Tikšanās un vizītes

28.augustā (28.08.2003.)
        No 24. līdz 27. augustam Lietuvas pilsētā Palangā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretārs Jānis Reirs piedalījās kārtējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās. Tajā pēc Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Artūra Paulauska ielūguma piedalījās arī Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja Ene Ergma, Somijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvo Lipponens, Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājs Bjorns fon Zīdovs, Dānijas parlamenta priekšsēdētājs Kristians Mejdāls, Norvēģijas parlamenta priekšsēdētājs Jorgens Kosmo, Islandes parlamenta priekšsēdētājs Halldors Blendāls, kā arī šo parlamentu ģenerālsekretāri.        Tikšanās laikā tika pārrunāts plašs jautājumu loks. Parlamentu priekšsēdētāji atzina, ka Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir abpusēji vērtīga un ir jāturpina, attīstot jaunas sadarbības iespējas.         Baltijas valstu parlamentu vadītāji pauda ieinteresētību padziļināt sadarbību ar Ziemeļvalstīm, plašāk pārrunājot tās iespējas, kas radīsies Latvijai, Igaunijai un Lietuvai kļūstot par ES dalībvalstīm. Tika uzsvērta nepieciešamība nostiprināt nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropas Savienībā, ciešāku kontaktu veicināšana starp parlamentāriešiem, kas strādā Eiropas Parlamentā, valstu pārstāvju dalības Eiropas Parlamentā koordinēšana, lai vienotos par valstu pozīciju pēc Baltijas valstu iestāšanās ES 2004.gada maijā. Tika runāts par sadarbības starp partijām tālāku paplašināšanu. Somijas, Zviedrijas un Dānijas parlamentu vadītāji izteica gatavību rīkot semināru Baltijas valstu parlamentāriešiem, kurā dalītos pieredzē, kas iegūta, strādājot ar Eiropas lietām pēc šo valstu pievienošanās ES. Tas ir svarīgi pašlaik, kad Baltijas valstis kā novērotājas jau sākušas piedalīties ES darbā. Parlamentu vadītāji pārrunāja arī nacionālo parlamentu sadarbības veidus paplašinātajā Eiropā, kā arī gaidāmo Starpvaldību konferenci. Tika izteikts atbalsts Zviedrijas priekšlikumam, ko tā izvirzīja ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās reizē Atēnās š.g. maijā, par darba grupas izveidošanu starpparlamentārās sadarbības iespēju izvērtēšanai nākotnes Eiropas Savienībā.          Tika pārrunāti dažādi reģionālās sadarbības aspekti, tai skaitā Ziemeļu dimensijas iniciatīva, kā arī ES Jauno kaimiņu iniciatīva. Savu ieinteresētību piedalīties diskusijās par ES jautājumiem apstiprināja arī Norvēģijas un Islandes parlamentu vadītāji, kaut arī šīs valstis nav ES dalībvalstis.          Tikšanās laikā tika izvirzīta ideja par to, ka Ziemeļvalstis un Baltijas valstis varētu dot jaunu impulsu ciešāku kontaktu veicināšanai starp Eiropu un ASV.         Tika nolemts, ka nākamā parlamentu priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru tikšanās notiks 2005.gadā Dānijā.         Parlamentu priekšsēdētājiem bija iespēja iepazīties ar Klaipēdas ostas darbu, apskatīt Lietuvas un Krievijas robežpunktu Neringā.         Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja sarunās ar saviem Baltijas valstu, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Islandes kolēģiem pārrunāja arī divpusējās sadarbības jautājumus.
26.augustā (26.08.2003.)
Otrdien, 26.augustā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministru Goranu Svilanoviču.       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sadarbības iespējas Eiropas Savienības integrācijas jautājumos.       Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pastāstīja viesiem par komisijas lomu un darbības mērķiem, risinot ar Eiropas Savienību saistītos jautājumus. Viņš raksturoja Latvijas integrācijas procesu ES un izteica gatavību dalīties uzkrātajā pieredzē.      Savukārt Serbijas - Melnkalnes ārlietu ministrs G.Svilanovičs pauda pārliecību par tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā pozitīvu iznākumu un uzsvēra, ka ļoti noderīgi ir iepazīties ar mūsu valsts uzkrāto pieredzi eirointegrācijas jautājumos.        G.Krasts pastāstīja par darbu ES Konventā, pārstāvot Latvijas intereses, un uzsvēra, ka ekonomiskā labklājība un politiskā stabilitāte ir pamatā valstu spējai rast kompromisus jautājumos par ES nākotni.  Sarunas gaitā tika runāts par ES nākotnes attīstības perspektīvām, mazo valstu iespējām paplašinātā Eiropas Savienībā, kā arī par Latvijas kā dalībvalsts lomu reģionālā līmenī.        Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki vienojās par abu valstu dialoga turpināšanas nepieciešamību.
25.augustā (25.08.2003.)
Pirmdien, 25.augustā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalās triju Baltijas valstu un piecu Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē Palangā.Tikšanās gaitā parlamentu spīkeri pārrunājuši nacionālo parlamentu lomu un sadarbības formas paplašinātajā Eiropas Savienībā (ES), gatavošanos ES starpvaldību konferencei, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības jautājumus.Tika atzīts, ka ļoti svarīgi ir dalīties ar Baltijas valstīm tajā pieredzē, kāda ir trim Ziemeļvalstīm - ES dalībvalstīm, strādājot ES (Somijai, Dānijai, Zviedrijai). Tika arī apspriesta iespēja rīkot kopīgus seminārus par ES jautājumiem.Rīt, 26.augustā, parlamentu spīkeriem paredzēts Klaipēdas ostas apmeklējums un tikšanās ar Kaļiņingradas reģiona domes pārstāvjiem.
21.augustā (21.08.2003.)
 Ceturtdien, 21.augustā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti tikās ar Austrijas skolotāju delegāciju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš Austrijas skolotāju delegāciju iepazīstināja ar komisijas deputātiem un pastāstīja par komisijas un visa parlamenta darbu, harmonizējot Latvijas likumdošanu izglītības jomā ar ES normām.J.Strazdiņš viesiem pastāstīja, ka šodien ir īpaša diena, jo 21.augustā tiek atzīmēta konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas diena. Komisijas deputāts Kārlis Strēlis informēja par parlamentā izveidoto apakškomisiju darbu, kas strādā ar fiziskās sagatavotības un veselības jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka skolēnu veselības problēmu risināšanā nepieciešams valdības atbalsts gan jaunu sporta zāļu izveidošanā, gan palielinot sporta stundu skaitu skolās. Sarunas dalībnieki arī pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas izglītības sistēmu, pedagogu algas, nepieciešamību saglabāt mazās lauku skolas, kā arī to, vai atvērtās robežas un studiju iespējas neveicinās latviešu jaunatnes aiziešanu no Latvijas. Viesus interesēja, vai skolās ir izveidota īpaša programma, kurā tiek sniegta informācija par Eiropas Savienību. Spriežot par Latvijas virzību uz integrāciju ES, mūsu deputāti viesus informēja par 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību šajā organizācijā. "Ceram, ka Latvijas tauta būs gudra, izdarīs savu izvēli, un mēs būsim ar jums," sarunas noslēgumā teica J.Strazdiņš.
4.augustā (04.08.2003.)
 
1.augustā (01.08.2003.)
        Piektdien, 1.augustā, vizītē Latvijā ieradīsies Dienvidkaukāza republiku parlamentu pārstāvji.        Plānots, ka sestdien un svētdien Armēnijas, Azerbaidžānas un Gruzijas parlamentārieši piedalīsies Dienvidkaukāza republiku parlamentu iniciatīvas vadības sanāksmē, bet pirmdien tiksies ar Aizsardzības ministrijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem. Pirmdienas pēcpusdienā delegācija dosies uz Lietuvu.
24.jūlijā (25.07.2003.)
        Ceturtdien, 24.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Avrahamu Benjaminu (Avraham Benjamin), kurš bija ieradies atvadu vizītē.        Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.        Izraēlas vēstnieks Latvijā A.Benjamins pastāstīja, ka viņa darbības laiks mūsu valstī bijis gandrīz trīs gadus un šajā laikā attiecību attīstības dinamika starp Latviju un Izraēlu vērtējama pozitīvi. Daudz paveikts, lai paplašinātu ekonomiskos kontaktus, kā arī sakarus politiskajā līmenī. Kā veiksmīgs sadarbības formāts tika novērtētas parlamentu sadarbības grupas, kas izveidotas Latvijas Saeimā un Izraēlas Knesetā. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt attiecības Latvijas un Izraēlas parlamentu komisiju līmenī - sekmīgi tās aizsākušās Ārlietu komisiju starpā. Tāpat tika pārrunāta iespēja Izraēlas parlamenta amatpersonām oficiālā vizītē apmeklēt mūsu valsti.       Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī 20.septembrī Latvijā plānoto referendumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Saeimas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka tā rezultāti būs pozitīvi, jo arī visas mūsu parlamentā pārstāvētās politiskās partijas atbalsta Latvijas dalību šajā organizācijā. Arī A.Benjamins uzsvēra, ka Izraēlas un ES attiecības ir svarīga Izraēlas ārpolitikas sastāvdaļa un, Latvijai iestājoties ES, ciešāka varētu kļūt arī abu valstu divpusējā sadarbība.       Sarunas noslēgumā I.Ūdre Izraēlas vēstniekam Latvijā pasniedza piemiņas medaļu.
23.jūlijā (23.07.2003.)
        Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Mihailu Margelovu.        Tikšanās laikā tika apspriesti Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību uzlabošanas jautājumi, kā arī starpparlamentu sadarbības perspektīvas.        Sarunas laikā tika konstatēts, ka Pleskavas apgabala senators ir ierosinājis izskatīt Federācijas Padomē jautājumus par Latvijas un Krievijas starpvaldību darbības intensifikāciju un Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanu.        Tikšanās laikā M.Margelovs izteica gatavību apmeklēt Latviju.
Otrdien, 31.martā
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196