un atbildību. Tas tiešām samazina šo subjektīvo un tendenciozo likuma piemērošanu, kas bieži vien ir uz robežas ar korupciju. Tā ka es arī aicinu atbalstīt Māra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj, vai es drīkstētu dažus vārdus teikt kā deputāte?

Sēdes vadītājs. Debates diemžēl ir jau slēgtas. (Starpsauciens: “Runā kā ministre!”)

A.Poča. Tādā gadījumā, lūdzu, balsosim.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 13. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 24. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums papildināt pārejas noteikumu 6.punktu, jums piedāvātā redakcija ir redzama. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 25. - nav diskutējams, jo tika atbalstīts 23.priekšlikums. Līdz ar to tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 26. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums pārejas noteikumus papildināt ar 8.punktu. Paredz to, ka Akcizēto preču pārvaldes tiesību saistību pārņēmējs būs Valsts ieņēmumu dienests. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 27. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar punktu, kas nosaka atsevišķu normu pārņemšanu Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Un 26. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu, kas nosaka, ka likuma norma, ko mēs nupat atbalstījām un kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem turpmāk ir terminētie līgumi uz četriem gadiem un viņiem ir piemērojams rotācijas princips, attiecas arī uz tiem, kuri ir iecelti amatā līdz šā panta spēkā stāšanās laikam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja. Tomēr es gribētu lūgt vārdu debatēs kā deputāte.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds deputātei Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Principā neiebilstu pret normu, ka Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus var iecelt ar terminētiem līgumiem, ka viņi ir atestējami un viņiem ir piemērojama rotācija. Man nelielas šaubas rodas par to, vai mēs šo normu varam piemērot ar atpakaļejošu datumu. Jo faktiski tādējādi tiks sagrauts tiesiskās paļāvības princips tiem darbiniekiem, kas ir slēguši līgumu, kurā šādi nosacījumi netika paredzēti. Savā ziņā tas, ja tā var teikt, rada varbūt atsevišķos gadījumos darba apstākļu pasliktināšanos. Es vienkārši lūdzu deputātus, pirms izteikt savu attieksmi, balsojot par šo normu, padomāt, vai tas nav pretrunā ar juridisko tiesību normām.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Komisija savu attieksmi ir izteikusi atbalstot. Lūdzu deputātus izšķirties balsojot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 13, atturas - 15. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bičevskis.

M.Bičevskis (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1129. Par likumprojektu ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Precizē nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Bičevskis. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums precizēt 31.panta sesto daļu.

3.priekšlikumā komisija ir atbalstījusi un precizējusi parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bičevskis. 4. - parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas nodrošina policijas darbiniekiem tiesības griezties tiesā. Nepieciešams, jo precizēta iepriekšējās panta daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Bičevskis. Paldies. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Bičevskim. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M.Bičevskis. Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 23.oktobri.

Sēdes vadītājs. 23.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Par šo likumprojektu - tas ir dokuments nr.1111 - ir diezgan daudz jau debatēts. Atšķirībā pret iepriekš pieņemtajiem likuma “Par valsts pensijām” grozījumiem tas faktiski nosaka trīs normas, kuras ir nedaudz vieglākas nekā iepriekšējos grozījumos.

Pirmā norma attiecas uz minimālo pensijas apmēru - nosaka, ka minimālais pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par sociālā nodrošinājuma pabalstu.

No tautas nobalsošanai nodotā likumprojekta tas atšķiras ar to, ka tajā ir noteikts, ka šāds apmērs var būt tikai tādā gadījumā, ja darba stāžs ir 30 gadi.

Otrais priekšlikums, kas ir ietverts šajā likumā, attiecas uz pakāpeniskāku pensijas vecuma pieaugumu nekā iepriekš nobalsotajā likumā. Gan vīriešiem, gan sievietēm tādā gadījumā pensijas vecums katru gadu pieaugtu par pusgadu. Diemžēl šī redakcija, šis konkrētais teikums attiecas tikai uz vīriešiem. Bet jāņem vērā, ka, ja nobalsotu par šādu priekšlikumu, tad tiktu izslēgta iepriekšējā likumprojekta otrā daļa, kas nosaka šo straujāko pieaugumu. Tādā gadījumā šī norma attiecas gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.

Trešais priekšlikums attiecas uz strādājošiem pensionāriem. Atšķirībā no iepriekšējā likumprojekta tas nosaka, ka visi strādājošie pensionāri varētu saņemt pensiju līdz 60 latiem un būtu jāatsakās no tās daļas, kas pārsniedz 60 latus.

Bez tam ir jāpievērš uzmanība arī pārejas noteikumiem. Ja Saeima nobalsos par šādu likumprojektu, tādā gadījumā tas varētu stāties spēkā tikai tad, kad stātos spēkā iepriekšējie Pensiju likuma grozījumi. Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms uzsākam debates, ir jāizskata 11 deputātu iesniegums - ierosinājums atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” par steidzamu. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.

Runāt “par” vēlas deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Jāņem vērā tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir noteikusi 13.novembri par referenduma dienu. Un, kā jau es teicu, ir jāpievērš uzmanība tieši pārejas noteikumiem. Ir runa par to, ka šie Pensiju likuma grozījumi varētu stāties spēkā vienlaicīgi ar tautas nobalsošanai nodotajiem. Tādēļ ir mērķtiecīgi šos Pensiju likuma grozījumus pieņemt līdz tam brīdim, kad būs referendums. Jo tādā gadījumā sabiedrībai varētu paziņot, kādu Saeima ir izdarījusi izšķiršanos par grozījumiem kopumā. Ņemot vērā to, ka trijos lasījumos vienkārši nevar to izdarīt, bet ka ir jau bijusi pietiekami liela diskusija par šiem pantiem, 11 Saeimas deputāti ierosina noteikt šos grozījumus par steidzamiem un atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Runāt “pret” steidzamību vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Iepriekšējā Saeimā viens deputāts jau kaut ko runāja par simts gudrām galvām. Es neatceros, ar ko beidzās šā deputāta kā valstsvīra liktenis...

Šajā sakarībā LSDSP frakcijas deputāti uzskata, ka Saeimas 14.oktobra sēdē steidzamības kārtā izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir sagatavots bez diskusijas ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem un ir tapis bailēs par 13.novembra referendumā gaidāmajiem rezultātiem. LSDSP frakcijas deputāti ir pārliecināti, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir parlamentā jāizskata bez pārliekas steigas (kā tas, starp citu, bija iepriekšējā reizē), veicot rūpīgu, analītisku darbu un līdz ar to nepieļaujot atkal jaunas kļūdas, kuras veicinātu sociālās spriedzes saasināšanos valstī. Minētā likumprojekta izskatīšana steidzamības kārtā ir kārtējā pozīcijas partiju deputātu nerēķināšanās ar tautas gribu un spēju lemt pašai savu likteni. Nu, tad varbūt jūs atcerēsieties, ar ko tas viss beidzās tam vienam “gudrītim” no tiem simts gudrajiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai par steidzamu atzītu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, arī iepriekšējais balsojums parādīja, ko vairākums kārtējo reizi mēģina darīt. Nu grib aktīvi “izlāpīties” vai “aizlāpīties” pirms tautas referenduma. Laikam jau patiešām ir bailes no tā, ka tauta nobalsos un pateiks: “Nē, izbeigt šo sociālo teroru, it sevišķi no valdošo partiju puses!”

Esmu tiesīgs arī informēt, ka mūsu frakcija nepiedalīsies šajā balsojumā, un mēs aicinām arī pārējo opozīciju nepiedalīties, jo pats valdošais vairākums ar iepriekšējiem likuma grozījumiem ir savārījis ziepes. Ja paši vārījāt, tad varbūt paši arī izstrebiet un panāciet savu disciplīnu, balsojiet punktu pa punktam, viens otram stāstiet, cik jūsu labojumi tad būs labi, kā pildīsies sociālais budžets! Tā būs tāda interesanta draugu kopa, kurā viens otram stāstīs katrreiz kādas jaunas pasakas. Šis budžeta grozījums... šis Pensiju likuma grozījums ir daudz vairāk domāts presei, lai pērkamie jūsu, teiksim, draugi varētu kārtējo reizi skriet un stāstīt, ka nu beidzot nabaga cilvēka problēmas ir atrisinātas: nu mēs būsim tie labie! (Šajā gadījumā es domāju par jums.) Un tādēļ es aicinu cienījamos kolēģus no opozīcijas partijām nepiedalīties balsojumā. Lai balso valdošais vairākums un stāsta, kā viņi mīl nabaga pensionārus!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

Godātie kolēģi! Godājamais Prezidij! Pārskatot par jaunu iesniegtos grozījumus, gribas atgādināt dažas patiesības. Pirmā varbūt ir tā, ka šīs pensijas, godīgi sakot, nav nopelnītas. Valsts jau neko nedod, valsts vienkārši atdod no strādājošajiem ņemto naudu kā bezprocentu kredītus. Runāt par Pensiju likuma grozījumiem var tikai tad, ja patiešām ir runa par pensijām, nevis par nabadzības pabalstiem, kā tas ir šobrīd. Atklāti runājot, starpība starp 5.augustā pieņemtajiem grozījumiem un šiem grozījumiem ir tikai viena: pirmajā gadījumā tika piedāvāts pabalsts pensionāriem striķa iegādei, taču šobrīd vēl piemet nedaudz klāt ziepēm, lai tas striķis labāk slīdētu. Tas nav mans izdomājums, to prese saka, un viņiem ir taisnība. Atceroties jaukās runas par pozīcijas konstruktivitāti un skaļo pedofilijas skandālu, izskatās, ka šodien parlamentā briest jauns skandāls - zoofilijas skandāls, jo kalns ir dzemdējis peli. Pozīcijas partijas un valdība izskata pēc ir devušas grozījumus, kas neko nedod.

Ja apkopo visu iepriekš teikto, tad ir jāsaka Kiršteina vārdiem - runāsim skaidri un atklāti! Pozīcijas partijas un valdība kārtējo reizi grib “piečakarēt” tautu, lai tauta neietu uz referendumu. Ir skaidrs, kāpēc jūs tā baidāties no tautas, kuru jūs tik briesmīgi mīlat, ka maz kas paliek dzīvs.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Vai šie priekšlikumi ir kaut kas ļoti, ļoti slikts? Es gribētu uzreiz pateikt nē, tas nav nekas ļoti slikts. Tas ir kaut kas nedaudz labāks nekā tas, par ko valdības partijas nesen balsoja. Diemžēl šie grozījumi skar tikai 4,26% pensionāru, un tas arī izsaka visu šo grozījumu būtību. Bet par šiem grozījumiem, par šo projektu, ko iesniedza valdība (tagad likums ir apturēts), es gribētu pateikt, ka viss jau ir pateikts Ministru kabineta apstiprinātajā anotācijā, ko izstrādāja Labklājības ministrija. Viss tur ir pateikts. Ka likums ir sociāli netaisnīgs, demogrāfiski nepamatots, ekonomiski aplams. Valdības galvenā kļūda, manuprāt, ir stratēģiska. Jo pensiju jomā piedāvātā reformu politika sagraus Latvijas ļaužu ticību un uzticību valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai - konkrēti, valsts pensijām. Tad, ja šī reforma stāsies spēkā.

Tāpēc ir tikai viena izeja (un opozīcija pie tās stingri jo stingri turas) - nevajag kļūdas uzlabot. Vajag kļūdas atcelt. Tāpēc ir tikai viena izeja - referendums. Referenduma diena jau ir noteikta. Paļausimies uz tautas pārliecību, uz tautas sirdsapziņas balsojumu!

Un tagad nedaudz par to, kas skar lietas būtību. Mums ļoti bieži saka, ka mēs nekādi nevarēsim tūlīt, tūlīt sakārtot pensiju sistēmu. Bet paskatīsimies uz konkrētiem statistikas skaitļiem! 1991.gadā uz tūkstoš strādājošajiem bija 780 pensionāri, bet 1997.gadā uz tūkstoš strādājošajiem bija 721 pensionārs. Tātad draudi, ko mums saka, - ka strādājošo skaitu tūlīt, tūlīt nomāks pensionāru skaits - ir pilnīgi aplami.

Paskatīsimies uz konkrēto situāciju vēl ilgāka laika perspektīvā! Tuvāko 15 gadu laikā par jaunajiem pensionāriem kļūs aptuveni 451,9 tūkstoši cilvēku, bet par darbspējīgiem - bērni un jaunieši - kļūs 473,3 tūkstoši. Tātad par 21 tūkstoti vairāk būs darbspējīgo cilvēku. Tas ir gaidāms nākamajos 15 gados. Es saprotu, ka šī politika, ko valdība izvirza, ir domāta īstenošanai pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem, kad situācija tik tiešām pasliktināsies. Kāpēc tā pasliktināsies? Tāpēc, ka Latvijas valstī nav normālas valsts atbalsta politikas attiecībā uz bērnu - bērna kopšanu, audzināšanu, izglītošanu. Šī pati valdība arī šo naudiņu ņem nost. Es neredzu nekādu kopīgu stratēģiju. Arī šī naudiņa, tā teikt, iet garām tam jautājumam, ko varētu risināt pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem - sākot ar to brīdi, kad tik tiešām pensionāru būs vairāk nekā darbspējīgo cilvēku. Tātad jautājums ir jārisina pavisam citā budžeta daļā. Taču valdības sagatavotajā projektā es redzu, ka visi tie labie darbi, viss labais, kas ir bijis iestrādāts iepriekš, arī iepriekšējās valdības laikā, tiek mests ārā no budžeta projekta par papildu finansējumu jaundzimušajiem bērniem. Es domāju, ka tas arī atsedz visu šo galveno problēmu.

Vēl. Es gribētu pateikt, ka Saeimas galvenais uzdevums ir radīt labvēlīgus sociālos un ekonomiskos apstākļus, lai mēs varētu nodrošināt demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Tā mūs skars pēc 16 vai 17, vai 18 gadiem, nevis tuvāko 15 gadu laikā. To rāda statistika.

Un vēl kāds iemesls, kāpēc šie Pensiju likuma grozījumi - gan atsevišķi, gan kopumā - neapšaubāmi sagraus cilvēku uzticību un ticību pensiju sistēmai un valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai kopumā. Es gribētu uzsvērt, ka demogrāfu prognozes - tās ir pietiekami zinātniskas un pamatotas - liecina, ka tie, kas tagad ir jauni vīrieši vecumā līdz 20 gadiem, pēc aiziešanas pensijā dzīvos divus trīs gadus. Nu paaugstiniet vēl to vecumu viņiem, nu paaugstiniet lēnāk, pakāpeniskāk… Cērtiet sunim asti trīs reizes, nevis vienreiz! Tā problēmu neatrisināsiet, tikai būs vairāk sāpju.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Arī vīriešiem, kam pašreiz ir pāri par 35 gadiem, šajās prognozēs ir paredzēti tikai kādi pieci seši gadi ko dzīvot, ja pastāv pašreizējais pensijas vecums.

Tātad ir pavisam skaidri redzams, ka mēs nevaram tā risināt šīs problēmas. Mums ir jāskatās plašāk.

Mēs nevaram runāt tikai un vienīgi par Pensiju likuma grozījumiem. Valsts sociālā politika mums jāskata saistībā ar budžeta jautājumiem, ar nodokļu politikas sakārtošanu, ar nodokļu iekasēšanas jautājumiem. Vienīgi tādā veidā mēs kaut ko varam saglābt. Ir daudz vairāk jādomā, it īpaši Tautas partijai, kuras simbolā jeb emblēmā mēs pašreiz redzam starp diviem vecākiem trīs bērnus. Ir jādomā, ko darīt, lai bērnu pabalstus nevis “noraktu”, bet paaugstinātu. Es atgādināšu, ka iepriekšējā budžeta grozījumu pieņemšanas reizē mums bija ļoti karstas debates par bērnu pabalstiem. Tautas partijas nostāja bija ļoti stingra. Es domāju, ka kaut kas no šīs stingrības būtu jāsaglabā.

Ja mēs to nedarīsim, tad tik tiešām pēc 15 vai 16, vai 17 gadiem būs šāda demogrāfiskā krīze, darbaspēka krīze, nebūs nācijas atražošanas. Bet ne tagad. Mums tagad ir jāizšķiras, kāpēc mēs to darām, un tagad ir jādara pavisam kas cits - ir jāpārkārto šī nodokļu politika, nodokļu iekasēšana. Nu kaut vai viens piemērs. Kāpēc sociālais nodoklis šajā gadā ir pieaudzis tikai par 4,6%, bet iedzīvotāju nodoklis - par 12,2 procentiem? Kas pie tā reāli ir vainīgs un kas ir jādara? Šo lietu var sakārtot, ja vien ir griba, ja ir vēlēšanās, ja ir spēks. Ja spēka nav, tad nevar. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ir nevis “jāražo” jauni nodokļi kafijai, alum, limonādei un jāsamazina pensijas, bet gan ir nepieciešama pavisam cita politika.

Es gribētu uzsvērt, ka tieši tāpēc opozīcijas partijas šodien šajos nelielajos uzlabojumos, kas saistīti ar ļoti lielas kļūdas mazināšanu, nepiedalīsies un nebalsos, jo mēs rupju politisku kļūdu nevaram padarīt par maigu politisku kļūdu. Finansiāli šī lieta ir nepamatota, tāpat arī ekonomiski ir nepamatota.

Es gribētu minēt kaut vai vakardien opozīcijas partijām iesniegto valdības partiju godīgo atzinumu, kur tās jau pirmajā rindkopā ir atzinušas, ka dažas likumā iestrādātās normas ir sociāli netaisnīgas. Es domāju, ka šis konstatējums ir pilnīgi pietiekams, lai mēs saprastu, kāda ir šā likuma būtība. Tas ir viens.

Otrais. Opozīcijai pārmet, ka mēs gribot vienādot pensijas. Es varu skaidri un gaiši pateikt, ka opozīja nevienu reizi neko tamlīdzīgu nav teikusi, ne arī apgalvojusi. Un es brīnos par tiem pozīcijas deputātiem, kuriem it kā klibo profesionalitātes līmenis. It kā klibo! Es domāju, ka mums politiskajā cīņā un savstarpējā pārliecināšanā ir jāizmanto maksimāli korektas morāles metodes un cīņas paņēmieni, jo galu galā mēs visi kopā pārstāvam Latvijas valsti. Uz mums skatās Latvijas tauta. Ne jau velti laikrakstu slejās parādās aicinājumi, ka šī Saeima agri vai vēlu būs jāatsauc. Es domāju, ka šai Saeimai ir pietiekams potenciāls, lai tā varētu strādāt. Nav šī Saeima obligāti jānomaina! Taču tas ir atkarīgs no katra deputāta balsojuma. Un ne citādi.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka šie valdības priekšlikumi ir tie priekšlikumi, kurus vēl pavisam nesen šeit pat sēžu zālē un no šīs pašas tribīnes valdības partijas aicināja noraidīt. Tos izstrādāja opozīcijas partijas, bet komisijās nereti atbalstīja arī pozīcijas deputāti. Tāda ir realitāte! Es domāju, ka tas arī visu nosaka. Tie nav valdības priekšlikumi! Tie ir tie paši opozīcijas priekšlikumi, kas guvuši atsevišķu pozīcijas partiju deputātu atbalstu komisijās, bet tika nogremdēti šeit, Saeimas sēžu zālē. Un tā, lūk, ir lietas būtība, kāpēc mēs nevaram par šo nelielo piekāpšanos šeit balsot.

Es gribu īpaši uzsvērt to, ka mums ir jāsaprot, uz kā rēķina mēs gribam šo pensiju sistēmas reformu veikt. Man nav iebildumu, ka darba devējiem samazina nodokli. Man pret to nav iebildumu! Man ir iebildumi, ka to grib darīt uz pensionāru rēķina. Pensionāriem tas praktiski nākamgad maksās budžetā 13 miljonus latu. Vai tas ir tas ceļš, kas jāiet valdībai? Lūk, uz to jums ir jāatbild! Es domāju, ka pasliktināt pensionāru dzīves līmeni nākotnē nevajadzētu.

Mēs nedrīkstam runāt par to, ka šī valdība to nedara, ja pensiju indeksācija būs tikai vienreiz gadā. Nevajag šeit atsaukties uz to, ka pensiju indeksācija vienreiz jau ir bijusi, jo tā ir komiska - 18 santīmu! Tas ir atkarīgs no valdības, vai šī indeksācija kļūs par politisku vai rupju anekdoti, to spriediet paši. Varbūt arī par pavisam ko citu - par nopietnu tautas dzīves līmeņa saglabāšanas pasākumu.

Es gribu uzsvērt, ka opozīcija ir runājusi pietiekami daudz un pietiekami skaļi par visiem šiem priekšlikumiem. Arī pozīcijas deputātiem un ministriem ir skaļi izteikti citi priekšlikumi, kur varētu naudu gūt. Šie 14 000 latu ir sociālā ienākuma griesti. Vai tas ir nopietni, ja vairāk nekā 200 valstu ir pasaulē? Latvija ir viena no šīm četrām valstīm, lai arī par kādu pirmrindas valsti mūs uzskata. Man ir pilnīgi neērti par šo pirmrindas valsti.

Šeit mums laikam ir jāstrīdas par to, kurš jaunbagātnieks šķirsies no 10 latiem. Nav tā, kungi un dāmas! Ir pavisam cita situācija. Ja valdība uzskata, ka šā sociālā nodokļa griesti ir jāpaceļ no 14 000 latu uz 15 000 latu, tad es teikšu, ka tas nav nopietni. Gan ekonomikas institūtu, gan arodbiedrību pārstāvji ir skaitļojuši un pierādījuši, ka nopietni iekasēt šos nodokļus valdība spēj, ja vien grib. Tātad varētu iekasēt šos 15 miljonus latu. Kāpēc mēs neskaramies klāt valdības atbalstīto pašu mantīgāko, nelielo aprindu interesēm? Tās ir to cilvēku intereses, kurus Krištopana kungs nosauca par politiskajiem komisāriem. Viņi var sēdēt piecās, sešās, septiņās vietās un saņemt tur nezin cik lielu algu, it kā viņi varētu strādāt astoņdesmit, deviņdesmit vai simts stundu dienā. Tas ir neiespējami! To saprot katrs, bet tas prasa no valdības politisku izšķiršanos - vai nu samazināt darba devējiem iemaksas uz pensionāru rēķina, vai meklēt citus ceļus, vai nu samazināt pašvaldībām ienākumu līmeni, vai skatīt citus ceļus. Tātad tas ir vienkārši - vai nu ķerties klāt tām neskaramajām privilēģijām, vai darīt kaut ko citu.

Es vēl gribu uzsvērt par šiem 1000 latiem, ko mēs esam ieteikuši, bet kas ir Saeimas komisijās nogremdēti. Augstāks atalgojums cilvēkam nav nepieciešams. Vai tad Valsts prezidente maz saņem? Vai tad Rīgas mēram ir lielāka alga? Es domāju, ka ne. Mums šeit ir jāsaprot, ka par darbu ir jāsaņem tik, cik ir nopelnīts.

Vēl par progresīvo ienākuma nodokli. Sociāldemokrāti nākamā gada budžeta projekta izskatīšanas laikā startēs un tādu priekšlikumu iesniegs. Mēs pašreiz diskutējam par vairākiem variantiem, tas dos papildu līdzekļus gan veselībai, gan pašvaldībai un atveseļos situāciju.

Vēl tikai gribu pateikt pavisam vienkārši. Edmunds Krastiņš ir pareizi “Rīgas Balsī” pateicis: “30 miljoni sociālā nodokļa parāds ir ar termiņu no 1 līdz 3 mēnešiem”, tas ir, iekasēt no 18.augusta. Drīz būs 18.oktobris. Tādas šeit ir problēmas. Es domāju, ka Edmundam Krastiņ am nodokļu iekasēšana problēmas nerada. Tāpat arī 34,5 ...

Sēdes vadītājs. 15 minūtes ir pagājušas.

E.Baldzēns. Paldies.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre ( Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Atklāti sakot, es negribētu, ka grozījumu mīkstinājumi kļūst par Saeimas darba ikdienu un ka steigā pieņemti grozījumi būtu jāpārskata no reizes uz reizi.

Es pašreiz gribētu griezties pie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputātiem. Es ceru, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti patiešām atbalsta savus ministrus, un vienam no viņiem mēs šodien kārtējo reizi izteicām uzticību.

Taču pašreiz es gribētu runāt par Makarova kunga uzstāšanos. Man ļoti patika, ka Makarova kungs aicināja nepieņemt grozījumus, kas nostāda labākā situācijā atsevišķas pensionāru grupas, sacīja, ka šie grozījumi nevarētu būt sasteigti un ekonomiski nepamatoti.

Šodien ir daudz argumentu, kādēļ grozījumu mīkstinājumi ir sasteigti. Vēlreiz un jau kārtējo reizi jūs nobalsojāt par šo mīkstinājumu steidzamību. Tas lieku reizi pierādīs, ka Makarova kungam bijusi taisnība. Tāpēc varbūt tad, kad mēs balsosim par sasteigtiem un ekonomiski nepamatotiem grozījumiem, jums tomēr vajadzētu uzticēties savam ministram un balsot tā, kā viņš iesaka.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šie pozīcijas piedāvātie grozījumi ir tikai Latvijas Republikas iedzīvotāju kārtējā maldināšana. Esam taču referenduma priekšvakarā, bet no tā baidāmies. Tāpēc, jo vairāk ir dažādu jauninājumu, jo cilvēkiem ir grūtāk saprast stāvokli. Var jau saprast pozīciju, ka tai ir jāķeras arī pie salmiņa.

Tikko dzirdējām, ka Latvijā ir zemākais IPK Baltijā. Ir lielākais pensionāru daudzums Baltijā. Ja tas tik tiešām tā ir, tad es domāju, ka to neapšaubīs. Un tad arī pozīcijai ir jādomā citādāk - bez steigas un skriešanas. Var taču arī bikses pazaudēt!

Kas jādara valdībai? Vajag iekasēt sociālo nodokli no tiem, kuri mēnesī saņem algas, kas lielākas par 1100 latiem.

Mazā un vidējā biznesa atbalsts. Mūsu valdība taču neko nedara, lai tiktu atbalstīts mazais un vidējais bizness. Tie mūsu deputāti, kuri nodarbojas ar šo biznesu, ļoti labi zina, kādas grūtības viņus sagaida viņu darbā.

Progresīvais ienākuma nodoklis. Tam ir jābūt. Un visiem ir jāmaksā. Arī bagātajiem ir jāmaksā, jo galu galā tā bagātība ir radusies uz mūsu iedzīvotāju rēķina.

Valsts pilnvarnieku atbildība par savu darbību Latvijas labā, bet ne savā. Kurš no pilnvarniekiem, kas ir nogremdējis uzņēmumu, ir nesis kādu atbildību? Nekādu! Ir izsaimniekots, strādnieki nesaņem algas, toties pilnvarnieks saņem regulāri, lai gan pats rūpnīcā labi ja tikai reizi mēnesī parādās.

Kontrabandas apkarošana. Tas jau ir vecs jautājums. Septiņus gadus ar to nodarbojas, taču līdz pat šim laikam nav rezultātu.

Labvēlīga vide investīcijām. Arī par to ir jādomā.

Pilnīga nodokļu iekasēšana. Paskatieties sarakstu, kuru izdalīja, kas tur ir parādīts. Tur taču ir noslēptas ļoti daudzas firmas, kuras pieder... Es domāju, ka arī par to ir jādomā pozīcijai, kā maksāt sociālo nodokli par 4 miljonu lielu parādu un pārējiem parādiem, kas vienu otro reizi pārsniedz pat 20 miljonus.

Bezdarba samazināšana. Kas ir veikts un ko valdība ir veikusi, lai samazinātu bezdarbu? Diemžēl neko.

Tagad par Jēkabpili. Jēkabpilī notika tīšprātīga rūpnīcas slēgšana. 400 cilvēku palika bez darba. Viņiem būs jāmaksā pabalsts. Cukurbietes iearsim zemē un samaksāsim pusotru miljonu zemniekiem, lai gan es šaubos, vai tiks samaksāts. Bez tam atstāsim ģimenes ziemā bez apkures. Ļoti skaisti!

Ja darīsim tik tiešām to, ko es nosaucu, tad varbūt būsim uz tā Eiropas ceļa, bet, ja darīsim citādi, tad mēs Eiropai nebūsim vajadzīgi.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, izskatīsim desmit deputātu priekšlikumu ar ierosinājumu turpināt šīsdienas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Baldzēna kungs, es jūs patiešām ļoti cienu, un šoreiz bez ironijas, kā ļoti erudītu un inteliģentu cilvēku. Tomēr es gribētu norādīt uz dažām neprecizitātēm, kuras jūs vai nu neapzināti, vai apzināti šeit izteicāt, maldinādami Saeimas deputātus un radioklausītājus.

Pirmām kārtām jūs jaucāt kopā vidējo dzīves ilgumu ar prognozēto dzīves ilgumu pēc attiecīgā vecuma sasniegšanas. Un šeit jūs teicāt tā: “Ja pensijas vecumu sasniegs, tad viņš dzīvos vēl divus gadus un izbaudīs tos pensijas labumus.” Tas nebūt tā nav! Vienā Saeimas sēdē es jau teicu: ja vīrietis sasniedz 60 gadu vecuma robežu, tad viņš vēl dzīvos vismaz 18 “ar kapeikām” gadu. Un tāda ir tā īstenība. Ja jums šogad piedzims bērniņš, tad viņa, ja viņš būs vīrietis, vidējais dzīves ilgums būs 64 gadi. Ja viņš nodzīvos līdz 5 vai, rēķināsim, 10 gadiem, tad viņa prognozējamais dzīves ilgums jau pārsniegs šo vidējo dzīves ilgumu. Man liekas, ka tās ir tādas elementāras lietas, ko man nevajadzētu stāstīt, taču es domāju, ka radioklausītāji var to arī nezināt, tāpēc var “uzķerties” uz šīs demagoģijas.

Otrs, pie kā es gribētu apstāties, ir saistīts ar šo ņirgāšanos par pensiju indeksāciju. Baldzēna kungs, vai tad jūs tiešām gribējāt, lai mūsu inflācija būtu daudz lielāka un lai pensiju indeksācijā pagājušajā reizē mēs saņemtu nevis 18 santīmus, bet gan kādu latu? Tad jūs nedomājāt. Jūs varbūt tagad padomāsiet, kā dzīvotu pārējie pensionāri jeb vienkāršie darba cilvēki, kas saņem algu, pastāvot tādai inflācijai. Man liekas, ka tas nav argumentēts.

Es ar jums jau kādreiz esmu runājis. Jūs teicāt, ka pensiju indeksācija Latvijā ir saistīta ar inflāciju un vidējo darba algu. Es tikko runāju ar Jurdža kungu, un viņš teica, ka ar darba algu tā pašreiz nebūšot saistīta. Es gribētu jūsu uzmanību vērst vēl uz to, ka Anglija jau ir atteikusies no pensijas piesaistes darba algai. Viņiem tikai ar inflāciju ir saistīta pensiju indeksācija.

Cienījamais Bojāra kungs! Protams, mēs varam pazaudēt bikses, ja mēs ļoti ātri ejam un pieņemam šos pensiju grozījumus, bet es domāju, ka būtu labāk, ja mēs ar jums pazaudētu bikses, nevis mēs pazaudētu sociālo budžetu, jo pensiju pārrēķināšana tagad notiek ļoti strauji. Sociālais budžets slīkst arvien lielākā deficītā. Un tad, nu, cienījamais Bojāra kungs, iedomāsimies tādu situāciju, kad Baldzēna kungs 2000.gada februārī kļūst par premjeru. No kādiem līdzekļiem viņš izmaksās pensijas pensionāriem? Un ko tad komunisti un arī jūs teiksiet? Kur jūs ņemsiet to naudu?

Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Vispār mani šausmina šīs iespējas, ka parlamentārieši nāks uz darbu sakarā ar Vidiņa kunga ieteikumu bez biksēm. Tomēr man ir jāsarūgtina Vidiņa kungs un pozīcijas deputāti, kas pašreiz ļoti mīl radioklausītājus. FM viļņi nedarbojas, tāpēc jūs tik un tā neviens nedzird.

Taču runāsim nopietni par to pašu nacionālo ienākumu, kas ir ļoti maziņš, bet pensionāru skaits ir ļoti liels. Arī bezdarbnieku skaits ir liels, bet tas it kā krītot, lai gan nezin kāpēc tik un tā paliek tik liels, kas laikam nespēj krist. Smagākā Latvijas problēma bija tā, ka vairākas valdības pēc kārtas pasludināja: “Darba vietu veidošana nav mūsu uzdevums!” To teica pirmā, otrā, trešā valdība, un tikai tagad pirmo reizi kaut kādas citas runas sākas. Lūk, tā jau ir tā problēma! Nevar taču atrisināt visas problēmas sociālajā sfērā, “apgraizot” pensijas. Tās ir jārisina, palielinot darba vietu skaitu.

Gundars Bērziņš šodien ļoti lielīgi kaut ko teica, taču man būs žēl par viņa sarūgtinājumu, kad viņš lasīs presi. Prese neatbalsta viņa viedokli! Prese un statistika uzrāda pilnīgi ko citu. Šis darba vietu skaits nepalielinās, bet samazinās. Un tā ir šīs valdības politika.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Vidiņa kungam nereti ir taisnība un es arī viņu cienu, tā ka mēs šeit varam apmainīties ar savstarpējām laipnībām. Tomēr es gribētu pateikt, ka demogrāfu prognozes ir viņu pienākums. Lai zinātnieki strādā. Es domāju, ka mēs šeit šīs prognozes nekoriģēsim, taču, ja kādam liekas, ka es esmu kaut ko sajaucis attiecībā uz vidējo vecumu un demogrāfu prognozēm, tad tas varbūt ir noticis runas straujuma dēļ. Var jau būt, ka tā ir mana demagoģija. To lai vērtē vēlētāji.

Es domāju, ka mēs, politiķi, pie šā viedokļa viennozīmīgi nenonāksim. Es gribētu pateikt šeit vēlreiz varbūt to vietu, kuru Vidiņa kungam man vajadzēja pielabot, jo es savā straujumā to uzreiz nepateicu. Tātad 1991.gadā ir 780 pensionāri un bērni uz tūkstoš strādājošajiem, bet 1997.gadā - 721 pensionārs un bērns uz tūkstoš strādājošajiem. Tas tad arī parāda, ka šis apgādājamo loks attiecīgi mazinās. Turklāt šī galvenā tendence tuvāko 15 gadu laikā nemainīsies, un to Vidiņa kungs, protams, nevar apgāzt, jo tā ir realitāte, ka vēl 15 gadus mums būs pozitīvs darbspējīgo ļaužu vecuma pieaugums. Tā ir tā būtība, ka šī reforma, spriežot pēc tā, ko valdība saka, praktiski virzās sešpadsmito, septiņpadsmito un astoņpadsmito gadu pēc mums. Tātad, ja mēs negribam strādāt attiecībā uz nodokļu politikas pārskatīšanu un nodokļu iekasēšanu, tad, protams, citas izejas nav. Tad ir jāsamazina pensijas. Tas ir skaidrs.

Vēl kas, ko es gribētu teikt par šiem 18 santīmiem un par šo ļoti korekto risinājumu, par procentiem. Es domāju, ka reti kurš varēs pārliecināt kādu no pensionāriem, kaut vai Rīgā, ka autobusa, trolejbusa un tramvaja biļešu cenu kāpums no 14 uz 18 santīmiem ir viņiem gada laikā atņēmis tikai 18 santīmus. Un kur tad paliek pārējie? Es domāju, ka mēs runājam par reālo dzīves dārdzību. Ja tas nav skaidrs, tad tas ir cits jautājums. Aprēķini var būt dažādi, un to mēs redzam arī šajā likumprojektā. Tā ka pilnīgi pareizi Vidiņa kungs teica - Baldzēna kungs nav nekļūdīgs. Viņš var kļūdīties, viņš var pārteikties. Taču kļūdas ir jālabo. Kļūdas ir jālabo katram. Valdība arī pašreiz cenšas nedaudz labot savas kļūdas. Ja jūs, Vidiņa kungs, izlasīsiet šo anotāciju, jūs zināsiet, kā ir jābalso. Tā ir anotācija, ko ir parakstījis Jurdža kungs. Es zinu, jūs Jurdža kungu cienāt. Taču jūs balsosiet atbilstoši frakcijas disciplīnai, un es jums neko nepārmetīšu. Tā arī ir politiķa stāja.

Es gribētu pateikt vēl kaut ko, ko es tomēr nepaguvu savā steigā pateikt, bet kas man liekas ļoti svarīgs.

Tātad ir šie 30 miljoni - sociālā nodokļa parāds. Termiņš - no viena līdz trim mēnešiem. Šāds parāds bija 18.augustā zināms finansu ministram. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir godam pastrādājis - drīz vien pienāks šis termiņš, būs pagājuši šie trīs mēneši, un būs jau redzams rezultāts. Ar to mums ir jārēķinās.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Arī šie 34,5 miljoni - sociālā nodokļa parāds, kas ir iekasēts no darba ņēmējiem, tātad no algotajiem cilvēkiem, ir tā daļa... tas ir nodoklis, kurš jau ir iekasēts. Ir iekasēts. Tātad tam ir jānonāk valsts kasē. Es redzu, ka to var izdarīt. Vai valdība to nespēj? Es domāju, ka es tad melotu, ja es tā teiktu. Es domāju, ka viņa to spēj. Taču ir viena pavisam elementāra atziņa. Ja valdība to nespēj, tad katrā ziņā jebkura Latvijas komercbanka to spētu.

Vēl viena lieta, ko es jums gribu pateikt. Es tagad lasu par to, ko pirmdienas radiointervijā Ministru prezidents Andris Šķēle teica par Pensiju likuma grozījumu ilglaicīgo būtību (kā to paskaidro premjers, tā ir BNS ziņa): saglabāt to principu, ka katrs saņem pensijā tik daudz naudas, cik ir iemaksājis nodokļos, nevis ņemt kaut kādus citus kritērijus, teiksim, dzimumu, reliģiju, darba stāžu… Ja darba stāžu var nolikt vienādā kritēriju līmenī ar reliģiju un dzimumu, tad man ir grūti runāt par pozīcijas konstruktivitāti, man ir grūti runāt par tās profesionalitāti.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

LBojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ir mazi meli, ir lieli meli, un ir Latvijas statistika. Ticēt vai neticēt tai? Es domāju, ka katrs ir sastapies ar to un ļoti labi zina atbildi uz šo jautājumu. Vidiņa kungs labi pateica, bet viņš nepateica vienu lietu. Viņš nepateica to, ka valsts budžetā ir jāienāk naudai no “Latvijas gāzes”, no “Lattelekoma” un no Ventspils monstriem - it sevišķi no “Kālija parka” un “Ventspils naftas” -, kā arī no “Latavio”, Latvijas Bankas un arī no citiem uzņēmumiem. Viņš nepieminēja arī to, ka mēs radām jaunus monstrus. Teiksim, tagad parādīsies Tiesu namu aģentūra. Es domāju, ka pēc pusgada parādīsies arī Saeimas namu aģentūra. Un tad parādīsies vēl vesela virkne visdažādāko aģentūru, kurās tiks notriekta valsts nauda - pirmām kārtām tā ir no nodokļiem.

Vajag, lai valdības vīri un ierēdņi astoņdesmit procentus no sava darba laika ziedotu Latvijas valsts labā. Tad būs pavisam citāds stāvoklis. Lai viņi nenoņemas ar personisko biznesu! Un lai domā, ko viņi dara.

Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Klausoties šodien diskusijā par to, vai mums pieņemt jaunus Pensiju likuma grozījumus pirmajā lasījumā, es sāku saprast, kāpēc Saeimas reitings tautā ir tik zems. Mēs cīnāmies viens ar otru, pozīcija lamā opozīciju, it kā šobrīd būtu vēlēšanas. Mūsu pienākums būtu visiem kopā panākt, lai grozījumi Pensiju likumā būtu kaut cik taisnīgi, lai tie būtu pieņemami tiem, kuri pašreiz visvairāk cieš no šā likuma grozījumiem. Visiem, kas domā par pensionāriem, šodien vajadzētu nevis gari runāt, bet atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kāpēc? Referendums acīmredzot būs. Un miljons latu izkūpēs gaisā. Valdībai, kura pašlaik ir pie varas, ir jādomā, kur ņemt naudu un kā uzlabot Pensiju likumu. Vai tad nav labāk, ja mēs šodien skaidri pasakām tautai, kādi varētu būt iespējamie ceļi, lai uzlabotu pensionāru stāvokli? Un, ja mēs parunātu par tiem priekšlikumiem, kas šodien ir iesniegti, tad diez vai kāds spētu nobalsot atsevišķi pret katru no tiem. Vai tad kāds negrib, lai pensija būtu vismaz 30 latu lielumā? Kāds ir sociālā nodrošinājuma pabalsts? Lai tas nebūtu 17 vai 24 lati. Es saprotu, ka pret to var iebilst tikai cilvēks, kas galīgi nepilda savus deputāta pienākumus. Vai tad mēs negribam noņemt šo slogu, lai nebūtu tik ātrs pensijas vecuma paaugstinājums līdz 62 gadiem šīm divām paaudzēm, kurām tagad pensijas vecums palielinās uzreiz par diviem gadiem? Manuprāt, arī šajā ziņā nevar būt nekādu iebildumu. Un kāpēc mēs negribam pieņemt šo kompromisa variantu, ka strādājošam pensionāram ir tiesības saņemt 60 latu pensiju un ka neviens viņam neliedz strādāt? Mūsu viscienījamākie cilvēki ir šajā kategorijā. Tie ir pedagogi, tie ir profesori, tie ir aktieri, mākslinieki, kuriem nevajadzētu liegt strādāt un saņemt vismaz daļu savas pensijas šajos trūcīgajos apstākļos, kad visiem nevar izmaksāt vienādu pensiju.

Un vēl. Valsts kontrole ir uzsākusi darbību, lai pārbaudītu, kāpēc sociālais budžets nepildās. Es domāju, ka ienākumi nāks budžetā. Un šie atvieglinājumi, šā likuma grozījumus izskatot jau otrajā lasījumā, varētu būt vēl lielāki. Var būt, ka tas būs iespējams. To vajag ļoti rūpīgi izdomāt un izanalizēt. Var būt, ka ir iespējams pat noteikt priekšlaicīgu pensionēšanās vecumu sievietēm un priekšlaicīgu pensionēšanās vecumu vīriešiem, jo, ja viņi var kļūt bezdarbnieki, tad varbūt ir labāk, ja viņi kļūs pensionāri.

Tāpēc es aicinu visus, kas neiebilst pret saprātīgiem grozījumiem, šodien balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. Lai tauta zinātu, ko valdība piedāvā. Jo valdībai, kamēr viņa strādā, ir jādomā par to, kur ņemt naudu un kā sakārtot likumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Atis Slakteris - Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāj! Kolēģi! Un it īpaši vēršos pie jums, radioklausītāji! No šīm sarežģītajām runām reizēm netop skaidras vienkāršas lietas. Mēs katrs mājās tērējam to naudiņu, kas mums ir. Vienalga, vai tas ir pensionārs, vai tas ir ministrs, vai tas ir kāds ierēdnis vai zemnieks. Cilvēki rēķinās ar to naudiņu un mēģina izdzīvot un neiekulties tādos parādos, no kuriem nekad vairs netiks ārā.

Ar valsti ir tieši tāpat. To ļoti labi saprot deputāti - gan pozīcija, gan opozīcija. Šodienas strīds ir par to, ka opozīcija, it īpaši sociāldemokrāti, cer, ka nez kāpēc valsts pilsoņi šīs vienkāršās lietas nesapratīs. Tautas partijas frakcijas deputāti cer un ir pārliecināti, ka vēlētāji sapratīs šīs vienkāršās lietas un ka tieši tāpēc Pensiju likums ir jāgroza. Patiesībā opozīcija ir nobijusies no referenduma rezultātiem, jo ļoti maz ticams, ka tam būs kādi panākumi. Tas, ka tika savākti nepieciešamie paraksti, lai referendums notiktu, neradīja izbrīnu un pārsteigumu nevienam. Taisni otrādi, tas bija gaidīts rezultāts. Varēja brīnīties tikai par to, ka no sākuma aktivitāte nebija pietiekama, jo nenoliedzami skaidrs ir tas, ka šajos grūtajos laikos var atrasties “padsmit” procenti cilvēku, kas protestē pret grūtībām vispār, bet ne jau pret to, ka valsts taupa naudu.

Cienījamie kolēģi! Un šoreiz it īpaši vēršos pie jums, sociāldemokrāti! Jūs nenoliedzami esat lielā mērā atbildīgi par to “bedri”, kas ir pēdējā gada laikā radusies valsts budžetā un sociālajā budžetā. Mans kolēģis Gundars Bērziņš izteica cerību, ka jūs to esat izpratuši. Jāteic, ka es gan tik optimistiski neskatos. Tomēr tā mācība laikam nav bijusi pietiekama… Es nedomāju, ka jums vajadzētu kaisīt pelnus uz galvas un taisnoties vēlētāju priekšā. Tomēr vajadzētu strādāt konstruktīvi un atbalstīt šo grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajās debatēs vairākkārt izskanēja no opozīcijas puses tāda frāze - jums jau ir bail. Man šī frāze atgādina tādas sacensības bērnudārzā, kurās bērni viens otram saka - vai tu vari vai nevari to un to izdarīt, vai tev ir bail vai nav? Diemžēl šeit ir pārāk svarīgas lietas saistītas ar Pensiju likumu, un tas ļoti lielā mērā ietekmē visu Latvijas tautas dzīvi, un ar šādu jautājumu spēlēties nedrīkst. Turklāt mēs nācām ar šo priekšlikumu ne tāpēc, ka kādam ir vai nav bail, bet tāpēc, ka referendums pats par sevi jau neko neatrisinās. Naudas līdzekļi no tā klāt neradīsies.

Par steidzamību. Jā, tiešām šis likums ir steidzamā kārtā jāpieņem, jo ar šiem Pensiju likuma grozījumiem lielā mērā tiek izlabotas visas tās nepārdomātās normas, kas tika likumā iebalsotas četru gadu laikā.

Nav taisnība, ka nav bijis dialoga. Sociālās apdrošināšanas padome strādā, sanāk regulāri, citreiz biežāk, citreiz retāk, bet dialogs notiek. Bez tam dialogs ir bijis arī ar pozīcijas un opozīcijas frakcijām, bet tieši opozīcijas frakcijas bija tās, kuras aizgāja no šā dialoga, atstājot mūs kopā tikai ar sabiedriskajām organizācijām.

Un vēl. Ņemot vērā to, ka visas frakcijas ir atzinušas, ka Pensiju likums ir jāgroza, mēs ar šo likumprojektu meklējam iespējamo variantu, veidu, kādā atrisināt šo jautājumu. Šis konkrētais likumprojekts varētu būt iespējamais risinājums.

Jūs aizgājāt no dialoga projām paši. Kāpēc tad jūs šobrīd pārmetat, ka dialoga nav? Tas vienkārši liecina par to, ka jums ir nepieciešams referendums referenduma dēļ, nevis tādēļ, lai atrisinātu samilzušo problēmu. Jūs ar savu destruktīvo nostāju gribat no Pensiju likuma izveidot traģēdiju, par kādu Jurkāna kungs runāja, - tādu kā Talsos. Izveidot tādu traģēdiju, lai pēc tam ar tās palīdzību veicinātu valdības demisiju un iespējamo Saeimas atlaišanu. (Starpsauciens: “Neuztraucies!”) Taču ar sociālo politiku spēlēties nedrīkst! Jūs tikai savu politisko ambīciju dēļ esat gatavi spēlēties ar visu pensionāru likteņiem, izmantojot viņus par ķīlu. Jo ilgāka būs šāda veida stīvēšanās, jo vairāk valsts tiks novesta līdz krīzes situācijai. Jūs gribat novest valsti līdz gruvešiem un pēc tam paši iejāt šeit uz balta zirga un teikt, ka nupat jūs esat izlabojuši visu to, ko iepriekšējā valdība ir sastrādājusi.

Sociāldemokrāti vairākkārt izteicās, ka tie ir tie paši viņu priekšlikumi. Nu, lūdzu, - ja tie ir jūsu priekšlikumi, nu tad atbalstiet tos! Pieņemsim tos pirmajā lasījumā un skatīsimies, kādā veidā virzīt šo likumu tālāk uz otro lasījumu. Bet jums jau tas nav vajadzīgs. Jums nav vajadzīgs atrast kompromisu, jums ir nepieciešama demagoģija. Tā āža kāja jau no maisa ārā lien!

Baldzēna kungs pieminēja - divas reizes, ja nemaldos, pieminēja -, ka vajag izlasīt anotāciju, kuru parakstījis Jurdža kungs. Tā ir augstākā mērā demagoģija, jo tā anotācija attiecas uz citu likumu. Uz citiem likuma grozījumiem, kurus Saeima skatīja iepriekšējā reizē un kuri tika pieņemti. Šim likumprojektam ir tā anotācija, kas ir izskanējusi šeit mutiski, bet tā anotācija nav nemaz pievienota klāt.

Meli ir arī tas, kas tika teikts attiecībā uz procedūru. Ka Saeima varētu tagad nobalsot, atcelt iepriekšējos likuma grozījumus un pēc tam sākt visu no nulles. Atcelt to, kas nav izsludināts, nevar ar Saeimas lēmumu. Tikai šādā veidā - pieņemot jaunus grozījumus - var grozīt pašreizējo situāciju, kas neapmierina nedz sabiedrību, nedz arī koalīcijas partijas. Opozīcijas partijas diemžēl nav gatavas kompromisam.

Tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā, vārds deputātei Violai Lāzo. Par balsošanas motīviem un procedūru. Lūdzu ieslēgt deputātei Violai Lāzo mikrofonu!

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sociāldemokrātu frakcija protestē pret to, ka deputāts Požarnovs, uzstādamies Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, izteica savu personisko viedokli, vairākkārt norādams opozīciju. (Starpsauciens: “Cūcība!”) Mēs protestējam pret deputāta Požarnova rīcību. Viņš nav pirmo dienu Saeimas deputāts, un viņam ir jāzina, ka, uzstājoties komisijas vārdā, viņam ir jāizteic komisijas viedoklis, nevis personiskais. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies. Es pieņemu šo protestu un ceru, ka deputāts Požarnovs turpmāk labosies. (Zālē troksnis.)

Tagad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts tiek pieņemts.

Lūdzu vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un par otrā lasījuma datumu.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 25.oktobrim un noteikt par otrā lasījuma datumu 4.novembri.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris. Otrā lasījuma datums - 4.novembris.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ņemot vērā, ka es atbalstu Požarnova teikto, ka jebkuri meli ir kompromiss, es ieteiktu gaidīt 13.novembri. Arī tas ir labs datums.

Sēdes vadītājs. Tātad ir ierosināts cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.novembris. Un izskatīšanas datums? Lūdzu, precizējiet. Tātad deputāts Imants Burvis ierosina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 13.novembri un par izskatīšanas datumu - 18.novembri.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es piedāvāšu citus datumus. Ierosinu iesniegt priekšlikumu līdz 3.novembrim un izskatīt 11.novembrī.

Sēdes vadītājs. Paldies. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja priekšlikumu vairāk nav, sāksim izskatīt šos ierosinājumus. Sāksim ar tālāko termiņu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 13.novembri un izskatīšanas datumu - 18.novembri. Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.novembris. Izskatīšana - 11.novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 46, atturas - 7. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.oktobris. Izskatīšana būs 4.novembra sēdē.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Paņemiet, lūdzu, dokumentu nr.317. Šis likumprojekts ir komisijā atzīts par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Runāt “par” vai “pret” neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju”. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts tiek atzīts par steidzamu.

A.Kiršteins. Godātie deputāti! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo ar šo likumprojektu tiek atzīta 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcija. Starptautiskā migrācijas organizācija ir latviešiem svarīga ar to, ka tās tiesībās un pienākumos ietilpst nodarbošanās gan ar valodas mācīšanu, gan ar, ja šī valodas mācīšana ir neveiksmīga, brīvprātīgu atgriešanos. Ir runa par migrāciju un brīvprātīgu repatriāciju.

Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski Latvijai, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Kiršteins. Tā kā Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcija ir izstrādāta un tur praktiski nekādus labojumus nevaram ieviest, lūdzu tūlīt nobalsot arī par pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par 1953.gada 19.oktobra Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūciju” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir jāizskata deputātu iesniegums Prezidijam: “Apšaubām balsošanas rezultātus par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā, jo daži deputāti balsošanas laikā neatradās zālē.”

Par šo priekšlikumu viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atkārtoti balsotu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais ir likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu paņemt dokumentu nr.319. Ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta 1980.gada 25.oktobra Hāgas konvencija par tiesu starptautisko pieejamību. Šī konvencija dod tiesības līgumslēdzēju valstu pilsoņiem un personām, kas apmetušās uz pastāvīgu dzīvi līgumslēdzējā valstī, pretendēt uz tiesisko palīdzību civilo un komerciālo strīdu izskatīšanas procesos katrā līgumslēdzējā valstī. Pieņēmuši šo konvenciju, varēsim risināt savus strīdus ar visu to valstu pilsoņiem, kuras ir šo konvenciju apstiprinājušas. Tāpēc es aicinu balsot pirmajā lasījumā un atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Tā kā arī šai konvencijai praktiski nekādu labojumu nevar būt, bet ir nepieciešami tikai redakcionāli labojumi tulkojumā, es ierosinu noteikt 22.oktobri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un 28.oktobri par datumu pieņemšanai otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā”. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.323 - likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā”. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka līgums ir parakstīts 13.augustā un arī šeit nav iespējami nekādi labojumi. Mēs to tikai varam vai nu pieņemt, vai noraidīt. Līdz ar to man ir priekšlikums nobalsot arī šoreiz par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā”. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Kiršteins. Godājamie deputāti! Tā kā šāda veida līgumi, kurus mēs slēdzam praktiski ar visām Eiropas Savienības valstīm un arī ar citām valstīm, ir vairāk vai mazāk līdzīgi un tie veicina abu valstu attīstību un sadarbību izglītības un kultūras jomā un tā kā, es ceru, neviens no klātesošajiem nav pret vēl plašākiem kontaktiem, lūdzu nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vispirms jānobalso par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Kiršteins. Paldies, godājamie deputāti! Lūdzu nobalsot arī par pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nevienam nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par sadarbību kultūrā un izglītībā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Antidempinga likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Mums tagad ir jāizskata likumprojekts “Antidempinga likums” (reģistrācijas nr.294), kas ir sagatavots otrajam lasījumam. Virknē pantu ir tīri redakcionāli labojumi, ar literāro konsultantu palīdzību daudz kas ir labots. Kopumā būtisks ir 41 priekšlikums, kas prasa balsojumu.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina izslēgt 1.pantā vārdus “šī likuma izpratnē”. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ierosina izteikt 3.panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 3.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ierosina aizstāt atsevišķus vārdus 5.panta otrajā daļā. Komisija ir atbalstījusi arī to, tekstu redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 4.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Ierosina izslēgt vārdus “kurš iesniedz iesniegumu”. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 5.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums papildināt 6.pantu ar atsevišķu otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 6.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums izteikt panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 7.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums izslēgt 8.pantā vārdu “pilnībā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 8.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums papildināt 8.pantu ar jaunu otro daļu. Komisijā tas ir atbalstīts un pie reizes redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 9.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina papildināt 11.pantu ar minēto tekstu. Atbalstīts, reizē redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 10.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Iesaka aizstāt atsevišķus vārdus 12.pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 11.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums papildināt 13.panta pirmo daļu. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas iesniegtajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12. un 13.priekšlikumu.

A.Kalniņš. 14.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina papildināt ar nelielu tekstu 13.panta ceturto daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 15.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums papildināt 13.pantu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš. 16.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums papildināt 13.pantu ar jaunu sesto daļu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 17.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina izteikt panta nosaukumu labākā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. Tālāk. Skatām 15.lapaspusi. 18.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt atsevišķus vārdus 23.pantā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 19.priekšlikums - līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 20.priekšlikums - deputātu Jurkāna, Bartaševiča, Solovjova, Deņisova un Rastopirkina priekšlikums. Komisija to neatbalsta, bet redakcionālā ziņā šis priekšlikums ir izmantots komisijas izstrādātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam.

A.Kalniņš. 17.lapaspusē ir 21.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildināt 28.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 22.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums par nodaļas nosaukumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 23.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Izteikt panta nosaukumu uzlabotā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 24.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas - papildināt 32.panta pirmo daļu ar papildu teikumu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 25.priekšlikums - to iesnieguši deputāti Jurkāns, Bartaševičs, Solovjovs, Deņisovs un Rastopirkins. Viņi precizē 32.panta trešajā daļā atsevišķas vietas. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 25., 26. un 27.priekšlikumu.

A.Kalniņš. Arī 28.priekšlikumā Juridiskais birojs aicina aizstāt vārdus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 23.lapaspusē ir 29.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, izteikt 33.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Tas ir iestrādāts nākošajā - 30.priekšlikumā, ko iesniegusi komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 29. un 30.priekšlikumu.

A.Kalniņš. 31.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - aizstāt vārdus “Ministru kabinets” ar vārdu “Saeima”. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 32.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - sakārtot numerāciju. To komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 33.priekšlikums - izteikt pantu uzlabotā redakcijā. Iesniedzējs - Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 34.priekšlikums 28.lapaspusē - izteikt panta nosaukumu uzlabotā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 35.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja - izteikt 42.panta daļu citā redakcijā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 36.priekšlikums saņemts no Juridiskā biroja par redakcijas maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 34.lapaspusē ir 37. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā aizstāt vārdu “vārdus” ar vārdu “nosaukums”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Līdzīgs ir 38.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 39.priekšlikums paredz panta nosaukuma maiņu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš. 40.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs - izslēgt pirmajā daļā vārdus “pilsētas (rajona)”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Un beidzot pēdējais priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja - izslēgt 48.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Antidempinga likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Kalniņš. Termiņš uz trešo lasījumu - 29.oktobris.

Sēdes vadītājs. 29.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas”. Vai vēlaties debatēt par šo jautājumu? Lūdzu!

Vārds Imantam Burvim!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie boļševiki! Ko jūs bļaujat! No vairākuma pozīcijām jūs nospriedīsiet tik un tā, kā gribat, un pataisīsiet to, kas nav, par to, kas ir. Tad viss kārtībā!

Es jums gribēju vienīgi atgādināt vienu lietu, kas ir ļoti savāda. Pozīcijas deputāti šodien pārlido no vienas komisijas uz otru komisiju kā tādi “naktstauriņi” Čaka ielā. No vienām rokām - otrās rokās. Opozīcijas deputātiem pat netiek ļautas pilnas iespējas strādāt divās komisijās, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis. Cienījamais Jānis Čevers kārtējo reizi varētu pieteikties komisijā, kurā viņš grib strādāt jau no paša šīs Saeimas pilnvaru sākuma. Jūs jau neļaujat, jo pozīcijas deputāti kā īsteni boļševiki to neatļauj.

Sēdes vadītājs. Izsaku jums piezīmi, Burvja kungs, par pārāk tēlainu salīdzinājumu izteikšanu no šīs tribīnes. Tādus varētu izteikt no citām tribīnēm.

Vai vēl kāds vēlas debatēt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta “Par deputāta Edgara Zalāna atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 12. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Edgara Zalāna ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 11. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 9. (Starpsauciens: “Viņš tur ir neaizstājams!”)

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - nav, atturas - 1. Nav kvoruma. Pārtraukums - piecas minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Izskatīsim lēmuma projektu “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Debatēs pieteicies deputāts Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā priekšsēdētāja piezīmi, es atsaucu jūsu nosaukšanu par boļševikiem, nosaukšu jūs tīrā latviešu vārdā - par “lieliniekiem”, atbalstot Razminoviča kunga pārnākšanu tieši Juridiskajā komisijā. Lielinieki vispār principā kaut kur bija principiāli cilvēki, un viņi no sociāldemokrātiem aizgāja tikai neprātības pēc. Tāpat kā jūs pašlaik to darāt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Arņa Razminoviča atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - nav, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Arņa Razminoviča ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Spurdziņa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Oskara Spurdziņa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts - “Par deputāta Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva”.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, neviens neatturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākošais lēmuma projekts “Par deputāta Igora Solovjova iekļaušanu Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts.

Līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas locekļus uz komisijas sēdi komisijas telpās tūlīt pat pēc sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Vārds Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Sēde sāksies pulksten 14.00 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. … Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmeklēšanas komisijas pārstāvjus aicinu uz komisijas sēdi 13.30 Aizsardzības un iekšlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atgādinu, ka tūlīt pēc sēdes slēgšanas mēs uzklausīsim izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes atbildi uz deputātu grupas jautājumu par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā un tieslietu ministra Valda Birkava atbildi uz deputātu grupas jautājumu par tautības norādi, iesniedzot dokumentus tiesneša apstiprināšanai.

Lūdzu Saeimas sekretāri nolasīt reģistrācijas izdruku.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Oļegs Tolmačovs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Inese Birzniece, Romualds Ražuks, Guntis Dambergs, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Māris Vītols, Valdis Ģīlis, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Juris Sinka, Juris Dobelis, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdes vadītājs. Tagad uzklausīsim izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes atbildi uz deputātu Egila Baldzēna, Pētera Salkazanova, Jāņa Lejas, Arņa Kalniņa un Imanta Burvja jautājumiem “Par pedagogu finansēšanas kārtību 2000.gadā”.

Lūdzu, vārds izglītības un zinātnes ministrei. Jūsu rīcībā ir 2 minūtes, jo jau ir iesniegta rakstiska atbilde

S.Golde (izglītības un zinātnes ministre).

Par pirmo jautājumu, kā samazināsies pedagogu skaits Latvijā. Nav plānots samazināt pedagogu skaitu, bet ir plānots samazināt pedagogu darba slodzi. Šobrīd pedagogi strādā vidēji 1,3 slodzes, turpretī nākotnē - nevis tikai 2000.gadā, bet arī tālākā nākotnē ir paredzēts, ka skolotājs strādās tikai vienu slodzi, bet ne vairāk.

Otrs jautājums: kā mainīsies pedagogu slodze 2000.gadā? Mēs plānojam pedagogu darba slodzi pielīdzināt valsts sektorā strādājošo darba slodzei - varbūt pat līdz 40 stundām. Tātad nevis liekot papildu darbu klāt, bet gan legāli parādot to darbu, kas šodien skolotājiem publiski netiek parādīts. Tātad viņu darba slodzē tiks ietverts tas darbs, ko viņi veic, gatavojoties stundām, piedaloties pedagoģiskajās sēdēs, metodiskais darbs un viss pārējais. Līdz ar to skolotājs sabiedrības acīs vairs nebūtu cilvēks, kurš strādā tikai 21 darba stundu nedēļā. Tad viņam būtu tāda pati darba slodze kā jebkuram citam cilvēkam.

Nākamais. Kā mainīsies skolēnu skaits uz vienu pedagoga darba likmi 2000.gadā? Šobrīd pēc jaunās tarifikācijas tas vidēji ir viens pret desmit, lai gan dažādās izglītības pakāpēs skaits ir atšķirīgs, turpretī administrācijas slodzēm tas vidēji ir viens pret astoņi. Tiek plānots, ka no 2000.gada 1.septembra… nevis no 1.janvāra, bet no 1.septembra slodze varētu būt 1 pret 9. Pie visiem šiem jautājumiem Izglītības un zinātnes ministrijā strādā speciālistu darba grupa, kurā ir ne tikai ministrijas ierēdņi, bet arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, arodbiedrības pārstāvji, LIVA pārstāvji un dažādi citi cilvēki.

Kā izpaudīsies mācību gada pagarinājums? Salīdzinājumā ar Eiropu Latvijā ir visīsākais mācību gads, tas ir, 175 dienas. Reāli skatoties, arī maijs netiek pietiekami izmantots, maijā ir traucējumi mācību darbā sakarā ar mācību gada nobeigumu, ar ekskursijām un visu pārējo. Tāpēc ir plānots no 2001. gada pagarināt mācību gadu apmēram par divām nedēļām, nepalielinot skolēnu slodzi.

Sēdes vadītājs. Paldies. 2 minūtes ir pagājušas. Vai jautājumu iesniedzējiem ir kādi papildu jautājumi? Nav. Paldies.

Zālē es neredzu tieslietu ministru Valdi Birkavu. Vai jautājumu iesniedzējiem ir kādi iebildumi pret rakstisko atbildi? Ja ir, un ir vairāki, tad tādā gadījumā atbildi uz šo jautājumu pārceļam pēc nākošās kārtējās Saeimas sēdes. Paldies.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tālāko attīstību - 2.lpp.

(1121. un 1121-a dok.) - 2.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 2.lpp.

- dep. A.Seile - 4.lpp.

1122. un 1122-a dok.) - 4.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Kiršteins - 5.lpp.

- dep. I.Burvis - 7.lpp.

(1130. un 1130-a dok.) - 9.lpp.

Priekšlikumi - dep. J.Dalbiņš - 9.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 10.lpp.

(1138. un 1138-a dok.) - 11.lpp.

(1139. un 1139-a dok.) - 11.lpp.

(1151. dok.) - 11.lpp.

(1152. dok.) - 11.lpp.

piešķiršanu deputātam J.Urbanovičam” - 11.lpp.

(1131. dok.) - 11.lpp.

Debates - dep. E.Baldzēns - 12.lpp.

- dep. M.Lujāns - 14.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 15.lpp.

- dep. L.Bojārs - 16.lpp.

- dep. I.Burvis - 18.lpp.

- dep. V.Lāzo - 19.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 21.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 22.lpp.

- dep. O.Deņisovs - 23.lpp.

- dep. I.Burvis - 24.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 25.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 27.lpp.

- dep. I.Godmanis - 28.lpp.

- dep. J.Jurkāns - 29.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 30.lpp.

- dep. M.Lujāns - 32.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 33.lpp.

- dep. L.Bojārs - 34.lpp.

Paziņojums - dep. V.Ģīlis - 35.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 35.lpp.

Debašu turpinājums - dep. V.Makarovs - 36.lpp.

- dep. O.Grīgs - 38.lpp.

(1141. dok.) - 39.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 39.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 39.lpp.

(1142. dok.) - 40.lpp.

Ziņo - dep. A.Seile - 40.lpp.

Par darba kārtību - 42.lpp.

(1149. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. V.Lāzo - 42.lpp.

Debates - dep. A.Kiršteins - 43.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 44.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 46.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 48.lpp.

(1143. dok.) - 50.lpp.

Ziņo - dep. K.Leiškalns - 50.lpp.

(1144. dok.) - 52.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 52.lpp.

Debates - finansu ministrs E.Krastiņš - 56.lpp.

- dep. A.Slakteris - 56.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 57.lpp.

(831. un 1129. dok.) - 60.lpp.

Ziņo - dep. M.Bičevskis - 60.lpp.

(1111. un 1150. dok.) - 61.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 61.lpp.

Priekšlikumi - dep. A.Požarnovs - 62.lpp.

- dep. I.Burvis - 63.lpp.

Debates - dep. M.Lujāns - 64.lpp.

- dep. I.Burvis - 65.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 65.lpp.

- dep. I.Ūdre - 71.lpp.

- dep. L.Bojārs - 71.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 73.lpp.

- dep. I.Burvis - 74.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 75.lpp.

- dep. L.Bojārs - 77.lpp.

- dep. A.Seile - 77.lpp.

- dep. A.Slakteris - 79.lpp.

Par procedūru - dep. V.Lāzo - 82.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 83.lpp.

- dep. M.Lujāns - 83.lpp.

(983. un 1145. dok.) - 83.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 84.lpp.

(983. un 1145. dok.) - 84.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 84.lpp.

(998. un 1146. dok.) - 85.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 85.lpp.

(1003. un 1147. dok.) - 86.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 86.lpp.

(1003. un 1147. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. A.Kiršteins - 87.lpp.

(877. un 1148. dok.) - 87.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 87.lpp.

politikas komisijas” - 94.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 94.lpp.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā” - 95.lpp.

komisijas” - 95.lpp.

Debates - dep. I.Burvis - 96.lpp.

ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” - 96.lpp.

komisijas” - 96.lpp.

ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā - 96.lpp.

sastāva” - 97.lpp.

Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā - 97.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Seiksts - 97.lpp.

- dep. A.Poča - 97.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 98.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāre S.Dreimane - 98.lpp.