Tikšanās un vizītes

7.jūlijā (07.07.2004.)
     Trešdien, 7.jūlijā, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Palestīnas Arafata īpašo sūtni, informācijas ministra vietnieku Ahmedu Sobohu (Ahmed Soboh), Palestīnas pārstāvniecības Somijā vadītāju Zuheiru Elvazeru (Zuheir Elwazer) un Palestīnas pārstāvniecības Somijā vadītāja vietnieku Hašemu Dadžani (Hashem Dajani).      Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem Tuvo Austrumu miera procesa kontekstā, kā arī objektīvas informācijas apmaiņas iespējām starp abām pusēm.      Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā, ir paplašinājusies mūsu valsts līdzdalība starptautiskajos procesos visā pasaulē. A.Pabriks izteica atbalstu Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumam, uzsverot, ka sarunu gaitā ir svarīgi piekāpties abām pusēm.     Tikšanās dalībnieki lielu vērību pievērsa arī objektīvas informācijas apmaiņas nozīmībai, īpaši ar Tuvo Austrumu valstīm.
4.-7.jūlijā (06.07.2004.)
          No 4. līdz 7.jūlijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un deputāti Ērika Zommere (TP), Jānis Reirs (JL), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Aleksejs Vidavskis (TSP) un Igors Solovjovs (LSP) uzturas oficiālā vizītē Igaunijā.           Pirmdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un delegācija tikās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergma, Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu, kā arī ar Rigikogu Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas locekļiem un jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Igaunijas.           Tikšanos laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, parlamentāro sadarbību, sadarbību Eiropas Savienībā un reģionālos kontaktus.           Pārrunājot Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, puses uzsvēra sasniegto ārpolitisko mērķu - integrācijas ES un NATO - nozīmi un sprieda par to, kā darbosies jaunā 25 valstu savienība un kā aizstāvēt savu valstu un reģiona intereses. Lai savstarpēji koordinētu rīcību un abu valstu interesēs sasniegtu iespējami labāku rezultātu, puses norādīja uz aktīvākas sadarbības nepieciešamību Latvijas un Igaunijas parlamentu komisiju līmenī.           Sarunu laikā liela vērība veltīta reģionālajiem kontaktiem - pārrunāta sadarbība starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī spriests par ES kaimiņu politiku. Tā kā Saeimas delegācijā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi, tika runāts arī par dažādiem Baltijas Asamblejas darba aspektiem. Puses atzinīgi novērtēja Baltijas Asamblejas līdzšinējo darbību un akcentēja tās lomu Baltija valstu vienotības stiprināšanā arī turpmāk, uzsverot sadarbības ar Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvo padomi un kontaktu ar Ziemeļu Padomi nozīmi.            Rīt, 6.jūlijā, delegācija apmeklēs Sāremā salu un tiksies ar vietējās pašvaldības amatpersonām.
4.-7.jūlijā (05.07.2004.)
        No 4. līdz 7.jūlijam pēc Igaunijas parlamenta (Rigikogu) priekšsēdētājas Enes Ergma ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un deputāti Ērika Zommere (TP), Jānis Reirs (JL), Pēteris Tabūns (TB/LNNK), Aleksejs Vidavskis (TSP) un Igors Solovjovs (LSP) uzturēsies oficiālā vizītē mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.         Vizīte sāksies svētdien, 4.jūlijā, ar piedalīšanos igauņu Dziesmu un deju svētku koncertos. Pirmdien, 5.jūlijā, Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai plānotas tikšanās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergma un Igaunijas premjerministru Juhanu Partsu. Saeimas priekšsēdētāja un deputāti tiksies arī ar Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas locekļiem. Notiks arī tikšanās ar jaunajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ievēlēti no Igaunijas. Sarunu laikā tiks apspriests plašs jautājumu loks, tai skaitā Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, parlamentārā sadarbība, sadarbība Eiropas Savienībā, reģionālā sadarbība un citas aktualitātes. Tā kā Saeimas delegācijā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļi tiks runāts arī par dažādiem Baltijas Asamblejas darba aspektiem. Delegācija apmeklēs arī Sāremā salu un tiksies ar vietējās pašvaldības amatpersonām.
2.-7.jūlijā (02.07.2004.)
        Piektdien, 2.jūlijā, Hāgas Bruņinieku zālē ar Nīderlandes Ģenerālštatu Senāta priekšsēdētājas Ivonnas Timmermanes-Bukas (Yvonne Timmerman-Buck) un Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Hana Veisglasa (Frans Weisglas) svinīgajām uzrunām tika atklāta ikgadējā Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju konference. Latviju konferencē pārstāv Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.        Uz šo pasākumu ir ieradušies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss (Pat Cox). Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalās desmit jaunās ES valstis, tai skaitā arī Latvija. To savās uzrunās īpaši uzsvēra Nīderlandes parlamenta vadītāji.        Parlamentu priekšsēdētājus uzrunāja Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende (Jan Peter Balkenende), kurš turpmāko pusgadu vadīs Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienībā.         Pēc konferences atklāšanas parlamentu priekšsēdētāji sāka diskusijas par nacionālo parlamentu sadarbību paplašinātajā Eiropas Savienībā. Pirmajā darba sesijā tika runāts par sadarbību, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Ar ievada ziņojumiem uzstājās Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas spīkera vietnieks sers Alans Haselhersts (Alan Haselhurst) un Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pavols Hrušovskis (Pavol Hrusovsky). Jaunajā Eiropas konstitucionālajā līgumā ir īpašs papildprotokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Ir paredzēts ieviest arī agrīnās brīdināšanas mehānismu. Eiropas Komisija nacionālajiem parlamentiem nosūta ikvienu ES tiesību akta projektu, pievienojot paskaidrojumu par tā pamatotību. Ja kādas dalībvalsts parlaments izsaka iebildumus, ES iestādēm tiesību akts jāpamato vēl detalizētāk. Ja iebildumus ceļ viena trešdaļa parlamentu, Eiropas Komisijai priekšlikums jāpārskata vai pat no tā jāatsakās. Iebildes var tikt celtas sešu nedēļu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas nosūtīšanas. Tādējādi liela nozīme ir parlamentu aktīvai sadarbībai, lai varētu izmantot šīs iespējas. Parlamentu vadītāji iesaistījās aktīvā diskusijā par to, kā vislabāk veidot šo sadarbību, lai tā būtu efektīva.         Šodien parlamentu priekšsēdētājus audiencē pieņēma arī Nīderlandes karaliene Beatrikse.
30.jūnijā (30.06.2004.)
        Rīt, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Hāgu, kur līdz 3.jūlijam notiks Eiropas Savienības valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konference.         Pasākumā, ar kuru Nīderlande uzsāk savu prezidentūru Eiropas Savienībā, piedalīsies visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji, ES kandidātvalstu parlamentu vadītāji un Eiropas Parlamenta prezidents. Šī ir pirmā parlamentu priekšsēdētāju konference, kurā kā pilntiesīgas dalībnieces piedalīsies desmit jaunās ES valstis, tai skaitā arī Latvija.        Parlamentu priekšsēdētāju konferencēs tradicionāli tiek diskutēts par tiem aktuālajiem jautājumiem, kuri ir Eiropas Savienības dalībvalstu dienas kārtībā. Šī gada konferencē galvenā uzmanība tiks pievērsta nacionālo parlamentu sadarbībai paplašinātajā Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai, kuras mērķis ir pārbaudīt, kā tiek realizēts subsidiaritātes princips. Notiks domu apmaiņa par to, kāda būs ES paplašināšanās ietekme uz norisēm Eiropā un visā pasaulē.         Savus kolēģus uz konferenci ir aicinājusi Nīderlandes Ģenerālštatu Senāta priekšsēdētāja Ivonna Timmermane-Buka (Yvonne Timmerman-Buck) un Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Hans Veisglas (Frans Weisglas). Parlamentu priekšsēdētājus uzrunās Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende (Jan Peter Balkenende), un viņiem paredzēta audience pie Nīderlandes karalienes.
29.jūnijā (29.06.2004.)
         Otrdien, 29.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Šudebomu (Robert Schuddeboom), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis, ka to paplašināšanai ir liels potenciāls, īpaši intensificējot parlamentāros kontaktus. Sarunas dalībnieki akcentēja nepieciešamību dalīties uzkrātajā pieredzē likumdošanas jautājumu risināšanā nacionālo parlamentu un Eiropas Savienības (ES) kontekstā.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre augstu novērtēja Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja F.Veisglasa un viņa vadītās delegācijas darba vizīti Latvijā šā gada jūnija sākumā, kā arī atzina, ka veicināmas būtu abu valstu parlamentāriešu konsultācijas un pieredzes apmaiņa komisiju līmenī jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas aspektiem jūras ostu un kuģniecības jomās. Mēs esam ieinteresēta apgūt Nīderlandes pieredzi, lai arī mūsu valsts kuģi jūrā dotos ar Latvijas, nevis citu valstu karogiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.         R.Šudeboms sacīja, ka neraugoties uz to, ka Nīderlande ir uzkrājusi bagātīgu pieredzi kopš 1956.gada darbojoties ES un ir gatava tajā dalīties, paplašinātā Eiropa ir liels izaicinājums visām dalībvalstīm. Viņš pastāstīja, ka, pārņemot ES prezidentūru, Nīderlandes galvenās prioritātes būs saistītas ar visu divdesmit piecu ES dalībvalstu integrācijas jautājumu risināšanu un jauno dalībvalstu līdzdalības veicināšanu kopējās lietās, kā arī nesen notikušo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vēlēšanu rezultātu izvērtējumu. Vēstnieks pastāstīja, ka Nīderlandes prezidentūras laikā ir plānota konference, kurā tiks diskutēti jautājumi par iedzīvotāju zemo aktivitāti EP vēlēšanās, to cēloņiem un iespējām samazināt atšķirtību starp lēmumiem Briselē un nacionālo valstu iedzīvotājiem. "Demokrātiskai Eiropai ir vajadzīgs spēcīgs parlaments," viņš sacīja.         Saeimas priekšsēdētāja, atbildot uz vēstnieka augsto novērtējumu par mūsu valsts paveikto likumdošanas harmonizēšanas darbā ar ES prasībām, sacīja, ka darāmā vēl daudz - Latvijā nepieciešamas reformas, saskaņojot Saeimas darbu, tās kontroli pār valdības pārstāvēto pozīciju Briselē un darbu ES institūcijās.         Nobeigumā sarunas dalībnieki izteica cerību, ka Latvijas un Nīderlandes bilateriālās attiecības tiks intensificētas dažādos jautājumos un līmeņos.
28.jūnijā (28.06.2004.)
           Pirmdien, 28.jūnijā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji Artis Pabriks, Roberts Zīle un Māris Gulbis tikās ar Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces pārstāvjiem Vataņjaru Jagji un Sergeju Terehovski.          Tikšanās sākumā puses pauda prieku par iespēju tikties un pārrunāt aktuālus jautājumus saistībā ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, kā arī dalīties pieredzē, kas nozīmīga Saeimas deputātiem un Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces pārstāvjiem.          Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētājs ārlietās V.Jagji pateicās par uzaicinājumu tikties, lai noskaidrotu abu pušu pozīcijas un veicinātu attiecību attīstību ar Sanktpēterburgu un Krieviju, un apsveica Latviju ar iestāšanos ES. Viņš uzsvēra, ka ES paplašināšanās ir svarīgs solis, un izteica cerību, ka tas kopumā labvēlīgi iespaidos arī Latvijas un Krievijas attiecības.           Eiropas lietu komisijas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks apliecināja, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir daudz paveikusi, lai pilntiesīgi iekļautos ES. A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija vēlas labas attiecības ar Krieviju, un atzina, ka ES ir labs pamats šādu sakaru veidošanai, izmantojot tā saucamo ES jauno kaimiņattiecību politiku, tās ietvaros paredzētos finanšu instrumentus un Krievijas puses ieinteresētību. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi veicināt reģionālo sadarbību, lai sekmīgi koordinētu pušu kopējās intereses Baltijas reģionā.           V.Jagji apliecināja, ka atzinīgi novērtē iespēju dalīties informācijā, meklēt kopējo interešu saskari, un uzsvēra, ka sadarbība starp abām pusēm notiek reģionālā līmenī, piemēram, diskutējot un meklējot risinājumus ekoloģiskiem jautājumiem Baltijas jūras kontekstā. Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas pārtikas produktu kvalitāti, tomēr atzina, ka tirdzniecības apjoma ziņā ar Sanktpēterburgu Latvija nav pirmajās desmit aktīvāko tirdzniecības partneru vietās. Viņš arī uzsvēra, ka savstarpējās tirdzniecības attiecībās tagad jāievēro ES prasības.            Sarunas gaitā tās dalībnieki pārrunāja arī iespējas kontaktu radīšanai un sadarbības attīstībai ekonomikas, kultūras un zinātnes jomās, veicinot sapratni par to, kas valstīs notiek.            Sarunas noslēgumā V.Jagji sacīja, ka "visa pamatā ir attiecības no sirds uz sirdi, no cilvēka uz cilvēku, kas veido patiesi labas attiecības arī starp valstīm".
26.jūnijā (28.06.2004.)
     Šodien, 26.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas locekļa Roja Blanta vadīto delegāciju.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pateicās ASV Kongresa pārstāvjiem par atbalstu, ko ASV sniegusi Latvijai tās neatkarības atgūšanas laikā. Viņa arī uzsvēra, ka ASV kongresmeņi Latvijā viesojas pēc nesen jūnijā notikušās Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju vizītes ASV, kuras laikā Saeimas priekšsēdētāja jau tikusies ar daļu no viņiem. “Svarīgi, lai sadarbība starp Ziemeļeiropas reģionu un ASV paplašinātos,” sacīja I.Ūdre un pauda prieku par iespēju abu valstu parlamentāriešiem tiešā sarunā pārrunāt aktuālus divpusējās un starptautiskās politikas jautājumus.
22.jūnijā (22.06.2004.)
      Otrdien, 22.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Islandes Republikas finanšu ministru Gēru Hārdi (Geir Haarde).      Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Islandes finanšu ministrs G.Hārde pārrunāja pagājušajā nedēļā Brazīlijā notikušās ANO Tirdzniecības un attīstības konferences rezultātus. Tās ietvaros I.Ūdre un G.Hārde uzstājās ar ievaduzrunām un vadīja debates divās no trim galvenajām diskusiju tēmām.      Islandes finanšu ministrs arī pastāstīja par vakar Igaunijā notikušā Baltijas jūras valstu padomes samita norisi, kā arī interesējās par aktualitātēm Latvijas politiskajā dzīvē un likumdošanas procesu Saeimā.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pastāstīja, ka pašlaik parlamenta darbā ir pārtraukums ? sesiju starplaiks līdz septembrim, tomēr nav izslēgts, ka nepieciešamības gadījumā deputāti varētu pulcēties uz ārkārtas sesiju, piemēram, lai apstiprinātu mandātus tiem deputātiem, kuri stāsies Eiropas Parlamentā ievēlēto pārstāvju vietā.       Islandes finanšu ministrs vēlējās noskaidrot, kā biežās valdības maiņas Latvijā ietekmē valsts attīstību. Atzīstot faktu, ka vidējais darbības laiks valdībai ir apmēram gads un ka tās vienmēr bijušas koalīcijas valdības, I.Ūdre akcentēja, ka nemainīgi šajā laikā palikuši sākotnēji izvirzītie un tagad sasniegtie mūs valsts stratēģiskie mērķi ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO. “Tagad mēs esam jaunu izaicinājumu priekšā, jo iepriekš nospraustās prioritātes ir īstenotas, tāpēc tagad nepieciešams definēt jaunus uzdevumus”, teica Saeimas priekšsēdētāja. Latvija daudz paveikusi šajā laikā, lai gan mūsu demokrātijas pieredzes laiks ir īss. “Sava valsts - tā nav tikai brīvība; tā ir arī liela atbildība”, norādīja I.Ūdre.       Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās arī ar Šveices Konfederācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Anni Boti (Anne Bauty), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Šveices vēstnieci Latvijā A.Boti ar stāšanos jaunajā amatā un uzsvēra, ka abu valstu divpusējās attiecības, kas vērtējamas kā ļoti veiksmīgas, arī turpmāk paplašināsies un attīstīties.      Savukārt Šveices vēstniece Latvijā pauda prieku par Latvijas paveikto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Puses bija vienisprātis, ka padarīts sarežģīts un smags darbs, lai šie mērķi, ko Latvija sev izvirzīja kā ārpolitiskās prioritātes, tiktu īstenoti; tas nebūtu bijis iespējams bez aktīvas politiķu darbības un sabiedrības atbalsta. I.Ūdre norādīja, ka mūsu paveiktais likumdošanas saskaņošanas jomā un reformu īstenošanā skaidri un nepārprotami liecina, ka Latvija ir sava ceļa sākumā.      Tikšanās ietvaros liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar valstu sadarbības iespējas. Akcentējot aktīvos kontaktus Baltijas valstu starpā un intensīvās attiecības ar Ziemeļvalstīm, Saeimas priekšsēdētāja norādīja arī uz divpusējās sadarbības veicināšanas nepieciešamību gan parlamentu komisiju, gan sadraudzības grupu ietvaros. Jāatzīmē, ka jau līdz šim veiksmīgi darbojusies Latvijas un Šveices sadarbības grupa mūsu valsts parlamentā un Šveicē izveidotā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbalsta grupa “Pro Baltikum”. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt ekonomiskos kontaktus, kā arī sadarbību kultūras jomā.
Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt