Tikšanās un vizītes

21.jūnijā (21.06.2004.)
       Pirmdien, 21.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Irānas Islama Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mahmudu Baijatu (Mahmoud Bayat), kurš bija ieradies atvadu vizītē.       Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis - to paplašināšanai ir liels potenciāls. Lai gan abas valstis šķir būtisks ģeogrāfiskais attālums, Latvijas un Irānas parlamentārie kontakti varētu intensificēties parlamentu komisiju un sadarbības grupu līmenī; Irānas parlamentā šāda grupa jau izveidota un darbojas. Irānas vēstnieks Latvijā M.Baijats arī ielūdza Saeimas priekšsēdētāju un deputātus oficiālā vizītē apmeklēt Irānu.       Solis divpusējo attiecību paplašināšanā arī būtu darbs pie līgumtiesiskās bāzes izveides; tas, kā atzina abas puses, veicinātu arī ekonomisko un biznesa sakaru attīstību. Kā perspektīvas sadarbības nozares tika minēta farmācijas ražotne un naftas un tās produktu eksports.       Tikšanās gaitā tās dalībnieki vairākkārt akcentēja, ka atšķirīgais kultūras un pasaules redzējums nekādā ziņā nav šķērslis labu attiecību veidošanai un attīstībai, jo tikai nepastarpināti iespējams vienam otru labāk iepazīt un izprast. Tāpēc abas puses būtu ieinteresētas sadarboties kultūras sakaru paplašināšanā, kā arī zinātnisku projektu īstenošanā.       Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Irākas vēstniekam Latvijā uzdāvināja piemiņas medaļu ar mūsu parlamenta attēlu. 
15.jūnijā (15.06.2004.)
       Otrdien, 15.jūnijā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisiju deputāti Liene Liepiņa, Oskars Kastēns un Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.        Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus paplašinātās Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts atzinīgi novērtēja Vācijas atbalstu Latvijas virzībā uz integrāciju ES un uzvēra, ka tieši Vācija bijusi tā, kas “vienmēr virzījusi ES paplašināšanu iespējami ātri”.         Saksijas federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas deputāti interesējās, kāda šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā, kādas tās attīstības perspektīvas un kā tiks izmantoti ES strukturālie fondi. G.Krasts pastāstīja, ka šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis aptuveni 9%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem ES dalībvalstīs. Viņš arī raksturoja ekonomisko situāciju 90-to gadu sākumā, tostarp PSRS plaši izvērsto smagās rūpniecības dominanti, kas Latvijā pāreju uz tirgus ekonomiku radīja sarežģītāku nekā citās Austrumeiropas valstīs un ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija šobrīd ir viena no nabadzīgākajām jaunajām ES dalībvalstīm. G.Krasts arī pauda pārliecību, ka dalība ES dos iespējas Latvijas tautsaimniecībai attīstīties sabalansēti un nodrošinās investīciju piesaisti. Savukārt Ārlietu un Eiropas lietu komisiju deputāts O.Kastēns raksturoja prioritāros virzienus, kuros tiks izmantoti ES strukturālie fondi, proti, infrastruktūras attīstībai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un darbaspēka kvalifikācijas celšanai.        Puses sprieda arī par sociālo situāciju Latvijā, tostarp dzimumu līdztiesību, visvājāk aizsargātās sociālās grupas - pensionāru - nodrošinājumu un mazākumtautību stāvokli. Raksturojot aktualitātes minētajos jautājumos, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks uzsvēra, ka pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO pieauguši naturalizācijas tempi. Viņš arī pauda pārliecību, ka liela daļa nepilsoņu izdarīs “izvēli par labu valstij, kurā viņi dzīvo”.         Saeimas un Landtāga deputāti pārrunāja nedēļas nogalē notikušo Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus un pauda nožēlu, ka tajās vēlētāju aktivitāte bijusi zema. Parlamentārieši arī apmainījās viedokļiem, kāpēc radies šāds iznākums. Vācijas kolēģi atzina, ka viņuprāt pārāk maz skaidrotas ES galvenās vērtības - brīvība, demokrātija un drošība. Ģ.V.Kristovskis vērtēja, ka vecās ES dalībvalstis skārusi eiro ieviešana, palielinājušies maksājumi, kas atstājuši iespaidu uz donorvalstīm, bet jaunajās ES dalībvalstīs iedzīvotāji vēl nav izpratuši ES nozīmi. Savukārt G.Krasts akcentēja, ka Latvijā aktivitāti ietekmējis straujais cenu kāpums pēc iestāšanās ES un vēlētāju piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim.
10.-14.jūnijā (14.06.2004.)
         No 10. līdz 14.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja, Starpparlamentu savienības (SPS) Latvijas nacionālās grupas vadītāja Ingrīda Ūdre uzturas vizītē Sanpaulo, Brazīlijā.         Sanpaulo notiek SPS un Brazīlijas parlamenta rīkotā parlamentāriešu tikšanās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD XI) ietvaros. Konferencē piedalās 43 valstu deputāti, kuru mērķis ir izstrādāt rekomendācijas valdību pārstāvjiem par konferencē izskatītajiem jautājumiem: attīstības stratēģijas globalizācija pasaules ekonomikā; attīstības iespējas un konkurētspējas starptautiskajā tirgū veicināšana; starptautiskās tirdzniecības un līgumtiesiskās bāzes izmantošana attīstības valstu interesēs. Parlamentārieši izstrādāja pasākumu kopumu, lai gan nacionālā, gan arī starptautiskā līmenī sekotu līdzi konferencē pieņemto lēmumu izpildei.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre bija galvenā ziņotāja par pirmo tēmu un diskusijas vadītāja. Viņa dalījās pieredzē par Latvijas ekonomisko attīstību un integrāciju Eiropas Savienībā. Runājot par ekonomikas globalizācijas procesu, I.Ūdre uzsvēra uz zināšanām balstītas ekonomikas konkurētspēju un nozīmi.        I.Ūdre tikās ar UNCTAD ģenerālsekretāru Rubenu Rikupero (Rubens Ricupero). Tikšanās ietvaros tika runāts par reģionalizācijas un intelektuālā ieguldījuma ražošanā un tirdzniecībā nozīmi. Kā pozitīvās attīstības piemēru R.Rikupero minēja Brazīliju, kuras galvenā eksportprece pirms piecdesmit gadiem bija kafija, taču pašreiz Brazīlija eksportē preces ar augstu pievienoto vērtību, pat lidmašīnas.        Parlamentāriešu tikšanās ietvaros I.Ūdre tikās ar Jamaikas deputātiem, ar kuriem pārrunāja ekonomiskās attīstības un sadarbības iespējas, akcentējot tūrisma jomu, bet ar Krievijas deputātiem sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar Kioto protokolu. Ar Jordānijas deputātiem I.Ūdre pārrunāja sabiedrības attīstības un ekonomikas ciešo mijiedarbību un “lielās politikas” ietekmi uz arābu pasaules ekonomiku.         Latvijas delegācija tikās arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Nova Odesas pilsētā, kurā no 45 tūkstošiem iedzīvotāju 20% ir latvieši. Notika tikšanās arī ar pilsētas mēra vietnieku un kultūras sekretāri. Mūsu delegācijas pārstāvji saņēma uzaicinājumu piedalīties Nova Odesas 100 gadu jubilejas svinībās, kas notiks 2005.gadā. Tika pārrunāti jautājumi par Rīgas un Nova Odesas sadarbības iespējām sadraudzības pilsētu statusā, kā arī kultūras un izglītības jomās. Pārsteidzoša bija Nova Odesas jauniešu interese par iespējām iegūt Latvijas pilsonību, apgūt latviešu valodu, kā arī aktivizēt tūrisma un tirdzniecības attīstību.         Vizītes noslēgumā pirmdien, 14.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājai paredzēta tikšanās ar Brazīlijas parlamenta deputātiem.
10.-11.jūnijā (10.06.2004.)
     Š.g. 10. un 11.jūnijā vizītē Latvijā uzturēsies Vācijas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Folkers Rīe (Volker Rühe).     Šodien, 10.jūnijā, plkst.12.30 Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs ieradīsies Rīgā. Pēc tam F.Rīe tiksies ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Arti Pabriku.     Sarunas laikā puses pārrunās parlamentārās sadarbības veicināšanas iespējas starp Latvijas Saeimu un Vācijas Bundestāgu, kā arī citus divpusējos jautājamus. Eiropas Savienības (ES) kontekstā puses apmainīsies ar viedokļiem par ES nākotnes perspektīvām, ES Konstitūcijas projektu un jauno kaimiņpolitiku, tai skaitā attiecību ar Krieviju un Baltkrieviju veidošanu. Sarunas ietvaros arī tiks apspriestas dažādas šā brīža politiskās aktualitātes - Irākas atjaunošanas process, Tuvo Austrumu jautājums un citi.     Rīt, 11.jūnijā, F.Rīe tiksies ar Ministru prezidentu Induli Emsi un ārlietu ministru Rihardu Pīku, kā arī apskatīs Saeimas namu un dosies ekskursijā pa Vecrīgu.
9.jūnijā (09.06.2004.)
      Trešdien, 9.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.      Tikšanās ietvaros tika pārrunātas divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas.      Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis uzsvēra, ka Latvijas un Vācijas attiecības vērtējamas kā sekmīgas, un pauda cerību, ka turpmāk tās padziļināsies ne tikai abu valstu parlamentu līmenī, bet arī saimnieciskajā sektorā, kā arī kultūras, sporta un tūrisma jomā.      Savukārt Vācijas delegācijas pārstāvji informēja par vizītes norisi Latvijā, akcentējot tikšanos ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuras laikā pārrunāti konkrēti jautājumi, kas skar lauku reģionu attīstību un tūrisma veicināšanu. Vācijas delegācijas vadītāja norādīja, ka tūristi būtu ieinteresēti apmeklēt uzreiz visas trīs Baltijas valstis, nevis doties uz katru no tām atsevišķi. Īpaši Vācijas pārstāvji uzsvēra lauku tūrisma attīstības iespējas.      Tikšanās gaitā viesi interesējās arī par mūsu parlamenta darba organizāciju un deputātu darbu komisijās.      Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viesi norādīja, ka Rīgas ielās maz izmantota vides reklāma, kas liecinātu par gaidāmo notikumu. 
8.jūnijā (08.06.2004.)
      Otrdien, 8.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju, kas uzturas Latvijā oficiālā vizītē.      Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtējamas kā labas un lietišķas, tomēr joprojām pastāv iespējas tās intensificēt un padziļināt.       Abu valstu parlamentu vadītāju tikšanās notiek vēsturiskā brīdī - Latvija un Bulgārija kļuvušas par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, savukārt mūsu valsts iestājusies arī Eiropas Savienībā un šīs nedēļas beigās pirmo reizi piedalīsies Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Saeimas priekšsēdētāja arī izteica atbalstu Bulgārijas virzībai uz integrāciju ES, un O.Gerdjikovs pauda pārliecību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par šīs organizācijas dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. Savukārt Latvijas puse pauda gatavību dalīties eirointegrācijas pieredzē, kas iegūta, veicot likumdošanas saskaņošanas darbu un īstenojot reformas.      Runājot par divpusējo attiecību paplašināšanu, tika akcentēta iespēja tās intensificēt gan Saeimas un Nacionālās sapulces komisiju, gan arī parlamentu sadarbības grupu līmenī.       Viesi atzinīgi novērtēja Latvijas goda konsula Sofijā darbību, kā arī izteicās par iespēju atvērt savas valsts rezidējošo vēstniecību kādā no Baltijas valstīm. “Šajā ziņā Latvijai ir būtiskas priekšrocības, jo gandrīz 43 procenti mūsu preču, kas tiek eksportētas uz Baltiju, nonāk jūsu valstī,” teica Bulgārijas parlamenta vadītājs. Tādējādi, skarot ekonomisko attiecību attīstības perspektīvas, sarunas dalībnieki atzina, ka nepieciešams pilnveidot līgumtiesisko bāzi, paplašināt tirdzniecības apjomus, kā arī izmantot ostu un dzelzceļa tīkla pakalpojumus.     Bulgārijas parlamenta vadītājs arī informēja par jautājumu, kas skar sešu Bulgārijas mediķu likteni - viņi tiek apsūdzēti vairāk nekā četrsimt bērnu inficēšanā ar AIDS izraisošu vīrusu pirms vairākiem gadiem kādā no Lībijas slimnīcām, un Lībijas tiesa viņiem piespriedusi nāvessodu. O.Gerdjikovs uzsvēra, ka mediķi nav vainīgi un to apstiprinājuši arī eksperti - inficēšanās notikusi vēl pirms mediķu ierašanās Lībijā, un tajā vainojama nepietiekama instrumentu sterilizācija.      Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Ognianu Gerdjikovu un viņa vadīto delegāciju.     Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības vērtēja kā stabilas un atzinīgi novērtēja Bulgārijas paveikto ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus paužot atbalstu Bulgārijas ārpolitiskā mērķa - integrācijai ES - īstenošanai.     Savukārt Bulgārijas parlamenta vadītājs izteica cerību, ka Bulgārijai izdosies kļūt par ES dalībvalsti jau 2007.gada sākumā. “Esam apmierināti ar pašreizējo sarunu norises gaitu, jo atlikušas vairs tikai divas sarunu sadaļas - konkurence un vispārīgie jautājumi, kuras plānojam slēgt vēl Īrijas prezidentūras laikā,” informēja O.Gerdjikovs. Viņš norādīja, ka jau paveiktais uzskatāms par milzu panākumu, tomēr tas nenozīmē, kas viss ir atrisināts - iestāšanās ES uzliks daudz jaunu pienākumu, kurus būs nepieciešams realizēt.     Sāpīgs iekšpolitisks jautājums Bulgārijai ir Kozlodujas atomelektrostacijas slēgšana - vienošanās ar Eiropas Komisiju paredz, ka līdz 2006.gadam jāslēdz 3. un 4.atomelektrostacijas reaktors. “Bulgārijas parlaments neatbalsta stacijas slēgšanu līdz laikam, kamēr kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti, jo arī eksperti apliecina, ka atlikušie reaktori neapdraud kontinenta drošību. Pie tam - enerģija ir viena no mūsu galvenajām eksportprecēm,” stāstīja Bulgārijas parlamenta vadītājs, piebilstot, ka reaktoru slēgšana būtiski iedragātu valsts ekonomiku.     G.Krasts, paužot savu viedokli par šo jautājumu, norādīja, ka būtu vērtīgi iepazīt Lietuvas pieredzi, jo arī tai tika izvirzīta prasība par Ignalinas AES slēgšanu. Ievērojamās kompensācijas, ko valsts saņemtu šādā gadījumā, varētu tikt novirzītas citu enerģijas veidu ražošanā vai drošas stacijas celtniecībai.     Tikšanās ietvaros tika runāts arī par Saeimas Eiropas lietu komisijas un Nacionālās sapulces Eiropas integrācijas komisijas darbu likumdošanas saskaņošanā ar ES normām, kā arī sadarbību ar valdību konkrētu pozīciju apstiprināšanā.     Otrdien, 8.jūnijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Bundestāga Vācijas un Baltijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar paveikto tautsaimniecības jomā pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas un turpmākās attīstības perspektīvas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij.      Saeimas un Bundestāga deputāti sprieda par investīciju būtisko lomu tautsaimniecības attīstības nodrošināšanā. Viesus interesēja transporta, tūrisma, energoresursu un vides infrastruktūras jomas, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes iespējas Latvijas lauku reģionos.       Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka padziļināsies abu valstu sadarbība un dalība ES veicinās ekonomiskās izaugsmes rādītājus.
7.jūnijā (07.06.2004.)
     Pirmdien, 7.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Bītsu (Nicolaas Beets), kurš bija ieradies atvadu vizītē.     Puses pārrunāja pagājušajā nedēļā notikušo Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransa Veisglasa un viņa vadītās delegācijas vizīti Latvijā un novērtēja to kā sekmīgu. Vēstnieks informēja, ka viesi guvuši spilgtus iespaidus, īpaši akcentējot iespēju apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas, šoreiz - Cēsis.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka tagad Latvijai gaidāmi jauni izaicinājumi, jo pirms gandrīz desmit gadiem izvirzītās prioritātes - integrācija Eiropas Savienībā un NATO - nu ir sasniegtas. “Esam gatavi dalīties savā eirointegrācijas pieredzē ar citām valstīm,” viņa sacīja, akcentējot, ka šajā procesā iegūtās zināšanas jau tiek nodotas Gruzijas parlamentāriešiem.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pasniedza Nīderlandes vēstniekam piemiņas medaļu ar mūsu parlamenta attēlu. 
10.-13.jūnijā (07.06.2004.)
         Š.g. 10. un 11.jūnijā vizītē Latvijā uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Folkers Rīe.Ceturtdien, 10.jūnijā
4.jūnijā (04.06.2004.)
          Piektdien, 4.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.     Tikšanās gaitā tika pārrunāta abu valstu sadarbības paplašināšana, kā arī aktuāli starptautiski jautājumi.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par iespēju tikties ar Nīderlandes kolēģiem pēc viņu atgriešanās no Cēsīm. “Tā ir jauka iespēja apskatīt un iepazīt ne vien mūsu valsts galvaspilsētu, bet arī citas pilsētas - redzēt, kā tur dzīvo cilvēki, kā attīstās infrastruktūra un arī kā tiek izmantoti ES strukturālo fondu līdzekļi,” teica I.Ūdre. ES noteikusi kritērijus pieļaujamajam budžeta deficītam jaunajās dalībvalstīs, un tas nozīmē, ka valdībai jācenšas maksimāli samērot, piemēram, infrastruktūras un ceļu attīstībai paredzēto finansējumu un līdzekļus, kas nepieciešami sociālajām vajadzībām - pensijām un algām. Runājot par iespējamo pāreju un ES kopīgo valūtu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, balsojot par iestāšanos ES, ir nobalsots arī par eiro ieviešanu, tomēr tas notiks, Latvijas Bankai cieši sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku.     Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka līdzšinējās Latvijas un Nīderlandes divpusējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr to paplašināšanas potenciāls nebūt nav izsmelts. Īpaši tika akcentēta Baltijas Asamblejas un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes sadarbībā, kā arī kontakti parlamentu komisiju līmenī.     I.Ūdre pastāstīja viesiem par nupat notikušo Baltijas valstu un Ziemeļu valstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vērtējama kā ļoti veiksmīga. Tikšanās ietvaros ar ASV kongresmeņiem un senatoriem tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku sadarbību gan ar ASV Kongresu, gan Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Tāpat tika pārrunāti jautājumi, kas skar ES kaimiņvalstu politiku, kā arī kopīgu cīņu pret starptautisko terorismu. I.Ūdre arī pauda viedokli par iespēju sarīkot starptautisku konferenci ar Baltijas Asamblejas, Ziemeļu Padomes un ASV Kongresa pārstāvju piedalīšanos, uzaicinot arī Krievijas Domes deputātus.    Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par aizsāktajiem projektiem, kas skar mūsu eirointegrācijas pieredzes nodošanu reformu īstenošanā un likumdošanas harmonizēšanā. Īpaši tika uzsvērta sadarbība ar Gruzijas un Armēnijas parlamentiem, kuriem jau tiek sniegta praktiska palīdzība.
3.jūnijā (03.06.2004.)
          No 28.maija līdz 2.jūnijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre uzturējās vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs.     Tikšanās ar ASV kongresmeni Tomu Lantosu trešdien, 2. jūnijā, noslēdza Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vai to vietnieku kopīgo vizīti Vašingtonā.      Tās ietvaros parlamentu priekšsēdētāji tikās ar virkni ASV senatoru un kongresmeņu, tai skaitā ASV Pārstāvju palātas spīkeru Denisu Hastertu un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdi senatoru Ričardu Lugaru. Tikšanās laikā Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas parlamentu vadītāji uzsvēra ieinteresētību ciešākas sadarbības veidošanā ar ASV Kongresu gan bilaterālā, gan multilaterālā līmenī. ASV un Ziemeļeiropas valstis vieno kopīgās vērtības, un tās ir cieši saistītas arī vēsturiski. Tikai rīkojoties kopīgi, iespējams pārvarēt mūsdienu globālos izaicinājumus.     Tiekoties ar saviem amerikāņu kolēģiem, Baltijas un Ziemeļvalstu spīkeri pārrunāja plašu tematu loku, kas skāra gan kopīgo cīņu pret starptautisko terorismu, gan projektus, kas varētu tikt realizēti ASV valdības iniciatīvas ciešākai sadarbībai Ziemeļeiropā ietvaros, ekonomiskās attīstības jautājumus un daudzas citas jomas. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre īpaši uzsvēra vīzu režīma atvieglošanu Latvijas pilsoņiem un aicināja palielināt Fulbraita stipendiju skaitu mūsu valsts studentiem.      Līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos jaunas iespējas rodas arī sadarbībā ar ES kaimiņvalstīm, lai veicinātu reģiona drošību un sniegtu atbalstu valstīm, kas vēlas veikt demokrātiskās un tirgus reformas. Tika runāts par parlamentārās sadarbības nozīmi, iezīmētas jomas, kurās turpmāk varētu uzsākt kopīgus projektus. Spīkeriem bija tikšanās arī Valsts departamentā un Baltajā namā.      Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu spīkeru kopīgā vizīte ASV tika vērtēta kā savā ziņā unikāls notikums, jo līdz šim šādas kopīgas vizītes nebija notikušas. Īpaši tika uzsvērta Ziemeļeiropas reģiona valstu ieinteresētība ciešākā transatlantiskajā sadarbībā.      Vizītes ietvaros spīkeriem bija preses konference Nacionālajā preses klubā, kur Ziemeļvalstu vārdā žurnālistus uzrunāja Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Liponens un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, kas runāja Baltijas valstu spīkeru vārdā. Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja pateicās ASV par lielo atbalstu, ko tās sniegušas Baltijas valstu dalībai NATO, un uzsvēra transatlantiskās saites un turpmākas ASV iesaistes mūsu reģionā nozīmi. Viņa aicināja uz ciešāku sadarbību, aktīvāku parlamentāro dialogu un savstarpējo vizīšu apmaiņu, lai varētu labāk sasniegt kopīgos mērķus.      Ceturtdien, 3.jūnijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Fransu Veisglasu un viņa vadīto delegāciju, kas darba vizītē uzturas Latvijā.     Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks pauda prieku par iespēju tikties ar Nīderlandes parlamenta pārstāvjiem un akcentēja, ka abu valstu divpusējās attiecības vērtējamas pozitīvi. To apliecina gan ciešā sadarbība starp Baltijas un Beniluksa parlamentārajām apvienībām, gan kontakti parlamentu komisiju līmenī. Tāpat regulāri notiek parlamentāro vizīšu apmaiņa. Ārlietu komisijas vadītājs arī uzsvēra, ka Latvija un Nīderlande ir nelielas valstis, pie tam tās saistītas arī vēsturiski - Latvijas un Nīderlandes pilsētas vienoja Hanzas savienība -, tāpēc to sadarbība ir svarīga arī Eiropas Savienības ietvaros.     Nīderlandes parlamentārieši interesējās par politisko situāciju mūsu valstī. A.Pabriks pastāstīja, ka jau 1995.gadā Latvija definēja savas ārpolitiskās prioritātes ? iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Tagad tas ir sasniegts, bet pagaidām precīzi nav nosprausti tālākie mērķi. Tikšanās laikā vairākkārt tika akcentēts, ka valsts virzība uz nākotni nav iespējama bez tās pagātnes objektīva izvērtējuma, turklāt problēmas rada apstāklis, ka ir valstis, kas joprojām neatzīst Latvijas okupācijas faktu.     Runājot par reģionālo sadarbību, Nīderlandes Pārstāvju palātas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka par to spilgti runā trīs Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs.     Sarunas noslēgumā puses pieskārās arī Turcijas jautājumam. A.Pabriks norādīja, ka pozitīvi vērtējami Turcijas centieni pildīt Kopenhāgenas kritērijus, lai jau šī gada nogalē Eiropadomes sanāksmē varētu tikt pieņemts lēmums uzsākt ES iestāšanās sarunas ar šo valsti. Savukārt, izvērtējot situāciju Baltkrievijā, Ārlietu komisijas vadītājs pauda bažas par kaimiņvalstī notiekošo. “Bijušā Baltkrievijas vēstnieka Latvijā arests un citi notikumi neliecina par demokrātijas nostiprināšanos šajā valstī,” norādīja A.Pabriks un apliecināja Latvijas gatavību sekot notikumu attīstībai Baltkrievijā un sniegt nepieciešamo atbalstu.
Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt