Latvijas Republikas 7. Saeimas pavasara sesijas piektā sēde
1999. gada 6. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 6. maija sēdi!
Vispirms izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 90.panta ceturto daļu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā otrajam lasījumam līdz šā gada 25. maijam. Komisija lūdz minēto lēmuma projektu iekļaut šā gada 6. maija Saeimas sēdes darba kārtībā kā pēdējo jautājumu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu jautājumu: Lūdzam jūs atbildēt uz jautājumu, kāpēc ministrija ir iesniegusi Saeimā apstiprināšanai Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi, kura satur normas, kas neatbilst Augstskolu likumam un likumam Par budžetu un finansu vadību. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz svītrot no darba kārtības 8. jautājumu - likumprojektu Grozījumi likumā Par policiju. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Pirmais jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Atis Slakteris - Tautas partijas frakcijas deputāts.
A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).
Labdien, cienījamie kolēģi! Nenoliedzami, ka piedāvātais darba kārtības jautājums - likumprojekts Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā ir nozīmīgs un problēma šajā sektorā ir liela, bet piedāvātais risinājums, manā izpratnē, ilgā termiņā ir klaji nejēdzīgs, jo - ko tad mēs piedāvājam? Mēs ierosinām palielināt nodokļu slogu uzņēmējiem un ļoti pareizi darām, ka par to brīdinām laicīgi uzņēmumus: nedibiniet, veriet ciet, nenāciet Latvijā! Lai gan jau tā šī valsts ar šo sociālo nodokli pirmām kārtām tiešā nozīmē ir konkurēt visnespējīgākā Baltijas tirgū. Es saprotu, kāds varbūt domā, ka tādi lēmumi - palielināt nodokļus - kādam var atnest laimi, bet īstenībā darba ņēmēju, tādu, kas zaudēs šo darbu, pašlaik būs vēl vairāk. To cilvēku rinda, kas vēlēsies saņemt šo pabalstu, būs vēl lielāka, un īstenībā, kopumā ņemot, valsts būs zaudētāja.
Es saprotu, ka šīs valdības laikā ir pārsniegts 10% bezdarba līmenis valstī, lai gan plānoja izkārtot kaut kādu normu, lai šo procenta līmeni nevarētu dabūt zem šā desmitnieka. Aicinu balsot pret. Es saprotu, tas varbūt nav sevišķi populāri, bet jebkurā gadījumā es ceru, ka visi sapratīs to, ka ir nepieciešams risinājums, bet daudz kvalificētāks, nopietnāks. Tautas partija ir gatava iet palīgā valdībai sakārtot šo lietu.
Sēdes vadītājs. Par likumprojekta nodošanu komisijai vēlas runāt Vladimirs Makarovs - apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija.
V.Makarovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labdien, man bija liels prieks dzirdēt tādu skaistu un kvēlu runu par bezjēdzīgu risinājumu un biedējošus draudus. Ir tikai viens jautājums - kā nodrošināt strādājošos uzņēmuma maksātnespējas un bankrota gadījumā. Pirmais jautājums, kas var būt, - tā ir civiltiesiskā apdrošināšana. Es, protams, saprotu, ka partija, kura pārstāv lielražotājus un lieltirgotājus, varētu sākt runāt par to, ka ir jāattīsta apdrošināšanas tirgus Latvijā, un noteikt, ka uzņēmējam obligāti ir jāapdrošina savi strādājošie civiltiesiskajā kārtībā.
Nākamais. Partija, kuras rindās ir cilvēks, bijušais ministrs, kas kādreiz atbildēja par integrāciju Eiropā, varētu zināt, ka ir tāda Eiropas Savienības direktīva nr. 80987, kas šādā gadījumā paredz aizsargāt strādājošos. Taču, lai šai partijai izsistu kārtējos ieročus no rokām, es gribētu valdības vārdā šodien šo likumprojektu atsaukt, lai šī partija varētu mazlietiņ paintegrēties Eiropā, papētīt, kā tad tur īsti notiek, un tad varbūt šī partija nāks klajā ar spožu ideju, ka par uzņēmēja neveiksmīgu rīcību ir atbildīgi paši strādājošie. Godīgi sakot, pēc vakardienas trīspusējās padomes sēdes darba devēji, Darba konfederācijas pārstāvji tiešām pārmeta situāciju, ka nav noteikta darba devēju tieša līdzdalība, nosakot šīs nodevas apmēru.
Tāpēc valdības vārdā šodien atsaucu šo dokumentu, bet garantēju, ka šis likumprojekts tiks iesniegts atpakaļ Saeimā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Likumprojekts tiek svītrots no darba kārtības.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Vai Makarova kungs piekrīt, ka arī otrais likumprojekts tiek svītrots?
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu Par 1980. gada 9. maija Bernes Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav?
Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muciņa, Ābiķa, Damberga, Paula un Kalniņa iesniegto likumprojektu Autortiesību likums nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Vēlas runāt Rihards Pīks.
R.Pīks (Tautas partijas frakcijas deputāts).
Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Izlasot šo likumu, man radās jautājums, kādēļ tas ir vajadzīgs, jo viens likums jau ir. Pie tā tika ilgi strādāts, tas tika labots, tas tika pielāgots Eiropas prasībām, un tāpēc rodas dabīgs jautājums: kādēļ ir vajadzīgs jauns likums? Vai visi likumi mums ir jāpārtaisa? Varbūt šis literāri ir labāks? Nav taču nekāda pamatojuma, kāpēc būtu vajadzīgs jauns likums. Līdz ar to rodas jautājums: vai mums tiešām nav ko darīt šajā mājā, ja ir jātaisa likums, kad tas jau ir? Paldies.
Sēdes vadītājs. Par vēlas runāt Linards Muciņš - frakcijas Latvijas ceļš deputāts.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Sagatavotais Autortiesību likums ir tas pats Autortiesību likums, kas tika izstrādāts jau iepriekšējās valdības laikā - pieņemts Satversmes 81. panta kārtībā, iesniegts šajā Saeimā, akceptēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, taču sakarā ar iepriekšējās Saeimas darba beigām un 6 mēnešu ilgo neiekļaušanos termiņā, tas ir zaudējis savu spēku, jo netika pieņemts trijos lasījumos Saeimā.
Kādēļ vajadzīgs šis jaunais likums? Ir tikai trīs argumenti. Pirmais. Apskatā par mūsu virzību uz Eiropas Savienību ir atzīmēts, ka tagadējais - 1993.gadā pieņemtais likums pēc būtības tikai daļēji atbilda vienai no starptautiskajām autortiesību konvencijām, Bernes konvencijai, taču pa šo laiku mēs esam pievienojušies vēl veselām divām svarīgām autortiesību konvencijām, it sevišķi Romas konvencijai. Kā jūs atceraties, par Romas konvenciju mums iepriekšējās Saeimas darba noslēguma periodā bija diezgan lielas debates par to, kā jākārto attiecības ar fonogrammu izplatītājiem, par šīm ar pirātismu saistītajām lietām un tā tālāk.
Šis likumprojekts, ko izstrādājusi iepriekšējā valdība, tika sagatavots, pārskatīts, nedaudz precizēts un tagad tiek piedāvāts jums ar piecu deputātu parakstu, jo uzskatām, ka šīs pārmaiņas, ko ir radījusi pievienošanās šīm trijām konvencijām, ir jāinkorporē tālāk mūsu likumdošanā. Protams, ja ir piezīmes - un tās noteikti var būt -, mēs varam rūpīgi strādāt pie lasījumiem, salīdzināt visu ar iepriekšējo tekstu, lai kaut kas labs, kas ir tagadējā - spēkā esošajā likumā, netiktu pazaudēts, un lai mēs to varētu iekļaut arī šajā tekstā.
Es aicinātu nodot to komisijām, un tad komisijas visu rūpīgi izvērtēs. Paldies.
Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par, viens - pret. Lūdzu zvanu! Jautājumu par likumprojekta Autortiesību likums nodošanu komisijām mēs izlemsim balsojot. Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 24. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Nākošais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par Vladislava Čerapa apstiprināšanu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu ministrijas ieteikumu apstiprināt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi. Komisija ieteikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu - apstiprināt Vladislavu Čerapu par Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par muitas nodokli (tarifiem).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija Latvijas ceļš.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 593. Kā jau priekšsēdētāja kungs teica, tas ir likumprojekts Grozījumi likumā Par muitas nodokli (tarifiem).
Un tajā pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 53. pantu - papildināt to ar otro daļu. Komisija ir daļēji atbalstījusi deputātu Leiškalnu, izveidojot pati savu redakciju. Nedaudz ir mainīta redakcija, kas uzliek par pienākumu valdībai, ja muitas tarifi, kas ir pieņemti nacionālajā likumdošanā, atšķiras no starptautisko līgumu noteikumiem, uzsākt sarunas un sākt piemērošanas procesu. Man uzreiz ir jāpasaka, ka šādas sarunas var beigties arī negatīvi, un līdz ar to mums būs jāpiemēro likumi, kas ir fiksēti starptautiskajos līgumos. Šis priekšlikums uzliek par pienākumu valdībai uzsākt šo darbību, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izsakot to savā redakcijā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par pirmo un otro priekšlikumu.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam uz 3. lappusi, kur ir 3. priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, iestrādājot atbildīgās komisijas iesniegtajā priekšlikumā nr.4, kas ir tajā pašā lappusē.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmajam vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Mugurēviča kungam.
A.Mugurēvičs (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Godājamie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Es vēlreiz gribētu atgādināt Zemkopības ministrijas viedokli šajā jautājumā. Zemkopības ministrija uzskata, ka margarīnam būtu jāatjauno muitas tarifa likme - 15%. Tā nebūt nav jauna likme, tā ir tikai un vienīgi atgriešanās pie jau 1997.gadā eksistējušās likmes. Kādēļ tas būtu vajadzīgs? 1997.gadā virs Eiropas brīvās tirdzniecības līgumā paredzētās kvotas tika ievestas 340 tonnas, turpretim 1998.gadā ievestā margarīna daudzums jau ir palielinājies 3,5 reizes. Līdz ar to ir arī mainījusies šī importējošo valstu dinamika. Tātad: 57% margarīna līdz 1997.gadam ieveda no Eiropas Savienības valstīm, taču tagad 46% ievestā margarīna nāk no Polijas. Ja mēs skatāmies, kā tiek izmantots šis margarīns, tad redzam, ka 60% ievestā margarīna tiek izmantoti pārtikā. Līdz ar to tas ir uzskatāms par tiešu konkurentu mūsu vietējam ražojumam - sviestam. Ja mēs skatāmies, kā šāda muitas tarifu paaugstināšana varētu ietekmēt patērētāju intereses, tad redzam, ka sadārdzinājums varētu būt apmēram 8 santīmi uz kilogramu; tas būtiski neizmainītu mazumtirdzniecības cenu. Jāatzīmē, ka arī 1997.gadā, samazinot šos muitas tarifus, mazumtirdzniecības cena būtiski nemainījās. Šādi muitas tarifi būtiski ļautu mums sakārtot savu piensaimniecību kā nozari un stabilizēt situāciju mūsu iekšējā tirgū.
Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu aizstāvji pamato savus priekšlikumus ar šķietamo nepieciešamību aizsargāt lauksaimniekus un piena pārstrādātājus: paaugstinātā muita veicināšot sviesta patēriņa pieaugumu. To mēs arī nupat dzirdējām. Šie priekšlikumi ir absolūti nepamatoti, jo, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju, vidējā mazumtirdzniecības cena margarīnam ir 1,06 santīmi, bet sviestam - 1,90 uz kilogramu. No šiem skaitļiem izriet, ka ievedmuitas pamatlikmes un vislielākās labvēlības likmes paaugstināšana no 0,5% uz 15%, protams, margarīna cenu attiecīgi sadārdzinās par 8 santīmiem kilogramā, kā arī norādīja iepriekšējais runātājs. Tad ir jautājums: kā tas palīdzēs, lai iedzīvotāji iepirktu sviestu? Rodas loģisks jautājums. Šis margarīna cenas sadārdzinājums prasīs papildu izdevumus tieši trūcīgākajai patērētāju daļai, kas pārsvarā patērē margarīnu. Bet tas nekādā mērā neveicinās sviesta patēriņa pieaugumu. Tāpēc minētajiem priekšlikumiem nav nekāda sakara ar lauksaimnieku un piensaimnieku aizsardzību. Šeit mēs saskaramies ar klasisku lobēšanas piemēru. Priekšlikumi paaugstināt ievedmuitu margarīnam faktiski ir iesniegti tikai viena uzņēmuma interesēs - Rīgas Piensaimnieka interesēs. Minētā uzņēmuma ražotais margarīns mazumtirdzniecības fasējumā Rīgas Centrāltirgū pašreiz maksā 1,05 santīmus kilogramā. Bet labas kvalitātes importa margarīns - 80 vai 90 santīmus. Un šeit ir šie 8 santīmi, kas ir kardināli vajadzīgi šim uzņēmumam Rīgas Piensaimnieks, kura intereses diemžēl laikam pārstāv arī Mugurēviča kungs. Toties piena un sviesta ražotāju stāvoklis nemainīsies no tā, vai patērētājs pirks Rīgas Piensaimnieka vai importa margarīnu. Un vēl papildus ir reāli jārēķinās ar to, ka var pieaugt arī maizes cena, jo diez vai maizes cepēji iegādāsies Latvijas piensaimnieku ražoto sviestu, kura cena ir milzīgi, nesalīdzināmi... uz pusi lielāka nekā margarīna cena. Un atkal šis cenu paaugstinājums margarīnam ieies maizes cenā. Tā ir realitāte. Un tādēļ es aicinu šodien neatbalstīt komisijas pieņemto lēmumu un saglabāt iepriekšējos tarifus.
Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es negribētu ielaisties dziļās diskusijās, bet es gribētu nedaudz apstrīdēt Lujāna kunga teikto. Jo, pirmkārt, lai runātu, vajadzētu noskaidrot, ka uzņēmums Rīgas Piensaimnieks margarīnu neražo Latvijā, bet importē tāpat kā visi importētāji. Un tā nav uzņēmuma klaja lobēšana.
Otra lieta ir tā, ka ir diezgan cieša sakarība starp piena taukiem un margarīnu. Margarīns ir netiešais piena tauku konkurents. Un, kā jūs zināt, piensaimniecības ekonomikā piena tauku problēma ir vissmagākā, un, tādā veidā palielinot ievedmuitu, mēs veicināsim patēriņa palielinājumu mūsu pašu ražotajam sviestam un spēsim noturēt kaut cik jēdzīgu piena iepirkuma cenu zemniekiem šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā. Un tādēļ es gribētu aicināt visu Saeimu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un palielināt ievedmuitu margarīnam, jo pēc plašām diskusijām ir noskaidrots, ka šis palielinājums nav pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas normām, jo tur pēc līguma mums ir paredzēta ievedmuitas likme, kas ir pat 28%. Mēs prasām tikai 15%.
Otra lieta ir tā, ka mums līgumā ar Eiropas Savienību paredzētā kvota ir 2000 tonnas ar 0,5% ievedmuitu. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams sākt diskusiju par ievedmuitas apvienošanu... Un tas savukārt mums varētu palīdzēt iegūt lielākas sviesta kvotas Eiropas Savienībā. Un tādēļ es aicinu visus atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un atjaunot margarīna likmi - 15%.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.
I.Birzniece (frakcija Latvijas ceļš).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Es arī, tāpat kā iepriekšējie runātāji, gribu atbalstīt 4.priekšlikumu, ko iesniegusi atbildīgā komisija, jo tas tiešām ir starptautiskā līguma ietvaros - pamatlikme tiek paaugstināta uz 15%. Neviens līgums neierobežo mūsu tiesības to paaugstināt. MFN likme ir arī PTO līguma ietvaros, un lielākā starpība... kā jūs redzat, pie 4.priekšlikuma ir tā ar zvaigznīti atzīmētā atsauce, kur norādīts, ka kvota ir attiecināma uz šo zināmo kvantumu. Tātad, lai atbalstītu prasības, kas nāk no šī sektora, bet arī ievēro starptautiskā līguma saistības, atbalstīsim 4.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Debatēs jau izskanēja visi iespējamie viedokļi. Protams, likumā ir, tā teikt, parādījusies atkal jauna zvaigznīte, un tas nebūt nav labi no likuma rakstīšanas viedokļa, bet šī zvaigznīte nozīmē tikai un vienīgi to, ka 2000 tonnas margarīna, kas tiek ievestas no Eiropas Savienības valstīm, netiks apliktas ar tarifa pamatlikmi, kas šobrīd ir 15% apmērā. Acīmredzot ar šādu tarifa likmi tiks aplikts no pārējām Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm ievestais margarīns; galvenokārt tas tiek ievests no Polijas, kas ir galvenā margarīna piegādātāja Latvijai. Bet arī tas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja jaunā 53.panta kontekstā valdība, uzsākusi sarunas vai saraksti ar Eiropas Komisiju, saņems pozitīvu atbildi. Ja šī pozitīvā atbilde netiks saņemta, tad mums nāksies attiecībā gan uz cigaretēm, gan margarīnu palikt pie vecajiem tarifiem. Tas ir tas, ko es jums jau vairākkārt gribēju pastāstīt. Šis patiesībā ir tikai un vienīgi deleģējums valdībai sākt darbu, lai esošu vai iedomātu ražotāju Latvijas Republikā aizsargātu no iespējamiem zemiem tarifiem vai zaudējumiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
K.Leiškalns. Par ceturto. (No zāles deputāts M.Lujāns: Balsot par trešo!)
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Lujāna kungs uzstāj, ka jāveic balsošana. Par trešo. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Pēc deputāta pieprasījuma balsojam par 3.priekšlikumu. Balsojuma rezultāts: par - 2, pret - 22, atturas - 66.
Acīmredzot balsošanas rezultāti... tīri tehnisku iemeslu dēļ ir jāpārbalso. Lūdzu vēlreiz atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam par 3. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 16, atturas - 74. Priekšlikums nav pieņemts.
Vai ir iebildumi pret 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? (No zāles deputāts M.Lujāns: Balsot!) Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 14, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Pārejam uz 6.lapaspusi. Tur ir 5.priekšlikums - deputāta Lujāna priekšlikums, kas nosaka pamattarifa likmi, kā jūs redzat - 35%, turklāt šo tarifa likmi grib attiecināt arī uz visām pārējām pozīcijām. Komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi. (No zāles deputāts M.Lujāns: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 42. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Nākamais ir deputātu Ādamsona un Bojāra kunga iesniegtais priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu, neskatoties uz atbalstu iepriekšējā lasījumā, nav atbalstījusi. Acīmredzot ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus. (Starpsauciens: Jābalso!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. - deputātu Ādamsona un Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezutātu! Par - 46, pret - 33, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 7. - ekonomikas ministra Šlesera priekšlikums, kurš, manuprāt, šobrīd vairs nav balsojams. Un tas arī nav balsojams tiešā formā, bet kā tāds, kas iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Bet, manuprāt, šis ir jau nebalsojams priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!
K.Leiškalns. 8.priekšlikums nav vairs balsojams. Mēs esam pieņēmuši sociāldemokrātu iesniegto.
9.priekšlikums nav balsojams, kaut arī no komisijas atbalstīts un daļēji iestrādāts.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu! (No zāles deputāte A.Seile: Nav balsojams devītais!)
K.Leiškalns. 10.priekšlikums, manuprāt, ir aizstāts ar labojumu 53.panta otrajā daļā. Tātad ir runa par sarunām, kas ir jāsāk valdībai. Nav balsojams, jā, es jau teicu, Seiles kundze. Arī 10.priekšlikums, manuprāt, nav balsojams šobrīd.
11.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un es pastāvu uz to, ka par šo priekšlikumu ir jāveic balsošana, jo tas nozīmē noteikt fiksētās cenas uz robežas ar valstīm, ar kurām Latvijai nav līgumu, brīvās tirdzniecības līgumu... Komisija to ir atbalstījusi, it kā iestrādājot 12.priekšlikumā, bet 12.priekšlikums, Seiles kundze, manuprāt, nav balsojams. Līdz ar to mums ir jāveic balsojums par 11.priekšlikumu. (Starpsauciens: Jābalso!)
Sēdes vadītājs. Vispirms izlemsim par 11.priekšlikumu.
Tātad deputāts Kārlis Leiškalns uzstāj par priekšlikuma balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. priekšlikumu - deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 31. Šis priekšlikums ir pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Man ir rakstīts par 12.priekšlikumu 9.lappusē... Es atvainojos, manuprāt, šis priekšlikums vairs nav balsojams, jo mēs esam nobalsojuši 6.priekšlikumu... Šis vairs nav balsojams. 12.priekšlikums ir balsojams.
Sēdes vadītājs. Vai kāds uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens: Jābalso!) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 28, atturas - 18... Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 29, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ja šis priekšlikums būtu pieņemts, tad spēkā būtu dažādi tarifi. Viens ir tas, ko parlaments atbalstīja ar 57 balsīm. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: Ejam tālāk!) Ja mēs skatāmies tālāk, tad mums pie procedūras ir jāpievieno, ko mēs liekam uz balsošanu un ko neliekam.
Pārejam pie 13.priekšlikuma. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, iestrādājot to 16.priekšlikumā.
Tāpat daļēji ir atbalstīts 14.priekšlikums - ekonomikas ministra priekšlikums.
15. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums.
Godātie deputāti, aicinu jūs atbalstīt 16.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu par šo pozīciju.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti pieprasa balsojumu par 13.priekšlikumu? Un par 16.priekšlikumu? Tātad par 13., 14. un 15.priekšlikumu balsojums netiek prasīts. Balsojums būs par 16.priekšlikumu. Tas savā būtībā ietver iepriekšējos trīs priekšlikumus. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16.priekšlikumu - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums ir pieņemts.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! 17.priekšlikums, kuru iesniegusi deputāte Birzniece. Šis priekšlikums nav atbalstīts. Valdībai šobrīd ir jāuzsāk sarunas par dažām muitas tarifu pozīcijām. Tas varētu izskatīties tā, ka ir pretrunā ar esošo tirdzniecības līgumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
K.Leiškalns. 18.priekšlikumu deputāts Ābiķis ir atsaucis.
Sēdes vadītājs. Paldies.
K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti! Man atliek jūs tikai aicināt nobalsot par šo Valsts prezidenta atpakaļ atdoto likumu. Acīmredzot ceturtajā lasījumā tas vēl būs jāskata.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma Grozījumi likumā Par muitas nodokli (tarifiem) pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.
K.Leiškalns. Paldies, godātie deputāti!
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi likumā Par ugunsdrošību. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Čevers.
J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr. 583 Grozījumi likumā Par ugunsdrošību. Uz trešo, galīgo, lasījumu ir saņemti tikai divi priekšlikumi.
1.priekšlikums ir iekšlietu ministra priekšlikums - nedaudz grozīt 25. pantu. To komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Atvainojos! Atklājam debates. Jānis Čevers.
J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Es runāšu par likumu kopumā. 7.Saeima nav unikāla tikai ar to, ka tajā ir vienīgais čigānu tautības parlamentārietis Eiropā, un ar viņu man ir tas gods sēdēt blakus. Ja paanalizējam Saeimas sastāvu, var secināt, ka arī es esmu izņēmuma stāvoklī, jo esmu vienīgais profesionālais ugunsdzēsības darbinieks, kurš jebkad ir sēdējis šajā Augstajā namā. Esmu pārliecināts par to, ka jūtos uz šā Augstā nama jumta drošāk, nekā stāvot šajā tribīnē, kur esmu ļoti reti. Un šajā retajā reizē atļaujiet man kā šīs nozares inženierim nedaudz paanalizēt ugunsdrošības nozares stāvokli un likumdošanu tajā. Zinātnes un tehnikas progress šajā jomā ir padarījis to par komplicētu problēmu visā pasaulē. Zaļumballes ar ugunsdzēsēju spožajām pogām un ķiverēm pieder tikai pagātnei (kaut gan arī pagātne būtu jārespektē). Tālab tikai neliels solis vēsturē.
Cīņa ar ugunsnelaimēm tika aizsākta senā pagātnē, kad pagājušā gadsimta sākumā tika organizēta kampaņa pret tām visā Vakareiropā. Gadsimta vidū to sāk arī Baltijā. Līdz tam ir bijuši mēģinājumi ugunsdrošības normas iestrādāt apbūves noteikumos, un, dzīvei ieviešot tajās korekcijas, tās vairāk vai mazāk sekmīgi darbojušās. Bet stāšanās pretim uguns postam ir bijusi haotiska un mazefektīva. Ja nonākam pie lokālpatriotisma, teikšu, ka pirmie dibināt Ugunsdzēsēju biedrību tagadējā Latvijas teritorijā 1864.gadā nolēma jelgavnieki. Kamēr Mītavas cunftmeistari un namnieki apspriedās, viņus apsteidza rīdzinieki, kuri noorganizēja Ugunsdzēsēju biedrību 1865. gada pavasarī, un 17.maijs pašreiz tiek uzskatīts par Latvijas ugunsdzēsības darbinieku profesionālajiem svētkiem. Taču 13. septembrī aicinu visus uz Jelgavu, kur pirms ievēlēšanas Saeimā, vadīdams pilsētas ugunsdzēsējus, pārāk nepakļāvos galvaspilsētas diktātam un savas profesijas vēsturiskajā dibināšanas dienā kopā ar saviem kolēģiem pieminēju arī Mītavas amata brāļus.
Gott zum Ehr, dem Nechtem zu Mehr - tāds uzraksts rotāja daudzu ugunsdzēsēju komandu karogus, arī vēsturisko Jelgavas karogu, kas gāja bojā kara liesmās. Vēlreiz aicinu ieklausīties šajos vārdos: Gods Dievam, cilvēkam - palīdzība - tā laikam var tulkot. Slavinājums Radītājam, palīdzība - tuvākajam - šodien vairs nevar labāk formulēt savstarpējās izpalīdzības principu. Apmēram tā tas tiek realizēts visā pasaulē, kuru uzskatām par civilizētu.
Taču laika gaitā rodas arī tāda iekārta, kura uzskata, ka vispārējo labklājību var būvēt uz citu ciešanām un ka paradīzē var iedzīt ar pātagu. Liekas, ka daudziem šeit sēdošajiem, dzirdot vārdu orgāni, pārskrien drudžainas pagātnes trīsas. 1936.gadā toreizējā PSRS orgānu kārtā tika iekļauta arī cēlākā pasaules profesija - ugunsdzēsība, ieviešot jaunu institūciju - Valsts ugunsdzēsības uzraudzības iestādi (GPN). Šādu vārdu salikumu nekur citur, izņemot postsociālisma valstis, jūs neatradīsiet. Totāla valsts īpašuma gadījumā tam ir sava loģika, jo šis īpašums ir jāpārvalda un jāaizsargā, tādēļ arī, kad šis sabiedriskās formācijas modelis krīt, uzraudzības iestāžu tajā ir vairāk nekā burtu alfabētā. Es neesmu pret preventīviem pasākumiem kā tādiem jebkurā jomā, taču esmu par tādiem principiem, kādi bija rakstīti uz ugunsdzēsības biedrību karogiem visā Eiropā. Izvērtējot risku un apdraudējumu jebkurā nozarē, prioritātes pēc vispārcilvēcīgajiem principiem tiek saliktas šādā secībā:
Cilvēka dzīvība un drošība - vide - īpašums.
Pirmo divu draudu novēršanas pasākumi būtu jāpieņem kā direktīvi noteikumi, taču īpašuma aizsardzības līmenis, manuprāt, atstājams tikai īpašnieka ziņā un risināms trijstūrī: īpašnieks - apdrošināšanas kompānija - attiecīgās nozares speciālists. Šķiet, ka mūsu valstī šīs prioritātes joprojām ir vienā maisā. Vismaz spriežot pēc likuma, kura grozījumus mēs šodien skatām. Es varētu atrast ne tikai redakcionālas dabas iebildumus šim likumam vai ikkatrā tā sadaļā, bet laika trūkuma dēļ es to nedarīšu. Esmu atļāvies šo likumu kritizēt presē, kad tas pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu. Vienā teikumā es varētu to formulēt kā absolūti nediferencētu profilakses prevelāciju ar reizēm diezgan izplūdušu un voluntāru traktējumu likuma subjekta tiesību, pienākumu un atbildības sadali, kas neataino šodienas īpašumu veidu un uzņēmējdarbības formu daudzveidību.
Pirmajā lasījumā komisijas sēdē es neatbalstīju šo dažu redakcionālās dabas labojumu steidzamību, jo gribu izmantot izdevību un to grozīt pamatīgāk. Ar šo negribu nonākt pretrunās ar savu iepriekšējo darba devēju. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir strādājis intensīvi un veicis lielu darbu Latvijas būvnormatīvu izstrādē un nacionālo standartu un noteikumu pietuvināšanā Eiropas standartiem. Vispārēja virzība uz moderna glābšanas dienesta radīšanu Latvijā ir apsveicama, un tieši tāpēc šis likums ir nopietni pārskatāms. Ņemot vērā, ka dienests ir ...
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas, Čevera kungs!
J.Čevers. Man nav pieredzes, bet lūdzu vēl 2 minūtes.
Sēdes vadītājs. Vēl 2 minūtes. Vai kolēģiem nav iebildumu? (Zālē troksnis. Starpsaucieni: Nav!) Nav iebildumu. Lūdzu!
J.Čevers. Ņemot vērā to, ka dienests ir pārņēmis civilās aizsardzības funkcijas, būtu pārskatāms arī šis likums, pirmkārt, ar domu, ka tie būtu apvienojami.
Starp mums ir ļoti daudz uzņēmēju, un acīmredzot daudzi no jums ir saskārušies ar to, cik daudz saskaņojumu, apstiprinājumu un slēdzienu ir jāsaņem, atklājot jebkādu rūpalu. Vai jūs visur gājāt kā sava īpašuma un uzņēmējdarbības drošības novērtējuma pasūtītājs? Esmu pārliecināts, ka vairāk tas izskatījās pēc padevīga atļaujas līguma, un ļoti iespējams, ka dažu no tām saņēmāt pat krimināli sodāmā formā.
Tā kā man laiks ir ļoti ierobežots, es pāršķiru nākošo lappusi un skaršu vēl vienu ļoti svarīgu problēmu. Katram ugunsdzēsības un iekšlietu darbiniekam ir jādod zvērests, kurā viens no teikumiem skan: Zvēru godīgi pildīt Latvijas Republikas likumus. Sakiet - ko tas nozīmē? It kā tas bez ierunām nebūtu jādara katram pilsonim, nepilsonim un pat vienkāršam caurceļotājam. Protams, detektīvam, kārtībniekam, cietumsargam un ugunsdzēsējam ir paaugstināts profesionālais risks viņa darbā. Tikai man nav pārliecības, ka tas jāsasaista ar zvērestu. Par bīstamu darbu citur pasaulē kārtīgi maksā.
Tad vēlreiz neliels solis atpakaļ vēsturē. Bija 1991.gada janvāris. Ap pulksten 10.00 vakarā televīzijā atskanēja aicinājums perifēriālajām iekšlietu organizācijām doties uz Rīgu. Arī es toreiz ierados (tad laikam vēl bija milicija) un paprasīju ieroci. Man, protams, to neiedeva, bet teica, lai es sēžot Sarkanajā stūrītī (kā to toreiz sauca) un gaidot pavēli. Ziniet, tad man vēlreiz jāsaka, ka man, miermīlīgam cilvēkam, pirmo reizi radās griba kādam krāmēt pa ģīmi, jo daži tur sēdēja un atklāti ņirdza par notiekošo Rīgā. Viss paradoksālais nāca pēc tam. Tie, kuri ņirdza, pēc kādiem gadiem diviem sāka mīlēt Latviju. Man dzimtenes mīlestība līdz šim nav bijusi jāmāca, un lai nu paliek, jo es ticu, ka cilvēki...
Sēdes vadītājs. Septiņas minūtes ir pagājušas!
J.Čevers. Paldies, kungi! Es ļoti aicinu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Iebildumu pret iekšlietu ministra Jurdža priekšlikumu nav.
J.Čevers. Cienījamie kolēģi! Ir vēl dažas izmaiņas, kas skar 28.pantu. Tās ir tīri redakcionālas dabas, un komisija tās ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
J.Čevers. Es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par ugunsdrošību pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 511. Izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām nav lielas, tāpēc pieminēšu tikai vienu pantu. Šis pants attiecas uz nodevu uzlikšanu priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās vietās.
Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus nevar uzskatīt nedz par reklāmu, afišu, nedz par sludinājumu. 1998.gada 17.septembrī tika izdarīti grozījumi likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām - tika noteikts, ka par to, ka priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli tiek izvietoti publiskās vietās, attiecīgā pašvaldība iekasē nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. Minētie grozījumi ir pretrunā ar likuma Par pašvaldībām un Par nodokļiem un nodevām koncepciju. Un priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana publiskās vietās faktiski atbilst pašvaldību nodevas būtībai. Tādēļ ir radies šis priekšlikums. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā. (No zāles deputāts G.Bērziņš: Kāds bija komisijas viedoklis?) Komisijas viedoklis bija atbalstīt, ja es nemaldos... (No zāles deputāts G.Bērziņš: Komisija neatbalstīja, tikai 2 deputāti...) Paldies, Bērziņa kungs, par aizrādījumu.
Sēdes vadītājs. Ir rakstisks iesniegums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā.
I.Ūdre. Jā, nupat tika iesniegts, jā, man to iedeva. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja pirmajā lasījumā un neatbalstīja. Es laikam atbalstīju, tāpēc es tā teicu...
Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa.
Sēdes vadītājs. Konkrētais datums tātad ir 13.maijs. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par grāmatvedību. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Ūdre.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Es ceru, ka es nesajaukšu kaut ko vēlreiz. Tagad strādāsim ar dokumentu nr.510. Izmaiņas likumā Par grāmatvedību faktiski precizē esošo likumu. Pašas galvenās izmaiņas ir saistītas ar Latvijas grāmatvedības standartu pieņemšanas procedūru. Izdarot izmaiņas šajā likumā, atvieglojas standartu pieņemšanas procedūra saskaņā ar Standartizācijas likumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šīs izmaiņas, tādēļ lūdzu arī jūs atbalstīt minētos priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par grāmatvedību pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, tas ir 20.maijs.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Nākamais ir likumprojekts Komerclikums. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Linards Muciņš.
L.Muciņš (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likumprojekts Komerclikums, ko mēs šodien jums piedāvājam izskatīšanai pirmajā lasījumā, ir liels un apjomīgs likums, kurā ir pāri par 600 pantiem un kurš ne tikai veido būtisku juridisku pagriezienu mūsu valsts attīstībā, bet arī pēc savas komplicētības ir viens no sarežģītākajiem likumiem, kas Latvijas Republikas parlamentam tiek piedāvāts pēc Civillikuma atjaunošanas. Juridiskā komisija, lai rūpīgi izskatītu un izdebatētu šo likumprojektu, izveidoja speciālu Komerctiesību apakškomisiju. Šī apakškomisija sanāca sešās sēdēs un kopīgi ar ekspertiem, autoriem, Eiropas Savienības ekspertiem un deputātiem soli pa solim, nodaļu pa nodaļai izdebatēja šī likuma saturu, struktūru, mērķus, šo mērķu atbilstību šajā dokumentā rakstītajam un virzīja šo likumprojektu uz Juridisko komisiju, kura to akceptēja pirmajā lasījumā un piedāvā šodien jums.
Kādēļ es uzskatu, ka šī likumprojekta pieņemšana šodien pirmajā lasījumā, uz ko es Juridiskās komisijas vārdā jūs aicinu, ir būtiska, svarīga un nozīmīga? Tas ir tādēļ, ka ar šī likuma pieņemšanas uzsākšanu un, es ceru, nobeigšanu šajā gadā mēs varēsim būtiski tuvināties un ieiet civilizētu civiltiesisku, tirdznieciski komerciālu attiecību sfērā, kura sakārtos, izmainīs un būtiski pārveidos mūsu diezgan lielā steigā un ar padomiskas domāšanas tendencēm izveidoto ne visai vienoto, sadrumstaloto uzņēmējdarbības likumdošanu, kura šobrīd mums ir spēkā. Šodienas uzņēmējdarbības likumdošanai ir virkne iekšēju pretrunu. No padomju tiesību izpratnes tā ir mantojusi veselu virkni būtisku metožu, kuras nav pieņemamas civilizētai Eiropai, tas ir šaurs normatīvisms, mēģinājums pārāk šauri regulēt normas, kuras uzņēmējiem jātraktē brīvi un ar kurām jārīkojas brīvi, izvēloties savu darījumu veidus, formas un metodes. Tajā pašā laikā likums ir bijis pārāk imperatīvs, daudzās uzņēmējdarbības formās diktējot uzņēmējam tikai kādu vienu no veidiem... Kopumā var teikt, ka mūsu uzņēmējdarbībai, kaut gan kopš 1990.gada to visu pilnveidojam, tomēr ir pārlieku liela normatīva regulēšana un vairākās vietās tiek būtiski jauktas civilās tiesības ar publiskajām, privātās ar publiskajām, uzņēmējdarbības jomā šodien iespiežas pārāk daudz publiski tiesisku regulējumu, kuriem nebūtu vietas komerciālajās attiecībās.
Otrs svarīgākais aspekts šī likuma pieņemšanai, protams, ir mūsu virzība uz Eiropu. Mūsu virzība uz Eiropu, integrēšanās, izpildot mūsu asociēto līgumu ar Eiropas Savienību. Lai iestrādātu šajā likumā tās direktīvas, tās Eiropas direktīvu prasības, kuras Eiropa šodien mums norāda un kuras ir visas kontinentālās Eiropas komerctiesību pamatā.
Tie ir mūsu divi galvenie mērķi, pieņemot šo jauno Komerclikumu.
Nedaudz par Komerclikuma saturu. Komerclikums veidojas no septiņām sadaļām. Pirmajā sadaļā tiek regulēti komercdarbības vispārējie jautājumi. Otrā sadaļa runā par Komercreģistru. Trešā sadaļa runā par komersantiem. Ceturtā sadaļa runā par sabiedrību reorganizāciju. Piektā sadaļa - par koncerniem. Sestā sadaļa - par komercķīlu. Septītā sadaļa - par komercdarījumiem. Un ir arī pārejas noteikumi.
Deputātiem šis likumprojekts, protams, ir izdalīts; es ceru, ka katrs deputāts uz to ir rūpīgi iepazinies. Mans pienākums šeit ir pasvītrot tās problēmas, uz kurām eksperti norādīja, un arī izskaidrot šī būtībā reformējošā likuma aspektus, kuru sakarā man ir nācies uzklausīt iebildumus gan no daudziem uzņēmējiem, gan ar uzņēmējdarbību saistītām personām, lauku saimniecībās it sevišķi. Šeit, es domāju, ir nepieciešams detalizēts skaidrojums, lai būtu vienota izpratne šajā jautājumā.
Sākumā runāšu par vienu no pašiem fundamentālākajiem jautājumiem - par Komerclikuma attiecībām ar Civillikumu. Pēc vispārējās komerctiesību teorijas šīs attiecības ir jāveido tā, ka Civillikums ir galvenais likums, bet Komerclikums ir speciālais likums. Diemžēl komisijā mums nācās konstatēt, ka ne visās līnijās tiek šie jautājumi precīzi ievēroti. Otrajā lasījumā šis aspekts būtu jāpasvītro, līdz ar to mums būtu iespēja izņemt ārā no šī likuma virkni normu, kuras faktiski dublē Civillikumu, un raksturot tikai tās normas, kas ir svarīgas komersantiem, jo komersants atšķirībā no parastas personas, kura rīkojas saskaņā ar Civillikumu, ir informētāks, viņš ir pieredzējis, viņam ir vairāk informācijas, viņš ir daudz aizsargātāks. Parastai personai jāievēro vesela rinda prasību, ko izvirza Civillikums, taču Komerclikums kā speciālais likums šīs normas atvieglo, jo galvenais mērķis šajā jautājumā ir paātrināt civiltiesisko apgrozību. Tas faktiski arī bija centrālais, galvenais un fundamentālais jautājums, ko mēs apakškomisijā un komisijā spriedām, un vienojāmies par to, ka šī saikne un attiecības ar Civillikumu ir jāpasvītro, jo anotācijā, iesniedzot Komerclikumu, nez kādēļ ir norādīts pretējais princips, par kuru nedz teorijā, nedz praksē, nedz arī pašā Komerclikuma tekstā nav pamata runāt. Iezīmējot šo galveno problēmu un parādot jums šo struktūru, un sekojot šādiem jūsu aicinājumiem, es ceru, ka attiecībā uz šo likumprojektu tiks iesniegti papildinājumi un priekšlikumi. Atzīmējot to, ka vesela virkne uzņēmējdarbības formu mums pazudīs, šeit informāciju varēs saņemt attiecīgi Juridiskajā komisijā vai apakškomisijā. Ja tas ir nepieciešams, mēs varam sadarboties ar Lauksaimniecības ministriju, jo nepārprotami skaidrs ir tas, ka ir jāveido vēl vesela rinda likumprojektu blakus šim likumam, kas lauksaimniekiem, zemniekiem nevis dotu iespēju kļūt par komersantiem, kā šeit automātiski ir piedāvāts, bet veidotu un rastu sevišķas formas, kā tas ir Eiropā pieņemts. Un šādā veidā mēs varētu šo likumdošanas grupu sakārtot. Tajā pašā laikā, protams, šajā likumā svarīgs ir arī moments par Komercreģistru, kas iezīmēs būtisku pagriezienu šajā jomā - un, es domāju, ne tikai šajā Komerckodeksā.
Es aicinu godātos deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, un komisija un apakškomisija ir gatava tos rūpīgi izskatīt un strādāt.
Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta Komerclikums pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu ieteikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
L.Muciņš. Ņemot vērā, ka ilgu laiku deputāti jau bija saņēmuši šo tekstu, es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 21.maijam.
Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.maijs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Marekam Segliņam.
M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).
Ierosinu priekšlikumus iesniegt līdz 7.jūnijam.
Sēdes vadītājs. 7.jūnijs. Vai ir iebildumi? Būtu jābalso, Muciņa kungs! Tātad vispirms balsosim tālāko termiņu - priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7.jūnijs. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 14, atturas - 17. Priekšlikums ir pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts - pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta Likums par valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā, eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā otrajam lasījumam līdz 1999.gada 25.maijam.
Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - nav, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: Lūdzam iekļaut Saeimas sēdes šīsdienas darba kārtībā lēmuma projektu Par deputāta Ģirta Valda Kristovska atsaukšanu no Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva un lēmuma projektu Par deputāta Guntara Krasta ievēlēšanu Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lūdzu, izskatīsim šos divus lēmumu projektus.
Pirmais lēmuma projekts - atsaukt Ģirtu Valdi Kristovski no Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts - ievēlēt Guntaru Krastu Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi šodien ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota balsošanas izdruka, būs vairāki paziņojumi.
Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas dalībnieki! Es jums gribu atgādināt, ka šodien pulksten trijos Sarkanajā zālē notiks tikšanās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes frakcijas Jabloko deputātiem. Lūdzu visus interesentus!
Sēdes vadītājs. Paldies. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi! Aicinu uz komisijas sēdi šodien pulksten 11.00.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz īsu apspriedi tūlīt pēc sēdes beigām tepat sēžu zālē. Uz īsu apspriedi! Taču ļoti, ļoti lūdzu visus ierasties.
Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.
R.Ražuks (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks tūlīt pat pēc sēdes beigām komisijas telpās.
Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.
V.Paegle (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie deputāti! Visi, kuri ir ieinteresēti piedalīties Čehijas un Ungārijas parlamentārās sadarbības grupas dibināšanā, lūdzu, tūliņ pulcēsimies blakus zālē tikai uz dažām minūtēm. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Nav reģistrējušies šādi deputāti: Modris Lujāns, Miroslavs Mitrofanovs, Boriss Rastopirkins, Viola Lāzo, Imants Burvis, Helēna Soldatjonoka, Edvīns Inkēns, Mareks Segliņš, Māris Vītols, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Šīsdienas sēde ir slēgta. Pēc īsa brīža uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
pēc Latvijas Republikas 7.Saeimas
pavasara sesijas piektās sēdes
1999.gada 6.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, kolēģi, uzmanību! Tagad uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.
Ministru prezidenta atbilde uz deputātu jautājumu Par grozījumiem Augstākās padomes 1993.gada 12.februāra lēmumā.
Ministru prezidenta vārdā - finansu ministrs Ivars Godmanis.
I.Godmanis (finansu ministrs).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods jums paziņot atbildi uz šo jautājumu.
Ir runa par situāciju, kad cilvēks saņem pasi un mēģina to reģistrēt, tas ir, dabūt pieraksta zīmogu. Tad, kad viņš saņem pilsoņa pasi, viņam nav jāmaksā nodeva - 1 lats; šī nodeva tika atsaukta. Savukārt tajā laikā, kad šo lēmumu pieņēma, nepilsoņu pasu vispār nebija. Līdz ar to izveidojās situācija, ka par nepilsoņu pasēm, tās reģistrējot dzīvesvietā, tika iekasēts 1 lats - nodeva. Es varu jums paziņot to, ka 27.maijā tika izskatīta visa šī procedūra, valdībā tika skatīts jautājums par šīs nodevas atcelšanu arī nepilsoņu pasēm.
Sēdes vadītājs. Vai jautājuma iesniedzējiem ir papildjautājumi? Ir apmierināti ar atbildi. Paldies.
Ekonomikas ministra Šlesera atbilde uz deputātu grupas jautājumu Par Valmieras teātra celtniecības pabeigšanu. Vai ekonomikas ministrs ir zālē? Ja viņš kavējas, tad mums neatliek nekas cits, kā atbildi uz šo jautājumu izskatīt nākamajā sēdē - pareizāk sakot, pēc nākamās sēdes. Vai varbūt jūs esat apmierināti ar rakstisko atbildi? Neesat? Tātad mēs šīs atbildes uzklausīšanu atliekam uz nākamo ceturtdienu. Paldies.
Es atvainojos, ekonomikas ministrs ir ieradies. Vai uzklausīsiet atbildi? Lūdzu! Vārds ekonomikas ministram Aināram Šleseram, lai sniegtu atbildi uz deputātu grupas jautājumu.
A.Šlesers (ekonomikas ministrs).
Cienījamie deputāti! Ekonomikas ministrija ir saņēmusi jūsu jautājumu, kas attiecas uz Valmieras teātra celtniecības darbu pabeigšanu. Jūsu jautājums bija par to, kādu iemeslu dēļ netiek atbalstīts Valmieras teātra celtniecības darbu finansēšanas jautājums Valsts investīciju programmas ietvaros. Un no Ekonomikas ministrijas puses mēs esam rakstiskā veidā atbildējuši uz jūsu jautājumu. Es gribētu atbildēt vēlreiz.
Valmieras teātra būvniecība tika atbalstīta 1997.gadā pilnā apmērā, tātad kopīgais investīciju apjoms bija 306 tūkstoši latu. Bet, ņemot vērā to, ka pirms neilga laika mēs saņēmām arī privātās kompānijas Vendena jautājumus, kas saistīti tieši ar Valmieras teātra tālāko rekonstrukciju, protams, šis jautājums ir radies. Diemžēl par šo jautājumu pilna atbildība principā ir jāuzņemas Kultūras ministrijai, kurai bija līdz 5.martam jāiesniedz priekšlikums Valsts investīciju programmas ietvaros - tieši par Valmieras teātra rekonstrukcijas projektu. Diemžēl mēs neesam saņēmuši šādu priekšlikumu. Ja šis jautājums ir jāizskata, tad Ekonomikas ministrija ir gatava to skatīt un atbalstīt šo projektu, jo mēs saprotam problēmu, kas stāv priekšā. Jo Valmieras teātris vienkārši ir nepabeigts, un, protams, ir apdraudētas tās investīcijas, kuras jau ir notikušas. Bet šis jautājums tomēr ir jāvirza Kultūras ministrijai, un Ekonomikas ministrija, protams, būs gatava šo jautājumu izskatīt. Taču šodien šis ir Kultūras ministrijas jautājums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Atbildei paredzētais laiks ir beidzies. Vai vēlaties uzdot papildjautājumus? Iesniedzēju vārdā - Kārlis Greiškalns. Lūdzu!
K.Greiškalns (Tautas partijas frakcija).
(Nerunā mikrofonā.)
A.Šlesers. Man vienkārši ir jāiepazīstas ar šo lietu sīkāk, bet principā mēs visi zinām to, kādi ir apjomi visām šīm investīciju programmām, cik daudz mēs varam atvēlēt. Droši vien Ekonomikas ministrijai būs vēlreiz jātiekas ar Kultūras ministriju un jāizskata šis jautājums, ja viņi tiešām uzskata Valmieras teātri par pirmo prioritāti. Tā ka mēs esam gatavi ņemt vērā jūsu priekšlikumus un tikties tuvāko dienu laikā Kultūras ministrijā.
Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi papildjautājumi? Vairāk jautājumu nav. Paldies. Atbilde ir izskatīta.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde
1999.gada 6.maijā
Par darba kārtību - 1.lpp.
Par Saeimas deputātu jautājumu izglītības un
zinātnes ministram J.Gaigalam par Latvijas
Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu - 1.lpp.
Par likumprojektu Likums par darbinieku aizsardzību
darba devēja maksātnespējas gadījumā (Noņemts
no izskatīšanas)
(586. un 585.-a dok.) - 1.lpp.
Priekšlikumi - dep. A.Slakteris - 2.lpp.
- dep. V.Makarovs - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par nodokļiem
un nodevām (Noņemts no izskatīšanas)
(587. un 587.-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu Par 1980.gada 9.maija Bernes
Konvenciju par starptautiskajiem dzelzceļa
pārvadājumiem (COTIF)
(589. un 589.-a dok.) - 3.lpp.
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju
(592. un 592.-a dok.) - 4.lpp.
Par likumprojektu Autortiesību likums
(594. un 594.-a dok.) - 4.lpp.
Priekšlikumi - dep. R.Pīks - 4.lpp.
- dep. L.Muciņš - 4.lpp.
Lēmuma projekts Par V.Čerapa apstiprināšanu par
Jēkabpils rajona tiesas tiesnesi
(588. dok.) - 5.lpp.
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs - 6.lpp.
Likumprojekta Grozījumi likumā Par muitas
nodokli (tarifiem)otrreizēja caurlūkošana
(593. dok.) - 6.lpp.
Ziņo - dep. K.Leiškalns - 6.lpp.
Debates - Zemkopības ministrijas parlamentārais
sekretārs A.Mugurēvičs - 7.lpp.
- dep. M.Lujāns - 8.lpp.
- dep. A.Kalvītis - 9.lpp.
- dep. I.Birzniece - 10.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par ugunsdrošību
(3.lasījums)
(583. dok.) - 15.lpp.
Ziņo - dep. J.Čevers - 15.lpp.
Debates - dep. J.Čevers - 15.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un
nodevām (1.lasījums)
(511. un 579. dok.) - 19.lpp.
Ziņo - dep. I.Ūdre - 20.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par grāmatvedību
(1.lasījums)
(510. un 580. dok.) - 21.lpp.
Ziņo - dep. I.Ūdre - 21.lpp.
Likumprojekts Komerclikums (1.lasījums)
(68. un 581. dok.) - 21.lpp.
Ziņo - dep. L.Muciņš - 22.lpp.
Priekšlikums - dep. M.Segliņš - 25.lpp.
Lēmuma projekts Par priekšlikumu iesniegšanas
termiņa pagarināšanu likumprojekta Likums par
valsts atbalstu eksporta un investīciju apdrošināšanā,
eksporta un importa garantēšanā un kreditēšanā
otrajam lasījumam - 25.lpp.
Par darba kārtību - 25.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta Ģ.V.Kristovska
atsaukšanu no Ziemeļatlantijas Asamblejas
Latvijas delegācijas sastāva - 25.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta G.Krasta ievēlēšanu
Ziemeļatlantijas Asamblejas Latvijas delegācijas
sastāvā - 26.lpp.
Paziņojumi - dep. I.Ūdre - 26.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 26.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 26.lpp.
- dep. R.Ražuks - 27.lpp.
- dep V.Paegle - 27.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 27.lpp.
Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem
Ministru prezidenta V.Krištopana atbilde uz Saeimas
deputātu jautājumu par grozījumiem Augstākās
padomes 1993.gada 12.februāra lēmumā
Ziņo - finansu ministrs I.Godmanis - 28.lpp.
Ekonomikas ministra A.Šlesera atbilde uz Saeimas
deputātu steidzamo jautājumu par Valmieras
teātra celtniecības pabeigšanu - 28.lpp.