Saeimas deputāti pauž bažas par situāciju Latvijas arhīvos

(03.03.2010.)
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pieprasījumu komisijas deputāti trešdien, 3.martā, tiekoties ar atbildīgajām amatpersonām, pauda satraukumu par nespēju nodrošināt valsts arhīvu sistēmas uzturēšanu.

„Sēdes gaitā atklājās samilzušās problēmas valsts arhīvu sistēmas uzturēšanā, kas radušās pirms vairākiem gadiem. Valsts finansējums jau ilgstoši bijis nepietiekams un nav ļāvis arhīvus digitalizēt, un patlaban atklājas šīs sistēmas trūkumi,” uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. „Valsts arhīvi, lai gūtu peļņu, ir ievērojami palielinājuši arhivējamo dokumentu apjomu, taču vairs nespēj tos uzturēt,” pauda J.Strazdiņš.

Komisiju deputāti bija vienisprātis, ka arhīvu materiālu saglabāšana ir ļoti nozīmīga Latvijas valsts kultūras un vēstures mantojuma daļa un tā turpmāka uzturēšana ir izšķiroša valsts nākotnei. „Ja pazaudēsim valsts arhīvus, pazaudēsim mūsu valsts pagātni, tagadni un arī nākotni,” pauda deputāts Jakovs Pliners (PCTVL).

Kultūras ministrs Ints Dālderis deputātiem norādīja, ka tik dārgu arhīvu sistēmu valsts vairs uzturēt nevar un papildu līdzekļu piešķiršana patlaban nav apspriežama. Ministrijas pārstāvji informēja, ka patlaban norisinās valsts arhīvu reorganizācija un jau tuvākajā laikā arhivāru darba grupa izstrādās valsts arhīvu attīstības redzējumu, kurš tiks pārspriests Ministru kabinetā.

Valsts arhīva sistēmas iestādēm 2010.gada finansējums, salīdzinot ar aizvadītā gada budžetu, ir samazināts par 43 procentiem, savukārt atlīdzība sarukusi par 35 procentiem. Ar šādu finansējumu valsts arhīvs nevarēs pilnībā nodrošināt likumos un starptautiskajos līgumos noteiktās funkcijas un pieņemt arhivējamos dokumentus no valsts iestādēm, skaidroja Latvijas Valsts arhīva ģenerāldirekcijas ģenerāldirektors Valdis Štāls. Valsts arhīvi glabā ievērojami lielāku materiālu apjomu nekā abas pārējās Baltijas valstis. Patlaban arhīvā glabājamo materiālu apjoms sasniedz 18 miljonus vienību. Lietuvā tie ir deviņi, savukārt Igaunijā - septiņi miljoni vienību, norādīja Kultūras ministrs. 

Pēc Kultūras ministrijas amatpersonu uzklausīšanas Pieprasījumu komisijas deputāti noraidīja Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš frakcijas deputātu pieprasījumu kultūras ministram I.Dālderim par valsts arhīvu sistēmas nodrošināšanu. Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija plāno vērsties pie Ministru prezidenta ar lūgumu rast risinājumu situācijas sakārtošanai un nolēma šo jautājumu skatīt atkārtoti, lai iepazītos ar arhivāru darba grupas paveikto.



Saeimas Preses dienests
Piektdien, 29.martā