Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtības jautājumu - likumprojekta “Valsts valodas likums” izskatīšanu trešajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr. 807.

1. priekšlikums - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums - ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret 1.priekšlikumu iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Arī 2. priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 3.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runāt vēlas Igors Solovjovs. Diemžēl 2. priekšlikums jau ir izskatīts. Vai pret 3.priekšlikumu ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 4.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godājamie deputāti! Mūsu priekšlikums par 2.panta redakciju balstās ne tikai uz mazākumtautību, nacionālo un etnisko grupu viedokli, bet arī uz Oslo rekomendācijām par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām. Pašās rekomendācijās pilnā mērā atspoguļojas Cilvēktiesību deklarācijas pamatprincipi, un galvenais no tiem ir tas, ka visi cilvēki ir dzimuši brīvi un vienlīdzīgi savās tiesībās un ir vienlīdz cienāmi.

Es gribu pateikt, ka nesen, pirms kādiem diviem vai divarpus mēnešiem Eiropas komisijā, kad mēs sākām skatīt šo jautājumu... visi piekrita tam, ka šim likumam vaina ir tāda, ka mēs nevaram pateikt, kas ir kas. Mēs otrajā lasījumā pieņēmām šādu tekstu: nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā. Es nezinu... Kas var man pateikt, kas tas ir “iekšējo etnisko grupu saziņa”? Kur viņi dabūjuši šādus vārdus? Saprotiet, to redakciju, ko mēs piedāvājam, var pieņemt, bet šeit vajag izsvītrot šo tekstu - “nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā”. Tāpēc mēs lūdzam, cienījamie deputāti, atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un 2.pantā izsvītrot šos vārdus, un 2.pants tad skanēs tā: likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, kā arī nacionālo kultūras biedrību un reliģisko organizāciju iekšējā saziņā. Es ļoti lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas! Es esmu nedaudz izbrīnīts par to, ka jūs sašaurināt minoritāšu valodu lietošanu, jo komisijas priekšlikums ir apjomīgāks attiecībā pret minoritāšu valodu lietošanu. Aicinu noraidīt 4. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 5.priekšlikums - Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 6.priekšlikums - deputātu Demakovas, Estas, Goldes un Ābiķa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 7.priekšlikums - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 9.priekšlikums - Ministru prezidenta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 10.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija pieprasa papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts nodrošina katram iedzīvotājam iespēju apgūt valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai izmantotu šā panta otrajā daļā paredzētās tiesības.” Diemžēl man liekas, ka daudzi deputāti tāpat kā padomju laikos domā vienu, runā otru, bet dara trešo. It kā visi deputāti ir vienisprātis, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jāzina valsts valoda. Bet ko mūsu valsts ir izdarījusi, lai tas tā būtu? Pagājuši astoņi neatkarības atjaunošanas gadi, bet cittautiešu skolās latviešu valodu pasniedz slikti. Citādāk arī nevar būt, jo 50% latviešu valodas skolotāju, skolotāju minoritāšu skolās, ir nespeciālisti. Mums ir sliktas, novecojušas latviešu valodas mācību grāmatas, trūkst audiovizuālo mācību līdzekļu. Krievu mācībvalodas skolu direktoriem ir vieglāk visu to nopirkt angļu valodas mācīšanai nekā latviešu. Par latviešu valodas kursiem cilvēkam jāmaksā no 15 līdz 30 latiem. Par valsts valodas prasmes atestāciju - gandrīz 20 latu. Kaut ko šajā virzienā dara UNDP LAT-2 programmā par ārzemju līdzekļiem, bet kā saviem iedzīvotājiem palīdz Latvijas valsts? Ar Valsts valodas policijas, piedošanu, inspekcijas represīvo metodi labus rezultātus neiegūs. Nepieciešama pozitīva motivācija. Valstij jārada apstākļi valsts valodas apguvei, jāsagatavo skolotāji un mācību līdzekļi, jāorganizē bezmaksas kursi vai jāņem piemērs no Lietuvas. Nezina valodu - slikti. Viņi cilvēkam dod naudiņu - ej un mācies! Es uzskatu, ka katram cilvēkam jāatbild par sevi pašam, bet valstij jānodrošina iespēja. Tāpēc arī lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Valsts šobrīd nodrošina bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību un iespēju robežās atvēl līdzekļus valsts valodas apgūšanai. Piemēram, skolotājiem šādi bezmaksas kursi pagājušajā mācību gadā tika nodrošināti. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 61, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 11.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Augsti godātā Saeima! Šis priekšlikums nekādā mērā nebūtu saistāms ar kādiem politiskiem valdības veidošanas plāniem, tās traucēšanu vai jebkādu citu politiku. Tas ir vienkārši taisnīgs, jo tas pielīdzina latgaliešu valodu lībiešu valodai. Kāpēc jūs gribat represēt vienu lielu Latvijas novadu? Ādamsona kungs, netraucējiet runāt no tribīnes!

Es aicinu jūs šoreiz neievērot to sasteigto vienošanos (acīmredzot tā ir valdības veidošanas karstumā parakstīta), bet tomēr atbalstīt to, ka latgaliešu valoda būtu atbalstāma kā ļoti svarīga mūsu kultūras sastāvdaļa, tāpat kā lībiešu valoda. Nepadarīsim to par šaura cilvēku loka izmantotu valodu, kā lībiešu valodu! To mēs varam darīt tagad. Te nav nekā tāda, kas jums kaitētu tālāk darboties un aģitēt Latgali balsot par jums. Vajag latgaliešu valodu atbalstīt ne tikai rakstu zīmēs, bet visos tās skaistajos veidos. Nedariet, lūdzu, sev kaunu!

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šeit viss ir ļoti korekti un pareizi. Runa tik tiešām ir par latgaliešu rakstu valodu. Ja šeit vilktu paralēles ar lībiešiem, tad būtu jārunā par latgaļu valodu. Priekšlikums ir korekts. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es aicinu kolēģus balsot, jo komisijas izstrādātais priekšlikums ir korektāks no juridiskā viedokļa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikums - deputātes Rugātes priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 13.priekšlikums - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Mūsu priekšlikums ir aizvietot likuma tekstā, visā tekstā, vārdu “svešvaloda” ar vārdiem “cita valoda”. Tas pirmajā acu uzmetienā izskatās kā sīkums, par kuru nav ko strīdēties. Likumprojekta apspriešanas gaitā es no likumprojekta autoriem dzirdēju argumentu, ka, lūk, tikai šādā likuma izpratnē visas valodas, izņemot valsts valodu, tiek uzskatītas par svešvalodām, taču pastāv citi spēkā esoši normatīvie akti, kur netieši ir atzīta mazākumtautību valodas pastāvēšana Latvijā.

Mēs arī dzirdējām, ka šis termins ir tikai tehnisks apzīmējums, tāpēc neesot vērts apvainoties. Uz to visu es gribu atbildēt, ka nedrīkst sajaukt īstās svešvalodas, pieņemsim, angļu valodu vai franču valodu, ar Latvijas mazākumtautību dzimto valodu, teiksim, krievu vai poļu. Mēģinājums tās sajaukt ir tīra provokācija. Un termins “svešvaloda” attiecībā uz mūsu dzimto valodu ir tīrais apvainojums mums, Latvijas krieviem, un arī visai krievu lingvistiskajai kopienai.

Mums ir pilnas tiesības to apgalvot, jo es dzīvoju savu tautiešu vidū un labi pazīstu Latvijas krievu jūtas un sāpes. Ticiet man, ir rūgti un sāpīgi uzzināt kādā gaišā dienā, ka tava dzimtā valoda tavā dzimtajā zemē ar likumu ir pasludināta par svešinieku valodu. Trīsdesmitajos gados Vācijā viens no pirmajiem soļiem, kuru spēruši nacisti, nākot pie varas, bija visu nevāciešu izcelsmes pilsoņu pasludināšana par svešiniekiem, par ārzemniekiem, un šodien līdzīgu soli ir gatava izdarīt demokrātiskā Latvijas Saeima. Kur mēs nonāksim, ja ar šo sākam?

Ja apzīmējumam, kā apgalvo likumprojekta autori, ir tikai tehnisks raksturs, tad, lūdzu, aizvietosim šo, mūsuprāt, apvainojošo vārdu ar citu - neitrālu terminu, piemēram, tādu, kādi ir mūsu priekšlikumā, - “citā valodā”. Vai no tā varētu pasliktināties likuma kvalitāte? Nekādā gadījumā, bet tāds draudzīgs solis mums, Latvijas krieviem, būtu viens iemesls mazāk, lai neticētu savai valstij. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šāds formulējums, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija, ir korekts no juridiskā viedokļa, un mums nav radušies nekādi pārpratumi ne ar vienu šā likuma vērtētāju, jo visi to saprot. Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šā likuma izpratnē tā ir uzskatāma par svešvalodu. Pretējā gadījumā likumā var rasties liels jūklis, jo cita valoda, piemēram, minoritātes valoda, teiksim, vācu valoda, vienā gadījumā var būt “cita valoda”, bet otrā gadījumā - minoritātes valoda. Šis formulējums ir ļoti korekts no juridiskā viedokļa, tāpēc aicinu priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 13. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 14. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man drusciņ dīvaini ir dzirdēt to, ko Ābiķa kungs visu laiku atkārto, - “korekta no juridiskā viedokļa”. Tas, protams, ir Ābiķa kunga viedoklis, bet nevajadzētu uzdot, ka visi eksperti tam piekrīt un tā tālāk. Es sapratu, ka daudzi no jums vairāk domā par to, kā parādīt savu uzticību iespējamās jaunās valdības koalīcijas partneriem, bet es ļoti lūdzu padomāt par to, ka šis likums patiešām ir ļoti būtisks un ka tā sekas var būt daudz nopietnākas nekā tas, kādu “portfeli” kāds iegūs jaunajā valdībā. Es domāju, ka šis likumprojekts būtu jāvērtē, vadoties pēc diviem kritērijiem.

Pirmais kritērijs ir mūsu starptautiskās saistības. Mēs it kā visi šeit iestājamies par integrāciju Eiropā. Tagad mēs gribam uzņemties šīs saistības un vadīties pēc tiem noteikumiem, kuri ir spēkā šajā vienotajā Eiropā. Ne tikai van der Stūls, kuru šeit daudzi visādi lamā un tā tālāk, izteica savu viedokli.

Pagājušajā Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas sesijā Latvijas delegācija tika uzaicināta pie Eiropas Padomes ģenerālsekretāra ar vienu vienīgu mērķi - lai ģenerālsekretārs izteiktu savas bažas sakarā ar Valsts valodas likumu. Mēs esam saņēmuši jau vairākas vēstules no Eiropas komisijas, un tas ir ārkārtas gadījums. Parasti Eiropas Savienība ar tādām lietām nenodarbojas. Tagad mūsu Rietumu partneri, draugi un nākamie partneri vienotajā Eiropā, patiešām ir nobažījušies par to, kā mēs šeit balsosim. Nu padomāsim, ko saka šis pants!

Visas šīs Eiropas institūciju rekomendācijas runā par vienu - par to, ka minoritāšu tiesības ir jāievēro, bet mēs savā likumā pasludinām, ka minoritāšu mums vispār nav. Arī no veselā saprāta viedokļa es gribu jums pajautāt; tātad vai Latvijā ir minoritātes vai nav? Ja minoritātes ir, tad ir arī minoritāšu valodas, un juridiski ir nekorekti, Ābiķa kungs, sajaukt kopā svešvalodas un minoritāšu valodas. Svešvalodas un minoritāšu valodas statuss tomēr ir ļoti atšķirīgs, un, ja mēs tagad nobalsosim par šo pantu tieši šajā variantā, tad galu galā būs tas pats, kas notika ar Pilsonības likumu. Jā, mēs par spīti visiem 1994.gadā pieņēmām šādu likumu, bet pēc pieciem gadiem mums tomēr tas bija jāgroza. Latvijas prestižs ir cietis ļoti nopietni. Nu tad šoreiz nepieļausim šo situāciju, nu tad mācīsimies no pašu kļūdām! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Nebūt šis likums nepasludina to, ka Latvijā nav minoritāšu valodu. Es ar visu atbildības sajūtu varu teikt, ka gan krievu valoda, gan citas valodas joprojām ir minoritāšu valodas, bet, lai juridiski korektāk varētu izteikt šā likuma tekstu, es vēlreiz atkārtoju, šā likuma izpratnē ikviena cita valoda, izņemot lībiešu valodu, ir uzskatāma par svešvalodu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Cita likuma nav!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 14. politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 15. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij! Runājot par 6.panta redakciju, mūsu frakcija piedāvā, ka tikai uz valsts un pašvaldības iestādēm jāattiecina prasība lietot un pārvaldīt valsts valodu. Tas pilnībā atbilst EDSO rekomendācijām un tam, ko rakstīja van der Stūls savā vēstulē un kas ir viņa piedāvātajā likumprojekta variantā. Un ne tikai pēc būtības, bet arī pēc tā gara. Runājot komisijā ar ekspertiem, viņi minēja dažus piemērus, kā vajadzētu šo pantu pielietot. Pēc viņu domām, Latvijas Satversme un arī Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencija uzliek par pienākumu neprasīt no cilvēka valsts valodas zināšanu, ja viņš strādā privātā uzņēmumā. Tika piedāvāts konkrēts piemērs ar restorāna oficiantu: restorāna oficiantam nav jālieto un nav jāzina valsts valoda, ja viņš strādā privātā restorānā. Un tā ir normāla situācija, jo patērētāja tiesības nozīmē, ka patērētājs var iet uz citu iestādi, uz citu restorānu vai veikalu un izmantot to piedāvātos pakalpojumus. Bet mani izbrīna komisijas piedāvātais variants - konkrēti otrā daļa. Es varu saprast, ka sabiedrības likumiskās intereses ir morāles aizsardzība, bet es nevaru saprast, kādā veidā mēs kaitināsim morāli, ja nerunāsim valsts valodā. Tas man nepavisam nav saprotams. Ļoti stipri bija sagrozīts variants, ko piedāvāja EDSO, - konkrēti attiecībā uz to, kas ir sabiedrības likumiskās intereses. Komisija to vēl papildināja ar patērētāju tiesībām, patērētāju tiesību aizstāvību, un vēl bija runa arī par informācijas un dažāda veida ziņojumu sniegšanu. Arī tas neatbilst ne mūsu Satversmei, ne tiem vienošanās dokumentiem, ko mēs ratificējam šeit, Saeimā. Tāpēc es lūdzu balsot par mūsu piedāvāto redakciju un atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Komisijas piedāvātais 6.panta otrās daļas formulējums simtprocentīgi atbilst starptautisko tiesību normām, kur tieši tāds formulējums ir iekļauts. Un vēl es gribētu atgādināt attiecībā uz viesmīļiem, ka pastāv Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas izstrādātās Oslo rekomendācijas, kas paredz, ka valsts drīkst reglamentēt valsts valodas lietošanu tur, kur tiek skartas patērētāju intereses. Es domāju, ka restorānu apmeklētāji ir patērētāji. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 11. Priekšlikums ir noraidīts. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas deputāts Leons Bojārs ir iesniedzis Prezidijam paziņojumu: “Balsojumā par 11.priekšlikumu es, Leons Bojārs, balsoju “pret”.”

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 16. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 17. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, Ābiķis un pārējie var mānīt tās tantiņas, kas varbūt klausās šo sēdi. Viņas nekad nav bijušas Londonā, Anglijā. Bet es domāju, Kārlis atceras, kā mēs apmeklējām Čainataunu. Nu, protams, Kārli! Visērtākā pozīcija, cienījamie kolēģi... Ābiķa kungs, kas arī ir pa ārzemēm pabraukājis un tās apmeklējis, mānīja tautu, stāstīja, ka, lūk, restorānā patiešām nemācēs latviešu valodu, būs šausmas... Čainataunā patiešām daudzās vietās nezina angļu valodu. Protams, - ja Ābiķa kungs labi zina ķīniešu valodu, tad viņu tur apkalpos, bet cienījamais Leiškalna kungs vismaz rādīja ar pirkstiem uz to treknāko vistiņu, un tad ķīnietis labi saprata. Tā ir viena no vecajām valstīm, kurās patiešām rūpējas par savu valodu, bet ir jāievēro katras nācijas identitāte. Un patiešām bija patīkami ieiet Čainataunā, kas ir atsevišķs kvartāls. Protams, var jau kārtējo reizi Ābiķa kungs mānīties un stāstīt, ka tas viss ir saskaņots, un var no vietas bļaustīties arī Tautas partija. Es saprotu, ka jums jau vajag, lai nobalsotu par šo likumu, lai visiem parādītu, ka nu jums ir potenciālā jaunā valdība kabatā, un visi klanīsies un darīs, kā vajag, kā Ābiķa kungs teiks. (Nu, redzi, tu tomēr atcerējies, Kārli, ka tu tur biji un rādīji ar pirkstu!)

Un tāpēc, cienījamie kolēģi, daudz nopietnāk ir jāpadomā. Protams, mēs varam šeit māžoties - un to dara Tautas partija ar šo likumu, māžojas ar tām tantiņām, un varēs “Lauku Avīzē” rakstīt: nu mēs beidzot panācām, nu mēs kaut ko izdarījām... Taču man ir kauns. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Jo, ja jūs iedziļināties tajā projektā, ko ir realizējusi atbildīgā komisija, tad redzat, ka mēs nokļūstam pie tā, ka, lai obligāta būtu norma, ka ir jābūt valsts valodas zināšanām, patiešām pietiek, lai būtu kaut kāda, pat minimāla, pašvaldības kapitāla daļa uzņēmējsabiedrībā.

Tālāk. Ja mēs paskatāmies 3.punktā, tad redzam, ka tur ir rakstīts: “pamatojoties uz likumu vai citu normatīvu aktu”... Piedodiet, te ir arī juristi, Muciņa kungs un pārējie juristi, - pasakiet, ko nozīmē šie vārdi “vai citu normatīvu aktu”? Kas tos aktus drukās? Pašvaldības dome, ierēdnis? Mēs paveram bezgalīgu iespēju manipulēt ar uzņēmējiem. Tā ir bīstama norma, un tāda nedrīkstēja būt... Tādēļ es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kurā ir loģiski pateikts: ja valsts vai pašvaldības kapitāla daļa uzņēmējsabiedrībā ir 50%, tad ir saprotams, ka var prasīt papildus kaut kādu kontroli. Nevar atbalstīt arī to iniciatīvu, ko es jau minēju, - “vai citu normatīvu aktu”. Un vislielākais cinisms, cienījamie kolēģi, mūsu valstī vienmēr ir bijis tas, ka... tas ir 4.pants... 1., 2., 3.pants... Būs pakļautība Ministru kabinetam, būs atkal tādi normatīvi kritēriji, vai cilvēks var cept bulciņas vai ne, vai viņš, tā teikt, ieies tanī “kadastrā”. Būs ierēdņiem atkal foršs darbs. Varbūt atkal būs kaut kāda jauna pārvalde, būs jāpiešķir nauda, finansējums. Tas ir ļoti labi. Bet ceturtajā daļā, kura skar mūsu draugus no “Lattelekom” un pārējām kompānijām, mēs varam parunāt ne tikai par krievu valodu, bet arī par cienījamo angļu valodu, un izrādīsies, ka, cienījamie kolēģi, šie punkti vairs nepakļaujas... šis 4.punkts... Ja jau mēs radām cinismu, tad radīsim cinismu, Ābiķa kungs, līdz galam! Kur tad jūsu - Tautas partijas - morāle ir? Tās nav, tā ir izčibējusi. Tādēļ, ka, atvainojiet, tā mugura ir tāda lokanāka - ir jāpaklanās angļu valodas priekšā. Un, protams, šie kungi varēs organizēt tulkošanu latviešu valodā... Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu projektu, tas ir daudz loģiskāks. Protams, es jau saprotu, - jums ir tāds asins zvērests. Nu, pildiet to! Un gan jau arī sociāldemokrāti kārtējo reizi paklanīsies. Man gan rodas bailes, ka tās muguras paliks par daudz lokanas un galīgi salieksies ragā, bet mums tie krēsli tādām taisnām mugurām. Un vismaz jaunā Valsts prezidente, ko arī jūs atbalstījāt, aicināja, lai deputāti domātu par tautu. Bet nu... laikam tauta paliek tikai viņai domāta. Taču Valsts prezidentei, iespējams, būs jādomā par to, ko jūs sadarīsiet šodien.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Man ir grūti komentēt Lujāna kunga uzstāšanos, jo viņš pārsvarā runāja nevis par tēmu, bet par citiem normatīviem aktiem. Gribu paskaidrot, ka likums deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt noteikumus, kas arī ir šie “citi normatīvie akti”. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 18. - deputātu Demakovas, Estas, Goldes un Ābiķa priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 19. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Eiropas lietu komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 23. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Es domāju, ka visi atzīst, ka ļoti neveiksmīga ir redakcija, kura definēja, ka privāts nav tāds uzņēmums, kurā valstij vai pašvaldībai pieder lielākā daļa… Kā mēs to varam kontrolēt? Mēs to vispār nevaram kontrolēt. Jo, ja tā ir, pieņemsim, akciju sabiedrība, tad mēs tikai pirms sapulces varam zināt, ka akcijas ir iesaldētas. Tas ir vienu reizi gadā. Ja mēs pieņemsim mūsu piedāvāto redakciju, ka valsts valoda ir darba valoda iestādēs un uzņēmumos, kuros valstij vai pašvaldībai pieder ne mazāk kā puse kapitāla daļu, tad mēs varēsim kontrolēt. Jo Vērtspapīru tirgus komisija reģistrē akcionārus, kuriem pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu. Tas ir pilnīgi normāli.

Tālāk. Kas attiecas uz 24. priekšlikumu, arī tas ir saistīts ar šo jautājumu… un, es atvainojos, arī priekšlikumu, kurš skar vārdus “un citu darba sanāksmju”… Arī tā ir neveiksmīga redakcija. Jo - kas ir “cita darba sanāksme”? Mēs nevienojāmies par to pat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Jo patiešām par to var uzskatīt arī jebkuru divu darbinieku sarunu.

Arī tā ir darba sanāksme, ja viens dod uzdevumu citam. Ja priekšnieks, piemēram, dod uzdevumu citam - savam darbiniekam. Tā arī ir darba sanāksme, un mēs vienkārši liedzam cilvēkam runāt tajā valodā, kura viņam ir ērtāka.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu iesniegto 23., 24. un 25. priekšlikumu attiecībā uz 7. pantu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, bet kā neatkarīgs deputāts es aicināšu, kad mēs balsosim, atbalstīt 27. - Juridiskā biroja prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 62, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 24. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 13. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 25. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkal gribu jums atgādināt par veselo saprātu. Kas ir “cita darba sanāksme”? Kurā likumā ir tām juridiskā definīcija? Ja divi darbinieki apspriež kādu darba jautājumu, vai tad tā ir darba sanāksme vai nav? Un vai valodas inspektoram ir tiesības piedalīties šādās sarunās? Šī norma nav ne izpildāma, ne arī pārbaudāma. Un tāpēc nav nekādas jēgas to iekļaut likumā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot un tikai atgādinu, ka likuma izskatīšanā piedalījās ļoti kvalificēti juristi, pirmām kārtām no Saeimas Juridiskā biroja. Un tādēļ uzskatu, ka šāds termins ir ļoti korekts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - politisko partiju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 63, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 26. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, es aicinu to atbalstīt, jo, manuprāt, šis priekšlikums ir korektāks priekšlikums nekā tas, ko ir atbalstījusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 27. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

Dz.Ābiķis. 28. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Būtībā šai normai ir provocējošs raksturs. Neaizmirsīsim, ka šeit runa ir par privāto jomu, tātad par privātām uzņēmējsabiedrībām un nevalstiskām organizācijām. Vai šo privāto organizāciju darbinieki paši nevar izlemt, kādā valodā viņiem runāt savā starpā? Skaidrs, ka šeit ir domātas situācijas, kad kolektīvā strādā pārsvarā nelatviei. Taču, ja kāds latvietis pastāvīgi pieprasīs, lai privātā uzņēmuma vadība viņa dēļ nodrošinātu tulkojumu un maksātu par to, ar ko tas beigsies? Es domāju, ka labākajā gadījumā tas tikai saasinās attiecības šajā kolektīvā, un baidos, ka uzņēmuma saimnieki pacentīsies no šāda darbinieka pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Tieši tāpēc es teicu, ka šī norma ir provocējoša. Privātā biznesa sfērā tā tikai veicinās segregāciju pēc etniskās pazīmes. Un diez vai tie cilvēki, kuru aizstāvība šeit ir domāta, vispār izmantos o normu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un svītrot šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šī norma aizstāv latviešu tiesības lietot latviešu valodu sēdēs un sanāksmēs. Tā ka aicinu noraidīt 28. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, aturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais. 29. priekšlikums ir pilnīgi identisks un, manuprāt, līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītājs. 29. un 30. priekšlikums līdz ar to nav balsojami.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 31. - deputāta Tabūna priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Nē, balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu par 31. - deputāta Tabūna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - nav neviens, pret - 74, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 32. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kāda ir mūsu priekšlikuma būtība? Būtība ir tāda - attiecināt visas normas, kuras ir ieliktas 8. panta pirmajā daļā, nevis uz visiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, bet tikai uz tiem, kuros valsts kapitāla daļa ir lielāka par 50 procentiem. Šajā gadījumā tieši valsts garantēs latviešu valodas lietošanu, jo tieši valstij tur pieder 50 un vairāk procenti. Šajā gadījumā es lūdzu jūs atbalstīt mūsu prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, mēs diskutēsim arī par turpmākajiem priekšlikumiem, un, ja mēs atbalstītu 42. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu -, tad šī problēma tiktu atrisināta. Kas attiecas uz šo redakciju, es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 33. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir līdzīgs, un arī tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Paldies, cienījamie kolēģi, ka man šinī gadījumā tomēr deva vārdu. Es biju pierakstījies arī attiecībā uz 31. priekšlikumu. Diemžēl Kancelejas darbinieki laikam manu lapiņu pazaudēja. Es gribēju teikt, ka ir patiešām patīkami, ka komisijā reizēm parādās arī saprāta dzirksts, jo citādāk šis likums beigās būtu jānosauc nevis par Valsts valodas likumu, bet gan par “bokseru” likumu.

Šinī gadījumā es gribētu atkal vērsties pie Ābiķa kunga. Ābiķa kungs, jūs nesen kā neatkarīgs deputāts - es tikai nezinu, no kā jūs esat kļuvis neatkarīgs, - aicinājāt atbalstīt tādu iniciatīvu, kādu Juridiskais birojs piedāvāja, - ka lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībām. Tad jūs bijāt neatkarīgs. Un tagad ir nākamais priekšlikums, - arī attiecībā uz to jūs varat kļūt galīgi neatkarīgs. Šeit arī ir pilnīga loģika. Mēs konkrēti iesakām un piedāvājam: tur, kur valstij un pašvaldībai pieder ne mazāk kā puse kapitāla daļu… Protams, es saprotu, jūs tūlīt nāksiet un teiksiet, ka nevar jau atbalstīt šādas frakcijas priekšlikumu… Bet tad jūsu tā neakarība ir ļoti īpatnēja.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un nobalsot šinī gadījumā pozitīvi. Un iepriecināsim arī Ābiķa kungu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtoju: mēs izskatīsim arī 42. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Ja Saeima to atbalstīs, tad zināmā mērā šī problēma tiks novērsta. Attiecībā uz šo redakciju es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir arī 34. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns. (Starpsauciens: “Pēdējais...”)

M.Lujāns (politisko organzāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvija” frakcija).

Patīkami dzirdēt politisko pretinieku atsauksmes. Tas nozīmē, ka tomēr kāds klausās mūsos, vismaz cienījamais Dobeļa kungs.

Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt, ka arī Ābiķa kungs atzīst, ka komisija ir savārījusi putru, vismaz šinī pantā. Ka mums tagad ir jāgaida 42. priekšlikums un ka tad jau nu mēs kaut ko izdarīsim. Protams, es vienmēr ticu Tautas partijas pārstāvim cienījamajam Ābiķa kungam, bet šinī gadījumā es tomēr ieteiktu atbalstīt mūsu loģisko priekšlikumu. Mēs piedāvājam 8. panta pirmajā daļā izsvītrot vārdus “un visos dokumentos”. Šis pants skar konkrētu uzņēmējdarbību. Mēs uzliekam par pienākumu visu dokumentāciju, kas ir iekšējā lietošanā, obligāti veikt valsts valodā. Tas ir galīgs nonsenss, cienījamie kolēģi!

Es gribētu šinī gadījumā vērsties pie cienījamajiem kolēģiem no nacionālajām kultūras biedrībām, kurām arī ir uzņēmējsabiedrības. Un ir jautājums, kā rīkoties kaut vai tajā pašā individuālajā uzņēmumā… Vai tēvam ir dēlam obligāti jāsūta latviešu valodā zīmīte, ka, lūk, jāiedod Ābiķa kungam divas bulciņas? Vai tāda zīmīte ir obligāti jāsūta latviešu valodā vai var tomēr arī krievu valodā? Es domāju, ka galaproduktu Ābiķa kungs saņems - to, ko viņš būs lūdzis. Bet, protams, var jau arī pieprasīt visu pārvērst galīgā nenormālībā.

Protams, arī Ādamsona kungs… nu nesaņemsiet šoreiz ordeni. Bet ceram, ka labi uzvedīsieties un valdošais vairākums jums piešķirs vismaz vēl vienu pistoli.

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā es aicinu jūs vērsties pie loģiskā saprāta. Savulaik teica, ka šis parlaments esot inteliģences parlaments. Cienījamamie inteliģences pārstāvji, nu būsim loģiski! Šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks. Un es aicinu atbalstīt mūsu iniciatīvu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamais Lujāna kungs! Es parasti izvairos ēst bulciņas, jo man pārsvarā ir sēdošs darbs. Atgādinu to, ko iepriekš teicu, - ka es aicinu vēl pie šā jautājuma apspriešanas atgriezties, kad skatīsim 42. priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbalstot to, mēs arī šo problēmu zināmā mērā novērstu. Šobrīd aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 35. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 35. - Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 65, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka Saeima rūpīgi izvērtēs Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu nr.42 un to atbalstīs. Un, ja mēs to atbalstām, tad šajā gadījumā tomēr atbildīgās komisijas priekšlikumu vajadzētu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 71, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir arī 39. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma atšķirība no komisijas izstrādātā ir neliela, bet diezgan būtiska. Mēs uzskatām, ka tieši ar likumu mēs varam precīzi noteikt dokumentus, kuri ir iesniedzami valsts iestādēs. Nav vērts atļaut ierēdņiem pieņemt kādus papildu normatīvos aktus, lai bez gala paplašinātu tādu dokumentu sarakstu. Mūsu uzņēmējiem pašlaik nav tie visvieglākie laiki. Ekonomiskā krīze turpinās. Atvieglosim viņiem dzīvi, ierobežosim visas valsts prasības tikai ar likumu un līdz ar to izsvītrosim no likuma teksta vārdus “un citiem normatīvajiem aktiem”!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis.40. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs jau iepriekš neatbalstījām atbildīgās komisijas piedāvāto 38.priekšlikumu, cerot, ka izdosies vienoties par 42.priekšlikumu, tad līdzīgi es aicinu arī rīkoties šoreiz un tomēr neatbalstīt komisijas priekšlikumu, bet noraidīt to.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 72, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! No visiem mūsu iepriekšējiem balsojumiem, kuros mēs neatbalstījām arī atbildīgās komisijas atsevišķas redakcijas, izriet, ka Saeimai kopumā vajadzētu atbalstīt 8.pantu tādā redakcijā, kādu te ir sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 96, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 43. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atkal negribu... nevaru piekrist tam, ka šeit ir juridiski korekts formulējums. Kas ir šie “citi sabiedriskie pakalpojumi”? Šī norma pieļauj pārāk plašu interpretāciju. Pakalpojumus var sniegt un parasti sniedz privātā persona vai privātā uzņēmējsabiedrība citai privātai personai vai uzņēmējsabiedrībai. Tātad šeit likumprojekts atkal iejaucas tīri privātā jomā. Mūsuprāt, šajā pantā uzskaitījumam jābūt izsmeļošam. Tas jau ir dots šajā pantā, un šis papildinājums “citi sabiedriskie pakalpojumi”, kas ir pilnīgi neskaidrs, ir absolūti nevajadzīgs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tādā formulējumā, kādā tas tagad ir parādījies, vispār ir absurds. Cienījamie kolēģi, iedomājieties vienu situāciju! Atnāk patiešām tā vecā tantiņa, kuru mīl gan “Latvijas ceļš”, gan Tautas partija, pie ārsta, un tas ārsts izraksta viņai latviešu valodā to recepti. Es pilnīgi labi to saprotu! Bet, ja tā tantiņa, piedodiet, nemāk to latviešu valodu, tad mēs, lūk, ar šādām iniciatīvām obligāti radām konfliktsituāciju. Padomājiet uzmanīgi, cienījamie kolēģi, cik tālu mēs jau esam iejaukušies privāto subjektu tiesībās! Cienījamie kolēģi, tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas viedokli. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Deputāta Lujāna piemērs bija vienkārši nekorekts, un es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 70, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 10.pantā ir redakcionāls labojums. Es ceru, ka pret to iebilžu nebūs.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 44. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums šajā pantā nav nekas cits kā vien sašaurināta norma, kas pārņemta no spēkā esošā Valodas likuma. Šī norma paredz, ka ar personīgajiem iesniegumiem cilvēks var griezties valsts un pašvaldību iestādēs četrās valodās, - latviešu, angļu, vācu un krievu valodā. Turpretī es piedāvāju saīsināt šo sarakstu līdz divām valodām, kuras mūsu valstī reāli ir lietošanā un kuras prot absolūtais ierēdņu vairākums.

Es zinu, ko pašlaik domā daudzi deputāti: tik naivs ir jaunais cilvēks!

Tieši krievu valodas dēļ šis saraksts tika saīsināts līdz vienai valodai, bet viņš, tas ir, es, grib bremzēt vēsturiskās patiesības atjaunošanu un okupācijas seku likvidāciju.

Cienījamie kolēģi! Arī mums ir vēsturiskā atmiņa, un mēs labi zinām no saviem vecajiem radiniekiem, ka arī pirmskara Latvijā valsts pakāpeniski, bet varmācīgi sašaurināja mūsu senčiem iespēju lietot viņu dzimto valodu. Mēs labi atceramies, ka Latgales pusē pie iestāžu durvīm sēdēja tulki, bet vecticībnieki un poļi bija spiesti maksāt par katra dokumenta sastādīšanu. Un kāda okupācija tad bija vainīga? Varbūt okupācija vēsturiskajā perspektīvā ir ne tikai problēmu cēlonis, bet arī rezultāts? Varbūt tad, pirms 60 gadiem, un arī šodien mums ir pavisam cita reālā problēma, nevis nelatviešu lielais īpatsvars vai okupāciju seku likvidācija?

Kāda te ir problēma? Varbūt tā ir izkropļota nacionālās valsts idejas izpratne? Visu civilizēto nāciju pieredzē ir uzkrāts, ka valsts ir sabiedriska institūcija, kurai jākalpo cilvēkam, nevis otrādi. Taču, aizliedzot griezties valsts iestādēs ar krievu valodā sagatavotiem dokumentiem, mēs piespiežam cilvēkus kalpot valsts ierēdņiem, kalpot ļoti cienītai, bet abstraktai un augstai nacionālās valsts idejai. Pirms balsojuma lai katrs no mums atbild sev, kas ir vērtīgāks šajā pasaulē - skaista un taisnīga ideja vai dzīvais cilvēks un viņa rūpes, vēlmes un intereses. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šeit likumā jau ir norādīta vesela rinda gadījumu, kad nav nepieciešams šis tulkojums, tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 12. Priekšlikums tiek noraidīts.

Dz.Ābiķis. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. 45.priekšlikums.

Dz.Ābiķis. Es atvainojos, 45. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Dārgie kolēģi! Mūsu frakcijas priekšlikums bija tāds - izsvītrot divus vārdus “steidzami” un “tikai”. Vārdu “steidzami” jaunajā redakcijā mēs vairs neredzam, bet “tikai” attiecībā uz iesnieguma valodu palika. Šeit vārdam “tikai” ir vienīgi emocionāla slodze, bet nav nekādas citas praktiskas nozīmes. Tas ir tikpat liels papildinājums likuma tekstā kā teiksim, ja ceļu satiksmes noteikumos būtu ierakstīts, ka Latvijā virzība ir tikai pa ielas labo pusi. Ja mēs šajā likuma tekstā šeit izsvītrosim vārdu “tikai”, tad nekas pēc būtības nemainīsies, varbūt pat uzlabosies, taču arī lielas uzlabošanās nebūs, to es varu jums apgalvot.

Vispār es gribu pateikt, ka šis pants ir sagatavots ļoti pavirši. Kur jūs, dārgie kolēģi, esat redzējuši, ka cilvēks ātro palīdzību vai ugunsdzēsējus izsauc ar rakstisku iesniegumu? Kur mēs to varam redzēt? Tā ir anekdote vai naivs mēģinājums piemānīt Eiropas ekspertus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Aicinu balsot, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 45. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībā vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 7. Priekšlikums tiek noraidīts.

Dz.Ābiķis. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 47. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 48. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie Prezidija locekļi un deputāti! Mēs visi lieliski zinām, ka Latvijā dzīvo daudz maznodrošinātu iedzīvotāju. Viņi skaita katru santīmu un tāpēc nevarēs samaksāt par tulka pakalpojumiem, ja viņiem būs jāgriežas pie ierēdņa ar sūdzību vai iesniegumu. Mūsu frakcija piedāvā pieļaut tādu likuma normu, ka dokumentu tulkojums nav jāiesniedz personām, kas pārsūdz valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu lēmumus un rīcību, kā arī personām, kuras likuma noteiktajā kārtībā ir atzītas par sociāli mazaizsargātām vai maznodrošinātām. Mūsu priekšlikums sakrīt ar Oslo rekomendācijām par minoritāšu lingvistiskajām tiesībām, tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Aicinu kolēģus balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 49.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 50.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. 51.priekšlikums - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Mūsu frakcija piedāvā divus variantus: viens ir 11.panta pirmās daļas variants. Pirmais ir stingrāks, otrs - maigāks. Tas nozīmē, ka publiskos pasākumos - tikai tajos pasākumos, kurus organizē valsts vai pašvaldības iestāde, - ir jālieto valsts valoda. Pretējā gadījumā mēs novedīsim likumu līdz absurdam. Pieņemsim, ka tajos pasākumos, kurus gatavos mūsu valsts, vai, teiksim, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku pilnvarnieku sapulce... kādā valodā būs šis pasākums? Pēc likuma tam ir jābūt latviešu valodā, bet diez vai tas notiks latviešu valodā.

Otrs. Pieņemsim, ka notiks krievu dzejnieka vai krievu dziedātāja koncerts. Kāda valoda būs tam dzejniekam jālieto šajā pasākumā? Nu, protams, ja tas ir krievu dzejnieks, tad krievu valoda, un te nevar būt runa ne par kādu latviešu valodu vai tulkojumu... Tas ir vienkārši absurds! Bet saskaņā ar likumu tā būs jālieto.

Man nepatīk arī tāda definīcija, kuru ieviesa Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā daļā, ka starptautiskie pasākumi, kuri notiek Latvijas teritorijā un kuru rīkošanā ir piedalījušās šā panta pirmajā daļā ... un tā tālāk... Tur rakstīts, ka tās ir valsts un pašvaldību iestādes vai tiesu sistēmai piederīgas iestādes, kas piedalās šajā pasākumā. Tātad policija ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, un tā noteikti piedalīsies jebkurā pasākumā, jo tas ir viņu pienākums. No tā izriet, ka jebkurā, pat privātā pasākumā, ir jālieto valsts valoda, jo tur piedāvās vai nu pašvaldībai atļauju piedalīties šajā pasākumā, vai policijai. Mēs novedam līdz absurdam šo likumu, tāpēc es lūdzu balsot par mūsu 51. vai 52. priekšlikumu, 52. priekšlikums, manā skatījumā, ir labāks.

Sēdes vadītājs. Vai Modris Lujāns vēlas runāt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 51.priekšlikumu - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 52.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - 12. Priekšlikums ir noraidīts.

Dz.Ābiķis. 53.priekšlikums - deputāta Linarda Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 54.priekšlikums - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā, runājot par katru priekšlikumu, ir ļoti skaidri jāizsakās par savu balsojumu, tad es nevaru neizteikties par 54. priekšlikumu. Šādu priekšlikumu es nevaru atbalstīt. Aicinu balsot “pret”, jo, pieņemot un iestrādājot šādu priekšlikumu, mēs radām bīstamu stāvokli, ka var parādīties publiski pasākumi, kultūras pasākumi un citi pasākumi, kuros mēs vispār nedzirdēsim latviešu valodu. Tā ka es aicinu balsot pret o prieklikumu.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Starptautiskie pasākumi ir ļoti dažāda rakstura, un ne visi pasākumi ir domāti visiem, kuri grib tos apmeklēt. Ja notiek pasākumi, kurus organizē privāto uzņēmumu sabiedrības vai nevalstiskās organizācijas, runa atkal ir par privāto jomu. Bet, cienījamie tirgus ekonomikas un liberālo principu atbalstītāji, parasti šie pasākumi, kurus organizē privātās uzņēmējsabiedrības, ir domāti noteiktam personu lokam. Ja organizators gribēs, lai šo pasākumu apmeklētu pēc iespējas vairāk dalībnieku, tad viņš pats parūpēsies par tulkošanu, bet, ja pasākums domāts, piemēram, tikai cilvēkiem, kuri prot angļu valodu - es neminēšu konkrētus piemērus, es domāju, katrs pats tos var iedomāties -, tad šī prasība ir absolūti nevajadzīga un uzliek nopietnas finansiālās saistības. Tas īpaši sāpīgi ir tieši nevalstiskajām organizācijām, kurām parasti saka, ka budžets ir visai ierobežots.

Te atkal runa pirmām kārtām ir par iejaukšanos privātajā sfērā. Es domāju, ka mūsu priekšlikums ir visai pamatots.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Gan otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, gan arī jaunā komisijas redakcija pieļauj, ka Valsts valodas centrs pasākumu rīkotājus no šādas prasības var atbrīvot. Līdzīga norma šobrīd mūsu likumdošanā ir spēkā jau sešus vai septiņus gadus, un mums nav gadījies dzirdēt nekādus pārmetumus no kādas starptautiskas sanāksmes organizētājiem, ka būtu radušās grūtības lietot arī svešvalodu starptautiskajās sanāksmēs. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54.priekšlikumu - Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par -16, pret - 55, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 55.priekšlikums - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts, jo likumprojekta 2.panta trešajā daļā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā, nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā, kā arī reliģisko organizāciju dievkalpojumos, ceremonijās, rituālos un cita veida reliģiskajā darbībā. Tātad te ir noteikts vēl plašāks pielietojums citām valodām, nekā to grib politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka 2.pants, tā daļa, kuru citēja Ābiķa kungs, neattiecas uz šiem gadījumiem, tur nav runa par sabiedriskajām organizācijām, bet noteikti to iegaumēsim, kad nonāksim līdz tiesas prāvām. Un nonāksim noteikti, ja jūs nobalsosiet par šādu redakciju.

Neņemot vērā tos apsvērumus, ko es jau minēju attiecībā uz mūsu iepriekšējo priekšlikumu, šajā gadījumā spēkā ir “Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību”, kur 17.panta otrās daļas norma skan tā: “Dalībvalstis apņemas neiejaukties pie nacionālajām minoritātēm piederošo personu tiesībās, darbā sabiedriskajās organizācijās gan valsts, gan starptautiskajā līmenī.” Likumprojekts ir acīmredzamā pretrunā ar konvencijas normu. Tātad likums būs jāpārfrāzē pēc tam, kad mēs beidzot būsim ratificējuši vispārējo konvenciju.

Es vēl pateikšu, ka šeit ir runa faktiski par fundamentālajām cilvēktiesībām - asociācijas brīvību un vārda brīvību. Es domāju, tas būs pirmais gadījums, kad kāds tiks sodīts par šīs normas pārkāpšanu. Tad cilvēki caur nacionālo tiesu ies līdz Eiropas cilvēktiesību tiesai. Ir jau bijuši vairāki precedenti. Tikko bija viens gadījums no Grieķijas. Es tajā neiedziļināšos, bet domāju, ka vinnēt šādu tiesas prāvu Eiropas līmenī ir gandrīz simtprocentīgas izredzes. Vai jūs to gribat? Bet tas noteikti notiks, jo cilvēki ir iemācījušies aizstāvēt savas tiesības ar tīri likumīgām metodēm.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 55.priekšlikumu - par politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 64, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 56.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - ir noraidīts, bet nav noraidīts pēc būtības, jo, kā jau minēju, 2.pantā šī problēma ir atrisināta. Taču šeit tas būtu jānoraida.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 56.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 57.priekšlikums - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! 57., faktiski arī 58. un 59.priekšlikums, manā izpratnē, ir noraidāmi. Mēs jau noraidījām 54.priekšlikumu, un tie visi skar vienu un to pašu jautājumu - šos publiskos pasākumus. Mums jau ir bijuši nepatīkami gadījumi, kad šeit tika rīkoti dažādi starptautiski koncerti un saieti, kur faktiski latviešu valoda nebija dzirdama. Līdz ar to es, neuzstājoties par nākamo priekšlikumu, aicinu gan šo, gan divus nākamos neatbalstīt. Tas faktiski nozīmē, ka šoreiz spēkā esošā redakcija, kurā ļoti skaidri ir pateikts, kādos gadījumos Ministru kabinets var arī atbrīvot no šīs prasības par valsts valodas lietošanu, mani pilnīgi apmierina, un tā ir šī otrā lasījuma redakcija, tāpēc es aicinu visos manis minētajos gadījumos balsot“pret”.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es, būdams nedaudz naivs deputāts, ceru, ka pēc tam Valodas likuma “tēvs” Ābiķis nevarēs paskaidrot, kā nākotnē ir plānots, ja, teiksim, Dzintaru koncertzālē krieviski uzstāsies “Laika mašīna” (tulkojumā būtu “Mašina vremeņi”). Es saprotu, ka viņi izpilda repertuāru krievu valodā. Vai ar Ministru kabinetu, kā Juris teica, vajadzēs saskaņot visu rokgrupu dziesmu tekstus un vajadzēs varbūt nodrošināt sinhronu tulkojumu paralēli dziesmu tekstiem? Man gribētos saprast šo mehānismu, jo es arī kā skatītājs gribu saprast, par ko es maksāšu naudu, jo es varbūt maksāšu dubultu cenu, ja tā būs ļoti interesanta atrakcija.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es ceru, ka Ābiķa kungs gan kā neatkarīgs deputāts, gan kā komisijas priekšsēdētājs tūlīt šo jautājumu man izskaidros, lai es varētu varbūt atbalstīt Dobeļa kunga svaigo domu, un tas būs interesanti.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Es jums varu paskaidrot tikai to, ka jūsu kolēģis Dzintars Ābiķis nav šā likuma “tēvs”. Drīzāk par likuma “tēvu” var uzskatīt Māra Gaiļa vadīto Ministru kabinetu, jo šo likumu iesniedza tieši Māra Gaiļa vadītais Ministru kabinets. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 57.priekšlikumu - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 58.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 58.priekšlikumu - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 56, atturas - 25.Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbalstīts ir 59.priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Atklājam debates. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Jūs, protams, dariet, kā gribat un atzīstat par pareizu, bet man jūs jāinformē, ka “Latvijas ceļš” tomēr uzskata, ka būtu jāpaliek pie atbildīgās komisijas redakcijas, kas sagatavota tieši šim lasījumam, respektējot ļoti būtisku, eiropeisku indivīda brīvību privātajos pasākumos runāt savā dzimtajā valodā un ar šo likumu reglamentējot valsts valodas lietošanu tādos pasākumos, kuros ir kāds valstiskuma elements. Ja jūs atbalstāt šo principu, tad jums jābalso “par” 59.priekšlikumu, uz ko es jūs arī aicinu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Esmu spiests uzsvērt, ka esošais likums jau atļauj to, kas te ir teikts otrā lasījuma redakcijā, un neviens līdz šim mums nekādus iebildumus nav izteicis. Es neredzu nekādu vajadzību mainīt šā likuma garu, tāpēc vēlreiz atkārtoju: ja mēs gribam pasargāt savu latviešu valodu no kaut kādas uzmācīgas citas valodas uzspiešanas mākslīgi rīkotajos pasākumos, es aicinu šoreiz neatbalstīt šo 59.priekšlikumu un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Viedokļi ir izskanējuši un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Aicinu balsot par 59. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 60. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cik es atceros, pagājušajā Saeimā arī varēja uzzināt, cik daudzi mums, cienījamie deputāti, ir dienējuši padomju armijā. Lielākā daļa bijuši gan oficieru, gan seržantu pakāpēs, un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu atbalstīt šā vārdiņa “tikai” izņemšanu. Protams, armijā vajag, lai komandieri dod pavēles valsts valodā, un arī šis likums dod tādas iespējas. Bet mēs varētu tomēr atļaut diviem kareivjiem savā starpā sarunāties savā nacionālajā valodā: varbūt diviem čigāniem būtu labi sarunāties čigānu valodā, krieviski runājošajiem - krievu valodā. Protams, varbūt Ādamsona kungs varētu noliegt... padomju armijā tāds mehānisms bija - aizliegt... es nezinu... Bet, ja bija kaut kas tāds atļauts, tad varbūt mēs nebūsim gudrāki par to padomju režīmu! Jo man ir bail, ka kaut kur, piedodiet, atsevišķiem nacionālradikāļiem līdzīgs seržants vai kāds “dembelis”, paņēmis zābaku, tagad zvels pa galvu diviem citādāk runājošiem kareivjiem, kad viņi vakarā sēdēs pie putras šķīvja. Jo šis būs tas rezultāts, ja mēs pieprasām valsts valodu tur lietot pat neformālā sarunu līmenī. Piedodiet, man būs patiešām žēl šo kareivju. Vai mēs gribam tādu Latvijas armiju? Vai gribam ar tādām metodēm panākt kaut ko? Tādēļ es aicinu šajā gadījumā izsvītrot vārdu “tikai” un tomēr reizēm atļaut viņiem savā starpā sazināties dzimtajā valodā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es neesmu militārais speciālists (No zāles deputāts M.Lujāns: “Esi gan dienējis...”), bet zinu, ka parasti armijās valda vienas valodas princips, jo pretējā gadījumā var sākties liels haoss, it īpaši uzbrūkot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 60. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 62. - Juridiskā biroja...

Sēdes vadītājs. 61. priekšlikums...

Dz.Ābiķis. Es atvainojos! 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 61. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 63. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Manuprāt, Valsts valodas likumam jābūt tomēr kaut cik saskaņotam ne tikai ar 1998.gada februārī pieņemtajām Oslo rekomendācijām par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām un “rāmju konvenciju”, bet arī ar dzīves realitātēm un 1996.gadā pieņemtajām Hāgas rekomendācijām, kas ir minoritāšu tiesību kvintesence izglītībā. Diemžēl, skatoties uz to, kas pie mums šodien notiek, man liekas, ka mēs darām visu, lai civilizētajā Eiropā mūs bāztu ar degunu - piedodiet par izteicienu! - dubļos, lai mēs attaptos un labotu savu likumdošanu. Tā tas jau bija sakarā ar Pilsonības likumu, un to pašu es varu sagaidīt arī sakarā ar Valsts valodas likumu.

Tagad - par to, kāda ir realitāte. 1998./1999.mācību gadā Latvijā darbojās 698 valsts un pašvaldību skolas ar latviešu mācībvalodu un 175 skolas ar krievu mācībvalodu un arī 141 divplūsmu skola. Krievu valodu mācās daudz vairāk par 100 tūkstošiem skolēnu. Dokuments, kurš pieņemts 1996.gadā Hāgā, rekomendē dot minoritātēm tiesības uz izglītību minoritāšu valodā, mācot valsts valodu sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā un, ja minoritātes dzīvo kompakti, tad arī augstskolā. Kā zināms, Latvijas Cilvēktiesību komiteja ir savākusi vairāk nekā 70 tūkstošus pilsoņu un nepilsoņu parakstu par to, lai minoritāšu bērnus mācītu dzimtajā valodā un lai viņi apgūtu arī valsts valodu. Nesen Daugavpilī (tikai Daugavpilī!) savāca apmēram 5000 parakstu par to pašu jautājumu. Pilnībā pieņemot to, kas ir rakstīts 14.pantā - ka Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā -, mēs lūdzam šo pantu papildināt ar otro teikumu šādā redakcijā: “Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem ir tiesības iegūt pamatizglītību dzimtajā valodā, apgūstot arī valsts valodu.”

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Deputātam Plineram ir simtprocentīga taisnība, ka ir jāievēro starptautiskās rekomendācijas, to skaitā Hāgas rekomendācijas minoritāšu izglītības jautājumos. Un gribu deputātiem atgādināt, ka pagājušajā gadā pieņemtais Izglītības likums šīs Hāgas rekomendācijas un citus starptautiskos dokumentus ievēro. To atzina arī augstais komisārs van der Stūla kungs. Šajā likumā mēs vadāmies pēc koncepcijas, ka nerisinām šajā likumā izglītības valodas jautājumus; ka šos jautājumus par valsts valodas lietošanu izglītībā nosaka izglītību regulējošie likumi. Tā ka es aicinu šā iemesla dēļ noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu iesniegumu: “Ierosinām turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai.” Vai ir iebildumi? Paldies. Turpinām.

Dz.Ābiķis. 64. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums šā paša iemesla dēļ ir noraidīts, jo izglītības jautājumu nosaka izglītību regulējošie likumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Diemžēl jūs neatbalstījāt mūsu iesniegto 63.priekšlikumu. Varbūt jums būs pieņemamāks mūsu iesniegtais 64.priekšlikums - papildināt 14.pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Valsts veicina etniskajām grupām pamatizglītības iegūšanu dzimtajā valodā.” Ar to mēs pietuvināsim mūsu likumdošanu Hāgas rekomendācijām, parādīsim mūsu iedzīvotājiem, ka saprotam, ka par izglītību tiek maksāts no viņu nodokļiem, neaizliegsim maziem bērniem mācīties viņu dzimtajā valodā, ko, Dievam slava, neatņēma un neaizliedza latviešiem pat tādi totalitārie režīmi kā nacistu un padomju. Lūdzu nobalsot par mūsu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Šim formulējumam varētu simtprocentīgi piekrist, jo tiešām Latvijas valsts nepārprotami veicina etniskajām grupām pamatizglītības iegūšanu dzimtajā valodā. Izglītības likums paredz, ka mazākumtautības var īstenot pamatizglītību, apgūstot minoritāšu izglītības programmas. Es vēlreiz atkārtoju, ka Izglītības likums risina šos jautājumus un tāda konceptuāla nostāja ir ielikta šajā likumā. Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Kas tā par loģiku!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 67, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Noraidīts ir arī 65. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Līdzīga iemesla dēļ.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka jums ir ļoti nedzirdīgas ausis, es tomēr mēģinu tikt līdz jūsu prātam, sirdij, dvēselei. Visdemokrātiskāk un visliberālāk būtu, ja mēs izteiktu 14.pantu šādā redakcijā: Latvijas Republikā ir garantētas tiesības iegūt izglītību valsts valodā, kā arī mazākumtautību valodās. Ar to deputāti pierādītu gandrīz 40% no Latvijas iedzīvotājiem savu labo gribu, labvēlīgo attieksmi pret minoritātēm. Tad mūsu likumdošanu dēvētu par vienu no demokrātiskākajām Eiropā, kā tas jau bija Latvijā no 1919.gada gandrīz līdz 1934.gadam. Tas būtu liels solis, lai Latvijā neturpinātu veidoties divkopienu valsts. Šo priekšlikumu pieņemšana atbilstu atmodas garam, kad skanēja lieliski lozungi: “Par mūsu un jūsu brīvību!”, “Latvija ir mūsu kopīgā māja!”, “Vienoti Latvijai!”. Varbūt mēs esam dažādi, bet jādzīvo mums ir kopā, un es gribu cerēt, ka jūs to sapratāt. Es aicinu nobalsot par šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Pat salīdzinot ar daudzu Eiropas Savienības valstu izglītības likumiem, mūsu Izglītības likums nepārprotami ir viens no demokrātiskākajiem Eiropā, un es aicinu šo priekšlikumu noraidīt tikai tāpēc, ka šie jautājumi tiek risināti Izglītības likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 66. - deputātes Monikas Zīles priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienītie kolēģi! Mīļie draugi! Es ceru, ka šinī gadījumā varbūt arī Pēteris atbalstīs manu priekšlikumu, jo mēs kopā ilgstoši strādājām Radio un televīzijas padomes darbības Izmeklēšanas komisijā. Paskatieties! Te uzreiz ir labi redzams, kas notiek, ja cilvēki strādā pa naktīm. Ābiķa kungs laikam ir nedaudz pārpūlējies, jo mēs saskaramies ar to, ka 17.panta pirmajā daļā mēs ieliekam normu: “... ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas”. Tas attiecas uz pieaugušajiem. Un tad tālāk seko otrā daļa: “Pirmsskolas vecuma bērniem paredzētās filmas ieskaņojamas vai dublējamas valsts valodā.” Te literārās valodas normas vairs nav vajadzīgas. Es, protams, saprotu, ka Ābiķa kungs vienmēr ir rūpējies par pieaugušo auditoriju, lai viņi labāk iepazītu latviešu valodu, bet bērniem tas vairs nav vajadzīgs. Nakts darbs bieži vien ir nekvalitatīvs darbs, un varbūt arī tie padomdevēji bija tādi kā tie, kuri bļaustās pa rindām.

Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā ir žēl, ka nav klāt Latvijas televīzijas speciālista Inkēna kunga. Viņš varētu nedaudz pastāstīt par to... Monika Zīles kundze, es saprotu, ka jūs kā literāte... bet tas ir nereāli - veikt dublēšanu latviešu literārajā valodā, ja tā filma ir nodota jūsu rīcībā varbūt uz vienu dienu. Es domāju, ka arī Pīka kungs kā speciālists varētu pastāstīt... Nu nebūs tā! Tas ir galīgi šķērsām! Tad atkal būs kaut kāda komisija, kas tagad nāks, un es nezinu, kā tā kontrolēs, vai filma “Vienkārši Marija”, kas tagad ir latviešu valodā, ir pareizā literārajā valodā dublēta. Tāpat pazudīs, piedodiet, arī pašu televīzijas seriālu interesantais sižets, tāpēc šinī gadījumā diemžēl es aicinātu neatbalstīt cienījamo Moniku Zīles kundzi.

Un būtu patiešām patīkami, ka es varbūt maldos, bet pasakiet, Pīka kungs un pārējie speciālisti, kā tas ir: vai tas ir reāli realizējams? Pretējā gadījumā mēs ieliksim tikai tukšu normu.

Es aicinu šinī gadījumā balsot pret Monikas Zīles kundzes priekšlikumu. Bet Ābiķa kungam nākošreiz vajadzētu padomāt par to, ka tad, ja valodu grib mācīt, tad to vajadzētu mācīt bērniem, nevis uztraukties par pieaugušajiem, kuri skatīsies, teiksim, “Vienkārši Marija”.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 66. - deputātes Zīles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. 67. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī norma nesatur nekādu atrunu. Tātad vietu nosaukumi lietojami latviešu valodā vienmēr un visur. Saskaņā ar likumprojekta 25.pantu, kas acīmredzot būs spēkā, ja mēs par to nobalsosim, par likuma neievērošanu personas būs saucamas pie atbildības, ja kāds Daugavpili nosauks par Dvinsku. Kāds sods tiks piemērots par šo pārkāpumu?

Jā, es sapratu, ka jūs par to varētu sapņot, bet ir vēl viens jautājums. Es varbūt ar to griezīšos konkrēti pie deputātiem no Daugavpils. Daugavpilī ir vairāki toponīmi, piemēram, tādi kā “Gaiļogs”. Cik es zinu, tas ir poļu vārds. Kā būtu jāliek krievu avīzē? Latviešu avīzē ir “Gaiļogs”, bet vai drīkst rakstīt “Gajok” vai, piemēram, “Jaunbūve”? Vai obligāti būs jāraksta “Jaunbūve”? Varbūt tomēr drīkstēs rakstīt arī “Novoje strojeņije”? Bet par to var arī uzlikt sodu avīzei. Iedomāsimies tādu situāciju, ka krievu avīze patiešām ir publicēts “Novoje strojeņije” un ka par to avīze ir sodīta. Kā jūs domājat: kāda būs starptautiskā reakcija? Es domāju, ka mums pietiks prāta to nepieļaut.

Tātad mēs balsosim. Mūsu frakcija - nē, bet jūs, pārējie esat gatavi jau no paša sākuma balsot par nedzīvu normu, kura nekad nedarbosies. Kāpēc? Vai lai kārtējo reizi parādītu savu pārliecību? Es ceru, ka arī Daugavpilī cilvēki klausās. Tie cilvēki, kuri pēc tam lasīs Daugavpils avīzes, tāpēc es ļoti aicinu jūs tomēr balsot, vadoties pēc veselā saprāta. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 69. - deputātu Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šeit atkal mums ir tāda norma, kurai ir tiešs sakars ar cilvēktiesībām un ar starptautiskajām normām. Oslo rekomendācijas par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām 2.pants pilnīgi skaidri apgalvo, ka minoritāšu pārstāvjiem ir tiesības veidot savu dibināto privāto struktūru nosaukumus minoritātes valodā gan uzņēmējsabiedrībām, gan arī kultūras biedrībām un tā tālāk.

Jā, protams, rekomendācijas juridiski nav saistošas, bet tāda ir vadošo starptautisko ekspertu izstrādātā saistošo dokumentu interpretācija. Šajā gadījumā rekomendācijas atsaucas uz starptautiskā dokumenta par politiskajām un civiltiesībām 27.pantu. Ja šī norma tāda paliks likuma galīgajā variantā, tad ļoti drīz atkal tiks iesniegtas individuālas sūdzības vai nu ANO Cilvēktiesību komitejā, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, un abas šīs iestādes noteikti atzīs šo ierobežojumu par individuālo cilvēktiesību pārkāpumu. Ja jūs to gribat, lūdzu, balsojiet “par”! (Starpsauciens: “Mēs gribam?..”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Te gan kolēģi teica, ka mēs to gribam. Protams, mēs to negribam, jo šeit likumā ir norma: “... izņemot citos likumos noteiktos gadījumus”. Piemēram, likums “Par uzņēmējdarbību” pieļauj arī variantus, ka uzņēmumu nosaukumi tiek veidoti arī citās valodās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - Maksimova, Mitrofanova un Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 70. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 72. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 73. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Principā šeit problēma ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku, kuri ir ieinteresēti saglabāt savu vārdu vēsturisko formu, uz rokas pašlaik nav padomju pases, ar kuras palīdzību mēs varētu apliecināt sava vārda un uzvārda oriģinālformu. Lielākajai daļai šo cilvēku šie dokumenti jau ir nodoti, saņemot Latvijas pasi, un arī tāds dokuments kā dzimšanas apliecība, pieņemsim, nevar palīdzēt, jo daudzos gadījumos šīs apliecības ir izdotas ārpus Latvijas vai uzvārds ir izmainīts sakarā ar laulību, tāpēc, ja mēs atstāsim tādu formulējumu, kāds pašlaik ir likumprojektā, tad šī likuma norma pārsvarā gadījumu netiks īstenota dzīvē.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Es aicinu balsot, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 68, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 74. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī uz šo normu attiecas vispārējās konvencijas 17.panta otrā daļa, kuru šodien jau citēju, - tātad tas, ka valsts nedrīkst iejaukties minoritāšu izveidoto privāto organizāciju, kultūras biedrību darbā. Arī no veselā saprāta viedokļa padomāsim, vai tas ir normāli, ka, piemēram, Poļu biedrības veidlapās nedrīkst iekļaut tekstu poļu valodā! Arī šī norma nekad nedarbosies praksē, jo vienmēr, kā saka, cilvēki apies šo ierobežojumu. Jo biedrības veidlapas, kuras ir it kā domātas sarakstei ar ārzemēm, kļūdas dēļ varbūt tiks izmantotas arī Latvijas teritorijā iekšējai sarakstei. Vai par šo kļūdu viņus sodīs? Nē. Manuprāt, tas ir diezgan pazemojoši, jo mēs provocējam šādu rīcību. Atkal šī norma ir nedzīva un tai nav nekādas jēgas, un atkal tā tiks apstrīdēta starptautiskajā līmenī. Tāpēc es domāju, ka mūsu priekšlikums ir visai pamatots. Es ceru, ka tomēr kādreiz jūs ieklausīsieties veselajā saprātā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es varu paskaidrot, ka likums neattiecas uz valsts valodas lietošanu Latvijas iedzīvotāju, to skaitā nacionālo un etnisko grupu iekšējā saziņā. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 75. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 76. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 77. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Aicinu balsot pret 77.priekšlikumu. Tālāk tas ir iestrādāts tekstā, kura galīgais variants arī man nav pieņemams, jo šāds teksts paver iespējas nekontrolēti veidot informāciju, apejot (praktiski pilnīgi apejot!) reizēm pat latviešu valodas prioritāti. Līdz ar to es aicinu balsot pret 77.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nesen bija visādi atmiņu vakari, piemiņas vakari un koncerti. Cienījamie kolēģi, es iedomājos: būs viena pazīstama komponista vakars, būs uz afišas rakstīts, teiksim, “Miļion allih roz”. Piedodiet, Dobeļa kungs, - saprotiet, var tomēr laikam uz koncerta afišas būt arī kāds nosaukums tanī valodā, ko jūs nepārvaldāt. Jums ir grūti. Es saprotu. Bet, cienījamie kolēģi, atļausim tai iedzīvotāju daļai, kas šo valodu saprot vai arī zina vairākas svešvalodas... Lai viņiem būtu arī tiesības izlasīt šo koncerta nosaukumu. (Starpsauciens: “Nav tiesību!”)

Cienījamie kolēģi! Tādēļ es aicinu atbalstīt šo mūsu iniciatīvu. Jo patiešām man brīžiem sāk rasties viedoklis, ka mēs esam vienīgā opozīcija Latvijas Saeimā. Mēs mēģinām piedāvāt kādas idejas. Var jau mūs pilnībā ignorēt un cerēt, ka jūs visi pieci tiksiet valdībā. Nu netiksiet! Atbalstiet šinī gadījumā vismaz mūsu loģisko domu. Es saprotu, var jau līdzināties Dobeļa kungam, kurš nesaprot šo tekstu, bet es ceru, ka mēs zinām, ka mūsu inteliģences līmenis ir augstāks.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man gribas, lai pirms balsojuma visiem būtu pilnīgi skaidrs, par ko šeit ir runa. Mūsu priekšlikuma būtība - mēs nepiedāvājam iespēju nelietot valsts valodu. Arī mūsu priekšlikums paredz, ka jebkurā gadījumā valsts valoda ir jālieto. Bet kur ir domstarpības? Vai atļaut lietot citu valodu blakus valsts valodai vai aizliegt. Faktiski Dobeļa kunga priekšlikumā būtībā ir aizliegta citu valodu lietošana blakus valsts valodai. Mūsu priekšlikuma būtība ir vienmēr pieprasīt, lai valsts valoda tiktu lietota, un atļaut lietot arī citas valodas.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot. Bet neatkarīgi no balsojuma rezultāta gribu informēt, ka gan otrā lasījuma redakcijā, gan arī tajā, ko tagad ir sagatavojusi komisija, ir paredzēta valsts valodas lietošana informācijā, kā arī gadījumi, kad līdztekus valsts valodai pieļaujama svešvalodu lietošana… Tātad svešvalodu lietošana ir pieļaujama, to reglamentēs Ministru kabinets. Es aicinu balsot…

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 68, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 78. - deputāta Maksimova priekšlikums - ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Tā kā turpmākie trīs priekšlikumi ir viens ar otru saistīti, es aicinu neatbalstīt ne šo 78., ne 79., ne 80. priekšlikumu, jo tie visi praktiski paver iespēju liegt normālu latviešu valodas lietošanu šādos uzrakstos. Tā ka es aicinu neatbalstīt visus šos trīs priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 78. - deputāta Maksimova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 68, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 79 - Ministru prezidenta priekšlikums - ir atbalstīts un izteikts komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Aivars Tiesnesis vēlas runāt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 79. - Ministru prezidenta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 66, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 64, atturas - 15. Priekšlikums noraidīts.

Dz.Ābiķis. 81. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 82. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts, jo vārds “autentisks” izraisa ārkārtīgi lielas neskaidrības gan uzņēmēju, gan citu likumu vērtētāju aprindās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Dz.Ābiķis. 83. - labklājības ministra priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst?

Dz.Ābiķis. 84. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84. - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 70, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 85. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 86. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 88. - Ministru prezidenta priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 89. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ… (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Ceļ! Balsot!”) Ceļ. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 70, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 90. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 91. - deputāta Mitrofanova priekšlikums - ir noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91. - deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 69, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 17, atturas - 8. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pirms balsojam par likumprojektu kopumā, paziņoju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis seu deputātu parakstītu iesniegumu: “Ņemot vērā, ka pēc Valsts valodas likuma projekta sagatavošanas trešajam lasījumam Saeimā ir saņemtas Eiropas Savienības un EDSO piezīmes par šā likumprojekta neatbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām, ierosinām nodot šo likumprojektu atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai papildu ziņu ievākšanai un strīdīgo jautājumu precizēšanai.”

Runāt “par” un “pret” neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 70, atturas - 3. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts valodas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - 8. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt pateicību “Latvijas ceļa”, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, sociāldemokrātu un Tautas partijas frakcijām par atbalstu šā likuma tapšanā - un it īpaši “Latvijas ceļa” un Tautas partijas deputātiem, kuri bija iesnieguši konkrētus priekšlikumus, kas Saeimā tika atbalstīti. Paldies.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota izdruka, daži paziņojumi.

Šodien sveicam savu kolēģi Juri Dobeli 59 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Paziņojums. Vārds deputātam Arnim Kalniņam.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pulksten 12.30 notiks Rūpniecības, enerģētikas un būvniecības apakškomisijas sēde 40 minūšu garumā. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paziņojums. Vārds Linardam Muciņam.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde notiks tūlīt pēc šīs sēdes beigām.

Sēdes vadītājs. Paziņojums. Vārds Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde pulksten 12.15 notiks Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Esiet tik laipni! Ir lūgums atnākt, jo tiks uzklausīta Bērnu tiesību aizsardzības centra informācija par presē izklāstīto situāciju par bērniem, kas ir aizbraukuši no bērnunamiem uz Franciju. Par to, kāda ir situācija un kādas ir tās problēmas. Esiet tik laipni! Lūdzu ierasties pulksten 12.15.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jakovs Pliners, Boriss Cilevičs, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Vaira Paegle, Guntars Krasts.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šīsdienas pēdējā ārkārtas sēde ir slēgta, un līdz ar to ir slēgta arī šī Saeimas pavasara sesija. Paldies.

Rudens sesija sākas 23. augustā.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

(740. un 807. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Ābiķis - 1.lpp.

Debates - dep. I.Solovjovs (4.priekšlikums) - 2.lpp.

- dep. J.Pliners (10.priekšlikums) - 4.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 6.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 6.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 7.lpp.

- dep. B.Cilevičs (14.priekšlikums) - 9.lpp.

- dep. A.Bartaševičs - 11.lpp.

- dep. M.Lujāns (17.priekšlikums) - 13.lpp.

- dep. A.Bartaševičs - 16.lpp. - dep. B.Cilevičs (25.priekšlikums) - 17.lpp.

- 19.lpp.

- dep. A.Golubovs - 20.lpp.

- dep. M.Lujāns (33.priekšlikums) - 21.lpp.

- 22.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs (39.priekšlikums) - 25.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 27.lpp.

- dep. M.Lujāns - 27.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 28.lpp.

- 30.lpp.

- dep. J.Pliners - 32.lpp.

- dep. A.Bartaševičs (51.priekšlikums) - 33.lpp.

- dep. J.Dobelis - 35.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 35.lpp.

- 36.lpp.

- dep. J.Dobelis - 38.lpp.

- dep. M.Lujāns - 38.lpp.

- dep. K.Lībane - 40.lpp.

- dep. J.Dobelis - 40.lpp.

- dep. M.Lujāns - 41.lpp.

- dep. J.Pliners (63.priekšlikums) - 43.lpp.< /P>

- 45.lpp.

- 46.lpp.

- dep. M.Lujāns - 47.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 48.lpp.

- 50.lpp.

- dep. M.Mitrofanovs - 51.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 52.lpp.

- dep. J.Dobelis - 53.lpp.

- dep. M.Lujāns - 54.lpp.

- dep. B.Cilevičs - 54.lpp.

- dep. J.Dobelis - 55.lpp.

(807.-a dok.) - 58.lpp.

Paziņojumi - dep. A.Kalniņš - 59.lpp.

- dep. L.Muciņš - 60.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 60.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 60.lpp.