Frakciju viedokļi 2014.gada 9.oktobrī

(13.10.2014.)

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un Saeimas deputāti jums pastāstīs par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A.Judins (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kaut gan sestdien Latvijas tauta ievēlēja jaunu Saeimu, 11.Saeima turpina strādāt, un šonedēļ bija nopietns darbs gan Saeimas komisijās, gan arī Saeimas sēdē.

Šodien ir izskatīti vairāki likumprojekti, un vislielākās debates, diskusijas notika saistībā ar likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Šis likumprojekts tika atbalstīts otrajā lasījumā, un acīmredzot darbs netiks pabeigts 11.Saeimā. Tomēr svarīgi, ka atbalsts ir. Šā likuma mērķis ir veicināt vietējo pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu izlemšanā, pie šā likuma tiks turpināts strādāt.

Šodien tika atbalstīts pirmajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, paredzot, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonu darbība tiks pakļauta papildu kontrolei. Šīm amatpersonām turpmāk būs jāievēro ierobežojumi, kas noteikti attiecīgajā likumā. Šo likumprojektu mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, bet likumprojektam noteikta steidzamība, un tas nozīmē, ka 11.Saeima var pabeigt darbu ar attiecīgo likumprojektu.

Vēlos informēt jūs arī par to, ka Saeima sāka strādāt ar normatīvajiem aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt iespēju piemērot nesen pieņemtos grozījumus likumā par maksātnespējas administratoriem. Proti, mēs nolēmām, ka turpmāk... Un šis likums jau ir pieņemts; ir nolemts, ka maksātnespējas administratoriem būs valsts amatpersonas statuss, viņi būs pielīdzināti valsts amatpersonām, un ir svarīgi, lai šāda norma būtu praktiski piemērojama. Līdz ar to ir jāizdara grozījumi atsevišķos likumos. Un šodien ir atbalstīta attiecīgā likumprojekta nodošana komisijām.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Judina kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Nākamais runās Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Man ir prieks, ka “Saskaņai” ir izdevies saglabāt vadoša politiskā spēka statusu un uzvarēt kārtējās Saeimas vēlēšanās. Un frakcijas “Saskaņas Centrs” vārdā vēlos pateikt paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri atbalstīja partijas “Saskaņa” idejas, programmu un kandidātus. Tas ir stimuls turpināt darbu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Bet tagad es vēlos paust frakcijas “Saskaņas Centrs” viedokli par grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Likuma pārejas noteikumu 3.punkts šobrīd spēkā esošajā redakcijā uzdod Ministru kabinetam līdz 2014.gada 1.septembrim nodrošināt Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojuma portāla tiešsaistes sistēmas tehnisko un drošības gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā. Saeimas Juridiskā komisija šī gada 9. un 10.septembrī izskatīja jautājumu par parakstu vākšanas tiešsaistes darbības uzsākšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotā informācija minētajām sēdēm liecina, ka likuma pārejas noteikumu 3.punktā dotais uzdevums nav izpildīts. Tiešsaistes sistēma nav pat izveidota, nemaz nerunājot par tās gatavību parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā. Skaidrs, ka 2015.gada 1.janvārī šī sistēma nebūs izstrādāta un nevarēs uzsākt pilnvērtīgu darbu. Tādējādi tiks nepamatoti un nesamērīgi apgrūtinātas Satversmē garantētās personu tiesības iesniegt likumprojektus. Šāda situācija, mūsu skatījumā, nav pieļaujama. Starp citu, līdzīgus secinājumus izdarījusi arī Satversmes tiesa, cita starpā norādot, ka likumā paredzētā vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība nedrīkst būt tāda, kas vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus padarītu par formālām. Ja likumā tiek reglamentēta kārtība, kādā vēlētāji īsteno savas Satversmē paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, tad likumdevēja uzdevums ir pieņemt tādu regulējumu, kas nodrošina demokrātijas principa ievērošanu.

Ievērojot minēto, likumprojekts piedāvā atgriezties pie pastāvošās kārtības tautas nobalsošanas iniciēšanai – proti, paredz, ka jāsavāc 30 tūkstoši parakstu. Likums nodrošinās sabiedrības interešu ievērošanu un spēkā esošā regulējuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Un šodien likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamajai vārdu dodu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Aijai Barčai. Lūdzu!

A.Barča (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es esmu tiesīga Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un arī personīgi savā vārdā teikt lielu, lielu paldies visiem, kuri ceļā uz 12.Saeimu atbalstīja 12.sarakstu, tas ir, Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu. Liels paldies par to, arī par plusiem un arīdzan par mīnusiem, kas vēl jo vairāk uzliek mums pienākumu ļoti nopietni pārdomāt, kā darboties 12.Saeimā.

Man ir dots uzdevums frakcijas vārdā šodien jūs informēt par to, kādas darbības notiek Sociālo un darba lietu komisijā.

Pirmām kārtām esam pabeiguši darbu, trešajam lasījumam sagatavojot ļoti apjomīgus grozījumus Darba likumā. Pašreiz ar tiem strādā Saeimas redaktori, un vistuvākajā laikā mēs tos iesniegsim Saeimas Prezidijā. Sociālo un darba lietu komisijā vakardien tika noraidīti priekšlikumi, kuri nav saskaņoti ar Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi. Komisija savulaik vērsās pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas kundzes, un ar koalīcijas partneriem mēs panācām... un šī noruna ir spēkā, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome turpina izskatīt uz šodienu nesaskaņotus jautājumus. Tas ir saistīts ar to, ka deputāti un Latvijas Darba devēju konfederācija vēlējās virsstundu darba samaksu samazināt no 100 uz 50 procentiem, un bija vēl vairāki šādi jautājumi. Visi šie jautājumi uz trešo lasījumu ir noraidīti, un acīmredzot tie būs jauni grozījumi Darba likumā, kuri būs, protams, jāskata 12.Saeimā.

Sociālo un darba lietu komisijā ir uzsākta diskusija par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Izanalizējot pensiju indeksāciju šogad, deputātu iesniegtais likumprojekts vakardien tika skatīts komisijā, un runa ir par turpmāko indeksāciju, tas ir, 2015.gadā.

Mūs, protams, ļoti satrauc apgādnieka zaudējuma un invaliditātes pensijas, jo to apmērs ir daudz zemāks nekā vidējais pensijas apmērs, kāds, piemēram, tagad ir valstī. Un tas ir 279,14 eiro. Indeksācija notika arī šogad pensijām, kuras ir līdz 285 eiro mēnesī. Vakardien komisijā vairāki deputāti izteica viedokli, ka būtu nepieciešams likumā “Par valsts pensijām” piemērot mazākajām pensijām patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no algas indeksa, tas ir, darba algas pieauguma indeksa, bet tām pensijām, kuras ir 285 eiro un lielākas, saglabāt to kārtību, kāda bija noteikta šogad, tātad patēriņa cenu indeksu un darba algas pieauguma indeksu – 25 procentu apmērā.

Sociālo un darba lietu komisija ir devusi uzdevumu Labklājības ministrijai un Finanšu ministrijai veikt aprēķinus un izteikt savu viedokli līdz 15.oktobrim. Vēlos teikt, ka tādā veidā arī Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pilda solījumus, kādi tika izteikti, ejot uz Latvijas 12.Saeimu. Redzēsim, kā mums veiksies, bet tūlīt pēc 15.oktobra mēs atkal šo likumprojektu skatīsim.

Pašreiz Saeimā Zaļo un Zemnieku savienības vadība piedalās sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu. Un es gribu vēlēt gan kolēģiem deputātiem, gan arī visiem Latvijā izturību, labu noskaņojumu un šīs nedēļas brīvdienas pavadīt ar saviem mīļajiem. Paldies, visu labu!

Vadītāja. Paldies Barčas kundzei no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, klausītāji! Es gribu pievērsties tikai diviem likumprojektiem, kurus mēs šodien izskatījām Saeimas sēdē.

Pirmais. Mēs, vairāki deputāti, faktiski no katras frakcijas pa vienam deputātam, iesniedzām nodošanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Šo grozījumu būtība ir tāda, ka tie paredz atjaunot atbalstu tiem rehabilitācijas centriem, kuru bija kādi 12 pirms vairākiem gadiem, bet nu palicis tikai viens. Proti, tie ir centri, kur var uzturēties tie cilvēki, kuri ir izlaisti no ieslodzījuma un kuriem varētu būt diezgan lielas problēmas normāli ieiet apritē un kuri varētu arī būt bīstami sabiedrībai. Un attiecībā uz tiem, kuri nav uzturējušies šādos centros, tā statistika ir diezgan briesmīga: ļoti liels skaits no viņiem atgriežas cietumos – apmēram 90 procentu. Ļoti mazs skaits no tiem, kas rehabilitācijas centros ir bijuši, atgriežas cietumos jeb ieslodzījuma vietās.

Tā ka tas būtu ietaupījums valsts budžetā un dotu papildu drošību mūsu sabiedrībai. Šis likumprojekts ir tagad nodots, kā jau es minēju, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Saprotams, to skatīs nākamā Saeima – 12.Saeima.

Otrs ir likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, kas jau ir skatīts kādu septiņu gadu garumā. Beidzot mēs esam nonākuši pie otrā lasījuma. Kā jau es minēju Saeimas sēdē divas reizes, ir ļoti svarīgi, ka likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvoju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Respektīvi, vietējās pašvaldības iedzīvotājiem ir tiesības veidot savu vidi, kā arī nepieņemt dažus tādus lēmumus, kas viņiem tiek uztiepti no domes. Tā ka viņiem ir paredzēta lielāka teikšana.

Likumprojektā gandrīz visus priekšlikumus pieņēma, bet mēs ļoti smagi atdūrāmies pie varbūt visbūtiskākā, kas visvairāk atbilst šim mērķim – iesaistīt iedzīvotājus savas vides uzturēšanā un sakārtošanā. Un tas ir priekšlikums, ka varētu referendumu iniciēt par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums.

Deputāts no “Saskaņas Centra” Pimenova kungs runāja no tribīnes un atbalstīja šo priekšlikumu, ņemot vērā savu dikti neveiksmīgo pieredzi Rīgas domē: viņš bija piedalījies publiskajā apspriešanā, un viņa konkrētie priekšlikumi absolūti netika ņemti vērā, kad tie nonāca domē. Līdzīgu stāstu mēs esam dzirdējuši arī no Jūrmalas aizsardzības biedrības: viņiem tāpat ir priekšlikumi bijuši, ir bijušas publiskās apspriešanas, bet tās nav devušas nekādu labumu.

Man ir liels prieks, ka mēs atbalstījām šo priekšlikumu par spīti visiem tiem ļoti negatīvajiem brīdinājumiem par šausmīgām sekām, ko mēs dzirdējām, un kas faktiski bija Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas spiediena rezultāts. Viņi laikam īsti nesaprot, kāpēc viņi tur ir ievēlēti un ko īsti pārstāv. Tas nozīmē, ka viņi nesaprot, ka viņi pārstāv savus vēlētājus un iedzīvotājus. Liels prieks, ka mēs to neņēmām vērā.

Kāpēc šis ir tik nozīmīgs...? Nevis tāpēc, ka to lietos katru dienu, bet gan tāpēc, ka pašvaldībām vajadzēs labāk izskaidrot savus priekšlikumus – tā, lai būtu atbalsts un lai nebūtu jārīko šie referendumi. Tā zināmā mērā ir tāda kā garantija, ka pašvaldība, kā saka, nomērīs desmit reizes, pirms tā nāks klajā ar šādu priekšlikumu.

Arī tad, ja tas nevarēs notikt ik dienu, manā uztverē, 15 procenti no visiem balsstiesīgajiem ir nepieņemami augsts slieksnis, lai vispār varētu ierosināt referendumu par šādu jautājumu. Rīgā tas nozīmētu pāri par 62 tūkstošiem parakstu, kas, manā uztverē, liekas galīgi neiespējami. Un faktiski tas ir veids, kā var sabotēt, lai Rīgā vispār tādi referendumi nenotiktu par šo jautājumu. Arī Jūrmalā... Nu, tur ir 5300, bet arī tas ir ļoti augsts slieksnis, ņemot vērā, ka tur ir tikai 35 800 iedzīvotāju. Tā ka tā ir viena bremze, kas... Personīgi man liekas, ka šis slieksnis ir pārāk augsts un ka tas liegs iniciēt vai padarīs ļoti grūti iniciējamu referendumu par šādu jautājumu.

Nākamais, kas man arī ļoti nepatīk... Diemžēl Saeima to pieņēma, ka referendumu uzskatīs par notikušu, ja tajā būs piedalījusies ne mazāk kā puse no visiem tiem vēlētājiem, kas ir bijuši iekļauti vēlētāju reģistrā. Tas nozīmē, ka Rīgā būtu jāsavāc 206 947 atbalstītāji, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik piedalījās pēdējās Rīgas domes vēlēšanās. Un tas ir galīgs absurds! Īstenībā sākumā tas priekšlikums bija tāds, ka būs 50 procenti no tiem, kuri ir piedalījušies vēlēšanās, nevis no visiem balsstiesīgajiem, un tad tie būtu 114 tūkstoši. Tā ka, es domāju, mums trešajā lasījumā vajadzēs atgriezties pie kāda daudz saprātīgāka risinājuma.

Labā ziņa ir tā, ka šis likums tomēr ir aizgājis tik tālu, ka ir jau otrajā lasījumā, bet sliktā ziņa ir tā, ka no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšsēža panāca atbalstu priekšlikumam, ka priekšlikumi uz trešo lasījumu ir jāiesniedz līdz 31.oktobrim. Tas nozīmē, ka šo likumu skatīs jau nākamā Saeima un tas atgriezīsies pirmajā lasījumā. Tas nozīmē, ka viss tas laiks, ko mēs tam esam veltījuši... un mēs ļoti daudz laika esam veltījuši šai lietai, faktiski gandrīz vai tiek anulēts, tas netiks izmantots... Tā ka jūs varat saprast, kāpēc es esmu priecīgs un arī mūsu frakcija ir priecīga, jo tas likums ir gājis uz priekšu, tomēr mēs esam arī diezgan neapmierināti, ka to nemitīgi mēģina sabotēt.

Tas tad apmēram būtu viss, ko es gribēju pateikt no savas puses. Un es novēlu jums labu atpūtu nedēļas nogalē!

Paldies.

Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātam Valdim Liepiņam.

Un “Frakciju viedokļos” šodien pēdējā runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Ināra Mūrniece. Lūdzu!

I.Mūrniece (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vispirms es gribu izteikt lielu, lielu paldies visiem tiem vēlētājiem, kuri šajās Saeimas vēlēšanās izvēlējās gudri – tā, lai netiktu mainīts Latvijas ģeopolitiskais kurss un lai nemainītos Latvijas piederība Eiropas valstu saimei. Paldies jums visiem par to! Īpašs paldies visiem Nacionālās apvienības vēlētājiem... atbalstītājiem un tiem, kuri juta mums līdzi!

Nacionālās apvienības pārliecība šobrīd ir tāda, ka, domājot par jaunas koalīcijas veidošanu... respektīvi, runājot par ievēlēto 12.Saeimu, mūsu pārliecība ir tāda, ka nākamā valdība būtu stabilāka, ja koalīcija tiktu stiprināta ar 12.Saeimā ievēlētajiem Latvijas Reģionu apvienības deputātiem.

Pagaidām 11.Saeima vēl strādā ļoti intensīvi un strādā ar mērķi – pabeigt iesāktos darbus. Tieši ar šādu pašu apņēmību strādā arī Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija un Nacionālās apvienības deputāti.

Viena no Nacionālās apvienības prioritātēm vienmēr ir bijusi izglītība, un šeit pie izglītības jautājumiem ir strādājusi Raivja Dzintara vadītā Valstiskās audzināšanas apakškomisija. Šodien Saeimas sēdē jau nonāca šīs komisijas darba rezultāts. Faktiski tie ir grozījumi Izglītības likumā, ar kuriem tiek plānots ieviest Valstiskās audzināšanas apakškomisijā izstrādātos... Ministru kabineta noteikumu projektu. Šis Ministru kabineta noteikumu projekts, pie kura ir strādājuši gan nozares speciālisti, gan nevalstiskās organizācijas, gan politiķi, paredz, manā skatījumā, vienkāršu, bet visiem ļoti skaidri saprotamu lietu – skolai ir jāaudzina arī jaunie pilsoņi, ne tikai jāsniedz zināšanas. Taču pats būtiskākais ir personības veidošana un jaunā pilsoņa veidošana. Tāpēc Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izstrādātais piedāvājums paredz to, ka tā sauktajās klases stundās jārunā arī par valstiskiem jautājumiem, piemēram, par valsts svētkiem, par atceres pasākumiem. Šis Valstiskās audzināšanas apakškomisijas izstrādātais piedāvājums nosaka arī valsts simbolu lietošanu skolās. Kādēļ tas ir tik svarīgi? Mēs redzam, ka šobrīd Latvijā ir pat tādas skolas, kur 18.novembris – Latvijas valsts dzimšanas diena – netiek pat vispār svinēta.

Tas ir viens liels darbs, kas ir izdarīts.

Bet gribu īsumā pastāstīt vēl par diviem – arī par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izdarītajiem darbiem. Sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, ar nozares pārstāvjiem un nozares apvienībām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izstrādājusi divus likumprojektus, kas ieviestu skaidrību mediju jomā un novērstu arī potenciālās konfliktsituācijas vai potenciālos interešu konfliktus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonu darbā. Faktiski tie ir likumprojekti, kas vērsti uz Latvijas nacionālās informatīvās telpas sakārtošanu, un par tiem ļoti priecājas arī Latvijas mediji. Viens no tiem ir šodien Saeimā jau galīgajā lasījumā pieņemtais grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei vairs neļaus saņemt atalgojumu par tām stundām, kas nav pavadītas pamatdarbā.

Un otrs ir likumprojekts “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz novērst arī NEPLP amatpersonu darbā potenciālos interešu konfliktus.

Tā ka Nacionālās apvienības iesāktie darbi tiek turpināti, un es ceru, ka arī nākamajās Saeimas sēdēs tiks pieņemti vēl citi likumprojekti, kas mums ir ļoti būtiski.

Paldies visiem par uzmanību!

Vadītāja. Paldies Inārai Mūrniecei no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt