Otrdien, 22.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Bulgārijas Republikas prezidentu Georgiju Parvanovu un viņa vadīto delegāciju, kas valsts vizītē uzturas mūsu valstī.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka savstarpējie kontakti starp Latviju un Bulgāriju ir kļuvuši daudz intensīvāki. Par to liecina fakts, ka neilgā laikā šī ir jau otrā augstākā līmeņa Bulgārijas amatpersonu vizīte Latvijā - pagājušā gada vasarā mūsu valsti oficiālā vizītē apmeklēja Bulgārijas Nacionālās Sapulces priekšsēdētājs O.Gerdjikovs. I.Ūdre akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi starpvalstu attiecību paplašināšanā un uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi tas ir tagad, kad Latvija jau ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, bet Bulgārija iestāsies šajā organizācijā tuvākajā laikā.     Arī Bulgārijas prezidents G.Parvanovs bija vienisprātis, ka Latvijas un Bulgārijas attiecības vērtējamas kā dinamiskas, it īpaši pēdējā laikā. Viņš sacīja, ka liela loma abu valstu kontaktu padziļināšanai varētu būt sadarbībai parlamenta komisiju, sadarbības grupu, kā arī politisko partiju ietvaros. Veiksmīgi noritējusi divu mūsu valsts prezidentes vizītes laikā Bulgārijā parakstīto līgumu ratifikācija Bulgārijas parlamentā, kur akceptēts investīciju veicināšanas un savstarpējās aizsardzības līgums un dubultnodokļu konvencija. Tāpat Bulgārija ir ieinteresēta Latvijas pieredzē, pārņemot ES likumdošanas normas. Sarunā tika skarti arī reģionālās sadarbības jautājumi, kā arī ES jauno kaimiņu politikas īstenošana.      Tikšanās noslēgumā puses pieskārās jautājumam par ekonomisko sakaru aktivizēšanu, kā arī sadarbībai starptautiskajās organizācijās. 

     Piektdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre devusies vizītē uz Lietuvu, kur piedalīsies Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienai veltītajos pasākumos.     Plkst.16.30 I.Ūdrei paredzēta tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Artūru Paulausku, bet plkst.18.30 Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies Seima svinīgajā sēdē, kas veltīta Lietuvas Republikas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienai.     Vēl šovakar I.Ūdre apmeklēs koncertu un uguņošanu Neatkarības laukumā, bet ap plkst.23.00 piedalīsies A.Paulauska rīkotajā pieņemšanā.     Sestdien Saeimas priekšsēdētāja atgriezīsies Latvijā.

     Ceturtdien, 10.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jozefu Dravecku, kurš bija ieradies atvadu vizītē.     Tikšanās laikā tika pārrunāta abu valstu sadarbības attīstība vēstnieka darbības laikā, kas īpaši iezīmīgs ar Latvijas un Slovākijas kļūšanu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm.     Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un vēstnieks J.Draveckis bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Slovākiju gan valstu, gan parlamentu līmenī kļuvušas daudz intensīvākas. Par to liecina valsts amatpersonu vizītes - pirms dažām dienām Latvijā viesojās Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs, pirms gada - Slovākijas parlamenta priekšsēdētājs Pāvols Hrušovskis. Šo vizīšu laikā viens no būtiskākajiem diskusiju jautājumiem bija ES aktualitātes, it īpaši Eiropas konstitucionālā līguma ratifikācijas process un nacionālo valstu parlamentu lomas pieaugums ES. I.Ūdre uzsvēra Saeimas veiksmīgo iesaisti Eiropas lietās, Eiropas lietu komisijas līdzdalību valsts pozīciju Eiropas institūcijās apstiprināšanā, kā arī regulārās debates par svarīgiem ar ES saistītiem jautājumiem.    Sarunas dalībnieki pieskārās arī abu valstu sadarbībai starptautiskajās organizācijās, īpaši pievēršoties parlamentāro asambleju darbam. Tika pārrunāts arī Starpparlamentu savienības darbs, kurā parlamentāriešiem ir iespēja tikties un diskutēt par starptautiskajām aktualitātēm, kā arī ar parlamentu darbu tieši saistītiem jautājumiem.    Runājot par līdzdalību ES jauno kaimiņu politikas īstenošanā, Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja par nupat noslēgušos Latvijas parlamenta delegācijas vizīti Armēnijā, kuras ietvaros tika diskutēts par jautājumiem, kas skar Latvijas eirointegrācijas un reformu īstenošanas pieredzes nodošanu Armēnijai.    Tikšanās noslēgumā Slovākijas vēstnieks atkārtoja Slovākijas parlamenta priekšsēdētāja ielūgumu Saeimas priekšsēdētājai ar delegāciju apmeklēt Slovākiju.

     Otrdien, 8.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Zambijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ņūstedu Lūisu Zimbu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.     Tikšanās laikā tika pārrunas abu valstu divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas.     Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta sadarboties ar Āfrikas reģiona valstīm gan ekonomikas, gan arī kultūras jomā. Kā viens no veiksmīgiem formātiem tika minēta parlamentu sadarbības grupu darbība - Latvijas Saeimā darbojas vairāki desmiti šādu grupu un, iespējams, tuvākajā laikā varētu tikt izveidota arī grupa sadarbībai ar kādu no Āfrikas valstīm.     V.Muižniece pastāstīja arī par Saeimas darbības principiem un likumdošanas aktiem, kas nodrošina parlamenta funkcionēšanu. Puses pieskārās arī jautājumiem par sieviešu pārstāvniecību augstākajos valsts amatos.     Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre un Zambijas vēstnieks Latvijā pārrunāja aktuālākos likumdošanas jautājumus, kas pašreiz tiek skatīti mūsu valsts parlamentā un kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un privatizācijas procesa pabeigšanu.

       No 7. līdz 9.martam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Artura Bagdasarjana ielūguma uzturas oficiālā vizītē Armēnijā.        Pirmdien, 7.martā, I.Ūdre tikās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Arturu Bagdasarjanu un premjerministru Andraniku Margarjanu, kā arī Armēnijas parlamenta deputātiem un Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.        Armēnijas Republikas prezidents R.Kočarjans augstu novērtēja šīs vizītes nozīmi Latvijas un Armēnijas divpusējo attiecību padziļināšanā. Prezidents norādīja, ka Armēnijai ir svarīga Latvijas kā jaunās Eiropas Savienības dalībvalsts eirointegrācijas un īstenoto reformu pieredze. Lai gan Armēnija nav deklarējusi, ka tās mērķis ir kļūt par ES dalībnieci, tā vēlas integrēties Eiropā, uzturot dialogu ar ES, veicot iekšējās reformas un piemērojot savu likumdošanu ES normām.       Tikšanās laikā ar Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju pārrunātas abu valstu parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas gan komisiju, gan sadarbības grupu līmenī. Puses apsprieda parlamenta darbības aspektus, to regulējošo likumdošanu, kā arī reformu īstenošu valsts pārvaldē un administratīvajā aparātā.        Armēnijas puse interesējās par mūsu valsts paveikto, īstenojot integrāciju ES - abu valstu Eiropas lietu komisiju vadītāji parakstīja sadarbības memorandu, kurā formulēti konkrēti veicamie uzdevumi.       I.Ūdre uzsvēra, ka viena no parlamentāro kontaktu formām varētu būt reģionālais formāts, balstoties uz Baltijas Asamblejas sadarbības tradīcijām, kā arī Baltijas Asamblejas sadarbību ar Ziemeļu Padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi. Dienvidkaukāza valstu piedalīšanās šādos formātos varētu veicināt ne tikai politiskās diskusijas par kopīgo interešu jautājumiem, bet arī rosināt savstarpējos kontaktus starp Dienvidkaukāza valstu parlamentāriešiem.       Savukārt tiekoties ar Armēnijas premjerministru A.Margarjanu, vēlreiz akcentēta sadarbības aktualitāte eirointegrācijas jomā - Latvijas puse uzsvēra, ka tā varētu sniegt attīstības palīdzību Armēnijai, ne vien iesaistoties divpusējos projektos, bet arī daudzpusējās palīdzības sniegšanā ES ietvaros. Latvijas eksperti, kuriem ir laba pieredze reformu veikšanā dažādos sektoros, varētu piedalīties ES finansētajos tehniskās palīdzības projektos.        Puses arī pārrunāja Latvijas un Armēnijas līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas iespējas.

       No 7. līdz 9.martam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Armēnijas parlamenta priekšsēdētāja Artura Bagdasarjana ielūguma uzturēsies oficiālā vizītē Armēnijā.        Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju uz Erevānu dosies arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns, Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Andrejs Klementjevs, kā arī deputāti Māra Ceriņa un Dzintars Ābiķis.        Saeimas delegācijai ir plānota tikšanās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu, premjerministru Andraniku Margarjanu, Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Arturu Bagdasarjanu, kā arī Armēnijas parlamenta deputātiem un Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.        Tikšanos laikā tiks pārrunāts plašs jautājumu loks, tai skaitā abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, ciešāku kontaktu veidošana starp parlamentāriešiem, reģionālā sadarbība, kā arī starptautiskās aktualitātes. Nozīmīgs vizītes aspekts būs Latvijas eirointegrācijas un reformu pieredzes nodošana, par ko lielu interesi izradījuši Armēnijas parlamenta Komisijas integrācijai Eiropas struktūrās deputāti. Starp abu valstu parlamentu Eiropas lietu komisijām paredzēts parakstīt sadarbības memorandu.

       Ceturtdien, 3.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Slovākijas Republikas prezidentu Ivanu Gašparoviču.       Tikšanās gaitā tika apspriests Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas process un Latvijas un Slovākijas sadarbības iespējas Eiropas Savienībā (ES).         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja, ka gaidāmā Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikācija Latvijas parlamentā ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas politiķiem jāizskata, jo Līguma apstiprināšanu noteiks balsojums parlamentā. Viņa arī uzsvēra, ka "nav šaubu par tā ratificēšanu", taču ir problēmas ar precīzu tulkojumu. Tagad tiek gaidīts, kad valdība iesniegs pareizu un precīzu Līguma tulkojumu parlamentā, sacīja I.Ūdre. Savukārt Slovākijas prezidents I.Gašparovičs atzīmēja, ka līdzīgas problēmas ir vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.       Abas puses bija vienisprātis, ka Līguma ratifikācija ir ļoti svarīga. ES dalībvalstis nezaudēs savu suverenitāti, taču varētu būt daži ierobežojumi, uzsvēra I.Gašparovičs. Viņš pauda viedokli, ka mazajām valstīm jāsadarbojas, ja pēc Konstitūcijas Eiropai stāšanās spēkā kļūs redzams, ka tajā nepieciešams veikt labojumus vai iesniegt priekšlikumus. Arī Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi ES.        Sarunas noslēgumā I.Ūdre novēlēja Slovākijas prezidentam I.Gašparovičam veiksmīgu vizītes turpinājumu Latvijā.

             Saeimas priekšsēdētāja un vēstnieks bija vienisprātis par Starpparlamentu savienības kā plašākā pasaules parlamentāriešu foruma ievērojamo lomu starptautiski svarīgu jautājumu apspriešanā un risināšanā. I.Ūdre norādīja, ka pašreiz viena no aktualitātēm ir Starpparlamentu savienības sadarbības padziļināšana ar ANO.              Beļģijas vēstnieks augstu novērtēja sekmīgo sadarbību, kāda izveidojusies starp Baltijas Asambleju un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi un interesējās par Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā laikā notikušajām aktivitātēm un turpmākajiem plāniem. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi Eiropas Savienībā. Tika pārrunāti Baltijas Asamblejas ciešie un regulārie kontakti ar Ziemeļu Padomi, kā arī savstarpējās pieredzes apmaiņa. Interesi par Ziemeļeiropas parlamentāro asambleju darbu ir izrādījusi arī nesen izveidotā Eiropas Savienības un Vidusjūras parlamentārā asambleja.

             Šodien, 25.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Bauskas rajona Vecumnieku pagastā.             Plkst.16.00 Vecumnieku Tautas namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs apbalvojumus barikāžu dalībniekiem.             Vecumnieku pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi piecdesmit cilvēkus.

       Piektdien, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre viesosies Madonas rajona Praulienas pagastā.       Plkst.16.00 Praulienas pagasta viesu namā notiks svinīgs pasākums, kurā Saeimas priekšsēdētāja, 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja I.Ūdre pasniegs Piemiņas zīmes barikāžu dalībniekiem. Praulienas pagasta padome apbalvošanai ar barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmēm izvirzījusi sešdesmit septiņus cilvēkus.