Frakciju viedokļi 2022.gada 31.martā

(05.04.2022.)

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un jūs klausāties raidījumu “Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles. Deputāti jums pastāstīs par šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumiem un citām aktualitātēm.

Pirmajam šodien vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Ar šiem grozījumiem noteikts, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas bērna kopšanas periodā veiks no vecāku un bērna kopšanas pabalstu kopsummas.

Pie šī likumprojekta aktīvi strādāja arī frakcijas SASKAŅA deputāti – ar mērķi palīdzēt jaunajiem vecākiem. Un mums ir savs redzējums par šo problēmu.

Pašlaik personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam jeb atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, no valsts speciālā budžeta tiek veiktas obligātās sociālās iemaksas 20 procentu apmērā; no summas, kas ir 171 eiro, sanāk vien 34 eiro. Šajā laika posmā uzkrātais pensijas kapitāls šīm personām ir par 86 procentiem zemāks, nekā tas būtu no vidējās algas valstī. Vēl lielāka starpība ir tiem cilvēkiem, kuri pirms atvaļinājuma ir saņēmuši algu, kas augstāka par vidējo algu valstī.

Mēs uzskatām, ka tas ir netaisnīgi pret vecākiem, kas faktiski nevar strādāt, jo audzina bērnus (un nākamos nodokļu maksātājus, starp citu!). Šīm personām līdz ar to pensijas būs ievērojami mazākas.

Labā ziņa ir tā, ka Saeima atbalstīja nepieciešamību paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni par vecākiem, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

Saskaņā ar Saeimā šodien pieņemtajiem grozījumiem no 1. jūlija tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas ne vien no bērna kopšanas pabalsta, kas ir 171 eiro mēnesī, bet arī no vecāku pabalsta, kas ir atkarīgs no pirms atvaļinājuma saņemtā atalgojuma.

Lai gan pieņemtie grozījumi uzlabo māmiņu stāvokli, tie, mūsu skatījumā, tomēr nav pilnīgi un nav taisnīgi pret māmiņām un viņu uzkrāto pensijas kapitālu. Frakcijas SASKAŅA deputāti uzskata, ka ir jānodrošina, lai par ikvienu personu, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, tiktu veiktas obligātās sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, kas šobrīd ir 500 eiro.

Mūsu frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs iesniedza priekšlikumus, kas paredzēja palielināt valsts sociālo iemaksu objekta minimālo apmēru, no kura valsts veic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par personu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, līdz minimālās algas apmēram; tas nozīmētu, ka laiks, ko māmiņas pavada atvaļinājumā, radītu mazāku robu viņu nākotnes pensijās. Šim mērķim, pēc mūsu aprēķiniem, ir nepieciešami aptuveni astoņi miljoni eiro. Esam pārliecināti, ka šo summu šobrīd ir iespējams atrast budžetā.

Lai gan frakcijas SASKAŅA priekšlikumi šodien pagaidām netika atbalstīti, tie vismaz aicina uz diskusiju par to, ka ir jāsniedz lielāks atbalsts jaunajiem vecākiem, kuri audzina bērnus. Valstij ir jāatbalsta gan tādas māmiņas, kuras nav strādājušas, un jāveic par viņām sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, gan arī māmiņas, kuras pirms tam ir strādājušas un maksājušas nodokļus no lielāka apmēra, nekā paredz parlamenta šodien atbalstītie grozījumi.

Vienlaikus tas veicinātu iedzīvotāju motivāciju veikt lielākus nodokļu maksājumus.

Pie šīs problēmas mēs turpināsim strādāt un gatavot savus priekšlikumus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Paldies. Šodien Saeimā bija gana ražīga diena – tika pieņemti vairāki nozīmīgi likumprojekti.

Pirmais no tiem ir tā saucamais Civilās savienības likums, kas tika atbalstīts pirmajā lasījumā. Faktiski tā ir tā pati iniciatīva, kas iepriekš Saeimā bijusi noraidīta kā Dzīvesbiedru likums vai kā viendzimuma partnerttiecību reģistrācijas iniciatīva. Šoreiz šī iniciatīva nāca no Jaunās konservatīvās partijas pārvaldītās Tieslietu ministrijas puses. Faktiski galvenais mērķis ir apiet Satversmes 110. pantā noteikto ierobežojumu – to, ka laulību var slēgt tikai vīrietis un sieviete.

Šis likumprojekts paredz... tā mērķis ir, ka to var darīt arī viena dzimuma personas. Un zīmīgi ir tas, ka šo likumprojektu virza it kā konservatīva partija, kas iepriekš bija balsojusi pret šādām iniciatīvām, bet šobrīd ir pārmetusies liberālo partiju nometnē un līdz ar to piekrāpusi savus vēlētājus, jo tiem viņi pirms vēlēšanām bija solījuši tieši pretējo – ka neatbalstīs šāda veida iniciatīvas.

Kolēģis Agešins jau diezgan plaši izklāstīja, ka Saeimā tika pieņemts likums, ka beidzot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts veiks no pilnas cilvēka algas, kad ir... bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Un tas ir risinājums, kuru Nacionālā apvienība bija piedāvājusi jau pirms vairākiem gadiem.

Proti, šobrīd ir netaisnība, ka tie... pārsvarā māmiņas, kuras iet bērna kopšanas atvaļinājumā, it īpaši tās, kurām ir vairāk bērnu un lielāka alga, – tās saņem būtiski mazāku pensiju, arī citos apdrošināšanas iestāšanās gadījumos saņem mazākus pabalstus.

Līdz šim cilvēki ar vairākiem bērniem faktiski tika sodīti par bērnu radīšanu. Tagad šī netaisnība tiks novērsta un iemaksas tiks veiktas no šī cilvēka pilnas iepriekšējās algas.

Trešais jautājumu bloks (tur pat vairāki likumprojekti tika pieņemti) ir attiecībā uz dažādas militāro agresiju slavinošas simbolikas izmantošanu publiskajā telpā kopumā. Un it īpaši – dažādos svētku un izklaides pasākumos. Proti, tagad šādu simbolu izmantošana būs aizliegta.

Mēs zinām, ka it īpaši tagad, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā, ir aktivizējušies, teiksim, pretvalstiski cilvēki, kuri izmanto dažādus simbolus, ko lieto šobrīd Ukrainā Krievijas armija. Šāda veida simbolu lietošana būs aizliegta. Likumā nav konkretizēts, kas tie ir par simboliem, jo šie simboli ļoti dinamiski mainās. Tie var būt gan burts “Z”, gan balts apsējs ap roku, gan citādi, bet svarīgi ir tas, kāds ir izmantošanas mērķis, – ka šis cilvēks, pārkāpējs, šos simbolus izmanto, lai tā kā atbalstītu šo Krievijas militāro agresiju.

Ir arī virkne aizliegumu attiecībā uz publiskajiem pasākumiem, un ar šiem ierobežojumiem faktiski 9. maija svinēšana būs aizliegta, jo ir ierobežojums gan rīkot pasākumus, jebkāda veida pasākumus un jebkurā datumā, padomju armijas pieminekļu tuvumā, gan arī jebkuros pasākumos slavināt... vai šādus pasākumus veikt, lai atcerētos kaut kādas... okupācijas varu uzvaras vai citus ideoloģiskus motīvus, ko okupācijas varas, tai skaitā padomju vara... ir ieviesusi laika gaitā.

Līdz ar to gan pašvaldībām, gan policijai būs daudz vieglāk cīnīties pret šiem pasākumiem. Principā tie būs nelegāli. Un, ja kāds mēģinās rīkot, tad policijai attiecīgi būs jārīkojas.

Protams, neviens cilvēkam neliedz individuāli kādā... jebkurā datumā aiziet ar ziediem pie kāda pieminekļa vai... kapos, bet organizēti pasākumi un kaut kādu okupācijas režīmu slavināšana būs aizliegta.

Tas būtu tas galvenais.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Iesalniekam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Vārds frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!

A. Judins (JV).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es arī gribu pastāstīt par atsevišķiem likumiem, kurus mēs šodien grozījām.

Pirmkārt, es vēlos jūs informēt, ka šodien galīgajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

 Man gribētos atzīmēt, ka ir paredzēti naudas sodi – līdz 500 eiro – par agresīvu uzvedību, par agresiju pret cilvēkiem. Patlaban ir paredzēta kriminālatbildība, ja kāds cilvēks piedraud otram cilvēkam, draud viņu noslepkavot vai nodarīt smagu miesas bojājumu. Turpmāk būs paredzēta... faktiski ir paredzēta administratīvā atbildība par draudiem nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, sabojāt vai iznīcināt mantu; par personas dzimumneaizskaramības apdraudēšanu vai cilvēka vajāšanu.

Šādā veidā mēs gribam pasargāt katra indivīda mieru. Ikviens cilvēks attiecīgajos gadījumos var informēt policiju un saņemt aizsardzību.

Tajā pašā likumā mēs paredzējām atbildību par militāras agresijas un kara noziegumus slavinošu simbolu izmantošanu publiskā vietā. Par tādu pārkāpumu ir paredzēts naudas sods – līdz 350 eiro. Saistībā ar šo normu ir jāņem vērā, ka jau tagad ir spēkā Krimināllikuma pants, kas paredz atbildību – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem – par militāras agresijas slavināšanu. Taču gadījumā, ja kāds cilvēks neveic aktīvas darbības, lai slavinātu militāru agresiju, bet vienkārši izmanto, demonstrē tādus simbolus, būs iespēja piemērot administratīvo sodu. Mēs ļoti ceram, ka tas var atturēt cilvēkus no tādas rīcības un viņi to neveiks. Primāri mēs gribam tieši novērst tādu pārkāpumu izdarīšanu.

Šodien otrajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Ja attiecīgajos pasākumos tiks izmantoti simboli, kas slavina militāro agresiju vai kara noziegumus, pārkāpējam var tikt piemērots naudas sods – līdz 400 eiro.

Kā jau tika stāstīts, grozījumi paredz aizliegumu rīkot pasākumus – izklaides pasākumus, svētku pasākumus – tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Ko tas nozīmē? Gadījumos, ja kāds gribēs rīkot pasākumu attiecīgajā attālumā, viņš vienkārši saņems atteikumu. Tas vairs nav jautājums, par kuru var diskutēt.

Bet tas nenozīmē, ka... Nu daži jautā: bet 250 metru attālumā varbūt rīkos? Tas nenozīmē, ka tāda iespēja būs, jo pašvaldība, izskatot katru konkrēto gadījumu, var dot atļauju vai atteikt. Bet attiecībā uz 200 metriem nekādu diskusiju vairs nevar būt.

Saistībā ar šo grozījumu bija uzdots arī jautājums: vai tas nozīmē, ka nekādi pasākumi vairs nav iespējami pie attiecīgās vietas? Tā tas nav, jo, ja pati pašvaldība vēlas rīkot kādu pasākumu, tai nav vajadzīga nekāda atļauja, līdz ar to pasākumi var notikt. Bet provokācijas, mēģinājumi paslēpt kaitīgas darbības, izmantojot tieši likumā paredzētās iespējas, vairs nebūs iespējami.

Pēdējais, par kuru gribu pastāstīt, ir likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Mēs to atbalstījām šodien pirmajā lasījumā. Grozījumi paredz uz laiku apturēt pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, vienlaikus nosakot atsevišķus izņēmumus.

Ar šo likumprojektu mēs turpināsim strādāt, bet – kas ir svarīgi? Šeit ir iestrādāts arī papildu priekšlikums – gadījumi, kad jau izsniegtas uzturēšanās atļaujas var tikt anulētas. Jo ir skaidrs un saprotams: ja cilvēki atbalsta agresiju, agresīvo karu, un viņiem ir tiesības uzturēties Latvijā, mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņi atrodas Latvijā. Tātad tādi cilvēki varēs šīs uzturēšanās atļaujas zaudēt.

Bet nu likumprojekts ir pieņemts tikai pirmajā lasījumā. Ar šo likumprojektu mēs turpināsim strādāt.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātam Andrejam Judinam.

Vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien, dārgie radioklausītāji! Papildinot savus kolēģus, kuri izteicās pirms manis, es pirmām kārtām vēlētos teikt atzinīgus vārdus absolūti lielākajai daļai Latvijas parlamenta, kuri šodien otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja jau pieminēto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, kas papildus Administratīvo pārkāpumu likumam un Krimināllikumam skaidri nosaka un arī parāda, ka Latvijas parlaments, Latvijas valsts neatbalsta jebkādu Kremļa agresijas, propagandas simbolikas izmantošanu Latvijā. Mēs skaidri iestājamies pret visiem šiem “V”, “Z”, “O” un citiem burtiem un simboliem. Faktiski mēs skaidri pasakām, ka šādām darbībām Latvijas teritorijā nav vietas.

Un, kā jau kolēģi iepriekš atzīmēja, mēs runājam par konkrētām vietām, kas ir šiem kopēji... ir attiecīgi pieminekļi, kuru tuvumā nevar būt nekādi šāda veida pasākumi.

Es domāju, ka Latvijas parlaments ir nu jau kārtējo reizi paudis skaidru, kopīgu nostāju. Tā ka – paldies visiem kolēģiem, kuri komisijās pilnveidoja šo priekšlikumu, nāca ar saviem priekšlikumiem, un tapa tiešām viens normāls, saturīgs kopdarbs.

Otra lieta. Nedaudz ir rūgtums par to, ka mēs šobrīd šo... Kādam varbūt... kādiem citiem politiskajiem spēkiem atkal tas ir prieks... Bet – rūgtums tajā, ka mēs šajā laikā šķeļam sabiedrību.

Konkrēti, ja mēs runājam par likumprojektu “Civilās savienības likums”, kuru, aizbildinoties ar tiesiskumu, aizbildinoties ar Satversmes tiesas nolēmumu, mēs faktiski virzījām... Un šobrīd pirmajā lasījumā... ar vienu nepieciešamo balsi, kas bija... tika nodrošināts, lai likumprojekts “Civilās savienības likums” tiktu pirmajā lasījumā pieņemts.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka viendzimuma pāriem... mēs veidojam faktiski paralēlu laulības institūciju – de facto. Es uzsveru – de facto! Zaļo un Zemnieku savienības ieskatā, tas nav atbalstāms.

Trešā lieta, par ko mēs esam runājuši un par ko mēs turpināsim runāt arī nākamajās nedēļās... nākamajās sēdēs, – tas ir jautājums par degvielas cenu samazinājumu. Tika noraidīts mūsu frakcijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, iesniegtais priekšlikums par piemaisījumu... šo normu atlikšanu par vienu gadu.

Ko tas nozīmē? Ja dīzeļdegvielai mēs veicam šo specifisko piemaisījumu, tad diezgan droši mēs varam teikt, ka degvielas cenas jau ar 1. aprīli, tas ir, tūdaļ, paliek dārgākas – no 10 līdz pat, iespējams, 16 centiem...

Attiecīgi mūsu priekšlikums paredzēja šo normu... ņemot vērā, ka ir arī jau vairāki degvielas ražotāji, kuri samaisījuši šo degvielu, atlikt no jūnija, vismaz no jūnija, lai nebūtu kādas liekas kompensācijas... lai mēs skaidri dotu ziņu Latvijas sabiedrībai, ražotājiem, visiem, kuriem nepieciešama degviela, ka mēs darām visu, lai samazinātu degvielas cenas. Šobrīd šāda iniciatīva netika atbalstīta, bet par to vēl būs jārunā nākamajā nedēļā.

Pārējās lietas jau tiešām kolēģi racionāli izskaidroja.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Vārds Konservatīvo frakcijas deputātei Lindai Mednei. Lūdzu!

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau mani kolēģi minēja, viens no likumprojektiem, kas šodien tika skatīti... Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja manus un deputāta Artusa Kaimiņa priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Tiešām gribu izteikt paldies visiem kolēģiem par to, ka lielākā daļa nobalsoja “par” šo likumprojektu.

Man ir mazliet neizpratne par to, ka šis likumprojekts tika iesniegts no Jaunās konservatīvās partijas – jaunā spēka... un, respektīvi, arī no manis, esot tikai pusotru gadu deputātu rindās, deputāta pienākumu pildot, savukārt partijas, kuras jau ilgus gadus ir pie vadības, nav varējušas un nav spējušas, un nav gribējušas šādus likuma grozījumus pieņemt.

Šobrīd, laikā, kad norisinās karš Ukrainā, mēs saprotam, ka Latvijai jo īpaši ir jāspēj neitralizēt Krievijas hibrīdkara... apdraudējumus, kuri vairo un stiprina Krievijas noziedzīgā režīma ideoloģiju.

Ko tad mēs izmainījām šajā likumā? Vēlreiz atkārtošu. Tās ir divas lietas.

Pirmkārt, mēs aizliedzam popularizēt un slavināt nacistiskā, komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kaujas uzvaras, atceres dienas un okupācijas slavināšanas dienas.

Otrkārt, netiek izsniegta atļauja pasākumiem, ja tie tiek rīkoti tuvāk par 200 metriem...

Kas ar to mainās? Ievērojami samazinās iespējas dažādiem okupantu... slavinošiem pasākumiem... zem dažādām radošām pieejām pieteikt savus pasākumus pašvaldībās, jo juristiem būs spēcīgi instrumenti, kā tikt vaļā no šīm nepamatotajām pasākumu rīkošanas organizatoru prasībām.

Taču tas nenozīmē to, ka pilsētā tiks apturēta sabiedriskā dzīve šo pieminekļu tuvumā. Iedzīvotājiem netiks liegtas iespējas pulcēties gan sportošanai, gan mākslas un kultūras baudīšanai.

Noslēgumā gribu teikt lielu paldies Rīgas domes deputātam Dāvim Staltam no Konservatīvo partijas, kā arī Tieslietu ministrijas parlamentārajai sekretārei par līdzdalību šo likuma grozījumu tapšanā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Konservatīvo frakcijas deputātei Lindai Mednei.

Nākamā runās frakcijas “Neatkarīgie” deputāte Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Paldies. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, par nožēlu, jāatzīst – pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Civilās savienības likums”. Tas ir neveiksmīgs pakaļdarinājums esošajam laulības konceptam un ticis balstīts jau iepriekš noraidītajā likumprojektā “Dzīvesbiedru likums”. Tas neaizliedz viendzimuma attiecības. Vēl vairāk – tas neregulē vajadzību pat tajās partneriem būt uzticīgiem!

Mūsu frakcijas pārliecība ir, ka ar šī likuma pieņemšanu tiek sagatavota augsne jau tālāk, lai atzītu viendzimuma pāru laulību, kas ir pretrunā ar mūsu Satversmi. Tas ir mēģinājums sagraut laulības un dabiskas ģimenes konceptu.

Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, mēs piedāvājam to darīt citādākā veidā – koriģēt Darba likumu un sniegt iespēju kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošiem slēgt līgumus un notariāli apstiprināt pilnvaras. Tāds risinājums neapdraudētu dabiskas ģimenes konceptu un Latvijas demogrāfiju un sniegtu iespēju bērniem uzaugt pilnvērtīgās un dabiski tiesiskās ģimenēs.

Šāds likums tiešām rada riskus – ģimenēs ar viendzimuma vecākiem bērni uzaugs nepilnvērtīgā ģimenē. Tas apdraud demogrāfisko situāciju, kā arī šķeļ sabiedrību; tas šajā laikā noteikti nebūtu pieļaujams.

Vēl. Šodien tika lemts par Krievijas agresijas simbolu aizliegšanu. Aizliegums izmantot tos Latvijas publiskajā telpā. Līdzīgi kā ir aizliegtas SS zīmes un PSRS simbolika – sirpis un āmurs –, tā arī zīmes, kas tiek uzskatītas par atbalstu Krievijas karam Ukrainā un tiek pielietotas uz kara tehnikas Ukrainā, tādas kā burti “Z”, “V”, “O”... Tādu zīmju lietošana būs aizliegta.

Tāpat arī 9. maija svinībām nav vietas brīdī, kad Ukrainā iet bojā cilvēki, tai skaitā bērni, sievietes un sirmgalvji.

Tika noraidīts lēmuma projekts – atteikties no sertifikātu nepieciešamības ārstniecības un izglītības iestāžu darbiniekiem un ieslodzījuma vietās strādājošajiem. Šo lēmuma projektu bija iesniegusi frakcija “Neatkarīgie” un parakstījuši arī citi opozīcijas deputāti. Īstenībā ir tā: nevakcinētie un nepārslimojušie darbinieki šobrīd tiek sodīti par to, ka viena sabiedrības daļa, lai gan ir vakcinējusies, tomēr ir saslimusi.

Arī arodbiedrības uzskata, ka sertifikāti ir atceļami absolūti visās profesijās – cilvēkiem ir jādod iespēja pelnīt iztikas līdzekļus un atgriezties savās darbavietās. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ārstniecībā un izglītībā tiešām darbinieku trūkst. Taču šobrīd viņu profesionalitāte tiek vērtēta pēc sertifikāta esamības vai neesamības.

Tāpat tika noraidīts likumprojekts par atļauju realizēt dīzeļdegvielu bez pievienotas biodegvielas; tas nepieļautu dīzeļdegvielas cenu tālāku kāpumu. Tā kā tas tika noraidīts, tad jau, visticamāk, no rītdienas mēs redzēsim dīzeļdegvielas cenu strauju kāpumu.

Tas man īsumā viss.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Ramonai Petravičai no frakcijas “Neatkarīgie”.

Vārds frakcijas “ Attīstībai/Par!” deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamie radioklausītāji! Prieks jūs visus šodien uzrunāt šajā radiopārraidē pēc Saeimas sēdes.

Daži svarīgākie Saeimas šodienas sēdē lemtie jautājumi.

Kā pirmo es gribētu atzīmēt kolēģu jau pieminēto likumprojektu “Civilās savienības likums”, ko šodien parlaments atbalstīja pirmajā lasījumā. Jāsaka, tas ir liels solis uz priekšu pēc daudziem, daudziem mēģinājumiem, kas jau 20 gadus ir bijuši; tas ir arī solis iniciatīvu parakstītāju virzienā – solis pretī tiem, kuri jau sen aicina parlamentu pieņemt regulējumu, lai viņiem būtu iespējams reģistrēt savas ģimenes un attiecības arī... ne tikai laulībā, bet arī citos veidos.

Likumprojekts “Civilās savienības likums” – tas ir šāds piedāvājums; to ir radījušas Saeimā izveidotās divas komisiju darba grupas un arī Tieslietu ministrija.

Jāsaka, arī šajā raidījumā... un kopumā Saeimas sēdē varēja dzirdēt diezgan agresīvu retoriku attiecībā uz šo likumprojektu, un tas nav nekas neparasts – tāda retorika ir dzirdēta arī iepriekš gan no Nacionālās apvienības, gan no Zaļo un Zemnieku savienības, gan arī no frakcijas “Neatkarīgie”.

Mums, “Attīstībai/Par!”, šāda retorika nav pieņemama. Mums nav pieņemams viedoklis, ka ir kāda sabiedrības grupa, kura ir tikai un vienīgi “pareiza”. Un tad ir kaut kādi citi cilvēki, kuri ir “nepareizi” un kuri nav pelnījuši ģimeni, kuri nav pelnījuši no valsts puses tiesisko un sociālekonomisko aizsardzību.

Šis regulējums – labāks vai sliktāks (protams, mēs to otrajā lasījumā varam uzlabot) – ir tomēr bijis mūsu, no Kustības “Par!” un “Attīstībai/Par!” frakcijas. Arī mērķis – politisks. Un mums šodien liels prieks, ka tas kaut vai daļēji sāk izpildīties un realizēties.

Ko tad īsumā paredz šis likumprojekts? Paredz, ka pāriem, kā heteroseksuāliem, tā arī viendzimuma pāriem, būs iespēja reglamentēt savas attiecības tā saucamajā civilajā savienībā, reģistrējot to pie notāra. Tāpat likumprojekts nosaka civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības.

Protams, ir vairāki aspekti, kas likumprojektā nav regulēti (kā jau es teicu, piemēram, mantojuma tiesības un citi – aizbildnības, aizgādnības – jautājumi), taču tie var tikt iekļauti likumprojektā, gatavojot to otrajam lasījumam.

Vēl par citām Saeimas šodienas sēdes aktualitātēm.

Ņemot vērā Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā, pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izstrādāja Imigrācijas likuma grozījumus, lai apturētu pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Šodien pirmajā lasījumā šis likumprojekts tika skatīts. Protams, būs daži stingri kontrolēti izņēmumi attiecībā uz OECD valstu uzņēmumu darbiniekiem, studentiem, ģimeņu apvienošanas situācijās un gadījumos, kad ir kādas valsts intereses vai humāni apsvērumi.

Katrā ziņā šis likumprojekts par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu tiks vēl uzlabots. Prognozējam, ka nākamnedēļ Saeima to varētu pieņemt galīgajā lasījumā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātam Ilmāram Dūrītim.

Līdz ar to šodienas pārraide “Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.

Paldies, ka klausījāties. Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Otrdien, 5.jūlijā
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde