Tikšanās un vizītes

Vizītes ietvaros Portugāles prezidents tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Ministru prezidentu Einaru Repši, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī viesosies Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā.  Trešdien, 14.maijā, Portugāles prezidenta vadītās delegācijas pārstāvji Saeimā tiksies ar Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, frakciju pārstāvjiem un Latvijas un Portugāles parlamentu sadarbības grupas locekļiem. 
5.maijā (02.05.2003.)
        Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 13.gadadienu, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pirmdien, 5.maijā, plkst. 15.00 uz interaktīvo prezentāciju aicinājusi dažādu Latvijas bibliotēku vadītājus, lai iepazīstinātu ar Saeimas izdoto kompaktdisku.        Prezentācijā uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, bet pēc tās ar interaktīvā kompaktdiska tapšanas ideju un gaitu iepazīstinās Saeimas Informācijas nodaļas vadītāja Anita Dūdiņa.        Paredzēts, ka pasākuma laikā I.Ūdre Latvijas bibliotēku asociāciju vadītājiem arī dāvinās izgatavotos kompaktdiskus, bet interaktīvo prezentāciju ar uzrunu noslēgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.        Uz pasākumu aicināti piedalīties 33 Latvijas bibliotēku vadītāji.
29.aprīlī (29.04.2003.)
         Otrdien, 29.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāti Dainis Turlais un Andrejs Radzevičs tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Reinholdu Robi (Reinhold Robbe) un viņa vadīto delegāciju.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības un sadarbības iespējas aizsardzības jomā.          A.Laksa iepazīstināja R.Robi un viņa vadīto delegāciju ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finansu izlietojuma kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā. A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija, tiek veikta reorganizācija informācijas drošības jomā, ir uzsākta nesaudzīga cīņa ar korupciju, kā arī daudz uzmanības tiek veltīts sabiedrības integrācijas problēmām.           Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe pastāstīja, ka saskaņā ar likumdošanu un, vadoties no negatīvas vēsturiskās pieredzes, Vācijā nevarētu savienot aizsardzību ārlietās un iekšlietas - šīs jomas tiek nošķirtas. Atzīstot līdzšinējo sarunu lietderību, viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams pievērsties divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā un savietojamībai dažādos līmeņos.          Atbildot uz R.Robes jautājumu par obligāto militāro dienestu un šī jautājuma risināšanu Latvijā, D.Turlais uzsvēra, ka svarīgākais ir noformulēt valsts uzdevumus un prioritātes un tam pakārtot nepieciešamās reformas. D.Turlais sacīja, ka politiķi nosliecas uz profesionālo bruņoto spēku izveidi, kas būtu gatavi valsts aizsardzībai un pretterorisma cīņai gan NATO sastāvā, gan atsevišķi. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā, raugoties no drošības viedokļa, svarīgāka ir problēmu risināšana iekšlietās - noziedzība, korupcija, bet politiskā konjunktūra prasa ieguldīt līdzekļus aizsardzībā. "Mākslīgi tiek saasinātas problēmas - terorisms, lai palielinātu izdevumus bruņojumiem. ASV tas ir izdevīgi, bet Latvijai var radīt ekonomiski vēl smagāku situāciju," sacīja D.Turlais.         Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.         Tikšanās noslēgumā Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs R.Robe izteica uzaicinājumu turpināt šo dialogu par partnerattiecībām drošības jomā Berlīnē no sabiedroto pozīcijām NATO ietvaros.
Trešdien, 29.aprīlī, Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas delegācija tiksies ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, Saeimas Ārlietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem, kā arī ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri, admirāli Gaidi Zeibotu. 
Šodien, 25.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalījās Portugāles parlamenta svinīgajā sēdē, kas veltīta Portugāles 1974.gada 25.aprīļa revolūcijas gadadienai, un uz kuru bija aicināti ierasties Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Sēdē piedalījās un uzrunas teica Portugāles prezidents, Portugāles premjerministrs, Portugāles parlamenta spīkers, Portugāles Augstākās tiesas un Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāji. Vārds tika dots arī piecu Portugāles parlamentu veidojošo partiju jaunākajiem deputātiem, kuri uzsvēra demokrātiju kā sabiedrības brīvās izaugsmes un harmoniskas attīstības galveno virzītājspēku. Izaugsmes iespējas izglītībā, darbā, sabiedrības savstarpējās un Eiropas starpvalstu attiecībās - tās bija šīsdienas runu galvenās tēmas.Pēcpusdienā Portugāles parlamenta Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja vadībā notiks debates par ES Konventu un Eiropas nākotni, bet vakarā Portugāles prezidents rīkos pieņemšanu par godu ES kandidātvalstu parlamentu vadītājiem.Rīt, 26.aprīlī, Portugāles parlamentā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies konferencē par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem, kurā uzrunas teiks visi ES kandidātvalstu spīkeri.
22.aprīlī (22.04.2003.)
        No 24. līdz 27.aprīlim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies Portugāles parlamenta prezidenta rīkotajā tikšanās ar Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētājiem un no 28. līdz 30.aprīlim Eiropas Parlamenta prezidenta un Eiropas Savienības paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu priekšsēdētāju 15.tikšanās.        No 24. līdz 27.aprīlim Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Portugāles Republikas Asamblejas prezidenta Žoao Bosko Motas Amarala ielūguma Lisabonā piedalīsies konferencē par nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā nākotnē. Konferencē, kas tiek rīkota par godu Portugāles 1974.gada 25.aprīļa revolūcijas gadadienai, ir aicināti piedalīties Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji.        Laikā, kad Eiropas Savienība saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kad notiek tās paplašināšanās, arvien nozīmīgāka kopīgo interešu formulēšanai kļūst dziļākas sapratnes veidošana starp esošajām un topošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas izpaužas visdažādākajās jomās, īpaši ES Konventā. Tādēļ Portugāles parlaments ir iecerējis konferenci, lai ar topošo ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem pārrunātu nacionālo parlamentu lomu nākotnes Eiropas Savienībā.       ES kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji piedalīsies Portugāles parlamenta svinīgajā sēdē par godu 25.aprīļa XXIX gadadienai. Konferenci par Eiropas Savienības nākotnes jautājumiem atklās Portugāles parlamenta priekšsēdētājs un Portugāles premjerministrs, ar uzrunu uzstāsies arī Republikas Asamblejas Eiropas lietu un ārlietu komisijas vadītājs. Konferencē plānotas visu ES kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju uzstāšanās, kurām sekos debates.       Saeimas priekšsēdētājai ir paredzēta divpusēja tikšanās ar Portugāles parlamenta prezidentu, kā arī darba tikšanās ar kolēģiem no ES kandidātvalstīm.       28.aprīlī I.Ūdre dosies uz Briseli, lai pēc Eiropas Parlamenta prezidenta Pata Koksa ielūguma 29.aprīlī piedalītos Eiropas Parlamenta prezidenta un ES paplašināšanās procesā iesaistīto parlamentu prezidentu 15.tikšanās. Šīs tikšanās darba kārtībā ir debates par Konventu un Eiropas nākotni, kurās piedalīsies arī Eiropas Konventa prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns. P.Koksa vadībā ES jauno dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāji pārrunās nākamos soļus, kas jāveic paplašināšanās procesā. Diskusijā piedalīsies arī Eiropas Komisijas komisārs Ginters Ferhoigens un Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks. Vakarā ir paredzēta tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidentu Romano Prodi.
17.aprīlī (17.04.2003.)
         No šā gada 27. līdz 29.aprīlim Zviedrijā, Lundā, notiks Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes 4.kopīgā sanāksme.         Latvijas delegācija Lundā ieradīsies sestdien, 26.aprīlī.
16.aprīlī (16.04.2003.)
         Trešdien, 16.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Antoniju Rovu (Richard Anthony Rowe).
15.aprīlī (15.04.2003.)
       Otrdien, 15.martā, Jūrmalā notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska tikšanās.       Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu savstarpējo attiecību aktualitātes, sadarbības aktivizēšanu starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kā arī sadarbības iespējas Eiropas Savienības un NATO ietvaros.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un atzina, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunu kvalitāti. Tādēļ ir nepieciešams jau tagad sākt diskusiju par Baltijas valstu stratēģiskajām interesēm nākotnē, kurā savu ieguldījumu var sniegt gan parlamentārieši, gan parlamentu priekšsēdētāji. Trīspusējās sadarbības intensitāti arī nākotnē noteiks kopēju interešu un mērķu esamība.         Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja E.Ergmā uzsvēra jau paveikto līdzšinējā Baltijas valstu sadarbībā un atzina, ka kopīgo mērķu īstenošanu būtiski veicinājuši aktīvie triju Baltijas valstu kontakti dažādos līmeņos un jomās. Viņa pievērsa uzmanību nepieciešamībai pozitīvo sadarbības potenciālu izmantot arī nākotnē, veicinot "mazo valstu" interešu ievērošanu.        Lietuvas Seima priekšsēdētājs A.Paulausks, savukārt, pastāstīja par informācijas kampaņas par ES jautājumiem norisi Lietuvā, kas īpaši aktuāla laikā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā, kas paredzēta 10.un 11. maijā. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša darba grupa, kurā iekļauti gan parlamenta, gan valdības pārstāvji, lai izstrādātu veiksmīgāko modeli sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām. A. Paulausks skāra arī valstu gatavošanos novērotājas statusam, kas tiks iegūts pēc pievienošanās līgumu ES parakstīšanas, tai skaitā novērotāju darbu Eiropas Parlamentā.        Visi trīs Baltijas valstu spīkeri atbalstīja aktīvu sadarbību Eiropas Parlamenta ietvaros, lai veicinātu Eiropas mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī parlamentu lomu referendumu par ES organizēšanā.         Baltijas valstu parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka līdzšinējā valstu sadarbība jāvērtē kā laba, tomēr ir iespējas to pilnveidot. Tika skarts arī jautājums par atbalsta programmām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai veidotu stabilu vidusslāni, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanas iespējas šai jomā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra, ka jāturpina darbs Baltijas Asamblejas ietvaros, šo organizāciju modernizējot un pilnveidojot tās darbu atbilstoši aktuālajai situācijai.        Tika pārrunāta sadarbības aktivizēšana ar Ziemeļvalstīm, kopēju projektu īstenošana, tai skaitā ES Ziemeļu Dimensija, pārrobežu sadarbība. Runājot par ES un ASV sadarbību, tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt spēcīgas transatlantiskās saites. Sarunas gaitā tika apspriestas arī Baltijas valstu un Krievijas attiecības, īpaši pieskaroties Kaļiņingradas jautājumam.        Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstu parlamentāriešiem aktīvi jāizmanto starptautiskās organizācijas, lai tajās paustu Baltijas valstu intereses, kā arī jāturpina attīstīt un pilnveidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējās sadarbības projektus.
Piektdien, 6.decembrī
09:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Ināras Mūrnieces rīkotas darba brokastis par godu Ukrainas vicepremjera Dmytro Kuleba vizītei Latvijas Republikā
09:50  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēde
10:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas sadarbībā ar Baltijas - Melnās jūras aliansi rīkota starptautiska konference “Ukrainas reformas un ceļš uz Eiropu”
11:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas tikšanās ar Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Liang Jianquan

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196