Frakciju viedokļi 2022.gada 8.jūnijā

(13.06.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeimā no mūsu puses tika iesniegts lēmuma projekts, kas bija saistīts ar enerģētiku. Tas diemžēl tika noraidīts, bet mēs no savas puses tomēr gribētu aktualizēt šo jautājumu, enerģētikas jautājumu, uzdot valdībai pārskatīt pēc būtības visas iespējas, lai mazinātu energoatkarību gan no mūsu kaimiņvalstīm, gan vispār. Respektīvi, rūpēties par to, lai mēs vairāk izmantotu savus, vietējos, resursus, jo šobrīd kūdras resursi – kā kurināmais – ir vieni no... Par to signalizē gan lielas uzņēmēju organizācijas, gan nozare kā tāda. Nozare signalizē, ka tā būtu gatava piedāvāt savu produkciju, bet no valsts puses šie normatīvie šķēršļi diemžēl ir pārāk lieli, lai tas viss netiktu aktīvi izmantots.

Un tāpēc mēs no savas puses piedāvājām lēmuma projektu par to, lai valdība tomēr pārskatītu normatīvo regulējumu šajā jautājumā un izmantotu maksimāli visas iespējas, lai rudenī mums apkures sezona neizmaksātu tik dārgi, kā šobrīd zīmē potenciālās prognozes, jo šobrīd malkas cena... es domāju, virkne iedzīvotāju, kas jau šobrīd pērk malku ziemai, jau redz to, ka šīs cenas jau ir vairākkārt pieaugušas. Un pašvaldībās, kā mēs redzam, vairs pat neatsaucas iedzīvotāji... nepiedalās konkursos un nemaz nepiedāvā šo kurināmā veidu.

Tā ka tas nu iezīmē to, ka šis rudens būs īpaši sarežģīts. Tāpēc mēs no savas puses jau šobrīd piedāvājam risinājumus, kas kaut kādā veidā varētu samazināt šo atkarību.

Par citu jautājumu, ko šodien mēs izskatījām. No savas puses paudām savu nostāju arī attiecībā uz pedagogu jauno atalgojuma modeli, arī par Latvijas sistēmu... attiecībā uz izglītības reformu, par to, kas notiek pašvaldībās. Virkne pašvaldību pieņem šos lēmumus par skolu tīkla optimizāciju, bet tā lielākā problēma, kā mēs uzskatām, – ka valdība šobrīd ir radījusi visus priekšnosacījumus, lai skolu tīkla optimizācija tiktu stimulēta un uz tā pamata.... tas būtu vienīgais pamats, lai pedagogiem maksātu šo paaugstināto atalgojumu.

Mūsu ieskatā, tikai ar skolu slēgšanu mēs nesasniegsim to mērķi, kas nepieciešams, lai pedagogiem būtu pienācīgs atalgojums. Arī valsts budžetam nopietni jāiesaistās tajā, un tas ir tas, ko mēs norādījām. Pretējā gadījumā mums tiks aizvērtas pārāk daudzas izglītības iestādes. Jau šobrīd tiek aizvērtas pārāk daudzas.

Tieši otrādi! Mūsu ieskatā, būtu jārūpējas par to, kā lauku skolas saglabāt, īpaši pierobežā un tajās vietās, kur vēl ir iedzīvotāju aktivitāte. Mums no Saeimas puses tas būtu jāstimulē. Uz to šodien arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, vērsām visa parlamenta uzmanību. Un arī turpmāk uzturēsim to, kā arī atbalstīsim mūsu skolotājus viņu protesta akcijās.

Paldies jums par uzmanību. Visu labu!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Viktoram Valainim.

Nākamais runās Konservatīvo frakcijas deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien runāšu vairāk par tematu, kas citstarp tika iekļauts izskatītajā šīsdienas sēdes darba kārtībā. Un tas ir valsts kontroliera ziņojums par paveikto pagājušajā gadā.

Man, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājam, ir iznācis strādāt ļoti daudz kopā ar Valsts kontroli, un kopumā es šo sadarbību vērtēju kā produktīvu un uz rezultātiem vērstu.

Nosaucot tikai pāris ciparu, ko varbūt ir vērts šajā darbā, kopējā darbā, novērtēt primāri... Valsts kontrole ir aprēķinājusi, ka ir ietaupījusi valstij 28,5 miljonus eiro... gan, teiksim, izšķērdētajā naudā, gan arī neiegūtajos ienākumos... Ir arī 27 reizes ziņots prokuratūrai, ir deviņi notiesājoši spriedumi.

Un kopumā šis ieguldījums Valsts kontroles darbā... Tas, cik izmaksā Valsts kontrole, pret to, cik liela ir atdeve, būtu rēķināms kā viens pret četri. Respektīvi, katrs ieguldītais eiro atnestu četrus eiro atpakaļ valstij... no dažādām revīzijām – gan lietderības, gan atbilstības –, ko Valsts kontrole veic.

Nosaucot varbūt svarīgākos darbus, ko mēs kopā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā esam risinājuši un skatījušies, 2021. gadā tie noteikti ir bijuši ar kovida izdevumiem saistītie jautājumi. Šeit mēs varam uzsvērt un akcentēt it īpaši vakcīnu iepirkumus un citus medicīniskos iepirkumus, kur arī Valsts kontrole ir pētījusi... tostarp arī dažādu cenu... šīs gultas, tātad intensīvās terapijas gultas... cenas ļoti atšķiras dažādās slimnīcās.

Tāpat ļoti daudz ir vērsta uzmanība... un, cerams, arī tiesībsargājošajām iestādēm... uz Zemkopības ministrijas piešķirtajiem 40 miljoniem, ko Valsts kontrole ir atzinusi, ka tur nav bijuši gluži zaudējumi un līdz ar to šis atbalsts varbūt ir pārmērīgs.

Tāpat varbūt vairāk paslīdējis garām tāds aspekts... ir runa par būvniecības izdevumiem. Tātad arī būvnieku kompānijas 2021. gadā ieguva ap 70 miljoniem atbalstā, kur, protams, būtu jāvērtē Finanšu ministrijas atbildība, jo šķiet, ka būvniecības sektors pēdējos gados... tur viss ir tikai gājis uz augšu, un diži zaudējumi tur nav bijuši.

Tas, ko varbūt gribētos vēl izcelt visā šajā, – gribētos, teiksim, uzsvērt un vairāk no komisijas puses norādīt uz to, ka tālāk ir jāstrādā ar lietderības revīzijām. Mēs redzam, ka tie rezultāti tur ir daudz labāki un... daudz vairāk.

Tāpat mēs... Ir aktuāls jautājums no Valsts kontroles puses par to, vai vajadzētu revidēt arī Saeimu, tātad nopietni skatīt visus izdevumus, ko Saeima veic. Es, komisijas vadītājs, šādu virzienu atbalstu, tomēr vienlaikus norādu uz vēl vienu... vienīgo palikušo iestādi, kur tādā gadījumā netiks veikta revīzija pēc būtības, atbilstības revīzija, – tā ir pati Valsts kontrole.

Ja mēs šeit paskatāmies uz pašas Valsts kontroles izdevumiem, tad viena lieta, ko nevar palaist garām, ir aptuveni 600 tūkstoši, ko Valsts kontrole ik gadu samaksā par sava ofisa īri. Tā šķiet gana liela summa, un noteikti būtu iespēja... efektivitātei... samazināt šo summu – iespējams, izvēlēties kādu nekustamo īpašumu, kas ir valsts nekustamo īpašumu sarakstā un kas ir pieejams, un tādējādi būtiski samazināt valsts izdevumus.

Kopumā es arī aicinu skatīties šādā virzienā, tātad skatīt un arī pēc būtības izvērtēt šo budžetu, kas ir piešķirts Valsts kontrolei, un to revidēt.

Paldies. Tas no manas puses šajā dienā viss. Lai jums visiem veiksmīga diena!

Vadītāja. Paldies Konservatīvo frakcijas deputātam Reinim Znotiņam.

Vārds Nacionālās apvienības frakcijas deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie radioklausītāji! Šodien tika noslēgtas vairākas iepriekš sāktas Saeimas sēdes, kur tika izskatīti daudzi ļoti būtiski likumprojekti un lēmumu projekti; tos visus būtu pat grūti uzskaitīt – gan radošo personu atbalsta likums, kur tiek precizēta kārtība atbalstam, gan Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumi... Un tā šo sarakstu tiešām varētu ļoti plaši un detalizēti uzskaitīt.

Es vēlētos izcelt vienu konkrētu tematu, kur arī tika pieņemti... Likumprojekts par Latvijas–Krievijas līguma... konkrēti, 13. panta... darbības apturēšanu... tas paredz iespējas Latvijai brīvi rīkoties ar Latvijas teritorijā izvietotajiem PSRS totalitārā režīma simboliem, kas ir pilsētvidē saglabājušies visus šos neatkarības gadus. Beidzot Saeimas vairākumam ir politiskā griba šīs problēmas risināt.

Un vienlaikus būtu uzsverams, ka Saeima pa šīm nedēļām ir izskatījusi jau pirmajā lasījumā un nākamnedēļ otrajā lasījumā tiks skatīts likumprojekts, kurš paredz konkrētu pienākumu un kārtību, kādā pašvaldībai... līdz kuram datumam ir jāaizvāc šie totalitāro režīmu slavinošie simboli.

Par termiņiem diskusija vēl būs nākamnedēļ, bet pavisam skaidrs ir, ka līdz šī gada beigām pavisam noteikti šie PSRS totalitārā režīma simboli beidzot pazudīs no Latvijas zemes.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Dombravam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Vārds frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Gatim Zamuram. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien visiem! Kā jau kolēģis iepriekš minēja, šodien bija ļoti specifiska Saeimas sēde – mēs pabeidzām vairākas sēdes, kuras mums bija iekrājušās jau pat no maija.

Gribu pievērst uzmanību dažiem likumprojektiem, kurus šodien izskatījām.

Pirmām kārtām ir jāpiemin likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Manuprāt, tas ir kopējai izglītības sistēmai ļoti svarīgs likumprojekts. Daudzi priekšlikumi ir iesniegti, tika atbalstīti, un likumprojekts turpina savu ceļu uz trešo lasījumu.

Īpaši interesants šodienas kontekstā, manuprāt, ir likumprojekts “Grozījums Politisko partiju likumā”, kur mēs runājam par tādām partijām, kuras šobrīd esošajā ģeopolitiskajā un kara situācijā neizvēlas nostāties, tā teikt, Ukrainas pusē un flirtē ar domu par to, ka par kaut kādu – viena vai otra veida – Krievijas agresijas attaisnošanu, izmantojot gan simboliku, gan arī attaisnojot šīs idejas... Manuprāt, ļoti svarīgs likumprojekts mums šai laikā. Lai arī diemžēl tur notiek saskaršanās ar kaut kādu demokrātijas ierobežojumu, tomēr uzskatu to par mums šobrīd ļoti svarīgu un vajadzīgu.

Pieprasījumu komisija, kura ir viena no komisijām, kur es piedalos, šodien noraidīja – un arī Saeima noraidīja – aicinājumu izglītības un zinātnes ministrei... par nekvalitatīvu darbu... Īsāk sakot, tas arī tika noraidīts, un izglītības un zinātnes ministre turpinās savu darbu.

Kopumā droši vien jāsaka, ka Saeimu lēnām pārņem priekšvēlēšanu laiks; ir jūtamas lielas kaislības. Opozīcijas deputāti piedāvā biezā slānī likumprojektus, kurus paši, visticamāk, nevarētu realizēt. Aldis Gobzems (viņš tūlīt pēc manis runās) nekautrējas necenzētiem vārdiem apsaukāt deputātus, tādējādi vēl vairāk degradējot jau tā ne īpaši populāro un ar augstu, teiksim, tādu... morāli apveltīto politiķa profesiju.

Paldies jums.

Vadītāja. Paldies Gatim Zamuram no frakcijas “Attīstībai/Par!”.

Nākamais runās frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājs Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, radioklausītāji! Mans vārds ir Aldis Gobzems. Esmu politiskās partijas “Katram un katrai” priekšsēdētājs.

Šodien Saeima neizskatīja, bet... Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja jūs, mīļie cilvēki, nobalsosiet par politisko partiju “Katram un katrai”, tad nākamajā Saeimā tiks pieņemts – nekavējoties tiks pieņemts! – lēmums, kas ir vērsts uz cilvēku, kā saka, atbalstīšanu: 5000 eiro – katrai māmiņai, kas piedzemdē bērnu. Tie ir 85 miljoni eiro.

Lai jūs saprastu: 85 miljoni eiro – tā ir “Latvenergo” ceturkšņa peļņa. Pat neņemot no “Latvenergo”, samazinot valsts pārvaldi vai vēl kaut ko... 85 miljoni – tas tiešām ir salīdzinoši nieks. Desmit vai padsmit miljardu budžetā tos atrast patiesībā var. Šāds priekšlikums izmainīs Latvijas valsti.

Otrs būtiskais priekšlikums, ko koalīcija noraidīja (jo viņiem ir jāsargā azartspēles un viss pārējais, kā iepriekšējam runātājam no “Attīstībai/Par!”), paredz bērnu brīvpusdienas – no bērnudārza līdz pat pēdējai klasei. Es jums gribu atgādināt, ka jautājums par bērnu brīvpusdienām bija aktuāls savulaik Somijā. Ar to sākās ceļš uz labāko izglītību pasaulē – ar bērnu brīvpusdienām. Un tas ir domāšanas jautājums – atbalstīt bērnus.

Trešais jautājums bija par pabalstiem par katru bērnu. Bērnus nevar dalīt, proti, katram bērnam ir jāsaņem identisks atbalsts. Mēs piedāvājam 100 eiro, un tas būs arī mūsu partijas programmā.

Tālāk. Šodien tika virzīts uz priekšu mūsu organizācijas valdes locekļa Jāņa Roņa pieteikums, kas ir savācis 10 tūkstošus parakstu, proti, lai visas valsts pārvaldē lietotās transporta vienības tiktu aprīkotas ar GPS, lai uzskaitītu, kur brauc visi ierēdņi, kur brauc Saeimas priekšsēdētāja, – uz kādiem veikaliem, pie kāda manikīra... un kā tērē nodokļu maksātāju naudu. Es ceru, ka šis ierosinājums tiks pieņemts. Ja to nepieņems šis parlaments, tad to pieņems nākamais parlaments, ja jūs nobalsosiet.

Un vēl, nobeidzot savu runu. Es uzskatu... tā ir mana dziļa pārliecība... Mīļie pensionāri (es zinu, ka pensionāri visvairāk klausās radio), katram pensionāram – 1000 eiro!

Mēs zinām, ka būs ļoti dārga ziema, būs milzīgi komunālie pakalpojumi... būs par elektrību dārgi jāmaksā, par zālēm, par visu pārējo. Un pensionārs ar 140 eiro vai cik tur tā minimālā pensija – nav svarīgi... ar to nevar izdzīvot. Tūkstotis eiro – tā būtu cilvēka cienīga pensija. Par to es iestājos.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien runāšu par vienu no frakcijas SASKAŅA iesniegtajiem likumprojektiem.

Mēs uzskatām, ka viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums. Koalīcijas iecelts prezidents, kam nav tautas atbalsta, Saeimas balsošanas mašīna bez uzskatu konkurences... Parlamentā tautas vairākuma vārdā likumus pieņem arvien izteiktāks mazākums – tā ir demokrātijas imitācija, tāpēc aizvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās. Cilvēki zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.

Latvijā vispār ir izveidojies paradums pirms vēlēšanām teikt un solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika vai nelāgs pārpratums. Piemēram, regulāri – reizi četros gados – gandrīz visas partijas sola vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Protams, svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme – tas ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Tomēr... Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Un mēs visi labi apzināmies, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti.

Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība – būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē.

Valsts prezidents nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets, tāpēc esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku – autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Ir nepieciešami Satversmes grozījumi; pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina – prezidents ir jāievēlē tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par simt tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, un tautai kā varas avotam ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas, prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni. Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras izmaiņām, jo tautas vēlētam prezidentam plašākas pilnvaras nav nepieciešamas.

Gudri izmantojot Satversmē piešķirtās pilnvaras, valsts galvai ir visas iespējas rīkoties efektīvi un atbildīgi. Piemēram, viens no instrumentiem, kuru mūsu Valsts prezidenti varētu izmantot aktīvāk, ir valdības sēžu sasaukšana.

Tautas vēlēta prezidenta panākumus noteiks viņa paša pārliecība, atbalstītāju spiediens, viņa mugurkauls un enerģija, spēja un vēlme izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu savas idejas. Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt sadzirdētam nekā jebkuram citam valstī. Tautas izraudzītam prezidentam tauta vairāk uzticētos nekā parlamenta vēlētam. Tautas vēlēts prezidents veicinātu demokrātijas nostiprināšanu Latvijas valstī, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbību.

Diemžēl arī 13. Saeimā, neskatoties uz daudzu politiķu dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem idejai par tautas vēlētu prezidentu, šādai iniciatīvai tika ieslēgta atpakaļgaita. Izskatās, ka pašreizējās varas partijas grib atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās, grib sīvu cīņu kuluāros, jo frakcijas SASKAŅA iesniegto likumprojektu viņi noraidīja. Tas liecina par koalīcijas bailēm no tautas un demonstrē varas partiju iedomātu pārākuma apziņu, ka viņi visu zina labāk, zina, kā tauta varētu lemt. Populistiski un bezatbildīgi.

SASKAŅA iestājas par tautas līdzdalības iespēju paplašināšanu lēmumu pieņemšanā. Latvijas valstij ir svarīgi saglabāt noturīgas politiskas saiknes ar saviem pilsoņiem, tāpēc mēs ceram sagaidīt 14. Saeimā racionālu diskusiju par konstitucionālās sistēmas uzlabošanu. Vēlētājiem vienmēr taisnība.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Rihardam Kozlovskim. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Labdien, godātie klausītāji! Jā, šodien mums tiešām tāda neparasta diena, tāpēc ka mēs noslēdzām trīs iepriekš iesāktās sēdes.

Protams, kolēģi jau minēja par daudziem svarīgiem jautājumiem, kas tika lemti.

Es gribētu pieskarties trīs jautājumiem, ko Saeima šajās sēdēs ir lēmusi, un atgriezties arī pie sākotnēji... manuprāt, arī ļoti fundamentāli svarīga jautājuma, tas ir – Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotie grozījumi, attiecīgi apturot 1994. gada... Maskavā noslēgtā līguma... ietvertās vienošanās 13. punktu, kas dod Latvijai tiesības, balstoties tieši uz starptautiskajām tiesībām, virzīties uz priekšu saistībā ar šo PSRS varas... un okupācijas varu slavinošo monumentu, pieminekļu novākšanu mūsu valstī. Uz tā pamata jau tiek strādāts pie konkrētiem likumprojektiem, bet, manuprāt, tiešām bija ļoti būtiski, ka tas notiek saistībā... un pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām.

Otra lieta. Es gribētu pieskarties jautājumam, kas saistīts ar grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šajās sēdēs ir skatīti vairāki grozījumi. Viens no tiem, ņemot vērā to, ka mēs zinām, ka šis skaitlis, kas... Bēgļu skaits Latvijā pieaug un pārsniedz jau sākotnēji prognozēto. Līdz ar to, manuprāt, ir ļoti apsveicama iniciatīva, ka pašlaik tās mājsaimniecības, kuras bezatlīdzības ceļā uzņem Ukrainas bēgļus, varēs saņemt kompensāciju; kopumā tas ir līdz 300 eiro mēnesī par šīm 90 dienām. Manuprāt, arī grozījumi, atbalstot profesionālās izglītības pielīdzināšanu, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu iekļauties darba tirgū, ir ļoti būtiski un apsveicami.

Un kā trešo es gribētu pieminēt grozījumus Būvniecības likumā. Kā mēs visi zinām, jau labu laiku mums austrumu robeža, kas ir Eiropas un NATO ārējā robeža, ir zināma apdraudējuma stāvoklī. Gan šī bēgļu krīze, kas bija izraisīta no Baltkrievijas puses, gan arī, protams, pašlaik karš Ukrainā... tas pilnīgi noteikti norāda uz to, ka mums ir jāturpina stiprināt austrumu robežu. Šie grozījumi padara šo procesu, tieši būvniecības procesu, efektīvāku, nododot tiesiskuma kontroli Būvniecības valsts kontroles birojam un līdz ar to mazinot šo varbūt administratīvi birokrātisko procedūru, un dodot iespēju efektīvāk stiprināt mūsu austrumu robežu.

Šodien tas man arī viss. Paldies.

Veiksmīgu dienu!

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Rihardam Kozlovskim.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 5.jūlijā
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde