Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Labdien, gan vecā gadagājuma cilvēki, gan jaunā gadagājuma cilvēki! Es to īpaši uzsveru tā iemesla dēļ, ka šodien, kā jau parasti visus pēdējos četrus gadus, visi būtiskie, uz cilvēkiem vērstie jautājumi tiek noraidīti.

Nosaukšu piemērus. Tātad tiek noraidīts jautājums par bērnu brīvpusdienām skolās, kas ir ļoti svarīgs, it īpaši tad, kad ceļas cenas. Tiek noraidīts jautājums, kas attiecas uz degvielas akcīzes nodokļa atlaidēm – tā, kā tas notiek visā normālajā pasaulē, kur cilvēkiem dzīves dārdzības apstākļos tiek samazinātas degvielas cenas uz akcīzes nodokļa rēķina, jo tieši akcīzes nodoklis ir tas, uz kā valsts pelna visvairāk brīdī, kad cilvēkiem naudas ir mazāk.

Tāpat šī koalīcija un šī vara ir noraidījusi atbalstu, kas ir plānots vecāka gadagājuma cilvēkiem, tas ir, pensionāriem. Faktiski ikviens jautājums... kurā ir aicināts balsot par atbalstu katram konkrētam cilvēkam, lai viņš to izjustu savā maciņā, nu, piemēram, lai PVN pārtikai būtu, kā ir citās Eiropas valstīs, samazināts, lai cilvēkiem būtu pieejama labāka, kvalitatīvāka pārtika, lētāka pārtika. Arī tas tiek noraidīts.

Faktiski tas būtu cilvēkiem jāņem vērā, ejot uz vēlēšanām. Būtu jāņem vērā, ka šī vara... kas ir pie varas, izmanto tikai un vienīgi dažādus PR instrumentus – televīziju, radio – un mēģina skalot smadzenes, kā viņi ir cīnījušies cilvēku interesēs. Bet Latvija objektīvi arvien vairāk un vairāk atpaliek no citām valstīm, īpaši tuvējām kaimiņvalstīm. No Latvijas aizbrauc ģimenēm projām cilvēki, tāpēc ka cilvēki šeit nespēj savilkt vairs galus, latviešu valodā runājot.

Ir pēdējais laiks attapties. Pēdējais laiks beigt slimot ar Stokholmas sindromu un balsot par saviem pāridarītājiem, par vardarbīgu varu, kas visu laiku balso pret Latvijas Republikas pilsoņiem. Es aicinātu atvērt acis, atvērt ausis un to vienreiz saprast, paskatīties, kā tas notiek citās valstīs.

Paldies, un balsojiet par partiju “Katram un katrai”.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam.

Nākamajam vārds Konservatīvo frakcijas deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (Konservatīvie).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē izskatījām daudz vērtīgu jautājumu un tiešām cenšamies darīt mūsu dzīvi un valsts pārvaldi labāku, nekā tā ir bijusi līdz šim.

Viens no būtiskajiem jautājumiem, kuru šodien skatījāmies, ir satiksmes drošības situācijas uzlabošana uz valsts autoceļiem. Ir zināms, ka uz ceļiem ir sastopami diezgan daudz dzērājšoferu. Un arī pavisam nesen – ziemā – bija traģisks negadījums, kas aplidoja... kas tika pārraidīts... un informēta visa Latvija, kā tas notika, ka dzērājšoferis uz gājēju pārejas notrieca gandrīz vai visu ģimeni.

Saeimā esam vērtējuši situāciju saistībā ar satiksmes drošību, un, ņemot vērā, ka Latvijā ir mainījusies sodu sistēma, ka Latvijā vairs nav administratīvā aresta kā soda veida, Juridiskajā komisijā esam izstrādājuši likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību dzērājšoferiem, kuri vada automašīnu virs 1,5 promiļu reibumā. Tātad faktiski šodien šis likumprojekts tika... likumprojektu pakete faktiski tika pieņemta pirmajā lasījumā, kas nozīmē, ka Juridiskajā komisijā šie likumprojekti tiks skatīti otrajā un trešajā lasījumā.

Kopumā tātad kā soda apmērs tiek paredzēts, ka, ja tiek pieķerts autovadītājs reibumā virs 1,5 promilēm pie stūres, tad viņam maksimālais soda apmērs tiks paredzēts līdz vienam gadam cietumā, kā arī viens no iespējamiem sodiem ir piecu gadu autovadītāja apliecības... tiesību vadīt automašīnu apturēšana, noņemšana. Arī sabiedriskais darbs, probācijas uzraudzība, kas faktiski nozīmē, ka šiem dzērājšoferiem būs pienākums... viņi ne tikai zaudēs autovadītāja apliecību, bet viņiem būs arī pienākums apmeklēt gan kursus, gan sabiedrisko darbu un savā veidā piespiest sevi mainīties, lai turpmāk uz autoceļiem vairs automašīnu nevadītu dzērumā.

Līdz ar to var teikt, ka šis ir tāds viens no veidiem, kā mēs cenšamies uzlabot satiksmes drošību uz autoceļiem, un cerams, ka šajā Saeimā mums izdosies šo likumprojektu paketi arī pieņemt un rezultātus varēsim vērtēt jau nākamajos gados.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Butānam no Konservatīvo frakcijas.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien! Šodien bija samērā raita Saeimas sēde. Vairāki desmiti darba kārtības punktu, tai skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka apstiprināšana, respektīvi, Jēkabs Straume turpina vadīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju... ar plašu atbalstu parlamentā.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””... saistīts ar siltumnīcefekta gāzu emisijām... arī zaļas lietas.

Bet, protams, ka darvas piliens visā šajā pasākumā bija tas, ka mēs ļoti neracionālā veidā atbalstījām likumprojektu, ka mēs slēdzam – nevis uzlabojam, bet slēdzam! – speciālo iestādi... izglītības iestādi bērniem ar vajadzībām, ar nopietnām problēmām... Naukšēnos, nepiedāvājot alternatīvu. Neskatoties uz to, ka daudzi – gan pašvaldības, gan Valsts policija, gan Tiesībsarga birojs – pauda nopietnus jautājumus, neskaidrības, vienalga, šis lēmums par likvidāciju, kārtējās iestādes likvidāciju, tika pieņemts.

Līdzīgi kā mūsu iesniegtais priekšlikums attiecībā uz uzdevumu Ministru kabinetam saistībā ar nopietnu gatavošanos jaunajai apkures sezonai 2022./2023. gadam, jo mēs zinām, ka ne tikai “Rīgas Siltums”... ne tikai šī pašvaldības siltumtīklu uzņēmuma operatoriem ir jāgatavojas apkures sezonai, kas sākas rudenī, ziemā, bet mēs zinām, ka malku, granulas, briketes cilvēki iepērk tagad, vasarā. Un atbalsta diemžēl šai grupai visnotaļ noteikti nav. Mēs neredzam arī kādu nopietnu atbalstu, lai valdība gatavotos nākamajai apkures sezonai. Tiek solīts daudz kas, solīts, solīts, bet reāli, apzinoties, cik ļoti nopietna sociālekonomiskā krīze mums tuvojas jau šajā ziemā, nekādi vērā ņemami risinājumi uz doto brīdi netiek piedāvāti.

Tāpat šodien bija vairākas citas lietas. Man kā Zaļās partijas pārstāvim varbūt par to neklātos runāt, bet, saprotot to, kas notiek tautsaimniecībā, mēs visi nobalsojām arī par saprātīgām izmaiņām Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā, kā arī daudzām citām lietām.

Protams, arī mūsu kolēģi no opozīcijas bija iesnieguši priekšlikumu saistībā ar akcīzes nodokli un par brīvpusdienām. Brīvpusdienu priekšlikums jau kārtējo reizi tika noraidīts.

Diemžēl mēs nemācāmies arī no saviem kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas... kad arī akcīzes nodoklis degvielai netiek mazināts. Mēs redzam, kādus lēmumus ir pieņēmusi Igaunija. Mēs saprotam, cik būtisku lomu spēlē šīs degvielas izmaksas mūsu kopējā tautsaimniecības noturībā.

Plānoju... domāju, mēs šādu priekšlikumu sniegsim noteikti atkārtoti, un aicinu arī valdību veidojošās partijas Ministru kabinetā šo jautājumu risināt un negaidīt tiešām, kad iestājas politiska krīze.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos informēt, ka partijas SASKAŅA Saeimas deputāti izskatīšanai parlamentā iesniedza kārtējos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, piedāvājot straujas inflācijas kompensēšanai pensionāriem šogad izmaksāt tā dēvēto 13. pensiju. Patēriņa cenu pieauguma temps Latvijā turpina strauji pieaugt, un novērojama ļoti augsta inflācija. Straujo cenu kāpumu 2021. un 2022. gadā galvenokārt ietekmē trīs pozīcijas: pārtikas preču, mājokļa izdevumu un transporta pakalpojumu sadārdzināšanās.

Mūsu ieskatā, strauji pieaugot pamatvajadzību izmaksām, kas ir būtiskākās pensionāriem un personām ar invaliditāti, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem, kam pensijas lielākoties ir nelielas, cenu pieaugums tiks izjusts īpaši smagi, un daļa jau tagad nespēj segt komunālo pakalpojumu un primāro vajadzību izmaksas.

Atsaucoties uz statistikas datiem, var prognozēt, ka 2022. gada rudens un ziemas mēneši būs īpaši smagi visiem, bet jo īpaši grūti tie būs personām, kuras ir atkarīgas no valsts sniegtā atbalsta. Tāpēc, mūsuprāt, ir nepieciešams pensiju saņēmējiem kompensēt straujo inflāciju ar īpašu atbalstu 2022. gada decembrī, piešķirot 13. pensiju. Tas būtu jauns valsts atbalsta veids inflācijas kompensēšanai valsts vecuma pensiju saņēmējiem, invaliditātes pensiju saņēmējiem un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem.

Atbalstu paredzēts izmaksāt mērķēti, īpaši atbalstot mazo pensiju saņēmējus pilnā piešķirtās pensijas apmērā personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 500 eiro. Personām, kuru pensijas apmērs ir no 500 līdz 1000 eiro, būtu jāizmaksā atbalsts – 75 procenti no piešķirtās pensijas. Personām, kuru piešķirtās pensijas apmērs pārsniedz 1000 eiro, atbalsts būtu jāizmaksā 25 procentu apmērā no piešķirtās pensijas.

Jāsaka, ka SASKAŅAS deputāti jau vairākkārt ir vērsušies pie citiem kolēģiem Saeimā, lūdzot, aicinot atbalstīt priekšlikumus, kas saistīti ar atbalsta piešķiršanu pensionāriem, lai atvieglotu šo cilvēku stāvokli rudenī un ziemā, kad tiek prognozēts straujš cenu pieaugums. Diemžēl līdz šim mūsu priekšlikumi koalīcijas atbalstu nav saņēmuši, un arī šīsdienas mūsu priekšlikums par 13. pensijas piešķiršanu diemžēl tika noraidīts.

Cerams, ka koalīcijas deputāti paskaidros savas rīcības motīvus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāts Aigars Bikše. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tātad pastāstīšu, par ko ir mūsu frakcijas fokuss. Atsaucoties uz kolēģu runāto par pensiju jautājumiem – mums ir likums, likums “Par valsts pensijām”, kurā tiek veikti grozījumi. Mūsu frakcija piedāvās mainīt indeksācijas laiku.

Tātad 1. septembrī ir paredzēts veikt pensiju indeksāciju, bet mēs rosināsim to veikt 1. augustā – galvenokārt tieši tāpēc, ka mums tuvojas grūta ziema un droši vien ir svarīgi, lai cilvēki spēj sagādāt, teiksim, tur, kur lauku apvidū ir malkas apkure... spēj varbūt papildu līdzekļus saņemt ātrāk, lai sāktu gatavoties apkurei.

Tāpat, manuprāt, ļoti būtiski ir “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Droši vien tas daudzus interesē – tādi jautājumi, kas attiecas uz to, kā mēs palīdzēsim Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tagad tiek virzīti grozījumi, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalsts dzīvošanai, izmitināšanai būs uz 120 dienām. Tad svarīgi droši vien ir pateikt, ka būs personu grupas, kam šis atbalsts būs pieejams arī pēc tam. Tie būs... nu, tur droši vien jāskatās precizējoši, bet būs grūtnieces, būs bērni invalīdi... lai tās grupas, tie cilvēki, kuri ir sociālajā ziņā visvairāk apdraudēti, saņemtu atbilstošu palīdzību.

Kā būtisks frakcijai ir jāmin likumprojekts, kas saistīts ar interešu pārstāvību, – tā saucamā lobiju likuma projekts. Tas ir ļoti svarīgi, lai mūsu politika būtu caurspīdīga – lai viss būtu skaidrs par to, kādi lēmumi tiek pieņemti un kādas intereses tiek pārstāvētas. Mūsuprāt, tas būs ārkārtīgi svarīgs likums, jo... nu, tā teikt, netīrā ūdenī nevar redzēt, kas notiek, un nav izsekojamas šīs interešu saites. Tātad – ļoti svarīgs likums. Mūsu frakcijas biedre Inese Voika ar to ļoti daudz nodarbojas, tā ka... Ļoti svarīgs likums.

Pēdējais – par naudas lietām Latvijā. Šodien ir ievēlēti Latvijas Bankas padomes locekļi, un principā noslēdzas nopietna reforma – Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiks apvienota ar Latvijas Bankas padomi, tātad tiks izveidota viena institūcija, kas Latvijā uzraudzīs šos procesus. Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu bankas reizēm pieņem, mūsuprāt, pārāk drakoniskus vai... teiksim, tādus lēmumus, kas kavē biznesa procesus. Tās varbūt pārāk baidās, jo šīs iepriekš minētās divas organizācijas, kas varbūt nespēj saskaņot savus viedokļus... Bankas, baidoties no kaut kādiem represīviem pasākumiem, ieņem drošāko pozīciju; tas, protams, attiecībā uz uzņēmējiem ir nevajadzīgi un nepamatoti.

Šī reforma, es ceru, atrisinās daudzas lietas; būs vieglāk saistībā ar banku darījumiem, banku uzraudzību.

Paldies. Un vēlu veiksmi visiem klausītājiem!

Vadītāja. Paldies Aigaram Bikšem no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien tika pieņemti ļoti būtiski likumprojekti, kas sevišķi svarīgi mūsu frakcijai, – “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Tātad turpinās darbs pie pārejas uz vispārējo izglītību valsts valodā. Jūs zināt, ka tika pieņemti lēmumi par pirmsskolas iestāžu pāriešanu...

Taču grozījumi Vispārējās izglītības likumā, tāpat kā grozījumi Izglītības likumā, paredz arī tos gadījumus, kuriem vajadzīga precizēšana. Piemēram, profesionālās izglītības iestādes... tātad tās arī pāriet uz valsts valodu; izņēmums būs gadījumos, kas būs noteikti tagad atsevišķi ar likumu.

Šie likumprojekti tika nodoti komisijai.

Nacionālajai apvienībai tas ir svarīgi, tāpēc ka... 32 gadus mēs uzskatījām, ka valoda ir tikai saziņas līdzeklis; diemžēl tagad, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, mēs saprotam, ka valoda var būt ierocis: ja iznīcina valodu, tauta pazūd. Un atcerēsimies prūšus, atcerēsimies līvus... Cariskajā Krievijā, kā tiek rēķināts, kādas simt... apmēram simt valodu pazuda... kopā ar Padomju Savienību... Un tas ir ārkārtīgi bīstams process, kas tagad Latvijā tiek beidzot saprasts un apturēts.

Nākamais. Bija virkne tehnisku jautājumu. Jā, te jau pieminēja Santas Purgailes ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci, kā arī divu Latvijas Bankas padomes locekļu – Ilzes Posumas un Kristīnes Černajas-Mežmales – ievēlēšanu... Bet sākās diskusija par to, vai, ieviešot šo kapitālo remontu, Latvija ir ieguvēja.

Mēs zinām... diemžēl jāteic, ka pēdējos gados Latvijā investīciju skaits jeb daudzums uz vienu cilvēku ir samazinājies, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, apmēram par 25 procentiem. Tātad ir jāizanalizē, kāpēc tas tā ir. Gan Latvijas Bankas, gan arī attiecīgo ministriju – Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un citu – darbības kvalitāte ir atkarīga no tā, vai mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas vai neatpaliekam.

Un tad ir jautājums, vai prasības nav tomēr bijušas pārspīlētas. Prasības ir normālas, bet – vai to ievērošana nav bijusi pārspīlēta? Un kā izskaidrot to, ka ar informācijas tehnoloģijām Igaunija un Lietuva ir atrāvušās, aizejot ļoti daudzām spējīgām kompānijām no Baltkrievijas un Ukrainas... Tās, kuras nevarēja Latvijā atvērt kontus, aizgāja uz Lietuvu un Igauniju.

Kultūras sadaļa. Attiecībā uz atzīmējamām dienām tika kārtējo reizi iesniegts likumprojekts. Paredz, ka turpmāk – bez Lieldienām un Ziemassvētkiem, un Līgo svētkiem – būs kā atzīmējamas dienas, teiksim, arī Apjumības, Mārtiņi, Meteņi. Nekādas brīvdienas tās, protams, nebūs, bet – kāpēc neatzīmēt? Likumprojekts ir nodots komisijai. Es domāju, ka tur nekādu iebildumu nebūs.

Ir iesniegti grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, komisija tos skatīs. Tas arī ir diskutabls temats – vai dievturība, piemēram, ir dzīvesziņa? Ētikas mācība – vai tā būtu reliģija? Uzskati dalās. Komisija sāks skatīt šos jautājumus.

Es gribētu nosaukt vēl divus svarīgus likumprojektus. Viens no tiem – “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. Tas ir būtiski. Jau ir pagājuši faktiski trīs mēneši... Tiek pagarināta atlīdzība līdz 120 dienām vai arī ilgāk, ja izmitināmām personām, piemēram, ir... vai ja viņi paši ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces vai sievietes ar maziem bērniem, kuriem pašreiz ir, teiksim, kopšanas periods... un ja ir pirmsskolas vecuma bērni. Tām personām tiek pagarināts līdz šī gada beigām. Palīdzība... Latvijai tomēr ir diezgan liels ieguldījums palīdzībā Ukrainai.

Un tad... Ir ļoti būtisks šajā likumā teiktais – par to, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotājus ar uzticamu informāciju sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu – televīzijas un radio – raidījumos. Un šeit ir drusciņ mainījusies situācija. Mēs agrāk spriedām, ka ir vajadzīga nauda un ir vajadzīgs atsevišķs kanāls krievu valodā, taču tagad Latvijā tiek retranslēti tādi kanāli kā Current Time (krieviski – “Nastojaščeje Vremja”). Mēs zinām, ka tikko licenci ir dabūjusi Krievijā populārā un objektīvi, teiksim, pārraide... televīzijas kanāls “Doždj”. Līdz ar to vairs nav jāuztraucas, kā radīt profesionālu kanālu šiem cilvēkiem. Šie kanāli ir ļoti profesionāli, tie raidīs. “TV24” arī raida “Svoboda” raidījumus, kas sagatavoti krievu auditorijai.

Un tas pārliecina... liecina par to, ka lēmums, ka var nodot privātajiem, piemēram... nu paliek tikai tās ziņas, kas attiecas uz Latviju, tātad “Panorāma” vai citas – teiksim, “TV3 Ziņas”, Latvijas sagatavotās... Var tās subtitrēt ukraiņu valodā, piemēram, un citās mazākumtautību valodās un iedot tikai to ziņu paketi, kas attiecas uz Latviju. Un, protams, valstij ar to nav jānodarbojas, to varētu nodot jebkuram komerckanālam, kā “TV24” jau ir pierādījuši; viņi rāda šos “Svobodas” fragmentus.

Līdz ar to ukraiņi... viņu nav maz, viņi... oficiāli jau ir vairāk nekā 30 tūkstošu, un šajā skaitā neietilpst tie, kuriem ir radinieki... Zinām, ka Latvijā, pēc statistikas, ukraiņi ir otrā etniskā grupa aiz krieviem un viņu jau bija kādi 50 tūkstoši, tātad varētu rēķināt, ka arī viņiem ir atbraukuši radi, kuri nav uzskaitīti; tātad tas skaits varētu būt jau zem 100 tūkstošiem cilvēku, kuri ukraiņu valodā varētu šo informāciju patērēt.

Līdz ar to es domāju, ka tie lēmumi visādos veidos, teiksim, uzlabos situāciju.

Tie varbūt būtu galvenie jautājumi, kurus mūsu frakcija atbalstīja.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Aleksandram Kiršteinam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Kārlis Šadurskis no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Lūdzu!

K. Šadurskis (JV).

Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās ar ļoti izjustu un sirsnīgu, kā arī politiski svarīgu notikumu – mūs uzrunāja Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska. Un mēs no sirds novēlam baltkrievu tautai atbrīvoties no sava diktatora un uzsākt normālu demokrātiskas valsts dzīvi.

Šodien Saeima apstiprināja deputāta mandātu mūsu frakcijas kolēģei Alīnai Gendelei. Prieks par profesionālu papildinājumu mūsu frakcijai.

Šodienas darbā neiztika bez ierastās rutīnas – bija kārtējie opozīcijas priekšlikumi samazināt tajā vai citā jomā pievienotās vērtības nodokli. Ir ļoti grūti kolēģus pārliecināt par ekonomikas likumsakarībām, par likumu darbību ekonomikā, kur diemžēl preces cenu nosaka nevis pašizmaksa un nodokļi, bet tirgus pats. Tirgus pats atrod savu cenu, skatoties uz pieprasījuma un piedāvājuma attiecību. Mazāki nodokļi diemžēl nenozīmē zemāku preces cenu veikalā, bet tikai mazākus ieņēmumus budžetā, tātad – mazākas iespējas izlietot naudu sabiedrības vajadzībām. Tā nu tas mums notiek – diemžēl katrā Saeimas sēdē mēs par to diskutējam.

Kolēģis Kiršteins jau pieminēja par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” un likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Manā ieskatā, tas ir šodienas svarīgākais notikums.

Mums bieži pārmet to, ka integrācijas politika Latvijā ir vai nu neveiksmīga, vai izgāzusies, ka tai nav rezultātu vai ka tādas vispār nav bijis. Patiesībā šodien tiek pabeigts ārkārtīgi svarīgs politisks darbs (protams, tas būs pabeigts nevis šodien, bet tad, kad Saeima nobalsos par šiem likumprojektiem galīgajā redakcijā). Diemžēl šis process ir ļoti ievilcies, bet ir pilnīgi skaidrs, ka, ja mūsu bērni un jaunieši nemācās kopā, tad viņi nekad nevarēs svinēt vienus un tos pašus svētkus kopā.

Šodien ir ļoti svarīgs notikums – nodošana komisijai. Trīs gadu laikā mēs pabeigsim šo vienotas izglītības sistēmas izveidi. Un, tīri tehniski runājot, jāteic, ka tas ārkārtīgi uzlabos izglītības kvalitāti, jo līdz šim vienmēr tā ir bijusi problēma, veidojot mācību plānu.

Tā kā mums bija programmas latviešu valodā un mazākumtautību programmas, tās bija jāsalāgo tā, lai, piemēram, eksaktie priekšmeti – matemātika, fizika, ķīmija – būtu vienādi abās programmās, lai būtu vienāds stundu skaits. Protams, mēs saprotam, ka mazākumtautību programmās bija jāparedz lielāks skaits stundu dzimtajai valodai. Tagad šīs stundas, kas ir saistītas ar mazākumtautību valodu un kultūru, tiks pārceltas interešu izglītības jomā (protams, tās būs valsts un pašvaldību apmaksātas, ja būs pietiekams pieprasījums). Tas mums ļaus daudz nopietnāk pievērsties STEM priekšmetiem.

Šoreiz tā ir nevis cīņa ar sekām, kur mēs mēģinām piedāvāt papildu budžeta vietas augstskolās, kaut arī mums nav tik daudz reflektantu, kas būtu spējīgi šīs programmas apgūt... Šeit ir beidzot īstā spēka pielikšanas vieta.

Kolēģi jau ir runājuši par šodien apstiprinātajām amatpersonām. Tajā ziņā mums nebija pārsteigumu. Jēkabs Straume apstiprināts KNAB priekšnieka amatā uz otro termiņu, Santa Purgaile apstiprināta par Latvijas Bankas prezidenta vietnieci, un apstiprināti Latvijas Bankas padomes locekļi.

Tā ka šodien bija tāda... standarta darbadiena, un, manuprāt, esam šodien kopumā labi pastrādājuši.

Paldies par uzmanību, ja klausījāties.

Vadītāja. Paldies Kārlim Šadurskim no frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA.

Raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!