1999.gada 1.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas ārkārtas sēdi! Darba kārtībā ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta locekļi! Noslēdzas budžeta likumprojektu paketes pieņemšana. Kopumā mums bija jāizskata 33 likumprojektu pakete, no kuriem pēdējais ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2000.gadam”, ko mēs skatīsim šodien otrajā lasījumā. Ieskaitot atsauktos un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas radītos priekšlikumus, komisija strādāja aptuveni ar 1000 priekšlikumiem.

Budžeta likumprojekta priekšlikumu tabulā šodien ir izskatāmi 435 priekšlikumi. Komisija ir atbalstījusi 158 priekšlikumus, daļēji atbalstījusi, ietvērusi citā priekšlikumā vai no citiem avotiem atradusi iespēju atbalstīt 120 priekšlikumus un noraidījusi 157 priekšlikumus. Tādējādi pilnībā ir noraidīti tikai 36% no iesniegtajiem priekšlikumiem. Kopumā šodien izskatāmajos 435 priekšlikumos pārbīdīt tika piedāvāts budžeta līdzekļus 273 miljonu 449 tūkstošu 907 latu apmērā. Komisija piekrita līdzekļu pārbīdei 23 miljonu 712 tūkstošu 788 latu apmērā. Tātad tā ir tikai desmitā daļa no piedāvātajiem priekšlikumiem.

Lielākais iespējamais līdzekļu avots mums bija līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Kopā, lai pārdalītu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, bija iesniegts 131 priekšlikums, paredzot šos līdzekļus samazināt par 8 miljoniem. Gribu jums atgādināt, ka valdība bija paredzējusi šiem mērķiem 2,4 miljonus. Komisija tātad no šā 131 priekšlikuma par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbalstīja 74 priekšlikumus par kopējo summu 1 miljons 495 tūkstoši 600 latu. Tā ir ļoti vispārīga statistika par šodien izskatāmo likumprojektu, un tagad es aicinu uzsākt darbu.

Tradicionāli, ņemot vērā mūsu pieredzi, mēs sāksim strādāt ar tabulām. Un pirmā mums ir jāskata 2.tabula 13.lappusē. Tie ir priekšlikumi par budžeta ieņēmumu palielināšanu. Gribu jums atgādināt, ka jau pirmajā lasījumā, kad mēs konceptuāli vienojāmies par atbalstu Budžeta likumam, debatēs tika uzsvērts, ka ieņēmumu prognoze jau tā ir pietiekoši saspringta, tāpēc paredzēt ieņēmumu palielināšanu, īpaši no nodokļiem, ir nereāli. Tas arī bija galvenais motīvs, kāpēc, izskatot šos priekšlikumus, faktiski atbalstu guva tikai divi, kas paredz ieņēmumu palielināšanu nevis no nodokļiem, bet no citiem ieņēmumiem.

Un tātad pirmais mūsu izskatāmais jautājums ir 40.priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija, kas ierosina palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus konkrēti no izlozēm un azartspēlēm par 28 tūkstošiem un pārdalīt tos par labu Valsts cilvēktiesību birojam. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. Nākamais ir 41.priekšlikums. Tas ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ieņēmumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa par 9,9 miljoniem un novirzīt tos Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 41. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 36, atturas - 25. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir 42.priekšlikums. To iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 4 miljoniem un novirzīt tos Finansu ministrijai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 42. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 35, atturas - 17. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 43. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 3 miljoniem un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 43. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 31, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 44. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 1 miljonu 900 tūkstošiem un novirzīt tos Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 45. ir deputāta Plinera priekšlikums - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 17 miljoniem 300 tūkstošiem un novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu darba samaksas reformai. Es gribu teikt, ka esošās iespējas budžetā ir atbalstītas 107.priekšlikumā. Līdz ar to, runājot par iespējamo pedagogu darba samaksas palielinājumu un par norādi - atbalstīt to citā priekšlikumā, es lūdzu jums visiem saprast, ka tas ir atbalstīts tieši 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis grozījums budžeta līdzekļu pārdalīšanā dotu mums 17,3 miljonus latu, ko varētu novirzīt tieši pedagogu darba algas reformas nodrošināšanai. Tas kopā ar budžetā paredzētajiem 6,24 miljoniem latu sastādītu jau 23,4 miljonus latu. Ja jūs atbalstītu arī citus mūsu priekšlikumus, tas ļautu jau no 2000.gada 1.janvāra augstākās kvalifikācijas skolotāju darba apmaksu noteikt ne mazāku par 142 latiem bruto mēnesī par vienu slodzi un ne mazāku par 100 latiem bruto mēnesī par vienu slodzi zemākās kvalifikācijas pedagogiem.

Pēc mūsu aprēķiniem, 2000.gadā pedagogu darba samaksas reformas veikšanai ir nepieciešams ne mazāk par 20 miljoniem latu. Šo summu, neskatoties uz mūsu budžeta nabadzību, reāli var atrast. Mēs piedāvājam iekasēt minētos 17,3 miljonus latu, uzlabojot pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas administrēšanu tikai par 3 procentiem. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar finansu ministra Krastiņa kunga presē izteikto viedokli valstī netiek iekasēti apmēram 40% nodokļu, bet, salīdzinot ar to, 3% ir pavisam maza summa. To reāli var iekasēt. Tātad reāli var parādīt arī cieņu un rūpes par skolotājiem un būtiski palielināt viņu algu jau ar 2000.gada 1.janvāri. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad, atgriežoties pēc būtības pie šā priekšlikuma, es atkārtošu tikai ciparus. Plinera kungs parādīja, kur var paņemt 17 miljonus, kurus varētu izmantot skolotāju algām. Tas it kā daļēji esot atbalstīts… Tas nosaukums, protams, ir ļoti skaists, bet 107.priekšlikums ir atradis veselus 2 miljonus, tātad ļoti daļēji ir atbalstīts. Tāpēc man būtu priekšlikums atbalstīt to, ko lūdz Plinera kungs.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 45. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 46.priekšlikums ir līdzīgs pēc savas būtības - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, tikai nu jau par 21 miljonu. Arī šo komisija neatbalstīja šādā apjomā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Pilsoņi! Reiz mani arī no Tautas partijas Aleksandrs Kiršeins aicina balsot, tad es saprotu, ka mēs balsosim, un par balsojumu viņš nemaz nešaubās. Arī par savu balsojumu. Tas mani mazliet pārsteidz.

Ko es gribētu uzsvērt? Valdība ir skaidri apzinājusies problēmu un centīsies iekasēt nodokļus vairāk, sakārtojot nodokļu iekasēšanu. Sončika kungs, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, arī ir uzlabojis darbu, it īpaši tāpēc, ka opozīcijas partijas ir izdarījušas spiedienu tieši sociālā nodokļa iekasēšanas virzienā. Un valdība ir apņēmusies tieši par 8,5 procentiem palielināt to summu, ko viņa grib iekasēt no dažādiem nodokļiem. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka 40% nodokļu iet garām Valsts kasei. Tas ir tieši tas, ko apliecina arī Sončika kungs “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” 1.novembrī. Tie ir 40 procenti! Tā ir ievērojama summa. Es neizprotu, kāpēc valdības partijas pilnīgi bez jebkādiem praktiskas dabas aprēķiniem apliecina savu gatavību iekasēt tikai 8,5 procentus. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka var izdarīt arī vairāk, it īpaši tad, ja valdības partijām ir cieta politiskā griba un apņemšanās.

Ja šī valdība nevar realizēt vairāk par šiem 8,5%, tad viņai tas ir skaidri un gaiši jāpasaka. Es domāju, ka tai ir visas iespējas šo naudu atrast, strādāt vaiga sviedros, varbūt strādāt arī kādu virsstundu, nevis tikai 8 stundas, un tad arī skolotājiem nauda tiks. Tad tiks nauda pirmsskolas obligātajai izglītībai, bērnudārziem, 1,5 miljoni, no kuriem pašreiz diemžēl valdības partijas jau ir atteikušās kā no lieka pasākuma.

Es domāju, ka šeit ir iespējas rūpīgi izvērtēt. Ja mēs kaut nedaudz palielinām to naudas apjomu, kuru valdība gatava no neiekasētajiem nodokļiem tomēr iegūt Valsts kasei, tad tie būs desmit miljonu latu. Un ir skaidri jāpasaka - vai jūs to gribat vai negribat, taču šinī brīdī ir šāds piedāvājums. Es pateikšu, ka ar šo brīdi, ja mēs atbalstītu un novirzītu papildus šo 21 miljonu, kas varbūt kādam liekas utopisks, - mēs izpildītu arī to apņemšanos, ko tobrīd izglītības un zinātnes ministre Silva Golde apņēmās, - ka būs šīs algas. Tās būs pat augstākas, nekā mēs pašreiz piedāvājam - pat 130 latu. To viņa izdarīja augustā “Dienas” slejās, un mēs varam par to pārliecināties.

Es domāju, ka vīrs un vārds, gods un vārds ir saistīti jēdzieni un Tautas partija turēsies pie šiem jēdzieniem - neatkāpsies vai arī skaidri un gaiši atzīs, ka tobrīd “Dienā”, kad viņa deva šo informāciju… Man, protams, šī informācija ir līdzi, un, ja kādam, teiksim, liekas, ka es meloju, tad es varu parādīt un nocitēt “Dienu”, bet tādā gadījumā es domāju, ka arī Gundaram Bērziņam būs problēmas, jo viņš nevarēs pateikt, ka “Diena” ir kļuvusi populistisks laikraksts, ka tā nokļuvusi sociāldemokrātu ietekmē. Tā ka es gaidu no pozīcijas deputātiem, no valdības deputātiem, nopietnu attieksmi ne tikai pret izglītību, bet arī pašiem pret saviem dotajiem solījumiem un vārdiem tad, kad viņi ir valdības postenī, kad viņiem ir jāuzņemas visa politiskās varas atbildība. Es domāju, ka šeit vairs nav ko šaubīties. Es esmu pārliecināts, ka Tautas partija sapratīs to, ka vārdi un darbi nav dalītas lietas, un atbalstīs savas ministres apņemšanos, un īstenos to tieši ar savas partijas balsīm. Es ceru gūt šo pārsvaru. Mēs gaidām jūsu politisko izšķiršanos. To gaida arī skolotāji ārpus šīs Saeimas sēžu zāles. Tautas partija, viss ir jūsu rokās!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Pirms deputāti pieņem lēmumu balsojot, es vēlreiz gribu vērst visas Saeimas uzmanību uz to, ka nav vērts dot tukšus solījumus. Jau šobrīd ieņēmumu prognoze no pievienotās vērtības nodokļa ir visaugstākā salīdzinājumā vispār ar visiem citiem nodokļiem, jo, kā ir paredzēts, ieņēmumi pieaugs par 10 procentiem. Šis papildu 21 miljons šo ieņēmumu prognozi nepadarīs reālāku, ja mēs vienkārši to uzliksim uz papīra. Tā būs tukšu solījumu došana skolotājiem, ja reāli šīs naudas nebūs, tāpēc šīs algas tomēr mēs nevarēsim palielināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 46. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 35, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 47. ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa par 5 miljoniem un novirzīt tos Zemkopības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 38, atturas - 21. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 48. ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ieņēmumus budžetā no akcīzes nodokļa par 20 tūkstošiem un novirzīt tos Vēstures komisijas darbības nodrošināšanai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi 68.priekšlikumā, finansējot to no citiem avotiem, tāpēc šo es lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 48. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 37, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 49. ir deputāta Plinera priekšlikums - palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 3 miljoniem un novirzīt tos pedagogu darba samaksai. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Ļoti žēl, cienījamie kolēģi, ka jūs nepieņēmāt mūsu iepriekšējo priekšlikumu. Ja jūs būtu pieņēmuši iepriekšējo un parādījuši labu politisko gribu, varbūt mēs šodien arī atrastu naudu skolotājiem. Kā jums ir zināms, iztikas minimums Latvijā ir 83 lati 41 santīms. Skolotājiem par vienu likmi valsts garantē no 50 līdz 77 latiem. Bruto! Starp citu, augstskolā asistentam - ir 89 lati, lektoram - 109, docentam - 133, profesoram - 161 lats. Tas ir pazemojoši mums un pazemojoši arī pedagogiem. Vidējā samaksa neto vai vidējā alga Latvijā neto budžeta iestādēs ir 113 lati 12 santīmi. Izglītībā - tikai 85 lati 99 santīmi. Tad varbūt kāds no jums paskaidros, kāpēc pēdējo četru gadu laikā garantētā darba samaksa no budžeta finansējamās iestādēs pieaugusi vidēji par 16%, bet izglītībā tikai par 5%? Grozījumi Izglītības likumā paredz skolotāju darba algas palielināšanu, un šim mērķim budžetā ir paredzēti līdzekļi 6,24 miljonu latu apmērā, tomēr likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” 53.panta otrā daļa attiecas tikai uz skolotājiem ar zemu kvalifikāciju. Starp citu, par augstāku kvalifikāciju likumā vispār nav runāts.

Tā vai šitā, bet mēs tomēr piedāvājam uzlabot akcīzes nodokļa ienākumu administrēšanu par 2,3%, kas dotu 3 miljonus latu, un tad šos līdzekļus mēs varētu izlietot darba apmaksas reformas fonda izveidošanai visu kategoriju pedagogiem, uz ko es jūs arī aicinu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es domāju, ka skolotāju atalgojuma jautājums nav tik vienkāršs, kā liekas valdības partijām, un, lai šeit tomēr varētu zināmā mērā pateikt kādu nopietnu vārdu, es citēšu 20.augusta “Dienu”, kurā skaidri un gaiši ir pateikts, ko valdība ir apņēmusies. Kā zināms, neviena valdības partija “Dienu” nav tiesā iesūdzējusi, tā ka diez vai šeit būs bijuši kaut kādi meli par valdības stāju un rīcību, un apņemšanos tobrīd. “Valdība apņēmusies atrast līdzekļus pedagoģisko darbinieku algu palielināšanai 2000.gadā. Un Silva Golde ir solījusi no 2000.gada 1.janvāra palielināt skolotāju atalgojumu gandrīz divkārt - līdz 130 latiem.” Tātad tā sacīts “Dienā” 20.augustā.

Mēs nupat noklausījāmies Aijas Počas ļoti precīzo vērtējumu, ka nav vērts dot tukšus solījumus. Man ir vienkāršs jautājums - vai tiešām šie solījumi ir bijuši “tukši”? Vai tiešām, Tautas partija, jūsu ministra solījumi ir bijuši domāti no sākuma vienkārši kā iespēja maldināt skolotājus un tautu? Es domāju, ka diez vai tas tā ir bijis. Un tādēļ es tomēr aicinu jūs atgriezties pie jūsu sākotnējās pārliecības un šobrīd ar šo balsojumu iedalīt vismaz šos 3 miljonus. Jo arī valdības vīri, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, vēl nesen apņēmās atrast papildus ne tikai 2 miljonus, ko valdība izdarīja, bet vēl 3,7 miljonus. Tātad par 1,7 miljoniem vairāk. Vai arī šie solījumi bija tukši solījumi, kā saka Aija Poča, vai tomēr mēs varam cerēt, ka valdības rindās ir politiķi, kuriem ir cieņa pret saviem vārdiem, pret to, ko viņi ir apņēmušies pildīt? Vai tomēr visas šīs lietas ir vienkārši acu aizmālēšanai? Šis jautājums ir arī tas, uz ko praktiski jūs atbildēsiet. Tajā brīdī, kad jūs sacīsiet, ka līdzekļu vairs nav, es jums atgādināšu, ka valdības partijas ir izšķīrušās, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā teica Edmunds Krastiņš, finansu ministrs, tātad nopietns vīrs, 13 miljonus virzīt darba devējiem ar sociālā nodokļa atvieglojumu. Tātad pielikt pie šiem gaidāmajiem aptuveni 35 miljoniem deficīta sociālajā budžetā vēl 13, lai budžeta deficīts sociālajā budžetā sasniegtu 48 miljonus. Un arī tā ir politiska izšķiršanās.

Godājamie Saeimas deputāti! Valdības pārstāvji! Es domāju, ka jums vajadzētu skaidri apzināties to, ka arī šis balsojums, tas, kā jūs pašreiz balsosiet, būs vienkārši politiska izšķiršanās. Ja šo zināmo pretimnākšanu darba devējiem jūs pēc tam gribat finansēt ar eiroobligāciju aizņēmumiem - 75 miljoni eiro - , tad šinī gadījumā es neredzu nekādu pretenziju un neiespējamību spert kaut nelielu soli pretim skolotājiem. Mēs esam pārliecināti, ka jūsu vidū ir deputāti, kas varētu paust arī savu viedokli, ne tikai to viedokli, ko pieņem jūsu frakciju sēdēs, nerēķinoties ar programmatiskiem dokumentiem, nerēķinoties ar jūsu ministra dotajiem solījumiem, nerēķinoties ar to, ko jūs esat teikuši saviem vēlētājiem. Es esmu pārliecināts, ka jūsu vidū tādi ir. Mēs redzēsim, vai tiem, kas tā domā, būs arī dūša kaut kā apliecināt savu domu atbilstību vēlētājiem dotajiem solījumiem un visam tam, ko viņi apņēmušies. Jums skaidri un gaiši ir jāatbild uz vienu jautājumu - ko jūs darīsiet pēc 1.janvāra, kad daudzi skolotāji ies pensijā? Jo pašreiz jūsu viedoklis Saeimā ir pieņemts un apstiprināts un referendumā mums neizdevās to grozīt. Kas mācīs bērnus? Un kas uzņemsies politisko atbildību par to, ka nenotiks stundas šo pensionēto skolotāju aiziešanas dēļ? Arī uz to jautājumu jums ir jāatbild, godājamās valdības partijas!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidij! Es, protams, atzīmēšu, ka Baldzēna kungs ļoti slikti klausās to, kas tiek runāts no šīs tribīnes. Jo viņš pašlaik kārtējo reizi runāja par to, ka Tautas partijai jātur savs vārds un jāpilda dotie solījumi, bet viņš ir aizmirsis to, ka no šīs pašas tribīnes cienījamais Gundars Bērziņš teica, ka to darīja tikai tie politiķi, kas dzīvoja akmens laikmetā. Baldzēna kungs līdz mūsu laikmetam nav izaudzis. Taču es ceru, ka šodien Tautas partija ar darbiem pierādīs Gundara Bērziņa vārdu pareizību un savus solījumus vēlētājiem nepildīs.

To redzēs šodien, kad pieņemsim budžetu, gan tie medicīnas darbinieki, kas stāv šobrīd uz ielas, gan tie skolotāji, kas stāvēja, gan tie pensionāri, kas iepriekšējā reizē noticēja šai valdošajai koalīcijai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 49. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 21. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 50. - Juridiskās komisijas priekšlikums palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 200 tūkstošiem, novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 51. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Līdzīgs. Palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 400 tūkstošiem, novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 52. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 30 tūkstošiem, novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 53. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par 20 tūkstošiem, novirzīt Tieslietu ministrijai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 33, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 54. - deputāta Plinera priekšlikums palielināt ieņēmumus no akcīzes nodokļa par 3 miljoniem un novirzīt akcīzes nodokļa administrēšanas uzlabošanai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 54. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 42, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Nākamais ir sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums palielināt ieņēmumus no muitas nodokļa par miljons 200 tūkstošiem, novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rūpīgi pārskatot avīzes, klausoties radiopārraides un skatoties televīziju, varbūt arī jūs pievērsāt uzmanību tam, ka zinātne vispār nozūd no mūsu redzesloka. Zinātne tiek aizmirsta. Mēs varam spriest par visdažādākajiem jautājumiem, pat par lesbiešu un geju precību jautājumiem, pacelt citus ļoti ievērojamus jautājumus, bet, kas attiecas uz zinātni, tā tiek aizmirsta. Kāpēc? Tā kā Latvijā nav derīgo izrakteņu un nav arī citu vērtīgu ieguvju, zinātne ir viena no tām nozarēm, kuras var nest Latvijas vārdu pasaulē un pelnīt ļoti skaistu naudu. Diemžēl vadošās, valdību veidojošās partijas ir aizmirsušas par saviem solījumiem attiecībā uz zinātnes attīstību. Zinātne ir jāattīsta. Zinātnieki paliek vecāki, un kas tad mācīs mūsu bērnus skolā, kas mācīs viņus augstskolā? Protams, to kadru paliek mazāk. Un, ja mēs vēl pensionāriem atņemam tās pensijas un tās samazinām, tad, kā mēs skaidri zinām, protams, viņi aizies no tā darba. Neviens negribēs par tiem nieka latiem tērēt laiku, lai pildītu šādus pienākumus.

Tāpēc 55.priekšlikums, kas ir mūsu, sociāldemokrātu, priekšlikums, ir jāatbalsta, jo zinātnei ir nākotne un zinātne tik tiešām ievedīs Latviju pasaulē un darīs viņu spožāku. Padomāsim, kas notiks, ja mēs to nedarīsim, neatradīsim šim nolūkam naudu! Naudu mēs varam atrast prestižo automobiļu iegādei, autobusu un citu lietu aprīkošanai ar vismodernākajām iekārtām, toties zinātnieku algām mēs neatrodam naudu. Tāpēc ir jādomā, šis jautājums ir aktuāls, tas ir jārisina, un ir jāatbalsta 55.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 55. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 56. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - palielināt ienākumus no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu un novirzīt Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies. Cienījamais priekšsēdētāj! Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam faktam. Diemžēl ir izveidojusies likumsakarība, ka tiek izveidotas dažādas iestādes un organizācijas, kuras pēc tam valdība un arī parlamentārieši aizmirst. Tas notika iepriekšējos balsojumos ar Patentu valdi, ar Korupcijas novēršanas padomes sekretariātu Tieslietu ministrijā. Pašreiz jums ir jābalso par Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Es domāju, ka šis ir diezgan svarīgs orgāns, par ko mēs runāsim un balsosim arī nākamajās sēdēs, jo mēs runāsim par patērētāju tiesību aizsardzību, par vienotu regulatoru. Diemžēl, skatoties budžeta balsojumus, redzam, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un valdībā netiek atbalstīts arī Valsts cilvēktiesību birojs, Eiropas integrācijas birojs, Reģionālais fonds, vēsturnieku komisija, Baltijas Asambleja, mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas. Diemžēl, jāsaka, tas gan ir kārtējais grūdiens Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča. Nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 57.priekšlikums. Tas ir līdzīgs priekšlikums, ko iesniegusi Jaunās partijas frakcija, - palielināt ieņēmumus šajā pašā avotā un novirzīt Valsts cilvēktiesību birojam. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 58. - Ministru kabineta priekšlikums - palielināt pamatbudžetā nodokļu ieņēmumus (konkrēti - ieņēmumus no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bākas nodevas), kuru mēs ar savu balsojumu par ostu likumu faktiski padarījām likumīgu) un novirzīt šos ieņēmumus Satiksmes ministrijai - Latvijas Jūras administrācijas valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Ierosina palielināt ieņēmumus no iemaksām valsts budžetā no valsts akciju sabiedrības “Latvijas meži” (fiksētais maksājums) un novirzīt Latvijas Nacionālajai operai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 60. - sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums palielināt par 10 miljoniem sociālās apdrošināšanas budžetu un pārdales rezultātā līdzekļus novirzīt pedagogu darba samaksai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.

P.Salkazanovs. (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Labrīt, cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti, cienījamie klausītāji! Iepriekšējā ceturtdienā jautājums par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, par grozījumiem šajā likumā beidzās ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājas Aijas Počas komentāru par šo grozījumu nepieciešamību, jo tas nodrošina vienādu konkurenci starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem. Pagājušo ceturtdien jau tika piedāvāti argumenti par to, ka sociālais nodoklis Rietumeiropas valstīs ir lielāks nekā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Sociālais nodoklis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tiešām ir starp trim valstīm atšķirīgs, par sliktu Latvijai, jo Latvijā ir 37%, Lietuvā - 31% un Igaunijā - 33%. Taču, ja runā par konkurenci preču produkcijai starp šīm trim Baltijas valstīm, tad lietderīgāk būtu salīdzināt nevis sociālā nodokļa kopējo apjomu, bet maksājumus, ko maksā darba devējs. Darba devējs Latvijā maksā tādu sociālo nodokli, kas ir vismazākais trijās Baltijas valstīs. Tas ir tikai 28%. Lietuvā tas ir 30%, Igaunijā - 33%. Tādēļ rodas šaubas par to, vai var runāt par jēdzienu “Tautas partija” šinī gadījumā, jo no šīs partijas nāk ierosinājums šo nodokli mainīt. Jo, ja būtu runa par tautu, tad tādā gadījumā darba devēja iemaksa, kas ir 9%, netiktu samazināta, darba devēja maksātais nodoklis, kas jau tā ir vismazākais Baltijas valstīs, netiktu samazināts vēl par 1 procentu. Mūsu piedāvājums - gan 60., gan 61., gan 66.priekšlikums - piedāvā šos naudas līdzekļus, kas rodas, papildus iekasējot līdzekļus sociālajā nodoklī, - atstājot dabīgu likmi, tādu, kāda ir šogad, un papildus iekasējot 13 miljonus latu. Tādējādi nav nepieciešamības no pamatbudžeta aizņemties šo naudu un pamatbudžetā paliek brīvi 13 miljoni latu. Viens no diviem piedāvājumiem ir 10 miljoni izglītībai, otrs piedāvājums - 13 miljoni izglītībai. Un ir arī piedāvāti 3 miljoni medikamentiem, kam reāli šodien trūkst naudas.

Iepriekšējā ceturtdienā es jau brīdināju kolēģus, kas ir no Tautas partijas, ka sarunas ar arodbiedrībām būs nelietderīgas, jo jums nav nekā kabatā. Ir vienkārši tukšums. Jūs negribat vienkārši paņemt to naudu, kuru ir iespējams paņemt, lai paceltu pedagogu algas. Šobrīd jāatceras, ka iepriekšējā ceturtdienā nav atbalstīts priekšlikums par sociālā nodokļa grozījuma neieviešanu Latvijā. Tādā gadījumā ar jūsu svētību ir zudis arī šis avots - 13 miljoni latu, lai pedagogiem paaugstinātu algu un medicīnā nodrošinātu atvieglojumus attiecībā uz medikamentiem tiem slimniekiem, kam tie pienākas.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu teikt, ka skolotāju algu jautājums ir, manuprāt, tas jautājums, kas ir pilnīgi neatkarīgs no partiju politiskās orientācijas - vienalga, vai tā būtu kreisa, labēja vai centriska, konservatīva, liberāla, sociāldemokrātiska vai ekoloģiska, “zaļa”. Jebkura partija godprātīgi cenšas atbalstīt izglītību. Diemžēl šajā Saeimā mēs to nevaram redzēt. Soļi, kas tiek sperti izglītības darbiniekiem pretim, mijas ar draudiem, kurus es atļaušos šeit arī godīgi citēt un arī paskaidrot situāciju no elementāras atziņas viedokļa. Mans kolēģis Tautas partijas frakcijas vadītājs Gundars Bērziņš Tautas partijas kongresā teica tā par skolotāju arodbiedrības vadītājiem: “Tie, kas organizēja tos streikus, ir apmuļķojuši sabiedrību, bet cietīs no tā tikai skolotāji, lai arī ne pie kā nav vainīgi. Esošajai arodbiedrības vadībai par to jāuzņemas personiska atbildība, un es darīšu visu, lai tas tā būtu.” Es šeit gribētu pateikt pavisam skaidri un gaiši, ka arodbiedrības vadība, kura nebūt nav sociāldemokrātiski noskaņota un kura visu laiku ir bijusi tuvāk Tautas partijas domām un darbiem, ir aicinājusi uz šo streiku un ļoti labi apzinās šo lietu, to apzinās arī Tautas partijas frakcijas deputāti. Šajā gadījumā, es domāju, jūs vēršaties pret tām saknēm, kas deva jums spēku šajās 7.Saeimas vēlēšanās, un tas ir pavisam nopietni. Kāpēc jūs gribat zaudēt to, ko jūs esat iekarojuši? Tātad jums tas nav mērķis, jūs atsakāties no saviem sabiedrotajiem, no saviem vēlētājiem. Es gribētu šeit atgādināt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Jura Radzeviča atziņu, ka tās ir muļķības, ka kādam būtu jāatstrādā nostreikotais laiks. Jo tad zūd streika būtība. Par streika laiku streikotājiem nemaksā. Tāda ir situācija, un to apliecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Juris Radzevičs. Es domāju, ka katram tas ir jāsaprot. Mēs gribam baidīt skolotājus ar to, ka viņiem būs tas laiks jāatstrādā, ka viņiem par šo atstrādāto dienu nemaksās. Es varu pateikt tikai vienu - šiem apgalvojumiem nav nekāda seguma Latvijas Republikas likumdošanā. Tādā gadījumā mūsu valdībai, šim “labējam brīnumam”, ir jāveido jauni likumdošanas dokumenti, jaunas iniciatīvas, - jāsaka, ka par katru streiku ir jāsoda ar soda naudu neatkarīgi no tā, vai tas ir likumīgs vai nav, un, neapšaubāmi, visbargāk jāsoda skolotāju arodbiedrības vadītāji, citu arodbiedrību vadītāji, ja viņi sadūšosies uz šādu sava viedokļa demokrātisku paušanas veidu, kas katrā Eiropas Savienības valstī ir neapšaubāms un pašsaprotams.

Vēl es jums gribētu nocitēt vienu dokumentu, ko šodien man atnesa Rīgas domnieki, kas ir no dažādām partijām, arī no valdības partijām. Viņi pārstāv Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteju, un šis ir viņu paziņojums - dokuments, kas apliecina, kā šīs komitejas deputāti vērtē tieši Andra Bērziņa aicinājumu skolotāju streiku jautājumā. Es citēšu šo dokumentu: “Šā gada 11.novembrī Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja pieņēma lēmumu, kas paredz atbalstīt skolotāju likumīgās prasības, ja to panākšana notiek likuma noteiktajā kārtībā. Komiteja savu nostādni šajā sakarā nav mainījusi, tādēļ, apspriežot Andra Bērziņa paziņojumu masu informācijas līdzekļos 29.novembrī, nolēma izteikt neizpratni par pretēju uzskatu paušanu Rīgas Domes vārdā.” Šeit, kolēģi, mēs redzam, ka pašās politiskajās partijās, to skaitā arī “Latvijas ceļā”, ir šī “frontes līnija tēva sētā”, cilvēki dažādi domā un vērtē to, ko dara valdība. Un to patiesībā dažādi vērtē arī Saeimas deputāti. Šis balsojums ir vēl viena iespēja labot situāciju, neaizmirst, ka katram mums ir bijis ne tikai tēvs un māte, bet arī skolotāji. Atbilde ir jūsu rokās.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es sākšu ar to, ar ko beidza Baldzēna kungs. Šis balsojums ir vēl viena iespēja labot situāciju. Tieši tādā pašā veidā pirms referenduma par Pensiju likuma grozījumiem sociāldemokrāti pauda, ka, tikai noraidot Pensiju likuma grozījumus, var atrisināt pensionāru sociālās problēmas. Ar Pensiju likuma referendumu papildu līdzekļi nerodas un neradās, un, tā kā tauta nenobalsoja, šis priekšlikums ir kā tāds sods pensionāriem par to, ka viņi neaizgāja un nenoraidīja Pensiju likuma grozījumus. Iedziļinieties šajā priekšlikumā, ko piedāvā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija! Sociāldemokrāti piedāvā atņemt pensionāriem 7 miljonus 491 tūkstoti. Sociāldemokrāti piedāvā atņemt bezdarbniekiem no bezdarbnieku pabalstiem 705 tūkstošus, piedāvā invalīdiem atņemt 1 miljonu 782 tūkstošus. Un tā tālāk. Es uzskatu, ka tā ir demagoģija. Tas nozīmē, ka vienu sabiedrības daļu rīda pret otru. Tagad atņems pensionāriem, iedos skolotājiem. Pienāks nākamā sēde - ņems nost skolotājiem, atdos pensionāriem. Un atkal aicinās pensionārus uz referendumu, uz streikiem. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas rīcība man atgādina tādu lielu putras katlu - un tad ar karoti maisa, un tad sabiedrības vienu daļu rīda pret otru un visu laiku stāsta: “Redziet, cik ārkārtīgi slikta ir valdošā koalīcija!” Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, ar kuru tiek piedāvāts atņemt naudu pensionāriem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns. Godājamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāj! Es dzirdu no Gundara Bērziņa: “Kauns, kauns!” Un arī citi man saka, arī Kristiāna Lībane saka: “Netaisnojies!” Taču es gribu pateikt pavisam skaidri un gaiši: valdības partijas ir izdarījušas politisko izšķiršanos - 13 miljonus viņas šogad ir atlaidušas darba devējiem ekonomiskās krīzes situācijā, kad pat Darba devēju konfederācijas pārstāvji skaidri un gaiši pasaka vienu lietu - Požarnova kungs, viņi skaidri pasaka, ka tas pašreiz nedos nekādu uzlabojumu (dos varbūt kaut kad nākamā gada vidū) un ka tas galīgi nebija nepieciešams. Nākamgad jūs gribat pensionāriem ar šādu pašu metodi atņemt jau 26 miljonus, un šajā gadījumā šis priekšlikums ir jāskata kopā ar citiem sociāldemokrātu rakstītiem priekšlikumiem, arī ar tiem, kas parāda, ka šāda atlaide darba devējiem (šogad - par 13 miljoniem, nākamgad - par 26 miljoniem) nav obligāta, ja mūsu valstī vairāk nekā 70% cilvēku dzīvo zem krīzes iztikas minimuma, un jums, Požarnova kungs, kā Labklājības ministrijas parlamentārajam sekretāram tas ir skaidri zināms.

Tā kā tika pieminēti arī pensionāri, es šeit jums gribu citēt Latvijas Pensionāru federācijas pēdējo - 25.novembra - lēmumu, kas skaidri un gaiši pasaka, ka valdībai ir jādara nevis tas, ko pašreiz piedāvā, bet ka ir jāapliek ar sociālo nodokli visi ienākumi bez ierobežojumiem (no tā valdība visu laiku izvairās), ka pensiju indeksācija jāizdara divas reizes gadā (sociāldemokrāti par to iestājās referendumā, bet valdības partijas to praktiski nogremdēja ar savu boikotu, ar izvairīšanos no cīņas) un ka praktiski ir jāindeksē pensijas atbilstoši arī algu kāpumam, ne tikai patēriņa preču indeksa kāpumam. Es domāju, būsim godīgi pret vēlētājiem!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Pēteris Salkazanovs jau ļoti precīzi un korekti norādīja. Tā kā pagājušajā plenārsēdē mēs neatbalstījām priekšlikumu saglabāt šobrīd esošo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni, šis priekšlikums šobrīd var radīt tikai problēmas. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 60. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 36, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 61.priekšlikums ir tieši tāds pēc savas ekonomiskās būtības. Arī tas ir balstīts uz situāciju, kāda ir, ja tiek saglabāts šobrīd esošais sociālās apdrošināšanas iemaksu līmenis. Tā kā tas netika atbalstīts pagājušajā plenārsēdē, lūdzu neatbalstīt arī 61.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Šodien arī medicīnas darbinieki kaut ko pavisam skaidri prasa no jums un gaida. Esam pārliecināti, ka agri vai vēlu arī kaut ko sagaidīs. Es nedomāju, ka šeit sēdošie deputāti katru reizi arī turpmāk, arī pēc gada, balsos tāpat kā šodien. Šodien es skatos, ka jums ir frakcijas disciplīna, šodien pārliecības balsojuma nav. Diemžēl.

Es gribētu atbildēt pavisam skaidri un gaiši. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, kāda situācija ir medicīnas jomā, un ja mēs to summu salīdzinām pret iekšzemes kopproduktu, tad redzam, ka, lai saglabātu algas iepriekšējā gada līmenī, ir vajadzīgi 1,6 miljoni. Valdība tā arī nav spējusi rast līdzekļus, lai medicīnas darbiniekiem, to skaitā arī reanimācijas māsiņām, alga būtu vismaz tikpat niecīga… vismaz tikpat, cik bija pagājušogad. Es šeit redzu daudzus deputātus ārstus - gan Apiņa kungu, gan Ražuka kungu, gan Požarnova kungu, gan arī mūsu Saeimas priekšsēdētāju Straumes kungu. Esmu pārliecināts, ka jums šoreiz arī būs jāizšķiras starp profesionālo ētiku un apziņu, politiķu ētiku un apziņu un jādomā par to, kā jūs rīkosieties kā pilsoņi. Tas ir smags politiskās izšķiršanās jautājums. Es jums nepārmetīšu jūsu izšķiršanos. Taču, es domāju, ir skaidri jāapzinās: medicīnas darbiniekiem par 1,6 miljoniem algas būs mazākas nekā pagājušajā gadā. Tie ir objektīvi dati. Tie arī ir Medicīnas darbinieku arodbiedrības dati, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dati.

Ir vēl kas, ko es gribētu uzsvērt. Uzmanīgi paskatīsimies! Arī slimnīcām, poliklīnikām līdzekļu pietrūkst par 1,35 miljoniem latu. Tā ir nopietna summa. Un, ja šīm uzturēšanas vajadzībām nebūs 1999.gada līmeņa 2000.gadā, tad jājautā - ar kādu zīmi labējās valdības sāks 2000.gadu? Ar kādu? Vai tā būs jau 2000.gada zīme? Vai “labējā brīnuma” - labējo valdību, labējo partiju - attieksmes zīme? Es domāju, ka nē. Pienāks brīdis, kad tas būs jālabo. Jo, ja šī nauda, šie 1,35 miljoni medicīnas iestāžu uzturēšanai netiek iedalīti, kurš ir nākamais veids, kā ietaupīt? Atkal uz medicīnas dabinieku, skolotāju, medmāsiņu, sanitāru algu rēķina. Ir viens jautājums. Tātad 1,6 plus 1,35. Tas ir 2,95. Šeit jums ir šie 3 miljoni. Jums ir iespēja izšķirties un iedot vēl mazliet klāt - šos piecus. Un es domāju, ka ir jāņem vērā vēl viena lieta - ka praktiski arī primārajai veselības aprūpei pietrūkst naudas. Medikamentu iegādei - 2,8 miljoni. Es domāju, ka visi šie jautājumi nav tādi, ka šeit var kāpt tribīnē un pateikt: opozīcija ir akla, opozīcija nesaprot, ko viņa dara, budžets ir pārskatāms, mēs visu esam sameklējuši, viss ir izdarīts, viss ir kārtībā. Nav kārtībā, dāmas un kungi! Nav kārtībā, ja medicīnas darbiniekiem, skolotājiem šodien ir jāstāv un jāpiketē šeit pie Saeimas. Jo nav noslēpums ne Tautas partijai, ne ”Tēvzemei un Brīvībai”, ka tām ir labas attiecības ar šīm arodbiedrībām - gan “Tēvzemei un Brīvībai” ir ar medicīnas darbiniekiem ļoti labas attiecības, gan Tautas partijai - ar izglītības darbiniekiem. Un arī sociāldemokrātiem nav sliktas attiecības… bet es nedomāju, ka līdz šim brīdim mums tās būtu bijušas labākas par attiecībām, kādas ir ar jums. Un arī šis jautājums pašreiz ir ļoti vienkāršs. Arī šobrīd skolotāji gaida ne tikai jūsu politisko izšķiršanos, bet arī savu politisko izšķiršanos. Es saprotu, ka jums ir cerības, ka “Latvijas ceļš” būs sociāldemokrātiska partija, bet jūs varbūt vispirms pajautājiet viņiem, uzziniet par viņu piekrišanu, Tautas partija! Un tādā gadījumā, ja viņi tomēr gribēs palikt liberāļi, jums nebūs šo cerību, ka sociāldemokrātiski noskaņotie ārsti, mediķi “pa taisno” dosies balsot par “Latvijas ceļu”. Var gadīties arī citādāk, un ko tad jūs darīsiet? Kādu valdību tad jūs gribēsiet nākamreiz veidot? (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Sociāldemokrātu!”) Kreisu, kā es saprotu… Kiršteina kungs to apliecina.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītais Prezidij! Cienītie deputāti! Godātais Baldzēna kungs! Lūdzu, beidziet pārbaudīt Saeimas deputātu pacietību! Tas, ko jūs runājat, ir pilnīgi “garām”. Šajā priekšlikumā nav runa ne par kādām algām, tajā ir runa par medikamentiem, un tajā ir runa par to, ka kārtējo reizi atņems naudas līdzekļus pensionāriem, bezdarbniekiem un invalīdiem. Un ar šo priekšlikumu pierādās tas, ko es teicu iepriekšējā reizē. Kārtējo reizi jūs gribat sarīdīt savā starpā divas iedzīvotāju kategorijas, lai pēc tam atkal plūktu laurus konflikta situācijā. Un, ja jūs par katru priekšlikumu teiksiet tik ārkārtīgi skaistas un pilnīgi populistiskas runas, es tiešām ierosinātu, ka vajadzētu samazināt debašu laiku. Varbūt mēs varētu sagatavot dokumentu un noteikt debatēm 2 minūtes.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāte.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamās deputātes un cienījamie deputāti! Es vēlētos bilst šo divu izskatīto priekšlikumu sakarā tikai vienu tēzi, proti, Latvijā sabiedrības garīgā un fiziskā veselība ir pirmām kārtām atkarīga no divām pašām būtiskākajām profesiju kategorijām - tie ir skolotāji un ārsti. Ir pagājuši 10 gadi. Latvijā valdības ir mainījušās. Mēs šeit Latvijā vienmēr esam lepojušies ar to, ka mums ir bijusi augsta lasītprasme jau no gadsimta sākuma un sabiedrības veselība ir bijusi labā līmenī. To ir nodrošinājuši inteliģenti skolotāju un ārstu vidū. Pēdējo gadu notikumi ir šīm profesiju grupām likuši sakost zobus arvien ciešāk un ciešāk. Problēma ir tā samilzusi, ir tiešām tas vadzis tik pilns, ka tas šajā brīdī lūzīs, jo skolotāji un ārsti, būdami inteliģenti cilvēki, uz piketiem un streikiem iet tikai pašas pēdējās nepieciešamības gadījumā. Tāpēc nevajag, lūdzu, ar demagoģiskām runām norādīt opozīcijai, ka mūsu cīņa par šīm ļoti būtiskajām un, es teiktu, sabiedrībai pašām svarīgākajām vērtībām būtu šajā gadījumā nevērtīga.

Pateicos, cienījamie kolēģi, par uzklausīšanu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Požarnova kungs šodien beidzot ir parādījis savas rūpes par pensionāriem. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs beidzot ir pamodies. Slava, slava, aleluja! Žēl, ka viņš to neizdarīja līdz 5.augustam. Ļoti žēl.

Man ļoti patīk Požarnova kunga izteiktā doma par debašu laika samazināšanu. Vispār nedebatēsim un pieņemsim budžetu Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā! Un nesīs atbildību valdošā koalīcija! Bet tad es atgādināšu tikai to, ka vienā nesenā televīzijas pārraidē kāds populārs Tautas partijas biedrs, bijušais “tēvzemnieks”, nosauca “sociķus” par muldoņām un solītājiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Šodienas budžeta apspriešanu salīdzinot ar solījumiem pirms vēlēšanām, nu lai tauta pasaka, kurā pusē sēž tie muldoņas un solītāji.

Požarnova kungs! Ja runājam par putras katlu, tad jāteic, ka jūs jau sen esat pierādījuši, jūsu partija jau sen ir pierādījusi, ka vienmēr svarīgākais ir bailes par vietu pie putras katla, kuras jums vienmēr trūkst. Un tāpēc jūs Labklājības ministrijā jau esat tiem pensionāriem sagatavojuši savā sociālajā budžetā tās ragutiņas, ne jau putras katlu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jau dzirdu, ka tik tiešām valdības partijām liekas, ka nav nekā labāka kā aizbāzt opozīcijai muti un samazināt debatēm atvēlēto laiku. Es domāju, ka šis nav labākais veids, kā tautai pierādīt savu nespēju. Ir argumenti, kas palīdzēs jums veikt arī tos jautājumus, ko jūs gribat.

Es šeit gribētu vēlreiz citēt arodbiedrību - gan Medicīnas darbinieku arodbiedrības, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības - atzinumu, kurš skaidri un gaiši parāda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram Olmanim un līdz ar to arī valdībai, kāda ir situācija pašreiz medicīnā. Arodbiedrības atzīst, ka 2000.gada valsts budžeta projektā paredzētais finansējuma samazinājums veselības aprūpei apdraud sistēmas reformas attīstību un veselības aprūpes pakalpojumu uzturēšanu pašreizējā līmenī. Valdībai ir jārod iespējas papildu finansējumu atrast 2000.gadā. Es tagad citēšu: “ārstniecības iestāžu darbinieku darba samaksai, sagaidāmā inflācijas pieauguma seku segšanai - 1,6 miljoni; ārstniecības iestāžu uzturēšanas izmaksu pieauguma segšanai - 1,35 miljoni; medikamentu apmaksai primārajai veselības aprūpei - 2,8 miljoni.”

Jā, mēs to varējām dažādā veidā panākt, ar citām metodēm. Bija iespējams atbalstīt progresīvo ienākuma nodokli un nākt pretī arī mediķiem. Praktiski lielākā daļa no viņiem tad būtu saņēmuši nevis 25% ienākumu nodokli, bet 19%.

Un vēl daži skaitļi, kas ir pilnīgi reāli. Valdības sagatavotajā 2000.gada budžeta projektā, salīdzinot ar 1999.gadu, būtiski samazinājušies izdevumi veselības aprūpei. Tātad 2000.gadā ir plānots 95,7% apmērā no 1999.gada līmeņa. Tas ir faktiskais apjoms, bez inflācijas. Es domāju, komentāri lieki. Arī veselības aprūpei piešķirto 1īdzekļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu no 4% ir “nobraucis” uz 3,6%. Es domāju, visi šie skaitļi ir objektīvi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Šobrīd nav reālas iespējas pārdalīt šos līdzekļus par labu medikamentu apmaksai, jo nav šā ieņēmuma avota. Pastāvot mūsu pašreiz nobalsotajai sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei, nebūs papildus šo 3 miljonu budžetā. Līdz ar to mēs nevaram pārdalīt finansēšanas avotu - aizņēmumus no pamatbudžeta - par labu medikamentu apmaksai. Šobrīd 61.priekšlikums vispār pēc būtības vairs nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 61. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 62.priekšlikums - sociāldemokrāti ierosina palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 38 miljoniem un novirzīt speciālajam pensiju budžetam. Tā kā tas ir nereāls, komisija to neatbalstīja. (No zāles deputāts V.Makarovs: “Tas ir labs priekšlikums.”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Nākamais ir sociāldemokrātu priekšlikums palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 3,5 miljoniem un šos līdzekļus novirzīt nodarbinātības speciālajā budžetā. Tas ir viens un tas pats budžets, tā ir budžeta iekšējā pārdale. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Tas pēc tam ir atbalstīts citā priekšlikumā, ko jūs redzēsiet likuma tekstā. Tas ir 7.-a pants. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 63.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - 13. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 64.priekšlikums - palielināt ieņēmumus - sociālās apdrošināšanas iemaksas - par 111 tūkstošiem, šos līdzekļus novirzīt darba negadījumu speciālajam budžetam. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 64.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 40, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 65. - līdzīgs priekšlikums. Ir ierosināts palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par 9 miljoniem un šos līdzekļus novirzīt invaliditātes un slimību speciālajā budžetā. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam smaidīt. Smaidīt varam par veciem, jo esam un būsim. Smaidīt var par bērniem, jo bijām. Invalīdi - tā ir grupa cilvēku, kura tik tiešām nevar izraisīt smaidu. Latvijā 10 gadu laikā gandrīz nekas nav darīts invalīdu labā. Un arī tagad mēs vienmēr žēlojam kaut ko. Mēs nevaram atrast nekādus līdzekļus. Kāpēc tad mēs samazinājām no 4% uz 1,5% ienākuma nodokli lieliem uzņēmumiem? Varbūt vajadzēja tomēr padomāt, kā tad mēs pildīsim budžetu. Tātad mēs speciāli radījām bagātiem cilvēkiem labākus apstākļus, un pārējie lai tiek cauri tā, kā viņi grib. Un kādi tad ir tie darba stāvokļi, no kurienes radās mūsu invalīdi? Paskatieties, - Melngalvju namā cilvēks ar kailām rokām mazgā ar skābi sienas. Vai tā ir darba aizsardzība? Par ko tad mēs te smaidām? Kādos apstākļos strādā mūsu cilvēki ķīmiskās rūpniecības uzņēmumos, kuri vēl ir palikuši? Kāda ir darba aizsardzība? Kas par to rūpējas? Kas to kontrolē? Tur sēž mūsu uzpirktie ierēdņi, kuri par jebkuru samaksu izdara tādus aprēķinus, ka tur viss esot kārtībā, tur neesot sliktu darba apstākļu. Kaut vai apavu rūpnīcā. Kas ir pārbaudījis gaisa sastāvu tur, kur līmē zoles kurpēm, zābakiem? Par to taču ir jādomā. Tā mēs radām invalīdus un pēc tam viņus aizmirstam. Un vēl jau nevajag aizmirst arī tos armijas cilvēkus, kas savulaik karoja Afganistānā. Ne jau pēc savas gribas viņi tur bija aizbraukuši. Arī tos mēs aizmirstam. Kad vajag kādu palīdzību, tad mēs nevaram atrast naudiņu. Bet, ja mums vajag kaut ko īpašu saremontēt un uztaisīt superskaistus kabinetus, tad ir nauda. Tāpēc 65.priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča. Nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 65. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 66. - deputāta Salkazanova priekšlikums. Kā jau pats iesniedzējs debatēs norādīja, tas ir pilnīgi analoģisks 60. un 61.priekšlikumam un šobrīd nav atbalstāms jau pēc būtības. Lūdzu arī jūs neatbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Ņemot vērā, ka tas ir pēdējais priekšlikums, ar kuru piedāvājām budžeta projekta grozījumus ieņēmumu daļā, es gribētu vienkārši jums atgādināt, ka jūs faktiski esat ar saviem balsojumiem noraidījuši gandrīz vai visus priekšlikumus, kuri tika vērsti uz ieņēmumu daļas palielināšanu. Acīmredzot jums ir ļoti liela vēlme saudzēt ierēdņu veselību, jo labojumi, ko mēs piedāvājām, paredzēja ļoti saspringtu ierēdņu darbu. Bet var būt, ka ir otrādi - valdība jau paredz tuvākajā laikā, kaut kad nākamajā sesijā, taisīt nākamos grozījumus budžetā un tāpēc taupa šo naudiņu. Man ir tāda liela cerība (kā Šķēles kungs ļoti bieži saka - vīzija), ka, izskatot nākamos priekšlikumus, kuri būs par izmaiņām finansējamās programmās, valdošā koalīcija ne reizi vairs nepateiks: “Bet naudas taču trūkst!” Jo jūs paši atteicāties palielināt ieņēmumus. Var būt, ka šos vārdus “naudas trūkst” valdošā koalīcija un valdība vispār vairs neteiks ne reizi nākamā finansu gada laikā. Nu, bet tas jau ir laikam kaut kas no pasakām, tā jau vairs pat nav vīzija, tā ir neprātīga cerība.

Šodien “Neatkarīgā Rīta Avīze”, manā skatījumā, jau precīzi ir formulējusi šo budžeta projektu: valdošā koalīcija - pozīcija - maksās saviem sponsoriem. Var būt, ka laikraksts kļūdās.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju paskaidrot Požarnova kungam par šiem sociāldemokrātu priekšlikumiem. Kādi tad ir avoti? Avots ir ļoti vienkāršs - aizņemties no pamatbudžeta nevis 35 miljonus latu, bet 22 miljonus latu. Tas ir iztrūkums sociālajā budžetā, ko jūs, valdības koalīcijas partijas, esat apzināti radījušas saistībā ar grozījumiem sociālās apdrošināšanas likumdošanā, samazinot darba devējam sociālo nodokli par 1%. Šis samazinājums (es vēlreiz atkārtoju: šis samazinājums!) darba devēju Latvijā nostāda ļoti interesantā situācijā. Ja šodien viņam ir jāmaksā tāds sociālais nodoklis, kas ir starp trijām Baltijas valstīm vismazākais, tādējādi mūsu produkcija ir vislabākā, viskonkurētspējīgākā, ja to skata caur sociālā nodokļa prizmu un ja šo nodokli salīdzina starp Baltijas valstīm. Šis nodoklis vēl tiek samazināts. Tādējādi tiek palielināts budžeta deficīts, sociālā budžeta deficīts, un sociālajam budžetam jāaizņemas no pamatbudžeta.

Mūsu piedāvājums bija sociālo nodokli atstāt iepriekšējā lielumā, tādējādi nodrošinot konkurētspēju mūsu produkcijai Baltijas valstu tirgū, un sociālajā budžetā neradīt tik lielu budžeta deficītu, kādu iecerēja Finansu ministrijas piedāvātajā variantā. Katrā ziņā tā tiešām ir valdošo partiju koalīcijas izšķiršanās, šinī gadījumā tā ir par sliktu tiem cilvēkiem, kas stāv ārā un prasa pedagogu algu palielinājumu. Arī medicīnas darbinieki savas prasības nevarēs apmierināt. Viņu prasības šeit nevarēs apmierināt, jo trūkst šīs politiskās gribas. Griba ir pavisam citā virzienā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu jums pateikt opozīcijas nostāju, vismaz sociāldemokrātu nostāju, vienā jautājumā. Počas kundze, kuru es augsti vērtēju un cienu, bieži saka: tehnisks balsojums, jo mēs iepriekš esam izdarījuši politisku izvēli. Jā, tas ir tehnisks balsojums. Arī šodien ir tehnisks balsojums. Ja mēs neko negribam mainīt savos iepriekšējos balsojumos. Bet, ja mums ir kaut mazākā vēlēšanās paiet soli pretim skolotājiem, paiet soli pretim veselības aprūpes darbiniekiem, pasažieru pārvadājumu dotācijas jautājumiem vai kādiem citiem jautājumiem, tad mēs varam daudz ko labot. Atcerēsimies, ka daudzi opozīcijas priekšlikumi ir noraidīti! Piemēram, aizvien vēl nav ietverts akcīzes nodokļa piedāvājums tādām luksusa precēm kā jahtas un kuteri. Nez kāpēc valdībai liekas, ka tas būtu īpaši saudzējams un mazturīgajiem laikam īpaši nepieciešams, lai tādas akcīzes nodokļa paaugstināšanas nebūtu jahtām un kuteriem.

Tāpat ir arī par importa kažokādām un to izstrādājumiem. Laikam nepārtrauks... ka mūsu daudzbērnu ģimenes un māmiņas iegādājas tādas lietas. Es šoreiz neredzu iemesla, jo šinī gadījumā ir iespējams iegūt pietiekami augstas kvalitātes kažokādas un ir arī izstrādātāji, kas to visu varētu darīt.

Automašīnas, kam ir virs 2,5 tūkstošiem kubikcentimetru... Nevaram reāli paaugstināt nodokli jaunām automašīnām, kas, protams, pieder pie luksusa precēm. Nevaram! Progresīvā ienākuma nodokli arī nevarējām ieviest. Tad mēs nonākam pie tādas situācijas, ka sakām: tas ir tehniskas dabas risinājums. Mēs jau visu esam nolēmuši, un tagad mums vairs nav citas izejas - mums atliek vienīgi šis jautājums.

Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, ka tomēr, kolēģi, ir jāsaprot, ka valdībai ir jāpilda solījums. Varbūt var diskutēt par to, ko valdība var darīt attiecībā uz iepriekšējo valdību solījumiem. Bet, ja reiz valdība ir solījusi no Ministru prezidenta un no Tautas partijas ministru puses izdalīt šos 3,7 miljonus, tad nedot tos un pateikt, ka pietiks ar 2 miljoniem, es domāju, nav nopietni. Es domāju, ka tas nav arī godīgi.

Vēl ko es gribētu teikt. Tautas partija ir atzinusi, ka viņa ir vīlusies sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Es domāju, ka jūs savstarpēji esat viens otrā vīlušies, bet tas nekas, vēl jau var labot to lietu. Es domāju, ka vēl nav par vēlu, un šis ir viens no tiem balsojumiem, taču, ja jūs neapmierina sociāldemokrātu balsojums, tad ņemiet citu balsojumu.

Vēl ko es gribētu pateikt. Ir skaidra viena lieta - mēs redzam situāciju. Šeit es gribētu paslavēt Labklājības ministrijas dotos datus, kas parāda to, ka praktiski demogrāfiskais jautājums Latvijā netiek risināts. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi. Attiecīgi Maija Poršņeva, valsts sekretāre Labklājības ministrijā, atzīst, ka valdības politika pašreiz ir tāda, ka tad, ja nekas nemainīsies, mums to būs iespējams mainīt tikai pēc pieciem gadiem, kad būs labāka dzīve un ģimene varbūt varēs atļauties laist bērnu pasaulē, varbūt pat divus.

Tagad es gribētu vienkārši nocitēt šos ļoti nopietnos Labklājības ministrijas datus, ka zem krīzes iztikas minimuma, zem 57 latiem, rēķinot uz vienu ģimenes locekli, dzīvo ģimenēs ar vienu bērnu - 69,7% vai 70% cilvēku, ar diviem bērniem - 77,9%, tātad gandrīz 80% cilvēku ar diviem bērniem; ar trim un vairāk bērniem - 90,5%. Praktiski mēs konstatējām, ka vislabāk dzīvo ģimenes bez bērniem. Ja mēs šos divus jautājumus kopā ar pensiju jautājumu savienojam kopā, tad redzam vienu: vai tiešām valdība domā, ka skolotāju jautājums tiks atrisināts ar bērnu skaitu? Sak, samazināsim bērnu skaitu, nebūs vajadzīgs tik daudz skolotāju un rezultātā tauta mirs, bet nekas, tad mēs ietaupīsim uz izglītības budžeta. Es domāju, ka tas nebūtu īstais ceļš. Mums ir jādomā gan par pensionāriem, gan par bērnu pabalstiem, gan par skolotājiem. Tā nav liekulība un populisms! Šīs tendences apliecina valdības ministriju oficiālu amatpersonu sniegtie dati, kas liecina, ka situācija ir smaga un nopietna. Jums ir jāizšķiras par to, ko darīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 66. - deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi otrajai tabulai par ieņēmumu palielināšanu.

Pārejam pie trešās tabulas - “Priekšlikumi par finansējuma izmaiņām programmām un apakšprogrammām” jeb, kā mēs sakām, līdzekļu pārdale no vienas institūcijas vai programmas par labu otrai.

67. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - nav atbalstīts, bet ir atbalstīts citā, tas ir, 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 68. ir Ārlietu komisijas priekšlikums - Valsts prezidenta Kancelejā izdalīt apakšprogrammu Vēsturnieku komisijas darbības nodrošināšanai. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 69. ir Ārlietu komisijas priekšlikums - palielināt dotāciju Latvijas institūtam. Šeit 69. nav atbalstīts, bet šī problēma ir risināta 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 70.priekšlikums - pārdalīt līdzekļus par labu Okupācijas muzeja fondam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča.71. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts 197.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Poča. 72. - Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 46, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 73. ir Ministru kabineta priekšlikums - precizēt štata vienību skaitu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 74. - Ārlietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 75. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - pārdalīt Saeimas budžetu par labu Latvijas institūtam. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 76. jau ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 77.priekšlikums - piešķirt līdzekļus Okupācijas muzeja fondam. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 78. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir līdzīgs, un arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 79.priekšlikumu iesniedzis deputāts Požarnovs - paredzēt izdalīt līdzekļus 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 80. - deputāta Pīka priekšlikums - ir atbalstīts 186.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 81. - Ārlietu komisijas priekšlikums - jau ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgs ir 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 83. - deputātu Cileviča un Plinera priekšlikums - ir atbalstīts 154.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pavisam nesen šajā zālē tika pieņemts lēmums - nodot ēku Itas Kozakēvičas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas īpašumā. Es domāju, ka šis lēmums tika pieņemts ne jau tāpēc, ka tur ir vienkārši forši puiši, bet tāpēc, ka šī asociācija patiešām pilda ļoti būtiskas un, es teiktu, valstī pat svarīgas funkcijas. Tā ir viena no ļoti nedaudzajām organizācijām, kura kopš 80.gada beigām reāli ir nodarbojusies ar integrāciju. Mēs zinām, cik šī problēma ir būtiska arī starptautiskajā kontekstā, un tieši tāpēc mēs arī ierosinām paņemt naudu no Ministru kabineta vispārējās vadības izdevumu līdzekļiem, jo šī asociācija pilda tās funkcijas, kuras būtībā ir jāpilda valstij, un tā faktiski to dara vai nu vispār bez palīdzības, vai ar ļoti minimālu valsts atbalstu. Šī summa ir vajadzīga, lai segtu mājas apsaimniekošanas izdevumus, tās mājas, ko tieši pati Saeima nodeva īpašumā šai asociācijai.

Kādas ir alternatīvas, ja gadījumā no budžeta tiek piešķirti nepietiekami līdzekļi vai ja tie vispār netiek piešķirti, - es gan ceru, ka kaut kas tomēr tiks piešķirts -, tad kādas ir iespējas šai asociācijai uzturēt šo māju? Vienīgā iespēja ir komercializācija, un, cik es zinu, jau notiek mēģinājumi faktiski komercializēt šo asociāciju. Tādā gadījumā šī asociācija, ja tā kļūst vienkārši par komercuzņēmumu, vairs nebūs spējīga pildīt savas funkcijas. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 83. - deputātu Cileviča un Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 30, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 84. - Ārlietu komisijas priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 85.priekšlikumu lūdzu atbalstīt, tur ir notikusi tikai programmu nosaukuma prezicēšana.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 86.priekšlikums ir jau atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 87. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 88. - Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts 175.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Deputāta Plinera priekšlikums nr.89 ir daļēji guvis atbalstu 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Vārdos visi deputāti, visas frakcijas atbalsta skolotāju algas palielināšanu un būtu labi, ja mēs atbalstītu to arī ar reāliem darbiem. 1,46 miljonus latu mēs piedāvājam noņemt no valsts militārās aizsardzības programmai paredzētajiem līdzekļiem. Pievēršu deputātu uzmanību tam, ka, salīdzinot ar 1998.gadu, valsts aizsardzībai paredzētie līdzekļi ir palielināti par 100%, bet tomēr nav sasnieguši 2% no valsts iekšējā kopprodukta apjoma. Pagaidām šī summa ir sasniegusi tikai 1,5%, un tātad rodas jautājums: kāpēc ir nepieciešami tieši 2%? Laikam tā ir NATO prasība.

Veidojas paradoksāla situācija. Iedomāsimies: ja valsts iekšējais kopprodukts sāks katru gadu aktīvi palielināties, vai tad ar tādu pašu dinamiku pieaugs arī aizsardzības izdevumi? Un cik daudz līdzekļu valstij ir nepieciešams tās aizsardzībai? Kur ir mūsu Aizsardzības spēku struktūrvienību aprēķini? Mūsuprāt, ir nepieciešams noteikt tieši to, un tad būs skaidrs, uz ko mums jātiecas un cik tas maksā. Ņemot vērā to, ka valdība jau 2000.gadā sola strauju iekšējā kopprodukta pieaugumu, gribētos atgādināt vienu sociālisma laika anekdoti. Tātad toreiz runāja, ka komunisms ir tas pats horizonts - jo tuvāk nāk, jo tālāk tas aizvirzās. 2% sasniegšana no iekšējā kopprodukta apjoma ir tikpat reāla, cik reāli ir sasniegt horizontu. Mūsuprāt, būtu pareizāk daļu šo līdzekļu atdot pedagogiem, nevis finansēt šo fantastisko problēmu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. - deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 19. Priekšlikums ir noraidīts.

Budžeta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma, bet pirms pārtraukuma ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums: “Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs, izskatot likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam”, līdz 2 minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un līdz 1 minūtei, uzstājoties otro reizi.” Viens var runāt “par”, viens - “pret”. Runāt neviens nevēlas... Vēlas. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Man būtu kardinālāks un tautai godīgāks priekšlikums - neuzstāties vispār, neizskatīt vispār, balsot kopumā, pat nesakot, kādi labojumi tiek pieņemti vai nepieņemti.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Uzstāties vajag un debatēt vajag, bet, ja reiz Plinera kungs var pastāstīt anekdoti un Baldzēna kungs var pastāstīt pasakas, tad, es domāju, divas minūtes ir pilnīgi pietiekami, lai normāli noformulētu savu domu. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem.

Vārds Jurim Sinkam.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Eiropas lietu komisijas locekļus lūdzu 12.30 Viesu zālē tikties ar Holandes ministru, Eiropas lietu ministru. Lūdzu pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”).

“Latvijas ceļam” ir frakcijas sēde pēc vienas minūtes.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Komisijas sēde notiks pusvienos komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2000. gadam”.

90.priekšlikums. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča. Šis ir deputāta Bojāra priekšlikums - palielināt dotāciju redzes invalīdiem. Priekšlikums ir atbalstīts no citiem avotiem 149.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! No gada uz gadu tika atlikts sniegt palīdzību Latvijas Republikas Redzes invalīdu centram, un tagad pie šā jautājuma mēs atgriežamies otrreiz, jo pirms mēneša tas tika noraidīts. Ir jābūt pašcieņai, ir jāsaprot, ka cilvēki, kuri ir zaudējuši redzi, ir zaudējuši arī dzīves krāšņuma redzējumu, un tāpēc šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, jo viņiem neviens nepalīdzēs, ja mēs nepastiepsim savu roku.

Pirms mēneša mēs viņiem neatradām naudu, toties mēs atradām 130 tūkstošus, lai atmaksātu “Neoplānu”. Diemžēl ar to autobusu invalīdi nebraukā, ar to vizinājās ieredzēti vai iecienīti cilvēki, un tāpēc 90.priekšlikums ir jāatbalsta.

Es saprotu, ka armijas vajadzībām nauda ir vajadzīga, bet tā ir jāizlieto saudzīgi, un nav arī izslēgts tāds gadījums, ka arī tiem, kuri dien armijā vai arī kuri ir dienējuši vai dienēs, ka arī viņiem vajadzēs izmantot šā Redzes centra palīdzību. Tāpēc ir jāsavelk visiem jostas un ir jāpalīdz šim centram. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es principā pieteicos runāt tikai tāpēc, ka tanī momentā, kad Leons Bojārs sāka runāt, vēl nebija kvoruma un tad varēja risināt jautājumu, vai koalīcijas partneriem valdošajā koalīcijā vispār ir interesanti, kas šeit notiek. Un tad patiešām būtu jāpārbalso mans priekšlikums. Nav taču nekādas problēmas, sagatavosim no opozīcijas puses priekšlikumu - pieņemt budžetu bez balsojuma, nesniedzot informāciju deputātiem, kāds tas ir pieņemts. Es ceru, ka cienījamie kolēģi ir sapratuši, ka tagad, ja mēs paliksim dusmīgi, - es te domāju opozīciju -, katrs opozīcijas pārstāvis - kopumā 38 deputāti - var obligāti norunāt 2 minūtes, un tad jūs būsiet pamatīgi “ietaupījuši” laiku. Tāpēc man liekas, ka jums vajadzētu sakaunēties par to, ko jūs esat nobalsojuši iepriekšējā balsojumā pirms pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcijas deputāte).

Paldies Prezidijam. Cienījamie kolēģi! Arī es gribētu lūgt jūs atbalstīt Bojāra kunga iesniegto priekšlikumu. Ņemot vērā to, ka, mīkstinot šā grozījuma apstiprinājumu Pensiju likumā, kas pašreiz liedz neredzīgajiem invalīdiem darba iespējas, visas viņu izveidotās ražotnes vairāk vai mazāk būtu jāslēdz. Ir jāņem vērā tas, ka šajā budžetā ir priekšlikums izsniegt garantiju valsts bezpeļņas organizācijai, kas budžetā nekādu ienākumu nenes. Toties Latvijas Neredzīgo biedrības ražošanas uzņēmumi ienesa budžetā daudz lielāku summu, nekā mēs paredzējām finansēt šo te Neredzīgo biedrību. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību 149. priekšlikumam, ko ir sagatavojusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Šis priekšlikums faktiski ir gandrīz vai par tādu pašu naudas summu, un tie ir 58 tūkstoši, kas domāti redzes un dzirdes invalīdu rehabilitācijas programmai. Taču mēs uzskatām, ka mūsu sagatavotajā priekšlikumā ir daudz izdevīgāk izvēlēts avots, jo tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Ja nobalsotu šādu priekšlikumu, tad netiktu vājināta jūras robeža un ekonomiskās zonas kontrole. Un tāpēc es aicinu sociāldemokrātus atbalstīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu par šo pašu tēmu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es patiešām tomēr atbalstītu Bojāra kunga priekšlikumu, jo, ja pēc būtības nav nekādas starpības, tad kāpēc ir jāatbalsta tikai apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums? Es saprotu, ka tā ir vadošā un valdošā partija, bet tas jau nebūtu nekas.

Bez tam man būtu priekšlikums Požarnova kungam, kurš uzstājās “par” balsojumā pirms pārtraukuma, šodien vairs neuzstāties, jo viņš jau iestājās par to, ka nav jāuzstājas. Un, ja reiz viņš grib aizbāzt muti opozīcijai, tad būtu jābūt pietiekami goda sajūtai, lai pats nepiedalītos debatēs.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Požarnova kungam, ka viņš ir sagatavojis tādu pārsteigumu, ka nu beidzot ir ieraudzīta tā Latvijas Neredzīgo biedrība, jo to vienmēr ieraudzīja tikai tad, kad vajadzēja atbraukt pēc balsīm uz turieni, lai viņi nobalso par attiecīgo partiju.

Bet vēl jau ir viena cita lieta. Pirms tam, kad sastādīja budžetu, jūs taču nepiedāvājāt sociāldemokrātiem un citām frakcijām, cik tad lielu to naudiņu var sadalīt. Tagad jūs sadalāt katrs savai partijai pa 200 000, un, protams, tieši jūsu avoti ir tie, no kuriem var ņemt naudu un kuri ir atbalstāmi. Pārējie, protams, nav atbalstāmi.

Es vēl gribēju atgādināt Požarnova kungam to, jo jūs runājāt par medicīnu un esat mediķis, ka to medicīnu, kāda tā tagad veidojas, jo Ārstu likums ir liela bezjēdzība, mēs novedīsim pie tā, kur ir nonākusi mūsu lauksaimniecība, - pie iznīkšanas. Paldies.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie deputāti, Latvijas Republikas pilsoņi! Mēs, protams, atbalstīsim arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas 149.priekšlikumu. Man ir tādas aizdomas, ka, iespējams, arī citas valdības partijas, arī Tautas partija un “Latvijas ceļš”, varētu rīkoties tāpat, bet tagad rodas jautājums par šo 90.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Un šeit ir skaidri redzams, ka te ir redzes invalīdiem domātais, bet tas, ko apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir iesniegusi, ir redzes un dzirdes invalīdiem domātais. Tāpēc es domāju, redzot šo lietu, ka tas nav gluži viens un tas pats, tāpēc būtu nepieciešams tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu, un nevajag teikt, ka opozīcijas priekšlikums ir vienāds ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu. Jā, summa atšķiras par 2 tūkstošiem, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” frakcija ir piedāvājusi mazāk, bet šeit sociāldemokrāti ir piedāvājuši tieši redzes invalīdiem, un tā rezultātā tad redzes invalīdiem varētu būt lielāka summa, un tas nekas, ja arī dzirdes invalīdiem tiks vēl papildus.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - otro reizi.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij, kolēģi! Radioklausītāji! Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka acīmredzot arī valdošā koalīcija ir sadalījusi zināmu kvotas daļu un tāpēc aizstāv savus priekšlikumus. Taču to tad vajadzētu atklāti pateikt, nevis runāt par to, ka opozīcijas priekšlikumiem nav pieņemamu finansēšanas avotu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 90. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 16, atturas - 36. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 91. ir deputāta Bojāra priekšlikums - pārdalīt no Aizsardzības ministrijas līdzekļus par labu Labklājības ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ir ļoti patīkami, ka ar ārstu atbalstu, jo visvairāk pārstāvētā profesija parlamentā ir bijušie ārsti, kuri ir aizmirsuši, ka viņi bija ārsti, aizsardzībai jūs tagad tomēr atvēlat vairāk. Jo aizsardzībai tomēr ir liela motivācija. Taču, ja lielgabali ir sviesta vietā, tad tie sagatavo neredzīgos, invalīdus un tā tālāk un tā tālāk, - slimus cilvēkus, tā teikt, jūsu profesijai maizi. Bet tanī pašā laikā mēs uzreiz piedāvājam nomainīt naudiņu - nelietot to slimo gatavošanai, bet slimo veselības uzlabošanai. Es saprotu, ka valdošā koalīcija to nekādā gadījumā neatbalstīs, jo tas jau nav izdevīgi.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ne pārāk daudz kas ir atlicis no zinātnes medicīnas centriem. Tie ir vai nu iznīkuši, vai apvienoti, savienoti, privatizēti, pārstrukturizēti, un galu galā ir atlicis tas nelielais daudzums, kas ir jāatbalsta. Visa lieta ir tā, ka dzīve rit uz priekšu. Tā sarežģās. Protams, arī cilvēku organismā rodas zināmas pārmaiņas no tās iedarbības, kas nonāk pie mums no dabas. Tāpēc tie zinātniskie darbi un tie zinātnieki, kuri ir palikuši medicīnas jomā, tie tik tiešām ir fantastiski cilvēki, jo viņi par ļoti mazām algām veic ļoti nozīmīgu darbu. Taču diemžēl viņu darbs netiek atmaksāts. Nav arī subsīdiju, lai veiktu tos vai citus zinātniskos pētījumus. Tāpēc 91.priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas ir aktuāls, tas mums ir vajadzīgs, un neviens nevar galvot un neviens nevar paredzēt, kurā laikā mums vajadzēs griezties šajā centrā vai pēc šā centra izstrādātās metodikas, lai mēs varētu uzlabot sava organisma veselību, vai izvairīties no nāves vai no invaliditātes. Tāpēc tas ir jābalso un jāatbalsta. Mēs nevaram pieļaut to, ka mēs aizmirstam mūsu zinātniekus, kuri strādā medicīnas jomā un kuriem savā laikā bijuši ļoti lieli nopelni. Starp citu, viņi darbojās arī vienā no tām nozarēm, kura Latvijas tēlu nesa pasaulē. Tāpēc lūdzu atbalstīt 91.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Līdz šim tikai Baltkrievija ir izteikusi lielu vēlmi pievienoties Krievijai. Bet es tagad sāku just, ka arī Latvijā arvien vairāk nostiprinās tie politiskie spēki, kuri vēlas vājināt mūsu valsts robežas un acīmredzot jau sagatavo augsni kaut kādiem jauniem notikumiem, kas varētu atgādināt notikumus Čečenijā, jo 90.priekšlikums skaidri un gaiši piedāvā vājināt mūsu jūras robežu, vājināt ekonomiskās zonas kontroles iespējas. Ļoti skaisti jau tas izskatās, ka viss notiek cēliem mērķiem par labu, bet, vājinot valsts robežas un valsts aizsardzību, diez vai šādus cēlus mērķus vispār varēs sasniegt.

Un otrs priekšlikums savukārt piedāvā vājināt citas robežas. Otrs priekšlikums piedāvā vājināt valsts gaisa telpas kontroli. Taču, šādā veidā rīkojoties, protams, ilgi nebūs jāgaida, ka nāks vēl viens priekšlikums - vājināt vispār mūsu Latvijas aizsardzības sistēmu kā tādu. Te viens pārgudrais jau stāstīja vecas anekdotes un taisījās noņemt Aizsardzības ministrijai līdzekļus. Es tikai gribētu vecu anekdošu stāstītājiem atgādināt tādu Bībeles patiesību, ka Kains Ābelu nodūra tikai par vienu lietu - par to, ka viņš stāstīja vecas anekdotes.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka rūpīgi ir jāapsver arī šī iespēja, kā atbalstīt medicīnas zinātni, un es pateikšu arī savu viedokli par jautājumiem, kurus pieminēja Dobeļa kungs. Šeit ir jāņem vērā viens - tas, ka mūsu valdības partijām pavisam drīz, jau rīt, būs iespēja izteikt savu viedokli arī Čečenijas jautājumā. Par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedokli man šaubu vairs nevar būt, jo mēs vakar viņus redzējām piketā. Bet par to, kā nu kurš vērtē šo aizsardzību, valdības partijas varēs apliecināt ar vienotu balsojumu, kā viņas to vērtē.

Tomēr es gribētu pateikt vienu, kas mani šeit uztrauc. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad redzam, ka šī valdība tieši aizsardzības jomai tomēr ir samazinājusi reālos naudas līdzekļus atšķirībā no Krištopana kunga un “Latvijas ceļa” vadītās valdības. Un, ja reiz šai valdībai aizsardzības budžets nav svēts, tad, kā izrādās, arī Dobeļa kungs pagaidām pret to nav protestējis, vismaz no tribīnes ne, bet es ticu, ka viņš noteikti uzkāps un pateiks bargus vārdus. Un tādā gadījumā es domāju, ka šie 20 tūkstoši, ko mēs varētu paredzēt medicīnas zinātnei un tiem pašiem karavīriem viņu ārstēšanai no 1 miljona 293 tūkstošiem, nebūtu pats šausmīgākais.

Vēl es gribētu kolēģim Požarnova kungam pateikt arī to, ka viņš minēja, ka Baldzēna kungs šeit stāstīja pasakas. Es varbūt nosaukšu to pasaku sacerētājus, kurus es šeit citējot minēju: Latvijas Pensionāru federācijas valde, Rīgas Domes Izglītības un jaunatnes lietu un sporta komiteja, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Medicīnas darbinieku arodbiedrības republikāniskā padome un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Es ceru, ka Požarnova kungs nākamo reizi savos izteicienos būs mazliet korektāks un neuzskatīs, ka šie avoti, kurus es minēju savās runās līdz šim, tik tiešām ir tautas teiksmu cienīgi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Mani līdz asarām aizkustina Dobeļa kunga vēlme aizsargāt Latvijas robežas. Un, kad nāks Pleskavas divīzija, ar visiem, cik nu mums to ir, pusotra tankiem, viens no kuriem ir no finiera, mēs atvairīsim šos uzbrukumus, un viss būs kārtībā. Taču ar cēliem mērķiem, kā agrāk teica, ar cēliem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli. Un tāpēc atvainojiet - kad mēs būsim iznīcinājuši mūsu genofondu, nedodot naudu medicīniskajai aprūpei, kad mēs būsim iznīcinājuši izglītību, nedodot naudu skolotājiem, tad kur paliks tā nauda, kas būs iztērēta it kā valsts neatkarības aizsardzībai? Būdama ekonomiski novājināta, Latvija šo neatkarību zaudēs elementāri, bez jebkādas militāras iejaukšanās.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 38, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 92. - deputāta Grīga priekšlikums par līdzekļu iekšējo pārdali Aizsardzības ministrijā. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs - pie frakcijām nepiederošs deputāts.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Aizsardzības ministra un Slovākijas firmas “Catrin Stella” parādsaistības, kas radušās 1995.gada 5.novembrī parakstītā līguma darbības rezultātā, vēl līdz šai dienai nav atrisinātas. Aizsardzības ministrijas un firmas pārstāvji šā gada 15.aprīlī parakstīja vienošanās protokolu par abpusēji pieņemamu šā jautājuma risinājumu. Tas paredz piegādātās preču daļas atmaksu par abpusēji saskaņotām cenām, kas kopsummā sastāda 337,950 tūkstošus dolāru, un nekvalitatīvās preces daļas nodošanu atpakaļ piegādātājiem.

Pamatojoties uz šo vienošanos, Aizsardzības ministrija sagatavoja Ministru kabineta rīkojuma projektu parastajā kārtībā - nesaskaņojot to ar Tieslietu ministriju. No Aizsardzības ministrijas tas atkārtoti tika iesniegts izskatīšanai kā Ministru kabineta lieta, bet līdz šai dienai nekas nav darīts. Līdz ar to visas iepriekšējās vienošanās zaudē spēku, bet galīgā norēķinu summa tiek noteikta 337,950 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Tādējādi nekādi citi maksājumi ne no vienas puses netiek pieprasīti. Nepieņemtās un neatmaksātās preces uzglabāšanu līdz atpakaļ atdošanai piegādātājam ne ilgāk kā sešus mēnešus, kuri ir pagājuši, uzņemas Aizsardzības ministrija bez atlīdzības, bet ar atpakaļ atdodamās preces iekraušanu un transportēšanu saistītās izmaiņas gulstas uz piegādātāju - uz šo “Catrin Stella” vai uz tās pilnvaroto personu rēķina, kuras ir licencētas veikt šādas darbības atbilstoši Latvijas Republikas spēkā esošajai likumdošanai.

Kā redzat, ir pagājuši četri gadi kopš šīs ieroču epopejas, un beidzot, es domāju, vajadzētu nokārtot šo jautājumu. Vai šis līgums, to tajā laikā slēdzot, bija pareizs vai nepareizs, vajadzīgs vai nevajadzīgs, - tā ir cita lieta, bet šeit ir līgums, kas ir pārstrādāts, un šī ir iekšējā pārdale Aizsardzības ministrijas budžetā, taču es nedomāju, ka no tā cietīs materiāli tehniskās iegādes, tajā skaitā apavu iegāde. Aizsardzības spēkiem vajag nodrošināt formu iegādi un ieroču iegādi, jo šie ieroči ir vajadzīgi...

Sēdes vadītājs. Laiks...

O.Grīgs. ...un tie ir tepat noliktavās. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Kāds tev sakars ar aizsardzību?”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Grīga kungs jau precīzi atbildēja Dobeļa kungam, kāpēc nav vērts un nav nekādas jēgas palielināt Aizsardzības ministrijas budžetu. Tā nauda, kas aiziet Aizsardzības ministrijai, faktiski ir izmesta un tiek atņemta tiem pašiem pensionāriem, par kuriem satraucās Požarnova kungs kā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, tiem pašiem skolotājiem, par kuriem savā laikā rūpējās Silva Golde, tiem pašiem ārstiem, par kuriem rūpējas visa cienītā Saeimā pārstāvētā ārstu saime. Viņiem šī nauda tiek atņemta un atdota Aizsardzības ministrijai, lai to izniekotu, veicot iegādes no ārzemēm, bet neceļot šeit nekādus rūpnieciskus objektus, kas varētu atbalstīt Latvijas ekonomikas attīstību. Tāpēc, manā skatījumā, Oskara Grīga priekšlikums ir jāatbalsta. Tas šodien ir jau noskanējis, un tas parāda, kāpēc daudzi vadošie politiķi cenšas samazināt debašu laiku. Tas ir tādēļ, lai tauta neuzzina, kur tad īstenībā aiziet šī nauda, kur tā tiek izniekota, aizbildinoties ar lielām rūpēm par valsts aizsardzību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamo sēdes vadītāj! Lai nu tie vārdi, ko cienījamais deputāts Burvja kungs izteica, paliek uz viņa sirdsapziņas. Es ceru, ka Burvja kungs būs tik laipns un, kā jau esmu daudzkārt teicis, apmeklēs Nacionālos bruņotos spēkus, atnāks uz ministriju un varbūt arī uz Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju, lai iepazītos ar materiāliem, ar programmām, kur tiešām tiek izlietoti šie līdzekļi.

Taču tāda nu ir dzīve, tāda ir politika, bet es gribētu pateikt vienu: nedrīkst aizsardzību, valsts drošību pretstatīt medicīnas darbiniekiem, pensionāriem un skolotājiem. Ja mēs šādā veidā skatīsimies uz jautājumu, bet neskatīsimies no tā viedokļa, kāda ir elementāra valsts vadības sistēma, tās attīstība, kā tas notiek tradicionāli citās valstīs, tad mēs nekad nebūsim ne droši, ne paēduši, ne arī stabili, tad mums nebūs attīstības perspektīvas.

Tomēr, runājot par to, ko Grīga kungs teica, es gribētu tiešām teikt, ka tā tas ir. Ministrija strādā, lai atrisinātu šo jautājumu, tā veica nepieciešamās pārrunas. Tā kā mūsu valstī pastāv zināma administratīva kārtība, tad visa šīs programmas tālākā risināšana un lēmumu pieņemšana ir jāizdara valdībā, tai ir jāiziet cauri visām valdības institūcijām, un jāsaka, ka šis process ir diezgan sarežģīts, jo, lai cik arī dīvaini tas būtu, daudzās un dažādās iestādēs rodas jautājumi tieši par šo “Catrin Stella” un tiek uzdoti vēl papildus un papildus visvisādi jautājumi. Ministrija, protams, vienmēr uz šiem jautājumiem atbild un ir atbildējusi, un tagad šis jautājums atrodas jau Ministru kabinetā. Tā kā pašlaik pēdējos mēnešos Ministru kabinetam ir bijis pietiekami daudz darba ar budžetu, tad acīmredzot nav bijis iespējams šo jautājumu pašreiz vēl izskatīt.

Bet ir arī vēl viena cita problēma. Mums tiešām ir jānosaka iekšējās prioritātes. Tā kā šis jautājums mums jau ir pietiekami ilgi vilcies, tad mēs to varam varbūt arī vēl vienu gadu acīmredzot menedžēt, un tad, kad būs vairāk līdzekļu, tad mēs to arī atrisināsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais priekšsēdētāj! Es pilnīgi atbalstu Kristovska kunga teikto, ka nedrīkst pretstatīt pensionārus, ārstus, skolotājus un aizsardzības vajadzības. Bet tieši tas tiek darīts ar šo budžetu, jo, kāds varbūt to ir pamanījis, šī ir vienīgā sadaļa, kur budžetā ir pieaugums, - un tā ir Aizsardzības ministrija, bet tanī pašā laikā visas sociālās programmas ir “apgrieztas” - gan ārstiem, gan skolotājiem, gan pensionāriem. 1933.gadā šis process aizsākās Vācijā, un tas toreiz bija ļoti metodisks darbs visā Eiropā. Es ceru, ka šī ievirze nav pamanāma 1999.gada Latvijā.

Tajā pašā laikā, lai nebūtu šā pretnostatījuma, ir nepieciešams ne tikai labs aizsardzības mehānisms, bet arī tas, lai būtu ko aizsargāt, jo tad, kad nebūs... Ja būs izmiruši visi ārsti, visa kultūra, visi skolotāji, visi pensionāri, ko tad jūs, Kristovska kungs, aizsargāsiet?

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs - otro reizi.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka jaunajā līgumā ir noteikts termiņš - seši mēneši. Es tikai gribēju pasacīt attiecībā uz summām, ka pirmā summa, ko garantēja valdība par šo darījumu, bija vairāk nekā 3 miljoni dolāru.

Vēl es gribēju pateikt to, ka šie ieroči, kas jau faktiski ir atzīti par derīgiem, guļ noliktavās, bet tajā pašā laikā jaunsargu, studentu un citu spēku apmācība notiek ar pagalēm rokās. Tas nu galīgi nav pieņemams! Es domāju, šo summu var izdalīt no iekšējo līdzekļu pārdales. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Un tomēr es pavisam īsi gribētu teikt: viens no mūsu ārpolitikas un drošības politikas uzdevumiem ir integrācija NATO. Diemžēl mums nav atlicis daudz laika, lai sasniegtu šos mērķus un to izpildītu. Mums ir sekmīgi, mērķtiecīgi jāattīstās un jāstrādā. Ministrija tiešām pie tā strādā. Es varu jums solīt šeit, ka 2000.gada janvārī mums būs ļoti nopietnas debates, jums tiks iesniegta un būs iespēja iepazīties ar aizsardzības politiku 2000., 2001. un tālākajos gados. Būs iespējams iepazīties ar Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu 12 gadu ilgā perspektīvā, dziļi un pamatīgi izdiskutēt šīs lietas. Ar šo budžetu mēs valsts drošības jautājumus neatrisināsim. Ar šo budžetu, noņemot šos tūkstošus valsts aizsardzībai, mēs paliksim kādu soli iepakaļ virzībā uz NATO pretī drošībai. Es lūdzu to saprast. Es centīšos šos jautājumus debatēs vairs neizvirzīt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 92. - deputāta Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 38, atturas - 26. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 93. ir deputāta Bojāra priekšlikums - pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Imant, nepārpūlies! Vēl 400 priekšlikumu!”)

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kristovska kungam gribēju atbildēt pēc iepriekš teiktā. Redziet, ja jūs uzskatāt par nopietnām debates, kurās opozīcijai aizver muti, tad es jums novēlu, lai jūsu nopietnajās diskusijās un debatēs jums ir iespēja katru savu domu ne vairāk kā divās minūtēs norunāt tad, kad jums ir nepieciešams oficiāls atbalsts. Un lai jums ir veiksme!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mazsalacas aprūpes centrs. Vācieši mums palīdzēja šā centra radīšanā un apgādē. Ir palikuši kādi 30 000 - 40 000... tas ir minimālais daudzums, ar kuru ir jāpalīdz. Tik tiešām Aizsardzības ministrijai ir jāpadomā par to un ir jāpalīdz, jo varbūt arī vienam otram no esošajiem vai nākamajiem karavīriem nāksies atpūsties šinī atpūtas centrā (ja to var tā nosaukt; tas ir veco ļaužu aprūpes centrs). Par to taču ir jārūpējas mums, nevis Eiropai!

Un tagad - par Aizsardzības ministriju. Par integrāciju NATO. Ļoti uzmanīgi es noklausījos Klarka kunga uzstāšanos. Es viņu cienu kā ģenerāli, ļoti augsti vērtēju. Diemžēl viņš pateica: mēs saprotam, ka Latvija tikai saprātīgās robežās var piedalīties savu Bruņoto spēku apbruņošanā! Un nebija nekādas runas ne par tankiem, ne par superdārgiem apbruņojumiem. Ļoti labi Klārka kungs saprot, ko tas maksā valstij, ko tas izmaksā Savienotajām Valstīm. Par visu to naudu, kura cilvēces eksistences laikā tikusi izmantota bruņotajiem spēkiem (it sevišķi pēdējo 80 gadu laikā), Sahāras un Arābijas tuksneši būtu pārvērsti par ziedošiem dārziem. Diemžēl tā nauda tika izmesta vējā un nekādas jēgas nebija. Tā ka bruņojums - tas ir ļoti dārgs prieks, un bruņojums nevar arī būt bezgalīgs. Ir jādomā arī par Latvijas rūpniecību. Latvija savulaik ražoja automātus, snaiperu šautenes un ložmetējus. Kāpēc tad mēs nestrādājam ar arsenālu? Ja pirmās neatkarīgās Latvijas valsts laikā mēs varējām ražot patronas, kāpēc mēs tagad tās iepērkam par tādu dārgu cenu? Arī par to ir jāpadomā. Un, kas attiecas uz iegādi, arī tai ir jābūt saprātīgai.

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Tāpēc es lūdzu atbalstīt 93.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka šodien es runāšu ļoti reti un varbūt šī būs pati pēdējā reize. (Zālē aplausi.) Taču es nevaru nepateikt dažus vārdus cienījamajiem sociāldemokrātiem. Kolēģi, it īpaši Bojāra kungs un Burvja kungs, nu, apstājieties savos runas plūdos un padomājiet - uz ko jūs vispār aicināt? Paskatieties, Bojāra kungs, uz visiem jūsu priekšlikumiem, kuri ir par to, lai atņemtu budžeta līdzekļus Aizsardzības ministrijai! Man tā vien liekas - balsojumi jau par to liecina -, ka jūs visu laiku bloķējaties ar rubikiešiem. Un ko tas nozīmē? Viņi jau sen ir pasludinājuši, ka gatavojas sociālistiskajai revolūcijai, tātad jūs arī laikam to pašu gribat, bloķējaties ar viņiem un gatavojaties sociālistiskajai revolūcijai. Ja jūs gribat ietaupīt kaut kur līdzekļus, tad ietaupiet līdzekļus šodien un nerunājiet tik daudz! Es jūtu, ka šodien jūs runājot notērēsit desmitiem tūkstošu latu plenārsēdes laikā. Tur varbūt iznāktu savi 20 tūkstoši vieniem vai otriem, kuriem jūs ierosināt līdzekļus iedot. Izskatās, ka jums interesē šodien runas plūdi, gribat izrunāties visu dienu, varbūt pat nakti, izrunāties, bet jūs neinteresē ne skolotāji, ne invalīdi. Jo tad, kad jums skaidri un gaiši Požarnova kungs pateica, ka ir ar 58 tūkstošiem atbalstīts priekšlikums par programmām attiecībā uz redzes un dzirdes invalīdiem, jūs tas neapmierināja. Jūs kāpjat cits pēc cita tribīnē un runājat atkal un atkal. Nu apstājieties taču, visa diena un nakts vēl priekšā!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man radās dažas domas. Es redzu, ka ir sakāpināta interese par Aizsardzības ministriju un tās budžetu, un tās darbību. Tos, kam ir šāda interese, es aicinu biežāk apmeklēt Aizsardzības ministrijas struktūras un piedalīties praktiskajās nodarbībās. It īpaši Burvja kungu. Varat arī paņemt līdzi domubiedrus. Es ieteiktu apmeklēt sapieru nodarbības un praktiski piedalīties mīnu lauku atmīnēšanā.

Sēdes vadītājs. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Nu vispirmām kārtām jāteic, ka sociālistiskās revolūcijas gatavo ar prettautisku politiku, ar aplamu darbību sociālajā jomā. Un Piektā gada revolūcija tik tiešām sākās ar skolotājiem. Kas ir, tas ir!

Taču, ja mēs runājam par aizsardzību, tad jāteic, ka, manuprāt, jau kopš Spartas laikiem, bet varbūt arī vēl agrāk, kas to lai zina, nav bijis labāka savas zemes aizstāvja par pilsoni patriotu. Šāds pilsonis ir jāaudzina patriotiskā garā, tas ir jādara skolās. Un viņam ir jābūt fiziski veselam, tas ir savukārt atkarīgs no medicīniskās aprūpes. Tā ka, taupot līdzekļus uz šo pozīciju rēķina, mēs nu nekādā ziņā nestiprinām valsts aizsardzību.

Tā ir viena lieta.

Otra. Es neesmu liels militārais speciālists, bet man ir grūti iedomāties, ka mums varētu izdoties radīt tuvākajā laikā tādu armiju, kura pozīciju karā varētu ierakumos stāvēt pretī uzbrūkošam ārējam ienaidniekam. Cita lieta, kā to pierāda pasaules prakse, arī Čečenijas, ir patriotisms: ja mums ir patriotiski noskaņota tauta, kura mīl un grib aizstāvēt savu zemi, tad viņa var partizānu karā izrādīt pretestību jebkuram agresoram. Es nedomāju, ka mūsu aizsardzības politika šobrīd ir tāda. Tā tagad ir atņēmusi, būtībā atbruņojusi Zemessardzi. Jo, kā zina tie zemessargi, kas ir šeit starp deputātiem, mūsu pistoles ir aizzīmogotos maisos, aizslēgi izņemti no karabīnēm. Vai tas stiprina valsts aizsardzību?

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu šajā gadījumā tomēr uzsvērt, kāpēc mēs esam vispār iesnieguši šos priekšlikumus, arī tos, kas skar Aizsardzības ministriju. Mēs uzskatām, ka diemžēl valdības partijas - un to skaitā ir arī “tēvzemieši”, jā, jā, rūgti vārdi pienākas arī “Tēvzemei un Brīvībai” -, nav darījušas visu, lai Aizsardzības ministrijas budžets netiktu samazināts. Tur jau ir visa tā nelaime, ka tās lietas, manipulācijas Viļa Krištopana valdībā nenotika... tad mēs dažādus “brīnumus” ieskaitījām pie Aizsardzības ministrijas, tādus, kurus, protams, var ieskaitīt Aizsardzības ministrijas budžetā. Pirms tam tas tā nebija. Un ja mēs ar šādu mākslīgu jautājumu risināšanu mēģinām kaut ko labot... Taču tas bija tas jautājums, kura sakarā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedriem bija nepārtraukti jākāpj šeit tribīnē un jārunā. Un es saprastu jūsu, teiksim, degsmi... arī to, ka jūs radikāli norādītu, ka arī sociāldemokrāti, kas grib kādu tūkstoti kaut kur pavirzīt, vienkārši ir gājuši valdības pēdās, kura to ir izdarījusi daudz “treknākā” veidā, ar desmitiem un simtiem tūkstošu latu. Tāpēc es uzsveru: kolēģi, mums ir ļoti uzmanīgi jāpieiet šiem jautājumiem! Un atsevišķos gadījumos es uzskatu, ka sociāldemokrātu priekšlikumi, kas ir daudz mērenāki nekā tie, ko valdība ir akceptējusi, ir uzskatāmi par nopietniem. Man šeit uzdeva jautājumu par šo sociālistisko revolūciju. Es domāju, ka šis pats Čečenijas jautājums, kas tiks rītdien skatīts Saeimā, parādīs, kuri ir par sociālistisko revolūciju un kuri ir par kaut ko citu. Arī “Tēvzemei un Brīvībai” vajadzētu padomāt, ka šeit būs jāskata Valsts valodas likums, ka būs jārunā arī par nacionālo stāju un par visām tām problēmām, un par līgumiem, kurus ir dažādas partijas noslēgušas savā starpā. Un tad mēs redzēsim, kurš būs tuvāk sociālistiskajai revolūcijai, kurš - nacionālajai atmodai vai nacionālajai revolūcijai. Es domāju, ka nevajadzētu Tabūna kungam tik strauji secināt par mūsu neapšaubāmo, kā viņš saka, sakritību ar Rubiku. Es domāju, ka tas viss ir daudz sarežģītāk nekā Tabūna kunga priekšstats.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! No Tabūna kunga tā bija negaidīta bezkaunība, es to varu pateikt. Es nezinu, kas ir rubikieši. Ja jūs, Tabūna kungs, viņus zināt, tad jūs droši vien ar viņiem arī bloķējaties. Man nekādas bloķēšanās nebija. Tātad es jūs apsveicu ar jauniem jūsu biedriem!

Un, kas attiecas uz revolūcijām, revolūcijas izdara tauta, un arī par to jūs, Tabūna kungs, padomājiet. Jūs visai maz esat vēsturi lasījuši, vēsture ir jālasa. Un, ja līdz nabadzībai jūs novedat cilvēkus - ja viņiem netiek maksāts iztikas minimums un ja viņi tādēļ dzīvo nabadzībā -, tad jūs sagaidīsiet to, ko jums pateiks cilvēki.

Kas attiecas uz pensionāru un skolotāju atbalstu, jūs teicāt, ka es neatbalstīju. Vienmēr sociāldemokrāti atbalstījuši skolotājus un pensionārus, nevajag melot, Tabūna kungs! Varbūt jums ir īsa atmiņa... Un nevajag pārtraukt! Es jūs nepārtraucu, kad jūs runājāt muļķības. Visu laiku mēs esam atbalstījuši un atbalstām pensionārus un skolotājus, jo mēs zinām, ko nozīmē izglītība - tautas izglītība. Diemžēl jūs iestājaties pret tautas izglītību.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis - aizsardzības ministrs.

Ģ.V.Kristovskis (aizsardzības ministrs).

Cienījamie kolēģi! Es kā aizsardzības ministrs ar pilnu atbildību nāku jūsu priekšā un saku to, ka aizsardzības budžets ir vajadzīgs nevis tāpēc, lai karotu, bet tāpēc, lai nebūtu jākaro. Zvejsalnieka kungs! Aizsardzības budžets vajadzīgs tāpēc, lai nebūtu frontālu karu vai arī partizānu karu. Tieši tāpēc mums ir vajadzīgs aizsardzības budžets. Tieši tāpēc mums ir jāiekļūst NATO. Tieši tāpēc, lai žurnālistiem nebūtu jāuzdod karavīriem jautājums - vai jūs esat gatavi nolikt savu galvu? Es nekad nebūtu aizsardzības ministrs tikai tāpēc, lai es sūtītu karavīrus nolikt galvu. Nē, tas nav mans uzdevums.

Mans uzdevums ir panākt to, lai mūsu zemē būtu miers un lai šeit vairs nebūtu karu. Jā, šeit ir cilvēki, kuri labprāt redzētu karu, arī šajā zālē tādi sēž. Viņi tur tagad smaida - tajā stūrī… Mans uzdevums ir pavisam cits. Lūdzu to saprast.

Un vēl. Jūs runājat par to, ka budžets tika samazināts aizsardzības jomā. Jā, tas tika samazināts. Tas tika samazināts 1999.gadā. Un arī 2000.gadā… Iepriekšējie gada plāni netiek realizēti. Tie netiek realizēti tāpēc, ka mēs saprotam, ka valstī ir arī sociālās vajadzības, izglītības vajadzības. Tieši tāpēc. Mēs nevaram iet tādā tempā, kādā citas valstis virzās uz NATO. Un, ja mēs šogad esam pavirzījušies uz priekšu un neesam, tā teikt, no šā procesa izkrituši ārā, tad tas ir tikai tāpēc, ka mums ir bijusi griba un mums ir bijušas arī spējas plānot, programmēt, budžetēt un veidot attīstību. Tas ir mūsu pašreizējais sasniegums. Mums tas ir jāapliecina, mums tas ir jāapliecina ar šo budžetu. Tas ir viss, ko es jums gribēju teikt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es esmu dziļi sarūgtināts: Tabūna kungs runāja pēdējo reizi! Es pat nezinu, kā to pārdzīvos Latvija un tauta. Es ceru, ka viņš pārdomās un kādreiz tomēr vēl uzstāsies. Taču arī pēdējā reizē viņš varēja sarunāt mazāk muļķību.

Centralizētā apgāde, centralizētā iegāde - tā nu nekādi nav valsts aizsardzība. Tie ir naudas izdevumi, kuri aiziet ārā no Latvijas, tādējādi nesot “sitienu” Latvijas ekonomikai. Ja mēs būsim ekonomiskā ziņā atkarīgi, tad mēs būsim atkarīgi arī fiziski, un tad vairs nav ko runāt par kaut kādu aizsardzību.

Šeit šodien tas labi izskanēja - NATO, 1956.-1957.gads… Nu pajautājiet tiem, kas bija Kurzemes mežos, kā viņi gaidīja to NATO! Un kurš no jums patiešām tic, ka NATO nāks mums palīdzēt, ja Krievija mums uzbruks? Pupu mizas, un nekas vairāk!

Dobeļa kungs! Kas attiecas uz jautājumu par tiem atmīnētājiem, es esmu BČ-3 komandieris. Tās ir…

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Burvis. … mīnas jūrā, nevis krastā.

Sēdes vadītājs. Aivars Tiesnesis. Lūdzu! Jūs vēlaties runāt debatēs? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Tiesnesim.

A.Tiesnesis (Tautas partijas frakcija).

Es runāšu ļoti īsi. Latviešu sakāmvārds: riešana ir laba, suņa nevajag.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča…

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 93. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 94. - deputāta Bojāra priekšlikums pārdalīt līdzekļus no Aizsardzības ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Kristovska kungam, ka viņš piekrīt, ka ir no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem jāatbalsta Labklājības ministrija. Tas ir patīkami. Ir patīkami, ka viņš to saprot! Tik tiešām tā ir nopietna lieta, jo sociāldemokrāti taču to naudu savā kabatā neliek iekšā. Tā ir vajadzīga mūsu pensionāriem. Un jūsu tēvs un māte vai arī vectēvs un vecāmāte arī ir pensionāri, un diemžēl ne visai spoža ir tā viņu dzīve. Un vēl jau ir tie inteliģentie un bagātie cilvēki, kuri var jebko... Maksājot lielu naudu, viņi savus vecākus ieliek pansionātos iekšā un pēc tam viņus aizmirst. Varbūt tikai uz svētkiem kādreiz atbrauc ar kādu dāvanu.

Tāpēc mums ir jāpadomā arī par Latvijas Pensionāru federāciju. Jo tā ir organizācija, kas tik tiešām aprūpē tos pensionārus. Kad es vadīju kombinātu, es viņiem devu savu produkciju, lai viņi uz svētkiem varētu izveidot svētku dāvaniņas tiem pensionāriem, kuriem tik tiešām tā pensija ir tikai kādi 20-30 lati, un par to, ko viņiem paciņā atnesa, viņi bija ļoti pateicīgi.

No citām partijām, cik es zinu, saņēma vienu otru reizi sāli vai putraimus, vai vēl kaut ko.

Taču parunāsim vēl mazliet par Latvijas Pensionāru federāciju! Tik tiešām šī organizācija ir jāatbalsta, un 94.priekšlikums ir vērsts uz to. Jo tie pabalsti, kuri nonāk federācijā, tiek ļoti rūpīgi, līdz pēdējam santīmam, sadalīti un līdz pēdējam santīmam tiek ziedoti mūsu pensionāriem. Tāpēc būsim iecietīgi pret vecākās paaudzes cilvēkiem, darīsim visu, lai 2000.gadu viņi tomēr sagaidītu krāšņāk! Un priekšā ir arī Ziemassvētki... Jūs visi esat ticīgi cilvēki, jo ejat uz Doma katedrāli, tāpēc ir jābalso par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. (No zāles deputāts A.Kiršteins: “Egil, tu esi kristīts, vai pagāns?”)

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Kiršteina kungam atkal ir jautājums, vai es esot pagāns vai ticīgais. Esmu luterānis, un esmu Pētera baznīcas draudzē. Ja tu to nezināji, tad es tev to varu pateikt. Paldies, kolēģi, par jautājumu.

Un tagad es gribētu vēl kaut ko pateikt par Latvijas Pensionāru federāciju. Latvijas Pensionāru federācijas… viņas vietnieces Ārijas Kubas sagatavotais dokuments ir iesniegts visām Saeimas frakcijām. Arī pirms referenduma viņa teica, ka grozījumu grozījumi, ko valdības partijas ir iesniegušas, ir pretim sperts solis. Un Šķēles kungs viņai teica radio “Brīvā Eiropa” attiecīgus labus vārdus un pateicās. Tagad varbūt ieklausīsimies to cilvēku viedokļos, par kuru likteni mēs lemsim! Padomāsim, vai šo nevalstisko organizāciju pabalstīt. Latvijas Pensionāru federācijas lēmumā ir uzsvērts, ka ar sociālo nodokli ir jāapliek visi ienākumi bez ierobežojuma, ka pensiju indeksācija ir jāizdara divas reizes gadā un ka 2000.gadā pensijas būtu jāpalielina vismaz par 5 latiem un praktiski jātuvina iztikas minimumam, un ka pensiju indeksāciju vajadzētu veikt trīs pakāpēs, proti, indeksēt dažādās pakāpēs - pensijas, kas ir līdz 50 latiem, līdz iztikas minimumam, līdz trīskāršai minimālajai algai.

Ko es vēl gribētu uzsvērt? Ir interesanti, ka šo likumu, kas būs tūlīt spēkā, novērtēja kā sociāli netaisnu un nepieņemamu. Kā tādu, kas atstāj 75% pensionāru zem iztikas minimuma. Praktiski pieprasa 7.Saeimai nekavējoties izveidot jaunu darba grupu kopsadarbībā ar Valsts prezidentes Kanceleju, Ekonomikas institūtu (Pēteris Guļāns), Demogrāfijas centru (Pēteris Zvidriņš), Latvijas Pensionāru federāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un arī ar Saeimas frakcijām.

Sēdes vadītājs. Laiks! Paldies.

Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tā kā Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs šodien pauda lielas bažas par pensionāriem, es ceru, ka viņš pašlaik visu savu frakciju “padiriģēs”, lai šīs bažas pauž arī visa frakcija un atbalsta tos pensionārus, jo citādāk iznāk tāda tukša runāšana. Tur, kur nauda nav jādod, tur mēs atbalstām, tur, kur nauda jādod, tur neatbalstām. Tā ka es ļoti ceru… Viņš gan ir aizņemts pašlaik ar sarunu un nedzird, bet es ceru, ka tūlīt viņu “pamodinās” kaimiņi.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību vēl arī tam jautājumam, ka praktiski alternatīvas šim priekšlikumam nav, ir tikai 296.priekšlikums - analoģisks sociāldemokrātu priekšlikums. Tā ka par vienu no tiem jums ir jāizšķiras. Es domāju, ka jūs tik tiešām varētu atbalstīt arī Latvijas Pensionāru federāciju kā nevalstisku organizāciju, kura apvieno pietiekami plašus sabiedrības slāņus un kura, kā jūs redzat arī pēc referenduma jautājuma, ir politiskā ziņā pietiekami plurālistiska. Nebūtu nekādā ziņā jums jādomā par to, ka viņa it kā ir, lūk, viena vai otra politiskā spēka ietekmē, ka viņa neveidoja kaut kādu konkrētu nostāju arī referenduma jautājumā. Tas atbalsts būtu nepieciešams, jo praktiski arī viņa iesaka, ka mums būtu jāpārstrādā šis Pensiju likums un tas jāveido tā, lai tas būtu ekonomiski pamatots un sociāli taisnīgs.

Es gribētu uzsvērt, ka mums vajadzētu ņemt vērā arī zinātnieku iespējas piedalīties - gan Pētera Zvidriņa, Demogrāfijas centra profesora, gan arī Pētera Guļāna - Ekonomikas institūta profesora. Es domāju, ka tādā veidā mēs varētu papildināt mūsu iespējas strādāt tautas labā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 94. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 39, atturas - 17. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 95. - deputāta Bojāra priekšlikums. Komisija neatbalstīja līdzekļu avotu - Aizsardzības ministrijas budžetu - , bet šis pats priekšlikums (līdzekļi uzņēmuma “Liepājas tramvajs” modernizācijai) ir atbalstīts 215.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs. (Starpsauciens no zāles: Nevajag, Bojāra kungs!”)

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka sociāldemokrātu ierosinājumi pozīcijai nav pieņemami. Protams, jūs negribat tos pieņemt. Jums jau ir iedalīta nauda. Bet kas ir ar 95.priekšlikumu? Uzņēmums “Liepājas tramvajs” ir jāatbalsta. Kāpēc? Kur palika visi tie metāllūžņi, kurus iztirgoja Aizsardzības ministrija no Liepājas ostas? Visas zemūdenes, kuģīši, kurus sagrieza metāllūžņos? Vai atceramies to dārgo dzīvokļa remontu par 43 tūkstošiem? Tā ka iekš viena miera var noziedot to naudu uzņēmumam “Liepājas tramvajs”! Tā ir viena lieta.

Otra. Tur ir izvietotas Latvijas karaspēka daļas. Par velti brauks ar tramvaju. Arī virsnieki varēs izmantot. Tas ir abpusēji vajadzīgs. Liepājas domei arī vajag piepalīdzēt, jo pilsēta ir diezgan dramatiskā situācijā. Un ne vienmēr un ne viscaur ir Aizsardzības ministrija pielikusi savu roku, lai sakārtotu to pilsētu un radītu tur varbūt arī jaunas infrastruktūras.

Un, kas attiecas uz Aizsardzības ministrijas budžetu, man ļoti daudzi cilvēki uzdod jautājumu - kāpēc Latvijas armijai ir pulkvežu gandrīz tikpat daudz, cik seržantu? Arī par to ir jāpadomā. Tāpēc lūdzu atbalstīt 95.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 96. - deputāta Bojāra priekšlikums pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu pašvaldību mērķdotācijām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu ir jāatceras tas, ka pasaules apritē Latviju sauc par Dieva zemi un sauc mātes Marijas vārdā. Es domāju, ka daudzi ir bijuši Aglonā. Diemžēl tas viss ir saistīts ne tikai ar Aglonas baziliku vien. 1999.gadā bija notikums, kas nedara godu mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai, - bija spiesta atstāt savas telpas Aglonas internātģimnāzija. Tagad tā ir izvietota telpās, kuras pēdējos piecos sešos gados nav ekspluatētas. Tātad skolēnu mācīšana - viņu ir pāri par 400 cilvēku - notiek ārkārtīgi smagā situācijā un smagos apstākļos, un tas man atgādina 1945. vai 1946.gadu. Varbūt tādēļ padomāsim jau trešo reizi, ka vajadzētu internātģimnāzijai iedalīt tos 30 tūkstošus, lai atjaunotu apkures sistēmu, lai drusciņ izremontētu telpas. Mēs varam to noziedot. Jo arī šinī internātskolā taču māca topošos Latvijas armijas zaldātus un sagatavo turpmākajai dzīvei arī tos bērnus, kuri ir bāreņi un kuri dzīvo ļoti sliktās ģimenēs. Par tiem bāreņiem ir jārūpējas, un mums ir jādomā par to. Ja jau mēs nevaram atrast naudu Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai, tad varbūt tomēr Aizsardzības ministrija būs tik laba un ar žēlsirdīgu roku noziedos tos 30 tūkstošus šai internātģimnāzijai. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Tad būs pateicīgi jums tie skolotāji un arī skolēni.

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es, protams, saprotu, ka ir grūti visu uzkraut virsū Aizsardzības ministrijai, bet jūs jau neko tai neatņēmāt citās pozīcijās. Tāpēc varbūt padomājiet par to, ka vārdos jūs ļoti bieži atbalstāt kristīgo ticību. Svētkos prominentās personas visas kā viens sēž prominentās baznīcās. Un varbūt tomēr ir vērts padomāt arī par to, ka ir nepieciešams kādreiz iedalīt naudu arī kristīgās ticības atbalstīšanai Latvijā.

Otrs jautājums, kas nav mazāk svarīgs un kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Vai jums neliekas, ka mēs pārāk bieži neatbalstām to sadaļu, kas saucas “Mērķdotācijas pašvaldībām”? Pašvaldības ļoti bieži vairs nevēršas pie valsts pat tad, kad bez valsts atbalsta tās netiek galā. Kad runāju ar pašvaldību pārstāvjiem, ļoti bieži viņi saka: “Jūs jau mums tik un tā nedosiet, jo jūs esat iecerējuši samākslotu reformu un jums nav vajadzīgs, lai pašvaldības būtu spējīgas strādāt pašas.” Apdomājiet to, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi sociāldemokrāti! Jūsu priekšlikums ir atbalstāms, tikai ir jautājums - no kurienes jūs ņemat naudu? Jūs ņemat naudu no Aizsardzības ministrijas. Ja jūs būtu piedāvājuši ņemt naudu no savām lielajām algām, tad mēs noteikti balsotu “par”.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamais Rasnača kungs! Es jau teicu pašā sākumā: ja jūs neatbalstāt to sadaļu, kura saucas “ieņēmumi” un kurā mēs parādījām avotus, no kuriem var naudu ņemt, tad tagad ir nekorekti teikt, ka jums trūkst naudas. Jūs taču atteicāties paņemt to no turienes, no kurienes to varēja paņemt. Negribējās. Bija slinkums vai bailes. Nu tad tagad baidieties tālāk!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Paldies Rasnača kungam. Diemžēl mana alga ir tikpat liela kā viņējā. Nu tad kopā varbūt arī ziedosim!

Taču šoreiz es gribēju par kaut ko citu parunāt. Šķēles kungs pateica, ka dārgi aprīkotus automobiļus ministrijas vairs neiepirks. Nu tad paskatieties! No pagājušā gada augusta līdz šā gada oktobrim ir iepirktas septiņas ļoti dārgas automašīnas. Ārlietu ministrija ir luksusa aprīkojumiem izlietojusi 1436 latus, Naturalizācijas pārvalde - 945, Tieslietu ministrija - 4148 latus uz vienu automobili. Padomājiet, kā jūs taupāt to naudu! Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde - 1580 latu. Un Tieslietu ministrijas tā saucamajai Briseles mašīnai arī ir aprīkojums par 995 latiem. Tagad pasakiet, kas tad taupa naudu un kas to kā izlieto! Varbūt varētu to izlietot arī izglītības vajadzībām. Jūs smejaties! Lai divus kilometrus nobrauktu atbildīgs darbinieks...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ...atbildīgā darbinieka mašīnai ir vajadzīgs speciāls aprīkojums?!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam. Jānāk tribīnē, deputāt Kirštein!

A.Kiršteins (Tautas partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Tā kā godājamais Bojāra kungs pastāvīgi novirzās no apspriežamā temata, es ierosinu nolikt divus krēslus tribīnē, lai šiem cilvēkiem un arī godājamajam Burvja kungam nebūtu divreiz jānāk par katru priekšlikumu stāstīt šeit kaut ko. Tad mēs ietaupītu laiku. Mums ir ļoti daudz priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Es tomēr domāju, ka ir veselīgi viņiem atnākt līdz tribīnei. (Aplausi un smiekli.)

Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Man vispār vajadzēja divas minūtes. Jā. Godājamie kolēģi! Es gribētu šeit pateikt, ka mēs pavisam nesen bijām kopā ar Gundaru Bērziņu Riebiņos, “Lauku Avīze” to skaisti ir aprakstījusi. “Lauku Avīzes” cilvēki kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības cilvēkiem neļaus man samelot. Mēs runājām tieši par šo Aglonas internātģimnāziju, par to situāciju, kādā ir šie bērniņi, viņu vecāki. Praktiski viņiem pašreiz ir iespēja strādāt tikai neapkurinātās telpās, un viņiem ir vajadzīgs šis atbalsts.

Es nevaru teikt, ka Gundars Bērziņš tajā brīdī būtu nepārprotami sacījis: “Jā, tas nebija tā!” Taču katrā ziņā tie vārdi, ko viņš teica šeit, liecināja par viņa vēlmi apsvērt iespēju palīdzēt. Es domāju, tagad šis brīdis ir pienācis, kad jums, kolēģi, ir jāpaseko Aglonas internātģimnāzijas telpu apkurei, lai varētu šie bērni strādāt, nevis tikai mētelīšos sēdēt ar nosalušām rociņām. Lai nebūtu situācija tāda, ka vecāki uztraucas par to, vai bērni varēs uz skolu iet un būt veseli. Jums ir jāizšķiras. Tāda ir situācija. Šo situāciju var apliecināt arī Latvijas Pašvaldību savienības un citi pārstāvji. Tā ka jūsu rokās ir šī izšķiršanās. “Lauku Avīze” rūpīgi seko balsojumam.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Kiršteina kungs uztraucās par laika taupīšanu. Ja būtu nepieciešama laika taupīšana, nebūtu bijis tik stulbs (stulbs no politiskā viedokļa) un nedemokrātisks priekšlikums - samazināt debašu laiku. Visi ievēroja “spēles” noteikumus un būtu nākuši runāt daudz retāk un runājuši daudz mazāk, ja nebūtu pieņemts tik idiotisks lēmums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 96. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 19. Priekšlikums noraidīts.

Pirms izskatām nākamo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu parakstītu iesniegumu - lūgumu pagarināt runas laiku, apspriežot likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam”: līdz piecām minūtēm, ja runā pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, ja otro reizi.

Vai kāds vēlas runāt attiecībā uz šo priekšlikumu “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas? Lūdzu balsošanas režīmu... Labi. Lūdzu! Runāt “par” vēlas deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Nu kā tad jūs tā negribējāt dot man vārdu?

Sēdes vadītājs. Tāpēc, ka jāpiesakās ir Kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Nākamreiz jūs vārdu nedabūsiet.

O.Grīgs. Tieši tā. Es turpmāk labošos. Kritika pieņemta.

Cienījamie kolēģi, būsim nopietni! Es domāju, jānolemj par piecām minūtēm. Nu nevajag ... Es negribu teikt: “Nevajag ņirgāties!” Ja jūs to tagad neizdarīsiet, tad es aicināšu opozīciju līdz pārtraukumam iziet no zāles un minūti pirms pārtraukuma ienākt reģistrēties. Lai cienījamā pozīcija šeit risina jautājumus! (Viņi vispār var nebalsot.) Lai viņi balso! Tas būs prātīgāk. Nevajag ņirgāties par cilvēkiem. Esiet taču reiz solīdi!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “par”. Imants Burvis runās “pret”.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Balsot “par” var tikai tas, kurš nebaidās no opozīcijas. Tie, kas baidās, balsojiet “pret”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10 deputātu iesniegto ierosinājumu pagarināt runas laiku: ja uzstājas pirmo reizi, - līdz piecām minūtēm, un, ja otro reizi, - līdz divām minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par -36, pret - 33, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais - 97.priekšlikums.

A.Poča. 97. - sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Kultūras ministrijai. Pēc būtības šis priekšlikums ir atbalstīts 161. un 169.priekšlikumā, tikai līdzekļi ir no citiem avotiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 39, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 98. - sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums pārdalīt Aizsardzības ministrijas budžetu par labu Okupācijas muzeja fondam. Neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 48, atturas - 22. Nav pieņemts.

A.Poča. 98. - sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļus 200 tūkstošu latu apmērā novirzīt Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. 99.priekšlikums.

A.Poča. Es atvainojos! Tas ir 99. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 29, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 100. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums Aizsardzības ministrijas budžetu pārdalīt par labu Kultūras ministrijas budžetam. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcija.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es nebūt neesmu pret valsts aizsardzību. Šajā gadījumā runa ir par līdzekļu pārdali, par tiem līdzekļiem, kas iedalīti jaunatnes militārajai audzināšanai. Mēs ierosinām tos novirzīt kultūras programmai, konkrēti jauniešu orķestra “KREMERata Baltica” atbalstam. (Es domāju, ka jūs visi pazīstat pasaulslaveno vijolnieku Gidonu Krēmeru, kas ir nodibinājis šo orķestri.) Es domāju, ka tā ir ļoti laba lieta Latvijas tēla pilnveidošanai. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kurā ir atbalsts šiem talantīgajiem Latvijas jauniešiem.

Sēdes vadītājs. Debatēs runāt deputāti nav vairs pieteikušies. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 100. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 101. - Ministru kabineta priekšlikums par līdzekļu nodošanu Satiksmes ministrijai, lai labāk varētu piesaistīt ārvalstu palīdzību. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 102. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums pārdalīt Ārlietu ministrijas budžetu par labu Vēstures komisijai. Tas jau ir atbalstīts 68. priekšlikumā. Šobrīd lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paldies Kiršteina kungam, ka viņš rūpējas par manu veselību. Tas ir labi.

Diemžēl vēsture - tas nav romāns. Vēsturi rakstīt ir smags, atbildīgs darbs. Vēsture ir jāraksta korekti. Tāpēc līdzekļi, protams, komisijai ir jāiedala, jo bez vēstures un bez vēsturisko faktu konstatācijas, to sīkas izpētes un, protams, aprakstīšanas mēs nevaram neko atstāt mūsu pēctečiem. Mums viņiem jāatstāj tas, kas Latvijā bijis, kas ir un arī būs, kamēr mēs būsim. Protams, nav jau daudz to cilvēku, kas komisijā darbojas. Smags darbs ir strādāt ar arhīvu materiāliem, visus tos putekļus nākas viņiem elpot. Taču tas ir vēsturiski un arī valstiski nozīmīgs darbs. Un, ja jau Ārlietu ministrija var iekš viena miera izlietot savu automobiļu aprīkošanai papildu līdzekļus, tad, es domāju, arī šim nozīmīgajam darbam ministrija var noziedot tos 79 000 latu, jo galu galā vēsturiskie fakti arī tai ir vajadzīgi. Un, ja ministrijā tos vēsturiskos faktus izmantos tā, kā tie ir jāizmanto, tad nebūs tādu aplamību kā tā - iekš viena miera parakstīja līgumu un noziedoja par labu Lietuvas Republikai 640 kvadrātkilometrus jūras teritorijas.

Ir jāatbalsta 102.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 102. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 103.priekšlikums jau ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 104.priekšlikums ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 105.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 105. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 14. Nav pieņemts.

A.Poča. 106. - deputāta Plinera priekšlikums, kas ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es nedomāju, ka tas ir pilnīgi atbalstīts. Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es atceros, ka, apspriežot budžetu 1999.gadam, mēs kopā ar Tautas partijas deputātiem iestājāmies par valsts dotācijām pedagogu algām piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības programmai. 1999.gada budžets paredzēja šīs programmas finansējumu 1,5 miljonu latu apmērā. Tomēr, pieņemot budžeta izmaiņas šā gada jūlijā, finansējums tika atņemts - vairums deputātu diemžēl uzskatīja, ka Latvijā neeksistē problēmas ar pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai. 2000.gada budžeta projektā piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas sagatavošanas programmai finansējums vispār nav paredzēts. Tas nozīmē, ka 20.gadsimta beigās valstī ir uzsākta mērķtiecīga kampaņa tautas izglītības līmeņa samazināšanai. Savādāk nevar interpretēt šādu attieksmi pret bērnu izglītības programmām. Tas ir pretrunā ar valdošās koalīcijas solījumiem, kuri ir minēti Deklarācijā par Ministru kabineta darbu. Minētajā dokumentā ir solīts nodrošināt mērķdotācijas pirmsskolas mācību iestāžu pedagogiem. Vai tik tiešām 0,1% no valsts budžeta atrisinātu finansu stāvokli valstī? Un, cik man ir zināms, ar budžetu mums iet ne tik slikti, kā viens otrs grib to tautai parādīt. Mēs piedāvājam šim mērķim izmantot daļu naudas, kura paredzēta kapitāliem celtniecības darbiem ārpus Latvijas robežām, jo uzskatām, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības problēmu atrisināšana Latvijas nākotnei ir svarīgāka.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns. Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Es gribētu uzsvērt to, ka vēl pavisam nesen “Latvijas ceļa” valdībā, Viļa Krištopana valdībā, šie līdzekļi bija atrasti, diemžēl jūlijā bija izmaiņas, kas arī beidzās ar budžeta grozījumiem, šis pusotrs miljons pazuda. Toreiz Saeimas sēdē bija karstas debates un mēs, sociāldemokrāti, kopā ar Tautas partiju un Tautas saskaņas partiju guvām šo atbalstu, arī valdības partijas to pieņēma kā realitāti. Tagad, lai mēs šo normu atjaunotu un ietu pretim bērnudārzu pedagogiem, ietu pretim tam mērķim, lai visiem bērniem būtu vienāda līmeņa vai aptuveni vienāda līmeņa sagatavošana skolai, ir nepieciešams šis atbalsts arī bērnudārzu pedagogiem. Es gribētu uzsvērt, ka arī līgumā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību ne tikai sociāldemokrāti, bet arī Tautas partija ir apņēmusies nekavējoties veikt visas likumdošanas izmaiņas un panākt visus pārējos nepieciešamos lēmumus valstī, lai šo naudiņu atrastu. Es domāju, ka šis brīdis ir pienācis. Tas ir jādara nekavējoties. Pretējā gadījumā rodas jautājums - uz kādu laiku tad jūs gaidāt un kāda ir jūsu izpratne par vārdu “nekavējoties”? Es tomēr ceru, ka Tautas partija radīs iespēju nākt pretī obligātajai pirmsskolas izglītībai, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pedagogu darba samaksai no valsts mērķdotācijām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs. Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Vispār rada vien izbrīnu tas, ka likumdošanas izmaiņās tiek iestrādāti tādi mānīgi solījumi. Arī šoreiz. Ieraksta to, ka divi miljoni tiek veltīti pedagogu darba algu palielināšanai. Nu, un tagad izrēķiniet: ja uz visu republiku iedosim tos divus miljonus, cik tad iznāks tiem pedagogiem? Tur nav neviena vārda par to, ka kaut kas no tās summas tiks maksāts pirmsskolas pedagogiem. Tā ka nevajag mānīt! Un tāda mānīšana ir arī citos solījumos. Citā pantā ir ierakstīts, ka kopumā... Taču kopumā tas nav nekas. Ja to summu sadala pa tām pozīcijām, tad tur iznāk tikai santīmi. Tāpēc, lai radioklausītāji pēc tam nerakstītu avīzēs, ka mēs esam iedalījuši tādas briesmīgas naudas summas, ka tie sociāldemokrāti it kā to nesaprot, es saku: tas nav tā! Tā ir mānīšana. Un es jums iesaku 1934.gada budžetā paskatīties, kā toreiz tika viss sadalīts līdz pat santīmam, visi aprēķini tika izdalīti ministriem vai resoriem. Nevajag smieties! No vēstures arī vajag mācīties. Jūs paskatieties! Nākamajā plenārsēdē es jums atnesīšu un parādīšu to grāmatu, kura var būt rokasgrāmata mūsu finansistiem, lai nepūstu dūmus radioklausītājiem un Latvijas iedzīvotājiem acīs.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlos, runājot par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību, papildus iepriekš minētajam uzsvērt vēl vienu aspektu. Tā kā šis pusotrs miljons mūsu acu priekšā šajā Saeimā ir jau no iepriekšējā gada rudens gan likts iekšā budžetā, gan, kā jūs zināt, jūlijā izņemts ārā, es vēlos piebilst, ka pašvaldību vadītāji jau šīs vasaras sākumā, redzot, ka budžetā šie 1,5 miljoni ir ielikti, sāka visu veidu darbus, lai nodrošinātu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācību. Līdz ar to es gribu teikt, ka ir reāli izlietoti līdzekļi, kurus tie pašvaldību vadītāji, kas vēlējās pildīt šo uzdevumu godprātīgi, arī izdarīja. Tagad tuvojas gada beigas un mēs redzam, ka šie pašvaldību vadītāji ir spiesti dažnedažādā veidā izlocīties, lai šo izlietoto naudu varētu attaisnoti uzrādīt savās atskaitēs. Un tādēļ, godājamie deputāti, es ļoti aicinu šo problēmu ļoti steidzīgi atrisināt. Šie 1,5 miljoni, kas bija rēķināti jau no vasaras sākuma, ir absolūti nepieciešami. Absolūti nepieciešami! Es domāju, ka neatkarīgi no partejiskuma principa vai pieejas izglītības jautājumiem tas ir obligāti izdarāms uzdevums.

Es pateicos, ja jūs mani sapratāt. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106. - deputāta Plinera priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 31, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 107. - Tautas partijas frakcijas un frakcijas “Latvijas ceļš”, un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par līdzekļu (2 miljonu apjomā) pārdalīšanu no Ārlietu ministrijas budžeta par labu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam, pedagogu darba samaksas reformas nodrošināšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 108. - identisks priekšlikums tam, kuru mēs nupat atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 109.priekšlikums. Deputāts Burvis ierosina pārdalīt 450 tūkstošus no Ārlietu ministrijas budžeta par labu Zemkopības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es gribu pievērst jūsu uzmanību ne tikai tam, kam es piedāvāju piešķirt to naudu, bet arī tam, no kā ierosinu ņemt. Ārlietu ministrija visus šos gadus ir veiksmīgi tērējusi valsts līdzekļus - pietiekami lielu daļu no valsts budžeta. To ļoti labi savā priekšvēlēšanu kampaņā atzīmēja gan topošie Tautas partijas deputāti, gan topošie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK tautas deputāti. Ar savu darbu Ārlietu ministrija ir pavērusi ceļu ārzemju ražotājiem, likvidējot vietējos uzņēmējus, vietējos ražotājus. Vēl vairāk! Kā jūs atceraties, arī diskusijās par Latvijas un Lietuvas jūras robežu bija precīzi redzams, ka Ārlietu ministrijai, starp citu, arī valdošajai koalīcijai, bija absolūti vienaldzīgs tas, ka tiešie zaudējumi no sagatavotā līguma Latvijas zivsaimniecībai ir 4 miljoni gadā. Katru gadu!

Un tāpēc man ir priekšlikums, kur es pilnīgi atbalstu to ideju, ko ir izteicis Šķēles kungs, - katram pēc nopelniem! Institūcija, kas labi strādā, saņem naudu darbam, bet tā institūcija, kas strādā slikti, ir reformējama. Tad sāksim šo reformu varbūt ar finansēm!

Es arī piedāvāju šo daļu četros priekšlikumos no Ārlietu ministrijas pārdalīt par labu tai ministrijai, kura, “pateicoties” Ārlietu ministrijas darbam, zaudē savu iespēju aizstāvēt iekšējo ražotāju, tas ir, Latvijas zvejniekus un Latvijas zemniekus. Man vienkārši ir slinkums, bet, ja Kiršteina kungs gribēs, es atnākšu un arī nākamajos priekšlikumos par to parunāšu, bet es ceru, ka Tautas partija, kas ir uzņēmusies atbildību par vietējiem ražotājiem, atbalstīs šos četrus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 109. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 38, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 110. priekšlikums. Deputāta Burvja priekšlikums - pārdalīt resursus no Ārlietu ministrijas par labu Zemkopības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es vienkārši turpinu šo pašu tēmu. Es to būtu pateicis vienā reizē, tad būtu bijis īsāk, taču jūs paši piespiedāt mani nākt vairākas reizes, lai es jums to vairākas reizes atgādinātu.

Tātad te jau ir tā lietiņa, ka Ārlietu ministrija Latvijai ir vajadzīga tikai vienā gadījumā - lai tā pirmām kārtām tomēr nodrošina Latvijas ārējās intereses un veicina Latvijas uzņēmēju darbību. Līdz šim šajos gados Ārlietu ministrija ar šiem uzdevumiem nav tikusi galā, un, spriežot pēc tā, kas tiek piedāvāts viņas darba turpinājumā, neizskatās, ka kaut kas mainīsies. Bet tie uzņēmēji, kurus Ārlietu ministrijas darbs iznīcina, ir Latvijas pilsoņi. Es ceru, ka viņi mūs šobrīd klausās, ja viņiem vēl kaut kur ir kāda naiva cerība, ka valdošā koalīcija atbalstīs vietējos uzņēmējus. Un es šo priekšlikumu esmu iesniedzis tikai tādēļ, lai tie cilvēki, kuri jūs klausās un ļoti cerīgi skatās jūsu virzienā, beidzot saprastu, ka jūs viņus muļķojat, jo, izsakoties cienījamā Gundara Bērziņa vārdiem, solījumus pildīja tikai akmens laikmetā. Šobrīd tas laikmets ir pagājis. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 110. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 37, atturas - 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 111. - deputāta Burvja priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

A.Poča. 112. - deputāta Burvja priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 112. - deputāta Burvja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 39, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 113. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - Ārlietu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu… Atvainojiet, atklājam debates par 113. priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Šodien šeit Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs gandrīz vai raudāja, rūpēdamies par pensionāriem, par sociālo apdrošināšanu. Tad nu, cienījamā valdošā koalīcija, atbalstiet šo priekšlikumu! Vismaz Požarnova kungam būs mazāk jāraud.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 113. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 26. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 114. ir deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - pārdalīt līdzekļus no Ārlietu ministrijas par labu Labklājības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Balsošanas režīmu. Balsosim par 114. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 20. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 115. ir līdzīgs deputāta Gundara Bojāra priekšlikums - Ārlietu ministrijas budžetu pārdalīt par labu mērķdotācijām pašvaldībām. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es vienkārši gribu atgādināt to, ko es jau šodien pāris reižu esmu teicis. Tanī brīdī, kad jūs gājāt pie pašvaldībām, lai tās organizē jūsu priekšvēlēšanu kampaņu, jūs solījāt būt tuvi tautai, jūs solījāt pašvaldībām, ka viņu problēmas tiks risinātas. Šobrīd kārtējo reizi, es jau skatos tīri metodiski, to naudu, kas ir vajadzīga mērķdotācijām pašvaldībām, jūs neatbalstāt. Tā ir nauda, kas dod iespējas jūsu ierēdņiem, valdošās koalīcijas ierēdņiem ministrijās, aizlidot aiz robežas un vienkārši to iztērēt. To jūs atbalstāt ļoti veiksmīgi.

Man tomēr ir lūgums, lai jūs vēlreiz paskatāties. Un lai jums nerodas nekādas aizdomas, ka es atbalstu tikai sociāldemokrātus, es šoreiz atbalstu tomēr tikai pašvaldības. Stendes pašvaldībā ir Tautas partijas biedri, un es ceru, ka viņi saņems no savas partijas, vadošās koalīcijas, to, ko viņi ir pelnījuši.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 115. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 116. ir sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums - pārdalīt līdzekļus no Ārlietu ministrijas par labu Valsts Prezidenta Kancelejai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 117. ir atbalstīts jau 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 118. ir sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums - Ekonomikas ministrijas budžetu pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 118. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 34, atturas - 18. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Poča. 119. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - Ekonomikas ministrijas budžetu pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija iespēju robežās to atbalstīja 107. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 119. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 120. ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 121. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - Finansu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu pret komisijas viedokli.

A.Poča. 122. ir sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums - Finansu ministrijas līdzekļus pārdalīt par labu Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centram. Tas, ja nemaldos, ir jau atbalstīts 161. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 122. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 31, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 123. ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - pārdalīt līdzekļus no Finansu ministrijas par labu Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Paldies Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu minēt to, kas notiks, ja šie līdzekļi netiks piešķirti. Tātad, pirmkārt, reāli netiks nodrošināta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā, kas ir viens no valsts ekonomiskās attīstības pamatiem. Tā rezultātā samazināsies to konkurētspēja un sadarbības potenciāls Rietumvalstu tirgū. Un, otrkārt, šis atteikums piedalīties starptautiska mēroga Eiropas Savienības projektā, kura ietvaros Latvijai tiek piešķirts rīkotājvalsts statuss, negatīvi ietekmēs Latvijas kā nopietnas ekonomiskās sadarbības partneres starptautisko prestižu un palēninās valsts integrāciju Eiropas Savienībā. Tātad lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 123.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums ir noraidīts. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs tūlīt uz sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (frakcija “Latvijas ceļš”).

Juridiskās komisijas sēde pulksten 13.00.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Dāmas un kungi! Atgādinu par tikšanos ar Holandes ministru. Un tas attiecas arī uz Ārlietu komisijas un uz Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļiem. Diemžēl tur ir iemesli, kāpēc es pirmīt to nepaziņoju.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tā kā ārkārtas sēdēs reģistrācija notiek divas reizes, tad reģistrēsimies, sēdi slēdzot.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim izskatīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2000.gadam”!

124.priekšlikums.

A.Poča. Te ir paredzēta līdzekļu pārdale par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 125. - līdzīga satura priekšlikums. Arī to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 126. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 127. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča. 128. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - ir atbalstīts 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 129. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 129. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 24, atturas - 12. Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par 129. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Par - 2, pret - 26, atturas - 19. Nav kvoruma.

Pārtraukums - piecas minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Deputāti! Turpināsim darbu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 129. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 130.priekšlikums ir par līdzekļu pārdali par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Iespēju robežās tas ir atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 130. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 27, atturas - 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 131. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums ir līdzīgs. Tas paredz līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 131.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 132. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - par līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 132. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 26. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 133.priekšlikums saņemts no Eiropas lietu komisijas. No līdzekļu avota neparedzētiem gadījumiem līdzekļu pārdale par labu Eiropas integrācijas birojam. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 133. - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 33, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es informēju, ka turpmāk līdzekļu avots, ko deputāti piedāvā visos gadījumos, ir viens, - tie ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Saku tā tādēļ, lai vienkārši paātrinātu mūsu darbu.

134.priekšlikums - līdzekļu pārdale par labu Latvijas televīzijas korespondentpunktam Briselē. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 134. - Ārlietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 29, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 135. - deputāta Grīga priekšlikums - līdzekļu pārdale par labu Aizsardzības ministrijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi deputāti! Cienītais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka šeit nebūtu ko daudz debatēt. Es vienkārši lūdzu šo nelielo summiņu atvēlēt jaunsargu apmācībai. Kā tad mēs citādāk ieiesim NATO, ja nebūs mums karavīru, kas jau no mazotnes ir audzināti atbilstoši NATO standartiem? Jo katras valsts Bruņoto spēku kaujas spējas ir atkarīgas no karavīru morālās stājas. Un, kā zināms, jaunsargu apmācībā šis patriotisms tiek ieaudzināts. Bet diemžēl, kā vienmēr, arī viņiem trūkst, jo netiek izdalīti pietiekami līdzekļi. Un bieži vien viņu darbība balstās uz pilnīgas brīvprātības principiem, taču ar brīvprātības principiem vien mēs NATO ieiet nevaram. Un šie 20 tūkstoši nebūtu pārāk daudz, bet jaunsargiem tas ir daudz. Tā ka lūdzu atbalstīt šo nelielo summu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 135. - Oskara Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 28, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 136. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir atbalstīts 145.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 137. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikumu - komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 138. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - līdzekļu pārdale par labu Ekonomikas ministrijai. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 139. - to iesniegusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidota, lai noskaidrotu faktu par publisko un privāto institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju).

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. (No zāles deputāte J.Stalidzāne: “Es rakstiski biju pieteikusies debatēt par 138!”)

Jā, man ir jāatvainojas! Ir rakstiski iesniegts pieteikums debatēs par 138.priekšlikumu. To skatīsim vispirms. Lūdzu! Atklājam debates.

Jevgenija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcija.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Attiecībā uz 138.priekšlikumu. Tas ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kurš ir noraidīts un nav pieņemts. Tas bija paredzēts, lai sekmētu Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejas attīstību - konkrēti reģionālās sadarbības stratēģiju. 1997.gada maijā Baltijas Asambleja nolēma atbalstīt un sniegt palīdzību Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejai. Šā lēmuma realizācija tika uzsākta 1997.gada novembrī par PHARE līdzekļiem, kad tika izveidota Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejas informācijas grupa, kuras sastāvā ietilpst pa diviem speciālistiem no katras valsts - no Lietuvas, no Igaunijas un no Latvijas. Šī grupa visās trijās valstīs veic koordinētus pasākumus, lai uzlabotu enerģētikas sektora struktūru.

Pastāv absolūta nepieciešamība pēc kvantitatīvas informācijas par enerģētikas cenām, par patēriņu, par makroekonomiskajiem rādītājiem. Tāpat arī nepieciešama kvalitatīva informācija par privatizāciju, par enerģētikas sektora pārstrukturizēšanu un harmonizāciju ar Eiropas Savienības valstīm.

Tika uzsvērts arī, ka informācijai jābūt pieejamai un nodrošinātai tādā veidā, lai tā ļautu salīdzināt Baltijas valstis.

Jau projekta pamatnostādnē tika ierakstīts, ka attiecīgo Baltijas valstu valdības apņemas piedalīties projekta turpināšanā ar savu finansējumu 1999.gadā un arī turpmākajos gados. 1999.gadā ar Dānijas Enerģētikas aģentūras finansiālo atbalstu izdevās šo projektu turpināt, taču 2000.gada valsts budžetā šie 10 000 nav paredzēti. Ja šie līdzekļi netiks piešķirti, tiks traucēta informācijas plūsma un tās apstrāde Baltijas valstu starpā. Tiks pārtraukta arī vairāku izveidoto atbalsta grupu darbība...

Sēdes vadītājs. 2 minūtes ir pagājušas.

J.Stalidzāne. Es gribu teikt, ka līdz ar to PHARE programmas Direktorāts varēs ierakstīt, ka Latvija nepilda savas saistības.

Mēs te šodien ļoti daudz runājām...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, 2 minūtes ir pagājušas!

J.Stalidzāne. Es tūlīt beigšu. Mēs tagad šeit ļoti daudz runājam par valsts drošību, bet neatkarīgas enerģētikas lomu katras valsts ekonomikas un politiskās neatkarības jomā vispār nevar pārvērtēt. Ja mēs šo jautājumu par enerģētiku neprotam novērtēt, tad tas, protams, ir skumji.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Varu informēt, ka Baltijas valstu datu pārraides tīklam tieši enerģētikas vajadzībām līdzekļi ir paredzēti Satiksmes ministrijas budžetā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 138.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 33, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Atklājam debates par 139.priekšlikumu. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikumības policija tika izveidota 1994.gada sākumā, un arī toreiz valstī bija problēmas ar budžeta līdzekļiem, kā rezultātā Iekšlietu ministrija atrada kopēju valodu ar Rīgas pašvaldību, un tā, pateicoties arī Dobeļa kunga atbalstam, kur bija Kārtības komitejas priekšsēdētājs, šis finansējums tika atrasts.

Iekšlietu ministrijas attīstības koncepcija, kura tika apstiprināta 1995.gadā, paredzēja Tikumības policijas nodaļu izveidi visā valsts teritorijā, visās pilsētās. Diemžēl jāatzīmē, ka, sākot ar 1996.gadu, kad Andris Šķēle pirmoreiz kļuva par Ministru prezidentu, finansējums Tikumības policijai tika noņemts daļēji, bet ar 1997.gadu budžeta finansējums Tikumības policijai faktiski tika noņemts pilnībā. Šodien no Tikumības policijas palikuši pāri tikai divi cilvēki Valsts policijā un divi cilvēki - centrālajā aparātā.

Tiklīdz izraisījās šis skandāls saistībā ar pedofilijas lietu, visi politiķi uzskatīja par savu godalietu aicināt un balsot par to, ka tāda policija ir nepieciešama, to skaitā arī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš. Diemžēl tagad es dzirdu, ka tāda Tikumības policija it kā vispār neesot vajadzīga.

Kolēģi! Policijas galvenais uzdevums nav vis atrisināt krimināllietas, bet šos kriminālnoziegumus nepieļaut. Respektīvi, policijai ir jānodarbojas ar profilaksi. Šīs vienas krimināllietas ietvaros patlaban strādā jau 22 cilvēki gan no policijas, gan no prokuratūras. Vai mēs katrai krimināllietai veidosim speciālas izmeklēšanas grupas?

Es aicinu vēlreiz kolēģus to pārdomāt. Tomēr ir jautājumi, kuri jārisina profesionāli, tāpēc aicinu atbalstīt izmeklēšanas komisijas priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs - frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Protams, būdams valdības frakcijas pārstāvis, es balsošu pret šo konkrēto priekšlikumu, taču tajā pašā laikā es uzskatu, ka līdz ar to, ka Ministru kabinets neatbalstīja šo priekšlikumu, Ministru kabinets pats uzņemas morālu pienākumu. Es gribu, lai tas vienkārši šeit tiek protokoliski fiksēts.

Manuprāt, nevienam šajā zālē nevajadzētu būt šaubām par to, ka Tikumības policija ir jāatjauno. Šobrīd pastāvošais Narkotiku apkarošanas birojs ar Ķipēna kungu priekšgalā netiek galā ar tām funkcijām, kas tam būtu jāveic tieši šinī jautājumā. Un, ja Ministru kabinets, noraidīdams šo priekšlikumu, ir izlēmis, ka Iekšlietu ministrijā ir iekšējie resursi, uz kuru rēķina šādu Tikumības policiju var izveidot, tad es šobrīd uzticos tam, bet uzreiz atklāti pasaku: ja paies mēnesis vai divi mēneši un nekas šajā lietā nenotiks, tad tādā gadījumā mēs būsim pirmie, kuri celsim trauksmi par to un atgādināsim, ka ar šo Ministru kabinets ir uzņēmies morālās saistības. Tikumības policija noteikti visātrākajā laikā ir jāatjauno, un tai ir jāveic tās funkcijas, kas tai piedienas jebkurā civilizētā valstī. Paldies.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Mani gandrīz vai pārliecināja Andrejs Panteļējevs ar savu ticību, bet tanī pašā momentā es atcerējos, ka Ministru kabinets, veidojot šo budžetu, visus spēkus virzīja uz to, lai centralizētu visus līdzekļus. Un nu pēkšņi izrādās, ka Iekšlietu ministrijā ir kaut kādi atsevišķi līdzekļi, kuri netiks centralizēti uzskaitīti un nav caurspīdīgi. Kāpēc Panteļējeva kungam ir ticība, ka kaut kas notiks?

Es jums varbūt atgādināšu to, ka šī pedofilijas lietas izmeklēšanas komisija tika izveidota ar krasu neuzticību Ģenerālprokuratūrai un Ministru kabinetam, kuri darīja visu, lai notušētu skandālu, tā vietā, lai atklātu sekas... Atvainojiet, nevis sekas, bet cēloņus! Tātad ar sekām mēs varam cīnīties presē, bet cēloņi nav jāaiztiek, jo tas ir bīstami.

Tādā gadījumā šis balsojums, cienījamie kolēģi, arī parādīs, kuri baidās no Tikumības policijas, un tādā gadījumā viņi neatbalstīs šo priekšlikumu.

Gundars Bērziņš smejas, tas nozīmē, ka viņš balsos “par”. Es ceru, ka visa pārējā viņa frakcija atbalstīs šo līdzekļu iedalīšanu viņu frakcijas biedra Mareka Segliņa atbalstīšanai un arī Iekšlietu ministrijas attiecīgo struktūru nostiprināšanai, jo pretējā gadījumā ar ticību pēc 10 gadu melošanas ir drusku par maz. Mēs neaicinām dot naudu mūsu struktūrām. Neaicinām! Taču sociāldemokrātu frakcija cīnās par valstiskām struktūrām, kas strādās valsts labā, pat tad, ja uz kādu brīdi tās nonākušas Tautas partijas rokās. Mūsu uzdevums ir panākt, lai šīs struktūras strādātu. Ja jūs gribat to izslēgt... Nu labi!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons - otro reizi.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tikai krimināllietas ietvaros, kura skar šo “Logos centru”, ir konstatēti 2100 modeļu, kuri tiek turēti aizdomās par to, ka viņi ir izmantoti ne tikai tam uzdevumam, kāpēc viņi tika gatavoti. Nez kāpēc mēs visi uzskatām, ka ausu vai acu ārsts nevar izdarīt ķirurģiskas operācijas, turpretī deputāti - politiķi uzskata, ka jebkurš politiķis automātiski var izmeklēt gan slepkavības, gan laupīšanas, gan datornoziegumus, gan ekonomiskos noziegumus un tamlīdzīgi, aizmirstot, ka arī Iekšlietu ministrijā ir pietiekami liela specializācija.

Paskatieties Ministru kabineta noteikumus, tos, kas skar prostitūciju. Tā ir viena liela anekdote. Iesaku visiem nopietni ar tiem iepazīties. Un tas ir noticis tikai tāpēc, ka šos Ministru kabineta noteikumus ir gatavojis cilvēks, kas neko nesaprotot no šīm lietām. Es šoreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Vispār rada izbrīnu tas, ka turpmāk par visiem pedofilijas brīnumiem, kas ir notikuši, kas notiek vai kas notiks Latvijā, morālo atbildību nesīs Ministru kabinets. Pasaulē, man liekas, nekur nav tādu brīnumu, kādus izteikusi pozīcija. Var tikai iedomāties, ka Šķēles kungam kopā ar Ministru kabinetu vajadzēs organizēt cīņu pret pedofiliju un ka viņiem vajadzēs nest atbildību. Es atvainojos, ko tad darīs 20 tūkstoši mūsu Iekšlietu ministrijas darbinieku un Municipālā policija? Kāpēc tad mēs viņiem maksājam naudu?

Tagad par to, kas attiecas uz to balsojumu, kad pozīcija balsos “pret”. Vai tad tiešām, runājot par tiem seksuāli izmantotajiem bērniem, kurus jau no 12 gadiem nelieši tīšuprāt izmanto savu fizisko vajadzību apmierināšanai, jūs balsosiet “pret”? Vai jūs varat iedomāties to, ka šo neliešu rokās var nonākt arī jūsu bērni vai jūsu radinieku bērni? Un ko tad jūs teiksit? Vai arī tad jūs smiesities tādā pašā veidā, kā jūs tagad rādāt zobus? Nu tad smejieties vien tālāk un gaidiet, kad Šķēles kungs to visu vienpersonīgi apkaros Latvijā.

Jūs paskatieties, kas notiek Internetā! Jā! Un vēl jau arī tas izbrīna, ka Iekšlietu ministrijai ir slēpti līdzekļi. Mēs gan sakām, ka viss budžets ir sakārtots, ka tur viss līdz pēdējam santīmam ir ieplānots, bet tagad Iekšlietu ministrijā atrodas kaut kādi konti, no kuriem varēs Tikumības policiju apmaksāt. Kas tad tas ir par brīnumu? Tātad mēs, deputāti, tiekam mānīti! Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Man bija patiess prieks dzirdēt, kad valdības partijas pārstāvis Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs, teica tādus vārdus, ka tad, ja šī nauda netiks atrasta, Ministru kabinetam būs jāuzņemas vismaz morālā atbildība. Es kā politiķis šo jautājumu izvēršu mazliet plašāk: ja naudiņa netiks atrasta, tad būs jāizvērš arī politiskā atbildība līdztekus morālajai. Un es arī domāju, ka visi šie jautājumi ir pietiekami nopietni, tāpēc vienkārši tas fakts, ka kādu jautājumu ir iesniegusi viena vai otra komisija, viena vai otra opozīcijas partija, nedrīkstētu būt izšķirošais.

Pats galvenais ir skaidrs - šī problēma pastāv, tā ir ļoti smaga problēma, un mums vajadzētu būt tādai valstij, kas vismaz parāda aktīvu gribu cīņā pret šiem noziegumiem. Es ceru, ka valdības partijās ir pietiekami daudz deputātu, kuri grib ar šo nelaimi cīnīties. Un, ja tas ir tā, tad es domāju, ka varbūt nevajag gaidīt to vienu mēnesi, kuru pašreiz ierosināja Panteļējeva kungs, bet, protams, varam arī diskutēt. Varbūt mēs jau šodien varam nobalsot par to un neuzkraut Ministru kabinetam visu morālo un politisko atbildību. Varbūt tomēr Saeimas deputātu vairākums var uzņemties kādu daļu no šīs morālās atbildības, ko mēs visi it kā gribam ar valdības partijas atbalstu novirzīt uz Ministru kabinetu. Tad nu varbūt tomēr uzņemsimies kaut nedaudz morālās un politiskās atbildības jautājumā par to, lai Tikumības policija Latvijā tiktu atjaunota. Varbūt tas nav par daudz prasīts arī no pozīcijas deputātiem. Apsvērsim to! Taču sliktākajā gadījumā iesim to ceļu, ko ieteica Panteļējeva kungs, un tad tomēr to lietu risināsim no pragmatiskā viedokļa caur Ministru kabinetu vai caur Saeimas pozīcijas partijas spiedienu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - Jaunās partijas frakcija.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Cienītie kolēģi! Neanalizējot konkrētus gadījumus vai pedofilijas jautājumu, es gribētu pateikt tikai to, ka Tikumības policijai ir ļoti liela nozīme visā šajā struktūrā, un tas mums ir jāapzinās. Es esmu dziļi pārliecināts, ka arī lielākā daļa pozīcijas deputātu saprot to, ka, runājot par komisijas veidošanas momentu, svarīgākais būs tas, kas mainīsies, - kas mainīsies pašā struktūrā un kādus rezultātus mēs gaidām, lai uzlabotos šī situācija. Svarīgs moments ir profilakses jautājumi, svarīgs jautājums ir tas, kā notiek rehabilitācija, un šis ķēdes posms ir viens no svarīgākajiem momentiem šīs Tikumības policijas izveidē, un tāpēc es tiešām lūgtu apdomāties. Un ne jau tāpēc, ka tas būtu kaut kāds spīta jautājums no opozīcijas puses, ka mēs negribētu atbalstīt pozīciju. Drīzāk opozīcija šajā gadījumā pat atbalsta valdības darbību, lai tā veiksmīgi varētu darboties, lai Iekšlietu ministrijā tiktu izveidota šāda struktūra un lai mēs pēc gada vai pēc pusgada varētu teikt, ka situācija šajā jautājumā mūsu valstī ir uzlabojusies. Tas tikai būs pluss klāt gan pozīcijai, gan opozīcijai un sabiedrībai kopumā. Tātad es tomēr lūgtu padomāt, lai šo jautājumu mēs varētu kopīgiem spēkiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es atceros balsojumu, kad mēs izveidojām Parlamentāro izmeklēšanas komisiju pedofilijas jautājumā. Toreiz visa Tautas partija izņēma savas kartītes no balsošanas iekārtas, tad varbūt arī tagad jūs tāpat darīsiet, jo jūs neesat ieinteresēti šā jautājuma risināšanā. Vienīgi Pīka kungs toreiz atturējās no balsošanas. Taču mums, visiem deputātiem, - tāpēc jau mēs te sēžam - ir jābeidz šī nelietība, kas ir iesakņojusies Latvijā. Jūs saprotat, ka mums tā ir sveša! Latviešu tautā tādu brīnumu nebija, tā ir no ārienes ienesta nezāle, kura ir jāizravē un jāiztīra. Vai tad jūs to visu nesaprotat? Un visiem ir jāstrādā šajā virzienā, bet nav jāskatās un jānoslēpj galva kā strausam smiltīs, ka tas varbūt man aizies garām. Nē, nevienam tas neaizies garām! Tāpēc es vēlreiz lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es tomēr gribētu papildināt to, ko teica Baldzēna kungs par politisko un morālo atbildību, jo reāli tā jau ir iestājusies gan Ministru kabinetam, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kura šo priekšlikumu noraidīja, un tā, es jūtu, attieksies arī uz valdošās koalīcijas partijām, kas balsos “pret”. Kādēļ? Tādēļ, ka līdzekļu avots mums ir. Līdzekļi, kas domāti neparedzētiem gadījumiem, ir 2 miljoni 368 tūkstoši latu, bet starp valdības koalīcijas trim partijām tikai sadalīts tika 1 miljons 465 tūkstoši, tātad atlikumā šiem neparedzētajiem gadījumiem vēl ir 903 tūkstoši, tāpēc te ir vajadzīga tikai politiskā griba, un mēs nevaram aizbildināties, ka naudas budžetā nav, ka ir deficīts vai kāda cita nelaime.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad, pirmkārt, mani tomēr neapmierina šis termiņš, ka tikai pēc mēneša mēs redzēsim to, ko pateica Andrejs Panteļējevs. Dziļi cienot pieredzējušo politiķi, es tomēr gribu, lai tiktu pateikts līdz galam, un tad šodien mēs varbūt varētu pieņemt lēmumu, ka tad, ja mēneša laikā Iekšlietu ministrija nebūs atradusi līdzekļus un nebūs izveidojusi Tikumības policiju... ka tādā gadījumā, ja jūs tagad nobalsosiet “pret” šo līdzekļu piešķiršanu, mēs visi - no visām partijām un no visām frakcijām - pieprasīsim iekšlietu ministra un Ministru prezidenta atkāpšanos. Tas būtu solīdi. Un tā tad būtu šī politiskā un morālā atbildība, par ko ir vērts runāt. Turklāt, lai tautai būtu vairāk skaidrības, man ir priekšlikums: pēc šā balsojuma es lūdzu sekretāra biedru nolasīt izdruku, kurš un kā ir balsojis, lai tautai ir skaidrs, kurš kādu pozīciju aizstāv: kurš uzskata, ka Tikumības policija ir vajadzīga, un kurš uzskata, ka tā nav vajadzīga.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Diemžēl, izņemot Panteļējeva kungu, neviens tā arī neko precīzi nepateica, kā šo problēmu varētu risināt, taču Panteļējeva kungs diemžēl nav valdības loceklis, un es, piemēram, šobrīd neesmu dzirdējis no šīs tribīnes uzstājoties nevienu valdības locekli par to, kā tad jautājums par Tikumības policijas izveidošanu tiks risināts. Var jau būt, ka Panteļējeva kungs var runāt valdības vārdā un ka tāda ir vienošanās, bet tad tomēr no šīs tribīnes vajadzētu izskanēt precīzam un konkrētam solījumam, kā tas tiks risināts. Pretējā gadījumā, atvainojiet, mums ir visiem jābalso tā, kā mēs esam solījuši agrāk.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 139.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 2, atturas - 43. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 140. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikums par līdzekļu papildu izdalīšanu Drošības policijai. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Rasnača kunga vārdi bija vietā. Un es ceru, ka te vienkārši ir noticis zināms pārpratums. Es redzēju, ka Segliņa kungs jau gatavojās virzīties uz tribīni, bet netika līdz tai. Varbūt tagad Segliņa kungs varētu izmantot tribīni, lai uzstātos, un kaut daļēji atbildēt uz iepriekšējo jautājumu.

Tātad to jautājumu, par ko šeit ir runa, protams, var risināt ar iekšējo resursu palīdzību. Un, ja Ministru kabinets to uzskata par vajadzīgu, tad, iespējams, tas ir jādara. Bet, protams, man ir jāpiekrīt Rasnača kungam, ka būtu ļoti labi, ja mēs to izdzirdētu arī no ministra puses, jo tajā brīdī… Līdz šim mums nav bijusi tāda situācija, bet, nedod Dievs, tajā brīdī, ja mums nāksies saskarties ar mīnām vai ar mīnu objektiem, es nezinu, kurš tas būs - vai nu iekšlietu ministrs pats personīgi, vai ministrijas parlamentārais sekretārs, vai kāds cits, vienkārši vilks sērkociņu, kurš dosies un to mīnu padarīs nekaitīgu. (No zāles deputāts J.Dobelis: “...Burvis!”) Šis tiešām ir nopietns jautājums, par kuru vienmēr ir jādomā jau iepriekš, nevis pēc tam, jo pēc tam tas prasīs cilvēku upurus. Es tiešām labprāt dzirdētu iekšlietu ministra komentāru gan par šo, gan arī nedaudz - varbūt novēloti - par iepriekšējo jautājumu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija izskatīja šo priekšlikumu par atmīnēšanas robota nepieciešamību un vienbalsīgi to arī atbalstīja. Tā nav, ka Latvijā nav sapieru! Un man bija patīkams pārsteigums, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ar Goda zīmi par vairāk nekā tūkstoš bīstamu objektu atmīnēšanu apbalvoja kādu jaunāku kundzi. Taču šeit ir jārunā par specifikāciju. Lieta tāda, ka sapieri galvenokārt nodarbojas ar Otrā pasaules kara laikā izmantotām mīnām vai spridzekļiem, bet šis te atmīnēšanas robots ir nepieciešams, lai cīnītos ar mūsdienīgiem spridzekļiem. Taču, ja kāds to nesaprot, tad es iesaku, kad kārtējo reizi izsauc specvienību “Omega” uz kādu objektu, par kuru ir paziņots, ka tas ir mīnēts, viņam uzvilkt visas tās bruņuvestes un pašam riskēt ar savu dzīvību, nevis sūtīt šajā apšaubāmajā situācijā cilvēkus, kuri nav tam gatavi. Nav gatavi tīri tehniski, nevis fiziski vai morāli.

Es aicinu atbalstīt Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Mareks Segliņš - iekšlietu ministrs.

M.Segliņš (iekšlietu ministrs).

Labdien! Par jautājumu, par kuru deputāti vēlējās dzirdēt manu viedokli. Pirmo reizi es esmu ministrs un redzu, ka Iekšlietu ministrijā nauda ir ļoti liela. Taču tajā pašā laikā es redzu arī to, ka sistemātiski naudas pietrūkst - pietrūkst ziemas riepām, pietrūkst patronām, pietrūkst vēl citām simts pozīcijām. Un man ir radies tāds priekšstats, ka diemžēl šajā ministrijā ne vienmēr naudas līdzekļi tiek izmantoti racionāli. Es uzskatu, ka ir iespēja atrast arī rezervi, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka janvārī un februārī ir jāveic finansu revīzija, audits. Es arī uzskatu, ka līdzekļus mēs atradīsim, taču man ir pārliecība, ka tie līdz šim ne vienmēr Finansu un īpašuma departamentā ir izmantoti pietiekami precīzi un tiem mērķiem, kur tie visvairāk ir vajadzīgi. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi! Sen bija laiks!”)

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Prieks bija dzirdēt no iekšlietu ministra, ka līdzekļi tiešām tiks atrasti un ka tiks revidēts Iekšlietu ministrijas līdzekļu izlietojums. Tas ļoti iepriecina, jo valdība diemžēl ir noraidījusi šo iegādi, kas saucas “atmīnēšanas robots”. Es domāju, ka mēs tagad varētu nobalsot, un, ja šie līdzekļi tur atrodas, tad mēs varētu “pārspēlēt” šo jautājumu, jo atmīnēšana var notikt rīt, parīt un aizparīt, pat šonakt varētu būt. Kas tad ies atmīnēt? Var jau riskēt ar cilvēku dzīvībām. Jā!

Es pirmīt dzirdēju vienu tādu frāzi, ja nemaldos, no Dobeļa kunga, ka viņš bezmaz vai sūtīja sociāldemokrātus atmīnēt mīnu laukus. Var jau būt… Tāds darbs, Dobeļa kungs, nemaz nav tik neinteresants. Ja jūs teiksiet, lai es tur eju, tad varu sacīt, ka esmu to darījis. Tā, ziniet, ir augstākā pilotāža, tā ir ļoti nervus kutinoša darbība, kas prasa ārkārtīgu precizitāti, taču pēc tam ir ārkārtīgi liela gandarījuma sajūta, ka tu esi to darbu paveicis, bet riskēt ar cilvēku dzīvībām gan nevajadzētu. Un šie 52 tūkstoši nemaz nav daudz, jo es personiski esmu iepazinies ar daudzu valstu ražotajiem atmīnēšanas robotiem, esmu bijis Drošības policijā, un šis ir viens no lētākajiem, bet visperfektākajiem, jo nomīnēt var jau rīt, parīt, un tad diemžēl būs jāatmīnē, tāpēc riskēt mums, likumdevējiem, nebūtu morālu tiesību. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šā atmīnēšanas robota iegādi pretterorisma vienībai “Omega”. Pretējā gadījumā varbūt tiešām būs jāizvēlas brīvprātīgie, kuri nākamreiz ies atmīnēt kādu ēku, jo mums jau bija gadījums, ka Saeima tika mīnēta vismaz pa telefonu. Paldies par uzmanību! Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī deputāts Leons Bojārs vēlas runāt par šo jautājumu.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir labi smaidīt, ja mēs arī sievietes pieaicinām strādāt par sapieriem, un viena dāma par to tika apbalvota, jo viņa ir tūkstoš lādiņus atradusi, taču viena lieta ir šos lādiņus atrast un tos iznīcināt, bet otra lieta ir strādāt ar sprāgstvielām un ar tiem mehānismiem, kuri tagad tiek lietoti. Tā nav joka lieta, un, protams, tas robots ir vajadzīgs. Cilvēku dzīvības, viņu sakropļošana maksā ļoti dārgi, salīdzinot ar to metālu, kurš, kā saka, tiek izmantots tehniskajām vajadzībām, un tāpēc es domāju, ka nevajag Latvijas sievietes izmantot atmīnētāja vietā, lai viņas kropļotu savu organismu un izpildītu robota darbu. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Poča. Man vairs nekā nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 140. - Nacionālās drošības komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 26, atturas - 27. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 141. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu Iekšlietu ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 141. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 24. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 142. ir deputātes Demakovas priekšlikums par dotāciju Vidzemes augstskolai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 143. - Tautas partijas frakcijas analogs priekšlikums - vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 144. ir Tautas partijas frakcijas priekšlikums palielināt dotācijas Jaunatnes sporta programmai. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 145. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par dotāciju Latvijas Ārpolitikas institūtam. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 146. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums pārdalīt līdzekļus par labu Labklājības ministrijai medikamentu apmaksai. Iespēju robežās tas ir atbalstīts 320.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 146.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 26, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča 147. ir līdzīgs priekšlikums - pārdalīt 585 tūkstošus par labu Labklājības ministrijai. Arī šo komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 147.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 148. ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums pārdalīt līdzekļus par labu Labklājības ministrijai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo tālāk ir atbalstīts 149.priekšlikums, kas paredz jau daudz lielākus apjomus. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 148.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 28, atturas - 24. Nav pieņemts.

A.Poča. 149. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums - paredz dotāciju redzes un dzirdes invalīdu rehabilitācijas programmai 58 000 latu apjomā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 150.priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - paredz dotāciju Latvijas Neredzīgo biedrībai 40 000 latu apmērā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 151. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - paredz dotāciju Latvijas Neredzīgo biedrībai. Mēs tikko jau atbalstījām 40 000 latu 150.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 152. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - paredz dotāciju Nedzirdīgo rehabilitācijas centra celtniecībai. Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 152.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 5, atturas - 49. Nav pieņemts.

A.Poča. 153. - deputāta Muciņa priekšlikums - ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 154. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - paredz dotāciju Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 155.priekšlikums jau ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojiet! Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par 155. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 24, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Poča. 156. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - par dotāciju Čigānu kultūras biedrībai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 157. - deputāta Rudeviča priekšlikums - tikko jau iespēju robežās tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 157.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 34. Nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir 158.priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums - par līdzekļu pārdali par labu Korupcijas novēršanas padomes Sekretariātam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Cienījamo priekšsēdētāj! Es lūdzu vārdu kā deputāte.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds Aijai Počai.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu, manuprāt, šis būtu tomēr atbalstāms priekšlikums. Un es minēšu tikai divus aspektus. Viens no tiem ir tāds, ka faktiski Korupcijas novēršanas padome sāka savu darbu jau gandrīz pirms diviem gadiem, un visu laiku šis darbs tiek bremzēts. Tiek bremzēta arī sadarbība ar Pasaules Banku, un, ja tā drīkst izteikties, faktiski reāla tās darbība nenotiek.

Otrs. Es par to domāju pat vakar, kad augsta līmeņa investoru sanāksmē tika norādīts, ka šī ir viena no galvenajām problēmām. Es lūgtu tomēr šo priekšlikumu, neskatoties uz Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Es, protams, gribētu aizstāvēt Juridiskās komisijas viedokli, bet, paldies Dievam, valdība vakardien ir pieņēmusi izšķirošu lēmumu - tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Šim jautājumam ir ļoti gara un ilga vēsture. Es nekavēšu jūsu laiku, bet domāju, ka šis balsojums parādīs gan pozīcijas, gan opozīcijas attieksmi pret korupcijas novēršanu. Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 158.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 7. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 159.priekšlikumā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosina palielināt dotāciju dabas aizsardzībai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 160.priekšlikumā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija paredz dotāciju Vides un reģionālās attīstības aizsardzības ministrijai ķīmisko vielu uzraudzības nodrošināšanai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 161. - deputātes Rugātes priekšlikums - paredz dotācijas palielināšanu Kultūras ministrijas programmai “Muzeji”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 162. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - ir līdzīgs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Arī nākamais - 163. - ir frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par muzeju atbalstu. Lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 164. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - iespēju ietvaros daļēji ir atbalstīts jau iepriekšējos budžeta priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča. Arī 165.priekšlikums ir līdzīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 166.priekšlikums diemžēl netika guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 167. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 168.priekšlikums - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijai. Komisija šo nevarēja atbalstīt tā lielo apjomu dēļ.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 169. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijas budžeta papildināšanai. Šo komisija arī nevarēja atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 169. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 3, atturas - 54. Nav atbalstīts.

A.Poča. Līdzīgs ir arī nākamais - 170., kas ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 170.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 2, atturas - 56. Nav atbalstīts.

A.Poča. 171. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Vēlreiz notiek līdzekļu papildināšana Kultūras ministrijai. Arī šo komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 171.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 5, atturas - 53. Nav pieņemts.

A.Poča. 172.priekšlikums - iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Pārdale par labu Kultūras ministrijai. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 172.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 2, atturas - 54. Nav pieņemts.

A.Poča. 173. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Līdzekļu pārdale par labu Kultūras ministrijai. Komisija arī šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 173.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 55. Nav pieņemts.

A.Poča. 174.priekšlikums - iesniegusi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Līdzekļu papildināšana Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa restaurācijai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 175.priekšlikums - frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinātā dotācija 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta fondam. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 176.priekšlikums jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. 177.priekšlikums - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija paredz līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālajai operai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Lai jums būtu vieglāk, es uzreiz pateikšu, ka es atbalstu šo priekšlikumu un aicinu, protams, arī jūs balsot “par”, bet, lai jums būtu vieglāk domāt, es nocitēšu pagastveču viedokli. Tas nav mans viedoklis, bet man diemžēl ir grūti pret to oponēt. Operai jūs, tajā skaitā arī es, naudu atradāt uz mazo pašvaldību rēķina, lai šīs pašvaldības ar varu piespiestu pakļauties valdošās koalīcijas - opozīcijas nē! - plānotajai pašvaldību reformas imitācijai, un tas parāda, ka, baidoties no kultūras ministres demisijas, jo tad kritīs arī valdība un jūs visi zaudēsiet savas vietas... es gan nezinu, kādas vietas zaudēs pašvaldība... jūs atradāt naudu, bet pašvaldību vajadzībām jūs šo naudu neatrodat. Šī nauda faktiski nāk no tās naudas, uz kuru cerēja pašvaldības.

No sevis es vēlos piebilst un vēlreiz atkārtošu, ka es atbalstu Operu, tikai žēl, ka no jūsu puses tā nav kultūras glābšanas izpausme, bet gan valdības glābšanas mēģinājums. Tikai tas! Paldies.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai kādam ir iebildumi pret šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 178. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu piešķiršanu Latvijas Nacionālajai operai. Tas ir atbalstīts citos priekšlikumos, konkrēti 59., 301. un 341.priekšlikumā.

Arī 179.priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets, ir atbalstīts citos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 180.priekšlikumu iesniegusi frakcija “Latvijas ceļš”. Tas paredz līdzekļus Latvijas Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 181.priekšlikums. Tikko mēs jau atbalstījām deputāta Ražuka priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 182. - iesniedzis deputāts Panteļējevs par līdzekļu piešķiršanu Sanpaulu starptautiskajām mākslas dienām. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 182.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 10, atturas - 47. Nav pieņemts.

A.Poča. 183.priekšlikumā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ierosina piešķirt dotāciju Okupācijas muzeja ceļojošās istabas programmai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 184. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums piešķirt līdzekļus profesionālajai izglītībai Kultūras ministrijā. Vispār šos priekšlikumus ir mēģināts atrisināt citos priekšlikumos. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 185. ir līdzīgs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča. Vēl ir 186. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz piešķirt papildus 9,5 tūkstošus latu Kultūras ministrijai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 187. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas jau tikko ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 188. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. To komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 189. - līdzīgs priekšlikums, ko iesniegusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

A.Poča. 190. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums - Kultūras ministrijai papildināt dotāciju profesionālajai izglītībai. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 191. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par dotācijas papildinājumu augstākajai izglītībai. Šo komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 191.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 3, atturas - 55. Nav atbalstīts.

A.Poča. 192. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju augstākajai izglītībai. Šādā redakcijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 193. - šīs pašas komisijas priekšlikums - ir par papildu dotāciju augstākajai izglītībai. Tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča. Savukārt tika atbalstīts 194. - deputātes Demakovas priekšlikums par papildu dotāciju Latvijas Mākslas akadēmijas atsevišķas daļas remontam. Lūdzu atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāts Burvis pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 194. - deputātes Demakovas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Poča. 195. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju augstākajai izglītībai. Tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 196. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par papildu dotāciju. Tas neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu klusumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 196. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 3, atturas - 56. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 197. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums - pēc būtības ir atbalstīts 199.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 197. - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 3, atturas - 53. Nav pieņemts.

A.Poča. 198.priekšlikums ir par papildu dotāciju Kultūras ministrijai. Tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 199. ir tikko pieminētais priekšlikums, kuru es lūdzu atbalstīt. Tas ir par dotāciju piešķiršanu nacionālās likumdošanas saskaņošanai autortiesību jomā. Šo priekšlikumu iesniedza Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kuru Dzintars Ābiķis lūdza nosaukt.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 200.priekšlikums ir Eiropas lietu komisijas priekšlikums par papildu dotāciju piešķiršanu Kultūras ministrijai. Tas netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 200. - Eiropas lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 4, atturas - 54. Nav atbalstīts.

A.Poča. 201. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par papildu dotāciju Latvijas Radio Teodora Kalniņa korim. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 202. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir identisks, un to mēs tikko jau atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 203. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - ir daļēji atbalstīts 201.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 203. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 3, atturas - 55. Nav pieņemts.

A.Poča. 204. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par papildu līdzekļu piešķiršanu Valsts cilvēktiesību birojam. Tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Viola Lāzo.

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamās deputātes, godājamie deputāti! Es vēlos norādīt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienbalsīgi aicina piešķirt Valsts cilvēktiesību birojam papildus vēl ļoti nelielu summu, un tie ir 10 tūkstoši latu. Es vēlreiz vēlos atgādināt, ka mūsu zemē Valsts cilvēktiesību birojs pagaidām ir vienīgā ombudā institūcija, kurai Eiropas valstīs līdzvērtīgas ir vairākas ārkārtīgi stipras institūcijas, kur katrs valsts pilsonis vai iedzīvotājs var griezties pēc juridiskās vai citāda veida palīdzības. Mēs esam redzējuši, ka gadu gaitā Valsts cilvēktiesību birojs no starptautiskajām institūcijām un ārvalstu finansējumiem vairs nesaņem finansējumu tādā apjomā, kā tas bija līdz šim, tāpēc Latvijas valstī šī lieta ir steidzīgi jāatrisina.

Mēs ar šo nelielo summu gribējām norādīt, ka Valsts cilvēktiesību biroja kompetencē esošās lietas nav iespējams šoreiz pildīt tālab, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir pārpildīts ar sūdzībām gan dzīvokļu jautājumos, gan cilvēktiesību aizskāruma jautājumos, gan - es īpaši gribu vērst uz to jūsu uzmanību - sieviešu tiesību aizstāvēšanas jautājumos. Un tāpēc es aicinu visas šeit zālē sēdošās deputātes sievietes balsot par šo papildinājumu ar tādu domu, ka Valsts cilvēktiesību birojā varētu tikt izveidota jurista vieta tieši sieviešu cilvēktiesību aizstāvībai. Pateicos, ka uzklausījāt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 204.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 9, atturas - 47. Nav pieņemts.

A.Poča. 205. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums par papildu dotāciju Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas padomei. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 206. - Eiropas lietu komisijas priekšlikums. Mēs daļēji to atbalstījām jau iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 207. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums palielināt mērķdotācijas pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 208. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām - konkrēti Daugavpilij. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 209. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums - arī ir par pašvaldību mērķdotāciju palielināšanu Daugavpils Poļu vidusskolai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 210.- deputātes Kezikas priekšlikums - tikko jau guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 211. - iesnieguši deputāti Razminovičs un Zommere. Viņi ierosina palielināt mērķdotācijas pašvaldībām, konkrēti - Jelgavas 4.pamatskolai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 212.- deputātu Razminoviča un Zommeres priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām, konkrēti - Jelgavas pilsētai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī deputātu Razminoviča un Zommeres nākamo - 213.priekšlikumu par mērķdotāciju.

Sēdes vadītājs. Arī šis priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 214. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu par mērķdotāciju pašvaldībām. Nav iebildumu.

A.Poča. 215. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums par mērķdotācijām pašvaldībām, konkrēti - Liepājai. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 216. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par mērķdotācijas palielināšanu pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 217. - deputātu Razminoviča un Zommeres priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 218. - deputāta Damberga priekšlikums par mērķdotāciju pašvaldībām. Šoreiz tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man druscītiņ jautrāks un labāks garastāvoklis sāk parādīties, kad redzu, cik jūs aktīvi beidzot atbalstāt mērķdotācijas pašvaldībām. Tātad viena otra pašvaldība varēs izdzīvot. Ape, Alūksne un Alsviķi ir izvietoti tanī vietā, kas Latvijas Ārlietu ministrijas darbības dēļ ir nonākusi pagrimuma stāvoklī. Tur ir tas ceļš, kas cauri Igaunijai iet uz Krieviju, tas ir ceļš, kur ir apgrūtināts tranzīts, kur pašvaldībām absolūti ir liegtas iespējas pašām attīstīties. Tāds pats stāvoklis, godīgi sakot, ir arī Valkai, un, ja jūs salīdzinātu, kas ir Valkā un kas ir Valgā, kur spīd gaisma un kur nespīd gaisma tumšā diennakts laikā, tad jūs to redzētu.

Man nav skaidrs, kāpēc jūs vienas pašvaldības atbalstāt, bet otras - pie tam mazākas - neatbalstāt, jo jebkurā gadījumā, ja Alsviķi, Alūksne un Ape ir atraduši iespējas un jūt nepieciešamību dot kaut kādu impulsu kultūras attīstībai, tad, manā skatījumā, būtu jāatbalsta Gunta priekšlikums, tāpēc man būtu lūgums tomēr nobalsot “par”. Tā summa nav nemaz tik liela.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 218. - deputāta Damberga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 21, atturas - 34. Nav pieņemts.

A.Poča. 219. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 220. - deputātes Rugātes priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. ...arī 221. - deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. ...arī 222. - deputātes Rugātes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. 223. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 224. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 225. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 226. - šīs pašas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

A.Poča. ... arī 227. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Arī 228. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 229. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 230. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 231. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Tas ir guvis atbalstu, bet tikai par mazāku summu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 232. - deputātu Panteļējeva un Kezikas priekšlikums. Arī tas tikko guva atbalstu, bet tikai par mazāku summu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 233. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 234. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums - nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Frakcija atsauc šo priekšlikumu.

A.Poča. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 225. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 236. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 237. - deputāta Zalāna priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 238. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Arī 239. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu - es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 240. - deputātu Spurdziņa, Zīles, Prēdeles, Damberga un Vītola priekšlikums - ir atbalstīts jau 239.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 241. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 242. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 243. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums - nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 244. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 245. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 246. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 247. - Tautas partijas frakcijas priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. ...šīs pašas frakcijas 248.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. ...249. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 250.- frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 251. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu - lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 252. - deputātu Pīka un Rugātes priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 253. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 254. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 255. - deputāta Požarnova priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.

A.Poča. 256. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 257. - frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 258. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 259. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 260. - deputāta Tiesneša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 261. - Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 262. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 263. - deputāta Grīga priekšlikums - par nedaudz mazāku summu tikko jau tika atbalstīts 262.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Počas kundze, ka jūs man atgādinājāt, ka ir atbalstīts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums, un es ceru, ka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nacionāli radikālais spēks atbalstīs arī manu priekšlikumu, kas saistīts ar Lestenes Brāļu kapu izveidi. Es saprotu, ka vajag līdzekļus Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai, tāpat es saprotu, ka tos vajag 1991.gada barikāžu atbalsta fondam, es saprotu, ka visiem vajag naudu. Es saprotu, ka to vajag mūsu augsti cienītajai Latvijas Čigānu biedrībai. Es atbalstu līdzekļu piešķiršanu Aglonas katoļu svētvietai, un jau ne tikai katoļu svētvieta tā ir. Arī tai vajag naudu. To noteikti vajag Aglonas internātģimnāzijas telpu apkurei. Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija tika atbalstīta ar 10 000, pēc tam vēl 15 000 tika kādām citām biedrībām. It sevišķi mani pārsteidza līdzekļu piešķiršana Rīgas Doma ērģeļu remontam. Ja to vajadzētu tieši remontam, tad es to arī saprastu, bet tie paredzēti kāpnēm aiz sastatnēm - turklāt 20 000. Tās acīmredzot būs no zelta. Tādas sastatnes acīmredzot laikam vajag arī LTF muzeja sabiedriskajam fondam par 5000 latu. Neapstrīdami vajag! Līdzekļus vajag arī sliežu ceļiem kaut kur Liepājā, kaut kādiem tramvaja sliežu ceļiem. Vajag! Nu, kad vajag, tad vajag! Uz Eiropu ejam, tad jau sliedes vajag. Balkona remontam kaut kādam vienam tur Bauskā - arī vajag. Okupācijas muzeja ceļojošajai izstādei - arī vajag. Es piekrītu.

Es jūs lūdzu atbalstīt. Un šoreiz es vēršos pie jums, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija! Tie vīri, kas izrok mirstīgās atliekas, kuras ir izkaisītas pa visu Kurzemi - un ne tikai pa Kurzemi -, nešķiro, vai tie ir krievu karavīri vai vācu, vai latviešu karavīri. Ar pienācīgu cieņu un pienācīgu goda atdošanu tie visi tiek pārapbedīti. Taču Lestenes Brāļu kapos tie ir latviešu karavīri. Un tie ir pārapbedīti. Jau vairāk nekā četri simti, turpat pustūkstotis... Taču līdzekļu nav, un es ceru, ka jūs šoreiz atbalstīsiet šo priekšlikumu. Es šoreiz vēršos tieši pie jūsu frakcijas, jo es personīgi piedalos krievu karavīru pārapbedīšanas procesijās. Visus šos 50 gadus un pat vēl ilgāk latviešu tauta ir kopusi šīs piemiņas vietas, neskatoties uz to, no kādiem okupācijas spēkiem - vai no Rietumiem vai no Austrumiem - nākuši kritušie karavīri. Gan bērni, gan sievietes, gan pašvadības ir kopušas šos Brāļu kapus.

Es vēršos pie jums, cienījamā politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija! Kritis karavīrs ir kritis karavīrs. Kas attiecas uz 16.martu, mēs vēl parunāsim...

Sēdes vadītājs. Laiks.

O.Grīgs …nākamajā plenārsēdē. Es lūdzu jūs atbalstīt 25 000 latu piešķiršanu Lestenes Brāļu kapu ansambļa izveidei.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija tiešām bija laikam pārāk pieticīga, piedāvādama tikai 20 000, un tāpēc es tiešām vēršos pie visiem ar lūgumu atbalstīt šo otro priekšlikumu, jo Lestenes Brāļu kapi būs apmēram tādi paši kā Brāļu kapi Rīgā, kurus mēs pazīstam. Tur varbūt būs pat vairāki tūkstoši apbedīto. Ir entuziasti, kas nežēlo ne savu brīvo laiku, ne līdzekļus un tiešām meklē šo karavīru mirstīgās atliekas visā Kurzemes pusē. Un šī summa nav tāda, kuru nevarētu atbalstīt. Šī summa nevienam īpaši netraucēs. Un arī avots, no kura ir paredzēts ņemt šo summu, neatšķiras no tā avota, par kuru mēs runājām iepriekš. Mēs esam pieļāvuši nelielas atkāpes - ir runa par nelielām summām - jau citos balsojumos. Un šoreiz es tiešām aicinu nedomāt par kaut kādu šā balsojuma politisko “piegaršu”. Šis balsojums ir cieņa pret karavīriem, kas krituši ārkārtīgi nežēlīgās cīņās Kurzemes cietokšņa pusē, un tāpēc es domāju, ka to cilvēku priekšā, kuri tur šodien strādā, var tikai cepuri noņemt, jo no nekā radās tas viss, kas tur šodien ir. Es aicinu arī apmeklēt Lesteni un paskatīties, kā tur šodien izskatās. Tas viss ir, tikai pateicoties dažu cilvēku ārkārtīgi aktīvajai rīcībai.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aicina arī visus pārējos ievērot šoreiz cieņu pret karavīriem un atbalstīt deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Šis priekšlikums no iepriekšējā atšķiras tikai ar to, ka šo priekšlikumu izvirzīja deputāts, kuram šodien nav politiskā “jumta”. Viņš izvirzīja šo priekšlikumu, vadoties pēc lietderības principa, nevis pēc politiskā “jumta” - kā nākamā uzspiedējspēka - principa.

Un tāpēc man būtu lūgums: atbalstīsim Grīga kungu! Nu parādīsim vienreiz, ka ne jau tikai valdošā partija ir tā, kura ir tiesīga un spējīga… Valdošās partijas un valdošās koalīcijas mainīsies vēl šā parlamenta sastāva laikā. Un tāpēc man būtu lūgums valdošās koalīcijas deputātiem būt godīgākiem pret tiem deputātiem, kuri šobrīd uz laiku nav valdošajā koalīcijā, kurā jūs uz laiku esat.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatot šos dokumentus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es domāju - kas tad būs tālāk, ja jau Ministru kabinets un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja šo svēto lietu? Vai tad tik tiešām tie karavīri bija kaut kādi necienāmi cilvēki? Diemžēl viņi varbūt cīnījās ne par Latvijas interesēm, bet viņi ir zaudējuši dzīvību. Un tagad mēs negribam iemūžināt viņu piemiņu? Tas jau ir briesmīgi, cienījamie pozīcijas deputāti! Un man rada izbrīnu, ka arī tagad jūs smaidāt par to Grīga kunga priekšlikumu. Vai tad tik tiešām mēs neesam latvieši? Vajag to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Jā. Cienījamie deputāti! Summa, ko lūdz deputāts Grīgs, ir 25 000. Balstoties uz to pašu lūgumu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija arī iesniedza priekšlikumu, bet tas ir iespēju robežās, tajā ir runa par nedaudz mazāku summu - par 20 000. Es domāju, ka ar to arī pietiks šoreiz šai programmai, un 262.priekšlikumā mēs to summu jau atbalstījām. Tā ka pēc būtības mēs esam atbalstījuši arī deputāta Grīga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 263. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 2, atturas - 42.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par 263. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - nav, atturas - 42. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

A.Poča. 264. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Cienījamie deputāti! Sākot no 264.priekšlikuma, visai līdzekļu pārdalei ir paredzēts cits finansēšanas avots - tās ir citu ministriju programmas un apakšprogrammas. Un pirmais tātad ir 264.priekšlikums - pārdalīt Finansu ministrijas apakšprogrammas “Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma” līdzekļus un novirzīt uz Kultūras ministriju. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 264. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 22, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 265. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par līdzekļu pārdali par labu Kultūras ministrijai. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Osvalds Zvejsalnieks.

O.Zvejsalnieks (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Pirms dažiem mēnešiem man bija tas gods un iespēja pavadīt mūsu priekšsēdētāju oficiālā vizītē Lietuvā. Tajā laikā, kad mēs atradāmies Lietuvā, tur bija no Polijas atvesta Mateiko glezna “Žaļģires kauja”. (Pie mums nez kāpēc lieto vācu valodas cilmes vietvārdu “Grīnvalde”.) Šīs gleznas parādīšana Lietuvā bija liels kopnacionāls notikums. Tur tika organizētas skolēnu ekskursijas un ielas malās, tur, kur pie mums reklamē cigaretes, bija šīs gleznas reprodukcijas. Tā ir nacionālās audzināšanas programma, tā ir lepošanās ar savu kultūru.

Šis balsojums ir saistīts ar enciklopēdijām un latviešu oriģinālliteratūru. Es domāju, ka literatūra mums asociējas ne tikai ar sēriju “Vakara romāns”. Mēs atceramies, piemēram, Balzaka “Cilvēcīgo komēdiju”. Taču es domāju, ka grūti, faktiski neiespējami ir atrast vēstures grāmatas, kuras varētu pilnīgi parādīt tā laika Franciju, kā Balzaks to izdarījis savos romānos.

Es domāju, ka mūsu pienākums būtu beidzot sākt mainīt attieksmi pret nacionālajām kultūras vērtībām. Mēs šodien neesam atbalstījuši pieminekļu glābšanas programmu, un tagad mēs varbūt nobalsosim arī pret enciklopēdiju un latviešu oriģinālliteratūras izdošanu. Es nesaprotu, par ko tad mēs īsti balsojam! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 265.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 23, atturas - 35. Nav pieņemts.

A.Poča. 266.priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 267. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums - iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 268.priekšlikums - Jaunās partijas frakcija ierosina līdzekļu iedalīšanu programmai “Tikumības policija”. Komisija šo priekšlikumu šādā redakcijā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Es pašlaik skatos izdruku. Balsošanas motīvs - 139.priekšlikums. Principā analoģisks ir priekšlikums par Tikumības policijas izveidošanu. Es neskatos pat uzvārdus. Tas nav tik jautri. Es skatos frakciju piederību. Man ir jautājums - kāpēc Tautas partijas frakcija, frakcija “Latvijas ceļš” un liela daļa no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas ir pret Tikumības policijas izveidošanu Latvijā. Es, protams, saprotu, ka, aizstāvot Aizsardzības ministrijas budžetu, varētu paredzēt daļu līdzekļu no Aizsardzības ministrijas budžeta nodot Zemessardzei un arī baznīcai tikumības ieviešanai Latvijā. Taču arī tas nav paredzēts. Teiksim, civilizētā, demokrātiskā valstī, kur tikumība būtu vajadzīga arī nekristītam cilvēkam, varētu būt iespējas rast citus mehānismus - valsts mehānismus. Es, protams, paturu prātā Panteļējeva kunga priekšlikumu... ir runa par to, ka pēc mēneša mums būs skaidrs, vai valdībai kopumā jāatkāpjas vai ne. Tomēr man gribētos, lai valdošā koalīcija nobalsotu “par” Tikumības policijas izveidošanu. Pretējā gadījumā man nav skaidrs... Vai tiešām viņi tā baidās no Tikumības policijas?

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Prezidij! Cienījamie kolēģi! Radioklausītāji! Es gribētu atgādināt, ka iepriekšējā priekšlikumā, kas netika apstiprināts un ko mēs apspriedām, un kas arī bija par Tikumības policijas izveidošanu, līdzekļu avots bija neparedzētie gadījumi un pietrūka, es saprotu, valdības koalīcijai politiskās gribas šos Tikumības policijai atvēlētos līdzekļus tiešām atvēlēt Tikumības policijas izveidošanai. Uzstājās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, un viņš teica, ka viņš redz, ka Iekšlietu ministrijā tomēr ir šie līdzekļi atrodami. Mūsu priekšlikumā ir tieši šāda līdzekļu pārdale. Tā ka es lūgtu deputātus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts bija viens no tiem, kas ierosināja izveidot speciālo komisiju pedofilijas lietā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man tas vispār rada izbrīnu. Kāpēc pozīcija negrib izveidot šo policiju? Vai tad jums ir kas, ko slēpt, vai jūs no kā baidāties? Vai tad tik tiešām ir kādi grēki, par kuriem baidās, ka tie parādīsies dienasgaismā? Nu, ja tas ir tā, tad jau tā nav visai patīkama lieta. Un, skatoties uz tā balsojuma rezultātiem, kurš bija par pirmo priekšlikumu, rada tik tiešām izbrīnu tas, ka jūs esat pret to, lai Latvija būtu sakārtota, lai tajā pusaudži, bērni nebaidītos iziet uz ielas un lai viņiem, ejot uz skolu un atgriežoties no skolas, nevajadzētu būt pavadītiem. Tāpēc 268.priekšlikums, kuru izvirzīja Jaunās partijas frakcija, ir jāatbalsta. Un nebaidieties! Ja kādam ir grēki, nu neko nevar darīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Kolēģi! Iepriekšējais priekšlikums bija ļoti līdzīgs. Bija ierosināts ņemt nost naudu no tiem Finansu ministrijas līdzekļiem, kas ir neparedzētiem gadījumiem. Arī tajā gadījumā balsojums bija par labu tam, lai tomēr tādā veidā tā nauda netiktu pārdalīta. Šajā gadījumā es gribētu atkal dzirdēt, ko teiks iekšlietu ministrs, jo iepriekš viņš minēja, ka būs iekšējais audits Iekšlietu ministrijā, tiks veikta pārbaude, kā tiek iztērēti līdzekļi, un šie līdzekļi tiks atrasti. Jaunās partijas frakcijas priekšlikumā es saskatu precīzi to pašu, ko teica iekšlietu ministrs. Ja tas tā nav, lai viņš nāk un pasaka, ka tas tā nav. Taču es redzu, ka tas tā ir.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma paziņojums.

Vārds Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Pārtraukuma laikā notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde tās telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpināsim debates par 268. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamais priekšsēdētāj! Man ļoti žēl, ka zālē nav Ingrīdas Ūdres, jo īstenībā es viņai būtu veltījis daļu no savas uzstāšanās. Ja viņa kādreiz kļūs par iekšlietu ministri (var būt, ka tas tiešām tā notiks; starp citu, būtu samērā oriģināli, ja Latvijā iekšlietu ministrs būtu sieviete), tad es acīmredzot arī balsotu par viņas priekšlikumu. Taču šinī gadījumā tomēr rēķināsimies ar to, ka tas ir tīri profesionāls jautājums - kā un par kādiem līdzekļiem izveidot Tikumības policiju.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Es gribu vēlreiz atkārtot, ka es kā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs uzņemos personisku atbildību par to, ka mēs neliksim ministru mierā tikmēr, kamēr Tikumības policija ar normālām darba spējām tiks atjaunota un izveidota. Tā ka uzticēsimies Ministru kabinetam, uzticēsimies pašreizējam ministram! Un tad, kad būs citi ministri, tad arī attiecīgi uzticēsimies tiem citiem ministriem.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es, protams, esmu iepriecināts par šo uzticības saldo nastu, kas ir šīm valdības partijām. Var jau būt, ka šī saldā nasta šoreiz ir pat pamatota. Taču es gribētu uzsvērt vienu lietu: diez vai būs pareizi, ja mēs kā likumdevējs spēks Latvijas Republikā atliksim - kārtējo reizi - Tikumības policijas reālu organizatorisku atjaunošanu. Ja tas ir tā, tad šiem politiskajiem spēkiem, kas atbilstoši grib savai valdībai politiski uzticēties (tas viss ir dabiski!), ir jāuzņemas arī visa morālā, politiskā atbildība to cilvēku priekšā, kuri varbūt cietīs šajā smagajā tikumības noziegumu sfērā. Es nedomāju, ka tāds ir valdības partiju mērķis. Es esmu pārliecināts, ka valdības partijām ir daudz nopietnāki mērķi. Un tāpēc es aicinu rūpīgi izvērtēt arī šo balsojumu. Vai šis jautājums ir tāds, ko var novilcināt, aizkavēt, vai tomēr tāds, kas prasa rīcību tūlīt? Uz to jums jāatbild, godājamie deputāti.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis. Otro reizi.

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ļoti patīk, kad es dzirdu vārdus - uzticēsim šai valdībai, nu, tādus sīkumus kā Tikumības policiju, kas varbūt arī nemaz nav vajadzīga šai valdībai. To uzticēsim valdībai. Bet priekšlikumus par tādām svarīgām lietām kā Tukuma skolas sporta zāli mēs atbalstīsim. Jo tas tā noteikti ir vajadzīgs un tas tiek bīdīts ar valdošās koalīcijas deputātu rokām. Tātad tādas svarīgas lietas, kas prasa divus trīs tūkstošus, mēs uzticēt Izglītības un zinātnes ministrijai nevaram, jo tur strādā muļķi, idioti, es nezinu, no kuras frakcijas. Nu nezinu! Viņiem tās uzticēt nedrīkst, to mēs risināsim šeit valsts budžeta ietvaros, un tas ir pareizi. Es arī paudīšu atbalstu šajā balsojumā. Bet tādus sīkumus kā tikumība, kurus varētu risināt, teiksim, lauku baznīcas mācītājs... valsts mērogā tas acīmredzot absolūti nav vajadzīgs, tāpēc to mēs uzticēsim, bet naudu nedosim. Katrs zina, no kā jāizvairās, kam naudu nedrīkst dot.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es biju pārsteigts, kad sākās runa par to, ka Iekšlietu ministrijā nav iekšējā audita vai ka tur nepārbauda... Vai tad tik tiešām Iekšlietu ministrija desmit gadu laikā nav izveidojusi sistēmu, kas kontrolē naudas apriti? Man otro reizi nākas konstatēt, ka ir otra ministrija, kura var izlietot naudas līdzekļus, kā grib. Nesen atskanēja no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka tur arī iekšējs audits ir jāizvērš. Tātad kārtības nav, cienījamie kolēģi, nav kārtības. Un kāpēc tad tā nebija ieviesta, un kāpēc to negrib ieviest? Vai atkal ir jāpieaicina ārzemnieki, lai viņi kontrolētu, un viņiem jāmaksā nauda, kas no Latvijas iedzīvotājiem savākta? Un tad mēs saņemam dividendes 5%-10% apmērā, summas ir lielas. Kad tad būs tā kārtība?! Varbūt tik tiešām patiesībai atbilst tas izteiciens, ka zivs bojājas no galvas.

Ir jāatbalsta šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 268.priekšlikums visnotaļ būtu atbalstāms, un šī ideja arī ir atbalstāma kā tāda. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir nepieciešams atjaunot Tikumības policiju, bet līdzekļu avots diemžēl nav īstais. Tāpēc, ka Iekšlietu ministrija ir no budžeta pieprasījuma attiecībā uz nākamo gadu saņēmusi tikai 71%. Mēs bieži vien kritizējam policiju - un laikam jau tas ir pareizi -, bet, ja patruļdienesta mašīnai tiek 12 stundām iedalīti 18 litri benzīna, tad, es atvainojos, par kādu efektivitāti mēs varam runāt?

Kāpēc nevar atbalstīt šo priekšlikumu? Ja nu parlaments to atbalstīs, galarezultāts būs tas, ka mēs varam nonākt pie situācijas, ka Tikumības policija tiks izveidota, bet varētu tikt likvidēta Ekonomiskā policija, Drošības policija vai Organizētās noziedzības apkarošanas birojs un tā tālāk. Un tas tiks izdarīts ar mūsu rokām. Es neredzu Iekšlietu ministrijā iekšējās rezerves, uz kā bāzes varētu tikt izveidota jauna vai atjaunota struktūra. Tāpēc šis līdzekļu avots nav korekts. Man ir ļoti žēl, ka lielākā daļa parlamenta neatbalstīja 139.priekšlikumu, kurā līdzekļu avots bija pietiekami korekts un nekādā ziņā neietekmēja cīņu pret noziedzību.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Godātais Panteļējeva kungs! Valsts drošība ir ļoti dārga lieta, un arī iekšlietas ir ļoti dārga lieta. Šobrīd šim postenim dodam nepietiekamu finansējumu, un nekādi brīnumi nenotiks nedz šobrīd, šā ministra laikā, nedz kādā citā laikā. Finansējums drošībai ir nepietiekams, un ir jāskatās, lai racionāli izmantotu līdzekļus. Budžets ir tāds, kāds tas ir, līdzekļu avoti, kas tiek piedāvāti, nav korekti, un es aicinu neplosīt sev un citiem sirdi ar nepārdomātiem, populistiskiem priekšlikumiem. Drošībai finansējums ir nepietiekams, par to ir domāts nākamajā budžetā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 268. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 23, atturas - 29. Nav pieņemts.

A.Poča. 269. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 270.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt arī 270. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 271. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas atbalstu neguva, jo tādējādi tiktu atņemti līdzekļi studējošo un studiju kredītu procentu starpības segšanai un kredītu dzēšanai. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 271.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 18, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 272. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 273.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 274.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, Andris Bērziņš vēlas debatēt? Lūdzu!

273.priekšlikums.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Es gribētu drusku precizēt. Vai tiešām no Valsts bērna tiesību aizsardzības centra tiek atņemti līdzekļi un novirzīti uz Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekciju? Ja tas tā ir un ja tas ir atbalstīts abos šajos punktos, tad man tas drusciņ nav skaidrs. Jo mēs nesen runājām par Valsts bērna tiesību aizsardzības centru. Par to, ka rajonos ir inspektoru trūkums. Taču šajā gadījumā mēs runājam par to, ka jāatņem līdzekļi, teiksim, šim centram un ka pašas ministrijas iekšējie resursi jānovirza pilnīgi citā, teiksim, plāksnē. Es nezinu... ja tas tiešām tā ir domāts, tad es lūgtu tomēr padomāt un neatņemt līdzekļus tur. It kā teorētiski mēs visi deklarējam, ka bērnu tiesības ir nepieciešams aizstāvēt. Kādā veidā tās ir aizstāvamas - tikai teorētiski vai arī finansiāli?

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! (Neskatoties uz visu, tomēr cienījamie!) Godātais Prezidij! Es tieši tam arī gribēju pievērst jūsu uzmanību. Tad, kad bija runa par Tikumības policijas izveidi un līdzekļu iedalīšanu tai, jums roka necēlās un atbalstīt jūs to nevarējāt. Es saprotu, ir grūti apkarot savas iekšējās kaislības. Labi. Taču tagad mēs redzam, ka Ministru kabinets ir gatavs atņemt līdzekļus Valsts bērna tiesību aizsardzības centram un dot Izglītības valsts inspekcijai. Tātad institūcijām, kuras strādās, naudas nav un nebūs. Bet tām, kuras kontrolēs, kāpēc tās citas slikti strādās, - tām mēs naudu atradīsim! Iepriekšējais balsojums bija tieši tāds pats - nevarēja iedot naudu izglītībai, bet atbalstījām naudas došanu Izglītības valsts inspekcijai, tātad kontrolētājiem. Es ceru, ka visi tie, kuru strādāšana ir atkarīga no šīm naudas, ka tie to sapratīs un nākamreiz attiecīgi par jums domās, balsojot vēlēšanu dienā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es šeit tomēr gribētu izteikt skaidru neizpratni par valdības partiju un Ministru kabineta stāju, jo, cik es saprotu, Tikumības policija pašreiz ir varbūt priekšlaicīga, pāragra parādība mūsu sabiedrībā. Un tas pats attiecas uz Valsts bērna tiesību aizsardzības centra finansējumu, tas arī pārāk liels un nopietns, un, cik es saprotu, tur līdzekļu pārpalikums ir vienkārši ievērojams. Tāda ir valdības stāja. Man rodas jautājums - kas notiek šajā karaļvalstī, ja šādi lēmumi tiek virzīti caur Ministru kabinetu un Saeimas frakciju deputāti, kas ir no valdības partijām, tos stutē un atbalsta?

Es visu saprotu. Ir frakcijas disciplīna. Es visu saprotu. Ir domubiedru kopas. Taču, es atvainojos, man ir jāizprot viena lieta - kāpēc tā tas notiek šajos jautājumos, kas skar tikumību un iespējamo noziegumu novēršanu šajos jautājumos?

Un otrs jautājums. Kāpēc arī Valsts bērna tiesību aizsardzības centram ir nepieciešams mazāk līdzekļu? Mēs visi taču esam konstatējuši, arī Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, ka praktiski šo līdzekļu ir katastrofāli par maz. Tad ir jautājums: kāda ir valdības politika, kāda ir mūsu valdības koalīcijas nostāja? Man tas nav izprotams, tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz Izglītības valsts inspekciju, šo inspekciju vadīja Grīnpauks, pašlaik viņš ir ministrijā valsts sekretāra vietnieks. Es saprotu, ka šeit parādās valsts sekretāra jaunā vietnieka intereses nostiprināt savu dienestu, un 269., 270., 272. un 273.priekšlikumā kopā šai inspekcijai tiek papildus novirzīti 32 000 latu. Kopējais budžets viņiem ir 184 000 latu nākamajam gadam.

Kādēļ šādas izmaiņas ir tapušas? Kādēļ valsts ģimnāzijām valsts finansējums ir samazināts? Kādēļ arī Valsts bērna tiesību aizsardzības centram? Tur arī ir inspektori, kas pašlaik dzīvo no pašvaldību budžeta līdzekļiem, nevis no valsts budžeta asignējumiem. Kāpēc šiem cilvēkiem tiek nauda atņemta? Tas vienkārši ir neizprotami. Vienīgais, ko es varu lūgt, - neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Un vēl. Es lūgtu pašvaldības iekasēt no inspekcijām to, kas pašvaldībām pienākas, sākot ar maksu par telpu īri, transporta izmantošanu un visiem citiem pakalpojumiem, ko šodien pašvaldības izglītības valsts inspektoriem sedz no sava budžeta.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad strādājām Rīgas Domē ar saviem kolēģiem, tur taču mēs satikāmies, man bija tad jautājumi, kas attiecās uz Valsts bērna tiesību aizsardzības centru, un mēs zinājām, cik niecīgi līdzekļi viņiem ir. Viņi prasīja to naudiņu vēl arī no Rīgas Domes. Tagad ierēdņiem no Izglītības un zinātnes ministrijas ir par maz naudas. Vajag vēl bērna tiesību aizsardzības centram tos “noplēst”. Varbūt arī tai bezkaunībai ir jāpieliek kāds punkts. Tādu priekšlikumu nevar atbalstīt! Ja ieņem varbūt kādu lielāku amatu Izglītības un zinātnes ministrijā, tad tas vēl nenozīmē, ka pārējos var mierīgi atstumt malā un paņemt to, ko grib. Lai tad viņi iztiek tā, kā viņi var iztikt. Lai viņi staigā pie pašvaldībām un meklē to naudiņu. Attiecībā uz bērniem Rīgā un Rīgas pilsētā ir ārkārtīgi smags stāvoklis. Paskatieties, kas notiek dzelzceļa stacijās, kas notiek autostacijās un kas visās pārējās vietās notiek! Kas ar tiem bērniem nodarbojas? Gandrīz neviens. Tāpēc nevar to naudu pārdalīt tā, kā grib mūsu baigie speciālisti, kuri vairāk rūpējas par to, lai viņiem būtu lielākas algas.

Sēdes vadītājs. Silva Golde - izglītības un zinātnes ministre.

S.Golde (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu nedramatizēt situāciju. Ir runa par pavisam citām lietām. Nav runa par pašvaldībās esošajiem bērna tiesību aizsardzības darbiniekiem, bet ir runa par Valsts bērna tiesību aizsardzības centru. Tas, ka tiek paņemti prom šie 5000 latu, nekādā mērā neietekmēs Valsts bērna tiesību aizsardzības centra veicamās funkcijas. Minētais pārkārtojums vienas ministrijas ietvaros nepieciešams tāpēc, lai realizētu Izglītības likumā noteiktās Izglītības valsts inspekcijas funkcijas, attīstītu Augstākās izglītības inspekciju, Profesionālās izglītības inspekciju un nodrošinātu šiem cilvēkiem darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Ir dzirdēti ļoti daudzi nopietni vārdi, arī no Tautas partijas, ka Izglītības un zinātnes ministrijā būs stingras reformas. Praktiski ministrija ir jālikvidē, bet mēs tagad nezin kāpēc turp virzām vēl papildu līdzekļus. Es domāju, šī konsekvence sarūgtinās Tautas partiju, viņa ļoti rūpīgi izvērtēs, vai tiešām nepieciešams to darīt uz Valsts bērna tiesību aizsardzības centra rēķina.

Ja jūs nopietni domājat par šīm reformām, tās, kā saka, ne tikai sludināt, tad, es domāju, jums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē arī viss, kas saistās ar Izglītības un zinātnes ministriju. Diez vai šis priekšlikums pašreiz ir pārdomāts un ir saskaņā ar tām dziļajām reformām, kas būs pēc šīs ministrijas likvidācijas.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis - otro reizi.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Kiršteina kungs! Es ar sarūgtinājumu klausījos Silvu Goldi, kura teica, ka funkciju pildīšanai naudas pietiek un vairāk nevajag. Man ir vēl lielāks sarūgtinājums par to, ka valdošās koalīcijas sastāvā ir deputāti, kuri domā, ka Tikumības policija valstī nav vajadzīga. Ka Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs arī nav vajadzīgs. Es neredzu, Ābiķa kungs, jūsu balsojumu. Viegli ir bļaut: “Ir!” Taču nav viegli panākt, lai ir nauda. Tāpēc tiek nolemts: ņemsim viņiem nost! Nekādu tiesību bērniem! Viņiem ir tikai vienas tiesības - sūdzēties pēc tam pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijā.

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš - otro reizi.

A.Bērziņš (Jaunās partijas frakcija).

Augsti godātie kolēģi! Visnotaļ cienot un augsti vērtējot izglītības un zinātnes ministres darbu, kas ir paveikts, es tomēr gribu drusku iebilst, ka šie cilvēki... ir dažādas lietas. Šie cilvēki strādā vai nu Valsts bērna tiesību aizsardzības centrā, vai kādā citā institūcijā, kurai ir pakārtota atbildība. Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, kurā ir deputāti no visām partijām, mēs esam bieži diskutējuši par to, kādā veidā ir iespējams tomēr gūt papildu finansējumus inspektoriem rajonos. Skatoties uz to smago situāciju, kāda pašlaik ir, mēs neierosinājām un nemēģinājām to darīt, ka, teiksim, par 45 000... Šajā gadījumā tiek atņemts tur.

Es gribētu pateikt, ka tomēr organizatoriskos jautājumos viens ir skaidrs: ja tas tiek atdots kādam citam departamentam jeb citai institūcijai, nekad tā institūcija neveiks kaut ko vairāk kādas citas institūcijas vietā. Ne par velti daudzreiz ir izvirzījies jautājums par to, ka Valsts bērna tiesību aizsardzības centram ir jākļūst par patstāvīgu un neatkarīgu institūciju. Es nerunāju par personālijām... Un tā tālāk...

Sēdes vadītājs. Laiks!

A. Bērziņš. ...par personālijām... Un tā tālāk...

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst? Lūdzu!

A.Poča. Cienījamie deputāti! Šī ir līdzekļu pārdale vienas ministrijas ietvaros starp divām programmām. Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumiem par sagaidāmo izglītības reformu, man izdevās ieklausīties speciālistos un arī izprast tos uzdevumus, kādi ir šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai. Es saprotu, ka šis varētu būt praktiski vienas un tās pašas problēmas risinājums ar citas institūcijas palīdzību. Visi šeit, diskutējot par izglītības reformu, runāja, ka bērni ir pārslogoti, ka bērnu tiesības netiek aizsargātas, ka programmas ir ārkārtīgi smagas, mācību stundu laiks ir nenormāli garš. Es saprotu, ka, lūk, tādēļ tieši no Valsts bērna tiesību aizsardzības centra kāds speciālists darbosies Izglītības valsts inspekcijā un tieši no šā redzes leņķa vērtēs šo izglītības institūciju darbu. Es nezinu, par ko mēs šeit diskutējam. Speciālistiem tas taču ir labāk redzams. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 273. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 28, atturas - 4. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 274.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Paldies. Lūdzu atbalstīt arī 275. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 276.priekšlikums. Tas jau ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 277. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums (un personīgs Dzintara Ābiķa priekšlikums). Šoreiz nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 278. - deputātu Ūdres un Mežecka priekšlikums ir principiāli atbalstīts, piešķirot līdzekļus speciālajai sporta programmai. Es vienkārši lūdzu neizdalīt vienu konkrētu pasākumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsot!”) Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 278.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 7, atturas - 50. Nav pieņemts.

A.Poča. 279. - deputātu Vītola, Greiškalna, Tabūna, Kuduma, Godmaņa, Mežecka, Čevera un Apiņa priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man absolūti nav skaidrs, kāda te ir konsekvence. Burtiski pirms divām minūtēm Aija Poča no šīs pašas tribīnes pateica - nevajag izdalīt naudu atsevišķām programmām. Taču pašlaik tā pati komisija atsevišķai programmai dod. Kāpēc vienos gadījumos vajag dot, citos - nevajag? Es saprotu, ka laikam Valmieras sporta klubs nu nav vajadzīgs, tas var traucēt Valmieras attīstībai.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Jā.

Deputāt Imant Burvja kungs! Programma ir “Sporta būves”. Programmā “Sporta būves” bez Valmieras hokeja halles ir vēl desmit vai varbūt divdesmit vai trīsdesmit dažādas sporta būves. Problēma ir tajā ziņā, ka ir ierosināts uzsvērt vienu konkrētu būvi, kura ir šajā programmā.

279.priekšlikumā ir runa par kaut ko pavisam citu. Tur ir jauna apakšprogramma, kas ietvers ļoti daudzus un dažādus pasākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 279. - deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 11. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 280. - deputāta Bojāra priekšlikums. Atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatieties uz to summu - 5500 latu. Tā mēs novērtējam mūsu zinātnieku darbu. Zinātnieks - tas nav mālderis vai kāds galdnieks. Tas ir speciālists, kurš ir mācījies savus 20 gadus un vēl specializējies desmit, divdesmit gadus un vēl ilgāk. Un tā mēs novērtējam Latvijas zinātnieku sasniegumus! Vienam luksusa automobilim, lai tas kungs varētu ar stereomūziku braukt vienā mierā divus kilometrus uz darbu, mēs varam “izmest” 5000 latu. Un tādā pašā līmenī mēs novērtējam mūsu zinātnieku darbu. Vai ir atšķirība vai nav? Kiršteina kungs, nevajag runāt tādas lietas. Jūs, esmu pārliecināts, domājat citādi.

Cienījamie kolēģi! Ir līdzekļos jāpadalās, jo sportistiem pusmiljons bija pagājušajā gadā balvām, šinī gadā ir drusciņ mazāk, tikai 450 000. Tad tos 50 000 latu mēs varam zinātniekiem noziedot. Mūsu zinātnieki daudzi ir aizgājuši viņsaulē, ir droši vien jānodibina zinātnieku prēmijas. Ir jādomā par to, lai mēs tik tiešām vienā vai otrā zinātnes jomā varētu iedibināt speciālas prēmijas, ar ko apbalvot mūsu studentus un zinātniekus, un ar to mēs celsim mūsu zinātnieku prestižu. Ja mēs to nedarīsim, tad mēs to visu aizmirsīsim. Un ļoti daudzi izcili mūsu zinātnieki tik tiešām ir aizmirsti. Viņu vārdi ir varbūt vēl vienīgi viņu skolnieku atmiņā palikuši. Taču jaunatnes atmiņā viņu nav, jo mēs viņus necildinām, mēs par viņiem neatceramies…

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. Un tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man patiešām nav skaidrs, par ko ir “filma”. Jo 20 000 latu bija prasīti Valmierai, tas ir, attiecībā uz visām sporta būvēm… Un, ja 150 tūkstoši ir īpašām programmām, tad tas ir normāli. Pašlaik, runājot par šīm īpašajām programmām, man ļoti gribētos zināt, kāpēc mūsu cienījamie zinātnieki nav pelnījuši kādus nieka, atvainojiet par šādu vārdu, 50 000 latu šīm prēmijām. Jo viņi ir izglītojuši un noveduši līdz augstākās izglītības diploma saņemšanai un līdz šai lielajai, priecīgajai parlamenta mājai šeit sēdošos un balsojošos. Varbūt tieši tāpēc viņi arī nav pelnījuši? Nu, tad jūs nobalsosiet “pret”.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 280. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 26, atturas - 31. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 281. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 281.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 26, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 282.priekšlikumu es atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 283. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 284. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 285. - deputātu grupas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Šīs pašas deputātu grupas iesniegts ir 286.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Ministru kabineta iesniegts ir 287.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 288. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 289. - Ministru kabineta priekšlikums. Un arī 290.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča. 291.priekšlikums ir jau atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 292. - deputāta Gaigala priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums it kā fiskāli nav nemaz tik nozīmīgs - tie ir 250 000 latu. Taču pēc būtības tam ir principiāls raksturs. Un tas ir zināmā mērā tests. Mēs varam bezgalīgi runāt par Izglītības un zinātnes ministrijas nespēju vai daļēju spēju risināt vienus vai otrus jautājumus izglītības sistēmā Latvijā. Īstenībā situācija ir tāda, ka finansējuma ziņā Izglītības un zinātnes ministrija ieņem godpilno priekšpēdējo vietu visu ministriju starpā. Šis priekšlikums nav nekas cits kā mēģinājums izlīdzināt finansējumu dažādām ministrijām, Izglītības un zinātnes ministrijai to nodrošinot vidējā apjomā. Tāpat kā citām ministrijām. Diapazons ir ļoti būtisks, no minimuma līdz maksimumam apmēram divas vai divarpus reizes. Uz vienu cilvēku, vienu darbinieku ministrijā finansējums ir no 4800 līdz 11 500. Vienam darbiniekam gadā. Un tagad ir jautājums - kurš būs tas, kurš strādās divreiz vairāk, bet saņems divreiz mazāk? Un kā mēs no tiem cilvēkiem, no kuriem mēs prasām izglītības attīstības programmu, pamatotu darba samaksas reformu, sabalansētu un lietderīgu visu līdzekļu izmantošanu, - kā mēs no viņiem prasīsim visu šo uzdevumu izpildīšanu, ja viņiem finansējums ir divreiz mazāks? Turklāt runa jau ir ne tikai par šo finansējumu ministrijai. Tas nav pašmērķis. Ja mēs paskatāmies budžetā, tad redzam, ka Izglītības un zinātnes ministrija administrē 165 miljonus latu no valsts budžeta. Tie ir 90 miljoni valsts pamatbudžetā un 73 miljoni - mērķdotācijās. No šīs administrēšanas, veiksmīgas vai neveiksmīgas, ir atkarīgs šo līdzekļu lietderīgs vai nelietderīgs izmantojums. Tā tas ir.

Sēdes vadītājs. Laiks.

J.Gaigals. Līdz ar to man ir lūgums atbalstīt šo priekšlikumu kaut vai tāpēc, lai Gundaram Bērziņam, kurš taisās likvidēt šo ministriju, nebūtu jāmūk politiskos “krūmos” un lai savas radikālās idejas viņš varētu realizēt dzīvē. Man nekas nav iebilstams pret radikālismu, ja tas ir reāls un dzīvē īstenojams. Pašreiz diemžēl tā tas nav.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 292.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 24, atturas - 41. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 293. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Dzintara Ābiķa personīgs priekšlikums, kurš ir iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 294. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 295. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums tika atbalstīts 150.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 296. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstu nav guvis. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 296.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 28. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 297. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 297. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Poča. 298. - atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 299. - deputāta Gaigala priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 300. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 301. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Deputāta Gaigala iesniegtais 302.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 303. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, kas ir atbalstīts jau citā priekšlikumā. Līdzekļi tiek ņemti no citiem avotiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 304. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 304.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 25, atturas - 29. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 305. - deputāta Lujāna priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 305. - deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 306. - deputātu Kiršteina, Zommeres un Razminoviča priekšlikums - ir guvis atbalstu. Līdzekļi ir no citiem avotiem. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. (Starpsauciens: “Noņemu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Iesniedzēji atsauc priekšlikumu. Paldies.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 307. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šāda summa ir guvusi atbalstu 107.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 307.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 30, atturas - 30. Nav pieņemts.

A.Poča. 308. - deputātu Kiršteina, Zommeres un Razminoviča priekšlikums - ir atbalstīts citādā veidā.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 309. - deputāta Bekasova priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 309. - deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 33, atturas - 23. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 310. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 311.priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 312. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Iespēju robežās atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 313. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 314. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 315. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdzīgi arī 316. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts citā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Atbalstīt lūdzu 317. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 318. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 319. - deputāta Salkazanova priekšlikums, tiesa, par krietni mazāku summu, ir atbalstīts nākamajā - 320. - Ministru kabineta priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 319. - deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 30, atturas - 26. Nav atbalstīts.

A.Poča. 320. - Ministru kabineta priekšlikums, kurā ir atbalstīta šī pati medikamentu apmaksa. Tiesa, summa ir mazāka. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 321.priekšlikums - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtais - ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 321.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 31. Nav pieņemts.

A.Poča. 322. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts nākamajā - 323.priekšlikumā, kas ir Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 322. un 323.priekšlikumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 324. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Līdz ar to ir atbalstīts arī 325. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 326. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 327. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 327. - deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 30, atturas - 25. Nav pieņemts.

A.Poča. 328.priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 329. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 330. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts iespēju robežās 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 331. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 332. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 332.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 26, atturas - 31. Nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 333. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 334. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 334.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 18, atturas - 37. Nav pieņemts.

A.Poča. Nav atbalstīts arī nākamais šīs pašas komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 335.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 23, atturas - 35. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 336. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 337. - atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 338. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 339. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 340. - ministra Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 341. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 342. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī pret to nav iebildumu.

A.Poča. Nav atbalstīts 343. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 343. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 30, atturas - 30. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Nav atbalstīts arī nākamais šīs pašas frakcijas priekšlikums - 344.priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 344. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret- 31, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča. 345. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts (par mazāku summu) 161. un 162.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 345.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 30. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 346. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 346.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 26, atturas - 26. Nav atbalstīts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 347. - ministra Baloža priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 348. - Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 349. - Ministru kabineta priekšlikums. Cienījamie deputāti! Lūdzu jūs paņemt šorīt izdalīto materiālu, kur ir alternatīvais priekšlikums - priekšlikums nr.349-a, kurš būtu jāatbalsta. Tas ir precizētais Operas parāda apjoms, par kuru tiek veiktas iemaksas sociālās apdrošināšanas budžetā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu nr.349-a.

A.Poča. 350.priekšlikums atbalstīts citā - 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 351. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 107.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 352. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kas ir atbalstīts citā priekšlikumā, bet summa ir līdzīga.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 353. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 353. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 27, atturas - 28. Nav atbalstīts.

A.Poča. Deputāta Leona Bojāra iesniegtais 354.priekšlikums arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 354.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 30, atturas - 25. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 355. - deputāta Bojāra priekšlikums, kas ir atbalstīts no citiem avotiem. Es atvainojos, šeit nav precīzi ierakstīts. Taču Mākslas akadēmijas telpu remonts tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Nu, kas attiecas uz remontu, jūs varēs lūgt palīgā.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēneša mēs vienā mierā 130 tūkstošus noziedojām autobusam “Neoplan”. Tagad šie 130 tūkstoši ir jāatgūst atpakaļ, un tie ir jāieliek budžetā tur, kur tiem vajadzēja būt, - pie līdzekļiem, kas paredzēti muzejiem un arī pārējām mākslas iestādēm, un attiecīgajām telpām, kuras ir jāremontē. Un nevajag būt tik pārliecinātiem par to, ka tik tiešām var ticēt tam, kas te ir ierakstīts. Ierakstīts te nav nekas par to, priekšlikums ir atbalstīts vai nav, kur ir aizgājusi nauda un kādā veidā tiek izlietota. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Man nupat piezvanīja un pateica, nenotiek mūsu sēdes radiotranslācija. Tātad mēs baidāmies... Jā, Saeimas ēkā tik tiešām mēs to visu dzirdam, bet tālāk neko nedzird. Ar to es arī jūs apsveicu! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 355.priekšlikumu.

A.Poča. Es gribētu deputātam Bojāram pateikt, ka esmu priecīga, ka radiotranslācija ir pārtraukta. Bet viņa priekšlikums ir atbalstīts - par tieši tādu pašu summu ir runa 294.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 355.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums ir noraidīts.

A.Poča. 356. - deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 357. - deputāta Bojāra priekšlikums. Arī tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es saprotu valdošās koalīcijas deputātu pārsteigumu, ka kāds patiešām domā, ka te strādā, jo jūs jau esat pieraduši strādāt tikai priekš radio. Bet tas nekas, gan jau pierādīsiet strādāt patiesībā, kad nebūsiet pozīcijā.

Kas attiecas uz deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, es atgādināšu to mazo kuriozu, kas jau bija. Jūs pat nepamanījāt, ko jūs darāt. Atbalstot līdzekļus speciālām programmām - Olimpiskajai komitejai -, jūs atbalstījāt kopsummā 410, kur Bojāra kungs prasīja mazāk - 50 tūkstošus tiem pašiem izcilajiem sportistiem. Tāpat arī pašlaik. No “nepareizās” partijas izvirzītais priekšlikums par atbalstu kādam pagastam, kādai pašvaldībai, - tas ir nepareizi. Bet pareiziem ir jābūt pareiziem. Un es atgādināšu to, ka mēs jau par jūsu priekšlikumiem vienmēr nobalsosim, mēs ticam, ka jūs to naudu nezagsiet, ka jūs to dosiet pašvaldību attīstībai. Žēl, ka jūs neatbalstāt tās pašvaldības, kas ir, tā teikt, caur mums nākušas...

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 357. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 31, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 358. - deputāta Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 358.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 37, atturas - 21. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 359. - Bojāra kunga priekšlikums - arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 359.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 31, atturas - 24. Nav atbalstīts.

A.Poča. Nav atbalstīts arī 360. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 360.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 27. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Arī 361. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums - nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 361. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 29, atturas - 26. Nav atbalstīts.

A.Poča. Arī 362. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 362.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 28, atturas - 27. Nav atbalstīts.

A.Poča. 363. - deputāta Bojāra priekšlikums. Jau ir atbalstīts 252.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man vienmēr ļoti patīk jūsu formulējums - “daļēji atbalstīts”. Nu, atbalstīts par kādiem procentiem pieciem, tas ir pietiekami. Man ļoti patīk jūsu priekšlikums vienmēr atbalstīt Latgales attīstību, tas arī skaisti skan. Man, starp citu, ļoti žēl, ka Počas kundze atsauca savu priekšlikumu par informātikas tīkla attīstību, jo tas arī bija vairāk Latgalei.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens nav pieteicies. Atvainojiet! Anta Rugāte.

A. Poča. Cienījamo Rugātes kundzi es informēšu, ka 252.priekšlikumā, pretēji deputātam Bojāram, deputāti Pīks un Rugāte Trasūna muzejam “Kolnasāta” paredzēja 9000. Tas ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai Egils Baldzēns vēlas runāt debatēs? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 363. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 33, atturas - 24. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. 364. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Atvainojos! Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par 364. - deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 28, atturas - 23. Nav pieņemts.

A.Poča. 363. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts 257. priekšlikumā, kurā ir runa par tieši tādu pašu summu.

Sēdes vadītājs. 365.priekšlikums...

A.Poča. Es ļoti atvainojos! Mēs pārskrējām... 365. priekšlikums, jā? Nu, tad 365. priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 365.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 30, atturas - 24. Nav pieņemts.

A.Poča. Kā jau es teicu, 366. priekšlikums ir atbalstīts citā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Makarovs.

V.Makarovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Cienījamie Saeimas deputāti! Kolēģi! Paldies Dievam, ka šo priekšlikumu kopu netranslēja Latvijas radio. Pretējā gadījumā mēs būtu priecīgi secinājuši... ja šos priekšlikumus mēs būtu atbalstījuši, Latvijā būtu likvidēta Kultūras ministrija. Tādā gadījumā, ņemot vērā jau vienu notikušu -izglītības un zinātnes ministres - demisiju un likvidētu arī kultūras ministres amatu, valdībā atkal paliktu tikai vīrieši vien. Lūdzu turpmāk neatkārtot līdzīgu - Tautas kopas “Latvijai” frakcijas radītu situāciju, kad tā ar dažiem priekšlikumiem centās likvidēt ministriju kopumā.

Paldies par sapratni visos šajos iepriekšējos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Paldies. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 366.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 26, atturas - 27. Nav pieņemts.

A.Poča. 367. priekšlikums ir atbalstīts 75. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 368. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 369.priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā. Līdzīgi ir arī ar 370. un 371. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Arī 372., 373., 374., 375., 376. priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 377. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 378. priekšlikums jau ir atbalstīts 75. priekšlikumā. Līdzīgi ir atbalstīts arī 379.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 380. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 381.- Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts 201.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 381.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 29, atturas - 26. Nav pieņemts.

A.Poča. 382.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A. Poča. 383. priekšlikums. Lūdzu paņemt papildus izdalīto materiālu. Tur mēs redzam priekšlikumu nr. 383-a, kas precizē Ministru kabineta iesniegto redakciju. Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta priekšlikumu nr.383-a.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 384.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 385.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 386. - jau ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 387. - ministra Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. 388. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kas ir atbalstīts jau krietni agrāk. Mēs to jau atbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 389. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. 390. - Ministru kabineta priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. Arī 391. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī šo priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Poča. 392. - deputāta Leona Bojāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts jau citā balsojumā - 186.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 393. priekšlikums ir atbalstīts 75.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Mēs esam beiguši vienu sava darba etapu. Mums jāpāriet pie nākamās tabulas - “Priekšlikumi par deficīta palielināšanu vai bez norādīta līdzekļu avota”.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā, ka, atbilstoši mūsu Satversmei, nevar veikt balsojumus par priekšlikumiem, kuriem nav norādīti līdzekļu avoti, komisija par šiem priekšlikumiem pieņēma lēmumu tos neatbalstīt. Izņēmums ir tie priekšlikumi, par kuriem mēs varam teikt, ka tie ir daļēji atbalstīti, paredzot tiem pavisam citus reālus finansēšanas avotus.

Līdz ar to komisija nav atbalstījusi deputāta Arņa Kalniņa iesniegto 394. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Atklājam debates par 394.priekšlikumu. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, budžeta projektā fiskālais deficīts ir 2%, tie ir 80 miljoni pret iekšzemes kopproduktu. Mūsu priekšlikums ir fiskālo deficītu palielināt no 2% līdz 3%. Mums 1% ir 40 miljoni latu. Iemesls tam ir šāds: mēs visi saprotam saimnieciskās grūtības, krīzes, vienalga, kā mēs tās sauksim.

Tālāk. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka Eiropas Savienības valstu konverģences kritērijs jeb nosacījums ir tas, ka budžeta deficīts ir 3% no iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienības valstīs 1997.gadā vidējais fiskālais deficīts bija 2,4%. Pat augstāks, nekā mēs ar šo lēcienu gribam darīt nākamajā gadā.

Starp citu, dīvaini ir arī tas, ka mūsu valdība un Latvijas Banka, slēdzot līgumu ar Starptautisko valūtas fondu, apņemas panākt, ka valsts kopbudžeta deficīts būs zem 2% no IKP nākamajā gadā.

Es gribētu piebilst vēl vienu lietu. Es paskatījos, kā tas ir citās valstīs, piemēram, Ungārijā. Ungārijai deficīts 1998.gadā bija 4,4 % no iekšzemes kopprodukta. Šajā valstī, ļoti elastīgi saimniekojot un stimulējot rūpniecību, eksports katru gadu pieaudzis par 18% un ir sasniegts vēlamais saimniekošanas modelis.

Es lūdzu atbalstīt šo lietu kā pagaidu soli, apzināti ejot uz palielinātu deficītu 3% apmērā. Šie 40 miljoni kā līdzekļu avots ir tālākajos priekšlikumos, kurus mēs skatīsim turpmāk.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - Ministru prezidents.

A.Šķēle (Ministru prezidents).

Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es būtu priecīgs, ja deputāts Kalniņš būtu minējis nedaudz svaigākus skaitļus, nevis 1997.gada. 1999.gadā Eiropas Savienībā vidējais budžeta deficīts ir 1% robežās. Un tāds tas ir tikai tādēļ, ka vienai valstij ir ļoti slikts stāvoklis ar budžetu - Austrijai, kur šogad budžeta deficīts ir 2,4%, 2,6% robežās, tas ir tik augsts. Plāns, ko šobrīd sev izvirza visa Eiropas Savienība, paredz nākamo gadu pabeigt, iespējams, ar vidējā budžeta deficītu, kas būs 0,3%. Kalniņa kungs, nestāstiet nepareizas lietas, neminiet vecus skaitļus! Žēl, ka Latvijas valsts neizturēja to kursu, ko iesāka 1996.-1997.gadā. Dažādu faktoru, arī ārēju faktoru dēļ mēs esam ieslīdējuši tik lielā budžeta deficītā, kāds ir šobrīd. Tas mums nākamgad, apkalpojot vien ārējo parādu, papildus prasīs aptuveni 50 miljonus - procentu maksājumus. Tur neiznāks ne skolotājiem algas, ne armijai, ne policijai, jo maksāsim procentus par aizņemšanos vien. Šo politiku atbalstīt nedrīkst. Kategoriski nedrīkst!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Ministru prezidents jau nupat pateica: mums jāstrādā tā, lai Eiropa mūs saprastu. Nē, viņš to pateica citiem vārdiem, bet tieši to. Viss, ko jūs pašlaik darījāt, protams, bija ļoti skaisti, ļoti labi un tā tālāk. Es saprotu, ka Valsts prezidente ir pietiekami nepaklausīga būtne, atšķirībā no iepriekšējā Valsts prezidenta, un negribas dot reprezentācijai vairāk, bet viņa reprezentē valsti, nevis sevi. Un, ja jūs paskatīsieties, kā izskatās Rīgas pils, par kuras “košo” izskatu jūs esat runājuši visus iepriekšējos gadus, tad sapratīsiet, ka vienu miljonu neatvēlēt šīs pils uzturēšanai, savešanai kārtībā - tas nu laikam nebūtu godīgi pašiem pret sevi.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Bija patīkami dzirdēt no Ministru prezidenta, ka nākamajā gadā 50 miljonus vajadzēs ziedot ārējā parāda procentu atmaksai. Gundara Bērziņa, mana drauga, minētais daudzums bija 41 miljons. Drusciņ, kā saka, starpība ir.

Kas attiecas uz Rīgas pili, tā tik tiešām ir unikāla celtne Baltijā. Divdesmito un trīsdesmito gadu Latvijā atradās nauda tās remontam, tās pilnveidošanai, lai gan tad nebija tādu līdzekļu kā tagad, taču šodien mēs nevaram tai atrast vienu miljonu. Celtne tik tiešām ir kritiskā stāvoklī. Jūs varat turp aiziet, paskatīties un novērtēt. Un tāpēc ir jāatrod tas viens miljons, jo celtne tik tiešām ir jāsaglabā. Un arī nākamajiem Valsts prezidentiem, kas gribēs būt tajā celtnē, taču ir jābūt drošiem par to, ka neuzgāzīsies virsū kāds akmens bluķis, jo citādi, kā saka, var būt lielas nepatikšanas.

Bija ļoti nepatīkami, ka pagājušajā gadā, kad bija ārzemju sūtņu pieņemšana, no griestiem tecēja lietus ūdens. Tas man bija ļoti nepatīkami. Un arī Latvijas iedzīvotājiem. Bija kauns, ka valsts pat nevarēja atrast līdzekļus, lai savestu kārtībā Valsts prezidenta pils jumtu. Tāpēc es domāju, ka tas viens miljons ir jāatrod un jānoziedo, lai celtne būtu sakārtota un lai būtu patīkami ārzemju viesiem uz to paskatīties.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamais Ministru prezident! Kolēģi un Latvijas Republikas pilsoņi! Protams, mēs varam šeit diskutēt par to, kāds ir iespējamais deficīts valstī, un pieejas un metodes var būt dažādas, arī tāda, kādu piedāvāja mums Andris Šķēles kungs. Taču es gribētu uzsvērt vienu - ka valdība jau zināmā mērā ir atkāpusies no stingrās monetārās politikas. Par to liecina kaut vai šis pats fakts, ka praktiski mēs šogad palielinām sociālā budžeta deficītu par 13 miljoniem un ceram uz to, ka sociālā nodokļa atlaide dos ievērojamu pienesumu sociālajā nodoklī. Bet tas tā nebūs. Vismaz ne tādā apjomā, uz kādu valdība cer. Un valdība to apzinās. Un nākamgad mēs gribam ar šo pašu variantu jau 26 miljonus ietaupīt. Vēl vienu procentu atlaist. Mēs aizņemamies 75 miljonus eiro, tātad turpinām šo aizņemšanās politiku un vēl gribam rezervēt 40 miljonus eiro. Ja mēs runājam par stingru monetāro politiku - es saprotu, ka mums ir jārunā par stingru monetāro politiku -, tad valdībai ir jārīkojas citādāk. Kritizēt sociāldemokrātus, protams, ir pareizi un kritizēt vajag, arī mums nav, teiksim, viennozīmīga, pareiza lēmuma. Taču tad arī valdībai ir jābūt konsekventai. Ja tai konsekvences pietrūkst, tad, atvainojiet, mums ir jārēķinās ar to, ko jūs darāt, un, ņemot vērā jūsu pieredzi un piedāvājumus, jādod savi priekšlikumi, jo jūs palielināt šo budžeta deficītu un aizņemšanos. Diemžēl pašreiz valdība ir atkāpusies no mēģinājuma veidot bezdeficīta budžetu. Tas arī ir skaidrs. Tā ka izšķiršanās ir bijusi valdības pusē. Mēs, opozīcija, mazākums, pieņemam jūsu metodi, un tāpēc ir šādi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas referenta vietā - Ministru prezidents.

A.Šķēle (Ministru prezidens).

Godātais Baldzēna kungs! Es aicinu atvērt mācību grāmatu un izlasīt, ko nozīmē monetārā politika un fiskālā politika. Par monetāro politiku Latvijas valstī atbild Latvijas Banka.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 394. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Komisija ierosina neatbalstīt 395. - deputāta Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

A.Poča. Vai es drīkstu, sēdes vadītāj, runāt arī kā deputāte - un varbūt pirms Burvja kunga?

Sēdes vadītājs. Es jau devu vārdu Imantam Burvim. Pēc tam jums tiks dots vārds.

Lūdzu!

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Es aiztaupīšu laiku un runāšu īsi. Es domāju, ka tas nav korekti no sēdes vadītāja puses - pēc tam, kad viņš ar āmuru ir piesitis, kā tas ir paredzēts Saeimas kārtības rullī, dot kādam vārdu. Es saprotu, ka valdošajai koalīcijai ir savas privilēģijas, pirmkārt, samazinot laika limitu debatēs un mēģinot panākt, lai opozīcija nerunātu vispār un nemēģinātu analizēt jūsu kļūdas, un, otrkārt, dodot pozīcijai vairāk iespēju kritizēt opozīciju.

Šajā jautājumā daudz jau nav ko runāt. Jūs parādāt savu īsteno attieksmi pret uzņēmējdarbības attīstību Latvijā. Un tas arī ir viss. Es ceru, ka uzņēmēji to sapratīs.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Ja mēs runājam par to, par cik palielināsies budžeta deficīts, tad paskatīsimies, cik mums maksās šī aizņemšanās. Ja šeit bija runa par 40 miljoniem, tad paņemsim vismaz visminimālākos procentus, par kādiem šobrīd var aizņemties, - tie ir 7%. Tad tas jau būtu vēl 2,8 miljoni. Ja mēs pārsniedzam savu šobrīd diskutēto budžeta deficīta lielumu, tas nozīmē, ka mēs saņemam no starptautiskajām finansu institūcijām, no kredītu reitinga aģentūrām negatīvu vērtējumu par Latvijas finansiālo stāvokli un situāciju. Tas nozīmē, ka mums aizņemties kļūst arvien grūtāk, mums aizņemties kļūst dārgāk. Tas atkal ved mūs uz budžeta deficīta palielināšanu. Nu ko, virzāmies šajā virzienā! Varbūt jūs gribat darīt tā kā Lietuva, kurai, kā es lasīju, budžeta deficīts ir paredzēts kādu 3,6% apjomā, tā tas ir projektā, ko valdība iesniedza. Jūs zināt, kāds ir vērtējums par Lietuvas gatavību tikt uzņemtai Eiropas Savienībā un par visām šīm, teiksim, mūsu valsts stratēģiskajām valsts nostādnēm.

Es lūdzu būt saprātīgiem un ārkārtīgi pragmatiski izturēties pret šiem priekšlikumiem par deficīta palielināšanu. Un man ir lūgums. Es vairāk nedebatēšu, lūgums ir vienkāršs - konsekventi īstenot mūsu Satversmē norādīto, nepalielināt budžeta deficītu.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tiešām ir skaidrs, ka mūsu valsts stratēģija jeb saimniekošanas modelis Latvijā nav nopietni izdiskutēts, lai mēs zinātu, pa kādu ceļu ejam.

Tagad - par šo konkrēto priekšlikumu. Es saprotu, ka pagājušajā reizē mēs, tā teikt, izbalsojām jautājumu, kas bija uzņēmējdarbības atbalstam, ka no peļņas neizskaitījām ārā investīcijas kā nodokļa bāzi. Mēs, tā teikt, izvedām no aprites arī resursus no Privatizācijas fonda privātuzņēmēju darbības atbalstam. Un es vēlreiz gribu atgādināt, Šķēles kungs, ka Ungārijai pielietoja elastīgu modeli. Tātad kombinēja gan uzņēmējdarbības attīstību... nevis tā, kā mēs tagad esam ieplānojuši, - ka rūpniecības produkcijas īpatsvars pievienotās vērtības radīšanā samazināsies no 20,4%, kā tas bija pagājušajā gadā, līdz 18,5% 2004.gadā. Neviena nopietna Austrumeiropas valsts, to skaitā Ungārija, to nedara. Viņi kombinē - gan vienu kanālu, gan otru. Un neviens nav atcēlis trīs procentus - Māstrihtas līgumā noteikto iespējamo budžeta deficīta robežu. Tā ka es uzskatu, ka mūsu sabiedrībā jāsāk nopietna diskusija par valsts attīstības stratēģiju no ilgtermiņa viedokļa.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Godājamais Ministru prezident! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Pilsoņi! Tik tiešām pārteicos. Šķēles kungam ir taisnība. Kļūdas gadās visiem. Paldies par labojumu.

Taču nu es gribētu pateikt pašu galveno, ko es šoreiz gribētu uzsvērt. Mēs aizvien vēl šajā politikas sadaļā sekojam Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules Bankas un ASV Finansu ministrijas savulaik panāktās Vašingtonas vienošanās principiem. Visā pasaulē pašreiz ļoti rūpīgi izvērtē šos principus un domā, vai tie ir pareizi. Norit globalizācijas procesi, un tīrs liberālisms bez zināma valstiskās lomas pieauguma vairs nespēj strādāt, vismaz postsociālisma valstīs. Tāda ir pieredze. Nevar Latīņamerikas ekonomiskā uzplaukuma ideju “pa taisno” atnest uz Latviju un teikt, ka tā ir lieliska un piemērota, kā cerēja šie starptautiskie finansu centri un iespaidvaras. Un tāpēc es domāju, ka mums tik tiešām ir tas viss rūpīgāk jāpārvērtē, jādomā par to, ar kādām metodēm mēs gribam gūt ekonomiskos panākumus. Un šinī gadījumā, es domāju, viens no tiem jautājumiem, ko mums ir nepieciešams risināt, ir vietējo ražotāju stimulēšana, pieprasījuma stimulēšana, ne tikai domāšana par to, kā liberalizēt tik daudz, cik var, privatizēt tik ātri, cik var. Un ir jāpievērš lielāka uzmanība arī fiskālajai politikai un monetārajai politikai.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamo priekšsēdētāj! Faktiski jau, protams, tas ir jautājums par to - trīs, četri, divi, viens vai 0,5%.

Es gribētu pateikt trīs lietas. Ir valstis, kuras var atļauties budžeta deficītu, kas ir līdz 20% no kopprodukta. Tā tas bija, piemēram, Japānā. Tikai jāņem vērā tā nianse, ka Japānā ir milzīgi iekšējie uzkrājumi, milzīgi privātie noguldījumi. Tur šī aprite ir iespējama. Mums tas tā nav. Tā ir viena lieta.

Otra. Nu labi, bet ja būs divarpus vai trīs? Vai tas ir kaut kas formāls? Es jums pateikšu, kur ir tā galvenā problēma, kā es to saprotu makroekonomikā. Mums ir negatīvs tekošais konts. Ja mums būtu tekošais konts pozitīvs, tad varbūt mēs varētu runāt par mūsu budžeta deficīta lielāku daļu. Taču nelaime ir tā, ka, pastāvot negatīvam tekošajam kontam, ir astoņi, desmit procenti. Ja mēs atļaujamies lielāku budžeta deficītu, tas nozīmē, ka mēs riskējam, ka mēs, tā teikt, caur valsti pārdalām naudu. Liela daļa aiziet iepirkumos. Un diemžēl arī importā. Tādējādi mēs riskējam ar to, ka mēs, tā teikt, caur budžeta deficītu pasliktinām savu kontu, un tad mums ir ārkārtīgi grūti runāt par praktiski vienīgo papildu avotu, kas mums var nākt no ārvalstīm kā tiešās ārvalstu finansu investīcijas. Neviens to nedarīs, ja viņi redzēs, ka mums konts ir negatīvs, budžeta deficīts aug. Tas faktiski nozīmē, ka investīciju šeit nebūs. Mums pašiem līdzekļi valstī uzkrāti - gan privāti, gan korporācijām - nav. Tāpēc mēs diemžēl nevaram darīt to, ko var atļauties darīt citas valstis, kam ir pilnīgi cita situācija ar iekšējiem uzkrājumiem, kā arī pilnīgi cita situācija ar eksporta un importa bilanci. Tāpēc mums ir diemžēl jāpieņem tie kritēriji stingrāki nekā Eiropas Kopienā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 395. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 14. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Lūdzu noraidīt arī 396. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jēkabs Sproģis vēlas runāt debatēs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 396.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 49, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča. Lūdzu noraidīt 397. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Es jau saprotu, ka balsojums var nebūt labvēlīgs manam priekšlikumam. Taču es tomēr gribētu komentēt vienu tādu nozari, kas šeit ir paredzēta. Tātad: budžetā paredzēti papildus 2 miljoni latu, kurus mērķtiecīgi novirzot Latvijas augstskolu datorzinātņu un programmu inženierijas programmu finansēšanas tālākai palielināšanai, īsā laikā absolventu skaitu šajās nozarēs palielinātu sešas reizes vai pat vēl vairāk. Pamatojums tam ir tas, ka Latvijā ir stingri pamati jau ielikti šajā jaunajā tautsaimniecības nozarē - informātikā. Seši simti Latvijas programmētāju divās firmās - gan akciju sabiedrībā “Dati”, gan “SV Tehnoloģija” - jau pagājušajā gadā eksportēja savas datorprogrammas par vairāk nekā 5 miljoniem latu, šogad - par apmēram 7 miljoniem. Eksperti no akciju sabiedrības “Dati” tālāk prognozē, ka 20 gadu laikā, valstij mērķtiecīgi investējot programmu inženierijas darbaspēka sagatavošanā būtu reāli radīta nozare ar 40 tūkstošiem darba vietu un ar apmēram 4 miljardus latu lielu ikgadējo ieņēmumu no eksporta. 2010.gadā ieņēmums no eksporta varētu būt 1 miljards latu. Salīdzināsim to ar mūsu budžetu! Un attiecībā uz nodokļiem ir prognoze, ka var būt gandrīz vai pusmiljards latu. Tātad šī ir nozare, kurai ir... Kāpēc to dara Indijā, kāpēc to dara vienā vai otrā pasaules valstī? Pamats tam ir. Auditorfirma “Ernst & Young”, kas speciāli šo jautājumu apsekojusi un pētījusi Latvijā, uzskata, ka Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls un ka šajā ziņā var būt viens no tiem “grūdieniem”, ļoti izšķirošiem, lai mēs palielinātu savu iekšzemes kopproduktu un eksportu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti nav vairāk pieteikušies.

Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Nē. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 397.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 43, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 398.priekšlikums - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums - nav guvis atbalstu. Taču iespēju robežās mēs palielinājām pedagogiem algas par 2 miljoniem, atbalstot 107.priekšlikumu. Lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Gundaram Bērziņam vieglāk, viņš visu laiku debatē sēdot. Mums te jānāk tomēr ir. Labi jau bija, ka viņš to krēslu piedāvāja.

Es gribētu pievērst uzmanību tikai diviem apstākļiem. Pirmkārt, gribu runāt tieši par šo priekšlikumu. Man ļoti patīk jūsu spējas “atbalstīt daļēji”. Nedot to, ko vajag, bet izlikties, ka dod. “Daļēji atbalstīts” - tas ir kaut kas līdzīgs sieram peļu slazdā.

Un otrs apstāklis, kas nav mazāk būtisks. Pašlaik jūs esat nobalsojuši pret uzņēmējdarbības attīstības politiku, pret reālu palīdzību zemniekiem, pret augstskolu attīstību. Tūlīt jūs nobalsosiet pret pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanu un labu speciālistu piesaistīšanu skolām. Nobalsodami pret nākamo priekšlikumu, jūs nobalsosiet pret Latvijas konkurences spējām Eiropas tirgū. Nobalsosiet ne jau pret Kalniņa kunga priekšlikumiem. Jūs nobalsosiet pret reālu iespēju attīstīties. Nu, lai Dievs jūs soda!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā?

A.Poča. Komisijas vārdā es gribētu teikt, mēs esam nobalsojuši nevis “pret”, bet “par”, par iespēju mums attīstīties nākotnē. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 398.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Lūdzu neatbalstīt 399.priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 399.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 44, atturas - 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 400. un 401.priekšlikums. Mani informē Požarnova kungs, ka viņš savus priekšlikumus atsauc.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumi atsaukti. Paldies.

A.Poča. 402. - deputāta Kalniņa priekšlikums, kas ir 100 tūkstošu... 80 tūkstošu apmērā... nē, kopā tomēr iznāk, ka 100 tūkstošu apmērā atbalstīts citos priekšlikumos - 161. un 162.priekšlikumā. Es lūgtu neatbalstīt šo priekšlikumu par deficīta palielināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 403., 404., 405. un 406.priekšlikums. Tos ir iesniedzis Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Dambergs. Viņš mūs informē, ka viņš atsauc savus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumus atsauc? 403., 404., 405. un 406.priekšlikums ir atsaukts. Paldies.

A.Poča. 407. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par deficīta palielināšanu. Komisija to neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 407. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 38, atturas - 19. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 408. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums par deficīta palielināšanu. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 408. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt priekšlikumus, ir jāizskata saņemtais desmit deputātu ierosinājums Saeimas 1.decembra sēdi turpināt līdz likumprojekta “Par valsts budžetu 2000.gadam” izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 5, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 409. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Damberga priekšlikums, kas ir atbalstīts no citiem līdzekļu avotiem. Nav vairs balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 410.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Atsaukts. Paldies.

A.Poča. 411. - kultūras ministres Pētersones priekšlikums. Atsaukts.

Sēdes vadītājs. Atsaukts.

A.Poča. 412. - ir atbalstīts citos priekšlikumos. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 413. - tiek atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies.

A.Poča. 414. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šis priekšlikums saistās ar 49.vidusskolas sporta bāzes izveidošanu. Atklāti sakot, es gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tā garantija, par kuru jūs, kā es saprotu, acīmredzot nobalsosiet un kura ir tikai 2 miljonu latu vērtībā, faktiski ir budžeta deficīts. Taču tas parādīsies nevis 2000.gadā, bet nākamajos gados, kurus vajadzētu pierēķināt deficītam, kas šajā gadā ir 2%. Tādēļ labāk ir atbalstīt 400 tūkstošus, nevis 2 miljonus.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 414.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - 16. Nav pieņemts.

A.Poča. Nākamais ir Jaunās partijas frakcijas priekšlikums palielināt deficītu, lai nodrošinātu vispasaules izstādi “Expo”. Tas ir 415.priekšlikums. Lūdzu to neatbalstīt. Taču man liekas, ka valdība to jau ir risinājusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 415.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 46, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus 4.tabulā. Lūdzu, skatīsim nākamo - 5.tabulu “Priekšlikumi par 6.pielikumu”, kur ir atšifrētas mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām, pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tā kā uz pirmo lasījumu bija tikai kopējā summa, šajos pielikumos ir dots atšifrējums, tā teikt, pašvaldību griezumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz jūs atbalstīt priekšlikumus par 6.pielikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 416.priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz 5.tabulu un turpmākajām, kas saistītas ar izglītību, jāsaka, ka bija cerības, ka šajās tabulās tomēr parādīsies reālais algu pielikums, kas no 1.janvāra tika paredzēts pedagogiem. Tas vairākkārt tika solīts, publiski tiekoties vairāku partiju, to skaitā arī Tautas partijas, pārstāvjiem ar pedagogiem dažādos republikas rajonos. Reāli šī nauda ir palikusi tur, kur tā bija, pieaugusi par 2 miljoniem, un 8 miljoni 240 tūkstoši latu reāli paliek izglītības reformai. Sadales kārtība un noteikumi šodien ir pilnīgi neskaidri. Tā ir viena lieta.

Otra lieta attiecas uz 5.tabulu. Pirmajā lasījumā tika piedāvāti 59 miljoni 543 tūkstoši, taču otrajā lasījumā šī summa ir samazināta par 305 tūkstošiem latu, tātad pedagogiem no 1.janvāra ir paredzēts algas samazinājums par 305 tūkstošiem latu. Tas ir kaut kas neizprotams.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā - Aija Poča?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 416. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 17, atturas - 8. Pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 417. - Ministru kabineta priekšlikumu par 7.pielikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 418.priekšlikumu par 8.pielikuma redakciju. Es atvainojos, šeit ir kļūda, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja, te vienkārši ir nepareizi iedrukāts, šīs Ministru kabineta attieksmes vietā vajadzēja būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attieksmei - atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča. Līdz ar to mēs pārejam pie 8.tabulas. Ministru kabineta iesniegtais 419.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Arī šeit ir līdzīga rakstura problēma. Budžets pirmajā lasījumā ir bijis 696 tūkstoši latu, otrajā tas ir 617 tūkstoši latu. Samazinājums ir par 79 tūkstošiem latu. Taču speciālajām izglītības iestādēm jau hroniski - vairākus gadus pēc kārtas - trūkst naudas.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 419. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 9, atturas - 10. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 420. - Ministru kabineta priekšlikumu par 10.pielikuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt arī 421. - Ministru kabineta priekšlikumu par 11.pielikumu. Arī šeit kļūdas dēļ nav redzama komisijas attieksme. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi par pašvaldību mērķdotāciju sadali. Lūdzu, skatīsim 11.tabulu - “Priekšlikumi par 18.pielikumu. Valsts izsniedzami galvojumi 2000.gadam”.

Pirmais ir 422. - Ministru kabineta priekšlikums precizēt galvojuma ņēmēju, pareizāk sakot, precizēt projekta nosaukumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 423. - finansu ministra Krastiņa priekšlikums paredzēt galvojumu 1,5 miljonu latu apjomā bezpeļņas organizācijas - Jelgavas pašvaldības uzņēmuma “Ūdensvada un kanalizācijas saimniecība” programmai. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča. 424. - deputātu Požarnova, Vītoliņa, Salkazanova, Čevera un Stalidzānes priekšlikums, kas ar nedaudz lielāku summu nupat tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies. Tālāk, lūdzu!

A.Poča. 425. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums piešķirt galvojumu 2000.gadā valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas projekta realizācijai. Līdzīgs ir arī 426. - Jaunās partijas frakcijas priekšlikums, kurā ir runa par lielāku summu. Ministru kabinets paredz iespējas piešķirt galvojumu 3,2 miljonu latu apjomā. Tas ir 427. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 425., 426. un 427.priekšlikumu.

A.Poča. 428. - deputātu Burvja, Lejas, Kalniņa, Stirāna, Bojāra un Lāzo priekšlikums par galvojumu Salacgrīvas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programmai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. 429. - deputātu Greiškalna, Ābiķa, Tabūna, Kuduma, Apiņa un Baldzēna priekšlikums par galvojumu valsts bezpeļņas organizācijai “Daugavas stadions”, stadiona rekonstrukcijai. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. 430. - Ministru kabineta priekšlikums par galvojumu Valsts informācijas tīkla aģentūrai. Komisija atbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 430. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 12, atturas - 5. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. Nākamie 12.tabulā ir priekšlikumi par pielikumu nosaukumiem. Tie ir tikai tehniski, juridiski precizējumi. Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja viedokli par 431., 432., 433., 434., 435. un 436.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča. Līdz ar to visi priekšlikumi tabulās ir izskatīti. Mums jāatgriežas pie 1.tabulas, kur ir priekšlikumi par likumprojekta tekstu.

1. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbilstoši mūsu praksei ir lūgums kopsavilkuma skaitļus likuma tekstā un pielikumos precizēt pēc balsojumiem par priekšlikumiem, kas saistīti ar pielikumiem. Šobrīd tas ir izdarīts vienkārši tā, ka konsultanti veic aprēķinus. Mēs tātad ieliksim šeit skaitļus atbilstoši balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 6.panta precizēšanu. Komisija to ir atbalstījusi, tāpēc lūdzu atbalstīt Ministru kabineta iesniegto 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu... Atvainojiet! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

A.Poča. Es varētu šajā sakarā piebilst, kāpēc ir pieaudzis šis parāds. Sakarā ar pēdējiem budžeta grozījumiem. Es jau zinu, par ko mēs runāsim.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu, lai jūs paskatītos uz pirmajā lasījumā iesniegto 6.panta redakciju, kur ir rakstīts: noteikt maksimālo valsts parādu gada beigās 605 miljonu latu apmērā. Un tagad ir Ministru kabineta priekšlikums, kur galvojumu apmērs ir 631 miljons latu, par ko iepriekš neviens nekādu komentāru nav devis, izņemot Počas kundzi, kas mēģināja komentēt šo lietu. Ārējais parāds tātad pieaug par 26 miljoniem latu. Ja valdība var atļauties ārējo parādu palielināt par 26 miljoniem latu, tad rodas valsts parāds. Atvainojos, gan iekšējais, gan ārējais - tie ir summēti. Tad rodas pamatots jautājums: kādā sakarībā nostāja pret pašvaldībām ir tik konservatīva? Jo nākamais priekšlikums saistīts ar pašvaldību galvojumiem un aizdevumiem. Šī pieeja gan Ministru kabinetā, gan Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir pavisam citādāka. Un, kas attiecas uz to summu, kāda ir 2000.gadā izsniedzamajiem valsts galvojumiem, Ministru kabineta piedāvātais variants ir 94 miljoni latu, bet šodien jau 18.pielikumā ir nobalsots par 101 miljonu latu. Tātad plus vēl 7 miljoni latu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā - Aija Poča?

A.Poča. Jā. Es gribu informēt deputātus, ka mums visiem ir laikam aizmirsies, ka mums bija šogad divi budžeta grozījumi neilgā laikā. Tie bija 5. augustā, drīz pēc tam sekoja grozījumi, kas bija saistīti ar divām lietām.

Vieni bija saistīti ar līdzekļu piešķiršanu referenduma sarīkošanai.

Un otri bija šādi. Mēs visi kopā to nolēmām. Lai precizētu jeb saskaņotu budžeta veidošanas metodoloģiju gan 1999.gadā, gan arī 2000.gadā, mēs no budžeta ieņēmumiem izņēmām Privatizācijas fonda ieņēmumus un noteicām, ka tas mums turpmāk būs tikai kā iespējamais finansēšanas avots.

Tas mums budžeta deficītu 1999.gadā uzaudzēja no 3,5%, (par tādu apjomu bija nobalsots 5.augustā) līdz 4,6 % nākamajā balsojumā. Tie ir aptuveni tie 26 miljoni, kas mums veido nevis ārējo, bet iekšējo parādu. Un līdz ar to maksimālais parāds ir pieaudzis līdz 631 miljonam. Tā ka šeit nav nekādu manipulāciju, tie ir visi mūsu iepriekšējie balsojumi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 32, atturas - 28. Priekšlikums nav pieņemts. Vai ir iebildumi pret 3.priekšlikumu? Iebildumu nav.

Atvainojiet! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

A.Poča. Nē, par 4.priekšlikumu jūs šobrīd...

Sēdes vadītājs. Nē, par 3.priekšlikumu.

A.Poča. Par 3.priekšlikumu mēs nupat nobalsojām.

Sēdes vadītājs. Pret 3.priekšlikumu nebija iebildumu. Paldies.

A.Poča. Par 3.priekšlikumu mēs nupat nobalsojām. Tagad ir jāskata 4.priekšlikums - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja palielināt pašvaldību aizņēmumu kopējo apjomu līdz 16,5 miljoniem latu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Attiecībā uz 4.priekšlikumu var rasties jautājums - kāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā atgriezties pie summām, kādas ir šajā gadā? Tas ir saistīts ar to, kas ir valdības piedāvātajā modelī. Aizņēmumu summa - 11,5 miljoni latu, no šīs summas 5000 latu ir stabilizācijas izdevumi, bet 11 miljoni latu ir tā nauda, kas aiziet pašvaldību aizdevumiem. Šodien šī summa ir sadalīta Rīgas pašvaldības pasažieru transporta modernizācijai, Pasaules Bankas izvirzītajam izglītības sistēmas attīstības projektam, Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projektam, ūdens iekārtām mazās pilsētās, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai un tā tālāk. Nākamajā gadā pašvaldības var aizņemties tikai 2,8 miljonus latu. Pastāvot pašvaldību īstermiņa aizņēmumiem, kas ir vajadzīgi apkurei, šī summa ir vienkārši smieklīga.

Otra lieta. Nākamajā gadā Latvijā ienāk Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālā fonda nauda. Lai šo naudu, tā teikt, apgūtu, pašvaldībām nav cita resursu avota kā ārējie kredīti gan Valsts kasē, gan bankās, gan kredītgarantijas. Saeima atstāj šo lietu tādā redakcijā, kādu ir iesniedzis Ministru kabinets, tādā gadījumā ir apdraudētas gan SAPARD, gan ISPA, gan PHARE naudas apgūšanas iespējas Latvijas pašvaldībām. Es…

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Salkazanovs. Es tomēr aicinu atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Mēs šo priekšlikumu diezgan detalizēti skatījām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un arī analizējām pašvaldību iespējas aizņemties. Saņemot informāciju no Finansu ministrijas, es sapratu, ka pēc pašreizējās aizņemšanās prakses attiecībā uz kārtējām vajadzībām, kas ir saistītas ar kurināmā iegādi un tamlīdzīgiem mērķiem, šis pieļaujamais līmenis ir pietiekams.

Par šīm starptautiskajām programmām. Cik varu spriest pēc tās informācijas, kas man ir (varbūt kāds manis teikto vēl varēs precizēt), šeit tas nav saistīts ar SAPARD, tas varbūt ir nedaudz saistīts ar ISPA projektu. Taču nekādā ziņā tās nav problēmas, kas varētu pašvaldībām rasties sakarā ar pieļaujamo aizņēmumu līmeni. Kopumā mēs komisijā tiešām diezgan rūpīgi par šo jautājumu diskutējām, un komisija tomēr vienojās neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 5. - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 8.panta redakcijas precizēšanu. Netika atbalstīts. Tika atbalstīts Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par redakcijas precizēšanu, un tas tika iestrādāts atbalstītajā deputāta Pētera Salkazanova iesniegtajā 7.priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt arī jūs, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 5., 6. un 7.priekšlikumu. Paldies.

A.Poča. Man ir jums lūgums paņemt papildu materiālu par 9.pantu. Tas ir saistīts ar Finansu ministrijas priekšlikumu, kuru komisija atbalstīja. Tas nosaka, kādā veidā tiks sadalītas sociālās apdrošināšanas iemaksas… Ir runa par sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu izdevumu īpatsvaru. Kā jūs redzat, šeit tiek palielināts īpatsvars pensiju budžetam, kā arī nodarbinātības… un tātad maternitātes un slimības speciālajā budžetā... Es lūdzu jūs atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

A.Poča. Komisija neatbalstīja deputāta Požarnova iesniegto 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Budžeta likuma 17.pielikums nosaka šos kvalitatīvos rādītājus. Un, ja mēs paskatāmies, kāda ir veselības aprūpei paredzētā sadaļa, tad redzam… Tur ir daži piemēri. Nosaka plānotās stacionāra izmaksas uz vienu slimnieku. Tālāk. Nākamajam gadam plānotais stacionāri ārstēto slimnieku skaits ir 1 miljons 500 tūkstoši. Viena ambulatorā apmeklējuma izmaksa - 5,2 lati. Plānoto ambulatoro apmeklējumu skaits - 11 miljoni. Un tā tālāk.

Taču, ja mēs paskatāmies, kādas ir tendences medicīnā, vadoties pēc statistikas datiem, tad redzam, ka faktiski gultu skaits samazinās, kaut gan ārstēto slimnieku skaits saglabājas tajās pašās robežās. Tas nozīmē, ka gultasdienas cena pieaug. Ambulatoro apmeklējumu skaits samazinās. Uz vienu iedzīvotāju 1991.gadā bija 7,3 apmeklējumi, turpretim pagājušajā gadā bija tikai 4,6. Tas nozīmē, ka tiek veicināta profilakse un tādā veidā tiek mazināts šo apmeklējumu skaits. Tātad īstenībā veselības aprūpes kvalitatīvajiem rādītājiem vajadzētu būt nevis gultasdienas cenai un nevis viena ambulatorā apmeklējuma cenai, bet gan stacionārā ārstētā slimnieka ārstēšanas ilgumam un veselības rādītājiem, kas izriet no profilakses, un tā tālāk. Līdz šim šos kvalitatīvos rādītājus apstiprināja Ministru kabinets. Ja rodas kaut kādā ziņā pretruna, tad Ministru kabinetā par to var debatēt un var šos rādītājus pagrozīt. Taču, ja tie tiek iekļauti budžetā kā pielikums, tad Finansu ministrijai ir tiesības vēlāk atņemt līdzekļus. Ja netiek iekļauts… Tādā gadījumā var būt zināmas pretrunas.

Tādēļ es piedāvāju saglabāt pašreiz spēkā esošo normu un atstāt to, ka šos rezultatīvos rādītājus apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols? Nevēlas runāt. Komisijas vārdā - Aija Poča.

A.Poča. Cienījamie deputāti! Es gribētu jūs darīt uzmanīgus attiecībā uz vienu mazu niansīti. Ja mēs atbalstām deputāta Požarnova priekšlikumu, tad mums pazūd 13.pantā norāde, ka ministriju un centrālo valsts budžeta iestāžu programmas, to darbības rezultatīvie rādītāji ir jāskata saskaņā ar 17.pielikumu. Līdz ar to mums it kā pazūd mūsu pašu likumprojektam pievienotā 17.pielikuma jēga. Tā ka es lūgtu izvērtēt šo priekšlikumu no lietderības viedokļa. Un tāpēc arī komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. - deputāta Požarnova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 12, atturas - 32. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. Nākamais ir deputāta Požarnova priekšlikums par 14.pantu - aizvietot… Atsaukts. Paldies.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums atsaukts.

A.Poča. 10. - deputāta Požarnova priekšlikums. Atsaukts…

Sēdes vadītājs. Atsaukts.

A.Poča. Paldies. Nav atbalstīts Juridiskā biroja iesniegtais 11.priekšlikums. 12.priekšlikums ir iestrādāts alternatīvajā Ministru kabineta priekšlikumā. Arī 13.priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu.

A.Poča. 15. - Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsošanu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 35, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Poča. 17. - iestrādāts Juridiskā biroja iesniegtajā jaunajā 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča. Un līdz ar to nav atbalstīts 19. - Ministru kabineta alternatīvais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

A.Poča. 20. - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Deputāta Leiškalna priekšlikums ir pēc būtības gandrīz identisks, ir atbalstīta Leiškalna kunga ieteiktā redakcija.

Sēdes vadītājs.Deputāti atbalsta.

A.Poča. Nav atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. Arī 24. - komisijas priekšlikums - nav atbalstīts. Un 25. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 26. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikums izslēgt 25.pantu. Tas ir pēc būtības atbalstīts un iestrādāts 31. - Ministru kabineta priekšlikumā. Tātad līdz ar to - arī 27., 28 ., 29. un 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Kas attiecas uz 26., 27., 28., 29.priekšlikumu, visos šajos priekšlikumos pēc būtības ir runa par vienu lietu: kad pedagogiem pieliks pie algas - vai 1.septembrī, kā bija lēmis Ministru kabinets sākt apropriāciju, vai 1.janvārī? Pašlaik Ministru kabineta piedāvātā redakcija nedod skaidru atbildi skolotājiem, kad. Jā, mūsu priekšlikumos katrā ziņā ir runa par 1.janvāri. To, ko skolotāji arī grib. Problēma ir, ja 25.pants tiek saglabāts tādā redakcijā, kādā tas ir, un šī nauda tiek atstāta Izglītības un zinātnes ministrijas finansu budžetā. Tādā gadījumā skolotāji saņems divas algas un pagasta grāmatvede taisīs divas atskaites, lai atskaitītos par vienu algu, ko izmaksā (četri vai septiņi, vai deviņi lati) Izglītības un zinātnes ministrijai, un par 60 latiem atskaite būs jānodod Finansu ministrijai. Jūs domājat, ka pašvaldību grāmatvežiem nav ko darīt?

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav.

Vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Poča. Nē. Lūdzu atbalstīt 31. - Ministru kabineta ieteikto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāts Salkazanovs pieprasa balsojumu par 26.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 26. - deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Vai ir jābalso par 27.? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 28.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 34, atturas - 23. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 29.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 22. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 33, atturas - 25. Nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 31.? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 31. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 5, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

A.Poča. 32.priekšlikums. Es lūgtu atļaut arī man runāt debatēs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aija Poča.

A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).

Jā, 32.priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums, par kuru mēs komisijā diskutējām, jāsaka, man par izbrīnu, netika atbalstīts. Netika atbalstīts arī no Tautas partijas frakcijas puses. Tas fakts man likās visdīvainākais. Jo, godīgi sakot, gan Ministru kabinets šo priekšlikumu bija atbalstījis, gan arī man likās, ka būtu jāpilda solījumi, kuri tika sniegti skolotājiem, kad viņi streikoja, -ka tad, ja situācija valsts budžetā nākamajā - 2000.gadā uzlabosies, prioritāras mums būs izglītības sistēmas reformu pasākumu finansēšanas lietas. Un tādēļ, kaut arī komisijas kopējais viedoklis bija šo priekšlikumu neatbalstīt, es kā deputāte uzturu to spēkā, prasu balsojumu un lūdzu kopumā atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija).

Lai būtu skaidrība, es nolasīšu priekšlikumu: 2000.gadā nodokļu ieņēmumu prognozes pārpildes gadījumā tiek izskatīta iespēja papildu līdzekļus novirzīt izglītībai saskaņā ar Ministru kabineta... un tā tālāk. Īstenībā ir tā, ka juridiskā ziņā tas nenosaka absolūti nekādu atbildību. Pilnīgi tukšs solījums, kas neuzliek nekādas saistības. Tieši otrādi. Tas dod skolotājiem atkal nepamatotas cerības. Mēs budžeta grozījumus sagaidīsim atkal ar nākamo streiku. Populisms ir bīstama infekcija. Šī sērga parasti plosās pirms vēlēšanām. Es aicinu ar to neslimot tālu pirms vēlēšanām.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir samazināti līdz 700 tūkstošiem, tas ir vairāk nekā trīs reizes mazāk, nekā esam tērējuši pēdējos gados. Jebkurā gadījumā, ja būs kāds miljons latu, mums būs jāpalielina līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jo, teiksim, dažādas lietas notiek. Un nevajag slēpties. Nebūs skolotāji pirmajā vietā.

Otra lieta. Budžeta deficīta samazināšana, lai nebūtu jāmaksā procenti, arī būs ļoti svarīga. Drošības policija, medicīnas jautājumi, kas šodien bija skarti streikā... politikā ļoti svarīgi ir pieņemt lēmumus, situācijas prognozes. Politiķis, kas nespēj prognozēt situāciju, nespēj arī pieņemt objektīvus lēmumus. Diemžēl es prognozēju, ka šogad skolotājiem nauda vairāk netiks palielināta, un to pierādīs prakse. Vienkārši naudas nebūs. Aicinu nenodarboties ar populismu.

Sēdes vadītājs. Silva Golde - izglītības un zinātnes ministre.

S.Golde (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Ministru kabineta nolemto un balsot pozitīvi par 32.priekšlikuma saglabāšanu Budžeta likumā. Tas ļaus mums veiksmīgi realizēt izglītības reformu, to saistot ar pedagogu darba samaksas paaugstinājumu.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es jau gribētu uzsvērt, ka, neapšaubāmi, es atbalstu Aiju Poču šajā jautājumā. Jo jautājums ir par Ministru kabineta locekļu godaprātu un doto solījumu pildīšanu. Vismaz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir izteikts skaidrs solījums un pausta apņemšanās, ka tādā gadījumā, ja budžetā ienāks papildu līdzekļi, tiks šī naudiņa virzīta skolotāju algām. Taču ir cita lieta. Vēl pirms tam, kad valdība solīja skolotājiem šo lietu kārtot tā, tika parakstīts, protams, ekonomiskais memorands ar Starptautisko valūtas fondu, un 2.novembrī parakstītajā memorandā skaidri un gaiši ir norādīts, ka valdība apņemas iesaldēt valsts budžeta iestāžu darbiniekiem algas un arī apņemas visus papildu līdzekļus pilnā apjomā novirzīt nevis uz skolotāju vai mediķu algām, bet uz budžeta deficīta mazināšanu. Mērķis - panākt, lai budžeta deficīts būtu mazāks par diviem procentiem. Šis jautājums tika izskatīts arī Ministru kabinetā 9.novembrī, un 10.novembrī Ministru kabinets to izsludināja ar Andra Šķēles un Valda Birkava parakstiem. Es gribētu uzsvērt to, ka šeit vienkārši ir runa par elementāru morāli: ja mēs darām vienu darbu, tad otru varbūt nevajadzētu darīt ar pilnīgi pretēju zīmi, kā nu tas šoreiz ir iznācis valdības koalīcijas atsevišķiem Ministru kabineta locekļiem. Vajag būt konsekvencei. Ja mēs kaut ko solām skolotājiem, tad arī pildām. Ja nesolām, tad nesolam nemaz. Protams, ir arī daļēja taisnība Bērziņa kungam, ka šis formulējums ir ļoti stiepjams jēdziens - izskatīt iespēju. Taču es domāju, ka labāk ir iespēju izskatīt, nekā to izslēgt vispār.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tik tiešām ir jāpasaka paldies Gundaram Bērziņam, manam draugam, ka viņš pateica patiesību. Kāds tad būs tas 2000.gada budžets? Nožēlojams, nabadzīgs un neizpildāms. Bērziņa kungs norādīja, ka 41 miljons ir procenti, kas jāmaksā par parādu. Premjers to summu pacēla līdz 50 miljoniem. Deviņi miljoni ir starpība. Kas tur atliks skolotājiem? Nekas neatliks. Tā ir viena lieta.

Otra. Parādīsies neparedzēti izdevumi, un, es domāju, martā vai aprīlī mums nāksies atkal pārskatīt mūsu budžetu. Tāpēc nevajag solīt to, ko nevar izdarīt, un nevajag pedagogiem teikt, ka viņiem būs kaut kas iedots! Nezin kurā gadā būs iedots. Tik tiešām tas tā ir, spriežot pēc memoranda, kas tika nosūtīts Starptautiskajam valūtas fondam. Tur ir uzrādīts, ka algas tiek iesaldētas un ka iegūtie budžeta līdzekļi tik tiešām tiek novirzīti pavisam citām vajadzībām.

Tāpēc aicinu: varbūt tik tiešām nevajag to solījumu te ierakstīt iekšā, lai mēs vismaz netraumētu cilvēkus un lai viņi nedomātu, ka tiks kaut kā viņiem palīdzēts!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie klātesošie! Cienījamais iespējamais izglītības ministr, Bērziņa kungs! Es saprotu, ka jūs esat visā pilnībā izpildījis savu uzdevumu - skolotājus līdz nāvei pārbiedēt ar savu kandidatūru.

Es tomēr gribētu pateikt, kas ir būtisks šajā ierakstā. Te jau ir ne tikai naudas solījums. Te ir arī uzdevums. Man liekas, ka tas ir būtiski, ka šeit parādās varbūt pirmo reizi ierakstīts būtisks uzdevums akceptēt izglītības sistēmas reformu pasākumu plānu. Tas ir ļoti būtiski. Es uzskatu, ka tāpat mums būs jāmeklē divpusējs kompromiss. Divpusējs kompromiss ir tikai tāds, ka no vienas puses, tas ir, no valdības puses, ir zināmas finansiālas saistības (ar iespējamu finansiālu pakāpeniskumu), bet, no otras puses, tas ir, no pedagogu puses, - izpratne par to, ka izglītības sistēma ir jāreformē. Šis formulējums faktiski dod pamatu šādām divpusējām sarunām un šādam divpusējam kompromisam. Tāpēc es uzskatu par nepieciešamu to šeit atbalstīt. Un jaunajam ministram, neatkarīgi no tā, kurš tas būs, kaut vai tas būtu Gundars Bērziņš, vajadzēs domāt ne tikai par to, kā biedēt skolotājus, bet arī strādāt pie attiecīgā izglītības sistēmas reformu plāna, kas mums šodien ir tik ļoti nepieciešams.

Sēds vadītājs. Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Katrs aizejošais gads cilvēkiem vieš jaunas cerības, ka nākamais būs labāks. Vieš cerības, ka Saeimā izbeigsies neauglīgie strīdi un ka to vietā valdība beidzot sāks strādāt, lai tautas dzīves līmenis būtu labāks, lai dzīves līmenis sāktu virzīties uz augšu. Domāju, ka smaga ir viņu vilšanās šodien, klausoties sēdē notiekošajās debatēs un nākamā gada budžeta apspriešanā. Kāda gan var būt gan cerība uz lielāku materiālo labklājību, ja valdība nespēj izpildīt iepriekš pieņemto likumu, atrisināt pat izglītības darbinieku algu paaugstināšanas jautājumu, kaut gan izglītības nozare skar visas tautas likteni nākotnē? Tas ir rakstīts visās programmās. Smieklīgi ir klausīties argumentos par līdzekļu trūkumu skolotāju algu paaugstināšanai, ja tajā pašā laikā valstī pastāv milzum daudz padomju, aģentūru, departamentu, kuru darba rezultāts nav jūtams. Astoņos gados ir veikta daudzu jo daudzu uzņēmumu privatizācija. Iegūto naudu nejūt nedz tautsaimniecības attīstībā, nedz arī kaut kur citur. Kāpēc netiek atklāti atspoguļots, kā iegūtie naudas līdzekļi tiek novirzīti? Tikai baumas klejo, ka Privatizācijas aģentūras uzturēšana izmaksā dārgāk nekā privatizācijas procesā iegūtie līdzekļi. Kā var saprast to, ka ātri tiek garantēti 2 miljoni noklausīšanās iekārtu iegādei un ka Ministru kabinets, pārkāpjot Enerģētikas likumu, aplaimo SIA “Window” ar dubultu tarifu, kas šai uzņēmējsabiedrībai nesīs miljonus - valdības uzdāvinātu peļņu uz veselu gadu?

Sēdes vadītājs. Laiks.

J.Stalidzāne. Tāpēc es uzskatu: ja mēs varam atļauties dažādas šādas lietas, tad skolotāji ir pelnījuši, lai mēs atbalstītu 32.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Man ir liels lūgums Ministru kabinetam turpmāk visos likumos ielikt šādu skaistu normu: ja likums tiks pildīts vēl labāk, nekā mēs cerējām un gribējām, tad mēs tomēr izskatīsim iespējas atbalstīt arī tālāku attīstību. Protams, par šādu deklaratīvu normu, es domāju, mēs tūlīt nobalsosim gandrīz vai vienbalsīgi. Ko tas dos? Gundars Bērziņš godīgi pateica: neko, izņemot dialoga iespējas, lai vēlreiz piemānītu skolotājus. Un tāpēc es aicinu pozīciju un opozīciju - nobalsosim “par”! Vismaz viena skaista norma būs visā Budžeta likumā!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! No vienas puses, gribas piekrist Gundaram Bērziņam, jo arī viņš laikam ir sapratis, ka pedagogiem saņemt algu un parakstīties divos algu sarakstos - tas tā kā būtu par daudz, ja vēl būtu trešais. Un arī grāmatvežiem taisīt divas atskaites divām ministrijām būtu ne pārāk labi, ja būtu jātaisa vēl trešā. Kā politiķim es Gundaram Bērziņam gribētu ieteikt - tomēr neaizcērtiet durvis, pa kurām vēl būs jāstaigā, vienalga, vai jūs būsiet ministrs vai nebūsiet.

Sēdes vadītājs. Jānis Gaigals.

J.Gaigals (frakcija “Latvijas ceļš”).

Cienījamie kolēģi! Mani tiešām pārsteidza, ka Gundars Bērziņš pēkšņi pauda viedokli, kas ir pretējs Ministru kabineta viedoklim. Jo mums bija visu laiku tāds priekšstats, ka tiek aizstāvēts Ministru kabinets un rūpīgi izvērtēti visi priekšlikumi un ka tiek aizstāvēts attiecīgais viedoklis. Šai likuma normai, kā jau to atzina, nav juridiska spēka, jo tās ir pēc būtības zināmas valdības saistības, ka šis jautājums tiešām tiks izskatīts. Pavasarī vai agrā vasarā… Es ļoti ceru, ka ekonomika uzlabosies un ka tiešām būs finanses skolotāju algu palielinājumam. Es pieļauju, ka tā būtu iespēja tiešām panākt lielāko algu pielikumu pēdējos gados. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nebūs, nebūs!”) Jo mums ir jāatceras arī tas, ka 1999.gada bāzē papildus bija 6,8 miljoni skolotāju algām, tas ir, attiecībā pret 1998.gadu. Pašreiz ir 6,44, jo 1,8 ir augstskolām. Tā ka tā ir vienīgā reālā iespēja tiešām panākt, lai no 1.septembra skolotāji saņemtu būtisku darba samaksas pielikumu. Man tiešām žēl, ka neizdevās ar skolotājiem kompromisu panākt jau tagad, un man ir tiešām žēl, ka izglītība pagaidām nav līdzvērtīga prioritāte aizsardzībai. Tas vienkārši būtu korekti, ja šāgada budžetā izglītībai un aizsardzībai būtu vienādas prioritātes arī fiskāli.

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tiešām ir ļoti reāla iespēja, ka 1999.gada budžeta ienākumu prognozes var tikt pārpildītas, un tādēļ šis solījums var būt ne tikai populistisks, bet arī patiess. Bet varbūt tiešām daži deputāti grib maldināt ne tikai skolotājus, bet arī citus deputātus, kā to izdarīja, starp citu, Ministru kabinets, iesniedzot priekšlikumu garantijas izsniegšanai VITA, kaut gan īstenībā tam nolūkam ir paredzēti pavisam citi līdzekļi.

Es gribētu teikt to pašu arī par budžeta deficītu. Nevajag maldināt mūs! Budžeta deficīts nav 2%, tas ir daudz lielāks. Pirmkārt, uz pagājušā gada budžeta deficīta rēķina tas tiek “pieaudzēts” un, otrkārt, uz tā rēķina, ka netiek parādīti izdevumi no privatizācijas līdzekļiem. Un, treškārt, ir šī garantija, kas izsniegta VITA, un izsniegto garantiju, protams, attiecinās uz citām valdībām nākamajos gados.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā es saprotu, tas ir arī izglītības un zinātnes ministres iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dzintars Rasnačs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Vai tad jūs neredzat, ka tas viss ir viena liela skaista spēle? Ministre atkāpās, valdība sola, komisija negrib dot. Šajā priekšlikumā, valdības atbalstītajā priekšlikumā, ko valdība ierosina, valdība turpina to pašu politiku, kāda ir bijusi līdz šim, tas ir, skolotājiem dod to, kas ir palicis pāri, - vai nu tās būtu drupačas, vai sēnalas, vai vienalga kas, šajā gadījumā paliks pāri budžeta piepildījums, un tad to varēs arī dot. Protams, labi, ka Gundars Bērziņš pauda savu viedokli šajā jautājumā. Es domāju, viņš varētu būt vislabākais izglītības un zinātnes ministrs Latvijas jauno laiku vēsturē. Jo, es atceros, savulaik arī Tieslietu ministriju likvidēja Egils Levits, un izdevās tikt vaļā no tādiem kadriem, kuri tur sēdēja un varbūt strādāja pārāk maz, jo darba likumdošana mums ir tāda, kas cilvēkus aizstāv gan vietā, gan varbūt nevietā. Tā ka es atbalstu gan to, ka par ministru varētu būt Gundars Bērziņš, gan arī komisijas viedokli, ka nevajag skolotājus tracināt, nevajag skolotājus tracināt ar tukšiem solījumiem. Uztaisiet programmu, reformas programmu, uztaisiet šo programmu sadarbībā ar skolotājiem un tad dodiet naudu, kad būs grozījumi budžetā!

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš.

I.Kalniņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Mīļie cilvēki! Ministru kabinets savu viedokli šajā jautājumā ir paudis, iesniedzot priekšlikumu attiecībā uz budžetu. Žurnālisti šo faktu izsludinās pa visu valsti, un Ministru kabinets sev vēlamo rezultātu būs sasniedzis (Starpsauciens: “Tieši tā!”), bet tam nav nekāda sakara ar Budžeta likumu. Šis pants būtu daudzmaz korekts, ja tas būtu par otru daļu: ja būs papildu ienākumi, tad mēs tos tērēsim tā un tā, bet, ja nebūs papildu ienākumu, tad mēs darīsim tā un tā.

Tad mēs varētu balsot.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pateikt pavisam skaidri: pašreiz Panteļējeva kungs piedāvāja valdības partijām uzņemties zināmas morālās saistības. Šīs morālās saistības nonāk pretrunā ar ekonomisko memorandu, kurš noslēgts ar Starptautisko valūtas fondu un kura prasības pildīt uzņēmusies ir valdība. Es domāju, ka šajā gadījumā šī izšķiršanās ir vajadzīga skolotājiem, lai zinātu, kuru tad galu galā ir maldinājušas valdības partijas un Ministru kabinets maldinājis - vai tie ir mūsu skolotāji vai Starptautiskais valūtas fonds. Tikai tādēļ ir nepieciešams šis balsojums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ir, godīgi sakot, ļoti žēl, ka šo diskusiju nedzird radioklausītāji, jo radio it kā netranslējot mūsu sēdi. Man liekas, ka šobrīd tauta ir saņēmusi lielu, lielu Ziemassvētku dāvanu - valdības koalīcijas deputātus, kuri godīgi saka: mūsu valdība blēdās. Nu tad nobalsosim “par”, lai blēdās!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es varētu piekrist Andreja Panteļējeva teiktajam, tā viņam tiešām bija normāla doma par šo punktu. Taču kā par brīnumu es šoreiz piekrītu Gundaram Bērziņam. (Urā!) Pilnīgi pareizi, Gundar Bērziņ, šis priekšlikums izskan apmēram tā: būtu tantei riteņi, būtu tramvajs. Tas varētu būt apmēram tā. Taču es nedomāju, ka jūs esat dabūjis ar rabarberiem pa galvu un tāpēc tik nopietni runājat. Es domāju, ka iespējams, ka tad, ja būs nauda, valdība to arī pildīs. Jo šī ir tikai deklaratīva norma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs skatījām savā frakcijas sēdē šo priekšlikumu un nospriedām, ka esam pret skolotāju finansēšanu pēc pārpalikuma principa, skolotājiem jādod reāla nauda. Un 107.priekšlikumā tas ir izdarīts, tas ir atbalstīts. Taču nevajag bārstīties ar solījumiem! Un tādēļ es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Un vēl es gribētu piemetināt vienu lietu. Es novēroju šodien plenārsēdē: ja ir priekšlikums par lielākām naudas summām, debašu ir mazāk, bet, jo populistiskāks ir priekšlikums, jo vairāk laika aiziet debatēm.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai Aija Poča runās komisijas vārdā?

A.Poča. Jā, es tiešām runāšu komisijas vārdā, es nerunāšu savā vārdā. Noklausījusies debates par šo jautājumu, es secinu, ka no visa debatēs teiktā man vislabāk patika viena lieta, kuru teica Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšsēdētājs Baldzēna kungs. Viņš teica, ka Starptautiskais valūtas fonds mums ir norādījis: ja mums būs lielāks budžeta deficīts, mums būs jāiesaldē algas, lai varētu segt budžeta deficītu. Baldzēna kungs, kur jūs bijāt, kādēļ jūs tik vēlu aizstāvējāt budžeta deficīta “pieaudzēšanu”, kā tas bija ieteikts deputāta Kalniņa priekšlikumos? Taču nu tas jau attiecas uz mazliet novecojušu tēmu. Šobrīd es, protams, varu izteikt komisijas viedokli - neatbalstīt 32.priekšlikumu, neskatoties uz to, ka es kā deputāte aicināju to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. - Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 4, atturas - 35. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. 34. - Ministru kabineta priekšlikums, kas skar Operas parāda jautājuma risināšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča. 35. - deputātes Počas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Līdz ar to, cienījamie deputāti, mūsu darbs ir pabeigts. Lūdzu sagatavoties izšķirošajam balsojumam par Latvijas valstī pirmo nākamās tūkstošgades budžetu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2000.gadam” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 31, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

A.Poča. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā saku paldies visiem deputātiem.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Jānis Leja, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paldies. Sēde ir slēgta. Tiekamies rīt pulksten 9.00.

Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura

Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova

Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone

(1066., 1066-a, 1066-b, 1066-c, 1311. dok.) - 1.lpp.

Ziņo - dep. A.Poča - 1.lpp.

Debates - dep. J.Pliners (45.priekšlikums) - 4.lpp.

- dep. I.Burvis - 5.lpp.

- dep. E.Baldzēns (46.priekšlikums) - 6.lpp.

- dep. J.Pliners (49.priekšlikums) - 9.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 9.lpp.

- dep. I.Burvis - 11.lpp.

- dep. L.Bojārs (54.priekšlikums) - 13.lpp.

- dep. I.Ūdre (56.priekšlikums) - 14.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (60.priekšlikums) - 16.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 18.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 19.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 20.lpp.

- dep. E.Baldzēns (61.priekšlikums) - 22.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 24.lpp.

- dep. V.Lāzo - 24.lpp.

- dep. I.Burvis - 25.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 25.lpp.

- dep. L.Bojārs (65.priekšlikums) - 28.lpp.

- dep. I.Burvis (66.priekšlikums) - 29.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 30.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 31.lpp.

Debašu turpinājums - dep. B.Cilevičs (83.priekšlikums) - 36.lpp.

- dep. J.Pliners (89.priekšlikums) - 38.lpp.

Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 39.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 39.lpp.

Paziņojumi - dep. J.Sinka - 40.lpp.

- dep. K.Lībane - 40.lpp.

- dep. Dz.Ābiķis - 40.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 40.lpp.

Debašu turpinājums - dep. L.Bojārs (90.priekšlikums) - 41.lpp.

- dep. I.Burvis - 42.lpp.

- dep. I.Ūdre - 42.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 43.lpp.

- dep. I.Burvis - 43.lpp.

- dep. L.Bojārs - 44.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 44.lpp.

- dep. I.Ūdre - 45.lpp.

- dep. I.Burvis (91.priekšlikums) - 45.lpp.

- dep. L.Bojārs - 46.lpp.

- dep. J.Dobelis - 47.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 47.lpp.

- dep. I.Burvis - 48.lpp.

- dep. O.Grīgs (92.priekšlikums) - 49.lpp.

- dep. I.Burvis - 50.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 51.lpp.

- dep. I.Burvis - 52.lpp.

- dep. O.Grīgs - 53.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 53.lpp.

- dep. I.Burvis (93.priekšlikums) - 54.lpp.

- dep. L.Bojārs - 54.lpp.

- dep. P.Tabūns - 55.lpp.

- dep. J.Dobelis - 56.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks - 56.lpp. - dep. E.Baldzēns - 57.lpp.

- dep. L.Bojārs - 58.lpp.

- aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis - 59.lpp.

- dep. I.Burvis - 60.lpp.

- dep. A.Tiesnesis - 60.lpp.

- dep. L.Bojārs (94.priekšlikums) - 61.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 62.lpp.

- dep. I.Burvis - 63.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 63.lpp.

- dep. L.Bojārs (95.priekšlikums) - 64.lpp.

- dep. L.Bojārs (96.priekšlikums) - 65.lpp.

- dep. I.Burvis - 66.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 67.lpp.

- dep. I.Burvis - 67.lpp.

- dep. L.Bojārs - 67.lpp.

- dep. A.Kiršteins - 68.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 68.lpp.

- dep. I.Burvis - 69.lpp.

Priekšlikumi - dep. O.Grīgs - 70.lpp.

- dep. I.Burvis - 70.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Ūdre (100.priekšlikums) - 72.lpp.

- dep. L.Bojārs (102.priekšlikums) - 73.lpp.

- dep. J.Pliners (106.priekšlikums) - 74.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 75.lpp.

- dep. L.Bojārs - 76.lpp.

- dep. V.Lāzo - 76.lpp.

- dep. I.Burvis (109.priekšikums) - 78.lpp.

- dep. I.Burvis (110.priekšlikums) - 79.lpp.

- dep. I.Burvis (113.priekšlikums) - 80.lpp.

- dep. I.Burvis (115.riekšlikums) - 81.lpp.

- dep. I.Ūdre (123.priekšlikums) - 83.lpp.

Paziņojumi - dep. Dz.Ābiķis - 84.lpp.

- dep. L.Muciņš - 84.lpp.

- dep.J.Sinka - 84.lpp.

Debašu turpinājums - dep. O.Grīgs (135.priekšlikums) - 88.lpp.

- dep. J.Stalidzāne (138.priekšlikums) - 89.lpp.

- dep. J.Ādamsons (139.priekšlikums) - 91.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 92.lpp.

- dep. I.Burvis - 92.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 93.lpp.

- dep. L.Bojārs - 94.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 95.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 96.lpp.

- dep. L.Bojārs - 96.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 97.lpp.

- dep. I.Burvis - 97.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 98.lpp.

- dep. A.Panteļējevs (140.priekšlikums) - 98.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 99.lpp.

- iekšlietu ministrs M.Segliņš - 100.lpp.

- dep. O.Grīgs - 100.lpp.

- dep. L.Bojārs - 101.lpp.

- dep. A.Poča (158.priekšlikums) - 106.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 106.lpp.

- dep. I.Burvis (177.priekšlikums) - 110.lpp.

- dep. V.Lāzo (204.priekšlikums) - 116.lpp.

- dep. I.Burvis (218.priekšlikums) - 119.lpp.

- dep. O.Grīgs (263.priekšlikums) - 127.lpp.

- dep. J.Dobelis - 128.lpp.

- dep. I.Burvis - 129.lpp.

- dep. L.Bojārs - 130.lpp.

- dep. O.Zvejsalnieks (265.priekšlikums) - 131.lpp.

- dep. I.Burvis (268.priekšlikums) - 132.lpp.

- dep. I.Ūdre - 133.lpp.

- dep. L.Bojārs - 134.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 134.lpp.

Paziņojums - dep. R.Ražuks - 135.lpp.

Debašu turpinājums - dep. A.Panteļējevs - 135.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 136.lpp.

- dep. I.Burvis - 136.lpp.

- dep. L.Bojārs - 137.lpp.

- dep. J.Ādamsons - 137.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 138.lpp.

- dep. A.Bērziņš (273.priekšlikums) - 139.lpp.

- dep. I.Burvis - 140.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 140.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 141.lpp.

- dep. L.Bojārs - 142.lpp.

- izglītības un zinātnes ministre S.Golde - 143.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 143.lpp.

- dep. I.Burvis - 143.lpp.

- dep. A.Bērziņš - 144.lpp.

- dep. I.Burvis (279.priekšlikums) - 146.lpp.

- dep. L.Bojārs (280.priekšlikums) - 147.lpp.

- dep. I.Burvis - 148.lpp.

- dep. J.Gaigals (292.priekšlikums) - 150.lpp.

- dep. L.Bojārs (355.priekšlikums) - 162.lpp.

- dep. I.Burvis (357.priekšlikums) - 164.lpp.

- dep. I.Burvis (363.priekšlikums) - 166.lpp.

- ekonomikas ministrs V.Makarovs - 167.lpp.

- dep. A.Kalniņš (394.priekšlikums) - 171.lpp.

- Ministru prezidents A.Šķēle - 172.lpp.

- dep. I.Burvis - 172.lpp.

- dep. L.Bojārs - 173.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 174.lpp.

- Ministru prezidents A.Šķēle - 175.lpp.

Debašu turpinājums - dep. I.Burvis (395.priekšlikums) - 175.lpp.

- dep. A.Poča - 176.lpp.

- dep. A.Kalniņš - 177.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 177.lpp.

- dep. I.Godmanis - 178.lpp.

- dep. A.Kalniņš (397.priekšlikums) - 180.lpp.

- dep. I.Burvis (398.priekšlikums) - 181.lpp.

- dep. I.Ūdre (414.priekšlikums) - 184.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (416.priekšlikums) - 185.lpp. - dep. P.Salkazanovs (419.priekšlikums) - 187.lpp.

Debašu turpinājums - dep. P.Salkazanovs (2.priekšlikums) - 190.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (4.priekšlikums) - 192.lpp.

- dep. A.Požarnovs (8.priekšlikums) - 194.lpp.

- dep. P.Salkazanovs (26.priekļsikums) - 198.lpp.

- dep. A.Poča (32.priekšlikums) - 199.lpp.

- dep. G.Bērziņš - 199.lpp.

- izglītības un zinātnes ministre S.Golde - 200.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 201.lpp.

- dep. L.Bojārs - 201.lpp.

- dep. A.Panteļējevs - 202.lpp.

- dep. J.Stalidzāne - 203.lpp.

- dep. I.Burvis - 204.lpp.

- dep. P.Salkazanovs - 204.lpp.

- dep. J.Gaigals - 205.lpp.

- dep. I.Ūdre - 205.lpp.

- dep. Dz.Rasnačs - 206.lpp.

- dep. I.Kalniņš - 207.lpp.

- dep. E.Baldzēns - 207.lpp.

- dep. I.Burvis - 207.lpp.

- dep. O.Grīgs - 208.lpp.

- dep. A.Požarnovs - 208.lpp.

Nolasa - Saeimas sekretāres

biedrs A.Bartaševičs - 210.lpp.