Frakciju viedokļi 2021.gada 9.septembrī

(14.09.2021.)

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un laiks raidījumam “Frakciju viedokļi”. Tajā Saeimas deputāti jums pastāstīs par aktualitātēm Saeimas darbā un citiem notikumiem.

Pirmajam šodien vārds frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, radioklausītāji! Labdien, arī klātesošie kolēģi! Man šī bija pirmā pilnā Saeimas sēde, kopš esmu iestājies Saeimā. Bija interesanti vērot, kā kolēģi darbojas un kā notiek visa šī likumdošanas “virtuve”, kā tas tiek darināts – pieņemti gan likumi, gan lēmumi.

Par notikušo šodien Saeimas sēdē. Faktiski pats svarīgākais un būtiskākais notikums Saeimas sēdē bija pēdējais jautājums, kad mēs apspriedām sava kolēģa Alda Gobzema sodīšanu vai nesodīšanu un izslēgšanu no piedalīšanās Saeimas sēdēs.

Mēs kā frakcija nepiedalījāmies balsojumā, jo uzskatījām, ka ar šo tomēr tiek pārkāpts Saeimas kārtības rullis, un bijām konsekventi par to, ka ir jāļauj savam kolēģim tomēr piedalīties ar aizstāvības runu, lai viņš varētu pamatot savu uzvedību, par ko viņam šobrīd tiek piemērots sods.

Pirmajai reizei tas būtu īsumā viss. Nākamreiz būs jau padziļināta analīze.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Mārim Možvillo.

Nākamais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V. Agešins (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, godātie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA deputāti šodien piedāvāja grozīt Ceļu satiksmes likumu, nosakot, ka ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem pilngadīgām personām atļauts pārvietoties tikai pa brauktuvi un veloceliņiem.

Vēlos informēt – šobrīd likums nosaka, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi atļauts personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Savukārt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nav nepieciešamas.

Frakcija SASKAŅA piedāvā pēdējo teikumu papildināt ar normu, ka pilngadīgām personām atļauts ar velosipēdu piedalīties ceļu satiksmē tikai pa brauktuvi un veloceliņiem. Analoģisku papildinājumu SASKAŅAS deputāti sagatavojuši arī likuma normai par elektroskrejriteņiem. Minēto grozījumu iniciators ir frakcijas SASKAŅA deputāts Artūrs Rubiks.

Mūsu likumprojekta galvenā ideja ir rūpēties par gājēju drošību. Mūsuprāt, pilngadīgiem velosipēdistiem un elektroskrejriteņu vadītājiem, lai netraumētu gājējus, kas pašlaik diemžēl notiek visās lielākajās Latvijas pilsētās, ir jāpārvietojas tikai pa brauktuvi vai veloceliņiem.

Atzīmēšu, ka zināmas izmaiņas likumdošanā jau ir iestrādātas, piemēram, ar elektroskūteriem aizliegts pārvietoties divatā, kā arī tos aizliegts izmantot bērniem, jaunākiem par 14 gadiem. Tomēr pieredze rāda, ka cilvēki šos noteikumus aizvien pārkāpj un turpina braukt divatā, kā arī novērots, ka tos izmanto bērni. Turklāt uz ielām elektroskrejriteņu kļūst arvien vairāk, un pēdējā laikā pieaudzis gūto traumu skaits. Tāpēc, mūsuprāt, Ceļu satiksmes likumu nepieciešams papildināt ar šādiem noteikumiem.

Diemžēl ar balsu vairākumu mūsu likumprojekts tika noraidīts, un, mūsuprāt, tas liecina tikai par nevēlēšanos risināt šo problēmu visas Latvijas mērogā, jo diemžēl tā nav tikai Rīgas problēma.

Šodien Saeimā tika apspriesta vēl viena nopietna tēma – vakcinācijas politika. SASKAŅAS nostāja šajā jautājumā ir ļoti strikta. Mēs esam par brīvprātīgu izvēli – bez draudiem, piespiedu paņēmieniem un represijām –, tāpēc ir tikai loģiski, ka Valsts prezidents apliecināja, ka ir gatavs meklēt kompromisu. Likums par obligātu vakcināciju netiks pieņemts. Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp no tā nost!

Vienlaikus mēs pozitīvi vērtējam to, ka šodien Saeima nolēma nodot izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai vairāk nekā 51 tūkstoša Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai”.

Cerēsim, ka komisija godīgi un atbildīgi ar šo iesniegumu strādās.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien faktiski sēde sastāvēja no... būtiski no divām daļām. Pirmkārt, mēs pabeidzām skatīt 2. septembra sēdes darba kārtību, kur citstarp bija arī vairāki mūsu kolēģu un manis parakstīti priekšlikumi, kā, piemēram, pieprasījumi Ministru prezidentam par plānoto atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei vairāk nekā četru tūkstošu eiro apmērā vienam automobilim.

Mums šie jautājumi ir pamatoti, jo mēs paši iestājamies par to, lai mēs samazinātu CO2 emisijas un lai mēs jēgpilni cīnītos pret globālo sasilšanu, bet, mūsuprāt, konkrētais piedāvājums vairāk palīdz bagātākajai sabiedrības daļai – tai daļai, kura šobrīd var atļauties dārgu, jaunu elektroautomobili par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Tad viņiem atbalsts – četrarpus tūkstoši eiro – tāds neliels prieciņš.

Savu mērķi ar šādu summu varētu sasniegt daudz efektīvāk, ja mēs palīdzētu sabiedrības mazāk turīgajai daļai. Mēs zinām, ka ļoti daudz cilvēku Latvijā brauc ar veciem vai ļoti veciem transportlīdzekļiem, kuriem ir ļoti augstas emisijas. Šiem automobiļiem šobrīd tirgus vērtība ir, sākot no 500 vai pat mazāk eiro, 1000, 2000 eiro. Ja mēs palīdzētu šai sabiedrības daļai, piešķirot tādu summu, lai viņi var nomainīt savu autoparku uz modernāku un  videi draudzīgāku, mēs samazinātu šīs emisijas, kas ir ļoti būtiski visiem, par ko kopumā pretrunu nav, bet jautājums ir tikai par to, kā mēs šo naudu izlietojam, cik jēgpilni, mērķtiecīgi, mazinot emisijas, mēs arī palīdzam savai sabiedrības daļai.

Otrs pieprasījums bija iekšlietu ministrei Marijai Golubevai par visu to, kas šobrīd notiek par un ap mūsu, Latvijas, faktiski arī Eiropas Savienības, ārējo robežu. Tur mums arī ir daudz pamatota satraukuma. Tas, ko mēs redzam, kas bija budžetā ielikts un... faktiski kas nebija ielikts... aizvien šī vilcināšanās, kas ir saistīta ar robežas izbūvi. Mūsuprāt, ir nepieciešama daudz proaktīvāka rīcība, nekā tas ir bijis līdz šim. Ceram sagaidīt arī korektas un precīzas atbildes no iekšlietu ministres.

Tāpat bija arī diskusija, kā jau kolēģis minēja, par vairāk nekā 14 tūkstošu cilvēku iesniegto, bet uz šo brīdi tie ir jau tuvu 52 tūkstošiem cilvēku, kuri ir parakstījušies iniciatīvu platformā ManaBalss.lv, ka vakcinācijai ir jābūt aizvien brīvprātīgai.

Zaļo un Zemnieku savienība konceptuāli... konsekventi uzskata, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai un tikai ar brīvprātīgu vakcināciju un ar tiešām, godīgām atbildēm mēs kopīgi varam pārvarēt šo pandēmiju. Mēs satraucamies par to, lai mācības atkal pēkšņi nesāktos e-klasē, bet lai tās būtu klātienē, lai nebūtu kādas mājsēdes, lokdauni, lai mēs varētu normāli strādāt. Tas, kas sabiedrību tiešām satrauc, ir dažādā dezinformācija, kura citstarp nāk ne tikai no sabiedrībā tā sauktajiem antivakseriem, bet arī no vakseriem – tiem, kas ļoti intensīvi un apzināti virza šo kā obligātu prasību.

Kā jau kolēģis minēja, atzīmējama daļa šodien, protams, ir arī... nobeigumā Alda Gobzema izslēgšana no sešām Saeimas sēdēm. Viedokļi dalījās. Daudzās frakcijās, arī mūsu frakcijā, bija smagas debates par šo jautājumu. Citus tiešām Gobzema kunga enerģiskā rīcība, neauglīgā rīcība, ir nokaitinājusi, un viņi uzskata, ka tas traucē darbam. Vienlaikus mūsu frakcijas kolēģi, es tai skaitā... mēs parakstījām priekšlikumu, ka Saeimā šo jautājumu šodien nevajadzētu skatīt, ka mēs nevaram tiesāt vienu cilvēku tikai tāpēc, ka viņš nav ievērojis kādus Prezidija noteikumus, kas nav aprakstīti Saeimas kārtības rullī, likumos vai noteikumos.

Ja mēs pavērsim šos vārtus vaļā, ja mēs sāksim izrēķināties ar Saeimas opozīciju, tad tas var būt kā bumeranga efekts jebkuram, kurš šobrīd atrodas Sēžu zālē. Diemžēl šī iniciatīva atbalstu kopumā Saeimā neguva, un Gobzema kungs tika izslēgts no sešām Saeimas sēdēm.

Tā, lūk. Paldies jums.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Edgaram Tavaram no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Nākamajam vārds – frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Cienījamie kolēģi! Šodiena bija ļoti produktīva, faktiski divas... Vienu sēdi, pagājušās nedēļas sēdi, šodien Saeima noslēdza un otrās sēdes darba kārtību izskatīja pilnībā. Iepriekš jau kolēģi vairākkārt minēja dažādas iniciatīvas, kas šodien tika skatītas. Es bez iepriekš minētajām gribētu pieminēt to faktu, ka Saeima ievēlēja jaunu Fiskālās disciplīnas padomes locekli – Ivaru Golstu – kompetentu pārstāvi, kas stiprinās institūciju un palīdzēs Fiskālās disciplīnas padomei labāk pildīt savus pienākumus.

Personiski es teiktu, ka, manuprāt, no šodien izskatītajām ManaBalss.lv iniciatīvām nozīmīgākā, sabiedriski nozīmīgākā, ilgākā periodā bija ManaBalss.lv iniciatīva, kas vienīgā no visām četrām šodien izskatītajām iniciatīvām guva visu Saeimas deputātu atbalstu, proti, par kompensējamo medikamentu pieejamību migrēnas slimniekiem. Tā ir slimība, ar ko, pēc dažādiem vērtējumiem, sirgst pat desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju, un ir svarīgi atrast atbalstu iedzīvotājiem, lai viņi pilnvērtīgāk varētu... gūt labumu no dzīves, pilnvērtīgāk apzināties to, cik viegla un laba var būt dzīve, ja viņiem nav jācieš no šīs slimības simptomiem. Es ceru, ka visu Saeimas deputātu atbalsts būs arī pietiekams stimuls atrast resursus kompensējamo medikamentu finansēšanai.

Bez tam šīs nedēļas darba kārtībā... Saeimas komisijas aktīvi strādājušas ar vairākiem nozīmīgiem likumprojektiem. Es gribētu izcelt divus.

 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja veselu likumprojektu paketi, kas saistīta ar Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apvienošanu. Šī ir ļoti nozīmīga reforma, kas faktiski palīdzēs izveidot jaunu, efektīvāku banku un citu finanšu sektora institūciju uzraudzības sistēmu.

Savukārt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā uzsāka skatīt jauno Pašvaldību likumu. Likums ieviesīs modernu, 21. gadsimtam atbilstošu pašvaldību pārvaldi. Personiski esmu ļoti gandarīts, ka diskusijās komisijā ir ļoti produktīvs noskaņojums – kopīgs visu Saeimas frakciju un arī neatkarīgo deputātu noskaņojums, ka ir jāatrod labākie iespējamie regulējumi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšsēdētājam Jurim Pūcem.

“Frakciju viedokļus” turpina Jauno konservatīvo frakcijas deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Apsveicu visus kolēģus ar atgriešanos Saeimā. Sākām gan pagājušajā nedēļā un turpinājām šonedēļ. Kaut gan pagājušajā nedēļā mums viens deputāts mazliet patraucēja un tādēļ pārgājām uz attālināto režīmu.

Bet es šodien parunāšu par 2. septembra sēdē izskatīto likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”. Šis likumprojekts pamatā skar organizatoriskas dabas jautājumus, kas saistīti ar Medību likumu, jo, kā zināms, Latvijā ir vairāk nekā 30 tūkstoši mednieku, kuriem ir mednieka apliecība, un aktīvo mednieku ir 25 tūkstoši, kuri ikdienā piedalās medībās, tā ka tas skar ļoti daudzus cilvēkus.

Jāsaka, bija plašas diskusijas, bija izveidota pat speciāla darba grupa Zemkopības ministrijas vadībā, kur piedalījās gan mednieku organizācijas, gan īpašnieku pārstāvniecības, gan citas organizācijas.

Likuma būtība ir tāda, ka, lai labāk organizētu medību saimniecību medību organizēšanu... ir daudzi jautājumi, kas šobrīd traucē, piemēram, līdz galam nav noteiktas medību iecirkņu ārējās robežas, ko ar šiem grozījumiem paredz risināt... šo jautājumu.

Pēdējos gados Latvijā ir ļoti pieaudzis arī pārnadžu dzīvnieku skaits – tās ir stirnas, staltbrieži, aļņi. Rezultātā ir ļoti pieauguši postījumi lauksaimniecības un it īpaši – jaunaudžu mežu zemēs. Līdz šim Medību likumā ir bijuši daudzi robi, kas veicināja šo problēmu. Un te es minēšu tādus divus lielākos jautājumus, kas tika grozīts, kas palīdzēs uzlabot šo situāciju.

Pirmais ir par minimālo medību kolektīva platību. Līdz šim Latvijā minimālā medību kolektīva platība bija noteikta 200 hektāri. Interesants ir fakts, ka mums bija ļoti daudz tādu medību kolektīvu, kuri bija pat zem 200 hektāriem... Tā ir liela problēma, jo mazi kolektīvi nevar realizēt ilgtspējīgu medību saimniecību attīstību. Ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt minimālo platību... pacelt uz 350 hektāriem. Ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieki, kuru medību platības atrodas blakus un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu, kā arī medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs, tad ir 1000 hektāru.

Varu pieminēt tikai to, ka, piemēram, blakus mums, kaimiņos, Igaunijā, kolektīva minimālā platība ir 5000 hektāru, mums ir... kā zināms, bija līdz 200, šobrīd... būs 350.

Otrs tāds svarīgs jautājums bija vēl, ka, medību kolektīviem slēdzot līgumus, līguma neatņemama sastāvdaļa ir savstarpēja vienošanās par sadarbības līgumu un pušu medību iecirkņu kopējām robežām. Šādi grozījumi ir nepieciešami, lai kolektīvu starpā nerastos strīdi un lai viens otram neņemtu nost teritorijas.

Kā zināms, Medību likums ir ļoti sensitīvs jautājums, un par lielu izbrīnu Saeima ar lielu balsu pārākumu ir atbalstījusi Medību likumu otrajā lasījumā. Gribu pateikt paldies visiem deputātiem, kas parakstīja grozījumus par nepieciešamību uzlabot Medību likumu, kā arī gribu pateikt lielu paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura uzklausīja pat visas... plaši... deva visiem vārdu un... visas intereses tika ievērotas.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Cielēnam no Jauno konservatīvo frakcijas.

Nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, klausītāji! Šodien Saeima nodeva Sociālo un darba lietu komisijai vairāk nekā 50 tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iniciatīvu par to, lai vakcinācija pret Covid-19 aizvien būtu brīvprātīga. Arī Nacionālā apvienība atbalstīja šīs iniciatīvas tālāku izskatīšanu. Skaidrs, ka Nacionālā apvienība vienmēr ir atbalstījusi vakcināciju kā izeju no šīs pandēmijas, jo, kā norāda gan Latvijas statistika, gan citu valstu statistika, tieši vakcinācija nodrošina to, ka ir ļoti maza iespēja ar šo slimību smagā stāvoklī nonākt slimnīcā, taču lēmumam par to, vai vakcinēties vai ne, jābūt tomēr katra cilvēka paša viedoklim, un to nedrīkst nevienam uzspiest, jo ar varu panākts lēmums nekad nav efektīvs.

Tāpat šomēnes ļoti aktuāls ir bijis arī jautājums par notiekošo uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur Lukašenko organizēja hibrīdkara elementu pret Latvijas valsti, arī Lietuvu un Poliju, mērķtiecīgi virzot migrantus mūsu robežas virzienā. Tieši Nacionālās apvienības spiediena rezultātā pirms mēneša tika ieviesta ārkārtējā situācija uz robežas, kas faktiski rezultējies ar to, ka šī mēneša laikā vairāk nekā 1000 migranti ir atspiesti no robežas šķērsošanas un nav ienākuši Latvijā.

Līdz ar to... Mēs arī redzējām, ka pirms šī lēmuma bija grūti panākt to, lai robežsargiem būtu paplašinātas pilnvaras... ko Lietuva jau pielietoja, – tieši par šo atspiešanas taktiku, jo valdībā ir, teiksim, dažādi spēki un ne visi bija gatavi to uzreiz atbalstīt, bet tomēr mēs, Nacionālā apvienība, panācām šādu robežsargu... pilnvaru došanu.

Kas bija šajā jautājumā aktuāls šonedēļ. Mēs redzējām, ka otrdien šie patvēruma meklētāji, kas bija pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas nokļuvuši... jau iekļuvuši Latvijā, sarīkoja tādu mazu dumpi Mucenieku... šajā vietā, kur viņi ir izvietoti, un pēc mūsu, Nacionālās apvienības, iniciatīvas šī dumpja aktīvākie dalībnieki ir... jau tiek izskatīts jautājums par viņu pieteikumu paātrinātu izskatīšanu, lai viņus varētu pēc iespējas ātrāk deportēt no Latvijas un šādi bīstami cilvēki Latvijā neuzturētos ilgstoši.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Jānim Iesalniekam no Nacionālās apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ.

Sestdien, 18.septembrī