Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. 

“Kredītiestādēs darba valodai neapšaubāmi ir jābūt latviešu valodai. Tādēļ ar grozījumiem valsts valodas lietojumu nostiprināsim vēl vairāk, nepārprotami nosakot, ka Latvijas bankās klientiem ir tiesības saņemt finanšu pakalpojumus latviešu valodā,” iepriekš pauda par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. 

Līdz ar to primārā valoda jebkurā digitālajā vidē, saziņā un dokumentos, kā arī klātienes apkalpošanā ir latviešu valoda. Prasība par latviešu valodas lietojumu kredītiestādēm būs jānodrošina ne vēlāk kā līdz 2026.gada 30.septembrim.  

Tāpat grozījumi noteic, ka kredītiestāde Latvijā pati var arī noteikt, kuru Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts oficiālo valodu kā papildu valodu tā izmanto saziņā ar klientiem. 

Saskaņā ar izmaiņām sniegt pakalpojumus un kārtot finanšu dokumentus ārvalstu klientiem, ja klients piekrīt un banka var to nodrošināt, varēs arī jebkurā citā Eiropas Savienības vai kandidātvalsts oficiālajā valodā. 

Papildu valodu kredītiestādes varēs nodrošināt digitālajās saskarnēs, lietotnē, tīmekļvietnē, zvanu centros. Klienta izdarītā izvēle, piemēram, nospiežot konkrēto taustiņu, būs uzskatāma par piekrišanu konkrētās valodas izmantošanai. 

Kredītiestāžu likuma grozījumi arī paredz pilnveidot to subjektu loku, kam sniedzamas neizpaužamās ziņas par ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu portfeli.

Saeimas Preses dienests