Latvijas Republikas 7.Saeimas piektās ārkārtas sesijas ārkārtas sēde
1999.gada 5.augustā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas iesniegumu:
LSDSP frakcija ierosina izslēgt no 1999.gada 5.augusta sēdes darba kārtības likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām, jo šī nozīmīgā un nopietnā likumprojekta sagatavošanā netika iesaistītas tādas nevalstiskas organizācijas kā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība, Pensionāru federācija un citas.
Viens var runāt par šo priekšlikumu, viens - pret.
Runāt par vēlas deputāts Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Sociāldemokrāti uzskata, ka šis likumprojekts jebkurā variantā ir pieņemts sasteigti, sagatavots sasteigti. Būtu ļoti racionāli, ja mēs visi tomēr saņemtu pietiekami nopietnus, izsvērtus un detalizētus aprēķinus un skaidrojumus no Labklājības ministrijas, ne tikai makroekonomikas līmenī esošus skaidrojumus, kas dod iespēju rasties paviršam un virspusējam slēdzienam par to, kā mainīsies situācija valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Tāpēc mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka ir jāievēro arī visas tās saistības, kuras savulaik ir uzņēmusies valdība un kuras nav uzteiktas, kuras liek valdībai pirms lēmumu pieņemšanas saskaņot viedokļus arī ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pensionāru federāciju un Latvijas Pašvaldību savienību. Jo viens no valdības deklarācijas nozīmīgākajiem punktiem ir šāds: gatavojot nopietnus likumprojektus, to sagatavošanā tiek iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas. Es domāju, ka valdībai, neapšaubāmi, ir rūpīgi jāapsver, cik nopietni viņa grib ievērot savu valdības deklarāciju, sekot tai, un, ja valdība to tiešām nopietni vēlas, tādā gadījumā būtu šis sabiedrībai nozīmīgais, ļoti nopietnais likumprojekts šoreiz jāatliek, kamēr šie jautājumi, šie viedokļi tiek zināmā mērā saskaņoti, un tad, es domāju, diskusija varētu ritēt pavisam citādi. Tādā gadījumā varētu pamatoties uz nopietniem aprēķiniem, runājot par to, cik liela būs negatīvā ietekme, pieaugot bezdarbam, kāda būs ietekme uz valsts budžetu arī tad, kad virkne pensionāru varbūt sāks strādāt nelegālā kārtā, saņemot algu aploksnēs. Visi šie jautājumi, kas ir ļoti nozīmīgi, ir tomēr jāapspriež, jāpaskaidro, jāizrunā jau likumprojekta sagatavošanā. Arī Jaunās partijas frakcija ar sava priekšsēdētāja un frakcijas biedru parakstiem ir apliecinājusi šādu apņemšanos.
Sociāldemokrāti cer uz valdības partiju godaprātu - cer, ka jūs nebalsosiet pret savu līderu un frakciju vadītāju apņemšanos...
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt pret? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par LSDSP frakcijas ierosinājumu - izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Lūdzu rezultātu!
Par - 33, pret - 45, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
Sāksim izskatīt darba kārtību. Pirmais jautājums - Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu deputātiem Šleseram, Stirānam un Mežeckim. Šodien Saeimas Kancelejā ir saņemts Šlesera kunga atvaļinājuma atsaukums. Līdz ar to es informēju, ka Saeimas Prezidijs saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8.panta otro daļu ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu laikā no 3. līdz 6. augustam deputātiem Stirānam un Mežeckim.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts Par deputāta Ivara Godmaņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav,
atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Labrīt, cienījamie deputāti! Sāksim darbu. Likumprojekts Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Dokuments nr. 862-b. Komisijā bija saņemti līdz noteiktajam termiņam trīs deputātu priekšlikumi.
1.priekšlikums bija deputāta Lujāna priekšlikums noteikt starpproduktiem (par 100 litriem absolūtā spirta) akcīzes nodokļa likmi - 500 latus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tā ir viena no iespējām, kuru valdošais vairākums varētu rast, lai saņemtu naudu bez pensionāru vai izglītības sistēmas darbinieku vai medicīnas darbinieku aplaupīšanas. Eksperti ir iespējamo papildieņēmumu aptuveni novērtējuši līdz 1 miljonam latu. Cienījamā Počas kundze vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā pateica, ka tad, ja šāda norma tiks ieviesta, palielināsies kontrabanda. Es vēl vakar ar šiem ekspertiem konsultējos un pateicu, ka tā ir pietiekami maza grupa - tas ir liķieris un vermuts - un ka tādēļ šo grupu nav izdevīgi kontrabandas ceļā ievest Latvijā. Sakarā ar to varētu patiešām iekasēt šo naudas apjomu. Man ļoti lielu izbrīnu radīja tas, ka vienu no iespējamām ieņēmumu formām noraidīja gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, gan arī vakar frakcijās. Cienījamais premjerministra kungs norādīja, ka šeit ir it kā saistība ar Eiropas Savienību - ka, lūk, šādu, priekš Eiropas Savienības tik nepopulāru lēmumu nevar pieņemt. Bet vai Eiropas Savienībai būtu populāra šī metodika, kas tiek proponēta attiecībā uz mūsu pensionāriem? Es domāju, protams, kārtējo būs iespējams ieslēgt balsošanas mašīnu, bet... Tā kā šodien esmu pirmais runātājs, es gribētu pastāstīt, lai mums no rīta būtu labāks garastāvoklis, vienu labu anekdoti. Kādā demokrātiskā valstī Eiropas vidū notiek valdības krīze un atnāk jaunais premjerministrs pie vecā un saka: Nu, tagad valdība mainās! Vecais premjerministrs saka: Es tev atstāju trīs vēstules. Tas, kas tanīs trīs vēstulēs ir iekšā, būs tev palīdzība grūtā brīdī. Pēc kāda laika ir atkal kāda krīze un jaunais premjerministrs attaisa pirmo vēstuli. Pirmajā vēstulē ir ierakstīts: Vel vainu uz mani un uz kārīgiem pensionāriem! Patiešām, viņš to arī dara, un viss stabilizējas. Paiet nākamais periods. Atkal ir krīze. Atver nākamo vēstuli. Tad, izrādās, vaina jāveļ uz Starptautisko valūtas fondu un vēlēšanām Krievijā. Nu ir atkal krīze. Atver trešo vēstuli, un tur rakstīts: Gatavo trīs vēstules! Šķēles kungs, jūs šodien atverat pirmo vēstuli.
Paldies par uzmanību. (Starpsauciens: Lujān, tā ir veca anekdote!)
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens deputāts pieteicies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Jā, tik tiešām, vakar debatējām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un noklausījāmies arī speciālistu atzinumu. Tik tiešām likmes, kuras tiek noteiktas starpproduktiem... un vēl atbilstoši tilpuma procentiem... Ir Eiropas Savienības direktīvas, kas arī nosaka, ka maksimāli ir jāmēģina patēriņa struktūrās ieviest nevis stipros alkoholiskos dzērienus, bet tieši tādus produktus, kuros šis absolūtais alkohola daudzums ir stipri mazāks. Bez tam arī direktīvās ir precīzi noteikts, kādām ir jābūt attiecībām starp tām akcīzes nodokļu likmēm, kuras ir noteiktas šiem vīniem līdz 15 grādiem un vīniem līdz 22 grādiem, un tur šī starpība nedrīkst būt lielāka par 40 procentiem. Tā ka šobrīd mēs šo direktīvu esam saglabājuši, un līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pēc diskusijām deputāta Lujāna priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - deputāta Modra Lujāna priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais bija deputāta Kalniņa priekšlikums par šo pašu pantu, kas paredzēja būtiski palielināt likmes vīniem un alkoholiskajiem dzērieniem, kuru stiprums ir virs 15 grādiem, kā arī absolūtajam spirta daudzumam. Arī šo priekšlikumu komisija pēc diskusijām, kā arī noklausoties papildu informāciju neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav... Ir pieteicies. Deputāts Arnis Kalniņš. Lūdzu!
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es negribu atkārtoties, man neērti par pagājušo sēdi, bet es vēlreiz gribu sacīt, ka mūsu priekšlikums šeit ir paaugstināt šo likmi par 20 procentiem. Turklāt salīdzinoši esošās mazumtirdzniecības cenas Lietuvā šobrīd ir augstākas nekā Latvijā par 33%, Igaunijā - par 18 procentiem, Tāpēc ir piedāvāti šie 20%, kas ir mūsu priekšlikumā, salīdzinājumā ar 8%, ko ir ierosinājusi valdība. Es domāju, ka mūsu ierosinājums ir pamatots un nevajadzētu šādu iespēju laist garām, lai iegūtu papildu līdzekļus un vienādotu šo jautājumu starp Baltijas valstīm. Tas būtu ļoti loģiski un pamatoti. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Es lūdzu balsot!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamie - 3., 4. un 5.priekšlikums - attiecas uz likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 3., 4. un 5.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 12, atturas - 6. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Lūdzu izmantot dokumentu nr.863-b. 1.priekšlikums, kuru saņēma Budžeta un finansu (nodokļu) komisija par likumprojektu Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem, bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - noteikt, ka degvieleļļai, tās aizstājējproduktiem un komponentiem par 1000 kilogramiem maksimālā akcīzes nodokļa likme ir 4 lati. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1. - LSDSP frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir būtiski identisks iepriekšējam, un tas ir Ādamsona un Grīga priekšlikums, tikai šeit kā šīs maksimālās likmes robeža tiek piedāvāti 8 lati, bet arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu... Atklājam debates. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šā priekšlikuma būtība faktiski ir kompromiss starp to, ko ir iesniegusi valdība, un to, ko ir spējīgi samaksāt patērētāji. Ko nozīmē šā akcīzes nodokļa paaugstināšana? Tas nozīmē, ka ziemas periodā komunālie pakalpojumi un siltuma tarifi visā Latvijā pašvaldībās katastrofāli pieaugs. Ļoti krasi un katastrofāli! Es gribētu atgādināt - nezinu, kā tas ir vienā vai otrā pašvaldībā -, bet, pieņemsim, Ogrē, kur par vienu kvadrātmetru maksā aptuveni 70 santīmus, tāds pieaugums būtu vienkārši katastrofāls. Tad šī pašvaldība vienkārši bankrotēs. Un tieši tāpēc ir šis kompromisa priekšlikums. Un tālāk mēs šo akcīzes nodokli sadalām pa daļām, bet tomēr šo akcīzi palielināt vajadzētu pakāpeniski, nevis tik strauji... dubultojot to vai pat trīskāršojot. Un tieši tāpēc es uzstāju, ka ir jābalso, un aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir tieši atbilstošs Eiropas Savienības rekomendācijām, jo beidzamais skaitlis 8 ir līdzīgs tādam pašam priekšlikumam, kādu iesniedzis Juridiskais birojs, vienīgi atšķiras likmes paaugstināšanas gads. Juridiskajam birojam tas ir 2002.gada 1.janvāris, mums - 2003.gada 1.janvāris. Tā ka faktiski daļēji kaut kas jau ir iestrādāts. Gala rezultātā 8 lati kā paaugstinājums akcīzes nodoklim paliek. Es aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tas tiešām atbilst Eiropas Savienības rekomendācijām.
Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.
M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! No vienas puses, ir ļoti labi, ka likumi šodien tiek pieņemti steidzīgā kārtā, jo budžeta problēmas tiešām pieprasa enerģisku rīcību, bet, no otras puses, tas rada zināmu neskaidrību un pamatotas bažas, bailes, ka likuma normas tiks realizētas pavisam citādi, nevis tā, kā šodien mums sola valdība. Ļoti labs piemērs ir akcīzes nodoklis apkures mazutam. Sākumā mēs uzzinājām, ka bijuši divi iemesli, lai to paaugstinātu: pirmais - budžeta ieņēmumu palielināšana, otrais - investors. Tas skanēja nenopietni, bet arī loģiski. Anotācijā mēs izlasījām, ka mazuta aplikšana ar akcīzes papildu nodokli varētu stimulēt patērētājus vairāk lietot gāzi un ka līdz ar to it kā uzlabošoties ekoloģiskā situācija.
Es atkārtoju, ka tas nav nopietns arguments, jo ekonomiskās krīzes laiks nav īstais moments, kad uzsākt lielas pārbūves ekoloģiskās situācijas saglabāšanas labā. Tomēr te bija iekšēja loģika. Vakar es no Ministru prezidenta uzzināju, ka valdība tomēr ir apsolījusi atgriezt atpakaļ patērētājam visu ieturēto apkures mazuta akcīzes nodokli. Līdz ar to viss paliek pa vecam.
Likumsakarīgi rodas jautājums: kāpēc ir nepieciešams izvilkt mandeles caur anus - savākt nodokli un pēc tam dot atpakaļ? Varbūt tādēļ, lai atstātu budžeta starpību starp nodokļa apjomu visam mazutam un apkures mazutam? Taču šī starpība ir niecīga, jo ļoti maz uzņēmumu mazutu izmanto ražošanas vajadzībām. Reālais iemesls varētu būt tāds, ka ar šādu dīvainu rīcību valdība plāno nodrošināt sev bezprocentu kredītu uz pusgadu, jo nodokļa atmaksa pašvaldībām notiek vienu reizi gadā. Taču par katru bezprocentu kredītu kādam tomēr ir jāmaksā. Kam? Protams, siltumenerģijas patērētājiem - vienkāršajiem cilvēkiem.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt sociāldemokrātu priekšlikumu un noteikt mazāku nodokļa paaugstinājumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Es gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka Ādamsona kungs runāja absolūtu nepatiesību no tribīnes, un, lai šī informācija nepaliktu, teiksim, neapgāzta, es gribēju pateikt savu viedokli. Apkures tarifus šis likums absolūti neietekmēs, jo ir respektēts trešais sociāldemokrātu priekšlikums, līdz ar to visi akzīces nodokļi, kas tiks izmantoti siltuma ražošanai - apkurei, tiks atmaksāti.
Kāda ir starpība starp mazutu, kas tiek izmantots apkurei, un mazutu citām vajadzībām? Tas ir apmēram puse no patēriņa, un uz tā rēķina, teiksim, tiks palielināti šie ieņēmumi. Tāpēc es gribēju vienīgi vērst uzmanību uz šādu apstākli: tarifus šie likumi neskars! Nebaidiet, Ādamsona kungs, cilvēkus un nemelojiet viņiem! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! Es gribētu pateikt tikai vienu komentāru attiecībā uz Grīga kunga viedokli, ka šāda likme - 8 lati - ir noteikta arī Juridiskā biroja priekšlikumā. Tā vis gluži nav! Likums nosaka 10 latu lielu likmi, turpretī šie pārejas noteikumi vienkārši parāda, kādos termiņos un kādā laikā šī likumā noteiktā likme tiks sasniegta.
Runājot par deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu, jāteic, ka pēc būtības debates par to šeit jau ir izskanējušas, un es lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 2. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas piedāvā nodokļu ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, konkrēti, par degvieleļļu, 50% apmērā novadīt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pašvaldībām mazturīgo iedzīvotāju komunālo maksājumu daļējai kompensācijai.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta Ministru kabineta viedokli, kurā ir daļēji ņemts vērā arī Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas viedoklis, - tātad tas akcīzes nodokļa daudzums, kas ir patērēts siltuma ražošanai, apkurei, tiek atmaksāts. Lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gundars Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šeit izskanēja viedoklis, ka akcīzes nodokļa palielinājums neietekmēs apkures tarifus. Parunājiet ar uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas veic apkures funkcijas pašvaldībās! Viņi visi vienā balsī jums pateiks, ka jā ka viņi pacels apkures tarifus, jo viņiem nāksies uz pusgadu iesaldēt savus līdzekļus Jūs kā ekonomisti ļoti labi zināt, ka līdzekļu izmantošana arī maksā naudu.
Tālāk. Tas, ka it kā mūsu priekšlikums ir daļēji atbalstīts, nav taisnība, jo jau iepriekšējā variantā šā nodokļa atmaksa juridiskajām personām bija paredzēta.
Ko tad paredz mūsu piedāvātais variants?
Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izskanēja viedoklis, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu veidot alternatīvu priekšlikumu, kurš būtu līdzīgs mūsu, sociāldemokrātu, piedāvātajam. Taču, neievērojot balsošanas procedūru, notika balsojums par Ministru kabineta ieteikto variantu. Mūsu piedāvātais variants ir tāds - noņemt spriedzi tieši no mazturīgajiem un panākt to, ka pašvaldībai rastos līdzekļi, lai mazturīgajai iedzīvotāju daļai palīdzētu ar komunālajiem maksājumiem.
Un otrs mērķis ir panākt tieši to, ko šis likums savā anotācijā solīja, tas ir, nodrošināt pāreju no mazuta uz efektīvākiem kurināmā veidiem.
Es ļoti apšaubu Kādā veidā tad valsts varētu stimulēt Vai juridiskās personas, kurām šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts, varēs nodrošināt pāreju uz kaut kādiem labākiem, ekoloģiski nekaitīgākiem un lētākiem kurināmā veidiem? Mūsu variantā par to būs atbildīga pašvaldība, un es esmu absolūti pārliecināts, ka pašvaldībā daudz labāk nekā Ministru kabinetā ir redzams, kas ir nepieciešams uz vietas.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Kāda ir atšķirība starp 3. un 4. priekšlikumu? Sociāldemokrāti iesaka atmaksāt 50% no apkurei paredzētā samaksātā mazuta, bet valdošā koalīcija uzskata, ka tas ir par maz, ka tiešām situācija ir pietiekami grūta. Valdošā koalīcija ierosina atmaksāt 100% apmērā. Es tomēr aicinu sociāldemokrātus atbalstīt to, tas ir, par 2 miljoniem vairāk... Protams, mehānisms ir cits. Es nesaprotu, kāpēc šinī gadījumā jūs gribat pasliktināt situāciju - atmaksāt tikai pusi no mazutam paredzētā Jūsu priekšlikumā ir skaidri formulēts, ka 50% apmērā. Valdošā koalīcija piedāvā, ka 100% apmērā. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Gundars Bojārs - otro reizi.
G.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tiešām nesaprotu, vai jūs patiesi neredzat atšķirību? Kam šis akcīzes nodoklis tiks atmaksāts? Mūsu piedāvātajā variantā šie 50% tiks atmaksāti pašvaldībām. Ministru kabineta piedāvātajā variantā un arī iepriekšējā, tas ir, spēkā esošajā redakcijā, ir teikts, ka akcīzes nodoklis tiks atmaksāts juridiskajām personām. Es nezinu, kā tas notiek citur, bet es jums varu minēt Liepāju kā piemēru - tur pašvaldība jau trīs gadus nesekmīgi nu dažreiz sekmīgi, dažreiz ne cīnās ar uzņēmumu Liepājas siltums, jo tas ir maksātnespējīgs uzņēmums. Uzņēmumā Liepājas siltums pašvaldībai pieder nenozīmīga kapitāla daļa, un, tā kā ir maksātnespēja, kreditoriem pieder reālā vara tajā uzņēmumā. Šī juridiskā persona nekādā veidā nespēj izdarīt to, ko varētu izdarīt pašvaldības. Juridiskā persona Liepājas siltums nekādā veidā nepalīdzēs maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ar dziļu aizgrābtību noklausījos tautmīļa Gundara Bērziņa runu. Bet, redziet, te ir maza niansīte. Ministru kabinets atstāja šo atmaksu sistēmu savās rokās. Cienījamie sociāldemokrāti tomēr ar likumu nosaka, ka 50% Ministru kabinets var noteikt atmaksāšanas kārtību, bet tas viss ir jānovirza maznodrošināto apkures apmaksai. Tas jau ir ar likumu - daudz stingrāk - noteikts. Es, saprotot lielo Tautas partijas mīlestību pret tautu, domāju, ka viņi pilnīgi mierīgi varētu arī, teiksim, 1% atmaksāt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Mēs visi taču saskaramies ar to, kā viņi mīl gan skolotājus, gan arī medicīnas darbiniekus (nerunājot jau nemaz par pensionāriem!).
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu, balsosim.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kas nosaka šo atmaksas kārtību juridiskajām personām. Var papildus informēt, ka šobrīd tiek paredzēts atmaksāt juridiskajām personām tikai par to patērēto degvielas daudzumu, kas tiek izmantots siltuma ražošanai - apkurei. Paredzamais rezultāts ir tāds, ka nākamajā gadā būtu reāls budžeta papildinājums - vairāk par pusmiljonu. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta ieteikto redakciju.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir LSDSP frakcijas priekšlikums - par naftas produktiem iekasētā akcīzes nodokļa pārdali veikt par labu valsts pamatbudžetam. Tātad ierosina nomainīt to proporciju, ko piedāvā Ministru kabinets - 50 procenti pret 50 procentiem - , pret šādu proporciju: 60 procenti būtu par labu valsts pamatbudžetam, bet 40 procenti tiktu ieskaitīti speciālajā fondā - Valsts autoceļu fondā. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, ņēma vērā, ka, pastāvot šobrīd esošajai proporcijai, kad 60 procenti tiek ieskaitīti valsts speciālajā budžetā - Valsts autoceļu fondā - , ir bijusi iespēja paralēli autoceļu atjaunošanai izmantot šos līdzekļus arī autopasažieru pārvadājumu dotācijai. Ja tiks veikta vēl lielāka pārdale par labu valsts pamatbudžetam, acīmredzot tā skars daļu no šiem autopārvadājumiem, kas tika dotēti; atsevišķi autobusu maršruti tad būtu jāslēdz. Līdz ar to šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs taču iestājamies par taupību! Valdošā koalīcija saka, ka katrs santīms ir jātaupa. Nu tad sāksim taupīt! Diemžēl, ja paskatāmies, kā atbalsta autobusu pārvadājumus un visu, kas saistīts ar autobusiem, tad redzam, ka tas viss tiek likts uz pašvaldību pleciem un ka no valsts budžeta tur nekas neienāk iekšā. Bet ko mēs tajā pašā laikā redzam, kad paskatāmies, kā tiek izpildīti pasūtījumi, kuri attiecas uz Valsts autoceļu fondu? Paskatieties, grāvju rakšana... Cik tad mēs maksājam par kubikmetru?.. Cik mēs maksājam par ceļazīmēm? Kas noformē tos pasūtījumus? Kur aiziet tā naudiņa no budžeta? Tāpēc, lai varētu kontrolēt, ko dara mūsu mīļotie kungi, kuri tik ļoti grib būt par prezidentiem un viceprezidentiem, un viņu draugi un paziņas, tā proporcija ir jāpārdala - 40 procenti pret 60 procentiem. Tas būs taisnīgi, un tas būs normāli, ja mēs gribam taupīt līdzekļus. Ja negribam taupīt līdzekļus, tad mēs būsim tur, kur mēs esam tagad.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu, balsosim!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. - LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par redakcionālu precizējumu. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 7. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums - nav balsojams, jo mēs jau noraidījām viņu priekšlikumu likumprojekta 6.pantā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Un pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu. Ņemot vērā likmju aprēķināšanu un arī, no finansu vadības viedokļa, to sadalījumu budžetos, lūdzu par likuma spēkā stāšanās dienu noteikt 1999.gada 1.septembri.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 18, atturas - 15. Likums ir pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Par likumprojektu Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem tika saņemti divi priekšlikumi - deputāta Apiņa priekšlikums un deputāta Leiškalna priekšlikums, kas attiecas uz likmju lielumu par dažāda veida cigaretēm ar filtru un bez filtra.
Deputāts Apinis ierosināja noteikt augstākas akcīzes nodokļa likmes visām tabakas izstrādājumu grupām. Ministru kabinets šo priekšlikumu tādā redakcijā neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. - deputāta Apiņa priekšlikumu.
A.Poča. Nākamais ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas paredzēja palielināt akcīzes nodokļa likmi tieši cigaretēm ar filtru, uzskatot, ka tad, ja tiek palielināts nodoklis cigaretēm bez filtra, lielākam jābūt arī šim palielinājumam tieši cigaretēm ar filtru, kuras ir dārgākas. Līdz ar to, tie, kuri patērē dārgākus tabakas izstrādājumus, tie arī vairāk maksā.
Izskatījis šo priekšlikumu, Ministru kabinets šo viedokli atbalstīja un radīja savu - vēl papildu priekšlikumu, nosakot, ka nedaudz tiek palielināta likme arī tabakas izstrādājumiem bez filtra, cigaretēm un smēķējamajai tabakai. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo Ministru kabineta viedokli.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šī problēma ir pietiekami nopietna, lai tai nepievērstu uzmanību. Šobrīd, pēc maniem novērojumiem un arī pēc manā rīcībā esošās informācijas, kontrabandas cigarešu realizācijai Latvijā nav gadījuma raksturs. Tā nepārprotami ir regulāra un masveida parādība. Es atkārtoju - regulāra un masveida parādība! Lai šo priekšlikumu varētu atbalstīt, manuprāt, mums visiem kopā, bet it īpaši valdībai, ir jārealizē sekojošas lietas.
Pirmkārt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Kriminālkodeksā ir jāpastiprina atbildība par kontrabandas preču ievešanu un realizēšanu.
Otrkārt, sabiedrībā nedrīkst valdīt viedoklis, ka bez ievērības var atstāt, teiksim, mazos cigarešu tirgotājus. Nedrīkst ignorēt nevienu likuma pārkāpumu! Nežēlīgi ir jāsoda gan tie, kuri ieved kontrabandas cigaretes vairumā, gan tie, kuri šodien pilnīgi atklāti, es atkārtoju - pilnīgi atklāti, neslēpjoties šīs cigaretes tirgo.
Un pats galvenais. Manuprāt, ir jāīsteno visnežēlīgākās represijas pret muitniekiem un pret policistiem, jo, tīri subjektīvi, pēc maniem personīgajiem novērojumiem, vismaz tanī Rīgas mikrorajonā, kur es dzīvoju, - Pļavniekos, kontrabandas cigaretes tirgo atklāti, neslēpjoties, un es gribu apgalvot, ka policija nepārprotami ir nopirkta. Es nebaidos teikt šos vārdus, tāpēc es vēlreiz atkārtoju: atbalstīsim šo priekšlikumu, lai gan bez attiecīgu soļu speršanas, bez nežēlīgas, izšķirīgas rīcības diemžēl akcīzes nodokļa paaugstināšana efektu nedos. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Paldies Ābiķa kungam, ka viņš no šīs augstās tribīnes atzina, ka mēs esam bezspēcīgi cīņā pret kontrabandu. Arī vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā visi plātīja rokas, it sevišķi valdības policijas speciālisti, jo ar kontrabandu - ar spirta un ar tabakas kontrabandu - neko nevarot izdarīt.
Ko tad mēs darīsim tālāk? Izrādās, valstī mēs neesam saimnieki, jo saimnieko trešais vai ceturtais spēks, kurš septiņu gadu laikā ir iesakņojies, nostiprinājies un diktē savus noteikumus. Un, ja mēs arī tālāk tā turpināsim, tad kas notiks ar mūsu ekonomiku? Mūsu ekonomika paliks tikpat korumpēta, kāda tā ir Sicīlijā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jau pirmajā lasījumā bija runa par to, ka, kamēr nebūs sakārtotas kontrabandas lietas, visas šīs akcīzes pacelšanas valsts budžetam neko nedos. Man vienkārši ir prieks atzīmēt, ka valdošā koalīcija ir sapratusi - vismaz viņas pārstāvji par to šodien atklāti runā -, ka fakts, ka mēs izdarām grozījumus budžetā, pozitīvu rezultātu nedos, jo nav jau sakārtotas citas lietas; konkrētajā gadījumā tā ir šī kontrabandas apkarošana.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (frakcija Latvijas ceļš).
Augsti godātie deputāti! Protams, manā priekšlikumā, kas tabulā ir apzīmēts ar otro numuru, ir pazudusi otrā daļa. Es nezinu, kur Apiņa kungs to ir licis, bet ir aizdomas par šīs daļas pazušanu, kas prasīja nedaudz paaugstināt akcīzes nodokli cigaretēm ar filtru, bet nepaaugstināt ievedmuitu, atsaucoties tieši uz to, cik precīzi iekasē akcīzes nodokli, ko tik precīzi raksturoja Ābiķa kungs. Viss ir pilnīgi pareizi! Šīs lētās cigaretes Latvijā ienāk pa visdažādākajiem ceļiem, turklāt ļoti maz ienāk oficiālā veidā. Un arī ļoti maz tiek smēķētas tās, ko ražo Latvijā. Tā ka es diez vai šobrīd varu...
Savu priekšlikumu es atsaucu, bet, tā kā valdības priekšlikums ir līdzīgs, tas acīmredzot tiks balsots.
Arī par 3.apakšpunktu valdības priekšlikumā, kur tiek pacelts akcīzes nodoklis cigaretēm bez filtra, es vienkārši nevaru balsot. Tas atkal ir jauns akcīzes nodokļa paaugstinājums, kas tieši attiecas uz to cilvēku daļu, kuri saņem vismazākos ienākumus un smēķē visšvakākās cigaretes. Viņus piespiež smēķēt leišu Prīmu vai Baltiju kaut kur tirgus pievārtē, Apiņa kungs! Tas nav karš pret smēķēšanu, Apiņa kungs, tā ir kara demonstrēšana! Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Paldies. Es tiešām gribu atvainoties deputātiem, jo šeit mums tabulā ir ieviesusies neprecizitāte. Deputāta Leiškalna priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iestrādāts Ministru kabineta priekšlikumā, bet, tā kā šobrīd deputāts Leiškalns atsauca savu priekšlikumu, es lūdzu atbalstīt Ministru kabineta redakciju. (No zāles deputāts K.Leiškalns: Aicinu balsot pa daļām!)
Sēdes vadītājs. Deputāts Leiškalns ierosina balsot pa daļām Ministru kabineta priekšlikumu. Vispirms mums ir jālemj par to, vai mēs izskatīsim pa daļām 3.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izskatītu pa daļām 3. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - 15.
Vai ir nepieciešams balsojums par 3. - Ministru kabineta priekšlikumu? Balsojums nav nepieciešams. Deputāti atbalsta. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kas attiecas uz prasībām, kuras būtu izvirzāmas tabakas izstrādājumiem, ko izved no Latvijas muitas teritorijas vai novirza realizācijai beznodokļu tirdzniecības veikalos. Šā priekšlikuma būtība ir tāda, ka pašreizējā tā redakcija nosaka nedaudz elastīgāku kārtību un arī formu tiem iesaiņojumiem, kuri tiek paredzēti eksportam. Tas ir saistīts konkrēti ar tiem ražotājiem, kuri importē savas preces uz valstīm, kur importētajai produkcijai ir citādākas prasības un nosacījumi nekā ir mūsu eksporta prasības. Tādēļ, lai radītu šādu elastīgāku formu, tiek piedāvāta mūsu redakcija.
Vienīgā atšķirība starp deputāta Apiņa priekšlikumu un Ministru kabineta priekšlikumu ir tāda, ka deputāts Apinis paredz, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina pazīme, kas atšķir šo produkciju no iekšējā tirgus produkcijas. Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka tas ir ikdienas darbs, ar ko varētu tikt galā konkrētā valsts institūcija - Valsts ieņēmumu dienests.
Līdz ar to es lūgtu ņemt vērā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli un atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Līdzīgs ir arī Ministru kabineta ierosinājums, bet es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 6., 7. un 8.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - 7. Likums ir pieņemts.
Nākamais likumprojekts - Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Par minēto likumprojektu tika saņemti vairāki priekšlikumi, un lielākā daļa šo priekšlikumu attiecas uz likumprojekta 3.pantā noteiktajām likmēm par dažādiem azartspēļu veidiem.
Deputāta Apiņa priekšlikums paredzēja samazināt Ministru kabineta piedāvāto likmi videospēlēm, mehāniskajiem automātiem no 540 latiem uz 480 latiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Līdzīgs pēc savas būtības bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas paredzēja citādākas likmes, nekā ir piedāvājis Ministru kabinets, dažādiem azartspēļu veidiem, nosakot paaugstinātu likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, kā arī totalizatoriem, bet samazinot vai atstājot spēkā iepriekšējo likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tādā redakcijā šo neatbalstīja. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija piekrita Ministru kabineta priekšlikumam, kas daļēji atbalstīja deputāta Apiņa un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumus, samazinot jau pirmajā lasījumā nobalsoto likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, bet palielinot (salīdzinājumā ar esošo redakciju) likmi ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izvērtējusi visus šos priekšlikumus, radīja savu priekšlikumu, kas nosaka, ka tiek paaugstināta likme gan ruletei, gan kāršu un kauliņu spēlēm, gan arī tiek paaugstināta likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem, nosakot likmi 420 lati par katru spēļu automātu. Līdz ar to šis ir, varētu teikt, alternatīvs, bet daļēji arī apkopojošs priekšlikums salīdzinājumā ar visiem iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo komisijas viedokli!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Jurkāns.
J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie deputāti! Tiem deputātiem, kuru nebija 6.Saeimā, es drusku pastāstīšu šā likuma vēsturi. 6.Saeima ir ļoti daudz strādājusi pie šā likuma par azartspēlēm, un tie deputāti, kuri bija 6.Saeimā, atceras, ka mēs pieņēmām tādu variantu, ka tika izņemti no pagrabiem un puspagrabiem, kā arī skolu tuvumā visi šie vienrocīgie bandīti. Bija mēģinājums sakārtot šo nozari tā, lai tā vismazāk kaitētu sabiedrībai, sevišķi maziem bērniem, un tā tālāk. Saeima pieņēma šo likumu. Un - ko jūs domājat! - Valsts prezidents to neparakstīja. Likums atnāca atpakaļ un palika tāds, kāds tas ir.
Tas variants, par kuru mēs nobalsojām pirms nedēļas, savā veidā ir mēģinājums šo jautājumu sakārtot, palielinot nodokļus. Tāpēc man šodien, skatoties uz deputāta Apiņa priekšlikumu un komisijas variantu, rodas jautājums: kāpēc mēs atsakāmies no 1 miljona 320 tūkstošiem latu gadā? Kāpēc? Un, ja mēs pieņemam, ka republikā ir 11 000 videospēļu un mehānisko automātu... tātad, ja mēs pieņemam, ka mēs tagad gadā 540 latu vietā maksāsim tikai 420, tas ir, mīnus 120 latus par galvu, tad, pareizinot ar 11 000, ir 1 miljons 320 tūkstošu. Vai mums ir par daudz naudas budžetā, premjera kungs, Tautas partija un visi pārējie? Es gribu zināt un gribu dzirdēt no Počas kundzes attaisnojumu tam, kāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izvēlējusies šo variantu. Vai mums budžetā ir par daudz 1 miljona un 320 tūkstošu latu? Lūdzu!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Sociāldemokrātu frakcija arī šajā gadījumā šim likumprojektam pievērsa īpašu uzmanību, jo mēs uzskatām, ka katrs likumprojekts, kas potenciāli varētu sniegt papildu ienākumus valsts kasē, kā arī ņemot vērā nepārprotamo krīzes situāciju valstī, ir ārkārtīgi svarīgs. Tomēr uzreiz gribu atzīmēt, ka nodokļu paaugstināšana automātiski, mūsuprāt, nenozīmē ienākumu pieaugumu valsts kasē. Tāpēc mēs rīkojāmies diezgan detalizēti un tikāmies ar Finansu ministrijas Izložu un azartspēļu inspekcijas pārstāvjiem, ar atsevišķām azartspēļu firmām, lai gūtu pietiekamu informāciju par to, kāda tad reāli šī situācija varētu būt.
Mēs elementāri konstatējām: ja tik tiešām tiktu pieņemts Ministru kabineta variants, tad valsts kasē ieņēmumi nepalielinātos, un tas nozīmētu tikai to, ka viena daļa firmu vairs nevarētu uzturēt tik daudz šo spēļu automātu - gan mehānisko, gan elektronisko. Tātad šeit rodas sekojošs secinājums: mums ir jābūt ļoti rūpīgiem, izvēloties nodokļu paaugstinājumu, ir jābūt arī konkrētiem aprēķiniem, ko kas dos - kādi būs ienākumu ieguvumi un zaudējumi. Jāzina, par cik personām varbūt pavairosies bezdarbnieku skaits, ja tiks atlaisti darbinieki, arī tas, kādā mērā mēs zaudēsim pievienotās vērtības nodokli par jaunu tehnisko iekārtu ieviešanu un kādā mērā tas varbūt atsauksies uz atsevišķu - īpaši vidējo un mazo - uzņēmumu darbību lauku apvidos; vai kādai kafejnīcai šis jautājums nekļūs izšķirošais un tamlīdzīgi. Ja valdība reiz ir ierakstījusi, ka tā grib radīt 10 000 darba vietu gadā, tad tādā gadījumā, neapšaubāmi, šie jautājumi ir ļoti rūpīgi jāizskata no daudziem un dažādiem aspektiem.
Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka tad, ja šis nodokļu paaugstinājums skars plašāku loku, kā sociāldemokrāti to pieteica un ko vēlāk arī Ministru kabinets zināmā mērā pieņēma, ienākumi valsts kasē būs lielāki nekā tad, ja šo nodokli tādā ļoti straujā apmērā palielinās kādām atsevišķām nodokļu maksātāju grupām. Rezultātā es ceru, ka tiks aptverts šis variants, par kuru mums jau ir bijis pietiekami daudz aprēķinu, un tas kopsummā budžetā varētu dot pagājušā gada ienākuma līmeni - ap 1,5 miljoniem latu, ja mēs šo nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem saglabātu, bet palielinātu šo nodokli tieši dažādām citādām kazino darbībām.
Principā mums nebūtu kategorisku iebildumu arī pret to, ko ir ieteicis Ministru kabinets, bet mēs, neapšaubāmi, šajā gadījumā atbalstīsim Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 420 latiem.
Kāpēc tā? Tāpēc, ka, mūsuprāt, šis jautājums ir pietiekami pretimnākošs mūsu prasībām. Taču es gribu vēlreiz uzsvērt: ja mēs domājam uz kaut kādiem nodokļu paaugstinājumiem, tad tādā gadījumā mums ir jābūt analīzei par visām no tā izrietošajām sekām. Jādomā ne tikai par tiešajiem nodokļu pieaugumiem, bet arī par to, kādas blakusparādības varētu veidoties, un tādā situācijā mums ir jāņem vērā daudzi apstākļi, arī tas, vai tas radīs papildu darba vietas vai - gluži otrādi - samazinās, vai tas dos uzņēmumu ienākuma nodokļa pieaugumu, muitas nodokļa ienākumu pieaugumu, pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu. Vai tas stiprinās arī Latvijas tēlu ārzemju investoru acīs.
Tāpēc mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir vērts apsvērt sociāldemokrātu priekšlikumu par šo videospēļu automātu naudas summas saglabāšanu, jo šie mūsu izteiktie priekšlikumi nepārprotami dod vismaz 1,5 miljonu latu lielu pieaugumu, salīdzinot ar to, kas vēl ir diezgan lielā miglā tīts, ja netiks ņemti vērā mūsu priekšlikumi.
Tajā pašā laikā sociāldemokrāti ir izteikuši virkni priekšlikumu, kur vēl papildus naudu varētu meklēt kazino sistēmā.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, sagatavojot vienu vai otru izmaiņu, viss ir jāprecizē, lai gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisija bija atnākusi teikt, ka tā nezina lietas būtību, to, kas notiek spēļu industrijā. Nezina to! Tai nav arī aprēķinu. Tie pārstāvji, kuri bija atnākuši no šīs spēļu asociācijas, patiesībā iedzina ekspertus kaktā tikai ar to vien, ka nebija šo aprēķinu. Un aprēķinu nav nekādu. Tad rodas jautājums: par ko ierēdņi saņem vadības līguma naudu? Turklāt ļoti lielu - divkāršā apmērā. Varbūt ar to ir jāstrādā mūsu ierēdņiem? Ir jāsagatavo dokumenti, lai Saeima un mēs, deputāti, nekļūtu smieklīgi.
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. (Starpsauciens: Pēter, nespēlē...)
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es noklausījos Leona Bojāra runu un sapratu, ka mēs tiešām neko nesaprotam, kas notiek spēļu zālēs. Leons Bojārs tur acīmredzot ir daudz strādājis un pavadījis laiku, tādēļ es atsaucu savu priekšlikumu par labu sociāldemokrātu priekšlikumam, bet, tā kā tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, es aicinu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! Man tiešām jāsaka, ka vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā neviens no budžetu pavadošajiem likumprojektiem, izņemot Pensiju likuma grozījumus, neizraisīja tik asas debates kā likumprojekts Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodokli. Tas savā ziņā ir mazliet, es gribētu teikt, komisks, bet tajā pašā laikā tā bija arī zināma skola, varētu teikt, ekonomiskās teorijas izpratnes skola, deputātiem, kas uzskatīja, ka ir tikai viena iespēja palielināt budžeta ienākumus - maksimāli palielināt nodokļu likmes. Taču jebkurā ekonomiskajā teorijā ir tāds jēdziens kā maksimuma punkts. Mēs varam palielināt likmes līdz kaut kādam zināmam punktam, bet, kad ir sasniegts maksimuma punkts jeb uzņēmēja maksimālā iespēja šo nodokli maksāt, šis nodoklis vairs netiek maksāts divu iemeslu dēļ. Uzņēmējs vai nu sāk no šā nodokļa maksāšanas izvairīties, vai vienkārši vairs nespēj izturēt šo nodokļu slogu un pārtrauc savu uzņēmējdarbību.
Mēs redzam, ka attiecībā uz videospēlēm un mehāniskajiem spēļu automātiem bija paredzēts pacelt nodokļu likmi par 50% - krasi. Parādiet man kaut vienu uzņēmēju, kas var izturēt tik krasu un tik pēkšņu pieaugumu!
Nākamais jautājums. Mēs rūpīgi izvērtējām arī sociāldemokrātu priekšlikumu, ka vajadzētu pacelt likmes arī attiecībā uz bingo. Tas ir samērā populārs iedzīvotāju vidū, plaši izplatīts azartspēļu veids. Šīs ir tā saucamās vieglās azartspēles. Ja jau mēs vispār atļaujam nodarboties ar šo biznesu, nu tad vismaz veicināsim tādas spēles, kas nerada pieradumu un varbūt kam nav tik ļoti negatīva ietekme uz sabiedrību! Tās ir rulete, kārtis un kauliņu spēles. Mēs zinām, ka tās ir saistītas arī ar citādām negatīvām parādībām - tādām kā narkomānija un noziedzība. Tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā radās šis priekšlikums - mēģināt sabalansēt šos abus azartspēļu veidus.
Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. 1.priekšlikums - deputāta Pētera Apiņa priekšlikums - ir atsaukts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2. - LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts. Vai Ministru kabinets prasa veikt balsojumu par 3.priekšlikumu? Neprasa veikt balsojumu. Vai ir iebildumi pret 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu? (Starpsauciens: Nav!) Iebildumu nav. Paldies. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums palielināt licenču maksas un iekasējamās nodevas par valsts mēroga izlozēm un vietējā mēroga izlozēm, kā arī par momentloterijām - gan vietējā, gan valsts mēroga. Arī šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pietiekami ilgi izvērtēja un, ņemot vērā pašreizējā tirgus kapacitāti, piekrita atbalstīt palielinājumu tikai valsts mēroga izlozēm (par katru kalendāro gadu noteikt likmi, kas ir 10 tūkstoši latu) un momentloterijām (6 tūkstoši latu).
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 5.priekšlikumu. Modris Lujāns.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mani ļoti nobaidīja cienījamā Počas kundze. Es vispār sāku domāt, vai mums būtu jāatbalsta visa šī iniciatīva. Vispār, es domāju, šī kazino sistēma ir jālikvidē, jo no Počas kundzes es uzzināju, ka tur valda narkomānija, tur ir alkoholisma perēkļi un vēl visādas iestādes tur ir... Cienījamie kolēģi, es sapratu, ka patiešām, kā norādīja arī cienījamais Apiņa kungs un arī Mareks Segliņa kungs, kas ir iekšlietu ministrs, vajadzētu arī pastiprināt uzraudzību šajās iestādēs. Šajā gadījumā, es tomēr domāju, vajadzētu atbalstīt cienījamo sociāldemokrātu kungu iniciatīvu un palielināt šo nodokli. Jo opozīcija patiešām cenšas palīdzēt valdošajam vairākumam rast papildu ieņēmumu pozīcijas, bet valdošais vairākums kategoriski atsakās no papildu ieņēmumiem budžetā. Kāpēc tas tā notiek? Kā intereses jūs pārstāvat? Es aicinu, cienījamie kolēģi, atbalstīt sociāldemokrātu iniciatīvu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Es lūdzu balsojumu!
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 39, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi pret 6. - Ministru kabineta priekšlikumu? Iebildumu nav.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums palielināt nodokli ieņēmumiem no biļešu realizācijas - izlozēm un momentloterijām attiecīgi noteikt 12 procentus 6 procentu vietā un 16 procentus 8 procentu vietā, tātad dubultot. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja Ministru kabineta viedokli - palielināt tikai par 50% katru no šiem nodokļiem.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.
A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu maksāšanas kārtību, jo pašreizējā kārtība paredz, ka nodokļi tiek maksāti par katru ceturksni - pēc ceturkšņa beigām. Ņemot vērā, ka šis likumprojekts ir saistīts ar šāgada budžeta ieņēmumu palielināšanu, bija lūgums noteikt nodokļu maksāšanai citu kārtību, ko savā priekšlikumā sniedza finansu ministrs Edmunds Krastiņš. Taču, ņemot vērā, ka bija vēl dažas nepilnības saistībā ar avansa maksājumu aprēķināšanu un veidu, kādā to varētu realizēt, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija radīja savu alternatīvo priekšlikumu, kuru es lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 9., 10. un 11. priekšlikumu.
A.Poča. 12.priekšlikums ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums, ka likumam jāstājas spēkā 1999.gada 1.oktobrī. Tas arī saistīts ar to, ka šobrīd ir šie ceturkšņa maksājumi. Tātad faktiski par ceturksni jau tiks nomaksāts līdz 1.oktobrim un par attiecīgo mēnesi sāks maksāt no nākamā ceturkšņa.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 4. Likums ir pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi Izglītības likumā. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Likumprojekts Grozījumi Izglītības likumā. Ministru kabinets lūdza izslēgt no likuma 4.pantu... es atvainojos, lūdza izteikt 4.pantu citādā redakcijā, izslēdzot šā panta pirmo daļu, kas noteica, ka ir obligāta piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošana izglītības apguvei. Tas bija tādēļ, lai neradītu iekšējas pretrunas likumā; tas ir saistīts ar 60.panta jauno redakciju. Lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.
J.Gaigals (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Budžeta grozījumi ir sāpīgs process acīmredzot visām nozarēm, tajā skaitā arī izglītībai. Šajā gadījumā mēs zinām, ka budžeta grozījumi ir saistīti ar izmaiņām likumdošanā, arī izglītības likumdošanā, un, lai arī cik dīvaini tas neliktos, arī likumos, kas ir pieņemti šīs Saeimas laikā, visiem deputātiem balsojot par un nevienam nebalsojot pret. Tas ir saistīts gan ar šo likumu, gan arī attiecīgi ar tieši tādām pašām normām Vispārējās izglītības likumā, tieši par kuru mēs pašlaik runājam. Šī nav pirmā reize, kad mēs pēdējā pusgada laikā runājam par nepieciešamību grozīt dažus pantus šajos likumos, un šā pusgada bēdīgā pieredze ir vienīgais labums, ko mēs varētu gūt, ja to izvērtētu un ja mēs mācītos no pašu pieļautajām kļūdām.
Pirms pusgada Ministru kabinets piedāvāja nodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, kas ir absolūti nepieciešams, zinot situāciju, cik sagatavoti vai, precīzāk sakot, nesagatavoti, vai dažādi sagatavoti, nāk bērni uz pirmo klasi. Tieši tāpat Ministru kabinets piedāvāja nodrošināt bērnudārzu skolotājiem algas no valsts budžeta, sākot ar 2000.gadu. Tas tiktu panākts, izdarot izmaiņas likumdošanā, kas paredzēja to sākt no 1.jūlija. Pret to tajā laikā principiāli iebilda opozīcija, tajā skaitā arī Tautas partija. Tagad tie paši cilvēki piedāvā daudz radikālākus priekšlikumus. Tas nozīmē - nenodrošināt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai un neparedzēt bērnudārzu skolotājiem algas no valsts budžeta vispār. Ja pirms pusgada būtu pieņemti toreiz izstrādātie priekšlikumi, tad valsts budžetā šajā sadaļā situācija nebūtu tik saspringta, kāda tā ir tagad. Tad pašvaldības pusgadu nebūtu dzīvojušas neziņā par to, kāds šogad īsti būs to budžets.
Atteikšanos no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanas skolai es uzskatu par principiālu kļūdu. Tieši tāpat par principiālu kļūdu es uzskatu atteikšanos ļaut dažiem simtiem svešvalodu skolotāju gan strādāt, gan saņemt pensiju. Tāda mētāšanās no viena grāvja otrā problēmu būtībā atrisināt nevar, un šodienas situācija uzskatāmi liecina par to, ka šeit, Saeimā, ir absolūti nepieciešams izskatīt un pieņemt izglītības attīstības programmu četriem gadiem, kā to, starp citu, paredz Izglītības likums. Un tad, es ceru, izglītības sistēma būs pasargāta no tā, ka tik bieži pie mums mainās valdības politika un valsts politika izglītības jomā. Izglītības sistēma ir tā, kurā valsts politikai ir jābūt ilglaicīgai - ne mazāk kā uz 4 vai 5 gadiem. Ir jābūt stabilai un skaidrai izpratnei par to, kā attīstīsies mūsu izglītības sistēma.
Pašreiz, protams, mums ir demokrātija. Vairākuma viedoklis ir respektējams, bet es ceru, ka mēs labosim šīs kļūdas jau tuvākajā nākotnē.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrāti gribētu uzsvērt vienu - to, ka mums, pieņemot lēmumus, ir nepieciešams ne tikai strādāt, balsojot par, pret vai atturoties, bet ir jādomā arī par to, ko mēs darām, balsojot par, pret vai atturoties katrā konkrētajā gadījumā. Un šinī gadījumā mēs, sociāldemokrāti, manuprāt, varam pierādīt, ka šajā Izglītības likumā... vispār strādājot pie Izglītības likuma, sociāldemokrāti tajā brīdī, kad bija valdībā, strādāja un domāja valstiski, jo mēs tajā brīdī, būdami valdībā un nebūdami koalīcijas partija, spējām atturēt valdības vairākumu (toreiz vēl kopā ar Tautas partiju un ar Tautas saskaņas partiju) no tādu grozījumu pieņemšanas, kas, mūsuprāt, kavētu tautas izglītības līmeņa augšanu un kvalitāti. Kavētu un ar laiku ietekmētu arī mūsu pašu bērnu darbaspēju līmeni, prasmes un spēju līmeni, profesionalitātes līmeni jau pēc vairākiem gadiem. Tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti nopietni - domāt ilglaicīgi un ar noteiktu stratēģiju.
Šinī gadījumā es gribētu atgādināt, ka sociāldemokrāti, neskatoties uz to, ka mums Ministru kabinetā nebija izglītības un zinātnes ministra, mēs ar Pēteri Salkazanovu, strādājot kopā ar citām partijām, spējām panākt to, ka Ministru kabinetā tika izdalīti šie pusotra miljona latu. Diemžēl izrādās, ka Viļa Krištopana valdība ir bijusi dāsnāka pret pirmsskolas izglītības potenciālajiem saņēmējiem nekā Andra Šķēles valdība, kaut arī tās solījumi šajā izglītības jautājumā toreiz bija tikpat konsekventi kā sociāldemokrātiem.
Mums ir labi zināmi visi šie līgumi, kādi saista gar sociāldemokrātus, gan Tautas partiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, tāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums pašreiz droši vien ar labējās koalīcijas apvienotajiem spēkiem tiks atrisināts atbilstoši jūsu lēmumam. Šīs pašas Saeimas laikā, esmu pārliecināts, mēs vēl spēsim pie tā atgriezties un risināt visu tā, kā to prasa valsts un tautas intereses, tātad atgriezties pie šā pirmsskolas izglītības finansējuma.
Tas pats ir sakāms par bērnudārzu pedagogu algām. Šis jautājums nav vienīgi 6. Saeimas deputātu populisms, kas vienoja daudzus deputātus, kuri šoreiz ir arī 7. Saeimā ievēlēti. Šis jautājums tomēr ir pietiekami stratēģisks, jo mēs labi zinām situāciju, kāda ir daudzos pašvaldību bērnudārzos, tomēr šie bērnudārzi ir nepieciešami, arī šo bērnudārzu pedagogiem ir nepieciešama alga no valsts budžeta. Un arī tāpēc mēs esam piedāvājuši daudzus kompromisa variantus, bet vienmēr, pirms piedāvājam kādus kompromisa variantus, mēs, sociāldemokrāti, vispirms esam devušies uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību un saskaņojuši šos viedokļus, esam meklējuši šīs robežas. Diemžēl pašreiz Tautas partija, mūsuprāt, šo jautājumu nav šādi kārtojusi, kā to dara koleģiāli partneri. Diemžēl!
Es ceru, ka Tautas partija spēs pēc kāda laika pārvērtēt savu rīcību un arī sāks veidot citādākas attiecības ar pašas izvēlētajiem sadarbības partneriem, to skaitā ar arodbiedrībām Latvijā, kā rezultātā varbūt arī varēsim atgriezties pie savu saistību pildīšanas.
Es gribētu uzsvērt to, ka šie pašvaldību pienākumi, kuri vairojas diendienā, katrā ziņā pārliecina mūs par to, ka jautājumi par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un bērnu pieaugumu, kā arī jautājumi par mūsu pašu pensiju pieaugumu netiek risināti konsekventi. Mēs esam ieslīdējuši acumirkļa interesēs. Jā, arī šeit mēs varam ietaupīt, bet cik tas mums maksās - tas lai paliek uz labējās valdības koalīcijas deputātu godaprāta.
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie deputāti! Kā jums ir zināms, vēl pavisam nesen Latvijas ceļš, Tautas partija un tēvzemieši balsoja ar Izglītības likumu, kas it kā stājās spēkā ar šā gada 1. jūniju. Balsoja arī par Vispārējās izglītības likumu, kas stājās spēkā ar šā gada 14. jūliju. Gan viens, gan otrs likums paredzēja, ka piecgadīgos un sešgadīgos bērnus obligāti sagatavos skolai un ka algu pirmsskolas iestāžu skolotājiem izmaksās no pirmsskolas budžeta vai no mērķdotācijām. Tagad valdošā koalīcija, kurā ietilpst visas šīs trīs partijas, grib šo normu atcelt. Es nezinu, vai tas ir nopietni. Bez šaubām, mēs dzirdējām un dzirdam, ka trūkst līdzekļu. Mēs uzskatām, ka šos līdzekļus - 1 miljonu var atrast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un, ja mēs to izdarītu, tad Dievs būtu žēlīgs un varbūt neparedzēti gadījumi pie mums nenotiktu. Un vēl pusmiljonu... jo, lai apmācītu un apmaksātu šo visu līdz 1999. gada beigām, vajag apmēram 1,5 miljonus latu - tātad pusmiljonu mēs varētu paņemt no militāristiem, un tad bērniņiem un viņu skolotājiem pietiktu līdzekļu.
Pirmkārt, kā jums ir zināms, visās civilizētajās valstīs jau sen obligāti šā vecuma bērnus vai nu no 5 gadiem, vai no 6 gadiem obligāti centralizēti sagatavo skolai.
Otrkārt, ja jūs pieņemsiet valdības priekšlikumu, tad līdz ar to jūs ignorēsiet pašvaldību intereses. Kaut kur šie pedagogi jau ir pieņemti, kaut kur šie līgumi jau ir noslēgti, taču tagad sāksies šo cilvēku atlaišana un tā tālāk, un tā joprojām. Kā jums ir zināms, arī pašvaldībām trūkst līdzekļu, un, bez šaubām, ja mēs atbalstīsim valdības priekšlikumu mēs neatbalstīsim tad, ja jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu, manuprāt, jūs ignorēsiet arī tautas intereses. Ir skaidrs, ka neizglītotu tautu vieglāk mānīt un ar neizglītotu tautu vieglāk manipulēt...
Tāpēc mūsu frakcijas vārdā es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Jā, iepriekšējam runātājam bija taisnība. Šī ir viena no vissāpīgākajām lietām Tautas partijai, un šobrīd, esot kritiskā situācijā, apdraudējuma situācijā krīzes priekšvakarā, Tautas partija šobrīd ir spiesta šo virsuzdevumu vārdā atteikties no šīs lietas risināšanas.
Kādi ir šie iemesli? Iemesli ir ļoti vienkārši - situācija valsts budžetā un citās vietās ir kritiska, ir apdraudēta finansu sistēmas stabilitāte un pensiju sistēmas eksistence. Pie tam nevar vienlaicīgi atrisināt desmit mērķus, un šobrīd es tiešām atzīstu, ka Tautas partija uz laiku, kamēr valsts tiks izvesta no krīzes, atsakās no šo pasākumu veikšanas kā no nereāli veicamiem soļiem.
Kāda tad ir izglītības šābrīža galvenā problēma? Ir bijusi vesela virkne problēmu, ir mēģināts nest to, ko nevar pacelt. Ir mēģināts risināt augstskolu problēmas, skolu problēmas, jo skolēniem ir 12 stundas vidusskolā. Tiek izveidota ļoti pareiza sistēma, kas paredz vienotu standartu ieviešanu. Ko mēs nespējam realizēt, to pārvēršam par Staļina troiku sistēmu, pasludinām 3000 bērnu par noziedzniekiem, nespējam veikt nevienu no pienākumiem... Tad sāksim! Izvēlēsimies galveno, atrisināsim vienu problēmu, tad otru, trešo, un es apsolu, ka mēs nonāksim arī pie šīs.
Man ir ļoti sāpīgi, ka mēs šobrīd nespējam šo problēmu risināt. Un mēs to godīgi pasakām. Un iemesls tam ir situācija, kas budžetā ir daudzkārt sliktāka, nekā tai vajadzēja būt, lai šīs problēmas risinātu, tāpēc es aicinu izglītībā ķerties pie galveno problēmu risināšanas. Viena no tām, manuprāt, ir Izglītības un zinātnes ministrijas likvidācija un izveidošana no jauna. Šī ministrija šobrīd nespēj un arī nespēs risināt šīs problēmas, kas ir saistītas ar izglītību. Otrkārt, tā nespēs veikt pasākumus vienotu izglītības standartu ieviešanā un šo lietu risināšanā.
Treškārt. Beigsim reiz maksāt skolotājiem pazemojošas algas un veidot likmes - 12 stundas klasēm ar 13 skolēniem. Beigsim maksāt skolotājiem pazemojošas algas, tad nevajadzēs brīnīties, ka nav vairs skolotāju. Tas ir pirmais uzdevums! Mēs nevaram maksāt 50 vai 60 latu skolotājiem. Tā jūs nevienu problēmu neatrisināsiet - ne piecgadīgo, ne sešgadīgo, ne izglītības standartu, ne izglītības konkurences, ne arī citus jautājumus, tāpēc runātājiem ir taisnība. Es atzīstu, ka Tautas partija šo pasākumu risināšanu atliek, un, tiklīdz mēs būsim panākuši krīzes pārvarēšanu, mēs atlocītām piedurknēm ķersimies arī pie šo lietu risināšanas. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Ir patīkami dzirdēt to, kas skan no šīs tribīnes - par ministrijas likvidēšanu... izglītības sistēmu vispār jau var likvidēt. Tas mums jau nav pirmais gadījums, kad mēs kaut ko likvidējam. Es nevaru saprast, kāpēc mūsu bērniem tiek liegta izglītība. Kāpēc? Jūs paskatieties uz Japānas piemēru! Jūs, valdošā koalīcija, taču braukājat pa visu pasauli un pētāt visas sistēmas! Japāņi bija pie mums, jūs bijāt pie viņiem. Jūs paskatieties, kā tur jau no četriem arpus gadiem bērnus māca, lai viņi, ienākot pirmajā klasē, būtu sagatavoti. Taču mēs to negribam darīt. Un kas pēc 20 gadiem ieņems mūsu vietas? Un kas tad jaunajiem deputātiem pelnīs tās pensijas?
Tagad par valdošās koalīcijas solījumiem. Jūs paceliet augšā savus priekšvēlēšanu solījumus un paskatieties, kas tur ir ierakstīts un ko jūs solījāt saviem vēlētājiem. Tagad man tiek uzdots jautājums: kāpēc tie netiek izpildīti? Es domāju, ka jūs paši uz to atbildēsiet un cilvēkiem pastāstīsiet.
Vēl viens novēlējums Tautas frontes līderiem un tiem, kuri piedalījās. Arī jūs solījāt latviešu tautai brīnumus, bet diemžēl 7 gadu laikā mēs esam nonākuši ļoti lielā nelaimē, un tie brīnumi, kuri tika solīti, netiek izpildīti. Es domāju, ka arī pie tā ir jāpiestrādā.
Un tagad par budžetu. Pusotra miljona latu tiem skolotājiem, un tur vēl runāt par skolotājiem, ka viņi maz saņem. Ja mēs pieņemsim Pensiju likumu, tad skolotāju nebūs. Un kas mācīs bērnus? (No zāles deputāts M.Lujāns: Paši sēdēsim viņu vietās...) Vai jūs esat par to padomājuši? Jūs nopietni padomājiet par to! Tie visi eksperti, kuri gatavo jums šos dokumentus, nedomā, kas būs pēc tam, kad mēs izdarīsim neapdomātus soļus. Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums nav jāsteidzas pieņemt tādi lēmumi. Turklāt izslēgt to, ko mēs esam pieņēmuši, arī nav korekti. Nevar viena, divu vai triju mēnešu laikā mainīt savus uzskatus, un pie tam tas viss attiecas uz mūsu bērniem. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie, augsti godātie Prezidij, kolēģi! Es runāšu konkrēti par iesniegto valdības priekšlikumu - atteikties šobrīd no obligātas piecgadīgu un sešgadīgu bērnu apmācības. Cienījamie kolēģi! Arī es tāpat kā Baldzēna kungs uzskatu, ka šī Saeima vēl obligāti pie šā jautājuma atgriezīsies, kad valstī būs labāka ekonomiskā situācija. Es ticu, ka tas būs jau varbūt tuvākajos gados, tomēr es gribētu paskaidrot sekojošo.
Jā, iesniedzot šo priekšlikumu, valdība ir rīkojusies izšķirīgi, pieņemdama smagu un pat ļoti nepatīkamu lēmumu. Taču es gribētu pasvītrot vienu lietu - godīgu lēmumu! Godīgu lēmumu attiecībā uz pašvaldībām, jo prasīt no pašvaldībām obligātu piecgadīgu un sešgadīgo bērnu apmācību, neparedzot tai attiecīgu finansējumu, - tas diemžēl būtu absolūti negodīgi, un tāpēc, redzot, ka šobrīd tiešām finansiālā situācija ir daudz kritiskāka, nekā to varēja prognozēt pirms šīs valdības izveidošanas, šis lēmums ir nepatīkams un nežēlīgs, bet attiecībā uz pašvaldībām tas ir absolūti godīgs. Es, protams, ceru, ka tuvākajos gados mēs Izglītības likumā atkal izdarīsim izmaiņas, jo es tiešām ceru, ka būs reāls segums šai likuma normai un ka šī likuma norma jau tuvākajos gados stāsies spēkā. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ģirta Kristovska iesniegumu: Paziņoju, ka šā gada 5.augusta sēdē, balsojot par likumprojekta Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli naftas produktiem 1.priekšlikumu 6.pantā esmu balsojis pret. Kļūdas pēc nospiedu pogu par.
Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Aija Poča, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Oskars Spurdziņš, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Izskatām likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā. Notiek debates par Ministru kabineta priekšlikumiem par 4.pantu. Vārds Osvaldam Zvejsalniekam.
O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Augsti mācītie kolēģi! Un es vēršos arī pie jums, daudzie - es tā ceru! - radioklausītāji! Kā mēs atceramies, ne tik sen laikrakstā Diena bija publicēta informācija par dažu augsti stāvošu ierēdņu gada izpeļņu. Viena ierēdņa izpeļņu es ļoti labi atceros, jo tie skaitļi bija tik iespaidīgi, ka tie man vienkārši iespiedās atmiņā. Šā ierēdņa gada izpeļņa bija starp 38 un 39 tūkstošiem latu - plus vēl 900 latu bija piešķirti kā pabalsti, tas acīmredzot bija darīts tādēļ, lai cilvēks galīgā nabadzībā negrimtu. Var pretī likt vienu citu skaitli, un tie ir 78 tūkstoši latu, tā ir summa, kura ir vajadzīga Kultūras ministrijas augstskolu profesoru algām un kuras šim pusgadam pietrūkst. Tātad ar vienkāršas matemātikas palīdzību var aprēķināt, ka divu šādu malaču algas pietiktu, lai finansētu, lūk, visas sistēmas augstskolu profesoru algas un reizē ar to, protams, arī normālu darbību. Taču būtībā šī vēl ir tikai aisberga redzamā daļa, protams, jo tā ir tā daļa, kas ir deklarēta, kas ir visiem zināma. Bet kur tad vēl visa mūsu milzīgā ēnu ekonomika, kur mūsu ofšoru speciālisti?! To, cik tie pelna, neviens nezina, un iespējams, ka arī viņi paši to nezina. Tā ka būtībā runas par to, ka naudas nav, ir diezgan nepamatotas. Piemēru varam redzēt tepat, necik tālu nav jāmeklē - tā ir Norvēģija, kura vēl pavisam nesen, būtībā pirms dažiem gadu desmitiem (kas tas ir priekš valsts!), bija viena no nabadzīgajām Eiropas zemēm. Pareizi, - tur vēlāk atrada naftu. Bet pie mums varētu atrast zeltu, dimantus un piedevām vēl visu Mendeļējeva tabulu, taču tauta un sabiedrība kā bija nabadzīga, tā būs, jo tas viss atkal aizietu ļoti mazai cilvēku daļai. Tajā pašā šobrīd bagātajā Norvēģijā šobrīd pastāv augstskolu monopols, valsts kontrolē energoresursus - un tā tālāk, un tā joprojām. Arī pirms kara Latvijā, kā zināms, bija vesela monopolu sistēma, un, lūk, šīs sistēmas darbības rezultāts - manā dzimtenē Latgalē, pierobežā, pacēlās jaunas skolas, privātajās zemnieku saimniecībās tika būvētas ugunsdrošas mūra kūtis, to visu nodrošināja valsts. Pareizi, - kad ienāca padomju karaspēks un nacionalizēja īpašumus, tad izrādījās, ka Kārlim Ulmanim nav ko atņemt. Var būt, ka tur ir tas noslēpums. Tā ka būtībā valstī un sabiedrībā naudas nav ne daudz, ne maz, tās ir tieši tik, cik ir, un problēma ir tajā apstāklī, kā tā tiek sadalīta. Ja vienai daļai tās ir nesamērīgi daudz, tad otrai, protams, tās nav. Ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu un būvēt tādu sabiedrību, kādā dzīvo mūsu tautas iemīļotā varone nabaga Marija, tad tas ir normāli, bet, ja mēs gribam iet uz Eiropas Savienību, tad šāds ceļš uz turieni aizvest nevar.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu mazliet komentēt šīs debates. Tās ir ļoti nopietnas un svarīgas, lai apsvērtu to, kā izvērtēt to atteikumu iedalīt valsts budžetā naudu pirmsskolas izglītībai un bērnudārzu pedagogu algām. Man ļoti iepatikās viens Andra Šķēles teiciens, kas bija ļoti pareizs, - ka par politiķu kļūdām vienmēr maksā tauta. Es domāju, ka šajā gadījumā būtu arī pienācis laiks tā vīrišķīgi pateikt, kuru politiķu kļūdas un kādas politiķu kļūdas tās ir jau kopš 1991.gada, kad, kā mēs zinām, bija šeit Augstākā padome; nu ir tautas vēlēta Saeima, parlaments un arī mūsu valdība. Mums ir pietiekami viegli to izdarīt un neapstāties pusvārdā. Es gribētu pateikt arī to, ka varbūt daļēja taisnība ir Gundaram Bērziņam, kad viņš saka, ka ir vajadzīgas reformas Izglītības un zinātnes ministrijā, taču tās ir jāveic ne jau likvidējot, bet reorganizējot. Atkal ir daļēja taisnība... Jo tādā gadījumā jāpasaka, kas neapmierina valsts administratīvajā reformā: kas ko ir veicis, kas ir slikti veicis, kādi cēloņi, kāpēc ir šāda situācija.
Es gribētu uzsvērt arī to, ka es, protams, ticu, ka labvēlīgākā situācijā Tautas partija, neapšaubāmi, neatteiksies no šiem saviem priekšlikumiem, ko sociāldemokrāti tomēr valdībā spēja uzturēt spēkā. Taču gribu atgādināt, ka vēl pirms diviem mēnešiem Tautas partija apliecināja Silvas Goldes personā (tagad viņa ir izglītības un zinātnes ministre), ka Tautas partija zina pašreizējās budžeta problēmas un ir gatava uz kompromisa variantu, tas ir, bērnudārzu pedagoģiskajiem darbiniekiem algas no valsts budžeta izmaksāt nevis no 1.jūlija, bet no 1.septembra.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un ministri! Šis nav vienkāršs budžeta grozījums. Kādēļ? Tādēļ, ka, manuprāt, šeit ir principa iznīcināšana, laba principa iznīcināšana, kurš kalpotu mūsu valsts attīstībai un augšupejai kopumā. Šajā gadījumā ir runa par tautas dzīvo spēku. Likums jau ir darbībā. Sociāldemokrātu frakcija atceras tās neskaitāmās pārrunas gan ar arodbiedrību darbiniekiem, gan ar izglītības darbiniekiem, tikšanās ar finansu ministru un citiem, - toreiz bija runa par to, kā rast šo kompromisu - budžetā šos 1,5 miljonus. Un šī summa, salīdzinot ar iepriekšējos likumos izdarītajiem grozījumiem attiecībā uz dažādu nodokļu piemērošanu, nav tik nesamērojama. Tātad šos 1,5 miljonus mēs izcīnījām - tas bija garu, ilgu, grūtu kompromisu rezultāts. Kā atceraties, arī mēs, sociāldemokrāti, bijām spiesti piekāpties un atbalstīt zemāku summu, jo sapratām, ka lielāku summu toreiz iebalsot budžetā nebija iespējams. Šie 1,5 miljoni jau ir ieplānoti pašvaldību izglītības darbinieku funkciju realizēšanai - piecgadīgu un sešgadīgu bērnu mācīšanai. Tātad ir sākts darbs (un daudzos gadījumos tas ir jau gandrīz paveikts), lai 1.septembrī varētu to uzsākt. Es runāšu par tām pašvaldībām, kas ar ļoti lielu atbildību izturējās pret faktu, ka likumā bija paredzēta norma, ka no 1.jūnija ir jāsāk piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācīšana. Tie pašvaldību vadītāji, kas apzinīgi pilda savus pienākumus, jau šodien ir sagatavojušies šo darbu veikt. Šī nauda no valsts budžeta ir jau ieplānota un ierēķināta konkrētām pozīcijām, konkrētiem izdevumiem. Tātad: ja pašvaldības pašas saviem spēkiem ir sākušas likuma realizāciju (es atgādinu - likuma realizāciju!), tad šajā gadījumā, manuprāt, mēs šo normu nedrīkstam izmest ārā budžeta grozījumu veidā. Šajā brīdī es negribu runāt tikai par izglītošanu. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu mācīšana - tā ir ne tikai izglītošana; Latvijas ārkārtīgi grūtajā sociāli ekonomiskajā situācijā tā ir piecgadīgu un sešgadīgu bērnu (un arī jaunāku, kas gatavosies šim solim) ievešana dzīvē. Kā man teica kāda skolotāja no Vidzemes, šis pusotrs miljons ļautu bērnus, tā teikt, izvest no mežiem, vispār apzināt, kuri bērni Latvijā ir jāmāca un kāda ir viņu līdzšinējās sagatavotības kvalitāte. Mēs zinām, ka vecāku spiedīgajos naudas apstākļos bērni ir daudzos gadījumos ļoti vāji sagatavoti.
Es gribētu aicināt cienījamos kolēģus no Tautas partijas, no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas ceļa tomēr ļoti rūpīgi pārdomāt šo soli. Sociāldemokrātu frakcija vēlreiz aicina neatbalstīt šo grozījumu un neizņemt no likuma ārā valsts pienākumu - piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu skolai. Tas ir stratēģisks jautājums, nevis taktisks.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam apstāklim, kas, liekas, daudziem ir aizmirsies.
Neviens likums, neviens mūsu lēmums nestrādā viens pats, pats par sevi. Viss, ko mēs nolemjam, visi likumi, ko mēs pieņemam, strādā tikai kopā, vienotā struktūrā. Un tāpēc man ļoti patika cienījamā kolēģa Dzintara Ābiķa teiktais, ka valdība ir pieņēmusi nepatīkamu, bet ļoti godīgu lēmumu attiecībā pret pašvaldībām. Nu, kas attiecas uz to nepatīkamo, es pilnīgi piekrītu, bet ar to godīgumu ir, kā ir. Taču pavisam aizmirsts ir tas, ka pirms tam šī valdība un arī iepriekšējās valdības pieņēma priekš sevis daudz patīkamākus, bet priekš pašvaldībām mazāk godīgus lēmumus, kuru rezultāts ir tas, ka pašvaldības paliek bez šīm finansēm. Un, kad mēs šodien skatīsim šodienas sēdes darba kārtībā esošo jautājumu par izmaiņām valsts budžetā, tad mēs vēlreiz sitīsim pa pašvaldībām, ļoti spēcīgi sitīsim pa pašvaldībām! Apcirpsim spārniņus tām pašvaldībām, kuras vēl var strādāt bez valdības palīdzības. Pirms pieņemt šādus godīgus (pēdiņās!) lēmumus, kuri ir nepatīkami, vajag padomāt, vai mums tie ir vajadzīgi. Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Viola Lāzo, - šoreiz nav runa par taktiku, šoreiz nav runa tikai par īso izdzīvošanu, šoreiz ir runa par stratēģiju.
Šodien vairākas reizes izskanēja un laikam arī vēl turpmāk atkārtosies tā doma, ka mēs strādājam finansu sistēmas stabilitātes dēļ. Jo mazāk cilvēku paliks Latvijā, jo... acīmredzot šī sistēma tad būs pavisam stabila.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Budžeta jautājumi ir vienmēr prioritāšu jautājumi. Es labi atceros, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tautas partija pasludināja, ka izglītība ir viena no partijas galvenajām prioritātēm. Ministru prezidents vairākkārt apgalvoja to pašu. Tautas partija, es teiktu, ir slavena ar savu konsekvento rīcību. Un tāpēc man absolūti nav skaidrs, kāpēc Tautas partijas un Ministru prezidenta prioritātes tik pēkšņi mainās.
Par ko ir runa? Vispirms mēģināja drusciņ taupīt budžeta naudu un uzvelt uz pašvaldību pleciem izdevumus bērnu pirmsskolas izglītošanai, bet tagad it kā grib pašvaldībām atcelt šo pienākumu un vispār atteikties no pirmsskolas izglītības. Te daži kolēģi teica, ka šis lēmums esot godīgs. Es domāju, ka diemžēl tas nav visai godīgs. Jo, ja mēs patiešām nopietni domājam par valsts attīstību, tad mums jāatzīst, ka varbūt problēma ir tāda, ka nav kam lobēt par šiem bērniem un par šiem skolotājiem. Ko rāda nupat notikušais balsojums par azartspēlēm un arī citi balsojumi? Nu ir skaidrs, kāpēc nodokļu nasta šiem uzņēmumiem tika atvieglota. Jo šie uzņēmumi ir pietiekami spēcīgi un pirms vēlēšanām atbalstīja vairākas partijas, kurām tagad ir liela teikšana. Diemžēl bērniem un skolotājiem šādu iespēju nav, viņiem nebija naudas, ko ziedot partijām pirms vēlēšanām. Ja mēs patiešām esam godīgi, mēs to atzīsim.
Manuprāt, situācija ir pilnīgi skaidra un vēl nav par vēlu. Ir vēl citas iespējas, un es domāju, ka šobrīd ir ļoti laba situācija tādā ziņā, ka valdošā koalīcija varētu ieklausīties opozīcijas viedoklī. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.
Dz.Kudums (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNk frakcija).
Cienījamo Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu drusciņ profesionālāk parunāt par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu izglītību.
Tikai ar naudu vien šo problēmu atrisināt nevar. Mēs varam šajā lietā ieguldīt daudzus, daudzus miljonus, bet šo problēmu tomēr nevar atrisināt tik vienkārši, jo ir vajadzīga zināma programma. Kas šobrīd var veikt piecgadīgu un sešgadīgu bērnu izglītošanu? To var profesionāli veikt mūsu bērnudārzi - pirmsskolas izglītības iestādes. Mēs tādējādi gribam visā valstī aptvert visus piecgadīgos un sešgadīgos. Taču man ir jautājums - kas to veiks? Nav taču vēl izglītoti tie kadri, kas varētu veikt atbilstoši tam vecuma līmenim šo bērnu izglītošanu.
Otrs jautājums. Vai ir radīta materiālā bāze, lai kvalitatīvi veiktu šo darbu? Nedz viens pasākums, nedz otrs nav veikts.
Atteikties no šīs koncepcijas, protams, nevajadzētu. Es domāju, ka mums visiem kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jāstrādā pie šīm lietām. Manuprāt, šobrīd šī lieta, piecgadīgu un sešgadīgu bērnu izglītība, vēl nav līdz galam izstrādāta.
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Par ko mēs runājam? Vai mēs runājam par koncepciju vai par priekšlikumiem otrajam lasījumam? Mēs runājam par 4. pantu - par šā likuma grozījumiem, kurus iesniedzis Ministru kabinets. Nu tad runāsim par šo priekšlikumu! Un, ja kādu daļu no deputātiem neapmierina šis priekšlikums, vajadzēja iesniegt savus priekšlikumus.
Dīvaini bija šeit dzirdēt iepriekšējā izglītības ministra runu, viņa kritiku. Tas viss, dabiski, bija ļoti pareizi, bet tad vajadzēja, cienījamais iepriekšējais izglītības ministra kungs, iesniegt priekšlikumus.
Arī mani neapmierina šis Ministru kabineta priekšlikums, un tāpēc es ierosinu balsot pret šo priekšlikumu un atstāt spēkā pašreizējo redakciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu balsojumu par Ministru kabineta priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 35, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts Grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Pirmais ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums pārskatīt 21. panta normas, kas ir saistītas ar obligāto piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu pamatizglītības ieguvei. Ministru kabinets lūdz izslēgt šo pantu, pretējā gadījumā radīsies iekšējas likuma kolīzijas.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Ministru kabineta priekšlikumu, kas paredz izslēgt no likuma 21. pantu. Lūdzu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es šajā sakarā gribu pateikt dažus nopietnus vārdus.
Manā izpratnē, jautājuma prioritāte nozīmē, ka tas ir svarīgākais, nozīmīgākais. Ja izglītība ir prioritārs jautājums vai viens no prioritāriem jautājumiem šeit esošajām partijām, kā nu kurai, tādā gadījumā šos prioritāros jautājumus faktiski nevajag arī krīzes situācijā aizstāt ar citiem. Vai arī godīgi jāatzīst, ka izglītība, arī pirmsskolas izglītība piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem, nav prioritāra, un jāpasaka, ka prioritāte ir pavisam citiem jautājumiem. Tas būtu godīgi no politiķu puses. Tāpēc mēs, sociāldemokrāti, aicinām neatbalstīt šo Ministru kabineta priekšlikumu, jo tad Latvijā būtu jāatsakās no piecgadīgu un sešgadīgu bērnu pirmsskolas izglītības. Mēs, sociāldemokrāti, esam kategoriski pret.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 64, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts. Vai pret 2.priekšlikumu - Ministru kabineta priekšlikumu - ir iebildumi? (Starpsauciens: Balsot!) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2.priekšlikumu - Ministru kabineta priekšlikumu izslēgt 21.pantu. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 3. Priekšlikums pieņemts.
A.Poča. Pēdējais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi Vispārējās izglītības likumā pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts pensijām. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Likumprojektu Grozījumi likumā Par valsts pensijām gatavojot otrajam lasījumam, ir saņemti priekšlikumi par 11.pantu, kurus iesnieguši deputāti Ādamsons un Grīgs. Viņi ierosina izslēgt likumprojekta 2.pantu, tas ir, atgriezties pie vecās redakcijas, kas nosaka, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu.
Līdzīgs pēc sava satura ir arī deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums saglabāt likumā Par valsts pensijām esošo redakciju.
Ir arī politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā, kurā paredzētais pensionēšanās vecums ir 62 gadi, to aizvietot ar 60 gadiem.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija visus trīs priekšlikumus ir izskatījusi un nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Godīgi sakot, 2.panta redakcija ir atkarīga no visiem pārējiem grozījumiem šajā likumā.
Šodien mēs jau esam daudz runājuši par to, cik lielas pūles ir jāpieliek, lai stabilizētu finansu sistēmu. Arī es vēlos papildināt iepriekš teikto, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, runājot par likumu veidošanu, kā vienu no galvenajiem kritērijiem izvirza likumu skaidrību. Lai sabiedrībai, kura nav pieradusi pie juridiskās ekvilibristikas, ar kuru mēs šeit nodarbojamies, būtu skaidra likuma jēga.
Veidojot šos grozījumus likumā Par valsts pensijām, mums ir jāapzinās, ka mēs šodien atkal apzināti sadalām Latvijas sabiedrību divās kategorijās. Vienā kategorijā būs tie, kuri visi ir saražojuši kādu daļu no tā, ko šodien valdība - jau kurā valdība pēc kārtas! - privatizē (nu, tādus sīkumus kā Latvenergo, Latvijas gāze, Latvijas kuģniecība un tā tālāk). Šī sabiedrības daļa tagad cer, ka viņiem par to, ko viņi ir saražojuši, būs pensijas.
Otrajā kategorijā varētu ietilpt tie, kuri ļoti veiksmīgi - priekš sevis, protams! - veikuši valsts īpašumu privatizāciju un par pensijām šobrīd nedomā. Par savējām. Vismaz šobrīd nedomā.
Tāpēc, ņemot vērā valdības piedāvātos grozījumus likumā Par valsts pensijām, skaidrības labad, šā likuma 2.pants būtu jāpārveido. Daudz godīgāk būtu, ja tas skanētu tā: Neviens Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs, kurš ir godīgi strādājis algotu darbu, nav tiesīgs izdzīvot līdz pensijas saņemšanas dienai. Ja viņam tomēr netīšām ir nācies izdzīvot, pensija nedrīkst nodrošināt šā pensionāra dzīvību.
Kāpēc es jums iesaku izskatīt daudz godīgākā veidā šādus grozījumus? Tāpēc, ka pirmais precedents jau ir. Alsviķos viens cilvēks, II grupas invalīds ar tiesībām strādāt, jau gadiem ilgi bija mocījies ar grūtībām atrast darbu, un viņam bija cerība 2000.gadā aiziet pensijā. Šie grozījumi viņam šo cerību atņēma, un nu šis cilvēks, būdams godīgs pilsonis attiecībā pret savu valdību, ir pakāries. No bezcerības. Ja jūs pieņemsiet visus nākamos grozījumus, tad secinājumus izdariet, lūdzu, paši!
Ar šiem grozījumiem mēs garantējam, ka 2000.gadā jaunu pensionāru Latvijā nebūs. Toties būs ļoti stabila finansu sistēma. Tā teikt, štrunts par bitēm, ka tik medus! Vienīgais, kā šobrīd vēl trūkst, ir Ministru kabineta noteikumi par ragaviņu izgatavošanas kārtību.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Sociāldemokrātu frakcija, Tautas saskaņas partijas frakcija un Jaunās partijas frakcija šodien ir parakstījušas oficiālu dokumentu Latvijas Republikas Valsts prezidentei, kurā mēs aicinām Latvijas Valsts prezidenti izmantot Satversmes 72.pantā piešķirtās tiesības un uz diviem mēnešiem apturēt likuma Grozījumi likumā Par valsts pensijām publicēšanu. Tiklīdz kā tiks pieņemts šis likums, mēs oficiāli iesniegsim šo savu vēstuli. Mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka šis likums, kas paredz segt valsts sociālā budžeta deficītu, pārtraucot pensiju izmaksāšanu strādājošiem pensionāriem un pakāpeniski palielinot pensionēšanās vecumu, kā arī atņemot atsevišķām pensionāru kategorijām pensijas piešķiršanas, pensijas izmaksāšanas un pārrēķināšanas atvieglojumus, īstenībā ir vērsts pret tautas vairākuma interesēm. Šādā veidā valdība kopā ar koalīcijas partijām cer ietaupīt 34 miljonus latu. Mūs tas nepārliecina. Ja tik tiešām tas tā notiks, tad pieaugs bezdarbs, daudzi maksājumi vairs nenonāks valsts kasē, būs arī nelegālais darbs un konvertu sistēma.
Šinī gadījumā, kolēģi, es gribu atgādināt to, ka par saudzīgu attieksmi pret pensionāru interesēm ir iestājušās visas trīs valdošās koalīcijas partijas - Latvijas ceļš, apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Tautas partija. Tautas partijai, šīs koalīcijas līderei, es gribētu tomēr mazliet atgādināt tās pirmsvēlēšanu programmu. Tautas partija rakstīja savā vēlēšanu karogā šādus vārdus par vecvecākiem: Noziedzīga ir tā valsts, kurā vecumdienas nozīmē nabadzību. Sociālais atbalsts cilvēkiem, kas zaudējuši darba spējas, ir ne vien morāles, bet arī valsts attīstības jautājums. Redzot vecmāmiņu, kas nespēj nomaksāt parādus par dzīvokli, bērni zaudē ticību nākotnei. Mums jāciena cilvēki, kas cietuši dažādās okupācijas varu represijās, cilvēki, kas aizstāvējuši Latviju daudzos šā gadsimta karos. Mums jārūpējas par viņu piemiņas saglabāšanu.
Tagad, kolēģi, es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši: mēs uzskatām, ka šis likums neatkarīgi no tā, ka jums ir pietiekami daudz balsu valdības koalīcijā, nav pieņemams. Un tāpēc mēs izmantojam savas Satversmē dotās tiesības aicināt Valsts prezidenti neizsludināt šo likumu. Mēs uzskatām, ka Valsts prezidente atbalstīs opozīcijas partiju ierosinājumu, jo ir pietiekami daudz normatīvo dokumentu, kurus pārkāpa Ministru kabinets tad, kad bija jāsagatavo šie priekšlikumi. Ministru kabinets pārkāpa savas saistības attiecībā pret arodbiedrībām, Darba devēju konfederāciju, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Pensionāru federāciju. Mēs uzskatām, ka tādā situācijā opozīcijas partijām nav nepieciešams ilgi un nopietni debatēt par katru jautājumu. Mēs savu attieksmi izteiksim balsojot. Sociāldemokrāti grib uzsvērt - jā, mēs opozīcijā esam dažādi politiskie spēki, jā, mums ir dažādas ideoloģijas, bet jautājumos, kas skar veco ļaužu izdzīvošanas iespējas, jautājumos par to, vai viņiem būs nauda maizei, zālēm, transporta pakalpojumiem, mēs visi varam vienoties kopīgai nostājai. Mēs, gan liberālāk domājošie, gan kreisākie, gan arī kreisi centriskie spēki, rādām piemēru, kā dažādu ideoloģiju pārstāvji var rīkoties valstiski. Mēs ceram, ka arī labējās partijas rūpīgi apsvērs iespēju, kā nepārkāpt savas pirmsvēlēšanu programmu pamattēzes, savas apņemšanās, bet ņemt vērā arī iedzīvotāju un Latvijas Republikas pilsoņu intereses. Galu galā mēs visi strādājam un kalpojam Latvijai. Šodienas balsojums rādīs, vai tas attiecas tikai uz opozīcijas deputātiem, vai tas attiecas arī uz pozīcijas deputātiem. Tagad jums vajadzēs pierādīt, vai jūs tiešām mīlat Latvijas pensionārus.
Sēdes vadītājs. Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godājamie deputāti! Sākot ar 2000.gada 1.janvāri, pensionēšanas vecums vīriešiem sāks pieaugt no 60 līdz 62 gadiem. Labklājības ministrija ir deputātiem izsniegusi tabulu par pensionēšanas vecumu Eiropas Savienībā, cenšas mums pierādīt, ka tur pensijas sāk piešķirt no 65 gadu vecuma. Taču, ieskatoties citās Labklājības ministrijas statistikas biroja sagatavotajās tabulās, redzam šādu ainu par vīriešu vidējo mūža ilgumu: Zviedrijā - 76,3 gadi, Vācijā - 73,4 gadi, Somijā - 72,9 gadi. Bet Latvijā, kura šodien dzīvo uz nabadzības robežas, vīriešu vidējais mūža ilgums ir tikai (es pasvītroju - tikai!) 63,2 gadi. Tas ir par 13 gadiem īsāks nekā Zviedrijā, par 10 gadiem īsāks nekā Somijā un Vācijā. Tāda ir īstenība, cienījamie valdošās koalīcijas deputāti!
Tāpēc mūsu frakcija - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija - aicina nepaaugstināt pensionēšanas vecumu, kamēr mūsu valstī dzīves līmenis vēl ir tālu no tā dzīves līmeņa, kāds ir Eiropas Savienībā.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.
J.G.Vidiņš (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Principā tā būs tikai tāda replika sakarā ar Burvja kunga uzstāšanos.
Burvja kungs! Netīšām izdzīvojuši līdz pensijas vecumam pašreiz ir 650 tūkstoši. Strādājošo ir 1,1 miljons. Vācijā pensijas vecuma cilvēku ir 20%, un tagad, kad tur drīz varētu būt 22%, ir paredzēts paaugstināt pensijas vecumu. Tā ka ziniet, ja mēs kaut kā mēģinām argumentēt, tad tomēr vajadzētu nevis ar demagoģiskām runām vērsties pie publikas, bet tiešām padomāt, ko runā, un balstīties uz skaitļiem.
Mūsu cienījamais kolēģis no Līdztiesības (kā tagad īsti saucas tā frakcija?) atkal atkārtoja to pašu veco dziesmu, ka vidējais mūža ilgums vīriešiem ir 63 gadi. Taču viņš aizmirsa vienu būtisku lietu - to, ka tas sešdesmitgadīgais dzīvos vēl 18 gadus. Un tas paredzamais vidējais mūža ilgums ir zems... tas jau neiespaidos tos pensionārus... tos, kuri būs izdzīvojuši līdz pensijai.
Šī problēma ir ļoti nopietna, un tādēļ es lūgtu, kad uzstājaties, tomēr nerunāt publikai, bet runāt sakarīgi un runāt par lietu.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ja nerunājam publikai, tad man ļoti gribas atkārtot tos vārdus, ko es nupat dzirdēju: netīšām ir izdzīvojuši cik tur simti tūkstošu... Ir jāsaprot, ka šie labojumi acīmredzot ir vērsti uz to, lai šo nejaušību izlabotu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 1. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 47, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums. Lūdz balsot. Komisijas viedoklis - neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 9.
3.priekšlikums pēc būtības nav balsojams.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir 4.priekšlikums, kuru ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija, - izteikt likuma 11.panta otro daļu tādā redakcijā, kas atļautu sievietēm priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem un ja līdz likumā noteiktajam pensijas vecumam paliek ne vairāk kā divi gadi.
Pēc būtības līdzīgs ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums.
6.priekšlikums, ko iesniegušas deputātes Soldatjonoka un Kezika, pēc būtības arī ierosina saglabāt esošo likuma normu, kas atļauj sievietēm priekšlaicīgi pensionēties. Šā priekšlikuma atšķirība ir tikai tā, ka šīm sievietēm pirms tam ir jābūt 12 mēnešus Valsts nodarbinātības dienesta uzskaitē kā bezdarbniecēm. Un šādu redakciju saista ar to, ka šis punkts ir spēkā līdz 2005.gadam.
Komisija izskatīja visus trīs priekšlikumus un tos neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 4.priekšlikumu? (Starpsauciens: Balsot!) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākamais ir deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 36, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Tagad seko priekšlikumi par likuma 12.panta otro daļu. Ir saņemti trīs priekšlikumi.
Pirmais ir deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums. Viņi ierosina izslēgt attiecīgo likumprojekta daļu.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Otrs ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums, ka jebkurai apdrošinātai personai, kurai ir piešķirta vecuma pensija, pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.
Savukārt deputātes Soldatjonoka un Kezika ierosina, ka pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par 80% no valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta.
Komisija izskatīja visus šos priekšlikumus un tos neatbalstīja, jo valdības iesniegtajā priekšlikumā ideja bija tāda, ka pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ka ir jāievēro viens nosacījums: apdrošināšanas stāžs nedrīkst būt mazāks par 30 gadiem. Tādējādi šis priekšlikums mēģina likvidēt jeb ierosina likvidēt pensiju nonivelēšanu. Lai tās pensijas, kuras saņem personas, kas visu mūžu ir strādājušas vai kam apdrošināšanas stāžs ir pietiekami liels, atšķirtos no to personu pensijām, kurām apdrošināšanas stāžs ir pavisam neliels, bet kurām, vienalga, pensija ir tieši tāda pati. Tas ir arī viens no priekšlikumiem jeb viens no pārmetumiem, ko izteica cilvēki, kuri bija strādājuši un kuri saņēma tieši tādu pašu pensiju kā tie, kuri bija strādājuši varbūt tikai kādu trešdaļu vai vēl mazāku laiku no sava darba mūža.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Godātie kolēģi! Es jums ļoti iesaku padomāt, pirms balsot pret mūsu priekšlikumu vai - vēl sliktāk - balsot par Ministru kabineta priekšlikumu. Paskaidrošu, kāpēc.
Es atceros to laiku, kad pie manis uz pieņemšanu nāca daudz cilvēku, tas bija laikā, kad bija spēkā tieši tāds likuma variants, kādu piedāvā šodien Ministru kabinets. Proti, valdība negarantēja, ka pensionārs saņems noteiktu minimumu. Un cilvēki, kas nāca pie manis, sūdzējās par to, ka viņiem aprēķinātā pensija ir 2 lati, 5 lati, 10 lati. Vai ar tādu naudu var izdzīvot? Protams, ne. Nevar izdzīvot arī ar tiem 25 latiem, kurus valsts mums garantē, bet tā tomēr ir nauda, ar kuru kaut kā vēl var savilkt galus. Vai mēs gribam, lai pie mums uz pieņemšanu atkal nāktu cilvēki, kam būtu aprēķināta pensija, kas ir 2 lati? Es domāju, ka mēs to negribam.
Protams, šī problēma skars mājsaimnieces un, lai cik tas dīvaini nebūtu, nepilsoņus. Kā jūs zināt, mājsaimniecēm ir ļoti grūti dabūt to trīsdesmit gadu stāžu, jo viņas audzina bērnus. Taču zinu, ka Tautas partijai viena no prioritārajām problēmām ir daudzbērnu ģimenes. Es šaubos, vai tādā veidā Tautas partija sasniegs to mērķi un sievietes patiešām gribēs dzemdēt bērnus, zinādamas, ka viņas nesaņems pienācīgu pensiju vecumdienās.
Kas attiecas uz nepilsoņiem, viņiem stāžā neieskaita gadus, kurus viņi nostrādājuši ārzemēs, ārpus Latvijas, un arī viņi nesaņems to pensiju, ko viņi nopelnījuši. Arī tā ir nopietna problēma.
Tāpēc aicinu godātos deputātus balsot par mūsu priekšlikumu un neatbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu, lai mēs patiešām varētu mūsu pensionāriem garantēt, ka viņi tomēr saņems kaut nelielu naudu vecumdienās.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.
Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 8. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums ir noraidīts.
Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 9. - deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikumu!
A.Poča. Cienījamais priekšsēdētāja kungs, par procedūru!
Sēdes vadītājs. Lūdzu atsaukt balsojumu!
A.Poča. Deputāšu Soldatjonokas un Kezikas priekšlikumā mēs varam balsot tikai par pirmo daļu, jo otrā daļa attiecas uz to gadījumu, ja pensionāriem atļauj pensionēties ātrāk.
Sēdes vadītājs. Deputāti ierosina balsot par visu kopā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāšu Soldatjonokas un Kezikas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 33, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais priekšlikums, ko iesniegusi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija, precizē šobrīd esošo likuma redakciju, kas nosaka, ka, sasniedzot pensijas vecumu, invaliditātes pensijas vietā var tikt piešķirta vecuma pensija. Tas ir pretēji šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai, kas nosaka, ka tad invaliditātes pensija kļūst par vecuma pensiju.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 10. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4. pantu, respektīvi, pirmā lasījuma 17. panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 11. - deputāta Ādamsona un deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 43, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ierosina izslēgt likumprojekta 5. pantu jeb pirmā lasījuma 24. pantā izdarītos redakcionālos grozījumus. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieprasa balsojumu.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 12. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums, kas ierosina atgriezties pie esošās likuma redakcijas. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Šis ir identisks iepriekšējam, līdz ar to
A.Poča. ...nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Jā, nav izskatāms.
A.Poča. Un līdzīgs ir arī politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!
A.Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz papildināt 26.pantu ar tādu redakciju, ka pensijas saņēmējam ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atteikties no pensijas indeksācijas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja, nedaudz precizējot tā redakciju. Šā priekšlikuma būtība ir sekojoša: likumprojektā ir koncepcija, ka pensionāriem, kuri strādā, no 2000. gada tiek lūgts pārtraukt pensijas saņemšanu, ja viņu pensijas apmērs pārsniedz divkāršu sociālās nodrošināšanas pabalstu, bet, tā kā ir paredzēta arī vienreizēja indeksācija, tad var gadīties, ka viņu pensija indeksācijas rezultātā var kļūt nedaudz augstāka par šiem 60 latiem. Tādā gadījumā šeit viņiem ir paredzētas tiesības atteikties no šīs indeksācijas rezultātā iegūtā nelielā pensijas pieauguma, lai saglabātu tiesības strādāt. Mūsuprāt, tā ir pietiekoši elastīga norma, kas ļauj pensionāriem izvēlēties, vai viņi grib būt pensijas saņēmēji vai grib turpināt darba attiecības.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 15. un 16.priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - papildināt 30.pantu ar jums redzamo redakciju, kas ir vienkārši precizēta. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikums, kurš nav atbalstīts un faktiski nav arī balsojams, jo mēs likumprojekta iepriekšējās redakcijās neatbalstījām šo normu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir deputātes Prēdeles un deputātes Seiles priekšlikums - izslēgt Ministru kabineta izstrādāto 38.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Likumprojekta spēkā esošā redakcija paredz to, ka pilsoņiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, maksā pensijas bez kādiem ierobežojumiem. Pie tam sešus mēnešus lielu pensiju izmaksā uzreiz, bet pārējo maksā vēlāk un regulāri. Tagad šī noma ir zudusi un visiem - gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan ārvalstniekiem, kuri saņem Latvijas Republikas pensiju, - ir vienoti noteikumi. Tie ir tādi, ka tikai tādos gadījumos, kad uz ārzemēm izbrauc jebkurš - gan pilsonis, gan nepilsonis, viņam ir tiesības saņemt sešu mēnešu lielu pensiju, bet pēc tam tas notiek tikai tajos gadījumos, ja ar attiecīgo valsti ir noslēgti starpvaldību līgumi par sociālo palīdzību. Es mēģināju to noskaidrot vairākās instancēs un zinu, ka šāds līgums ir noslēgts ar Vāciju, bet šāds līgums nav noslēgts, piemēram, ar ASV, tas nav noslēgts ar daudzām valstīm.
Ja gadījumā šo manu priekšlikumu neatbalstīs, bet atstās veco redakciju, tad Ārlietu ministrijai ir ļoti ātri jāstājas pie attiecīgo likumu sagatavošanas, lai mēs savus pilsoņus nenostādītu muļķīgā situācijā, ka viņi nevar saņemt pensiju. Tādā gadījumā, tas, manuprāt, tiešām būtu cilvēktiesību pārkāpums šajā likumā.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikumu - par deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 31, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais priekšlikums ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - izteikt 38.pantu redakcijā, kas nosaka, ka personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, ir tiesības uz Latvijas Republikā piešķirto pensiju, ka tā saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Būtībā šeit ir iestrādāta norma, ka ir nepieciešami šie starptautiskie līgumi, kurus apstiprinājusi Saeima un kuri nosaka garantijas sociālās palīdzības jomā. Ņemot vērā to, ka, mūsuprāt, tomēr ir jābūt starpvaldību līgumiem par šiem sociālās palīdzības jautājumiem, lūdzu šo normu neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums, kas ierosina saglabāt Latvijas Republikas pilsoņu tiesības uz pensijām arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm. Komisija šo priekšlikumu izskatīja, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju, ka ir jābūt korektām attiecībām starp valsti un tās pilsoņiem. Tieši tāpēc Latvijas Republikas pilsonis, kas ir godīgi nopelnījis savu pensiju, saskaņā ar mūsu likumiem ir tiesīgs saņemt šo pensiju jebkurā vietā. Tāds ir mans viedoklis. Noņemt viņam pensiju tad, kad viņš ir kaut kur aizbraucis, būtu ļoti negodīgi, jo pensija ir viņa nopelnīta. Tagad jaunā redakcija stingri ož pēc van der stūlisma. Tagad tur visi ir salikti kopā - gan pilsoņi, gan nepilsoņi - un viņi visi ir nosaukti par personām.
Līdz ar to es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo šeit mēs parādām cieņu saviem pilsoņiem, lai kur viņi arī atrastos.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A. Poča. Lūdzu balsojumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. - deputāta Jura Dobeļa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - par likuma pārejas noteikumu 1.punkta pirmo teikumu, kas nosaka atšķirības likuma šobrīd spēkā esošajā redakcijā noteiktajos nosacījumos, kādā veidā tiek uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Komisija izskatīja šo priekšlikumu, bet neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 48, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu!
A.Poča. Nākamais, 23.priekšlikums, arī runā tieši par šiem apdrošināšanas stāžiem un citiem nosacījumiem, un tas attiecas uz 1.punkta otro teikumu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 48, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Arī 24.priekšlikums precizē esošā likuma redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 49, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - saglabāt likuma Par valsts pensijām esošo 8. punktu esošajā redakcijā, taču, tā kā mēs neatbalstījām 11.panta otro daļu, tad arī šeit šis priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu? Tad nebalsosim par to. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums - pārejas noteikumu 8.punkta papildinājumā izslēgt vārdu vīriešiem. To komisija precizēja. Atsauc šo? (No zāles deputāte A.Seile: Noņemam!)
Sēdes vadītājs. Deputātes atsauc šo priekšlikumu.
A.Poča. Deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikums nav balsojams, jo netika atbalstīta 11.panta otrā daļa.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir deputāta Apiņa priekšlikums, kas paredz radikālāku pensijas vecuma pagarināšanas shēmu, konkrēti paredzot no 2000.gada 1. janvāra straujāku vecuma pensijas termiņa pagarinājumu, nosakot, ka pensionēšanās atlikšana notiek nevis uz 6 mēnešiem, bet uz gadu, pēc tam saglabājot nedaudz lēnāku un vienmērīgāku šajā likumā noteikto 62 gadu pensijas vecuma sasniegšanu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ļoti smagi izdiskutēja šo normu un to atbalstīja, jo, ja šā mūsu likuma galvenais mērķis ir sabalansēt sociālā budžeta ieņēmumus un izdevumus, tad šī, kaut arī ļoti smagā, norma dos daudz būtiskāku, daudz reālāku efektu tieši 2000.gadā. Turklāt iespējams, ka tieši šāda straujāka pensijas vecuma sasniegšanas attālināšana varbūt nākotnē ļaus mums ātrāk pārskatīt citas normas, kas ir saistītas ar pensionāru iespējām turpināt strādāt un saņemt arī pensijas vai tamlīdzīgi. Es komisijas vārdā lūgtu šo deputāta Apiņa priekšlikumu atbalstīt, bet tikai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, kur atbilstoši likumam par sociālo apdrošināšanu ir precīzāk lietota terminoloģija.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Es aicinu neatbalstīt deputāta Apiņa priekšlikumu un neatbalstīt arī nākamo Budžeta komisijas priekšlikumu un pozīcijas deputātiem aicinu balsot par Ministru kabineta iesniegto redakciju, jo šī redakcija ir demokrātiska, pirmajā lasījumā viņa jau ir nobalsota un tur paredz pensionēšanas vecumu vīriešiem no 60 līdz 62 gadiem palielināt pakāpeniski. Tāpat arī likumprojektā ir normas, kas paredz sievietēm šo vecumu paaugstināt pakāpeniski. Tā jau šis paaugstinājums līdz 62 gadiem mūsu vienai sabiedrības daļai ir ļoti sāpīgs, un, pieņemot Apiņa kunga priekšlikumu, es domāju, ka uz vienas paaudzes šo sešdesmitgadīgo rēķina, kuri nupat sasniegs 60 gadus, nav godīgi labot likumu. Ir arī mums vēl budžetā citas iespējas, jo, ja tas sastāda apmēram miljonu latu, to var atrast kādā citā pozīcijā. Es iesaku par šiem abiem priekšlikumiem nebalsot un palikt uzticīgiem valdības iesniegtajam priekšlikumam, jo viņa savu priekšlikumu nav noņēmusi.
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. (Starpsauciens: Pēter, saki taisnību!)
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Man jūs ir jāaicina atbalstīt šo priekšlikumu, bet man jūs ir jāaicina tomēr padomāt par to, ka mūsu valsts sociālais budžets pagaidām nav tik spīdošs, kādu mums to labpatiktos skatīt. Diemžēl mums reizi par visām reizēm ir jāatzīst, ka skumja ir tā valsts, kura nevis aizņemas naudu, lai to investētu jaunos projektos, bet nespēj tikt galā ar savām vecajām problēmām. Es jūs ļoti aicinu šajā gadījumā domāt par mūsu kopējo valsts budžetu, lai mēs pēc tam varētu normāli indeksēt šīs pensijas, lai mēs pēc tam varētu skatīties godīgi veciem cilvēkiem sejā un lai mēs agri vai vēlu varētu atteikties no normām, kas pensionāriem neļauj strādāt. Katrā ziņā mums agri vai vēlu būs jāsper soļi, kas paaugstinās pensijas vecumu. Šādā veidā, precīzi ejot soli pa solim un paaugstinot ik pa pusgadam pensijas vecumu, mēs panāksim to, ka mēs nākošajā gadā no šīs budžeta bedres izkāpsim. Mēs varēsim nākošajā gadā šīs pensijas indeksēt. Pretējā gadījumā - es gan ļoti apšaubu šādu iespēju, ka mūsu valstī nav vairāk līdzekļu... ka mums nez no kurienes vajadzētu paņemt un kādam atņemt tos papildu līdzekļus, kas būtu vajadzīgi, - šos 40-50 miljonus latu. Aizņemoties tos ārzemēs, nebūtu godīgi pret nākamo paaudzi. Es domāju, ka cilvēki ir gatavi pieņemt tādas normas, ka pensijas vecums Latvijā būs lielāks.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Es te šodien ne sevišķi bieži uzstājos daudziem par prieku, jo esmu viens no tiem, uz kuru varētu attiekties šis vai kaut kas līdzīgs, jo man nākamajā gadā paliek tie 60 gadi... Jā, jā, paldies, paldies! ...Tāpēc man ļoti patīk visi šie jaunekļi, un tā ir mūsu tautas nākotne, kas pirms manis te uzstājās...
Šajā gadījumā, konkrēti runājot par šo priekšlikumu, gribu teikt: Apiņa kungs, noņemiet savu 28.priekšlikumu, un tad tiešām ir jēga balsot konceptuālu balsojumu par 29.priekšlikumu. Ja jūs to neizdarīsiet, tad balsis var sadalīties.
Es saprotu jūsu koncepciju, bet tā būtiski atšķiras no tā, ko valdība ir iesniegusi. Un tad ir jābūt balsojumam tikai par vienu priekšlikumu. Tas ir viss.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Apiņa kungs! Efekts būs vēl lielāks budžetā, ja mēs pensionāriem nemaksāsim nemaz. Jūsu priekšlikums jau uz to pusi velk un jūsu uzstāšanās arī. Taču es gribu redzēt, kā jūs skatīsieties pensionāriem acīs pēc nākamā gada, kad viņiem būtu jāiet pensijā, bet viņi nevarēs aiziet. Es domāju, ka viņi ne tikai jums paskatīsies acīs un ka jūs novērsīsities. Tas būs krietni kaut kas vairāk. Viens šāds racionalizators jūsu partijā kādreiz jau bija - Riteņa kungs. Es ļoti labi atceros, ka 5.Saeimā viņš bija labklājības ministrs. Viņš toreiz, aizgājis pie pensionāriem, stāstīja, ka visa nelaime esot tā, ka pensionāru esot par daudz Latvijā; ja viņu būšot mazāk, tad būšot lielākas pensijas un viņi tikšot nodrošināti. Jūs jau velkat uz to pašu pusi.
Es šodien daudz nerunāšu, es palieku pie tā, ko es sacīju iepriekšējā sēdē, tikai man ir ļoti žēl, ka šajā brīdī, laikā starp lasījumiem, valdība ir palikusi savās pozīcijās, bet nav nākusi pretī pensionāriem. Tā nav paskaidrojusi arī deputātiem un nav pateikusi tautai, kā tiks uzlabota ieņēmumu daļa budžetā. Es toreiz ļoti strikti minēju vairākas pozīcijas, kurās, veicot krasu rīcību, varētu rast krietnu papildinājumu budžetā, pat desmitiem miljonu, un tad nevajadzētu ķerties pie šīm ārkārtīgi sāpīgajām metodēm. Es būtu priecīgs, ja mēs šodien zinātu, ka Latvijas kuģniecība, kuras piemēru es minēju ne reizi vien, nemaksā vienam cilvēkam, kurš šo kuģniecību faktiski ir nogremdējis, 300 tūkstošus latu gadā. Tad es šodien tribīnē runātu citādāk, un tad mēs varētu skatīties citādāk arī ierēdņu piemaksas un tā tālāk, un tā joprojām. Man ir žēl, ka nav sniegti, lūk, šie skaitļi, šīs pozīcijas, bet ka mēs runājam tikai par to, kā paņemt no nabaga.
Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis. Otro reizi.
P.Apinis. Tabūna kungs! Par tiem 18 santīmiem, par ko pagājušoreiz indeksēja pensiju, un par negatīvu indeksāciju, ja jūs panāksiet to, ko jūs vēlējāties panākt, pensionāriem acīs skatīsieties jūs.
Es vēlreiz atkārtoju: ja mēs to nedarīsim, nākamgad būs negatīva indeksācija. Es atsaucu priekšlikumu, daru tieši tā, kā mani lūdza Dobeļa kungs. Balsosim par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.
A.Panteļējevs (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamais Prezidij! Es negribētu neko papildus skaidrot. Taču man būtu aicinājums kolēģiem no Tēvzemei un Brīvībai un Tabūna kungam: nebūsim liekuļi! Jūs pats nobalsojāt 11.pantā par 62 gadu vecumu, un tāpēc, lūdzu, nemulsiniet radioklausītājus, te tagad stāstīdams, kas par ko kā ir balsojis. Jūs pats esat no šīs valdības.
Apiņa kunga priekšlikums nav radikālāks. Vienā posmā tas gan ir radikālāks, bet pēc tam tas ir mazāk radikāls nekā valdības priekšlikums. Sākotnējā posmā ir izmaiņa, bet pēc tam šī izmaiņa ir daudz lēzenāka nekā tā, ko valdība piedāvā, un cilvēkiem ir lielāka iespēja jaunajiem apstākļiem sagatavoties. Jūs tik briesmīgi uzkritāt Pēterim Apinim! Varbūt sāciet savā partijā... Jūsu partiju pārstāvošais ministrs vakar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā atbalstīja Apiņa priekšlikumu. Tā ka sāciet ar sevi un tad māciet citus, Tabūna kungs!
Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Gribētos viest skaidrību jautājumā par to, kāda ir vispār Pensiju likuma grozījumu būtība. Mērķis ir glābt pensiju sistēmu no sabrukuma. Mēs redzam, kā ir blakus esošajās valstīs. Arī televīzijā ir rādīts, cik ilgi tur nesaņem pensijas. Ir divas iespējas - vai nu glābt sistēmu no sabrukuma, vai iet uz to, ka cilvēki, kam pensijas jau šobrīd ir, nespēs tās saņemt vai nespēsim tās maksāt. Jums nevienam šobrīd nav noslēpums, ka pensijas mēs maksājam uz eiroobligāciju aizņēmuma rēķina. Kas ir tas, kas aizņemas? Aizņemšanās notiek uz pensionāru rēķina. Pensionāri no sava sociālā budžeta maksā arī procentus. Mīļie kungi, ņemiet to vērā!
Minēšu piemēru. Ja šogad mūsu uzkrātais deficīts būs 70 miljoni un nākamgad 50, tad jājautā - cik katrs pensionārs nākamgad samaksās procentos? Samaksās 10 latus tikai procentos vien. Par bezatbildīgu pieeju un šo aizņemšanos. Pārtrauksim šo situāciju! Pirmais uzdevums: pieņemot likumu, mēs nodrošināsim to, ka nevienam, kas šobrīd saņem pensiju, tā netiks atņemta. Netiks atņemts neviens santīms! Nevienam, kas pensiju saņem, tā netiks samazināta ne par vienu santīmu. Protams, uz laiku tiek ieviests tas pasākums attiecībā uz strādājošiem pensionāriem. Kā jūs paši redzat, tas ir uz laiku. Saglābsim sistēmu, risināsim šo jautājumu! Šis priekšlikums, protams, ir grūts, taču tas ļautu šo problēmu atrisināt un nākamgad sabalansēt pensiju sistēmas ieņēmumus. Un tad sekos nākamais solis. Šobrīd šī sistēma ir atkarīga no ieņēmumiem - tā teikt, no kases lodziņa. Ir jāiet uz fondēto sistēmu - uz to, ka pensijas tiek uzkrātas.
Nākamā lieta. Mūsu sociālais nodoklis ir vislielākais Baltijas valstīs. Tas īstenībā, būsim atklāti, apgrūtina mūsu konkurenci Baltijas tirgū. Dēļ tā mēs zaudējam darba vietas, eksporta potenciālu un citas lietas. Kas attiecas uz 2002.gadu, likumdošana nosaka pāreju uz 33% likmi. Ir jādomā, kā visu to atrisināt, lai cilvēki būtu aizsargāti. Šā likuma uzdevums ir tieši tas - aizsargāt esošos pensionārus, lai viņiem nenāktos ciest bezatbildīgu lēmumu dēļ.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un veikt šos pasākumus, kas tiek ieviesti uz laiku. Jo ātrāk sakārtosim situāciju, jo ātrāk strādāsim pie jautājuma, kā iekasēšanu uzlabot, jo ātrāk varēsim pie visa agrākā atgriezties, un es esmu pārliecināts, ka varbūt to varēs izdarīt jau pati 7.Saeima. Taču šobrīd alternatīvas nav.
Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie kolēģi! Šī diskusija man atgādina slaveno stāstu par cilvēku, kurš tik ļoti mīlēja savu suni, ka tam asti nogrieza pa gabaliņam. Un, kā es redzu, Tabūna kungs patiešām ļoti mīl savu tautu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs.
V.Makarovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamais Prezidij! Godājamie Saeimas deputāti! Var būt, ka šodien mēs nerunātu par vajadzību atkal un atkal pārskatīt Pensiju likumu, ja kaut reizi mēs iepriekšējos gados un iepriekšējās Saeimās būtu mēģinājuši ieklausīties, kad bija runa par tālejošām sekām. Taču mums vienmēr ir rūpējis, kā mēs izskatīsimies konkrētā mirklī, un pēc tam jau atkal aizmirstam... Es nesaukšu šos uzvārdus. Uzvārdi ir sabiedrībai zināmi. Varbūt tomēr uzņemsimies... kādreiz radīsim sevī arī drosmi pateikt... Šodien izdarāmās izmaiņas ir dzīves diktēta prasība. Ir jāatceras mūsu iepriekšējās kļūdas, pakļaujoties dažāda vecuma grupu spiedienam un interesēm. Un varbūt reiz sapratīsim, ka nevienam no mums nav tiesību rotaļāties ar sabiedrību, rotaļāties ar sabiedrību ilglaicīgi! Un varbūt sapratīsim, ka šodien veiktie grozījumi ir nepieciešami kaut vai tikai tāpēc, lai Latvijā nekad nebūtu jānonivelē pensija. Lai Latvijā turpmāk varētu veikt pensiju indeksāciju.
Tomēr gan komisijas priekšlikumā, gan Apiņa kunga priekšlikumā ir, manuprāt, zināma liekvārdība. Faktiski vajadzētu pateikt skaidri un gaiši - sākot ar 1999.gada 1.janvāri, pensijas vecums tiek paaugstināts par pusotru gadu; sākot ar 2000.gada 1.janvāri, pensijas vecums tiek paaugstināts par pusotru gadu. Jo, nosakot, ka nākamais paaugstinājums ir 2000.gada 1.janvārī, mēs nonākam pie slēdziena, ka šie cilvēki varēs pensijas pieprasīt un saņemt ne agrāk kā 2001.gada 1.jūlijā. Esiet godīgi un korekti! Taču šī norma netiek vērsta pret pašreizējiem pensionāriem. Šī norma ļoti sāpīgi skars to sabiedrības daļu, kas šobrīd ir pirmspensijas vecumā. Un tādēļ ir jāpadomā, kā tas var ietekmēt bezdarba līmeni valstī. Ja valdība ir gatava, visas valdību veidojošās partijas ir gatavas, visas ministrijas ir gatavas ieguldīt darbu jaunu darba vietu attīstībā un veidošanā, labvēlīga investīciju klimata panākšanā, biznesam labvēlīgas vides veidošanā valstī, mēs varam šo soli spert. Ja ne, tad tas mūs sāpīgi skars jau 2000.gada nogalē.
Sēdes vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).
Pēc vakardienas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdes es biju nolēmusi šodien nerunāt, jo runāt ir bezmērķīgi. Jo koalīcija cenšas neieklausīties nevienā jautājumā. Taču, dzirdot visus šos brīnumus, es tomēr gribu runāt.
Ja valdība grib pieņemt tik kardinālus mērus Pensiju likumā, tad pirmām kārtām lūdzu paskaidrojumu, kāpēc kopš 1.maija neiekasētais sociālās apdrošināšanas iemaksu parāds ir 143,7 miljoni latu. Un šā jautājuma sakarā ir jāpiemin vēl viena lieta. Valdība šo naudu iekasē no uzņēmēja, iekasē arī tos 9%, ko mēs katrs no savas naudas esam maksājuši, lai to ieskaitītu sociālajā budžetā. Taču rodas jautājums - vai valdība un sociālās apdrošināšanas dienests pēc tam pasauks to cilvēku, lai viņš saņemtu šo pensijas daļu, kas no viņa ir tomēr iekasēta un paņemta? Valdībai tā ir tīrā peļņa. Tas ir ļoti nesolīdi - uz strādājošo, uz darba ņēmēju un darba devēju rēķina... Es šajā jautājumā nevaru samierināties ar to, ka valdība nevar piedāvāt nevienu citu variantu, kā atrisināt šo pensiju jautājumu. Piedāvā tikai un vienīgi pensionāru pilnīgu un galīgu iznīcināšanu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! Pirms mēs balsojam, es gribu pateikt divus komentārus attiecībā uz kolēģes Stalidzānes izteicieniem Tas bija nedaudz nekorekti. Nevis kopš 1. maija šis parāds ir pieaudzis un kļuvis par 143 miljoniem, bet šis parāds - 143 miljoni - ir uz 1. maiju. Šā parādu summa ir akumulējusies nevis šajā - 1999. gadā, bet ir akumulējusies, sākot no 1992. un pat no 1993. gada. Pusi no šā parāda veido apturētie maksājumi tātad tiem netiek aprēķinātas arī soda naudas un visi pieaugumi tie ir saistīti ar uzņēmumiem, kas, balstoties uz likumiem, šobrīd ir vai nu maksātnespējīgi, vai privatizācijas procesā un tamlīdzīgi. Tā ka lūdzu mazliet korektāk izmantot argumentiem šos ciparus!
Ņemot vērā, ka deputāts Apinis savu priekšlikumu ir, cik es saprotu, atsaucis, lūdzu balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstīto redakciju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 35, atturas - 1. Priekšlikums pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums, kurš nav balsojams, jo mēs neatbalstījām šā pensijas vecuma - 60 gadu vecuma - saglabāšanu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir 31. - šīs pašas frakcijas priekšlikums, kas nosaka nedaudz citādāku kārtību apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 31. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums papildināt Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kas akceptēta pirmajā lasījumā. Ierosina, ka indeksācijai jānotiek, ņemot vērā ne tikai faktiskos patēriņa cenu indeksus, bet arī apdrošināšanas budžeta iespējas. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Redzot to milzīgo deficītu, kas ir radies iepriekšējo valdību sastādītās komisijas dēļ, kura ir atlaidusi sociālos maksājumus (tagad deficīts sociālajā budžetā ir 143 miljoni latu), es atsaucu šo priekšlikumu kopīgi ar Prēdeles kundzi. Jo var jau būt arī otrādi - ja šie maksājumi netiek veikti, tad pensijas, ja pieņem mūsu priekšlikumu, var tikt samazinātas.
Sēdes vadītājs. Paldies. Priekšlikums ir atsaukts.
Tālāk, lūdzu, Počas kundze.
A.Poča. Nosacījumus attiecībā uz indeksācijas kārtību piedāvā arī politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija - paredz arī indeksāciju, balstoties uz apdrošināšanas iemaksu algas indeksa pieaugumu. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 33. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Pēdējais par šo punktu ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums. Viņi ierosina veikt indeksāciju divas reizes gadā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 11. Priekšlikums nr. 34 noraidīts.
A.Poča. Nākamais ir deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums saglabāt esošo likuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. - deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums izslēgt likumprojekta 12. panta otro daļu, respektīvi, saglabāt iepriekšējo redakciju. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 36. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums saglabāt pārejas noteikumu 12. punktā esošo redakciju. Komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 37. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums precizēt likumprojekta pirmajā lasījumā nobalsotajā redakcijā kārtību, kādā tiek atmaksātas pensijas, ja ir veikts pārrēķins. Komisija daļēji atbalstīja šo priekšlikumu. Tas ir iestrādāts analogā apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikumā, taču vēl precīzākā redakcijā. Tādēļ lūdzu atbalstīt 39. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Pēteris Apinis vēlas debatēt? Atklājam debates. Pēterim Apinim - divas minūtes.
P.Apinis (frakcija Latvijas ceļš).
Godātie kolēģi! Es vēlējos teikt, ka es atbalstu apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK priekšlikumu. Deputāts Tabūns man teica tos vārdus par skatīšanos pensionāriem acīs un daudzas citas lietas un pats, protams, nobalsoja par šo shēmu. Es domāju, ka tautai ir jāzina savi varoņi.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir iebildumi pret 38. un 39. priekšlikumu, pret atbildīgās komisijas - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas - viedokli par šiem priekšlikumiem? Nav iebildumu. Paldies.
Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
Lūdzu uzmanību paziņojumam! Vārds Kristiānai Lībanei.
K.Lībane (frakcija Latvijas ceļš).
Paziņojums attiecas tikai uz Latvijas ceļa deputātiem un ministriem. Lūdzu ierasties uz frakcijas sēdi, kas ilgs aptuveni pusstundu, ar to rēķinieties.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs
Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim likumprojekta izskatīšanu, mēs palikām pie 40.priekšlikuma.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! 40.priekšlikums ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - saglabāt šobrīd likumprojektā esošo kārtību par pensijas palielināšanu pensionāriem, kuru vecums ir virs 80 gadiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdzīgs ir arī deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikums, kuru komisija arī neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 40. priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums ir noraidīts, līdz ar to 41.priekšlikumu neizskatīsim.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir deputātes Soldatjonokas un deputātes Kezikas priekšlikums, kas precizē pārrēķināšanas kārtību. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Nākamais ir 43.priekšlikums, kuru iesniegusi politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija. To Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi redakcionāli precizēto panta redakciju, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums, kas attiecas uz sieviešu pensionēšanās vecumu, taču, tā kā mēs neatbalstījām šo redakciju iepriekšējā likuma tekstā, tad tā vairs nav balsojama.
Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek noņemts.
A.Poča. Līdzīgi nav balsojams arī 46. un 47. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Turpretī apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšlikums tiek atbalstīts, jo tas vienkārši precizē pārejas formulu sievietēm, lai tās sasniegtu šobrīd jau likumā noteikto jauno pensijas vecumu. Tas ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 49.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas pagarina likumprojekta normas spēkā stāšanās termiņu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Poča. Tālāk ir likumprojekta pārejas noteikumu 26.punkts, par kuru ir saņemti ļoti daudzi priekšlikumi. Šis ir pietiekoši sarežģīts pārejas noteikumu punkta teksts, un es jums īsumā paskaidrošu, par ko šajos priekšlikumos un balsojumos būs runa. Šeit ir noteikti šie kritēriji, termiņi un pazīmes, to piemērotību attiecībā uz tām sociāli apdrošinātajām personām, kuras šobrīd gan saņem pensiju, gan arī strādā. Šiem strādājošajiem pensionāriem ir tiesības izvēlēties, vai nu saņemt tikai pensiju, vai turpināt strādāt, nesaņemot pensiju.
Pirmais diskusijas objekts ir termiņš, no kura šī norma stājas spēkā,- vai tas būs 2000.gada 1.janvāris vai kāds tālāks datums, kāds tas ir deputātes Seiles priekšlikumā, - 2002.gads, citos priekšlikumos - 2001.gads. Ir arī jāvienojas par termiņu, līdz kuram šī norma darbojas. Šeit ir vairāki priekšlikumi - vai nu tas ir 2005.gads, vai 2003., vai kāds cits.
Nākamais ir jautājums par to, cik augsts vai cik zems ir šis slieksnis, no kura stājas spēkā šī norma, kas dod iespēju pensionāram vai nu turpināt strādāt, nesaņemot šo pensiju, vai arī izvēlēties pensiju un nestrādāt. Tas ir divkāršs sociālā pabalsta apmērs. Varianti šajos tekstos ir atšķirīgi: divkāršs, divarpuskāršs, trīskāršs un pat pieckāršs.
Jautājuma nākošā pazīme ir tāda: šī sociālā pazīme, šis divkāršais pabalsts, ir vienīgais kritērijs, kas nosaka šo iespēju strādāt un saņemt pensiju vai strādāt un nesaņemt pensiju. Varbūt ir arī vēl kāda cita pazīme. Šeit tiek piedāvātas vairākas papildpazīmes: piemēram, varētu noteikt īpašas darbinieku kategorijas, kuriem būs tiesības strādāt un saņemt šīs pensijas. Vai arī tā ir politiska pazīme - tās ir politiski represētās personas vai kādas citas.
Šeit no Sociālo un darba lietu komisijas puses tiek piedāvāts atteikties no tās pensijas daļas, kas ir virs šā divkāršā sociālā nodrošinājuma pabalstiem, lai saglabātu tiesības gan saņemt pensiju, gan arī strādāt.
Kopumā, izvērtējusi visus šos priekšlikumus, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja Ministru kabineta piedāvāto redakciju, kas jums ir redzama 55.priekšlikumā. Tādējādi es lūdzu balsot par šo 55.priekšlikumu un atbalstīt to.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Ņemot vērā to spriedzi, kāda radusies sabiedrībā, man liekas, ka daži kolēģu meklējumi tomēr būtu vietā. Mans un Prēdeles ierosinātais priekšlikums, kā arī Jura Dobeļa ierosinātais priekšlikums paredz, ka šie ierobežojumi, kurus mēs saucam par pagaidu ierobežojumiem strādājošajiem pensionāriem, būtu jānosaka tikai līdz 2002. gadam. Ja nepildīsies sociālās nodrošināšanas budžets, tad varēs šo termiņu pagarināt. It sevišķi tāpēc, ka, balsojot valdības redakciju par pārejas noteikumu 15.punktu, tur jau tika iestrādāts šis 2002.gads.
Tālāk. Varētu būt arī šā sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršais variants, ja nobalsotu par to priekšlikumu, kas ir izteikts mūsu priekšlikuma pēdējā daļā, ka valsts pensiju nesaņem strādājošie pensionāri, kuru mēnešalga pārsniedz Ministru kabineta apstiprināto vidējo izpeļņu valstī. Tā pašlaik ir 229 dolāri, tātad apmēram 125 lati. Tas būtu, manuprāt, ļoti taisnīgs risinājums, jo pašreiz situācija ir tāda, ka, it sevišķi radošo profesiju pārstāvjiem, cilvēku algas tiešām ir nelielas, turklāt nav noteiktas nekādas tādas garantijas, ka viņu alga tuvākajā laikā varētu pieaugt. Viņiem būtu iespējams gan strādāt, gan arī saņemt līdz šim godīgi nopelnīto pensiju. Piemēram, aktieriem ir apmēram 70 latu liela pensija, bet 60 vai 50 latu - atkarībā no viņu, kā saka, kotēšanās pakāpes, - viņš saņem teātrī. Kas šinī gadījumā atliek populārai personai, aktierim - iet mājās un sēdēt ar 70 latu pensiju, cīnoties ar komunālajiem maksājumiem? Varbūt viņiem varētu atļaut arī vēl strādāt par šiem 60 latiem, jo viņu izpeļņa nepārsniedz vidējo izpeļņu valstī? Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Es lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš uztur spēkā savu priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 50. - deputāta Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 51. - deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 52. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
Par 53.priekšlikumu atklājam debates. Juris Dobelis. Lūdzu! Juris Dobelis atsauc 53.priekšlikumu. Paldies.
54.priekšlikums. Vai deputāte Soldatjonoka un deputāte Kezika uzstāj par balsošanu? (Starpsauciens: Jā!) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 54.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.
Par 55.priekšlikumu. Vai kādam ir iebildumi? (Starpsauciens: Balsot!) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 55. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 26, atturas - 2. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 56.priekšlikums pēc būtības jau bija... mēs jau runājām tieši par tām pašām problēmām, un tā kā mēs šobrīd esam atbalstījuši Ministru kabineta 55.priekšlikumu, tad 56.priekšlikums šobrīd vairs nebūtu balsojams.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iesniedzēji atsauc šo priekšlikumu.
A.Poča. Arī 57. runāts tieši par tām pašām jau nobalsotajām lietām. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 57. - deputātu Barčas, Klementjeva un Baldzēna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Es ceru, ka deputāts Apinis noņems savu priekšlikumu...
Sēdes vadītājs. Deputāts Apinis noņem 58.priekšlikumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 59.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas aicina Ministru kabinetu noteikt atsevišķas strādājošo kategorijas, kas jebkurā gadījumā kopā ar algu varētu saņemt arī pilnu pensiju.
Līdzīgs pēc satura bija arī Goldes priekšlikums un Muciņa priekšlikums, bet, tā kā mēs neatbalstījām šos priekšlikumus un atbalstījām Ministru kabineta viedokļus, tad es domāju, ka tie šobrīd nebūtu balsojami. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Vai Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pieprasa balsojumu par 59.priekšlikumu? Pēc būtības tas nav balsojams, vai piekrītat man, kolēģi? Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Arī 60.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Kāds ir izglītības un zinātnes ministres Silvas Goldes viedoklis par savu priekšlikumu? (No zāles Ministru prezidents A.Šķēle: Noņemu!)
A.Poča. Vai premjers noņem ministres priekšlikumu?
Sēdes vadītājs. Ministru prezidents Ministru kabineta vārdā noņem izglītības un zinātnes ministres 60.priekšlikumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Deputāts Muciņš savu priekšlikumu...
Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek noņemts 61.priekšlikums.
A.Poča. 62., spriežot pēc tā satura, runāts tieši par tām pašām problēmām. Mēs to atbalstījām, balsojot 55.priekšlikumu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 62. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 42, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 63. un 64.priekšlikumā, ko iesniegušas deputātes Seile un Prēdele, kā arī deputāte Zīle, runāts par tām pašnodarbinātajām personām, kuras saņem autorhonorāru, un to, kā varētu noteikt viņu pensijas izmaksu, balstoties uz mūsu jau nobalsotajām likuma normām. Piekrītot, ka šajā jautājumā ir problēmas, šī tomēr nav šā likuma norma, tāpēc tas nebūtu balsojams.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aida Prēdele.
A.Prēdele (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es gan gribētu teikt, ka patiesībā tas ir šā likuma jautājums, jo honorāru lietas regulē viena instrukcija un Ministru kabineta noteikumi, tomēr būtu labi, ja tas tiktu ietverts likumā.
Un otrām kārtām es gribu sacīt to, ka nekādu lielu robu budžetā šī naudiņa neiecirtīs, jo runa ir par diezgan nelielu skaitu ļoti cienījamu, ļoti godājamu mūsu sabiedrības pilsoņu, kuri raksta, kuri sacer mūziku, kuri glezno, tāpēc mēs nevaram cilvēkam, kurš visu mūžu ir radoši strādājis, rakstījis, piemēram, romānus, pateikt: Zini ko, mīļais, tagad tu vairs neraksti vai arī raksti vien, bet tu nesaņemsi honorāru. Tā ka es tomēr gribētu aicināt jūs par to padomāt, jo tā nav liela nauda, toties mēs izdarīsim ļoti labu darbu, pagodinot un parādot cieņu tiem mūsu sabiedrības ļaudīm, kuri reizēm arī Latvijas vārdu nes pasaulē. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Cienījamie deputāti! Tā ir likuma par sociālo apdrošināšanu norma, tāpēc šajā likumā tā nav balsojama, nav atbalstāma.
Sēdes vadītājs. Vai deputāte Seile un deputāte Prēdele uzstāj par balsojumu? (Starpsauciens: Jā!) Jā, uzstāj! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 63.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 37, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.
Vai deputāte Monika Zīle uzstāj par balsojumu? Neuzstāj. Paldies. 64.priekšlikumu neizskatīsim. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 65.priekšlikums - papildināt ar politiski represētajām personām: ...ja tā pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta trīskāršu apmēru.
Sēdes vadītājs. Deputāts Vidiņš atsauc 65.priekšlikumu.
A.Poča. Es saprotu, ka apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK atsauc arī 66.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 66.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ņemot vērā iepriekšējos balsojumus par priekšlikumiem un sakarā ar to, ka zināmā mērā ir mainījusies pieeja šim likumam un pati koncepcija, tad faktiski, tā kā 61. - deputāta Muciņa priekšlikumu - tika atsaukts, nedaudz ir mainījusies pieeja šiem atvieglojumiem, un līdz ar to mūsu frakcija atsauc šo 66.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. 66.priekšlikums ir noņemts. 67.priekšlikums.
A.Poča. 67.priekšlikumā ir runāts tieši par tām pašām problēmām.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.
J.Dobelis (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Mans priekšlikums, tiesa, nav tas, par kuru runāja iepriekšējais debatētājs, bet, tā kā šodien jau ir sabalsoti diezgan sarežģīti priekšlikumi un arī mans priekšlikums nav no vienkāršajiem, kā arī mums Saeimā ir daudz jaunu cilvēku, kuriem ir lielas grūtības ar domāšanu, es esmu spiests atsaukt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. 67.priekšlikums tiek noņemts.
A.Poča. Nākamais ir deputātes Seiles un deputātes Prēdeles priekšlikums...
Sēdes vadītājs. Tas tiek noņemts. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina svītrot pirmajā lasījumā pieņemto redakciju.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Līdz ar to nav balsojami arī visi pārējie priekšlikumi, jo tajos runāts tieši par to pašu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk!
A.Poča. 73.priekšlikums arī nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 74.priekšlikumā ir redakcionāla norma. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 75. - deputātes Seiles priekšlikums. Paldies.
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija ierosina... (Starpsaucieni no zāles: Balsot! Nav balsojams!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 76.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums ir noraidīts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamie ir politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumi par likumprojekta atsevišķu normu spēkā stāšanās termiņiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja tos. (Starpsaucieni: Balsot! Pēc būtības nav balsojami!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 77. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamo - 78.priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 78. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Arī 79. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums - nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 79. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Atbalstu neguva arī deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikums par normu, ka likums neattiecas uz personām, kas saņem izdienas pensiju. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus par šo likumprojektu iesniegtos priekšlikumus. Lūdzu apstiprināt likumu galīgajā, pēdējā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts pensijām pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 36, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Vārds deputātam Ābiķim. Jūsu rīcībā viena minūte paziņojumam.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi, es balsoju par.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam. Otrais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamie deputāti! Darbam jāizmanto dokuments nr.861-b. Atbilstoši mūsu līdzšinējai praksei, izskatot priekšlikumus likumprojektiem par grozījumiem gada budžetā, mēs darbu sāksim ar 2.tabulu (tā ir 7.lapaspusē), kurā ir apkopoti priekšlikumi - Priekšlikumi par finansējumu izmaiņām programmām (apakšprogrammām) ar norādītu seguma avotu.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Sākam izskatīt 2.tabulu.
A.Poča. Tabulā pirmais ir Ministru kabineta priekšlikums (15.priekšlikums) - palielināt pamatbudžeta ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa un tos novirzīt Latvijas Nacionālajai operai tās kārtējo izdevumu segšanai. Komisijas viedoklis - atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Vai Imants Burvis vēlas runāt? Mēs pašlaik apspriežam 15. - Ministru kabineta priekšlikumu. Vēlaties piedalīties debatēs? (Starpsauciens: Nevajag!) Iebildumu nav.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir 16. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas Bankas iemaksām palielināt par 5 miljoniem latu un novirzīt tos valsts iemaksām sociālās apdrošināšanas budžetā. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 16. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 17.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 18.priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 47, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 19.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 20. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kas strādā ar to mūsu sēžu zāles elektronisko iekārtu... Es gribēju runāt arī par to priekšlikumu par Latvijas Banku.
Jūsu priekšā ir Latvijas Bankas dokuments (es to jums demonstrēju jau otro reizi!), kurš apliecina, ka 1998.gadā pārējiem Latvijas Bankas izdevumiem tika izlietoti gandrīz 6 miljoni latu. Tā kā Latvijas Bankas darbinieki apmēram mēnesi nevarēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai sniegt paskaidrojumu, tas nozīmē, ka to naudu vajag novirzīt budžetā. Ja Latvijas Bankas darbinieki nezina, kur tā tikusi izlietota. Tas ir viens jautājums.
Otrs. Arī tie pārējie labojumi ir tāpēc, ka vajag ekonomēt naudu. Paskatieties, cik skaisti dzīvo ministrijas! Katrs jaunais ministrs nopērk sev mašīnu. Ministrijas nezina, cik tām ir mašīnu, ministrijas nezina, cik lielu algu katrs saņem, kā tiek tērēta naudiņa... Notērējam naudu, braukājot ekskursijās pa visdažādākajām eksotiskajām valstīm un tad brīnāmies, ka nav naudas, ko pensijas maksāt pensionāriem! Tāpēc tā nauda ir jāekonomē.
Un vēl viena lieta. Esmu saņēmis vēstuli no Ogres iedzīvotāja, kurš apvaino Latvijas Banku bezdarbībā, kuras dēļ cilvēki ir zaudējuši naudu un arī turpina zaudēt. Viņš saka, ka viņš uzsāks pašsadedzināšanās akciju. (Starpsauciens: Ārprāts!) Tā ir nopietna lieta, un es uzskatu, ka mums ir jādomā par to. Vai mēs tā domājam iet uz Eiropu? Ir jādomā par to, kas notiek mūsu valstī un pie kā mēs novedam mūsu pilsoņus.
Turpmākajos balsojumos lūdzu jūs atbalstīt manus priekšlikumus.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu balsot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 21. priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 21. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezulātu! Par - 26, pret - 45, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 22. priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 22. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 23. priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 52, atturas - 8. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča. 24. priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 24. priekšlikumu! Lūdzu rezulātu! Par - 27, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 25. priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 25. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 50, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča. 26. priekšlikums. Nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 26. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 27. priekšlikums ir atbalstīts. Tas ir finansu ministra Krastiņa priekšlikums - iekšēja līdzekļu pārdale Aizsardzības ministrijā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribēju vienkārši apstāties šinī brīdī, jo mēs pašlaik izskatām tās programmas, ko piedāvā Aizsardzības ministrija. Šobrīd budžeta grozījumi jau ir nonākuši tādā stadijā, kurā vairs nav agrāko prioritāšu. Līdz šim, kā es dzirdēju, valdošā koalīcija prioritāti ir devusi izglītībai, veselībai - un tā tālāk, un tā tālāk Tagad šīm formām vairs nav prioritātes, tagad prioritāte ir aizsardzībai.
Šinī sakarā man ļoti gribas atgādināt to, ko premjerministrs teica pirms pāris dienām, - ka ir atrastas iespējas Aizsardzības ministrijas budžetu samazināt Gribu atgādināt cienījamajiem kolēģiem, ka Eiropā bija tāds vecs lozungs - lielgabali sviesta vietā. Šodien mēs balsojam par to, lai būtu lielgabali maizes, izglītības un pensionāru vietā. Paldies par uzmanību. Uz priekšu!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Vai deputāti prasa balsojumu par 27. priekšlikumu?
Sēdes vadītājs. Balsojumu neprasa.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 28. priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. 29. - atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 30. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča. 31. priekšlikums. Neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 33. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. 32. priekšlikums.
A.Poča. Es atvainojos, 32. priekšlikums. Arī tas neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz deputātus atbalstīt tās pozitīvo viedokli par 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. priekšlikumu. Tie ir finansu ministra Krastiņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies, ir atbalstīti šie priekšlikumi.
A.Poča. 46. priekšlikums neguva atbalstu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 46. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 47. priekšlikums atbalstu neguva.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 47. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 51, atturas - 4. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 48. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 53, atturas - 6. Priekšlikums noraidīts.
A.Poča. 49. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 55, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 50. priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 50. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 51. priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 51. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 52. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 53. - nav atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 53. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 54. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 54. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt - tāpat kā Budžeta unn finansu (nodokļu) komisija atbalstīja - priekšlikumus, kurus iesniedzis Ministru kabinets, un tas ir 55., 56., 57., 58., 59. un 60. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par priekšlikumiem no 55. līdz 60. priekšlikumam, ko iesniedzis Ministru kabinets.
A.Poča. 61. priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, deputāts Ādamsons vēlas runāt par 59. priekšlikumu. Atklājam debates.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man izsauc izbrīnu tas, ka izmaiņas budžetā, tās, kas skar Aizsardzības ministriju, nez kāpēc ir iesniedzis finansu ministrs. Acīmredzot viņš labāk pārzina situāciju Aizsardzības ministrijā nekā pats aizsardzības ministrs. Tas man izraisa nelielu izbrīnu.
Taču viena iemesla dēļ pārdomu vērts ir tieši 59.priekšlikums. Un tas ir tāpēc, ka pirms tam mēs nobalsojām, ka no centralizētajām iegādēm, kuras bija paredzētas Aizsardzības ministrijai līdz šim, tiek noņemtas entās summas - apmēram tikpat daudz, cik mēs tagad mēģinām piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tāpēc es tagad gribētu dzirdēt finansu ministra motivāciju, kāpēc tas ir noticis un kāpēc to visu nevarēja izdarīt pa tiešo. Nevis tā, ka sākumā noņem centralizētajām iegādēm paredzēto naudas summu, pēc tam to atdod, pārdalot šo naudas summu Aizsardzības ministrijas iekšienē, un tad noņem to summu no citas programmas.
Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz paskaidrošu, kā tapa šis budžets. Pirmkārt, es gribētu teikt, ka šis iesniegtais budžets ir visa Ministru kabineta vienots viedoklis. Tie jautājumi, kas radās Aizsardzības ministrijas un Finansu ministrijas starpā, bija jāsaskaņo, un tie arī tika saskaņoti gan ierēdņu līmenī, gan attiecīgo ministru līmenī, gan arī tika apspriesti Ministru kabinetā. Es gribētu teikt, ka debates Ministru kabinetā par šo jautājumu tiešām bija ļoti asas un ilgas, bet mēs esam atraduši šo kopējo viedokli, kādu Ministru kabineta ietvaros varēja panākt.
Runājot konkrēti par 59.priekšlikumu, es gribu teikt, ka šeit avots ir cits un arī centralizēto iegāžu apakšmērķis tām iegādēm, kas bija ietvertas iepriekšējos balsojumos, ir cits. Un jāsaka, ka tie balsojumi, kuri bija posmā no 23. līdz 42.priekšlikumam, kur bija atspoguļots Aizsardzības ministrijas sektors, attiecās uz pirmajā lasījumā Finansu ministrijas ieteiktajām izmaiņām par Aizsardzības ministrijas budžeta samazinājumu. Sagatavojot otro lasījumu, tika panāktas korekcijas atbilstoši Aizsardzības ministrijas vistiešākajām interesēm, lai saglabātu tās programmas, kuras ir nepieciešams realizēt. Tāpēc šie samazinājumi, kas bija Aizsardzības ministrijas kopējā budžetā, pēc iespējas ir savilkti kopā tām pāris atsevišķajām lielajām programmām vai iepirkumiem, kas bija paredzēti, bet ko mēs līdz ar to nevarēsim veikt. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Es saprotu, ka mums tas vēlreiz nav jāatbalsta, balsojot vēlreiz 59.priekšlikumu. Vai tā? Līdz ar to es lūdzu atbalstīt 60.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Savukārt komisija noraidīja 61.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 46, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Komisija noraidīja 62.priekšlikumu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 62. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Komisija neatbalstīja arī 63.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Osvalds Zvejsalnieks ir pieteicies debatēs? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 44, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nav atbalstīts arī 64.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 49, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 65.priekšlikums nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. - deputāta Leona Bjāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. Nākamais ir 66. - finansu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. 67.priekšlikums ir daļēji atbalstīts 68. - finansu ministra priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 67.priekšlikumu. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju pateikt sirsnīgu paldies finansu ministram par izpratni attiecībā uz šo priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad par 67. un 68.priekšlikumu tiek atbalstīts atbildīgās komisijas viedoklis.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt finansu ministra 69., 70., 71. un 72.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Komisija neatbalstīja 73. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām normu, ka Iekšlietu ministrijas vienotajai sakaru un informācijas sistēmai tiek noņemti 230 895 lati. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums nebūs vienotas informātikas sistēmas. Aizsardzības un iekšlietu komisija jau pirms pusgada ir izstrādājusi likumprojektu par vienoto Sodu reģistru, un ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota atsevišķa darba grupa. Ja mēs tagad vairs neiedalīsim šos līdzekļus, tas nozīmē, ka šī vienotā Sodu reģistra sistēma Latvijā netiks ieviesta.
Ja mēs runājam par to, kur tad ir šie avoti, no kuriem mēs piedāvājam paņemt šos naudas līdzekļus, tad jāteic, ka tie ir pietiekoši reāli. Valsts robežbūvei šogad ir apstiprināts budžets aptuveni 7 miljonu 800 tūkstošu latu apmērā. Reāli līgumi ir noslēgti apmēram par piecarpus miljoniem latu. Rezultātā ir pārpalikums - vismaz pusotra vai divi miljoni, kurus varētu izmantot pietiekoši lietderīgi. Es aicinātu negraut Iekšlietu ministrijas vienoto sakaru un informācijas sistēmu kā tādu, bet gan nodrošināt to ar līdzekļiem, lai mēs varētu beidzot pāriet uz datorsistēmu, un, ja tik tiešām kāds grib cīnīties ar kontrabandu, ar noziedzniekiem, tad tas ir tas reālais iemesls un reālie avoti, no kurienes var ņemt līdzekļus, lai pēc tam valsts budžets saņemtu papildu finansējumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izteikt savu attieksmi.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 74. ir daļēji atbalstīts jau 66.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Poča. 75.priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par 75. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 76. ir daļēji atbalstīts jau 69.priekšlikumā. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu par 76.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 77.priekšlikums nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs bieži televīzijā dzirdam nopietnu cilvēku uzstāšanos par to, ka mūsu valstī ir krīze un ka neviens nav pateicis krīzes formulējumu. Ja nu tiešām kaut kur pastāv kādi krīzes simptomi, tad šodien tie ir vērojami ugunsdzēsības jomā. Ugunsdzēsēji strādā ļoti pastiprinātā režīmā, un šī summa nav tik liela, lai mēs liegtu Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam šo summu, jo 42 tūkstoši - tā ir vienkārši viena kārtīga ugunsdzēsēju mašīna, ar kuru mēs varētu aktīvi ņemt līdzdalību ugunsgrēku lokalizēšanā Latvijā. Tā ka es lūgtu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 77. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 38, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Neguva atbalstu arī 78.priekšlikums. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 78. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Atbalstu neguva arī 79.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Imants Burvis vēlas runāt par šo priekšlikumu? Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šodien mēs ļoti daudz runājam par finansu sistēmas nostiprināšanu. Man ļoti gribas atbalstīt šīs sistēmas nostiprināšanu, un šoreiz balsojums būs par Ieslodzījuma vietu pārvaldes vajadzībām. Iepriekšējos divos vai trīs balsojumos pēc kārtas mēs neatbalstījām cīņu ar kontrabandu, lai tā tomēr notiktu. Un vienīgais, kas tagad traucē normālai kontrabandai, ir tas, ka no ieslodzījuma vietām cilvēki neiet laukā, jo tur ir veci speciālisti, kas zina, kā nodarboties ar kontrabandu, un tā tālāk, un tāpēc man ir priekšlikums: ja reiz jaucam sistēmu, tad jauksim nost arī ieslodzījuma sistēmu. Tie cilvēki būs brīvībā, viņi palīdzēs veikt normālu kontrabandu, ēnu ekonomiku pēc tam varēs pārvērst par valsts ekonomiku, un viss būs kārtībā. Bet, ja runā nopietni, tad manā skatījumā, vajag atbalstīt vismaz šo sistēmu, lai zagļi neizietu ārā.
Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu rūpīgi izanalizēt šo priekšlikumu un padomāt par tām sekām, kādas var iestāties. Šeit nav runa par kaut kādām ambīcijām no viena vai otra deputāta puses, bet ir jāpadomā par sistēmu.
Nesen Aizsardzības un iekšlietu komisija pabeidza gatavot otrajam lasījumam likumprojektu Kriminālsodu likums, un tas ir ļoti cieši saistīts gan ar 79., gan ar 80.priekšlikumu, tāpēc ka mēs paredzam, ka Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde tiks nodota Tieslietu ministrijai, bet nav finansējuma, lai mēs normāli atrisinātu jautājumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodošanu no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, jo tam visam ir nepieciešams vēl papildu finansējums.
Ja mēs izbalsosim šīs divas normas - 79. un 80.priekšlikumu, kolēģi, tad tas nozīmē, ka arī valdība nevarēs izpildīt deklarācijā solīto, ka no nākamā gada 1.janvāra cietumu sistēma pāriet Tieslietu ministrijas sastāvā, tāpēc ka, pirmkārt, sardzes pulks un cietumu sistēma vēl nav pārgājusi uz profesionālu apsardzi, un tam ir nepieciešami papildu līdzekļi. Ja mēs gribam sagraut šo sistēmu, tad mēs varam neatbalstīt šos priekšlikumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, kā es pirmīt jau uzstājos, tas nekādā veidā neietekmē mūsu valsts budžetu. Valsts robežbūvei ir noslēgti līgumi par apmēram 5,5 miljoniem latu, un lieki ir palikuši apmēram 2 miljoni, un līdz ar to, ja mēs papildus iedalām naudas līdzekļus šai sistēmai, mēs visi kopā būsim ieguvēji. Paldies.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 79. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 80.priekšlikums neguva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Lagzdiņš vēlas runāt? (Starpsauciens: Balsot!) Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 80. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Arī 81.priekšlikums neguva atbalstu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 81.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 43, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Arī 82.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 82.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 83.priekšlikums tiks atbalstīts 97.priekšlikumā, un līdz ar to lūdzu to šeit neatbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekāpjas, jo neprasa balsojumu. Paldies.
A.Poča. Līdzīgs ir arī 84.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.
A.Poča. 85.priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 85. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 86. tiks atbalstīts 99.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Poča. 87.priekšlikums tika noraidīts. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas... Deputāts Grīgs prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 87. - deputātu Grīga un Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 88. priekšlikums ir atbalstīts 100.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons neuztur spēkā balsojumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 89. priekšlikums nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 89. - deputātu Ādamsona un Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 90.priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamo priekšsēdētāj! Kolēģi! Šajā maratonā es gribētu dažus skaitļus nosaukt sakarā ar šo priekšlikumu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību blokam, kas saistīts ar militārām struktūrām Latvijā. Tie ir diezgan ievērojami līdzekļi. Te mums ir paredzēti valsts robežas izbūvei līdzekļu avoti, par to tika runāts, bet es šoreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja ieskatāmies pirmajā lasījumā pieņemtajā budžetā, tad redzam, ka Aizsardzības ministrijas budžets ir 32,8 miljoni, Iekšlietu ministrijas sistēmā robežas apsardzei ir 10,3 miljoni, Iekšlietu ministrijas sistēmā valsts robežas izbūvei - 7,6 miljoni, Satversmes aizsardzības birojam - 0,9 miljoni. Kopā tie ir 51,6 miljoni latu. Un, ja mēs ņemam vērā Latvijas iekšzemes kopproduktu (iepriekšējā gadā tas ir bijis 3 miljardi 700 miljoni latu), tie ir 1,36% no iekšzemes kopprodukta. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to lielo ažiotāžu, kad runā par to, ka 1% no iekšzemes kopprodukta jāveltī mūsu aizsardzības vajadzībām. Es domāju, ka šie cipari ir nopietna lieta un ka ar šiem cipariem vajadzētu mums parādīt sevi arī attiecībā pret ārvalstu struktūrām. Tāpēc arī ir liela gaušanās par līdzekļiem - gan pedagogiem, gan citiem... Es domāju, ka attiecībā uz šo kopējo militāro kompleksu ir jāpārdomā, vai šajā ziņā mēs varam iet tik straujā solī, kādā mēs ejam. Taču katrā ziņā tas viss ir skaitāms kopumā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst to radioklausītāju uzmanību, kuri pašlaik mūs vēl klausās, vienam mazam, bet ne mazsvarīgam, tādam diezgan būtiskam argumentam.
Tad, kad ir runa par Aizsardzības spēkiem un par to, kā tērēt naudu šādiem pasūtījumiem, šādai celtniecībai un tā tālāk, un tā tālāk, tas viss mums šķiet skaisti. No turienes naudu paņemt mēs negribam.
Turpretim tad, kad ir runa par Labklājības ministrijas atbalstīšanu, ir tādi mazsvarīgi apsvērumi - kaut kādi tur pensionāri, kas, kā viens otrs šodien teica, netīšām vēl palikuši dzīvi, kaut kāda jaunatne, kurai ir līdzekļi jādod sporta vajadzībām... Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka jūs neatbalstīsiet šo labojumu, bet man ļoti gribas, lai cilvēki no malas saprot, kam jūs esat gatavi budžeta naudu tērēt un kādiem mērķiem nekad un nekādos apstākļos naudu netērēsiet.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.
O.Grīgs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kalniņa kungs! Es domāju, ka jūs nedaudz kļūdāties. Ja jūs pieskaitāt valsts robežapsardzes būves budžetu klāt pie valsts aizsardzības budžeta, tad tā ir alošanās. Nav tiesa. Es jums ieteiktu iepazīties ar to, kas ir robežbūve, no kā tā sastāv, kas tā par naudu un cik liela loma robežbūvē pieder Aizsardzības ministrijai.
Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis - aizsardzības ministrs.
Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).
Cienījamie kolēģi! Nevar apšaubīt to, ka, veidojot dažādus pārskatus par finansējumu procentiem, kas no iekšzemes kopprodukta jāpiešķir aizsardzībai vai kādai citai valstiski nozīmīgai sfērai, pastāv dažāda pieeja. Taču ir izkristalizējušies pamatprincipi, kuri pasaulē ir diezgan labi zināmi.
Savulaik robežapsardzība tiešām tika veidota aizsardzības sistēmas ietvaros. Starptautiskā spiediena iespaids, apgalvojumi, ka šāda vienota robežapsardzības sistēma nav pieļaujama un tas izriet no starptautisko tiesību principiem, bija par iemeslu tam, ka robežapsardzība tika nodalīta un nolikta tur, kur tā šobrīd atrodas, - iekšlietu sistēmā kā tās sastāvdaļa.
Runājot par valsts robežbūvi, es gribu teikt, ka tomēr ir jāpaskatās, kas uz robežas ir jāveic. Mēs, civilie cilvēki, spriežam par robežu lielākoties tikai pēc tiem robežas šķērsošanas punktiem, kurus redzam vai nu lidostā, vai Grenctālē, vai Ainažos. Tā ir tikai daļa no šādiem punktiem. Taču ir jāveic visas robežas apsardzība un kontrole. Un tā prasa zināmas investīcijas. Tas faktiski ir vairāk Eiropas Savienības jautājums - saglabāt šo naudu vai nesaglabāt. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi, kā varētu sadalīt robežu apsardzībai un robežbūvei veltītos līdzekļus. Ja mēs vadīsimies pēc šādas politikas un visu šo naudu sadalīsim sīkām lietām, un katra no šīm sīkajām lietām tiks dotēta, tad, kopumā ņemot, robeža kārtējo reizi paliks nesakārtota, un tāpēc šāda pieeja nebūtu atbalstāma.
Burvja kungs izteicās par aizsardzību, ka aizsardzībai ļoti daudz tiekot celts un būvēts. Burvja kungs, es jūs uzaicināšu man pievienoties nākamajā reizē, kad braukšu apmeklēt kādu no Bruņoto spēku vienībām, apskatīsimies, kāds ir reālais stāvoklis. Tur ir ļoti daudz jāinvestē, lai būtu normāli darba un dienesta apstākļi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Aija Poča runās komisijas vārdā? (No zāles deputāte A.Poča: Lūdzu balsot!) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90.priekšlikumu - Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 10. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija akceptēja 91., 92. un 93.priekšlikumu. Lūdzu arī jūs akceptēt tos.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 91., 92. un 93.priekšlikumu.
A.Poča. 94.priekšlikumu komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Viola Lāzo. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamā Počas kundze! Būtu vēlams 91. un 92. priekšlikumu nolasīt skaļi, jo daļai deputātu ir izsniegti tādi dokumentu eksemplāri, kuros attiecīgā lappuse ir diemžēl izdrukāta tā, ka šo priekšlikumu otrajā daļā ir tukša vieta.
A.Poča. Tā jau arī ir jābūt, jo tur ir parādīta līdzekļu iekšējā pārdale.
Sēdes vadītājs. Tā ir iekšējā pārdale. Eksemplāri visiem deputātiem ir vienādi.
A.Poča. Šeit ir kopējie ieņēmumi palielināti par 29 000 latu... Tie ir maksas pakalpojumi... Šie paši ieņēmumi... Izdevumu daļa nemaz neparādās pie 92. priekšlikuma.
Sēdes vadītājs. Tātad nav iebildumu pret 91., 92. un 93. priekšlikumu.
Atklājam debates par 94.priekšlikumu. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vispār priekšlikums bija balvu apjomu samazināt un šos līdzekļus novirzīt uz Izglītības un zinātnes ministrijas piešķiramajām balvām. Jo skolēniem un studentiem par izciliem sasniegumiem ir paredzēti tikai 5000 latu, toties sportistiem - pusmiljons. Ja jau mēs tā stāvam un krītam par izglītību, tā cildinām to, tad, es domāju, ir jābūt kaut kādai vienādībai, vajadzētu arī tur līdzekļus pielikt. Taču, tā kā izglītības sistēma, pēc valdošās koalīcijas domām, nav cildināma, ir ierosināts šos līdzekļus novadīt uz pensionāru fondu.
Un vēl. Te mēs visu laiku runājam, ka neesot naudas. Taču man nupat pienesa dokumentus, kuros var izlasīt, ka ir 67 kuģi, kuri pieder Latvijas kuģniecībai un kurus grib pārdot par 200 miljoniem latu, tātad katrs kuģis maksās 2,9 miljonus. Bet, kad tos kuģus savulaik būvēja, mēs maksājām 10 - 15 un pat 100 miljonus... Tā ka mēs domājam, ka būs vien jāliek, lai kuģi strādā. Tad nevajadzēs tās kapeikas vākt un domāt, no kurienes ņemt naudu.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 94.priekšlikumu - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 95.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 96.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
A.Poča. Un arī 97., 98., 99. un 100. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 97., 98., 99. un 100.priekšlikumu.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nav guvis atbalstu 101.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 101.priekšlikumu - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 102. un 103. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Nepiekrīt. Atklājam debates. Jakovs Pliners Anna Seile.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Mani iebildumi ir pret 103. priekšlikumu. Gan Valsts prezidente, gan Ministru prezidents, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadība ir saņēmusi mežu darbinieku iebildumus par pārlieku steidzīgo Latvijas mežu nozares valsts pārvaldes optimizāciju. Jau šajā gadā ir paredzēti budžeta grozījumi, novirzot jaunveidojamajai valsts akciju sabiedrībai, kura pārvaldīs Latvijas valsts īpašumā esošos mežus, 1 miljonu latu. Taču joprojām nav veikta attiecīgo likumdošanas aktu sakārtošana un Saeimā nav apstiprināta meža attīstības koncepcija. Mežu darbiniekiem ir attiecībā uz šo akciju sabiedrību radušās bažas, ka atsevišķos gadījumos varētu tikt veikta arī valsts mežu privatizācija, ja šie likumi Saeimā netiks apstiprināti.
Tā kā projektā ir arī daži trūkumi, ko mežu darbinieki ir saskatījuši, nevajadzētu steigties ar budžeta līdzekļu novirzīšanu no valsts mežu pārvaldes jomas uz jaunveidojamās akciju sabiedrības dibināšanas pamatkapitālu. Galvenie projekta trūkumi varētu būt šādi: centrālo meža dienesta aparātu ir paredzēts palielināt no 50 līdz 146 darbiniekiem, tātad par 290%, bet mežsargu skaitu, tātad to cilvēku skaitu, kuri uz vietām sargā mežus, samazināt no 1840 līdz 820 cilvēkiem.
Mežu darbinieki ierosina rūpīgi pārdomāt šo koncepciju, apspriest to arī Saeimas komisijās; arī Ministru kabinetā tā vēl nav akceptēta. Viņi saka, ka varētu būt vienkāršāka iespēja - šādu reorganizāciju veikt tad, kad būs veikta pašvaldību reforma. Lai divas reizes nevajadzētu ķerties pie mežu sistēmas reformām, kurām daļēji ir jāatbilst pašvaldībās veiktajām reformām. Un iesaka arī veidot īpašu inspekciju, kura faktiski jau tagad ir izveidota un darbojas kā meža un medību valsts inspekcija un kura nav pakļauta Valsts meža dienestam. Šī inspekcija varētu veikt kontroles funkciju, tādējādi novēršot to konfliktu, ka valsts mežu darbinieki reizē ir mežu apsaimniekotāji un arī uzraudzītāji - gan privātos mežos, gan valsts mežos. Tātad ir uzdevums izveidot atsevišķu inspekciju no tiem pašiem mežu nozarē strādājošajiem darbiniekiem.
Tāpēc es iesaku nesteigties ar šā miljona ieskaitīšanu jaunveidojamās akciju sabiedrības pamatkapitālā, kamēr likumdošanas bāze nav sakārtota. Līdzšinējie likumi par valsts un pašvaldību zemes īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatā neparedz valsts mežu ierakstīšanu uz valsts akciju sabiedrības vārda, kā to paredz akciju sabiedrības nolikums un arī Ministru kabineta priekšlikumi un šīs darba grupas priekšlikumi. Ar to vajadzētu mazliet pagaidīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Aigars Kalvītis - zemkopības ministrs.
A.Kalvītis (zemkopības ministrs).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Runājot par mežu reformu, es nedaudz raksturošu pašreizējo situāciju un īsi atbildēšu uz tiem argumentiem, kurus izteica Seiles kundze, un tos apgāzīšu.
Pirmām kārtām. Zemes reformas gaitā ir izveidojušies 153 000 meža privātīpašnieku. Mēs visi zinām, kā viņi šobrīd apsaimnieko mežus un kāda situācija ir privāto mežu sektorā.
Otrām kārtām. Mežrūpniecība ir viena no visaktīvākajām tautsaimniecības nozarēm. To varētu padarīt vēl aktīvāku un vēl efektīvāku, ja veiktu mežu institucionālo reformu. Valsts pārvaldes civiliestādes veic gan valsts pārvaldes funkcijas, gan likumu ievērošanas uzraudzību, gan pārstāv tirgū valsti kā mežu īpašnieku. Mēs zinām, kādas problēmas šobrīd ir ar ilgtermiņa nomas līgumiem un kādas nekārtības šobrīd notiek arī ar valsts mežu nomu. Jautājums - vai valsts meži tiks privatizēti? Es gribētu vērst visu deputātu uzmanību uz valdības deklarāciju, kur skaidri un nepārprotami ir teikts, ka valsts meži netiks privatizēti. Netiks privatizēti! Izveidotās valsts akciju sabiedrības uzdevums būs pārvaldīt valsts mežus. Valsts meži paliks valsts īpašumā. Un, ja šī akciju sabiedrība slikti pārvaldīs mežus, tad tiks atrasts cits pārvaldītājs un meži paliks valsts īpašumā. Tas ir nepārprotams šīs reformas mērķis.
Runā, ka par šo projektu esot ļoti maz diskutēts sabiedrībā. Es gribētu teikt, ka tās ir pilnīgas muļķības. Jau veselu gadu par to tiek runāts gan presē, gan radio, gan visdažādāko nozaru sanāksmēs. Projekts līdz šim brīdim ir atspoguļots 39 preses publikācijās, piecās radiopārraidēs, trijos TV raidījumos, un papildus tam visam ir aptaujāti 5000 šajā nozarē strādājošu cilvēku. Tā ka principā šis jautājums ir jau izdiskutēts plaši. Mēs visi labi zinām, ka katra reforma un katras pārmaiņas izraisa visdažādākās emocijas.
Ja runājam par strādājošo skaitu, jāteic, ka to funkcijas, kad izveidos valsts akciju sabiedrību un pārveidos Valsts meža dienestu, nemazināsies. Tiem pašiem cilvēkiem tas pats būs jādara. Taču reformas rezultāts būs tas, ka administrēšanas funkcija tiks atdalīta no politikas un no uzraudzības veikšanas funkcijas. Nevar vieni un tie paši cilvēki nodarboties ar visām trijām lietām. Tas neveicina nozares stabilitāti.
Principā tas ir viss, ko es jums šoreiz gribēju pateikt. Aicinu Saeimu atbalstīt šo reformu un tās turpmāko virzību, lai mēs varētu vismaz šinī nozarē ieviest skaidrību.
Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.
A.Požarnovs (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi deputāti! Iespējams, ka pilnīgi viss, ko par šo jautājumu teica ministra kungs, tā arī ir un atbilst patiesībai un ka šāda reforma varbūt ir lietderīga, taču mēs vakar frakcijā apspriedām šo jautājumu, diezgan daudz debatējām un uzskatījām, ka varbūt tas nebūtu no procedūras viedokļa pareizi - veikt budžeta līdzekļu pārdali, iedalīt vienu miljonu struktūrai, kura vēl nav izveidota.
Kad ministrija izstrādās un valdība apstiprinās visus dokumentus un izveidos valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži, tad arī varēs lemt par līdzekļu piešķiršanu. Tādēļ mūsu frakcijā šis priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man, protams, ļoti patika tas, ko teica Anna Seile, un es pilnībā atbalstu to, bet tā bija runa par jautājuma tehnisko pusi. Taču, ja mēs runājam par būtību, tad jāteic, ka tieši šeit arī ir tā būtība. Valsts akciju sabiedrība tiek veidota kā mehānisms, lai likvidētu nozari. Es pilnīgi ticu Kalvīša kungam, ticu, ka viņš ir goda cilvēks un ka tas, ko viņš teica, ir tas, ko viņš domā. Netiks privatizēti Latvijas meži. Tieši tā. Bet kurš var atbildēt uz jautājumu, kādam nolūkam tiek veidots šis mehānisms? Ja kāds šaubās, vai šis mehānisms darbosies, lai paskatās, kā klājas Latvijas kuģniecībai, kura šodien jau neskaitāmas reizes tikusi pieminēta. Kuģniecība, kura bija spējīga un būs spējīga daudz naudas pelnīt, tika mākslīgi nostādīta tādā situācijā, ka tā nav spējīga pati sevi uzturēt.
Tiek veidota valsts akciju sabiedrība, un tagad steigšus, kamēr mēs te sēžam un snaužam, kā te to dara viens otrs, iet uz privatizāciju. Iet uz privatizāciju! Es domāju, ka šī valdība strādā pietiekami fiksi, tas tiks izdarīts. Tātad Latvijā būs likvidēta viena nozare.
Pašlaik mums priekšā stāv jautājums par mežiem. Meži nav mazāk nozīmīgi par kuģniecību. Valsts akciju sabiedrība deva godavārdu, arī ministrs deva godavārdu, ka nenotiks mežu privatizācija. Taču ministrs agri vai vēlu nomainīsies, aizies no sava amata, savu godavārdu paņemot līdzi. Bet Latvija paliks bez mežiem. Man, protams, būs ļoti nepatīkami, ka paliksim bez Kalvīša kunga godavārda. Taču daudz sāpīgāks būs tieši tas fakts, ka Latvija paliks bez mežiem tāpat kā bez kuģniecības.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lieta nav tik vienkārša. Es varētu sākt no otra gala. Daudzi no jums jau ne vienu vien gadu dzird par celulozes rūpnīcu. Visi mēs domājam: kad būs Latvijā celulozes rūpnīca, kas būtu loģisks mežizstrādes augšējais punkts? Taču ir viens jautājums - ko ieguldīt celulozes rūpnīcas kapitālā? Naudu. Tik daudz mums naudas nav, lai paturētu zināmu daļu kopā ar investoriem, kas acīmredzot būs konkursa kārtā izraudzīta pasaules lielākā celulozes firma. Tātad vajadzētu tur ieguldīt mežu. Bet tad ir jautājums - kā? Nevar to tik vienkārši izdarīt. Kurš tad ieguldīs?... Meža departaments? Par mežu lietām atbildīga ministrija? Zemkopības ministrija? Valdība to nevar izdarīt. Tas ir vēl sliktāk. No otras puses, mēs nekad nedrīkstam sākt būvēt celulozes rūpnīcu šeit, ja nav skaidra visa tā ķēde. Sākam no tā, kas jāvāra priekš papīra, tālāk nonākam pie skaidām, visiem tiem atlikumiem, un beidzot nonākam līdz pat celmam - tā teikt, noejam lejā... Ja šī shēma nav izstrādāta līdz galam, tad mums, tā teikt, ir vakars! Es esmu runājis ar lielākajiem šādu rūpnīcu īpašniekiem Somijā, Skandināvijā... No Dieva puses, to mēs darīt nedrīkstam. Es pilnīgi saprotu tās bažas... Tāpēc, ka mēs neprivatizējam mežus... Tāpēc, ka Latvijā puse mežu jau ir privātie. Puse ir valsts meži, puse ir privātie, un pavisam nedaudz ir pagastu mežu. Es domāju, ka šoreiz mērķis ir drusku citāds, ja ir valsts akciju sabiedrība... Ministrs drusku kļūdījās, viņš teica, ka tā pārvalda mežus. Taču šī valsts akciju sabiedrība ne tikai pārvalda mežus, bet faktiski tos arī apsaimnieko. Apsaimniekošana nozīmē uz uzņēmējdarbības principiem slēgt izsoles līgumus vai ilgtermiņa līgumus. Līdz šim ilgtermiņa līgumi un izsoles līgumi, it sevišķi ilgtermiņa līgumi, netiek slēgti no biznesa viedokļa. Tie tiek slēgti, vadoties pēc citiem principiem, kuri diemžēl nenes lielu labumu valstij. Paskatieties, - kaut vai tas jautājums, ka ir jāatjauno meža ceļi pēc izciršanas... Tas tā nav noticis. Vai tur ir jāiegulda nauda? Kāpēc tur ir 1 miljons? Man nupat prasīja kolēģi, vai nevar ieguldīt kaut ko mantisku. Tā nauda ir pirmā... Tā ir pirmā iemaksa. Tas nozīmē, ka tālāk kapitāls tiks palielināts pakāpeniski, mežu ieguldot tajā sabiedrībā. Bet tā ir simtprocentīgi valsts akciju sabiedrība.
Tālāk. Nauda ir vajadzīga, protams, tāpēc, ka nebūs vairs finansējuma no budžeta. Sākumā, kamēr akciju sabiedrība nesāks strādāt ar peļņu, būs nepieciešami zināmi līdzekļi ko tērēt... Taču pati lietas būtība ir cita. Jautājums ir cits.
Jautājums ir par to, kā sašūt šo ķēdi kopā. Iedomājieties, - ir valsts akciju sabiedrība, kam, tā teikt, apakšā ir vairāk nekā 330 dažādu izstrādātāju, kas vai nu cērt un pārdod apaļkokus, vai izstrādā zāģmateriālus, un tā tālāk. Līdz šim tā sakarība ir bijusi tāda, ka nebalstījās uz uzņēmējdarbības un biznesa principa... Tur, kur nav ievērots biznesa princips, tur ir ziepes! Es domāju, ka šis solis ir pareizs. (Turklāt es gribu atgādināt, ka šis priekšlikums nāca no vecās valdības. Es atceros, ka mežu valsts ministrs to cītīgi aizstāvēja un es viņu atbalstīju.) Es domāju, ka to vajadzētu atbalstīt kā pirmo soli; protams, rūpīgi jāseko tam, par ko runāja Seiles kundze.
Požarnova kungam man ir jāsaka: nevar izdarīt tā, kā jūs sakāt. Ja dara tā, ka papriekš nodibina attiecīgo struktūru un pēc tam pieņem lēmumu, tad ir vēlreiz jāgroza budžets. Jo finansu ministram Krastiņa kungam nav tiesību kaut kur ieguldīt kapitālu, ja nav pieņemts lēmums Saeimā. Un tad ir vēlreiz jāatgriežas pie budžeta grozījumiem. Nevar to tik vienkārši - nodibināt valsts akciju sabiedrību un pēc tam teikt, ka tur vajag ielikt kapitālu. Tad ir jāsasauc vēlreiz Saeima un jātaisa vaļā Budžeta likums.
Es noteikti to atbalstītu, ja pastāvētu stingra kontrole.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, ir jāizskata 11 deputātu ierosinājums Saeimas Prezidijam - turpināt sēdi bez pārtraukuma, līdz tiek izskatīti visi 5.augusta sēdes darba kārtības jautājumi. Vai ir iebildumi? Nav.
Nākošajam vārds debatēs Imantam Burvim. Otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patika Ivara teiktais par mērķi un rezultātiem. Visus 10 gadus mēs strādājam ar mērķi - laimi Latvijas tautai! Es esmu ar mieru, lai visi bijušie premjeri iziet uz ielas un uzprasa cilvēkiem, cik laimīgi viņi ir. Tātad - mērķis un rezultāts ir diametrāli pretēji.
Es pilnīgi varētu piekrist visam tam, ko teica Ivars Godmanis, bet viņš šoreiz runāja par kā, nevis priekš kam. Jā, mehānisms ir pareizs - ir izveidota valsts akciju sabiedrība ar 100% valsts kapitālu. Tas ir mērķis. Taču es jau šodien varu pateikt, kāds būs rezultāts, - 100% personīgā kapitāla, nevis valsts kapitāla. Es šodien varbūt nezinu tās personas uzvārdu un tāpēc vēlreiz saku: šis ceļš, šis mehānisms ir tikai un vienīgi Latvijas valsts mežu pārvēršanai privātos mežos.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas radioklausītāji. Mums ir bijis daudz valsts akciju sabiedrību. Arī Latvijas gāze bija valsts akciju sabiedrība, kur 100% akciju piederēja Latvijai. Kas tagad tai pieder? Tagad mums uzliek maksāt abonenta maksu. Par ko? Par to, ka par cilvēku naudu, par kuru viņi bija nopirkuši šo uzņēmumu, tika izveidota sistēma, kur nekas nav ielikts iekšā.
Vai Latvijas dzelzceļš. Tagad tas nezina, kā tikt no tiem pasažieriem vaļā, jo arī tas patiesībā jau ir pārvērties par pavisam citu struktūru un valsts budžetā nenes neko iekšā.
Lattelekom - 51% valsts akciju. Ko tas ir ienesis mūsu valsts budžeta pensionāru fondā? Neko nav ienesis un arī neienesīs!
Arī par jūrniecību kolēģis jau teica, un tagad atliek vairs Latvijas meži. Jā, dārga manta, arī tā, protams, ir jānolikvidē. Taču es jums pateikšu, ka sakarā ar visām šīm likvidācijām Latvija zaudēs ekonomisko neatkarību. Un tad nu varēsiet staigāt un lūgties pie tām durvīm, pie kurām vienu, otru reizi vajag ilgi klauvēt, kamēr tas ārzemnieks tam latvietim atver.
Tāpēc man rada izbrīnu tas, ka mēs nevaram atrast naudas līdzekļus citām vajadzībām, kurām tie ir vajadzīgi, bet šim mērķim jau ir paredzēts, un te ir atrasta tā nauda. Un tad mēs vēl sakām, ka budžetā naudas nav! Tagad padomāsim, kurš kuru māna.
Sēdes vadītājs. Anna Seile, otro reizi.
A.Seile (apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcija).
Īsi: atšķirībā no vairākiem citiem runātājiem, es gribu piebilst to, ka mežu nozarē reorganizācija ir vajadzīga, bet to nav vajadzības tik ļoti sasteigt. Līdz ar to šo naudu var pārplānot nākošā gada budžetā. Nekāda nelaime no tā nebūs. Bieži vien mums iznāk tā, ka mēs aiz kokiem neredzam mežu.
Arī pašlaik tiešām ir ļoti daudz pretrunu, jo projekts paredz, ka, tāpat kā līdz šim, divas trešdaļas koksnes resursu varēs realizēt nevis par tirgus cenām, bet gan par administratīvi noteiktām cenām, kas nes zaudējumus valstij. Un ne jau tikai šis iemesls vien.
Tik tiešām! Tāpat kā Latvijas Tūrisma aģentūru mēs nevaram pārveidot par valsts akciju sabiedrību, kas jau sen ir ieplānots un iecerēts, arī šeit mēs nedrīkstam sākt veidošanu ar jaunas valsts akciju sabiedrības veidošanu, ja mēs neesam šo procesu nostiprinājuši likumdošanā. Izdarīsim to šogad, un tad nākošgad iedalīsim arī šo miljonu. Manuprāt, šī reorganizācija bankas gadījumā tomēr ir bīstama, jo akciju sabiedrības statūtos, ar kuriem vairāki deputāti no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jau ir iepazinušies, paredz, ka bankrota gadījumā, tas ir, ja būs, piemēram, paņemts liels kredīts, kuru nespēj atdot, privatizāciju veiks Latvijas Privatizācijas aģentūra. Un kur tad paliek meži, kuri ir ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts akciju sabiedrības vārda?
Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vispirms par 102.priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 103. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 32, atturas - 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu! Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča. Nākamais ir deputāta Bojāra priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 104. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums ir noraidīts.
A.Poča. 105.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 105.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Lūdzu deputātus atbalstīt - līdzīgi kā tos atbalstīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija - 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116. un 117.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Par kuru priekšlikumu vēlas runāt Imants Burvis? Par 106.priekšlikumu. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es vienīgi gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka aprūpes iestādēm šī nauda tiek pārņemta administrēšanas vajadzībām, tātad latviešu valodā runājot, izmantošanai ierēdņu aparāta darbam. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav pret 106.priekšlikumu. Vai pret priekšlikumiem no 107. līdz 117. ir iebildumi? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 118. ir jau iestrādāts alternatīvajā un atbalstītajā 60.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt, līdzīgi kā to darīja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130. un 131. priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumi ir atbalstīti.
A.Poča. Paldies. 132. - Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 133.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Komisija noraidīja 134.priekšlikumu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 134.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Komisija neatbalstīja 135.priekšlikumu. (Starpsauciens: Balsot!)
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 135. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Komisija neatbalstīja 137.priekšlikumu...
Sēdes vadītājs. 136.priekšlikumu...
A.Poča. Es atvainojos, jā, 136.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kārtējo reizi gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka katru reizi netiek atbalstīta naudas samazināšana ierēdņiem, tātad civildienestam, un naudas nodošana Labklājības ministrijai. Es saprotu, ka sociāldemokrāti pašlaik nekurē šo ministriju, bet man nav skaidrs, kāpēc tie, kuriem tas ir dzīvības jautājums - tātad apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK -, negrib aizstāvēt savu ministru. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 136. - deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 48, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. 137.priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 137.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 50, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Atbalstu neguva arī 138.priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 138.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Lūdzu atbalstīt 139.priekšlikumu, kas maina tikai programmas nosaukumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, kuri bija saistīti ar līdzekļu pārdali un kuriem bija seguma avots. Nākamie priekšlikumi ir par finansējuma izmaiņām programmām bez norādīta finansiālā seguma avota.
Pirmais ir Saeimas Prezidija iesniegums - nesamazināt jeb atjaunot izdevumus Saeimai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nav pieprasījuma. Lūdzu, tālāk!
A.Poča. Nākamais ir deputāta Rudeviča priekšlikums - novirzīt, nenorādot seguma avotu, 20 tūkstošus latu reģionālo centru izveidei. Komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu... Atsauc šo priekšlikumu. Paldies.
A.Poča. Līdz ar to mēs esam nonākuši pie 4.tabulas, kur ir apkopoti priekšlikumi par valsts izsniedzamajiem galvojumiem 1999.gadā. Par to ir saņemti trīs priekšlikumi. Pirmais ir deputāta Leiškalna priekšlikums - papildināt galvojumu sarakstu ar galvojumu Rīgas Juridiskās augstskolas ēkas rekonstrukcijas finansēšanai. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A.Poča. Nākamie ir identiski priekšlikumi, kurus iesnieguši deputāti Kalniņš un deputāts Apinis. Ļoti nedaudz atšķiras tikai summa. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 143. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu... Atvainojiet, atsauciet balsošanas režīmu! Atklājam debates. Deputāts Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis varbūt ir tikai tāds neliels sīkums, tā varbūt ir tāda maza ilustrācija, ka ir noraidīts šis priekšlikums, kā mēs domājam tautsaimniecībā virzīties uz priekšu, kāda saimnieciskā rosība varētu būt. Šajā konkrētajā gadījumā ir priekšlikums paņemt no Vācijas valsts bankas Kredītanstalt fü r Wiederaufbau simtprocentīgu ilgtermiņa tipa 10 miljonu vācu marku lielu aizdevumu uz ļoti zemiem procentiem, lai Latvijas Hipotēku un zemes banka varētu vēl tālāk attīstīt uzņēmējdarbības kreditēšanu.
Es gribētu piebilst to, ka šobrīd mūsu kredītprocenti pēdējā brīdī nacionālajā valūtā ilgtermiņa kredītiem Latvijā ir 15,1%, Lietuvā - 10,8%, Igaunijā - 10,7 procenti, nerunājot par tādām valstīm kā Vāciju, kur tie ir 4-6% ietvaros, tāpēc akūti ir nepieciešami lēti ilgtermiņa tipa kredītresursi. Un šajā ziņā viens tāds mazs solis varētu būt šāda galvojuma iespējamība, lai tiktu pie šiem kredītresursiem.
Minētā mūsu banka, kā jūs zināt, ir tipiska kreditēšanas banka vidējiem uzņēmumiem, tāpat arī šī nosauktā Vācijas banka, kuras darbība veido vidusslāni, un tāpēc man ir priekšlikums atbalstīt šo lietu, jo mēs jau atbalstījām Juridiskās augstskolas kreditēšanu ar šādu galvojumu, ko es uzskatu par neloģisku, jo tā mēs paātrinām humanitāro izglītību, kas mums tikai kādreiz atsauksies uz Latvijas tautsaimniecību. Pamatā nākotnē būtu jābūt eksaktajām zinātnēm, kas prot ražot un konstruēt mašīnas, materiālus un tā tālāk.
Es domāju, ka šinī gadījumā vajag aktivizēt kreditēšanu ar pieņemamiem starptautiskajā praksē izmantotiem procentiem un nosacījumiem. Lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šobrīd Latvijas valdībā nav nevienas partijas, kura nav savā priekšvēlēšanu programmā rādījusi to, ka viņa visiem spēkiem, cik nu to būs, atbalstīs mazā un vidējā biznesa attīstību. Priekšlikumā nav runa par to, ka vajag subsidēt šo biznesu. Šeit runa ir tikai un vienīgi par kredītu. Šis balsojums parādīs, cik godīgas ir un nākotnē būs visas partijas, kuras to ir solījušas saviem vēlētājiem un mazajai un vidējai biznesa daļai, kā tās atbalsta šodien valdībā esošo valdošo koalīciju. Un tad nu šie vēlētāji lai skatās, cik jūs godīgi pildāt to, ko esat solījuši un vai patiešām mums mazais un vidējais bizness ir vajadzīgs. Es jau saprotu, ka dažiem tas traucē, un šobrīd izšķirsies, vai tas traucē arī Latvijas parlamentam.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
Vajadzēja savlaicīgi iesniegt. Labi! Vārds Edmundam Krastiņam - finansu ministram.
E.Krastiņš (finansu ministrs).
Priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Valdība neapstiprināja šo prasību pēc galvojuma faktiski viena iemesla dēļ - tas ir īsais laiks, kas ir atlicis līdz gada beigām, un tas ir fakts. Diemžēl mēs uzskatām, ka pašlaik Hipotēku un zemes bankai šī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programma vēl nav tādā gatavības stadijā, lai šāgada laikā tādu programmu uzsāktu. Diemžēl šobrīd Latvijas Hipotēku un zemes banka darbojas arī bez bankas padomes, jo vecā valdība to nepaspēja iecelt, bet jaunā vēl nav paspējusi iecelt. Faktiski vispirms mums jāveic virkne pasākumu, lai sakārtotu Latvijas Hipotēku un zemes bankas vadības jautājumu un lai izveidotu šādu programmu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai. Izskatot 2000.gada budžetu, mēs šādu galvojumu acīmredzot varēsim iekļaut nākošā gada budžeta projektā.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mēs jau esam pieraduši pie juridiskās ekvilibristikas, bet tie, kuri klausās mūs šobrīd, var arī to nesaprast. Edmunds Krastiņš ļoti godīgi pateica: Valdība neatbalsta šo priekšlikumu tikai tāpēc, ka rezultāts nebūs šīs valdības darbības laikā un ka viņa nav gatava strādāt nākotnes vārdā. Latvijai nedrīkst būt nākotnes!
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Aija Poča - komisijas vārdā. Lūdzu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 143.priekšlikumu - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.
Vai deputāts Pēteris Apinis uztur spēkā balsojumu? Neuztur. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Līdz ar to mēs esam nonākuši līdz likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam likuma tekstam.
1.tabula, 1.priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atļauju Saeimai izdarīt labojumus minētajos pantos, ja balsojuma rezultātā šeit kaut kas mainīsies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.
Atvainojiet! Neviens tomēr nav pieteicies debatēt par 1.priekšlikumu. Tas ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
A. Poča. Nākamais ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
A. Poča. 3.priekšlikums ir deputāta Kalniņa priekšlikums, kas bija saistīts ar mūsu iepriekšējo balsojumu, tātad nav atbalstāms un nav balsojams.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 4.priekšlikums ir deputāta Apiņa priekšlikums. Viņš atsauca šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk - 5.priekšlikums.
A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja šo Ministru kabineta priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Edmunds Krastiņš - finansu ministrs.
E.Krastiņš (finansu ministrs).
Cienījamie deputāti! Es gribētu sniegt mazu paskaidrojumu. Jūs droši vien atceraties, ka līdzekļus neparedzētiem gadījumiem valdība lūdza palielināt par 1 miljonu latu, lai piedalītos Rīgas Komercbankas sanācijā. Taču, tā kā ir informācija, ka 35 deputāti ir iesnieguši pieprasījumu izsludināt tautas nobalsošanu par vienu no šodien izskatāmajiem likumiem, valdība nevarēs pieņemt lēmumu piedalīties šajā sanācijā - nevarēs tik ilgi, kamēr nebūs skaidrs, cik līdzekļu būs vajadzīgs, lai šādu tautas nobalsošanu sarīkotu. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, pagājušajā gadā Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošana kopumā izmaksāja 1,5 miljonus latu. Pieņemot, ka tautas nobalsošana viena pati izmaksās 1 miljonu latu, man jārēķinās ar to, ka šis papildus iedalītais 1 miljons būs jāizlieto tautas nobalsošanas organizēšanai.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kā šodien Dobeļa kungs teica, te ir cilvēki, kas var nesaprast pa latviski teikto. Es pārtulkošu latviski to, kas nupat tika pateikts: vienmēr un visur ir princips - Skaldi un valdi! Edmunds Krastiņš šodien nostādīja pensionārus pret bankas akcionāriem un ieguldītājiem. Vienus pret otriem.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Finansu ministrs nupat skāra jautājumu par Rīgas Komercbankas sanāciju. Es uzskatu - ja pretendē uz 1 miljona latu iedalīšanu, tad vajadzētu būt kaut kādam pamatojumam, kāpēc mēs to darām. Taču deputātu rīcībā šāda pamatojuma nav. Ir jāzina, ko dara citi akcionāri Rīgas Komercbankā, ko dara Latvijas Banka un ar kādu summu (tā arī ir Latvijas nauda, kas ir Latvijas Bankā), bet šādas informācijas nav.
Lai mani vārdi jums neliktos kā kārtējā skolas mācība banku lietās, es gribētu jums atgādināt kādu konkrētu gadījumu. Bija banka Baltija. Berija kungu vadāja šeit, Latvijā, kā Irānas šeihu un beidzot no viņa atvadījās...
Es gribu vēlreiz uzsvērt: ja nobalso par to, ka šādi jāizlieto 1 miljons (tā ir mūsu nauda), tad vajag, lai būtu skaidrība, pamatojums, paskaidrojums, kāds būs tas mehānisms.
Jāatceras arī nesenais gadījums ar Unibanku. Pagājušajā gadā bija ļoti lieli zaudējumi... Arī tur valsts ieguldīja ļoti lielus līdzekļus. Es domāju, tas ir neprasmīgas Unibankas vadības dēļ. Līdz ar to ir jāpaaugstina kredītu procenti šogad, lai sašūtu šos galus kopā.
Tāpēc jāatceras: ja mēs lemjam par naudu, tad jābūt arī pamatojumam, kāds tas mehānisms būs, - kur mēs to naudu liksim un vai tā būs drošībā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no finansu ministra, ka mēs izdalām naudu, kaut gan vispār nav zināms, kur tā tiks izlietota, nemaz nerunājot par to, no kurienes tā tiks paņemta. Tad jau mums ir jāatrod vēl viens Berijs. Viens Berijs jau mums bija bankā Baltija. Es nezinu, kurš tagad personīgi atbildēs par to, ka viņu pieaicināja. Cik es zinu, Latvijas Bankas prezidents bija ne visai apmierināts ar šā kunga darbību. Viņš paņēma Latvijas naudu, labi nopelnīja, labi visu te uztaisīja, savērpa tādā nezināmā virpulī, un tagad mēs visu to izstrēbām un nav kam atbildēt. Berijs ir projām, un ar to arī viss ir beidzies. Tagad vēl viens Berijs ir jāatrod. Vai varbūt atradīsim kādu Ozolu?
Mīļie kolēģi, ko mēs darām?! Atnāk finansu ministrs un vienā mierā pasaka, ka ir miljons vajadzīgs. Aprēķinu mums nav. Vakar uz Budžeta un finansu komisiju bija atnākuši speciālisti. Ko viņi varēja paskaidrot? Pensiju likuma sakarā viņi neko nevarēja paskaidrot. Tie bija no Finansu ministrijas... Tas pats bija arī ar citiem likumiem - likumu par azartspēlēm un citiem Nekādu paskaidrojumu nebija, bija tikai tāda tukša runāšana.
Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.
I.Godmanis (frakcija Latvijas ceļš).
Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es varētu tikai izteikt nožēlu, ja tas tā ir. Var būt, ka valdība tomēr mainīs savas domas. Atļaujiet man burtiski divas minūtes aizkavēt jūsu uzmanību.
Problēma ar Rīgas Komercbanku nav tikai Latvijas iekšējā problēma. Ir tāda sakarība - ja valstī privātais parāds ir ļoti liels, tad tas pārtop par valsts parādu. Tās bankas - tie bija divi konsorciji -, kas kopā ar EBRD aizdeva naudu Rīgas Komercbankai, ir pieskaitāmas pie lielākajām bankām Vācijā un pat visā Eiropā.
Ar milzu grūtībām Latvijas Bankai, pašai piedaloties (pašai tur piedaloties!), guldot tur naudu iekšā, aizdodot, ņemot pretī kā ķīlu Rīgas Komercbankas kredītportfeli, izdevās sasniegt vairāk nekā 15 miljonus. Ar milzīgām grūtībām tiek pierunātas ar firmas Deloitte & Touche palīdzību visas šīs lielās bankas (priekš tām šī nauda ir ļoti maza, bet tām ļoti svarīgs ir princips), lai viņas ir ar mieru neprasīt visu naudu atpakaļ, bet vairāk nekā pusi kapitalizēt, sanēt banku. Ar milzīgām grūtībām tiek pierunāti arī noguldītāji, kam nauda patlaban tur ir iekšā, lai vairāk nekā pusi kapitalizētu. Valdība nebija neko parādā bankai. Banka ir parādā valdībai. Pat ja valdība tur ieliek vienu miljonu, tad tīri 200 000 nāk atpakaļ, paliek 800 000, it kā valdības ieguldījums Un bija apmēram 61, ja nemaldos, uzņēmums, kas apgalvoja, ka visa nodokļu nauda, ko viņi bija gatavi maksāt, iesaldēta tieši šajā bankā...
No finansu viedokļa, valdība var atstāt šajā lietā Latvijas Banku vienu pašu un teikt, ka mums ar to visu nav nekādas saistības. Nelaime ir tajā apstāklī, ka tie lielie Rietumu banku konsorciji un, starp citu, arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka uzstāj, izvirza politisku prasību, lai valdība būtu klāt šajā procedūrā. Mēs parakstījām nodomu protokolu, principā piekritām piedalīties, bet ar vienu nosacījumu: ja Due Diligence veiktie pētījumi rādīs, ka patiešām ir iespējams sanēt šo banku. Tagad, cik es saprotu, šāda informācija ir.
Protams, finansiālu saistību valdībai tur nav. Taču man tiešām ir zināms pārsteigums, kā šos divus jautājumus var saistīt kopā. Jautājums par referendumu, ja tāds būtu Es nezinu, es neesmu lietas kursā, tas ir atsevišķs jautājums tas ir smags, protams Es esmu izteicis savu attieksmi balsojumos, es uzskatu, ka diemžēl tā situācija ar pensiju budžetu tāda ir reāli Un šoreiz ne tikai noguldītāji, bet diemžēl arī milzīgas, lielas finansu institūcijas no Eiropas ir iesaistītas šajā lietā. Ja valdība pieņem cietu, stingru lēmumu, ka viņa nepiedalīsies tur un ka tajā procesā iesaistīta paliks tikai Latvijas Banka, es nezinu, es neesmu pārliecināts, ka tas ir pareizs solis. Var būt, ka valdība vēl pārdomās šo jautājumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.
A.Poča. Lūdzu izteikt atbalstu
Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 5. - Ministru kabineta priekšlikumu? (Starpsauciens: Balsot!) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 4, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir 6. priekšlikums - deputāta Vītoliņa priekšlikums palielināt (salīdzinājumā ar pirmo lasījumu) pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību kopējo pieļaujamo apjomu 1999. gadam. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet ir atbalstīts finansu ministra Krastiņa priekšlikums, kas šo apjomu nepalielina tik lielā mērā, kā to bija ierosinājis deputāts Vītoliņš, bet to tomēr palielina salīdzinājumā ar pirmā lasījuma redakciju. Tātad komisija lūdz atbalstīt finansu ministra viedokli.
7. priekšlikumu, kas ierosināja saglabāt šobrīd spēkā esošo Budžeta likuma 8. panta redakciju, komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Vai deputāts Vītoliņš uzstāj un prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Neprasa.
Vai politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija prasa balsojumu par 7. priekšlikumu? Atvainojiet, debates atklāsim. Debatēs ir pieteicies Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija).
Cienījamie deputāti! Manā skatījumā, tas 8. panta variants, ko mums piedāvāja valdība, ir par daudz smags pašvaldībām. Ir tāds izteiciens: slīcējs ķeras pie salmiņa. Šajā gadījumā slīcējs ir pašvaldības, un tas salmiņš, kurš var tās glābt, ir kreditēšanas iespējas. Taču mūsu valdība faktiski atņem pašvaldībām kreditēšanas iespēju, jo apcērp tās garantijas, ko viņa tām deva iepriekš. Ir runa par 18 miljoniem.
Kur aiziet kredītu nauda? Vienu spilgtu piemēru es varu pateikt - Rēzeknes piemēru. Rēzekne šogad izlietoja kredītus ceļu remontiem un - tas būs rudenī - izlietos kredītu mazuta iepirkšanai. Tie nav tēriņi nekādām greznībām, bet patiešām tam, kas nepieciešams pilsētai. Es zinu, ka tāda pati situācija ir Liepājā (jo mēs saņemam vēstules no turienes) un arī citās Latvijas pilsētās. Kredīta ierobežošana nozīmē, ka Rēzeknē un Liepājā, un citās pilsētās nebūs ar ko kurināt. Jo, dabiski, kurināmais jānopērk vasarā vai rudenī, un, kā jūs zināt, rudenī mazuta cena ir zemāka. Un, protams, tam nolūkam ir vajadzīgs kredīts.
Bet varbūt es nesaprotu valdības rīcību un stratēģiju? Var būt, ka tas viss jau ir ieplānots - pirmkārt, pacelt akcīzes nodokli mazutam un, otrkārt, nedot iespēju kreditēt tā iepirkšanu, tādā veidā padarot mazuta lietošanu neiespējamu un dabūjot tīrāku vidi? Taču tādam plānam ir viens trūkums - cilvēki ziemā sals. Šeit es dzirdēju, ka akcīzes nodokli atmaksās valdība, bet sākumā tomēr pašvaldībām būs jāmaksā arī akcīzes nodoklis. Es gribu, lai jūs redzētu, uz kāda fona tas viss notiek. Jo ar šīm budžeta izmaiņām mēs vēl dodam pašvaldībām papilduzdevumu - finansēt pirmsskolas mācību iestāžu skolotājus. Turklāt mēs negarantējam pašvaldībām, ka tās saņems visu naudu, kas tām pienākas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Arī tas ir jāņem vērā.
Tāpēc lūdzu balsot par mūsu priekšlikumu un nesamazināt kreditēšanas iespēju pašvaldībām. Jo tām tas ir dzīvības jautājums.
Sēdes vadītājs. Edmunds Krastiņš - finansu ministrs.
E.Krastiņš (finansu ministrs).
Cienījamie deputāti! Vajadzētu tomēr precizēt iepriekšējā runātāja teikto un skaidri runāt par tiem priekšlikumiem, kas ir nākamie. Manās sarunās ar Pašvaldību savienību atklājās dažas problēmas atšķirībā no pirmajā lasījumā piedāvātās grozījumu redakcijas... Tādēļ 8. priekšlikums ir zināms kompromiss, kas ņem vērā to, ka pašvaldībām ir jāuzsāk šī apkures sezona. Mēs piedāvājām palielināt viņu izsniedzamo galvojumu kopējo apjomu līdz 2,5 miljoniem latu. Priekšlikums ņem vērā tās pašvaldību vajadzības, kas bija pagājušajā gadā. Lai samazinātu kopējo budžeta deficītu, tātad mēs kreditēšanu aizstājam ar galvojumu izsniegšanu, un pašvaldības varēs izsniegt šos galvojumus vai nu saviem uzņēmumiem, vai arī degvielas piegādātājiem.
Savukārt iepriekšējā runātāja teikto, ka nebūs vairs garantijas, es noraidu. Jo, ja jūs paskatāties uz 9. un 10.priekšlikumu, tad redzat, ka tie gan valdībā, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīti. Līdz ar to valdība arī šāgada budžetā garantē pašvaldībām ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča. (No zāles deputāte A.Poča: Lūdzu izteikt attieksmi balsojot!)
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 7. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav pieņemts.
8. - finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.
Tālāk, lūdzu!
A.Poča. 9. un 10.priekšlikums (tie abi ir pilnīgi identiski) - deputāta Vītoliņa un politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikums saglabāt šobrīd spēkā esošo 9.panta redakciju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja abus šos priekšlikumus un nolēma tos atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 9. un 10.priekšlikumu.
A.Poča. Savukārt politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu saglabāt 23.panta redakciju komisija neatbalstīja.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 11. - politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.
A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums - sakārtot no tīri tehniskā viedokļa likumu. Komisija to atbalstīja.
Un pēdējais: likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Lūdzu balsot par Budžeta likumu kopumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Pirms balsojam par likumu kopumā, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas deputātes Antas Rugātes iesniegumu: Paziņoju, ka likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam balsojumā par 5.priekšlikumu balsoju par.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 1999.gadam pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 34, neviens neatturas. Likums pieņemts.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Modris Lujāns, Andrejs Klementjevs, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Jānis Gaigals, Andrejs Panteļējevs, Ivars Godmanis, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Mārtiņš Bičevskis, Helēna Demakova, Kārlis Greiškalns, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Juris Sinka.
Sēdes vadītājs. Paldies. Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektore: L.Andersone
SATURA RĀDĪTĀJS
7.Saeimas
5. ārkārtas sesijas sēde
1999.gada 5.augustā
Par darba kārtību - 1.lpp.
Priekšlikums - dep. E.Baldzēns - 1.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam I.Stirānam
(885. dok.) - 2.lpp.
Lēmuma projekts Par neapmaksāta atvaļinājuma
piešķiršanu deputātam R.Mežeckim
(886. dok.) - 2.lpp.
Lēmuma projekts Par deputāta I.Godmaņa ievēlēšanu
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas
komisijā
(853. dok.) - 3.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā par akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem (2.lasījums) (Steidzams)
(862. un 870. dok.) - 3.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 3.lpp.
Debates - dep. M.Lujāns - 3.lpp.
- dep. A.Kalniņš - 5.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli
naftas produktiem (2.lasījums) (Steidzams)
(863. un 871. dok.) - 6.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 6.lpp.
Debates - dep. J.Ādamsons - 7.lpp.
- dep. O.Grīgs - 8.lpp.
- dep. M.Mitrofanovs - 8.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 9.lpp.
- dep. G.Bojārs - 10.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 11.lpp.
- dep. G.Bojārs - 12.lpp.
- dep. M.Lujāns - 12.lpp.
- dep. L.Bojārs - 14.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli
tabakas izstrādājumiem (2.lasījums) (Steidzams)
(864. un 871. dok.) - 16.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 16.lpp.
Debates - dep. Dz.Ābiķis - 17.lpp.
- dep. L.Bojārs - 17.lpp.
- dep. I.Burvis - 18.lpp.
- dep. K.Leiškalns - 18.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par izložu un azartspēļu
nodevu un nodokli (2.lasījums) (Steidzams)
(865. un 871. dok.) - 20.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 21.lpp.
Debates - dep. J.Jurkāns - 22.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 22.lpp.
- dep. L.Bojārs - 24.lpp.
- dep. P.Apinis - 25.lpp.
- dep. M.Lujāns - 27.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Izglītības likumā (2.lasījums)
(Steidzams)
(866. un 871. dok.) - 29.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 29.lpp.
Debates - dep. J.Gaigals - 29.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 30.lpp.
- dep. J.Pliners - 32.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 33.lpp.
- dep. L.Bojārs - 35.lpp.
- dep. Dz.Ābiķis - 36.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs
A.Bartaševičs - 37.lpp.
Debašu turpinājums - dep. O.Zvejsalnieks - 37.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 39.lpp.
- dep. V.Lāzo - 40.lpp. - dep. I.Burvis - 41.lpp.
- dep. B.Cilevičs - 42.lpp.
- dep. Dz.Kudums - 43.lpp.
- dep. O.Grīgs - 43.lpp.
Likumprojekts Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
(2.lasījums) (Steidzams)
(867. un 871. dok.) - 44.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 45.lpp.
Debates - dep. E.Baldzēns - 45.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts pensijām
(2.lasījums) (Steidzams)
(868. un 871. dok.) - 46.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 46.lpp.
Debates - dep. I.Burvis - 47.lpp.
- dep. E.Baldzēns - 48.lpp.
- dep. J.Sokolovskis - 50.lpp.
- dep. J.G.Vidiņš - 51.lpp.
- dep. I.Burvis - 51.lpp.
- dep. A.Bartaševičs - 54.lpp.
- dep. A.Seile - 58.lpp.
- dep. J.Dobelis - 60.lpp.
- dep. A.Seile - 63.lpp.
- dep. P.Apinis - 63.lpp.
- dep. J.Dobelis - 64.lpp.
- dep. P.Tabūns - 65.lpp.
- dep. P.Apinis - 66.lpp.
- dep. A.Panteļējevs - 66.lpp.
- dep. G.Bērziņš - 66.lpp.
- dep. B.Cilevičs - 68.lpp.
- dep. V.Makarovs - 68.lpp.
- dep. J.Stalidzāne - 69.lpp.
- dep. A.Seile - 71.lpp.
- dep. P.Apinis - 73.lpp.
Paziņojums - dep. K.Lībane - 74.lpp.
Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 77.lpp.
- dep. A.Prēdele - 81.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 82.lpp.
Paziņojums - dep. Dz.Ābiķis - 86.lpp.
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu
1999.gadam (2.lasījums) (Steidzams)
(861. un 871. dok.) - 86.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 86.lpp.
Debates - dep. L.Bojārs - 88.lpp.
- dep. I.Burvis - 90.lpp.
- dep. J.Ādamsons (59.priekšlikums) - 95.lpp.
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 95.lpp.
- dep. O.Grīgs - 98.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 98.lpp.
- dep. O.Grīgs - 100.lpp.
- dep. I.Burvis - 101.lpp.
- dep. J.Ādamsons - 101.lpp.
- dep. A.Kalniņš (90.priekšlikums) - 104.lpp.
- dep. I.Burvis - 105.lpp.
- dep. O.Grīgs - 106.lpp.
- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 106.lpp.
- dep. V.Lāzo - 107.lpp.
- dep. L.Bojārs - 108.lpp.
- dep. A.Seile (103.priekšlikums) - 110.lpp.
- zemkopības ministrs A.Kalvītis - 111.lpp.
- dep. A.Požarnovs - 112.lpp.
- dep. I.Burvis - 113.lpp.
- dep. I.Godmanis - 114.lpp.
- dep. I.Burvis - 116.lpp.
- dep. L.Bojārs - 116.lpp.
- dep. A.Seile - 117.lpp.
- dep. I.Burvis - 119.lpp.
120.lpp.
- dep. A.Kalniņš - 122.lpp.
- dep. I.Burvis - 123.lpp.
- finansu ministrs E.Krastiņš - 124.lpp.
- dep. I.Burvis - 124.lpp.
- finansu ministrs E.Krastiņš - 126.lpp.
- dep. I.Burvis - 126.lpp.
- dep. A.Kalniņš - 127.lpp.
- dep. L.Bojārs - 128.lpp.
- dep. I.Godmanis - 128.lpp.
- dep. A.Bartaševičs - 131.lpp.
- finansu ministrs E.Krastiņš - 132.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāres biedrs
A.Bartaševičs - 134.lpp.