1999.gada 4.novembrī.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim 4.novembra sēdi.

Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, jālemj par izmaiņām darba kārtībā. 35 Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu iekļaut šo jautājumu pēc otrā darba kārtības punkta - lēmuma projekta “Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā”. Tātad pirms trešā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Pieci Saeimas deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 4.punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

Runāt “par” vēlas deputāts Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Veca tautas gudrība saka, ka izdarīta muļķība tikai tad ir patiešām muļķība, kad tā tiek atkārtota. Atkārtoti kļūdīties apzināti nozīmē atzīties, godīgi sakot, plānprātībā. Tieši ar to šobrīd izrāda vēlmi nodarboties valdošā koalīcija. Kurš šodien var pateikt, kuram likumam tiek piedāvātie šie grozījumi, - vai tam, kurš ir spēkā līdz 13.novembrim, tātad līdz referendumam, vai tam, kurš būs spēkā pēc 13.novembra, pēc referenduma? Vakar vienā no pagastu pašvaldībām vietējie politiķi, vietējie deputāti, ļoti vienkārši formulēja starpību starp politiķi un valstsvīru. Ja strādā tikai nākamajām vēlēšanām, tad tā ir tomēr tikai politikas mēģināšana. Ja tu domā arī par valsts nākotni, tad tas varētu būt arī valstsvīra domāšanas veids. No šauri politiska viedokļa, visai opozīcijai šodien būtu ļoti izdevīgi, lai pozīcija šodien izdarītu šo muļķību un pieņemtu steidzamības kārtībā šos grozījumus - nav saprotams, kurā likumā. Šodien ir ļoti labs analīzes mēģinājums laikrakstā “Diena”. Žēl, ka laikraksts “Diena” nav parādījis, ka tas ir mēģinājums apiet demokrātiju.

No valsts nākotnes viedokļa, daudz prātīgāk būtu pagarināt šodien priekšlikumu iesniegšanas termiņu šiem likuma grozījumiem vismaz līdz 16.novembrim un plenārsēdē šo jautājumu izskatīt ne ātrāk par 18.novembri.

Faktiski pozīcijas deputātu rokās šodien ir iespēja parādīt sevi vai nu kā politiķiem, kuri kārtējo reizi mēģina - turklāt bezcerīgi mēģina - piemānīt tautu, vai arī kā valstsvīriem, kuri patiešām domā par valsts nākotni tālākā perspektīvā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Vai kāds vēlas runāt “pret”? Runāt neviens nevēlas. Deputāti atsakās runāt “pret”. Vai ir nepieciešams balsot? (Starpsauciens: “Jā!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izslēgtu no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 2. Likumprojekts paliek darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina izdarīt šīsdienas sēdes darba kārtībā izmaiņas - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Valsts meža dienesta likums”. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas? Vai ir jābalso?

Runāt vēlas deputāte Aija Poča. “Pret”. Lūdzu!

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs labi atceramies, ka jau tad, kad bija debates par likumprojektu paketi, kas bija pievienota likumprojektam “Par valsts budžetu 2000.gadam”, bija runa par šā likumprojekta skatīšanas kārtību vai procedūru. Un, ņemot vērā deputātu priekšlikumus, ka šis jaunais likums ir jāskata trijos lasījumos, šis likumprojekts (un arī likumprojekts par sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam) tika izņemts no vispārējās procedūras un izskatīšanas divos lasījumos, un tika noteikti trīs lasījumi. Šobrīd likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Divas atbildīgās komisijas - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - kopīgā sēdē izskatīja priekšlikumus, un otrajam lasījumam ir sagatavota redakcija. Likumprojekts ir, balstoties uz Kārtības rulli un ievērojot visus termiņus, iekļauts darba kārtībā, un es neredzu nekāda iemesla šo dokumentu šodien no darba kārtības izņemt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jums būs iespējams iesniegt pietiekami ilgā laikā priekšlikumus trešajam lasījumam, lai mēs varētu šo dokumentu izskatīt savlaicīgi un lai varētu arī pieņemt 2000.gada budžetu. Attiecībā uz šo deputātu priekšlikumu es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītājs. “Par” priekšlikumu vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu jums paskaidrot sociāldemokrātu frakcijas nostāju. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā ir jābūt kaut kādai loģiskai konsekvencei. Šeit mēs skaidri un gaiši redzam, kāda ir 1.panta redakcija, - ka Valsts meža dienests ir valsts civiliestāde, kura atbild par vienotu meža politikas realizāciju visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos. Tātad atbild par vienotu meža politikas realizāciju. Taču mēs visi ļoti labi zinām, ka vienota meža politika nav izstrādāta un Saeimā pieņemta. Tātad veidojas pilnīgi ačgārna situācija, ka mēs piedāvājam kādai civiliestādei realizēt to, kas vēl nemaz nav pieņemts. Tādā gadījumā mums vajadzētu sākt darbu ar jumta celtniecību katrai mājai, nevis ar pamatu ielikšanu. Sociāldemokrātiem tāda aplamība nav izprotama, un tāpēc mēs aicinām šo likumprojektu šodien neizskatīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu - izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Valsts meža dienesta likums”. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 8. Likumprojekts paliek darba kārtībā.

Sāksim izskatīt darba kartības jautājumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākamais ir patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā”. Vai ir iebildumi pret to, ka šo lēmuma projektu izskatām šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā, darba kārtības beigās.

Nākamais ir Saeimas lēmuma projekts: izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju a/s “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.

Vārds Imantam Burvim - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pagājušajā reizē mēs jau runājām par to, kāpēc nepieciešama šāda komisija. Man bija liels prieks par to, ka “Latvijas ceļa” deputāti, kuri visu laiku kūrēja privatizācijas procesu valstī, papildināja opozīcijas iesniegto priekšlikumu, kas bija sašaurināts jautājumā par kuģniecību, un aicināja plašākā veidā izskatīt šos jautājumus. Tas nozīmē, ka pat valdošās partijas jau atzīst, ka šī totālās privatizācijas politika Latvijas valstī diez cik veiksmīga nav bijusi.

Tieši tāpēc, atbalstot pozīcijas deputātu ierosmi - Izmeklēšanas komisijai paplašināt šīs funkcijas un vienreiz tikt skaidrībā, kā tad īsti notiek privatizācija Latvijā, neticot uz vārda nevienai amatpersonai, kas, savu dienesta pienākumu pildot, ir spiesta dažreiz pat klusēt, mēs aicinām paplašinātā veidā izveidot šādu komisiju un visus balsot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Izveidot Parlamentārās izmeklēšanas komisiju akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā.” Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Šīsdienas sēdes pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par pārstāvības normām, par kandidatūrām un par šīs komisijas sastāva apstiprināšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas jautājumā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Burvja un Gundara Bojāra iesniegumus, ka viņi atsauc savus parakstus zem šā dokumenta. Līdz ar to tas nav izskatāms.

Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina izsludināt šā gada 4.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā pārtraukumu uz vienu stundu un 30 minūtēm pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 10.45.

Vārds paziņojumam deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļam” un citām valdību veidojošajām frakcijām ir priekšlikums un pusstundu pulcēties frakciju sēdēs, bet pēc tam kolēģus aicinām 104.telpā… Vietas tur gan ir maz, bet būtu nepieciešams apspriesties kopsēdē. Pēc pusstundas - kopsēdē, pirmās 30 minūtes - frakciju sēdēs.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka pulksten pusvienpadsmitos mums komisijas telpās būs komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.45.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1150-b - ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajā lasījumā.

Ir iesniegti sekojoši priekšlikumi.

1. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas priekšlikums - izteikt 11.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs. 2. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas priekšlikums - papildināt 12.panta otro daļu ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs. 3. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas priekšlikums - izteikt 32. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi un precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums - papildināt pārejas noteikumu 1.punkta 10.apakšpunktu ar atsevišķiem vārdiem, taču komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas… Atvainojiet, atklājam debates!

Antons Seiksts - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātie kolēģi deputāti! Es tikai vēlētos paskaidrot motīvus, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza šo priekšlikumu.

Ļoti žēl, ka Sociālo un darba lietu komisijas konsultants neziņoja, kad notiks šo jautājumu apspriešana. Es tikai pateikšu, kas te ir par lietu. Iespējams, ka tad, kad mēs atgriezīsimies kādreiz pie šā likuma no jauna… Es te gribu komentēt, kas šī ir par kategoriju. Tie ir daži simti cilvēku, kas palikuši dzīvi Silamē - faktiski vergu nometnē. Viņi ir politiski represētie, bet šis periods viņiem netiek ierēķināts, jo atrašanās Silamē raktuvēs viņiem tika kvalificēta kā padomju armijas dienestā pavadītais laiks, bet būtībā tā bija vergu nometne. Dzīvi palikuši ir pārsimt cilvēku. Ja būs iespēja kādreiz šo likumu skatīt, mēs noteikti atgriezīsimies pie šā jautājuma. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai jūs uzturat spēkā šo priekšlikumu?

A.Seiksts. Komisija lūdz balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 25, atturas - 27. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Požarnovs. 5.priekšlikums ir saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums - vārdus “pensionēšanās vecums” aizstāt ar vārdiem “vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs. 6. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Požarnovs. 7. ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - 26.punktu aiz vārdiem “darba ņēmējiem vai pašnodarbinātajiem” papildināt ar vārdiem “izņemot politiski represētajām personām”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcija šinī gadījumā grib izteikt savu viedokli. Es domāju, ka mēs tāpat kā visas pārējās frakcijas esam saņēmuši Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumu Saeimas deputātiem, viņu frakcijām, kurš izsaka vienkāršas lietas, - to, ka visi tie spēkā esošie atvieglojumi, kuri deviņu vai desmit gadu laikā ir pieņemti un kurus Latvijas valsts ir definējusi, nebūtu ar šo likumu jāatceļ. Tos vajadzētu saglabāt. Tātad vispirms vajadzētu saglabāt iespēju strādāt un saņemt pilnu pensiju vismaz politiski represētajiem, nepalielinot viņiem arī pensionēšanās vecumu. Un tās tad būtu pašas elementārākās lietas, kas ir izlemtas jau pirms deviņiem vai desmit gadiem. Tā kā šis jautājums praktiski nav bijis ietverts arī apturētajā Pensiju likuma variantā, kurš ir Saeimā pieņemts, bet nav izsludināts, tad mēs uzskatām, ka šajā gadījumā Sociāldemokrātu partija par šo jauno grozījumu, kas pasliktina situāciju, ir tiesīga izteikt savu viedokli balsojot.

Mēs uzskatām, ka tās tiesības, ko neatkarīgā Latvijas valsts ir devusi politiski represētajiem, ar šo Pensiju likuma grozījumu variantu būtu kauns atcelt.

Mēs gribētu šajā gadījumā arī uzsvērt, ka sociāldemokrāti tāpat kā citas frakcijas ir saņēmuši nopietnas vēstules, kas liecina par sabiedrības attieksmi pret šiem grozījumu grozījumiem. Es citēšu Latvijas Pensionāru federācijas dokumentu, kas ir atsūtīts visām frakcijām 20.oktobrī: “Latvijas Pensionāru federācija nevar samierināties tikai ar grozījumu grozījumiem likumā par valsts pensijām, kas neatrisina pensionāru problēmas.” Un te ir minēta vesela virkne priekšlikumu, kas būtu jādara, lai gan lielāko daļu šo grozījumu mēs šeit neredzam. Tātad runa ir par to, kā reāli rīkoties, lai sociālo nodokli iekasētu no visiem strādājošajiem, lai viņiem nebūtu “griestu”, kā paaugstināt minimālo darba algu valstī, ka ir nepieļaujami iesaldēt pensiju indeksāciju vai arī to veikt vienreiz gadā, pie tam veikt to tikai simboliski.

Visas šīs lietas ir jārisina, un tāpēc sociāldemokrāti uzskata, ka labākais variants, kā rīkoties, būtu piedalīšanās referendumā, lai atceltu šos valdības izstrādātos un neveiksmīgos grozījumus pilnīgi neatkarīgi no šiem jaunajiem grozījumu grozījumiem.

Es šeit gribētu citēt vēl kādu vēstuli, ko Latvijas Invalīdu biedrības vārdā ir iesniedzis valdes priekšsēdētājs, kas aicina noraidīt šos grozījumus Pensiju likumā, kā arī grozījumu grozījumus.

Es gribu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir pilnīgi skaidra, kādā gadījumā mēs rīkosimies un ko mēs darīsim, ja mēs pieņemsim šos jaunos grozījumu grozījumus, jo mēs nostādām ļoti neveiklā situācijā zinātnes darbiniekus, pedagogus un daudzu citu ļoti nozīmīgu profesiju pārstāvjus. Tas nepieciešams, lai Latvijā būtu zināma izglītība, nākotne un labklājība. Un viens no šiem priekšlikumiem praktiski skar arī šos strādājošos pensionārus, turklāt ir pavisam skaidrs, ka daudzi zinātnieki, ja viņi saņems pensiju līdz 60 latiem, būs spiesti praktiski par velti strādāt savu zinātnisko darbu. Valdību veidojošajām partijām arī šajā gadījumā ir jādefinē šī situācija, vai tas ir nopietni. Mums ir pietiekami daudz vēstuļu, kas apliecina to, ka tā rīkoties nevajadzētu.

Vēl viens aspekts, kas mums katrā ziņā arī liekas ļoti nopietns. Mēs redzam šo situāciju, ka praktiski tad, ja šie grozījumu grozījumi stāsies spēkā, ekonomija nesasniegs pat 7 miljonus latu salīdzinājumā ar to, ka tie nestājas spēkā. Es gribētu arī uzsvērt, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir izstrādājusi daudz nopietnākus priekšlikums, kas gada laikā varētu dot nedaudz vairāk par 38 miljoniem latu ekonomiju, neskarot cilvēku pamattiesības.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Liels paldies sociāldemokrātiem, ka viņi beidzot ir atmodušies. Acīmredzot šīs vēstules viņus ir iedrošinājušas. Tas ir ļoti jauki, Baldzēna kungs, jo, kā jau jūs varat izlasīt tajā dokumentā, tas ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Jums laikam vispirms vajadzēja vēstules saņemt, lai tad nāktu runāt. Nekas, ir labi! Labāk vēlu nekā nekad...

Es gribētu uzsvērt, ka mēs atkārtoti piedāvājam šo priekšlikumu. Atkārtoti! Pirmo reizi mums nācās piekāpties vairākuma priekšā, bet tas nemainīja mūsu attieksmi, un mēs no jauna izvirzām šo savu priekšlikumu. Mēs vairākkārt esam apsprieduši savu attieksmi vispār pret strādājošiem pensionāriem, un tur ir par ko runāt. Tiešām tā ir taisnība, bet, ja mēs šodien varam vismaz kādai sabiedrības daļai skaidri un gaiši palīdzēt, turklāt tūlīt, tad tie noteikti ir politiski represētie. Par to laikam arī īpašu strīdu nevarētu būt.

Diemžēl šeit ir arī jāpasaka, ka mūsu valstī ir tāda savdabīga, es teiktu, uzpūtīga attieksme pret mūsu vēsturi, pret pagātni visās jomās - labāk būtu ātrāk aizmirst visu to, kas ir bijis; aizmirst tur visādas okupācijas, aizmirst leģionāru cīņas... Aizmirst visu, jo tad mūs it kā kaut kur tālumā labāk sapratīšot. Tāpēc nav brīnums, ka šī “aizmiršana” parādās ne tikai politiskos dokumentos un politiskajās nostādnēs, bet tā parādās arī tīri saimniecisko jautājumu risināšanā. Tieši tāpēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir atkārtoti iesniegusi šo priekšlikumu un atkārtoti aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Gribētu pateikt pateicīgus vārdus, ka Dobeļa kungam liekas, ka mēs esam pamodušies... Es varu pateikt tikai vienu - to, ka sociāldemokrāti ir vienojušies kopā ar pārējām opozīcijas partijām par noteiktu taktiku, kas ir pietiekami korekta. Šis referendums praktiski ir jau notiekoša lieta, tāpēc šajā brīdī grozījumu grozījumus iesniegt nav korekti. Taču šinī gadījumā pirms izšķirošā balsojuma mēs izdarām nelielu korekciju viena iemesla dēļ - šis priekšlikums šajos vecajos grozījumos netika minēts. Diemžēl arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas variantā tas netika iesniegts. Tāda ir mana pārliecība. Tomēr šeit es gribētu pateikt vienu svarīgu lietu, kas apliecina, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir ļoti korekti rīkojusies iepriekšējos grozījumos, par kuriem praktiski noritēs balsojums jau 13.novembrī, kad tautas nobalsošana tos novērtēs.

Es tikai mazliet atgādināšu šīs pamattēzes, kas notiks tad, ja šis likums stāsies spēkā, - tātad samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi, palielināsies bezdarbs, pieaugs bezdarbnieku skaits pirmspensijas vecumā, palielināsies slēptā nodarbinātība, palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā, būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī algoto sabiedrisko pagaidu darbu organizēšanai; būs nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai, un būs nepieciešami jauni līdzekļi likuma administrēšanai. Visu šo lietu godprātīgi ir sasummējis labklājības ministrs Roberts Jurdžs.

Praktiski šie grozījumu grozījumi principā nemaina šā likuma būtību, tāpēc mēs uzskatām, ka arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir izteikusi pietiekami profesionālu vērtējumu par referendumā balsojamo likumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runa ir ļoti konkrēti par politiski represētajām personām, nevis par Pensiju likumu vispār, un es runāšu ļoti īsi. Grūtības un ciešanas, ko ir piedzīvojuši šie cilvēki, nav iespējams dzēst un nav iespējams atlīdzināt ne fiziski, ne morāli. Nav iespējams atlīdzināt! Tā ir bijusi mūsu tautas nelaime, ka ļoti daudzi cilvēki nonāca šajos šausmīgajos apstākļos, un tagad runa ir tikai par vienu - mums faktiski vajadzētu nodrošināt šos cilvēkus, lai viņi, sasnieguši vecumdienas, varētu dzīvot bez jebkādas papildu slodzes, bez papildu strādāšanas, bet, ja nu nevaram to panākt - un tā tas šobrīd ir -, tad ļausim šajos apstākļos šiem cilvēkiem, ja viņi vēl to spēj un ja viņu darbs ir vajadzīgs attiecīgajās nozarēs, strādāt un saņemt vēl arī pilnu pensiju. Lūk, tāds ir jautājums! Un es arī domāju, ka par to mums tomēr ir jāizšķiras. Te nav runa par atsevišķām grupām, kas tiek izdalītas, kā te kādreiz no tribīnes skanēja. Te ir runa par politiski represētajām personām. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es rīkošos tāpat, kā visi līdz šim - es runāšu tikpat vispārīgi un arī par šo pašu lietu. Mans un mūsu priekšlikums būtu tāds: ir izdarīts šis lielais darbs, ko ir veikušas vasarā valdošās partijas, - trīs koalīcijas frakcijas. Viņas arī teica, ka nu vairs nedrīkstēs neko mainīt, jo viņas ir atradušas kaut kādu jaunu kompromisu. Tomēr tas liek domāt, ka ir iespējami arī vēl lielāki konstruktīvi ceļa meklējumi, tāpēc mūsu priekšlikums būtu tāds: sagaidīsim 13.novembri! Šodien galīgajā un pēdējā balsojumā novirzīsim šo dokumentu atpakaļ uz komisiju. Līdz ar to mums nekas nebūs iekavēts, bet būs radīta iespēja...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Urbanoviča kungs, es lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu.

J.Urbanovičs. Jā, paldies. Tātad gribu teikt, ka es aicinātu apsvērt, kamēr vēl ir laiks, jo pēc tam, kad būs noticis galīgais balsojums, vairs nebūs iespējas nedz runāt, nedz apsvērt. Es lūdzu valdošajām partijām kontaktēties un apsvērt to visu, lai galīgajā balsojumā tomēr noraidītu šo likumprojektu apmēram līdz kādam 14. novembrim. Pēc tam arī opozīcija varētu piedāvāt savus priekšlikumus, un tad varētu labot, ja gadījumā būs tāda iespēja. Paldies.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Uzskatu, ka šajos apstākļos nevar piekrist likumprojektā iecerētajai kārtībai, kura paredz strādājošajiem pensionāriem no 2000.gada 1.janvāra pārtraukt tās pensijas daļas izmaksu, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru, tas ir, 60 latus. Tā, protams, ir pozitīva atkāpe no pašreiz pieņemtajiem grozījumiem, saskaņā ar kuriem paredzēts vispār pārtraukt pensiju izmaksu strādājošajiem pensionāriem, ja pensija pārsniedz divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Taču mūsu viedoklis ir tāds, ka neviens nedrīkst liegt cilvēkam saņemt to, ko viņš pats ir nopelnījis. Pensijas tiek aprēķinātas pēc sociālo iemaksu lieluma, un tas ir noteikts ar likumu. Līdz ar to pensija kļūst par attiecīgās personas personīgo īpašumu.

Cits jautājums ir par lietderību indeksēt pensiju divas reizes gadā, par tālākajiem uzlabojumiem pašā pensiju aprēķināšanas metodikā, par apdrošināšanas stāža nepieciešamo pagarināšanu un par citu lietu labāku risināšanu nākotnē, lai visādā ziņā nepieļautu tādus simboliskus pensiju paaugstināšanas variantus kā, teiksim, 18 vai 42 santīmu apmērā.

Nebūt ne visi strādājošie pensionāri, kuri saņem lielāku pensiju par 60 latiem mēnesī, atteiksies no pensijas pārsnieguma virs šiem 60 latiem. Daļa pametīs algoto darbu, tādējādi ieplānotā ekonomija: 2,5 miljoni latu - šogad un 19 miljoni latu - nākamgad, kas ir minēta šajā anotācijā, var izpalikt. Bez tam samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Ir arī cits tautsaimniecības aspekts. Tai daļai pensionāru, kuri izvēlēsies pensiju un pametīs algoto darbu, būs vajadzīgs darba vietu aizpildījums, jo esošās algas plus minētie 60 lati...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, es vēlreiz esmu spiests aizrādīt debatēs runājošajam deputātam, ka mēs pašlaik apspriežam 7. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu.

A.Kalniņš. ...Tāpēc mans viedoklis ir tāds, ka šīs normas izskatīšana likumprojektā šobrīd un tādā variantā tālākai virzīšanai nav lietderīga.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Varbūt tagad varētu paklausīties kādu brīdi! Zālē ir patīkama rosība, troksnis... Tad frakcijas atcerēsies savus jautājumus...

Cienījamie kolēģi! Šeit man gribētos pajautāt arī šiem kvēlajiem “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aktīvistiem, kuri uzstājas: “Kā intereses šinī brīdi jūs pārstāvat?” Man ir sajūta, ka jūsu vidū, kuri sēž šinī zālē, ir vairāki politiski represētie. Es, protams, saprotu jūsu uztraukumu par to, lai arī nākamajā gadā varētu savienot gan šo politiski represētā pensiju, gan arī darbu Saeimā, jo citādi diemžēl jums, cienījamie kungi, būs jāatsakās no kaut kādas naudas summas. Šeit es sajūtu, ka ir tieši konkrēts, piedodiet, lobisma gadījums.

Es pasaku tā: protams, mūs tas neskar, un mēs gaidīsim 13.novembri, kurā tauta pateiks visu, ko viņa domā par šo pensiju sistēmu, bet es tomēr uzskatu, ka savā ziņā tas, protams, ir jūsu, valdošās koalīcijas, jautājums, iekšējais jautājums, un tāpēc būs interesanti paskatīties, kā jums, kungi, ir ar to morālīti.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Ja mēs paskatāmies tajos grozījumos, kas pašlaik ir izvirzīti uz referendumu, tad redzam, ka šajos grozījumos tomēr ir mazliet humānāka pieeja nekā pašreiz iesniegtajā redakcijā. Jo pašreiz iesniegtā redakcija ir salikusi visu vienā maisā - visas pensijas, kādas šodien valstī pastāv. Gan apgādnieka zaudējuma pensiju, gan invaliditātes pensiju, gan vecuma pensiju, gan izdienas pensiju, gan speciālās pensijas, kas ir arī represētajiem cilvēkiem. Rodas jautājums: kādu humānu apsvērumu dēļ cienījamie tautas kalpi ir mēģinājuši visu salikt vienā maisā, tajā skaitā arī apgādnieka zaudējuma pensiju... cilvēkus, tās sievietes - Slapiņa sievu, Salmiņa sievu, kas gāja par Latvijas neatkarību, viņu vīri gāja cīnīties par Latvijas neatkarību un par to nolika savu galvu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - otro reizi.

J. Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Runa taču šinī gadījumā ir tikai par konkrēto priekšlikumu - par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu ļaut politiski represētajiem strādāt un saņemt pilnu pensiju, ne par ko citu. Jā, protams, te var nākt un runāt, par ko grib, un te var runāt par to, ka tas ir kaut kāds savdabīgs lobisms... Nu, ja mēs uzskatām, ka daudz cietušu cilvēku atbalstīšana ir lobisms... nu šo vārdu autors izskatās vienkārši jocīgs.

Tā ka es gribētu aicināt izteikt savu attieksmi pret šo mūsu konkrēto priekšlikumu. Mēs to izvirzām tāpēc, ka tā ir viena no iespējām kaut kādā veidā saglabāt iespējamo palīdzību politiski represētajiem - dot viņiem iespēju strādāt un saņemt pilnu pensiju.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Pavisam īsa replika. Es tomēr nevarēju atturēties pēc Lujāna izteicieniem.

Lujāna kungs, jums vēl ļoti tālu līdz pensijai, bet jūs represēja, šķiet, 1989.gadā, kad jūs ar plakātiem uzstājāties pret savas partijas pašreizējo priekšsēdētāju. Tad, kad jums tuvosies pensijas vecums, jūs sapratīsiet, kāpēc ir šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 1, atturas - 44. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs. 8. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas, frakcijas “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 27.punktu sakarā ar to, ka šīs normas tagad ir iekļautas citos pantos. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

A.Požarnovs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas banku””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1184-a. Komisijā priekšlikumi attiecībā uz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” otro lasījumu netika saņemti. Vienīgi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ierosināja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas nosaka, par kuru periodu piemērojams minētais grozījums - precīzāk sakot, sākot ar kuru periodu piemērojams minētais grozījums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījums likumā “Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās””.

V.Kezika. Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1213. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam, un es aicinu deputātus atbalstīt piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bičevskis.

M.Bičevskis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” trešajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā ziņos deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šis ir trešais lasījums likumprojektam “Par būvdarbiem, piegādi, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām”. Tas ir dokuments nr.1221.

2.lapaspusē ir 1.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, - papildināt 1.panta 1.punktu ar jaunu apakšpunktu “c”: “kanalizācijas tīklu un attīrīšanas iekārtu ierīkošana un apsaimniekošana”. Priekšlikums ir no atbildīgās komisijas, un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 2.priekšlikums - deputāta Vītola priekšlikums - izveidot 3.panta tekstu kā pirmo daļu un papildināt pantu ar jaunu otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. Pārejam uz 11.lapaspusi, kur ir 3.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, - izteikt 8.pantu šeit minētajā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalniņš. Nākamajā, 13.lapaspusē, ir 4.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, - izteikt 11.panta ievaddaļu labākā, precīzākā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 5.priekšlikums - arī tas ir no Juridiskā biroja - izslēgt vārdu “preču” 13.panta otrajā sadaļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. 16.lapaspusē ir 6.priekšlikums - aizstāt vārdus “par vienību cenām” ar citiem vārdiem. Komisijas precizēto redakciju lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 7.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja, - aizstāt vārdus “laika ierobežojumus” ar vārdu “termiņus”. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Kalniņš. Tālāk, 20.lapaspusē, ir 8.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, - aizstāt skaitli “48” ar skaitli “20”. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kalniņš. 23.lapaspusē ir 9.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, - aizstāt vārdus “laika ierobežojumus” ar vārdu “termiņus”. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Līdzīgs ir arī 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Tālāk, 26.lapaspusē, ir 11.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir terminu precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Tālāk. Ir jāpasaka piezīme, ka tā dokumenta 27.lapaspusē, kas jums, deputātiem, ir izdalīts šodien, tika tīri redakcionāli... tehnisku iemeslu dēļ izlaists 4.punkts. Protams, te nav par to jābalso. Vienkārši jūs informējam, ka teksts ir precizēts ar papildinājumu, ko parakstījis ir komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Kalniņš. 30.lapaspusē ir 12.priekšlikums - deputāta Vītola priekšlikums izslēgt 27.panta otro daļu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 13.priekšlikums, kas ir no atbildīgās komisijas, - izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. Juridiskais birojs ir iesniedzis. 14.priekšlikumu - izslēgt vārdu “juridiskais”. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš. 15.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Ierosina pāriet uz terminu “iepirkumu procedūras”, un arī turpmākajā likumprojekta tekstā šādas izmaiņas lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. 34.lapaspusē ir 16.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Tas ir redakcijas precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Kalniņš. 35.lapaspusē ir 17.priekšlikums, kas ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir terminu precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Kalniņš. Arī 18.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Arī tas ir iesniegts terminu uzlabošanas nolūkā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Komisija ir atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu, ka likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu kopumā šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un “TILTS Communications” līguma izpildes analīzei un SIA “Lattelekom” tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai” un lēmuma projektu par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu šajā komisijā. Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies. Tie tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Tagad izskatīsim likumprojektu “Nacionālo bruņoto spēku likums”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1222. Tas ir Nacionālo bruņoto spēku likuma projekts, kurš ir sagatavots trešajam lasījumam.

1.priekšlikums - Latvijas Republikas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska redakcionāls priekšlikums. Atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2.priekšlikums arī ir Kristovska kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtajā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 4.priekšlikums ir Kristovska kunga sakārtojošs priekšlikums. Arī tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 5.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, ir redakcionāls, un arī tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 6.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums. 7.priekšlikums - Kristovska kunga priekšlikums. Tur ir 3.punkts papildināts ar militārpersonām. Arī tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav, pieņemts.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī ir pieņemts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 9.priekšlikums ir redakcionāls precizējums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 10.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 11.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 12.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 13.priekšlikums, ko Kristovska kungs iesniedza, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 14.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 15.priekšlikums arī pieņemts.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Arī 16.priekšlikums, kuru iesniedzis ministrs, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 17.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 18.priekšlikums, kuru iesniedzis Kristovska kungs, arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 19.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 20.priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs, pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 21.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 22.priekšlikums ir redakcionāls priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 23.priekšlikums izraisīja diezgan nopietnas debates un ar balsu vairākumu tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Atvainojiet! Atklājam debates. Ģirts Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Šis ir, manuprāt, diezgan svarīgs priekšlikums. Es tomēr aicinu atbalstīt ministra viedokli, jo, kā mēs zinām, šajā likumprojektā jau tika pieņemtas nelielas izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku komandējošajā struktūrā. Līdz šim Nacionālo bruņoto spēku komandierim nebija vietnieka, un tas bija diezgan jūtams trūkums mūsu Nacionālo bruņoto spēku administrēšanā. Tagad vietnieka amats ir likumā ielikts, un līdz ar to struktūru veido komandieris, komandiera vietnieks un Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri, tā ir tā saucamā vadības ķēde vai vadības hierarhija. Protams, komandierim ir vajadzīga arī darba institūcija, un tāda ir izveidota - šī darba institūcija ir Nacionālo bruņoto spēku štābs, un štāba priekšnieks faktiski ir komandiera pakļautībā esoša persona, kura nodarbojas ar komandiera pienākumu izpildi - kontrolē, vada, administrē komandierim pakļautos cilvēkus štābā. Lai nerastos situācija, ka šajā vadības ķēdē ir disproporcijas vai arī ka trīs cilvēki tiek ieteikti, iecelti amatos, apstiprināti dažādās politiskas atbildības institūcijās, un lai labāk administrētu iekšējo darbu, es esmu iesniedzis priekšlikumu, ka Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks būtu uz komandiera priekšlikuma pamata jāapstiprina aizsardzības ministram. Tas vajadzības gadījumā ļaus komandierim ātrāk, efektīvāk rīkoties, mainīt štāba priekšnieku, ja štāba priekšnieks varbūt neatbildīs, teiksim, savu pienākumu izpildīšanai vai ja kāda cita apsvēruma dēļ būs nepieciešams mainīt štāba priekšnieku.

Tātad mans priekšlikums būtu atbalstīt manu priekšlikumu, lai mēs sistematizētu, atbilstoši NATO principiem konkretizētu Nacionālo bruņoto spēku vadības ķēdi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums. Lūdzu, kolēģi, balsot par 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 23. - aizsardzības ministra Ģirta Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 35, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. 24.priekšlikums ir Kristovska kunga priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts 25. - Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 24.un 25.priekšlikumu.

Dz.Kudums. 26.priekšlikums - Kristovska kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 27.priekšlikums, kas arī ir Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Arī 28.priekšlikumu, ko Kristovska kungs iesniedza, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 29.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums. 30.priekšlikumu, ko iesniedzis Kristovska kungs, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Arī 31.priekšlikumu, Kristovska kunga priekšlikumu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 32.priekšlikums, ko iesniedzis Kristovska kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 33.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. Un arī 34.priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Lūgums pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Nacionālo bruņoto spēku likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr.1196 un nr.1113. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 12.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa kodeksā”. Šos labojumus bija iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”, bet faktiski šos te grozījumus bija sagatavojusi organizācija “Glābiet bērnus!”. Izskatījusi šo likumprojektu, komisija pieņēma lēmumu - neatbalstīt šo likumprojektu, bet izveidot darba grupu, kurai būtu jāizstrādā alternatīvs likumprojekts. Ciešā sadarbībā Aizsardzības un iekšlietu komisija un Parlamentārā izmeklēšanas komisija pedofilijas lietā izveidoja darba grupu, kura tad arī izstrādāja nepieciešamos grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Taču pirms tam ir jālemj par desmit deputātu ierosinājumu - atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

J.Ādamsons. Jā, komisija ir izskatījusi arī iespēju atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņēma lēmumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu ilgt līdz mēnesim, lai mēs jau šajā gadā varētu šos grozījumus pieņemt, tāpēc ka šie grozījumi skar bērnu aizsardzību.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (reģistrācijas numurs 380). Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Protams, neiebilstot pret to, ka šo projektu var atbalstīt pirmajā lasījumā, es gribētu izmantot iespēju un izteikt vienu savu priekšlikumu, ko acīmredzot iesniegšu uz otro lasījumu.

Es runāšu par tā saucamo mājas arestu. Sakiet, lūdzu, ko Latvijas valstij labu dod šis te mājas arests? Es nevaru tur neko labu ieraudzīt. Sliktu gan es tur varu ieraudzīt. Pirmkārt, tas valstij pamatīgi izmaksā, sākot jau ar šajā arestā iesaistīto apsardzi un dažiem citiem izdevumiem. Tālāk. Tas dod zināmas priekšrocības, un, protams, šīs priekšrocības atkal izmanto privileģētas personas. Šajā mājas arestā pavadītais laiks tiek ieskaitīts arī vispārīgajā soda izciešanas laikā. Līdz ar to, tā kā šis likums tagad ir pavērts vaļā, mums ir iespēja iesniegt arī citus priekšlikumus.

Nenoliedzot apskatāmo priekšlikumu nepieciešamību, es aicinu apdomāt vēl arī šo lietu. Ir laiks mums atteikties no šā te jēdziena - “mājas arests”. Mēs varam domāt par kādu citu iespēju, bet tikai ne par šādu, kas faktiski valstī privileģētām personām ļauj lieliski izmantot mūsu likumu vājumu, un es domāju, ka arī pavisam nesenais piemērs ļoti skaidri par to liecina.

Aicinu apdomāt šo iespēju.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu! Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Gan darba grupā, kura strādāja pie šā alternatīvā Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, gan Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pedofilijas lietā sēdē deputāti secināja, ka ir virkne Kriminālprocesa kodeksa pantu, kurus acīmredzot vajadzētu grozīt, bet pirms tam tos rūpīgi arī apspriest. Neapšaubāmi, apspriešanas vērts būtu arī priekšlikums, ko izteica Dobeļa kungs, bet mums būtu arī jādiskutē un jāpieņem lēmums par iespējamajiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksa 55. un 49. pantā, tāpēc ka mēs bieži vien nonākam pie absurdām lietām, ka tiesa izskata, pieņemsim, krimināllietu, kur apsūdzētais tiek turēts aizdomās par narkotiku vairumtirdzniecību, bet viņš saņem nosacītu sodu. Tas pats skar Kriminālprocesa kodeksa 49.pantu, kur sodi tiek piespriesti zemāki par iespējamo zemāko robežu. Un tāpēc mums tik tiešām acīmredzot komisijās vajadzēs ļoti nopietni izdiskutēt šos jautājumus, lai jau šogad pieņemtu konkrētus lēmumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanu!

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20. novembri un par izskatīšanas termiņu - 2.decembri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1158 un nr.1216.

1998.gadā Latvijas cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji dubultīgi pārsniedza 1996.gada rezultātus. Pirmo reizi Latvijas valstī izveidojās tāda situācija, ka vietējie ražotāji Latvijas valstij bija saražojuši cukuru aptuveni nepieciešamajā daudzumā. Tā ir situācijas viena puse.

Situācijas otra puse ir tāda, ka neveiksmes un Jēkabpils cukurfabrikas darbības apturēšana arī radīja šādas tādas problēmas, tādējādi viss šis problēmu kopums noveda pie tā, ka diemžēl Latvijas valstī ir pienācis laiks ieviest cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas kvotas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu, atzina to par nepieciešamu un aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Slakteris. Komisijas vārdā iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 10.novembri.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies.

Nākamais likumprojekts - “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie deputāti! Darbam nepieciešams dokuments nr.1220. Komisijā uz otro lasījumu tika iesniegts priekšlikums par 4.pantu. Tas ir deputāta Deņisova priekšlikums par normu, kas nosaka procentus, kuri likumā par valsts budžetu paredzēti nodarbinātības speciālā budžeta izlietošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es varētu arī motivēt, kāda iemesla dēļ.

Šobrīd šis skaitlis jeb šis apjoms, kāds tiek novirzīts bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai, ir aptuveni 7% no šā kopējā budžeta. Līdz ar to šī norma, šie 10%, nebūt nepasliktina situāciju, drīzāk gan uzlabo. Lūdzu arī jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Deņisova pirmo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Deņisova priekšlikums 5.pantā, viņš lūdz izslēgt normu “kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu”. Jāteic, ka gan šis, gan arī visi pārējie deputāta Deņisova priekšlikumi īstenībā lūdz apgriezt tās normas, kas darbojas šobrīd, taču, kā mēs zinām, šīs normas ir nedaudz varbūt… es gribētu teikt, par labvēlīgām mūsu finansiālajai situācijai un nebūt neveicina cilvēkus aktīvi meklēt darbu bezdarba gadījumos. Viņiem bieži vien ir pat izdevīgāk saņemt šo bezdarbnieka pabalstu. Komisija šo priešlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - deputāta Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 40, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Deņisova priekšlikums par 7.panta pirmās daļas apakšpunktiem, kas īstenībā ierosina atgriezties pie iepriekšējās… pie pašreizējās situācijas un noteikt, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir mazāks apdrošināšanas stāžs, ir it kā salīdzinoši labāka situācija, lai varētu saņemt bezdarba pabalstu. Mūsuprāt, mums tiešām ir jārada labāka situācija tiem cilvēkiem, kuriem šis apdrošināšanas stāžs ir augstāks. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. - deputāta Oļega Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 4. - deputāta Deņisova priekšlikums - ierosina izslēgt likumprojekta 7.panta piekto daļu. Šī piedāvātā norma šobrīd paredz noteikt maksimāli pieļaujamo bezdarbnieku pabalsta apmēru. Deņisova kungs uzskata, ka šis bezdarbnieku pabalsta apmērs varētu būt bezgalīgs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Un pēdējais ir deputāta Deņisova priekšlikums par likumprojekta 9.panta trešo daļu, kas arī regulē bezdarbnieku pabalsta izmaksas atkarībā no bezdarba ilguma. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputāta Oļega Deņisova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 37, atturas - 22. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Vairāk priekšlikumu nebija saņemti. Tā ka lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 20, atturas - 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča. Lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 11.novembrim.

Sēdes vadītājs. 11.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu: “Lūdzu izmainīt manu balsojumu darba kārtības jautājumā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” par 7.priekšlikumu, jo es balsoju “par”, bet izdrukā ir “pret”.”

Nākamais likumprojekts - “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Ārlietu komisija aicina akceptēt Latvijas Republikas un Moldovas Republikas valdības līgumu, kas parakstīts septembrī, un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” steidzamību? Miroslavs Mitrofanovs? Nē! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Labanovskis. Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Miroslavs Mitrofanovs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodienas darba kārtībā ir līgums ar Moldovas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Parasti tādi līgumi Saeimā tiek apstiprināti vienbalsīgi un bez debatēm. Droši vien šodien arī līgums ar Moldovu tiks apstiprināts ar visu frakciju atbalstu.

Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” arī balsos par šo līgumu, jo starpvalstu sadarbības veicināšana ir viena no mūsu frakcijas prioritātēm, bet tajā pašā laikā mēs gribam pievērst uzmanību vienai būtiskai netaisnībai, kura atkārtojas gandrīz vai katrā starptautiskajā līgumā, kuru noslēdz mūsu Ārlietu ministrija. Arī līgumā ar Moldovu atkal netiek minēti Latvijas nepilsoņi, ar to valsts atsakās aizsargāt Latvijas nepilsoņu ekonomiskās tiesības un intereses. Līgumā mēs atkal lasām, ka līgumslēdzējas puses ir atzinušas par ieguldītājiem savā teritorijā tikai abu valstu pilsoņus. Mēs gribam atgādināt, ka valsts institūciju, tajā skaitā Ārlietu ministrijas, pienākums ir rūpēties par nodokļu maksātāju interesēm. Katrs trešais nodokļu maksātājs mūsu valstī ir nepilsonis, bet gandrīz katrā starptautiskajā līgumā, kuru gatavo Ārlietu ministrija, katra trešā nodokļu maksātāja intereses ir pilnīgi ignorētas. Tas ir ne tikai netaisnīgi attiecībā uz nepilsoņiem, bet arī līgumslēdzēju pušu līdztiesības principu pārkāpums. Piemēram, Latvija uzņemas pienākumu simtprocentīgi aizsargāt visu Moldovas iedzīvotāju tiesības savā teritorijā, bet Moldova apņemas aizsargāt tikai 70% Latvijas iedzīvotāju savā teritorijā.

Diemžēl mēs šeit un tagad nevaram grozīt starptautiskus līgumus, bet mēs neticam, ka līguma sagatavošanas posmā nav iespējams iekļaut arī nepilsoņu definīciju līguma tekstā. Ja Ārlietu ministrijas speciālisti nezina, kā formulēt attiecīgu normu līgumā, tad mēs, mūsu frakcijas speciālisti, labprāt palīdzēsim, bet, ja ministrija negrib pildīt savus pienākumus un aizsargāt Latvijas iedzīvotāju intereses ārzemēs, tad tāda ministrija mums nav vajadzīga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis. Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otro lasījumu!

R.Labanovskis. Ierosinu balsot arī par otro, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Ārlietu komisija piedāvā jūsu uzmanībai dokumentu nr.1138 un lūdz atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Labanovskis. Es atļaušos atgādināt, ka šis likums savulaik jau tika parakstīts, bet aģentūra to neatzina, jo Latvija kļuva par aģentūras dalībvalsti vēlāk - 1997.gadā, tāpēc tagad ir nepieciešams parlamenta akcepts. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

R.Labanovskis. Lūgums nobalsot arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts dokuments nr.998 ar lūgumu pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā, ņemot vērā Latvijas Republikas izdarītās atrunas. Citu priekšlikumu starpposmā nebija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais ir likumprojekts “Valsts meža dienesta likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Strādāsim ar dokumentu nr.1226. Tajā ir redzami komisijas saņemtie priekšlikumi. Pirmais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās nodaļas nosaukuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 1.panta pirmo daļu, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta pirmo daļu. Abi šie priekšlikumi ir par panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 1.panta otro daļu, kas nosaka dienesta centrālā aparāta struktūru. Komisija ir saņēmusi par šo pašu daļu arī deputātes Seiles priekšlikumu un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Pēc diskusijām kopējā divu komisiju sēdē mēs vienojāmies neatbalstīt deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto redakciju. Taču šī redakcija tiks vēl precizēta attiecībā uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Valsts meža dienesta uzdevumos un funkcijās ir minēts, ka tam ir jāveic vienota kontrole, lai realizētu vienotu valsts meža politiku. Taču šajā pantā ir paredzēti daži izņēmumi. Kad Valsts meža dienests koncepciju izstrādāja, tika nolemts, ka viņi varēs kontrolēt šos meža likumus visā Latvijas teritorijā, visos īpašumā un lietojumā piešķirtajos mežos. Diemžēl šā panta otrajā daļā ir paredzēts izņēmums - īpaša struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai. Kas šī struktūrvienība ir, tas ir paskaidrots nākamajā panta daļā. Tā ir Meža pētīšanas stacija. Meža pētīšanas staciju (pašreiz to sauc “Kalsnava”) ir paredzēts paplašināt un dažādos Latvijas reģionos izveidot tai arī struktūrvienības. Tai nevajadzētu atrasties Valsts meža dienesta pakļautībā un sastāvā, jo tad Valsts meža dienestam atkal ir jāsāk veikt kaut kādas saimnieciskas funkcijas. No šā viedokļa skatoties, lai būtu pilnīgi vienādas tiesības visiem meža izmantotājiem, es ierosinu šo īpašu uzdevumu struktūrvienību izslēgt no teksta. To esmu ierosinājusi gan šajā savā priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, gan arī 7.priekšlikumā, par kuru es atkārtoti runāt nenākšu.

Ja Meža pētīšanas stacijai ir vajadzīga citādāka mežu izstrādāšanas kārtība, tad jāņem vērā, ka tai, tāpat kā Gaujas Nacionālajam parkam, ir šādas tiesības noteiktas citos likumos, piemēram, Meža likumā un likumā par Gaujas Nacionālo parku. Nevar sajaukt atkal saimnieciskās funkcijas kopā ar uzraudzības funkcijām, jo mēs gribējām Valsts meža dienesta funkcijas nodalīt, lai tās būtu vienīgi uzraudzības un aizsardzības funkcijas.

Es aicinu ieklausīties tajā, ko es nupat teicu. Saeimas Juridiskais birojs neatkarīgi no manis ir izdarījis līdzīgu secinājumu. Diemžēl tas komisijā ir noraidīts. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, apspriežot šo jautājumu kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tika izteikts viedoklis, ka redakciju varētu precizēt attiecībā uz trešo lasījumu. Taču vieglāk būs šo redakciju precizēt tad, ja mēs nepieļausim jau šobrīd, otrajā lasījumā, īpašas saimnieciskas struktūrvienības veidošanu Valsts meža dienesta sastāvā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Nepieciešamība sakārtot meža saimniecību mūsu valstī ir vedinājusi valdību izstrādāt rindu likumprojektu, to skaitā arī Valsts meža dienesta likumu.

Godājamie deputāti! Sakārtot - tā ir apsveicama vēlme, taču mums ir jārunā arī par tiem juridiskajiem aspektiem - kādā veidā pareizi sakārtot, lai nerastos pretrunas vispārējā valsts pārvaldes sistēmā.

Ja mums rodas jautājums, vai 1.pants, kas ir par Valsts meža dienesta statusu, ir precīzi formulēts, tad es gribētu aicināt atbildīgo komisiju kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un valdību vēl pastrādāt pie 1.panta redakcijas. Jo pēc šā likuma izanalizēšanas man ir pilnīga pārliecība, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde. Ja tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad atbilstoši arī papildināsim 1.pantu, kad likumprojektu skatīsim trešajā lasījumā. Jāatzīmē, protams, ka tā reizē ir arī civildienesta iestāde (jo ne visas pārvaldes iestādes ir civildienesta iestādes un ne visas civildienesta iestādes ir pārvaldes iestādes). Var, protams, šajā sakarā strīdēties, bet nekādā ziņā nav šaubu par to, ka tā ir valsts pārvaldes iestāde. Tātad pie vārdiem “civildienesta iestāde” vajadzētu pielikt arī vārdus “valsts pārvaldes iestāde”.

Otrām kārtām, ir šie nebeidzamie strīdi par juridiskajām personām. Ja reiz tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad viņa uzstājas valsts vārdā, viņa ir valsts varas orgāns, un viņa reizē ir valsts pārvaldes orgāns, un viņa ir vienotas valsts varas sastāvdaļa. Līdz ar to juridiska persona ir tikai viena. Juridiska persona ir valsts. Nav nepieciešamības šeit runāt par to, vai atsevišķas struktūrvienības ir vai nav juridiskas personas. Tas ir iekšējā nolikuma, budžeta iekšējās pārdalīšanas un šo struktūrvienību vadītāju kompetences līmeņa jautājums.

Es atļaušos atgādināt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti pretimnākošu un pareizu izpratni demonstrē jautājumā par Valsts administrācijas skolas un Valsts pārvaldes reformas biroja statusu. Mēs vispār atsakāmies no šiem formulējumiem likumā. Bija valdības izdarītie grozījumi, kas tika pieņemti Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā un kas tika virzīti uz izskatīšanu otrajā lasījumā. Mēs atteicāmies no jēdziena formulēšanas - ir vai nav juridiska persona. Juridiska persona mums jāformulē citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm nav nepieciešamības formulēt juridiskas personas jēdzienu.

Tātad trešajā lasījumā būtu jāsakārto 1.pants. Tādējādi vairs nebūs nepieciešamības strīdēties par to, vai pati šī institūcija un tās struktūrvienības ir vai nav juridiskas personas. Un es aicinu tālāk pārdomāt arī meža pētīšanas stacijas “Kalsnava” statusu. Tā nav valsts pārvaldes iestāde. Tātad tai nebūtu vietas šajā struktūrā. Taču tai nav jānodarbojas un tā nenodarbosies ar saimnieciskiem jautājumiem, un acīmredzot tai nebūs vietas jaunajā akciju sabiedrībā. Acīmredzot Zemkopības ministrijai tā jāņem tiešā ministrijas pakļautībā, attiecīgi nedodot tai pārvaldes funkcijas. Tomēr tā tiek finansēta no valsts budžeta un ir atzīstama par tādu iestādi, kura nav pārvaldes iestāde, bet reizē tā nav arī ar saimnieciskām funkcijām. Tā ir vienkārša iestāde, kurai ir jābūt Lauksaimniecības ministrijas pārraudzībā.

Komisijas vārdā es aicinu trešajā lasījumā šos jautājumus juridiski sakārtot.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis jautājums tika izskatīts Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijā, un tur arī es mēģināju izskaidrot Seiles kundzes viedokļa jeb priekšlikuma pareizību un atbilstību tam, kas notika Zemkopības ministrijā, gan PAO projekta ietvaros, gan Pasaules bankas audita ievaros. Tur tika mēģināts sadalīt funkcijas - tas ir, politikas veidošanas funkcijas paturēt Zemkopības ministrijas pārziņā, bet likumu administrēšanu un kontroles funkciju nodot kontroles dienestiem, un saimniecisko un šinī gadījumā arī zinātnisko funkciju nodot attiecīgā pārraudzībā un pakļautībā.

Tādēļ es gribētu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un aicināt arī pārējos deputātus atbalstīt to. Jo reāli ir tā, ka gan “Kalsnava”, gan Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu mežsaimniecība nodarbojas gan ar zinātnisko, gan ar saimniecisko funkciju, un valsts pasūtījums šīm abām iestādēm varētu būt, dabīgi, tikai attiecībā uz zinātnisko darbību.

Sēdes vadītājs. Jānis Škapars - Tautas partijas frakcija.

J.Škapars (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu akcentēt tikai vienu momentu attiecībā uz zinātniski pētniecisko staciju “Kalsnava”. Ir taisnība Linardam Muciņam, ka šī institūcija ir valsts pārvaldes institūcija, bet tajā pašā laikā šai institūcijai ir tādas funkcijas kā meža zinātniskā izpēte, ilglaicīgu zinātnisko pētījumu veikšana mežsaimniecībā. Tas pirmkārt.

Otrkārt. 15.punktā ir teikts: “sniedz informāciju un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un meža normatīvo aktu prasībām”. Ja šī institūcija grib sniegt konsultācijas, ja tā ir šajā ziņā specifiska, tad tai ir jābūt pietiekamai informācijai, pietiekamām zināšanām par mežsaimniecības jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka tagad nebūtu lietderīgi balsot par zinātniski pētniecisko staciju “Kalsnava”, bet vajadzētu atstāt to trešajam lasījumam - nopietnai izpētei.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Tik tiešām jāsaka, ka visu šo debašu būtība jeb “sāls” bija šī meža pētīšanas stacija un jautājums par tās vietu šajā pārvaldes struktūrā. Un tieši tāpēc, ka šis jautājums ir pietiekami jutīgs un ir vēlme precīzi nodalīt pārvaldes funkcijas no saimnieciskām un ļoti precīzi tās definēt, bija šāds priekšlikums - tā kā ir ļoti daudz priekšlikumu arī par citiem pantiem, šobrīd būtu vēlams šo diskusiju neizvērst, bet izvērst attiecībā uz trešo lasījumu, kad būs saņemta arī papildu informācija no Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta. Šobrīd lūdzu atbalstīt komisijas viedokli. Mēs piekrītam ļoti daudziem debatētājiem, to skaitā arī Muciņa kungam, un mēs debatēsim tad, kad gatavosim trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Priekšlikumi par 1.panta otro daļu ir jāizskata šādā secībā: vispirms 6., pēc tam 5. un pēc tam 4.priekšlikums.

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas viedokli par 6.priekšlikumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 8, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir 5. - deputātes Annas Seiles priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 19, atturas - 38. Priekšlikums nav pieņemts.

6. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Tālāk - 7.priekšlikums.

A.Poča. 7.priekšlikums šobrīd nav balsojams. Un līdzīgi nav balsojams arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Es vēlreiz gribu akcentēt, ka arī par šiem priekšlikumiem mēs pieņēmām lēmumu debatēs - atlikt tos uz trešo lasījumu.

Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 1.panta ceturtās daļas izslēgšanu. (No zāles deputāte A.Seile: “Noņemu!”)

Sēdes vadītājs. Tiek noņemts. Paldies.

A.Poča. 2.pants. Par to ir Juridiskā biroja 10.priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta otrās daļas 1.punkta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Nākamais ir līdzīgs Juridiskā biroja 12.priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 13.priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt 2.panta otrās daļas 3.punktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja par šo pašu daļu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas precizē to, kādus normatīvos aktus izstrādā Valsts meža dienests. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Poča. Jā, 15.arī... Paldies.

16. ir deputātes Seiles priekšlikums - precizēt 2.panta otrās daļas 11.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Čevers.

J.Čevers (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Ir jūtams, ka, rakstot šo likumu un nedaudz grozot pirmajā lasījumā pieņemto 1.panta 11.punkta redakciju, pietrūkst ugunsdrošības vai vismaz filoloģijas speciālistu klātbūtnes. Mēģināšu šo robu tagad novērst.

Aiz šiem diviem vārdiņiem, ko ietver šis punkts, - “organizē” un “ierobežo” - es saskatu lielus zemūdens akmeņus, kas mežu uguns aizsardzības sistēmu var pakļaut triecienam.

Vispirms par to, ko nozīmē jēdziens “organizē”. Šķiet, ka pat lingvisti šo vārdu traktē dažādi, bet juridiskās atbildības robežās tā izvērtējums ir pavisam izplūdis. Jā, bija tādi laiki, kad organizēja vieni, darīja otri, atbildēja trešie. Ugunsdrošības jomā tas izpaudās īpaši spilgti. Man 60.gadu vidū, uzsākot dienestu, vēl izdevās pastrādāt pilsētas ugunsdzēsēju komandā, kas bija veidota pēc Latvijas brīvvalsts pirmā posma parauga. Tā bija tiešā ugunsdzēsības darbu veicēja. Protams, ar pilnu sparu funkcionēja arī viens no sociālisma iekarojumu atribūtiem - Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienests, kas bija unitāra, militarizēta iestāde Iekšlietu ministrijas sastāvā jeb vēl viens bēdīgs šā orgāna papildinājums. Savukārt likumiem pakārtotie normatīvie akti atbildību par ugunsdrošību pieprasīja no tā dēvēto tautas saimniecības objektu vadītājiem.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, ir izdevies vairāk vai mazāk veiksmīgi optimizēt šo jomu un izveidot vienotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kurš arī budžeta deficīta apstākļos tikai ar ārvalstu humāno palīdzību vien ir spējis modernizēties, un šinī jomā mēs savu zemi varam uzskatīt par puslīdz drošu vietu.

Ejot cauri visām šīm peripetijām, vienotu apsaimniekošanas, aizsardzības un atbildības principu ir izdevies nosargāt tikai vienai nozarei - valsts meža apsaimniekotājiem. Būtu lieki minēt vēl kādus argumentus, lai pierādītu, ka organizēšana, veikšana un atbildība būtu saglabājama tikpat cieši kā Svētā trīsvienība. Tāpēc ir loģiski, ka izveidotajai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” palika arī visi mežu uguns aizsardzības spēku līdzekļi. Es nesaprotu, kālab to izmantošana (kaut arī tikai organizēšanas formā) būtu jānodod Valsts meža dienestam. Varbūt tam būtu atstājama tikai tīrā ugunsdrošības uzraudzības funkcija? Vai varbūt aiz tā slēpjas vēlēšanās likvidēt vēl vienu nozari, kura tiešā veidā nedod ienākumus?

Jau gadu desmitiem ilgi ir saglabāts Meža uguns aizsardzības dienests. Tādi precedenti jau ir bijuši, vismaz es tādu esmu pārdzīvojis, vadot, teiksim, Jelgavas ugunsdzēsības dienestu. Šodien tur vairs nav tādas rūpnīcas kā RAF, nepastāv arī rūpnīcas ugunsdzēsības problēma, bet kādreiz tīri modernā ugunsdzēsības depo vietā šodien ir kārtējā bodīte, kaut gan šī ēka ir puslīdz moderna un funkcionāli būtu piemērota ugunsdzēsības vajadzībām, kas Jelgavas pārupes daļai ir vitāli nepieciešams. Es ļoti ceru, ka ar Latvijas mežiem tā nenotiks un ka līdz šā likuma trešam lasījumam ugunsdrošības organizēšanas, veikšanas, kontroles un atbildības funkcijas, kā arī šo funkciju pārdales rezultātā veiktā ugunsaizsardzības spēku līdzekļu piederība un izmantošana tiks precizēta.

Līdz ar to šai problēmai varētu pielikt punktu, ja vēl šeit nebūtu uzradies vārds “ierobežošana”. Jā, ugunsdzēšanas taktikā ir tāds jēdziens, kuru reizēm aizstāj ar svešvārdu “lokalizācija”, un tas nozīmē tādu apstākļu radīšanu, kad tiek novērsti tālākās degšanas izplatīšanās draudi. Piemērojot to mežu piroloģijā, tas ir panākams, izmantojot dabiskos vai mākslīgos šķēršļus, lai izslēgtu ugunsgrēka tālāku izplatīšanos mežā. Tīri tehniski, atkarībā no meža ugunsgrēka veida - vai tā ir virszemes vai skrejuguns, to var panākt dažādās formās, taču, vadoties pēc šāda likuma formulējuma, pat atbildīgais meža dienesta darbinieks, saņēmis ziņojumu par ugunsgrēku, aplēsīs, ka šo kvartālu no divām pusēm ierobežo pretuguns josla: no vienas - upe, no otras - ceļš, un viss ir kārtībā. Šā uguns perēkļa ierobežošana notiek kvartāla robežās, un viņš savas funkcijas ir veicis. Jā, šāda metode pastāv mazapdzīvotās vietās, stepju un taigu ugunsgrēku gadījumos, kad ar uzrakšanas vai spridzināšanas metodēm tiek izveidota uguns aizturēšanas josla, bet procesa paātrināšanai tiek pielaista pretuguns, un tad šī lieta ir darīta. Gaidām, kad liesmām apņemtais masīvs lēnām izdegs. Diez vai šis taktiskais paņēmiens būtu piemērojams Latvijas apstākļos.

Vēlreiz izsaku cerību, ka šis likums nav sastādīts ar tālejošu perspektīvu - nav mežu, nav arī vajadzības pēc to uguns aizsardzības. Es aicinu cītīgi strādāt pie šīs problēmas līdz likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā, un vienīgais, ko varam izdarīt šodien, ir noraidīt 16.priekšlikumu un atbalstīt pirmā lasījuma redakciju. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Paldies ugunsdzēsējam par lekciju, bet, protams, labāk būtu bijis, ja viņš būtu iesniedzis priekšlikumu.

Tā kā no ugunsdzēsējiem priekšlikumu nav, es gribu aizstāvēt savējo. Un kāpēc? “Organizēšana” nozīmē to, ka meža dienests novēros, vai nav izcēlies ugunsgrēks, un sēdēs tornī, kā to ir darījis līdz šim. Bet nevar būt tā, kā ir sagatavotajā redakcijā pirmajā lasījumā, - likt meža dienestam nodzēst visus ugunsgrēkus, kas ir radušies. Tas, tāpat kā līdz šim, būs jādara lietotājiem un īpašniekiem, noslēdzot īpašu līgumu ar Čevera kunga minēto dienestu - ugunsdzēsības dienestu. Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt manu redakciju. Meža dienesta uzdevums ir tūlīt izziņot visiem trauksmi un ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos. Tas ir virsmežziņu priekšlikums - ierosināt. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi pret 16. - deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies.

A.Poča. Paldies.

17. ir deputātes Seiles priekšlikums par 14.apakšpunktu. Faktiski tas skar mūsu debates par 1.pantu, un tas viss tiks vēl precizēts uz trešo lasījumu. Šobrīd komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Līdzīgi ir arī ar Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam… (Starpsauciens: “Balsot!”) Nē, deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. - deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 18, atturas - 48. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to arī 18.priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums - izslēgt 17.apakšpunktu. Tomēr vienlaicīgi ir arī priekšlikums - papildināt 2.pantu ar jaunu daļu, kur īstenībā ir aprakstītas visas šīs funkcijas. Tātad komisija lūdz atbalstīt gan 19., gan 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

A.Poča. 21.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt nodaļas nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un vēl 22. ierosinājums - apvienot otro un trešo nodaļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 23. ir deputātes Seiles priekšlikums par dienesta amatpersonas darba līguma terminēšanu. Deputāte Seile ierosināja svītrot šos minētos piecus gadus. Komisija šobrīd to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates par šo priekšlikumu. Runās Anna Seile, bet jau pēc pārtraukuma, jo esam strādājuši stundu un 30 minūtes.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, būs vairāki paziņojumi.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi. Tagad, tūlīt pat pusdienu pārtraukumā, komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

Edvīns Inkēns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas locekļi! Es lūgtu jūs pārtraukumā uz Eiropas lietu komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kolēģi, es gribu, lai mani dzird Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti. Pirmdien trijos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās apakškomisijai būs tikšanās ar Zviedrijas delegāciju, tajā skaitā ar Riksdaga deputātiem. Daru jums zināmu, ka tikšanās ilgs vienu stundu - no 15.00 līdz 16.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien sveicam mūsu kolēģi Martijanu Bekasovu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Leonards Stašs, Pēteris Apinis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Juris Sinka, Dzintars Rasnačs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Valsts meža dienesta likums” otrajā lasījumā.

Atklājam debates par 23. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu! Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šoreiz vajadzētu racionāli izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, jo ļoti līdzīgs 23.priekšlikumam ir arī mans 25. un 26.priekšlikums, kuri nosaka, ka gan Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram, gan virsmežzinim un mežzinim nevajadzētu ierobežot viņu dienesta laiku ar 5 gadiem. Manuprāt, priekšlikums ir loģisks. Frakcijām tikai vajag saņemties un to atbalstīt, bet, ja būs vajadzība, tad trešajā lasījumā varēs palabot un izveidot kādu citu redakciju. Citādi var rasties grūtības, balsojot par šo likumprojektu kopumā, jo lauku cilvēkam, kurš ir iedzīvojies lauku vidē, strādā tur un dzīvo, ja viņš nepārkāpj Valsts civildienesta likuma noteikumus un darbojas saprātīgi un labi, nav pamata ierobežot viņa darbības laiku ar 5 gadiem.

Aicinu atbalstīt šo manu 23.priekšlikumu, kā arī 25. un 26., lai man nevajadzētu lieki tērēt laiku runājot. Paldies jau iepriekš par jūsu atbalstu, jo šādu atbalstu ir izteikuši daudzi frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti un arī daudzi Tautas partijas deputāti. Tātad paudiet šo gribu balsojot!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Šis 3.pants, kas regulē dienesta amatpersonu darbību, tiešām bija lielas diskusijas objekts divu komisiju kopējā sēdē. Es gribētu daļēji piekrist Seiles kundzei tajā aspektā, ka šobrīd, izstrādājot speciālos likumus un ņemot vērā praksi, kāda ir izveidojusies vienas vai otras sistēmas darbības rezultātā, rodas jautājums par amatpersonu, ja tā drīkst izteikties, tā saucamo terminēto līgumu ieviešanu, vēl būtiskāk - par amatpersonu rotāciju sistēmas ietvaros, respektīvi, par viņu pārvietošanu no vienas struktūrvienības uz otru. Un visa tā pamatā ir viena motivācija - izvairīties no iespējamo - es pasvītroju, no iespējamo - amatpersonu personīgo interešu realizācijas viņu darbavietā.

Mēs varētu piekrist, ka šīs normas ir precīzi jāsaskaņo ar Valsts civildienesta likumu. Tāds faktiski bija arī secinājums komisijās pēc tam, kad balsojot šis Seiles kundzes priekšlikums netika atbalstīts. Šīs redakcijas, es domāju, tiks precizētas uz trešo lasījumu. Šobrīd, ņemot vērā to, ka mums nebija argumentu, lai noteiktu, vai tie būs pieci gadi vai septiņi gadi, vai varbūt trīs gadi, vai varbūt vēl kāda cita norma, mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 23. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 4, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 24. ir deputātes Seiles priekšlikums par to, kuras personas šā likuma izpratnē ir uzskatāmas par dienesta amatpersonām. Un šeit jums 3.panta otrajā daļā ir dots konkrēts uzskaitījums. Pēc tam, runājot par šo amatpersonu tiesībām un pienākumiem, mēs arī saprotam, ka šo tiesību un pienākumu kopums tiek deleģēts konkrēti šīm nosauktajām amatpersonām.

Arī šis bija ļoti būtisks diskusijas objekts komisijā. Mēs par to ilgi debatējām, taču vienkārši papildināt šos vārdus ar ļoti konkrētām deputātes Seiles nosauktajām amatpersonām vai amata nosaukumiem, mūsuprāt, mums likās nepietiekami.

Es gribu uzsvērt, ka te atkal parādās šo amatpersonu tiesības un pienākumi. Mēs mazliet vēlāk noteikti diezgan daudz debatēsim par vienu no tiesībām, kas saistīta ar pārkāpēju aizturēšanu, viņu personisko mantu kontrolēšanu un tamlīdzīgi. Un tas ir jautājums, kas būtu nedaudz jāsaskaņo ar citiem likumiem, kuri vispār regulē personas aizturēšanas jautājumu.

Šobrīd mēs uzskatījām, ka deputātes Seiles priekšlikums nav pilnīgi izvērsts un ka būs jāstrādā uz trešo lasījumu, tāpēc šo priekšlikumu komisija kopumā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Tas nav labi, ka man vienatnē jācīnās par meža darbinieku likteni. Es jums tikai vēlreiz gribu paskaidrot, ka atsevišķām dienesta personām ir pilnīgi precīzi nosauktas to funkcijas. Tas tā ir ģenerāldirektoriem, virsmežziņiem un mežziņiem. Turpat tālāk, trešajā nodaļā, ir iestrādātas dienesta amatpersonu tiesības. Un tur ir ierakstīts, ka šīm amatpersonām, tas ir, tikai ģenerāldirektoram, virsmežzinim, mežzinim un mežsargam, ir tiesības apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kura pārstāvēta normatīvajos aktos, kā arī jāpārtrauc jebkura cita mežam vai videi kaitīga rīcība.

Kur paliek mežu aizsardzības inženieris? Kur paliek direktora vietnieks? Kur paliek citas personas, kuras tieši veic šo aizturēšanu? Vai ģenerāldirektors skries mežā, lai aizturētu lašu zvejnieku vai nelikumīgas kravas uzpircēju? Es uzskatu, ka tomēr būtu saprātīgi pieņemt manu priekšlikumu, jo teksts iekavās ir domāts tikai kā paskaidrojums, tāpēc uz trešo lasījumu to varētu precizēt.

Es uzskatu, ka šīs funkcijas ir nodalītas diezgan skaidri, jo ne virsmežzinis, ne ģenerāldirektors neskries mežā, lai aizturētu konkrēto personu. Viņi uzliks administratīvo sodu un parakstīs papīrus. Tāpēc es lūdzu iedziļināties tekstā un atbalstīt manu priekšlikumu.

Es vēlreiz saku: būs grūtības! Man personīgi ir grūti balsot par šo likumu otrajā lasījumā. Es domāju, ka tā būs ne vienam vien deputātam, ja mēs neņemsim vērā tādus priekšlikumus, kurus ierosina un atbalsta paši meža darbinieki.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais priekšsēdētāja kungs, Seiles kundze! Te jau patiesībā ir tā problēma, ka pieņemams nav ne viens, ne otrs variants - ne jūsu priekšlikums, ne arī tas priekšlikums, kurš ir ietverts pirmā lasījuma redakcijā. Patiesību sakot, es vairs nekad mūžā nepiekritīšu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai liek izskatīt likumus, kas skar tautsaimniecības un valsts pārvaldes lietas pēc būtības. Te ir dziļa putra. Mēs esam nonākuši līdz tam, ka direktors, pieaicinot mežsargu, varēs kratīt jebkuru mežā atrodošos cilvēku, viņa mašīnu, bagāžnieku un pārmeklēt personīgās mantas, viņu aizturēt, iespundēt pagrabā un darīt visu to, kas visā pasaulē, pat totalitārajos režīmos, ir aizliegts - pārkāpt jebkura cilvēka brīvību visos veidos. Turklāt to darīs nevis valsts inspektors, amatpersona, kam valsts var deleģēt policistam līdzīgas funkcijas, bet jebkurš direktors vai direktora vietnieks. Es nezinu, kam vēl mēs dodam šīs tiesības.

Es šobrīd neaicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, ko es būtu darījis attiecībā uz iepriekšējo priekšlikumu par tiem pieciem gadiem. Uz nākamo lasījumu mums likums ir jāsakārto no valsts pārvaldes, no amatpersonu un no valsts varas realizēšanas viedokļa. Citādi arī es nevarēšu balsot par šo valsts pārvaldes nodalīšanu no saimnieciskās darbības, tajā pašā laikā deleģējot mežsaimniecības direktoram neatņemamas valsts varas tiesības - sodīt, aizturēt, iespundēt un pārmeklēt. Tur kaut kas nav kārtībā! Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš - Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Izskatot šo likumu, jūs ļoti spilgti varējāt redzēt, kādēļ Eiropas Savienības struktūras, izvērtējot mūsu gatavību Eiropas Savienībai, ir norādījušas, ka galvenā mūsu problēma ir nesakārtotā valsts pārvalde. Šodien, izskatot šo likumu, mēs debatējam un izsakām dažādus viedokļus par jautājumiem, par kuriem bija jābūt skaidrībā jau dažus mēnešus pēc tam, kad mēs bijām atjaunojuši Latvijas neatkarību, - 1990.gadā. Jāsaka, ka tā prakse šajos desmit gados, kurai esmu bijis liecinieks, ir bijusi tāda, ka katra ministrija veido savu, viņasprāt, ērtu un šim resoram vispiemērotāko valsts pārvaldi. Tādējādi dažkārt pat vienas ministrijas ietvaros kādas valsts pārvaldes iestādei ir pavisam cits statuss, kaut gan funkcijas ir līdzīgas. Vienam vadītājam ir viens tiesību un pienākumu kopums, otram - cits. Viena institūcija, kurai ir analogas tiesības ar citu institūciju... Tai ir citāds nosaukums, amatpersonām atšķirīgas tiesības un pienākumi, dažāda izveidošanas kārtība.

5.Saeimas laikā, kad es vadīju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju (arī Leiškalna kungs bija šajā komisijā), mēs bez jebkāda rezultāta cīnījāmies par to, lai ieviestu kārtību valsts pārvaldē un lai būtu kaut elementāra sistēma šajā ļoti nozīmīgajā jautājumā.

Es gribētu teikt, kolēģi, sekojošo: mūsu šodienas debates ir absolūti neauglīgas, lai arī kādu viedokli mēs atbalstītu, jo rīt un parīt, pieņemot likumu par kādu citu valsts pārvaldes iestādi, mēs nobalsosim pavisam par citu sistēmu. Atbrauks mūsu Rietumu eksperti un mūs kritizēs, bet mēs brīnīsimies, kāpēc mūsu valstī ir korupcija, kāpēc tiek šķiesta nauda. Tāpēc, ka katru reizi, kad mēs izskatām līdzīgus likumus, mēs veidojam pavisam atšķirīgu valsts pārvaldi, un mūsu valstī šajā ziņā valda pilnīgs haoss.

Tāpēc es aicinātu pirmām kārtām Bunkša kungu un arī valdību pēc iespējas ātrāk iesniegt likumu, kas reglamentētu mūsu valsts pārvaldes sistēmu un kārtību, kādā tiek izveidotas, likvidētas un darbojas valsts pārvaldes iestādes. Šāds likums saskaņā ar valdības deklarāciju ir jāiesniedz.

Šobrīd, godātie kolēģi, nelauzīsim šķēpus! Tad, kad būs pieņemts šāds likums, ko būs iesniedzis Bunkša kungs, es ceru, ka mums būs pietiekami daudz spēka, lai pārliecinātu ministrus, kuri noteikti turēsies ar pēdējiem spēkiem pie domas, ka, lūk, viņu nozarē ir jābūt kaut kādai īpašai kārtībai. Pārliecināsim ministrus un mūsu valstī ieviesīsim kārtību valsts pārvaldē. Taču šodien vienkārši netērēsim spēkus un laiku, bet balsosim atbilstoši atbildīgās komisijas vai arī deputātu priekšlikumiem. Tam, godātie kolēģi, absolūti nav nozīmes.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Lielā mērā var piekrist tam, ko teica Lagzdiņa kungs. Tieši tas bija šis iemesls, kāpēc mēs šobrīd viennozīmīgi neatbalstījām deputātes Seiles priekšlikumu. Ja mēs ļoti uzmanīgi paskatāmies gan panta nosaukumu - “Dienesta amatpersonas”, gan arī sadaļu, kas nosaka, ka dienesta amatpersonas atbildīgas par dienesta uzdevumu izpildi, tad šeit pēc būtības, nosaucot šīs amatpersonas: ģenerāldirektoru, virsmežzini, direktoru, mežzini un mežsargu - tās ir tās amatpersonas, kuras varētu būt atbildīgas arī likuma priekšā par dienesta uzdevumu neizpildi. Jūs man, lūdzu, paskaidrojiet... es vienkārši interesējos, kādā veidā medību speciālists, būdams viens no kāda amata pildītājiem, varētu kopumā būt atbildīgs par dienesta uzdevuma izpildi. Viņš ir atbildīgs par viņa amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi. Taču šeit mēs runājam par cita līmeņa atbildību. Šis ir cits jautājums, tāpēc varbūt šo likumu vajadzētu papildināt ar sadaļu, kas noteiktu, kādiem valsts meža dienestā nodarbinātajiem darbiniekiem ir jābūt pienākumiem, kas būtu minēti viņu amata aprakstos. Tas ir ļoti būtiski tieši šīs nozares pārvaldē. Tomēr tas ir jautājums, kas ir jāizskata kopā.

Es šeit absolūti piekrītu, ka mums uz trešo lasījumu ir jāpastrādā kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju; ir jāpastrādā pie kaut kādām šo amatu, pienākumu un uzdevumu izpildes regulām, bet šobrīd mēs vienkārši neuzskatām, ka šādā redakcijā mēs to varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 3, atturas - 55. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 25. un 26. - abi šie Seiles kundzes priekšlikumi - šobrīd nav balsojami. (Starpsauciens: “Ir!”) Mēs neatbalstījām arī viņas 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 25.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātie deputāti! Pēc būtības mēs varējām atbalstīt vai neatbalstīt šo sadaļu par ģenerāldirektoru. Tas tomēr ir drusciņ kas cits nekā mežsargs, un, ja jūs sakāt - es aizmirsu, kurš to teica - , ka tas var radīt korupciju, tad šajā gadījumā korupcijas apstākļi, Lagzdiņa kungs, ir vēl vieglāk izveidojami, jo šajā gadījumā direktoram ir tiesības noteikt mežsarga likteni... Mēs jau zinām, kāda mežsarga likteni, kurš bija sastādījis administratīvo protokolu. Tad to noteica valsts policijas darbinieki, kas ieradās mājās, uzsāka nakts laikā kratīšanu, un iznāca šaušanās. Šajā gadījumā, ja cilvēks ir nostrādājis četrus gadus un neklausa savam priekšniekam, tad viņš saka: “Tev, puis, vēl tikai gadiņš atlicis. Tu pārāk daudz lasi likumus un pārāk maz klausi mani.” Un tieši šī ir iespēja ietekmēt.

Mums ir Civildienesta likums, kas nosaka ierēdņu disciplināro atbildību, un pēc Civildienesta likuma, pieņemot šādus lēmumus, mums arī jāvadās, nevis jāieceļ kāds uz pieciem gadiem, lai citus varētu turēt paklausībā. Īpaši pēdējos gadus! Ja šis cilvēks nespēj veikt savus amata pienākumus, tad atbrīvojiet viņu no amata! Ja viņš pārkāpj likumu - tiesājiet! Ierosiniet pret viņu disciplināru vai krimināllietu, bet ne jau šādā veidā - iecelt uz pieciem gadiem, bet pēc tam manipulēt ar šiem cilvēkiem. Es aicinu šajā gadījumā Annu Seili atbalstīt gan 25., gan arī 26.priekšlikumā. Paldies.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Es uzturu spēkā balsojumu par šiem abiem priekšlikumiem, un Leiškalna kungs jau izsmeļoši paskaidroja to būtību. Tik tiešām nebūtu loģiski, ja mežzini vai mežsargu, kurš dzīvo lauku apvidū un labi pilda savu pienākumu, varētu iecelt tikai uz pieciem gadiem. Varētu gadīties arī tā, ka viņš tur uzceļ māju - un nu: ej prom, neskatoties uz to, ka tu esi labs cilvēks. Vai arī pārceļ no Ludzas uz Tukumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam ietriekušies patiesībā steigā, jo sociāldemokrāti taču ierosināja atlikt šā likuma izskatīšanu. Tas tik tiešām nav sagatavots un nav izstrādāts tā, kā tam ir jābūt. Un pats galvenais, ka tam ir jābūt pēc galvenā likuma izstrādāšanas. Tad varbūt nemocīsimies! Te taču ir pretrunas ļoti daudzos jautājumos, kuri tik tiešām ir “jēlā” veidā. Tāpēc ir jāpārtrauc tā izskatīšana, to vajag atgriezt tālākai pārstrādei. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es vēlreiz jums gribu atgādināt šobrīd par likuma kolīziju - ir vispārējais likums un ir speciālais likums. Vispārējais likums ir par valsts civildienestu, kurā jau šobrīd ir noteikts, ka valsts civildienesta ierēdņi var rotēt, ka viņus var pārvietot no vienas darbavietas uz otru, ja tas ir nepieciešams. Tiesa, tur ir arī norma, kas nosaka, ka tas neattiecas, ja nemaldos, uz mežsargiem. Bet tad ir jautājums par to, kā mēs saskaņojam visas šīs normas un kā mēs tās saliekam kopā. Un tāpēc mums šoreiz arī bija šis priekšlikums - neatbalstīt, bet diskutēt un precizēt šīs normas uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - nav, atturas - 37. Priekšlikums ir pieņemts.

A.Poča. Es atvainojos, vai tas bija 25. vai... (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tas bija 25.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - nav, atturas - 37. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 26. - deputātes Annas Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, atturas - 42. Priekšlikums ir pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz precizēt 4.panta 4.punktu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 28. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 8.punkta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 29. ir deputātes Seiles priekšlikums - precizēt 9.apakšpunkta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 30. ir Juridiskā biroja priekšlikums - precizēt 5.panta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta pirmās daļas iekļaušanu ceturtajā nodaļā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 32. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta otrās daļas izslēgšanu, jo mēs to jau iestrādājām, ja nemaldos, 4.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 33.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izmainīt panta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums par panta pirmās daļas redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 35.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 7.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “aizturēt pārkāpējus, noskaidrot viņu personību”. Un arī precizēt un aizvietot vārdus... trīsdesmit astotā... tātad vienkārši precizēt redakciju... Principā tas bija liels diskusijas objekts apvienotajā komisijas sēdē. Tieši tas, ka šeit atkal ir nepieciešama saskaņošana ar citiem likumiem, kas regulē tiesību normas par pārkāpēju aizturēšanu, viņu personības noskaidrošanu un par šo Valsts meža dienesta amatpersonu tiesībām vai pienākumiem to darīt... Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un vienojās, ka redakcija tiks precizēta, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Doma likumprojektā ir iestrādāta tīri laba, taču likumi un visi attiecīgie normatīvie akti ir jāizveido pārliecinošā sistēmā, hierarhijā un katrām juridiskām darbībām attiecīgi ir jābūt savam saturam. Konkrētajā gadījumā aizturēšana ir noteikta procesuāla darbība, kas ir paredzēta Kriminālprocesa kodeksa 127.pantā. Ir paredzēts, kādos gadījumos attiecīgi pilnvarotas institūcijas un to amatpersonas var aizturēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Protams, nevaram apšaubīt sadzīvisku situāciju, ka mežsargs, virsmežzinis vai cita šāda amatpersona… Es pat pieļauju, ka tas varētu būt šā dienesta ģenerāldirektors, ja viņš attiecīgajā reidā vai pasākumā ņem dalību. Viņam būtu ne tikai attiecīgas tiesības, bet arī pienākums novērst jebkādu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kurš tiek izdarīts mežā, un attiecīgi rīkoties ar šādām personām - nogādāt tās, kā teikts likumā, policijā vai citās kompetentās institūcijās, izņemt lietiskos pierādījumus, noziedzīgā nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un piederumus, attiecīgi rīkoties.

Visādā ziņā mans uzdevums bija tikai vērst jūsu uzmanību uz to, ka šāda darbība, kas ir saistīta ar šādu rīcību, būtu likumā jāatspoguļo, taču tā jāatspoguļo nevis tikai izslēdzot konkrēto teksta daļu, bet dodot konkrētu, juridiski izsvērtu formulējumu šajā likumā. Jānorāda, kas tad tā būs par darbību, ko veiks šīs amatpersonas. Bez šaubām, šīm amatpersonām mežā ir jābūt apveltītām ar visām tām tiesībām. Un turklāt jāņem vērā, ka lielākajai daļai aizturamo rokās būs ieroči, ja tas gadījums būs saistīts ar nelikumīgām medībām vai nelikumīgu zvejošanu.

Tādēļ šajā sakarā komisija ir tiešām pareizu atzinumu devusi, tikai nav piedāvājusi savu redakciju. Šis jautājums ir trešajā lasījumā jāprecizē. Un jāpadomā arī Juridiskajam birojam, kādu konstruktīvu piedāvājumu šajā sakarā sniegt, nevis tikai kaili piedāvāt izslēgt šos vārdus.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča. Nē, paldies. Muciņa kungs jau ļoti korekti raksturoja situāciju un paskaidroja, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 35. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 16, atturas - 53. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 36.priekšlikums pēc būtības ir redakcionāls, bet, tā kā mēs esam nolēmuši veidot jaunu alternatīvu redakciju, šobrīd ir brīva izvēle - atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča. 37. - deputātes Seiles priekšlikums svītrot 7.panta pirmās daļas 5.apakšpunktā vārdu “netraucēti”. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 38. - deputātes Seiles priekšlikums 7.panta otrās daļas pirmā teikuma sākumdaļu izteikt jums piedāvātajā redakcijā, kas pēc būtības nosaka, ka amatpersonām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu policijas darbinieku vai zemessargu klātbūtnē un arī pārbaudīt šo pārkāpēju transportlīdzekļus. Tieši šo mūsu iepriekšējo debašu dēļ un arī to pašu argumentu dēļ, kurus izteica Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs, mēs apvienotajā komisijas sēdē pēc ilgām debatēm nolēmām šobrīd šo priekšlikumu neatbalstīt. Neatbalstījām arī deputāta Sokolovska priekšlikumu svītrot vārdus “personisko mantu”. Arī šī ir panta daļa, kura ir jāprecizē, gatavojot trešo lasījumu. Tā jāsaskaņo ar citiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Komentējot ieviesās pārpratums. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka arī es izslēdzu dienesta amatpersonu tiesības pārbaudīt personisko mantu. Viņi var pārbaudīt automašīnas, transportlīdzekļus, kas izmantoti nelikumīgas produkcijas ieguvei, viņi var atvērt Leiškalna mašīnas bagāžnieku, ja tur iekšā ir stirna, bet citur viņa personīgo mantu, viņa kabatas nevar pārbaudīt. Var tikai pasi paprasīt. Mēs jau esam par to nobalsojuši.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manis iesniegto 38.priekšlikumu, kas būtībā ir tāds pats kā deputāta Sokolovska priekšlikums, - izsvītrot no šīm tiesībām ārā tiesības pārbaudīt personisko mantu. Jo pašreizējā tekstā nav atrunāts, ka tāda pārbaude ir tajos gadījumos, ja manta tiek izmantota likuma pārkāpuma veikšanai.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).

Godātais Bērziņa kungs! Saeimas deputāta kratīšanu nevar izdarīt bez īpašas atļaujas, un tad jums nepārbaudīs ne personīgo mantu, ne mašīnu. Vēl vairāk - direktors, kuram it kā ar šo likumu mēs šīs tiesības dodam, no jums baidās jau pa gabalu.

Es varbūt pat atbalstītu Annas Seiles priešlikumu, ja tajā nebūtu minēta Zemessardze. Es šo priekšlikumu neatbalstu nevis tāpēc, ka man būtu kādi iebildumi pret Zemessardzi, bet tāpēc, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa un armijas iejaukšanās civilajā dzīvē nav pieļaujama, Seiles kundze! Mēs esam nobalsojuši un padarījuši Zemessardzi par armijas sastāvdaļu - Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Tādējādi mēs esam Zemessardzei atņēmuši palīgpolicijas funkcijas. Mēs jau varam taisīt nelielu militarizētu valsti… Nacionālie bruņotie spēki nedrīkst rakāties manā mašīnā. Policija to drīkst.

Sēdes vadītājs. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamie deputāti! Likumprojekta pašreizējā redakcijā Valsts meža dienesta darbiniekiem ir paredzētas tiesības pārbaudīt normatīvo aktu potenciālo pārkāpēju personisko mantu. Interesanti, ka līdz ar to Valsts meža dienestam tiesības būs krietni plašākas nekā policijas dabiniekiem.

Viegli iedomāties tādu situāciju. Mežā sēņo kāda jauna simpātiska meitene. Mežsargam rodas aizdomas, ka tā nu ir šā likuma kārtējā pārkāpēja. Automātu rokā - un uz priekšu! Bez liecinieku klābūtnes jāsāk viņas personīgās mantas un drēbju pārbaude - vai nu tiešām neslēpj šur vai tur kādu čiekuru vai, nedod Dievs, kādu alni. Tīrs absurds! Tomēr tas ir ļoti iespējams reālajā dzīvē, jo mēs taču zinām, cik centīgi dažreiz mēdz būt ierēdņi. Domāju, ka neviens no klātesošajiem negribētu izjust uz savas vai savu tuvinieku ādas šādu procedūru.

Tāpēc aicinu atbalstīt vai nu manu priekšlikumu, vai Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis - frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Es pilnīgi labi saprotu to situāciju, ka neviens negrib, ka kāds skatās viņa personīgajās mantās. Visi grib, lai izsauc vienīgo policistu, kas atrodas rajonā vai pagastā. Liela daļa deputātu nav mednieki, bet tie, kas ir mednieki, labi zina reālo situāciju. Ja mēs esam malumedībās nomedījuši… nu, mēs ne, bet tie sliktie… un salikuši, piemēram, aļņa ciskas savā somā, tā ir mana personiskā manta, es eju ar to pa mežu, mani apstādina un prasa: “Kas tev somā?” - Es saku: “Tu mani nedrīksti aiztikt, tā ir mana personiskā manta.” Viss! Realitāte diemžēl neļauj iedzīvināt tik demokrātiskas normas, par kādām šeit tiek runāts. Es atbalstītu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Ir pilnīgi skaidrs, ka, lai novērstu nelegālas medības, malumedības, mežu nelegālu izciršanu un tamlīdzīgus pārkāpumus, Valsts meža dienesta amatpersonām ir jādod tiesības kontrolēt un pārbaudīt, kā precīzi pateica Sokolovska kungs, potenciālos pārkāpējus. Taču ir atkal jautājums par to, cik precīzi šīs normas ir izteiktas, cik precīzi ir definētas. Varbūt tas ir jādara Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ministru kabinets precīzi noteiks, kādās teritorijās tā amatpersona var to darīt… Un arī vajag precīzi pateikt, ka tā ir personīgā manta, kas tobrīd ir līdzi medībās. Tātad - medību mugursoma vai kaut kas tamlīdzīgs. Principā neesam pret normu, kas nosaka, ka šāda kontrole tiek veikta. Ir jautājums par normas precīzu redakciju. Šobrīd šī redakcija neapmierina ne vienus, ne otrus. Tāpēc ir priekšlikums šobrīd to neatbalstīt, turpināt pie tās strādāt, gatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. - deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 11, atturas - 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Tātad par deputāta Sokolovska priekšlikumu ir jāveic balsojums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. - deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 13, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 40. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 8.panta nosaukumā vārdu “(darbinieku)”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 41. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 42. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt 11.panta trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča. 43.priekšlikums. Tas ir deputāta Sokolovska priekšlikums pārejas noteikumos paredzēto termiņu nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādei - 1.martu - aizvietot ar 1.janvāri. Komisija diskutēja, un mēs vienojāmies, ka termiņš patiesi ir pārāk garš. Taču, ņemot vērā objektīvo realitāti, ka likums varētu tikt izsludināts tikai kaut kad decembra vidū un Ministru kabinetam, protams, ir jādod laiks šos normatīvos aktus izstrādāt un pieņemt, mēs ierosinājām par termiņu noteikt 1.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43. un 44.priekšlikumu.

A.Poča. Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Valsts meža dienesta likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 19, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.novembrim.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā”. Pirmais debatēt pieteicies deputāts Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Mēs atkārtoti piedāvājam atbalstīt šo iespējamo Saeimas paziņojumu, jo laiks iet un Latvijas vadībai ir jāpauž savs viedoklis, sava attieksme - oficiāla attieksme. Mēs neizskatāmies labi, šinī jautājumā kavēdamies. Pie tam es domāju, ka arī piesardzīgākie varētu kļūt tagad drošāki, jo nu ir daudzu valstu pārstāvji, daudzu organizāciju pārstāvji nosodījuši Krievijas rīcību, darījuši to pietiekami plaši un publiski. Vai tiešām mēs paliksim vienaldzīgi tad, kad slepkavo mierīgos iedzīvotājus un tas notiek pilnīgi atklāti? Tiešām iet bojā gan bērni, gan sievietes, gan sirmgalvji. Tā ir vistīrākā slepkavība, tas nav nekāds karš.

Tā kā mēs nebijām spējīgi pieņemt citu tekstu un nav bijuši citi priekšlikumi, no jauna ir jārunā par to pašu priekšlikumu, ko mēs piedāvājām pagājušajā ceturtdienā.

Tagad, protams, daudziem būs jautājums - ko tad nu tagad Krievija teiks par šādu mūsu paziņojumu? Es gribētu teikt, ka Krievijai nevajag tā uzvesties, lai būtu šādi paziņojumi jāpieņem, bet par savām palaidnībām, maigi sakot, ir jāsaņem pēriens. Kas notiek tagad? Tagad notiek Čečenijas robežu bloķēšana, iedzīvotāji praktiski netiek no turienes ārā. Runa ir it kā par kaut kādu teroristu ķeršanu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet faktiski cieš mierīgie iedzīvotāji. Jautājums - vai šāds mūsu paziņojums nāk vai nenāk par labu Latvijas starptautiskajam prestižam? Liekas, ka tik maigs paziņojums, kāds tas tagad ir, nu nekādi nevar kaitēt nevienā līmenī. Protams, izņēmums ir tie, pret kuriem ir vērsts šis paziņojums.

Tās ir mazas tautas ciešanas, tā ir maza tauta, kas cīnās par savām tiesībām. Nedrīkstam būt vienaldzīgi. Mēs, Latvija, kā valsts esam pārāk dārgi maksājuši par savu vienaldzību iepriekšējos gadu desmitos. Es aicinu atbalstīt šo paziņojumu. Un, ja nu ir kādi konstruktīvāki priekšlikumi, nāciet šeit ar tiem. Neatkārtosim to, ko mēs izdarījām pagājušajā ceturtdienā, kad nenobalsojām pat par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā! Ja kāds redz labāku risinājumu, kas ļautu vienlaikus saglabāt mūsu valstisko atbalstu čečeniem, tad, lūdzu, nāciet ar savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Rihards Pīks - Tautas partijas frakcija.

R.Pīks (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā zālē nebūs neviena, kurš atbalsta Krievijas karaspēka izdarības Čečenijā. Taču atgādināšu, ka mūsu valdības un valsts attieksme jau pirms nedēļas ir izteikta Ārlietu ministrijas paziņojumā. Protams, neviens neliedz arī Saeimai, deputātiem, izteikt savu attieksmi, taču mums ir jāatceras, ka mēs tādējādi izteiksim ne tikai savu izpratni, savu humāno attieksmi, savu izpratni par starptautiskajām tiesībām, bet ka šis dokuments kļūs par starptautisku dokumentu, kā tas arī tiks vērtēts. Tāpēc ir nepieciešams uzmanīgi un līdzsvaroti izvērtēt šo tekstu. Diemžēl Saeimas kārtības rullis šajā gadījumā liedz mums iespēju rediģēt šo tekstu, mēs varam to vai nu pieņemt tādu, kāds tas ir, vai nepieņemt. Tādēļ es Tautas partijas frakcijas vārdā lūdzu atturēties no teksta pieņemšanas šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija). (No zāles deputāts M.Lujāns: “Mēs esam ar tevi...”)

Cienījamie kolēģi! Vispār ļoti interesanti, Pīka kungs, jūs noklausīties... Man vienmēr tāda interese - kā izvairīties no aktuāla jautājuma risināšanas, kā varētu izsprukt, saglabājot savu seju un savu stāju. Tas vispār ir kolosāli! Pīka kungs, pirms pāris dienām Putins uzstājās vienā pārraidē, un, atbildot uz korespondentu jautājumiem, viņš teica, ka Čečenijas jautājumu Krievija nav atrisinājusi jau vairākus gadsimtus. Nu to gan derētu atcerēties, ka tas jautājums ir un tas nav atrisināts, viņi to nav atrisinājuši un neatrisinās. Un, lai jūs un visi pārējie nenokļūtu kļūdainā situācijā, uzstājoties “Globusā” vai kaut kur citur, es mēģināšu jums mazliet atgādināt vēsturi. Vēsture ir tāda, ka Ziemeļkaukāza tautu iekarošanu Krievija sāka realizēt Jāņa Briesmīgā valdīšanas laikā. Protams, Lujāns teiks - kāpēc Jānis Briesmīgais, bet ne Ivans Bargais? Tādēļ, ka viņš valdīja nevis bargi, bet briesmīgi. Saprotiet! Un šo briesmīgo tradīciju pašreiz turpina Krievijas Federācija. Varbūt jūs, Pīka kungs, nezināt, tādēļ es jums atgādināšu, ka 1840.gadā čečenu tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem - pret krieviem, un šī cīņa ilga gandrīz divdesmit gadus. Un šinī cīņā no viena miljona čečenu palika 150 tūkstoši. Jau tad Krievija veica plānveida genocīdu pret mazajām tautām.

Atcerēsimies Padomju Savienības nodibināšanu. Tad tā teritorija dabūja autonomiju un saucās par Čečenijas - Ingušijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku. Un, kā nesen teica Mashadovs, pēdējo brīvības cīnītāju likvidēja 1958.gadā. Jau 1944.gada vienā naktī gandrīz vienu miljonu cilvēku izsūtīja uz Kazahiju, Kirgīziju. Bija apmēram tāds pats genocīds kā pret mums, latviešiem, tikai daudz lielākā mērā. To vajadzētu atcerēties. Un tad, kad PSRS sabruka un kad Jeļcins teica, ka katra republika var ņemt tik daudz suverenitātes, cik viņa var panest, tad viņi deklarēja savu neatkarību tāpat kā Latvija. Krievija izveda savu karaspēku. Tad netika daudz runāts par neatkarības atzīšanu un tā tālāk. Viņi paņēma to suverenitāti, ko Krievijas Federācijas vadītājs viņiem bija ieteicis. Taču tad Krievijai sāka tās likties par daudz, un 1994.gadā krievi iebruka Čečenijā un mēģināja šo tautu pakļaut. Un 1996.gadā Krievija dabūja “pa zobiem” no šīs mazās tautas. (Atvainojos par rupjo izteicienu!) Atcerēsimies, ka tanī laikā Krievijas karaspēka sastāvs bija 500 tūkstošu, bet čečeniem bija tikai 5000 kaujinieku, taču krievi bija spiesti nosēsties kopā ar čečeniem pie sarunu galda kā līdzvērtīgs ar līdzvērtīgu un tad noslēgt Hasavjurtas vienošanos, ar ko Krievija Čečenijas jautājumu atlika līdz 2001.gadam.

1997.gadā tur notika demokrātiskas vēlēšanas (es kā EDSO pārstāvis tur piedalījos, un tur bija arī Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Ribkins), un Krievija atzina šo vēlēšanu rezultātus. 1997.gada 12.maijā starp Krievijas Federāciju un Čečenijas Republiku (Ičkēriju) tapa noslēgts starpvalstu miera līgums. Es pasvītroju - miera līgums! Krievija to noslēdza ar Čečeniju nevis kā ar savu subjektu - federācijas subjektu - , bet kā ar starptautisku objektu. Principā Krievija ar šo aktu atzina Čečenijas neatkarību. Un tādēļ mēs neatjaunojām 7.Saeimā čečenu atbalsta grupas darbību. Jo faktiski šis jautājums toreiz tapa atrisināts. Krievija, protams, nevarēja samierināties ar to, ka viņa var zaudēt Čečeniju. Ekonomiskās intereses un viss pārējais... Top organizēti ļoti kolosāli terora akti Maskavā, Buinakskā, Kaspijskā, un nav neviena pierādījuma (izņemot to, kas rakstīts šodien laikrakstā “SM”), ka tur būtu čečenu pēdas, ka tos būtu rīkojuši čečeni.

Cienījamie kolēģi! Pieļausim iespēju, ka Maskavā saspridzinājuši mājas ir čečenu teroristi, čečenu kaujinieki (lai gan Ļebeds laikraksta “Le Figaro” intervijā saka, ka to ir izdarījuši Krievijas specdienesti). Pieņemsim, ka pie tā ir čečeni vainīgi. Kāda tagad ir situācija? Krievu tauta ir ļoti šovinistiski noskaņota: jā, visi čečeni ir bandīti un tamlīdzīgi, vajag iznīcināt, vajag cīnīties pret terorismu... To nostāju es kā cilvēks atbalstu. Pašreiz Krievijai ir 50 tūkstošus liela armija, un tātad vajag šo armiju sūtīt pret atsevišķiem bandītiem. Cik ir bandītu? Pieņemsim, ka 1000. Tātad stāv pretī 50 tūkstošus liela armija. Artilērija, raķetes, frontes aviācija. Visādas bumbas tiek mestas ne tikai uz teroristiem, bet arī uz civilajiem iedzīvotājiem. Un cinisma kalngals ir tas, ka Krievija noslēdz Čečenijas robežu, lai neviens nevarētu izsprukt, un ar raķetēm apšauda mierīgos iedzīvotājus.

Es redzu, ka viena jauna sieviete, frakcijas vadītāja, pašreiz iet projām. Kā jūs, Lībanes kundze, uztvertu to, ka Rīgas Dzemdību namu sabombardētu, ka aizietu bojā jūsu nākamie bērni vai tie bērni, kas ir jau dzemdēti? Vispār tas ir kaut kas prātam neaptverams, neiedomājams! Taču mēs tagad sākam vērtēt, vai ir vērts par šo projektu balsot vai nav vērts balsot un kā mums izsprukt, kā mums, tā teikt, saglabāt seju. Ziniet, man tas liekas pazemojoši. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šo tekstu izstrādāja viens no Tautas partijas pārstāvjiem. Šo tekstu laboja arī sociāldemokrātu pārstāvis. Taču šodien man frakcijas vadītājs saka, ka tas teksts esot nepilnīgs, jo, redziet, neesot tur pieminēta Dagestāna. Klausieties, Baldzēna kungs, ja mēs pieminēsim Dagestānu, tad Tautas partija vispār nolīdīs kaut kur pagrīdē un vispār... ne tikai atturēsies, bet balsos “pret”. Tā ka es nezinu, vai mēs varēsim to kompromisa variantu pieņemt.

Cienījamie deputāti! Mūsu tautas liktenis ir ļoti līdzīgs čečenu tautas liktenim. Kad mūs nīcinās ārā, mēs ļoti gaidīsim, lai kāds mums palīdz. Es jums varu atzīties, ka man bija aizvakar tikšanās ar septiņiem jauniem cilvēkiem no Ogres, kuri izteica gatavību braukt uz Čečeniju cīnīties. Viņi bija nodarbojušies specvienībās pie mums, trenēti karatē. Es nedomāju, ka tie ir kādi “urrāpatrioti”, mazliet psihopāti. Tie ir pilnīgi normāli cilvēki. Tie ir normāli cilvēki, kas apzinās, ka tad, kad Krievija beigs cīnīties ar Čečeniju, viņa sāks ar Baltiju.

Kad ieradās čečenu parlamenta delegācija, man bija ļoti daudzas vēstules, kuras man bija jānodod šiem parlamentāriešiem. Vēstuli bija rakstījusi arī viena lauku sieva, kas tā arī parakstījās “lauku sieva” (protams, ar uzvārdu), viņa šīs lietas, man liekas, izprot daudz labāk nekā mēs, tā saucamā politiskā elite.

Es vēršos pie jums kā latvietis, kā ārsts, varbūt pat kā kosmopolīts, jā. Lai mums būtu līdzcietība pret tiem cilvēkiem. Lai mēs pateiktu: “Nē, nedrīkst iznīcināt civiliedzīvotājus!”, - tāpat kā mēs pateicām “nē!”, kad Kosovā nīcināja ārā albāņus. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo rezolūciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pateikt, kāda ir sociāldemokrātu nostāja. Mēs esam gatavi šo dokumentu nodot Ārlietu komisijai - redakcionālai slīpēšanai. Diemžēl tas nav iespējams. Diemžēl. Jo mēs frakcijā nolēmām arī to, ka Latvijas Republikas Saeimai ir vajadzīga sava nostāja. Diemžēl šis dokuments, kas ir iesniegts gan, runā par reālu lietu, runā pārsvarā pareizi, bet, mūsuprāt, nepilnīgi. Un tā ir tā lielākā nelaime. Mums nav jādomā par to, ko par mums teiks Krievija. Mums ir jādomā, ko teiks Latvija. Par to mēs, Saeimas pārstāvji, uzņemamies visu atbildību. Arī par sekām. Arī par sekām! Un tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu izvairīties un vajadzētu tomēr konstatēt, ka šis dokuments sākas ar atzinumu, ka ir Krievijas bruņoto spēku iebrukums Čečenijā. Viss ir pareizi. Tā ir viena notikumu ķēde. Taču šī notikumu ķēde nebūtu sākusies, ja nebūtu neseno notikumu Dagestānā, ko mēs nevaram definēt savādāk kā islama fundamentālistu revolūcijas eksportu atbilstoši visām Trocka jeb Bronšteina formulām. Tāda ir realitāte attiecībā uz Dagestānu. Mēs visi redzējām televīzijā Basajevu, Hatabu un citus... Informācija arī no mums draudzīgām valstīm, neapšaubāmi, arī no ASV, ir tāda, ka tur ir darbojies arī viens no starptautiskā terorisma vadītājiem Osama Ibn Ladens un tamlīdzīgi. Mēs nevaram šo lietu ignorēt un pievērt acis (pēc principa - mēs to negribam redzēt, tāpēc tas tā nav). Es domāju, ka šinī gadījumā ir nepieciešams nopietns, izvērsts dokuments, kas nenoklusē nevienu no patiesības daļām. Arī to, kuru mēs varbūt savu simpātiju dēļ labprāt vēlētos neredzēt. Taču mēs nerunājam par simpātijām. Mēs runājam par Saeimas - Latvijas Republikas parlamenta - lēmumu, un tas ir pats svarīgākais aspekts, kas mani šajā gadījumā neapmierina.

Es nedomāju šeit Mashadova kungu kaut kā apvainot, bet jāatzīst, ka diemžēl Čečenijā ir centrālās varas vājums. Arī tā ir viena no šīm problēmām.

Mēs varam tikai nosodīt raķešu uzbrukumu dzemdību namam. Tikai nosodīt, un tas nosodījums ir arī jāietver šajā dokumentā. Diemžēl šajā dokumentā šis piemērs nav pieminēts. Taču ir jāsaprot, ka ir divas dažādas lietas. Pašnoteikšanās tiesības, kuras ir Dagestānas tautai. Bet nav Čečenijas tautai tādu tiesību - pašnoteikties Dagestānā. Nu nav tādu tiesību!

Es varu pateikt, ka sociāldemokrātiem jautājums par tautu pašnoteikšanās tiesībām ir skaidrs kopš 1896.gada, kopš Sociālistiskās internacionāles kongresa, un mēs vienmēr esam to atbalstījuši.

Mēs nedrīkstam domāt tikai simpātiju kategorijās. Mums ir jādomā arī par to, ka mūsu parlaments pārstāv visu valsti, un mums jārunā arī par tām lietām, par kurām runā Eiropas Savienības valstis, Amerikas Savienotās Valstis un visa demokrātiskā pasaule. Mēs nevaram uz problēmas būtību skatīties tikai no sev tīkamā redzes leņķa. Mums jāskata patiesība tās kailumā - vienalga, vai mums tas patīk vai ne. Un jāsaka mūsu draugiem ne tikai patīkamas lietas, bet arī nepatīkamas, ja mēs gribam būt viņu draugi. Ja mēs negribam būt viņu draugi, tad teiksim tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Pēteri, pasaki, ko Tu domā par koalīciju...”)

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi!

Lujāna kungs! Jūs smejaties pašlaik, tanī brīdī, kad mirst cilvēki. Čečenija ik brīdi, visu laiku tiek bombardēta. Ciemi, mierīgie iedzīvotāji iet bojā, bet jūs šobrīd ņirdzat. Man ir kauns! (Starpsauciens: “Pa purnu!”)

Es gribu jums, cienījamie kolēģi, uzdot ļoti nopietnu jautājumu: vai ir būtiska starpība, ja valsts ir pakļautībā (ja gribat, varat teikt - okupācijā) 50 gadus vai piecreiz ilgāk - 250 gadus? Vai tai valstij un tautai, kura ir bijusi pakļauta 50 gadus, ir tiesības atbrīvoties, būt neatkarīgai, bet tai, kura bijusi pakļauta piecreiz ilgāk, nav tādu tiesību? Tātad tā lemta uz mūžiem būt pakļautībā? Nē! Ir vienādas tiesības.

Nākamais. Vidiņa kungs, mans kolēģis, jau atgādināja, kā tad, kad mēs cīnījāmies par Latvijas neatkarību, gaidījām no visām pasaules malām kādu vēsti, kādu ziņu, informāciju, ka mūs atbalsta.

Tagad mēs sākam minstināties, šaubīties un svārstīties. Mums pienākums ir pateikt - un mūsu atbildība ir pateikt -, ka nedrīkst nogalināt.

Un vēl. Visdīvainākais ir tas, ka Krievija, uzskatot, ka Čečenija ir Krievijas daļa, pati iznīcina vienu no savām tautām. Es atvainojos! Vai tad ir tiesības iznīcināt tautu, ja tā ir attiecīgās valsts sastāvā? Vai ir tiesības vai nav?

Es jums pateikšu skaidri un gaiši. Drosmīgs ir tas, kurš, būdams fiziski vājāks, spēj nostāties pretim fiziski stiprajam un pateikt: “Apstājies!” Ja viņš redz, ka vājākajam tiek darīts pāri. Lūk, no šā viedokļa, no šīs pozīcijas vadoties, šodien mums jāpasaka: “Apstājies, Krievija, iznīcināt tautu!”

Es esmu viens no Čečenijas atbalsta grupas dalībniekiem un tikos ar čečenu parlamentāriešiem, kad viņi bija šeit. Tas ir ārprāts! To nevar aprakstīt un izstāstīt, kas tur notiek! Jā, cienījamie kolēģi, varbūt šis paziņojums nav tik precīzs, cik vispusīgs. Laiks negaida. Ir jāpasaka arī mums sava nostāja, un es ceru, ka jūs to izdarīsiet, ka mēs to kopīgi izdarīsim. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Leja.

J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas viss jau ir bijis. 1945.gada 15.jūnijā padomju armija, karaspēka daļa, iebruka robežsargu postenī Masļenkos. Bija četri līķi, un tika aizvesti līdzi vairāk nekā ducis cilvēku, kas pazuda. Laikam arī viņi aizgāja bojā. Taču 16.jūnija avīzēs par to rakstīja tikai dažas rindiņas: “Kļūmīgs atgadījums Masļenkos.” Ministru kabinets aizliedza par šo tēmu runāt, un tika tvarstīti cilvēki kafejnīcās, ja par šo lietu runāja, un sodīja arī reāli, ieslogot cietumos.

Ja šādu dokumentu, kas ir nepilnīgs, nav varbūt pilnīgi izsvērts un būtu slīpējams, Saeimas apstiprināts Kārtības rullis aizliedz Saeimai pieņemt tālākai pārstrādāšanai vai rediģēšanai, tad tas ir dīvaini, ja ne smieklīgi.

Pēc visa tā, ko es šeit dzirdēju iepriekšējo kolēģu runās, es uzskatu, ka man tālāk nav par ko runāt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Protams, ir ļoti skumji, ka mūsu psiholoģija ir balstīta uz to, ka, tikai pašiem kļūstot par nozieguma upuriem, mēs saprotam, cik noziegums ir bīstams. Kamēr noziegums skar kādu citu, tikmēr mēs to neuztveram. Šī vienaldzība pret civiliedzīvotāju iznīcināšanu, manuprāt, šeit ir pilnīgi nevietā. Manuprāt, nevietā ir arī diskusija par to, ka šajā dokumentā vajadzētu analizēt politisko situāciju. Šajā dokumentā ir nosodījums. Nosodījums tam, ka tiek iznīcināti civiliedzīvotāji konkrētā teritorijā. Nosodījums tam, ka tiek realizēts genocīds pret tautu. (Man šķiet, ka mums ir kaut kā nepareizi tas viss pasniegts. Te runa nav par komatiem vai kaut ko citu.) Manuprāt, dokuments tā nosodošajā formā ir pietiekami precīzs.

Es, protams, saprotu, ka ir aprindas, kuras nav ieinteresētas, ka atkārtotos līdzīgs precedents kā ar it kā atklāto uzņēmējdarbību Latvijas vēstniecībā Krievijā. Es pieļauju iespēju, ka ir personas, kuras ir pakļautas kaut kādai šantāžai un kaut kādai šāda veida vai līdzīga veida ietekmei. Taču es neredzu nekāda iemesla šā nosodījuma neizteikšanai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šādu nosodījumu ir izteikusi gan Lietuva, gan Šveice, gan arī Eiropas Padomē notiek ļoti aktīvas un nosodošas uzstāšanās šajā jautājumā. Man tiešām nav saprotams, kāpēc mēs šodien mēģinām tēlot, ka mēs kaut ko tādu neredzam. Mēs zinām, ka Saeimas kārtības rullis ļauj lēmuma projektu tālāk virzīt tikai pēc noteikta laika perioda. Protams, tajā laika periodā notikumi ir kaut kā mainījušies. Ja mēs šo lēmumu pieņemsim vēlāk vai atsauksim, vai precizēsim, tad, protams, notikumi atkal būs mainījušies. Vai nu mēs reaģējam uz šiem notikumiem, vai arī parādām, ka esam vienaldzīgi pret to, ka tiek realizēts genocīds pret citu tautu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Baldzēna kungs! Savāda runāšana no jūsu mutes skan. Visi jūs šo dokumentu redzējāt pirms nedēļas, netēlojiet šeit muļķus! (Piedošanu!) Zem šā dokumenta ir triju partiju pārstāvju paraksti, triju partiju! Arī sociāldemokrātu partijas pārstāvju paraksts. Šorīt no rīta saziņas līdzekļos izskanēja, ka sociāldemokrāti esot šā dokumenta autori un ka viņiem ir pievienojusies Tautas partija un apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Redziet, no rīta laikam jums patika, ka kaut kas tāds izskanēja, bet tagad, kad ir jādara, tad nu nekā. Veselu nedēļu bija klusums, tagad ir skaistas runas, kādam tam tekstam ir jābūt. Piektdien es biju kopā ar “Latvijas ceļa” pārstāvi Ilmāru Geigi un ar sociāldemokrātu pārstāvi Rišardu Labanovski tiešajā raidījumā radio, un visi mēs izteicām nosodījumu Krievijas darbībai. Kāds būs šodien šis balsojums? Radio tas viss skanēja skaisti!

Ja jau kaut kas šajā tekstā neapmierināja, katram bija iespēja visu šo nedēļu strādāt pie šā dokumenta, nākt ar saviem priekšlikumiem, domāt, kā mēs to varam virzīt. Taču bija absolūts klusums. Kāds tas dokuments bija, tāds tas palika šodien.

Baldzēna kungs te par kaut kādiem kailumiem runā, par kailo patiesību. Kāda ir tā kailā patiesība, Baldzēna kungs? Kailā patiesība ir tāda, ka slepkavo sievietes un bērnus. Lūk, tāda ir patiesība! Lielie varoņi, speciālas nozīmes vienības ar visiem ģenerāļiem priekšgalā iet cīnīties pret vienu miljonu lielu tautu, bet pat to viņi nevar pieveikt, viņi viņus vienkārši grib noslepkavot. Tā ir tā kailā patiesība, kas jums ir jāievēro, patīk vai nepatīk. Ja mēs, politiķi, neesam tik godīgi un nevaram to pateikt, tad mēs neesam politiķi. Šorīt no rīta jums, cienītie kolēģi, vēl bija iespēja; šorīt no rīta jums visiem bija iespēja šo dokumentu novirzīt uz komisiju, ja gadījumā tiešām tur kaut ko vajadzētu labot. Kāpēc jūs neizmantojāt šo iespēju? Nē, visi jūs mierīgi atļāvāt, lai lieta rit uz priekšu, iekļāvāt tagad darba kārtībā un skaisti vēlaties nobalsot “pret”, protams, ļoti labi izskatīsies arī “atturas”. Tāda ir jūsu attieksme. Ja jau bija vēlēšanās rūpīgi izstrādāt šo dokumentu, tad to arī vajadzēja darīt.

Ko jūs baidāties no Krievijas? Vai 1998.gadā Krievija jums prasīja atļauju, kad iesaistījās provokācijās pret mums? Visi šie nolādētie piketi, kas te bija, visi piketi pie mūsu Latvijas vēstniecības Maskavā, sērijveida piketi, sākot no zooloģiskā dārza līdz pat Maskavas mēram Lužkovam, kurš vēl joprojām nezina, kur atrodas Latvija un kur atrodas Kambodža, jo viņš šīs divas valstis visu laiku jauc. Vēl arī pēdējā laika akcija Maskavā pret mūsu vēstniecību. Mēs vēl joprojām neesam veikuši nekādus pretpasākumus, bet akcijas ir jau sen. Vai jums ir kauns vai nav? Ko jūs te raustāties! Es aicinu atbalstīt mūs.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie muļķi! Cienījamais muļķu Prezidij! Ko tad mēs te īsti raustāmies? Nevajag raustīties! Beidzot šodien mēs arī nobalsosim, bet es patiešām brīnos, kādēļ mēs pirms kāda pusgada... - kādēļ Vidiņa kungs, mūsu kvēlais miera cīnītājs ar bruņuvesti mugurā, neaicināja mūs aktīvi iestāties par kurdu tiesībām. Ar kādām tiesībām Eiropas Savienības valsts Turcija Kurdistānā apšāva kurdus? Ar kādām tiesībām tā nolaupīja kurdu līderi? Arī ar nelikumīgām metodēm! Ar kādām tiesībām Amerikas Savienotās Valstis Afganistānā apšauda arī čečenu drauga Ibn Ladena nometni ar bumbām un raķetēm? Tāda ir visa šī starptautiskā globālā politika!

Jā, es, protams, saprotu Vidiņa kungu, kuram ir simpātijas pret cienījamajiem parlamentāriešiem Čečenijā. Protams, es piekrītu, ka mums vajag pieņemt varbūt arī kādu lēmumu vai deklarāciju. Valdība patiešām jau kaut ko ir veikusi. Vai mums šinī gadījumā, tikai iekarstot vai arī mēness fāžu rezultātā... jā, visam Latvijas parlamentam ir jāpieņem nepārdomāts solis. Vai mums ir jāpakļaujas noteiktu indivīdu spiedienam? Un tāpēc es aicinātu gan mums visiem, cienījamie muļķi, kā mūs nosauca, bet Prezidijs to diemžēl nedzirdēja, gan arī muļķu Prezidijam šo jautājumu nopietni pārdomāt. Kopsummā šis balsojums būs rezultāts un arī atbilde. Tomēr es vēlreiz aicinātu parlamentā nepielietot rīcību, kas atbilst nepārdomātiem starptautiskiem gājieniem.

Juri, tu labi atceries, kas notika toreiz sakarā ar notikumiem Irākā, kad pagājušajā parlamentā Latvija nokļuva gandrīz vai paradoksālā situācijā. Tā būtu vienīgā valsts pasaulē, kas šeit emociju rezultātā būtu pieteikusi karu Irākai. Paldies.

Sēdes vadītājs. Deputāt, Lujān, es izsaku jums piezīmi par tādu izteicienu lietošanu no tribīnes, kuri aizskar deputāta cieņu. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Es pielietoju Dobeļa kunga, jūsu partijas biedra, izteicienus!”)

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Tā kā šeit ir izskanējuši bargi vārdi, ka mēs esam ļoti gļēvi un daudz ko gribam noklusēt, tad es varu vienīgi pateikt to, ka noklusējuši mēs tikām jau pirms nedēļas. Mēs runājām ar Vidiņa kungu, un es izteicu savu viedokli. Es domāju, viņš to arī nenoliegs, ka šo jautājumu ir nepieciešams izskatīt pietiekami precīzi, jo jautājums ir smags, ne mazākajā mērā nemazinot Krievijas vainas pakāpi ne šajā mierīgo cilvēku iznīcināšanā, ne arī citos cilvēktiesību pārkāpumos, tomēr mums ir jābūt precīziem šajos formulējumos.

Es saprotu visas šīs simpātijas, bet arī tiesnesim, spriežot tiesu, nav tiesību vadīties pēc savām simpātijām, jo tad viņš vairs nebūs tiesnesis. Es gribētu pateikt pavisam skaidri, ka nekādus laurus mēs šeit neesam sev piesavinājušies. Mēs vakardien visiem žurnālistiem teicām tikai vienu: mēs esam gatavi nodot šo paziņojumu Ārlietu komisijai, bet tikai ar nelieliem redakcionāliem uzlabojumiem. Mēs neesam teikuši, ka šo tekstu esam gatavi Saeimā atbalstīt tūlīt pat. Tas, ka mums saka, ka mēs esot bijuši gatavi to darīt, ir pilnīgs absurds, jo mēs saskatām šeit vajadzību pēc nelieliem redakcionāliem labojumiem, kas nozīmē vienīgi to, ka mums piemīt zināma valstiskā atbildība par to, tieši kādu konkrēto lēmumu mēs pieņemam. Mums jāapzinās, vai tam ir jābūt simpātiju balsojumam vai valstiski atbildīgam balsojumam, kas nebūt neslēpj godīgu un taisnīgu vērtējumu.

Tāpēc, lai godājamajiem kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nebūtu nekādu domstarpību, pasacīšu, ka mēs neesam teikuši arī to, ka kaut kādā mērā esam šā lēmuma virzītāji. Mēs nekad neesam Lejas kungam traucējuši veikt viņa personisko sirdsapziņas balsojumu vai arī piedalīties šajā komisijā, kaut gan mums ir bijušas ļoti daudzas rekomendācijas, kas un kā sociāldemokrātiem ir jādara. Mums šajā gadījumā ir pilnīga deputātu izteikšanās brīvība, sirdsapziņas balsojumi, tā ka arī šajā ziņā nav nekādu pārkāpumu.

Es varu pateikt pavisam vienkārši, ka mēs ar Rišardu Labanovski savu nostāju neesam mainījuši, mēs to esam pauduši arī jums, bet pirmdien līdz diviem Rišards iesniegs dokumentu jau ar šīm te, mūsuprāt, principiālajām lietām. Un, ja tad jūs mūs neatbalstīsiet, tad es sapratīšu, ka jūs gribat uzturēt spēkā tieši savu redakcionālo saturu. Es personīgi esmu gatavs jautājumu izskatīt vispusīgi tikai tādā nozīmē, ka es neņemu vērā ne tikai sekas, bet arī to, kas tās ir izraisījis. Protams, mēs varam runāt arī par Ivanu Bargo, bet, rīkojoties tādā veidā, mēs nevaram atrast cēloni visam šim risinājumam. Mums ir jāvadās pašreiz nevis pēc Ivana Bargā, bet gan pēc starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas šeit ir atzītas. Un tāpēc es domāju, ka šī problēma tiks atrisināta, taču bez šiem grozījumiem mēs, protams, nevaram iztikt. Vismaz mūsu frakcijas deputātu vairākums.

Attiecībā uz to piezīmes daļu, ko teica Dobeļa kungs, ka vajadzēja ātri reaģēt un arī attiecīgi iesniegt šādu priekšlikumu… Jā, to Sociāldemokrātu frakcija nav paguvusi izdarīt, tāpēc šī pārmetuma daļa attiecas tieši uz mūsu frakciju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Paldies. Juris Vidiņš - otro reizi.

J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi, es jau sākumā teicu, ka labu lietu nogremdēt … tas nozīmē ilgi debatēt, ilgi pārdomāt un sagatavot līdz perfektumam, ko mēs nekad nesasniegsim. Principā es uzskatu… Baldzēna kungs, es gan negaidīju no jūsu puses pārmetumu, ka tā ir šīs problēmas nogremdēšana jeb torpedēšana, sauciet to, kā gribat. Katrā ziņā, jūs pareizi teicāt, ka šis ir sirdsapziņas balsojums. Ja mēs varam vienaldzīgi izturēties pret nežēlību un slepkavošanu, tad tā ir jūsu problēma. Jā, Rasnačs jau pareizi teica, ka, kamēr tas neskar mūs pašus, mēs esam zaudējuši tādu cilvēcīgu īpašību kā līdzjūtība un spēju cita sāpes izjust kā savas sāpes.

Lujāna kungs, sakarā ar jūsu ieteikumu par kurdiem. Es domāju, ka tas būtu jūsu lauciņš, un es labprāt tādai grupai arī pievienotos. Es ieteiktu jums vēl izveidot Jakutijas grupu, jo Saha arī grib kļūt neatkarīga no Krievijas, tā ka es labprāt piebiedrošos jums, ja jūs, protams, ierosināsiet. Bet neuzveliet man to - vienam cilvēkam rūpēties par visām pasaules apspiestajām tautām. Tas gan saskan ar jūsu ideoloģiskā vadoņa tēzēm, vai ne, ka, visu zemju proletārieši, apvienojieties… un tamlīdzīgiem murgiem. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku akcijām Čečenijā”. Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 16, atturas - 50. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un Tilts Communication līguma izpildes analīzei un SIA Lattelekom tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai” sastāva.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - “Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un Tilts Communication līguma izpildes analīzei un SIA Lattelekom tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma “Par telekomunikācijām” prasībām izvērtēšanai” sastāvā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms reģistrējamies ar identifikācijas kartēm, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu jautājumus.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāti uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Edmundam Krastiņam par sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību.

Jautājumu nododam Ministru prezidentam un finansu ministram.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti uzdod jautājumu ārlietu ministram Indulim Bērziņam: “Tiek uzskatīts, ka galvenais bremzējošais faktors kūrorta viesu pieplūdumam un Latvijas esošo kūrortu noslogotības palielināšanai ir esošais vīzu režīms ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Šajā sakarā ir sekojoši jautājumi: vai Latvijā ir paredzēts noteikt elastīgāku vīzu režīmu, kāds vīzu režīms ir noteikts Lietuvā un kā var tikt izmantota šī prakse Latvijā?”

Jautājumu nododam ārlietu ministram.

Un pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem: “Sakarā ar saspringto stāvokli valsts budžetā 2000.gadā, lūdzam sniegt informāciju par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa. Kādi fondi eksistē Latvijas Republikā kopš 1995.gada, kādas ir katra fonda funkcijas, cik lielu valsts finansējumu katrs no šiem fondiem saņēmis 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999.gadā? Cik lielu summu šie fondi izlietojuši minētajā laikposmā? Kāda valsts institūcija koordinē šo fondu darbību, lai tie nedublētu viens otru?”

Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pēc sēdes slēgšanas tiks sniegta finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu jautājumiem par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem un remontdarbiem Baznīcas ielā 35 un par budžeta līdzekļu atlikumu.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, runājiet mikrofonā!

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Viola Lāzo, Leonards Stašs, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Juris Vidiņš, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta.

Redaktores: J..Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vai finansu ministrs Edmunds Krastiņš ir sēžu zālē? Viņš ir komandējumā!

Vai jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar finansu ministra sniegtajām rakstiskajām atbildēm? Ir apmierināti. Paldies.

Atbildes uz jautājumiem ir izskatītas.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

Par darba kārtību - 1.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 1.lpp.

- dep. A.Poča - 3.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 3.lpp.

(1212. un 1218-a dok.) - 4.lpp.

(1217. dok.) - 4.lpp.

(1232. dok.) - 4.lpp.

Priekšlikums - dep. I.Burvis - 4.lpp.

(1219-a dok.) - 5.lpp.

Paziņojumi - dep. K.Lībane - 6.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 6.lpp.

(1111. un 1150. dok.) - 6.lpp.

Ziņo - dep. A.Požarnovs - 7.lpp.

Debates - dep. A.Seiksts - 8.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 9.lpp.

- dep. J.Dobelis - 11.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 12.lpp.

- dep. P.Tabūns - 13.lpp.

- dep. J.Urbanovičs - 14.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 14.lpp.

- dep. M.Lujāns - 16.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 16.lpp.

- dep. J.Dobelis - 17.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 17.lpp.

(1139. un 1184. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 19.lpp.

(1213. dok.) - 19.lpp.

Ziņo - dep. V.Kezika - 19.lpp.

(1215. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. M.Bičevskis - 20.lpp.

(1221. dok.) - 20.lpp.

Ziņo - dep. A.Kalniņš - 20.lpp.

Par darba kārtību - 24.lpp.

(1222. dok.) - 25.lpp.

Ziņo - dep. Dz.Kudums - 25.lpp.

Debates - aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 29.lpp.

(1196. un 1196-a dok.) - 32.lpp.

Ziņo - dep. J.Ādamsons - 32.lpp.

Debates - - dep. J.Dobelis - 33.lpp.

(1158. un 1216. dok.) - 35.lpp.

Ziņo - dep. A.Slakteris - 35.lpp.

(1081. un 1220. dok.) - 36.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 36.lpp.

(1156. un 1223. dok.) - 38.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 39.lpp.

Debates - dep. M.Mitrofanovs - 39.lpp.

(1156. un 1223. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 41.lpp.

(1138. un 1224. dok.) - 41.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 41.lpp.

(1138. un 1224. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 42.lpp.

(998. un 1225. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. R.Labanovskis - 42.lpp.

(1091. un 1226. dok.) - 42.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 42.lpp.

Debates - dep. A.Seile - 43.lpp.

- dep. L.Muciņš - 45.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 46.lpp.

- dep. J.Škapars - 47.lpp.

- dep. J.Čevers - 50.lpp.

- dep. A.Seile - 52.lpp.

Paziņojumi - dep. R.Ražuks - 54.lpp.

- dep. E.Inkēns - 54.lpp.

- dep. A.Seiksts - 56.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 56.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 56.lpp.

- 58.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 58.lpp.

- dep. J.Lagzdiņš - 59.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 62.lpp.

- dep. A.Seile - 62.lpp.

- dep. L.Bojārs - 63.lpp.

- dep. L.Muciņš - 66.lpp.

- dep. A.Seile - 68.lpp.

- dep. K.Leiškalns - 68.lpp.

- dep. J.Sokolovskis - 69.lpp.

- dep. I.Godmanis - 69.lpp.

(1217. dok.) - 72.lpp.

Debates - dep. J.Dobelis - 72.lpp.

- dep. R.Pīks - 73.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 74.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 77.lpp.

- dep. P.Tabūns - 79.lpp.

- dep. J.Leja - 80.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 80.lpp.

- dep. J.Dobelis - 81.lpp.

- dep. M.Lujāns - 82.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 84.lpp.

- dep. J.G.Vidiņš - 85.lpp.

(1240. dok.) - 86.lpp.

(1241. dok.) - 86.lpp.

ieviešanas likumību - 87.lpp.

I.Bērziņam par esošo vīzu režīmu - 87.lpp.

kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa - 87.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 88.lpp.